KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) “Pārtraukt haizivju spuru atdalīšanu – pārtraukt tirdzniecību”

(2023/C 275/01)

1.   IEVADS. PILSOŅU INICIATĪVA

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 4. punktu miljons vai vairāk Savienības pilsoņu, kas pārstāv vismaz septiņas dalībvalstis, var nākt klajā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) un aicināt Eiropas Komisiju tās pilnvaru ietvaros iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams ES tiesību akts.

“Pārtraukt haizivju spuru atdalīšanu — pārtraukt tirdzniecību” (1) ir astotā EPI, kas sasniegusi Līgumā un Regulā (ES) 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI regula) (2) noteiktos sliekšņus. Minētā iniciatīva aicina Komisiju rīkoties, lai Eiropas Savienībā izbeigtu neatdalītu haizivs spuru tirdzniecību, arī spuru importu, eksportu un tranzītu, un aicinājums ir formulēts šādi:

Lai gan atdalīt haizivju spuras uz ES kuģiem un ES ūdeņos ir aizliegts un haizivis jāizkrauj ar neatdalītām spurām, ES ir viena no lielākajām haizivju spuru eksportētājām un svarīgs starptautiskās haizivju spuru tirdzniecības tranzīta punkts. ES ir nozīmīga haizivju izmantošanas dalībniece, un, tā kā inspekcijas jūrā tiek veiktas reti, haizivju spuras ES joprojām tiek nelikumīgi paturētas uz kuģa, pārkrautas citā kuģī vai izkrautas. Mūsu mērķis ir Eiropas Savienībā izbeigt no haizivīm atdalītu spuru tirdzniecību, tai skaitā importu, eksportu un tranzītu. Tā kā haizivju spuru atdalīšana traucē haizivju faktisku saglabāšanu, mēs prasām paplašināt Regulas (ES) Nr. 605/2013 darbības jomu, to attiecinot arī uz haizivju spuru tirdzniecību, un tādēļ prasām, lai Komisija izstrādā jaunu regulu, ar ko prasību par spuru neatdalīšanu attiecinātu uz visu haizivju un raju tirdzniecību ES.

Komisija minēto EPI reģistrēja 2019. gada 17. decembrī (3). Tā kā iniciatīvu atbalstošie paziņojumi tika vākti Covid-19 pandēmijas laikā, regulas noteikto 12 mēnešu ilgo vākšanas periodu bija iespējams pagarināt vēl par 12 mēnešiem (t. i., parakstus vākt varēja no 2020. gada 31. janvāra līdz 2022. gada 31. janvārim) (4). Pēc tam, kad dalībvalstu iestādes bija savāktos parakstus verificējušas, organizatori 2023. gada 11. janvārī savu iniciatīvu iesniedza Komisijai.

2023. gada 6. februārī sanāksmē ar atbildīgo Komisijas locekli un 2023. gada 27. martā atklātā uzklausīšanā Eiropas Parlamentā organizatori sīki izskaidroja iniciatīvas mērķus.

Eiropas Parlamenta plenārsēdē par iniciatīvu debatēja 2023. gada 11. maijā. Debašu laikā Komisija apstiprināja, ka tā piekrīt pilsoņu paustajām bažām un gan ES robežās, gan ārpus tām ļoti aktīvi rīkojas, lai haizivis būtu aizsargātas un tiktu zvejotas ilgtspējīgi. Komisija atgādināja starptautisko kontekstu, kurā ES ar relevanto starptautisko forumu starpniecību aktīvi veicina haizivju saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī ES noteikumus, kas jau tagad ir spēkā, lai panāktu spuru neatdalīšanas politikas īstenošanu.

Šajā paziņojumā saskaņā ar EPI regulas 15. panta 2. punktu ir izklāstīts Komisijas juridiskais un politiskais iniciatīvas novērtējums un tas, kā tā nodomājusi rīkoties, kādu iemeslu dēļ un kādos termiņos.

2.   KONTEKSTS

2.1.   Globālās situācijas apskats

Pastāv aptuveni 500 haizivju sugu, un to ekoloģiskās un bioloģiskās iezīmes ir dažādas. Haizivis ir svarīga jūras bioloģisko daudzveidību veidojoša sugu grupa un, būdamas barības ķēdes beigu posmā esoši plēsēji, tās ir ļoti svarīgas jūras ekosistēmu līdzsvara saglabātājas, savukārt līdzsvara saglabāšana ir noteikti vajadzīga, lai mazinātu klimata pārmaiņas un tām pielāgotos. Tā kā haizivis parasti dzīvo ilgi un vairojas skopi, tās ir maz aizsargātas pret cilvēka darbībām, it īpaši pret zvejošanu, un sugas dzīvotņu izzušanu.

Tāpat kā citas zivis, tās kalpo arī par pārtikas avotu, un daudzi cilvēki ar haizivīm pelna iztiku. Cilvēks haizivis medī un ēd ne jau pirmo gadsimtu, taču augošais pieprasījums un ekonomikas globalizācija pēdējās desmitgadēs ir radījusi patiesi globālu haizivju zvejas un patēriņa tirgu. Mūsdienās rūpnieciskās un nerūpnieciskās zvejas flotes no visas pasaules apgādā tradicionālos Āzijas tirgus ar haizivju spurām, savukārt to pašu nozvejoto haizivju gaļa arvien biežāk pa atsevišķiem piegādes kanāliem tiek novirzīta uz augošiem tirgiem, piemēram, uz Brazīliju.

Neraugoties uz pēdējo gadu centieniem uzlabot haizivju saglabāšanu, daudzu haizivju populāciju stāvoklis ir kritisks. Globāla mēroga novērtējumu veikt ir grūti, jo haizivju sugu ir daudz un to populācijas dažādos reģionos ir atšķirīgas. Tomēr daudzu reģionu haizivju populāciju novērtējumi kļūst aizvien uzticamāki. Jaunākajā pasaules IUCN Sarkanajā grāmatā [IUCN Red List of Threatened Species™] lēsts, ka izmiršana draud vairāk nekā trešdaļai haizivju sugu (t. i., šīs sugas ir kritiski apdraudētas, apdraudētas vai neaizsargātas) (5).

Tāpēc EPI pamatoti norāda, ka satraucošā globālā situācija ar haizivīm jārisina steidzami un ka pieprasījums pēc haizivju spurām palielina zvejas radīto noslogojumu un kavē šo sugu saglabāšanas centienus.

2.2.   Haizivju zvejniecība un spuru tirdzniecība

Pēc FAO datiem (6) haizivju nozveju apjoms pasaulē kopš 1950. gada ir trīskāršojies un 2000. gadā sasniedzis visu laiku augstāko līmeni, proti, 868 000 tonnas. Pēc tam nozvejas ir pakāpeniski mazinājušās. 2020. gadā nozvejotas 665 622 tonnas. Tas pats datu avots vēsta, ka globālās tirdzniecības vērtība haizivju cilmes precēm ir pietuvojusies 1 miljardam USD gadā un ka 2021. gadā tirdzniecībā nonākušas 7 100 tonnas haizivju spuru.

Par ES atzīmēts, ka 2017.–2021. gadā haizivju spuras importētas maz, toties eksportētas daudz — gadā vidēji 2 300 tonnas (170 miljoni EUR) (7). Haizivju spuru eksporta cena 2021. gadā bija vidēji 16 EUR par kilogramu, kamēr kilograms eksportētās haizivju gaļas maksāja 1,43 EUR (8). Gan spuru importa, gan eksporta ziņā aktīvākā ES dalībvalsts viennozīmīgi ir Spānija, kuras daļa veido vairāk nekā 99 % no kopējā ES eksporta, un 96 % no šā eksporta ir saldētas haizivju spuras (9).

Galvenās ES haizivju spuru eksporta galamērķa valstis minētajā laikposmā, vērtējot pēc gada vidējiem rādītājiem, bija Singapūra (985 tonnas, 13 miljoni EUR), Ķīna (893 tonnas, 11 miljoni EUR) un Honkonga (194 tonnas, 7 miljoni EUR) (10). Uz Singapūru un Ķīnu tiek sūtīti aptuveni 82 % no ES eksporta. Mazākas šādas tirdzniecības plūsmas ved uz Honkongu un — kopš nesenāka laika — uz Japānu. Aptuveni 85 % saldētu haizivju spuru eksporta nonāk Singapūrā un Ķīnā.

ES zvejniecībās 2019.–2021. gadā ES kuģi ziņojuši kopā par 248 392 tonnām nozvejotu haizivju (11) — tās ir vidēji 82 797 tonnas gadā. Visvairāk nozvejotā suga bija zilā haizivs (Prionace glauca), kas minētajā laikposmā veidoja 56 % visu haizivs nozveju. Ar 7 %, 6 % un 3 % tai sekoja attiecīgi mazplankumu kaķhaizivs, dzeloņainā raja un īsspuru mako (Isurus oxyrinchus). Daudzu citu sugu kopējā nozveja minētajā laikposmā bija mazāka par 100 kg, un tas vedina domāt par nejaušām nozvejām.

Vairums nozveju nāk no ES āķu jedu kuģiem, kuri zvejo okeānā — parasti Atlantijas okeāna un Klusā okeāna dienvidu daļā. 60 % šo nozveju gūti starptautiskajos ūdeņos. Zilās haizivs un īsspuru mako nozvejas nāk gandrīz tikai no starptautiskajiem ūdeņiem, kuri ir reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pārziņā: tur gūti attiecīgi 87 % un 88 % minēto sugu nozveju (12).

Haizivis, ko nozvejojuši ES kuģi vai kas nozvejotas ES ūdeņos, jāizkrauj ar neatdalītām spurām (sk. 2.3. iedaļu). Tās tiek apstrādātas krastā un, kā rāda statistika (sk. iepriekš), tirgi, uz kuriem pēc tam sūta spuras un liemeņus, ir dažādi. Lielajā vairumā gadījumu haizivju spuras ir paredzētas patēriņam Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīs. Tikmēr gaļu un citas liemeņu daļas patērē tepat ES, un zināmu daudzumu eksportē uz trešām valstīm — parasti uz Latīņamerikas valstīm.

2.3.   Pašreizējā ES un starptautiskā politika un tiesiskais regulējums

EPI izvirza konkrētu prasību Regulu (ES) Nr. 605/2013 attiecināt arī uz spuru tirdzniecību. Tāpēc Komisiju aicina spuru neatdalīšanas prasību piemērot visā haizivju un raju tirdzniecībā, kura notiek ES. EPI apgalvo, ka haizivju zvejošanas galvenais dzinējspēks ir Āzijas tirgū augstu vērtētās haizivju spuras. Turklāt EPI apgalvo, ka izpildes panākšanas un atbilstības nodrošināšanas sistēmas visā pasaulē un arī ES ir pārāk vājas, jo izmantotie kontroles instrumenti un resursi, tāpat kā relevanto iestāžu apmācība un darbības koordinācija nav pietiekama, lai to darbinieki prastu sugas identificēt vienīgi pēc spurām un spētu visā vērtības ķēdē nodrošināt atbilstību relevantajiem noteikumiem. Tāpēc un lai atvieglotu muitas pārbaudes un palīdzētu atturēt no haizivju spuru tirdzniecības, iniciatīvas iesniedzēji prasa tirgot tikai nesadalītas haizivis un tādējādi de facto liegt haizivju daļu (spuru vai liemeņu) tirgošanu ES.

Haizivju tirgošanas un zvejošanas sakarā ES īsteno visnotaļ daudzveidīgu rīcībpolitiku un tiesisko regulējumu.

Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) mērķis ir pasargāt savvaļas dzīvniekus un augus no pārmērīgas izmantošanas starptautiskajā tirdzniecībā. ES ir CITES līgumslēdzēja puse un aktīvi veicina jūras sugu aizsardzību. Iepriekšējā Pušu konference 2022. gada novembrī CITES pielikumus papildināja ar gandrīz 100 jaunām haizivju un raju sugām. Haizivju sakarā ES līdzatbalstīja Panamas priekšlikumu CITES II pielikumā iekļaut rekviēmhaizivju dzimtu, pie kuras pieder arī zilā haizivs. Šī iekļaušana stājas spēkā 2023. gada 25. novembrī. Patlaban CITES sarakstā (visbiežāk II pielikumā, kas prasa īpatņu tirdzniecību kontrolēt tā, lai nepieļautu, ka sugas izmantošanas līmenis nav savienojams ar tās izdzīvošanu) ir iekļautas pavisam 174 haizivju un raju sugas.

Eiropas Savienībā aizsargājamo un apdraudēto sugu, arī jūras sugu, tirdzniecību reglamentē CITES īstenojošu regulu kopums. Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (13), nosaka importa, eksporta un reeksporta noteikumu kopumu, kuru attiecina uz regulas četros pielikumos uzskaitīto sugu īpatņiem un eksemplāriem un arī uz to daļām vai atvasinājumiem. Minētās regulas pielikumos ir iekļautas visas CITES pielikumos uzskaitītās un arī tajos neuzskaitītas sugas.

Haizivju spuru atdalīšana (14) ir viens no galvenajiem haizivju saglabāšanas apdraudējumiem, un ES bija pirmā, kas to atzina par nepieņemamu zvejas praksi. Kopš 2003. gada Regula (EK) Nr. 1185/2003 (Haizivju spuru regula) (15) aizliedz haizivju spuru atdalīšanu uz visiem zvejas kuģiem, kuri atrodas ES ūdeņos, un uz visiem kuģiem, kas peld ar ES dalībvalsts karogu. Ar stingru t. s. spuru neatdalīšanas politiku šo regulu vēl vairāk nostiprināja Regula (ES) Nr. 605/2013 (16). Ar to aizliedz haizivs spuras uz kuģa atdalīt, paturēt, pārkraut citā kuģī vai izkraut. Tas nozīmē, ka spuras atdalīt drīkst tikai pēc izkraušanas.

