KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Ceļā uz kopīgu Eiropas tūrisma datu telpu – datu kopīgošanas un inovācijas veicināšana visā tūrisma ekosistēmā

(2023/C 263/01)

Satura rādītājs

1.

IEVADS

2

1.1.

Datu telpa, kas kalpo visām ieinteresētajām personām tūrisma ekosistēmā

2

1.2.

Problēmas, ko rada ar tūrismu saistītas informācijas kopīgošana

4

1.3.

Kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas mērķis

5

2.

KOPĪGĀS EIROPAS TŪRISMA DATU TELPAS GALVENIE VEICINĀTĀJI

7

2.1.

Pārvaldība

7

2.2.

Sadarbspējas semantika

8

2.3.

Sadarbspējas tehniskie standarti

9

2.4.

Privātā sektora loma

9

2.5.

Atbalsts MVU, pārkārtojoties uz datu telpu

10

2.6.

Atbalsts galamērķiem, pārkārtojoties uz datu telpu

10

2.7.

Tūrisma datu telpas lietošanas piemēra testēšana

11

3.

NĀKAMIE POSMI CEĻĀ UZ KOPĪGO EIROPAS TŪRISMA DATU TELPU

12

4.

SECINĀJUMI

13

1.   IEVADS

Šajā paziņojumā ir izklāstīts ceļš uz tādas kopīgas Eiropas tūrisma datu telpas izveidi, kurā iesaistītas visas ieinteresētās personas, kas piedalās tūrisma ekosistēmā: dalībvalstis, vietējās un reģionālās iestādes un privātais sektors, kā arī ES iestādes.

Datu telpa sniedz tūrisma ekosistēmai svarīgu instrumentu, ar ko atbalstīt tās pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku un dziļāku digitalizāciju, kā paredzēts Tūrisma nozares pārkārtošanās plānā (2022) (1), un pilnībā atbilst Eiropas Datu stratēģijai (2020) (2).

Ar Eiropas Datu stratēģiju galvenajās ekonomikas nozarēs un sabiedrības interešu jomās (3) tika ieviestas kopīgas Eiropas datu telpas kā būtiskas rīcībpolitikas norises, kuru mērķis ir dot iespēju gan publiskajam, gan privātajam sektoram izmantot datu vērtību Eiropas ekonomikas un sabiedrības labā. Padomes 2021. gada 25. marta secinājumos (4) datu telpu attīstīšana tika atbalstīta. Apvienojot likumdošanas, rīcībpolitikas un finansēšanas pasākumus, datu stratēģijas mērķis ir izveidot vienotu Eiropas datu telpu, proti, patiesi vienotu datu tirgu, kurā informācija var plūst starp nozarēm un pāri robežām, kā arī to var kopīgot un izmantot inovācijas veicināšanai.

Atbilstīgi tam 2022. gada jūnijā Komisijas paziņojumā par konferenci par ES nākotni tika minēts, ka tūrisma un mobilitātes datu telpas ir “jaunas rīcības jomas, kas jāapsver”, ES īstenojot digitālo pārkārtošanos.

Tūrisma nozare ir īpaši jutīga attiecībā uz Eiropas vienotā datu tirgus iespējām, jo šī nozare plaukst, pamatojoties uz lietotāju pieredzi, kas ir daudzveidīga un pastāvīgi mainīga. Rezultātā tā ir nozare, kurā tiek ģenerēti un kopīgoti daudzpusīgi dati. Gan privātie, gan publiskie aktori saprot, ka informācija ir svarīga, un izrāda lielu interesi par datiem, taču atšķiras aktoru brieduma, izpratnes un prasmju līmenis attiecībā uz spēju izmantot ārkārtīgi daudzveidīgās, sadrumstalotās un bieži vien neaktīvās un savstarpēji nesasaistītās informācijas potenciālu. Kopīga Eiropas datu telpa nodrošinās ekosistēmai vairāk kvalitatīvu datu, kuriem varēs piekļūt, tos kopīgot un izmantot lielāks skaits ieinteresēto personu, turklāt tie tiks lietoti inovatīvos pakalpojumos un risinājumos.

Tūrisma nozarē ir vērojama nevēlēšanās no uzņēmumu un galamērķu puses kopīgot datus bez savstarpības garantijām un izpratnes par to, kā datus varētu atkalizmantot, kas un kādam nolūkam tos varētu izmantot. Ar jaunu praksi saistīts administratīvais slogs arī smagi gulst uz mazajām organizācijām. Kopīgā Eiropas tūrisma datu telpa netiecas regulēt datu kopīgošanu šajā nozarē. Tā arī neuzliek pienākumu datu sniedzējiem vai lietotājiem vākt noteiktus datus. Kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas mērķis ir palielināt datu kopīgošanu un atkalizmantošanu šajā nozarē, veidojot datu pārvaldības modeli, kura pamatā ir esošo ES un valstu datu jomas tiesību aktu ievērošana un ar kuru tiks palielināts taisnīgums, nodrošinot, ka visas iesaistītās ieinteresētās personas gūst labumu no jaunās vērtības, ko rada tas, ka vairāk datu tiek kopīgoti un izmantoti. Turklāt, pateicoties tehnisku un sadarbspējīgu infrastruktūru attīstībai, šī datu telpa gūs labumu no datu kopīgošanas citās datu telpās.

Tūrisma nozares pārkārtošanās plānā ir ieviesta nepieciešamība “tehniski īstenot tūrisma datu telpu” (14. tēma). Tūrisma nozares pārkārtošanās plāns tika apstiprināts Padomes 2022. gada 1. decembra secinājumos, kuros dalībvalstis izklāstīja Eiropas tūrisma nozares programmu 2030. gadam (5), un pašlaik ir līdzīstenošanas posmā, un šajā paziņojumā ir sīki aprakstīts, kā tiks īstenota virzība uz datu telpu tūrisma nozarei.

1.1.   Datu telpa, kas kalpo visām ieinteresētajām personām tūrisma ekosistēmā

Organiski augot, nelieliem soļiem, kas ir samērīgi ar brīvprātīgu iesaisti un tūrisma jomā ieinteresēto personu vajadzībām, kopīgā Eiropas tūrisma datu telpa ļaus kopīgot datu kopas ar plašāku auditoriju un ļaus lietotājiem (piem., profesionāliem starpniekiem, galamērķa pārvaldības organizācijām, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un inovatīviem datu analīzes MVU) piekļūt informācijai no daudzveidīgākiem avotiem. Eiropas Komisija atbalsta dalībvalstis un visas ieinteresētās personas tādas kopīgas Eiropas datu telpas izveidē, kas kalpotu visām pusēm, un par to ir atbildīga tūrisma ekosistēma kopumā.

Sadarbspējas satvars, ko izveidojusi kopīgā Eiropas tūrisma datu telpa, pozitīvi ietekmēs dalībvalstu publiskās iestādes valstu un vietējā līmenī, kā apliecina to lūgums Eiropas Komisijai (6) nodrošināt instrumentu, ar ko var uzraudzīt zaļo un digitālo pārkārtošanos un tūrisma ekosistēmas noturību, un tā rezultātā Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs izstrādāja ES tūrisma informācijas paneli. Vairākas dalībvalstis (Austrija, Itālija, Spānija, Slovēnija, Grieķija) izstrādā arī savas valstu datu telpas. Komisija atzinīgi vērtē šīs iniciatīvas un vēlas veidot sinerģiju starp tām nolūkā izstrādāt ES standartus un modeļus datu kopīgošanai, pilnībā ievērojot spēkā esošos ES un valstu tiesību aktus, kā arī ES principus (sk. 2.1. punktu).

Tūrisma datu telpai ir jāatbalsta MVU. Gandrīz visi uzņēmumi tūrisma nozarē ir MVU (99,9 %), turklāt 91 % no šiem MVU ir mikrouzņēmumi (7). Ieinteresētajām personām, kas ir mazi uzņēmumi, piemēram, restorāniem un ģimenes viesnīcām, trūkst laika, prasmju un resursu tam, lai meklētu datus, kas ir noderīgi tūrisma stratēģijai un pārvaldībai, un piekļūtu tiem, jo īpaši tad, ja šos datus ir izveidojuši dažādi pakalpojumu sniedzēji un ja tie tiek atšķirīgi pasniegti un pārvaldīti. Ja būtu vienots datu pieejamības atsauces punkts, tas varētu palīdzēt uzņēmumiem, piemēram, viesnīcām, restorāniem vai ceļojumu operatoriem, uzlabot savus pakalpojumus un ieviest tajos jauninājumus, pamatojoties uz atjauninātu augstas kvalitātes informāciju, jo īpaši tad, ja to papildina atbalsta pasākumi (sk. 2.5. punktu) vai pakalpojumi. Piemērs tam, kā tas var izpausties, ir izklāstīts ierāmējumā tālāk.

