26.5.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/4

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par ES jaunatnes dialoga 9. cikla rezultātiem

(2023/C 185/04)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATGĀDINOT, KA

Šīs rezolūcijas mērķi ir nodrošināt, ka attiecīgās vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa ieinteresētās personas atzīst ES jaunatnes dialoga 9. cikla rezultātus un veic attiecīgos pēcpasākumus, un nodrošināt kvalitatīvu un nepārtrauktu ES jaunatnes dialogu un tā rezultātu īstenošanu. Vēl viens šā dokumenta mērķis ir palīdzēt uzlabot ES jaunatnes dialoga pārredzamību un informēt par devītajā un iepriekšējos ciklos paveikto.

Šīs rezolūcijas pamatā ir Rezolūcija par Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam (1) un tajā nospraustie Eiropas Jaunatnes mērķi, kā arī Rezolūcijas, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai, I pielikums un iepriekšējo ES jaunatnes dialoga ciklu rezultāti. ES jaunatnes stratēģijā pausts aicinājums jauniešus plašāk iesaistīt dialogā ar lēmumu pieņēmējiem un sadarboties ar jauniešiem, kas nāk no dažādām vidēm un sociālām grupām.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 22. decembra Lēmumā (ES) 2021/2316 par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) uzsvērts, ka ir jauniešiem jāsniedz iespējas zaļākai, digitālākai un iekļaujošākai nākotnei.

ES jaunatnes dialogs ir mehānisms jauniešu līdzdalībai Eiropas Savienībā. Tas ir forums lēmumu pieņēmēju, jauniešu, to pārstāvības organizāciju, kā arī pētnieku pastāvīgai kopīgai refleksijai un konsultācijām par ES līmeņa sadarbības jaunatnes jomā prioritātēm, īstenošanu un turpmāko darbu. ES jaunatnes dialogs ļauj panākt, ka šie procesi vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī tiek īstenoti pastāvīgā partnerībā.

ES jaunatnes dialoga 9. cikla rezultātu pamatā ir cikla trīs ES jaunatnes konferences, atsauksmes no dialoga posmā notikušajām valsts un Eiropas līmeņa kvalitatīvajām konsultācijām un pasākumiem, kā arī īstenošanas posmā dalībvalstīs un ES līmenī gūtie rezultāti. Šie rezultāti veicina jaunatnes mērķa Nr. 10 “Ilgtspējīga un zaļa Eiropa” un jaunatnes mērķa Nr. 3 “Iekļaujošas sabiedrības” integrētu īstenošanu visos līmeņos un visās nozarēs atbilstoši devīzei “Kopīga iesaiste ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai”.

Covid-19 pandēmija ir smagi iespaidojusi (2) jauniešu līdzdalību un palielinājusi nevienlīdzību dažādu jauniešu grupu starpā. Eiropas jauniešus un sabiedrības ir smagi skāris arī Krievijas Federācijas agresijas karš pret Ukrainu un no tā izrietošā krīze enerģētikas jomā, pieaugušais migrācijas apjoms un inflācija pasaulē. Šo krīžu laikā kļuva vēl skaidrāk redzams, ka jauniešiem, kam ir mazāk iespēju, ir grūtāk īstenot savas cilvēktiesības, un jo īpaši sociālās tiesības, nekā jauniešiem, kuriem iespēju ir vairāk.

ES jaunatnes dialoga 8. ciklā Eiropas Komisija un dalībvalstis tika aicinātas:

—	nodrošināt ilgtermiņa institucionālās atmiņas stiprināšanu un darba nepārtrauktību starp ES jaunatnes dialoga cikliem;

—	organizēt regulāras jauniešu vadītas apmaiņas un koordināciju ar pienācīgu atbalstu no triju prezidentvalstu komandas, Komisijas un Eiropas Jaunatnes foruma un publiskot Eiropas koordinācijas grupas dokumentāciju Eiropas Jaunatnes portālā;

—	nodrošināt pastāvīgu atgriezenisko saiti jauniešiem un jaunatnes organizācijām, kas iesaistītas visos ES jaunatnes dialoga posmos, lai nodrošinātu jēgpilnu dialogu un jauniešu līdzdalību visos līmeņos;

—	valstu un ES līmeņa pasākumos par prioritāti noteikt ES jaunatnes dialogu un padarīt to pamanāmu un veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos.

ES jaunatnes dialoga 9. cikla rīkkopa valstu darba grupām deva iespēju vākt datus par plāniem, ko tās izstrādāja šim ciklam, un par labās prakses piemēriem, ko tās identificēja šādās piecās galvenajās jomās:

a)	informācija un izglītība,

b)	rīcība un iespēju nodrošināšana,

c)	pārvaldība,

d)	mobilitāte un solidaritāte,

e)	piekļuve infrastruktūrai. Šajā procesā tika apkopoti jauniešu viedokļi un sekmēta darba metožu un paraugprakses izstrāde, tādējādi atvieglojot ES jaunatnes dialoga 9. cikla īstenošanu.

ATZĪSTOT, KA:

ES jaunatnes dialoga pamats ir valstu darbu grupu līderība un līdzatbildība (ja iespējams, to darbu koordinē valstu jaunatnes padomes). Tādējādi procesā var piedalīties dažādi jaunieši un procesam tiek piesaistītas dažādas valsts, reģionālās un vietējās ieinteresētās personas.

10.

Svarīgs ir starptautisko nevalstisko jaunatnes organizāciju ieguldījums, jo tās politikas dialogā ienes dažādus skatījumus no visas Eiropas un kvalitatīvi papildina ES jaunatnes dialoga transnacionālo dimensiju.

ŅEM VĒRĀ, KA:

11.

Valstu darba grupas un starptautiskās nevalstiskās jaunatnes organizācijas izmantoja dažādas metodes, piemēram, dialogu un apaļā galda pasākumus (tiešsaistē un bezsaistē), aptaujas sociālajos medijos un pasākumus, kuru mērķauditorija ir jaunieši, kam ir mazāk iespēju.

12.

Būtisks ES jaunatnes dialoga 9. cikla īstenošanas elements bija jauniešu un jaunatnes organizāciju izvirzīšana cikla un visu tā darbību izstrādes, plānošanas, īstenošanas, uzraudzības un pēcpasākumu centrā, piemēram, nodrošinot, ka prezidentvalstu jaunatnes padomēm ir tiesības piedalīties Eiropas koordinācijas grupas vadīšanā.

ŅEM VĒRĀ ŠĀDUS ES JAUNATNES KONFERENCES IETEIKUMUS (3)

13.

Ieteikums 1. apakštematam “Informācija un izglītība”: “Mēs lūdzam dalībvalstis izmantot neformālu un formālu izglītību, kas ir iekļaujoša, nodrošina iespējas un veicina paaudžu dialogu un savstarpēju mācīšanos, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi viegli uztveramai informācijai par ilgtspēju un klimata pārmaiņām”.

14.

Ieteikums 2. apakštematam “Rīcība un iespēju nodrošināšana”: “Mēs mudinām dalībvalstis garantēt neatkarīgu konsultatīvo padomju (piemēram, jaunatnes padomju) esību vietējā līmenī, kurās būtu un kuru dalībniekus atlasītu jaunieši (izmantojot intersekcionālu pieeju un īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, kam ir mazāk iespēju), izmantojot ilgtspējīgu pieeju”.

15.

Ieteikums 3. apakštematam “Pārvaldība”: “Mēs iesakām izstrādāt tiesību aktus, kas nodrošina vides un ilgtspējīgas attīstības politikas veidošanas procesu pārskatatbildīgumu un pārredzamību un atbalsta to veicinošus līdzdalības un izvērtēšanas mehānismus (piemēram, jauniešu struktūras, jauniešu testi) vietējā, reģionālā un Eiropas līmenī”.

16.

Ieteikums 4. apakštematam “Mobilitāte un solidaritāte”: “Mēs mudinām Eiropas Komisiju un dalībvalstis sagatavot formālās izglītības nozarei un darba tirgum domātus rīcības plānus, lai nodrošinātu, ka tiek formāli atzīta brīvprātīgā darba un mācību mobilitātes procesā iegūta pieredze un pamatkompetences”.

17.

Ieteikums 5. apakštematam “Piekļuve infrastruktūrai”: “Mēs iesakām Eiropas Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt piekļūstamu un cenas ziņā pieejamu “jauniešu klimata biļeti” – universālu multimodālu reģionālā, valsts un starptautiskā sabiedriskā transporta rīku –, un iesakām Eiropas Komisijai atbalstīt dalībvalstu centienus veicināt ilgtspējīgu sabiedrisko transportu”.

ATZĪST, KA

18.

ES jaunatnes konferences dalībnieki uzsvēra, ka ES jaunatnes dialogs visos aspektos ir jāpadara iekļaujošāks un daudzveidīgāks un tam ir veiksmīgāk jāuzrunā dažādas jauniešu grupas (tostarp, izmantojot ilgtermiņa komunikācijas stratēģiju, piemēram, vienotu logotipu, plašu rezultātu popularizēšanu un pieejamu un jauniešiem piemērotu informāciju), iesaistot arī citus jauniešus, ne tikai konferences delegātus un galvenos ES jaunatnes dialoga dalībniekus.

19.

ES jaunatnes konferences dalībnieki turklāt uzsvēra – lai ES jaunatnes dialoga rezultātus darītu zināmus arī ārpus jaunatnes politikas robežām un tādējādi panāktu, ka tiem ir svars ne tikai jaunatnes jomā, liela nozīme ir sekmīgai starpnozaru sadarbībai valstu un ES līmenī. Tika arī norādīts – lai uzlabotu procesa iekšējo pārredzamību, ir svarīgi, lai dalībvalstis un valstu darba grupas nodrošinātu sistemātisku uzraudzību un atgriezenisko saiti.

ATZINĪGI VĒRTĒ

20.

Lēmumu par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (4), kuram pateicoties uzmanības centrā nonāca jaunieši un viņu nozīmīgā loma sabiedrībā un tika dotas iespējas un atjaunota uzticēšanās jaunajai paaudzei, kas visvairāk cieta no Covid-19 pandēmijas.

21.

Eiropas Jaunatnes portāla pilnveidošanu un to, ka ir apstiprināts tā uzdevums kalpot par vienotu kontaktpunktu ES jaunatnes dialogam un saistītajiem dokumentiem, kas veicina institucionālās atmiņas saglabāšanu katrā nākamajā ciklā.

22.

Padomes secinājumus par jauniešu kā pārmaiņu virzītājspēku iesaistes veicināšanu ar mērķi aizsargāt vidi, īpaši tajos likto uzsvaru uz to, ka ir jāatbalsta jauniešu iesaiste vides jautājumos un viņu loma pārmaiņu veicināšanā sabiedrībā kopumā.

23.

Padomes secinājumus par starppaaudžu dimensijas veicināšanu jaunatnes jomā nolūkā sekmēt dialogu un sociālo kohēziju, jo īpaši tajos izcelto dažādu paaudžu pieredzes un kompetenču apvienošanas ieguldījumu miermīlīgu un saliedētu sabiedrību veidošanā.

24.

To, ka ES jaunatnes dialoga 8. ciklā tika uzsvērts jaunatnes mērķis Nr. 9 “Telpa un līdzdalība visiem” un līdzdalības process, kā rezultātā tika apstiprināti Padomes secinājumi par daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšanu saistībā ar jauniešu līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos veicināšanu un Padomes secinājumi par tādu pilsonisko telpu sargāšanu un veidošanu jauniešiem, kas veicina jēgpilnu jaunatnes līdzdalību.

25.

Jauniešu un valstu darba grupu aktīvo dalību ES jaunatnes dialoga 9. ciklā un jaunatnes organizāciju iekļaušanu dažādos pasākumos, kuros tika sniegtas atsauksmes visa cikla laikā, un Eiropas Jaunatnes gada īstenošanu. Arī jauniešu dalību neformālajā izglītības un jaunatnes ministru sanāksmē Strasbūrā, seminārā par jauniešu dalību Eiropas projektā Strasbūrā un konferencē “Piesaki savas tiesības uz nākotni” (“Claim the Future”) Briselē, kurā tika apkopoti Eiropas Jaunatnes gada rezultāti un pārrunāts tā mantojums.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SASKAŅĀ AR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU UN SAVĀS ATTIECĪGAJĀS KOMPETENCES JOMĀS:

26.

Kad tiek īstenotas un izvērtētas attiecīgas politiskās atbildes reakcijas saistībā ar ES jaunatnes dialoga 9. cikla 1.–5. apakštematiem, attiecīgā gadījumā ņemt vērā iepriekš 13.–17. punktā minētos ieteikumus.

27.

Kad tiek īstenota un izvērtēta esošā jaunatnes politika un izstrādāta turpmāka jaunatnes politika, ņemt vērā ES jaunatnes dialoga 9. cikla rezultātus, nodrošinot sinerģiju ar visām politikas jomām, kas skar jauniešus. Izpētīt vēl citus veidus, kā īstenot Eiropas Jaunatnes mērķus Nr. 10 un Nr. 3 un tiem pakārtotos uzdevumus.

28.

Veicināt, atzīt un attiecīgā gadījumā finansiāli atbalstīt darbības un programmas, ko uzsākuši un vada jaunieši ilgtspējīgas attīstības jomā, jo īpaši tās, ar kurām cīnās pret klimata pārmaiņām un palielina iekļautību, lai viņi varētu kļūt par pārmaiņu veicinātājiem sabiedrībā kopumā.

29.

Stiprināt un uzlabot ES jaunatnes dialogu, apsverot un, ja iespējams, piemērojot ES jaunatnes dialoga 9. cikla paraugpraksi un tā īstenošanas principus, jo īpaši procesa centrā likt jauniešus un jaunatnes organizācijas un nodrošināt, ka ES jaunatnes dialogs ir jauniešu vadīts process, kurā jaunieši un lēmumu pieņēmēji veido konstruktīvu dialogu, kurā tiek meklēti risinājumi.

30.

Attiecīgos gadījumos nodrošināt iespējas valstu jaunatnes padomēm pildīt nozīmīgu ieinteresēto personu lomu valstu darba grupās, lai minētās padomes varētu koordinēt un īstenot ES jaunatnes dialogu valsts līmenī.

31.

Aicināt attiecīgās puses attiecīgā gadījumā valstu jaunatnes padomēm nodrošināt stabilu administratīvo un finansiālo atbalstu, kā arī nepieciešamos rīkus dalībai Eiropas koordinācijas grupas vadīšanā, lai tās savas dalībvalsts prezidentūras laikā varētu uzņemties vadošu lomu ES jaunatnes dialogā, un šādā nolūkā īpaši izmantot programmas “Erasmus+” jaunatnes nodaļu atbilstoši programmas juridiskajam pamatam un ES Finanšu regulai.

32.

Mudināt jauniešus, jaunatnes organizācijas un citas ieinteresētās personas jaunatnes jomā vairāk izmantot programmas “Erasmus+” jaunatnes nodaļā piedāvātās finansējuma iespējas, lai stiprinātu jauniešu līdzdalību un jaunatnes dialogus vietējā, reģionālā un valsts līmenī un attiecīgā gadījumā viņus ciešāk iesaistītu ES jaunatnes dialogā.

33.

Atzīt, ka starptautisko nevalstisko jaunatnes organizāciju iesaiste un ieguldījums ES jaunatnes dialogā ir būtisks, lai dialogam piešķirtu spēcīgu Eiropas dimensiju, un attiecīgā gadījumā nodrošināt apstākļus, kas nepieciešami to aktīvai dalībai un iesaistei ES jaunatnes dialogā.

34.

Turpināt darbu, kas visos līmeņos tika veikts Eiropas Jaunatnes gada laikā, lai ES jaunatnes dialogs būtu viena no prioritātēm un tiktu palielināta tā pamanāmība vietējā, reģionālā, valsts un ES līmeņa pasākumos, un veicināt jauniešu iekļaujošu piedalīšanos lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos saskaņā ar jaunatnes iekļaušanas paraugpraksi.

35.

Nodrošināt, ka Eiropas līmenī pastāv ilgtermiņa komunikācijas stratēģija, lai, izmantojot jauniešiem piemērotus paņēmienus, palielinātu informētību par ES jaunatnes dialogu un attiecīgos gadījumos valstu darba grupām sniegtu papildu atbalstu to informācijas par ES jaunatnes dialogu uzlabošanai. Komunikācijas stratēģijas izstrādes vadīšanā būtu vēlams iesaistīt jaunatnes organizācijas, tostarp visu ES jaunatnes dialoga darbību apzīmēšanai Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī būtu jāizmanto kopīgs ES jaunatnes dialoga logotips.

36.

Lai sekmētu jaunatnes skatījumu visās attiecīgajās politikas jomās, veikt attiecīgus pasākumus, lai jauniešu līdzdalību jēgpilni integrētu visās attiecīgajās politikas jomās saskaņā ar Eiropas Jaunatnes gadā īstenotajām darbībām. Jaunatnes politikas jomai būtu jākalpo par saikni ar citām politikas veidošanas jomām, lai nodrošinātu, ka bērnu un jauniešu viedoklis izskan skaļāk un tiek ņemts vērā citās nozarēs.

37.

Pilnveidot ar ES jaunatnes dialoga rezultātiem saistīto uzraudzību un atgriezenisko saiti, lai uzlabotu pārredzamību un nodrošinātu jauniešu jēgpilnu piedalīšanos visās lēmumu pieņemšanas procesu daļās un posmos.

38.

Nodrošināt atbalstu, kā arī mērķtiecīgus rīkus un metodes, lai sasniegtu un sagatavotu jauniešus, kas parasti ES jaunatnes dialogā nepiedalās, tai skaitā jauniešus, kam ir mazāk iespēju. Tos katrā atsevišķā gadījumā varētu pielāgot konkrēto grupu vajadzībām. Mērķis būtu sagatavot vienkāršu saziņas rīku, ar kura palīdzību jauniešiem piemērotā veidā tiktu izskaidrots ES jaunatnes dialogs un ES iestāžu loma un procesa gaitā sniegts piemērots atbalsts.

39.

Attiecīgā gadījumā vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī izstrādāt metodes un īstenošanas rīkus, kas norādītu, kā rīkoties, ja saņemtas ziņas un lūgumi no ES jaunatnes dialoga un ES jaunatnes konferencēm, kā arī saistībā ar Eiropas Jaunatnes gadu.

AICINA KOMISIJU SASKAŅĀ AR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU

40.

Izmantojot Eiropas Jaunatnes gada un ES jaunatnes dialoga 9. cikla labo praksi, turpināt pilnveidot ES Jaunatnes portālu un citus attiecīgos saziņas rīkus jauniešiem piemērotā veidā, lai palielinātu ES jaunatnes dialoga saprotamību un pamanāmību.

41.

Arī turpmāk ES jaunatnes koordinatoru nodarbināt pie jauniešu līdzdalības integrēšanas visās attiecīgajās ES politikas jomās atbilstoši Eiropas Jaunatnes gada mantojumam, un plašāk popularizēt ES jaunatnes dialogu kā jauniešu līdzdalības integrēšanas rīku.

UN ATZĪMĒ ARĪ TO, KA:

42.

Nākamās triju prezidentvalstu komandas (Spānijas, Beļģijas un Ungārijas) kopējā tematiskā prioritāte ir “MUMS IR VAJADZĪGI JAUNIEŠI”.

43.

10. cikla mērķis ir turpināt pilnveidot un stiprināt ES jaunatnes dialogu, ņemot vērā iepriekšējo ciklu rezultātus, ieteikumus, atzinību un izvērtējumus.

(1) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai. Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 189, 5.6.2019., 1. lpp.).

(2) Eurofound (2021), “Impact of COVID-19 on young people in the EU”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

(3) Ieteikumi, kas formulēti 2023. gada marta ES jaunatnes konferencē ES jaunatnes dialoga 9. cikla noslēgumā. Sk. pielikuma II pielikumā ietverto papildu kopsavilkumu, kas pamato 1.–5. ieteikumu.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2021/2316 (2021. gada 22. decembris) par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (OV L 462, 28.12.2021., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

ATSAUCES DOKUMENTI

—	Bárta O., Moxon D. (2023). EUYD9 Implementation Phase Report . DOI: 10.5281/zenodo.7696299.

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšanu saistībā ar jauniešu līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos veicināšanu (OV C 241, 21.6.2021., 3. lpp.).

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par demokrātijas izpratnes un demokrātiskās iesaistes veicināšanu Eiropas jauniešu vidū (OV C 415, 1.12.2020., 16. lpp.).

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi “Veicināt jauniešu kā pārmaiņu virzītājspēku iesaisti ar mērķi aizsargāt vidi” (OV C 159, 12.4.2022., 9. lpp.).

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par starppaaudžu dimensijas veicināšanu jaunatnes jomā nolūkā sekmēt dialogu un sociālo kohēziju (OV C 495, 29.12.2022., 56. lpp.).

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par tādu pilsonisko telpu sargāšanu un veidošanu jauniešiem, kas veicina jēgpilnu jaunatnes līdzdalību (OV C 501 I, 13.12.2021., 19. lpp.).

—	Padomes Rezolūcija par strukturēto dialogu un turpmāku dialoga ar jauniešiem veidošanu saistībā ar politiku Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada (OV C 189, 15.6.2017., 1. lpp.).

—	Eurofound (2021), “Impact of COVID-19 on young people in the EU”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par ES jaunatnes dialoga 8. cikla rezultātiem (OV C 504, 14.12.2021., 1. lpp.).

—	Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.).

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par ES jaunatnes dialoga 7. cikla rezultātiem: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 212I, 26.6.2020., 1. lpp.).

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai. Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 189, 5.6.2019., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

KOPSAVILKUMS, KAS PAMATO SAISTĪBĀ AR ES JAUNATNES DIALOGA 9. CIKLA 1.–5. APAKŠTEMATU SNIEGTOS IETEIKUMUS.

ES jaunatnes dialoga 9. cikla īstenošanas posma pamatā bija pieci apakštemati, kurus atlasīja 2022. gada janvārī Strasbūrā, Francijā rīkotās ES jaunatnes konferences dalībnieki. Īstenošanas posma analīze notika 2023. gada februārī un martā, un tajā tika radīta izpratne un konkretizētas divas galvenās īstenošanas ziņojuma jomas, proti, īstenošanas pasākumu diapazons un ietekme, ko radījuši ES jaunatnes dialoga 9. cikla īstenošanas pasākumi. Īstenošanas posma ziņojums (1) bija pamats diskusijām ES jaunatnes konferencē, kas 2023. gada martā notika Vekšē, Zviedrijā.

Šajā pielikumā ir ietverts kopsavilkums, kas pamato ieteikumus, kuri sniegti saistībā ar cikla 1.–5. apakštematu un kurus izstrādājuši konferences dalībnieki.

1. Informācija un izglītība

“Mūsu ieteikuma mērķis ir nodrošināt uzticamu un iekļaujošu informāciju par ilgtspēju un klimata pārmaiņām. Šāda viegli saprotama informācija, kurai var piekļūt dažāda vecuma un dažādos dzīves posmos esoši cilvēki, mums palīdz veidot zaļāku Eiropu. Informācija par šiem tematiem ir jāiestrādā visu veidu – gan neformālās, gan formālās – izglītības saturā. Ir svarīgi mācīties kopā un citam no cita, ņemot vērā atšķirīgos skatpunktus, piemēram, dažādās kultūras un sociālekonomiskās vides. Tāpēc būtu jāņem vērā klimatiskais taisnīgums. Nav taisnīgi jauniešiem likt izjust tās politikas sekas, kuru viņi nav veidojuši. Visām paaudzēm ir aktīvi jāiesaistās izglītošanā par klimata pārmaiņu jautājumiem un vajadzīgajiem risinājumiem.

Lai jaunieši varētu jēgpilni rīkoties, viņiem ir vajadzīgas prasmes, zināšanas un platformas. Ir svarīgi izmantot neformālās izglītības potenciālu un atzīt tās sniegtos praktiskos ieguvumus. Mēs uzskatām, ka īstenošanā ir jāizmanto starpdisciplināra pieeja un jāizmanto jaunatnes organizāciju potenciāls un zināšanas un jau pieejamie jaunatnes informācijas pakalpojumi. Ir jānodrošina resursi, lai pienācīgi izglītotu pedagogus un lai viņi spētu pildīt savus pienākumus. Tā kā šis process ir dinamisks, tas ir pastāvīgi jāizvērtē, jāuzrauga un jāuzlabo.”

2. Rīcība un iespēju nodrošināšana

“Atkal un atkal jaunieši tiek ignorēti un izslēgti no lēmumu pieņemšanas procesiem, kuri nopietni iespaido viņu nākotni. Šā jautājuma risināšanai mēs mudinām uzlabot vietējos augšupējos līdzdalības mehānismus, nodrošinot iespējas jauniešiem, jo īpaši tiem, kam ir mazāk iespēju.

Lai gan šīs [konsultatīvās padomes] jau pastāv dažās dalībvalstīs, piemēram, Somijā, Igaunijā un Zviedrijā, mēs atzīstam, ka ir vajadzīga Eiropas mēroga sistēma, kas ļautu izveidot efektīvākus modeļus efektīviem koplēmuma procesiem, kuros būtu iesaistīti vietējie jaunieši un lēmumu pieņēmēji. Šajā pieejā ir jānodrošina ilgtspējas un intersekcionāla dimensija, lai nodrošinātu gan procesu nepārtrauktību, gan dažādas izcelsmes un dažādu dzīves pieredzi ieguvušu jauniešu iekļaušanu. Intersekcionālas pieejas izmantošana nozīmē, ka tiek pieņemts – cilvēks var vienlaikus tikt pakļauts dažādu veidu diskriminalizācijai un marginalizācijai.

