15.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/1

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS IETEIKUMS

(2023. gada 6. jūnijs)

Eiropas Savienības Padomei par Eiropas Centrālās bankas ārējiem revidentiem

(ECB/2023/15)

(2023/C 208/01)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 27.1. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Centrālās bankas (ECB) un dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku pārskatus revidē neatkarīgi ārējie revidenti, kurus ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)	ECB 2017. gadā par saviem ārējiem revidentiem 2018.–2022. finanšu gadam izvēlējās Baker Tilly GmbH & Co. KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft, paredzot iespēju pagarināt to pilnvaras par ne vairāk kā diviem finanšu gadiem (t. i., līdz 2023. gadam vai līdz 2024. gadam) (1).

(3)	ECB pašreizējo ārējo revidentu Baker Tilly GmbH & Co. KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft pilnvaras beigsies pēc 2022. finanšu gada revīzijas pabeigšanas. Tāpēc jāieceļ ārējie revidenti laika posmam, kas sākas 2023. finanšu gadā.

(4)	ECB plāno pagarināt Baker Tilly GmbH & Co. KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft pilnvaras uz 2023.–2024. finanšu gadu. Šāda pagarināšana iespējama saskaņā ar ECB un Baker Tilly GmbH & Co. KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft līgumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Tiek ieteikts par ECB ārējiem revidentiem 2023.–2024. finanšu gadam iecelt Baker Tilly GmbH & Co. KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft.

Frankfurtē pie Mainas, 2023. gada 6. jūnijā

ECB prezidente

Christine LAGARDE

(1) Eiropas Centrālās bankas Ieteikums ECB/2017/42 (2017. gada 15. decembris) Eiropas Savienības Padomei par Eiropas Centrālās bankas ārējiem revidentiem (OV C 444, 23.12.2017., 1. lpp.).

15.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/3

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10817 – ADVENT / DEM BUSINESS / HPM BUSINESS)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 208/02)

Komisija 2023. gada 9. janvārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32023M10817. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

15.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/4

Euro maiņas kurss (1)

2023. gada 14. jūnijs

(2023/C 208/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0809
JPY	Japānas jena	151,21
DKK	Dānijas krona	7,4529
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85455
SEK	Zviedrijas krona	11,5605
CHF	Šveices franks	0,9751
ISK	Islandes krona	148,70
NOK	Norvēģijas krona	11,4760
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,796
HUF	Ungārijas forints	370,80
PLN	Polijas zlots	4,4553
RON	Rumānijas leja	4,9560
TRY	Turcijas lira	25,4895
AUD	Austrālijas dolārs	1,5915
CAD	Kanādas dolārs	1,4378
HKD	Hongkongas dolārs	8,4645
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7501
SGD	Singapūras dolārs	1,4499
KRW	Dienvidkorejas vona	1 380,92
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,9120
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7363
IDR	Indonēzijas rūpija	16 100,20
MYR	Malaizijas ringits	4,9954
PHP	Filipīnu peso	60,437
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,518
BRL	Brazīlijas reāls	5,2489
MXN	Meksikas peso	18,6113
INR	Indijas rūpija	88,6945

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

15.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/5

Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju, kā arī korekcijas koeficientu, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām, starpposma pārskatīšana 2023. gadā (1)

(2023/C 208/04)

Civildienesta noteikumu 66. pantā minētā tabula, kurā norādīta mēneša pamatalga katrai pakāpei un līmenim funkciju grupās AD (administratoru funkciju grupa) un AST (asistentu funkciju grupa) un kuru piemēro no 2023. gada 1. janvāra:

1.1.2023.	LĪMENIS
PAKĀPE	1	2	3	4	5
16	21 211,18	22 102,50	23 031,28
15	18 747,14	19 534,93	20 355,79	20 922,13	21 211,18
14	16 569,31	17 265,60	17 991,12	18 491,65	18 747,14
13	14 644,53	15 259,90	15 901,13	16 343,55	16 569,31
12	12 943,31	13 487,20	14 053,96	14 444,95	14 644,53
11	11 439,71	11 920,42	12 421,33	12 766,92	12 943,31
10	10 110,82	10 535,67	10 978,41	11 283,83	11 439,71
9	8 936,26	9 311,77	9 703,09	9 973,02	10 110,82
8	7 898,16	8 230,05	8 575,88	8 814,49	8 936,26
7	6 980,66	7 274,00	7 579,65	7 790,54	7 898,16
6	6 169,72	6 429,00	6 699,14	6 885,53	6 980,66
5	5 453,02	5 682,16	5 920,93	6 085,67	6 169,72
4	4 819,56	5 022,07	5 233,11	5 378,71	5 453,02
3	4 259,65	4 438,68	4 625,20	4 753,86	4 819,56
2	3 764,84	3 923,04	4 087,89	4 201,63	4 259,65
1	3 327,49	3 467,31	3 613,00	3 713,56	3 764,84

Civildienesta noteikumu 66. pantā minētā tabula, kurā norādīta mēneša pamatalga katrai pakāpei un līmenim funkciju grupā AST/SC (sekretāru un kancelejas darbinieku funkciju grupa) un kuru piemēro no 2023. gada 1. janvāra:

1.1.2023.	LĪMENIS
PAKĀPE	1	2	3	4	5
6	5 409,74	5 637,08	5 873,95	6 037,35	6 120,77
5	4 781,30	4 982,22	5 192,32	5 336,02	5 409,74
4	4 225,88	4 403,45	4 588,50	4 716,15	4 781,30
3	3 734,96	3 891,91	4 055,48	4 168,28	4 225,88
2	3 301,08	3 439,81	3 584,37	3 684,07	3 734,96
1	2 917,61	3 040,22	3 167,98	3 256,09	3 301,08

To korekcijas koeficientu tabula, kurus piemēro Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam un pensijām un kuri minēti Civildienesta noteikumu 64. pantā; tabula satur:

—	korekcijas koeficientus, kas minēti Civildienesta noteikumu 64. pantā un kas piemērojami no 2023. gada 1. janvāra ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam (norādīti turpmākās tabulas 2. ailē);

—	korekcijas koeficientus, kurus saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 3. punktu no 2023. gada 1. jūlija piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku norīkotajiem pārskaitījumiem (norādīti turpmākās tabulas 3. ailē);

—

korekcijas koeficientus, kurus saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20. panta 1. punktu no 2023. gada 1. janvāra piemēro pensijām (norādīti turpmākās tabulas 4. ailē).

	Atalgojums	Pārskaitījums	Pensija
Valsts/Vieta	1.1.2023.	1.7.2023.	1.1.2023.
Bulgārija	65,6	62,0
Čehija	95,9	82,9
Dānija	132,1	134,8	134,8
Vācija	100,3	100,3	100,3
Karlsrūe	95,3
Minhene	111,9
Igaunija	94,1	97,9
Īrija	135,4	128,6	128,6
Grieķija	86,2	82,7
Spānija	94,2	90,5
Francija	115,6	106,6	106,6
Horvātija	80,3	69,9
Itālija	95,2	95,7
Varēze	92,7
Kipra	80,9	81,4
Latvija	85,0	80,0
Lietuva	90,7	79,6
Ungārija	75,6	64,2
Malta	90,5	93,4
Nīderlande	111,8	111,6	111,6
Austrija	109,7	112,4	112,4
Polija	75,6	64,6
Portugāle	94,2	88,8
Rumānija	71,5	60,5
Slovēnija	87,4	83,3
Slovākija	80,9	81,1
Somija	117,9	119,0	119,0
Zviedrija	124,5	114,3	114,3
Apvienotā Karaliste			127,5

4.1.

Civildienesta noteikumu 42.a panta otrajā daļā minētā bērna kopšanas pabalsta apmērs, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra, ir 1 143,01 EUR.

4.2.

Civildienesta noteikumu 42.a panta trešajā daļā minētā bērna kopšanas pabalsta apmērs, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra, ir 1 524,03 EUR.

5.1.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 1. punktā minētā mājsaimniecības pabalsta pamatsumma, kas piemērojama no 2023. gada 1. janvāra, ir 213,77 EUR.

5.2.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 1. punktā minētā pabalsta par apgādājamo bērnu apmērs, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra, ir 467,13 EUR.

5.3.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktā minētā pabalsta izglītībai apmērs, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra, ir 316,95 EUR.

5.4.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 2. punktā minētā pabalsta izglītībai apmērs, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra, ir 114,12 EUR.

5.5.

Civildienesta noteikumu 69. pantā un VII pielikuma 4. panta 1. punkta otrajā daļā minētā ekspatriācijas pabalsta minimālais apmērs, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra, ir 633,60 EUR.

5.6.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 134. pantā minētā ekspatriācijas pabalsta apmērs, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra, ir 455,48 EUR.

6.1.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. panta 2. punktā minētā piemaksa par attālumu, kas piemērojama no 2023. gada 1. janvāra, ir šāda:

0 -200 km	0,0000
201 -1 000 km	0,2356
1 001 -2 000 km	0,3929
2 001 -3 000 km	0,2356
3 001 -4 000 km	0,0784
4 001 -10 000 km	0,0378
Over 10 000 km	0,0000

6.2.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. panta 2. punktā minētā vienotas likmes piemaksa par attālumu, kas piemērojama no 2023. gada 1. janvāra, ir šāda:

—	117,83 EUR, ja ģeogrāfiskais attālums starp 1. punktā minētajām vietām ir no 600 km līdz 1 200 km,

—	235,65 EUR, ja ģeogrāfiskais attālums starp 1. punktā minētajām vietām pārsniedz 1 200 km.

7.1.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 2. punktā minētā piemaksa par attālumu, kas piemērojama no 2023. gada 1. janvāra, ir šāda:

0 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 0 līdz 200 km
0,4751 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 201 līdz 1 000 km
0,7919 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 1 001 līdz 2 000 km
0,4751 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 2 001 līdz 3 000 km
0,1582 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 3 001 līdz 4 000 km
0,0764 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 4 001 līdz 10 000 km
0 EUR par kilometru,	ja attālums pārsniedz 10 000 km.

7.2.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 2. punktā minētā vienotas likmes piemaksa par attālumu, kas piemērojama no 2023. gada 1. janvāra, ir šāda:

—	237,55 EUR, ja ģeogrāfiskais attālums starp dienesta vietu un izcelsmes vietu ir robežās no 600 km līdz 1 200 km,

—	475,06 EUR, ja ģeogrāfiskais attālums starp dienesta vietu un izcelsmes vietu pārsniedz 1 200 km.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. panta 1. punktā minētās dienas naudas apmērs, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra, ir šāds:

—	49,10 EUR ierēdnim, kuram ir tiesības uz mājsaimniecības pabalstu,

—	39,60 EUR ierēdnim, kuram nav tiesību uz mājsaimniecības pabalstu.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 24. panta 3. punktā minētā iekārtošanās pabalsta minimālais apmērs, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra, ir šāds:

—	1 397,84 EUR darbiniekam, kuram ir tiesības uz mājsaimniecības pabalstu,

—	831,14 EUR darbiniekam, kuram nav tiesību uz mājsaimniecības pabalstu.

10.1.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 3. punkta otrajā daļā minētā bezdarbnieka pabalsta zemākā un augstākā robeža, kas piemērojama no 2023. gada 1. janvāra, ir šāda:

—	1 676,42 EUR (zemākā robeža),

—	3 352,86 EUR (augstākā robeža).

10.2.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 7. punktā minētā standarta pabalsta apmērs, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra, ir

—	1 524,03 EUR.

11.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 93. pantā noteiktā pamatalgu skalas tabula, kas piemērojama no 2023. gada 1. janvāra:

FUNKCIJU	1.1.2023.				LĪMENIS
GRUPAS	PAKĀPE	1	2	3	4	5	6	7
IV	18	7 312,03	7 464,09	7 619,29	7 777,75	7 939,51	8 104,61	8 273,13
	17	6 462,57	6 596,94	6 734,14	6 874,19	7 017,14	7 163,06	7 312,03
	16	5 711,77	5 830,54	5 951,80	6 075,57	6 201,93	6 330,92	6 462,57
	15	5 048,19	5 153,18	5 260,36	5 369,75	5 481,43	5 595,40	5 711,77
	14	4 461,74	4 554,52	4 649,25	4 745,92	4 844,65	4 945,36	5 048,19
	13	3 943,39	4 025,41	4 109,11	4 194,58	4 281,79	4 370,84	4 461,74
III	12	5 048,13	5 153,10	5 260,28	5 369,65	5 481,30	5 595,29	5 711,64
	11	4 461,71	4 554,47	4 649,18	4 745,85	4 844,55	4 945,29	5 048,13
	10	3 943,38	4 025,38	4 109,09	4 194,55	4 281,76	4 370,81	4 461,71
	9	3 485,29	3 557,76	3 631,75	3 707,29	3 784,38	3 863,05	3 943,38
	8	3 080,41	3 144,47	3 209,87	3 276,60	3 344,75	3 414,30	3 485,29
II	7	3 485,21	3 557,71	3 631,69	3 707,22	3 784,36	3 863,05	3 943,39
	6	3 080,28	3 144,32	3 209,73	3 276,49	3 344,63	3 414,20	3 485,21
	5	2 722,36	2 778,97	2 836,78	2 895,79	2 956,00	3 017,50	3 080,28
	4	2 406,04	2 456,09	2 507,18	2 559,33	2 612,55	2 666,89	2 722,36
I	3	2 964,06	3 025,56	3 088,37	3 152,46	3 217,87	3 284,67	3 352,86
	2	2 620,35	2 674,73	2 730,25	2 786,91	2 844,75	2 903,80	2 964,06
	1	2 316,51	2 364,60	2 413,66	2 463,74	2 514,89	2 567,08	2 620,35

12.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 94. pantā minētā iekārtošanās pabalsta minimālais apmērs, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra, ir šāds:

—	1 051,42 EUR darbiniekam, kuram ir tiesības uz mājsaimniecības pabalstu,

—	623,38 EUR darbiniekam, kuram nav tiesību uz mājsaimniecības pabalstu.

13.1.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 96. panta 3. punkta otrajā daļā minētā bezdarbnieka pabalsta zemākā un augstākā robeža, kas piemērojama no 2023. gada 1. janvāra, ir šāda:

—	1 257,32 EUR (zemākā robeža),

—	2 514,60 EUR (augstākā robeža).

13.2.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 96. panta 7. punktā minētā standarta pabalsta apmērs, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra, ir 1 143,02 EUR.

13.3.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 136. pantā minētā bezdarbnieka pabalsta zemākā un augstākā robeža, kas piemērojama no 2023. gada 1. janvāra, ir šāda:

—	1 106,15 EUR (zemākā robeža),

—	2 602,75 EUR (augstākā robeža).

14.

Padomes Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (2) 1. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētie pabalsti par maiņu darbu ir šādi:

—	479,13 EUR,

—	723,17 EUR,

—	790,70 EUR,

—	1 077,97 EUR.

15.

No 2023. gada 1. janvāra Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 4. pantā minētajām summām piemēro koeficientu (3)

—

6,9163.

16.

Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 8. panta 2. punktā noteikto summu tabula, kas piemērojama no 2023. gada 1. janvāra:

1.1.2023.	LĪMENIS
PAKĀPE	1	2	3	4	5	6	7	8
16	21 211,18	22 102,50	23 031,28
15	18 747,14	19 534,93	20 355,79	20 922,13	21 211,18	22 102,50	0,00	0,00
14	16 569,31	17 265,60	17 991,12	18 491,65	18 747,14	19 534,93	20 355,79	21 211,18
13	14 644,53	15 259,90	15 901,13	16 343,55	16 569,31
12	12 943,31	13 487,20	14 053,96	14 444,95	14 644,53	15 259,90	15 901,13	16 569,31
11	11 439,71	11 920,42	12 421,33	12 766,92	12 943,31	13 487,20	14 053,96	14 644,53
10	10 110,82	10 535,67	10 978,41	11 283,83	11 439,71	11 920,42	12 421,33	12 943,31
9	8 936,26	9 311,77	9 703,09	9 973,02	10 110,82
8	7 898,16	8 230,05	8 575,88	8 814,49	8 936,26	9 311,77	9 703,09	10 110,82
7	6 980,66	7 274,00	7 579,65	7 790,54	7 898,16	8 230,05	8 575,88	8 936,26
6	6 169,72	6 429,00	6 699,14	6 885,53	6 980,66	7 274,00	7 579,65	7 898,16
5	5 453,02	5 682,16	5 920,93	6 085,67	6 169,72	6 429,00	6 699,14	6 980,66
4	4 819,56	5 022,07	5 233,11	5 378,71	5 453,02	5 682,16	5 920,93	6 169,72
3	4 259,65	4 438,68	4 625,20	4 753,86	4 819,56	5 022,07	5 233,11	5 453,02
2	3 764,84	3 923,04	4 087,89	4 201,63	4 259,65	4 438,68	4 625,20	4 819,56
1	3 327,49	3 467,31	3 613,00	3 713,56	3 764,84

17.

Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 18. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā izmantotais nemainīgais pabalsts, kas minēts Civildienesta noteikumu VII pielikuma bijušajā 4.a pantā un kas bija spēkā līdz 2004. gada 1. maijam, no 2023. gada 1. janvāra ir šāds:

—	165,29 EUR mēnesī C4 vai C5 pakāpes ierēdņiem,

—	253,43 EUR mēnesī C1, C2 vai C3 pakāpes ierēdņiem.

18.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 133. pantā noteiktā pamatalgu skalas tabula, kas piemērojama no 2023. gada 1. janvāra:

Pakāpe	1	2	3	4	5	6	7
Pamatalga, strādājot pilnu slodzi	2 107,14	2 454,82	2 661,53	2 885,67	3 128,65	3 392,14	3 677,80
Pakāpe	8	9	10	11	12	13	14
Pamatalga, strādājot pilnu slodzi	3 987,53	4 323,31	4 687,36	5 082,09	5 510,08	5 974,07	6 477,15
Pakāpe	15	16	17	18	19
Pamatalga, strādājot pilnu slodzi	7 022,59	7 613,97	8 255,16	8 950,31	9 704,05

19.

Attiecībā uz darbiniekiem, kas pārskata periodā norīkoti Lietuvā un Polijā, visas atsauces uz 2023. gada 1. janvāri iepriekš 1.–18. punktā būtu jālasa kā atsauces uz 2022. gada 16. novembri saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

20.

Attiecībā uz darbiniekiem, kas pārskata periodā norīkoti Ungārijā, visas atsauces uz 2023. gada 1. janvāri iepriekš 1.–18. punktā būtu jālasa kā atsauces uz 2022. gada 1. novembri saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

21.

Attiecībā uz darbiniekiem, kas pārskata periodā norīkoti Lietuvā, Polijā un Rumānijā, visas atsauces uz 2023. gada 1. janvāri iepriekš 1.–18. punktā būtu jālasa kā atsauces uz 2022. gada 16. novembri saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

22.

Attiecībā uz pensionāriem, kas pārskata periodā dzīvo Ungārijā, visas atsauces uz 2023. gada 1. janvāri iepriekš 1.–18. punktā būtu jālasa kā atsauces uz 2022. gada 1. novembri saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(1) Saskaņā ar Eurostat2023. gada 16. maija ziņojumu (atsauce Ares(2023)3417031) par ES ierēdņu atalgojuma un pensiju starpposma pārskatīšanu.

(2) Padomes Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (1976. gada 9. februāris), ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt pabalstus par maiņu darbu, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus (OV L 38, 13.2.1976., 1. lpp.). Regula papildināta ar Regulu (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 1307/87 (OV L 124, 13.5.1987., 6. lpp.).

(3) Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV L 56, 4.3.1968., 8. lpp.).

15.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/12

To koeficientu (“korekcijas koeficientu”) starpposma pārskatīšana, kuri piemērojami ārpus ES delegācijās strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam (1)

(2023/C 208/05)

2022. GADA AUGUSTS

DARBA VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2022. gada augusts	Valūtas maiņas kurss, 2022. gada augusts (*1)	Koeficients, 2022. gada augusts (*2)
Argentīna	122,8	132,467	92,7
Baltkrievija	2,301	3,42510	67,2
Gana	7,791	7,65905	101,7
Libērija	242,2	155,185	156,1
Moldova	17,43	19,7701	88,2
Nigērija	425,1	431,432	98,5
Pakistāna	160,1	234,580	68,2
Krievija	79,66	61,6088	129,3
Singapūra	1,820	1,40090	129,9
Šrilanka	263,3	369,556	71,2
Ukraina	29,33	37,0147	79,2
Apvienotie Arābu Emirāti	3,859	3,72210	103,7

2022. GADA SEPTEMBRIS

DARBA VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2022. gada septembris	Valūtas maiņas kurss, 2022. gada septembris (*3)	Koeficients, 2022. gada septembris (*4)
Argentīna	131,2	137,867	95,2
Ēģipte	15,62	19,1225	81,7
Malāvija	788,8	1 053,00	74,9
Mali	639,1	655,957	97,4
Turcija	7,801	18,2390	42,8

2022. GADA OKTOBRIS

DARBA VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2022. gada oktobris	Valūtas maiņas kurss, 2022. gada oktobris (*5)	Koeficients, 2022. gada oktobris (*6)
Argentīna	139,5	141,960	98,3
Botsvāna	9,819	12,9032	76,1
Kolumbija	3 256	4 296,33	75,8
Kuba (*5)	1,334	0,97060	137,4
Svatini	11,70	17,4466	67,1
Haiti	123,9	114,212	108,5
Jamaika	190,0	144,918	131,1
Laosa	10 395	15 882,0	65,5
Mauritānija	33,30	36,5800	91,0
Ruanda	1 025	1 003,37	102,2
Šrilanka	287,5	350,924	81,9
Turcija	8,199	18,0000	45,6
Uganda	3 148	3 744,98	84,1

2022. GADA NOVEMBRIS

DARBA VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2022. gada novembris	Valūtas maiņas kurss, 2022. gada novembris (*7)	Koeficients, 2022. gada novembris (2)
Kambodža	38 490	4 145,50	92,8
Salvadora (*7)	0,9195	0,99510	92,4
Jaunzēlande	1,525	1,71510	88,9
Sjerraleone	14 419	17 096,9	84,3

2022. GADA DECEMBRIS

DARBA VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2022. gada decembris	Valūtas maiņas kurss, 2022. gada decembris (*8)	Koeficients, 2022. gada decembris (3)
Argentīna	154,5	171,651	90,0
Brazīlija	5,599	5,51260	101,6
Burundi	2 271	2 130,32	106,6
Kongo Demokrātiskā Republika	3 106	2 133,33	145,6
Etiopija	45,67	55,7711	81,9
Gana	8,441	13,6309	61,9
Gajāna	223,4	217,565	102,7
Irāna	109 412	43 692,7	250,4
Kazahstāna	404,9	483,58	83,7
Madagaskara	3 889	4 480,84	86,8
Moldova	18,52	20,1360	92,0
Mjanma	1 508	2 176,86	69,3
Nigēra	530,0	655,957	80,8
Ziemeļmaķedonija	32,68	61,6950	53,0
Pakistāna	172,0	233,412	73,7
Paragvaja	5 305	7 503,36	70,7
Šrilanka	309,9	378,769	81,8
Ukraina	30,81	37,9070	81,3
Zambija	17,79	17,5297	101,5

