Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2023/C 286/01)

Jaunākā publikācija

OV C 278, 7.8.2023.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 271, 31.7.2023.

OV C 261, 24.7.2023.

OV C 252, 17.7.2023.

OV C 235, 3.7.2023.

OV C 223, 26.6.2023.

OV C 216, 19.6.2023.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu.

Kritēriji lietu sadalei palātām

(2023/C 286/02)

2023. gada 12. jūlija kopsapulcē Vispārējā tiesa saskaņā ar Reglamenta 25. pantu noteica kritērijus lietu sadalei palātām.

Šie kritēriji ir šādi:

1.	Lietas cik drīz vien iespējams pēc prasības pieteikuma iesniegšanas, neskarot vēlāku Reglamenta 28. panta piemērošanu, tiek sadalītas triju tiesnešu palātām.

2.

Civildienesta lietas, proti, lietas, kuru pamatā ir nodarbinātības attiecības starp Eiropas Savienību un tās personālu, tiek sadalītas četrām palātām, kas ir īpaši izraudzītas šim nolūkam lēmumā par tiesnešu darbību palātās, rotācijas kārtībā, kas noteikta atkarībā no lietu reģistrēšanas secības kancelejā.

3.	Reglamenta IV sadaļā paredzētās lietas attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām tiek sadalītas sešām palātām, kas ir īpaši izraudzītas šim nolūkam lēmumā par tiesnešu darbību palātās, rotācijas kārtībā, kas noteikta atkarībā no lietu reģistrēšanas secības kancelejā.

4.

Lietas, kas nav minētas 2. un 3. punktā, tiek sadalītas palātām atbilstoši divām dažādām rotācijas kārtībām, kas atkarībā no lietu reģistrēšanas secības kancelejā ir izveidotas: — attiecībā uz lietām, kuras saistītas ar uzņēmumiem piemērojamo konkurences tiesību normu, tiesību normu, kas attiecas uz valsts atbalstu, tiesību normu, kas paredz tirdzniecības aizsardzības pasākumus, tiesību normu, kas attiecas uz ārvalstu subsīdijām, kuras izkropļo iekšējo tirgu, un tiesību normu, kas saistītas ar digitālajiem tirgiem un pakalpojumiem, īstenošanu, — attiecībā uz visām pārējām lietām.

5.	Vispārējās tiesas priekšsēdētājs var atkāpties no 2., 3. un 4. punktā minētās rotācijas kārtības, ņemot vērā noteiktu lietu savstarpējo saistību vai lai nodrošinātu darba slodzes līdzsvarotu sadali.

6.	Iepriekš izklāstītie kritēriji lietu sadalei palātām tiek noteikti laikposmam no 2023. gada 12. jūlija līdz 2025. gada 31. augustam.

Tiesas (otrā palāta) 2023. gada 29. jūnija spriedums – Eiropas Komisija/Īrija

(Lieta C-444/21) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzība - Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas - Atlantijas bioģeogrāfiskais reģions - 4. panta 4. punkts un 6. panta 1. punkts - Īpaši aizsargājamu dabas teritoriju un aizsardzības mērķu nenoteikšana - Aizsardzības pasākumu neesamība vai nepietiekamība)

(2023/C 286/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Hermes un M. Noll-Ehlers)

Atbildētāja: Īrija (pārstāvji: M. Browne, A. Joyce, M. Lane un J. Quaney, pārstāvji, kam palīdz E. Barrington, SC, A. Carroll, BL, un M. Gray, SC)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un A. Hoesch)

Rezolutīvā daļa

1)

Cik vien iespējams īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešos gados par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nenoteikdama 217 no 423 Kopienas nozīmes teritorijām, kas ietvertas sarakstā, kurš izveidots ar Komisijas Lēmumu 2004/813/EK (2004. gada 7. decembris), ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju sarakstu Atlantijas bioģeogrāfiskajam reģionam, un atjaunināts ar Komisijas Lēmumu 2008/23/EK (2007. gada 12. novembris), ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju [pirmo atjaunināto] sarakstu Atlantijas bioģeogrāfiskajam reģionam, un ar Komisijas Lēmumu 2009/96/EK (2008. gada 12. decembris), ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju otro atjaunināto sarakstu Atlantijas bioģeogrāfiskajam reģionam, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas floras un faunas aizsardzību, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2013. gada 13. maija Direktīvu 2013/17/ES, 4. panta 4. punktā.

2)

Nenoteikdama detalizētus aizsardzības mērķus, kas ir specifiski katrai teritorijai, attiecībā uz 140 no 423 Kopienas nozīmes teritorijām, kuras minētas rezolutīvās daļas 1. punktā, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti Direktīvas 92/43, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2013/17, 4. panta 4. punktā.

3)

Neveikdama vajadzīgos aizsardzības pasākumus, kas atbilst rezolutīvās daļas 1. punktā minētajās 423 Kopienas nozīmes teritorijās sastopamo Direktīvas 92/43, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2013/17, I pielikumā paredzēto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā paredzēto sugu ekoloģiskajām prasībām, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti grozītās Direktīvas 92/43 6. panta 1. punktā.

4)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

5)	Īrija sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

6)	Vācijas Federatīvā Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

---

(1)  OV C 382, 20.9.2021.

Tiesas (trešā palāta) 2023. gada 29. jūnija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Verband Sozialer Wettbewerb eV/famila-Handelsmarkt Kiel GmbH & Co. KG

(Lieta C-543/21 (1), Verband Sozialer Wettbewerb (Nododams iepakojums))

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju aizsardzība - Produktu cenu norādīšana - Direktīva 98/6/EK - 2. panta a) punkts - Jēdziens “pārdošanas cena” - Nododamos iepakojumos pārdoti produkti - Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikts, ka depozīta summa jānorāda atsevišķi no pārdošanas cenas)

(2023/C 286/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Verband Sozialer Wettbewerb eV

Atbildētāja: famila-Handelsmarkt Kiel GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas, 2. panta a) punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

šajā tiesību normā paredzētais jēdziens “pārdošanas cena” neietver depozīta maksu, kas patērētājam ir jāmaksā, iegādājoties nododamos iepakojumos pārdotas preces.

---

(1)  OV C 490, 6.12.2021.

Tiesas (pirmā palāta) 2023. gada 29. jūnija spriedums (High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X/International Protection Appeals Tribunal, Minister for Justice and Equality, Ireland, Attorney General

(Lieta C-756/21 (1), International Protection Appeals Tribunal u.c. (Atentāts Pakistānā))

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā politika patvēruma un alternatīvās aizsardzības jomā - Direktīva 2004/83/EK - Obligātie standarti bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanai - 4. panta 1. punkta otrais teikums - Dalībvalsts sadarbība ar pieteikuma iesniedzēju viņa pieteikuma attiecīgo sastāvdaļu novērtēšanā - Piemērojamība - Pieteikuma iesniedzēja vispārēja uzticamība - 4. panta 5. punkta e) apakšpunkts - Novērtēšanas kritēriji - Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai - Direktīva 2005/85/EK - Atbilstīga izvērtēšana - 8. panta 2. un 3. punkts - Pārbaude tiesā - 39. pants - Piemērojamība - Dalībvalstu procesuālā autonomija - Efektivitātes princips - Saprātīgs termiņš lēmuma pieņemšanai - 23. panta 2. punkts un 39. panta 4. punkts - Iespējamās neievērošanas sekas)

(2023/C 286/05)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītājs: X

Atbildētāji: International Protection Appeals Tribunal, Minister for Justice and Equality, Ireland, Attorney General

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīvas 2004/83/EK (2004. gada 29. aprīlis) par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka — šajā tiesību normā paredzētais pienākums sadarboties prasa atbildīgajai iestādei, pirmkārt, iegūt precīzu un aktualizētu informāciju par būtiskiem faktiem attiecībā uz vispārējo situāciju patvēruma un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valstī, kā arī, otrkārt, tiesu medicīnas ekspertīzi par viņa garīgo veselību, ja ir norādes par garīgās veselības problēmām, kas var izrietēt no šajā izcelsmes valstī notikuša traumatiska notikuma, un ka šādas ekspertīzes izmantošana izrādās nepieciešama vai nozīmīga, lai izvērtētu minētā pieteikuma iesniedzēja faktisko vajadzību pēc starptautiskās aizsardzības, ar nosacījumu, ka šādas ekspertīzes izmantošanas kārtība ir saderīga it īpaši ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantētajām pamattiesībām. — veicot valsts tiesībās paredzēto otrās instances pārbaudi, tiesā izdarītais konstatējums, ka nav izpildīts šajā tiesību normā paredzētais pienākums sadarboties, pats par sevi obligāti neizraisa tāda nolēmuma atcelšanu, ar ko noraidīta pārsūdzība, kas iesniegta par lēmumu noraidīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, jo starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam var tikt prasīts pierādīt, ka nolēmums, ar ko noraidīta pārsūdzība, varēja būt citāds, ja nebūtu minētās pienākuma neizpildes.

2)

Savienības tiesības, tostarp it īpaši Padomes Direktīvas 2005/85/EK (2005. gada 1. decembris) par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, 23. panta 2. punkts un 39. panta 4. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka: — termiņus, kas pagājuši no patvēruma pieteikuma iesniegšanas, no vienas puses, līdz atbildīgās iestādes, kā arī kompetentās pirmās instances tiesas lēmumu pieņemšanai, no otras puses, nevar pamatot ar grozījumiem valsts tiesību aktos, kas izdarīti šajā laikā, un — ar viena vai otra no minētajiem termiņiem nesaprātīgo raksturu pašu par sevi – un ja nav nevienas norādes, ka administratīvā procesa vai tiesvedības pārmērīgais ilgums ir ietekmējis strīda risinājumu,– nevar pamatot kompetentās pirmās instances tiesas nolēmuma atcelšanu.

3)

Direktīvas 2004/83 4. panta 5. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sākotnējā starptautiskās aizsardzības pieteikumā ietverta nepatiesa ziņa, ko patvēruma meklētājs paskaidrojis un atsaucis, tiklīdz radās šāda iespēja, pati par sevi neliedz konstatēt, ka pieteikuma iesniedzējam kopumā var uzticēties šīs tiesību normas izpratnē.

---

(1)  OV C 472, 12.12.2022.

