29.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/1

Rezolūcija par tādas publisko iestāžu pārvaldības veicināšanu, kas balstās uz politisko dialogu un iestāžu sadarbību, lai palielinātu efektivitāti un administratīvās spējas

(2023/C 229/01)

EURONEST PARLAMENTĀRĀ ASAMBLEJA,

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas 68/262, 71/205, 72/190, 73/263, 74/168, 75/192, 76/179, 73/194, 74/17, 75/29 un 76/70, kā arī ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju ES-11/1 “Agresija pret Ukrainu”, 2022. gada 24. marta rezolūciju ES-11/2 “Agresijas pret Ukrainu humanitārās sekas” un 2022. gada 12. oktobra rezolūciju ES-11/4 “Ukrainas teritoriālā integritāte: Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principu aizstāvēšana”,

ņemot vērā ES un Austrumu partnerības dalībvalstu ārlietu ministru 2022. gada 12. decembra sanāksmi,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par jauno ES paplašināšanās stratēģiju (1),

ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 23. jūnija lēmumu piešķirt Ukrainai un Moldovai ES kandidātvalsts statusu un atzīt Gruzijas Eiropas perspektīvu,

ņemot vērā ES Vispārējo lietu padomes 2022. gada 13. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu, kuros atkārtoti apstiprināts, ka Gruzijas, Moldovas Republikas un Ukrainas un to pilsoņu nākotne ir Eiropas Savienībā,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma (2),

ņemot vērā Briselē 2021. gada 15. decembrī notikušā Austrumu partnerības samita kopīgo deklarāciju, kā arī iepriekšējos Austrumu partnerības samitos pieņemtās kopīgās deklarācijas,

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 2. jūlija kopīgo dienestu darba dokumentu “Atveseļošana, noturība un reforma – Austrumu partnerības prioritātes pēc 2020. gada” (SWD(2021)0186), viņu 2020. gada 18. marta kopīgo paziņojumu “Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada. Noturības stiprināšana – Austrumu partnerība, kas sniedz labumu visiem” (JOIN(2020)0007) un viņu 2017. gada 9. jūnija kopīgo dienestu darba dokumentu “Austrumu partnerība – 20 mērķuzdevumi 2020. gadam: uzmanības koncentrēšana uz galvenajām prioritātēm un taustāmiem rezultātiem” (SWD(2017)0300),

ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas 2021. gada 16. aprīļa rezolūciju par demokrātisko procesu stiprināšanu: politisko partiju, pilsoniskās sabiedrības, godīgas vēlēšanu vides un brīvu un plurālistisku mediju nozīme (3),

ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas 2019. gada 9. decembra rezolūciju par parlamentāro uzraudzību kā instrumentu demokrātijas, pārskatatbildības un valsts iestāžu efektivitātes stiprināšanai Austrumu partnervalstīs (4),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 19. jūnija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Austrumu partnerību, gatavojoties 2020. gada jūnija samitam (5),

ņemot vērā Padomes 2020. gada 11. maija secinājumus par Austrumu partnerības politiku pēc 2020. gada,

ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (6), Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (7), un Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (8),

ņemot vērā Visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (9) (VPPN),

ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses (10), un notiekošās sarunas par padziļinātu nolīgumu,

ņemot vērā 12 labas demokrātiskas pārvaldības principus, kas iekļauti Eiropas Padomes Ministru komitejas 2008. gada martā apstiprinātajā Stratēģijā par jauninājumiem un labu pārvaldību vietējā līmenī,

ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja 2021. gada 14. decembra, 2022. gada 6. aprīļa un 2022. gada 23. maija paziņojumus, Eiropadomes priekšsēdētāja un Francijas prezidenta 2022. gada 4. februāra paziņojumu un 2022. gada 6. oktobra paziņojumu pēc Azerbaidžānas prezidenta, Armēnijas premjerministra, Francijas prezidenta un Eiropadomes priekšsēdētāja četrpusējās sanāksmes,

A.	tā kā laba demokrātiskā pārvaldība visos līmeņos ir būtiska efektīvam ekonomiskajam un sociālajam progresam un taisnīgas, stabilas un pārtikušas sabiedrības veidošanai; tā kā pārvaldības trūkumi ne tikai kavē labklājību, bet var arī būtiski apdraudēt valsts noturību un drošību;

tā kā pārvaldības situācija katrā Austrumu partnerības (AP) valstī ir atšķirīga, taču visās valstīs varētu panākt būtiskus uzlabojumus, jo īpaši īstenojot reformas valsts pārvaldē un tieslietu nozarē, ieviešot efektīvāku politiku korupcijas apkarošanai un uzlabojot pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību;

C.	tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir radījis jaunu ģeopolitisko vidi un mainījis AP drošības dimensiju;

tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir pamudinājis trīs valstis, ar kurām ES ir noslēgusi asociācijas nolīgumus, – Ukrainu, Gruziju un Moldovu – iesniegt pievienošanās Eiropas Savienībai pieteikumus; tā kā Komisija 2022. gada 17. jūnijā publicēja savus atzinumus par šo valstu pievienošanās pieteikumiem, iesakot Padomei visām trijām valstīm dot iespēju kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm un jo īpaši iesakot piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovas Republikai, un Gruzijai pēc tam, kad tā būs izpildījusi Komisijas atzinumā precizētās prioritātes;

tā kā Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā piešķīra Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu un atzina Gruzijas Eiropas perspektīvu, vienlaikus apstiprinot savu gatavību piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu, tiklīdz būs izpildītas Komisijas atzinumā par Gruzijas pieteikumu dalībai ES precizētās prioritātes;

F.	tā kā Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pievienošanās process pēc definīcijas mainīs Austrumu kaimiņattiecību politikas būtību un funkcionālo lomu un būtiski ietekmēs Austrumu kaimiņattiecību politikas nepieciešamo politisko un institucionālo pārstrukturēšanu;

G.	tā kā uz nopelniem balstītā pievienošanās procesā šīm valstīm ir jāveic būtiskas reformas, lai izpildītu Kopenhāgenas kritērijus, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, demokrātijas standartiem, pamattiesībām un brīvībām, kā arī minoritāšu tiesībām;

H.	tā kā Covid-19 pandēmija ir radījusi papildu problēmas, saasinot dažus sistēmiskus trūkumus, bet arī stimulējot pārmaiņas;

I.	tā kā Eiropas Parlaments 2022. gada 23. novembra ieteikumā par jauno ES paplašināšanās stratēģiju ieteica noteikt skaidrus termiņus sarunu pabeigšanai ar kandidātvalstīm vēlākais līdz pašreizējās desmitgades beigām;

tā kā Padome savos 2022. gada 13. decembra secinājumos par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu atgādināja, ka Komisija tika aicināta 2023. gadā sava parastā paplašināšanās dokumentu kopuma ietvaros ziņot par to nosacījumu izpildi, kuri precizēti Komisijas atzinumos par attiecīgajiem dalības pieteikumiem, un, neskarot šo visaptverošo regulāro ziņošanu, pieņēma zināšanai Komisijas nodomu 2023. gada pavasarī sniegt atjauninājumu;

K.	tā kā digitālā pārveide piedāvā daudzas iespējas uzlabot pārvaldību un demokrātisko līdzdalību;

tā kā ES un tās dalībvalstis ir iesaistījušās politiskajā dialogā un iestāžu sadarbībā ar AP valstīm un sniegušas tām atbalstu un tehnisko palīdzību, lai veidotu spējas un palīdzētu tām veikt nepieciešamās reformas; tā kā šāds atbalsts būs svarīgs arī nākotnē un būs cieši saistīts ar AP valstu apņemšanos ievērot tādas ES pamatvērtības kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana;

M.	tā kā Krievijas Federācija turpina klaji pārkāpt Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, apdraudot drošības, humanitāro un cilvēktiesību situāciju un pārkāpjot starptautisko tiesību pamatprincipus un normas okupētajos Gruzijas reģionos;

N.	tā kā miera un stabilitātes videi ir izšķiroša nozīme efektīvas demokrātiskas pārvaldības saglabāšanā; tā kā ir ļoti vēlama un ieteicama lielāka ES iesaistīšanās konfliktu risināšanā un miera veidošanā AP reģionā,

atzīst, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir radījis jaunu ģeopolitisko ainu un arvien sarežģītāku drošības vidi, ietekmējot AP valstu stabilitāti un pārvaldību; norāda, ka Krievijas militārie spēki bez to provokācijas, bez pamatojuma un bez nepieciešamības sāka brutālu uzbrukumu Ukrainas tautai un ka šīs agresīvās darbības apdraud drošību un kaitē stabilitātei visā AP reģionā; atzīst, ka šis drošības apdraudējums ir vēl nepieredzēts apdraudējums AP iniciatīvas turpmākai sekmīgai attīstībai;

visstingrākajā veidā nosoda neprovocēto un nepamatojamo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, Ukrainas teritorijas nelikumīgo okupāciju un iesaistīšanos gan militārajā darbībā, gan kiberkarā AP reģionā; atkārtoti apliecina ES apņemšanos sniegt atbalstu un uzsver savu vienbalsīgo atbalstu AP valstu suverenitātei, teritoriālajai integritātei un politiskajai neatkarībai to starptautiski atzītajās robežās un centieniem panākt, ka šie principi tiek pilnībā ievēroti;

stingri nosoda Krievijas raķešu uzbrukumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, kas ir izraisījuši milzīgas ciešanas un postījumus, un tāpēc ar tiem nav iespējams samierināties;

uzsver, ka ES Stratēģiskais kompass, kas tika apstiprināts 2022. gada martā, lai līdz 2030. gadam stiprinātu ES drošības un aizsardzības politiku, būtu jāattiecina arī uz AP reģionu; uzsver, ka būtu jāīsteno vēl vairāk pielāgotas divpusējas partnerības ar līdzīgi domājošām valstīm un stratēģiskajiem partneriem, tostarp uzlabojot dialogu un sadarbību, veicinot dalību kopējās drošības politikas misijās un operācijās un atbalstot spēju veidošanu;

aicina Krievijas Federāciju pildīt ar ES starpniecību panāktajā 2008. gada 12. augusta pamiera nolīgumā paredzētās starptautiskās saistības, izvest visus militāros un drošības spēkus no okupētajām Gruzijas teritorijām un ļaut ES pārraudzības misijai saskaņā ar tās mandātu netraucēti piekļūt visai Gruzijas teritorijai;

atzinīgi vērtē Eiropadomes 2022. gada 23. jūnija lēmumu piešķirt Ukrainai un Moldovas Republikai ES kandidātvalsts statusu un atzīt Gruzijas Eiropas perspektīvu; atgādina, ka paplašināšanās ir uz nopelniem balstīts process un ka minētās trīs valstis tiks novērtētas, pamatojoties uz to panākumiem Kopenhāgenas kritēriju izpildē, pieprasot, lai to iestādes šajā nolūkā veiktu būtiskas reformas, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, demokrātijas standartiem, pamattiesībām un brīvībām, kā arī minoritāšu tiesībām; šajā sakarā atzinīgi vērtē šo valstu veiktos efektīvos un tūlītējos pasākumus savu attiecīgo prioritāšu jomās; atzinīgi vērtē šo atjaunoto stimulu reformām pārvaldības jomā; uzsver, ka paplašināšanās politika kā ES ģeostratēģisks ieguldījums joprojām ir spēcīgs pamats mieram, demokrātijai, labklājībai, drošībai un stabilitātei Eiropā; uzsver, ka reģionā notiekošo vai neatrisināto konfliktu miermīlīga atrisināšana, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām un labām kaimiņattiecībām, ir būtiska, lai AP valstīs veidotu un stiprinātu noturīgas un ilgtspējīgas demokrātijas; atgādina, ka mieram un drošībai ir vajadzīgas spēcīgas, godīgas un publiski atbildīgas iestādes, laba pārvaldība un tiesiskuma ievērošana; stingri mudina AP valstis turpināt veikt attiecīgās reformas, jo tikai iekšējā noturība, kas sakņojas spēcīgās un demokrātiskās iestādēs, ļaus tām attīstīt nepieciešamo pretotiesspēju pret ārējiem apdraudējumiem;

aicina ES iestādes un AP valstu valdības jau no paša sākuma veidot pievienošanās procesu tā, lai tas būtu pārredzams un iekļaujošs visiem pilsoņiem AP valstīs, kuras piesakās dalībai ES, garantējot viņiem tiesības piedalīties gan parlamentārajā, gan līdzdalīgā lēmumu pieņemšanas procesā;

atkārtoti apstiprina likumdevēja centrālo lomu valsts sistēmās; prasa, lai spēcīgi un efektīvi parlamenti arī turpmāk būtu demokrātijas un tiesiskuma pamats; uzstāj, ka ir jāstiprina parlamentu kontroles pilnvaras un ka nedrīkst ierobežot parlamentu pilnvaras un deputātu spēju īstenot savas pilnvaras;

atzinīgi vērtē to, ka vienā no AP jaunās programmas pīlāriem, kas tika apstiprināts 2021. gada decembra Austrumu partnerības samitā, liels uzsvars likts uz labu pārvaldību, tiesiskumu, drošību un noturīgu sabiedrību, kas ir pamatā otram, uz investīcijām orientētam pīlāram; uzsver, ka efektīvas un atbildīgas iestādes ir būtisks priekšnoteikums, lai efektīvi izmantotu finansiālo atbalstu visu pārējo prioritāšu īstenošanai;

10.

mudina AP valstis turpināt apņēmīgi īstenot reformas, lai uzlabotu demokrātisku pārvaldību un tiesiskumu; uzsver, cik svarīgs ir pastāvīgs ES atbalsts reformām, kuru mērķis ir uzlabot pārvaldību un tiesiskumu AP valstīs, jo īpaši saistībā ar asociācijas nolīgumu un VPPN īstenošanu, un mudina turpināt piemērot principu “vairāk par vairāk”, lai stimulētu reformu progresu;

11.

uzsver, cik svarīgs ir konstruktīvs politiskais dialogs un sadarbīgas darba attiecības starp valstu politiskajām partijām, un uzstāj, ka pašreizējās atšķirības ir jāpārvar, lai īstenotu demokrātiskas reformas, jo īpaši partnervalstīs, kas vēlas pievienoties ES;

12.

atzinīgi vērtē pozitīvo ieguldījumu, ko sniedz iniciatīvas un instrumenti, kuri nodrošina tehnisko palīdzību un atbalsta spēju veidošanu, piemēram, kopīgā ES un Eiropas Padomes programma “Partnerība labai pārvaldībai”, un jo īpaši iestāžu veidošanas instrumenti, piemēram, mērķsadarbība, tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņa un iniciatīva “Atbalsts pārvaldības un vadības uzlabošanai”, un kuri visi sniedz mērķtiecīgu atbalstu partnervalstu publiskās pārvaldes iestādēm; atbalsta šādu iniciatīvu un instrumentu turpināšanu; uzsver, ka pārejas uz demokrātiju procesā ir svarīgi veicināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu;

13.

atgādina, ka labas pārvaldības stūrakmens ir neatkarīga tiesu sistēma, kam ir izšķiroša nozīme pilsoņu tiesību aizsardzībā neatkarīgi no viņu tautības, dzimuma un reliģijas, tiesiskuma un demokrātisku valdības formu stiprināšanā un funkcionējošas uzņēmējdarbības vides, kas ir būtiska ekonomikas attīstībai, nodrošināšanā; pauž bažas par lēno progresu un negatīvajām tendencēm šajā jomā un jo īpaši uzsver nepieciešamību garantēt, ka visas iecelšanas amatā, paaugstināšanas amatā un atlaišanas no amata tiesu iestādēs ir pilnībā balstītas uz nopelniem un tiek veiktas saskaņā ar starptautiskajām normām bez jebkādas politiskas iejaukšanās; turklāt atgādina, ka ir jānodrošina prokuratūru neatkarība un autonomija, jo tām jāspēj darboties bez politiska spiediena; mudina Ukrainu, Moldovu un Gruziju apņēmīgi strādāt, lai īstenotu Komisijas atzinumos izklāstītos ieteikumus par tiesu sistēmas reformu;

14.

norāda, ka polarizācija joprojām nosaka politisko vidi vairākās AP valstīs, un aicina visas politiskās ieinteresētās personas apvienoties, lai sasniegtu galveno mērķi – vērienīgas demokrātiskas, tiesu iestāžu un korupcijas apkarošanas reformas;

15.

atzinīgi vērtē Moldovas Republikas iestāžu apņemšanos pievērsties Komisijas atzinumā konstatētajām prioritātēm un mudina tās turpināt darbu, lai nostiprinātu tieslietu nozares neatkarību un integritāti; norāda, ka pastāvīgs ES iestāžu atbalsts tiesu sistēmas reformai ir būtisks visām AP valstīm;

16.