2023. GADA JANVĀRIS

DARBA VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2023. gada janvāris	Valūtas maiņas kurss, 2023. gada janvāris (*9)	Koeficients, 2023. gada janvāris (*10)
Afganistāna (*11)
Albānija	70,78	113,860	62,2
Alžīrija	93,65	145,826	64,2
Angola	886,0	535,302	165,5
Argentīna	161,0	187,476	85,9
Armēnija	509,5	419,070	121,6
Austrālija	1,631	1,5859	102,8
Azerbaidžāna	1,898	1,81033	104,8
Bangladeša	87,21	109,200	79,9
Barbadosa	2,597	2,13436	121,7
Baltkrievija	2,375	2,67840	88,7
Benina	642,4	655,957	97,9
Bolīvija	5,778	7,35846	78,5
Bosnija un Hercegovina	1,216	1,95583	62,2
Botsvāna	10,20	13,6240	74,9
Brazīlija	5,755	5,53510	104,0
Burkinafaso	575,9	655,957	87,8
Burundi	2 206	2 199,07	100,3
Kambodža	3 877	4 389,00	88,3
Kamerūna	583,8	655,957	89,0
Kanāda	1,476	1,44750	102,0
Kaboverde	76,26	110,265	69,2
Centrālāfrikas Republika	676,1	655,957	103,1
Čada	636,4	655,957	97,0
Čīle	682,1	936,249	72,9
Ķīna	5,979	7,41510	80,6
Kolumbija	3 439	5 052,99	68,1
Kongo	748,7	655,957	114,1
Kostarika	581,0	621,076	93,5
Kuba (*9)	1,416	1,06490	133,0
Kongo Demokrātiskā Republika	3 126	2 140,25	146,1
Džibutija	205,3	188,894	108,7
Dominikānas Republika	46,11	59,1370	78,0
Ekvadora (*9)	0,9212	1,06490	86,5
Ēģipte	16,32	26,2607	62,1
Salvadora (*9)	0,9519	1,06490	89,4
Eritreja	17,48	15,9735	109,4
Svatini	12,31	18,1967	67,6
Etiopija	47,11	57,2722	82,3
Fidži	1,661	2,36967	70,1
Gabona	722,3	655,957	110,1
Gambija	57,54	64,1900	89,6
Gruzija	2,594	2,87120	90,3
Gana	8,641	8,82245	97,9
Grenlande	8,507	7,43650	114,4
Gvatemala	8,578	8,35669	102,6
Gvineja	11 588	9 097,3	127,4
Gvineja-Bisava	469,1	655,957	71,5
Gajāna	225,7	222,020	101,7
Haiti	129,4	153,730	84,2
Hondurasa	23,41	26,1986	89,4
Honkonga	9,698	8,29940	116,9
Islande	192,2	152,500	126,0
Indija	82,59	88,2295	93,6
Indonēzija	11 476	16 680,4	68,8
Irāna	111 738	44 045,4	253,7
Irāka (*11)
Izraēla	4,135	3,75750	110,0
Kotdivuāra	564,1	655,957	86,0
Jamaika	200,8	159,631	125,8
Japāna	134,8	142,240	94,8
Jordānija	0,7153	0,75501	94,7
Kazahstāna	408,5	489,730	83,4
Kenija	126,0	130,927	96,2
Kosova	0,5602	1,00000	56,0
Kuveita	0,2929	0,32602	89,8
Kirgizstāna	76,09	91,2406	83,4
Laosa	10 682	18 339,5	58,2
Libāna (*11)
Lesoto	10,98	18,1967	60,3
Libērija	253,1	164,434	153,9
Lībija (*11)
Madagaskara	3 908	4 716,39	82,9
Malāvija	823,2	1 121,08	73,4
Malaizija	3,824	4,71060	81,2
Mali	647,7	655,957	98,7
Mauritānija	35,06	39,3050	89,2
Maurīcija	36,48	46,5306	78,4
Meksika	14,78	20,6510	71,6
Moldova	18,84	20,4199	92,3
Mongolija	2 447	3 665,15	66,8
Melnkalne	0,5838	1,00000	58,4
Maroka	8,292	11,1380	74,4
Mozambika	74,79	68,0750	109,9
Mjanma	1 523	2 236,29	68,1
Namībija	13,25	18,1967	72,8
Nepāla	98,28	140,490	70,0
Jaunkaledonija	113,5	119,332	95,1
Jaunzēlande	1,589	1,68870	94,1
Nikaragva	34,28	38,8582	88,2
Nigēra	538,9	655,957	82,2
Nigērija	448,7	485,352	92,4
Ziemeļmaķedonija	32,64	61,5020	53,1
Norvēģija	13,50	10,5500	128,0
Pakistāna	174,4	241,133	72,3
Panama (*9)	1,109	1,06490	104,1
Papua-Jaungvineja	3,789	3,74965	101,0
Paragvaja	5 349	7 824,85	68,4
Peru	3,703	4,06685	91,1
Filipīnas	51,37	59,3670	86,5
Katara	4,440	3,87624	114,5
Krievija	79,70	72,6226	109,7
Ruanda	1 104	1 133,61	97,4
Santome un Prinsipi	24,87	24,5000	101,5
Saūda Arābija	4,052	3,99338	101,5
Senegāla	559,4	655,957	85,3
Serbija	75,87	117,295	64,7
Sjerraleone	15 257	19 883,5	76,7
Singapūra	1,827	1,43600	127,2
Somālija (*11)
Dienvidāfrika	11,34	18,1967	62,3
Dienvidkoreja	1 245	1 350,18	92,2
Dienvidsudāna	216,3	714,594	30,3
Šrilanka	333,3	389,597	85,5
Sudāna (*11)
Šveice (Berne)	1,359	0,984000	138,1
Šveice (Ženēva)	1,359	0,984000	138,1
Sīrija (*11)
Taivāna	25,49	32,6935	78,0
Tadžikistāna	8,331	10,8718	76,6
Tanzānija	2 436	2 450,14	99,4
Taizeme	25,99	36,8770	70,5
Austrumtimora (*9)	0,8471	1,06490	79,5
Togo	628,3	655,957	95,8
Trinidāda un Tobāgo	7,332	7,41090	98,9
Tunisija	2,451	3,31210	74,0
Turcija	8,550	19,9340	42,9
Turkmenistāna	5,336	3,72715	143,2
Uganda	3 316	3 934,91	84,3
Ukraina	31,29	38,9419	80,4
Apvienotie Arābu Emirāti	3,724	3,91120	95,2
Apvienotā Karaliste	0,9638	0,88549	108,8
Amerikas Savienotās Valstis (Ņujorka)	1,157	1,06490	108,6
Amerikas Savienotās Valstis (Sanfrancisko)	1,094	1,06490	102,7
Amerikas Savienotās Valstis (Vašingtona)	1,094	1,06490	102,7
Urugvaja	40,17	42,0817	95,5
Uzbekistāna	8 493	11 894,9	71,4
Venecuēla (*11)
Vjetnama	17 802	25 121,0	70,9
Rietumkrasts — Gazas josla	4,135	3,75750	110,0
Jemena (*11)
Zambija	18,08	19,0749	94,8
Zimbabve (*11)

(1) Saskaņā ar Eurostat2023. gada 15. maija ziņojumu (Ares(2023)3382993) par starpposma pasākumiem to korekcijas koeficientu pārskatīšanai, kas piemērojami ārpus ES delegācijās strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam atbilstoši Civildienesta noteikumu 64. pantam, X pielikumam un XI pielikumam, kurus piemēro Eiropas Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. Papildu informācija ir pieejama Eurostat tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/eurostat > “Data” > “Database” > “Economy and finance” > “Prices” > “Correction coefficients”).

(*1) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD attiecībā uz: nevienu no valstīm iepriekšējā tabulā.

(*2) Brisele un Luksemburga = 100.

(*3) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD attiecībā uz: nevienu no valstīm iepriekšējā tabulā.

(*4) Brisele un Luksemburga = 100.

(*5) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD attiecībā uz: nevienu no valstīm iepriekšējā tabulā.

(*6) Brisele un Luksemburga = 100.

(*7) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD attiecībā uz: nevienu no valstīm iepriekšējā tabulā.

(2) Brisele un Luksemburga = 100.

(*8) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD attiecībā uz: nevienu no valstīm iepriekšējā tabulā.

(3) Brisele un Luksemburga = 100.

(*9) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD attiecībā uz: Ekvadora, Salvadora, Panama, Austrumtimora

(*10) Brisele un Luksemburga = 100.

(*11) Skaitļi nav pieejami, ņemot vērā vietējo nestabilo situāciju vai datu ticamības trūkumu.

15.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/19

INFORMATĪVA PIEZĪME

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/821 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (1): informācija par dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem atbilstīgi 4., 5., 6., 7., 8., 9., 11., 12., 22. un 23. pantam

(2023/C 208/06)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/821 (turpmāk “regula”) 4., 5., 6., 7., 8., 9., 11., 12., 22. un 23. pantā ir noteikts, ka regulas īstenošanai veiktie dalībvalstu pasākumi būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Turklāt Komisija un dalībvalstis ir nolēmušas publicēt arī papildu informāciju par pasākumiem, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 4. pantu, lai nodrošinātu, ka eksportētājiem ir piekļuve visaptverošai informācijai par visā ES piemērojamo kontroli.

1. INFORMĀCIJA, KO DALĪBVALSTIS SNIEGUŠAS ATBILSTĪGI REGULAS 4. PANTA 3. PUNKTAM (PRASĪBA SAŅEMT ATĻAUJU I PIELIKUMĀ NEMINĒTU DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU EKSPORTAM)

Dalībvalsts 4. panta 3. punkta piemērošanai var attiecināt 4. panta 1. punkta piemērošanu uz neminētām divējāda lietojuma precēm, ja eksportētājam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

Regulas 4. panta 4. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm, kas 4. panta 3. punkta piemērošanai nosaka prasību saņemt atļauju I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam, attiecīgā gadījumā jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisija. Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas paziņoti Komisijai. Uzreiz aiz tās sniegts Komisijai paziņoto pasākumu detalizēts izklāsts.

Dalībvalsts	Vai dalībvalsts ir pieņēmusi valsts tiesību aktus, ar ko 4. panta 3. punkta piemērošanai nosaka prasības saņemt atļauju?
BEĻĢIJA	JĀ, daļēji
BULGĀRIJA	NĒ
ČEHIJAS REPUBLIKA	NĒ
DĀNIJA	JĀ
VĀCIJA	NĒ
IGAUNIJA	NĒ
ĪRIJA	NĒ
GRIEĶIJA	NĒ
SPĀNIJA	NĒ
FRANCIJA	NĒ
HORVĀTIJA	JĀ
ITĀLIJA	NĒ
KIPRA	NĒ
LATVIJA	JĀ
LIETUVA	JĀ
LUKSEMBURGA	JĀ
UNGĀRIJA	JĀ
MALTA	NĒ
NĪDERLANDE	JĀ
AUSTRIJA	JĀ
POLIJA	NĒ
PORTUGĀLE	NĒ
RUMĀNIJA	JĀ
SLOVĒNIJA	JĀ
SLOVĀKIJA	NĒ
SOMIJA	JĀ
ZVIEDRIJA	JĀ

1.1. Beļģija

Flandrijas reģionā un Valonijas reģionā eksporta atļauja vajadzīga neminētu divējāda lietojuma preču eksportam, ja eksportētājam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

(5. pants Flandrijas valdības 2014. gada 14. marta Dekrētā, ar ko reglamentē divējāda lietojuma preču eksportu, tranzītu un pārvadājumus un tehniskās palīdzības sniegšanu (Beļģijas oficiālais vēstnesis, 2014. gada 2. maijs); 4. pants Valonijas valdības 2014. gada 6. februāra Dekrētā, ar ko reglamentē divējāda lietojuma preču eksportu, tranzītu un pārvadājumus un tehnoloģiju (Beļģijas oficiālais vēstnesis, 2014. gada 19. februāris).)

1.2. Horvātija

Eksporta atļauja vajadzīga neminētu divējāda lietojuma preču eksportam, ja eksportētājam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

(Likums par divējāda lietojuma preču kontroli (OG 80/11 i 68/2013).)

1.3. Latvija

(2007. gada 21. jūnija Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5. panta 7. punkts un 17. panta 1. punkts; 31. punkts MK noteikumos Nr. 657 (2010. gada 20. oktobris) “Kārtība, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentus”.)

1.4. Luksemburga

(2018. gada 27. jūnija Likuma par eksporta kontroli 45. panta 1. punkts.)

1.5. Ungārija

(7. pants valdības 2011. gada Dekrētā Nr. 13 par divējāda lietojuma preču ārējās tirdzniecības atļauju.)

1.6. Nīderlande

(Stratēģiskas nozīmes pakalpojumu likuma (Wet Strategische diensten) 2. pants un Dekrēta par stratēģiskas nozīmes precēm (Besluit Strategische goederen) 2. un 3. pants.)

1.7. Austrija

(5. pants 2011. gada Pirmajos ārējās tirdzniecības noteikumos (Erste Außenwirtschaftsverordnung 2011), BGBl. II Nr. 343/2011, publicēti 2011. gada 28. oktobrī.)

1.8. Somija

(Likuma Nr. 562/1996 4. panta 4. punkts.)

1.9. Rumānija

Eksporta atļauja vajadzīga neminētu divējāda lietojuma preču eksportam, ja eksportētājam ir pamats uzskatīt, ka divējāda lietojuma preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

(5. panta 4. punkts GO Nr. 43/2022 par kontroles režīmu darbībām ar divējāda lietojuma precēm.)

1.10. Zviedrija

Eksporta atļauja vajadzīga sarakstā neiekļautu divējāda lietojuma preču eksportam, ja eksportētājam ir pamats uzskatīt, ka divējāda lietojuma preces, ko tas ierosina eksportēt, ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

(Divējāda lietojuma preču un tehniskās palīdzības kontroles rīkojuma (2000:1217) 4.a pants.)

1.11. Lietuva

Eksporta atļauja vajadzīga neminētu divējāda lietojuma preču eksportam, ja eksportētājam ir pamats uzskatīt, ka divējādā lietojuma preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

(Valdības Rezolūcija Nr. 932 “Par stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa, tranzīta un starpniecības licencēšanas noteikumu un stratēģiskas nozīmes preču kontroles īstenošanas noteikumu apstiprināšanu”).

1.12. Slovēnija

(4. panta 1. punkts Divējāda lietojuma preču eksporta kontroles aktā (Zakon o nadzoru izvoza blaga z dvojno rabo (Uradni list RS, št. 37/04, 8/10 in 29/23.)

1.13. Dānija

(Dānijas Eksporta kontroles likuma 2. panta 6. punkts.)

2. INFORMĀCIJA, KO DALĪBVALSTIS SNIEGUŠAS ATBILSTĪGI REGULAS 5. PANTA 3. PUNKTAM (PRASĪBA SAŅEMT ATĻAUJU I PIELIKUMĀ NEMINĒTU KIBERNOVĒROŠANAS PREČU EKSPORTAM)

Dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko nosaka prasību saņemt atļauju tādu kibernovērošanas preču eksportam, kuras nav uzskaitītas I pielikumā, ja eksportētājam ir pamats aizdomām, ka minētās preces pilnībā vai daļēji ir vai var būt paredzētas izmantošanai saistībā ar iekšējām represijām un/vai smagu cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu.

Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas paziņoti Komisijai. Uzreiz aiz tās sniegts Komisijai paziņoto pasākumu detalizēts izklāsts.

Dalībvalsts	Vai dalībvalstis ir pieņēmušas valsts tiesību aktus, ar ko 5. panta 3. punkta piemērošanai nosaka prasības saņemt atļauju?
BEĻĢIJA	NĒ
BULGĀRIJA	NĒ
ČEHIJAS REPUBLIKA	NĒ
DĀNIJA	JĀ
VĀCIJA	NĒ
IGAUNIJA	NĒ
ĪRIJA	NĒ
GRIEĶIJA	NĒ
SPĀNIJA	NĒ
FRANCIJA	NĒ
HORVĀTIJA	NĒ
ITĀLIJA	NĒ
KIPRA	NĒ
LATVIJA	NĒ
LIETUVA	NĒ
LUKSEMBURGA	NĒ
UNGĀRIJA	NĒ
MALTA	NĒ
NĪDERLANDE	NĒ
AUSTRIJA	NĒ
POLIJA	NĒ
PORTUGĀLE	NĒ
RUMĀNIJA	JĀ
SLOVĒNIJA	JĀ
SLOVĀKIJA	NĒ
SOMIJA	NĒ
ZVIEDRIJA	JĀ

2.1. Zviedrija

Eksporta atļauja vajadzīga sarakstā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam, ja eksportētājam ir pamats uzskatīt, ka kibernovērošanas preces, ko tas ierosina eksportēt, ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 5. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

(Divējāda lietojuma preču un tehniskās palīdzības kontroles rīkojuma (2000:1217) 4.a pants.)

2.2. Rumānija

(5. panta 4. punkts GO Nr. 43/2022 par kontroles režīmu darbībām ar divējāda lietojuma precēm.)

2.3. Slovēnija

(4. panta 2. punkts Divējāda lietojuma preču eksporta kontroles aktā (Zakon o nadzoru izvoza blaga z dvojno rabo (Uradni list RS, št. 37/04, 8/10 in 29/23.)

2.4. Dānija

(Dānijas Eksporta kontroles likuma 2. panta 8. punkts.)

3. INFORMĀCIJA, KO DALĪBVALSTIS SNIEGUŠAS ATBILSTĪGI REGULAS 6. PANTA 3. PUNKTAM (STARPNIECĪBAS KONTROLES ATTIECINĀŠANA)

Regulas 6. panta 3. punktā saistībā ar 6. panta 5. punktu ir noteikts, ka Komisija publicē pasākumus, kurus dalībvalstis veic, lai attiecinātu 6. panta 1. punkta piemērošanu uz sarakstā neminētām divējāda lietojuma precēm 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem un uz divējāda lietojuma precēm militāriem galalietojumiem un galamērķiem, kā minēts 4. panta 2. punktā.

Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas paziņoti Komisijai. Uzreiz aiz tās sniegts Komisijai paziņoto pasākumu detalizēts izklāsts.

Dalībvalsts	Vai 6. panta 1. punktā paredzētā starpniecības kontroles piemērošana ir attiecināta saistībā ar 6. panta 3. punktu?
BEĻĢIJA	NĒ
BULGĀRIJA	JĀ
ČEHIJAS REPUBLIKA	JĀ
DĀNIJA	NĒ
VĀCIJA	NĒ
IGAUNIJA	JĀ
ĪRIJA	NĒ
GRIEĶIJA	JĀ
SPĀNIJA	JĀ
FRANCIJA	NĒ
HORVĀTIJA	JĀ
ITĀLIJA	JĀ
KIPRA	NĒ
LATVIJA	JĀ
LIETUVA	NĒ
LUKSEMBURGA	JĀ
UNGĀRIJA	JĀ
MALTA	NĒ
NĪDERLANDE	JĀ
AUSTRIJA	JĀ
POLIJA	NĒ
PORTUGĀLE	NĒ
RUMĀNIJA	NĒ
SLOVĒNIJA	NĒ
SLOVĀKIJA	NĒ
SOMIJA	JĀ
ZVIEDRIJA	JĀ

3.1. Bulgārija

Atļauja vajadzīga tādu divējāda lietojuma preču starpniecībai, kas minētas regulas I pielikumā, ja attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 2. punktā minētajiem lietojumiem, un kas nav minētas regulas I pielikumā, ja attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

(Ar aizsardzību saistītu ražojumu un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroles likuma 34. panta 4. punkts, Valsts oficiālais vēstnesis Nr. 26/29.3.2011, stājies spēkā 30.6.2012.)

3.2. Čehijas Republika

Atļauja vajadzīga divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja kompetentā iestāde informē starpnieku, ka regulas I pielikumā neminētās divējāda lietojuma preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem vai ka divējāda lietojuma preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas regulas 4. panta 2. punktā minētajiem militārajiem galalietojumiem.

(3. pants Likumā Nr. 594/2004 Coll., ar ko īsteno Eiropas Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (ar grozījumiem).)

3.3. Igaunija

Atļauja vajadzīga tādu divējāda lietojuma preču starpniecībai, kurām to galamērķa vai galalietotāja dēļ vai sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumu dēļ ir stratēģiskas nozīmes preču īpašības, lai gan attiecīgās preces nav iekļautas stratēģiskas nozīmes preču sarakstā.

(Stratēģiskas nozīmes preču likuma 6. panta 7. punkts.)

3.4. Grieķija

Atļauja vajadzīga divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas militāriem galalietojumiem un galamērķiem, kā minēts regulas 4. panta 2. punktā.

(Ministra Lēmuma Nr. 121837/e3/21837/28-9-2009 3.2.3. punkts.)

3.5. Spānija

(2. panta 3. punkta b) apakšpunkts karaļa 2014. gada 1. augusta Dekrētā Nr. 679/2014 par aizsardzības materiālu, citu materiālu, divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju ārējās tirdzniecības kontroli.)

3.6. Horvātija

Atļauja vajadzīga regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja kompetentā iestāde informē starpnieku, ka divējāda lietojuma preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. un 2. punktā minētajiem lietojumiem.

(Likums par divējāda lietojuma preču kontroli (OG 80/11 i 68/2013).)

3.7. Itālija

(2017. gada 15. decembra Likumdošanas dekrēta Nr. 221/2017 9. pants, spēkā kopš 2018. gada 1. februāra.)

3.8. Latvija

(2007. gada 21. jūnija Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5. panta 7. punkts; 31. punkts MK noteikumos Nr. 657 (2010. gada 20. oktobris) “Kārtība, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentus”.)

3.9. Luksemburga

Atļauja vajadzīga regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem un militāriem galalietojumiem un galamērķiem, kā minēts regulas 4. panta 2. punktā.

(2018. gada 27. jūnija Likuma par eksporta kontroli 42. panta 1. punkts.)

3.10. Ungārija

Atļauja vajadzīga regulas I pielikumā minētu divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas militāriem galalietojumiem un galamērķiem, kā minēts regulas 4. panta 2. punktā, un regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. vai 2. punktā minētajiem lietojumiem.

(17.1. pants valdības 2011. gada Dekrētā Nr. 13 par divējāda lietojuma preču ārējās tirdzniecības atļauju.)

3.11. Nīderlande

Atļauja vajadzīga regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, un divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas militāriem galalietojumiem un galamērķiem, kā minēts regulas 4. panta 2. punktā.

(Stratēģiskas nozīmes pakalpojumu likuma (Wet Strategische diensten) 4. pants.)

Neatkarīgi no konkrētā saņēmēja vai galalietotāja atļauja vajadzīga arī starpniecībai attiecībā uz 37 ķīmiskām vielām, ja galamērķis ir Irāka.

(Dekrēts par divējāda lietojuma precēm — Irāka (Regeling goederen voor tweeërlei gebruik Irak).)

3.12. Austrija

Atļauja vajadzīga divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja kompetentā iestāde informē starpnieku, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. vai 2. punktā minētajiem lietojumiem.

(Ārējās tirdzniecības likuma (Außenwirtschaftsgesetz 2011, BGBl. I Nr. 26/2011) 15.1. pants.)

3.13. Somija

Atļauja vajadzīga regulas I pielikumā minētu divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja kompetentā iestāde ir informējusi starpnieku, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 2. punktā minētajiem lietojumiem, un regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja kompetentā iestāde ir informējusi starpnieku, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

(Likuma Nr. 562/1996 3. panta 2. punkts un 4. panta 1. punkts.)

3.14. Zviedrija

(Divējāda lietojuma preču un tehniskās palīdzības kontroles rīkojuma (2000:1217) 4.b panta pirmā daļa.)

4. INFORMĀCIJA, KO DALĪBVALSTIS SNIEGUŠAS ATBILSTĪGI REGULAS 6. PANTA 4. PUNKTAM (STARPNIECĪBAS KONTROLES ATTIECINĀŠANA)

Regulas 6. panta 4. punktā saistībā ar 6. panta 5. punktu ir noteikts, ka Komisija publicē pasākumus, ar kuriem dalībvalstis izvirza prasību saņemt atļauju divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja starpniekam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas paziņoti Komisijai. Uzreiz aiz tās sniegts Komisijai paziņoto pasākumu detalizēts izklāsts.

Dalībvalsts	Vai starpniecības kontrole ir attiecināta saistībā ar 6. panta 4. punktu?
BEĻĢIJA	NĒ
BULGĀRIJA	JĀ
ČEHIJAS REPUBLIKA	JĀ
DĀNIJA	NĒ
VĀCIJA	NĒ
IGAUNIJA	JĀ
ĪRIJA	NĒ
GRIEĶIJA	JĀ
SPĀNIJA	JĀ
FRANCIJA	NĒ
HORVĀTIJA	JĀ
ITĀLIJA	JĀ
KIPRA	NĒ
LATVIJA	JĀ
LIETUVA	NĒ
LUKSEMBURGA	JĀ
UNGĀRIJA	JĀ
MALTA	NĒ
NĪDERLANDE	JĀ
AUSTRIJA	JĀ
POLIJA	NĒ
PORTUGĀLE	NĒ
RUMĀNIJA	JĀ
SLOVĒNIJA	NĒ
SLOVĀKIJA	NĒ
SOMIJA	JĀ
ZVIEDRIJA	JĀ

4.1. Bulgārija

Atļauja vajadzīga divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja starpniekam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

(Ar aizsardzību saistītu ražojumu un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroles likuma 47. pants (izsludināts, Valsts oficiālais vēstnesis Nr. 26/29.3.2011).)

4.2. Čehijas Republika

Ja starpniekam ir pamats uzskatīt, ka divējāda lietojuma preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, tas informē kompetento iestādi, kura var lemt par atļaujas saņemšanas prasības izvirzīšanu.

(3. panta 4. punkts Likumā Nr. 594/2004 Coll., ar ko īsteno Eiropas Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei.)

4.3. Igaunija

Ja starpniekam ir pamats uzskatīt, ka divējāda lietojuma preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, tas nekavējoties par to informē Stratēģisko preču komisiju (SPK), policijas iestādes vai drošības iestādes. Pēc šādas informēšanas SPK var nolemt izvirzīt prasību par atļaujas saņemšanu.

(Stratēģiskas nozīmes preču likuma 77. pants.)

4.4. Grieķija

(Ministra Lēmuma Nr. 121837/e3/21837/28-9-2009 3.2.2. punkts.)

4.5. Spānija

Ja starpniekam ir pamats uzskatīt, ka regulas I pielikumā neminētās divējāda lietojuma preces, attiecībā uz kurām tas gatavojas sniegt starpniecības pakalpojumus, kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. un 2. punktā minētajiem lietojumiem un galamērķiem, tam jāinformē kompetentā iestāde, kas lems, vai šādiem starpniecības pakalpojumiem ir vajadzīga atļauja.

(2. panta 3. punkta c) apakšpunkts karaļa 2014. gada 1. augusta Dekrētā Nr. 679/2014 par aizsardzības materiālu, citu materiālu, divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju ārējās tirdzniecības kontroli.)

4.6. Horvātija

Ja starpniekam ir pamats uzskatīt, ka regulas I pielikumā neminētās divējāda lietojuma preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. un 2. punktā minētajiem lietojumiem, tas informē kompetento iestādi, kura var lemt par atļaujas saņemšanas prasības izvirzīšanu.

(3. pants Likumā par divējāda lietojuma preču kontroli (OG 80/11 i 68/2013).)

