18.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 253/1

Euro maiņas kurss (1)

2023. gada 17. jūlijs

(2023/C 253/01)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1230
JPY	Japānas jena	155,38
DKK	Dānijas krona	7,4504
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85873
SEK	Zviedrijas krona	11,4873
CHF	Šveices franks	0,9652
ISK	Islandes krona	146,90
NOK	Norvēģijas krona	11,2420
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,757
HUF	Ungārijas forints	373,03
PLN	Polijas zlots	4,4508
RON	Rumānijas leja	4,9414
TRY	Turcijas lira	29,5517
AUD	Austrālijas dolārs	1,6487
CAD	Kanādas dolārs	1,4845
HKD	Hongkongas dolārs	8,7750
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7727
SGD	Singapūras dolārs	1,4839
KRW	Dienvidkorejas vona	1 421,92
ZAR	Dienvidāfrikas rands	20,2582
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,0457
IDR	Indonēzijas rūpija	16 842,79
MYR	Malaizijas ringits	5,0990
PHP	Filipīnu peso	61,125
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	38,856
BRL	Brazīlijas reāls	5,3960
MXN	Meksikas peso	18,8477
INR	Indijas rūpija	92,1073

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

18.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 253/2

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par digitālās tirdzniecības disciplīnām ar Korejas Republiku un Singapūru

(2023/C 253/02)

[Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]

Eiropas Komisija 2023. gada 14. aprīlī izdeva ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par digitālās tirdzniecības disciplīnām ar Korejas Republiku un Singapūru

Šā ieteikuma mērķis ir pilnvarot Komisiju sākt sarunas ar Korejas Republiku un Singapūru, lai noteiktu saistošas disciplīnas par preču un pakalpojumu tirdzniecību, ko nodrošina elektroniskie līdzekļi. Šīs sarunas var attiekties uz pārrobežu datu plūsmām ar uzticēšanos, datu lokalizācijas prasībām un personas datu aizsardzību.

EDAU atgādina, ka Eiropas Savienībā personas datu aizsardzība ir pamattiesības, tādēļ tās nav apspriežamas ES tirdzniecības nolīgumu kontekstā. Sarunas par datu aizsardzības un tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm var papildināt viena otru, bet tās ir jārisina atsevišķi. Personas datu plūsmas starp ES un trešām valstīm būtu jāvirza, izmantojot mehānismus, kas noteikti ES datu aizsardzības tiesību aktos. EDAU atgādina, ka 2018. gadā Komisija tirdzniecības sarunās apstiprināja horizontālus noteikumus par pārrobežu datu plūsmām un personas datu aizsardzību. EDAU uzskata, ka ar šiem noteikumiem tiek panākts līdzsvarots kompromiss starp publiskajām un privātajām interesēm, jo tie ļauj ES novērst protekcionisma praksi trešās valstīs saistībā ar digitālo tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot, ka tirdzniecības nolīgumus nevar izmantot, lai apstrīdētu ES Pamattiesību hartā un ES tiesību aktos par personas datu aizsardzību garantēto augsto aizsardzības līmeni. EDAU no ieteikuma saprot, ka būtu jāuzsāk sarunas par datu plūsmām un datu aizsardzību, lai vienotos par noteikumiem, kas ir saskaņoti ar šiem horizontālajiem noteikumiem. Skaidrības labad EDAU iesaka tieši atsaukties uz šiem horizontālajiem noteikumiem.

Turklāt, konkrēti attiecībā uz Korejas Republiku, EDAU norāda, ka Komisija jau 2021. gadā ir sniegusi atzinumu par šīs valsts aizsardzības līmeņa pietiekamību. Līdz ar to personas datu nosūtīšana no pārziņa vai apstrādātāja Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) organizācijām Korejas Republikā, uz kurām attiecas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, var notikt bez nepieciešamības saņemt turpmāku atļauju. Tāpēc EDAU iesaka sīkāk paskaidrot, kāpēc, neraugoties uz lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, tiek uzskatīts, ka Korejas Republikas gadījumā ir nepieciešamas turpmākas sarunas par pārrobežu datu plūsmām un datu aizsardzību.

Turklāt EDAU uzskata, ka sarunu norādes un horizontālie noteikumi ļauj pienācīgi pamatotos gadījumos veikt pasākumus, kas prasītu pārziņiem vai apstrādātājiem glabāt persondatus ES/EEZ. EDAU atgādina, ka kopā ar EDAK viņš nesen ieteica, ka pārziņiem un apstrādātājiem, kas veic uzņēmējdarbību ES/EEZ un apstrādā elektroniskos veselības persondatus Komisijas priekšlikuma regulai par Eiropas veselības datu telpu darbības jomā, vajadzētu būt pienākumam glabāt šos datus ES/EEZ, neskarot iespēju nosūtīt elektroniskos veselības persondatus saskaņā ar VDAR V nodaļu. Lai izvairītos no šaubām, EDAU iesaka sarunu norādēs skaidri precizēt, ka noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās, nevajadzētu liegt ES vai dalībvalstīm pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt pasākumus, kas pieprasītu pārziņiem vai apstrādātājiem glabāt persondatus ES/EEZ.

1. IEVADS

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 14. aprīlī publicēja ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj sākt sarunas par digitālās tirdzniecības disciplīnām ar Korejas Republiku un Singapūru (1) (“ieteikums”). Ieteikuma pielikumā ir sīki izklāstītas norādes sarunām par digitālās tirdzniecības disciplīnām ar Korejas Republiku un Singapūru, kā arī ierosinātais noteikumu un saistību saturs (“pielikums”).

Eiropas Savienībai (“ES”) kopš 2011. gada ir brīvās tirdzniecības nolīgums ar Korejas Republiku un kopš 2019. gada - brīvās tirdzniecības nolīgums ar Singapūru. Šie brīvās tirdzniecības nolīgumi paredz būtiskas saistības attiecībā uz preču un pakalpojumu tirdzniecību starp pusēm, bet tajos nav iekļauti visaptveroši noteikumi par digitālo tirdzniecību (2).

ES un Korejas Republika 2022. gada 28. novembrī noslēdza digitālo partnerību un šajā kontekstā 2022. gada 30. novembrī vienojās par nesaistošiem digitālās tirdzniecības principiem. ES un Singapūra 2023. gada 1. februārī noslēdza digitālo partnerību un 2023. gada 31. janvārī vienojās par nesaistošiem digitālās tirdzniecības principiem (3).

Ieteikuma mērķis ir pilnvarot Komisiju sākt sarunas ar Korejas Republiku un Singapūru, lai saskaņā ar LESD 218. panta 3. un 4. punktu noteiktu saistošus noteikumus par preču un pakalpojumu tirdzniecību, ko nodrošina elektroniskie līdzekļi.

Šis EDAU atzinums ir sniegts pēc Eiropas Komisijas 2023. gada 14. aprīļa apspriešanās saskaņā ar ESDAR (4) 42. panta 1. punktu.

5. SECINĀJUMI

18.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EDAU sniedz šādus ieteikumus:

(1)	skaidri norādīt, ka sarunas par datu plūsmām un datu aizsardzību būtu jāuzsāk, lai vienotos par noteikumiem, kas ir saskaņoti ar horizontālajiem noteikumiem par pārrobežu datu plūsmām un personas datu aizsardzību tirdzniecības sarunās, ko Komisija apstiprināja 2018. gadā;

(2)	apsvērumā paskaidrot, kāpēc, neraugoties uz Korejas Republikai piešķirto lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, tiek uzskatīts, ka ar šo valsti ir jāturpina sarunas par pārrobežu datu plūsmām un datu aizsardzību;

(3)	ieteikuma pielikumā iekļautajās sarunu norādēs precizēt, ka apspriestajiem noteikumiem nevajadzētu liegt ES vai dalībvalstīm pienācīgi pamatotos gadījumos noteikt pārziņiem un apstrādātājiem pienākumu glabāt persondatus ES/EEZ;

(4)	Padomes lēmuma apsvērumā iekļaut atsauci uz šo apspriešanos ar EDAU.

Briselē, 2023. gada 15. maijā

Wojciech RafałWIEWIÓROWSKI

(1) COM(2023) 230 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1681472401391&uri=COM%3A2023%3A230%3AFIN

(2) Ieteikuma 1. apsvērums.

(3) Ieteikuma 2. apsvērums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

18.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 253/4

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par to, lai parakstītu, noslēgtu un provizoriski piemērotu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un tā īstenošanas protokolu (2023.–2027. gads)

(2023/C 253/03)

[Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]

Ar EDAU apspriežas par Komisijas priekšlikumiem parakstīt, noslēgt un provizoriski piemērot jaunu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un tā Īstenošanas protokolu, kura galvenais mērķis ir izveidot partnerattiecības un tiesiskās, vides, ekonomiskās un sociālās pārvaldības sistēmu zivsaimniecības nozarē.

EDAU pauž gandarījumu par to, ka Protokola 16. pantā ir iekļauts īpašs noteikums par datu aizsardzību, kā arī par Protokola pielikuma 2. papildinājuma iekļaušanu, kurā ir lietderīgi sīki izklāstīti nosacījumi un aizsardzības pasākumi, kas saistīti ar personas datu apstrādi. Datu nosūtīšanas nolūkā EDAU tomēr iesaka izmantot apvienoto komiteju, kuras sastāvā ir Savienības iestāžu un Madagaskaras ministrijas, kas atbild par zivsaimniecību, pārstāvji, lai sīkāk izstrādātu šīs atbilstošās garantijas, īstenojamas datu subjektu tiesības un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. To darot, EDAU iesaka Komisijai pienācīgi ņemt vērā EDAK pamatnostādnes 2/2020 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 (1) 46. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 46. panta 3. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz personas datu nosūtīšanu starp EEZ un ārpus EEZ esošām publiskām iestādēm un struktūrām.

1. IEVADS

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 28. aprīlī nāca klajā ar:

—	priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un tā īstenošanas protokolu (2023.–2027. gads) (“Parakstīšanas priekšlikums”) (2); un

—	priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu un provizoriski piemērotu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un tā īstenošanas protokolu (2023.–2027. gads) (“Noslēgšanas priekšlikums”) (3).

Parakstīšanas priekšlikuma mērķis ir i) atļaut Savienības vārdā parakstīt Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku (turpmāk “Partnerattiecību nolīgums”) un Partnerattiecību nolīguma Īstenošanas protokolu (2023.-2027. gads) (turpmāk “Protokols”) (4) un ii) paredzēt Partnerattiecību nolīguma un Protokola provizorisku piemērošanu (5).

Noslēgšanas priekšlikuma mērķis ir apstiprināt Partnerattiecību nolīgumu un Protokolu (6).

Partnerattiecību nolīguma mērķis ir izveidot partnerattiecību un tiesiskās, vides, ekonomiskās un sociālās pārvaldības sistēmu zivsaimniecības jomā (7).

Protokola mērķis ir īstenot Partnerattiecību nolīguma noteikumus, īpaši minot nosacījumus, ar ko reglamentē Savienības kuģu piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, kā arī Partnerattiecību nolīgumā paredzēto sadarbību (8).

Šis EDAU atzinums ir sniegts pēc Eiropas Komisijas 2023. gada 28. aprīļa apspriešanās saskaņā ar ESDAR 42. panta 1. punktu. EDAU pauž gandarījumu par atsauci uz šo apspriešanos Parakstīšanas priekšlikuma 9. apsvērumā un Noslēgšanas priekšlikuma 8. apsvērumā. Šajā sakarībā EDAU atzinīgi vērtē arī to, ka ar viņu jau iepriekš ir notikusi neoficiāla apspriešanās saskaņā ar ESDAR 60. apsvērumu.

3. SECINĀJUMI

Ņemot vērā iepriekšminēto, EDAU sniedz šādus ieteikumus:

(1)

izmantot Apvienoto komiteju, lai turpinātu sīkāk izstrādāt atbilstošus aizsardzības pasākumus, īstenojamas datu subjektu tiesības un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas uzskaitīti Protokola pielikuma 2. papildinājumā. To darot, EDAU iesaka Komisijai pienācīgi ņemt vērā EDAK pamatnostādnes 2/2020 par Regulas 2016/679 46. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 46. panta 3. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz personas datu nosūtīšanu starp EEZ un ārpus EEZ esošām publiskām iestādēm un struktūrām.

Briselē, 2023. gada 1. jūnijā

Wojciech Rafał WIEWIÓROWSKI,

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(2) COM(2023) 218 final.

(3) COM(2023) 219 final.

(4) Parakstīšanas priekšlikuma 1. pants.

(5) Parakstīšanas priekšlikuma 3. un 4. pants.

(6) Noslēgšanas priekšlikuma 1. pants.

(7) Partnerattiecību nolīguma 2. pants.

(8) Protokola 2. pants.

18.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 253/6

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesvedības nodošanu krimināllietās

(2023/C 253/04)

[Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]

Eiropas Komisija 2023. gada 5. aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesvedības nodošanu krimināllietās.

EDAU pilnībā atbalsta Komisijas mērķi paredzēt kopīgus noteikumus par kriminālprocesa nodošanu no vienas dalībvalsts citai, lai efektīvi apkarotu pārrobežu noziedzību un nodrošinātu, ka noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu veic visatbilstošākā dalībvalsts.

Datu uzraudzītājs arī atzinīgi vērtē priekšlikumā sniegto precizējumu, ka jaunā regula būs juridisks pamats personas datu apmaiņai starp dalībvalstīm kriminālprocesa nodošanai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 8. pantu un 10. panta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes (1).

EDAU joprojām aicina likumdevēju precizēt centrālo iestāžu uzdevumus un pienākumus saskaņā ar šo priekšlikumu, kā arī atsauces uz datu aizsardzības tiesisko regulējumu.

1. IEVADS

Eiropas Komisija 2023. gada 5. aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesvedības nodošanu krimināllietās (2) (“Priekšlikumu”).