uzstāj, ka cīņa pret korupciju un valsts nozagšanu ir jānosaka par prioritāti, tostarp labāk īstenojot pretkorupcijas tiesību aktus, izbeidzot nesodāmību un ar labāku pārredzamību tādos jautājumos kā publiskais iepirkums un faktiskās īpašumtiesības samazinot korupcijas iespējas; atzinīgi vērtē EU4Integrity programmas uzsākšanu un elektronisko aktīvu deklarēšanas sistēmu izveidi Armēnijā, Gruzijā, Moldovā un Ukrainā; atzinīgi vērtē specializētu korupcijas apkarošanas struktūru izveidi, jo īpaši Ukrainas Augstās korupcijas apkarošanas tiesas, neatkarīga korupcijas apkarošanas biroja Gruzijā un korupcijas apkarošanas iestāžu sistēmas Armēnijā izveidi; slavē Gruzijas iestāžu veiktos pasākumus korupcijas apkarošanā un norāda, ka Gruzija korupcijas uztveres indeksā ieņem 45. vietu no 180 valstīm;

17.

atzinīgi vērtē Gruzijas pozitīvo soli, izveidojot jaunu, neatkarīgu korupcijas apkarošanas biroju, kas atskaitās Gruzijas Parlamentam un Korupcijas apkarošanas starpaģentūru padomei, un norāda, ka Korupcijas apkarošanas biroja galvenais uzdevums būs veicināt cīņu pret korupciju un novērst korupciju;

18.

atzinīgi vērtē to, ka Moldovas Republikā ir pieņemts likums, kas ļauj izveidot mehānismu tādu personu kriminālvajāšanai, tiesāšanai un notiesāšanai in absentia, kuras izvairās no kriminālvajāšanas, jo tā rezultātā tiks pieņemti galīgie tiesas spriedumi vairākās augsta līmeņa lietās, kas saistītas ar korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citiem smagiem noziegumiem; mudina iestādes uzlabot tiesisko regulējumu attiecībā uz trauksmes cēlējiem un paātrināt darbu, lai demonstrētu progresu un gūtu stabilus rezultātus korupcijas apkarošanas pastiprināšanā; norāda, ka pēdējos gados Gruzija ir būtiski uzlabojusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas sistēmu un ir apliecinājusi stingru politisko apņemšanos apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu;

19.

pauž nopietnas bažas par to, ka elites un oligarhu korupcija un valsts nozagšana ne tikai kavē ekonomisko un sociālo attīstību, bet arī var būt ārējās iejaukšanās kanāli ģeopolitisku mērķu sasniegšanai, kas ir pretrunā iedzīvotāju demokrātiskajai gribai un interesēm; uzsver, ka ir svarīgi ierobežot oligarhu un patronāžas tīklu ietekmi; mudina Ukrainu, Moldovu un Gruziju apņēmīgi strādāt, lai īstenotu Komisijas atzinumos izklāstītos ieteikumus par “deoligarhizāciju”; atzīst, ka tas ir sarežģīts process, jo ir nepieciešams atrast pienācīgus juridiskos instrumentus, lai efektīvi risinātu jautājumus saistībā ar personīgajām interesēm un oligarhu ietekmi; tomēr mudina AP valstis piešķirt prioritāti šim jautājumam, kas ir būtiski svarīgs to iedzīvotājiem;

20.

uzstāj, ka patiesai pilsoniskajai sabiedrībai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas pienācīgu publisku kontroli un veicinātu reformu sociālo pieņemamību; prasa palielināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgajiem medijiem, tostarp izmantojot ilgtspējīgu finansējumu, un pieprasa atcelt jebkādus ierobežojumus to darbam, tostarp attiecībā uz to reģistrāciju un ārvalstu finansējuma saņemšanu; pauž bažas par uzbrukumiem kritiskajiem viedokļiem medijos un par politiski motivētām tiesas prāvām pret mediju vadītājiem; norāda uz neatkarīgo mediju būtisko nozīmi katrā demokrātiskā sabiedrībā un aicina AP valstis pastiprināt centienus aizsargāt mediju plurālismu un neatkarību, tostarp nodrošinot īpašumtiesību pārredzamību mediju tirgū; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt preses brīvību un vārda brīvību, kas ir Eiropas Savienības vērtību stūrakmeņi un priekšnoteikums turpmākai Eiropas integrācijai; mudina visas ES un AP valstis samazināt valsts regulējumu attiecībā uz medijiem un atturēties no jebkādas iejaukšanās publisku vai neatkarīgu mediju redakciju viedokļa paušanā; vienlaikus uzsver, ka Krievijas pašreizējā agresija ir hibrīda rakstura un izmanto demokrātiskas vērtības, piemēram, mediju brīvību, lai vērstos pret demokrātiju un izplatītu nepatiesu informāciju saturošu propagandu, un uzsver, ka ES un AP valstu informācijas drošības politikā tas būtu jāņem vērā drošības stratēģiju izstrādē;

21.

atkārtoti apstiprina, ka brīvas un godīgas vēlēšanas, kuru pamatā ir demokrātijas principi, rada galvenos nosacījumus labai un efektīvai pārvaldībai; atkārtoti uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka vēlēšanu procesi pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODIHR) ieteikumiem un Venēcijas komisijas atzinumiem, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktu grozījumu pieņemšanu attiecībā uz vēlēšanu likumiem un partiju finansēšanu; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka ar daudzpartiju atbalstu ir pieņemti grozījumi Gruzijas Vēlēšanu kodeksā par elektronisko balsošanu un partiju finansēšanu saskaņā ar EDSO/ODIHR un Venēcijas komisijas ieteikumiem;

22.

mudina turpināt valsts pārvaldes reformas, kuru mērķis ir nodrošināt atbildīgu, pārredzamu un efektīvu valsts pārvaldi visos līmeņos, jo īpaši publisko finanšu pārvaldības jomā; uzsver, ka publiskā sektora spēju veidošanā liela nozīme ir ES publiskā sektora speciālajām zināšanām, ko sniedz, izmantojot vienādranga zināšanu apmaiņu un institucionālas partnerības; atzinīgi vērtē nodomu izveidot Austrumu partnerības Publiskās pārvaldes akadēmiju, kā izklāstīts Austrumu partnerības samita 2021. gada 15. decembra kopīgajā deklarācijā, un prasa akadēmijai ātri sākt darbību;

23.

uzsver digitalizācijas tālejošos ieguvumus labas pārvaldības, pārredzamības un korupcijas apkarošanas uzlabošanā; norāda, ka digitālās tehnoloģijas var ievērojami atvieglot pilsoņu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos un to kontroli; atbalsta to, ka jaunajā AP programmā galvenā uzmanība ir pievērsta digitālās pārveides un jo īpaši e-pārvaldības stimulēšanai;

24.

pauž nožēlu par Baltkrievijas iestāžu lēmumu apturēt dalību Austrumu partnerībā; tiklīdz Baltkrievijā būs radīti nepieciešamie apstākļi miermīlīgai pārejai uz demokrātiju, cer atsākt sadarbību ar to, lai izstrādātu kopīgu programmu, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un kopīgas intereses; turpina sadarbību ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību un neatkarīgajiem medijiem un atbalsta tos;

25.

aicina visas Eiropas politiskās saimes palīdzēt savām radniecīgajām partijām Baltkrievijas opozīcijā saglabāt dzīvotspējīgas struktūras, ņemot vērā neatzītā Lukašenko režīma veiktās izmaiņas likumā par politiskajām partijām Baltkrievijā, un mudina tās turpināt aktīvu sadarbību ar Baltkrievijas partijām neatkarīgi no to reģistrācijas statusa;

26.

uzsver nepieciešamību nepieļaut neaizsargāto grupu, tostarp minoritāšu grupu, LGBTIK+ personu un personu ar invaliditāti, diskrimināciju un nodrošināt dzimumu līdztiesību, lai uzlabotu dažādu grupu pārstāvību un to sociālekonomiskos apstākļus un tādējādi veicinātu stabilas un vienlīdzīgākas sabiedrības un labu pārvaldību;

27.

atzinīgi vērtē to, ka Armēnija un Azerbaidžāna ir apstiprinājušas apņemšanos strādāt pie miera līguma, atkārtoti apliecinājušas apņemšanos ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un 1991. gada Almati deklarāciju, ar kuru tās atzīst viena otras teritoriālo integritāti un suverenitāti, un apstiprinājušas, ka tas būs pamats robežu noteikšanas komisiju darbam; atzinīgi vērtē civilās ES pārraudzības misijas sekmīgo darbību Armēnijā pie robežas ar Azerbaidžānu; atzinīgi vērtē to, ka Armēnijā ir izveidota civila ES misija, kuras galīgais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mieru reģionā, samazinot incidentu skaitu konfliktu skartajos un pierobežas reģionos Armēnijā, samazināt riska līmeni iedzīvotājiem, kas dzīvo šādās teritorijās, un tādējādi veicināt Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību normalizēšanos; piekrīt Eiropadomes priekšsēdētāja apgalvojumam, ka incidentu nepieļaušanai ir būtiski nodrošināt pienācīgu distanci starp spēkiem; atzinīgi vērtē vienošanos par nepieciešamību atbloķēt transporta savienojumus reģionā bez eksteritoriāliem prasījumiem;

28.

prasa pilnībā un ātri atrisināt visus neatrisinātos humanitāros jautājumus, tostarp atbrīvot visus armēņu ieslodzītos, precizēt visu to personu likteni, kuras Kalnu Karabahas konflikta laikā ir pazudušas bez vēsts vai piespiedu kārtā, un īstenot UNESCO misiju, kuras mērķis ir aizsargāt reģiona kultūras mantojumu; atzinīgi vērtē ES atbalstu humānās atmīnēšanas centieniem; uzsver, ka ir jāpievēršas armēņu tiesībām un drošībai Kalnu Karabahā, lai reģionā nodrošinātu ilgstošu mieru;

29.

uzdod līdzpriekšsēdētājiem nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāram, kā arī ES dalībvalstu un Austrumu partnerības valstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0406.

(2) OV C 28, 27.1.2020., 97. lpp.

(3) OV C 361, 8.9.2021., 1. lpp.

(4) OV C 134, 24.4.2020., 1. lpp.

(5) OV C 362, 8.9.2021., 114. lpp.

(6) OV L 261, 30.8.2014., 4. lpp.

(7) OV L 260, 30.8.2014., 4. lpp.

(8) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.

(9) OV L 23, 26.1.2018., 4. lpp.

(10) OV L 246, 17.9.1999., 3. lpp.

29.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/8

Rezolūcija par galvaspilsētām: ekonomiskā attīstība un risināmās problēmas reālajā situācijā pēc Covid-19

(2023/C 229/02)

EURONEST PARLAMENTĀRĀ ASAMBLEJA,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. un 6. pantu, kā arī tā 145. līdz 149. pantu (IX sadaļa – “Nodarbinātība”) un 165. un 166. pantu (XII sadaļa – “Izglītība, arodmācības, jaunatne un sports”),

ņemot vērā Austrumu kaimiņattiecību politikas attīstību kopš 2004. gada un tās Austrumu partnerības komponenta attīstību kopš 2009. gada, un it īpaši Komisijas progresa ziņojumus par tās īstenošanu,

ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp ES un Gruziju (1), Asociācijas nolīgumu starp ES un Moldovu (2) un Asociācijas nolīgumu starp ES un Ukrainu (3), kuros noteikts mērķis izveidot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas, kā arī Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp ES un Armēniju (4) un Partnerības un sadarbības nolīgumu starp ES un Azerbaidžānu (5),

ņemot vērā Eiropadomes lēmumu piešķirt Ukrainai un Moldovai ES kandidātvalsts statusu un atzīt Gruzijas Eiropas perspektīvu,

ņemot vērā 2011. gada 3. maijaEuronest parlamentārās asamblejas dibināšanas aktu (jaunākie grozījumi tajā izdarīti 2018. gada 26. jūnijā) (6),

ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta 2017. gada 9. jūnija kopīgo darba dokumentu Eastern Partnership – 20 Deliverables for 2020: focusing on key priorities and tangible results (Austrumu partnerība – 20 mērķpasākumi 2020. gadam: koncentrēšanās uz pamatprioritātēm un reāliem rezultātiem) (SWD(2017) 300),

ņemot vērā Komisijas un tās priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 18. marta kopīgo paziņojumu “Austrumu partnerības politika laikposmam pēc 2020. gada. Noturības stiprināšana – Austrumu partnerība, kas sniedz labumu visiem” (JOIN(2020) 7) un Padomes 2020. gada 11. maija secinājumus par Austrumu partnerību laikposmam pēc 2020. gada,

ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas Prezidija 2020. gada 12. jūnija vēstījumu Austrumu partnerības vadītāju videokonferencē, kas notika 2020. gada 18. jūnijā,

ņemot vērā 2021. gada 15. decembrī Briselē notikušajā Austrumu partnerības samitā pieņemto kopīgo deklarāciju,

ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc 2020. gada 18. jūnija Austrumu partnerības vadītāju videokonferences,

ņemot vērā ES un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferences rīcības plānu 2018.–2020. gadam,

ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas 2019. gada 9. decembra rezolūciju par inovāciju izglītībā un izglītības reformām ES dalībvalstīs un austrumu partnervalstīs: risināmās problēmas un iespējas (8),

ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (Programma 2030. gadam), ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības samitā 2015. gada 25. septembrī, un it īpaši 4. ilgtspējīgas attīstības mērķi – nodrošināt iekļaujošu un vienlīdzīgi pieejamu, kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas visiem iedzīvotājiem,

ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, par ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija paziņoja 2017. gada 17. novembrī Gēteborgā notikušajā sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi, un it īpaši 1. pīlāru par ikviena cilvēka tiesībām uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai saglabātu un iegūtu prasmes, kas ļauj viņiem pilnībā piedalīties sabiedriskajā dzīvē un veiksmīgi pārvaldīt statusa maiņu darba tirgū,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/817, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (9),

ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas 2016. gada 22. marta rezolūciju par profesionālās kvalifikācijas, darba pieredzes un augstākās izglītības diplomu savstarpēju atzīšanu Boloņas procesa ietvaros (10),

ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 10. jūnija darba dokumentu Analytical underpinning for a New Skills Agenda for Europe (Jaunās Prasmju programmas Eiropai analītiskais pamats) (SWD(2016) 195),

ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu “Jaunā Prasmju programma Eiropai. Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (COM(2016) 381),

ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. decembra paziņojumu par izglītības uzlabošanu un modernizēšanu (COM(2016) 941),

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra paziņojumu par Digitālās izglītības rīcības plānu (COM(2018) 22),

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra priekšlikumu Padomes ieteikumam par kopīgu vērtību, iekļaujošas izglītības un Eiropas dimensijas mācībās veicināšanu (COM(2018) 23),

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra priekšlikumu Padomes ieteikumam par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā (COM(2018) 24),

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Spēcīgas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme” (COM(2018) 268),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (COM(2020) 625),

ņemot vērā Padomes 2018. gada 26. novembra Ieteikumu par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (11),

ņemot vērā 2020. gada 19. novembra Romas ministru konferences komunikē, kas sekoja Eiropas augstākās izglītības telpas valstu ministru sanāksmei,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. decembra rezolūciju par izglītību digitālajā laikmetā: problēmas, iespējas un gūtā pieredze ES politikas izstrādē (12),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. marta paziņojumu “EIROPA 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010) 2020),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 5. maija atzinumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm,

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam. Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam” (COM(2020) 624), kas balstās uz Digitālās rīcības plānu 2018.–2020. gadam,

ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1958. gada 25. jūnija Konvenciju (Nr. 111) par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā,

ņemot vērā SDO 1975. gada 23. jūnija Konvenciju (Nr. 142) par cilvēkresursu attīstību,

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 26. februāra priekšlikumu Padomes lēmumam par nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2020) 70) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 5. maija atzinumu un Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (13),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju (COM(2020) 102),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020) 456),

ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 21. jūlija secinājumus, Parlamenta 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem (14) un Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumus,

ņemot vērā Komisijas ziņojumu par makrofinansiālas palīdzības sniegšanu trešām valstīm 2019. gadā (COM(2020) 296),

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2018. gada ziņojumu par Austrumu partnerības Tehniskās palīdzības ieguldījumu fondu,

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. jūlija priekšlikumu, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018) 434),

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640) un it īpaši tajā likto uzsvaru uz spēcīgu partnerību ar Austrumu partnerības valstīm vides, enerģētikas un klimata jomā,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 26. septembra Regulu (ES) 2017/1601, ar ko izveido Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu (15),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 28. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (COM(2020) 408),

ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros 2015. gada 12. decembrī pieņemto Parīzes nolīgumu,

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. janvāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Vienotība Covid-19 apkarošanā” (COM(2021) 35), it īpaši tās aicinājumu nodrošināt Austrumu partnerības valstīm piekļuvi daļai no 2,3 miljardiem Covid-19 vakcīnas devu, ko sev sagādājusi ES,

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020) 103),

ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu procesā un dezinformāciju valstu un Eiropas demokrātijas procesos (16),

ņemot vērā 2019. gada 19. septembra rezolūciju par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei (17),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020) 98),

ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) (18),

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības darbības programmu veselības jomā (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (programma “ES veselība”) (COM(2020) 405),

ņemot vērā Eiropas partnerības valstu ministru 2022. gada 12. decembra sanāksmi Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela vadībā,