4.7. Itālija

Atļauja vajadzīga regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja starpniekam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

(2017. gada 15. decembra Likumdošanas dekrēta Nr. 221/2017 9. pants, spēkā kopš 2018. gada 1. februāra.)

4.8. Latvija

4.9. Luksemburga

(2018. gada 27. jūnija Likuma par eksporta kontroli 42. panta 2. punkts.)

4.10. Ungārija

(17. panta 2. punkts valdības 2011. gada Dekrētā Nr. 13 par divējāda lietojuma preču ārējās tirdzniecības atļauju.)

4.11. Nīderlande

Atļauja vajadzīga sarakstā minēto divējāda lietojuma preču starpniecībai, ja attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

(Stratēģiskas nozīmes pakalpojumu likuma (Wet strategische diensten) 4. panta 5. punkts.)

4.12. Austrija

(5. pants 2011. gada Pirmajos ārējās tirdzniecības noteikumos (Erste Außenwirtschaftsverordnung 2011), BGBl. II Nr. 343/2011, publicēti 2011. gada 28. oktobrī.)

4.13. Rumānija

(15. panta 3. punkts GO 43/2022) par kontroles režīmu darbībām ar divējāda lietojuma precēm.)

4.14. Somija

(Likuma Nr. 562/1996 3. panta 2. punkts un 4. panta 4. punkts.)

4.15. Zviedrija

(Divējāda lietojuma preču un tehniskās palīdzības kontroles rīkojuma (2000:1217) 4.b panta otrā daļa.)

5. INFORMĀCIJA, KO DALĪBVALSTIS SNIEGUŠAS ATBILSTĪGI REGULAS 7. PANTA 3. PUNKTAM (TRANZĪTA KONTROLES ATTIECINĀŠANA)

Regulas 7. panta 3. punktā saistībā ar 7. panta 4. punktu ir noteikts, ka Komisija publicē pasākumus, kurus dalībvalstis veic, attiecinot 7. panta 1. punkta piemērošanu uz sarakstā neminētām divējāda lietojuma precēm 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem un uz divējāda lietojuma precēm militāriem galalietojumiem un galamērķiem, kā minēts 4. panta 2. punktā.

Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas paziņoti Komisijai. Aiz minētās tabulas ir sniegta detalizēta informācija par pasākumiem.

Dalībvalsts	Vai 7. panta 1. punktā minētie tranzīta kontroles noteikumi ir attiecināti saistībā ar 7. panta 3. punktu?
BEĻĢIJA	JĀ, daļēji
BULGĀRIJA	NĒ
ČEHIJAS REPUBLIKA	JĀ
DĀNIJA	NĒ
VĀCIJA	NĒ
IGAUNIJA	JĀ
ĪRIJA	NĒ
GRIEĶIJA	JĀ
SPĀNIJA	JĀ
FRANCIJA	JĀ
HORVĀTIJA	JĀ
ITĀLIJA	JĀ
KIPRA	NĒ
LATVIJA	JĀ
LIETUVA	JĀ
LUKSEMBURGA	JĀ
UNGĀRIJA	JĀ
MALTA	NĒ
NĪDERLANDE	JĀ
AUSTRIJA	JĀ
POLIJA	NĒ
PORTUGĀLE	NĒ
RUMĀNIJA	NĒ
SLOVĒNIJA	NĒ
SLOVĀKIJA	NĒ
SOMIJA	JĀ
ZVIEDRIJA	JĀ

5.1. Beļģija

Flandrijas reģionā un Valonijas reģionā kompetentās iestādes var aizliegt sarakstā neminētu divējāda lietojuma ārpussavienības preču tranzītu, ja attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

Flandrijas reģionā un Valonijas reģionā kompetentās iestādes var aizliegt divējāda lietojuma ārpussavienības preču tranzītu, ja attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas militāriem galalietojumiem un galamērķiem, kā minēts regulas 4. panta 2. punktā.

(6. un 7. pants Flandrijas valdības 2014. gada 14. marta Dekrētā, ar ko reglamentē divējāda lietojuma preču eksportu, tranzītu un pārvadājumus un tehniskās palīdzības sniegšanu (Beļģijas oficiālais vēstnesis, 2014. gada 2. maijs); 5. un 6. pants Valonijas valdības 2014. gada 6. februāra Dekrētā, ar ko reglamentē divējāda lietojuma preču eksportu, tranzītu un pārvadājumus un tehnoloģiju (Beļģijas oficiālais vēstnesis, 2014. gada 19. februāris).

5.2. Čehijas Republika

Kompetentā iestāde var aizliegt sarakstā neminētu divējāda lietojuma ārpussavienības preču tranzītu, ja attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

Kompetentā iestāde var aizliegt divējāda lietojuma ārpussavienības preču tranzītu, ja attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas militāriem galalietojumiem un galamērķiem, kā minēts regulas 4. panta 2. punktā.

(13.b pants Likumā Nr. 594/2004 Coll., ar ko īsteno Eiropas Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (1).)

5.3. Igaunija

(Stratēģiskas nozīmes preču likuma (SGA) 3., 6. un 7. pants.)

5.4. Grieķija

(Ministra Lēmuma Nr. 121837/e3/21837/28-9-2009 3.3.3. punkts.)

5.5. Spānija

(11. pants 2007. gada 28. decembra Likumā Nr. 53/2007 par aizsardzības materiālu un divējāda lietojuma preču ārējās tirdzniecības kontroli.)

5.6. Francija

(3. panta I punkts 2020. gada 31. janvāra Dekrētā Nr. 2020-74, kurā grozījumi izdarīti ar 2020. gada 30. novembra Dekrētu Nr. 2020-1481.)

5.7. Horvātija

(Likums par divējāda lietojuma preču kontroli (OG 80/11 i 68/2013).)

5.8. Itālija

(2017. gada 15. decembra Likumdošanas dekrēta Nr. 221/2017 7. pants, spēkā kopš 2018. gada 1. februāra.)

5.9. Latvija

5.10. Luksemburga

(2018. gada 27. jūnija Likuma par eksporta kontroli 43. panta 2. punkts.)

Šos noteikumus nepiemēro tādu divējāda lietojuma preču tranzītam, kas nosūtītas bez pārkraušanas vai transporta līdzekļu maiņas (lai nodrošinātu kravu, pārkraušanu vai transporta maiņu neuzskata par kuģī vai gaisa kuģī esošu preču izkraušanu, ja šādas preces tiek atkārtoti krautas tajā pašā kuģī vai gaisa kuģī), un tādu divējāda lietojuma preču tranzītam, attiecībā uz kurām jau ir izsniegta Eiropas Savienības vispārējā eksporta atļauja.

(2018. gada 27. jūnija Likuma par eksporta kontroli 43. panta 3. punkts.)

5.11. Ungārija

(18. pants Valdības 2011. gada Dekrētā Nr. 13 par divējāda lietojuma preču ārējās tirdzniecības atļauju.)

5.12. Nīderlande

(Dekrēta par stratēģiskas nozīmes precēm (Besluit strategische goederen) 4.a panta 1. punkts un 2. pants.)

5.13. Austrija

(2011. gada Ārējās tirdzniecības likuma (Außenwirtschaftsgesetz 2011, BGBl. I Nr. 26/2011) 15. pants.)

5.14. Somija

(Likuma Nr. 562/1996 3. panta 3. punkts un 4. panta 1. punkts.)

5.15. Zviedrija

(Divējāda lietojuma preču un tehniskās palīdzības kontroles rīkojuma (2000:1217) 4.c pants.)

5.16. Lietuva

Kompetentā iestāde var aizliegt sarakstā neminētu divējāda lietojuma preču tranzītu, ja attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

(Lietuvas Republikas 2022. gada 22. decembra Likums Nr. XIV-1738 Par stratēģiskas nozīmes preču kontroli.)

6. INFORMĀCIJA, KO DALĪBVALSTIS SNIEGUŠAS ATBILSTĪGI REGULAS 8. PANTA 4. PUNKTAM (TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS ATTIECINĀŠANA)

Regulas 8. panta 4. punkts paredz, ka dalībvalsts var paplašināt tā noteikuma piemērošanu, kas nosaka prasību saņemt atļauju, lai sniegtu tehnisko palīdzību saistībā ar I pielikumā neuzskaitītām divējāda lietojuma precēm, ja kompetentā iestāde ir tehniskās palīdzības sniedzēju informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas paziņoti Komisijai. Aiz minētās tabulas ir sniegta detalizēta informācija par pasākumiem.

Dalībvalsts	Vai dalībvalsts ir pieņēmusi valsts tiesību aktus, ar ko 8. panta 4. punkta piemērošanai nosaka prasības saņemt atļauju?
BEĻĢIJA	NĒ
BULGĀRIJA	NĒ
ČEHIJAS REPUBLIKA	NĒ
DĀNIJA	NĒ
VĀCIJA	NĒ
IGAUNIJA	NĒ
ĪRIJA	NĒ
GRIEĶIJA	NĒ
SPĀNIJA	NĒ
FRANCIJA	NĒ
HORVĀTIJA	NĒ
ITĀLIJA	NĒ
KIPRA	NĒ
LATVIJA	NĒ
LIETUVA	NĒ
LUKSEMBURGA	NĒ
UNGĀRIJA	NĒ
MALTA	NĒ
NĪDERLANDE	NĒ
AUSTRIJA	NĒ
POLIJA	NĒ
PORTUGĀLE	NĒ
RUMĀNIJA	NĒ
SLOVĒNIJA	NĒ
SLOVĀKIJA	NĒ
SOMIJA	NĒ
ZVIEDRIJA	JĀ

6.1. Zviedrija

Lai sniegtu tehnisko palīdzību saistībā ar regulas I pielikumā uzskaitītām divējāda lietojuma precēm, ir vajadzīga atļauja, ja kompetentā iestāde ir tehniskās palīdzības sniedzēju informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

(Divējāda lietojuma preču un tehniskās palīdzības kontroles rīkojuma (2000:1217) 4.d panta pirmā daļa.)

7. INFORMĀCIJA, KO DALĪBVALSTIS SNIEGUŠAS ATBILSTĪGI REGULAS 8. PANTA 5. PUNKTAM (TEHNISKĀ PALĪDZĪBA)

Saskaņā ar 8. panta 5. punktu dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko izvirza prasību saņemt atļauju tehniskās palīdzības sniegšanai, ja tehniskās palīdzības sniedzējam, kurš gatavojas sniegt tehnisko palīdzību saistībā ar divējāda lietojuma precēm, ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas paziņoti Komisijai. Aiz minētās tabulas ir sniegta detalizēta informācija par pasākumiem.

Dalībvalsts	Vai dalībvalsts ir pieņēmusi valsts tiesību aktus, ar ko 8. panta 5. punkta piemērošanai nosaka prasības saņemt atļauju?
BEĻĢIJA	NĒ
BULGĀRIJA	NĒ
ČEHIJAS REPUBLIKA	NĒ
DĀNIJA	NĒ
VĀCIJA	NĒ
IGAUNIJA	NĒ
ĪRIJA	NĒ
GRIEĶIJA	NĒ
SPĀNIJA	NĒ
FRANCIJA	NĒ
HORVĀTIJA	NĒ
ITĀLIJA	NĒ
KIPRA	NĒ
LATVIJA	NĒ
LIETUVA	NĒ
LUKSEMBURGA	NĒ
UNGĀRIJA	NĒ
MALTA	NĒ
NĪDERLANDE	NĒ
AUSTRIJA	NĒ
POLIJA	NĒ
PORTUGĀLE	NĒ
RUMĀNIJA	NĒ
SLOVĒNIJA	NĒ
SLOVĀKIJA	NĒ
SOMIJA	NĒ
ZVIEDRIJA	JĀ

7.1. Zviedrija

Ja tehniskās palīdzības sniedzējam ir pamats uzskatīt, ka divējāda lietojuma preces, kurām tas piedāvā sniegt tehnisko palīdzību, ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, tas informē kompetento iestādi, kura var lemt par atļaujas saņemšanas prasības izvirzīšanu.

(Divējāda lietojuma preču un tehniskās palīdzības kontroles rīkojuma (2000:1217) 4.d panta otrā daļa.)

8. INFORMĀCIJA, KO DALĪBVALSTIS SNIEGUŠAS ATBILSTĪGI REGULAS 9. PANTAM (KONTROLES ATTIECINĀŠANA UZ SARAKSTĀ NEMINĒTĀM PRECĒM, PAMATOJOTIES UZ SABIEDRISKĀS DROŠĪBAS VAI CILVĒKTIESĪBU APSVĒRUMIEM, TOSTARP TERORISMA AKTU NOVĒRŠANAS NOLŪKĀ)

Regulas 9. panta 4. punktā ir noteikts, ka Komisija publicē dalībvalstu pasākumus, ar kuriem, pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, tostarp terorisma aktu novēršanas nolūkā, aizliedz I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportu vai izvirza prasību saņemt atļauju veikt šādu eksportu.

Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas paziņoti Komisijai. Aiz minētās tabulas ir sniegta detalizēta informācija par pasākumiem.

Dalībvalsts	Vai, pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, tostarp terorisma aktu novēršanas nolūkā, tiek īstenota papildu kontrole attiecībā uz sarakstā neminētām precēm saistībā ar 9. panta 1. punktu?
BEĻĢIJA	NĒ
BULGĀRIJA	JĀ
ČEHIJAS REPUBLIKA	JĀ
DĀNIJA	NĒ
VĀCIJA	JĀ
IGAUNIJA	JĀ
ĪRIJA	JĀ
GRIEĶIJA	NĒ
SPĀNIJA	JĀ
FRANCIJA	JĀ
HORVĀTIJA	NĒ
ITĀLIJA	NĒ
KIPRA	NĒ
LATVIJA	JĀ
LIETUVA	JĀ
LUKSEMBURGA	JĀ
UNGĀRIJA	NĒ
MALTA	NĒ
NĪDERLANDE	JĀ
AUSTRIJA	JĀ
POLIJA	NĒ
PORTUGĀLE	NĒ
RUMĀNIJA	JĀ
SLOVĒNIJA	JĀ
SLOVĀKIJA	NĒ
SOMIJA	NĒ
ZVIEDRIJA	NĒ

8.1. Bulgārija

Pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam var būt vajadzīga atļauja vai to var aizliegt ar Ministru padomes tiesību aktu.

(Ar aizsardzību saistītu ražojumu un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroles likuma 34. panta 1. punkta 3. apakšpunkts, Valsts oficiālais vēstnesis Nr. 26/29.3.2011.)

8.2. Čehijas Republika

(Likuma Nr. 594/2004 Coll. 3. panta 1. punkta d) apakšpunkts.)

8.3. Vācija

a. Vācijas eksporta kontroles saraksta I daļas B iedaļa

Pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam var būt vajadzīga atļauja vai to var aizliegt.

(Ārējās tirdzniecības un maksājumu noteikumu (Aussenwirtschaftsverordnung – AWV) 8. panta 1. punkta 2. apakšpunkts saistībā ar Vācijas eksporta kontroles saraksta I daļas B iedaļu.

Ja preces ir minētas Vācijas eksporta kontroles saraksta I daļas B iedaļā, regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam ir vajadzīga atļauja.

(Ārējās tirdzniecības un maksājumu noteikumu (Aussenwirtschaftsverordnung — AWV) 8. panta 1. punkta 2. apakšpunkts.)

Vācijas eksporta kontroles saraksta I daļas B iedaļā ir iekļautas šādas preces:

—

2B909. Plūsmas formēšanas mašīnas un mašīnas ar apvienotām plūsmas un vērpes formēšanas funkcijām, uz kurām neattiecina kontroli saskaņā ar 2B009., 2B109. vai 2B209. pozīciju Regulā (ES) 2021/821 (ar grozījumiem), ar visiem turpmāk minētajiem raksturlielumiem un to speciāli izstrādātajiem komponentiem:

a)	kuras saskaņā ar ražotāja dotajiem tehniskajiem parametriem var aprīkot ar ciparu vadības iekārtām, datorvadību vai datu nolasīšanas vadības iekārtu; kā arī

b)	ar valču spēku, kas lielāks par 60 kN, ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Sīrija.

—

2B952. Iekārtas darbībām ar bioloģiskiem materiāliem, uz kurām neattiecina kontroli saskaņā ar 2B352. pozīciju Regulā (ES) 2021/821 (ar grozījumiem), ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Irāna, Ziemeļkoreja vai Sīrija:

a)	fermentatori ar 10 litru vai lielāku kopējo tilpumu, kuros, neradot aerosolus, var kultivēt patogēnus “mikroorganismus” vai vīrusus vai iegūt toksīnus;

b)	fermentatoru maisītāji, uz kuriem attiecina kontroli saskaņā ar 2B352.a pozīciju Regulā (ES) 2021/821 (ar grozījumiem). Tehniska piezīme: fermentatori ir arī bioreaktori, hemostati un nepārtrauktās plūsmas (caurplūdes) sistēmas.

—

2B993. Šādas iekārtas metāla pārklājumu uzklāšanai neelektroniskiem substrātiem un to speciāli izstrādātie komponenti un piederumi, ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Irāna:

a)	ķīmisko savienojumu tvaika kondensāta pārklāšanas (CVD) iekārtas;

b)	iekārtas fizikāli termiskai pārklāšanai elektronu kūlī (EB-PVD);

c)	iekārtas uzklāšanai, izmantojot indukcijas vai pretestības termisko apstrādi.

—

5A902. Šādas uzraudzības sistēmas, iekārtas un komponenti informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), kuri paredzēti publiskiem tīkliem un nav minēti Regulas (ES) 2021/821 I pielikumā norādītajā 5D001.e pozīcijā, ja galamērķis ir ārpus Eiropas Savienības muitas teritorijas un ārpus Regulas (ES) 2021/821 II pielikuma A iedaļas 2. daļā uzskaitītajiem apgabaliem:

uzraudzības centri (tiesībaizsardzības uzraudzības iekārtas, Law Enforcement Monitoring Facilities) likumīgas datu pārtveršanas (Lawful Interception (LI)) sistēmām (piemēram, atbilstīgi ETSI ES 201 158, ETSI ES 201 671 vai līdzvērtīgiem standartiem vai specifikācijām) un speciāli tiem izstrādāti komponenti;

sistēmas vai ierīces telefona sarunu datu saglabāšanai (ar datu pārtveršanu saistīta informācija, Intercept Related Information (IRI), piemēram, atbilstīgi ETSI TS 102 656 vai līdzvērtīgiem standartiem vai specifikācijām) un speciāli tām izstrādāti komponenti.

Tehniska piezīme:

dati par telefona sarunām ietver saziņas signāla informāciju, izcelsmi un galamērķi (piemēram, tālruņa numurus, IP vai MAC adreses u. tml.), datumu un laiku, kā arī ģeogrāfisko izcelsmi.

Piezīme:

5A902. pozīcija neattiecas uz sistēmām vai ierīcēm, kas speciāli izstrādātas kādam no šādiem nolūkiem:

a)	rēķinu sagatavošanai;

b)	datu apkopošanas funkcijām tīkla elementu ietvaros (piemēram, telefona centrāle vai HLR);

c)	tīkla pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai (Quality of Service — QoS) vai

d)	lietotāju apmierinātības nodrošināšanai (Quality of Experience — QoE);

e)	telekomunikāciju uzņēmumu (pakalpojumu sniedzēju) darbības nodrošināšanai.

—

5A911. Grupveides (“trankinga”) ciparu radiosakaru sistēmas bāzes stacijas, ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Sudāna vai Dienvidsudāna.

Tehniska piezīme:

grupveides (“trankinga”) radiosakaru sistēma ir šūnu radiosakaru sistēma mobilo pakalpojumu abonentiem, kuru kompetencē ir frekvenču grupveides radiosakari. Grupveides ciparu radiosakaru sistēmā (piemēram, TETRA — zemes grupveides radiosakaru sistēma) izmanto ciparu signālu modulāciju.

—

5D902. Šāda “programmatūra”, kas nav minēta Regulas (ES) 2021/821 I pielikumā norādītajā 5D001.e pozīcijā, ja galamērķis ir ārpus Eiropas Savienības muitas teritorijas un ārpus Regulas (ES) 2021/821 II pielikuma A iedaļas 2. daļā uzskaitītajiem apgabaliem:

a)	“programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pielāgota tādu iekārtu, funkciju vai veiktspējas parametru “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietojumam”, uz kuriem attiecina kontroli saskaņā ar 5A902. pozīciju;

b)	“programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pielāgota tādu raksturlielumu, funkciju vai veiktspējas parametru sasniegšanai, uz kuriem attiecina kontroli saskaņā ar 5A902. pozīciju.

—	5D911. “Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pielāgota tādu iekārtu “lietošanai”, uz kurām attiecina kontroli saskaņā ar 5A911. pozīciju, ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Sudāna vai Dienvidsudāna.

—

5E902. “Tehnoloģijas”, kas nav minētas Regulas (ES) 2021/821 (ar grozījumiem) I pielikumā norādītajā 5E001.a pozīcijā, saskaņā ar vispārīgo piezīmi par tehnoloģijām tādu iekārtu, funkciju vai veiktspējas parametru “projektēšanai”, “ražošanai” un “lietošanai”, uz kuriem attiecina kontroli saskaņā ar 5A902. pozīciju, vai “programmatūra”, uz kuru attiecina kontroli saskaņā ar 5D902. pozīciju, ja galamērķis ir ārpus Eiropas Savienības muitas teritorijas un ārpus Regulas (ES) 2021/821 II pielikuma A iedaļas 2. daļā uzskaitītajiem apgabaliem.

—	6A908. Navigācijas vai pārraudzības radaru sistēmas kuģu un gaisa satiksmes kontrolei, uz kurām neattiecina kontroli saskaņā ar 6A008. vai 6A108. pozīciju Regulā (ES) 2021/821 (ar grozījumiem), un speciāli izstrādāti to komponenti, ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Irāna.

—	6D908. “Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pielāgota tādu iekārtu “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietojumam”, uz kurām attiecina kontroli saskaņā ar 6A908. pozīciju, ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Irāna.

—

9A904. “Kosmosa kuģi” un cits aprīkojums, proti:

a)	antenas, kas izstrādātas lietojumam saistībā ar “kosmosa kuģiem”, ja galamērķis ir ārpus Eiropas Savienības muitas teritorijas un ārpus Regulas (ES) 2021/821 II pielikuma A iedaļas 2. daļā uzskaitītajiem apgabaliem;

“lāzera” sakaru termināļi (LCT, “lāzera” datu pārraides stacijas), izņemot tās, kas minētas Regulas (ES) 2021/821 (ar grozījumiem) I pielikuma 9A004. pozīcijā, lietojumam saistībā ar “kosmosa kuģiem”, ja galamērķis ir ārpus Eiropas Savienības muitas teritorijas un ārpus Regulas (ES) 2021/821 II pielikuma A iedaļas 2. daļā uzskaitītajiem apgabaliem.

Tehniska piezīme:

9A904. pozīcija ietver preces, kuras kopā ar “kosmosa kuģi” izmanto šādos kontekstos (gan uz zemes, gan uz “kosmosa kuģa”):

1.	kā derīgo kravu augšupsaites vai lejupsaites sakariem;

2.	sakariem starp “kosmosa kuģiem” vai

3.	saistībā ar telemetrijas signālu pārraidi.

—

9A991. Šādi virszemes transportlīdzekļi, kuri nav norādīti eksporta kontroles saraksta I daļas A iedaļā:

tādas platformas tipa piekabes un puspiekabes, kuru kravnesība lielāka par 25 000 kg, bet nepārsniedz 70 000 kg, vai arī tādas, kurām ir viena vai vairākas militāra transportlīdzekļa iezīmes un ar kurām var transportēt transportlīdzekļus, uz kuriem attiecina kontroli saskaņā ar I daļas A iedaļas 0006. pozīciju, kā arī vilcēji ar vienu vai vairākām militāra transportlīdzekļa iezīmēm, ar kuriem var tos transportēt, ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Irāna, Lībija, Mjanma, Ziemeļkoreja, Pakistāna, Somālija vai Sīrija.

Piezīme:

vilcēji 9A991.a pozīcijas nozīmē ir visi transportlīdzekļi, kuru primārā funkcija ir vilkšana;

citi kravas automobiļi un apvidus automobiļi ar vienu vai vairākām militāra transportlīdzekļa iezīmēm, ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Irāna, Lībija, Mjanma, Ziemeļkoreja, Somālija vai Sīrija.

1. piezīme: militāra transportlīdzekļa iezīmes 9A991. pozīcijas nozīmē ir:

a)	spēja pārvarēt 1,2 m vai dziļākus ūdensšķēršļus;

b)	lielgabalu un ieroču balsta konstrukcijas;

c)	maskēšanās tīklu balsta konstrukcijas;

d)	virsgaismas logi, kupolveida, ar bīdāmu vai paceļamu atvēršanas mehānismu;

e)	emaljas pārklājums militārām vajadzībām;

f)	sakabes āķi piekabēm saistībā ar tā dēvēto NATO kontaktligzdu.

2. piezīme: 9A991. pozīcija nav spēkā attiecībā uz virszemes transportlīdzekļiem gadījumos, kad lietotāji izmanto tos personīgām vajadzībām.

—

9A992. Šādi kravas automobiļi:

a)	pilnpiedziņas kravas automobiļi, kuru kravnesība ir lielāka par 1 000 kg, ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Ziemeļkoreja;

b)	kravas automobiļi ar trīs un vairāk asīm, kuru maksimālā pieļaujamā pilnā masa ir lielāka nekā 20 000 kg, ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Irāna vai Sīrija.