Tiesas (desmitā palāta) 2023. gada 29. jūnija spriedums – TUIfly GmbH/Eiropas Komisija

(Lieta C-763/21 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Pasākumi, ko Austrijas Republika īstenojusi par labu Klāgenfurtes lidostai, “Ryanair” un citām šo lidostu izmantojošām lidsabiedrībām - Lēmums, ar kuru daļa šo atbalsta pasākumu atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - LESD 107. panta 1. punkts - Privātā sektora ieguldītājs tirgus ekonomikā - Marginālās rentabilitātes “ex ante” izvērtējums - Lidostas ilgtermiņa rentabilitāte - Piemērojamība - LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts - Atbalsts, kas veicina konkrētas saimnieciskās darbības vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību - Atbilstīgs kritērijs saderības ar iekšējo tirgu novērtēšanai - Jauno aviomaršrutu rentabilitāte)

(2023/C 286/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: TUIfly GmbH (pārstāvji: L. Giesberts un D.J. Westarp, Rechtsanwälte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Blanck, A. Bouchagiar un J. Ringborg)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	TUIfly GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 73, 14.2.2022.

Tiesas (otrā palāta) 2023. gada 29. jūnija spriedums (Hessischer Verwaltungsgerichtshof (C-829/21) un Verwaltungsgericht Darmstadt (C-129/22) (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – TE, RU, kuru likumiski pārstāv TE (C-829/21), EF (C-129/22)/Stadt Frankfurt am Main (C-829/21), Stadt Offenbach am Main (C-129/22)

(Apvienotās lietas C-829/21 un C-129/22 (1), Stadt Frankfurt am Main (Uzturēšanās atļaujas atjaunošana otrajā dalībvalstī) u.c.)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Imigrācijas politika - Tādu trešo valstu valstspiederīgo statuss, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji - Direktīva 2003/109/EK - 9. panta 4. punkta otrā daļa, 14. panta 1. punkts, 15. panta 4. punkta otrā daļa, 19. panta 2. punkts un 22. pants - Trešo valstu valstspiederīgo tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu dalībvalstī - Pirmās dalībvalsts veikta beztermiņa “pastāvīgā iedzīvotāja ES uzturēšanās atļaujas” piešķiršana - Trešās valsts valstspiederīgais, kas sešus gadus atrodas prombūtnē no pirmās dalībvalsts teritorijas - Tam sekojoša tiesību uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu zaudēšana - Pieteikums par tādas uzturēšanās atļaujas atjaunošanu, ko izsniegusi otrā dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2003/109/EK III nodaļas noteikumiem - Otrās dalībvalsts veikta pieteikuma noraidīšana šo tiesību zaudēšanas dēļ - Nosacījumi)

(2023/C 286/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Hessischer Verwaltungsgerichtshof, Verwaltungsgericht Darmstadt

Pamatlietas puses

Prasītāji: TE, RU, kuru likumiski pārstāv TE (C-829/21), EF (C-129/22)

Atbildētājas: Stadt Frankfurt am Main (C-829/21), Stadt Offenbach am Main (C-129/22)

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīva 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Direktīvu 2011/51/ES, un konkrēti tās 22. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts šīs grozītās direktīvas 9. panta 4. punkta otrajā daļā minētā pamata dēļ var atteikties atjaunot uzturēšanās atļauju, kuru tā saskaņā ar minētās grozītās direktīvas III nodaļas noteikumiem ir piešķīrusi trešās valsts valstspiederīgajam, jo, tā kā šis valstspiederīgais ilgāk par sešiem gadiem ir atradies prombūtnē no tās dalībvalsts teritorijas, kura viņam piešķīrusi pastāvīgā iedzīvotāja statusu, un šī dalībvalsts nav izmantojusi šīs pašas grozītās direktīvas 9. panta 4. punkta trešajā daļā paredzēto iespēju, viņš ir zaudējis tiesības uz šo statusu pēdējā minētajā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka sešu gadu termiņš ir sasniegts vēlākais pieteikuma par minētās atļaujas atjaunošanu iesniegšanas datumā un ka šis valstspiederīgais iepriekš ir bijis aicināts iesniegt pierādījumus par iespējamām klātbūtnes reizēm minētajā teritorijā šī termiņa laikā.

2)

Direktīvas 2003/109, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2011/51, 9. panta 4. punkta otrā daļa un 22. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs tiesību normas otrā dalībvalsts, kura tās ievieš ar divām atsevišķām tiesību normām, ir pienācīgi transponējusi valsts tiesībās, ja pirmajā tiesību normā ir pārņemts pamats, kas izraisa šīs direktīvas 9. panta 4. punkta otrajā daļā minēto tiesību uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu zaudēšanu, un otrajā tiesību normā ir paredzēts, ka uzturēšanās atļauja saskaņā ar minētās grozītās direktīvas III nodaļas noteikumiem ir jāatsauc, ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais ir zaudējis tiesības uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu dalībvalstī, kura to ir izsniegusi, bet šajā tiesību normā nav ietverta konkrēta atsauce uz kādu no šīs pašas grozītās direktīvas 9. pantā minētajiem tiesību zaudēšanas pamatiem.

3)

Direktīvas 2003/109, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2011/51, 15. panta 4. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kurā trešās valsts valstspiederīgais ir lūdzis viņam piešķirt uzturēšanās atļauju saskaņā ar šīs grozītās direktīvas III nodaļas noteikumiem vai šādu atļauju atjaunot, nevar šo pieteikumu noraidīt, pamatojoties uz to, ka viņš savam pieteikumam nav pievienojis dokumentārus pierādījumus, kas apliecina, ka viņam ir piemērots mājoklis, ja šī dalībvalsts nav šo tiesību normu ieviesusi.

---

(1)  OV C 138, 28.3.2022.

OV C 237, 20.6.2022.

Tiesas (astotā palāta) 2023. gada 29. jūnija spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Dyrektor Krajowej Informacji Skarbowej/C. sp. z o.o., likvidācijas procesā

(Lieta C-108/22 (1) Dyrektor Krajowej Informacji Skarbowej (PVN – Viesnīcu pakalpojumu konsolidētājs))

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - Īpašs režīms ceļojumu aģentūrām - Piemērošanas joma - Izmitināšanas pakalpojumu konsolidētājs, kas iegādājas šādus pakalpojumus uz sava rēķina un pārdod tos tālāk citiem komersantiem, bet nesniedz papildu pakalpojumus)

(2023/C 286/08)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītājs: Dyrektor Krajowej Informacji Skarbowej

Atbildētāj): C. sp. z o.o., likvidācijas procesā

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 306. pants

ir jāinterpretē tādējādi, ka

uz nodokļa maksātāja pakalpojumu, kas izpaužas kā izmitināšanas pakalpojumu iegāde no citiem nodokļa maksātājiem un to tālākpārdošana citiem saimnieciskās darbības subjektiem, attiecas īpašais PVN režīms ceļojumu aģentūrām, lai gan šos pakalpojumus nepapildina papildu pakalpojumi.

---

(1)  OV C 284, 25.7.2022.

Tiesas (trešā palāta) 2023. gada 29. jūnija spriedums (Tribunal da Relação de Lisboa (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Super Bock Bebidas SA, AN, BQ/Autoridade da Concorrência

(Lieta C-211/22 (1), Super Bock Bebidas)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - LESD 101. pants - Vertikāli nolīgumi - Piegādātāja tā izplatītājiem noteiktas minimālās tālākpārdošanas cenas - Jēdziens “konkurences ierobežojums mērķa dēļ” - Jēdziens “nolīgums” - Pierādījums par piegādātāja un tā izplatītāju gribu saskaņotību - Prakse, kas aptver gandrīz visu dalībvalsts teritoriju - Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana - Regulas (EK) Nr. 2790/1999 un (ES) Nr. 330/2010 - Stingrs ierobežojums)

(2023/C 286/09)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Relação de Lisboa

Pamatlietas puses

Prasītāja: Super Bock Bebidas SA, AN, BQ

Atbildētāja: Autoridade da Concorrência

Rezolutīvā daļa

1)

LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka konstatēt, ka vertikāls nolīgums par minimālo tālākpārdošanas cenu noteikšanu ietver “konkurences ierobežojumu mērķa dēļ”, var tikai pēc tam, kad ir noskaidrots, ka šim nolīgumam ir pietiekami kaitīga ietekme uz konkurenci, ņemot vērā šā nolīguma noteikumu saturu, ar to sasniedzamos mērķus, kā arī visus apstākļus, kas raksturo tā ekonomisko un juridisko kontekstu.

2)

LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad piegādātājs saviem izplatītājiem nosaka minimālās tā tirgoto preču tālākpārdošanas cenas, pastāv “nolīgums” šā panta izpratnē, ja piegādātāja veiktā šo cenu noteikšana un izplatītāju īstenotā to ievērošana atspoguļo šo pušu saskaņotas gribas izpausmi. Šī saskaņotā griba var izrietēt gan no attiecīgā izplatīšanas līguma noteikumiem – ja tajā ir ietverts nepārprotams aicinājums ievērot minimālās tālākpārdošanas cenas vai vismaz ir ļauts piegādātājam noteikt šādas cenas –, gan no līguma pušu rīcības, un it īpaši no iespējamas izplatītāju tiešas vai klusējot izteiktas piekrišanas aicinājumam ievērot minimālās tālākpārdošanas cenas.

3)

LESD 101. pants, lasot to kopsakarā ar efektivitātes principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka “nolīguma” esamību starp piegādātāju un tā izplatītājiem šā panta izpratnē var konstatēt ne tikai ar tiešiem pierādījumiem, bet arī ar objektīvām un saskanīgām norādēm, no kurām var izsecināt šāda nolīguma esamību.

4)	LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka vertikāls nolīgums par minimālo tālākpārdošanas cenu noteikšanu aptver gandrīz visu, bet tomēr ne visu dalībvalsts teritoriju pilnībā, neliedz uzskatīt, ka šis nolīgums varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 266, 11.7.2022.

Tiesas (sestā palāta) 2023. gada 29. jūnija spriedums – Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-220/22) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Direktīva 2008/50/EK - Apkārtējā gaisa kvalitāte - Sistemātiska un turpināta slāpekļa dioksīdam (NO2) noteiktā gada robežlieluma pārsniegšana - Attiecīgi pasākumi - Pēc iespējas īsāks pārsniegšanas laiks)

(2023/C 286/10)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: I. Melo Sampaio un M. Noll-Ehlers)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji: H. Almeida, P. Barros da Costa un J. Reis Silva)

Rezolutīvā daļa

1)

Portugāles Republika: — no 2010. gada 1. janvāra līdz 2020. gadam ieskaitot sistemātiski un turpināti pārsniedzot slāpekļa dioksīdam (NO2) noteikto gada robežlielumu Lisboa Norte (PT-3001), Porto Litoral (PT-1004) un Entre Douro e Minho (PT-1009) zonās, nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 13. panta 1. punktā, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas XI pielikuma B iedaļu, paredzētos pienākumus; — attiecībā uz visām šīm zonām nav izpildījusi Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punktā, lasot to atsevišķi un kopsakarā ar šīs direktīvas XV pielikuma A iedaļu, paredzētos pienākumus, it īpaši tās 23. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto pienākumu veikt atbilstošus pasākumus, lai pārsniegšanas laiks būtu pēc iespējas īsāks.

