Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.11058 – ALTOR / MARLIN / MELTWATER)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 194/01)

Komisija 2023. gada 25. maijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32023M11058. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Deklarācija par Eiropas Savienības kompetenci attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu

(2023/C 194/02)

Rīcības kodekss, ar ko nosaka iekšējo kārtību attiecībā uz to, kā tiek īstenotas Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesības un izpildīti pienākumi saskaņā ar Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu

(2023/C 194/03)

Atgādinot, ka 2017. gada 13. jūnijā Eiropas Savienība (“Savienība”), saskaņā ar Padomes Lēmumiem (ES) 2017/865 (1) un (ES) 2017/866 (2), parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Konvencija”) attiecībā uz jautājumiem, kuros Savienībai ir ekskluzīva kompetence, proti, jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, jautājumiem, kas saistīti patvērumu un neizraidīšanu un jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi,

Ņemot vērā to, ka gan Savienībai, gan tās dalībvalstīm ir kompetences jomās, kuras aptver Konvencija, ir nepieciešams rīcības kodekss, ar ko attiecībā uz Konvenciju nosaka iekšējo kārtību starp Savienību un dalībvalstīm, kas ir Konvencijas puses (“dalībvalstis”),

Atgādinot, ka šajā rīcības kodeksā paredzētā kārtība ir jāpiemēro, pilnībā ievērojot savstarpējas lojālas sadarbības principu, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā un 13. panta 2. punktā, lai tādējādi Savienība un dalībvalstis varētu panākt saskaņotu, visaptverošu un vienotu ārējo pārstāvību attiecībā uz Konvenciju,

Atgādinot, ka šī kārtība neskar ne kompetenču sadali starp Savienību un tās dalībvalstīm, ne pilnvaru piešķiršanu starp iestādēm saskaņā ar Savienības Līgumiem, un ka tā neskar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā izklāstīto procedūru, ar kuru nosaka nostājas, kas jāieņem Savienības vārdā,

Atgādinot, ka LESD 3. panta 2. punktā minēto Savienības ekskluzīvo kompetenču tvērums un īstenošana pēc savas būtības aizvien ir nepārtrauktā attīstībā,

Paturot prātā, ka prasība par Savienības un dalībvalstu vienotību ārējā pārstāvībā – saskaņā ar Savienības Līgumiem un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru – tiek piemērota arī starptautisko saistību īstenošanas posmā,

Padome, dalībvalstis un Komisija ir izstrādājušas ŠO RĪCĪBAS KODEKSU.

1.   Būtība un darbības joma

1.1.

Ar šo rīcības kodeksu nosaka iekšējo kārtību sadarbībai starp Savienību un dalībvalstīm attiecībā uz dažādiem Konvencijas īstenošanas aspektiem. Tādējādi tas ir paredzēts kā praktisks iekšējs rīks nolūkā ļaut Savienībai un dalībvalstīm panākt saskaņotu, visaptverošu un vienotu ārējo pārstāvību attiecībā uz Konvenciju.

1.2.

Neskarot LES 4. panta 3. punktā un 13. panta 2. punktā noteikto vispārējo savstarpējas lojālas sadarbības pienākumu, šo rīcības kodeksu piemēro dalībai saskaņā ar Konvenciju izveidotajā Pušu komitejā, kā arī pārraudzības mehānismā, ko īsteno Ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (“GREVIO”).

1.3.

Šis rīcības kodekss arī nosaka principus attiecībā uz koordinējošās struktūras darbību saskaņā ar Konvencijas 10. pantu, kā arī izpildi un sadarbību attiecībā uz ziņošanas pienākumiem, kas saskaņā ar Konvenciju Savienībai un dalībvalstīm ir jāievēro saistībā ar to attiecīgajām kompetencēm.

2.   Koordinācijas forumi

2.1.

Neskarot LESD 218. panta 9. punktā noteikto procedūru, visus jautājumus saistībā ar sanāksmju sagatavošanu un saskaņā ar Konvenciju paredzēto Savienības tiesību izmantošanu risinās Padomes kompetentās sagatavošanas struktūras, darot visu iespējamo, lai panāktu vienošanos savstarpējas lojālas sadarbības garā. Padomes kompetentā sagatavošanas struktūra ir Pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jautājumu darba grupa (“FREMP”). FREMP priekšsēdētājs vajadzības gadījumā informēs citu darba grupu priekšsēdētājus un ar viņiem sazināsies.

2.2.

Ja FREMP nav iespējams panākt vienošanos, tostarp tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar nesaskaņām par kompetenču sadalījumu, jautājumu bez liekas kavēšanās iesniegs Pastāvīgo pārstāvju komitejai (COREPER) un vajadzības gadījumā Padomei – savlaicīgi pirms attiecīgās sanāksmes vai termiņu, kas noteikts Konvencijā.

2.3.

Vajadzības gadījumā in situ koordinācijas sanāksmes notiks Strasbūrā. Šādu sanāksmju mērķis ir papildināt Savienības vai kopējās nostājas un pielāgot šādas nostājas attiecīgās sanāksmes kontekstam, būtiski nemainot jau esošās nostājas.

3.   Savienības nostājas, kopējās nostājas un saskaņotās nostājas

3.1.

Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošinās ciešu sadarbību Konvencijas īstenošanā, paturot prātā savstarpējas lojālas sadarbības un subsidiaritātes principus, kas noteikti attiecīgi LES 4. panta 3. punktā un 13. panta 2. punktā un LES 5. panta 3. punktā, un vajadzību ievērot Savienības un dalībvalstu attiecīgās kompetences saskaņā ar LES 5. panta 1. punktu.

a)   Savienības nostājas

3.2.

Attiecībā uz jautājumiem, kuros Savienībai ir ekskluzīva kompetence, tostarp jo īpaši, kā minēts Padomes Lēmumā (ES) 2023/1075 (3). un Padomes Lēmumā (ES) 2023/1076 (4)., dažiem Konvencijas noteikumiem saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu un Savienības iestādēm un publisko pārvaldi Savienība centīsies izstrādāt Savienības nostājas.

b)   Kopējās nostājas

3.3.

Ja Savienība un dalībvalstis tiek aicinātas ieņemt nostāju, ievērojot šā rīcības kodeksa 1.2. punktu, jautājumā, kurā daži elementi ir Savienības ekskluzīvā kompetencē un daži elementi ir dalībvalstu kompetencē, Savienība un dalībvalstis centīsies izstrādāt kopējas nostājas.

c)   Saskaņotās nostājas

3.4.

Jautājumos, kas ir dalībvalstu kompetencē, dalībvalstis centīsies izstrādāt saskaņotas nostājas, kad vien to uzskatīs par vajadzīgu.