—	9A993. Helikopteri, helikopteru jaudas pārvades sistēmas, gāzturbīnu dzinēji un palīgdzinēji (APU) izmantošanai helikopteros un speciāli tiem izstrādātie komponenti, ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Kuba, Irāna, Lībija, Mjanma, Ziemeļkoreja, Somālija vai Sīrija.

—	9A994. Gaisdzeses dzinēju virzuļi (aviodzinējiem), kuru cilindra tilpums ir 100 cm3 vai lielāks un 600 cm3 vai mazāks un kurus var izmantot bezapkalpes “lidaparātos”, un speciāli tiem izstrādātie komponenti, ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Irāna.

—	9D904.“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota 9A904. pozīcijā minēto preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, ja galamērķis ir ārpus Eiropas Savienības muitas teritorijas un ārpus Regulas (ES) 2021/821 II pielikuma A iedaļas 2. daļā uzskaitītajiem apgabaliem.

—

9E904.“Tehnoloģijas” (saskaņā ar vispārīgo piezīmi par tehnoloģijām), izņemot tās, kas minētas Regulas (ES) 2021/821 (ar grozījumiem) I pielikuma 5E001.b.2., 9E001. un 9E002. pozīcijā, 9A904. pozīcijā minēto preču vai 9D904. pozīcijā minētās “programmatūras”“projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, ja galamērķis ir ārpus Eiropas Savienības muitas teritorijas un ārpus Regulas (ES) 2021/821 II pielikuma A iedaļas 2. daļā uzskaitītajiem apgabaliem.

—	9E991. “Tehnoloģijas” (saskaņā ar vispārīgo piezīmi par tehnoloģijām) tādu iekārtu “projektēšanai” vai “ražošanai”, uz kurām attiecina kontroli saskaņā ar 9A993. pozīciju, ja pircēja valsts vai galamērķa valsts ir Kuba, Irāna, Lībija, Mjanma, Ziemeļkoreja vai Sīrija.

—

9E992. Tādas “tehnoloģijas” (saskaņā ar vispārīgo piezīmi par tehnoloģijām) “bezapkalpes lidaparātu” (“UAV”) “ražošanai”, uz kurām neattiecina kontroli saskaņā ar 9E101.b pozīciju Regulā (ES) 2021/821 (ar grozījumiem), ja galamērķis ir ārpus Eiropas Savienības muitas teritorijas un ārpus Regulas (ES) 2021/821 II pielikuma A iedaļas 2. daļā uzskaitītajiem apgabaliem.

b. Ārējās tirdzniecības un maksājumu noteikumu (Aussenwirtschaftsverordnung — AWV) 9. pants

Atļauja vajadzīga I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam, ja BAFA ir informējis eksportētāju, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kodoliekārtas būvniecībai vai ekspluatācijai Regulas (ES) 2021/821 I pielikuma 0. kategorijas nozīmē vai iestrādāšanai šādā iekārtā, un ja galamērķa valsts ir Alžīrija, Irāka, Irāna, Izraēla, Jordānija, Lībija, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Pakistāna vai Sīrija. Ja eksportētājs apzinās, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir paredzētas iepriekš minētajam lietojumam, eksportētājam par to jāpaziņo BAFA. BAFA nolems, vai attiecīgajam eksportam ir vajadzīga atļauja. Šo pantu nepiemēro jomā, kuru regulē ar Regulas (ES) 2021/821 4. un 10. pantu.

(Ārējās tirdzniecības un maksājumu noteikumu (Aussenwirtschaftsverordnung — AWV) 9. pants.)

c. Ārējās tirdzniecības un maksājumu likuma (Aussenwirtschaftsgesetz — AWG) 6. pants

Saskaņā ar Ārējās tirdzniecības un maksājumu likuma (Aussenwirtschaftsgesetz — AWG) 6. pantu ar administratīvu aktu var ierobežot darījumus, tiesiskos darījumus un darbību vai uzlikt pienākumu rīkoties, lai atsevišķos gadījumos novērstu apdraudējumu, kas skar intereses, piemēram, Vācijas Federatīvās Republikas būtiskās drošības intereses, tautu mierīgu līdzāspastāvēšanu, Vācijas Federatīvās Republikas ārējās attiecības, Vācijas Federatīvās Republikas sabiedrisko kārtību vai drošību.

8.4. Igaunija

(Stratēģiskas nozīmes preču likuma 2. panta 11. punkts un 6. panta 2. punkts.)

8.5. Īrija

Pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam var būt vajadzīga atļauja vai to var aizliegt.

(2009. gada Normatīvā instrumenta Nr. 443 12. panta 2. punkts, Eksporta kontroles rīkojums (divējāda lietojuma preces), 2009. gads, ar grozījumiem.)

8.6. Francija

Valsts kontroles pasākumi attiecībā uz divējāda lietojuma preču eksportu ir pieņemti šādos rīkojumos: ministra 2014. gada 31. jūlija Rīkojumā par dažu veidu helikopteru un to rezerves detaļu eksportu uz trešām valstīm (publicēts 2014. gada 8. augusta Francijas oficiālajā vēstnesī) un ministra 2014. gada 31. jūlija Rīkojumā par asaru gāzes un nekārtību novēršanai paredzēto vielu eksportu uz trešām valstīm (publicēts 2014. gada 8. augusta Francijas oficiālajā vēstnesī).

8.7. Latvija

Ir spēkā valsts saraksts, kurā iekļautas preces, kas nav minētas regulas I pielikumā.

–10A901

Vītņstobra šaujamieroči munīcijai ar apmales (rantes) kapsulu, to sastāvdaļas, palīgierīces un munīcija.

–10A902

Lidaparātu komponentes, ierīces un daļas. Kontrole ir nepieciešama tikai tādām lidaparātu komponentēm, ierīcēm un daļām, kuras ir izmantojamas gan civilajos, gan militārajos lidaparātos.

–10A903

Pneimatiskie ieroči ar enerģiju, lielāku par 12 džouliem.

–10A906

Nakts redzamības tēmēšanas ierīces un to komponentes.

–10A907

Kājnieku mīnas.

–10D901

Operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas programmatūras, kas speciāli radītas informācijas iegūšanai no datoriem, datoru tīkliem vai citām informācijas sistēmām vai šīs informācijas iznīcināšanai vai izmainīšanai slēptā veidā.

–10E902

Militāra rakstura pakalpojumi un tehniskā palīdzība, kas saistīta ar militārajām iekārtām.

(2007. gada 25. septembra noteikumi Nr. 645 “Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu”, 2007. gada 21. jūnija Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta 1. punkts.)

8.8. Luksemburga

Pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam var būt vajadzīga atļauja vai to var aizliegt.

Eksportētājs, kurš zina vai kuram ir aizdomas, ka šāds eksports vai šie ražojumi ietekmē vai varētu ietekmēt valsts vai ārvalstu drošību Luksemburgas Lielhercogistē vai cilvēktiesību aizsardzību, informē par ārējo tirdzniecību un ārlietām atbildīgos ministrus, kas informē eksportētāju vai tā pilnvaroto pārstāvi par to, vai ir jāpieprasa atļauja.

(2018. gada 27. jūnija likums, 45. panta 2. punkts.)

8.9. Nīderlande

Pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, tostarp terorisma aktu novēršanas nolūkā, regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam var būt vajadzīga atļauja vai to var aizliegt; to nosaka ārlietu ministrs.

(Dekrēta par stratēģiskas nozīmes precēm (Besluit strategische goederen) 4. pants.)

Ir pieņemti valsts kontroles pasākumi attiecībā uz iekšējām represijām paredzētu preču eksportu uz Sīriju un šādu preču starpniecību, kā arī attiecībā uz iekšējām represijām paredzētu preču eksportu uz Ēģipti un Ukrainu.

(Dekrēts par divējāda lietojuma precēm (Regeling goederen voor tweeërlei gebruik).)

Prasības saņemt atļauju ir noteiktas 37 ķīmisku vielu eksportam uz Irāku neatkarīgi no konkrētā saņēmēja vai galalietotāja.

(Dekrēts par divējāda lietojuma precēm — Irāka (Regeling goederen voor tweeërlei gebruik Irak).)

8.10. Austrija

Pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam vai tranzītam var būt vajadzīga atļauja vai to var aizliegt.

(2011. gada Ārējās tirdzniecības likuma (Außenwirtschaftsgesetz 2011, BGBl. I Nr. 26/2011) 20. pants.)

8.11. Rumānija

Tādu divējāda lietojuma preču eksportam, kuras nav uzskaitītas regulas I pielikumā, bet uz kurām attiecas eksporta kontroles režīms saskaņā ar 9. panta noteikumiem, ir vajadzīga individuālā eksporta atļauja.

(Izvilkums no 10. panta 1. punkts GO 43/2022) par kontroles režīmu darbībām ar divējāda lietojuma precēm.)

8.12. Spānija

Tādu divējāda lietojuma preču eksportam, kuras nav uzskaitītas regulas I pielikumā un uzskaitītas Karaļa 2014. gada 1. augusta Dekrēta Nr. 679/2014 III.4. un III.5. pielikumā, ir vajadzīga atļauja.

(2. panta 3. punkta a) apakšpunkts Karaļa 2014. gada 1. augusta Dekrētā Nr. 679/2014 par aizsardzības materiālu, citu materiālu, divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju ārējās tirdzniecības kontroli.)

—

1C901. Amonija nitrāts (CAS 6484–52–2) sprādzienbīstamā pakāpē ar slāpekļa koncentrāciju 31,5 % vai vairāk.

1. piezīme: 1C901. pozīcija attiecas uz amonija nitrātu, tehnisko amonija nitrātu, granulēto amonija nitrātu, poraino amonija nitrātu un amonija nitrātu jebkurā citā veidā, kurā to var izmantot kā oksidējošu cietu vielu.

2. piezīme: 1C901. pozīcija attiecas uz sprādzienbīstamiem amonija nitrāta maisījumiem ar degvieleļļām, emulsijām, hidrogeliem un ūdensizturīgām sprāgstvielām.

3. piezīme: 1C901. pozīcija neattiecas uz amonija nitrātu augsta blīvuma un zemas porainības mēslošanas līdzekļos.

4. piezīme: 1C901. pozīcija neattiecas uz amonija nitrātu (UN 1942 un UN 2426), kas paredzēts sprāgstvielu ražošanai, kā arī uz emulsiju, suspensiju un gelu matricām uz amonija nitrāta bāzes (UN 3375), ko izmanto sprāgstvielu ražošanai un ko reglamentē Sprāgstvielu regulas Papildu tehniskā instrukcija Nr. 30, kura apstiprināta ar Karaļa 24. februāra Dekrētu Nr. 130/2017.

—

5A901. Radiofrekvenču sistēmas un iekārtas, kas nav minētas 5.A.1.f un 5.A.1.h. pozīcijā, sastāvdaļas un piederumi, kas speciāli konstruēti vai pārveidoti, lai veiktu kādu no šīm funkcijām:

1.	pārņemtu bezpilota lidmašīnu kontroli un vadību;

2.	apzināti un selektīvi traucētu, novērstu, kavētu, pasliktinātu vai maldinātu bezpilota lidmašīnu kontroles un vadības radiofrekvenču signālus;

3.	izmantotu bezpilota lidmašīnu izmantotā radiofrekvences protokola īpašos raksturlielumus, lai traucētu to ekspluatāciju.

NB! Attiecībā uz GNSS traucējumu sistēmām sk. arī Militāro preču kontroles sarakstu 11.b kategoriju.

—

5A902. Publisko informācijas un komunikācijas tīklu novērošanas sistēmas, iekārtas un komponenti, kas nav minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/821 (2021. gada 20. maijs) I pielikuma 5A001. pozīcijā un paredzēti jebkurai no šādām funkcijām:

likumīgas pārtveršanas lietotņu uzraudzība (saskaņā ar likumīgas pārtveršanas un telesakaru drošības prasībām ETSI ES 201 158 tīkla funkcijām, pārtveres saskarei telesakaru datplūsmas likumīgai pārtveršanai ETSI ES 201 671 vai līdzvērtīgiem standartiem un specifikācijām) un tām īpaši izstrādātas sastāvdaļas;

2.	datu par telefona sarunām saglabāšana (saskaņā ar prasībām par likumīgu datu pārtveršanu, ko veic tiesībaizsardzības iestādes, lai apstrādātu ETSI TS 102 656 datus, vai līdzvērtīgiem standartiem un specifikācijām) un tiem īpaši izstrādātas sastāvdaļas.

Tehniska piezīme: dati par telefona sarunām ietver saziņas signāla informāciju, izcelsmi un galamērķi (piemēram, tālruņa numurus, IP vai MAC adreses u. tml.), datumu un laiku, kā arī ģeogrāfisko izcelsmi.

Piezīme: 5A902. pozīcija neattiecas uz sistēmām, iekārtām vai komponentiem, kas speciāli veidoti izmantošanai kādai no šādām vajadzībām:

a)	rēķinu izrakstīšana;

b)	datu vākšanas funkcijas tīkla elementos;

c)	tīkla pakalpojumu kvalitāte; vai

d)	lietotāju apmierinātība.

—

5D902. Programmatūra, kas nav minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/821 (2021. gada 20. maijs) I pielikuma 5D001. pozīcijā un ir speciāli izstrādāta vai pārveidota 5A902. pozīcijā minēto uzraudzības sistēmu, iekārtu un komponentu izstrādei, ražošanai, lietošanai, funkcionālajai konfigurācijai un veiktspējas kontrolei.

8.13. Lietuva

(Lietuvas Republikas 2022. gada 22. decembra Likums Nr. XIV-1738 Par stratēģiskas nozīmes preču kontroli.)

8.14. Slovēnija

(4. panta 3. punkts Divējāda lietojuma preču eksporta kontroles aktā (Zakon o nadzoru izvoza blaga z dvojno rabo (Uradni list RS, št. 37/04, 8/10 in 29/23.)

9. INFORMĀCIJA, KO DALĪBVALSTIS SNIEGUŠAS ATBILSTĪGI REGULAS 11. PANTA 5. PUNKTAM (PĀRVADĀJUMI KOPIENAS IEKŠIENĒ)

Regulas 11. panta 5. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm, kas izvirza prasību saņemt atļauju tādu preču pārvadāšanai no savas teritorijas uz citu dalībvalsti, kuras nav uzskaitītas regulas IV pielikumā (IV pielikumā uzskaitītas preces, uz kurām neattiecas brīvas preču aprites sniegtās priekšrocības vienotajā tirgū), par to jāinformē Komisija, un tai savukārt jāpublicē šī informācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas paziņoti Komisijai. Aiz minētās tabulas ir sniegta detalizēta informācija par pasākumiem.

Dalībvalsts	Vai ir veikti konkrēti pasākumi, lai attiecinātu pārvadājumu kontroli ES iekšienē saistībā ar 11. panta 2. punktu?
BEĻĢIJA	NĒ
BULGĀRIJA	JĀ
ČEHIJAS REPUBLIKA	JĀ
DĀNIJA	NĒ
VĀCIJA	JĀ
IGAUNIJA	JĀ
ĪRIJA	NĒ
GRIEĶIJA	JĀ
SPĀNIJA	NĒ
FRANCIJA	NĒ
HORVĀTIJA	NĒ
ITĀLIJA	NĒ
KIPRA	NĒ
LATVIJA	NĒ
LIETUVA	NĒ
LUKSEMBURGA	JĀ
UNGĀRIJA	JĀ
MALTA	NĒ
NĪDERLANDE	JĀ
AUSTRIJA	NĒ
POLIJA	NĒ
PORTUGĀLE	NĒ
RUMĀNIJA	NĒ
SLOVĒNIJA	NĒ
SLOVĀKIJA	JĀ
SOMIJA	NĒ
ZVIEDRIJA	JĀ

9.1. Bulgārija

Bulgārija ir attiecinājusi kontroli uz pārvadājumiem ES iekšienē, kā noteikts regulas 11. panta 2. punktā, un ieviesusi prasību sniegt kompetentajām iestādēm papildu informāciju par konkrētiem pārvadājumiem ES iekšienē, kā noteikts regulas 11. panta 8. punktā.

(Ar aizsardzību saistītu ražojumu un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroles likuma 51. panta 8. un 9. punkts, Valsts oficiālais vēstnesis Nr. 26/29.3.2011, stājies spēkā 2012. gada 30. jūnijā.)

9.2. Čehijas Republika

Ar Likumu Nr. 594/2004 Coll. uz pārvadājumiem no Čehijas Republikas ES iekšienē tiek attiecināta kontrole, kā noteikts regulas 11. panta 2. punktā.

9.3. Vācija

Ar Ārējās tirdzniecības un maksājumu noteikumu (Aussenwirtschaftsverordnung — AWV) 11. pantu uz pārvadājumiem no Vācijas ES iekšienē tiek attiecināta kontrole, kā noteikts regulas 11. panta 2. punktā.

9.4. Igaunija

Ar Stratēģiskas nozīmes preču likuma 3. panta 6. punktu uz pārvadājumiem ES iekšienē tiek attiecināta kontrole, kā noteikts regulas 11. panta 2. punktā.

9.5. Grieķija

Ar ministra 2009. gada 28. septembra Lēmuma Nr. 121837/E3/21837 3.4. iedaļu uz pārvadājumiem no Grieķijas ES iekšienē tiek attiecināta kontrole, kā noteikts regulas 11. panta 2. punktā.

9.6. Luksemburga

Prasību saņemt atļauju var izvirzīt tādu divējāda lietojuma preču pārvadājumiem no Luksemburgas Lielhercogistes teritorijas uz citu dalībvalsti, kuras nav uzskaitītas regulas IV pielikumā, tajos gadījumos, kas paredzēti regulas 11. panta 2. punktā.

(2018. gada 27. jūnija Likuma par eksporta kontroli 44. pants.)

9.7. Ungārija

Valdības 2011. gada Dekrēta Nr. 13 par divējāda lietojuma preču ārējās tirdzniecības atļauju 16. pantā ir noteikta prasība saņemt atļauju uzskaitītu divējāda lietojuma preču pārvadājumiem ES iekšienē, ja ir izpildīti regulas 11. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.

9.8. Nīderlande

Prasību saņemt atļauju pārvadājumiem ES iekšienē atsevišķos gadījumos var piemērot attiecībā uz divējāda lietojuma precēm.

(Dekrēta par stratēģiskas nozīmes precēm (Besluit strategische goederen) 4.a panta 2. punkts.)

9.9. Slovākija

Ar Likuma Nr. 39/2011 Coll. 23. panta 2. punktu uz pārvadājumiem no Slovākijas Republikas ES iekšienē tiek attiecināta kontrole, kā noteikts regulas 11. panta 2. punktā.

9.10. Zviedrija

Saskaņā ar regulas 11. panta 2. punktu var noteikt prasību saņemt atļauju pārvadājumiem ES iekšienē attiecībā uz divējāda lietojuma precēm, ja kompetentā iestāde ir informējusi operatoru, ka ir izpildīti 11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi.

Attiecībā uz regulas I pielikumā uzskaitītajām divējāda lietojuma precēm prasību saņemt atļauju pārvadājumiem ES iekšienē var noteikt tikai tad, ja kompetentā iestāde ir informējusi operatoru par to, ka šīs preces pilnībā vai daļēji ir vai var būt paredzētas 4. panta 1. punktā minētajiem mērķiem.

Ja operatoram ir zināms, ka regulas I pielikumā minētās divējāda lietojuma preces, ko tas plāno pārvadāt saskaņā ar 11. panta 2. punktu, ir vai varētu būt paredzētas kādam no regulas 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, tas informē kompetento iestādi, kura var lemt par atļaujas saņemšanas prasības izvirzīšanu.

(Divējāda lietojuma preču un tehniskās palīdzības kontroles rīkojuma (2000:1217) 4.e pants.)

10. INFORMĀCIJA, KO DALĪBVALSTIS SNIEGUŠAS ATBILSTĪGI REGULAS 11. PANTA 8. PUNKTAM (PĀRVADĀJUMI KOPIENAS IEKŠIENĒ)

Regulas 11. panta 8. punktā paredzēts, ka dalībvalstis tādu I pielikuma 2. daļas 5. kategorijā uzskaitītu preču pārvadājumiem no savas teritorijas uz citu dalībvalsti, kuras nav uzskaitītas regulas IV pielikumā, var pieprasīt, lai attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm tiktu sniegta papildu informācija par šīm precēm.

Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas paziņoti Komisijai. Aiz minētās tabulas ir sniegta detalizēta informācija par pasākumiem.

Dalībvalsts	Vai ir veikti konkrēti pasākumi, lai attiecinātu pārvadājumu kontroli ES iekšienē saistībā ar 11. panta 8. punktu?
BEĻĢIJA	NĒ
BULGĀRIJA	JĀ
ČEHIJAS REPUBLIKA	NĒ
DĀNIJA	NĒ
VĀCIJA	NĒ
IGAUNIJA	NĒ
ĪRIJA	NĒ
GRIEĶIJA	NĒ
SPĀNIJA	NĒ
FRANCIJA	NĒ
HORVĀTIJA	NĒ
ITĀLIJA	NĒ
KIPRA	NĒ
LATVIJA	NĒ
LIETUVA	NĒ
LUKSEMBURGA	JĀ
UNGĀRIJA	NĒ
MALTA	NĒ
NĪDERLANDE	NĒ
AUSTRIJA	NĒ
POLIJA	NĒ
PORTUGĀLE	NĒ
RUMĀNIJA	NĒ
SLOVĒNIJA	NĒ
SLOVĀKIJA	NĒ
SOMIJA	NĒ
ZVIEDRIJA	NĒ

10.1. Bulgārija

Tādu I pielikuma 2. daļas 5. kategorijā uzskaitītu divējāda lietojuma preču pārvadājumiem no Bulgārijas Republikas teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju, kuras nav uzskaitītas regulas IV pielikumā, Starpministriju komisija var pieprasīt no personas, kas veic pārvadājumus, papildu informāciju par precēm.

(Ar aizsardzību saistītu ražojumu un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroles likuma 51. panta 9. punkts, Valsts oficiālais vēstnesis Nr. 26/29.3.2011, stājies spēkā 2012. gada 30. jūnijā.)

10.2. Luksemburga

Tādu I pielikuma 2. daļas 5. kategorijā uzskaitītu divējāda lietojuma preču pārvadājumiem no Luksemburgas Lielhercogistes teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju, kuras nav uzskaitītas regulas IV pielikumā, saistībā ar atļaujas pieteikumu tiek iesniegta šāda papildu informācija:

1.	preces komerciālās uzskaites norāde, tās vispārējs apraksts un iezīmes;

2.	sniedzamo kriptoloģijas pakalpojumu izklāsts;

3.	algoritmu ieviešanas izklāsts;

4.	drošības normu vai standartu izklāsts;

5.	attiecīgo datu veida izklāsts atbilstīgi pakalpojumam;

6.	dokuments par preces tehniskajām specifikācijām (12 punkti).

(Lielhercoga 2018. gada 14. decembra noteikumu 10. panta 1. punkta 1. apakšpunkta 2. punkts un 2. apakšpunkta 4. punkts, kā arī 15. pielikums.)

11. INFORMĀCIJA, KO DALĪBVALSTIS SNIEGUŠAS ATBILSTĪGI REGULAS 12. PANTA 6. PUNKTA B) APAKŠPUNKTAM (VALSTS VISPĀRĒJĀS EKSPORTA ATĻAUJAS)

Regulas 12. panta 6. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka Komisija publicē pasākumus, kurus dalībvalstis veic attiecībā uz visām izdotajām vai grozītajām valsts vispārējām eksporta atļaujām.

Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas paziņoti Komisijai. Aiz minētās tabulas ir sniegta detalizēta informācija par pasākumiem.

Dalībvalsts	Vai jūsu dalībvalsts ir izdevusi vai grozījusi kādu valsts vispārējo eksporta atļauju saistībā ar 12. panta 6. punktu?
BEĻĢIJA	NĒ
BULGĀRIJA	NĒ
ČEHIJAS REPUBLIKA	NĒ
DĀNIJA	NĒ
VĀCIJA	JĀ
IGAUNIJA	NĒ
ĪRIJA	NĒ
GRIEĶIJA	JĀ
SPĀNIJA	NĒ
FRANCIJA	JĀ
HORVĀTIJA	JĀ (bet NETIEK lietota)
ITĀLIJA	JĀ
KIPRA	NĒ
LATVIJA	NĒ
LIETUVA	NĒ
LUKSEMBURGA	NĒ
UNGĀRIJA	NĒ
MALTA	NĒ
NĪDERLANDE	JĀ
AUSTRIJA	JĀ
POLIJA	NĒ
PORTUGĀLE	NĒ
RUMĀNIJA	NĒ
SLOVĒNIJA	NĒ
SLOVĀKIJA	NĒ
SOMIJA	JĀ (bet NETIEK lietota)
ZVIEDRIJA	NĒ

11.1. Vācija

Vācijā ir spēkā septiņas valsts vispārējās eksporta atļaujas:

1.	Vispārējā atļauja Nr. 12 konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam, kas nesasniedz konkrētu robežvērtību
2.	Vispārējā atļauja Nr. 13 konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam konkrētos apstākļos
3.	Vispārējā atļauja Nr. 14 vārstiem un sūkņiem
4.	Vispārējā atļauja Nr. 15 konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit)
5.	Vispārējā atļauja Nr. 16 telesakaru un datu drošības preču eksportam
6.	Vispārējā atļauja Nr. 17 frekvences pārveidotāju eksportam
7.	Vispārējā atļauja Nr. 32 konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam uz Ukrainu (izņemot teritorijas, kuras nekontrolē Ukrainas valdība) i) Ukrainas valdības valsts aģentūrām, iestādēm un organizācijām, ii) konkrētām humānās palīdzības aģentūrām, iii) konkrētiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, humānās palīdzības darbiniekiem, attīstības darbiniekiem un šo personu norīkotajam personālam tikai savām vajadzībām

11.2. Grieķija

Valsts vispārējā eksporta atļauja attiecas uz konkrētu divējāda lietojuma preču eksportu uz šādiem galamērķiem: Argentīna, Korejas Republika, Krievijas Federācija, Ukraina, Turcija un Dienvidāfrika.