Priekšlikuma mērķis ir pieņemt jaunu instrumentu par kriminālprocesu nodošanu starp dalībvalstīm, lai: 1) uzlabotu efektīvu un pareizu tiesvedību ES; 2) uzlabotu pamattiesību ievērošanu kriminālprocesa nodošanas procesā; 3) uzlabotu kriminālprocesa nodošanas efektivitāti un juridisko noteiktību; 4) veicinātu kriminālprocesa nodošanu, kad tas ir tiesiskuma interesēs, bet pašlaik starp dalībvalstīm nav iespējams, un mazinātu nesodāmības fenomenu (3).

Šī iniciatīva tika iekļauta Komisijas 2022. gada darba programmā (4), un tā ir daļa no 2021.–2025. gada ES stratēģijas organizētās noziedzības apkarošanai (5).

Šis EDAU atzinums ir sniegts pēc Eiropas Komisijas 2023. gada 5. aprīļa apspriešanās saskaņā ar ESDAR (6) 42. panta 1. punktu. EDAU pauž gandarījumu par atsauci uz šo apspriešanos priekšlikuma 62. apsvērumā. Šajā sakarībā EDAU atzinīgi vērtē arī to, ka ar viņu jau iepriekš ir notikusi neoficiāla apspriešanās saskaņā ar ESDAR 60. apsvērumu.

5. SECINĀJUMI

13.

Ņemot vērā iepriekšminēto, EDAU sniedz šādus ieteikumus:

(1)	precizēt centrālo iestāžu lomu un pienākumus priekšlikuma 58. apsvērumā un 22. panta 2. punktā,

(2)	precizēt un saskaņot 55. un 58. apsvērumu attiecībā uz atsaucēm uz datu aizsardzības tiesisko regulējumu.

Briselē, 2023. gada 22. maijā

Wojciech Rafał WIEWIÓROWSKI

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(2) COM(2023) 185 final.

(3) Skatīt paskaidrojuma raksta 3. lpp.

(4) https://commission.europa.eu/system/files/2023-01/cwp2022_en.pdf

(5) Komisijas paziņojums par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam, COM/2021/170 final.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

18.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 253/8

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/102/EK un Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz turpmāku digitālo rīku un procesu izmantošanas paplašināšanu un modernizēšanu sabiedrību tiesību jomā

(2023/C 253/05)

[Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]

Eiropas Komisija 2023. gada 29. martā publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/102/EK un Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz turpmāku digitālo rīku un procesu izmantošanas paplašināšanu un modernizēšanu sabiedrību tiesību jomā (“Priekšlikumu”).

EDAU ņem vērā priekšlikuma vispārējo mērķi nolūkā palielināt pārredzamību un uzticēšanos uzņēmējdarbības videi uzņēmumiem, patērētājiem un citām privātām ieinteresētām personām, kā arī valsts iestādēm. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru tiesību akti, ar ko paredz personas datu publiskošanu, skar tiesības uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību. Lai gan EDAU saprot, ka var būt nepieciešams publiskot noteiktu kategoriju personas datus, lai sasniegtu konkrētus un skaidri definētus sabiedrības interešu mērķus, pārredzamības mērķi nevar izmantot kā pašmērķi. Lai nodrošinātu atbilstību Hartas 7. un 8. pantam, EDAU uzskata, ka priekšlikuma noteicošajos noteikumos ir skaidrāk jāformulē sabiedrības interešu mērķi, kas attaisno personas datu izpaušanu. Turklāt publiski pieejamo personas datu kategorijas ir jānosaka visaptveroši, ņemot vērā nepieciešamības un proporcionalitātes prasības.

Tāpat EDAU saprot, ka dažādu Savienības līmeņa reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu savienošanas mērķis ir vēl vairāk palielināt pārredzamību. Tomēr savienojumu izveidei starp Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BRIS), Faktisko īpašumtiesību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BORIS) un Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (IRI) būtu jāatbilst konkrētiem mērķiem, kas skaidri izklāstīti priekšlikuma normatīvajā daļā.

Visbeidzot, priekšlikumā ir jāprecizē dalībvalstu un Komisijas attiecīgās funkcijas, jo īpaši saistībā ar BRIS, kā arī saikne starp BRIS un BORIS un IRI.

1. IEVADS

Priekšlikuma vispārējie mērķi ir palielināt pārredzamību un uzticēšanos uzņēmējdarbības videi, panākt digitalizētākus un saistītos pārrobežu publiskos pakalpojumus uzņēmumiem un atvieglot pārrobežu paplašināšanos MVU, tādējādi nodrošinot integrētāku un digitalizētāku vienoto tirgu. Lai to panāktu, ar priekšlikumu palielinātos uzņēmumu reģistros un/vai Uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā (BRIS) pieejamo uzņēmumu datu apjoms un uzlabotos to uzticamība. Tas arī ļautu tieši izmantot uzņēmumu reģistros pieejamos uzņēmumu datus, dibinot pārrobežu filiāles un meitasuzņēmumus, kā arī citās pārrobežu darbībās un situācijās (2).

Priekšlikums atbilst ES digitalizācijas mērķiem, kas jo īpaši izklāstīti Komisijas paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļš digitālajai desmitgadei” (3). Tas atbilst arī Komisijas paziņojumiem “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana” (4) un “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (5), jo tā mērķis ir novērst šķēršļus darbības pārrobežu paplašināšanai, ar kuriem mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) pašlaik saskaras vienotajā tirgū. Priekšlikums ir iekļauts Komisijas 2023. gada darba programmā kā viena no galvenajām darbībām saskaņā ar Komisijas pamatmērķi “Digitālajam laikmetam gatava Eiropa” (6).

Šis EDAU atzinums ir sniegts pēc Eiropas Komisijas 2023. gada 30. marta apspriešanās saskaņā ar ESDAR (7) 42. panta 1. punktu. EDAU atzinīgi vērtē atsauci uz šo apspriešanos Priekšlikuma 39. apsvērumā. Šajā sakarībā EDAU atzinīgi vērtē arī to, ka ar viņu jau iepriekš ir notikusi neoficiāla apspriešanās saskaņā ar ESDAR 60. apsvērumu.

6. SECINĀJUMI

26.

Ņemot vērā iepriekšminēto, EDAU sniedz šādus ieteikumus:

(1)	skaidrāk formulēt sabiedrības interešu mērķus, kas precīzāk pamato publiskošanu, un to darīt priekšlikuma normatīvajā daļā,

(2)	izsmeļoši norādīt priekšlikumā visas personas datu kategorijas, kas ir jādara publiski pieejamas,

(3)	precizēt, kas ir domāts ar termina “sīkāka informācija” izmantošanu;

(4)	priekšlikuma normatīvajā daļā precizēt konkrētos mērķus saistībā ar savienojumu starp reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, faktisko īpašumtiesību reģistru savstarpējās savienojamības un maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu;

(5)	precizēt dalībvalstu un Komisijas attiecīgās funkcijas, jo īpaši saistībā ar savienojumiem, kas jāizveido starp reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, faktisko īpašumtiesību reģistru savstarpējās savienojamības un maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

Briselē, 2023. gada 17. maijā

Wojciech RafałWIEWIÓROWSKI

(1) COM(2023) 177 final.

(2) COM(2022) 174 final, 2. lpp.

(3) COM(2021) 118 final.

(4) COM(2021) 350 final.

(5) COM(2020) 103 final.

(6) COM(2022) 548 final.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

18.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 253/10

Komisijas paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 253/06)

Dalībvalsts

Francija

Attiecīgais maršruts

Brest-Ouessant

Līguma darbības periods

2024. gada 1. aprīlis– 2028. gada 31. marts

Pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņš

2023. gada 22. septembris, plkst. 17.00 (Parīzes laiks)

Adrese, kurā var saņemt konkursa uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar atklāto konkursu un sabiedrisko pakalpojumu saistībām

REGION BRETAGNE

Direction des Transports et des Mobilités

Boulevard Isidore Marfille

CS 42941

29229 Brest CEDEX 2

FRANCIJA

Tālr. +33 299279731

E-pasts: stephane.marsille@bretagne.bzh

Pircēja profila interneta adrese:

https://marches.megalis.bretagne.bzh/entreprise

18.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 253/11

Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā izdarāma Savienības grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktu

(2023/C 253/07)

Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJĀ IZDARĀMA SAVIENĪBAS GROZĪJUMA PIETEIKUMS

“Dealu Mare”

PDO-RO-A1079-AM02

Pieteikuma iesniegšanas datums: 15.1.2021.

1. Pieteikuma iesniedzējs un tā likumīgās intereses

ASOCIAȚIA PROFESIONALĂ VITIVINICOLĂ DEALU MARE [“Dealu Mare” profesionālā vīnkopības apvienība]

ASOCIAȚIA PROFESIONALĂ VITIVINICOLĂ DEALU MARE [“Dealu Mare” profesionālā vīnkopības apvienība] ir Nacionālās starpnozaru vīnkopības organizācijas (ONIV) dalībniece un ir izveidota kā grupa, kuru ražotāju organizācijas pēc savas iniciatīvas izvēlējušās to pārstāvēšanai. Minētā organizācija 2011. gadā tika atzīta par lauksaimniecības produktu ražotāju starpnozaru organizāciju (OIPA) vīna nozarē.

Šī apvienība ir pārstāvis to vīndārzu pārvaldībā, kuri iekļauti Vīnkoku stādījumu reģistrā (RPV) un izmanto aizsargāto cilmes vietas nosaukumu (ACVN) “Dealu Mare” un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) “Dealu Munteniei”, un tajā ir apvienoti 15 ekonomikas dalībnieki (ražotāji), kas reģistrēti Buzeu [Buzău] un Prahovas [Prahova] žudecā un kas ražo un tirgo ar ACVN/AĢIN apzīmētos vīnus, pārvaldot aptuveni 1 500 hektārus stādījumu, kuros iegūst kvalitatīvus vīnus ar ACVN/AĢIN statusu un kuros ir liels skaits Rumānijas izcelsmes vīnogu šķirņu, ko audzē/reģistrē saskaņā ar kvalitātes shēmu.

2. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☒	Vīnkopības produkta kategorija

☒

Saikne

☒	Tirdzniecības ierobežojumi

3. Grozījuma apraksts un pamatojums

1. Jaunu vīna kategoriju iekļaušana

Tā kā Rumānija, izmantojot datubāzi “E-Bacchus”, ir nosūtījusi vairākas ar ACVN “Dealu Mare” apzīmētā produkta specifikācijas, kas atsevišķi sagatavotas attiecībā uz katru tiesību aktos noteikto produkta kategoriju, noteikumi par vīnu ražošanu ir jāapvieno vienā produkta specifikācijā, kura aptver nosacījumus, kas jāievēro, ražojot visu kategoriju ar šo nosaukumu apzīmētos vīnus, proti, nedzirkstošo vīnu, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu, pusdzirkstošo vīnu.

Vīna kategorijas ir definētas turpmāk.

Kvalitatīvs dzirkstošais vīns ir vīns, kuru iegūst pirmējās vai otrējās spirta raudzēšanas ceļā no svaigām vīnogām, vīnogu misas vai vīna un no kura pēc trauka atvēršanas izdalās oglekļa dioksīds, kas izveidojies tikai raudzēšanas procesā.

Kvalitatīvs aromātiskais dzirkstošais vīns ir kvalitatīvs dzirkstošais vīns, kuru iegūst no misas vai daļēji raudzētas misas, kas gatavota no tādu aromātisko šķirņu vīnogām, kuras audzētas ar cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanas noteiktā apgabala vīndārzos.

Pusdzirkstošais vīns ir vīns, kuru ražo no vīna un vīnogu misas vai daļēji raudzētas vīnogu misas, kas iegūta no tādu šķirņu vīnogām, kuras audzētas ar cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanas apgabala vīnkoku stādījumos. Šo produktu iegūst no vīna, kura kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 9 %, to pilda slēgtos traukos, un endogēnā oglekļa dioksīda dēļ tam ir pārspiediens.

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas I iedaļa un vienotā dokumenta 3. punkts.

2. To šķirņu norādīšana, no kurām iegūst jauno kategoriju vīnus

Pēc jaunu ar ACVN “Dealu Mare” apzīmējama vīna kategoriju ieviešanas produkta specifikācija ir jāgroza, tajā iekļaujot šīm ar ACVN “Dealu Mare” apzīmēto vīnu kategorijām (kvalitatīvs dzirkstošais vīns, kvalitatīvs aromātiskais dzirkstošais vīns, pusdzirkstošais vīns) izmantojamās šķirnes.

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas IV, V un VI iedaļa un vienotā dokumenta 5.2. punkts.

3. Vīna daudzuma norādīšana attiecībā uz jauno kategoriju vīniem

Tā kā ir ieviestas jaunas ar ACVN “Dealu Mare” apzīmējama vīna kategorijas, produkta specifikācija ir jāgroza, tajā attiecībā uz šīm jaunajām kategorijām iekļaujot vīna daudzumu un vīnogu ražu, kas nepārsniedz 14 000 kg/ha vīnogu un 105 hl/ha vīna produkcijas.

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas V un VI iedaļa un vienotā dokumenta 5.2. punkts.

4. Saiknes ar noteikto apgabalu papildināšana attiecībā uz jaunajām vīna kategorijām

Tā kā ir ieviestas jaunas ar ACVN “Dealu Mare” apzīmējama vīna kategorijas, produkta specifikācija ir jāgroza, tajā attiecībā uz šīm jaunajām pieprasītajām kategorijām iekļaujot papildu informāciju par ģeogrāfisko apgabalu un informāciju par saikni starp apgabalu un produktu (cēlonisko mijiedarbību).

Informācija par produktu (jauno kategoriju vīniem, proti, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu, pusdzirkstošo vīnu) ir papildināta ar informāciju par cilvēkfaktoru, kas saistīts ar vīnu iegūšanu. Grozījumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem par ACVN.

Skaidrības labad tiek pārfrāzēta noteikta informācija par cēlonisko saikni starp apgabalu un produktu.

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas II iedaļa un vienotā dokumenta 8. punkts.

5. Ar jauno kategoriju vīnu marķēšanu saistīto noteikumu norādīšana

Tā kā ir ieviestas jaunas vīna kategorijas, produkta specifikācija ir jāpapildina ar nosacījumiem attiecībā uz ieviesto jauno kategoriju vīnu marķējumu (obligātajām un neobligātajām norādēm) un noformējumu (pildīšanu pudelēs).