MVU un lielākiem uzņēmumiem, kas sniedz datu analītikas pakalpojumus uzņēmumiem un citiem aktoriem, ir tieša interese izmantot organizētus datu kopīgošanas resursus un piekļūt informācijai no dažādiem avotiem un nozarēm. Tāpat MVU, kuru specializācija ir mākslīgā intelekta rīki, gūtu labumu, izmantojot jaunus rīkus tūrisma pakalpojumu personalizēšanai, pamatojoties uz pieejamo piedāvājumu un cita veida informāciju. Tūrisma datu telpa tieši atbalstīs datos balstītu pakalpojumu sniegšanu.

Ar tādām pašām problēmām saskaras arī galamērķa pārvaldības organizācijas (DMO). DMO (kas var būt privātas struktūras vai valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestādes) loma pakāpeniski mainās no mārketinga funkcijas uz ceļotājiem paredzētu ilgtspējīgu piedāvājumu pārvaldību un plānošanu, sniedzot ilgtermiņa ekonomiskos un sociālos ieguvumus arī iedzīvotājiem kopumā. Lai pildītu šo lomu, ir vajadzīgs liels informācijas apjoms, piemēram, dati no transporta uzņēmumiem, pilsētas pakalpojumu sniedzējiem un kultūras departamentiem, kā arī publiskiem un privātiem pasākumu organizētājiem, citstarp pat informācija par tūrisma piedāvājumu un par reģionālo iestāžu un kaimiņu reģionu politiskajām prioritātēm.

Pildot savu lomu, DMO var arī būt datu vācējas un turētājas; kopīga Eiropas tūrisma datu telpa, pamatojoties uz esošajiem un gaidāmajiem ES tiesību aktiem datu regulējuma jomā (sk. 1.3. punktu), var palīdzēt tām labāk un sadarbspējīgāk izmantot savāktos datus, nevis tikai iegūt piekļuvi papildu informācijai. Piemēram, DMO un publiskas iestādes visā ES varētu darīt pieejamu būtiskāko tūrisma uzraudzības informāciju vietējā līmenī, tādējādi parādot galamērķa galvenās iezīmes un savu progresu virzībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Konkrēts piemērs: priekšrocības, ko datu kopīgošana sniedz uzņēmumiem un DMO Nelielai aģentūrai vai tūrisma operatoram, iespējams, ir jāsagatavo piedāvājums potenciālajiem klientiem, balstoties uz izmitināšanas iespējām teritorijā, kurā var būt pilsētas un attālāki lauku galamērķi. Tomēr dažādi galamērķi, pat līdzīga lieluma, dažādos reģionos vai pašvaldībās definē izmitināšanas iespējas atšķirīgi. Vieni definē tās kā nakšu skaitu, citi — kā gultasvietu skaitu. Vieni, iespējams, ietver īstermiņa īres iespējas, citi sniedz tikai informāciju par viesnīcām. Tie var arī atšķirīgi definēt apskates objektus vai ievērojamus notikumus, balstoties uz vietējo DMO izvēli un stratēģiju. Piedāvājot metadatu aprakstus, kas ideālā gadījumā balstīti uz esošiem saskaņotiem jēdzieniem un definīcijām, taksonomijām un klasifikācijām un ģeotelpisko sadalījumu, ko jau izmanto oficiālajā statistikā, datu telpa varētu nodrošināt, ka visas datu kopas un avoti izmanto vienu un to pašu definīciju, līdz ar to ceļojumu aģents, kam ir savienojums ar sistēmu vai kas paļaujas uz ārēju atbalstu datu analīzei, var precīzi novērtēt savu piedāvājumu.

Valsts un Savienības līmeņa statistikas struktūrām, kas ir dabīgas datu telpas partneres, ir centrālā loma, padarot oficiālo statistiku pieejamu bez maksas, atbalstot sadarbspēju statistikas jomās un starp tām, kā arī ļaujot atkalizmantot esošos datus nolūkā radīt inovatīvu vai uzlabotu oficiālo statistiku, iespējams, atbalstot regulatīvās ziņošanas vajadzības.

Labāks, personalizētāks un ilgtspējīgāks tūrisma piedāvājums, ko papildina konsekventi atbalsta rīcībpolitikas pasākumi valsts, reģionālā un vietējā līmenī, ir būtisks, lai Eiropa inovatīvā un ilgtspējīgā veidā joprojām būtu visvairāk apmeklētais tūrisma galamērķis pasaulē, un, kā sīkāk paskaidrots tālāk, tūrisma datu telpa var veicināt šādu iznākumu. Dati var palīdzēt identificēt, izmērīt un uzlabot tūrisma ietekmi uz ilgtspējību. Piemēri citstarp ir dati par viesnīcu elektroenerģijas patēriņu, atjaunīgās enerģijas sertifikātiem, ūdens patēriņu un notekūdeņu attīrīšanu. Vai arī — lauksaimniecības un pārtikas izsekojamības rīki var atbalstīt vietējās piegādes ķēdes, tādējādi samazinot atjaunošanas nozares ietekmi uz vidi, vienlaikus atbalstot lauku tūrismu. Vēl viens piemērs, kas raksturo priekšrocības, kuras nodrošina datu kopīgošana dažādās jomās un nozarēs, ir Eiropas tūrisma datu telpas un Eiropas veselības datu telpas sadarbspēja. Elektronisko veselības datu kopīgošana var būt ļoti noderīga gan ceļotājam, gan uzņēmējvalstij, plānojot un piedāvājot atbilstošu veselības aprūpes atbalstu.

Tādējādi priekšrocības, ko sniedz uzlabota datu kopīgošana, ietekmētu tirgu kopumā, citstarp lielās platformas, kas ir primārie ar tūrismu saistīto komerciālo datu turētāji.

1.2.   Problēmas, ko rada ar tūrismu saistītas informācijas kopīgošana

Tūrisma nozare datu kopīgošanas sakarā saskaras ar trim konkrētām problēmām, kas ir jārisina galvenajiem kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas veicinātājiem (sk. 2. punktu).

1.   Datu savstarpēja izmantojamība

Lai izstrādātu, pārvaldītu un piedāvātu tūrisma pieredzi, lēmumu pieņemšanas vai inovācijas nolūkos ir nepieciešami dažādi dati, kas nav persondati. Tūrisma nozares īpatnība ir tāda, ka jebkurš datu domēns varētu būt noderīgs tūrisma pieredzes izveidē (t. i., mobilitāte, enerģētika, vide, kultūras mantojums, pilsētplānošana, veselības aprūpe utt.), vienlaikus operatorus īpaši interesē tādas galvenās datu kopas, kas nav persondati. Plašajās apspriedēs ar ieinteresētajām personām, ko Eiropas Komisija rīkoja laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam, tika identificētas operatoriem īpaši svarīgas datu kopas (atkarībā no lietošanas gadījuma un datu vākšanas mērķa): naktsmītņu pieejamība un pieprasījums; ceļošanas iespējas un pieprasījums; tūrisma ietekme uz vidi un sociālo jomu; piedāvājuma un tirgus tendences. Tāpēc galvenā problēma ir kopīgot un salīdzināt informāciju no dažādiem avotiem, pēc iespējas izvairoties no pārklāšanās un dublēšanās, sadarbspējas sistēmā, kuru kopīgo ar citiem nozaru datiem. Ja iespējams, varētu sīkāk aplūkot standartus, kurus jau izmanto un kuri ir izplatīti ieinteresētajām personām (sk. 2.3. punktu).

2.   Piekļuve datiem

ES tūrisma ekosistēma nepaļaujas uz kopīgu tirgus platformu: piedāvājumus modelē un kārto katalogos gan privātie operatori, gan publiskas iestādes valsts, reģionālā un vietējā līmenī, radot daudzveidīgu, bagātīgu un daudzvalodīgu ainavu, un rezervācijas pārvalda gan platformās (lielās un mazās), gan neatkarīgi pakalpojumu sniedzēji. Lai gan kopīgā ES tūrisma datu telpa nedarbojas kā tirgus operators (t. i., tā neļaus veikt un necentralizēs rezervācijas), tā var piedāvāt operatoriem informācijas meklēšanas rīkus (sk. 2.2. punktu).

3.   Informācija, ko sniedz publiskas un privātas ieinteresētās personas

Dati var būt atvērti (piem., grafiki, satiksmes un laikapstākļu informācija vai dati, kas iegūti, pārlūkojot tīmekli), taču tie var būt arī privāti, komerciāli un sensitīvi. Ciktāl tiek kopīgoti persondati, visām ieinteresētajām personām ir jāievēro Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) (8). Komerciālie dati, kas ietver lielāko daļu informācijas saistībā ar rezervācijām, ceļošanu, meklēšanu tīmeklī un maksājumiem, ir dažu lielu aktoru rīcībā, kuri ir jāiekļauj apspriedē par noteikumiem, ar ko reglamentē piekļuvi datiem datu telpā.