Lai Haizivju spuru regula tiktu pilnībā īstenota, ES dalībvalstis šo īstenošanu uzrauga un kontrolē. Dalībvalstīm ir pienākums ziņot par to, kas paveikts, uzraugot regulas prasību izpildi ES ūdeņos un ārpus tiem. Ziņojumā jāiekļauj informācija par i) haizivju izkrāvumu skaitu, ii) veikto inspekciju skaitu, dienu un vietu, iii) konstatēto pārkāpumu skaitu un to būtību (arī pilnīga iesaistīto kuģu identifikācija, un par katru neatbilstību uzliktais sods), iv) kopējiem izkrāvumiem (svars/skaits) attiecībā uz katru sugu un ostu.

2016. gadā par Haizivju spuru regulas īstenošanu ziņoja Komisija (17). Komisija secināja, ka pārkāpumu skaits šķiet ļoti mazs, ka spuru neatdalīšanas politikas īstenošana attiecīgajiem kuģiem ir radījusi papildu izmaksas, un ka ir svarīgi spuru neatdalīšanas politiku proponēt starptautiskajos forumos. Nesenākā Haizivju spuru regulas un ES Haizivju rīcības plāna izskatīšana ir notikusi 2019. gadā, kad to pēc Komisijas pieprasījuma veica Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) (18). ZZTEK secināja, ka ziņojumus iesniegušajās dalībvalstīs neatbilstību bijis maz un ka haizivju saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošana notiek ar panākumiem. Tomēr tā atzīmēja, ka vajadzīga labāka informācija par darbībām, ko ES flotes veic ārpus ES ūdeņiem.

Starptautiskā līmenī ES aktīvi popularizē konkrēti spuru neatdalīšanas politiku un vispārīgākā nozīmē iestājas par to, lai zvejniecību ietekme uz haizivīm kļūtu mazāka. Gadu gaitā reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), kuru dalībniece ir arī ES, īstenojušas īpašus saistošus pasākumus, kuru mērķis ir haizivju sugu saglabāšana un pārvaldība.

Sākotnēji haizivju spuru atdalīšanu reglamentēja, pieņemot spuru un liemeņa attiecību (FCR), un tas nozīmēja, ka līdz pirmajai izkraušanas vietai uz kuģa paturētās spuras nedrīkstēja būt vairāk par 5 % no visu izkrauto liemeņu svara. Laika gaitā FCR zinātniskā pamatotība un efektivitāte tika apšaubīta, un ES visās RZPO, kuru dalībniece tā ir, pastāvīgi proponēja spuru neatdalīšanas politikas pieņemšanu kā visiedarbīgāko līdzekli, kas ļaus spuru atdalīšanu izbeigt. Šo centienu rezultātā dažas RZPO spuru neatdalīšanas politiku ir pieņēmušas kā vienīgo iespēju (19) vai kā vienu no iespējām (20), kā īstenot spuru atdalīšanas aizliegumu. ES turpina centienus panākt FCR prasības atcelšanu, ja tā joprojām ir piemērojama (21), un visās RZPO to aizstāt ar spuru neatdalīšanas politiku.

Lai gan daudzas haizivju sugas ir stingri jāaizsargā, arī nosakot aizliegumu tās paturēt uz kuģa, citas turpretim saskaņā ar starptautiski pieņemtiem noteikumiem un īpaši ar RZPO pieņemtajiem noteikumiem var tikt zvejotas. Pārvaldības pasākumus, tādus kā kopējās pieļaujamās nozvejas, RZPO pieņem, pamatojoties uz krājumu novērtējumiem un zinātniskajiem ieteikumiem, kurus sniegusi konkrētās RZPO zinātniskā struktūra, un kuģi ziņo par savām nozvejām. Pienākas ziņot arī par zvejas darbībām, kuras ietver saskari ar haizivīm (ziņojamas arī nedzīvo izmetumu apjoma un zivju izmēra aplēses), un to dara saskanīgi ar atbilstošajām RZPO datu ziņošanas procedūrām. Šie dati ir pieejami dažādo RZPO datubāzēs un kalpo par pamatu zinātniskajiem ieteikumiem, kuri savukārt ir par dažādām sugām pieņemto pārvaldības lēmumu pamats. Tomēr dažādo RZPO prasības nav līdzvērtīgas un pastāv nepilnības datu ziņošanā par nemērķa sugu haizivju piezveju — tā netiek ziņota par konkrētām sugām.

Lai stiprinātu RZPO dotos zinātniskos ieteikumus, tajās notiekošo zinātnisko darbu ES atbalsta ar brīvprātīgiem finansiāliem ieguldījumiem, kuru mērķis ir izstrādāt piemērotas metodes svarīgāko haizivju sugu saglabāšanās stāvokļa novērtēšanai un uzlabot haizivju saglabāšanas tiesisko regulējumu.

3.   INICIATĪVAS PRIEKŠLIKUMA IZVĒRTĒJUMS

3.1.   Atbilde uz iniciatīvu

EPI aktualizē svarīgus jautājumus, kas ir relevanti ES politikai, kuras mērķis ir aizsargāt jūras vidi, aizsargāt un saglabāt zvejas resursus un nodrošināt, lai zvejošana gan ES, gan pasaulē būtu ilgtspējīga. Esošā stāvokļa saglabāšana ļautu turpināt tirgot līdzšinējos produktus un uzturēt ES flotes un operatoru darbību. Tomēr tas nebūtu vēl viens plats solis ceļā uz pasaules haizivju populāciju atjaunošanu un, konkrētāk, tas nenovērsīs haizivju spuru tirdzniecības negatīvo ietekmi uz haizivju populāciju stāvokli.

Atdalītu haizivju spuru tirdzniecības aizliegums ES attiektos uz tām sugām, kuras ES flote zvejo saskaņā ar starptautiski pieņemtiem noteikumiem un īpaši ar RZPO pieņemtajiem noteikumiem. ES flotei, kas zvejo haizivis starptautiskajos ūdeņos, haizivju spuru tirdzniecība ir galvenais noieta tirgus, un šajā tirgū ES ir pasaules mēroga dalībniece. Atdalītu spuru tirdzniecības aizliegšana nozīmētu, ka attiecīgā ES flote starptautiskos ūdeņos zvejotu mazāk haizivju, un tas raisa bažas par aizlieguma sociālekonomisko ietekmi uz šo floti. Turklāt, ņemot vērā to, ka pastāv atsevišķi haizivju spuru un haizivju gaļas tirgi un arī loģistikas problēmas, jo šīs sugas ES flote zvejo galvenokārt starptautiskajos ūdeņos, kur zveju reglamentē RZPO, šāda darbības samazināšana varētu pavērt ceļu mazāk ilgtspējīgas prakses piekopšanai zvejniecībās, kas nav ES zvejniecības. Tāpēc visa ES līmeņa rīcība ir jāpapildina ar starptautiska līmeņa rīcību, lai tādā veidā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un labvēlīgu ietekmi uz vidi.

ES aizliegumam tirgot atdalītas haizivju spuras ir jābūt saskanīgam ar ES starptautiskajām saistībām, to vidū ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem. PTO neapšauba valstu tiesības rīkoties attiecībā uz tādiem jautājumiem kā izsmeļamu dabas resursu saglabāšana vai dzīvnieku labturība, bet jābūt izpildītiem dažiem nosacījumiem. Konkrētāk, šādiem pasākumiem jābūt a) patiesi vērstiem uz kāda no GATT 1994 XX pantā uzskaitīto mērķu īstenošanu, b) jāatbilst t. s. nepieciešamības pārbaudei, un tas nozīmē, ka minētā mērķa sasniegšanai nav pieejams tirdzniecību mazāk ierobežojošs pasākums, un c) jānodrošina, ka pasākums ir visiem vienāds un nerada nepamatotu vai patvaļīgu diskrimināciju vai slēptu starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu.

EPI regula noteic, ka Komisijai sešu mēnešu laikā no iniciatīvas saņemšanas dienas jāizklāsta savi juridiskie un politiskie secinājumi un iecerētā turpmākā rīcība. Šajā termiņā Komisija nav varējusi savākt visus vajadzīgos datus un veikt visu pienācīgo analīzi, kas vajadzīga, lai pilnībā izvērtētu to, cik lietderīgi ir uzsākt tāda veida pasākumu, kādu prasa EPI. Bez tam pirms jebkura tiesību akta priekšlikuma iesniegšanas jānovērtē priekšlikuma iespējamā vidiskā, sociālā un ekonomiskā ietekme.

Tāpēc Komisija līdz 2023. gada beigām uzsāks ietekmes novērtējumu par vidiskajām, sociālajām un ekonomiskajām sekām, ko spuru neatdalīšanas politikas piemērošana izraisītu attiecībā uz haizivju laišanu ES tirgū neatkarīgi no tā, vai haizivis paredzētas patērēšanai ES vai starptautiskajai tirdzniecībai (importam vai eksportam). Šāds novērtējums ļaus vajadzības gadījumā tālāk rīkoties, pamatojoties uz pienācīgu informāciju un balstoties uz faktiem (22). Novērtējumā tiks analizēta ekonomiskā, vidiskā un sociālā ietekme uz ES ieinteresētajām personām un trešām valstīm, kuras varētu tikt ietekmētas, iespējamās izmaiņas pasaules tirgus dinamikā, vidiskie un sociālekonomiskie labumi, ko dos labāk aizsargātas haizivju populācijas, kā arī izvērtēti iespējamie alternatīvie līdzekļi izvirzītā mērķa sasniegšanai un detalizēti vērtēts, kāds juridiskais pamats un instrumenti būtu visatbilstošākie. Ietekmes novērtējumā Komisijas darba turpmākā virzība būtu jānosaka saskanīgi ar tās prioritātēm, jo īpaši attiecībā uz Eiropas zaļo kursu, ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā, spēcīgāku Eiropu pasaulē un eiropeisko dzīvesveidu.

Komisija atzīst, ka komerciālo ceļu un krustceļu izsekošana ir sarežģīts darbs, jo dati par izkrāvumiem un haizivju gaļas un spuru tirdzniecību sugu līmenī ir agregēti, t. i., nav pietiekami specifiski. Šī taksonomiskās standartizācijas nepietiekamība apgrūtina nozveju un tirdzniecības dinamikas tendenču analīzi pasaules mērogā. Komisija ir konstatējusi, ka informāciju iespējams papildināt ar ziņām par eksportu un importu, ko operatori sniedz nacionālajās muitas sistēmās. No muitas deklarācijām iegūtā informācija palīdzētu nozveju un tirdzniecības dinamikas tendences analizēt detalizētāk un izmeklēt, iespējams, izplatīto krāpšanu, uz kuru norādījuši EPI organizatori.

Tāpēc Komisija līdz 2023. gada beigām izvērtēs, kuri juridiskie līdzekļi ir labākie, lai pieprasītu sīkāku informāciju, kas ļauj identificēt haizivju sugas un attiecīgos importētos un eksportētos produktus. Lēmums tiks pieņemts tāds, kas var stāties spēkā ne vēlāk kā 2025. gada 1. janvārī.

3.2.   Pavadošā rīcība ES un starptautiskajā līmenī

ES jau tagad ir izvērsusi daudzveidīgu rīcību, kas tiešā vai netiešā veidā vērsta uz haizivju saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību. Šajā sakarā EPI ir iezīmējusi vairākus svarīgus jautājumus, kurus var risināt, labāk panākot ES tiesību aktu izpildi un aktīvāk rīkojoties starptautiskā līmenī.

3.2.1.   Spēkā esošo ES tiesību aktu izpildes panākšana

Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) nodrošina instrumentus un satvaru, kas ļauj pieņemt zinātniski pamatotus pasākumus, ar kuriem līdz minimumam samazināt zvejas darbību nelabvēlīgo ietekmi uz jūras sugām un to dzīvotnēm (23). KZP jābūt saskanīgai (24) ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (25) mērķi nodrošināt, ka ES jūras sasniedz labu vides stāvokli, un tas ietver veselīga skaitliskuma nodrošināšanu un visu jūras sugu, arī komerciāli neizmantotu zivju, piemēram, plātņžaunzivju, piezvejas apjoma pieļaujamību (26). Komisija uzrauga haizivju stāvokli un saskaņā ar KZP mērķiem nodrošina saskaņotu pieeju attiecībā uz iekšējo un ārējo zivsaimniecības politiku, kura attiecas uz haizivīm.

Kopš 2009. gada pastāv Starptautiskā Haizivju saglabāšanas un pārvaldības rīcības plāna (sk. 3.2.2. iedaļu) iedvesmotais ES rīcības plāns haizivju saglabāšanai un pārvaldībai (27), kura mērķis ir iegūt plašākas zināšanas par haizivju zvejniecībām un haizivju sugām, kā arī to lomu ekosistēmā, un iznākumā nodrošināt, ka haizivju zveja ir ilgtspējīga, bet haizivju piezveja, kas iegūta citās zvejniecībās, — pienācīgi regulēta. Plāns palīdz noteikt, kā rīkoties ES (zvejas iespējas, tehniskie pasākumi, zvejas piepūles un kapacitātes limiti, datu vākšana) un kāda rīcība vajadzīga starptautiskā līmenī (RZPO, CITES, CMS konvencija, reģionālās jūras konvencijas).

