16.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/15

P9_TA(2023)0008

Patērētāju aizsardzība tiešsaistes videospēlēs: Eiropas vienotā tirgus pieeja

Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. janvāra rezolūcija par patērētāju aizsardzību tiešsaistes videospēlēs: Eiropas vienotā tirgus pieeja (2022/2014(INI))

(2023/C 214/03)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un ANO Bērnu tiesību komitejas vispārīgo komentāru Nr. 25 (2021) par bērnu tiesībām saistībā ar digitālo vidi,

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 22. aprīļa paziņojumu par patērētāju, jo īpaši nepilngadīgo, aizsardzību saistībā ar videospēļu lietošanu (COM(2008)0207),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu (COM(2020)0067),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. marta paziņojumu par ES stratēģiju par bērna tiesībām (COM(2021)0142),

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 11. maija paziņojumu “Digitāla desmitgade bērniem un jauniešiem. Jaunā Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” (BIK+)” (COM(2022)0212).

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 1. marta rezolūciju par patērētāju, jo īpaši jauniešu, aizsardzību, marķējot noteiktas videospēles un datorspēles pēc vecuma grupas (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Direktīvu (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2019/770 par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīvu (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (5),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 29. decembra paziņojumu “Pamatnostādnes par to, kā interpretēt un piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem” (6),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 29. decembra paziņojumu “Pamatnostādnes par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES par patērētāju tiesībām interpretāciju un piemērošanu” (7),

—	ņemot vērā Komisijas veikto atbilstības pārbaudi attiecībā uz patērētāju tiesībām digitālā taisnīguma jomā, ko uzsāka ar 2022. gada 17. maijā publicēto uzaicinājumu iesniegt atsauksmes,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (8),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regulu (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (9),

—	ņemot vērā 2009. gada 12. marta rezolūciju par patērētāju, jo īpaši nepilngadīgo, aizsardzību saistībā ar videospēļu lietošanu (10),

—	ņemot vērā 2012. gada 20. novembra rezolūciju par bērnu aizsardzību digitālajā pasaulē (11),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (12),

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 13. aprīļa secinājumus “Eiropas kultūras un radošo industriju ekosistēmas stratēģijas veidošana” (13),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departamenta 2020. gada jūlija pētījumu “Loot boxes in online games and their effect on consumers, in particular young consumers” (“Tiešsaistes spēļu laupījumkastes un to ietekme uz patērētājiem, jo īpaši gados jauniem patērētājiem”),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9-0300/2022),

tā kā visu vecuma grupu iedzīvotāji Eiropā spēlē videospēles, proti, tās spēlē puse no visiem eiropiešiem vecumā no 6 līdz 64 gadiem, no kuriem lielāko grupu veido 45–64 gadu veci cilvēki; tā kā videospēles spēlē 73 % bērnu vecumā no 6 līdz 10 gadiem, 84 % vecumā no 11 līdz 14 gadiem un 74 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem (14);

tā kā Eiropas videospēļu nozare ir visstraujāk augošā kultūras un radošā nozare Eiropā, kuras aplēstais Eiropas tirgus apjoms 2020. gadā ir 23,3 miljardi EUR un kuras apgrozījums pasaulē ir lielāks nekā mūzikas un filmu uzņēmumiem (15), tā kā šai nozarei ir nozīmīgs izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciāls un tā sniedz ieguldījumu Eiropas digitālajā vienotajā tirgū; tā kā šī videospēļu nozare ir vienīgā kultūras un radošā nozare, kas Covid-19 krīzes laikā ir piedzīvojusi apgrozījuma pieaugumu (16);

tā kā videospēlēm ir unikāla radoša vērtība salīdzinājumā ar datorprogrammām, kā ko atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (17), un tās aizsargā Direktīva 2009/24/EK (18) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību un Direktīva 2001/29/EK (19) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā;

tā kā, neraugoties uz videospēļu nozares centrālo nozīmi Eiropas kultūras un radošajā ekosistēmā, politikas veidotāji tai joprojām nepievērš uzmanību, ja salīdzina to ar citām mediju nozarēm, piemēram, filmām un citiem audiovizuāliem produktiem, kuri parasti saņem lielāku finansējumu un tiek izmantoti kā paraugs regulējuma un politikas veidošanai attiecībā uz videospēlēm, īstenojot pieeju, kurā netiek ņemtas vērā šo nozaru atšķirības;

E.	tā kā Eiropas videospēļu industriju galvenokārt veido mazi un vidēji uzņēmumi (MVU) un jaunuzņēmumi, kam ir būtiska nozīme šīs nozares novatorismā un izaugsmē (20);

tā kā videospēļu nozarei ir pilnīga vērtību ķēde, kuras pamatā ir inovācija un radošums un kurā apvienots plašs prasmju un zinātības klāsts; tā kā tehnoloģiju attīstība tiešsaistes videospēļu nozarē kļūst aizvien svarīgāka un ietekmē arī citas nozares un industrijas, piemēram, celtniecību, dizainu, mazumtirdzniecību, izglītību, tirgvedību, virtuālo/paplašināto realitāti un tiešsaistes iepirkšanos;

G.	tā kā daži uzņēmumi šajā nozarē izmanto nepilngadīgo un mazu bērnu radītu saturu; tā kā būtu jāievieš pasākumi, lai aizsargātu nepilngadīgo un mazu bērnu komerciālu izmantošanu tiešsaistes spēļu satura radīšanai (21);

tā kā videospēles ir viens no populārākajiem izklaides veidiem Eiropā kopā ar citām izklaides darbībām, jo Eirobarometra 2019. gada pētījumā atklāja, ka 27 % eiropiešu spēlē tiešsaistes spēles vismaz reizi mēnesī, salīdzinot ar 48 %, kuri straumē mūziku, un 47 %, kuri skatās filmas vai TV šovus tiešsaistes platformās;

tā kā tiešsaistes spēļu darbība ir atkarīga no savienojamības, lai būtu iespējams gūt stabilu un kvalitatīvu spēles pieredzi; tā kā eiropiešu apmierinātības līmenis attiecībā uz viņu interneta savienojumu augšupielādes un lejupielādes ātrumu Eiropā ir atšķirīgs, dažās dalībvalstīs pārsniedzot 90 % un citās sasniedzot tikai 65 % (22); tā kā lauku apgabalos neapmierinātība ar interneta savienojumu ir par 30 % lielāka nekā pilsētu teritorijās;

tā kā tiešsaistes videospēles var spēlēt daudzās dažādās ierīcēs un to izmantošanai ir vairākas funkcijas, izstrādes izvēles un mehānismi, piemēram, vairāku spēlētāju režīms, reāllaika balss tērzēšanas sistēmas, iepirkšanās tiešsaistē, paplašinātā realitāte, virtuālā realitāte, bezmaksas vai maksas lejupielādējams saturs, abonēšana un laupījumkastes, kas var veidot spēlētāju pieredzi; tā kā ne visas videospēles ļauj spēlētājiem tiešsaistē mijiedarboties ar citiem spēlētājiem; tā kā pastāv vecāku kontroles rīki, ar kuriem var atspējot jebkādu mijiedarbību ar citiem spēlētājiem;

tā kā tā dēvētās laupījumkastes, kurās atrodas acīmredzami nejauši priekšmeti, videospēlēs ir sastopamas arvien biežāk un parasti ir pieejamas spēles gaitā vai arī par tām var samaksāt ar īstu naudu; tā kā tās var pārdod, izmantojot spēļu modeļus, kas pazīstami kā maldinošās saskarnes, kuri nevēlamu vai nekontrolētu pirkumu veidā var radīt negatīvas psiholoģiskas un finanšu sekas, īpaši bērniem un jauniešiem; tā kā Nīderlandē notiek tiesvedība par pasākumiem, kas piemērojami laupījumkastēm; tā kā arī Slovākija izmeklē attiecīgos veicamos pasākumus; tā kā šis saskaņotas pieejas trūkums rada videospēļu tirgus sadrumstalotību ES; tā kā Eiropas līmenī nav īpašu patērētāju aizsardzības mehānismu, kas nodrošinātu visu spēlētāju, jo īpaši nepilngadīgo un mazu bērnu, aizsardzību attiecībā uz maksas laupījumkastēm;

tā kā spēļu industrija pēdējās desmitgadēs ir attīstījusies no spēļu zāļu un ierobežotu telpu ieņēmumu modeļa, tagad kļūstot par plaši izmantotu darījumdarbības modeli, kurš piedāvā spēles kā pakalpojumu, prasa samaksu par iespēju laimēt vai pamatfunkcijas nodrošina pilnīgi bez maksas; tā kā, neraugoties uz spirālveida attīstības izmaksām, spēļu cenas ir stabilizējušās, jo ir iespējams šīs izmaksas sadalīt ar spēļu paplašinājumu palīdzību; tomēr norāda, ka laika gaitā var ievērojami palielināties spēļu paplašinājumu pieredzes galīgās izmaksas;

M.	tā kā dažu tiešsaistes videospēļu pamatā ir lietotāju monetizēšana, apkopojot datus un pakļaujot viņus reklāmai, radot stimulus lietotāju, tostarp nepilngadīgo un mazu bērnu, piesaistīšanai, lai tie pēc iespējas vairāk laika pavadītu spēlē;

N.	tā kā pārāk ilga tiešsaistes videospēļu spēlēšana, ko pastiprina manipulatīvs spēļu dizains, var radīt atkarību un “videospēļu izraisītus traucējumus”, kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir definējusi Starptautiskajā slimību klasifikatorā (23);

O.	tā kā videospēļu spēlēšanas rezultātā var rasties ar patērētāju, jo īpaši nepilngadīgo un mazu bērnu, aizsardzību saistītas problēmas neatkarīgi no spēlēšanai veltītā laika ilguma;

P.	tā kā nepilngadīgajiem un maziem bērniem vecāku un aprūpētāju uzraudzībā ir tiesības piedalīties digitālajā pasaulē tādā veidā, kas atbilst bērna spēju attīstībai;

Q.	norāda, ka ANO Konvencijas par bērna tiesībām 31. pantā ir noteikts, ka ikvienam bērnam ir tiesības spēlēties un brīvi un pilnvērtīgi piedalīties kultūras dzīvē un darbībās atbilstīgi savam vecumam;

R.	tā kā iepirkumi spēlēs var ļaut spēlētājiem, piemēram, saņemt tādus kosmētiska satura līdzekļus kā ādiņas vai saturu, kas tiem sniegtu priekšrocības spēlē, izvairīties no reklāmas, noņemt atdzišanas taimerus vai izvairīties no pārmērīgiem gaidīšanas laikiem un no “sasmalcināšanas”;

S.	tā kā lielākā daļa vecāku izmanto kādu no vecāku kontroles instrumentiem; tā kā lielākā daļa vecāku ir nobažījušies par laiku, ko viņu bērns velta videospēlēm, un par risku, ko rada saskarsme ar kaitīgu saturu, iebiedēšanu, kontaktiem ar svešiem pieaugušajiem un spēlē iekļautajiem pirkumiem;

T.	tā kā daudzi vecāki Eiropā ir informēti par Paneiropas Spēļu informācijas vecuma kategoriju (PEGI) sistēmu un uzskata, ka PEGI marķējums ir noderīgs, lai izlemtu, vai iegādāties spēli saviem bērniem (24);

tā kā saskaņā ar nozares datiem videospēļu spēlēšanas laiks ir kopumā saglabājies stabils, jo eiropieši videospēļu spēlēšanai 2021. gadā veltīja vidēji 9 stundas nedēļā salīdzinājumā ar 9,5 stundām 2020. gadā, 8,6 stundām 2019. gadā; 8,8 stundām 2018. gadā un 9,2 stundām 2017. gadā (25); tā kā videospēļu spēlēšanai veltītais laiks joprojām ir mazāks nekā tas, kas veltīts tādām citām darbībām pie ekrāna kā TV skatīšanās, kas 2020. gadā aizņēma vidēji 25 stundas nedēļā;

tā kā veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis, nevis vienkārši stāvoklis, kad cilvēks nejūtas slims vai novārdzis; tā kā garīgā veselība un labbūtība ir savstarpēji saistīti jautājumi un tie būtu jāņem vērā visās jomās, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, nodarbinātībā un sociālajā iekļaušanā; tā kā videospēles var būt svarīgi instrumenti, kas sniedz atbalstu garīgajai veselībai un labbūtībai, un tās var izmantot, lai panāktu virzību šajās jomās, kā arī lai palīdzētu iedzīvotājiem attīstīt vairākas prasmes, kuras ir būtiskas digitālā sabiedrībā un digitālā vienotā tirgus veidošanā;

tā kā 2019. gadā 20 % videospēļu nozarē nodarbināto cilvēku bija sievietes; tā kā nepietiekama sieviešu pārstāvība ir labi zināma un sistemātiska problēma zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas priekšmetos, tostarp videospēļu nozarē, proti, gan pašā nozarē, gan pārmērīgi seksualizētu tēlu izmantošanā, kas ir raksturīgi daudziem videospēlēs iekļautiem sieviešu tēliem; tā kā 37 % meiteņu, kuras spēlē videospēles, vairāku spēlētāju spēlēs saskaras ar aizskarošu izturēšanos sava dzimuma dēļ (26); tā kā, neraugoties uz centieniem nodrošināt precīzu, vienlīdzīgu un nestereotipisku sieviešu pārstāvību videospēlēs, panāktais progress ir jāturpina un tam ir jāiet roku rokā ar vienlīdzīgu sieviešu dalību visos vērtību ķēdes posmos, kā arī ar cīņu pret seksuālu vardarbību un diskrimināciju;

tā kā 2020. gadā vienai piektdaļai no ES iedzīvotājiem bija kāda veida invaliditāte; tā kā Savienība ir apņēmusies uzlabot viņu sociālo un ekonomisko situāciju, tostarp tiešsaistē; tā kā ir konkrēti invaliditātes veidi, kas var būt sevišķi traucējoši tiešsaistes videospēlēm, piemēram, daltonisms, redzes problēmas vai roku kustību traucējumi; tā kā daltonisms skar 10 % vīriešu,

Tiešsaistes videospēles Eiropas Savienībā

uzsver vērtību, kas piemīt gan tiešsaistes, gan bezsaistes spēlēm kā iecienītai izklaidei, ko bauda ievērojams skaits eiropiešu visās vecuma grupās un dalībvalstīs, un kā šo videospēļu veidotāju, atsevišķu spēlētāju un plašāku spēlētāju kopienu kultūras izpausmei;

uzsver, ka videospēles Eiropas Savienībā ir augsti inovatīva digitālā nozare, kas Eiropā nodrošina vairāk nekā 90 000 tiešo darbvietu; uzsver, ka videospēļu nozare piedāvā arvien vairāk jaunas darba iespējas daudziem kultūras satura radītājiem, piemēram, spēļu izstrādātājiem, dizaineriem, rakstniekiem, mūzikas producentiem un citiem māksliniekiem, kas būtu jāņem vērā visās Savienības darbībās šajā jomā, īpaši finansēšanas darbībās; uzsver, ka videospēles ir saistītas gan ar digitālo, gan kultūras nozari, kā arī veido ļoti būtisku daļu no kultūras un radošās ekosistēmas, pārstāvot vairāk nekā 50 % no kopējā ES audiovizuālā satura tirgus pievienotās vērtības;

uzsver videospēļu nozares nozīmi, atbalstot inovāciju Eiropā; uzsver, ka videospēļu nozare cita starpā ir veicinājusi tādu jaunu tehnoloģiju attīstību kā mākslīgais intelekts un virtuālās un paplašinātās realitātes tehnoloģijas;

atgādina par MVU nozīmi Eiropas videospēļu vērtību ķēdē un daudzu tādu Eiropas uzņēmumu globālo ietekmi, kas izstrādā produktus konsoļu, PC un mobilo spēļu tirgiem; pauž vilšanos par to, ka šādas starptautiskas sekmes un kultūras pievilcību nereti neņem vērā, kad aplūko Eiropas līderpozīciju digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu jomā;

atzinīgi vērtē to, ka ir uzsākts Eiropas Parlamenta ierosinātais izmēģinājuma projekts “Izpratne par Eiropas spēļu sabiedrības vērtību”, kura mērķis ir apkopot visaptverošus datus, lai atbalstītu tādas politikas veidošanu, kas skar šo nozari; atzīmē, ka dažas no nozares problēmām ietver talantu attīstību un piesaistīšanu, komplicētu un sadrumstalotu regulējumu globālajā tirgū, piekļuvi finansējumam un videospēļu sociālo un kultūras ietekmi;

Stiprināt patērētāju aizsardzību tiešsaistes videospēlēs

uzsver, ka patērētāju aizsardzība ir būtiska, lai nodrošinātu drošu un uzticamu tiešsaistes vidi videospēlēm un spēlētājiem, un patērētāju uzticības veidošana var veicināt videospēļu nozares ekonomisko izaugsmi; tomēr uzskata, ka varētu vēl vairāk uzlabot patērētāju aizsardzību; aicina Komisiju notiekošajā atbilstības pārbaudē attiecībā uz ES patērētāju tiesībām ņemt vērā patērētāju aizsardzības jautājumus tiešsaistes videospēļu jomā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu taisnīgumu gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

atzīst, ka ES patērētāju tiesību acquis paredz spēcīgu patērētāju aizsardzību, kas pilnībā attiecas uz videospēlēm; ņem vērā Komisijas 2021. gada 29. decembra paziņojumu par negodīgiem uzņēmumu darījumiem ar patērētājiem vienotajā tirgū, kurā sniegti norādījumi par ES patērētāju tiesību piemērošanu attiecībā uz spēlēs iekļautajiem piedāvājumiem un reklāmām, tostarp bērniem, spēlēs iekļautajiem pirkumiem un maksas nejauša satura klātbūtni; tomēr norāda, ka ir vajadzīga konsekventa un koordinēta pieeja starp dalībvalstīm un patērētāju aizsardzības iestādēm, lai izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības un aizsargātu patērētājus Eiropā;

mudina Komisiju un Patērētāju aizsardzības iestāžu tīkla valstu patērētāju aizsardzības iestādes nodrošināt, lai videospēļu nozarē tiktu pilnībā ievērotas un piemērotas Eiropas patērētāju tiesības;

ņem vērā tādas tiešsaistes spēļu platformu esamību, kas ļauj spēlētājiem, tostarp nepilngadīgajiem un maziem bērniem, radīt pašiem savas spēles, izmantojot rīkus kuri pieder izstrādātājiem un kurus viņi nodrošina; aicina Komisiju pēc nepieciešamības pielāgot regulatīvos pasākumus, lai aizsargātu lietotājus, īpaši nepilngadīgos un mazus bērnus, pret nelikumīgu praksi, kurās varētu būt iesaistītas šīs platformas;

10.

atzinīgi vērtē to, ka no 2022. gada janvāra Direktīva (ES) 2019/770 attiecas uz videospēlēm, tostarp bezmaksas spēlēm, un tādējādi nodrošina papildu aizsardzību patērētājiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis direktīvu vēl nav transponējušas, un mudina minētās dalībvalstis to nekavējoties piemērot, lai nodrošinātu labāku patērētāju aizsardzību visā Savienībā; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt direktīvas transponēšanas procesu, uzturēt ciešu dialogu ar dalībvalstīm, kurās transponēšana kavējas, un apsvērt iespēju vajadzības gadījumā uzsākt pārkāpuma procedūras;

11.

atzinīgi vērtē tādu vecāku kontroles rīku izstrādi un ieviešanu, kas palīdz filtrēt saturu un videospēles pēc vecuma, uzraudzīt spēlēm veltīto laiku, atspējot vai ierobežot izdevumus tiešsaistē un ierobežot saziņu ar citiem vai citu spēlētāju radīta satura aplūkošanu; atgādina, ka platformas līmeņa vecāku kontroles rīki nav vienīgā metode, ko vecāki izmanto, lai uzraudzītu un pārvaldītu savu bērnu piekļuvi saturam; tomēr norāda, ka pat, ja šādi rīki ir pieejami, vecāki varētu arī nebūt informēti vai viņiem varētu būt grūtības izmantot šādus rīkus, kas mazina to efektivitāti; uzskata, ka par šādu mehānismu izstrādi ir atbildīga nozare; uzskata, ka šādiem mehānismiem jābūt viegli izmantojamiem, saprotamiem un izveidotiem un tiem jābūt tādiem, kas aizsargā patērētājus “integrēti” un “pēc noklusējuma”; uzskata, ka vecāku kontroles īstenošana ir gan vecāku, gan nozares ziņā; aicina ieviest mehānismus, lai cita starpā īstenotu stingrāku vecāku kontroli attiecībā uz naudas un laika apjomu, ko nepilngadīgie un mazi bērni velta spēlēm, vienlaikus ievērojot nepilngadīgo tiesības un attīstību; mudina platformas palielināt informētību un informāciju par to, kā izmantot šādus rīkus; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt publisku un privātu informācijas kampaņu veicināšanu, vēršot tās uz vecākiem un aprūpētājiem, lai viņus informētu par ieviestajiem rīkiem, piemēram, PEGI tālruņa lietotni, un lai mudinātu tos izmantot;

12.

uzsver, ka videospēļu nozarē ir pieņemti dažādi darījumdarbības modeļi; norāda, ka daļa tiešsaistes videospēļu piedāvā lietotājiem spēlē iekļautus pirkumus, izmantojot spēles valūtas, ko var iegādāties, vai nu izmantojot īstu naudu vai to, kas nopelnīta spēlē, lai saņemtu produktus, izmantojot laupījumkastes vai jebkuru citu spēlē iekļautu nejaušu pirkumu, par kura saturu spēlētājam nav informācijas pirms samaksas izdarīšanas; norāda, ka pastāv dažāda veida laupījumkastes (27) un ka šādas sistēmas ietekmē patērētājus, un ka spēles, kuru modelis ir “samaksā par iespēju laimēt”, sevišķi agresīvi “samaksā par iespēju laimēt” modeļi, vai tādi modeļi, kas piesaista populāru saturu ar maksājumu sistēmu ierobežojumiem, ir piesaistījuši negatīvu reakciju no spēlētāju kopienām, kuru rezultātā ir sniegtas negatīvas atsauksmes un pat ieviestas izmaiņas spēlēs pirms to izplatīšanas vai drīz pēc tās;

13.

uzsver, ka videospēlēs jau daudzus gadus tiek veikti spēlēs iekļauti iepirkumi; atbalsta Komisijas nesen pieņemtās Pamatnostādnes par Negodīgas komercprakses direktīvu (28), kas precizē noteikumus par videospēlēs iekļautiem maksas acīmredzami nejaušiem produktiem; uzsver, ka spēlēs iekļautām iepirkumu sistēmām ir jāatbilst arī Pamatnostādnēm par Negodīgas komercprakses direktīvu un nesen pieņemtajām pamatnostādnēm, lai nodrošinātu, ka tie nenoved pie kaitīgas prakses, kas skar patērētājus, īpaši nepilngadīgos un mazus bērnus; prasa ievērot un ātri īstenot Negodīgas komercprakses direktīvu, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību vienotajā tirgū, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem un maziem bērniem;

14.

ņem vērā pasūtīto pētījumu par laupījumkastēm un to ietekmi uz patērētājiem, jo īpaši nepilngadīgajiem un maziem bērniem; norāda, ka pētījumā tika ieteikts pārbaudīt laupījumkastes no patērētāju aizsardzības tiesību aktu viedokļa, lai izvairītos no laupījumkastu kaitīgās ietekmes un ekspluatējošās prakses, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem un maziem bērniem (29); aicina Komisiju analizēt veidu, kādā tiek pārdotas laupījumkastes, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu vienotu Eiropas pieeju laupījumkastēm, kas nodrošinātu pienācīgu aizsardzību patērētājiem, jo īpaši nepilngadīgajiem un maziem bērniem;

15.

norāda, ka daži spēļu modeļi, ko izmanto spēlēs iekļautajos pirkumos, ir jau pēc dizaina manipulatīvi un ekspluatējoši, jo tie izmanto agresīvu komercpraksi, kas ievērojami iedragā patērētāja izvēles brīvību un motivē motivētājus pieņemt finansiālus lēmumus, kurus citos gadījumos viņi nepieņemtu; norāda, ka šāda prakse ir skaidri aizliegta saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2161; aicina videospēļu izstrādātājus un pārdevējus nodrošināt, ka spēles, kuras paredzētas nepilngadīgajiem, ievēro nepilngadīgo un mazu bērnu tiesības, tostarp attiecībā uz privātuma ievērošanu un mērķtiecīgas reklāmas un manipulatīvas prakses aizliegumu; uzskata, ka nepilngadīgajiem un maziem bērniem, spēlējot tiešsaistes videospēles, būtu jāsaņem tāds pats aizsardzības līmenis kāds ir noteikts Digitālo pakalpojumu tiesību aktā;

16.

norāda, ka papildus spēlēs iekļautām spēļu iepirkumu sistēmām un maksas nejaušiem produktiem videospēlēs tiek izmantoti arī citi maldinoši modeļi, kas var izkropļot patērētāju uzvedību; aicina valstu iestādes efektīvi īstenot Eiropas un valstu tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā, jo īpaši Negodīgas komercprakses direktīvu un par tām izstrādātās attiecīgās pamatnostādnes, kurās tiek aizliegtas konkrētas maldinošas saskarnes, agresīva tirgvedības prakse un maldinoša pārredzamība attiecībā uz patērētājiem sniedzamo informāciju; turklāt aicina Komisiju turpināt izvērtēt šos jautājumus, jo īpaši maldinošās saskarnes, īstenojot atbilstības pārbaudi attiecībā uz ES patērētāju tiesību aktiem par digitālo taisnīgumu, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar atbilstīgām iniciatīvām;

17.

uzsver, ka to tiešsaistes spēļu, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgie un mazi bērni, izstrādātājiem būtu jāņem vērā viņu vecums, tiesības un neaizsargātība; uzsver, ka šīm videospēlēm ir integrēti un pēc noklusējuma jāatbilst visaugstākajiem standartiem attiecībā uz drošumu, drošību, privātumu un laika ierobežojumu noteikšanu, norāda, ka vecākiem var būt svarīga loma ne tikai pēc noklusējuma iekļauto standartu papildināšanā, bet arī nepilngadīgo un mazu bērnu aizsardzībā videospēļu spēlēšanas laikā; tomēr norāda, ka videospēļu nozarei būtu jāorganizē informētības veicināšanas kampaņas un jāsniedz atbalsts par atbilstīgu instrumentu un informācijas izmantošanu attiecībā uz to, kā labāk aizsargāt nepilngadīgos un mazus bērnus;

18.

uzsver, ka videospēles ir gan izklaides instrumenti, gan mākslas darbi ar kultūras vērtību;

19.

uzsver, ka patērētājiem vajadzētu būt visai nepieciešamajai informācijai par tiešsaistes videospēli, tostarp par to, ka spēlē iekļauti pirkumi, piemēram, laupījumkastes un citi acīmredzami nejauši pirkumi spēlē, un viņiem vajadzētu būt informētiem par satura veidu pirms spēles sākšanas un spēles laikā, uzsver, ka šādai informācijai vajadzētu būt skaidri norādītai un viegli saprotamai visiem patērētājiem pirms spēles iegādes un pirms katra spēlē iekļautā pirkuma veikšanas, lai labāk aizsargātu patērētājus, jo īpaši nepilngadīgos un mazus bērnus, un palīdzētu vecākiem izprast un kontrolēt savus izdevumus; norāda, ka, ja tiešsaistes spēlēs tiek izmantotas virtuālās valūtas, kopā ar virtuālo valūtu par katru pirkumu vienmēr ir jānorāda tās vērtība reālās pasaules valūtā; atgādina, ka šādas informācijas trūkums ir skaidri aizliegts saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2161;

20.

norāda, ka tiešsaistes videospēlēm, kas spēlētājiem dod izvēli saņemt priekšrocību apmaiņā pret maksājumiem “samaksā par iespēju laimēt” modeļos, ir pirms spēles sākuma skaidri jābrīdina spēlētāji par šo funkciju; uzskata, ka šādi “samaksā par iespēju laimēt” modeļi nedrīkstētu radīt nevienlīdzību starp spēlētājiem atkarībā no viņu naudas līdzekļiem; tādēļ mudina spēlēs, kurās izmanto šādus modeļus, iekļaut spēļu režīmu bez “samaksā par iespēju laimēt” darījumiem;

21.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija gaidāmajā atbilstības pārbaudē attiecībā uz patērētāju aizsardzības tiesību aktiem izskatīs abonementu un līgumu automātisko atjaunošanu; norāda, ka automātiskā atjaunošana var būt izdevīga gan lietotājam, gan tirgotājam, jo uzlabo ērtību lietotājiem un samazina abonementu administrēšanu tirgotājam, bet tā var arī radīt problēmas, ja automātiskā atjaunošana turpinās bezgalīgi, lai gan patērētājs to nevēlas; mudina gan Komisiju tās izskatīšanā, gan tirgotājus savā uzņēmuma politikā ņemt vērā paraugpraksi tajās dalībvalstīs vai uzņēmumos, kuri jau ir ieviesuši patērētājiem labvēlīgu automātiskās atjaunošanas politiku; aicina Komisiju noteikt ES līmeņa pienākumu, kas nosaka, ka tirgotājiem ir pirkuma brīdī lietotājiem jāpiedāvā izvēles iespēja piekrist automātiskajai atjaunošanai, nevis jāparedz tā kā noklusējuma elements, kā arī jāpiedāvā sniegt skaidru un viegli pieejamu informāciju par to, kā jebkurā brīdī apturēt automātisko atjaunošanu, un jāpadara automātiskās atjaunošanas apturēšanas process tikpat vienkāršs un viegls kā pieteikšanās process;

22.

prasa, lai videospēļu izstrādātāji nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz laupījumkastu mehānismu varbūtībām, tostarp informāciju vienkāršā valodā par to, kādu mērķu sasniegšana tika paredzēta algoritmu apmācībā;

23.

uzsver, ka atgriešanas un atmaksas garantijas politika ir Savienības patērētāju tiesību stūrakmens un ka patērētājiem vajadzētu būt tādām pašām tiesībām pieprasīt atmaksu par tiešsaistes pirkumiem, kādas tiem ir saistībā ar klātienē veiktiem pirkumiem; norāda, ka uz tiešsaistes un digitālo saturu, neatkarīgi no tā, vai tas ir lejupielādēts vai straumēts, attiecas tiesības uz atmaksu, ja produkts vai pakalpojums ir nederīgs vai patērētājs negūst paredzēto piekļuvi produktam; aicina tirgotājus pilnībā ievērot ES patērētāju aizsardzības noteikumus un sniegt skaidru, pārredzamu un uzticamu informāciju par to, kā pieprasīt atmaksu vai izmantot atteikuma tiesības;

24.

uzsver, ka personām ar invaliditāti būtu jāspēj spēlēt visi tiešsaistes videospēļu veidi; un ka gan tiešsaistes videospēļu tehniskajiem, gan saziņas elementiem, kā arī jebkādai attiecīgai informācijai, kas saistīta ar spēles spēlēšanu vai spēles iegādi, ir jābūt iekļaujošai un pieejamai; aicina Komisiju iesniegt iniciatīvas, lai uzlabotu tiešsaistes videospēļu pieejamību personām ar invaliditāti; mudina tiešsaistes videospēļu piedāvātājus padarīt spēles pieejamas, piemērojot Direktīvas (ES) 2019/882 I pielikuma piekļūstamības prasības (30);

25.

norāda, ka, tiklīdz videospēlē ir nopirkta prece, to konkrētos gadījumos var spēles ietvaros vai trešo pušu tīmekļa vietnēs apmainīt pret īsto naudu, kas ir pretrunā videospēļu publicētāju piemērotajiem noteikumiem; aicina valstu iestādes izskaust nelikumīgu praksi, kas spēlēs iekļautās vietnēs ļauj veikt apmaiņas, pārdot produktus vai piedalīties derībās; uzsver, ka šo pakalpojumu rezultātā varētu notikt arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, ne tikai patērētāju aizsardzības pārkāpumi; aicina Komisiju aizliegt šādu praksi; uzskata, ka Digitālo pakalpojumu tiesību akts var palīdzēt mazināt šo problēmu, jo īpaši īstenojot pienākumu “pazīsti sava uzņēmumu klientu”;

26.

pauž bažas par to, ka “zelta rakšana” var būt saistīta ar piespiedu darbu un ekspluatāciju jaunattīstības valstīs, kā arī ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; aicina Komisiju izvērtēt “zelta rakšanas” izmantošanu saistībā ar finanšu noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem un vajadzības gadījumā nākt klajā ar atbilstīgām iniciatīvām;

27.

aicina Komisiju nākt klajā ar Eiropas videospēļu stratēģiju, kas atbrīvo šīs nozares ekonomisko, sociālo, izglītojošo, kultūras un inovāciju potenciālu, lai tā kļūtu par līderi globālajā videospēļu tirgū; aicina Komisiju gaidāmajā atbilstības pārbaudē attiecībā uz ES patērētāju tiesību aktiem par digitālo taisnīgumu izvērtēt, vai pašreizējais patērētāju tiesību regulējums ir pietiekams, lai risinātu visas patērētāju tiesību problēmas, kuras ir radušās saistībā ar laupījumkastēm un spēlēs iekļautajiem pirkumiem, un, ja tas tā nav, aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai pielāgotu pašreizējo ES patērētāju tiesību regulējumu attiecībā uz tiešsaistes videospēlēm, vai iesniegtu atsevišķu tiesību akta priekšlikumu par tiešsaistes videospēlēm, ar mērķi izveidot saskaņotu Eiropas tiesisko regulējumu, kas nodrošina augstu patērētāju aizsardzības līmeni, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem un maziem bērniem; uzskata, ka šajos priekšlikumos būtu jāizvērtē, vai būtu jāierosina pienākums automātiski atspējot maksājumus spēlēs un laupījumkastu mehānismus vai aizliegt maksas laupījumkastes, lai aizsargātu nepilngadīgos, izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības un nodrošinātu, ka patērētāji gūst labumu no vienāda līmeņa aizsardzības neatkarīgi no viņu dzīvesvietas;

28.

aicina Komisiju novērtēt iespēju pieprasīt tādu tiešsaistes videospēļu piegādātājiem, kuras ir paredzētas nepilngadīgajiem un maziem bērniem, izstrādāt ex ante ietekmes uz bērniem novērtējumus, pamatojoties uz “4C” (saturs, saziņa, rīcība, līgums) riska novērtējuma sistēmu, un efektīvi mazināt jebkādus apzinātos riskus, kas apdraud bērnu tiesības;

Papildu ieguvumi un riski patērētājiem

29.

uzsver garīgās veselības nozīmi, jo īpaši nepilngadīgo un mazu bērnu gadījumā; norāda, ka Covid-19 laikā videospēles sniedza palīdzību stingro pārvietošanās ierobežojumu laikā; atgādina par tiešsaistes savienojamības pozitīvo nozīmi, nodrošinot, ka eiropieši joprojām spēj sazināties, mijiedarboties un kopīgi radīt, tostarp ar tiešsaistes videospēļu starpniecību; atgādina, ka spēles var nodrošināt interaktīvus kanālus personām, kuras jūtas sociāli attālinātas vai izolētas reālās dzīves vidē; norāda, ka īpaši tas attiecināms uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri ir to iedzīvotāju vidū, kas Covid-19 pandēmijas laikā visvairāk cieta no izolētības; norāda, ka PVO uzskata, ka tiešsaistes spēles var kļūt par svarīgu instrumentu mūsu saišu saglabāšanā ar citiem (31); vērš uzmanību uz daudzplatformu tiešsaistes spēļu priekšrocībām lietotāja pieredzei, — jo tās sniedz spēlētājiem iespēju vienkāršā veidā savstarpēji sazināties, izmantojot dažādas platformas, — un spēļu veidotājiem, un mudina videospēļu nozari censties visiem spēkiem iespējami plaši izmantot šo elementu; plašākā kontekstā atzīmē iespējas un jaunās perspektīvas, ko piedāvā piekļuve radošai izpausmei un kultūras saturam, īpaši nepilngadīgajiem un jaunākiem bērniem; aicina Komisiju turpināt rīkoties, lai uzlabotu Eiropas digitālo infrastruktūru, kas atbalsta ne tikai radošās nozares, kuras izstrādā kvalitatīvu saturu, bet arī Eiropas iedzīvotāju piekļuvi šim kultūras ziņā būtiskajam saturam;

30.

uzskata, ka videospēles daudziem cilvēkiem kalpo ne tikai kā brīvā laika pavadīšanas veids, bet arī kā prāta asināšanas rīks, piemēram, risinot sarežģītus uzdevumus un mīklas, sacenšoties ar citiem spēlētājiem, kas prasa augstu koncentrēšanās pakāpi, un attīstot tādas spējas kā problēmu risināšana, telpiska un roku-acu koordinācija, darbs komandā, kā arī redzes spēja un ātrums;

31.

ierosina organizēt ikgadēju ES tiešsaistes videospēļu balvas pasniegšanu Eiropas Parlamentā Briselē, proti, “Eiropas tiešsaistes videospēļu balvu”, lai uzsvērtu tādu uzņēmumu nozīmi Eiropas digitālajā vienotajā tirgū saistībā ar darbvietām, izaugsmi, inovācijām un Eiropas vērtību veicināšanu, kuri izstrādā tiešsaistes videospēles un no kuriem daudzi ir MVU; uzskata, ka balvai vajadzētu būt vērstai uz tādu tiešsaistes videospēļu popularizēšanu, kurās tiek ievērotas patērētāju tiesības vai kuras pozitīvi ietekmē konkrētas jomas, piemēram, izglītību vai prasmju attīstību;

32.

atzinīgi vērtē inovatīvo projektu “ES bērni tiešsaistē”, kas apkopo kvalitatīvus datus Eiropas mērogā par bērnu perspektīvām attiecībā uz viņu pašu tiešsaistes pieredzi; aicina regulārāk atjaunināt šo globāli vadošo iniciatīvu; aicina Komisiju nākotnē finansēt šo un līdzīgas iniciatīvas;

33.

uzsver, ka tiešsaistes videospēles ir svarīgas izglītībā, jo tās var būt lietderīgs mācību procesa instruments, un ka daudzas spēles ir īpaši paredzētas izglītojošiem mērķiem, lai mudinātu uz diskusijām par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem vai padziļinātu izpratni par vēsturiskiem vai kultūras notikumiem; atgādina, ka videospēles ir iekļautas valstu izglītības sistēmu mācību programmās; norāda, ka komerciālas videospēles izmanto arī izglītojošiem nolūkiem; norāda, ka videospēles izmanto arī, lai attīstītu kritisko domāšanu un prasmes un stimulētu radošumu; turklāt uzsver, ka videospēles var turpināt izmantot arī turpmākajā dzīvē, jo tās var piedāvāt garīgu stimulāciju un iespēju uzturēt saziņu vecāka gadagājuma cilvēku gadījumā;

34.

uzsver, ka tiešsaistes videospēļu pārmērīgi ilga spēlēšana var negatīvi ietekmēt sociālās attiecības, darbu, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas īpatsvaru, fizisko un garīgo veselību un vājināt akadēmiskos rezultātus, vienlaikus pētījumos ir parādīts, ka videospēlēm var būt arī pozitīva ietekme; tādēļ uzsver, ka ir jāpanāk veselīgs līdzsvars;

35.

uzsver, ka atkarība no videospēlēm, ko dēvē arī par “spēļu izraisītiem traucējumiem”, dažiem spēlētājiem rada problēmas; norāda, ka PVO ir klasificējusi “spēļu izraisītus traucējumus” kā atkarības veidu, kam raksturīga nepietiekama kontrole attiecībā uz vēlmi spēlēt videospēles, aizvien biežāka priekšrokas došana spēlēšanai salīdzinājumā ar citām darbībām tādā mērā, ka spēļu spēlēšana pārmāc citas intereses un ikdienas darbības, un spēlēšana tiek turpināta vai pat pieaug, neraugoties uz negatīvām sekām;

36.

uzsver, ka ne videospēļu industrijai, ne lietotājiem, ne arī lietotājiem un vecākiem nevajadzētu par zemu novērtēt riskus un ietekmi, ko var radīt “spēļu izraisīti traucējumi”; atgādina, ka zinātniskie pētījumi liecina, ka pubertāte un pusaudža gadi ir dzīves periodi, kuros cilvēki ir neaizsargātākie pret atkarību izraisošu uzvedību; aicina videospēļu izstrādātājus, publicētājus, platformas un plašāku ieinteresēto personu kopienu, tostarp valstu kompetentās iestādes un Komisiju, turpināt sadarboties, lai palīdzētu mazināt “spēļu izraisītu traucējumu” risku; ierosina uzsākt vairāk izpratnes veicināšanas kampaņu, lai nodrošinātu, ka vecāki un jaunie spēlētāji apzinātos riskus, kas saistīti ar spēļu izraisītiem traucējumiem, un aicina spēļu izstrādātājus izvairīties no manipulatīvu spēļu izstrādes, kas var novest pie atkarības no spēlēm, izolācijas un aizskarošas izturēšanās tiešsaistē;

37.

norāda uz ES mēroga dezagregētu datu trūkumu par vidējo spēļu spēlēšanai veltīto laiku, vidējiem tēriņiem spēles ietvaros, vispārējo spēlēšanas pieredzi un izrietošajām sociālpsiholoģiskajām sekām, aicina Komisiju apkopot šādus datus katru gadu un iesniegt par šiem datiem ziņojumu Parlamentam;

38.

norāda, ka videospēļu nozarei ir piekļuve lielam daudzumam dažkārt sensitīvu personas datu; uzsver, ka tai ir jānodrošina, ka personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu un ka lietotāju profili, kas izveidoti, izmantojot uzvedības datus, netiek izmantoti manipulatīviem un diskriminējošiem mērķiem; aicina kompetentās iestādes nodrošināt attiecīgo ES un valstu tiesību aktu stingru izpildi; uzsver, ka spēlētāju ieradumu analīzei, ko veic, apkopojot datus, nevajadzētu dot priekšroku spēlētāju piesaistīšanas paņēmieniem, bet gan koncentrēties uz spēles pieredzes uzlabošanu; mudina izstrādātājus apsvērt spēles sadalīt nodaļās vai ieviest biežus uzkrāšanas punktus, lai sekmētu pauzes uzmanībā, kuru laikā spēlētāji var atslēgties;

39.

norāda, ka tiešsaistes videospēļu platformas var izmantot krāpnieki, lai īstenotu pikšķerēšanu; aicina rīkot informācijas kampaņas, lai palielinātu informētību par saistītajiem riskiem, jo īpaši nepilngadīgo un jauniešu vidū;

40.

mudina video spēļu nozari, Komisiju un dalībvalstis izstrādāt rīcības plānu, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru visos tiešsaistes spēļu nozares attīstības posmos; turklāt aicina nozari izvairīties no sieviešu priekšmetiskošanas un dzimumu stereotipu radīšanas, atkārtošanas vai saasināšanas; uzsver, ka šāda prakse (kas sastopama ārkārtīgi bieži) rada naidīgu tiešsaistes spēļu vidi sievietēm un meitenēm;

Drošas tiešsaistes vides nodrošināšana tiešsaistes videospēļu lietotājiem

41.

atzinīgi vērtē tādas nozares vadītas iniciatīvas kā PEGI sistēma, ko izmanto 38 valstīs; uzskata, ka minētā klasifikācijas sistēma var būt īpaši noderīga, sniedzot satura deskriptorus un informāciju par ieteicamo vecumu spēles spēlēšanai, kas palīdz vecākiem izraudzīties piemērotas spēles saviem bērniem; uzsver, ka klasifikācijas sistēma veido vienu daļu no vispārējā PEGI rīcības kodeksa ar kopējo mērķi nodrošināt spēlētājiem drošu vidi; atzinīgi vērtē atjaunināto PEGI pieeju, kas tagad informē patērētājus, ja spēle ietver acīmredzami nejaušus elementus par maksu; uzsver, ka spēlē ietverta maksas satura esamība, tostarp maksas acīmredzami nejaušs saturs, neliedz vecākiem pārvaldīt piekļuvi šāda veida saturam, vienlaikus ļaujot bērnam piekļūt pamata spēlei, ja viņi to uzskata par vecumam atbilstošu; norāda, ka dažas valstis PEGI sistēmu ir ieviesušas tiesību aktos; aicina Komisiju izvērtēt, kā PEGI sistēma tiek īstenota dažāda veida spēlēs, kas pieejamas tirgū un visā Savienībā, un izpētīt iespējas to iestrādāt ES tiesību aktos, lai PEGI sistēmu un tās rīcības kodeksu padarītu par saskaņotu un obligātu vecuma klasifikācijas sistēmu, kas piemērojama visiem videospēļu izstrādātājiem, lietotņu veikaliem un tiešsaistes platformām un ļautu izvairīties no vienotā tirgus sadrumstalotības, kā arī nodrošinātu juridisko noteiktību videospēļu nozarei;

42.

atzīst PEGI sistēmas potenciālu sniegt patērētājiem svarīgu informāciju pirms līguma noslēgšanas; tomēr uzsver, ka šo nozares virzīto iniciatīvu būtu jāpapildina ar papildu pasākumiem, lai nodrošinātu augstāko patērētāju aizsardzības līmeni un atrisinātu patērētāju tiesību problēmjautājumus, ko rada spēlēs iekļauti pirkumi un laupījumkastu mehānismi;

43.

mudina nozari, tostarp spēļu platformas un publicētājus, neatkarīgos ekspertus, kuri ir partneri, un klasifikācijas iestādes turpināt izpratnes veicināšanas kampaņas par PEGI sistēmu, kas ļautu lielākam vecāku skaitam uzzināt par tās esamību, un arī turpmāk būt atsaucīgiem klasifikācijas sistēmas pielāgošanā, reaģējot uz videospēļu un spēlēs iekļautā satura attīstību, lai arī turpmāk atvieglotu vecāku lēmumu pieņemšanu;

44.

aicina Komisiju izstrādāt minimālos standartus privātuma saglabāšanai un izvērtēt nepieciešamību pēc drošas un iekļaujošas vecuma apstiprināšanas sistēmas;

45.

ar bažām norāda uz riskiem, kas saistīti ar naida runas izmantošanu un kiberterorizēšanu tiešsaistes videospēļu platformās, kas ir sevišķi bīstami, ja tas tiek vērsts pret nepilngadīgajiem un maziem bērniem;

46.

uzsver, ka videospēlēm ir lietotājiem jāgarantē droša digitālā vide; atzinīgi vērtē neseno Digitālo pakalpojumu akta pieņemšanu, kura mērķis ir atjaunināt satura moderācijas noteikumus Eiropā, lai labāk vērstos pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, tostarp videospēlēs; aicina to ātri transponēt valstu tiesības aktos un īstenot;

47.

uzsver, ka papildus nelikumīgam saturam kaitējošu saturu var izplatīt arī videospēlēs, izmantojot spēļu saziņas funkcijas vai spēļu sociālo mediju platformas; uzsver, ka videospēļu nozarei būtu jāpieņem atbilstoši pasākumi un instrumenti, lai aizsargātu visus lietotājus no kaitīga satura saskaņā ar piemērojamiem ES un valstu tiesību aktiem;

48.

aicina Komisiju un dalībvalstu patērētāju aizsardzības iestādes nodrošināt, lai patērētāju tiesības tiktu pilnībā ievērotas un piemērotas, tostarp videospēļu nozarē, ko varētu panākt veicot nozares kontrolreidus vai vajadzības gadījumā uzsākot koordinētus piemērošanas pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā (32);

o o

49.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 65, 14.3.2002., 2. lpp.

(2) OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp.

(3) OV L 136, 22.5.2019., 1. lpp.

(4) OV L 328, 18.12.2019., 7. lpp.

(5) OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.

(6) OV C 526, 29.12.2021., 1. lpp.

(7) OV C 525, 29.12.2021., 1. lpp.

(8) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(9) OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.

(10) OV C 87 E, 1.4.2010., 122. lpp.

(11) OV C 419, 16.12.2015., 33. lpp.

(12) OV C 108, 26.3.2021., 934. lpp.

(13) OV C 160, 13.4.2022., 13. lpp.

(14) COM(2022)0212.

(15) Eiropas Interaktīvās programmatūras federācija un Eiropas spēļu izstrādātāju federācija, “Key facts from 2021: Video games – a force for good”, skatīts 2022. gada 19. decembrī.

(16) EY, Rebuilding Europe: The cultural and creative economy before and after the COVID-19 crisis, 2021. gada janvāris.

(17) Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 23. janvāra spriedums lietā Nintendo Co. Ltd un citi pret PC Box Srl un 9Net Srl., C-355/12, ECLI:EU:C:2014:25.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/24/EK (2009. gada 23. aprīlis) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (OV L 111, 5.5.2009., 16. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(20) Eiropas Komisija, “Eiropas videospēļu kopienas vērtība”, 2022. gada 30. maijs.

(21) Parker, S., “The trouble with Roblox, the video game empire built on child labour”, The Guardian, 2022. gada 9. janvāris.

(22) Kantar pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma, “Special Eurobarometer — Report — E-Communications in the Single Market”, 2021. gada jūnijs.

(23) PVO, “Gaming disorder”, skatīts 2022. gada 15. decembrī.

(24) Eiropas Interaktīvās programmatūras federācija un Eiropas spēļu izstrādātāju federācija, “Key facts from 2020: The year we played together”, 2021. gada 24. augusts.

(25) Eiropas Interaktīvās programmatūras federācija un Eiropas spēļu izstrādātāju federācija, “Key facts from 2021: Video games – a force for good”, skatīts 2022. gada 19. decembrī.

(26) Rakstiski pierādījumi, ko Pretapmelošanas līga iesniedza Apvienotās Karalistes Parlamenta Tiešsaistes drošības likumprojekta apvienotajai komitejai (OSB0030), “How Algorithms Influence Harmful Online Conduct”, 2021. gada septembris.

(27) Laupījumkastēm var būt dažādi veidi atkarībā no dažādiem atbilstības nosacījumiem (gaidīšanas laiks, reklāmas izvietošana, maksāšana ar īstu naudu), kuru vidū ir balvas, pārredzamība, iespējamība iegūt produktu un iespējas iegūto produktu pārvērst spēles valūtā vai īstā naudā.

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.)

(29) Forbrukerrådet, “Insert coin –How the gaming industry exploits consumers using loot boxes”, 2022. gada 31. maijs.

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(31) Bloomberg, “Games Industry Unites to Promote World Health Organization Messages Against COVID-19; Launch #PlayApartTogether Campaign”, 2020. gada 10. aprīlis.

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).

16.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/26

P9_TA(2023)0009

2022. gada ziņojums par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu

Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. janvāra rezolūcija par 2022. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu (2022/2048(INI))

(2023/C 214/04)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 21. un 36. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2022. gada 14. jūnija ziņojumu “KĀDP ziņojums — mūsu prioritātes 2022. gadā”,

—	ņemot vērā dokumentu “Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai — Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību”, kuru Padome apstiprināja 2022. gada 21. martā un Eiropadome atbalstīja 2022. gada 24. martā,

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 24. un 25. marta secinājumus,

—	ņemot vērā 2022. gada 11. marta Versaļas deklarāciju,

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 23. un 24. jūnija secinājumus par Eiropu plašākā nozīmē, Ukrainu, Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pieteikumiem uzņemšanai ES, Rietumbalkāniem, ekonomikas jautājumiem, konferenci par Eiropas nākotni un ārējām attiecībām,

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 12. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2022. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2022)0528),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju par agresiju pret Ukrainu (A/RES/ES-11/L.1) un 2022. gada 12. oktobra rezolūciju par Ukrainas teritoriālo integritāti: ANO Statūtu principu aizstāvība” (A/RES/ES - 11/L.5),

—	ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (1),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojumu “2021. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2021)0644),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju “Krievijas Federācijas dalības tiesību apturēšana Cilvēktiesību padomē” (A/RES/ES-11/L.4),

—	ņemot vērā 2022. gada 9. maija ziņojumu par konferences par Eiropas nākotni galīgo rezultātu,

—	ņemot vērā 2022. gada 4. maija rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar konferences par Eiropas nākotni secinājumiem (2),

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 22. marta Lēmumu (KĀDP) 2021/509, ar ko izveido Eiropas Miera mehānismu un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2015/528 (3),

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 16. decembrī pieņemtos secinājumus par Covid-19, krīžu pārvarēšanu un noturību, drošību un aizsardzību, migrācijas ārējiem aspektiem un ārējām attiecībām,

—	ņemot vērā 2022. gada 23. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz jauno ES paplašināšanās stratēģiju (4),

—	ņemot vērā NATO stratēģisko koncepciju, ko NATO valstu un valdību vadītāji pieņēma NATO samitā Madridē 2022. gada 29. jūnijā,

—	ņemot vērā ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobra Rezolūciju 1325, ar kuru izveidoja programmu sieviešu, miera un drošības jomā (SMD programma),

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2020. gada 25. novembra kopīgo paziņojumu par ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (GAP) III “Vērienīga programma dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm ES ārējā darbībā” (JOIN(2020)0017),

—	ņemot vērā 2022. gada 14. decembra rezolūcija par izredzēm panākt divu valstu risinājumu attiecībā uz Izraēlu un Palestīnu (5),

—	ņemot vērā kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību, ko 2023. gada 10. janvārī parakstīja Eiropadomes priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ģenerālsekretārs,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0292/2022),

tā kā neprovocētā un nepamatotā Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu ar Baltkrievijas Lukašenko režīma atbalstu ir atjaunojusi karu Eiropas kontinentā un radījusi nopietnus postījumus un ciešanas; tā kā Krievija ir pastrādājusi kara noziegumus pret Ukrainu; tā kā tas viss būtiski apdraud un turpina radīt izaicinājumus Eiropas un pasaules drošībai; tā kā Krievija ir izteikusi kodoldraudus; tā kā vairākās pasaules daļās ir negatīvi ietekmētas globālās piegādes ķēdes un apdraudēta nodrošinātība ar pārtiku; tā kā nelikumīgais Krievijas Federācijas agresijas karš pret Ukrainu ir radījis ekonomisko nenoteiktību, izraisījis enerģijas cenu strauju kāpumu, saasinājis klimata krīzi, un ir liela iespējamība, ka tas var vēl vairāk destabilizēt daudzas dalībvalstis un trešās valstis, jo īpaši Rietumbalkānu un Austrumu partnerības valstis, un tādējādi ir būtiski mainījis ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) ģeopolitisko kontekstu; tā kā agresijas karš pret Ukrainu bija daļa no Putina plāna pārveidot eiroatlantisko drošības arhitektūru; tā kā šis plāns tika izjaukts, pateicoties Ukrainas armijas varonīgajai aizsardzībai; tā kā kopš 2014. gada ES nav spējusi pilnībā izmantot savus kopējos drošības un aizsardzības (KDAP) instrumentus, lai efektīvi atbalstītu Ukrainas cīņu pret Krieviju, lai gan šogad ir vērojami daži uzlabojumi; tā kā, lai to uztvertu kā veiksmīgu un ticamu pasaules mēroga dalībnieci, ES ir tālāk jāattīsta savas spējas un jāstiprina sava politiskā griba garantēt drošību tuvākajā kaimiņreģionā;

tā kā austrumu kaimiņreģionam un Rietumbalkānu valstīm ir vajadzīgs miermīlīgs konfliktu risinājums, lielāka stabilitāte un drošība un pastiprināta savstarpējā sadarbība; tā kā šo reģionu drošību būtiski apdraud Krievijas iebrukums Ukrainā un iespēja, ka šī agresija izplatīsies kaimiņvalstīs; tā kā mūsu tuvākā kaimiņreģiona destabilizācija apdraud ES stabilitāti, mieru un drošību;

tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu rāda, ka ir vajadzīga spēcīgāka, vērienīgāka, ticamāka, stratēģiskāka un vienotāka ES rīcība pasaules mērogā, un akcentē to, ka ES ir autonomi jānosaka pašai savi stratēģiskie mērķi un jāattīsta un jāizvērš spējas to sasniegšanai; tā kā tas vēlreiz uzsver, ka Eiropai par prioritāti jānosaka enerģētiskā neatkarība;

tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir trauksmes signāls ES, kas rada tūlītēju apdraudējumu Eiropas un pasaules drošības kārtībai un ES un tās dalībvalstu drošībai; tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā ir stimulējis virzību uz KĀDP un kopumā ES ārējās darbības ģeopolitisko pārdefinēšanu ar drosmīgu redzējumu, kura pamatā ir Savienības intereses jaunajā ģeopolitiskajā realitātē, ar patiesu gribu rīkoties un ar transatlantisko sadarbību nolūkā sasniegt stratēģiski svarīgus rezultātus; tā kā, saskaroties ar Krievijas agresiju, Somija un Zviedrija ir iesniegušas pieteikumu dalībai NATO; tā kā šis konflikts atklāj, ka dalībvalstīm ir steidzami jādefinē vienota izpratne par draudiem un jāapliecina patiesa solidaritāte ar dalībvalstīm, kas atrodas tuvāk frontes līnijām; tā kā šis karš ir atkārtoti apstiprinājis NATO kā Eiropas drošības pamatelementa lomu un spēcīgas transatlantiskās saiknes nepieciešamību;

E.	tā kā ir ļoti svarīgi, lai Savienība novērstu galvenos vājos punktus, piemēram, pārāk lielo atkarību no Krievijas un Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR), un stiprinātu savu noturību un sagatavotību pret draudiem, ko rada totalitāri un nedemokrātiski režīmi;

F.	tā kā Krievijas iebrukums arī akcentē nepieciešamību dalībvalstīm izrādīt vajadzīgo politisko gribu pārveidot KĀDP par pilnvērtīgu Eiropas politiku, un šo nepieciešamību uzsvēra arī iedzīvotāju virzītās konferences par Eiropas nākotni rezultāti;

tā kā Lisabonas līgumā paredzētais ātras, efektīvas un iedarbīgas ārpolitikas un drošības un aizsardzības politikas rīcības potenciāls pēdējo desmit gadu laikā ir izmantots un piemērots ļoti ierobežoti, jo dalībvalstīm trūkst politiskās gribas; tā kā mainīgās Eiropas drošības vides dēļ ir pienācis laiks izmantot visus LES paredzētos instrumentus, jo īpaši KDAP jomā; tā kā Lisabonas līgumā ir tādi elementi kā 41. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētais militārais sākumfonds, 44. pantā paredzētā iespēja izveidot nelielu grupu ar vērienīgākiem drošības un aizsardzības mērķiem vai 42. panta 3. punktā paredzētā iespēja definēt patiesu Eiropas spēju un bruņojuma politiku, kas pastāv kopš 2009. gada decembra;

H.	tā kā pārejas klauzulas varētu nekavējoties izmantot, lai konkrētās politikas jomās pārietu no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsošanu; tā kā pašreizējais Eiropas drošības apdraudējums prasa nekavējoties pielāgot dažas darba metodes;

tā kā Padome ir rīkojusies ātri un vienoti un līdz šim pieņēmusi deviņas sankciju paketes pret Krieviju saistībā ar tās darbībām Ukrainā, tostarp tādas individuālas sankcijas kā aktīvu iesaldēšana un ceļošanas ierobežojumi, ekonomiskās sankcijas, kuras ir vērstas pret finanšu, tirdzniecības, enerģētikas, transporta, tehnoloģiju un aizsardzības nozarēm, ierobežojumus attiecībā uz medijiem, diplomātiskus pasākumus, ierobežojumus ekonomiskajām attiecībām ar okupēto Krimu un Sevastopoli un valdības nekontrolētajiem Doneckas un Luhanskas rajoniem un pasākumus attiecībā uz ekonomisko sadarbību, kas visi ir daļa no solidaritātes un vienotības, bet ar ko nepietiek, lai apturētu agresoru;

tā kā mediju brīvības samazināšanās un dezinformācijas kampaņu, ārvalstu iejaukšanās un uzbrukumu žurnālistiem skaita palielināšanās ir pasaules mēroga tendence, kas visskaidrāk izpaužas demokrātijās, kurās vērojama lejupslīde, un iesīkstējušās totalitārās valstīs; tā kā starptautiskā mērogā bažas rada ietekme uz cilvēktiesībām, demokrātiju, sabiedrības līdzdalību un attīstību; tā kā ES ir jāstiprina sadarbība ar līdzīgi domājošām partnervalstīm, lai veicinātu un aizsargātu mediju brīvību un vārda brīvību un apkarotu dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos trešās valstīs;

K.	tā kā jau ilgu laiku pastāvošā nestabilā un neparedzamā drošības situācija pie ES robežām un tās tuvākajos kaimiņreģionos tieši apdraud ES un tās dalībvalstu drošību;

L.	tā kā Krievijas Federācijas valdība Vladimira Putina vadībā ir turpinājusi veikt starptautiskā terorisma aktus pret politiskajiem oponentiem un suverēnām valstīm, kuri savu kulmināciju sasniedza ar iebrukumu Ukrainā un tās okupāciju kopš 2014. gada;

tā kā Krievijas Federācijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainā ir radījis pasaules mēroga sekas, kuras pastiprina pašreizējās bezprecedenta Covid-19 — vīrusa, kura izcelsme ir Uhaņā, ĶTR — pandēmijas ietekme; tā kā pilna mēroga kara atgriešanās Eiropas kontinentā, ekonomiskā nestabilitāte un Krievijas Federācijas apzinātā energoresursu nedrošības instrumentalizācija rada tūlītēju ģeopolitisko nenoteiktību Eiropas Savienības pilsoņiem, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī partneriem visā pasaulē;

tā kā stratēģiskās autonomijas sasniegšanai ir nepieciešams, lai Savienība spētu risināt visus ES stratēģiski svarīgos jautājumus, nepamatoti nepaļaujoties uz trešo valstu un dalībnieku spējām, tostarp likvidējot neaizsargātību, kas padara Savienību atvērtu iekšējām domstarpībām un piespiedu koncesijām, kas tiek sniegtas autoritāriem dalībniekiem; tā kā stratēģiskās autonomijas panākšana ļaus Savienībai vēl vairāk uzlabot savu ārējo darbību, balstoties uz spēku, efektīvāk īstenot un projicēt uz vērtībām balstītas intereses un stiprināt savu ieguldījumu globālajā multilaterālismā, konfliktu miermīlīgā atrisināšanā un demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību attīstībā visā pasaulē; tā kā bez patiesiem ieguldījumiem dalībvalstu aizsardzībā ES nespēs sevi aizstāvēt vai būt uzticama dalībniece; tā kā, neraugoties uz to, ka kopš 2014. gada turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu, NATO valstu vadītāju apņemšanos atvēlēt vismaz 2 % no IKP aizsardzības izdevumiem ir īstenojuši tikai daži sabiedrotie no ES dalībvalstu vidus — galvenokārt valstis NATO austrumu flangā; tā kā šā sliekšņa sasniegšana liecina par patiesu vēlmi stiprināt Eiropas drošību un vienlaikus arī visas ES situāciju;

tā kā Eiropas valstu brīvprātīga pievienošanās ES joprojām ir veiksmīgākais Savienības ārpolitikas instruments; tā kā 2022. gada 23. jūnijā Eiropas līderi piešķīra Ukrainai un Moldovas Republikai ES kandidātvalsts statusu un atzina Gruzijas Eiropas perspektīvu; tā kā 2022. gada 15. decembrī Eiropadome piešķīra Bosnijai un Hercegovinai ES kandidātvalsts statusu un Kosovas Republika iesniedza pieteikumu dalībai ES;

tā kā Savienības KĀDP virzību nosaka tādas vērtības kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas ievērošana, vienlīdzības un solidaritātes principi, kā arī ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana; tā kā Savienības vērtības, kas noteiktas LES 2. pantā, 3. panta 5. punktā un 21. pantā, ir tās tiešās interesēs; tā kā autokrātisks spiediens uz šīm demokrātiskajām vērtībām turpina pieaugt, mazinot kontroli pār varas ļaunprātīgu izmantošanu, palielinot cilvēktiesību pārkāpumu biežumu un smagumu un ierobežojot pilsoniskās sabiedrības, neatkarīgo mediju un demokrātisko opozīcijas darbības iespējas; tā kā saskaņā ar “Freedom House” datiem 2021. gadā 16. gadu pēc kārtas bija vērojama pasaules demokrātijas lejupslīde;

tā kā klimata pārmaiņu radītās sekas arvien smagāk ietekmē dažādus cilvēku dzīves aspektus, kā arī izaugsmes iespējas un pasaules ģeopolitisko kārtību un stabilitāti; tā kā klimata pārmaiņu ietekme vismazāk skars tos, kuriem ir mazāk resursu, lai tām pielāgotos; tā kā ES ārpolitikā lielāka uzmanība būtu jāpievērš daudzpusēju darbību veicināšanai, sadarbojoties konkrētos ar klimatu saistītos jautājumos, veidojot stratēģiskas partnerības un nostiprinot sadarbību un attiecības starp valstiskām struktūrām un nevalstiskajiem dalībniekiem, tostarp lielākajiem globālā piesārņojuma radītājiem;

tā kā noteikumos balstīta starptautiskā kārtība, kuras pamatā ir starptautiskās tiesības un multilaterālismu atbalstošas iestādes, ir pakļauta arvien lielākam riskam gan iekšpusē, gan no ārpuses; tā kā autokrātiskas valstis, darbojoties gan atsevišķi, gan saskaņoti, mēģina graut daudzpusējās organizācijas un aģentūras, kā arī starptautiskos humanitāro tiesību un cilvēktiesību aktus, iedragāt to nozīmi ar kooptāciju vai apiet vai kavēt to īstenošanu, vienlaikus veicinot autokrātisku normu turpmāku attīstību ES un trešās valstīs, tostarp izmantojot diplomātiskus, ekonomiskus vai militārus stimulus un piespiešanu un dezinformācijas kampaņas; tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā un tās apzinātie kara noziegumi ir uzbrukums daudzpusējas noteikumos balstītas globālās kārtības pamatiem;

S.	tā kā ES ir jāuzlabo spēja pieņemt ātrus un efektīvus lēmumus, jo īpaši saistībā ar KĀDP, paust vienotu nostāju un rīkoties kā patiesi globālam dalībniekam, reaģējot uz krīzēm,

norāda, ka ES ātrā, vienotā un noturīgā reakcija uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un spēja mācīties un novērst iepriekš pieļautās ģeostratēģiskās kļūdas apliecina to, cik efektīva ir ES ārpolitikas, drošības un aizsardzības politika, kuru nosaka mūsu kopīgās vērtības — cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums; uzsver — lai stiprinātu savu kā uzticamas, vērtībās balstītas ārpolitikas dalībnieces, uzticamas starptautiskās partneres un uzticamas drošības un aizsardzības dalībnieces lomu, Savienībai ir jāpieņem un jomās, kurās tās pašlaik ir pieejamas, jāīsteno lēmumu pieņemšanas procedūras, kas veicina šā mērķa sasniegšanu;

norāda, ka ES reakciju uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu cieši vēro daudzi autokrātiskie režīmi visā pasaulē un ka tai būs izšķirīga ietekme uz šo režīmu rīcību starptautiskā mērogā; uzsver — lai ES un tās dalībvalstis būtu uzticamas dalībnieces, tām ir jāpalielina sava militārā, politiskā un humānā palīdzība Ukrainai un jāstiprina aizsardzība pret Krievijas radītajiem draudiem Eiropas drošībai;

pauž pārliecību, ka ES drošības, labklājības un līderes pozīcijas nodrošināšana pasaules līmenī ir cieši saistīta ar paplašināšanās procesa konsolidāciju, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pievienošanās paātrināšanu un ES kaimiņattiecību politikas konsolidāciju;

uzsver, ka tektoniskās pārmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un citi starptautiskie izaicinājumi, tostarp aizvien augošais autoritārisms pasaulē, aizvien lielāka Ķīnas un Krievijas sadarbība, ĶTR uzstājīgā ārpolitika, ārkārtas situācija klimata jomā un Covid-19 pandēmijas ietekme, liek ātrāk īstenot stratēģiskās suverenitātes koncepciju, solidaritāti un panākt ES ģeopolitisko atmodu, kas pamatojas uz konkrētām un uzticamām darbībām prioritāros tematiskos un ģeogrāfiskos jautājumos, un vienlaikus parāda vajadzību pēc ciešākas sadarbības ar NATO un līdzīgi domājošiem sabiedrotajiem visā pasaulē; šajā sakarībā uzsver, ka gadījumā, ja trešā valsts tieši vai netieši atbalsta Krievijas nelikumīgo nostāju, t. i., atbalstot Krieviju balsojumā ANO Ģenerālajā asamblejā par attiecīgajām rezolūcijām vai palīdzot Krievijai apiet ES sankcijas, mums būtu jāveic skaidras, ātras un konkrētas izmaiņās politiskajās un tirdzniecības attiecībās ar šo valsti;

uzsver, ka Savienība var īstenot savu globālo procesu dalībnieces un drošības garanta sūtību tikai ar elastīgāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanu, tostarp drošības un aizsardzības politikas jomā;

uzsver, ka Savienības darbībās būtu jāvadās pēc vērtībām un principiem, kas ir Savienības pamatā saskaņā ar LES 21. pantu, un tie jāņem vērā;

uzskata, ka LES 21. panta 2. punkts būtu jāgroza nolūkā KĀDP mērķu sarakstā iekļaut jēdzienu “stratēģiskā autonomija”, lai ES kļūtu par efektīvu diplomātisko un drošības dalībnieku, īstenojot savu ārpolitiku un drošības politiku, kas balstīta uz stingru rīcību ar konkrētiem pasākumiem, politiku, budžetu un saistībām;

atgādina, ka Stratēģiskais kompass, ko Padome pieņēma 2022. gada martā, sniedz ES un tās dalībvalstīm stratēģiskus norādījumus un tādus instrumentus, kas stiprina to aizsardzības spējas, lai tās kļūtu efektīvs drošības garants globālā un reģionālā vidē, kurā vērojami aizvien lielāki saspīlējumi, un pārliecinātākas pasaules mēroga dalībnieces miera un cilvēku drošības jomā; tādēļ aicina PV/AP, Komisiju un dalībvalstis noteikt par prioritāti tā ātrāku un pilnīgu īstenošanu sadarbībā ar līdzīgi domājošiem partneriem un pilnīgā saskaņotībā ar NATO un tās 2022. gada 29. jūnija stratēģisko koncepciju, vienlaikus ņemot vērā pieredzi, kas gūta no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu;

uzsver, ka ir vajadzīga spēcīga komunikācijas kampaņa par priekšrocībām, ko Stratēģiskais kompass sniedz Eiropas drošībai un Eiropas iedzīvotājiem;

10.

uzsver — lai panāktu ģeopolitisko pārdefinēšanu, kas ir vajadzīga, lai tā varētu reaģēt uz pašreizējiem izaicinājumiem, ES KĀDP būtu jāveido, pamatojoties uz šādām četrām darbībām:

—	pielāgot ES institucionālo un lēmumu pieņemšanas kārtību un radīt politisko gribu un vienotību ārpolitikā un drošības politikā, pieņemot kvalificēta vairākuma balsošanu, lai padarītu iespējamu agrīnu un preventīvu rīcību un ātru reaģēšanu,

—	nodrošināt stratēģiskās autonomijas un solidaritātes darbībspēju, vienlaikus stiprinot tās pieeju multilaterālismam un aliansēm, samazinot stratēģisko atkarību no nedemokrātiskiem režīmiem un uzlabojot Savienības noturību,

—	vadīt multilaterālisma stiprināšanu, stiprināt un konsolidēt alianses un partnerības un veidot jaunas stratēģiskas partnerības labākai pasaulei ar līdzīgi domājošiem demokrātiskiem partneriem, vienlaikus mazinot autoritāro un totalitāro režīmu pašpārliecinātību,

—	uzlabot parlamentāro diplomātiju kā preventīvu un efektīvu ārpolitikas instrumentu;

11.

uzsver, ka ES cilvēktiesību ārpolitikas vērienīgā apņemšanās un retorika liek ES būt konsekventai un rādīt piemēru; tādēļ pauž nožēlu par to, ka praksē ES joprojām nerīkojas konsekventi attiecībā uz salīdzināmām cilvēktiesību situācijām visā pasaulē; pauž nožēlu arī par cilvēktiesību un tiesiskuma situācijas pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs, kas mazina ES uzticamību; aicina ES un tās dalībvalstis rādīt piemēru un stingri ievērot cilvēktiesības;

12.

uzsver, ka ES būtu jāsaglabā apņēmība attiecībā uz ieroču kontroli un gatavība ievērot daudzpusējus nolīgumus atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jomā;

ES institucionālās un lēmumu pieņemšanas kārtības stiprināšana ārpolitikā un drošības politikā

13.

atzinīgi vērtē ES ievērojamo vienotību un apņēmību ātri un enerģiski reaģēt uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; mudina dalībvalstis saglabāt un vajadzības gadījumā palielināt šo augsto un saskaņoto Ukrainai un tās iedzīvotājiem sniegtā atbalsta līmeni, pilnībā ievērojot Ukrainas mainīgās vajadzības un ES apņemšanos atbalstīt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti; prasa būt tikpat vienotiem, saskaroties ar uzbrukumiem mūsu demokrātijai vai kopīgām vērtībām nākotnē;

14.

mudina dalībvalstis saglabāt vienotību un apņēmību un balstīties uz šo vēl nepieredzēto sadarbības līmeni; uzsver, cik liela nozīme ir vienotībai un atbilstībai Savienības izveides pamatā esošajām vērtībām un principiem un ka ir svarīgi saglabāt šo vienotību un arī turpmāk stiprināt ES un tās dalībvalstu stratēģisko suverenitāti, drošību un noturību, efektīvāk pieņemot lēmumus KĀDP jomā, ko varētu panākt:

pēc iespējas ātrāk pārejot uz kvalificēta vairākuma balsošanu par lēmumiem visās KĀDP jomās, gada laikā sākot ar prioritārām jomām, piemēram, ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums) un citām ārpolitikas jomām, izmantojot Līgumos paredzētās pārejas klauzulas, tomēr tās nepiemērojot militāro misiju vai operāciju ar izpildpilnvarām izveidei saskaņā ar KDAP, attiecībā uz ko joprojām ir vajadzīga vienprātība;

b)	sasaucot Konventu un tādējādi iedarbinot Līgumu pārskatīšanas procedūru, kas paredzēta LES 48. pantā, lai cita starpā paredzētu Līgumos kvalificēta vairākuma balsošanu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar ES KĀDP;

c)	cenšoties izveidot patiesu militāro un aizsardzības savienību, kas ir sadarbspējīga un papildina NATO aliansi un kas vajadzības gadījumā var rīkoties neatkarīgi;

d)	veicinot konstruktīvas atturēšanās izmantošanu saskaņā ar LES 31. panta 1. punktu, kamēr nav pilnībā piemērota kvalificēta vairākuma balsošana attiecībā uz lēmumiem, kas neietekmē militārus vai aizsardzības aspektus;

nodrošinot, ka dalībvalstis gan teorētiski, gan praktiski ievēro Līgumu principus, jo īpaši LES 24. pantu un 42. panta 7. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. pantu, kuros dalībvalstis aicinātas uzticības un savstarpējas solidaritātes garā aktīvi un konsekventi atbalstīt Savienības ārpolitiku un drošības politiku; uzsver, ka nekad nav skaidri definēti nosacījumi LES 42. panta 7. punkta aktivizēšanai un atbalsta sniegšanas kārtība; uzskata, ka ir steidzami jāizstrādā solidaritātes politikas stratēģija un operatīvās īstenošanas pasākumi attiecībā uz LES 42. panta 7. punktā paredzēto savstarpējās palīdzības klauzulu;

pilnībā izmantojot integrēto politisko mehānismu reaģēšanai krīzes situācijā (IPCR mehānismu) un izveidojot Eiropas Drošības padomi, kuras sastāvā būtu dalībvalstu ministri, ar nolūku ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām un izstrādāt integrētu pieeju konfliktu un krīžu risināšanai, kā arī Aizsardzības ministru padomi;

g)	īstenojot un pilnībā izmantojot “Eiropas komandas” pieeju, lai koordinētu ES ārpolitiku un drošības politiku un novērstu dublēšanos, vienlaikus izrādot vienotību;

h)	nodrošinot pietiekamu finansējumu, institucionālās spējas un tehnisko atbalstu ES un dalībvalstu līmenī, lai sagatavotos pašreizējiem, jauniem un turpmākiem izaicinājumiem un nekavējoties reaģētu uz tiem; jo īpaši prasa palielināt finansējumu visām ES ārējām darbībām;

i)	paredzot Parlamentam lomu lēmumu pieņemšanā par militāro un civilo drošības misiju nosūtīšanu uz ārvalstīm;

saistībā ar iepriekš minēto uzskata, ka būtu lietderīgi Parlamentam rīkot plenārsēdes debates pirms attiecīgajiem Padomes lēmumiem un pieņemt rezolūciju, kas politiski apstiprinātu attiecīgo operāciju, tostarp tās mērķus, līdzekļus un ilgumu;

15.

mudina dalībvalstis stingri piemērot LES 31. pantu, kas cita starpā ļauj Padomei ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemt konkrētus lēmumus KĀDP jautājumos, kuriem nav militāras ietekmes, jo īpaši attiecībā uz sankcijām un cilvēktiesībām, un saistībā ar LES 42. panta 7. punktu pāriet uz pastiprināta kvalificēta vairākuma balsošanu; aicina dalībvalstis bez turpmākas kavēšanās jo īpaši prioritārās jomās pilnībā izmantot LES 31. panta 3. punktā ietverto pārejas klauzulu;

16.

atkārtoti pauž atbalstu ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma pieņemšanai un īstenošanai, kas ļaus ES ātri noteikt mērķtiecīgus ierobežojošus pasākumus pret personām, vienībām un struktūrām, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem visā pasaulē, ir tajos iesaistītas vai saistītas ar tiem; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu laicīgi paplašināt ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma darbības jomu, iekļaujot tajā korupcijas darbības, tādējādi atzīstot ciešo saikni starp korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem; mudina Komisiju papildināt šo tiesību akta priekšlikumu ar iespējām palielināt Eiropas Parlamenta lomu nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos; atkārtoti aicina Padomi ieviest kvalificēta vairākuma balsošanu par tādu ierobežojošu pasākumu pieņemšanu, ko paredz saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu;

17.

aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, aktīvistiem un pētnieciskajiem žurnālistiem, kas iesaistīti cīņā pret korupciju, un šādā nolūkā veicināt efektīvu korupcijas apkarošanas iestāžu izveidi, pieņemt stingrus tiesisko regulējumus un pievērsties slepenības jurisdikcijām un nodokļu oāzēm, jo īpaši savās jurisdikcijās;

18.

uzsver to, ka Krievijas Federācijai noteikto sankciju izpilde ir ārkārtīgi svarīga, lai ierobežotu tās spēju turpināt agresijas karu pret Ukrainu, un tādēļ tai ir jābūt vissvarīgākajai prioritātei; mudina Padomi noteikt ierobežojošus pasākumus pret Irānas Islāma Republiku, kas atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, vai nu veicinot sankciju apiešanu, vai sniedzot tiešu militāru palīdzību; atzinīgi vērtē Baltkrievijas režīmam piemērotos ierobežojošos pasākumus; atzinīgi vērtē Padomes lēmumu noteikt ierobežojošus pasākumus pret Irānas Islāma Republiku, ņemot vērā to, ka tā Krievijas Federācijai piegādājusi bezpilota gaisa kuģus, jo īpaši pret civiliem mērķiem; aicina paplašināt ierobežojošos pasākumus, ņemot vērā to, ka Irānas Islāma Republika turpina piegādāt bezpilota gaisa kuģus un plāno piegādāt virszemes raķetes; stingri atbalsta priekšlikumu direktīvai (6), ar ko paredz kriminālatbildību par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, un aicina uzdot Eiropas Prokuratūrai nodrošināt šādu noziegumu konsekventu un vienotu izmeklēšanu un attiecīgu kriminālvajāšanu visā ES.

19.

pauž bažas par aizvien biežākām un smagākām vides un klimata katastrofām, kas īpaši smagi ietekmē pasaules nabadzīgākās un neaizsargātākās personas un kopienas; atgādina, ka klimata pārmaiņu tiešā un netiešā ietekme apdraud mieru un drošību pasaulē, vienlaikus padziļinot jau esošo neaizsargātību un nevienlīdzību un radot risku cilvēktiesībām; uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm, īstenojot kopīgu “Eiropas komandas” pieeju, ir jāieņem būtiska loma klimata diplomātijas veicināšanā pasaules mērogā, lai nodrošinātu globālu mieru un drošību, jo īpaši palielinot divpusējo un daudzpusējo sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, pilnībā īstenojot Parīzes nolīgumu un turpmākās saistības, jo īpaši attiecībā uz jaunattīstības partneriem, un integrējot klimatrīcību visās tās ārējās darbības dimensijās; mudina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) izstrādāt un īstenot spēcīgu ES klimata diplomātiju, kuras mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību saistībā ar Parīzes nolīgumu, stiprināt zaļā jaunā kursa ārējo dimensiju un taustāmi atbalstīt vērienīgus CO2 samazināšanas mērķrādītājus trešās valstīs;

20.

uzstāj, ka Eiropas Savienībai visās ārējās darbībās, tostarp tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības politikā, ir pilnībā jāīsteno un sistemātiski jāiestrādā integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un trešais ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns (GAP III), to darot visos iesaistes līmeņos un visās attiecīgajās darbībās un koncepcijās un turpinot arī pēc GAP III darbības beigām; mudina EĀDD uzlabot ģeogrāfisko līdzsvarotību, lai nodrošinātu visu dalībvalstu pienācīgu pārstāvību, kas atspoguļo to daudzveidību, kā norādīts ES Civildienesta noteikumu 27. pantā;

21.

aicina ES un dalībvalstis uzņemties vadošu lomu attiecībā uz ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību īstenošanu; uzsver, ka sievietēm ir būtiska loma konfliktu novēršanā, miera sarunās, miera veidošanā, miera uzturēšanā, humānās palīdzības sniegšanā un rekonstrukcijā pēc konfliktiem; uzsver, ka ES ir jānodrošina sieviešu vienlīdzīga līdzdalība un pilnīga iesaiste visos centienos saglabāt mieru un drošību;

22.

aicina stiprināt EĀDD un ES delegāciju spējas, nodrošinot tām pašām savus pastāvīgus ES instrumentus un resursus ārlietu un cilvēktiesību aizsardzībai un veicināšanai un cīņai pret dezinformāciju; aicina atjaunināt Padomes 2010. gada 26. jūlija lēmumu, lai varētu labāk īstenot ES mērķus, vērtības un intereses visā pasaulē;

23.

mudina dalībvalstis un Komisiju stiprināt PV/AP lomu; norāda, ka to var panākt, veicot izmaiņas Līgumā, ar kurām PV/AP piešķirtu Savienības ārlietu ministra amatu, viņš kļūtu par galveno Savienības ārējo pārstāvi starptautiskajos forumos un ex officio varētu piedalīties dalībvalstu ierosinātās vai vadītās sarunās; atbalsta Konferencē par Eiropas nākotni Savienības pilsoņu izteikto vēlmi par to, lai ES paustu vienotu nostāju;

24.

pieņem zināšanai PV/AP runu ES vēstnieku 2022. gada konferencē un sagaida, ka tiks efektīvi novērsti konstatētie ES diplomātiskā dienesta trūkumi, lai stiprinātu tā spējas un efektivitāti; aicina īstenot autonomu Eiropas diplomātiju visās jomās, tostarp publiskajā, kultūras, ekonomikas, klimata, digitālajā diplomātijā un kiberdiplomātijā, vadoties pēc kopējās diplomātiskās kultūras un patiesa ES komandas gara; atzinīgi vērtē izmēģinājuma projektu “Ceļā uz Eiropas Diplomātijas akadēmiju”, kura mērķis ir veidot kopīgas prasmes un kompetences, ar kurām veicināt un efektīvi aizstāvēt ES principus un intereses pasaulē; uzsver, ka šim izmēģinājuma projektam vajadzētu būt vērstam arī uz topošās akadēmijas mērķgrupām un jānodrošina iespēja iekļaut arī personas, kas nav dalībvalstu diplomāti, un tām sniegt iespēju nākotnē kļūt par ES diplomātiem;

25.

uzsver, cik stratēģiski svarīga ES ārpolitikā ir starptautiskā kultūras sadarbība un kultūras diplomātija, kas stiprina attiecības ar partnervalstīm, popularizē ES demokrātiskās vērtības, aizsargā kultūras mantojumu ārvalstīs, veicina kultūru dialogu, mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti, novērš konfliktus, apkaro dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos trešās valstīs un cīnās pret kultūras īpašuma nelikumīgu tirdzniecību, izlaupīšanu un iznīcināšanu; aicina stiprināt ES kultūras diplomātiju, integrējot kultūru kā stratēģisku pīlāru visā Savienības ārējā darbībā un izstrādājot ES instrumentu, kas ietver Savienības kultūras aspektus visā pasaulē un veicina starptautiskās kultūras attiecības, kuru pamatā ir sadarbība kultūras jomā un līdzradīšana, aktīvi iesaistot pilsonisko sabiedrību un trešo valstu kultūras nozares; uzsver, ka ar šo instrumentu varētu sniegt ES spēju veidošanas un finansiālu palīdzību trešo valstu pilsoniskās sabiedrības kultūras, radošajām un inovatīvajām nozarēm; atbalsta kultūras iekļaušanu visos pašreizējos un turpmākajos divpusējos un daudzpusējos nolīgumos, pienācīgi ievērojot saistības, kas noteiktas UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;

26.

uzsver, ka globālās ģeopolitiskās un humanitārās krīzes liecina, ka ES ir jāiegūst ticama un tieša informācija par pašreizējiem un iespējamiem ārējiem draudiem Eiropas Savienībai, lai varētu ātri un efektīvi reaģēt, kā arī labāk aizsargāt savas intereses ārvalstīs; aicina stiprināt ES Izlūkošanas un situāciju centru un EĀDD Krīžu reaģēšanas centru, palielinot tā resursus un spējas;

27.

uzsver nepieciešamību skaidri definēt AP/PV, Komisijas priekšsēdētāja un Eiropadomes priekšsēdētāja kompetenci, jo pašreizējais tiesiskais regulējums, ko paredz Līgumi un iestāžu nolīgumi par ES ārējo pārstāvību ārvalstīs, ir neskaidrs attiecībā uz katras institucionālās lomas kompetenci; uzskata, ka šī neskaidrība var radīt zināmu dublēšanos ES ārējās darbībās vai maldināt ES partnerus un/vai sarunu partnerus visā pasaulē to attiecībās ar Savienību;

Stratēģiskās autonomijas operacionalizācija

28.

uzsver, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un Krievijas Federācijas radītie smagie un masveidīgie postījumi, pastrādātie kara noziegumi un tīšie cilvēktiesību un starptautisko tiesību pamatnormu pārkāpumi ir akcentējuši, ka ir vajadzīga spēcīgāka, vērienīgāka, uzticamāka, stratēģiskāka un vienotāka ES klātbūtne un rīcība pasaules mērogā; uzsver, ka ES ir aktīvāk jānosaka savi stratēģiskie mērķi, kā izklāstīts Stratēģiskajā kompasā, un jāattīsta spējas un veicinātāji to sasniegšanai gan autonomi, gan sadarbībā ar līdzīgi domājošiem partneriem; uzskata, ka par ES politikas mērķi attiecībā uz Ukrainu būtu jāuzskata visu Ukrainas okupēto teritoriju atgūšana, tās neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzība, ar sankcijām iesaldēto līdzekļu konfiskācijas juridiskās procedūras ātra pabeigšana, kā arī vainīgo, tostarp Vladimira Putina un Krievijas Federācijas augstākās militārās un civilās vadības, saukšana pie atbildības starptautiskā mērogā;

29.

atgādina, ka ES kļūs par efektīvu diplomātisko un drošības dalībnieci tikai tad, ja tā rīkosies stingri, un ka ES palielinās savu stratēģisko suverenitāti un solidaritāti tikai ar konkrētiem pasākumiem, politiku, budžetu un saistībām;

30.

atzinīgi vērtē dalībvalstu pieeju maiņu, kas nozīmē, ka notiek virzība uz lielāku ES stratēģisko autonomiju, ātri īstenojot galvenās darbības, kas noteiktas Versaļas deklarācijā un Stratēģiskajā kompasā; norāda, ka tie izceļ nepieciešamību stiprināt ES un dalībvalstu aizsardzības spējas un sniegt ieguldījumu Eiropas, transatlantiskajā un globālajā drošībā, cieši sadarbojoties, papildinot un koordinējot darbību ar NATO jautājumos, kas attiecas uz ES, jo īpaši virzoties uz lielākas ES stratēģiskās autonomijas radīšanu;

31.

atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada 10. janvārī tika pieņemta trešā kopīgā deklarācija par ES un NATO sadarbību; mudina Savienību un NATO sabiedrotās dalībvalstis nodrošināt Stratēģiskajā kompasā, NATO stratēģiskajā koncepcijā un trešajā kopīgajā deklarācijā uzsvērto mērķu un prioritāšu saskaņotu īstenošanu; uzsver, ka šie NATO un ES notiekošie stratēģiskie procesi sniedz unikālu iespēju vēl vairāk pastiprināt mūsu apspriedes un sadarbību, lai uzlabotu mūsu iedzīvotāju drošību un veicinātu mieru un stabilitāti eiroatlantiskajā zonā un ārpus tās;

32.

norāda, ka Eiropas aizsardzības spējām vajadzētu būt savietojamām un papildinošām ar NATO, kas joprojām ir galvenais drošības garants Eiropā; uzsver, ka ES ir NATO partnere un ka ES un NATO sadarbība ir savstarpēji pastiprinoša un balstīta uz pārredzamību, savstarpīgumu, iekļautību un to, ka abas organizācijas savstarpēji ievēro lēmumu pieņemšanas autonomiju;

33.

uzsver, ka jebkuram procesam ES stratēģiskās autonomijas panākšanai ir jāpapildina NATO un jābūt saderīgam ar to; uzsver, ka saskaņotu, papildinošu un savietojamu aizsardzības spēju attīstīšana ir būtiska, lai palielinātu drošību eiroatlantiskajā zonā un atbilst vienotu spēku kopuma principam; atkārtoti uzsver, ka Eiropas spēja rīkoties partnerībā vai autonomi ir būtiska, lai nodrošinātu papildināmību un veicinātu NATO pamatuzdevumu izpildi, kā arī lai uzlabotu konfliktu novēršanu, un tādējādi ir svarīga visa Eiropas kontinenta drošībai;

34.

uzskata, ka Stratēģiskais kompass ir būtisks solis ceļā uz patiesu Eiropas aizsardzības savienību un tam ir jāveido pamats kopējas stratēģiskās kultūras attīstībai gan Savienības, gan tās dalībvalstu līmenī; aicina ES un dalībvalstis izrādīt vajadzīgo vienotību un politisko gribu ātri īstenot vērienīgos pasākumus, ko tās apņēmušās Stratēģiskajā kompasā, tostarp savlaicīgu ES ātrās izvietošanas spēju ieviešanu; uzskata, ka Stratēģiskā kompasa īstenošana tuvinātu ES stratēģiskās autonomijas mērķim; uzsver, ka ir jāņem vērā sekas, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un jāsaīsina visu atsevišķo darbību un projektu pabeigšanas termiņi;

35.

tomēr atgādina, ka Eiropas Aizsardzības aģentūra, Eiropas Savienības Militārais štābs, EĀDD un Komisija jau vairākus gadus ir pareizi apzinājuši dalībvalstu spēju nepilnības un galvenās aizsardzības jomas, kurās nepieciešami pasākumi; tādēļ uzskata, ka gan Stratēģiskajā kompasā, gan Versaļas Padomes secinājumos izklāstītie mērķi būs noderīgi tikai tad, ja dalībvalstis tos efektīvi īstenos;

36.

atzinīgi vērtē Eiropas Miera mehānisma (EMM) ātro un atkārtoto izmantošanu, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu, kas ļautu Ukrainai aizstāvēties un atgūt efektīvu kontroli pār visu savu teritoriju tās starptautiski atzītajās robežās; uzsver, ka ir jāuzlabo Savienības spēja rīkoties un šajā nolūkā jāpiešķir ilgtspējīgs un pienācīgs finansējums, pamatojoties uz Ukrainai jau sniegto EMM atbalstu, tostarp izmantojot koordinācijas mehānisma vienību, un jāizmanto atziņas, ko Savienība guvusi atbalsta sniegšanā Ukrainai, lai uzlabotu tās gatavību turpmākiem scenārijiem; atzinīgi vērtē Padomes 2022. gada 12. decembra lēmumu palielināt EMM budžetu par 2 miljardiem EUR, vienlaikus dodot iespēju līdz 2027. gadam vēl vairāk palielināt EMM kopējo finanšu maksimālo apjomu par maksimālo kopsummu 5,5 miljardiem EUR, ņemot vērā nepieciešamību turpināt atbalstīt ieroču un munīcijas piegādi Ukrainai un citām partnervalstīm, tostarp Āfrikas kontinentā; mudina PV/AP ātri iesniegt priekšlikumu grozīt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/509; turklāt uzsver nepieciešamību izveidot otru ārpusbudžeta mehānismu, kas pārvaldītu visa spēju dzīves cikla attīstību un radīšanu, tostarp kopīgu militāro pētniecību un izstrādi, iepirkumu, apmācību, uzturēšanu un piegādes drošību;

37.

aicina palielināt finansiālo un militāro palīdzību Ukrainai un nekavējoties izvietot modernu aprīkojumu, ieročus un nākamās paaudzes pretgaisa aizsardzības sistēmu; pauž atbalstu vairāku dalībvalstu un starptautisko partneru lēmumam piegādāt Ukrainai kājnieku kaujas bruņumašīnas un bruņutransportierus; atkārtoti aicina dalībvalstis uzsākt modernu kaujas pamattanku, tostarp Leopard 2, piegādi saskaņā ar koordinētu ES iniciatīvu, izmantojot EĀDD izvietoto ES Militārā štāba koordinācijas mehānismu; atbalsta militārās palīdzības misijas izveidi, lai apmācītu Ukrainas bruņotos spēkus ES teritorijā, un prasa ātri izvērst šo misiju; atzīst pašreizējo darbu, ko veic ES padomdevējas misija civilās drošības sektora reformai Ukrainā, un atzinīgi vērtē to, ka tās pilnvaras ir nesen pielāgotas, lai atbalstītu Ukrainas iestādes nolūkā atvieglot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz visiem Krievijas bruņoto spēku un algotņu pastrādātajiem starptautiskajiem noziegumiem Krievijas agresijas karā pret Ukrainu;

38.

atkārtoti aicina PV/AP, dalībvalstis un starptautiskos partnerus ātri un izlēmīgi reaģēt, ja Krievija pret Ukrainu pielietos ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos ieročus vai kodolieročus;

39.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Augstais pārstāvis 2022. gada 18. maijā pieņēma kopīgo paziņojumu par aizsardzības investīciju trūkumu analīzi un turpmāko virzību, un aicina ES dalībvalstis kopīgi izstrādāt un iepirkt spējas, kas vajadzīgas, lai novērstu šos trūkumus, pilnībā izmantojot pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO), koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD), Eiropas Aizsardzības fondu (EAF), kā arī jaunus ES instrumentus, lai stimulētu lielāku kopīgo iepirkumu, kas palīdzēs palielināt gan dalībvalstu, gan NATO sabiedroto drošību;

40.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija un PV/AP 2021. gada 1. decembrī sāka stratēģiju Global Gateway, lai veicinātu viedas, tīras un drošas saiknes digitālajā, enerģētikas un transporta jomā un stiprinātu veselības, izglītības un pētniecības sistēmas visā pasaulē un jo īpaši ar globālajiem dienvidiem; uzsver, cik ģeopolitiski svarīga ir šī uzticamā savienojamības stratēģija, kas Eiropas komandas pieejā integrē ilgtspējīgu attīstību ar mērķorientētu, pārveidojošu, noturību uzlabojošu un uz vērtībām balstītu dimensiju; aicina efektīvi pārvaldīt Global Gateway; atzinīgi vērtē 2022. gada 11. decembrī notikušo Global Gateway valdes pirmo sanāksmi, uz kuru Eiropas Parlaments tika uzaicināts kā novērotājs; prasa to pienācīgi iesaistīt lēmumu pieņemšanā par Global Gateway investīciju programmām un regulāri informēt par jebkādām norisēm šajā jomā, tostarp ietekmi uz budžetu;

41.

uzskata, ka ir jāpieliek ievērojami lielākas pūles, lai varētu pilnībā izmantot šīs stratēģijas potenciālu, un aicina ES iestādes un visas dalībvalstis paātrināt tās turpmāko attīstību un īstenošanu; uzskata, ka ir būtiski sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai paplašinātu šīs stratēģijas mērogu un ietekmi; aicina veikt izlēmīgus pasākumus G7 līmenī, lai novērstu globālo infrastruktūras investīciju nepietiekamību, tostarp nodrošinot nepieciešamo finansējumu;

42.

norāda, cik ģeopolitiski svarīgs ir ES zaļais kurss kā ilgtermiņa instruments, kas ietekmēs ES attiecības ar trešām valstīm;

43.

uzsver to, cik liela nozīme Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā ir vērienīgai ES klimata politikai, jo īpaši tās internacionalizācijai un iniciatīvām, kuru mērķis ir reaģēt uz drošības riskiem, kas saistīti ar klimatu; ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās pārmaiņas un problēmas, sagaida, ka Eiropas zaļā kursa īstenošana palīdzēs veidot jaunas partnerības un dažādot ES energoresursu struktūru kā alternatīvu Krievijas fosilā kurināmā piegādēm;

44.

uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt ES centienus sadarbībā ar NATO un citiem starptautiskajiem partneriem novērst hibrīddraudus, kiberuzbrukumus, dezinformāciju un propagandas kampaņas gan Savienībā, gan trešās valstīs un sekmēt noturību pret tām; aicina Komisiju un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar NATO un partneriem, kas nav NATO dalībvalstis, par visaugstāko prioritāti uzskatīt Eiropas kritiskās infrastruktūras, tostarp atkrastes cauruļvadu, zemūdens sakaru tīklu un kabeļu, aizsardzību; atkārtoti uzsver steidzamo vajadzību pienācīgi aizsargāt Eiropas iestādes, aģentūras un citas struktūras pret hibrīddraudiem un ārvalstu dalībnieku uzbrukumiem; uzsver, ka ir arī jāattīsta to stratēģiskās komunikācijas spējas, izmantojot Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas, tostarp tās, kas vērstas uz trešām valstīm, īpašu uzmanību pievēršot Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotājiem, kā arī jāpiešķir šim nolūkam pietiekami finanšu resursi un jānodrošinās ar drošām sakaru sistēmām un ātras reaģēšanas spēju, lai vērstos pret uzbrukumiem un ievērojami palielinātu to noturību;

45.

atzinīgi vērtē Savienības un lielākās daļas dalībvalstu apņēmību panākt pilnīgu neatkarību no Krievijas Federācijas enerģētikas jomā un dažādot savus energoresursus; atkārtoti aicina nekavējoties un pilnībā noteikt embargo fosilā kurināmā un urāna importam no Krievijas un turpināt slēgt un pilnībā pamest “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” cauruļvadus; uzsver, ka energoavotu īstermiņa dažādošana nedrīkst notikt, neveicot jēgpilnu cilvēktiesību dialogu ar alternatīviem enerģijas piegādātājiem; norāda, ka tas izceļ zaļās pārkārtošanās paātrināšanas galveno iezīmi;

46.

aicina izstrādāt iniciatīvas, kas stiprinātu stratēģisko piegādes ķēžu un ES kritiskās infrastruktūras noturību, izmantojot regulārus un visaptverošus stresa testus, ko veiktu Komisija, tostarp attiecībā uz veselību, enerģiju, pārtikas produktiem, pusvadītājiem un kritiski svarīgām izejvielām, kā arī atkrastes cauruļvadiem un kabeļiem, lai novērstu nopietnus piegādes ķēdes traucējumus un līdz līmenim, kas nav kritisks, samazinātu ES atkarību no trešām valstīm, jo īpaši tām, kuras nepiekrīt Savienības vērtībām vai ar kurām Savienībai ir sistēmiska sāncensība; uzsver, ka ir svarīgi sadarbībā ar līdzīgi domājošiem partneriem uzlabot pašas Savienības spējas; uzsver, ka ir vajadzīga turpmāka sadarbība ar demokrātiskajiem partneriem, lai nodrošinātu akumulatoru, mikroshēmu, pusvadītāju un citu kritiski svarīgu tehnoloģiju ražošanā izmantotos stratēģiskos resursus un samazinātu atkarību no nedemokrātiskiem režīmiem šo resursu piegādē;

47.

uzsver, ka kosmosa nozare Eiropai ir stratēģiski svarīga; uzsver, ka ir jānodrošina Savienības kā kosmosa jomas dalībnieces pamanāmība un uzticamība starptautiskā mērogā un jāpanāk progress tādu tehnoloģiju izstrādē, kas nodrošinātu Eiropas stratēģisko autonomiju; aicina ES pastiprināt apņemšanos izstrādāt visaptverošu starptautisku kosmosa regulējumu, atjauninot un nostiprinot pašreizējos ANO līgumus, deklarācijas un juridiskos principus, uz kuriem balstās kosmosa pārvaldība, un ņemot vērā straujos tehnoloģiskos sasniegumus; uzsver, ka šis atjauninātais kosmosa tiesiskais regulējums veicinātu ilgtspējīgu un miermīlīgu kosmosa attīstību, vienlaikus ierobežojot un reglamentējot tā izmantošanu par ieroci un militarizāciju; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā nāks klajā ar kosmosa stratēģiju drošības un aizsardzības jomā; uzskata, ka ES stratēģiskās suverenitātes stiprināšana kosmosa jomā ir būtiska, lai tā varētu īstenot plašākus centienus panākt visaptverošu stratēģisko autonomiju;

48.

uzsver, ka piekļuve drošam dzeramajam ūdenim ir viena no būtiskākajām problēmām 21. gadsimtā, jo īpaši tāpēc, ka gandrīz 60 % ūdenstilpju šķērso politiskās teritoriālās robežas; uzsver, ka ūdens trūkums, kas rodas tādēļ, ka arvien pieaug pasaules iedzīvotāju vajadzības pēc saldūdens, saistībā ar kuru dažas valstis stratēģiski kontrolē upes to iztekas vietā, var izraisīt ļoti smagus konfliktus, ja netiek paredzēta ūdensteču integrēta un kopīga izmantošana; mudina ES izstrādāt politisku stratēģiju, kas sekmētu risinājumus šajās jomās ar augstu destabilizācijas potenciālu, vienlaikus mudinot valstis, kas atrodas ar ūdeni saistītu konfliktu visvairāk skartajos reģionos, parakstīt 1992. gada Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu;

49.

aicina Savienību attīstīt savu digitālo suverenitāti, jo īpaši kiberdrošības jomā, lai aizsargātu demokrātiju un tās institūcijas; uzsver, ka jaunās digitālās tehnoloģijas rada īpašu apdraudējumu cilvēktiesību aizstāvjiem un citām personām, jo tās var izmantot, lai kontrolētu, ierobežotu un apdraudētu viņu darbība, kā to nesen apliecināja projekta Pegasus atklājumi;

50.

uzsver, ka Savienībai sadarbībā ar līdzīgi domājošiem partneriem būtu jācenšas panākt globālā konkurētspēja dronu pētniecībā, izstrādē, ražošanā un ieviešanā;

51.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā izstrādās priekšlikumus demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopumam, kas pasargātu Savienību no ļaunprātīgas iejaukšanās;

Vadības uzņemšanās multilaterālisma nostiprināšanā un partnerību veidošanā labākai pasaulei

52.

uzsver nepieciešamību stiprināt ANO kā prioritāti un izveidot patiesi stratēģisku ANO un ES partnerību attiecībā uz tādām globālām prioritātēm kā klimatrīcība un cilvēktiesības, kā arī krīžu pārvarēšanu; uzsver, ka Savienībai ir jāturpina uzņemties vadību, veicinot atbilstīgāku, noturīgāku un efektīvāku multilaterālismu, kas veido pamatu iekļaujošam politikas dialogam, sadarbībai un konverģencei, kuras mērķis ir veicināt cilvēku drošību, ilgtspējīgu attīstību un konfliktu novēršanu un miermīlīgu atrisināšanu, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības un cilvēktiesības; mudina Savienību un tās dalībvalstis daudzpusējos forumos paust vienotu nostāju, stiprināt saiknes ar līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē, pastiprināt saziņu ar citām trešām valstīm un to iedzīvotājiem un rast pragmatiskus un daudzpusējus nozaru risinājumus jomās, kurās šāda rīcība atbilst vērtībās balstītām interesēm;

53.

aicina Komisiju, Padomi, EĀDD un dalībvalstis iesniegt pamatotus priekšlikumus par to, kā panākt un garantēt Savienībai pašai savu pastāvīgu vietu visos daudzpusējos forumos, tostarp ANO Drošības padomē, lai stiprinātu ES dalībspēju, saskaņotību un uzticamību pasaulē;

54.