Produkta specifikācija ir papildināta ar dažiem nosacījumiem par tādu ģeogrāfisko teritoriju (apdzīvotu vietu) nosaukumu norādīšanu kvalitatīvo aromātisko dzirkstošo vīnu un pusdzirkstošo vīnu marķējumā, kuriem ir reputācija vīna ražošanā un kuri rezonē ar ACVN “Dealu Mare”, norādot uz apgabala tradīciju ražot augstas kvalitātes vīnu.

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas XII iedaļa un vienotā dokumenta 9. punkts.

6. Ar audzēšanas metodēm saistīto nosacījumu norādīšana

Produkta specifikācija attiecībā uz jaunajām kategorijām, proti, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu un pusdzirkstošo vīnu ir papildināta ar noteikumiem par audzēšanas metodēm, kas saistītas ar stādījumu biezību (minimālā stādījumu biezība (potcelmi/ha), maksimālais augļu daudzums, dzīvotspējīgi ķekari attiecībā uz visām šķirnēm, audzēšanas forma — īsa vai pusgara).

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas VIII iedaļa, bet vienotais dokuments netiek ietekmēts.

7. Jauno kategoriju vīnu fizikāli ķīmisko parametru norādīšana

Ieviešot jaunas ar ACVN “Dealu Mare” apzīmējama vīna kategorijas, produkta specifikācija ir jāpapildina, iekļaujot tajā arī ar grozījuma pieteikumu ieviesto jauno kategoriju vīnu specifiskās fizikāli ķīmiskās īpašības, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem par ACVN.

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas XI iedaļa un vienotā dokumenta 4. punkts.

8. Jauno kategoriju vīnu organoleptisko īpašību norādīšana

Ieviešot jaunas ar ACVN “Dealu Mare” apzīmējama vīna kategorijas, produkta specifikācija ir jāpapildina, iekļaujot tajā arī ar grozījuma pieteikumu ieviesto jauno kategoriju vīnu organoleptiskās īpašības, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem par ACVN.

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas XI iedaļa un vienotā dokumenta 4. punkts.

9. Jauno kategoriju vīnu ražošanā izmantojamo specifisko tehnoloģisko metožu norādīšana

Produkta specifikācija ir papildināta ar specifiskajām tehnoloģiskajām metodēm, kas izmantojamas pieprasīto jauno kategoriju vīnu — kvalitatīvu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu, pusdzirkstošo vīnu — iegūšanā.

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas X iedaļa, bet vienotais dokuments netiek ietekmēts.

10. Vīna vīnogu šķirnes svītrošana

Produkta specifikācija ir grozīta, svītrojot galveno vīna vīnogu šķirni “Trebbiano”, jo to neaudzē saskaņā ar ACVN “Dealu Mare” noteikumiem.

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas IV, V un XI iedaļa un vienotā dokumenta 5.2. un 7. punkts.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

Dealu Mare

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

6.	Kvalitatīvs aromātiskais dzirkstošais vīns

8.	Pusdzirkstošais vīns

4. Vīna(-u) apraksts

4.1. Analītiskās un organoleptiskās īpašības — baltvīni

Vīniem piemīt eksotisko augļu un bumbieru smarža ar vīnogulāju ziedu, svaigi pļauta siena, jasmīnu un akācijas ziedu notīm.

Tie parasti ir dzeltenā, citrondzeltenā vai salmdzeltenā nokrāsā ar zaļganām niansēm.

Garšas ziņā vīni ir svaigi, augļaini un ar nedaudz izteiktu mineralitāti.

“Dealu Mare” vīniem, kuru izcelsme nav Valea Călugărească, minimālais cukuru saturs, kas izteikts kā glikozes un fruktozes summa, ir 5 g/l (sēra dioksīda saturs baltvīniem un sārtvīniem — 250 mg/l).

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)	15,00
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	11
Minimālais kopējais skābums	5,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	250

4.2. Analītiskās un organoleptiskās īpašības — sārtvīni

Krāsa: gaiši/spilgti laša rozā, gaiši rozā līdz oranža, bāli rozā/sārta, dažkārt aveņu rozā.

Aromāts/garša: sulīgu zemeņu un aveņu, meža zemeņu, dzērveņu, ar izsmalcinātām rožu niansēm, svaigu skābumu, augļainu pēcgaršu, dažkārt ar granātābolu un nogatavojušos sarkano augļu niansēm, neizteiktām balto piparu niansēm.

Smarža: galvenokārt augļu buķete, kurā jūtami ķirši, meža zemenes, zemenes, rožu ziedi, gatavi skābie ķirši, avenes, pomelo.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)	15,00
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	11
Minimālais kopējais skābums	5,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	250

4.3. Analītiskās un organoleptiskās īpašības — sarkanvīni

Sarkanvīnus raksturo izsmalcinātība, viegli izteikts tanīnu piesātinājums, samtainums un vidēji intensīva krāsa. Šiem vīniem piemīt nogatavojušos sarkano augļu, žāvētu plūmju, melno meža ogu, kanēļa un saldo mandeļu izsmalcinātais aromāts. Garša ir bagātīga, pilnmiesīga, harmoniska, ar sabalansētu skābumu un tanīniem; vīni ir dažādās rubīnsarkanās, granātsarkanās vai tumšsarkanās nokrāsās.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)	15,00
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	11
Minimālais kopējais skābums	4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150

4.4. Analītiskās un organoleptiskās īpašības — kvalitatīvi dzirkstošie vīni

Baltvīniem (salmdzeltenā vai viegli zeltaini dzeltenā krāsā) raksturīgs augļainums, svaigums, viegls akāciju ziedu aromāts, smalki, noturīgi burbuļi un dzīvīgums, ko rada sabalansētais saldums un skābums.

Tie ir samtaini un krēmīgi, tiem ir augsts ekstrakta un glicerīna saturs, augsts skābuma līmenis, greipfrūtu, medus un muskusa aromāts, svaigu citrusu, persiku, nogatavojušos bumbieru un mandeļu garša vai nedaudz pikanti rūgtensalda garša, kurā jūtams svaigi pļauts siens, grauzdējums, krēmīgums, izsmalcināta dzirkstīšana.

Dzirkstošais sārtvīns ir ļoti gaišā laša/caurspīdīgi rozā krāsā, atsvaidzinošs, ar sarkano augļu (zemeņu, nogatavojušos aveņu) un ziedu (rožu) aromātu, jāņogu, aveņu, svaigu meža zemeņu garšu, smalki putojošs, noturīgs, dažkārt ar augstu skābuma līmeni.

Sarkanvīniem raksturīga rubīnsarkana krāsa, ziedainums (viegla rožu smarža), smalki, noturīgi burbuļi, svaigums (sulīgas nogatavojušās avenes un zemenes) un izteikts augļainums.

Vīnu pārspiediens 20 °C temperatūrā — ne mazāks kā 3,5 bāri.

Vīnu maksimālais gaistošais skābums (mekv./l) atšķiras atkarībā no vīnu krāsas un atbilst attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)	14,0
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	10,0
Minimālais kopējais skābums	6,0 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	185

4.5. Analītiskās un organoleptiskās īpašības — kvalitatīvi aromātiskie dzirkstošie vīni

Vīniem raksturīgi bagātīgi, smalki, noturīgi burbuļi, salmdzeltenas nokrāsas ar zaļganām niansēm un izsmalcināta, intensīva muskata, vīnogulāju ziedu un greipfrūtu buķete, kas ir patīkama un harmoniska un nodrošina līdzsvaru starp saldumu un skābumu.

Vīnu pārspiediens 20 °C temperatūrā — ne mazāks kā 3,0 bāri.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)	14,0
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	6,0
Minimālais kopējais skābums	5,0 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	185

4.6. Analītiskās un organoleptiskās īpašības — pusdzirkstošie vīni

Vīni ir ekstraktīvi, ar patīkamu skābumu. Pusdzirkstošie baltvīni vai sārtvīni (ko iegūst no sarkanogu šķirnēm) ir sausi, pussausi, pussaldi un saldi.

Pusdzirkstošais baltvīns ir salmdzeltenos toņos ar zaļganām niansēm, tam raksturīga bagātīga burbuļošana un izsmalcināta, noturīga dzirkstīšana, izsmalcināts, intensīvs muskata, vīnogulāju ziedu un greipfrūtu aromāts, sabalansēts saldums un skābums.

Pusdzirkstošajiem sārtvīniem piemīt augļu (zemeņu, plūmju, melno ķiršu, meža augļu, melleņu, aromātisku garšaugu, medus, meža zemeņu) aromāts, un tie ir gaiši rozā/laša krāsā.

Vīnu pārspiediens 20 °C temperatūrā endogēnā oglekļa dioksīda dēļ ir vismaz 1 bārs un ne vairāk kā 2,5 bāri.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)	13,0
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	7,0
Minimālais kopējais skābums	5,0 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	185

5. Vīndarības metodes

a. Īpašās vīndarības metodes

Audzēšanas metodes

—	Stādījumu biezība: vismaz 3 000 augu uz ha vai vismaz 75 % dzīvotspējīgu augu salīdzinājumā ar prognozēto biezību.

—

Plantācijās, no kurām iegūti vīni, kas apzīmēti ar šo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu, šķirnes tīrībai ir jābūt vismaz 85 %; citu šķirņu potcelmi šajās plantācijās drīkst būt tikai no Vitis vinifera sugas šķirnēm. Šādu šķirņu vīnogas pēc novākšanas ir jāatdala no tās šķirnes vīnogām, kuru izmanto, lai ražotu vīnu, kam piešķirts šis cilmes vietas nosaukums.

Minimālā stādījumu biezība ar ACVN “Dealu Mare” apzīmēto pusdzirkstošo vīnu ražošanai paredzētajos vīndārzos ir 3 300 potcelmu un hektāru. Maksimālais augļu daudzums visām šķirnēm ir 30 dzīvotspējīgi pumpuri. Audzēšanas forma — īsa vai pusgara.

Attiecībā uz kvalitatīvu dzirkstošo vīnu ražošanu — stādījumu biezība ir vismaz 3 000 augu uz hektāru vai vismaz 75 % dzīvotspējīgu augu salīdzinājumā ar prognozēto biezību. Minimālā stādījumu biezība vīndārzos, kas paredzēti kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu ar ACVN

“Dealu Mare” ražošanai, ir 3 300 potcelmu uz hektāru. Maksimālais augļu daudzums visām šķirnēm ir 30 dzīvotspējīgi ķekari.

Audzēšanas forma — īsa vai pusgara.

Īpašās metodes

Uz vīndarību attiecināmie ierobežojumi

Kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem izmantojamo vīnogu tehnoloģiskā gatavība sakrīt ar to pilnīgu gatavību vai tiek sasniegta pirms tās. Bāzes vīnu ražošanai izmantojamo vīnogu tehnoloģiskā gatavība tiek sasniegta, ka tajās ir 8–10 g/l H2SO4, jo salīdzinoši augstais skābums nodrošina dzirkstošajam vīnam vajadzīgo svaigumu un stabilitāti.

Kvalitatīviem aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem izmantojamo vīnogu gatavību novērtē, pamatojoties uz minimālo cukuru saturu, kam jābūt 153 g/l. Ražas novākšanas datumu nosaka, pamatojoties uz vīnogu gatavošanās procesa norisi, un tas ir atkarīgs no šķirnes un vīnkopības zemesgabala.

Pusdzirkstošajiem vīniem paredzēto vīnogu gatavību nosaka, pamatojoties uz cukura saturu, kam jābūt vismaz 136 g/l.

b. Maksimālais ražas iznākums

1.	Nedzirkstošie vīni, raža novākta pilngatavībā (CMD), baltvīniem izmantojamās šķirnes 14 000 kg vīnogu no hektāra

2.	Kvalitatīvi dzirkstošie vīni, baltvīniem izmantojamās šķirnes 14 000 kg vīnogu no hektāra

3.	Kvalitatīvi dzirkstošie vīni, sārtvīniem/sarkanvīniem izmantojamās šķirnes 12 000 kg vīnogu no hektāra

4.	Kvalitatīvi aromātiskie dzirkstošie vīni, baltvīniem izmantojamās šķirnes 14 000 kg vīnogu no hektāra

5.	Kvalitatīvi aromātiskie dzirkstošie vīni, sārtvīniem/sarkanvīniem izmantojamās šķirnes 12 000 kg vīnogu no hektāra

6.	Nedzirkstošie vīni, raža novākta pilngatavībā (CMD), baltvīniem izmantojamās šķirnes 91 hl no hektāra

7.	Nedzirkstošie vīni, vēlīna raža (CT), baltvīniem izmantojamās šķirnes 78 hl no hektāra

8.	Nedzirkstošie vīni, raža novākta, ka vīnogas skārusi cēlā puve (CIB), baltvīniem izmantojamās šķirnes 65 hl no hektāra

9.	Kvalitatīvi dzirkstošie vīni, baltvīniem izmantojamās šķirnes 91 hl no hektāra

10.	Kvalitatīvi dzirkstošie vīni, sārtvīniem/sarkanvīniem izmantojamās šķirnes 78 hl no hektāra

11.	Kvalitatīvi aromātiskie dzirkstošie vīni, baltvīniem izmantojamās šķirnes 105 hl no hektāra

12.	Kvalitatīvi aromātiskie dzirkstošie vīni, sārtvīniem/sarkanvīniem izmantojamās šķirnes 90 hl no hektāra

13.	Pusdzirkstošie vīni, baltvīniem/sarkanvīniem/sārtvīniem izmantojamās šķirnes 100 hl no hektāra

14.	Pusdzirkstošie vīni, baltvīniem/sārtvīniem/sarkanvīniem izmantojamās šķirnes 14 000 kg vīnogu no hektāra

15.	Nedzirkstošie vīni, vēlīna raža (CT), baltvīniem izmantojamās šķirnes 12 000 kg vīnogu no hektāra

16.	Nedzirkstošie vīni, raža novākta, ka vīnogas skārusi cēlā puve (CIB), baltvīniem izmantojamās šķirnes 10 000 kg vīnogu no hektāra

17.	Nedzirkstošie vīni, raža novākta pilngatavībā (CMD), sārtvīniem/sarkanvīniem izmantojamās šķirnes 14 000 kg vīnogu no hektāra

18.	Nedzirkstošie vīni, vēlīna raža (CT), sārtvīns), sārtvīniem/sarkanvīniem izmantojamās šķirnes 12 000 kg vīnogu no hektāra

19.	Nedzirkstošie vīni, raža novākta, ka vīnogas skārusi cēlā puve (CIB), sārtvīns), sārtvīniem/sarkanvīniem izmantojamās šķirnes 10 000 kg vīnogu no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Prahovas [Prahova] žudecs

Cilmes vietas apakšnosaukums “DEALU MARE-BOLDEȘTI”

—	Boldești-Scăieni pilsēta — teritorijā atrodas apdzīvotā vieta Seciu, — Bucov komūna — ciemati Pleașa un Bucov, — Plopu komūna — ciemati Gâlmeia un Plopu.