Datu vērtības princips būtu jālīdzsvaro ar pārvaldības modeli, kas pēc iespējas labāk nodrošina tūlītēju piekļuvi datiem. Tam ir nepieciešami visu ieinteresēto personu kopīgi centieni, paredzot, ka tūrisma datu telpu nedrīkstētu izmantot kā privātu komplekso piedāvājumu paraugu reklāmas tirgu. Datu telpas galvenais mērķis ir taisnīgā un iekļaujošā veidā atbalstīt visas šajā ekosistēmā ieinteresētās personas.

Lietderīgas datu plūsmas telpas potenciāls ir tieši saistīts ar to, lai piedalītos pēc iespējas vairāk ieinteresēto personu — ne tikai lietotāju, bet arī datu sniedzēju statusā. Tādējādi varētu sīkāk aplūkot, kādi stimuli mudinātu lielos privātos operatorus kopīgot to rīcībā esošo informāciju vai tās daļas kopīgajā Eiropas datu telpā. Piemēram, papildus datu altruisma principam (9), kas definēts Datu pārvaldības aktā, šie stimuli var izpausties kā saskaņoti piekļuves nosacījumi: dažādas kopīgošanas shēmas un modeļi, kas attiecas tikai uz noteiktām datu kopām vai ir piemērojami tikai attiecībā uz šādām datu kopām, kuras laika gaitā var mainīties; noteiktas nedēļas dienas, ceturkšņi vai cits laika periods; un/vai pieeja par maksu vai kā atvērtu datu un tādu maksas datu apvienojums, kas nav persondati. Šis darbs turpinās, un šeit ir jāņem vērā gan saskaņotie centieni, gan kopīga izpratne, ka ir jāatrod līdzsvars starp noteikumu pārredzamību un komerciālo interešu ievērošanu (10). Tomēr saskaņā ar Datu akta priekšlikumu tam nevajadzētu ietekmēt piekļuvi informācijai un tās izmantošanu datu telpā oficiālās statistikas sagatavošanai.

Turklāt datu plūsmas veidošana ir gan laikietilpīga, gan resursietilpīga. MVU un mazākām DMO, kā arī publiskām iestādēm būtu apgrūtinoši pieņemt sadarbspējas standartus jau esošām datu kopām. Tāpēc ir jāizpēta risinājumi, kā atvieglot administratīvo slogu mazākiem publiskiem un privātiem operatoriem.

1.3.   Kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas mērķis

Tūrisma datu telpas mērķis ir sadarbspējas tehniskos standartus apvienot ar pārvaldības struktūru, kas ļauj publiskajām un privātajām ieinteresētajām personām apvienot centienus nolūkā palielināt datu kopīgošanu datu domēnos un starp nozaru datu telpām, kā arī datu izmantošanu nozarē un mudina to darīt. Tas savukārt var sniegt būtisku ieguvumu tūrisma ekosistēmai un atbalstīt konkrētus mērķus, piemēram:

—	veicināt inovācijas nozarē uzņēmumiem un DMO, kad tie veido, uzlabo un personalizē pakalpojumus un piedāvājumus, nodrošinot piekļuvi kvalitatīvākai informācijai, kas ir ne tikai kopīgota, bet arī vieglāk atrodama;

—	atbalstīt publiskas iestādes lēmumu pieņemšanā par sava tūrisma piedāvājuma, mārketinga un pārvaldības ilgtspēju, balstoties uz dažādiem relevantiem datiem;

—	atbalstīt specializētus uzņēmumus labāku pakalpojumu sniegšanā tirgum saistībā ar datu analīzi, indeksiem un tirgus tendencēm;

—	ļaut MVU vai mazām DMO kopīgot savus datus un informāciju saistībā ar pakalpojumiem un piedāvāt ES mēroga datu kopīgošanas sistēmu;

—	uzlabot datu avotu pieejamību nolūkā sagatavot statistikas informāciju rīcībpolitikas veidotājiem, uzņēmumiem, kā arī sabiedrības interesēs, veicinot integrēšanu esošajā oficiālajā statistikā un tās uzlabošanu.

Pēc Eiropas Datu stratēģijas pieņemšanas Eiropas Komisija, sagatavojot Komisijas dienestu darba dokumentu par kopīgajām Eiropas datu telpām (2022) (11), noteica galvenos izstrādes principus un iezīmes visām kopīgajām nozaru datu telpām: datu kontrole, ES noteikumu un vērtību ievērošana, tehniskā datu infrastruktūra, pārvaldība, sadarbspēja un atvērtība.

Datu pārvaldības aktā (12) un Datu akta priekšlikumā (13) (ko Eiropas Komisija pieņēma 2022. gada februārī) šie izstrādes principi tiek atbalstīti, izstrādājot vienotu ES pieeju kopumu, ar ko starp ieinteresētajām personām radīt uzticēšanos un nodrošināt taisnīgumu attiecībā uz datu kopīgošanas efektivitāti.

Datu pārvaldības akta mērķis ir veicināt datu pieejamību lietošanai, palielinot uzticēšanos datu starpniekiem un stiprinot datu kopīgošanas mehānismus visā ES, kā arī citstarp ir noteikts mērķis nolūkā novērst juridiskus un tehniskus šķēršļus datu kopīgošanai izveidot ES mēroga kopīgas, sadarbspējīgas datu telpas stratēģiskajās nozarēs.

Datu akta priekšlikuma mērķis ir nodrošināt taisnīgu vērtības sadali datu ekonomikā un atvieglot savienoto objektu ģenerēto datu izmantošanu un piekļuvi tiem, jo īpaši veicinot datu ģenerēšanu. Datu aktā ir paredzēti īpaši instrumenti sadarbspējas veicināšanai, citstarp datu telpās un starp tām. Tajā ir noteiktas pamatprasības dažādiem elementiem, kas saistīti ar datu telpām, citstarp pilnvarojums pieprasīt standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus.

Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir izklāstīti noteikumi par fizisku personu aizsardzību saistībā ar persondatu apstrādi un noteikumi par persondatu brīvu apriti. VDAR ir definēti vispārīgi nosacījumi, kas ir jāievēro, vācot, kopīgojot un atkalizmantojot persondatus.

Turklāt, pamatojoties uz Direktīvu par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (14), Eiropas Komisija ir izveidojusi konkrētu vērtīgu datkopu (HVD) sarakstu un to publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību (15). Daži no šiem datiem (ģeotelpiskie, zemes novērošanas un vides, meteoroloģiskie, mobilitātes dati) var būt relevanti tūrisma pakalpojumu un rīcībpolitikas izstrādei un uzraudzībai.

Sadarbspējīgas Eiropas rīcībpolitika veicina datu savstarpēju izmantojamību datu telpās un starp tām, sekmējot juridisku, operatīvu un tehnisku/semantisku saskaņošanu, izmantojot, piemēram, references arhitektūras, semantiskos rīkus, datu modeļus un lietojumprogrammu saskarnes. Vairāki no šiem risinājumiem arī tiks iekļauti Datu telpu atbalsta centra rīkkopā un tiks arī apspriesti Eiropas Datu inovācijas kolēģijā (sk. tālāk). Ar priekšlikumu Sadarbspējīgas Eiropas aktam (16) tiks stiprināta sadarbspēja, vēl vairāk mudinot izmantot šos sadarbspējas risinājumus, kam vajadzētu palīdzēt tūrisma datu telpai gūt labumu no dažādos avotos iegūtiem datiem.

Šī arhitektūra, saskaņā ar kuru veido datu kopīgošanu, sniedz būtisku atbalstu tūrisma nozarei, jo tajā ir izklāstīti skaidri noteikumi gan ES, gan trešo valstu datu sniedzējiem un operatoriem. Datu kopīgošanas aspekti ir aplūkoti arī vairākās svarīgās nozaru likumdošanas iniciatīvās, kas skaidri un spēcīgi ietekmē tūrisma nozari.

Ierosinātā Regula par izmitināšanas vietu īstermiņa īri (STR) (17) ļauj kompetentajām iestādēm kopīgot STR aktivitātes datus ar “struktūrām vai personām, kas veic zinātniskus pētījumus, analītiskas darbības vai izstrādā jaunus darbības modeļus”.

Ar Deleģēto regulu par ES mēroga multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanu (MMTIS) (18) tiek nodrošināta informācijas datu pieejamība valstu piekļuves punktos. Šis pienākums attiecas uz visu veidu regulārajiem pārvadājumiem (pilsētas sabiedriskais transports, dzelzceļš, gaisa satiksme, prāmji), kā arī alternatīvajiem transporta veidiem (piem., automašīnu koplietošana, nomas koplietošana) un individuāliem transporta līdzekļiem (piem., velobraukšana). Dati būtu jādara pieejami tikai tad, ja tie pastāv digitālā formātā. Dati, uz kuriem attiecas šis pienākums, ietver: informatīvos datus par kustības grafikiem, standarta cenām, staciju (piekļuves mezglu) atrašanās vietu un atsevišķus infrastruktūras datus (citstarp velobraukšanai).