uzsver, cik svarīgi ir pastiprināt diplomātiskos centienus, lai pēc iespējas efektīvāk paustu savu nostāju un koordinētu darbību ar līdzīgi domājošiem demokrātiskajiem partneriem un tādējādi saglabātu pēc iespējas spēcīgāku starptautiskās sabiedrības vienotību attiecībā uz Krievijas nosodīšanu un suverenitātes un teritoriālās integritātes principu, starptautisko tiesību un noteikumos un vērtībās balstītas starptautiskās kārtības aizstāvību ANO un tās Statūtos, kā arī citos daudzpusējos forumos; uzsver, cik svarīgas ir stingras diplomātiskās darbības attiecībā uz valstīm, kuras kavēja balsošanu vai atturējās balsot par ANO 2022. gada 2. marta un 12. oktobra rezolūcijām, kuru mērķis bija uzsvērt Krievijas agresijas smagumu un nepieciešamību pēc starptautiskās sabiedrības vienprātīgas reakcijas; uzsver, ka prioritāte būtu jāpiešķir spēcīgu un uzticamu alianšu, partnerību un daudzpusēju vienošanos veidošanai un tam, lai veidotu stratēģisku solidaritāti ar līdzīgi domājošām valstīm;

55.

uzsver, ka ES ir vienprātīgi jānosoda Krievijas agresija un nedrīkstētu būt situācija, kad daži ES valstu vadītāji atsevišķi sazinās ar Putinu; uzsver, ka nevajadzētu censties sākt sarunas ar Krieviju, kamēr Ukrainas iestādes nav pieņēmušas šādu lēmumu, un ka ES tikmēr būtu jāturpina sniegt Ukrainai finansiālu, materiālu un militāru palīdzību;

56.

uzsver, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir vēl vairāk akcentējis nepieciešamību ES arī turpmāk veidot alianses un izpratni starp partneriem un pastiprināt sadarbību ar esošajiem līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē, jo īpaši ar transatlantiskajiem NATO sabiedrotajiem, vienlaikus paplašinot partnerības, jo īpaši ar globālo dienvidu valstīm;

57.

uzsver — tā kā NATO joprojām ir būtiski nozīmīga Eiropas drošības kārtībai, ES un dalībvalstīm ir jāapņemas stiprināt savu NATO Eiropas pīlāru, cita starpā attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas ir arī NATO sabiedrotās, no 2024. gada konsekventi izpildot NATO aizsardzības izdevumu kritēriju, proti, 2 % no IKP, vienlaikus novēršot dublēšanos, samazinot sadrumstalotību un uzlabojot sadarbspēju; mudina divus atlikušos NATO sabiedrotos, kas to vēl nav izdarījuši, nekavējoties ratificēt Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO; uzskata, ka stratēģiskā partnerība ar NATO ir jābalsta uz uzticēšanos; uzstāj, ka ir savstarpēji jānostiprina un jāprecizē stratēģiskā partnerība ar NATO;

58.

aicina vēl vairāk stiprināt sadarbību ar NATO un citām partnerībām, piemēram, G7, un ar citiem līdzīgi domājošiem partneriem; norāda, ka šādām partnerībām vajadzētu būt neatņemamam KĀDP pīlāram;

59.

aicina ES un tās starptautiskos partnerus pilnībā izmantot visus attiecīgos instrumentus, lai cīnītos pret nesodāmību, tostarp pastiprinot atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai un īpašiem tribunāliem valsts un starptautiskā līmenī, kā arī izveidojot elastīgus sadarbības un finansēšanas mehānismus, lai ātri savāktu un analizētu pierādījumus par starptautiskajiem noziegumiem; aicina starptautisko sabiedrību nodrošināt, ka pilnībā pie atbildības tiek saukti visi, kas ir kūdījuši uz kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, un visi šo noziegumu veicēji; mudina ES un tās dalībvalstis strādāt pie tā, lai izveidotu īpašu tribunālu, ko ierosinājusi Ukraina un ko atbalsta starptautiskā sabiedrība, un kura uzdevums būs izmeklēt agresijas noziegumus un par tiem saukt pie atbildības Krievijas militāros un politiskos līderus, kā arī turpināt atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un notiekošo genocīdu; atkārtoti aicina Komisiju iesniegt ES rīcības plānu attiecībā uz nesodāmību; uzsver, ka ar šo rīcības plānu būtu jācenšas labāk koordinēt un saskaņot dalībvalstu resursus un centienus, lai sauktu pie atbildības kara noziedzniekus Eiropas Savienībā; uzskata, ka pārejas tiesiskumam ir ārkārtīgi būtiska nozīme miera nodrošināšanā ilgtermiņā, un mudina Komisiju izstrādāt vērienīgu programmu, lai veidotu dalībvalstu un trešo valstu spējas savās tiesību sistēmās piemērot universālās jurisdikcijas principu;

60.

atzinīgi vērtē Eiropas Politiskās kopienas pirmo sanāksmi 2022. gada oktobrī kā platformu diskusijām, dialogam un sadarbībai ar tuviem partneriem par mūsu ārpolitikas un drošības problēmām, lai stiprinātu Eiropas kontinenta drošību un īstenotu politisko un drošības sadarbību, kuras pamatā ir kopīgas intereses; atzinīgi vērtē to, ka pirmajā sanāksmē Prāgā piedalījās 44 valstis, tostarp tādi tuvi partneri kā Apvienotā Karaliste; aicina Parlamentu aktīvi iesaistīties šīs kopienas darbības jomas un turpmākā darba precizēšanā; uzsver — lai šis formāts turpmāk būtu sekmīgs un saskaņots, būtiska nozīme ir tam, cik lielā mērā ir nodrošināta atbilstība demokrātiskām vērtībām un principiem; atkārtoti norāda, ka Eiropas politiskā kopiena nekādā gadījumā nedrīkst kavēt paplašināšanās procesā iesaistīto valstu pievienošanos ES vai kalpot par ieganstu šādai kavēšanai;

61.

uzsver, ka ir jāpastiprina dialogs ar Apvienoto Karalisti par iespējamiem turpmākās sadarbības un koordinācijas veidiem ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas jomā saskaņā ar politiskās deklarācijas noteikumiem, tostarp saistībā ES un NATO partnerību, Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas politisko kopienu un citiem starptautiskiem forumiem; mudina veidot ciešāku ES sadarbību ar kaimiņvalsti Apvienoto Karalisti, jo mēs saskaramies ar kopīgām problēmām ārlietu un drošības jautājumos; pauž nožēlu par to, ka Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā nav iekļauti noteikumi par sadarbību ārpolitikas un aizsardzības jomā; uzsver, ka ir svarīgi koordinēt sankciju režīmus; aicina ciešāk iesaistīt Apvienoto Karalisti Eiropas drošības un aizsardzības projektos; šajā sakarībā atzinīgi vērtē PESCO locekļu un Padomes 2022. gada 14. novembra lēmumu aicināt Apvienoto Karalisti pievienoties PESCO militārās mobilitātes projektam, kas uzlabotu savstarpējo ātro palīdzību drošības un aizsardzības jomā;

62.

mudina Apvienoto Karalisti nodrošināt Izstāšanās līguma, tostarp Protokola par Īriju/Ziemeļīriju, pilnīgu īstenošanu un protokola tiesiskajā regulējumā censties rast praktiskus, elastīgus un noturīgus kopīgus risinājumus; uzsver, ka šī protokola pilnīga īstenošana ir svarīga miera un stabilitātes uzturēšanai Ziemeļīrijā, ko nodrošina Lielās piektdienas vienošanās (Belfāstas nolīgums), kā arī Eiropas vienotā tirgus integritātei un pienācīgai darbībai;

63.

uzsver, ka Krievijas Federācijas agresijas karš Ukrainā kārtējo reizi akcentē to, cik svarīga ir stipra transatlantiskā sadarbība, kas balstās uz kopīgām vērtībām un mērķiem un vadības un atbildības ziņā vienlīdzīgas partnerības principu, vienlaikus respektējot otras puses autonomiju un īpatnības, intereses un centienus; atzinīgi vērtē ASV lomu Krievijas atturēšanā no agresijas, jo īpaši izmantojot izlūkdatu apmaiņu, militāro palīdzību, humāno palīdzību un politisko atbalstu, kā arī stiprinot visvairāk apdraudēto NATO austrumu daļu; uzsver, ka ir vēl vairāk jāstiprina ES un ASV transatlantiskā sadarbība, īstenojot vērienīgu transatlantisko programmu; aicina Amerikas Savienoto Valstu politisko vadību un iestādes turpināt virzību uz arvien ciešāku sadarbību un koordināciju visās jomās, kas var palīdzēt cīņā pret globāliem draudiem, kuri ietekmē mūsu kopīgās vērtības, drošību un labklājību;

64.

atzinīgi vērtē pašreizējo sadarbību, apņēmību un vienoto nostāju Ukrainas atbalstīšanā un vēl nepieredzēta sankciju režīma īstenošanā ar mērķi atturēt Krieviju no nelikumīgās agresijas turpināšanas un atbalstīt Ukrainas pilnīgu atbrīvošanu starptautiski atzītajās robežās; pilnībā atbalsta un apņemas īstenot sinerģijas un kopīgos ārpolitikas un drošības mērķus, vēl vairāk padziļinot sadarbību ES un ASV transatlantiskajā dialogā, piemēram, ar transatlantisko parlamentāro diplomātiju, lai risinātu daudzas būtiskas globālas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un draudus, ko pasaulē, tostarp Eiropā un Āzijā, rada autoritāri un totalitāri režīmi;

65.

iesaka regulāri un vismaz reizi gadā rīkot augstākā līmeņa sanāksmes starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai nodrošinātu nepārtrauktu augsta līmeņa stimulu transatlantiskajai sadarbībai; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Transatlantiskās tirdzniecības un tehnoloģiju padomes darbu un atkārtoti pauž priekšlikumu izveidot Transatlantisko politisko padomi, kas kalpotu kā forums regulāram un efektīvam iestāžu dialogam par ārpolitiku un drošības politiku; atzinīgi vērtē ASV stingro apņemšanos garantēt Eiropas drošību, jo īpaši tās milzīgo militāro palīdzību Ukrainai un karaspēka izvietošanu NATO austrumu flangā;

66.

pieņem zināšanai ES un Ķīnas 23. samitu, kas norisinājās 2022. gada aprīlī; pauž dziļas bažas par Ķīnas Komunistiskās partijas 20. nacionālā kongresa iznākumu, kas akcentē Sji Dzjiņpina ģeopolitiskos mērķus; norāda, ka ES un ĶTR attiecībām arvien vairāk ir raksturīga ekonomiskā konkurence un sistēmiska sāncensība; atkārtoti prasa izstrādāt atjaunotu, stingrāku, visaptverošāku un konsekventāku ES stratēģiju attiecībā uz Ķīnu, kas veidotu attiecības ar ĶTR visas ES interesēs un pilnībā ņemtu vērā problēmas, ko rada ĶTR kā pasaules mēroga dalībnieces uzplaukums, savu iedzīvotāju apspiešanas politika un tās aizvien pašpārliecinātākā ārpolitika, tostarp attiecībā uz Savienību un tās kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm;

67.

pauž bažas par plašo politisko, ekonomisko un militāro instrumentu klāstu, ko ĶTR izmanto, lai izdarītu aizvien spēcīgāku spiedienu uz valstīm, līdz tās piekrīt izvirzītajiem noteikumiem, un censtos uzspiest savu autoritāro ideoloģiju starptautiskajām organizācijām, piemēram, ANO, ar mērķi paplašināt savu klātbūtni, izrādīt varu un attiecīgi pielāgot savu stratēģiju, nodomus un militāro atkalatbruņošanos; pauž īpašas bažas par tās partnerību ar Krievijas Federāciju un to kopīgajiem mēģinājumiem iedragāt uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību, kas ir pretrunā mūsu interesēm un vērtībām; nosoda ĶTR de facto prokrievisko nostāju attiecībā uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;

68.

aicina ES un dalībvalstis pārskatīt savu atkarību no ĶTR un novērst ekonomisko atkarību stratēģiskās nozarēs, kas var radīt neaizsargātību; aicina īstenot lielāku koordināciju un sadarbību starp līdzīgi domājošiem partneriem kopīgu interešu jautājumos, jo īpaši, bet ne tikai tādos jautājumos kā stratēģiskā atkarība, ekonomiskā piespiešana, politiskā iejaukšanās un dezinformācija, un veicināt noteikumos balstītu multilaterālismu un demokrātisko valstu stratēģisko solidaritāti;

69.

visstingrākajā veidā nosoda Ķīnas valdības vadīto piespiedu darba sistēmu un tās noziegumus pret cilvēci Siņdzjanā, kas rada augstu genocīda risku; aicina Ķīnas valdību izbeigt uiguru sistemātisko vajāšanu, tostarp šausmīgo faktu, ka iestādes īpaši vēršas pret uiguru sievietēm, īstenojot oficiālu mērķorientētu dzimstības kontroles pasākumu shēmu, tostarp piespiežot sievietes reproduktīvajā vecumā veikt abortus, ievietot intrauterīnās spirāles un veikt sterilizāciju — pasākumus, kas atbilst kritērijiem, lai tos atzītu par smagākajiem noziegumiem pret cilvēci; joprojām pauž dziļas bažas par situāciju Tibetā un par Ķīnas Komunistiskās partijas politiku, kas vērsta uz vārda brīvības un domas, ticības un reliģijas brīvības apspiešanu;

70.

vēlreiz steidzami aicina pārējās 10 ES dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, apturēt aktīvos izdošanas līgumus ar ĶTR un Honkongu; stingri nosoda ĶTR transnacionālo represiju kampaņu, kas vērsta pret Ķīnas un Honkongas aizjūras un diasporas iedzīvotājiem un etnisko un reliģisko minoritāšu kopienu locekļiem, jo īpaši ES teritorijā; mudina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar līdzīgi domājošiem partneriem apzināt un slēgt jebkādas iespējas, kas šobrīd palīdz ĶTR veikt transnacionālās represijas;

71.

atkārtoti pauž nosodījumu par to, ka ĶTR apdraud demokrātiju Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabalā un Honkongā piemēro Nacionālās drošības likumu; aicina Komisiju pārskatīt Honkongas autonomo statusu, ņemot vērā ĶTR un Lielbritānijas kopīgās deklarācijas pārkāpumus un Honkongas autonomijas apspiešanu;

72.

atgādina, ka “vienas Ķīnas politika” ir viens no ES un Ķīnas attiecību stūrakmeņiem; uzsver, ka miera, stabilitātes un kuģošanas brīvības saglabāšana Indijas un Klusā okeāna reģionā joprojām ir ārkārtīgi svarīga ES un tās dalībvalstu interesēm; stingri nosoda ĶTR pastāvīgās militārās provokācijas pret Taivānu un atkārtoti stingri noraida jebkādas vienpusējas izmaiņas Taivānas šauruma status quo; pauž nopietnas bažas par Ķīnas Komunistiskās partijas 20. partijas kongresā pausto ĶTR valdības nostāju, ka Ķīna nekad neatteiksies no tiesībām pielietot spēku attiecībā pret Taivānu; atkārtoti norāda, ka Taivānas jūras šauruma status quo nedrīkst vienpusēji mainīt pret Taivānas tautas gribu; atzinīgi vērtē to, ka ES dalībvalstis un reģionā esošie partneri skaidri nosoda ĶTR militārās mācības, un uzsver, ka mūsu vienotība ir būtiska, lai atturētu ĶTR no jebkādas agresijas un saglabātu mieru un stabilitāti Taivānas jūras šaurumā; uzskata, ka Taivānas un ĶTR strīds būtu jāatrisina miermīlīgā dialogā bez jebkādiem priekšnosacījumiem;

73.

aicina visas kompetentās ES iestādes steidzami izstrādāt uz scenārijiem balstītu stratēģiju drošības problēmu risināšanai Taivānā;

74.

pauž stingru solidaritāti ar Taivānas tautu un uzskata Taivānu par līdzīgi domājošu partneri, ar kuru tai ir kopīgas vērtības — brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums; aicina Komisiju un PV/AP izveidot stratēģisku sadarbību ar Taivānu un ātri veikt turpmākus pasākumus saistībā ar ieteikumiem, kas pausti 2021. gada 21. oktobra rezolūcijā par ES un Taivānas politiskajām attiecībām un sadarbību, un stiprināt ekonomiskās, tirdzniecības un investīciju attiecības ar šo salu, tostarp izmantojot divpusēju ieguldījumu nolīgumu un nozaru nolīgumus, piemēram, par noturīgām piegādes ķēdēm, sadarbību muitas pārbaužu sistēmu jomā un izcelsmes sertifikāciju, kā arī tirgus piekļuves nolīgumus; aicina PV/AP un Komisiju steidzami sākt divpusēja ieguldījumu nolīguma ar Taivānu ietekmes novērtēšanu, publisku apspriešanu un tā darbības jomas izpēti, gatavojoties sarunām par divpusējo ekonomikas saišu padziļināšanu, kas ir veids, kā diversificēt piegādes ķēdes, lai mazinātu ES neaizsargātību pret ĶTR; iesaka iecelt sadarbības koordinatoru Eiropas Ekonomikas un tirdzniecības birojā, lai koordinētu kopīgos centienus apkarot dezinformāciju un iejaukšanos; iesaka Komisijai sasaistīt un savstarpēji integrēt iniciatīvu Global Gateway ar Taivānas jauno Dienvidu politiku;

75.

aicina ES un dalībvalstis sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai palīdzētu uzturēt demokrātiju Taivānā bez ārvalstu draudiem;

76.

uzsver, ka Taivāna ir svarīga ES partnere un demokrātiska sabiedrotā Indijas un Klusā okeāna reģionā, kas palīdz uzturēt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un atbalsta pamatvērtības; stingri mudina ES un dalībvalstis pastiprināt sadarbību un īstenot visaptverošu un pastiprinātu partnerību ar Taivānu, jo īpaši attiecībā uz būtisku sadarbību kritisko piegādes ķēžu noturības jomā un dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās apkarošanā;

77.

atkārtoti atbalsta Taivānas kā novērotājas jēgpilnu līdzdalību starptautisku un multilaterālu struktūru un organizāciju sanāksmēs, mehānismos un pasākumos;

78.

mudina pastiprināt ekonomisko, zinātnisko, kultūras un politisko mijiedarbību starp ES un Taivānu, tostarp augstākajos iespējamos līmeņos; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt ES un Taivānas dialogu, padziļinot attiecības ar pilsonisko sabiedrību, veicinot saziņu ar Taivānas mediju organizācijām un kultūras apmaiņu, tostarp izveidojot valodu skolas;

79.

aicina ĶTR, ņemot vērā tās robežu atvēršanu, saprotamā un viegli pieejamā veidā izpaust pilnīgus un pareizus Covid-19 datus, tostarp līdz šim trūkstošos datus par hospitalizāciju, uzņemšanu intensīvās terapijas nodaļās un nāves gadījumiem;

80.

atzinīgi vērtē labo sadarbību starp ES un Korejas Republiku kā svarīgu stratēģisko partneri, kurai ir tādas pašas apņemšanās attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām, tiesiskumu un tirgus ekonomiku; atzinīgi vērtē Korejas Republikas pievienošanos ES un ASV, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, jo īpaši nosakot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju; uzsver Korejas Republikas lomu, ko tā īstenojusi, atbalstot centienus panākt pilnīgu, pārbaudāmu un neatgriezenisku Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmas izbeigšanu; aicina dalībvalstis atbalstīt šā jautājuma miermīlīgu un diplomātisku risinājumu ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem; atzinīgi vērtē Dienvidkorejas pastiprināto sadarbību ar NATO;

81.

stingri nosoda to, ka KTDR turpina ballistisko raķešu izmēģinājumus un kodolizmēģinājumus un citas ar kodolieroču izplatīšanu saistītas darbības, kā arī to, ka tā kopš 2022. gada sākuma ir palielinājusi ieroču izmēģinājumu skaitu, kas rada nopietnus draudus starptautiskajam mieram un drošībai;

82.

pauž visstingrāko nosodījumu par Kataras un Marokas iespējamiem mēģinājumiem ar korupciju ietekmēt Parlamenta deputātus, bijušos deputātus un darbiniekus, tādējādi ar ļaunprātīgu iejaukšanos kaitējot ES demokrātiskajam procesam;

83.

uzskata, ka cilvēktiesību aizsardzībai un veicināšanai ir jābūt pamatā ES partnerībai ar Maroku, ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi ES un tās interesēm reģionā; mudina Maroku izbeigt žurnālistu, cilvēktiesību aizstāvju un diasporas aktīvistu vajāšanu un iebiedēšanu, atbrīvot politieslodzītos un partnerībā ar ES strādāt pie tā, lai turpinātu attīstīt izglītības, nodarbinātības un veselības aprūpes iespējas, īpašu uzmanību pievēršot vēsturiski atstumtiem reģioniem, piemēram, Rīfa reģionam;

84.

stingri nosoda autoritāro un neliberālo režīmu uzbrukumus cilvēktiesībām un to universālajam raksturam, kā arī ar to saistīto attiecīgās aizsardzības vājināšanos; aicina nobriedušas demokrātijas un līdzīgi domājošus partnerus pieņemt noraidošu un publisku attieksmi, atkārtoti apstiprinot mūsu apņemšanos aizstāvēt cilvēktiesību un tiesiskuma universālumu; aicina nobriedušas demokrātijas un starptautiskās un reģionālās organizācijas apvienot spēkus globālā cilvēktiesību sistēmā, lai novērstu draudus un veicinātu cilvēktiesības visā pasaulē;

85.

uzsver, ka ES ir apņēmusies atbalstīt brīvu, atvērtu, savienotu un uz noteikumiem balstītu Indijas un Klusā okeāna reģionu; atkārtoti norāda, ka ir ātri jāīsteno ES jaunā Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģija, jo tā piedāvā mūsu partneriem reģionā iespēju vienoti risināt kopīgās problēmas, aizstāvēt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, starptautiskās tiesības un iestāties par mūsu kopīgajām vērtībām un principiem; uzsver, ka ir svarīgi ievērot brīvus un atvērtus jūrasceļus Indijas un Klusā okeāna reģionā saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju; iebilst pret vienpusējām darbībām Dienvidķīnas jūrā un atkārtoti pauž atbalstu strīdu izšķiršanai mierīgā ceļā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

86.

aicina pastiprināt ES klātbūtni plašākā Indijas un Klusā okeāna reģionā; uzsver, ka sadarbība ar Klusā okeāna valstīm būtu jāpastiprina, ņemot vērā mūsu vietējo partneru reālās vajadzības, uzsver, cik svarīga ir mūsu sadarbība gan ar Klusā okeāna salu forumu, gan ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju (OACPS), lai īstenotu mērķus, kas noteikti ES stratēģijā Indijas un Klusā okeāna reģionam; atbalsta ciešāku sadarbību ar šā reģiona valstīm, jo īpaši Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju, Jaunzēlandi, Indiju, kā arī Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm; atzinīgi vērtē ES un ASEAN jubilejas samitu, kas notika 2022. gada 14. decembrī; atzinīgi vērtē brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu ar Jaunzēlandi un ES un Austrālijas pamatnolīguma stāšanos spēkā;

87.

uzsver Japānas svarīgo lomu stabilitātes veicināšanā šajā reģionā un aicina veidot spēcīgāku ES un Japānas stratēģisko partnerību daudzās un dažādās jomās, tostarp attiecībā uz Indijas un Klusā okeāna reģionu, savienojamību, uz noteikumiem balstītas daudzpusējas kārtības aizsardzību, tirdzniecību un investīcijām, drošību, digitālo pārveidi, klimatrīcību, pētniecību un inovāciju, progresīvām tehnoloģijām un resursu analīzi/kartēšanu; atgādina, ka Japāna ir viens no ES tuvākajiem, līdzīgi domājošajiem partneriem, ar kuru tai ir kopīgas vērtības un principi, piemēram, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības, laba pārvaldība un multilaterālisms; stingri atbalsta ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīguma (SPN) noslēgšanu un aicina pārējās dalībvalstis to ratificēt; mudina risināt sarunas par drošības un informācijas nolīgumu starp ES un Japānu, lai veicinātu plašāku sadarbību drošības un aizsardzības jomā;

88.

norāda, ka ASEAN ir svarīgs ES partneris; aicina arī turpmāk koncentrēties uz Āzijas kontinentu, jo daudzas valstis ir pakļautas aizvien lielākai piegādes ķēžu un lauksaimniecības pārtikas sistēmu nestabilitātei un makroekonomiskās stabilitātes pasliktinājumam, ko izraisa nepamatotais, neprovocētais un nelikumīgais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kurš vēl vairāk noslogo Covid-19 krīzes ietekmēto globālo sistēmu;

89.

stingri nosoda Mjanmas militārās huntas nelikumīgo režīmu un pēc nelikumīgā valsts apvērsuma īstenotās nepārtrauktās vardarbīgās represijas pret Mjanmas tautas demokrātiskajiem centieniem, kā arī Krievijas un ĶTR atbalstu Mjanmas bruņotajiem spēkiem (Tatmadaw); atkārtoti apliecina solidaritāti ar Nacionālās vienotības valdības (NUG) pārstāvētās Mjanmas tautas demokrātiskajiem centieniem un aicina ES un tās dalībvalstis sākt vai attiecīgā gadījumā pastiprināt sadarbību ar NUG un atbalstu tai, vienlaikus pastiprinot to ierobežojošos pasākumus pret Tatmadaw; ņemot vērā Tatmadaw nevēlēšanos panākt progresu attiecībā uz piecu punktu konsensu, mudina ASEAN sadarboties ar NUG, neatkarīgo pilsonisko sabiedrību un starptautisko sabiedrību, lai panāktu ilgtspējīgu demokrātisku risinājumu Mjanmai;

90.

uzsver, ka ir visaptveroši jāstiprina ES stratēģiskās partnerības ar Indiju; norāda, ka attiecības ar Indiju kļūst aizvien svarīgākas un tās būtu jāpadziļina, īstenojot pašreizējās tirdzniecības sarunas pastiprinot sinerģijas divpusējā sadarbībā ar ieinteresētajiem partneriem Āfrikā; atgādina šīs partnerības nozīmi ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā; mudina ES un Indiju pilnībā izmantot 2021. gadā noslēgto savienojamības partnerību; atzinīgi vērtē ciešākās apspriedes par drošību un aizsardzību un kopīgās jūras mācības ar Indiju un citiem Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem; aicina ES attiecībās ar Indiju pienācīgi risināt cilvēktiesību un demokrātisko vērtību jautājumus;

91.

pauž nopietnas bažas par Indijas nostāju attiecībā uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, tās atturēšanos balsojumos par ANO rezolūcijām un jo īpaši to, ka tā sniedz finansiālu atbalstu Kremlim, ne tikai nepievienojoties sankcijām, bet arī palielinot importu un iegādājoties Krievijas ieročus un fosilo kurināmo; pauž cerību, ka Indija savu nostāju par Krievijas iebrukumu Ukrainā saskaņos ar Eiropas Savienību, un aicina Padomi un PV/AP īstenot diplomātiskus centienus šajā jomā;

92.

atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu Austrumu partnerības valstu neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai neaizskaramībai to starptautiski atzītajās robežās; atzīst, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu pirmkārt un galvenokārt negatīvi ietekmē Austrumu partnerības valstis; aicina ES iestādes un dalībvalstis nekavējoties sākt padziļināti apsvērt Austrumu partnerības politikas reformu, lai to pielāgotu nākotnei, ņemot vērā aizvien sliktāko ģeopolitisko situāciju un pamatojoties uz reģiona stratēģisko un politisko nozīmi ES un atšķirīgajām problēmām Austrumu partnerības valstīs; norāda, ka austrumu kaimiņreģiona drošības un miera priekšnoteikums ir starptautisko tiesību, teritoriālās integritātes, pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt politisko un finansiālo atbalstu un Savienības klātbūtni reģionā, cieši sadarbojoties ar neatkarīgo pilsonisko sabiedrību;

93.

uzsver, ka Krievija piemēro agresīvu politiku arī attiecībā uz Gruziju un Moldovu; uzsver, ka Krievijas Federācija turpina graut Moldovas suverenitāti un teritoriālo integritāti, izmantojot tās karaspēka klātbūtni Piedņestras reģionā, un veicina politiskus un sociālus nemierus, izmantojot enerģiju kā ieroci un īstenojot dezinformācijas kampaņas, lai izdarītu spiedienu uz Moldovas valdību un valsts orientēšanos uz Eiropu; saskaņā ar Moldovas iestāžu atkārtotajām prasībām aicina Krievijas Federāciju pilnīgi un bez nosacījumiem atsaukt savus militāros spēkus un bruņojumu no Piedņestras reģiona pienācīgā veidā; uzsver, ka jebkādā Piedņestras jautājuma risinājumā ir jābūt ievērotām Moldovas suverēnajām tiesībām izvēlēties savu aizsardzības un ārpolitikas virzienu; atzīst, ka Gruzija bija pirmā, kas piedzīvoja pilna mēroga Krievijas militāro agresiju 2008. gada augustā un tās mēģinājumus piespiedu kārtā mainīt suverēnas valsts robežas Eiropā, okupēt Gruzijas nedalāmos reģionus — Abhāziju un Chinvali reģionu/Dienvidosetiju un veikt pasākumus, lai panāktu faktisku aneksiju, izraidīt simtiem tūkstošu cilvēku no savām mājām etniskās tīrīšanas dēļ un sadalīt sabiedrību ar okupācijas līnijām; mudina ES arī turpmāk pieprasīt Krievijai īstenot savas saistības atbilstīgi ar ES starpniecību panāktajam 2008. gada 12. augusta pamiera nolīgumam; mudina ES stiprināt iesaisti miermīlīgā konflikta risināšanā Austrumu partnerības reģionā;

94.

atzinīgi vērtē Savienības pastiprināto sadarbību ar Dienvidkaukāza valstīm, jo īpaši to, ka tika ātri pieņemta ES uzraudzības spēju misija pie Armēnijas starptautiskās robežas ar Azerbaidžānu, lai uzraudzītu situāciju reģionā, vairotu uzticēšanos un palīdzētu atjaunot mieru un drošību; uzsver, ka ir svarīgi mazināt Krievijas ietekmi reģionā, palielinot ES klātbūtni; aicina Padomi palielināt norīkoto ekspertu skaitu un misijas spējas un aicina nodrošināt lielāku klātbūtni reģionā;

95.

stingri nosoda Azerbaidžānas neseno militāro agresiju 2022. gada 12. septembrī pret Armēnijas suverēno teritoriju, kas ir pamiera pārkāpums un nopietni ietekmē miera procesu; pauž bažas arī par iespējamiem kara noziegumiem un necilvēcīgu izturēšanos no Azerbaidžānas bruņoto spēku puses pret armēņu karagūstekņiem un civiliedzīvotājiem; atkārtoti norāda, ka ir pilnībā jāievēro Armēnijas teritoriālā integritāte, un uzsver ES gatavību aktīvāk iesaistīties reģiona ieilgušo konfliktu risināšanā; tādēļ aicina Azerbaidžānas iestādes nekavējoties pamest visas Armēnijas teritorijas daļas un atbrīvot to kontrolē esošos karagūstekņus; stingri nosoda to, ka Azerbaidžāna nelikumīgi bloķē Lačinas koridoru, kas ir 2020. gada 9. novembra trīspusējā paziņojuma pārkāpums, jo šī blokāde draud izraisīt apzinātu humanitāro krīzi Kalnu Karabahas iedzīvotājiem; prasa Azerbaidžānas iestādēm nekavējoties atjaunot pārvietošanās brīvību Lačinas koridorā; atgādina, ka vienīgi diplomātiski līdzekļi ļaus šim konfliktam rast taisnīgu un ilgstošu risinājumu, kas nāks par labu Armēnijas un Azerbaidžānas iedzīvotājiem;

96.

ir pārliecināts, ka ilgtspējīgu mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu nevar panākt ar militāriem līdzekļiem, bet gan ar visaptverošu politisku risinājumu, kas ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp principiem, kas noteikti ANO Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktā un EDSO Minskas grupas 2009. gadā pieņemtajos teritoriālās integritātes, pašnoteikšanās un spēka neizmantošanas pamatprincipos;

97.

atbalsta Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela iniciatīvu sasaukt Armēnijas un Azerbaidžānas vadītāju divpusējas sanāksmes Briselē un tajās būt par starpnieku un mudina uz vietas strādāt ES īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā; uzskata, ka ES var būt godīgs starpnieks, lai novērstu turpmāku eskalāciju un panāktu ilgtspējīgu mieru; mudina Armēniju un Azerbaidžānu pilnībā iesaistīties visaptveroša miera līguma izstrādē; atkārtoti norāda, ka ar šādu līgumu ir jārisina visi konflikta pamatcēloņi, tostarp Kalnu Karabahā dzīvojošo armēņu tiesības un drošība, pārvietoto personu un bēgļu atgriešanās savās mājās ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja uzraudzībā, starpreliģiju dialogs, kultūras, reliģiskā un vēsturiskā mantojuma un teritoriālās integritātes aizsardzība un saglabāšana;

98.

aicina pilnībā īstenot visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu ar Armēniju un uzsver, ka ir jāturpina sarunas par visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu starp ES un Azerbaidžānu;

99.

uzstāj, ka jebkādai ES un Azerbaidžānas attiecību padziļināšanai arī turpmāk jābūt atkarīgai no tā, vai minētā valsts panāk būtisku progresu cilvēktiesību, tiesiskuma, demokrātijas un pamatbrīvību ievērošanā;

100.

suverēnas un pārtikušas Baltkrievijas nozīmi; atkārtoti pauž atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai, kas turpina pretoties nelikumīgā līdera režīmam un režīma līdzdalībai Krievijas iebrukumā Ukrainā, neraugoties uz notiekošajām represijām; uzstāj, ka visas sankcijas, kas piemērotas Krievijas Federācijai, ir jāpiemēro arī Baltkrievijas režīmam, vienlaikus izvairoties no nelabvēlīgām sekām Baltkrievijas tautai, jo īpaši saistībā ar vīzu izsniegšanu; nosoda A. Lukašenko režīma un Krievijas izplatīto dezinformāciju par tā dēvētajiem draudiem Baltkrievijas teritorijai; atzīst Baltkrievijas iedzīvotāju lielākās daļas vēlmi dzīvot brīvā, suverēnā un demokrātiskā valstī un mudina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar demokrātiskas opozīcijas oficiālajiem pārstāvjiem veikt pienācīgus sagatavošanās darbus, lai palīdzētu šai valstij nākotnē pāriet uz demokrātiju; nosoda mēģinājumus destabilizēt Eiropu, izmantojot mākslīgas migrācijas krīzes, un aicina ES un visus partnerus bloķēt un izmeklēt Lukašenko režīma un viņa līdzdalībnieku veikto cilvēku tirdzniecību un kontrabandu;

101.

uzsver Centrālāzijas valstu vilcināšanos un dažos gadījumos nevēlēšanos atbalstīt Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas liecina par Krievijas ietekmes samazināšanos reģionā; norāda uz ĶTR un Turcijas aizvien lielāko iesaisti reģionā, jo īpaši izmantojot Šanhajas Sadarbības organizāciju un iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”; aicina pastiprināt ES iesaisti Centrālāzijā, pamatojoties uz pamattiesību un uz Savienības vērtībām balstītu interešu ievērošanu, tostarp izmantojot Global Gateway;

102.

aicina Komisiju un EĀDD īpašu uzmanību pievērst Centrālāzijas valstīm, lai saglabātu stabilitāti un savienojamību šajā reģionā, kas pašlaik atrodas sarežģītā situācijā tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ; uzskata, ka ES stratēģija attiecībā uz Centrālāziju ir rūpīgi jāpārskata, lai atspoguļotu būtiskās pārmaiņas, kas notikušas reģionā un ap to kopš tās pieņemšanas 2019. gadā, piemēram, cita starpā Krievijas nelikumīgā iebrukuma Ukrainā ietekmi uz reģiona valstu ģeopolitisko konkurenci un ekonomiku, ASV spēku izvešanu un Taliban atgriešanos pie varas Afganistānā, varas maiņu Kazahstānā un Turkmenistānā, vardarbīgo konfliktu starp Tadžikistānu un Kirgizstānu un ĶTR pieaugošo lomu šajā reģionā; uzskata Centrālāziju par ES stratēģiski nozīmīgu reģionu drošības, savienojamības, enerģijas avotu diversifikācijas, konfliktu risināšanas un daudzpusējas, uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības aizstāvības ziņā;

103.

atzinīgi vērtē to, ka neprovocētais Krievijas iebrukums Ukrainā ir mudinājis ES pārskatīt paplašināšanās politikas prioritātes; uzsver, ka, lai gan Savienības paplašināšanai un padziļināšanai ir jāiet roku rokā, ES iekšējās reformas nepieciešamība nevar būt iegansts, lai palēninātu uz nopelniem balstīto pievienošanās procesu; atzinīgi vērtē kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai un Bosnijai un Hercegovinai, un aicina to piešķirt arī Gruzijai ar nosacījumu, ka ir ņemtas vērā Komisijas atzinumā noteiktās prioritātes; mudina Padomi un Komisiju sākt pievienošanās sarunas ar jaunajām kandidātvalstīm iespējami drīz pēc tam, kad būs izpildīti Komisijas norādītie īpašie nosacījumi; atzinīgi vērtē Kosovas Republikas pieteikumu dalībai ES; uzsver, ka, lai gan paplašināšanās ir izrādījusies visefektīvākais Savienības ārpolitikas instruments, kas paplašina teritoriju, kurā Eiropas vērtībām un principiem ir būtiska ietekme, tās īstenošana būtu atkārtoti jāizvērtē, lai varētu paātrināt to pievienošanās sarunvalstu integrāciju, kuras apliecina stratēģisku orientāciju uz ES un nelokāmu apņemšanos īstenot ar ES saistītas reformas, demokrātisko konsolidāciju un ārpolitikas saskaņošanu, un tostarp pakāpeniski iekļaut tās konkrētās Savienības politikas jomās un iniciatīvās;

104.

uzsver, ka ir pietiekami un pastāvīgi jāatbalsta ES pievienošanās sarunvalstu energoapgādes drošība, īpašu uzmanību pievēršot tām valstīm, kuras joprojām ir būtiski pakļautas Krievijas manipulācijām ar piegādēm, kā arī jāizveido drošības pakti ar kandidātvalstīm, kuras ir neaizsargātas pret Krievijas agresiju;

105.

aicina īstenot aktīvāku un efektīvāku komunikācijas stratēģiju un pastiprināt centienus veicināt paplašināšanās un ES un Rietumbalkānu valstu un Austrumu partnerības valstu ciešas partnerības nozīmi un sniegtos ieguvumus, kā arī veicināt ES finansētus projektus, reformas un KDAP misijas;

106.

uzsver, ka nesodāmība pēc 2008. gada iebrukuma Gruzijā ir viens no faktoriem, kas Krievijai deva iespēju sākt agresijas karu pret Ukrainu; uzskata, ka Ukrainas uzvara nodrošinās ne tikai okupēto Ukrainas reģionu, tostarp Donbasa un Krimas, bet arī Baltkrievijas brīvību, un būs izšķiroša Gruzijas un Moldovas teritoriālās integritātes atjaunošanai;

107.

aicina EĀDD sagatavot visaptverošu ziņojumu par 2008. gada pamiera nolīguma pārkāpumiem, ņemot vērā to, ka ES kā 2008. gada 12. augusta pamiera nolīguma mediatorei ir īpaša atbildība; aicina EĀDD apzināt un paziņot, kurus noteikumus Krievijas Federācija joprojām nav izpildījusi, un iesniegt ieteikumus, kas varētu mudināt Krievijas Federāciju tos pildīt, jo īpaši izvest militāros spēkus no okupētajām Gruzijas teritorijām un ļaut tajās izveidot starptautiskus drošības mehānismus, kā arī ļaut EU saskaņā ar savām pilnvarām netraucēti piekļūt visai Gruzijas teritorijai;

108.

atkārtoti apstiprina, ka Ukrainas, Moldovas un Gruzijas, kā arī Rietumbalkānu tautu nākotne ir Eiropas Savienībā; atkārtoti apstiprina savu apņemšanos attiecībā uz paplašināšanos, kurai nav alternatīvas un kas vairāk nekā jebkad agrāk ir ģeostratēģisks ieguldījums stabilā, spēcīgā un vienotā ES; pauž stingru pārliecību, ka valstu, kuras tiecas kļūt par ES dalībvalstīm, izredzes uz pilnīgu dalību ES ir pašas Savienības politiskajās, ekonomiskajās un drošības interesēs; aicina Gruziju reāli īstenot Komisijas noteiktās un Eiropadomes 2022. gada 23. un 24. jūnija secinājumos apstiprinātās prioritātes;

109.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņotos pasākumus Ukrainas stiprināšanai, piemēram, piekļuvi mūsu iekšējam tirgum un viesabonēšanas maksas atcelšanu; cer, ka tādi paši pasākumi tiks attiecināti arī uz Moldovas Republiku un Gruziju, kurām tāpat ir jāsaņem spēcīgs signāls par ES atbalstu un konkrētiem soļiem ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka šīs valstis saskaras ar spēcīgiem destabilizējošiem spēkiem, kas apdraud to demokrātiju;

110.

atkārtoti apliecina ES apņemšanos atbalstīt Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību to starptautiski atzītajās robežās un atbalsta to centienus panākt, ka šie principi tiek pilnībā ievēroti; šajā sakarībā uzsver dalībvalstu vienotības un solidaritātes nozīmi;

111.

mudina Komisiju cieši uzraudzīt Krievijas destabilizējošās darbības Moldovas Republikā un sniegt nepieciešamo atbalstu Moldovas iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai, reaģējot uz jauniem draudiem;

112.

uzsver, ka ES ārpolitika un drošības politika ir jāreformē, lai tās vērstu uz krīžu novēršanu, atsaucīgu reģionālo sadarbību drošības jomā, pasaules mēroga rīcību klimata un vides jomā, politisko un sociālo cilvēktiesību stiprināšanu, kā arī nodrošināšanu, ka tiek īstenota ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam;

113.

atkārtoti pauž stingru atbalstu visu Rietumbalkānu valstu nākotnei Eiropas virzienā kā pilntiesīgiem ES valstu saimes dalībniekiem; aicina dalībvalstis atjaunot apņemšanos attiecībā uz paplašināšanos, izpildot ES saistības attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, jo īpaši nekavējoties atceļot vīzu prasības Kosovas pilsoņiem; atzinīgi vērtē kandidātvalsts statusa piešķiršanu Bosnijai un Hercegovinai; uzsver, cik svarīga ir šo partnervalstu integrācija Eiropā, lai nodrošinātu stabilitāti un drošību visā Eiropas kontinentā;

114.

uzsver, ka ES ir jāstiprina paplašināšanās procesa uzticamība, garantējot tā uz nopelniem balstīto raksturu, tostarp saglabājot uzsvaru uz demokrātiju, pamattiesībām un tiesiskumu, kas ietverti pārskatītās paplašināšanās metodikas acquis 23. un 24. sadaļā, vienlaikus nepolitizējot paplašināšanās procesu divpusējos strīdos; uzsver, ka virzībai uz dalību ES jābūt atkarīgai no pastāvīga un neatgriezeniska progresu, kas panākts, veicot nepieciešamās ar ES saistītās reformas, jo īpaši tiesiskuma jomā;

115.

atzinīgi vērtē to, ka ir sāktas pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, un mudina visas attiecīgās puses veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Ziemeļmaķedonijas un Albānijas ātru progresu; nosoda reģionālo dalībnieku negatīvo lomu, kā arī Krievijas un citu ārvalstu iejaukšanos Rietumbalkānu valstīs;

116.

uzsver, ka ir svarīgi, lai Rietumbalkānu valstis pilnībā pieskaņotos ES ārpolitikai un drošības politikai, jo īpaši sankciju politikai pret trešām valstīm; pauž nožēlu par to, ka Serbija joprojām maz pieskaņojas KĀDP, jo īpaši attiecībā uz Krievijas Federācijas agresijas karu pret Ukrainu; atkārtoti pauž nostāju, ka turpmākas sarunu sadaļas būtu jāatver tikai tad, kad Serbija vairāk apņemsies veikt reformas demokrātijas un tiesiskuma jomā un demonstrēs pilnīgu pieskaņošanos KĀDP; atgādina, ka Serbijai kā valstij, kas cenšas panākt Eiropas integrāciju, ir jāievēro ES kopējās vērtības un tiesības;

117.

uzsver, ka steidzami jāpastiprina ES vadītais Prištinas un Belgradas dialoga process, lai normalizētu divpusējās attiecības, pamatojoties uz savstarpēju atzīšanu; nosoda Serbijas un Serbijas atbalstīto dalībnieku nepārtraukto eskalācijas darbību modeli, tostarp nelikumīgas blokādes, vardarbīgus uzbrukumus un militāras rīcības draudus, lai ar varu panāktu piekāpšanos un apdraudētu Kosovas Republiku; atgādina, ka Kosovas Republikas neatkarība ir neatgriezeniska, un atkārtoti aicina piecas ES dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, nekavējoties atzīt Kosovas neatkarību;

118.

atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu piešķirt Bosnijai un Hercegovinai kandidātvalsts statusu 2022. gada 15. decembrī ar nosacījumu, ka tiek veikti vairāki pasākumi, lai stiprinātu valsts gatavību pievienošanās sarunām; mudina valsts politiskos dalībniekus izrādīt apņēmību un spert nozīmīgus soļus virzībā uz dalību ES, virzoties uz priekšu Komisijas ieteikumā minētajos astoņos punktos, kā arī 14 galvenajās prioritātēs un īstenojot būtisku reformu kopumu, tostarp vēlēšanu reformas saskaņā ar valsts un starptautisko tiesu lēmumiem, lai nodrošinātu vienlīdzības un nediskriminācijas principus attiecībā uz visiem pilsoņiem un pamatiedzīvotājiem, kā noteikts tās konstitūcijā, un pilnībā ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 22. decembra spriedumu lietā Sejdić un Finci pret Bosniju un Hercegovinu; aicina Komisiju un EĀDD palīdzēt Bosnijai un Hercegovinai ātri īstenot galvenās prioritātes un novērst atgriešanos pie pagātnes nacionālistiskās politikas; atkārtoti norāda — ir jānodrošina, ka tiek pilnībā ievērotas ikviena pilsoņa tiesības neatkarīgi no etniskās, politiskās un reliģiskās piederības saskaņā ar ECTK nolēmumiem, Konstitucionālās tiesas lēmumiem un Venēcijas komisijas ieteikumiem;

119.

nosoda Bosnijā un Hercegovinā notiekošo separātisko retoriku un darbību, tostarp dalībnieku no Bosnijas un Hercegovinas valsts un no trešām valstīm svinības nacionālajos svētkos, ko Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa ir pasludinājusi par antikonstitucionāliem; atkārtoti aicina pieņemt mērķtiecīgas sankcijas pret destabilizējošiem dalībniekiem Bosnijā un Hercegovinā, tostarp tiem, kas apdraud tās suverenitāti un teritoriālo integritāti, jo īpaši pret Milorad Dodik, kā arī pret citām Serbu Republikas augsta ranga amatpersonām un trešo valstu amatpersonām, kas sniedz politisku un materiālu atbalstu separātisma politikai; aicina visas dalībvalstis nodrošināt, ka līdzīgas sankcijas var pieņemt Padome;

120.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības spēku (EUFOR) operācijas Althea darbu un atzinīgi vērtē tās pilnvaru pagarināšanu pēc 2022. gada novembra; atgādina, ka šai misijai joprojām ir izšķiroša nozīme Bosnijas un Hercegovinas drošības un stabilitātes nodrošināšanā, un aicina ES un tās starptautiskos partnerus palielināt tās spējas;

121.

norāda — Padome Stratēģiskajā kompasā ir atzinusi, ka drošība un stabilitāte Rietumbalkānos joprojām nav sasniegta un ka pastāv risks, ka pašreizējā Eiropas drošības situācijas pasliktināšanās varētu radīt plašāku ietekmi; atgādina, ka Stratēģiskajā kompasā ir pausts aicinājums atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas suverenitāti, vienotību un teritoriālo integritāti;

122.

pauž bažas par to, kad un kā tika ieviestas izmaiņas Bosnijas un Hercegovinas vēlēšanu likumā un Bosnijas un Hercegovinas Federācijas konstitūcijā un kāds bija šo izmaiņu saturs, ņemot vērā, ka augstais pārstāvis Bosnijā un Hercegovinā tās ierosināja vēlēšanu dienā un ka tās var apdraudēt demokrātisko leģitimitāti un nostiprināt etnonacionālismu;

123.

uzsver, ka Rietumbalkānu kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm ir pilnībā jāpieskaņo sava politika ES KĀDP, un aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot KĀDP kā instrumentu sadarbības uzlabošanai ar Rietumbalkānu valstīm; uzsver, ka valstīm, kas vēlas pievienoties ES, ir pilnībā jāpielāgojas pamatvērtībām un kopējai politikai, ņemot vērā Krievijas nelikumīgo agresijas karu; uzsver, ka cilvēktiesības un cilvēka cieņa nav apspriežamas, tāpēc kandidātvalstīm ir visās nozarēs un politikas jomās jāintegrē personu ar invaliditāti, LGBTI+ personu, sieviešu un meiteņu, kā arī citu neaizsargātu grupu tiesības; aicina veidot ciešāku sadarbību starp ES un kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm drošības un aizsardzības jomā;

124.

joprojām pauž dziļas bažas par ziņojumiem, ka kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs apzināti cenšas apiet un mazināt demokrātisko un tiesiskuma reformu centrālo nozīmi ES kandidātvalstīs; mudina Komisiju uzsākt neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu par to, vai kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra rīcība un veicinātā politika ir uzskatāma par Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksa un Līgumos noteikto komisāra pienākumu pārkāpumu;

125.

pieņem zināšanai 2022. gada ziņojumu par Turciju, ar ko Komisija nāca klajā 2022. gada 12. oktobrī; pauž nopietnas bažas par to, ka Turcijas valdība nav pavērsusi pretējā virzienā negatīvo tendenci saistībā ar demokrātijas, tiesiskuma, pamattiesību un tiesu iestāžu neatkarības pasliktināšanos un ka Turcijas ārpolitika joprojām neatbilst KĀDP paredzētajām ES prioritātēm, proti, pārskata periodā saskaņošanas līmenis bija tikai 7 %; atkārtoti pauž 2022. gada 18. maija nostāju, ka tas neredz iespēju atsākt pievienošanās sarunas ar Turciju; tomēr joprojām ir apņēmības pilns īstenot demokrātisku un politisku dialogu ar Turciju, jo īpaši ar tās pilsonisko sabiedrību;

126.

pauž nožēlu par to, ka Turcija joprojām nav ratificējusi Zviedrijas un Somijas pieteikumus pievienoties NATO;

127.

atkārtoti pauž atzinību par to, ka Turcija ir nosodījusi Krievijas nepamatoto iebrukumu un militāro agresiju Ukrainā un darbojusies kā saziņas veicinātāja starp Ukrainu un Krieviju, tostarp sniegusi būtisku ieguldījumu, lai panāktu svarīgo vienošanos par Ukrainas graudu izvešanu; tomēr pauž nopietnas bažas par to, ka tā joprojām nepieskaņojas ES sankcijām pret Krieviju, jo īpaši saistībā ar preču brīvu apriti, kas izriet no pašreizējās muitas savienības, un ņemot vērā nesen nostiprinātās tirdzniecības un finanšu attiecības ar Krieviju; uzsver, ka Turcijas ģeopolitiskā loma neatsver šīs valsts nopietnos trūkumus cilvēktiesību ievērošanā, kas joprojām ir galvenais šķērslis ES un Turcijas attiecību attīstībai;

128.

atkārtoti aicina ES steidzami noteikt vispārēju stratēģiju īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa attiecībām ar Turciju, apvienojot visus aspektus un politikas virzienus, lai veicinātu stabilāku, uzticamāku un paredzamāku partnerību, ņemot vērā to, ka Turcijai ir būtiska loma reģionā, un šīs valsts pastāvīgo destabilizējošo darbību Rietumbalkānos, Vidusjūras austrumdaļā, Tuvajos Austrumos un Dienvidkaukāzā un tās pastāvīgo demokrātijas lejupslīdi; pauž nožēlu par Turcijas valdības neseno draudīgo retoriku par Grieķiju, kas ir dalībvalsts un tās NATO sabiedrotā; mudina visas iesaistītās puses mazināt spriedzi un veicināt diplomātiskā dialoga atsākšanu, lai ilgtspējīgi risinātu domstarpības šajā reģionā;

129.

pauž nožēlu par to, ka vairāk nekā 25 gadus pēc Barselonas procesa uzsākšanas vēl nav izveidota kopīga labklājības, stabilitātes un brīvības telpa ar Vidusjūras reģiona dienvidu kaimiņvalstīm; aicina Komisiju palīdzēt dienvidu kaimiņvalstīm atgūties no Covid-19 pandēmijas un mazināt Krievijas agresijas kara Ukrainā izraisīto piegādes satricinājumu un cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz šīm valstīm, jo īpaši pārtikas nodrošinājuma un mēslošanas līdzekļu jomā; atzinīgi vērtē ar ANO starpniecību īstenoto Melnās jūras graudu iniciatīvu; mudina Krieviju izbeigt atkal par ieroci izmantot pārtikas eksportu, kas ir bezatbildīga rīcība un var izraisīt turpmāku nenodrošinātību ar pārtiku Āfrikā, Āzijā un Tuvajos Austrumos, un pilnībā ievērot nolīguma noteikumus; aicina stiprināt enerģētikas partnerības ar attiecīgajām reģiona valstīm, pilnībā ņemot vērā nepieciešamību dažādot gan enerģijas piegādātājus, gan resursus, vienlaikus palīdzot partnervalstīm to attiecīgajā zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā; aicina veicināt drošu, taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnām visā pasaulē, tostarp uz laiku atceļot attiecīgās patenttiesības;

130.

aicina Komisiju pilnībā īstenot iniciatīvas, kas izklāstītas Komisijas un PV/AP 2021. gada 9. februāra kopīgajā paziņojumā par atjaunotu partnerību ar dienvidu kaimiņreģionu un kas pieņemtas Parlamenta ieteikumā par atjaunotu partnerību ar dienvidu kaimiņreģionu;

131.

uzsver, ka nestabilitāte un nedrošība Eiropas dienvidu kaimiņreģionā joprojām ir aktuāla problēma; aicina ES un dalībvalstis pastiprināt sadarbību ar dienvidu kaimiņreģiona partnervalstīm, lai mazinātu cilvēku tirdzniecības un nelikumīgu ieroču un kultūras priekšmetu kontrabandas radītās sekas un novērstu vardarbīgu ekstrēmismu un tādējādi saglabātu drošību un stabilitāti Eiropas dienvidu kaimiņreģionā;

132.

uzsver, ka nestabilitāte Lībijā ietekmē ne tikai tās kaimiņvalstis, bet arī Eiropu; uzsver, ka funkcionējošas valsts neesamība, šķelšanās starp grupējumiem un bruņotu grupējumu izplatīšanās rada auglīgu augsni narkotiku, ieroču un cilvēku tirgotājiem;

133.

nosoda pastāvīgos draudus, ko Krievija ANO Drošības padomē rada Sīrijas pēdējā humānās palīdzības koridora — Babalhavas — pagarināšanai, pakļaujot riskam vairāk nekā četrus miljonus cilvēku, kuri ir atkarīgi no humānās palīdzības, lai apmierinātu savas pamatvajadzības pēc pārtikas, zālēm un citām vitāli svarīgām piegādēm;

134.

pauž dziļas bažas par smago ekonomisko un humanitāro situāciju Afganistānā pēc Taliban vardarbīgās nonākšanas pie varas, kas jo īpaši negatīvi ietekmējis sievietes un meitenes, etniskās un reliģiskās minoritātes, cilvēktiesību aizstāvjus, neatkarīgos mediju pārstāvjus un personas, kas sniedza palīdzību ES un dalībvalstīm; pauž dziļas bažas par reģionālo nestabilitāti, ko izraisījusi Taliban nākšana pie varas, un jo īpaši par Taliban centieniem paplašināt savu ietekmi kaimiņvalstīs, veidojot un stiprinot teroristu tīklus visā reģionā; norāda, ka Pakistāna šajā ziņā ir īpaši neaizsargāta;

135.

mudina Komisiju un PV/AP nodrošināt visu ES īpašā pārstāvja Afganistānā un EUPOL Afghanistan darbinieku, citu īpaši neaizsargātu personu un viņu apgādājamo laulāto, bērnu, vecāku un neprecētu māsu pilnīgu un savlaicīgu evakuāciju saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/151 (7);

136.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt papildu finansējumu humānās palīdzības sniegšanai Afganistānas iedzīvotājiem; atkārtoti norāda, ka neatzīst Taliban režīmu; atbalsta Padomes 2021. gada 21. septembrī pieņemtos piecus galvenos kritērijus, kuri kalpo par pamatprincipiem turpmākai sadarbībai ar Taliban, taču uzskata, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai izstrādātu ilgtermiņa stratēģiju, ar kuru risināt ārkārtējo cilvēktiesību situāciju un dzimumu aparteīdu, kas pašlaik vērojami Afganistānā; aicina ES pastiprināt atbalstu taisnīguma nodrošināšanai cilvēkiem, kas cietuši no Afganistānā izdarītajiem briesmīgajiem noziegumiem, tostarp sievietēm un meitenēm, etniskajām minoritātēm un LGBTIQ+ personām, un sniegt visu nepieciešamo palīdzību nesen atjaunotajai Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanai par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem Afganistānā; pauž visstingrāko nosodījumu par Taliban lēmumiem aizliegt sievietēm un meitenēm apmeklēt vidējās un augstākās izglītības iestādes un aizliegt sievietēm būt nodarbinātām nevalstiskajās organizācijās — šādi aizliegumi var izraisīt katastrofālas humanitārās sekas; mudina Komisiju un dalībvalstis kopā ar ANO, pilsonisko sabiedrību un starptautiskajiem partneriem palielināt spiedienu uz Taliban nolūkā panākt, lai šie lēmumi tiktu nekavējoties atcelti;

137.

nosoda to, ka Irāna, tostarp Islāma revolucionāro gvardu korpuss (IRGC), brutāli apspieda demonstrācijas, kuras tika rīkotas, reaģējot uz Mahsa Amini nāvi pēc viņas brutālās aizturēšanas, vardarbības un sliktas izturēšanās no Irānas “tikumības policijas” puses; aicina ES un tās dalībvalstis iekļaut IRGC Terora aktos iesaistītu personu, grupu un organizāciju ES sarakstā (ES teroristu saraksts), ņemot vērā tā teroristisko darbību, protestētāju apspiešanu un bezpilota lidaparātu piegādi Krievijai; atkārtoti pauž atbalstu visā valstī notiekošajai kustībai, kas miermīlīgi protestē pret Mahsa Amini nogalināšanu, sieviešu sistēmisko un aizvien lielāko apspiešanu un smagajiem un masveidīgajiem cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem; pauž sašutumu par Irānas policijas un drošības spēku neierobežoto un nesamērīgo spēka pielietošanu pret miermīlīgiem protestētājiem; visstingrākajā veidā nosoda Irānas Islāma Republikas īstenoto nāvesssoda izpildi miermīlīgiem protestētājiem; uzskata — tas, ka Irānas režīms klaji ignorē cilvēka cieņu un savu pilsoņu alkas pēc demokrātijas, kā arī tā atbalsts Krievijas Federācijai liek vēl vairāk koriģēt ES nostāju attiecībā pret Irānu; mudina Irānas Islāma Republikas varasiestādes nekavējoties atcelt visus nāvessodus, kas piespriesti saistībā ar notiekošajiem protestiem, un nekavējoties noteikt moratoriju nāvessodam, paredzot to pilnībā atcelt; aicina ES stingri reaģēt uz Irānas iesaistīšanos Krievijas agresijas karā pret Ukrainu;

138.

stingri atbalsta Irānas iedzīvotāju centienus dzīvot brīvā, stabilā, iekļaujošā un demokrātiskā valstī, kas ievēro savas nacionālās un starptautiskās saistības cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ierobežojošos pasākumus, kas noteikti Irānas personām un vienībām, tostarp tā sauktajai “tikumības policijai”, par to lomu Irānā notiekošo sieviešu vadīto protestu apspiešanā, kuros tiek pieprasīts nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un izbeigt sistemātisko sieviešu diskrimināciju un plašākus cilvēktiesību pārkāpumus Islāma Republikā; atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību padomes 2022. gada 24. novembra rezolūciju S35/1 par neatkarīgas starptautiskas faktu vākšanas misijas izveidi attiecībā uz Irānas Islāma Republiku un aicina ES pilnībā atbalstīt gatavošanos misijai un tās īstenošanu; aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis visā saziņā ar Irānu arī turpmāk izvirzīt apspriešanai cilvēktiesību jautājumus;

139.

atkārtoti norāda, ka sankcijas pret IRGC vadību nedrīkst atcelt, un aicina noteikt papildu ierobežojošus pasākumus pret IRGC; aicina Padomi iekļaut ES teroristu sarakstā IRGC un tā atzarus, tostarp paramilitāros Basidža spēkus un vienību “Quds”;;

140.

norāda, ka ieroču neizplatīšana ir Tuvo Austrumu un Persijas līča reģiona stabilizācijas stūrakmens; aicina turpināt diplomātiskos centienus, lai nodrošinātu, ka Irāna neizstrādā kodolieročus; tomēr uzskata, ka turpmākajās sarunās par Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (KVRP) nedrīkst ignorēt citus Irānas kaitīgos politikas virzienus, projektus un militārās programmas;

141.

atkārtoti uzsver nepieciešamību atbalstīt KVRP līgumu, kā arī notiekošās sarunas par tā īstenošanu;

142.

uzskata, ka ES būtu jāpalielina Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas spējas ar mērķi turpmāk attīstīt konkrētu stratēģiju, ar kuru apkarot dezinformāciju dienvidu kaimiņreģionā, tostarp Irānas Islāma Republikā, un tādējādi stāties pretī viltus ziņām un propagandai, lai stiprinātu demokrātiju un stabilitāti;

143.

atzinīgi vērtē ieceri stiprināt ES attiecības ar Persijas līča valstīm, kā uzsvērts 2022. gada 18. maija kopīgajā paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par stratēģisku partnerību ar Persijas līča valstīm; norāda, ka kopīgās interesēs ir stratēģiskāk sadarboties ar Persijas līča partneriem, jo īpaši attiecībā uz reģionālās drošības, sadarbības, klimatrīcības un cilvēktiesību veicināšanu kā vienu no galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem; aicina ES un dalībvalstis arī turpmāk uzsvērt cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības ievērošanu, kā arī vērtību pakāpenisku saskaņošanu, jo īpaši saistībā ar pretošanos Krievijas agresijas karam pret Ukrainu un tā seku novēršanu; pauž dziļu nožēlu par jo īpaši Saūda Arābijas veicināto OPEC+ lēmumu samazināt naftas ražošanu, kas pasliktinās inflāciju pasaulē un apdraudēs starptautiskos centienus apkarot Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; ņem vērā to, ka Apvienotie Arābu Emirāti ir iekļauti to jurisdikciju sarakstā, kuras Finanšu darījumu darba grupa uzrauga pastiprināti, jo tai ir stratēģiskas nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā; pauž bažas par to, ka tā ir kļuvusi par drošu patvērumu Krievijas oligarhiem, pret kuriem ES ir noteikusi sankcijas; uzsver, ka patiesai stratēģiskai partnerībai ar Persijas līča reģionu ir vajadzīgs dialogs un sadarbība cilvēktiesību jomā un saskaņota vēršanās pret Krievijas agresiju Ukrainā;

144.

atkārtoti norāda, ka atbalsta Ābrama vienošanās, kas ir normalizējušas diplomātiskās attiecības starp Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Bahreinu un kuru ietekmē Maroka un Sudāna vēlāk parakstīja normalizācijas nolīgumu ar Izraēlu;

145.

norāda, ka attiecībā uz Izraēlas un palestīniešu konfliktu ES ir vienota savā apņēmībā panākt divu valstu risinājumu, pamatojoties uz Padomes 2014. gada jūlija secinājumos izklāstītajiem rādītājiem, kas ļauj Izraēlas valstij un neatkarīgai, demokrātiskai, blakusesošai, suverēnai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij pastāvēt līdzās mierā un drošībā un savstarpēji atzīstot vienai otru, ar Jeruzalemi kā abu valstu galvaspilsētu; atgādina, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām apmetnes okupētajās palestīniešu teritorijās ir nelikumīgas; aicina jauno Izraēlas valdību aktīvi un ticami apliecināt apņemšanos panākt divu valstu risinājumu, kas joprojām ir gan viens no galvenajiem ES politikas mērķiem Tuvo Austrumu miera procesā, gan svarīgs ES un Izraēlas partnerības elements;

146.

pieņem zināšanai ES un Izraēlas Asociācijas padomes darbības atsākšanu 2022. gadā; norāda, ka Asociācijas padome būtu jāizmanto ne tikai tam, lai stiprinātu ES un Izraēlas partnerību, bet arī kā forums, kurā risināt dialogu par jautājumiem, kas saistīti ar Izraēlas un palestīniešu konfliktu, un līdzeklis Tuvo Austrumu miera procesa atjaunošanai; atgādina par ES nostāju, ko Padome ir izklāstījusi un vienbalsīgi apstiprinājusi, gatavojoties Asociācijas padomes 12. sanāksmei, kas notika Briselē 2022. gada 3. oktobrī, un atbalsta to; atbalsta Augstā pārstāvja centienus sapulcināt arābu valstu vadītājus, lai panāktu progresu virzībā uz visaptverošu reģionālo mieru, kas izbeidz Izraēlas un palestīniešu konfliktu un panāk būtisku drošību, tirdzniecību un cita veida sadarbību šajā reģionā;

147.

atkārtoti pauž nostāju, ka visām skolas mācību grāmatām un skolās izmantotajiem materiāliem, kurus atbalsta ar Savienības līdzekļiem, ir jāatbilst UNESCO miera, iecietības, līdzāspastāvēšanas un nevardarbības standartiem;

148.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts Savienības daudzgadu ieguldījums Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūrā Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA), nodrošinot paredzamu atbalstu Palestīnas bēgļiem saskaņā ar ES un UNRWA kopīgo deklarāciju 2021.–2024. gadam; atzinīgi vērtē Savienības papildu ieguldījumu šajā aģentūrā ar Pārtikas un noturības mehānismu, lai novērstu nenodrošinātību ar pārtiku; uzsver, ka UNRWA turpina veicināt reģionālo stabilitāti un mieru;

149.

uzskata Izraēlu par svarīgu ES partneri; uzteic Izraēlu un Libānu par vienošanos jūras robežas noteikšanā;

150.

visstingrākajā veidā nosoda Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kā arī A. Lukašenko režīma veicinošo lomu Baltkrievijā; aicina Krievijas vadību nekavējoties to izbeigt un bez nosacījumiem pamest visu starptautiski atzīto Ukrainas teritoriju un jebkuru citu valsti, jo īpaši Gruziju un Moldovas Republiku, kuras teritoriju vai tās daļas tā ir nelikumīgi okupējusi; mudina Krieviju garantēt graudu un citu izejvielu brīvu plūsmu visā pasaulē; aicina Padomi atzīt Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas izmanto terorisma līdzekļus; mudina starptautisko sabiedrību atbalstīt visus leģitīmos starptautiskos un valsts procesus, tostarp tos, kas ir saskaņā ar universālās jurisdikcijas principu, lai izmeklētu noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus nolūkā saukt pie atbildības tiesā visus, kas ir vainīgi daudzos kara noziegumos un cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp masveida izvarošanā un Ukrainas iedzīvotāju piespiedu deportācijā; atkārtoti apstiprina, ka Krievijai būs jākompensē visi Ukrainā nodarītie zaudējumi un postījumi; norāda, ka daudzi Krievijas pilsoņi pamet Krieviju, lai izvairītos no karaklausības; aicina saukt pie atbildības un individuāli sodīt visus, kas kaut kādā veidā brīvprātīgi palīdzējuši Krievijai šajā karā vai nelikumīgu referendumu organizēšanā;

151.

atzinīgi vērtē to, ka ir apturēts ES un Krievijas nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Komisijas pamatnostādnes par vispārēju vīzu izsniegšanu attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem no Krievijas un Krievijas pilsoņu pārbaudes pie ES ārējām robežām, pilnībā ievērojot ES un starptautiskās tiesības, un nodrošināt, ka ikviens patvēruma pieteikums, ko cita starpā iesnieguši disidenti, dezertieri, tie, kas izvairās no iesaukuma, un aktīvisti, tiek izskatīts individuāli, ņemot vērā uzņēmējas dalībvalsts drošības apsvērumus un rīkojoties saskaņā ar ES acquis patvēruma jomā; aicina Padomi un Komisiju cieši uzraudzīt Krievijas vīzu situāciju;

152.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta jaunākā Krievijai piemērojamo sankciju pakete; tomēr aicina Padomi paplašināt to personu sarakstu, uz kurām tieši attiecas ES sankcijas, šajā nolūkā ņemot vērā Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonda sagatavoto 6 000 personu sarakstu;

153.

pauž stingru pārliecību, ka tikai Ukrainas galīga uzvara pār Krieviju aizsargās globālo kārtību un atturēs citus agresīvus dalībniekus no agresijas karu īstenošanas; aicina kompetentās ES iestādes kopīgi izstrādāt kara beigu scenārijus, vienlaikus ņemot vērā potenciāli destabilizēto un novājināto Krieviju un plānojot tās iespējamo reformu aicina kompetentās ES iestādes kopīgi izstrādāt kara beigu scenārijus, vienlaikus ņemot vērā potenciāli destabilizēto un novājināto Krieviju un plānojot tās iespējamo reformu;

154.

aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties vadību, sagatavojot daudzpusēju mehānismu, ar ko pārrauga, nodrošina attiecīgu izpildi un izmaksā reparāciju maksājumus Ukrainai;

155.

ņem vērā to, ka daudzās valstīs dominē atbalsts neprovocētajam un nepamatotajam Krievijas iebrukumam Ukrainā, jo īpaši tādēļ, ka efektīvi darbojas Krievijas un Ķīnas dezinformācijas kampaņas; mudina PV/AP, Komisiju un dalībvalstis pastiprināt diplomātiskos kontaktus ar šīm valstīm, palielināt divpusējo un daudzpusējo sadarbību un pastiprināt stratēģisko komunikāciju; uzsver Global Gateway svarīgo lomu kopīgu problēmu risināšanā, kas notiek, pamatojoties uz demokrātiskām vērtībām, līdzvērtīgām partnerībām un vides ilgtspēju;

156.

aicina starptautisko sabiedrību pēc iespējas mazināt Krievijas agresijas pret Ukrainu negatīvo ietekmi uz Arktiku, kurā arī turpmāk prioritāri būtu jāsaglabā miers, labklājība un stabilitāte; pauž bažas par Krievijas militārajām darbībām Arktikā un mainīgo drošības vidi šajā reģionā un atkārtoti apstiprina Arktikas stratēģisko nozīmi; aicina ES ciešāk iesaistīties šajā reģionā, ņemot vērā jaunos drošības apstākļus, kas izriet no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, jo tas ir stratēģiski svarīgi ES, ņemot vērā klimata pārmaiņas, rūpniecības un ekonomikas politiku, brīvu kuģošanu, kā arī ģeostratēģisku ietekmi, kā arī Krievijas un Ķīnas pieaugošās intereses un darbību šajā reģionā;

157.

aicina ES vadītājus aktīvi iesaistīties, lai novērstu kodoldraudus, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, tostarp attiecībā uz Zaporižjas kodolspēkstacijas drošību;

158.

uzsver, ka ir svarīgi stiprināt attiecības ar Latīņamerikas un Karību jūras reģionu (LAC), atjauninot ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu stratēģiju, kurā liktu būtisku uzsvaru uz kopīgajiem centieniem stiprināt daudzpusējo pasaules kārtību, starptautiskās tiesības un demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu, jo īpaši ņemot vērā ĶTR un Krievijas augošo un nesamērīgo ietekmi reģionā salīdzinājumā ar ES un to, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir radījis lielākus draudus Eiropas piegādes ķēdēm; aicina ES dalībvalstis un EĀDD īstenot proaktīvu diplomātiju šajā reģionā un vēl vairāk stiprināt jau esošās partnerības ar līdzīgi domājošām valstīm, tirdzniecības attiecības, investīcijas, demokrātijas atbalstu un parlamentu sadarbību; šajā sakarībā uzsver, ka liela nozīme ir dzimumu līdztiesībai, klimata pārmaiņām un pirmiedzīvotāju tiesībām un ka ir svarīgi ātri noslēgt un ratificēt plānotos līdzsvarotos un modernizētos asociācijas nolīgumus ar Čīli, Meksiku un Mercosur, kuros būtu juridiski saistoša un izpildāma sadaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību ar spēcīgu cilvēktiesību dimensiju un atbilstību Eiropas zaļā kursa mērķiem, ar nosacījumu, ka Mercosur gadījumā tiks panākta vienošanās par papildu instrumentu, kas paredzētu jēgpilnu saistību uzņemšanos pirms ratifikācijas; atzinīgi vērtē to, ka ir pabeigtas sarunas par ES un Čīles progresīvo pamatnolīgumu; šajā sakarībā mudina Komisiju pēc vairāk nekā divu gadu ilgām sarunām par šo papildu instrumentu pēc iespējas ātrāk panākt galīgo vienošanos; uzsver, ka visām pusēm ir jāratificē ES un Centrālamerikas valstu asociācijas nolīgums;

159.

pauž atbalstu Peru demokrātiskajai un konstitucionālajai kārtībai, kuru nu jau bijušais prezidents Pedro Kastiljo un viņa sabiedrotie apdraudēja 2022. gada 7. decembrī, kad viņš mēģināja nelikumīgi likvidēt Kongresu, lai izvairītos no impīčmenta; pauž cerību, ka Peru varas iestāžu nevainojamā un atbildīgā rīcība tikai stiprinās demokrātiju valstī, un aicina pēc iespējas ātrāk rīkot prezidenta un likumdevēja vēlēšanas, lai izietu no politiskā strupceļa;

160.

atkārtoti pauž stingru apņemšanos aizstāvēt un veicināt demokrātiju Latīņamerikā; nosoda galēji labējo spēku klaji nedemokrātisko un vardarbīgo uzbrukumu Brazīlijas demokrātiskajām iestādēm, kas notika 2023. gada 8. janvārī un ko bija uzkurinājusi tīša un plaši izplatīta dezinformācija attiecībā uz nesen notikušo Brazīlijas prezidenta vēlēšanu leģitimitāti; pauž nedalītu atbalstu demokrātiski ievēlētajam Brazīlijas prezidentam Lula da Silva un Brazīlijas valdības ātrajai un izlēmīgajai reakcijai uz sacelšanos;

161.

uzsver, ka ES attiecības ar Āfrikas Savienību ir ārkārtīgi svarīgas, lai nodrošinātu Āfrikā esošo partnervalstu vajadzības un attīstītu šo valstu lielo potenciālu, kā arī īstenotu kopīgās intereses; aicina Komisiju un PV/AP īstenot saistības, par kurām panākta vienošanās ĀS un ES augstākā līmeņa sanāksmē, ātri īstenot Global Gateway projektus Āfrikā un stiprināt partnerības ar Āfrikas kontinenta valstīm drošības, tirdzniecības, veselības, attīstības un Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas palīdzības jomā saskaņā ar Stratēģisko kompasu, pamatojoties uz vienlīdzību un jo īpaši ar mērķi veicināt IAM, digitālo un zaļo pārveidi, cilvēktiesības un konfliktu miermīlīgu atrisināšanu saskaņā ar starptautisko tiesību principiem; uzsver, ka ES attiecību veidošanā ar Āfriku, tostarp izmantojot attīstības un tirdzniecības sadarbību, par prioritāti ir jānosaka spēcīgas un noturīgas sabiedrības veicināšana, sociālās vienlīdzības un drošības uzlabošana un atbalsts vietējām demokrātiskām struktūrām;

162.

atzinīgi vērtē finansējuma piešķiršanu no Eiropas Attīstības fonda, lai mazinātu augošo nenodrošinātību ar pārtiku, ko cita starpā izraisa Krievijas iebrukums Ukrainā; aicina vajadzības gadījumā veikt citus līdzīgus pasākumus; atkārtoti aicina pakāpeniski pāriet uz pilnīgi vienlīdzīgu partnerību, kuras pamatā būtu cilvēces attīstība un dabas resursu aizsardzība;

163.

prasa nodrošināt spēcīgu ES stratēģiskas komunikācijas un informācijas kampaņu, kas paredzēta Āfrikas valstīm, lai vērstos pret kaitīgajiem vēstījumiem, jo īpaši tiem, ko reģionā izplata Krievijas Federācija un ĶTR;

164.

pauž nosodījumu par demokrātiju apdraudošo Krievijas iejaukšanos Āfrikā, ko tā īsteno, jo īpaši palielinot Vāgnera grupas klātbūtni šajā kontinentā; stingri nosoda Vāgnera grupas izdarītos pārkāpumus un noziegumus;

165.

aicina izveidot Āfrikas un Eiropas partnerību, kuras mērķis būtu radīt solidaritātes, drošības, miera un ilgstošas labklājības telpu; aicina ES ātri rīkoties, lai novērstu Vāgnera grupas aizvien lielāko klātbūtni vairākās Āfrikas valstīs, kas veicina turpmāku nestabilitāti un apdraud terorisma apkarošanas centienus;

Parlamentārās diplomātijas kā ārpolitikas instrumenta uzlabošana

166.

uzsver Parlamenta īpašo ieguldījumu ES ārpolitikā un drošības politikā ar parlamentārās diplomātijas līdzekļiem; aicina pastiprināt parlamentāro kontroli attiecībā uz stratēģiski svarīgiem jautājumiem Eiropas ārlietās; cita starpā atgādina, ka Ukrainas Augstākā rada un Parlaments intensīvi sadarbojas politiskā un tehniskā līmenī;

167.

norāda, ka Parlaments ir aktīvi iesaistīts KĀDP ar saviem īpašajiem instrumentiem; uzsver Parlamenta demokratizācijas programmu nozīmi un unikalitāti, piemēram, Žana Monē dialogu, kura mērķis ir veicināt un stiprināt parlamentu darbu; atgādina, ka visām ES iestādēm būtu jāpiedalās un jāsadarbojas pasākumos, kuru mērķis ir novērst globālo regresu demokrātijas jomā, cita starpā izmantojot vēlēšanu novērošanas, mediācijas un dialoga pasākumus, konfliktu novēršanu, Saharova balvas piešķiršanu un tīklu, kā arī parlamentāro diplomātiju;

168.

aicina EĀDD par prioritātēm noteikt preses brīvību un vārda brīvību un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā ievērotu ES pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē; mudina ES delegācijas uzlabot preventīvos aizsardzības pasākumus, plānot ārkārtas reaģēšanu uz situācijas pasliktināšanos preses brīvības jomā un sniegt pierādāmu un pamanāmu atbalstu vietējiem žurnālistiem un pilsoniskajai sabiedrībai;

169.

aicina uzlabot ES preventīvo diplomātiju kā proaktīvu ārpolitikas instrumentu, lai izvairītos no konfliktu rašanās starp trešām pusēm un palīdzētu tām rast miermīlīgus risinājumus augošajam saspīlējumam;

170.

uzsver, ka parlamentārās asamblejas ir nozīmīgas kā forumi, kuros norit sadarbība un iestāžu dialogs un kuri sniedz vērtīgu ieguldījumu Eiropas ārpolitikas darbībās drošības jomā, un ka ir jāveicina to pasākumi un jāgarantē to pienācīga darbība un attīstība;

171.

aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un stiprināt ES ārējās darbības parlamentāro uzraudzību, arī turpinot regulāri apspriesties ar PV/AP un Komisiju un iesaistot Parlamentu pienācīgā turpmākā Eiropas Miera mehānisma un Stratēģiskā kompasa īstenošanā un rūpīgā pārbaudē; atgādina, ka Parlaments atbalsta zināmu neformālu sadarbību ar EĀDD, kas palielināta ar Padomes 2010. gada 26. jūlija lēmumu un Augstās pārstāves 2010. gada deklarāciju par politisko atbildību; uzsver, ka ir vēl vairāk jāstiprina iestāžu attiecību sistēma starp Parlamentu un EĀDD, tostarp tā delegācijām; aicina izstrādāt pamatnolīgumu par sadarbības stiprināšanu ārējās darbības jomā starp EĀDD un Eiropas Parlamentu, kas varētu uzlabot ES ārpolitikas instrumentu kopumu; uzsver, ka ir jāizmanto Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) vidusposma pārskatīšana, lai ieviestu pienācīgu parlamentāro uzraudzību, izmantojot deleģētos aktus attiecībā uz darba programmām; uzsver, ka ir arī jāizveido līdzīgs parlamentārās uzraudzības līmenis attiecībā uz gaidāmo kopīgā iepirkuma aktu (EDIRPA) un Eiropas Aizsardzības investīciju programmu (EDIP); uzsver, ka, lai Parlaments varētu pienācīgi pildīt savu svarīgo demokrātiskās uzraudzības lomu, tam būtu pārredzami un savlaicīgi jāsaņem nepieciešamā informācija un dokumenti;

172.

atgādina, ka dalībvalstu parlamentiem ir svarīga loma; uzsver, ka svarīga loma var būt NATO Parlamentārajai asamblejai, un aicina vēl vairāk stiprināt Eiropas Parlamenta attiecības ar to;

173.

aicina visas ES iestādes un aģentūras, kā arī ES dalībvalstis pietiekami iesaistīties cīņā pret to politiku apdraudošo dezinformāciju un propagandu, palielinot stratēģisko komunikāciju un vēstījumu par savu darbu; aicina palielināt atbalstu ES delegāciju un misiju stratēģiskajai komunikācijai;

174.

nosoda jebkādus trešo valstu mēģinājumus traucēt vai korumpēt ievēlētas amatpersonas; pauž apņēmību pilnībā izmeklēt un pienācīgi risināt korupcijas un nepienācīgu darbību gadījumus, ko veic trešās valstis, cenšoties pirkt ietekmi Eiropas Parlamentā;

175.

prasa ievērot LES 36. pantā paredzētās Parlamenta tiesības uz informāciju KĀDP jautājumos; norāda uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem attiecībā uz Maurīcijas nolīgumu (8) un Tanzānijas nolīgumu (9), saskaņā ar kuriem ir būtiski Parlamentam sniegt savlaicīgu un visaptverošu informāciju, lai tas varētu pildīt savas demokrātiskās kontroles un padomdevēja funkcijas KĀDP jautājumos;

176.

apstiprina, ka Parlamentam būtu pilnībā jāizmanto savas uzraudzības un budžeta pilnvaras attiecībā uz Savienības lēmumiem starptautiskajās lietās; uzsver, cik nozīmīgas ir Parlamenta īstenotās demokrātijas atbalsta programmas, kurām ir liels potenciāls stiprināt ES lomu visā pasaulē, iesaistot galvenos politiskos rīcībspēkus un sekmējot ilgtspējīgu demokrātisku pārvaldību trešās valstīs un ES pievienošanās sarunvalstīs;

o o

177.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 347, 9.9.2022., 61. lpp.

(2) OV C 465, 6.12.2022., 109. lpp.

(3) OV L 102, 24.3.2021., 14. lpp.

(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0406.

(5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0443.

(6) COM(2022)0684.

(7) Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/151 (2022. gada 3. februāris) par Eiropas Savienības darbību, ar ko atbalsta konkrētu īpaši neaizsargātu personu evakuāciju no Afganistānas (OV L 25, 4.2.2022., 11. lpp.).

(8) 2014. gada 24. jūnija spriedums lietā C-658/11 Eiropas Parlaments pret Eiropas Savienības Padomi, ECLI:EU:C:2014:2025.

(9) 2016. gada 14. jūnija spriedums lietā C-263/14 Eiropas Parlamentspret Eiropas Savienības Padomi,ECLI:EU:C:2016:435.

16.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/54

P9_TA(2023)0010

2022. gada ziņojums par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu

Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. janvāra rezolūcija par 2022. gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (2022/2050(INI))

(2023/C 214/05)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu un jo īpaši 2. nodaļas 2. iedaļu par noteikumiem attiecībā uz kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/697, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu (1) (EAF),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” (2),

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 19. jūlija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA) (COM(2022)0349),

—	ņemot vērā Padomes 2017. gada 11. decembra Lēmumu (KĀDP) 2017/2315, ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (3),

—	ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par Civilās KDAP pakta izveidi, kurus Ārlietu padome pieņēma 2018. gada 19. novembra sanāksmē,

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 22. marta Lēmumu (KĀDP) 2021/509, ar ko izveido Eiropas Miera mehānismu (4) (EPF),

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 6. maija Lēmumus (KĀDP) 2021/748 (5), (KĀDP) 2021/749 (6) un (KĀDP) 2021/750 (7) par Kanādas, Norvēģijas Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu dalību PESCO projektā “Militārā mobilitāte”,

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 12. jūlija Lēmumu (KĀDP) 2021/1143 par Eiropas Savienības militāru apmācības misiju Mozambikā (EUTM Mozambique) (8),

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 13. aprīļa Lēmumu (KĀDP) 2022/638, ar ko groza Lēmumu 2014/486/KĀDP par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) (9),

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 17. oktobra Lēmumu (KĀDP) 2022/1968 par Eiropas Savienības militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine) (10),

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 17. oktobra Lēmumu (KĀDP) 2022/1970, ar ko groza Lēmumu 2010/452/KĀDP par Eiropas Savienības Pārraudzības misiju Gruzijā (EUMM Georgia) (11),

—	ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada 22. oktobra, 2022. gada 24. un 25. marta, 30. un 31. maija, kā arī 23. un 24. jūnija secinājumus,

—	ņemot vērā Ārlietu padomes 2022. gada 12. decembra secinājumus,

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 12. decembra lēmumu (CFSP) 2022/2444 par Eiropas Savienības militārās partnerības misiju Nigērā (EUMPM Niger) (12),

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 17. oktobra lēmumu (CFSP) 2022/1970(CFSP) 2022/1970 (13), ar ko izveido ES pārraudzības misiju Armēnijā, un Padomes 2022. gada 19. decembra lēmumu izvietot Armēnijā pārejas plānošanas palīdzības grupu,

—	ņemot vērā Versaļas deklarāciju, ko valstu un valdību vadītāji pieņēma 2022. gada 11. marta neformālajā sanāksmē,

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. janvāra secinājumus par integrēto pieeju ārējiem konfliktiem un krīzēm un 2022. gada 24. janvāra secinājumus par Eiropas drošības stāvokli,

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra, 2014. gada 18. novembra, 2015. gada 18. maija, 2016. gada 27. jūnija, 2016. gada 14. novembra, 2017. gada 18. maija, 2017. gada 17. jūlija, 2018. gada 25. jūnija, 2019. gada 17. jūnija, 2019. gada 10. decembra, 2020. gada 17. jūnija, 2020. gada 12. oktobra, 2020. gada 20. novembra, 2020. gada 7. decembra un 2021. gada 10. maija secinājumus par KDAP,

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 5. jūnija secinājumus par jaunatni ārējā darbībā,

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 16. aprīļa secinājumus par atjaunotu partnerību ar dienvidu kaimiņreģionu — jauna programma Vidusjūras reģionam,

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 18. oktobra secinājumus par Bosniju un Hercegovinu un operāciju EUFOR Althea,

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 24. janvāra secinājumus par to, kā jaunā pakāpē pacelt ANO un ES stratēģisko partnerību miera operāciju un krīžu pārvarēšanas jomā: 2022.–2024. gada prioritātes,

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 21. februāra sanāksmes secinājumus, ar kuriem tiek pagarināta un pastiprināta koordinētas klātbūtnes jūrā koncepcijas īstenošana Gvinejas līcī,

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 23. maija secinājumus par Eiropas Savienības pozīcijas kiberjautājumos izstrādi,

—	ņemot vērā Ārlietu padomes 2022. gada 16. maija sanāksmi un Ārlietu padomes 2022. gada 17. maija sanāksmi ar aizsardzības ministriem,

—

ņemot vērā globālo stratēģiju “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība: stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, ar ko 2016. gada 28. jūnijā nāca klajā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP),

—	ņemot vērā dokumentu “Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai — Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību”, ko Padome apstiprināja 2022. gada 21. martā un ko Eiropadome apstiprināja 2022. gada 25. martā,

—	ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2020. gada 6. novembra Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedi un Parlamenta 2022. gada 7. jūnija rezolūciju par šo ceļvedi (14),

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2014. gada 6. marta kopīgo paziņojumu “Atklātai un drošai jūras videi pasaulē: Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģijas elementi” (JOIN(2014)0009),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 24. jūlija paziņojumu par ES Drošības savienības stratēģiju (COM(2020)0605),

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 15. februāra paziņojumu “Komisijas ieguldījums Eiropas aizsardzībā” (COM(2022)0060),

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 15. februāra paziņojumu “Ceļvedis attiecībā uz drošībai un aizsardzībai kritiski svarīgām tehnoloģijām” (COM(2022)0061),

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 18. maija kopīgo paziņojumu par aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzi un turpmāko virzību (JOIN(2022)0024),

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 16. decembra kopīgo paziņojumu “ES kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei” (JOIN(2020)0018),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 22. februāra paziņojumu “Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību” (COM(2021)0070),

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu “Militārās mobilitātes rīcības plāns 2.0” (JOIN(2022)0048),

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu “ES kiberaizsardzības politika” (JOIN(2022)0049),

—	ņemot vērā Eiropas Aizsardzības fonda otro gada darba programmu, ko Komisija pieņēma 2022. gada 25. maijā,

—	ņemot vērā Ziemeļatlantijas līgumu,

—	ņemot vērā Madrides samita deklarāciju, ko pieņēma NATO valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Madridē 2022. gada 29. jūnijā,

—	ņemot vērā Zviedrijas un Somijas 2022. gada 18. maijā kopīgi iesniegtos pieteikumus pievienoties NATO un to, ka NATO sabiedrotie 2022. gada 5. jūlijā parakstīja Somijas un Zviedrijas pievienošanās protokolus,

—	ņemot vērā NATO 2022. gada stratēģisko koncepciju, ko NATO valstu un valdību vadītāji pieņēma NATO samitā Madridē 2022. gada 29. jūnijā,

—	ņemot vērā trīs kopīgās deklarācijas par ES un NATO sadarbību, kas parakstītas 2016. gada 8. jūlijā, 2018. gada 10. jūlijā un 2023. gada 10. janvārī,,

—	ņemot vērā vienoto priekšlikumu kopumu par Varšavas kopīgās deklarācijas īstenošanu, kuru veido 74 priekšlikumi un kuru ES Padome un NATO Padome apstiprināja 2016. gada 6. decembra un 2017. gada 5. decembra sanāksmēs,

—	ņemot vērā 2022. gada 20. jūnija septīto progresa ziņojumu par to, kā tiek īstenots vienotais priekšlikumu kopums, kuru ES Padome un NATO Padome apstiprināja 2016. gada 6. decembra un 2017. gada 5. decembra sanāksmēs,

—	ņemot vērā attiecīgos ziņojumus un ieteikumus, ko pieņēmusi NATO Parlamentārā asambleja (NATO PA),

—	ņemot vērā ES un ASV samitā pieņemto 2021. gada 15. jūnija paziņojumu “Ceļā uz atjaunotu transatlantisko partnerību”,

—	ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra un PV/AP 2021. gada 3. decembra kopīgo paziņojumu par ES un ASV drošības un aizsardzības dialoga sākšanu, kā arī turpmākās sanāksmes saistībā ar šo dialogu,

—

ņemot vērā nepamatoto un neizprovocēto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, Krievijas nelikumīgo iebrukumu Krimā, Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos un visu šo minēto teritoriju aneksiju, kā arī Gruzijas Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionu un Moldovas Piedņestras reģiona okupāciju,

—	ņemot vērā jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu (MI), kosmosa iespējas un kvantu skaitļošanu, kas ne vien piedāvā cilvēcei jaunas iespējas, bet rada arī jaunas problēmas aizsardzības un ārpolitikas jomā, kuru risināšanai ir vajadzīga skaidra stratēģija un sabiedroto vienprātība,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, jo īpaši to 2.4. pantu, kas nosaka spēka pielietošanas aizliegumu, un 51. pantu par neatņemamām tiesībām uz individuālu un kolektīvu pašaizsardzību,

—	ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS),

—	ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1325(2000), 1889 (2013), 2122 (2013), 2242 (2015) un 2493 (2019) par sievietēm, mieru un drošību un Rezolūcijas 2250 (2015), 2419 (2018) un 2535 (2020) par jaunatni, mieru un drošību,

—	ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Kipru,

—	ņemot vērā 1975. gada Konferences par drošību un sadarbību Eiropā Helsinku noslēguma aktu,

—	ņemot vērā savu 2018. gada 12. septembra rezolūciju par autonomo ieroču sistēmām (15),

—	ņemot vērā savu 2018. gada 11. decembra rezolūciju par militāro mobilitāti (16),

—	ņemot vērā savu 2019. gada 12. marta rezolūciju par ES konfliktu novēršanas un mediācijas spēju uzlabošanu (17),

—

ņemot vērā savu 2019. gada 26. novembra nostāju par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz aizsardzības pasākumiem Savienības satvarā groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un Direktīvu 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (18),

—	ņemot vērā savu 2020. gada 17. septembra rezolūciju par ieroču eksportu: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana (19),

—	ņemot vērā savu 2021. gada 25. marta rezolūciju par Direktīvas 2009/81/EK īstenošanu attiecībā uz iepirkumu aizsardzības un drošības jomā un Direktīvas 2009/43/EK īstenošanu attiecībā uz tādu produktu nodošanu, kas saistīti ar aizsardzību (20) (“Iepirkuma direktīva”),

—	ņemot vērā savu 2021. gada 7. jūlija rezolūciju par ES un NATO sadarbību transatlantisko attiecību kontekstā (21),

—	ņemot vērā savu 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par stāvokli ES kiberaizsardzības spēju jomā (22),

—	ņemot vērā savu 2022. gada 17. februāra rezolūciju par 2021. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu (23),

—	ņemot vērā savu 2022. gada 17. februāra rezolūciju par 2021. gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (24),

—	ņemot vērā savu 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu (25),

—	ņemot vērā savu 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (26),

—	ņemot vērā savu 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmes secinājumiem, tostarp par jaunākajiem notikumiem saistībā ar karu Ukrainā un ES sankcijām pret Krieviju, un to īstenošanu (27),

—	ņemot vērā savu 2022. gada 8. jūnija ieteikumu Padomei un PV/AP par ES ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu (28),

—	ņemot vērā savu 2022. gada 8. jūnija rezolūciju par drošību Austrumu partnerības reģionā un kopējās drošības un aizsardzības politikas nozīmi (29),

—	ņemot vērā savu 2022. gada 14. septembra ieteikumu Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par atjaunotu partnerību ar dienvidu kaimiņreģionu — jauna programma Vidusjūras reģionam,

—	ņemot vērā savu 2022. gada 14. decembra normatīvo rezolūciju par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido instrumentu atbalsta sniegšanai Ukrainai 2023. gadā (makrofinansiālā palīdzība +) (30),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0296/2022),

tā kā Eiropa piedzīvo vissarežģītāko militāro un nemilitāro draudu kombināciju kopš Aukstā kara beigām, ko saasinājis neizprovocētais, nepamatotais un nelikumīgais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu; tā kā tiek īstenoti nemilitāri draudi, arī dezinformācija, kiberuzbrukumi, uzbrukumi kritiski svarīgai infrastruktūrai, slepkavības, sabotāžas akti, ekonomiskais spiediens, pārtikas un enerģētiskā šantāža, migrantu instrumentalizācija un graujoša politiskā ietekme; tā kā nav pieņemams nekāds tīšs kaitējums aktīvai Eiropas enerģijas infrastruktūrai un uz šādu kaitējumu būtu maksimāli stingri jāreaģē; tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzbrukums noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai; tā kā šis agresijas karš ir uzbrukums Eiropas drošības arhitektūrai, kas izveidota pēc Otrā pasaules kara un beidzoties Aukstajam karam, kurā piedalījās arī Krievija; tā kā karu pret Ukrainu un agresiju pret Eiropu un Rietumvalstīm prezidents V. Putins ir apzināti izvēlējies īstenot ar eskalāciju, pielietojot tādas metodes kā viltus referendumu rīkošana okupētajās Ukrainas teritorijās, Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas teritoriju aneksija, Krievijas spēku daļēja mobilizācija, kā arī ar atkārtotiem un aizvien lielākiem draudiem, tostarp draudiem izmantot kodolieročus; tā kā prezidenta Vladimira Putina 2022. gada 21. septembra dekrēts, ar kuru Krievijas Federācijā ir izsludināta daļēja mobilizācija, izraisīja migrācijas spiedienu pie Gruzijas, Kazahstānas un Baltijas valstu robežām, jo Krievijas iedzīvotāji steidzās pamest valsti, taču pats svarīgākais ir tas, ka ar brutālo agresiju pret Ukrainu un genocīdu, kas tiek pastrādāts pret ukraiņiem, viņš ir izraisījis prātam neaptveramas ciešanas, un tas ir novedis pie lielākā bēgļu plūsmas viļņa kopš Otrā pasaules kara laikiem; tā kā Ukraina sargā ne vien savu suverenitāti un teritoriālo integritāti, bet arī Eiropas kopīgās demokrātijas vērtības; tā kā nebija stabilu un iedarbīgu pasākumu, kas nepieļautu Krievijas agresiju pret Ukrainu; tā kā Krievija vairākas reizes ir draudējusi Ukrainai, NATO un ES dalībvalstīm ar kodolkaru;

B.	tā kā Ukrainas uzvara ir arī jautājums par uzticēšanos ES un tās drošības un aizsardzības politikai;

tā kā, reaģējot uz šiem draudiem, ES ir steidzami jāpanāk, ka ar savu ārpolitiku un drošības un aizsardzības politiku tā spēj efektīvāk aizstāvēt savas intereses, vērtības un iedzīvotājus gan ES teritorijā, gan aiz tās robežām un pirmkārt un galvenokārt kaimiņvalstīs, lai tādējādi panāktu mieru, drošību cilvēkiem, ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju un lai atbalstītu savus partnerus; tā kā Stratēģiskais kompass ir izveidots, lai ES rīcībā būtu nepieciešamie stratēģiskie norādījumi, reāli un operatīvi instrumenti, ar ko strādāt pie saskaņotas un uzticamas drošības politikas veidošanas, un lai ES kļūtu par efektīvu un spējīgu drošības garantu un pārliecinošu dalībnieku pasaules mērogā; tā kā ir steidzami jāpalielina ES drošības un aizsardzības spējas, cita starpā pamatojoties arī uz vēl nepieredzēto atbalstu Ukrainai un, konkrētāk, izmantojot tieši Eiropas Miera mehānismu (EMM), kā arī nodrošinot savstarpēji papildinošu saikni ar NATO; tā kā Krievija īsteno hibrīdagresiju, tāpēc brīvas Eiropas aizsardzība ir jāveido vispusīgi un daudzšķautņaini, aptverot visas kritiski svarīgās jomas — sākot ar tradicionālo militāro spēju uzlabošanu līdz kritiski svarīgas civilās infrastruktūras, piegādes ķēžu un enerģijas iekārtu aizsardzībai —, kā arī aktīvi cīnoties pret dezinformāciju un draudiem kiberdrošībai; tā kā Krievijas agresija pret Ukrainu ir akcentējusi investīciju trūkumu drošības un aizsardzības jomā vairākās ES un NATO dalībvalstīs; tā kā NATO austrumu flangā papildu aizsardzībai ir izvietojusi tūkstošiem sauszemes, gaisa un jūras spēku; tā kā NATO Ukrainas vārdā palīdz koordinēt palīdzības pieprasījumus; tā kā sprādziens, kura rezultātā tika bojāti gāzes cauruļvadi “Nord Stream”, bija mērķtiecīgs uzbrukums ES kritiski svarīgajai infrastruktūrai; tā kā Baltkrievija ir kļuvusi par Krievijas līdzdalībnieci karā pret Ukrainu;

D.	tā kā Ārlietu padome 2022. gada 12. decembrī nolēma 2023. gadā par 2 miljardiem EUR palielināt visu EMM maksimālo apjomu, pieļaujot iespēju to vēlāk palielināt vēl vairāk;

E.	tā kā Parlaments un Padome 2022. gada decembrī vienojās par atbalsta pasākumu kopumu 18 miljardu EUR apmērā, kas jāsniedz Ukrainai visu 2023. gadu;

F.	tā kā Stratēģiskajā kompasā ir noteikts: “Spēcīgāka un spējīgāka Eiropas Savienība drošības un aizsardzības jomā dos pozitīvu ieguldījumu globālajā un transatlantiskajā drošībā un papildina NATO, kas joprojām ir tās locekļu kolektīvās aizsardzības pamats. Šie divi aspekti ir cieši saistīti.”;

tā kā ES integrētā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm ļauj saskaņoti izmantot dažādas ES spējas, un ar šo pieeju būtu jāpanāk, ka drošības un aizsardzības politika papildina citus civilos instrumentus, kuri savukārt papildina minēto politiku, lai tādējādi veicinātu drošību cilvēkiem un noturīgu mieru Eiropā un plašākā pasaulē;

tā kā aizvadītajos desmit gados Ķīnas Tautas Republika par aptuveni 600 % ir palielinājusi savus aizsardzības izdevumus un izmanto savu militāro spēku, lai iebaudītu un apdraudētu kaimiņus, jo īpaši Taivānu, kā par to nesen liecināja militārie manevri pēc tam, kad šā gada augustā bija notikusi Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi (Nancy Pelosi) vizīte Taivānā, un tā kā Ķīnas bīstamās militārās darbības un provokācijas joprojām ir ikdienišķas; tā kā Ķīnas Tautas Republika neieņem skaidru nostāju attiecībā uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kas ir starptautisko tiesību pamatprincipu pārkāpums; tā kā 2022. gadā ievērojami palielinājās Krievijas un Ķīnas militārā sadarbība, kā to uzskatāmi apliecināja daudzās kopīgās militārās mācības;

tā kā 2022. gada decembra beigās divi nozīmīgi ES partneri — Japāna un Dienvidkoreja — savu atjaunināto drošības stratēģiju dokumentos akcentēja nepieciešamību pēc sadarbības ar ES; tā kā Japāna turklāt ir paziņojusi, ka divkāršo savu aizsardzības izdevumu apjomu, lai tas sasniegtu 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP); tā kā gan Japānai, gan Dienvidkorejai nākas risināt trīskāršu drošības problēmu, kuras pamatā ir Krievijas, Ķīnas un Ziemeļkorejas radītie draudi; tā kā 2022. gadā Ziemeļkoreja veica vairāk nekā 90 raķešu izmēģinājumu, kas pilnīgi noteikti ir līdz šim lielākais šādu izmēģinājumu skaits, un tiek runāts par septīto kodolizmēģinājumu — pirmo kopš 2017. gada —, kurš nopietni pasliktinātu drošības situāciju gan reģiona, gan visas pasaules mērogā;