4.   Viedokļa izteikšana un balsošana

a)

Viedokļa izteikšana par Savienības, kopējām vai saskaņotām nostājām, par kurām panākta vienošanās 4.1. Savienības nostājas sniedz Komisija Savienības vārdā. Dalībvalstis joprojām var uzstāties ar izteikumiem, kas ir saskaņoti ar Savienības nostāju, jo īpaši, lai to stiprinātu un atbalstītu. 4.2. Kopējās nostājas, kas ir minētas 3.3. punktā, Savienības un dalībvalstu vārdā sniedz Komisija un prezidentvalsts vai ES Padomes prezidentvalsts izraudzīta dalībvalsts, darbojoties ciešā sadarbībā. Komisija, no vienas puses, un prezidentvalsts vai prezidentvalsts izraudzīta dalībvalsts, no otras puses, var vienoties, ka viena no tām sniegs kopējo nostāju Savienības un dalībvalstu vārdā. Komisija un dalībvalstis var uzstāties, lai stiprinātu un atbalstītu kopējo nostāju. 4.3. Saskaņotās nostājas dalībvalstu vārdā sniegs prezidentvalsts vai vajadzības gadījumā prezidentvalsts izraudzīta dalībvalsts, vai Komisija, ar visu klātesošo dalībvalstu piekrišanu.

b)

Balsošana par Savienības, kopējām vai saskaņotām nostājām, par kurām panākta vienošanās 4.4. Komisija Savienības vārdā īstenos Savienības balsošanas tiesības, pamatojoties uz Savienības nostājām. 4.5. Ja Savienība un dalībvalstis tiek aicinātas balsot par kādu jautājumu, kas minēts 3.3. punktā, un ja tiesības balsot par šādu jautājumu ir jāīsteno vai nu Savienībai vai dalībvalstīm, tad Komisija un prezidentvalsts vai prezidentvalsts izraudzīta dalībvalsts jau iepriekš vienosies, kurš izmantos balsošanas tiesības, pamatojoties uz kopēju nostāju. Šāda vienošanās tiks pamatota ar attiecīgā jautājuma galveno mērķi. 4.6. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā izmantos savas balsošanas tiesības, pamatojoties uz saskaņotām nostājām.

c)

Viedokļa izteikšana un balsošana gadījumos, kad nav Savienības, kopēju vai saskaņotu nostāju 4.7. Ja nav iespējams panākt vienošanos par Savienības, kopēju vai saskaņotu nostāju, dalībvalstis var uzstāties un balsot par jautājumiem, kas ir to kompetencē, ar nosacījumu, ka nostāja atbilst Savienības politikai un Savienības tiesību aktiem. Komisija var uzstāties un balsot par jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē, ciktāl tas nepieciešams, lai aizstāvētu Padomes iepriekš noteiktu Savienības politiku un Savienības acquis.

5.   Procedūra attiecībā uz Savienības kandidātu ievēlēšanu par GREVIO biedriem

5.1.

Komisija noteiks pārredzamu atlases procedūru attiecībā uz Savienības kandidātiem ievēlēšanai par GREVIO biedriem saskaņā ar procedūru, ko Eiropas Padomes Ministru komiteja noteikusi saskaņā ar Konvencijas 66. panta 5. punktu. Komisija sniegs FREMP sīkāku informāciju par atlases procedūru pirms minētā procedūra ir uzsākta.

5.2.

Komisija veiks kandidātu atlases procesu ievēlēšanai par GREVIO biedriem, pamatojoties uz 5.1. punktā minēto atlases procedūru. Pirms Savienības kandidātu saraksts tiek iesniegts Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, Komisijas veikto atlasi attiecībā uz Savienības kandidātiem apstiprinās Pastāvīgo pārstāvju komiteja.

5.3.

Tiks arī noteikta vienkāršota procedūra, ar kuru atjauno tāda ievēlēta eksperta pilnvaras, kuru izvirzījusi Savienība.

6.   Pārstāvju izvirzīšana Pušu komitejā

Komisija izraudzīsies savu pārstāvi Pušu komitejā un informēs par to FREMP.

7.   Koordinējošā struktūra

7.1.

Komisija darbosies kā Savienības koordinējošā struktūra saskaņā ar Konvencijas 10. pantu attiecībā uz Konvencijas jautājumiem, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, neskarot dalībvalstu attiecīgās kompetences un neskarot pilnvaru sadalījumu starp iestādēm saskaņā ar Savienības Līgumiem un Savienības iestāžu autonomiju jautājumos, kas saistīti ar to attiecīgajām darbībām.

7.2.

Dalībvalstis izvirzīs vienu vai vairākas koordinējošās struktūras saskaņā ar Konvencijas 10. pantu un paziņos Komisijai par vienotu kontaktpunktu, kurš pārstāvēs to koordinējošo struktūru vai struktūras.

7.3.

Komisija un dalībvalstu kontaktpunkti viens otru informēs par paziņojumiem vai informācijas lūgumiem no Eiropas Padomes vai no jebkuras citas valsts, kura ir Konvencijas puse. Šim nolūkam Komisija izveidos vienotu piekļuves punktu paziņojumiem vai informācijai, ko sniegs dalībvalstu kontaktpunkti, un nodrošinās informācijas izplatīšanu visām dalībvalstu koordinējošām struktūrām, izmantojot valstu kontaktpunktus.

7.4.

Vajadzības gadījumā Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts koordinējošās struktūras vai kontaktpunkta pieprasījuma organizēs koordinācijas sanāksmes. Uz šādām koordinācijas sanāksmēm attiecīgi sasauks dalībvalstu koordinējošās struktūras, to kontaktpunktus vai abus.

8.   GREVIO pārraudzības mehānisms

a)

Ziņošana 8.1. Ziņojumi, ko Savienība un tās dalībvalstis iesniegs GREVIO, attieksies uz to attiecīgajām kompetencēm. Ciktāl Savienības ekskluzīvās kompetences un dalībvalstu kompetences ir savstarpēji saistītas, Savienība un dalībvalstis izpildīs Konvencijā noteiktos ziņošanas pienākumus saskaņotā un papildinošā veidā. Lai novērstu ziņojumu dublēšanos, Savienības ziņojumi, kad vien iespējams, atsauksies uz dalībvalstu ziņojumiem. Savienības ziņojumos noteiks Savienības ekskluzīvās kompetences apjomu attiecībā uz to Konvencijas noteikumu īstenošanu, uz kuriem attiecas ziņošanas process. Šo informāciju sniegs pietiekami skaidri un nepārprotami, lai GREVIO un Pušu komiteja, izvērtējot pasākumus, ar kuriem īsteno Konvencijas noteikumus, varētu pilnībā ņemt vērā to, ka Savienība pievienojas Konvencijai tikai attiecībā uz tās ekskluzīvajām kompetencēm un ka pārējos Konvencijas noteikumus īstenos dalībvalstis saskaņā ar savu kompetenci. Tādu pašu pārredzamību kā attiecībā uz Savienības un dalībvalstu attiecīgajām kompetencēm kopumā nodrošinās Komisija tās mijiedarbībā ar Konvencijā izveidotajām struktūrām saistībā ar Konvencijas īstenošanas uzraudzību. 8.2. Dalībvalstis cieši sadarbosies ar Komisiju nolūkā sniegt informāciju, kas ir nepieciešama, lai izpildītu ziņošanas prasības par Savienības acquis attiecībā uz Konvenciju, izmantojot esošo informāciju, kas savākta, veicot to ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju. 8.3. Saskaņā ar savstarpējas lojālas sadarbības pienākumu Komisija laikus pirms Savienības ziņojuma iesniegšanas informatīvos nolūkos iepazīstinās ar ziņojumu FREMP. Dalībvalstis informatīvos nolūkos iesniegs FREMP savu attiecīgo ziņojumu kopijas, ja iespējams, pirms to iesniegšanas GREVIO. 8.4. Komisija un katra dalībvalsts arī dalīsies ar atbildēm uz jautājumiem, kas saņemti no GREVIO, un komentāriem par GREVIO konstatējumiem un ieteikumiem ziņošanas procesa laikā. Šim nolūkam Komisija izveidos vienotu piekļuves punktu dalībvalstīm un nodrošinās informācijas izplatīšanu visām dalībvalstīm. 8.5. Dalībvalstis un Komisija ar FREMP starpniecību, ja iespējams, jau iepriekš dalīsies ar to mutisko ziņojumu saturu, kas sniegti GREVIO un Pušu komitejā. 8.6. Komisija un dalībvalstis, izmantojot FREMP, apspriedīs pēcpasākumus saistībā ar jebkuru GREVIO ziņojumu vai secinājumus vai attiecīgā gadījumā Pušu komitejas ieteikumus attiecībā uz Savienības ziņojumu.

b)	Sanāksmes ar GREVIO un apmeklējumi valstīs 8.7. Dalībvalsts var lūgt Komisijai nodrošināt ekspertu, kas kļūtu par tās delegācijas locekli, un Komisija var lūgt dalībvalstīm nodrošināt ekspertus Savienības delegācijai.

c)	Parlamenta iesaiste 8.8. Komisija GREVIO ziņojumus par to, kā Savienība īsteno Konvenciju, iesniegs Eiropas Parlamentam atbilstīgi Konvencijas 70. panta 2. punktam.