Attiecībā uz datiem tādu pakalpojumu attīstīšanai, kas var atvieglot rezervēšanu un maksājumu veikšanu, ar jauno iniciatīvu par multimodālajiem digitālajiem mobilitātes pakalpojumiem (MDMS) (19) tiks izveidoti kopīgošanas pienākumi, kas — tāpat kā MMTIS gadījumā — tiks iestrādāti tūrisma datu telpā. Šajā priekšlikumā tiks aplūkoti pienākumi noteiktiem operatoriem slēgt līgumu ar trešām personām. To nolūks ir garantēt, ka tiešsaistes biļešu rezervācijas pakalpojumi var veicināt multimodalitāti, ļaujot pasažieriem viegli un pārskatāmi salīdzināt piedāvājumus un tiem piekļūt.

ES Regulas par platformas un uzņēmuma attiecībām (P2B regula) (20) mērķis ir nodrošināt taisnīgu, pārredzamu un paredzamu attieksmi pret komerciālajiem lietotājiem, kad tie izmanto tiešsaistes starpniecības pakalpojumus.

Kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas mērķis ir iekļaut šīs prasības un principus, lai izvairītos no tā, ka ieinteresētās personas tos īsteno sadrumstaloti. Kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas pievienotā vērtība būs arī tajā, ka tiks nodrošināts Eiropas Komisijas un citu struktūru atbalsts. Lai gan vienota pieeja, kas der visiem, nevar apmierināt katras vertikālās nozares vai jomas īpašās vajadzības, tomēr būs ļoti svarīgi identificēt starpnozaru kopīgās iezīmes un, ja iespējams, izstrādāt kopīgas koncepcijas, modeļus un pamatelementus, ko varētu izmanto dažādās nozarēs un jomās. Kā jau minēts, kopīgās iezīmes un sinerģija ir īpaši svarīgas tūrisma nozarē. Eiropas Datu inovācijas kolēģija (EDIK), kas izveidota ar Datu pārvaldības aktu, izdos pamatnostādnes, identificēs attiecīgos standartus un sadarbspējas prasības starpnozaru datu kopīgošanai. Datu telpu atbalsta centrs (DSSC), kas ir projekts, kuru finansē no programmas “Digitālā Eiropa” (DEP) līdzekļiem, kopā ar EDIK izstrādās kopīgas Eiropas datu telpas, un tam būs uzdots koordinēt visas ar tām saistītās darbības.

2.   KOPIGAS EIROPAS TURISMA DATU TELPAS GALVENIE VEICINATAJI

Tik sarežģītā ekosistēmā kā tūrisms, kurā noderīga informācija nāk no dažādām jomām un nozarēm un ekonomikas dalībnieki ir gandrīz tikai MVU, ar milzīgiem datu domēniem, ko glabā dažas lielās platformas, nodrošinot datu kopīgošanu, ir jāapvieno un jālīdzsvaro vairāki faktori.

Šī problēma tiek risināta ar divām koordinācijas un atbalsta darbībām (CSA), ko 2022. gadā finansē saskaņā ar DEP (21). CSA apvieno divus publiskā un privātā sektora konsorcijus ar mērķi sniegt Eiropas Komisijai atjauninātu karti, kurā atspoguļotas attiecīgas publiskās un privātās iniciatīvas, kā arī padziļinātu analīzi par galvenajiem tūrisma datu telpas veicinātājiem un, jo īpaši svarīgi, plānu tās ieviešanai. Darbojoties sinerģijā, abas CSA notiek laikposmā no 2022. gada novembra līdz 2023. gada novembrim un veidos pamatu tūrisma datu telpas īstenošanai, balstoties uz esošo Eiropas tūrisma statistikas sistēmu. Tās pievienos būtisku informāciju par visiem aspektiem saistībā ar kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas kontekstu un pārvaldību, kā arī turpmākajiem attīstības posmiem.

Atbalstot šo darbu un piešķirot papildu 8 miljonus EUR DEP darba programmā 2023.–2024. gadam, Eiropas Komisija ir apņēmusies sadarboties ar tūrisma ekosistēmas publiskajiem un privātajiem aktoriem, lai apkopotu to sniegto informāciju par tirgus un nozares vajadzībām saistībā gan ar datu kopīgošanas sistēmu, gan tās ieviešanas tempu.

2.1.   Pārvaldība

Tūrisma datu telpas pārvaldība noteiks, kā tiks īstenoti galvenie sadarbspējas veicinātāji un kā tie savstarpēji mijiedarbosies, lai nodrošinātu, ka datu piekļuve, kopīgošana un izmantošana notiek likumīgā, taisnīgā, pārredzamā, samērīgā un nediskriminējošā veidā. Lai to modelētu, abās DEP finansētajās koordinācijas un atbalsta darbībās tiks ņemtas vērā gan ES, gan valstu līmenī esošās pamatnostādnes, kuras izstrādājuši publiskie un privātie aktori. Tas tiks darīts gan Eiropas Datu stratēģijas, gan Tūrisma nozares pārkārtošanās plāna ietvaros.

2022. gadā Eiropas Komisija noteica galvenos izstrādes principus un funkcijas visām kopīgajām nozaru datu telpām (22): datu kontrole, ES noteikumu un vērtību ievērošana, tehniskā datu infrastruktūra, pārvaldība, sadarbspēja, atvērtība un kiberdrošība (23). Turklāt Rīcības kodeksā saistībā ar datu kopīgošanu tūrisma jomā (2023), kuru ar Eiropas Komisijas atbalstu izstrādājušas privātās ieinteresētās personas (sk. 2.4. punktu), ir dots tādu konkrētu principu saraksts, kuri ir jāņem vērā datu kopīgošanas līgumā: datu lietošanas tiesības, datu vērtība un atlīdzība par tiem, intelektuālais īpašums, pārredzamības principi un drošība, atbildība, privātums un datu aizsardzība (24), kā arī ētika.

Tūrisma nozares pārkārtošanās plānā ir identificētas darbības gan ES, gan valstu un reģionālā līmenī datu kopīgošanas atbalstam šajā nozarē:

—	veidot uzticēšanos starp attiecīgajām tūrisma jomā ieinteresētajām personām un sniegt stratēģisku atbalstu attiecībā uz to, kā efektīvi izmantot savstarpēji izdevīgas datu kopīgošanas partnerības tūrisma nozarē [9., 14. un 15. temats];

—	atbalstīt tūrisma uzņēmumus inovāciju ieviešanā, savu pakalpojumu uzlabošanā un paplašināšanā un iestādes/galamērķus — labākā tūrisma plūsmu pārvaldīšanā, balstoties uz vieglāk pieejamiem ar tūrismu saistītiem datiem no dažādiem avotiem [10., 14., 15. un 16. temats];

—	veicināt pētniecību un inovāciju tūrisma ekosistēmā videi draudzīgāku pakalpojumu radīšanā, padarot datus pieejamus dažāda veida aktoriem, citstarp patērētājiem [13., 15. un 26. temats].

Neformālā Komisijas ekspertu grupa “Kopā ES tūrismam” (T4T) (25), kas ietver gan publiskā, gan privātā sektora ekspertus, palīdz Komisijai īstenot šīs darbības, proti, sagatavot rīcībpolitikas iniciatīvas, atbalstot visu šajā ekosistēmā ieinteresēto personu sadarbību attiecībā uz tiesību aktu, rīcību, programmu un rīcībpolitiku īstenošanu un labas prakses apmaiņu. Jo īpaši apakšgrupa, kas izstrādā tūrisma nozares digitālās pārkārtošanās aspektus, uzraudzīs un atbalstīs visu ar datu kopīgošanu un nozares digitalizāciju saistīto darbību īstenošanu, ik gadu piedaloties izvērtēšanā.

Tajā pašā laikā, ņemot vērā to, ka tūrisma rīcībpolitikas un pārvaldības kompetence ir noteikta valsts līmenī un dažās dalībvalstīs reģionālā līmenī (vai abos), Eiropas Komisijai, valstu un reģionālajām valdībām, kā arī privātajām ieinteresētajām personām ir jāstrādā kopā, lai atbalstītu tās attīstību. Jaunais īstenošanas instruments, ko sauc par Eiropas digitālās infrastruktūras konsorciju (EDIC), varētu sniegt risinājumu kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas ieviešanai un darbībai. Balstoties uz jaunajām iespējām, ko sniedz Eiropas digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam (26), dalībvalstis varētu arī sīkāk aplūkot iespējas izveidot EDIC kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas izveidei un pārvaldībai.