ņemot vērā kopīgo dienestu darba dokumentu Recovery, resilience and reform: post 2020 Eastern Partnership priorities (Atveseļošana, noturība un reforma: Austrumu partnerības prioritātes pēc 2020. gada),

ņemot vērā 2022. gada 8. jūnija rezolūciju par drošību Austrumu partnerības reģionā un kopējās drošības un aizsardzības politikas nozīmi (19),

ņemot vērā EIB 2018. gada ziņojumu par Austrumu partnerības Tehniskās palīdzības ieguldījuma fonda izvērtējumu (2010–2019),

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un Regulu (ES) 2015/757 (ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšana),

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 09/2021 “Dezinformācija, kas skar Eiropas Savienību, tiek apkarota, bet nav iegrožota”,

ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta secinājumus,

tā kā Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un cita veida sekas ir būtiski ietekmējušas Austrumu partnerības valstis, jo tās atstāja ietekmi uz tirdzniecību un naudas pārvedumiem; tā kā valstu valdības reaģēja uz pandēmiju un Azerbaidžāna, Armēnija un Gruzija ieviesa tūlītējus aizliegumus un ierobežojumus vairākās jomās;

tā kā Eiropas Savienība mobilizēja vairāk nekā 2,5 miljardus EUR, lai atbalstītu Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu cīņā pret Covid-19; tā kā tā arī atbalstīja Covid-19 vakcīnas izmantošanu un vakcināciju Austrumu partnerības valstīs (40 miljoni EUR) un dalībvalstu dalīšanos Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinātās vakcīnās ar Austrumu partnerības valstīm, izmantojot Polijas koordinētu Eiropas komandas pieejas mehānismu (35 miljoni EUR);

C.	tā kā tūrisma nozares darbības palēnināšanās Gruziju skāra smagāk nekā jebkuru citu Austrumu partnerības valsti un tā kā ietekme uz Azerbaidžānas tūrisma nozari arī bija postoša;

tā kā ierobežojumi, ko noteica, lai apturētu vīrusa tālāku izplatīšanos, negatīvi ietekmēja mazos un vidējos uzņēmumus (MVU); tā kā Armēnijas gadījumā pandēmijas uzliesmojums Erevānā nozīmēja to, ka ietekme uz MVU bija postošāka nekā citās kopienās; tā kā MVU Azerbaidžānas lielākajās pilsētās un citu Austrumu partnerības valstu pilsētās ziņoja par problēmām, ko izraisījusi pieprasījuma straujā pazemināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs un pārdošanas apjoma un peļņas samazināšanās;

E.	tā kā krasa ārvalstu tiešo investīciju samazināšanās Austrumu partnerības reģionā ietekmē reģiona pēckrīzes atveseļošanu;

tā kā Eiropas komandas atbalsta programmas ietvaros tika piešķirti 100 miljoni EUR, lai palīdzētu MVU, pašnodarbinātajiem un citiem cilvēkiem viegli piekļūt kredītam un stimulētu to darbību pēc krīzes; tā kā vairāk nekā 200 miljoni EUR no esošajām kredītlīnijām un dotācijām MVU tika piešķirti vietējā valūtā, izmantojot iniciatīvu EU4Business;

G.	tā kā pandēmijas laikā smagi tika skarta izglītības sistēma, jo notika tūlītēja pāreja no tradicionālajām mācīšanās metodēm uz tiešsaistes izglītību;

H.	tā kā digitālo pakalpojumu attīstības līmenis dažādās Austrumu partnerības valstīs atšķiras un ir atšķirīgs arī to interneta izplatības līmenis;

I.	tā kā zemākas interneta izplatības un kiberkomercijas attīstības trūkuma dēļ pakalpojumu nozare Austrumu partnerības valstīs tika skarta vissmagāk;

tā kā Austrumu partnerības valstu vispārējs izvērtējums atklāja, ka vissmagākā un dziļākā ekonomikas recesija ir skārusi pilsētas, it īpaši tās, kurās bija būtiska iedzīvotāju, saimnieciskās darbības un Covid-19 gadījumu koncentrācija, un tā kā tajā pašā laikā šīs pilsētas smagāk skāra arī saziņas trūkums, izteiktāks tuvums un traucējumi piegādes ķēdēs;

K.	tā kā Austrumu partnerības valstu pieņemtie pasākumi tika saskaņoti ar pasākumiem, ko ieviesa visā ES, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz MVU;

L.	tā kā valstu valdību pieņemtie pasākumi veselības krīzes mazināšanai izraisīja daudzu uzņēmumu pilnīgu vai daļēju slēgšanu un darbības apturēšanas, kas, savukārt, veicināja bezdarba pieaugumu;

M.	tā kā augsts bezdarba līmenis un zems uzkrājumu līmenis Austrumu partnerības reģionā var izraisīt ilgstošu ekonomikas lejupslīdi un nabadzību;

N.	tā kā ir sagaidāms, ka ekonomikas atveseļošana Austrumu partnerības reģionā būs ilgstošs un sarežģīts process;

O.	tā kā plaša mēroga likvidācija un bankroti Austrumu partnerības valstīs tika mazināti, piešķirot aizdevumus un īstermiņa finansējumu, lai palīdzētu MVU Covid-19 pandēmijas laikā;

P.	tā kā pandēmijas izraisītās vai saasinātās ekonomiskās grūtības varētu vēl vairāk paaugstināt bezdarba līmeni un radīt papildu šķēršļus nodarbināmībai;

Q.	tā kā investīciju trūkums digitālajā tehnoloģijā palielina nevienlīdzību starp uzņēmumiem, cilvēkiem un vietām;

R.	tā kā patērētāju pieprasījuma ievērojamu samazināšanos Austrumu partnerības valstīs, tostarp to galvaspilsētās, var uzskatīt par Covid-19 ilgtermiņa sekām;

S.	tā kā Austrumu partnerības valstīm būtu jāliek stingrs uzsvars uz izglītības lomu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā;

T.	tā kā neizprovocētais Krievijas agresijas karš ir postoši ietekmējis ne tikai Ukrainu, bet arī Austrumu partnerības reģionu kopumā, skarot visas sabiedriskās dzīves jomas, tostarp, atstājot neparedzētu ietekmi uz veselības aprūpi un sabiedrības labbūtību;

U.	tā kā Eiropas Savienība ir atkārtoti apstiprinājusi savu apņemšanos attiecībā uz Austrumu partnerību un vēlmi padarīt to elastīgāku un labāk pielāgotu partnervalstu vajadzībām,

uzsver, ka Covid-19 atstāja spēcīgu negatīvu ietekmi uz Austrumu partnerības valstu galvaspilsētām, smagi skarot centrālo valdību un vietējās pašpārvaldes iestādes, kā arī uzņēmumus un sabiedrību;

atzīmē, ka valsts un vietējās pašpārvaldes iestādēm bija jāmeklē alternatīvas un risinājumi, lai līdz minimumam samazinātu pandēmijas izraisīto plaši izplatīto ekonomisko kaitējumu Austrumu partnerības valstu galvaspilsētās;

atzīmē, ka Covid-19 ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmēja darbaspēka migrācijas dinamiku reģionā; šajā sakarā norāda, ka pandēmija ievērojami samazināja cilvēku mobilitāti, kā rezultātā galvaspilsētās palielinājās bezdarbs;

uzsver, ka Covid-19 krīze izraisīja smagu ekonomikas lejupslīdi, kas skāra gan ekonomiku, gan sabiedrību; tajā pašā laikā atzīmē, ka šī situācija rada iespēju pārskatīt esošos modeļus sadarbībai starp dažādām iekšzemes un starptautiskām ieinteresētajām personām;

uzsver, ka ir svarīgi veicināt multilaterālismu, stratēģiskās prioritātes un izglītības un inovācijas jomā galvaspilsētās uzņemto galveno starptautisko saistību un izvirzīto mērķu – tostarp ilgtspējīgas attīstības mērķu, Programmas 2030. gadam un Parīzes nolīguma – īstenošanu;

atzīmē, ka digitālās tehnoloģijas izglītības un apmācības jomā vispārēji uzlabos sinerģiju starp ekonomiku un izglītību un ka investīcijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT), kuras veic izglītības un apmācības iestādes, it īpaši tās, kas piedalās ES programmās, dos rezultātus galvaspilsētās;

uzsver, ka ES pieejai jābūt vērstai uz demokrātisku un ekonomisku reformu atbalstīšanu un institūciju un sabiedrības noturības stiprināšanu;

vērš uzmanību uz nepieciešamību integrēt IKT mācīšanas un mācīšanās procesā un pārskatīt izglītības koncepciju, lai galvaspilsētās pārietu no zināšanu nodošanas modeļa uz zināšanu līdzradīšanas modeli;

uzsver, ka, pārkvalificējot skolotājus un modernizējot izglītības sistēmu, lai to padarītu piemērotu digitālajam laikmetam, valstis var uzlabot savu izglītības sistēmu kvalitāti;

10.

atzīmē, ka Austrumu partnerības valstis var izmantot šo iespēju, lai paātrinātu savu stratēģiju īstenošanu un palielinātu investīcijas izglītības un apmācības sistēmās nolūkā nodrošināt efektīvu, pieejamu un iekļaujošu izglītību, tostarp profesionālo izglītību un apmācību, mūžizglītību, jaunu prasmju apguvi un pārkvalifikāciju;

11.

atbalsta kontaktu un apmaiņas ar Austrumu partnerības valstīm stiprināšanu, izmantojot kopīgus projektus, kas izstrādāti pilsoniskās sabiedrības līmenī, tostarp, sniedzot atbalstu jaunajiem studentiem un profesionāļiem dalībai ES izglītības un apmācības programmās, tādās kā Erasmus+;

12.

uzsver, ka ir svarīgi, lai Austrumu partnerības valstis īstenotu šos mērķus, nodrošinot labāku infrastruktūru, savienojamību un digitālo aprīkojumu un apmācot skolotājus izmantot tehnoloģiju un digitālās metodikas;

13.

atzīmē, ka Austrumu partnerības valstis var palielināt mobilitāti, izmantojot izglītību un mācīšanos, lai veicinātu tādu pamatkompetenču un pieredzes apguvi, kas ir būtiskas aktīvai līdzdalībai darba tirgū un sabiedrībā kopumā;

14.

uzsver, ka izglītības reformas būtu rūpīgi jāveicina, īstenojot tādas pamatprogrammas kā Erasmus+, “Radošā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa”, savukārt, galvaspilsētu uzkrātā pieredze noderētu perifēro reģionu attīstībā;

15.

atgādina, ka mērķtiecīgi finansiāli stimuli un modulāras mācīšanās iespējas Austrumu partnerības valstīs var veicināt piedalīšanos apmācībā, lai pastiprinātu to centienus palīdzēt mazprasmīgiem pieaugušajiem apgūt minimālo rakstpratības, rēķinpratības un digitālo prasmju līmeni;

16.

uzsver nepieciešamību atbalstīt akadēmiskās un pētnieciskās izcilības centrus reģionā, pastiprinot Austrumu partnerības valstu akadēmisko un izglītības iestāžu sadarbību un vienlaikus atvieglojot administratīvo slogu;

17.

uzsver – lai novērstu negatīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi un attīstību, ko rada tas, ka jaunāks un labāk izglītots darbaspēks atstāj savu izcelsmes valsti, Austrumu partnerības valstīm būtu jāanalizē, kā pārvaldīt augsti kvalificētu darba ņēmēju starptautisko mobilitāti, un būtu jāapmainās ar labāko praksi;

18.

uzsver nepieciešamību, kad vien iespējams, izmantot tiešsaistes tālmācības kursus, mudināt izglītības tehnoloģijas uzņēmumus uzlabot savu resursu pieejamību, dažādot mācīšanas veidus atkarībā no vecuma un spējām un veicināt skolotāju sadarbību;

19.

uzsver – lai sagatavotu vairāk digitālās jomas speciālistu, Austrumu partnerības valstīm būtu jāpastiprina digitālo pamatprasmju un kompetenču mācīšana jau no agrīna vecuma un jāizstrādā interesi piesaistošas augstākās izglītības programmas, vienlaikus uzlabojot jaunākās paaudzes nodarbinātības izredzes;

20.

atzīmē, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai bērniem attālos apgabalos, kuri saskaras ar atstumtību;

21.

uzsver – lai veicinātu dzimumu līdztiesības kultūru darbavietā un palīdzētu apkarot visu veidu diskrimināciju, tostarp dzimumu stereotipizēšanu, Austrumu partnerības valstīm ir jānovērš dzimumu nevienlīdzība un jāveicina dzimumsensitīvāka mācīšana skolās;

22.

uzsver, ka papildu uzmanība ir jāpievērš bērniem ar invaliditāti, nodrošinot tiešsaistes izglītības un izglītības resursu pieejamību;

23.

uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības locekļiem, darba devēju apvienībām, sociālajiem partneriem, akadēmiskajām institūcijām, mācību centriem un nodarbinātības aģentūrām ir jānosaka un jānovērš plaisa starp Austrumu partnerības valstu darba tirgus vajadzībām un to izglītības un apmācības sistēmu piedāvāto akadēmisko kvalifikāciju un profesionālajām prasmēm;

24.

norāda uz nepieciešamību nodrošināt, ka jauniešu rīcībā ir instrumenti un zināšanas, kas viņiem ļauj iesaistīties pilsoniskajā aktīvismā, uzņemties aktīvu lomu sabiedrībā un veidot sev labāku nākotni;

25.

uzsver nepieciešamību palielināt palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem, kas pašlaik cieš pret Ukrainu vērstās nepamatotās un neizprovocētās Krievijas militārās agresijas dēļ; atzīmē, ka saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja sniegto informāciju laikposmā no 2022. gada februāra līdz 2022. gada 20. decembrim no Ukrainas uz citām valstīm bēgļu gaitās bija devušies vairāk nekā 16,6 miljoni iedzīvotāju; atzīmē arī to, ka saskaņā ar Ukrainas Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju no kara sākuma līdz 2022. gada 24. decembrim bija nogalināti 450 bērni un ievainoti – 867; piebilst, ka šie dati neietver datus par teritorijām, kurās notiek aktīva karadarbība; turklāt atzīmē, ka līdz 2022. gada 23. decembrim bombardēšanas un apšaudes rezultātā Ukrainā bija sapostītas 2 619 izglītības iestādes un pilnībā iznīcinātas – 406 izglītības iestādes;

26.

atgādina, ka uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm ir stingri jāapņemas pielāgot mācību programmas un nodrošināt stažēšanos, izmantojot ciešu sadarbību starp izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmējdarbības sektoru;

27.

uzsver nepieciešamību īstenot otrās iespējas politiku attiecībā uz neaizsargātiem uzņēmumiem, nosakot īsu parāda dzēšanas periodu – jo tādējādi tiktu likvidēti tiesību akti, kas diskriminē uzņēmējus, kuri vēlas atsākt darbību, – un izstrādājot īpašas pamatnostādnes un mācību kursus;

28.

uzsver, ka Austrumu partnerības valstu izglītības un apmācības sistēmu modernizācija neapšaubāmi var sniegt reālu labumu šo valstu iedzīvotājiem;

29.

uzsver, ka ir svarīgi sniegt pastāvīgu finansiālu atbalstu no ES programmām un fondiem, īpašu uzmanību pievēršot modernas infrastruktūras attīstībai, lai sagatavotu Austrumu partnerības valstis nākotnes dalībai Eiropas Savienībā;

30.

uzsver, ka ES var būt svarīga loma Austrumu partnerības valstu centienu atbalstīšanā; atzinīgi vērtē Austrumu partnerības Eiropas skolu Tbilisi (Gruzijā) kā svarīgu apliecinājumu ES ietekmei reģionā, jo tā sniedz unikālu iespēju studentiem no sešām Austrumu partnerības valstīm gūt personiskus, sociālus un profesionālus panākumus, pamatojoties uz kopīgām Eiropas pamatvērtībām;

31.

uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai arī turpmāk būtu jākoncentrējas uz mērķtiecīgiem pasākumiem, lai atbalstītu vietējo pilsonisko sabiedrību tās svarīgās lomas – uzraudzīt valdības darbības, it īpaši ar atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes saistītās politikas, – īstenošanā;

32.

uzsver, ka Austrumu partnerības valstu galvaspilsētas var likvidēt šķēršļus zināšanu apguvei un veicināt inovatīvu un iekļaujošu izglītību un apmācību visiem, tādējādi padarot Eiropas augstākās izglītības telpu par realitāti;

33.

uzsver nepieciešamību samazināt administratīvo slogu, paātrinot e-pārvaldes iniciatīvu īstenošanu un vienlaikus nodrošinot iedzīvotājiem iespējas piekļūt visiem nepieciešamajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem;

34.

atzīmē, ka ir jārada apstākļi tam, lai jaunieši studētu, piedalītos apmācībā, strādātu un iesaistītos sabiedrībā, un prasa ES vēl vairāk palielināt atbalstu šajā jomā;

35.

uzsver nepieciešamību pēc investīcijām, lai stiprinātu konkurētspēju un integrāciju ES vērtību ķēdēs;

36.

vērš uzmanību uz tādu kultūras un demokrātiskās izglītības iniciatīvu radīšanu, kuru mērķis ir veicināt mobilitāti un tiešus personiskos kontaktus un, izmantojot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību, panākt, lai sabiedrība kļūtu spēcīgāka;

37.

uzsver, ka ir svarīgi uzlabot spēju paredzēt ar Covid-19 saistītas dezinformēšanas darbības un reaģēt uz tām, kā arī stiprināt sabiedrības noturību pret propagandas, viltus ziņu un naida runas draudiem, vienlaikus neierobežojot mediju vārda brīvību;

38.

uzsver – lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrācijas sociālekonomiskās sekas Austrumu partnerības valstīs, ir svarīgi radīt vairāk kvalitatīvu darbvietu jauniešiem, kas ir īpaši sarežģīti, ņemot vērā pārmaiņas virzošos strukturālos faktorus, piemēram, tehnoloģisko inovāciju un globalizāciju;

39.

atzīmē, ka Covid-19 pandēmijas laikā visu Austrumu partnerības valstu veselības aprūpes sistēmas ātri vien tika pārslogotas un tāpēc politikas veidotājiem būtu jāpastiprina savstarpīgums un jāuzlabo publiskās veselības aprūpes finansēšana, lai paaugstinātu sagatavotību;

40.

atzīmē, ka Covid-19 pandēmija ir paātrinājusi digitālo pārkārtošanos un ka Austrumu partnerības valstīm būtu jāpārskata pašreizējo izglītības modeļu ilgtspēja un efektivitāte;

41.

uzsver, ka Austrumu partnerības valstīm būtu jāsadarbojas, lai dalītos pieredzē pēcpandēmijas atveseļošanas politiku īstenošanā un tādējādi palielinātu sagatavotību un savstarpīgumu, kad nākotnē nāksies saskarties ar līdzīgām problēmām;

42.

uzsver nepieciešamību pēc skaidra nodarbinātības satvara, lai virzītu divējādo pārkārtošanu, nodrošinātu atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes, stiprinātu ilgtspējīgu konkurētspēju galvaspilsētās, nodrošinātu pienācīgas darbvietas un vienlīdzīgas iespējas un palielinātu stabilitāti un labklājību reģionā;

43.

uzsver, ka ir jāpalielina stratēģiskās investīcijas ilgtspējīgas, zaļas un uz apriti balstītas ekonomikas izaugsmes veicināšanai, vienlaikus uzlabojot nodrošinātību ar pārtiku Austrumu partnerības reģionā;

44.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt ekonomikas attīstību, izmantojot tādus pasākumus kā uzlabota savienojamība un reģionālā attīstība, reģionu iekšējā tirdzniecība, lauksaimniecība un lauku attīstība un liekot stingru politikas akcentu uz vides aizsardzību, lai pastiprinātu noturību pret klimata pārmaiņām, paātrinātu pāreju uz mazoglekļa aprites ekonomiku un attīstītu digitālo ekonomiku;

45.

atzīmē, ka ir svarīgi uzlabot speciālās tehniskās zināšanas un spēju, lai ieviestu valsts uzraudzības, ziņošanas un verifikācijas satvarus attiecībā uz emisijām saskaņā ar Parīzes nolīgumā paredzēto jauno pastiprinātas pārredzamības satvaru;

46.

atzinīgi vērtē Austrumu partnerības ekonomikas un investīciju plānu, kas paredz no ES budžeta mobilizēt 2,3 miljardus EUR dotāciju, finansējuma apvienošanas un garantiju veidā, lai atbalstītu pēcpandēmijas atveseļošanu un ilgtspējīgi pārveidotu Austrumu partnerības valstu ekonomiku nolūkā padarīt to noturīgāku un integrētāku; atzīmē, ka šis plāns varētu piesaistīt līdz pat 17 miljardiem EUR publisku un privātu investīciju veidā;

47.

aicina visas ieinteresētās personas ES un Austrumu partnerības valstīs pastiprināt centienus, lai īstenotu plašu uzmanību piesaistošas pamatiniciatīvas, tostarp projektus, kas paredzēti savienojamības attīstīšanai Melnajā jūrā, tādus kā Melnās jūras zemūdens elektroenerģijas pārvades kabelis, optiskās šķiedras kabelis, kā arī tiešā prāmju satiksme starp Gruziju un ES dalībvalstīm (Rumāniju un Bulgāriju) un transporta palīgpakalpojumi, kas samazinātu tranzīta un apgrozības laiku un padarītu šos reģionus pieejamākus;

48.

atgādina, ka Eiropas Savienība turpinās atbalstīt tās Austrumu partnerības valstis, kuras vēlas stiprināt savu noturību un stabilitāti reģionā, nodrošinot dažāda veida sadarbību un iesaistīšanos, tostarp, izmantojot kiberlīdzekļus, hibrīdlīdzekļus un citus nemilitārus līdzekļus.

(1) OV L 261, 30.8.2014., 4. lpp.

(2) OV L 260, 30.8.2014., 4. lpp.

(3) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.

(4) OV L 23, 26.1.2018., 4. lpp.

(5) OV L 246, 17.9.1999., 3. lpp.

(6) OV C 198, 6.7.2011., 4. lpp.

(7) OV C 362, 8.9.2021., 114. lpp.

(8) OV C 134, 24.4.2020., 16. lpp.

(9) OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp.

(10) OV C 193, 31.5.2016., 17. lpp.

(11) OV C 444, 10.12.2018., 1. lpp.

(12) OV C 388, 13.11.2020., 2. lpp.

(13) OV C 371, 15.9.2021., 134. lpp.

(14) OV C 371, 15.9.2021., 110. lpp.

(15) OV L 249, 27.9.2017., 1. lpp.

(16) OV C 202, 28.5.2021., 25. lpp.

(17) OV C 171, 6.5.2021., 25. lpp.

(18) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.

(19) OV C 493, 27.12.2022., 70. lpp.

(20) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0406.

29.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/16

Rezolūcija par enerģētikas pārkārtošanu uz zaļo enerģiju, reaģējot uz pašreizējām energoapgādes drošības problēmām Austrumu partnerības valstīs saistībā ar Krievijas īstenoto agresijas karu un okupāciju

(2023/C 229/03)

EURONEST PARLAMENTĀRĀ ASAMBLEJA,

ņemot vērā 2011. gada 3. maijaEuronest parlamentārās asamblejas dibināšanas aktu,

ņemot vērā 2021. gada 15. decembrī Briselē notikušajā Austrumu partnerības samitā pieņemto kopīgo deklarāciju,

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 18. marta kopīgo paziņojumu “Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada. Noturības stiprināšana – Austrumu partnerība, kas sniedz labumu visiem” (JOIN(2020)0007),

ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. gada 12. decembrī pieņemto un ratificēto Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, kuram ir pievienojušās arī Austrumu partnerības valstis;

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019) 640) un turpmākos tiesību aktu priekšlikumus un pasākumus,

ņemot vērā Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojumu par plānu REPowerEU (COM(2022) 230),

ņemot vērā Komisijas 2022. gada 20. jūlija paziņojumu “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst” (COM(2022) 360) un Padomes 2022. gada 5. augusta Regulu (ES) 2022/1369 par koordinētiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem (1),

ņemot vērā Padomes 2022. gada 6. oktobra Regulu (ES) 2022/1854 par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (2),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 13. oktobra paziņojumu “Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti” (COM(2021) 660),

ņemot vērā attiecīgos asociācijas nolīgumus starp ES un Gruziju (3), Moldovu (4) un Ukrainu (5) un jo īpaši to noteikumus par sadarbību enerģētikas jomā;

ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses (7), un pašreizējās sarunas par jaunu pamatnolīgumu;

ņemot vērā Enerģētikas kopienas dibināšanas līgumu, kurā trīs asociētās valstis ir līgumslēdzējas puses un Armēnija – novērotāja;

ņemot vērā Austrumu partnerības 3. platformas “Savienojamība, energoefektivitāte, vide un klimata pārmaiņas” darbu un jo īpaši Enerģētikas darba grupas paveikto;

ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas 2021. gada 16. aprīļa rezolūciju “Ceļā uz energoefektivitāti, dažādošanu un neatkarību; jaudas nodrošināšana, lai stiprinātu Eiropas enerģētikas politiku un novērstu energoapgādes drošības apdraudējumus Austrumu partnerībā”,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un jo īpaši 7. mērķi “Pieejama un atjaunojama enerģija” – “nodrošināt visiem piekļuvi uzticamai, ilgtspējīgai un mūsdienīgai enerģijai par pieejamu cenu” un 13. mērķi “Rīcība klimata jomā” – “veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi”,

A.	tā kā visiem cilvēkiem, kas dzīvo ES un Austrumu partnerības (AP) valstīs, vajadzētu būt piekļuvei drošai, tīrai, veselīgai un ilgtspējīgai videi, ko nodrošina vērienīgas rīcībpolitikas;

B.	tā kā Krievijas īstenotais nelikumīgais, nepamatotais un neizprovocētais karš pret Ukrainu un notiekošā Gruzijas un Moldovas teritoriju okupācija dramatiski ietekmē cilvēkus visā ES un AP valstīs, jo īpaši saistībā ar straujo enerģētiskās nabadzības palielināšanos un enerģijas cenu kāpumu;

C.	tā kā Krievijas sistemātiskie uzbrukumi Ukrainas civilajai infrastruktūrai, jo īpaši elektroenerģijas infrastruktūrai, ir kara noziegumi un tā kā piekļuves ūdenim, elektrībai un apkurei liegšana vīriešiem, sievietēm un bērniem, jo īpaši ziemā, ir uzskatāma par terora aktiem;

tā kā energoapgādes drošība ir ES un AP valstu nacionālās drošības pamatelements; tā kā ir svarīgi palielināt savienojamību, atjaunīgās enerģijas iekšzemes ražošanu, energoefektivitāti un enerģijas ietaupījumus, lai uzlabotu energoapgādes drošību un noturību, kā arī veicinātu sociālo, ekonomisko un politisko stabilitāti reģionā;

tā kā Krievijas mēģinājumi izmantot enerģijas eksportu kā ģeopolitiska spiediena līdzekli nozīmē enerģijas piegāžu kā ieroča izmantošanu; tā kā Nord Stream 1 un Nord Stream 2 cauruļvadu postījumi 2022. gada 26. septembrī izraisīja plašu gāzes noplūdi Baltijas jūrā, ko var uzskatīt arī par uzbrukumu ES videi;

tā kā ES un AP valstīm ir jāpalielina energoapgādes drošība, vienlaikus ievērojami samazinot atkarību no importētiem energoresursiem no trešām valstīm un pārtraucot atkarību no Krievijas fosilā kurināmā eksporta; tā kā ES atkarība no Krievijas gāzes piegādēm ir veicinājusi pašreizējo enerģētikas krīzi;

G.	tā kā Krievija savā 2017. gada ekonomiskās drošības stratēģijā norādīja, ka atjaunojamie energoresursi un energoefektivitātes tehnoloģijas ir viens no galvenajiem tās ekonomiskās drošības apdraudējumiem;

tā kā Krievijas agresīvā rīcība Austrumu partnerības reģionā liecina par nepieciešamību atjaunināt ES enerģijas tirgu un Austrumu partnerības valstu enerģētikas politiku, lai pārtrauktu atkarību no fosilās enerģijas importa un fosilā kurināmā kopumā, jo īpaši no valstīm, kurās valda autoritārs režīms;

tā kā, neraugoties uz Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainas teritorijā 2022. gada 24. februārī, vairākas valstis diemžēl nav pārtraukušas sadarbību ar Krieviju kodolenerģijas jomā, tādējādi padziļinot savu bīstamo atkarību no Krievijas urāna piegādēm un urāna bagātināšanas pakalpojumiem, kā arī kodolatkritumu apstrādes pakalpojumiem;

J.	tā kā Parīzes nolīguma īstenošana ir ES un AP valstu kopīga apņemšanās; tā kā ES un AP valstu enerģētikas politikai un stratēģijām jābūt vērstām uz to, lai samazinātu atkarību no oglēm, naftas un gāzes;

K.	tā kā no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars AP valstīs un dažās ES valstīs joprojām ir ļoti neliels, lai gan pastāv ievērojams potenciāls šo īpatsvaru palielināt;

L.	tā kā, lai panāktu ievērojamu emisiju samazinājumu, Parīzes nolīguma pusēm ir jārisina jautājums par savu energosistēmu radīto oglekļa dioksīda emisiju intensitāti un jāīsteno vērienīgas stratēģijas, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā un attīstītu ilgtspējīgus un rentablus enerģijas avotus;

tā kā Eiropas zaļajā kursā ir noteiktas dažādas politikas iniciatīvas un vērienīgi mērķi ES un tās dalībvalstīm; tā kā AP valstīm kā ES kaimiņvalstīm ir ļoti svarīgi padziļināt dialogu ar ES par to, ko ES no tām sagaida, proti, par pasākumiem, kas jāveic, lai pielāgotos Eiropas zaļā kursa prasībām un lai sniegtu ieguldījumu tā mērķu sasniegšanā;

N.	tā kā Eiropas zaļā kursa būtība slēpjas saiknes pārraušanā starp ekonomikas izaugsmi un emisijām, jo īpaši palielinot ieguldījumus atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē;

O.	tā kā ES centienu atjaunot ekonomiku pēc Covid-19 mērķis ir izveidot modernu, resursefektīvu un tīru aprites ekonomiku, kas sekmētu ekonomikas zaļināšanu un dabas resursu ilgtspējīgāku izmantošanu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu;

P.	tā kā atjaunojamo energoresursu attīstība ir viens no galvenajiem veidiem, kā risināt energoapgādes drošības un klimata pārmaiņu radītās problēmas un izmantot tīrākus enerģijas avotus, tādējādi uzlabojot veselības un dzīves līmeni visā mūsu pasaules daļā un radot vietējās darbvietas;

tā kā energoefektivitātes panākšana ir būtisks priekšnoteikums, lai rentablā veidā sasniegtu Eiropas 2050. gadam noteiktos mērķus klimata jomā; tā kā ilgtermiņa enerģijas ietaupījumi var ievērojami samazināt atkarību no fosilā kurināmā importa un stiprināt energoapgādes drošību valsts un reģionālā līmenī ES un AP valstīs; tā kā lētākā, drošākā un tīrākā enerģija netiek izmantota;

R.	tā kā ir jāuzlabo AP valstu pašreizējais tiesiskais regulējums, pakāpeniski to tuvinot ES tiesību aktiem saskaņā ar uzņemtajām saistībām, kā arī jāapmainās ar paraugpraksi un tehniskajām zināšanām;

S.	tā kā ES būtu jāatbalsta AP valstis, tām izvērtējot un risinot Eiropas zaļā kursa ietekmi uz to energoapgādes drošību un tirdzniecības attiecībām ar ES un trešām valstīm;

T.	tā kā papildu jaudas radīšana, veicot vietējos un ārvalstu ieguldījumus, ir būtiski svarīga, lai attīstītu un ilgtspējīgi izmantotu hidroenerģijas, vēja enerģijas, saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas resursus ES un AP valstīs;

tā kā jaunākajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2022. gada aprīļa ziņojumā ir norādīts, ka jauna fosilā kurināmā infrastruktūra nav saderīga ar starptautiskajiem mērķiem klimata jomā; tā kā, lai vēlākais līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, ne vēlāk kā līdz 2035. gadam ir pakāpeniski jāpārtrauc fosilo kurināmo izmantošana energosistēmā;

V.	tā kā Krievijas Federācijas uzsāktie tīšie raķešu un dronu uzbrukumi ir sabojājuši vai iznīcinājuši aptuveni 40 % no Ukrainas kritiskās enerģētikas infrastruktūras,

ļoti asi nosoda Krievijas Federācijas īstenoto agresijas karu pret Ukrainu un Gruzijas un Moldovas teritoriju okupāciju, kā arī to radītās postošās sekas; aicina nekavējoties pilnībā aizliegt Krievijas fosilā kurināmā un urāna importu un pilnībā atteikties no Nord Stream 1 un Nord Stream 2 cauruļvadiem, lai izbeigtu ar ES naudu finansēt Putina kara mašinēriju;

pauž atbalstu dažu ES dalībvalstu veiktajai Nord Stream 1 un Nord Stream 2 cauruļvadu bojājumu izmeklēšanai; aicina publiskot šīs izmeklēšanas rezultātus;

pilnībā solidarizējas ar Ukrainu un visām pārējām AP valstīm, kuras cieš no Krievijas represīvās un ekspansionistiskās politikas; aicina palielināt palīdzību Ukrainai un nodrošināt pienācīgu tās līmeni, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem izturēt ziemas grūtības, ko radījis Krievijas agresijas karš, un atbalstīt citas AP valstis, kurām tas ir nepieciešams; ļoti asi nosoda Krievijas uzbrukumus Ukrainai ar raķetēm un Irānas kamikadzes droniem, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem un Ukrainas kritisko un enerģētikas infrastruktūru; aicina Krieviju nekavējoties pārtraukt šos barbariskos terora aktus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem; norāda, ka šīs pretlikumīgās darbības nav nekas cits kā noziegumi pret cilvēci;

stingri nosoda Krievijas okupācijas spēku darbības Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) teritorijā Enerhodaras pilsētā, kā arī to, ka šis objekts pirmo reizi vēsturē tiek izmantots uzbrukumiem Ukrainas spēkiem vai jebkādiem citiem militāriem mērķiem, tostarp kā patvērums vai noliktava, kas ne vien traucē drošu stacijas darbību un tās regulārās kontroles procedūras, bet arī nopietni apdraud Eiropas un citu valstu kodoldrošību; aicina starptautisko sabiedrību veikt steidzamus pasākumus, lai piespiestu Krieviju globālās drošības vārdā atkāpties no Zaporižjas AES un atgriezt to Ukrainas kontrolē; aicina Krievijas Federāciju ļaut Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) novērotājiem piekļūt Zaporižjas AES, lai uzraudzītu situāciju kodoldrošības jomā, un sadarboties ar IAEA; pauž nopietnas bažas par situāciju kodoldrošības jomā Astravjecas AES Baltkrievijā, jo Baltkrievijas iestādes nenodrošina pārredzamību un nesniedz uzticamu informāciju par norisēm AES teritorijā, kā arī nav apņēmušās pilnībā īstenot ieteikumus, kas sniegti ES 2018. gada noturības testa ziņojumā;

pauž pilnīgu solidaritāti ar Moldovu, kas pašlaik saskaras ar Kremļa centieniem politiski destabilizēt valsti, manipulējot ar gāzes un elektroenerģijas piegādēm;

pauž nožēlu par to, ka Krievijas enerģijas piegādes tiek izmantotas kā ierocis pret mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kuri tā ietekmē saskaras ar augstām enerģijas cenām, pieaugošu sociālo nevienlīdzību un enerģētisko un mobilitātes nabadzību, kā arī paaugstinātu inflāciju, kas izraisa bezdarbu, augstas pārtikas cenas un vispārēju dzīves dārdzības krīzi; uzsver, ka šķeļošas vienpusējas rīcības vietā ir vajadzīga līdz šim nepieredzēta solidaritāte starp ES un AP valstīm un kopīga reakcija, lai risinātu aktuālās problēmas un novērstu to atkārtošanos nākotnē;

uzsver, ka enerģētikas pārkārtošana uz tīru enerģiju ir galvenais veids, kā palielināt energoapgādes drošību un izbeigt ES un AP valstu atkarību no fosilā kurināmā un urāna, jo īpaši, ja to izcelsme ir trešās valstīs; aicina Komisiju un AP valstis ciešā sadarbībā ar Eiropas un starptautiskajām finanšu iestādēm ierosināt turpmākus steidzami veicamus pasākumus, kas ievērojami palielinātu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu un veicinātu stingru energoefektivitātes un ietaupījumu politiku;

atgādina, ka aptuveni ceturto daļu elektroenerģijas un pusi no mazoglekļa elektroenerģijas ES ražo, izmantojot kodolenerģiju; norāda – lai gan dažas dalībvalstis iebilst pret kodolenerģiju, vairākas citas dalībvalstis gatavojas būvēt jaunas kodolspēkstacijas; atkārtoti norāda, ka ES dalībvalstis un AP valstis joprojām ir pilnībā atbildīgas par lēmumiem attiecībā uz savu energoresursu struktūru, iespēju radīšanu, lai saviem iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinātu cenas ziņā pieejamu, stabilu un tīru enerģiju, un par piemērotākā risinājuma izvēli, lai varētu sasniegt Savienības klimata un enerģētikas mērķus, ņemot vērā katras valsts specifiku un ierobežojumus;

atkārtoti pauž atbalstu ciešākai sadarbībai enerģētikas jomā starp ES un AP valstīm, kā arī starp AP valstīm, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgas enerģijas ražošanas veicināšanu, kas uzlabos to energoapgādes drošību un noturību, vienlaikus aizsargājot vidi, veicinot klimata politikas mērķu sasniegšanu un sekmējot ieinteresēto partneru integrāciju Eiropas enerģijas tirgū; mudina ES apsvērt iespēju atļaut sadarbību ar atbilstīgām un ieinteresētām AP valstīm un to līdzdalību enerģētikas savienībā;

10.

norāda, ka Eiropas zaļā kursa kā visaptverošas stratēģijas, kas paredz līdz 2050. gadam pārveidot ES par klimatneitrālu ekonomiku, panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tā spējas rādīt piemēru un stimulēt straujāku enerģētikas pārkārtošanu uz tīru enerģiju ārpus ES robežām, sākot ar kaimiņvalstīm; uzsver nepieciešamību pastiprināt dekarbonizācijas un vides aizsardzības centienus ES un AP valstīs un īstenot vērienīgu klimata un vides politiku, jo īpaši nolūkā izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības; aicina ES un AP valstu valdības un parlamentus stiprināt tiesību aktus, kuru mērķis ir panākt enerģētikas pārkārtošanu uz tīru enerģiju; mudina AP valstis ar ES atbalstu izstrādāt plānus dalībai Eiropas zaļā kursa īstenošanā;

11.

uzsver, ka ir svarīgi izveidot oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, lai nodrošinātu, ka vērienīgie ES mērķi nenoved pie oglekļa emisiju pārvirzes, pārvietojot ražošanu vai palielinot importu; aicina ES atbalstīt AP valstis, lai veicinātu tādas oglekļa cenas noteikšanas politikas izstrādi, kas atbilst ES politikai; uzskata, ka ieņēmumi, ko ES varētu iekasēt no AP valstīm oglekļa nodevās, galvenokārt būtu jāizmanto, lai finansētu šo valstu tautsaimniecības dekarbonizācijas atbalstīšanu;

12.

norāda, ka AP valstīs energointensitāte joprojām ir ievērojami augstāka nekā vidēji ES, un uzsver milzīgo enerģijas ietaupījumu potenciālu šajās valstīs; norāda, ka ir svarīgi ieviest un uzturēt tādu regulatīvo un institucionālo satvaru, kurā nosaka minimālos energoefektivitātes standartus ēkām un produktiem, paredz stimulus ēku renovācijai un energoefektivitātei rūpniecības nozarēs un MVU, veicina energoinfrastruktūras optimizāciju un modernizāciju, tostarp izmantojot minimālos energoefektivitātes kritērijus publiskajam iepirkumam, un nodrošina atbilstīgu informāciju patērētājiem, tostarp precīzu enerģijas patēriņa uzskaiti, informatīvu rēķinu sagatavošanu un energoauditus;

13.

atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos ārkārtas pasākumu kopumus, lai novērstu cenu svārstības gāzes un elektroenerģijas tirgos; uzskata, ka pastāvīgi jāīsteno pastiprinātas pārredzamības pasākumi un pasākumi, lai novērstu pret konkurenci vērstu rīcību un tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

14.

aicina noteikt obligātus un augstākus mērķus gāzes un elektroenerģijas patēriņa samazināšanai, lai nekavējoties reaģētu uz enerģētikas krīzi; atzinīgi vērtē ES jaunos gāzes uzglabāšanas pienākumus; aicina ES izveidot solidaritātes mehānismus, lai palīdzētu valstīm, kurām ir īpašas energoapgādes drošības problēmas, sevišķu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem; uzsver zināšanu apmaiņas nozīmi, lai rastu kopīgus risinājumus pašreizējās krīzes pārvarēšanai;

15.

uzsver efektīvas un paplašinātas enerģijas uzglabāšanas infrastruktūras izšķirošo nozīmi energoapgādes drošības uzlabošanā; aicina palielināt ieguldījumus esošās enerģijas uzglabāšanas infrastruktūras atjaunošanā, kā arī jaunu objektu būvniecībā; aicina pilnībā iesaistīt AP partnerus un veidot jaunas kopīgas enerģijas uzglabāšanas jaudas; uzsver šādu projektu ilgtermiņa priekšrocības energoapgādes drošības uzlabošanā un enerģētikas pārkārtošanas uz zaļo enerģiju veicināšanā, ar noteikumu, ka tie jau no paša sākuma ir veidoti tā, lai būtu viegli pielāgojami zaļā ūdeņraža uzglabāšanai; uzsver, ka ieguldījumi šajās jaudās ne vien palīdzētu risināt pašreizējās enerģētikas krīzes radītās aktuālās problēmas, bet arī būtu svarīgs solis ceļā uz kopīgu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu;

16.

atzinīgi vērtē Komisijas un AP valstu veiktos pasākumus, lai mazinātu enerģētikas krīzes sekas un novērstu situācijas pasliktināšanos; aicina Komisiju izpētīt veidus, kā šajās iniciatīvās, piemēram, kopējā ES gāzes iepirkuma platformā, iesaistīt arī AP valstis; uzsver, ka visiem iepirkuma nolīgumiem ir jāatbilst ES mērķrādītājiem klimata jomā attiecībā uz piegāžu daudzumu un ilgumu, lai vēlākais līdz 2035. gadam panāktu pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā;

17.

uzsver, ka atjaunojamo energoresursu attīstība ir būtiski svarīga centieniem, kuru mērķis ir nodrošināt gan enerģētikas pārkārtošanu uz tīru enerģiju, gan enerģētisko neatkarību, vienlaikus veicinot arī vietējo darbvietu radīšanu, labāku gaisa kvalitāti un iedzīvotāju veselību; atzinīgi vērtē to, ka Austrumu partnerības Enerģētikas darba grupā ir izveidots reģionāls atjaunojamo energoresursu enerģijas tīkls, ko vada Lietuva un Gruzija; norāda uz biomasas un hidroenerģijas izmantošanu dažās AP valstīs, bet atgādina, ka ir jānodrošina to ilgtspēja, efektivitāte un vides prasību ievērošana;

18.

uzsver, ka steidzami jācenšas uzlabot savienojamību, sākot ar to mērķu pilnīgu īstenošanu, kas iepriekš noteikti Austrumu partnerības 2017. gada samitā apstiprinātajā darba programmā “20 mērķuzdevumi 2020. gadam”; uzsver, ka ir svarīgi attīstīt un finansēt elektrotīklu starpsavienojumus, kā arī viedos tīklus, lai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru saistošu klimata un enerģētikas mērķu noteikšanai un īstenošanai; atgādina, ka uzlabota savienojamība starp ES un AP valstīm palielinās energoapgādes drošību un palīdzēs nostiprināt AP valstu pozīcijas Eiropā; aicina pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā par prioritāti noteikt ilgtermiņa plānošanu un ieguldījumus ilgtspējīgā savstarpējā savienojamībā starp Ukrainu un Moldovu un ES; aicina turpināt atbalstīt savienojamības projektu, piemēram, Gruzijas un Rumānijas Melnās jūras zemūdens kabeļu projekta, tehnisko spēju veidošanu; uzsver šī projekta īstenošanas svarīgumu, jo tas palīdz stiprināt energoapgādes drošību Eiropā un Kaukāza reģionā un atjaunīgās enerģijas nozares attīstību, kā arī palielina tranzīta iespējas starp šiem reģioniem;

19.

atzīst būtisko finansiālo un tehnisko atbalstu, ko ES sniedz austrumu partneriem, koordinējot centienus un sadarbojoties ar citiem starptautiskiem dalībniekiem, veicinot dekarbonizāciju, kā arī savienojamību; norāda, ka ir svarīgi turpināt sniegt tehnisku atbalstu austrumu partneriem, lai izstrādātu tiesisko regulējumu attiecībā uz ieguldījumiem un ilgtspējīgām vietējām iniciatīvām dekarbonizācijas un atjaunojamo energoresursu jomā; īpaši atzinīgi vērtē iniciatīvu EU4Energy un EU4Climate darbu, ieguldījumus un uz politiku balstītus aizdevumus saskaņā ar Kaimiņattiecību politikas investīciju platformu, E5P partnerību un Pilsētu mēru paktu un ES budžeta garantijas aizdevumiem no Eiropas Investīciju bankas un citām starptautiskām finanšu iestādēm; sagaida, ka Austrumu partnerības ekonomikas un investīciju plāns ļaus ieguldīt energoefektivitātē, atjaunīgajā enerģijā un savienojamībā, uzraudzīt ilgtspēju un rūpīgi pabeigt ex ante ietekmes uz vidi novērtējumus;

20.

uzsver, ka enerģētikas pārkārtošanai ir jābūt taisnīgai, iekļaujošai un rentablai un ka tai būtu jānodrošina ilgtspēja, piegādes drošība un enerģijas pieejamība cenas ziņā; norāda, ka augstas fosilā kurināmā cenas ir papildu stimuls, lai veicinātu ieguldījumus enerģijas taupīšanas un atjaunīgās enerģijas projektos; norāda uz nepieciešamību reformēt enerģijas cenas un nodokļus un samazināt valsts subsīdijas fosilajam kurināmajam, lai izvairītos no tā, ka atjaunīgās enerģijas nozare nonāk neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem enerģijas veidiem un ka enerģijas galapatērētājiem tiek doti nepareizi cenu signāli;

21.

uzsver, ka ir jāatbalsta patērētāju iespējas ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot enerģiju, paturot prātā to, ka šādi var palīdzēt apkarot enerģētisko nabadzību; uzsver decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas potenciālu, kas var sekmēt vietējo energoresursu izmantošanu, palielināt vietējo energoapgādes drošību un veicināt kopienu attīstību un kohēziju;

22.

atgādina, ka ir svarīgi dažādot energoapgādi un mazināt atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm, jo īpaši no Krievijas, kā arī uzlabot AP valstu enerģētikas nozaru savienojamību, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspēju; šajā saistībā norāda uz nepieciešamību Austrumeiropā attīstīt atvērtu, konkurētspējīgu un integrētu enerģijas tirgu, kas varētu radīt vairāk iespēju tirdzniecībai, ieguldījumiem, jaudas palielināšanai un kopīgiem projektiem atjaunojamo energoresursu, viedo tīklu un energoefektivitātes jomā;

23.

aicina AP ietvaros ciešāk sadarboties zaļā ūdeņraža ražošanas un izmantošanas jomā un veicināt kopīgu ūdeņraža standartu ieviešanu; norāda, ka ūdeņraža, kas iegūts no neatjaunojamiem energoresursiem, imports būtu jāierobežo, lai neapdraudētu dekarbonizācijas centienus;

24.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt uz pierādījumiem balstītu enerģētikas politiku, kuras pamatā ir visaptveroši dati un pastāvīga uzraudzība, un mudina sniegt turpmāku ES atbalstu nolūkā stiprināt AP valstu administratīvās spējas šajā jomā, kā arī veicināt paraugprakses apmaiņu starp valstīm;

25.

atgādina attiecīgo AP valstu saistības saskaņā ar asociācijas nolīgumiem, Enerģētikas kopienas līgumu un CEPA attiecībā uz ES enerģētikas noteikumu transponēšanu valsts tiesību aktos vai valsts tiesību aktu tuvināšanu tiem; aicina visas ES un AP valstis pilnībā īstenot Enerģētikas kopienas līgumu; uzskata, ka papildu finansiālajam atbalstam vajadzētu būt atkarīgam no AP valstu saistību efektīvas īstenošanas un izpildes, nepieciešamo reformu veikšanas un vērienīgāku saistību uzņemšanās Eiropas zaļā kursa kontekstā saskaņā ar principu “vairāk par vairāk”;

26.

aicina Padomi un dalībvalstis steidzami un ievērojami palielināt atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu tai aizsargāties pret Krievijas mēģinājumiem iznīcināt Ukrainas kritisko infrastruktūru, arī enerģētikas jomā; uzsver, ka Ukrainas atjaunošanā un ekonomikas atveseļošanā pēc kara galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai tiktu atjaunota enerģētikas sistēma un lai Ukrainai tiktu radītas iespējas kļūt par zaļās elektroenerģijas un ūdeņraža eksporta uz Eiropu centru, palielinot tās enerģētisko noturību un veicinot ilgtspējīgu enerģētikas pārkārtošanu, kā arī jāņem vērā un jārisina jautājums par ilgtspējīgu savstarpēju savienojamību ar Ukrainai kaimiņos esošajām ES un AP valstīm, saņemot stingru atbalstu un solidaritāti no ES un AP valstīm;

27.

uzdod līdzpriekšsēdētājiem šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāram, Eiropas Ārējās darbības dienestam un ES dalībvalstu un Austrumu partnerības valstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 206, 8.8.2022., 1. lpp.

(2) OV L 261 I, 7.10.2022., 1. lpp.

(3) OV L 261, 30.8.2014., 4. lpp.

(4) OV L 260, 30.8.2014., 4. lpp.

(5) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.

(6) OV L 23, 26.1.2018., 4. lpp.

(7) OV L 246, 17.9.1999., 3. lpp.