(Ministra Lēmums Nr. 125263/e3/25263/6-2-2007.)

11.3. Francija

Francijā ir spēkā astoņas valsts vispārējās eksporta atļaujas:

1.	Valsts vispārējā eksporta atļauja rūpniecības preču eksportam, kā noteikts 2002. gada 18. jūlija Dekrētā par rūpniecības preču eksportu, uz kuru attiecas stratēģiskā kontrole Eiropas Kopienā [publicēts 2002. gada 30. jūlijaFrancijas Republikas oficiālajā vēstnesī Nr. 176 (11. dokuments) un grozīts ar 2004. gada 21. jūnija Dekrētu par Eiropas Savienības paplašināšanu, kas publicēts 2004. gada 31. jūlijaFrancijas Republikas oficiālajā vēstnesī (5. dokuments)]
2.	Valsts vispārējā eksporta atļauja ķīmiskiem produktiem, kā noteikts 2002. gada 18. jūlija Dekrētā par divējāda lietojuma ķīmisku produktu eksportu [publicēts 2002. gada 30. jūlijaFrancijas Republikas oficiālajā vēstnesī Nr. 176 (12. dokuments) un grozīts ar 2004. gada 21. jūnija Dekrētu par Eiropas Savienības paplašināšanu, kas publicēts 2004. gada 31. jūlijaFrancijas Republikas oficiālajā vēstnesī (6. dokuments)]
3.	Valsts vispārējā eksporta atļauja grafītam, kā noteikts 2002. gada 18. jūlija Dekrētā par izmantošanai kodoliekārtās paredzēta grafīta eksportu [publicēts 2002. gada 30. jūlijaFrancijas Republikas oficiālajā vēstnesī Nr. 176 (13. dokuments) un grozīts ar 2004. gada 21. jūnija Dekrētu par Eiropas Savienības paplašināšanu, kas publicēts 2004. gada 31. jūlijaFrancijas Republikas oficiālajā vēstnesī (7. dokuments)]
4.	Valsts vispārējā eksporta atļauja bioloģiskiem produktiem, kā noteikts 2007. gada 14. maija Dekrētā, kas grozīts ar 2010. gada 18. marta Dekrētu par konkrētu ģenētisku elementu un ģenētiski pārveidotu organismu eksportu [publicēts 2010. gada 20. martaFrancijas Republikas oficiālajā vēstnesī]
5.	Valsts vispārējā eksporta atļauja konkrētām divējāda lietojuma precēm, kas paredzētas Francijas bruņotajiem spēkiem trešās valstīs (ministra 2014. gada 31. jūlija Rīkojums, publicēts 2014. gada 8. augusta Francijas oficiālajā vēstnesī)
6.	Valsts vispārējā atļauja tādu konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam vai pārvadājumiem ES, kas paredzētas izstādēm vai gadatirgiem (ministra 2014. gada 31. jūlija Rīkojums, publicēts 2014. gada 8. augusta Francijas oficiālajā vēstnesī)
7.	Valsts vispārējā eksporta atļauja tādu divējāda lietojuma preču eksportam, kas paredzētas civilās aviācijas gaisa kuģu remontam, dēvēta arī par valsts vispārējo atļauju “aeronautikas aprīkojumam” (ministra 2019. gada 14. janvāra Rīkojums, publicēts 2019. gada 18. janvāraFrancijas Republikas oficiālajā vēstnesī (19. dokuments))
8.	Valsts vispārējā eksporta atļauja zemas vērtības divējāda lietojuma preču eksportam (Ministru 2021. gada 25. jūnija rīkojums, publicēts Francijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī 2021. gada 25. jūlijā, 11. teksts).

Attiecīgajos dekrētos tiek noteiktas atļaujās ietvertās konkrētās preces.

11.4. Horvātija

Ārlietu un Eiropas lietu ministrija var izsniegt valsts vispārējo eksporta atļauju divējāda lietojuma preču eksportam saskaņā ar regulas 12. panta 6. punktu (Likums par divējāda lietojuma preču kontroli (OG 80/11 i 68/2013)).

11.5. Itālija

Valsts vispārējā eksporta atļauja attiecas uz konkrētu divējāda lietojuma preču eksportu uz šādiem galamērķiem: Antarktika (Itālijas bāzes), Argentīna, Korejas Republika, Turcija.

(2003. gada 4. augusta dekrēts, kas publicēts 2003. gada 1. septembra Valsts oficiālajā vēstnesī Nr. 202.)

11.6. Nīderlande

Nīderlandē ir spēkā divas valsts vispārējās eksporta atļaujas:

Valsts vispārējā eksporta atļauja attiecas uz konkrētu divējāda lietojuma preču eksportu uz visiem galamērķiem, izņemot:

—	Austrāliju, Kanādu, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, ASV, Šveici (kas jau ietvertas regulas II pielikuma 3. daļā),

—	Afganistānu, Birmu/Mjanmu, Irāku, Irānu, Lībiju, Libānu, Ziemeļkoreju, Pakistānu, Sudānu, Somāliju un Sīriju.

(Valsts vispārējā atļauja NL002 (Nationale Algemene Uitvoervergunning NL002))

Valsts vispārējā eksporta atļauja informācijas drošības preču eksportam uz visiem galamērķiem, izņemot:

—	valstis, kurām saskaņā ar regulas 2. panta 19. punktu uzlikts ieroču embargo,

—

Afganistānu, Armēniju, Azerbaidžānu, Bahreinu, Bangladešu, Burundi, Ķīnu (ieskaitot Taivānu, Honkongu un Makao), Kubu, Džibutiju, Ēģipti, Ekvatoriālo Gvineju, Etiopiju, Gambiju, Gvineju (Konakri), Gvineju Bisavu, Indiju, Jemenu, Kazahstānu, Kuveitu, Laosu, Ukrainu, Uzbekistānu, Omānu, Pakistānu, Kataru, Ruandu, Saūda Arābiju, Svazilendu, Sīriju, Tadžikistānu, Taizemi, Turciju, Turkmenistānu, Apvienotos Arābu Emirātus, Vjetnamu.

(Valsts vispārējā atļauja NL010, Nationale Uitvoervergunningen NL 010 (items voor informatiebeveiliging))

11.7. Austrija

Austrijā ir spēkā četras valsts vispārējās eksporta atļaujas:

1.	AT001 attiecas uz konkrētām divējāda lietojuma precēm, ja tās bez izmaiņām tiek reeksportētas uz izcelsmes valsti trīs mēnešu laikā pēc to importa Eiropas Savienībā vai ja preces tādā pašā daudzumā un kvalitātē tiek eksportētas uz izcelsmes valsti trīs mēnešu laikā pēc to importa Eiropas Savienībā, vai ja tehnoloģija tiek reeksportēta ar nebūtiskiem papildinājumiem trīs mēnešu laikā pēc tās importa Eiropas Savienībā
2.	AT002 attiecas uz konkrētu divējāda lietojuma preču eksportu, kas nesasniedz konkrētu robežvērtību
3.	AT003 attiecas uz 2B350.g un 2B350.i pozīcijā minētajiem vārstiem un sūkņiem eksportam uz konkrētiem galamērķiem
4.	AT004 attiecas uz 3A225. pozīcijā minētajiem frekvences pārveidotājiem, kā arī uz saistīto programmatūru un tehnoloģijām

Sīkāka informācija par šīm atļaujām ir sniegta 2011. gada 28. oktobra Pirmās ārējās tirdzniecības regulas 3.–3.c pantā, BGBl. II Nr. 343/2011, kas grozīta ar 2015. gada 17. decembra regulu, BGBl. II Nr. 430/2015. To izmantošanas nosacījumi (reģistrācijas un ziņošanas prasības) ir izklāstīti tās pašas regulas 16. pantā.

11.8. Somija

Ārlietu ministrija var izsniegt valsts vispārējo eksporta atļauju divējāda lietojuma preču eksportam saskaņā ar regulas 12. panta 6. punktu, ievērojot Divējāda lietojuma preču likuma Nr. 562/1996 (ar grozījumiem) 3. iedaļas 1. punktu.

12. INFORMĀCIJA, KO DALĪBVALSTIS SNIEGUŠAS ATBILSTĪGI REGULAS 22. PANTAM (ĪPAŠI PILNVAROTAS MUITAS IESTĀDES)

Regulas 22. pantā noteikts, ka dalībvalstis informē Komisiju, ja tās izmanto iespēju muitas formalitātes divējāda lietojuma preču eksportam kārtot tikai šim nolūkam pilnvarotās muitas iestādēs.

Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas paziņoti Komisijai. Aiz minētās tabulas ir sniegta detalizēta informācija par pasākumiem.

Dalībvalsts	Vai ir noteiktas konkrētas muitas iestādes saistībā ar 22. panta 1. punktu, kurās var kārtot muitas formalitātes divējāda lietojuma preču eksportam?
BEĻĢIJA	NĒ
BULGĀRIJA	JĀ
ČEHIJAS REPUBLIKA	NĒ
DĀNIJA	NĒ
VĀCIJA	NĒ
IGAUNIJA	JĀ
ĪRIJA	NĒ
GRIEĶIJA	NĒ
SPĀNIJA	NĒ
FRANCIJA	NĒ
HORVĀTIJA	NĒ
ITĀLIJA	NĒ
KIPRA	NĒ
LATVIJA	NĒ
LIETUVA	JĀ
LUKSEMBURGA	NĒ
UNGĀRIJA	NĒ
MALTA	NĒ
NĪDERLANDE	NĒ
AUSTRIJA	NĒ
POLIJA	JĀ
PORTUGĀLE	NĒ
RUMĀNIJA	JĀ
SLOVĒNIJA	NĒ
SLOVĀKIJA	NĒ
SOMIJA	NĒ
ZVIEDRIJA	NĒ

12.1. Bulgārija

Muitas aģentūras ģenerāldirektors ir apstiprinājis teritoriālās Bulgārijas Republikas muitas iestādes stratēģiskas nozīmes precēm saskaņā ar Finanšu ministrijas 2016. gada 14. janvāra Rīkojumu Nr. 55/32-11385 (Valsts oficiālais vēstnesis Nr. 9/2016). To Bulgārijas muitas iestāžu saraksts, caur kurām divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas var tikt izvestas no ES muitas teritorijas vai ievestas tajā, ir atrodams šādā tīmekļa vietnē: http://www.mi.government.bg/en/themes/evropeisko-i-nacionalno-zakonodatelstvo-v-oblastta-na-eksportniya-kontrol-i-nerazprostranenieto-na-or-225-338.html.

12.2. Igaunija

To Igaunijas muitas iestāžu saraksts, caur kurām divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas var tikt izvestas no ES muitas teritorijas vai ievestas tajā, ir atrodams šādā tīmekļa vietnē: http://www.emta.ee/index.php?id=24795.

12.3. Lietuva

To Lietuvas muitas iestāžu saraksts, caur kurām divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas var tikt izvestas no ES muitas teritorijas vai ievestas tajā, ir atrodams šādā tīmekļa vietnē: https://www.lrmuitine.lt/web/guest/verslui/apribojimai/bendra#en.

12.4. Polija

To Polijas muitas iestāžu saraksts, caur kurām divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas var tikt izvestas no ES muitas teritorijas vai ievestas tajā, ir atrodams šādā tīmekļa vietnē: http://isap.sejm.gov.pl/DetailsServlet?id=WDU20150000136&min=1.

12.5. Rumānija

To Rumānijas muitas iestāžu saraksts, caur kurām divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas var tikt izvestas no ES muitas teritorijas vai ievestas tajā, ir atrodams šādā tīmekļa vietnē: https://www.customs.ro/agenti-economici/instruirea-operatorilor-economici/vamuirea-marfurilor/produse-strategice.

13. INFORMĀCIJA, KO DALĪBVALSTIS SNIEGUŠAS ATBILSTĪGI REGULAS 23. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTAM (VALSTU IESTĀDES, KURAS IR PILNVAROTAS: PIEŠĶIRT ATĻAUJAS DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU EKSPORTAM, PIEŠĶIRT ATĻAUJAS STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMU UN TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS SNIEGŠANAI SASKAŅĀ AR ŠO REGULU, AIZLIEGT ĀRPUSSAVIENĪBAS DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU TRANZĪTU SASKAŅĀ AR ŠO REGULU)

Saskaņā ar regulas 23. panta 1. punkta a) apakšpunktu Komisijai jāpublicē tādu iestāžu saraksts, kas ir pilnvarotas:

—	piešķirt atļaujas divējāda lietojuma preču eksportam,

—	piešķirt atļaujas starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanai saskaņā ar šo regulu,

—	aizliegt ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu saskaņā ar šo regulu.

13.1. Beļģija

Briseles reģionam (vietas ar pasta indeksiem no 1000 līdz 1299)

Service Public Régional de Bruxelles Brussels International

Cellule licences — Cel vergunningen

Cataldo ALU

City-Center

Boulevard du Jardin Botanique 20

1035 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Tālr. +32 28003727

Fakss +32 28003824

E-pasts: calu@sprb.brussels

Internets: http://international.brussels/qui-sommes-nous/#permits-unit

Valonijas reģionam (vietas ar pasta indeksiem no 1300 līdz 1499 un no 4000 līdz 7999)

Service public de Wallonie

Direction Générale de l’Economie, de l’Emploi et de la Recherche

Direction des Licences d'Armes

Michel Moreels

Chaussée de Louvain 14

5000 Namur

BELGIQUE

Tālr. +32 81649751

Fakss +32 81649759/60

E-pasts: licences.dgo6@spw.wallonie.be

Internets: http://economie.wallonie.be/Licences_armes/Accueil.html

Flandrijas reģionam (vietas ar pasta indeksiem no 1500 līdz 3999 un no 8000 līdz 9999)

Flemish Department of Foreign Affairs

Strategic Goods Control Unit

Michael Peeters

Havenlaan 88, bus 80

1000 Brussel

BELGIË

Tālr. +32 499589934

E-pasts: csg@buza.vlaanderen

Internets: www.fdfa.be/csg

13.2. Bulgārija

Interministerial Commission for Export Control and Non-Proliferation of Weapons of Mass Destruction with the Minister of Economy

1000 Sofija

8 Slavyanska Str.

BULGĀRIJA

Tālr. +359 29407771, +359 29407786

Fakss +359 29880727

E-pasts: ivan.penchev@mi.government.bg un n.grahovska@mi.government.bg

Internets: www.exportcontrol.bg; http://www.mi.government.bg

13.3. Čehijas Republika

Ministry of Industry and Trade Licensing Office

Na Františku 32

110 15 Prāga 1

ČEHIJAS REPUBLIKA

Tālr. +420 224907638

Fakss +420 224214558 vai +420 224221811

E-pasts: leitgeb@mpo.cz vai dual@mpo.cz

Internets: www.mpo.cz

13.4. Dānija

Exportcontrols

Danish Business Authority

Langelinie Allé 17

2100 Kopenhāgena

DĀNIJA

Tālr. +45 35291000

Fakss +45 35466632

E-pasts: eksportkontrol@erst.dk

Tīmekļa vietne: angļu valodā: www.exportcontrols.dk; dāņu valodā: www.eksportkontrol.dk

13.5. Vācija

Federal Office for Economic Affairs and Export Control (Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle)

Frankfurter Strasse 29-35

65760 Eschborn

VĀCIJA

Tālr. +49 6196908-0

Fakss +49 6196908-1800

E-pasts: ausfuhrkontrolle@bafa.bund.de

Internets: http://www.bafa.de/Ausfuhr

13.6. Igaunija

Strategic Goods Commission, Ministry of Foreign Affairs

Islandi väljak 1

15049 Tallina

IGAUNIJA

Tālr. +372 6377192

Fakss +372 6377199

E-pasts: stratkom@vm.ee

Tīmekļa vietne: angļu valodā: http://www.vm.ee/?q=en/taxonomy/term/58;

igauņu valodā: http://www.vm.ee/?q=taxonomy/term/50

13.7. Īrija

Trade Regulation and Investment Screening Unit

Department of Enterprise, Trade and Employment

Earlsfort Centre

Lower Hatch Street

Dublin 2

ĪRIJA

Kontaktpersonas: Yvonne Cassidy

Tālr. +353 16312328,

E-pasts: exportcontrol@enterprise.gov.ie yvonne.cassidy@enterprise.gov.ie

Internets: https://enterprise.gov.ie/en/what-we-do/trade-investment/export-licences/

13.8. Grieķija

Ministry of Foreign Affairs

General Secretariat of International Economic Relations and Openness

B6 Directorate for Multilateral Economic Relations and Trade Policy

Zalokosta str. 10

106 71 Atēnas

GRIEĶIJA

Tālr. +30 2103682785, -2786, -2758

E-pasts: db6@mfa.gr; eleni.karaiskou@mfa.gr; skourti.hara@mfa.gr; skourti.katerina@mfa.gr

13.9. Spānija

Pilnvaras piešķirt atļaujas un lemt par ārpuskopienas divējāda lietojuma preču tranzīta aizliegšanu ir šādām iestādēm: Ārējās tirdzniecības ģenerālsekretariātam (Secretaría General de Comercio Exterior), Muitas departamentam (Agencia Tributaria — Aduanas) un Ārlietu ministrijai (Ministerio de Asuntos Exteriores, Unión Europea y Cooperación).

Kontaktpersona licencēšanas iestādē: Ramón Muro Martínez. Subdirector General.

Ministerio de Industria, Comercio y Turismo

Paseo de la Castellana, 162, 7a

28046 Madride

SPĀNIJA

Tālr. +34 913492587

Fakss +34 913492470

E-pasts: rmuro@mincotur.es; sgdefensa.sscc@comercio.mineco.es

Internets: http://www.comercio.gob.es/es-ES/comercio-exterior/informacion-sectorial/material-de-defensa-y-de-doble-uso/Paginas/conceptos.aspx

13.10. Francija

Ministère de l'Économie et des Finances

Direction Générale des Enterprises

Service des biens à double usage (SBDU)

67, rue Barbès — BP 80001

94201 Ivry-sur-Seine Cedex

FRANCIJA

Tālr. +33 179843419

E-pasts: doublusage@finances.gouv.fr

Internets: https://www.entreprises.gouv.fr/biens-double-usage

13.11. Horvātija

Ministry of Foreign and European Affairs

Directorate for Economic Affairs and Development Coordination

Export Control Division

Trg N. Š. Zrinskog 7-8

10000 Zagreba

HORVĀTIJA

Kontaktpersona: Vesna Focht, Silvija Šplajt

Tālr. +385 14598123, 122

Fakss +385 14597788

E-pasts: kontrola.izvoza@mvep.hr

Internets: http://gd.mvep.hr/hr/kontrola-izvoza/

13.12. Itālija

Ministry of Foreign Affairs and International Cooperation

National Authority – UAMA (Unit for the Authorizations of Armament Materials) 1 Piazzale della Farnesina

00135 Roma

ITĀLIJA

Tālr. +39 0636912853

E-pasts: uama.dualuse@esteri.it; uama.dualuse@cert.esteri.it; giovanni.brignone@esteri.it

Internets: https://www.esteri.it/mae/it/ministero/struttura/uama/legislazione.html

13.13. Kipra

Ministry of Energy, Commerce and Industry

6, Andrea Araouzou

1421 Nikosija

KIPRA

Tālr. +357 22867100, 22867197

Fakss +357 22375120, 22375443

E-pasts: pevgeniou@meci.gov.cy

Internets: http://www.meci.gov.cy/MECI/trade/ts.nsf

13.14. Latvija

Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja

Komitejas priekšsēdētājs: Andris Pelšs

Izpildsekretārs: Nauris Rumpe

Ārlietu ministrija

K. Valdemāra iela 3

Rīga, LV-1395

LATVIJA

Tālr. +371 67016426

E-pasts: nauris.rumpe@mfa.gov.lv

Internets: https://www.mfa.gov.lv/tautiesiem-arzemes/aktualitates-tautiesiem/20440-strategiskas-nozimes-precu-kontrole?lang=lv-LV

13.15. Lietuva

Iestāde, kura ir pilnvarota piešķirt atļaujas divējāda lietojuma preču eksportam, un iestādes, kuras ir pilnvarotas piešķirt atļaujas starpniecības pakalpojumu sniegšanai, tehniskajai palīdzībai un tranzītam:

Ministry of Economy and Innovation of the Republic of Lithuania

Gedimino ave. 38

LT-01104 Viļņa

LIETUVA

Kontaktinformācija:

Export Policy Division

Economic Development Department

Tālr. +370 65906035, +370 65915769

E-pasts: vienaslangelis@eimin.lt

Internets: http://eimin.lrv.lt/lt/veiklos-sritys/eksportas/strateginiu-prekiu-kontrole

Iestāde, kura ir pilnvarota aizliegt ārpuskopienas divējāda lietojuma preču tranzītu:

Customs Department under the Ministry of Finance of the Republic of Lithuania

A. Jaksto str. 1/25

LT-01105 Viļņa

LIETUVA

Kontaktinformācija:

Customs Criminal Service

Tālr. +370 52616960

E-pasts: budetmd@lrmuitine.lt

13.16. Luksemburga

Par ārējo tirdzniecību atbildīgais ministrs

Par ārlietām atbildīgais ministrs

Pasta adrese:

Ministère de l’Economie

Office du contrôle des exportations, importations et du transit (OCEIT)

19-21 Boulevard Royal

L-2449 Luksemburga

LUKSEMBURGA

Tālr. +352 226162

E-pasts: oceit@eco.etat.lu

13.17. Ungārija

Government Office of the Capital City Budapest

Department of Trade, Defence Industry, Export Control and Precious Metal Assay

Export Control Unit

Németvölgyi út 37-39

1124 Budapešta

UNGĀRIJA

Tālr. +36 14585577

Fakss +36 14585869

E-pasts: exportcontrol@bfkh.gov.hu

Internets: http://mkeh.gov.hu/haditechnika/kettos_felhasznalasu

13.18. Malta

Commerce Department

Brian Montebello

Trade Services

MALTA

Tālr. +356 25690214

Fakss +356 21240516

E-pasts: brian.montebello@gov.mt

Internets: https://commerce.gov.mt/en/Trade_Services/Imports%20and%20Exports/Pages/DUAL%20USE/DUAL-USE-TRADE-CONTROLS.aspx

13.19. Nīderlande

Ministry for Foreign Affairs

Directorate-General for International Relations

Department for Trade Policy and Economic Governance

PO Box 20061

2500 EB Hāga

NĪDERLANDE

Tālr. +31 703485954

Dutch Customs/Central Office for Import and Export

PO Box 30003

9700 RD Groningena

NĪDERLANDE

Tālr. +31 881512400

Fakss +31 881513182

E-pasts: DRN-CDIU.groningen@belastingdienst.nl

Internets: www.rijksoverheid.nl/exportcontrole

13.20. Austrija

Federal Ministry of Digital and Economic Affairs

Division for Foreign Trade Administration

Stubenring 1, 1010 Vīne

AUSTRIJA

Tālr. +43 1 71100802335

Fakss +43 1 71100808366

E-pasts: POST.III2_19@bmdw.gv.at

Internets: http://www.bmdw.gv.at/pawa

13.21. Polija

Ministry of Entrepreneurship and Technology

Department for Trade in Strategic Goods and Technical Safety

Pl. Trzech Krzyzy 3/5

00-507 Varšava

POLIJA

Tālr. +48 222629665

Fakss +48 222629140

E-pasts: SekretariatDOT@mpit.gov.pl

Internets: https://www.gov.pl/web/przedsiebiorczosc-technologia/zezwolenia-na-obrot-produktami-podwojnego-zastosowania

13.22. Portugāle

Autoridade Tributária e Aduaneira

Customs and Taxes Authority

Rua da Alfândega, 5

1049-006 Lisabona

PORTUGĀLE

Direktore: Luísa Nobre; par licencēm atbildīgā amatpersona: Maria Oliveira

Tālr. +351 218813843

Fakss +351 218813986

E-pasts: dsl@at.gov..pt

Internets: http://www.dgaiec.min-financas.pt/pt/licenciamento/bens_tecnologias_duplo_uso/bens_tecnologias_duplo_uso.htm

13.23. Rumānija

Ministry of Foreign Affairs

Department for Export Controls — ANCEX

Str. Polonă nr. 8, sector 1

010501, Bukareste

RUMĀNIJA

Tālr. +40 374306905, +40 374306935, +40 374306950

E-pasts: dancex@mae.ro Tīmekļa vietne: www.ancex.ro

13.24. Slovēnija

Ministry of Economic, Tourism and Sport

Kotnikova ulica 5

SI-1000 Ļubļana

SLOVĒNIJA

Tālr. +386 14003564

Fakss +386 14003588

E-pasts: gp.mgts@gov.si

Internets: https://www.gov.si/teme/nadzor-strateske-trgovine/

13.25. Slovākija

Regulas 9. panta 6. punkta a) apakšpunkta un 10. panta 4. punkta nolūkā:

Ministry of Economy of the Slovak Republic

Department of Trade Measures

Mlynské nivy 44/a

827 15 Bratislava 212

SLOVĀKIJA

Tālr. +421 248544059

Fakss +421 243423915

E-pasts: Monika.Maruniakova@mhsr.sk

Internets: www.economy.gov.sk

Regulas 9. panta 6. punkta b) apakšpunkta nolūkā:

Criminal Office of the Financial Administration

Department of Drugs and Hazardous materials

Coordination Unit

Bajkalská 24

824 97 Bratislava

SLOVĀKIJA

Tālr. +421 2 58251221

E-pasts: Jozef.Pullmann@financnasprava.sk

13.26. Somija

Ministry for Foreign Affairs of Finland

Export Control Unit

Merikasarminkatu 5F

FI-00160 HELSINKI

Pasta adrese:

PO Box 176

FI-00023 GOVERNMENT

SOMIJA

Tālr. +358 295350000

E-pasts: vientivalvonta.um@formin.fi

Internets: http://formin.finland.fi/vientivalvonta

13.27. Zviedrija

Inspectorate of Strategic Products (ISP) Inspektionen för strategiska produkter

Adrese apmeklētājiem:

Vretenvägen 13B, Solna

Pasta adrese: Box 6086,

SE-171 06 Solna

ZVIEDRIJA

Tālr. +46 84063100

Fakss +46 84203100

E-pasts: registrator@isp.se.