Šo padomju veidošanā ir jāizmanto demokrātiski un jauniešu vadīti procesi, kuru gaitā jaunieši paši izvēlas savus pārstāvjus. Konkrētais process un tā praktiskā kārtība var atspoguļot attiecīgo vietējo situāciju. Padomes locekļi būs tie, kas paudīs vietējo jauniešu uzskatus pirms un pēc vietējiem politikas veidošanas procesiem un to laikā.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai jauniešu iekļautība un pārstāvība lēmumu pieņemšanas procesos dalībvalstīm būtu prioritāte. Nodrošinot, ka vietējā līmenī darbojas neatkarīgas konsultatīvās padomes un jauniešiem (īpaši tiem, kam ir mazāk iespēju) tiek dotas iespējas, mēs varam veidot nākotni, kas ir labāka ikvienam.”

3. Pārvaldība

“ES jaunatnes dialoga 9. cikla konsultācijas parādīja, ka jaunieši lielā mērā netic tam, ka politikas veidošanas mehānismi ekonomikas, sociālās un vides politikas jomās ir efektīvi. Par spīti vēlmēm un centieniem jauniešus iekļaut šajos politikas veidošanas procesos, jaunieši uzskata – maz ticams, ka viņu iesaistīšanās rezultātā politika mainīsies.

Šī ieteikuma mērķis ir panākt, lai jaunieši būtu iesaistīti visā politikas veidošanas procesā, lai tiktu uzklausīts viņu viedoklis un lai tiktu uzraudzīti pasākumi, ko politikas veidotāji īsteno pēc līdzdalības pasākumiem, un lai jauniešiem par šiem pasākumiem tiktu sniegta informācija un atsauksmes, un lai noteiktajos termiņos tiktu sniegta publiska informācija par panāktajām izmaiņām vai pamatojums, kāpēc izmaiņas nav notikušas. Tas palīdzēs uzlabot pārredzamību un pārskatāmību visos politikas veidošanas līmeņos.

Ieteikums veicina iespēju došanu jaunatnes struktūrām, tostarp vietējām, reģionālajām, valsts un Eiropas jaunatnes padomēm, ES jaunatnes dialoga stiprināšanu un ietekmes novērtēšanas instrumentu, piemēram, jauniešu testu, ieviešanu. Tas ļauj veidot mērķtiecīgāku politiku, kas ir iedarbīga, samazina nevienlīdzību un atbalsta esošās un nākamās paaudzes.”

4. Mobilitāte un solidaritāte

“Saistībā ar Eiropas Prasmju gadu (2023) tika uzsvērts, ka ir steidzami jāveicina darbaspēka pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides gars, veicinot ilgtspējīgu izaugsmi un rezultātā izveidojot labi nodrošinātu izglītības nozari un konkurētspējīgu darba tirgu. Tāpēc mēs Eiropas jauniešus stingri mudinām iesaistīties brīvprātīgajā darbā un mācību mobilitātē kā aktīvā mācību procesā, kas veicina turpmāku prasmju attīstību. Tajā pašā laikā šis jautājums rada arvien lielāku neizpratni ne vien jauniešos, bet arī lēmumu pieņēmējos, formālās izglītības iestādēs un darba tirgū, un tas traucē atzīt šo pieredzes veidu vērtīgumu vai kompetences, ko Eiropas jaunieši uz to pamata varētu attīstīt.

Lielai daļai jauniešu mobilitāte nav pieejama, jo viņiem trūkst informācijas, pastāv valodas barjeras, nav pietiekamu finansiālo resursu un ir citi personiski pienākumi. Tāpēc ir jānodrošina jauniešiem piemērota un piekļūstama informācija no uzticama avota, kā arī jārīko vispārēja izpratnes veicināšanas kampaņa, lai visi Eiropas jaunieši apzinātos šīs iespējas un tiktu veidota iekļaujošāka sabiedrība, kā to paredz jaunatnes mērķis Nr. 3.

Eiropas Komisijai būtu jāsāk dalībvalstis iesaistīt apspriedēs, lai tās divu gadu laikā izstrādātu valsts rīcības plānus, kuru centrālais uzdevums būtu brīvprātīgā darba un mācību mobilitātes iespējas padarīt piekļūstamākas jauniešiem, jo īpaši tiem, kuru iespējas ir ierobežotākas. Turklāt dalībvalstīm savos rīcības plānos būtu jāizveido satvars īstermiņa un ilgtermiņa brīvprātīgā darba un mācību mobilitātes atzīšanai, kas apliecinātu, ka šī pieredze ir noderīga darbam un mācību programmām.”

5. Piekļuve infrastruktūrai

“Neraugoties uz esošajām transporta atlaidēm, reģionālo atšķirību dēļ transports, īpaši lauku apvidos, joprojām apgrūtina daudzu jauniešu ikdienas dzīvi, jo tas ir vecs un/vai nepietiekams. Transports ietekmē jauniešu studijas, darbu un ikdienas dzīvi. Būtiski sabiedriskā transporta sistēmu pilnveides priekšnosacījumi ir pieejamība, pieņemamība cenas ziņā un vispārēja piekļūstamība. Sabiedriskā transporta izmantošana jauniešu vidū samazina migrāciju no laukiem uz pilsētām. Tas palīdz saglabāt lauku apdzīvotību, mazinot sastrēgumus un mudinot jauniešus nemainīt dzīvesvietu un vienlaikus veicinot ilgtspējīgus mājokļus gan laukos, gan pilsētās.

Jauniešu klimata biļetes iniciatīvas mērķis ir ieviest vienkāršu sistēmu, kā jauniešiem nodrošināt piekļūstamu, cenas ziņā pieņemamu un pieejamu sabiedrisko transportu reģionālā, valsts un starptautiskā mērogā. Mēs uzskatām, ka ir jāizmanto holistiska pieeja sociālajai un vides ilgtspējai. Mēs arī tiecamies panāk, lai jaunieši varētu biežāk izvēlēties ilgtspējīgas ceļošanas iespējas un dalībvalstis – veidot ilgtermiņā ilgtspējīgāku infrastruktūru un palielināt mobilitāti un solidaritāti dalībvalstu starpā.

ES jauniešu klimata biļete ir izmēģinājuma iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot vienotu digitālo platformu trīs dažādos līmeņos: reģionālā, valsts un starptautiskā. Pirmie divi būtu fakultatīvi, un Eiropas Komisija tos atbalstītu tikai tajās dalībvalstīs, kuras to vēlas. Starptautiskais līmenis būtu jāsaskaņo ES līmenī. Platformā būs iespējams pielāgoties konkrētās valsts cenām, un tas būs forums, kurā popularizēt paraugpraksi. Kas attiecas uz ilgtspējīgu sabiedrisko transportu, mēs gribam, lai jauniešiem būtu pieejamas vērienīgas, nevis tikai nīkulīgas iespējas.”

(1) Bárta O., Moxon D. (2023). EUYD9 Implementation Phase Report . DOI: 10.5281/zenodo.7696299.

26.5.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/14

Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par ES jaunatnes stratēģijas darba plāna 2022.–2024. gadam pārskatīšanu

(2023/C 185/05)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATGĀDINOT, KA:

Padomes rezolūcijā par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā “Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam” dalībvalstis un Eiropas Komisija, ievērojot to attiecīgās kompetences jomas, tiek aicinātas efektīvi īstenot ES jaunatnes stratēģiju visā ES un dalībvalstīs, izmantojot konkrētus instrumentus, tostarp ES darba plānus jaunatnes jomā.

ES jaunatnes stratēģiju īsteno triju gadu darba periodos, kas aptver triju prezidentvalstu komandu divus laikposmus. Attiecīgo darba periodu prioritātes un darbības ir izklāstītas ES darba plānos jaunatnes jomā. Šajos plānos būtu jāizmanto šīs stratēģijas pamatprincipi un prioritātes, risinot jaunatnes jautājumus citos Padomes sastāvos un sagatavošanas struktūrās attiecīgajās politikas jomās.

ES darba plāns ir instruments, kas darbojas līdzīgi kā kompass un dalībvalstīm, Komisijai un visām ieinteresētajām personām rāda ceļu, kā sasniegt ES jaunatnes stratēģijas mērķus.

Triju gadu darba programmā izklāstītās prioritātes un darbības ir jāpārskata 2023. gada pirmajā pusē, lai to līdz 2023. gada jūnija beigām varētu apstiprināt Padome un Padomē sanākušās dalībvalstis.

ŅEM VĒRĀ, KA:

Padome šos ES darba plānus sagatavo, balstoties uz iepriekšēju informāciju, kuru triju prezidentvalstu komandas saņēmušas no šādām valstīm: no Francijas, Čehijas Republikas un Zviedrijas, kā arī no Spānijas, Beļģijas un Ungārijas.

Komisija var atbalstīt un papildināt šajā darba plānā izklāstītās dalībvalstu darbības, jo īpaši, veicinot sadarbību, atbalstot jauniešu un jaunatnes darbinieku mobilitāti un mudinot jauniešus piedalīties demokrātiskajā dzīvē. Instrumentus, kas izstrādāti ES jaunatnes stratēģijas īstenošanas atbalstam, attiecīgā gadījumā var mobilizēt; tie ietver ES jaunatnes dialogu, ES jaunatnes stratēģijas platformu, Eiropas Jaunatnes portālu, ES jaunatnes koordinatoru un savstarpējas mācīšanās pasākumus (ekspertu grupas, mācīšanās no līdzbiedriem pasākumus un līdzbiedru konsultēšanu). Tie balstās uz regulāriem atjauninājumiem valsts turpmāko darbību plānotājos, jaunatnes vikivietnē, jaunatnes rādītājos, aptaujās, pētījumos un pētniecībā. Atbalstu stiprina arī partnerības un sadarbība ar citām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi, un ar programmām jaunatnes jomā (jo īpaši Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusu).

Īpaša nozīme šajā darba plānā ir Eiropas Jaunatnes gadam (2022). Tā rezultāti un sasniegumi tiks saglabāti, veicināti un nostiprināti, jo Eiropas Jaunatnes gada izvērtēšana tiks izmantota, lai darba plānu nākotnē uzlabotu un pastiprinātu. Turklāt tas arī stimulēs jauniešus dot savu ieguldījumu, lai veidotu Savienības attīstību un sabiedrību kopumā, tostarp, piedaloties konferencē par Eiropas nākotni un iniciatīvā “Jaunais Eiropas “Bauhaus””. Tas vairos informētību par jauniešiem pieejamām iespējām, kā arī par atbalstu, kas viņiem tiek nodrošināts ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī.

PIELIKUMS

ES jaunatnes stratēģijas darba plāna 2022.–2024. gadam pārskatīšana (1)

FR, CZ, SE

Vispārējais temats: “Kopīga iesaiste ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai”

Eiropas Jaunatnes mērķi #3 IEKĻAUJOŠAS SABIEDRĪBAS un #10 ILGTSPĒJĪGA UN ZAĻA EIROPA

Datums

Darba metode / instruments

Indikatīvs mērķis un rezultāti

Saistītie jaunatnes mērķi

Saistība ar Eiropas programmu darbam ar jaunatni (2)

Ierosināja

2022. g. (1. pusgads)

Padomes secinājumi “Veicināt jauniešu kā pārmaiņu virzītājspēku iesaisti ar mērķi aizsargāt vidi” (2022. gada 5. aprīlis)

Apstiprināšana Padomē

Mudināt politikas veidotājus un jaunatnes jomā ieinteresētās personas ņemt vērā jauniešu viedokļus un dot viņiem iespēju būt dalībniekiem publiskajā politikā un programmās, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret klimata pārmaiņām.

Ilgtspējīga un zaļa Eiropa

§10.a

2022. g. (1. pusgads)

Padomes Ieteikums par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā (2022. gada 5. aprīlis)

Pieņemšana Padomē

Atjaunināt 2008. gadā ES prezidentvalsts Francijas laikā pieņemto Padomes Ieteikumu par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā, lai atvieglotu jauniešu brīvprātīgo darbu laikposmā pēc pandēmijas.

Telpa un līdzdalība visiem

ES savienošana ar jaunatni

Jaunatnes organizācijas un Eiropas programmas

FR, (COM)

2022. g. (1. pusgads)

Eiropas jaunatnes konference (Strasbūra, 2022. gada 24.–26. janvāris)

Eiropas jaunatnes konference

Iekļaujošas sabiedrības

Ilgtspējīga un zaļa Eiropa

FR, COM

2022. g. (1. pusgads)

Jaunatnes un izglītības ministru neformāla sanāksme: “Zaļākai un ilgtspējīgākai Eiropai” (Strasbūra, 2022. gada 27. janvāris)

Paraugprakses apmaiņa

Jauniešu delegātu no katras dalībvalsts līdzdalība, lai paustu jauniešu viedokli.

Jauniešu iesaiste ilgtspējīgas attīstības jautājumos

Ilgtspējīga un zaļa Eiropa

§10.a

2022. g. (1. pusgads)

Jaunatnes ģenerāldirektoru neformāla sanāksme (Bordo, 2022. gada 5.–6. maijs)

Temati:

—	Eiropas Jaunatnes gads

—	Jaunatnes darbinieku mobilitāte un prasmju atzīšana

—	Sinerģijas un papildināmība starp valstu un starpvalstiskām brīvprātīgā darba aktivitātēm

ES savienošana ar jaunatni

2022. g. (1. pusgads)

Seminārs par jauniešu līdzdalību Eiropas projektā “Iedzīvināt Eiropu: jauniešiem un kopā ar viņiem” (Bringing Europe to Life: For and together with young people) (Strasbūra, 2022. gada 9.–10. jūnijs)

Paraugprakses apmaiņa starp jauniešu līdzdalības ekspertiem

Turpmāki pasākumi pēc 8. cikla un konferences par Eiropas nākotni

Telpa un līdzdalība visiem

ES savienošana ar jaunatni

§10.e

2022. g. (2. pusgads)

Padomes secinājumi par paaudžu dimensijas veicināšanu jaunatnes jomā nolūkā sekmēt dialogu un sociālo kohēziju (2022. gada 28. novembris)

Apstiprināšana Padomē

Politikas veidošanā sistemātiskāk integrēt jautājumus, kas rūp mūsdienu jauniešiem un turpmākajām paaudzēm.

Veicināt to, ka tiek atzīta dialoga starp paaudzēm par paaudžu solidaritātes un tiesiskuma veicināšanu nozīme stiprai, noturīgai, zaļai un iekļaujošai Eiropai.

Iekļaujošas sabiedrības

2022. g. (2. pusgads)

ES jaunatnes konference (Prāga, 2022. gada 11.–13. jūlijs)

ES jaunatnes konference

Iekļaujošas sabiedrības

Ilgtspējīga un zaļa Eiropa

CZ, COM

2022. g. (2. pusgads)

Jaunatnes ģenerāldirektoru neformāla sanāksme – saiknes starp neformālo mācīšanos un formālo izglītību jaunatnes jomā: darba ar jaunatni ietvaros īstenotie pasākumi reaģēšanai uz Covid-19 radītajiem mācību zudumiem un uz ukraiņu bēgļu izglītības vajadzībām (Prāga, 2022. gada 19.–20. septembris)

Paraugprakses apmaiņa

Iekļaujošas sabiedrības

2022. g. (2. pusgads)

Pretendēt uz nākotni (Eiropas Jaunatnes gada noslēguma konference; Brisele, 2022. gada 6. decembris)

Diskusija par Eiropas Jaunatnes gada sasniegumiem

Garīgā veselība un labklājība

Kvalitatīva mācīšanās

CZ, COM, EP

2023. g. (1. pusgads)

ES jaunatnes konference (Vekše, 2023. gada 20.–22. marts)

Kopsavilkums par ES jaunatnes dialoga 9. ciklu un tā noslēgums

Pārdomas par ES jaunatnes dialogu kā procesu

Iekļaujošas sabiedrības

Telpa un līdzdalība visiem

Ilgtspējīga un zaļa Eiropa

SE, COM

2023. g. (1. pusgads)

Jaunatnes ģenerāldirektoru neformāla sanāksme (Vekše, 2023. gada 22.–23. marts)

Pārdomas par ES jaunatnes dialogu kā procesu

Diskusija par jaunatnes politikas pārvaldību un īstenošanu un par ES jaunatnes konferences rezultātiem

Paraugprakses apmaiņa

Iekļaujošas sabiedrības

Telpa un līdzdalība visiem

2023. g. (1. pusgads)

Padomes secinājumi par ilgtspējīgas Eiropas jauniešiem sociālo dimensiju (2023. gada maijs)

Apstiprināšana Padomē

Politikas ieteikumi par ilgtspējīgas un zaļas Eiropas sociālo dimensiju, ar ko veicina visu jauniešu viedokļu un ideju par ilgtspējīgu attīstību iekļaušanu

Ilgtspējīga un zaļa Eiropa

Iekļaujošas sabiedrības

§10.a

§26

2023. g. (1. pusgads)

Padomes rezolūcija par ES jaunatnes dialoga 9. cikla rezultātiem (2023. gada maijs)

Apstiprināšana Padomē

Apkopot, pārdomāt un izvērtēt ES jaunatnes dialoga 9. ciklu. Pastiprināt informācijas sniegšanu marginalizētiem jauniešiem, turpināt attīstīt ES jaunatnes konferences un ES jaunatnes dialoga procesu/pārvaldību, lai veicinātu iekļaušanu un atgriezenisko saiti.

Ilgtspējīga un zaļa Eiropa

Iekļaujošas sabiedrības

Informācija un konstruktīvs dialogs

Telpa un līdzdalība visiem

2023. g. (1. pusgads)

Pārskatīt Padomes rezolūciju par ES jaunatnes stratēģijas darba plānu 2022.–2024. gadam (2023. gada maijs)

Apstiprināšana Padomē

Pārskatīt Padomes rezolūciju par ES jaunatnes stratēģijas darba plānu 2022.–2024. gadam

Iekļaujošas sabiedrības

2023. g. (1. pusgads)

Konference par jaunatnes politikas integrēšanu citās politikas jomās (Brisele, 2023. gada 19. jūnijs)

Prezidentvalsts konference par Eiropas Jaunatnes gada sasniegumiem, 4. mērķis: jaunatnes politikas integrēšana

Informācija un konstruktīvs dialogs

Telpa un līdzdalība visiem

ES savienošana ar jaunatni

ES, BE, HU Vispārējais temats: “MUMS IR VAJADZĪGI JAUNIEŠI” Eiropas Jaunatnes mērķis #3 IEKĻAUJOŠAS SABIEDRĪBAS (3)
Datums	Darba metode / instruments	Indikatīvs mērķis un rezultāti	Saistītie jaunatnes mērķi	Saistība ar Eiropas programmu darbam ar jaunatni	Ierosināja
2023. g. (2. pusgads)	Padomes secinājumi par Eiropas jaunatnes programmas veicināšanu, nodrošinot jauniešu tiesību pilnīgu īstenošanu un izvirzot tās Eiropas iesaistes centrā	Apstiprināšana Padomē Sniegt ieguldījumu Eiropas jauniešu tiesību programmas definēšanā. Stiprināt jauniešu tiesības. Sniegt ieguldījumu to problēmjautājumu noteikšanā, ar kuriem saskaras jaunieši. Sniegt ieguldījumu tādas politikas izstrādē, kuras mērķis ir paplašināt tiesības un garantēt pilnvērtīgu dzīvi bez vardarbības.	Iekļaujošas sabiedrības		ES
2023. g. (2. pusgads)	Jaunatnes, universitāšu un izglītības lietu ministru neformāla sanāksme	Paraugprakses apmaiņa Izstrādāt Eiropas programmu, kura uzmanības centrā izvirza jauniešus.	Iekļaujošas sabiedrības		ES
2023. g. (2. pusgads)	(iesp.) Padomes rezolūcija par programmas “Erasmus+ Jaunatne” un programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” pārskatīšanas mērķi – veicināt ES jaunatnes stratēģijas īstenošanu	Apstiprināšana Padomē Pārdomāt un izvērtēt jaunatnes programmas, mērķus, uzdevumus un darbības. Solidaritātes iespēja. Pārdomāt daudzgadu satvaru.	Iekļaujošas sabiedrības		ES (COM)
2023. g. (2. pusgads)	ES jaunatnes konference (Alikante, 2023. gada 2.–4. oktobris)	Tematu izvēlēsies no tiem, kuri noteikti konferencēs/semināros.	Iekļaujošas sabiedrības		ES, COM
2023. g. (2. pusgads)	Jaunatnes ģenerāldirektoru neformāla sanāksme (Alikante, 2023. gada 4.–5. oktobris)				ES
2024. g. (1. pusgads)	(iesp.) Jaunatnes jautājumiem veltīta ģenerāldirektoru sanāksme un augsta līmeņa viedokļu apmaiņa ar valstu aģentūru direktoriem	ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam vidusposma izvērtēšana; pārdomāt programmas “Erasmus+ 2021.–2027. gadam” jaunatnes sadaļu un programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss 2021.–2027. gadam”.	Visi jaunatnes mērķi	§13 a) Iespēju nodrošināšana/kvalitāte, inovācija, atzīšana §36	COM un BE
2024. g. (1. pusgads)	(iesp.) Padomes secinājumi par neviena neatstāšanu novārtā (provizorisks nosaukums)	Apstiprināšana Padomē Padomes secinājumi par neviena neatstāšanu novārtā – ceļa sagatavošanu visu jauniešu sociālajai iekļaušanai (4)	Iekļaujošas sabiedrības	§3, §4, §5, §6, §10 d), §13 b), §16, §19, §20, §21, §22, §33, §34	BE
2024. g. (1. pusgads)	(iesp.) Konference par iekļaujošu sabiedrību jauniešiem	ES jaunatnes konference	Iekļaujošas sabiedrības	§3, §4, §5, §6, §10 d), §13 b), §16, §19, §20, §21, §22, §33, §34	BE
2024. g. (1. pusgads)	(iesp.) Konference par darbu ar jaunatni (5) (galveno uzmanību pievēršot vietējam līmenim un demokrātijai: tieši šajā līmenī jaunieši parasti gūst pirmo pieredzi saistībā ar darbu ar jaunatni, un tieši vietējā līmenī norisinās lielākā daļa darba ar jaunatni)	Politikas ieteikumi Paraugprakses kompendijs Saskaņošana ar Eiropas jaunatnes darba programmu/Bonnas procesu Sadarbībā ar projektu “Eiropa vietējā līmenī” (Europe goes local) un “Demokrātijas pārlādēšana” (Democracy Reloading) Ceļa rādītāji nākotnei, kur “darba ar jaunatni piedāvājums vietējā līmenī” tiek attēlots kā pirmais no trim punktiem sadaļā “Darba ar jaunatni nodrošināšana”. Eiropas Trešās konvencijas par darbu ar jaunatni noslēguma deklarācijas 7. punktā ir teikts, ka “darba ar jaunatni pamatpiedāvājumā tādēļ būtu jāiekļauj skaidra stratēģija, ar kuru starp jauniešiem, kuri piedalās, veicina sociālo iekļaušanu un dažādību” (6).	Jaunatnes organizācijas un Eiropas programmas Iekļaujošas sabiedrības	§3, §8, §10 a), §10 c), §10 e), §13 b), §13 c) §14, §16, §17, §18, §19, §20, §21, §22, §23, §24, §25, §27, §34, §38, §39	BE
2024. g. (1. pusgads)	(iesp.) Padomes rezolūcija par darba ar jaunatni politiku jaunā Eiropā	Apstiprināšana Padomē (iesp.) Politikas ieteikumi par darba ar jaunatni nozīmi bērniem un jauniešiem draudzīgās pilsētās un par sabiedriskās telpas nozīmi (piemēram, vietējais darbs ar jaunatni un jauniešiem draudzīgas pilsētas) Paraugprakses apmaiņa – pilsētas ar apzīmējumu “Jauniešiem draudzīgas pilsētas” un Eiropas jaunatnes galvaspilsētas iepazīstina ar savu darbu, kas saistīts ar šādiem aspektiem: “jauniešiem paredzētas sabiedriskās telpas”, “tiesības rotaļāties” un saikne ar mācīšanos (formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos) virzībā uz “Eiropas mācību telpu”.	Visi jaunatnes mērķi	§3, §8, §10 a), §10 c), §10 e), §13 b), §13 c), §14,§16, §17, §18, §19, §20, §21, §22, §23, §24, §25, §27, §34, §38, §39	BE
2024. g. (1. pusgads)	(iesp.) Seminārs par Eiropas un starptautisko programmu bērniem, jauniešiem un bērnu tiesībām izvērtēšanu un atjaunināšanu	Izvērtēšana un ieteikumi Padomes secinājumu atjaunināšana Izpētīt tematu par “tiesībām rotaļāties” un saistību ar formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos	Informācija un konstruktīvs dialogs		BE (un iesp. COM)
2024. g. (1. pusgads)	Eiropas jaunatnes galvaspilsēta	Prezidentvalsts Beļģija uzsvērs Gentes kā 2024. gada Eiropas jaunatnes galvaspilsētas nozīmi		§10 c), §39	BE
2024. g. (2. pusgads)	(iesp.) Padomes rezolūcija par ES jaunatnes dialoga 10. ciklu	Apstiprināšana Padomē	Telpa un līdzdalība visiem	§1, §2, §6, §21, §22	HU
2024. g. (2. pusgads)	(iesp.) Padomes secinājumi par tādu apstākļu radīšanu, kas ļauj īstenot savu potenciālu jauniešiem lauku apvidos.	Apstiprināšana Padomē	Virzīt lauku jaunatni uz priekšu	§1, §2, §5, §13 d), §21, §26	HU
2024. g. (2. pusgads)	Konference par triju prezidentvalstu komandas prioritātēm / atvērtā koordinācijas metode	ES jaunatnes konference un ģenerāldirektoru sanāksme ES jaunatnes dialoga cikla galīgais iznākums ES-BE-HU triju prezidentvalstu komandas vadībā	Iekļaujošas sabiedrības Telpa un līdzdalība visiem Virzīt lauku jaunatni uz priekšu	§1, §2, §6, §13 b) §19, §21	HU
2024. g. (2. pusgads)	(iesp.) Jaunatnes lietu ministru neformāla sanāksme	Paraugprakses apmaiņa	Iekļaujošas sabiedrības Virzīt lauku jaunatni uz priekšu		HU
2024. g. (2. pusgads)	(Konference) Pirmo 10 ES jaunatnes (strukturētā) dialoga ciklu apkopošanas, pārskatīšanas un izvērtēšanas pasākums	Pārskats par 10 ES jaunatnes (strukturētā) dialoga cikliem.	Telpa un līdzdalība visiem Informācija un konstruktīvs dialogs	§1, §2, §6, §26	HU, ES, BE, (iesp. COM)
2024. g. (2. pusgads)	(Seminārs) Instrumenti, ar ko radīt apstākļus, kas jauniešiem lauku apvidos ļauj īstenot savu potenciālu	Paraugprakses apmaiņa starpnozaru un starpiestāžu līmenī Ieteikumu izstrāde	Virzīt lauku jaunatni uz priekšu Telpa un līdzdalība visiem Jaunatnes organizācijas un Eiropas jaunatnes programmas Kvalitatīva mācīšanās	§1, §5, § 11, §13 a), §24, §33, §37	HU (un iesp. COM)

(1) Sagatavojusi prezidentvalsts Slovēnija, balstoties uz Komisijas dokumentu “Iespējamas darbības nākamajam ES darba plānam jaunatnes jomā 2019.–2021. gadam” (ST-9264/18-ADD-1) un informāciju, kuru 2023. gadā atjaunināja triju prezidentvalstu komandas – FR-CZ-SE un ES-BE-HU.