29.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/22

Rezolūcija par ES un Austrumu partnerības valstu vakcīnu programmu saderību un saskaņošanu

(2023/C 229/04)

EURONEST PARLAMENTĀRĀ ASAMBLEJA,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 2020/461, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 groza, lai dalībvalstīm un valstīm, kuras risina sarunas par pievienošanos Savienībai, sniegtu finansiālu palīdzību, ja tās nopietni skārusi liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija (1),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. oktobra paziņojumu “Gatavība Covid-19 vakcinācijas stratēģiju un vakcīnu ieviešanai” (COM(2020) 680),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. janvāra paziņojumu “Vienotība Covid-19 apkarošanā” (COM(2021) 35),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 16. jūnija paziņojumu “Agrīnās no Covid-19 pandēmijas gūtās atziņas” (COM(2021) 380),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. maija Lēmumu (ES) 2020/701 par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu paplašināšanās un kaimiņreģiona partneriem saistībā ar Covid-19 pandēmiju (2),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. oktobra ziņojumu, kas sniegts, ievērojot 16. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (COM(2021) 649),

ņemot vērā Austrumu partnerības 2021. gada 15. decembra samita kopīgo deklarāciju (3),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 1. decembra paziņojumu “Covid-19 radīto pašreizējo un jauno problēmu kopīga risināšana” (COM(2021) 764),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. augusta Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1380, ar ko nolūkā atvieglot tiesības brīvi pārvietoties Savienībā nosaka Ukrainā izdoto Covid-19 sertifikātu līdzvērtīgumu sertifikātiem, kuri izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 (4),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 28. oktobra Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1894, ar ko nolūkā atvieglot tiesības brīvi pārvietoties Savienībā nosaka Armēnijas Republikas izdoto Covid-19 sertifikātu līdzvērtīgumu sertifikātiem, kuri izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 (5),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 15. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1994, ar ko nolūkā atvieglot tiesības brīvi pārvietoties Savienībā nosaka Moldovas Republikas izdoto Covid-19 sertifikātu līdzvērtīgumu sertifikātiem, kuri izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 (6),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 15. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1995, ar ko nolūkā atvieglot tiesības brīvi pārvietoties Savienībā nosaka Gruzijas izdoto Covid-19 sertifikātu līdzvērtīgumu sertifikātiem, kuri izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 (7),

ņemot vērā Padomes 2018. gada 7. decembra Ieteikumu par pastiprinātu sadarbību, kas vērsta pret vakcīnnovēršamām slimībām (8),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 21. oktobra rezolūciju par pārredzamību ES attiecībā uz Covid-19 vakcīnu izstrādi, iegādi un izplatīšanu (9),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (10),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 25. novembra rezolūciju par Covid-19 uzliesmojuma sekām ārpolitikā (11),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par vilcināšanos vakcinēties un vakcinēšanās līmeņa pazemināšanos Eiropā (12),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. februāra rezolūciju par ES un Ukrainas asociācijas nolīguma īstenošanu (13),

A.	tā kā pasaule kļūst arvien savienotāka un infekcijas slimības neapstājas pie robežām, par ko skarbi atgādināja SARS-CoV-2 vīrusa (Covid-19) izraisītā pandēmija;

B.	tā kā sabiedrības veselība ir vērtīgs kopējs sabiedriskais labums un lēmumu pieņēmējiem tai jāpievērš īpaša uzmanība atbilstoši ES un Austrumu partnerības reģiona iedzīvotāju gaidītajam;

C.	tā kā Eiropas Savienībā sabiedrības veselība ir valstu kompetences jautājums un ES ir papildinoša loma veselības politikā, taču pakāpeniski tiek palielināta dalībvalstu savstarpējā koordinācija, lai panāktu kopīgus ieguvumus;

tā kā nelikumīgais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis Ukrainas kara bēgļu masveida migrācijas plūsmas uz ES, Moldovu un citām valstīm, radot būtisku slogu un spiedienu uz uzņemošo valstu veselības aprūpes sistēmām; tā kā karš ir atstājis un joprojām atstāj postošu ietekmi uz Ukrainas veselības aprūpes sistēmu;

E.	tā kā sabiedrības veselības aprūpes budžeti ir pakļauti arvien lielākam spiedienam, ko rada Krievijas nepamatotās un nelikumīgās militārās agresijas pret Ukrainu ekonomiskā ietekme, kas skar gan ES, gan Austrumu partnerības valstis;

tā kā, ņemot vērā aizvien vērienīgāko sadarbību starp ES un tās austrumu kaimiņvalstīm, ekonomiskās un politiskās attiecības, kas strauji paplašinās, kā arī intensīvākus cilvēku savstarpējos kontaktus, sabiedrības veselība, jo īpaši tās pārrobežu aspekti, ir politikas joma, kurā Austrumu partnerība var kalpot par piemērotu satvaru, lai palielinātu noturību pret veselības krīzēm un veicinātu visu iedzīvotāju labklājību, balstoties uz kopīgu veselības drošības programmu un kultūru; tā kā iepriekšminētie faktori sniedz abpusēji izdevīgus rezultātus un būtu jāņem vērā Covid-19 pandēmijas pārvaldības un Covid-19 vakcīnu ieviešanas laikā gūtā pieredze;

tā kā Austrumu partnerības valstu vakcinācijas kalendāru nesaskaņotība, kā arī vakcinācijas aptveres atšķirības atbilstoši dažādām shēmām nozīmē, ka ir obligāti vajadzīgs un iespējams virzīties uz lielāku saskaņotību, koordināciju un solidaritāti ar mērķi panākt kopīgus ieguvumus gan ES, gan tās Austrumu partnerības partneriem; tā kā tas galu galā glābtu dzīvības un veicinātu iedzīvotāju labklājību – arī visvairāk apdraudēto un neaizsargātāko grupu labklājību;

tā kā sabiedrības veselības politikā saskaņā ar reģionālās veselības drošības programmu būtu jātiecas rast konkrētam kontekstam atbilstošus un vietējiem apstākļiem pielāgotus risinājumus ar pierādāmu saderību starp dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, lai veicinātu efektīvu sadarbību un sinerģiju starp visām ieinteresētajām personām, kas ir priekšnosacījums mērķtiecīgu rezultātu sasniegšanai un ļautu panākt vēlamu vietējas kontekstualizācijas pakāpi, necenšoties rast vienotus vai universālus risinājumus;

tā kā Covid-19 pandēmija ir bijusi izaicinājums veselības aprūpes sistēmām daudzās valstīs, arī valstīs ar augstiem ienākumiem, kā arī padarījusi tās neaizsargātas; tā kā tas faktiski ir bijis trauksmes signāls, ka ir jāuzlabo sagatavotība nākamās infekcijas slimību krīzes novēršanai vai efektīvai risināšanai; tā kā tāpēc arī būtu no jauna jāliek uzsvars uz spēcīgākām un noturīgām sabiedrības veselības aprūpes sistēmām gan dalībvalstīs, gan Austrumu partnerības valstīs, lai novērstu turpmākas epidēmijas un to ilgtermiņa ietekmi uz veselības aprūpi;

tā kā vēl pirms Covid-19 pandēmijas tika atzīta nepieciešamība un pausta politiskā griba uzlabot vakcinācijas programmu koordināciju, arī risināt vilcināšanās vakcinēties jautājumu, kā atspoguļots Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes 2018. gada 7. decembra ieteikumā, kurš ietver norādījumus par vilcināšanās vakcinēties jautājuma risināšanu, vakcinācijas aptveres uzlabošanu, vakcīnu iepirkuma koordinācijas veicināšanu un pētniecības un inovācijas atbalstīšanu; tā kā šajā ieteikumā dalībvalstis arī tika mudinātas izstrādāt un īstenot nacionālos vakcinācijas plānus un paredzēts izveidot Eiropas vakcinācijas informācijas apmaiņas sistēmu;

tā kā Komisija arī sāka programmu ES vienotās rīcības vakcinācijas jomā īstenošanai, kurā galvenā uzmanība pievērsta paraugprakses apmaiņai valstu vakcinācijas politikas jomā un tehnisko prasību noteikšanai attiecībā uz elektroniskām imunizācijas informācijas sistēmām, vakcīnu prognozēšanu, vakcīnu pētniecības un izstrādes prioritāšu noteikšanu un izpēti par to, kā risināt vilcināšanās vakcinēties jautājumu; tā kā tajā ir iesaistītas arī valstis ārpus ES (piemēram, Bosnija un Hercegovina), taču neviena no Austrumu partnerības reģiona valstīm; tā kā šāda veida sadarbības veicināšana un Austrumu partnerības reģiona iekļaušana sniegtu kopīgus ieguvumus;

tā kā Eiropas Parlaments 2018. gada 19. aprīļa rezolūcijā par vilcināšanos vakcinēties un vakcinēšanās līmeņa pazemināšanos Eiropā aicina Komisiju veicināt saskaņotāku vakcinācijas kalendāru visā ES; tā kā šajā rezolūcijā dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt veselības aprūpes darbinieku pietiekamu vakcināciju, veikt efektīvus pasākumus pret maldinošas informācijas izplatīšanos un īstenot pasākumus zāļu pieejamības uzlabošanai;

tā kā asociācijas nolīgumi, kas noslēgti ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, un ES un Armēnijas visaptverošais un pastiprinātais partnerības nolīgums ietver veselībai veltītas sadaļas un paredz sadarbību visdažādākajās jomās nolūkā uzlabot sabiedrības veselības drošības un cilvēku veselības aizsardzības līmeni;

N.	tā kā kandidātvalsts statusa piešķiršana Moldovai un Ukrainai, kā arī Gruzijas atbilstības ES kandidātvalsts statusam noteikšana pēc nosacījumu izpildes nozīmē arī kopīgu mērķi pastiprināt sinhronizāciju un saskaņotību ar ES politiku;

tā kā visos jaunākajos galvenajos ES politikas dokumentos par svarīgu mērķi ir noteikta noturības stiprināšana un politikas veidošanā šobrīd ir patiess pamudinājums pastiprināt sadarbību sabiedrības veselības jomā, kā atspoguļots Austrumu partnerības samita 2021. gada 15. decembra kopīgajā deklarācijā, kurā partneri apņēmās strādāt pie veselības noturības, uzlabojot veselības aprūpes sistēmas, lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību finansiālā aspektā, tās pārredzamību un piekļuvi tai;

P.	tā kā ir paātrinājusies sadarbība digitālo vakcīnu sertifikātu jomā, cita starpā sadarbība, kas balstās uz savstarpējiem nolīgumiem ar Austrumu partnerības valstīm;

tā kā ES un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas birojs sāka iniciatīvu “Solidaritāte veselībai” un ES sāka sniegt atbalstu Covid-19 vakcīnu ieviešanai Austrumu partnerības valstīs, galvenokārt saistībā ar aprīkojumu, apmācību un komunikāciju; tā kā daži šīs programmas aspekti attiecas arī uz Baltkrieviju;

R.	tā kā Austrumu partnerības reģionā īpašu problēmu rada tas, ka sabiedrības veselības jautājumu risināšanai pagaidām okupētajās teritorijās ir vajadzīga starptautisko organizāciju piekļuve un sadarbība ar de facto iestādēm;

tā kā lielākajai daļai ES un Austrumu partnerības valstu ir kopīgs tas, ka tiek akceptēta vakcinācija pret difteriju, poliomielītu, stingumkrampjiem, garo klepu, B hepatītu un B tipa Haemophilus influenzae (Hib) infekciju pirmajos sešos dzīves mēnešos un pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām pēc viena dzīves gada un attiecīgi vajadzības gadījumā arī balstvakcinācija;

tā kā nacionālās vakcinācijas stratēģijas ir izstrādātas konkrētiem apstākļiem un mērķorientētas atkarībā no slimības veida un sloga, ko tā rada valstī; tā kā vakcinācija pret tuberkulozi ir iekļauta bērnu vakcinācijas kalendāros lielākajā daļā valstu ar augstu tuberkulozes izplatību (40 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju);

tā kā 2004. gadā ES pilnvaroja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) atbalstīt infekcijas slimību profilaksi un kontroli un veicināt paraugprakses un pieredzes apmaiņu attiecībā uz vakcinācijas programmām; tā kā ECDC arī koordinē datu vākšanu, validāciju, analīzi un izplatīšanu ES līmenī, ieskaitot datus par vakcinācijas stratēģijām;

tā kā viens no galvenajiem Komisijas un PVO Eiropas biroja partnerības mērķiem ir veicināt sadarbību veselības jomā ar trešām valstīm, tai skaitā Austrumu partnerības valstīm, jo īpaši nolūkā uzlabot veselības drošību reģionālā un apakšreģionālā līmenī, novērst nevienlīdzību veselības jomā, stiprināt veselības aprūpes sistēmu noturību un stiprināt sadarbību starp PVO birojiem valstīs un ES delegācijām, vienlaikus uzlabojot partnerību starp ECDC un PVO Eiropas biroju, lai nodrošinātu saskaņotas stratēģiskas pieejas visā reģionā;

W.	tā kā 2021. gada septembrī Komisija izveidoja Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA) (14), kuras uzdevums ir paredzēt apdraudējumus un iespējamas veselības krīzes, vācot informāciju un veidojot nepieciešamās reaģēšanas spējas;

tā kā saskaņā ar PVO datiem pēdējos gados vakcinācijas aptvere pasaulē vairs nav augusi un ir samazinājusies no 86 % 2019. gadā līdz 81 % 2021. gadā; tā kā, kā norāda PVO, tam iemesls bijusi arī Covid-19 pandēmija un ar to saistītie traucējumi pēdējo divu gadu laikā, kas pakļāvuši spriedzei veselības aprūpes sistēmas un noveduši pie tā, ka 2021. gadā 25 miljoni bērnu netika vakcinēti, un tas ir par 6 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un lielākais skaits kopš 2009. gada (15);

tā kā viens no Covid-19 pandēmijas sakarā gūtajiem galvenajiem secinājumiem ir tas, ka vakcīnu piegādē un vakcinēšanā trūkst sinhronizācijas un tās nav pārdomāti izplānotas; tā kā ES kopīgā iepirkuma rezultātā tomēr tika panākts salīdzinoši augsts sinhronizācijas līmenis, kā arī uzticēšanās vakcinācijai un tās akceptēšana ES – lai gan ar ievērojamām atšķirībām starp dalībvalstīm;

Z.	tā kā Krievijas karš pret Ukrainu ir nozīmīgi ietekmējis vakcīnu transportēšanas drošību un triecieni pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru ir kritiski ietekmējuši Ukrainas spēju uzturēt aukstuma ķēdi;

AA.	tā kā būtu jāņem vērā tas, ka Ukrainā ievērojamā apmērā trūkst veselības aprūpes speciālistu, jo kara apstākļos medicīniskais personāls ir mobilizēts armijas vajadzībām;

AB.	tā kā Ukrainas sabiedrības veselības aprūpes sistēma ir izrādījusies noturīga un spējīga izturēt karu un pienācīgi reaģēt uz to un turpina nodrošināt piekļuvi vakcinācijai,

Austrumu partnerības satvarā īstenotās sadarbības un tās ietekmes pastiprināšana, lai uzlabotu rezultātus sabiedrības veselības jomā, jo īpaši attiecībā uz imunizāciju un infekcijas slimību pārrobežu aspektiem

norāda, ka līdz ar plašāku pārvietošanos pāri robežām nodarbinātības, tirdzniecības, studiju un tūrisma nolūkā Eiropas Savienībā vakcinācijas radītie ieguvumi sabiedrības veselības ziņā palīdz rast arī reālus ekonomiskus ieguvumus; norāda, ka tas ir tieši attiecināms arī uz ES un Austrumu partnerības valstīm;

atzīst, ka Austrumu partnerības satvaru varētu izmantot, lai stiprinātu kopīgu sociālo programmu, kas vērsta uz vakcinācijas aptveres palielināšanu, nevienlīdzības novēršanu attiecībā uz piekļuvi vakcinācijai un publisko profilakses pakalpojumu veicināšanu;

uzsver, ka patlaban pastāv dažādas atšķirības imunizācijas tiesiskā regulējuma jomā, arī starp dalībvalstīm; norāda, ka dažas valstis piemēro obligātus vakcinācijas noteikumus konkrētu slimību gadījumā un tikai ieteikumus attiecībā uz citām; konstatē, ka arī šāda pieeja laika gaitā var mainīties, jo īpaši PVO ieteikumu, iestāžu sagatavotības un sabiedrības atbalsta rezultātā;

norāda, ka dažās ES valstīs joprojām ir ļoti augsts vakcinācijas līmenis attiecībā uz vairākām slimībām, neraugoties uz to, ka bērni nav obligāti jāvakcinē (98 % Zviedrijā);

norāda uz potenciālajiem kopīgajiem ieguvumiem, ko dotu Austrumu partnerības valstu dalība un iesaistīšanās Eiropas Zāļu aģentūras, ECDC un HERA darbībās ar mērķi novērst infekcijas slimību izplatīšanos abos reģionos;

atzīst, ka ES iniciatīva veselības drošībai ir sniegusi ECDC ārēju dimensiju ar iespēju veidot būtisku saikni, lai panāktu lielāku koordināciju un saskaņotību ar trešām valstīm, arī Austrumu partnerības reģionā;

uzsver, ka apvienojumā ar principu “vietējām problēmām – vietējus risinājumus”, kas paredzēts Eiropas imunizācijas programmā 2030. gadam, ES un PVO Eiropas biroja partnerība arī varētu būt līdzeklis dažādu Eiropas valstu imunizācijas un vakcinācijas programmu saderības un sinerģijas palielināšanai;

prasa pastiprināt koordinētus centienus izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai veicinātu pastāvīgu pieprasījumu pēc vakcinācijas un profilakses kampaņām ES un Austrumu partnerības valstīs attiecībā uz vakcīnnovēršamām slimībām;

iesaka attīstīt strukturētāku sadarbību iestāžu līmenī sabiedrības veselības jomā, piemēram, izveidojot regulāru forumu ES un Austrumu partnerības valstu veselības ministriem un iestādēm, iespējams, gadskārtēju sanāksmju veidā vai ar uzaicinājumiem piedalīties Eiropas Savienības Padomes veselības ministru sanāksmēs ilgākā laikposmā;