Internets: http://www.isp.se/

ISP ir pilnvarota piešķirt atļaujas visos gadījumos, izņemot turpmāk 2. punktā norādītos.

Swedish Radiation Safety Authority (Strålsäkerhetsmyndigheten) Section of Nuclear Non-proliferation and Security

Solna strandväg 96

SE-171 16 Stokholma

ZVIEDRIJA

Tālr. +46 87994000

Fakss +46 87994010

E-pasts: registrator@ssm.se

Internets: http://www.ssm.se

Zviedrijas Radiācijas drošības iestāde (Swedish Radiation Safety Authority) ir pilnvarota piešķirt atļaujas attiecībā uz precēm, kas minētas regulas 1. pielikuma 0. kategorijā, kā arī aizliegt to tranzītu.

(1) OV L 206, 11.6.2021., 1. lpp.

15.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/62

EBTA Uzraudzības iestādes paziņojums par valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko EBTA valstīm piemēro no 2023. gada 1. marta

(Publicēts saskaņā ar Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu VII daļā minētajiem noteikumiem par atsauces un diskonta likmēm un Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmuma Nr. 195/04/COL (1) 10. pantu)

(2023/C 208/07)

Bāzes likmes aprēķina saskaņā ar nodaļu par atsauces un diskonta likmju noteikšanas metodi Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēs, kurās grozījumi izdarīti ar Uzraudzības iestādes 2008. gada 17. decembra Lēmumu Nr. 788/08/COL. Piemērojamās atsauces likmes iegūst, bāzes likmei pieskaitot attiecīgos uzcenojumus, kā noteikts Valsts atbalsta pamatnostādnēs.

Ir noteiktas šādas bāzes likmes:

	Islande	Lihtenšteina	Norvēģija
1.3.2023. —	6,37	-0,12	3,15

(1) OV L 139, 25.5.2006., 37. lpp., un OV EEZ papildinājums Nr. 26/2006, 25.5.2006., 1. lpp.

15.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/63

Héraðsdómur Reykjaness2023. gada 1. februāra lūgums EBTA Tiesai sniegt konsultatīvu atzinumu lietā Elva Dögg Sverrisdóttir un Ólafur Viggó Sigurðsson pret Íslandsbanki hf.

(Lieta E-1/23)

(2023/C 208/08)

2023. gada 1. februāra vēstulē Héraðsdómur Reykjaness (Reykjanes apgabaltiesa) EBTA Tiesai iesniedza lūgumu, kuru EBTA Tiesas kanceleja saņēma 2023. gada 22. februārī, sniegt konsultatīvo atzinumu lietā Elva Dögg Sverrisdóttir un Ólafur Viggó Sigurðsson pret Íslandsbanki hf. par šādu jautājumu.

Vai ar Direktīvu 2014/17/ES (skat. jo īpaši tās 24. pantu) un attiecīgā gadījumā ar Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta f) apakšpunktu (sal. ar Direktīvas 2014/17/ES 19. apsvērumu) ir saderīgs tas, ka patēriņa īpašuma hipotēkas ar mainīgu procentu likmi noteikumos ir paredzēts, ka, koriģējot aizņēmuma likmi, tiks ņemti vērā tādi faktori kā darbības izmaksas un citas neparedzētas izmaksas?

15.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/64

Apstiprināts standarta grozījums ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 6.b panta 2. un 3. punktu

(2023/C 208/09)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6.b panta 5. punktu.

Paziņojums par produkta specifikācijā izdarīta Savienības [sic] standarta grozījuma apstiprināšanu dalībvalsts izcelsmes aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes gadījumā

(Regula (ES) Nr. 1151/2012)

“Liquirizia di Calabria”

ES Nr.: PDO-IT-0644-AM03 - 22.3.2023

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Produkta nosaukums

“Liquirizia di Calabria”

2. Dalībvalsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals

Itālija

3. Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu

Lauksaimniecības, uztursuverenitātes un mežsaimniecības ministrija

—

4. Apstiprinātā(-o) grozījuma(-u) apraksts

1. Vārdu “un katrā atsevišķā kastē ietilpstošā produkta iepakošanas datums” svītrošana

Apraksts

Produkta specifikācijas 8. pantā un vienotā dokumenta 3.6. punktā ir svītroti vārdi “un katrā atsevišķā kastē ietilpstošā produkta iepakošanas datums”.

Pamatojums: šis grozījums ir izrādījies vajadzīgs, jo ir konstatēts, ka patērētāji etiķetē norādīto iepakošanas datumu bieži jauc ar “izlietot līdz” datumu vai minimālo derīguma termiņu; tas izraisa šaubas, neziņu, apjukumu un neuzticēšanos ražotājam un pašam produktam.

Turklāt saistībā ar apdrukājamā laukuma izmēru operatoriem ir jāsedz papildu izmaksas par šā datuma uzdrukāšanu uz bieži vien ļoti neliela iepakojuma, lai nodrošinātu arī minimālo izmēru, kas noteikts attiecīgajos tiesību aktos.

Šīs informācijas svītrošana no etiķetes nav pretrunā produkta izsekojamības noteikumiem, jo papildus produkta minimālajam derīguma termiņam vienmēr tiek norādīta ražošanas partija. Tā nodrošina pilnīgu produkta izsekojamību, arī attiecībā uz tā iepakošanas datumu.

Grozījums produkta specifikācijas 8. pantā un vienotā dokumenta 3.6. punktā.

Šis grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

2. Logotipa apraksta labojums

Apraksts

Apraksts: specifikācijas 8. pantā teikums “Romba ārpusē uz abām augšmalām no labās uz kreiso pusi ir rakstīti vārdi “Liquirizia di Calabria” un zem abām apakšmalām no labās uz kreiso pusi ir rakstīti vārdi “D.O.P. Denominazione di Origine Protetta” [“aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN)”]” ir grozīts šādi: “Romba ārpusē uz abām augšmalām no kreisās uz labo pusi ir rakstīti vārdi “Liquirizia di Calabria” un zem abām apakšmalām no kreisās uz labo pusi ir rakstīti vārdi “D.O.P. Denominazione di Origine Protetta” [“aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN)”]”.

Pamatojums: ar pieprasīto grozījumu labo logotipa aprakstu, jo logotipā iekļautais teksts tiek drukāts nevis no labās uz kreiso pusi, bet gan no kreisās uz labo pusi.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 8. pantu.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

Vienotais dokuments

“Liquirizia di Calabria”

ES Nr.: PDO-IT-0644-AM03 - 22.3.2023

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Liquirizia di Calabria”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids [kā norādīts XI pielikumā]

1.8. grupa. Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Liquirizia di Calabria” piešķir vienīgi svaigai vai žāvētai lakricai un tās ekstraktam. Šī lakrica jāiegūst no kultūrā audzētiem vai savvaļā augošiem Glycyrrhiza glabra sugas (tauriņziežu (Leguminosae) dzimta) vietējās “tipiskās varietātes” augiem; Kalabrijā [Calabria] šo varietāti sauc par cordara.

Ar ACVN “Liquirizia di Calabria” apzīmēto produktu nododot patēriņam, tam jāpiemīt turpmāk uzskaitītajām īpašībām.

Svaiga sakne:

krāsa: salmu dzeltena,

garša: saldena, aromātiska, stipra un paliekoša,

mitruma saturs: ≤ 52%,

glicirizīna saturs: ≤ 1,40 %.

Žāvēta sakne:

krāsa: no salmu dzeltenas līdz okerdzeltenai,

garša: saldena, augļaina un viegli savelkoša,

mitruma saturs: ≤ 12%,

glicirizīna saturs: ≤ 5% sausnas.

Saknes ekstrakts:

krāsa: no apdedzināta māla kastaņbrūnas līdz melnai,

garša: saldeni rūgtena, aromātiska, stipra un paliekoša,

mitruma saturs: no 9 līdz 15 %,

glicirizīna saturs: ≤ 6% sausnas.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi ražošanas procesa posmi no audzēšanas līdz novākšanai, kā arī žāvēšana un pārstrāde jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produktu ar ACVN “Liquirizia di Calabria” piedāvā tirdzniecībā kartona, stikla, metāla, keramikas, polipropilēna un augsta blīvuma (termoplastiska) polietilēna iepakojumos, kā arī visu to materiālu iepakojumos, kas atļauti ar spēkā esošajiem noteikumiem pārtikas produktu iepakojumu materiālu jomā. Iepakojumu satura svars var būt no 5 g līdz 25 kg. Katru iepakojumu jāaizzīmogo tā, ka to nevar atvērt, nepārplēšot zīmogu.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā ražojuma marķēšanas īpašie noteikumi

Etiķetē jānorāda nosaukuma logotips un pārbaudes struktūras piešķirtais kārtas numurs. ACVN “Liquirizia di Calabria” logotipā atveidots stilizēts rombs ar vienādām malām un 90° leņķiem. Logotipa iekšienē atveidotajam uzrakstam jābūt vismaz 0,5 cm gan augstumā, gan platumā. Logotips var būt nodrukāts jebkurā krāsā.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produkta “Liquirizia di Calabria” ražošanas apgabalā ietilpst visu to pašvaldību teritorija, kuras uzskaitītas produkta specifikācijā un kurās Glycyrrhiza glabra sugas vietējās “tipiskās varietātes” augi, ko Kalabrijā sauc par cordara, savvaļā vai kultūrā aug vietās līdz 650 m augstumam virs jūras līmeņa. Apgabalu ziemeļos norobežo un no Bazilikatas [Basilicata] reģiona atdala Pollīno [Pollino] kalnu masīvs, kas virzienā uz ziemeļaustrumiem ar lēzenām nogāzēm pāriet Rocca Imperiale teritorijā. Apgabalā ietilpst Crati ielejas teritorijas, kas stiepjas gar kreiso un labo krastu upei, kura, tecēdama no dienvidiem uz ziemeļiem un šķērsojot Sibari līdzenumu, ziemeļaustrumos ietek Jonijas jūrā. Tirēnu jūras puses nogāzē attiecīgie apgabali stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem un ietver apvidus no Falconara Albanese pašvaldības teritorijas līdz Nicotera pašvaldības teritorijai. Jonijas jūras puses nogāzē apgabals, sākot no ziemeļiem, ietver plašo Sibari līdzenumu Krotones [Crotone] provincē un stiepjas līdz pat Kalabrijas galējiem dienvidiem.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Kalabrija ģeogrāfiskajā un reljefa ziņā ir unikāls reģions salīdzinājumā ar pārējiem Itālijas reģioniem. Būdama Itālijas pussalas galējā strēle, Kalabrija pati ir gara un šaura pussala, kuras jūras krasta garums ir 800 km; daži aspekti to dara līdzīgu Apūlijai [Puglia], taču citādā ziņā tā krasi atšķiras no šā reģiona. Augstās Apenīnu kalnu grēdas gareniski dala Kalabriju divās daļās — šāda ainaviskā parādība Itālijas reģionu vidū ir unikāla. Ģeogrāfiskā konfigurācija un reljefs nosaka Kalabrijas unikālos un ļoti īpašos bioloģiskos, augsnes un klimatiskos apstākļus, kas to no pārējās Itālijas atšķir ar vidējo temperatūru, temperatūras diapazonu, mitrumu, lietus daudzumu un nokrišņu sadalījumu, vēju, kā arī saules gaismas stiprumu un starojumu, tātad arī augsnes temperatūru. Šie faktori ir pārliecinoši pierādīti ar virkni zinātnisku pētījumu. Gadsimtu gaitā šī savdabīgā vide ir likusi sugai pielāgoties, ietekmējot tās sastāvu, uzturvērtību un aromātiskās īpašības un radot specifisku “Liquirizia di Calabria” ķīmisko tipu. Šāda specifiska veida lakrica ir viena no Kalabrijas reģiona īpatnībām, kas bija labi zināma jau XVII gadsimtā, kā par to liecina daudzi dokumenti, tostarp slavenais “Trattato di terapeutica e farmacologia” [“Terapijas un farmakoloģijas traktāts”], I sējums (1903), kurā lasāms, ka “(..) produktu iegūst no Glycyrrhiza glabra (Leguminosae, Papillonaceae dzimta) sugas auga, kura izcelsme ir Dienvidrietumeiropā. Dažos gadījumos šo ārstniecības sakni dēvē par “Liquirizia di Calabria” [“Kalabrijas lakrica”], lai atšķirtu to no Krievijas lakricsaknes, kas ir gaišākā krāsā un ko iegūst no Glycyrrhiza glandulifera jeb echinata sugas auga, kura izcelsme ir Dienvidaustrumeiropa”. Turklāt slavenās Encyclopaedia Britannica četrpadsmitajā izdevumā (1928) norādīts, ka “(..) sulas iegūšana Vidusjūras piekrastē ir plaši izplatīta rūpniecības nozare, bet kvalitātes ziņā visiecienītākā Lielbritānijā ir tā, kas gatavota Kalabrijā.”Encyclopaedia Britannica izteikto vērtējumu apstiprina ASV Ārlietu ministrijas ziņojums “The Licorice Plant” [“Lakricas augs”) (1985). Ar nosaukumu “Liquirizia di Calabria” apzīmē sarežģīta sastāva “produktu” — dabas un cilvēka darba augli, kura gatavošana pārmantota vairāku gadsimtu gaitā un kurš ir Kalabrijas reģiona tradīcijas simbols. Tas redzams Saint-Non gleznā, kas datējama ar XVIII beigām, Vincenzo Padula darbā “Stato delle persone in Calabria – I concari” [“Lakricsaknes audzētāji”] (1864), SVIMĖZ [Dienviditālijas rūpniecības attīstības apvienība] dokumentā “Piante officinali in Calabria: presupposti e prospettive” [“Kalabrijas ārstniecības augi: pamatnosacījumi un perspektīvas”) (1951), Augusto Placanica darbā “Pece e liquirizia nei casali cosentini del Settecento: forma d’industrie e forze di lavoro” [“Piķis un lakricsakne XVIII gadsimta Kozencas provinces lauku apvidos: ražošanas veidi un darbaspēks”] (1980), Gennaro Matacena darbā “I Conci e la produzione del succo di liquerizia in Calabria” [““Conci” un lakricsaknes sulas gatavošana Kalabrijā”] (1986), Vittorio Marzi et al. darbā “La dolce industria. Conci e liquirizia in provincia di Cosenza dal XVIII al XX secolo” [“Saldumu rūpniecība. “Conci” un lakricsakne Kozencas provincē no XVIII gadsimta līdz XX gadsimtam”] (1991) un daudzos citos darbos, kuros aprakstīta lakricas auga audzēšana, ražošana un izmantošana un kuri publicēti no XVIII gadsimta līdz mūsdienām.

Kalabrijā XVIII gadsimta otrajā pusē lakricu audzēja visā Jonijas jūras piekrastē, jo īpaši gar ziemeļu robežu ar Bazilikatu un plašajā Sibari līdzenumā, kur tā lielos daudzumos auga apgabalos līdz Krotonei [Crotone] un Redžo di Kalabrijai [Reggio Calabria]. Daudz lakricas audzēja arī Crati ielejā, kura stiepjas no Kozencas līdz Sibari līdzenumam, kā arī plašās joslās Tirēnu jūras piekrastē. Lakrica tajos pašos apgabalos tiek plaši audzēta arī šodien, un tās ražošana ir ievērojami palielinājusies, pateicoties kāda Corigliano lauksaimnieka centieniem, kurš pirms vairākiem desmitiem gadu sāka izplatīt vērtīgo sakni, lai to popularizētu kā īpašu ārstniecības augu alternatīvās lauksaimniecības kultūru, pēc kuras Itālijā ir liels pieprasījums, kas netiek apmierināts.

Atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju

https://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/18909

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

15.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/68

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2023/C 208/10)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Haute Vallée de l'Orb”

PGI-FR-A1163-AM01

Paziņojuma datums: 31.03.2023.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Produktu organoleptiskais apraksts

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto produktu specifikācijas I nodaļas 3.3. punktā ir papildināts ar AĢIN apzīmēto vīnu organoleptisko īpašību apraksts.

Ir papildināts arī vienotā dokumenta punkts “Vīna(-u) apraksts”.

2. Tiešās apkaimes apgabals

Ir grozīts ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto produktu specifikācijas I nodaļas 4.2. punkts “Tiešās apkaimes apgabals”, pievienojot šādas trīs komūnas: “Caussiniojouls, Laurens, Saint-Pons-de-Thomières.” Mērķis ir integrēt teritoriju, kurā atrodas AĢIN ražošanas apgabalā identificēto uzņēmēju vīndarības vienības. Šīs komūnas atrodas blakus pašreizējam tiešās apkaimes apgabalam, saglabājot perimetra viendabīgumu.

Ir papildināts arī vienotā dokumenta punkts “Papildu nosacījumi. Tiešās apkaimes apgabals”.

3. Vīndārzos izmantotās vīnogu šķirnes

Ir grozīts ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto produktu specifikācijas I nodaļas 5. punkts, ar AĢIN apzīmēto vīnu ražošanā izmantoto šķirņu sarakstam pievienojot tālāk norādītās vīnogu šķirnes:

—	gaišo vīnogu šķirnes: “Cabernet blanc B”, “Colombard B”, “Floreal B”, “Muscaris B”, “Sauvignac B”, “Soreli B”, “Souvignier gris B”, “Voltis B”;

—	tumšo vīnogu šķirnes: “Aramon N”, “Artaban N”, “Cabernet Cortis N”, “Caladoc N”, “Chenanson N”, “Vidoc N”;

—	pelēcīgo vīnogu šķirnes: “Pinot gris G”.

Šīs šķirnes ir izturīgas pret sausumu un sēnīšu slimībām. Tās dod iespēju lietot mazāk augu aizsardzības līdzekļu un tai pašā laikā gan fizioloģisko, gan vīndarības īpašību ziņā ir tikpat piemērotas ar AĢIN apzīmēto vīnu ražošanai kā šim nolūkam pašlaik izmantotās šķirnes. Šīs šķirnes nemaina ar AĢIN apzīmēto vīnu īpašības.

Šo šķirņu iekļaušana vīndārzos izmantoto vīnogu šķirņu sarakstā ietekmē arī vienoto dokumentu. Tās ir pievienotas punktā “Vīna vīnogu šķirnes”.

4. Maksimālais ražas iznākums

Ir grozīts ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto produktu specifikācijas I nodaļas 6. punkts “Ražas iznākums”. Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto nedzirkstošo vīnu ražošanā ievēro šādus maksimālā ražas iznākuma no hektāra ierobežojumus: 80 hektolitri no hektāra sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem agrāko 65 hl/ha sarkanvīniem un 70 hl/ha sārtvīniem un baltvīniem vietā. Šī grozījuma mērķis ir attīstīt šīs AĢIN vīnu ražošanu izteikti dinamiskajā tirgū un pielāgot ražas iznākuma līmeni AĢIN vīna produktu tirgus segmentam reģionā.

Ir grozīts arī vienotā dokumenta punkts “Maksimālais ražas iznākums”.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ir grozīta ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto produktu specifikācijas I nodaļas 8. punkta “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” 8.1. apakšpunkta pēdējā rindkopa, paspilgtinot ģeogrāfiskā apgabala specifikas aprakstu.

Ir grozīts un papildināts arī vienotā dokumenta punkts “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”.

6. Kontroles iestāde

Ir grozīts ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto produktu specifikācijas III nodaļas punkts “Kontroles iestāde”, to vienkāršojot un precizējot, ka produkta specifikācijas ievērošanu kontrolē ārējā kontroles struktūra, kas saskaņā ar apstiprinātu kontroles plānu garantē kompetenci, objektivitāti un neatkarību un ko ir deleģējis Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūts (INAO).

Šis vienkāršojums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Haute Vallée de l'Orb

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN — aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

16.	Pārgatavu vīnogu vīns

4. Vīna(-u) apraksts

1. Nedzirkstošie sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

ĪSS TEKSTUĀLS APRAKSTS

Aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Haute Vallée de l’Orb” ir paredzēta nedzirkstošajiem, kvalitatīviem dzirkstošajiem un pārgatavu vīnogu sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem.

Šiem vīniem galvenokārt raksturīga izteikta aromātiskā intensitāte un svaigums.

Sarkanvīniem, kas darīti no “Syrah”, “Pinot”, “Merlot” vai “Marselan” šķirņu vīnogām un novākti pēc ilgas nogatavošanās mērenas ražas zemes gabalos, ir koša ķiršu līdz rubīnsarkana krāsa un piemīt patīkama garšas noturība ar jūtamu, bet zīdainu tanīnu struktūru un svaigums, kas piešķir īpašu spraigumu. Aromātam raksturīgas sarkano ogu, kazeņu un melno piparu notis.

Baltvīni ir darīti no “Chardonnay”, “Sauvignon” vai “Viognier” šķirņu vīnogām, kuras nogatavojas vismaz par 10 dienām vēlāk nekā pārējās vīnogas departamentā. Tās ir dzeltenzaļā līdz salmu dzeltenā krāsā. Šie vīni ir ļoti aromātiski, ar balto ziedu, citrusaugļu, kastaņu un eksotisko augļu notīm, dzīvīgi ar patīkamu garšas noturību, ko tiem piešķir skābums.

Sārtvīni ir gatavoti no “Cinsaut”, “Syrah” vai “Cabernet Sauvignon” šķirņu vīnogām, kas novāktas agri, lai saglabātu skābumu un mērenu spirta koncentrāciju. Šie vīni ir diezgan gaišā krāsā, no ķiršu rozā līdz viegli lašsārtiem, ar amila, upeņu un ķiršu notīm. Tiem ir viegla un patīkama garša ar lielisku noturību, ko piešķir skābums.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,5
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Pārgatavu vīnogu sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

ĪSS TEKSTUĀLS APRAKSTS

No pārgatavām vīnogām darītie baltvīni ir dzintara krāsā, bet sarkanvīni — granātsarkanā līdz ķieģeļsarkanā krāsā. Tiem piemīt noapaļota un pilnmiesīga garša ar vieglu saldumu, ko labi līdzsvaro skābums, un sarežģīti melno ogu, garšvielu, piemēram, kanēļa vai krustnagliņu, un riekstu aromāti.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Kvalitatīvi dzirkstošie sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

ĪSS TEKSTUĀLS APRAKSTS

Kvalitatīvo dzirkstošo vīnu gatavošanā izmanto tikai otrējo fermentāciju pudelē. Šiem vīniem ir smalki, eleganti burbulīši un ziedu vai augļu aromāti atkarībā no raudzēšanā izmantotajām vīnogu šķirnēm.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto kvalitatīvo dzirkstošo vīnu gatavošanā jāizmanto tikai otrējā fermentācija pudelē.

