Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.11108 – MERIDIAM / AWSA I / AWSA II / A2 ROUTE / AESA)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 272/01)

Komisija 2023. gada 19. jūlijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (https://competition-cases.ec.europa.eu/search). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32023M11108. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2023. gada 31. jūlijs

(2023/C 272/02)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1023
JPY	Japānas jena	156,73
DKK	Dānijas krona	7,4529
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85765
SEK	Zviedrijas krona	11,5895
CHF	Šveices franks	0,9619
ISK	Islandes krona	144,30
NOK	Norvēģijas krona	11,1805
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,900
HUF	Ungārijas forints	386,93
PLN	Polijas zlots	4,4070
RON	Rumānijas leja	4,9349
TRY	Turcijas lira	29,7126
AUD	Austrālijas dolārs	1,6436
CAD	Kanādas dolārs	1,4566
HKD	Hongkongas dolārs	8,5966
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7773
SGD	Singapūras dolārs	1,4660
KRW	Dienvidkorejas vona	1 405,49
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,5511
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8808
IDR	Indonēzijas rūpija	16 622,65
MYR	Malaizijas ringits	4,9703
PHP	Filipīnu peso	60,522
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,732
BRL	Brazīlijas reāls	5,2031
MXN	Meksikas peso	18,4088
INR	Indijas rūpija	90,6690

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.11205 – INPEX CORPORATION / ENEL GREEN POWER / ENEL GREEN POWER AUSTRALIA)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 272/03)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Case M.11215 – PAI PARTNERS / HG / AZETS)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 272/04)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.11168 – WARBURG PINCUS / ADVENT INTERNATIONAL / BAXTER PHARMACEUTICAL SOLUTIONS AND BAXTER ONCOLOGY)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 272/05)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā izdarāma Savienības grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 4. punktu

(2023/C 272/06)

Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 98. pantam (1).

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJĀ IZDARĀMA SAVIENĪBAS GROZĪJUMA PIETEIKUMS

“Мелник”

PDO-BG-A1472-AM01

Pieteikuma iesniegšanas datums: 24.3.2021.

1.   Pieteikuma iesniedzējs un tā likumīgās intereses

Reģionālā vīnkopības un vīna kamera (RLVK) “Pirin”

RLVK“Pirin” ir reģistrēta saskaņā ar Likumu par vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, un tās dalībnieki ir ražotāji, kuriem ir likumīgas intereses ACVN “Мелник” specifikācijas grozīšanā.

2.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☐	Vīnkopības produkta kategorija

☒

Saikne

☐	Tirdzniecības ierobežojumi

3.   Grozījuma apraksts un pamatojums

3.1.   Ģeogrāfiskā apgabala paplašināšana

Ar ACVN “Мелник” apzīmētā vīna ražošanas sakarā noteiktajā apgabalā pašlaik ietilpst tikai Drangovo ciemats Petrich pašvaldības teritorijā Blagojevgradas [Blagoevgrad] reģionā. Šajā apgabalā atrodas tikai nedaudz vīndārzu, kuru ražošanas apjoms ir ierobežots un tirgus daļa — neliela. Pašlaik noteiktā robeža neļauj apgabalam nostiprināt savas pozīcijas tirgū vajadzīgajā apmērā un izmantot pievienoto vērtību vīniem, kas marķēti ar ACVN “Мелник”. Apgabala robeža ir jāpārskata, lai tā būtu noteikta pareizi, ņemot vērā to, ka augsnes un klimatiskās īpašības ir identiskas plašākā teritorijā, kur ir pieejamas šķirnes, no kurām iegūst vīnus ar īpašām organoleptiskajām īpašībām. Šādos apstākļos apgabals var atgūt savu reputāciju tirgū un iegūt vīna kvalitātei atbilstošu tirgus daļu. Lai sagatavotu šo pieteikumu, par apgabalu ir veikts plašs pētījums, arī no vēsturiskā skatpunkta. Ir izpētītas augsnes īpašības, izstrādāta klimata karte un pievienots dokuments, kurā parādīti zemesgabali, kas apstādīti ar uzskaitīto un apgabalā izplatīto šķirņu vīnogulājiem. Apgabala paplašināšana ietekmē saikni, bet nepadara to par spēkā neesošu, jo nemainās ne apgabala specifiskās augsnes un klimatiskās īpašības, ne cilvēkfaktora ietekme uz vīna ar ACVN “Мелник” ražošanu. Tiek pievienotas šādas apdzīvotas vietas Blagojevgradas reģionā:

—

Sandanski pašvaldības teritorijā: Lehovo, Novo Hodzhovo, Piperitsa, Petrovo, Yanovo, Vranya, Katuntsi, Kalimantsi, Harsovo, Zlatolist, Zornitsa, Vinogradi, Hotovo, Lozenitsa, Levunovo, Novo Delchevo, Damyanitsa, Spatovo, Sklave, Leshnitsa, Polenitsa, Ploski, Debrene, Dzhigurovo, Laskarevo, Ladarevo, Lyubovka, Gorna Sushitsa, Rozhen, Kovachevo, Chereshnitsa, Gorno Spanchevo un Belevehchevo ciemats un Sandanski pilsēta,

—	Petrich pašvaldības teritorijā: Kulata, Chuchuligovo, Dolno Spanchevo, Marino Pole, Topolnitsa, Drangovo, Kapatovo, Mitino, Marikostinovo, Kromidovo, Novo Konomladi, General Todorov, Rupite, Starchevo, Karnalovo, Mihnevo un Belasitsa ciemats un Petrich pilsēta,

—	Strumyani pašvaldības teritorijā: Ilindentsi, Drakata, Mikrevo un Kamenitsa ciemats,

—	Kresna pašvaldības teritorijā: Kresna pilsēta un Dolna Gradeshnitsa ciemats.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 3. punktu “Ar ACVN “Мелник” apzīmētā vīna ražošanas apgabals” un vienotā dokumenta 6. punktu “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.

3.2.   Jaunu vīna vīnogu šķirņu iekļaušana

Pēdējo 20 gadu laikā vīndārzu teritoriālais sadalījums ierosinātajā paplašinātajā apgabalā ir būtiski mainījies. Ir mainījies arī šķirņu sastāvs. Novērota dziļa un ilgstoša interese par vietējo vīna vīnogu šķirņu, kā arī Bulgārijā jaunu vīnogu šķirņu audzēšanu un izmantošanu vīndarībā. Konstatēts, ka minētās šķirnes ir ļoti piemērotas apgabala apstākļiem un ka par vīniem, kas no tām ražoti, pieaug interese tirgū. Šīs izmaiņas ļaus paplašināt to vīnu klāstu, kas tiek piedāvāti, reaģējot uz patērētāju pieprasījumu. Ierosināts iekļaut šādas šķirnes:

—	baltvīniem: “Misket Sandanski”, “Keratsuda”, “Tamyanka”, “Muscat Ottonel”, “Chardonnay”, “Sauvignon Blanc”, “Viognier” un “Pinot Gris”,

—	sarkanvīniem un sārtvīniem: “Shiroka Melnishka Loza”, “Ranna Melnishka Loza” (“Melnik 55”), “Melnik 82”, “Melnik 1300”, “Rubin”, “Ruen”, “Melnishki Rubin”, “Cabernet Sauvignon”, “Syrah”, Mourvèdre’, “Cabernet Franc”, “Pinot Noir” un ‘Grenache.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 5. punktu “Ar ACVN “Мелник” apzīmētā vīna ražošanai apstiprinātās vīna vīnogu šķirnes” un vienotā dokumenta 7. punktu “Galvenās vīna vīnogu šķirnes”.