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 257, 4.7.2022.

Tiesas (desmitā palāta) 2023. gada 29. jūnija spriedums (Cour d'appel de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Cabot Plastics Belgium SA/État belge

(Lieta C-232/22 (1), Cabot Plastics Belgium)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 44. pants - Pakalpojumu sniegšanas vieta - Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 - 11. panta 1. punkts - Pakalpojumu sniegšana - Nodokļu piesaistes vieta - Jēdziens “pastāvīgs uzņēmums” - Piemērota struktūra cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā - Spēja saņemt un izmantot pakalpojumus pastāvīgā uzņēmuma paša vajadzībām - No uzņēmuma līguma izrietošo pakalpojumu sniegšana un papildu pakalpojumi - Ekskluzīvas līgumiskas saistības starp pakalpojumu sniedzēju sabiedrību un trešā valstī reģistrētu saņēmēju sabiedrību - Juridiski neatkarīgas sabiedrības)

(2023/C 286/11)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Liège

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cabot Plastics Belgium SA

Atbildētāja: État belge

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2008. gada 12. februāra Direktīvu 2008/8/EK, 44. pants un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 (2011. gada 15. marts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112, 11. pants

ir jāinterpretē tādējādi, ka

nodokļa maksātājam pakalpojumu saņēmējam, kura saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta ir ārpus Savienības, nav pastāvīga uzņēmuma dalībvalstī, kurā reģistrēts attiecīgo pakalpojumu sniedzējs, kas ir juridiski nošķirts no pakalpojumu saņēmēja, ja tam tajā nav piemērotas struktūras cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā, kas varētu veidot šo pastāvīgo uzņēmumu, pat tad, ja nodokļa maksātājs pakalpojumu sniedzējs, pildīdams ekskluzīvas līgumiskas saistības, nodokļa maksātāja pakalpojumu saņēmēja labā sniedz no uzņēmuma līguma izrietošus pakalpojumus un virkni pakārtotu vai papildu pakalpojumu, kas saistīti ar nodokļa maksātāja pakalpojumu saņēmēja saimniecisko darbību šajā dalībvalstī.

---

(1)  OV C 276, 18.7.2022.

Tiesas (devītā palāta) 2023. gada 29. jūnija spriedums – Airoldi Metalli SpA/Eiropas Komisija

(Lieta C-467/22 P) (1)

(Apelācija - Dempings - Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu imports - Galīgais antidempinga maksājums - Atcelšanas prasība - Locus standi - LESD 263. panta ceturtā daļa - Nosacījums, saskaņā ar kuru prasītājam jābūt individuāli skartam - Reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem)

(2023/C 286/12)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Airoldi Metalli SpA (pārstāvji: M. Campa, M. Pirovano, D. Rovetta, V. Villante un P. Gjørtler, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Luengo un P. Němečková)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Airoldi Metalli SpA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 326, 29.8.2022.

Tiesas (piektā palāta) 2023. gada 29. jūnija spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Association interprofessionnelle des fruits et légumes frais (Interfel)/Ministre de l’Agriculture et de la Souveraineté alimentaire

(Apvienotās lietas no C-501/22 līdz C-504/22 (1), Interfel u.c.)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība un zivsaimniecība - Tirgu kopīgā organizācija - Regula (ES) Nr. 1308/2013 - 164. panta 1. un 4. punkts - Tirdzniecības noteikumi - Starpnozaru nolīguma paplašināta piemērošana - Nolīgums, kurā paredzēti stingrāki noteikumi par Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem)

(2023/C 286/13)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d’État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Association interprofessionnelle des fruits et légumes frais (Interfel)

Atbildētājs: Ministre de l’Agriculture et de la Souveraineté alimentaire

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, 164. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs tiesību normas piemērošanas jomā ietilpst ražas novākšanas datumu vai lauksaimniecības produkta tirdzniecības datumu noteikšana ar atzītas ražotāju organizācijas, atzītas ražotāju organizāciju apvienības vai atzītas starpnozaru organizācijas nolīgumu, lēmumiem vai saskaņotām darbībām.

2)

Regulas Nr. 1308/2013 164. panta 1. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēc atzītas ražotāju organizācijas, atzītas ražotāju organizāciju apvienības vai atzītas starpnozaru organizācijas, kura darbojas vienā vai vairākos konkrētos šīs dalībvalsts ekonomikas apgabalos un tiek uzskatīta par tādu, kas reprezentatīvi pārstāv attiecīgā produkta ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi, var noteiktus šīs ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas nolīgumus, lēmumus vai saskaņotas darbības padarīt par obligātām attiecībā uz citiem tirgus dalībniekiem, kuri darbojas citos ekonomikas apgabalos un kuri nav minētās ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas biedri, ja šajos nolīgumos, lēmumos vai saskaņotajās darbībās paredzētie noteikumi, kas attiecas uz vienu vai vairākiem šī panta 4. punkta a) un c)–n) apakšpunktā uzskaitītajiem priekšmetiem, ir stingrāki par tiem, kas paredzēti Eiropas Savienības noteikumos vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) pieņemtajos standartos.

---

(1)  OV C 424, 7.11.2022.

Tiesas (septītā palāta) 2023. gada 18. aprīļa rīkojums (Curtea de Apel Alba Iulia (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vantage Logistics SRL/Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Alba, Auto Help Alba SRL, Banca Transilvania SA, BRD – Groupe Société Générale SA, SC Croma SRL, SC Polaris M.Holding, SC Elit România Piese Auto Originale SRL

(Lieta C-200/22 (1), Vantage Logistics)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Maksātnespējas procedūras - Pārstrukturēšanas plāns - Direktīva (ES) 2019/1023 - Piemērojamība laikā un materiālā piemērojamība - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

(2023/C 286/14)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Alba Iulia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vantage Logistics SRL

Atbildētāji: Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Alba, Auto Help Alba SRL, Banca Transilvania SA, BRD – Groupe Société Générale SA, SC Croma SRL, SC Polaris M.Holding un SC Elit România Piese Auto Originale SRL

piedaloties: SC Nedo Auto Service SRL, CH Insolvency IPURL, kas rīkojas kā SC Nedo Auto Service SRL likvidators

Rezolutīvā daļa

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē acīmredzami neietilpst sniegt atbildi uz prejudiciālo jautājumu, ko Curtea de Apel Alba Iulia (Albas Jūlijas apelācijas tiesa, Rumānija) uzdevusi ar 2022. gada 22. februāra lēmumu.

---

(1)  OV C 222, 7.6.2022.

Tiesas (desmitā palāta) 2023. gada 17. aprīļa rīkojums (Commissione tributaria regionale per il Friuli Venezia Giulia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ferriere Nord SpA, SIAT – Società Italiana Acciai Trafilati SpA, Acciaierie di Verona SpA/Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato (AGCM), Agenzia delle entrate – Riscossione

(Lieta C-560/22 (1), Ferriere Nord u.c.)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Valsts konkurences iestādes - To finansēšanai paredzētas maksas noteikšana - Saistības ar Savienības tiesībām neesamība - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība - Pietiekamu precizējumu neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2023/C 286/15)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria regionale per il Friuli Venezia Giulia

Pamatlietas puses

Prasītāji: Ferriere Nord SpA, SIAT – Società Italiana Acciai Trafilati SpA un Acciaierie di Verona SpA

Atbildētājas: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato (AGCM) un Agenzia delle entrate – Riscossione

Rezolutīvā daļa

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Commissione tributaria regionale per il Friuli Venezia Giulia (Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Nodokļu lietu tiesa, Itālija) iesniegusi ar 2022. gada 30. jūnija lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

---

(1)  OV C 441, 21.11.2022.

Tiesas (astotā palāta) 2023. gada 26. aprīļa rīkojums (Förvaltningsrätten i Göteborg (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – A.L./Migrationsverket

(Lieta C-629/22 (1), Migrationsverket)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Imigrācijas politika - Direktīva 2008/115/EK - Kopīgi standarti un procedūras dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi - 6. panta 2. punkts - Atgriešanas lēmums, kam pievienots ieceļošanas aizliegums uz trim gadiem - Trešās valsts valstspiederīgais, kuram ir citas dalībvalsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja - Apstāklis, ka valsts policijas iestāde nav atļāvusi šim valstspiederīgajam doties uz šīs citas dalībvalsts teritoriju pirms šī atgriešanas lēmuma pieņemšanas attiecībā uz viņu)

(2023/C 286/16)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Förvaltningsrätten i Göteborg

Pamatlietas puses

Prasītājs: A.L.

Atbildētāja: Migrationsverket

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 6. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir pienākums atļaut trešās valsts valstspiederīgajam, kas nelikumīgi uzturas šīs dalībvalsts teritorijā un kam ir citas dalībvalsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja vai cita atļauja, kas dod tiesības tur uzturēties, doties uz šo citu dalībvalsti, pirms attiecīgā gadījumā tiek pieņemts lēmums par viņa atgriešanu, pat ja šīs iestādes uzskata par ticamu, ka šis valstspiederīgais lūgumu doties uz šo citu dalībvalsti neizpildīs.

2)

Direktīvas 2008/115 6. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, tā kā ar to dalībvalstīm ir prasīts ļaut trešo valstu valstspiederīgajiem, kas to teritorijā uzturas nelikumīgi, doties uz dalībvalsti, kura viņiem izsniegusi derīgu uzturēšanās atļauju vai citu atļauju, kas dod tiesības tur uzturēties, pirms attiecīgā gadījumā tiek pieņemts lēmums par viņu atgriešanu, tam ir tieša iedarbība, un tādējādi privātpersonas uz to var atsaukties valsts tiesās.

3)

Direktīvas 2008/115 6. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja dalībvalsts pretēji šai tiesību normai neļauj trešās valsts valstspiederīgajam, kas tās teritorijā uzturas nelikumīgi, nekavējoties doties uz dalībvalsti, kura viņam izsniegusi derīgu uzturēšanās atļauju vai citu atļauju, kas dod tiesības tur uzturēties, pirms tiek pieņemts lēmums par viņa atgriešanu, valsts kompetentajām iestādēm, tostarp valsts tiesām, kas izskata pārsūdzību par šādu atgriešanas lēmumu un tam pievienoto ieceļošanas aizliegumu, ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu valsts iestādes pienākumu, kuri izriet no minētās tiesību normas, neizpildi.

---

(1)  OV C 482, 19.12.2022.