9.   Saskaņā ar Konvenciju prasītās statistikas sagatavošana

9.1.

Savienības mēroga statistika ir elements, kas Savienībai jāsniedz saskaņā ar ziņošanas pienākumiem.

9.2.

Ciktāl iespējams, Savienības ziņojumā izmantos Savienības līmenī apkopotus datus, un, ja tiek izmantoti dati, ko savākuši dalībvalstu statistikas institūti un pētniecības struktūras, balstās uz datiem, ko dalībvalstis ziņojušas GREVIO. Lai iegūtu visprecīzāko priekšstatu par vardarbības izplatību, ir svarīgi, lai dalībvalstis, Komisija un citas Savienības struktūras cieši sadarbotos, ciktāl tas nepieciešams, lai Savienība varētu izpildīt savus ziņošanas pienākumus.

10.   Pārskatīšana

Padome, dalībvalstis vai Komisija var lūgt šā Rīcības kodeksa pārskatīšanu, jo īpaši ņemot vērā tā darbības gaitā gūto pieredzi.

11.   Rīcības kodeksa publicēšana

Šo rīcības kodeksu publicēs Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša (OV) C iedaļā.

---

(1)  Padomes Lēmums (ES) 2017/865 (2017. gada 11. maijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (OV L 131, 20.5.2017., 11. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2017/866 (2017. gada 11. maijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz patvērumu un neizraidīšanu (OV L 131, 20.5.2017., 13. lpp.).

(3)  Padomes lēmums (ES) 2023/1075 (2023. gada 1. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi (OV L 143 I, 2.6.2023., 1. lpp.).

(4)  Padomes lēmums (ES) 2023/1076 (2023. gada 1. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu (OV L 143 I, 2.6.2023., 4. lpp.).

Euro maiņas kurss (1)

2023. gada 1. jūnijs

(2023/C 194/04)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0697
JPY	Japānas jena	149,25
DKK	Dānijas krona	7,4477
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85823
SEK	Zviedrijas krona	11,6455
CHF	Šveices franks	0,9732
ISK	Islandes krona	149,70
NOK	Norvēģijas krona	11,9670
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,687
HUF	Ungārijas forints	370,42
PLN	Polijas zlots	4,5410
RON	Rumānijas leja	4,9645
TRY	Turcijas lira	22,2520
AUD	Austrālijas dolārs	1,6407
CAD	Kanādas dolārs	1,4514
HKD	Hongkongas dolārs	8,3786
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7775
SGD	Singapūras dolārs	1,4466
KRW	Dienvidkorejas vona	1 413,23
ZAR	Dienvidāfrikas rands	21,1567
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6066
IDR	Indonēzijas rūpija	15 964,76
MYR	Malaizijas ringits	4,9351
PHP	Filipīnu peso	60,057
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,204
BRL	Brazīlijas reāls	5,4032
MXN	Meksikas peso	18,8695
INR	Indijas rūpija	88,2070

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS,

ar ko groza Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādņu 188. punktu, I un IV pielikumu attiecībā uz reģionālā atbalsta karšu starpposma pārskatīšanu periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim

(2023/C 194/05)

I.   IEVADS

(1)

Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādņu (1) (“pamatnostādnes”) 7.6.2. iedaļā ir paredzēts 2023. gadā veikt reģionālā atbalsta karšu (2) starpposma pārskatīšanu, ņemot vērā atjauninātos statistikas datus.

(2)

Pamatnostādņu 194. punktā ir noteikts, ka Komisija līdz 2023. gada jūnijam paziņos informāciju par minēto starpposma pārskatīšanu. Ar šo paziņojumu izpilda minēto prasību un sniedz šādu informāciju par starpposma pārskatīšanu.

“a” apgabalu saraksta grozījums

(3)

Komisija ir izveidojusi to NUTS 2. līmeņa reģionu sarakstu, kuri pašlaik nav atbalsttiesīgi kā “a” apgabali, bet kuros vidējais iekšzemes kopprodukts (“IKP”) uz vienu iedzīvotāju (izteikts pirktspējas līmeņa vienībās) periodā no 2019. līdz 2021. gadam ir mazāks par vai vienāds ar 75 % no ES27 vidējā rādītāja (3), un tāpēc periodā pēc šīs starpposma pārskatīšanas, t. i., no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, var būt tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu (turpmāk – “jaunie “a” apgabali”). Komisija arī nosaka atbilstošās šo jauno “a” apgabalu atbalsta maksimālās intensitātes, pamatojoties uz pamatnostādņu 179. un 180. punktu.

(4)

Ja šie jaunie “a” apgabali attiecīgās dalībvalsts reģionālā atbalsta kartē pašlaik pilnībā vai daļēji ir norādīti vai nu kā iepriekš definētie “c” apgabali, vai kā iepriekš nedefinētie “c” apgabali, tiek attiecīgi koriģēts attiecīgajam “c” apgabalam piešķirtais īpatsvars procentos no iedzīvotāju skaita, kā norādīts pamatnostādņu I pielikumā.

Esošo “a” apgabalu atbalsta maksimālās intensitātes palielināšana

(5)

Komisija ir noteikusi tos NUTS 2. līmeņa reģionus, kuri pamatnostādņu I pielikumā jau ir uzskaitīti kā “a” apgabali, bet kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir samazinājies līdz tādam līmenim, ka tiem periodā pēc šīs starpposma pārskatīšanas, t. i., no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, ir tiesības uz augstāku atbalsta maksimālo intensitāti, pamatojoties uz pamatnostādņu 7.4.1. iedaļu.

Iepriekš nedefinēto “c” apgabalu saraksta grozījums

(6)

Dalībvalstis var ierosināt grozījumu savā iepriekš nedefinēto “c” apgabalu sarakstā attiecībā uz periodu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, aizstājot esošos iepriekš nedefinētos “c” apgabalus ar jauniem apgabaliem, ko ierosina, pamatojoties uz pamatnostādņu 7.3.2.3. iedaļu. Minētie grozījumi nedrīkst pārsniegt 50 % no katras dalībvalsts koriģētā iepriekš nedefinēto “c” apgabalu tvēruma, kas noteikts šā paziņojuma (14). punktā, vai, ja tas nav koriģēts, 50 % no esošo iepriekš nedefinēto “c” apgabalu tvēruma. Turklāt ierosināto jauno “c” apgabalu iedzīvotāju skaits nedrīkst pārsniegt to apgabalu iedzīvotāju skaitu, kurus šie jaunie apgabali aizstāj. Dalībvalstis var ierosināt atbilstošo atbalsta maksimālo intensitāti šiem jaunajiem iepriekš nedefinētajiem “c” apgabaliem, pamatojoties uz pamatnostādņu 7.4.2. iedaļā noteiktajiem kritērijiem.