2.2.   Sadarbspējas semantika

Lai panāktu minimālo sadarbspējas līmeni, ir vajadzīgi kopīgi datu modeļi un vārdnīcas. Valsts, reģionālā un vietējā līmeņa administrācijas un aģentūras, kas apkopo un veido pakalpojumus, balstoties uz tūrisma datiem, saskaras ar vienām un tām pašām problēmām, vienlaikus saskatot vienādas iespējas semantikas jomā. Valstu statistikas institūti un Eurostat ir kopīgi vienojušies par definīcijām oficiālās statistikas vajadzībām. Tomēr nav tā, ka citas tūrisma jomā ieinteresētās personas automātiski pieņem šīs definīcijas.

Piemēram, izmitināšanas vietas kapacitāti var izteikt ar to, cik cilvēku viesnīca spēj uzņemt, savukārt cits pakalpojumu sniedzējs šo skaitli interpretē kā piedāvāto gultu skaitu. Šis piemērs izceļ nepieciešamību precizēt tūrisma nozarē biežāk lietoto galveno jēdzienu definīcijas un robežas, lai atbalstītu jebkādu privāto un publisko aktoru datu kopīgošanas iniciatīvu. Būtu jāsaskaņo ne tikai modeļi un definīcijas; tūrismā kā uz lietotāju vērstā pakalpojumā ir jāizmanto ES daudzvalodības prasībām atbilstošas definīcijas: lai gan saturs tiek nodrošināts lietotāja valodā, metadati un klasifikācija, kas palīdz atrast saturu, ir jāpielāgo lietotāja valodai, lai lietotājam nodrošinātu labāku pieredzi un izvairītos no diskriminācijas.

Ļoti vērtīgs(-i) būtu tāda veida Eiropas līmeņa kopīgs(-i) datu modelis(-ļi) kā, piemēram, esošie datu modeļi informācijas kopīgošanai par pasažieru pārvadājumiem. Precīza modeļa(-u) darbības joma tiks noteikta sagatavošanas darbā 2023. gadā (sk. 3. punktu), taču šai pieejai vajadzētu būt pragmatiskai un tā būtu jābalsta uz esošajām specifikācijām (27). Būtiski ir arī izveidot pamatnostādnes un atbalstu šā modeļa īstenošanai, lai garantētu dažādo aktoru atbilstību dažādos līmeņos. Šajā ziņā būtiska loma būs Datu telpu atbalsta centram.

2.3.   Sadarbspējas tehniskie standarti

Datu telpu atbalsta centrs pašlaik identificē vienotus tehniskos standartus, ņemot vērā esošās iniciatīvas un normatīvo regulējumu, kā arī standartizācijas izstrādes organizāciju darbu. Visas datu telpas gūs labumu arī no starpprogrammatūras Simpl, kas nodrošinās federētos perifērdatošanas pakalpojumus un atbalstīs visas galvenās Eiropas Komisijas finansētās datu iniciatīvas, un pašlaik notiek tās palaišana (28).

Jāņem vērā, ka ar Datu aktu Komisija tiks pilnvarota iejaukties gadījumos, kad tiks konstatēta standartu neesība. Komisijas paziņojumā “ES standartizācijas stratēģija. Globālo standartu noteikšana noturīga, zaļa un digitāla ES vienotā tirgus atbalstam” (29) tiek uzsvērta tiešā saikne starp Eiropas aktoru panākumiem standartizācijas jomā starptautiskā līmenī un Eiropas konkurētspēju, tehnoloģisko suverenitāti, kā arī ES vērtību aizsardzību. Viena no identificētajām prioritārajām jomām ir “datu standarti, kas veicina datu sadarbspēju, datu koplietošanu un datu atkalizmantošanu, atbalstot kopīgās Eiropas datu telpas”.

Eiropas Statistikas sistēma, Eurostat un valstu statistikas iestāžu partnerība, ir izstrādājusi un uztur sistemātisku satvaru Eiropas tūrisma statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 692/2011 (30). Pateicoties statistikas jomu kopīgai klasifikācijai, taksonomijai, kas garantē semantisko savietojamību, datus par tūristu mītņu kapacitāti un noslogojumu vai datus par tūrisma braucienu iezīmēm var apvienot ar citām statistikas jomām, tādējādi izveidojot jēgpilnus rādītājus. Turklāt Eurostat jau ir izveidojis tehnisko standartu kopumu izmitināšanas datu kopīgošanai ar privāto sektoru, proti, ar starptautiskām tiešsaistes platformām (31).

2.4.   Privātā sektora loma

Kopīgā Eiropas tūrisma datu telpa radīsies plaukstošā pakalpojumu tirgū. Uzņēmumi un datu starpnieki sniedz būtisku pakalpojumu ES tūrisma ekosistēmai un izrāda lielu interesi par kopīgu Eiropas datu telpu. Dažas platformas Eiropas statistikas sagatavošanas nolūkā jau brīvprātīgi un regulāri kopīgo ar Eurostat savu izmitināšanas datu kopas.

Privātais sektors izstrādā tādu datu, kas nav persondati, kopīgošanas līgumus, izmantojot kurus, var ģenerēt privātā īpašumā esošas datu telpas tūrisma nozarē. Eiropas Komisija atzinīgi vērtē šīs iniciatīvas un apņemas tās atbalstīt nolūkā nodrošināt sinerģiju starp šīm iniciatīvām un kopīgo ES tūrisma datu telpu. Eiropas Komisijas tūrisma nozares ieinteresēto personu tiešsaistes atbalsta platforma, kas sāks darbu 2024. gadā, būs noderīga šo centienu īstenošanai (sk. 3. punktu).

Rīcības kodekss saistībā ar datu kopīgošanu tūrisma jomā (32), kuru izstrādāja ieinteresēto personu grupa ES līmenī un pieņēma 2023. gada martā, tika sagatavots ar mērķi atbalstīt uzticēšanos starp ieinteresētajām personām (galvenokārt MVU), kas vēlas noslēgt līgumiskas vienošanās par informācijas kopīgošanu, kā arī sniegt ieinteresētajām personām, kuras ir ieinteresētas kopīgot datus, vispārīgus norādījumus ar piemēriem un kontrolsarakstu par to, kā veidot abpusēji izdevīgas datu kopīgošanas attiecības tūrisma jomā. Eiropas Komisija aicina Eiropas tūrisma nozares aktorus paust publisku apņemšanos ievērot šīs pamatnostādnes.

Privātajam sektoram var būt arī svarīga loma kopīgās ES tūrisma datu telpas papildināšanā, galvenokārt nodrošinot MVU un galamērķiem lietotājdraudzīgus instrumentus. Tie var būt platformas, lietotnes vai maksas analītikas un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumi, kas mazina plaisu starp ES līmenī noteikto sadarbspējas sistēmu un nepieciešamību pēc tūlītējas, vienkāršas datu izmantošanas un atkalizmantošanas.

2.5.   Atbalsts MVU, pārkārtojoties uz datu telpu

Kā teikts paziņojumā “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (33) un atbilstīgi ES Datu stratēģijai, Eiropas Komisija sniedz atbalstu MVU dažādās nozarēs, izmantojot digitālās inovācijas centrus un Eiropas Biznesa atbalsta tīklus (EEN), strādājot sinerģijā.

Eiropas digitālās inovācijas centri (EDIH) (34) ir vienas pieturas aģentūras, kas palīdz uzņēmumiem un publiskā sektora organizācijām atbildēt uz digitālajiem izaicinājumiem un vairot konkurētspēju. EDIH nodrošina piekļuvi tehniskajām zināšanām un sniedz MVU iespēju pirms investēšanas testēt risinājumus. EDIH sniedz finanšu konsultācijas un nodrošina apmācības un prasmju pilnveidošanu lietotājdraudzīgā un mērķētā veidā. Daži EDIH ir specializējušies tūrisma jomā, taču caur tīklu tie visi var palīdzēt MVU izmantot tādas infrastruktūras un iniciatīvas kā kopīgās Eiropas datu telpas.

Eiropas Biznesa atbalsta tīkla tūrisma sektora grupu (SGT) veido 61 dalībnieks no 23 dažādām valstīm, kas pastāvīgi sadarbojas, lai atbalstītu tūrisma ekosistēmas savās teritorijās. SGT mērķis ir atbalstīt un vairot MVU konkurētspēju un noturību, sniedzot kvalitatīvas konsultācijas un atbalstot MVU internacionalizāciju. Galvenā uzmanība tiek pievērsta iespējām saņemt ES finansējumu, tehnoloģiju nodošanai un uzņēmējdarbības iespējām, ko atbalsta īpaši mērķēti komunikācijas un veicināšanas pasākumi. Viena no grupas galvenajām aktivitātēm ir digitalizācija, un šajā plašajā spektrā SGT atbalsta vērienīgu, uz izaugsmi orientētu MVU piekļuvi informācijai un pēc iespējas labāku tās izmantošanu.