J.	tā kā austrumu kaimiņreģionam un Rietumbalkānu valstīm ir vajadzīgs miermīlīgs konfliktu risinājums, lielāka stabilitāte un drošība, kā arī lielāka savstarpējā sadarbība; tā kā drošību šajos reģionos negatīvi ietekmē Krievijas iebrukums Ukrainā;

tā kā Arktikas reģions kļūst arvien nozīmīgāks ģeopolitikas, ekonomikas attīstības un transporta kontekstā, un vienlaikus tam ir aktuālas ar klimata pārmaiņām, militarizāciju un migrāciju saistītas problēmas; tā kā satraukumu raisa aizvien lielāka Krievijas militārā aktivitāte un spēku koncentrēšana Arktikā;

tā kā ir augusi Krievijas ietekme Āfrikā, jo īpaši tādēļ, ka šajā kontinentā vēršas plašumā Vāgnera grupas klātbūtne; tā kā Vāgnera grupas ietekme kļūst aizvien spēcīgāka tādās valstīs kā Mali un Centrālāfrikas Republika; tā kā tiek ziņots, ka Vāgnera grupa ir pastrādājusi nežēlīgus noziegumus Ukrainā, Mali, Lībijā, Sīrijā un Centrālāfrikas Republikā; šīs grupas ietekmi Mali stiprina valsts iestāžu nevēlēšanās sadarboties ar Rietumu partneriem (tostarp ar Eiropas Savienības militāro apmācības misiju (EUTM) Mali), reģionālajām organizācijām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Daudzdimensionālo integrēto stabilizācijas misiju Mali (MINUSMA);

tā kā rūpniecības fragmentācija pa atsevišķām valstu pozīcijām Eiropas militāro spēju veidošanas un iepirkumu kontekstā katru gadu izmaksā 25 līdz 100 miljardus EUR, un tas būtiski ietekmē visu aizsardzības nozares konkurētspēju kopumā; tā kā 2020. gadā dalībvalstis kolektīvi iepirka tikai aptuveni 11 % no visa sava ekipējuma (un 2021. gadā tie bija 8 %), lai gan ir nodrošināts līdzfinansējums ar tādām no ES budžeta finansētām programmām kā Savienības sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai (PADR) un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EDIDP) un pašas dalībvalstis apņēmušās sasniegt 35 % īpatsvaru kopīgiem iepirkumiem aizsardzības jomā; tā kā no 1999. līdz 2021. gadam ES izdevumu kopsumma aizsardzībai palielinājās par 20 %, pretstatā 66 % Amerikas Savienotajās Valstīs, 292 % Krievijā un 592 % Ķīnā; tā kā dalībvalstis ir vienojušās par lielākiem un labākiem izdevumiem aizsardzībai, kas galvenokārt būtu jānovirza sadarbības iniciatīvām un jāsaskaņo ar ES NATO dalībvalstu saistībām attiecībā uz aizsardzības izdevumiem; tā kā ES ir vēl aktīvāk jāveicina pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija drošības un aizsardzības jomā; tā kā par spējīgu drošības procesu dalībnieci ES apņēmās kļūt jau vairāk nekā pirms 20 gadiem, taču rezultāti spēju veidošanas, sadarbspējas un rentablas sadarbības ziņā joprojām ir diezgan pieticīgi, kaut arī ir ieviestas dažādas struktūras un procesi, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūra, Spēju attīstības plāns, pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO), Militārās plānošanas un īstenošanas centrs (MPĪC) un koordinētais ikgadējais pārskats par aizsardzību (CARD); tā kā kopš 2017. gada ir sākusies 61 PESCO projekta īstenošana, tomēr neviens no tiem nav vainagojies ar taustāmiem rezultātiem; tā kā Komisija un EĀDD ir piedāvājuši izveidot instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA) — ES īstermiņa instrumentu, ar ko iecerēts stimulēt kopīgo iepirkumu kritiski svarīgāko vajadzību nodrošināšanai; tā kā pašu dalībvalstu investīcijas papildinās 500 miljoni EUR no ES budžeta; tā kā ir sagaidāms, ka 2023. gadā pēc tam, kad būs pilnībā izveidots EDIRPA, Komisija piedāvās regulu, ar ko izveido Eiropas aizsardzības investīciju programmu (EAIP), tajā paredzot nosacījumus par dalībvalstu kopīgi īstenotu iepirkumu līdz ar tādām priekšrocībām kā atbrīvojums no PVN un ES nodrošināts finansiālais atbalsts; tā kā aizsardzība nemainīgi ir viena no dalībvalstu pamata kompetences jomām;

tā kā KDAP ir 12 civilās misijas un 7 militārās operācijas, uz kurām trijos kontinentos norīkoti aptuveni 5 000 darbinieku; tā kā tikai trīs no šīm operācijām ir ar izpildu pilnvarām (Atalanta, Eiropas Savienības jūras spēku militārā operācija Vidusjūras reģionā IRINI (EU NAVFOR MED IRINI), EUFOR Althea); tā kā KDAP misijas un operācijas nelabvēlīgi ietekmē lēns lēmumu pieņemšanas process un Padomes pārmērīgi detalizēti īstenota pārvaldība komplektā ar nepietiekamu koordināciju starp apmācības darbībām un militārā ekipējuma nodrošināšanu partneriem; tā kā aizvadītajos gados stabili ir samazinājies dalībvalstu norīkoto darbinieku kopskaits, turklāt misijām un operācijām pastāvīgi kaitē tas, ka dalībvalstis nepilda savus solījumus attiecībā uz pietiekamu militārā vai civilā personāla nodrošinājumu; tā kā šāda neizdarība grauj KDAP misiju un operāciju efektivitāti kopumā; tā kā KDAP misijas un operācijas lielā mērā stiprina Eiropas kaimiņreģionu noturību un stabilitāti; tā kā Civilās KDAP pakts ir galvenais instruments civilās KDAP stiprināšanai; tā kā pret ES KDAP misijām un operācijām bieži ir vērsti hibrīddraudi, arī dezinformācija, kas apdraud iespēju efektīvi stabilizēt valsti, kurā tās tiek īstenotas, un tā vietā vairo jau pastāvošo nestabilitāti, no kā labumu gūst vien ļaunprātīgas trešās valstis; tā kā ar EUFOR Althea ir iecerēts panākt, ka garantēti tiek īstenoti Deitonas līgumi, par kuriem panākta vienošanās 1995. gadā, un tā joprojām ir Bosnijas un Hercegovinas un visa reģiona drošībai un stabilitātei izšķirošas nozīmes operācija; tā kā EUFOR Althea pilnvaras ANO Drošības padome ir pagarinājusi vēl uz gadu; tā kā EUFOR Althea turpmāka īstenošana visvairāk ir tieši Bosnijas un Hercegovinas un visa reģiona interesēs; tā kā ES Robežu pārvaldības palīdzības misija Lībijā un EU NAVFOR MED IRINI veicina ilgtspējīgu mieru, drošību un stabilitāti, jo ar to palīdzību tiek īstenots ANO Drošības padomes Lībijai noteiktais ieroču embargo un notiek cīņa pret nelikumīgiem ieročiem un cilvēku tirdzniecību;

tā kā konfliktos nesamērīgi cieš sievietes un meitenes, un konfliktu ietekmē cita starpā saasinās ar dzimumu saistīta vardarbība, kā par to liecina arī nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu; tā kā būtu jāveicina un jāstiprina sieviešu līdzdalība miera uzturēšanas un militārajās operācijās; tā kā sieviešu īpatsvars ir 24 % no visiem civilo KDAP misiju, tikai 5 % no visiem militāro misiju un 6 % no visiem militāro operāciju dalībniekiem (31); tā kā dzimumu līdztiesība un sieviešu ieguldījums miera procesos ir svarīgi faktori, ir būtiski ES drošības un aizsardzības politikā iestrādāt dzimumu līdztiesības aspektu;

tā kā drošības un aizsardzības partnerības, kā arī noturīga sadarbība drošības un aizsardzības jomā ir būtiski instrumenti, ar ko atbalstīt ES ieceri kļūt par pasaules mēroga procesu dalībnieku; tā kā ES un NATO sadarbība un citas partnerības, piemēram, ar ANO, EDSO, Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti, Kanādu, Norvēģiju, Ukrainu, Gruziju, Rietumbalkānu valstīm, Japānu, Austrāliju, kā arī Āfrikas Savienības un dažām Āfrikas valstīm, ir neatņemams KDAP pamatelements;

tā kā kultūras mantojumam ir universāla dimensija, jo tā ir no tautu identitātes nešķirama vēstures liecība, kas starptautiskajai sabiedrībai ir jāaizsargā un jāsaglabā nākamajām paaudzēm; tā kā kultūru daudzveidībai ir svarīga nozīme, veicinot konfliktu novēršanu, izlīgšanu un ekstrēmisma izskaušanu;

tā kā militārās konkurētspējas uzturēšanai aizvien izšķirošāka nozīme ir jaunām tehnoloģijām — tādām kā MI —, kas tiek izmantotas, lai veidotu jaunas vai spēcīgākas militārās spējas (piemēram, MI darbināti kiberieroči, droni un autonomi vai pusautonomi ieroči un transportlīdzekļi), kā arī izlūkošanas un situācijas apzināšanās instrumentiem, jo visu šo elementu ietekmē mainās militārās operācijas un stratēģija;

tā kā Parlamenta aktīvais darbs pie KDAP politikas veidošanas stiprina ES demokrātiskos pamatus; tā kā Parlaments var ES līmenī likumīgi īstenot politisko kontroli un pārraudzību pār izpildvaru; tā kā nav oficiālu rūpīgas pārbaudes pilnvaru attiecībā uz EMM un EAF; tā kā Parlamenta īstenotā diplomātija ir sevi apliecinājusi kā papildu instruments, kas veicina stratēģisko komunikāciju un KDAP misiju un operāciju atpazīstamību un efektivitāti,

Impulsa izmantošana jaudīgākai KDAP

vērš uzmanību uz to, ka krasi ir pasliktinājusies Eiropas drošības situācija un ka tam par iemeslu ir nepamatotā, neizprovocētā un nelikumīgā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu; uzsver, ka šajā situācijā ES ir noteikti jāpalielina sava stratēģiskā autonomija un kopīgie centieni izveidot nepieciešamās aizsardzības spējas un jāizrāda lielāka gatavība arī turpmāk rīkoties vienoti, lai garantētu drošību, kā to sagaida ES iedzīvotāji;

akcentē līdz šim nepieredzēto un vienoto ES reakciju uz Krievijas karu pret Ukrainu, arī militārā ekipējuma nodrošināšanu ar EMM starpniecību; joprojām ir apņēmības pilns atbalstīt Ukrainas centienus nosargāt savu teritoriālo integritāti, suverenitāti un Eiropas vērtības; prasa ES strādāt vairāk un ātrāk, lai sniegtu Ukrainai nepieciešamo finansiālo, humāno un militāro palīdzību un ekipējumu, arī nāvējošu ekipējumu un jo īpaši smagos ieročus — tostarp “Leopard” tankus un mūsdienīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas —, jo tas viss Ukrainai ir vajadzīgs, lai šajā karā uzvarētu; ļoti atzinīgi vērtē Padomes lēmumu — kā uz to iepriekš bija aicinājis Parlaments, — izveidot militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine), kas stiprinātu Ukrainas bruņoto spēku militārās spējas, lai efektīvi varētu īstenot militārās operācijas, jo tas ļautu Ukrainai nosargāt savu teritoriālo integritāti valsts starptautiski atzītajās robežās, efektīvi realizēt savu suverenitāti un aizsargāt civiliedzīvotājus; aicina dalībvalstis ātrāk sniegt Ukrainai militāro palīdzību un jo īpaši piegādāt ieročus, reaģējot uz skaidri noteiktām vajadzībām; šajā sakarībā aicina Vācijas kancleru O. Šolcu rosināt veidot attiecīgo Eiropas valstu Eiropas konsorciju, kas nodrošinātu, ka bez turpmākas vilcināšanās Ukrainai tiek piegādāti “Leopard 2” kaujas pamattanki; prasa, lai ES un dalībvalstis palīdzētu Ukrainai vairot spēju atjaunot savus spēkus un efektīvi īstenot operācijas, tā palīdzot valstij atgūt teritoriālo integritāti un efektīvi realizēt savu suverenitāti, aizsargāt civiliedzīvotājus, kā arī preventīvi iedarboties un reaģēt uz Krievijas īstenoto militāro ofensīvu; prasa vērsties ar papildu sankcijām pret personām, vienībām un struktūrām, kas atbildīgas par dažādiem pret Ukrainu pastrādātiem noziegumiem;

uzsver, ka ir vajadzīga solidaritāte starp dalībvalstīm, jo īpaši ar tām dalībvalstīm, kas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir tieši pakļautas dažādiem nenovēršamiem apdraudējuma un problēmu faktoriem uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā; šajā sakarībā pilnībā atbalsta centienus aktivizēt LES 42. panta 7. punktu;

maksimāli asi nosoda to, ka Krievija ir nelikumīgi anektējusi Krimu un četrus Ukrainas — Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas — apgabalus, un nosoda Krievijas draudus izmantot kodolieročus; uzsver, ka pret Krieviju noteikto sankciju izpilde nemainīgi ir viens no galvenajiem elementiem ES instrumentu klāstā, kas vērsti pret Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu; atzinīgi vērtē devīto sankciju kopumu, kuru Komisija sagatavojusi, reaģējot uz nelikumīgu referendumu rīkošanu Ukrainas reģionos, Krievijā karaklausībai pakļauto personu mobilizāciju un V. Putina draudiem izmantot kodolieročus, un atzinīgi vērtē devītā šāda kopuma gatavošanu; vērš uzmanību uz to, ka nesodāmība pēc 2008. gada iebrukuma Gruzijā ir viens no faktoriem, kas noveda pie Krievijas agresijas kara pret Ukrainu;

mudina ES un dalībvalstis krietni samazināt plaisu, kas Ukrainai solīto šķir no faktiski piegādātās militārās palīdzības; aicina ES un dalībvalstis rast risinājumu problemātiskajiem posmiem, kuru dēļ kavējas tālas darbības rādiusa raķešu, tanku un bruņumašīnu piegāde Ukrainai pietiekamos daudzumos, un tā atbalstīt iespēju sākt vērienīgāku pretuzbrukumu; prasa, lai ES un tās partneri sadarbībā ar Ukrainu sāktu vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas procesu, apsverot iespējamos notikumu pavērsienus kaujas laukā un prognozējot potenciālo pieprasījumu pēc ieročiem un munīcijas, kā arī potenciālās palīdzības virzienu un apjomu;

ļoti atzinīgi vērtē to, ka turpinās nopietna militārā atbalsta sniegšana, lai stiprinātu Ukrainas pretgaisa aizsardzības un kājnieku resursus; aicina ES un NATO dalībvalstis palielināt militāro palīdzību un tādēļ jo īpaši piegādāt nepieciešamos smagos ieročus;

ir pamatīgi satriekts par uzbrukumiem vairākām Ukrainas atomelektrostacijām, par to ieņemšanu un par faktu, ka šajos objektos atkārtoti ir izvērsta karadarbība, kopš Krievija sāka savu nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu; ir ļoti nobažījies par to, ka Krievijas spēki joprojām atrodas ieņemtajā Zaporižjas atomelektrostacijā (ZAES), kas ir Eiropā lielākā atomelektrostacija, un tur gūstā tās darbiniekus, no kuriem daži uz laiku ir bijuši nolaupīti un kuri pastāvīgi strādā okupācijas spēku spiediena ietekmē; ir vienlīdz nobažījies par to, ka elektrostacijā un tās teritorijā notiekošās karošanas dēļ objektā ir bijuši vairāki elektroapgādes pārrāvumi, kas nopietni palielina kodolkatastrofas risku; pieprasa nekavējoties izvest Krievijas militāro personālu no ZAES un tai pieguļošās teritorijas un izveidot ap šo objektu demilitarizētu zonu, apzinoties, ka karošana pie šī objekta var novest pie milzīgas katastrofas ar neiedomājamām sekām; mudina ES palīdzēt Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai un citām organizācijām nekavējoties īstenot nepieciešamos kodoldrošības pasākumus; prasa, lai ES un dalībvalstis veicinātu pilnīgu aizliegumu īstenot militārus uzbrukumus kodolobjektiem un militārus uzbrukumus no šādiem objektiem, bez izņēmuma, saskaņā ar starptautisko tiesību normām;

prasa ES un dalībvalstīm apsvērt iespējamos risinājumus tam, kā stiprināt uzturēšanas, tehniskās apkopes un remonta iekārtas, lai palielinātos remontēta militārā ekipējuma atkārtotas piegādes no partnervalstīm;

atzinīgi vērtē jaunās ES iniciatīvas, ar ko iecerēts palielināt gan Eiropas drošību un aizsardzību, gan ES dalībvalstu spējas, un jo īpaši Versaļas deklarāciju, Stratēģisko kompasu un kopīgo paziņojumu par aizsardzības investīciju nepietiekamību; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko iecerēts stimulēt kopīgu iepirkumu (EDIRPA), tomēr uzsver, ka ir jāpiešķir budžeta resursi, jo īpaši ar dalībvalstu un lielāku valsts aizsardzības budžetu palīdzību; vērš uzmanību uz to, ka būtu jāizvērtē iespējas panākt lielāku Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) ietekmi un atbildību turpmākos kopīga iepirkuma projektos; pieprasa vērienīgākus mērķus attiecībā uz aizsardzības investīciju izdevumiem un dalībvalstu kopīgu iepirkumu; atzinīgi vērtē paziņojumu par to, ka pēc tam, kad 2023. gadā būs pilnībā izveidots EDIRPA, Komisija nāks klajā ar regulu par Eiropas aizsardzības investīciju programmu (EAIP), kuras budžets arī būtu krietni jāpalielina; vērš uzmanību uz to, ka tas ir nozīmīgs solis ceļā uz Eiropas aizsardzības savienību; pieprasa lielākas iespējas finansēt Eiropas aizsardzības rūpniecību, ja vien attiecīgais finansējums tiek ieguldīts sadarbības projektos un nodrošina pievienoto vērtību; atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas stratēģisko Eiropas drošības iniciatīvu (SESI), kas izziņota 2022. gada 10. martā un ar ko iecerēts mobilizēt 6 miljardus EUR investīcijās Eiropas divējāda lietojuma drošības un aizsardzības sistēmu atbalstam, un mudina banku apsvērt visus iespējamos risinājumus, kā finansēt Eiropas aizsardzības rūpniecības īstenotus sadarbības projektus, cita starpā arī iespēju tādēļ pārskatīt savus noteikumus; pieprasa adekvāta budžeta piešķiršanu visiem Eiropas aizsardzības instrumentiem, jo īpaši Eiropas Aizsardzības fondam, militārajai mobilitātei, nākamajiem EDIRPA un EAIP, un tāpēc prasa no budžeta atbilstoši finansēt visus Eiropas aizsardzības instrumentus; akcentē NATO 2 % īpatsvara mērķi, kas vēlreiz apstiprināts NATO 2014. gada septembra samitā Velsā, un atzinīgi vērtē to, ka pēdējā laikā lielākā daļa ES NATO dalībvalstu ir virzījušās uz šī mērķa sasniegšanu, kurš būtu uzskatāms par minimālo mērķrādītāju, ko līdz šim apstākļos, kad ir vislielākais drošības apdraudējums, kāds bijis aizvadītajās desmitgadēs, Eiropas gadījumā ir sasniegušas vien dažas valstis, galvenokārt tās, kuras atrodas austrumu flangā; tomēr uzsver — ņemot vērā problēmu pašreizējo aktualitāti, aizsardzības nozarē būs vajadzīgas papildu investīcijas;

10.

atzinīgi vērtē Stratēģiskā kompasa jauno ieceri nodrošināt Savienību ar redzējumu, kopīgu stratēģisko aizsardzības kultūru un instrumentiem, kas ļautu tai kļūt par efektīvu drošības garantu, kā arī vairot ES drošību un aizsardzību, tādēļ palielinot ES noturību un padarot to rīkoties un reaģēt spējīgāku, lai ES ar ātru rīcību varētu nosargāt mūsu intereses, principus un vērtības, kā arī aizsargāt sevi un savus iedzīvotājus; atzinīgi vērtē Stratēģiskajā kompasā pausto stingro apņemšanos visā KDAP veicināt pamatīgāku drošību cilvēkiem; atgādina, ka Stratēģiskajam kompasam ir jābūt dinamiskam procesam, kas regulāri jāatjaunina un jāpielāgo, pamatojoties uz kopējo draudu analīzi; uzskata, ka Stratēģiskais kompass ir būtisks stimuls, kas varētu radīt vajadzīgo impulsu virzībai uz reālu Eiropas aizsardzības savienību, par pamatu ņemot ES integrēto pieeju, un dotu ES iespēju rīkoties kā spējīgam dalībniekam drošības jomā un kā uzticamam partnerim; prasa laikus un operatīvi īstenot aptuveni 80 konkrētas darbības un tās regulāri atjaunināt kopā ar ES apdraudējuma analīzi; uzsver, ka šī kopējā apdraudējuma analīze stiprinās ES stratēģisko kultūru un piedāvās ieteikumus attiecībā uz to, kā noteikt politikas mērķu prioritāti un veikt vajadzīgos pielāgojumus drošības un aizsardzības jomā; atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība Stratēģiskajā kompasā ir pievērsta Austrumeiropas partnervalstīm, un drošības jomā pieprasa spēcīgāku ES sadarbību ar Ukrainu, Gruziju un Moldovas Republiku, sevišķi tādos aspektos kā kiberdrošība un pasākumi hibrīddraudu un dezinformācijas apkarošanai; atzīmē, ka uz jaunajām problēmām, kas ārējās drošības kontekstā aktuālas ES un dalībvalstīm, pirmkārt un galvenokārt jāreaģē, apliecinot un realizējot spējas uz vietas, jo tā varēs labāk izvērtēt krīzes situācijas, ātrāk pieņemt lēmumus un izlēmīgāk rīkoties; prasa, lai visas dalībvalstis un ES iestādes šajā procesā izrādītu noturīgu politisko gribu, kas nodrošinātu, ka Savienība ir gatava dot pretsparu dažnedažādiem militāriem un nemilitāriem draudiem; drošības jomā atkārtoti pieprasa pamatīgāku sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, piemēram (bet ne tikai), ar ANO, Āfrikas Savienību, tās miera uzturēšanas misijām kopīgos misiju apgabalos, kā arī ar EDSO; aicina EĀDD regulāri un vispusīgi ziņot Drošības un aizsardzības apakškomitejai par Stratēģiskā kompasa īstenošanu; uzsver, ka KDAP izstrādes procesā svarīga ir jēdzīga pilsoniskās sabiedrības līdzdalība;

11.

ļoti atzinīgi vērtē atbalsta pasākumu kopumu 18 miljardu EUR apmērā, par ko ES vienojās 2022. gada decembrī, un uzskata to par pierādījumu, ka ES un tās dalībvalstis nelokāmi atbalsta Ukrainu, un par iespaidīgu liecību tam, ka šis atbalsts tiks nodrošināts tik ilgi, cik vien būs nepieciešams;

12.

atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā iespaidīgi ir izmantots EMM, lai palīdzētu partneriem novērst konfliktu, saglabāt mieru un stiprināt starptautisko drošību un stabilitāti; aicina dalībvalstis palielināt EMM budžetu, lai ES varētu stiprināt Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas noturību un aizsardzības spējas; atgādina, ka ar EMM ir jāsniedz militārā palīdzība un jānodrošina ieroču piegādes atbilstoši aizvien lielākām Ukrainas bruņoto spēku operatīvajām prasībām, vienlaikus pilnībā ievērojot ES kopējo nostāju par ieroču eksportu, starptautiskajām cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām, kā arī nodrošinot pienācīgu pārredzamību un pārskatatbildību;

13.

pieprasa, lai ES atbalstītu Kijivas Drošības paktu kā tūlītēju pagaidu risinājumu Ukrainas drošībai;

14.

atzinīgi vērtē 2022. gada decembrī pieņemto Padomes lēmumu palielināt EMM budžetu un pieprasa to nevilcinoties īstenot, taču uzsver, ka ar šo palielinājumu, iespējams, nepietiks, un tāpēc atkārtoti norāda, ka ir vēl vairāk jāpalielina EMM maksimālais apjoms un jāizveido atsevišķs EMM finansējums Ukrainai, kas garantētu pienācīgu atbalstu šai valstij; akcentē nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktu atbalstu Āfrikas partneriem, ņemot vērā to, cik daudz krīžu ir aktuālas šajā kontinentā, un neatstāt bez ievērības citus prioritārus reģionus, tostarp mums tieši kaimiņos; prasa nopietni palielināt militāro atbalstu visos aspektos, arī apmācību un informācijas apmaiņu ar citām īpaši neaizsargātām valstīm, piemēram, ar Moldovas Republiku, Gruziju un Rietumbalkānu valstīm; prasa ar visu ekipējuma nodrošināšanai paredzēto EMM atbalstu veicināt arī spēcīgāku ES Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EDTIB) un, ja tas ir būtiski Eiropas suverenitātei, šo atbalstu īstenot, to koordinējot ar visiem ES partneriem, tostarp NATO, lai vairotu lietderību un nepieļautu lieku dublēšanos; atkārtoti norāda, ka EMM strādā arī kā iespēja finansēt ar KDAP īstenojamu militāro operāciju kopējās izmaksas; piekrīt Stratēģiskajā kompasā konstatētajam, proti, ka kopējo izmaksu apjomu var palielināt, lai EMM varētu izmantot vairāk un lai stimulētu spēku formēšanu KDAP militārajām misijām un operācijām; prasa rezultatīvi izvērtēt to, kā ar EMM tiek īstenoti palīdzības pasākumi un kā tie ietekmē konfliktu dinamiku partnervalstīs;

15.

uzsver, ka PESCO ir svarīga ES aizsardzības spēju uzlabošanai; pauž nožēlu, ka dalībvalstis vēl arvien pilnībā neizmanto PESCO struktūru un ka šādas sadarbības īstenošanas rezultāti joprojām krietni atpaliek no iecerētā; aicina PV/AP un dalībvalstis pamatīgi izvērtēt PESCO projektu rezultātus un to perspektīvas, un tas nozīmē, ka cita starpā būtu jāapsver iespēja apvienot, pārgrupēt un pat slēgt projektus, kuru īstenošana nav pietiekami rezultatīva, un tā vietā ieguldīt spēkus mazākā skaitā prioritāru projektu, kas sagatavoti, lai novestu pie konkrētām darbībām, kā norādīts Stratēģiskajā kompasā; pauž pamatīgu nožēlu, ka Parlamentam nav attiecīgas iespējas rūpīgi pārbaudīt PESCO projektus;

16.

atzinīgi vērtē to, ka situācijas apzināšanās un stratēģiskā prognozēšana uz izlūkošanā balstītu spēju pamata ir nozīmīgi Stratēģiskā kompasa elementi; uzsver, ka precīza un savlaicīga izlūkošana ir svarīga efektīviem ES lēmumu pieņemšanas un krīzes pārvarēšanas procesiem un ka izlūkošanas jomā ir jāpanāk krietni lielāka apmaiņa un sadarbība starp dalībvalstīm, arī Savienības līmenī, un ar līdzīgi domājošiem partneriem; prasa KDAP misijās un operācijās vajadzības gadījumā veidot izlūkošanas vienības, kas sniegtu informāciju ES Izlūkošanas un situāciju centram (EU IntCen), Eiropas Savienības Militārajam štābam (ESMŠ), MPĪC un Civilās plānošanas un īstenošanas centram (CPĪC); prasa visām KDAP misijām un operācijām izvērst ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu ar EU IntCen, ESMŠ, MPĪC un CPĪC; vērš uzmanību uz to, ka droša komunikācija ir svarīga ticamai izlūkošanai; pieprasa pastāvīgu izlūkošanas datu plūsmu no dalībvalstīm uz ES par ārvalstu un drošības problēmām, kas rodas aiz Savienības robežām; prasa stiprināt EU IntCen un EĀDD centru reaģēšanai krīzes situācijās un tādēļ palielināt tiem atvēlētos resursus un vairot to spējas, lai dalībvalstis varētu droši apmainīties ar izlūkošanas datiem, veidot kopīgu stratēģisko kultūru un sniegt stratēģisku informāciju, jo tā varētu labāk prognozēt krīzes gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās un uz šīm krīzēm reaģēt; atzīmē svarīgo darbu, ko veic Eiropas Savienības Satelītcentrs (EU SatCen), un vērš uzmanību uz to, ka satelītuzņēmumu un izlūkošanas datu vākšanas jomās ES ir vajadzīgi atbilstoši resursi, jo īpaši tādēļ, lai nodrošinātu augstas izšķirtspējas satelītuzņēmumus KDAP misiju un operāciju atbalstam;

17.

uzsver, ka ir jāpanāk, lai galvenā uzmanība sabiedrībā stipri nopietnāk būtu pievērsta noturībai un reaģēšanai uz hibrīddraudiem; prasa iedarbināt jau esošos Savienības instrumentus, lai tie efektīvāk palīdzētu novērst hibrīddraudus un pret šādiem draudiem cīnīties; atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu par ES kiberaizsardzības politiku, kā arī lēmumu izstrādāt ES hibrīdaizsardzības instrumentu kopumu, ar ko koordinēti reaģēt uz hibrīdkampaņām; prasa ES un dalībvalstīm uzlabot savas spējas identificēt hibrīddraudus; uzsver, ka ir jāturpina izvērst ES kiberaizsardzības politiku un spējas, arī veidot ātrās kiberreaģēšanas vienības; akcentē nepieciešamību cīnīties pret ļaunprātīgu dezinformāciju un propagandu; uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš EĀDD aktīviem, telpām un pasākumiem ārzemēs, kā arī ES personāla drošībai, ja tas norīkots uz represīva režīma nedemokrātiskām valstīm; atkārtoti norāda, ka steidzami ir jāveido attiecīgo struktūru stratēģiskās komunikācijas spējas, arī drošas komunikācijas sistēmas un ātrās reaģēšanas spējas; akcentē nepieciešamību, cieši sadarbojoties ar NATO, palīdzēt partnervalstīm Rietumbalkānos un Austrumu partnerības valstīm efektīvi vērsties pret kiberuzbrukumiem un hibrīdkaru; uzsver — lai cīnītos ar draudiem, kas kļūst aizvien lielāki, un ar trešo valstu pret Eiropu vērsta diskursa vēršanos plašumā, ES ir aktīvāk jāstrādā, nodrošinot atbalstu, apmācību un spēju veidošanu attiecībās ar līdzīgi domājošām partnervalstīm;

18.

prasa piešķirt papildu atbalstu apmācībai un spēju veidošanai robežu pārvaldības un krīžu pārvarēšanas jomā valstīm, kas jūt nopietnas migrācijas plūsmas, arī valstīm, uz kurām kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas Federācijas bēg Krievijas pilsoņi — šajā gadījumā nodrošinot, ka pilnībā ir ievērotas viņu pamattiesības —, sevišķi ES dalībvalstīm un valstīm, kurās jau darbojas KDAP misijas vai operācijas; uzsver, ka noturību digitālajā laikmetā nosaka arī tas, vai mazināsies atkarība no kritiski svarīgiem materiāliem, tādiem kā retzemju metāli, kritiski svarīgi komponenti (piemēram, mikroshēmas), un no kritiski svarīgām tehnoloģijām, tādām kā bezpilota lidaparāti un autonoms militārais ekipējums; vērš uzmanību uz to, ka autonomie un daļēji autonomie bezpilota lidaparāti arvien vairāk tiek izmantoti gan militārajās operācijās, gan kritiskās infrastruktūras iekārtu uzturēšanas un drošības vajadzībām; ir ļoti nobažījies par šādas tehnikas piegādi un ļaunprātīgu izmantošanu;

19.

uzsver, ka atkarība no totalitāriem un autoritāriem režīmiem kritiski svarīgās nozarēs, tostarp enerģētikā, pamatīgi apdraud ES drošību; prasa, lai ES par prioritāti noteiktu savas atkarības mazināšanu un strādātu ar mūsu demokrātiskajiem sabiedrotajiem, tā cenšoties garantēt drošas un noturīgas piegādes ķēdes; atzīmē, ka ir vajadzīgs vispusīgs novērtējums un darbības, ar ko panākt atkrastes naftas un gāzes cauruļvadu, kabeļu un citu stratēģisku infrastruktūras aktīvu drošību; pieprasa ES un dalībvalstu izlēmīgu rīcību ES enerģijas tirgū, lai būtu garantēta stabila enerģijas piegāde;

20.

akcentē nepieciešamību garantēt kritiski svarīgas Eiropas infrastruktūras un piegādes ķēžu drošību un aizsardzību — piemēram, enerģētikas, elektroenerģijas, sakaru, transporta un rūpniecības nozarēs — pret sabotāžu un ārvalstu iejaukšanos, kā arī ieviest iedarbīgas monitoringa un uzraudzības sistēmas; nosoda iespējamo diversiju pret cauruļvadiem “Nord Stream” Baltijas jūrā un pieprasa rūpīgu izmeklēšanu un attiecīgu atbildes reakciju; uzsver, ka par prioritāti cita starpā ir svarīgi noteikt arī zemūdens infrastruktūras (piemēram, cauruļvadu un optiskās šķiedras kabeļu) aizsardzību;

21.

atzinīgi vērtē Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedi, kurā atzīts, ka klimata pārmaiņas ir apdraudējumu vairojošs faktors ar fundamentālu ietekmi uz mūsu drošību ilgtermiņā, un kurā izklāstītas konkrētas darbības, lai risinātu aizvien aktuālākus klimata un drošības sasaistes jautājumus; klimata pārmaiņas iesaka ņemt vērā kā saistītu faktoru, plānojot un īstenojot KDAP misijas un operācijas; akcentē nepieciešamību palielināt investīcijas “zaļajā” aizsardzībā un tādēļ jo īpaši palielināt to militārās un duālās tehnoloģiskās inovācijas daļu, kas vērsta uz oglekļneitrālu degvielu un piedziņas sistēmām militārām lidmašīnām, kuģiem un citiem transportlīdzekļiem; uzsver, ka Savienībai ārējās darbības jomā un dalībvalstu bruņotajiem spēkiem būtu jācenšas mazināt savu oglekļa pēdu, tā mazinot savu ietekmi uz klimata pārmaiņām un vidi; atkārtoti prasa, lai attiecīgo ES finansējumu ES nodrošinātu ar integrētu pieeju, kas ietver enerģijas, oglekļa un vides pēdas nospieduma aspektus;

22.

atzīmē, ka veidojas jauns drošības apdraudējums Arktikā, jo mainās vide, palielinās militarizācija un aug ģeopolitiskā interese par šo reģionu; vērš uzmanību uz to, ka ES Arktikas politika ir jāiekļauj KDAP; uzsver, ka ES ir jāaktivizē efektīva sadarbība ar NATO, arī sadarbība attiecībā uz situācijas apzināšanos; uzsver, ka Arktikai arī turpmāk ir jābūt miermīlīgas sadarbības zonai — tomēr rēķinoties ar jauno realitāti, kas drošības ziņā veidojas, jo Krievija īsteno agresijas karu pret Ukrainu — un brīdina no lielākas reģiona militarizācijas; mudina ES dalībvalstis izmantot PESCO kā platformu, kas meklēšanas un glābšanas jomā veicina labāku apmācību un mācības uz vietas Arktikā, kā arī iespējas labāk pārvarēt krīzi, kas rodas ekoloģisko katastrofu (piemēram, naftas noplūdes) rezultātā;

23.

uzsver, ka ES ir jākļūst par vēl ietekmīgāku jūras drošības garantu pasaules mērogā; atzinīgi vērtē ES Jūras drošības stratēģijas pārskatīšanu un uzsver, ka pārskatītā stratēģija ir jāsaskaņo ar Stratēģisko kompasu un ka tajā ir jāatspoguļo gan jaunas iespējas, gan jauna problemātika; uzskata, ka līdzīgi būtu jāpārskata arī citas ES politikas nostādnes, tāpēc atzinīgi vērtē topošo paziņojumu par kosmosu un KDAP, kas gaidāms 2023. gada sākumā; uzsver — ņemot vērā aizvien lielāku ģeopolitisko saspīlējumu jūras ūdeņos, ES ir jānosargā kuģošanas brīvība un jāgarantē efektīvs savu ārējo jūras robežu monitorings, lai nepieļautu nelikumīgas darbības; aicina dalībvalstis konsolidēt savas militārās spējas jūrā, tā tiecoties pēc lielākas ES klātbūtnes un atpazīstamības jūrniecības nozarē;

24.

atzīst, ka svarīga ir koordinēta klātbūtne jūrā (KKJ), jo tas ir izšķirošas nozīmes instruments, ar ko jūras drošības jomā panākt spēcīgāku ES iesaisti visā pasaulē; uzsver, ka izmēģinājuma projekts KKJ Gvinejas līcī palīdzēja mazināt jūras drošības incidentu skaitu, un atzinīgi vērtē to, ka šī projekta īstenošana ir pagarināta līdz 2024. gadam; atzinīgi vērtē plašāku KKJ, kas izvērsta arī Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīga cieša sadarbība ar citām KDAP operācijām reģionā, tostarp ar operāciju EU NAVFOR Atalanta, un šīs operācijas papildinoša rīcība; atbalsta vērtīgo darbu, ko veic KDAP misijas EUBAM Libya un EU NAVFOR MED IRINI, kuras veicina noturīgu mieru, drošību un stabilitāti; nemainīgi atbalsta tieši IRINI galveno uzdevumu — nodrošināt, ka tiek ievērots ANO Lībijai noteiktais ieroču embargo;

25.

uzsver, ka steidzami nepieciešams nopietni palielināt ieguldījumu reģionāla un globāla mēroga bruņojuma kontroles, ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās procesos, jo īpaši ar daudzpusēju pieeju palīdzību; uzsver, ka ieroču eksporta jomā ir vajadzīga lielāka pārredzamība un konverģence gan valstu, gan Eiropas līmenī, jo īpaši rēķinoties ar to, ka gaidāms aizsardzības izdevumu pieauguma periods; norāda, ka dalībvalstīm ir jāievēro ES Kopējā nostāja par ieroču eksportu un savas kompetences nozīme jāapliecina valsts aizsardzības iepirkumu politikas nostādnēs; aicina dalībvalstis pilnībā ievērot ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/1560 (32) grozīto 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (33), un stingri īstenot 4. kritēriju par reģionālo stabilitāti, kā arī apturēt ieroču eksporta licencēšanu, ja ir nepārprotams risks, ka plānotais saņēmējs ieročus varētu agresīvi izmantot pret jebkuru citu valsti vai tieši pret ES dalībvalstīm; respektē dalībvalstu kompetenci pār savu aizsardzības iepirkuma politiku; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi pamatīgi izvērtēt pieteikumus atļaujas saņemšanai tehnoloģiju un militārā ekipējuma eksportam; ir ļoti sarūgtināts par Krievijas hiperskaņas raķešu izmantošanu Ukrainā un uzskata, ka ES būtu jādod savs ieguldījums, lai nepieļautu starptautisku bruņošanās sacensību ar hiperskaņas raķetēm;

26.

atgādina, ka ieroču eksporta politika ir jādefinē kā drošības politikas elements un ka steidzami ir jāizveido ES līmeņa efektīva ieroču eksporta politika, kas garantētu, ka ES dalībvalstis pilnībā ievēro astoņus juridiski saistošos ieroču eksporta kritērijus, ka to valsts eksports nevairo reģionālo spriedzi un neapdraud citu dalībvalstu, sabiedroto, partneru un visas ES drošību, tomēr pilnībā atbalstot sabiedroto un partnervalstu likumīgās drošības un aizsardzības vajadzības, jo īpaši to valstu vajadzības, kuru teritoriālā integritāte ir pārkāpta un kuras izmanto savas tiesības uz pašaizsardzību, kā noteikts ANO Statūtos;

27.

atkārtoti apliecina, ka pilnībā atbalsta ES un dalībvalstu apņemšanos īstenot Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL); uzstāj, ka ir jāpanāk, lai ES stingri un konstruktīvi darbotos, pasaules mērogā veidojot un stiprinot noteikumos balstītus ieroču neizplatīšanas centienus; pauž dziļas bažas par to, ka KNL Pušu konferences desmitā pārskatīšanas sanāksme noslēdzās bez rezultātiem, jo Krievija nevēlējās pievienoties konsensam;

28.

atzīmē, ka dalībvalstis var izvērtēt lēmumu pieņemšanas procesa reformu, lai īstenotu iespaidīgo Līgumos vēl neizmantoto potenciālu, tādēļ jo īpaši aktivizējot LES 31. pantu, ar ko kvalificēta vairākuma balsošanu (KVB) attiecina arī uz jomām, kuras saistītas ar KDAP, un pilnībā izmantojot pārejas klauzulas un to pantu darbības jomu, kas stiprina ES solidaritāti un savstarpējo palīdzību krīžu gadījumā un kas garantē ES suverenitāti; ierosina KDAP gadījumā apsvērt iespējas grozīt Līgumus, tās apspriest un par tām lemt konventā pēc Konferences par Eiropas nākotni, konventā pievēršoties šādiem jautājumiem: 1) pāreja no vienprātības uz KVB attiecībā uz Padomes lēmumiem, kam ir militāra ietekme, izņemot 42. panta 7. punktā minēto savstarpējās aizsardzības klauzulu, un attiecībā uz aizsardzības jautājumiem situācijās, kad pārejas klauzulas netiek piemērotas, un tikai tādā gadījumā, ja tā ir militārā ekipējuma nosūtīšana vai KDAP misijas bez izpildu pilnvarām, 2) noteikumu iestrādāšana LES 42. un 46. pantā, kas ļauj no Savienības budžeta kopīgi iepirkt aizsardzības ekipējumu un realizēt citus ar drošību saistītus izdevumus, kā arī veidot kopīgas un pastāvīgi izvietotas starptautiskās militārās vienības, tostarp pavēlniecības struktūras, un 3) LESD 346. panta pārskatīšana, lai ierobežotu ESMŠ iespējas atkāpties no Iepirkuma direktīvas noteikumiem un lai ieviestu prasību iesniegt šādas atkāpšanās pamatojumu, kas Komisijai jāizvērtē un kas ir jāpaziņo Parlamentam;

29.

aicina PV/AP un dalībvalstis izmantot visas iespējas, ko nodrošina Līguma noteikumi attiecībā uz KDAP, un nopietni apsvērt LES 44. panta īstenošanas kārtību, kas ļauj KDAP uzdevuma izpildi uzticēt dalībvalstu grupai, lai KDAP kļūtu elastīgāka un iedarbīgāka praksē, un vienlaikus saglabāt spēcīgu kolektīvo Eiropas dimensiju; uzsver, cik nozīmīga ir mācību pastāvīga rīkošana; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi arī turpmāk īstermiņā aktivizēt LES 42. panta 7. punktu par savstarpējo palīdzību un precizēt, kā tieši šī norma ir saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, jo ne visas ES dalībvalstis ir NATO dalībnieces; uzsver, ka nekad nav bijuši skaidri definēti ne 42. panta 7. punkta aktivizēšanas nosacījumi, ne kārtība, kādā tiek sniegta vajadzīgā palīdzība; vērš uzmanību uz to, ka ar Līguma grozīšanu teroristu uzbrukumus, hibrīduzbrukumus, dezinformācijas kampaņas un ļaunprātīgu ekonomisko spiedienu no trešām valstīm varētu definēt kā elementus, kas aktivizē LES 42. panta 7. punkta piemērošanu;

Spēju stiprināšana, vairāk un pārdomātāk tērējot kopīgi

30.

atzinīgi vērtē ES ieceri stiprināt savas militārās un civilās spējas; uzsver, ka ir pilnībā un labāk jāizmanto ES iniciatīvas un attiecīgie budžeta līdzekļi — konkrēti, topošās regulas par EDIRPA un EAIP, EAF, PESCO, CARD un militāro mobilitāti, kā arī Civilās KDAP pakts —, lai likvidētu kritiskos spēju trūkumus un nodrošinātu bruņoto spēku tūlītēju gatavību, lai atjaunotu noplicinātos krājumus, mazinātu fragmentāciju aizsardzības iepirkumu sektorā un panāktu, ka visi mūsu spēki ir spējīgi sadarboties, un lai nostiprinātu EDTIB piegādes ķēdes, tādēļ izslēdzot ar valsti saistītus uzņēmumus, kuri ir no valstīm, kas nav mūsu partneri un varētu vājināt EDTIB noturību, novatorisko raksturu un konkurētspēju ar iespējamu eksporta kontroli vai ar intelektuālā īpašuma zādzību spiegošanas ceļā; mudina panākt šo iniciatīvu maksimālu konsekvenci, lai nepieļautu pārklāšanos un garantētu lietderīgas publiskā sektora investīcijas, un tas jo īpaši attiecas uz PESCO un EAF projektiem, kuru savstarpējā sasaiste ir jāprecizē; atzinīgi vērtē rīcības plānu par civilā sektora, aizsardzības nozares un kosmosa nozares sinerģiju un pieprasa tā raitāku īstenošanu; mudina tehnoloģijas no aizsardzības nozares nodot civilajam sektoram; aicina dalībvalstis ES militāro spēju stiprināšanas procesā galveno uzmanību pievērst militārā personāla vajadzībām un specializētai apmācībai jaunu problēmu (piemēram, klimata pārmaiņu) risināšanai; uzsver, ka progress šajā galvenajā jomā stiprinātu arī Eiropas pīlāru NATO; uzskata, ka bruņoto spēku vērtīgais ieguldījums Covid-19 pandēmijas laikā ir apliecinājis, cik svarīgi ir dalībvalstu militāros aktīvus un spējas izmantot Savienības civilās aizsardzības mehānisma atbalstīšanai;

31.

atzinīgi vērtē dalībvalstu paziņojumus par aizsardzības investīciju plāniem, kas vērsti uz militāro iepirkumu un uz valsts aizsardzības spēku pilnveidošanu, vadoties pēc EAF parauga un ņemot vērā to, kas uzsvērts kopīgajā paziņojumā par aizsardzības investīciju nepietiekamību; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi novērst investīciju trūkumu, kas konstatēts aizsardzības jomā, un tādēļ, piemēram, atjaunot krājumus un jo īpaši nomainīt padomju ēras sistēmas, stiprināt gaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas — šajā sakarībā arī apspriežoties par to, cik reāla ir iespēja izveidot Eiropas mēroga sistēmu aizsardzībai pret ballistiskajām raķetēm, un apspriežot prasības sadarboties ar NATO saistībā ar Eiropas gaisa aizsardzības iniciatīvu —, aktivizēt sistēmu Eurodrone, palielināt esošo kaujas pamattanku un bruņumašīnu spēju resursus, stiprināt Eiropas kuģubūves spēju un jūras spēkus, aktīvāk īstenot sadarbību jūrniecības jomā, lai neitralizētu hibrīddraudus, kas vērsti pret atkrastes kabeļiem un cauruļvadiem, kuriem ir izšķiroša nozīme drošai Eiropas energoapgādei un drošu savienojumu iespējām, pilnveidot satelītu garantētas drošu savienojumu iespējas, investēt rūpniecības partnerībās, kas dod priekšroku sadarbībai ar MVU un nopietnākam ieguldījumam pētniecībā un inovācijā, un vienlaikus veicināt spēcīgāku Eiropas kiberaizsardzības ekosistēmu un paplašināt ES militārās mobilitātes programmu;

32.

vērš uzmanību uz to, ka spēju veidošanas iniciatīvas ir jāpapildina ar kopīga iepirkuma mehānismiem; uzsver, ka Eiropā izstrādātu un ražotu aizsardzības produktu kopīgs iepirkums ir būtisks instruments lietderīgiem publiskā sektora tēriņiem, tāpēc mudina dalībvalstis izmantot EDIRPA, lai kopīgi iepirktu aizsardzības produktus un izvairītos no konkurēšanas, lai vieglāk varētu ietaupīt izmaksas un lai stiprinātu EDTIB un veicinātu sadarbspēju;

33.

mudina dalībvalstis uz apņemšanos nopietni palielināt finansējumu plānotajiem kopīga ES iepirkuma mehānismiem (tādiem kā EDIRPA un EAIP) un tādēļ nodrošināt atbilstošu finansējumu, un šajā ārkārtīgi svarīgajā jomā rīkoties pamatīgi un nevilcinoties, tomēr garantējot iespējas sadarboties ar NATO; uzskata, ka uz EDIRPA būtu jāattiecas noteikumiem, kas līdzīgi tiem, kuri pieņemti attiecībā uz Eiropas Aizsardzības fondu; atgādina, ka labums no finansiālā atbalsta, kas nodrošināts ar EDIRPA un ar topošo EAIP, pirmkārt un galvenokārt būtu jāgūst Eiropas rūpniecībai; aicina dalībvalstis to pēc iespējas ātrāk pieņemt, tiklīdz būs beigušās sarunas starp Parlamentu, Padomi un Komisiju; aicina Padomi nodrošināt to ar nepieciešamo finansiālo atbalstu; uzskata, ka uz EDIRPA būtu jāattiecas noteikumiem, kas līdzīgi tiem, kuri pieņemti attiecībā uz Eiropas Aizsardzības fondu, jo tie ir apliecinājuši savu lietderību, sevišķi trešo valstu iesaistes kontekstā; aicina dalībvalstis strādāt pie ES projektētu un ražotu aizsardzības spēju resursu iepirkuma un attīstības; uzskata, ka ar atbrīvojumu no PVN vien nepietiks, lai topošajai EAIP būtu EDTIB atbalstam izšķiroša nozīme; aicina Komisiju apsvērt dažādus finansiālo stimulu mehānismus, kas atbalstītu EDTIB; mudina PV/AP un dalībvalstis izveidot vēl vienu ārpusbudžeta finanšu instrumentu, kas vienotu atsevišķus valstu aizsardzības budžetu elementus, un steidzami pievērsties visam militāro spēju aprites ciklam ES līmenī, lai tādējādi nodrošinātu šo spēju efektīvu un lietderīgu īstenošanu, sākot ar kopīgu pētniecības un izstrādes darbu un kopīgu iepirkumu un beidzot ar kopīgu ekspluatāciju, apmācību un drošu piegādi;

34.

vērš uzmanību uz to, ka steidzami ir jāizveido reāls Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgus; uzsver, ka ir nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts ES līmenī īstenotām augsto tehnoloģiju aizsardzības sistēmu pētniecības un izstrādes darbībām un ražošanai, jo citādi tas atsevišķām dalībvalstīm varētu būt pārāk dārgi, un ka tādējādi ir jānodrošina, lai EDTIB nezaudētu konkurētspēju, spētu apmierināt bruņoto spēku faktiskās vajadzības, prasības un aizvien vērienīgākās ieceres, pielāgotos jauniem apdraudējuma faktoriem un lai mazinātos paļaušanās uz ārvalstu dalībniekiem; norāda, ka līdz ar spēju veidošanu EAF būtu jāveicina arī EDTIB konsolidācija; prasa izvērtēt EAF vēl pirms DFS vidusposma pārskatīšanas, lai vajadzības gadījumā stiprinātu fonda budžetu; mudina ieviest vēl arī citas iniciatīvas, kas veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu lielāku līdzdalību un inovāciju aizsardzības un militārās rūpniecības nozarē; prasa turpināt jaunu tehnoloģiju — piemēram, MI un kvantu datošanas — izstrādi ar spēcīgu militārās un civilās inovācijas sasaisti; uzsver, ka ir būtiski samazināt atkarību no kritiskas nozīmes tehnoloģijām un vērtības veidošanas ķēdēm, lai ES sekmīgi pilnveidotu savas operatīvās spējas;

35.

vērš uzmanību uz to, ka investīcijām aizsardzības rūpniecībā ir pozitīva ietekme ekonomikas un tehnoloģiju izteiksmē; prasa vairāk un pārdomātāk investēt aizsardzībā, lai sekmētu rūpniecisko sadarbību, izmaksu ietaupījumus un lielāku sadarbspēju; atkārtoti apstiprina, ka rīcība ES struktūrā ir iespēja mazināt fragmentāciju un nepieļaut dublēšanos; prasa panākt līdzsvarotu sinerģiju ar citiem ES finanšu instrumentiem un nodrošināt, ka aizsardzības rūpniecībai ir vieglāk pieejams privātā sektora finansējums; atgādina, ka EAF un PESCO ir izšķiroša nozīme, lai veidotos reāla Eiropas aizsardzības savienība, jo tās ir struktūras, kuras veicina dalībvalstu sadarbību aizsardzības jomā; prasa nodrošināt citām ES politikas nostādnēm konsekvenci ar ES centieniem stiprināt aizsardzības rūpniecību;

36.

prasa nevilcinoties pārskatīt DFS, lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus ES instrumentiem aizsardzības jomā; šajā sakarībā pieprasa stiprināt EAF; mudina ES izvērtēt, kad būtu laiks pārstrādāt DFS; uzsver, ka visi papildu resursi, kas atvēlēti, lai īstenotu NATO 2 % īpatsvara mērķrādītāju izdevumiem aizsardzībai IKP izteiksmē, ES NATO dalībvalstīm būtu jāizmanto koordinēti un sadarbojoties; pieprasa nodrošināt rūpniecībai pamatīgāk pieejamu privātā sektora finansējumu, tā garantējot, ka Eiropas aizsardzības rūpniecībai stabili un pietiekamā apjomā ir pieejams gan publiskā, gan privātā sektora finansējums un investīcijas; aicina Komisiju apsvērt, ar kādiem parametriem izstrādāt finanšu produktu, kas atbalstītu investīcijas Eiropas drošībā, cita starpā arī attiecīgajās aizsardzības rūpniecības darbībās; prasa stimulēt investīcijas kritiski svarīgās nozarēs, piemēram, kibernozarē;

KDAP misiju un operāciju stiprināšana

37.

atbalsta visu civilo KDAP misiju un militāro operāciju pārskatīšanu un nostiprināšanu, lai tās vairāk atbilstu attiecīgo valstu faktiskajām vajadzībām; atbalsta to, ka tiek pilnveidota spēku formēšana un spēju veidošana visām KDAP misijām un operācijām, sevišķi tām, kuras ietekmē aizvien lielāks drošības apdraudējums, un ka tādēļ tām tiek piešķirtas pamatīgākas un elastīgākas pilnvaras, arī nepieciešamie resursi, personāls, finansējums, apmācība, stratēģiskās komunikācijas instrumenti un aprīkojums, kas ļauj pildīt mērķtiecīgākas misijas uzdevumu prasības; atzīst, ka ir vajadzīgas efektīvas mācību un operatīvās spējas, lai turētos vienā solī ar mainīgo apdraudējuma vidi; uzsver, ka ir jāpanāk minēto elementu lielāka noturība un efektivitāte, lai labāk varētu vērsties pret hibrīdu drošības apdraudējumu, piemēram, ir jāuzlabo koordinācija ar citiem ES dalībniekiem, kā arī ar tieslietu un iekšlietu jomas aģentūrām un ar līdzīgi domājošiem partneriem ārpus ES, jāizvērš stratēģiskā komunikācija un jāturpina investēt kiberaizsardzības spējās;

38.

uzskata, ka ir svarīgi, lai KDAP misiju un operāciju pamatā būtu skaidra izpratne par to, uz kāda veida krīzi un konfliktu ES ar civiliem un militāriem instrumentiem cenšas reaģēt, jo īpaši tad, ja citi nevēlas vai nespēj iejaukties vai ja tā ir naidīga vai nelabvēlīga operatīvā vide; atgādina ka visām ES saistībām jābūt ticamām no vietējo un reģionālo iestāžu viedokļa, jo īpaši ņemot vērā to, ka bieži vien trūkumus pat ļoti vēlas aizpildīt naidīgāki dalībnieki; atgādina, ka misijās īpaša uzmanība ir jāpievērš konflikta dinamikai, pamatīgas riska novērtēšanas un mazināšanas procesiem un ka tajās jāiestrādā uz ietekmi vairāk balstīts KDAP intervences monitorings un vērtēšana, kā arī vairāk apspriešanās un atgriezeniskās saites mehānismu; uzsver, ka militārām operācijām jo īpaši ir vajadzīgi tā dēvētie termiņa beigu noteikumi, kas ļauj stabili iziet no situācijas; atzīmē, ka no astoņām militārajām operācijām, kas patlaban tiek īstenotas, tikai trīs ir ar izpildu pilnvarām; atgādina, ka saistības Sāhelas un Āfrikas raga reģionā ES īsteno ar pavisam sešām civilajām misijām un sešām militārajām operācijām;

39.

prasa līdz 2023. gada vidum pieņemt jaunu Civilās KDAP paktu, kurā būtu noteikti mērķi attiecībā civilo misiju veidu, skaitu un apmēru, un prasa līdz 2024. gadam izstrādāt civilo spēju veidošanas procesu, kā tas noteikts Stratēģiskajā kompasā; atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi otro Civilās KDAP paktu pieņemt 2023. gada pirmajā pusē, lai nodrošinātu, ka civilo spēju veidošanas process ir nepārtraukts; aicina EĀDD pārskatīt ar trešām valstīm noslēgtos līdzdalības nolīgumus, lai panāktu, ka šīs valstis spēcīgāk iesaistās KDAP misijās;

40.

uzsver, ka steidzami ir jāizveido Militārās plānošanas un īstenošanas centrs (MPĪC), kas ir vēlamā ES militāro operāciju vadības un kontroles struktūra, jo īpaši attiecībā uz iespēju izmantot topošās ātrās izvietošanas spējas (RDC); pieprasa nekavējoties realizēt centra pilnīgas operatīvās spējas saskaņā ar Padomes 2018. gada 19. novembra secinājumiem, kuros bija paredzēts 2020. gada termiņš; turklāt pieprasa ievērojami palielināt MPĪC nodrošinājumu ar personālu — līdz pat 250 darbiniekiem; uzskata, ka viens no četriem esošajiem valstu operatīvajiem štābiem būtu jāizvēlas kā alternatīvs risinājums; atkārtoti aicina garantēt iespēju droši apmainīties ar klasificētu informāciju, cita starpā arī ar dalībvalstīm un KDAP misijām vai operācijām; uzsver, ka visas militārās misijas MPĪC ir jāplāno un jāveic ar nepārprotamu komandķēdi un ka tās ir jānodrošina ar vajadzīgo personālu, finansējumu un infrastruktūru; norāda, ka sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu progress šajā ziņā ir jāpanāk vēl steidzamāk;

41.

ir nobažījies par aizvien lielāku manipulāciju ar informāciju, aizvien lielāku dezinformāciju un hibrīddraudiem un uzbrukumiem — jo īpaši no Krievijas un Ķīnas, un arī no citiem dalībniekiem —, kas tieši ietekmē vairākus darbības apgabalus un vairākas KDAP misijas un operācijas; uzsver, ka ES ir jāizvērš sadarbība ar līdzīgi domājošām partnervalstīm, jāpiedāvā tām vairāk atbalsta, apmācības un kopīgas spēju veidošanas, lai vērstos pret ārvalstu īstenotu naidīgu manipulēšanu ar informāciju un iejaukšanos; aicina EĀDD spert konkrētus soļus KDAP misiju un operāciju atbalstam, cīnoties un vēršoties pret dezinformāciju un propagandu, kā arī stiprinot stratēģiskās komunikācijas (StratCom) nodaļu, arī savas darba grupas;

42.

ir nobažījies par to, ka pastāvīga ir strukturālā problēma pilnībā nodrošināt KDAP misijas un operācijas ar personālu; mudina dalībvalstis savus lēmumus par misiju un operāciju sākšanu īstenot, nodrošinot tās ar vajadzīgo personālu; atgādina ka Stratēģiskajā kompasā ir uzsvērts — KDAP misijām un operācijām ir nepieciešams labi apmācīts personāls; stingri mudina dalībvalstis pildīt savus solījumus, lai faktiskā rīcība atbilstu iecerētajam; mudina Eiropas Savienību nodrošināt misijās un operācijā iesaistīto personālu ar atbilstošu aprīkojumu un apmācību; stingri mudina dalībvalstis militāro personālu ES struktūrā kopīgi apmācīt un izvietot, ņemot vērā šī personāla sociālās un darba tiesības;

43.

tā kā tas ir svarīgi ES drošības un aizsardzības struktūrai, prasa aktivizēt Stratēģiskajā kompasā iestrādāto PV/AP priekšlikumu par ātrās izvietošanas spējām (RDC), kas jāizdara pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā līdz 2025. gadam, lai garantētu spēju krīzes gadījumā ātri un izlēmīgi reaģēt, un kam jāstrādā ES iedzīvotāju labā un jānodrošina ES iedzīvotāju, interešu un vērtību aizsardzība visā pasaulē; aicina dalībvalstis apņemties līdz 2025. gadam būtiski mazināt kritiskas nepilnības stratēģisko instrumentu klāstā, jo īpaši saistībā ar RDC;

44.

uzsver, ka dzimumu līdztiesībai un sieviešu tiesībām ir jākļūst par vienu no drošības un aizsardzības pasākumu pamatelementiem; stingri nosoda kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem, arī seksuālas vardarbības kā kara ieroča izmantošanu;

45.

aicina PV/AP un dalībvalstis ātrāk īstenot ar dzimumu saistītus Stratēģiskā kompasa uzdevumus, lai ar integrētu pieeju efektīvi būtu nodrošināta dzimumu līdztiesība; vērš uzmanību uz to, ka kiberdrošības pasākumi ir svarīgi, lai īstenotu monitoringu un nepieļautu konflikta skartu sieviešu tirdzniecību; mudina dalībvalstis savos aizsardzības spēkos mazināt karjeras šķēršļus sievietēm;

46.

uzsver, ka ar sieviešu līdzdalību KDAP misijas un operācijas ir efektīvākas un ka sieviešu līdzdalība veicina uzticēšanos Eiropas Savienībai kā vīriešiem un sievietēm vienlīdzīgu tiesību aizstāvim pasaulē, un vienlaikus atgādina par ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (GAP) III (2020–2024), saskaņā ar kuru dzimumu līdztiesības aspekts ir sistemātiski jāiestrādā visās ES politikas nostādnēs un ārējās darbībās, arī KDAP; mudina EĀDD veicināt lielāka sieviešu skaita iesaisti tieši KDAP militārajās operācijās, kā arī dzimumu līdzsvarotāku pārstāvību KDAP misiju un operāciju personāla un vadības sastāvā; uzskata, ka visās KDAP misijās un operācijās milzīga nozīme ir absolūtai neiecietībai pret seksuālu un ar dzimumu saistītu vajāšanu un seksuālu izmantošanu; vērš uzmanību uz svarīgo darbu, ko KDAP misijās un operācijās veic padomdevēji dzimumu līdztiesības jautājumos, un akcentē nepieciešamību viņus finansēt; prasa KDAP misijām un operācijām sadarboties ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu; aicina EĀDD ziņot Drošības un aizsardzības (SEDE) apakškomitejai par to, cik sekmīgi tiek īstenotas ar dzimumu līdztiesību saistītas darbības;

47.

atzīst, ka jauniešu un jaunatnes organizāciju darbība ir svarīga miera un drošības uzturēšanai un veicināšanai; aicina EĀDD apņemties sistemātiskāk integrēt jauniešus savas Jaunatnes, miera un drošības (YPS) programmas īstenošanā, kā arī pieņemt vispusīgu stratēģisko sistēmu YPS programmas īstenošanai un saskaņā ar šādu sistēmu attiecīgi rīkoties; aicina EĀDD iesaistīt jauniešus kā partnerus atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas (ADR) darbību izstrādes un īstenošanas procesos;

48.

atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies bez izpildu pilnvarām veidotas KDAP militārās palīdzības misijas īstenošana Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine); sagaida, ka tas ļaus elastīgi apmācīt Ukrainas bruņotos spēkus, piedāvājot stratēģiskas konsultācijas, ar izpildu pilnvarām nesaistītu atbalstu, spēju veidošanu un vispārēju militāru atbalstu, lai cīnītos pret Krievijas agresiju un palīdzētu atbrīvot okupētos Ukrainas reģionus; uzskata, ka EUMAM būs efektīva, ja vien spēcīgāks būs MPĪC, un būs iespējama misijas stratēģiskās vadības un kontroles īstenošana; aicina EĀDD nodrošināt, ka šajā misijā ir iespējama trešo valstu līdzdalība; aicina dalībvalstis sniegt misijas īstenošanai vajadzīgo atbalstu; vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir darīt Ukrainas tautai zināmu, ka ES nemainīgi būs tās sabiedrotais visā Krievijas agresijas periodā;

49.

atzinīgi vērtē un akcentē svarīgo darbu, ko veic Eiropas Savienības padomdevēja misija civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine); atzīmē šīs misijas jaunos uzdevumus, kas cita starpā ir šādi: sniegt atbalstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai atvieglotu bēgļu plūsmu no Ukrainas uz tai kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm, humānās palīdzības nonākšanu Ukrainā, kā arī konsultāciju, apmācību un atbalsta nodrošināšanu tiesiskuma struktūrām, tā atvieglojot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu starptautisku noziegumu gadījumā; prasa pārskatīt un nostiprināt pilnvaras, kas uzticētas ES Robežu palīdzības misijai (EUBAM) Moldovas Republikā un Ukrainā, lai tādējādi pielāgotos jaunajai ģeopolitiskajai realitātei; prasa stiprināt nodrošinājumu ar personālu, reaģēšanas spējas, resursus un stratēģisko komunikāciju KDAP misijām un operācijām Bosnijā un Hercegovinā, Ukrainā un Gruzijā, kā arī nostiprināt ES diplomātisko klātbūtni Austrumu partnerības valstīs un Rietumbalkānos;

50.

atzinīgi vērtē ES un NATO sadarbību Rietumbalkānos, arī ar operācijām, ko īsteno EUFOR Althea un Starptautiskie spēki Kosovā; atgādina, ka abu operāciju rezultātā gūtā pieredze pamatīgi vairo visu pašreizējo un turpmāko militāro un civilo KDAP misiju un operāciju vērtību; prasa ciešā sadarbībā ar NATO un citiem sabiedrotajiem stiprināt EUFOR Althea Bosnijā un Hercegovinā, lai garantētu valstī un visā reģionā vajadzīgo stabilitāti; atzinīgi vērtē ES nepārprotamo atbalstu EUFOR Althea pilnvaru pagarināšanai; uzsver nepieciešamību divpusēji uzlabot sadarbību militārajā un drošības jomā ar Bosniju un Hercegovinu līdztekus darbībai ES vadīto spēku (EUFOR) struktūrā;

51.

uzsver, ka ir jāturpina cieši sadarboties ar Āfrikas un starptautiskajiem partneriem, lai kopīgiem spēkiem panāktu stabilizāciju un attīstību, cita starpā tieši ar Āfrikas Savienību, Starpvaldību attīstības iestādi (IGAD), ANO un starptautiskajām finanšu iestādēm un ar citiem ietekmīgiem divpusējiem un reģionāliem dalībniekiem; vērš uzmanību uz to, ka saistības Sāhelā un Āfrikas ragā ES ir apņēmusies īstenot ar pavisam astoņām gan civilām (EUCAP Sahel Mali, EUCAP Sahel Niger, EUCAP Somalia), gan militārām (EUTM Mali, EUTM Somalia, EU NAVFOR Atalanta, EU NAVFOR MED IRINI, EUMPM Niger) misijām;

52.

pauž dziļas bažas par notikumiem Sāhelas reģionā un nesenajiem valsts apvērsumiem šajā reģionā; uzsver, ka tas ir Eiropas Savienībai stratēģiski nozīmīgs reģions; nosoda Kremļa atbalstītās Vāgnera grupas aizvien lielāku klātbūtni Sāhelā un citās Āfrikas kontinenta daļās; ir stingri pārliecināts, ka šīs grupas darbība Rietumāfrikā nav savienojama ar mērķi panākt mieru, drošību un stabilitāti reģionā; atzīst, ka dažādām starptautiskajām misijām Sāhelā nav izdevies sasniegt savu galveno mērķi — panākt Sāhelas reģionā stabilu mieru — un ka tāpēc ir vajadzīgs pārdomu process par to, kādas pilnvaras un kāda nozīme ir starptautiskām misijām un politikas nostādnēm; līdzīgi ir nobažījies par islāmistu teroristu grupu un jo īpaši Al-Qaeda, Daesh un Al-Shabaab aizvien lielāku klātbūtni un aktivitāti Tuvajos Austrumos un Āfrikā; pieprasa ES un partneru vienotāku rīcību un saskaņotāku politiku, īstenojot dažādus intervences pasākumus Sāhelā; pauž nožēlu par drošības situācijas pasliktināšanos Mali un atzinīgi vērtē lēmumu apturēt visu šai valstij paredzēto operatīvo apmācību un militārā ekipējuma piegādi; prasa, lai ES un dalībvalstis sniegtu efektīvu atbalstu, kas pielāgots konkrētām attiecīgo valstu vajadzībām;

53.

uzskata, ka ar starptautisku atbalstu drošībai reģionā priekšroka ir jādod labākai civiliedzīvotāju aizsardzībai, jāatvieglo konfliktu dinamika un jāveicina drošības sektora labas pārvaldība; uzsver, ka ir jāpanāk attiecīgo valdību lielāka politiskā iesaiste, lai garantētu lielāku pārredzamību, cīnītos pret korupciju, kultivētu iekļaujošu vidi un iesaistītu iedzīvotājus centienos iegrožot bruņotu un etnisku konfliktu uzliesmojumu;

54.

atzinīgi vērtē to, ka uz diviem gadiem ir atjaunota KDAP EUCAP Sahel misija, un uzstāj, ka svarīga ir koordinācija ar EUBAM Libya, lai ES vadībā veidotu Sāhelas valstu robežpārvaldības spējas; prasa, lai ES un ANO kopīgiem spēkiem risinātu problēmu, ko rada destabilizācija un vardarbība Mali, un sadarboties ar vietējiem spēkiem stabilitātes un drošības veicināšanas nolūkā; ņem vērā, ka ir pagarinātas un pārorientētas EUAM un EUTM misijas Centrālāfrikas Republikā, un joprojām ir ļoti nobažījies par to, ka politiskā un drošības situācija minētajā valstī turpina pasliktināties; atzinīgi vērtē ar EUTM Mozambique panākto progresu un aicina EĀDD apsvērt iespēju ar EMM starpniecību piegādāt nāvējošus ieročus Mozambikas spēkiem un paātrināt ekipējuma piegādi; pieprasa plašas publiskas debates par ES iesaisti Mozambikā un publisku diskusiju par to, ar kādu integrētu pieeju varētu jēdzīgi novērst cēloņus, kas ir pamatā nemieriem Kabu Delgadu; atgādina, ka tiek ziņots par drošības spēku sistemātiskiem un vardarbīgiem uzbrukumiem ļoti lielai daļai vietējo iedzīvotāju, par bruņoto spēku īstenotu piespiedu pārvietošanu, par ļoti lielu nevienlīdzību, par centrālās valdības nevērīgu attieksmi pret reģioniem, par konfliktiem dabas resursu dēļ, par augstu korupcijas līmeni un dažādu tiesību pārkāpumiem; atbalsta Mozambikas bruņoto spēku reformu un uzstāj, ka attiecībā uz krīzi Kabu Delgadu ir jārīkojas ar integrētu pieeju; atzinīgi vērtē ar EMM nodrošinātu atbalstu Nigērijas bruņotajiem spēkiem un uzsver, ka ar KDAP ir jāsniedz Nigērijai militārs atbalsts; aicina Padomi aktīvāk īstenot koordinētas jūras operācijas Gvinejas līcī; prasa pagarināt EU NAVFOR Atalanta pilnvaras, kurām jābeidzas 2022. gada nogalē, un tādējādi nodrošināt iespēju turpināt cīņu pret pirātismu;

55.

pauž nožēlu, ka aizvien lielāka ir to EUTM misiju neatbilstība, ar kurām bija plānots novērst drošības apdraudējumu Sāhelā un Centrālāfrikas valstīs (Mali un Centrālāfrikas Republikā); prasa pamatīgi pārskatīt EUTM mērķus un vadošos principus; uzskata, ka EUTM pilnvaras būtu jāpaplašina, tās attiecinot jo īpaši uz papildu pasākumiem, lai ES padomdevēji uz vietas varētu pēc iespējas precīzāk pārliecināties, cik lielā mērā ir pienācīgi īstenotas apmācības programmas un cik liela mērā tās atbilst vietējo bruņoto spēku operatīvajām vajadzībām; akcentē pievienoto vērtību, ko padomdevēju misijas nodrošina konkrētas misijas pavēlniecības struktūrām, un attiecīgi mudina dalībvalstis iesaistīties EUTM, jo īpaši padomdevēju darbā, kur ar virsnieku norīkošanu varētu būtiski atbalstīt operāciju norisi, kā arī daudzpusējas militārās palīdzības sniegšanu;

56.

atzinīgi vērtē Padomes lēmumu izveidot militārās partnerības misiju Nigēras atbalstam (EUMPM Niger), ar ko iecerēts vairot Nigēras bruņoto spēku spējas ierobežot valsts apdraudējumu, aizsargāt valsts iedzīvotājus un garantēt drošu un stabilu vidi atbilstoši cilvēktiesību normām un starptautisko humanitāro tiesību normām;

57.

IRINI jūras komponenta kontekstā akcentē starptautiskās saistības attiecībā uz jūrā nelaimē nonākušu cilvēku meklēšanu un glābšanu; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka IRINI darbojas pilnīgā saskaņā jūras tiesībām, jo īpaši pienākumiem, kuri attiecas uz meklēšanu un glābšanu; atkārtoti pauž nopietnas bažas par migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu likteni Lībijā, jo viņu jau tā dramatiskā situācija turpina pasliktināties; aicina Lībijas iestādes un paramilitāros grupējumus slēgt migrantu aizturēšanas centrus; pauž nožēlu, ka ir plānots atsaukt kuģus no jebkuras teritorijas, kurā ir liela migrantu klātbūtne; prasa paskaidrot, kāds lēmumu pieņemšanas process un kāda kārtība ir plānota turpmākiem lēmumiem, kas saistīti ar tā dēvēto “pievilkšanas faktora ietekmi”, kas patlaban nav zinātniski pierādīts fenomens;

58.

atkārtoti aicina ES pilnībā izmantot savu pasaules mērogā ticama un autonoma miera procesu dalībnieka pozīciju un reputāciju Indijas un Klusā okeāna reģionā apstākļos, kad reģionā palielinās ģeopolitiskā konkurence starp pasaules un reģiona mēroga lielvarām; atgādina, ka pievienotā vērtība, ko nodrošina ES iesaiste Indijas un Klusā okeāna reģionā, ir vispusīgais ES civilās un militārās palīdzības pasākumu klāsts, arī labi sagatavots nemilitārais ieguldījums;

59.

pauž nopietnas bažas par Ķīnas militāro spēku straujo koncentrēšanu Dienvidķīnas jūrā, kā arī par nerimstošo militāro spiedienu, uzbrukumu simulējošām mācībām, gaisa telpas pārkāpumiem un citām “pelēkās zonas” militārajām darbībām, tostarp kiberkampaņām un dezinformācijas kampaņām, vēršoties pret Taivānu; mudina Ķīnu izbeigt visas šīs darbības, kas apdraud vesela reģiona stabilitāti un kas kopumā tieši ietekmē Eiropas drošību un labklājību; atkārtoti pauž atbalstu ES un Taivānas sadarbībai;

60.

ļoti atzinīgi vērtē pamatīgās atsauces uz sadarbību ar ES, kas iestrādātas gan jaunākajā Japānas valsts drošības stratēģijā, gan jaunākajā Dienvidkorejas stratēģijā Indijas un Klusā okeāna reģionam; atkārtoti norāda uz spēcīgo sadarbību gan ar Japānu, gan Dienvidkoreju un prasa ES vēl vairāk padziļināt sadarbību militārajā un aizsardzības jomā ar abiem šiem nozīmīgajiem partneriem;

61.

ļoti asi nosoda neskaitāmos raķešu izmēģinājumus, ko 2022. gadā veica Ziemeļkoreja, un uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāstrādā vēl intensīvāk, lai iegrožotu Ziemeļkoreju un nepieļautu, ka tā 2023. gadā veic vēl arī kodolizmēģinājumu, jo tā būtu nopietna eskalācija un drauds gan reģiona, gan visas pasaules drošībai; Ziemeļkorejas rīcības kontekstā akcentē tieši Ķīnas un Krievijas atbildību un aicina abas šīs valstis izmantot savu ietekmi, lai nepieļautu turpmāku saspīlējuma pieaugumu;

62.

pauž nopietnas bažas par to, ka Ziemeļkoreja piegādā ieročus Vāgnera grupai, un uzsver, ka tas vēl skaudrāk akcentē nepieciešamību ES un tās dalībvalstīm pievērst lielāku uzmanību ne vien Korejas pussalai, bet visam Indijas un Klusā okeāna reģionam kopumā;

63.

asi nosoda to, ka Irāna apgādā Krieviju ar droniem un raķetēm, ko Krievija izmanto nelikumīgajā karā pret Ukrainu, un atgādina, ka, šādi rīkojoties, Irāna pārkāpj ANO Drošības padomes Rezolūciju 2231(2015); atzinīgi vērtē Padomes 2022. gada 12. decembra lēmumu pieņemt papildu sankcijas pret Irānu gan par nemitīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret pašas tautu, gan par Irānas aktīvo atbalstu Krievijai, kuru tā izmanto pret Ukrainas tautu;

64.

aicina Padomi un EĀDD savās KDAP misijās un operācijās iestrādāt kultūras mantojuma aizsardzības komponentu, lai piedāvātu palīdzību un iespējas izglītoties vietējiem partneriem, pievēršoties drošības apdraudējumam saistībā ar kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību; prasa ES vērsties pret kultūras mantojuma aizsardzības un saglabāšanas pastāvīgo apdraudējumu, kas kļūst aizvien lielāks, un apturēt kultūras artefaktu kontrabandas plūsmu, jo īpaši konfliktu zonās; atzīmē, ka sabiedrība, kurai atņemts kultūras mantojums un vēsturiskās saknes, ir vairāk pakļauta radikalizācijas ietekmei; prasa ES izstrādāt plašu stratēģiju cīņai pret šādu apdraudējumu; atgādina, ka EUAM Iraq ir vienīgā KDAP misija ar kultūras mantojuma aizsardzības komponentu; sagaida, ka tiks pilnībā īstenotas visas EUAM Iraq pilnvaru dimensijas, ieskaitot kultūras mantojuma aizsardzību un cīņu pret artefaktu nelikumīgu tirdzniecību; prasa tos kā vispārīgus noteikumus attiecināt uz visu KDAP misiju vai operāciju pilnvarām;

Drošības un aizsardzības partnerību sistematizācija

65.

stratēģiski nozīmīgos gadījumos pieprasa stiprināt partnerības drošības un aizsardzības jomā ar līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē, lai īstenotu ES vērienīgās ieceres attiecībā uz savu drošības garanta statusu; uzskata, ka ir būtiski drošības un aizsardzības jautājumus sistemātiskāk iekļaut ES politiskā dialoga procesos ar līdzīgi domājošiem partneriem; atzinīgi vērtē plānus sasaukt vēsturē pirmo ES Drošības un aizsardzības partnerības forumu; prasa ieņemt pārliecinošāku, vienotāku un konsekventāku nostāju pret nedemokrātiskām valstīm, kuras apdraud Eiropas drošību un starptautisko kārtību;

66.

uzsver kopīgās demokrātiskās pamatvērtības, kas ir ES un NATO centrālais elements; prasa padziļināt ES un NATO attiecības, pamatojoties uz iekļaušanas, savstarpības, abpusējas atklātības un pārredzamības principiem, attiecīgi respektējot katras organizācijas lēmumu pieņemšanas autonomiju un procedūras un neskarot to locekļu drošības un aizsardzības politikas specifiku; atzinīgi vērtē trešo ES un NATO kopīgo deklarāciju un vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi spert nākamos soļus, kas padziļinātu šo partnerību, balstoties uz ES Stratēģiskā kompasa un NATO jaunās Stratēģiskās koncepcijas saturu un uz konkrētiem soļiem, lai tādējādi panāktu vēl ciešāku sadarbību, sevišķi tādās jomās kā militārā mobilitāte, divējāda lietojuma infrastruktūra un noturība, kā arī vairāk kopīgu mācību; akcentē nepieciešamību būtiski uzlabot stratēģisko partnerību ar NATO, lai tā balstītos uz politiskās vienotības un solidaritātes stiprināšanu un ciešāku politisko dialogu par visiem kopīgo problēmu aspektiem un stratēģiski svarīgiem jautājumiem, arī par problēmām, kas saistītas ar klimta pārmaiņām un strauju digitalizāciju; mudina saskaņoti un operatīvi reaģēt konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas mehānismu struktūrā, lai vērstos pret jauniem kopīgiem apdraudējumiem ģeogrāfiskos apgabalos un kopīgu interešu jomās; norāda, ka ES spēju veidošana stiprina arī Eiropas pīlāru NATO un attiecīgi veicina transatlantisko drošību; ar bažām atzīmē dziļa un pastāvīga saspīlējuma periodus starp ES dalībvalstīm un Turciju, kura ir NATO sabiedrotā, jo tas traucē ES un NATO sadarbībai;

67.

lai gan zina, ka stratēģiska partnerība ar Turciju ir svarīga, un apzinās šādas partnerības potenciālu, tomēr pauž nožēlu, ka Turcijas ietekme kopumā ir destabilizējoša daudzās Eiropas Savienībai problemātiskās jomās un tās kaimiņvalstīs, jo tas apdraud mieru, drošību un stabilitāti reģionā; ir ārkārtīgi nobažījies par Turcijas nelikumīgajām darbībām un draudiem pielietot militāru spēku pret ES dalībvalstīm, sevišķi Grieķiju un Kipru, Vidusjūras austrumdaļā un stingri nosoda šādu Turcijas rīcību; pauž nožēlu, ka Turcija, ignorējot saspīlējuma mazināšanas centienus, joprojām vienpusēji īsteno savas provokatīvās darbības un attiecībā uz IRINI operāciju nepilda ANO Drošības padomes rezolūciju par ieroču embargo Lībijai, tā pārkāpjot starptautisko tiesību — arī UNCLOS — normas un šajā teritorijā esošo ES dalībvalstu suverēnās tiesības; atkārtoti norāda, ka ES nosoda divu saprašanās memorandu parakstīšanu starp Turciju un Lībiju, proti, par vispusīgu drošības un militāro sadarbību un par jūras zonu robežu noteikšanu, jo tie abi ir pretrunā starptautisko tiesību normām; atkārtoti norāda, ka ES ir gatava izmantot visus savā rīcībā esošos instrumentus un iespējas — arī LES 29. pantā un LESD 215. panta apredzētos —, lai aizstāvētu savas un savu dalībvalstu intereses, kā arī saglabātu stabilitāti reģionā; atzīmē, ka Turcija palielina savu klātbūtni teritorijās, kuras ES ir būtiskas drošības interešu ziņā un kurās darbojas KDAP misijas, un aicina Turciju atturēties no kaitēšanas ES interesēm un misijām šajās teritorijās; atkārtoti aicina Turciju rīkoties saskaņā ar ES sankcijām pret Krieviju; aicina dalībvalstis pilnībā ievērot Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP attiecībā uz Turciju, arī stingri piemērot 4. kritēriju par reģionālo stabilitāti;

68.

stingri atbalsta NATO atvērto durvju politiku; uzsver, cik nozīmīga ir Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO, jo tas vairotu gan ES, gan NATO sabiedroto drošību; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa NATO sabiedroto ir ātri ratificējuši Somijas un Zviedrijas protokolus par pievienošanos NATO, un nosoda Turcijas rīcību, kura joprojām nav ratificējusi Somijas un Zviedrijas pieteikumus par iestāšanos NATO; akcentē nepieciešamību risināt jautājumus, kas drošības un aizsardzības jomā ir problemātiski valstīm, kuras nav pievienojušās NATO; aicina ES un NATO uz spēcīgāku sadarbību, lai atbalstītu mūsu partneru spēju veidošanu;

69.

uzskata, ka NATO Stratēģiskās koncepcijas un ES Stratēģiskā kompasa sinerģiska un saskaņota īstenošana ir būtiska — sevišķi tādās jomās kā pretspars Krievijas nemitīgajai agresijai pret Ukrainu un pretspars Krievijas līdzdalībnieka A. Lukašenko režīmam Baltkrievijā —, lai risinātu problēmas, ko rada Ķīnas ļaunprātīga spiediena politika, naidīgas dezinformācijas izplatīšana, un arī jautājumus, kuri ir aktuāli saistībā ar kiberaizsardzību, hibrīddraudiem un atbalstu partneriem;

70.

vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi veidot saskaņotas, papildinošas un savstarpēji izmantojamas aizsardzības spējas, vadoties pēc vienotu spēku principa, lai vairotu drošību Eiropas un Atlantijas reģionā; prasa, lai ES un NATO saglabātu savas pasaules mērogā vadošās tehnoloģiskās pozīcijas militāro spēju jomā; akcentē nepieciešamību panākt rezultātu konsekvenci attiecīgajos ES un NATO spēju veidošanas plānošanas procesos; uzsver, ka ES ir jāveido pašai savas aizsardzības spējas un stratēģiskā autonomija, arī lai vairotu savas spējas kļūt par spēcīgāku partneri sabiedrotajiem; aicina ES NATO dalībvalstis palielināt savu militāro budžetu vismaz līdz 2 % no IKP atbilstoši NATO pamatnostādnēm;

71.

atzinīgi vērtē ASV, Kanādas un Norvēģijas dalību PESCO militārās mobilitātes projektā, jo tas ir būtiski Eiropas aizsardzībai un svarīgi, lai saskaņotāki būtu attiecīgie ES un NATO centieni atvieglot militāro spēku pārvietošanos; tomēr atgādina, ka par trešo valstu līdzdalību konkrētos PESCO projektos ir jālemj katrā gadījumā atsevišķi, ja šāda līdzdalība atbilst ES stratēģiskajām interesēm; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes neseno pieteikumu dalībai PESCO militārās mobilitātes projektā; atgādina dalībvalstīm, kuras piedalās PESCO, ka tām ir ātri jāpilda savas operatīvās un sadarbības saistības; atzinīgi vērtē ES un NATO strukturēto dialogu par militāro mobilitāti; atzinīgi vērtē Militārās mobilitātes rīcības plānu 2.0, ar ko Komisija un PV/AP nāca klajā 2022. gada 10. novembrī, un pieprasa to ātri īstenot sinerģijā ar PESCO militārās mobilitātes projektu; prasa stiprināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu attiecībā uz militārās mobilitātes projektiem; aicina ES dalībvalstis rīkoties un tādēļ vienkāršot un saskaņot procedūras militārās mobilitātes vajadzībām, kā arī noteikt īsākus termiņus atļaujas sniegšanai, lai dalībvalstis varētu rīkoties ātrāk un reaģēt lietderīgāk; uzsver — ar jauno Militārās mobilitātes rīcības plānu ir jānodrošina, ka prasības infrastruktūras, noturības un loģistikas jomā tiek vērtētas no militārās stratēģijas viedokļa; akcentē nepieciešamību pēc papildu finansējuma šai ES un NATO sadarbības pamatiniciatīvai; prasa ES apsvērt iespēju aicināt Ukrainu, Gruziju un Moldovas Republiku piedalīties PESCO projektos, piemēram, militārās mobilitātes projektos;

72.

vērš uzmanību uz to, cik svarīgas ir ciešas ES un Amerikas Savienoto Valstu attiecības, kuru pamatā ir kopīgas demokrātijas, brīvības un tiesiskuma vērtības; atzinīgi vērtē Amerikas Savienoto Valstu un pašreizējās administrācijas apņemšanos un iesaistīšanos Eiropas teritoriālajā aizsardzībā, jo īpaši ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kurš apdraud visu kontinentu; atzīmē, ka Amerikas Savienotajām Valstīm aktuālas ir arī problēmas Indijas un Klusā okeāna reģionā, kur jādod pretspars aizvien lielākai Ķīnas militārā spēka demonstrēšanai, un uzsver, ka ES dalībvalstīm ir aktīvāk jāstrādā pie Eiropas aizsardzības spēju uzlabošanas, lai slogu ilgtermiņā varētu pārdalīt, ES uzņemoties lielāku atbildību par savu aizsardzību;

73.

atzinīgi vērtē ES un ASV dialogu par drošību un aizsardzību, kas ir svarīgs atskaites punkts ciešākā transatlantiskās sadarbības procesā; mudina PV/AP šajā dialogā īpašu uzmanību pievērst austrumu kaimiņreģiona un dienvidu kaimiņreģiona drošībai, diskusijās iekļaujot tādas jomas kā savstarpējās drošības un aizsardzības iniciatīvas, KDAP misijas un operācijas, atbruņošanās un ieroču neizplatīšana, terorisma apkarošana, labāka informācijas apmaiņa starp izlūkdienestiem, revolucionāru tehnoloģiju ietekme, klimata pārmaiņas, hibrīddraudi, kiberaizsardzība, militārā mobilitāte, krīžu pārvarēšana un attiecības ar stratēģiskajiem konkurentiem;

74.

atkārtoti pieprasa iestāžu struktūrā aktivizēt sadarbību ar Apvienoto Karalisti drošības un aizsardzības jomā; mudina Apvienoto Karalisti nopietni sadarboties ar ES, lai risinātu neatliekamas stratēģiskas problēmas, tā nodrošinot, ka attiecīgās darbības ir savstarpēji papildinošas un sinerģiskas; mudina PV/AP pēc ad hoc principa aicināt Apvienoto Karalisti uz neformālām Padomes ārlietu (un aizsardzības) ministru sanāksmēm, lai apmainītos viedokļiem par kopīgi aktuāliem jautājumiem, tomēr pilnībā sargājot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju; norāda, ka nav lietderīgi tērēt resursus paralēliem nākotnes gaisa kaujas sistēmu izveides projektiem, un tāpēc iesaka, ka abus projektus vajadzētu apvienot; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes atbalstu Ukrainai;

75.

pauž nopietnas bažas par augošo nestabilitāti mūsu kaimiņvalstīs, kas bieži vien ir naidīgu dalībnieku tīšas rīcības rezultāts, jo tie ar dažādām darbībām vājina demokrātiskās reformas, lai galu galā vājinātu ES; uzsver, ka ES drošība ir cieši savstarpēji saistīta ar mūsu tuvāko kaimiņu drošību ES austrumu kaimiņreģionā un dienvidu kaimiņreģionā, kā arī Rietumbalkānos; pieprasa pamatīgāku sadarbību militārajā un drošības jomā ar līdzīgi domājošām Austrumu partnerības valstīm, tādēļ cita starpā stiprinot Austrumu partnerības drošības dimensiju, un pieprasa spēcīgākus dialogus par drošības un aizsardzības politiku, jo īpaši ar Ukrainu, Gruziju un Moldovas Republiku; pieprasa drošības un aizsardzības jomā vairāk sadarboties ar partneriem dienvidu kaimiņreģionā; prasa ietekmīgu ES darbību Vidusjūras reģionā, jo ES ir kļuvusi par dalībnieku, kas spēj garantēt reģiona stabilitāti, arī attiecībā uz enerģētisko drošību; pieprasa ciešāku sadarbību ar partnervalstīm Vidusjūras reģionā, lai cīnītos pret ekstrēmismu, terorismu, cilvēku tirdzniecību un ieroču nelikumīgu tirdzniecību;

76.

pieprasa spēcīgāku ES un NATO sadarbību alianses austrumu flangā un prasa palielināt Eiropas militārā personāla skaitu Melnajā jūrā; uzskata, ka saistībā ar Krievijas karu Ukrainā ir būtiski atzīt un izmantot Melnās jūras stratēģisko pozīciju un palielināt investīcijas Eiropas militārajos projektos šajā reģionā, arī tad, ja tas nozīmē militārās rūpniecības un infrastruktūras modernizāciju un stiprināšanu;

77.

pauž dziļas bažas par augošo saspīlējumu un atkārtotu karadarbības uzliesmošanu starp Azerbaidžānu un Armēniju, jo Armēnija ir uzbrukts tās starptautiski atzītajās robežās un Krievijas darbība nav bijusi stabilizējoša; mudina PV/AP pilnībā iesaistīties centienos saglabāt pamieru; atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies civilās ES pārraudzības spēju īstenošana Armēnijā un ka ir izvietota pārejas plānošanas palīdzības grupa, lai ES labāk izprastu drošības situāciju un lai palīdzētu plānot un sagatavot iespējamo civilo KDAP misiju šajā valstī;

78.

uzsver, ka Krievija joprojām nepilda visus Gruzijas un Krievijas 2008. gada 12. augustā ar ES vidutāja starpniecību noslēgtā pamiera nolīguma noteikumus; asi nosoda Krievijas nelikumīgo militāro klātbūtni Gruzijas Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos un šo reģionu okupāciju; aicina EĀDD sagatavot izsmeļošu ziņojumu par pārkāpumiem attiecībā uz 2008. gada 12. augusta pamiera nolīgumu — nolīgumu, par ko ES kā vidutājs ir īpaši atbildīga —, noskaidrot un nepārprotami paziņot, kurus noteikumus Krievijas Federācija joprojām nav izpildījusi, un sniegt ieteikumus, kas varētu mudināt Krievijas Federāciju pildīt savas starptautiskās saistības, proti, izvest savus militāros spēkus no okupētajām Gruzijas teritorijām un ļaut tajās izveidot starptautiskus drošības mehānismus, un kas nodrošinātu, ka ES pārraudzības misijai (EUMM) atbilstoši pilnvarām ir netraucēti pieejama visa Gruzijas teritorija;

79.

vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi, lai ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis rīkotos ciešā saskaņā ar KDAP nostājām; Rietumbalkānu kontekstā pievērš uzmanību Serbijas attiecībām ar Krieviju un tam, ka Serbija nenosoda Krievijas nepamatotās un nelikumīgās darbības pret Ukrainu, un pievērš uzmanību arī šo attiecību sekām Rietumbalkānos; pieprasa militārās drošības — arī civilās/militārās un policijas/militārās drošības — ziņā spēcīgāku sadarbību ar līdzīgi domājošām Rietumbalkānu valstīm, jo īpaši tādās jomās kā noturība, kiberdrošība, hibrīddraudi, robežu pārvaldība, terorisma apkarošana un dezinformācijas apkarošana; šajā sakarībā aicina EĀDD panākt ES delegāciju un KDAP misiju ietekmīgāku darbību trešās valstīs, lai attiecīgās delegācijas un misijas varētu spēcīgāk atklāt un atmaskot dezinformācijas kampaņas, ko organizējuši ārvalstu valsts sektora dalībnieki;

80.

pieprasa ciešākas attiecības un sadarbību ar partneriem Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, lai īstenotu kopīgus mērķus un intereses drošības un aizsardzības jomā;

Parlamenta īstenotas KDAP uzraudzības stiprināšana

81.

uzsver, ka Parlaments ir aktīvāk jāiesaista KDAP un aizsardzības rūpniecības politikas lēmumu pieņemšanas procesos, sevišķi attiecībā uz to, kā tiek īstenots Stratēģiskais kompass, EAF, EDIRPA, EAIP, EMM un dažādas politikas nostādnes un iniciatīvas, kas ietekmē Eiropas aizsardzību un drošību vai ir tai īpaši nozīmīgas; mudina iesniegt priekšlikumus par to, kā turpmāk rīkoties Parlamentam un jo īpaši tā Drošības un aizsardzības apakškomitejai, lai Parlaments vairāk ietekmētu KDAP, un kā nodrošināt ES aizsardzības un drošības politikas pasākumu un iniciatīvu efektivitāti, konsekvenci, demokrātisko pārskatatbildību un atbilstošu parlamentāro uzraudzību, īstenojot šādas darbības:

—	saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 58. pantu Drošības un aizsardzības apakškomiteju iekļaujot kā koplēmuma komiteju visos leģislatīvajos dosjē, kas būtiski un nozīmīgi ietekmē drošību un aizsardzību;

—	EAF vidusposma pārskatīšanas procesu un gaidāmās sarunas par EDIRPA izmantojot, lai ar deleģētajiem aktiem īstenotu pienācīgas un jēdzīgas parlamentārās uzraudzības tiesības attiecībā uz galveno aizsardzības rūpniecības programmu darba programmām;

—	izveidojot pilntiesīgu Aizsardzības padomi;

—	izveidojot pilntiesīgu Drošības un aizsardzības komiteju;

—	stiprinot sadarbību starp Parlamenta komitejām, kurās tiek apspriesti drošības un aizsardzības jautājumi;

—	precizējot Parlamenta tiesības uz informāciju un informācijas pieejamību saskaņā ar LES 36. pantu;

—	veidojot spēcīgāku parlamentu dialogu un sadarbību ar valstu parlamentiem Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos, arī ar parlamentu sadarbības konferenci par KĀDP/KDAP, lai stiprinātu pārskatatbildību un rūpīgu drošības un aizsardzības politikas uzraudzību;

82.

prasa vēl vairāk stiprināt Parlamenta attiecības ar NATO Parlamentāro asambleju, kuras struktūrā Parlamentam būtu jāatbalsta NATO Demokrātiskās noturības centra veidošana, ar ko iecerēt īstenot monitoringu un noskaidrot problēmas, kuras saistītas ar demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu, kā arī veicināt palīdzību dalībvalstīm un partnervalstīm demokrātijas un pārvaldības jomā;

o o

83.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijas priekšsēdētājai un atbildīgajiem komisāriem, ANO ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram, NATO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, ES aģentūrām drošības un aizsardzības jomā, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp.

(2) OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.

(3) OV L 331, 14.12.2017., 57. lpp.

(4) OV L 102, 24.3.2021., 14. lpp.

(5) OV L 160, 7.5.2021., 106. lpp.

(6) OV L 160, 7.5.2021., 109. lpp.

(7) OV L 160, 7.5.2021., 112. lpp.

(8) OV L 247, 13.7.2021., 93. lpp.

(9) OV L 117, 19.4.2022., 38. lpp.

(10) OV L 270, 18.10.2022., 85. lpp.

(11) OV L 270, 18.10.2022., 93. lpp.

(12) OV L 319, 13.12.2022., 86. lpp.

(13) OV L 270, 18.10.2022., 93. lpp.

(14) OV C 493, 27.12.2022., 19. lpp.

(15) OV C 433, 23.12.2019., 86. lpp.

(16) OV C 388, 13.11.2020., 22. lpp.

(17) OV C 23, 21.1.2021., 16. lpp.

(18) OV C 232, 16.6.2021., 71. lpp.

(19) OV C 385, 22.9.2021., 47. lpp.

(20) OV C 494, 8.12.2021., 54. lpp.

(21) OV C 99, 1.3.2022., 105. lpp.

(22) OV C 132, 24.3.2022., 102. lpp.

(23) OV C 342, 6.9.2022., 148. lpp.

(24) OV C 342, 6.9.2022., 167. lpp.

(25) OV C 125, 18.3.2022., 2. lpp.

(26) OV C 347, 9.9.2022., 61. lpp.

(27) OV C 434, 15.11.2022., 59. lpp.

(28) OV C 493, 27.12.2022., 136. lpp.

(29) OV C 493, 27.12.2022., 70. lpp.

(30) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0439.

(31) Report on the Follow-up Baseline Study on Integrating Human Rights and Gender Equality into the European Union’s Common Security and Defence Policy [EĀDD ziņojums par papildinošo sākotnējā stāvokļa apsekojumu saistībā ar cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības integrēšanu Eiropas Savienības kopējā drošības un aizsardzības politikā; latviešu valodā nav pieejams].

(32) OV L 239, 17.9.2019., 16. lpp.

(33) OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.