Cilmes vietas apakšnosaukumam “DEALU MARE-BOLDEȘTI” var pievienot kādu no šādiem atsevišķu vīndārzu* nosaukumiem: SECIU, DEALU FRUMOS, VALEA CORBULUI.

Cilmes vietas apakšnosaukums “DEALU MARE-VALEA CĂLUGĂREASCĂ”

—	Valea Călugărească komūna — ciemati Valea Călugărească, Valea Largă, Valea Nicovani, Valea Poienii, Valea Mantei, Valea Popii, Valea Ursoi, Vârfurile, Schiau, Răchieri un Valea Săracă,

—	Bucov komūna — ciemati Chițorani, Valea Orlei, Bucov un Bighilin,

—	Albești-Paleologu komūna — Albești-Paleologu ciemats,

—	Urlați pilsēta — teritorijā atrodas apdzīvotā vieta Valea Mieilor.

Cilmes vietas apakšnosaukumam “DEALU MARE-VALEA CĂLUGĂREASCĂ” var pievienot kādu no šādiem atsevišķu vīndārzu* nosaukumiem: CHIŢORANI, VALEA ORLEI, VALEA POPII,

VALEA SĂRACĂ, VALEA MANTEI, VALEA POIENII, VALEA NICOVANI, VALEA LARGĂ, VALEA MIEILOR.

Cilmes vietas apakšnosaukums “DEALU MARE-URLAŢI”

—	Urlaţi pilsēta — teritorijā atrodas šādas apdzīvotās vietas: Urlați, Arioneștii Noi, Arioneștii Vechi, Cherba, Măruntiș, Orzoaia de Jos, Orzoaia de Sus, Valea Bobului, Valea Crângului, Valea Nucetului, Valea Pietrei, Valea Seman, Valea Urloi, Jercălăi,

—	Apostolache komūna — Apostolache ciemats,

—	Iordăcheanu komūna — ciemati Iordăcheanu, Mocești un Plavia.

Cilmes vietas apakšnosaukumam “DEALU MARE-URLAȚI” var pievienot kādu no šādiem atsevišķu vīndārzu* nosaukumiem:

cilmes vietas apakšnosaukums: VALEA PIETREI, VALEA BOBULUI, VALEA NUCETULUI, VIA

DOMNEASCĂ, VALEA URLOI, VALEA SEMAN, VALEA CRÂNGULUI.

Cilmes vietas apakšnosaukums “DEALU MARE-CEPTURA”

—	Ceptura komūna — ciemati Ceptura de Jos, Ceptura de Sus, Malu Roșu, Rotari un Șoimești,

—	Fântânele komūna — ciemati Fântânele un Bozieni.

Cilmes vietas apakšnosaukumam “DEALU MARE-CEPTURA” var pievienot kādu no šādiem atsevišķu vīndārzu* nosaukumiem:

cilmes vietas apakšnosaukums: MALU ROŞU, VALEA GARDULUI, VALEA

MĂNĂSTIRII.

Cilmes vietas apakšnosaukums “DEALU MARE-TOHANI”

—	Gura Vadului komūna — ciemati Gura Vadului, Perșunari un Tohani,

—	Vadu Săpat komūna — ciemati Vadu Săpat, Ghinoaica un Ungureni,

—	Călugăreni komūna — ciemati Călugăreni un Valea Scheilor,

—	Jugureni komūna — ciemati Jugureni un Boboci.

Cilmes vietas apakšnosaukumam “DEALU MARE-TOHANI” var pievienot kādu no šādiem atsevišķu vīndārzu* nosaukumiem:

cilmes vietas apakšnosaukums: VÂRFUL CU DOR, GURA VADULUI, DUMBRAVA, VADU SĂPAT.

Buzeu [Buzău] žudecs

Cilmes vietas apakšnosaukums “DEALU MARE-BREAZA”

—	Breaza komūna — ciemati Breaza, Bădeni, Greceanca, Văleanca-Vilănești un Vispești,

—	Năeni komūna — ciemati Năeni, Fințești, Fântânele, Prosca un Vârf,

—	Săhăteni komūna — ciemati Săhăteni un Istrița de Jos.

Cilmes vietas apakšnosaukumam “DEALU MARE-BREAZA” var pievienot kādu no šādiem atsevišķu vīndārzu* nosaukumiem:

cilmes vietas apakšnosaukums: BREAZA, GRECEANCA, NĂENI, VISPEŞTI, FINŢEŞTI,

SĂHĂTENI.

Cilmes vietas apakšnosaukums “DEALU MARE-MEREI”

—	Merei komūna — ciemati Merei, Dealul Viei, Ciobănoaia, Izvoru Dulce, Gura Sărății, Nenciulești, Dobrileşti, Sărata Monteoru, Valea Puţului-Merei un Ogrăzile,

—	Ulmeni komūna — Vâlcele ciemats.

Cilmes vietas apakšnosaukumam “DEALU MARE-MEREI” var pievienot kādu no šādiem atsevišķu vīndārzu* nosaukumiem:

cilmes vietas apakšnosaukums: IZVORU DULCE, GURA SĂRĂŢII, DEALUL VIEI, DOBRILEŞTI,

NENCIULEŞTI, VALEA PUŢULUI, CIOBĂNOAIA.

Cilmes vietas apakšnosaukums “DEALU MARE-ZOREȘTI”

—	Vernești komūna — ciemati Vernești, Zorești, Săsenii pe Vale, Săsenii Noi, Săsenii Vechi, Nișcov, Nenciu, Cârlomănești un Cândești, Cârlomăneşti, Cândeşti.

Cilmes vietas apakšnosaukumam “DEALU MARE-ZOREȘTI” var pievienot kādu no šādiem atsevišķu vīndārzu* nosaukumiem:

cilmes vietas apakšnosaukums: VALEA TEANCULUI, DEALUL ZORILOR, NIŞCOV.

7. Vīna vīnogu šķirne(-s)

“Aligoté W” — “Plant de trois”, “Plant gris”, “Vert blanc”, “Troyen blanc”

“Barbera R”

“Burgund Mare R” — “Grosser burgunder”, “Grossburgunder”, “Blaufrankisch”, “Kekfrankos”, “Frankovka”, “Limberger”

“Busuioacă de Bohotin Rs” — “Schwarzer Muscat”, “Muscat fioletovâi”, “Muscat violet cyperus”, “Tămâioasă violetă”

“Băbească neagră N” — “Grossmuttertraube”, “Hexentraube”, “Crăcana”, “Rară neagră”, “Căldăruşă”, “Serecsia”

“Cabernet Franc N”

“Cabernet Sauvignon N” — “Petit Vidure”, “Burdeos tinto”

“Chardonnay W” — “Gentil blanc”, “Pinot blanc Chardonnay”

“Crâmpoșie selecționată B”

“Fetească albă B” — “Păsărească albă”, “Poama fetei”, “Mädchentraube”, “Leanyka”, “Leanka”

“Fetească neagră N” — “Schwarze Mädchentraube”, “Poama fetei neagră”, “Păsărească neagră”, “Coada rândunicii”

“Fetească regală B” —“Königliche Mädchentraube”, “Königsast”, “Kiralyleanka”, “Dănășană”, “Galbenă de Ardeal”

“Grasă de Cotnari B” — “Dicktraube”, “Grasă”, “Köver szölö”

“Grenache Noir N”

“Merlot N” — “Bigney rouge”

“Mourvedre N”

“Muscat Ottonel B” — “Muscat Ottonel blanc”

“Nebbiolo R”

“Negru Aromat R”

“Negru de Drăgăşani N”

“Novac N”

“Petit Verdot N”

“Pinot Gris G” — “Affumé”, “Grauer Burgunder”, “Grauburgunder”, “Grauer Mönch”, “Pinot cendré”, “Pinot Grigio”, “Ruländer”

“Pinot Blanc B” — “Pinot Bianco”

“Pinot Noir N” — “Blauer Spätburgunder”, “Burgund mic”, “Burgunder roter”, “Klävner Morillon Noir”

“Pinot noir R” — “Spätburgunder”, “Pinot nero”

“Riesling de Rhin W” – “Weisser Riesling”, “White Riesling”

“Riesling italian B” – “Olasz Riesling”, “Olaszriesling”, “Welschriesling”

“Sangiovese R” — “Brunello di Montalcino”, “Morellino”

“Sauvignon B” — “Green sauvignon”

“Syrah N” — “Shiraz”, “Petit Syrah”

“Traminer Rose Rs” — “Rosetraminer”, “Savagnin Rose”, “Gewürztraminer”

“Tămâioasă românească W” — “Busuioacă de Moldova”, “Muscat blanc à petit grains”

“Tămâioasă românească B” — “Rumänische Weihrauchtraube”, “Tamianka”

“Viognier B” — “Bergeron”, “Barbin”, “Rebolot”, “Greffou”, “Picotin Blanc”, “Vionnier”

“Viognier B” — “Petit Vionnier”, “Viogne”, “Galopine”, “Vugava bijela”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Apgabalu ziemeļos ierobežo augsti pakalni un meži. Dienvidos, Valea Călugărească vīndarības centra teritorijā, robeža virzās pa valsts nozīmes automaģistrāli Ploiești–Buzău, savukārt no Urlați robeža stiepjas gar pakalnu lejasdaļu 2–3 km uz ziemeļiem no automaģistrāles Buzeu virzienā.

Vīnkopības apgabalā ir liela augšņu daudzveidība. Dealu Mare masīva rietumu daļā augsnes sastāv no sarkanā māla, merģeļa un — mazākā mērā — smalkgraudainas sarkanās smilts. Atbilstīgi nogāžu slīpumam pamīšus izvietotie merģeļa un smilšu slāņi vīndārzos diezgan bieži izraisa zemes nogruvumus. Šīs augsnes, kurās ir augsts dzelzs oksīda saturs, ir ļoti piemērotas sarkanvīnam izmantojamo šķirņu audzēšanai.

Masīva austrumu daļā augsnes sastāv no sarmatu perioda kaļķakmens, māla, smilšakmens un daku perioda tufa, kā arī smalkgraudainas smilts nogulumiem, kas mijas ar granti, kura veidojusies no kristālisku iežu fragmentiem, smilšmāla un lesa.

Augsnes veida ziņā rietumos dominē erodētas iesarkani brūnas meža augsnes, savukārt austrumiem raksturīgas rendzīnas, pseidorendzīnas un mazākā mērā smilšainas augsnes. Dažviet, kur pamatiezis atrodas tuvu virsmai, atrodamas arī skeletainas augsnes. Tajās ir augsts kalcija karbonāta saturs, kas ir labvēlīgs aromātisko vīnu ražošanai.

Ieleju vispārējais vērsums uz ziemeļiem un dienvidiem rada ļoti labvēlīgus apstākļus vīnkopībai, un ar vīnogulājiem ir klātas abas pakalnu nogāzes. Nogāzes ir vērstas galvenokārt uz dienvidiem, dienvidaustrumiem un dienvidrietumiem. Vīnogas pārsvarā audzē nogāzēs, kuru slīpums ir no 8 % līdz 30 %, stāvākās nogāzēs — mazākā mērā.

Kritiskā temperatūra, kurā vīnogulāju pumpuri sasalst, visbiežāk vērojama ielejās un līdzenumā, retāk nogāzēs. Pakalnos minimālā temperatūra ir par aptuveni 3 °C augstāka nekā līdzenumā, un aukstas ziemas tajos vērojamas daudz retāk. Šā iemesla dēļ pakalnos audzētos vīnogulājus ziemā sals neapdraud.

8.2. Informācija par produkta kvalitāti un īpašībām

Nedzirkstošie vīni

Baltvīnos ir optimāls līdzsvars starp spirta, skābuma un cukuru saturu, tiem piemīt eksotisko augļu un bumbieru aromāts, vīnogulāju ziedu, jasmīnu un akāciju ziedu notis, tie ir citrondzeltenā līdz salmdzeltenā krāsā (ar zaļganām niansēm), to garšā jūtama viegli izteikta mineralitāte ar aprikožu, citrusu, eksotisko augļu, maigu garšvielu, svaiguma notīm.

Sarkanvīniem raksturīgs viegli izteikts tanīnu piesātinājums, samtainums un laba krāsas intensitāte, un tie ir pilnmiesīgi, ar labi iederīgiem tanīniem vīnos, kas iegūti no šķirnēm, kuru krāsas intensitāte pārsniedz vidējo rādītāju. Tiem ir spēcīgs nogatavojušos sarkano augļu, žāvētu plūmju, nogatavojušos melno meža ogu, melleņu, ķiršu, saldo mandeļu aromāts, smaržā jūtamas vaniļas notis, un to krāsa ir no rubīnsarkanas līdz granātsarkanai un tumši sarkanai.

Sārtvīniem piemīt eksotisko augļu un citrusu aromāts un svaiga, spirdzinoša garša, patīkams skābums, sabalansētība, augļaina pēcgarša.