2.6.   Atbalsts galamērķiem, pārkārtojoties uz datu telpu

Galamērķi (pilsētas, lauku kopienas vai plašākas teritorijas) ir kompleksi dalībnieki, kuriem tūrisma pārvaldība ir jāintegrē pilsētas un vietējā plānošanā, lai nodrošinātu, ka tūristu plūsmu ietekme ne tikai nes labumu iedzīvotājiem, bet arī ir ilgtspējīga gan attiecībā uz sabiedrību, gan vidi. Vairākas Komisijas īstenotās iniciatīvas var pozitīvi ietekmēt tūrisma pārvaldībai un attīstībai noderīgas informācijas pieejamību, un Komisija nodrošinās tīklu sinerģijas saglabāšanu, lai publiskā sektora digitālā pārkārtošanās būtu konsekventa. Ieinteresēto personu sadarbības platforma, kuru Komisija palaidīs 2024. gadā nolūkā atbalstīt tūrisma pārkārtošanās ceļa kopīgu ieviešanu, piedāvās vienotu piekļuves punktu visai informācijai, kas ir noderīga tūrisma jomā ieinteresētajām personām un kas attiecas uz ES un valstu rīcībpolitiku un pasākumiem, kā arī labas prakses piemēru apmaiņu.

Tāpat šīs tiešās sadarbības iespējas starp galamērķiem, kā arī starp galamērķiem un Komisiju garantēs, ka, veidojot kopīgo ES tūrisma datu telpu, tiks ņemtas vērā vietējās īpatnības un prasības:

—	minimālās sadarbspējas mehānismi, kurus izstrādājušas kustībā “Living-in.EU” (35) iesaistītās pilsētas un kopienas un kuri arī izstrādāti to vajadzībām, var sniegt nozīmīgu atbalstu kopīgajai Eiropas tūrisma datu telpai, jo tie strādā ar šo ekosistēmu sadarbspējas risinājumiem;

—	intelektisko pilsētu izaicinājums (36) ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas atbalsta Eiropas pilsētas virzībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos to vietējā ekonomikā, balstoties uz tīklu veidošanu, labas prakses piemēru apmaiņu, ekspertu atbalstu, kā arī privātā sektora aktivizēšanu;

—

ES pilsētprogramma (37) arī atvēlēs līdzekļus tūrisma atbalstam pilsētu galamērķos, īpašu uzmanību pievēršot piedāvājuma ilgtspējībai. Jaunajā partnerībā ilgtspējīga tūrisma jomā ES pilsētprogrammas satvarā (38), kas uzsākta 2022. gada decembrī, var tikt ierosinātas arī konkrētas darbības pilsētu galamērķu sniegto digitālo pakalpojumu uzlabošanai;

—	ES datu oficiālajā portālā (39) tiek apkopota visa publiskā informācija par ES tiesību aktiem, publikācijām, paziņojumiem par iepirkumiem un jebkura cita veida atvērtajiem datiem. Šī datubāze var būt atbalsts visām nozaru datu telpām;

—

tūrisma pamatiniciatīva (40) Tehniskā atbalsta instrumenta 2022. gadam (41) satvarā atbalsta 7 dalībvalstis (42) nolūkā stiprināt to tūrisma statistikas un datu satvaru, veidojot datu kopīgošanas un integrācijas iespējas, novēršot tūrisma satelītkonta statistikas satvara īstenošanas nepilnības, citstarp sniedzot norādījumus, kas ļauj izmantot alternatīvus datu avotus, integrējot ilgtspējības rādītājus tūrisma statistikā, lai uzlabotu galamērķu pārvaldību, un veicinot tūrisma jomas MVU digitalizāciju.

Tiek veidots arī ES kompetences centrs, kas atbalstīs datu pārvaldību tūrisma galamērķos. Šis zināšanu centrs palīdzēs galamērķiem izstrādāt un ieviest uz datiem balstītas pārvaldības un datu kopīgošanas kompetences un stratēģijas. ES kompetences centram būtu jāsāk darboties 2024. gadā.

2.7.   Tūrisma datu telpas lietošanas piemēra testēšana

Ņemot vērā nepieciešamību izveidot uzticamu vidi datu kopīgošanai ar visām iesaistītajām pusēm un to, cik svarīgi ir testēt sadarbspējas veicinātājus, lai tos pārveidotu par tūrisma datu telpas pamatelementiem, Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un privātām ieinteresētajām personām veido testa rīcību, kuras mērķis ir sagatavot pamatus tūrisma datu telpai.

Šajā rīcībā būtu jāpiemēro galvenie veicinātāji (tehniskie standarti un pārvaldības modelis), kas identificēti, pateicoties DEP finansētajām sagatavošanas darbībām, saskaņojot tos ar Eurostat izstrādātajiem izmitināšanas datu tehniskajiem standartiem: tas parādīs tūrisma datu telpas vērtību nozarei, piemērojot un testējot koordinācijas un atbalsta darbībās identificētos sadarbspējas standartus un uzņēmējdarbības modeli datu kopīgošanai. Testa rīcība ir izveidota uz pilnīgas brīvprātības principiem un ir praktisks tūrisma datu telpas sagatavošanas piemērs.

Lai nodrošinātu, ka šī pieeja kalpos arī kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas sagatavošanas darbam, kā arī īstermiņa īres regulas priekšlikumā paredzētās datu kopīgošanas sistēmas sagatavošanas darbam, tiks iesaistītas publiskas iestādes gan valsts, gan reģionālā līmenī, Eurostat un attiecīgie Eiropas Komisijas dienesti kopā ar privātajiem partneriem, kuri specializējas datu pārvaldībā.

Komisijas mērķis ir nodrošināt, lai šī pieeja būtu reālistiska un iekļaujoša un lai darbība būtu noderīga ES ieinteresētajām personām — gan tām, kas piedalās rīcībā, gan arī MVU un DMO. Tādējādi šajā testā galvenā uzmanība tiks pievērsta dažādu datu domēnu, citstarp īstermiņa īres un izmitināšanas, mijiedarbības lietošanas piemēram.

Līdz paredzamajai pabeigšanai (2025. gada 1. ceturksnis) iniciatīva integrēs koordinācijas un atbalsta darbību iznākumus, sagatavojot tūrisma datu telpu pirmajam stabilajam solim ceļā uz pilnvērtīgu kopīgu Eiropas tūrisma datu telpu.

3.   NAKAMIE POSMI CELA UZ KOPIGO EIROPAS TURISMA DATU TELPU

1. posms: līdz 2023. gada 4. ceturksnim

—

Abas koordinācijas un atbalsta darbības (CSA), ko finansē saskaņā ar DEP 2022. gadam, sniegs Komisijai atjauninātu attiecīgo publisko un privāto iniciatīvu karti, padziļinātu analīzi par galvenajiem tūrisma datu telpas veicinātājiem, ieteikumus pārvaldības modelim un tehniskajiem standartiem, kā arī datu telpas ieviešanas plānu.

—

Tajā pašā laikā Eiropas Komisija uz brīvprātības principiem pulcēs darba grupu, lai testētu lietošanas piemēru kā pirmo lietojumu CSA sniegtajiem konstatējumiem. Šajā pirmajā posmā darba grupa noteiks, uz ko tiks vērsts eksperiments, citstarp konkrētu datu izmantošanas un atkalizmantošanas nepieciešamību, kā arī darba metodiku.

—	Balstoties uz iniciatīvām valstu līmenī un sinerģijā ar Datu telpu atbalsta centra darbu, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsāk savstarpēja apspriešanās par iespēju izveidot EDIC kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas pārvaldībai.

—

Publisko un privāto ieinteresēto personu konsorcijam būtu jāizveido ES kompetences centrs, kura uzdevums būtu ar zināšanām datu analīzē atbalstīt datu pārvaldību tūrisma galamērķos, lai sniegtu galamērķiem atbalstu uz datiem balstītas pārvaldības, kā arī datu kopīgošanas stratēģiju izstrādē un īstenošanā kopīgas Eiropas tūrisma datu telpas izveides satvarā.

—

Ieinteresēto personu rīcībā ir vairāki rīki, kas ļauj iesaistīties nozares prasībām pielāgotas datu telpas izveidē, kā aprakstīts iepriekš. Nozares organizācijām būtu jāsāk popularizēt savu biedru vidū tūrisma datu telpas iespējas un izmantojumu, kā arī principus, kas izklāstīti Rīcības kodeksā saistībā ar datu kopīgošanu tūrisma jomā.

2. posms: no 2024. gada 1. ceturkšņa līdz 2025. gada 1. ceturksnim

—	Eiropas Komisijas izveidotās lietošanas piemēru darba grupas mērķis būs piemērot CSA nodevumus 1. posmā atlasītajam lietošanas piemēram, saskaņojot tos ar Eurostat izstrādātajām tehniskajām specifikācijām līgumā par izmitināšanas datu kopīgošanu ar privāto sektoru.