Esošo “c” apgabalu atbalsta maksimālās intensitātes palielināšana

(7)

Dalībvalstis var ierosināt palielināt savu esošo iepriekš nedefinēto “c” apgabalu atbalsta maksimālo intensitāti, ja atjauninātie IKP uz vienu iedzīvotāju vai bezdarba statistikas dati liecina par tiesībām uz augstāku atbalsta maksimālo intensitāti, pamatojoties uz pamatnostādņu 182. punktu.

To reģionu noteikšana, kuros sarūk iedzīvotāju skaits un kuriem ir tiesības uz palielinātu atbalsta intensitāti

(8)

Dalībvalstis atbilstoši pamatnostādņu 188. punktam var ierosināt palielināt atbalsta maksimālo intensitāti NUTS 3. līmeņa reģioniem, kuros sarūk iedzīvotāju skaits, arī tad, ja sarukums konstatēts, pamatojoties uz atjauninātiem iedzīvotāju blīvuma datiem par periodu no 2010. līdz 2019. gadam. Šajā nolūkā ar šo paziņojumu Komisija groza pamatnostādņu 188. punktu un IV pielikumu, ciktāl ar to ļauj periodā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim palielināt atbalsta maksimālo intensitāti atbilstoši minētajam punktam tiem NUTS 3. līmeņa reģioniem, kuros iedzīvotāju skaita sarukums vai nu 2009.–2018. gada periodā, vai 2010.–2019. gada periodā pārsniedz 10 %.

Paziņojums par ierosinātajiem karšu grozījumiem

(9)

Šajā paziņojumā noteikti pamatnostādņu 188. punkta, I un IV pielikuma grozījumi un publicētas to grozītās redakcijas atbilstoši turpmāk norādītajam.

(10)

Dalībvalstis, kuras plāno grozīt savas reģionālā atbalsta kartes pēc šīs starpposma pārskatīšanas, tiek aicinātas pirms 2023. gada 15. septembra paziņot Komisijai par minētajiem grozījumiem saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu. Minētie grozījumi var attiekties uz periodu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, un tie nav obligāti.

II.   PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

Pārskatīšana attiecībā uz “a” apgabaliem

(11)

Eurostat2023. gada 21. februārī publicēja datus par IKP uz vienu iedzīvotāju NUTS 2. līmeņa reģionos līdz 2021. gadam ieskaitot. Turpmāko punktu nolūkā IKP uz vienu iedzīvotāju atbilst vidējam to pēdējo trīs gadu rādītājam, par kuriem ir pieejami Eurostat dati, t. i., 2019.–2021. gada vidējam rādītājam, izsakot to procentos no ES27 vidējā rādītāja. Attiecīgā gadījumā datus par IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzina ar datiem, kas piemēroti pamatnostādņu I pielikuma pašreizējā tekstā (2016.–2018. gada vidējais rādītājs). Ņemot vērā atjauninātos statistikas datus, Komisija (12). un (13). punktā nosaka jaunos “a” apgabalus, kā arī esošos atbalsttiesīgos “a” apgabalus, kuriem var paredzēt lielāku atbalsta maksimālo intensitāti, un attiecīgi groza pamatnostādņu I pielikumu. Pamatojoties uz minētajiem grozījumiem, dalībvalstis var paziņot par savu “a” apgabalu grozījumiem periodam no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(12)

Par “a” apgabaliem ar atbalsta maksimālo intensitāti 30 % apmērā var noteikt šādus NUTS 2. līmeņa reģionus (4): Dalībvalsts un reģions IKP uz vienu iedzīvotāju 2019.–2021. gadā Beļģija: BE32 Prov. Hainaut 74,33 Spānija: ES62 Región de Murcia 70,67

(13)

Augstāku atbalsta maksimālo intensitāti var ierosināt šādiem NUTS 2. līmeņa reģioniem (5): Dalībvalsts un reģions IKP uz vienu iedzīvotāju 2016.–2018. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju 2019.–2021. gadā Atbalsta maksimālā intensitāte Francija: FRY2 Martinique no 77,00 līdz 73,00 50 % Grieķija: EL42 Νότιο Αιγαίο / Notio Aigaio no 73,67 līdz 64,00 40 % EL43 Κρήτη / Kriti no 58,33 līdz 52,67 50 % EL53 Δυτική Μακεδονία / Dytiki Makedonia no 59,67 līdz 53,33 50 % Portugāle: PT30 Região Autónoma da Madeira no 76,00 līdz 71,67 50 % Slovākija: SK02 Západné Slovensko no 66,67 līdz 64,67 40 % Spānija: ES43 Extremadura no 66,67 līdz 63,67 40 % ES61 Andalucía no 68,33 līdz 63,67 40 % ES64 Ciudad de Melilla no 67,00 līdz 64,00 40 % ES70 Canarias no 75,00 līdz 65,00 60 %

Pārskatīšana attiecībā uz “c” apgabaliem

(14)

Ņemot vērā BE32 Prov. Hainaut noteikšanu par jauno “a” apgabalu, Beļģijas iepriekš nedefinēto “c” apgabalu tvērumu periodam no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim koriģē no 23,33 % uz 16,82 %. Attiecībā uz visām pārējām dalībvalstīm pamatnostādņu I pielikumā noteiktais iepriekš nedefinēto “c” apgabalu tvērums nemainās.

(15)

Turklāt, kā noteikts (6). un (7). punktā, dalībvalstis var aizstāt savus esošos iepriekš nedefinētos “c” apgabalus ar jaunajiem apgabaliem, ko ierosina, pamatojoties uz pamatnostādņu 7.3.2.3. iedaļu, līdz 50 % no koriģētā iepriekš nedefinēto “c” apgabalu tvēruma vai, ja nav veikta korekcija, līdz 50 % no esošā iepriekš nedefinēto “c” apgabalu tvēruma, un var ierosināt arī savu esošo iepriekš nedefinēto “c” apgabalu atbalsta maksimālās intensitātes palielināšanu, ja atjauninātie statistikas dati par IKP uz vienu iedzīvotāju liecina par tiesībām uz šādu lielāku atbalsta intensitāti.

To reģionu noteikšana, kuros sarūk iedzīvotāju skaits un kuriem ir tiesības uz palielinātu atbalsta intensitāti

(16)

Komisija groza pamatnostādņu 188. punktu un IV pielikumu, ļaujot dalībvalstīm attiecībā uz periodu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim izmantot datus par iedzīvotāju skaita sarukumu 2010.–2019. gadā.

III.   PAMATNOSTĀDŅU 188. PUNKTA GROZĪJUMS

(17)

Pamatnostādņu 188. punktu lasīt šādi: “NUTS 3. līmeņa reģionos, kuros 2009.–2018. gada periodā iedzīvotāju skaits saruka par vairāk nekā 10 %, 7.4.1. apakšiedaļā noteiktās atbalsta maksimālās intensitātes var palielināt par 10 procentpunktiem, bet 7.4.2. apakšiedaļā noteiktās atbalsta maksimālās intensitātes – par 5 procentpunktiem. No 2024. gada 1. janvāra iepriekšējo teikumu piemēro arī tiem NUTS 3. līmeņa reģioniem, kuros minētais iedzīvotāju skaita sarukums bijis 2010.–2019. gada periodā(88). (88) Skatīt IV pielikumu.”.