16.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/77

P9_TA(2023)0011

2022. gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā

Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. janvāra rezolūcija par 2022. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā (2022/2049(INI))

(2023/C 214/06)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”),

—	ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 8., 21. un 23. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 17. un 207. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši tā 2., 3., 11. un 17. principu,

—	ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

—	ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

—	ņemot vērā ANO 1948. gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un ANO Cilvēktiesību padomes 2020. gada 22. jūnijā pieņemto Rezolūciju 43/29 par genocīda novēršanu,

—	ņemot vērā ANO 1979. gada 17. decembra Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu,

—	ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

—	ņemot vērā Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju un ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu, kuru pasludināja, pieņemot ANO Ģenerālās asamblejas 1981. gada 25. novembra Rezolūciju 36/55,

—	ņemot vērā ANO 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,

—	ņemot vērā ANO 1992. gada 18. decembra Deklarāciju par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām minoritātēm,

—	ņemot vērā 1998. gada 9. decembrī vienprātīgi pieņemto ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

—	ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un abus tās fakultatīvos protokolus, kas ir pieņemti 2000. gada 25. maijā,

—

ņemot vērā ANO 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD), kas ES stājās spēkā 2011. gada 21. janvārī saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (1),

—	ņemot vērā Starptautisko Konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu, ko ANO ģenerālā asambleja pieņēma 2006. gada 20. decembrī,

—	ņemot vērā ANO Deklarāciju par pamatiedzīvotāju tautu tiesībām, kas pieņemta 2007. gada 13. septembrī, un Starptautiskās Darba organizācijas 1989. gada Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām,

—	ņemot vērā ANO Ieroču tirdzniecības līgumu, jo īpaši tā 7. pantu par eksportu un eksporta novērtējumu, un ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu,

—	ņemot vērā 1995. gada 15. septembrī pieņemto Pekinas deklarāciju,

—	ņemot vērā 2015. gada 25. septembrī pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši tās 1., 4., 5., 8., 10. un 16. mērķi,

—	ņemot vērā 2018. gada 19. decembra globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un 2018. gada globālo paktu par bēgļiem,

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 24. marta rezolūciju par humānajām sekām, ko radījusi agresija pret Ukrainu,

—	ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2022. gada 31. augusta novērtējumu par cilvēktiesību problēmām Ķīnas Tautas Republikas Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā,

—	ņemot vērā ANO Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Ukrainas jautājumā priekšsēdētāja paziņojumu Cilvēktiesību padomes 51. sesijā 2022. gada 23. septembrī,

—	ņemot vērā 1994. gada Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu un tās pārskatīšanas konferenču rezultātus,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes 1997. gada 4. aprīlī pieņemto Konvenciju par cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā (CETS Nr. 164) un tās protokolus, 2005. gada 16. maijā pieņemto Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (CETS Nr. 197) un 2007. gada 25. oktobrī pieņemto Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (CETS Nr. 201),

—	ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk — “Stambulas konvencija”), kuru ne visas dalībvalstis ir ratificējušas,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Protokolu Nr. 6 par nāvessoda atcelšanu,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2022. gada 16. martā pieņemto rezolūciju par Krievijas Federācijas dalības pārtraukšanu Eiropas Padomē,

—	ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 30. un 31. maija secinājumus par Ukrainu,

—	ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2020/1998 (2020. gada 7. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” (3),

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 12. jūlija secinājumus par ES prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijā ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijā no 2021. gada septembra līdz 2022. gada septembrim,

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 24. janvāra secinājumus par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos 2022. gadā,

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 18. jūlija secinājumus par ES prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijā ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesijā no 2022. gada septembra līdz 2023. gada septembrim,

—	ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2020. gada 25. marta kopīgo paziņojumu “ES rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam” (JOIN(2020)0005) un Padomes 2020. gada 18. novembra secinājumus par to,

—

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2020. gada 25. novembra kopīgo paziņojumu “ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns (GAP) III — Vērienīga programma dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm ES ārējā darbībā” (JOIN(2020)0017),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. marta paziņojumu par ES stratēģiju par bērna tiesībām (COM(2021)0142),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam” (COM(2021)0101),

—	ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, kuras Padome pieņēma 2004. gada 14. jūnijā,

—	ņemot vērā 2009. gadā atjauninātās ES pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanu (4),

—	ņemot vērā ES pamatnostādnes jautājumā par nāvessodu, kuras Padome atjaunināja 2013. gada 12. aprīlī,

—	ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, kuras Padome pieņēma 2013. gada 24. jūnijā,

—	ņemot vērā Padomes 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās ES pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai,

—	ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē, kuras Padome pieņēma 2014. gada 12. maijā,

—	ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par nediskriminēšanu ārējā darbībā, kuras Padome pieņēma 2019. gada 18. martā,

—	ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par drošu dzeramo ūdeni un sanitāriju, kuras Padome pieņēma 2019. gada 17. jūnijā,

—	ņemot vērā pārskatītās Pamatnostādnes ES politikai attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kuras pieņemtas 2019. gada 16. septembrī,

—	ņemot vērā pārskatītās ES pamatnostādnes par dialogu cilvēktiesību jomā ar partnervalstīm/trešām valstīm, kuras Padome apstiprināja 2021. gada 22. februārī,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2022. gada 24. augusta Eiropas īstenošanas novērtējumu ES pamatnostādnēm par cilvēktiesību aizstāvjiem,

—	ņemot vērā Komisijas 2012. gada 12. septembra paziņojumu “Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā” (COM(2012)0492),

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (COM(2022)0071),

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tādu ražojumu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu (COM(2022)0453),

—	ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos ziņojumu “2021. gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē”,

—	ņemot vērā Eiropas Ombuda 2021. gada 7. jūlija stratēģisko iniciatīvu par to, kā Komisija nodrošina cilvēktiesību ievērošanu starptautisko tirdzniecības nolīgumu kontekstā,

—	ņemot vērā Saharova balvu par domas brīvību, kas 2021. gadā tika piešķirta vadošajam Krievijas politiķim, juristam un pretkorupcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam, kurš kopš 2021. gada janvāra atrodas apcietinājumā Krievijā,

—	ņemot vērā 2018. gada 3. jūlija rezolūciju par pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem visā pasaulē, tostarp zemes piesavināšanos (5),

—	ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 15. janvāra rezolūciju par ES pamatnostādnēm un pilnvarām ES īpašajam sūtnim reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai ārpus ES (6),

—	ņemot vērā 2020. gada 23. oktobra rezolūciju par dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā un drošības politikā (7),

—	ņemot vērā 2021. gada 10. marta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un uzņēmumu atbildību (8),

—	ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju par cilvēktiesību aizsardzību un ES ārējās migrācijas politiku (9),

—	ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju par klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēktiesībām un vides aizstāvju lomu šajā jautājumā (10),

—	ņemot vērā 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums) (11),

—	ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par to, lai dzimumbalstīta vardarbība tiktu iekļauta kā jauna noziegumu joma LESD 83. panta 1. punktā uzskaitītajā noziegumu jomu sarakstā (12),

—	ņemot vērā 2022. gada 17. februāra ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par korupciju un cilvēktiesībām (13),

—	ņemot vērā 2022. gada 17. februāra rezolūciju par 2021. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā (14), kā arī iepriekšējās rezolūcijas par agrākajiem gada ziņojumiem,

—	ņemot vērā 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par ES aizsardzību bērniem un jauniešiem, kas bēg no kara Ukrainā (15),

—	ņemot vērā 2022. gada 3. maija rezolūciju par minoritāšu vajāšanu pārliecības vai reliģijas dēļ (16),

—	ņemot vērā 2022. gada 3. maija rezolūciju par virzību uz ES stratēģiju bērnu izglītības veicināšanai pasaulē: Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšana (17),

—	ņemot vērā 2022. gada 5. maija rezolūciju par Ukrainā notiekošā kara ietekmi uz sievietēm (18),

—	ņemot vērā 2022. gada 19. maija rezolūciju par cīņu pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā (19),

—	ņemot vērā 2022. gada 9. jūnija rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Siņdzjanā, tostarp Siņdzjanas policijas lietām (20),

—	ņemot vērā 2022. gada 9. jūnija rezolūciju par jaunu tirdzniecības instrumentu, ar ko aizliegt piespiedu darbā saražotus produktus (21),

—

ņemot vērā 2022. gada 9. jūnija rezolūciju par tiesību uz abortu globālu apdraudējumu: iespējamo tiesību veikt abortu atcelšanu ASV Augstākajā tiesā (22) un 2022. gada 7. jūlija rezolūciju par ASV Augstākās tiesas lēmumu atcelt tiesības uz abortu Amerikas Savienotajās Valstīs un nepieciešamību nosargāt tiesības uz abortu un sieviešu veselību Eiropas Savienībā (23),

—	ņemot vērā visas Parlamenta pieņemtās rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem (tā dēvētās steidzamās rezolūcijas), kas ir pieņemtas saskaņā ar Reglamenta 144. pantu kopš 2019. gada, jo īpaši 2021. un 2022. gadā pieņemtās rezolūcijas,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0298/2022),

tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādu vērtību respektēšanu kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, kā tas ir noteikts LES 2. pantā; tā kā Savienības rīcība starptautiskajā mērogā būtu jāveido pēc principiem, ar kuriem pamatota tās izveide, attīstība un paplašināšanās un kurus tā cenšas veicināt plašākā pasaulē, kā noteikts LES 21. pantā;

B.	tā kā efektīva cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzība un aizstāvība ir jāizvirza visu ES ārpolitikas virzienu centrā, tai skaitā attīstības, tirdzniecības, drošības un aizsardzības, migrācijas, kaimiņattiecību un paplašināšanās jomā;

C.	tā kā ES iekšpolitikas un ārpolitikas saskaņotība ir ticamas un efektīvas ES cilvēktiesību politikas neatņemams elements;

tā kā Savienība ir stingri pārliecināta par multilaterālismu, uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību, kuras pamatā ir starptautisko tiesību aktu un demokrātisko procesu ievērošana, un universālām vērtībām, principiem un standartiem, tostarp tiem, kas noteikti ANO Statūtos, kas vada ANO dalībvalstis un to savstarpējās attiecības, un pilnībā to atbalsta;

tā kā dzimumu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām; tā kā tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un brīvību bez diskriminācijas ir pamattiesības, kas nostiprinātas Līgumos un Hartā un kas būtu pilnībā jāievēro; tā kā saskaņā ar Hartas 3. pantu tiesības uz personas neaizskaramību ir ārkārtīgi svarīgas; tā kā tādēļ integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un intersekcionāla pieeja būtu jāīsteno un jāintegrē kā horizontāls princips visās ES darbībās un politikas jomās;

tā kā autoritārisma, neliberālisma, populisma un cilvēktiesību pārkāpumu pieaugums visā pasaulē apdraud uz noteikumiem balstīto pasaules kārtību, kā arī vērtības un pamatprincipus, uz kuriem balstās Eiropas Savienība; tā kā saskaņā ar 2021. gada demokrātijas indeksa datiem mazāk nekā puse pasaules iedzīvotāju (45,7 %) pašlaik dzīvo “dažādās” demokrātijās un vairāk nekā 37 % dzīvo autoritāras pārvaldes valstīs;

G.	tā kā terorisms joprojām ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai un ir nepārprotams cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpums;

H.	tā kā Covid-19 pandēmija visā pasaulē ir izraisījusi cilvēktiesību aizsardzības traucējumus, jo instrumenti un politika, kas ieviesti, aizbildinoties ar tās izplatības ierobežošanu, daudzos gadījumos daudzās valstīs bija saistīti ar valsts demokrātijas principu zudumu;

tā kā ārkārtas situācijas vides jomā, tostarp tās, ko rada klimata pārmaiņas un mežu izciršana, izraisa cilvēktiesību pārkāpumus un ietekmē ne tikai cilvēkus to tuvākajā apkārtnē, bet arī cilvēci kopumā; tā kā pēdējos gados ir palielinājies slepkavību, uzbrukumu un citu veidu vardarbības gadījumu skaits pret cilvēkiem, kas aizstāv cilvēktiesības, vidi un cilvēku piekļuvi savai zemei un dabas resursiem; tā kā klimata pārmaiņas un vides degradācija ir divas steidzamas un savstarpēji saistītas problēmas, no kurām atkarīga gan ilgtspējīga attīstība, gan cilvēktiesību īstenošana visā pasaulē;

J.	tā kā enerģētikas krīze kopā ar ražošanas krīzi, ar ko saskaras Eiropa, var palielināt nabadzību un neaizsargātību Eiropā, tādējādi apdraudot cilvēktiesību ievērošanu;

tā kā tiesību uz domas, apziņas un reliģijas brīvību, tai skaitā tiesību ticēt vai neticēt, paust teistiskus, agnostiskus vai ateistiskus uzskatus, tiesību mainīt reliģiju vai atteikties no tās un tiesību publiski paust savu ticību pārkāpumi visā pasaulē rada apspiestības, konfliktu un kara situācijas;

Vispārējās tendences un globālie izaicinājumi demokrātijai un cilvēktiesībām

atkārtoti apliecina cilvēktiesību universālumu un nedalāmību, kā arī katra cilvēka neatņemamo cieņu; šajā saistībā uzsver savu stingro apņemšanos risināt ar cilvēktiesībām saistītās problēmas ES un visā pasaulē un atkārtoti uzsver ES un tās dalībvalstu pienākumu rīkoties, lai kļūtu par pasaules līderiem cilvēktiesību, pamatbrīvību un demokrātijas veicināšanā un aizsardzībā saskaņā ar Savienības pamatvērtībām;

uzstāj, ka ikviena cilvēka cilvēktiesību, pamatbrīvību un cieņas aizsardzībai ir jābūt Eiropas Savienības ārpolitikas stūrakmenim; šajā nolūkā stingri mudina Eiropas Savienību censties turpināt vērienīgas saistības, lai cilvēktiesību aizsardzību padarītu par visu ES politikas virzienu centrālo elementu racionalizētā veidā un palielinātu ES iekšējās un ārējās politikas saskaņotību šajā jomā;

atgādina, ka ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam būtu jāizmanto kā ES cilvēktiesību prioritāšu ceļvedis un ka tādēļ tam vajadzētu būt visu ES ārpolitikas jomu centrā; uzsver, cik svarīga ir dalībvalstu līdzatbildība par ES rīcības plānu un cik svarīgi ir publiski ziņot par dalībvalstu darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar to; mudina valstu un reģionālos parlamentus, valstu cilvēktiesību aizsardzības institūcijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas saistībā ar ieguldījumu ES ārpolitikas īstenošanā cilvēktiesību jomā sadarboties ar iestādēm dalībvalstu līmenī; aicina iesaistīt Parlamentu Padomes plānotajā ES cilvēktiesību pamatnostādņu pārskatīšanā un atjaunināšanā un nodrošināt lielāku pārredzamību to īstenošanā;

pauž dziļas bažas par nopietnajiem draudiem cilvēktiesībām un demokrātijai visā pasaulē, norādot, ka demokrātisko valstu skaits turpina samazināties, savukārt autoritāro režīmu skaits ir pieaudzis un gandrīz 75 % pasaules iedzīvotāju pēdējā gadā ir piedzīvojuši cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos savā valstī; ar bažām uzsver nopietnos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus aizvien vairākās vietās visā pasaulē, kā arī plaši izplatīto nesodāmību par šādiem pārkāpumiem;

pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz nepieciešamību koncentrēties uz klimata pārmaiņu radīto draudu un Covid-19 pandēmijas negatīvo seku novēršanu, izmantojot globālo solidaritāti, daži autoritārie līderi līdztekus pandēmijas un globālo resursu nepareizai pārvaldībai ir pastiprinājuši represijas pret politisko opozīciju, citādi domājošiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp kopienu organizācijām un uz ticību un pārliecību balstītām organizācijām, neatkarīgiem medijiem, kā arī veicinājuši un paplašinājuši pastāvošos iekšējos un starptautiskos konfliktus un izraisījuši jaunas sadursmes ar postošu ietekmi uz cilvēktiesībām; pauž nožēlu par vairākiem gadījumiem, kad autoritārie līderi ir ļaunprātīgi izmantojuši pandēmijas sekas, lai attaisnotu savas represīvās politikas pastiprināšanu;

uzsver, ka ir svarīgi, lai ES un tās dalībvalstis darbotos kopīgi un saskaņoti, jo īpaši daudzpusējos forumos, lai risinātu globālas cilvēktiesību un demokrātijas problēmas un saglabātu konsekvenci savā iekšpolitikā un ārpolitikā; uzskata, ka vienprātības noteikuma saglabāšana attiecībā uz konkrētiem ES ārpolitikas lēmumiem, tostarp sankcijām cilvēktiesību pārkāpējiem, kavē izlēmīgu rīcību, kas nepieciešama ģeopolitisko apstākļu pārmaiņu dēļ, tāpēc šis noteikums būtu jāpārskata;

mudina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus visā pasaulē, lai atbalstītu demokrātiju un cilvēktiesības; šajā saistībā aicina ES un tās dalībvalstis gan individuāli, gan sadarbībā ar līdzīgi domājošiem starptautiskiem partneriem kavēt nepieņemamus mēģinājumus vājināt demokrātiskās institūcijas un vispārējās cilvēktiesības un mazināt pilsoniskās sabiedrības iespējas un nozīmi; atkārtoti apliecina, ka multilaterālisms ir vērtīgs šā mērķa sasniegšanas instruments; uzsver, ka ir svarīgi demokrātijas un cilvēktiesību problēmjautājumus izvirzīt centrā ES diplomātiskajās attiecībās ar visiem partneriem, jo īpaši ar valstīm, kuras uzskata par stratēģiskiem partneriem; turklāt uzsver, ka ir svarīgi cilvēktiesību jautājumus izvirzīt ES parlamentārās darbības centrā, cita starpā pārveidojot Cilvēktiesību apakškomiteju par atsevišķu komiteju; norāda, ka 2022. gada 26. augustā tika sākts izmēģinājuma projekts, kura mērķis ir izveidot Eiropas Diplomātisko akadēmiju;

atkārto, ka ES ārpolitikas cilvēktiesību jomā vērienīgā apņemšanās un retorika uzliek tai pienākumu kļūt par paraugu, lai, pretojoties globālai demokrātijas lejupslīdei, nepieļautu savas uzticamības graušanu; aicina ES iestādes un struktūras, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), nodrošināt, lai ES ārpolitikā tiktu konsekventi īstenoti ES un dalībvalstu pienākumi cilvēktiesību jomā; šajā ziņā mudina tās izmantot visus diplomātiskos instrumentus gan privāti, gan publiski, kā arī divpusējos un daudzpusējos forumos, lai ar partnervalstīm apspriestu cilvēktiesību jautājumus; atkārtoti aicina ES ļoti rūpīgi izvērtēt un novērst jebkādus pārkāpumus trešās valstīs, kas saistīti ar tās politiku, projektiem, tostarp saistībā ar Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas finansējumu, un izveidot sūdzību izskatīšanas mehānismu personām vai grupām, kuru tiesības, iespējams, ir pārkāptas ar ES darbībām šajās valstīs;

Agresijas karš pret Ukrainu

visstingrākajā veidā nosoda Krievijas nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas iesaisti, kas ļāva Krievijai raidīt nāvējošus uzbrukumus pret Ukrainu no Baltkrievijas teritorijas; šajā saistībā pauž dziļu nožēlu par cilvēku ciešanām un nosoda nopietnus cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko veikuši Krievijas bruņotie spēki un to pilnvarotie Ukrainā;

10.

atzinīgi vērtē ES, tās dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības kopīgos centienus, reaģējot uz karu; turklāt atzinīgi vērtē daudzu valstu izrādīto solidaritāti ar Ukrainu, ko apliecina to nostāja ANO Ģenerālās asamblejas sesijās un balsojumos par nelikumīgo karu Ukrainā; atkārtoti uzsver, ka ir jāpastiprina ES diplomātiskie centieni attiecībā uz valstīm, kuras, balsojot par ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. martā pieņemto rezolūciju par agresiju pret Ukrainu un turpmākajām rezolūcijām šajā jautājumā, atturējās vai balsoja pret, lai izskaidrotu Krievijas agresijas nopietnību un nepieciešamību pēc vienprātīgas starptautiskās sabiedrības atbildes pret šo klajo starptautisko tiesību pārkāpumu; aicina ES un tās dalībvalstis sniegt Ukrainas tautai nepieciešamo atbalstu, lai tā varētu aizstāvēt brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības un starptautiskās tiesības; atzinīgi vērtē nepieredzētās sankcijas, kas noteiktas saistībā ar karu, un aicina tās saskaņoti īstenot; turklāt aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt neatkarīgu Krievijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju centienus un tās stiprināt, lai palīdzētu veidot pamatus nākotnes demokrātijai Krievijā;

11.

stingri nosoda un pauž dziļas bažas par kara noziegumiem un nopietnajiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, tostarp seksuālo vardarbību, ar dzimumu saistītu vardarbību un civilo iedzīvotāju un karagūstekņu spīdzināšanu un nogalināšanu, ko Krievijas bruņotie spēki un to pilnvarotie pieļāvuši Krievijas agresijas karā pret Ukrainu; mudina veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kas izdarījušas kara noziegumus un cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā, iespējami ātri tiek identificētas un sauktas pie atbildības un lai nodrošinātu efektīvus līdzekļus Ukrainas civiliedzīvotāju ciesto zaudējumu atlīdzināšanai; aicina ES un tās dalībvalstis saskaņā ar universālās jurisdikcijas principu arī turpmāk pilnībā atbalstīt šajā jomā iesaistītās ieinteresētās personas, pasākumus un mehānismus, tai skaitā Ukrainas prokurorus, izmeklētājus un tiesu iestādes, Starptautisko Krimināltiesu (SKT), ANO Cilvēktiesību padomes izmeklēšanas komisiju un valstu izmeklēšanas iestādes; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka ES ir sniegusi atbalstu SKT izmeklēšanas spējām, lai palīdzētu tai paplašināt izmeklēšanu par kara noziegumiem Ukrainā; uzsver, ka ir svarīgi ātri savākt un saglabāt pierādījumus par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, un atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības centienus šajā jomā; aicina Komisiju sniegt visu nepieciešamo palīdzību šajā procesā, tostarp finansējumu no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI — “Eiropa pasaulē”), un mudina dalībvalstis pašām iesaistīties šajā procesā, kad vien tas ir iespējams; atzinīgi vērtē ES padomdevējas misijas Ukrainā grozītās pilnvaras un Komisijas priekšlikumu paplašināt Eurojust pilnvaras, lai atbalstītu cīņu pret nesodāmību jebkādos apstākļos; aicina pieņemt pamatotu lēmumu par piemērotākajiem risinājumiem, lai sauktu pie atbildības personas un organizācijas, kas ir atbildīgas par Krievijas agresijas kara pret Ukrainu un Ukrainas teritorijā pastrādāto kara noziegumu veicināšanu, tostarp ierosinot tiesvedību par agresijas noziegumiem īpaši izveidotā starptautiskā tiesā vai Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā;

12.

aicina ES un tās dalībvalstis turpināt izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus, lai atbalstītu cīņu par Ukrainas atbrīvošanu no okupantiem un palīdzētu cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas, meklējot atbalstu ES dalībvalstīs; norāda, ka kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sākuma ES ir ieceļojuši 8,8 miljoni ukraiņu, no kuriem 4 miljoni Eiropā ir reģistrēti kā pagaidu aizsardzības saņēmēji vai līdzīgās valsts shēmās paredzētās aizsardzības saņēmēji; atzinīgi vērtē visas solidaritātes un palīdzības izpausmes, ko Ukrainas tautai ir izrādījuši ES iedzīvotāji, cita starpā iesaistoties humānās palīdzības sniegšanā, un atzinīgi vērtē to, ka tiek iedarbināta Pagaidu aizsardzības direktīva (24), lai pārvietotajiem ukraiņiem, kas ierodas ES, nodrošinātu tūlītēju aizsardzību un tiesības; uzsver, cik svarīgi ir palielināt finansējumu uzņēmējvalstīm, cita starpā lielāku uzmanību pievēršot izglītības, ekonomisko iespēju, mājokļu un veselības aprūpes pieejamībai un integrācijai uzņemošajās sabiedrībās; uzsver, ka cita starpā ir jāatbalsta personas, kas cietušas no seksuālas, ar dzimumu saistītas un reproduktīvās vardarbības;

13.

nosoda Ukrainas bērnu, tostarp veselības aprūpes iestādēs dzīvojošo bērnu, piespiedu pārcelšanu un deportēšanu uz Krievijas Federāciju un Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā un viņu piespiedu adoptēšanu krievu ģimenēs; aicina ES un tās dalībvalstis palīdzēt atrast šos bērnus un panākt viņu atkalapvienošanu ar ģimenēm vai likumiskajiem aizbildņiem;

14.

uzsver, ka, tā kā Ukraina ir piektā lielākā graudu eksportētāja pasaulē, nelikumīgajam, nepamatotajam un neprovocētajam agresijas karam pret Ukrainu ir bijusi milzīga ietekme uz pārtikas nodrošinājumu pasaulē;

15.

pauž nopietnas bažas par Ukrainas kodoliekārtu drošību, jo tās pastāvīgi apdraud militāra apšaude; aicina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību izveidot drošības zonas ap šīm kodoliekārtām;

ES politikas, instrumentu un diplomātijas uzlabošana, lai aizsargātu un veicinātu cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē

NDICI — “Eiropa pasaulē” un tematiskā programma “Cilvēktiesības un demokrātija”

16.

aicina ES apsvērt, kā visos ES instrumentos un stratēģijās veicināt un vislabāk piemērot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, lai stiprinātu ES ārpolitiku cilvēktiesību jomā un pielāgotos ģeopolitiskajai situācijai un to veidotu; uzsver, ka NDICI — “Eiropa pasaulē”, kā arī tā tematiskā programma par cilvēktiesībām un demokrātiju, ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas ir ES rīcībā, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju pasaulē un palīdzētu veicināt elastīgas, iekļaujošas un demokrātiskas sabiedrības izveidi, vienlaikus pretojoties autoritāru un totalitāru režīmu ietekmei; uzsver, ka vietējo pilsoniskās sabiedrības dalībnieku iesaiste ir būtiska, lai aizsargātu cilvēktiesības un demokrātiju savās valstīs, un atkārtoti aicina tos pilnībā iesaistīt visās attiecīgajās ES ārējās darbībās; šajā ziņā atzinīgi vērtē nenovērtējamo palīdzību, ko pašlaik visā pasaulē pilsoniskās sabiedrības organizācijām un aktīvistiem sniedz saskaņā ar NDICI — “Eiropa pasaulē” tematisko cilvēktiesību un demokrātijas programmu un Eiropas Demokrātijas fondu; uzsver, cik lielu nozīmi NDICI — “Eiropa pasaulē” piešķir cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai sadarbībā ar stratēģiskajiem starptautiskajiem un vietējiem partneriem, cita starpā ar ES vēlēšanu novērošanas misiju starpniecību; uzsver Parlamenta lomu instrumenta plānošanas procesā un aicina Komisiju un EĀDD uzlabot savlaicīgu visas attiecīgās informācijas kopīgošanu, lai Parlaments varētu izpildīt savu līgumos piešķirto lomu, jo īpaši augsta līmeņa ģeopolitiskos dialogos ar Komisiju; aicina Komisiju un EĀDD iesaistīties dialogā ar Parlamentu, lai šajā saistībā panāktu uzlabojumus;

17.

uzsver ilgtermiņa plānošanas nozīmīgumu un to, ka ir svarīgi turpināt atbalstu NDICI — “Eiropa pasaulē” projektiem un iniciatīvām, jo īpaši attiecībā uz reģioniem konfliktu, karu un dabas katastrofu skartās teritorijās; aicina Komisiju un EĀDD integrēt demokrātijas atbalstu kā transversālu prioritāti visās tematiskajās un ģeogrāfiskajās NDICI — “Eiropa pasaulē” programmās;

18.

atkārtoti aicina nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz noteikumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām NDICI — “Eiropa pasaulē” finansēšanas nolīgumos, un precizēt mehānismu un kritērijus šādu nolīgumu apturēšanai, ja tiek pārkāptas cilvēktiesības, demokrātijas principi vai tiesiskums, kā arī nopietnos korupcijas gadījumos; aicina Komisiju stingri atturēties no budžeta atbalsta trešo valstu valdībām izmantošanas kā līdzekli sadarbībai ar valstīm, kurās vērojami plaši cilvēktiesību pārkāpumi un represijas pret cilvēktiesību aizstāvjiem;

ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos

19.

pilnībā atbalsta ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos (ESĪP) darbu, aizstāvot un veicinot cilvēktiesības pasaulē, sadarbojoties ar trešām valstīm un līdzīgi domājošiem partneriem, un viņa svarīgo lomu ES cilvēktiesību politikas efektivitātes uzlabošanā, cenšoties palielināt tās saskaņotību; uzsver, ka ir vajadzīga cieša sadarbība starp ESĪP cilvēktiesību jautājumos un citiem ESĪP valstīs un reģionos, lai vēl vairāk uzlabotu šo saskaņotību, un aicina nodrošināt ESĪP cilvēktiesību jautājumos lielāku atpazīstamību; uzsver, ka ir svarīgi, lai ESĪP cilvēktiesību jautājumos turpinātu sadarboties ar starptautiskām organizācijām, tostarp ANO un tās īpašajiem ziņotājiem, ko iecēlusi ANO Cilvēktiesību padome, un ar citu valstu pārstāvjiem vai sūtņiem, kas atbild par cilvēktiesību ievērošanu; aicina ESĪP vairāk publiski iesaistīt atsevišķus cilvēktiesību aizstāvjus un cieši sadarboties ar ES un valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai ESĪP jautājumos par valstu un reģionālajām situācijām sadarbotos ar valstu iestādēm saistībā ar cilvēktiesību aizsardzību un konkrētiem gadījumiem; mudina ESĪP cilvēktiesību jautājumos turpināt īstenot diplomātiskus centienus uzlabot ES atbalstu starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajam tiesiskumam;

20.

atkārtoti norāda, ka par ESĪP cilvēktiesību jautājumos iecelšanu jārīko iepriekšēja uzklausīšana Parlamentā; ierosina izstrādāt regulējumu, ar kuru ESĪP cilvēktiesību jautājumos būtu pārskatatbildīgs Eiropas Parlamentam par to mērķu sasniegšanu, kas ESĪP darba programmā ir noteikti pilnvaru sākumā, un iesniegtu regulāru ziņojumu par virzību uz šo mērķu sasniegšanu; uzsver — lai gan Parlaments turpina sadarbību ar EĀDD, kas pastiprināta ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (25) un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2010. gada deklarāciju par politisko atbildību, cilvēktiesību jautājumos ir vēl vairāk jāstiprina sistēma iestāžu savstarpējām attiecībām starp Parlamentu un EĀDD, ieskaitot tā delegācijas; uzsver, ka EĀDD kopā ar Parlamentu ir jāizstrādā norādījumi par ES cilvēktiesību instrumentu, piemēram, ES cilvēktiesību pamatnostādņu un ES pienācīgas rūpības un cīņas pret korupciju mehānismu, īstenošanu, tostarp trešās valstīs;

21.

uzsver, ka ir svarīgi risināt problēmas, kas rodas, koordinējot ES iestāžu darbību saistībā ar ES ārējo attiecību pārvaldību cilvēktiesību jomā; atzinīgi vērtē pastiprināto koordināciju starp ES delegācijām, EĀDD galveno mītni un Starptautisko partnerību ģenerāldirektorātu saistībā ar steidzamiem konkrētiem cilvēktiesību aizstāvju apdraudējuma gadījumiem;

ES īpašais sūtnis reliģijas vai pārliecības brīvības veicināšanai ārpus ES

22.

ar nožēlu konstatē, ka ES īpašā sūtņa reliģijas un pārliecības brīvības veicināšanai ārpus ES amats ir bijis vakants vairāk nekā gadu; atkārtoti aicina Padomi un Komisiju ātri veikt pārredzamu un visaptverošu novērtējumu par īpašā sūtņa amata lietderību un pievienoto vērtību, arī attiecībā uz tā institucionālo amatu, lai īpašajam sūtnim nodrošinātu pietiekamus cilvēkresursus un finanšu līdzekļus un pienācīgi palīdzētu viņam īstenot institucionālās pilnvaras, spējas un pienākumus; atzinīgi vērtē to, ka 2022. gada 7. decembrī Frans van Daele tika iecelts par īpašo sūtni reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai ārpus ES; atgādina, ka īpašā sūtņa pienākumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš domu, apziņas, reliģijas un ticības brīvībai un tās aizsardzībai, kā arī tiesībām neticēt, tiesībām uz apostāzi un tiesībām pieņemt ateistiskus uzskatus; uzsver, ka īpašajam sūtnim īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī piespiedu konversijai, tiesību aktu par zaimošanu ļaunprātīgai izmantošanai un riskam pakļauto neticīgo personu situācijai;

23.

iesaka, ka īpašajam sūtnim cieši un komplementāri jāsadarbojas ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos un Padomes Cilvēktiesību jautājumu darba grupu; turklāt, lai koordinētu darbības, aicina īpašo sūtni regulāri apspriesties ar Parlamentu un sadarboties ar dalībvalstu komisāriem, sūtņiem un vēstniekiem, kuri atbild par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu;

ES cilvēktiesību dialogi un cita divpusēja saziņa ar trešām valstīm

24.

uzsver, ka dialogi par cilvēktiesībām ar trešām valstīm ir iespēja pievērsties cilvēktiesību problēmām, un aicina tos rīkot tos rezultatīvi, regulāri pārskatīt un pilnībā izmantot to potenciālu; atkārto aicinājumu dialogu par cilvēktiesībām jau no paša sākuma balstīt uz skaidru kritēriju kopumu, kas ļaus uzraudzīt dialogu efektivitāti; aicina EĀDD sistemātiski novērtēt dialogus, paziņot novērtējuma rezultātu un saistībā ar tiem attiecīgi veikt turpmākus pasākumus; uzsver, ka dialogu efektivitātes nodrošināšanai tos nedrīkst izmantot kā atsevišķu instrumentu, bet tie jāintegrē ES visaptverošajā pasākumu kopumā, tostarp pasākumos, kas saistīti ar tirdzniecības politiku ar attiecīgajām trešām valstīm, tādējādi integrējot cilvēktiesību dimensiju un pastiprinot dialogos pausto vēstījumu; vērš uzmanību uz to, cik svarīgi saistībā ar dialogiem par cilvēktiesībām ir risināt atsevišķus gadījumus, jo īpaši tos, kurus Parlaments ir uzsvēris savās rezolūcijās un kurus uzvēruši apdraudētie Saharova balvas laureāti un finālisti, kā arī nodrošināt atbilstīgus turpmākos pasākumus un ziņot Parlamentam par rīcību attiecībā uz šiem gadījumiem;

25.

uzsver, cik svarīga visā cilvēktiesību dialoga procesā ir sistemātiska, patiesa, pieejama un iekļaujoša apspriešanās ar visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ieinteresētajām personām;

26.

pauž gandarījumu par to, ka ar trešām valstīm ir atsākti cilvēktiesību dialogi, kuru pamatā ir labvēlīgāki apstākļi šo valstu iesaistei; uzskata, ka gadījumos, kad pēc virknes cilvēktiesību dialogu nav ziņots par jūtamu progresu, kā tas ir noticis vairākos gadījumos, ES būtu jāpielāgo savi mērķi, tostarp attiecībā uz divpusējo attiecību īstenošanu plašākā mērogā;

ES delegācijas

27.

uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi veikt visus iespējamos pasākumus, lai ES delegācijās palielinātu informētību par ES pamatnostādnēm cilvēktiesību jomā, un mudina visas delegācijas nodrošināt šo pamatnostādņu pienācīgu īstenošanu; šajā ziņā atkārtoti aicina ES delegācijas un to cilvēktiesību kontaktpunktus trešās valstīs darboties aktīvāk, sniedzot regulāru atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp apdraudētajiem Saharova balvas laureātiem un finālistiem, un rūpīgi izskatīt jautājumus un atsevišķus gadījumus, kas minēti Parlamenta rezolūcijās par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem; aicina ES delegāciju amatpersonas vērsties pret cilvēktiesību aizstāvju, demokrātiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu apspiešanu un vajāšanu valsts iestādēs un, ja cietušās personas atrodas apcietinājumā, uzraudzīt viņu situāciju, apmeklēt viņus cietumā, piedalīties viņu tiesas procedūrās un izskatīt viņu lietas ES cilvēktiesību dialogos ar attiecīgajām valstīm;

28.

vērš uzmanību uz gadījumiem, kad ES dalībvalstu pārstāvniecībām un ES delegācijām ir bijusi atšķirīga pieeja cilvēktiesību aizsardzībai un veicināšanai trešās valstīs, lai gan ES dalībvalstis šajā jautājumā ir paudušas kopīgu apņemšanos; uzsver, ka ES dalībvalstu vēstniecībām, tāpat kā ES delegācijām, būtu jāuzņemas lielāka loma cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā, kā arī jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība trešās valstīs; aicina ES delegācijas izveidot cilvēktiesību darba grupas, kurās apvienotos attiecīgie dalībvalstu vēstniecību un ES delegāciju dienesti, un cieši sadarboties ar attiecīgo trešo valstu starptautisko un reģionālo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem;

ES globālais cilvēktiesību sankciju režīms (GHRSR — ES Magņitska likums)

29.

atzinīgi vērtē to, ka ES globālais cilvēktiesību sankciju režīms arvien vairāk tiek izmantots kā būtisks instruments, kas stiprina ES kā globāla cilvēktiesību rīcībspēka lomu, Padomei piemērojot mērķtiecīgas sankcijas; aicina efektīvi, pilnībā un koordinēti īstenot jau pieņemtos ierobežojošos pasākumus, kā arī vajadzības gadījumā pieņemt papildu pasākumus; aicina ES dinamiskāk izmantot šo instrumentu kā neatņemamu sastāvdaļu ārpolitikā cilvēktiesību jomā; prasa stingri, konsekventi un vienoti piemērot un uzraudzīt ierobežojošos pasākumus visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu ES ārējās darbības uzticamību un efektivitāti; aicina ES sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai mudinātu vairāk valstu pieņemt sankciju režīmus un kopīgi saskaņot mērķtiecīgu ierobežojošu pasākumu pieņemšanu un tādējādi palielināt to efektivitāti globālā līmenī; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas apņemšanos, ko viņa pauda savā 2022. gada runā par stāvokli Savienībā, proti, ierosināt pasākumus, lai atbilstīgi Parlamenta nostājai atjauninātu ES tiesisko regulējumu nolūkā apkarot korupciju un to iekļaut GHRSR un tādējādi efektīvi vērstos pret cilvēktiesību pārkāpēju ekonomiskajiem un finansiālajiem veicinātājiem; atkārtoti aicina ieviest kvalificētu balsu vairākumu attiecībā uz Padomes lēmumiem un sankciju īstenošanu saskaņā ar ES GHRSR; atkārtoti aicina Komisiju un Padomi censties iekļaut savā darbībā Parlamenta ieteikumus par turpmākajām mērķtiecīgajām sankcijām, kā noteikts Parlamenta rezolūcijās un citur;

30.

atzinīgi vērtē sarakstus, kas 2021. gadā izveidoti saskaņā ar jauno globālo cilvēktiesību sankciju režīmu; aicina Padomi, dalībvalstis un EĀDD izstrādāt stratēģiju, lai uzlabotu mijiedarbību starp ES GHRSR un ģeogrāfiskiem sankciju režīmiem, jo īpaši labāk izmantojot ES GHRSR, lai novērstu pārkāpumus, ko nevar tieši sasaistīt ar kādu valsti, piemēram, gadījumos, kad cilvēktiesību pārkāpumus izdara algotņi teritorijās, kuras nekontrolē valdība, vai pārrobežu gadījumos, piemēram, cilvēku tirdzniecībā;

31.

pauž nopietnas bažas un nosodījumu par atsevišķu valstu tīšo politiku propagandas nolūkā aizturēt, patvaļīgi turēt ieslodzījumā un uz nepatiesu apsūdzību pamata sākt tiesvedību pret ārvalstu iedzīvotājiem, tostarp ES pilsoņiem, lai ieslodzītos izmantotu kā instrumentu starptautiskās sarunās un apmaiņā vai kā politiska spiediena līdzekli; uzsver, ka šādas politikas izmantošana ir ķīlnieku sagrābšana, kā noteikts Starptautiskajā konvencijā pret ķīlnieku sagrābšanu; prasa Komisijai, EĀDD un dalībvalstīm rīkoties, lai šādu rīcību novērstu, un brīdināt ES pilsoņus, jo īpaši tos, kuriem ir dubultpilsonība, par aizturēšanas riskiem dažu valstu teritorijā; prasa Padomei apsvērt iespēju personām vai struktūrām, kuras ir atbildīgas par ES pilsoņu patvaļīgu aizturēšanu vai ieslodzīšanu, viņus izmantojot kā valstu ķīlniekus, piemērot ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti ES GHRSR;

Korupcija un cilvēktiesības

32.

uzsver, ka korupcija nopietni vājina demokrātisko pārvaldību, visā pasaulē kavē cilvēktiesību ievērošanu, veicina un turpina cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpumus un nesamērīgi ietekmē visneaizsargātākos un atstumtākos cilvēkus un sabiedrības grupas; aicina cīņu pret korupciju iekļaut visos ES centienos un politikā, kas vērsta uz cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu, izstrādājot īpašu globālu pretkorupcijas stratēģiju, tai skaitā programmas ES ārējo finanšu instrumentu ietvaros, un pastiprinot Parlamenta kontroles lomu; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES un tās dalībvalstis rādītu priekšzīmi, apkarojot korupciju, ko veic ES bāzēti dalībnieki, ārējam finansējumam piemērojot visaugstākos pārredzamības standartus un palielinot atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, aktīvistiem un pētnieciskajiem žurnālistiem, kas iesaistīti cīņā pret korupciju;

33.

aicina ES darboties, lai varētu ierosināt tādu pretkorupcijas standartu kopumu, kas būtu vienādi piemērojami visā pasaulē, veicināt efektīvu pretkorupcijas struktūru izveidi un stingru tiesisko regulējumu pieņemšanu un risināt jautājumus saistībā ar nodokļu oāzēm; mudina veicināt sadarbību starp ES, tās dalībvalstīm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, jo īpaši tiesu, tiesībaizsardzības un izlūkošanas līmenī, lai apmainītos ar paraugpraksi un efektīviem instrumentiem korupcijas apkarošanā un novēršanā; aicina ANO uzraudzībā izveidot starptautisku korupcijas apkarošanas tiesu, kas darbotos šajā jomā;

Cilvēktiesību klauzulas starptautiskajos nolīgumos

34.

atkārtoti aicina nolīgumos starp ES un trešām valstīm iekļaut stingras klauzulas par cilvēktiesībām, kā arī skaidrus kritērijus un procedūras, kas jāievēro pārkāpumu gadījumā; aicina Komisiju un EĀDD aktīvi apsvērt, kā nodrošināt spēkā esošo starptautisko nolīgumu cilvēktiesību klauzulu efektīvu uzraudzību un īstenošanu; uzsver, ka ES būtu ātri un izlēmīgi jāreaģē uz pastāvīgiem cilvēktiesību klauzulu pārkāpumiem trešās valstīs, tai skaitā apturot attiecīgo nolīgumu darbību, ja citas iespējas izrādās neefektīvas; uzsver, ka ES vispārējo preferenču shēmas (VPS) pārskatīšana, pašreizējais likumdošanas process attiecībā uz jaunu regulu par VPS un VPS saņēmējvalstu īstenoto starptautisko konvenciju par cilvēktiesībām, tostarp darba tiesībām, sniedz iespēju stiprināt apņemšanos ievērot cilvēktiesības attiecīgajās trešās valstīs;

35.

aicina Komisiju, risinot sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) ar trešām valstīm, pieprasīt tām ratificēt galvenās starptautiskās konvencijas cilvēktiesību, darba tiesību un vides jomā, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām; uzsver, ka ideālā gadījumā šo konvenciju ratificēšanai trešās valstīs būtu jānotiek pirms BTN sarunu pabeigšanas, lai šo konvenciju ievērošana tiktu pielīdzināta atbilstīgi būtiskam BTN aspektam un lai tiktu panākta vienošanās par īpašām klauzulām; turklāt aicina BTN iekļaut materiālas klauzulas, lai atzītu, ka valstīm, kas slēdz nolīgumu, ir jāievēro un jāaizsargā cilvēktiesības, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, paražu tiesībās un starptautiskajās konvencijās, kurās tās ir puses;

36.

uzsver, cik svarīgi ir ex ante un ex post ilgtspējas ietekmes novērtējumi (IIN) un aicina tos būtiski uzlabot; uzsver, ka ar IIN vajadzētu nodrošināt, lai nolīgums, par kuru notiek sarunas, un tā detalizētās, formulētās klauzulas būtu pietiekami instrumenti, ar kuriem novērst negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām; iesaka IIN sagatavošanā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, novērtējumus uzticēt cilvēktiesību un darba tiesību ekspertiem un ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījumu;

Demokrātijas atbalsta pasākumi

37.

uzsver, ka 2022. gadā aprit 10. gadadiena kopš Parlamenta lēmuma uzņemties politisko vadību, apņemoties būtiski uzlabot demokrātijas atbalsta pasākumus, ko tas kopš 2014. gada īsteno, izmantojot visaptverošu demokrātijas atbalsta pieeju; jo īpaši atzinīgi vērtē tā atbalstu partneru parlamentu veiktspējas uzlabošanai, mediācijai un dialoga un kompromisa kultūras veicināšanai, arī jauno politisko līderu vidū, kā arī sieviešu parlamentāriešu, cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju un brīvu mediju iespēju nodrošināšanai; aicina Komisiju turpināt un pastiprināt pasākumus šajās jomās, kā arī palielināt finansējumu un palīdzību ES struktūrām un aģentūrām, kā arī citām organizācijām, kas saņem dotācijas, vienlaikus ievērojot nediskriminācijas principu; uzsver, ka pašreizējos apstākļos, kad pasaulē arvien lielākā skaitā valstu pieaug saspīlējums un represijas, ir ārkārtīgi svarīgi tieši atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, cilvēktiesību aizstāvjus un cilvēkus, kuri pauž kritiskus un atšķirīgus viedokļus;

38.

uzsver ES vēlēšanu novērošanas misiju nozīmi un Parlamenta ieguldījumu to metodikas izstrādē un uzlabošanā; šajā saistībā aicina Komisiju apsvērt iespēju atjaunināt vēlēšanu novērošanas metodoloģiju, lai atspoguļotu pēdējo divdesmit gadu laikā notikušās pārmaiņas; mudina trešās valstis īstenot ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumus, lai uzlabotu nākamo vēlēšanu procesu organizāciju un vidi un tādējādi veicinātu to pārredzamību un likumību, kas stiprinātu attiecīgo valstu demokrātijas standartus; uzsver, ka ir svarīgi palielināt ES atbalstu vietējiem vēlēšanu novērotājiem, jo īpaši aizsardzības jomā; atkārtoti aicina ES cieši sadarboties ar vietējām un starptautiskajām organizācijām, piemēram, EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju, Eiropas Padomi un citām organizācijām, kas apstiprinājušas Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem;

Multilaterālisms un ES darbs daudzpusējā līmenī

39.

atkārtoti apstiprina, ka efektīvai cilvēktiesību aizsardzībai visā pasaulē ir nepieciešama cieša starptautiska sadarbība daudzpusējā līmenī; uzsver, ka ANO un tās struktūrām ir īpaši svarīga loma kā galvenajam forumam, kuram jāspēj efektīvi veicināt centienus panākt mieru un drošību, ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt atbalstīt ANO darbu gan politiski, gan finansiāli, tostarp visas ANO cilvēktiesību struktūras, jo īpaši līgumstruktūras un īpašās procedūras; šajā nolūkā aicina ANO ģenerālsekretāru nodrošināt pienācīgus līdzekļus no ANO budžeta un mudina dalībvalstis palielināt savas brīvprātīgās iemaksas; uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm jācenšas paust vienotu nostāju gan ANO, gan citos daudzpusējos forumos un ar šiem līdzekļiem jāveicina maksimāli augstu cilvēktiesību standartu ievērošana; atgādina, ka visām ANO dalībvalstīm ir pienākums veicināt un aizsargāt visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšanas statūtos un ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā 60/251; pauž nožēlu par to, ka divi pastāvīgie ANO Drošības padomes locekļi ir atbildīgi par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri sasniedz kara noziegumu un pat genocīda pakāpi; aicina ANO dalībvalstis atturēties no atpakaļejošiem soļiem, kas iedragā cilvēktiesību aizsardzību; uzsver ANO Cilvēktiesību padomes pienākumu izskatīt visus smagos cilvēktiesību pārkāpumu gadījumus visā pasaulē; pauž nožēlu par to, ka vairāki ANO Cilvēktiesību padomes locekļi ir atklāti ignorējuši savus pienākumus cilvēktiesību jomā, ka ir pierādīti viņu izdarīti nopietni cilvēktiesību pārkāpumi un ka viņi nav sadarbojušies ar ANO cilvēktiesību mehānismiem; šajā ziņā aicina pamatīgi reformēt ANO Cilvēktiesību padomes locekļiem piemērojamos kritērijus; aicina sākt un virzīt centienus nolūkā panākt saskaņotu ES un dalībvalstu nostāju attiecībā uz dalību ANO Cilvēktiesību padomē, kas veicinātu labāku vēlēšanu procesa pārredzamību, piemēram, publiskojot ES dalībvalstu balsojumu, kā arī to pamatojot, veicinātu patiesi konkurētspējīgu procesu, nodrošinot, ka trīs reģionālie bloki, kuros ir pārstāvētas ES dalībvalstis, piedāvā vairāk kandidātu nekā vietu, un nodrošinātu kandidātu pārskatatbildību, rūpīgi pārbaudot viņu brīvprātīgi uzņemtās saistības un rezultātus sadarbībā ar ANO Cilvēktiesību padomi un ANO līgumu struktūrām, kā arī saskaņā ar īpašām procedūrām;

40.

stingri nosoda jebkādus uzbrukumus ANO īpašo procedūru pilnvarotajiem un viņu pilnvaru neatkarībai; aicina ES dalībvalstis un ES demokrātiskos partnerus izlēmīgi apkarot šādus mēģinājumus un veikt visus iespējamos pasākumus, kas palīdzētu piedāvāt drošu un atvērtu telpu, kurā personas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu mijiedarboties ar ANO, tās pārstāvjiem un mehānismiem; uzsver darbu, ko veic ANO izmeklēšanas komisijas un faktu vākšanas misijas, kuras arvien vairāk izmanto, lai reaģētu uz situācijām, kas saistītas ar nopietniem starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem, un apkarotu nesodāmību;

41.

aicina ES un dalībvalstis atbalstīt reģionālo cilvēktiesību sistēmu stiprināšanu, arī ar finansiālu palīdzību un starpreģionālu pieredzes apmaiņu; jo īpaši uzsver, cik svarīgas ir uzraudzības struktūras un tiesu mehānismi, kas izveidoti šajās reģionālajās sistēmās, un to, kā tie papildina ANO cilvēktiesību sistēmu;

42.

aicina ES un dalībvalstis vadīt centienus daudzpusējos forumos, lai veicinātu vispārēji atzītas terorisma definīcijas pieņemšanu, paturot prātā mērķi apkarot šo postu; turklāt aicina tās virzīt centienus saistībā ar ANO Vispārējās terorisma apkarošanas stratēģijas 8. pārskatīšanu, kas notiks 2023. gadā, lai iekļautu stingru formulējumu, atzīstot terorisma apkarošanas tiesību aktu un politikas ļaunprātīgas izmantošanas nelabvēlīgo ietekmi uz pilsonisko telpu un mudinot visas valstis īstenot vajadzīgos pasākumus, lai reformētu vai atceltu savus terorisma apkarošanas tiesību aktus nolūkā novērst nelabvēlīgu ietekmi uz pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvjiem; prasa ES un tās dalībvalstīm virzīt centienus ANO forumos, lai izveidotu lietišķu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem un nodrošinātu viņu pilnvērtīgu iesaistīšanu visos terorisma apkarošanas politikas izstrādes un īstenošanas posmos;

43.

pauž nopietnas bažas par pieaugošajiem autoritāro režīmu uzbrukumiem uz noteikumiem balstītai pasaules kārtībai, cita starpā apstrīdot cilvēktiesību universālumu, tās relativizējot, apgalvojot, ka tās ir rietumvalstu izvērstas kultūras hegemonijas instruments, graujot starptautiskās cilvēktiesības, tās interpretējot no jauna, un apdraudot ANO struktūru un mehānismu darbību, ar kuriem valstis varētu sauktu pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka ES ir jāatbalsta cilvēktiesību universāluma aizsardzība kā galvenā prioritāte un šajā nolūkā jāvada pakta noslēgšana un jāsadarbojas ar citām demokrātijām un līdzīgi domājošiem partneriem, lai stiprinātu daudzpusējas organizācijas un aizstāvētu uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību pret autoritāru varu pieaugumu; uzsver, ka ANO struktūru samazinātā efektivitāte rada reālas izmaksas konfliktu, zaudēto dzīvību un cilvēku ciešanu ziņā un nopietni vājina valstu vispārējo spēju risināt globālās problēmas; aicina ES dalībvalstis un līdzīgi domājošos partnerus pastiprināt centienus, lai mainītu šo tendenci;

44.

uzsver, ka objektīvi, taisnīgi un pārredzami ir jāpārskata nevalstisko organizāciju (NVO) pieteikumi par konsultatīvā statusa piešķiršanu ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomē (ECOSOC); aicina rīkoties, lai katrā daudzpusējā forumā, tostarp ANO Drošības padomē, papildus jau esošajai, pastāvīgajai kādas dalībvalsts vietai Drošības padomē izveidotu savu Savienības vietu, kas stiprinātu ES rīcībspēju, kā arī tās konsekvenci un uzticamību pasaulē; mudina ES un tās dalībvalstis piedalīties ANO Ģenerālās asamblejas vispārējās debatēs un aicina ECOSOC locekļus turpināt darbu, lai novērstu nepamatotos šķēršļus, ar kuriem NVO saskaras, lai saņemtu savu ECOSOC akreditāciju, jo īpaši gadījumos, kad pieteikumi ir iesniegti jau ļoti sen;

Starptautisko humanitāro tiesību ievērošana

45.

ar bažām atzīmē pieaugošo starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību neievērošanu, jo īpaši notiekošajos konfliktos visā pasaulē; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai humānās palīdzības aģentūras un labdarības organizācijas varētu sniegt pilnīgu, savlaicīgu un netraucētu palīdzību visiem neaizsargātajiem iedzīvotājiem, un aicina visas bruņotos konfliktos iesaistītās puses aizsargāt civiliedzīvotājus un humānās palīdzības, medicīnas, mediju un izglītības darbiniekus; aicina sistemātiski veidot humānās palīdzības koridorus reģionos, kuros notiek karš, un kaujas situācijās, lai ļautu apdraudētajiem civiliedzīvotājiem izvairīties no konflikta, un stingri nosoda jebkādus uzbrukumus šiem koridoriem;

46.

atgādina, ka starptautiskajām humanitārajām tiesībām vajadzētu būtu pamatā ES politikai attiecībā uz okupācijas vai teritorijas aneksijas situācijām, un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt to konsekvenci šajās situācijās; vērš uzmanību uz ES iedibinātu uzņēmumu atbildību piemērot visstingrāko pienācīgas rūpības politiku attiecībā uz visām ekonomiskajām vai finanšu darbībām attiecīgajās teritorijās vai sadarbību ar tām un nodrošināt stingru atbilstību starptautiskajām tiesībām, kā arī ES sankciju politikai, ja tā ir piemērojama šādos gadījumos;

Nesodāmības apkarošana un starptautisko krimināltiesību stiprināšana

47.

uzsver saikni starp cilvēktiesību pārkāpumiem un plašu nesodāmību un pārskatatbildības trūkumu konfliktu skartos reģionos un valstīs; ļoti atzinīgi vērtē SKT pastāvīgo ieguldījumu cīņā pret nesodāmību; aicina ES un tās dalībvalstis sniegt Starptautiskajai Krimināltiesai pietiekamu atbalstu, lai tā varētu veikt savu darbu; atkārtoti pauž nosodījumu par nepārtrauktajiem centieniem apdraudēt SKT leģitimitāti un darbu; aicina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk pretoties šiem centieniem un reaģēt uz draudiem un sankcijām, kas vērstas pret cilvēktiesību aizstāvjiem un lieciniekiem, kuri sadarbojas ar SKT; uzsver SKT būtisko lomu kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci izmeklēšanā; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt sadarboties ar SKT, lai apkarotu un novērstu šādus noziegumus; atzinīgi vērtē ES un ES dalībvalstu pastāvīgo atbalstu SKT un aicina ES dalībvalstis šo apņemšanos attiecināt arī uz ilgtspējīgu finansējumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu tiesiskumu visās situācijās, kuras nonāk SKT;

48.

prasa ES atbalstīt SKT prokuroru izmeklēšanā, lai sauktu pie atbildības personas, kuras tiek turētas aizdomās par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un, iespējams, genocīdu, sniedzot politisku atbalstu, vācot un darot pieejamus visus pierādījumus, kuri ir tās rīcībā, tostarp publiskos avotos pieejamus izlūkdatus, informāciju un datus, satelītattēlus un pārtvertos sakaros iegūtu informāciju, un nodrošinot SKT vispārējam budžetam pienācīgus cilvēkresursus un finanšu līdzekļus, lai pilnībā aizsargātu tās neatkarību un objektivitāti;

49.

prasa Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm mudināt savas partnervalstis ratificēt Romas līgumu un tādējādi paplašināt SKT jurisdikciju; prasa ES izpildīt Padomes Lēmumu 2011/168/KĀDP par Starptautisko Krimināltiesu (26), vienlaikus saglabājot stingru nostāju attiecībā uz agresijas noziegumu, kā aicināts Parlamenta 2014. gada 17. jūlija rezolūcijā par agresijas noziegumu (27);

50.

atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu ES rīcības plānu cīņai pret nesodāmību, kurā cita starpā būtu jāiekļauj nodaļas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju svarīgo nozīmi cīņā pret nesodāmību un to aizsardzību visās situācijās, kurās vajadzīga šāda aizsardzība, un par pasākumiem, ar kuriem cīnīties pret nesodāmību par seksuālu ar dzimumu saistītu vardarbību, ieskaitot seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pārkāpumus konfliktu kontekstā; aicina ES un tās starptautiskos partnerus pilnībā izmantot visus attiecīgos instrumentus, lai cīnītos pret nesodāmību, tai skaitā atbalstīt universālo jurisdikciju valsts līmenī, īpašus tribunālus valsts un starptautiskā līmenī, arī par agresijas noziegumiem, kā arī izveidot elastīgus sadarbības un finansēšanas mehānismus, lai ātri savāktu un analizētu pierādījumus par noziegumiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka šie instrumenti tiek piemēroti saskaņoti un papildina citus attiecīgos ES un dalībvalstu instrumentus; aicina Komisiju izstrādāt programmu, lai pilnveidotu dalībvalstu un arī trešo valstu spējas piemērot universālās jurisdikcijas principu savās vietējās tiesību sistēmās;

Panākt progresu ceļā uz vispārēju nāvessoda atcelšanu un spīdzināšanas un cita veida ļaunprātīgas izturēšanās novēršanu

51.

atkārtoti pauž principiālu nostāju pret nāvessodu, kas ir nežēlīgs, necilvēcīgs un pazemojošs sods un ir neatgriezenisks; uzsver, ka ES ir neatlaidīgi jācenšas panākt vispārēju nāvessoda atcelšanu, kas ir viens no svarīgākajiem tās ārpolitikas mērķiem cilvēktiesību jomā; prasa ES un tās dalībvalstīm aizstāvēt nāvessoda atcelšanu visos starptautiskajos forumos un censties panākt iespējami plašāku atbalstu šai nostājai; mudina ANO struktūras turpināt centienus panākt nāvessoda vispārēju atcelšanu saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām; stingri nosoda tādu tiesību aktu par zaimošanu izpildi, kas ietver nāvessoda iespējamību notiesātajiem visā pasaulē; atkārtoti norāda, ka brīvība izvēlēties reliģiju, kā arī izvēle ticēt vai vispār neticēt ir cilvēka pamattiesības, ko nedrīkst sodīt ar nāvi vai cita veida pazemojošu rīcību; aicina visas valstis, kas to vēl nav izdarījušas, atcelt nāvessodu vai nekavējoties noteikt moratoriju, kas būtu pirmais solis tā atcelšanas virzienā; turklāt prasa attiecīgajām valstīm samazināt to noziegumu vai nodarījumu sarakstu, par kuriem paredzēts nāvessods; aicina nodrošināt pārredzamību attiecībā uz nāvessodu spriedumiem un izpildēm valstīs, kuras neatklāj šos statistikas datus;

52.

nosoda visus spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās, piespiedu pazušanas, patvaļīgas aizturēšana un ārpustiesas nāvessodu izpildes gadījumus un pauž nožēlu par to, ka tie joprojām ir izplatīti daudzās valstīs; ar lielām bažām norāda uz tendenci, ka visā pasaulē pieaug spīdzināšanas gadījumu skaits, un uz plaši izplatītu vainīgo nesodāmību; atzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju un cilvēktiesību aizstāvju nozīmīgo lomu cīņā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas izturēšanās veidiem;

Globālo problēmjautājumu risināšana cilvēktiesību un demokrātijas jomā

Reakcija uz Covid-19 pandēmiju un atveseļošanās pēc tās

53.

pauž nopietnas bažas par Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa negatīvajām sekām gan attiecībā uz vispārējo demokrātijas stāvokli, gan cilvēktiesībām visā pasaulē; uzsver nesamērīgi negatīvo ietekmi uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, tai skaitā uz sievietēm, bērniem, personām ar invaliditāti, personām ar noteiktām hroniskām slimībām, vecākiem cilvēkiem, lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām, nebinārām personām, interseksuāļiem un kvīriem (LGBTIQ), trūcīgām personām, etniskām, ticības un reliģiskām minoritātēm, bēgļiem un migrantiem, kā arī ieslodzītām vai aizturētām personām; pauž bažas arī par kavēšanos un šķēršļiem piekļuvē veselības aprūpes pakalpojumiem un par nevēlamo grūtniecību, seksuālās vardarbības un ar dzimumu saistītas vardarbības, nedrošu abortu un māšu un jaundzimušo nāves gadījumu īpatsvara palielināšanos; ar nožēlu norāda, ka Covid-19 novēršanas pasākumi aizturēšanas iestādēs tiek izmantoti, lai attaisnotu ģimenes locekļu vai advokātu apmeklējumu liegumu un aizturēto personu tiesību pārkāpumus; atzinīgi vērtē cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu lomu, kuri dažkārt pat riskē ar dzīvību, ziņojot par cilvēktiesību pārkāpumiem pandēmijas laikā vai cenšoties tos novērst;

54.

atkārtoti uzsver, ka iespējami augstākā sasniedzamā veselības standarta un vispārējas veselības aprūpes pieejamības izmantošana ir viena no pamattiesībām, kas vienādi attiecas uz ikvienu cilvēku; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt šo tiesību aizsardzību, jo īpaši valstīs un reģionos, kur veselības aprūpes pakalpojumi ir visnabadzīgākie, un mudina valstis panākt progresu, lai atvieglotu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem; apgalvo, ka ES būtu jāturpina finansēt Covid-19 vakcīnas izstrāde un piegāde visā pasaulē, jāveic izglītošana par vakcinācijas sniegtajiem ieguvumiem, un jāpalielina vakcinācijas pieejamība, piekļūstamība un pieņemamība cenas ziņā, lai nepieļautu vakcīnnovēršamas slimības;

55.

atkārtoti uzsver, ka personas brīvība, pulcēšanās brīvība, domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvība un vārda brīvība ir demokrātijas stūrakmeņi; pauž nopietnas bažas par to, ka jo īpaši autoritāri režīmi arvien vairāk izmanto masveida novērošanas tehnoloģijas, lai ierobežotu šīs brīvības, un šāda rīcība vēl pastiprinās, aizbildinoties ar Covid-19 novēršanas pasākumiem; aicina stingri un efektīvi aizliegt masu novērošanas tehnoloģiju pārdošanu; aicina aktīvāk reaģēt uz dezinformācijas un sazvērestības teoriju masveida izplatību digitālajā vidē, ko galvenokārt, bet ne tikai, veicina autoritāri režīmi un arī nevalstiski dalībnieki;

Sieviešu tiesības, sieviešu iespēju veicināšana un dzimumu līdztiesība

56.

nosoda to, ka neviena pasaules valsts vēl nav sasniegusi dzimumu līdztiesību; uzsver plašas ar dzimumu saistītas vardarbības un intersekcionālās diskriminācijas pastāvēšanu ikvienā pasaules reģionā; uzsver, ka sievietes un meitenes joprojām ir galvenie upuri vardarbīgās krīzēs un ka seksuālā, ar dzimumu saistītā un reproduktīvā vardarbība turpinās daudzviet pasaulē, jo īpaši bruņotos konfliktos, kur to izmanto kā kara ieroci; uzsver, ka sievietes cilvēktiesību aizstāves, aktīvistes, žurnālistes un juristes jo īpaši ir kļuvušas par uzbrukumu mērķi un ka viņas saskaras ar strauji pieaugošo uzmākšanos un iebiedēšanu tiešsaistē un ar pastāvīgiem draudiem un uzbrukumiem;

57.

ar nopietnām bažām uzsver, ka pieaug vardarbība dzimuma dēļ un vardarbība ģimenē, un pauž nožēlu par neveiksmēm seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jomā gan jaunattīstības, gan attīstītajās valstīs; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis pilnībā atbalstīt sieviešu tiesības uz fizisko neaizskaramību, cieņu un autonomu lēmumu pieņemšanu un efektīvi apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību un vardarbību ģimenē; vērš uzmanību uz to, ka, neraugoties uz ES centieniem, vadošos amatos sievietes joprojām ir mazākumā un saņem mazāku atalgojumu par tādiem pašiem pienākumiem un amatiem kā vīrieši, un dzimuma dēļ viņu spējas un prasmes netiek pietiekami novērtētas vai tiek noniecinātas;

58.

aicina ES un tās starptautiskos partnerus pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka sievietes, meitenes un neaizsargātas grupas pilnībā izmanto cilvēktiesības, un nodrošināt iespēju vienlīdzību visiem; aicina visā pasaulē izskaust tiesību aktus un praksi, kas sievietēm liedz izmantot viņu tiesības, proti, tiesības uz izglītību, nodarbinātību un līdzdalību politisko un sabiedrisko lēmumu pieņemšanā; pauž nožēlu par situācijām, kurās sievietēm un mājsaimniecībām, kuras vada sievietes, jo īpaši humanitārās krīzes apgabalos, tiek liegta piekļuve humānajai palīdzībai un būtiskiem pakalpojumiem, jo valsts un vietējā līmeņa iestādes uzstāj, ka šādi pakalpojumi ir jāsniedz sieviešu dzimuma darbiniecēm, vienlaikus ierobežojot sieviešu piekļuvi nodarbinātības iespējām; aicina valstis, kuras Stambulas konvenciju vēl nav ratificējušas un īstenojušas, izdarīt to iespējami drīz;

59.

stingri nosoda jebkāda veida agrīnas laulības un piespiedu laulības, mājas arestu, izvarošanu un cita veida pazemojošu izturēšanos pret sievietēm; aicina Komisiju un ESĪP cilvēktiesību jautājumos pievērsties agrīnu laulību un piespiedu laulību jautājumam;

60.

atgādina valstīm par to pienākumu nodrošināt piekļuvi vispusīgiem seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumiem, tostarp modernām kontracepcijas metodēm, drošiem un likumīgiem abortiem, maternitātes, pirmsdzemdību un pēcdzemdību veselības aprūpei, medicīniskajai apaugļošanai, un piekļuvi informācijai un izglītībai par seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām, ieskaitot visaptverošu seksuālo izglītību bez jebkāda veida diskriminācijas; aicina vēl vairāk nostiprināt juridiskās tiesības un aizsardzību un visā pasaulē; likvidēt šķēršļus piekļuvei seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un ar to saistīto tiesību izmantošanai atkārtoti aicina Hartā iekļaut tiesības uz drošu un likumīgu abortu; atzinīgi vērtē Pasaules Veselības organizācijas atjaunināto pamatnostādņu publicēšanu — tajās ir sniegti ieteikumi veselības aprūpes sistēmām par aprūpes nodrošināšanu aborta gadījumā; aicina ES un tās dalībvalstis daudzpusējās un divpusējās attiecībās pilnībā atbalstīt un sekmēt SRHR, ieskaitot piekļuvi abortiem, saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un standartiem;

61.

prasa saskaņotāk rīkoties, lai izskaustu seksuālās vardarbības kā kara ieroča izmantošanu un cīnītos pret šādas vardarbības veicēju nesodāmību; aicina Komisiju turpināt centienus, lai pilnībā izskaustu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas praksi; aicina ES uzņemties stingrākas saistības un atbalstīt sieviešu tiesību aizsardzību trešās valstīs, cenšoties novērst un risināt konfliktus, kā arī miera uzturēšanā, humānajā palīdzībā un atjaunošanas darbībās pēc konflikta, pārejas tiesiskuma nodrošināšanā un cilvēktiesību un demokrātisko reformu veicināšanā, īpašu uzmanību pievēršot to sieviešu tiesībām, kuras cieš no naidīguma, diskriminācijas vai stigmatizācijas, kuras ir grūtnieces vai kurām tikko ir dzimuši bērni, vai kuras ir bezdarbnieces vai nabadzībā;

62.

atkārtoti uzsver nepieciešamību izlēmīgi rīkoties, lai visā pilnībā īstenotu GAP III; prasa ES stingri vērsties pret intersekcionālo diskrimināciju, kā noteikts GAP III, izstrādājot politiku cīņai pret dažādiem diskriminācijas veidiem, ar ko saskaras miljoniem sieviešu un meiteņu, kuras kastas dēļ cieš no pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pārkāpumiem un ir seksuālas izmantošanas un vardarbības, pārvietošanas, piespiedu darba un/vai mūsdienu verdzības, prostitūcijas un cilvēku tirdzniecības upuri;

63.

atkārtoti nosoda komerciālu praksi, kura paredz bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, — globālu parādību, kurā sievietes visa pasaulē ir pakļautas izmantošanai un cilvēku tirdzniecībai un no kuras vienlaikus visvairāk cieš finansiāli un sociāli neaizsargātas sievietes; uzsver šīs prakses smago ietekmi uz sievietēm, sieviešu tiesībām, sieviešu veselību un dzimumu līdztiesību un uzsver tās pārrobežu ietekmi; prasa izstrādāt Eiropas tiesisko regulējumu, ar kuru varētu novērst komerciālās bērna iznēsāšanas no surogātmāšu puses negatīvo ietekmi;

64.

nosoda tiesību aktus, politiku un praksi, kas ļauj selektīvi atlasīt bērnus pēc dzimuma, rases, invaliditātes vai citām pazīmēm;

Bērna tiesības

65.

aicina īstenot sistemātisku un konsekventu pieeju bērnu tiesību veicināšanai un aizsardzībai visā ES ārpolitikā; aicina īstenot saskaņotākus centienus, lai aizsargātu bērnu tiesības krīzes vai ārkārtas situācijās, un atzinīgi vērtē Padomes secinājumus šajā jautājumā; pauž bažas, ka pieaugošais šādu krīzes situāciju skaits visā pasaulē kopā ar Covid-19 pandēmijas ilgstošajām sekām ir izraisījis arvien biežākus bērna tiesību pārkāpumus visā pasaulē, tai skaitā vardarbību, agrīnas un piespiedu laulības, seksuālu izmantošanu, arī dzimumorgānu kropļošanu, cilvēku tirdzniecību, bērnu piespiedu nošķiršanu no vecākiem un otrādi mūsdienu verdzības gadījumos, bērnu verdzību, bērnu darbu, bērnu vervēšanu armijā, izglītības un veselības aprūpes pieejamības trūkumu, nepietiekamu uzturu un galēju nabadzību; uzsver nesamērīgās un ilgtermiņa sekas, ko attiecībā uz bērniem rada pārtikas trūkums, kas tieši ietekmē ne tikai viņu veselību un attīstību, bet arī viņu izglītību, kā arī palielina nežēlīgo bērnu laulību praksi; uzsver, ka visā pasaulē joprojām ir daudz bērnu, kas parasti ir spiesti strādāt bīstamos apstākļos, grūti pieejamās vietās, piemēram, raktuvju šahtās, izejvielu, tostarp reto minerālu, ieguvē, rūpniecībā un lauksaimniecībā; uzsver, ka 2021. gads bija Starptautiskais gads bērnu darba izskaušanai, un atgādina par ES neiecietības politiku pret šo praksi; aicina valstis, kuras nav ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām, to steidzami izdarīt;

66.

nosoda pastāvīgos uzbrukumus bērniem, izmantojot to kā kara ieroci; atkārtoti uzsver, ka neaizsargātības dēļ nepilngadīgie bieži vien ir pirmie, kas cieš no vardarbības kara plosītos apgabalos, jo īpaši saskaroties ar etniska rakstura atriebību no savstarpēji karojošu cilšu, grupu un etnisko grupu puses; nosoda nepilngadīgo bērnu piespiedu vervēšanu karadarbības zonās, kā arī viņu instrumentalizāciju un seksuālās vardarbības vēršanu pret viņiem; uzsver, ka ir jārada reintegrācijas un reparācijas iespējas bērniem, kuru tiesības ir pārkāptas, un ka visās ES ārpolitikas jomās ir jāintegrē ANO programma par bērniem un bruņotiem konfliktiem; aicina attiecīgās dalībvalstis nodrošināt to bērnu aizsardzību, kuri ir šo dalībvalstu pilsoņi un ir ieslodzīti vai aizturēti trešās valstīs; aicina Komisiju aktīvāk rīkoties, lai apkarotu nesodāmību par kara noziegumiem pret bērniem, pastiprināt sadarbību ar humānās palīdzības organizācijām un NVO, kuru darbība ir vērsta uz bērniem, un sadarbībā un partnerībā ar trešām valstīm aizsargāt bērnu tiesības;

67.

uzsver, ka īpašas neveiksmes ir skārušas tādu jomu kā tiesības uz izglītību, jo sakarā ar Covid-19, kā arī pret meitenēm vērstu reliģisko ekstrēmismu un diskrimināciju dzimuma dēļ ir notikuši nepieredzēti izglītības pārtraukumi; pauž bažas par pusaudžu vecuma grūtnieču izslēgšanu no skolas; atgādina, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz vispusīgu seksuālo izglītību, kas ir nediskriminējoša, uz pierādījumiem balstīta, zinātniski precīza, vecumam piemērota un kurā tiek risināti jautājumi par kaitējošām dzimumu normām; aicina ES pastiprināt darbu, lai nodrošinātu piekļuvi izglītībai, tai skaitā rast inovatīvus veidus, kā apiet valstu iestāžu radītos šķēršļus; aicina Komisiju un EĀDD palielināt atbalstu trešām valstīm, lai palīdzētu tām pielāgoties problēmām, ar kurām tās saskārās Covid-19 pandēmijas laikā izglītības jomā; uzsver, ka atbalsts varētu izpausties ne tikai kā lielāka finansējuma piešķiršana, izmantojot NDICI — “Eiropa pasaulē”, bet arī kā spēju veidošana un labākās prakses nodrošināšana, pamatojoties uz ES delegāciju visā pasaulē gūto pieredzi; uzsver, ka starptautiskās vides izmaiņas var likt meklēt finansiālu risinājumu, kas ļautu ar vairāku līdzekļu devēju palīdzību nodrošināt aizvien pieaugošo finansējuma deficītu nolūkā sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 4, kas tiecas nodrošināt iekļaujošu un taisnīgu kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas visiem;

68.

aicina Komisiju un EĀDD nodrošināt stabilu finansējumu izglītībai, izmantojot visus ES ārējos finanšu instrumentus, saskaņā ar NDICI — “Eiropa pasaulē” izglītībai paredzēto 10 % slieksni; aicina Komisiju un EĀDD atbalstīt trešo valstu valdības spēcīgāku dzimumvērīgu un iekļaujošu izglītības sistēmu veidošanā un turpmākā attīstībā; atgādina, ka ANO ir noteikusi izglītības pieejamību sievietēm par vienu no pamattiesībām; uzskata, ka meiteņu piekļuves izglītībai uzlabošanai un sieviešu līdzdalības atbalstīšanai izglītībā un karjeras veidošanā zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas jomā vajadzētu būt prioritāram un galvenajam ES politikas mērķim; šajā sakarībā uzstāj, ka meitenēm ir jābūt iespējai pabeigt izglītību un piekļūt vecumam atbilstošai informācijai un pakalpojumiem bez diskriminācijas un dzimumu aizspriedumiem un ar vienlīdzīgām iespējām īstenot savu potenciālu; uzsver to, ka ir steidzami jānovērš ar dzimumu saistīti šķēršļi izglītībai, piemēram, tiesību akti, politika un kaitīgas sociālās un kultūras normas, kas liedz meitenēm turpināt izglītību grūtniecības, laulību vai bērna piedzimšanas gadījumā; mudina ar izglītību cīnīties pret dzimumu stereotipiem un kaitīgām sociālajām un kultūras normām un novērst vardarbību, izmantojot dzimumsensitīvu izglītību;

Vecāka gadagājuma cilvēku tiesības

69.

aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt jaunus veidus, kā stiprināt vecāka gadagājuma cilvēku tiesības; uzsver problēmas, kas traucē vecāka gadagājuma cilvēkiem pilnībā izmantot visas cilvēktiesības, proti, diskrimināciju vecuma dēļ, nabadzību, vardarbību, sociālās aizsardzības, veselības aprūpes un citu būtisku pakalpojumu trūkumu, kā arī šķēršļus nodarbinātības jomā; uzsver ANO Atklātā sastāva darba grupas novecošanas jautājumos darbu pie juridiski saistoša instrumenta, lai stiprinātu vecāka gadagājuma cilvēku cilvēktiesību aizsardzību, un aicina ES un tās dalībvalstis apsvērt iespēju aktīvi atbalstīt šo darbu;

Personu ar invaliditāti tiesības

70.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam kā instruments, lai visā pasaulē uzlabotu personu ar invaliditāti stāvokli un tiesības, jo īpaši attiecībā uz nabadzību un diskrimināciju, kā arī problēmām saistībā ar piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātībai un līdzdalību politiskajā dzīvē; aicina sistemātiski īstenot šo stratēģiju gan iekšēji, gan ārēji; uzsver, ka pienākums aprūpēt personas ar invaliditāti parasti gulstas uz viņu ģimenēm, jo īpaši sievietēm, un aicina ES palīdzēt trešām valstīm izstrādāt politiku, lai atbalstītu personu ar invaliditāti aprūpētājus;

71.

aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus ES ārējā darbībā veicināt personu ar invaliditāti tiesību vienlīdzību; uzsver, ka ir vajadzīgs lietišķs dialogs ar organizācijām, kas partnervalstīs pārstāv personas ar invaliditāti, lai nodrošinātu pilnvērtīgu līdzdalību un sekmīgu iesaistīšanos ES ārējās finansēšanas instrumentu plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā; uzsver, ka kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis ir jāmudina īstenot reformas, lai uzlabotu personu ar invaliditāti stāvokli, un aicina Komisiju palīdzēt tām izstrādāt lietišķu procesu, lai apspriestos ar personām ar invaliditāti un to pārstāvības organizācijām; aicina nodrošināt ES delegācijām investīcijas, apmācību un spēju veidošanu, lai īstenotu ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām noteikumus par humāno darbību un starptautisko sadarbību;

Neiecietība, ksenofobija un diskriminācija

72.

uzsver savu nosodījumu un iebildumus pret neiecietību, ksenofobiju un diskrimināciju rases, etniskās piederības, tautības, sociālās grupas, invaliditātes, kastas, reliģijas, pārliecības, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas vai dzimtes identitātes dēļ, kas jo īpaši konfliktu situācijās daudzos pasaules reģionos noved pie slepkavībām un vajāšanas; uzsver, ka rasisms, diskriminācija, ksenofobija, vajāšana reliģijas dēļ un ar to saistītā neiecietība joprojām ir nopietna problēma visā pasaulē, kas izraisa tiesību pārkāpumus visās dzīves jomās, ieskaitot piekļuvi izglītībai, veselības aprūpi, nodarbinātību un piekļuvi tiesu iestādēm, un ka šīs problēmas vēl vairāk ir saasinājusi Covid-19 pandēmija; aicina ES un tās dalībvalstis uzņemties vadošo lomu cīņā pret antisemītismu pasaulē un atzinīgi vērtē ES stratēģijas pieņemšanu šajā jomā; aicina Komisiju, EĀDD un ES delegācijas sadarbībā ar dalībvalstīm un iesaistot Parlamentu izstrādāt īpašas vietējā līmeņa stratēģijas, lai palīdzētu apkarot ar kastām saistītu diskrimināciju valstīs, kuras tā skar visvairāk, apspriežoties ar vietējiem pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un uzaicināt tās uz apspriešanos, kas paredzētas ES nolīgumos vai instrumentos, kā arī iesaistīt dialogos par cilvēktiesībām;

73.

iesaka Eiropas Parlamentam visās tā attiecīgajās komitejās (Ārlietu komitejā, Attīstības un starptautiskās tirdzniecības komitejā un Cilvēktiesību apakškomitejā) un delegācijās risināt jautājumu par diskrimināciju saistībā ar kastām, iecelt kontaktpunktā personu ar kastām saistītas diskriminācijas jautājumu risināšanai, un, apmeklējot valstis, kurās šī problēma ir aktuāla, apspriesties ar dalītu organizācijām un sarunās ar Parlamenta partneriem un iestādēm ierosināt ar kastām saistītas diskriminācijas jautājumu, kā arī Starptautiskajā rasu diskriminācijas izskaušanas dienā organizēt uzklausīšanu, lai pārskatītu ES veiktās darbības un panākto progresu;

Nacionālās, etniskās un lingvistiskās minoritātes

74.

pauž nožēlu par to, ka daudzas valstis, neraugoties uz savām saistībām aizsargāt minoritātes, īsteno politiku, kas paredz nacionālo, etnisko un lingvistisko minoritāšu piespiedu asimilāciju, neievērojot šo personu tiesības; uzsver, ka minoritātēm nevajadzētu kļūt par militāra saspīlējuma vai konflikta mērķi vai instrumentu; atgādina par starptautiskos līgumos un nolīgumos paredzētajiem valstu pienākumiem aizsargāt šo minoritāšu tiesības to attiecīgajās teritorijās; aicina ES partnervalstu valdības ievērot nacionālo, etnisko un lingvistisko minoritāšu pamattiesības un cilvēktiesības, tostarp viņu kultūru, valodu, reliģiju, tradīcijas un vēsturi, lai saglabātu viņu daudzveidību un valodas un kultūras identitāti; aicina ES un tās dalībvalstis šajā nolūkā aktīvi atbalstīt šīs partnervalstis; aicina Komisiju atbalstīt pie minoritātēm piederīgu personu cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību visā pasaulē, cita starpā īstenojot NDICI — “Eiropa pasaulē” tematiskās programmas cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

LGBTIQ tiesības

75.

stingri nosoda cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp diskrimināciju, stigmatizāciju, patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu, vajāšanu un slepkavības, ar ko visā pasaulē joprojām saskaras LGBTIQ personas; uzskata, ka prakse un vardarbības akti, kas vērsti pret personām, pamatojoties uz viņu faktisko vai pieņemto seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti vai dzimuma pašizpausmi, vai dzimuma iezīmes, nedrīkst palikt nesodīti un ir jāizskauž; uzsver, ka LGBTIQ personas un to aizstāvji visā pasaulē joprojām saskaras ar cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā diskrimināciju, stigmatizāciju, vajāšanu, vardarbību un slepkavībām; aicina ES pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka LGBTIQ personas gan iekšēji, gan ārēji var pilnībā izmantot savas cilvēktiesības, un uzņemties vadošo lomu, aizstāvot šo personu aizsardzību savā ārpolitikā; aicina pilnībā īstenot LGBTIQ līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam kā ES instrumentu LGBTIQ cilvēku stāvokļa uzlabošanai visā pasaulē; aicina ES iestādes rādīt piemēru, proaktīvi aizstāvot LGBTIQ personu tiesības visā pasaulē un rūpīgi un konsekventi piemērojot ES pamatnostādnes visā ES ārpolitikā, lai veicinātu un aizsargātu LGBTIQ personu iespējas izmantot visas cilvēktiesības;

Vārda brīvība, mediju brīvība un tiesības uz informāciju

76.

uzsver, ka vārda brīvība gan tiešsaistē, gan bezsaistē un piekļuve uzticamai informācijai ir ārkārtīgi svarīgas demokrātijai un pilsoniskās telpas uzplaukumam; pauž nopietnas bažas par aizvien lielākiem ierobežojumiem un pārkāpumiem attiecībā uz tiesībām uz privāto dzīvi, vārda brīvību, informācijas brīvību un biedrošanās un pulcēšanās brīvību, ko valsts un nevalstiskie dalībnieki piemēro daudzās pasaules valstīs, jo īpaši attiecībā uz žurnālistiem, izmantojot cenzūru vai pašcenzūras nepieciešamību un ļaunprātīgi izmantojot tiesību aktus par terorisma apkarošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, neslavas celšanu un korupciju, lai apklusinātu žurnālistus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus; nosoda terminoloģijas ar pārāk plašu nozīmi izmantošanu, kas iestādēm ļauj pasludināt, ka neskaitāmi tiesību akti nav likumīgi, un noteikt kriminālatbildību par leģitīmu darbu cilvēktiesību jomā, kā arī to, ka daudzos no šiem tiesību aktiem trūkst pietiekamu cilvēktiesību aizsardzības pasākumu, jo īpaši attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu; turklāt nosoda tādu tehnoloģiju kā spiegprogrammatūra izmantošanu, lai vajātu žurnālistus vai kavētu vai kontrolētu viņu darbu; turklāt pauž nopietnas bažas par žurnālistu fizisko drošību, par uzbrukumiem viņiem, tostarp par ārpustiesas slepkavībām un patvaļīgu aizturēšanu, un par to, ka 2022. gadā jau ir nogalināts vairāk nekā 61 žurnālists un plašsaziņas līdzekļu darbinieks;

77.

aicina Komisiju aizsargāt vārda brīvību un nodrošināt sabiedrības piekļuvi informācijai internetā, lai panāktu vārda brīvību; nosoda brutālās represijas un spēka izmantošanu, uzmākšanos, patvaļīgu aizturēšanu un ārpustiesas slepkavības pret miermīlīgiem protestētājiem vairākās trešās valstīs;

78.

aicina ES atbalstīt uzticamus medijus un informācijas avotus, kas veicina varas iestāžu pārskatatbildību un pāreju uz demokrātiju; pauž bažas par plaši izplatīto stratēģiskās tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) izmantošanu, lai visā pasaulē apklusinātu žurnālistus, aktīvistus, arodbiedrību pārstāvjus un cilvēktiesību aizstāvjus, tostarp vides cilvēktiesību aizstāvjus; uzsver, ka šī prakse visā pasaulē vēl vairāk ierobežo pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju iespējas, ņemot vērā to, ka sabiedriskā telpa jau vairākus gadus nemitīgi sarūk un publiskās iestādes un privātie dalībnieki arvien vairāk aizskar tiesības uz vārda brīvību un biedrošanās un pulcēšanās brīvību; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai, kuras mērķis ir aizsargāt žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus no ļaunprātīgas tiesvedības un SLAPP;

79.

mudina Komisiju un EĀDD, saskaņojot ar dalībvalstīm, izstrādāt stratēģiju, lai novērstu plašo SLAPP izmantošanu pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, aktīvistiem un darbiniekiem visā pasaulē; aicina Komisiju un EĀDD šajā stratēģijā iekļaut norādījumus par to, kā nodrošināt efektīvu aizsardzību no SLAPP cietušajām personām, cita starpā sniedzot finansiālu palīdzību tiesas izdevumu segšanai; aicina ES delegācijas dokumentēt SLAPP un iekļaut tās uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas darbībās; mudina trešo valstu likumdevējus izstrādāt tiesību aktus ar tādu pašu mērķi, kuri iekļautos vispārējās iniciatīvās ar mērķi atbalstīt un aizsargāt vārda brīvību, ieskaitot mediju brīvību un plurālismu;

80.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ar Eiropas demokrātijas rīcības plāna starpniecību finansēt projektus, lai palīdzētu žurnālistiem juridiskos un praktiskos jautājumos, tai skaitā ārpus ES; aicina ES pastiprināt centienus, lai palīdzētu apdraudētajiem žurnālistiem visā pasaulē un nodrošinātu viņu drošību, cita starpā sniedzot drošu patvērumu un līdzekļus, lai viņi varētu turpināt darbu, ja viņiem būtu jāpamet dzīvesvieta, un cieši sadarbojoties ar partnervalstīm šajā jautājumā, jo īpaši saistībā ar ES partnerattiecību nolīgumiem ar trešām valstīm; atzinīgi vērtē tādu programmu kā Media4Democracy un Eiropas Demokrātijas fonda ES finansēto pasākumu nozīmi šajā jomā;

81.

pauž nopietnas bažas par akadēmiskās brīvības ierobežošanu un pētnieku cenzēšanas un ieslodzīšanas gadījumu skaita pieaugumu visā pasaulē, kas būtiski ietekmē tiesības uz izglītību; mudina ES un dalībvalstis pastiprināt savus diplomātiskos centienus un ārkārtas aizsardzību un atbalstu, divpusēji un daudzpusēji novēršot valsts un nevalstisku dalībnieku draudus vai uzbrukumus akadēmiķu brīvībai; aicina ES nodrošināt pastāvīgu augsta līmeņa atbalstu Globālajam cilvēktiesību tīklam, kurš ir izcils piemērs tam, kā ES visā pasaulē atbalsta izglītību cilvēktiesību jomā;

Domas, apziņas un reliģijas vai ticības brīvība

82.

norāda, ka 2021. gadā apritēja 40 gadi, kopš tika pieņemta ANO Deklarācija par jebkādas uz reliģiju un ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu; atgādina, ka tiesības uz domas, apziņas un reliģijas vai ticības brīvību ir ikviena cilvēka pamattiesības un attiecas uz visām personām vienādi; ar nopietnām bažām norāda, ka daudzās pasaules valstīs joprojām tiek pārkāptas tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību, ticības vai neticības brīvību, tiesības būt ateistam vai agnostiķim, ieskaitot tiesības paust reliģisku vai nereliģisku pārliecību vārdos, mācībā un praksē, kā arī tiesības mainīt reliģiju vai atteikties no tās; uzsver Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, jo dažas valdības to joprojām izmanto kā ieganstu turpmākai diskriminējošai praksei, tai skaitā vardarbībai pret reliģiskajām minoritātēm un to zaimošanai; nosoda vardarbību pret minoritāšu pārstāvjiem un viņu vajāšanu pārliecības vai reliģijas dēļ; pauž nožēlu par to, ka tā skar daudzas reliģiskās un ticības kopienas, kā arī tādu cilvēku grupas kā ateisti, humānisti, agnostiķi un cilvēki, kas neidentificējas ne ar kādu reliģiju; ar nopietnām bažām konstatē, ka nereliģiskas, sekulāras un humānistu organizācijas vairākās valstīs piedzīvo aizvien lielāku vajāšanu, tostarp vēl nepieredzētā apmērā saskaroties ar provokācijām uz vardarbību pret tām, naidu un slepkavībām;

83.

nosoda uzbrukumus neskaitāmām personām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par reliģiskās pārliecības miermīlīgu apšaubīšanu, kritizēšanu vai izsmiešanu un atgādina, ka kritisku uzskatu paušana par reliģiju ir domas brīvības vai mākslinieciskās jaunrades likumīga izpausme;

84.

pauž bažas par reliģijas ļaunprātīgu izmantošanu un izmantošanu politisku mērķu nolūkā, lai uzkurinātu neiecietību vai ierobežotu cilvēktiesības, piemēram, LGBTIQ tiesības un sieviešu tiesības, proti, seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītās tiesības, kā arī bērnu tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību;

85.

aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai aizsargātu tiesības uz domas, apziņas, reliģijas vai ticības brīvību, izvirzīt šos jautājumus ANO cilvēktiesību forumos un sadarboties ar attiecīgajiem ANO mehānismiem un komitejām; aicina Komisiju un Padomi īstenot vērienīgas programmas, lai šīs tiesības aizstāvētu visā pasaulē, tostarp veicināt un atbalstīt starptautiskos centienus vākt pierādījumus par nežēlīgiem noziegumiem ticības vai reliģijas dēļ, saukt pie atbildības to izdarītājus, padarīt efektīvus kriminālsodus un izmaksāt kompensācijas cietušajiem; aicina Padomi, Komisiju, EĀDD un dalībvalstis sadarboties ar trešām valstīm, lai pieņemtu pasākumus, ar kuriem visā ES ārējās politikas jomās nepieļauj un apkaro naida noziegumus; aicina EĀDD un ES delegācijas attiecīgā gadījumā dialogos ar pilsonisko sabiedrību iesaistīt ticības organizācijas, lai pielāgotu cilvēktiesību politiku konkrētās valsts reliģiskajam un kultūras kontekstam, ņemot vērā dažu ticības organizāciju lomu reakcijā uz humānām krīzēm; konstatē, ka ES politikas satvarā attiecībā uz domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību nedrīkst atstāt bez ievērības iedzīvotājus, kas nav saistīti ar nevienu reliģiju; aicina izvērtēt 2013. gada ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, kā paredzēts to 70. pantā;

Cilvēktiesību aizstāvji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas

86.

stingri atbalsta cilvēktiesību aizstāvju darbu un uzsver riskus, ar kuriem viņi savos centienos aizsargāt cilvēktiesības saskaras, tostarp draudus pret viņiem un viņu ģimenēm, vajāšanu un vardarbību; nosoda to, ka simtiem cilvēktiesību aizstāvju sava darba dēļ ir nogalināti, no tiem lielākā daļa bija vides aizstāvji; atzinīgi vērtē ES centienus atbalstīt cilvēktiesību aizstāvju darbu, tai skaitā mehānismu ProtectDefenders.eu; aicina pastiprināt šādus centienus, lai mazinātu pieaugošos riskus, ar kuriem saskaras cilvēktiesību aizstāvji visā pasaulē, tostarp patvaļīgu aizturēšanu un ieslodzīšanu, verbālus un fiziskus uzbrukumus, tiesisku vajāšanu un ierobežojumus, kā arī starptautisko apdraudējumu vai represijas; aicina dalībvalstis apturēt visus aktīvos izdošanas līgumus ar valstīm, kurās cilvēktiesību situācija nav savienojama ar dalībvalstu starptautiskajām neizraidīšanas saistībām;

87.

aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi apkarot leģislatīvus vai administratīvus centienus samazināt iespējas aizsargāt cilvēktiesības; aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt stratēģisku augsta līmeņa redzējumu, kā vērsties pret aizvien plašākajiem uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem visā pasaulē, cita starpā pieņemot stingrus ES Ārlietu padomes secinājumus, kuros izklāstītu kopīgu augsta līmeņa stratēģiju attiecībā uz ES globālo rīcību cilvēktiesību aizstāvju jomā, un pilnībā īstenot politiskās apņemšanās attiecībā uz apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, piemēram, tās, kas ir iekļautas ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam un ES pamatnostādnēs par cilvēktiesību aizstāvjiem; aicina ES un tās dalībvalstis arī aktīvi atbalstīt pienācīgu un efektīvu aizsardzības sistēmu izstrādi un ieviešanu cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri ir apdraudēti vai atrodas neaizsargātā situācijā, cita starpā organizējot jēgpilnas apspriešanās ar šīm personām un pamatojoties uz visaptverošām un kvalitatīvām riska analīzēm, kas nodrošina, ka šādi mehānismi ir holistiski, pienācīgi apgādāti ar vajadzīgajiem resursiem, spēj novērtēt un preventīvi pārvaldīt risku un spēj izstrādāt aizsardzības plānus, kas ir patiesi piemēroti indivīdu, kolektīvu un kopienu aizsardzības vajadzībām; aicina ES un tās dalībvalstis, jo īpaši ESĪP cilvēktiesību jautājumos un ES vēstniekus, aktīvāk publicēt publiskus paziņojumus un izmantot citus publiskā un privātā sektora pārstāvju politiskās iesaistīšanās veidus, lai atbalstītu apdraudētos cilvēktiesību aizstāvjus un ilgstoši ieslodzītos, kā arī palīdzēt organizēt ES vēstnieku apmeklējumus ieslodzījuma vietās un atvieglot ģimeņu ārējus apmeklējumus; uzstāj, ka EĀDD un ES delegācijām īpaša uzmanība ir jāpievērš apdraudēto Saharova balvas saņēmēju un finālistu situācijai un ir apņēmīgi jārīkojas, lai nodrošinātu viņu labbūtību, drošību vai atbrīvošanu, savas darbības saskaņojot ar dalībvalstīm un Parlamentu; aicina EĀDD regulāri ziņot par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz Saharova balvas laureātiem un finālistiem, kuri ir aizturēti, kuru brīvība ir ierobežota vai kuru atrašanās vieta joprojām nav zināma;

88.

pauž bažas par šķēršļiem, ar kuriem saistībā ar piekļuvi ES humānajām un/vai īstermiņa vīzām saskaras cilvēktiesību aizstāvji visā pasaulē; atgādina, cik svarīgs ir šis nozīmīgais drošības un aizsardzības rīks, kas ļauj cilvēktiesību aizstāvjiem vajadzības gadījumā saņemt patvērumu, kā arī izmantot esošās atpūtas un atslodzes iespējas, izmantot pagaidu pārcelšanas programmas vai arī īstenot būtiskas starptautiskās aizstāvības, mobilizācijas un tīklošanās darbības ES teritorijā; prasa izstrādāt ES mēroga shēmu īstermiņa vīzu izsniegšanai apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju pagaidu pārcelšanas nolūkā, kā arī saskaņotāku ES politiku attiecībā uz ārkārtas vīzu izsniegšanu cilvēktiesību aizstāvjiem dalībvalstīs; prasa ES izstrādāt paredzamāku, saskaņotāku un konsekventāku vīzu politiku cilvēktiesību aizstāvjiem, ļaujot izmantot elastīgus un reaģējošus protokolus, tostarp kritiskās situācijās;

89.

pauž nožēlu par dažāda veida aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to darbību, piemēram, tiesību aktiem, tostarp pretterorisma tiesību aktiem, kuru mērķis ir samazināt pilsoniskās sabiedrības telpu un apklusināt nepiekrītošas balsis vai popularizēt trešo valstu valdību sponsorētas organizācijas (valdības organizētas NVO (VONVO)); pauž nožēlu par to, ka daudzās valstīs tiek pieņemti tā dēvētie “ārvalstu aģentu” tiesību akti, kuri paredz, ka indivīdiem un struktūrām, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm, ir jāreģistrējas kā ārvalstu aģentiem; jo īpaši pauž bažas par to, ka šie tiesību akti tiek izmantoti, lai stigmatizētu un ierobežotu pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju darbu, cita starpā ierobežojot tiesības piekļūt finansējumam; aicina ES sadarboties ar partneriem, lai panāktu šādu tiesību aktu atcelšanu vai pārskatīšanu, un aicina ES iestādes un struktūras, jo īpaši EĀDD, saskaņojot ar Komisiju, šajā nolūkā izstrādāt saskaņotu stratēģiju;

90.

norāda, ka sievietes cilvēktiesību aizstāves tiek pakļautas ar dzimumu saistītai vardarbībai un viņām nav piekļuves pienācīgiem resursiem un aizsardzības mehānismiem; nepieņem to, ka sievietes cilvēktiesību aizstāves un sieviešu tiesību aktīvistes arī turpmāk varētu saskarties ar seksuāliem uzbrukumiem, draudiem un iebiedēšanu, ka viņām varētu piemērot kriminālsodus vai pat nogalināt; turklāt pauž nožēlu par to, ka sievietes cilvēktiesību aizstāves, kas strādā seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jomā, visā pasaulē saskaras ar īpašām grūtībām, un aicina ES un tās dalībvalstis publiski un privāti nosodīt uzbrukumus un draudus cilvēktiesību aizstāvjiem, kas strādā šajā jomā, un proaktīvi nodrošināt seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību aizstāvju pienācīgu pārstāvību pārrunās; uzsver, ka ES ir jānodrošina politisks un finansiāls atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veicina sieviešu un meiteņu tiesības visās jomās;

Migranti un bēgļi

91.

atkārtoti apstiprina migrantu, bēgļu un piespiedu kārtā pārvietotu personu neatņemamās cilvēktiesības, kas jāatspoguļo ES migrācijas un patvēruma politikā un sadarbībā ar trešām valstīm šajā jomā; uzsver, ka ES būtu jāpastiprina centieni atzīt un izstrādāt veidus, kā novērst nelegālās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm, bērniem, etniskām, reliģiskām un ticības minoritātēm un personām ar invaliditāti, kuras ir visneaizsargātākās, stiprinot migrantu izcelsmes kopienu noturību un palīdzot tām piedāvāt saviem locekļiem iespēju dzīvot pienācīgu un drošu dzīvi savā mītnes zemē; uzsver, ka migrācija un patvēruma politika ir jāpārvalda saskaņā ar solidaritātes, līdzsvara un atbildības dalīšanas starp valstīm principiem; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt valstis, kas uzņem lielāko daļu bēgļu, kā arī tranzītvalstis un izcelsmes valstis; prasa ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka ar migrāciju saistītais Eiropas finansējums, apmācība vai cita veida atbalsts trešām valstīm tieši vai netieši neveicina cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanu, kā arī nepastiprina un nesekmē nesodāmību par šādiem pārkāpumiem; atgādina, ka cieša sadarbība un iesaiste ar trešām valstīm joprojām ir būtiska, lai novērstu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību; jo īpaši uzsver, ka ir jāpaplašina cīņa pret organizētās noziedzības grupējumiem, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, stingri ievērojot starptautiskos cilvēktiesību standartus; šajā saistībā uzsver, ka izšķiroša nozīme ir informācijas izplatīšanai un izpratnes veicināšanas kampaņām par kontrabandas riskiem; aicina ES finansētajās humānās palīdzības operācijās ņemt vērā bērnu un citu neaizsargātu grupu īpašās vajadzības un nodrošināt viņu aizsardzību pārvietošanas laikā; šajā ziņā nosoda migrantu bērnu ievietošanu aizturēšanas centros, jo īpaši, ja viņi ir nošķirti no vecākiem vai likumiskajiem aizbildņiem; uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt efektīvu sistēmu drošiem un likumīgiem ceļiem uz ES, un šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par prasmju un talantu piesaisti ES, tai skaitā par talantu partnerību ar partnervalstīm izveidi;

92.

atgādina savu apņemšanos ievērot bēgļu tiesības, kā to paredz starptautiskās cilvēktiesības un bēgļu tiesību akti, jo īpaši 1951. gada Konvencija par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokols; atgādina par valstu pienākumu aizsargāt bēgļus un ievērot viņu tiesības saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem; pauž nožēlu par migrantu nāves gadījumu skaitu migrācijas maršrutos un nelikumīgu atpakaļraidīšanu, pārkāpjot starptautiskās tiesības; atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm savās ārējās un eksteritoriālajās darbībās, nolīgumos un sadarbībā migrācijas, robežu un patvēruma jomā būtu jāievēro un jāaizsargā cilvēktiesības, jo īpaši tās, kas noteiktas Hartā, tostarp tiesības uz dzīvību un brīvību un tiesības lūgt patvērumu, individuāli izvērtējot patvēruma pieteikumus un ievērojot neizraidīšanas principu; šajā ziņā uzsver, cik svarīgi ir, lai dalībvalstis rādītu piemēru, stingri pildot savas saistības saskaņā ar starptautiskajām bēgļu tiesībām un ievērojami palielinot palīdzību personām, kas bēg no represijām vai kara, kā arī palielinot savu uzņemšanas spēju un pārmitināšanas saistības;

93.

prasa, lai ES un tās dalībvalstis būtu pilnībā pārredzamas attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu trešām valstīm sadarbībai migrācijas jautājumos; atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt, lai neatkarīgas ES struktūras un eksperti veiktu pārredzamus ex ante riska novērtējumus par jebkādas ES oficiālas, neoficiālas vai finansiālas sadarbības ar trešām valstīm ietekmi uz migrantu, bēgļu un piespiedu kārtā pārvietotu personu tiesībām, un pilnībā ņemt vērā šos novērtējumus, kā arī nodrošināt uzraudzības mehānismus, lai novērtētu sadarbības ar trešām valstīm migrācijas jomā ietekmi uz cilvēktiesībām; ar bažām norāda, ka vajāšanas, konfliktu, vardarbības, cilvēktiesību pārkāpumu vai sabiedrisko kārtību nopietni traucējošu notikumu dēļ piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku skaits pasaulē līdz 2021. gada beigām sasniedza nepieredzētu lielu skaitu — 89 miljonus, no kuriem 36,5 miljoni bija bērni; atgādina, ka bēgļi un migranti, jo īpaši migranti bez dokumentiem, saskaras ar šķēršļiem piekļuvē veselības aprūpei visā pasaulē, ka seksuāla un ar dzimumu saistīta vardarbība bieži notiek pārvietošanas laikā un ka daudzos gadījumos personas, kas pārcietušas seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, nesaņem nepieciešamo būtisko seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi; šajā saistībā uzsver, ka starptautiska rīcība un sadarbība, lai nodrošinātu bēgļu aizsardzību, ir svarīgāka nekā jebkad agrāk;

Pirmiedzīvotāju tautas

94.

ar nožēlu norāda, ka pamatiedzīvotāji visā pasaulē joprojām saskaras ar plaši izplatītu un sistemātisku diskrimināciju un vajāšanu, tostarp piespiedu pārvietošanu; nosoda patvaļīgus cilvēktiesību aizstāvju un zemes aizstāvju, kuri aizstāv pamatiedzīvotāju tiesības, arestus un nogalināšanu; atgādina, ka pirmiedzīvotājiem ir būtiska loma dabas resursu, tostarp ūdens, ilgtspējīgā apsaimniekošanā un biodaudzveidības saglabāšanā; mudina vadības īstenot attīstības un vides politikas pasākumus, kuros tiek ievērotas pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un kuri paredz viņu iekļaušanu saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; atkārtoti prasa ES, dalībvalstīm un to starptautiskās sabiedrības partneriem veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai atzītu, aizsargātu un veicinātu pirmiedzīvotāju tiesības, tostarp viņu tiesības uz savu valodu, zemi, teritorijām un resursiem, kā noteikts ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, jo īpaši saistībā ar brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu; iesaka, lai ES un tās dalībvalstis attiecīgajos un jaunajos pienācīgas rūpības regulējumos iekļautu atsauces uz pirmiedzīvotājiem un tiesībām, kas ir ietvertas ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām; atkārtoti apstiprina, ka ir jāizveido sūdzību izskatīšanas mehānisms attiecībā uz pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem un viņu ļaunprātīgu izmantošanu darbībās, ko veic valsts un nevalstiski dalībnieki; iesaka valstīm, kas to vēl nav izdarījušas, ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 1989. gada 27. jūnija Konvencijas Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām noteikumus;

Kari un konflikti visā pasaulē un to ietekme uz cilvēktiesībām

95.

pauž nopietnas bažas par to, ka visā pasaulē turpinās kari un militārie konflikti; uzsver, ka mūsdienu karadarbība un konflikti visā pasaulē pašlaik rada daudzus draudus cilvēktiesībām; uzsver, ka šādos konfliktos bieži iesaistītas ne tikai valstis, bet arī nevalstiskie dalībnieki, tai skaitā privātie militārie un drošības uzņēmumi, kā arī teroristu organizācijas; uzsver šo konfliktu postošās humanitārās sekas un to iznīcinošo ietekmi uz civiliedzīvotājiem, kas ir tiešie upuri, kuriem nākas pārciest smagus cilvēktiesību pārkāpumus un kuriem bieži vien nav vai ir ierobežota piekļuve tiesai vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; aicina ES turpināt izstrādāt un ieviest instrumentus, kas ļautu ātri un efektīvi reaģēt uz šādiem konfliktiem, cita starpā novēršot to pamatcēloņus, ieguldot konfliktu novēršanas un starpniecības centienos, meklējot un saglabājot telpu politiskiem risinājumiem, veidojot alianses ar līdzīgi domājošām valstīm un reģionālām organizācijām, nodrošinot papildu finansiālo un tehnisko atbalstu un personālu civilajām miera uzturēšanas misijām un militāro operāciju misijām un veicinot uzticības veidošanas iniciatīvas starp karojošām pusēm; aicina ES palīdzēt izbeigt cilvēktiesību pārkāpumus un sniegt palīdzību cietušajiem;

96.

nosoda to, ka pasaulē ir pieaudzis demokrātisko konstitūciju pārkāpumu skaits; atkārtoti pauž bažas par militāro apvērsumu radīto apdraudējumu civiliedzīvotāju dzīvībai, drošībai un mieram; uzsver, ka ir jāstiprina pārskatatbildība un jāapkaro nesodāmība par cilvēktiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem, kas veikti vardarbīgas režīma maiņas dēļ;

97.

atkārtoti norāda, ka humanitārās krīzes saasina ar veselības aprūpi saistītas problēmas, un atgādina, ka krīzes zonās, tādas neaizsargātas grupas kā bēgļi, sievietes un meitenes ir īpaši pakļautas seksuālai vardarbībai, seksuāli transmisīvām slimībām, seksuālai izmantošanai, izvarošanai kā kara ierocim un nevēlamai grūtniecībai; aicina Komisiju un dalībvalstis humānās palīdzības sniegšanā, tostarp humānās palīdzības sniedzēju apmācībā un nākotnes finansējumā, augstu prioritāti piešķirt dzimumu līdztiesībai un seksuālajai un reproduktīvajai veselībai; prasa ES pieņemt dzimumsensitīvu perspektīvu, lai izprastu, kā konflikti ietekmē sievietes un LGBTIQ kopienu, un integrēt to konfliktu novēršanas un atrisināšanas centienos, kā arī miera uzturēšanā, humānajā palīdzībā un atjaunošanas darbībās pēc konflikta, pārejas tiesiskumā un cilvēktiesību un demokrātisko reformu veicināšanā;

98.

atkārtoti aicina dalībvalstis palīdzēt ierobežot bruņotus konfliktus un nopietnus cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, stingri ievērojot ANO Ieroču tirdzniecības līguma 7. pantu par eksportu un eksporta novērtējumu un ES Kopējo nostāju par ieroču eksportu (28), cita starpā atsakoties piegādāt ieročus un novērošanas aprīkojumu, kas radītu risku, ka importējošie dalībnieki var veikt vai veicināt cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus;

Tiesības uz pārtiku un pārtikas nodrošinājums

99.

atkārtoti uzsver, ka tiesības būt brīvam no bada ir cilvēktiesības; uzsver savas nopietnās bažas par problēmām, kas apdraud tiesības uz pārtiku un pārtikas nodrošinājumu, kā arī pārtikas pieejamību daudzās pasaules valstīs; aicina ES, dalībvalstis un starptautisko sabiedrību nekavējoties pastiprināt centienus, lai apturētu pieaugošo nopietna pārtikas trūkuma tendenci; uzsver, ka, lai gan neapmierinošajai pārtikas nodrošinājuma situācijai ir vairāki iemesli, to ir saasinājuši daudzie visā pasaulē notiekošie konflikti, tostarp pašreizējie konflikti valstīs, kas ir lielas primāro pārtikas produktu eksportētājas pasaulē, radot smagas sekas vairākos pasaules reģionos; stingri nosoda pārtikas trūkuma vai tā draudu izmantošanu kā politisku kara instrumentu;

100.

ar bažām uzsver, ka reliģisko piederību, pārliecību vai etnisko izcelsmi var izmantot kā diskriminējošu faktoru pārtikas un humānās palīdzības sadalē pārtikas trūkuma un humanitāro krīžu gadījumā; mudina ES, tās dalībvalstis un Komisiju pievērst attiecīgo trešo valstu valdību uzmanību šim jautājumam;

Klimata pārmaiņas un vide

101.

uzsver, ka cilvēktiesības, veselīga vide un cīņa pret klimata pārmaiņām ir savstarpēji atkarīgas jomas; atzinīgi vērtē to, ka tiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi beidzot ir atzītas par cilvēktiesībām, kā noteikts ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā 76/300; uzsver, ka atzinīgi vērtē un atbalsta vides cilvēktiesību aizstāvju, tai skaitā zemes un ūdens aizstāvju, žurnālistu, pētniecisko žurnālistu, trauksmes cēlēju, juristu un pirmiedzīvotāju aktīvistu svarīgo darbu, ko viņi veic, lai, neraugoties uz vardarbības draudiem un risku dzīvībai, saglabātu un aizsargātu vidi; turklāt atzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kā arī pamatiedzīvotāju nenovērtējamo darbu vides saglabāšanā un aizsardzībā;

102.

uzsver, ka klimata pārmaiņas apdraud cilvēktiesības, tostarp tiesības uz nodrošinātību ar pārtiku, drošu dzeramo ūdeni, sanitāriju, veselību un pienācīgu mājokli, kā arī vietējo kopienu tiesības; noraida dabas resursu nelikumīgu izmantošanu, kas rada nopietnas ilgtspējas un vides problēmas; turklāt vērš uzmanību uz risku, ko klimata pārmaiņas rada mieram un drošībai, jo pārtikas trūkums un ūdens nepietiekamība var izraisīt konkurenci par dabas resursiem un tālāk novest pie satricinājumiem un konfliktiem nestabilu valstu iekšienē un starp tām; uzsver, ka biodaudzveidība un cilvēktiesības ir savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas, un atgādina par valstu saistībām cilvēktiesību jomā, proti, aizsargāt biodaudzveidību, no kuras minētās tiesības ir atkarīgas, tostarp paredzot iedzīvotāju līdzdalību ar biodaudzveidību saistītu lēmumu pieņemšanā un nodrošinot piekļuvi iedarbīgiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem biodaudzveidības zuduma un degradācijas gadījumos;

103.

prasa ES vērsties pret klimata pārmaiņu sekām, cita starpā nākot klajā ar efektīviem un ilgtspējīgiem politikas pasākumiem, un izpildīt Parīzes nolīguma mērķus; prasa ES un tās dalībvalstīm palielināt ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu pasaulē, jo īpaši nodrošinot, ka ES importētās preces tiek ražotas saskaņā ar starptautiskajās tiesībās aizsargātām cilvēktiesībām, tai skaitā pirmiedzīvotāju tiesībām, un neveicina dabisko ekosistēmu, jo īpaši pirmatnējo un seno mežu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot līdzsvarotu pieeju, kas nekaitē trešo valstu iedzīvotājiem; uzsver, ka vismazāk attīstītās valstis ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām, jo tām ir visgrūtāk izturēt to postošo ietekmi, neraugoties uz to, ka tās rada mazāk siltumnīcefekta gāzu nekā bagātākās valstis;

Darījumdarbība, tirdzniecība un cilvēktiesības

104.

uzsver, ka tirdzniecības nolīgumi bieži vien dod iespēju ES sadarboties ar trešām valstīm, lai risinātu to iekšējās situācijas jautājumus, paredzot dažus nosacījumus, kas uzlabotu dzīves līmeni, kā arī nosacījumus, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju šajās valstīs; tomēr norāda, ka dažos gadījumos attiecīgajās valstīs uzlabojumi ir bijuši niecīgi vai to nav bijis vispār; norāda, ka pārmērīga un ekspluatējoša darījumdarbība bieži vien nelabvēlīgi ietekmē cilvēktiesības trešās valstīs; atgādina, ka tirdzniecības nolīgumu pamatklauzulās ir noteikts, ka līgumslēdzējām valstīm ir jāievēro, jāaizsargā un jāveicina cilvēktiesības, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, paražu tiesībās un starptautiskajās konvencijās, kurām tās ir pievienojušās;

105.

aicina ES un tās dalībvalstis visstingrākajā veidā nosodīt represijas pret pilsonisko sabiedrību, jo īpaši gadījumos, kad tās notiek valstīs, ar kurām ES ir noslēgusi BTN, un efektīvi sadarboties ar minēto valstu iestādēm, tostarp augstākajā līmenī, lai nodrošinātu, ka pilsoniskā sabiedrība var brīvi rīkoties, piedalīties sabiedriskajās lietās un uzraudzīt un dokumentēt BTN īstenošanu; aicina ES novērst jebkādus BTN saistību pārkāpumus, tostarp tos, kas izklāstīti nodaļās par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību un partnerības un sadarbības nolīgumu klauzulu būtiskākajos elementos; nopietnu vai plaši izplatītu pārkāpumu gadījumos apgalvo, ka ES būtu jāpiemēro cilvēktiesību klauzulas, uz šā pamata paredzot īpašus nosacījumus un atbilstīgus pasākumus, tostarp izveidojot īpašu cilvēktiesību uzraudzības struktūru, lai novērtētu BTA paredzēto cilvēktiesību saistību ievērošanu un sniegtu ieteikumus pusēm;

106.

aicina ES tirdzniecības nolīgumos konsekventi izmantot klauzulas, kas aizsargā cilvēktiesības, tostarp ciešāk uzraudzīt un izpildīt saistības cilvēktiesību jomā, un pilnībā izmantot ar cilvēktiesībām saistīto nosacījumu potenciālu, lai trešām valstīm piešķirtu preferenciālu piekļuvi tās tirgum; jo īpaši prasa atjauninātajā regulā par vispārējo preferenču sistēmu (VPS+) izveidot ciešāku saikni starp preferenciālu režīmu un progresu cilvēktiesību jomā; aicina nodrošināt lielāku pārredzamību visos VPS+ statusa piešķiršanas procedūras posmos, tostarp uzlabot sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem; aicina Komisiju pienācīgi informēt Parlamentu par jautājumiem šajā jomā; aicina puses, kas iesaistītas sarunās par ES nolīgumiem vai ES attiecību nodibināšanā vai stiprināšanā ar trešo valsti, izskatīt iespēju pagarināt divpusēju pastāvīgo uzaicinājumu novērot attiecīgās vēlēšanas; uzsver, ka šī iespēja būtu jāņem vērā arī jau esošajos nolīgumos; atkārtoti aicina Komisiju sistemātiski veikt ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumus, koncentrējoties uz cilvēktiesību pārkāpumu risku, pirms piešķirt kādai valstij preferenču režīmu, un ātri izmeklēt jebkādus pārkāpumus un reaģēt uz tiem, tai skaitā, ja tas ir pamatoti, atcelt VPS+ statusu; uzsver, ka ir vajadzīgi pietiekami resursi un skaidras procedūras, lai pienācīgi veiktu ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumus un uzraudzītu starptautisko cilvēktiesību konvenciju piemērošanu; šajā ziņā aicina attiecīgās ES delegācijas palielināt cilvēkresursus, lai sniegtu ieguldījumu šajos novērtējumos un ES uzraudzībā attiecībā uz preferenciālu tirdzniecības piekļuvi ES tirgum saskaņā ar VPS+ sistēmu;

107.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, kas ir solis ceļā uz atbildīgas uzņēmumu rīcības veicināšanu attiecībā uz cilvēktiesībām, darba un vides tiesībām; uzsver, ka ir svarīgi saukt uzņēmumus pie atbildības, izmantojot tiesu mehānismus, tostarp civiltiesisko atbildību; uzsver, ka direktīvas prasības attiecībā uz ziņošanu par ilgtspējas un uzticamības pārbaužu stratēģijām jāattiecina uz visiem lielajiem uzņēmumiem, kā arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas tiek kotēti biržā vai darbojas augsta riska pasaules reģionos un ekonomikas nozarēs; aicina direktīvā iekļaut īpašu pantu par apspriešanos ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar skartajām personām un vietējām kopienām, arodbiedrībām, darba ņēmēju pārstāvjiem un cilvēktiesību aizstāvjiem;

108.

nosoda visu veidu piespiedu darbu un mūsdienu verdzību; uzsver, ka saskaņā ar jaunākajām globālajām aplēsēm ziņojumā par mūsdienu verdzību laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam piespiedu darbā iesaistīto cilvēku skaits bija palielinājies par 2,7 miljoniem un privātajā sektorā vien — līdz 17,3 miljoniem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par piespiedu darbā izgatavotu produktu aizliegšanu Savienības tirgū; uzsver arī to, ka Covid-19 pandēmija pastiprināja šo tendenci; uzsver, ka krīzes rezultātā arī pasliktinājās daudzu darba ņēmēju darba apstākļi, dažos gadījumos novedot pie piespiedu darba; aicina ES un tās dalībvalstis vadīt pasākumus daudznacionālos forumos, lai izskaustu piespiedu darbu un mūsdienu verdzību; atgādina dalībvalstīm par nepieciešamību saukt pie atbildības par šīm darbībām, kas veiktas gan izcelsmes valstīs, gan diasporas vidū, un tās nosodīt; atkārto aicinājumu visām valstīm pilnībā īstenot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, un aicina tās ES dalībvalstis, kuras vēl nav pieņēmušas valsts rīcības plānus uzņēmējdarbības tiesību jomā, to izdarīt iespējami drīz; mudina ES un tās dalībvalstis konstruktīvi un aktīvi iesaistīties darbā, ko veic ANO atklātā starpvaldību darba grupa jautājumos par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem cilvēktiesību kontekstā, un šajā nolūkā pieņemt sarunu mandātu; uzskata to par nepieciešamu soli uz priekšu cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā;

109.

nosoda arvien pieaugošo praksi atļaut autoritārām valstīm rīkot liela mēroga sporta vai kultūras pasākumus, lai vairotu šo valstu starptautisko leģitimitāti, kaut arī tās turpina ierobežot vietējo opozīciju; prasa ES un tās dalībvalstīm sākt dialogu ar valstu sporta federācijām, iesaistītajiem uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par kārtību, kādā tās piedalās šādos pasākumos; prasa izstrādāt ES politikas satvaru sporta un cilvēktiesību jomā;

Cilvēktiesības un digitālās tehnoloģijas

110.

uzsver, ka cilvēktiesībām ir pilnībā jāaptver digitālā joma un ka tās ir jāaizsargā pret tehnoloģiju nelikumīgu izmantošanu, ko veic vai nu valsts, vai nevalstiski dalībnieki, kas nodrošina šīs tehnoloģijas vai gūst no tām labumu; uzsver digitālo tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, radītos riskus personas brīvībai, tiesībām uz privāto dzīvi un demokrātijai kopumā un nosoda digitālo tehnoloģiju lomu cilvēktiesību pārkāpumos, kas jo īpaši tiek veikti, novērojot, uzraugot, aizskarot un ierobežojot vārda brīvību; uzsver draudus, ko rada dezinformācijas kampaņas apvienojumā ar digitālajiem rīkiem; uzsver arī konkrēto apdraudējumu, ko jaunās digitālās tehnoloģijas rada cilvēktiesību aizstāvjiem, opozīcijas pārstāvjiem, žurnālistiem un citām personām, nodrošinot iespēju kontrolēt, ierobežot un apdraudēt viņu darbību; aicina intensīvāk censties izveidot visaptverošu globālu tiesisko regulējumu digitālo tehnoloģiju jomā, kurā būtu jāizmanto iespējamie ieguvumi, ko šādas tehnoloģijas var sniegt cilvēku labjutībai, vienlaikus stingri ievērojot cilvēktiesības; uzstāj, ka liela nozīme ir atvērtai, brīvai, stabilai un drošai kibertelpai, kurā tiek ievērotas demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma pamatvērtības; stingri atbalsta brīvprātīgas un nesaistošas normas attiecībā uz atbildīgu valsts rīcību kibertelpā, tostarp iedzīvotāju privātuma un pamattiesību ievērošanu; aicina ātri pieņemt Mākslīgā intelekta (MI) aktu kā efektīvu instrumentu, lai nodrošinātu, ka MI tiek izmantots šim mērķim, īpašu uzmanību pievēršot augsta riska mākslīgajam intelektam; aicina augsta riska MI tvērumā iekļaut uzmanības ekonomiku, ko cita starpā izmanto sociālo mediju platformas, lai aizsargātu neaizsargātas grupas pret dezinformāciju un manipulācijām ar sabiedrisko domu;

111.

pauž nožēlu par autoritāro režīmu praksi, kas cita starpā ierobežo iedzīvotāju piekļuvi internetam, tostarp interneta nepieejamību publisku pulcēšanos un protestu laikā; aicina ES un dalībvalstis sadarbībā ar citām demokrātiskām valstīm ieguldīt līdzekļus pētniecībā un tehnoloģijās, kas nodrošina stabilu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi internetam visā pasaulē; prasa ES finansēt pētniecību par efektīvām digitālām iespējām automātiski filtrēt un apkarot digitāli izplatītas viltus ziņas, dezinformāciju un ļaunprātīgu propagandu;

o o

112.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 78. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram un ES delegāciju vadītājiem.