(2) Sk. Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju par satvaru Eiropas programmas darbam ar jaunatni izveidei (2020/C 415/01).

(3) Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (2018/C 456/01).

(4) Iespējams solis uz priekšu starpnozaru sadarbībā ar sociālo, nodarbinātības, izglītības, veselības u. c. nozarēm. No Eiropas Jaunatnes pētnieku grupas (PEYR) pieprasīti atbalsta un informatīvi dokumenti.

(5) Eiropas konferencē tiks pētīts arī temats par “tiesībām rotaļāties” un saistība ar formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos.

(6) Ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes partnerību jaunatnes jomā un prakses kopienu attiecībā uz Eiropas programmu darbam ar jaunatni (EYWA). Arī no PEYR pieprasīts atbalsts.

26.5.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/21

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par ilgtspējīgas Eiropas sociālo dimensiju jauniešiem

(2023/C 185/06)

PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATGĀDINOT:

ka Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijai pievienoto Eiropas Jaunatnes mērķa Nr. 3 “Iekļaujošas sabiedrības” un Nr. 10 “Ilgtspējīga un zaļa Eiropa” nolūks ir “veicināt un nodrošināt visu jauniešu iekļaušanu sabiedrībā” un “izveidot sabiedrību, kurā visi jaunieši ir vides jomā aktīvi, izglītoti un spējīgi panākt izmaiņas savā ikdienas dzīvē” (1);

ka jaunieši ir spēcīgi pārmaiņu un inovācijas veicinātāji (2) un būtiski partneri Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un citu daudzpusēju nolīgumu un instrumentu, tostarp Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām (3) un Eiropas zaļā kursa (4), īstenošanā. Turklāt ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (5) ir atkārtoti uzsvērts princips, ka neviens netiks atstāts novārtā. Saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām ikvienam bērnam ir tiesības brīvi paust savu viedokli visos jautājumos, kas skar bērnu (6). Jauniešiem ir tiesības jēgpilni piedalīties to politikas virzienu izstrādē, īstenošanā, pārraudzībā, izvērtēšanā un pēcpasākumos, kuri ietekmē viņus un sabiedrību kopumā; (7)

ka paaudžu dialogs un atbildība tiek atzīta par pareizas politikas veidošanas stūrakmeni (8), ka tiek atzīta jauniešu izšķirošā loma ar vidi saistītā rīcībā un tas, cik svarīgi ir uzsvērt jauniešu jēgpilnas iesaistes veicināšanā panākto progresu (9);

Eiropas Jaunatnes gads (2022) (10) deva impulsu sniegt iespējas un atbalstu jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, iegūt attiecīgas zināšanas un kompetences, lai kļūtu par aktīviem un iesaistītiem pilsoņiem un pārmaiņu dalībniekiem. Eiropas Jaunatnes gada noslēguma konferencē “Piesaki savas tiesības uz nākotni” (“Claim the Future”), kas notika 2022. gada 6. decembrī, politikas veidotāji un jaunatnes jomas ieinteresētās personas atkārtoti apliecināja savu kopīgo apņemšanos integrēt jaunatnes perspektīvu politikas veidošanā un palielināt viņu līdzdalību politikas veidošanas procesos. Izskanēja arī aicinājumi pievērst lielāku uzmanību profilaktiskai veselības aprūpei, garīgās veselības problēmu un vientulības apkarošanai, kā arī lielākai līdzdalībai organizētajos sporta pasākumos;

APZINOTIES, KA:

ir būtiski pievērsties ilgtspējīgas attīstības sociālajai dimensijai (11), lai nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas neaizsargātām sabiedrības grupām. Ilgtspējīgas attīstības jautājumi ir intersekcionāli. Sociālekonomiskā atstumtība un demokrātiskā atstumtība ir cieši saistītas un ietekmē to, cik lielā mērā jaunieši spēj iesaistīties ilgtspējīgas attīstības pasākumos. Lai ar demokrātiskiem procesiem panāktu taisnīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību, ir jāņem vērā visas perspektīvas un viedokļi, izmantojot vārda brīvības un preses brīvības principus un iekļaujošus procesus visos līmeņos;

grupa, ko mēs saucam par “jaunatni”, sastāv no dažādām identitātēm ar atšķirīgām spējām, vajadzībām, vēlmēm, resursiem un interesēm, saskaras ar dažādiem izaicinājumiem un iespējām un nāk no dažādām izglītības, kultūras, ģeogrāfiskajām, ekonomiskajām un sociālajām vidēm. Šīs atšķirības ietekmē viņu intereses, iespējas un spēju iesaistīties darbībās, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un vidi;

ilgtspējīgas infrastruktūras piekļūstamību un pieejamību jauniešiem ietekmē arī tādi faktori kā iedzīvotāju blīvuma un demogrāfiskās struktūras atšķirības, t. i., atšķirības starp pilsētu, lauku, attāliem, perifēriem, mazāk attīstītiem un tālākiem reģioniem;

Covid-19 pandēmija, enerģētikas krīze, ko izraisīja Krievijas Federācijas agresijas karš pret Ukrainu, un klimata krīze ir izgaismojusi nevienlīdzību mūsu sabiedrībās, jo krīzes ir jauniešu grupas skārušas atšķirīgi un dažas grupas – nesamērīgi. To jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju, nevienlīdzīga piekļuve cilvēktiesībām, piemēram, piekļuve izglītībai un veselības aprūpei, ir kļuvusi vēl acīmredzamāka šo krīžu laikā. Tādi priekšnosacījumi kā garīgā un fiziskā veselība, dzīves un mājokļa apstākļi, piekļuve formālai, neformālai un ikdienējai izglītībai, darba iespējas un brīvā laika aktivitātes ir ļoti svarīgas jauniešu noturībai un iespējām dzīvot ilgtspējīgi;

demokrātija un cilvēktiesības ir nedalāmas ilgtspējīgas attīstības kontekstā, jo klimata pārmaiņām ir nesamērīga ietekme uz marginalizētām un neaizsargātām grupām. Cilvēkiem ar vismazākajiem resursiem ir vislielākās grūtības pielāgoties klimata pārmaiņām (12), un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem ir lielāka iespēja saskarties ar piesārņojuma un vides problēmām (13). Turklāt jauniešus, kuri dažādos veidos ir atkarīgi no dabas resursiem, jo viņiem tie nepieciešami, lai strādātu, dzīvotu vai iesaistītos savās kultūras tradīcijās, klimata pārmaiņas var negatīvi ietekmēt tādējādi, ka tiek apdraudēta viņu spēja veidot savu dzīvi (14);

UZSKATA, KA:

10.

visiem jauniešiem vajadzētu būt labiem dzīves apstākļiem, nodarbinātības perspektīvām, spējai veidot savu dzīvi un ietekmēt politikas veidošanu un sabiedrības attīstību. Jaunieši ir viens no mūsu sabiedrību spēkiem, kā arī personas tiesību subjekti un pārmaiņu veicinātāji (15);

11.

jauniešu zināšanas, skatu punkti un pieredze veicina mērķtiecīgākus politiskos lēmumus un ir vērtīgi resursi demokrātiskajā procesā. Jaunatnes politikā būtu jāizmanto divējāda pieeja, proti, ka iniciatīvas izstrādā un formulē tieši kopā ar jauniešiem, paši jaunieši un viņu labā, nodrošinot aktīvu un jēgpilnu jauniešu līdzdalību, un ka jaunatnes politiku integrē visās politikas jomās;

12.

ES jaunatnes politikai, tostarp ES jaunatnes dialogam, būtu jāpalīdz izveidot tādu sabiedrību visām pašreizējām un nākamajām paaudzēm, kurā tiek apspriestas un atrisinātas lielākās problēmas, kas saistītas ar tādiem sociāliem jautājumiem kā nabadzība, piespiedu vientulība (16), garīgā veselība, ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas, nepasliktinot situāciju pasaulē;

13.

ir jāpalielina visu jauniešu sociālā iekļaušana, lai veicinātu izpratni par savstarpēji saistītām globālām problēmām, ar kurām saskaras pasaule, un lai palīdzētu jauniešiem apgūt zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas, lai dzīvotu ilgtspējīgāk un gan individuāli, gan kolektīvi sniegtu ieguldījumu ilgtspējīgākā sabiedrībā. Šajā nolūkā noderīgi instrumenti var būt ES jaunatnes programmas Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpuss, kā arī citas ES un valstu brīvprātīgā darba vai pilsoniskā dienesta shēmas un aktivitātes, ja tādas pastāv, un pilsoniskās līdzdalības iniciatīvas;

14.

visiem jauniešiem vajadzētu būt piekļuvei pārbaudītai, uz pierādījumiem balstītai informācijai un datiem, kas formulēti jauniešiem draudzīgā, piekļūstamā veidā un vairākās valodās, lai nodrošinātu, ka visi jaunieši var saprast informāciju un attīstīt ilgtspējīgu uzvedību un savu lomu kā pārmaiņu veicinātāji un informēti pilsoņi;

UZSVER:

15.

ka tādu problēmu kā Covid-19 pandēmija, klimata pārmaiņas un biodaudzveidības izzušana globālais raksturs prasa pēc iespējas plašāku sadarbību visos līmeņos, saglabājot jēgpilnu un efektīvu jauniešu līdzdalību;

16.

nepieciešamību turpināt jauniešu iesaistīšanu ilgtspējīgas attīstības politikā visos līmeņos, lai izmantotu jauniešu potenciālu un radošumu, atzīstot, ka ieguldījumi jauniešos dod spēcīgu stimulu ilgtspējīgai nākotnei. Ir būtiski risināt dialogu par ētiskiem un sociāliem jautājumiem saistībā ar ilgtspējīgu attīstību gan jauniešu vidū, gan starp paaudzēm sabiedrībā, izmantojot, piemēram, paaudžu dialogu, lai veicinātu cerības un radītu izpratni par dažādām perspektīvām un realitāti un cieņu pret tām;

17.

ka daudzi jaunieši Eiropā apzinās ilgtspējas un vides problēmas un uz savu bažu pamata rīkojas šajā jomā. Tajā pašā laikā ir jaunieši, kas nav iesaistīti sabiedrības jautājumu risināšanā. Gatavības rīkoties un iesaistes līmenis dažādos jauniešos atšķiras atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, informācijas pieejamības, izglītības vides, sociālekonomiskā stāvokļa vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Dažādām jauniešu grupām ir vajadzīgs dažāda veida pamudinājums un atbalsts, lai viņi piedalītos sabiedrības attīstībā. Tāpēc, pievēršoties tādiem jautājumiem kā ilgtspējīga attīstība, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, vienlīdzīgas iespējas, sociālais taisnīgums un klimata pārmaiņas, ir jāizmanto holistiska pieeja un jāizstrādā iekļaujošas un līdzdalīgas darbības;

18.

ka jaunatnes organizācijas, darbs ar jaunatni un citas neformālās un ikdienējās mācīšanās aktivitātes ir svarīgas, lai sniegtu informāciju un atbalstu jauniešiem, kuri atrodas ārpus formālām struktūrām, un bieži vien papildina visu līmeņu publisko iestāžu sniegtos pakalpojumus;

PIEŅEM ZINĀŠANAI:

19.

2023. gada martā notikušās ES jaunatnes konferences dalībnieku vēstījumu par to, cik svarīgi ir sniegt jauniešiem uzticamu, piekļūstamu un lietotājdraudzīgu informāciju un piekļuvi gan formālai, gan neformālai izglītībai par ilgtspēju un klimata pārmaiņām. Atzīmē arī viņu vēstījumu par to, cik svarīgi ir izmantot starppaaudžu un starpdisciplināras pieejas, lai dotu jauniešiem iespējas, nodrošinot viņiem nepieciešamo informāciju un zināšanas par to, kā iesaistīties ilgtspējīgā un iekļaujošā praksē, un ar to saistītos rīkus;

AICINA DALĪBVALSTIS ATTIECĪGAJOS LĪMEŅOS:

20.

nodrošināt piekļūstamas, ilgtspējīgas un daudzlīmeņu pārvaldības struktūras (17) un iespējas jaunatnes organizācijām un jauniešiem, tostarp nepietiekami pārstāvētām jauniešu grupām, saskaņā ar esošo paraugpraksi, piemēram, Eiropas Padomes labas prakses kodeksu sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā (18), lai nodrošinātu jēgpilnu iesaisti un veicinātu pieejamus mehānismus nolūkā sniegt atsauksmes un veikt šādu procesu izvērtēšanu;

21.

veicināt jaunatnes darbinieku izglītības iespējas attīstīt nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences, lai savā praksē pievērstos sociālās iekļaušanas un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem neformālā veidā;

22.

veicināt mācību un profesionālās mācīšanās iespēju attīstību pedagogiem (19), tostarp jaunatnes darbiniekiem, lai labāk informētu, izglītotu un dotu iespējas visiem jauniešiem ilgtspējīgas attīstības jautājumos ar mērķi nodrošināt jauniešiem iespēju izdarīt apzinātu un ilgtspējīgu izvēli ikdienas dzīvē un iesaistīt viņus lēmumu pieņemšanas procesos;

23.

par prioritāti noteikt jauniešu garīgo veselību un labklājību, jo īpaši, atzīstot garīgās veselības problēmas par vienu no būtiskākajām jauniešu veselības problēmām (20), stiprinot uz zināšanām balstītu garīgās veselības veicināšanu, garīgās veselības pratību un profilakses centienus dažādās vidēs ar starpnozaru pieeju palīdzību un veicinot un attīstot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ir integrēti, droši un orientēti uz cilvēkiem, lai uzlabotu jauniešu veselību, labklājību un dzīves kvalitāti, tādējādi palielinot visas sabiedrības spēku un noturību;

24.

apsvērt tiesībās balstītas jaunatnes perspektīvas (21) piemērošanu ilgtspējīgas infrastruktūras politikai, jo īpaši attiecībā uz cenas ziņā pieejamu un piekļūstamu sabiedrisko transportu un mājokļiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgas un videi draudzīgas iespējas visiem jauniešiem;

AICINA DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOMISIJU, IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU, SAVĀS ATTIECĪGAJĀS KOMPETENCES JOMĀS UN ATTIECĪGAJOS LĪMEŅOS:

25.

izstrādājot un īstenojot turpmāko politiku, kas saistīta ar sociālo iekļaušanu un ilgtspējīgu attīstību, apsvērt ES jaunatnes dialoga 9. cikla rezultātus;

26.

nodrošināt visiem jauniešiem piekļuvi savām tiesībām saskaņā ar starptautiskajām deklarācijām un konvencijām, iekļaujot tiesībās balstītu jaunatnes perspektīvu tādu pasākumu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, kas skar jauniešus visos līmeņos. Ir svarīgi nodrošināt lēmumu pieņēmējiem nepieciešamās kompetences un piekļuvi piemērotiem instrumentiem, lai izveidotu iekļaujošus un līdzdalīgus lēmumu pieņemšanas procesus;

27.

turpināt atbalstīt pētniecību un analīzi, izmantojot esošos rīkus, piemēram, Youth Wiki (22), un vākt sadalītus datus par to, kā sociālā atstumtība un klimata pārmaiņas ir saistītas ar jauniešu garīgo veselību, labklājību un dzīves apstākļiem, paturot prātā iespējamo vajadzību pēc jauniem rādītājiem un uzraudzības mehānismiem, ar ko novērtēt sociālās atstumtības un klimata pārmaiņu ietekmi;

28.

uzlabot piekļūstamību dažādiem līdzdalības mehānismiem, piemēram, jaunatnes padomēm, jaunatnes uzklausīšanai un līdzdalības konferencēm, tostarp ES jaunatnes dialogam, kā arī digitālos līdzdalības rīkus, nodrošinot, ka tie koncentrējas uz dažādu sabiedrībā esošu jauniešu grupu, tostarp nepārstāvētu un nepietiekami pārstāvētu jauniešu grupu, bažām attiecībā uz piedalīšanos šādos mehānismos un vadošās lomas uzņemšanos tajos;

29.

pilnībā izmantot programmas Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpusa un ESF+, tostarp attiecīgā gadījumā iniciatīvas ALMA, potenciālu radīt iespējas iekļaujošākiem un ilgtspējīgākiem projektiem un mobilitātes pasākumiem, tostarp hibrīdmobilitātei, visiem jauniešiem. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz to jauniešu līdzdalību, kuriem ir mazāk iespēju;

AICINA EIROPAS KOMISIJU SASKAŅĀ AR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

30.

nodrošināt ilgtermiņa informācijas pasākumus Eiropas līmenī, tostarp, izmantojot Eiropas Jaunatnes portālu un citus attiecīgus informācijas rīkus, jauniešiem draudzīgā, iekļaujošā, daudzvalodu un piekļūstamā veidā saistībā ar ES politiku un programmām, kas attiecas uz ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, kā arī ar līdzdalības procesiem Eiropas iestādēs;

31.

veicināt iespējas mācīties no līdzbiedriem ilgtspējas un iekļaušanas jomā;

32.

turpināt veicināt un atbalstīt starpnozaru pieeju un sinerģijas ar citām iniciatīvām, piemēram, “Klimatizglītības koalīciju”, Padomes ieteikumu par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai (23) un Jauno Eiropas “Bauhaus”.

(1) 3. pielikums pie Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcijas par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam, OV C 456, 18.12.2018.,1. lpp.

(2) Padomes secinājumi "Visaptveroša pieeja tam, lai tiktu paātrināta ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošana – pēc Covid-19 krīzes atjaunot uzlabojot (dok. 9850/21).

(3) Apvienoto Nāciju Organizācija, Parīzes nolīgums, 2015. gads.

(4) Eiropas Komisija, Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.

(5) Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, publicēja ANO Ģenerālā asambleja, A/RES/70/1.

(6) Apvienoto Nāciju Organizācija, Konvencija par bērna tiesībām; Ģenerālās asamblejas rezolūcija 44/25.

(7) Padomes secinājumi par tādu pilsonisko telpu sargāšanu un veidošanu jauniešiem, kas veicina jēgpilnu jaunatnes līdzdalību (OV C 501 I, 13.12.2021,19. lpp.).

(8) Padomes secinājumi par starppaaudžu dimensijas veicināšanu jaunatnes jomā nolūkā sekmēt dialogu un sociālo kohēziju (OV C 495, 29.12.2022, 56. lpp.).

(9) Stokholma + 50, Globālais jaunatnes politikas dokuments: trešā oficiālā versija, 2022. gada maijs.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2021/2316 (2021. gada 22. decembris) par Eiropas Jaunatnes gadu (2022), OV L 462, 28.12.2021., 1.–9. lpp.

(11) “Ilgtspējīgas attīstības sociālās dimensijas” definīciju skatīt pielikuma II pielikumā.

(12) Apvienoto Nāciju Organizācija, Pasaules ziņojums par jaunatni (2020. gads).

(13) Eurostat, Dzīves kvalitātes rādītāji – dabiska un dzīva vide, 2022. gads.

(14) Komisijas paziņojums “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” COM(2021) 82 final.

(15) Padomes secinājumi “Veicināt jauniešu kā pārmaiņu virzītājspēku iesaisti ar mērķi aizsargāt vidi” (OV C 159, 12.4.2022, 9. lpp.).

(16) “Vientulības” definīciju skatīt pielikuma II pielikumā.

(17) Padomes secinājumi par daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšanu saistībā ar jauniešu līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos veicināšanu (OV C 241, 21.6.2021, 3. lpp.).

(18) Eiropas Padome, Labas prakses kodekss sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā, CONF/PLE(2009)CODE1.

(19) “Pedagoga” definīciju skatīt pielikuma II pielikumā.

(20) Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts "Bērni un garīgā veselība: profilaktiska pieeja trauksmei un depresijai, Publikāciju birojs, 2021. gads.

(21) “Tiesībās balstītas jaunatnes perspektīvas” definīciju skatīt pielikuma II pielikumā.

(22) Youth Wiki ir tiešsaistes platforma, ko uztur Eiropas Komisija un kas sniedz informāciju par Eiropas valstu jaunatnes politiku.

(23) OV C 243, 27.6.2022., 1.–9. lpp.

PIELIKUMS I

ATSAUCES DOKUMENTI

Šo secinājumu pieņemšanā Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji ir ņēmuši vērā šādus dokumentus.

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (COM(2021) 82 final).

—	Padomes secinājumi "Visaptveroša pieeja tam, lai tiktu paātrināta ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošana – pēc Covid-19 krīzes atjaunot uzlabojot (dok. 9850/21).

—	Padomes secinājumi par tādu pilsonisko telpu sargāšanu un veidošanu jauniešiem, kas veicina jēgpilnu jaunatnes līdzdalību (OV C 501 I, 13.12.2021, 19. lpp).

—	Padomes secinājumi par starppaaudžu dimensijas veicināšanu jaunatnes jomā nolūkā sekmēt dialogu un sociālo kohēziju (OV C 495, 29.12.2022, 56. lpp).

—	Padomes secinājumi “Veicināt jauniešu kā pārmaiņu virzītājspēku iesaisti ar mērķi aizsargāt vidi” (OV C 159, 12.4.2022, 9. lpp).

—	Padomes secinājumi par daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšanu saistībā ar jauniešu līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos veicināšanu (OV C 241, 21.6.2021, 3. lpp).

—	Eiropas Padome, Labas prakses kodekss sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā, CONF/PLE(2009)CODE1.

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam”, COM(2021) 101 final.

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2021/2316 (2021. gada 22. decembris) par Eiropas Jaunatnes gadu (2022), OV L 462, 28.12.2021., 1.–9. lpp.

—	Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts "Bērni un garīgā veselība: profilaktiska pieeja trauksmei un depresijai: Eiropas platforma ieguldījumam bērnos, Publikāciju birojs, 2021. gads.

—	Eurostat, Dzīves kvalitātes rādītāji – dabiska un dzīva vide. 2022. gada septembris.

—	Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija, Iestāžu kopīgā proklamācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (OV C 428, 13.12.2017, 10. lpp).

—	Satvars Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas stratēģijas “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2021.–2030. gadam” īstenošanai.

—	JRC Science for Policy Report, Baarck, J., Balahur-Dobrescu, A., Cassio, L.G., D`hombres, B., Pasztor, Z. un Tintori, G., Loneliness in the EU. Opinions from survey and online media data, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2021. gads.

—	ESAO, Global Teaching InSights, Teaching for Climate Action — Summary of Insights, 2021. gads.

—	Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam, OV C 456, 18.12.2018.

—	Stokholma + 50, Globālais jaunatnes politikas dokuments: trešā oficiālā versija, 2022. gada maijs.

—	Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, publicēja ANO Ģenerālā asambleja, A/RES/70/1.

—	Apvienoto Nāciju Organizācija, Pasaules ziņojums par jaunatni (2020. gads).

—	Apvienoto Nāciju Organizācija, Parīzes nolīgums, 2015. gads.

—	Apvienoto Nāciju Organizācija, Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, Līgumu krājums, 2515. sējums, 2006. gads.

—	Apvienoto Nāciju Organizācija, Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesas iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, Orhūsa, 1998. gads.

—	Apvienoto Nāciju Organizācija, Konvencija par bērna tiesībām (1989. gads), Līgums Nr. 27531, Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums, 1577. sējums, 12. pants.

—	Apvienoto Nāciju Organizācija, Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, 1948. gads.

—	Apvienoto Nāciju Organizācija, Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojums “Mūsu kopīgā nākotne”, [Bruntlandes ziņojums], A/42/427, 1987. gads.