—	Dalībvalstis var sniegt savu ieguldījumu, sīkāk aplūkojot iespēju izveidot EDIC kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas pārvaldībai. Rīcībai pēc CSA ar mērķi izveidot kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas infrastruktūru jau būtu jādarbojas DEP ietvaros (36 mēneši).

—

Lai vēl vairāk veicinātu tūrisma pārkārtošanās ceļa kopīgu ieviešanu, Eiropas Komisija izveidos ieinteresēto personu sadarbības platformu, kas būs lietotājdraudzīgs piekļuves punkts, lai ieinteresētās personas varētu piekļūt aktīvi atjauninātai informācijai un saitēm uz oficiālajiem un kopienas resursiem attiecībā uz pārkārtošanās ceļa darbībām; atrast pastāvīgi atjauninātas zināšanas par aktīvajiem projektiem, aktivitātēm un notikumiem, kas attiecas uz pārkārtošanās ceļa darbībām; sniegt līdzekļus saziņai un sadarbībai ar ieinteresēto personu kopienas locekļiem, kā arī informācijas meklēšanai un brīdinājumu saņemšanai par aktuālu finansējumu un mācību iespējām vai citiem notikumiem. Platformā tiks apkopota un atjaunināta ar datu kopīgošanu tūrisma jomā saistīto iniciatīvu kartēšana.

—	Ieinteresētās personas tiek mudinātas aktīvi iesaistīties platformas darbībā, kā arī iniciatīvās, kuras neformālā Komisijas ekspertu grupa T4T piedāvās organizēt saistībā ar datu kopīgošanu un pārvaldību.

3. posms: 2025. gads un turpmākie gadi

Nākotnē tūrisma ekosistēmai Eiropā būtu jāpaļaujas uz dziļāku izpratni par iespējām, ko piedāvā datu kopīgošana. Pašreizējās iniciatīvas un īstermiņa rīcības, kas paredzētas Komisijas līmenī un no nozares puses, sniedz iespēju ieinteresētajām personām iesaistīties tūrisma datu telpas ieviešanā.

Turklāt dalībvalstu EDIC varētu būt risinājums kopīgās Eiropas tūrisma datu telpas pārvaldībai. Sagaidāms, ka sagatavošanas un ieviešanas darbi DEP ietvaros būs pietiekami pavirzījušies uz priekšu, lai varētu izstrādāt infrastruktūru, kas sadarbībā ar Datu telpu atbalsta centru var definēt unikālus tūrisma objektu identifikatorus apkopotā līmenī, vienoties par kopīgiem galvenajiem metadatu elementiem (semantiskie noteikumi) un konsekventi integrēt tehniskās sadarbspējas noteikumus citās ES līmeņa datu telpās.

Papildu finansējums DEP ietvaros būs pieejams laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam. Šāda papildu finansējuma apjomam būtu jāatbilst panāktajam progresam un nākotnes finansējuma vajadzībām.

4.   SECINAJUMI

Eiropas Komisija ir pilnībā apņēmusies atbalstīt telpu, kurā plūst ar tūrismu saistīti dati, pilnībā ievērojot ES taisnīguma, pieejamības, drošības un privātuma principus. Tas, pirmkārt un galvenokārt, būs atbilstīgi ES Datu stratēģijai. Tas arī atbildīs Prasmju pilnveides paktā (43) paredzētajiem prasmju pilnveides un pārkvalificēšanas centieniem.

Datu telpa neradīsies vakuumā: tā aizpildīs plaisu tūrisma datu tirgū, kur piekļuve ir jāpalielina, tai ir jābūt konsekventākai un īpaši ir jāatbalsta MVU un galamērķi, kas ir ES ekonomikai svarīgas ekosistēmas galvenais spēks, lai veicinātu datu atkalizmantošanu un radītu inovatīvus pakalpojumus un ekonomisko vērtību.

Šai pieejai kopīgas Eiropas tūrisma datu telpas izveidē ir jābūt vienlaikus progresīvai un stabilai. Tās mērķis ir izveidot ekosistēmas un tirgus vajadzībām atbilstošu sistēmu, un tā ir arī nostiprināta plašākā nozaru datu telpu sadarbspējas satvarā ES līmenī. Šīs ieceres īstenošanai Eiropas Komisija mudina visus attiecīgos aktorus iesaistīties datu kopīgošanā kopīgajā Eiropas tūrisma datu telpā ne tikai nolūkā uzlabot datu bagātību, ko šī telpa varētu nodrošināt, bet arī kopā veidot to kopīgam ieguvumam.

---

(1)  Šodien publicēts Tūrisma nozares pārkārtošanās plāns (europa.eu)

(2)  COM(2020) 66 final.

(3)  Eiropas Datu stratēģijā 2020. gada februārī tika paziņots par datu telpu izveidi 10 stratēģiskās jomās: veselība, lauksaimniecība, ražošana, enerģētika, mobilitāte, finanses, publiskā pārvalde, prasmes, Eiropas atvērtās zinātnes mākonis un zaļā kursa mērķu sasniegšanas transversālā galvenā prioritāte.

(4)  250321-vtc-euco-statement-en.pdf (europa.eu)

(5)  Konkurētspējas padome (iekšējais tirgus un rūpniecība) - Concilium (europa.eu)

(6)  https://www.consilium.europa.eu/media/49960/st08881-en21.pdf

(7)  Gada ziņojums par Eiropas MVU, 2022. gada 20. jūnijs.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(9)  Datu altruisma rīcībpolitika ir saistīta ar datu brīvprātīgu kopīgošanu, nesaņemot par to nekādu atlīdzību, vispārējas nozīmes mērķim un kopējam labumam.

(10)  Programma “Apvārsnis Eiropa” citstarp uzliek pienākumu projektu atbalsta saņēmējiem atklāti kopīgot datus, kas ir pētījumu rezultātu pamatā. Tas dod iespēju projektu atbalsta saņēmējiem definēt publicējamus un konfidenciālus datus leģitīmās komerciālās interesēs; varētu apmainīties ar pieredzi, kas šos atbalsta saņēmējus mudināja atklāti kopīgot datus un kā tiek ievērotas viņu komerciālās tiesības. Kopumā, ņemot vērā jau pastāvošos starptautiskos sadarbspējas nolīgumus un praksi, zinātnisko datu kopīgošana varētu sniegt informāciju, kas ir noderīga rūpniecisko ekosistēmu datu telpu attīstības kontekstā.

(11)  Dienestu darba dokuments par datu telpām | Eiropas digitālās nākotnes veidošana (europa.eu)

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/868 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas datu pārvaldību un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Datu pārvaldības akts) (OV L 152, 3.6.2022., 1. lpp.).

(13)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_1113

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

(15)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/138 (2022. gada 21. decembris), ar ko nosaka konkrētu vērtīgu datu kopu sarakstu un to publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību (OV L 19, 20.1.2023., 43. lpp.).

(16)  COM/2022/720 final, EUR-Lex - 52022PC0720 - LV - EUR-Lex (europa.eu)

(17)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52022PC0571&qid=1689547025656.

(18)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1926 (2017. gada 31. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz ES mēroga multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanu (OV L 272, 21.10.2017., 1. lpp.). Deleģētā regula tiek pārskatīta, lai šo pienākumu attiecinātu uz reāllaika informāciju (visiem transporta veidiem), piem., par traucējumiem vilciena kustībā.

(19)  https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13133-Multimodali-digitali-mobilitates-pakalpojumi_lv.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.). Tas attiecas, piem., uz noteikumu izmaiņām, piekļuvi datiem, to, kā tiek organizēta klasifikācija, platformas lietošanas apturēšanas vai izbeigšanas pamatojumu un cenu paritātes klauzulu izmantošanas iemesliem.

(21)  DATES – Eiropas tūrisma datu telpa (tourismdataspace-csa.eu) un Uz sākumu - datu telpa tūrismam (DSFT) (modul.ac.at).

(22)  Dienestu darba dokuments par datu telpām | Eiropas digitālās nākotnes veidošana (europa.eu)

(23)  Atbilstoši Eiropas deklarācijai par digitālajām tiesībām un principiem | Eiropas digitālās nākotnes veidošana (europa.eu)

(24)  Lai precizētu VDAR piemērošanu tūrisma nozarē, turpmāk privātuma un datu aizsardzības rīcības kodeksi ir jāizstrādā atbilstīgi VDAR 40. pantam.

(25)  Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrs (europa.eu)

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/2481 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam (OV L 323, 19.12.2022., 4. lpp.).