3.3.   Baltvīna ražošanas pievienošana

Ņemot vērā paplašināto šķirņu sastāvu un tirgus pieprasījumu, šajā apgabalā ir atļauts ražot baltvīnus. Baltvīni ir savdabīgi, un tiem ir augsta kvalitāte, jo baltogu šķirnes ir labi pielāgotas apgabala augsnes un klimatisko apstākļu kopumam. Baltvīni papildina apgabala specifiku, un to savdabīgums ir saistīts ar augsnes un klimata īpašībām un cilvēkfaktoriem. Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. punktu “Ražotais vīns un tā īpašības” un 6. punktu “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”, kā arī vienotā dokumenta 4. punktu “Vīna vai vīnu apraksts”, 5. punktu “Vīndarības metodes” un 8. punktu “Saiknes apraksts”.

3.4.   Izmaiņas izmantotajās audzēšanas metodēs

Jaunu vīndārzu izveides un pastāvošo vīndārzu pārstrukturēšanas rezultātā, kā arī lai ņemtu vērā īpašos klimatiskos apstākļus un uzlabotu ražotā vīna kvalitāti, var izmantot tādas jaunas vainaga formēšanas metodes kā Guyot metode un kausa formas metode. Saistībā ar izmaiņām vīndārzu struktūrā atļautā stādījumu biezība tajos ir ne vairāk kā 500 vīnkoku uz dekāru jeb 5 000 vīnkoku uz hektāru. Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 6. punktu “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” un vienotā dokumenta 5. punktu “Vīndarības metodes”.

3.5.   Maksimālais vīna iznākums no 100 kg vīnogu (vīns, kas iegūts pēc 100 kg vīnogu vinificēšanas)

Tā kā ir atļauta baltvīna ražošana, ir pievienots maksimālais baltvīna iznākums (pēc 100 kg vīnogu vinificēšanas iegūtais vīna daudzums) iznākums, proti, 60 l. Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 6. punktu un vienotā dokumenta 5. punktu “Vīndarības metodes”.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Produkta nosaukums

Мелник

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1. kategorija. Vīns

4.   Vīnu apraksts

Baltvīns

Baltvīnus ražo no šķirņu “Misket Sandanski”, “Keratsuda”, “Tamyanka”, “Muscat Ottonel”, “Chardonnay”, “Sauvignon Blanc”, “Viognier” un “Pinot Gris” vīnogām vai nu kā vienšķirnes vīnus, vai kā cuvée vīnus, kuru sastāvā ir vairākas šķirnes. Tie ir pilnmiesīgi, dzidrā salmu vai dzīvīgi zeltainā krāsā, ar bagātīgu smaržas paleti, kurā jūtamas balto ziedu vai maigu citrusaugļu notis, kā arī augļaini aromāti, kas atgādina cidoniju ievārījumu, ķiršus un persikus. Maksimālajam kopējam spirta saturam piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas noteikumus.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	10,5
Minimālais kopējais skābums	4,0 g/l (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	13,3
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	200

Sarkanvīns

Sarkanvīnus ražo no šķirņu “Shiroka Melnishka Loza”, “Ranna Melnishka Loza” (“Melnik 55”), “Melnik 82”, “Melnik 1300”, “Rubin”, “Ruen”, “Melnishki Rubin”, “Merlot”, “Cabernet Sauvignon”, “Syrah”, “Mourvèdre”, “Cabernet Franc”, “Pinot Noir” un “Grenache” vīnogām vai nu kā vienšķirnes vīnus, vai kā cuvée vīnus, kuru sastāvā ir vairākas šķirnes. Tie ir rubīnsarkanā vai tumši sarkanā krāsā, ar intensīvu smaržu un daudzveidīgu garšu, kas var būt no meža augļu līdz eksotisku garšvielu, piemēram, krustnagliņu, kanēļa un kaltētu garšaugu, garšai. Tie ir tanīniem un ekstraktiem piesātināti un pilnmiesīgi vīni ar ievērojamu ilgstošas izturēšanas potenciālu. Maksimālajam kopējam spirta saturam piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas noteikumus.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,5
Minimālais kopējais skābums	4,0 g/l (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	15
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150