PIELIKUMS II

DEFINĪCIJAS

Šajos Padomes secinājumos izmantotas šādas definīcijas.

Pedagogi: ietver skolotājus (kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi ir atzīti par tādiem, kam ir skolotāja statuss vai līdzvērtīgs statuss) un pasniedzējus (ikvienu, kurš veic vienu vai vairākas darbības, kas saistītas ar teorētisko vai praktisko mācību funkciju vai nu izglītības vai apmācības iestādē, vai darbavietā). Tas ietver vispārējās izglītības un augstākās izglītības skolotājus, sākotnējās un tālākās PIA skolotājus un pasniedzējus, kā arī pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistus un pieaugušo izglītotājus, un jaunatnes darbiniekus (1).

Vientulība: vientulība pēc būtības ir ļoti subjektīva lieta. Tā ir uztverta neatbilstība starp personas vēlamo un faktisko attiecību tīklu. Tā tiek izjusta kā ļoti negatīva pieredze. Runa ir ne tikai par nepietiekamu daudzumu sociālo kontaktu, bet arī par sajūtu, ka šīs attiecības nav pietiekami apmierinošas. Citiem vārdiem sakot, vientulība nenozīmē būšanu vienam, bet gan sajūtu, ka esi viens. Šajā ziņā vientulība atšķiras no sociālās izolācijas, kurai ir objektīva konotācija, ko raksturo attiecību trūkums ar citiem cilvēkiem un/vai ļoti neliels skaits nozīmīgu kontaktu (2).

Tiesībās balstīta jaunatnes perspektīva (3): tiesībās balstīta jaunatnes perspektīva sasaista valsts jaunatnes politikas mērķus ar bērnu un jauniešu tiesībām, kādas ir noteiktas starptautiskās konvencijās, tiesību aktos un noteikumos. Tās pamatā vajadzētu būt pētniecībai un statistikai, un tās mērķim vajadzētu būt radīt apstākļus jauniešu iekļaušanai sabiedrības vispārējā attīstībā gan uz viņu pašu iniciatīvu, gan no lēmumu pieņēmēju iniciatīvu pamata. Tiesībās balstīta jaunatnes perspektīva var kalpot par metodi, ar kuru lēmumu pieņēmēji iegūst attiecīgas kompetences, lai lēmumu pieņemšanā ņemtu vērā jaunatnes perspektīvas.

Ilgtspējīgas attīstības sociālā dimensija: ilgtspējīgu attīstību bieži definē kā attīstību, kas apmierina tagadējās vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības (4). Tas nozīmē, ka ir jāapmierina visu iedzīvotāju pamatvajadzības un jānodrošina visiem iespēja īstenot savus centienus pēc labākas dzīves. Ilgtspējīga attīstība aptver trīs dimensijas: ekonomikas, sociālo un vides dimensiju. Ilgtspējīgas attīstības sociālā dimensija balstās uz tādām pamatvērtībām kā taisnīgums un demokrātija, tostarp uz to, ka visi cilvēki var efektīvi izmantot visas cilvēktiesības – politiskās, pilsoniskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras. 2021. gadā Padome atkārtoti apstiprināja, cik svarīgi ir stiprināt ilgtspējīgas attīstības sociālo dimensiju, lai veicinātu cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību, iekļaušanu, cilvēces attīstību, sociālo kohēziju un līdztiesību visos tās veidos, kā arī sociālo dialogu, darba aizsardzību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību (5).

(1) Kā definēts Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos par jaunatnes darbinieku izglītību un apmācību (OV C 412, 9.12.2019,12. lpp) un Padomes Ieteikumā par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai (OV C 243, 27.6.2022, 1. lpp).

(2) JRC Science for Policy Report, Baarck, J., Balahur-Dobrescu, A., Cassio, L.G., D`hombres, B., Pasztor, Z. un Tintori, G., Loneliness in the EU. Opinions from survey and online media data, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2021. gads.

(3) Zviedrijas Jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības aģentūra.

(4) Apvienoto Nāciju Organizācija, Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojums “Mūsu kopīgā nākotne”, [Bruntlandes ziņojums], A/42/427, 1987. gads.

(5) Padomes secinājumi "Visaptveroša pieeja tam, lai tiktu paātrināta ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošana – pēc Covid-19 krīzes atjaunot uzlabojot (dok. 9850/21).

26.5.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/29

Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par ES dalībvalstu pārstāvības WADA Dibināšanas valdē un dalībvalstu nostāju saskaņošanas pirms WADA sanāksmēm pārskatīšanu

(2023/C 185/07)

PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATGĀDINOT

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2000. gada 4. decembra secinājumus par dopinga apkarošanu (1).

Padomes un 2010. gada 18. novembrī Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par Eiropas Savienības (ES) lomu starptautiskajā cīņā pret dopingu (2).

Padomes un Padomē 2011. gada 20. decembrī sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju par ES dalībvalstu pārstāvību WADA Dibināšanas valdē un ES un tās dalībvalstu nostāju saskaņošanu pirms WADA sanāksmēm (3).

Padomes un 2015. gada 15. decembrī Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par 2011. gada rezolūcijas par ES dalībvalstu pārstāvību WADA Dibināšanas valdē un ES un tās dalībvalstu nostāju saskaņošanu pirms WADA sanāksmēm pārskatīšanu, kuros paredzēts, ka līdz 2018. gada 31. decembrim ir vēlreiz jāpārskata minētās rezolūcijas turpmākas piemērošanas rezultātā gūtā pieredze (4).

Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada rezolūciju par ES dalībvalstu pārstāvību WADA Dibināšanas valdē un dalībvalstu nostāju saskaņošanu pirms WADA sanāksmēm (turpmāk “2019. gada rezolūcija”) (5)

ATZĪMĒJOT, KA:

Kopš 2019. gada rezolūcijas pieņemšanas WADA darba metodes un prakse ir attīstījušās, jo īpaši attiecībā uz tās Dibināšanas valdes locekļu pilnvaru termiņu. Šo norišu dēļ tagad ir īstais laiks Padomei atjaunināt 2019. gada rezolūciju, lai sniegtu skaidrākus norādījumus par Padomē sanākušo dalībvalstu kopīgi izraudzīto valdības līmeņa ekspertu kritērijiem un viņu pilnvaru termiņu. 2019. gada rezolūcijā nav skaidri noteikts to valdības līmeņa ekspertu pilnvaru termiņš, kuri aizstāj ekspertu pārstāvi, kas beidz pildīt savus pienākumus ministrijas līmenī savā dalībvalstī. 2019. gada rezolūcijā nav arī ņemti vērā WADA statūtos noteiktie atbilstības kritēriji kļūšanai par Dibināšanas valdes locekli.

Ir svarīgi, lai Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji turpinātu regulāri pārskatīt 2019. gada rezolūcijas piemērošanā gūto pieredzi.

ATZĪST, KA

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai īstenot savas pilnvaras un funkcijas, kad Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) inter alia izstrādā, saskaņo un pieņem noteikumus, standartus un pamatnostādnes.

Trīs vietas WADA Dibināšanas valdē ir piešķirtas ES dalībvalstu pārstāvjiem.

Ir jāparedz praktiska kārtība attiecībā uz ES dalībvalstu pārstāvju dalību WADA Dibināšanas valdē, kā arī uz ES un tās dalībvalstu nostāju saskaņošanu pirms CAHAMA (6) un WADA sanāksmēm. Šai praktiskajai kārtībai būtu jāatspoguļo lojālas sadarbības pienākums un jācenšas veicināt vienotību ES ārējā pārstāvībā, vienlaikus izvairoties no CAHAMA darba dublēšanas.

Eiropas kontinenta valstu nostāju saskaņošanai pirms WADA sanāksmēm būtu jānotiek CAHAMA ietvaros, un būtu jānodrošina, ka minētajā struktūrā pieņemtie lēmumi pilnībā atbilst visiem piemērojamajiem ES tiesību aktiem.

Ir ļoti svarīgi nodrošināt tādu ES dalībvalstu pārstāvības nepārtrauktību un saistības WADA Dibināšanas valdē, ko atbalsta politiskas pilnvaras un pienācīga līmeņa zinātība.

TĀPĒC IR VIENISPRĀTIS, KA

ES dalībvalstu pārstāvji WADA Dibināšanas valdē būs no ministrijām un locekļu vietu sadalījums būs šāds:

—	viena vieta tiks piešķirta personai, kas ministrijas līmenī ir atbildīga par sporta jautājumiem vienā no dalībvalstīm, kas veido esošo triju prezidentvalstu komandu,

—	viena vieta tiks piešķirta personai, kas ministrijas līmenī ir atbildīga par sporta jautājumiem vienā no dalībvalstīm, kas veido nākamo triju prezidentvalstu komandu,

—	vienu vietu Padomē sanākušās dalībvalstis kopīgi piešķirs personai, kas ministrijas līmenī ir atbildīga par sporta jautājumiem (turpmāk – “valdības līmeņa eksperts”).

Noteikumi par ES dalībvalstu pārstāvību WADA Dibināšanas valdē, kuri aprakstīti pielikuma I pielikumā, stāsies spēkā 2023. gada 30. jūnijā, neskarot pilnvarojumus, kas apstiprināti pirms minētā datuma.

ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes sanāksmē esošo trīs prezidentvalstu komandas pārstāvis WADA Dibināšanas valdē sniegs ziņojumu par rezultātiem, kas gūti WADA Dibināšanas valdes sanāksmē. Šis pārstāvis iesniegs Sporta jautājumu darba grupai ziņojumu par minētās sanāksmes rezultātiem.

Izvairoties no CAHAMA darba dublēšanas, dalībvalstu delegāti, kas tiekas Sporta jautājumu darba grupā, var saskaņot kopēju nostāju jautājumos, kas ir dalībvalstu kompetencē, ar noteikumu, ka šādai kopējai nostājai nepārprotami ir pievienotā vērtība. Kopējā nostāja jāapstiprina dalībvalstu pārstāvjiem, tiekoties Pastāvīgo pārstāvju komitejā (COREPER), ja vien dalībvalstis nevienojas citādi.

Jebkurai kopējai nostājai, par ko vienojušās ES dalībvalstis, ir jābūt saskaņā ar jebkuru saskaņotu ES nostāju, un prezidentvalsts ar to iepazīstinās CAHAMA sanāksmēs. ES dalībvalstīm būtu jātiecas šo kopējo nostāju integrēt Eiropas kontinenta valstu pilnvarojumā, kuru izstrādā CAHAMA.

ES dalībvalstu pārstāvji WADA Dibināšanas valdē runās un balsos par jautājumiem saskaņā ar Eiropas kontinenta valstu pilnvarojumu, par kuru panākta vienošanās CAHAMA, ar noteikumu, ka šāda nostāja atbilst ES acquis.

Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji līdz 2025. gada 31. decembrim pārskatīs šīs rezolūcijas piemērošanā gūto pieredzi un apsvērs, vai ir vajadzīgi kādi pielāgojumi šajā rezolūcijā paredzētajos noteikumos.

Šī rezolūcija, tostarp pievienotie noteikumi par ES dalībvalstu pārstāvību WADA Dibināšanas valdē un praktiskie pasākumi saistībā ar gatavošanos WADA sanāksmēm par jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē, ko Padome apstiprināja 2023. gada 15. maijā, aizstāj Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūciju 2019/C 192/01 par ES dalībvalstu pārstāvību WADA Dibināšanas valdē un par ES un tās dalībvalstu nostāju saskaņošanu pirms WADA sanāksmēm.

(1) OV C 356, 12.12.2000., 1. lpp.

(2) OV C 324, 1.12.2010., 18. lpp.

(3) OV C 372, 20.12.2011., 7. lpp.

(4) OV C 417, 15.12.2015., 45. lpp.

(5) OV C 192, 7.6.2019., 1. lpp.

(6) Ad hoc Eiropas komiteja Pasaules Antidopinga aģentūras jautājumos (CAHAMA) ir ekspertu komiteja, kas atbild par to, lai saskaņotu Eiropas Kultūras konvencijas pušu nostājas par jautājumiem, kas saistīti ar antidopinga politikas izstrādi.

I PIELIKUMS

Noteikumi par ES dalībvalstu pārstāvību WADA Dibināšanas valdē

ES dalībvalstis vienojas par šādu pārstāvības sistēmu:

ES dalībvalstu pārstāvji WADA Dibināšanas valdē ir dažādu ES dalībvalstu valstspiederīgie.

PĀRSTĀVJI NO DALĪBVALSTĪM, KAS VEIDO ESOŠO UN NĀKAMO TRIJU PREZIDENTVALSTU KOMANDU

—

Dalībvalstis, kas veido esošo triju prezidentvalstu komandu, pēc iekšējas apspriešanās no sava vidus izraudzīsies vienu dalībvalsti, kas pārstāv ES dalībvalstis WADA Dibināšanas valdē. Izraudzītā dalībvalsts saskaņā ar savām iekšējām procedūrām šajā nolūkā iecels pārstāvi. Šis pārstāvis būs persona, kas dalībvalstī ministrijas līmenī ir atbildīga par sportu, un viņš būs tiesīgs būt par Dibināšanas valdes locekli saskaņā ar WADA statūtiem. Dalībvalsti, kura tiks izraudzīta izvirzīt pārstāvi, un šā pārstāvja vārdu darīs zināmu ES Padomes Ģenerālsekretariātam (PĢS).

—

Ja pārstāvis beidz pildīt savus pienākumus ministrijas līmenī, viņš saglabā amatu WADA Dibināšanas valdē līdz jaunās iecelšanas procedūras pabeigšanai. Attiecīgā dalībvalsts vai, ja triju prezidentvalstu komanda ir vienojusies par citu dalībvalsti no triju prezidentvalstu komandas, šī cita dalībvalsts uz Dibināšanas valdē ieņemamā amata sākotnējā trīs gadu pilnvaru termiņa atlikušo laiku iecels aizvietotāju, kurš ir tiesīgs pārstāvēt ES dalībvalsti WADA Dibināšanas valdē un kurš ir atbildīgs par sportu ministrijas līmenī.

—	Pārstāvis, kurš beidz pildīt savus pienākumus ministrijas līmenī vai zaudē tiesības pārstāvēt ES dalībvalstis WADA Dibināšanas valdē, vairs nevar būt Dibināšanas valdes loceklis, un viņš automātiski atkāpjas no amata tiklīdz ir pabeigta jaunā iecelšanas procedūra.

—	Iepriekš izklāstītos noteikumus piemēros arī tām dalībvalstīm, kas veido nākamo triju prezidentvalstu komandu.

—	Minēto pārstāvju pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

—	Pārstāvis no dalībvalstīm, kas veido nākamo triju prezidentvalstu komandu, paliks amatā arī pēc tam, kad tā kļūs par esošo triju prezidentvalstu komandu, lai nodrošinātu pēctecību un ievērotu trīs gadu amata pilnvaru termiņa nosacījumu.

PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU KOPĪGI IZRAUDZĪTAIS VALDĪBAS LĪMEŅA EKSPERTS

—

Ekspertu pārstāvja kandidatūras dalībvalstis iesniegs vēlākais mēnesi pirms tās ES Padomes sanāksmes, kurā paredzēts iecelt ekspertu pārstāvi. Par kandidātiem neizvirzīs ministrus no dalībvalstīm, kas veido esošo vai nākamo triju prezidentvalstu komandu. Ekspertu pārstāvju kandidātu pieteikumus sūta Padomes Ģenerālsekretariātam.

—

Ja ekspertu pārstāvja amatam ir vairāk nekā viena kandidatūra, prezidentvalsts centīsies panākt konsensu dalībvalstu starpā par indikatīva balsojuma organizēšanu Sporta jautājumu darba grupā nolūkā iecelt ekspertu pārstāvi. Balsošanas procedūru ierosinās prezidentvalsts, un par to arī ar konsensu vienosies dalībvalstu starpā. Ikviens kandidāts, kurš kandidē uz ekspertu pārstāvja amatu, būs tiesīgs atrasties Dibināšanas valdē saskaņā ar WADA statūtiem.

—

Ekspertu pārstāvja pilnvaru termiņš būs trīs gadi, ja vien viņš savā dalībvalstī nebeidz pildīt savus pienākumus ministrijas līmenī vai ja savu pilnvaru laikā viņš vairs neatbilst tām atbilstības prasībām par ES dalībvalstu pārstāvēšanu WADA Dibināšanas valdē, kuras bija piemērojamas iecelšanas brīdī. Tādā gadījumā tiks sākta jauna procedūra iecelšanai uz jaunu trīs gadu laikposmu. Pašreizējais ekspertu pārstāvis paliks amatā līdz jaunās iecelšanas procedūras pabeigšanai. Pilnvaru termiņš atbildīs WADA statūtiem, un jebkurā gadījumā tas nepārsniegs trīs termiņus.

—	Ekspertu pārstāvis, kurš ir nomainīts vai zaudējis tiesības pārstāvēt ES dalībvalstis WADA Dibināšanas valdē, vairs nevar būt Dibināšanas valdes loceklis, un viņš automātiski atkāpjas no amata tiklīdz ir pabeigta jaunā iecelšanas procedūra.

PĀREJAS NOTEIKUMI

—	Spēkā esošie noteikumi par ES dalībvalstu pārstāvību WADA Dibināšanas valdē, kas izklāstīti iepriekš minētajā 2019. gada rezolūcijā, tiks piemēroti līdz 2023. gada 30. jūnijam.

PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU ĪSTENOTĀ APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRA

—	Valdības līmeņa ekspertu un dalībvalstis, ko esošā un nākamā triju prezidentvalstu komanda izraugās, lai tās izvirzītu pārstāvjus WADA Dibināšanas valdē, apstiprinās Padomē sanākušās dalībvalstis.

—	Visu to WADA Dibināšanas valdes locekļu vārdus, kuri ir ES dalībvalstu pārstāvji, Pasaules Antidopinga aģentūrai darīs zināmus ar PĢS starpniecību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 (1) (2018. gada 23. oktobris) noteikumiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK.

II PIELIKUMS

Praktiskie pasākumi, kas saistīti ar sagatavošanos WADA sanāksmēm par jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē

Neskarot Padomes reglamentu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumus attiecībā uz ES lēmumu pieņemšanas procesu, Padome ar šo vienojas par turpmāk minētajiem praktiskajiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt prognozējamību un pārredzamību, gatavojoties sanāksmēm Eiropas kontinenta valstu nostāju saskaņošanai Eiropas Padomē(CAHAMA) un WADA sanāksmēm:

1.	Saņemot dokumentus WADA Dibināšanas valdes sanāksmēm, ES dalībvalstu pārstāvji Dibināšanas valdē savstarpēji koordinē to dokumentu nosūtīšanu Padomes Ģenerālsekretariātam, kuri ir būtiski, lai vajadzības gadījumā noteiktu iespējamu ES nostāju, gatavojoties Sporta jautājumu darba grupas sanāksmei.

2.	Pirms katras WADA sanāksmes Komisija tiek aicināta sagatavot un iesniegt Padomei priekšlikumu par ES nostāju jautājumos, kas ir Savienības kompetencē, īpašu uzmanību pievēršot ES acquis, pietiekami savlaicīgi pirms CAHAMA un WADA sanāksmēm.

3.	Šis ES nostājas projekts tiks izskatīts Sporta jautājumu darba grupā.

Kad Sporta jautājumu darba grupa būs piekritusi projektam par ES nostāju jautājumos, kas ir Savienības kompetencē, šāds ES nostājas projekts tiks iesniegts Pastāvīgo pārstāvju komitejai apstiprināšanai. Pastāvīgo pārstāvju komiteja var nodot šo jautājumu pieņemšanai Padomē, ja tas ir vajadzīgs vai lietderīgi.

5.	Steidzamos gadījumos, kad nostājas jāpieņem īsā laikposmā, prezidentvalsts var censties panākt vienošanos, izmantojot rakstisko vai klusēšanas procedūru.

6.	Gadījumā, ja CAHAMA tiek aicināta pieņemt tiesību aktu ar juridiskām sekām, Komisija tiek aicināta attiecībā uz minēto tiesību aktu iesniegt priekšlikumu Padomes lēmumam saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu.

7.	CAHAMA sanāksmēs Komisija tiek aicināta iepazīstināt ar ES nostāju, ciktāl to pieļauj CAHAMA statūti. Pretējā gadījumā ar ES nostāju iepazīstinās prezidentvalsts pārstāvis.

8.	Jebkurā laikā un vajadzības gadījumā prezidentvalsts var uz vietas sasaukt un vadīt ES koordinācijas sanāksmes starp dalībvalstīm un Komisiju.

Ar šiem praktiskajiem pasākumiem un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju par ES dalībvalstu pārstāvību WADA Dibināšanas valdē un dalībvalstu nostāju saskaņošanu pirms Dibināšanas valdes sanāksmēm, ko apstiprinājusi Padome, aizstāj Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūciju 2019/C 192/01 par ES dalībvalstu pārstāvību WADA Dibināšanas valdē un par ES un tās dalībvalstu nostāju saskaņošanu pirms WADA sanāksmēm.

26.5.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/35

Padomes Rezolūcija par Eiropas izglītības telpa: Raugoties līdz 2025. gadam un pēc tam

(2023/C 185/08)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINA par politisko kontekstu saistībā ar Eiropas izglītības telpu, kā izklāstīts šīs rezolūcijas pielikumā.

ATKĀRTOTI APSTIPRINA, ka Eiropas izglītības telpa var kļūt par realitāti līdz 2025. gadam tikai tad, ja dalībvalstis izrādīs stingru politisku apņemšanos, un UZSVER, ka gan dalībvalstīm, gan Komisijai ir jāturpina centieni savas attiecīgās kompetences robežās un pēc vajadzības iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas nacionālā un Eiropas līmenī, lai spertu vajadzīgos soļus ceļā uz Eiropas izglītības telpas izveidi.

PIEŅEM ZINĀŠANAI Komisijas paziņojumu par progresu ceļā uz Eiropas izglītības telpas izveidi (1).

UZSVER, ka izglītībai un mācībām visos kontekstos, visos līmeņos un visos veidos ir izšķiroša nozīme sociālās kohēzijas, konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs un to gatavības panākšanā zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam un to atbalstīšanā šā procesa gaitā. Īpaši laikā, kad iedzīvotājiem ir būtiski rast personīgu piepildījumu un labbūtību, kā arī pielāgoties mainīgās pasaules izaicinājumiem un vēl vairāk iesaistīties aktīvā un atbildīgā pilsoniskumā, UZSVER, cik svarīga ir kvalitatīva, iekļaujoša un taisnīga izglītība, mācības un mūžizglītība ikvienam – kā bērniem, tā pieaugušajiem.

UZSVER, ka Eiropas izglītības telpas pamatā vajadzētu būt mūžizglītības pieejai, kas aptver izglītības un mācību sistēmas iekļaujošā un holistiskā veidā un attiecas uz mācīšanu, mācībām un mācīšanos visos kontekstos, visos līmeņos un formās – formāli, neformāli vai ikdienēji, no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz pat izglītībai skolās un profesionālajai izglītībai un mācībām, kā arī augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai.

ATKĀRTOTI NORĀDA, ka starp attiecīgajām ES iniciatīvām izglītības un mācību jomā un iniciatīvām saistītās politikas jomās un nozarēs (īpaši nodarbinātības, sociālās politikas, pētniecības, inovācijas, vides, jaunatnes un kultūras un radošajās nozarēs) būtu jāuzlabo starpnozaru sadarbība, vienlaikus ievērojot attiecīgo politikas jomu Līgumos noteikto juridisko pamatu. UZSVER, ka ir jānodrošina visu ES izglītības un mācību jomas iniciatīvu koordinācija un saskaņotība, jo īpaši, ja tās skar prasmes un kompetences.

ATZĪMĒ, ka Eiropas sadarbība izglītībā un mācībās ir izšķiroši svarīga sociālajai kohēzijai un labi funkcionējošai ekonomikas videi Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu Savienības ilgtermiņa konkurētspēju un zaļās un digitālās pārkārtošanās sekmīgu gaitu un lai mazinātu sociālo, reģionālo un ekonomisko nevienlīdzību. Tāpēc ATZĪST nozīmīgo ieguldījumu, kāds Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ir Eiropas pusgada attiecīgajos elementos, tostarp saskaņā ar stratēģisko satvaru.

UZSVER, cik svarīgi ir veicināt sinerģiju starp Eiropas izglītības telpu, Eiropas augstākās izglītības telpu un Eiropas pētniecības telpu, tai pašā laikā izvairoties no resursu, struktūru un instrumentu dublēšanās, kā arī visās to misijās pilnībā izmantojot Eiropas universitāšu alianses potenciālu, tostarp, atbalstot to ilgtspēju un turpinot stiprināt to pētniecisko un inovācijas dimensiju atbilstīgi Padomes 2022. gada 5. aprīļa Ieteikumam “Veidot tiltus efektīvai sadarbībai augstākās izglītības jomā Eiropā” (2).

ATZĪST, ka šobrīd Eiropas fundamentālās un demokrātiskās vērtības ir pakļautas pārbaudījumiem un ka neprovocētā Krievijas agresija pret Ukrainu ir mainījusi ģeopolitisko ainu. PIEKRĪT, ka kopīgi centieni un transnacionālā sadarbība izglītības un mācību jomā ne tikai atvieglo un stiprina Savienības un dalībvalstu reaģēšanu uz vajadzībām, kuras radušās agresijas rezultātā, bet arī palīdz nostiprināt mūsu svarīgākās vērtības un principus attiecībā uz izglītību – tādus kā iekļautību, taisnīgumu, akadēmisko brīvību un institucionālo autonomiju –, kā arī mūsu kopējās vērtības un vienotību Savienībā.