Papildus iepriekš minētajam noteikumam vīndarības metožu jomā vīniem jāatbilst Kopienas līmenī spēkā esošajiem un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa noteikumiem.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. Nedzirkstošie vīni

80 hektolitri no hektāra

2. Pārgatavu vīnogu vīni

30 hektolitri no hektāra

3. Kvalitatīvi dzirkstošie vīni

70 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute Vallée de l’Orb” apzīmēto vīnu ražošanai izmantojamo vīnogu novākšana, vinifikācija un šo vīnu gatavošana notiek šādu Ero (Hérault) departamenta komūnu teritorijā:

Avène, Les Aires, Bédarieux, Le Bousquet-d’Orb, Camplong, Carlencas-et-Levas, Colombières-sur-Orb, Combes, Dio-et-Valquières, Graissessac, Hérépian, Joncels, Lamalou-les-Bains, Lunas, Mons, Olargues, Pézènes-les-Mines, Le Poujol-sur-Orb, Le Pradal, Prémian, Roquebrun, Rosis, Saint-Etienne-d’Albagnan, Saint-Etienne-d’Estréchoux, Saint-Gervais-sur-Mare, Saint-Julien, Saint-Martin-de-l’Arçon, Saint-Vincent-d’Olargues, Taussac-la-Billière, La Tour-sur-Orb, Vieussan, Villemagne.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Aramon N”

“Artaban N”

“Bourboulenc B” / “Doucillon blanc”

“Cabernet blanc B”

“Cabernet cortis N”

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Caladoc N”

“Carignan N”

“Carignan blanc B”

“Chardonnay B”

“Chasan B”

“Chenanson N”

“Cinsaut N” / “Cinsault”

“Clairette B”

“Colombard B”

“Cot N” / “Malbec”

“Floreal B”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Grenache gris G”

“Macabeu B” / “Macabeo”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Merlot N”

“Morrastel N” / “Minustellu” / “Graciano”

“Mourvèdre N” / “Monastrell”

“Muscaris B”

“Muscat à petits grains blancs B” / “Muscat” /“Moscato”

“Muscat à petits grains rouges Rg” / “Muscat” / “Moscato”

“Petit Verdot N”

“Pinot gris G”

“Pinot noir N”

“Roussanne B”

“Sauvignac”

“Sauvignon B” / “Sauvignon blanc”

“Soreli B”

“Souvignier gris Rs”

“Syrah N” / “Shiraz”

“Tempranillo N”

“Terret blanc B”

“Terret gris G”

“Terret noir N”

“Vermentino B” / “Rolle”

“Vidoc N”

“Viognier B”

“Voltis B”

8. Saiknes apraksts

8.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ar šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēto ģeogrāfisko apgabalu, kas atrodas Ero (Hérault) departamentā Francijas dienvidos, dabiski iezīmē kalnu grēdas, kuras to ieskauj:

—	Espinouse un Caroux (1 065 m augsti) ziemeļos,

—	Avants-Monts (753 m augsti) dienvidos,

—	Monts d'Orb un Escandorgue no austrumiem uz rietumiem.

Šis reģions atbilst Sevēnu (Cévennes) galējiem rietumiem, un to rietumos paplašina Melnais Kalns (Montagne Noire). Trīs ielejas, kas izveidojušās galvenajās iedobēs, Orbas (Orb), Maras (Mare) un Žoras (Jaur) ieleja, pāršķeļ kalnu grēdas un izceļ brutālo reljefu saskari. “Haute Vallée de l’Orb” — Augšorbas ielejas — apgabalam raksturīgi vairāki substrāti. Tas atrodas Sevēnu ģeoloģisko lūzumu zonā Centrālā masīva (Massif Central) dienvidos.

Augsnes ir daudzveidīgas gan pēc ķīmiskā sastāva, gan pēc struktūras. Tādējādi ražošanas apgabalā ir identificētas 7 augsnes ainavu vienības, uz kurām vienmērīgi aug vīnogulāji, atkarībā no nogāzēm, augsnes slāņa dziļuma un akmeņainības (plato uz vulkāniskiem veidojumiem, pakalni uz metamorfiem substrātiem, nogāzes uz smilšakmens un merģeļa, sarkanās Lodevuā klintis (Ruffes du Lodévois), kaļķakmens plato un pakalni, nesenie kolūvija līdzenumi, skābais smilšakmens).

Klimata ziņā “Haute Vallée de l’Orb” apgabalu raksturo vājināts Vidusjūras mezoklimats. Lielāko daļu vīnkopības apgabala raksturo šādi apstākļi:

—	dažādi mitruma līmeņi, 800–1 200 mm nokrišņu daudzums gadā,

—	vīnogulāji atrodas “vēsā līdz aukstā” klimata joslā, kurā aktīvo temperatūru summa vīnogulāju veģetācijas periodā nesasniedz 1 350 °C.

Nav agrīnu ūdens pieejamības ierobežojumu. Tie ir mēreni vīnogu gatavošanās laikā.

Šim ražošanas apgabalam, ko veido kalnu teritorija ar daudzveidīgu augsnes īpašību kopumu (terroir) no vienas ielejas vai nogāzes līdz otrai, ir raksturīgs tipisks vasaras klimats. Siltas dienas mijas ar vēsām naktīm visā vīnogu attīstības un nogatavošanās ciklā. Šī raksturīgā termiskā amplitūda veicina gan rūpīgu nogatavošanos, pateicoties paaugstinātajām vidējām temperatūrām, gan aromātu un skābuma saglabāšanos, pateicoties zemajām temperatūrām naktī, kas piešķir vīniem svaigumu un izteiktu aromātiskumu.

8.2. Produkta specifika

Vīnogulāji reģionā tika ieviesti jau senajos laikos, un viduslaikos abatiju Joncels un Villemagne, AĢIN apgabala komūnu, mūki attīstīja vīnogulāju audzēšanu “Haute Vallée de l’Orb” — Augšorbas ielejas — nogāzēs.

Tomēr kalnaino kantonu lauksaimniecībā saglabājās daudzveidība, koncentrējoties uz lauksaimniecisko pārtikas ražošanu, kuras pamatā bija mājlopi un mazliet labības, kastaņu un vīnogulāju.

Tikai 19. gadsimtā, attīstoties kalnrūpniecībai, daudzi kalnrači sāka iekopt nelielus vīnogulāju dārziņus, tādējādi veicinot vietējās vīnkopības attīstību.

Pēdējā laikā ražotāji, vēloties apmierināt jauno patērētāju pieprasījumu, ir izstrādājuši izcili aromātisku vīnu produkciju.

Stingrie ražošanas apstākļi garantē pārliecinošu vīnu kvalitāti un tipiskumu.

Ar 1982. gada 5. aprīļa dekrētu tika atzīts “Haute Vallée de l’Orb” vietējais vīns (“Vin de pays”). Pašlaik ir aptuveni desmit ražotāju, kas saražo 5 000 hektolitru sarkanvīna, sārtvīna un baltvīna, no kuriem lielākā daļa tiek pildīti pudelēs ražošanas apgabalā.

Salīdzinājumā ar vīniem, kas ražoti vairāk uz dienvidiem esošos apgabalos un zemākā augstumā, degustācijā atklājas produkti, kam raksturīgs izteiktāks dažādu aromātu spēks: augļu un ziedu notis baltvīniem un augļu un garšvielu notis sarkanvīniem un sārtvīniem. Arī skābums ir noturīgāks, pastiprinot baltvīnu svaigumu un piešķirot dzīvīgumu sarkanvīniem un sārtvīniem. Sarkanvīniem ir košāka krāsa un zīdaina tanīnu struktūra.

8.3. Cēloniskā saikne starp ģeogrāfiskā apgabala specifiku un produkta specifiku

Kopumā “Haute Vallée de l’Orb” dabiskie apstākļi sniedz iespēju vīnogulājiem nodrošināt pietiekamu gatavību un labu vīnogu veselības stāvokli. Šis ģeogrāfiskais apgabals piešķir vīniem visu to specifiku.

Augsnes daudzveidība nodrošina vīndārzus ar labu apūdeņošanu visā to veģetācijas ciklā. Līdzīgi mikroklimatu relatīvais neviendabīgums vidējo kalnu konkrētā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, ar nogāžu, reljefa un augstumu daudzveidību, ļauj optimizēt katras vīnogu šķirnes stādījumu atbilstoši zemes gabala apstākļiem.

Nesenajā vīndārzu pārstrukturēšanā priekšroka tika dota ziemeļu vai okeāna piekrastes izcelsmes šķirnēm: “Chardonnay B”, “Viognier B”, “Sauvignon B”, “Syrah N”, “Cabernet Sauvignon N”, “Cabernet Franc N”, “Merlot N”, “Pinot N”; neatmetot tradicionālākās Vidusjūras reģiona vīnogu šķirnes (“Clairette B”, “Muscat à petits grains B”, “Grenache B” un “Grenache N”, “Cinsault N”, “Carignan N”, “Mourvèdre N” u. c.), bet gan paturot tās vietās, kur raksturīgi vissiltākie apstākļi (pēc augstuma, slīpuma, reljefa). Arī attiecībā uz vīnogulāju audzēšanas sistēmām, ņemot vērā apgrūtinātas nogatavošanās iespējamību, ir bijis nepieciešams noteikt atbilstošus ražas iznākuma mērķus, kā rezultātā audzēšanas veidi ir pielāgoti klimata un augsnes potenciālam.

Attiecībā uz visām esošajām kombinācijām vienmēr pastāv korelācija starp Vidusjūras tipa klimatu ar ievērojamām dienas/nakts temperatūras amplitūdām un gatavajām vīnogām raksturīgo kvalitāti. Organiskās skābes, polifenolu savienojumi un aromātu prekursori noārdās mazāk nekā apstākļos, kur vasarā valda augstas temperatūras kā dienā, tā naktī. Tādējādi šeit gatavotajiem vīniem būt patīkama, sabalansēta struktūra, kas rada viegluma iespaidu.

“Haute Vallée de l’Orb” vīni, ko galvenokārt pārdod tiešajā tirdzniecībā, ieņem priviliģētu vietu kalnaino kantonu ekonomikas izaugsmē, jo īpaši ar vīna tūrisma starpniecību, kas katru gadu piesaista arvien vairāk tūristu, mudinot tikties ar vīnkopjiem to vīna darītavās un piedalīties vīndaru svētkos.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinifikāciju un vīna gatavošanu, vīniem, kuri apzīmēti ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute vallée de l’Orb”, veido tālāk norādītās komūnas, kuras robežojas ar noteikto ģeogrāfisko apgabalu:

Berlou, Brénas, Cabrerolles, Cambon-et-Salvergues, Castanet-le-Haut, Causses-et-Veyran, Caussiniojouls, Ceilhes-et-Rocozels Cessenon, Faugères, Ferrières-Puissarou, Fos, Fraïsse-sur-Agout, Laurens, Lodève, Lavalette, Les Plans, Octon, Mérifons, Montesquieu, Riols, Roqueredonde, Roquessels, Saint-Géniès-de-Varansal, Saint-Nazaire-de-Ladarez, Saint-Pons-de-Thomières, Salasc, Valmascle.

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute vallée de l’Orb” var papildināt ar vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumiem.

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Haute vallée de l’Orb” var papildināt ar norādi “primeur” (“agrīnais” — pildīts pudelē pirms pavasara iestāšanās) vai “nouveau” (“jaunais” — pildīts pudelē pirms nākamās ražas). Norādes “primeur” un “nouveau” izmanto tikai nedzirkstošajiem vīniem.

Ja norādi “Indication géographique protégée” (“Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”) aizstāj ar tradicionālo norādi “Vin de pays” (“Vietējais vīns”), marķējumā iekļauj Eiropas Savienības AĢIN logotipu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-70f18729-e4b2-4879-ae2c-5390d5fb9833

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

15.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/75

(2023/C 208/11)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Rosé des Riceys”

PDO-FR-A1363-AM03

Paziņojuma datums: 19.4.2023.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Stādījumu biezība

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā ir grozīti vispārīgie biezības noteikumi, un tas darīts, lai stādījumos pieļautu lielākus atstatumus starp vīnkoku rindām un mazākus atstatumus starp vīnkoku stumbriem.

Šie jaunie noteikumi, kas pieņemti pēc vairāku gadu eksperimentiem, atvieglos vīndārzu pielāgošanos klimata pārmaiņām un agrovides prakses īstenošanu. Minimālā atstatuma samazināšana starp vīnkokiem daļēji kompensē mazāku stādījumu biezību.

Šā grozījuma rezultātā jāgroza vienotā dokumenta 5. punkts.

2. Apgriešanas noteikumi

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā ir grozīts formulējums attiecībā uz apgriešanas metodēm, vainagu veidojot Ruajā [Royat] kordona formā, vienkāršā vai divkāršā Gijo [Guyot] formā, un tas darīts, lai ņemtu vērā jaunos biezības noteikumus.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

3. Citas audzēšanas metodes

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 2. punktā ir grozīts formulējums attiecībā uz audzēšanas metodēm.

—	No 30. novembra līdz nākamā gada 31. janvārim starprindu platībai jābūt klātai ar veģetāciju, kas ir vai nu pašizsējas, vai arī iesēta.

—	Vīnkoku sākotnējos un aizstājošajos stādījumos izmanto tādus augus, kuru sastāvdaļas (potzari un potcelmi) pirms potēšanas ir apstrādātas ar karstu ūdeni. Parasti pirms stādīšanas stādus apstrādā ar karstu ūdeni. Apstrāde ar karsto ūdeni jāveic FranceAgriMer apstiprinātā stacijā.

Šiem jaunajiem noteikumiem ir agroekoloģisks mērķis.

Šie papildinājumi vienoto dokumentu neietekmē.

4. Atsauces uz pārbaudes struktūru

Specifikācijas III nodaļas II iedaļā atjaunināta pārbaudes struktūras adrese.

Otrais punkts ir grozīts un trešais punkts ir svītrots, lai panāktu atbilstību specifikācijas II punkta jaunās redakcijas noteikumiem.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Rosé des Riceys

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Analītiskās īpašības

ĪSS APRAKSTS

Vīni ir nedzirkstošie sārtvīni. Šiem vīniem dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 10 %.

Bagātināšanas gadījumā vīnu kopējā spirta tilpumkoncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt 13 %.

Fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs šajos vīnos ir zemāks par vai vienāds ar 3 gramiem uz litru.

Pēc izskata šā vīna krāsa ir spoža un koša, tā tonis ir no gaišas laškrāsas līdz koši sarkanam. Tas ir izsmalcināts un delikāts vīns, tā garša ir samērā noturīga. Kad šis vīns vēl ir jauns, tam var būt sarkano ogu aromāta nianses. Pēc vairāku gadu ilgas izturēšanas tajā attīstās bagātīga dažādu aromātu buķete, kam bieži vien raksturīgas riekstu un garšvielu aromāta nianses, taču reizēm atkarībā no vīnogu ražas gada tās atgādina cukurā konservētus augļus. Kopumā vīnam raksturīga izsmalcinātība, garšas līdzsvars un harmoniskums.

Vispārējā regulējumā paredzētos standartus piemēro attiecībā uz maksimālo kopējo spirta tilpumkoncentrāciju, minimālo kopējo skābumu, maksimālo gaistošo skābumu un kopējo sēra dioksīda saturu.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	13
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Vīndarības metodes

Vīnu gatavošanā piemērojamais ierobežojums

Vīndarības ogļu izmantošana atsevišķi vai kombinācijā ar citām sastāvdaļām preparātos ir aizliegta.

Koksnes gabalu izmantošana ir aizliegta.

Bagātināšanas laikā fermentācijas procesā esošas vīna gatavošanai izmantojamas misas tilpuma palielināšanās nedrīkst pārsniegt 1,12 %, spirta tilpumkoncentrācijai palielinoties par 1 %.

Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

2. Stādījumu biezība

Audzēšanas prakse

—

Vispārīgi noteikumi

Vīnogulājus stāda, ievērojot rindstarpu atstatumu, kas nedrīkst būt lielāks par 2 metriem.

Atstatums starp vienā rindā esošiem vīnkokiem ir no 0,70 līdz 1,50 metriem.

Summa, ko veido atstatums starp rindām un atstatums starp vienas rindas vīnkokiem, nedrīkst būt lielāka par 3 metriem.

Jebkāda zemesgabala pārveidošana, kas izraisa stādījumu biezības izmaiņas, ir aizliegta, kamēr tas nav izarts.

—	Īpaši noteikumi

Lai attiecīgi pielāgotas lauksaimniecības mašīnas varētu pārvietoties pa zemesgabaliem, kur:

—	vai nu nogāzes slīpums pārsniedz 35 %,

—	vai 25 % apvienojumā ar šķērsslīpumu, kas pārsniedz 10 %, tajos ne biežāk kā ik pēc sešām rindām var ierīkot no 1,50 līdz 3 metru platas ejas. Tādā gadījumā summa, ko veido atstatums starp pārējām rindām un atstatums starp vienas rindas vīnkokiem, nedrīkst būt lielāka par 2,30 metriem.

3. Apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Nav pieļaujams, ka viens vīnkoks augot iesniedzas citā vai ka augļzari cits citu pārsedz.

Vīnstīgu pumpuru skaits uz kvadrātmetru nav lielāks par 18.

Apgriešanu veic ne vēlāk kā pirms fenoloģiskās fāzes (F) (12 pēc Lorenca [Lorentz]) iestāšanās jeb kad ir izplaukušas četras lapas.

Vīnogulājus apgriež, to vainagu veidojot:

—	īsi, vainagu veidojot Ruajā [Royat] kordona formā,

—	vienkāršā Gijo [Guyot] vai divkāršā Gijo, vai asimetriskā Gijo formā.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

15 500 kilogramu vīnogu no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Visi ražošanas posmi notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas apstiprināts Institut national de l’origine et de la qualité (INAO) [Valsts institūts izcelsmes un kvalitātes jautājumos] kompetentās valsts komitejas 1969. gada 12. februāra sanāksmē.

Dienā, kad kompetentā valsts komiteja apstiprināja šo specifikāciju, minētais apgabals, pamatojoties uz 2019. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, aptvēra šādu pašvaldību teritorijas:

a)	Vīnogu novākšana, vinifikācija, vīnu gatavošana un kopšana tiek nodrošināta šādas Obas [Aube] departamenta pašvaldības teritorijā: Les Riceys.

b)	Vinifikācija, vīnu gatavošana un kopšana tiek nodrošināta arī šādu Obas departamenta pašvaldību teritorijā: Avirey-Lingey, Bagneux-la-Fosse, Balnot-sur-Laignes, Bragelogne-Beauvoir, Gyé-sur-Seine, Mussy-sur-Seine, Neuville-sur-Seine.

7. Vīna vīnogu šķirne

“Pinot noir N”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

1. Ziņas par ģeogrāfisko apgabalu

—

Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals ietver astoņu pašvaldību teritoriju Obas departamenta dienvidos. Riseju [Les Riceys] ainava iekļaujas Côte des Bar ģeoloģiskajā kontekstā. Juras perioda Kimeridža ģeoloģiskais stāvs veido galveno ģeoloģisko substrātu, ko centrālajā daļā dziļi izvago Laignes ieleja un daudzas mazas perifēriskas ielejas. Kimeridža stāvs, kam raksturīga merģeļu un baltu kaļķakmeņu mija, ir cilmiezis labākajām vīnogulājiem izmantojamajām augsnēm, kas veidotas no pelēkas krāsas māla un koluviālām kaļķu sanesām, kuras sedz nogāzes un kurās ietilpst liels daudzums sīku oļu, kas veicina augsnes sasilšanu. Vīnogulāji, kas iestādīti precīzi norobežotos zemesgabalos, atrodas uz visstāvākajām, visaugstākajām un vissaulainākajām nogāzēm, kas vērstas austrumu un dienvidu virzienā. Vietas atrašanās ziemeļu apvidū ir par iemeslu samērā aukstam klimatam, taču mazajās ielejās ietilpinātā vīndārza apļveida konfigurācija veicina tam ļoti labvēlīgu īsta mezoklimata apstākļu nodrošināšanu.

—

Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts

Dokumentāri apliecinātā Riseju vīndārza izcelsme meklējama VIII gadsimtā – dokumentos minēta vīnogu audzēšana šīs pašvaldības teritorijā. Kopš XVIII gadsimta sākuma Riseju vīnus lielā apjomā tirgo Nīderlandē, Beļģijā, Parīzes reģionā un Francijas ziemeļos, kā par to liecina preču sūtījumu statistika, ko sagatavojuši Šampaņas provinces tirdzniecības līgumu biroji. 1875. gadā vīndārzu izmantošana sekmējas ļoti labi. Riseju vīnus tirgo gandrīz 35 tirgotāji. Šo labklājību trauslāku darīja filokseras uzliesmojuma izraisītā krīze un uzplaukums Obas departamenta tekstilrūpniecībā, uz kurieni aizplūda laucinieku darbaspēks Vīndārzu daļēji rekonstruēja, pateicoties Obas iekļaušanai Šampaņas vīnkopības reģionā 1927. gadā, taču ar šo rekonstrukciju veicās grūti. Izveicīgākie tomēr izturēja un piedzīvoja savu neatlaidīgo pūliņu augļus — 1947. gada 8. decembrī tika atzīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Rosé des Riceys”. Pateicoties tam, ka pagājušā gadsimta 60. gados darbību apgabalā sāka daudzi jauni vīnkopji, vīnkopības darbs atsākās ar jaunu sparu un ražošanas apjoms atkal bija pietiekami liels. 1968. gada 26. septembrī tika nodibināta ar ACVN “Rosé des Riceys” apzīmētā produkta ražotāju arodbiedrība.

2. Ziņas par produkta kvalitāti un īpašībām

“Rosé des Riceys” ir nedzirkstošais vīns, kas obligāti saistīts ar noteiktu kvalitatīvas ražas gadu. Pēc izskata šā vīna krāsa ir spoža un koša, tā tonis ir no gaišas laškrāsas līdz koši sarkanam. Tas ir izsmalcināts un delikāts vīns, tā garša ir samērā noturīga. Kad šis vīns vēl ir jauns, tam var būt sarkano ogu aromāta nianses. Pēc vairāku gadu ilgas izturēšanas tajā attīstās bagātīga dažādu aromātu buķete, kam bieži vien raksturīgas riekstu un garšvielu aromāta nianses, taču reizēm atkarībā no vīnogu ražas gada tās atgādina cukurā konservētus augļus. Kopumā vīnam raksturīga izsmalcinātība, garšas līdzsvars un harmoniskums.

3. Cēloniskā mijiedarbība

Visstāvākās un dienvidu un austrumu virzienā vislabāk vērstās oļainās nogāzes, pateicoties optimālam apgaismojumam un augsnes sasilšanai, ļauj nodrošināt agrīnu veģetācijas perioda atsākšanu pavasarī, optimizē fotosintēzi un garantē ogu ienākšanos. Ar vīnogulājiem apstādīto nogāžu augstums nepieļauj saskari ar mazo ieleju lejasdaļā stāvošo auksto gaisu, bet mežiem apaugušās nogāžu augšdaļas un daudzie mežu puduri, kas klāj šo teritoriju, sniedz vērtīgu aizsardzību pret gaisa masām, kas nāk no plakankalnēm. Vīnogulājiem apstādīto nogāžu slīpums nodrošina ļoti labu dabisko noteci, kurā liela nozīme ir arī Kimeridža kaļķakmens plaisājumiem. Merģeļi, kas caurvij baltā kaļķakmens masīvus, sniedz vīnogulājiem vasarā vajadzīgās ūdens rezerves, un tas galvenokārt svarīgi ir karstās un sausās vasarās. Visbeidzot, vasarā vērojamās augstās temperatūras apvienojumā ar siltumu, ko saules stari rada, atstarojoties no Kimeridža oļiem, sagādā vīnam izturēšanas posmā raksturīgās cukurā konservētu augļu un garšvielu nianses. “Pinot noir N” šķirnes vīnogulājus jau XIX gadsimtā Žils Gijo [Jules GUYOT] atzina par Riseju vīna gatavošanai vislabāk piemēroto vīnogulāju šķirni. Novāktās vīnogas pilnībā un neskartas jānogādā tvertnē, lai cik labi vien var saglabātu “Pinot noir N” šķirnes vīnogu aromāta buķeti un it īpaši tās izplaukšanu fermentācijas laikā, kuras ilgumu pilnībā kontrolē vīndara amatprasme un pieredze. Autors V.Rendū [V. RENDU] norāda: ““Pinot noir” vīnogas izmantoja tikai Riseju vīnu pirmajiem raudzējumiem (cuvées). Ilgstošu fermentāciju cenšas nepieļaut, lai šis vīns saglabātu izsmalcinātību un garšas skaidrumu, kas raksturīgs Riseju vīnam”.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Norāde par vīnogu ražas gadu

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

vīnus obligāti noformē ar norādi par ražas gadu.

Papildu nosaukumi

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta vieta,

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Nosaukto vietu ir atļauts norādīt tikai tad, ja visas vīnu gatavošanā izmantotās vīnogas ir novāktas attiecīgajā nosauktajā vietā.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-8082be37-91d9-4a88-9a29-b3ca9ea93d34

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

15.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/80

Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijas grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. Pantu

(2023/C 208/12)

Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMA PIETEIKUMS

“Beira Interior”

PDO-PT-A1546-AM01

Pieteikuma iesniegšanas datums: 21.3.2017.

1. Grozījumam piemērojamie noteikumi

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pants. Grozījums, kas nav maznozīmīgs

2. Grozījuma apraksts un pamatojums

2.1. Atjauninājums informācijā par pieteikuma iesniedzēju

Apraksts: atjauninājums informācijā par pieteikuma iesniedzēju.

Pamatojums: informācija ir novecojusi, tāpēc tā ir jāatjaunina. Tas jādara, lai nodrošinātu vienotā dokumenta un specifikācijas atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem un precizētu iepriekš sniegto aprakstu.

Grozītās vienotā dokumenta iedaļas: šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

Grozītās iedaļas (produkta specifikācijā): “Cita informācija” — “Informācija par pieteikuma iesniedzēju”.

2.2. Informācijas atjaunināšana par ieinteresētajām personām

Apraksts: informācijas par ieinteresētajām personām svītrošana.

Pamatojums: pārpratuma dēļ šajā laukā kļūdaini bija ievadīta informācija par pieteikuma iesniedzēju. Šī informācija tagad ir svītrota. Tas jādara, lai nodrošinātu vienotā dokumenta un specifikācijas atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem un precizētu iepriekš sniegto aprakstu.

Grozītās vienotā dokumenta iedaļas: šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

Grozītās iedaļas (produkta specifikācijā): “Cita informācija” — “Ieinteresētās personas”.

2.3. Atjauninājums informācijā par kontroles struktūrām

Apraksts: atjauninājums informācijā par kontroles struktūrām.