IV.   PAMATNOSTĀDŅU I PIELIKUMA GROZĪJUMS

(18)

Pamatnostādņu I pielikumu aizstāj ar šā paziņojuma 1. pielikuma tekstu. Grozītais pamatnostādņu I pielikums būs pamats reģionālā atbalsta karšu starpposma pārskatīšanai attiecībā uz periodu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

V.   PAMATNOSTĀDŅU IV PIELIKUMA GROZĪJUMS

(19)

Pamatnostādņu IV pielikumu aizstāj ar šā paziņojuma 2. pielikuma tekstu. Grozītais pamatnostādņu IV pielikums būs pamats reģionālā atbalsta karšu starpposma pārskatīšanai attiecībā uz periodu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

---

(1)  OV C 153, 29.4.2021., 1. lpp.

(2)  Reģionālā atbalsta kartes 2022.–2027. gadam, pieejamas vietnē

https://competition-policy.ec.europa.eu/state-aid/legislation/modernisation/regional-aid/maps-2022-2027_en (angļu val.).

(3)  Proti, vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju visās dalībvalstīs (t. i., neskaitot Ziemeļīriju).

(4)  Nosaka atbilstoši pamatnostādņu 179. un 180. punktam, neskarot iespēju piemērot atbalsta palielinātu intensitāti saskaņā ar pamatnostādņu 7.4.3., 7.4.4. un 7.4.5. iedaļu.

(5)  Tas pats.

Īpašais ziņojums 13/2023

“Atzītie uzņēmēji: pārdomāta muitas programma, tomēr tās potenciāls netiek izmantots un īstenošana ir nevienmērīga”

(2023/C 194/06)

Eiropas Revīzijas palāta ir publicējusi īpašo ziņojumu 13/2023 “Atzītie uzņēmēji: pārdomāta muitas programma, tomēr tās potenciāls netiek izmantots un īstenošana ir nevienmērīga”.

Ziņojumu var tieši aplūkot vai lejupielādēt Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietnē https://www.eca.europa.eu/lv/publications/sr-2023-13

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.11131 — PIERER / LEONI)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 194/07)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.11061 – NORDIC METAL/ALUMECO GROUP)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 194/08)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  Nordic Metal ir jaunizveidots uzņēmums, kas tieši vai netieši pieder trim fiziskām personām (turpmāk tekstā — “investori”), kurām pieder dažādi neatkarīgi uzņēmumi, kas nodarbojas ar alumīnija, nerūsējošā tērauda, vara sakausējumu un citu metālu izplatīšanu Eiropā. Tie ir Amari Metals Europe Ltd. (“ AME ”), Amari Benelux Inc. (“ ABI ”), Amari Ireland Limited (“ AIL ”), kas veido vienu uzņēmumu, Amari France Holdings Inc. (“ AMF ”), Amari Switzerland Holdings Inc. (“ AMS ”), Sverdrup Holdings Inc. (“ Sverdrup ”), Britannia Metals Holdings, Inc. (“ Britannia ”), Aero Metals Alliance Inc. (“ AMA ”), Henley Management Company (“ Henley ”) un Deloro Group Holding Inc. (“ Deloro ”).

(3)  Alumeco Group veido i) Alumeco un ii) Aluwind.

Apstiprināts standarta grozījums ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 6.b panta 2. un 3. Punktu

(2023/C 194/09)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6.b panta 5. punktu.

Paziņojums par produkta specifikācijā izdarīta standarta grozījuma apstiprināšanu dalībvalsts izcelsmes aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes gadījumā

“Miel de Granada”

ES Nr.: PDO-ES-0243-AM01 — 3.3.2023

ACVN (X)AĢIN ( )

1.   Produkta nosaukums

“Miel de Granada”

2.   Dalībvalsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals

Spānija

3.   Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu

Andalūzijas autonomā apgabala valdības Lauksaimniecības, zivsaimniecības, ūdenssaimniecības un lauku attīstības ministrijas Agropārtikas nozaru, inovācijas un piegādes ķēdes ģenerāldirektorāts (Dirección General de Industrias, Innovación y Cadena Agroalimentaria Consejería de Agricultura, Pesca, Agua y Desarrollo Rural de la Junta de Andalucía)

4.   Apstiprinātā(-o) grozījuma(-u) apraksts

1.   Izmaiņas fizikāli ķīmiskajās īpašībās

Produkta specifikācijas B.1 iedaļa

Maina vispārējās fizikāli ķīmiskās īpašības attiecībā uz hidroksimetilfurfurola saturu iepakošanas un marķēšanas posmā. Iepriekšējā redakcijā tas nebija iekļauts. Konkrēti:

—	Hidroksimetilfurfurola saturs: < 10 mg/kg

aizstāj ar šādu redakciju:

—	Hidroksimetilfurfurola saturs: < 18 mg/kg.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

2.   Ērikas (Erica sp.) ziedputekšņu satura ierobežojumu svītrošana

Produkta specifikācijas B.2 iedaļā svītro attiecībā uz ērikas (Erica sp.) ziedputekšņu saturu noteikto robežvērtību “1 %”, jo klimata pārmaiņu dēļ ziedputekšņu saturs ir palielinājies.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

3.   Izmaiņas organoleptiskajās īpašībās

Produkta specifikācijas B.3 iedaļu precizē, iekļaujot tabulu par organoleptiskajām īpašībām, lai tās varētu analizēt un kvantificēt laboratorijā. Nosaka robežvērtības attiecībā uz mainīgajiem lielumiem, piemēram, vadītspēju, ziedputekšņu procentuālo daudzumu un krāsu.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

4.   Jauna redakcija attiecībā uz medus izsekojamību

Produkta specifikācijas D iedaļa

Redakciju maina tā, lai tiktu atspoguļota medus izsekojamības nodrošināšanas pieeja.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

5.   Atjaunināts punkts “Ražošanas metode”

Produkta specifikācijas E iedaļu par ražošanas metodi groza, kā norādīts turpmāk.

Atjaunina trauku satura aprakstu un ar to saistītos procesus izklāsta skaidrākā, mūsdienīgākā redakcijā. Pievieno apakšpunktus “Noformējums un iepakojums”, “Trauku saturs” un “Medus nosūtīšana” un katra apakšpunkta sīkāku izklāstu.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

6.   Izmaiņas attiecībā uz iestādi, kas atbildīga par atbilstības produkta specifikācijai pārbaudi

Grozījums attiecas uz produkta specifikācijas G iedaļu par saskaņā ar standartu “ISO 17065” akreditētas iestādes veiktu atbilstības produkta specifikācijai pārbaudi pirms pārdošanas.

Šis grozījums neietekmē vienoto dokumentu.