Tiesas (septītā palāta) 2023. gada 27. jūnija rīkojums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Finalgarve – Sociedade de Promoção Imobiliária e Turística SA/Ministério do Planeamento e das Infraestruturas

(Lieta C-24/23 (1), Finalgarve)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants - Prasība norādīt pamatlietas normatīvo kontekstu, kā arī iemeslus, kas pamato nepieciešamību saņemt atbildi uz prejudiciālajiem jautājumiem - Pietiekamu precizējumu neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2023/C 286/17)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Finalgarve – Sociedade de Promoção Imobiliária e Turística SA

Atbildētāja kasācijas instancē: Ministério do Planeamento e das Infraestruturas

Rezolutīvā daļa

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa, Portugāle) iesniegusi ar 2022. gada 15. decembra lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

---

(1)  Iesniegšanas datums: 18.1.2023.

Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 2. martāVialto Consulting Kft. iesniegusi par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2022. gada 21. decembra spriedumu lietā T-537/18 Vialto Consulting Kft./Komisija

(Lieta C-130/23 P)

(2023/C 286/18)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vialto Consulting Kft. (pārstāvji: S. Paliou un A. Skoulikis, dikigoroi)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pirmajā instancē pasludināto Vispārējās tiesas 2022. gada 21. decembra spriedumu lietā Τ-537/18 (1);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu atcelšanas prasību apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs atcelšanas pamatus:

Pirmais, pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta tiesību kļūda un esot sagrozīti fakti saistībā ar lēmuma par apelācijas sūdzības iesniedzējas izslēgšanu publikāciju Komisijas interneta vietnē. Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka lēmuma par izslēgšanu publicēšana Komisijas interneta vietnē esot atbilstoša samērīguma principam, lai gan Komisijas sniegtais pamatojums, lai attaisnotu šādu publicēšanu, nav nedz detalizēts, nedz nošķirts no tiem iemesliem, kuri ir sniegti izslēgšanas pamatojumam, kā savukārt tas ir prasīts Regulas Nr. 966/2012 (2) 106. panta 16. punktā.

Otrais, pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta tiesību kļūda saistībā ar informēšanas prasības, kas noteikta Regulas Nr. 966/2012 106. panta 16. punktā, neievērošanu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, ciktāl tā ir nospriedusi, ka norādes izslēgšanas publikācijā neesamība par to, ka nav galīga sprieduma vai galīga administratīvā lēmuma, kas ir norāde, kurai atbilstoši Regulas Nr. 966/2012 106. panta 16. punktam ir jābūt, neesot būtisku procedūras noteikumu pārkāpums un neietekmējot apelācijas sūdzības iesniedzējas juridisko un faktisko situāciju.

Trešais, pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta tiesību kļūda attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšanu. Tā kā Vispārējās tiesas secinājumos, saskaņā ar kuriem nav noticis samērīguma principa pārkāpums attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas izslēgšanas publicēšanu Komisijas interneta vietnē, esot pieļauta tiesību kļūda un tie jāatceļ, tāpat esot jāatceļ tie pārsūdzētā sprieduma punkti, kuros Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību par zaudējumu atlīdzību ar pamatojumu, ka neesot pierādīts Komisijas rības prettiesiskums.

---

(1)  ECLI:EU:T:2022:852.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par [Padomes] Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2012 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 27. martā iesniedza Cour d’appel d’Amiens (Francija) – Air France SA/M. L. precējusies ar G, X. G., C. G., R. G., L. G.

(Lieta C-194/23, Air France)

(2023/C 286/19)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d’appel d’Amiens

Pamatlietas puses

Prasītāja: Air France SA

Atbildētāji: M. L., G. laulātā, X. G., C. G., R. G., L. G.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai jēdziens “savienotais reiss”, kas minēts Regulas Nr. 261/2004 (1) 2. panta h) punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka lidojumu rezervācijas vienotība ir obligāts nosacījums tā pastāvēšanai, vai arī tas ir tikai viens no vairākiem rādītājiem, un valsts tiesas atsevišķu rezervāciju gadījumā var meklēt citus elementus, kas raksturotu lidojumu kopumu?

2)

Ja jēdzienu “savienotais reiss” var attiecināt uz atsevišķām rezervācijām, vai šis jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi starpnolaišanās apstākļi kā šajā lietā, kad starpnolaišanās ilgst 19 stundas ar vienas nakts rezervāciju viesnīcā ārpus lidostas, ir tādi, kas izslēdz lidojumu kopuma esamību?

3)	Ja jēdziens “savienotais reiss” ir jāizslēdz, vai jēdziens “turpmāka kompensācija” Regulas Nr. 261/2004 12. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver kompensāciju par transporta izmaksām, kas kļuvušas nepamatotas un nevar tikt atlīdzinātas atbilstoši šīs regulas 8. pantam?

4)	Vai jēdziens “turpmāka kompensācija” Regulas Nr. 261/2004 12. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aptver visus zaudējumus, kas radušies līguma neizpildes dēļ, un uz to neattiecas valsts tiesībās paredzētie ierobežojumi, piemēram, zaudējumu paredzamība Francijas tiesībās?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 24. aprīlī iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Booking.com BV, Booking.com (Deutschland) GmbH/25hours Hotel Company Berlin GmbH u.c.

(Lieta C-264/23)

(2023/C 286/20)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītājas: Booking.com BV, Booking.com (Deutschland) GmbH

Atbildētāji: 25hours Hotel Company Berlin GmbH, Aletto Kudamm GmbH, Air-Hotel Wartburg Tagungs- & Sporthotel GmbH, Andel’s Berlin Hotelbetriebs GmbH, Angleterre Hotel GmbH & Co. KG, Atrium Hotelgesellschaft mbH, Azimut Hotelbetrieb Köln GmbH & Co. KG, Barcelo Cologne GmbH, Business Hotels GmbH, Cocoon München GmbH, DJC Operations GmbH, Dorint GmbH, Eleazar Novum GmbH, Empire Riverside Hotel GmbH & Co. KG, Explorer Hotel Fischen GmbH & Co. KG, Explorer Hotel Nesselwang GmbH & Co. KG, Explorer Hotel Schönau GmbH & Co. KG, Fleming's Hotel Management und Servicegesellschaft mbH & Co. KG, G. Stürzer GmbH Hotelbetriebe, Hotel Bellevue Dresden Betriebs GmbH, Hotel Europäischer Hof W.A.L. Berk GmbH & Co KG, Hotel Hafen Hamburg. Wilhelm Bartels GmbH & Co. KG, Hotel John F GmbH, Hotel Obermühle GmbH, Hotel Onyx GmbH, Hotel Rubin GmbH, Hotel Victoria Betriebs- und Verwaltungs GmbH, Hotel Wallis GmbH, i31 Hotel GmbH, IntercityHotel GmbH, ISA Group GmbH, Kur-Cafe Hotel Allgäu GmbH, Lindner Hotels AG, M Privathotels GmbH & Co. KG, Maritim Hotelgesellschaft mbH, MEININGER Shared Services GmbH, Oranien Hotelbetriebs GmbH, Platzl Hotel Inselkammer KG, prize Deutschland GmbH, Relexa Hotel GmbH, SANA BERLIN HOTEL GmbH, SavFra Hotelbesitz GmbH, Scandic Hotels Deutschland GmbH, Schlossgarten Hotelgesellschaft mbH, Seaside Hotels GmbH & Co. KG, SHK Hotel Betriebsgesellschaft mbH, Steigenberger Hotels GmbH, Sunflower Management GmbH & Co. KG, The Mandala Hotel GmbH, The Mandala Suites GmbH, THR Hotel am Alexanderplatz Berlin Betriebs- und Management GmbH, THR III Berlin Prager-Platz Hotelbetriebs- und Beteiligungsgesellschaft mbH, THR München Konferenz und Event Hotelbetriebs- und Management GmbH, THR Rhein/Main Hotelbetriebs- und Beteiligungs-GmbH, THR XI Berlin Hotelbetriebs- und Beteiligungsgesellschaft mbH, THR XXX Hotelbetriebs- und Beteiligungs-GmbH, Upstalsboom Hotel + Freizeit GmbH & Co. KG, VI VADI HOTEL Betriebsgesellschaft mbH & Co. KG, Weissbach Hotelbetriebsgesellschaft mbH, Wickenhäuser & Egger AG, Wikingerhof GmbH & Co. KG, Hans-Hermann Geiling (Hotel Präsident), Karl Herfurtner (Hotel Stadt München e.K.)

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai plašā un šaurā paritātes klauzula LESD 101. panta 1. punkta kontekstā ir jāuzskata par aksesuāru ierobežojumu?

2)	Kā, piemērojot Regulu Nr. 330/2010 (1), konkrētais tirgus ir norobežojams, ja darījumi tiek veikti, izmantojot ceļojumu aģentu tiešsaistes platformu, kurā tūristu mītnes piedāvā numurus un var sazināties ar tūristiem, kuri šajā platformā var rezervēt numuru?

---

(1)  Komisijas Regula (ES) Nr. 330/2010 (2010. gada 20. aprīlis) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām (OV 2010, L 102, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 28. aprīlī iesniegusi Sąd Rejonowy Katowice – Zachód w Katowicach (Polija) – Skarb Państwa – Dyrektor Okręgowego Urzędu Miar w K./Z. sp.j.

(Lieta C-279/23 Skarb Państwa)

(2023/C 286/21)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy Katowice – Zachód w Katowicach

Pamatlietas puses

Prasītāja: Skarb Państwa – Dyrektor Okręgowego Urzędu Miar w K.

Atbildētāja: Z. sp.j.

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (1) 6. panta 1. punkts nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru valsts tiesa var noraidīt prasību piespriest šajā tiesību normā minēto atgūšanas izmaksu kompensāciju, pamatojoties uz to, ka parādnieka nokavējums nebija ievērojams, vai pamatojoties uz to, ka parāda summa nebija neliela?

---

(1)  OV 2011, L 48, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 2. maijā iesniegusi Arbeitsgericht Mainz (Vācija) – TC/Firma Haus Jacobus Alten- und Altenpflegeheim gGmbH

(Lieta C-284/23, Haus Jacobus)

(2023/C 286/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Arbeitsgericht Mainz

Pamatlietas puses

Prasītāja: TC

Atbildētāja: Firma Haus Jacobus Alten- und Altenpflegeheim gGmbH

Prejudiciālais jautājums

Lūgt Eiropas Savienības Tiesai tiek lūgts saskaņā ar LESD 267. pantu sniegt prejudiciālu nolēmumu jautājumā, vai Vācijas tiesiskais regulējums, kas ietverts KSchG [Kündigungsschutzgesetz; Likuma par aizsardzību atlaišanas gadījumos] 4. un 5. pantā, saskaņā ar kuru arī sievietei, kurai kā grūtniecei tiek piemērota īpaša aizsardzība atlaišanas gadījumā, lai tā viņai tiktu piemērota, ir obligāti jāceļ prasība tajā minētajos termiņos, atbilst Direktīvai 92/85/EEK (1).