10.

prasa turpināt centienus veicināt sadarbību un stratēģiju saskaņošanu attiecībā uz starptautiskiem pārrobežu veselības apdraudējumiem, jo īpaši pandēmijām, tādējādi nākotnē panākot augstāku ierobežošanas līmeni un spēcīgāku imunitāti;

11.

prasa izveidot vai paplašināt pašreizējās un turpmākās kopīgā iepirkuma shēmas un/vai vakcīnu izdales procedūras ES un Austrumu partnerības valstu starpā, it īpaši attiecībā uz plānveida vakcīnām, jo tas ļautu intensificēt vakcīnu un ar tām saistīto medicīnisko preču ražošanu, piegādi un iegādi;

12.

iesaka apsvērt iespēju izveidot daudzpusēju atbalsta mehānismu, lai ilgtermiņā dažādotu vakcīnu ražošanas jaudu;

13.

pauž pārliecību, ka ir jāveicina efektīva un saskaņota datu vākšana un apmaiņa par infekcijas slimību pārnesi, šajā nolūkā izmantojot integrētas imunizācijas informācijas sistēmas par vakcinācijas pieejamību un aptveri (gan attiecībā uz bērniem, gan jo īpaši uz pieaugušajiem), kā arī veicot slimību uzraudzību, pielāgojot attiecīgās iestādes, lai tās atbilstu starptautiskajiem standartiem;

14.

aicina ES atbalstīt un finansēt kopīgas programmas, ar kurām tiktu veicināti un atbalstīti zinātniskie pētījumi par vakcināciju Austrumu partnerības valstīs;

15.

iesaka Austrumu partnerības satvarā finansēt mērķtiecīgas darbības, kas saistītas ar stratēģisko komunikāciju par slimību profilaksi un medicīnisko profesionālo izglītību, piemēram, veicinot valstu profilakses centru mērķsadarbības programmas un paplašinot shēmu Erasmus+, tajā iekļaujot arī Austrumu partnerības valstu un ES medicīnas speciālistu mērķtiecīgu apmaiņu;

16.

aicina ES un Austrumu partnerības valstis censties izveidot darbotiesspējīgu sistēmu vakcinācijas sertifikātu savstarpējai atzīšanai (ne tikai attiecībā uz Covid-19, bet arī pamatojoties uz sekmīgu digitālo sertifikātu piemēru) Austrumu partnerības valstu un ES starpā, piemēram, digitalizējot PVO starptautisko “dzelteno kartīti”;

Covid-19 pandēmijas sakarā gūtā pieredze, apdraudējumi un problēmas saistībā ar konkrētu slimību izplatīšanos Austrumu partnerības valstīs un no sinhronizētu (vai PVO vadītu) vakcinācijas kalendāru trūkuma izrietošu problēmu apzināšana

17.

atzīst, ka ir pierādījusies ES lietderīgā loma Covid-19 pandēmijas novēršanā – gan saistībā ar tās izšķirošo ieguldījumu COVAX shēmā, gan pateicoties ES vakcīnu izdales mehānismam; tomēr pauž nožēlu par to, ka nedaudz aizkavējās vakcīnu pieejamība ES tiešajām kaimiņvalstīm, kas veicināja priekšstatus par “vakcīnu nacionālismu” un novēlotu ES rīcību; turklāt norāda, ka citi rīcībspēki, piemēram, Ķīna un Krievija, to izmantoja ES kopīgos centienus vājinošu vēstījumu uzturēšanai;

18.

atzinīgi vērtē ES un tās dalībvalstu kā Eiropas komandas izlēmīgo rīcību Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes mazināšanā, izmantojot vakcīnu ziedojumus un finansiālu atbalstu;

19.

uzsver, ka jāskata arī saikne starp attieksmi pret Covid-19 un citām vakcīnām, jo neatbilstīga reakcija Covid-19 gadījumā var arī veicināt vilcināšanos vakcinēties vispār, tāpēc, iespējams, varētu samazināties citu vakcīnu izmantošana;

20.

aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) ar Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas un ES delegāciju starpniecību palīdzēt Austrumu partnerības valstu iestādēm apkarot maldinošu informāciju par Covid-19 vakcīnām un veicināt sociālo dialogu, lai sasniegtu mērķi vakcinēt vismaz 70 % iedzīvotāju;

21.

iesaka vakcīnneizlēmības problēmu risināt, izstrādājot visaptverošu stratēģiju šīs problēmas novēršanai, pamatojoties arī uz Austrumu partnerības reģiona pieredzi un īpašajām vajadzībām, un īpašu uzmanību pievērst veselības aprūpes speciālistiem, informācijai, ko sociālie dienesti sniedz jaunajiem vecākiem, un vispārējai skolu mācību programmai saistībā ar veselību;

22.

uzsver, ka labāka informētība, iestāžu sagatavotība un Covid-19 pandēmijas sakarā gūtā pieredze var arī sniegt iespēju vērsties pret citām slimībām, kuras iespējams kontrolēt ar vakcinācijas palīdzību, piemēram, vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu, lai novērstu dzemdes kakla vēzi;

23.

mudina Austrumu partnerības valstu iestādes izmantot iespēju un ar līdzekļiem, kas domāti atveseļošanai pēc Covid-19, modernizēt slimnīcas un uzlabot medicīnisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, jo īpaši reģionos un pārrobežu zonās;

24.

ar bažām norāda, ka PVO Eiropas reģionā 2020.–2021. gada periodā ir nedaudz samazinājusies plānotās imunizācijas aptvere un dažās Austrumu partnerības valstīs šajā saistībā ir būtiskas nepilnības;

25.

uzsver, ka ir jākoncentrējas uz bērnu vakcinācijas rādītāju palielināšanu, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām, lai samazinātu vairāku epidēmiju risku Covid-19 pandēmijas kontekstā, jo īpaši valstīs ar vājākajām veselības aprūpes sistēmām;

26.

prasa īstenot izmēģinājuma projektu nolūkā Eiropas Garantijā bērniem iekļaut arī Austrumu partnerības valstis, lai ar viegli izmantojamu un bezmaksas piekļuvi vakcinācijai agrīnā bērnībā nodrošinātu bērnu tiesības uz brīvu un kvalitatīvu veselības aprūpi;

27.

aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis atbalstīt Austrumu partnerības valstu iestādes “drošas skolas” darbību finansēšanā un īstenošanā, cita starpā nodrošinot higiēnas preces un apmainoties ar informāciju par roku mazgāšanu un citiem higiēnas pasākumiem, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi;

28.

aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis atbalstīt Austrumu partnerības valstu iestādes ārkārtas situāciju plānošanas un krīzes reaģēšanas plānu izstrādē un garantēšanā tagad, lai samazinātu risku, ka nākotnē varētu notikt pandēmijas izplatīšanās skolās, un lai līdz minimumam samazinātu skolu slēgšanas ietekmi uz bērniem un viņu ģimenēm, jo īpaši uz nabadzīgākajiem un marginalizētākajiem bērniem, kā arī bērniem ar smagu invaliditāti; šajā saistībā uzsver, ka prioritāte jāpiešķir bērniem konfliktu skartajās teritorijās;

29.

iesaka izveidot īpašu mehānismu sadarbībai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām (t. i., Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju un PVO), lai risinātu jautājumu par veselības aprūpes pamatpakalpojumiem un imunizāciju tajos Austrumu partnerības reģionos, kas uzskatāmi par pagaidām okupētām teritorijām, kuras neatrodas de jure iestāžu kontrolē vai šī kontrole ir ierobežota un kur de facto iestādēm nav pārskatatbildības un resursu, ja tajos ir liela neaizsargāto grupu koncentrācija;

30.

uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm, balstoties uz palīdzību, ko tās jau sniegušas Ukrainai kopš 2022. gada februāra, būtu jānodrošina vairāk vakcīnu un citu piemērotu infekcijas slimību ārstēšanas līdzekļu;

31.

izsver, ka ir izteikti nepieciešams piegādāt vakcīnas un citus ārstēšanas līdzekļus Moldovai un tām dalībvalstīm, kuras uzņem vislielāko skaitu Ukrainas bēgļu;

32.

uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt elektronisku veselības aprūpes sistēmu, kas ietvertu elektronisku vakcinācijas karti, jo īpaši bēgļiem, kuriem bijis ātri jāpamet savas mājas, atstājot visus papīra dokumentus;

Sinhronizētu vakcinācijas kalendāru sniegto kopīgo ieguvumu izmantošana

33.

uzsver, ka ir svarīgi izpētīt, kādus kopīgus ieguvumus dotu koordinēta rīcība nolūkā panākt vietēji kontekstualizētu un starptautiski sinhronizētu nacionālo vakcinācijas kalendāru līdzsvarotu īstenošanu ES un Austrumu partnerības valstīs, izmantojot uz drošiem pierādījumiem balstītu zinātnisko ieguldījumu un ieinteresēto personu, piemēram, PVO, īpašās zināšanas;

34.

uzsver, ka ir svarīgi pienācīgi papildināt sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus un iesaistīt citas ieinteresētās personas, medicīnas profesiju pārstāvjus un pilsonisko sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz komunikāciju, nomaļu un neaizsargātu grupu informēšanu un vilcināšanās vakcinēties novēršanu; iesaka īpaši Austrumu partnerības valstīm pielāgotas programmas un finansējumu;

35.

piekrīt viedoklim, ka pakāpeniska nacionālo vakcinācijas kalendāru tvēruma noteikšana un pielāgošana un PVO Eiropas biroja sadarbība ar ES un Austrumu partnerības valstīm, kuras pamatā ir uz faktiem balstīta apspriešanās par kontekstualizētiem vakcinācijas kalendāriem salīdzinājumā ar sinhronizētiem, neapšaubāmi palielinās ieguvumus sabiedrības veselības ziņā un papildus stiprinās nepieciešamo sabiedrības uzticēšanos iestādēm;

36.

pauž pārliecību, ka augstāka sinhronizācijas pakāpe un uzticamas, vispārpieņemtas metodikas un institucionālās spējas datu pārvaldības jomā var arī nodrošināt vakcīnu sertifikātu savstarpēju atzīšanu, samazinot vajadzību pēc ceļošanas ierobežojumiem un šķēršļiem;

37.

aicina ES, tās dalībvalstis un Austrumu partnerības valstis sadarboties arī lolojumdzīvnieku vakcinācijas jautājumā, jo īpaši tāpēc, ka dažas dzīvnieku slimības var viegli pārnest uz cilvēkiem, un sadarboties un apmainīties ar ES dalībvalstu paraugpraksi lolojumdzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas jomā;

38.

uzdod līdzpriekšsēdētājiem šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāram, Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī ES dalībvalstu un Austrumu partnerības valstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 99, 31.3.2020., 9. lpp.

(2) OV L 165, 27.5.2020., 31. lpp.

(3) https://www.consilium.europa.eu/media/53542/20211215-eap-joint-declaration-lv.pdf

(4) OV L 297, 20.8.2021., 35. lpp.

(5) OV L 384, 29.10.2021., 109. lpp.

(6) OV L 405, 16.11.2021., 23. lpp.

(7) OV L 405, 16.11.2021., 26. lpp.

(8) OV C 466, 28.12.2018., 1. lpp.

(9) OV C 184, 5.5.2022., 99. lpp.

(10) OV C 316, 6.8.2021., 2. lpp.

(11) OV C 425, 20.10.2021., 63. lpp.

(12) OV C 390, 18.11.2019., 141. lpp.

(13) OV C 465, 17.11.2021., 87. lpp.

(14) https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:5cba81f5-16f8-11ec-b4fe-01aa75ed71a1.0014.02/DOC_1&format=PDF

(15) https://www.who.int/health-topics/vaccines-and-immunization#tab=tab_1.

https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/immunization-coverage

29.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/30

Rezolūcija par Krievijas Federācijas bruņoto agresiju pret Ukrainu

(2023/C 229/06)

EURONEST PARLAMENTĀRĀ ASAMBLEJA,

ņemot vērā 2011. gada 3. maijaEuronest parlamentārās asamblejas dibināšanas aktu un Austrumu partnerības samitā 2021. gada 15. decembrī pieņemto kopīgo deklarāciju,

ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta 2021. gada 2. jūlija kopīgo dienestu darba dokumentu “Atveseļošana, noturība un reforma – Austrumu partnerības prioritātes laikposmam pēc 2020. gada” (SWD(2021)0186),

ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas reglamenta 3. pantu un 17. panta 3. punktu,

ņemot vērā ANO 2014. gada 27. marta Rezolūciju Nr. 68/262 “Ukrainas teritoriālā integritāte”, ANO 2022. gada 2. marta rezolūciju ES-11/1 “Agresija pret Ukrainu”, ANO 2022. gada 24. marta rezolūciju ES-11/2 “Agresijas pret Ukrainu humanitārās sekas”, ANO 2022. gada 12. oktobra rezolūciju ES-11/4 “Ukrainas teritoriālā integritāte: Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principu aizstāvība” un ANO 2022. gada 14. novembra Rezolūciju ES-11/5 “Tiesiskās aizsardzības līdzekļu un reparāciju veicināšana saistībā ar agresiju pret Ukrainu”;

ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2022. gada 24. februāra paziņojumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūciju par īpaša pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi (1) un citas Eiropas Parlamenta rezolūcijas, kuras pieņemtas kopš 2022. gada 24. februāra un kurās nosodīts Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā,

ņemot vērā Ukrainas Augstākās Radas 2022. gada 1. decembra rezolūciju Nr. 2787-IX, kurā norādīts, ka Krievijas Federācijas dalība ANO ir nelikumīga, jo tās dalība ANO tiek pieļauta, pārkāpjot ANO Statūtu 4. pantu, un tādējādi Krievija nelikumīgi izmanto veto tiesības attiecībā uz kritiku par saviem pārkāpumiem,

A.	tā kā Krievijas Federācija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neizprovocētu, nepamatotu un visaptverošu agresijas karu pret Ukrainu;

B.	tā kā atbilstošas un tūlītējas reakcijas trūkums uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Krimas aneksiju un Doneckas un Luhanskas reģionu daļu okupāciju radīja priekšnoteikumus turpmākai agresijai;

C.	tā kā šis agresijas karš klaji un nepārprotami pārkāpj ANO Statūtus, Eiropas Drošības un sadarbības konferences pirmās valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes Nobeiguma aktu un starptautisko tiesību pamatprincipus;

D.	tā kā ir nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju, to skaitā simtiem bērnu, un vēl daudz vairāk ir to, kas ir spīdzināti, vajāti, cietuši no seksuālas vardarbības, nolaupīti vai piespiedu kārtā pārvietoti;

E.	tā kā šī Krievijas spēku un to pilnvaroto necilvēcīgā rīcība pilnībā ignorē starptautiskās humanitārās tiesības;

F.	tā kā Krievijas spēki ir veikuši apzinātus un neselektīvus uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, radot postošas sekas attiecībā uz civiliedzīvotājiem;

G.	tā kā Krievijas nelikumīgie mēģinājumi papildus Krimas Autonomajai Republikai anektēt Ukrainas Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģionu teritorijas ir klaji ANO Statūtu mērķu un principu un citu starptautisko tiesību aktu normu un principu pārkāpumi;

H.	tā kā Krievijas pieeja iebrukuma pamatošanai apdraud ikvienu starptautisko drošības nolīgumu un rada globālas drošības problēmas un priekšnoteikumus turpmākai agresijai;

I.	tā kā Krievijas hibrīdkara koncepcija nozīmē tādu konfliktu un nestabilitātes zonu izveidi, kas apdraud to valstu teritoriālo integritāti un drošību, kurās Kremlis vēlas pārņemt kontroli;

J.	tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir ārkārtīgi nopietns drošības apdraudējums Austrumu partnerībai, ES un tās dalībvalstīm, Austrumu partnerības valstīm, kā arī uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai;