(27)  Piem., gūtās atziņas par to, kā izstrādāt specifikācijas kopīgajai ES zaļā kursa datu telpai, kuras sagatavojis Kopīgais pētniecības centrs (https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC126319) un kuras lielā mērā noder arī tūrisma datu telpai

(28)  Simpl: federētie perifērdatošanas pakalpojumi un datu telpas padarīti vienkāršāki | Eiropas digitālās nākotnes veidošana (europa.eu)

(29)  COM(2022) 31 final EUR-Lex - 52022DC0031 - LV - EUR-Lex (europa.eu)

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 692/2011 ( 2011. gada 6. jūlijs ) attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK (OV L 192, 22.7.2011., 17. lpp.).

(31)  Tiek pārskatīta arī Regula (EK) Nr. 223/2009 (ar grozījumiem), ar ko nosaka pašreizējo Eiropas statistikas sistēmas kārtību, un šīs pārskatīšanas mērķis ir labāk integrēt privāti glabātus datus.

(32)  Key European tourism stakeholders co-sign a Code of Conduct on data sharing in tourism - ETC Corporate - ETC Corporate (etc-corporate.org)

(33)  Paziņojums COM/2020/103: MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai | Politikai vajadzīgās zināšanas (europa.eu)

(34)  Informācija MVU | Eiropas digitālās inovācijas centru tīkls (europa.eu)

(35)  Pievienojieties mums, kopā īstenojot Eiropas digitālo pārkārtošanos 300 miljoniem eiropiešu | Living in EU (living-in.eu)

(36)  Uz sākumu | Intelektisko pilsētu izaicinājums

(37)  Inforegio - ES pilsētprogramma (europa.eu)

(38)  Ilgtspējīgs tūrisms | EUI (urban-initiative.eu)

(39)  Eiropas datu oficiālais portāls | data.europa.eu

(40)  Tehniskā atbalsta instruments 2022. gadam: “Atbalsts tūrisma ekosistēmai: ceļā uz ilgtspējīgāku, noturīgāku un digitālāku tūrismu”.

(41)  Tehniskā atbalsta instruments (TAI) (europa.eu)

(42)  Itālija, Horvātija, Spānija, Slovēnija, Portugāle, Malta un Grieķija.

(43)  Prasmju pilnveides pakta vietne (europa.eu)

Eiropas Savienības paziņojums, sniegts saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses

(2023/C 263/02)

Ar šo Eiropas Savienība Apvienotajai Karalistei un Specializētajai komitejai tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības jautājumos paziņo saistībā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”), turpmāk minēto.

I.   PAZIŅOJUMI SASKAŅĀ AR TIRDZNIECĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMU

1.   Paziņojuma daļēja atsaukšana saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 690. panta 4. punktu

Eiropas Savienība Polijas vārdā daļēji atsauc Polijas paziņojumu saistībā ar iepriekšējo LAW.SURR 83. panta 2. punktu, kas tagad ir Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 603. panta 2. punkts, par to, ka Polija nenodos savus valstspiederīgos (1).

Polija izvirza šādus nosacījumus savu valstspiederīgo nodošanai:

No 2023. gada 3. augusta Polijas valstspiederīgo var nodot Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei, pamatojoties uz Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā minēto apcietināšanas orderi, ar noteikumu, ka apcietināšanas orderī minētais nodarījums ir izdarīts ārpus Polijas Republikas teritorijas un ārpus Polijas kuģa vai gaisa kuģa un šis nodarījums saskaņā ar Polijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem ir noziedzīgs nodarījums vai būtu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Polijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja tas būtu izdarīts Polijas Republikas teritorijā, gan tā izdarīšanas brīdī, gan apcietināšanas ordera izdošanas brīdī.

Polijas valstspiederīgā nodošana netiks atļauta, ja apcietināšanas orderis ir izdots attiecībā uz personu, kas tiek turēta aizdomās par nozieguma izdarīšanu politisku iemeslu dēļ, bet bez spēka lietošanas, vai ja apcietināšanas ordera izpilde pārkāptu personu un pilsoņu tiesības un brīvības.

---

(1)  ST 6076/1/21 REV 1.

Euro maiņas kurss (1)

2023. gada 25. jūlijs

(2023/C 263/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1051
JPY	Japānas jena	156,18
DKK	Dānijas krona	7,4515
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86148
SEK	Zviedrijas krona	11,4950
CHF	Šveices franks	0,9598
ISK	Islandes krona	145,70
NOK	Norvēģijas krona	11,1605
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,047
HUF	Ungārijas forints	378,33
PLN	Polijas zlots	4,4263
RON	Rumānijas leja	4,9223
TRY	Turcijas lira	29,7848
AUD	Austrālijas dolārs	1,6328
CAD	Kanādas dolārs	1,4562
HKD	Hongkongas dolārs	8,6336
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7785
SGD	Singapūras dolārs	1,4677
KRW	Dienvidkorejas vona	1 409,63
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,4256
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8915
IDR	Indonēzijas rūpija	16 607,03
MYR	Malaizijas ringits	5,0420
PHP	Filipīnu peso	60,271
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	38,115
BRL	Brazīlijas reāls	5,2178
MXN	Meksikas peso	18,5746
INR	Indijas rūpija	90,4445

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

SAVIENĪBAS AUGSTĀ PĀRSTĀVJA ĀRLIETĀS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JAUTĀJUMOS LĒMUMS

(2023. gada 19. jūnijs)

par Eiropas Ārējās darbības dienesta drošības noteikumiem

(2023/C 263/04)

SAVIENĪBAS AUGSTAIS PĀRSTĀVIS ĀRLIETĀS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JAUTĀJUMOS,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (1) (turpmāk “Padomes Lēmums 2010/427/ES”), un jo īpaši tā 10. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Eiropas Ārējās darbības dienestam (turpmāk “EĀDD”) kā Eiropas Savienības (turpmāk “ES”) funkcionāli autonomai struktūrai ir jābūt drošības noteikumiem, kā tas paredzēts Padomes Lēmuma 2010/427/ES 10. panta 1. punktā.

(2)

Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk “Augstais pārstāvis” vai “AP”) ir jālemj par EĀDD drošības noteikumiem, kas aptver visus ar EĀDD darbību saistītos drošības aspektus, tā, lai EĀDD varētu efektīvi pārvaldīt riskus attiecībā uz tam pakļautajiem darbiniekiem, materiālajiem līdzekļiem, informāciju un apmeklētājiem un pildīt savu rūpības pienākumu un citus pienākumus šajā sakarā.

(3)	Konkrēti, EĀDD pakļautajiem darbiniekiem, EĀDD materiālajiem līdzekļiem, tostarp komunikāciju un informācijas sistēmām, informācijai un apmeklētājiem būtu jāpiešķir tāda aizsardzības pakāpe, kāda atbilst Padomes, Komisijas, dalībvalstu un attiecīgā gadījumā starptautisko organizāciju paraugpraksei.

(4)

EĀDD drošības noteikumiem būtu jāpalīdz panākt saskanīgāku visaptverošu Eiropas Savienības pamatsistēmu ES klasificētas informācijas (turpmāk “ESKI”) aizsardzībai, pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes (turpmāk “Padome”) drošības noteikumiem un Eiropas Komisijas drošības noteikumiem un nodrošinot pēc iespējas lielāku saskaņotību ar tiem.

(5)	EĀDD, Padome un Komisija apņemas piemērot vienādus drošības standartus attiecībā uz ESKI aizsardzību.

(6)	Šis lēmums neskar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. un 16. pantu un to īstenošanas instrumentus.

(7)	Ir nepieciešams izveidot EĀDD drošības organizatorisko struktūru un drošības uzdevumu sadali EĀDD struktūrās.

(8)	Augstajam pārstāvim būtu vajadzības gadījumā jāizmanto attiecīgās īpašās zināšanas dalībvalstīs, Padomes Ģenerālsekretariātā (PĢS) un Komisijā.

(9)	Augstajam pārstāvim ar dalībvalstu, Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas atbalstu būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi, kas nepieciešami šo noteikumu īstenošanai.

(10)

EĀDD drošības iestāde ir EĀDD ģenerālsekretārs, taču ir lietderīgi pārskatīt EĀDD drošības noteikumus, jo īpaši, lai ņemtu vērā Krīzes reaģēšanas centra izveidi un šajā sakarā atceltu un aizstātu Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Lēmumu ADMIN (2017) 10 (2017. gada 19. septembris) (2).

(11)

Saskaņā ar 15. panta 4. punkta a) apakšpunktu Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Lēmumā ADMIN(2017) 10 (2017. gada 19. septembris) par Eiropas Ārējās darbības dienesta drošības noteikumiem ir notikusi apspriešanās ar EĀDD Drošības komiteju par paredzētajiem EĀDD drošības noteikumu grozījumiem,

IR PIEŅĒMIS ŠO LĒMUMU.

---

(1)  OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.

(2)  OV C 126, 10.4.2018., 1. lpp.

(3)  Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, turpmāk “Civildienesta noteikumi”.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(5)  OV C 126, 10.4.2018., 1. lpp.