Ceptura, Tohani un Merei apgabalos iegūtie sarkanvīni ir ar spēcīgāku, izteiktāku garšu un intensīvāku krāsu; šīs iezīmes ir izveidojušās, pateicoties dāsnās saules dāvātajam siltumam un vieglajām augsnēm.

Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

Baltvīni ir ekstraktīvi, ar sabalansētu struktūru un patīkamu skābumu, jo nogāzes ir vērstas uz dienvidaustrumiem un izmantotās audzēšanas metodes nodrošina mērenu ražu.

Tie ir augļaini, svaigi, tiem raksturīga bagātīga burbuļošana, noturīga izsmalcināta dzirkstīšana ar maziem burbulīšiem līdz pat glāzes augšmalai, tie ir ilgnoturīgi, ar sabalansētu saldumu un skābumu.

Sārtvīni/sarkanvīni ir ziedaini, izsmalcināti, ar viegli izteiktu tanīnu piesātinājumu, vidēji intensīvā krāsā; jo īpaši tas attiecas uz Valea Călugărească un Urlați apgabalos iegūtajiem vīniem.

Kvalitatīvs aromātiskais dzirkstošais vīns

Tiem ir bagātīgi, smalki, noturīgi burbuļi, tipisks šķirnes (“Muscat”) izsmalcinātais aromāts un akācijas ziedu un medus buķete (“Tămâioasă Românească”). Tiem piemīt bazilika ziedu aromāts, tie ir salmdzeltenā krāsā, ar rožu, akāciju, medus šūnu, svaigi pļauta siena smaržu, un tie ir augļaini un svaigi. Šķirnes “Busuioacă de Bohotin” vīni ir interesantā gaiši rozā krāsā, ar rožu un bazilika smaržu.

Pusdzirkstošais vīns

Tie ir ekstraktīvi, ar patīkamu skābumu. Tajos ir sabalansēts spirta saturs, skābums un pH, un tiem raksturīgs svaigums un smalki, noturīgi burbuļi. Pusdzirkstošajiem sārtvīniem, kas iegūti no sarkanogu šķirnēm, ir maigs sarkano augļu aromāts, tie ir patīkami, ar labas kvalitātes smalkiem un noturīgiem burbuļiem.

8.3. Cilvēkfaktora ietekme

Laikposmā pirms filoksēras izplatības baltvīnus ražoja no šķirņu “Gordin” un “Tămâioasă” vīnogām, bet sarkanvīnus — no šķirņu “Negru moale”, “Negru vârtos” un “Băbească neagră” vīnogām, kuras vīndarības vajadzībām parasti sajauca kopā. Dzirkstošo vīnu ražošana sākās 1892. gadā Azuga — senā vietā, kur dzirkstošos vīnus ražo saskaņā ar tradicionālo metodi. Pagrabus būvē virszemē, to sienu biezums pārsniedz 1,20 m, kas nodrošina labus apstākļus dzirkstošo vīnu ražošanai saskaņā ar tradicionālo metodi, jo otrējai raudzēšanai vajadzīga pastāvīga un zema temperatūra, kas Azuga jūlijā ir 14 °C, bet janvārī –4 °C.

Kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu ražošana Rumānijā attīstījās 1970. gados Valea Călugărească. Vēlāka ražošanas tehnoloģija nodrošināja raudzēšanu metāla traukos. 1990. gadā tika patentēts jauna veida vīna — “Muscat” dzirkstošā vīna — ražošanas process.

Vīndarības protokols paredz, gatavojot vīnus, samazināt sēra dioksīda saturu, kontrolēti spiest vīnogas, saglabāt šķirnes aromātus (jo īpaši augļainumu), kas vīniem piešķir izsmalcinātību un pilnīgumu, kā arī panākt, ka izveidojas labas kvalitātes burbuļi.

Nogāzēs izvietotos uz dienvidaustrumiem vērstos vīndārzos, izmantojot noteiktas audzēšanas metodes (parasti — apgriešanu pusgarā formā un atbalsta sistēmas, kas nodrošina labu attiecību starp lapotni un ražu, lai vīnogas varētu pilnīgi nogatavoties), var ražot vīnus ar sabalansētu struktūru un patīkamu skābumu, ko tie iegūst šajā vietā iegūst. Ražošanu regulē, ziemā ar rokām veicot atzarošanu, ko pabeidz pēc augļu nobriešanas perioda sākuma, priekšlaicīgi novācot ražu. Līdzsvarota ražošana nodrošina optimālu nogatavošanos no septembra sākuma līdz oktobra beigām.

8.4. Cēloniskā mijiedarbība

Vīni pārsvarā ir vienšķirnes vīni, bet ir arī maisījumi, kas sastāv no diviem vai trīs vīniem, kuru proporcijas nosaka sajaukšanas brīdī atkarībā no konkrētā gada ražas konkrēto šķirņu potenciāla.

Lielais augstuma diapazons apgabalā ar zemienēm un nogāzēm, kuru augstums pārsniedz 380 m, rada atšķirības augšanas apstākļos un nosaka šķirņu telpisko sadalījumu un iegūtā vīna veidu.

Zemienē un nogāžu zemākajā trešdaļā ir auglīgākas augsnes un labāka ūdensapgāde, kas nodrošina enerģiskāku augšanu un lielāku ražu, kuru galvenokārt izmanto, lai iegūtu nedzirkstošus un kvalitatīvus dzirkstošos vīnus, kas ir svaigi un samtaini/krēmīgi. Apgabalā iegūst sabalansētus vidēji ekstraktīvus vīnus ar ziedu (vīnogulāju, akāciju, bazilika ziedu) un augļu (aprikožu, citrusaugļu, ogu) aromātu, mērenu spirta saturu vai augļainumu (eksotiskie augļi, citrusaugļi). Lai kontrolētu veģetatīvo augšanu, parasti izmanto alternatīvu ilglaicīgu rindstarpu aizaudzēšanu ar zāli, un no katra auga novāktais augļu daudzums ir lielāks nekā citviet.

Nogāžu vidusdaļa (280–300 m augstumā) ir apgabala daļa, kurā ir vislielākais potenciāls ražot augsti novērtētus vīnus. Mērenās nogāzes, kuras vērstas uz dienvidiem, dienvidaustrumiem un dienvidrietumiem un kurām raksturīgas plānas augsnes, vidēja auglība un kaļķakmens iežu platības, apstrādā, lai tajās iegūtu nedzirkstošus un kvalitatīvus aromātiskos dzirkstošos vīnus ar optimālu kvalitātes potenciālu — vīniem ir intensīvs, labi sabalansēts, svaigs un augļains aromāts. Sarkanvīnus iegūst vīndārzos, kuri galvenokārt vērsti uz dienvidiem un kuros ir plānākas un neauglīgākas augsnes, tāpēc vīni nav tik dzīvīgi, bet vīnogulāju lapotne ir perfekti pakļauta saulei un pastāv ideāli apstākļi polifenolu un cukuru uzkrāšanai. Tie ir intensīvā krāsā un bagāti ar melleņu, kazeņu, plūmju un melno ķiršu primāro smaržu. Ceptura, Tohani un Merei vīnkopības apgabalos ir bagātīgi heliotermālie resursi un vieglas augsnes, un tajos iegūst spēcīgus, pilnmiesīgus un dzīvīgus nedzirkstošos sarkanvīnus intensīvākā krāsā. Vietējā mērogā Dealu Mare masīva rietumu daļā (Valea Călugărească un Urlați-Ceptura vīndarības centros) augsnes satur daudz dzelzs oksīda un sastāv no sarkanā māla, merģeļa un smalkgraudainas sarkanīgas smilts, un tajās iegūst vīnus ar atšķirīgām organoleptiskajām īpašībām, proti, šie vīni ir vidēji un ļoti intensīvā krāsā, krēmīgi, ļoti aromātiski un augļaini (kvalitatīvi dzirkstošie vīni, pusdzirkstošie vīni), kā arī ar tādām īpašībām kā skaidri izteikti ziedu aromāti un īpašs svaigums. Augsnes šajā apgabalā ir ļoti labvēlīgas, un tās izmanto, lai iegūtu baltvīnus, kas parasti ir aromātiski, sabalansēti, ekstraktīvi, ar raksturīgu mineralitāti un specifiskiem ziedu un augu aromātiem. Tās atrodas galvenokārt austrumu un rietumu nogāzēs, kurās vērojams mērenāks karstums un saules spīdēšanas ilgums, kura dēļ nedzirkstošajos un pusdzirkstošajos vīnos labāk saglabājas skābums un tiek nodrošināts augļainums.

Apgabalā, jo īpaši vīndārza austrumu daļā (Pietroasa un Breaza vīndarības centros), sastopamas akmeņainas augsnes ar augstu kalcija karbonāta saturu, kurās audzē tipiskās aromātiskās šķirnes, ko izmanto nedzirkstošajiem vīniem un kvalitatīviem aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem, kuri ir ekstraktīvi, svaigi, ar raksturīgu mineralitāti un sarežģītiem, skaidri izteiktiem ziedu aromātiem (akāciju, bazilika, medus). Arī vīndārza austrumu daļu, kas iestādīta uz sarmatu perioda kaļķakmens, māla, smilšakmens un smalkgraudainas smilts un grants nogulumiem, izmanto, lai ražotu intensīvas krāsas sarkanvīnus un ļoti augļainus baltvīnus.

Apgabala visaugstākajā vietā (300–380 m) ir daudz saules gaismas, un tai ir liels potenciāls, jo tajā ir visneauglīgākās augsnes un augsts kaļķakmens iežu saturs, vērsums uz dienvidiem ir labvēlīgs sarkanogu šķirnēm, vērsums uz rietumiem un ziemeļrietumiem ir labvēlīgs baltogu šķirnēm, bet līdzenumu platībās tiek pilnībā izmantotas dzīvīgākās šķirnes. Tur iegūtie baltvīni ir augļaināki un ar izteiktāku mineralitāti. Rietumu nogāzēs esošie vīndārzi ir aizsargāti no spēcīgās saules iedarbības, kas raksturīga uz dienvidiem vērstiem zemesgabaliem, un apvienojumā ar mērenāku temperatūru lielā augstumā tiek labāk saglabāts vīnogu skābums un aromātiskās augu un ziedu notis. Vienlaikus, tā kā neauglīgāka augsne un mērenāka temperatūra lielā augstumā mazina dzīvīgumu, šā apgabala sarkanvīni (kvalitatīvi dzirkstošie vīni, kvalitatīvi aromātiskie dzirkstošie vīni un pusdzirkstošie vīni) ir pilnmiesīgi, spēcīgi, bagāti ar tanīniem, un tiem ir augsts izturēšanas potenciāls.

9. Īpašas papildu prasības (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Marķēšanas nosacījumi

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību aktos

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts:

tirdzniecības nolūkā kvalitatīvus dzirkstošos vīnus laiž tirgū tikai stikla pudelēs (lai tos pudelēs pārdotu patērētājam).

Kvalitatīvus aromātiskos dzirkstošos vīnus pilda pudelēs no ražas gada 1. decembra. Vīnu pilda pudelēs, kuru tilpums ir 0,375, 0,75, 1,5 un 3 litri.

Kvalitatīvus aromātiskos dzirkstošos vīnus laiž tirgū, lai nodotu patēriņam, no ražas gada 1. decembra.

Pusdzirkstošos vīnus laiž tirgū, lai nodotu patēriņam, no ražas gada 1. decembra. Vīnu pilda pudelēs, kuru tilpums ir 0,375, 0,75 un 1,5 litri.

Ražošana ārpus noteiktā apgabala

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību aktos

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts:

vīnus ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Dealu Mare” var ražot arī apkārtējā apgabalā tajā pašā administratīvajā teritorijā, t. i., Ploješti [Ploiești] un Mizilas [Mizil] pilsētā (Prahovas žudecā) un Buzeu [Buzău] (Buzeu žudecā).

Dzirkstošos vīnus un kvalitatīvus aromātiskos dzirkstošos vīnus ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Dealu Mare” var ražot arī apkārtējā apgabalā tajā pašā administratīvajā teritorijā, t. i., Ploješti, Azuga un Mizilas pilsētā (Prahovas žudecā) un Buzeu pilsētā (Buzeu žudecā).

Šajā gadījumā ražotājiem pirms Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienībai jāiesniedz pierādījums par iepakošanas (pudeļu pildīšanas) iekārtām tuvumā esošajās vietās, kas atspoguļo nozares tradīcijas un kvalitatīvu produktu iegūšanas pieredzi.

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.onvpv.ro/sites/default/files/caiet_sarcini_doc_dealu_mare_modif_cf_cererii_1996_01.10.2020_toate_categ_cf_notificarii_945_12.05.2022.pdf

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

18.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 253/25

Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2023/C 253/08)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar šā maznozīmīgā grozījuma apstiprināšanas pieteikumu var iepazīties Komisijas datubāzē eAmbrosia.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“MEISSNER FUMMEL”

ES Nr.: PGI-DE-0079-AM01 – 21.4.2022

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Nosaukums

“Meißner Fummel”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

2.3. grupa. Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Meißner Fummel” ir specifisks ilgtermiņa mīklas izstrādājums, proti, neliela izmēra un formas dobs, ar gaisu pildīts maizes klaips ar ļoti plānu un viegli drūpošu garozu. Produkta sastāvdaļas ir taukvielas, cukurs, milti un sāls.

Visus ingredientus (taukus (aptuveni 100 g), cukuru, miltus un sāli) sajauc, lai iegūtu stingru mīklu. No mīklas gabaliem, kas sver 50–100 g, izrullē apaļas formas plānas pamatnes, kurām vienu pusi ieziež ar ūdeni vai olu, bet otro pusi uzloka uz augšu, pārklājot ar to pirmo, malas stingri saspiež kopā. Gaisu iepūš iekšā ar salmiņu. Maizi cep 3 minūtes 240 °C temperatūrā.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Viss “Meißner Fummel” ražošanas process noris 4. iedaļā aprakstītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Uz etiķetes, ar kuru marķē visu veidu iepakojumus, ir jābūt vārdiem “Meißner Fummel g.g.A.”.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

“Meißner Fummel” ģeogrāfiskais izcelsmes apgabals ir Meisenes pilsēta, kura atrodas Saksijā.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Leģenda vēsta, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Meißner Fummel” sāka izmantot 1710. gadā, un līdz šai dienai to uzskata par Meisenes pilsētas tēla neatņemamo daļu. Šis nosaukums ir Meisenes kulinārā vizītkarte un apzīmē produktu, kas ir pazīstams un atzīts visā Saksijā. Folklora liecina, ka “Meißner Fummel” tiek cepts Meisenē kopš elektora Augusta Stiprā laikiem (1670–1733). Pirmā dokumentārā atsauce uz mīklas izstrādājumu, ko pagatavo Meisenē un dēvē par “Fommel”, datēta ar 1747. gadu.