K.	tā kā Krievija ir izmantojusi par ieroci enerģiju un pārtiku, bloķējusi Ukrainas ostas, pārtraukusi globālās pārtikas piegādes ķēdes, sagrāvusi pārtikas nodrošinājumu un izraisījusi pārtikas krīzes un badu Āzijas un Āfrikas reģionos,

asi nosoda neprovocēto un neattaisnojamo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, Ukrainas reģionu nelikumīgo okupāciju un militāras karadarbības un kiberkara īstenošanu Austrumu partnerības reģiona teritorijā;

atzinīgi vērtē bezprecedenta sankcijas, ko Eiropas Savienība un atsevišķas valstis noteikušas pret Krieviju, un pauž cerību, ka tiks paplašinātas sankcijas enerģijas tirdzniecības jomā, tiks pilnībā aizliegts piegādāt Krievijai ieroču vai jebkādu citu militāra pielietojuma ražojumu sastāvdaļas un divējāda lietojuma preces un tiks piemērotas sankcijas uzņēmumiem, kuri darbojas finanšu nozarē vai ar virtuāliem aktīviem un palīdz Kremlim apiet efektīvas sankcijas;

nosoda Lukašenko režīma iesaistīšanos Krievijas nelikumīgajā, neizprovocētajā un neattaisnojamajā agresijas karā pret Ukrainu un aicina noteikt papildu sankcijas pret Baltkrieviju;

uzskata, ka korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un nelikumīga finansēšana ir mehānismi, ar ko tiek sniegta palīdzība ar Krievijas valdību saistītām grupām, kuras atbalsta agresiju pret Ukrainu, un aicina pielikt lielākas pūles, lai tās apkarotu;

uzsver savu nepārprotamo atbalstu Austrumu partnerības valstu neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei to starptautiski atzītajās robežās un savu nelokāmo apņemšanos un mērķi aizstāvēt šos principus;

nosoda to, ka Krievijas Federācija organizēja nelikumīgus “referendumus” reģionos, kas atrodas starptautiski atzītās Ukrainas robežās, un mēģināja nelikumīgi pievienot Ukrainas Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģionus pēc minēto “referendumu” organizēšanas; uzskata šos “referendumus” par spēkā neesošiem no starptautiskās sabiedrības viedokļa;

atkārtoti apstiprina, ka teritorijas iegūšanu draudu vai spēka pielietošanas rezultātā nekad nevar atzīt par likumīgu;

nosoda masveidīgos un smagos cilvēktiesību pārkāpumus un kara noziegumus, ko pastrādājuši Krievijas bruņotie spēki un to pilnvarotie spēki, cita starpā Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos;

pauž nožēlu par smagajām cilvēktiesību un humanitārajām sekām, ko rada Krievijas Federācijas karadarbība pret Ukrainu, un pauž nopietnas bažas par civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, lielo bojāgājušo skaitu, to iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu skaitu, kuriem nepieciešama humānā palīdzība, un pārkāpumiem un aizskārumiem pret bērniem;

10.

pauž nopietnas bažas par Krievijas agresijas ietekmi uz pārtiku, enerģētiku, vidi un kodoldrošību visā pasaulē;

11.

aicina nekavējoties pārtraukt Krievijas Federācijas raķešu un dronu uzbrukumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai un jebkādus apzinātus uzbrukumus civiliem mērķiem, tostarp mājokļiem, skolām un slimnīcām;

12.

ar lielām bažām norāda, ka Krievijas raķetes, kas mērķētas uz Ukrainas civilo infrastruktūru, dažkārt ielido citu suverēnu valstu, tostarp NATO dalībvalstu, gaisa telpā; šajā sakarībā aicina starptautisko sabiedrību ātri un pienācīgi reaģēt uz šādu klaju provokāciju; norāda – ja starptautiskā sabiedrība nereaģēs uz suverēnu valstu gaisa telpas pārkāpumiem, Krievija īstenos turpmākas provokatīvas darbības;

13.

aicina nekavējoties un bez nosacījumiem izvest visu Krievijas karaspēku no Ukrainas teritorijas tās starptautiski atzītajās robežās, izbeigt visu Ukrainas ostu blokādi un atjaunot drošu un brīvu kuģošanu Melnās jūras un Azovas reģionā;

14.

uzstāj, ka tie, kas ir atbildīgi par agresijas noziegumiem, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, ir jāsauc pie atbildības;

15.

uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar Ukrainu un starptautisko sabiedrību, vēlams, ar ANO starpniecību, ir steidzami jāpieliek pūles, lai izveidotu īpašu starptautisku tribunālu, kurā Krievijas Federācijas un tās sabiedroto politiskā un militārā vadība tiktu saukta pie atbildības par pastrādāto agresijas noziegumu pret Ukrainu, un šajā jautājumā jārod juridiski pamatots un saskaņots risinājums; uzskata, ka šāda tribunāla izveide aizpildītu lielo robu pašreizējā institucionālajā starptautisko krimināltiesību satvarā un ka tai būtu jābalstās uz standartiem un principiem, ko piemēro Starptautiskajai Krimināltiesai, kā paredzēts Romas statūtos;

16.

aicina starptautisko sabiedrību turpināt sniegt aktīvu atbalstu un palīdzību Ukrainai visos iespējamos veidos un ciešā koordinācijā ar Ukrainu, lai ļautu Ukrainai īstenot savas likumīgās tiesības aizstāvēties, pretoties agresijai un to apturēt, atbrīvot savus iedzīvotājus un atgūt pilnīgu kontroli pār visu tās starptautiski atzīto teritoriju;

17.

pauž izpratni par to, cik svarīgi ir saglabāt drošu vidi mediju brīvībai, un aicina kā propagandas kanālus identificēt Krievijas valsts medijus vai privātos medijus, kas saistīti ar personām vai uzņēmumiem, kuriem piemēro sankcijas, un kas apdraud Eiropas drošību un veicina karu;

18.

atzinīgi vērtē “miera formulas” plānu un mudina īstenot visus tā posmus; atzinīgi vērtē centienus panākt visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru un drošību Ukrainā un visā Eiropā;

19.

uzsver, ka Krievijai ir jāsniedz pilnīga kompensācija Ukrainai saistībā ar savu agresijas noziegumu, kara noziegumiem un postījumiem Ukrainā;

20.

aicina izveidot tiesisko regulējumu, kas paredzētu arestēto Krievijas aktīvu konfiskāciju nolūkā nodrošināt kompensāciju kara upuriem un finansēt Ukrainas atjaunošanu;

21.

uzsver nepieciešamību stiprināt Austrumu partnerības valstu stingro drošības dimensiju, kas būtu nozīmīgs ieguldījums starptautiskā miera un drošības stiprināšanā;

22.

nosoda to, ka Krievijas Federācija nepārprotami ļaunprātīgi izmanto veto tiesības ANO Drošības padomē;

23.

aicina ES un tās dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus, lai turpinātu Krievijas Federācijas starptautisko izolāciju, tostarp attiecībā uz Krievijas dalību starptautiskās organizācijās un struktūrās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0015.

29.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/33

Rezolūcija par atbalstu Ukrainas, Moldovas un Gruzijas virzībai uz dalību ES

(2023/C 229/07)

EURONEST PARLAMENTĀRĀ ASAMBLEJA,

ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 23. jūnija lēmumu piešķirt Ukrainai un Moldovai ES kandidātvalsts statusu un pieņemt zināšanai Gruzijas nodomu integrēties Eiropā, vienlaikus apstiprinot savu gatavību piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu, tiklīdz būs izpildītas prioritātes, kas norādītas Komisijas atzinumā par Gruzijas pieteikumu dalībai ES,

ņemot vērā ES Vispārējo lietu padomes 2022. gada 13. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu, kuros atkārtoti apstiprināts, ka Ukrainas, Moldovas un Gruzijas un to pilsoņu nākotne ir Eiropas Savienībā,

ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas 2011. gada 3. maija dibināšanas aktu (2), Austrumu partnerības samita 2021. gada 15. decembra kopīgo deklarāciju, kā arī visu iepriekšējo Austrumu partnerības samitu deklarācijas un asociācijas nolīgumus, kas attiecīgi noslēgti starp ES un Ukrainu (3), Moldovu (4) un Gruziju (5),

A.	tā kā Ukraina, Moldova un Gruzija joprojām ir nelokāmas apņēmības pilnas pievienoties ES;

tā kā Austrumu partnerības valstis, kuras vēlas pievienoties ES, saskaras ar smagām problēmām, jo īpaši saistībā ar Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā, kā arī citiem agresijas aktiem (arī okupāciju), ko Krievija pastrādājusi šajā reģionā, un šo aktu radītajiem hibrīddraudiem, kas visi kopā ir daļa no Krievijas cenšanās paturēt šīs valstis savas ietekmes sfērā un kavēt to integrāciju ES;

C.	tā kā ES pastāvīgajam atbalstam asociētajām valstīm ir izšķirīga nozīme to centienos īstenot reformas;

D.	tā kā ES paplašināšanās politikai ir transformatīvs spēks un svarīga stratēģiskā ieguldījuma loma miera, demokrātijas, labklājības, drošības un stabilitātes nodrošināšanā Eiropā,

uzsver, ka ES un Austrumu partnerības valstīm šis ir izšķirīgs brīdis Eiropas drošības arhitektūras un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības veidošanā;

atkārtoti pauž kategorisku nosodījumu Krievijas Federācijas agresijas karam pret Ukrainu un no jauna apstiprina nelokāmu solidaritāti Ukrainas tautai, kura kopš 2022. gada 24. februāra nemitīgu draudu un uzbrukumu apstākļos nav pārstājusi demonstrēt milzīgu drosmi un izturētspēju;

atkārtoti pauž dziļas bažas par Krievijas okupāciju Abhāzijas un Chinvali / Dienvidosetijas reģionos, kas ir Gruzijas neatņemamas daļas, un par Krievijas īstenoto aizvien agresīvāko aneksijas politiku, kas kopā ir pirmais mūslaiku mēģinājums piespiedu kārtā mainīt suverēnas valsts robežas Eiropā;

atkārtoti apliecina ES apņemšanos atbalstīt Ukrainas, Moldovas un Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti starptautiski atzītajās robežās un atbalsta šo valstu centienus panākt minēto principu pilnīgu ievērošanu;

prasa Krievijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā, bez nosacījumiem izvest visus spēkus, aģentus un militāro ekipējumu no starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, atturēties no turpmākiem draudiem un nepārkāpt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti;

aicina ES un tās dalībvalstis, kā arī Austrumu partnerības valstis pēc iespējas ciešāk sadarboties, lai apturētu Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, apstādinātu jebkādu turpmāku Krievijas agresiju un uzturētu mieru un drošību Eiropā;

aicina visas attiecīgās puses ievērot Ukrainas, Moldovas un Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, apstādināt Krievijas agresiju un aizsargāt Eiropas drošību;

cildina Ukrainas, Moldovas un Gruzijas tautu apņemšanos veidot savu nākotni Eiropā un novērtē viņu ieguldījumu reģiona stabilitātē un drošībā;

atzinīgi vērtē Ukrainas, Moldovas un Gruzijas centienus īstenot reformas un mudina turpināt iesākto;

10.

mudina šo valstu valdības turpināt centienus apkarot korupciju un panākt tiesu iestāžu neatkarību;

11.

uzsver, cik būtiski ir veicināt politiskā plurālisma un iekļautības kultūru, kā arī konstruktīvu politisko dialogu un parlamentārās funkcijas, kas saistītas ar likumdošanu, kontroli un pārraudzību;

12.

uzsver, ka laba pārvaldība, tiesiskums, spēcīga pilsoniskā sabiedrība un mediju brīvība ir būtiski ES pievienošanās procesa elementi;

13.

pauž stingru atbalstu Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pieteikumiem pievienoties ES un to tiesībām savu nākotni veidot demokrātiskos procesos;

14.

uzsver, ka pilnībā jāizpilda pamata prioritātes, ko Komisija norādījusi atzinumos par Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pieteikumiem dalībai ES un ko apstiprinājusi Eiropadome;

15.

mudina Komisiju un ES dalībvalstis piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu un sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu, Moldovu un Gruziju;

16.

prasa veidot jēgpilnu un strukturētu dialogu ar šīm valstīm par pievienošanos ES, ņemot vērā katras valsts konkrētos sasniegumus un īpatnības;

17.

mudina miermīlīgā ceļā atrisināt ieilgušos konfliktus, izmantojot diplomātisku iesaistīšanos, atbalstu reformām, demokratizāciju un ekonomisko sadarbību;

18.

atbalsta solidaritātes joslu lomu, jo tās veicina šo valstu integrāciju Eiropas saimē un palīdz pārvarēt šķēršļus un problēmas, kas var rasties ceļā uz dalību ES;

19.

aicina Ukrainas, Moldovas un Gruzijas valdības īstenot ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (“Eiropas Magņitska akts”) un paplašināt to, iekļaujot sankcijas par korupcijas noziegumiem;

20.

aicina Komisiju nodrošināt, ka Ukrainas, Moldovas un Gruzijas statusa maiņa no ES kaimiņvalsts un asociētas valsts statusa uz ES pievienošanās sarunvalsts statusu notiek sakārtoti;

21.

aicina Komisiju sagatavot pielāgotus ceļvežus, ar ko radītu stabilu pamatu tam, ka Ukraina, Moldova un Gruzija pakāpeniski pievienojas ES vienotajam tirgum, ko panāktu, uzlabojot asociācijas nolīgumu īstenošanu un paplašinot padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas starp ES un šīm valstīm;

22.

aicina saskaņā ar konferences par Eiropas nākotni ieteikumiem izveidot demokrātijā balstītas partnerības, lai palīdzētu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai pielāgoties pilnvērtīgai un plurālistiskai demokrātijai un vērtībām, kas raksturīgas ES, un pavērt ceļu šo valstu pilsoņu plašai un dziļai līdzdalībai ES demokrātiskajā dzīvē Eiropas, nacionālā un vietējā līmenī; uzsver, ka šādām partnerībām jāietver daudznacionāla apmaiņa ar paraugpraksi un jāpalīdz veicināt un stiprināt ilgtspējīgu, iekļaujošu un līdzdalīgu demokrātiju tagadējās un nākamajās ES dalībvalstīs; aicina Komisiju šādām partnerībām nodrošināt pienācīgu finansējumu;

23.

aicina Komisiju padziļināti izpētīt iespēju pašreizējos ES finanšu instrumentus darīt pieejamus Ukrainai, Moldovai un Gruzijai, paturot prātā šo valstu jauno statusu attiecībās ar ES, tostarp darīt pieejamu Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, lai šīm valstīm palīdzētu ieviest ES standartus un izpildīt pievienošanās ES kritērijus;

24.

uzsver, ka ES paplašināšanās politika ir viens no efektīvākajiem mehānismiem miera un stabilitātes nodrošināšanai reģionā;

25.

mudina ieguldīt enerģētikā, transportā un digitālajā savienojamībā starp trim valstīm un ES, lai uzlabotu energoapgādes drošību, veicinātu tirdzniecību, ieguldījumu iespējas un ekonomikas izaugsmi, palielinātu cilvēku savstarpējos kontaktus un panāktu lielāku reģionālo stabilitāti un drošību;

26.

iestājas par ideju apmaiņu, kultūru labāku izpratni un ciešāku ekonomisko sadarbību un integrāciju gan starp Ukrainu, Moldovu un Gruziju, gan starp šīm valstīm un ES, ko panāktu, likvidējot viesabonēšanas maksu radītos finansiālos šķēršļus;

27.

uzsver, cik būtiski ir turpināt sadarbību starp Euronest parlamentāro asambleju un Ukrainas, Moldovas un Gruzijas parlamentiem, lai atbalstītu valstu mērķus pievienoties ES.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0406.

(2) OV C 198, 6.7.2011., 4. lpp.

(3) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.

(4) OV L 260, 30.8.2014., 4. lpp.

(5) OV L 261, 30.8.2014., 4. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 229

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 29. jūnijs

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Euronest parlamentārā asambleja
2023/C 229/01	Rezolūcija par tādas publisko iestāžu pārvaldības veicināšanu, kas balstās uz politisko dialogu un iestāžu sadarbību, lai palielinātu efektivitāti un administratīvās spējas	1
2023/C 229/02	Rezolūcija par galvaspilsētām: ekonomiskā attīstība un risināmās problēmas reālajā situācijā pēc Covid-19	8
2023/C 229/03	Rezolūcija par enerģētikas pārkārtošanu uz zaļo enerģiju, reaģējot uz pašreizējām energoapgādes drošības problēmām Austrumu partnerības valstīs saistībā ar Krievijas īstenoto agresijas karu un okupāciju	16
2023/C 229/04	Rezolūcija par ES un Austrumu partnerības valstu vakcīnu programmu saderību un saskaņošanu	22
2023/C 229/05	Rezolūcija par stratēģisko nozīmi, kāda ir sarunu sākšanai ar Ukrainu un Moldovu par pievienošanos ES	29
2023/C 229/06	Rezolūcija par Krievijas Federācijas bruņoto agresiju pret Ukrainu	30
2023/C 229/07	Rezolūcija par atbalstu Ukrainas, Moldovas un Gruzijas virzībai uz dalību ES	33