(1) OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.

(2) OV L 410 I, 7.12.2020., 1. lpp.

(3) OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.

(4) OV C 303, 15.12.2009., 12. lpp.

(5) OV C 118, 8.4.2020., 15. lpp.

(6) OV C 411, 27.11.2020., 30. lpp.

(7) OV C 404, 6.10.2021., 202. lpp.

(8) OV C 474, 24.11.2021., 11. lpp.

(9) OV C 15, 12.1.2022., 70. lpp.

(10) OV C 15, 12.1.2022., 111. lpp.

(11) OV C 99, 1.3.2022., 152. lpp.

(12) OV C 117, 11.3.2022., 88. lpp.

(13) OV C 342, 6.9.2022., 295. lpp.

(14) OV C 342, 6.9.2022., 191. lpp.

(15) OV C 434, 15.11.2022., 50. lpp.

(16) OV C 465, 6.12.2022., 33. lpp.

(17) OV C 465, 6.12.2022., 44. lpp.

(18) OV C 465, 6.12.2022., 155. lpp.

(19) OV C 479, 16.12.2022., 68. lpp.

(20) OV C 493, 27.12.2022., 96. lpp.

(21) OV C 493, 27.12.2022., 132. lpp.

(22) OV C 493, 27.12.2022., 120. lpp.

(23) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0302.

(24) Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).

(25) Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(26) Padomes Lēmums 2011/168/KĀDP (2011. gada 21. marts) par Starptautisko Krimināltiesu un par Kopējās nostājas 2003/444/KĀDP atcelšanu (OV L 76, 22.3.2011., 56. lpp.).

(27) OV C 224, 21.6.2016., 31. lpp.

(28) Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).

16.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/114

P9_TA(2023)0016

ES reakcija uz protestiem un nāvessodiem Irānā

Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvārī rezolūcija par ES reakciju uz protestiem un nāvessodiem Irānā (2023/2511(RSP))

(2023/C 214/11)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, tostarp 2022. gada 6. oktobra rezolūciju par Jina Mahsa Amini nāvi un sieviešu tiesību aizstāvībai veltīto protestu dalībnieču apspiešanu Irānā (1) un 2022. gada 17. februāra rezolūciju par nāvessodu Irānā (2), kā arī visas citas rezolūcijas par cilvēktiesību situāciju Irānā,

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Trešās komitejas 2022. gada 16. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām Irānā,

—	ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja 2023. gada 10. janvāra paziņojumu,

—	ņemot vērā ANO ekspertu 2022. gada 11. novembra paziņojumu, kurā Irāna tiek aicināta pārtraukt miermīlīgo protestētāju notiesāšanu uz nāvi,

—	ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes īpašo sesiju par Irānas Islāma Republiku, kas notika 2022. gada 24. novembrī, un šajā sesijā pieņemto rezolūciju,

—	ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā 2022. gada 22. septembra, 2022. gada 18. jūnija, 2022. gada 13. janvāra un 2021. gada 11. janvāra ziņojumus,

—	ņemot vērā G7 ārlietu ministru sanāksmes 2022. gada 4. novembra paziņojumu,

—	ņemot vērā Ārlietu padomes 2022. gada 12. decembra secinājumus,

—	ņemot vērā ES Padomes 2021. gada 12. aprīlī, 2022. gada 17. oktobrī, 2022. gada 20. oktobrī un 2022. gada 14. novembrī pieņemtās sankcijas pret Irānas personām un vienībām un Padomes 2022. gada 12. decembra Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2022/2433 (3),

—	ņemot vērā Irānas Islāma Republikas sankcijas pret Eiropas un Lielbritānijas vienībām un personām,

—

ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2023. gada 7. janvāra paziņojumu par nesenajiem nāvessodiem Mohammad Mehdi Karami un Seyyed Mohammad Hosseini, 2022. gada 8. decembra paziņojumu par nāvessoda izpildi Mohsen Sekari un 2023. gada 15. janvāra paziņojumu par nāvessoda izpildi Alireza Akbari,

—	ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 25. septembra deklarāciju par Irānu un Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2022. gada 19. septembra paziņojumu par Jina Mahsa Amini nāvi,

—	ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2023. gada 9. janvāra paziņojumu presei, kurā informēts par Irānas Islāma Republikas vēstnieka Eiropas Savienībā izsaukšanu,

—	ņemot vērā Delegācijas attiecībām ar Irānu priekšsēdētājas 2022. gada 22. septembra, 2022. gada 9. novembra un 2022. gada 13. decembra paziņojumus,

—	ņemot vērā Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu 2022. gada 9. decembra kopīgo paziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Irānā,

—	ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), ko Irāna ratificēja 1975. gada jūnijā,

—	ņemot vērā ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu,

—	ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP (2001. gada 27. decembris) par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (4),

—	ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. decembra Regulu (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (6),

—	ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu, cilvēktiesību aizstāvjiem un par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un jebkādas pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu,

—	ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

tā kā 2022. gada 13. septembrī tikumības policija Teherānā arestēja kurdu izcelsmes Irānas iedzīvotāju Jina Mahsa Amini par to, ka viņa neesot ievērojusi obligātas galvassegas valkāšanas likumu; tā kā Jina Mahsa Amini tika nežēlīgi spīdzināta un nomira 2022. gada 16. septembrī, atrodoties policijas apcietinājumā; tā kā nav pabeigta pienācīga izmeklēšana;

tā kā pēc Jina Mahsa Amini nogalināšanas visā valstī izcēlās protesti, kuros piedalījās simtiem tūkstošu Irānas iedzīvotāju no visiem sabiedrības slāņiem; tā kā protestus ierosināja sievietes, pieprasot saukt pie atbildības Jina Mahsa Amini nāvē vainojamos un aicinot izbeigt vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm Irānā; tā kā nemieru laikā daudzas sievietes, protestējot pret Jina Mahsa Amini nogalināšanu, noņēma hidžābu vai nogrieza matus; tā kā sieviešu protesti uz solidaritāti iedvesmoja arī vīriešus, izraisot visas Irānas mēroga revolūcijas un protesta kustību pret režīmu; tā kā studenti protestē daudzās augstskolās visā valstī, boikotējot mācību nodarbības un protestējot pret represijām; tā kā Jina Mahsa Amini bija no Irānas Kurdistānas reģiona, kur protesti ir plaši un režīms uz tiem atbild ar represijām;

tā kā Irānas drošības un policijas spēku reakcija uz protestiem ir vardarbīga, nediferencēta, nesamērīga un neierobežota; tā kā Islāma Republikas augstākais vadītājs Ali Khamenei un prezidents Ebrahim Raisi ir vairākkārt pauduši atzinību Islāma revolucionāro gvardu korpusa (IRGC) paramilitāro kaujinieku vienībai Basij par miermīlīgo demonstrāciju vardarbīgu apspiešanu un protestētāju nogalināšanu, kā arī mudinājuši to darīt turpmāk;

tā kā tiek ziņots, ka līdz 2023. gada 16. janvārim Irānas drošības spēki ir nogalinājuši vairākus simtus miermīlīgu protestētāju, tostarp desmitiem bērnu, un aizturējuši, arestējuši un nolaupījuši vairāk nekā 20 000 demonstrantu, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus, studentus, juristus un pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, starp kuriem bija arī ES pilsoņi un iedzīvotāji no Vācijas, Polijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Spānijas un Zviedrijas;

tā kā Irāna neatzīst dubultpilsonību, tādējādi ierobežojot ārvalstu vēstniecību piekļuvi saviem dubultpilsoņiem, kas ir aizturēti Irānā; tā kā bijušajam Irānas aizsardzības ministra vietniekam Alireza Akbari, kuram bija Lielbritānijas un Irānas dubultpilsonība, Irānā piesprieda un izpildīja nāvessodu par it kā spiegošanu Apvienotās Karalistes labā, ko viņš neatzina; tā kā 2016. gada 24. aprīlī Irānas drošības spēki arestēja Zviedrijas un Irānas valstspiederīgo Dr. Ahmadreza Djalali, kurš specializējas neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā un ir Beļģijas Vrije Universiteit Brussel un Itālijas Università del Piemonte Orientale mācībspēks; tā kā 2017. gada oktobrī viņam tika piespriests nāvessods, pamatojoties uz nepatiesām apsūdzībām spiegošanā un pēc ārkārtīgi netaisnīga tiesas procesa, kas balstīts uz spīdzināšanā iegūtas atzīšanās; tā kā 2018. gada 17. jūnijā Irānas Augstākā tiesa šo spriedumu atstāja spēkā; tā kā irāņu izcelsmes pētniece no Francijas Fariba Adelkhah tika arestēta 2019. gada jūnijā un notiesāta uz pieciem gadiem cietumā, apsūdzot viņu it kā valsts drošības graušanā;

tā kā vēl citi ES pilsoņi tiek patvaļīgi apcietināti Irānā, tostarp Beļģijas pilsonis Olivier Vandecasteele, kuram piespriests 40 gadu cietumsods un vairāki desmiti sitienu ar rīkstēm, pamatojoties uz virkni safabricētu apsūdzību; tā kā spriedums tika pasludināts pēc tam, kad Beļģijas augstākā tiesa apturēja pretrunīgi vērtēto divpusējo līgumu par ieslodzīto apmaiņu, kas apmaiņā pret Oliver Vandecasteele atbrīvošanu būtu ļāvis nosūtīt atpakaļ uz Irānas Islāma Republiku par terorisma mēģinājumu notiesāto Irānas diplomātu Assadollah Assadi; tā kā Irānā joprojām aizturēti septiņi Francijas pilsoņi, tostarp skolotāja un arodbiedrību aktīviste Cécile Kohler un viņas partneris Jacques Paris, kā arī Benjamin Brière, kurš tika arestēts 2020. gada maijā un it kā par spiegošanu notiesāts uz astoņiem gadiem un astoņiem mēnešiem cietumā;

tā kā Irānā izpilda pasaulē lielāko daudzumu nāvessodu uz iedzīvotāju skaitu; tā kā Irānas režīms piespriež un izpilda nāvessodus miermīlīgiem protestētājiem, tostarp nepilngadīgajiem, darot to netaisnīgos un saīsinātos tiesas procesos un pārkāpjot pamatprasības un pamatnosacījumus attiecībā uz taisnīgu tiesu; tā kā organizācija “Amnesty International” ir radusi pierādījumus tam, ka Irānas režīms turpina izmantot nāvessodu kā represijas instrumentu protestu apspiešanai; tā kā Islāma Republikas policija un drošības spēki Irānas cietumos plaši izmanto spīdzināšanu, izvarošanu un nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos pret aizturētajiem;

tā kā organizācija “Amnesty International” ir izveidojusi sarakstu ar aptuveni 25 personām, kuras ir pakļautas nopietnam nāvessoda izpildes riskam, jo īpaši šajā ziņā minams Mohammad Ghobadlou; tā kā “Amnesty International” pauž bažas par to, ka par piedalīšanos protestos nāvessods varētu tikt piespriests vēl daudziem citiem cilvēkiem; tā kā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs ziņo, ka vairāk nekā 40 Irānas mākslinieku ir apsūdzēti noziegumos, par kuriem var tikt piespriests nāvessods; tā kā Irānas aktieri, mūziķi, sportisti un citas slavenības ir publiski atbalstījušas protestus pret klerikālo iekārtu;

tā kā cilvēktiesību situācija Irānā turpina pasliktināties; tā kā Jina Mahsa Amini un citu cilvēku nogalināšana, kā arī pašlaik izpildāmo nāvessodu skaits liecina par cilvēktiesību krīzi Irānā; tā kā šo krīzi padziļina Irānas režīma un tā drošības dienestu sistēmiskā nesodāmība, kas ir ļāvusi plaši izplatīties spīdzināšanai, nāvessoda izpildei bez tiesas sprieduma un citām prettiesiskām nogalināšanām; tā kā Irānas krimināltiesību sistēma lielā mērā balstās uz piespiedu atzīšanos, kas panākta ar spīdzināšanu un citiem piespiedu un ierobežojošiem līdzekļiem; tā kā nāvessoda atcelšana visā pasaulē ir viens no galvenajiem ES cilvēktiesību politikas mērķiem;

J.	tā kā 2022. gada 6. novembrī 227 Irānas parlamenta deputāti, klaji pārkāpjot varas dalīšanas principu, aicināja tiesu varu rīkoties izlēmīgi pret protestu laikā arestētajiem cilvēkiem un sodīt viņus ar nāvessodu;

tā kā Irānas Konstitūcijā etniskajām minoritātēm tiek garantētas vienlīdzīgas tiesības; tā kā nāvessodu nesamērīgi piemēro LGBTIQ+ personām, cilvēkiem no etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, jo īpaši beludžiem, kurdiem, arābiem un bahajiešiem; tā kā kopš slepkavību un represiju sākuma aizvien vairāk cilvēktiesību aizstāvju tiek arestēti; tā kā sievietes un meitenes, kas ir protestu priekšgalā, tostarp etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāves, tiek arestētas un apcietinātas par to, ka pieprasa izbeigt sistemātiskus un sistēmiskus diskriminējošus likumus, politiku un praksi, un pret viņām īpaši vēršas, izvirzot apsūdzības, par kurām draud nāvessods, un piespriežot nāvessodu;

tā kā cilvēktiesību ekspertu grupa, tostarp vairāki ANO īpašo procedūru pilnvarotie, ir nākuši klajā ar paziņojumu, kurā nosodītas nogalināšanas un drošības spēku represijas pret protestētājiem Irānā; tā kā eksperti pauduši dziļas bažas par pārmērīgu un nāvējošu spēku, kas tika pielietots pret demonstrantiem protestos pēc Jina Mahsa Amini nogalināšanas, tostarp par seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm, protestētāju iebiedēšanu, kā arī par cilvēktiesību pārkāpēju sistemātisku nesodāmību; tā kā ANO eksperti 2022. gada 11. novembrī mudināja Irānas režīmu pārtraukt cilvēkiem izvirzīt ar nāvessodu draudošas apsūdzības par to vien, ka viņi piedalījušies vai it kā piedalījušies miermīlīgās demonstrācijās;

tā kā ANO eksperti aicināja Cilvēktiesību padomi steidzami veikt nepieciešamos pasākumus, lai sasauktu speciālo sesiju par situāciju Irānā un izveidotu starptautisku izmeklēšanas mehānismu nolūkā nodrošināt atbildību Irānā un izbeigt pastāvīgo nesodāmību par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā Cilvēktiesību padome 2022. gada 24. novembrī rīkoja speciālo sesiju par stāvokli Irānā; tā kā šajā speciālajā sesijā tika panākta vienošanās, ka neatkarīgai starptautiskai faktu vākšanas misijai būtu jāizmeklē cilvēktiesību pārkāpumi Irānas Islāma Republikā, jāvāc un jāanalizē pierādījumi un jāsadarbojas ar ieinteresētajām personām, lai noskaidrotu ar šiem apgalvojumiem saistītos faktus nolūkā saukt pie atbildības visus smagos cilvēktiesību pārkāpumos Irānas Islāma Republikā vainīgos, tostarp augstākās iestādes;

N.	tā kā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs 2023. gada 10. janvārī norādīja, ka kriminālprocesu izmantošana nolūkā sodīt cilvēkus par viņu pamattiesību izmantošanu ir pielīdzināma valsts sankcionētai nogalināšanai;

tā kā ES ārlietu ministri 2022. gada 12. decembrī pieņēma Padomes secinājumus par Irānu; tā kā šajos secinājumos Irānas iestādes jo īpaši tiek aicinātas nekavējoties pārtraukt nosodāmo praksi piespriest un izpildīt nāvessodus protestētājiem, kā arī bez kavēšanās atcelt nesen jau piespriestos nāvessodus, kas pasludināti saistībā ar notiekošajiem protestiem, un visiem aizturētajiem nodrošināt pienācīgu tiesas procesu;

tā kā 2023. gada 9. janvārī EĀDD ģenerālsekretārs Augstā pārstāvja vārdā izsauca Irānas Islāma Republikas vēstnieku Eiropas Savienībā, lai atkārtoti paustu ES sašutumu par nesenajiem nāvessodiem Mohammad Mehdi Karami un Seyyed Mohammad Hosseini, kuri tika arestēti un notiesāti uz nāvi saistībā ar Irānā notikušajiem protestiem; tā kā Mohsen Shekari un Majidreza Rahnavard tika sodīti ar nāvi par piedalīšanos protestos attiecīgi 2022. gada 8. un 12. decembrī;

tā kā Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis 2022. gada 9. decembrī nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā nosodīja Irānas Islāma Republikas brutālo vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem un Irānas tautas apspiešanu, kā arī apspiešanu un valsts atbalstītu vardarbību pret sievietēm; tā kā abas valstis vēlāk arī pieņēma sankcijas pret cilvēktiesību pārkāpumos iesaistītām Irānas amatpersonām, tostarp iesaistītajiem tādos pārkāpumos, kas izdarīti saistībā ar notiekošo brutālo apspiešanu;

tā kā ES nesen un vairākkārt iepriekš ir pieņēmusi ierobežojošus pasākumus saistībā ar šiem acīmredzamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, jo īpaši pret augsta ranga IRGC personām, tostarp veicot aktīvu iesaldēšanu, nosakot aizliegumu ceļot uz ES un aizliegumu darīt pieejamus līdzekļus vai ekonomiskos resursus sarakstā iekļautajām personām un vienībām, reaģējot uz to lomu vardarbīgajā apspiešanā Irānā un Islāma Republikas bruņotu bezpilota lidaparātu piegādē, ko Krievijas Federācija izmanto teroristu darbībās pret Ukrainu; tā kā pašlaik 126 personas un 11 vienības ir iekļautas to personu sarakstā, uz kurām attiecas ES ierobežojošie pasākumi saistībā ar spēkā esošo Irānas cilvēktiesību sankciju režīmu; tā kā ES sankciju sarakstā jo īpaši ir iekļauts Irānas iekšlietu ministrs Ahmad Vahidi, tās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ministrs Issa Zarepour, Irānas tiesībaizsardzības spēki un IRGC vadītāji provincēs;

tā kā Irānas Islāma Republikas Ārlietu ministrija ir pieņēmusi pretpasākumus saskaņā ar sankciju mehānismu, kas īpaši vērsti pret Eiropas Parlamenta deputāti un Delegācijas attiecībām ar Arābijas pussalas valstīm priekšsēdētāju H. Neumann, kā arī citiem deputātiem un bijušajiem Vācijas un Francijas politiķiem; tā kā, reaģējot uz Irānas sankcijām pret Eiropas Parlamenta deputātiem, Eiropas Parlaments 2022. gada novembrī nolēma, ka tā delegācijas un komitejas turpmāk nesadarbosies ar Irānas iestādēm;

tā kā Islāma Republika, jo īpaši ar IRGC starpniecību, veic plaša mēroga, labi sagatavotas un vardarbīgas starptautiskas represijas pret trimdas un diasporas aktīvistiem, disidentiem, neatkarīgiem žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp ES teritorijā, kā arī apdraud un vajā viņu ģimenes locekļus Irānā; tā kā Islāma Republika gan tieši, gan ar vietējo pārstāvju starpniecību ir nogalinājusi diasporas disidentus, nolaupījusi trimdiniekus aizvešanai uz Irānu un plānojusi spridzināšanas uzbrukumus vairākās valstīs, tostarp ES dalībvalstīs;

tā kā Islāma Republikas režīms apzināti pārtrauc interneta un mobilo sakaru darbību un stingri ierobežo sociālo mediju platformas, lai mazinātu Irānas iedzīvotāju iespējas organizēt protestus; tā kā ES sankciju režīms paredz arī aizliegumu eksportēt uz Irānas Islāma Republiku aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un telekomunikāciju uzraudzības aprīkojumu;

tā kā Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Josep Borrell2022. gada 8. decembra un 2023. gada 7. janvāra paziņojumos nosodīja nāvessoda izpildi Mohammad Mehdi Karami un Seyyed Mohammad Hossein; tā kā šajos paziņojumos Irānas iestādes tiek aicinātas nekavējoties izbeigt praksi piespriest un izpildīt nāvessodu protestētājiem; tā kā paziņojumos ES arī aicina Irānas iestādes nekavējoties atcelt nesen pasludinātos nāvessodus un stingri ievērot savas starptautiskās saistības;

tā kā Islāma Republika ir apsūdzējusi kurdu grupējumus, tostarp tos, kas atrodas Irākā, par protestu kurināšanu Irānas Kurdistānā; tā kā, aizbildinoties ar šo ieganstu, IRGC ir uzsākusi bruņotus uzbrukumus Kurdistānas reģionam Irākā, nogalinot desmitiem cilvēku, tostarp civiliedzīvotāju; tā kā protestu apspiešana ir bijusi īpaši intensīva Irānas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos, kur dzīvo daudzi valsts kurdu un beludžu minoritātes pārstāvji;

tā kā IRGC, ko veido paramilitārie Basij kaujinieki, Quds spēki, sauszemes spēki, aerokosmiskie spēki un jūras spēki, ir galvenā loma iekšējās opozīcijas apspiešanā un ārējās militārās darbībās; tā kā tiek ziņots, ka IRGC, kas darbojas kā valsts valstī, kontrolē divas trešdaļas Irānas ekonomikas, tostarp tam ir īpašumi infrastruktūras, naftas ķīmijas, finanšu, telekomunikāciju, autobūves un jūrniecības nozarēs, kā arī tas kontrolē ievērojamus patronāžas fondus, kas pazīstami kā bonyads, un liela mēroga nelikumīgas kontrabandas tīklus;

Y.	tā kā Irānā sievietes un meitenes tiek nežēlīgi nogalinātas tā dēvētajās “goda aizstāvēšanas” slepkavībās; tā kā upuri bieži nepieredz, ka “goda aizstāvēšanas” noziegumos vainojamie tiktu tiesāti;

Z.	tā kā IRGC veic, vada un veicina teroristu darbības gan vietējā, gan reģionālā līmenī; tā kā Krievijas agresija pret Ukrainu ir padziļinājusi Teherānas attiecības ar Maskavu;

AA.	tā kā garīdznieku režīma agresīvā iekšpolitika atspoguļojas Islāma Republikas ārpolitikā; tā kā režīms veicina visa Tuvo Austrumu reģiona un citu reģionu destabilizāciju;

AB.

tā kā Ebrahim Raisi, kurš 2021. gada jūnijā tika ievēlēts par Irānas prezidentu un ir iekļauts ASV sankciju sarakstā, iepriekš vadīja Irānas tiesu sistēmu, lai gan par viņu ir apkopota labi dokumentēta smagu cilvēktiesību pārkāpumu vēsture; tā kā Ebrahim Raisi uzvaru vēlēšanās, kas nebija pilnīgi brīvas un godīgas, panāca Islāma Republikas iestādes; tā kā tikai 7 no 592 kandidātiem saņēma Uzraudzības padomes atļauju dalībai prezidenta vēlēšanās; tā kā neviens no kandidātiem nebija ne sieviete, ne minoritāšu pārstāvis, ne arī personas, kas pārstāv režīmam pretējus uzskatus;

AC.	tā kā sarunas par Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (KVRP) atjaunošanu joprojām nav oficiāli apturētas; tā kā turpinās sarunas par drošības pārbaudi, ko Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra uzsāka pēc tam, kad tā trijos nedeklarētos objektos Irānā atrada urāna pazīmes;

visstingrākajā veidā nosoda nāvessoda piespriešanu un izpildi miermīlīgiem protestētājiem Irānā, jo īpaši Mohsen Shekari, Majidreza Rahnavard, Mohammad Mehdi Karami un Seyyed Mohammad Hosseini; pieprasa, lai Irānas varas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem apturētu visus nāvessoda izpildes plānus un atturētos no turpmāku nāvessodu piespriešanas; aicina Irānas Islāma Republikas varas iestādes noteikt oficiālu moratoriju nāvessoda izpildei ar mērķi pilnībā atcelt nāvessodu; mudina Irānas varas iestādes atcelt visus notiesājošos spriedumus un piespriestos nāvessodus; atkārtoti pauž stingru un principiālu nostāju pret nāvessoda piemērošanu jebkurā laikā un jebkuros apstākļos;

mudina Islāma Republikas varas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus uz nāvi notiesātos protestētājus, tai skaitā Mohammed Boroughani, Mohammad Ghobadlou, Hamid Ghare Hassanlou, Mahan Sadrat Marani, Hossein Mohammadi, Manouchehr Mehman Navaz, Sahand Nourmohammad-Zadeh, Saman Seydi, Reza Arya, Saleh Mirhashemi Baltaghi, Saeed Yaqoubi Kordafli, Javad Rouhi, Arshia Takdastan, kā arī Mehdi Mohammadifard, Saleh Mirhashemi, Majid Kazemi un Saeid Yaghoubi; stingri nosoda to, ka Irānas režīms ir izmantojis kriminālprocesus un nāvessodu nolūkā apspiest opozīciju un sodīt cilvēkus par to, ka viņi izmanto savas pamattiesības; aicina Islāma Republiku pārskatīt savu tiesību kodeksu un svītrot no tā moharebeh (“naidīgums pret Dievu”) un mofsed-e-filarz (“samaitātība uz zemes”) kā sodāmus nodarījumus;

pauž solidaritāti ar Irānas jaunatni, sievietēm un vīriešiem — arī minoritātēm —, kas vada protestus un piedalās tajos; atbalsta miermīlīga protesta kustību, kas visā valstī vēršas pret sieviešu sistēmisko un aizvien lielāko apspiešanu un smagajiem un masveidīgajiem cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem; stingri atbalsta Irānas tautas centienus dzīvot brīvā, stabilā, iekļaujošā un demokrātiskā valstī; nosoda to, ka Irānas režīms sistemātiski diskriminē sievietes, izmantojot tiesību aktus un noteikumus, kas būtiski ierobežo viņu brīvību, dzīvi un iztikas līdzekļus;

pauž līdzjūtību visu to cilvēku ģimenēm, kuri ir nogalināti, tikuši spīdzināti, nolaupīti vai nelikumīgi ieslodzīti saistībā ar nesenajiem un iepriekšējiem protestiem Irānā;

atkārtoti pauž stingru nosodījumu par Irānas drošības spēku plašo, brutālo, tīšo un nesamērīgo spēka pielietošanu pret miermīlīgiem protestētājiem; aicina Irānas varas iestādes izbeigt represijas pret savas valsts pilsoņiem; atgādina, ka ir jānodrošina tiesības uz mierīgu pulcēšanos;

prasa starptautiskajai sabiedrībai un ES un tās dalībvalstīm izmantot visus kontaktus ar Islāma Republikas varas iestādēm, lai pieprasītu nekavējoties izbeigt protestētāju sodīšanu ar nāvi un protestu vardarbīgo apspiešanu un bez nosacījumiem atbrīvot visus tos, kas arestēti par vārda, biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvības izmantošanu; aicina EĀDD un dalībvalstis turpināt saukt Irānas režīmu pie atbildības par pašas Irānas iedzīvotāju nogalināšanu un smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

aicina Irānas režīmu ļaut neatkarīgai kompetentai iestādei sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām veikt starptautisku, objektīvu un efektīvu izmeklēšanu par režīma izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, citastarp Jina Mahsa Amini nogalināšanu, simtiem protestētāju nogalināšanu un patvaļīgi aizturēto personu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret viņiem; prasa, lai Irānas varas iestādes atļautu veikt ātru, uz pierādījumiem balstītu, objektīvu un efektīvu izmeklēšanu par visiem protestētāju nogalināšanas gadījumiem, un lai vainīgie tiktu nodoti tiesai; uzsver, ka ES būtu jāturpina pievērst uzmanība Jina Mahsa Amini nogalināšanai un Irānas drošības spēku reakcijai uz šajā saistībā notikušajām demonstrācijām;

mudina nekavējoties atbrīvot visas personas, kas aizturētas par iesaistīšanos mierīgās demonstrācijās, kā arī visus politieslodzītos; prasa saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 359/2011 noteikt mērķtiecīgus ierobežojošus pasākumus pret visiem tiesnešiem, kas piespriež sodus protestētājiem; turklāt pieprasa, lai Irānas varas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atceltu visas apsūdzības pret ikvienu, kas ir ieslodzīts tikai tāpēc, ka saistībā ar protestiem ir miermīlīgi izmantojis savas tiesības uz vārda, biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvību; aicina Irānas varas iestādes pildīt savas starptautiskās saistības, arī tās, ko paredz Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

atzinīgi vērtē Ārlietu padomes 2022. gada 12. decembra secinājumus un nesen pieņemtos ierobežojošos pasākumus pret tiem, kas iesaistīti vardarbībā pret protestētājiem, un pret visiem tiem, kas saistīti ar tikumības policiju un atzīti par līdzatbildīgiem vai atbildīgiem par Jina Mahsa Amini nāvi; tomēr uzskata — tas, ka Irānas režīms klaji ignorē cilvēka cieņu un savu pilsoņu alkas pēc demokrātijas, kā arī tā atbalsts Krievijas Federācijai liek vēl vairāk koriģēt ES nostāju attiecībā pret Irānu;

10.

aicina PV/AP un Padomi paplašināt ES sankciju sarakstu un iekļaut tajā visas personas un struktūras, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, un šādu personu ģimenes locekļus, tai skaitā augstāko vadītāju Ali Khamenei, prezidentu Ebrahim Raisi un ģenerālprokuroru Mohammad Jafar Montazeri, kā arī visus ar IRGC saistītos fondus (“bonyads”), jo īpaši Bonyad Mostazafan un Bonyad Shahid va omur-e Janbazan; turklāt aicina PV/AP, Padomi un dalībvalstis apsvērt iespēju noteikt sankcijas pret 227 Irānas parlamenta deputātiem, kuri mudināja piemērot nāvessodus; atzinīgi vērtē to, ka Apvienotajā Karalistē tiek gatavota IRGC iekļaušana Apvienotās Karalistes teroristu organizāciju sarakstā; stingri nosoda Irānas varas iestāžu noteiktās sankcijas pret Vācijas un Francijas bijušajiem politiķiem, kā arī pret Eiropas Parlamenta deputātiem; atgādina — kamēr vien varas iestādes piemēro sankcijas Eiropas Parlamenta deputātiem, starpparlamentārais dialogs būtu jāaptur;

11.

aicina Padomi un dalībvalstis iekļaut ES teroristu sarakstā IRGC un tā atzarus, tostarp paramilitāros Basij kaujiniekus un Quds spēkus, un aizliegt jebkādu saimniecisku un finansiālu darbību, kurā iesaistīti uzņēmumi un komerciālas darbības, kas saistīti ar IRGC vai ar IRGC saistītām personām vai tām pilnībā vai daļēji pieder, vai ir to aizsegs, neatkarīgi no to darbības valsts, vienlaikus nepieļaujot jebkādas negatīvas sekas attiecībā uz Irānas iedzīvotājiem, kā arī uz ES humāno un attīstības palīdzību; prasa ES un tās dalībvalstīm, lai tās, sadarbojoties ar līdzīgi domājošiem partneriem, mudinātu visas valstis, kurās IRGC veic militāras, ekonomiskas vai informatīvas operācijas, pārtraukt sakarus ar IRGC un pasludināt tos ārpus likuma; stingri nosoda neizprovocēto IRGC uzbrukumu Irākas Kurdistānas Erbīlas provincē un uzsver, ka šādi neselektīvi uzbrukumi apdraud nevainīgus civiliedzīvotājus un reģiona stabilitāti;

12.

atkārtoti pauž stingru nosodījumu par cilvēktiesību situācijas straujo pasliktināšanos Irānā, par ko ir atbildīga tikai un vienīgi Islāma Republika, tās augstākā vadība un drošības spēki, tostarp IRGC; pieprasa Irānas varas iestādēm ievērot etnisko un reliģisko minoritāšu un LGBTIQ+ pamattiesības un pamatbrīvības; aicina Irānas varas iestādes izskaust jebkāda veida diskrimināciju;

13.

atzinīgi vērtē neatkarīgas starptautiskas faktu vākšanas misijas izveidi attiecībā uz Irānas Islāma Republiku, kam ANO Cilvēktiesību padome 2022. gada 24. novembra rezolūcijā S35/1 uzdeva izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus Irānas Islāma Republikā un vākt un analizēt saistītos pierādījumus, un prasa ātri izvietot šo misiju; mudina Islāma Republikas varas iestādes nodrošināt faktu vākšanas misijai pilnīgu un netraucētu piekļuvi, lai tā varētu īstenot savas pilnvaras, un atturēties no to cilvēku — un viņu ģimenes locekļu — vajāšanas un iebiedēšanas, kuri sadarbojas ar faktu vākšanas misiju; prasa ES un tās dalībvalstīm pilnībā atbalstīt faktu vākšanas misijas sagatavošanu un īstenošanu; mudina ANO Cilvēktiesību padomi nekavējoties nodot Irānas lietu ANO Drošības padomei, ja Islāma Republika nesadarbojas;

14.

turklāt prasa Irānas varas iestādēm atļaut visu ANO Cilvēktiesību padomes īpašo procedūru apmeklējumus un jo īpaši nodrošināt, ka ANO īpašajam referentam par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā ir atļauts ieceļot valstī;

15.

pieprasa, lai Irānas režīms atbrīvotu visus cilvēktiesību aizstāvjus; prasa Irānas režīmam izbeigt mērķtiecīgu vēršanos pret visiem cilvēktiesību aizstāvjiem Irānā un garantēt, ka viņi vienmēr var īstenot savas likumīgās darbības cilvēktiesību jomā, nebaidoties no represālijām un bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp nesaskaroties ar tiesisku vajāšanu;

16.

nosoda desmitiem žurnālistu aizturēšanu un aicina Irānas varas iestādes viņus tūlīt atbrīvot; pauž nopietnas bažas par to, ka ir arestēti vairāk nekā 80 mediju darbinieki, tai skaitā žurnāliste Niloofar Hamedi, kura pirmā ziņoja par Jina Mahsa Amini aizturēšanu un hospitalizāciju, un aicina Irānas varas iestādes viņus nekavējoties atbrīvot; aicina Islāma Republiku ievērot visu Irānā dzīvojošo cilvēku vārda un ticības brīvību; pauž bažas par to, ka drošības spēki nosaka kriminālatbildību un rīkojas vardarbīgi pret mediķiem, un aicina Irānas Islāma Republiku sniegt civilajam medicīniskajam personālam visu pieejamo palīdzību objektīvas medicīniskās palīdzības sniegšanai;

17.

pauž visstingrāko nosodījumu par to, ka Irānas cietumos sistemātiski tiek izmantota spīdzināšana, arī seksuāla vardarbība kā ierocis, un prasa nekavējoties izbeigt visu veidu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret visiem aizturētajiem; stingri nosoda Islāma Republikas politiku piespiest uz atzīšanos, izmantojot spīdzināšanu, iebiedēšanu, draudus ģimenes locekļiem vai citus piespiedu paņēmienus, un šādu piespiedu atzīšanos izmantošanu, lai notiesātu un sodītu protestētājus; turklāt nosoda praksi liegt aizturētajiem telefona izmantošanu un ģimenes apmeklējumus; pauž nopietnas bažas par aizturētajiem liegto iespēju piekļūt juridiskai pārstāvībai nopratināšanas laikā; aicina Irānas režīmu izturēties pret ieslodzītajiem cieņpilni, jo viņiem kā ikvienam cilvēkam piemīt cieņa un vērtība; atkārtoti aicina Irānu nekavējoties ratificēt ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un rīkoties pilnīgā saskaņā ar tajā ietvertajiem noteikumiem;

18.

mudina Irānas varas iestādes nekavējoties atbrīvot visus arestētos ES valstspiederīgos un atcelt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības; stingri nosoda 40 gadu cietumsoda, 74 sitienu ar pletni un 1 miljona EUR naudas soda piespriešanu Beļģijas valstspiederīgajam un NVO darbiniekam Olivier Vandecasteele, pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām spiegošanā, un turpināšanu turēt ieslodzījumā Zviedrijas valstspiederīgo Ahmadreza Djalali, un viņam piespriesto nāvessodu, kā arī to, ka Islāma Republika ciniski izmanto “ķīlnieku diplomātiju”, lai piespiestu atbrīvot notiesāto teroristu Asadollah Asadi; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot un droši repatriēt Ahmadreza Djalali un Olivier Vandecasteele, un septiņus Francijas pilsoņus, kas joprojām atrodas apcietinājumā Irānā, tai skaitā Cécile Kohler; pauž visstingrāko nosodījumu par Irānas un Lielbritānijas valstspiederīgā Alireza Akbari sodīšanu ar nāvi Irānā; pauž bažas arī par Irānas Izlūkošanas un drošības ministrijas publiski izteiktajiem draudiem Eiropas vēstniecībām;

19.

aicina dalībvalstis un NVO glabāt, saglabāt un kopīgot visus pieejamos pierādījumus, kas var būt ieguldījums izmeklēšanā, un sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu un atbalstīt tās darbu; mudina Irānas varas iestādes veikt pasākumus, lai ratificētu Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus; uzsver, ka Irānas režīma pastāvīgie un smagie cilvēktiesību pārkāpumi pret Irānas tautu apdraud sarunas par Kopīgo visaptverošo rīcības plānu;

20.

stingri nosoda praksi, ko saistībā ar valstī notiekošajiem protestiem joprojām īsteno Islāma Republika, proti, bloķēt internetu un mobilos tīklus, tā kavējot Irānas iedzīvotāju saziņu un brīvu informācijas plūsmu; uzsver, ka šādas darbības ir nepārprotams starptautisko tiesību pārkāpums; atzinīgi vērtē dažādus ierobežojošos pasākumus, ko ES ieviesusi saskaņā ar sankciju mehānismu, lai reaģētu uz represijām, jo īpaši tos, kas vērsti pret personām un struktūrām, kuras darbojas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, un pret tiem, kas ir atbildīgi par dezinformāciju; turklāt atzinīgi vērtē Irānas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ministra iekļaušanu ES sankciju sarakstā; aicina Komisiju saskaņā ar nepieciešamības principu apsvērt iespēju ES reģistrētiem sakaru pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt drošus instrumentus Irānas pilsoņiem un iedzīvotājiem;

21.

aicina dalībvalstis apņemties nodrošināt Irānas iedzīvotāju brīvu piekļuvi internetam, neraugoties uz režīma īstenoto masveida interneta cenzūru; ierosina, ka nepieciešamos tehniskos un finanšu resursus varētu sniegt, izmantojot kādu no ES fondiem;

22.

mudina visas dalībvalstis īstenot universālu jurisdikciju attiecībā uz visām Irānas amatpersonām, kuras pamatoti tiek turētas aizdomās par kriminālnoziegumu izdarīšanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un par citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem; mudina tās dalībvalstis, kuru tiesību aktos vēl nav paredzēta iespēja īstenot universālās jurisdikcijas principu, nekavējoties ieviest šādus tiesību aktus;

23.

aicina paplašināt ierobežojošos pasākumus, ņemot vērā to, ka Irānas Islāma Republika turpina Krievijas Federācijai piegādāt bezpilota gaisa kuģus un plāno piegādāt virszemes raķetes izmantošanai pret Ukrainu; uzsver, ka Islāma Republika veicina kara noziegumus Ukrainā, jo šie ieroči tiek izmantoti, lai vērstos pret civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru;

24.

aicina Komisiju un Padomi novērst visas nepilnības — arī finansiālās nepilnības — spēkā esošo sankciju izpildē, nodrošināt to stingru īstenošanu un cieši koordinēt rīcību un sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai efektīvi īstenotu ierobežojošos pasākumus;

25.

pauž dziļas bažas par Islāma Republikas iestāžu īstenotajām strukturālajām transnacionālajām represijām pret ES dzīvojošo irāņu diasporu, kuras ietver spiegošanu, slepkavības, bumbu sprādzienu mēģinājumus, kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas un citus kontroles centienus, ko jo īpaši īsteno tās vēstniecības un IRGC, un kuras ierobežo ES pilsoņu un iedzīvotāju runas un vārda brīvību, apdraud viņu drošību un ir uzskatāmas par ļaunprātīgu iejaukšanos; aicina ES un dalībvalstis paplašināt irāņu diasporas aizsardzību pret Islāma Republikas transnacionālajām represijām; aicina EĀDD un dalībvalstis rast iespējas tehniskā un spēju veidošanas atbalsta sniegšanai tiem, kuri palīdz Irānas pilsoniskajai sabiedrībai, vienlaikus nodrošinot, ka par šīm darbībām atbild paši Irānas iedzīvotāji;

26.

nosoda Irānas amatpersonu nesenos uzbrukumus laikrakstam “Charlie Hebdo” un atzinīgi vērtē izmeklēšanas uzsākšanu par kiberuzbrukumu laikrakstam pēc satīrisku karikatūru publicēšanas;

27.

aicina ES — citastarp PV/AP — divpusējos un daudzpusējos forumos turpināt ar Irānas varas iestādēm apspriest cilvēktiesību problēmas un šajā nolūkā izmantot visus plānotos kontaktus ar Irānas varas iestādēm, jo īpaši, īstenojot ES un Irānas augsta līmeņa politisko dialogu; atkārtoti apstiprina, ka cilvēktiesību ievērošana ir viens no ES un Irānas turpmāko attiecību pamatelementiem;

28.

atkārtoti aicina visas dalībvalstis kopīgi nākt klajā ar publiskiem paziņojumiem un īstenot diplomātiskas iniciatīvas, lai uzraudzītu netaisnīgas tiesas prāvas un apmeklētu cietumus, kuros tiek turēti par ķīlniekiem Irānā saņemtie ES valstspiederīgie, cilvēktiesību aizstāvji un citi pārliecības dēļ ieslodzītie; mudina pastiprināt Teherānā akreditēto ES vēstniecību koordināciju; mudina visas dalībvalstis, kurām ir diplomātiska klātbūtne Teherānā, izmantot ES pamatnostādnēs par cilvēktiesību aizstāvjiem paredzētos mehānismus, lai sniegtu atbalstu un palīdzību cilvēkiem, kuriem piespriests nāvessods, un tiem, kuri ir nelikumīgi notiesāti un apcietināti; mudina dalībvalstis nodrošināt, ka ieslodzītie var tikties ar apmeklētājiem, un rūpīgi uzraudzīt viņu apcietinājuma apstākļus;

29.

mudina Irānas varas iestādes atļaut neatkarīgiem novērotājiem no dalībvalstu vēstniecībām Irānā piekļūt visiem tiesas procesiem saistībā ar protestiem; aicina dalībvalstis uzraudzīt visus ar protestiem saistītos tiesas procesus, īpašu uzmanību pievēršot tiesas procesiem, kuros var tikt piespriests nāvessods, un publiski nosodīt to trūkumus;

30.

aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis sadarbībā ar līdzīgi domājošiem partneriem paplašināt un palielināt taustāmu atbalstu Irānas iedzīvotāju demokrātiskajiem centieniem, jo īpaši, palielinot atbalstu neatkarīgām cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī neatkarīgām mediju platformām un atbalstot līdzīgi domājošu partneru centienus uzturēt interneta pieslēgumu Irānā; mudina Irānas demokrātisko opozīciju censties panākt lielāku vienotību, kad vien tas iespējams, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un iesaistot irāņus, kas atrodas trimdā un pieder pie diasporas, lai veicinātu turpmāku starptautiskās sabiedrības atbalstu; mudina ES un tās dalībvalstis intensificēt savu stratēģisko komunikāciju, kas vērsta uz Irānas iedzīvotājiem, jo īpaši, paplašinot EĀDD Dienvidu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas pilnvaras, lai tās aptvertu arī Islāma Republiku, un ievērojami palielinot tās finansējumu un pamanāmību;

31.

prasa ES un tās dalībvalstīm atvieglot vīzu izsniegšanu visām personām, kuras pamatoti baidās no vajāšanas tādēļ, ka ir miermīlīgi izmantojušas savas tiesības uz vārda, biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvību saistībā ar demonstrācijām Irānā; aicina EĀDD sazināties ar Irānas tuvākajām kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu, ka robežšķērsošanas vietas joprojām ir atvērtas aktīvistiem, kas bēg no Irānas, un nodrošināt, ka šīs personas var droši pieprasīt patvērumu Eiropā, atrodoties šajās valstīs;

32.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Islāma konsultatīvajai asamblejai, Irānas Islāma Republikas režīmam un Irānas Islāma Republikas augstākā vadītāja birojam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0352.

(2) OV C 342, 6.9.2022., 286. lpp.

(3) Padomes Īstenošanas lēmums (KĀDP) 2022/2433 (2022. gada 12. decembris), ar kuru īsteno Lēmumu 2011/235/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā (OV L 318 I, 12.12.2022., 36. lpp.).

(4) OV L 344, 28.12.2001., 93. lpp.

(5) OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp.

(6) OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.

16.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/123

P9_TA(2023)0017

2021. gada ziņojums par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli

Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūcija par 2021. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli (2022/2153(INI))

(2023/C 214/12)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā 2022. gada 27. janvārī publicēto Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2021. gada darbības pārskatu “Novatoriska reakcija”,

—	ņemot vērā 2022. gada 5. maijā publicētos EIB 2021. gada finanšu pārskatu un EIB 2021. gada pārskatu par finansēšanas un aizņemšanās darbībām,

—	ņemot vērā EIB grupas 2021. gada darbības plānu, kas publicēts 2021. gada 20. janvārī,

—	ņemot vērā EIB 2020/2021. gada investēšanas pārskatu “Viedas un zaļas Eiropas veidošana Covid-19 laikā”, kas publicēts 2021. gada 21. janvārī,

—	ņemot vērā īstenošanas plānu EIB grupas Klimata bankas ceļvedim 2021.–2025. gadam, kuru EIB Direktoru padome pieņēma 2020. gada 14. novembrī un publicēja 2020. gada 14. decembrī,

—	ņemot vērā EIB klimata stratēģiju, kas pieņemta 2020. gada novembrī un publicēta 2020. gada 15. novembrī,

—	ņemot vērā EIB grupas 2021. gada ilgtspējas pārskatu, kas publicēts 2022. gada 6. jūlijā,

—	ņemot vērā EIB grupas ar vidi saistītās un sociālās ilgtspējas satvaru, kas pieņemts 2022. gada 2. februārī,

—	ņemot vērā EIB Revīzijas komitejas gada pārskatus par 2021. gadu, kas publicēti 2022. gada 21. jūlijā,

—	ņemot vērā EIB 2021. gada pārskatu par krāpšanas apkarošanu, kas publicēts 2022. gada 7. jūlijā,

—	ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2021. gada pārskatu par darbībām saistībā ar sūdzību izskatīšanu iepirkuma jomā un par Iepirkuma sūdzību komitejas darbu, kas publicēts 2022. gada 7. aprīlī,

—	ņemot vērā EIB, Eiropas Investīciju fonda (EIF) un Eiropas Prokuratūras 2021. gada 7. decembrī parakstīto darba vienošanos,

—	ņemot vērā EIB 2021. gada pārskatu par darbību atbilstības nodrošināšanas jomā, kas publicēts 2022. gada 25. augustā,

—	ņemot vērā 2021. gada 26. oktobrī publicēto EIB grupas PATH satvaru “Atbalsta sniegšana darījumu partneriem virzībā uz atbilstības Parīzes nolīgumam panākšanu” (darījumu partneriem paredzēts satvars attiecībā uz to, kā panākt atbilstību Parīzes nolīgumam),

—	ņemot vērā EIB grupas politiku krāpšanas apkarošanai, kas publicēta 2021. gada 5. augustā,

—	ņemot vērā EIB Ētikas un atbilstības nodrošināšanas komitejas 2020. gada pārskatu, kas publicēts 2022. gada 8. aprīlī, un tās darbības noteikumus,

—	ņemot vērā EIB grupas darbinieku, tās Revīzijas komitejas locekļu un tās Vadības komitejas rīcības kodeksus,

—	ņemot vērā EIB grupas 2021. gada pārskatu par riska pārvaldības informācijas atklāšanu, kas publicēts 2022. gada 9. augustā,

—	ņemot vērā EIB Reglamentu,

—	ņemot vērā trīspusējo nolīgumu starp Eiropas Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu (turpmāk — Revīzijas palāta) un Eiropas Investīciju banku (turpmāk — Trīspusējais nolīgums), kas stājās spēkā 2021. gada novembrī,

—	ņemot vērā EIB grupas pārredzamības politiku, kas publicēta 2021. gada 18. novembrī, un trauksmes celšanas politiku, kas publicēta 2021. gada 24. novembrī,

—	ņemot vērā EIB grupas jaunās kohēzijas politikas ievirzes 2021.–2027. gadam, kas publicētas 2021. gada 13. oktobrī,

—	ņemot vērā 2022. gada 7. jūlija rezolūciju par 2020. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli (1),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0294/2022),

tā kā EIB grupa sastāv no EIB un EIF, ir pasaulē vislielākā daudzpusējā finanšu institūcija un ir viens no lielākajiem klimata jomas finansējuma nodrošinātājiem; tā kā EIB savu darbību koncentrē uz tādām prioritārām jomām kā klimats un vide, attīstība, inovācija un prasmes, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), infrastruktūra un kohēzija; tā kā EIF atbalsta MVU, finansējot uzņēmējdarbību, izaugsmi, inovāciju, pētniecību, nodarbinātību un reģionālo attīstību;

tā kā Līgumos ir prasīts, lai EIB veicinātu ES integrāciju, kā arī līdzsvarotu un stabilu iekšējā tirgus attīstību, ņemot vērā publiskās politikas mērķus, tādus kā sociālā kohēzija un ilgtspējīga attīstība, nolūkā risināt nevienlīdzības problēmu, šajā nolūkā nodrošinot labākus nosacījumus piekļuvei darbvietām un izglītības iespējām, sabiedriskajai infrastruktūrai un pakalpojumiem un atbalstot veselīgu un ilgtspējīgu vidi;

C.	tā kā EIB ir saistoša ES Pamattiesību harta; tā kā cilvēktiesību principi ir integrēti tās pienācīgas pārbaudes procedūrās un standartos, tostarp publiski pieejamajos ex-ante izvērtējumos;

D.	tā kā ar EIB investīcijām iespējams atbalstīt sociālo nozari, tostarp veselības aizsardzību, mājokļa sektoru un izglītību;

tā kā EIB darbības centrā vajadzētu būt teritoriālajai un sociālajai kohēzijai, ilgtspējīgai attīstībai un bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības problēmas risināšanai; tā kā ilgtspēja ir jāintegrē visās aizdošanas, aizņemšanās un konsultēšanas darbībās, jo EIB uzdevums ir veicināt ilgtspējīgu izaugsmi Eiropas Savienībā un ārpus tās; tā kā atbalsts kohēzijai ir noteikts tās Statūtos un EIB investīciju mērķis ir veicināt līdzsvarotu un stabilu iekšējā tirgus attīstību;

tā kā EIB kā ES klimata bankai ir svarīga loma cīņā pret tādām globālām ārkārtas situācijām kā klimata pārmaiņas, vides degradācija un bioloģiskās daudzveidības zudums; tā kā EIB ir apņēmusies visas savas darbības saskaņot ar Parīzes nolīgumu, lai līdz 2025. gadam tās ikgadējais finansējums darbībai klimata jomā un vides ilgtspējai pārsniegtu 50 % no kopējās aizdevumu summas; tā kā tā ir apņēmusies nākamajā desmitgadē klimata jomas finansēšanā investēt vismaz vienu triljonu EUR;

G.	tā kā 2021. gadā un 2022. gada sākumā tika apspriests garantijas nolīgums ar EIB grupu (EIB un EIF) InvestEU ietvaros un tā kā tas tika parakstīts 2022. gada 7. martā;

tā kā dalībvalstis var uzticēt EIB to finanšu instrumentu īstenošanu, kurus tās izmanto, lai Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļus investētu kritērijiem atbilstošos projektos; tā kā EIB var piedāvāt dalībvalstīm papildu finansējumu un īpašu konsultatīvu atbalstu līdzekļu investēšanai, ko tās saņēmušas ANM ietvaros;

I.	tā kā EIB palīdz īstenot Eiropas Savienības politiskos un ekonomiskos mērķus un atbalsta Savienības ārējās darbības prioritātes visos pasaules reģionos, tostarp politiski jutīgās valstīs austrumu un Vidusjūras kaimiņreģionos;

tā kā EIB ir vislielākais daudzpusējais aizdevējs ES kaimiņreģionos, kas ietver austrumu kaimiņvalstis, Rietumbalkānus, Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku; tā kā EIB veic operācijas ārpus Eiropas Savienības, izmantojot tīklu, kurā ietilpst gandrīz 30 ārējie biroji, kas atrodas Āfrikā, Latīņamerikā un Āzijā;

tā kā EIB grupa cieši sadarbojas ar ES iestādēm un citiem partneriem, lai atbalstītu Savienības mērķus un politikas prioritātes; tā kā it īpaši daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam ietvaros EIB grupa strādā kopā ar Komisiju un valstu attīstību veicinošām bankām un institūcijām un attīstības finansēšanas institūcijām; tā kā, lai līdz 2020. gada beigām īstenotu Parīzes nolīguma principus un mērķus, EIB grupa savu darbu koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku;

L.	tā kā EIB ieņem vadošu lomu Covid-19 krīzes pārvarēšanā Eiropas Savienībā un ir īstenojusi būtiskus centienus, lai sniegtu papildu atbalstu, it īpaši MVU, izveidojot jauno Viseiropas garantiju fondu (VGF) nolūkā nodrošināt kapitālu MVU, ko krīze sekas skārušas īpaši smagi;

M.	tā kā, lai tirgū nodrošinātu atbilstošus finansējuma avotus ar maksimāli preferenciālām likmēm, EIB ir nepieciešams AAA kredītreitings un kas tāpēc ir arī jāsaglabā;

tā kā EIB uzņēmējdarbības modelim ir nepieciešama visaugstākā līmeņa integritāte, pārredzamība, pārskatatbildība un laba pārvaldība, kā arī atbilstoši pasākumi, lai efektīvi un reāli apkarotu jebkāda veida nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, organizēto noziedzību un kaitējošu nodokļu praksi, kā arī aizliegtas rīcības veidus, kas noteikti tās nesen pārskatītajā krāpšanas apkarošanas politikā,

EIB sniegums finanšu darījumu jomā

uzsver, ka EIB ir vadošs emitents un pastāvīgi veicina inovāciju un attīstību kapitāla tirgos, vienlaikus aktīvi atbalstot visstingrākos standartus;

atzīmē, ka 2021. gada 31. decembrī EIB grupas kopējā bilances vērtība bija 568 miljardi EUR jeb par 11,9 miljardiem EUR vairāk nekā 2020. gada 31. decembrī;

atzīmē, ka 2021. gadā EIB parakstīto jauno aizdevumu apjoms bija 65,4 miljardi EUR, kas atbilst 2020. gada darbības plānā noteiktajam mērķrādītājam un ir aptuveni tikpat cik iepriekšējos gados (66,1 miljards EUR 2020. gadā un 63,3 miljardi EUR 2019. gadā); atzīst, ka 54,3 miljardi EUR no šīs summas bija bankas pašas resursi (2020. gadā — 64,6 miljardi EUR);

norāda, ka tāpat kā iepriekšējos gados lielākā daļa aizdevumu tika piešķirta Itālijai, Francijai un Spānijai (attiecīgi 16 %, 14 % un 12 % no kopējā parakstīto aizdevumu apjoma) un ka tāpat kā iepriekšējos gados lielāko daļu saņēma transporta, globālo aizdevumu un enerģētikas nozare (attiecīgi 30,2 %, 18,5 % un 14,8 %);

atzīmē, ka kopumā 2021. gadā tika izmaksāti 41,4 miljardi EUR, no kuriem 40,4 miljardi EUR — no bankas pašas resursiem (2020. gadā — 58,3 miljardi EUR, no kuriem 56,8 miljardi EUR — no bankas pašas resursiem);

konstatē, ka kopš 2021. gada 31. decembra parakstīto, bet neizmaksāto aizdevumu apjoms ir nedaudz samazinājies — līdz 556,4 miljardiem EUR (no 558,7 miljardiem EUR 2020. gadā un 560,3 miljardiem EUR 2019. gadā), no kuriem 82 % bija paredzēti projektiem Eiropas Savienībā (82,2 % 2020. gadā un 81,4 % 2019. gadā); atzīmē, ka EIB izmaksāto aizdevumu portfelis bija 433,4 miljardi EUR salīdzinājumā ar 444,6 miljardiem EUR 2020. gada beigās un 447,5 miljardiem EUR 2019. gada beigās;

uzsver, ka iepriekš minētā finansēšanas tendence 2021. gadā atspoguļo to, ka EIB arvien lielāku uzmanību veltī trešo personu līdzekļu izmantošanai Eiropas Savienībā, piemēram, darījumiem, kas tiek veikti VGF un decentralizētu finanšu instrumentu ietvaros un kas papildina EIB pašas resursus un ļauj palielināt augstāka riska darījumu kopējo apjomu; atzīmē, ka EIB piekrīt uzņemties kredītrisku, tirgus risku un likviditātes risku tikai atbilstoši savai vēlmei uzņemties risku un uzdevumiem sabiedrības interesēs;

atzīmē, ka 2021. gadā EIB bija vislielākā daudzpusējā attīstības banka, kas emitēja zaļās un ilgtspējas obligācijas, kuru radītie ienākumi paredzēti konkrētam mērķim, un tādējādi atkārtoti apliecināja savu vadošo lomu globālajos zaļo un ilgtspējas obligāciju tirgos ar jaunu rekordu — 11,5 miljardiem EUR, kas investēti klimata un ilgtspējas obligācijās (salīdzinājumā ar ilgtspējas parāda produktu emisiju 10,5 miljardu EUR apjomā 2020. gadā); atzīmē arī, ka tā rezultātā no 15 % 2020. gadā līdz 21 % ir palielinājusies ilgtspējas finansējuma daļa EIB kopējā finansējumā (ņemot vērā gan klimata obligācijas, gan ilgtspējas obligācijas);

atzinīgi vērtē ziņojumu “EIB klimata obligāciju izvērtējums”, ko EIB Direktoru padome pieņēma 2021. gada martā; apzinās, ka klimata un ilgtspējas obligācijas pakāpeniski tiks saskaņotas ar gaidāmo ES zaļo obligāciju standartu (ES ZOS);

10.

apzinās, ka EIB, lai apmierinātu savas aizdošanas vajadzības, piesaista ilgtermiņa līdzekļus, emitējot obligācijas starptautiskos kapitāla tirgos; atzīmē, ka 2021. gadā EIB piesaistīja 55,3 miljardus EUR 21 valūtā;

11.

pieņem zināšanai, ka EIB rada ienākumus, finansējot lielus aizdevumu apjomus ar zemu peļņas līmeni, un ka 2021. gada 31. decembrī tās paziņotā neto peļņa bija 2,5 miljardi EUR, proti, vairāk salīdzinājumā ar 1,7 miljardiem EUR 2020. gadā un 2,4 miljardiem EUR 2019. gadā;

12.

atzīmē — tā kā peļņa tiek paturēta EIB operāciju atbalstīšanai, pateicoties bankas pastāvīgajai rentabilitātei, gadu gaitā ir izveidojušās ievērojamas rezerves; atzinīgi vērtē to, ka rezerves ir palielinājušās no 73,5 miljardiem EUR 2020. gada beigās līdz 76,1 miljardam EUR 2021. gada beigās;

13.

atzīmē, ka vispārējais aizdevumu portfeļa sniegums joprojām bija labs, proti, 2021. gada beigās samazinātas vērtības aizdevumi bija tikai 0,3 % (salīdzinājumā ar 0,4 % 2019. gada un 2020. gada beigās); konstatē, ka to maksājumu daļa, kuri aizkavējušies par vairāk nekā 90 dienām, joprojām ir ļoti maza — to kopsumma 2021. gada beigās bija 116,3 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 117,1 miljonu EUR 2020. gada beigās un 146,0 miljoniem EUR 2019. gada beigās) un tāpat kā iepriekšējos gados bija tikai 0,03 % no riska portfeļa;

14.

atzinīgi vērtē to, ka Direktoru padome 2021. gada 15. decembrī apstiprināja EIB grupas darbības plānu 2022.–2024. gadam; augstu vērtē to, ka jaunais darbības plāns apstiprina to, ka EIB savu darbību saskaņo ar ES politiskajām prioritātēm, un tās apņemšanos pastiprināt savus mērķus digitālās un zaļās pārkārtošanās jomā;

15.

atzīmē, ka darbības plāns atspoguļo paredzamo aizņemšanos, kas nepieciešama, lai sasniegtu tās darbības mērķrādītājus, un ka Direktoru padome 2022. gadam ir apstiprinājusi globālo aizņemšanos līdz 50 miljardu EUR apjomā; turklāt atzīmē, ka EIB ir paziņojusi par finansēšanas programmu, kuras paredzamā summa ir 45 miljardi EUR;

16.

aicina EIB uzņemties aktīvu lomu tādu projektu atbalstīšanā, kuri veicina taisnīgu pārkārtošanos, piemēram, pētniecību, inovāciju, digitalizāciju, MVU piekļuvi finansējumam, sociālo investēšanu un prasmes;

Ar Covid-19 pandēmiju saistītās darbības

17.

uzsver, ka Eiropas Savienības ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam (1,2 triljoni EUR faktiskajās cenās) kopā ar Next Generation EU (NGEU) pagaidu atveseļošanas instrumentu (806,9 miljardi EUR faktiskajās cenās) ir bezprecedenta un unikāla atbildes reakcija, kuras mērķis ir palīdzēt novērst Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu un atvieglot zaļo un digitālo pārkārtošanos;

18.

atzīmē, ka 2021. gadā dažādie pandēmijas viļņi radīja traucējumus daudzu EIB klientu, tostarp MVU un lielu uzņēmumu, kā arī finanšu iestāžu, darbībā, kā rezultātā samazinājās apjoms un to izmaksātās summas;

19.

atzīmē, ka, pateicoties EIB kredītriska pārvaldības stratēģijai, Covid-19 pandēmija nav būtiski ietekmējusi tās aizdevumu portfeļa kvalitāti;

20.

ar gandarījumu atzīmē, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto vispārējo nenoteiktību pasaules finanšu tirgos, EIB ir saglabājusi stabilu likviditātes pozīciju un visaugstāko kredītreitingu;

21.

atzīmē, ka 2021. gadā EIB apstiprināja 109 neatkarīgus darījumus, kuru mērķis bija tieši reaģēt uz Covid-19 krīzi un kuru kopējā summa bija 12,9 miljardi EUR (no kopējā apstiprinātā apjoma — 55,8 miljardiem EUR); norāda, ka kopš Covid-19 pandēmijas sākuma EIB grupa ir apstiprinājusi mērķorientētu atbalstu gandrīz 72 miljardu EUR apjomā sabiedrības veselības nozarei, vakcīnu piegādei un krīzes smagi skartiem uzņēmumiem;

22.

uzsver ievērojamo atbalstu, ko EIB sniedz ar VGF palīdzību un kas papildina citas darbības, kuras tiek veiktas ES līmenī, lai pārvarētu pandēmijas un pēcpandēmijas krīzi; atzinīgi vērtē to, ka šis atbalsts darbojas kā stimuls finanšu starpniekiem, lai tie uzņēmumiem aizdotu vairāk un ar labākiem nosacījumiem, tādējādi palīdzot tiem ātri piekļūt finansējumam ar izdevīgiem noteikumiem nolūkā pārvarēt ar pandēmiju saistītās problēmas; pauž bažas par pārredzamības trūkumu saistībā ar EGF, kā rezultātā var būt gandrīz neiespējami izvērtēt to, vai attiecīgie līdzekļi faktiski snieguši labumu Eiropas ekonomikai;

23.

atzīmē, ka VGF sniedza EIB grupai iespēju palielināt atbalstu galvenokārt Eiropas MVU, nodrošinot papildu finansējumu līdz 200 miljardu EUR apjomā; atzinīgi vērtē to, ka EIB grupa ir sniegusi atbalstu daudziem uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā; uzsver, ka kopš 2021. gada 31. decembra ir apstiprināti projekti par kopējo summu EUR 23,2 miljardi EUR (no kuriem 18,1 miljards EUR jau ir parakstīts) un ka ir sagaidāms, ka tādējādi tiks mobilizētas investīcijas 174,4 miljardu EUR apjomā;

24.

atzinīgi vērtē to, ka EIB veselības aprūpes projektiem paredzētās rezerves palielinājums par 6 miljardiem EUR ļāva veikt investīcijas veselības aprūpes nozarē un medicīnas infrastruktūrā, kā arī finansēt pētniecību, vakcīnas un ārstēšanu; atzīmē, ka 2021. gada 31. decembrī šīs rezerves ietvaros parakstīto aizdevumu summa bija 5,4 miljardi EUR, no kuriem daļa bija saistīta ar pētniecību Covid-19 vakcīnu jomā;

EIB atbalsts svarīgākajās politikas jomās

25.

atzīmē, ka programma InvestEU — Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pēctece — ir jāizmanto 2021.–2027. gada DFS ietvaros un ka EIB būs arī galvenais īstenošanas partneris, kas atbildēs par 75 % no pilnvarojuma kopējā budžeta pārvaldību; saprot, ka ir sagaidāms, ka 2021.–2027. gada laikposmā InvestEU garantija 26,2 miljardu EUR apjomā, papildināta ar DFS un NGEU līdzekļiem, Eiropā mobilizēs papildu privātās un publiskās investīcijas vairāk nekā 372 miljardu EUR apjomā, galvenokārt ilgtspējīgai infrastruktūrai, inovācijai pētniecības jomā, digitalizācijai, MVU piekļuvei finansējumam, sociālajai investēšanai un prasmēm;

26.

aicina EIB ievērot ar InvestEU atbalstītās ES prioritātes un nodrošināt ES finansiālo interešu spēcīgu aizsardzību; sagaida, ka EIB ziņos Parlamentam par savām darbībām un investīcijām, kas saistītas ar programmu InvestEU 2022. gadā;

27.

uzsver, ka 23 miljoni Eiropas mazāko uzņēmumu ir 99,8 % no nefinanšu uzņēmumiem un nodrošina aptuveni divas trešdaļas no visām darbvietām; vērš uzmanību uz to, ka MVU ir ekonomiskās attīstības virzītājspēks visā pasaulē un arī svarīgi inovācijas virzītāji; saprot, ka digitalizācijas un klimata jomas darbību izmaksas Covid-19 pandēmijas laikā sasniedza maksimālo līmeni un ka tās ir radījušas papildu spiedienu uz MVU, kuri ir saņēmuši EIB atbalstu, galvenokārt ar Covid-19 finansējuma paketes un VGF palīdzību;

28.

atzinīgi vērtē to, ka finansiālais atbalsts, ko EIB grupa 2021. gadā sniegusi vairāk nekā 431 000 MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, ļāva saglabāt 4,5 miljonus darbvietu; atgādina, ka EIB atbalsts MVU ir 47 % no kopējā EIB parakstītā finansējuma apjoma un ir gandrīz visas EIF darbības; atgādina arī to, ka MVU piešķirtais finansējums absolūtā izteiksmē 2021. gadā bija 45 miljardi EUR no EIB grupas kopējās aizdevumu summas — 94,9 miljardiem EUR —, kas tika piedāvāts ar izdevīgiem finansēšanas nosacījumiem zemāku procentu likmju un/vai garāka atmaksas termiņa un konsultēšanas pakalpojumu veidā; aicina EIB turpināt savas darbības un palielināt atbalstu ar papildu izaugsmes kapitāla palīdzību, lai dotu iespēju MVU paplašināt savu darbību;

29.

pauž bažas par to, ka pašreizējās augstās enerģijas cenas nopietni ietekmē Eiropas MVU konkurētspēju; aicina EIB izvērtēt to, vai pašreizējais MVU sniegtā atbalsta līmenis ir pietiekams augsto enerģijas cenu un pieaugošo izejvielu izmaksu kontekstā, un informēt Parlamentu par to, kā tā plāno pielāgot savas darbības, lai risinātu šīs jaunās problēmas;

30.

atkārtoti prasa nodrošināt taisnīgu un pārredzamu projektu un investīciju ģeogrāfisko sadalījumu, īpašu uzmanību veltot mazāk attīstītiem reģioniem, sevišķi inovācijas, digitalizācijas un infrastruktūras jomā, lai veicinātu iekļaujošu izaugsmi un ekonomisko, sociālo un teritoriālo konverģenci un kohēziju; prasa EIB aktīvāk novērst atkārtoti konstatētos trūkumus, kas noteiktiem reģioniem un valstīm liedz iespēju pilnībā gūt labumu no EIB finanšu darbībām;

31.

atzīmē, ka pašreizējā sarežģītajā kontekstā (pēcpandēmijas krīze un Krievijas agresija pret Ukrainu) ir palielinājusies plaisa starp dalībvalstu ekonomisko situāciju un kapacitāti, un uzsver — ir svarīgi nodrošināt, ka visvairāk skartie reģioni un valstis pielāgojas jaunajiem apstākļiem tā, lai neviens netiktu atstāts novārtā;

32.

atkārtoti aicina EIB palielināt investīcijas radikālos jauninājumos, lai atvieglotu digitālo un zaļo pārkārtošanos;

33.

joprojām uzskata, ka visām EIB finanšu plūsmām būtu pilnībā jāatbilst mērķim, vēlākais, līdz 2050. gadam panākt emisiju neto nulles līmeni un 2030. gadam noteiktajam pastiprinātajam ES mērķim klimata jomā; uzstāj, ka klimatiskās pārkārtošanās procesam jābūt iekļaujošam un taisnīgam un ka zaļajām investīcijām jābūt dzīvotspējīgām; atgādina — no EIB tiek sagaidīts, ka tā savas aizdošanas operācijas, finanšu instrumentus, tehnisko palīdzību un konsultēšanas pakalpojumus maksimāli izmantos, lai atbalstītu iedzīvotājus un uzņēmumus, kas saskaras ar sociālām un ekonomiskām problēmām, kuras rada pārkārtošanās uz oglekļneitrālu ekonomiku;

34.

lai uzlabotu EIB finansējuma pieejamību, atkārtoti prasa pastiprināt vietējām un reģionālām pašvaldībām paredzēto tehnisko palīdzību un to speciālās zināšanas finanšu jomā, it īpaši reģionos ar zemu investēšanas kapacitāti, kā arī tehnisko palīdzību saistībā ar vairāku dalībvalstu kopīgu interešu projektiem, kuru apjoms vai raksturs ir tāds, ka tos nav iespējams pilnībā finansēt no dažādajiem līdzekļu avotiem, kas individuālās dalībvalstīs pieejami pirms projektu apstiprināšanas;

35.

atkārtoti prasa EIB visu projektu sagatavošanas posmā veikt pienācīgas rūpības pārbaudi, lai iekļautu cilvēktiesību un pirmiedzīvotāju kopienu tiesību ievērošanas ņemšanu vērā, un izstrādāt skaidru cilvēktiesību stratēģiju, kas ietvertu risku cilvēktiesībām un ietekmes uz tām izvērtēšanu;

36.

uzsver, ka finanšu starpniekiem un korporatīvajiem klientiem noteiktajai prasībai pēc iespējas ātrāk un, vēlākais, līdz 2025. gada beigām izstrādāt dekarbonizācijas plānu ir jāatvieglo MVU piekļuve finansējumam; tomēr atzīmē, ka šī prasība ir ļoti svarīga, ņemot vērā EIB vērienīgos mērķus kļūt par ES klimata banku un panākt, ka vismaz 50 % finansējuma tiek novirzīti zaļiem un ilgtspējīgiem projektiem;

37.

prasa īpašu uzmanību pievērst īstermiņa dekarbonizācijas plānu ticamībai, stingri īstenot šos plānus un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus un veikt izvērtēšanu, lai noskaidrotu, vai tos var iekļaut starp EIB un tās klientiem slēgto līgumu klauzulās;

38.

apzinās, ka EIB darbības ir saikne starp klimatu, inovāciju un attīstību, un atzīst, ka inovācija un tehnoloģija ir svarīgi faktori, kas dara iespējamu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku; atzinīgi vērtē partnerību starp Komisiju un Breakthrough Energy Catalyst, kuras mērķis ir laikposmā no 2022. līdz 2026. gadam mobilizēt līdz vienam miljardam USD, lai paātrinātu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu un komercializāciju, kas palīdzēs sasniegt Eiropas zaļā kursa vērienīgos mērķus un Eiropas Savienības 2030. gada klimata jomas mērķrādītājus;

39.

uzsver nepieciešamību nodrošināt atbilstošu enerģētiskās drošības līmeni, lai ātri panāktu Eiropas valstu stabilu neatkarību;

40.

aicina EIB palielināt finansējumu, lai veicinātu tehnoloģisko pārkārtošanos, nodrošinātu līdzekļus MVU ilgtermiņa pētniecībai un inovācijai, atbalstītu reālajām darba tirgus vajadzībām tādu pielāgotu prasmju attīstību un sekmētu investīcijas darba ņēmēju un uzņēmēju digitālajās prasmēs, digitālajā infrastruktūrā un digitalizācijai nepieciešamo spēju veidošanā; uzsver, ka Eiropas MVU atpaliek digitālo tehnoloģiju pieņemšanā, jo tikai 55 % no ES MVU digitalizācija ir ieviesta vismaz pamatlīmenī;

41.

atzīmē EIB paziņojumu, ka no 34,5 % 2020. gadā līdz 41,5 % 2021. gadā ir palielinājies to parakstīto aizdevumu īpatsvars, kuri saistīti ar horizontālās publiskās politikas mērķi “ES ekonomiskā un sociālā kohēzija un konverģence”; atzinīgi vērtē EIB jaunajā kohēzijas politikas ievirzes dokumentā 2021.–2027. gadam iekļauto vērienīgo mērķi palielināt kohēzijai paredzēto EIB grupas finansējumu, 2022. gadā 40 % no finansējuma piešķirot Eiropas Savienībā (līdz 2025. gadam sasniedzot 45 %), no kuriem 20 % — mazāk attīstītos reģionos (līdz 2025. gadam sasniedzot 23 %); aicina EIB turpināt sniegt konsultēšanas pakalpojumus kohēzijas reģioniem, jo šādi pakalpojumi tiem palīdz labāk izmantot pieejamās investīcijas;

42.

aicina EIB arī turpmāk prioritāti piešķirt investīcijām veselības aizsardzības infrastruktūrā, personāla apmācībā un veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā, lai mazinātu nevienlīdzību starp valstīm;

43.

atzinīgi vērtē EIB Direktoru padomes 2021. gada septembrī pieņemto lēmumu, ar ko apstiprina EIB Global izveidi; tā ir jauna filiāle, kas no 2022. gada 1. janvāra būs atbildīga par visām EIB darbībām paplašināšanās reģionā un Eiropas Savienības austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs, Subsahāras Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā, Karību jūras reģionā un Klusā okeāna reģionā; prasa, lai EIB Global galveno uzmanību veltītu taisnīgas un ilgtspējīgas attīstības programmai saņēmējvalstīs, vienlaikus demonstrējot skaidru attīstības papildināmību;

44.

uzskata, ka EIB Global vajadzētu būt nodrošinātai darbības autonomijai, kas nepieciešama, lai sekmīgi īstenotu ES politikas, pieņemot atbilstošu attīstības bankas korporatīvo kultūru un vienlaikus izmantojot EIB tiesisko regulējumu, īstenojot tās pašas politikas un piemērojot tos pašus augstos standartus; aicina EIB Global projektu izvērtēšanas procedūrās nodrošināt visaugstākos pienācīgas rūpības standartus;

45.

uzsver EIB svarīgo lomu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma mērķu īstenošanā un prasa lielāku iesaisti un konkrētas darbības šajā jomā;

46.

vērš uzmanību uz to, ka lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei ir būtiska loma izaugsmes un attīstības veicināšanā lauku apvidos; aicina EIB sniegt labāku palīdzību un atbalstīt inovāciju šajās svarīgajās nozarēs, kas var būtiski uzlabot nodrošinātību ar pārtiku; uzsver, ka lauksaimnieku, it īpaši gados jaunu lauksaimnieku un jaunpienācēju, finansiālās vajadzības ir ievērojamas un ka lauksaimniekiem un uzņēmumiem šajā nozarē ir mazāka iespēja saņemt sava finansējuma pieteikuma apstiprinājumu; prasa EIB turpināt darbu pie jauniem finanšu instrumentiem, kas uzlabotu pieejamību lauksaimniecības nozarei;

47.

nosoda Krievijas Federācijas nelikumīgo, neizprovocēto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu un iebrukumu šajā valstī; uzsver, ka šis karš ir izraisījis smagu humanitāro krīzi un būtiski ietekmējis ekonomisko un drošības situāciju ES un tās kaimiņvalstīs un ka tas ir plaši jāatspoguļo EIB darbībās un investēšanas plānos;

48.

pauž bažas par Moldovas Republikas enerģētisko atkarību un neaizsargātību, ko pašreizējā enerģētiskā krīze ir palielinājusi vēl vairāk; mudina EIB atbalstīt investīcijas Moldovas Republikas ilgtermiņa enerģētiskajā autonomijā un diversifikācijā;

EIB atbilstības nodrošināšana, pārredzamība un pārskatatbildība

49.

atkārtoti norāda — lai tirgū nodrošinātu atbilstošus finansējuma avotus, EIB ir nepieciešams AAA reitings, kas ir arī jāsaglabā; uzskata, ka finanšu stabilitāte, laba pārvaldība, piesardzīga vēlme uzņemties risku, ilgtermiņa ilgtspēja un ES atbalsts ir ļoti svarīgi elementi, kā arī veiksmīga tās uzņēmējdarbības modeļa raksturīgas īpašības;

50.

pieņem zināšanai EIB Revīzijas komitejas konstatējumus un ieteikumus bankai attiecībā uz 2021. gadu; aicina EIB īstenot šos ieteikumus un pabeigt no iepriekšējiem gadiem atlikušo ieteikumu īstenošanu;

51.

piekrīt EIB Revīzijas komitejas viedoklim, ka ir jāpastiprina operacionālo un tehnoloģisko risku, tostarp kiberrisku un citu nefinanšu risku, pastāvīga novērošana, pārvaldība un uzraudzība;

52.

atzinīgi vērtē to, ka EIB īpašu uzmanību veltī digitalizācijas stratēģijai, informācijas drošības riska pārvaldībai un kiberdrošībai, un to, ka 2021. gada maijā EIB grupa pieņēma stratēģiju attiecībā uz mērķiem digitālajā jomā (IKT); atgādina, ka kiberuzbrukumi var radīt operacionālus, reputācijas un juridiskus riskus; sagaida, ka EIB pieņems rīcības plānu, kas ietvers gan aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, gan atgūšanos no tiem, nosakot konkrētus sasniedzamos rezultātus un skaidrus rādītājus, un veicinās spēcīgu kiberdrošības kultūru darbinieku vidū;

53.

atzīmē, ka EIB, Komisija un Revīzijas palāta 2021. gada 11. novembrī pagarināja Trīspusējo nolīgumu; pauž nožēlu par to, ka pārskatītais nolīgums nepiedāvā Parlamenta prasīto plaša mēroga risinājumu; tomēr atzinīgi vērtē to, ka jaunais nolīgums nodrošina labāku piekļuvi revidētajiem EIB dokumentiem un ļauj uzlabot to racionalizāciju; atkārtoti norāda — tiek sagaidīts, ka Revīzijas palātai tiks nodrošināta pilnīga piekļuve visai informācijai par EIB operācijām, kas paredzēta tikai ES politiku īstenošanai;

54.

atzīmē, ka 2021. gadā EIB sūdzību mehānisms reģistrēja 64 jaunas lietas (2020. gadā — 77 lietas), izskatīja 107 lietas (2020. gadā — 137 lietas) un slēdza 64 lietas (2020. gadā — 94 lietas); mudina EIB uzraudzīt to, kā tiek īstenoti sūdzību mehānisma ieteikumi, un veikt pastiprinātus centienus, lai sazinātos ar ieinteresētajām personām nolūkā piedāvāt īpaši pielāgotus risinājumus;

55.

aicina EIB nodrošināt, ka sūdzību izskatīšanas mehānisms ir pieejams, efektīvs un neatkarīgs, lai atklātu un novērstu jebkādus iespējamus cilvēktiesību pārkāpumus projektos, kuros ir iesaistīta EIB;

56.

ir informēts par to, ka EIB grupas Ģenerālinspekcijas Izmeklēšanas nodaļa ir struktūrvienība, kas veic izmeklēšanu par krāpšanas apkarošanas politikā definētajiem pārkāpumu veidiem, lai sniegtu EIB grupai attiecīgus faktus un ieteikumus, kurus tā izmantos kā pamatu EIB lēmumu pieņemšanas procesā;

57.

atzīmē, ka Covid-19 pandēmijas radītās problēmas jau otro gadu pēc kārtas ir ietekmējušas Ģenerālinspekcijas kompetentās nodaļas darbu, kā rezultātā saņemts mazāk paziņojumu par iespējamu pārkāpumu (174 — 2021. gadā un 183 — 2020. gadā), bijis mazāk izmeklēšanas misiju (5 — 2021. gadā un 10 — 2020. gadā) un izdots mazāk ieteikumu un atzinumu (45 — 2021. gadā un 52 — 2020. gadā salīdzinājumā ar lielāku skaitu slēgto lietu: 204 lietas 2021. gadā un 195 — 2020. gadā);

58.

konstatē, ka 2021. gadā strauji samazinājās to lietu skaits, kad paziņojumi par iespējamu pārkāpumu izmeklēšanas rezultātā tika atzīti par pamatotiem (17 pamatoti paziņojumi no 2021. gadā sāktajām 67 izmeklēšanām un 37 pamatoti paziņojumi no 2020. gadā sāktās 91 izmeklēšanas, proti, šādu paziņojumu īpatsvars samazinājās no 41 % līdz 25 %);

59.

atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada 29. oktobrī starp EIB un Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) tika parakstīta darba vienošanās, kam būtu jāatvieglo ar EIB grupas finansējumu saistīto risku efektīvākai novēršanai un atklāšanai;

60.

atzinīgi vērtē jaunas sistēmas izveidi saistībā ar ieteikumiem un atzinumiem veiktajiem pēcpasākumiem un ziņošanai par ieteikumiem un atzinumiem; prasa EIB Ģenerālinspekcijas Izmeklēšanas nodaļai sīkāk informēt Parlamentu par izmeklēšanu rezultātiem; prasa arī EIB Ģenerālinspekcijas Izmeklēšanas nodaļas gada pārskatā iekļaut izmeklēto lietu finansiālo ietekmi — neaprobežojoties tikai ar lietas izpētes izklāstu —, lai sniegtu finansiālo interešu aizsardzības izvērtēšanai noderīgu informāciju, tostarp EIB veikto finanšu, operacionālo un reputācijas risku izvērtējumu, kad tā pieņem lēmumu par to, vai šajā nolūkā būtu veicama izmeklēšana;

61.

augstu vērtē Proaktīvo integritātes pārbaužu nodaļas nepārtraukto darbu un mudina pastiprināt sadarbību starp EIB, tai pildot izslēgšanas un aizliegšanas funkciju, Komisijas agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu un citiem attiecīgajiem dalībniekiem (tādiem kā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) Pārkāpumu pārvaldības sistēmas datubāze un riska novērtēšanas instruments ARACHNE), lai pastiprinātu krāpšanas novēršanas un atklāšanas darbības, kas ir svarīgas Savienības finansiālo interešu aizsardzībai;

62.

atgādina, ka saistībā ar EIB divējādo raksturu (tā vienlaikus ir ES un finanšu institūcija) ir vēl svarīgāk nodrošināt, ka tā ievēro ES tiesību aktus un ka atbilstoša pārvaldība, procesi un mehānismi būtu konsekventi jāplāno, jāīsteno un jāievēro saskaņā ar Savienības standartiem un kritērijiem, kā arī labi jāintegrē ar tiem standartiem un kritērijiem, ko ievēro citi Savienības dienesti, ar kuriem EIB bieži sadarbojas;

63.

pieņem zināšanai Vadības komitejas un EIB Direktoru padomes 2021. gada augusta atjauninātos rīcības kodeksus; atzinīgi vērtē to, ka ir ieviests ilgāks nogaidīšanas periods Vadības komitejas locekļiem (12 mēnešu vietā 24 mēneši) un Direktoru padomes locekļiem (6 mēnešu vietā 12 mēneši); tomēr pauž nožēlu par to, ka nav noteikuma, kas liegtu priekšsēdētāja vietniekiem pārraudzīt operācijas viņu izcelsmes valstī un pieņemt lēmumus par tām, un uzstāj, ka šis jautājums ir jāatrisina nākamajā pārskatīšanā;

64.

paļaujas uz to, ka projektu izvērtējumi, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par finansējuma piešķiršanu, tiek sagatavoti saskaņā ar objektīviem tehniskiem, finansiāliem un ekonomiskiem rādītājiem un ka noteicošais faktors tajos ir projektu kvalitāte; uzskata, ka “pārvaldības pakete”, ko Valde pieņēma 2021. gada augustā un kas ietver jaunus Direktoru padomes, Vadības komitejas un Revīzijas komitejas rīcības kodeksus un pārskatītos Ētikas un atbilstības komitejas darbības noteikumus, stiprina EIB ētikas satvaru, jo tā ietver stingrākus noteikumus par pēcnodarbinātības darbībām; atkārtoti prasa nākamajā Vadības komitejas rīcības kodeksa pārskatīšanā novērst atlikušos trūkumus attiecībā uz izvairīšanos no interešu konfliktiem;

65.

pauž bažas par EIF pirmā un otrā aizsardzības līmeņa nepilnībām, uz ko norādīts 2021. gada decembrī un 2022. gada janvārī EIB Revīzijas komitejai iesniegtajos iekšējās revīzijas pārskatos; aicina EIB veikt atbilstošus koriģējošus pasākumus un informēt par tiem Parlamentu;

66.

atzinīgi vērtē 2021. gada novembra pārskatīto EIB grupas trauksmes celšanas politiku, kas paredz aizsardzības piešķiršanu arī tiem trauksmes cēlējiem, kuri nav EIB darbinieki;

67.

atzīst, ka cilvēktiesības, iekļautība un ilgtspēja ir EIB grupas darbību un operāciju pamatpīlāri; atzinīgi vērtē 2021. gadā panākto progresu vides un sociālās ilgtspējas satvara pārskatīšanā un pieņemšanā (darbs pie tā tika pabeigts 2022. gada februārī); apzinās, ka jaunais satvars sastāv no pārskatītās EIB grupas vides un sociālās politikas un EIB vides un sociālajiem standartiem un ka pārskatīšanā tika pienācīgi ņemta vērā pieredze, kas gūta, izskatot sūdzību izskatīšanas mehānismam un Eiropas Ombudam iesniegtās sūdzības;

68.

uzskata, ka pastiprinātai krāpšanas apkarošanas politikai būtu jānorāda efektīvi pārkāpumu novēršanas un risku mazināšanas veidi un būtu jānodrošina ar tiesisko regulējumu savienojams instrumentu kopums, lai sekmīgi iesaldētu projektus, par kuriem pastāv ticamas aizdomas, un izbeigtu līgumus ar klientiem, kuri neievēro attiecīgos noteikumus;

69.

atkārtoti pauž bažas par vairākām 2020. gadā OLAF slēgtām lietām, kuras attiecas uz EIB darbiniekiem nepamatoti piešķirtiem izglītības pabalstiem; atzinīgi vērtē to, ka EIB ir pārskatījusi un reformējusi savu pabalstu sistēmu un novērsusi daudzas no OLAF atklātajām kļūdām, tostarp veikusi pasākumus nepamatotu maksājumu atgūšanai; atkārtoti prasa EIB ziņot Parlamentam par saistībā ar OLAF ieteikumiem veikto pēcpasākumu rezultātiem;

70.

atzinīgi vērtē to, ka pēc plašas sabiedriskas apspriešanas 2021. gada 17. novembrī tika pieņemta pārskatītā EIB grupas pārredzamības politika; atzīmē, ka šī politika paredz noteikumus par informācijas un dokumentu proaktīvu publicēšanu un to atklāšanu pēc pieprasījuma; atgādina, ka pārredzamība ir ļoti svarīga starpniekiem, kā arī attiecībā uz iekšējām lēmumu pieņemšanas procedūrām un projektu ietekmes uz vidi un cilvēktiesībām izvērtēšanu līdz to pilnīgai īstenošanai;

71.

aicina EIB uzlabot pārredzamības politikas īstenošanu, izpildīt Ombuda ieteikumus, kas formulēti trijos 2022. gada 21. aprīlī publicētajos lēmumos, kuros EIB tiek aicināta pieņemt mērķtiecīgāku pieeju savai informācijas atklāšanas praksei saskaņā ar ES tiesību aktiem par pārredzamību un veikt vairākus pasākumus pārredzamības jomā;

72.

mudina EIB ātri reaģēt uz Ombuda prasību nodrošināt sabiedrībai iespēju vieglāk izprast EIB finansēto projektu potenciālo ietekmi uz vidi;

73.

atkārtoti prasa palielināt pārredzamību Parlamentam un pārskatatbildību tā priekšā; it īpaši atkārtoti uzsver, ka liela nozīme ir Parlamenta kontrolei pār EIB Direktoru padomes lēmumiem līdz ar pastiprinātu Komisijas nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz nostājām, ko tā ieņem EIB Direktoru padomes sanāksmēs; šajā sakarā prasa apsvērt iespēju nodrošināt Parlamentam novērotāja statusu Direktoru padomes sanāksmēs;

74.

uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina lielāka pārredzamība attiecībā uz saviem atzinumiem par EIB finansētajiem projektiem, jo tas palīdzētu noskaidrot tās lomu saistībā ar Savienības politikas mērķiem;

75.

apzinās, ka aicinājumi uzlabot pārredzamību nedrīkst mazināt klientu likumīgo finansiālo interešu aizsardzību un ka tiem ir jāiekļaujas spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā un datu aizsardzības režīmā;

76.

aicina EIB pārstāvjus paaugstināt iesaistīšanās un sadarbības līmeni attiecībās ar Parlamentu, it īpaši finanšu darbību kontroles jomā;

77.

pauž bažas, ka daudzveidības un iekļaušanas stratēģijā 2018.–2021. gadam noteiktie mērķrādītāji netika pilnībā sasniegti; aicina EIB īstenot konkrētus centienus, lai uzlabotu sava personāla dzimumu līdzsvaru, it īpaši vadības un vecāko amatpersonu līmenī;

78.

saprot, ka samazinātā darbā pieņemšana Covid-19 pandēmijas laikā, EIB meklētais specifiskais darbinieku profils (riska pārvaldības, atbilstības nodrošināšanas un IT jomā darbā pieņemtās personas bieži vien nāk no banku sektora un specializētiem sektoriem, kuros ne vienmēr tiek ievērota daudzveidība) un Luksemburgas darba tirgus konkurētspēja ir piemēri ierobežojumiem, kas jāņem vērā vispārējās situācijas izvērtēšanā;

79.

atzīst jau ilgi pastāvošās bažas un sūdzības par būtisko atalgojuma atšķirību starp personāla administratīvajām un profesionālajām kategorijām; vērš uzmanību uz dzīves dārdzību Luksemburgā un atzīmē, ka Luksemburgai noteiktais korekcijas koeficients ir 100 %, lai gan tam vajadzētu būt augstākam; norāda uz problēmām, ar ko saskaras administratīvās kategorijas darbinieki, un uz šo problēmu iespējamo negatīvo ietekmi uz strādāšanas EIB pievilcīgumu un tās personāla dzīves līmeni;

80.

mudina EIB turpināt veikt pasākumus, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru savā organizācijā;

81.

atzinīgi vērtē to, ka EIB pastāvīgi uzrauga ģeogrāfisko līdzsvaru un ka dati par to tiek ņemti vērā attiecībā uz notiekošajām un turpmākajām darbā pieņemšanas procedūrām;

82.

atkārtoti aicina EIB nodrošināt visu dalībvalstu pienācīgu ģeogrāfisko pārstāvību savā administrācijā, ņemot vērā kandidātu kompetenci un nopelnus; aicina to reizi gadā publicēt vidējā un augstākā līmeņa vadošo amata vietu sadalījumu pēc dzimuma un valstspiederības;

83.

pieņem zināšanai divus priekšlikumus attiecīgi par streikošanas tiesību satvaru un arodbiedrību atzīšanas satvaru un saprot, ka Vadības komiteja šos satvarus pieņems savlaicīgi;

84.

aicina EIB turpināt ziņot par īstenošanas pasākumiem, kas veikti, balstoties uz 2021. gada veselības un labbūtības apsekojumu; it īpaši aicina EIB ziņot par pārredzamību iekšējā pārvaldē un iekšējās darbā pieņemšanas procedūrās un par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz personāla apmierinātības apsekojumu rezultātiem;

Saistībā ar Parlamenta ieteikumiem veiktie pēcpasākumi

85.

aicina EIB turpināt ziņot par stāvokli to iepriekš sniegto ieteikumu īstenošanas jomā, kurus Parlaments iekļāvis savās gada rezolūcijās, un šo ieteikumu statusu, it īpaši attiecībā uz ieteikumiem par:

a)	tās investīciju stratēģijas ietekmi (ekonomisko, ar vidi saistīto un sociālo ietekmi) un rezultātiem, kas sasniegti līdzsvarotas, stabilas un Savienības interesēs notiekošas iekšējā tirgus attīstības veicināšanā;

b)	darbībām, kas pieņemtas, lai pastiprinātu cīņu pret pārkāpumiem, interešu konfliktiem, nodokļu apiešanu, krāpšanu un korupciju;

c)	pasākumiem, lai pastiprinātu MVU un kritērijiem atbilstošiem ekonomikas dalībniekiem paredzēto atbalstu ES politiku īstenošanā, lai nepieļautu nekādu tādu jaunu prasību noteikšanu, kuras MVU palielina birokrātiju;

d)	pēcpasākumiem, kas veicami saistībā ar šajā rezolūcijā izteiktajiem aicinājumiem un prasībām;

o o

86.

uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai un aicina Padomi un EIB Direktoru padomi noturēt debates par šo rezolūciju.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0299.