10.

UZSVER, ka Eiropas izglītības telpas pilnīgai panākšanai un noturīgas, drošas, ilgtspējīgas un pārticīgas Eiropas izveidei ļoti svarīgi ir apzināt un likvidēt atlikušos šķēršļus mācīšanās un mācīšanas mobilitātei. Transnacionālā sadarbība spēcina Eiropas izglītības un mācību iekļautību, taisnīgumu, izcilību, daudzveidību, pievilcību un globālo konkurētspēju. Tāpēc PIEKRĪT, ka būtu jāīsteno centieni par realitāti padarīt automātisku savstarpējo atzīšanu izglītībā un mācībās. Tāpat PIEKRĪT, ka būtu jāveicina izglītojamo un skolotāju iespējas būt mobiliem un institūcijām Eiropā un ārpus tās – iespējas savstarpēji sadarboties.

11.

ATZĪST, ka kopš 2017. gada ir panākts progress ceļā uz Eiropas izglītības telpas izveidi un ka visā ES ir īstenots plašs pasākumu diapazons, lai sasniegtu stratēģiskās prioritātes, kas izklāstītas stratēģiskajā satvarā Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā (2021–2030). Ar dažādu iniciatīvu, sadarbības un koprades palīdzību Eiropas izglītības telpa pakāpeniski iegūst savu veidolu.

12.

PIEKRĪT, ka atlikušajā pirmā cikla periodā līdz 2025. gadam ļoti svarīgi būs koncentrēties uz īstenošanu nacionālā un Eiropas līmenī saistībā ar stratēģisko satvaru un atbilstīgi katra līmeņa attiecīgajai kompetencei, kā arī veicot stingru pārraudzību esošo struktūru ietvaros, pienācīgu uzmanību pievēršot administratīvajam slogam.

13.

UZSVER, ka piecas stratēģiskās prioritātes, kas noteiktas stratēģiskajā satvarā Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā (2021–2030), ir pamats darbam un arī turpmākai Eiropas mēroga sadarbībai izglītības un mācību jomā, tostarp ceļā uz Eiropas izglītības telpas izveidi. PIEKRĪT, ka pašreizējā vidusposma novērtēšanas procesā un pilnajā ziņojumā par Eiropas izglītības telpu, kas Eiropas Komisijai jāpublicē 2025. gadā, galvenā uzmanība būtu jāpievērš minētajām piecām stratēģiskajām prioritātēm, ietverot padziļinātāku analīzi konkrētajās turpmāk uzskaitītajās jomās.

14.

ATZĪST, ka ar ES līmeņa mērķrādītājiem saistītajos pēcpasākumos novērojamas pozitīvas tendences vairākos ilglaicīgos rādītājos, piemēram, lielāka līdzdalība pirmsskolas izglītībā un aprūpē, mazāka izglītības priekšlaicīga pamešana un lielāks to jauniešu īpatsvars, kas ieguvuši terciārā līmeņa izglītību. Tomēr tāpat ir skaidrs, ka atliek vēl daudz izaicinājumu, jo īpaši sociālekonomiskā stāvokļa ietekme uz sekmēm izglītībā un izglītojamo labbūtību. Tāpēc PIEKRĪT – lai līdz 2025. gadam izveidotu Eiropas izglītības telpu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš šādām jomām:

—	uzlabot taisnīgumu, iekļautību, kā arī sekmes ikvienam izglītībā un mācībās un pamatkompetenču apguvē, tostarp pamatprasmju apguvē, lai dotu iespēju visu Eiropas pilsoņu pilnīgai personīgajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai izaugsmei;

—	uzlabot skolotāja profesiju un risināt skolotāju trūkuma problēmu; sekmēt skolotāju profesionālo izaugsmi, mobilitātes iespējas, darba apstākļus un labbūtību, jo tie ir svarīgi faktori profesijas pievilcības uzlabošanā;

—	novērst atlikušos šķēršļus mobilitātei, vienlaikus veicinot iekļaujošu, ilgtspējīgu un līdzsvarotu mobilitāti Eiropas Savienībā, tostarp, panākot automātisku savstarpēju atzīšanu izglītībā un mācībās (3);

—	sekmēt mūžizglītību, tostarp pieaugušo izglītību, prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, īpaši uzsverot prasmes un kompetences zaļās un digitālās pārkārtošanās procesiem.

15.

PĀRDOMĀS stratēģisko satvaru un apsvērs prioritāro jomu pārskatīšanu un citu vajadzīgo korekciju veikšanu otrajam ciklam laikā līdz 2030. gadam.

16.

UZSVER, ka Eiropas izglītības telpas izveidei ļoti svarīgi ir veiksmīgi piemērot atvērto koordinācijas metodi, izmantot savstarpēju mācīšanos, apmainīties ar paraugpraksi un pielietot (un attiecīgā gadījumā uzlabot) kopējos atsauces rīkus, piemēram, DigComp un GreenComp.

17.

ATZĪST, ka dalībvalstīm noderīgs instruments varētu būt mācību laboratorija par kvalitatīvām investīcijām izglītībā un mācībās, kas izmantojama uz brīvprātības pamata, lai īstenotu stratēģiskās prioritātes, piedāvājot pētījumus un paraugprakses piemērus efektīvām investīcijām un politiskai intervencei, vienlaikus sekmējot uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu.

18.

ATZĪST, ka dalībvalstīm jaunu izaicinājumu pārvarēšanā un ciešākā sadarbībā ceļā uz Eiropas izglītības telpu var palīdzēt pārvaldības reformas un uzlabota sadarbība ES līmenī. Tāpat ATZĪST panākto progresu Augsta līmeņa grupas izglītības un mācību jautājumos stiprināšanā, pārformulējot tās uzdevumus un ieviešot koordinācijas padomi. ATZĪST, ka jaunā pārvaldības struktūra ir izrādījusies iedarbīga un noderīga tādu krīžu laikā kā Covid-19 un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu.

19.

Tomēr PIEKRĪT, ka ir vēl vairāk jācenšas radīt iespējas labākai konstatējumu izplatīšanai un informācijas un zināšanu apmaiņai starp stratēģiskā satvara darba grupām, ģenerāldirektora struktūrām un Augsta līmeņa grupu izglītības un mācību jautājumos, lai gādātu par sinerģiju starp tehnisko un politisko līmeni un gūtu maksimālu labumu no Eiropas mēroga sadarbības.

20.

UZSVER, ka ir vajadzīgs spēcīgāks un mērķtiecīgāks dialogs starp Izglītības komiteju un Nodarbinātības komiteju un, ja tas ir piemēroti un aktuāli, ar citām Eiropas pusgada procesā iesaistītajām pusēm.

21.

AICINA dalībvalstis un Komisiju uz intensīvākiem centieniem kopīgi veidot Eiropas izglītības telpu sadarbībā ar citām ieinteresētajām personām nacionālā un Eiropas līmenī, kad tas ir piemēroti, tostarp ar izglītības un mācību pakalpojumu sniedzējiem un iestādēm, pētniekiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību. PIEKRĪT, ka šajā sakarā Augsta līmeņa grupai būtu vēl vairāk jāapspriež panāktais progress, atlikušie izaicinājumi un nākotnes attīstība, kā arī jāizskata galīgais ziņojums par Eiropas izglītības telpu 2025. gadā. Arī AICINA Augsta līmeņa grupas koordinācijas padomi koordinēt politikas programmas sagatavošanu izglītības un mācību jomā 18 mēnešu periodam, kuru apstiprinātu Augsta līmeņa grupa izglītības un mācību jautājumos un kura jāpaziņo Padomei.

22.

AICINA Komisiju apsvērt savlaicīgu priekšlikuma sagatavošanu un iesniegšanu attiecībā uz Eiropas Skolotāju gadu.

23.

MUDINA Komisiju, darbā par pamatu ņemot Padomes norādījumus un iepriekšējos Padomes secinājumus un rezolūcijas par Eiropas izglītības telpu, sekmēt 2023. gada vidusposma novērtēšanas procesu un līdz 2025. gadam sagatavot pilnu ziņojumu par Eiropas izglītības telpu, tostarp veicot sagatavošanas darbu, kura rezultātā Padome varētu pārskatīt ES līmeņa mērķrādītājus otrajam ciklam laikā līdz 2030. gadam.

24.

AICINA Komisiju, ņemot vērā Rādītāju un kritēriju pastāvīgās darba grupas ekspertu atzinumu, strādāt pie priekšlikumiem par iespējamiem rādītājiem vai ES līmeņa mērķrādītājiem iekļautības un taisnīguma jomā, skolotāja profesijas jomā, kā arī attiecībā uz mācīšanos ilgtspējas sekmēšanai, un par to ziņot Padomei.

25.

SAGAIDA, ka Komisija ciešā sadarbībā ar Padomi īstenos turpmākus centienus atbilstoši stratēģiskajām prioritātēm, par kurām vienojusies Padome, kas aptver izglītību un mācības visos kontekstos, visos līmeņos un visos veidos.

(1) COM(2022) 700 final.

(2) OV C 160, 13.4.2022., 1. lpp.

(3) Saskaņā ar Padomes Ieteikumu (2018. gada 26. novembris) par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (OV C 444, 10.12.2018., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Politiskais konteksts

Eiropas Savienības Padome

Padomes secinājumi par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu (OV C 195, 7.6.2018., 7. lpp.).

Padomes Ieteikums (2018. gada 26. novembris) par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (OV C 444, 10.12.2018., 1. lpp.).

Padomes Rezolūcija par Eiropas izglītības telpas turpmāku attīstīšanu nolūkā atbalstīt uz nākotni orientētas izglītības un apmācības sistēmas (OV C 389, 18.11.2019., 1. lpp.).

Padomes Rezolūcija par izglītību un apmācību Eiropas pusgadā: nodrošināt uz informāciju balstītas debates par reformām un ieguldījumiem (OV C 64, 27.2.2020., 1. lpp.).

Padomes Rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.).

Padomes Rezolūcija par pārvaldības struktūru stratēģiskajam satvaram Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (OV C 497, 10.12.2021., 1. lpp.).

Padomes Ieteikums (2022. gada 5. aprīlis) “Veidot tiltus efektīvai sadarbībai augstākās izglītības jomā Eiropā” (OV C 160, 13.4.2022., 1. lpp.).

Eiropas Komisija

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (COM(2020)625 final).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par progresu ceļā uz Eiropas izglītības telpu (COM(2022) 700 final).

26.5.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/39

PADOMES SECINĀJUMI PAR APDRAUDĒTIEM UN PĀRVIETOTIEM MĀKSLINIEKIEM

(2023/C 185/09)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

ATZĪSTOT

gan globālajos (1), gan reģionālajos (2) cilvēktiesību instrumentos noteikto radošo un kultūras tiesību nozīmi cilvēka cieņas, kultūras daudzveidības, plurālisma, demokrātijas un kultūras patiesās vērtības saglabāšanā;

starptautisko organizāciju darbu saistībā ar mākslinieciskās izpausmes brīvību, piemēram, darbu, ko veic UNESCO, kuras 2005. gada konvencijā atzīta vajadzība veikt pasākumus, lai aizsargātu kultūras izpausmju daudzveidību, jo īpaši situācijās, kurās kultūras izpausmēm draud izzušana vai nopietnas izmaiņas (3), un Eiropas Padome (4), jo īpaši attiecībā uz tās Manifestu par mākslas un kultūras izpausmes brīvību digitālajā laikmetā;

Eiropadomes 2022. gada 15. decembra un 2023. gada 9. februāra secinājumus, kuros atkārtoti pausts stingrs nosodījums Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, vēlreiz apstiprināts Savienības pilnīgais atbalsts Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās (5) un atkārtoti apliecināta apņemšanās pastiprināt atbalstu pārvietotajām personām (6);

Eiropas Parlamenta rezolūciju par solidaritāti ar Ukrainu kultūras jautājumos, kurā pausta patiesa solidaritāte ar māksliniekiem (7), jo mākslai un kultūrai būs būtiska nozīme Ukrainas atveseļošanā un atjaunošanā, un jo īpaši atzinīgi vērtē to Ukrainas mākslinieku un autoru rīcību, kuri ar savu mākslu ir pauduši pretestību Krievijas iebrukumam (8);

ES 2023.–2026. gada darba plānu kultūras jomā (9), kurā ir ietvertas vairākas darbības (10), kas saistītas ar jautājumu par apdraudētiem (11) un pārvietotiem māksliniekiem;

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA

māksliniekiem visā pasaulē ir svarīga loma sabiedrības un indivīdu dzīvē, attīstībā un noturībā, un viņiem šo uzdevumu būtu jāspēj veikt, vienlaikus saglabājot savu radošumu un vārda brīvību;

tādēļ mākslinieki saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem būtu jāaizsargā pret jebkāda veida un rakstura draudiem un pārkāpumiem, kas tos apdraud viņu mākslinieciskā darba dēļ;

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir arī uzbrukums Ukrainas kultūras identitātei, un kultūras dimensijai ir svarīga nozīme dažādos Ukrainas atbalsta veidos;

UZSVEROT

visu to mākslinieku, jo īpaši sieviešu mākslinieču, drosmi un apņēmību, kas, izmantojot kultūras spēku, pauž savu viedokli, lai veicinātu taisnīgas un miermīlīgas sabiedrības, brīvību un demokrātiju un pretotos karam, vajāšanām un neiecietībai;

10.

nozīmīgo lomu, kāda trimdas māksliniekiem ir gan vēsturiskā, gan mūsdienu kontekstā miera, savstarpējas sapratnes, brīvības, demokrātijas un kultūras daudzveidības veicināšanā, kā arī to, cik svarīgi ir dot apdraudētajiem un pārvietotajiem māksliniekiem iespēju turpināt savu māksliniecisko darbību un arī turpmāk būt par aktuālo notikumu lieciniekiem;

11.

ka mākslinieki vairs nevar droši turpināt savu māksliniecisko darbību tajās valstīs visā pasaulē, kur tiek apspiestas vai aizliegtas demokrātiskās vērtības, tai skaitā arī krievu un baltkrievu mākslinieki, kuri kritizē režīmu un tādēļ ir jo īpaši pakļauti draudiem un vajāšanai;

12.

ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis Ukrainas iedzīvotāju plaša mēroga pārvietošanos un tādu humanitāro krīzi, kādu Eiropa nav pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara, ar milzīgu ietekmi, tostarp uz māksliniekiem un viņu vārda brīvību, un tas ir atkārtoti apstiprinājis, ka Eiropai ir jābūt gatavai piedāvāt atbalstu apdraudētajiem un pārvietotajiem māksliniekiem gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, izmantojot atbilstošu institucionālo un tiesisko regulējumu;

ATZINĪGI VĒRTĒ

13.

ES un tās dalībvalstu veiktos pasākumus, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu drošu patvērumu (12) māksliniekiem, tostarp mākslas studentiem, un neatkarīgiem žurnālistiem (13), kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, kā arī iniciatīvas, kas īstenotas programmas “Radošā Eiropa” (14) ietvaros kara skarto Ukrainas mākslinieku atbalstam un programmas Erasmus+ ietvaros Ukrainas mākslas studentu atbalstam;

AICINA DALĪBVALSTIS ATTIECĪGAJOS LĪMEŅOS UN IZMANTOJOT ATBILSTOŠU INSTITUCIONĀLO UN TIESISKO REGULĒJUMU:

14.

apsvērt iespēju veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu spēju piedāvāt drošus patvērumus un tā sauktās “patvēruma pilsētas” (15) apdraudētiem un pārvietotiem māksliniekiem no dažādām pasaules daļām, un veicināt tīklu veidošanu šādiem māksliniekiem;

15.

apsvērt iespēju vajadzības gadījumā parastās radošās rezidences pārveidot par ārkārtas rezidencēm, ņemot vērā apdraudēto un pārvietoto mākslinieku vajadzības, tostarp tās vajadzības, kas radušās Krievijas agresijas kara pret Ukrainu rezultātā;

16.

apsvērt ilgtermiņa un holistiskas pieejas piemērošanu apdraudētu un pārvietotu mākslinieku un viņu ģimeņu uzņemšanā, steidzamo vajadzību pēc droša patvēruma papildinot ar iespējām kļūt par daļu no vietējās kopienas un tās kultūras dzīves un palikt mākslinieciski aktīviem un redzamiem, kā arī mudinot apgūt uzņēmējas valsts valodu.

AICINA DALĪBVALSTIS, EIROPAS KOMISIJU UN SAVIENĪBAS AUGSTO PĀRSTĀVI ĀRLIETĀS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JAUTĀJUMOS (16) TO ATTIECĪGAJĀS KOMPETENCES JOMĀS UN ATTIECĪGAJOS LĪMEŅOS:

17.

uzturēt dialogu ar Ukrainas partneriem par veidiem, kā turpināt atbalstīt Ukrainas kultūras un radošās nozares un atbalstīt Ukrainas kultūras veicināšanu ES, piedaloties Ukrainas māksliniekiem, tostarp apdraudētiem un pārvietotiem māksliniekiem, un kultūras organizācijām, vienlaikus pilnībā respektējot kultūras nozares autonomiju un daudzveidību;

18.

veikt pasākumus, izmantojot visus attiecīgos kanālus, lai atbalstītu un aizsargātu māksliniecisko izpausmes brīvību un mākslinieku tiesības visā pasaulē, tostarp tiesības radīt savus darbus bez cenzūras vai iebiedēšanas;

19.

turpināt Eiropas Savienībā atbalstīt māksliniekus, kuri ir apdraudēti un pārvietoti represīvu režīmu vai kara, jo īpaši Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, seku vai opozīcijas dēļ;

20.

pirms UNESCO 2005. gada konvencijā paredzēto periodisko ziņojumu (17) sagatavošanas apspriesties ar aktoriem, kas aktīvi nodrošina drošus patvērumus apdraudētiem un pārvietotiem māksliniekiem, un attiecīgā gadījumā jautājumu par drošiem patvērumiem apdraudētiem un pārvietotiem māksliniekiem iekļaut minētajos ziņojumos.

AICINA EIRPOAS KOMISIJU UN SAVIENĪBAS AUGSTO PARSTĀVI ĀRLIETĀS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JAUTĀJUMOS

21.

darīt pieejamu visaptverošu pārskatu, kurā ietverta jaunākā informācija par ES un dalībvalstu divpusējo palīdzību Ukrainas kultūras un radošajām nozarēm, tostarp apdraudētajiem un pārvietotajiem Ukrainas māksliniekiem;

22.

veicināt tīklu veidošanu un informācijas, paraugprakses un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un nevalstiskiem aktoriem, kas atbalsta apdraudētos un pārvietotos māksliniekus;

23.

atbalstīt starpnozaru un transnacionālu politisko sadarbību attiecībā uz mākslinieciskās izpausmes brīvību, tostarp atbalstot darbības, kas vērstas uz apdraudētiem un pārvietotiem māksliniekiem, ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar programmas “Radošā Eiropa” aicinājumu atbalstīt pārvietotos Ukrainas iedzīvotājus un Ukrainas kultūras un radošās nozares.

(1) Cita starpā 27. pants Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kura 2023. gadā atzīmē savu 75. gadadienu, vai 15. pants Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām.

(2) Cita starpā Eiropas Savienības Pamattiesību harta.

(3) UNESCO 2005. gada Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu

(4) Savu darbu pamatojot uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK), Eiropas Padome, piemēram, ir publicējusi ziņojumu par mākslinieciskās izpausmes brīvību un nākusi klajā ar Manifestu par mākslas un kultūras izpausmes brīvību digitālajā laikmetā, kurā cita starpā norādīts, ka vārda brīvības un mākslinieciskās izpausmes brīvības ierobežojumi ietekmē visu sabiedrību, jo tie noved pie plurālisma un demokrātiskā procesa vitalitātes zaudēšanas.

(5) EUCO 34/22.

(6) EUCO 1/23.

(7) Jēdziena “mākslinieks” definīciju skatīt II pielikumā.

(8) Eiropas Parlamenta 2022. gada 20. oktobra rezolūcija par solidaritāti ar Ukrainu kultūras jautājumos un kopīgas ārkārtas reakcijas mehānismu, ar kuru nodrošina kultūras atdzimšanu Eiropā (2022/2759(RSP))

(9) Padomes Rezolūcija par ES 2023.–2026. gada darba plānu kultūras jomā, OV C 466, 7.12.2022., 1. lpp.

(10) Proti, attiecībā uz mākslinieciskās izpausmes brīvību, kultūras mantojuma saglabāšanu un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu vietējām kultūras un radošajām nozarēm Ukrainā, kā arī attiecībā uz kultūras un kultūras jomas darbinieku lomu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā nestabilās situācijās.

(11) Jēdziena “apdraudēts mākslinieks” definīciju skatīt II pielikumā.

(12) Jēdziena “drošs patvērums” definīciju skatīt II pielikumā.

(13) Skatīt, piemēram, Padomes secinājumus (2022/C 245/04) par žurnālistu un citu mediju profesionāļu aizsardzību un drošību, kuros dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas atbalstīt neatkarīgus un trimdā esošus žurnālistus un mediju profesionāļus, jo īpaši no tādām valstīm kā Ukraina, Baltkrievija un Krievijas Federācija.

(14) Eiropas Komisija, Atbalsts Ukrainas māksliniekiem, kultūras un radošajiem profesionāļiem un organizācijām.

(15) Jēdziena “patvēruma pilsētas” definīciju skatīt II pielikumā.

(16) Vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu, kā noteikts LES 5. pantā.

(17) UNESCO 2005. gada Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, 9. pants.

I PIELIKUMS

Atsauces

—	Eiropas Savienības Pamattiesību harta. (2000/C 364/01)

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Demokrātijas rīcības plānu. (COM/2020/790 final)

—	Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Eiropas Padomes līgumu sērija 005, Eiropas Padome, 1950.

—	Padomes secinājumi par žurnālistu un citu mediju profesionāļu aizsardzību un drošību, OV C 245, 28.6.2022., 5. lpp.

—	Padomes Rezolūcija par ES 2023.–2026. gada darba plānu kultūras jomā, OV C 466, 7.12.2022., 1. lpp.

—	Eiropas Padomes kultūras ministru konferences deklarācija “Mūsu nākotnes veidošana: radošums un kultūras mantojums kā stratēģiski resursi daudzveidīgai un demokrātiskai Eiropai”, 2022. gada 1. aprīlis

—	Par kultūru, audiovizuālo jomu un medijiem atbildīgo Eiropas ministru deklarācija, sanāksme Anžē, 2022. gads

—	Eiropas Komisija, ES atbalsta Ukrainu ar kultūras starpniecību, 2022. gads

—	Eiropadomes 2022. gada 15. decembra secinājumi, EUCO 34/22.

—	Eiropadomes 2023. gada 9. februāra secinājumi, EUCO 1/23.

—	Eiropadomes 2023. gada 23. marta secinājumi, EUCO 4/23.

—	Eiropas Parlamenta 2022. gada 20. oktobra rezolūcija par solidaritāti ar Ukrainu kultūras jautājumos un kopīgas ārkārtas reakcijas mehānismu, ar kuru nodrošina kultūras atdzimšanu Eiropā. (2022/2759(RSP))

—	Eiropas Parlamenta 2022. gada 14. decembra rezolūcija par jaunas Eiropas darba kārtības kultūrai un ES Starptautisko kultūras sakaru stratēģijas īstenošanu. (2022/2047(INI))

—	Starptautiskais Patvēruma pilsētu tīkls, ICORN, What is ICORN, (Kas ir ICORN), 2023. gads. Saite: https://icorn.org/what-icorn (skatīta 2023. gada 20. martā)

—	ESAO, Policy Responses on the Impact of the War in Ukraine (Politiskā reakcija uz kara ietekmi Ukrainā), 2022. gads

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/818 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (OV L 189, 28.5.2021., 34. lpp.)

—

Kultūras, mantojuma un ainavas koordinācijas komiteja (CDCPP), Jaroslav Andel, Giuliana De Francesco, Kata Krasznahorkai, Mary Ann DeVlieg, Sara Whyatt, ar Levan Kharatishvili atbalstu, Manifesto on the Freedom of Expression of Arts and Culture in the Digital Era (Manifests par mākslas un kultūras izpausmes brīvību digitālajā laikmetā), 2020. gads

—

Kultūras, mantojuma un ainavas koordinācijas komiteja (CDCPP), Free to Create: Artistic Freedom in Europe – Council of Europe Report on The Freedom of Artistic Expression (Brīvība radīt: mākslinieciskās izpausmes brīvība Eiropā – Eiropas Padomes ziņojums par mākslinieciskās izpausmes brīvību), 2023. gads

—	UNESCO 2005. gada Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, 2015. gads

—	UNHCR, Ukrainas bēgļu situācija, dati atjaunināti 2022. gada decembrī

—	Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, A/RES/2200, 1966. gads

—	Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Ģenerālās asamblejas rezolūcija 217 A (III), 1948. gads.

II PIELIKUMS

Definīcijas

Šajos Padomes secinājumos izmanto šādas definīcijas:

Mākslinieks – jēdziena “mākslinieks” definīcija ir jāsaprot plaši, ietverot visus kultūras un radošo nozaru pārstāvjus, kā definēts 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/818 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013.

Drošs patvērums – jēdziens “drošs patvērums” ir definēts kā iespēja māksliniekiem, kuri savās mītnes valstīs ir apdraudēti, uz ierobežotu laiku rast aizsardzību citā vietā un, ja viņi vēlas, palikt mākslinieciski aktīviem.

Apdraudēti mākslinieki – mākslinieki, kurus apdraud bruņots konflikts, vajāšana vai apspiešana.