---

(1)  Padomes Direktīva 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē (OV 2006, L 376, 36. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 3. maijā iesniegusi Curtea de Apel Braşov (Rumānija) – Asociaţia Crescătorilor de Vaci “Bălţată Românească” Tip Simmental/Genetica din Transilvania Cooperativă Agricolă, Agenţia Naţională pentru Zootehnie “Prof. Dr. G.K. Constantinescu”

(Lieta C-286/23, Asociaţia Crescătorilor de Vaci “Bălţată Românească” Tip Simmental)

(2023/C 286/23)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Braşov

Pamatlietas puses

Prasītāja: Asociaţia Crescătorilor de Vaci “Bălţată Românească” Tip Simmental

Atbildētājas: Genetica din Transilvania Cooperativă Agricolă un Agenţia Naţională pentru Zootehnie “Prof. Dr. G.K. Constantinescu”

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regulas (ES) 2016/1012 (1) 4. panta 3. punkta b) apakšpunkta noteikumi kopsakarā ar šīs regulas I pielikuma 1. daļas A punkta 4. apakšpunkta noteikumiem un šīs regulas 24. [apsvērumu] ir jāinterpretē tādējādi, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība var tikt atzīta arī tad, ja šīs biedrības vienīgais mērķis, parakstot pieteikumus vai uzņemoties saistības šajā ziņā, ir tikai piesaistīt audzētājus, kuri jau piedalās citas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības citā apstiprinātā audzēšanas programmā, vai arī ir nepieciešams, lai atzīšanas pieteikuma iesniegšanas dienā šie audzētāji faktiski būtu iekļauti šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, kura iesniedz atzīšanas pieteikumu, portfelī?

2)

Vai Regulas (ES) 2016/1012 13. panta noteikumi, kā arī Regulas (ES) 2016/1012 I pielikuma 1. daļas B punkta 2. apakšpunkta a) punkta noteikumi kopsakarā ar šīs regulas 24. [apsvēruma] noteikumiem ir jāinterpretē tādējādi, ka tie dod audzētājiem brīvību izvēlēties starp audzēšanas programmām šķirnes uzlabošanai, kurās reģistrēt to tīršķirnes vaislas dzīvniekus, un, ja atbilde ir apstiprinoša, vai šī brīvība var tikt ierobežota ar nepieciešamību neapdraudēt vai nekaitēt tai audzēšanas programmai, kurā šie audzētāji jau piedalās, ar to, ka minētie audzētāji pāriet vai apsola pāriet uz citu audzēšanas programmu, kas ir jāapstiprina?

3)

Vai Regulas (ES) 2016/1012 10. panta 1. punkta noteikumi kopsakarā ar 21. [apsvēruma] noteikumiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja tiek konstatēts viens no 10. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, kompetentajai iestādei, kas ir atzinusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību, ir pienākums atteikt tādas audzēšanas programmas apstiprināšanu, kura varētu apdraudēt citu programmu attiecībā uz [minētajā pantā] norādītajiem aspektiem, vai arī frāzes “[..] var atteikt [..]” lietojums nozīmē, ka iestādei šajā ziņā tiek piešķirta rīcības brīvība?

4)

Vai Regulas (ES) 2016/1012 8. panta un 10. panta noteikumi kopsakarā ar šīs pašas regulas 21. [apsvērumu], ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja dalībvalstī jau tiek īstenota audzēšanas programma, kuras galvenais mērķis ir uzlabot šķirni, tajā pašā valstī (tai pašai ģeogrāfiskajai teritorijai) ir atļauts apstiprināt jaunu audzēšanas programmu tai pašai šķirnei, kuras galvenais mērķis tāpat ir šķirnes uzlabošana un kuras ietvaros var izraudzīties jau īstenošanas stadijā esošās audzēšanas programmas vaislas dzīvniekus?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV 2016, L 171, 66. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 9. maijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – ENGIE Deutschland GmbH/Landesregulierungsbehörde beim Sächsischen Staatsministerium für Wirtschaft, Arbeit und Verkehr

(Lieta C-293/23, ENGIE Deutschland)

(2023/C 286/24)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: ENGIE Deutschland GmbH

Atbildētāja: Landesregulierungsbehörde beim Sächsischen Staatsministerium für Wirtschaft, Arbeit und Verkehr

Citi lietas dalībnieki: Zwickauer Energieversorgung GmbH, Bundesnetzagentur für Elektrizität, Gas, Telekommunikation, Post und Eisenbahnen

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2019/944 (1) 2. panta 28. un 29. punkts, 30. pants un nākamie panti nepieļauj tādu noteikumu kā EnWG (Gesetz über die Elektrizitäts- und Gasversorgung – Energiewirtschaftsgesetz) [Elektroenerģijas un gāzes apgādes likums] 3. panta 24.a) punktu kopsakarā ar 16) punktu, kas nosaka, ka energoapgādes iekārtas operatoram nav saistoši sadales sistēmas operatoram noteiktie pienākumi, ja tas līdzšinējās sadales sistēmas vietā ierīko un uztur energoiekārtu, lai ar koģenerācijas stacijā saražotu elektroenerģiju apgādātu vairākus daudzdzīvokļu namus ar maksimāli 200 izīrētiem mājokļiem un pārvadītās enerģijas daudzumu līdz 1 000 megavatstundām gadā, turklāt energoiekārtas ierīkošanas un ekspluatācijas izmaksas sedz galalietotāji (īrnieki) kā daļu no ikmēneša abonēšanas maksas, kas visiem jāmaksā par piegādāto siltumu, un operators saražoto elektroenerģiju pārdod īrniekiem?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV 2019, L 158, 125. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 9. maijā iesniedza Bayerischer Anwaltsgerichtshof (Vācija) – Halmer Rechtsanwaltsgesellschaft UG/Rechtsanwaltskammer München

(Lieta C-295/23, Halmer Rechtsanwaltsgesellschaft)

(2023/C 286/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bayerischer Anwaltsgerichtshof

Pamatlietas dalībnieki

Prasītāja: Halmer Rechtsanwaltsgesellschaft UG

Atbildētāja: Rechtsanwaltskammer München

Pieaicinātās personas: SIVE Beratung und Beteiligung GmbH, advokāts Dr. Daniel Halmer

Prejudiciālie jautājumi

1.	Vai par LESD 63. panta 1. punktā nostiprināto tiesību uz kapitāla brīvu apriti nepieļaujamu ierobežojumu ir uzskatāms tas, ka saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem advokātu sabiedrībai izsniegtā licence advokāta darbības veikšanai obligāti ir anulējama, ja:

1.1.

advokātu sabiedrības pamatkapitāla daļas tiek nodotas personai, kas neatbilst dalībvalsts tiesību aktos ietvertajām īpašajām prasībām konkrētā profesijā strādājošiem saistībā ar pamatkapitāla daļu iegād? Saskaņā ar tiem pamatkapitāla daļas advokātu sabiedrībā var iegādāties vienīgi advokāts vai cits Advokātu kolēģijas loceklis, intelektuālā īpašumā tiesībās specializējies advokāts, nodokļu konsultants, nodokļu aģents, revidents vai sertificēts grāmatvedis, ārvalstī advokāta profesijā strādājoša persona, kura ir tiesīga sniegt juridiskās konsultācijas iekšzemē, vai attiecīgi intelektuālā īpašumā tiesībās specializējies advokāts, nodokļu konsultants, nodokļu aģents, revidents vai sertificēts grāmatvedis no ārvalsts, kurš ir tiesīgs praktizēt šo darbību iekšzemē, vai arī ārsts vai farmaceits?

1.2.	sabiedrības dalībnieks gan atbilst 1.1. jautājumā izklāstītajām īpašajām prasībām, tomēr šajā advokātu sabiedrībā nepraktizē savā profesijā?

1.3.	līdz ar vienas vai vairāku sabiedrības pamatkapitāla daļu vai attiecīgi balsstiesību nodošanu šajā ziņā advokātiem vairs nav vairākuma tiesību?

2.

Vai par LESD 63. panta 1. punktā nostiprināto tiesību uz kapitāla brīvu apriti nepieļaujamu ierobežojumu ir uzskatāms tas, ka sabiedrības dalībniekam, kurš nav tiesīgs praktizēt profesijā 1.1. jautājuma izpratnē, nav balsstiesību, lai gan sabiedrības statūtos ir ietverti tādi noteikumi par advokāta profesionālās darbības veicēju un sabiedrības advokātu profesionālās darbības neatkarības aizsardzību, kas nodrošina, ka sabiedrību var pārstāvēt vienīgi advokāti kā sabiedrības vadītāji vai prokūristi, ka sabiedrības dalībniekiem un sabiedrības dalībnieku sapulcei ir aizliegts ietekmēt sabiedrības vadību, dodot norādījumus vai netieši draudot ar nelabvēlīgām sekām, ka sabiedrības dalībnieku lēmumi, kas ir pretrunā minētajam, nav spēkā un ka advokāta konfidencialitātes pienākums ir attiecināms arī uz sabiedrības dalībniekiem un to pilnvarotām personām?

3.	Vai 1. un 2. jautājumā minētie ierobežojumi atbilst nosacījumiem 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK (1), OV L 376/36, 27.12.2006. (turpmāk tekstā – “Pakalpojumu direktīva”) 15. panta 3. punkta a)–c) apakšpunktā attiecībā uz pieļaujamu iejaukšanos pakalpojumu sniegšanas brīvībā?

4.

Ja Tiesas ieskatā prasītājas tiesības uz kapitāla brīvu apriti (1. un 2. jautājums) nav tikušas ierobežotas un ja Pakalpojumu direktīva (3. jautājums) nav pārkāpta: Vai ir tā, ka ar 1. un 2. jautājumā minētajiem ierobežojumiem attiecībā uz pirmo pieaicināto personu (S-GmbH) netiek ievērotas LESD 49. pantā nostiprinātās tiesības uz brīvību veikt uzņēmējdarbību?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 8. maijā iesniegusi Nederlandstalige Ondernemingsrechtbank Brussel (Beļģija) – Inter IKEA Systems BV/Algemeen Vlaams Belang VZW u.c.