Dažu haizivju sugu stāvoklis ir tāds, ka pat ierobežotas zvejas darbības varētu nopietni apdraudēt sugas saglabāšanos. Šādas sugas tiek aizsargātas ar ES pasākumiem. Secīgās ikgadējās regulas par zvejas iespējām, piemēram, Regula (ES) 2023/194, ES zvejas kuģiem un trešo valstu kuģiem, kas zvejo ES ūdeņos, aizliedz zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis no aizliegto sugu saraksta, kurā ir arī haizivju sugas (28). Lai būtu vēl drošāk, ka apdraudēto sugu haizivju spuras nenonāks uz zivju tirgotāja letes, nozvejotie īpatņi neskarti tūlīt jāatbrīvo. Tie paši noteikumi attiecas arī uz dziļūdens haizivīm.

Lai gan dažām haizivju sugām vajadzīga stingra aizsardzība, citas var tikt zvejotas, ja to dara ilgtspējīgi un ar zinātnisku pamatojumu. No tādiem krājumiem gūtus izkrāvumus pārvalda, izmantojot dažādas kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), kas attiecībā uz ES ūdeņiem un ES kuģiem, kuri darbojas ārpus ES ūdeņiem, noteiktas ikgadējo zvejas iespēju regulās. Komisijas ierosinātās un Padomes pieņemtās KPN ir balstītas uz zinātniskiem ieteikumiem un piesardzības principu un ņem vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus.

Regula (ES) 2019/1241 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem (Tehnisko pasākumu regula) (29) nosaka vispārēju aizliegumu zvejot konkrētu retu/jutīgu sugu (30) haizivis un rajas (10. panta 2. punkts un I pielikums) un noteikumus, kas ierobežo stacionāro tīklu un driftertīklu izmantošanu dažu sugu vai dzimtu haizivju zvejā (9. panta 4. punkts un III pielikums).

EPI organizatori uzsver grūtības, kādas viscaur tirdzniecībā un tirgus ķēdēs pastāv attiecībā uz haizivju un to produktu izsekošanu sugu līmenī. Haizivju produktu izsekojamībai un caurredzamai patērētāju informēšanai ES haizivju politikā tiek piešķirta ļoti liela nozīme. Lai izsekojamību nodrošinātu, ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (31) ir izveidota Kopienas zivsaimniecības kontroles sistēma, kas ES operatoriem uzliek izsekojamības noteikumu pildīšanas pienākumu. Katrai zvejas produktu partijai, ko izkrauj no ES kuģa, jāpievieno šāda minimālā izsekojamības informācija: i) zvejas kuģa identifikācijas numurs, ārējās identifikācijas numurs, kuģa vārds; ii) katras sugas FAO trīsburtu kods; iii) sugas komercnosaukums un zinātniskais nosaukums; iv) par katru sugu — relevantais ģeogrāfiskais apgabals, ražošanas metode, nozvejas datums un apjoms. Šāda informācija būtu jebkurā vērtības ķēdes posmā jādara pieejama iestādēm, kas atbild par kontroli un noteikumu izpildes panākšanu, kā arī uzņēmējiem. Patlaban vēl turpinās ES zivsaimniecības kontroles sistēmas (32) pārskatīšana, par kuru Eiropas Parlaments un Padome 2023. gada maijā panākuši politisku vienošanos, un pārskatītā sistēma ietver papildu noteikumus par izsekojamības informāciju. Ziņošanu par nozvejām un zvejas darbībām un piegādes ķēdē notiekošās pārbaudes, arī attiecībā uz konservētiem un sagatavotiem produktiem un importētiem produktiem, uzlabot nodomāts konkrēti ar nozvejas datu elektronisku reģistrēšanu, arī ziņošanu par jutīgu sugu izmetumiem, un zvejas darbību uzraudzīšanu, izmantojot attālinātus elektroniskos līdzekļus, to vidū videonovērošanas sistēmas.

Patērētāju informēšanas sakarā Regulā (EK) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (33) noteikts, ka pārtikas produktu informācija nedrīkst būt maldinoša. Zvejniecības jomā turklāt pastāv īpaši noteikumi, kas nodrošina, ka patērētāji ir labi informēti. Regulā (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgus kopīgo organizāciju (TKO) (34) noteikts, ka nesagatavotus un nekonservētus haizivju produktus, arī filejas un spuras, tirgot drīkst tikai ar sugas komerciālo nosaukumu un zinātnisko nosaukumu. Ir pazīmes, kas liecina, ka TKO regulas 35. pantā noteiktās obligātās informācijas prasības ne visur tiek īstenotas vienādi. Par ko Komisija ziņoja pēc atklātas sabiedriskās apspriešanas, kas bija veltīta TKO regulas īstenošanai (35). Runa ir par sugas zinātniskā nosaukuma un komerciālā nosaukuma norādīšanu. Tādējādi šī potenciālā problēma nav tieši saistīta ar spuru atdalīšanu, bet gan ar vispārīgāku vajadzību labāk identificēt haizivju produktus, un to var panākt, uzlabojot marķēšanas prasību īstenošanu.

EPI norāda uz nelikumīgas tirdzniecības pastāvēšanu. Izņemot ierobežotus datus par CITES sarakstā iekļauto sugu sakarā veiktām konfiskācijām (36), Komisija nav vākusi pierādījumus par to, cik lielā mērā ES notiek, iespējams, nelikumīga tirdzniecība ar apdraudētajām sugām. Tomēr tā atzīst, ka savvaļas dzīvnieku un augu kontrabanda ir aktuāla problēma, un, lai ES rīcība šo plaši izplatīto parādību apkarotu labāk, ir nākusi klajā ar jaunu ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu kontrabandas apkarošanai (37).

Vispārīgāk runājot, EPI norāda uz to, ka haizivju (un haizivju spuru) nozveju, izkrāvumu, importa un eksporta izsekojamības uzlabošana ES un starptautiskā līmenī visā vērtības ķēdē prasa:

1)

stiprināt ES tiesību aktu izpildes panākšanu tādās jomās kā i) zvejošanas un tirgus darbību uzraudzība, ii) apstrādes, tirdzniecības, transportēšanas un uzglabāšanas kontroles pasākumi, iii) attiecīgo sugu haizivju produktu un jo īpaši spuru imports un eksports un iv) dalībvalstīs spēkā esošie izsekojamības un marķēšanas noteikumi;

2)	nodrošināt, ka par zvejniecībām un tirdzniecību savāktā informācija ir pilnīga un uzticama.

Tālab Komisija:

—

aicina dalībvalstis nodrošināt, lai CITES atļaujas un sertifikāti tiktu pienācīgi kontrolēti, un rosina dalībvalstis gādāt, lai tām būtu pietiekamas spējas tādās aizsargāto haizivju un to produktu kontroles un izsekojamības jomās kā i) relevanto haizivju sugu un to produktu identificēšanas apmācības, ii) haizivju sugu identificēšanā izmantojamu tehnoloģiju, rīku (arī digitālo rīku) un DNS analīzes protokolu izstrāde un lietošana, iii) pienācīgas izsekojamības sistēmas un iv) apmaiņa ar labo praksi (38);

—	lai pievērstu dalībvalstu uzmanību haizivju produktiem, līdz 2023. gada beigām nosūtīs tām savstarpējas palīdzības pieprasījumu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1005/2008 par cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (39);

—	līdz 2023. gada beigām sazināsies ar Eiropolu, lai izpētītu, cik lielas ir haizivju spuru nelikumīgās tirdzniecības plūsmas uz ES un no tās;

—	tūlīt pēc pārskatītās kontroles regulas pieņemšanas sāks darbu pie tās īstenošanas, lai tādā veidā nodrošinātu, ka regulas uzlabojumi kļūst piemērojami pēc iespējas drīzāk;

—

aicina dalībvalstis pastiprināt ES Kontroles regulas un Haizivju spuru regulas un RZPO noteikumu īstenošanas uzraudzību un izpildes panākšanu. Te būtiski ir uzlabot haizivju nozveju un nejaušu nozveju reģistrēšanu un paziņošanu. ES kuģim tas jādara neatkarīgi no tā, vai zvejots tiek ES vai starptautiskajos ūdeņos;

—

aicina dalībvalstis (40) Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanas sakarā līdz 2023. gada beigām noteikt robežvērtības nekomerciāli izmantotu zivju, piemēram, plātņžaunzivju sugu, piezvejas maksimālajiem līmeņiem ES ūdeņos un pieņemt attiecīgus zvejniecību pārvaldības pasākumus, kas nodrošina minēto robežvērtību ievērošanu;

—	no 2024. gada ieviesīs datu kvalitātes kontroles pasākumus un kontrolpārbaudes, kurās salīdzinās mēneša nozvejas ziņojumus, ko dalībvalstis nosūtījušas saskaņā ar Kontroles regulu, un ik gadu paziņotos haizivju izkrāvumu datus un informāciju, kas prasīta saskaņā ar Haizivju spuru regulu, un

—	līdz 2023. gada beigām izanalizēs dalībvalstu atbildes, kas būs sniegtas nesen uzsāktajā apsekojumā par marķēšanas prasību īstenošanu saskaņā ar TKO regulu, un sevišķu vērību veltīs īpašajam jautājumam par nepareiza sugas komercnosaukuma norādīšanu.

ES haizivju politikas pilnveidošanā sistemātiski palīdz arī citas patlaban notiekošās iniciatīvas un rīcība.

Saskaņā ar Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam sagatavotais Jūras rīcības plāns (41), kuru Komisija pieņēmusi 2023. gada 21. februārī, ietver dalībvalstīm adresētus aicinājumus rīkoties, lai uzlabotu jutīgu sugu, to vidū dažu jutīgu haizivju sugu, aizsardzību, šajā nolūkā zvejniecībās cenšoties samazināt nejaušas nozvejas, aizsargājot barošanās un mazuļu uzturēšanās vietas un uzlabojot uzraudzības sistēmas, lai tās ļautu noteikt nejaušo nozveju apjomu un izplatību.

2022. gada jūnijā pieņemtais Komisijas priekšlikums regulai par dabas atjaunošanu (42) cita starpā izvirza mērķi atjaunot degradētus jūras biotopus un tādu dziļi simbolisku jūras sugu dzīvotnes kā delfīni un cūkdelfīni, haizivis un jūrasputni. Attiecīgo haizivju sugu saraksts dots priekšlikuma III pielikumā, un tā pamatā iegūlis Tehnisko pasākumu regulas (Regula (ES) 2019/1241) I pielikuma aizliegto sugu saraksts.

ES misija “Mūsu okeāna un ūdeņu atjaunošana” (43) ir vērsta uz to, lai līdz 2030. gadam sasniegtu stāvokli, kurā mūsu okeānu un ūdeņu veselība ir aizsargāta un atjaunota. Misijas pirmais pīlārs — aizsardzība un atjaunošana — ir arī par to, kā atjaunot biotopus, kas uztur savstarpēji saderīgas sugas, arī tādus plēsējus kā haizivis. Lai panāktu kontroļu izpildi, vajadzīgi īpaši pētījumi par to, kā haizivju sugu var ātrāk un lētāk identificēt pēc spurām, un programmas “Apvārsnis Eiropa” projektā (44) par nelegālas zvejas un izmetumu apkarošanu jau tagad ir pieejams zvejniecību kontrolē izmantojams uz DNS balstīts ātrais tests.

Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu sagatavotajā stratēģijā “No lauka līdz galdam” atzīta ciešā saikne starp veselīgiem cilvēkiem, veselīgu sabiedrību un veselīgu planētu un vajadzība nodrošināt iztikas līdzekļus primārajiem ražotājiem, lai pāreja uz ilgtspējīgu ES pārtikas sistēmu noritētu sekmīgi.

3.2.2.   Aktīvāka rīkošanās pasaules līmenī

Haizivju spuru tirdzniecība, tāpat kā haizivju zvejošana un haizivju populāciju stāvokļa krasā pasliktināšanās, ir pasaules mēroga jautājums. Tāpēc 1999. gadā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) aizgādībā tika pieņemts Starptautiskais Haizivju saglabāšanas un pārvaldības rīcības plāns (45). Plāna galvenais mērķis ir haizivju ilgtspējīga saglabāšana un pārvaldība. Tas nodrošina satvaru, kurš palīdz izstrādāt uz haizivju saglabāšanu un pārvaldību vērstus nacionālus, apakšreģionālus un reģionālus rīcības plānus. Tas pirmais aizliedza haizivju spuru atdalīšanu un kalpoja par paraugu citiem starptautiskiem rīcības plāniem, arī Eiropas plānam.

Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (CMS) ir ANO vides līgums. Tajā ir noteikumi par migrējošo sugu, to dzīvotņu un migrācijas maršrutu saglabāšanu un pārvaldību. CMS līgumslēdzējas puses apņemas ievērot konvencijas principus (t. i., atzīt migrējošo sugu nozīmi un strādāt pie šādu sugu un to dzīvotņu saglabāšanas) un bez kavēšanās rīkoties, lai sugas aizsargātu, parakstot starptautiskus nolīgumus vai saprašanās memorandus. ES ir parakstījusi Saprašanās memorandu par migrējošo haizivju saglabāšanu un attiecīgi atbalsta ar to saistīto pētniecību, ilgtspējīgu zveju, sugu dzīvotņu aizsardzību un starptautisko sadarbību.