Ārkārtas rezidence – apdraudēta mākslinieka īslaicīgas pārcelšanas vieta, kurā tiek nodrošina izmitināšana un iespējas turpināt darbu drošā vietā. Ārkārtas rezidenci var izveidot, izmantojot jau esošās radošās rezidences programmas vai radot jaunas radošās rezidences ar konkrētu mērķi atbalstīt pārvietotos māksliniekus, kas bēg no bruņotiem konfliktiem.

Patvēruma pilsētas – saskaņā ar Starptautiskā Patvēruma pilsētu tīkla (ICORN) sniegto informāciju “patvēruma pilsētas” ir pilsētas vai reģioni, kas piedāvā patvērumu apdraudētiem rakstniekiem un māksliniekiem, un tādējādi veicina vārda brīvību, aizstāv demokrātiskās vērtības un sekmē starptautisko solidaritāti. ICORN iesaistītās pilsētas piedāvā ilgtermiņa, bet pagaidu patvērumu tiem, kuri ir apdraudēti tieši viņu radošās darbības dēļ (1).

(1) Starptautiskais Patvēruma pilsētu tīkls.

26.5.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/44

Padomes secinājumi par turpmākiem pasākumiem nolūkā īstenot automātisku savstarpēju atzīšanu izglītības un mācību jomā

(2023/C 185/10)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

ATKĀRTOTI APSTIPRINA savu stingro politisko apņemšanos līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu un ATGĀDINA par politisko kontekstu, kas izklāstīts pielikumā;

UZSVER, ka:

Eiropas Padomes un UNESCO izstrādātā 1997. gada Konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību (Lisabonas konvencija par kvalifikāciju atzīšanu), un tās papildu dokumenti paredz tiesisko regulējumu augstākās izglītības kvalifikāciju un tādu vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju atzīšanai, kas dod piekļuvi augstākajai izglītībai. Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā dalībvalstis ir apņēmušās īstenot Kopenhāgenas procesu ciešākai sadarbībai, kas veicina savstarpēju uzticēšanos, pārredzamību un kvalifikāciju un kompetenču atzīšanu.

Pamatojoties uz šo tiesisko regulējumu, Padomes Ieteikumā (2018. gada 26. novembris) par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (1), ir izklāstīti vērienīgi un skaidri definēti mērķi, kas dalībvalstīm jāsasniedz līdz 2025. gadam. Padome dalībvalstīm jo īpaši ir ieteikusi:

—	ieviest nepieciešamos pasākumus, lai panāktu augstākās izglītības kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu augstākās izglītības līmenī;

—	panākt būtisku progresu ceļā uz to, lai automātiski savstarpēji atzītu tādas vidējās izglītības un mācību kvalifikācijas, kas dod piekļuvi augstākajai izglītībai, un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātus vidējās izglītības un mācību programmās.

Definīcijas “automātiska savstarpēja kvalifikācijas atzīšana” un “ārvalstī pavadīta mācību perioda rezultāti” gan augstākās izglītības līmenī, gan vidējās izglītības un mācību līmenī ir izklāstītas 2018. gada ieteikuma pielikumā un ir pilnībā piemērojamas šiem Padomes secinājumiem;

ATZĪST, KA:

patiesu Eiropas izglītības telpu (EIT) nevar izveidot, ja netiek konstatēts, ka kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātiska savstarpēja atzīšana ir viens no mācību mobilitātes veicināšanas pamatelementiem. Ja atzīšana nav automātiska, tā var radīt administratīvu slogu gan iestādēm, gan izglītības un mācību pakalpojumu sniedzējiem, gan izglītojamajiem, ietekmējot līdztiesīgu piekļuvi vienlīdzīgi pieejamai un kvalitatīvai izglītībai un mācībām visa mūža garumā un kavējot mobilitāti un tādu transversālu prasmju un kompetenču apguvi, kas vajadzīgas personīgajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, kā arī labākai nodarbināmībai. Lai Eiropas Savienība saglabātu un uzlabotu savu konkurētspēju, ir absolūti nepieciešams pilnībā izmantot EIT potenciālu, lai izglītojamie varētu pilnvērtīgi izmantot visas izglītības un mācību iespējas ES.

Lai veicinātu kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu augstākajā izglītībā un vidējā izglītībā un mācībās (tostarp gan vispārējā izglītībā, gan PIA), izšķiroša nozīme ir pasākumiem, kas veicina pārredzamību un tādējādi vairo uzticēšanos. Sekmīga automātiskas savstarpējas atzīšanas īstenošana ir atkarīga no tā, vai tiek paātrināts un uzturēts EIT un Eiropas augstākās izglītības telpā (EAIT) panāktais progress virzībā uz lielāku pārredzamību un uzticēšanos.

Dalībvalstis un Eiropas Komisija ir veiksmīgi sadarbojušās, lai nodrošinātu instrumentu kopumu, un ir veikti nozīmīgi pasākumi Boloņas procesā, lai dalībvalstīm būtu rīkkopa, ar kā palīdzību automātiska savstarpēja atzīšana augstākajā izglītībā kļūtu praktiski panākama. Šie instrumenti cita starpā ietver standartus un pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (ESG), diploma pielikumu, Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistru (EQAR), trīs ciklu augstākās izglītības sistēmu un Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Svarīgi pasākumi ir veikti arī PIA jomā, tostarp, izmantojot Kopenhāgenas procesu un jo īpaši Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET).

Būtiska loma kvalifikāciju automātiskas savstarpējas atzīšanas īstenošanā Eiropā, jo īpaši augstākajā izglītībā, ir nacionālo akadēmiskās atzīšanas informācijas centru (NARIC) tīklam, jo NARIC ir svarīgs zināšanu, informācijas un labas prakses avots visiem automātiskas savstarpējas atzīšanas jomas dalībniekiem.

Divpusēji, daudzpusēji un reģionāli nolīgumi par automātisku savstarpēju atzīšanu ES var veicināt uzticēšanos un pārredzamību, veicināt automātisku savstarpēju atzīšanu un sekmēt plašāku Eiropas sadarbību, lai īstenotu 2018. gada ieteikumu;

ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas 2023. gada 23. februāra ziņojumu Padomei par to, kā tiek īstenots Padomes Ieteikums par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (2), un jo īpaši ATZĪMĒ, ka:

lai gan kvalifikāciju automātiska savstarpēja atzīšana nenozīmē automātisku uzņemšanu turpmākajās mācībās, joprojām ir grūtības nošķirt tiesības pieteikties turpmākām mācībām (t. i., atzīšanu) un uzņemšanu kādā konkrētā mācību kursā vai programmā. Turklāt Komisijas ziņojumā ir norādīts, ka iestāžu līmenī šīm grūtībām var būt vairāki iemesli, tostarp tas, ka automātiskas savstarpējas atzīšanas jēdziens bieži tiek pārprasts un atzīšana un uzņemšana bieži vien ir apvienotas, kā rezultātā dažkārt rodas nekonsekvence lēmumu pieņemšanā. Ja nav konsekventu pieeju automātiskai savstarpējai atzīšanai, rezultāts var būt dažādi un sarežģīti procesi, kas var traucēt raitai, taisnīgai un pārredzamai kvalifikāciju automātiskajai atzīšanai.

Joprojām netiek plaši izmantoti valsts iestāžu norādījumi un sistemātiska mācību un informācijas nodrošināšana – daļēji tāpēc, ka valsts resursi, kas paredzēti, lai atbalstītu automātiskas savstarpējas atzīšanas īstenošanu un NARIC, ir ierobežoti. Turklāt Komisijas ziņojumā ir norādīts, ka izglītības un mācību atzīšanas prakses sistemātiskā uzraudzība ir nepilnīga.

Automātiska savstarpēja atzīšana augstākās izglītības līmenī joprojām ir attīstītāka nekā vidējās izglītības un mācību, tostarp PIA, līmenī, lielā mērā pateicoties Boloņas procesa rīku nodrošinātajai sistēmai. Tomēr šie rīki tiek piemēroti nevienmērīgi, piemēram, ja tiek izmantota EQAR reģistrēto kvalitātes nodrošināšanas aģentūru sniegtā informācija un tiek izmantots diploma pielikums, tostarp ar Europass platformas starpniecību.

Augstākās izglītības līmenī studentiem joprojām ir grūtības panākt automātisku savstarpēju atzīšanu pēc ārvalstīs pavadītiem mācību periodiem – daļēji tāpēc, ka trūkst informācijas un tiek maz izmantota 2015. gada ECTS lietotāju rokasgrāmata. Papildu sarežģījumus rada administratīvie šķēršļi un dažādie priekšstati par kvalitāti fakultāšu līmenī. Lai gan programmas “Erasmus+” ietvaros augstākās izglītības iestādes ir apņēmušās pilnībā un automātiski atzīt mobilitātes periodā iegūtos kredītpunktus, atzīšana joprojām nebūt nav norma.

Joprojām ir problemātiski vidējās izglītības un mācību, tostarp PIA, kvalifikācijas, kas dod piekļuvi augstākajai izglītībai dalībvalstī, kurā attiecīgā kvalifikācija iegūta, atzīt, lai varētu piekļūt augstākajai izglītībai citā dalībvalstī. Tam ir vairāki iemesli, tostarp prakses un iesaistīto dalībnieku dažādība, kā arī tas, ka pieejamos rīkus maz izmanto.

Tāpat joprojām nav pietiekami attīstīta ārvalstīs pavadīta mācību perioda rezultātu automātiska savstarpēja atzīšana izglītojamajiem vidējās izglītības un mācību, tostarp PIA, līmenī. Izglītības un mācību sistēmu dažādība Eiropas Savienībā ir pozitīva iezīme, taču šajā kontekstā tā var radīt sarežģījumus. Ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu atzīšana ir sarežģīts jautājums, piemēram, šīs dažādības, atšķirīgu atzīšanas procedūru un vienotu attiecīgā līmeņa sistēmu trūkuma dēļ dalībvalstīs;

VIENOJAS, KA:

lai gan ir panākts progress, tas, ka kvalifikācijas un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultāti netiek automātiski savstarpēji atzīti, turpina kavēt mācību mobilitāti ES.

Motivācija izveidot stabilu pamatu automātiskai savstarpējai atzīšanai Eiropas Savienībā, pamatojoties uz uzticēšanos, joprojām ir spēcīga. Automātiska savstarpēja atzīšana vairo Eiropas mācību mobilitātes pievilcību, stiprina izglītības un mācību iestādes un veicina to internacionalizāciju. Turklāt tās rezultātā tiek uzlabota izglītība un mācības, iegūtas transversālas prasmes un kompetences un uzlabotas iespējas darba tirgū. Ārvalstīs pavadītos mācību periodos jaunieši var gūt pozitīvu pieredzi, kas var mainīt viņu dzīvi, un tie var būt iemesls turpmākai mobilitātei vēlāk. Tie var palīdzēt attīstīt tādas pamatkompetences kā, piemēram, daudzvalodību, pilsoniskumu un izpratni par kultūrām.

Visiem attiecīgajiem dalībniekiem pilnīgi noteikti ir jāpieliek lielākas pūles, lai īstenotu 2018. gada ieteikumu un līdz 2025. gadam ieviestu visus nepieciešamos pasākumus. Svarīgākais ir tas, ka automātiska savstarpēja atzīšana ir atkarīga no dalībvalstu sadarbības nolūkā veicināt savstarpēju uzticēšanos un pārredzamību.

Savstarpēja uzticēšanās un pārredzamība nolūkā veicināt automātisku savstarpēju atzīšanu ir jāveido un jāuztur, lai nodrošinātu, ka EIT un ES kā globāla izglītības un mācību jomas dalībnieka pamatelementi atbilst nākotnes prasībām. EIT iniciatīvas, piemēram, iniciatīva “Eiropas universitātes”, var būt svarīgi automātiskas savstarpējas atzīšanas virzītājspēki, un tajās ir vajadzīgs holistisks redzējums.

Uzticēšanās un pārredzamība starp izglītības un mācību sistēmām ir viens no galvenajiem elementiem, lai nodrošinātu automātisku savstarpēju atzīšanu. Tādējādi visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, pienācīgi ievērojot subsidiaritāti, ir jāpastiprina centieni veidot uzticēšanās un pārredzamības kultūru saistībā ar automātisku savstarpēju atzīšanu. Lai uzticēšanās veidotos ātrāk, būtiska loma ir kvalitātes nodrošināšanai, jo tā izgaismo metodes un uzlabo pārredzamību. Tādēļ attiecībā uz atzīšanas procedūrām, kuru pamatā ir uzticēšanās, ir būtiski turpināt svarīgo darbu, kas jau paveikts saistībā ar Boloņas procesu un ES, tostarp Kopenhāgenas procesu. Pārredzamības labad tas, ka tiek norādīti skaidri negatīvu atzīšanas lēmumu iemesli, kā arī tas, ka šādus lēmumus var apstrīdēt attiecīgajās dalībvalstu sistēmās, var izrādīties svarīgi personām un tam, lai veicinātu uzticēšanos attiecīgajai atzīšanas sistēmai.

ES rīkiem un iniciatīvām ir svarīga loma pārredzamības uzlabošanā un atzīšanas procedūru automatizēšanā kopumā. Cita starpā tā ir programma “Erasmus+” un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI), kas palīdz uzlabot kvalifikāciju pārredzamību, salīdzināmību un pārnesamību. Šajā sakarā attiecībā uz EKI ir svarīgi pastāvīgi atjaunināt valsts kvalifikāciju ietvarstruktūras.

Ir svarīgi koncentrēties uz digitalizācijas procesiem un digitālo rīku (3) izmantošanu, kas atvieglo kvalifikāciju autentiskuma pārbaudi, vienlaikus ļaujot efektīvi novērst krāpšanu, kā arī uz rīkiem, kas izstrādāti saskaņā ar programmu “Erasmus+”. Kopā ar diplomu pielikumiem un datubāzi “Q-Entry” šie rīki var sniegt pievienoto vērtību, samazinot izmaksas un administratīvo slogu.

Ir svarīgi ne tikai pilnībā izmantot pieejamos rīkus, bet arī veicināt, uzturēt un turpināt attīstīt uzticēšanos starp lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītajiem darbiniekiem, kā arī nodrošināt viņiem attiecīgas mācības, lai viņiem būtu nepieciešamās zināšanas un izpratne par attiecīgajiem atzīšanas rīkiem un sistēmām, kā arī prasmes tos pienācīgi izmantot. Lai automātiska savstarpēja atzīšana kļūtu praktiski iespējama, svarīga nozīme var būt attiecību veidošanai starp skolotājiem, pasniedzējiem, izglītojamajiem, vadītājiem un administratoriem, ņemot vērā to, ka lēmumus bieži pieņem iestāžu vai vietējā līmenī. Pozitīva loma automātiskas savstarpējas atzīšanas veicināšanā var būt individuālas līdzdalības iespēju nodrošināšanai transnacionālos sadarbības projektos un ieinteresēto personu, piemēram, skolotāju, pasniedzēju un vadītāju, mobilitātei.

Augstākās izglītības iestāžu, kā arī vidējās izglītības un mācību pakalpojumu sniedzēju autonomija atkarībā no valsts konteksta ir būtiska veiksmīgas EIT izveidei. Tajā pašā laikā, ja tiktu izmantota konsekventa pieeja automātiskai savstarpējai atzīšanai valstu līmenī atbilstoši 2018. gada ieteikumam un valstu līmenī tiktu veikta atzīšanas uzraudzība, tas samazinātu sarežģītību un nevajadzīgas pieeju atšķirības. Tas varētu uzlabot paredzamību, vienlaikus samazinot administratīvo un finansiālo slogu institūcijām un izglītojamajiem. Šo centienu īstenošanā, tostarp apmācībā, informācijas sniegšanā, uzraudzībā un valsts norādījumu izstrādē, svarīga nozīme var būt visu attiecīgo dalībnieku, piemēram, augstākās izglītības iestāžu, NARIC, kvalitātes nodrošināšanas aģentūru un EKI nacionālo koordinācijas punktu, iesaistei. Lai veicinātu to, ka visās dalībvalstīs tiek izmantotas konsekventākas valsts pieejas, šajā kontekstā paraugprakses izplatīšanā gan augstākajā izglītībā, gan vidējā izglītībā un mācībās svarīga varētu būt mācīšanās no līdzbiedriem.

10.

Ar ieteikuma īstenošanu saistītais darbs var rosināt un veicināt progresu attiecībā uz to kvalifikāciju atzīšanu, kas iegūtas ārpus ES, atbilstoši apstākļiem katrā valstī. Saskaņā ar Boloņas procesa un ES rīkiem un sistēmu būtu pilnībā jāizmanto UNESCO Vispārējā konvencija par augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanu, jo tā atvieglo studentu starptautisko mobilitāti, atzīšanas jautājumu dinamiku nostāda globālā kontekstā un tādējādi atraisa Eiropas augstākās izglītības internacionalizācijas potenciālu;

AICINA DALĪBVALSTIS, pienācīgi ņemot vērā iestāžu autonomiju un akadēmisko brīvību un saskaņā ar valsts apstākļiem un tiesību aktiem:

konsolidēt un pastiprināt centienus panākt kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu automātisku savstarpēju atzīšanu savās attiecīgajās izglītības un mācību sistēmās saskaņā ar Padomes 2018. gada ieteikumu;

iedibināt izpratni, ka kvalifikācija, kas dod piekļuvi noteiktam augstākās izglītības līmenim dalībvalstī, kurā tā piešķirta, tiek automātiski atzīta par tādu, kas dod tiesības piekļūt augstākajai izglītībai tajā pašā līmenī citā dalībvalstī, neskarot augstākās izglītības iestādes tiesības noteikt konkrētus uzņemšanas kritērijus konkrētām programmām, lai iedzīvotāji būtu mobili visā ES;

atbalstīt augstākās izglītības iestādes automātiskās savstarpējās atzīšanas piemērošanā, kā noteikts Padomes 2018. gada ieteikumā, tostarp, sniedzot skaidrus norādījumus un attiecīgu apmācību. Ja par automātisku savstarpēju atzīšanu atbildīgas ir augstākās izglītības iestādes, atbalstīt tās konsekventas valsts pieejas veicināšanā;

nodrošināt, ka ārējo kvalitātes nodrošināšanu augstākajā izglītībā veic neatkarīgas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras, kas reģistrētas EQAR un darbojas saskaņā ar Eiropas standartiem un pamatnostādnēm (ESG), lai veicinātu pārredzamību un tādējādi sekmētu savstarpēju uzticēšanos automātiskas savstarpējas atzīšanas jomā;

vidējās izglītības un mācību, tostarp PIA, kontekstā galveno uzmanību pievērst mācīšanās rezultātiem un turpināt pilnveidot esošos kvalitātes nodrošināšanas instrumentus atbilstoši EQAVET, lai nodrošinātu ārvalstīs pavadītos mācību periodos iegūto kvalifikāciju un rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu;

lai veicinātu pārredzamu un efektīvu vidi automātiskas savstarpējas atzīšanas procesiem, veicināt sinerģiju EAIT un EIT ietvaros nolūkā nodrošināt, ka tās savstarpēji pastiprina viena otru;

šajā sakarā nodrošināt, ka tiek pilnībā izmantoti Boloņas procesa un ES rīki automātiskas savstarpējas atzīšanas veicināšanai augstākajā izglītībā. Profesionālās izglītības un apmācības jomā veicināt automātisku savstarpēju atzīšanu, ciktāl uz to attiecas 2018. gada ieteikums, attiecīgā gadījumā izmantojot Kopenhāgenas procesa instrumentus. Šie rīki cita starpā ir ECTS, ESG, DEQAR, EKI, datubāze “Q-Entry”, Eiropas digitālie mācīšanās apliecinājumi, Eiropas mācīšanās modelis, Europass, diploma pielikums, “Erasmus” Augstākās izglītības harta (ECHE), Europass mobilitātes pielikums, Europass kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums un Eiropas studenta kartes iniciatīva, kā arī citi rīki, kas izstrādāti ar programmas “Erasmus+” atbalstu un Boloņas procesa ietvaros;

sadarboties ES līmenī nolūkā apmainīties ar paraugpraksi un atbalstīt mācīšanos no līdzbiedriem un informācijas apmaiņu, lai veidotu uzticēšanos un pārredzamību starp izglītības un mācību sistēmām un stiprinātu automātisku savstarpēju atzīšanu augstākajā izglītībā, tostarp ar Eiropas universitāšu alianšu starpniecību, kā arī vidējās izglītības un mācību jomā, tostarp ar profesionālās izcilības centru starpniecību;

atbalstīt attiecīgās informācijas par automātiskas savstarpējās atzīšanas procedūrām popularizēšanu un izplatīšanu visiem attiecīgajiem dalībniekiem un ieinteresētajām personām, piemēram, izglītojamajiem, augstākās izglītības iestādēm, vidējās izglītības un mācību pakalpojumu sniedzējiem, tostarp PIA pakalpojumu sniedzējiem, NARIC un kvalitātes nodrošināšanas aģentūrām. Tas palīdzēs iedzīvotājiem un izglītojamajiem izprast iespējas, ko automātiska savstarpēja atzīšana tiem sniedz attiecībā uz studijām ārvalstīs, un palīdzēs atbalstīt to, ka kompetentas atzīšanas iestādes izmanto konsekventu pieeju;

10.

šajā kontekstā apsvērt iespēju atzīt iepriekšēju mācīšanos un iespējas pāriet no vienas izglītības un mācību jomas uz citu, jo īpaši attiecīgā gadījumā veicinot savstarpēju pārnesi starp PIA un augstāko izglītību un ņemot vērā izglītības līmeņus, lai izvairītos no strupceļiem un atvieglotu mobilitātes iespēju pilnīgu izmantošanu;

11.

turpināt atbalstīt NARIC un meklēt piemērotus veidus, kā labāk uzraudzīt un izvērtēt atzīšanas sistēmas, attiecīgā gadījumā izmantojot NARIC un citu kompetento struktūru un iestāžu speciālās zināšanas, lai pārliecinātos, vai ir vajadzīga turpmāka rīcība;

12.

sekmēt sadarbību starp lēmumu pieņēmējiem atzīšanas jomā un NARIC, lai izvairītos no nekonsekvences un paaugstinātu automātiskas savstarpējas atzīšanas efektivitāti un padarītu to resursu ziņā efektīvāku, kā arī pareizi piemērotu esošos rīkus un instrumentus. Šajā nolūkā lietderīgs varētu būt NARIC pašnovērtējums un profesionāls izvērtējums no līdzbiedru puses atbilstoši ENIC un NARIC tīklu brīvprātīgajai kvalitātes nodrošināšanas sistēmai;

13.

iesaistīties uz uzticēšanos balstītā, savstarpēji izdevīgā un vērienīgā pārrobežu sadarbībā, lai uzlabotu un atbalstītu mobilitātes iespējas, jo īpaši ilgtermiņa mācību periodus ārvalstīs vidējā izglītībā un mācībās. Būtu jāpieliek papildu pūles, lai atvieglotu apmaiņu starp personālu, institūcijām, iestādēm un citiem attiecīgiem dalībniekiem. Šajā sakarā ciešākas sadarbības un apmaiņas nolūkā būtu vairāk jāizmanto programma “Erasmus+” un citi attiecīgie ES fondi un programmas;

AICINA KOMISIJU, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritāti un valstu apstākļus, tostarp institucionālo autonomiju:

atbalstīt dalībvalstis un sadarboties ar tām, tostarp saistībā ar Boloņas procesu un Kopenhāgenas procesu, veicinot sadarbību un savstarpēju mācīšanos par to, kā vislabāk īstenot automātisku savstarpēju atzīšanu augstākajā izglītībā un vidējā izglītībā un mācībās, tostarp PIA, jo īpaši jomās, kurās joprojām pastāv problēmas, tostarp vajadzības gadījumā mērķtiecīgi atbalstot dalībniekus un ieinteresētās personas;

cieši konsultējoties ar dalībvalstīm, apsvērt veidus, kā palielināt atbalstu dalībvalstīm, lai panāktu progresu kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu automātiskas savstarpējas atzīšanas īstenošanā augstākajā izglītībā un vidējā izglītībā un mācībās. Mērķim vajadzētu būt popularizēt paraugpraksi un atvieglot mācību un līdzbiedru atbalsta sniegšanu dalībvalstīm un izglītības un mācību pakalpojumu sniedzējiem, tostarp attiecīgā gadījumā skolotājiem un pasniedzējiem. Šāda atbalsta pamatā vajadzētu būt NARIC tīkla speciālajām zināšanām, un tajā attiecīgā gadījumā būtu jāiesaista kvalitātes nodrošināšanas aģentūras un citas kompetentās struktūras un iestādes. Šajā kontekstā izpētīt, kā NARIC speciālās zināšanas var izmantot, lai veicinātu automātisku savstarpēju atzīšanu vidējā izglītībā un mācībās, vispārējā izglītībā, kā arī attiecīgā gadījumā PIA;

turpināt atbalstīt dalībvalstis, tostarp NARIC, izmantojot programmu “Erasmus+”, tehniskā atbalsta instrumentu un citas ES finansēšanas programmas un instrumentus, lai virzītu darbu automātiskas savstarpējas atzīšanas jomā. Turklāt sniegt dalībvalstīm atbalstu esošo instrumentu izmantošanā, lai pilnveidotu automātisku savstarpēju atzīšanu augstākajā izglītībā un vidējā izglītībā un mācībās, kā arī vienotu informācijas un paraugprakses apmaiņas kanālu izveidē;

turpināt atbalstīt EQAVET profesionālās līdzbiedru izvērtēšanas procesu PIA sistēmas līmenī, lai stiprinātu uzticēšanos un pārredzamību un tādējādi veicinātu automātisku savstarpēju atzīšanu starp dalībvalstīm;

izmantot holistisku pieeju atbalstā dalībvalstīm panākt automātisku savstarpēju atzīšanu augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību jomā, apsverot, kā ar gaidāmajām stratēģiskajām EIT iniciatīvām, kas tiks ierosinātas līdz 2025. gadam, sasaistē ar esošajiem instrumentiem, struktūrām un satvariem var atbalstīt 2018. gada 26. novembra ieteikumā izklāstīto mērķrādītāju sasniegšanu un jo īpaši to, kā šīs iniciatīvas var izmantot, lai veicinātu uzticēšanos un pārredzamību.