(Lieta C-298/23, Inter IKEA Systems)

(2023/C 286/26)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Nederlandstalige Ondernemingsrechtbank Brussel

Pamatlietas puses

Prasītāja: Inter IKEA Systems BV

Atbildētāji: Algemeen Vlaams Belang VZW, S, T, U, V, Vrijheidsfonds VZW

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā garantētā vārda brīvība, ieskaitot brīvību paust politiskus uzskatus un politisku parodiju, ir “pamatots iemesls” lietot apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei ar reputāciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (1) 9. panta 2. punkta c) apakšpunkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (2), 10. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 10. panta 6. punkta izpratnē?

Kādi kritēriji valsts tiesai vajadzības gadījumā ir jāņem vērā, vērtējot līdzsvaru starp šīm pamattiesībām, un kāda nozīme ir jāpiešķir atsevišķiem kritērijiem?

Vai valsts tiesa var ņemt vērā it īpaši šādus kritērijus un/vai pastāv papildu kritēriji:

—	to, cik lielā mērā izteikumam ir komerciāls raksturs vai tam ir komerciāls mērķis,

—	to, cik lielā mērā starp pusēm ir nozīme konkurences aspektiem,

—	to, cik lielā mērā izteikums ir pausts vispārējās interesēs, ir sabiedriski nozīmīgs vai aizsāk diskusiju,

—	saikni starp iepriekš minētajiem kritērijiem,

—	attiecīgās preču zīmes reputācijas pakāpi,

—	ar pārkāpuma izdarīšanu saistītas lietošanas apmēru, tās intensitāti un sistemātiku, kā arī izplatības pakāpi atkarībā no teritorijas, laika un apmēra, proti, ņemot vērā arī līmeni, kādā tas ir saistīts ar izteikumā ietvertā ziņojuma paušanu,

—	to, cik lielā mērā izteikums un ar to saistītie faktori, tādi kā izteikuma apzīmējums un tā reklamēšana, nelabvēlīgi ietekmē attiecīgo preču zīmju reputāciju, atšķirtspēju un tēlu (“reklāmas funkcija”),

—

to, cik lielā mērā izteikums atspoguļo pats savu sākotnējo vēstījumu un cik lielā mērā ir mēģināts novērst sajaukšanas iespēju vai asociāciju ar attiecīgajām preču zīmēm vai novērst iespaidu, ka starp izteikumu un preču zīmes īpašnieku pastāv komerciāla vai citāda kopsakarība (“izcelsmes funkcija”), proti, arī ņemot vērā veidu, kādā preču zīmes īpašnieks reklāmas un komunikācijas jomā ir izveidojis noteiktu uzņēmuma tēlu un sasniedzis noteiktu reputāciju?

---

(1)  OV 2017, L 154, 1. lpp.

(2)  OV 2015, L 336, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 10. maijā iesniegusi Sąd Rejonowy Katowice – Wschód w Katowicach (Polija) – M. J./C. J.

(Lieta C-302/23, Piekiewicz (1))

(2023/C 286/27)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy Katowice – Wschód w Katowicach

Pamatlietas puses

Pieteikuma iesniedzējs: M. J.

Lietas dalībniece: C. J.

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (2), 2. panta 1. un 3. punkts, skatot tos kopsakarā ar 25. panta 1. un 2. punktu un preambulas 12., 13., 18., 21., 22., un 49. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesai ir pienākums pieņemt izskatīšanai šajā tiesā iesniegtu procesuālo rakstu, kas parakstīts ar šīs regulas 3. panta 10. punktā minēto elektronisko parakstu, ja saskaņā ar dalībvalsts valsts tiesību normām iesniegt tiesā procesuālos rakstus ar elektronisko parakstu var tikai ar saziņas un informācijas sistēmas starpniecību?

---

(1)  Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.

(2)  OV 2014, L 257, 73. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 31. maijā iesniedza Augstākā tiesa (Senāts) (Latvija) – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”/Valsts ieņēmumu dienests

(Lieta C-344/23, BIOR)

(2023/C 286/28)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa (Senāts)

Pamatlietas puses

Pieteicējs pirmajā instancē un atbildētājs kasācijas instancē: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”

Atbildētājs pirmajā instancē un kasācijas sūdzības iesniedzējs: Valsts ieņēmumu dienests

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes 2009. gada 16. novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (1), 46. panta “a” apakšpunktā norādītais termins “zinātnisks instruments vai aparāts” interpretējams tādējādi, ka var ietvert priekšmetus, kuri to īpašās tehniskās struktūras un funkcionēšanas dēļ paši par sevi tieši kalpo kā zinātniskās pētniecības līdzeklis?

2)

Vai kombinētā nomenklatūra, kas ietverta Eiropas Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (2) I pielikumā, kurš grozīts ar Komisijas 2017. gada 12. oktobra Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 2017/1925 (3), ir interpretējama tādējādi, ka kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 3926 90 92 90 var ietvert plastmasas zivju zīmītes?

---

(1)  OV 2009, L 324, 23. lpp.

(2)  OV 1987, L 256, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 2. nod., 2. sēj., 382. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1925 (2017. gada 12. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 2017, L 282, 1. lpp.).

Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 10. aprīļa rīkojums (Tribunalul Bihor (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – F.O.L./Tribunalul Cluj, piedaloties Consiliul Naţional pentru Combaterea Discriminării

(Lieta C-643/21 (1), Tribunalul Cluj)

(2023/C 286/29)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 95, 25.2.2022.

Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 10. aprīļa rīkojums (Tribunalul Bihor (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – C.C.C., C.R.R., U.D.M./Tribunalul Cluj, Tribunalul Satu Mare, Tribunalul Bucureşti, Tribunalul Bistriţa Năsăud, Tribunalul Maramureş, Tribunalul Sibiu, piedaloties Consiliul Naţional pentru Combaterea Discriminării

(Lieta C-645/21 (1), Tribunalul Cluj u.c.)

(2023/C 286/30)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 95, 28.2.2022.

Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 18. aprīļa rīkojums (Oberlandesgericht Koblenz (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BZ/DKV Deutsche Krankenversicherung AG

(Lieta C-672/22 (1), DKV)

(2023/C 286/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 45, 6.2.2023.

Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 24. aprīļa rīkojums (Amtsgericht Steinfurt (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – UE/Deutsche Lufthansa AG

(Lieta C-78/23 (1), Deutsche Lufthansa)

(2023/C 286/32)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 189, 30.5.2023.

Vispārējās tiesas 2023. gada 28. jūnija spriedums – CEDC International/EUIPO – Underberg (Zāles stiebra pudelē forma)

(Lieta T-145/22) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Zāles stiebra pudelē forma - Valsts agrākas preču zīmes - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 3. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 3. punkts) - Jēdziens “aģents” vai “pārstāvis” - Prasība par tiešu līgumisku vienošanos)

(2023/C 286/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CEDC International sp. z o.o. (Lielpolijas Oborņiki [Oborniki Wielkopolskie], Polija) (pārstāvis: M. Fijałkowski, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Stoyanova-Valchanova un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Underberg AG (Dītlikona [Dietlikon], Šveice) (pārstāvji: A. Renck un C. Stöber, advokāti)

Priekšmets

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, CEDC International sp. z o.o. lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2021. gada 22. decembra lēmumu lietā R 1954/2020-5 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	CEDC International sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 198, 16.5.2022.

Vispārējās tiesas 2023. gada 28. jūnija spriedums – Hofmeir Magnetics/EUIPO – Healthfactories (“Hofmag”)

(Lieta T-452/22) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Hofmag” reģistrācijas pieteikums - Agrāka nereģistrēta vārdiska preču zīme “HOFMAG” - Relatīvs atteikuma pamats - Apzīmējuma, kas nav tikai vietēja mēroga, izmantošanas komercdarbībā neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punkts un 60. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2023/C 286/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hofmeir Magnetics Ltd (Witney, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: S. Baur, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: K. Markakis)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Healthfactories GmbH (Saaldorf-Surheim, Vācija) (pārstāvis: C. Vischer, advokāts)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2022. gada 3. maija lēmumu lietā R 1367/2021-5.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Hofmeir Magnetics Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Healthfactories GmbH tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

---

(1)  OV C 340, 5.9.2022.

Vispārējās tiesas 2023. gada 28. jūnija spriedums – UGA Nutraceuticals/EUIPO – BASF (“OMEGOR”)

(Lieta T-495/22) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “OMEGOR” - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “OMACOR” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2023/C 286/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UGA Nutraceuticals Srl (Gubbio, Itālija) (pārstāvji: M. Riva, J. Graffer un A. Ottolini, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Chylińska un T. Frydendahl)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: BASF AS (Oslo, Norvēģija)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 10. jūnija lēmumu lietā R 1168/2021-4.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	UGA Nutraceuticals Srl un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) savus tiesāšanās izdevumus sedz paši.

---

(1)  OV C 380, 3.10.2022.

Vispārējās tiesas 2023. gada 28. jūnija spriedums – UGA Nutraceuticals/EUIPO – BASF (“OMEGOR VITALITY”)

(Lieta T-496/22) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “OMEGOR VITALITY” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “OMACOR” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2023/C 286/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UGA Nutraceuticals Srl (Gubbio, Itālija) (pārstāvji: M. Riva, J. Graffer un A. Ottolini, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Chylińska un T. Frydendahl)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: BASF AS (Oslo, Norvēģija)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 10. jūnija lēmumu lietā R 1200/2021-4.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	UGA Nutraceuticals Srl un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) savus tiesāšanās izdevumus sedz paši.

---

(1)  OV C 380, 3.10.2022.

Vispārējās tiesas 2023. gada 28. jūnija spriedums – C. & S./EUIPO – Scuderia AlphaTauri (“CS jeans your best fashion partner”)

(Lieta T-645/22) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “CS jeans your best fashion partner” - Preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamība - Izmantošanas raksturs - Izmantošanas attiecībā uz precēm, saistībā ar kurām preču zīme reģistrēta, izmantošanas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

(2023/C 286/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: C. & S. Srl (Umbertide, Itālija) (pārstāvis: E. Montelione, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: T. Frydendahl)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Scuderia AlphaTauri SpA (Faenca, Itālija) (pārstāvji: A. Renck un S. Petivlasova, advokāti)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2022. gada 4. augusta lēmumu lietā R 182/2022-1.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	C. S. Srl sedz savus, kā arī atlīdzina Scuderia AlphaTauri SpA tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

---

(1)  OV C 463, 5.12.2022.

Prasība, kas celta 2023. gada 10. maijā – Maud Tea & Seed un Fresh Produce Consortium of Kenya/Komisija

(Lieta T-247/23)

(2023/C 286/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Maud Tea & Seed Co. Ltd (Kolkata, Indija), Fresh Produce Consortium of Kenya Ltd (Nairobi, Kenija) (pārstāvji: D. Waelbroeck un I. Antypas, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt apstrīdēto regulu (1) pilnībā vai, alternatīvi, atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl ar to tiek samazināts klotianidīna un tiametoksāma maksimālais atlieku līmenis tējās un svaigos augļos un dārzeņos vai uz tiem;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula esot Komisijas veiktā eksteritoriālās jurisdikcijas īstenošana, kas pārsniedzot ar MAL regulu (2) Komisijai deleģēto pilnvaru apjomu un pārkāpjot ES Līgumus, kā arī vispārīgos publisko starptautisko tiesību principus.