16.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/133

P9_TA(2023)0018

2021. gada ziņojums par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu

Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūcija par 2021. gada ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — cīņu pret krāpšanu (2022/2152(INI))

(2023/C 214/13)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310. panta 6. punktu un 325. panta 5. punktu,

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 23. septembra ziņojumu “33. gada ziņojums par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu (2021. gads)” (COM(2022)0482) (2021. gada FIA ziņojums),

—	ņemot vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2021. gada ziņojumu un OLAF Uzraudzības komitejas 2021. gada pārskatu,

—

ņemot vērā OLAF Uzraudzības komitejas 2021. gada 4. februāra atzinumu Nr. 1/2021 “OLAF’s recommendations not followed by the relevant authorities”, 2021. gada 31. maija atzinumu Nr. 2/2021 “Working arrangements between OLAF and EPPO”, 2021. gada 18. oktobra atzinumu Nr. 4/2021 “OLAF’s Preliminary Draft Budget for 2022” un 2021. gada 17. decembra atzinumu Nr. 5/2021 “Analysis of OLAF’s investigations lasting more than 36 months in 2019”,

—	ņemot vērā Eiropas Prokuratūras (EPPO) 2021. gada pārskatu, kas publicēts 2022. gada martā,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. decembra rezolūciju par aizdomām par Kataras īstenotu korupciju un plašāku nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības Eiropas iestādēs (1),

—	ņemot vērā 2020. gada 23. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2223, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanas efektivitāti (2) (OLAF regula),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (3),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada septembra ziņojumu “2021. gada ziņojums par PVN iztrūkumu”,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (4) (FIA direktīva),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 6. septembra ziņojumu par to, kā īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2021)0536),

—	ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (5) (EPPO regula),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Lēmumu (ES) 2019/1798, ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas galveno prokuroru (6),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) 2022. gada 16. februāra spriedumus lietās C-156/21 un C-157/21 un Tiesas secinājumus par to, ka tiesiskuma nosacītības režīms atbilst ES tiesību aktiem, tādējādi apstiprinot juridiskā pamata atbilstību un vispārējā nosacītības režīma saderību ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 7. pantu un juridiskās noteiktības principu,

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 18. septembra priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā (COM(2022)0485),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (7) (“Nosacītības regula”),

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 2. marta paziņojumu “Pamatnostādnes par Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai piemērošanu” (8),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 29. aprīļa paziņojumu “Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai – pastiprināta rīcība ES budžeta aizsardzībai” (COM(2019)0196),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. decembra paziņojumu par pārskatīšanu, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas (UNCAC) īstenošanas pārskatīšanas mehānismu attiecas uz Eiropas Savienību (COM(2020)0793),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/785, ar ko izveido Savienības Krāpšanas apkarošanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 250/2014 (9),

—	ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 17. februāra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par korupciju un cilvēktiesībām (10),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. aprīļa paziņojumu par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam (COM(2021)0170),

—	ņemot vērā Tiesas 2021. gada 1. septembra spriedumu lietā T-517/19 Homoki pret Komisiju (11),

—	ņemot vērā 2021. gada 10. jūnija rezolūciju par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā un Nosacītības regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu (12),

—	ņemot vērā 2022. gada 7. jūlija rezolūciju par 2020. gada ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — cīņu pret krāpšanu (13),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0299/2022),

tā kā dalībvalstu iestādes pārvalda vairāk nekā 85 % no ES izdevumiem, tai skaitā Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), un iekasē ES tradicionālos pašu resursus (TPR), savukārt Komisija pārrauga abas šīs jomas, nosaka standartus, pārbauda atbilstību un saskaņā ar LESD 325. panta 5. punktu sniedz ziņojumu Parlamentam un Padomei par pasākumiem, kas veikti, lai apkarotu krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kuras ietekmē ES finanšu intereses;

B.	tā kā pareizai publisko līdzekļu izmantošanai un ES finanšu interešu aizsardzībai ir jābūt galvenajiem elementiem ES politikā, lai palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos, nodrošinot, ka nodokļu maksātāju līdzekļi tiek izmantoti pienācīgi, efektīvi un lietderīgi;

C.	tā kā uzticēšanās Parlamenta integritātei un tiesiskumam ir ārkārtīgi svarīga Eiropas demokrātijas darbībai; tā kā ir būtiski nodrošināt, ka demokrātiskos procesus neskar privātas un ārējas intereses un ka tiek pilnībā ievērotas pilsoņu tiesības;

tā kā gada FIA ziņojuma pamatā ir dalībvalstu sniegtā informācija, tai skaitā dati par atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanu, kuri ir analizēti, lai identificētu visvairāk apdraudētās jomas, un tā kā ziņojumā ir aprakstīti pieņemtie pretpasākumi, kā arī tā kā tas ļauj īstenot mērķorientētāku rīcību gan ES, gan valstu līmenī;

tā kā vispārējais nosacītības režīms Savienības budžeta aizsardzībai ir piemērojams un izpildāms kopš 2021. gada 1. janvāra; tā kā tādēļ šis režīms attiecas uz visiem tiesiskuma principu pārkāpumiem dalībvalstī, piemēram, krāpšanu, kas ietekmē vai smagi apdraud ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību un ES finanšu intereses pietiekami tiešā veidā kopš minētās dienas;

F.	tā kā Nosacītības regula ļauj ES īstenot pasākumus, piemēram, maksājumu apturēšanu vai finanšu korekciju piemērošanu, lai aizsargātu budžetu no krāpšanas un lai pasargātu tiesiskumu;

G.	tā kā Tiesa ir noraidījusi divu dalībvalstu prasības, nolemjot, ka Nosacītības regula ietilpst pilnvarās, kas ES budžeta izpildei piešķirtas ar finanšu noteikumiem;

tā kā Komisijai attiecībā uz līdzekļiem, kurus no ES budžeta piešķir trešām valstīm, būtu jāizmanto tie paši kritēriji, kuru pamatā ir tiesiskuma ievērošana, un jāieņem nelokāma nostāja, proti, apturēt jebkādus notiekošus finanšu darījumus, kas adresēti šādām valstīm, gadījumos, kad šīs valstis neatļauti ietekmē ES iestādes vai likumdevējus;

tā kā 2021. gadā ES pabeidza pieņemt 2021.–2027. gada izdevumu programmas, tai skaitā Savienības krāpšanas apkarošanas programmu, kas atbalsta krāpšanas apkarošanu, piešķirot dotācijas īpašām iniciatīvām un ļaujot finansēt īpašas IT platformas un rīkus, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ES;

tā kā Savienība un dalībvalstis kopīgi atbild par ES finanšu interešu aizsardzību; tā kā attiecībā uz bezprecedenta līdzekļu izmantošanu ANM ietvaros tām ir arī kopīga atbildība par nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (RRP) regulēšanu un īstenošanu; tā kā ir ievērojami palielinājusies valstu iestāžu loma ES finanšu interešu atbilstīga aizsardzības līmeņa nodrošināšanā;

tā kā ANM īstenošana turpmākajos gados palielinās spiedienu uz Eiropas un valstu pārvaldes iestādēm un sakrīt ar 2021.–2027. gada izdevumu programmām; tā kā dalībvalstīm būs jāapgūst dažādi pārvaldības veidi, kas saistīti ar dažādu fondu īstenošanu, un Komisijai būs jāstiprina savas uzraudzības spējas, ņemot vērā, ka tā pašlaik spēj uzraudzīt tikai nelielu daļu no visiem izdevumiem;

L.	tā kā Komisija ir centusies atbalstīt valstu iestādes RRP izstrādē un novērtēšanā, īpašu uzmanību pievēršot noteikumiem par pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt ANM resursus pret krāpšanu, korupciju, interešu konfliktiem un divkāršu finansēšanu;

tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (14) (ANM regula), 22. pantā ir ietverti noteikumi par ES finanšu interešu aizsardzību un ANM regula nodrošina, ka Komisija, OLAF, Eiropas Revīzijas palāta (ERP) un EPPO var īstenot savas pilnvaras un ka valstu iestādes ievieš efektīvus krāpšanas apkarošanas pasākumus, ņemot vērā jebkuru konstatēto risku;

N.	tā kā tiesību un administratīvo sistēmu dažādība dalībvalstīs ir trūkums, kas ir pienācīgi jānovērš, lai ES izveidotu vienotākas, sadarbspējīgākas un salīdzināmākas administratīvās un ziņošanas sistēmas nolūkā efektīvi novērst un pārvarēt pārkāpumus un apkarot krāpšanu un korupciju;

O.	tā kā nepilnības datu derīgumā un salīdzināmībā, kā arī ziņošanas tehnoloģijās, tostarp dažādo digitalizācijas līmeņu dēļ dalībvalstīs, joprojām nopietni mazina pieejamās informācijas kvalitāti un uzticamību;

P.	tā kā Arachne instruments ir brīvprātīgs un, lai gan tas jau tiek plaši izmantots kohēzijas politikā un tiek ieviests lauksaimniecības izdevumiem, saskaņā ar Komisijas viedokli tā noteikšana par obligātu, kā vairākkārt pieprasījis Parlaments, būtu liels solis uz priekšu;

Q.	tā kā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir svarīgs ieņēmumu avots valstu budžetiem un tā kā PVN pašu resursi veido aptuveni 10 % no pašu resursu ieņēmumiem (12,3 % no kopējiem ES budžeta ieņēmumiem 2020. gadā un 11 % 2019. gadā);

tā kā Komisijas rīcības plāns taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, atbalstot ekonomikas atveseļošanas stratēģiju (COM(2020)0312), veicina ES stratēģiju nodokļu sistēmas vienkāršošanai un pielāgošanai ekonomikas digitalizācijai un zaļās pārkārtošanās īstenošanai un par prioritāti nosaka cīņu pret krāpšanu PVN jomā;

S.	tā kā 2021. gada 1. jūnijāEPPO beidzot sāka savu operatīvo darbību kā pēdējais pīlārs krāpšanas apkarošanas struktūrā, ko Savienība izstrādājusi, lai uzlabotu savu finanšu interešu aizsardzību; tā kā ir paredzams, ka palielināsies EPPO darba slodze;

tā kā EPPO, neraugoties uz minimāliem resursiem un ārkārtēju laika spiedienu, jau ir pierādījusi savas spējas un rentabilitāti; tā kā EPPO budžets 2021. gadam bija mazāks par 45 miljoniem EUR, toties EPPO tiesneši izdeva rīkojumus par vairāk nekā 250 miljonu EUR konfiscēšanu šīs organizācijas pirmajā darbības gadā, uzskatāmi parādot, ka EPPO var nodrošināt milzīgu un tūlītēju ieguldījumu atdevi;

tā kā Komisijas zināšanas par krāpšanas apmēru, būtību un cēloņiem ir samērā ierobežotas un par daudziem iespējamiem krāpšanas gadījumiem netiek ziņots, izmantojot pārkāpumu pārvaldības sistēmu; tā kā korupcija grauj iedzīvotāju uzticēšanos ES un apdraud Savienības finanšu intereses un ES ekonomiku kopumā, kā arī rada smagus riskus demokrātijai un tiesiskumam ES;

tā kā saskaņā ar LESD 83. pantu korupcija ir viens no īpaši smagiem noziegumiem, kam ir pārrobežu dimensija un kas dažādos apmēros ietekmē visas dalībvalstis; tā kā noziedzīgās organizācijas ir īpaši aktīvas Eiropas līdzekļu pārtveršanā un spēj izmantot dalībvalstu tiesību un administratīvo sistēmu neviendabīgumu, lai iekļūtu to ekonomiskajā, finanšu, uzņēmējdarbības, sociālajā un politiskajā struktūrā, tādējādi kaitējot ekonomiskajai brīvībai un brīvai konkurencei;

W.	tā kā ES izdevumu nepieredzētais palielinājums saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU (NGEU) atveseļošanas plānu rada ievērojamus riskus, tostarp saistībā ar līdzekļu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu no organizēto noziedznieku puses;

tā kā sadarbība ar starptautiskajiem partneriem ir būtiska, lai aizsargātu ES līdzekļus, kas iztērēti ārpus Eiropas, un ES budžeta ieņēmumu daļu; tā kā 2021. gadā OLAF parakstīja administratīvās sadarbības vienošanās ar divām starptautiskām partneriestādēm — Ukrainas Ģenerālprokuratūru un Pasaules Muitas organizāciju (PMO); tā kā OLAF 2021. gadā organizēja tiešsaistes pasākumus, lai izveidotu jaunus operatīvus kontaktus ar izmeklēšanas iestādēm trešās valstīs un veicinātu ziņošanu par krāpšanu un pārkāpumiem ar ES delegāciju starpniecību visā pasaulē;

atzinīgi vērtē Komisijas 33. gada ziņojumu “Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu (2021. gads)” (FIA ziņojums);

apzinās, ka 2021. gads bija sarežģīts gads, kurā Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ bija jāpielāgo kontroles stratēģijas un jākoncentrējas uz profilaksi, izmantojot īpašus riska mazināšanas pasākumus un mērķtiecīgas darbības, lai atklātu pārkāpumus un krāpšanu;

atgādina, ka 2021. gada 19. februārī stājās spēkā ANM, kas ir NGEU galvenais pīlārs, saņemot finansējumu no Komisijas aizņēmumiem kapitāla tirgos ar mērķi finansēt reformas un ieguldījumus dalībvalstīs ar atpakaļejošu spēku no pandēmijas sākuma 2020. gada februārī;

uzsver, ka 2021. gadā par darbībām varēja saņemt ES finansējumu saskaņā ar DFS 2014.–2020. gadam (kas beigsies 2024. gadā), saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam un NGEU atveseļošanas pasākumu kopumu;

uzsver, ka jaunā DFS 2021.–2027. gadam, kuras pēdējās programmas tika pieņemtas 2021. gadā, kopā ar NGEU atveseļošanas plānu nodrošina ES 1,8 triljonus EUR, kas ir līdz šim nepieredzēts līdzekļu apjoms; uzsver, ka Parlaments (lai nodrošinātu budžeta izpildes apstiprināšanu), OLAF, ERP, pati Komisija un attiecīgā gadījumā EPPO var piekļūt attiecīgajiem datiem un pārbaudīt līdzekļu izlietojumu, lai papildinātu un stiprinātu revīzijas pasākumus, kas noteikti spēkā esošajās regulās;

norāda, ka Parlamentam un tā Budžeta kontroles komitejai vajadzētu būt spēcīgai lomai ANM pārvaldībā, tostarp izmantojot regulārus, strukturētus dialogus, kuros Komisija tiek aicināta apspriest ANM īstenošanu, un Komisijai būtu jāņem vērā no tā izrietošie viedokļi;

uzsver, ka ir vajadzīga un sagaidāma arī attiecīgi augsta līmeņa uzmanība un kontrole, lai garantētu, ka šie fondi var sniegt vislabāko iespējamo ieguldījumu Savienības kopējo mērķu sasniegšanā; atgādina, ka pieaug spiediens uz iestādēm, kas pārvalda ES līdzekļus, palielinās izmantoto resursu apjoms un palielinās ar to pārvaldību saistītais risks (pēc tam, kad pandēmijas kontekstā tika ieviestas vienkāršotas un steidzamas procedūras, kuras ir pakļautas ļaunprātīgas izmantošanas riskam);

uzskata, ka pārredzamības uzlabošana, krāpšanas apkarošanas digitalizācija un krāpšanas riska novērtēšanas un krāpšanas riska pārvaldības pastāvīga stiprināšana un pilnveidošana būtu jāveic vienlaikus ar ES krāpšanas apkarošanas sistēmas pareizu īstenošanu;

aicina uzlabot digitalizācijas līmeni, datu sistēmu sadarbspēju un ziņošanas, uzraudzības un revīzijas saskaņotību ES un šajā nolūkā atkārtoti aicina Komisiju saskaņot definīcijas, lai varētu iegūt salīdzināmus datus visā ES;

10.

aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par savstarpēju administratīvo palīdzību tajās ES fondu izdevumu jomās, kurās šāda prakse līdz šim nav paredzēta; mudina Komisiju izstrādāt sistēmu informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm, lai varētu savstarpēji salīdzināt divu vai vairāku dalībvalstu grāmatvedības ierakstus starptautiskas krāpšanas novēršanai strukturālajos un investīciju fondos (“ESI fondi”), tādējādi nodrošinot transversālu pieeju ES finanšu interešu aizsardzībai;

11.

pauž bažas par to, ka gada FIA ziņojums tiek publicēts diezgan novēloti, jo ziņojums par n gadu tiek publicēts tikai n+1 gada septembrī; saprot, ka galvenais iemesls tam ir tas, ka dalībvalstis informāciju iesniedz samērā novēloti; aicina Komisiju aktīvāk pieprasīt, lai dalībvalstis iesniedz savus datus agrāk, lai varētu ātrāk pabeigt gada ziņojuma izstrādi, kas ļautu Parlamenta rezolūciju par ziņojumu pieņemt agrāk, ideālā gadījumā n+1 gada laikā;

12.

uzskata, ka, jo īpaši ņemot vērā jaunās OLAF regulas, ANM regulas un Nosacītības regulas stāšanos spēkā, kā arī EPPO operatīvo darbību sākšanu, kas pabeidz ES krāpšanas apkarošanas struktūras izveidi, gada FIA ziņojums ir jāpadara vispusīgāks, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par sinerģiju starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem, kā arī lai noteiktu paraugpraksi un novērstu trūkumus; tādēļ atkārtoti aicina Komisiju meklēt jaunus veidus, kā to panākt;

Konstatētie krāpnieciskie un ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi

13.

norāda, ka krāpšanas un pārkāpumu gadījumu skaits, par kuriem ziņojušas kompetentās ES un valstu iestādes — kopumā 11 218 — 2021. gadā ir palicis nemainīgs salīdzinājumā ar 2020. gadu (kad kopumā bija 11 755 gadījumi); norāda, ka ar šiem pārkāpumiem saistītā vērtība ir ievērojami palielinājusies, pieaugot vairāk nekā divkārt (+121 %) no 1,46 miljardiem EUR 2020. gadā līdz 3,24 miljardiem EUR 2021. gadā, jo dažās dalībvalstīs ir bijis neliels skaits liela apmēra krāpšanas gadījumu; pauž nopietnas bažas par krāpšanas un pārkāpumu apjoma palielināšanos;

14.

atzīst, ka to atklāto pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, liecina par to, cik lielā mērā dalībvalstis un Savienības struktūras atklāj un spēj apturēt iespējamu krāpšanu, un tas nav tiešs rādītājs tam, cik lielā mērā krāpšana ietekmē Savienības budžetu vai konkrētu dalībvalsti; saprot, ka pārkāpuma atklāšana un ziņošana par to nozīmē, ka ir veikti korektīvi pasākumi, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, un ka attiecīgos gadījumos ir sākts kriminālprocess;

15.

ar bažām konstatē, ka lielākā daļa paziņoto pārkāpumu (krāpnieciski un ar krāpšanu nesaistīti) tiek atklāti ex post pārbaužu laikā un ka tas rada ievērojamu laika nobīdi no brīža, kad pārkāpumi ir izdarīti, līdz brīdim, kad par tiem tiek ziņots Komisijai, un šī nobīde ir vidēji no divarpus līdz trim gadiem; pauž bažas arī par to, ka dažas dalībvalstis neziņo par pārkāpumiem, kas varētu liecināt par nepietiekamiem atklāšanas centieniem;

16.

apzinās, ka liela daļa ES izdevumu tiek plānoti saskaņā ar daudzgadu cikliem, kuru īstenošana pakāpeniski pieaug līdz programmas slēgšanai, tāpēc paziņoto pārkāpumu maksimālais skaits parasti parādās n+2 vai n+3 gadā pēc cikla pēdējā gada; tādēļ norāda, ka ikgadējs paziņoto pārkāpumu salīdzinājums nenodrošina ticamu situācijas analīzi reālajā laikā, savukārt daudzgadu perspektīva var mazināt izkropļojumus; atzinīgi vērtē pieeju, kas pieņemta, lai mazinātu šo ietekmi, saskaņā ar kuru pārskata gada rezultāti tiek salīdzināti ar TPR piecu gadu vidējo rādītāju un ar attiecīgā plānošanas perioda izdevumu vidējo rādītāju, izņemot gada izdevumus tiešajam atbalstam lauksaimniekiem un tirgus atbalstam; tomēr uzsver, ka atšķirīgie tiesiskie regulējumi, kas reglamentē dažādus plānošanas periodus, var padarīt salīdzinājumu neauglīgu un anulēt analīzes lietderību;

17.

aicina Komisiju arvien vairāk pievērsties nopietnākiem jautājumiem, piemēram, tīšām manipulācijām ar konkursa kritērijiem, lai dotu priekšroku konkrētu pretendentu pieteikumiem, korupcijai saistībā ar pretendentu atlasi un interešu konfliktiem kopumā, nevis nebūtiskām formālām kļūdām;

Būtiski apdraudējumi

18.

pauž bažas par to, ka arvien lielākus draudus ES budžetam rada organizētā noziedzība, tostarp mafijas tipa organizācijas un oligarhu struktūras; apzinās, ka organizētās noziedzības grupējumi mēģina iefiltrēties legālajā ekonomikā un izdarīt administratīvus pārkāpumus ar noziedzīgām metodēm, kas ir kaitīgākas un grūtāk izmeklējamas un novēršamas; norāda, ka to modi operandi arvien vairāk ietver augsti kvalificētu starpnieku izmantošanu, kuri spēj veikt ārkārtīgi sarežģītu un grūti pamanāmu krāpšanu ar ES fondiem, liekot naudai pazust sarežģītu finanšu struktūru dēļ, dažkārt ar nodokļu oāžu palīdzību, kas īpaši apgrūtina līdzekļu izsekošanu un atgūšanu;

19.

atkārtoti pauž bažas par to, ka oligarhu grupējumu izplatība pēdējos gados ir sasniegusi nepieredzētu apmēru un ka oligarhu sistēmas bieži iet roku rokā ar plaši izplatītu korupciju, stingru plašsaziņas līdzekļu kontroli un spēju ietekmēt tiesu iestādes un prokuratūras dienestus tā, lai slēptu iespējamās noziedzīgās darbības un izvairītos no kriminālvajāšanas;

20.

atgādina, ka krāpšana, kas skar Eiropas fondus, aizvien biežāk tiek īstenota starptautiskā mērogā, ka noziedzīgas organizācijas izmanto tiesību sistēmu neviendabīgumu, lai veiktu krāpnieciskas darbības, kas vērstas pret dalībvalstu finanšu interesēm, un ka ES LESD noteiktajās robežās ir pienākums iejaukties korupcijas apkarošanas politikā un apkarot korupciju ar pasākumiem, lai pret to cīnītos un to novērstu; tādēļ aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai saskaņotu dalībvalstu krimināltiesību aktus;

21.

atgādina, ka efektīvu tiesību aktu un rīcības trūkums organizētās noziedzības apkarošanas jomā daudzās dalībvalstīs ir labvēlīga augsne pieaugošam pārrobežu darbību skaitam jomās, kas skar Savienības finanšu intereses; tādēļ atkārtoti aicina pārskatīt Padomes 2008. gada 24. oktobra Pamatlēmumu 2008/841/TI par cīņu pret organizēto noziedzību (15) un Padomes nostāju attiecībā uz nepieciešamību izveidot jaunu kopēju organizētās noziedzības definīciju, kura atbilst jaunākajām norisēm un kurā ņemta vērā noziedzīgo grupējumu īstenotā vardarbība, korupcija vai iebiedēšana, lai iegūtu kontroli pār saimniecisko darbību vai publisko iepirkumu vai lai ietekmētu demokrātisko procesu; aicina Komisiju popularizēt to ES valstu labo praksi, kurās ir attīstīts tiesiskais regulējums organizētās noziedzības apkarošanas jomā;

22.

uzsver, ka valstu tiesībaizsardzības iestāžu, kā arī šādu iestāžu un attiecīgo ES aģentūru un struktūru savlaicīga sadarbība ir būtisks elements, lai efektīvi reaģētu uz starptautisko noziedzību un aizsargātu ES finanšu intereses; kā daļu no šīs sadarbības un reaģēšanas pasākumiem atbalsta centienus veicināt kopēju politiku cīņā pret noziedzību, kas saistīta ar mafiju, un sekot cītīgāko un pieredzējušāko valstu piemēram šajā jomā;

23.

uzsver, ka korupcija, it sevišķi augsta līmeņa korupcija, tostarp ES iestādēs, ir īpaši smags noziegums ar pārrobežu dimensijas potenciālu, kura ietekme skar Savienības finanšu intereses un ES ekonomiku kopumā, radot nopietnus draudus demokrātijai, pamattiesībām un tiesiskumam visā Eiropā un mazinot iedzīvotāju uzticēšanos demokrātiskām iestādēm ES un dalībvalstīs;

24.

pauž sašutumu par to, ka vismaz divas trešās valstis spēja īstenot augsta līmeņa korupcijas darbības un neatļauti ietekmēt EP deputātus, kā rezultātā Beļģijas iestādes 2022. gada decembrī uzsāka kriminālizmeklēšanu; uzsver, ka šādi darījumi apdraud principu par iedzīvotāju demokrātisku pārstāvību ES lēmumu pieņemšanā un mazina iedzīvotāju uzticēšanos ES iestādēm; šajā sakarībā prasa Komisijai, lai novērstu pašreizējās sistēmas trūkumus, iespējami drīz nākt klajā ar iestāžu nolīguma projektu attiecībā uz ES ētikas struktūras izveidi, kurai būtu vajadzīgā neatkarība un tiesības pašai veikt izmeklēšanu, kā to kopš 2021. gada septembra pieprasa Parlaments;

25.

uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt Civildienesta noteikumus, jo īpaši 22.c pantu, lai saskaņotu to ar Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (16) (“Trauksmes cēlēju direktīva”); aicina Prezidiju tikmēr nekavējoties pārskatīt Parlamenta iekšējos noteikumus par Civildienesta noteikumu 22.c panta īstenošanu, lai tos saskaņotu ar Direktīvā par trauksmes cēlēju aizsardzību paredzētajiem aizsardzības pasākumiem;

26.

aicina Komisiju sagatavot gada ziņojumu par korupciju, kas būtu līdzīgs pašreizējam ziņojumam par krāpšanu, lai sniegtu padziļinātu analīzi par pieejām, procedūrām un instrumentiem, ko dalībvalstis izmanto cīņā pret korupciju, un palīdzētu novērtēt, kuras jomas ir visvairāk apdraudētas, tādējādi dodot iespēju īstenot mērķorientētāku rīcību gan ES, gan valstu līmenī;

27.

uzsver EPPO, ES Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), Eiropola un OLAF lomu cīņā pret korupciju; aicina vēl vairāk stiprināt EPPO un OLAF spējas un savstarpējo sadarbību; prasa izstrādāt kopīgus pretkorupcijas noteikumus, kas piemērojami EP deputātiem un ES struktūru darbiniekiem;

28.

uzsver, ka, lai efektīvi apkarotu korupciju un aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai būtu jāpieņem konsekventa pieeja pārredzamībai, neatbilstībām, nelikumīgai lobēšanai, virpuļdurvju efekta situācijām un interešu konfliktiem, vienlaikus stiprinot arī iekšējās kontroles mehānismus; aicina ES iestādes steidzami pieņemt pasākumus, lai ieviestu praksi, kas paredz minimālos pauzes periodus augstākā līmeņa ES ierēdņiem un bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem pirms jauna darba piedāvājuma pieņemšanas, lai izvairītos no virpuļdurvju efekta;

29.

atgādina, ka par finanšu uzraudzību un kontroli atbildīgo iestāžu neatkarības vājināšanās dažās dalībvalstīs nopietni kaitē Savienības finanšu interesēm un apdraud tiesiskumu;

30.

uzskata, ka pastiprinātā un konsekventā žurnālistu un trauksmes cēlēju aizsardzība visā Savienībā palīdz atklāt korupciju un novērst nesodāmības, klusēšanas un sazvērestības subkultūras izplatīšanos un ka šajā saistībā būtu jāīsteno lielāki centieni; uzsver mediju un pētniecisko žurnālistu svarīgo lomu cīņā pret korupciju;

31.

uzskata, ka no ES līdzekļu izmantošanas būtu jāizslēdz ārzonas uzņēmumi un organizācijas, kas savā īpašumtiesību struktūrā iesaista ārzonas uzņēmumus un organizācijas;

Ieņēmumi

32.

norāda, ka saistībā ar TPR un salīdzinājumā ar 5 gadu vidējo rādītāju 2021. gadā pārkāpumu skaits saglabājās stabils, bet ietekmētās summas palielinājās par 32 % krāpniecisku pārkāpumu gadījumā un par 13 % ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu gadījumā;

33.

norāda, ka krāpšanas apkarošanas dienestu veiktās pārbaudes un kontroles pasākumi pēc preču izlaišanas bija vissekmīgākie instrumenti, ar kuriem atklāja krāpnieciskus un ar krāpšanu nesaistītus pārkāpumus, un ka visbiežāk sastopamie pārkāpumi bija saistīti ar pārāk zemu novērtējumu, nepareizu izcelsmi, nepareizu preču aprakstu un kontrabandu;

34.

norāda, ka Ķīna joprojām ir izcelsmes valsts lielākajai daļai pārkāpumu skarto preču; uzsver, ka vairākas izmeklētās lietas, kas bija saistītas ar ražojumiem, kuri tika sūtīti no Ķīnas, raksturo problēmas, ko rada Ķīnas iniciatīva “Viena josla, viens ceļš”; pauž bažas par tirdzniecības aizsardzības pasākumu absorbcijas un apiešanas gadījumu atkārtošanos un par grūtībām tos atklāt; aicina Komisiju pieņemt pretpasākumus un tos intensīvi izvērst, lai novērstu negodīgu tirdzniecību;

35.

aicina ES un dalībvalstis apvienot spēkus, lai apkarotu “pazudušo tirgotāju” krāpnieciskas darbības Kopienā, kas saskaņā ar Eiropola datiem katru gadu rada nodokļu zaudējumus 50 miljardu EUR apmērā jeb līdz pat 27 % apmērā no ES gada budžeta; uzskata, ka šis pasākums ievērojami palielinātu ES politikai pieejamos resursus un samazinātu dalībvalstu ikgadējās iemaksas ES budžetā;

36.

uzsver, ka PVN iztrūkumu rada vairāki faktori, kas katrā dalībvalstī var būt atšķirīgi, piemēram, resursu trūkums, ierobežota nodokļu administrāciju digitālā efektivitāte vai nepilnības tiesību aktos, kas ietekmē to kontroles pasākumu efektivitāti, kuri tiek īstenoti, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; atkārtoti aicina dalībvalstis stiprināt administratīvo sadarbību, kuras pamatā ir Eurofisc locekļu sadarbības modelis, un daudzpusēju brīdināšanas sistēmu ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanai, lai ātri atklātu karuseļveida krāpšanu;

37.

uzsver, ka EPPO ir pilnvarota izmeklēt smagus nodarījumus pret kopējo PVN sistēmu ar noteikumu, ka tie ir saistīti ar divu vai vairāku dalībvalstu teritoriju un kopumā rada zaudējumus vismaz 10 miljonu EUR apmērā, un ka, darbojoties kā vienota, starpvalstu prokuratūra, tā nodrošina bezprecedenta efektivitāti cīņā pret krāpšanu PVN jomā; jo īpaši norāda, ka 2021. gadā EPPO izmeklēja 91 šādu gadījumu, kuru aplēstie zaudējumi sasniedza 2,5 miljardus EUR; atzinīgi vērtē Komisijas 2022. gada 16. septembrī publicēto otro ziņojumu par FIA direktīvas īstenošanu (COM(2022)0466), kurā galvenā uzmanība pievērsta arī tam, vai ir lietderīgi noteikt PVN robežvērtību 10 miljonu EUR apmērā;

Izdevumi

38.

norāda, ka saskaņā ar 2021. gada FIA ziņojumu izdevumu kontroles un revīzijas līmenis joprojām ir augsts, neraugoties uz elastīgumu, kas ieviests, lai risinātu Covid-19 pandēmijas krīzi, un ka veiktie pasākumi, lai mazinātu ar pandēmiju saistīto revīziju un kontroles ierobežojumu radītos riskus, ir stingri un efektīvi;

39.

aicina Komisiju publicēt revīzijas ziņojumus un konstatējumus pirms īstenošanas perioda beigām, kas var ilgt vairākus gadus; uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai par pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic, lai aizsargātu ES budžetu;

40.

konstatē, ka attiecībā uz lauksaimniecību veiktā analīze 2021. gada FIA ziņojumā apstiprina, ka paziņotais krāpšanas gadījumu skaits ir ļoti zems salīdzinājumā ar tiešajiem maksājumiem un ka augstākais līmenis ir novērots attiecībā uz tirgus pasākumiem augļu un dārzeņu nozarē un saistībā ar lauksaimniecības produktu popularizēšanu; tomēr norāda, ka saistībā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ir pakāpeniski pieaudzis krāpniecisku pārkāpumu skaits lauku attīstības jomā;

41.

uzsver, ka ir stingri jāpiemēro jaunais sociālais nosacītības režīms, kas ieviests saskaņā ar jaunāko kopējās lauksaimniecības politikas reformu un kas saista subsīdijas ar darba un nodarbinātības standartiem; atgādina, ka šis jaunais režīms ir ļoti svarīgs ES finanšu interešu aizsardzībai, un prasa, lai šajā sakarā gan dalībvalstis, gan Komisija veiktu atbilstīgus pasākumus;

42.

norāda, ka attiecībā uz ESI fondiem, ar kuriem īsteno kohēzijas politiku, krāpniecisku pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots 2014.–2020. gada plānošanas periodā, saglabājās tāds pats kā 2007.–2013. gada plānošanas periodā, savukārt ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu skaits samazinājās; ar bažām norāda, ka finanšu summas, kas saistītas ar krāpnieciskiem pārkāpumiem saistībā ar kohēzijas politiku 2021. gadā, ir palielinājušās par 186 % salīdzinājumā ar 5 gadu vidējo rādītāju no 2017. līdz 2021. gadam;

43.

ar bažām norāda, ka ESI fondu gadījumā lielākā daļa krāpniecisko ētikas un integritātes pārkāpumu bija saistīti ar interešu konfliktiem, un uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija mudinātu visas dalībvalstis nodrošināt, ka tām ir stingri noteikumi pret interešu konfliktiem;

44.

aicina Komisiju steidzami nodrošināt, ka tiek īstenots Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (17) (Finanšu regula) 61. pants par interešu konfliktiem, kas aizliedz budžeta izpildē iesaistītām personām vai valstu iestādēm veikt jebkādas darbības, kuras var radīt to interešu konfliktu ar Savienības interesēm; uzskata, ka Komisijai ir jānovērtē 61. panta noteikumu praktiskā ietekme un jāapsver iespējamā turpmākā virzība;

45.

konstatē, ka ESI fondu jautājumos publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi bija visbiežāk ziņotie ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi, taču tikai 4 % no šiem gadījumiem tika atklāta krāpšana; uzskata, ka labāka pārredzamība publiskajā iepirkumā nodrošinātu resursu stabilāku pārvaldību; uzskata, ka atsevišķu piedāvājumu samazināšana, pievēršot tiem pastiprinātu uzmanību ex post kontroles pasākumos, elektronisko publiskā iepirkuma sistēmu ieviešanas veicināšana un apmācības nodrošināšana par publisko iepirkumu mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem palīdzētu palielināt līdzdalību un atvieglot publisko uzraudzību un kontroli, palielinātu konkurenci publiskā iepirkuma jomā un ļautu efektīvāk izmantot ES līdzekļus publiskajā iepirkumā, vienlaikus samazinot krāpšanas un pārkāpumu risku;

46.

konstatē, ka pārkāpumu analīze liecina par riskiem saistībā ar videi nekaitīgu pāreju uz ieguldījumiem energoefektivitātē, dzeramā ūdens nodrošināšanā, atkritumu apsaimniekošanā, atjaunīgās enerģijas (jo īpaši saules enerģijas) izmantošanā un riska novēršanā; norāda, ka ar digitālo pārkārtošanos saistītie riski pārkāpumu skaita ziņā skar pakalpojumus un lietojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un iesaistīto finanšu summu ziņā — pakalpojumus un lietojumus e-pārvaldes jomā;

47.

aicina visas dalībvalstis uzturēt augstu ārkārtas izdevumu pārbaužu un uzraudzības līmeni un — attiecībā uz ex post kontrolēm, ko veic steidzamības kārtā — izvērtēt ārkārtas iepirkumu katrā gadījumā atsevišķi; aicina dalībvalstis beidzot pabeigt pāreju uz e-iepirkumu;

48.

norāda, ka attiecībā uz tiešo pārvaldību konstatēto krāpniecisko pārkāpumu skaits kopš 2016. gada ir samazinājies un ka, neraugoties uz nelielo pieaugumu 2021. gadā, iepriekšējos četros gados tie saglabājās stabili, savukārt ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu skaits turpināja samazināties, 2021. gadā sasniedzot zemāko rādītāju gan gadījumu skaita, gan attiecīgo summu izteiksmē; atzinīgi vērtē to, ka atveseļošanās joprojām saglabājas pozitīvā līmenī;

49.

atgādina, ka pārredzamībai ir būtiska nozīme publisko līdzekļu pārvaldībā gan kā preventīvam līdzeklim, gan pilsoņu uzticēšanās veidošanai; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai uzlabotu pārredzamību līdzekļu izmantošanā, tostarp attiecībā uz informāciju par galasaņēmējiem;

50.

norāda, ka riska analīze joprojām sniedz vien nelielu ieguldījumu krāpšanas atklāšanā; ņem vērā pilsoniskās sabiedrības sniegtās informācijas (tostarp medijos publicētās informācijas) būtisko un pieaugošo nozīmi šajā jomā; uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt šos vērtīgos informācijas avotus, kuri bieži saskaras ar draudiem un pat riskē ar savu dzīvību; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk ierosināt tiesību aktus par stratēģiskām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību (SLAPPS), kuras bieži izmanto, lai apklusinātu cilvēkus, kuri ziņo par krāpšanu un pārkāpumiem, kā to iepriekš pieprasīja Parlaments 2021. gada 11. novembra rezolūcijā par demokrātijas, mediju brīvības un plurālisma stiprināšanu ES: civiltiesību un krimināltiesību aktos paredzētu pasākumu nesamērīga īstenošana, lai apklusinātu žurnālistus, NVO un pilsonisko sabiedrību (18);

51.

uzskata, ka integritātes pakti nodrošina lielāku pārredzamību, pārskatatbildību un labu pārvaldību, veicinot pilsoniskās sabiedrības atbalstītu uzraudzību publiskā iepirkuma jomā; aicina Komisiju mudināt izmantot un popularizēt šo instrumentu 2021.–2027. gada programmās, kuras patlaban tiek izstrādātas un novērtētas, sniedzot atbalstu un norādījumus dalībvalstīm, lai tās varētu to pakāpeniski iekļaut šajās programmās;

52.

norāda, ka, neraugoties uz paziņotajiem skaitļiem, tādu gadījumu īpatsvars, kad ir aizdomas par krāpšanu, kuru rezultātā nav pieņemts notiesājošs spriedums, joprojām ir augsts, savukārt to gadījumu īpatsvars, kuros ir konstatēta krāpšana, ir zems, kas liecina par nepieciešamību vairāk ieguldīt šādu lietu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā; norāda, ka vidējais apsūdzību skaits, pamatojoties uz OLAF ieteikumiem dalībvalstīm, laikposmā no 2017. līdz 2021. gadam samazinājās līdz tikai 35 %; aicina OLAF un Komisiju sistemātiski veikt turpmākus pasākumus kopā ar dalībvalstīm, lai noskaidrotu, kāpēc sniegtie ieteikumi nav noveduši pie tiesvedības uzsākšanas;

53.

uzsver, ka ir jāizstrādā tiesiskais regulējums, lai novērstu informācijas trūkumu par uzņēmumu vai uzņēmumu grupu īpašniekiem un īpašumtiesību struktūru ar mērķi padarīt pašreizējo līdzekļu sadali pārredzamāku un palīdzēt ievērojami uzlabot pārkāpumu efektīvu atklāšanu;

54.

prasa, lai dalībvalstis vāc datus par līdzekļu galasaņēmējiem un dara šos datus pieejamus pēc pieprasījuma;

ES atbalsts

55.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par vienotas integrētas IT sistēmas obligātu izmantošanu datizracei un riska novērtēšanai, par agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmas (EDES) paplašinātu darbības jomu un efektivitāti un par digitalizācijas un tehnoloģiju plašāku izmantošanu, lai palielinātu kontroles un revīziju efektivitāti un kvalitāti; uzskata, ka šie pasākumi stiprinātu reaģēšanu uz pieaugošajiem nopietnu pārkāpumu riskiem, kas saistīti ar steidzamu finansējuma piešķiršanu ārkārtas situācijās;

56.

uzsver, ka EDES kā ES melnais saraksts sniedz lielas iespējas signalizēšanai par cilvēkiem un uzņēmumiem, kas ļaunprātīgi izmanto ES līdzekļus; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu (19) grozīt Finanšu regulu, lai nostiprinātu EDES izmantošanu ne tikai tiešā, bet arī netiešā un dalītā pārvaldībā;

57.

uzsver, ka vienotās integrētās IT sistēmas izmantošana jāpadara obligāta pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamo DFS, kā norādīts arī ERP 2022. gada 27. oktobra atzinumā 06/2022 (20);

58.

atzinīgi vērtē Komisijas nepārtraukto atbalstu dalībvalstīm, izmantojot Strukturālo reformu atbalsta programmu un tehniskā atbalsta instrumentu; pauž atbalstu CORE projekta finansēšanai, kura mērķis ir izstrādāt procedūru korupcijas riska aprēķināšanai publiskajā iepirkumā pandēmijas laikā un uzlabot korupcijas riska agrīnu atklāšanu;

59.

atzinīgi vērtē Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevējas komitejas (COCOLAF) pieņemto lēmumu izveidot ekspertu grupu, kuras uzdevums ir izmantot IT rīkus ANM resursu aizsardzībai;

60.

aicina Komisiju izpētīt iespēju ES finanšu interešu aizsardzībā ņemt talkā mākslīgo intelektu;

ES krāpšanas apkarošanas struktūra: iekšējie komponenti (OLAF, EPPO, Eiropols, Eurojust, Komisija, ERP un EIB)

61.

uzsver, ka ES krāpšanas apkarošanas arhitektūra ir jaukta institucionāla struktūra, kas izstrādāta, lai atklātu, novērstu un apkarotu krāpšanu un citus pārkāpumu veidus, kuri ietekmē ES finanšu intereses, un kuras pamatā ir daudzpakāpju sadarbības tīkls: pirmā līmeņa pamatā ir horizontāla sadarbība starp ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, bet pārējo līmeņu pamatā ir vertikālas attiecības starp ES un valstu iestādēm, kā arī starp ES iestādēm un starptautiskām organizācijām;

62.

uzsver pievienoto vērtību, ko ES struktūras sniedz Savienības finanšu interešu aizsardzībai un cīņai pret krāpšanu, pārvarot valstu sistēmu ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu noziedzību, kā liecina EPPO un OLAF sasniegtie darbības rezultāti; uzsver EPPO, Eurojust, Eiropola un OLAF lomu cīņā pret korupciju;

63.

atzinīgi vērtē EPPO darbības sākšanu 2021. gada 1. jūnijā, jo EPPO bija pēdējais ieviešamais komponents ES krāpšanas apkarošanas struktūrā; norāda, ka pirmajā darbības pusgadā EPPO saņēma 2 832 ziņojumus un uzsāka 576 izmeklēšanas; attiecībā uz noziedzīgās darbībās gūtiem līdzekļiem norāda, ka 12 iesaistītajās dalībvalstīs tika veikta 81 līdzekļu atgūšanas darbība un ka EPPO pieprasīja konfiscēt kopumā 154,3 miljonus EUR, no kuriem tika konfiscēti 147 miljoni EUR;

64.

atzinīgi vērtē to, ka EPPO ir radījusi jaunu uzticības atmosfēru pilsoņiem, un aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sadarbību, lai nodrošinātu EPPO pilnvaru pilnīgu īstenošanu; šajā sakarā atgādina, ka, no vienas puses, ir jāuzlabo dalībvalstu atklāšanas rādītāji un ka OLAF sadarbībai ir būtiska nozīme ES krāpšanas apkarošanas struktūrās; atgādina arī par dažādiem būtiskiem trūkumiem, kas konstatēti EPPO regulā un kas pēc iespējas ātrāk jānovērš; aicina Komisiju steidzami rīkoties attiecībā uz EPPO pieprasījumiem par tās budžeta izpildi, lai EPPO varētu kļūt par pilnībā efektīvu un neatkarīgu prokuratūru;

65.

ņem vērā Eiropas galvenā prokurora paustos komentārus un apsvērumus par nepieciešamību grozīt EPPO regulu; aicina Komisiju iesaistīties diskusijās ar EPPO, lai apzinātu, kādi uzlabojumi ir nepieciešami tās darbības efektivitātes uzlabošanai; atgādina, ka EPPO ir neatkarīga Savienības struktūra un to nevajadzētu pielīdzināt aģentūrai, jo tas ietekmētu tās neatkarību un efektivitāti; norāda, ka ir vairāki citi EPPO regulas noteikumi, kas ietekmē EPPO darbību un tādējādi arī ES finanšu interešu aizsardzību, un aicina Komisiju ierosināt risinājumus situācijas uzlabošanai un ziņot Parlamentam saskaņā ar EPPO regulas 119. panta 1. punktu;

66.

pauž dziļu nožēlu par to, ka piecas dalībvalstis joprojām atsakās piedalīties EPPO, proti, Polija, Ungārija, Zviedrija, Dānija un Īrija;

67.

pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu dalība EPPO nav obligāta; atkārtoti aicina pārējās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pievienoties EPPO; aicina Komisiju ar pozitīviem pasākumiem stimulēt dalību EPPO;

68.

uzsver, ka OLAF un EPPO tiesiskais regulējums skaidri paredz abu biroju ciešu sadarbību, vienlaikus ievērojot to individuālos mandātus, pilnvaras un kompetenci; šajā saistībā norāda, ka OLAF 2021. gadā uzsāka 26 papildu izmeklēšanas un veica 8 atbalsta darbības; norāda, ka OLAF nosūtīja Eiropas Prokuratūrai 167 lietas, galvenokārt saistībā ar dalītu pārvaldību (63) un tiešajiem izdevumiem (34), un tikpat daudz par iekšējām un starptautiskām izmeklēšanām (25 lietas katrā); atzinīgi vērtē to, ka šīs nosūtīšanas rezultātā EPPO ir uzsākusi 85 kriminālizmeklēšanas lietas un ka šo lietu kopējais zaudējumu apmērs ES budžetam tiek lēsts 2,2 miljardu EUR apmērā; mudina gan OLAF, gan EPPO turpināt uzlabot sadarbību;

69.

norāda, ka OLAF aktīvi sadarbojas ar ERP, Eurojust un Eiropolu; atzinīgi vērtē OLAF un Eiropola kopīgos centienus novērtēt ANM instrumenta apdraudējumus un neaizsargātību, kā arī to sadarbību ar citiem Komisijas dienestiem, kam uzticēta ANM uzraudzība (Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts un Komisijas Ģenerālsekretariāts); atzinīgi vērtē kopīgo OLAF un Eiropola ziņojumu “Assessing the threats to the NextGenerationEU (NGEU) Fund”;

70.

atzinīgi vērtē Eiropola un EPPO sadarbības vienošanos, kas stājās spēkā 2021. gada 19. janvārī; norāda, ka 2021. gada 3. septembrī tika parakstīta arī sadarbības vienošanās par EPPO un Revīzijas palātas sadarbības satvaru;

71.

ir informēts, ka arī EPPO un Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa ir parakstījušas sadarbības vienošanos, lai garantētu, ka EIB var netraucēti pārsūtīt EPPO kompetencē esošo informāciju, pirms EIB ģenerālinspekcija veic jebkādas darbības;

72.

aicina ciešāk sadarboties ar Eurojust; atzinīgi vērtē dalīšanos pieredzē un dalībnieku apmaiņu semināros un citās prezentācijās, taču uzskata, ka Eurojust ieguldījums būtu jānovērtē un jānosaka krāpšanas apkarošanas arhitektūras ietvaros, pamatojoties uz tā papildināmību ar EPPO un apstiprinot sinerģiju, ko rada tā sadarbība ar OLAF;

73.

atzinīgi vērtē to, ka ir uzsākta operācija “Sentinel” un “NextGenerationEU – Law Enforcement Forum”; “Law Enforcement Forum” ir kopīga iniciatīva, ko vada Eiropols un Itālija un kas apvieno Eiropolu, EPPO, OLAF, Eurojust, ES Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru un dalībvalstis, nodrošinot forumu izlūkdatu apmaiņai un operāciju koordinēšanai, lai novērstu organizētās noziedzības iefiltrēšanos legālajā ekonomikā un aizsargātu NextGenerationEU stimulu paketi, īpašu uzmanību pievēršot korupcijai, nodokļu nemaksāšanai, piesavināšanās un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai; uzskata, ka, lai efektīvi novērstu organizētās noziedzības radītos draudus, ir ļoti svarīgi apmainīties ar paraugpraksi un izstrādāt kopīgas un koordinētas stratēģijas;

74.

atgādina, ka OLAF tika izveidots ne tikai iekšējas izmeklēšanas veikšanai, bet arī lai atbalstītu dalībvalstis ārējā izmeklēšanā; atgādina, ka subsidiaritātes princips neļauj OLAF uzsākt izmeklēšanu, ja dalībvalstīm ir labākas iespējas rīkoties, bet tas neliedz OLAF veikt atkārtotu lietu, tendenču un modeļu analīzi vai izmantot ciešāku sadarbību un sekmīgas darbības, ko nodrošina OLAF spēja atklāt šīs parādības;

75.

attiecībā uz muitas jautājumiem atzīst ārkārtīgi ciešo operatīvo koordināciju starp OLAF, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju, Interpolu un PMO; pauž nožēlu par dalībvalstu ātrās ziņošanas sistēmu vājumu;

76.

apzinās, ka 2021. gada 18. jūnijā Komisija un EPPO parakstīja administratīvu vienošanos EPPO regulas 103. panta 2. punktā izklāstīto savstarpējās informēšanas un uzklausīšanas pienākumu īstenošanai, saskaņā ar kuriem EPPO var efektīvāk izmeklēt noziegumus, kas skar ES budžetu, un saukt pie atbildības par tiem, Komisijas dienesti var nodrošināt atbilstošus administratīvus, finansiālus un disciplinārus pasākumus pēc EPPO veiktās izmeklēšanas, tai skaitā aizsardzības pasākumus ES budžeta aizsardzībai;

77.

pauž nožēlu par to, ka 2021. gadā no kopējā budžeta 44,9 miljonu EUR apmērā EPPO bija spiesta atgriezt ES budžetā 9,5 miljonus EUR (aptuveni 20 %) pēc tam, kad tā bija pieprasījusi un no budžeta lēmējinstitūcijas saņēmusi papildu līdzekļus štata darbinieku pieņemšanai darbā, jo Komisija nebija piešķīrusi atļauju pieņemt viņus darbā;

78.

uzskata, ka OLAF būtu arī jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar tā finanšu ieteikumiem, lai tos salīdzinātu ar summām, ko Komisija ir atguvusi procedūru beigās, un tādējādi dotu ieguldījumu vispārējā uzraudzībā pār līdzekļu atgūšanu;

79.

atkārtoti pauž bažas par to, ka OLAF, EPPO, Eiropolam un Eurojust pastāvīgi trūkst darbinieku, kā arī par šo iestāžu finanšu un cilvēkresursu trūkumu, jo tām ir vajadzīgs atbilstošs un paredzams budžets, lai varētu pēc iespējas labāk organizēt un veikt darbu; uzsver, ka tagad pēc NGEU pieņemšanas un ārkārtas līdzekļu piešķiršanas Ukrainas atbalstam viņu darba slodze ir vēl vairāk palielinājusies; atkārtoti aicina nodrošināt, ka šīm ES struktūrām un aģentūrām tiek piešķirti pienācīgi resursi, un šajā sakarā atgādina Komisijai un Padomei, ka katrs euro, kas iztērēts izmeklēšanas un krāpšanas apkarošanas pasākumiem, atgriežas ES budžetā;

80.

prasa Komisijai palielināt EPPO un OLAF finanšu resursus un cilvēkresursus, lai tā varētu risināt uzdevumus, kas radīsies saistībā ar izdevumiem no ārkārtēji apjomīgā atveseļošanas fonda; prasa EPPO un OLAF izvairīties no jebkādas darba pārklāšanās un procedūru kavēšanās; uzskata, ka OLAF un EPPO būtu jāpapildina vienai otras darbs un katrai jākoncentrē izmeklēšana uz jomām, kurās otrai iestādei nav kompetences;

81.

aicina Komisiju izveidot mehānismu, kas ļautu maziem un vidējiem uzņēmumiem iesniegt sūdzību tieši Komisijai, ja tie saskaras ar augstu korupcijas līmeni, smagu valsts iestāžu pārkāpumu, neatbilstošu vai neobjektīvu attieksmi konkursos vai attiecībā uz subsīdiju sadali, noziedzīgu struktūru, organizētās noziedzības vai oligarhu struktūru spiedienu vai iebiedēšanu vai jebkādiem citiem smagiem to tiesību pārkāpumiem;

82.

atzīst OLAF izmeklēšanas konfidencialitātes principu; tomēr uzskata, ka pastāv visaptverošas sabiedrības intereses un ka ES pilsoņiem ir arī tiesības piekļūt ziņojumiem un ieteikumiem, kas saistīti ar OLAF noslēgtajām izmeklēšanām un valstu turpmākajām procedūrām, kā to ir atzinusi EST lietā T-517/19; tādēļ prasa OLAF izveidot mehānismu, lai publicētu ziņojumus un ieteikumus, attiecībā uz kuriem vairs nepastāv likumīgs iemesls saglabāt konfidencialitātes principu;

83.

atkārtoti prasa OLAF ieviest mehānismu, lai pēc pieprasījuma nodrošinātu piekļuvi tā izmeklēšanas ziņojumiem un ieteikumiem, kas bieži vien ir sabiedrības interesēs, lai palielinātu pārredzamību, vienlaikus ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti;

84.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir mērķtiecīgi pārskatījusi rīcības plānu, kas pievienots Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijai, un aicina Komisiju ņemt vērā šajā dokumentā un Parlamenta iepriekšējās rezolūcijās par FIA jautājumiem izvirzītos priekšlikumus;

ES krāpšanas apkarošanas struktūra: ārējie komponenti (dalībvalstis, AFCOS, NAFS, UAFP, tiesiskums)

85.

uzsver, ka dalībvalstīm ir svarīga loma Savienības finanšu interešu aizsardzībā; apzinās, ka saskaņā ar jauno īstenošanas modeli, kas pieņemts ar ANM, dalībvalstīm ir lielāka atbildība par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un divkāršas finansēšanas novēršanu un apkarošanu; tomēr uzskata, ka Eiropas aizsardzības līmenis ir būtisks arī ES finanšu interešu aizsardzībai un ka efektīva sadarbība starp ES un valstu iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanu;

86.

aicina dalībvalstis, kas piedalās EPPO, sniegt šai prokuratūrai vajadzīgo atbalstu (izmantojot atbalsta personālu un atbilstīgus darba apstākļus Eiropas deleģētajiem prokuroriem, piekļuvi datubāzēm, policijas darbiniekus, nodokļu iestāžu un muitas iestāžu ātru sadarbību utt.), lai tā varētu optimizēt savu efektivitāti, aizsargājot ES un dalībvalstu budžetus;

87.

mudina dalībvalstis izmantot proaktīvu pieeju Savienības finanšu interešu aizsardzībai, izmantojot datus no visiem pieejamajiem avotiem un analizējot datus, un apmainoties ar informāciju, tostarp ar tiesībaizsardzības iestādēm un Komisiju, lai laikus identificētu un novērstu jaunos riskus un krāpšanas tendences;

88.

atzinīgi vērtē analīzi, kas iekļauta 2021. gada FIA ziņojumā, un aicina valstu iestādes to ņemt vērā savās kontroles darbībās;

89.

atkārtoti pauž bažas par valsts iestāžu birokrātisko pārslogotību; aicina Komisiju vienmēr censties samazināt to rādītāju skaitu, kas vajadzīgi revīzijas un kontroles vajadzībām, nosakot, kuri rādītāji un dati ir patiesi atbilstīgi, vajadzīgi un samērīgi;

90.

aicina Komisiju, pārskatot Finanšu regulu, pastiprināt interešu konflikta noteikumus, lai iekļautu budžeta sagatavošanu, ko veic valsts amatpersonas;

91.

aicina Īriju un Poliju nekavējoties sākt sadarbību ar EPPO, pamatojoties uz spēkā esošajiem savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumiem un tiesību aktiem, un uzsver, ka to pašreizējais sadarbības trūkums ir pretrunā lojālas sadarbības pienākumiem (LES 13. pants) un dalībvalstu konkrētajam mērķim un ar to saistītajiem pienākumiem efektīvi aizsargāt Savienības finanšu intereses (LESD 325. pants);

92.

uzskata, ka nevienmērīgi un sadrumstaloti tiesību akti, kontroles mehānismi, datu digitalizācija un ziņošanas sistēmas dalībvalstīs rada šķēršļus Savienības finanšu interešu efektīvai aizsardzībai, kavējot salīdzināmību un novēršot krāpšanas apmēra, rakstura un cēloņu novērtēšanu un kartēšanu ES; jo īpaši uzsver, ka FIA direktīvas dažādā īstenošana kopā ar noteikumiem, kas izklāstīti EPPO regulas 25. pantā, neļauj EPPO īstenot savu kompetenci dažās dalībvalstīs (piemēram, attiecībā uz kontrabandu un situācijām, kurās pārklājas valstu un ES finansējums), tādējādi radot nepilnības krāpšanas apkarošanas struktūrā;

93.

uzsver, ka ir vajadzīga pilnīga pārredzamība attiecībā uz to pārskaitījumu un aizdevumu uzskaiti, kas paredzēti saskaņā ar ANM, lai EPPO un/vai OLAF varētu vērsties pret jebkādu iespējamu krāpšanu, kas apdraud ES finanšu intereses; aicina Komisiju nodrošināt, lai Parlamentam būtu pilnībā pieejama visa attiecīgā informācija;

94.

konstatē, ka FIA direktīvas transponēšana ir priekšnoteikums, lai EPPO un tās partneri varētu efektīvi veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu; atzinīgi vērtē Komisijas pirmo ziņojumu par direktīvas transponēšanu, kas publicēts 2021. gada 6. septembrī; atzīmē, ka kopš tā laika, neraugoties uz direktīvas transponēšanu visās dalībvalstīs, Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūras pret 17 dalībvalstīm par FIA direktīvas nepareizu transponēšanu (21);

95.

atgādina, ka ir tikušas sāktas 18 pārkāpuma procedūras par nepareizi transponētu Direktīvu (ES) 2018/843 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (22); norāda, ka direktīvas par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (“Trauksmes cēlēju direktīva”), transponēšanas termiņš bija 2021. gada 17. decembris un ka līdz minētajam datumam to bija transponējušas tikai piecas dalībvalstis, bet vēl četras dalībvalstis 2022. gadā ir pieņēmušas īpašus tiesību aktus; mudina Komisiju veikt visus turpmākos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis efektīvi ievēro noteikumus;

96.

ar bažām norāda, ka Komisija ir sākusi pārkāpuma procedūras pret 15 dalībvalstīm par to, ka tās nav transponējušas Trauksmes cēlēju direktīvu;

97.

atgādina, ka efektīva cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir būtiska, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu līdzekļu pilnīgu atgūšanu;

98.

pauž bažas par to, ka daudzas dalībvalstis kopumā neveic nekādus pasākumus, kas kavē vienotāku konkurences apstākļu radīšanu krāpšanas apkarošanas jomā;

99.

apzinās, ka 2021. gada 1. janvārī stājās spēkā ES Krāpšanas apkarošanas programma (UAFP), kas ir programmas “Hercule III” (23) pēctece; konstatē, ka ar jauno UAFP tiek pārveidoti un apvienoti resursi, ar kuriem finansē programmu “Hercule III”, Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu un Pārkāpumu pārvaldības sistēmu, lai uzlabotu koordināciju un sinerģiju; norāda, ka OLAF ir vadošā loma tās īstenošanā;

100.

atgādina, ka krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti (AFCOS) ir obligāta prasība katrā dalībvalstī un ka tiem būtu jāveicina efektīva sadarbība un informācijas apmaiņa ar OLAF; tomēr pauž nožēlu par to, ka ne visas dalībvalstis efektīvi uztic saviem AFCOS koordinēt cīņu pret krāpšanu un korupciju, kas ietekmē ES finanšu intereses; uzskata, ka efektīvu koordināciju valstu un ES līmenī var panākt, pieņemot valsts stratēģiju krāpšanas apkarošanai (NAFS), kurā skaidri noteikti uzdevumi, procesi un atbildība;

101.

atzinīgi vērtē to, ka Komisijas mudinājums dalībvalstīm pieņemt NAFS ir veicinājis pieņemto stratēģiju skaita pastāvīgu pieaugumu; norāda, ka līdz 2021. gada beigām 17 dalībvalstis bija pieņēmušas vai atjauninājušas NAFS (salīdzinājumā ar 10 dalībvalstīm 2019. gadā un 14 dalībvalstīm 2020. gadā); konstatē, ka no 10 dalībvalstīm, kas vēl nav pieņēmušas NAFS, 4 ziņoja, ka tās ir stratēģijas izstrādes procesā vai arī drīzumā to pieņems; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz uzlabojumiem salīdzinājumā ar 2020. gadu, 6 dalībvalstis vēl ir tālu no NAFS pieņemšanas;

102.

uzstāj, ka pat tajās dalībvalstīs, kurās šādas stratēģijas jau ir pieņemtas, tās ir jāpārskata, lai atspoguļotu jauno situāciju krāpšanas apkarošanas jomā, tostarp jaunās problēmas, kā arī sistēmu attīstību; uzsver, ka EPPO darbojas kopš 2021. gada jūnija un ka ANM regula tika pieņemta 2021. gada februārī, kā arī to, ka ir iespēja atspoguļot būtiskus jaunus riskus, piemēram, tos, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju un ANM īstenošanu;

103.

norāda, ka 2021. gada FIA ziņojumā Komisija ieteica dalībvalstīm pieņemt vai pārskatīt NAFS, lai ņemtu vērā ar ANM saistītos riskus; apzinās, ka saskaņā ar Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijas rīcības plāna (24) 37. punktu arī Komisijas dienestiem ir jāveicina NAFS pieņemšana dalībvalstīs; aicina Komisiju un OLAF apsvērt iespēju sniegt atbalstu un konsultācijas dalībvalstīm strukturētākā veidā, izmantojot transversālu pieeju, un šajā nolūkā atjaunināt 2015. gadā sākotnēji formulētās AFCOS pamatnostādnes, kas vairs nav pietiekamas, lai efektīvi palīdzētu valstu iestādēm izveidot labi strukturētu koordinācijas dienestu; turklāt prasa Komisijai iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei detalizētu skaidrojumu par šajā jomā notiekošo darbu;

104.

apzinās, ka Komisija savā 2020. gada FIA ziņojumā ir sniegusi dalībvalstīm mērķorientētus ieteikumus nolūkā uzlabot sadarbību un stiprināt iekšējās kontroles sistēmas; norāda, ka uzmanība tika pievērsta riska novērtēšanai un riska pārvaldībai, datu vākšanai un analīzei par pārkāpumiem un krāpšanu un integrētu un sadarbspējīgu informācijas un uzraudzības sistēmu izmantošanai ANM un ES budžeta finansēto darbību īstenošanai; pauž nožēlu par to, ka ne visas dalībvalstis ir īstenojušas šādus ieteikumus, un atzīmē, ka dažas no tām ir sistemātiski atteikušās to darīt; aicina Komisiju pastiprināt uzraudzības darbības attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras nav īstenojušas FIA ieteikumus;

105.

atzinīgi vērtē Nosacītības regulas pieņemšanu; atgādina, ka tā stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī; atzinīgi vērtē Tiesas 2022. gada 16. februāra spriedumus attiecībā uz divu dalībvalstu celtajām prasībām pret nosacītības režīmu un tās secinājumus, kuros apstiprināts, ka Eiropas Savienībai patiešām ir kompetence attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs un ka tiesiskuma nosacītības režīms atbilst ES tiesību aktiem;

106.

atgādina, ka dalībvalstu neefektīva vai nesavlaicīga sadarbība vai nesadarbošanās ar EPPO un OLAF ir pamats rīcībai saskaņā ar Nosacītības regulu; tādēļ aicina EPPO un OLAF ziņot par katru gadījumu, kad dalībvalstis nav izpildījušas savus pienākumus informēt, palīdzēt, veikt atbilstīgus pasākumus un piesardzības pasākumus un nodrošināt pienācīgus un savlaicīgus turpmākos pasākumus saistībā ar ziņojumiem un ieteikumiem;

107.

norāda, ka Nosacītības regula ir pastāvīgs instruments, ko piemēro ārpus konkrētās DFS robežām un kas ir vispārēji piemērojams kā priekšnosacījums piekļuvei visiem ES fondiem;

108.

atgādina, ka atbilstība tiesiskumam un LES 2. pantam ir priekšnoteikums, lai iegūtu piekļuvi līdzekļiem, ka tiesiskuma nosacītības režīms ir pilnībā piemērojams ANM resursiem, kā skaidri noteikts ANM regulas 8. pantā, un ka saskaņā ar ANM nedrīkst finansēt pasākumus, kas ir pretrunā LES 2. pantā noteiktajām ES vērtībām;

109.

uzskata, ka Nosacītības regula ir pietiekama un spēj novērst vai labot demokrātisku lejupslīdi, bet tikai tad, ja to izmanto laikus, paredzot stingrus un skaidrus nosacījumus un cieši uzraugot valsts korektīvo pasākumu īstenošanu;

110.

pauž dziļu nožēlu par to, ka saskaņā ar tiesiskuma nosacītības režīmu Komisija kā korektīvu pasākumu iesniedza Ungārijai 17 nosacījumu kopumu, kas nav pietiekams, lai novērstu smagos tiesiskuma pārkāpumus; pauž nožēlu par to, ka Komisija nepieprasīja būtiskākas izmaiņas un aizsardzības pasākumus, lai atjaunotu tiesu iestāžu neatkarību, samazinātu korupcijas līmeni un garantētu pienācīgu ES finanšu interešu aizsardzību;

111.

uzskata, ka dalībvalstu atbilstība tiesiskuma principiem ir priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai kopumā un jo īpaši efektīvai un lietderīgai ES resursu pārvaldībai; uzskata, ka šādu principu pārkāpumi nopietni apdraud Savienības finanšu intereses; atzinīgi vērtē EST spriedumus (25), kuros nesen uzsvērta skaidra saikne starp tiesiskuma principu ievērošanu un Savienības budžeta efektīvu izpildi; atkārtoti uzsver, ka tikai ar nostiprinātu ES krāpšanas apkarošanas struktūru var efektīvi un iedarbīgi īstenot un uzlabot ES finanšu interešu aizsardzību, pārvarot valstu sistēmām raksturīgās robežas, kas ir šķērslis, lai cīnītos ar finanšu noziegumiem, kuri arvien vairāk kļūst par transnacionālu pārkāpumu veidu; uzskata, ka tikai efektīva pārbaude tiesā var nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem, kā norādījusi ES Tiesa, proti, ka izdevumus “nevar pilnībā nodrošināt, ja nepastāv efektīva pārbaude tiesā, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību ievērošanu; šādas kontroles, ko veic neatkarīgas tiesas, esamība gan dalībvalstīs, gan Savienības līmenī ir tiesiskuma neatņemama sastāvdaļa” (26);

112.

uzsver korupcijas negatīvo ietekmi uz pilsoņu tiesībām; atkārtoti iesaka ES kļūt par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) dalībnieci, jo tās pilntiesīgai dalībai nav juridisku šķēršļu; tādēļ aicina Komisiju ieteikt Padomei noslēgt starptautisku nolīgumu ar GRECO, lai noteiktu tās dalību; aicina Padomi paust skaidru nostāju attiecībā uz ES pievienošanos GRECO, noskaidrojot, vai ir kādi īpaši iebildumi un, ja ir, tad no kuras dalībvalsts vai dalībvalstīm;

113.

atgādina, ka, lai efektīvi aizsargātu ES finanšu intereses, būtu jāievieš saskaņotāki un sistemātiskāki noteikumi par pārredzamību, nesaderību, interešu konfliktiem, nelikumīgu lobēšanu un “virpuļdurvju efektu”; uzsver nepieciešamību uzlabot ES pārredzamības reģistru; aicina Komisiju stiprināt iekšējās kontroles mehānismus, tostarp izveidojot iekšējo korupcijas novēršanas mehānismu ES iestādēm;

ES finanšu interešu aizsardzības ārējā dimensija

114.

norāda, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš to līdzekļu kontrolei, kas paredzēti palīdzībai ārpussavienības valstīs saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” (NDICI – “Eiropa pasaulē”); norāda, ka tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un ES reakciju uz karu Ukrainā; atgādina, ka kopumā ES ārējai darbībai atvēl aptuveni 10 % no sava budžeta;

115.

aicina Komisiju atjaunināt krāpšanas ziņošanas sistēmu attiecībā uz līdzekļiem, kas iztērēti ārpussavienības valstīs; norāda, ka jaunajā sistēmā būtu jāņem vērā konkrēti jautājumi, ar kuriem ES saskaras, tērējot naudu ārpus ES teritorijas;

116.

konstatē pēc iepazīšanās ar ERP ziņojumu par Savienības 2021. gada budžeta izpildi, ka NDICI – “Eiropa pasaulē” (Savienības vispārējā budžeta ietvaros) gadījumā no 67 pārbaudītajiem darījumiem 32 darījumos (48 %) bija konstatētas kļūdas un ka, neraugoties uz ierobežoto izlases lielumu, revīzijas rezultāti apstiprina, ka kļūdu risks šajā daudzgadu finanšu shēmas pozīcijā ir augsts, proti, tika konstatētas 24 kļūdas, kas ir ietekmējušas ES budžetu; turklāt norāda, ka 6. izdevumu kategorijā “Kaimiņattiecības un pasaule” visbiežāk pieļautās kļūdas bija izdevumi, kas nav radušies, neattiecināmās izmaksas, apliecinošu dokumentu trūkums un publiskā iepirkuma kļūdas;

117.

iesaka apturēt budžeta atbalstu tādās ārpussavienības valstīs, tostarp kandidātvalstīs, kurās iestādes acīmredzami neveic reālas darbības pret plaši izplatītu korupciju, un vienlaikus nodrošināt, ka palīdzība nonāk līdz iedzīvotājiem pa alternatīviem kanāliem; aicina pirmspievienošanās sarunās piešķirt lielāku prioritāti cīņai pret korupciju, īpašu uzmanību pievēršot spēju veidošanai, piemēram, izmantojot specializētas pretkorupcijas struktūras; aicina Komisiju sniegt skaidrus signālus kandidātvalstīm, kurās noraidoša attieksme pret tiesiskuma standartiem apdraud vai kavē šo valstu pievienošanos ES; pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar ERP Īpašā ziņojuma Nr. 01/2022 datiem Eiropas Savienības laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam sniegtajam finansiālajam atbalstam tiesiskuma uzlabošanai Rietumbalkānos 700 miljonu EUR apmērā ir bijusi maza ietekme uz fundamentālām reformām;

118.

uzsver, ka sadarbība ar starptautiskajiem partneriem ir ļoti svarīga, lai aizsargātu ES līdzekļus, kas iztērēti ārpus Eiropas, un ES budžeta ieņēmumu daļu; atzinīgi vērtē administratīvās sadarbības pasākumus, ko OLAF 2021. gadā parakstīja ar divām starptautiskām partneriestādēm — Ukrainas Ģenerālprokuratūru un PMO; atzinīgi vērtē to, ka OLAF 2021. gadā organizēja tiešsaistes pasākumus, lai izveidotu jaunus operatīvus kontaktus ar izmeklēšanas iestādēm trešās valstīs un veicinātu ziņošanu par krāpšanu un pārkāpumiem ar ES delegāciju starpniecību visā pasaulē;

o o

119.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0448.

(2) OV L 437, 28.12.2020., 49. lpp.

(3) OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.

(4) OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.

(5) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.

(6) OV L 274, 28.10.2019., 1. lpp.

(7) OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.

(8) OV C 123, 18.3.2022., 12. lpp.

(9) OV L 172, 17.5.2021., 110. lpp.

(10) OV C 342, 6.9.2022., 295. lpp.

(11) 2021. gada 1. septembra spriedums, Andrea Homoki pret Eiropas Komisiju, T-517/19, ECLI: EU:T:2021:529.

(12) OV C 67, 8.2.2022., 86. lpp.

(13) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0300.

(14) OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(15) OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(18) OV C 205, 20.5.2022., 2. lpp.

(19) Komisijas (2022. gada 16. maijs) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2022)0223).

(20) Atzinums 06/2022 (saskaņā ar LESD 322. panta 1. punktu) attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, OV C 446, 24.11.2022., 26. lpp. Pilns atzinuma teksts ir pieejams: https://www.eca.europa.eu/lists/ecadocuments/op22_06/op_recast_lv.pdf.

(21) Līdz 2021. gada beigām bija slēgtas 13 no 14 2019. gadā uzsāktajām procedūrām. Turpmākajā atbilstības pārbaudē Komisijas dienesti novērtēja šo paziņoto valsts transponēšanas pasākumu atbilstību direktīvas noteikumiem un pienākumiem. Komisija 2021. gada decembrī uzsāka pienākumu neizpildes procedūru par nepareizu transponēšanu pret citām 8 dalībvalstīm.

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES, OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.

(23) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/785 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Savienības Krāpšanas apkarošanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 250/2014 (OV L 172, 17.5.2021., 110. lpp.).

(24) Komisijas dienestu 2021. gada 20. septembra darba dokuments “Commission Anti-Fraud Strategy (CAFS) Action Plan – State of Play June 2021” (SWD(2021)0262).

(25) 2022. gada 16. februāra spriedums, Ungārija pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, C-156/21, ECLI: EU:C:2022:97 un 2022. gada 16. februāra spriedumu Polijas Republika pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, C-157/21, ECLI: EU:C:2022:98.

(26) 2022. gada 16. februāra spriedums, Ungārija pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, C-156/21, ECLI: EU:C:2022:97, 132. punkts.

16.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/150

P9_TA(2023)0019

Mazapjoma zvejas stāvoklis ES un nākotnes perspektīvas

Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūcija par mazapjoma zvejas stāvokli ES un nākotnes perspektīvām (2021/2056(INI))

(2023/C 214/14)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 9. marta jūrlietu ekonomikas dokumentu Nr. 08/2020 “The EU fishing fleet 2020: Trends and economic results” (“ES zvejas flote 2020. gadā: tendences un ekonomiskie rezultāti”) (1),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. jūnija paziņojumu “Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2021. gada ievirzes” (COM(2020)0248),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 38.–44. pantu un 349. pantu,

—

ņemot vērā 4. apsvērumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (2) (KZP regula), kurā noteikts, ka KZP būtu jāveicina ilgtermiņa vides, ekonomiskā un sociālā ilgtspēja un pietiekami augsts dzīves līmenis zvejniecības nozarē nodarbinātajiem, tostarp mazapjoma zvejniecībās, un 33. apsvērumu, kurā noteikts, ka piekļuvi zvejniecībai vajadzētu balstīt uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, tostarp kritērijiem, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, un ka dalībvalstīm būtu jāveicina atbildīga zveja, sniedzot stimulu tiem operatoriem, kas zvejo, nodarot vismazāko kaitējumu videi un sniedzot vislielākos ieguvumus sabiedrībai,

—	ņemot vērā KZP regulas 17. pantu, kurā norādīts, ka dalībvalstis, piešķirot tām pieejamās zvejas iespējas, piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (3) (TKO regula),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (4),

—

ņemot vērā grozījumus, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2021. gada 11. martā, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139 (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulu (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (6) (EJZAF regula),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (7) (EJZF regula),

—	ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par stratēģiju “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā (8),

—	ņemot vērā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) 2019. gada 20. augusta publikāciju “The 2019 Annual Economic Report on the EU Fishing Fleet (STECF 19-06)” (“2019. gada ekonomikas ziņojums par ES zvejas floti (ZZTEK 19-06)” (9),

—	ņemot vērā ZZTEK 2019. gada 26. septembra ziņojumu “Social data in the EU fisheries sector (STECF 19-03)” (“Sociālie dati ES zivsaimniecības nozarē (ZZTEK 19-03)” (10),

—	ņemot vērā ZZTEK 2021. gada 8. decembra ziņojumu “The 2021 Annual Economic Report on the EU Fishing Fleet (STECF 21-08)” (“2021. gada ekonomikas ziņojums par ES zvejas floti (ZZTEK 21-08)” (11),

—	ņemot vērā ZZTEK 2020. gada 10. decembra ziņojumu “Social dimension of the CFP (STECF 20-14)” (“KZP sociālā dimensija (ZZTEK 20-14)” (12),

—	ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2016. gada 7.–9. martā Alžīrā notikušās reģionālās konferences “Ilgtspējīgas mazapjoma zvejas nākotnes veidošana Vidusjūrā un Melnajā jūrā” secinājumus,

—	ņemot vērā ANO 14.b ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), kurā aicināts nodrošināt mazapjoma nerūpnieciskajā zvejā iesaistītajiem zvejniekiem piekļuvi jūras resursiem un to tirgiem,

—	ņemot vērā FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par ilgtspējīgas mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā,

—	ņemot vērā FAO ziņojumu “The State of World Fisheries and Aquaculture 2020: Sustainability in Action” (“Stāvoklis 2020. gadā zvejniecības un akvakultūras nozarē pasaulē: ilgtspēja darbībā”),

—	ņemot vērā to, ka ANO ir pasludinājusi 2022. gadu par Starptautisko mazapjoma zvejas un akvakultūras gadu,

—	ņemot vērā 7. vides rīcības programmu (VRP) un tajā nostiprinātos jēdzienus, piemēram, planētas iespēju robežas un ekoloģisko iespēju robežas,

—	ņemot vērā publikāciju “Small-Scale Fisheries in Europe: Status, Resilience and Governance” (“Mazapjoma zivsaimniecība Eiropā: stāvoklis, noturība un pārvaldība”) (13),

—	ņemot vērā MedFish4Ever ministru deklarāciju un ceļvedi (14),

—	ņemot vērā EJZF 2020. gada īstenošanas ziņojumu (15),

—	ņemot vērā ministru 2018. gada deklarāciju par reģionālo rīcības plānu mazapjoma zvejai Vidusjūrā un Melnajā jūrā,

—	ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2018. gada pētījumu “Relative Effects of Fisheries Support Policies” (“Zivsaimniecības atbalsta politikas reģionālā ietekme”) (16),

—

ņemot vērā zinātnisko rakstu “Small-scale fisheries access to fishing opportunities in the European Union: Is the Common Fisheries Policy the right step to SDG14b?” (“Mazapjoma zvejnieku piekļuve zvejas iespējām Eiropas Savienībā: vai kopējā zivsaimniecības politika ir pareizais solis ceļā uz 14.b IAM sasniegšanu?”) (17),

—	ņemot vērā zinātnisko rakstu “Defining Small-Scale Fisheries and Examining the Role of Science in Shaping Perceptions of Who and What Counts: A Systematic Review” (“Neliela apjoma zvejniecības noteikšana un zinātnes lomas izpēte uztveres veidošanā: sistemātisks pārskats”) (18),

—	ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas uzdevumā veikto 2017. gada pētījumu “Small-scale Fisheries and “Blue Growth” in the EU” (“Mazapjoma zivsaimniecība un jūras nozaru izaugsme ES”) (19),

—

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas uzdevumā veikto 2021. gada pētījumu “Workshop on electronic technologies for fisheries – Part III: Systems adapted for small-scale vessels” (“Darbaseminārs par zvejniecības elektroniskajām tehnoloģijām. III daļa: sistēmas, kas pielāgotas mazapjoma zvejas kuģiem”) (20),

—	ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas uzdevumā veikto 2021. gada jūlija pētījumu “Impacts of the COVID-19 pandemic on EU fisheries and aquaculture” (“Covid-19 pandēmijas ietekme uz ES zvejniecību un akvakultūru”) (21),

—	ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par mazapjoma un nerūpniecisko zveju un kopējās zivsaimniecības politikas reformu (22),

—	ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par piekrastes mazapjoma zvejas inovāciju un diversifikāciju no zivsaimniecības atkarīgos reģionos (23),

—	ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par zvejas tūrisma lomu zivsaimniecības nozares dažādošanā (24),

—	ņemot vērā 2021. gada 14. septembra rezolūciju par virzību uz spēcīgāku partnerību ar ES tālākajiem reģioniem (25),

—	ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par tematu “Zvejnieki par nākotni: jaunas darbaspēka paaudzes piesaistīšana zvejniecības nozarei un darbvietu radīšana piekrastes kopienās” (26),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0291/2022),

tā kā EJZAF regulā “mazapjoma piekrastes zveja” ir definēta kā zvejas darbības, ko veic zvejai jūrā un zvejai iekšējos ūdeņos paredzēti zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, kā arī zvejnieki, kuri zvejo no krasta, tostarp gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācēji, un tā kā šī ir vienīgā piekrastes zvejas definīcija, kas ir noteikta ES tiesību aktos;

tā kā pašreizējā mazapjoma zvejas definīcija, kas iekļauta EJZF regulā un EJZAF regulā, izslēdz noteiktus kuģu veidus, piemēram, tos, kas izmanto dažus tradicionālos zvejas rīkus, un tiem savukārt ir grūti saņemt ES finansējumu šīs izslēgšanas dēļ; tā kā šāda izslēgšana arī mazina mazapjoma zvejas pamanāmību un tās klātbūtni ES statistikā, jo šīs vienības netiek uzskatītas par piederīgām nozarei;

tā kā ir citas, mazāk stingras pieejas mazapjoma, nerūpnieciskās un piekrastes zvejas definīcijai, piemēram, FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par ilgtspējīgas mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā vai Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas darba grupā par mazapjoma zveju;

tā kā lielākajā daļā dalībvalstu mazapjoma zvejas raksturīgās iezīmes pārsniedz EJZAF definīciju, jo valdības piemēro virkni papildu kritēriju, tostarp attiecībā uz atļautajiem zvejas rīkiem, maksimālo kuģa garumu, dzinēja jaudu, maksimālo zvejas reisu ilgumu, attālumu no ostas, kurā kuģi var darboties, darbības apgabalu, maksimālo atļauto pārvietošanās laiku un kuģa īpašumtiesībām;

tā kā pašreizējā KZP nav pienācīgi definēts jēdziens “nerūpnieciskā zveja”, “nerūpnieciskā zveja” vai “piekrastes zveja”, pamatojoties tikai uz kuģa garumu, savukārt citas piemērotākas un aktuālākas šāda veida zvejas definīcijas ir noteiktas starptautiskās konvencijās; tā kā būtu jāpārskata Eiropas nerūpnieciskās zvejas, mazapjoma zvejas un piekrastes zvejas definīcijas;

tā kā 2019. gadā mazapjoma zvejas nozari ES 28 dalībvalstīs veidoja 42 838 kuģu flote, kas nodrošināja tikai 7,5 % no bruto tilpības un 5,4 % no izkrautā svara visās dalībvalstīs, un tajā bija nodarbināti 62 650 zvejnieki, kas veido 75 % no aktīvajiem zvejas kuģiem un 48 % no apkalpes; tā kā liela mēroga flote veidoja 19 % no kopējā kuģu skaita un 67 % no bruto tilpības, nodarbinot 46 % no visiem zvejniekiem un veidojot 81 % no dalībvalstīs reģistrētā izkrautā svara; tā kā tāljūras flotē bija tikai 259 reģistrēti kuģi, kas veido mazāk nekā 1 % no kopējā kuģu skaita, bet nodrošina 19 % no bruto tilpības un 14 % no dalībvalstīs reģistrētā kopējā izkrautā svara;

tā kā papildus ļoti ierobežotajiem resursiem, kas ir pieejami kuģu atbalstam no EJZF (500 miljoni EUR), un kopumā zemajam izpildes līmenim mazapjoma zveja, neraugoties uz tās lielumu un nozīmi, ir vismazāk atbalstītais segments, kas saņem vismazāko līdzekļu daļu: tā veido 38 % no kopējā ar kuģiem saistīto darbību skaita, kas savukārt veido tikai 25 % no kopējiem EJZF izdevumiem par kuģiem;

H.	tā kā Eiropas flote pēdējos gados ir turpinājusi sarukt un 2020. gadā izkrauto zivju vērtība samazinājās par 17 %, nodarbinātība — par 19 % un peļņa salīdzinājumā ar 2019. gadu — par 29 % (27);

I.	tā kā mazapjoma zvejas flote ir flote ar visierobežotākajiem finanšu resursiem;

tā kā mazapjoma zvejas tipiskās iezīmes ietver tās nelielo ietekmi uz vidi, sezonālo daudzveidību zvejoto sugu, zvejas vietu un zvejas rīku ziņā, ražošanas darbību nelielo apmēru, dažādu sugu bioloģisko un migrācijas ciklu ievērošanu, pateicoties to daudzpusīgajam raksturam un ļoti selektīvai zvejas rīku izmantošanai, zemo piezvejas un izmetumu līmeni un spēju radīt lielākus ieņēmumus no ieguldītā euro, lielāku nozveju uz vienu patērētās degvielas litru un lielāku sociālekonomisko vērtību par kilogramu izkrauto zivju;

tā kā ir pienācīgi jāņem vērā ievērojamās atšķirības starp flotēm, flotes segmentiem, dažādu flotes segmentu ietekmi uz vidi, mērķsugām, zvejas rīkiem, produktivitāti un patēriņa izvēli dažādās dalībvalstīs, kā arī zvejas darbību īpašās iezīmes, kas izriet no to sociālās struktūras, tirdzniecības veidiem un strukturālām un dabiskām atšķirībām starp dažādiem zvejas reģioniem;

tā kā mazapjoma zvejas flotes vispārīgās iezīmes ietver ļoti vecus segmentus un nepiemērotas tehnoloģijas, un tas akcentē nepieciešamību pēc īpašas atbalsta programmas mazapjoma zvejai un spēcīga publiskā finansiālā atbalsta tās modernizācijai un attīstībai, bez kuras tiks apdraudēta tās nepārtrauktība;

M.	tā kā EJZAF regula uzliek dalībvalstīm pienākumu ņemt vērā mazapjoma piekrastes zvejas īpašās vajadzības, veicot situācijas analīzi attiecībā uz regulā minētajām stiprajām pusēm, vājajām pusēm, iespējām un apdraudējumiem;

tā kā 2019. gadā 64,9 % kuģu ES 28 dalībvalstu zvejas flotē bija vismaz 25 gadus veci (28) un vidējais flotes vecums bija 29,9 gadi (29), bet mazapjoma zvejas flotei — 32,5 gadi, un tas noteikti nozīmē, ka ļoti nozīmīga flotes daļa ir ļoti veca un ka tādējādi netiek garantēti labākie drošības un ekspluatācijas apstākļi, palielinot ar to saistītos riskus un padarot operācijas dārgākas;

O.	tā kā mazapjoma zvejā iesaistītie zvejnieki ir vecāki nekā citos zvejas veidos nodarbinātie zvejnieki — 72 % mazapjoma zvejas speciālistu ir vecāki par 40 gadiem un 11 % ir vecāki par 65 gadiem;

tā kā pašreiz pieejamo ierobežoto statistikas datu dēļ ir grūti veikt precīzu analīzi par sieviešu lomu zvejniecībā; tā kā tomēr empīriski pierādījumi liecina, ka sievietēm ir nozīmīga loma mazapjoma zvejā, jo viņas dažās kopienās ieņem nozīmīgāku lomu zvejas darbībās, viņām ir nozīmīga loma čaulgliemju zvejā un viņas ieņem vadošu lomu uz sauszemes īstenotu zvejas darbību plānošanā un zvejas rīku sagatavošanā, kā arī zivju pārdošanā un apstrādē, jo īpaši konservēšanas nozarē;

Q.	tā kā saskaņā ar ziņojumu par zvejniecības sociālo dimensiju ES sievietes veido 5,4 % no kopējā mazapjoma zvejā nodarbināto personu skaita (vairāk nekā divas reizes vairāk nekā attiecīgie rādītāji attiecībā uz lielapjoma un tāljūras zveju);

R.	tā kā ES zvejniecības nozarei ir būtiska nozīme zivju piegādē iedzīvotājiem un pārtikas līdzsvara saglabāšanā dalībvalstīs un ES kopumā;

S.	tā kā ir jānodrošina, ka KZP atbalstītā zivsaimniecības pārvaldības centralizācija ir saderīga ar vietējo pārvaldību, kas ir būtiska nozares sociālekonomiskās dzīvotspējas nodrošināšanai;

T.	tā kā reģionalizācija ir viens no KZP pīlāriem un decentralizētā pieeja ir īpaši svarīga mazapjoma piekrastes zvejas nozarei, ņemot vērā zivsaimniecības nozares atšķirības atsevišķās dalībvalstīs;

U.	tā kā vietējai kopīgai pārvaldībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu mazapjoma zvejas segmenta līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā;

V.	tā kā tādēļ KZP nepiedāvā skaidru un diferencētu tiesisko atbalstu mazapjoma zvejai, kas varētu palīdzēt nodrošināt tās sociālekonomisko dzīvotspēju; tā kā dalībvalstis arī nav ieviesušas efektīvus pasākumus šāda veida zvejai;

tā kā daudzos Eiropas piekrastes reģionos, jo īpaši Vidusjūras reģionā, mazapjoma zveja un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vākšana notiek ekonomiskās, sociālās un vides dimensijas krustpunktā, sniedzot būtisku ieguldījumu sociālekonomiskajā labklājībā, nodarbinātībā un ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanā dažādos piekrastes reģionos un tālākajos reģionos, kuri bieži saskaras ar strukturāliem ierobežojumiem un kuriem ir vajadzīgs atbalsts, lai izmantotu ekonomikas dažādošanas iespējas;

tā kā tādēļ ienākumus no zvejniecības nevajadzētu uzskatīt tikai par peļņu, jo tie arī veicina tāda dzīvesveida saglabāšanu, kam ir milzīga kultūras un vēsturiska vērtība daudzās piekrastes kopienās, vienlaikus nodrošinot svarīgu sociālās un ekonomiskās drošības tīklu; tā kā šajā ziņā mazapjoma zveja ir risinājums aizvien lielākai iedzīvotāju skaita sarukšanai, sabiedrības novecošanās parādībai un pieaugošajam bezdarbam, kas ir galvenās problēmas lielākajā daļā Eiropas valstu un salu piekrastes reģionu; tā kā mazapjoma zvejas ietekme uz piekrastes teritoriju sociālo un kultūras mantojumu ir ārkārtēja un daudzveidīga;

tā kā mazapjoma zvejai var būt būtiska nozīme IAM sasniegšanā, kā skaidri atzīts 14.b mērķī; tā kā mazapjoma zveja var sniegt ieguldījumu arī citās politikas jomās, kas ir IAM pamatā, piemēram, 2. IAM “Bada izskaušana” un 2.3. apakšmērķa sasniegšanā, 5. IAM “Dzimumu līdztiesība” un 5.a un 5.b apakšmērķa sasniegšanā, 8. IAM “Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme” un 8.5. apakšmērķa sasniegšanā un visa 13. IAM “Klimata politika” sasniegšanā;

Z.	tā kā zvejniekiem ir jūras sarga loma un zvejniecība palīdz nodrošināt ar proteīniem bagātu pārtiku veselīgam un sabalansētam uzturam;

AA.	tā kā lielākā daļa negadījumu un starpgadījumu uz zvejas kuģiem ir cilvēka faktoru (62,4 %) rezultāts un otrs visbiežāk sastopamais cēlonis ir sistēmas/aprīkojuma atteices (23,2 % gadījumu);

AB.	tā kā daudzos gadījumos mazapjoma zveja tiek veikta tikai ar vienu speciālistu uz kuģa;

AC.

tā kā ar drošību un komfortu saistītos mazapjoma zvejas flotes jautājumus nevar aplūkot izolēti no zvejas piepūles un zivju ieguves apmēra; tā kā šajā sakarā bruto tilpības ierobežojums kā zvejas kapacitātes noteikšanas kritērijs negatīvi ietekmē mazapjoma zvejas flotes drošību un komfortu, jo tas ierobežo stimulu aizstāt un modernizēt kuģus vai palielināt pieejamo telpu, lai uzlabotu apkalpes komfortu, drošību un galu galā nozares pievilcību, jo īpaši jauniešu un sieviešu vidū;

AD.

tā kā šādus ar drošību saistītus jautājumus nevar aplūkot izolēti no mazapjoma zvejas flotes īpatnībām dalībvalstīs, piemēram, no tā, ka flote var būt pakļauta augstam riska līmenim, jo nozarei trūkst specializētu drošības ieteikumu, darbības tiek veiktas vienatnē, darba laiks ir ilgs vai pastāv risks, ka zvejnieks var sapīties aprīkojumā; tā kā ekspluatācijas apstākļi flotei ir atšķirīgi; tā kā daļa flotes darbojas pludmalēs vai ostās, kur darbības apstākļi ļoti bieži ir nestabili; tā kā, ņemot vērā šo situāciju, būtu jāapsver dzinēju jaudas pielāgošana flotes īpatnībām un darbības apstākļiem, nepalielinot zvejas intensitāti vai nozvejas apmēru, lai padarītu flotes apstākļus drošākus, ieejot ostā un izejot no tās;

AE.

tā kā šie aspekti, kas saistīti ar dzinēja jaudas palielināšanu īpašu drošības apsvērumu dēļ, būtu jāfinansē no subsīdijām un noteiktos apstākļos EJZAF tie būtu jāatbalsta ar noteikumu, ka tie nepalielina zvejas intensitāti vai spēju zvejot zivis; tā kā šo iemeslu dēļ EJZAF atbalstam vajadzētu būt pieejamam arī ostu bagarēšanas darbībām;

AF.	tā kā mazapjoma zveja ir daudz vairāk atkarīga no jūras apstākļiem nekā lielapjoma zveja, kas atkarībā no kuģa veida un zvejas rīkiem rada lielākus pārkāpumus zvejas periodos, tādējādi ietekmējot darba dienu skaitu gadā, kad ir iespējama kuģošana;

AG.	tā kā nerūpnieciskā zveja ir ilgtspējīga zveja zivju krājumu bioloģiskās pārvaldības, resursu un selektivitātes ziņā, kā arī sociāli un ekonomiski, un visi šie faktori veicina šīs darbības spēcīgo iesakņotību;

AH.

tā kā faktori, kas rada spiedienu uz zivju krājumiem un kas arī rada tiešu un netiešu kaitējumu zivsaimniecībām, ir piesārņojums, dzīvotņu zudums, jūras satiksme un konkurence par telpu, kā arī klimata pārmaiņas, kuru būtiska ietekme ir ūdens temperatūras paaugstināšanās, paskābināšanās, okeāna straumju izmaiņas, sugu asinhronitāte un svešzemju sugu parādīšanās;

AI.	tā kā ir jāpalielina spējas pielāgoties klimata pārmaiņām un krīzēm un mazināt to sekas, pieņemot pasākumus piekrastes kopienu noturības stiprināšanai;

AJ.	tā kā mazapjoma zvejai ir arī potenciāls veicināt dekarbonizāciju un palielināt energoefektivitāti un tādējādi arī klimata pārmaiņu mazināšanas centienus;

AK.	tā kā mazapjoma zveja ir ļoti svarīga ES, jo īpaši virknei zvejnieku kopienu, kopā ar lielapjoma un tāljūras zveju;

AL.	tā kā vēl ir jāatrisina daudzi sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanās iemesli šajā nozarē, tostarp nepieciešamība stiprināt zvejnieku pozīciju piegādes ķēdē;

AM.	tā kā ražotāju organizāciju, apvienību un zvejas ģilžu atzīšana ļautu tām piekļūt finansiālam atbalstam un to aktīvas līdzdalības veicināšana, izmantojot kopīgu pārvaldību, varētu nepārprotami uzlabot nozares ienākumus;

AN.	tā kā mazapjoma, nerūpnieciskās un piekrastes zvejas ienākumus ietekmē svārstīgas cenas un krasas tirgus svārstības, kas ir jutīgas pret daudziem ārējiem faktoriem, piemēram, Covid-19 pandēmiju;

AO.	tā kā dažādās ienākumu un algu sistēmas zivsaimniecības nozarē ir ļoti mainīgas un lielā mērā atkarīgas no jūras piedāvātajām zvejas iespējām, un tas ir viens no faktoriem, kas padara to mazāk pievilcīgu jaunajām paaudzēm;

AP.

tā kā zivsaimniecības nozares profesionāļi bieži saņem zemu atalgojumu un viņiem nākas saskarties ar sarežģītiem, bieži vien nestabiliem darba apstākļiem profesijā, kas joprojām ir bīstamākā pasaulē, savukārt pieaugošās izmaksas, kas saistītas ar zvejniecības uzņēmējdarbības uzsākšanu, apvienojumā ar pieaugošo koncentrāciju nozarē padara to mazāk pievilcīgu, jo īpaši jauniešiem;

AQ.

tā kā tirgos bieži dominē neliels skaits vispāratzītu produktu un mazapjoma zvejas produktiem, kas piedāvā ilgtspējīgu alternatīvu stipri izmantotām sugām, no tirgvedības viedokļa netiek pievērsta pietiekama uzmanība; tā kā patērētājiem bieži vien tiek liegts iegūt pilnīgu informāciju par produktu, ko viņi pērk, vai par izmantoto ražošanas sistēmu un zvejas rīkiem;

AR.	tā kā mazapjoma zvejas ilgtspējīga rentabilitāte ir svarīga, lai palielinātu nozares pievilcību;

AS.	tā kā mazapjoma kuģus vissmagāk skar problēmas, kas saistītas ar zvejas licenču piešķiršanu Apvienotās Karalistes ūdeņos, jo tiem ir grūti pierādīt savu zvejas vēsturi;

AT.	tā kā mazapjoma zvejas uzņēmumi bieži ir nepietiekami kapitalizēti vai nepietiekami finansēti un tiem ir ļoti ierobežota piekļuve pamata grāmatvedības instrumentiem, kredītiem, mikrofinansējumam un apdrošināšanai;

AU.

tā kā mazapjoma zvejas nozare joprojām saskaras ar ekonomiskām grūtībām un ievērojamu ieņēmumu samazinājumu, ko izraisījis būtisks darbības izmaksu pieaugums un citi atbildību pastiprinoši faktori, piemēram, pirmās pārdošanas zivju vērtības samazināšanās un degvielas cenu pieaugums; tā kā šie un citi faktori ir padarījuši mazapjoma zveju arvien vairāk atkarīgu no degvielas subsīdijām un bieži liek zvejniekiem palielināt zvejas intensitāti, lai padarītu savu darbību ekonomiski dzīvotspējīgu;

AV.	tā kā LESD un EJZAF regula paredz īpašu atbalstu ES tālākajiem reģioniem;

AW.

tā kā mazapjoma zvejas nozare tradicionāli ir cietusi no organizatoriskās kapacitātes trūkuma; tā kā galvenie faktori, kas ierobežo mazapjoma zvejas kolektīvo rīcību, ir lielais skaits mazapjoma zvejas nozares dalībnieku apvienojumā ar to ģeogrāfisko izkliedētību, uzņēmumu veids, proti, tas, ka tie galvenokārt ir mazie ģimenes uzņēmumi, tas, ka trūkst apmācīta personāla, kas varētu uzņemties vadības pienākumus, un finansiālā atbalsta trūkums mazapjoma zvejas organizācijām, lai tās varētu piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā;

AX.

tā kā zivsaimniecības zinātnieki un zivsaimniecības pārvaldnieki valsts un ES līmenī kopumā nav ņēmuši vērā mazapjoma zvejas uzraudzību un kontroli; tā kā būtu jāuzlabo mazapjoma zvejas uzraudzība un kontrole, lai pamatotu ES zivsaimniecības ilgtspējīgu pārvaldību un vajadzības gadījumā sniegtu pierādījumus par zvejas darbībām;

AY.	tā kā ir vajadzīgas lielākas investīcijas, lai veiktu jaunākos pētījumus un uzlabotu izpratni par dabas resursu, jūras ekosistēmu un jo īpaši zivju krājumu stāvokli, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

AZ.

tā kā pārvaldības stratēģijas, kuru pamatā ir tikai zvejas dienu samazināšana, piemēram, tās, ko piemēro Vidusjūras rietumdaļā, nodara kaitējumu mazapjoma zvejas nozarei; tā kā šādi pastāvīgi samazinājumi apvienojumā ar jau tā nestabilo situāciju, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, var izraisīt lielas nozares daļas sabrukumu, jo tā vairs nevarētu sasniegt minimālo rentabilitātes slieksni, kas garantē tās izdzīvošanu; tā kā šie samazinājumi rada arī daudzus jautājumus, piemēram, bažas par drošību uz kuģa, paaugstinātu traumu risku, nelegālās zvejas pieaugumu un bezdarba sociālās sekas;

BA.

tā kā zvejnieku asociācijas, piemēram, ģildes, dažās dalībvalstīs ir pārtikas sistēmas būtiskas dalībnieces un darbojas kā bezpeļņas sociālās ekonomikas struktūras, kas pārstāv zivsaimniecības nozari, jo īpaši maza mēroga piekrastes flotes un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācējus, veicot vispārējas nozīmes funkcijas jūras zvejniecības nozares un zivsaimniecības nozares darba ņēmēju interesēs, kā arī veic ar darījumdarbību saistītus uzdevumus, piemēram, produktu tirgvedību un konsultatīvu un pārvaldības pakalpojumu sniegšanu;

BB.

tā kā ir jānosaka tāda zivsaimniecības resursu pārvaldības politika, kurā tiek ievērota kolektīva piekļuve zvejas resursiem, kuras pamatā galvenokārt ir to bioloģiskie aspekti un kura izpaužas kā kopīga zvejniecības pārvaldības sistēma, kas ņem vērā zvejas resursu un attiecīgo jūras apgabalu īpašos apstākļus, efektīvi iesaistot šajā nozarē strādājošos;

BC.

uzsver, ka stratēģijā “No lauka līdz galdam” tiek mudināts atzīt tādas asociācijas kā ģildes ES tiesību aktu satvarā un tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt finansiālu palīdzību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro ražotāju organizācijām; tā kā Komisijai ir lūgts pieņemt iniciatīvu šajā sakarā;

BD.	tā kā nerūpnieciskiem zvejniekiem ir vajadzīga apmācība, tostarp jaunu prasmju attīstīšana;

BE.	tā kā sieviešu darbs sniedz pievienoto vērtību nerūpnieciskās zivsaimniecības nozarē;

BF.

tā kā mazapjoma zvejas nozare arvien vairāk konkurē ar citām zilās ekonomikas darbībām, kā arī ar atjaunojamo energoresursu interesēm, kas ietekmē daudzas darbības piekrastē, pludmalēs vai ostu teritorijās, tādējādi potenciāli pārņemot teritorijas, kuras iepriekš gandrīz pilnībā tika izmantotas mazapjoma zvejai, un līdz ar to izraisot pārvietošanu un jūras un piekrastes sagrābšanu;

BG.	tā kā ģentrifikācijas procesi, kas notiek daudzās piekrastes teritorijās, rada risku, ka mazapjoma zvejnieki arvien vairāk nevar atļauties dzīvot piekrastes teritorijās un ir spiesti pārcelties uz dzīvi tālu no darba vietas, tādējādi padarot viņu darbību vēl sarežģītāku un neērtāku;

BH.

tā kā pastiprināta koncentrēšanās uz saglabāšanu, ko veicina ES, īpaši ietekmē mazapjoma zveju, piemēram, aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) un AJT tīklu īstenošanu, kas ietekmē mazapjoma zveju, ierobežojot ar to saistītās darbības un ierobežojot mobilitāti; tā kā šīs politikas izstrādē reti tiek ņemta vērā ietekme uz šo segmentu, un šo aspektu vēl vairāk pasliktina tas, ka segmenta dalībnieki nav pienācīgi iesaistīti šajos procesos (30);

BI.	tā kā zvejniecības nozare kopumā un jo īpaši mazapjoma zveja nav pietiekami pārstāvēta zivsaimniecības pārvaldības politikas un jūras telpas izmantošanas politikas veidošanā;

BJ.

tā kā ir dažādu veidu zvejniecības organizācijas, kurās ir dažādi dalībnieku līmeņi, kas pārstāv mazapjoma zveju: cita starpā no ražotāju organizācijām līdz zvejnieku apvienībām, kuģu īpašnieku apvienībām un kooperatīviem; tā kā daudzi mazie kuģu īpašnieki nav saistīti ne ar vienu organizāciju; tā kā zivsaimniecības nozares profesionāļi ir pārstāvēti zivsaimniecības arodbiedrībās; tā kā nozarei pašai būtu jānosaka, kā tā organizē savu darbību;

BK.