(1) OV C 444, 10.12.2018., 1. lpp.

(2) COM(2023) 91 final.

(3) Piemēram, Eiropas digitālie mācīšanās apliecinājumi, Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra, Europass mobilitātes veidne un Europass kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums (kā daļa no Europass platformas), kā arī valstu kvalifikāciju reģistri, kas ir saistīti ar Europass platformu, un Ārējās kvalitātes nodrošināšanas rezultātu datubāze (DEQAR).

PIELIKUMS

Politiskais konteksts

Padomes Rezolūcija (2002. gada 19. decembris) par ciešākas Eiropas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā, OV C 13, 18.1.2003., 2. lpp.

Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumi (dok. EUCO 19/1/17 REV 1).

Padomes Rezolūcija par Eiropas izglītības telpas turpmāku attīstīšanu nolūkā atbalstīt uz nākotni orientētas izglītības un apmācības sistēmas (OV C 389, 18.11.2019., 1. lpp.).

Padomes Ieteikums (2020. gada 24. novembris) par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (OV C 417, 2.12.2020, 1. lpp.).

Padomes Rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.).

Padomes Ieteikums (2022. gada 5. aprīlis) “Veidot tiltus efektīvai sadarbībai augstākās izglītības jomā Eiropā” (OV C 160, 13.4.2022., 1. lpp.).

Padomes secinājumi par Eiropas stratēģiju augstākās izglītības iestāžu iespēju palielināšanai Eiropas nākotnes vārdā (OV C 167, 21.4.2022., 9. lpp.).

26.5.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/52

Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2013/255/KĀDP, kuru groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/1035, un Padomes Regulā (ES) Nr. 36/2012, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/1027, par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

(2023/C 185/12)

Datu subjektu uzmanība tiek vērsta uz turpmāk izklāstīto informāciju saskaņā ar 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 (1).

Šīs apstrādes darbības juridiskais pamats ir Padomes Lēmums 2013/255/KĀDP (2), kuru groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/1035 (3), un Padomes Regula (ES) Nr. 36/2012 (4), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/1027 (5).

Šīs apstrādes pārzinis ir Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv Padomes Ģenerālsekretariāta Ārējo attiecību (RELEX) ģenerāldirektors, un struktūrvienība, kurai uzticēta apstrādes darbība, ir RELEX.1, ar kuru var sazināties, izmantojot šādu adresi:

Council of the European Union General Secretariat

RELEX.1

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Ar Padomes datu aizsardzības speciālistu var sazināties, izmantojot šādu e-pasta adresi:

Datu aizsardzības speciālists

data.protection@consilium.europa.eu

Apstrādes darbības mērķis ir izveidot un atjaunināt tādu personu sarakstu, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi saskaņā ar Lēmumu 2013/255/KĀDP, kuru groza ar Lēmumu 2023/1035, un Regulu (ES) Nr. 36/2012, kuru īsteno ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/1027.

Datu subjekti ir fiziskas personas, kuras atbilst Lēmumā 2013/255/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 36/2012 izklāstītajiem kritērijiem iekļaušanai sarakstā.

Savāktie personas dati ietver datus, kas vajadzīgi, lai pareizi identificētu attiecīgo personu, pamatojumu iekļaušanai sarakstā un citus datus, kas saistīti ar pamatojumu iekļaušanai sarakstā.

Personas datu apstrādes juridiskais pamats ir Padomes lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar LES 29. pantu, un Padomes regulas, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 215. pantu un ar ko sarakstā iekļauj fiziskas personas (datu subjektus) un nosaka aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežojumus.

Apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un lai izpildītu iepriekš minētajos tiesību aktos noteiktos juridiskos pienākumus, kas attiecināmi uz pārzini saskaņā ar 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 2. punkta g) apakšpunktu.

Padome var iegūt datu subjektu personas datus no dalībvalstīm un/vai Eiropas Ārējās darbības dienesta. Personas datu saņēmēji ir dalībvalstis, Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests.

Visi personas dati, ko Padome apstrādā saistībā ar ES autonomiem ierobežojošiem pasākumiem, tiks glabāti 5 gadus no brīža, kad datu subjekts ir svītrots no tādu personu saraksta, uz kurām attiecas aktīvu iesaldēšana, vai kad ir beidzies pasākuma derīguma termiņš, vai, ja ir sākta tiesvedība Tiesā, līdz brīdim, kad būs pieņemts galīgais spriedums. Personas datus, kas ietverti Padomes reģistrētos dokumentos, Padome glabā arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs Regulas (ES) 2018/1725 4. panta 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē.

Padomei var būt nepieciešams apmainīties ar personas datiem, kas attiecas uz datu subjektu, ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju saistībā ar Padomes veiktu ANO sarakstu transponēšanu vai saistībā ar starptautisko sadarbību ES ierobežojošo pasākumu politikas jomā.

Ja nav pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai nav nodrošināti atbilstoši aizsardzības pasākumi, personas datu nosūtīšana uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 50. pantu, tiek veikta, pamatojoties uz šādu(-iem) nosacījumu(-iem):

—	nosūtīšana ir vajadzīga, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs;

—	nosūtīšana ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

Datu subjekta personas datu apstrādē netiek piemērota automatizēta lēmumu pieņemšana.

Datu subjektiem ir tiesības uz informāciju un tiesības piekļūt saviem personas datiem. Viņiem ir arī tiesības savus datus labot un papildināt. Konkrētos gadījumos viņiem var būt tiesības panākt, ka viņu personas dati tiek dzēsti, vai tiesības iebilst pret viņu personas datu apstrādi vai lūgt, lai šī apstrāde tiktu ierobežota.

Datu subjekti var īstenot šīs tiesības, nosūtot e-pastu pārzinim un kopiju adresējot datu aizsardzības speciālistam, kā norādīts iepriekš.

Datu subjektiem savam lūgumam jāpievieno identifikācijas dokumenta (personas apliecības vai pases) kopija, lai apliecinātu savu identitāti. Šajā dokumentā vajadzētu būt norādītai šādai informācijai: identifikācijas numurs, izdevējvalsts, derīguma termiņš, vārds, uzvārds, adrese un dzimšanas datums. Visi citi dati, kas ietverti identifikācijas dokumenta kopijā, piemēram, fotogrāfija vai citas personu raksturojošas iezīmes, var būt aizklāti.

Datu subjektiem ir tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 (edps@edps.europa.eu).

Pirms sūdzības iesniegšanas datu subjektiem tiek ieteikts vispirms mēģināt saņemt tiesību aizsardzību, sazinoties ar pārzini un/vai Padomes datu aizsardzības speciālistu.

(1) OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(2) OV L 147, 1.6.2013., 14. lpp.

(3) OV L 139, 26.5.2023., 49. lpp.

(4) OV L 16, 19.1.2012., 1. lpp.

(5) OV L 139, 26.5.2023., 1. lpp.

26.5.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/55

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko piemēro no 2023. gada 1. jūnijā

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (1))

(2023/C 185/14)

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 141, 24.4.2023., 3. lpp.

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.6.2023	…	3,64	3,64	2,15	3,64	7,43	3,64	3,54	3,64	3,64	3,64	3,64	3,64	3,64	15,10	3,64	3,64	3,64	3,64	3,64	3,64	3,64	7,62	3,64	8,31	3,21	3,64	3,64	4,24
1.5.2023	31.5.2023	3,06	3,06	1,80	3,06	7,43	3,06	3,54	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	15,10	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	7,62	3,06	8,31	3,21	3,06	3,06	4,24
1.4.2023	30.4.2023	3,06	3,06	1,51	3,06	7,43	3,06	3,54	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	15,10	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	7,62	3,06	8,31	3,21	3,06	3,06	3,52
1.3.2023	31.3.2023	3,06	3,06	1,10	3,06	7,43	3,06	2,92	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	15,10	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	7,62	3,06	8,31	2,96	3,06	3,06	3,52
1.2.2023	28.2.2023	2,56	2,56	0,79	2,56	7,43	2,56	2,92	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	15,10	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	7,62	2,56	8,31	2,44	2,56	2,56	2,77
1.1.2023	31.1.2023	2,56	2,56	0,36	2,56	7,43	2,56	2,92	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	15,10	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	7,62	2,56	8,31	2,44	2,56	2,56	2,77

(1) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

26.5.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/57

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu

(2023/C 185/16)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Coteaux de l’Aubance”

PDO-FR-A0149-AM03

Paziņojuma datums: 2023. gada 27. februāris

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiskā apgabala un tiešās apkaimes apgabala pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Tas neietekmē noteiktā ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Atstatums starp vīnkokiem

Minimālais atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir mainīts no 1 metra līdz 0,90 m.

Šī grozījuma mērķis ir ļaut palielināt vīnogulāju stādījumu biezību, nemainot atstatumu starp rindām.

Papildus tam ir iekļauti īpaši noteikumi saistībā ar vīnogulājiem, kuri atrodas nogāzēs ar slīpumu virs 10 %; minimālais atļautais atstatums starp vīnkokiem šādā gadījumā ir 0,80 m.

Šī informācija iekļauta, lai ņemtu vērā īpašo gadījumu, kad vīnogulāji ir iestādīti izteiktās nogāzēs un kad tādēļ nepieciešams īpašs stādījumu izvietojums stādīšanas laikā (stādīšana paralēli nogāzei, nevis tai perpendikulāri).

Ir grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

3. Apgriešana

Apgriešanas noteikumi ir saskaņoti cilmes vietu līmenī Val de Loire ietilpstošajā Anjou-Saumur zonā.

Šīs saskaņošanas mērķis ir radīt uzņēmējiem labāku izpratni un vienkāršot pārbaužu veikšanu. Ar šī grozījuma ieviešanu vīnkopji var pielāgoties salam, kas mēdz uznākt arvien vēlāk.

Ir grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

4. Saikne

Saikne grozīta, atsauci uz 2018. gadu nomainot ar atsauci uz 2021. gadu.

Ir grozīts vienotā dokumenta 8. punkts.

5. Pārejas pasākumi

Pārejas pasākumi, kuru termiņš ir beidzies, ir svītroti.

Vienotais dokuments nav grozīts.

6. Galvenie pārbaudāmie parametri

Galvenajiem pārbaudāmajiem parametriem pievienota ražas novākšana ar rokām un secīgos šķirojumos.

Vienotais dokuments nav grozīts.

7. Redakcionāli grozījumi

Specifikācijā ir ieviesti dažādi redakcionāli precizējumi.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

8. Marķējums

Marķēšanas noteikumi ir saskaņoti cilmes vietu līmenī Val de Loire ietilpstošajā Anjou-Saumur zonā. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Ir grozīts vienotā dokumenta 9. punkts.

9. Atsauces uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums(-i)

Coteaux de l’Aubance

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Nedzirkstoši baltvīni ar cukura atlikumu, iegūti no vīnogām, kas novāktas pārgatavībā (dabiska cukuru uzkrāšanās vīnogās, tām esot uz vīnkoka, ar dižciltīgās puves klātbūtni vai bez tās). Tie ir harmoniski, tiem ir balto augļu, citrusaugļu un ziedu aromāti, kā arī pārgatavības aromāti – ar tādu pašu saskanību mutē (cukuru bagātīgums, skābenums un struktūrainība). Šo vīnu izturēšana izceļ to izsmalcinātību un daudzveidīgumu. Vīniem ir šādas īpašības: Spirta dabiskā tilpumkoncentrācija ir vismaz 14 %. Lai varētu izmantot norādi “sélection de grains nobles”, spirta dabiskajai tilpumkoncentrācijai jābūt vismaz 19 %. Fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs pēc fermentācijas ir augstāks par vai vienāds ar 34 g/l. Kopējais skābums un sēra dioksīda saturs ir tāds, kāds tas noteikts ar Kopienas tiesību aktiem. Vīniem, kuros spirta dabiskā tilpumkoncentrācija ir mazāka par 18 %, spirta minimālā faktiskā tilpumkoncentrācija pēc fermentācijas ir 11 %.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	25
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

Bagātināšana ir atļauta, ievērojot specifikācijā izklāstītos noteikumus.

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta.

Vīni tiek nogatavināti apstākļos, kas norādīti specifikācijā.

Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī saistības, kas minētas Kopienas līmeņa tiesību aktos un Lauku un jūras zvejas kodeksā.

1. Biezība

Audzēšanas prakse.

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru platības. Šiem vīnkokiem rindstarpu platums nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,90 metriem.

No vīnkoku zemesgabaliem, kuros atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir mazāks par 0,90 metriem, taču ir vismaz 0,80 metri vai lielāks, un kuros nogāžu slīpums pārsniedz 10 %, novāktajai ražai ir tiesības uz kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

No vīnkoku zemesgabaliem, kuros stādījumu biezība ir mazāka par 4 000 vīnkokiem uz hektāru, bet nav mazāka par 3 300 vīnkokiem uz hektāru, novāktajai ražai ir tiesības uz kontrolēto cilmes vietas nosaukumu, ja ir ievēroti šajā specifikācijā izklāstītie noteikumi par vīnkoku palisāžu un lapotnes augstumu. Šajos vīnkoku zemesgabalos rindstarpu platums nedrīkst būt lielāks par 3 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 1 metru.

2. Vīnogulāju apgriešana un palisāža

Audzēšanas prakse.

Vīnogulājus apgriež, veicot īsa, gara vai jaukta tipa apgriešanu, ar ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpuriem uz katru vīnkoku.

Fenoloģiskajā fāzē, kad izplaukušas 11 vai 12 lapas (atdalījušies ziedpumpuri), auglīgo zaru skaits uz vienu vīnkoku ražas gadā ir mazāks par vai vienāds ar 12.

Palisāžā piesietās lapotnes augstums atbilst vismaz rindstarpas platumam, kas reizināts ar 0,6, bet piesietās lapotnes augstumu mēra no lapotnes apakšējās robežas, kas ir vismaz 0,4 metrus virs zemes, līdz augšējai apgriešanas robežai, kura tiek noteikta vismaz 0,2 metrus virs augšējās palisāžai paredzētās stieples.

Vīnkoku zemesgabali, kuros stādījumu biezība ir mazāka par 4 000 stādiem uz hektāru, bet ir lielāka par vai vienāda ar 3 300 stādiem uz hektāru, atbilst arī šādiem palisāžas noteikumiem: minimālais palisāžas režģa stabiņu augstums virs zemes ir 1,90 metri; palisādi veido no četru līmeņu stieples; augšējās stieples minimālais augstums virs zemes ir 1,85 metri.

3. Apūdeņošana

Audzēšanas prakse.

Apūdeņošana ir aizliegta.

4. Ražas novākšana

Audzēšanas prakse.

Vīnus ražo no vīnogām, kuras novāktas pārgatavībā. Vīniem, kuriem drīkst izmantot norādi “sélection de grains nobles”, izmanto vīnogas, kuras dabiski izžūst uz koka dižciltīgās puves iedarbībā.

Vīnogas novāc manuāli, veicot secīgu šķirošanu.

5.2. Maksimālā ražība

40 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Visi ražošanas posmi notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, aptver šādu Mēnas un Luāras (Maine-et-Loire) departamenta pašvaldību teritoriju: Brissac Loire Aubance (tikai Brissac-Quincé, Saint-Saturnin-sur-Loire un Vauchrétien deleģēto pašvaldību teritorija), Denée, Les Garennes sur Loire, Mozé-sur-Louet, Mûrs-Erigné, Saint-Melaine-sur-Aubance, Soulaines-sur-Aubance.

Kartogrāfiskie dokumenti, kuros attēlots ģeogrāfiskais apgabals, ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļa vietnē.

7. Vīna vīnogu šķirne(s)

“Chenin B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

a) Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfisko apgabalu raksturo ainava, ko veido daudzi mazi, nolaideni pauguri ar atšķirīgu izvietojumu, to augstums svārstās no 50 līdz 90 metriem virs jūras līmeņa, un tie atrodas uz dienvidrietumiem no Anžē [Angers] pilsētas. 2021. gadā apgabals aptvēra septiņu pašvaldību teritoriju; rietumos to ierobežo Obansas [Aubance] upes grīva Luārā, austrumos – krīta perioda plakankalne Parīzes baseina nomalē, ziemeļos – Luāras gultne, bet pie dienvidu robežām – Brisakas [Brissac] un Boljē [Beaulieu] meži.

Obansa ir neliela Luāras pieteka, kas simbolizē šo ģeogrāfisko apgabalu un plūst uz ziemeļiem no savas iztekas līdz Brissac-Quincé pašvaldības teritorijai, kas ir izslavēta ar savu 16. gadsimta pili. Pēc tam tā pagriežas uz ziemeļrietumiem un tek līdz Mûrs-Erigné pašvaldības teritorijai, tad tās gultne virzās paralēli Luāras gultnei, uz dienvidrietumiem no Anžē pilsētas.

Augsnes, kas veidojušās uz Armorikas masīva slānekļa vai slānekļa un smilšakmens cilmieža, kas veido plato, nelielā slīpumā virzās uz Luāras pusi, un visbiežāk tās ir seklas, ar labu siltumapmaiņu, un tām ir raksturīgas niecīgas ūdens rezerves. Ģeogrāfiskā apgabala rietumdaļā retumis sastopami atsegumi, kas radušies no skābām vulkāniskām formācijām (riolītiem) vai bāziskām formācijām (spilītiem), veidojot ļoti oļainas augsnes. Pašvaldībām, kas atrodas ģeogrāfiskā apgabala ziemeļos, ir tāda īpatnība to teritorijā, ka to augsnes attīstījušās uz dabiskā slānekļa veidojumiem. Daudzus gadsimtus tie tika izmantoti, lai būvētu māju sienas, veidotu jumtus, pārsegtu grīdas un pat izgatavotu mēbeļu elementus, piemēram, izlietnes, galdus vai kāpnes, tādējādi apliecinot šīs teritorijas unikalitāti. Šie elementi ir plaši sastopami ainavā un arī nosaka vīndārzu identitāti.

Ģeogrāfiskais apgabals ir anklāvs ar retiem nokrišņiem, dienvidvēja [fœhn] ietekmi un pietiekamu aizsardzību pret okeāna mitrumu, ko nodrošina augstais Šoletē [Choletais] un Možas [Mauges] reljefs. Nokrišņu daudzums gadā ir aptuveni 585 milimetri, bet Šoletē tas sasniedz gandrīz 800 milimetrus. Brissac-Quincé pašvaldības teritorijā konstatētie lielumi ir zemākie no visām meteoroloģiskajām stacijām Maine-et-Loire departamentā. Nokrišņu daudzums arī veģetācijas perioda laikā atšķiras par aptuveni 100 milimetriem, salīdzinot ar departamenta pārējo daļu. Gada vidējā temperatūra ir salīdzinoši augsta (ap 12 °C) un par 1 °C augstāka nekā Maine-et-Loire departamentā kopumā. Šā apvidus īpašo mezoklimatu raksturo dienvidu apgabaliem līdzīga flora, un plaši izplatīti ir akmeņozoli un pīnijas.

b) Saikni veidojošo cilvēkfaktoru apraksts

Dažām vīnogulāju “Coteaux de l’Aubance” simboliskajām īpašībām ir ļoti sena izcelsme, jau sākot no 16. gadsimta beigām. Šo vīnogulāju identitāte noformējās 19. gadsimta beigās, uzreiz pēc laputs krīzes, kas iznīcināja vairāk nekā trīs ceturtdaļas Anžū vīndārzu. Kaimiņos esošā Lejonas [Layon] reģiona vīnkopji meklēja neskartus zemesgabalus tālāk no saviem vīndārziem un stādīja tradicionālo vīnogu šķirni “Chenin B”. 1922. gadā nosaukums “Coteaux de l’Aubance” pirmo reizi tika minēts ražas deklarācijā, un 1925. gadā tika nodibināta “Syndicat des viticulteurs des Coteaux de l’Aubance” (Kotodelobansas vīnkopju biedrība). Šīs biedrības statūtos ir noteikts, ka tās darbības mērķis ir “visā pasaulē darīt zināmus šīs zemes slavenos vīnus, kurus tālās zemēs vēl nepazīst”.

Anžē pilsētas tuvumam ir liela nozīme vīndārzu attīstībā, un Obansas reģions kļūst par apgādes avotu visiem dzērienu mazumtirgotājiem apkārtējās pašvaldībās, jo īpaši Mûrs-Erigné un Saint-Mélaine-sur-Aubance pašvaldībās.

Lai gan vēsturiski vīnogas, kas tika novāktas pilngatavībā, tika pārstrādātas sausajos vai pussausajos vīnos, drīz tika pārņemta kaimiņu prakse no Lejonas reģiona, un vīnkopji ar cukuriem bagātinājušos vīnogu ražu sāka novākt secīgos šķirojumos, lai iegūtu saldu vīnu.

Pēc tam kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Coteaux de l’Aubance” tika atzīts ar 1950. gada 18. februāra dekrētu attiecībā uz baltvīnu, kas pagatavots no vīnogām, kuras novāc pārgatavībā secīgos šķirojumos. 2009. gadā vīndārzu platība bija 200 hektāri.

c) Ziņas par produkta kvalitāti un īpašībām

Šie vīni ir nedzirkstoši baltvīni, kas satur fermentējamus cukurus.

Tie ir viscaur harmoniski vīni. Harmoniju smaržas aspektā ļoti bieži raksturo balto augļu un citrusaugļu aromāti, kas sajaucas ar ziedu aromātiem un saplūst ar pārgatavības aromātiem, piemēram, žāvētu vai cukurotu augļu aromātiem. Harmonija ir sajūtama arī garšā, un to raksturo cukuru bagātība, skābenums un struktūrainība.

Vīnu izturēšana, kas var ilgt vairākas desmitgades, izceļ to izsmalcinātību un niansētību.

d) Cēloņsakarības

Saistība starp vīndārzu ierīkošanu zemesgabalos, uz kuriem attiecas konkrēto zemesgabalu noteikšana, izpaužas arī praksē, tiem ir raksturīga sekla un akmeņaina augsne, paugurains reljefs ar ļoti lēzenām nogāzēm un Luāras un Obansas tuvums, kas nodrošina “dižciltīgās puves” izmantošanai labvēlīgu gaisa mitrumu šajā apgabalā, rada ģeogrāfiskajā apgabalā labvēlīgus apstākļus, lai vīnogas varētu novākt pārgatavībā, pēc tam, kad tās uz vīnkoka dabiskā veidā uzkrājušas cukurus, ar “dižciltīgo puvi” vai bez tās. Ar šiem faktoriem izskaidrojamas produkta īpašības, kurām cilvēki ir spējuši pielāgot savas vīnkopības metodes. Pārgatavojušos vīnogu ražas novākšana ar rokām un secīgos šķirojumos apliecina to, kādas rūpes tiek veltītas kvalitātei.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakošana, marķējums, citas prasības)

Marķējums: tradicionālā norāde “Sélection de grains nobles”

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

ACVN “Coteaux de l’Aubance” var papildināt ar tradicionālo norādi “sélection de grains nobles” saskaņā ar specifikācijā paredzētajiem noteikumiem. Vīniem, uz kuriem attiecas norāde “sélection de grains nobles”, obligāti norāda arī ražas novākšanas gadu.

Marķējums: neobligātās norādes.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

neobligātos apzīmējumus, kuru izmantošanu saskaņā ar Kopienas noteikumiem var regulēt dalībvalstis, etiķetēs norāda, izmantojot rakstzīmes, kuru izmērs augstumā, platumā un biezumā nepārsniedz divkāršu to rakstzīmju lielumu, kuras izmantotas kontrolētajā cilmes vietas nosaukumā.

Marķējums: ģeogrāfiskais nosaukums “Val de Loire”.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar ģeogrāfisko nosaukumu “Val de Loire” saskaņā ar noteikumiem, kas attiecībā uz šā ģeogrāfiskā nosaukuma izmantošanu ir paredzēti specifikācijā. Ģeogrāfiskā nosaukuma “Val de Loire” rakstzīmju izmērs ne augstumā, ne platumā nav lielāks par divām trešdaļām no to rakstzīmju lieluma, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Marķējums: mazākas ģeogrāfiskās vienības norādīšana.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu šādos gadījumos: – ja tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta; – ja šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā. Zemes kadastrā reģistrētās apdzīvotās vietas nosaukuma rakstzīmju izmērs ne augstumā, ne platumā nav lielāks par pusi no to rakstzīmju lieluma, ar kurām atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

API

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecība uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinifikāciju, izgatavošanu un nogatavināšanu, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu Maine-et-Loire departamenta pašvaldību teritorija: Aubigné-sur-Layon, Beaulieu-sur-Layon, Bellevigne-en-Layon, Blaison-Saint-Sulpice, Bouchemaine, Brissac Loire Aubance (tikai Alleuds, Charcé-Saint-Ellier-sur-Aubance, Chemellier, Coutures, Luigné, Saint-Rémy-la-Varenne un Saulgé-l’Hôpital deleģēto pašvaldību teritorija), Chalonnes-sur-Loire, Chaudefonds-sur-Layon, Chemillé-en-Anjou (tikai Chanzeaux un Valanjou deleģēto pašvaldību teritorija), Doué-en-Anjou (tikai Brigné deleģētās pašvaldības teritorija), Gennes-Val-de-Loire (tikai Chênehutte-Trèves-Cunault, Gennes, Grézillé, Saint-Georges-des-Sept-Voies un Le Thoureil deleģēto pašvaldību teritorija), Lys-Haut-Layon (tikai Tigné deleģētās pašvaldības teritorija), Parnay, Rochefort-sur-Loire, Sainte-Gemmes-sur-Loire, Savennières, Terranjou, Tuffalun, Val-du-Layon.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-c3ae57c9-8342-4de4-8756-38a6322eacae

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

26.5.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/64

Apstiprināts standarta grozījums ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 6.b panta 2. un 3. punktu

(2023/C 185/17)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6.b panta 5. punktu.