2.

Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu esot acīmredzami pārsniegts ar MAL regulu Komisijai deleģēto pilnvaru materiālais tvērums; pakārtoti, ja tiek konstatēts, ka MAL regula ir pietiekams juridiskais pamats apstrīdētai regulai, MAL regula pati par sevi esot ultra vires, jo tā pārsniedz ES Līgumos deleģēto pilnvaru pieļaujamo tvērumu.

3.	Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu esot pārkāpti vairāki MAL regulas noteikumi.

4.	Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu esot pārkāpts samērīguma princips.

5.	Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu esot pārkāpti tiesiskās drošības princips un pārredzamības princips.

---

(1)  Komisijas Regula (ES) 2023/334 (2023. gada 2. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un V pielikumu groza attiecībā uz klotianidīna un tiametoksāma maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem (OV 2023, L 47, 29. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV 2005, L 70, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2023. gada 29. maijā – Tsakiris/EUIPO – Tsakiris-Protypos Viomichania Trofimon-Snacks AVEE (“Le Petit Déjeuner TSAKIRIS FAMILY”)

(Lieta T-303/23)

(2023/C 286/39)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tsakiris Anonymi Etaireia Paragogis & Emporias Trofimon (Saloniki, Grieķija) (pārstāvis: A. Papaspyropoulos, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Tsakiris-Protypos Viomichania Trofimon-Snacks-AVEE (Atalanti, Grieķija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme (“Le Petit Déjeuner TSAKIRIS FAMILY”)

Process EUIPO: Spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2023. gada 16. marta lēmums lietā R 1012/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 pārkāpums.

Prasība, kas celta 2023. gada 23. maijā – Fest/Parlaments

(Lieta T-305/23)

(2023/C 286/40)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nicolaus Fest (Zagreba, Horvātija) (pārstāvis: G. Seidel, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. marta lēmumu P9_TA(2023) 0061) par pieprasījumu atcelt Nicolaus Fest imunitāti (2022/2056(IMM)), ar kuru ticis apstiprināts Ilana Cicurel izstrādātais ziņojums (A9-0055/2023), par spēkā neesošu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.

Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (1) 8. panta pārkāpums Prasītājs apgalvo, ka viņam inkriminētie izteikumi bija daļa no Parlamenta debatēm par bērnu aizsardzību, kas notika Eiropas Parlamenta plenārsēdē, un ka uz tiem attiecas vispārējās intereses un Eiropas Parlamenta deputātu vārda brīvība. Tvīts, par kuru viņam tika izteikts pārmetums, esot atbilde uz kāda Vācijas Bundestāga bijušā deputāta tvītu, kurš tieši attiecas uz prasītājam adresēto pārmetumu parlamentārās debatēs. Prasītājs uzskata, ka Eiropas Parlaments nedrīkst atcelt viņa imunitāti minēto iemeslu dēļ.

2.	Fumus persecutionis esamība Prasītajam ir aizdomas, ka Berlīnes prokuratūra, kura ir veikusi vajāšanu, šajā lietā ir rīkojusies tikai tādēļ, lai kaitētu politiskajam pretiniekam vai, lai atriebtos par neveiksmēm iepriekšējās tiesvedībās.

---

(1)  Protokols (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (OV 2012, C 326, 266. lpp.).

Prasība, kas celta 2023. gada 26. maijā – British American Tobacco Polska Trading/Komisija

(Lieta T-311/23)

(2023/C 286/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: British American Tobacco Polska Trading sp. z o.o. (Varšava, Polija) (pārstāvji: L. Van den Hende, M. Schonberg un J. Penz-Evren, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2023. gada 20. marta lēmumu, ar kuru netieši noraidīti prasītāja lūgumi par piekļuvi dokumentiem, kas ietverti pieprasījumā EASE 2022/6296, kurš iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (1) 8. panta 3. punktu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto aktu ir pārkāpts Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. un 3. punkts, jo Eiropas Komisija nav nodrošinājusi piekļuvi visiem dokumentiem, uz kuriem attiecas prasītāja lūgumi, proti: — starpziņojumiem, kas attiecas uz Eiropas Komisijas ziņojuma sagatavošanu par apstākļu būtiskas maiņas konstatēšanu attiecībā uz karsētiem tabakas izstrādājumiem saskaņā ar Direktīvu 2014/40/ES (2); un — informāciju no attiecīgajām datubāzēm, kas ir uzskatāma par esošiem dokumentiem, uz kuriem attiecas pieprasījumi.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums, kā to prasa LESD 296. pants.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/40/ES (2014. gada 3. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (OV 2014, L 124, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2023. gada 8. jūnijā – Net Technologies Finland/Komisija

(Lieta T-319/23)

(2023/C 286/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Net Technologies Finland Oy (Helsinki, Somija) (pārstāvji: S. Pappas un A. Pappas, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, kas, pamatojoties uz LESD 299. pantu, pieņemts 2023. gada 27. martā (un prasītājai paziņots 2023. gada 29. martā) un attiecas uz 188 477,27 EUR atgūšanu no Net Technologies Finland Oy; un

—	piespriest atbildētājai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā atcelšanas prasībā tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, jo tam esot prettiesisks pamatojums. Un tā pamatojums esot prettiesisks, jo tas ir balstīts uz 2020. gada 7. maija paziņojumiem par parādu un galīgo revīzijas ziņojumu, kuri abi esot prettiesiski. Šajā nolūkā ir izvirzīti divi atcelšanas pamati.

1.

Pirmais atcelšanas pamats ir sadalīts divās daļās. — Pirmajā daļā ir paskaidrots, ka galīgais revīzijas ziņojums un līdz ar to – paziņojumi par parādu esot prettiesiski, jo izrietot no tādu noteikumu piemērošanas, kas neesot juridiski saistoši un tādējādi – neesot piemērojami. Kā paskaidrots faktu izklāstā, REA revidenti ir secinājuši, ka attiecīgo iekšējo konsultantu izmaksas nebija attiecināmas, piemērodami Septītās pamatprogrammas Rokasgrāmatā ietvertos kritērijus tā, it kā tie būtu saistoši nosacījumi. Tomēr Septītās pamatprogrammas Rokasgrāmata neesot saistoša. — Otrajā daļā tiek apgalvots, ka šajā lietā labticības princips nevar attaisnot Septītās pamatprogrammas Rokasgrāmatas piemērojamību, neņemot vērā tās nesaistošo raksturu.

2.

Otrā atcelšanas pamata kontekstā tiek apgalvots – pieņemot, ka Septītās pamatprogrammas Rokasgrāmatā ietvertie kritēriji ir piemērojami, tie ir piemēroti nepareizi. Citiem vārdiem sakot, galīgajā revīzijas ziņojumā un paziņojumos par parādu ietvertajos konstatējumos ir pieļautas kļūdas vērtējumā. Balstoties uz šiem elementiem, arī apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas tās pašas kļūdas vērtējumā un nav izpildīts Pamattiesību hartas 41. pantā nostiprinātais pienākums rūpīgi izvērtēt visus elementus konkrētajā lietā.

Prasība, kas celta 2023. gada 9. jūnijā – Biogen Netherlands/Komisija

(Lieta T-327/23)

(2023/C 286/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biogen Netherlands BV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji: C. Schoonderbeek un B. Jong, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas, proti, atbildētājas, 2023. gada 15. februāra Lēmumu (C(2023)1211 (final)), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 726/2004 (1) piešķir tirdzniecības atļauju cilvēkiem paredzētām zālēm “Dimethyl Fumarate Accord – dimetilfumarāta”, un,

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu, apgalvojot par Direktīvas (2) 6. panta 1. punktā otrajā daļā minētā visaptverošas tirdzniecības atļaujas jēdziena nepareizu interpretāciju, un šī jēdziena attiecināšanu uz zālēm Tecfidera un Fumaderm, kas licis izdarīt nepareizu secinājumu apstrīdētajā lēmumā, saskaņā ar kuru attiecīgajā brīdī regulatīvo datu aizsardzība attiecībā uz Tecfidera jau bija beigusies.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV 2004, L 136, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.).

Prasība, kas celta 2023. gada 15. jūnijā – Čehijas Republika/Komisija

(Lieta T-329/23)

(2023/C 286/44)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, J. Vláčil un L. Halajová)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	piespriest Eiropas Savienībai, ko pārstāv Eiropas Komisija, atmaksāt no Čehijas Republikai netaisnīgi iekasēto naudas summu CZK 61 111 077,21, kas bez jebkāda tiesiskā pamata tika iemaksāta Eiropas Komisijas kontā;

—	piespriest Eiropas Savienībai, ko pārstāv Eiropas Komisija, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza šādus pamatus.

Tiesiskais strīds attiecas uz izraudzītiem tekstilizstrādājumu, apavu un saulesbriļļu sūtījumiem 2011. gada novembrī un decembrī ar atlaižu akciju zemas vērtības importam no Āzijas. Strīdus naudas summa atbilst starpībai starp iekasēto muitas nodokli uz preču muitas vērtības pamata un muitas nodokli, kas Eiropas Komisijas ieskatā būtu bijis jāietur, pamatojoties uz tādu preču, kas klasificētas ar vienu un to pašu TARIC kodu, statistikas vērtību pēc atgūšanas izmaksu atskaitīšanas. Vispirms Eiropas Komisija pieprasīja atmaksāt starpību, balstoties uz 50 % statistisko vērtību, un līdz ar to 2018. gada 15. jūnijā Eiropas Komisijas kontā ar nosacījumu tika iemaksāta naudas summa CZK 28 307 935,78, lai nepieļautu nokavējuma procentu apmēra palielināšanu. Pēc vairākiem gadiem Eiropas Komisija pieprasīja atmaksāt starpību, balstoties uz 100 % statistisko vērtību, un līdz ar to 2022. gada 20. decembrī Eiropas Komisijas kontā tika atkal ar nosacījumu iemaksāta naudas summa CZK 33 444 448,24. Starplaikā Eiropas Komisija atļāva Čehijas Republikai atgūt ar ieskaitu naudas summu CZK 641 306,81 par vairākiem nepamatoti iekļautajiem sūtījumiem.