tā kā attiecīgo datu sadalījums ir nepietiekams un tas apgrūtina piekļuvi detalizētai informācijai, jo īpaši attiecībā uz mazapjoma zveju, un kavē analīzi, jo īpaši attiecībā uz sadalījumu cita starpā tādās kategorijās kā uzņēmumi, kuģu īpašnieki, zvejas speciālisti, kuģi, zvejas rīki, darba apstākļi, vecums un dzimums,

Mazapjoma zvejas stiprināšana visā vērtību ķēdē, augstāku zivsaimniecības ienākumu veicināšana un ienākumu dažādošanas iespēju nodrošināšana

uzskata, ka mazapjoma, piekrastes un nerūpnieciskās zvejas nākotne ir atkarīga ne tikai no ilgtermiņa un ilgtspējīgiem pasākumiem, bet arī no tūlītējiem, jēgpilniem un efektīviem pasākumiem, lai palielinātu zvejnieku peļņas daļu, to panākot ar kvotas palielināšanu atbilstīgi zinātniskajiem ieteikumiem; uzskata, ka ir jāuzlabo nozares organizatoriskās un komerciālās spējas un profesijas pievilcība, jānodrošina apmācība un mērķtiecīgs atbalsts jauniešiem un jāuzlabo darbības apstākļi, jo īpaši sieviešu iekļaušanai uz kuģiem un nozarē kopumā, kā arī jāstiprina tās pozīcija piegādes ķēdē; tādēļ aicina Komisiju, strādājot ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, EJZAF satvarā izveidot un īstenot mazapjoma, nerūpnieciskās un piekrastes zvejas atbalsta mehānismus, kas dotu iespēju risināt šā nozares segmenta specifiskās problēmas;

uzskata, ka mazapjoma zvejas nākotnes labā ir nepieciešams, lai KZP satvarā tiktu atzīts tās īpašais raksturs un pašreizējie instrumenti tiktu pielāgoti tā, lai apmierinātu šīs nozares vajadzības;

uzsver, ka ir vajadzīga kopēja, plašāka un piemērotāka mazapjoma, nerūpnieciskās un piekrastes zvejas definīcija; uzsver, ka šādai definīcijai vajadzētu būt pragmatiskai, izmērāmai un skaidrai; uzsver arī to, ka definīcijai būtu jāizriet no pienācīga novērtējuma, kurā ņemtas vērā citas mazapjoma zvejas segmenta īpašības un kritēriji, kas nav kuģu garums, lai ES mazapjoma zvejas definīciju pielāgotu konkrētā segmenta reālajai situācijai, kā tas jau ir izdarīts dažās starptautiskās konvencijās, piemēram, Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) vai Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisijā (GFCM), iekļauto spēkā esošo definīciju gadījumā;

uzsver, ka šī definīcija būtu jāiekļauj horizontālākā regulā, piemēram, KZP regulā, lai aptvertu visu ES zivsaimniecības tiesību aktu kopumu; uzskata, ka jebkādām izmaiņām definīcijā nevajadzētu ietekmēt EJZAF īstenošanu pašreizējā periodā; aicina Komisiju risināt šo jautājumu turpmākajā KZP regulas pārskatīšanā;

apstiprina, ka ir jāstiprina un jāsaīsina nozares vērtību ķēde starp ražotāju un patērētāju, tādējādi palielinot zvejnieku iespējas veikt tiešo pārdošanu patērētājam un samazinot starpnieku skaitu, lai ideālā gadījumā sasniegtu situāciju, kurā ražotājs spēj produktu tieši piegādāt galapatērētājam; uzsver, ka ir jāveicina tirgvedības stratēģijas, tostarp veicinot jaunus izplatīšanas kanālus, un jāveicina mehānismi produktu diferenciācijas uzlabošanai, lai sniegtu maksimālu labumu zvejniekiem, palielinātu rentabilitāti, atbalstītu augstāku atalgojumu un veicinātu taisnīgu un pienācīgu pievienotās vērtības sadali zvejniekiem;

aicina taisnīgāk un pareizāk sadalīt pievienoto vērtību nozares vērtības ķēdē un apsvērt dažādus intervences veidus, piemēram, garantētas cenas vai cenu vadlīnijas, kurās kā viens no faktoriem ir jāņem vērā ražošanas izmaksas, lai sasniegtu iepriekšminēto mērķi un palielinātu zvejnieku ienākumus; atkārtoti norāda, ka gadījumos, kad ķēdē rodas nopietna nelīdzsvarotība, dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarām iejaukties;

uzsver, ka mazapjoma zveja ir vājākais segments vērtības ķēdē un tirgvedības pasākumi bieži vien dod priekšroku pircēja, nevis zvejnieku interesēm, jo viņi nekontrolē cenas vai to dara minimāli un tas savukārt nodrošina nelielu peļņu no pārdotajiem produktiem;

aicina ES vai dalībvalstu līmenī veikt pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vai radīt izcelsmes tirgus, tādējādi atbalstot preferenciālus īsās pozīcijas pārdošanas kanālus tradicionālajiem produktiem; uzsver, ka ir svarīgi veicināt un aizsargāt mazapjoma zvejā nozvejoto zivju īpašības, piemēram, svaigumu, sezonalitāti, kultūras mantojumu un ilgtspēju; aicina tirdzniecības izstādēs, mazos veikalos un restorānos vairāk atbalstīt šādus produktus, ņemot vērā iedzīvotāju ēšanas paradumus, lai maksimāli palielinātu vietējo zivsaimniecības produktu vērtību un veicinātu vietējo attīstību; uzstāj uz vietējo zvejas produktu popularizēšanas kampaņu izveidi, pilnībā izmantojot tirgu kopīgo organizāciju (TKO) un KZP;

uzsver nepieciešamību veicināt produktu dažādošanu, izmantojot iniciatīvas, kuru mērķis ir radīt jaunus tirgus, novērtējot mazāk zināmās ēdamās un patērētās sugas, lai uzlabotu mazapjoma zvejas stāvokli tirgū, mazinātu pieprasījumu pēc produktiem, kuru pastāvīgu piedāvājumu visu gadu var garantēt tikai ar importu, un palīdzētu samazināt zvejas radīto spiedienu uz pārmērīgi izmantotām sugām; atkārtoti norāda, ka ir jāatbalsta arī produktu dažādošanas veicināšana konservēšanas nozarē, proti, izmantojot nepietiekami novērtētas vai mazāk patērētas sugas;

10.

aicina īstenot apmācības programmu viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HORECA) nozarei, nodrošinot zināšanas par jūras produktiem un labu praksi resursu aizsardzībai, jo īpaši palielinot informētību par sugu nepārdošanu un neizmantošanu zvejas aizlieguma sezonā;

11.

uzsver, ka ir svarīgi īstenot inovatīvus projektus mazumtirdzniecības nozarē, uzsverot sadarbību ar zvejnieku ģildēm un mazapjoma zvejas apvienībām, ar kuru palīdzību tiek uzturētas ciešas attiecības ar galapatērētāju;

12.

aicina dalībvalstis un ražotāju organizācijas apsvērt labākus veidus, kā veicināt pārstrādātu zivsaimniecības produktu ar augstāku pievienoto vērtību (arī konservu) tirgvedību, par paraugu ņemot noteiktus lauksaimniecības produktus, un ES zivsaimniecības produktu ārējas veicināšanas programmas, tostarp rīkojot šo produktu prezentācijas starptautiskās izstādēs un gadatirgos;

13.

uzsver, ka jūras produktu nozarei ir ļoti ierobežoti instrumenti, piemēram, marķējumi, kas patērētājiem pieejami, lai novērtētu mazapjoma zvejas segmenta ilgtspējas kritērijus un veicinātu zemas ietekmes produktus; uzsver, ka gadījumos, kad marķējums pastāv, tas var radīt neizdevīgu stāvokli mazapjoma zvejā, jo piekļuve dažiem nepieciešamajiem datiem varētu būt apgrūtinoša vai tiem var trūkt finansiālu spēju uzsākt sertifikācijas procesu;

14.

norāda, ka ir vērienīgi jāpārskata TKO regula, lai palielinātu tās ieguldījumu nozares ienākumu un tirgus stabilitātes nodrošināšanā, kā arī lai uzlabotu zvejas produktu tirgvedību un palielinātu to pievienoto vērtību; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi izveidot sertificētus jūras produktu marķējumus un zivsaimniecības produktu zīmolu mehānismus, kā arī palielināt izsekojamību piegādes ķēdē, kas savukārt uzlabotu patērētāju informēšanu, mudinot viņus pirkt vietēji un ilgtspējīgi iegūtus jūras produktus un palielināt viņu informētību par mazapjoma zvejas produktiem;

15.

aicina ar EJZAF starpniecību veicināt mazapjoma zvejas atbalsta programmas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības pārvaldību un organizatoriskās spējas, samazinātu ražošanas izmaksas, uzlabotu pirmās pārdošanas cenas un nodrošinātu ekonomisko un vidisko ilgtspēju, jo īpaši ar ilgtspējīgāku un modernāku floti;

16.

uzsver grūtības, ar kurām joprojām saskaras mazapjoma zvejas nozare un kuras var saasināt arī degvielas un citu izejvielu cenu svārstības un pieaugums, kas jo īpaši ietekmē mazāk konkurētspējīgus flotes segmentus, proti, mazapjoma, nerūpniecisko un piekrastes zveju;

Darbības apstākļu uzlabošana un mazapjoma, nerūpnieciskās un piekrastes zvejas nākotnes nodrošināšana

17.

atzinīgi vērtē to, ka EJZAF sniedz iespēju atbalstīt tādu jaunu dzinēju modernizāciju, nomaiņu vai iegādi, kas emitē mazāk CO2, tostarp dzinējus, kuros izmanto jaunas energoefektīvas tehnoloģijas, un benzīna dzinēju pārveidošanu; uzskata, ka būtu jāizmanto augstākās pašreizējās līdzfinansējuma likmes; brīdina, ka daudzi no šiem alternatīvajiem motorizācijas risinājumiem vēl nav pietiekami izstrādāti vai ietver ievērojamu bruto tonnāžas pieaugumu, piemēram, dažu elektromotoru gadījumā;

18.

uzsver, ka dažos reģionos lielākā daļa mazapjoma zvejas nozares ir atkarīga no degvielas subsīdijām; brīdina, ka Komisijas priekšlikums Padomes direktīvai, kas pārkārto Savienības noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (COM(2021)0563), atceļot pašreizējo obligāto atbrīvojumu zvejniecības nozarei un ieviešot minimālo nodokļa likmi, apdraud lielākās daļas mazapjoma zvejas segmenta dzīvotspēju, jo šajā segmentā strādājošie nevar veikt ilgus reisus, lai uzpildītu degvielu ostās ar zemākām cenām; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus starptautiskā līmenī un tādēļ turpināt atbrīvot zvejniecības nozari no degvielas nodokļa; uzsver, ka jebkādai jaunai pieejai nevajadzētu radīt slogu mazapjoma zvejai un būtu jākoncentrējas uz alternatīviem risinājumiem, kas ļautu nozarei apvienot taisnīgu pārkārtošanos uz zaļā kursa mērķu sasniegšanu ar spēju attīstīties ekonomiski un garantēt pienācīgus apstākļus saviem darba ņēmējiem; šajā sakarībā, ņemot vērā pašreizējo ārkārtas degvielas cenu inflāciju, uzskata, ka dalībvalstis varētu paredzēt ārkārtas pasākumus, lai sniegtu atbalstu mazapjoma, piekrastes un nerūpnieciskās zvejas segmentam saistībā ar gaidāmajām pieaugošajām ražošanas izmaksām, jo īpaši EJZAF un valstu darbības programmu darbības jomā;

19.

uzsver Covid-19 krīzes radītās grūtības un nopietnās negatīvās ekonomiskās un sociālās sekas zivsaimniecības nozarē un to, cik svarīgi ir, lai dalībvalstis vajadzības gadījumā novirzītu pieejamos valsts un ES līdzekļus, kā arī apsvērtu ārkārtas pasākumu īstenošanu nolūkā palīdzēt zvejniekiem, tostarp darba ņēmējiem, pārvarēt krīzes vai tirgus traucējumus; aicina dalībvalstis izmantot krīzes pārvarēšanas mehānismos pieejamos resursus, lai atbalstītu mazapjoma zveju; uzsver, ka, neraugoties uz krīzi, mazapjoma piekrastes zvejniecības nozare joprojām darbojas, nodrošinot ES iedzīvotājiem piekļuvi jūras produktiem, jo īpaši izolētos piekrastes reģionos, salās un tālākajos reģionos;

20.

mudina dalībvalstis no Atveseļošanas un noturības mehānisma piešķirt līdzekļus investīcijām mazapjoma piekrastes flotē, lai palīdzētu zvejniekiem un ar viņu darbu saistītajiem operatoriem, galvenokārt sievietēm, piemēram, tīkla labotājiem, krastā strādājošiem asistentiem un fasētājiem, kā arī citiem darba ņēmējiem;

21.

mudina Komisiju EJZAF aizgādībā veicināt mazapjoma zvejas nozarei specifisku atbalstu uzglabāšanas un saldēšanas infrastruktūras uzstādīšanai un aukstuma ķēdes uzturēšanai no kuģa klāja līdz galapatērētājam; uzskata, ka šis atbalsts ir izšķirošs elements, kas ļautu mazapjoma zvejas segmentam pilnībā izmantot zivsaimniecības resursus, neiznīcinot vai nenoplicinot krājumus, kā arī nodrošināt regulāru svaigu un augstas kvalitātes produktu piegādi iedzīvotājiem, HORECA nozarei un pārtikas pārstrādes nozarei;

22.

uzskata, ka pienācīgi uzglabāšanas apstākļi ostās varētu atvieglot un garantēt zivju saglabāšanu un veicināt komerciālu izvietošanu, lai, veicot netiešus pasākumus cenu veidošanā, uzlabotu zivju rentabilitāti; šajā sakarībā atgādina par TKO un ražotāju organizāciju piedāvātajām iespējām;

23.

uzskata, ka EJZAF un jaunajām valstu darbības programmām būtu jāstiprina un jāsniedz skaidrs atbalsts mazapjoma zvejai, lai palīdzētu nodrošināt neskaitāmu, tradicionāli no zvejas atkarīgu piekrastes kopienu ilgtspēju un dzīvotspēju, lai risinātu šā segmenta specifiskās problēmas un atbalstītu attiecīgo zvejniecību ilgtspējīgu vietējo pārvaldību;

24.

uzskata, ka atbalsts, ko dalībvalstis sniedz, īstenojot EJZAF, būtu jāmobilizē, lai novērstu strukturālas nepilnības, tādējādi veicinot lielākus ienākumus no zvejas, veicinot darbvietas, kurās tiek ievērotas tiesības šajā nozarē, un nodrošinot taisnīgas cenas ražotājiem, atbalstot saistīto darbību attīstību zvejas augšupējās un lejupējās nozarēs, veicinot piekrastes reģionu attīstību un kohēziju ilgtspējīgas zivsaimniecības satvarā un mazapjoma zvejas nozares nākotnes kontekstā;

25.

uzsver — lai uzlabotu EJZAF finansējuma izpildes līmeni un nodrošinātu, ka mazapjoma zvejai ir pieejams atbalsts, ir jāizskata un jāīsteno pasākumi procedūru racionalizēšanai, tādējādi samazinot birokrātiju, sarežģītību un ar pieteikumiem saistīto apstiprināšanas laiku, jāgroza atbalsta saņemšanas finansēšanas process un jāaizstāj tas ar priekšfinansējuma sistēmu un pilnībā jāizmanto fonda finansējuma maksimālie apmēri;

26.

uzsver, ka ES trūkst instrumenta, kas ļautu izprast EJZF un EJZAF investīciju apmēru mazapjoma zvejas nozarē, finansēto labas prakses piemēru skaitu, konkrētu rezultātu sasniegšanu un to, kā zivsaimniecības vietējās rīcības grupas darbojas un efektīvi īsteno KZP; aicina Komisiju izveidot šādu instrumentu kā būtisku pasākumu, kura mērķis būtu veidot izpratni par to, kā izvērst labu praksi un pārņemt pozitīvas zvejas metodes ES mērogā;

27.

aicina dalībvalstis sniegt tehnisko palīdzību vietējā līmenī, lai atvieglotu mazapjoma zvejnieku piekļuvi ES un valsts finansējumam;

28.

brīdina par mazapjoma zvejas flotē nodarbināto personu lielo vidējo vecumu un šajā sakarībā uzsver, ka šā segmenta zvejas darbība ir jāpadara pievilcīga jauniešiem un sievietēm; uzsver nepieciešamību atjaunot un atjaunināt mazapjoma zvejas floti, lai uzlabotu drošību un dzīves apstākļus uz kuģa, uzlabotu energoefektivitāti un padarītu segmentu videi draudzīgāku, vienlaikus nodrošinot, ka netiek palielināta zvejas jauda kopējā zvejas flotē, un uzlabojot no flotes atkarīgo zvejnieku kopienu sociālo un ekonomisko ilgtspēju; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību risināt situācijas, kad kuģi ir novecojuši un šī iemesla dēļ ir palielinājušās ekspluatācijas, uzturēšanas un pārklasificēšanas izmaksas (ekonomiski un ekoloģiski), kas savukārt apdraud garantētos drošības apstākļus to ekspluatācijas laikā; uzsver, ka bruto tonnāžas kritēriji zvejas kapacitātes mērīšanai, iekļaujot arī apkalpes ērtībām un komfortam paredzētās telpas, varētu kavēt zvejas kuģu modernizāciju un tik ļoti nepieciešamo mazapjoma zvejas flotes darba apstākļu uzlabošanu; šajā sakarībā aicina Komisiju pārskatīt šos kritērijus un citus savstarpēji saistītus noteikumus, lai rastu risinājumu, kas varētu līdzsvarot mazapjoma zvejnieku vajadzības ar nepieciešamību nodrošināt, ka ES flotes zvejas jauda netiek palielināta;

29.

atkārtoti norāda, ka ir nepieciešams atbalsts flotes atjaunošanai un/vai modernizācijai, lai uzlabotu darba apstākļus, darbību drošību un ekonomisko un vides ilgtspēju; tomēr uzsver, ka tas būtu jāpanāk, nepalielinot zvejas jaudu;

30.

uzskata, ka, neņemot vērā nepieciešamību atjaunot floti un uzturēt un uzlabot kuģus, jo īpaši novecojušus un neefektīvus kuģus, tiktu apdraudēta mazapjoma zvejas nākotne, jo īpaši tālākajos reģionos;

31.

norāda, ka EJZAF sniedz iespējas investēt kuģu drošībā, labākos dzīves apstākļos un energoefektivitātē, kas var dot labumu arī mazapjoma piekrastes un nerūpnieciskās zvejas flotei, un ka tam būtu jāpiedāvā arī finansēšanas iespējas kuģu atjaunošanai, pārstrukturēšanai un pārveidošanai un jaunu kuģu iegādei mazapjoma zvejas flotē, jo īpaši apzinātajos gadījumos, kad šī flote ir sasniegusi lielāku vidējo vecumu un negarantē drošības un ekspluatācijas pamatnosacījumus, kā arī pienācīgi pamatotos gadījumos būtu jāpiedāvā finansējuma iespējas dzinēju jaudas palielināšanai, lai nodrošinātu labākus drošības apstākļus uz kuģa darbības laikā, izejot jūrā un ienākot no tās; kā arī palielināt jūrā pavadīto laiku, ja netiek palielināta zvejas piepūle, jo īpaši tālākajos reģionos;

32.

mudina dalībvalstis nodrošināt ES standartu un noteikumu pilnīgu īstenošanu attiecībā uz drošību, darba un dzīves apstākļiem uz zvejas kuģiem;

33.

uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāturpina uzturēt un modernizēt ostas, lai nodrošinātu, ka nozvejas var izkraut droši;

34.

uzsver zivsaimniecības nozares, tostarp mazapjoma, nerūpnieciskās un piekrastes zvejas, sociālekonomisko nozīmi nodarbinātības un sociālās kohēzijas ziņā tālākajos reģionos, kuriem raksturīgi strukturāli ierobežojumi un mazākas ekonomikas dažādošanas iespējas; tādēļ aicina palielināt ES atbalstu mazapjoma zvejai šajos reģionos;

35.

norāda uz atbalstu, ko EJZAF sniedz zivsaimniecības nozarei tālākajos reģionos, lai jo īpaši kompensētu attāluma radītās papildu izmaksas, pārdodot noteiktus zivsaimniecības produktus no dažiem tālākajiem reģioniem;

36.

norāda uz tālāko reģionu zivsaimniecības nozares vērtības ķēdes īpatnībām un uzstāj, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai tos nostiprinātu un atvieglotu tiem tirgu pieejamību, un šo mērķi var sasniegt, ne tikai izveidojot zivsaimniecībām paredzētu POSEI shēmu, bet arī izveidojot līdzīgu shēmu pārvadājumiem;

37.

uzsver tūrisma zvejas potenciālu šajos reģionos, lai piesaistītu profesijai jauniešus un dažādotu zvejnieku ienākumus, nepalielinot viņu zvejas piepūli, ievērojot zvejas piepūles ierobežojumus un palielinot sabiedrības informētību par nozares tradīcijām un jūras pratību; uzsver, ka ir jāgarantē birokrātijas samazināšana saistībā ar šo darbību un jāsniedz ES atbalsts šīm darbībām;

38.

uzskata, ka mazapjoma zvejas nākotnei ir nepieciešams, lai ES noteikumi nodrošinātu normatīvo vidi, kas stiprina zvejnieku pozīciju piegādes ķēdē un nodrošina investīcijas nozares ilgtermiņa ilgtspējai, stabilitātei un ekonomiskajai konkurētspējai;

39.

uzskata, ka zvejniecības politikas mērķos būtu jāiekļauj zivju piegādes nodrošināšana iedzīvotājiem (kā daļa no pārtikas nodrošinājuma un suverenitātes garantēšanas), piekrastes kopienu attīstība, vienlaikus nodrošinot to, ka zvejas darbības tiek īstenotas ekoloģiski atbilstīgos apmēros, un ar zvejniecību saistītu profesiju veicināšana, palielinot to pievilcību; uzsver, ka KZP īstenošanā būtu arī jāatzīst mazapjoma zvejas sociālekonomiskā nozīme zvejnieku kopienās, proti, tas, ka tā nodrošina darbvietas un uzlabo zvejnieku un palīguzdevumus pildošu darba ņēmēju — parasti sieviešu — dzīves apstākļus, nodrošinot labākus darba, dzīves un drošības apstākļus apkalpēm, lai piesaistītu jauniešus un panāktu paaudžu maiņu šajā nozarē, garantējot ilgtspēju un labu resursu saglabāšanu;

40.

atkārtoti norāda, ka zivsaimniecības realitāte ES ir sarežģīta un zvejas flotes, dažādu flotes segmentu ietekme uz vidi, zvejas rīkiem, zivju krājumi un to saglabāšanas stāvoklis, kā arī iedzīvotāju patēriņa ieradumi dažādās dalībvalstīs ir ārkārtīgi atšķirīgi; uzsver iespēju attiecīgā gadījumā reģionalizēt zivsaimniecības pārvaldību KZP satvarā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem zvejniekiem, tostarp reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās; atkārtoti apstiprina, ka šīs lielās daudzveidības dēļ ir nepieciešams zvejniecības pārvaldībā paredzēt izņēmumus, kas ļauj dalībvalstīm un reģioniem īstenot specializētāku pārvaldības praksi, kurā ņemtas vērā īpašās iezīmes, veicināt dialogu, iesaistīt nozari un piekrastes kopienas lēmumu pieņemšanas procesā, politikas noteikšanā un īstenošanā, pamatojoties uz zinātniskajām atziņām;

41.

tādēļ uzskata, ka dalībvalstu EJZAF programmās ir jāņem vērā pārvaldības iniciatīvas vietējā līmenī, izmantojot kopīgu pārvaldību;

42.

uzsver, ka, pārskatot Regulu (EK) Nr. 1224/2009 par zivsaimniecības kontroli, būtu jāņem vērā mazapjoma zvejas darbību īpatnības, nevis jāpārslogo to ar birokrātiju, jo īpaši attiecībā uz ģeogrāfisko atrašanās vietu vai nozvejas datu elektronisku nosūtīšanu; aicina izveidot kontroles sistēmu, kas būtu īpaši izstrādāta un piemērota mazapjoma piekrastes flotes realitātei un daudzveidībai, tostarp gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu savākšanai un zvejai bez kuģiem, kurā būtiska nozīme ir proporcionalitātei un pakāpeniskai pieejai;

43.

uzskata, ka ir svarīgi dažādot darbības plašākā ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, kas ietver kopienu kultūras stiprināšanu un tādu zvejas blakusproduktu un produktu popularizēšanu, kuriem, neraugoties uz potenciālu, nav komerciālas vērtības; tomēr uzskata, ka šādas darbības nedrīkst apdraudēt zvejas darbības vai zvejnieku vēsturiskās tiesības uz jūru;

44.

uzskata, ka ar jūras telpas izmantošanu cita veida ekonomiskajai ekspluatācijai nevajadzētu apdraudēt vēsturiskās zvejas tiesības; uzskata, ka mazapjoma zveja būtu pilnībā jāintegrē šo politikas jomu stratēģiskajā plānošanā; uzskata, ka līdzīga situācija pastāv iekšzemes ūdeņos, kur mazapjoma zvejas nozare saskaras ar aizvien lielākiem konfliktiem par resursiem un saldūdens izmantošanu, konkurējot ar nozarēm, kas negatīvi ietekmē piekrastes dzīvotnes un zivju resursus;

45.

uzsver, ka sociālekonomiskās un vides problēmas, kas izriet no AJT pārvaldības, ir potenciāls risinājums, lai saskaņotu saglabāšanas un ilgtspējas mērķus, no vienas puses, ar mazapjoma zvejas nozares integrēšanu pārvaldības lēmumos par AJT un to apkārtni, no otras puses; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt līdzdalības pieejas AJT pārvaldībai, pamatojoties uz bioloģiskiem un sociālekonomiskiem datiem, kas kopīgi formulēti, īstenoti un pārskatīti kopā ar AJT praktiķiem, attiecīgajām ieinteresētajām personām un mazapjoma zvejas nozari; aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju izstrādāt līdzdalīgu pārvaldības praksi, tostarp, lai panāktu līdzsvaru starp ilgtspējīgu mazapjoma zvejas attīstību un attiecīgā gadījumā atbildīga tūrisma ilgtspējīgu attīstību;

46.

norāda, ka ir vajadzīga ekonomiskā un sociālā aizsardzība ar zveju nesaistītos periodos un tādu katastrofu gadījumā, kas kavē darbības; uzsver, ka ir vajadzīgi mehānismi, kas paredz algu kompensāciju par zaudētajiem ienākumiem šādos periodos; uzsver to, ka pensiju un citu sociālā nodrošinājuma tiesību aprēķināšanas nolūkā šādas kompensācijas ir jāuzskata par aktīvas nodarbinātības periodiem;

47.

uzskata, ka, ja vēlamies paaudžu maiņu, ir jārada pievilcīgi apstākļi jauniešiem un sievietēm, un tas nozīmē, ka ir jānovērtē zvejas ienākumi, vienlaikus nodrošinot tās stabilitāti, un jāpiemēro princips, kas paredz vienādu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu, jāpalielina kvotu piešķiršana mazapjoma zvejai saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem, jānodrošina apmācība apstākļos, kuros pienācīgi ņemta vērā katras dalībvalsts zvejas prakses, zvejas rīku un vajadzību daudzveidība, kā arī jāgarantē pienācīgi darba apstākļi un drošība uz kuģa; atgādina, ka EJZAF sniedz atbalstu apmācībai un profesionālajai attīstībai; uzskata, ka apmācībai būtu jāgarantē spēcīgs praktiskais komponents, ņemot vērā apmācības valsts, reģiona vai vietējā līmeņa īpašo situāciju; turklāt uzskata, ka vajadzētu būt iespējai to apvienot ar teorētisko apmācību, izmantojot arī to personu uzkrātās zināšanas, kuras ir darbojušās vai turpina darboties jūrā;

48.

aicina palielināt zvejniecības pētniecībai paredzētos finanšu un tehniskos resursus katrā dalībvalstī, lai attīstītu ar zvejniecību un zvejas resursiem saistītās darbības, pastiprinātu un uzlabotu datu vākšanu un resursu stāvokļa novērtēšanu;

49.

prasa palielināt finanšu un tehniskos resursus ar zvejniecību saistītai zinātniskai pētniecībai un izstrādei ES un katrā dalībvalstī; jo īpaši uzsver nepieciešamību šajā jomā atbalstīt pētniecības institūtus un laboratorijas, paredzot materiālos resursus un cilvēkresursus, lai izstrādātu pasākumus, kuru mērķis ir veicināt mazapjoma, piekrastes un nerūpniecisko zveju un nodrošināt labāku izpratni par dažādiem zivju krājumu noplicināšanas cēloņiem un zivju resursu saglabāšanu; uzsver nepieciešamību iesaistīt zvejniekus un zvejnieku apvienības zinātniskās uzraudzības, kartēšanas, datu vākšanas, pārvaldības un kontroles darbībās, lai pilnībā izmantotu viņu zināšanas;

50.

aicina Komisiju sākt visaptverošu un reģiona mēroga kartēšanas darbību, lai iegūtu precīzus un pilnīgus pamatdatus par mazapjoma zveju nolūkā novērtēt mazapjoma zvejas ekonomisko un sociālo ietekmi gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā izteiksmē un aplēst mazapjoma zvejas saražotās produkcijas vērtību, tās ekonomisko ietekmi uz piekrastes kopienām un ietekmi uz saistītajām nozarēm;

51.

aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt pētījumus par praksi, kas palielina un dažādo zvejnieku kopienu un zivsaimniecības nozares, tostarp mazapjoma zvejas, ienākumus; uzskata, ka šādu pētījumu rezultāti būtu jāizplata ES, lai replicētu, īstenotu un veicinātu projektus gan valstu, gan ES līmenī;

52.

uzsver, ka, neraugoties uz uzlabojumiem datu aptvērumā, joprojām trūkst izsmeļošu Eiropas līmeņa ekonomikas, sociālo un teritoriālo statistikas datu un rādītāju attiecībā uz mazapjoma zveju; uzsver, ka šī statistikas datu trūkuma dēļ nav iespējams pienācīgi analizēt minēto zvejas segmentu un līdz ar to ir apgrūtināta pienācīgu likumdošanas pasākumu ieviešana mazapjoma zvejas kritiski svarīgāko problēmu risināšanai;

53.

aicina dalībvalstis pastiprināt un uzlabot zivsaimniecības datu pienācīgu vākšanu un sadalījumu, iegūstot pienācīgus statistikas datus par nozveju un izkrāvumiem, lai uzlabotu resursu novērtēšanu un pārvaldību, tostarp ar to saistītās darbības, sociālos un ekonomiskos aspektus, kā arī citu komerciālu izmantojumu analīzi, jo īpaši attiecībā uz mazapjoma zveju un ar to saistītajām kopienām;

54.

aicina Komisiju sākt visaptverošu un reģiona mēroga kartēšanu par sociālās aizsardzības sistēmām un dalībvalstīs spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, kas ir pieejami mazapjoma zvejai, lai apzinātu un veicinātu veiksmīgākās iespējas, tostarp likumdošanas un institucionālos mehānismus, kas nodrošina mazapjoma zvejas pilnīgu līdzdalību visās darbībās, kuras saistītas ar nozares ilgtspējīgu attīstību, piemēram, alternatīvu darbību izstrādē, kopīgā pārvaldībā, finansiālajā atbalstā, marķēšanā, izsekojamībā un tiesībās uz pienācīgu darbu un sociālo aizsardzību;

55.

uzskata, ka, īstenojot KZP, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka nepieciešamo vides mērķu īstenošana un sociālo un ekonomisko mērķu definēšana notiek saskaņoti un ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāņem vērā to savstarpējā atkarība gan tiesību aktu īstenošanā, gan turpmāko likumdošanas iniciatīvu izstrādē;

56.

uzsver, ka ražotāju organizācijām var būt svarīga loma mazapjoma zvejas produktu komercializācijas struktūru pārvaldībā, mazapjoma zvejas produktu tirgus pieejamības uzlabošanā un vietējo pārtikas produktu pieejamības palielināšanā piekrastes kopienās; jo īpaši uzsver to, ka šie stiprināšanas un veicināšanas pasākumi palīdzētu mazapjoma zvejas nozares pārstāvjiem labāk vienoties par cenām un veicinātu veselīgu konkurenci nozarē un nozares struktūru un resursu efektīvāku izmantošanu, izmantojot kolektīvu rīcību;

57.

šajā sakarībā uzsver, ka mazapjoma zvejas nozarei ir ārkārtīgi svarīgi iegūt spēcīgākas un īpaši paredzētas organizatoriskās spējas, lai stiprinātu savu pozīciju vērtību ķēdē; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai palielinātu mazapjoma zvejnieku spēju aizstāvēt savas intereses un atbalstītu, veicinātu un atvieglotu ražotāju organizāciju, apvienību un kooperatīvu izveidi šajā segmentā, jo tas ir svarīgs instruments, ar ko uzlabot to ietekmi piegādes ķēdē un palielināt to ietekmi sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu labu peļņas daļu un labāk pārvaldītu to zvejas darbības;

58.

uzstāj uz to, ka jāatzīst asociācijas un ģildes un jāparedz tām tiesības saņemt finansiālu palīdzību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro ražotāju organizācijām; aicina dalībvalstis un Komisiju, jo īpaši saistībā ar TKO reformu, pieņemt iniciatīvas šajā jautājumā, lai novērstu jebkādu diskrimināciju starp ģildēm un ražotāju organizācijām;

59.

šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus saistībā ar TKO regulu, izstrādājot reģionālus plānus mazapjoma zvejas ražotāju organizācijām, lai palielinātu mazapjoma zvejas nozares rentabilitāti un uzlabotu tās produktu kvalitāti un izsekojamību;

60.

uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt mazapjoma zvejniekus lēmumu pieņemšanas procesos ES, valstu un vietējā līmenī, un aicina Padomi un dalībvalstis uzlabot pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz mazapjoma zveju, lai nodrošinātu pārskatatbildību; mudina dot mazapjoma zvejnieku apvienībām iespēju kopīgi ar valstu iestādēm koppārvaldības komiteju satvarā dalīties atbildībā un lēmumu pieņemšanā attiecībā uz kopīgas pārvaldības šplānu izstrādi un īstenošanu;

61.

uzsver, ka mazapjoma zvejas dzīvotspēja ir ļoti atkarīga no drošas piekļuves resursiem un zvejas apgabaliem, no vienas puses, un tirgiem ar pievienoto vērtību, no otras puses; šajā sakarībā aicina īstenot diferencētu pieeju mazapjoma zvejas pārvaldībai, kas ietver prioritāru piekļuvi piekrastes zvejas apgabaliem;

62.

uzskata, ka kopīga pārvaldība ir būtisks mazapjoma zvejas instruments, kas ļauj optimizēt zvejas resursu pārvaldību, izmantojot integrētu pieeju, ņemot vērā visus ilgtspējas aspektus, tostarp vides, sociālos un ekonomiskos aspektus, un iekļaujot administrācijas, zivsaimniecības nozares, zinātnieku aprindu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvu līdzdalību un iesaistīšanos;

63.

uzsver zvejniecības un veselīgas pārtikas ražošanas zemo ietekmi uz vidi, jo tā nav saistīta ar mākslīgo barību, antibiotikām, mēslošanas līdzekļiem vai jebkādu ķīmisko pesticīdu izmantošanu;

64.

uzsver, ka nevajadzētu radīt mākslīgu konfliktu starp rūpnieciskā zvejā un mazapjoma zvejā iesaistītiem zvejniekiem; uzskata, ka rūpnieciskie un mazapjoma zvejnieki savstarpēji nekonkurē, jo viņi galvenokārt zvejo dažādas sugas lielākoties dažādās zvejas vietās; ņem vērā to, ka tā sauktie rūpnieciskās zvejas uzņēmumi ir arī ģimenes uzņēmumi, kas pastāv jau vairāku paaudžu garumā un ir dziļi iesakņojušies vietējās zvejnieku kopienās un ir saistīti ar tām;

65.

norāda, ka 2022. gada pasludināšana par Starptautisko nerūpnieciskās zvejas un akvakultūras gadu ir izcila iespēja pievērst globālu uzmanību darbam, ko šis flotes segments veic pārtikas nodrošinājuma un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas jomā, kā arī nodrošināt, ka nerūpnieciskā zveja kļūst pamanāmāka un tiek aktīvāk iekļauta lēmumu pieņemšanas procesos;

66.

uzskata, ka selektivitātes uzlabošana un pāreja uz mazietekmējošiem zvejas paņēmieniem ir būtiska mazapjoma zvejas izdzīvošanai un labklājībai;

67.

uzsver, ka publiskajām iestādēm būtu jāatvieglo finansējuma pieejamība vājākajiem flotes segmentiem, lai veicinātu vērtības ķēdes un novērstu tirgus nepilnības; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt likumdošanas iniciatīvas, lai atvieglotu mazapjoma zvejas nozares piekļuvi oficiālajam finansējumam; uzsver, ka tam būtu jāietver piekļuve gan oficiālam kapitāla izdevumu kredītam, gan zvejas darbību finansējumam, vidēja termiņa un ilgtermiņa investīcijām paredzētu mehānismu un finanšu produktu izstrāde partnerībā ar finanšu iestādēm un oficiāla finansēšanas shēma, piemēram, ražošanas līgumu vai uzglabāšanas ieņēmumu, piemērošana, piedaloties zvejniekiem, tirgotājiem un valsts iestādēm;

68.

uzsver, ka jūras telpiskā plānošana (JTP) ir būtiska, lai nodrošinātu visu ieinteresēto personu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par jūras vides izmantošanu un aizsardzību; uzsver, ka JTP ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu mazapjoma zvejnieku līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā;

69.

uzskata, ka pastāvīgais ES atbalsta samazinājums nozarei saskaņā ar secīgām daudzgadu finanšu shēmām un jo īpaši finansējuma samazināšana EZF/EJZF un TKO ir viens no faktoriem, kas pasliktinājis nozares stāvokli; tāpēc atkārtoti norāda, ka ir ievērojami jāpalielina ES finansiālais atbalsts zivsaimniecības nozarei;

70.

uzskata, ka FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par ilgtspējīgas mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā ir vērtīgs ieguldījums, nosakot sistēmu mazapjoma zvejas aizsardzībai, maksimizēšanai un veicināšanai saistībā ar zivsaimniecības pārvaldības politiku;

71.

aicina visas dalībvalstis palielināt sieviešu darba nozīmi zivsaimniecībā, īstenojot īpašus projektus un pilnībā juridiski atzīstot sieviešu kā asistentu un kolēģu lomu ģimenes zvejas uzņēmumos, lai nodrošinātu lielākas darba garantijas, ienākumus nākotnei un sociālā nodrošinājuma pabalstus;

72.

uzskata, ka ir lietderīgi stiprināt sadarbību, lai atzītu pamatizglītību, ko nodrošina skolas vai izglītības iestādes, kuras ir atzītas dalībvalstu vai trešo valstu izglītības sistēmās un kuras ir starptautiski atzītas;

73.

uzskata, ka vienotu punktu veidošana starp dažādām organizācijām, kas pārstāv nozari, būtu svarīgs elements, lai aizstāvētu tās intereses un nodrošinātu, ka tā tiek pienācīgi ņemta vērā, nosakot zivsaimniecības pārvaldības politiku un jūras telpas izmantošanas politiku;

74.

aicina Komisiju veicināt projektus saistībā ar kohēzijas politiku, kas palīdzēs aizsargāt piekrastes un salu teritorijas kā zvejniecības un jūras mantojuma neatņemamas sastāvdaļas;

75.

uzsver, ka mazapjoma zvejas nozari vairāk nekā pārējos flotes segmentus var ietekmēt aizvien augošā vajadzība pēc atjaunojamu energoresursu izmantošanas, lai sasniegtu ES zaļajā kursā noteiktos mērķus; uzsver, ka mazapjoma zveju īpaši skars pārvietošana, kas notiks, ja piekrastes zvejas vietās tiks uzstādīts arvien lielāks skaits atkrastes vējparku bloku, jo mazapjoma zvejniekiem var pietrūkt jaudas pārcelties uz zvejas vietām tālāk no krasta vai mainīt zvejas metodes; šajā sakarībā aicina veikt atbilstošu jūras telpisko plānošanu, lai garantētu visu nozaru intereses, un kā galējo līdzekli paredzēt taisnīgu kompensāciju mazapjoma zvejniekiem;

76.

uzsver iespējas, kas izriet no iespējamās sinerģijas starp mazapjoma zveju un citām nozarēm un jo īpaši ar piekrastes tūrismu, kam ir tādi paši aktīvi un infrastruktūra kā mazapjoma zvejas nozarei; uzsver, ka šāda sinerģija ļautu dažādot vietējo ekonomiku, nodrošinātu papildu darbvietas un ienākumus ģimenēm un palīdzētu stabilizēt rentabilitātes un nodarbinātības samazināšanos zvejas nozarē; šajā sakarībā aicina skaidri definēt jēdzienu “zvejas tūrisms”, kas ļautu veikt reglamentētu darbību un vienlaikus profesionāliem mazapjoma zvejniekiem pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz sinerģija ar zilās ekonomikas nozari;

77.

uzsver, ka sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas mazapjoma zvejas nozarē; uzsver, ka, neraugoties uz to, sievietēm vienmēr ir bijusi aktīva, lai gan bieži vien nepamanāma, loma mazapjoma zvejas nozarē; uzsver, ka šī nepamanāmība ir saistīta ne tikai ar kultūras aspektiem, bet arī ar oficiālu statistikas datu trūkumu par sieviešu nodarbinātību mazapjoma zvejas nozarē; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt projektus, kuru mērķis ir vākt informāciju par sieviešu nodarbinātību, kā arī nodrošināt sievietēm iespēju iesaistīties mazapjoma zvejas nozarē un ieņemt tajā centrālo vietu;

78.

uzskata, ka piekļūstamas darba vides nodrošināšana, tostarp zvejniecības nozarē, lai darba tirgū integrētu gan aktīvos, gan bijušos zvejniekus un citus zivsaimniecības nozares darba ņēmējus, kas cieš no fiziskiem vai garīgiem veselības traucējumiem, palielinātu sociālo iekļautību un palīdzētu izstrādāt vairāk iniciatīvu ienākumu radīšanai zvejniecības nozarē un zvejnieku kopienās;

o o

79.

uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Jūras ekonomikas dokuments Nr. 08/2020, “The EU fishing fleet 2020: Trends and economic results”, Eiropas Komisija, Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts, 2021. gada 9. marts.

(2) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(3) OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.

(4) OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.

(5) OV C 474, 24.11.2021., 218. lpp.

(6) OV L 247, 13.7.2021., 1. lpp.

(7) OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.

(8) OV C 184, 5.5.2022., 2. lpp.

(9) “The 2019 Annual Economic Report on the EU Fishing Fleet (STECF 19-06)”, Eiropas Komisija, Kopīgais pētniecības centrs, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja, 2019. gada 20. augusts: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/ca63ab82-c3bf-11e9-9d01-01aa75ed71a1

(10) “Social data in the EU fisheries sector”, Eiropas Komisija, Kopīgais pētniecības centrs, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja, 2019. gada 26. septembris: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/fd0f6774-e0dd-11e9-9c4e-01aa75ed71a1

(11) “The 2021 Annual Economic Report on the EU Fishing Fleet (STECF 21-08)”, Eiropas Komisija, Kopīgais pētniecības centrs, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja, 2021. gada 8. decembris: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/77fb8e7b-58a7-11ec-91ac-01aa75ed71a1/

(12) “Social dimension of the CFP (STECF 20-14)”, Eiropas Komisija, Kopīgais pētniecības centrs, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja, 2020. gada 10. decembris: https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2672864/STECF+20-14+-+Social%20+dimension+CFP.pdf/a68c6c42-6b64-41fc-b5a0-b724c71aa78e

(13) Pascual-Fernández, J. J., Pita, C. un Bavinck, M. (red.), “Small-Scale Fisheries in Europe: Status, Resilience and Governance”, MARE Publication Series, 23. sējums, Springer, Cham, Šveice, 2020. gads.

(14) https://www.actu-environnement.com/media/pdf/news-28756-declaration-malte-surpeche-mediterranee.pdf

(15) EJZF īstenošanas ziņojums, 2020. gads, Eiropas Komisija, Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts, Zvejniecības un akvakultūras uzraudzības un novērtēšanas atbalsta nodaļa, 2021. gada septembris: https://oceans-and-fisheries.ec.europa.eu/system/files/2021-09/emff-implementation-report-2020_en.pdf

(16) Martini, R. un Innes, J., “Relative Effects of Fisheries Support Policies”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, Nr. 115, OECD Publishing, Parīze, 2018. gads: https://www.oecd-ilibrary.org/agriculture-and-food/relative-effects-of-fisheries-support-policies_bd9b0dc3-en

(17) Said, A. et al., “Small-scale fisheries access to fishing opportunities in the European Union: Is the Common Fisheries Policy the right step to SDG14b?”, Marine Policy, 118. sējums, 2020. gads: https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0308597X20302475

(18) Smith, H. un Basurto, X., “Defining Small-Scale Fisheries and Examining the R role of Science in Shaping Perceptions of Who and What Counts: A Systematic Review”, Frontiers in Marine Science, 6. sējums, 2019. gads: https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fmars.2019.00236/full

(19) Pētījums “Small-scale Fisheries and “Blue Growth” in the EU”, Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, B politikas departaments — struktūrpolitika un kohēzijas politika, 2017. gada 18. marts: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/573450/IPOL_STU(2017)573450_EN.pdf

(20) Pētījums “Workshop on electronic technologies for fisheries – Part III: Systems adapted for small-scale vessels”, Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, B politikas departaments — struktūrpolitika un kohēzijas politika, 2021. gada 30. jūlijs: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2021/690863/IPOL_STU(2021)690863_EN.pdf

(21) Pētījums “Impacts of the COVID-19 pandemic on EU fisheries and aquaculture”, Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, B politikas departaments — struktūrpolitika un kohēzijas politika, 2021. gada 7. jūlijs: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2021/690880/IPOL_STU(2021)690880_EN.pdf

(22) OV C 419, 16.12.2015., 167. lpp.

(23) OV C 58, 15.2.2018., 82. lpp.

(24) OV C 334, 19.9.2018., 20. lpp.

(25) OV C 117, 11.3.2022., 18. lpp.

(26) OV C 117, 11.3.2022., 67. lpp.

(27) Komisijas 2021. gada 9. jūnija paziņojums “Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2022. gada ievirzes” (COM(2021)0279).

(28) https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/FISH_FLEET_ALT__custom_1479572/default/table?lang=en

(29) https://ec.europa.eu/fisheries/facts_figures_en?qt-facts_and_figures=2

(30) Sk. 8. lpp. “Small-Scale Fisheries in Europe: Status, Resilience and Governance”.

16.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/172

P9_TA(2023)0003

Atkritumu sūtījumi

Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1257/2013 un Regulu (ES) 2020/1056 (COM(2021)0709 – C9-0426/2021 – 2021/0367(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2023/C 214/18)

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Savienības līmenī ir jānosaka noteikumi, kuri aizsargātu vidi un cilvēka veselību no nelabvēlīgās ietekmes, ko var radīt atkritumu sūtījumi. Šiem noteikumiem būtu arī jāpalīdz veicināt atkritumu apsaimniekošanu vidi saudzējošā veidā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (31) 4. pantā noteikto atkritumu hierarhiju, kā arī samazināt resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un uzlabot šādas izmantošanas efektivitāti, kas ir būtiska pārejai uz aprites ekonomiku un klimatneitralitātes panākšanai ne vēlāk kā 2050. gadā. Šajā sakarībā atkritumu apsaimniekošana būtu jāuzskata par vienu no produkta aprites cikla posmiem, sākot no ražošanas un līdz pat otrreizējo izejvielu iegūšanai, un līdz ar to prioritāte būtu jāpiešķir ilgtspējīgiem inovatīviem paņēmieniem, kuru mērķis ir uzlabot materiālu reģenerāciju, energoefektivitāti un atkritumu apsaimniekošanas kopējo ieguldījumu dekarbonizācijā.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a)

Ja atkritumu apstrādes un apglabāšanas darbības netiek pienācīgi pārvaldītas, tās atstāj dažādu veidu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēku dzīves kvalitāti, turklāt vairāki ietekmes veidi ir grūti novēršami. Tāpēc vajag vairāk informācijas par dažādām atkritumu apsaimniekošanas darbībām, ko veic saistībā ar apjomiem, veidiem, maršrutiem un saistītajiem galamērķiem, kā arī par atkritumu apsaimniekošanas darbību inspicēšanu un monitoringu.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1b)	Progress atkritumu apsaimniekošanas efektivitātes un lietderības uzlabošanā būtu jāpapildina ar pasākumiem atkritumu rašanās samazināšanai, jo īpaši pievēršoties augšupējā posma atkritumiem, ko rada ražošana un patēriņš.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Eiropas zaļajā kursā (34) ir izklāstīts vērienīgs plāns Savienības pārveidei par ilgtspējīgu, resursefektīvu un klimatneitrālu ekonomiku. Tajā Komisija aicināta pārskatīt Regulā (EK) Nr. 1013/2006 paredzētos Savienības noteikumus par atkritumu sūtījumiem. Vajadzība rīkoties uzsvērta arī 2020. gada martā pieņemtajā Jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā (35): tajā prasīts nodrošināt, ka tiek atviegloti atkalizmantošanai un reciklēšanai paredzētu atkritumu sūtījumi, ka Savienība savas atkritumu problēmas neeksportē uz trešām valstīm un ka tiek sekmīgāk risināta nelikumīgu atkritumu sūtījumu problēma. Papildus vidiskajiem un sociālajiem ieguvumiem tas varētu arī mazināt ES stratēģisko atkarību no izejmateriāliem. Pārskatīt pašreizējos Regulā (EK) Nr. 1013/2006 paredzētos Savienības noteikumus par atkritumu sūtījumiem aicinājusi arī Padome (36) un Eiropas Parlaments (37).

(3)

Eiropas zaļajā kursā (34) ir izklāstīts vērienīgs plāns Savienības pārveidei par ilgtspējīgu, resursefektīvu un klimatneitrālu ekonomiku. Tajā Komisija aicināta pārskatīt Regulā (EK) Nr. 1013/2006 paredzētos Savienības noteikumus par atkritumu sūtījumiem. Vajadzība rīkoties uzsvērta arī 2020. gada martā pieņemtajā Jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā (35): tajā prasīts nodrošināt, ka tiek atviegloti atkalizmantošanai un reciklēšanai paredzētu atkritumu sūtījumi, ka Savienība savas atkritumu problēmas neeksportē uz trešām valstīm un ka tiek sekmīgāk risināta nelikumīgu atkritumu sūtījumu problēma. Papildus vidiskajiem un sociālajiem ieguvumiem tas varētu arī mazināt ES stratēģisko atkarību no izejmateriāliem. Tomēr, lai Savienībā uzglabātu vairāk radīto atkritumu, ir jākāpina reciklēšanas un atkritumu apsaimniekošanas jauda. Pārskatīt pašreizējos Regulā (EK) Nr. 1013/2006 paredzētos Savienības noteikumus par atkritumu sūtījumiem aicinājusi arī Padome (36) un Eiropas Parlaments (37). Lai atbalstītu aprites ekonomiku, būtu jāatbalsta inovatīvas uzņēmējdarbības iniciatīvas, tādas kā atkritumu pieņemšana atpakaļ nolūkā reciklēt, renovēt, izmantot pētniecībai vai produktu izstrādes uzlabošanai.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

2020. gada oktobrī Savienība saskaņā ar Bāzeles konvencijas 11. pantu Bāzeles konvencijas sekretariātam iesniedza paziņojumu par atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē. Tāpēc saskaņā ar minēto pantu Savienība varētu noteikt īpašus noteikumus, kas piemērojami ES iekšējiem atkritumu sūtījumiem, kuri nav vidi mazāk saudzējoši nekā paredzēts Bāzeles konvencijā.

svītrots

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a)

Pētniecībai un inovācijai vajadzētu būt neatņemamai daļai no Eiropas atkritumu apsaimniekošanas nozares. Atkritumsaimniecības izpētes un inovācijas tīklā būtu jāiekļauj rūpniecība, augstskolas un citas pētniecības iestādes. Līdz ar to, pārskatot šo regulu un saistītos relevantos aktus, būtu jāņem vērā inovatīvi atkritumu apsaimniekošanas paņēmieni, ja šādi paņēmieni veicina atkritumu apsaimniekošanu, kas ir droša videi.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10b)

Lai atkritumu nosūtīšana no izcelsmes vietas uz tiem vispiemērotāko apstrādes vietu patiešām notiktu saskaņā ar pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, būtu jāņem vērā tuvuma un materiālu efektivitātes princips, kā arī vajadzība samazināt atkritumu vidisko pēdu.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a)

Ar šo regulu būtu jānodrošina juridiskā noteiktība un Savienības tiesību aktu vienota piemērošana atkritumu apsaimniekošanas jomā, lai veicinātu atbilstību relevantajiem noteikumiem par vides un cilvēka veselības aizsardzību. Būtu jāizvairās no nevajadzīga administratīvā sloga radīšanas, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a)

Lai saistībā ar apsaimniekošanu videi drošā veidā ņemtu vērā atkritumu apstrādes tehnoloģiju inovāciju, kā arī izmaiņas patērētāju uzvedībā attiecībā uz atkritumu šķirošanu, ir būtiski pastāvīgi atjaunināt IIIB pielikumu. Komisijai jo īpaši būtu jāizvērtē, vai pievienot tādus ierakstus kā lietoti apavi, apģērbi un citi tekstilizstrādājumi, minerālvate un matrači.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16b)

Labi funkcionējošā Savienības atkritumu sūtījumu tirgū par pamatprincipiem būtu jānosaka tuvums, pašpietiekamība un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana atkritumu apsaimniekošanā. Nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz aprites ekonomiku ir būtiski, lai izveidotu klimatneitrālu, resursefektīvu un konkurētspējīgu Savienības ekonomiku, kas ir ilgtspējīga ilgtermiņā.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)

Juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu un pareizu iekšējā tirgus darbību, ir jāparedz procesuālās darbības un piesardzības pasākumi, kas jāveic, ja paziņotājs vēlas sūtīt atkritumus , kuriem piemērojama iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra . Tāpat saskaņā ar Bāzeles konvencijas 6. panta 11. punktu ir jānodrošina, ka izmaksas, kas rodas situācijās, kad atkritumu sūtījumu, uz kuru attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, nevar pabeigt vai tas ir nelikumīgs, sedz relevantie operatori. Šajā nolūkā paziņotājam attiecībā uz katru šādu atkritumu sūtījumu būtu jānodibina finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums.

(20)

Juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu un pareizu iekšējā tirgus darbību, kas ilgtermiņā sekmētu Savienības konkurētspēju, ir jāparedz procesuālās darbības un piesardzības pasākumi, kas jāveic, ja paziņotājs vēlas sūtīt atkritumus. Tāpat saskaņā ar Bāzeles konvencijas 6. panta 11. punktu ir jānodrošina, ka izmaksas, kas rodas situācijās, kad atkritumu sūtījumu, uz kuru attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, nevar pabeigt vai tas ir nelikumīgs, sedz relevantie operatori. Šajā nolūkā paziņotājam attiecībā uz katru atkritumu sūtījumu būtu jānodibina finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)

Lai mazinātu kavējumus atkritumu sūtījumu paziņojumu apstrādē un atvieglotu informācijas apmaiņu starp relevantajām iestādēm, informācijas un datu sniegšana un apmaiņa par atsevišķiem atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē ir jāveic elektroniski. Turklāt Komisija ir jāpilnvaro noteikt procesuālas un operacionālas prasības, kas vajadzīgas, lai praktiski ieviestu sistēmas, ar kurām nodrošina šo elektronisko informācijas iesniegšanu un apmaiņu (piemēram, prasības attiecībā uz savstarpēju savienojamību, arhitektūru un drošību). Ir arī jāparedz pietiekams laiks, lai kompetentās iestādes dalībvalstīs un ekonomikas dalībnieki varētu sagatavoties pārejai no Regulā (EK) Nr. 1013/2006 noteiktās papīra formātā balstītās pieejas uz informācijas un dokumentu elektronisku apmaiņu. Tādēļ šis jaunais pienākums būtu jāsāk piemērot 24 mēnešus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

(22)

Lai mazinātu kavējumus atkritumu sūtījumu paziņojumu apstrādē un atvieglotu informācijas apmaiņu starp relevantajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem , informācijas un datu sniegšana un apmaiņa par atsevišķiem atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē obligāti jāveic elektroniski . Centrālajai sistēmai un valsts sistēmai vajadzētu būt savstarpēji savienotām un pilnībā darbspējīgām. Lai straujāk samazinātu kavējumus, ir ļoti būtiski, ka attiecīgās sistēmas ļauj koplietot dokumentus un ietver datubāzi, kurai ir globāla meklēšanas funkcija un kura satur informāciju par atkritumu sūtījumiem . Turklāt Komisija ir jāpilnvaro noteikt procesuālas un operacionālas prasības, kas vajadzīgas, lai praktiski ieviestu sistēmas, ar kurām nodrošina šo elektronisko informācijas iesniegšanu un apmaiņu (piemēram, prasības attiecībā uz savstarpēju savienojamību, arhitektūru un drošību). Ir arī jāparedz pietiekams laiks, lai kompetentās iestādes dalībvalstīs un ekonomikas dalībnieki varētu sagatavoties pārejai no Regulā (EK) Nr. 1013/2006 noteiktās papīra formātā balstītās pieejas uz informācijas un dokumentu elektronisku apmaiņu. Tādēļ šis jaunais pienākums būtu jāsāk piemērot 24 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas , un pirms tam relevantajām iestādēm testēšanas un apmācības nolūkā būtu jāpiešķir piekļuve galīgās versijas centrālajai sistēmai .

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a)

Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka ir ieviestas alternatīvas procedūras elektroniskās sistēmas dublēšanai. Ja notiek centrālās sistēmas īslaicīga atteice, datiem būtu jāpaliek aizsargātiem un pieejamiem un ar sūtījumiem saistītās procedūras būtu jāveic bez liekas kavēšanās.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)	Lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes spēj pareizi apstrādāt dokumentus, kas tām iesniegti saistībā ar atkritumu sūtījumu, ir jānosaka , ka paziņotājam ir pienākums pēc kompetento iestāžu pieprasījuma nodrošināt šo dokumentu oficiāli apliecinātu tulkojumu iestādēm pieņemamā valodā.

(30)

Lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes spēj pareizi apstrādāt dokumentus, kas tām iesniegti saistībā ar atkritumu sūtījumu, paziņotājam, vienlaikus izvairoties no nevajadzīga administratīvā sloga , būtu jānodrošina paziņojumi, informācija, dokumentācija un cita saziņa relevanto kompetento iestāžu dalībvalsts oficiālajā valodā vai angļu valodā. Šo dokumentu oficiāli apliecināts tulkojums būtu jāiesniedz relevantajām iestādēm saprotamā valodā , ja iestādes to pieprasa, taču tikai pienācīgi pamatotos gadījumos .

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)

Lai izvairītos no atkritumu vai preču sūtījumu traucējumiem sakarā ar to, ka kompetentās iestādes nevar vienoties par attiecīgo atkritumu vai preču statusu, ir jānosaka procedūra šādu domstarpību risināšanai. Šajā sakarā ir svarīgi, ka kompetentās iestādes savus lēmumus balsta uz Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem, kas attiecas blakusproduktu noteikšanu un stadiju, kad atkritumi vairs nav atkritumi. Tāpat jānosaka procedūra, ar ko risināt kompetento iestāžu domstarpības par to, vai atkritumiem būtu vai nebūtu jāpiemēro paziņošanas procedūra. Turklāt, lai visā Savienībā labāk saskaņotu nosacījumus, saskaņā ar kuriem atkritumiem būtu jāpiemēro paziņošanas procedūra, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka kritērijus, pēc kuriem konkrētus atkritumus klasificē kā tādus, kuri ietilpst šīs regulas relevantajos pielikumos, un tie noteiks, vai atkritumiem ir vai nav jāpiemēro paziņošanas procedūra. Turklāt, lai nepieļautu, ka atkritumi tiek nepatiesi deklarēti kā lietotas preces, un nodrošinātu juridisko skaidrību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka kritērijus , pēc kuriem lietotas preces atšķir no atkritumiem un kuri piemērojami konkrētām precēm, kam šāds nošķīrums ir svarīgs, jo īpaši attiecībā uz to eksportu no Savienības.

(31)

Lai izvairītos no atkritumu vai preču sūtījumu traucējumiem sakarā ar to, ka kompetentās iestādes nevar vienoties par attiecīgo atkritumu vai preču statusu, ir jānosaka procedūra šādu domstarpību risināšanai. Šajā sakarā ir svarīgi, ka kompetentās iestādes savus lēmumus balsta uz Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem, kas attiecas blakusproduktu noteikšanu un stadiju, kad atkritumi vairs nav atkritumi. Tāpat šīs regulas pielikumos ir jānosaka kritēriji, pēc kuriem konkrētus atkritumus klasificē, un jāparedz procedūra, ar ko risināt kompetento iestāžu domstarpības par to, vai atkritumiem būtu vai nebūtu jāpiemēro paziņošanas procedūra. Turklāt, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepieļautu, ka atkritumi tiek nepatiesi deklarēti kā lietotas preces, ir jānosaka kritēriji , pēc kuriem lietotas preces atšķir no atkritumiem un kuri piemērojami konkrētām precēm, kam šāds nošķīrums ir svarīgs, jo īpaši attiecībā uz to eksportu no Savienības.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)

Lai attiecīgajās valstīs aizsargātu vidi, saskaņā ar Bāzeles konvenciju ir jāprecizē tā aizlieguma tvērums, kurš attiecas uz atgūšanai paredzētu bīstamo atkritumu eksportu uz trešām valstīm, kurām ESAO lēmums nav piemērojams. Proti, jāprecizē to atkritumu saraksts, uz kuriem attiecas minētais aizliegums, un jānodrošina, lai tajā būtu iekļauti arī atkritumi, kas uzskaitīti Bāzeles konvencijas II pielikumā, proti, no mājsaimniecībām savāktie atkritumi, mājsaimniecības atkritumu incinerācijas atlikas un grūti reciklējami plastmasas atkritumi.

(36)

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36a)

Savienībai rūpīgi būtu jāpārskata plastmasas atkritumu apsaimniekošana, sākot ar centieniem novērst atkritumu rašanos, un pēc tam jānodrošina atkritumu savākšana, atkalizmantošana un reciklēšana.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

36.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36b)

Plastmasas atkritumi rada sevišķi lielas problēmas. Polimēri ir ļoti daudzveidīgi un bieži satur bīstamas piedevas un daudzus piesārņotājus. Lai eksporta kontroles nolūkiem izmērītu bīstamo piedevu un piesārņotāju līmeni, būtu jāveic dārga testēšana. Plastmasas atkritumu reciklēšanas līmenis ir zems, un plastmasas atkritumu reciklēšana var radīt atkritumu atlikas lielos daudzumos. Atsevišķi lielākie kuģniecības uzņēmumi ir apņēmušies apturēt plastmasas atkritumu pārvadāšanu, lai palīdzētu ierobežot piesārņojumu. Ņemot vērā daudzās problēmas, ko rada plastmasas atkritumu apsaimniekošana trešās valstīs, Savienībai pakāpeniski būtu jāpārtrauc visu veidu plastmasas atkritumu eksports ārpus Savienības un EBTA valstīm.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

36.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36c)

Lai plastmasas atkritumu eksporta pakāpeniska pārtraukšana ārpus Savienības un EBTA valstīm tiktu efektīvi izpildīta, regulāri jāveic monitorings un inspekcijas kontrolpunktos, tostarp nolūkā nepieļaut pakāpeniskas pārtraukšanas prasības apiešanu ar fiktīvām norādēm, ka attiecīgie sūtījumi nav atkritumi.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

36.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36d)

Lai Savienībā veicinātu plastmasas reciklēšanu, būtu jāatbalsta tādu produktu tirgus, kas satur reciklētu plastmasu. Komisijai būtu jāizvērtē mērķrādītāju ieviešana reciklētam saturam, jo īpaši (bet ne tikai) plastmasas izstrādājumiem, un attiecīgā gadījumā jāiesniedz arī tiesību akta priekšlikums.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37a)

Jāpanāk spēcīgu vērtības ķēžu veidošanai nepieciešamo atkritumu sūtīšanas atvieglošana iekšējā tirgū, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ieviestas pienācīgas kontroles. Galveno vērtības ķēžu stiprināšana paātrinās mūsu noturības attīstību un veicinās Savienības stratēģisko autonomiju.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)

Uz valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, attiecas ESAO noteiktie noteikumi un sniegtie ieteikumi par atkritumu sūtīšanu un apsaimniekošanu, un atkritumu apsaimniekošanas standarti šajās valstīs parasti ir augstāki nekā valstīs, kurām ESAO lēmums nav piemērojams. Tomēr ir svarīgi, ka valstīs, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, atgūšanai paredzētu nebīstamo atkritumu eksports no Savienības nenodarītu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai. Tādēļ ir jāizveido mehānisms, ar kuru monitorēt nebīstamo atkritumu sūtījumus uz šādām valstīm. Ja nebīstamo atkritumu eksports no Savienības uz attiecīgo valsti īsā laikā ir būtiski pieaudzis un trūkst informācijas, kas pierādītu attiecīgās valsts spēju atgūt resursus no šiem atkritumiem vidi saudzējošā veidā, Komisijai ar attiecīgo valsti būtu jāuzsāk dialogs, un, ja informācija nav pietiekama, lai pierādītu, ka resursu atgūšana no šiem atkritumiem tiek veikta vidi saudzējošā veidā, tai vajadzētu būt pilnvarotai šādu eksportu apturēt.

(38)

Uz valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, attiecas ESAO noteiktie noteikumi un sniegtie ieteikumi par atkritumu sūtīšanu un apsaimniekošanu, un atkritumu apsaimniekošanas standarti šajās valstīs parasti ir augstāki nekā valstīs, kurām ESAO lēmums nav piemērojams. Tomēr ir svarīgi, ka valstīs, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, atgūšanai paredzētu nebīstamo atkritumu eksports no Savienības nenodarītu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai. Tādēļ ir jāizveido mehānisms, ar kuru monitorēt nebīstamo atkritumu sūtījumus uz šādām valstīm. Ja trūkst informācijas, kas pierādītu attiecīgās valsts spēju atgūt resursus no šiem atkritumiem vidi saudzējošā veidā, kā arī trūkst informācijas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas negatīvo ietekmi konkrētajā valstī, Komisijai ar attiecīgo valsti būtu jāuzsāk dialogs un, ja informācija nav pietiekama, lai pierādītu, ka resursu atgūšana no šiem atkritumiem tiek veikta vidi saudzējošā veidā, tai vajadzētu būt pilnvarotai šādu eksportu apturēt.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)

Lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstīs īstenotās izpildes panākšanas darbības, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai veikt izmeklēšanas un koordinācijas darbības attiecībā uz nelikumīgiem sūtījumiem, kuriem varētu būt nopietna nelabvēlīga ietekme uz cilvēka veselību vai vidi. Veicot šīs darbības, Komisijai būtu pilnībā jāievēro procesuālās garantijas. Komisija var apsvērt iespēju savas iekšējās organizatoriskās struktūras ietvaros dažas šajā regulā paredzētās izpildes panākšanas darbības uzticēt Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kuram šajā jomā ir attiecīgas speciālās zināšanas. Ja nosūtīšanas un galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes tiek informētas par nelikumīgu atkritumu sūtījumu, tām būtu jāapsver, kā varētu pastiprināt kontroles procedūras līdzīgiem sūtījumiem, lai agrīnā posmā identificētu nelikumīgus atkritumu sūtījumus.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50)

Dalībvalstīm informācija par šīs regulas īstenošanu būtu Komisijai jāsniedz gan ar ziņojumiem Bāzeles konvencijas sekretariātam, gan arī ar atsevišķas anketas palīdzību. Komisijai reizi četros gados būtu jāsagatavo ziņojums par šīs regulas īstenošanu, par pamatu izmantojot dalībvalstu sniegto informāciju, kā arī citu informāciju, kas savākta ar Komisijas un Eiropas Vides aģentūras ad hoc ziņojumiem par plastmasas atkritumu sūtījumiem un citām specifiskām atkritumu plūsmām, kas rada bažas.

(50)

Dalībvalstīm informācija par šīs regulas īstenošanu būtu Komisijai jāsniedz gan ar ziņojumiem Bāzeles konvencijas sekretariātam, gan arī ar atsevišķas anketas palīdzību. Komisijai reizi trijos gados būtu jāsagatavo ziņojums par šīs regulas īstenošanu, par pamatu izmantojot dalībvalstu sniegto informāciju, kā arī citu informāciju, kas savākta ar Komisijas un Eiropas Vides aģentūras ad hoc ziņojumiem par plastmasas atkritumu sūtījumiem un citām specifiskām atkritumu plūsmām, kas rada bažas. Informācijas un dokumentu elektroniskās iesniegšanas un apmaiņas centrālā sistēma būtu jāizstrādā tā, lai no sistēmas varētu izgūt minēto ziņojumu sagatavošanai nepieciešamos datus.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52)	Lai šīs regulas īstenošanas vajadzībām sekmētu informācijas apmaiņu un sadarbību, dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes un korespondenti un jāpaziņo par tiem Komisijai, kurai šī informācija būtu jādara publiski pieejama.

(52)	Lai šīs regulas saskaņotas īstenošanas vajadzībām sekmētu informācijas apmaiņu un sadarbību, dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes un korespondenti un jāpaziņo par tiem Komisijai, kurai šī informācija būtu jādara publiski pieejama.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(54)

Lai papildinātu vai grozītu šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas 37 . panta 13 . punktu, 40 . panta 8 . punktu un 72 . pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (52). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(54)

Lai papildinātu vai grozītu šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas 14 . panta 3 . punktu, 28. panta 4. punktu, 38. panta 1. punktu, 42 . panta 4 . punktu un 75 . pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (52). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus par saskaņotu metodi, kā aprēķināma finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums , precizēt atkritumu klasifikāciju saskaņā ar šo regulu (arī noteikt kontaminācijas līmeņa robežvērtību noteiktiem atkritumiem ) un attiecībā uz noteiktu veidu precēm precizēt , kā pārrobežu sūtījumu gadījumā lietotas preces atšķirt no atkritumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (53).

(55)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt vienkāršu, uz risku balstītu un saskaņotu metodi, kā aprēķināma finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (53). Ja Komisija konstatē, ka saskaņotā metode, kā aprēķināma finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, ir atbilstīga, tai būtu jāapsver, kā varētu izmantot centrālo sistēmu, lai ieviestu inovatīvas metodes finanšu garantiju noteikšanai.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

55.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55a)

Lai turpinātu atvieglināt iekšējā tirgus un dalībvalstu prakses saskaņošanu attiecībā uz atkritumu sūtījumiem, Komisijai būtu jāizpēta, vai ir iespējams lielākā mērā standartizēt līgumus saskaņā ar subsidiaritātes principu.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu nosaka pasākumus, ar kuriem aizsargā vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot nelabvēlīgo ietekmi, ko varētu radīt atkritumu sūtījumi. Ar to izveido atkritumu sūtīšanas procedūras un kontroles režīmus, kuri ir atkarīgi no sūtījuma izcelsmes, galamērķa un maršruta, sūtīto atkritumu veida un apstrādes, kas atkritumiem piemērojama galamērķī.

Ar šo regulu nosaka pasākumus, ar kuriem aizsargā vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot nelabvēlīgo ietekmi, ko varētu radīt atkritumu sūtījumi , tostarp trešās valstīs . Ar to izveido atkritumu sūtīšanas procedūras un kontroles režīmus, kuri ir atkarīgi no sūtījuma izcelsmes, galamērķa un maršruta, sūtīto atkritumu veida un apstrādes, kas atkritumiem piemērojama galamērķī. Ar to cenšas, piemērojot tuvuma un pašpietiekamības principus, kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK, atbalstīt virzību uz tādiem mērķiem kā aprites ekonomika, resursefektivitāte, klimatneitralitāte un nulles piesārņojums netoksiskā vidē. Ar to arī cenšas samazināt administratīvo slogu, saskaņojot noteikumus par atkritumu sūtījumiem Savienībā un digitalizējot informācijas apmaiņu par atkritumu sūtījumiem.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	“vidi saudzējoša apsaimniekošana” ir visu praktiski iespējamo darbību veikšana, ar ko nodrošina, ka atkritumi tiek apsaimniekoti tā, ka cilvēka veselība un vide tiek aizsargātas pret nelabvēlīgām sekām, kas varētu rasties no šādiem atkritumiem;

(4)	“vidi saudzējoša apsaimniekošana” ir visu praktiski iespējamo darbību veikšana, ar ko nodrošina, ka atkritumi tiek apsaimniekoti tā, ka cilvēka veselība , klimats un vide tiek aizsargāta pret nelabvēlīgām sekām, kas varētu rasties no šādiem atkritumiem vai to apstrādes ;

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Papildus piemēro terminu “atkritumi”, “bīstamie atkritumi”, “apstrāde”, “likvidēšana” (direktīvā: apglabāšana), “atgūšana” (direktīvā: reģenerācija), “sagatavošana atkalizmantošanai” (direktīvā: sagatavošana atkārtotai izmantošanai), “atkalizmantošana” (direktīvā: atkārtota izmantošana), “reciklēšana” (direktīvā: pārstrāde), “atkritumu radītājs”, “atkritumu valdītājs” (direktīvā: atkritumu īpašnieks), “tirgotājs” un “starpnieks” definīcijas, kas noteiktas attiecīgi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1), 2), 14), 19), 15), 16), 13), 17), 5), 6), 7) un 8) punktā.

Papildus piemēro terminu “atkritumi”, “bīstamie atkritumi”, “apstrāde”, “likvidēšana” (direktīvā: apglabāšana), “atgūšana” (direktīvā: reģenerācija), “materiālu atgūšana”, “sagatavošana atkalizmantošanai” (direktīvā: sagatavošana atkārtotai izmantošanai), “atkalizmantošana” (direktīvā: atkārtota izmantošana), “reciklēšana” (direktīvā: pārstrāde), “atkritumu radītājs”, “atkritumu valdītājs” (direktīvā: atkritumu īpašnieks), “tirgotājs” un “starpnieks” definīcijas, kas noteiktas attiecīgi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1), 2), 14), 19), 15), 16), 13), 17), 5), 6), 7) un 8) punktā.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)	atkritumi, kas satur vielu vai ir piesārņoti ar vielu, kura uzskaitīta Regulas (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem IV pielikumā, ja vien šādi atkritumi nav uzskaitīti citur;

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	atkritumu daudzums nepārsniedz 150 kg vai lielāku daudzumu, par ko katrā konkrētajā gadījumā vienojas attiecīgās kompetentās iestādes un paziņotājs.

(b)	atkritumu daudzums nepārsniedz 150 kg laboratorijas analīzēm, 2 000 kg eksperimentāliem apstrādes izmēģinājumiem vai jebkādu lielāku daudzumu, par ko katrā konkrētajā gadījumā vienojas attiecīgās kompetentās iestādes un paziņotājs.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Tādu jauktu sadzīves atkritumu sūtījumiem, kas savākti no privātām mājsaimniecībām, citiem atkritumu radītājiem vai gan vieniem, gan otriem, kā arī jauktiem sadzīves atkritumiem, kuri bijuši pakļauti atkritumu apstrādes operācijai, kas nav būtiski mainījusi to īpašības, piemēro 2. punktu, ja minētie atkritumi ir paredzēti atgūšanas operācijām. Šādu atkritumu sūtījumi, kas paredzēti likvidēšanai, ir aizliegti.

5. Tādu jauktu sadzīves atkritumu sūtījumiem, kas savākti no privātām mājsaimniecībām, citiem atkritumu radītājiem vai gan vieniem, gan otriem, kā arī jauktiem sadzīves atkritumiem, kuri bijuši pakļauti atkritumu apstrādes operācijai, kas nav būtiski mainījusi to īpašības, piemēram, no atkritumiem iegūts kurināmais, piemēro 2. punktu, ja minētie atkritumi ir paredzēti atgūšanas operācijām. Šādu atkritumu sūtījumi, kas paredzēti likvidēšanai, ir aizliegti.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iepriekšēju rakstisku paziņojumu (“paziņojums”) var iesniegt tikai paziņotāji, kas saņēmuši atļauju vai ir reģistrēti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK IV nodaļu.	Iepriekšēju rakstisku paziņojumu (“paziņojums”) var iesniegt tikai paziņotāji, kas saņēmuši atļauju vai ir reģistrēti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK IV nodaļu , vai eksperimentālu apstrādes izmēģinājumu operatori vai laboratorijas .

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja paziņotājs nav sākotnējais atkritumu radītājs, kas minēts 3. panta 6. punkta a) apakšpunkta i) punktā, paziņotājs nodrošina, ka paziņojuma dokumentu paraksta arī sākotnējais atkritumu radītājs vai viena no personām, kas norādīta 3. panta 6. punkta a) apakšpunkta ii) , iii) vai iv ) punktā. Tirgotājs vai starpnieks nodrošina, ka viņiem ir rakstiska atļauja no kādas 3. panta 6. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētās personas rīkoties viņu vārdā un ka paziņojumā ir iekļauta rakstiska atļauja.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

7. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Atkāpjoties no 5. punkta, ja sūtītie atkritumi ir paredzēti atgūšanas starpposma operācijām vai likvidēšanas starpposma operācijām un galamērķa valstī tiek veikta tālāka atgūšanas operācija vai likvidēšanas operācija, finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu var atbrīvot, kad atkritumi atstāj starpposma operācijas kompleksu un attiecīgā kompetentā iestāde ir saņēmusi 16. panta 4. punktā minēto apliecinājumu. Šādā gadījumā tālāku sūtījumu uz atgūšanas vai likvidēšanas operāciju kompleksu sedz jauna finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, ja vien galamērķa kompetentā iestāde neuzskata, ka šāda finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums nav vajadzīgs. Šādos apstākļos par pienākumiem, kas rodas atkritumu atpakaļņemšanas gadījumā, kad sūtījums vai tālāka atgūšanas vai likvidēšanas operācija nevar tikt pabeigti atbilstoši paredzētajam, kā minēts 22. pantā, vai nelikumīga sūtījuma gadījumā, kā minēts 24. pantā, atbildīga ir galamērķa kompetentā iestāde.

6. Atkāpjoties no 5. punkta, ja sūtītie atkritumi ir paredzēti atgūšanas starpposma operācijām vai likvidēšanas starpposma operācijām un galamērķa valstī tiek veikta tālāka atgūšanas operācija vai likvidēšanas operācija, finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu var atbrīvot, kad atkritumi atstāj starpposma operācijas kompleksu un attiecīgā kompetentā iestāde ir saņēmusi 16. panta 4. punktā minēto apliecinājumu. Šādā gadījumā tālāku sūtījumu uz atgūšanas vai likvidēšanas operāciju kompleksu sedz jauna finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, ja vien sūtījums nav noticis starp diviem vienas un tās pašas juridiskās personas kontrolētiem kompleksiem vai galamērķa kompetentā iestāde neuzskata, ka šāda finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums nav vajadzīgs. Šādos apstākļos par pienākumiem, kas rodas atkritumu atpakaļņemšanas gadījumā, kad sūtījums vai tālāka atgūšanas vai likvidēšanas operācija nevar tikt pabeigti atbilstoši paredzētajam, kā minēts 22. pantā, vai nelikumīga sūtījuma gadījumā, kā minēts 24. pantā, atbildīga ir galamērķa kompetentā iestāde.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

7. pants – 10. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija vēlākais līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu — divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] novērtē, vai ir reāli izstrādāt saskaņotu aprēķina metodi, pēc kuras nosaka finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma apmēru, un attiecīgā gadījumā tā pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka šādu saskaņotu aprēķina metodi. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija vēlākais līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu — divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] novērtē, vai ir reāli izstrādāt vienkāršu, uz risku balstītu un saskaņotu aprēķina metodi, pēc kuras nosaka finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma apmēru, un attiecīgā gadījumā tā līdz … [ievietot datumu: trīs gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka šādu vienkāršu, uz risku balstītu un saskaņotu aprēķina metodi. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja 30 dienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas galamērķa kompetentā iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1. punktu, tā paziņotājam pēc pieprasījuma sniedz motivētu paskaidrojumu.	Ja 30 dienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas galamērķa kompetentā iestāde nespēj pieņemt lēmumu saskaņā ar 1.punktu, tā minēto 30 dienu laikā bez pieprasījuma sniedz paziņotājam motivētu paskaidrojumu. Kompetentās iestādes galīgo lēmumu pieņem 60 dienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Rakstiska piekrišana plānotam sūtījumam zaudē spēku vēlākajā datumā, kas norādīts paziņojuma dokumentā. Tā nav ilgāka par vienu kalendāro gadu vai īsāka par periodu, kas norādīts attiecīgo kompetento iestāžu lēmumā.	3. Rakstiska piekrišana plānotam sūtījumam zaudē spēku vēlākajā datumā, kas norādīts paziņojuma dokumentā. Tā aptver divus kalendāros gadus vai īsāku periodu, kas norādīts attiecīgo kompetento iestāžu lēmumā.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Plānotais sūtījums drīkst notikt tikai pēc 16. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto prasību izpildes un periodā, kurā ir derīga visu attiecīgo kompetento iestāžu klusējot izteiktā vai rakstiskā piekrišana. Sūtījumam jābūt atstājušam nosūtīšanas valsti līdz visu attiecīgo kompetento iestāžu klusējot izteikto vai rakstisko piekrišanu derīguma termiņa beigām.

4. Plānotais sūtījums drīkst notikt tikai pēc 16. panta 1. punktā noteikto prasību izpildes un periodā, kurā ir derīga visu attiecīgo kompetento iestāžu klusējot izteiktā vai rakstiskā piekrišana. Sūtījumam jābūt atstājušam nosūtīšanas valsti līdz visu attiecīgo kompetento iestāžu klusējot izteikto vai rakstisko piekrišanu derīguma termiņa beigām.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

9. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Piekrišanas atsaukumu nosūta ar oficiālu paziņojumu paziņotājam, attiecīgajām kompetentajām iestādēm un saņēmējam.	7. Piekrišanas atsaukumu , ietverot atsaukšanas pamatojumu, nosūta ar oficiālu paziņojumu paziņotājam, attiecīgajām kompetentajām iestādēm un saņēmējam , kā arī ziņošanas nolūkos Komisijai .

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	resursu atgūšana no atkritumiem nav tehniski realizējama un ekonomiski pamatota vai atkritumi ir jālikvidē Savienības vai starptautiskajos tiesību aktos noteikto juridisko pienākumu dēļ;

i)	resursu atgūšana no atkritumiem nav tehniski realizējama, ekonomiski pamatota un vidi saudzējoša vai atkritumi ir jālikvidē Savienības vai starptautiskajos tiesību aktos noteikto juridisko pienākumu dēļ.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)	atkritumu likvidēšana valstī, kur tie radušies, nav tehniski realizējama un ekonomiski pamatota;

ii)	atkritumu likvidēšana valstī, kur tie radušies, nav tehniski realizējama, ekonomiski pamatota un vidi saudzējoša ;

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)	plānotais sūtījums vai likvidēšana atbilst atkritumu hierarhijai un tuvuma un pašpietiekamības principiem Savienības un nacionālā līmenī , kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK;

iii)	plānotais sūtījums vai likvidēšana atbilst atkritumu hierarhijai un tuvuma un pašpietiekamības principiem, kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK;

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	paziņotājs vai saņēmējs nav iepriekš bijis notiesāts par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz vides aizsardzību;

(b)	paziņotājs vai saņēmējs nav iepriekš bijis notiesāts par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz vides vai cilvēka veselības aizsardzību;

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja attiecīgās kompetentās iestādes plānotam likvidēšanai paredzētu atkritumu sūtījumam 9. panta 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā atļauju nav devušas, paziņojums par minēto sūtījumu vairs nav derīgs un sūtījums saskaņā ar 4. panta 1. punktu ir aizliegts. Gadījumā, ja paziņotājs sūtījumu joprojām paredzējis veikt, tas iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien visas attiecīgās kompetentās iestādes un paziņotājs nevienojas citādi.

3. Ja attiecīgās kompetentās iestādes plānotam likvidēšanai paredzētu atkritumu sūtījumam 60 darba dienu termiņā atļauju nav devušas, paziņojums par minēto sūtījumu vairs nav derīgs un sūtījums saskaņā ar 4. panta 1. punktu ir aizliegts. Gadījumā, ja paziņotājs sūtījumu joprojām paredzējis veikt, tas iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien visas attiecīgās kompetentās iestādes un paziņotājs nevienojas citādi.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)	atgūšanas operācija galamērķa valstī notiek saskaņā ar nosacījumiem, kas visumā ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti nosūtīšanas valsts tiesību aktos;

ii)	atgūšanas operācija galamērķa valstī notiek saskaņā ar nosacījumiem, kas tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem tiem, kuri noteikti nosūtīšanas valsts tiesību aktos;

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)

dalībvalstī ir jāierobežo atgūšanas operācijām paredzētu atkritumu ienākošie sūtījumi (izņemot tos, kas paredzēti reciklēšanai un sagatavošanai atkalizmantošanai) , lai aizsargātu tās atkritumu apsaimniekošanas tīklu, ja ir konstatēts , ka šādu sūtījumu dēļ iekšzemes atkritumi būtu jālikvidē vai jāapstrādā tādā veidā, kas neatbilst atkritumu apsaimniekošanas plāniem;

(e)	dalībvalstī ir jāierobežo atgūšanas operācijām paredzētu atkritumu ienākošie sūtījumi, lai aizsargātu tās atkritumu apsaimniekošanas tīklu, ja var konstatēt , ka šādu sūtījumu dēļ iekšzemes atkritumi būtu jālikvidē vai jāapstrādā tādā veidā, kas neatbilst atkritumu apsaimniekošanas plāniem;

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)	paziņotājs vai saņēmējs ir iepriekš bijis notiesāts par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz vides aizsardzību;

(f)	paziņotājs vai saņēmējs ir iepriekš bijis notiesāts par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz vides vai veselības aizsardzību;

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iebildumus, ko kompetentās iestādes cēlušas, pamatojoties uz šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem iemesliem, dalībvalstis saskaņā ar 68. pantu dara zināmus Komisijai.	5. Iebildumus, tostarp konkrētus iebildumu pamatojumus, ko kompetentās iestādes cēlušas, pamatojoties uz šā panta 1. punktā izklāstītajiem iemesliem, dalībvalstis saskaņā ar 68. pantu dara zināmus Komisijai.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

12. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Kompetentās iestādes informē paziņotāju par konkrētiem pamatojumiem, kāpēc tās noraida plānoto atkritumu sūtījumu.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	dažādajos sūtījumos ietvertajiem atkritumiem ir būtībā līdzīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības;

(a)	dažādajos sūtījumos ietvertajiem atkritumiem ir būtībā līdzīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības , kas jāinterpretē atbilstīgi 28. pantam ;

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	izmantoto tehnoloģiju apraksts, arī tās atgūšanas operācijas R kods vai kodi, attiecībā uz kuru tiek prasīta iepriekšēja piekrišana;

(c)

izmantoto tehnoloģiju apraksts, arī tās atgūšanas operācijas R kods vai kodi, attiecībā uz kuru tiek prasīta iepriekšēja piekrišana , kā arī tehnoloģiju apraksts, kuras izmanto siltumnīcefekta gāzu (SEG) ietaupīšanai, enerģijas ražošanai, materiālu atgūšanai, resursu efektīvai izmantošanai, un citu relevanto tehnoloģiju apraksts ;

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea)	atgūšanas operācijā radušos atkritumu atliku daudzums un to turpmākā apsaimniekošana;

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)	pierādījums vai apliecinājums tam, ka juridiskā vai fiziskā persona, kurai pieder komplekss vai kurai pār to ir kontrole, nav bijusi notiesāta par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu.

(g)

pierādījums vai apliecinājums tam, ka juridiskā vai fiziskā persona, kurai pieder komplekss vai kurai pār to ir kontrole, nav bijusi notiesāta par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu , jo īpaši saistībā ar vides un cilvēka veselības aizsardzību .

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

14. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Ja vien lēmumā par iepriekšējas piekrišanas pieprasījuma apstiprināšanu nav norādīts citādi, atgūšanas kompleksam dotā iepriekšējā piekrišana ir derīga septiņus gadus.	9. Ja vien lēmumā par iepriekšējas piekrišanas pieprasījuma apstiprināšanu nav norādīts citādi, atgūšanas kompleksam dotā iepriekšējā piekrišana ir derīga septiņus gadus , un derīguma laikposmā relevantās iestādes veic vismaz vienu inspekciju, lai pārbaudītu atbilstību jaunākajām spēkā esošajām regulatīvajām prasībām .
	Atgūšanas kompleksam dotā iepriekšējā piekrišana, ko izsniegusi kompetentā iestāde vienā dalībvalstī, ir derīga visās dalībvalstīs. Tomēr kompetentā iestāde var nolemt nepieņemt iepriekšējo piekrišanu, ko sniegusi galamērķa kompetentā iestāde. Šādu lēmumu un tā pamatojumu paziņo kompleksam un kompetentajai iestādei, kas sniegusi iepriekšēju piekrišanu.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Vienas dienas laikā pēc tam, kad komplekss, kas veic atgūšanas starpposma operāciju vai likvidēšanas starpposma operāciju, atkritumus ir saņēmis, minētais komplekss paziņotājam sniedz apstiprinājumu par atkritumu saņemšanu. Šo apstiprinājumu sniedz pārvietošanas dokumentā vai pievieno tam.	3. Divu darba dienu laikā pēc tam, kad komplekss, kas veic atgūšanas starpposma operāciju vai likvidēšanas starpposma operāciju, atkritumus ir saņēmis, minētais komplekss paziņotājam sniedz apstiprinājumu par atkritumu saņemšanu. Šo apstiprinājumu sniedz pārvietošanas dokumentā vai pievieno tam.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Vienas dienas laikā pēc atkritumu saņemšanas komplekss paziņotājam un relevantajām iestādēm sniedz apstiprinājumu par to, atkritumi ir saņemti.	3. Divu darba dienu laikā pēc atkritumu saņemšanas komplekss paziņotājam un relevantajām iestādēm sniedz apstiprinājumu par to, atkritumi ir saņemti.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja 1. punktā minētās būtiskās izmaiņas skar kompetentās iestādes, kas nav kompetentās iestādes, uz kurām attiecas sākotnējais paziņojums, iesniedz jaunu paziņojumu.	3. Ja 1. punktā minētās būtiskās izmaiņas skar kompetentās iestādes, kas nav kompetentās iestādes, uz kurām attiecas sākotnējais paziņojums, iesniedz jaunu paziņojumu , ja vien relevantās kompetentās iestādes vienprātīgi nevienojas, ka jauns paziņojums nav vajadzīgs .

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

18. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atgūšanas komplekss vai laboratorija un saņēmējs vai, ja tiem nav piekļuves 26. pantā minētajai sistēmai, 2. punktā minētā persona vienas dienas laikā pēc atkritumu saņemšanas paziņotājam un relevantajām iestādēm par atkritumu saņemšanu sniedz apstiprinājumu, norādot relevanto VII pielikumā minēto informāciju.	4. Atgūšanas komplekss vai laboratorija un saņēmējs vai, ja tiem nav piekļuves 26. pantā minētajai sistēmai, 2. punktā minētā persona divu darba dienu laikā pēc atkritumu saņemšanas paziņotājam un relevantajām iestādēm par atkritumu saņemšanu sniedz apstiprinājumu, norādot relevanto VII pielikumā minēto informāciju.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nosūtīšanas vietas vai galamērķa kompetentās iestādes ar pienācīgiem līdzekļiem dara publiski pieejamu informāciju par paziņojumiem, kas attiecas uz sūtījumiem, kuriem tās ir devušas piekrišanu, kā arī atkritumu sūtījumiem, kuriem piemērojamas vispārīgās informācijas prasības, ja saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem šāda informācija nav konfidenciāla.

Lieki nekavējoties un ne vēlāk kā 30 dienas pēc piekrišanas došanas vai iebildumu izteikšanas, nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes , izmantojot 26. panta 2. punktā minēto dokumentu elektroniskās iesniegšanas un apmaiņas centrālo sistēmu vai attiecīgā gadījumā 26. panta 3. punktā minēto valsts sistēmu, dara publiski pieejamu informāciju par paziņojumiem, kas attiecas uz sūtījumiem, kuriem tās ir devušas piekrišanu, kā arī atkritumu sūtījumiem, kuriem piemērojamas vispārīgās informācijas prasības, ja saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem šāda informācija nav konfidenciāla , un ievērojot prasības attiecībā uz personas datiem, ko aizsargā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 (1a).

Kompetentās iestādes dara publiski pieejamu vismaz šādu informāciju:

a)	atkritumu veids, kas Eiropas Atkritumu katalogā noteikts saskaņā ar Eiropas Atkritumu kodeksu;

b)	kopējais nosūtīšanai paredzēto atkritumu daudzums;

c)	apstrādes operācija, ko plānots piemērot atkritumiem;

d)	kompleksa nosaukums galamērķī; un

e)	vai ir vai nav dota attiecīga piekrišana.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. punktā izklāstīto pienākumu ņemt atkritumus atpakaļ nepiemēro, ja iesaistītās nosūtīšanas vietas, tranzīta un galamērķa kompetentās iestādes uzskata, ka resursu atgūšanu no atkritumiem vai atkritumu likvidēšanu var veikt alternatīvā veidā galamērķa valstī vai citur, un to dara paziņotājs vai, ja tas nav iespējams, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā.

2. punktā izklāstīto pienākumu ņemt atkritumus atpakaļ nepiemēro, ja iesaistītās nosūtīšanas vietas, tranzīta un galamērķa kompetentās iestādes uzskata, ka resursu atgūšanu no atkritumiem vai atkritumu likvidēšanu var veikt alternatīvā un vidi saudzējošā veidā un nekaitējot cilvēka veselībai galamērķa valstī vai citur, un to dara paziņotājs vai, ja tas nav iespējams, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja kompetentā iestāde atklāj sūtījumu, ko tā uzskata par nelikumīgu, tā nekavējoties informē pārējās attiecīgās kompetentās iestādes.

1. Ja kompetentā iestāde atklāj sūtījumu, ko tā uzskata par nelikumīgu, tā nekavējoties informē pārējās attiecīgās kompetentās iestādes. Lai nepieļautu nekādus turpmākus nelikumīgus sūtījumus, attiecīgās nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes pastiprina tādu turpmāku sūtījumu inspekcijas, kas ir līdzīgi paziņotāja, atkritumu radītāja, savācēja, tirgotāja, starpnieka vai atkritumu turētāja sūtījumiem.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Elektroniski iesniedz un apmainās, vai nu izmantojot 2. punktā minēto centrālo sistēmu, vai valsts sistēmu saskaņā ar 3. punktu, šādu informāciju un dokumentus:	1. Elektroniski iesniedz un apmainās, vai nu izmantojot 2. punktā minēto centrālo sistēmu, vai valsts sistēmu , kas savienota ar centrālo sistēmu, saskaņā ar 3. punktu, šādu informāciju , datus un dokumentus:

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. punktā minētās informācijas un dokumentu elektroniskai iesniegšanai un apmaiņai Komisija izmanto centrālu sistēmu. Centrālā sistēma nodrošina centrmezglu, ko izmanto 1. punktā minētās informācijas un dokumentu apmaiņai reāllaikā starp esošajām valstu elektroniskās datu apmaiņas sistēmām.

1. punktā minētās informācijas , datu un dokumentu elektroniskai iesniegšanai un apmaiņai Komisija izmanto centrālu sistēmu. Centrālā sistēma nodrošina centrmezglu, ko izmanto 1. punktā minētās informācijas un dokumentu apmaiņai reāllaikā starp esošajām valstu elektroniskās datu apmaiņas sistēmām. Centrālā sistēma glabā datus, ar ko inter alia ziņot un analizēt iebildumu biežumu, to, cik ilgs laiks pagājis no paziņojuma iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai un kad paziņojums pieņemts, un to, cik paziņojumu saņemts attiecībā uz dažādiem iespējamiem atgūšanas operāciju veidiem.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

26. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Centrālās sistēmas glabātā informācija ir publiski pieejama, viegli piekļūstama un atvērto datu formātā, ja vien attiecīgā informācija nav konfidenciāla saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

26. pants – 4. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	alternatīvas procedūras gadījumā, ja notiek centrālās sistēmas īslaicīga atteice;

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

26. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija ik pēc diviem gadiem pārskata centrālās sistēmas funkcionalitāti. Pārskatīšanas rezultātus paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm.
	Pārskatīšanā inter alia ņem vērā korespondentu izteiktās piezīmes. Pārskatīšanā papildus var ņemt vērā atsauksmes no citiem lietotājiem, piemēram, kompetentajām iestādēm un paziņotājiem.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Visus paziņojumus, informāciju, dokumentus vai citas ziņas, ko iesniedz saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, sniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieņemamā valodā.	1. Visus paziņojumus, informāciju, dokumentus vai citas ziņas, ko iesniedz saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, sniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieņemamā valodā. Visos gadījumos par pieņemamu uzskata angļu valodu, ja vien relevantā kompetentā iestāde nav pienācīgi pamatojusi, kāpēc angļu valoda nav pieņemama.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pēc attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma paziņotājs nodrošina 1. punktā minēto dokumentu oficiāli apliecinātus tulkojumus iestādēm pieņemamā valodā.	2. Pēc attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma paziņotājs nodrošina 1. punktā minēto dokumentu oficiāli apliecinātus tulkojumus iestādēm pieņemamā valodā. Visos gadījumos par pieņemamu uzskata angļu valodu, ja vien relevantā kompetentā iestāde nav pienācīgi pamatojusi, kāpēc angļu valoda nav pieņemama.
	Saskaņā ar 26. pantu izveidotā centrālā datubāzu sistēma atvieglo jebkādas sniegtās informācijas mašīntulkošanu. Ja ir izmantots mašīntulkojums, sniegtajai tulkotajai informācijai pievieno attiecīgu norādi.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

28. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja kompetentajām iestādēm rodas domstarpības par klasifikācijas problēmām, jautājumu var nosūtīt dalībvalstu korespondentiem, kuri var rīkot sanāksmes, lai izskatītu uzdotos jautājumus. Relevantās ieinteresētās personas tiek aicinātas piedalīties šādās sanāksmēs vai attiecīgā gadījumā šādu sanāksmju sesijās.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

28. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai atvieglotu III, IIIA, IIIB vai IV pielikumā uzskaitīto atkritumu saskaņoto klasifikāciju Savienībā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot tādus kritērijus kā kontaminācijas sliekšņi, uz kuru pamata konkrētus atkritumus klasificē kā III, IIIA, IIIB vai IV pielikumam piederīgus.

Lai atvieglotu III, IIIA, IIIB vai IV pielikumā uzskaitīto atkritumu saskaņoto klasifikāciju Savienībā, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, ar kuriem papildina vai groza šo regulu, nosakot vai mainot tādus kritērijus kā kontaminācijas sliekšņi, uz kuru pamata konkrētus atkritumus klasificē kā III, IIIA, IIIB vai IV pielikumam piederīgus , un robežvērtības, ar ko raksturot fizikālo un ķīmisko īpašību līdzību pēc būtības .

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

28. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot kritērijus, pēc kuriem nošķir lietotas preces un atkritumus un kuri attiecināmi uz konkrētu preču kategorijām, kam attiecībā uz atkritumu eksportu no Savienības šāds nošķīrums ir īpaši svarīgs.

Komisija arī ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot kritērijus, pēc kuriem nošķir lietotas preces un atkritumus un kuri attiecināmi uz konkrētu preču kategorijām, kam attiecībā uz atkritumu eksportu no Savienības šāds nošķīrums ir īpaši svarīgs , tostarp nolūkā nepieļaut ar šo regulu ieviesto noteikumu apiešanu . Pieņemtajos deleģētajos aktos paredzētie kritēriji ir tie paši, kas paredzēti Direktīvā 2008/98/EK.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

30. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pierobežas nolīgumi	Daudzpusēji nolīgumi

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Izņēmuma gadījumos un ja to attaisno specifiskā ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija, dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus, ar kuriem attiecībā uz pārrobežu sūtījumiem uz tuvāko piemēroto kompleksu, kas atrodas pierobežā starp abām iesaistītajām dalībvalstīm, noteiktu atkritumu plūsmu sūtījumiem nosaka atvieglotu paziņošanas procedūru.	1. Izņēmuma gadījumos un ja to attaisno specifiskā ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija, dalībvalstis var noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, ar kuriem attiecībā uz pārrobežu sūtījumiem uz tuvāko piemēroto kompleksu, kas atrodas pierobežā starp abām vai vairākām iesaistītajām dalībvalstīm, noteiktu atkritumu plūsmu sūtījumiem nosaka atvieglotu paziņošanas procedūru.
	Šādus nolīgumus var noslēgt arī par tādu atkritumu sūtījumiem, kas saskaņā ar 11. pantu paredzēti likvidēšanai, ja ģeogrāfiskā un demogrāfiskā situācija attaisno šādu nolīgumu noslēgšanu. Šajā sakarībā 11. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā paredzētos nosacījumus var padarīt mazāk stingrus attiecībā uz pārrobežu sūtījumiem uz tuvāko likvidēšanai piemēroto kompleksu saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un vidi saudzējošu atkritumu apsaimniekošanu.
	Daudzpusēji nolīgumi apliecina, ka atkritumi tiek apstrādāti saskaņā ar atkritumu hierarhiju un tuvuma un pašpietiekamības principiem Savienības un valsts līmenī, kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK; atkritumi tiek apstrādāti atbilstīgi vides aizsardzības standartiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; ja uz kompleksu attiecas Direktīva 2010/75/ES, labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas definēti minētās direktīvas 3. panta 10. punktā, tiek piemēroti saskaņā ar kompleksam sniegto atļauju; un nolīgumi nerada būtisku fragmentāciju Savienības atkritumu sūtījumu tirgū.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. 1. punktā minētos divpusējos nolīgumus var noslēgt arī tad, ja atkritumi tiek sūtīti no nosūtīšanas valsts un apstrādāti tajā, bet tos sūta tranzītā caur citu dalībvalsti.	2. 1. punktā minētos nolīgumus var noslēgt arī tad, ja atkritumi tiek sūtīti no nosūtīšanas valsts un apstrādāti tajā, bet tos sūta tranzītā caur citu dalībvalsti.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

30. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis 1. punktā minētos divpusējos nolīgumus var noslēgt arī ar valstīm, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu puses.	3. Dalībvalstis 1. punktā minētos nolīgumus var noslēgt arī ar valstīm, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu puses.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

30. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Par šajā pantā minētajiem nolīgumiem paziņo Komisijai, pirms tie stājas spēkā.

4. Par šajā pantā minētajiem nolīgumiem paziņo Komisijai un korespondentiem , pirms tie stājas spēkā. Korespondentiem uzdotie jautājumi vai paustās bažas saistībā ar divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem var tikt izskatīti korespondentu sanāksmēs. Relevantās ieinteresētās personas tiek aicinātas piedalīties šādās sanāksmēs vai attiecīgā gadījumā šādu sanāksmju sesijās.

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

30.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

30.a pants

Sūtījumi no tālākā reģiona

1. Atkāpjoties no 5. panta 5. punkta, 8. panta 3., 4., 5. un 6. punkta un 9. panta 1., 2., 6. un 7. punkta, attiecībā uz atkritumu sūtījumiem starp LESD 349. pantā minētu tālāko reģionu un šā reģiona dalībvalsti, kas pieprasa tranzītu caur citu dalībvalsti, uzskata, ka tranzīta iestāde ir devusi klusējot izteiktu piekrišanu tranzītam, ja vien attiecīgā tranzīta iestāde neizsaka iebildumu triju dienu laikā pēc tam, kad saņemta rakstiska piekrišana no nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentās iestādes.

2. Šāda klusējot izteikta piekrišana ir derīga periodā, kas minēts nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentās iestādes dotajā rakstiskajā piekrišanā.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)	atkritumi, kas satur vai ir piesārņoti ar vielu, kura pārsniedz Regulas (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem IV pielikumā noteiktos koncentrācijas līmeņus;

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

37. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. punktu nepiemēro atgūšanai paredzētu atkritumu eksportam uz valsti, kas iekļauta saskaņā ar 38. pantu izveidotajā valstu sarakstā, attiecībā uz minētajā sarakstā norādītajiem atkritumiem.	1. punktu nepiemēro atgūšanai paredzētu atkritumu eksportam uz valsti, kas iekļauta saskaņā ar 38. pantu izveidotajā valstu sarakstā, attiecībā uz minētajā sarakstā norādītajiem atkritumiem. Direktīvas 38. pantu nepiemēro plastmasas atkritumu eksportam uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO lēmums, izņemot EBTA dalībvalstis.