ES eksportētās haizivju spuras nāk no pārvaldītām haizivju zvejniecībām, taču attiecībā uz daudzām spurām, ko uz lielākajiem patēriņa tirgiem eksportē citas valstis, situācija ir gluži citāda. Kaut arī vairums RZPO un daudzas valstis ir pieņēmušas un īstenojušas haizivju saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, vēl daudz jādara, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības prakse neapdraud vairāku haizivju sugu saglabāšanā pieliktās pūles un gūtos panākumus. Tāpēc ir jāturpina proponēt haizivju spuru atdalīšanas faktisku aizliegšanu visā pasaulē, jānodrošina, ka visā pasaulē haizivju produktu tirdzniecības plūsmas tiek patiešām kontrolētas, un jāmeklē veidi, kā ierobežot pieprasījumu pēc haizivju produktiem.

Tālab Komisija visā 2023. gada garumā un arī pēc tam:

—	ņemot vērā CITES 19. Pušu konferences nesenos lēmumus par gandrīz 100 papildu haizivju un raju sugu (un to produktu) iekļaušanu CITES II pielikumā, mudinās attiecīgās trešās valstis haizivju iekļaušanu sarakstā faktiski īstenot;

—	atbalstīs CITES sekretariātu areāla valstu (46) spēju veidošanā, kas vajadzīga, lai CITES pieņemtos haizivju un citu jūras sugu sarakstus īstenotu;

—

pastiprinās ES centienus reģionālajās zvejniecības pārvaldības struktūrās pieņemt jaunus un/vai stiprināt un faktiski īstenot pašreizējos haizivju sugu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kā arī novērtēt jau pieņemto pasākumu iedarbīgumu un stiprināt kontroles pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pašreizējo noteikumu pareizu piemērošanu un izpildes panākšanu. Tas ietver spuru neatdalīšanas politikas pieņemšanu kā visiedarbīgāko līdzekli, kurš ļauj izbeigt spuru atdalīšanu;

—

visās citās relevantajās starptautiskajās struktūrās un organizācijās rosināt dalībniekus sākt diskusiju par jauniem un/vai stingrākiem pašreizējiem haizivju sugu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kā arī par pasākumu faktisku īstenošanu, pastiprinot kontroli. Komisija dalībniekiem ierosinās šo jautājumu apspriest FAO Zivju tirdzniecības apakškomitejas 19. sesijā, kas 2023. gada septembrī notiks Norvēģijā;

—	sadarbosies ar trešām valstīm, lai, piemēram, finansējot projektus, mudinātu samazināt pieprasījumu pēc nelikumīgi iegūtām haizivju spurām un atbalstītu galvenās trešās valstis dzīvās dabas kontrabandas apkarošanai vajadzīgo spēju veidošanā.

4.   SECINĀJUMI UN TĀLĀKĀ NĀKOTNE

Eiropas pilsoņu iniciatīva “Pārtraukt haizivju spuru atdalīšanu — pārtraukt tirdzniecību” atspoguļo sabiedrības un vidiskās bažas un satraukumu par haizivju situāciju pasaulē un par to, kāda nozīme tajā ir pieprasījumam pēc haizivju spurām. Komisijas ieskatā šī iniciatīva ir relevanta ES politikai, kuras mērķis ir aizsargāt jūras vidi, aizsargāt un saglabāt zvejas resursus un nodrošināt, lai zvejošana gan ES, gan pasaulē būtu ilgtspējīga. Iniciatīva ir saskanīga ar ES zaļo kursu un ES apņemšanos aizsargāt jūras ekosistēmas un apdraudētās sugas visā pasaulē un palīdzēt izplatīties starptautiskajai okeānu pārvaldībai.

ES bija pirmā, kas haizivju spuru atdalīšanu atzina par nepieņemamu zvejas praksi. Saskaņā ar ES tiesību aktiem haizivis, ko nozvejojuši ES kuģi vai kas nozvejotas ES ūdeņos, jāizkrauj ar neatdalītām spurām.

Atdalītu spuru tirdzniecības aizliegšana nozīmētu, ka attiecīgā ES flote starptautiskos ūdeņos zvejotu mazāk haizivju, un tas raisa bažas par aizlieguma sociālekonomisko ietekmi uz šo floti. Turklāt, ņemot vērā to, ka šīs sugas ES flote zvejo galvenokārt starptautiskajos ūdeņos, kur zveju reglamentē RZPO, šāda darbības samazināšana varētu pavērt ceļu mazāk ilgtspējīgas prakses piekopšanai zvejniecībās, kas nav ES zvejniecības. Tomēr vajadzīgs arī sīkāks novērtējums par plašāku ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi uz ES ieinteresētajām personām un trešām valstīm, kas varētu tikt ietekmētas. Lai varētu pieņemt informācijā balstītus lēmumus, Komisijai vajadzīgi pilnīgāki un detalizētāki dati un statistika, kas ļauj analizēt nozveju un tirdzniecības dinamiku.

Tāpēc Komisija:

—

tūlīt sāks gatavoties, lai līdz 2023. gada beigām uzsāktu ietekmes novērtējumu par vidiskajām, sociālajām un ekonomiskajām sekām, ko spuru neatdalīšanas politikas piemērošana izraisītu attiecībā uz haizivju laišanu ES tirgū neatkarīgi no tā, vai haizivis paredzētas patērēšanai ES vai starptautiskajai tirdzniecībai (importam vai eksportam);

—	līdz 2023. gada beigām izvērtēs, kuri juridiskie līdzekļi ir labākie, lai pieprasītu sīkāku informāciju, kas ļauj identificēt haizivju sugas un attiecīgos importētos un eksportētos produktus, un pieņemtais lēmums būs tāds, kas var stāties spēkā ne vēlāk kā 2025. gada 1. janvārī.

EPI iezīmējusi arī vairākus svarīgus jautājumus, kurus var risināt, labāk panākot ES tiesību aktu izpildi un aktīvāk rīkojoties starptautiskā līmenī. Tāpēc Komisija līdztekus:

—	stiprinās veidu, kādā ES tiesību aktu izpilde tiek panākta attiecībā uz zvejošanas un tirgus darbību uzraudzību, haizivju produktu apstrādes un tirdzniecības kontroles pasākumiem, haizivju produktu importu un eksportu, kā arī izsekojamības un marķēšanas noteikumiem;

—

starptautiskā līmenī vairāk iestāsies par aktīvāku rīcību, kas aizsargātu apdraudētās haizivis un nodrošinātu komerciālo haizivju populāciju veselīgumu. Komisijas mērķis būs panākt spuru atdalīšanas faktisku aizliegšanu visā pasaulē, nodrošināt, ka visā pasaulē haizivju produktu tirdzniecības plūsmas tiek patiešām kontrolētas, un ierobežot pieprasījumu pēc haizivju produktiem, kas iegūti ilgtnespējīgās zvejniecībās.

---

(1)  Komisijas reģistrācijas numurs ECI(2020)000001 (https://europa.eu/citizens-initiative/initiatives/details/2020/000001_en).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/788 (2019. gada 17. aprīlis) par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (OV L 130, 17.5.2019., 55. lpp).

(3)  Komisijas Lēmums (ES) 2019/2252 (2019. gada 17. decembris) par ierosināto pilsoņu iniciatīvu “Stop Finning – Stop the trade” (“Pārtraukt haizivju spuru atdalīšanu – pārtraukt tirdzniecību”) (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 9203) (OV L 336, 30.12.2019., 312. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1042 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko paredz pagaidu pasākumus attiecībā uz Regulā (ES) 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu paredzēto vākšanas, verificēšanas un izskatīšanas posmu termiņiem, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu (OV L 231, 17.7.2020., 7. lpp.); Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2200 (2020. gada 17. decembris), ar ko pagarina paziņojumu par atbalstu konkrētām Eiropas pilsoņu iniciatīvām vākšanas posmus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1042 (OV L 434, 23.12.2020., 56. lpp.); Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/360 (2021. gada 19. februāris), ar ko pagarina paziņojumu par atbalstu konkrētām Eiropas pilsoņu iniciatīvām vākšanas posmus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1042 (izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 1121) (OV L 69, 26.2.2021., 9. lpp.).

(5)  IUCN Red List of Threatened Species.

(6)  Haizivis | Starptautiskais Haizivju saglabāšanas un pārvaldības rīcības plāns | ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (fao.org).

(7)  Sk. pielikumu.

(8)  Avots: EUMOFA — Eiropas zvejniecības un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

(9)  Avots: EUMOFA — Eiropas zvejniecības un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

(10)  Avots: EUMOFA — Eiropas zvejniecības un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

(11)  Avots: Eurostat zvejniecības statistika.

(12)  Avots: dalībvalstu ziņojumi Komisijai. Uz rajām Haizivju spuru regula neattiecas, turklāt tās tiek nozvejotas gandrīz tikai ES ūdeņos.

(13)  Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.).

(14)  Haizivju spuru atdalīšana ir prakse, kad spuras no haizivīm atdala uz zvejas kuģa, bet pārējo haizivi izmet jūrā.

(15)  Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (OV L 167, 4.7.2003., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 605/2013 (2013. gada 12. jūnijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (OV L 181, 29.6.2013.,1. lpp.).

(17)  Komisijas ziņojums Parlamentam un Padomei par Haizivju spuru regulas īstenošanu (COM(2016) 207 final).

(18)  ZIVSAIMNIECĪBAS ZINĀTNES, TEHNIKAS UN EKONOMIKAS KOMITEJA (ZZTEK). Pārskats par to, kā tiek īstenota Haizivju spuru regula, un 2009. gada Eiropas Kopienas Haizivju saglabāšanas un pārvaldības rīcības plāna (CPOA) ietekmes novērtējums (STECF-19-17).

(19)  Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC), Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM), Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO).

(20)  Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT), Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC), Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC), Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO), Dienvidu tunzivs saglabāšanas komisija (CCSBT), Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC), Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisija (NPFC).

(21)  Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO), Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA), Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencija (CCAMLR).

(22)  Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu. Labāka regulējuma pamatnostādnes, SWD (2021) 305 final.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.). KZP mērķis ir nodrošināt, ka zvejas darbības ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas saskaņā ar ekonomiskajiem, sociālajiem un nodarbinātības mērķrādītājiem (2. panta 1. punkts). Zvejniecību pārvaldībā tā piemēro piesardzīgu un ekosistēmisku pieeju (2. panta 2. un 3. punkts).

(24)  KZP regulas 2. panta 5. punkta j) apakšpunkts.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(26)  Komisijas Lēmumā (ES) 2017/848 dotais JSPD raksturlielums D1C1 (jūras sugu piezvejas izraisītās mirstības rādītājs).

(27)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Kopienas rīcības plāns haizivju resursu saglabāšanai un pārvaldībai (COM(2009) 40 final).

(28)  19. un 20. apsvērums, Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(30)  Sugas, kuras aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt un izlikt vai piedāvāt pārdošanai.

(31)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(32)  Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139 (COM(2018) 368 final).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(35)  Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā īstenota Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (COM(2023) 101 final); paziņojums “Pārskatīts ES rīcības plāns savvaļas dzīvnieku un augu kontrabandas apkarošanai” (COM(2022) 581 final).

(36)  2021. gadā ES dalībvalstis ziņojušas par trijiem gadījumiem, kuros konfiscētas kopā astoņas spuras vai to daļas.

(37)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārskatīts ES rīcības plāns savvaļas dzīvnieku un augu kontrabandas apkarošanai” (COM(2022) 581 final).

(38)  Sk. Haizivju sugu identificēšanas materiāli | CITES.

(39)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(40)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES rīcības plāns par jūras ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu, lai zvejniecības būtu ilgtspējīgas un izturētspējīgas” (COM(2023) 102 final).

(41)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES rīcības plāns par jūras ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu, lai zvejniecības būtu ilgtspējīgas un izturētspējīgas” (COM(2023) 102 final).

(42)  Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par dabas atjaunošanu (COM(2022) 304 final).

(43)  Mūsu okeāna un ūdeņu atjaunošana (europa.eu)

(44)  CL6-2023-FARM2FORK-01-8

(45)  1. STARPTAUTISKIE RĪCĪBAS PLĀNI. HAIZIVIS (fao.org)

(46)  Valsts, kuras teritorija ir sugas dabiskajā izplatības areālā.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.11202 – FORTUM MARKETS / TELGE ENERGI)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 275/02)

Komisija 2023. gada 31. jūlijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (https://competition-cases.ec.europa.eu/search). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32023M11202. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.11137 – EMIL FREY FRANCE / SACAPUCE / JAM PROD / GROUPE KERTRUCKS FINANCE)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 275/03)

Komisija 2023. gada 3. jūlijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai franču valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (https://competition-cases.ec.europa.eu/search). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32023M11137. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.11181 – MACQUARIE / BCI / ENDEAVOUR ENERGY)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 275/04)

Komisija 2023. gada 26. jūlijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (https://competition-cases.ec.europa.eu/search). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32023M11181. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.11096 – MAPFRE / VAS / JV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 275/05)

Komisija 2023. gada 28. jūlijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (https://competition-cases.ec.europa.eu/search). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32023M11096. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Paziņojums to personu un vienību ievērībai, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā (KĀDP) 2016/849 un Padomes Regulā (ES) 2017/1509 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

(2023/C 275/06)

Turpmāk izklāstītā informācija tiek darīta zināma PAK Jae-gyong (Nr. 4), KIM Yong Chol (Nr. 7), HONG Sung-Mu (Nr. 10), JO Kyongchol (Nr. 11), PAK Jong-chon (Nr. 17), Kim Su Gil (Nr. 28), JON Il Ho (Nr. 29), YU Jin (Nr. 31), Yongbyon Nuclear Scientific Research Centre (Nr. 4), proti, personām un vienībai, kas minētas Lēmuma (KĀDP) 2016/849 (1) II pielikuma I iedaļā un Regulas (ES) 2017/1509 (2) XV pielikumā, kā arī KIM Chang Hyok jeb James Kim (Nr. 8), RYANG Su Nyo (Nr. 10), PYON Won Gun (Nr. 11), PAE Won Chol (Nr. 12), RI Sin Song (Nr. 13), KIM Sung Su (Nr. 14), KIM Pyong Chol (Nr. 15), O Yong Ho (Nr. 31), Pan Systems Pyongyang jeb Wonbang Trading Co.; Glocom; International Golden Services; International Global System (Nr. 4), Eritech Computer Assembly & Communication Technology PLC (Nr. 5), Korea General Corporation for External Construction (pieņemtie nosaukumi: KOGEN, GENCO) (Nr. 6), proti, personām un vienībām, kuras minētas Padomes Lēmuma (KĀDP) 2016/849 III pielikumā un Regulas (ES) 2017/1509 XVI pielikumā.

Padome gatavojas saglabāt ierobežojošos pasākumus pret minētajām personām un vienībām, pievienojot jaunus pamatojumus. Ar šo minētās personas tiek informētas par to, ka, lai saņemtu paredzētos pamatojumus attiecībā uz viņu iekļaušanu sarakstā, tās pirms 2023. gada 11. augustā var iesniegt lūgumu Padomei, to nosūtot uz šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX.1

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

---

(1)  OV L 141, 28.5.2016., 79. lpp.

(2)  OV L 224, 31.8.2017., 1. lpp.

PADOMES LĒMUMS

(2023. gada 25. jūlijs), ar ko ieceļ

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja izpilddirektoru

(2023/C 275/07)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (1) un jo īpaši tās 158. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pašreizējā izpilddirektora pilnvaru termiņš beidzas 2023. gada 30. septembrī. Tādēļ ir jāieceļ jauns EUIPO izpilddirektors.

(2)	EUIPO valde ar 2023. gada 6. jūnija vēstuli iesniedza Padomei EUIPO izpilddirektora amata kandidātu sarakstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

---

(1)  OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.

PADOMES LĒMUMS

(2023. gada 14. jūlijs),

ar kuru groza Lēmumu 98/481/EK, ar ko apstiprina Eiropas Centrālās bankas ārējos revidentus

(2023/C 275/08)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Protokolu par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 27. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Ieteikumu ECB/2023/15 (2023. gada 6. jūnijs) Eiropas Savienības Padomei par Eiropas Centrālās bankas ārējiem revidentiem (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Centrālās bankas (ECB) un dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, nacionālo centrālo banku pārskati ir jārevidē neatkarīgiem ārējiem revidentiem, kurus ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)	ECB 2017. gadā par saviem ārējiem revidentiem 2018.–2022. finanšu gadam izvēlējās Baker Tilly GmbH & Co. KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft, paredzot iespēju pagarināt to pilnvaras līdz 2023. un 2024. finanšu gadam (2).

(3)	Baker Tilly GmbH & Co. KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft pilnvaras beidzās pēc 2022. finanšu gada revīzijas pabeigšanas. Tādēļ ir jāieceļ ārējie revidenti no 2023. finanšu gada.

(4)	ECB ir iecerējusi pagarināt Baker Tilly GmbH & Co. KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft pilnvaras uz 2023. un 2024. finanšu gadu. Šāds pagarinājums ir iespējams saskaņā ar līguma noteikumiem starp ECB un Baker Tilly GmbH & Co. KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft.

(5)	ECB Padome ieteica par ECB ārējo revidentu 2023. un 2024. finanšu gadam iecelt Baker Tilly GmbH & Co. KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft.

(6)	Ir vietā sekot ECB Padomes ieteikumam un attiecīgi grozīt Padomes Lēmumu 98/481/EK (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

---

(1)  OV C 208, 15.6.2023., 1. lpp.

(2)  Eiropas Centrālās bankas Ieteikums ECB/2017/42 (2017. gada 15. decembris) Eiropas Savienības Padomei par Eiropas Centrālās bankas ārējiem revidentiem (OV C 444, 23.12.2017., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 98/481/EK (1998. gada 20. jūlijs), ar ko apstiprina Eiropas Centrālās bankas ārējos revidentus (OV L 216, 4.8.1998., 7. lpp.).

Paziņojums to fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2012/642/KĀDP, kurš grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/1592, un Padomes Regulā (ES) Nr. 765/2006, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/1591, par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu

(2023/C 275/09)

Šeit sniegtā informācija ir paredzēta to personu, vienību un struktūru ievērībai, kas ir norādītas pielikumā Padomes Lēmumam 2012/642/KĀDP (1), kurš grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/1592 (2), un I pielikumā Padomes Regulai (ES) Nr. 765/2006 (3), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/1591 (4) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.

Eiropas Savienības Padome ir nolēmusi, ka minētās personas, vienības un struktūras būtu jāiekļauj to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Lēmumā 2012/642/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Pamatojums minēto personu, vienību un struktūru iekļaušanai sarakstā ir izklāstīts minēto pielikumu attiecīgajos ierakstos.

Minēto personu, vienību un struktūru uzmanība tiek vērsta uz to, ka pastāv iespēja iesniegt lūgumu attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajām iestādēm, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 765/2006 II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs, lai iegūtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzību nodrošināšanai vai konkrētiem maksājumiem (sk. regulas 3. pantu).

Attiecīgās personas, vienības un struktūras var iesniegt Padomei lūgumu pārskatīt lēmumu par to iekļaušanu minētajā sarakstā, lūgumam pievienojot apliecinošus dokumentus un pirms 2023. gada 30. novembra to nosūtot uz šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX.1

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Attiecīgo personu, vienību un struktūru uzmanība tiek vērsta arī uz iespēju Padomes lēmumu apstrīdēt Eiropas Savienības Vispārējā tiesā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 275. panta otrajā daļā un 263. panta ceturtajā un sestajā daļā.

---

(1)  OV L 285, 17.10.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 195 I, 3.8.2023., 31.. lpp.

(3)  OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 195 I, 3.8.2023., 1.. lpp.

Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2012/642/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu

(2023/C 275/10)

Datu subjektu uzmanība tiek vērsta uz šādu informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 16. pantu Regulā (ES) 2018/1725 (1).

Šīs apstrādes darbības juridiskais pamats ir Padomes Lēmums 2012/642/KĀDP (2), kas grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/1592 (3), un Regula (ES) Nr. 765/2006 (4), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/1591 (5).

Šīs apstrādes darbības pārzinis ir Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv Padomes Ģenerālsekretariāta Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta (RELEX) ģenerāldirektors, un struktūrvienība, kurai uzticēta apstrādes darbība, ir RELEX.1, ar kuru var sazināties, izmantojot šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX.1

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Ar PĢS datu aizsardzības speciālistu var sazināties, izmantojot šādu adresi:

Datu aizsardzības speciālists

data.protection@consilium.europa.eu

Apstrādes darbības mērķis ir izveidot un atjaunināt tādu personu sarakstu, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus saskaņā ar Lēmumu 2012/642/KĀDP, kas grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/1592, un Regulu (ES) Nr. 765/2006, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/1591.

Datu subjekti ir fiziskas personas, kuras atbilst Lēmumā 2012/642/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 765/2006 izklāstītajiem kritērijiem iekļaušanai sarakstā.

Pie savāktajiem personas datiem pieder dati, kas ir vajadzīgi, lai pareizi identificētu attiecīgo personu, pamatojums iekļaušanai sarakstā un citi ar iekļaušanas iemesliem saistīti dati.

Personas datu apstrādes juridiskais pamats ir saskaņā ar LES 29. pantu pieņemtie Padomes lēmumi un saskaņā ar LESD 215. pantu pieņemtās Padomes regulas, ar ko fiziskas personas (datu subjektus) iekļauj sarakstā un nosaka aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežojumus.

Apstrāde ir vajadzīga, lai veiktu uzdevumu sabiedrības interesēs saskaņā ar 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu un lai pildītu juridiskos pienākumus, kas noteikti iepriekš minētajos tiesību aktos, kuri uz pārzini attiecas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 2. punkta g) apakšpunktu.

Padome var iegūt datu subjektu personas datus no dalībvalstīm un/vai no Eiropas Ārējās darbības dienesta. Personas datu saņēmēji ir dalībvalstis, Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests.

Visi personas dati, ko Padome apstrādā saistībā ar autonomiem ES ierobežojošajiem pasākumiem, tiks glabāti 5 gadus no brīža, kad datu subjekts tika svītrots no to personu saraksta, uz kurām attiecas līdzekļu iesaldēšana, vai kad ir beidzies pasākuma derīguma termiņš, vai gadījumā, kad Tiesā ir celta prasība, – līdz brīdim, kad būs pieņemts galīgais spriedums. Personas datus, kas iekļauti Padomes reģistrētajos dokumentos, Padome glabā arhivēšanas nolūkos, kuri ir sabiedrības interesēs Regulas (ES) 2018/1725 4. panta 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē.

Padomei var būt vajadzīgs attiecībā uz datu subjektu veikt personas datu apmaiņu ar kādu trešo valsti vai starptautisku organizāciju saistībā ar to, ka Padome transponē ANO īstenoto iekļaušanu sarakstā, vai saistībā ar starptautisku sadarbību ES ierobežojošo pasākumu politikas jomā.

Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai pienācīgu aizsardzības pasākumu, personas datu nosūtīšana trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 50. pantu, balstās uz šādu(-iem) nosacījumu(-iem):

—	nosūtīšana ir vajadzīga, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs;

—	nosūtīšana ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

Datu subjekta personas datu apstrādē nav iesaistīta automatizēta lēmumu pieņemšana.

Datu subjektiem ir tiesības uz informāciju un tiesības piekļūt saviem personas datiem. Viņiem ir arī tiesības savus datus labot un papildināt. Konkrētos gadījumos viņiem var būt tiesības panākt savu personas datu dzēšanu vai tiesības iebilst pret savu personas datu apstrādi vai lūgt to ierobežot.

Datu subjekti var īstenot šīs tiesības, nosūtot pārzinim e-pastu ar pievienotu kopiju datu aizsardzības speciālistam, kā norādīts iepriekš.

Datu subjektiem pie sava pieprasījumam ir jāpievieno identifikācijas dokumenta kopija, lai apstiprinātu savu identitāti (personas apliecība vai pase). Šajā dokumentā būtu jānorāda šāda informācija: identifikācijas numurs, izdevējvalsts, derīguma termiņš, vārds, uzvārds, adrese un dzimšanas datums. Visi citi dati, kas ir identifikācijas dokumenta kopijā, piemēram, fotogrāfija vai citas personu raksturojošas iezīmes, var būt aizklāti.

Datu subjektiem ir tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 (edps@edps.europa.eu).

Pirms sūdzības iesniegšanas ir ieteicams, lai datu subjekti vispirms mēģinātu panākt tiesību aizsardzību, sazinoties ar pārzini un/vai Padomes datu aizsardzības speciālistu.

Neskarot tiesību aizsardzību tiesā, administratīvā vai ārpustiesas kārtā, datu subjekti var iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 (edps@edps.europa.eu).

---

(1)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(2)  OV L 285, 17.10.2012., 1. lpp.

(3)  OV L 195 I, 3.8.2023., 31.. lpp.

(4)  OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 195 I, 3.8.2023., 1.. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2023. gada 3. augusts

(2023/C 275/11)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0932
JPY	Japānas jena	156,24
DKK	Dānijas krona	7,4517
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86468
SEK	Zviedrijas krona	11,7415
CHF	Šveices franks	0,9579
ISK	Islandes krona	144,70
NOK	Norvēģijas krona	11,2765
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,034
HUF	Ungārijas forints	390,85
PLN	Polijas zlots	4,4598
RON	Rumānijas leja	4,9390
TRY	Turcijas lira	29,4774
AUD	Austrālijas dolārs	1,6748
CAD	Kanādas dolārs	1,4619
HKD	Hongkongas dolārs	8,5331
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7985
SGD	Singapūras dolārs	1,4678
KRW	Dienvidkorejas vona	1 422,79
ZAR	Dienvidāfrikas rands	20,3700
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8397
IDR	Indonēzijas rūpija	16 582,02
MYR	Malaizijas ringits	4,9795
PHP	Filipīnu peso	60,744
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,852
BRL	Brazīlijas reāls	5,2996
MXN	Meksikas peso	18,8294
INR	Indijas rūpija	90,4965

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2023/C 275/12)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Horvātija

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Horvātija

Piemiņas monētas tematika: euro kā Horvātijas oficiālās valūtas ieviešana 2023. gada 1. janvārī

Dizainparauga apraksts: Dizainparaugā ir redzams emitentvalsts nosaukums “HRVATSKA” (Horvātija) un emisijas gads “2023”, kas ir attēloti horizontāli, kā arī vārdi “ČLANICA EUROPODRUČJA” (eurozonas dalībvalsts), kuri ir izvietoti gar monētas vidusdaļas ārējo malu. Šie uzraksti simboliski veido stilizētu euro simbolu “€”. Otrs monētas centrālais motīvs ir Horvātijas īpašais un atpazīstamais simbols – Horvātijai raksturīgais šaha galdiņa raksts, kas ir daļa no Horvātijas Republikas ģerboņa.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms: 250 000

Emisijas datums: 2023. gada septembris

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2023. gada 28. jūlijs),

par to, lai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 49. pantā minēto nosaukuma reģistrācijas pieteikumu “Irish Grass Fed Beef” (AĢIN)

(2023/C 275/13)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Īrijas pieteikums reģistrēt nosaukumu “Irish Grass Fed Beef” kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi uz Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunkta pamata ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

2022. gada 21. februārī Komisija ir saņēmusi paziņojumu par iebildumiem, arī saistīto pamatoto iebildumu paziņojumu no Apvienotās Karalistes (Ziemeļīrijas). Iebildumi tika uzskatīti par pieņemamiem. Īrija un Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) ir attiecīgi apspriedušās un panākušas vienošanos vienoto dokumentu būtiski grozīt.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu Īrija ir nosūtījusi Komisijai dokumentus un informāciju, kas attiecas uz vienošanos, kāda ar Apvienoto Karalisti (Ziemeļīriju) iebildumu procedūrā panākta attiecībā uz pieteikumu reģistrēt nosaukumu “Irish Grass Fed Beef” kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, arī attiecībā uz būtiski grozīto vienoto dokumentu.

(4)	Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1151/2012 50. pantu un 51. panta 4. punktu ir izvērtējusi minēto pieteikumu un secinājusi, ka tas atbilst minētajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

(5)

Lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu varētu iesniegt paziņojumus par iebildumiem, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē vienotais dokuments un atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju, kas minēti tās pašas regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktā un attiecas uz nosaukumu “Irish Grass Fed Beef”,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 492, 8.12.2021., 12. lpp.

Tāda pieteikuma publikācija, kurš attiecas uz vīna nozares produkta tradicionāla apzīmējuma grozījumu saskaņā ar 28. panta 3. punktu un 34. pantu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/33, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, lietošanas ierobežojumiem, produkta specifikācijas grozījumiem, aizsardzības anulēšanu un marķēšanu un noformēšanu

“Vino generoso”

(2023/C 275/14)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 22. panta 1. punktam un 27. panta 1. punktam (1). Paziņojumi par iebildumiem Komisijai jāsaņem divu mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

GROZĪJUMA PIEPRASĪJUMS ATTIECĪBĀ UZ TRADICIONĀLO APZĪMĒJUMU

“Vino generoso”

Saņemšanas datums: 2023. gada 5. maijs

Lappušu skaits (ieskaitot šo lappusi): 4

Valoda, kādā grozījuma pieprasījums ir noformēts: Spāņu

Lietas numurs: Ares(2023) 3171190

Tradicionāls apzīmējums, attiecībā uz kuru tiek prasīts grozījums: Vino generoso

Pieteikuma iesniedzējs: Spānijas Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas Pārtikas rūpniecības ģenerāldirektorāts

Pilna adrese (ielas numurs un nosaukums, pilsēta un pasta indekss, valsts):

Po Infanta Isabel, 1

28071 Madrid

ESPAÑA

Valsts: Spānija

Tālruņa/faksa numurs, e-pasta adrese:

Tālr. +34 913475397

Fakss +34 913475410

E-pasts: dgia@mapa.es; sgccala@mapa.es

Grozījuma apraksts:

tradicionālā apzīmējuma “vino generoso” definīcijas / lietošanas nosacījumu kopsavilkumā eAmbrosia ir noteikts, ka:

“[Komisijas Regulas (EK) Nr. 606/2009 III pielikuma B daļas 8. punkts] vai tādam ar ACVN “Montilla-Moriles” apzīmētam vīnam ar iepriekš sniegto definīciju, kuram ražošanas procesā nav pievienots spirts un kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 %, kas sasniegta dabiskā veidā.”

Šī definīcija / lietošanas nosacījumi ir saistīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 606/2009, kas atcelta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/934, kuras III pielikuma B daļas 8. punktā paredzēti noteikumi attiecībā uz tradicionālo apzīmējumu “vino generoso”:

“Desertvīnu gadījumā tradicionālais īpašais apzīmējums “vino generoso” ir paredzēts tādiem sausajiem desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuru gatavošanas process pilnībā vai daļēji noritējis zem dabiski izveidojušās plēves un kuri:

—	iegūti tikai no baltajām vīnogām, ko ievāc no “Palomino de Jerez”, “Palomino fino”, “Pedro Ximénez”, “Verdejo”, “Zalema” un “Garrido fino” vīnogu šķirnes vīnogām,

—	un kurus laiž tirdzniecībā pēc tam, kad tie vidēji divus gadus ir nogatavināti ozolkoka mucās.

Gatavošanas process zem dabiski izveidojušās plēves, kā minēts pirmajā daļā, nozīmē bioloģisku procesu, kas notiek, kad uz vīna brīvās virsmas pēc spirta rūgšanas procesu pilnīgas pabeigšanās misā dabiskā kārtā izveidojas tipisku raugu plēve, un kas piešķir produktam īpašas ķīmiskās un organoleptiskās īpašības.”

Definīcija / lietošanas nosacījumi tiek aizstāti ar šādiem:

“Nosaukumu “vino generoso” izmanto tikai vīniem un sausajiem desertvīniem, kas pieder pie 1. un 3. kategorijas vīnkopības produktiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā, un kas apzīmēti ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem “Condado de Huelva”, “Jerez-Xérès-Sherry”, “Lebrija”, “Málaga”, “Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda”, “Montilla-Moriles” un “Rueda”:

1)	kas ražoti tikai no baltajām vīnogām, kuras iegūtas no vīnogu šķirnēm, kas atļautas attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem;

2)	ko laiž tirdzniecībā pēc tam, kad tie vidēji divus gadus izturēti ozolkoka mucās;

3)	kam uz vīna brīvās virsmas pēc spirta rūgšanas procesu pilnīgas pabeigšanās misā dabiskā kārtā izveidojas tipisku raugu plēve (zināma kā “flor”), kura piešķir produktam īpašas ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, izņemot tradicionālos sausos vīnus ar ACVN “Málaga”;

4)	kuru minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 14 % 1. kategorijai un 15 % 3. kategorijai, izņemot pašlaik spēkā esošajos ES tiesību aktos paredzētos izņēmumus;

5)

kuru maksimālais reducējošo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir: a) 4 grami uz litru; b) vai 9 grami uz litru, ja kopējais skābums, kas izteikts vīnskābes gramos uz litru, ir ne vairāk kā 2 gramus mazāks par atlikumcukuru saturu; c) vai — tikai desertvīniem — tādā līmenī, kas specifikācijā noteikts attiecībā uz sausajiem vīniem.

Grozījuma pamatojuma izklāsts:

tradicionālais apzīmējums “vino generoso” ir viens no apzīmējumiem, kam ir visaugstākais prestižs un vislabāk iedibinātās tradīcijas saistībā ar Andalūzijas aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem. Tas ir minēts dažādajos tiesību aktos, ar kuriem tiek atzīti ACVN.

Šo tradicionālo apzīmējumu Eiropas Savienības līmenī pašlaik aizsargā un tā izmantošanu reglamentē 112. panta a) punktā un 113. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007.

Tas ir definēts arī III pielikuma B daļas 8. punktā Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģētajā regulā (ES) 2019/934, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogu audzēšanas apgabaliem, kuros spirta koncentrāciju var paaugstināt, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas piemērojami vīnkopības produktu ražošanai un konservācijai, minimālo spirta procentuālo daudzumu attiecībā uz blakusproduktiem un to realizēšanu, un OIV punktu publicēšanu. Turklāt šis apzīmējums sākotnēji tika iekļauts Eiropas Komisijas elektroniskajā datubāzē e-Bacchus, kas tika aizstāta ar elektronisko reģistru eAmbrosia. Izmantotās definīcijas pamatā ir atsauce uz III pielikuma B daļas 8. punktu Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regulā (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem, kura vēlāk atcelta ar Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/934, saglabājot definīcijas, kas noteiktas Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regulā (EK) Nr. 606/2009.

Skaidrības, pārredzamības un juridiskās noteiktības labad dažiem tradicionālajiem apzīmējumiem, kas attiecas uz vīniem ar aizsargātiem Andalūzijas cilmes vietas nosaukumiem, piemēro noteikumus, kuri paredzēti Reģionālās lauksaimniecības, zivsaimniecības, ūdenssaimniecības un lauku attīstības ministrijas 2023. gada 22. februāra Rīkojumā, kas publicēts Andalūzijas Oficiālajā vēstnesī (BOJA) Nr. 42 2023. gada 3. martā. Rīkojums ir piemērots juridiskais instruments tradicionālo apzīmējumu apstiprināšanai un to vēlākai grozīšanai ES reģistrā. Lai nodrošinātu juridisko pāreju no pašreizējā tiesiskā regulējuma attiecībā uz tradicionālo apzīmējumu “vino generoso” un ar to saistītajiem aizsargātajiem tradicionālajiem apzīmējumiem, ir izstrādāta un publicēta definīcija. Definīcijā ir aprakstītas tādu ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem apzīmētu produktu īpašības un kopīgās iezīmes, kuriem izmanto tradicionālo apzīmējumu. Tādējādi tā nodrošina godīgu konkurenci starp ražotājiem, vienlaikus sniedzot skaidru informāciju patērētājiem. Viena no jaunās definīcijas jaunajām iezīmēm ir tāda, ka tajā norādīti īpašie aizsargātie cilmes vietas nosaukumi, ar kuriem var izmantot šo tradicionālo apzīmējumu. Papildus sešiem Andalūzijas cilmes vietas nosaukumiem ir norādīts arī “Rueda”, jo tā specifikācijā vienmēr ir izmantots šis tradicionālais apzīmējums.

Parakstītājs: Pārtikas rūpniecības ģenerāldirektors

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 46. lpp.

Apstiprināts standarta grozījums ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 6.b panta 2. un 3. punktu

(2023/C 275/15)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6.b panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR PRODUKTA SPECIFIKĀCIJĀ IZDARĪTA STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU DALĪBVALSTS IZCELSMES AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA VAI AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

[Regula (ES) Nr. 1151/2012]

“Volailles de Licques”

ES Nr.: PGI-FR-0162-AM01 - 11.5.2023.

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Produkta nosaukums

“Volailles de Licques”

2.   Dalībvalsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals

Francija

3.   Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu

Lauksaimniecības un pārtikas suverenitātes ministrija [Ministère de l'Agriculture et de la Souveraineté Alimentaire]

—

4.   Apstiprinātā(-o) grozījuma(-u) apraksts

1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde

Ir pievienota Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta (INAO) kontaktinformācija, jo minētā struktūra ir dalībvalsts kompetentā iestāde.

Grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

2.   Pieteikuma iesniedzēja grupa

Ir sniegta QUALICNOR kontaktinformācija un juridiskā forma.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

3.   Produkta apraksts

Grozījums attiecas uz produktiem ar AĢIN, ar to paredz tālāk minēto papildu sugu ražošanu:

—	Poularde (nobarojama vista),

—	Pērļ vistas kapauns

Pieteikuma iesniedzēja grupa jau daudzus gadus audzē šīs divas sugas šajā apgabalā. Nobarojamās vistas (poularde) atpazīstamība aizsākās 1987. gadā, bet pērļu vistiņas - 2010. gadā.

Sadaļu papildina ar atbilstības kritērijiem un organoleptisko aprakstu katrai no sugām.

Ir iekļautas arī dziļās sasaldēšanas un dažādas iepakošanas iespējas. Pārstrādātāji varēs dažādot savu piedāvājumu, lai apmierinātu patērētāju vēlmes, vienlaikus nodrošinot produktu kvalitāti.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu

4.   Ģeogrāfiskais apgabals

Platības izmaiņas ir saistītas ar administratīvām izmaiņām pēc pašvaldību apvienošanās, definējot platību pašreizējās specifikācijās.

Šīs izmaiņas neietekmē sākotnējo ģeogrāfisko apgabalu.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu

5.   Pierādījumi, ka produkta izcelsme ir noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Pievienotas tālāk minētās daļas:

—	Kategorija ar uzņēmumiem, kuri darbojas ģeogrāfiskajā apgabalā.

—	Identifikācijas deklarācija ar nolūku piešķirt atļauju uzņēmējiem pirms attiecīgās darbības uzsākšanas.

Pievienota augšupējas un lejupējas izsekošanas tabula.

Grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

6.   Ražošanas metode

Apakšsadaļa 5.2. “Izmantotās sugas”

Tiek definēti kritēriji, pēc kuriem izvēlas sugas vai sugu krustojumus.

Visi priekšteči ir lēni augoši, piemēroti audzēšanai ārpus telpām. Saskaņā ar specifikācijā paredzētajiem barošanas un audzēšanas nosacījumiem izmantotajiem priekštečiem un krustojumiem jābūt tādiem, lai minimālā kaušanas vecuma laikā būtu iespējams sasniegt minimālo liemeņa svaru. Turklāt iekļauta tabula ar fenotipa kopsavilkumu katrai sugai.

Apakšsadaļa 5.3. “Audzēšanas veids”

Pievienoti īpaši noteikumi par kapaunu un pērļu vistiņu audzēšanu. Tādējādi kapauniem kastrācija notiek ne vēlāk kā 63 dienas un pērļu vistu kapauniem - 91 diena. Pēc tam, nobarošanas laikā, ne agrāk kā 125. audzēšanas dienā kapaunus sāk turēt ēkā ne ilgāk kā četras nedēļas.. Ēkās ir izveidota apgaismojuma programma.

Apakšsadaļa 5.4. “Barošana”

Kopējais graudaugu daudzums samazināts no 75 % , līdz 70 % no barības devas svara.

Tiek pievienots saraksts ar izejvielām, kuras var būt iekļautas piegādātajā barībā.

Apakšsadaļa 5.5. “Lopkopības ēkas un novietnes”

Pašreiz spēkā esošajā specifikācijā nebija iekļauts ganību apraksts. Parasti āra aploki ir jāapstāda ar kokiem. Sniegta sīkāka informācija par stādījumiem (koku veidi un skaits). Katrai sugai ir norādīta minimālā virsmas platība uz vienu dzīvnieku, kuru maina pēc daļējas mājputnu un kapaunu tipa mājputnu depopulācijas. Pievienots karantīnas (depopulācijas) periods, kas jāievēro starp vienā ražošanas ciklā turēto putnu skaitu, un āra aploku uzturēšanas noteikumi.

Ir pievienoti īpaši kritēriji attiecībā uz pērļu vistiņām, ēkās ierīkojot āra sprostus un laktas ēkās.

Pēc tam tiek sniegti kritēriji audzēšanai ēkās. Visus mājputnus audzē stacionārās vai pārvietojamās ēkās ar vienā ražošanas ciklā turēto putnu skaitu vienā ēkā. Katras ēkas maksimālais izmērs ir noteikts 400 m2 stacionārām ēkām un 150 m2 pārvietojamām ēkām. Sadaļa papildināta ar tabulu, kurā apkopots maksimālais dzīvnieku audzēšanas blīvums ēkā.

Apakšsadaļa 5.6. “Minimālais karantīnas (depopulācijas) ilgums mītnēs”

Tiklīdz mājputni ir atstājuši saimniecību, tiek uzlikts pienākums veikt tīrīšanu un dezinfekciju, kā arī ieviests karantīnas (depopulācijas) periods.

Apakšsadaļa 5.7. “Aizvešanas, transportēšanas un kaušanas nosacījumi”:

Pievieno mājputnu badošanās periodu, kas ir vismaz piecas stundas pirms mājputnu izvešanas.

Pievienots maksimālais pārvadāšanas laiks - 3 stundas, kā arī 30 minūšu reģenerācijas laiks kautuvē.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu

7.   Saikne

Spēkā esošās specifikācijas sadaļa “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” ir pilnībā pārstrādāta. Tā ir pārveidota trijās daļās, lai nošķirtu ģeogrāfiskā apgabala, produkta un cēloniskās saiknes parametrus. Šī redakcija ir precīzāka, un dzēstas vairākas ilustrācijas un vēsturiskas atsauces.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu

8.   Marķējums

Pašreizējo rindkopu dzēš un aizstāj ar teikumu, kurā norādīti obligātie elementi.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu

9.   Kontroles struktūra

Patlaban ir norādīta to iestāžu kontaktinformācija, kas kontroles jomā ir kompetentas Francijas līmenī: tās ir Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūts (INAO) un Konkurences, patēriņa un krāpšanas apkarošanas ģenerāldirekcija (DGCCRF). Sertificēšanas iestādes nosaukums un kontaktinformācija ir pieejama INAO vietnē un Eiropas Komisijas datubāzē.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu

10.   Valsts prasības

Sadaļa ir sniegta kā tabula, kurā norādīti galvenie pārbaudāmie punkti un to novērtēšanas metode.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Volailles de Licques”

ES Nr.: PGI-FR-0162-AM01 - 11.5.2023.

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Volailles de Licques”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids [norādīts XI pielikumā]

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Volailles de Licques” pieder pie vistveidīgo putnu kārtas. Tos iegūst no lēnaudzīgiem, izturīgiem priekštečiem, kas ir pielāgoti ilgai audzēšanai un nokaušanai tuvu dzimumbriedumam.

“Volailles de Licques” īpašības:

—	labi veidoti;

—	labi nobaroti, gaļīgi liemeņi ar stingru mīkstumu;

—	labi attīstīta filejas un augšstilbu muskulatūra.

“Volailles de Licques”ietver šādus dzīvnieku veidus:

Cālis: tiek audzēts vismaz 81 dienu. Minimālais liemeņa svars ir 1,30 kg daļēji izķidātam (effilée) un 0,95 kg izķidātam pasniegšanas veidam bez subproduktiem, kas ir “Prête à cuire” (gatavs ēdiena pagatavošanai).

Pērļu vistiņa: tiek audzēta vismaz 94 dienas. Minimālais liemeņa svars ir 1,10 kg daļēji izķidātam (effilée) un 0,85 kg izķidātam pasniegšanas veidam bez iekšām, kas ir “Prête à cuire” (gatavs ēdiena pagatavošanai).

Tītars: tiek audzēts vismaz 140 dienas. Minimālais liemeņa svars ir 2,70 kg daļēji izķidātam (effilée) un 2,30 kg izķidātam pasniegšanas veidam bez iekšām, kas ir “Prête à cuire” (gatavs ēdiena pagatavošanai).

Kapauns: tiek audzēts vismaz 150 dienas. Minimālais liemeņa svars ir 2,90 kg daļēji izķidātam (effilée) un 2,50 kg izķidātam pasniegšanas veidam bez iekšām, kas ir “Prête à cuire” (gatavs ēdiena pagatavošanai).

Nobarota vista (poularde): tiek audzēta vismaz 120 dienas. Minimālais liemeņa svars ir 1,95 kg daļēji izķidātam (effilée) un 1,65 kg izķidātam pasniegšanas veidam bez iekšām, kas ir “Prête à cuire” (gatavs ēdiena pagatavošanai).

Pērļu vistas kapauns: tiek audzēts vismaz 150 dienas. Minimālais liemeņa svars ir 1,80 kg daļēji izķidātam (effilée) un 1,40 kg izķidātam pasniegšanas veidam bez iekšām, kas ir “Prête à cuire” (gatavs ēdiena pagatavošanai).

“Volailles de Licques” pārdod kā liemeņus vai izcirtņus, svaigus vai ātrsaldētus (izņemot daļēji izķidātus mājputnus). Liemeņiem jāatbilst A klases pasniegšanas veida kritērijiem. Izcirtņiem jāatbilst A klases pasniegšanas veida kritērijiem, un tiem jābūt no liemeņiem, kas atbilst minimālajam “Prête à cuire” (gatavs ēdiena pagatavošanai) svaram. Mājputnu gaļa no “Volailles de Licques” ir pieejama “kaila” vai iepakota plēvē, vakuumā vai aizsargatmosfērā.

Tā tiek pasniegta kā:

—	“Prête à cuire” (gatava ēdiena pagatavošanai);

—	“Effilée” (daļēji izķidāta);

—	izcirtņu veidā.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Nobarošanas posmā dotās barības daudzums satur vismaz 70 % graudaugu un blakusproduktu, ko aprēķina kā vidējo svērto daudzumu.

No graudaugiem iegūto produktu procentuālais daudzums nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējās barības maisījuma masas.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Mājputnu audzēšana no mājputnu mazuļu ievietošanas brīža.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Marķējumos jānorāda nosaukums “Volailles de Licques” un Eiropas Savienības AĢIN simbols tajā pašā redzes laukā.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Viss ģeogrāfiskais apgabals atrodas Padekalē (Pas de Calais) departamentā, un tajā ietilpst šādas administratīvās vienības:

Veseli rajoni : Boulogne-sur-Mer, Calais, Montreuil un Saint-Omer

Un šādas pašvaldības pilnībā: Anvin, Aubrometz, Auchy-au-Bois, Aumerval, Auxi-le-Château, Bailleul-lès-Pernes, Beauvoir-Wavans, Bergueneuse, Blessy, Boffles, Bonnières, Boubers-sur-Canche, Bourecq, Bouret-sur-Canche, Bours, Boyaval, Buire-au-Bois, Conchy-sur-Canche, Conteville-en-Ternois, Eps, Equirre, Erin, Estrée-Blanche, Fiefs, Fleury, Floringhem, Fontaine-l'Etalon, Fontaine-lès-Boulans, Fontaine-lès-Hermans, Fortel-en-Artois, Frévent, Gennes-Ivergny, Ham-en-Artois, Haravesnes, Hestrus, Heuchin, Huclier, Isbergues, Lambres, Le Ponchel, Liettres, Ligny-lès-Aire, Ligny-sur-Canche, Linghem, Lisbourg, Marest, Mazinghem, Monchel-sur-Canche, Monchy-Cayeux, Nédon, Nédonchel, Noeux-lès-Auxi, Norrent-Fontes, Pernes, Prédefin, Pressy, Quoeux-Haut-Maînil, Quernes, Rely, Rombly, Rougefay, Sachin, Sains-lès-Pernes, Saint-Hilaire-Cottes, Tangry, Teneur, Tilly-Capelle, Tollent, Vacquerie-le-Boucq, Valhuon, Vaulx, Villers-l'Hôpital, Westrehem, Willencourt, Witternesse.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

AĢIN “Volaille de Licques” izcelsmes saiknes pamatā ir dabas un cilvēka darbības faktori Licques apkārtnē, kur mājputnu audzēšanai piemīt specifiskas īpašības, kas laika gaitā ir nostiprinājušas tās reputāciju.

Ģeogrāfiskais apgabals aizņem lielu daļu no Pas de Kalē departamenta Francijas ziemeļos. No rietumiem apgabalu norobežo Lamanša jūra (no robežas ar Sommas departamentu līdz Kalē pilsētai) un Ziemeļjūra (no Kalē līdz robežai ar Ziemeļu departamentu), un uz austrumiem tas noslīd lauksaimniecības zemēs.

Apgabalā valda okeāna tipa klimats. Temperatūras svārstības ir nelielas, maigas ziemas un mērenas vasaras, ko ietekmē jūras brīze un regulārs nokrišņu daudzums (600 līdz 800 milimetru gadā). Gada vidējā temperatūra ir aptuveni 11°C.

Šis maigais klimats un tas, ka nav temperatūras kāpumu, nozīmē, ka mājputnus var regulāri laist ārā.

Reljefa augstums svārstās no aptuveni 0 līdz 200 metriem, un reljefs ir daudzveidīgs, mainoties starp plakankalnēm un ielejām. Lauksaimniecības un dabas teritorijas ir daudzveidīgas, ar dzīvžogiem apaugušām lauksaimniecības zemēm un daudzām pļavām, kā arī lielu upju sistēmu, jo īpaši Authie, Canche, Ternoise, Liane, Scarpe, Lys un Aa.

Ģeogrāfiskais apgabals ir jaukts lauksaimniecības un lopkopības reģions, kurā joprojām plaši tiek praktizētas putnkopības un graudkopības tradīcijas. Šīs darbības ir veidojušas reģiona daudzveidīgo ainavu, kurā mainās dabas teritorijas, lauksaimniecības zemes ar dažādiem izmantošanas veidiem un meži.

Mājputniem ir pieejams liels skaits zālainu āra aploku ar kokiem.

“Volailles de Licques” mājputni tiek audzēti no izturīgām, lēnaudzīgām sugām, kurus var audzēt ilgu laiku un nokaut tuvu dzimumgatavībai. Tās ir pielāgojušās dzīvei brīvā dabā, un tas nozīmē, ka tās var izmantot brīvai ganīšanai meža pļavās.

“Volailles de Licques” īpašības:

—	labi veidoti,

—	liemeņi ar labu nobarošanu un gaļīgumu, ar stingru mīkstumu,

—	labi attīstīta filejas un augšstilbu muskulatūra.

Maigais klimats un nelielais augstums virs jūras līmeņa šo apgabalu padara īpaši piemērotu mājputnu audzēšanai, jo īpaši zālāju pļavās. Okeāna ietekme, ko rada klimats ar regulāriem nokrišņiem, veicina regulāru zāles un daudzgadīgo augu augšanu pļavās. Nelielā temperatūras amplitūda un mērenās temperatūras ir priekšrocība mājputnu turēšanai āra aplokos visa gada garumā. Tādējādi mājputni var atrast papildu barību āra aplokos. Turklāt šie apstākļi ir labvēlīgi arī regulārai graudaugu, kas ir tradicionālais mājputnu barības pamats, audzēšanai.

Audzētāju vēsturiskā zinātība, kas izriet no pielāgošanās videi, ir vērsta uz:

—	lēnaudzīgu sugu izmantošana;

—	mājputnu pārvietošanas kontrole ārpus telpām;

—	graudaugu barības bāze.

“Volailles de Licques” reputācijas pamatā ir bijušas šīs tradicionālās audzēšanas metodes, kas joprojām tiek izmantotas mūsdienās.

“Volailles de Licques” pirmsākumi meklējami Likes abatijā (Abbaye de Licques), kas dibināta 1051. gadā un 13. gadsimtā uzticēta premonstrātu (Prémontrés) mūkiem, kuri izcirta mežus un attīstīja putnkopību, tostarp tītaru (vēsturisks produkts) audzēšanu, kā arī graudkopību.

17. un 18. gadsimtā 90 % iedzīvotāju bija sīksaimnieki, kas nodarbojās ar lauksaimniecību pašu patēriņam. Mājputni sedza ģimenes vajadzības un tika izmantoti arī kā maksāšanas līdzeklis. Saskaņā ar Albéric de Callone“La vie agricole sous l'Ancien Régime dans le Nord de la France” (Lauksaimniecība senajā režīmā Ziemeļfrancijā), “ja gada laikā citās valstīs tiktu nogalināts tāds pats skaits kapaunu, vistu un cāļu, kāds šeit tiek iznīcināts vienas dienas laikā, būtu jābaidās, ka šī suga iznīktu”.

19. un 20. gadsimtā “Volailles de Licques” audzēšana attīstījās līdz ar graudaugu (kviešu, miežu) uzlabošanos, kas ļāva uzlabot mājputnu barošanu un barošanu beigu stadijā. “Volailles de Licques” reputācija sniedzās ārpus Pays de Licques robežām līdz pat Anglijai, kā savā lauksaimniecības monogrāfijā “L'agriculture du Pas-de-Calais” norāda Žans Tribondo (Jean Tribondeau): “Bulonē (Boulonnais) reģionā ļoti populāra ir tītaru audzēšana, un tā ir arī nozīmīga tirdzniecības joma ar Angliju. ”.