Grozītās vienotā dokumenta iedaļas: šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

Grozītās iedaļas (produkta specifikācijā): “Cita informācija” — “Informācija par kontroles struktūrām”.

2.4. Atjauninājums informācijā par kompetentajām uzraudzības iestādēm

Apraksts: atjauninājums informācijā par kompetentajām uzraudzības iestādēm.

Grozītās vienotā dokumenta iedaļas: šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

Grozītās iedaļas (produkta specifikācijā): “Cita informācija” — “Informācija par kompetentajām uzraudzības iestādēm”.

2.5. Galvenās vīnogu šķirnes — jaunu šķirņu iekļaušana

Apraksts: grozījums/pielāgojums vīnogu šķirņu sarakstā.

Pamatojums: vīnogu šķirnes, kas noteiktas vīnu ražošanai Iekšbeiras reģionā, ir jāsaskaņo ar jauno tiesisko regulējumu — vīna ražošanai Portugālē piemēroto vīnogu šķirņu valsts sarakstu, kurā iekļautas jaunas šķirnes, kas izrādījušās nozīmīgas reģiona vīnu īpašību noteikšanā.

Pievienotās šķirnes ir šādas: “Alvarinho”, “Azal”, “Batoca”, “Chasselas”, “Códega-do-Larinho”, “Moscatel-Galego-Branco”, “Nebbiolo”, “Rabigato”, “Sangiovese”, “Tinta-Francisca”, “Tinta-Negra”, “Verdejo”, “Verdelho”, “Vinhão”, “Viognier” un “Viosinho”. Minētās šķirnes ir iekļautas ģeogrāfiskā apgabala tradicionālo šķirņu kartē, tāpēc, tās pievienojot, ar ACVN “Beira Interior” apzīmēto vīnu savdabīgums nemainās.

Grozītās iedaļas (vienotajā dokumentā): “Galvenās vīnogu šķirnes”.

Grozītās iedaļas (produkta specifikācijā): “Galvenās vīnogu šķirnes”.

2.6. Iedaļa par produktu kategorijām — jaunas vīnkopības produktu kategorijas pievienošana

Apraksts: pievienota kategorija “Desertvīns”.

Pamatojums: mērķis ir palielināt reģionā jau pastāvoša produkta ekonomisko vērtību, iesniedzot pieteikumu šā produkta atzīšanai saskaņā ar ACVN shēmu.

Šā veida produktu, kas ievērojams tā kvalitātes un savdabīguma dēļ, ražotāji jau ražo saskaņā ar reģiona tradicionālajām metodēm. Ar lēmumu iekļaut minēto jauno produktu ACVN “Beira Interior” shēmā tiek apstiprināts tā nozīmīgums un kvalitāte, kā arī vērtība, ko tas sniedz ražotājiem.

Grozītās iedaļas (vienotajā dokumentā): “Vīnkopības produktu kategorijas”, “Vīna(-u) apraksts”, “Īpašās vīndarības metodes”, “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” un “Papildu nosacījumi”.

Grozītās iedaļas (produkta specifikācijā): “Vīnkopības produktu kategorijas”, “Vīna(-u) apraksts”, “Īpašās vīndarības metodes”, “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” un “Papildu nosacījumi”.

2.7. Grozījums attiecībā noteikto ģeogrāfisko apgabalu

Apraksts: noteiktā ģeogrāfiskā apgabala robežas ir pareizas, un ģeogrāfiskais apgabals nav mainījies.

Pamatojums: ražošanas apgabala robežas ir jāsaskaņo ar administratīvo pagastu reorganizēto teritoriju. Šis pielāgojums nerada nekādas izmaiņas ģeogrāfiskajā apgabalā, jo tiek mainīti tikai ģeogrāfisko administratīvo vienību nosaukumi pagastu līmenī.

Grozītās iedaļas (vienotajā dokumentā): “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.

Grozītās iedaļas (produkta specifikācijā): “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.

2.8. Grozījums attiecībā uz audzēšanas metodēm

Apraksts: prasības attiecībā uz audzēšanas metodēm ir vienkāršotas.

Pamatojums: prasības attiecībā uz audzēšanas metodēm ir vienkāršotas un tagad attiecas tikai uz vainaga veidošanas metodi (vienas šķirnes vīnogulāji, zemstumbra forma, kausveida vai Royat kordona vainags) un augsnes veidu. Šis grozījums izdarīts, lai atspoguļotu reģionā izplatītākās un efektīvākās metodes, un tas nerada nekādas izmaiņas ar ACVN “Beira Interior” apzīmēto vīnu savdabīgajās īpašībās, bet gan palīdz tās optimizēt.

Grozītās iedaļas (vienotajā dokumentā): “Vīndarības metodes”.

Grozītās iedaļas (produkta specifikācijā): “Vīndarības metodes”.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

Beira Interior

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

3.	Desertvīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4. Vīna(-u) apraksts

1. Vīns (baltvīns un sārtvīns)

Baltvīni. Vidēji intensīvā citrīna vai salmdzeltenā krāsā. Vidēji spēcīga smarža, kurā parasti dominē citrusaugļi un augļi ar baltu mīkstumu. Minerālu un augu notis, kas līdzsvarotas ar tropu augļu, kauleņaugļu un viegli ziedainām niansēm. Garša ir noturīga, vidēji miesīga, svaiga, ar skābenām notīm, kas līdzsvarotas ar spirta saturu.

Sārtvīni. No sarkanas un ķiršsarkanas līdz gaiši rozā krāsā, kas ir dzidra un mirdzoša. Smaržā dominē sarkanie augļi, jaunvīnos izteiktas ziedu notis. Garša — augļaina, ar sarkano augļu un minerālu notīm. Svaiga un skābena, ar līdzsvarotu spirta saturu.

Pārējiem analītiskajiem parametriem piemēro tiesību aktos noteiktās vērtības.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Vīns (sarkanvīns)

Sarkanvīni. Vidēji intensīvā ķiršsarkanā līdz violetā krāsā, kas ir dzidra un mirdzoša. Garšvielu un sarkano augļu smarža ar minerālu notīm. Šiem vīniem ir vidēja līdz spēcīga struktūra, tie nogatavinās lēni, kā rezultātā tajos skaidri jūtami tanīni (vidēji līdz ļoti izteikti), kas ir izsmalcināti un noturīgi. Sausa un savelkoša garša, kas līdzsvarota ar spirta saturu un salduma notīm.

Pārējiem analītiskajiem parametriem piemēro tiesību aktos noteiktās vērtības.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	12
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Desertvīns

Krāsa — no ķiršsarkanas līdz granātsarkanai, vidēji intensīva, izturēšanas laikā iegūst gaišākus toņus un zeltainas nianses. Citrusaugļu smarža, izturētos vīnos jūtams medus un žuvuši augļi. Izteikti svaigi vīni, vidēji līdz ļoti skābi, samērā līdzsvaroti, ar labu pēcgaršu.

Pārējiem analītiskajiem parametriem piemēro tiesību aktos noteiktās vērtības.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	15
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

4. Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

Baltvīni. Zaļganbaltā līdz salmdzeltenā krāsā, dzidri un izsmalcināti, ar noturīgiem burbuļiem. Primāra balto un tropu augļu smarža. Augļaina, skābena un svaiga garša, kurā jūtama mineralitāte. Var būt jūtamas ar izturēšanu saistītas notis, jo īpaši gatavu ābolu un žuvušu augļu notis. Laba, ilgstoša pēcgarša.

Sarkanvīni. Gaiši sarkanā līdz rubīnsarkanā krāsā, dzidri, ar smalkiem, noturīgiem burbuļiem. Primāra sarkano augļu smarža un augļaina, skābena un svaiga garša, kurā jūtama mineralitāte. Laba, ilgstoša pēcgarša.

Sārtvīni. Ķiršsarkanā līdz gaiši rozā krāsā, dzidri, ar smalkiem, noturīgiem burbuļiem. Primāra sarkano augļu smarža un augļaina, skābena un svaiga garša, kurā jūtama mineralitāte. Laba, ilgstoša pēcgarša.

Pārējiem analītiskajiem parametriem piemēro tiesību aktos noteiktās vērtības.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

a. Galvenās vīndarības metodes

1. Vīni, kvalitatīvi dzirkstošie vīni un desertvīni — vīnogulāju formēšana un augsnes

Audzēšanas metodes

Ar AĢIN “Beira Interior” apzīmējamo vīnkopības produktu ražošanai izmantojamajiem vīnogulājiem jāpieder pie vienas šķirnes un jābūt veidotiem zemiem ar kausveida vai Royat kordona vainagu.

Ar AĢIN “Beira Interior” apzīmējamo vīnkopības produktu ražošanai paredzētie vīnogulājus jāstāda vai jau jāaudzē augsnēs, kurām piemīt šādas īpašības:

Vidusjūras brūnās vai sarkanās augsnes, kas veidojušās no metamorfa slānekļa vai gneisa;

Vidusjūras brūnās vai sarkanās augsnes, kas veidojušās no pirmskembrija slānekļa vai grauvakas;

humīnu nesaturoši granīta un migmatīta litosoli.

2. Vīns un kvalitatīvs dzirkstošais vīns — dabiskais spirta saturs tilpuma %

Uz vīndarību attiecināmais ierobežojums

Ar ACVN “Beira Interior” apzīmēto vīnu un dzirkstošo vīnu gatavošanā izmantojamās misas minimālajam dabiskajam spirta saturam tilpuma % jābūt vienādam ar minimālo faktisko spirta saturu tilpuma %.

3. Desertvīns — ražošana

Uz vīndarību attiecināmais ierobežojums

Desertvīna gatavošanā izmanto ar ACVN “Beira Interior” apzīmēto produktu ražošanai piemērotu vīnogu misu, kas sākusi rūgt un kam saskaņā ar spēkā esošajos tiesību aktos noteiktajām īpašībām pievienots vīna destilāts, kura faktiskais spirta saturs ir 77 tilp. %, nepārsniedzot 20 tilp. % maksimālo faktisko spirta saturu.

4. Kvalitatīvs dzirkstošais vīns — metode

Īpašā vīndarības metode

Tehnoloģiskā metode, ko izmanto, lai gatavotu kvalitatīvus dzirkstošos vīnus, kuriem var izmantot ACVN “Beira Interior”, ir klasiska raudzēšana pudelē.

5. Kvalitatīvs dzirkstošais vīns — minimālais izturēšanas periods

Īpašā vīndarības metode

Kvalitatīvam dzirkstošajam vīnam jāpaliek pudeļu pildītāja telpās vismaz 9 mēnešus no dienas, kurā tas iepildīts pudelēs laišanai tirgū.

b. Maksimālais ražas iznākums

Vīns, kvalitatīvs dzirkstošais vīns un desertvīns

55 hl no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā ražo ar ACVN “Beira Interior” apzīmēto produktu, ir šāds:

—	Almeida pašvaldības teritorijā — Almeida, Castelo Bom un União das freguesias de Junça e Naves pagasts un União das Freguesias de Malpartida e Vale de Coelha pagastā — Malpartida,

—

Figueira de Castelo Rodrigo pašvaldības teritorijā — Castelo Rodrigo, Figueira de Castelo Rodrigo, Mata de Lobos, Vermiosa, União das freguesias de Algodres, Vale de Afonsinho e Vilar de Amargo, União das freguesias de Almofala e Escarigo, União das freguesias de Freixeda do Torrão, Quintã de Pêro Martins e Penha de Águia, União das Freguesias do Colmeal e Vilar Torpim un União das freguesias de Cinco Vilas e Reigada pagasts, — Belmonte, Castelo Branco, Covilhã, Fundão, Manteigas un Penamacor pašvaldības teritorija,

—	Guarda pašvaldības teritorijā — Benespera, Famalicão, Gonçalo, Valhelhas un Vela pagasts,

—	Idanha-a-Nova pašvaldības teritorijā — Aldeia de Santa Margarida, Medelim, Oledo, São Miguel de Acha un União das freguesias de Monsanto e Idanha-a-Velha pagasts,

—	Sabugal pašvaldības teritorijā — Bendada un Casteleiro pagasts un União das freguesias de Santo Estêvão e Moita pagastā — Santo Estêvão,

—	Vila Velha de Ródão pašvaldības teritorijā — pagasts ar tādu pašu nosaukumu,

—	Pinhel pašvaldības teritorija,

—

Celorico da Beira pašvaldības teritorijā — Baraçal, Forno Telheiro, Lajeosa do Mondego, Maçal do Chão, Minhocal, Ratoeira, União das freguesias de Açores e Velosa pagasts, kā arī União das freguesias de Celorico (São Pedro un Santa Maria) e Vila Boa do Mondego pagastā — Celorico (Santa Maria) un Celorico (São Pedro),

—	Guarda pašvaldības teritorijā — Avelãs da Ribeira, Codesseiro, Porto da Carne, Sobral da Serra un Vila Cortês do Mondego pagasts,

—	Mêda pašvaldības teritorijā — Barreira, Coriscada, Marialva, Rabaçal pagasts, kā arī União das freguesias de Vale Flor, Carvalhal e Pai Penela pagastā — Carvalhal un Vale Flor,

—

Trancoso pašvaldības teritorijā — Cogula, Cótimos, Granja, Moimentinha, Póvoa do Concelho, Tamanhos, Valdujo, União das freguesias de Freches e Torres, União das freguesias de Vale do Seixo e Vila Garcia, União das freguesias de Vila Franca das Naves e Feital, União das freguesias de Vilares e Carnicães e Trancoso (São Pedro) pagasts un União das freguesias de Trancoso (São Pedro un Santa Maria) e Souto Maior pagastā — Souto Maior.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Alfrocheiro” — “Tinta-Bastardinha”

“Alicante Boushet”

“Alicante Branco”

“Alvarinho”

“Aragonez” — “Tinta-Roriz”, “Tempranillo”

“Arinto” — “Pedernã”

“Arinto-do-Interior”

“Azal”

“Baga”

“Bastardo” — “Graciosa”

“Batoca” — “Alvaraça”

“Bical” — “Borrado-das-Moscas”

“Cabernet Sauvignon”

“Caladoc”

“Camarate”

“Castelão” — “João-de-Santarém (1)”, “Periquita”

“Cercial” — “Cercial-da-Bairrada”

“Chardonnay”

“Chasselas”

“Códega-do-Larinho”

“Encruzado”

“Fernão-Pires” — “Maria-Gomes”

“Folgasão” — “Terrantez”

“Folha-de-Figueira” — “Dona-Branca”

“Fonte Cal”

“Gouveio”

“Grand Noir”

“Jaen” — “Mencia”

“Malvasia-Fina” — “Boal”, “Bual”

“Malvasia-Rei”

“Marufo” — “Mourisco-Roxo”

“Merlot”

“Moscatel-Galego-Branco” — “Muscat-à-Petits-Grains”

“Mourisco”

“Nebbiolo”

“Petit-Bouschet”

“Petit-Verdot”

“Pinot Noir”

“Rabigato”

“Rabo-de-Ovelha”

“Riesling”

“Rufete” — “Tinta-Pinheira”

“Sangiovese”

“Sauvignon” — “Sauvignon Blanc”

“Semillon”

“Syrah” — “Shiraz”

“Síria” — “Roupeiro”, “Códega”

“Tamarez” — “Molinha”

“Tinta Barroca”

“Tinta Carvalha”

“Tinta Francisca”

“Tinta Negra Mole”, “Saborinho”

“Tinto-Cão”

“Touriga Franca”

“Touriga Nacional”

“Trincadeira” — “Tinta-Amarela”, “Trincadeira-Preta”

“Verdejo”

“Verdelho”

“Vinhão” — “Sousão”

“Viognier”

“Viosinho”

8. Saiknes apraksts

Vīns, kvalitatīvs dzirkstošais vīns un desertvīns

Saiknei būtiskā informācija par ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā gatavo ar ACVN “Beira Interior” apzīmējamos vīnus, kvalitatīvus dzirkstošos vīnus un desertvīnus, atrodas kontinentālās Portugāles centrālajā/ziemeļu daļā. Tas ir valstī visaugstāk izvietotais vīnkopības reģions, kurā vīnogulāji ir iestādīti 300–750 metru augstumā virs jūras līmeņa. Reģiona reljefa galvenie elementi ir Estrela, Gardunha, Açor, Marofa un Malcata kalni.

Reģiona ziemeļu gals iestiepjas Côa un Águeda upes hidrogrāfiskajā baseinā, bet tālākajā dienvidu daļā ir Zêzere un Alto Tejo (Težu upes augštece) upju baseini.

Lielākā daļa augšņu ir granīta izcelsmes, atlikušo daļu veido galvenokārt slāneklis, un starp šīm abām augsnēm ir kvarca slāņi.

Klimats ir kontinentāls, un tam raksturīgas aukstas, bargas ziemas ar zemu temperatūru un karstas un sausas vasaras. Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 400–700 mm/m2, taču nokrišņi lielākoties ir ziemas un pavasara mēnešos. Šajā periodā augsnē rodas pārmērīgi daudz ūdens. Vasarās savukārt līst reti. Jūlijs un augusts ir gada sausākie mēneši, kad vidējais nokrišņu daudzums ir mazāks par 10 mm/m2. Augstā novietojuma dēļ vasarā vērojamas būtiskas atšķirības temperatūrā , proti, dienas ir karstas, bet naktis — vēsas.

Ģeogrāfiskais apgabals ir bijis cieši saistīts ar vīndārziem un vīna ražošanu jau pirms romiešu laikiem. Granīta sienu zīmējumos redzamās spiednes ir skaidrs pierādījums tam, ka vīnam šajā reģionā jau kopš romiešu laikiem ir bijusi būtiska nozīme. 12. gadsimtā vīnkopības uzplaukumu veicināja reliģiskie ordeņi, kas pārcēlās uz šo reģionu.

Vīna īpašības nosaka plašais reģionā izmantoto šķirņu klāsts un tas, ka tās ir labi pielāgotas vietējam klimatam un augsnei, par ko liecina daudzos gados uzkrātā pieredze, kā arī jaunāko laiku pieredze.

Produktu specifiskās īpašības, kas saistītas ar šo ģeogrāfisko apgabalu

Vīni, kvalitatīvi dzirkstošie vīni un desertvīni ir svaigi un aromātiski, ar ievērojamu mineralitāti un skābumu.

Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ar ACVN “Beira Interior” apzīmētos vīnus, kvalitatīvos dzirkstošos vīnus un desertvīnus spēcīgi ietekmē augstums virs jūras līmeņa.

Vīndārzos, kuros iegūst ar ACVN “Beira Interior” apzīmētos produktus, ekstremālās temperatūras vasaras mēnešos augstuma ietekmē kļūst mērenākas. Augstumā ir mazāks atmosfēras blīvums un zems atmosfēras spiediens, to ietekmē saules siltums tik efektīvi nesaglabājas un, augstumam palielinoties, ik pēc 100 metriem temperatūra pazeminās par aptuveni 0,65 °C.

Klimatā, kam raksturīgas aukstas, bargas ziemas un karstas, sausas vasaras, augstums virs jūras līmeņa ir izšķirošs faktors vissvarīgākajā vīnogu gatavošanās posmā (jūlijā un augustā), jo tas mazina karstuma radīto šoku. No otras puses, zemāks atmosfēras blīvums nosaka dienas un nakts temperatūras diapazonu: vēsajās vasaras naktīs vīnogas nogatavojas lēnāk un līdzsvarotāk, kā rezultātā tajās mazinās cukuru saturs un veidojas labs dabiskā skābuma līmenis. Tas ar ACVN “Beira Interior” apzīmētajiem vīniem, kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem un desertvīniem piešķir to raksturīgo svaigumu un līdzsvaroto skābumu.

Vīnogu lēnā nogatavošanās ir ļoti svarīga arī fenola savienojumu un aromātisko prekursoru attīstībai vīnogās — tie iegūtos vīnus, kvalitatīvus dzirkstošos vīnus un desertvīnus padara aromātiskākus.

Ar ACVN “Beira Interior” apzīmēto vīnu, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu un desertvīnu jūtamo mineralitāti rada galvenokārt granīta augsnes.

Augsne un klimatiskie faktori, no vienas puses, un reģionā audzētās vīnogulāju šķirnes, no otras puses, ļauj iegūt specifiskus vīnus, kuriem raksturīga mineralitāte, skābums un svaigums.

Cilvēkfaktoram, proti, tam, ka tiek aizsargātas tūkstošiem gadus senas tradīcijas un ka tiek izvēlētas šķirnes, kas ir vislabāk pielāgotas šā ģeogrāfiskā apgabala apstākļiem, ir izšķirīga nozīme tādu vīnogu ražošanā, kuras ar ACVN “Beira Interior” apzīmētajiem vīniem, kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem un desertvīniem piešķir to savdabīgās īpašības.

9. Būtiski papildu nosacījumi

Vīni, kvalitatīvi dzirkstošie vīni un desertvīni

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību aktos.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

ar ACVN “Beira Interior” apzīmētos vīnus var ražot no vīnogām, kas audzētas Iekšbeiras reģionā un pārstrādātas vīnā ārpus tā robežām, ja sertifikācijas struktūra katrā atsevišķā gadījumā ir piešķīrusi atļauju un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

—	vīna darītava atrodas 10 km attālumā no tā apgabala robežas, kurā ražo ar ACVN “Beira Interior” apzīmēto produktu,

—	sertifikācijas struktūra ir piešķīrusi atļauju attiecībā uz vīnogu pārstrādi vīnā kaimiņu reģionā.

Vīni, kvalitatīvi dzirkstošie vīni un desertvīni

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību aktos.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

marķējuma novērtēšana pirms produkta laišanas tirgū.

Preču zīme ir jāreģistrē INPI [Valsts Rūpnieciskā īpašuma institūts], bet tā nav ekskluzīva attiecībā uz ACVN.

Vīns (baltvīni un sarkanvīni) — apzīmējums “Seleção”

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību aktos.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

apzīmējumu “Seleção” var izmantot vīniem, kas gatavoti no šādām reģiona šķirņu sarakstā iekļautajām šķirnēm:

“Aragonez” (“Tinta-Roriz”, “Tempranillo”);

“Arinto” (“Pedernã”);

“Bastardo”;

“Bical” (“Borrado-das-Moscas”);

“Malvasia-Fina”;

“Rufete” (“Tinta-Pinheira”);

“Síria” (“Roupeiro”, “Códega”);

“Tamarez” (“Molinha”);

“Touriga Nacional”;

“Trincadeira” (“Tinta-Amarela”, “Trincadeira-Preta”).

Noteikumi attiecībā uz baltvīnu (kuram var izmantot apzīmējumu “Seleção”):

—	minimālais izturēšanas periods ir 6 mēneši,

—	faktiskajam spirta saturam jābūt vismaz 12 tilp. %.

• Noteikumi attiecībā uz sarkanvīnu (kuram var izmantot apzīmējumu “Seleção”):

—	minimālais izturēšanas periods ir 12 mēneši,

—	faktiskajam spirta saturam jābūt vismaz 13 tilp. %.

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.ivv.gov.pt/np4/8617.html

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

15.6.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/90

Labojums Padomes Lēmumā (2023. gada 28. marts), ar ko ieceļ Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) valdes locekļus un locekļu aizstājējus

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 116, 2023. gada 31. marts )

(2023/C 208/13)

18. lappusē 1. panta III tabulā “Darba devēju organizāciju pārstāvji” ierakstā, kas attiecas uz Rumāniju, otrajā slejā:

tekstu:

“Adriana RADA kundze”

lasīt šādi:

“Adrian RADA kungs”.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 208

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 15. jūnijs

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Eiropas Centrālā banka
2023/C 208/01	Eiropas Centrālās bankas Ieteikums (2023. gada 6. jūnijs) Eiropas Savienības Padomei par Eiropas Centrālās bankas ārējiem revidentiem (ECB/2023/15)	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 208/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10817 – ADVENT / DEM BUSINESS / HPM BUSINESS) ( 1 )	3

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 208/03	Euro maiņas kurss – 2023. gada 14. jūnijs	4
2023/C 208/04	Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju, kā arī korekcijas koeficientu, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām, starpposma pārskatīšana 2023. gadā	5
2023/C 208/05	To koeficientu (korekcijas koeficientu) starpposma pārskatīšana, kuri piemērojami ārpus ES delegācijās strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam	12
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2023/C 208/06	Informatīva piezīme – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/821 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei: informācija par dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem atbilstīgi 4., 5., 6., 7., 8., 9., 11., 12., 22. un 23. pantam	19
	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2023/C 208/07	EBTA Uzraudzības iestādes paziņojums par valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko EBTA valstīm piemēro no 2023. gada 1. marta (Publicēts saskaņā ar Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu VII daļā minētajiem noteikumiem par atsauces un diskonta likmēm un Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmuma Nr. 195/04/COL 10. pantu)	62

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	EBTA Tiesa
2023/C 208/08	Héraðsdómur Reykjaness2023. gada 1. februāra lūgums EBTA Tiesai sniegt konsultatīvu atzinumu lietā Elva Dögg Sverrisdóttir un Ólafur Viggó Sigurðsson pret Íslandsbanki hf. (Lieta E-1/23)	63
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2023/C 208/09	Apstiprināts standarta grozījums ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 6.b panta 2. un 3. punktu	64
2023/C 208/10	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	68
2023/C 208/11	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	75
2023/C 208/12	Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijas grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. Pantu	80

	Labojumi
	Labojums Padomes Lēmumā (2023. gada 28. marts), ar ko ieceļ Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) valdes locekļus un locekļu aizstājējus ( OV C 116, 31.3.2023. )	90


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.