Paziņojums par produkta specifikācijā izdarīta standarta grozījuma apstiprināšanu dalībvalsts izcelsmes aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes gadījumā

(Regula (ES) Nr. 1151/2012)

“Prés-salés du Mont-Saint-Michel”

ES Nr.: PDO-FR-0813-AM01 - 27.2.2023.

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Produkta nosaukums

“Prés-salés du Mont-Saint-Michel”

2. Dalībvalsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals

Francija

3. Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu

Lauksaimniecības un pārtikas suverenitātes ministrija (Ministère de l'Agriculture et de la Souveraineté Alimentaire)

4. Apstiprinātā(-o) grozījuma(-u) apraksts

1. Ģeogrāfiskais apgabals

Apraksts

Ir mainītas ģeogrāfiskā apgabala robežas. Ar ACVN “Prés-salés du Mont-Saint-Michel” apzīmētā produkta ģeogrāfiskais apgabals ir paplašināts, papildinot to ar četrām Manšas (Manche) departamenta komūnām, proti: Montsenelle, Baupte, Auvers un Méautis.

Saskaņā ar valsts prasībām produkta specifikācijā ir atjaunināts ģeogrāfisko apgabalu veidojošo komūnu saraksts, lai tas atbilstu 2021. gada oficiālajam administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoram.

Šis grozījums ietekmē arī vienoto dokumentu.

2. Atsauces uz kontroles struktūrām

Apraksts

Saskaņā ar Francijas iestāžu noteiktajām prasībām ir grozīts punkts “Atsauces uz kontroles struktūrām”.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Prés-salés du Mont-Saint-Michel”

ES Nr.: PDO-FR-0813-AM01 - 27.2.2023.

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Prés-salés du Mont-Saint-Michel”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids [kā norādīts XI pielikumā]

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Gaļa, ko apzīmē ar cilmes vietas nosaukumu “Prés-salés du Mont-Saint-Michel”, ir iegūta no jēriem, kuri nav vecāki par 12 mēnešiem un kuru raksturīgās īpašības veidojušās piejūras ganību ietekmē. Šie jēri cēlušies no šādu šķirņu teķiem: “Suffolk”, “Roussin”, “Rouge de l’Ouest”, “Vendéen”, “Cotentin”, “Avranchin”, “Charollais” vai no teķiem, kas dzimuši no aitām, kuras cēlušās no saimniecībām, kas ir apstiprinātas piejūras solončaku ganību saimniecības ar attiecīgu dokumentu. Vaislas mātītes dzimušas no aitām, kas cēlušās no piejūras solončaku ganību saimniecībām un audzētas ģeogrāfiskajā apgabalā.

Liemeņiem ir jābūt ar šādām īpašībām:

—	minimālais svars 14 kg,

—	liemeņa profils mazizliekts: “profils no taisna līdz ieliektam” un “muskuļi vidēji līdz labi attīstīti” (U, R un O uzbūves klase pēc EUROP skalas),

—	taukaudu stāvoklis – “taukains vaskojums vai klāts ar vieglu tauku slāni” (atbilst 2. un 3. tauku slāņa klasei pēc EUROP skalas),

—	ārējie un iekšējie tauki stingri un baltā līdz baltā krēmkrāsā, vienmērīgā klājumā.

Gaļu piedāvā atdzesētu. Aizliegts izmantot sasaldētu un atlaidinātu gaļu.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Jēri un aitas barību uzņem galvenokārt piejūras solončaku ganībās. Jēru audzēšana noris secīgos posmos: pēcdzemdību posms, piejūras solončaku ganību posms un, attiecīgi, noslēguma posms.

Jebkurā gadījumā piejūras ganību posma ilgums, ieskaitot patvēruma laukumiņos pavadītās ganību dienas, kad piejūras solončakus appludina paisuma ūdeņi, ir vismaz puse no dzīvnieka dzīves ilguma.

Dažādajos dzīvnieku audzēšanas posmos patērētās lopbarības izcelsme ir ģeogrāfiskajā apgabalā, un šo lopbarību veido svaiga zāle, kuru nogana vai uzglabā siena vai skābsiena veidā un kurā sausnas saturs ir vismaz 50 %, saknes un bumbuļi, kā arī dārzeņi.

No 2013. gada 1. jūnijā ir aizliegta kukurūzas skābbarības izēdināšana.

Lopbarībai 100 % apmērā jābūt iegūtai ģeogrāfiskajā apgabalā, bet barības koncentrāti tajā iegūstami 50 % apmērā.

Saimniecībā esošo aitu ganāmpulkam atļauts izēdināt vienīgi tādus augus, blakusproduktus un barības līdzekļus, kas nav iegūti no ģenētiski modificētiem produktiem. Solončaku pļavu lopkopības saimniecībās izmantoto barības līdzekļu sastāvā nedrīkst ietilpt nekādi dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot piena produktus.

—	Pēcdzemdību posma laikā, kas pēc dzimšanas ilgst vismaz 45 dienas, taču ne ilgāk par 105 dienām, jēru pamatbarība ir mātes piens, bet papildbarībā var izēdināt piena pulveri, lopbarības līdzekļus vai barības koncentrātus.

—

Piejūras solončaku ganību posmā, kas ilgst vismaz 70 dienas, jēri piejūras solončakos uzturas identificētās atsevišķās ganību platībās, bet applūduma gadījumā — patvēruma laukumos. Jēri barojas galvenokārt (līdztekus ganībām pieļaujams izēdināt ne vairāk par 400 g barības koncentrātu dienā) vai vienīgi ar ganību zāli.

—	Noslēguma posmā, ja tas vajadzīgs (jēriem, kas piejūras solončaku ganību posmā barojušies vienīgi ar ganību zāli), jēri vairs neganās piejūras solončaku ganībās, un ne ilgāk par 30 vai 40 dienām atkarībā no gadalaika tiem izēdina lopbarību un barības koncentrātus.

Aitām un jēriem izēdināmos barības koncentrātus atkarībā no dažādajiem dzīvnieku audzēšanas posmiem veido šādas sastāvdaļas:

—	labības graudi, to produkti un blakusprodukti: mieži, kukurūza, kvieši, tritikāle, auzas;

—	eļļas augu sēklas, to produkti un blakusprodukti: sojas, saulespuķu, rapšu, linu rauši, sojas pupiņas, sojas pākstis;

—	proteīnaugi: zirņi, lupīnas, cūku pupas;

—	bumbuļaugi un sakņaugi, to produkti un blakusprodukti: biešu mīkstums;

—	zāles lopbarība: lucerna, salmi;

—	melase: niedru melase;

—

piedevas;

—	minerālvielas, vitamīni.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Atnešanās, audzēšana un nokaušana.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Ar cilmes vietas nosaukumu “Prés-salés du Mont-Saint-Michel” apzīmēto gaļu pēc liemeņa pirmās atdzesēšanas identificē un marķē ar neizdzēšamas tintes marķējumu, kurā ir norāde “Prés-salés MSM”, apzīmējot galvenās daļas: plecus, sānus un kājas.

Realizācijas posmos līdz pat galīgajam izplatītājam liemeņiem un no tā iegūtajiem izcirtņiem jābūt ar marķējumu, uz kura norādīta vismaz šāda informācija:

—	aizsargātais nosaukums,

—	norāde “AOP” (ACVN) vai “Appellation d’origine protégée” (Aizsargāts cilmes vietas nosaukums),

—	Eiropas Savienības ACVN simbols,

—	lopkopja vārds un uzvārds,

—	lopkopības saimniecības numurs,

—	jēra valsts identifikācijas numurs,

—	kaušanas datums,

—	kaušanas vieta un lopkautuves numurs,

—	norāde “le temps de maturation sur os entre les dates d'abattage des agneaux et de la vente au détail au consommateur final est de 4 jours pleins au minimum” (neatkaulotas gaļas nogatavināšanas laiks no jēru kaušanas dienas līdz mazumtirdzniecībai galīgajam patērētājam ir vismaz 4 pilnas dienas).

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfisko apgabalu, kurā jēri dzimst, tiek audzēti un nokauti, veido 26 tālāk norādītie Manšas (Manche) departamenta un Ilevilēnas (Ille et Vilaine) departamenta kantoni, no kuriem 14 — daļēji:

Manšas departamentā:

visas kantonu Bréhal, Bricquebec-en-Cotentin, Cherbourg-en-Cotentin (1, 2, 3, 4, 5), Granville, La Hague, Les Pieux, Pontorson komūnas;

kantona Agon-Coutainville komūnas Agon-Coutainville, Blainville-sur-Mer, Geffosses, Gouville-sur-Mer, Muneville-le-Bingard, Saint-Malo-de-la-Lande, Saint-Sauveur-Villages (tikai deleģēto komūnu Ancteville un La Ronde-Haye teritorijās);

kantona Carentan-les-Marais komūnas Auvers, Baupte, Méautis, Picauville (tikai deleģētās komūnas Les Moitiers-en-Bauptois teritorijā);

kantonā Isigny-le-Buat tikai komūnas Avranches, La Godefroy, Saint-Brice, Saint-Loup, Saint-Senier-sous-Avranches, Isigny-le-Buat, Tirepied-sur-Sée (tikai La Gohannière teritorijā);

kantona Quettreville-sur-Sienne komūnas Annoville, Hauteville-sur-Mer, Lingreville, Montmartin-sur-Mer, Quettreville-sur-Sienne (tikai deleģēto komūnu Contrières, Hérenguerville, Hyenville, Quettreville-sur-Sienne un Trelly teritorijās);

kantona Valognes komūnas Brix, Huberville, Lieusaint, Montaigu-la-Brisette, Saint-Joseph, Saussemesnil, Tamerville, Valognes un Yvetot-Bocage;

kantonā Villedieu-les-Poêles-Rouffigny tikai komūna Le Tanu;

visas kantona Avranches komūnas, izņemot deleģēto komūnu Braffais komūnā Le Parc;

visas kantona Coutances komūnas, izņemot komūnas Camprond un Monthuchon;

visas kantona Créances komūnas, izņemot komūnu Le Plessis-Lastelle;

visas kantona Saint-Hilaire-du-Harcouët komūnas, izņemot komūnas Savigny-le-Vieux un Buais-Les-Monts;

Ilevilēnas departamentā:

visas kantona Fougères-2 komūnas;

kantona Vitré komūnas Balazé, Châtillon-en-Vendelais, Montautour, Princé, Saint-M’Hervé un Vitré;

kantona Dol-de-Bretagne komūnas, izņemot komūnas Châteauneuf-d’Ille-et-Vilaine, Lillemer, Miniac-Morvan, Plerguer, Saint-Guinoux, Saint-Père-Marc-en-Poulet, Saint-Suliac, Le Tronchet un La Ville-ès-Nonais;

visas kantona Fougères-1 komūnas, izņemot Livré-sur-Changeon;

visas kantona Val-Couesnon komūnas, izņemot komūnas Aubigné, Feins, Mouazé un Montreuil-sur-Ille.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas Normandijas-Bretaņas jūras līča apkaimē un plešas Manšas un Ilevilēnas departamentu piekrastes daļā. Šis piekrastes apgabals ievērojams ar savdabīgu jūras krastu, kam ir liela nozīme, un stipru jūras un okeāna klimatisko ietekmi. Šā ģeogrāfiskā apgabala vidienē atrodas pļavas, ko regulāri appludina jūras ūdens un ko sauc par piejūras solončakiem vai zālājiem, kurā dzīvnieki gūst sev pamatbarību. Šie solončaki veido plūdmaiņu zonu augšējo daļu. Tie izveidojušies vietvietām Monsenmišelas (Mont-Saint-Michel) līcī un estuāros uz rietumiem no Kotantēnas (Cotentin), kur slāņojas smalkas sanesas un nesniedzas viļņi un stipras straumes. Piejūras solončaku augsne pamatā veidota no jūras dūņām, ko sauc par “tangue” (smilšainas dūņas), un ļoti smalkām, ar kaļķi bagātām smiltīm. Šīs zemes platības klātas ar ļoti biezu, sīki sazarojušos erātisko kanālu un kanāliņu tīklu, kas dala zālāju daudzās izmantojamās vienībās un rada aitu ganāmpulkam pārvaramus pārvietošanās šķēršļus.

Tur sastopama sāļajām augsnēm un applūdumiem pielāgojusies augu valsts, ko veido tā sauktās halofītiskās sugas. Vairākas no tām, piemēram, “Puccinellia maritima”, “Triglochin maritima” vai “Halimione portulacoides”, it īpaši, ja šo sugu augi ir pārcietuši salnu, aitas ir ļoti iecienījušas, un tās tādējādi veido galveno barības daļu jēriem, no kuriem iegūst “Prés-salés du Mont-Saint-Michel” produktu.

Par jēru audzēšanu Monsenmišelas līcī rakstiskas liecības ir jau kopš 10. gadsimta, kad šā kalna klosteros apmetušies mūki izmantoja tiem piešķirtās aitu turēšanas tiesības — “brebiage”. Dati par aitkopības produkcijas ražošanu tajā laikmetā minēti arī Kotantēnas mazo ostu apgabalā esošās Lesejas (Lessay) abatijas dibināšanas hartā, jo abatija dāvājumā bija saņēmusi divas aitu kūtis; pēcāk, 1181. gadā, šīs abatijas maksājamo desmito tiesu cita starpā veidoja divas trešdaļas aitu vilnas (Anrī II Plantageneta harta).

Līdz 20. gadsimta pirmajai pusei aitu ganāmpulkos dzīvnieki turēti grupās, sasaistīti kopā pa 2–4 īpatņiem, izņemot Monsenmišelas polderus, kur samērā lieli ganāmpulki laisti ganībās piejūras solončakos ganu uzraudzībā. Sākot ar 20. gadsimta otro pusi, veidojas lopkopības saimniecības ar lielāku specializāciju, kuru rīcībā ir aitu kūtis.

Lai pielāgotos vides radītajiem fiziskajiem ierobežojumiem, lopkopji vienmēr veikuši selekcijas darbu, izraugoties vaislinieces īpašā veidā — tā lai tās būtu mātītes, kurām ir labākās māšu–zīdītāju īpašības, ņemot vērā dzīvnieku spēju pārvietoties applūstošās zemes platībās un jēru spēju augot pielāgoties piejūras solončaku augu veģetācijas periodam. Šādos apstākļos mātītes, kas ņemtas no pašu ganāmpulka, bet tēviņi, kas iepirkti no ārpuses, pieder pie šķirnēm, kuras labi pielāgojušās piejūras solončaku dzīves apstākļiem un kuru īpatņi muskuļaudu masas ziņā ir salīdzinoši lēnaudzīgāki.

Piejūras sāļo pļavu jēru audzēšana attīstījusies, pateicoties arī kūšu ierīkošanai un to pļavu apsaimniekošanai, kuras atrodas zemes īpašumos piejūras solončaku tuvumā. To pastāvēšana ir nepieciešama, lai dzīvniekiem būtu kur patverties gan atnešanās laikā, gan arī tad, kad paisumu laikā piejūras pļavas applūst ar jūras ūdeņiem.

Lai pārvarētu īpatņu augšanas lielo nevienmērīgumu ganāmpulkā un klimatisko apstākļu nestabilitāti, lopkopji izstrādājuši attiecīgajai vietai pielāgotu papildbarības izēdināšanas stratēģiju. Ja dzīvnieku patvērumu vietas ir krasta tuvumā, papildbarību var izēdināt vakarā pēc ganīšanās. Ja patvērumu vietas atrodas attālāk, lopkopji var īstenot tikai pirmskaušanas nobarošanu. Tai izmantojamie barības līdzekļi lielākoties ir ražoti uz vietas apgabalā, kaut arī daļa, it īpaši ar slāpekli bagātā barība, var tikt ievesta no ārienes.

Šī īpašā lopkopības prakse un vietējo audzētāju, miesnieku un lopkautuvju sadarbība bija noteicoši faktori, kuru dēļ pastāvīgi izmantoja tuvējās lopkautuves, kas saglabājušas raksturīgos aitu kaušanas līdzekļus un zinātību. Saskaņā ar šo īpašo kaušanas prasmi laiks, kuru jēri pirms nokaušanas pavada lopkautuvē, ir neilgs un apstākļi — ērti, bet jēru nokaušana, liemeņu sadale un iekšu izņemšana tiek veikta sevišķi rūpīgi; tādējādi tiek pasargāti virsējie tauki un netiek pieļauta liemeņa notraipīšana. Regulēti tiek arī mitruma izdalīšanās un gaļas nogatavošanās apstākļi. Liemeņu atbilstību pārbauda tikai pēc tam, kad šīs darbības ir paveiktas, un vērtē jo īpaši tauku kvalitāti un liemeņu izskatu.

Liemeņiem raksturīgi balti un stingri tauki, to sadalījums liemenī ir vienmērīgs. Liemeņiem ir taukains vaskojums vai tie ir klāti ar vieglu tauku slāni, liemeņu profils ir mazizliekts, un kājas ir samērā taisnas. Gaļa izceļas ar sārtu krāsu, garām muskuļšķiedrām un marmorējumu (intramuskulārajiem taukiem). Cepot gaļa ir ļoti sulīga, un sulīgums saglabājas visu košļāšanas laiku; gaļas aromātiskā garša mutē ir stipra un paliekoša, nav tauksviedru piegaršas.

Šīs gaļas specifiskums ir atzīts jau sen, kā par to liecina konstatējums, ko sniedzis Pierre Thomas du Fosse — Ruānas zinātnieks un literāts, kas Pontorsonā (Pontorson) ieradies 1691. gada vasarā: “Jūras piekrastes zāle ir kā mazais mārsils, tā piešķir aitas gaļai tik izsmalcinātu garšu, ka tās dēļ varētu atteikties no irbes vai fazāna gaļas — tik stipri šī zāle uzlabo gaļas garšu.”

Šo seno izslavētību jo īpaši apstiprināja nesenāks notikums — Kānas (Caen) apelācijas tiesas 1986. gada 24. janvāra nolēmums, kurā precizēts, ka aitas, ko periodiski laiž ganībās, kuras periodiski klāj jūras ūdens, parasti sauc par sāļo pļavu aitām, un ka ir atzīts, ka šādi audzētu dzīvnieku gaļai piemīt īpaša kvalitāte.

Saikni starp “Prés-salés du Mont-Saint-Michel” gaļu un tās ražošanas vietu veido tas, ka aitu ganāmpulks patērē piejūras solončakos augošos augus un veic fizisku piepūli, lai tiktu pie šādas barības. Šai fiziskajai piepūlei ir nozīmīga vieta saiknē ar vietējo zemi gan Monsenmišelas līča solončakos, kas sniedz lielu plašumu, kur dzīvniekiem pārvietoties, gan arī Kotantēnas mazo ostu apkaimē, kaut arī tur zālāji nav tik plaši. Šādai nozīmei ir savs pamats: piejūras solončaku lopbarība ir samērā mazvērtīga, un aitu iecienīto sugu zāles retums liek tām pārvietoties lielos attālumos, lai nodrošinātu sev vajadzīgo barības devu. Tā rezultātā liemeņi ir mazizliekti, un gaļai ir koša krāsa.

Šīs gaļas īpašības pastiprina vēl citas grūtības, kas raksturo šo mainīgo teritoriju, ko sadala dziļu kanālu tīkls un kas pakļauts skarbam klimatam. Šo skarbo apstākļu dēļ dzīvnieki, kad tie vēl ir pārāk jauni, solončakos bieži vien nevar nokļūt, taču paaugušies, tiem jāpaliek tajos pietiekami ilgi, lai pilnībā izmantotu šo īpašo barību, tādējādi veidojot gaļas sevišķo kvalitāti.

Šādos lopkopības apstākļos izaug dzīvnieki, no kuriem iegūtie liemeņi ir ne tikai mazizliekti, bet arī to tauki ir stingri un to ir nedaudz, kā arī gaļas garša ir īpaša, turklāt bez tauksviedru piegaršas.

Šīs īpašības neiet zudumā, jo dzīvniekus kauj audzēšanas vietu tuvienē. Šāds tuvums neprasa ilgu transportēšanas laiku, tāpēc dzīvnieki tiek pasargāti no stresa — potenciāla gaļas īpašību bojāšanas faktora, un tādējādi gaļa saglabā organoleptiskās īpašības, ko tā ieguvusi, dzīvniekam augot šādās lopkopības saimniecībās. Šī aitu audzēšana ir ļāvusi ģeogrāfiskajā apgabalā attīstīt un saglabāt lopkautuves ar specifisku zinātību — tajās gan ievēro izejvielas kvalitāti, gan arī prot saglabāt virsējo tauku slāni un nepārkāpt aizliegumu mazgāt jērus dušā, vienlaikus atvieglojot liemeņu atbilstības kontroli.

Tādējādi sāļajās pļavās audzēto jēru gaļas sulīgums un labā garša, ko atzinīgi vērtē gastronomi, dara to par ļoti izslavētu gaļu — par to jau vairāk nekā gadsimtu liecina pārdošanas cenas, kas ir par 50–100 % augstākas nekā parastai jēra gaļai.

Atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju

https://www.legifrance.gouv.fr/download/pdf?id=yUNSnznfq_FUS9VY3CTgn4PCIFRafx3LLgujSD-i24w=

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 185

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 26. maijs

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 185/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.11006 – ONE / MACQUARIE / YTI) ( 1 )	1
2023/C 185/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.11092 – BLACKSTONE / CDPQ / INVENERGY / AEP RENEWABLES / AEP WIND HOLDINGS / TRENT WIND FARM / DESERT SKY WIND FARM) ( 1 )	2
2023/C 185/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.11016 – AIR LIQUIDE / ADP / JV) ( 1 )	3

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0735
JPY	Japānas jena	149,63
DKK	Dānijas krona	7,4502
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86793
SEK	Zviedrijas krona	11,5490
CHF	Šveices franks	0,9708
ISK	Islandes krona	150,70
NOK	Norvēģijas krona	11,7695
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,645
HUF	Ungārijas forints	372,30
PLN	Polijas zlots	4,5110
RON	Rumānijas leja	4,9495
TRY	Turcijas lira	21,3944
AUD	Austrālijas dolārs	1,6443
CAD	Kanādas dolārs	1,4599
HKD	Hongkongas dolārs	8,4092
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7655
SGD	Singapūras dolārs	1,4515
KRW	Dienvidkorejas vona	1 424,30
ZAR	Dienvidāfrikas rands	20,7466
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,5891
IDR	Indonēzijas rūpija	16 040,83
MYR	Malaizijas ringits	4,9655
PHP	Filipīnu peso	60,132
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,154
BRL	Brazīlijas reāls	5,3320
MXN	Meksikas peso	19,0797
INR	Indijas rūpija	88,8055

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2023/C 185/04	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par ES jaunatnes dialoga 9. cikla rezultātiem	4
2023/C 185/05	Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par ES jaunatnes stratēģijas darba plāna 2022.–2024. gadam pārskatīšanu	14
2023/C 185/06	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par ilgtspējīgas Eiropas sociālo dimensiju jauniešiem	21
2023/C 185/07	Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par ES dalībvalstu pārstāvības WADA Dibināšanas valdē un dalībvalstu nostāju saskaņošanas pirms WADA sanāksmēm pārskatīšanu	29
2023/C 185/08	Padomes Rezolūcija par Eiropas izglītības telpa: Raugoties līdz 2025. gadam un pēc tam	35
2023/C 185/09	Padomes secinājumi par apdraudētiem un pārvietotiem māksliniekiem	39
2023/C 185/10	Padomes secinājumi par turpmākiem pasākumiem nolūkā īstenot automātisku savstarpēju atzīšanu izglītības un mācību jomā	44
2023/C 185/11	Paziņojums to personu un vienību ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2013/255/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā	51
2023/C 185/12	Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2013/255/KĀDP, kuru groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/1035, un Padomes Regulā (ES) Nr. 36/2012, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/1027, par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā	52
	Eiropas Komisija
2023/C 185/13	Euro maiņas kurss – 2023. gada 25. maijs	54
2023/C 185/14	Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko piemēro no 2023. gada 1. jūnijā (Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004)	55

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2023/C 185/15	PAZIŅOJUMS, KAS SNIEGTS SASKAŅĀ AR CIVILDIENESTA NOTEIKUMU 29. PANTA 2. PUNKTU – Sludinājums par pārstāvniecības vadītāja vakanci Sofijā – pārstāvniecībā Bulgārijā (AD 14 pakāpe) Komunikācijas ģenerāldirektorātā (COMM ĢD) – COM/2023/10433	56
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2023/C 185/16	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu	57
2023/C 185/17	Apstiprināts standarta grozījums ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 6.b panta 2. un 3. punktu	64


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.