Tomēr mājputnu audzēšana ir saglabājusi savu tradicionālo, ģimenisko raksturu, kas ir reģiona lopkopības vēsturiskais pamats.

Sākot ar pagājušā gadsimta 50. gadiem, lauku vides strukturālo pārmaiņu rezultātā pakāpeniski mainījās lauksaimniecības metodes. “Volailles de Licques” ražotāji vēlējās saglabāt ekstensīvu lauksaimniecību. Lai saglabātu tradicionālo mājputnu audzēšanu, 1965. gadā viņi izveidoja audzētāju apvienību “Syndicat des éleveurs de Licques”.

Arī šodien “Volailles de Licques” ražošana ir dažādošanas un papildu ienākumu avots audzētājiem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-070fab1c-4223-4f7f-bacb-2218e19ecec7

---

(1)  OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

Tāda pieteikuma publikācija, kurš attiecas uz vīna nozares produkta tradicionāla apzīmējuma grozījumu saskaņā ar 28. panta 3. punktu un 34. pantu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/33, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, lietošanas ierobežojumiem, produkta specifikācijas grozījumiem, aizsardzības anulēšanu un marķēšanu un noformēšanu

“Vino generoso de licor”

(2023/C 275/16)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 22. panta 1. punktam un 27. panta 1. punktam (1). Paziņojumi par iebildumiem Komisijai jāsaņem divu mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

GROZĪJUMA PIEPRASĪJUMS ATTIECĪBĀ UZ TRADICIONĀLO APZĪMĒJUMU

“Vino generoso de licor”

Saņemšanas datums: 2023. gada 5. maijs

Lappušu skaits (ieskaitot šo lappusi): 4

Valoda, kādā grozījuma pieprasījums ir noformēts: Spāņu

Lietas numurs: Ares(2023) 3171348.

Tradicionāls apzīmējums, attiecībā uz kuru tiek prasīts grozījums: Vino generoso de licor

Pieteikuma iesniedzējs: Andalūzijas Lauksaimniecības, zivsaimniecības, ūdenssaimniecības un lauku attīstības ministrijas Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības, inovācijas un pārtikas piegādes ķēdes ģenerāldirektorāts

Pilna adrese (ielas numurs un nosaukums, pilsēta un pasta indekss, valsts):

C/Tabladilla, s/n,

41071 Seville

ESPAÑA

Valsts: Spānija

Tālruņa/faksa numurs, e-pasta adrese:

Tālr. +34 955032278

Fakss +34 955032460

E-pasts: dgiica.capadr@juntadeandalucia.es

Grozījuma apraksts:

tradicionālā apzīmējuma “vino generoso de licor” definīcijas / lietošanas nosacījumu kopsavilkumā eAmbrosia ir noteikts, ka:

Šī definīcija / lietošanas nosacījumi ir saistīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 606/2009, kas atcelta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/934, kuras III pielikuma B daļas 10. punktā paredzēti noteikumi attiecībā uz tradicionālo apzīmējumu “vino generoso de licor”:

“Tradicionālais īpašais apzīmējums “vino generoso de licor” ir paredzēts tikai desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu:

—

kuri iegūti no “vino generoso”, kurš minēts 8. punktā, vai no tāda vīna ar dabiski izveidojušās plēves virskārtu, kurš spēj radīt šādu “vino generoso”, kuram pievienota vai nu vēlīni novāktu, žuvušu vīnogu misa, kurai fermentācijas kavēšanai ir pievienots neitrāls vīna spirts, vai rektificēta koncentrēta vīnogu misa, vai “vino dulce natural”,

—	un kurus laiž tirdzniecībā pēc tam, kad tie vidēji divus gadus ir nogatavināti ozolkoka mucās.”

Definīcija / lietošanas nosacījumi tiek aizstāti ar šādiem:

“Nosaukums “vino generoso de licor” ir paredzēts tikai desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Condado de Huelva”, “Jerez-Xérès-Sherry”, “Lebrija”, “Málaga” un “Montilla-Moriles”:

1)

kuri iegūti no: a) “vino generoso”; b) vai vīna, kuram bijusi raugu plēve “flor”, kas spēj radīt minēto “vino generoso”; c) vai ar ACVN “Málaga” apzīmēta vīna, no kura var iegūt minēto “vino generoso” un kuram pievienots viens vai vairāki šādi produkti, ar nosacījumu, ka tos izmantot vajadzības gadījumā ir atļāvusi Eiropas Komisija: — “vino dulce natural”, — vīns, uz kuru attiecas atkāpe, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1. punkta b) apakšpunktā un kas vietējā mērogā pazīstams kā “vino tierno”, — daļēji norūgusi vīnogu misa, — misa no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, kam pievienots vīna spirts vai žuvušu vīnogu spirts, kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 95 % un nav lielāka par 96 %, vai neitrāls vīnogu izcelsmes spirts, kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 96 %, — koncentrēta vīnogu misa, — rektificēta koncentrēta vīnogu misa, — koncentrēta vīnogu misa, ko iegūst tiešas karsēšanas rezultātā un kas, izņemot šo darbību, atbilst koncentrētas vīnogu misas definīcijai;

2)	kurus laiž tirdzniecībā pēc tam, kad tie vidēji divus gadus ir nogatavināti ozolkoka mucās.”

Grozījuma pamatojuma izklāsts:

tradicionālais apzīmējums “vino generoso de licor” ir viens no apzīmējumiem, kam ir visaugstākais prestižs un vislabāk iedibinātās tradīcijas saistībā ar Andalūzijas aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem. Tas ir minēts dažādajos tiesību aktos, ar kuriem tiek atzīti ACVN.

Šo tradicionālo apzīmējumu Eiropas Savienības līmenī pašlaik aizsargā un tā izmantošanu reglamentē 112. panta a) punktā un 113. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007.

Tas ir definēts arī III pielikuma B daļas 10. punktā Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģētajā regulā (ES) 2019/934, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogu audzēšanas apgabaliem, kuros spirta koncentrāciju var paaugstināt, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas piemērojami vīnkopības produktu ražošanai un konservācijai, minimālo spirta procentuālo daudzumu attiecībā uz blakusproduktiem un to realizēšanu, un OIV punktu publicēšanu. Turklāt šis apzīmējums sākotnēji tika iekļauts Eiropas Komisijas elektroniskajā datubāzē e-Bacchus, kas tika aizstāta ar elektronisko reģistru eAmbrosia. Izmantotās definīcijas pamatā ir atsauce uz III pielikuma B daļas 10. punktu Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regulā (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem, kura vēlāk atcelta ar Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/934, saglabājot definīcijas, kas noteiktas Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regulā (EK) Nr. 606/2009.

Skaidrības, pārredzamības un juridiskās noteiktības labad dažiem tradicionālajiem apzīmējumiem, kas attiecas uz vīniem ar aizsargātiem Andalūzijas cilmes vietas nosaukumiem, piemēro noteikumus, kuri paredzēti Reģionālās lauksaimniecības, zivsaimniecības, ūdenssaimniecības un lauku attīstības ministrijas 2023. gada 22. februāra Rīkojumā, kas publicēts Andalūzijas Oficiālajā vēstnesī (BOJA) Nr. 42 2023. gada 3. martā. Rīkojums ir piemērots juridiskais instruments tradicionālo apzīmējumu apstiprināšanai un to vēlākai grozīšanai ES reģistrā.

Lai nodrošinātu juridisko pāreju no pašreizējā tiesiskā regulējuma attiecībā uz tradicionālo apzīmējumu “vino generoso de licor”, ir izstrādāta un publicēta definīcija. Definīcijā ir aprakstītas tādu ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem apzīmētu produktu īpašības un kopīgās iezīmes, kuriem izmanto tradicionālo apzīmējumu. Tādējādi tā nodrošina godīgu konkurenci starp ražotājiem, vienlaikus sniedzot skaidru informāciju patērētājiem.

Parakstītājs: Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības, inovācijas un pārtikas piegādes ķēdes ģenerāldirektors

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 46. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 275/17)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Ayaş Domatesi”

ES Nr.: PDO-TR-02883 – 9.1.2023

ACVN (x) AĢIN ( )

1.   Nosaukums

“Ayaş Domatesi”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Turcija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Ayaş Domatesi” ir ļoti sulīgi tomāti ar plānu mizu. Ankaras ila (provinces) Ajašas ilčē (rajonā) tos audzē no vietējā ekotipa sēklām un sējeņiem. “Ayaş Domatesi” ir lieli un gaļīgi, sver 250–300 gramu, un to miza ir blāvi sārtā vai blāvi sarkanā krāsā. Tomāta ārpuse ir viegli rievota. Uz pusēm pārgriezta tomāta mīkstumā redzams balts plankums. Lielā skābuma dēļ šiem tomātiem piemīt iesāļš un citronus atgādinošs aromāts. “Ayaş Domatesi” ir augsts likopēna saturs — aptuveni 5916 mg/100 g.

“Ayaş Domatesi” fizikālās un ķīmiskās īpašības
Ūdenī šķīstošā sausna (°Bx)		vismaz 4,20
pH vērtība		4,20 –4,70
Kopējais skābums (izteikts ar citronskābi)		vismaz 0,40  %
Hantera krāsas (minimālā un maksimālā) vērtība	*L	28,0 –29,0
	*a	14,0 –17,0
	*b	8,0 –12,0

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi ražošanas posmi jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals ir Turcijā, Anatolijas reģiona centrālajā daļā esošajā Ankaras ilā ietilpstošā Ayaş [Ajašas] ilče.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Cilmes vietas nosaukuma “Ayaş Domatesi” reģistrācijas pieteikuma pamatojumu pilnībā nosaka produkta sevišķā kvalitāte un īpašības, kas izriet no ģeogrāfiskajā apgabalā valdošajiem dabas faktoriem.

“Ayaş Domatesi” Ajašā tiek audzēts kopš XX gadsimta 60. gadiem. “Ayaş Domatesi” ir ļoti sulīgi tomāti ar plānu mizu. Tos audzē no vietējā ekotipa sēklām un sējeņiem. “Ayaş Domatesi” ir lieli un gaļīgi, sver 250–300 gramu, un to miza ir blāvi sārtā vai blāvi sarkanā krāsā. Tomāta ārpuse ir viegli rievota. Uz pusēm pārgriezta tomāta mīkstumā redzams balts plankums. Lielā skābuma dēļ šiem tomātiem piemīt iesāļš un citronus atgādinošs aromāts. “Ayaş Domatesi” augļu formu un struktūru nosaka vietējo sēklu un sējeņu izmantošana. Sēklas materiāls ģeogrāfiskajā apgabalā tiek nodots no paaudzes paaudzē. Auga lapas ir šauras, un tas nekad neizaug liels. Tā augstums ir aptuveni 120 cm, un augšana notiek sezonas beigu posmā. Auga lapas ir klātas ar matiņiem, kuriem (tāpat kā stumbram) piemīt izteikts tomātu aromāts. Lapām ir salikta forma, un saliktās lapas ir lielas. Kaut arī saules spīdēšanas stundu skaits reģionā ir ļoti liels, tomātu augļi saulē neapdeg, jo “Ayaş Domatesi” lapas ir lielas un to ir daudz.

Ajašas ilče atrodas Anatolijas reģiona centrālajā daļā, taču vietējais mikroklimats šeit ir atšķirīgs no pārējā reģiona. Vietējais klimats nosaka produktam piemītošo īpašību veidošanos.

Ajašā izpaužas kontinentālajam klimatam tipiskās iezīmes — aukstas ziemas un karstas un sausas vasaras. Augstums virs jūras līmeņa ir 910 m. Gada vidējā temperatūra ir 11,4 °C, bet vidējais relatīvais mitrums ir 54 %. Vidējā temperatūra viszemākā ir janvārī (0,5 °C), bet visaugstākā — jūlijā un augustā (22,2 °C).

Vislielākais nokrišņu daudzums (57,2 mm) izkrīt decembrī, bet vismazākais (9,6 mm) — augustā. “Ayaş Domatesi” ir svešapputes augi un pieder pie vēlīnām šķirnēm. Lai “Ayaş Domatesi” sēklas sekmīgi sadīgtu, apputeksnēšanas laikā temperatūrai jābūt vismaz 10 °C. Ja augļu nobriešanas periodā temperatūra nokrītas zem 15 °C, aizmetas mazāk augļu. Optimālā dīgtspējas un augļu aizmešanās temperatūra ir 18–26 °C, bet piemērotākais gaisa mitrums ir 50–80 %. Zemās temperatūrās veidojas maz putekšņu un daļējas apaugļošanās rezultātā izaug neregulāras formas augļi. Augļu nobriešanas laikā vēlamā temperatūra ir 18–26 °C. Šajā temperatūrā vislabāk sintezējas arī krāsvielas un tātad arī likopēns. “Ayaş Domatesi” ir augsts likopēna saturs — aptuveni 5916 mg/100 g.

Ajašas ilčes klimats nodrošina vispiemērotākos apputeksnēšanas un augļu nobriešanas apstākļus. Sējeņus izstāda 50–60 cm atstatumā (galda tomātiem) vai 25–30 cm atstatumā (pārstrādājamiem tomātiem). Rindstarpu platums ir 1,8–2 m. Šāds retas stādīšanas paņēmiens nodrošina gaisa cirkulāciju un labu apsauļošanu un tāpēc kopā ar ģeogrāfiskā apgabala augsnēm, kurās ir daudz kālija un dzelzs, palielina ražu un augļu izmēru.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.