Sārtvīns

Sārtvīnus ražo no šķirņu “Shiroka Melnishka Loza”, “Ranna Melnishka Loza” (“Melnik 55”), “Melnik 82”, “Melnik 1300”, “Rubin”, “Ruen”, “Melnishki Rubin”, “Merlot”, “Cabernet Sauvignon”, “Syrah”, “Mourvèdre”, “Cabernet Franc”, “Pinot Noir” un “Grenache” vīnogām vai nu kā vienšķirnes vīnus, vai kā cuvée vīnus, kuru sastāvā ir vairākas šķirnes. Tiem raksturīga bagātīga krāsu palete, proti, tie var būt viegli bālos līdz aveņkrāsas toņos. Gatavu zemeņu un sulīgu aveņu aromātus caurvij minerālas citrusaugļu notis, maigs svaigums, spēcīga zemeņu garša un ilgstoša augļaina pēcgarša. Maksimālajam kopējam spirta saturam piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas noteikumus.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	10,5
Minimālais kopējais skābums	4,0 g/l (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	13,3
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	200

5.   Vīndarības metodes

a.   Īpašās vīndarības metodes

Ražas iznākums (vīns, kas iegūts pēc 100 kg vīnogu vinificēšanas)

Uz vīndarību attiecināmais ierobežojums

Vīnu ražo, izmantojot tradicionālo sarkanvīnu, baltvīnu un sārtvīnu ražošanas metodi. Atļauta izturēšana ozolkoka mucās.

Maksimālais vīna iznākums no 100 kg vīnogu (vīns, kas iegūts pēc 100 kg vīnogu vinificēšanas):

—	65 l sarkanvīniem (65 %),

—	60 l baltvīniem (60 %),

—	60 l sārtvīniem (60 %).

Audzēšanas prasības

Audzēšanas metode

Prasības attiecībā uz vīnogulāju audzēšanu ir šādas:

—	vainaga formēšana: lietussarga formā, pēc Moser metodes, vidēji augsta dubultā kordona formā, pēc Guyot metodes vai kausa formā,

—	apgriešana: kombinētā un zemā apgriešana, uz katra vīnogulāja atstājot līdz 54 pumpuriem,

—	stādīšanas attālumi: rindstarpu platums — no 2,0 līdz 3,4 m, augu stādīšanas attālums rindā — no 1,0 līdz 1,5 m, ne vairāk kā 500 vīnkoku uz dekāru jeb 5 000 vīnkoku uz hektāru.

b.   Maksimālās ražas

9 000 kg vīnogu no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ar ACVN (GKCVN jeb garantētu un kontrolētu cilmes vietas nosaukumu) “Мелник” apzīmētā vīna ražošanas sakarā noteiktā ģeogrāfiskā apgabala robežas iezīmē šādas apdzīvotas vietas:

—

Sandanski pašvaldības teritorijā: Lehovo, Novo Hodzhovo, Piperitsa, Petrovo, Yanovo, Vranya, Katuntsi, Kalimantsi, Harsovo, Zlatolist, Zornitsa, Vinogradi, Hotovo, Lozenitsa, Levunovo, Novo Delchevo, Damyanitsa, Spatovo, Sklave, Leshnitsa, Polenitsa, Ploski, Debrene, Dzhigurovo, Laskarevo, Ladarevo, Lyubovka, Gorna Sushitsa, Rozhen, Kovachevo, Chereshnitsa, Gorno Spanchevo un Belevehchevo ciemats un Sandanski pilsēta,

—	Petrich pašvaldības teritorijā: Kulata, Chuchuligovo, Dolno Spanchevo, Marino Pole, Topolnitsa, Drangovo, Kapatovo, Mitino, Marikostinovo, Kromidovo, Novo Konomladi, General Todorov, Rupite, Starchevo, Karnalovo, Mihnevo un Belasitsa ciemats un Petrich pilsēta,

—	Strumyani pašvaldības teritorijā: Ilindentsi, Drakata, Mikrevo un Kamenitsa ciemats,

—	Kresna pašvaldības teritorijā: Kresna pilsēta un Dolna Gradeshnitsa ciemats.

7.   Vīna vīnogu šķirnes

“Viognier”

“Grenache”

“Cabernet Sauvignon”

“Cabernet Franc”

“Keratsuda”

“Melnik 82”

“Melnik Yubileen 1300”

“Melnishki Rubin”

“Merlot”

“Misket Sandanski” — “Muscat Sandanski”

“Mourvèdre”

“Muscat Ottonel”

“Pinot Gris”

“Pinot Noir”

“Ranna Melnishka Loza” — “Melnik 55”

“Rubin”

“Ruen”

“Syrah” — “Shiraz”

“Sauvignon Blanc”

“Tamyanka” — “Temenuga”

“Chardonnay”

“Shiroka Melnishka Loza” — “Melnik”

8.   Saiknes apraksts

Noteiktā apgabala vīndārzi atrodas Bulgārijas dienvidrietumos Strumas ielejā, pie Melnikas upes, Kresna Gorge dienvidu daļā un Osogovo-Belasitsa kalnu pakājē. Apgabalā valda Vidusjūras klimata pārejas forma un visu gadu ir jūtams Egejas jūras siltums, ko atnes Strumas upe. Ziema ir īsa, maiga un bez sniega, vasara ir karsta, bet rudens ir garš un silts. Gada vidējā temperatūra ir 12,5 līdz 14 oC. Periods, kurā temperatūra ilgstoši pārsniedz 5 °C, zemu virs jūras līmeņa esošos apgabalos ilgst 280–290 dienas, un tā laikā temperatūru summa sasniedz 4 800 °C. Periods, kurā temperatūra pārsniedz 10 °C, ilgst 225–230 dienas, un temperatūru summa tajā ir 4 300 līdz 4 400 °C. Gada nokrišņu daudzums ir no 470 līdz 670 mm. Vidējā diennakts temperatūra siltākajā mēnesī ir 24,9 °C. Augsnes tipi ir šādi: mērenas līdz smagas smilšainas un mālainas augsnes, rendzīnas un pararendzīnas, koluviālas un aluviālas pļavas un brūnās meža augsnes.

Apgabalam raksturīgais klimats, ko ietekmē Strumas upes piegādātais Egejas jūras siltums, Osogovo-Belasitsa kalnu tuvums, labvēlīgie augsnes apstākļi, kā arī cilvēku noteiktie ierobežojumi rada apgabalam tipiskos vīnus. Cilvēkfaktora nozīme atspoguļojas šķirņu atlasē, izmantotajās vīnogulāju audzēšanas metodēs, vīnogu ražas un vīna iznākuma ierobežošanā un vīndarības metodēs.

Apgabalā ražoto vīnu savdabīgumu rada un to organoleptiskās īpašības ietekmē apgabala specifiskais klimats un augsnes sastāvs. Augsnes un klimatisko apstākļu dēļ ražotie vīni izceļas ar to, ka tie ir piesātināti ar ekstraktiem, kā arī savu izcilo struktūru un izteikto aromātiskumu. Vīnu savdabīgo struktūru un organoleptiskās īpašības nosaka pienācīgi izvēlētas šķirnes, kas ir pielāgotas apgabalam tipiskajām augsnēm, proti, brūnajām meža augsnēm, kuras veidojušās uz seniem kvartāra nogulumiem, koluviālām augsnēm, kas veidojušās uz kolūvija, rendzīnām, kuras veidojušās uz kaļķakmens, pararendzīnām, kas veidojušās uz kaļķakmens materiāliem, un aluviālām augsnēm, kuras veidojušās uz upju alūvija. Augsnes un to apakškārtas šajā apgabalā ir ļoti dziļas, ar vidēji smagu līdz smagu smilšaini mālainu mehānisko sastāvu, kā arī labu ūdens aizturēšanas un dabiskās noteces spēju. Šādās augsnēs vīnkoki var dzīt dziļas saknes un tiek apgādāti ar vajadzīgajām barības vielām, un tam ir tieša ietekme uz vīna piesātinājumu ar ekstraktiem. Apgabala augstās vidējās temperatūras dēļ vīnogas ļoti labi nogatavojas, un tas garantē, ka pārstrādes laikā tām ir ļoti augsta kvalitāte. Tā kā temperatūra vairāk nekā 220 dienas gadā pārsniedz 10 °C un aptuveni 209 dienas gadā nav sala, pat vēlīnākajām šķirnēm ir nodrošināta pilnīgai nobriešanai vajadzīgā temperatūra. Minētās iezīmes nosaka apgabalā ražoto vīnu tipiskās organoleptiskās īpašības.

9.   Īpašas papildu prasības (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību aktos.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

vinifikācija un pārstrāde tiek veikta noteiktajā apgabalā un apgabalā, kas atrodas attiecīgā noteiktā apgabala tiešā apkaimē. Lai noteiktu ar ACVN “Мелник” apzīmēto vīnu ražošanas apgabala robežas, ar tiešās apkaimes apgabalu saprot apgabalu, kas aptver Blagojevgradas administratīvā reģiona teritoriju.

Saite uz produkta specifikāciju

https://eavw.com/updocs/2323031679562021_PDO_Melnik_Specification-NEW.pdf

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 272/07)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Vit färsksaltad Östgötagurka”

ES Nr.: PGI-SE-02824 — 14.12.2021

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Vit färsksaltad Östgötagurka”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Zviedrija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Vit färsksaltad Östgötagurka” ir siltumnīcā audzēti baltie gurķi, kas konservēti sālījumā un garšvielās. Sālījumam izmanto šādas sastāvdaļas: sāls (NaCl), garšvielas, dilles, konservanti (nātrija benzoāts, kālija sorbāts) un citronskābe. Obligāti jāpievieno dilles, bet pārējo garšvielu sastāvs var atšķirties. Sāls un ūdens attiecību sālījumā tradicionāli nosaka ražotāji.

“Vit färsksaltad Östgötagurka” ir ātrbojīgs, svaigs produkts. Produktu “Vit färsksaltad Östgötagurka” pārdod veselu vai sagrieztu šķēlēs.

Produktam “Vit färsksaltad Östgötagurka” piemīt turpmāk aprakstītās īpašības.

Fizikālās īpašības

Vesels “Vit färsksaltad Östgötagurka”:   garums 120–150 mm;   diametrs 30–50 mm;   svars 50–90 g.

Šķēlēs sagriezts “Vit färsksaltad Östgötagurka”:   diametrs 30–50 mm;   biezums 5–7 mm;   virsma — rievota.

Gan veselam, gan sagrieztam produktam “Vit färsksaltad Östgötagurka” piemīt turpmāk norādītās īpašības.

Ķīmiskās īpašības:   sāls saturs 10–15 %.

Organoleptiskās īpašības:   krāsa:   miza: silti dzeltenīgi balta ar zaļu nokrāsu (NSC S0520-G60Y līdz S0520-G50Y);   iekšpuse: viendabīgā krāsā, kas ietilpst tajā pašā krāsu skalā, kurā ietilpst “Vit färsksaltad Östgötagurka” ārējā krāsa. Gurķa mīkstums ir laima dzeltens, bet serde ir nedaudz tumšākā zaļā tonī nekā miza;   garša: raksturīgs izteikts sāļums, ko mazina baltā gurķa raksturīgais saldums. Garša ir zināmā mērā piesātināta un atgādina dilles un ķimenes;   pēcgarša: sāļa, ar diļļu un svaigu zaļo zirņu notīm;   smarža: intensīva aromātu palete ar augsnes / zemes pagraba notīm, kā arī zirņu dzinumu un nearomatizēta destilēta spirta notīm;   konsistence: stingra un kraukšķīga, serde ir mazāk stingra;   sajūta ēdot: patīkama struktūra un stingrs kožot. Savdabīgs sāļums un izteikts kraukšķīgums, un ir saglabāta liela daļa svaiguma, kāda piemīt tikko novāktam siltumnīcā audzētajam baltajam gurķim.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Izejvielas: siltumnīcā audzēti šķirnes “Lilla Delikatessen” baltie gurķi. Siltumnīcā audzētais baltais gurķis ir 120–150 mm garš, un tā diametrs ir 30–50 mm. Tikko novākts, gurķis ir bālgans, ar gaiši zaļu spīdumu. Uz mizas ir sīki izcilnīši, un tā ir salīdzinoši cieta. Siltumnīcā audzētā baltā gurķa mīkstums ir laima dzeltenā krāsā, savukārt salīdzinoši nelielā serde ir zaļgana.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visam ražošanas procesam — no balto gurķu audzēšanas līdz siltumnīcā izaudzēto balto gurķu ievietošanas sālījumā — jānotiek 4. punktā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produkta “Vit färsksaltad Östgötagurka” ražošanas apgabals ir Esterjētlandes [Östergötland] lēne.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Produkta “Vit färsksaltad Östgötagurka” īpašību un ģeogrāfiskā apgabala saiknes pamatā ir ar ģeogrāfisko apgabalu saistītie cilvēkfaktori.

Produkta specifika

Produktam “Vit färsksaltad Östgötagurka” ir tāda pati silti dzeltenīgi balta ārpuse, laima dzeltens mīkstums un zaļgana serde kā tikko novāktam siltumnīcā audzētajam baltajam gurķim. Garšā un smaržā izceļas svaigums, kas raksturīgs tikko novāktam baltajam gurķim.

Produkta “Vit färsksaltad Östgötagurka” salīdzinoši cietās mizas un nelielās serdes dēļ tas ir daudz kraukšķīgāks nekā svaigi sālīti zaļie gurķi. Produkta “Vit färsksaltad Östgötagurka” stingrās un kraukšķīgās konsistences dēļ tas ir patīkami stingrs kožot.

Produktā “Vit färsksaltad Östgötagurka” baltajam gurķim raksturīgais saldums ir līdzsvarots ar izteiktu sāļumu. Smarža ir sarežģīta, ar augsnes, svaigu zirņu dzinumu un destilēta spirta notīm.

Produkts “Vit färsksaltad Östgötagurka” no citiem parasti tirgotajiem sālītajiem gurķiem atšķiras ar to, ka izmantotais pikantais sālījums nesatur cukuru vai etiķi. Produkts “Vit färsksaltad Östgötagurka” atšķiras arī no “ättiksgurka” — skābajiem konservētajiem gurķiem, kas Zviedrijā ir daudz izplatītāki un kam piemīt savdabīga saldskāba etiķa, cukura un sinepju garša.

Cilvēkfaktori, kas saistīti ar šo ģeogrāfisko apgabalu

Produkts “Vit färsksaltad Östgötagurka” ir ļoti tipiska Esterjētlandes īpatnība. Esterjētlandē konservētie gurķi tradicionāli ir baltie gurķi sālījumā, savukārt pārējā Zviedrijā ļaudis ir iecienījuši zaļos gurķus, kuri konservēti etiķa, cukura un sāls šķīdumā.

Par darbu pie šīs Esterjētlandes kulinārijas tradīcijas saglabāšanas “Vit färsksaltad Östgötagurka” ražotājiem ir piešķirta Hagdāla akadēmijas balva.

Par produkta “Vit färsksaltad Östgötagurka” izcelsmi Esterjētlandes reģionā nav informācijas, bet 19. gadsimta beigās tika atklāts, ka baltajam gurķim piemīt tādas īpašības (stingrāka miza un mazāka serde), kuru dēļ svaigi sālīts baltais gurķis, pareizi iekonservēts, ir kraukšķīgāks nekā zaļais gurķis.