7.   Redakcijas grozījums attiecībā uz produkta veidu

No vienotā dokumenta 3.1. iedaļas svītro atsauci uz Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 IX pielikumu, jo tā vairs nav nepieciešama.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

8.   Produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumu redakcijas grozījums

3.5. iedaļā svītro visu tekstu, kas attiecas uz produkta izsekojamību, un iekļauj jaunu redakciju, kas tiek uzskatīta par atbilstošāku. Šī punkta jaunā redakcija iepriekš bija iekļauta 3.6. punkta apakšpunktos “Noformējums un iepakojums” un “Trauku saturs”.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

9.   Jauna redakcija attiecībā uz produkta specifikācijā iekļautajiem īpašajiem marķēšanas noteikumiem

Specifikācijas H iedaļas redakciju groza šādi: vārdu savienojumu “Eiropas Kopienas simbols” aizstāj ar vārdu savienojumu “Eiropas Savienības simbols”.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

10.   Jauna redakcija attiecībā uz vienotajā dokumentā iekļautajiem īpašajiem marķēšanas noteikumiem

Vienotā dokumenta 3.6. iedaļas iepriekšējo redakciju aizstāj ar produkta specifikācijas H nodaļas jauno redakciju, kas tiek uzskatīta par atbilstošāku.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

11.   Vienkāršota saiknes ar noteikto ģeogrāfisko apgabalu pamatojuma redakcija

Vienotā dokumenta 5. punkta “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” redakciju groza atbildoši datubāzē eAmbrosia noteiktajam rakstzīmju skaitam. Saturs nav grozīts, un izmantota produkta specifikācijas kopsavilkuma redakcija.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

Vienotais dokuments

“Miel de Granada”

ES Nr.: PDO-ES-0243-AM01 — 3.3.2023

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Nosaukums

“Miel de Granada”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.4. grupa. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu, u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Medus ir pārtikas produkts, ko medus bites gatavo no augu ziedu nektāra vai augu dzīvajās daļās vai uz tām atrodamajiem izdalījumiem, kurus bites savāc, pārveido, papildina ar īpašām, pašu izdalītām vielām, uzglabā un atstāj stropa medus kārēs nogatavoties. Tas var būt šķidrs, viskozs vai kristālisks.

Dažādie aizsargātā medus veidi ir šādi:

—	monoflors kastaņu (Castanea sativa) ziedu medus,

—	monoflors rozmarīna (Rosmarinus officinalis) ziedu medus,

—	monoflors timiāna (Thymus sp.) ziedu medus,

—	monoflors avokado (Persea americana) ziedu medus,

—	monoflors apelsīnu (Citrus sp.) ziedu medus,

—	monoflors Stohādu lavandas (Lavandula stoechas) ziedu medus,

—	kalnu augu ziedu medus,

—	poliflors medus.

1.   Vispārējās, visiem medus veidiem raksturīgās fizikāli ķīmiskās īpašības iepakošanas un marķēšanas posmā

—	Mitruma saturs: < 17,5 %

—	Hidroksimetilfurfurola saturs: < 18 mg/kg

2.   Vispārējās, visiem medus veidiem raksturīgās melisopalinoloģiskās īpašības

a)	Palinoloģiskais sastāvs, kas raksturīgs Granadas veģetācijai, galvenokārt šādām dzimtām: Cistaceae, Lamiaceae, Fagaceae, Rosaceae, Asteraceae, Brassicaceae, Fabaceae, Borraginaceae, Salicaceae, Campanulaceae, Resedaceae, Plantaginaceae, Apiaceae, Caesalpinaceae un Lauraceae.

3.   Specifiskās fizikāli ķīmiskās un melisopalinoloģiskās īpašības

Medus veids	Vadītspēja	Krāsa	Ziedputekšņu saturs
	(× m S/cm)	(mm Pfund)
monoflors kastaņu ziedu medus (Castanea sativa)	> 0,8	> 80	> 75 % no Castanea sativa
monoflors rozmarīna ziedu medus (Rosmarinus officinalis)	< 0,25	< 35	> 15 % no Rosmarinus officinalis vai > 10 % no Rosmarinus officinalis un > 5 % no citiem lūpziežu dzimtas augiem
monoflors timiāna ziedu medus (Thymus sp.)	> 0,3 un < 0,8	> 55	> 15 % no Thymus sp.
monoflors avokado ziedu medus (Persea americana)	> 0,7	> 100	> 25 % no Persea americana sp.
			> 0,2 % perseitola klātbūtne, ja ziedputekšņu saturs ir < 25 %
monoflors apelsīnu ziedu medus (Citrus sp.)	< 0,3	< 30	> 15 % no Citrus sp.
			Ja ziedputekšņu saturs ir no > 5 % līdz < 15 %, metilantranilāta saturam jābūt 1,2 mg/kg vai lielākam.
monoflors Stohādu lavandas ziedu medus (Lavandula stoechas)	< 0,5	< 50	> 15 % no Lavandula stoechas
kalnu augu ziedu medus			> 20 % no Castanea sp.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Neattiecas uz medu.

Šo punktu nepiemēro.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi ražošanas posmi jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Noformējums un iepakojums

Medus šķidrā agregātstāvoklī (šķidrums), cietā agregātstāvoklī (kristāliska viela) vai krēmveida medus.

Iepakojuma saturs

Traukiem, kuru tilpums nepārsniedz piecus kilogramus, jāatbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Materiāls: caurspīdīgs, bezkrāsains stikls.

Etiķete un papildetiķete nedrīkst aizklāt saturu.

Trauks ir hermētiski noslēgts.

Var izmantot tradicionālus keramikas traukus, ja to tīrsvars ir 500 vai 1 000 g un tie ir hermētiski noslēdzami.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Etiķešu pārbaudes attiecībā uz nosaukuma vai zīmola izmantošanu veic Regulatīvā padome. Trauku etiķetēs jābūt skaidri norādītam nosaukumam “Denominación de Origen Protegida” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums), Eiropas Savienības simbolam un nosaukumam “Miel de Granada”.

Visiem traukiem, kuros dažādu veidu medus tiek nosūtīts patēriņam, ir Regulatīvās padomes izsniegta numurēta etiķete vai papildetiķete, kas jāpiestiprina pirms nosūtīšanas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un tā, lai to nevarētu izmantot atkārtoti.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Apgabals, kurā atrodas stropi un tiek ievākts medus, t. i., ražošanas apgabals, ietver visas pašvaldības teritorijas, kas atrodas Granadas provincē, Andalūzijas autonomajā apgabalā.

Kopējā platība ir 12 531 hektārs.

Medu iepako ražošanas apgabalā.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

a)   Vēsturiskā saikne

Granadas medus kvalitāte ir labi zināma un plaši dokumentēta kopš 14. gadsimta sākuma. Medus šajā reģionā ražots kopš senseniem laikiem. Pirmie dokumentārie pierādījumi parādījušies, kad Ibn al-Khathib (1313–1375) savā darbā al-Ihata fi akhbar Gharnata [Izsmeļoša Granadas vēsture] min bagātīgu medus ieguvi Granadas apgabalos, kuros šī tradicionālā dabas velte joprojām ir būtisks ienākumu avots. Medus daudzkārt minēts arī vairāku tādu tālaika hronistu darbos, kas rakstīja par to, kā kristiešu karapulki iekaroja Granadas emirātu.

Pēc iekarošanas pašvaldību teritorijās sāka organizēt dažādas saimnieciskās darbības. Piemēram, darbā “Libro de Propios” (1564) rakstīts, ka Baza pašvaldības iestādes iekasēja nodokļus par stropiem, kas izvietoti kalnu grēdā Sierra de Baza, kura pelnīti iemantojusi slavu rozmarīna ziedu medus dēļ.