Informācija par “Meißner Fummel” ir atrodama Meisenes pilsētas vēstures biedrības gadskārtējā izdevumā, kas publicēts 1891. gadā. Tā norāda, ka šo izstrādājumu jau 1747. gadā uzskatīja par šīs pilsētas kulināro vizītkarti. Vēl viena liecība par “Meißner Fummel” slavu ir atrodama 1956. gada brošūrā, kurā ir ietverta šāda atsauce:

“Saksijas valdnieka kurjers regulāri pārvietojās starp Drēzdeni un Meiseni. Kurjeram tik ļoti garšoja Meisenes vietējais vīns, ka zirgā tas vienmēr sēdās, būdams krietni iereibis. Lai darītu galu šim nerātnajam niķim, Saksijas valdnieks Augusts Stiprais Meisenes maiznieku ģildei lika pagatavot maizi, kas viegli sadrūp. Pēc Meisenes apmeklējuma kurjeram šī maize valdniekam bija jānogādā pilnīgi vesela, bez nevienas buktes.”

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/42319

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

18.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 253/27

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 253/09)

Šī publikācija sniedz tiesības trīs mēnešu laikā pēc publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu (1) .

VIENOTAIS DOKUMENTS

“ Asparago verde di Canino ”

ES Nr.: PGI-IT-02868 – 29.9.2022

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Nosaukums vai nosaukumi

“Asparago verde di Canino”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Asparago verde di Canino” apzīmē liliju dzimtas sparģeļu (latīniskais sugas nosaukums: 'Asparagus officinalis L.') dzinumus, kuru šķirnes tips ir zaļš un kas iegūti no šādām kultivētajām šķirnēm: “Atlas”, “Grande”, “UC157”, “Vegalim”, “Starlim”, “Italo”, “Atticus” un “Verdus”.

Brīdī, kad ar AĢIN “Aspargo verde di Canino” apzīmētais produkts tiek nodots patēriņam, tam ir jāatbilst šādām botāniskajām, tirdzniecības, organoleptiskajām (ar maņu orgāniem noteiktajām) un fizikāli ķīmiskām īpašībām:

Botāniskās īpašības.

—	Spīdīgi zaļš stublājs, galotne purpura nokrāsā.

—	Dzinumi ir nebojāti un taisni, galotnes ir šauras, un zvīņveida lapas galotnē nav atvērušās. Stingra konsistence: sparģelis nedrīkst būt savītis.

—	Dzinumi ir tīri, bez augsnes paliekām vai citiem netīrumiem.

Tirdzniecības īpašības.

—	Augstākā (“ekstra”) kategorija: dzinumu diametrs > 16 mm;

—	I kategorija: dzinums, kura diametrs ir no 10,1 līdz 16 mm;

—	II kategorija (itāļu valodā “asparagina”): dzinums, kura diametrs ir no 8 līdz 10 mm.

Katrā iepakojumā ir pieļaujami ± 10 % dzinumu (no kopējās masas), kas neatbilst norādītajam diametram.

Organoleptiskās īpašības.

—	Smarža: no maigas līdz stiprai, bez neparastām niansēm;

—	Garša: salda, ar zālaugu pēcgaršu.

Fizikāli ķīmiskās īpašības.

—	Dzelzs: dzelzs saturam ir jāpārsniedz 1 mg/100 g.

—	Magnijs: magnija saturam ir jāpārsniedz 10 mg/100 g.

Turklāt ar AĢIN apzīmētā produkta “Asparago verde di Canino” dzinumi nedrīkst būt ar tukšu vidu vai ar plaisām. Tā kā sparģeļa ēdamā daļa ir viendabīga, un uz tās neparādās netīrumi, to itāliski sauc arī par “mangiatutto” (“pilnībā ēdams”).

Dzinumus, kas atbilst visām ražošanas specifikācijas prasībām, izņemot prasības saistībā ar izmēru un formu, arī var izmantot, bet tikai turpmākai pārstrādei. Ir pieļaujami arī nelieli virspusēji dzinuma mizas bojājumi, ja vien tie neietekmē dzinumu kvalitāti un glabāšanas laiku. Šos dzinumus var apzīmēt ar AĢIN “Asparago verde di Canino”, bet tos nevar pārdot galapatērētājam kā svaigu nepārstrādātu produktu.

Produktu tirgo svaigu, ātri sasaldētu vai saldētu (III kategorija).

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visas AĢIN “Asparago verde di Canino” ražošanas darbības (audzēšana, tīrīšana, šķirošana, mazgāšana, šķirošana pēc lieluma, griešana, siešana saišķos un izplatīšana atbilstoši tirdzniecības kategorijai) jāveic tālāk tekstā (4. punktā) noteiktajā teritorijā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Lai AĢIN “Asparago verde di Canino” varētu nodot patēriņā, tas ir jāiepako un jāiesaiņo, izmantojot vienu no tālāk minētajiem iesaiņošanas veidiem:

Ja produkts ir svaigs:

saišķos, kas labi sasieti un vienmērīgi izlīdzināti (vai nu manuāli, vai mehāniski apgriezti) pie pamatnes, izmantojot kādu no tālāk minētajiem produkta iepakošanas veidiem:

—	pārtikai paredzētos maisiņos, kuru svars ir no 0,250 līdz 1 000 g;

—	saišķos, kas apsieti ar pārtikai paredzētu saiti, kuras svars ir no 0,250 līdz 1 000 g;

—	pārtikai paredzētās paplātītēs, kuru svars ir no 0,125 līdz 1 000 g;

—	pārtikai paredzētās kastēs, kuru svars ir no 1 līdz 6 kg;

—	pārtikai paredzētās redeļu kastēs, kuru svars ir no 1 līdz 12 kg.

Ir atļauta dzinumu pārdošana bez iekšējā iepakojuma, bet gan ārējos, pārtikai paredzētos iesaiņojumos, kas sver ne vairāk par 12 kg. Šim ārējam iesaiņojumam ir jābūt pārklātam ar tīklu vai jebkādu citu pārtikai paredzētu pārsegu, kā arī ar etiķeti, kurā parādās uz AĢIN “Asparago verde di Canino” iesaiņojuma obligāti norādāmā informācija un kuras mērķis ir pasargāt produktu no jebkādas pārveidošanas vai bojājumiem.

III kategorijas sparģeļiem:

—	pārtikai paredzētos maisos, kas hermētiski noslēgti kontrolētā atmosfērā un sver no 0,10 līdz 10 kg;

—	pārtikai paredzētos, ar vakuumu noslēgtos maisos, kuru svars ir no 0,5 līdz 10 kg.

Visiem iesaiņojumiem jābūt no pārtikai paredzēta materiāla, kas noslēgts tā, lai produktu nevarētu izņemt, nesabojājot iesaiņojumu.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Papildus obligātajai informācijai, kas paredzēta īpašajos valsts un Eiropas noteikumos, uz iesaiņojuma etiķetes skaidrā un salasāmā drukā papildus turpmāk aprakstītajam Eiropas Savienības AĢIN grafiskajam simbolam un AĢIN logotipam jānorāda šāda papildu informācija:

—	“Asparago verde di Canino”, kam seko saīsinājums AĢIN (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) vai vārdi“Indicazione Geografica Protetta”;

—	individuālā ražotāja un/vai ražotāju apvienības, un/vai fasētāja nosaukums un adrese vai uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese,

Tomēr atļauts izmantot tādus datus, kas norāda uz personas vārdu vai uzņēmuma nosaukumu, vai privātām preču zīmēm, taču ar nosacījumu, ka tiem nav cildinošs raksturs un ka tie nevar maldināt patērētāju.

Vārdus “Indicazione Geografica Protetta” (itāliski: “Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”) var atkārtoti norādīt uz citas iepakojuma vai etiķetes daļas, tostarp kā saīsinājumu “IGP” (“AĢIN”).

Nedrīkst pievienot nekādu apzīmējumu, kas nav skaidri paredzēts noteikumos.

Logotips

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija.

AĢIN “Asparago verde di Canino” ražošanas apgabals atrodas komūnu Canino, Cellere, Montalto di Castro, Tarquinia, Tuscania, Tessennano un Arlena di Castro administratīvajā teritorijā.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Pamatā prasībai atzīt produktu “Asparago verde di Canino” ir gan produkta reputācija, gan tā īpašā kvalitāte, kas izriet no tā spilgti zaļās krāsas, konsistences, garšas un netīrumu neesamības uz produkta, kā dēļ tas iesaukts par “mangiatutto” (“pilnībā ēdams”). Šie sparģeļi ir bagāti ar minerālsāļiem, piemēram, dzelzs un magnija sāļiem.

“Asparago Verde di Canino” raksturīgā spilgti zaļā krāsa ir saistīta ar teritorijas īpašajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī vulkāniskajām augsnēm, kurās ir daudz kālija un minerālsāļu (galvenokārt dzelzs un magnija sāļu), kas ietekmē sparģeļu krāsu acīmredzamā un raksturīgā veidā. Jēdziens “mangiatutto” tiek izmantots tādēļ, ka produkts nav ļoti šķiedrains, kā arī tāpēc, ka ražas novākšanas laikā dzinums tiek nogriezts virs zemes, tādējādi nošķeļot visbaltāko daļu, kas ir cieta, stiegraina un ko nav patīkami ēst. Šīs agronomiskās un tehniskās īpašības ļauj patērētājam uzturā izmantot visas sparģeļa daļas un izbaudīt to, ka tie ir “pilnībā ēdami”.

Šo īpašību pamatā ir ne tikai ģenētika, bet arī labvēlīgie lauksaimniecības, augsnes un klimatiskie apstākļi un audzēšanas paņēmieni, ko 4. punktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā izmanto vietējie lauksaimnieki. Augsnei ir būtiska nozīme, jo audzēšanas apgabala augsnes īpašības ir labvēlīgas sparģeļu kultivēšanai. Apgabala augsnei galvenokārt ir irdena līdz irdeni smilšmālaina struktūra. Augsne galvenokārt veidojusies nogāzās uz kaļķakmens pamata vai uz vulkāniskajām nogulsnēm, kas ir ķīmiski ļoti auglīgas, tādējādi veicinot ar AĢIN “Asparago verde di Canino” apzīmēto dzinumu izspraukšanos no zemes. Lietus periodos augsne tās hidroloģisko īpašību dēļ neaiztur mitrumu. Konkrētāk, augsnē ir augsts kalcija un kālija, bet visvairāk tieši dzelzs un magnija saturs, tādējādi piešķirot AĢIN “Asparago verde di Canino” tā raksturīgo augsto dzelzs un magnija sastāvu, kas padara sparģeli tik kvalitatīvu un atpazīstamu. Ģeogrāfiskā apgabala klimatiskie apstākļi ir īpaši labvēlīgi sparģeļu audzēšanai, jo te ir šim dārzkopības produktam piemērots mikroklimats, ko ietekmē arī relatīvais jūras tuvums. Mērenās temperatūras ziemā un pavasarī ļauj agrīni “pamodināt” sparģeļu sakneņus: dzinumi, kas ražas laikā tiks novākti, parasti sāk līst laukā no janvāra sākuma.

Vasaras, kas parasti nav sevišķi mitras un lietainas, veicina ar AĢIN “Asparago verde di Canino” apzīmēto sparģeļu augšanu, jo to saknes slikti pacieš stāvošu mitrumu, bet lapām nepatīk ūdens, tādēļ ka no šīm pārmērībām augam var rasties sēnīšu slimības. Temperatūra gada garumā ir diezgan vienmērīga, ar mēneša vidējo temperatūru, kas tuva 16 °C; minimālā un maksimālā temperatūras vidējā vērtība attiecīgi ir aptuveni 11 °C un 22 °C. Aukstākais gada mēnesis ir janvāris vai februāris ar minimālo temperatūru, kuras absolūtā vērtība reti nokrīt zem 0 °C. Karstākie mēneši ir jūlijs un augusts, kuru laikā absolūtā maksimālā temperatūra var sasniegt aptuveni 32 °C. Nokrišņu daudzums apgabalā arī ir ļoti viendabīgs; pēdējos gados vidējais gada nokrišņu daudzums ir nedaudz lielāks par 472 mm. Lietus galvenokārt līst rudens-ziemas periodā, toties sausuma periods parasti novērojams vasaras mēnešos. Īpaši jāuzsver arī zemes siltuma izmantošana, audzējot sparģeļus zem seguma. Saknes tiek sildītas ar pazemes caurulēm, kurās plūst karstais ūdens, kas iegūts no augsnes virsējiem slāņiem. Ziemas periodā sparģeļu ēdamo daļu aizsargā tuneļi ar polietilēna segumu, kas palīdz nodrošināt siltu mikroklimatu, kas ir ideāli piemērots sparģeļiem.

“Asparago verde di Canino” ir prestiža, kaut arī salīdzinoši nesena vēsture. Produkta popularitāte tirgū un tā saikne ar teritoriju aizsākās divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, attīstoties modernajām sparģeļu audzēšanas prasmēm. Pirmā sparģeļu audzētava tika izveidota 1980. gadā: tā bija deviņus hektārus plata, un tajā tika audzēti zaļie sparģeļi.