Ar šādu rīcību Eiropas Komisija esot izraisījusi Eiropas Savienību par ārpuslīgumisko atbildību. Nepastāvot jebkāds tiesiskais pamatam attiecīgo naudas summu ieskaitīšanai Eiropas Komisijas kontā. Čehijas Republika esot izpildījusi visas no ES tiesībām izrietošās saistības, veicot attiecīgā importa preču un ar to saistīto dokumentu rūpīgu pārbaudi, un, ņemot vērā šo pārbaužu rezultātus, nosakot un iekasējot muitas nodokļus uz norādītās muitas vērtības pamata. Tā arī uzsver, ka, pat ja norādītā muitas vērtība tiktu apšaubīta, muitas nodokļi nevarot tikt iekasēti uz statistikas vērtības pamata. Muitas vērtība bija jānosaka saskaņā ar procedūru atbilstoši Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, un Komisijas Regulai (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, proti, galvenokārt ņemot vērā tādu pašu vai līdzīgu preču muitas vērtību. Katrā ziņā Komisija esot piemērojusi nepareizu EUR/CZK valūtas maiņas kursu attiecībā uz 2011. gada novembrī veikto importu, kā rezultātā pieprasītā summa esot bijusi noteikta pārāk augsta.

Prasība, kas celta 2023. gada 16. jūnijā – Importaciones Origen Pacífico/EUIPO – Molinos Nacionales (“Juana de Origen”)

(Lieta T-331/23)

(2023/C 286/45)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Importaciones Origen Pacífico SL (Valensija, Spānija) (pārstāvis: Á. Pérez Lluna, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Molinos Nacionales C.A. (Puerto Cabello, Venecuēla)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Juana de Origen” – Eiropas Savienības preču zīme Nr.o16 517 948

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2023. gada 24. marta lēmums lietā R 818/2022-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un piespriest otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt izdevumus, kas radušies spēkā neesamības atzīšanas procesā un apelācijas procesā EUIPO.

Izvirzītie pamati:

—	preču zīmju, uz kurām balstīta spēkā neesamības atzīšana, termiņa beigas;

—	preču zīmju, uz kurām balstīta spēkā neesamības atzīšana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 64. panta 2. punktam, faktiskas izmantošanas neesamība;

—	pierādījumu neesamība par prasītājas ļaunticību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunktam.

Prasība, kas celta 2023. gada 19. jūnijā – Azaconsa/EUIPO – Lugar da Veiga (“SHIP”)

(Lieta T-332/23)

(2023/C 286/46)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Azaconsa SL (Alikante, Spānija) (pārstāvji: L. Broschat García un L. Polo Flores, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Lugar da Veiga SLL (Lugo, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “SHIP” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 124 707

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2023. gada 18. aprīļa lēmums lietā R 1465/2022-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atļaut reģistrēt strīdus preču zīmi attiecībā uz 35. klasi.

—	piespriest lietas dalībniekam, kas iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2023. gada 16. jūnijā – Nehera u.c./EUIPO – Zdút (“nehera”)

(Lieta T-334/23)

(2023/C 286/47)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Isabel Nehera (Sutton, Ontārio, Kanāda), Natacha Sehnal (Montferrier-sur-Lez, Francija), Jean-Henri Nehera (Burnaby, Britu Kolumbija, Kanāda) (pārstāvis: W. Woll, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Ladislav Zdút (Bratislava, Slovākija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks

Strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “nehera” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 794 112

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2023. gada 17. aprīļa lēmums lietā R 1216/2020-4

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieka tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2023. gada 17. jūnijā – Nehera u.c./EUIPO – Zdút (“NEHERA”)

(Lieta T-335/23)

(2023/C 286/48)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Isabel Nehera (Sutton, Ontārio, Kanāda), Natacha Sehnal (Montferrier-sur-Lez, Francija), Jean-Henri Nehera (Burnaby, Britu Kolumbija, Kanāda) (pārstāvis: W. Woll, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Ladislav Zdút (Bratislava, Slovākija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks

Strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “NEHERA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 12 812 319

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2023. gada 17. aprīļa lēmums lietā R 1217/2020-4

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieka tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2023. gada 17. jūnijā – Nehera u.c./EUIPO – Zdút (“NEHERA PRAGUE”)

(Lieta T-336/23)

(2023/C 286/49)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Isabel Nehera (Sutton, Ontārio, Kanāda), Natacha Sehnal (Montferrier-sur-Lez, Francija), Jean-Henri Nehera (Burnaby, Britu Kolumbija, Kanāda) (pārstāvis: W. Woll, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Ladislav Zdút (Bratislava, Slovākija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks

Strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “NEHERA PRAGUE” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 12 671 681

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2023. gada 17. aprīļa lēmums lietā R 1218/2020-4

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieka tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2023. gada 17. jūnijā – Nehera u.c./EUIPO – Zdút (“NEHERA”)

(Lieta T-337/23)

(2023/C 286/50)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Isabel Nehera (Sutton, Ontārio, Kanāda), Natacha Sehnal (Montferrier-sur-Lez, Francija), Jean-Henri Nehera (Burnaby, Britu Kolumbija, Kanāda) (pārstāvis: W. Woll, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Ladislav Zdút (Bratislava, Slovākija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks

Strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “NEHERA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 16 799 678

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2023. gada 17. aprīļa lēmums lietā R 1219/2020-4

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieka tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2023. gada 20. jūnijā – Barry’s Bootcamp/EUIPO – Hummel (Divu uz leju vērsto uzšuvju attēls)

(Lieta T-340/23)

(2023/C 286/51)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Barry’s Bootcamp Holdings LLC (Maiami, Florida, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: M. Hawkins, T. Dolde un C. Zimmer, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Hummel Holding A/S (Orhūsa, Dānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes (Divu uz leju vērsto uzšuvju attēls) starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 915 962

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2023. gada 10. marta lēmums lietā R 1422/2022-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2023. gada 23. jūnijā – Sergio Rossi/EUIPO – Stefano Ricci (“sr 1”)

(Lieta T-344/23)

(2023/C 286/52)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sergio Rossi SpA (San Mauro Pascoli, Itālija) (pārstāvis: C. Sala, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Stefano Ricci SpA (Fiesole, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “sr 1” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 15 861 248

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2023. gada 2. maija lēmums lietā R 89/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta pārkāpums, ciktāl tas attiecas uz iestādes pienākumu pamatot savus lēmumus;

—	pilnvaru pārsniegšana un EUIPO Apelācijas padomes kompetences neesamība, lai novērtētu atšķirspēju salīdzinājumā ar agrākajām preču zīmēm;

—	pamatojuma neesamība lietas izšķirošajā punktā (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta pārkāpums) un Savienības tiesību vispārējo principu, proti, vienlīdzības principa, vienlīdzīgas attieksmes principa un labas pārvaldības principa pārkāpums;

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, Komisijas Deleģētās regulas 2018/625 17. panta 3. punkta pārkāpums un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta pārkāpums, it īpaši ciktāl tas attiecas uz valsts un ne Eiropas Savienības preču zīmju atšķirtspējas vērtējumu, konkrētās sabiedrības daļas noteikšanu, kā arī pretstatīto apzīmējumu līdzības turpmāko analīzi.

Prasība, kas celta 2023. gada 26. jūnijā – AC Marca Brands/EUIPO – den Ouden (“SANITIEN”)

(Lieta T-345/23)

(2023/C 286/53)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AC Marca Brands, SL (Madride, Spānija) (pārstāvji: D. Pellisé Urquiza un J. C. Quero Navarro, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Julia den Ouden (Amsterdama, Nīderlande)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “SANITIEN” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 384 320

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2023. gada 19. aprīļa lēmums lietā R 1733/2022-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un/vai Julia den Ouden atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, kā arī izdevumus, kas radušies iebildumu procesā un apelācijas procesā EUIPO.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. un 5. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2023. gada 29. jūnijā – Kern Pharma/Komisija

(Lieta T-351/23)

(2023/C 286/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kern Pharma, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvji: K. Roox, T. De Meese, J. Stuyck un C. Dumont, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt atcelšanas prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2023)3067 final (2023. gada 2. maijs, publicēts 2023. gada 4. maijā), ar ko groza cilvēkiem paredzētu zāļu “Tecfidera – dimetilfumarāts” tirdzniecības atļauju, kura piešķirta ar Lēmumu C(2014)601 final (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kā arī visus turpmākos lēmumus, ciktāl ar tiem atstāts spēkā un/vai aizstāts minētais lēmums, tostarp visus turpmākos papildinošos regulatīvos pasākumus, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija nav ievērojusi ierobežojumu tirdzniecības aizsardzības pagarinājuma iegūšanai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 726/2004 (1) 14. panta 11. punktā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, nepareizi izprazdama un piemērodama 2023. gada 16. marta spriedumu Komisija u.c./Pharmaceutical Works Polpharma (no C-438/21 P līdz C-440/21 P, EU:C:2023:213) un it īpaši uzskatīdama, ka 2021. gada 11. novembraad hoc novērtējuma ziņojums nav nozīmīgs.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, apstrīdēto lēmumu balstīdama uz nepareiziem zinātniskiem faktiem, kas bija pieejami minētā lēmuma pieņemšanas brīdī.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka tirdzniecības atļauja, kas piešķirta Biogen ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2014)601 final (2), ir prettiesiska, un līdz ar to tiek lūgts atcelt apstrīdēto lēmumu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots prasītājas pamattiesību pārkāpums un it īpaši tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu, tiesību uz aizstāvību, tiesību tikt uzklausītam un tiesību uz juridisku pamatojumu atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam pārkāpums.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpta prasītājas tiesības uz tiesisko drošību, jo, neizvērtējot piešķirtās tirdzniecības atļaujas prettiesiskumu, prasītājai bez nosacījumiem piešķirtā tirdzniecības atļauja faktiski tika anulēta.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpta prasītājas tiesiskā paļāvība, jo nav tikušas ņemtas vērā prasītājas un trešo personu tiesības, kas bija iegūtas, balstoties uz beznosacījumu tirdzniecības atļauju.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas prasītājas tiesības uz īpašumu, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā, kā arī samērīguma princips.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV 2004, L 136, 1. lpp.).

(2)  Komisijas Īstenošanas lēmums C(2014)601 final (2014. gada 30. janvāris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 piešķir tirdzniecības atļauju cilvēkiem paredzētām zālēm “Tecfidera-dimetilfumarāts”.

Vispārējās tiesas 2023. gada 27. jūnija rīkojums – RT France/Padome

(Lieta T-75/23) (1)

(2023/C 286/55)

Tiesvedības valoda – franču

Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 127, 11.4.2023.

Vispārējās tiesas 2023. gada 26. jūnija rīkojums – RT France/Padome

(Lieta T-169/23) (1)

(2023/C 286/56)

Tiesvedības valoda – franču

Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 173, 15.5.2023.