Granadas pilsētas tirdzniecības grāmatā (1752) atrodama skaidra atsauce uz criador de colmena (biškopi). 1777. gadā Huans de la Serna savā darbā “Diccionario Geográfico o descripción de todos los reinos” [Ģeogrāfiskā vārdnīca jeb visu karaļvalstu apraksts] Granadu aprakstīja kā vaska un medus zemi. Arī Sevastjans de Minjano (1826) savā darbā “Diccionario Geográfico Estadístico de España y Portugal” [Spānijas un Portugāles ģeogrāfiskā un statistiskā vārdnīca] minēja bagātīgo medus ieguvi Granadā un tā izcilo kvalitāti. Darbā norādīti šādi lielākie Granadas reģiona medus ražošanas apgabali: Baza, Alhama de Granada, Güejar-Sierra un Guadix. Arī Paskvāls Madoss darbā Diccionario Geográfico, Estadístico e Histórico de España [Spānijas ģeogrāfiskā, statistiskā un vēsturiskā vārdnīca] izcēlis Granadas medus dažādību, bagātīgo daudzumu un neatkārtojamās īpašības. Darbā norādīts, piemēram, cik Loja ir bagāta ar balto medu. Minēts arī, ka ievērojamu daļu medus iegūst piekrastē (La Garnatilla un Motril). Tomass Lopess 18. gadsimta pēdējā ceturksnī izdotajā darbā “Diccionario Geográfico de Andalucía: Granada” [Andalūzija ģeogrāfiskā vārdnīca: Granada] arī vērš uzmanību uz noteiktām vietām Granadā un apkaimes kalniem, kur bišu stropiem un medum ir nozīmīga loma, piemēram, Quéntar vai Ribera de Oveja (neliela Granadas pašvaldības lauku kopiena).

1888. gadā Luiss Morels i Terijs veica uzskaiti. Tika saskaitīti aptuveni 15 000 bišu stropi un konstatēts, ka liels skaits stropu atrodas tradicionālajos biškopības apgabalos — austrumu daļas kalnos, Alpujarras un provinces galvaspilsētā Granadā. Tajā pašā 1888. gadā Berta Vihelmi provincē ieviesa un izplatīja pārvietojamus bišu stropus, kas pamazām aizstāja tradicionālos (arābu) stacionāros stropus. Viņas ietekmē Granada kļuva par vienu no pirmajām provincēm, kas sekmēja jaunu biškopības metožu izstrādi. 1909. gada maijā laikrakstā “Granada Agrícola” minēts, ka Vācijas tirgū tiek izrādīta interese par dažādu veidu medus importēšanu no Granadas, jo tas ir kvalitatīvs Granadas kalnu apgabalu, sevišķi Sierra Nevada, aromātisko un ārstniecisko augu plašā klāsta dēļ.

b)   Saikne ar dabu

Dabas faktori, kas tieši ietekmē produktu, ir kalnainais reljefs, klimats un veģetācija, un cilvēkfaktori — Granadai raksturīgie biškopju izveidotie iekšējie ceļojošās dravniecības ceļi.

Granadas provincē ir daudzējāds reljefs un klimats, kas tieši ietekmē šo nozari un, piemēram, iekšzemes ceļojošās dravniecības ceļus, ko biškopji izveidojuši, meklējot dažādu augu ziedus. No biškopības viedokļa šīs dažādības dēļ Granadas biškopji provinces kalnos ceļojošās dravniecības takas var veidot gan nogāzes augstākajā, gan zemākajā daļā, jo attiecīgie dažādie augi zied atšķirīgos laikos, nodrošinot medus ienesumu visu gadu. Ziedošo augu veids un ziedēšanas periodi atšķiras atkarībā no augstuma, tāpēc biškopji pārvietojas augšup un lejup pa nogāzi un reti mēro attālumu, kas pārsniedz 50 km. Tādējādi piekrastes biškopji Valle de Lecrín un Alpujarra, Sierra Nevada parasti virzās augšup un lejup pa nogāzi, t. i., no piekrastes dodas uz kalniem un atpakaļ, meklējot augus, kas zied atšķirīgos augstumos.

Neapšaubāmi galvenais faktors, kas “Miel de Granada” piešķir specifiskās īpašības, kuru dēļ tas atšķiras no citur iegūtiem medus veidiem, ir provinces flora. Granadā plešas aromātiskiem augiem klāta, vairāk nekā 296 000 ha plaša atmežota kalnu teritorija, kas sekmē arvien plaukstošu biškopību, un lielu daļu zemes klāj kastaņas, apelsīnu un piekrastē avokado koki, kuru lielākais audzēšanas apgabals ir Granadas un Malagas provinces piekraste.

Praktiski 70 % Granadas provinces biškopības saimniecību īpašnieku ir saikne ar aizsargātām teritorijām (Sierra Nevada nacionālo parku, Sierra Nevada dabas parku, Sierra de Baza dabas parku, Sierra de Huétor dabas parku, Sierra de Castril dabas parku un Sierras de Tejeda, Alhama y Almijara dabas parku), kas parasti ir šo īpašnieku mītnes apgabals. Viņu bišu stropi daļu gada atrodas minētajos apgabalos ražošanas vai ziemošanas nolūkos. Bišu pārvietošanās ceļi, kuriem biškopji seko visā Granadas provincē, visu gadu meklējot bagātīgākās ziedošo augu teritorijas vai ziemošanas vietas, pēcāk nodrošina pilnīgu “Miel de Granada” palinoloģisko sastāvu.

Šīs teritorijas ilgi bijušas izolētas un biškopībai, kas nodrošina alternatīvu lauksaimniecības ienākumu avotu, bijusi ekonomiski svarīga loma. Minētajos parkos atrodamo ziedu dažādības dēļ iespējams saražot unikālu un neparastu ziedu kombināciju medu. Sierra Nevada vien ir vairāk nekā 160 endēmisko sugu, no kurām 60 raksturīgas tikai šim apgabalam.

Provinces ziedputekšņu pētījumos atklāti apmēram 92 veidi, kas pieder pie 50 botāniskajām dzimtām. “Miel de Granada” parasti ir tāds palinoloģiskais sastāvs, kas galvenokārt raksturīgs šādām dzimtām: Cistaceae, Lamiaceae, Fagaceae, Rosaceae, Asteraceae, Brassicaceae, Fabaceae, Borraginaceae, Salicaceae, Campanulaceae, Resedaceae, Plantaginaceae, Apiaceae, Caesalpinaceae un Lauraceae. Šīs zināšanas par “Miel de Granada” palinoloģisko sastāvu un ievērojamais endēmisko augu sugu skaits sniedz iespēju konstatēt ģeogrāfiskus rādītājus, kurus ņemot vērā iespējams noteikt skaidru atšķirību starp šajā un citos Pireneju pussalas apgabalos saražotajiem medus veidiem.

Atsauce uz ražojuma specifikācijas publikāciju

https://www.juntadeandalucia.es/sites/default/files/inline-files/2023/02/Pliego_miel_Gran_consolidado.pdf

---

(1)  OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 194/10)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Suonenjoen mansikka”

ES Nr.: PGI-FI-02841 — 2.5.2022

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Suonenjoen mansikka”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Somija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar nosaukumu “Suonenjoen mansikka” apzīmē dārza zemenes (Fragaria × ananassa), kas audzētas Ziemeļsavo reģiona Suonenjoki pašvaldībā un tās kaimiņu pašvaldībās.

“Suonenjoen mansikka” ir viscaur sarkanas, sulīgas un mutē kūstošas. Šīm zemenēm jābūt saldām un smaržīgām.

“Suonenjoen mansikka” ogu minimālais izmērs ir 18 mm. Ziedkātiem un kauslapām jābūt svaigām un zaļām. Novākšanai gatavām zemenēm jābūt vienmērīgā krāsā. Tās var ēst svaigas, nepārstrādātā veidā. Cukuru saturam ogās jābūt vismaz 8 grādiem pēc Briksa. Ogu salduma pakāpi nosaka šķirne un audzēšanas apstākļi.

“Suonenjoen mansikka” pārdod svaigu, saldētu vai dziļi sasaldētu ogu veidā vai izmanto pārstrādei. Svaigā veidā tirgotām “Suonenjoen mansikka” jāatbilst vismaz I šķiras prasībām. Saldētas, dziļi sasaldētas vai pārstrādei paredzētas “Suonenjoen mansikka” drīkst būt II šķiras ogas.