Jaunā kultūrauga ieviešana veicināja tādu instrumentu izstrādi, kas piemēroti zaļo sparģeļu novākšanai, un sekmēja tieši ražas novākšanu ar rokām, jo uzreiz tika saprasts, ka šis posms ir svarīgs “ne tikai dzinumu kvalitātei, bet arī turpmākajai sparģeļu audzēšanai. [...] Lai iegūtu mīkstus dzinumus ar cieši piekļautām seglapām, bija nepieciešams bieži novākt ražu: tas ražas pilnbrieda laikā bija jādara katru dienu, ražas novākšanas sākuma un beigu laikposmā neizlaižot pat divas dienas” (Saccardo F., Temperini O., “Asparago: tecnica agronomica e scelta varietale”,“Arsial” (izdevējs un redaktors), “Esperienze sulla coltivazione dell'asparago nel Lazio”, 2004, 17. lpp.)

Pēc tam, lai paildzinātu ražošanas sezonu un tādējādi arī pārdošanas laiku, ražotāji veiksmīgi uzsāka eksperimentus ar steidzināto audzēšanu, izmantojot karstu ūdeni, kas iegūts no turpat esošajiem Paljeto līdzenuma karstajiem avotiem. Labvēlīgie augsnes un klimatiskie apstākļi, kas sakrīt ar sparģeļu audzēšanai vēlamajiem faktoriem, ļāvuši Canino komūnā uzplaukt jaunai lauksaimniecības praksei (“Innovazione e agricoltura”, 2, Nr. 2, 1999, 36.-39. lpp.; “L’Informatore agrario”, Nr. 50, 2001, 45. lpp.)

“Asparago verde di Canino” tiek augstu novērtēts tā konsistences, garšas un netīrumu neesamības dēļ, tāpēc to sauc par “mangiatutto” (“pilnībā ēdams”). Tā to definē arī ceļvedis “Frutta e ortaggi in Italia du Touring Club italien”, iekļaujot produktu starp valsts līmenī visaugstāk novērtētajām šķirnēm (Cabrini L., Malerba F., “Frutta e ortaggi in Italia”, TCI, Milāna, 2005, 49. lpp.). Sparģeli par “mangiatutto” dēvē arī sējumā “1001 specialità della cucina italiana da provare almeno una volta nella vita”, kur tas ir nosaukts par vienu no izcilākajiem Lacio reģiona produktiem (Machado A., Prete C., “Newton Compton”, 2015, 297.-299. lpp.)

Šis produkts ir atzīts par vienu no visnozīmīgākajiem Tuskijā; tā to ir nosaukuši arī pārtikas tēmai veltīti laikraksti, piemēram, “La Repubblica” (repubblica.it/cronaca/2013/04/26/), “Corriere della Sera” (viaggi.corriere.it/weekend/), “Libero”, Quotidiano.net (.quotidiano.net/viaggiesapori/), “il Tempo” (tempo.it/i-consigli-di-fuoriporta/2017/04/21/) un kulinārijas žurnāli, piemēram, “Mondo Mangiare” (mangiare.moondo.info).

2006. gadā “Asparago verde di Canino” tika iekļauts projektā “Leader Plus 2000/2006 – Gal degli Etruschi” kā viens no produktiem “ar visspēcīgāko saikni” ar vietējo teritoriju: kaut arī tas neesot “apzīmēts ar oficiālu atzinības zīmi (ACVN, AĢIN, IGT utt.), tas noteiktām reģiona komūnām ir ļoti svarīgs gan kvalitātes, gan saražotā apjoma ziņā.”

Kopš 2001. gada Canino un Montalto di Castro komūna organizē ikgadējus gadatirgus zaļo sparģeļu popularizēšanai un izplatīšanai. Konkrētāk, “Asparago verde di Canino” festivāls ir slavens ar “milzu omletes” pagatavošanu, kuras pamatā ir sparģeļi. Omlete šai Viterbo provinces komūnai ir ļāvusi sasniegt rekordu “lielākā omlete pasaulē” (Gazzetta_25/04/2010; Messaggero_11/05/2016).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

Ar specifikācijas konsolidēto tekstu var iepazīties tīmekļa vietnē:

http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335”

vai:

tieši piekļūstot “Ministero delle politiche agricole, alimentari e forestali” mājaslapai (www.politicheagricole.it), noklikšķinot pogu “Qualità” (“Kvalitāte”) ekrāna augšdaļas labajā pusē, tad pogu “Prodotti DOP IGP STG” (“ACVN, AĢIN un GTĪ produkti”) ekrāna kreisajā malā un, visbeidzot, pogu “Disciplinari di produzione all’esame dell’UE” (“Specifikācijas, kas iesniegtas ES izskatīšanai”).

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

18.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 253/32

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2023/C 253/10)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Coteaux champenois”

PDO-FR-A1364-AM03

Paziņojuma datums: 20.4.2023.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Vīnogu šķirņu kopums

Specifikācijas I nodaļas V punkta 1. apakšpunktā pievieno vārdus “- galvenās vīnogu šķirnes:” jo tika pievienota šķirne 'Voltis B', kas izraisa interesi sakarā ar pielāgošanu.

Specifikācijā vīnogu šķirņu saraksts ir papildināts ar 'Voltis' šķirni. Šī šķirne ir izturīga pret neīsto miltrasu un īsto miltrasu, un tā ir nozīmīga, lai samazinātu fitosanitāro līdzekļu izmantošanu. Tas nepārsniedz 5 % no vīnogu šķirņu kopuma un 10 % no vīna maisījuma.

Specifikāciju I nodaļas V punkta 2. apakšpunktā ir pievienoti noteikumi par lietošanas īpatsvaru.

a)	Galveno vīnogu šķirņu īpatsvars ir lielāks vai vienāds ar 95 % no vīnogu šķirņu kopuma.

b)	’Voltis B’ šķirnes īpatsvars ir mazāks vai vienāds ar 5 % no vīnogu šķirņu kopuma.

Šie grozījumi vienoto dokumentu nemaina.

2. Stādījumu biezība

Specifikācijas I nodaļas VI punkta 1. apakšpunkta a) punktā ir grozīti vispārīgie biezības noteikumi, lai pieļautu stādījumiem lielākus atstatumus starp vīnkoku rindu augšdaļām un mazākus atstatumus starp vīnkoku stumbriem.

Šie jaunie noteikumi, kas pieņemti pēc vairāku gadu eksperimentiem, atvieglos vīndārzu pielāgošanos klimata pārmaiņām un agrovides prakses īstenošanu. Minimālā atstatuma samazināšana starp vīnkoku stumbriem daļēji kompensē mazāku stādījumu biezību.

Šā grozījuma rezultātā jāgroza vienotā dokumenta 5. punkts.

3. Noteikumi par apgriešanu

Specifikāciju I nodaļas VI punkta 1. apakšpunkta b) punktā ir grozīts formulējums attiecībā uz apgriešanas metodēm: vienpusēja slīpā vainaga jeb Šablī [Chablis] formā, īsi, vainagu veidojot Ruajā [Royat] kordona formā, Marnas [Vallée de la Marne] ielejas griezuma formā un vienkāršā Gijo vai divkāršā Gijo formā, lai ņemtu vērā jaunos biezības noteikumus.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

4. Citas audzēšanas metodes

Specifikāciju I nodaļas VI punkta 2. apakšpunktā ir grozīts formulējums attiecībā uz audzēšanas metodēm:

—	No 30. novembra līdz nākamā gada 31. janvārim starprindu platībai jābūt klātai ar veģetāciju, kas ir vai nu pašizsējas, vai arī iesēta.

—	Vīnogu stādījumus un to aizstājējus stāda ar augiem, kuru sastāvdaļas (potzari un potcelmi) pirms potēšanas ir apstrādātas ar karstu ūdeni. Pretējā gadījumā pirms stādīšanas stādus apstrādā ar karstu ūdeni. Apstrāde ar karsto ūdeni jāveic “FranceAgriMer” apstiprinātā stacijā.

Šiem jaunajiem noteikumiem ir agroekoloģisks mērķis.

Šie papildinājumi vienoto dokumentu neietekmē.

5. Ražas iznākums - nogulšņu noņemšana

Specifikācijas I nodaļas VIII punkta 5. apakšpunkta a) punktā vīnogu misu, kas iegūta pēc spiešanas, iznīcina līdz “31. janvārim pēc ražas novākšanas”, nevis līdz “ražas novākšanas gada 15. decembrim”.

Atkritumu apglabāšanas termiņš tika pagarināts, jo uzņēmumiem, kas reģenerē šīs nogulsnes, ir grūti nodrošināt, lai visi savākumi no uzņēmumiem tiktu veikti līdz pirmajam termiņam.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

6. Pārstrāde

Specifikācijas I nodaļas IX punkta 2. apakšpunkta c) punktu papildina ar šādu noteikumu:

Vīni tiek ražoti no vienas vai vairākām vīnogu šķirnēm. Pielāgošanas nolūkos tos nevar iegūt tikai no interešu daudzveidības.

Galvenās/galveno vīnogu šķirnes, šķirņu īpatsvars maisījumā ir lielāks vai vienāds ar 90 %.

Pielāgošanai nozīmīgās šķirnes īpatsvars ir mazāks vai vienāds ar 10 % no kopuma.

Lai pielāgotu vienu vai vairākas interesējošās šķirnes, ir nepieciešams, lai no tām izgatavotie vīni galaproduktā veidotu ne vairāk kā 10 % no kopuma.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

7. Deklarācija par nosaukuma lietošanu

Specifikācijas II nodaļas I punkta 3. apakšpunktā šīs deklarācijas iesniegšanas datums ir “31. jūlijs”, nevis “15. augusts”.

Šis jaunais datums operatoriem ir ērtāks.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

8. Deklarācija par nodomu pildīt pudelēs

Specifikācijas II nodaļas I punktā ir pievienots paziņojums par nodomu pildīt pudelēs, izveidojot 4. apakšpunktu.

Šis ziņošanas pienākums nodrošinās, ka pudelēs pildītiem vīniem tiek veiktas organoleptiskās pārbaudes.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

9. Atsauces attiecībā uz pārbaudes struktūru

Specifikācijas III nodaļas II iedaļā aktualizē pārbaudes struktūras adresi.

Otrais punkts ir grozīts un trešais punkts ir svītrots, lai panāktu atbilstību specifikāciju II punkta jaunās redakcijas noteikumiem.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums/nosaukumi

Coteaux champenois

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN - aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Analītiskās īpašības

ĪSS APRAKSTS

Vīni ir nedzirkstošie baltvīni, sārtvīni un sarkanvīni.

Šiem vīniem dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 9 %.

Bagātināšanas gadījumā vīnu kopējā spirta tilpumkoncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt 13 %.

Fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs šajos vīnos ir zemāks par vai vienāds ar trim gramiem uz litru. Sarkanvīniem malolaktiskā fermentācija ir beigusies. Iepakošanas laikā ābolskābes saturs sarkanajos vīnos nepārsniedz 0,4 gramus uz litru. Gaistošais skābums, kopējais skābums un sēra dioksīda saturs ir tāds, kā noteikts Savienības tiesību aktos.

Sarkanvīniem ir caurspīdīgi sarkana krāsa ar dažādu intensitāti. Rozā vīniem ir gaiša krāsa, sākot no gaiši rozā līdz tumšai lašu krāsai. Šie vīni ir viegli un izsmalcināti, ar zīdainu pirmgaršu un aromātiem, kas lielākoties atgādina ogas.

Baltvīnu konsistence ir kristāliska, tajos ir jūtams sāļums un izteikta mineralitāte, kas nodrošina garšas noturīgumu. To dabiskais skābums tiem piešķir dzīvīgumu. Tiem ir maigas ziedu, augļu vai minerālu smaržas nianses.

Kopšanas laikā veidojas vīna tumīgums un garšas līdzsvars.

Vispārīgie analītiskie raksturlielumi
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	13
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Stādījumu biezība: vispārīgi noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnogulājus stāda, ievērojot rindstarpu atstatumu, kas nedrīkst būt lielāks par 2 metriem.

Atstatums starp vienā rindā esošu vīnkoku stumbriem ir 0,70-1,50 m.

Summa, ko veido atstatums starp rindām un atstatums starp vienas rindas vīnkoku stumbriem, nedrīkst būt lielāka par 3 metriem.

Jebkāda zemes gabala pārveidošana, kas izraisa stādījumu biezības izmaiņas, ir aizliegta, kamēr tas nav izarts.

2. Stādījumu biezība: īpaši noteikumi

Audzēšanas prakse

Lai attiecīgi pielāgotas lauksaimniecības mašīnas varētu pārvietoties pa zemesgabaliem, kur:

—	vai nu nogāzes slīpums pārsniedz 35 %,

—	vai 25 % apvienojumā ar šķērsslīpumu, kas pārsniedz 10 %, tajos ne biežāk kā ik pēc sešām rindām var ierīkot 1,50–3 m platas ejas. Tādā gadījumā summa, ko veido atstatums starp pārējām rindām un atstatums starp vienas rindas vīnkoku stumbriem, nedrīkst būt lielāka par 2,30 m.

3. Noteikumi par apgriešanu

Audzēšanas prakse

Nav pieļaujams, ka viens vīnkoks augot iesniedzas citā vai ka augļzari cits citu pārsedz.

Vīnstīgu pumpuru skaits kvadrātmetrā nav lielāks par 18.

Apgriešanu veic ne vēlāk kā pirms fenoloģiskās fāzes (F) (12 pēc Lorenca (Lorentz)) iestāšanās jeb kad ir izplaukušas četras lapas.

Vīnogulājus apgriež, to vainagu veidojot:

—	vienpusēja slīpā vainaga jeb Šablī [Chablis] formā

—	īsi, vainagu veidojot Ruajā [Royat] kordona formā

—	Marnas ielejas griezuma formā

—	vienkāršā Gijo [Guyot], divkāršā Gijo un asimetriskā Gijo formā

4. Ražas novākšana

Audzēšanas prakse

Visi paņēmieni, ar kuriem nav iespējams novākt veselus vīnogu ķekarus, ir aizliegti.

Vīnogām jāpaliek neskartām līdz pat to nogādei vinifikācijas vietās.

5. Īpašā vīndarības metode

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta.

Sārtvīnu gatavošanā nedrīkst izmantot vīndarības ogles ne atsevišķi, ne kā preparātu sastāvdaļu.