Produkta “Vit färsksaltad Östgötagurka” ražošanai tradicionāli audzētie baltie gurķi pieder pie šķirnes “Lilla Delikatessen”. “Lilla Delikatessen” gurķus audzē Esterjētlandes siltumnīcās un novāc no marta līdz oktobrim. Tāpēc “Vit färsksaltad Östgötagurka” ir sezonas produkts, ko ražo tikai no marta līdz oktobrim.

“Lilla Delikatessen” audzētājam šo gurķu audzēšanas procesā jāpieliek īpašas pūles. Atšķirībā no, piemēram, zaļajiem gurķiem “Lilla Delikatessen” nav pašapputes augi. Lai šim gurķim varētu aizmesties augļi, vajadzīga audzētāja palīdzība ar apputeksnēšanu, bet tas savukārt nozīmē, ka augi ir jāapgriež un to forma jāveido tā, lai audzētājs varētu ziedus apputeksnēt.

Sēklas nākamā gada “Lilla Delikatessen” gurķu audzēšanai audzētāji sagatavo pašu saimniecībā, atlasot vairākus augus to ieguvei. Atlases pamatā ir auga spēja dot labu tādu balto gurķu ražu, kam piemīt produkta “Vit färsksaltad Östgötagurka” ražošanai vajadzīgās kvalitātes īpašības (gurķu, to mīkstuma un serdes krāsa, kā arī mizas cietība un serdes lielums).

Ražotāju spēja gurķu konservēšanas laikā saglabāt to krāsu, kraukšķīgumu un svaigumu, kas raksturīgs tikko novāktiem siltumnīcā audzētajiem baltajiem gurķiem, ir būtiska īpašība, kas saistīta ar produktu “Vit färsksaltad Östgötagurka”.

Produkta “Vit färsksaltad Östgötagurka” pagatavošanai vajadzīgi tikko novākti gurķi. Tāpēc baltos gurķus novāc katru dienu. Lai baltais gurķis atbilstu produkta “Vit färsksaltad Östgötagurka” kvalitātes prasībām, tikko novākta gurķa garumam jābūt no 12 cm līdz 15 cm, bet diametram — no 3 cm līdz 5 cm.

Tikko novāktos baltos gurķus nomazgā ūdenī, notīra un sadursta, lai sālījums labāk iesūktos visā gurķī. Pēc tam baltos gurķus sašķiro un — gatavojot veselus “Vit färsksaltad Östgötagurka” — pirms ievietošanas diļļu un garšvielu sālījumā pārbauda to kvalitāti.

Gatavojot šķēlēs sagrieztu “Vit färsksaltad Östgötagurka”, nomazgātus baltos gurķus ar rievotu nazi sagriež aptuveni 6 milimetrus platās šķēlēs un šķēles ievieto diļļu un garšvielu sālījumā.

Gatavojot produktu “Vit färsksaltad Östgötagurka”, ražotājiem tikko novākti baltie gurķi sālījumā jāievieto 1 līdz 2 dienu laikā. Tas vajadzīgs, lai produkts saglabātu baltajam gurķim raksturīgo krāsu un kraukšķīgumu. Ja baltos gurķus uzglabā ilgāk, tie kļūst mīksti un dzelteni.

Katrs produkta “Vit färsksaltad Östgötagurka” ražotājs, gatavojot sālījumu, izmanto savu recepti. Sālījumam tradicionāli jāsatur tik daudz sāls, lai tajā negrimtu vistas ola. Tomēr virs ūdens virsmas esošā olas daļa nedrīkst būt lielāka par 25 ēru monētu. Sālījumā vienmēr ir dilles, bet precīzs garšvielu sastāvs nav noteikts, un tā pamatā ir senas receptes, kas bieži ir nodotas no paaudzes paaudzē.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://www.livsmedelsverket.se/globalassets/foretag-regler-kontroll/livsmedelsinformation-markning-halsopastaenden/skyddade-beteckningar/produktbeskrivning_vit_farsksaltad-ostgotagurka_23-02-08.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.