Pārdošanai svaigā veidā paredzētas “Suonenjoen mansikka” jāpiegādā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc nolasīšanas.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

–

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Zemenes “Suonenjoen mansikka” audzē un novāc noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Lai saglabātu produkta kvalitāti un garantētu izcelsmi, svaigās zemenes iepako noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Zemenes sasaldēt vai dziļi sasaldēt drīkst arī ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Neatkarīgi no tā, vai “Suonenjoen mansikka” tiek pārdotas svaigas, saldētas vai dziļi sasaldētas, tām vienmēr jābūt fasētām. Nefasētā veidā šo produktu tirgot nedrīkst.

Suonenjoki zemeņu audzētāji ir tiesīgi izmantot “Suonenjoen mansikka” logotipu. Logotips ir brīvi pieejams visiem audzētājiem, kas izpildījuši produkta specifikācijas prasības.

1. attēls.

“Suonenjoen mansikka” logotips.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

“Suonenjoen mansikka” tiek audzētas Ziemeļsavo reģiona Sisä-Savo apgabalā, proti, Suonenjoki, Tervo, Rautalampi un Vesanto pašvaldībās (pašvaldību 2021. gada robežās) un Kuopio rietumdaļā bijušās Karttula pašvaldības teritorijā (pašvaldību 2010. gada robežās).

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

“Suonenjoen mansikka” ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pamatā ir Suonenjoki apkaimē audzēto zemeņu labā slava.

Suonenjoki zemeņu audzēšanas tradīcija ir sena: 2016. gadā tika nosvinēta “Suonenjoen mansikka” simtgade. Tās gaitā zemenes “Suonenjoen mansikka” ir kļuvušas par labi zināmu Somijas kulinārās kultūras daļu. “Suonenjoen mansikka” tirgo visā Somijā, un Suonenjoki apkaime ir slavena tieši ar savām zemenēm. Suonenjoki ir Somijas komerciālās zemeņu audzēšanas šūpulis.

Zemeņu simbolika redzama daudzviet pilsētas ielās. Suonenjoki centrā rotājas 1981. gadā tēlnieka Raimo Heino veidotā skulptūra “Mansikkatytöt”, kura attēlo zemenes lasošas jaunas meitenes.

Vasarā Suonenjoki pilsēta zemeņu iegādi vienkāršo, algojot ceļojošus zemeņu pārdevējus, kuri tās piedāvā valsts dzelzceļa tīklā (Valtion Rautatiet — VR). “Vilciena zemenes” var nopirkt trīs nedēļu garumā pēc tam, kad vairums ogu ir ienākušās. “Suonenjoen mansikka” ir vienīgās ogas, ko pārdod vilcienā. Šī tradīcija, kas aizsākās 1995. gadā, nozīmē to, ka pasažieri tagad zemeņu tirgošanas sezonu gaida kā īpašu notikumu. Zemeņu tēls rotā arī Suonenjoki dzelzceļa stacijas platformu.

Ikgadējais Suonenjoki zemeņu karnevāls, kuru zemenēm par godu pilsēta rīko kopš 1970. gada, notiek jūlija otrajā nedēļas nogalē. Tas ir viens no vissenākajiem Somijas vasaras pasākumiem. Sākotnējie zemeņu ražas svētki nu izvērsušies par notikumu, kurš piesaista ap divdesmit tūkstošiem apmeklētāju. Par tradīciju kļuvis karnevālu sākt ar svētku gājienu, kurā piedalās reģiona uzņēmēju un organizāciju pārstāvji.

Ik gadu karnevālā tiek kronēta Zemeņmeita, kura savas “valdīšanas” gadā piedalās sabiedrisko attiecību darbā pilsētas un vietējo uzņēmumu labā. Tāpat katru gadu pasākumā ievēlē Zemeņu saimnieku un/vai Zemeņu saimnieci. Šis cilvēks ir cieši saistīts ar zemeņu audzēšanu un ir sekmīgi popularizējis “Suonenjoen mansikka”. Karnevāla laikā norisinās arī citas ar zemenēm saistītas aktivitātes, piemēram, zemeņu ēšanas sacensības un zemeņu kūku dekorēšanas konkurss.

2016. gadā “Suonenjoen mansikka” simtgades svinību ietvaros par šīm zemenēm tika publicēta grāmata “Mansikalla maineeseen” [Zemeņu zvaigznājs]. Saldēto ogu ražotājs Pakkasmarja Oy ir izlaidis par vietējo zemeņu audzēšanu stāstošu videomateriālu ar nosaukumu “Suonenjoen punainen timantti” [Suonenjoki sarkanais dimants].

Zemeņu kultivēšana, aizsākusies ar dažiem stādiem, gadu desmitiem ir vērsusies plašumā, un nu zemeņu lauki ir apgabala ainavas neatņemama sastāvdaļa. Suonenjoki un citas tai tuvākās pašvaldības (Sisä-Savo) ir pasaulē vistālāk uz ziemeļiem esošā vieta, kurā komerciāli audzē zemenes. Suonenjoki mājvietu radis arī specializētais centrs “Marjaosaamiskeskus”, kas strādā ar projektiem, kuru mērķis ir vairot Suonenjoki reģiona zemeņu audzētāju zinātību. Kopš 1966. gada reģiona lauksaimnieki ir apvienojušies Suonenjoki Ogu audzētāju asociācijā (Suonenjoen seudun marjanviljelijäin yhdistys ry — SSMY). Zemenes minētas arī Suonenjoki pašvaldības 2018.–2025. gada stratēģijā. Pilsēta vēlas būt “zemeņu pilsēta, kuras attīstību raksturo drosmīgi lēmumi”.

Apgabala garās, gaišās vasaras naktis un paugurainā, caurlaidīgā morēnu zeme rada labus apstākļus zemeņu audzēšanai un zemenēm piešķir raksturīgo aromātu un saldumu. “Suonenjoen mansikka” audzē uz lauka, augšanas substrātā uz lauka, polietilēna plēves tuneļveida siltumnīcās vai stikla siltumnīcās. Sisä-Savo katru gadu tiek izaudzēta aptuveni piektdaļa no visas Somijas zemeņu ražas. Tas ir tāpēc, ka saimniecību ir daudz un ražas pārsniedz vidējo.

Gadiem krātās pieredzes rezultātā izaudzētās zemenes ir saldas, smaržīgas un garšīgas. Ar nosaukumu “Suonenjoen mansikka” var apzīmēt vairāku šķirņu zemenes. Nosaukums attiecas vairāk uz audzēšanas apgabalu un mazāk uz konkrēto šķirni. Mūsdienās visvairāk audzētās un izplatītās šķirnes apgabalā ir “Polka”“Rumba” un “Sonata”. Tomēr audzētas tiek arī daudzas citas agrās un vēlās šķirnes, tāpēc ražas novākšana uz lauka parasti sākas jūnijā un turpinās līdz septembrim. Gadu garumā lauksaimnieku speciālās zināšanas par zemeņu audzēšanu ir bijušas svarīgs faktors, kas ļāvis iegūt augstas kvalitātes produktu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://www.ruokavirasto.fi/globalassets/yritykset/elintarvikeala/valmistus/elintarvikkeista-annettavat-tiedot/eun-nimisuojajarjestelma/suonenjoen-mansikka-hakemus-final-021221.pdf?visitorgroupsByID=undefined

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.