Bagātināšanas laikā fermentācijas procesā esošas vīna gatavošanai izmantojamas misas tilpuma palielināšanās nedrīkst pārsniegt 1,12 %, spirta tilpumkoncentrācijai palielinoties par 1 %.

Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. Maksimālais atļautais ražas iznākums

15 500 kilogramu vīnogu no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija, vīnu gatavošana, ieskaitot kopšanu un iepakošanu, notiek teritorijās, kuru robežas noteiktas ar 1919. gada 6. maija likuma 17. pantu.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

’Arbane B'

’Chardonnay B'

’Meunier N'

’Petit Meslier B'

’Pinot blanc B'

’Pinot gris G'

’Pinot noir N'

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1. Ziņas par ģeogrāfisko apgabalu

Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals atbilst kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Champagne” ģeogrāfiskajam apgabalam. Tas atrodas Francijas teritorijas ziemeļaustrumos un aptver pašvaldību teritorijas, kas pieder pie Ēnas [Aisne], Obas [Aube], Augšmarnas [Haute-Marne] un Sēnas un Marnas [Seine-et-Marne] departamenta.

Tāpat kā ģeogrāfiskais apgabals, arī vīnogu novākšanai atlasītie zemesgabali ir tie paši, kas noteikti kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam “Champagne”. Tajos vērojama ainava, kam raksturīgi nogāžu vīndārzi, kuri ierīkoti uz Parīzes baseina austrumu kuestām, vareniem ģeomorfoloģiskiem veidojumiem:

—

Côte d’Ile-de-France Marnā, kā arī nogāzes ar šo kuestu saistītās ielejās, kas virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem ietver reģionu Montagne de Reims, Marnas ieleju (kas iestiepjas Ēnas dienvidos līdz pat Sēnai un Marnai) un reģionus Côte des Blancs un Côte du Sézannais, kā arī citus, mazāk pazīstamus sektorus,

—	Côte de Champagne ar Marnas apgabalu Vitryat un Obas sektoru Montgueux,

—	Côte des Bar, kuru šķērso vairākas ielejas un kurā ietilpst apgabals Bar-sur-Aubois austrumos un apgabals Bar-Séquanais rietumos, Obā un Augšmarnā.

Šim tipiskajam kuestu un blakus esošo ieleju reljefam ir raksturīgas nogāzes, kas vērstas uz austrumiem un dienvidiem, bet dažkārt uz ziemeļiem, kā tas ir ziemeļos esošajā reģionā Montagne de Reims un Marnas ielejas kreisajā krastā.

Kuestas priekšpusi veido cieti kaļķakmens vai krīta slāņi. Nogāzes ir krītainas, merģeļainas vai smilšainas, mīkstākas, erozijas noārdītas, pēc tam pārklātas ar nogulumiem, kas nobiruši no augstāk esošās kuestas priekšpuses.

Vīndārzi atrodas ziemeļu zonā. Tie ir pakļauti divējāda klimata ietekmei:

—	okeāna klimatam, kas zonu regulāri nodrošina ar ūdeni un kam raksturīgas nelielas temperatūras atšķirības starp sezonām,

—	kontinentālajam klimatam, kas dažkārt nes postošas salnas un vasarā nodrošina labvēlīgu saules gaismas daudzumu.

Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts

Vīnkopība Šampaņā aizsākusies jau Senajos laikos, bet nostiprinājās IX gadsimtā, attīstoties vīnkopībai klosteros. Viduslaikos šā reģiona vīnus pazina ar nosaukumu “Francijas vīni”, jo tie tika ražoti Parīzes baseinā, pie karaļa īpašuma robežām.

Līdz XVIII gadsimtam Šampaņas provincē ražoja galvenokārt sarkanvīnus. Kā norāda Pjērs Galē [Pierre Galet], to ražošanas apjoms krietni pārsniedza baltvīnu un sārtvīnu (ko dēvēja par “salmu vīniem” [paillets]) apjomu, kamēr nebija apgūta otrējā raudzēšana pudelēs. XIX gadsimtā Šampaņas dzirkstošo vīnu slava auga, bet sarkanvīnu ražošanas apjoms samazinājās. Labu reputāciju saglabāja tikai daži populāri vīni, kas ražoti reģionos Montagne de Reims, Grande Vallée de la Marne un Obā.

Ar 1927. gada 22. jūlija likumu, ar kuru nosaukumu “Champagne” atļāva lietot tikai dzirkstošajiem vīniem, ieviesa nosaukumu “Šampaņas vīna reģiona izcelsmes vīni” [Vins originaires de la Champagne viticole], kas 1953. gadā tika aizstāts ar nosaukumu “Šampaņas dabiskie vīni” [Vins natures de Champagne]. Šiem vīniem, kuru ražošana ar jaunu sparu atsākās, pateicoties dažu vīndaru pūliņiem, ko tie veltīja šo “dabisko vīnu” tradīcijas turpināšanai, 1974. gadā, pēc tam kad ar 1973. gada 12. decembra likuma noteikumiem bija aizliegts izmantot vienkāršo nosaukumu “Šampaņas dabiskie vīni”, tika atzīts kontrolēts cilmes vietas nosaukums “Coteaux champenois”.

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Coteaux champenois” apzīmētos vīnus ražo tikai tad, ja ražas īpašības ir piemērotas nedzirkstošo vīnu ražošanai. Tātad to ražošana ir ļoti nepastāvīga.

Lai kliedētu bažas, ka ar vīniem, kuri ir laisti tirgū bez taras, varētu veikt krāpnieciskas darbības, pēc ražotāju lūguma 1977. gada 23. maijā tika izsludināts likums, ar kuru aizliedza ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Coteaux champenois” ražotos vīnus piegādāt jebkādā citā veidā kā vien pudelēs, izņemot tad, ja vīns tiek pārvadāts starp Šampaņas uzņēmējiem noteiktajā Šampaņas vīna reģionā.

Produkciju pārvalda tās pašas profesionālās organizācijas, kuras ir ieviestas kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam “Champagne”, proti, Šampaņas vīndaru vispārējā arodbiedrība [Syndicat général des vignerons de Champagne] (izveidota 1904. gadā) un Šampaņas vīna darītavu savienība [Union des Maisons de Champagne] (izveidota 1882. gadā), kuras apvienotas Šampaņas vīnu starpnozaru komitejā [Comité Interprofessionnel des Vins de Champagne] (izveidota 1941. gadā).

8.2. Ziņas par produkta kvalitāti un raksturlielumiem

Tie ir nedzirkstošie sarkanvīni, baltvīni un sārtvīni, ko bieži apzīmē ar tās pašvaldības nosaukumu, kuras teritorijā novāktas vīna gatavošanā izmantotās vīnogas.

Sarkanvīni ir caurspīdīgā, dažādas intensitātes sarkanā krāsā, un sārtvīnu krāsa ir gaiša, no bāli sārtas līdz tumši lašsārtai. Šie vīni ir viegli un izsmalcināti, ar zīdainu pirmgaršu un aromātiem, kas lielākoties atgādina ogas.

Kopšanas laikā veidojas vīna tumīgums un garšas līdzsvars.

8.3. Cēloniskās saiknes

Trīs kuestu lielā platība, kas paveras pret līdzenumu un ielejām, nodrošina vīnogulājiem pietiekamu gaismas daudzumu, lai ogas ienāktos; gaismas daudzums ir pietiekams pat vīndārzos, kas pavērsti pret ziemeļiem. Tradicionālie sektori, kas ar savu “Coteaux champenois” produkciju ir pazīstami visplašāk, ir pavērsti pret austrumiem un dienvidiem un tādējādi nodrošina vīnogulājiem maksimālu gaismas daudzumu pavasarī un rudenī, radot optimālus vīnogulāju ziedēšanas un ogu ienākšanās apstākļus.

Atvērtā ainava novērš aukstā gaisa uzkrāšanos un tādējādi samazina salnu risku. Savukārt Šampaņas reģionā valdošo klimatisko apstākļu dēļ vīnkopji atlasa tikai veselas vīnogas, kas izaugušas vismaigākajos gados vislabākajos zemesgabalos, visbiežāk uz veciem vīnogulājiem, un novāc tās pilnbriedā.

Vīnogulājiem apstādīto nogāžu slīpums nodrošina ļoti labu dabisko drenāžu, kur liela nozīme ir arī dažādajiem pagulslāņiem, kas garantē dabisku ūdens režīma regulāciju vīnogulājos. Krīts, būdams porains un ūdenscaurlaidīgs, novada lieko ūdeni, bet sausā laikā mitrina augsni ar ūdeni, kas paceļas pa kapilāriem. Pārējos pagulslāņos merģeļu slānis, kas nodrošina ūdens rezervi, ir apvienots vai nu ar kaļķakmens slāņiem, vai arī ar karbonātsmiltīm, kuras mitros periodos ļauj infiltrēties liekajam ūdenim. Šīs augsnes apakškārtas īpašības un maigie klimatiskie apstākļi noteica šķirņu izvēli dažādajos vīndārzu apgabalos.

Unikālie Šampaņas klimatiskie apstākļi piešķir vīnogām un pēc tam arī vīniem dabisku skābumu, kas vīna garšu dara dzīvīgu un izceļ no pagulslāņa izrietošās minerālu notis.

Bieži vien vīnus dara no tumšajām vīnogām, kas, pēc Žila Gijo [Jules Guyot] domām, ir izturīgākas pret salnu un lietus iedarbību un ātrāk nobriest. Andrē Žiljēns [André Jullien] 1822. gadā ierindoja “Francijas labāko vīnu vidū Verzy, Verzenay, Mailly, Saint-Basle, Bouzy sarkanvīnus un no iežogotos vīndārzos augušām vīnogām darīto Saint-Thierry vīnu (“clos”), kas iegūti no tādos gados novāktām vīnogām, kuros bijušas ļoti karstas un sausas vasaras”.

Sarkanvīnu vai sārtvīnu vinifikācijā izmantojot īsāku vai ilgāku macerāciju, vislabāk tiek saglabāts šķirņu “Pinot noir N” un “Meunier N” vīnogu aromāts un nodrošināti vislabākie apstākļi, lai šis aromāts varētu atvērties fermentācijas laikā. Baltvīnu gatavošanā, saglabājot ogu veselumu kopš to novākšanas un tās maigi izspiežot saskaņā ar Šampaņas ierastajām metodēm, no tumšajām ogām iegūtā sula neiekrāsojas un tādējādi tiek garantēta vīna dzidrā krāsa.

Šampaņas provinces sarkanvīni ir vieni no slavenajiem vīniem, kas kopš 1328. gada izmantoti karaļu kronēšanā Reimsā (Philippe de Valois), kur tie bija īpaši iecienīti to garšas un smaržas buķetes dabiskās izsmalcinātības dēļ. Eiropas varenie valdnieki pat vēlējās tikt pie vīnogulājiem reģionā Montagne de Reims, un Henrijs IV kāroja iegūt Aī [Aÿ] senjora titulu. Izcilie Luija XIV galma degustatori, kas sevi dēvēja par “Vīnkalnu ordeni” [ordre des Coteaux], nostiprināja šo vīnu slavu un reputāciju. “Netaupiet neko, lai iegūtu Šampaņas vīnu,” 1671. gadā Sentevremonas [Saint Evremond] senjors rakstīja Olonnas [Olonne] grāfam, “nav citas tādas provinces kā Šampaņa, kas spētu sniegt tik izcilus vīnus visos gadalaikos.”

Šādi slavinājumi ir pausti daudzos XVII–XIX gadsimta dokumentos; šie vīni “īpaši izceļas karalistes labāko vīnu vidū,” kā to 1822. gadā atzinis Andrē Žiljēns. Pateicoties vīna ražotāju profesionalitātei, šī slava ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. Šie vīni ir jābauda ar cieņu pret vēsturi un interesi par to, paturot prātā atziņu, ka tie līdz mūsdienām nākuši no seniem laikiem.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Papildu nosaukumi

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu ar nosacījumu, ka:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta vieta;

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Nosaukto vietu ir atļauts norādīt tikai tad, ja visas vīnu ražošanā izmantotās vīnogas ir novāktas attiecīgajā nosauktajā vietā.

Norāde par šķirni

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Šķirnes nosaukumu var norādīt ar rakstzīmēm, kuru augstums un platums ir ne vairāk kā 3 mm un ne vairāk par pusi no to rakstzīmju augstuma un platuma, kas izmantotas kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atveidei.

Šķirnes nosaukumu var izmantot tikai tad, ja visas vīna ražošanā izmantotās vīnogas pieder pie attiecīgās šķirnes.

Iepakošana

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids

Fasēšana noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Ar 1977. gada 23. maija likumu aizliedz ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Coteaux champenois” ražotos vīnus piegādāt jebkādā citā veidā kā vien pudelēs, izņemot tad, ja vīns tiek pārvadāts starp Šampaņas uzņēmējiem noteiktajā Šampaņas vīna reģionā.

Pēc kopšanas perioda vīnus laiž tirgū tiešam patēriņam, sākot ar 15. oktobri nākamajā gadā pēc ražas gada.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-0f9a38f5-d783-4774-bd86-7a2d39ae9f7b

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 253

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 18. jūlijs

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 253/01	Euro maiņas kurss – 2023. gada 17. jūlijs	1
	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
2023/C 253/02	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par digitālās tirdzniecības disciplīnām ar Korejas Republiku un Singapūru [Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]	2
2023/C 253/03	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par to, lai parakstītu, noslēgtu un provizoriski piemērotu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un tā īstenošanas protokolu (2023.–2027. gads) [Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]	4
2023/C 253/04	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesvedības nodošanu krimināllietās [Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]	6
2023/C 253/05	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/102/EK un Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz turpmāku digitālo rīku un procesu izmantošanas paplašināšanu un modernizēšanu sabiedrību tiesību jomā [Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]	8
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2023/C 253/06	Komisijas paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā – Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām ( 1 )	10

	V Atzinumi
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2023/C 253/07	Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā izdarāma Savienības grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktu	11
2023/C 253/08	Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu	25
2023/C 253/09	Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	27
2023/C 253/10	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	32


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.