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

38. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija to valstu sarakstu, uz kurām eksports ir atļauts, regulāri un vismaz reizi divos gados pēc saraksta izveides atjaunina, lai:	4. Komisija to valstu sarakstu, uz kurām eksports ir atļauts, regulāri un vismaz reizi gadā pēc saraksta izveides atjaunina, lai:

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

40. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija saskaņā ar 39. pantu iesniegtos pieprasījumus novērtē bez liekas kavēšanās un, ja tā uzskata, ka minētajā pantā izklāstītās prasības ir izpildītas, valsti, kas iesniegusi pieprasījumu, iekļauj to valstu sarakstā, uz kurām eksports ir atļauts. Novērtējumu veic, pamatojoties uz informāciju un apliecinošiem pierādījumiem, ko sniegusi pieprasījuma iesniedzēja valsts, kā arī citu relevantu informāciju, un tā mērķis ir noteikt , vai valsts, kas iesniegusi pieprasījumu, ir ieviesusi un īsteno visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie atkritumi tiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, kā minēts 56. pantā. Lai veiktu šo novērtējumu, Komisija par atsauci izmanto relevantos noteikumus IX pielikumā minētajos tiesību aktos un norādījumos.

1. Komisija saskaņā ar 39. pantu iesniegtos pieprasījumus novērtē bez liekas kavēšanās un, ja tā uzskata, ka minētajā pantā izklāstītās prasības ir izpildītas, valsti, kas iesniegusi pieprasījumu, iekļauj to valstu sarakstā, uz kurām eksports ir atļauts. Novērtējumu veic, pamatojoties uz informāciju un apliecinošiem pierādījumiem, ko sniegusi pieprasījuma iesniedzēja valsts, kā arī citu relevantu informāciju, un nosaka , vai valsts, kas iesniegusi pieprasījumu, ir ieviesusi un īsteno visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie atkritumi tiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, kā minēts 56. pantā. Lai veiktu šo novērtējumu, Komisija par atsauci izmanto relevantos noteikumus IX pielikumā minētajos tiesību aktos un norādījumos. Novērtēšanā Komisija apspriežas arī ar ieinteresētajām personām, tostarp valstu ekspertiem, relevantajiem nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

41. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca)	III, IIIA, IIIB vai IV pielikumā uzskaitīto plastmasas atkritumu eksportu uz valstīm, kurām piemēro ESAO lēmumu, izņemot EBTA valstis, pakāpeniski pārtrauc līdz …[ierakstīt datumu — četri gadi pēc stāšanās spēkā];

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija monitorē atkritumu eksporta līmeni no Savienības uz valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, lai nodrošinātu, ka šāds eksports galamērķa valstī nerada nopietnu kaitējumu videi vai cilvēka veselībai . Šāda monitoringa ietvaros Komisija novērtē fizisku vai juridisku personu pieprasījumus, kuriem pievienota relevanta informācija un dati, kas apliecina, ka atkritumu eksports no Savienības rada nopietnu kaitējumu videi vai cilvēka veselībai valstī , kurai ESAO lēmums ir piemērojams.

1. Komisija monitorē atkritumu eksportu no Savienības uz valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, lai nodrošinātu, ka šāds eksports galamērķa valstī atbilst vidi saudzējošas apsaimniekošanas prasībām, kā minēts 56. pantā, un nerada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz attiecīgās valsts iekšzemes atkritumu apsaimniekošanu . Šāda monitoringa ietvaros Komisija novērtē fizisku vai juridisku personu pieprasījumus, kuriem pievienota relevanta informācija un dati, kas apliecina, ka atkritumu eksports no Savienības neatbilst 56. pantā minētajām vidi saudzējošām apsaimniekošanas prasībāmvalstī , kurai ESAO lēmums ir piemērojams , vai rada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz attiecīgās valsts iekšzemes atkritumu apsaimniekošanu .

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

42. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja atkritumu eksports no Savienības uz valsti, kurai ESAO lēmums ir piemērojams, īsā laikā ir būtiski pieaudzis un nav pietiekamu pierādījumu, kas apliecinātu attiecīgās valsts spēju atgūt resursus no šiem atkritumiem vidi saudzējošā veidā, kā minēts 56. pantā, Komisija pieprasa, lai attiecīgās valsts kompetentās iestādes 60 dienu laikā sniedz informāciju par apstākļiem, kādos no attiecīgajiem atkritumiem tiek veikta resursu atgūšana, un par attiecīgās valsts spēju apsaimniekot minētos atkritumus. Komisija var piešķirt šā termiņa pagarinājumu, ja attiecīgā valsts šādu pagarinājumu pamatoti pieprasa.

2. Ja nav pietiekamu pierādījumu, kas apliecinātu attiecīgās valsts spēju atgūt resursus no šiem atkritumiem vidi saudzējošā veidā, kā minēts 56. pantā, vai ja ir pierādījumi, ka attiecīgā valsts nepilda 56. panta prasības, kas piemērojamas konkrētajiem atkritumiem, vai ja Savienības importēto atkritumu dēļ tiek radīta būtiska nelabvēlīga ietekme uz attiecīgās valsts iekšzemes atkritumu apsaimniekošanu, Komisija pieprasa, lai attiecīgās valsts kompetentās iestādes 60 dienu laikā sniedz informāciju par apstākļiem, kādos no attiecīgajiem atkritumiem tiek veikta resursu atgūšana, un par attiecīgās valsts spēju apsaimniekot minētos atkritumus , kas ietver jebkādus iekšzemes atkritumus, kuru apsaimniekošanu var ietekmēt imports. Komisija var piešķirt šā termiņa pagarinājumu, ja attiecīgā valsts šādu pagarinājumu pamatoti pieprasa.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

42. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

attiecīgā valsts ir ieviesusi un īstenojusi pienācīgu tiesisko regulējumu attiecīgo atkritumu importam un apsaimniekošanai, kā arī pienācīgus pasākumus, ar ko nodrošina, ka atkritumu atlikas, kas radušās, veicot resursu atgūšanu no attiecīgajiem atkritumiem, tiek apsaimniekotas vidi saudzējošā veidā;

(a)

attiecīgā valsts ir ieviesusi un īstenojusi pienācīgu tiesisko regulējumu iekšzemes un importēto atkritumu apsaimniekošanai, kā arī pienācīgus pasākumus, ar ko nodrošina, ka valsts teritorijā importētie atkritumi, kā arī atkritumu atlikas, kas radušās, veicot resursu atgūšanu no šiem atkritumiem, tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā;

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

42. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	attiecīgās valsts teritorijā ir tāda jauda, kas ir pietiekama, lai attiecīgie atkritumi tiktu apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, ņemot vērā teritorijā importēto atkritumu apjoma pieaugumu;

(b)	attiecīgās valsts teritorijā ir tāda jauda, kas ir pietiekama, lai attiecīgie atkritumi tiktu apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, ņemot vērā atkritumu apjoma pieaugumu , kas varētu rasties teritorijā importēto atkritumu dēļ ;

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

42. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	attiecīgā valsts ir ieviesusi pienācīgu stratēģiju , kā novērst attiecīgo atkritumu eksporta pieauguma iespējamo negatīvo ietekmi uz iekšzemē saražoto atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu;

(c)	attiecīgā valsts ir ieviesusi pienācīgus pasākumus , tostarp atsevišķu ziņošanu par iekšzemē radītajiem un importētajiem atkritumiem, lai nodrošinātu, ka attiecīgo atkritumu imports nerada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iekšzemē saražoto atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu;

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

42. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	attiecīgā valsts ir ieviesusi un īsteno pienācīgus izpildes panākšanas pasākumus, ar kuriem risina attiecīgo atkritumu iespējamu nelikumīgu sūtījumu vai apstrādes problēmu.

(d)	attiecīgā valsts ir ieviesusi un īsteno pienācīgus izpildes panākšanas pasākumus, ar kuriem risina attiecīgo atkritumu iespējamu nelikumīgu sūtījumu vai videi kaitīgu apstrādes problēmu.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

42. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Lai veiktu 3. punktā minēto verificēšanu, Komisija attiecīgā gadījumā apspriežas ar relevantajām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

42. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja, atbildot uz 2. punktā minēto pieprasījumu, attiecīgā valsts nesniedz pietiekamus pierādījumus, kā minēts 3. punktā, ka atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā saskaņā ar 56. pantu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, ar ko papildina šo regulu, aizliedzot attiecīgo atkritumu eksportu uz šo valsti.

Ja, atbildot uz 2. punktā minēto pieprasījumu, attiecīgā valsts nesniedz pietiekamus pierādījumus, kā minēts 3. punktā, ka atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā saskaņā ar 56. pantu vai ka nav būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz iekšzemes atkritumu apsaimniekošanu atkritumu importa dēļ , Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, ar ko papildina šo regulu, aizliedzot attiecīgo atkritumu eksportu uz šo valsti.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

43. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Fiziska vai juridiska persona, kura eksportē atkritumus no Savienības, nodrošina arī, ka atkritumu apsaimniekošanas komplekss, kas apsaimniekos atkritumus galamērķa valstī, ir izveidojis iekšējus ziņošanas kanālus, tostarp nodrošinājis pienācīgu aizsardzību trauksmes cēlējiem.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai izpildītu 1. punktā minēto pienākumu, fiziska vai juridiska persona, kas paredzējusi eksportēt atkritumus no Savienības, nodrošina, ka kompleksus, kuri atkritumus apsaimniekos galamērķa valstī, ir auditējusi neatkarīga un akreditēta trešā puse ar atbilstošu kvalifikāciju. Trešā persona, kura auditē, ir sertificēta saskaņā ar Savienības vai starptautiski atzītiem standartiem, piemēram, ISO 19011:2018, un eksportētājs pirms eksportēšanas saņem rakstisku apstiprinājumu par sertifikāciju. Lai audits būtu neatkarīgs un objektīvs, fiziskā vai juridiskā persona, kura to pasūtījusi, nekādā veidā neiejaucas auditā.

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

43. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fiziska vai juridiska persona, kas paredzējusi eksportēt atkritumus, nodrošina, ka kompleksā, kurš atkritumus apsaimniekos galamērķa valstī, pirms atkritumu eksportēšanas uz to ir veikts 2. punktā minētais audits un ka audits, ievērojot riskos balstītu pieeju, tiek veikts regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados pēc pirmā audita .	Fiziska vai juridiska persona, kas paredzējusi eksportēt atkritumus, nodrošina, ka kompleksā, kurš atkritumus apsaimniekos galamērķa valstī, pirms atkritumu eksportēšanas uz to ne senāk kā pirms diviem gadiem ir veikts 2. punktā minētais audits .

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

43. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fiziska vai juridiska persona, kura eksportē atkritumus no Savienības, nekavējoties veic arī ad hoc auditu, ja tā saņem ticamu informāciju , ka komplekss vairs neatbilst X pielikumā noteiktajiem kritērijiem.	Fiziska vai juridiska persona, kura eksportē atkritumus no Savienības, nekavējoties veic arī ad hoc auditu, ja tā saņem pierādījumus , ka komplekss vairs neatbilst X pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

43. pants – 7. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Fiziskas vai juridiskas personas, kuras eksportē atkritumus ārpus Savienības, pirms atkritumu eksportēšanas iesniedz Komisijai audita ziņojumu, kas sagatavots, balstoties uz 2. punktā minēto auditu.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

43. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a Komisija izveido un uztur centrālu, publiski pieejamu un atjauninātu reģistru, kurā uzskaitīti auditētie kompleksi. Reģistrā iekļauj auditēto kompleksu nosaukumus un atrašanās vietu, kā arī jaunākā audita datumu. Informācija neietver konfidenciālu komercinformāciju vai informāciju par personu, kas auditu pasūtījusi. Nav arī pieļaujama personas datu izpaušana, kuri aizsargāti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 (“VDAR”).

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

43. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Ja starp Savienību un trešo valsti, kurai ESAO lēmums nav piemērojams, noslēgtā starptautiskā nolīgumā ir atzīts, ka kompleksi šajā trešā valstī atkritumus apsaimniekos vidi saudzējošā veidā saskaņā ar X pielikumā noteiktajiem kritērijiem, fiziskas un juridiskas personas, kas paredzējušas eksportēt atkritumus uz minēto trešo valsti, no 2. punktā noteiktā pienākuma ir atbrīvotas.	8. Ja starp Savienību un trešo valsti, kurai ESAO lēmums nav piemērojams, noslēgtā starptautiskā nolīgumā ir atzīts, ka kompleksi šajā trešā valstī atkritumus apsaimniekos vidi saudzējošā veidā , kā minēts 56. pantā un saskaņā ar X pielikumā noteiktajiem kritērijiem, fiziskas un juridiskas personas, kas paredzējušas eksportēt atkritumus uz minēto trešo valsti, no 2. punktā noteiktā pienākuma ir atbrīvotas.
	Fiziskā vai juridiskā persona, kas eksportē atkritumus no Savienības uz kompleksu trešā valstī, ar kuru Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu, nekavējoties veic arī ad hoc auditu, ja tā saņem pierādījumus, ka komplekss vairs neatbilst X pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Šādā gadījumā fiziskā vai juridiskā persona nosūtīšanas vietas kompetentajam iestādēm dara zināmus relevantos pierādījumus, kā arī plānus veikt ad hoc auditu.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

43. pants – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a Komisija pieņem pamatnostādnes par šā panta piemērošanu.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

56. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atkritumu eksporta vajadzībām sūtītos atkritumus attiecībā uz konkrēto atgūšanas vai likvidēšanas operāciju uzskata par apsaimniekotiem vidi saudzējošā veidā tad, ja var pierādīt, ka atkritumi tiks apsaimniekoti saskaņā ar cilvēka veselības un vides aizsardzības prasībām, kuras visumā ir līdzvērtīgas Savienības tiesību aktos noteiktajām cilvēka veselības un vides aizsardzības prasībām. Novērtējot, vai prasības visumā ir līdzvērtīgas , pilnīga atbilstība no Savienības tiesību aktiem izrietošajām prasībām netiek prasīta, bet vajadzētu pierādīt , ka galamērķa valstī piemērotās prasības nodrošina tādu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni, kas ir līdzīgs tam, ko nodrošina no Savienības tiesību aktiem izrietošās prasības.

2. Atkritumu eksporta vajadzībām sūtītos atkritumus attiecībā uz konkrēto atgūšanas vai likvidēšanas operāciju uzskata par apsaimniekotiem vidi saudzējošā veidā tad, ja var pierādīt, ka atkritumi , kā arī jebkādas atkritumu atlikas, kas radītas atgūšanas operācijā, tiks apsaimniekoti saskaņā ar cilvēka veselības un vides aizsardzības prasībām, kuras ir uzskatāmas par līdzvērtīgām Savienības tiesību aktos noteiktajām cilvēka veselības un vides aizsardzības prasībām , jo īpaši tām, kas minētas IX pielikuma 1. daļā, un kā atsauce tiek izmantotas minētā pielikuma 2. daļā norādītās starptautiskās pamatnostādnes, kā arī tiek ievērotas starptautiskās konvencijas par darba tiesībām, kā minēts tā paša pielikuma 2.a daļā . Novērtējot, vai prasības uzskatāmas par līdzvērtīgām , pilnīga atbilstība no Savienības tiesību aktiem izrietošajām prasībām netiek prasīta, bet jāpierāda , ka galamērķa valstī piemērotās un izpildītās prasības nodrošina tādu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni, kas ir līdzīgs tam, ko nodrošina no Savienības tiesību aktiem izrietošās prasības.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

56. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Līdz [ievietot datumu — 18 mēneši pēc šīs regulas publicēšanas dienas] Komisija pieņem pamatnostādnes, ar ko precizē, kā līdzvērtības izvērtēšanā izmantot relevantos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

56. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b Līdz [ievietot datumu — 2 gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija publicē ziņojumu par obligātā reciklēta satura mērķrādītāju noteikšanu produktiem, jo īpaši (bet ne tikai) no plastmasas izgatavotiem produktiem, ja vien šādi mērķrādītāji jau netiek piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Vajadzības gadījumā šādam ziņojumam pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

56. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.c Komisija līdz … [OV: ievietot datumu — viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] publicē ziņojumu, kurā izvērtēta plastmasas atkritumu vidi saudzējoša apsaimniekošana Savienībā saistībā ar plastmasas atkritumu eksporta pakāpenisku pārtraukšanu ārpus Savienības un EBTA valstīm. Attiecīgā gadījumā ziņojumu papildina ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt konstatēto negatīvo ietekmi uz Savienības atkritumu apsaimniekošanas spēju apsaimniekot plastmasas atkritumus vidi saudzējošā veidā un veicināt inovāciju un ieguldījumus šajā nozarē.

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

57. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)	savākšanas, uzglabāšanas un šķirošanas kompleksos;

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

57. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis, izmantojot uz risku balstītu Savienības mērķmehānismu, veic inspekcijas, lai novērstu un atklātu nelikumīgus atkritumu sūtījumus.
	Lai inspekcijas būtu saskaņotas, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko definēt uz risku balstītā Savienības mērķmehānisma detalizētos elementus. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

58. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Sūtījumu inspekcijas ietver vismaz dokumentu verifikāciju, attiecīgajos sūtījumos iesaistīto dalībnieku identitātes apstiprināšanu un attiecīgā gadījumā atkritumu fizisku pārbaudi.	1. Sūtījumu inspekcijas ietver vismaz dokumentu verifikāciju, attiecīgajos sūtījumos iesaistīto dalībnieku identitātes apstiprināšanu un atkritumu fizisku pārbaudi.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

58. pants – 2. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)	audita ziņojumu saskaņā ar 42. pantu;

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

58. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Lai pārliecinātos, vai atkritumu sūtījums, uz ko attiecas 18. pantā noteiktās vispārīgās informācijas prasības, ir paredzēts atgūšanas operācijām, kas ir saskaņā ar 56. pantu, inspekcijās iesaistītās iestādes var pieprasīt , lai persona, kas organizē sūtījumu, iesniedz relevantus dokumentārus pierādījumus, ko sniedzis atgūšanas starpposma un nestarpposma operāciju komplekss un vajadzības gadījumā apstiprinājusi galamērķa kompetentā iestāde.

5. Lai pārliecinātos, vai atkritumu sūtījums, uz ko attiecas 18. pantā noteiktās vispārīgās informācijas prasības, ir paredzēts atgūšanas operācijām, kas ir saskaņā ar 56. pantu, inspekcijās iesaistītās iestādes pieprasa , lai persona, kas organizē sūtījumu, iesniedz 42. pantā prasīto audita ziņojumu, kā arī, ja vajadzīgs, relevantus dokumentārus pierādījumus, ko sniedzis atgūšanas starpposma un nestarpposma operāciju komplekss un vajadzības gadījumā apstiprinājusi galamērķa kompetentā iestāde.

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

58. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Ja inspekcijās iesaistīto iestāžu norādītajā termiņā 4. punktā minētie pierādījumi tām nav iesniegti vai tās uzskata, ka tām pieejamie pierādījumi un informācija ir nepietiekami, lai izdarītu secinājumu, attiecīgo sūtījumu uzskata par nelikumīgu sūtījumu un ar to rīkojas saskaņā ar 24. un 25. pantu. Inspekcijās iesaistītās iestādes par to nekavējoties informē kompetento iestādi valstī, kurā attiecīgā inspekcija veikta.

6. Ja inspekcijās iesaistīto iestāžu norādītajā termiņā 4. vai 5. punktā minētie pierādījumi tām nav iesniegti vai tās uzskata, ka tām pieejamie pierādījumi un informācija ir nepietiekami, lai izdarītu secinājumu, attiecīgo sūtījumu uzskata par nelikumīgu sūtījumu un ar to rīkojas saskaņā ar 24. un 25. pantu. Inspekcijās iesaistītās iestādes par to nekavējoties informē kompetento iestādi valstī, kurā attiecīgā inspekcija veikta.

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

59. pants – 2. punkts – ievaddļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Inspekciju plāns ietver vismaz šādus elementus:	2. Inspekciju plāns ietver kompleksu un atkritumu sūtījumu fizisko pārbaužu minimālo skaitu atbilstīgi riska novērtējumam, kas veikts saskaņā ar 59. panta 1. punktu. Plānā neietver nekādus datus par operāciju plānošanu. Inspekciju plāns ietver vismaz šādus elementus:

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

59. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	informācija par plānotajām inspekcijām , arī fiziskajām pārbaudēm,

c)	informācija par plānoto inspekciju skaitu un veidu , arī fiziskajām pārbaudēm,

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

59. pants – 2. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ga)	informācija par to, kā ziņot noteiktajai organizācijai par bažām vai nelikumībām, kā to paredz relevantie Savienības tiesību akti par trauksmes celšanu.

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

59. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šajā pantā minētajiem plāniem veikto inspekciju iznākums, jebkādi koriģējošie pasākumi, ko relevantās iestādes veikušas pēc šādām inspekcijām, nelikumīgos sūtījumos iesaistīto operatoru vārdi un uzliktie sodi ir pieejami sabiedrībai, tostarp elektroniskā veidā.

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

59. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Inspekciju plānus, kurus dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 4. punktu, Komisija izskata un vajadzības gadījumā sagatavo ziņojumus par šā panta īstenošanu, kuri balstīti uz minēto plānu izskatīšanu. Šādos ziņojumos var cita starpā iekļaut ieteikumus par inspekciju prioritātēm un inspekcijās iesaistīto relevanto iestāžu sadarbību un koordināciju izpildes panākšanas jomā. Minētos ziņojumus attiecīgā gadījumā var prezentēt arī saskaņā ar 63. pantu izveidotās atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupas sanāksmēs.

5. Inspekciju plānus, kurus dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 4. punktu, Komisija izskata un viena gada laikā pēc inspekciju plānu saņemšanas sagatavo ziņojumus par šā panta īstenošanu, kuri balstīti uz minēto plānu izskatīšanu. Šādos ziņojumos ņem vērā uz trešām valstīm nosūtīto atkritumu plūsmas, tonnāžu un vērtību, lai noteiktu relevantās prioritātes. Šādos ziņojumos var cita starpā iekļaut ieteikumus par inspekciju prioritātēm un inspekcijās iesaistīto relevanto iestāžu sadarbību un koordināciju izpildes panākšanas jomā. Minētos ziņojumus attiecīgā gadījumā var prezentēt arī saskaņā ar 63. pantu izveidotās atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupas sanāksmēs un tos iesniedz Eiropas Parlamentam un Eiropadomei .

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

63. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupa publicē gada ziņojumu par nelikumīgu sūtījumu tendencēm un paraugpraksi šādu sūtījumu novēršanai, kā to rekomendējušas dalībvalstu kompetentās iestādes.

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

63. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupa divu gadu laikā pēc izveides iesniedz Komisijai rīcības plānu, kā risināt nelikumīgu atkritumu sūtījumu problēmu. Rīcības plāna priekšlikumu atjaunina vismaz reizi četros gados, pamatojoties uz jaunām vai pastāvīgām tendencēm nelikumīgu sūtījumu jomā un izpildes darbībām.

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

63. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupa rīko sanāksmes vismaz divas reizes gadā. Papildus 2. punktā minētajiem locekļiem priekšsēdētājs vajadzības gadījumā uz sanāksmēm var uzaicināt citu relevantu iestāžu, struktūru, biroju, aģentūru vai tīklu pārstāvjus.	4. Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupa rīko sanāksmes vismaz divas reizes gadā. Papildus 2. punktā minētajiem locekļiem priekšsēdētājs vajadzības gadījumā uz sanāksmēm var uzaicināt citu relevantu iestāžu, struktūru, biroju, aģentūru, tīklu pārstāvjus vai citas ieinteresētās personas .

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

64. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	pilnvaras, kas Komisijai vai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) attiecīgi uzticētas citos tiesību aktos, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (65), Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97 (66) vai Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (67).

pilnvaras, kas Komisijai , Eiropas prokurora birojam vai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) attiecīgi uzticētas citos tiesību aktos, jo īpaši Padomes Regulā (ES) 2017/1939 (1a) , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (65), Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97 (66) vai Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (67).

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

69. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirmajā daļā minēto ziņojumu pirmo reizi sagatavo līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu — piektā gada beigas pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam ik pēc četriem gadiem.	Pirmajā daļā minēto ziņojumu pirmo reizi sagatavo līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu — trešā gada beigas pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam ik pēc trim gadiem.

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

69. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija izvērtē un iesniedz ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par to, kā ražotāja paplašinātas atbildības finansiālās saistības piemērot lietotām precēm vai atkritumiem, kas nosūtīti no Savienības.

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

69. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.b Izmantojot centrālās sistēmas datus, kā arī relevanto ES aģentūru ziņojumos iekļautos datus, ziņojumā izklāsta analīzi par konkrētu atkritumu plūsmu sūtījumiem un apstrādi, kuras šajā sakarībā identificētas kā nelikumīga prakse, par šīs regulas īstenošanu, tostarp to, kā kompetentās iestādes ievēro regulā noteiktos termiņus, un par nozares ieguldījumu, ar ko tuvina pārkārtošanos uz aprites ekonomiku un klimatneitralitāti līdz 2050. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (“Eiropas Klimata akts”).

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

69. pants – 4.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.c Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupu, korespondentus un nozares speciālistu klimata dialogus un partnerības atkritumu nozarē aicina pārskatīt ziņojumu un sniegt komentārus pirms ziņojuma publicēšanas.

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

69. pants – 4.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.d Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 Komisija tautsaimniecības atkritumu nozarē veicina nozares speciālistu klimata dialogus un partnerības.

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

72. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pēc dalībvalstu pieprasījuma vai, ja tas kā citādi ir lietderīgi, Komisija periodiski rīko korespondentu sanāksmi. Šajās sanāksmēs korespondenti izskata šīs regulas īstenošanā radušos jautājumus un var apspriest arī citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu. Īpašu uzmanību var pievērst diskusijām par Savienības atkritumu sūtījumu tirgus stāvokļa monitoringu, lai dotu iespēju apmainīties ar paraugpraksi, informāciju un veicinātu sadarbību starp kompetentajām iestādēm nolūkā novērst šķēršļus atkritumu sūtījumu prakses saskaņošanai starp dalībvalstīm un vidi saudzējošas atkritumu apsaimniekošanas paņēmienu īstenošanai.
	Relevantās ieinteresētās personas tiek aicinātas piedalīties korespondentu sanāksmēs vai attiecīgā gadījumā šādu sanāksmju sesijās.

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

72. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Relevantās ieinteresētās personas tiek aicinātas piedalīties korespondentu sanāksmēs vai attiecīgā gadījumā šādu sanāksmju sesijās.

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

75. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, lai grozītu III pielikumu, jo īpaši I daļas 2. punkta fa) apakšpunktu nolūkā mainīt piesārņojuma robežvērtības.

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

75. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Līdz … [ievietot datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas publicēšanas dienas] Komisija izvērtē, vai IIIB pielikumam pievienot ierakstus par atkritumu maisījumiem, tādiem kā lietoti apavi, apģērbi un citi tekstilizstrādājumi, tostarp par šādu atkritumu maisījumiem, minerālvati, kā arī matračiem. Attiecīgā gadījumā šādam izvērtējumam pievieno deleģēto aktu saskaņā ar 76. pantu, lai grozītu IIIB pielikumu.

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

80. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz 2035 . gada 31. decembrim Komisija, cita starpā ņemot vērā saskaņā ar 69. pantu sagatavotos ziņojumus un 59. panta 5. punktā minēto izskatīšanu, veic šīs regulas izskatīšanu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par tās rezultātiem, ziņojumam pievienojot tiesību akta priekšlikumu, ja Komisija to uzskata par lietderīgu.	Līdz 2030 . gada 31. decembrim Komisija, cita starpā ņemot vērā saskaņā ar 69. pantu sagatavotos ziņojumus un 59. panta 5. punktā minēto izskatīšanu, veic šīs regulas izskatīšanu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par tās rezultātiem, ziņojumam pievienojot tiesību akta priekšlikumu, ja Komisija to uzskata par lietderīgu.

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

80. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Līdz [2038. gada] 31. decembrim Komisija pārskata datus un pamatojumus, uz kuriem balstīts lēmums ierobežot plastmasas atkritumu eksportu ārpus Savienības un EBTA valstīm, lai izvērtētu minētā pasākuma samērīgumu.

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

IA pielikums – 7. bloks

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

IEPAKOJUMA VEIDI (7. bloks)

Muca

Koka muca

3.	Transportkanna

3.	Transportkanna

Kaste

Maiss

6.	Kompozītais iepakojums

6.	Kompozītais iepakojums

7.	Spiediena tvertne

7.	Spiediena tvertne

Bez taras

9.	Cits (norādīt)

Ķīpa

10.	Cits (norādīt)

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

IB pielikums — 7. bloks

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

IEPAKOJUMA VEIDI (7. bloks)

Muca

Koka muca

3.	Transportkanna

3.	Transportkanna

Kaste

Maiss

6.	Kompozītais iepakojums

6.	Kompozītais iepakojums

7.	Spiediena tvertne

7.	Spiediena tvertne

Bez taras

9.	Cits (norādīt)

Ķīpa

10.	Cits (norādīt)

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

IC pielikums – V daļa – 46. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dokumenta 18. bloks: šis bloks ir jāaizpilda likvidēšanas vai atgūšanas kompleksa pilnvarotajam pārstāvim pēc atkritumu kravas saņemšanas. Atzīmē kompleksa veidam atbilstošo rūtiņu. Attiecībā uz saņemto daudzumu ņem vērā īpašos norādījumus par 5. bloku (36. punkts). Pēdējam pārvadātājam izsniedz parakstītu pārvietošanas dokumenta kopiju. Ja sūtījumu jebkāda iemesla dēļ noraida, likvidēšanas vai atgūšanas kompleksa pārstāvim nekavējoties jāsazinās ar savu kompetento iestādi. Atbilstīgi šīs regulas 16. panta 3. punktam vai attiecīgā gadījumā 15. panta 3. punktam un ESAO lēmumam paziņotājam un relevantajām iestādēm adresēts apstiprinājums, ka atkritumi ir saņemti, jāsniedz vienas dienas laikā (izņemot tās ESAO tranzītvalstis, kuras ir informējušas ESAO sekretariātu, ka nevēlas saņemt šādas pārvietošanas dokumenta kopijas). Pārvietošanas dokumenta oriģinālu patur likvidēšanas vai atgūšanas komplekss.

Dokumenta 18. bloks: šis bloks ir jāaizpilda likvidēšanas vai atgūšanas kompleksa pilnvarotajam pārstāvim pēc atkritumu kravas saņemšanas. Atzīmē kompleksa veidam atbilstošo rūtiņu. Attiecībā uz saņemto daudzumu ņem vērā īpašos norādījumus par 5. bloku (36. punkts). Pēdējam pārvadātājam izsniedz parakstītu pārvietošanas dokumenta kopiju. Ja sūtījumu jebkāda iemesla dēļ noraida, likvidēšanas vai atgūšanas kompleksa pārstāvim nekavējoties jāsazinās ar savu kompetento iestādi. Atbilstīgi šīs regulas 16. panta 3. punktam vai attiecīgā gadījumā 15. panta 3. punktam un ESAO lēmumam paziņotājam un relevantajām iestādēm adresēts apstiprinājums, ka atkritumi ir saņemti, jāsniedz divu darba dienu laikā (izņemot tās ESAO tranzītvalstis, kuras ir informējušas ESAO sekretariātu, ka nevēlas saņemt šādas pārvietošanas dokumenta kopijas). Pārvietošanas dokumenta oriģinālu patur likvidēšanas vai atgūšanas komplekss.

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

III pielikums – I daļa – 2. daļa – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa)	attiecībā uz atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē atsauci “gandrīz brīvi no kontaminācijas un citu veidu atkritumiem” [Bāzeles konvencijas ieraksts B3011] saprot kā tādu sūtījumu, kura kontaminācijas saturs kopumā nepārsniedz 6 % no sūtījuma.

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

III pielikums – I daļa – 2. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)	atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē nepiemēro Bāzeles konvencijas ierakstu B3011; tā vietā piemēro šādu ierakstu:

svītrots

[…]

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Atsauces uz EU3011 aizstāj ar atsaucēm uz Bāzeles konvencijas ierakstu B3011.)

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

IIIA pielikums – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ea)	Bāzeles konvencijas ierakstā B1010 un B2020 klasificētie atkritumu maisījumi;

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

IIIA pielikums – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

eb)	Bāzeles konvencijas ierakstā B3011, B3040 un B1010 klasificētie atkritumu maisījumi ietver vienīgi logu un durvju rāmju atkritumus.

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

IV pielikums – I daļa – 1. daļa – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atkritumi, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 7. pantu izveidotajā atkritumu sarakstā klasificēti kā bīstamie atkritumi.

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

IV pielikums – I daļa – 2. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)	atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē nav piemērojams Bāzeles konvencijas ieraksts Y48; tā vietā piemēro šādu ierakstu:

svītrots

[…]

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Atsauces uz EU48 aizstāj ar atsaucēm uz Bāzeles konvencijas ierakstu Y48.)

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

V pielikums – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šis pielikums sastāv no divām daļām. Regulas 36. pantā ir papildu atsauce uz atkritumu sarakstu, kas minēts Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā. Šīs regulas vajadzībām un lai noteiktu, vai konkrēta veida atkritumi ir uzskaitīti, kā minēts šīs regulas 36. pantā, Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minēto atkritumu sarakstu piemēro tikai tādā gadījumā, ja nav piemērojama šā pielikuma 1. daļa. Tikai tādā gadījumā, ja atkritumi nav uzskaitīti šā pielikuma 1. daļā vai Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā, būtu jāpārbauda, vai atkritumi ir uzskaitīti šā pielikuma 2. daļā.

Šis pielikums sastāv no divām daļām. Regulas 36. pantā ir papildu atsauce uz atkritumu sarakstu, kas minēts Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā. Šīs regulas vajadzībām un lai noteiktu, vai konkrēta veida atkritumi ir uzskaitīti, kā minēts šīs regulas 36. pantā, Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minēto atkritumu sarakstu piemēro tikai tādā gadījumā, ja nav piemērojama šā pielikuma 1. daļa. Tikai tādā gadījumā, ja atkritumi nav uzskaitīti šā pielikuma 1. daļā un Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā nav iekļauti kā bīstami atkritumi, proti, atkritumu veidi, kas atzīmēti ar zvaigznīti , būtu jāpārbauda, vai atkritumi ir uzskaitīti šā pielikuma 2. daļā.

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – 2. daļa – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a)	SDO pamatkonvencijas

Parakstīts:

Ratificēts:

jā □

nē □

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a daļa (jauna)
	Apņemšanās nodrošināt, ka no Eiropas Savienības saņemtos atkritumus apsaimnieko un apstrādā saskaņā ar 56. pantu.
	Ar šo [kompetentās iestādes nosaukums un kontaktinformācija] [valsts] (turpmāk “valsts”) vārdā deklarē valsts apņemšanos nodrošināt, ka visus uz tās teritoriju nosūtītos atkritumus apsaimnieko bez apdraudējuma cilvēka veselībai un vidi saudzējošā veidā saskaņā ar šīs regulas 56. pantu.

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

IX pielikums – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām.

b)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām , ietverot pieņemtos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus .

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

IX pielikums – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a	Starptautiskās konvencijas par darba tiesībām

Astoņas SDO pamatkonvencijas, kā noteikts SDO Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā (1a)

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

X pielikums – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.	Ar 43. panta 2. punktā minētā audita palīdzību verificē, vai komplekss , kas apsaimnieko atkritumus galamērķa valstī, atbilst šādiem nosacījumiem:

1.	Ar 43. panta 2. punktā minētā audita palīdzību verificē, vai kompleksa , kas apsaimnieko atkritumus galamērķa valstī, visu darbību faktiskā izpilde atbilst šādiem nosacījumiem (attiecīgā gadījumā) :

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

X pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

tas ir projektēts, uzbūvēts un tiek ekspluatēts drošā un vidi saudzējošā veidā, un jo īpaši tajā ir ieviesti attiecīgo atkritumu apstrādei vajadzīgie procesi, organizācija un infrastruktūra, kā arī tam ir apdrošināšana, kas sedz potenciālos riskus un saistības. Šajā nolūkā, jo īpaši izmantojot lejupējo izsekojamību, ir jāpārbauda vismaz informācija par atkritumu apstrādes metodēm, arī informācija par to, ko komplekss dara ar atkritumu atlikām;

tas ir projektēts, uzbūvēts un tiek ekspluatēts drošā un vidi saudzējošā veidā, un jo īpaši tajā ir ieviesti attiecīgo atkritumu apstrādei vajadzīgie procesi, pienācīga reciklēšanas tehnoloģija, organizācija un infrastruktūra, kā arī tam ir apdrošināšana, kas sedz potenciālos riskus un saistības. Šajā nolūkā, jo īpaši izmantojot lejupējo izsekojamību, ir jāpārbauda vismaz informācija par atkritumu apstrādes metodēm, arī informācija par to, ko komplekss dara ar atkritumu atlikām;

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

X pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	tajā ir ieviestas pārvaldības un monitoringa sistēmas, procedūras un tehniskie paņēmieni, kuru mērķis ir nepieļaut, samazināt, līdz minimumam ierobežot un, cik vien praktiski iespējams, likvidēt:

c)	tajā ir ieviestas un darbojas pārvaldības un monitoringa sistēmas, procedūras un tehniskie paņēmieni, kuru mērķis ir nepieļaut, samazināt, līdz minimumam ierobežot un, cik vien praktiski iespējams, likvidēt:

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

X pielikums – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	tas veic uzskaiti par savām darbībām saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu un atkritumu sūtījumiem un var sniegt šādas uzskaites datus par pēdējiem pieciem gadiem;

tas veic uzskaiti par savām darbībām saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu un atkritumu sūtījumiem un var sniegt šādas uzskaites datus par pēdējiem pieciem gadiem; ja komplekss darbojies mazāk kā piecus gadus, tas izveido reģistru un spēj sniegt dokumentāciju par atkritumu apsaimniekošanas un atkritumu sūtījumu darbībām laikposmā, kurā tas darbojies;

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

X pielikums – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.	Verificējot kompleksa atbilstību iepriekš minētajiem kritērijiem, neatkarīgai trešai personai, kas veic auditu, kā atsauce un attiecīgā gadījumā ir īpaši jāņem vērā:

2.	Verificējot kompleksa visu relevanto darbību atbilstību iepriekš minētajiem kritērijiem, neatkarīgai trešai personai, kas veic auditu, kā atsauce un attiecīgā gadījumā ir īpaši jāņem vērā:

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

X pielikums – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	citi Savienības tiesību akti, kas minēti IX pielikuma 1. daļā.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0290/2022).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(34) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640).

(35) Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020)0098).

(36) Padomes secinājumi “Padarīt atveseļošanu apritīgu un zaļu” (13852/20 OJ CONS 34).

(37) Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. februāra rezolūcija par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu (2020/2077(INI)).

(34) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640).

(36) Padomes secinājumi “Padarīt atveseļošanu apritīgu un zaļu” (13852/20 OJ CONS 34).

(37) Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. februāra rezolūcija par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu (2020/2077(INI)).

(52) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(53) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(65) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(66) Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(67) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(1a) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(1a) https://www.ilo.org/declaration/lang--en/index.htm

16.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/223

P9_TA(2023)0004

Noteikumu paredzēšana ar mērķi novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām

Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus ar mērķi novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām un groza Direktīvu 2011/16/ES (COM(2021)0565 – C9-0041/2022 – 2021/0434(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

(2023/C 214/19)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2021)0565),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9-0041/2022),

—	ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0293/2022),

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Taisnīgas un efektīvas nodokļu uzlikšanas nodrošināšana iekšējā tirgū un cīņa pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas joprojām ir svarīgas Savienības politiskās prioritātes. Lai gan pēdējos gados šajā jomā ir panākts būtisks progress, jo īpaši pieņemot Padomes Direktīvu (ES) 2016/1164 (10) par nodokļu apiešanas novēršanu un paplašinot darbības jomu Padomes Direktīvai 2011/16/ES (11) par administratīvo sadarbību, ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai novērstu tādu konkrēti identificētu praksi nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas jomā, kas nav pilnībā aptverta spēkā esošajā Savienības tiesiskajā regulējumā. Jo īpaši starptautiskas grupas bieži veido uzņēmumus bez minimāla satura , lai samazinātu savas kopējās nodokļu saistības, tostarp novirzot peļņu no konkrētām dalībvalstīm ar augstu nodokļa likmi, kurās tās veic saimniecisko darbību un rada vērtību savam uzņēmumam. Šis priekšlikums papildina progresu, kas panākts korporatīvās pārredzamības jomā, izmantojot prasības attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kuras ieviestas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu un kuras attiecas uz situācijām, kad uzņēmumi ir izveidoti, lai slēptu patiesās īpašumtiesības neatkarīgi no tā, vai tie ir paši uzņēmumi, vai to pārvaldītie un īpašumā esošie aktīvi, piemēram, nekustamais īpašums vai augstvērtīgs īpašums.

(1)

Taisnīgas un efektīvas nodokļu uzlikšanas nodrošināšana iekšējā tirgū un cīņa pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas joprojām ir svarīgas Savienības politiskās prioritātes. Lai gan pēdējos gados šajā jomā ir panākts būtisks progress, jo īpaši pieņemot Padomes Direktīvu (ES) 2016/1164 (10) par nodokļu apiešanas novēršanu un paplašinot darbības jomu Padomes Direktīvai 2011/16/ES (11) par administratīvo sadarbību nodokļu jomā , ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai novērstu tādu konkrēti identificētu praksi nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas jomā, tostarp ļaunprātīgi izmantojot čaulas vienības, kas nav pilnībā aptverta spēkā esošajā Savienības tiesiskajā regulējumā. Šajā kontekstā Pandoras dokumentos atklātā informācija liecināja par čaulas uzņēmumu izveidi ar mērķi pārvietot naudu starp bankas kontiem, izvairīties no nodokļu maksāšanas un izdarīt finanšu noziegumus, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un apiet Savienības sankcijas pret Krievijas oligarhiem. Jo īpaši starptautiskas grupas bieži veido uzņēmumus bez minimālas ekonomiskās būtības , lai samazinātu savas kopējās nodokļu saistības, tostarp novirzot peļņu no konkrētām dalībvalstīm ar augstu nodokļa likmi, kurās tās veic saimniecisko darbību un rada vērtību savam uzņēmumam. Šis priekšlikums papildina progresu, kas panākts korporatīvās pārredzamības jomā, izmantojot prasības attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kuras ieviestas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu un kuras attiecas uz situācijām, kad uzņēmumi ir izveidoti, lai slēptu patiesās īpašumtiesības neatkarīgi no tā, vai tie ir paši uzņēmumi, vai to pārvaldītie un īpašumā esošie aktīvi, piemēram, nekustamais īpašums vai augstvērtīgs īpašums.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a)

Uzņēmumu ar minimālu ekonomisko saturu izmantošanai var būt pamatoti iemesli. Tāpēc ir svarīgi garantēt samērīgu tiesisko regulējumu, kas aizsargā to mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) stāvokli, kuri izmanto juridiskas struktūras, lai veicinātu ieguldījumus, ievērotu valsts tiesību aktus vai darbotos dažādu valstu tirgos, un tajā pašā laikā pieņemtu arī konkrētus tiesību aktus attiecībā uz čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tāpēc datu kvalitātei un pilnīgumam ir būtiska nozīme, lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu no šīs direktīvas.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1b)

Tā kā nav tāda starptautiska instrumenta, ar kuru novērš čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām, rodas ievērojamas nepilnības globālajos centienos apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī agresīvu nodokļu plānošanu. Turklāt tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem. Šāda instrumenta neesamība apliecina šajā direktīvā noteikto juridisko standartu nozīmīgumu. Ir būtiski nodrošināt, ka šajā direktīvā paredzētie pienākumi ir nodokļu ziņā samērīgi un efektīvi un ka tajā pašā laikā tiek saglabāta arī Eiropas uzņēmumu konkurētspēja.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1c)

Čaulas vienību ļaunprātīga izmantošana nodokļu vajadzībām rada nodokļu saistību samazināšanos un nodokļu zaudējumus Savienībā. Tādēļ ir svarīgi ar šo direktīvu paredzēt vērienīgus un samērīgus standartus kopīgu minimālā satura prasību noteikšanai, uzlabot informācijas apmaiņu starp valstu nodokļu iestādēm un atturēt no tādu čaulas vienību izmantošanas, kuru darbību veicina atsevišķi starpnieki.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)

Ir atzīts, ka dalībvalstī var izveidot uzņēmumus bez minimāla satura ar galveno mērķi iegūt nodokļu priekšrocības, jo īpaši samazinot citas dalībvalsts nodokļu bāzi. Lai gan dažas dalībvalstis ir izstrādājušas tiesisko vai administratīvo regulējumu, lai aizsargātu savu nodokļu bāzi no šādām shēmām, attiecīgajiem noteikumiem bieži vien ir ierobežota ietekme, jo tos piemēro tikai vienas dalībvalsts teritorijā un tie faktiski neaptver situācijas, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts. Turklāt valstu noteikumi, ko piemēro šajā jomā, Savienībā ievērojami atšķiras, savukārt dažās dalībvalstīs vispār nav noteikumu, lai novērstu tādu uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu, kuriem nav nekāda satura vai ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām.

(2)

Ir atzīts, ka dalībvalstī var izveidot uzņēmumus bez minimāla satura ar galveno mērķi iegūt nodokļu priekšrocības, jo īpaši samazinot citas dalībvalsts nodokļu bāzi , kas paver iespējas agresīvai nodokļu plānošanai . Lai gan dažas dalībvalstis ir izstrādājušas tiesisko vai administratīvo regulējumu, lai aizsargātu savu nodokļu bāzi no šādām shēmām, attiecīgajiem noteikumiem bieži vien ir ierobežota ietekme, jo tos piemēro tikai vienas dalībvalsts teritorijā un tie faktiski neaptver situācijas, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts. Turklāt valstu noteikumi, ko piemēro šajā jomā, Savienībā ievērojami atšķiras, savukārt dažās dalībvalstīs vispār nav noteikumu, lai novērstu tādu uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu, kuriem nav nekāda satura vai ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām. Tādēļ ir svarīgi izveidot Savienības mēroga juridisku pieeju, lai nodrošinātu satvaru iekšējā tirgus integritātes saglabāšanai, pilnībā ievērojot augstākos pieejamības, vienkāršības un pārredzamības standartus.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Ir jāizveido kopēja sistēma, lai stiprinātu dalībvalstu noturību pret nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas praksi, kas saistīta ar tādu uzņēmumu izmantošanu, kuri neveic saimniecisku darbību, pat ja tie, domājams, ir iesaistīti saimnieciskā darbībā, un kuriem tāpēc nav nekāda satura vai ir tikai minimāls saturs nodokļu vajadzībām. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kuriem nav minimāla satura, netiek izmantoti kā instrumenti, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas vai apietu nodokļus. Tā kā šie uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī, bet tos var izmantot, lai samazinātu citas dalībvalsts nodokļu bāzi, ir ļoti svarīgi vienoties par vienotu noteikumu kopumu, lai noteiktu, kas iekšējā tirgū būtu jāuzskata par nepietiekamu saturu nodokļu vajadzībām, kā arī lai noteiktu konkrētas fiskālās sekas, kas saistītas ar šādu nepietiekamu saturu. Ja tiek konstatēts, ka uzņēmumam ir pietiekams saturs saskaņā ar šo direktīvu, tam nebūtu jāliedz dalībvalstīm turpināt piemērot noteikumus par nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu, ar nosacījumu, ka tie atbilst Savienības tiesību aktiem.

(3)

Ir jāizveido kopēja sistēma, lai stiprinātu dalībvalstu noturību pret nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas praksi, kas saistīta ar tādu uzņēmumu izmantošanu, kuri neveic saimniecisku darbību, pat ja tie, domājams, ir iesaistīti saimnieciskā darbībā, un kuriem tāpēc nav nekāda satura vai ir tikai minimāls saturs nodokļu vajadzībām. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kuriem nav minimāla satura, netiek izmantoti kā instrumenti, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas vai apietu nodokļus. Tā kā šie uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī, bet tos var izmantot, lai samazinātu citas dalībvalsts nodokļu bāzi, ir ļoti svarīgi vienoties par vienotu noteikumu kopumu, lai noteiktu, kas iekšējā tirgū būtu jāuzskata par nepietiekamu saturu nodokļu vajadzībām, kā arī lai noteiktu konkrētas fiskālās sekas, kas saistītas ar šādu nepietiekamu saturu. Ja tiek konstatēts, ka uzņēmumam ir pietiekams saturs saskaņā ar šo direktīvu, tam nebūtu jāliedz dalībvalstīm turpināt piemērot stingrākus noteikumus par minimālo saturu un citus noteikumus par nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu, ar nosacījumu, ka tie atbilst Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, ir ārkārtīgi svarīgi palielināt nodokļu iestāžu spējas un uzlabot informācijas apmaiņu visā Savienībā. Dalībvalstīm ir jāapmainās ar attiecīgo informāciju, kura ir to rīcībā, jāievieš sistēmas, ar kuru palīdzību šādu informācijas apmaiņu var veikt, un, visbeidzot, jāpiemēro ierosinātās sankcijas pret vienībām, kas neievēro noteikumus. Komisijai būtu jāierosina konkrētas darbības Fiscalis programmas ietvaros šīs direktīvas atbalstam.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

Lai nodrošinātu visaptverošu pieeju, noteikumi būtu jāpiemēro visiem uzņēmumiem Savienībā, kuri ir apliekami ar nodokli kādā dalībvalstī, neatkarīgi no to juridiskās formas un statusa, ja vien to rezidence nodokļu vajadzībām ir kādā dalībvalstī un tie ir tiesīgi saņemt nodokļu rezidenta apliecību šajā dalībvalstī.

(4)

Lai nodrošinātu visaptverošu un samērīgu pieeju, noteikumi būtu jāpiemēro visiem uzņēmumiem Savienībā, kuri ir apliekami ar nodokli kādā dalībvalstī, neatkarīgi no to juridiskās formas un statusa, ja vien to rezidence nodokļu vajadzībām ir kādā dalībvalstī un tie ir tiesīgi saņemt nodokļu rezidenta apliecību šajā dalībvalstī. Šo plašo darbības jomu ierobežo standartu kopums attiecībā uz to uzņēmumu saimniecisko darbību, kas iekļauti šīs direktīvas darbības jomā.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, iespējamo noteikumu proporcionalitāti un efektivitāti, būtu vēlams ierobežot to darbības jomu, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuriem piemīt minimāla satura trūkuma un izmantošanas ar galveno mērķi iegūt nodokļu priekšrocības risks . Līdz ar to būtu svarīgi noteikt ieejas kritēriju kopu, proti, trīs kumulatīvu, indikatīvu nosacījumu kopumu, kuri ļauj izsecināt, kuriem uzņēmumiem piemīt pietiekams risks, kas minēts iepriekš, tādā apmērā, lai pamatotu informācijas sniegšanas prasību attiecināšanu uz tiem. Pirmajam nosacījumam būtu jāļauj identificēt tādus uzņēmumus, kas, domājams, nodarbojas galvenokārt ar ģeogrāfiski mobilu saimniecisko darbību, jo vietu, kur šādu darbību faktiski veic, parasti ir grūtāk noteikt. Šāda darbība parasti rada nozīmīgas pasīvo ienākumu plūsmas. Tādējādi uzņēmumi, kuru ienākumus galvenokārt veido pasīvo ienākumu plūsmas, atbilstu šim nosacījumam. Būtu jāņem vērā arī tas, ka vienībām, kuras tur aktīvus privātai lietošanai, piemēram, nekustamais īpašums, jahtas, lidmašīnas, mākslas darbi, vai arī tikai pašu kapitāls, ilgāku laiku var nebūt ienākumu, bet tās var tomēr radīt ievērojamas nodokļu priekšrocības, turot šos aktīvus īpašumā. Tā kā pilnībā iekšzemes situācijas nevarētu apdraudēt iekšējā tirgus labu darbību un tās vislabāk varētu risināt vietējā līmenī, tad otrs nosacījums būtu pievērsties tādiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti pārrobežu darbībās. Iesaistīšanās pārrobežu darbībās būtu jākonstatē, ņemot vērā, no vienas puses, uzņēmuma iekšzemes vai ārvalstu darījumu raksturu un, no otras puses, tā īpašumu, ņemot vērā to, ka vienības, kuras tur aktīvus tikai privātai , ar saimniecisko darbību nesaistītai lietošanai, ilgu laiku var neiesaistīties darījumos. Turklāt ar trešo nosacījumu būtu jānorāda tie uzņēmumi, kuriem nav pašu resursu vai tie ir nepietiekami, lai pildītu galvenās vadības darbības. Šajā sakarā uzņēmumi, kuriem nav pietiekamu pašu resursu, parasti iesaista trešās personas, kuras sniedz pārvaldes, vadības, saziņas un juridiskās atbilstības pakalpojumus vai slēdz attiecīgus līgumus ar saistītiem uzņēmumiem par šādu pakalpojumu sniegšanu, lai izveidotu un uzturētu juridisko un fiskālo klātbūtni. Ārpakalpojumu izmantošana tikai dažiem papildpakalpojumiem, piemēram, tikai grāmatvedības pakalpojumiem, lai gan pamatdarbība paliek uzņēmuma ziņā, vien nebūtu pietiekams pamats, lai uzņēmums atbilstu šim nosacījumam. Lai gan var būt, ka šādi pakalpojumu sniedzēji tiek reglamentēti citām nefiskālām vajadzībām, to pienākumi, kas paredzēti šādām citām vajadzībām, ne vienmēr mazina risku, ka tiek izveidoti un uzturēti uzņēmumi, ko ļaunprātīgi izmanto nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas praksei.

(5)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, iespējamo noteikumu proporcionalitāti un efektivitāti, būtu vēlams ierobežot to darbības jomu, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuriem varētu konstatēt minimālā satura trūkumu un kurus izmanto galvenokārt tādēļ, lai iegūtu nodokļu priekšrocības. Līdz ar to būtu svarīgi noteikt ieejas kritēriju kopu, proti, trīs kumulatīvu, indikatīvu nosacījumu kopumu, kuri ļauj izsecināt, kuriem uzņēmumiem piemīt pietiekams risks, kas minēts iepriekš, tādā apmērā, lai pamatotu informācijas sniegšanas prasību attiecināšanu uz tiem. Uzņēmumiem pašiem būtu jāveic vārtejas tests pašnovērtējuma veidā. Pirmajam nosacījumam būtu jāļauj identificēt tādus uzņēmumus, kas, domājams, nodarbojas galvenokārt ar ģeogrāfiski mobilu saimniecisko darbību, jo vietu, kur šādu darbību faktiski veic, parasti ir grūtāk noteikt. Šāda darbība parasti rada nozīmīgas pasīvo ienākumu plūsmas. Tādējādi uzņēmumi, kuru ienākumus galvenokārt veido pasīvo ienākumu plūsmas, atbilstu šim nosacījumam. Būtu jāņem vērā arī tas, ka vienībām, kuras tur tādus aktīvus privātai lietošanai kā , piemēram, nekustamais īpašums, jahtas, lidmašīnas, mākslas darbi, vai arī tikai pašu kapitāls, ilgāku laiku var nebūt ienākumu, bet tās var tomēr radīt ievērojamas nodokļu priekšrocības, turot šos aktīvus īpašumā. Tā kā pilnībā iekšzemes situācijas nevarētu apdraudēt iekšējā tirgus labu darbību un tās vislabāk varētu risināt vietējā līmenī, tad otrs nosacījums būtu pievērsties tādiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti pārrobežu darbībās. Iesaistīšanās pārrobežu darbībās būtu jākonstatē, ņemot vērā, no vienas puses, uzņēmuma iekšzemes vai ārvalstu darījumu raksturu un, no otras puses, tā īpašumu, ņemot vērā to, ka vienības, kuras tur aktīvus tikai privātai lietošanai, ilgu laiku var neiesaistīties darījumos. Turklāt ar trešo nosacījumu būtu jānorāda tie uzņēmumi, kuriem nav pašu resursu vai tie ir nepietiekami, lai pildītu galvenās vadības darbības. Šajā sakarā uzņēmumi, kuriem nav pietiekamu pašu resursu, parasti iesaista trešās personas, kuras sniedz pārvaldes, vadības, saziņas un juridiskās atbilstības pakalpojumus vai slēdz attiecīgus līgumus ar saistītiem uzņēmumiem par šādu pakalpojumu sniegšanu, lai izveidotu un uzturētu juridisko un fiskālo klātbūtni. Ārpakalpojumu izmantošana tikai dažiem papildpakalpojumiem, piemēram, grāmatvedības pakalpojumiem, lai gan pamatdarbība paliek uzņēmuma ziņā, vien nebūtu pietiekams pamats, lai uzņēmums atbilstu šim nosacījumam. Lai gan var būt, ka šādi pakalpojumu sniedzēji tiek reglamentēti citām nefiskālām vajadzībām, to pienākumi, kas paredzēti šādām citām vajadzībām, ne vienmēr mazina risku, ka tiek izveidoti un uzturēti uzņēmumi, ko ļaunprātīgi izmanto nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas praksei.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Būtu taisnīgi no paredzētajiem noteikumiem izslēgt tos uzņēmumus, kuru darbībai ir raksturīga pienācīga pārredzamība un kuriem tādējādi nepiemīt risks, ka tiem nav satura nodokļu vajadzībām. No šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz arī tādi uzņēmumi, kuriem ir tirdzniecībai atļauts pārvedamais vērtspapīrs vai kuri ir iekļauti biržas sarakstā regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kā arī konkrēti finanšu uzņēmumi, kurus tieši vai netieši stingri reglamentē Savienībā un uz kuriem attiecas pastiprinātas pārredzamības prasības un uzraudzība. Arī tīriem pārvaldītājuzņēmumiem, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā atrodas operacionālais meitasuzņēmums un to faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), visticamāk, mērķis nav iegūt nodokļu priekšrocības. Tas pats attiecas uz pārvaldītājuzņēmuma uzņēmumiem, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā atrodas to akcionārs vai galīgais mātesuzņēmums. Tādēļ arī tie būtu jāizslēdz. Tāpat nebūtu jāuzskata, ka tādiem uzņēmumiem, kas nodarbina pietiekamu skaitu personu, kuru pilnas slodzes darbs ir veltīts tikai un vienīgi uzņēmuma darbību veikšanai, nav minimāla satura. Lai gan loģiski varētu gadīties, ka tie neatbildīs ieejas kritērijiem, tomēr tie būtu nepārprotami jāizslēdz juridiskās noteiktības labad.

(6)

Ir taisnīgi un samērīgi no paredzētajiem noteikumiem izslēgt tos uzņēmumus, kuru darbībai ir raksturīga pienācīga pārredzamība un nodokļu kontrole un kuriem tādējādi nepiemīt risks, ka tiem nav satura nodokļu vajadzībām. No šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz arī tādi uzņēmumi, kuriem ir tirdzniecībai atļauts pārvedamais vērtspapīrs vai kuri ir iekļauti biržas sarakstā regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kā arī konkrēti finanšu uzņēmumi, kurus tieši vai netieši stingri reglamentē Savienībā un uz kuriem attiecas pastiprinātas pārredzamības prasības un uzraudzība. Arī tīriem pārvaldītājuzņēmumiem, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā atrodas operacionālais meitasuzņēmums un to faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), visticamāk, mērķis nav iegūt nodokļu priekšrocības. Tas pats attiecas uz pārvaldītājuzņēmuma uzņēmumiem, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā atrodas to akcionārs vai galīgais mātesuzņēmums. Tādēļ arī tie būtu jāizslēdz. Šāda izslēgšana īpaši attiecas uz regulētiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuru nepietiekama satura risks ir mazs. Izslēgšana būtu jāattiecina uz katru vienību atsevišķi, nevis plaši jāpiemēro visai grupai.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

Lai vienkāršotu šīs direktīvas īstenošanu, uzņēmumiem, kuriem piemīt satura trūkuma un izmantošanas ar galveno mērķi gūt nodokļu priekšrocības risks , savā gada nodokļu deklarācijā būtu jādeklarē, ka tiem ir minimāls resursu līmenis, piemēram , cilvēkresursi un telpas nodokļu rezidences dalībvalstī, un attiecīgā gadījumā jāsniedz dokumentāri pierādījumi par to. Lai gan ir atzīts, ka dažādām darbībām var būt vajadzīgi atšķirīgs resursu līmenis vai veids, kopējam minimālajam resursu līmenim vajadzētu būt jebkurā gadījumā. Šim novērtējumam vajadzētu būt vērstam tikai uz to, lai noteiktu uzņēmumu saturu nodokļu vajadzībām, un tas neapšauba lomu, kāda ir “trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējam”, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (12), nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas identificēšanā. Un otrādi, var uzskatīt, ka minimāla resursu līmeņa neesība var liecināt par satura trūkumu tādā gadījumā, ja uzņēmumam jau piemīt satura nodokļu vajadzībām trūkuma risks. Lai nodrošinātu saderību ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, kopējam minimālajam līmenim būtu jābalstās uz spēkā esošajiem Savienības un starptautiskajiem standartiem par saturīgu saimniecisko darbību saistībā ar preferenciāliem nodokļu režīmiem vai situācijās bez korporatīvo nodokļu seguma (13), kā tas izstrādāts Kaitējošas nodokļu prakses jautājumu foruma ietvaros. Ir jāparedz dokumentāru pierādījumu, kas pamato uzņēmuma deklarāciju par to, ka tā rīcībā ir minimālie resursi, iesniegšana kopā ar nodokļu deklarāciju. Tas ir nepieciešams arī tādēļ, lai administrācija varētu formulēt viedokli, pamatojoties uz uzņēmuma faktiem un apstākļiem, un izlemt, vai uzsākt revīzijas procedūru.

(8)

Lai vienkāršotu šīs direktīvas īstenošanu, uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, kuriem varētu konstatēt minimālā satura trūkumu un kurus izmanto galvenokārt tādēļ, lai iegūtu nodokļu priekšrocības, savā gada nodokļu deklarācijā būtu jādeklarē, ka tiem ir minimāls resursu līmenis, proti , cilvēkresursi un telpas nodokļu rezidences dalībvalstī, un attiecīgā gadījumā jāsniedz dokumentāri pierādījumi par to . Nosakot prasību attiecībā uz telpām dalībvalstī, būtu jāņem vērā tāldarba pieaugošā izplatība, kuras dēļ likumīgi uzņēmumi samazina savas biroja telpas un pārtrauc īrēt ekskluzīvas telpas . Lai gan ir atzīts, ka dažādām darbībām var būt vajadzīgi atšķirīgs resursu līmenis vai veids, kopējam minimālajam resursu līmenim vajadzētu būt jebkurā gadījumā. Šim novērtējumam vajadzētu būt vērstam tikai uz to, lai noteiktu uzņēmumu saturu nodokļu vajadzībām, un tas neapšauba lomu, kāda ir “trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējam”, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (12), nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas identificēšanā. Un otrādi, var uzskatīt, ka minimāla resursu līmeņa neesība var liecināt par satura trūkumu tādā gadījumā, ja uzņēmumam jau piemīt satura nodokļu vajadzībām trūkuma risks. Lai nodrošinātu saderību ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, kopējam minimālajam līmenim būtu jābalstās uz spēkā esošajiem Savienības un starptautiskajiem standartiem par saturīgu saimniecisko darbību saistībā ar preferenciāliem nodokļu režīmiem vai situācijās bez korporatīvo nodokļu seguma (13), kā tas izstrādāts Kaitējošas nodokļu prakses jautājumu foruma ietvaros. Ir jāparedz dokumentāru pierādījumu, kas pamato uzņēmuma deklarāciju par to, ka tā rīcībā ir minimālie resursi, iesniegšana kopā ar nodokļu deklarāciju. Tas ir nepieciešams arī tādēļ, lai administrācija varētu formulēt viedokli, pamatojoties uz uzņēmuma faktiem un apstākļiem, un izlemt, vai uzsākt revīzijas procedūru.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā, ir obligāti jāparedz kopīgi noteikumi par uzņēmumu deklarāciju saturu. Būtu jāuzskata, ka uzņēmumiem, kuri atbilst ieejas kritērijiem un uz kuriem attiecīgi attiecas informācijas sniegšanas prasības, nav pietiekama satura nodokļu vajadzībām, ja tie arī deklarē, ka tiem nav viena vai vairāku elementu, kas kumulatīvi veido minimālo satura līmeni, vai ja tie nesniedz prasītos apstiprinošos pierādījumus. Savukārt par uzņēmumiem, kas deklarē, ka tiem ir visi minimālā satura līmeņa elementi, un iesniedz prasītos apliecinošos dokumentus, būtu jāuzskata, ka tiem ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām, un uz tiem nevajadzētu attiecināt nekādus papildu pienākumus un sekas saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr tam nebūtu jāskar piemērojamie tiesību akti un administrācijas tiesības veikt revīziju, tostarp pamatojoties uz apliecinošajiem dokumentiem, un , iespējams , nonākt pie cita secinājuma .

(9)

Lai nodrošinātu noteiktību un stabilitāti nodokļu jomā, ir obligāti jāparedz kopīgi noteikumi par uzņēmumu deklarāciju saturu. Būtu jāuzskata, ka uzņēmumiem, kuri atbilst ieejas kritērijiem un uz kuriem attiecīgi attiecas informācijas sniegšanas prasības, nav pietiekama satura nodokļu vajadzībām, ja tie arī deklarē, ka tiem nav viena vai vairāku elementu, kas kumulatīvi veido minimālo satura līmeni, vai ja tie nesniedz prasītos apstiprinošos pierādījumus. Savukārt par uzņēmumiem, kas deklarē, ka tiem ir visi minimālā satura līmeņa elementi, un iesniedz prasītos apliecinošos dokumentus, būtu jāuzskata, ka tiem ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām, un uz tiem nevajadzētu attiecināt nekādus papildu pienākumus un sekas saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr tam nebūtu jāskar piemērojamie tiesību akti un administrācijas tiesības veikt revīziju, tostarp pamatojoties uz apliecinošajiem dokumentiem . Lai dalībvalstis varētu efektīvi sadalīt savus nodokļu iestāžu resursus, tām vajadzētu būt iespējai noteikt laikposmu, kurā atbilstoši pieņēmumiem uzņēmumam ir minimāls ekonomiskais saturs, ar noteikumu, ka uzņēmuma faktiskie un juridiskie apstākļi šajā laikposmā paliek nemainīgi.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Ir atzīts, ka tas , vai uzņēmums faktiski veic saimniecisko darbību nodokļu vajadzībām, vai galvenokārt nodarbojas ar nodokļu apiešanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, galu galā ir faktu un apstākļu jautājums. Tas būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi attiecībā uz katru konkrēto uzņēmumu. Tādēļ uzņēmumiem, par kuriem uzskata, ka tiem nav minimāla satura nodokļu vajadzībām, vajadzētu būt tiesīgiem pierādīt pretējo, tostarp pierādīt, ka tie nekalpo galvenokārt nodokļu mērķiem, un tādējādi atspēkot šādu prezumpciju. Pēc tam, kad ir izpildīti šajā direktīvā noteiktie informācijas sniegšanas pienākumi, tiem būtu jāsniedz papildu informācija tās dalībvalsts administrācijai, kurā tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām. Lai gan tie var sniegt jebkādu papildu informāciju, ko tie uzskata par piemērotu, ir būtiski noteikt kopīgas prasības attiecībā uz to, kas var būt atbilstošs papildu pierādījums un kas tādēļ būtu jāpieprasa visos gadījumos. Ja dalībvalsts, pamatojoties uz šādiem papildu pierādījumiem, uzskata, ka uzņēmums ir apmierinošā veidā atspēkojis prezumpciju par to, ka tam nav satura, tam vajadzētu būt iespējai izdot lēmumu, ar ko apliecina, ka uzņēmumam ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām saskaņā ar šo direktīvu. Šāds lēmums var palikt spēkā laikposmā, kurā uzņēmuma faktiskie un juridiskie apstākļi paliek nemainīgi, un līdz 6 gadiem no lēmuma pieņemšanas brīža. Tas ļaus ierobežot resursus, kas piešķirti gadījumiem, par kuriem ir pierādīts, ka uzņēmums nav čaula direktīvas izpratnē.

(10)

Novērtējums par to , vai uzņēmums faktiski veic saimniecisko darbību nodokļu vajadzībām, vai galvenokārt nodarbojas ar nodokļu apiešanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, galu galā ir faktu un apstākļu jautājums. Tas būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi attiecībā uz katru konkrēto uzņēmumu. Tādēļ uzņēmumiem, par kuriem uzskata, ka tiem nav minimāla satura nodokļu vajadzībām, vajadzētu būt tiesīgiem pierādīt pretējo, tostarp pierādīt, ka tie nekalpo galvenokārt nodokļu mērķiem, un tādējādi atspēkot šādu prezumpciju. Pēc tam, kad ir izpildīti šajā direktīvā noteiktie informācijas sniegšanas pienākumi, tiem būtu jāsniedz vajadzīgā informācija tās dalībvalsts administrācijai, kurā tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām. Lai gan tie var sniegt jebkādu papildu informāciju, ko tie uzskata par piemērotu, ir būtiski noteikt kopīgas prasības attiecībā uz to, kas var būt atbilstošs papildu pierādījums un kas tādēļ būtu jāpieprasa visos gadījumos. Ja dalībvalsts, pamatojoties uz šādiem papildu pierādījumiem, uzskata, ka uzņēmums ir apmierinošā veidā atspēkojis prezumpciju par to, ka tam nav satura, tam vajadzētu būt iespējai izdot lēmumu, ar ko apliecina, ka uzņēmumam ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām saskaņā ar šo direktīvu. Šāds lēmums var palikt spēkā laikposmā, kurā uzņēmuma faktiskie un juridiskie apstākļi paliek nemainīgi, un līdz 5 gadiem no lēmuma pieņemšanas brīža. Tas ļaus ierobežot resursus, kas piešķirti gadījumiem, par kuriem ir pierādīts, ka uzņēmums nav čaula direktīvas izpratnē.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

Tā kā šīs direktīvas mērķis ir novērst nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas, visticamāk, plauks ar uzņēmumu bez minimāla satura rīcību , un lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā un veicinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir ārkārtīgi svarīgi paredzēt iespēju piešķirt atbrīvojumus tādiem uzņēmumiem, kuri atbilst ieejas kritērijam, bet kuru iesaistīšanās tomēr faktiski nerada labvēlīgu ietekmi uz uzņēmuma grupas vai faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vispārējo nodokļu situāciju. Šā iemesla dēļ šādiem uzņēmumiem vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt tās dalībvalsts administrācijai, kurā tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām, pieņemt lēmumu, kas pilnībā un pašā sākumā atbrīvo tos no ierosināto noteikumu ievērošanas. Šādam atbrīvojumam turklāt vajadzētu būt ierobežotam laikā, lai administrācija varētu regulāri pārbaudīt, vai faktiskie un juridiskie apstākļi, kas pamato atbrīvojuma lēmumu, joprojām ir spēkā. Tajā pašā laikā šāda lēmuma iespējamais pagarinājums ļaus ierobežot resursus, kas piešķirti gadījumiem, kuri būtu jāizslēdz no direktīvas darbības jomas.

(11)

Tā kā šīs direktīvas mērķis ir novērst nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ko praktizē uzņēmumi bez minimāla satura, un lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā un veicinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir ārkārtīgi svarīgi paredzēt iespēju piešķirt atbrīvojumus tādiem uzņēmumiem, kuri atbilst ieejas kritērijam, bet kuru iesaistīšanās tomēr faktiski nerada labvēlīgu ietekmi uz uzņēmuma grupas vai faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vispārējo nodokļu situāciju. Šā iemesla dēļ šādiem uzņēmumiem vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt tās dalībvalsts administrācijai, kurā tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām, pieņemt lēmumu, kas pilnībā un pašā sākumā atbrīvo tos no ierosināto noteikumu ievērošanas , neprasot uzņēmumam veikt tā darbības satura pārbaudi, ja vien tas var pierādīt, ka tā attiecīgā vienība negūst nodokļu atvieglojumus . Šādam atbrīvojumam turklāt vajadzētu būt ierobežotam laikā, lai administrācija varētu regulāri pārbaudīt, vai faktiskie un juridiskie apstākļi, kas pamato atbrīvojuma lēmumu, joprojām ir spēkā. Tajā pašā laikā šāda lēmuma iespējamais pagarinājums ļaus ierobežot resursus, kas piešķirti gadījumiem, kuri būtu jāizslēdz no direktīvas darbības jomas.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

13.apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)

Lai nodrošinātu ierosinātās sistēmas efektivitāti, ir jānosaka atbilstīgas fiskālās sekas uzņēmumiem, kuriem nav minimāla satura nodokļu vajadzībām. Uzņēmumiem, kas atbilst ieejas kritērijiem un prezumpcijai, ka tiem nav satura nodokļu vajadzībām, turklāt tie arī nav snieguši pierādījumus par pretējo vai pierādījumus, ka tie nekalpo mērķim iegūt nodokļu priekšrocības, nebūtu jāļauj gūt labumu no noteikumiem nolīgumos un konvencijās, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumiem un attiecīgā gadījumā kapitālam un kuru līgumslēdzēja puse ir dalībvalsts, kur atrodas to nodokļu rezidence, un no jebkādiem citiem nolīgumiem, tostarp noteikumiem starptautiskos nolīgumos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām. Šādiem uzņēmumiem nebūtu jāļauj gūt priekšrocības no Padomes Direktīvas 2011/96/ES (14) un Padomes Direktīvas 2003/49/EK (15). Šajā nolūkā šiem uzņēmumiem nevajadzētu būt tiesīgiem saņemt nodokļu rezidenta apliecību, ja tā kalpo šo priekšrocību gūšanai. Tādēļ dalībvalstij, kurā uzņēmums ir rezidents nodokļu vajadzībām, būtu jāatsaka nodokļu rezidenta apliecība . Vajadzētu paredzēt alternatīvu iespēju, proti, minētā dalībvalsts izdod šādu apliecību ar atrunu, kas brīdina , ka uzņēmumam to nebūtu jāizmanto iepriekš minēto nodokļu priekšrocību gūšanai . Šim nodokļu rezidenta apliecības atteikumam vai arī īpašas rezidenta apliecības izdošanai nevajadzētu būt pretrunā uzņēmuma dalībvalsts noteikumiem attiecībā uz rezidenci nodokļu vajadzībām un attiecīgajiem pienākumiem, kas ar to saistīti. Tas drīzāk kalpotu tam, lai citām dalībvalstīm un trešām valstīm paziņotu, ka nebūtu jāpiešķir atvieglojumi vai atmaksājumi attiecībā uz tādiem darījumiem, kas saistīti ar šo uzņēmumu, pamatojoties uz kādu līgumu ar uzņēmuma dalībvalsti vai, attiecīgā gadījumā, Savienības direktīvām.

(13)

Lai nodrošinātu ierosinātās sistēmas efektivitāti, ir jānosaka atbilstīgas fiskālās sekas uzņēmumiem, kuriem nav minimāla satura nodokļu vajadzībām. Uzņēmumiem, kas atbilst ieejas kritērijiem un prezumpcijai, ka tiem nav satura nodokļu vajadzībām, turklāt tie arī nav snieguši pierādījumus par pretējo vai pierādījumus, ka tie nekalpo mērķim iegūt nodokļu priekšrocības, nebūtu jāļauj gūt labumu no noteikumiem nolīgumos un konvencijās, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumiem un attiecīgā gadījumā kapitālam un kuru līgumslēdzēja puse ir dalībvalsts, kur atrodas to nodokļu rezidence, un no jebkādiem citiem nolīgumiem, tostarp noteikumiem starptautiskos nolīgumos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām. Šādiem uzņēmumiem nebūtu jāļauj gūt priekšrocības no Padomes Direktīvas 2011/96/ES (14) un Padomes Direktīvas 2003/49/EK (15). Šajā nolūkā šiem uzņēmumiem nevajadzētu būt tiesīgiem saņemt nodokļu rezidenta apliecību, ja tā kalpo šo priekšrocību gūšanai. Tādēļ dalībvalstij, kurā uzņēmums ir rezidents nodokļu vajadzībām, būtu jāatsaka nodokļu rezidenta apliecība un jāizsniedz izziņa , kurā norādīts pamatojums šāda lēmuma pieņemšanai . Šim nodokļu rezidenta apliecības atteikumam nevajadzētu būt pretrunā uzņēmuma dalībvalsts noteikumiem attiecībā uz rezidenci nodokļu vajadzībām un attiecīgajiem pienākumiem, kas ar to saistīti. Tas drīzāk kalpotu tam, lai citām dalībvalstīm un trešām valstīm paziņotu, ka nebūtu jāpiešķir atvieglojumi vai atmaksājumi attiecībā uz tādiem darījumiem, kas saistīti ar šo uzņēmumu, pamatojoties uz kādu līgumu ar uzņēmuma dalībvalsti vai, attiecīgā gadījumā, Savienības direktīvām.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai minētās nodokļu sekas būtu noteiktas atbilstīgi spēkā esošajiem divpusējiem nodokļu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)	Tāpēc Direktīva 2011/16/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Ņemot vērā to, ka Direktīvā 2011/16/ES par administratīvu sadarbību (DAC) ir paredzēti noteikumi un procedūras dalībvalstu sadarbībai dalībvalstu nodokļu iestāžu informācijas apmaiņas jomā, jo īpaši attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, šī direktīva būtu attiecīgi jāgroza , ļaujot dalībvalstīm automātiski apmainīties ar informāciju, kas saņemta saistībā ar šo direktīvu .

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)

Lai uzlabotu efektivitāti, dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā un minimālo koordinācijas līmeni visās dalībvalstīs, ir jānosaka minimālā finansiālā sankcija, ņemot vērā arī katra konkrētā uzņēmuma situāciju. Paredzētie noteikumi balstās uz uzņēmumu pašnovērtējumu par to , vai tie atbilst ieejas kritērijiem. Lai panāktu noteikumu efektivitāti, stimulējot pienācīgu atbilstību visā Savienībā un ņemot vērā to, ka čaulas uzņēmumu vienā dalībvalstī var izmantot, lai samazinātu citas dalībvalsts nodokļu bāzi, ir svarīgi, lai ikvienai dalībvalstij būtu tiesības pieprasīt citai dalībvalstij veikt nodokļu revīzijas uzņēmumos, kas pakļauti riskam, ka netiks ievērots šajā direktīvā definētais minimālais saturs. Tādējādi, lai pastiprinātu efektivitāti, ir būtiski, lai pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij būtu pienākums veikt šādu revīziju un apmainīties ar informāciju par rezultātu, pat ja netiek konstatēta “čaulas” vienība.

(16)

Lai uzlabotu efektivitāti, dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā un minimālo koordinācijas līmeni visās dalībvalstīs, ir jānosaka minimālā finansiālā sankcija, ņemot vērā arī katra konkrētā uzņēmuma situāciju. Paredzētie noteikumi balstās uz pašnovērtējumu , ko uzņēmumi veic, lai noteiktu , vai tie atbilst ieejas kritērijiem. Lai panāktu noteikumu efektivitāti, stimulējot pienācīgu atbilstību visā Savienībā un ņemot vērā to, ka čaulas uzņēmumu vienā dalībvalstī var izmantot, lai samazinātu citas dalībvalsts nodokļu bāzi, ir svarīgi, lai ikvienai dalībvalstij būtu tiesības pieprasīt citai dalībvalstij veikt kopīgas nodokļu revīzijas uzņēmumos, kas pakļauti riskam, ka netiks ievērots šajā direktīvā definētais minimālais saturs. Kopīgas revīzijas ļauj apvienot speciālās zināšanas, kas nodrošina faktu pilnīgu apstiprināšanu un veicina revīzijas rezultātu pieņemšanu. Ar Padomes Direktīvu (ES) 2021/514 (16) tika izveidota vienota sistēma kopīgām revīzijām, tāpēc attiecīgos gadījumos tās būtu jāizmanto.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)	Lai novērtētu ierosināto jauno noteikumu efektivitāti, Komisijai būtu jāsagatavo novērtējums, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem. Komisijas ziņojums būtu jāpublicē.

(18)

Lai novērtētu ierosināto jauno noteikumu efektivitāti, kā arī to ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem dalībvalstīs un nodokļu iestāžu spējām, Komisijai būtu jāsagatavo novērtējums, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem. Komisijas ziņojums būtu jāpublicē , un attiecīgā gadījumā, lai palielinātu šīs direktīvas efektivitāti, tam būtu jāpievieno pārskats un leģislatīvā akta priekšlikums, ar ko groza šo direktīvu .

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)	“faktiskais īpašnieks” ir faktiskais īpašnieks atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6) punktā ;

(5)	“faktiskais īpašnieks” ir faktiskais īpašnieks , kā definēts 2. panta 22. punktā [lūgums ievietot atsauci — priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai — COM(2021)0420] ;

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a)	“nodokļu atvieglojums” ir uzņēmuma obligāto saistību pret nodokļu rezidences valsts valdību samazinājums.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis pieprasa tādiem uzņēmumiem, kuri atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem, sniegt informāciju dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 7. pantu:	1. Dalībvalstis pieprasa tādiem uzņēmumiem, kuri atbilst turpmāk minētajiem kumulatīvajiem kritērijiem, sniegt informāciju dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 7. pantu:

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	vairāk nekā 75 % no ieņēmumiem, ko uzņēmums uzkrājis iepriekšējos divos taksācijas gados, ir būtiski ienākumi;

(a)	vairāk nekā 65 % no ieņēmumiem, ko uzņēmums uzkrājis iepriekšējos divos taksācijas gados, ir būtiski ienākumi;

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)	vairāk nekā 60 % no to uzņēmuma aktīvu uzskaites vērtības, uz kuriem attiecas 4. panta e) un f) apakšpunkts, iepriekšējos divos taksācijas gados atradās ārpus uzņēmuma dalībvalsts;

(i)	vairāk nekā 55 % no to uzņēmuma aktīvu uzskaites vērtības, uz kuriem attiecas 4. panta e) un f) apakšpunkts, iepriekšējos divos taksācijas gados atradās ārpus uzņēmuma dalībvalsts;

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)	vismaz 60 % no uzņēmuma attiecīgajiem ienākumiem tiek gūti vai izmaksāti, izmantojot pārrobežu darījumus;

(ii)	vairāk nekā 55 % no uzņēmuma attiecīgajiem ienākumiem tiek gūti vai izmaksāti, izmantojot pārrobežu darījumus;

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	iepriekšējos divos taksācijas gados uzņēmums ir uzticējis ārpakalpojumu sniedzējiem ikdienas darbību administrēšanu un lēmumu pieņemšanu par nozīmīgiem pienākumiem.

(c)	iepriekšējos divos taksācijas gados uzņēmums ir uzticējis trešās puses ārpakalpojumu sniedzējiem ikdienas darbību administrēšanu un lēmumu pieņemšanu par nozīmīgiem pienākumiem.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka uz uzņēmumiem, kuri ietilpst jebkurā no turpmāk minētajām kategorijām, neattiecas 7. panta prasības:	2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka uz turpmāk minētajiem uzņēmumiem neattiecas 7. panta prasības:

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)	uzņēmumi, kuros ir vismaz pieci pilnslodzes ekvivalenta darbinieki vai personāls, kuri veic vienīgi darbības, kas rada attiecīgos ienākumus;

svītrots

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	uzņēmumam ir savas telpas dalībvalstī vai telpas vienīgi savai lietošanai;

(a)	uzņēmumam ir savas telpas dalībvalstī, telpas vienīgi savai lietošanai vai telpas, kas ir kopīgas ar tās pašas grupas vienībām ;

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	uzņēmumam Savienībā ir vismaz viens aktīvs bankas konts;

(b)	uzņēmumam Savienībā ir vismaz viens aktīvs bankas vai e-naudas konts , kurā tiek saņemti attiecīgie ieņēmumi ;

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts – 2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)	ir kvalificēti un pilnvaroti pieņemt lēmumus attiecībā uz darbībām, kas uzņēmumam rada attiecīgus ienākumus, vai attiecībā uz uzņēmuma aktīviem;

(2)	ir pilnvaroti pieņemt lēmumus attiecībā uz darbībām, kas uzņēmumam rada attiecīgus ienākumus, vai attiecībā uz uzņēmuma aktīviem;

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts – 3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)	aktīvi, neatkarīgi un regulāri izmanto 2) punktā minēto pilnvarojumu;

svītrots

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts – 4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	nav tāda uzņēmuma darbinieki, kas nav saistītais uzņēmums, un neveic direktora vai līdzvērtīga amata funkcijas citos uzņēmumos, kas nav saistītie uzņēmumi;

svītrots

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)

lielākā daļa uzņēmuma pilnslodzes ekvivalenta darbinieku ir rezidenti nodokļu vajadzībām uzņēmuma dalībvalstī vai atrodas no minētajām dalībvalstīm tādā attālumā, kas ir savienojams ar viņu pienākumu pienācīgu izpildi, un šādi darbinieki ir kvalificēti veikt darbības, kas uzņēmumam rada attiecīgos ienākumus.

(ii)

pastāvīgā dzīvesvieta lielākajai daļai uzņēmuma pilnslodzes ekvivalenta darbinieku atbilstoši tam, kā izklāstīts Regulā (EK) Nr. 593/2008, ir uzņēmuma dalībvalstī vai atrodas no minētajām dalībvalstīm tādā attālumā, kas ir savienojams ar viņu pienākumu pienācīgu izpildi, un šādi darbinieki ir kvalificēti veikt darbības, kas uzņēmumam rada attiecīgos ienākumus.

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ga)	pārskats par uzņēmuma un saistīto uzņēmumu struktūru un jebkādiem vērā ņemamiem ārpakalpojumu režīmiem, ieskaitot konkrētās struktūras darbības pamatojumu, kas aprakstīti standartizētā formāta kontekstā;

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – gb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(gb)

kopsavilkuma ziņojums par dokumentārajiem pierādījumiem, kas iesniegti saskaņā ar šo punktu, tajā īpaši iekļaujot:

—	uzņēmuma darbību satura īsu aprakstu;

—	darbinieku skaitu, kas izteikts kā pilnslodzes ekvivalenta darbinieki;

—	peļņu vai zaudējumus pirms un pēc nodokļiem.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uzskata, ka uzņēmumam, kas deklarē, ka tas atbilst visiem 7. panta 1. punktā noteiktajiem minimālā satura rādītājiem un sniedz pietiekamus apliecinošus dokumentārus pierādījumus saskaņā ar 7. panta 2. punktu, ir minimālais saturs attiecīgajā taksācijas gadā.	1. Uzskata, ka uzņēmumam, kas deklarē, ka tas atbilst visiem 7. panta 1. punktā noteiktajiem minimālā satura rādītājiem un sniedz vajadzīgos apliecinošus dokumentārus pierādījumus saskaņā ar 7. panta 2. punktu, ir minimālais saturs attiecīgajā taksācijas gadā.

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Uzskata, ka uzņēmumam, kas deklarē, ka tas neatbilst vienam vai vairākiem 7. panta 1. punktā noteiktajiem rādītājiem vai nesniedz pietiekamus apliecinošus dokumentārus pierādījumus saskaņā ar 7. panta 2. punktu, nav minimālā satura attiecīgajā taksācijas gadā.	2. Uzskata, ka uzņēmumam, kas deklarē, ka tas neatbilst vienam vai vairākiem 7. panta 1. punktā noteiktajiem rādītājiem vai nesniedz vajadzīgos apliecinošos dokumentāros pierādījumus saskaņā ar 7. panta 2. punktu, nav minimālā satura attiecīgajā taksācijas gadā.

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai ļautu uzņēmumiem, par kuriem saskaņā ar 8. panta 2. punktu ir spēkā prezumpcija, ka tiem nav minimālā satura, atspēkot šo prezumpciju, iesniedzot jebkādus papildu apliecinošus pierādījumus par saimniecisko darbību, ko tie veic, lai radītu attiecīgos ienākumus.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ļautu uzņēmumiem, par kuriem saskaņā ar 8. panta 2. punktu ir spēkā prezumpcija, ka tiem nav minimālā satura, bez nepamatotas kavēšanās un neradot pārmērīgas administratīvās izmaksas, atspēkot šo prezumpciju, iesniedzot jebkādus papildu apliecinošus pierādījumus par saimniecisko darbību, ko tie veic, lai radītu attiecīgos ienākumus.

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	dokumentu, kas ļauj noskaidrot uzņēmuma dibināšanas komerciālo pamatojumu;

(a)	dokumentu, kas ļauj noskaidrot saimniecisko pamatojumu uzņēmuma dibināšanai dalībvalstī, kurā tas veic savu darbību,

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	informāciju par darbinieku profiliem, tostarp viņu pieredzes līmeni, lēmumu pieņemšanas pilnvarām kopējā struktūrā, lomu un amatu struktūrshēmā, darba līguma veidu, kvalifikācijas un nodarbinātības ilgumu;

(b)

informāciju par pilna un daļēja laika darbinieku un līgumdarbinieku profiliem, proti, viņu pieredzes līmeni, lēmumu pieņemšanas pilnvarām kopējā struktūrā, lomu un amatu struktūrshēmā, darba līguma veidu, kvalifikācijas un nodarbinātības ilgumu , ievērojot augstu datu aizsardzības un privātuma līmeni,

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalsts izskata pieprasījumu par prezumpcijas atspēkošanu deviņu mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, un to uzskata par pieņemtu, ja līdz minētā deviņu mēnešu laikposma beigām dalībvalsts vēl nav sniegusi atbildi.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, lai ļautu uzņēmumam, kas atbilst 6. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, pieprasīt atbrīvojumu no šajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem, ja uzņēmuma pastāvēšana nesamazina tā faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vai visas grupas, kurā uzņēmums ir dalībnieks, nodokļu saistības.

1. Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai ļautu uzņēmumam, kas atbilst 6. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, bez nepamatotas kavēšanās un tam neradot pārmērīgas administratīvās izmaksas, pieprasīt atbrīvojumu no šajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem, ja uzņēmuma pastāvēšana nesamazina tā faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vai visas grupas, kurā uzņēmums ir dalībnieks, nodokļu saistības.

Grozījums Nr. 44

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalsts var piešķirt minēto atbrīvojumu uz vienu taksācijas gadu, ja uzņēmums sniedz pietiekamus un objektīvus pierādījumus tam, ka tā iesaistīšanās rezultātā netiek piešķirts nodokļu atvieglojums attiecīgi tā faktiskajam(-iem) īpašniekam(-iem) vai grupai kopumā. Minētie pierādījumi ietver informāciju par grupas struktūru un tās darbībām. Šie pierādījumi kopējo nodokļa summu, kas jāmaksā attiecīgi faktiskajam(-iem) īpašniekam(-iem) vai grupai kopumā, ņemot vērā uzņēmuma iesaistīšanos, ļauj salīdzināt ar summu, kas tādos pašos apstākļos būtu jāmaksā, ja uzņēmuma nebūtu.

2. Dalībvalsts var piešķirt minēto atbrīvojumu uz vienu taksācijas gadu, ja uzņēmums sniedz pietiekamus un objektīvus pierādījumus tam, ka tā iesaistīšanās rezultātā netiek piešķirts nodokļu atvieglojums attiecīgi tā faktiskajam(-iem) īpašniekam(-iem) vai grupai kopumā. Minētie pierādījumi ietver informāciju par grupas struktūru un tās darbībām , tostarp tās pilnslodzes ekvivalenta darbinieku sarakstu . Šie pierādījumi kopējo nodokļa summu, kas jāmaksā attiecīgi faktiskajam(-iem) īpašniekam(-iem) vai grupai kopumā, ņemot vērā uzņēmuma iesaistīšanos, ļauj salīdzināt ar summu, kas tādos pašos apstākļos būtu jāmaksā, ja uzņēmuma nebūtu.

Grozījums Nr. 45

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalsts izskata prezumpcijas pieprasījumu deviņu mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, un to uzskata par pieņemtu, ja līdz minētā deviņu mēnešu laikposma beigām dalībvalsts nav sniegusi atbildi.

Grozījums Nr. 46

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja uzņēmumam nav minimālā satura nodokļu vajadzībām tajā dalībvalstī, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām, tad šī dalībvalsts pieņem jebkuru no šādiem lēmumiem:	Ja uzņēmumam nav minimālā satura nodokļu vajadzībām tajā dalībvalstī, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām, tad šī dalībvalsts atsaka visus uzņēmuma iesniegtos pieteikumus tādas nodokļu rezidenta apliecības saņemšanai, kuru plānots izmantot ārpus šīs dalībvalsts jurisdikcijas.

Grozījums Nr. 47

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	atteikt uzņēmumam izdot nodokļu rezidenta apliecību, lai to izmantotu ārpus šīs dalībvalsts jurisdikcijas;

svītrots

Grozījums Nr. 48

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

izdot nodokļu rezidenta apliecību, kurā noteikts, ka uzņēmumam nav tiesību gūt labumu no nolīgumiem un konvencijām, kas paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumiem un attiecīgā gadījumā kapitālam, un no starptautiskiem nolīgumiem ar līdzīgu mērķi vai sekām, kā arī no Direktīvas 2011/96/ES 4., 5. un 6. panta un Direktīvas 2003/49/EK 1. panta.

svītrots

Grozījums Nr. 49

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atsakot pieteikumu šādas apliecības saņemšanai, dalībvalsts izdod oficiālu paziņojumus, kurā pienācīgi pamato šādu lēmumu un nosaka, ka uzņēmumam nav tiesību gūt labumu no nolīgumiem un konvencijām, kas paredz novērst nodokļu dubultu uzlikšanu ienākumiem un attiecīgā gadījumā kapitālam, vai no starptautiskiem nolīgumiem ar līdzīgu mērķi vai sekām, kā arī no Direktīvas 2011/96/ES 4., 5. un 6. panta un Direktīvas 2003/49/EK 1. panta.

Grozījums Nr. 50

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka minētās nodokļu sekas ir skaidri noteiktas spēkā esošajos divpusējos nodokļu nolīgumos ar trešām valstīm, lai tās saņemtu informāciju par uzņēmumiem, kas varētu būt čaulas uzņēmumi.

Grozījums Nr. 51

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2011/16/ES

8.ad pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	tā uzņēmuma PVN maksātāja numurs, kuram ir pienākums ziņot saskaņā ar direktīvas [OP] 6. pantu, ja tāds ir;

(b)	Ja nav NMIN, tā uzņēmuma PVN maksātāja numurs, kuram ir pienākums ziņot saskaņā ar direktīvas [OP] 6. pantu, ja tāds ir.

Grozījums Nr. 52

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2011/16/ES

8.ad pants – 4. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)	pierādījumu, ko uzņēmums iesniedzis saskaņā ar 7. panta 2. punktu , kopsavilkums .

(g)	deklarācijas un attiecīgā gadījumā to pierādījumu kopsavilkums , ko uzņēmums iesniedzis saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 53

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2011/16/ES

8.ad pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Ja dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu konstatē, ka citas dalībvalstis varētu skart minētā uzņēmuma sniegtā informācija, paziņojumā, kas minēts šajos punktos, iekļauj īpašu brīdinājumu tām dalībvalstīm, kuras uzskata par skartām.

Grozījums Nr. 54

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka minētās sankcijas ietver administratīvu naudas sodu vismaz 5 % apmērā no uzņēmuma apgrozījuma attiecīgajā taksācijas gadā , ko piemēro , ja uzņēmums, kuram ir jāziņo saskaņā ar 6. pantu par konkrētu taksācijas gadu, noteiktajā termiņā neizpilda šādu prasību vai nodokļu deklarācijā, kas paredzēta 7. pantā, sniedz nepatiesu informāciju .

Dalībvalstis nodrošina, ka minētās sankcijas ietver administratīvu naudas sodu vismaz 2 % apmērā no uzņēmuma ieņēmumiem attiecīgajā taksācijas gadā, ja uzņēmums, kuram ir jāziņo saskaņā ar 6. pantu par konkrētu taksācijas gadu, noteiktajā termiņā neizpilda šādu prasību , un administratīvu naudas sodu vismaz 4 % apmērā no uzņēmuma ieņēmumiem, ja uzņēmums, kuram ir jāziņo saskaņā ar 6. pantu, sniedz nepatiesu informāciju nodokļu deklarācijā, kas paredzēta 7. pantā . Ja uzņēmuma ieņēmumi ir pielīdzināmi nullei vai ir zemi, proti, ir zem robežvērtības, ko noteikusi valsts nodokļu iestāde, un nepārsniedz minimālo robežvērtību, ko Komisija noteikusi īstenošanas aktā, sodu vajadzētu aprēķināt, balstoties uz uzņēmuma kopējiem aktīviem.

Grozījums Nr. 55

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Otrajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18.a pantā.

Grozījums Nr. 56

Direktīvas priekšlikums

15. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Nodokļu revīzijas pieprasījums	Pieprasījums veikt kopīgu nodokļu revīziju

Grozījums Nr. 57

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja vienas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka uzņēmums, kas ir rezidents nodokļu vajadzībām citā dalībvalstī, nav izpildījis savas saistības saskaņā ar šo direktīvu, pirmā minētā dalībvalsts var lūgt otras minētās dalībvalsts kompetento iestādi veikt uzņēmuma nodokļu revīziju.

Ja vienas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka uzņēmums, kas ir rezidents nodokļu vajadzībām citā dalībvalstī, nav izpildījis savas saistības saskaņā ar šo direktīvu, pirmā minētā dalībvalsts , precizējot iemeslus, var lūgt otras minētās dalībvalsts kompetento iestādi veikt kopīgu uzņēmuma nodokļu revīziju , pamatojoties uz Padomes Direktīvas (ES) 2021/514 (17) 12.a pantā noteiktajām procedūrām .

Grozījums Nr. 58

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde to uzsāk viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas un veic nodokļu revīziju saskaņā ar nodokļu revīzijas noteikumiem, kas ir spēkā pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī.	Ja pieprasītāja kompetentā iestāde juridisku iemeslu dēļ nevar veikt kopīgu nodokļu revīziju, pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde sāk valsts līmeņa revīziju viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas un to veic saskaņā ar nodokļu revīzijas noteikumiem, kas ir spēkā pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 59

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)	revīziju skaits uzņēmumos, kas atbilst 6. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

(f)	revīziju skaits uzņēmumos, kas atbilst 6. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem , atsevišķi norādot kopīgās un parastās revīzijas ;

Grozījums Nr. 60

Direktīvas priekšlikums

17. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ziņojumi	Pārskats

Grozījums Nr. 61

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.	1. Līdz … [pieci gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un darbību. Attiecīgā gadījumā, lai palielinātu šīs direktīvas efektivitāti, ziņojumam pievieno pārskatu un leģislatīvā akta priekšlikumu, ar ko groza šo direktīvu .

Grozījums Nr. 62

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Ziņojumā pārskata un izvērtē šīs direktīvas ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem dalībvalstīs, nodokļu iestāžu spējas un jo īpaši to, vai ir vajadzīgs grozīt šo direktīvu. Ziņojumā arī novērtē, vai 7. pantā būtu lietderīgi pievienot ekonomiskā satura rādītāju, kura pamatā ir peļņa uz vienu darbinieku pirms nodokļu nomaksas, un minētajā pantā noteikto pienākumu paziņot minimālā satura rādītājus nodokļu vajadzībām attiecināt uz regulētiem finanšu uzņēmumiem, un vajadzības gadījumā pārskatīt atbrīvojumu, kas tiem piešķirts ar 6. panta 2.b punktu.

Grozījums Nr. 63

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Sagatavojot ziņojumu, Komisija ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 15 . pantu.	2. Sagatavojot ziņojumu, Komisija ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 16 . pantu.

Grozījums Nr. 64

Direktīvas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	18.a pants Komiteju procedūra 1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(10) Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.).

(11) Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(13) General Secretariat of the Council, 9637/18 FISC 241 ECOFIN 555, Code of Conduct (Business Taxation), Guidance on the interpretation of the third criterion; OECD/G20 Base Erosion and Profit Shifting Project, Countering Harmful Tax Practices More Effectively, Taking into Account Transparency and Substance, Action 5: Final Report

(14) Padomes Direktīva 2011/96/ES (2011. gada 30. novembris) par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 345, 29.12.2011., 8. lpp.).

(15) Padomes Direktīva 2003/49/EK (2003. gada 3. jūnijs) par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.).

(16) Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 104, 25.3.2021., 1. lpp.).

(17) Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 104, 25.3.2021., 1. lpp.).

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 214

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 16. jūnijs

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2023. gada 17. janvāris
2023/C 214/15	Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvāra lēmums par grozījumu izdarīšanu Eiropas Parlamenta Reglamentā attiecībā uz 7. pantu par privilēģiju un imunitātes aizstāvēšanu un 9. pantu par ar imunitāti saistītajām procedūrām (2022/2210(REG))	167

Spēkā esošais teksts	Grozījums
1. Gadījumos, kad tiek apgalvots, ka dalībvalsts iestādes ir pārkāpušas vai gatavojas pārkāpt deputāta vai bijušā deputāta privilēģijas un imunitāti, saskaņā ar 9. panta 1. punktu var iesniegt pieprasījumu, lai Parlaments pieņem lēmumu par to, vai minētās privilēģijas un imunitāte ir pārkāptas vai var tikt pārkāptas.	1. Gadījumos, kad tiek apgalvots, ka dalībvalsts iestādes vai Eiropas Prokuratūra ir pārkāpušas vai gatavojas pārkāpt deputāta vai bijušā deputāta privilēģijas un imunitāti, saskaņā ar 9. panta 1. punktu var iesniegt pieprasījumu, lai Parlaments pieņem lēmumu par to, vai minētās privilēģijas un imunitāte ir pārkāptas vai var tikt pārkāptas.

Spēkā esošais teksts	Grozījums
1. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.	1. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes vai Eiropas galvenā prokurora pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.

Spēkā esošais teksts	Grozījums
5. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.	5. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts iestāde vai attiecīgā gadījumā Eiropas galvenais prokurors tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.

Saturs		Lappuse

	EIROPAS PARLAMENTS 2022.–2023. GADA SESIJA 2023. gada 16.–19. janvāra sēdes PIEŅEMTIE TEKSTI	1

	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2023. gada 17. janvāris
2023/C 214/01	Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvāra rezolūcija par Eiropas vietējās tirdzniecības galvaspilsētas izveidi (2022/2874(RSP))	2
	Trešdiena, 2023. gada 18. janvāris
2023/C 214/02	Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. janvāra rezolūcija par vienotā tirgus izveides 30. gadadienu: cildinot sasniegumus un raugoties uz turpmāko attīstību (2022/3015(RSP))	8
2023/C 214/03	Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. janvāra rezolūcija par patērētāju aizsardzību tiešsaistes videospēlēs: Eiropas vienotā tirgus pieeja (2022/2014(INI))	15
2023/C 214/04	Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. janvāra rezolūcija par 2022. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu (2022/2048(INI))	26
2023/C 214/05	Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. janvāra rezolūcija par 2022. gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (2022/2050(INI))	54
2023/C 214/06	Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. janvāra rezolūcija par 2022. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā (2022/2049(INI))	77
	Ceturtdiena, 2023. gada 19. janvāris
2023/C 214/07	Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūcija par Kalnu Karabahas blokādes radītajām humanitārajām sekām (2023/2504(RSP))	104
2023/C 214/08	Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūcija par ielaušanos Brazīlijas demokrātiskajās iestādēs (2023/2505(RSP))	106
2023/C 214/09	Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūcija par žurnālistu stāvokli Marokā, jo īpaši Omar Radi lietu (2023/2506(RSP))	107
2023/C 214/10	Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūcija par īpaša pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi (2022/3017(RSP))	109
2023/C 214/11	Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvārī rezolūcija par ES reakciju uz protestiem un nāvessodiem Irānā (2023/2511(RSP))	114
2023/C 214/12	Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūcija par 2021. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli (2022/2153(INI))	123
2023/C 214/13	Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūcija par 2021. gada ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — cīņu pret krāpšanu (2022/2152(INI))	133
2023/C 214/14	Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūcija par mazapjoma zvejas stāvokli ES un nākotnes perspektīvām (2021/2056(INI))	150

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2023. gada 17. janvāris
2023/C 214/16	Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvāra normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, par persondatu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm (10092/2022 – C9-0288/2022 – 2022/0157(NLE))	170
2023/C 214/17	Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvāra normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu, ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs ratificēt Konvencijas par kibernoziegumiem Otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (06438/2022 – C9-0146/2022 – 2021/0383(NLE))	171
2023/C 214/18	Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1257/2013 un Regulu (ES) 2020/1056 (COM(2021)0709 – C9-0426/2021 – 2021/0367(COD))	172
2023/C 214/19	Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus ar mērķi novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām un groza Direktīvu 2011/16/ES (COM(2021)0565 – C9-0041/2022 – 2021/0434(CNS))	223

Spēkā esošais teksts	Grozījums
12. Parlaments izskata tikai tādus pieprasījumus par deputāta imunitātes atcelšanu, ko tam iesniegušas tiesu iestādes vai dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības.	12. Parlaments izskata tikai tādus pieprasījumus par deputāta imunitātes atcelšanu, ko tam iesniegušas tiesu iestādes vai dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības vai attiecīgā gadījumā iesniedzis Eiropas galvenais prokurors .

Spēkā esošais teksts	Grozījums
14. Jebkuru pieprasījumu attiecībā uz deputāta privilēģiju vai imunitātes piemērošanas jomu, ko iesniegusi kompetenta iestāde, izskata saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem.	14. Jebkuru pieprasījumu attiecībā uz deputāta privilēģiju vai imunitātes piemērošanas jomu, ko iesniegusi dalībvalsts kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūra , izskata saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem.