Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Vienoti demokrātijai”

(2023/C 184/01)

Ziņotāji:

Stefano MALLIA (MT-I) Oliver RÖPKE (AT-II) Séamus BOLAND (IE-III)

Juridiskais pamats	Reglamenta 50. pants
Pieņemta plenārsesijā	23.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	181/0/5

Atveseļošana pēc pandēmijas, demokrātiskās vērtības, pilsoniskā telpa, mediju brīvība, daudzveidība un liberālā demokrātija abās ES robežas pusēs atrodas zem spiediena un, kopš Eiropas teritorijā sākās karš, ir vājinājušās: demokrātiskā sistēmā dzīvo mazāk nekā 50 % pasaules iedzīvotāju.

Laikā, kad pasaule turpina būt lieciniece nežēlīgajam karam Ukrainā un tā postošajām humanitārajām, sociālajām un ekonomiskajām sekām, EESK izplata aicinājumu stiprināt demokrātiju un demokrātiskās vērtības.

ES pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kas Ukrainas iedzīvotājiem sniedz humāno, loģistikas un medicīnisko palīdzību, ārkārtējā mobilizēšanās ir arī uzskatāmi parādījusi, cik svarīga ir savstarpēji labi savienota, efektīva un dinamiska pilsoniskā sabiedrība. Mēs redzam, ka ārpus Ukrainas iedzīvotāju kustība iestājas par demokrātiju arī Irānā, Baltkrievijā un Moldovā. Stiprināt šādu kustību nozīmē stiprināt demokrātiju.

Tagad svarīgāk nekā jebkad agrāk ir ieguldīt demokrātijas noturības stiprināšanā un tās spējā labāk aizsargāt mūsu pamattiesības, veidot ilgstošu mieru un stabilitāti un visbeidzot nodrošināt labklājību visiem.

Nav nekādu šaubu, ka mums ir kopīgi jādomā par jaunām pieejām līdzdalības demokrātijas struktūru stiprināšanai. Spēcīga, neatkarīga un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, jo tā ir viens no priekšnoteikumiem aktīvam pilsoniskumam un noturīgai demokrātijai, kas spēj nosargāt tiesiskumu, pamattiesības, vārda brīvību un mūsu demokrātiskā dzīvesveida integritāti. Demokrātija Eiropas Savienībā ir nesaraujami un neatsaucami saistīta ar LES 2. pantā nostiprinātajiem vienlīdzības, taisnīguma, cilvēktiesību respektēšanas un nediskriminācijas jēdzieniem.

Sarežģītu pārmaiņu un izaicinājumu laikā viena no plašākas nepieciešamo sistēmisko pārmaiņu mozaīkas daļām var būt deliberatīva/līdzdalības demokrātija. Ir daudz piemēru, kas, ja tos efektīvi īsteno, var pavērt politikas veidotājiem iespēju pieņemt smagus lēmumus par vissarežģītākajām valsts politikas problēmām un nostiprināt iedzīvotāju un valdības savstarpējo uzticēšanos. Priekšnoteikums ir nodrošināt, ka tiek ņemta vērā viedokļu daudzveidība un tiesības tos brīvi paust. Tomēr līdzdalības demokrātija nav panaceja. Demokrātiska sabiedrība saskaras ar visdažādākajām problēmām, kuru risināšanai ir vajadzīgas atšķirīgas līdzdalības metodes. Tādēļ demokrātiskā pārvaldībā ir vajadzīgi dažādi mehānismi dažādiem nolūkiem, lai izmantotu to stiprās un vājās puses.

Mums kopīgi jācenšas panākt jaunu līdzsvaru starp pārstāvības demokrātiju, līdzdalības demokrātiju un tiešo demokrātiju.

Konferences par Eiropas nākotni (CoFoE) 2022. gada 9. maija secinājumos par Eiropas demokrātiju, it īpaši 36. un 39. priekšlikumā, ir izvirzīti mērķi palielināt iedzīvotāju līdzdalību un stiprināt līdzdalības demokrātijas un deliberatīvās demokrātijas pasākumu struktūras. Ņemot vērā CoFoE rezultātus un nozīmīgo funkciju, kuru Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pilda jau šobrīd, EESK vēlas izklāstīt dažādus variantus, ar kuru palīdzību varētu izstrādāt institucionālu reformu plānu, kas vislabāk atbilstu EESK mērķiem.

Ņemot vērā iepriekšminēto un 2023. gada Pilsoniskās sabiedrības dienu rezultātus, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK):

1)

aicina efektīvi īstenot LES 11. pantu, tostarp pilsoniskajai sabiedrībai paredzētu Eiropas stratēģiju un Eiropas apvienību statūtus, lai dažādos elementus savienotu patiesi spēcinošā un iekļaujošā telpā ar mērķi atjaunot ieinteresētību un visās ES iestādēs īstenot strukturētu pilsonisko dialogu, citastarp aicinot organizētu pilsonisko sabiedrību piedalīties šajā dialogā un it īpaši sociālajos samitos un augsta līmeņa konferencēs. Lai pilsoniskās sabiedrības sektora iesaiste būtu jēgpilnāka un plašāka, svarīgi ir arī resursi. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) ir vajadzīgas gan labākas finansēšanas iespējas un taisnīgs un pārredzams politikas satvars, tostarp pārrobežu aizsardzība, lai veidotu visu PSO, tostarp jaunatnes organizāciju, sociālās ekonomikas un brīvprātīgā darba sektora, spējas un noturību, gan arī piekļuve elastīgiem un ilgtspējīgiem resursiem neatkarīgi no tā, vai tie ir privāti vai publiski;

2)

uzsver, ka jāstiprina organizētas pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru būtiskā loma deliberatīvās demokrātijas kā pārstāvības demokrātijas papildinājuma atbalstīšanā, lai visās dalībvalstīs un ES līmenī nostiprinātu pilsonisko dialogu. Eiropas demokrātijas spēks un ietekme balstās uz ES un tās dalībvalstu stabilu un plaša mēroga sadarbību, kam jāpalīdz veidot pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, jo neatkarīgas PSO ir “kopējo interešu aizstāves”, kurām ir izšķiroša loma ilgtspējīgu risinājumu apzināšanā, sociālo inovāciju veicināšanā un savstarpējas uzticēšanās vairošanā sabiedrībā. PSO arī palīdz apzināt procesus, nodrošināt ekspertzināšanas, lai palielinātu debašu daudzveidību, un veicināt līdzdalības demokrātiju saskaņā ar Līgumiem;

3)

kā atbildi uz pašreizējām problēmām aicina īstenot holistisku un uz sadarbību vērstu pieeju izglītībai un apmācībai. Eiropas prasmju politika būtu jāveido kopā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem, kuriem ir politiskais kapitāls, konkrētas zināšanas un izpratne par pašreizējām vajadzībām un nepilnībām; šajā kontekstā aicina 2025. gadu noteikt par Eiropas Brīvprātīgo gadu, jo šīs jomas ieguldījums ir ļoti svarīgs neformālo prasmju veidošanā.

4)

uzsver, ka īstais līdzdalības un deliberatīvās demokrātijas balsts ir transversālās prasmes: sadarbība, kritiskā domāšana, problēmu risināšana, demokrātiska un kolektīva pārvaldība, konfliktu risināšana, pilsoniskā izglītība un medijpratība. Šīm prasmēm ir izšķiroša nozīme, lai apkarotu antidemokrātiskas tendences, popularizētu Eiropas vērtības un pārvarētu pašreizējo sociālekonomisko nevienlīdzību un politiskās domstarpības, vienlaikus paverot pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem iespēju kopīgi izstrādāt rīcībpolitikas, izmantojot konsultatīvus vai līdzdalības rīkus ar mērķi panākt atbildības uzņemšanos, pārredzamību un aktīvu pilsoniskumu;

5)

apņemas palīdzēt arī turpmāk pilnveidot līdzdalības un deliberatīvās demokrātijas stiprināšanas instrumentus, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīvu un ES tiešsaistes sabiedriskās apspriešanas, kuriem jābūt pilnībā pieejamiem un paziņotiem plašai sabiedrībai;

6)

norāda uz 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu lielo nozīmi un PSO izšķirošo lomu vēlētāju līdzdalības un proeiropeiskā noskaņojuma veicināšanā, kā arī nepiedalīšanās un dezinformācijas apkarošanā. EESK aicina Eiropas politiskās saimes savos vēlēšanu manifestos uzsvērt pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu demokrātiskās dzīves uzlabošanā;

7)

atkārtoti pauž gatavību kopā ar plašākas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ES iestādēm būt par vidutāju, lai apspriestu Eiropas projektu ar iedzīvotājiem – ne tikai ar tiem, kuri jau ir pārliecināti, – un uzrunāt viņus to kopienās, teritorijās, pilsētās un ciematos. Tādēļ ir svarīgi radīt iespējas piedalīties publiskās debatēs un veicināt līdzdalības kultūru visos līmeņos;

8)

Komisijai savā struktūrshēmā vajadzētu paredzēt amatus personām, kas būtu atbildīgas par saziņu ar pilsoniskā dialoga pārstāvjiem. Tai būtu arī jāmudina dalībvalstis stiprināt šā dialoga struktūras un, ja tādu vēl nav, stimulēt to veidošanu, piesaistot Eiropas līdzekļus. Šāda iniciatīva palielinātu informētību un paaugstinātu pilsoniskā dialoga kvalitāti, tādējādi palīdzot Komisijai un dalībvalstīm labāk izprast ieguvumus, ko politikas veidošanā var sniegt labi funkcionējošs pilsoniskais dialogs. Turklāt pilsoniskais dialogs tiktu stiprināts ar pētniecības un uzraudzības pasākumiem, kuros tiktu apzināta un kopīgota paraugprakse;

9)

šajā saistībā uzsver, ka īpaši svarīgi ir iesaistīt jauniešus un jaunatnes organizācijas, lai mobilizētu tos, kas balsos pirmo reizi, un gados jaunus vēlētājus. Lai panāktu pilnvērtīgu pārstāvību, ir jāatbalsta risinājumi, kas nodrošina plašu iesaisti un šajā jomā veicina iespēju vienlīdzību. Ir jāsasniedz arī tie, kuri atrodas vistālāk no lēmumu pieņemšanas centriem, un jāiesaistās ar viņiem diskusijā. Lielāka līdzdalība vietējā līmenī ir obligāta nepieciešamība;

10)

turklāt aicina Eiropas Parlamentu, Eiropadomi un dalībvalstis steidzami grozīt 1976. gada Vēlēšanu aktu, lai precizētu vēlēšanu universāluma, tiešuma un aizklātuma principus. Tas ļautu ieviest standartus visā Eiropas Savienībā, tādējādi garantējot balsstiesības personām ar invaliditāti.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem ieteikumiem un Konferenci par Eiropas nākotni, EESK:

11)

uzskata, ka nesen parakstītais protokols par sadarbību ar Eiropas Komisiju (2022. gada 27. oktobris) ir atjaunota politiskā apņemšanās sniegt ieguldījumu Eiropas politiskajā programmā un Eiropas galvenā mērķa, mērķu (1) un centienu īstenošanā, proti, panākt, ka Eiropas Savienība ir konkurētspējīga, ekonomiski pārticīga, sociāli iekļaujoša un ekoloģiski ilgtspējīga, vienlaikus nodrošinot, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, digitalizācija un demogrāfiskās pārmaiņas ir sociāli taisnīgas un godīgas, un veiksmīgi īstenot Eiropas zaļo kursu un 2030. gada Digitālo desmitgadi visu eiropiešu labā; Eiropas Savienībai ir jāvadās arī pēc Eiropas sociālo tiesību pīlāra un konkurētspējas programmas kas ir politiski ceļveži, kuri nodrošina, ka neviens netiek atstāts novārtā;

12)

ir gatava – un tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir leģitīmi pilnvarota – būt par centrālu platformu iedzīvotāju un organizētas pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, tostarp nākamajām pilsoņu paneļdiskusijām. Šādas platformas uzdevums būtu pastiprināt ietekmi, ko rada Eiropas Komisijas un citu iestāžu rīkotās pašreizējās apspriešanās ar iedzīvotājiem, kā arī sistemātiski apkopot Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības atsauksmes par visām galvenajām Eiropas politiskās programmas prioritātēm un politikas virzieniem. Tas palīdzēs vairot sabiedrības uzticēšanos ES projektam un iestādēm, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju konkrēti piedalīties publisko lēmumu pieņemšanā. EESK būtu “namamāte”, kas ar ārējo ekspertu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju palīdzību virza, uzrauga, izstrādā, organizē, vada un atvieglo deliberatīvus procesus. Šā piedāvājuma pamatā ir it īpaši Konferences par Eiropas nākotni 2022. gada 9. maija ziņojums par galīgo iznākumu, kurā skaidri aicināts “palielin[ā]t EESK institucionālo lomu un dot tai iespēju darboties kā līdzdalības demokrātijas pasākumu, piemēram, strukturēta dialoga ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pilsoņu paneļdiskusijām, veicinātājai un garantētājai”. Šajā saistībā, attiecīgā gadījumā – ES politikas novērtējuma ietvaros, būtu jāpārskata EESK pašiniciatīvas atzinumos un Komisijas pieprasītajos izpētes atzinumos sniegtie ieteikumi;

13)

uzskata, ka pilsoņu paneļdiskusijas un apspriedes ar PSO varētu koncentrēties uz darba kārtības noteikšanu, piemēram, Komisijas darba programmas sagatavošanu, vai varētu būt saistītas ar svarīgāko likumdošanas prioritāšu dzīves ciklu. Pilsoņu ieguldījums vislietderīgākais varētu būt pirmslikumdošanas posmā, lai debatētu un sniegtu ieteikumus vēl pirms dažu svarīgu (leģislatīvu) priekšlikumu publiskošanas. Šajā nolūkā varētu notikt apspriešanās pilsoņu paneļdiskusijās un ar PSO, pamatojoties uz gadskārtēju ceļvedi un grafiku, ko EESK būtu izstrādājusi sadarbībā ar Eiropas iestādēm. Šāda apspriešanās varētu ietvert konkrētus Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta vai Eiropas Savienības Padomes pieprasījumus, kā arī pēc pašas EESK vai tās partnerorganizācijas, proti, Eiropas Reģionu komitejas, iniciatīvas iesniegtus pieprasījumus;

14)

atkārtoti norāda, ka darbības cikls varētu sākties ar runu par stāvokli Savienībā un nodomu deklarāciju, ņemot vērā Eiropas Komisijas gada darba programmu nākamajam gadam. Apspriešanās varētu notikt nākamā gada pirmajā pusgadā;

15)

kā papildinājumu tiesiskuma stiprināšanas instrumentiem arī turpmāk rosinās citas ES iestādes izveidot gadskārtēju ES pamattiesību, cilvēktiesību un tiesiskuma forumu. Šis forums uzlabos uzraudzību, nodrošinot, ka ES lēmumu pieņēmēji saņem agrīnu brīdinājumu no visu ES dalībvalstu organizētas pilsoniskās sabiedrības un vietējām organizācijām par LES 2. panta pilnīgu un pārredzamu piemērošanu. Turklāt Komiteja aicina Eiropas Komisiju, nākamo reizi pārskatot Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, iekļaut nodaļu par pilsonisko sabiedrību. EESK arī pildīs svarīgu lomu kandidātvalstu pievienošanās procesu uzraudzībā un veicinās jēgpilnu diskusiju ar iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu, ka tiek respektētas Eiropas vērtības, tostarp tās, kas skar nacionālās un etniskās minoritātes;

16)

ieviesīs Eiropas Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, lai stiprinātu Komitejas kā Eiropas pilsoniskās sabiedrības nama lomu un paplašinātu savu pamatiniciatīvu, piemēram, Pilsoniskās sabiedrības dienas, EPI diena, iniciatīva “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” (YEYS) un balva pilsoniskajai sabiedrībai, tvērumu. Šī iniciatīva pulcēs nozīmīgus Eiropas un valstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalībniekus un nodrošinās forumu dialogam par jautājumiem, kas nodarbina pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas Eiropas līmenī. EESK centīsies pastiprināt darbību vietējā līmenī, lai pēc iespējas vairāk uzrunātu tos, kuru iespējas piedalīties debatēs par Eiropas jautājumiem ir ierobežotas, un nodrošinātu, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā lēmumu pieņemšanas procesos.

---

(1)  Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pants.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jaunatnes rīcības plāns (JRP) ES ārējās darbības jomā 2022.–2027. gadam”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2023/C 184/02)

Ziņotājs:	Michael McLOUGHLIN
Līdzziņotāja:	Tatjana BABRAUSKIENĖ

Pilnsapulces lēmums	22.9.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	6.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	157/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Jaunatnes rīcības plānu (JRP) ES ārējās darbības jomā, tomēr tā norāda, ka plāna izvēršana un īstenošana varētu radīt problēmas un tāpēc ir vajadzīga uzraudzība un pārraudzība. EESK pauž vēlmi būt aktīvi iesaistītai Jaunatnes rīcības plāna īstenošanā.

1.2.

EESK uzskata, ka ES un pasaules jaunatnes organizāciju zināšanas un pieredze ir vērtīgs resurss gan Eiropas Komisijai, gan ES delegācijām šā plāna īstenošanā. Komiteja arī uzskata, ka pamatzināšanas par tādiem jautājumiem kā jauniešiem draudzīgas telpas, konsultēšanās prasmes un metodes darbam ar jauniešiem būtu jānodrošina visam ES personālam, kurš strādā ar jauniešiem.

1.3.

EESK vēlas, lai īstenošanas gaitā pastāvīga uzmanība tiktu pievērsta visvairāk atstumtajiem jauniešiem, tostarp jauniešiem ar invaliditāti, un visu vadības darbu papildinātu vienlīdz liela uzmanība vietējā līmeņa atbalstam jauniešiem vietējās kopienās. Vadības un līdzdalības procesi būtu jāveido tā, lai nodrošinātu iesaistīšanos vietējā līmenī un izmantotu augšupējus procesus, lai sagatavotu līderus, kuriem būtu cieša saikne ar ikdienas dzīvi.

1.4.

EESK uzsver, ka datu vākšana un uzraudzība ir galvenais izaicinājums Jaunatnes rīcības plāna īstenošanā un ka būtu jāparedz regulāra Eiropas Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta, attiecīgo finansēšanas iestāžu un pilsoniskās sabiedrības ziņojumu sniegšana, kas atbilstu Eiropas Komisijas sāktajai starptautisko datu apkopošanai un problēmu analīzei jaunatnes jomā (1).

1.5.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta saikni ar ANO un tās aģentūru darbu šajā jomā, it īpaši saistībā ar Jaunatnes, miera un drošības programmu, kā arī visa veida sinerģiju ar ANO Bērna tiesību komiteju.

1.6.

EESK uzskata, ka galvenās ES jaunatnes politikas jomas, piemēram, Erasmus+ un Garantija jauniešiem, var palīdzēt darbā tādās jomās kā jauniešu iesaiste un jaunatnes politika. Izmantojot šādas struktūras, uzmanība būtu jāpievērš pieteikumu iesniegšanas procedūru neatkarībai, kā arī vīzu un valodas jautājumiem.

1.7.

EESK iesaka ES Padomei mudināt ES dalībvalstis izstrādāt savus plānus, kuros galvenā uzmanība būtu pievērsta līdzīgiem jautājumiem, kas aplūkoti JRP, un strādāt partnerībā ar pilsonisko sabiedrību, it īpaši jaunatnes organizācijām. Papildus būtu jāveido un jāstiprina pašreizējās saiknes un pilsoniskās sabiedrības partnerības starp ES dalībvalstīm un mērķa valstīm, arī starp jaunatnes organizācijām.

1.8.

EESK arī iesaka, nodrošinot vajadzīgos instrumentus, mudināt mērķa valstis izstrādāt konkrētu un mērķtiecīgu jaunatnes politiku un izveidot jaunatnes lietu padomes vai tām ekvivalentas iestādes. Vienlaikus Komisijai, sniedzot atbalstu mērķa valstīm, būtu jāvadās pēc cilvēktiesību principiem.

1.9.

EESK uzskata, ka būtu jāveido saikne starp Jaunatnes rīcības plānu un Eiropas Prasmju gadu, lai nodrošinātu šā darba noteikšanu par prioritāti partnervalstīs.

1.10.

EESK uzskata, ka ar izglītību saistītiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz līdztiesību, īpaši uz meiteņu aizsardzību, un ka stratēģijām būtu jānodrošina arī visgrūtāk sasniedzamo personu iesaiste. Visām stipendiju saņemšanas iespējām vajadzētu būt atklātām un pārredzamām, un jāparedz metodes, kas mudinātu tos, kurus ir visgrūtāk sasniegt.

1.11.

EESK ir dziļi pārliecināta, ka būtu jāveicina visu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, piemēram, jauniešu grupu, arodbiedrību un jauno uzņēmēju grupu, pilsoniskā līdzdalība.

1.12.

EESK uzskata, ka ir jāizvērtē ES tirdzniecības politikas, it īpaši tirdzniecības un ilgtspējas sadaļu un ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ietekme uz jauniešiem un tās saikne ar jauniešiem.

1.13.

EESK iesaka ārējās darbības jomā izstrādāt īpašus uz kopienu balstītus garīgās veselības pakalpojumus jauniešiem un mērķus, kas darbam ar jauniešiem atbilstoši Eiropas Komisijas pētījumam būtu uzstādīti skaitlisko rezultātu un kvalitatīvu garīgās veselības uzlabojumu ziņā.

1.14.

EESK ir pārliecināta, ka bērnu darba apkarošanai ir jābūt svarīgai Jaunatnes rīcības plāna daļai un jāpanāk, lai bērnu darbs 21. gadsimtā beidzot kļūtu par vēsturi.

2.   Vispārīga informācija: EESK darbība šajā jomā

2.1.

EESK 2018. gada oktobrī pieņēma atzinumu par jauno ES jaunatnes stratēģiju (2), kurā uzsvērts, ka ir vajadzīga starpnozaru pieeja jauniešiem un lielāka uzmanība jāpievērš nodarbinātībai, garīgajai veselībai, līdztiesībai un izglītībai. Komiteja arī uzsvēra ES ārējās darbības politikas nozīmi šajā jomā.

2.2.

EESK 2020. gada septembrī pieņēma atzinumu “Ceļā uz jauniešu strukturētu iesaisti klimata un ilgtspējas jautājumu risināšanā ES lēmumu pieņemšanas procesā” (3). Komiteja arī aicināja iedibināt apaļā galda sarunas ar jauniešiem par klimata un ilgtspējas jautājumiem, iekļaut jaunatnes pārstāvi oficiālajā ES delegācijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences (UNFCCC COP) sanāksmēs, kā arī ņemt vērā jauniešu viedokli EESK atzinumos par klimatu un ilgtspēju.

2.3.

2022. gada jūlijā pieņemtajā atzinumā “Jaunatnes politika Rietumbalkānos – daļa no Inovācijas programmas Rietumbalkāniem” (4) EESK aicināja Rietumbalkānu valstu valdības ievērot ES jaunatnes politikas pamatdokumentus, vairāk ieguldīt uz faktiem balstītā jaunatnes politikā, kas risinātu jaunatnes attīstības problēmas un nodrošinātu pārredzamu budžeta piešķiršanu pietiekamā apmērā.

2.4.

Komitejai ir lieliskas iespējas veicināt sadarbību ar jauniešu tīkliem. Eiropas Jaunatnes gadā Komiteja izveidoja koordinācijas grupu, kas tika pilnvarota stiprināt sadarbību ar jaunatnes organizācijām un jauniešiem gan Eiropas Jaunatnes gada laikā, gan arī pēc tā, un sadarboties ar pārējām ES iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai uzlabotu jauniešu transversālo integrāciju minēto organizāciju ikdienas darbā. 2022. gada septembrī EESK pieņēma atzinumu “ES jauniešu tests” (5) un aicināja panākt, lai jauniešu iesaiste kļūtu strukturētāka, jēgpilnāka un mērķtiecīgāka.

3.   Vispārīgas piezīmes par Jaunatnes rīcības plānu

3.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu “Jaunatnes rīcības plāns ES ārējā darbībā no 2022. līdz 2027. gadam”, kas ir būtisks solis uz priekšu ārējās darbības un jaunatnes politikas jomā, un atzīst, ka starp abām jomām pastāv liels, ilgi neizmantots sinerģijas potenciāls. Turklāt šāds solis Eiropas Jaunatnes gadā liecina arī par to, ka tiek atzīta jaunatnes un jauniešu dzīves saikne ar visām politikas jomām, un apsvērumiem par šo grupu ir jābūt iekļautiem ne tikai “tradicionālajās” jomās, kas saistītas ar jauniešiem, bet gan visā politiskajā darbā.

3.2.

Karš Ukrainā joprojām smagi skar civiliedzīvotājus, it īpaši bērnus, pusaudžus un jauniešus. Jaunatnes rīcības plāna fokusā Ukrainā un citās konfliktu skartajās pasaules teritorijās vajadzētu būt jauniešu izturētspējas palielināšanai, jauniešu pilsoniskās līdzdalības atbalstam un iespējām kļūt par pārmaiņu veicinātājiem savās kopienās, it īpaši atveseļošanas posmā pēc konflikta.

3.3.

Paziņojumā ir pienācīgi ņemta vērā arī situācija pasaulē pēc Covid-19 un atzīts, ka šī krīze vissmagāk ir skārusi jauniešus, viņu izglītību un pārvietošanās brīvību. Eiropā Covid-19 ietekme uz jauniešiem ir atzīta, taču mazāka uzmanība tai ir pievērsta citur pasaulē, it īpaši jaunattīstības un nestabilās valstīs.

3.4.

Būtībā mēs atbalstām ideju, ka visām ar jaunatni saistītajām iekšpolitikas jomām būtu jāatspoguļojas mūsu ārējās attiecībās, ņemot vērā konkrētos vietējos/reģionālos apstākļus, kuros notiek ārējā darbība. No šāda viedokļa mēs atbalstām, ka Jaunatnes rīcības plāna īstenotājiem būtu jāiesaka arī “ES jauniešu tests”.

3.5.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka Jaunatnes rīcības plāna pamatā ir Eiropas sociālo tiesību pīlārs un ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kuros uzsvērta nepieciešamība nodrošināt jauniešu vienlīdzīgu, pilnīgu un jēgpilnu iesaisti sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Lai gan jaunieši ir pārmaiņu procesa avangardā, viņi joprojām pārāk bieži ir nepietiekami pārstāvēti, un tas ir pretrunā viņu pamattiesībām. EESK atzinīgi vērtē Jaunatnes rīcības plāna vērienīgos mērķus un stingro koncentrēšanos uz rīcību. Komiteja arī atzinīgi vērtē to, ka tajā atzīta mūsdienu globālo problēmu paaudžu dimensija.

3.6.

Paziņojumā apkopots viss nozīmīgais politiskais darbs, kas saistīts ar jaunatni dažādās jomās. Tā īstenošanā svarīga nozīme būs visaptverošam skatījumam, it īpaši ņemot vērā dažādās īstenošanas aģentūras un iesaistīto politikas jomu daudzveidību. Jāiesaista būtu arī tie, kas atbild par jaunatni un izglītību, jauniešu organizācijas un paši jaunieši, kā arī atbalsta aģentūras un citas ES dalībvalstu iestādes, ES finansētās aģentūras un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tāpat īstenošanā uzmanība būs jāpievērš dažādiem finansēšanas avotiem, dalībniekiem un rādītājiem. Kopumā tas būs sarežģīti, taču efektīva pārraudzības sistēma atmaksāsies un varētu kļūt par vienotas politikas īstenošanas modeli.

3.7.

Gandrīz visās ārējās darbības jomās ir jāuzlabo datu vākšana par jauniešiem. Jaunatnes rīcības plāna īstenošanā ir jāpievērš uzmanība šai sarežģītajai jomai – tas ir atzīts datu apkopošanā un problēmu analīzē, kuru nesen ir veikusi Eiropas Komisija. Varētu būt grūti nošķirt iznākumus no rezultātiem un noskaidrot katras konkrētas programmas vai iniciatīvas precīzu ieguldījumu rezultātos. Tāpēc visi pasākumi, kas vērsti uz jauniešiem ir jāanalizē horizontāli.

3.8.

Eiropas Savienībai un visām tās iestādēm būtu jāsadarbojas ar Apvienoto Karalisti, lai šīs valsts jaunieši nezaudētu sadarbības garu un starpkultūru mācīšanās iespējas un lai jaunieši un jauniešu organizācijas nezaudētu Erasmus+ un visu citu sadarbības formu nesto pieredzi. Ir jāizskata visas iespējas, kā labāk atjaunot attiecības ar Apvienotās Karalistes pilsoniskās sabiedrības organizācijām un veidot un stiprināt jaunas attiecības (6).

Līderība un līdzdalība

3.9.

Jaunatnes rīcības plāns lielā mērā ir virzīts uz līderību un līdzdalību. Tas ir vērtējams atzinīgi un lielā mērā atbilst paraugprakses piemēriem darbā ar jauniešiem. Tomēr EESK uzskata, ka būs vajadzīga ļoti rūpīga un konsultatīva stratēģija šādas pieejas turpmākai izvēršanai ES ārējā darbībā. Pat Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, neraugoties lielo apņēmību, mums ir vēl daudz jādara, lai īstenotu līdzdalības praksi. Jauniešu līderība parasti izriet no kvalitatīva darba labvēlīgā vidē vietējā līmenī. Tā rodas jaunieši spēj izteikties, bet tā pamats ir saikne ar saviem līdzbiedriem un pieredze tādu vietējo jautājumu risināšanā, kas saistīti, piemēram, ar vidi, transportu, izglītību, garīgo veselību, sociālo atbalstu un daudzām citām jomām. Šo darbu bieži vien veicina pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Mēs ceram, ka tematiskajās programmās “Pilsoniskā sabiedrība” un “Cilvēktiesības un demokrātija” tiks pievērsta uzmanība šīm vajadzībām.

3.10.

Lai īstenotu labu praksi šajā jomā, ir vajadzīgi vairāki savstarpēji saistīti faktori. Programma Erasmus+ joprojām cenšas prioritāri sasniegt jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju, un tas nozīmē, ka vadošai programmai šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Tiešu personisku kontaktu un mobilitātes jomā izšķiroša nozīme ir administratīviem aspektiem, piemēram, vīzām, kas var ietekmēt dalībnieku pieredzi, un šajā saistībā ir vajadzīga vienota pieeja. Šos uzdevumus būs vēl grūtāk piemērot jaunattīstības valstīm, nestabilām valstīm vai pat totalitārām valstīm. Galu galā visam plānotajam līderības un līdzdalības darbam jābūt balstītam uz vietējā līmeņa un kopienā balstītu pieredzi.

3.11.

Mums ir jāraugās, lai nesāktu darbu ar līderiem vēl pirms reālas dinamikas vietējā līmenī. Finansētāji un starptautiskās nevalstiskās organizācijas nevar radīt šo līderību, tādēļ ir vajadzīgas kvalitatīvas saiknes vietējā līmenī. Tāpēc mums ir vajadzīga pārredzama atlase, atvērtas un iekļaujošas metodes un pasākumi, kas aizsargātu no nonākšanas valstu vai struktūru varā, it īpaši nestabilās valstīs. Iesaistīšanās, līdzdalība un līderības prasmes ir ļoti svarīgas un ar mūsu pieeju ir jāveido infrastruktūra, kas patiešām palīdzētu sasniegt šos mērķus. Priekšroka ir jādod nevis pieejām, kuru pamatā ir īstermiņa projekti, bet gan ilgtermiņa atbalstam jaunatnes organizācijām un pilsoniskai sabiedrībai. Darbībās, kas paredzētas jauniešu līderības veidošanai, ir vajadzīgas arī stratēģijas, ar kurām reaģēt uz pastāvīgi mainīgo grupu, kas aug un attīstās un kurai kādā posmā radīsies vajadzība vai griba virzīties tālāk.

3.12.

Būtu jāsniedz jēgpilns atbalsts vietējām organizācijām, kas darbojas uz vietas, lai tās varētu iekšēji attīstīties un kļūt par nozīmīgiem dalībniekiem attiecīgajās vietējās kopienās. Mēs ceram, ka šis jautājums tiks skatīts Jaunatnes konsultatīvās padomes darbā saistībā ar starptautisko partnerību šajā jomā un dialoga ar jaunatnes organizācijām platformā, kas ir daļa no Politikas foruma attīstības jautājumos. Arī atbalsts arodbiedrībām un arodbiedrību jauniešu organizācijām var palīdzēt jauniešiem un atbalstīt viņu iesaisti demokrātiskajos procesos viņu darbvietā. Valstu jaunatnes padomes, ja vien tās ir neatkarīgas (kā, piemēram, Lielā sešinieka jaunatnes organizāciju iniciatīva Global Youth Mobilisation), var nodrošināt infrastruktūru, kas piemērota lēmuma pieņemšanai par to, ar ko sadarboties partnervalstīs (7).

Īstenošanas metodes

3.13.

Atzinīgi vērtējamas daudzās Jaunatnes rīcības plānā minētās atsauces uz Erasmus+. Šajā ziņā paziņojumā nav “no jauna izgudrots ritenis”. Attiecīgā gadījumā programmas struktūras un procesus var un vajag izmantot ārējo attiecību jomā. Īstenošanā var būt lietderīgi nodalīt tādas programmas apakšdaļas kā jaunatne, skolas, profesionālā izglītība un apmācība un terciārā izglītība. Būtu jālikvidē tādi šķēršļi kā vīzas, finansējuma trūkums un valodas barjeras, un īstenošanas procesā būtu jākoncentrējas uz savstarpēju mācīšanos, prasmju veidošanu un pieredzi. Ja tiks izmantotas valstu aģentūras, tās būtu rūpīgi jāpārbauda, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku respektēšanu un viņu neatkarību.

3.14.

Sākotnējā profesionālā izglītība un apmācība veicina jauniešu nodarbināmību nākotnē un viņu iesaistīšanos mūžizglītībā. Politika un paraugprakses piemēri profesionālās izglītības un apmācības jomā veicina to jauniešu sociālo iekļaušanu un integrāciju darba tirgū, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET).

3.15.

Paziņojumā ir veidotas lietderīgas ES ārējās darbības un bērna tiesību saiknes, un ES nesen par to ir izstrādājusi stratēģiju. Jaunatnes rīcības plānu īstenošanā būtu noderīga arī ciešāka saikne ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām, piemēram, izmantojot Ženēvas komitejas ziņojumus par valstīm. Tā kā daudzi jaunieši nav sasnieguši 18 gadu vecumu, par vadlīnijām var izmantot ANO Konvencijas par bērna tiesībām principus, taču ES darbs ar jaunatni turpinās arī pēc šā vecuma. Mums nevajadzētu vienmēr uzskatīt, ka 18 gadu vecums ir automātiska robežšķirtne.

3.16.

Lai īstenotu Jaunatnes rīcības plānu valsts, reģionālā un daudzpusējā līmenī, ir jāpiemēro “Eiropas komandas” pieeja. Eiropas Savienībai būtu jāpielāgojas īpašajām vajadzībām un apstākļiem dažādos reģionos. EESK uzskata, ka būtu lietderīgi, ja partnerības palīdzētu novērst zināšanu un datu trūkumu par jauniešiem, it īpaši par prioritārajām jomām, proti, digitālo prasmju veidošanu, klimata pārmaiņām un zaļo kursu. Turpmākajos mēnešos EESK ar interesi sekos līdzi dažādo pasākumu īstenošanai un ir gatava sniegt savu ieguldījumu.

3.17.

Konsultāciju procesā par Jaunatnes rīcības plānu Komiteja bija cerējusi uz lielāku atsaucību un lielāku atbilžu reprezentativitāti. Tas skaidri parāda, ka jauniešiem ir jāsaņem visa noderīgā informācija par svarīgiem tematiem, lai viņi varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus un sniegt konkrētu un nozīmīgu ieguldījumu politikas veidošanas procesā. Eiropas Jaunatnes informācijas un padomdevējas aģentūras (ERYICA) var kalpot par informācijas avotu.

4.   Īpašas piezīmes par Jaunatnes rīcības plānu

4.1.

Jaunatnes rīcības plānu noteikumos ir apkopotas daudzas pašreizējās darbības, un to īstenošana būs milzīgs izaicinājums, it sevišķi pēc Covid-19 pandēmijas. Izšķiroša nozīme ir izglītības pieejamībai un dzimumu līdztiesībai, un šajā jomā ir panākts progress.

Izglītība

4.2.

Lai īstenotu Jaunatnes rīcības plānu, ir vajadzīga cieša saikne ar Eiropas Prasmju gadu. EESJ uzsver, ka jauniešu pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē ir jāņem vērā tas, cik svarīgi ir veidot prasmes, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām, aprites ekonomiku, garīgo un fizisko veselību, seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām (8). Sociālajam un pilsoniskajam dialogam ir ļoti svarīga nozīme, un tas ir jāstiprina.

4.3.

Arī šajā gadījumā izglītībā būs iesaistītas daudzas ieinteresētās personas, tāpēc ir vajadzīgi skaidri mērķi un vērtēšanas kritēriji. Pastāvīgi ir jārūpējas par visgrūtāk sasniedzamo personu uzrunāšanu, it īpaši nabadzīgākajās un nestabilākajās valstīs. Komiteja atzinīgi vērtē apņemšanos šim mērķim paredzēt 10 % no Eiropas Komisijas Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) un humānās palīdzības budžeta izdevumiem, un mēs vēlētos, lai arī citas aģentūras un valstis uzņemtos šādas saistības. Mērķa valstu valdībām ir jāizstrādā ilgtermiņa risinājumi izglītības jomā, un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāuzņemas nozīmīga loma šajā procesā. Starptautiskā sabiedrība ilgtermiņā nevar būt galvenais virzītājspēks. Mēs ceram, ka izglītības pārveides samitā būs iespējams panākt progresu šajā jomā.

4.4.

Noteikumi par stipendijām un fondiem ir vērtējami atzinīgi, taču uzmanība jāpievērš atlases jautājumiem un jānodrošina PSO iesaiste. Gatavojot šos noteikumus, ir svarīgi izstrādāt pārredzamas, taisnīgas un iekļaujošas procedūras dalībnieku atlasei akadēmiskajās programmās, prioritāti piešķirot personām, kurām ir mazāk iespēju.

4.5.

Cilvēkkapitāla vērtības maksimāla palielināšana ir būtiski svarīga, lai palielinātu konkurētspēju un risinātu bezdarba problēmu, taču vienlaikus ir jādomā par ilgtspējīgu attīstību. Šajā nolūkā ir vajadzīgs darbaspēks, kam ir dažādas transversālas prasmes un spēja pielāgoties. Izglītības un apmācības politika ir jāizstrādā un jāīsteno ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, un prasmēm jāpievērš lielāka uzmanība nekā kvalifikācijai. Tas palīdzēs samazināt prasmju neatbilstību.

Jauniešu organizācijas

4.6.

Paziņojumā ir norādīti vairāki forumi un struktūras jauniešu iesaistīšanai. Politikas forumā attīstības jautājumos paredzētā platforma ir vērtējama atzinīgi, ja vien tā nodrošina saikni ar vietējām jauniešu organizācijām, kas ir neatkarīgas, pašpārvaldītas vai, ideālā gadījumā, jauniešu pārvaldītas.

4.7.

Atzinīgi vērtējama paziņojumā minētā atsauce uz jaunatnes organizāciju iesaistīšanu. Jaunatnes rīcības plānu īstenošanā būtu lietderīgi izmantot dažādus modeļus, kas Eiropas Savienībā jau tiek izmantoti darbā ar jauniešiem. Šāda prakse var būt tikpat svarīga kā jauniešu viedoklis, jo tā veido visu jauniešu spējas vietējā līmenī un vēlāk veido jauniešu līderus, kuriem ir vietējā pieredze. Daudz labu piemēru un modeļu ir pieejami ES un Eiropas Padomes partnerībā ar brīvprātīgo jaunatnes sektoru.

4.8.

Jaunatnes organizācijas var būt nozīmīgs resurss plāna īstenošanā. ES dalībvalstis būtu jāmudina iesaistīt jaunatnes sektoru šajā procesā, izmantojot valsts rīcības plānus. Priekšroka būtu jādod ES jaunatnes organizāciju labiem modeļiem un darbam attīstības, konfliktu un cilvēktiesību jomā, nevis, piemēram, ASV “jaunatnes attīstības” modeļiem, kurus jaunattīstības valstīs un citos reģionos bieži izmanto “ārpus konteksta” un kuri parasti nav balstīti uz to vērtībām. Tas labi darbotos līdz ar apņemšanos izstrādāt konkrētiem reģioniem pielāgotus risinājumus.

4.9.

Īstenojot saistības izglītības jomā, būtu jāiesaista arī kopienu ikdienējās un neformālās sistēmas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un organizācijas, kuru darbs ir virzīts uz jaunatni. Šajā ziņā vērtīgas norādes sniedz UNESCO un Eiropas Padomes definīcijas, kā arī darbs, kas saistīts ar Erasmus+ jaunatnes sadaļu. Mums ir jāatzīst milzīgās priekšrocības, ko sniedz mācīšanās ārpus skolas visa mūža garumā un kas aptver visus dzīves aspektus.

4.10.

Politiskajam dialogam ir izšķiroša nozīme, un Jaunatnes rīcības plāna mērķi ir vērienīgi, taču mums nevajadzētu atstāt novārtā jaunatnes politiku katrā valstī un valdību atbildību, kā arī vajadzību nodrošināt reālu brīvprātīgo sektoru un pilsonisko sabiedrību. Jaunatnes rīcības plāna īstenošanā ir jāatbalsta arī politikas izstrāde darbam ar jauniešiem, jaunatnes lietu padomju vai tām ekvivalentu iestāžu veidošana un tādas pieejas kā ES jaunatnes tests un citas.

4.11.

Jaunatnes organizācijām jau ir saiknes visā pasaulē. Piemērs tam ir Lielā sešinieka jaunatnes organizāciju darbs, un tās būtu jāiesaista plāna īstenošanā, balstoties uz paveikto darbu, kā arī izmantojot kā modeli jaunām iniciatīvām. Mums arī vajadzētu būt uzmanīgiem, lai pārāk neierobežotu līdzdalību. Nav skaidrs, vai līdzdalības procesi ir izmantoti, lai atlasītu jautājumus Jauniešu iespēju veicināšanas fondam. Jaunieši ne vienmēr izvēlas jautājumus, ko citi uzskata par svarīgiem, jo īpaši jaunattīstības valstīs vai nestabilās valstīs, kur praktiskāki apsvērumi var būt svarīgāki.

4.12.

Ļoti atzinīgi ir vērtējami noteikumi par jaunatnes organizāciju spēju veidošanu, un tie būtu jāpapildina ar efektīvu atbalstu vietējo kustību uzsākšanai partnervalstīs, kurās ES delegācijām var būt izšķiroša nozīme visā pasaulē. Attiecīgā gadījumā šajā jomā būtu jāpiedāvā partnerības ar ES organizācijām, un šis darbs būtu jāuzrauga. Ir svarīgi veicināt tīklu veidošanu un stiprināšanu ar ES un trešo valstu organizācijām.

Efektīva īstenošana

4.13.

Šajā darbā ir iesaistīti daudzi dalībnieki, politikas jomas un finansējuma pozīcijas, piemēram, ES delegācijas, vairāki Komisijas ģenerāldirektorāti, Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), ES Padome un dalībvalstis, kā arī dažādi palīdzības budžeti. Lai nodrošinātu reālu uzmanības koncentrēšanu uz mērķgrupu, Jaunatnes rīcības plāna īstenošanā ir jāpanāk skaidrība un ir jānotiek pienācīgai starpnozaru sadarbībai, kā arī ir jānodrošina pietiekami liels budžets.

4.14.

Kontaktu veidošanā var balstīties uz pašreizējo darbu un iedvesmoties no mērķsadarbības un citām Erasmus+ (Jaunatnes) iniciatīvām. Arī Erasmus+ jauniešu līdzdalības projekti (bez transnacionālas dimensijas) varētu būt noderīgi piemēri jauniešu projektiem mērķa valstīs.

4.15.

Jaunieši ir nākotnes līderi un pārmaiņu veidotāji un būtiski partneri Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam, Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām un digitālās pārkārtošanās sekmīgā īstenošanā. Jaunatnes rīcības plānam būtu jānodrošina, lai ES ārējā darbība jauniešiem dotu iespējas rīkoties politiskā, sociālā un ekonomiskā līmenī. Tā kā EESK ir apņēmusies īstenot konferences par Eiropas nākotni ieteikumu palielināt Komitejas institucionālo lomu un dot tai iespēju veicināt un garantēt līdzdalības demokrātijas pasākumus, piemēram, strukturētu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pilsoņu paneļdiskusijas, tā ir gatava sniegt ieguldījumu šajā jomā.

4.16.

Jaunatnes rīcības plānā iekļautās nepārprotamās atsauces uz pāreju uz pieaugušo dzīvi ir vērtējamas ļoti atzinīgi, un tās atbilst vērtībām, kas ir pamatā darbam ar jaunatni Eiropas Savienībā. Šajā jomā ir svarīgi, lai jaunieši apgūtu savas pilsoņu tiesības un pienākumus, finanšpratību, svešvalodas, mūsu planētas ilgtspēju un uzņēmējdarbību. Tāpat EESK atzinīgi vērtē saikni ar ANO Jaunatnes, miera un drošības programmu un aicinājumu plašāk sadarboties ar ANO. Īstenojot Jaunatnes rīcības plānu, mums jāapzinās, ka daudzās jomās jaunieši parasti ir attālināti no lēmumu pieņemšanas.

4.17.

ANO Drošības padomes Rezolūcija 2250 (2015) par jaunatni, mieru un drošību ir būtisks instruments dialogam ar jauniešiem visā pasaulē. Rezolūcijā noteikti pieci galvenie darbības pīlāri: līdzdalība, aizsardzība, preventīva darbība, partnerības, distancēšanās un reintegrācija. Šajā nozīmīgajā rezolūcijā parakstītājas puses tiek mudinātas dot jauniešiem lielāku iespēju izteikt savu viedokli lēmumu pieņemšanā vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī un apsvērt tādu mehānismu izveidi, kas ļautu jauniešiem plašāk piedalīties miera procesos. Būtu jānodrošina atbalsts tiem, kas vēlas šo programmu īstenot vietējā un valsts līmenī. Sasaiste un koordinācija ar Jauniešu iespēju veicināšanas fondu varētu radīt daudzas sinerģijas šajā jomā.

Dzimumu līdztiesības aspekti

4.18.

EESK uzskata, ka ilgtspējīgas attīstības jomā ir svarīgi izmantot jauniešu potenciālu un atbalstīt dzimumu līdztiesību. ES ārējās darbības mērķis ir dot iespējas jauniešiem politiskā, sociālā un ekonomiskā līmenī un palīdzēt viņiem jēgpilni un iekļaujoši iesaistīties lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā. EESK uzskata, ka iespēju nodrošināšana meitenēm un jaunām sievietēm ir būtiski svarīga, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, un atzinīgi vērtē Jaunatnes rīcības plānā iekļautās atsauces uz dzimumu līdztiesības nodrošināšanu un diskriminācijas izskaušanu. EESK norāda, ka Jaunatnes rīcības plāns būtu jāīsteno ar saturīgiem, stratēģiskiem un ilgtermiņa pasākumiem, kas veicinātu gados jaunu vīriešu un sieviešu līdztiesību. To vidū vajadzētu būt stratēģijām par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visās ārējās darbības jomās.

4.19.

Ir svarīgi palielināt to jauniešu, it īpaši jaunu sieviešu, skaitu, kam ir STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) spējas un digitālās prasmes, un jau agrīnā vecumā veidot meiteņu interesi par STEM jomām, atbalstīt sievietes uzņēmējas un sievietes, kuras rāda priekšzīmi šajās nozarēs, kā arī ieguldīt programmās, kuru mērķis ir radīt vidusskolnieču interesi par STEM mācību priekšmetiem.

Garīgā veselība

4.20.

Atsauce uz garīgo veselību paziņojumā ir vērtējama atzinīgi, un mēs ceram, ka Jaunatnes rīcības plānu īstenošanā tai tiks pievērsta galvenā uzmanība. Tā kā visā pasaulē veselības aprūpes sistēmas ir vājas, būtu vajadzīgi pasākumi, kas uzlabojumus šajā jomā padarītu “jauniešiem draudzīgākus”.

Personas ar invaliditāti

4.21.

EESK arī uzskata, ka paziņojumā vienlīdz svarīgi ir minēt jauniešus ar invaliditāti, un Jaunatnes rīcības plāna īstenošanā viņiem ir jāveltī galvenā uzmanība. Domājot par jauniešu iespēju palielināšanu un demokrātisko līdzdalību, jaunieši ar invaliditāti bieži vien tiek aizmirsti. Viņiem jābūt ietvertiem Jaunatnes rīcības plāna īstenošanā.

Ekonomiskās iespējas

4.22.

Piemērotām prasmēm būs svarīga nozīme jauniešu nākotnes ekonomisko iespēju nodrošināšanā. Būs vajadzīgs atbalsts uzņēmējiem un jaunuzņēmumiem, tostarp finansējums un kredīti, jo iespēju būs daudz un ne tikai digitālajā jomā, bet īpaši daudz to būs jaunattīstības valstīs.

4.23.

Ekonomisko iespēju jomā Eiropas Savienības “Garantijas jauniešiem” modelis ir labs piemērs tam, kā ar atbilstošiem pielāgojumiem nodrošināt iespējas NEET situācijā esošiem jauniešiem. Lai pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu padarītu par realitāti, būs vajadzīga izglītošana par darba un sociālajām tiesībām.

4.24.

Tādi jautājumi kā tirdzniecība ir jāizskata saistībā ar Jaunatnes rīcības plānu, piemēram, brīvās tirdzniecības nolīgumu ilgtspējas sadaļās, un būtu jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības, piemēram, jaunatnes organizāciju, iesaistīšana. Jaunieši joprojām ir visneaizsargātākie pret bērnu darbu un cita veida vardarbīgu izturēšanos. Lai to novērstu, bērnu darba apkarošanai ir jābūt svarīgai Jaunatnes rīcības plāna daļai, un bērnu darbam 21. gadsimtā beidzot ir jākļūst par vēsturi. Tāpēc ir jāizveido finanšu resursi, lai novērstu strādājošo bērnu atkarību no ienākumiem. No otras puses būtu jāierobežo to uzņēmumu darbība, kuri globālajā ražošanas ķēdē izmanto bērnu darbu.

4.25.

Jaunieši bieži vien ir pirmie, kas dodas bīstamā ceļā un vēlas emigrēt uz Eiropu vai uz kādu citu vietu. Lai jaunieši nebūtu spiesti starptautiskās robežas šķērsot, izvēloties bīstamus un bieži arī nelegālus ceļus, Jaunatnes rīcības plānā būtu jāietver aktīva sadarbība ar trešām valstīm ar mērķi izveidot humanitāros koridorus un pārmitināšanas programmas jauniešiem, lai viņi Eiropā varētu nonākt drošā veidā un likumīgi.

---

(1)  Kalantaryan, S., Mcmahon, S. un Ueffing, P., Youth in external action (Jaunieši ārējā darbībā), JRC130554, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2022.

(2)  OV C 62, 15.2.2019., 142. lpp.

(3)  OV C 429, 11.12.2020., 44. lpp.

(4)  OV C 443, 22.11.2022., 44. lpp.

(5)  OV C 486, 21.12.2022., 46. lpp.

(6)  EESK informatīvs ziņojums “ES un Apvienotās Karalistes izstāšanās līguma, tostarp Protokola par Īriju un Ziemeļīriju, īstenošana”.

(7)  https://globalyouthmobilization.org/

(8)  OV C 100, 16.3.2023., 38. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jauniešu loma zaļās pārkārtošanās procesā”

(Izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Zviedrijas pieprasījuma)

(2023/C 184/03)

Ziņotāja:

Nicoletta MERLO

No Padomes prezidentvalsts Zviedrijas saņemts atzinuma pieprasījums	2022. gada 14. novembra vēstule
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	152/00/01

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka jauniešiem var būt un viņiem ir jāuztic nozīmīga loma zaļās pārkārtošanās procesā. Komiteja uzskata, ka būtiski ir radīt jaunu pārvaldības modeli, kas ir iekļaujošāks un, pārvarot joprojām pastāvošos šķēršļus, spēj nodrošināt jauniešu aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos.

1.2.

EESK uzsver, ka ir svarīgi, tostarp garantējot jaunatnes organizācijām nepieciešamo finansiālo atbalstu, nodrošināt tām vadošu lomu lēmumu pieņemšanas procesā un ar ilgtspēju un vidi saistītu projektu izstrādē un izplatīšanā.

1.3.

EESK uzskata, ka ir ļoti būtiski ar īstenojamo politikas pasākumu ekonomiskās, politiskās un sociālās ietekmes novērtēšanu, kurā tiek izmantoti rādītāji un kura tiek veikta pirms šo pasākumu apstiprināšanas, tās gaitā un pēc tās, pastāvīgi uzraudzīt, kā publiskie ieguldījumi, tostarp tie, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos, ietekmē un turpmāk ietekmēs jauniešus.

1.4.

EESK mudina ES iestādes un dalībvalstis veikt pasākumus un izveidot mehānismus, lai nodrošinātu, ka jaunatnes perspektīva tiek ņemta vērā visās politikas jomās, un radīt telpu, kas, visaptveroši izmantojot ietekmes novērtēšanas instrumentu “ES jauniešu tests” (EU Youth Test) spēj garantēt jauniešu aktīvu līdzdalību.

1.5.

EESK uzskata, ka ir būtiski Eiropas Prasmju gada kontekstā īstenotās iniciatīvas un politikas pasākumus sasaistīt ar tādiem tematiem kā zaļā pārkārtošanās, ilgtspējīga attīstība un jauniešu problēmas strauji mainīgajā pasaulē.

1.6.

EESK uzskata, ka ir svarīgi attiecībā uz izglītību un to prasmju attīstību, kuras no jauniešiem sagaida šajā jomā, izmantot transversālu pieeju, kas, arī iedibinot un uzlabojot gan iespējas pārejai no skolas uz nodarbinātību, gan profesionālo māceklību un vienlaikus iesaistot sociālos partnerus, spēj nodrošināt teorētiskas un praktiskas prasmes. Ar šiem tematiem saistītās apmācības saturs būtu arī jāstrukturē un plašākā sistēmā valsts līmenī jāizstrādā un jāpilnveido, vadoties no reģioniem un to vajadzībām.

1.7.

EESK uzskata, ka zināšanas par ilgtspēju un vides aizsardzību ir jāapgūst jau agrīnā vecumā un ka šajā procesā ir jāizmanto novatoriski izglītības instrumenti, kas uzmanību pievērš vides aizsardzībai, sociālai un ekonomiskai attīstībai un ar to saistīto mērķu sasniegšanai. Lai to varētu panākt, būtiska ir kvalitatīva izglītība visiem un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība tiem, kas šādu izglītību nodrošina.

1.8.

EESK uzsver: ir svarīgi, ka skolas sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un ārpusskolas pasākumu rīkotājiem, it īpaši ar jauniešu organizācijām un organizētu pilsonisko sabiedrību, iesaistās zaļās pārkārtošanās jautājumu risināšanā, tādējādi palielinot parasto iedzīvotāju informētību un līdzdalību. Šajā saistībā EESK pozitīvi vērtē “Zaļās Erasmus programmas” īstenošanā uzkrāto pieredzi un pauž cerību, ka programma tiks sekmīgi īstenota.

1.9.

EESK uzskata: lai darba ņēmējiem – gan gados jaunākiem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem – nodrošinātu prasmes pārvaldīt zaļās pārkārtošanās radītos jauninājumus, ir svarīgi atvēlēt līdzekļus darba vidē balstītām mācībām un atbalstīt apmācību darbavietā un kvalitatīvu stažēšanos un māceklību, kas spēj radīt pozitīvu dialogu starp tirgus vajadzībām un jauniešu individuālajām prasmēm. Šajā saistībā būtiska nozīme var būt sociālajam dialogam un sarunām par darba koplīgumu slēgšanu.

1.10.

EESK uzskata, ka ir svarīgi īstenot holistiskus apmācības politikas pasākumus, kas būtu saistīti ar rūpniecības politikas pasākumiem, saskaņoti ar citām attīstības stratēģijām un detalizēti plānoti teritoriālajā un vietējā līmenī un ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu, ka zaļā pārkārtošanās ir taisnīga pārkārtošanās, kura nevienu neatstāj novārtā.

1.11.

EESK uzskata: lai nodrošinātu sieviešu pienācīgu iesaisti ar zaļo pārkārtošanos saistītajās nozarēs, dzimumu līdztiesības aspektam ir jābūt neatņemamai zaļās pārkārtošanās sastāvdaļai. Dalībvalstīm vairāk resursu būtu jāatvēl jauniešu karjeras attīstības atbalsta sniegšanai skolās un viņu virzības uz nodarbinātību atbalstīšanai, ko nodrošina efektīvi valsts nodarbinātības dienesti, kuri ir atbilstoši informēti par ražošanas struktūru attiecīgajā reģionā.

1.12.

Gados jauniem uzņēmējiem var būt svarīga loma inovācijas attīstībā, tostarp zaļās pārkārtošanās jomā. EESK uzskata, ka šie jaunieši ir jāiedrošina ar īpašu apmācību un atbalstu novatoriskiem projektiem, kā arī ar pienācīgu finansiālo atbalstu.

1.13.

EESK uzskata: lai nodrošinātu, ka zaļā pārkārtošanās ir arī taisnīga pārkārtošanās un ka tiek novērsta uzņēmumu slēgšana, kas izraisīs darbvietu zudumu, dalībvalstīm prioritāri ir jāiegulda ievērojami resursi, sākot ar nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem atvēlētajiem līdzekļiem, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem jāpārveido sava darbība, jauna darba atrašanu atlaistiem darba ņēmējiem un uzņēmējus, it īpaši gados jaunos uzņēmējus, kas plāno investēt zaļos uzņēmumos.

2.   Atzinuma konteksts

2.1.

Šo izpētes atzinumu pieprasīja ES Padomes prezidentvalsts Zviedrija nolūkā analizēt jauniešu lomu zaļās pārkārtošanās procesā.

2.2.

“Zaļā pārkārtošanās” ir ES ekonomikas un sabiedrības pārkārtošanās, lai varētu sasniegt klimata un vides aizsardzības mērķus, galvenokārt ar politikas pasākumiem un ieguldījumiem saskaņā ar Eiropas Klimata aktu, kurā noteikts pienākums līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, Eiropas zaļo kursu un Parīzes nolīgumu, nodrošinot, ka pārkārtošanās ir taisnīga un visus iekļaujoša.

2.3.

Saskaroties ar šīm lielajām problēmām, ir svarīgi atzīmēt, ka tieši jaunieši ir paaudze, kas visskaidrāk izprot un apzinās nepieciešamību rīkoties, lai panāktu vides ilgtspēju. Faktiski, ja šodien ir kāds jautājums, kas spēj starp jauniešu interesēm un vērtībām un neatrisinātajiem mūsdienu problēmjautājumiem radīt pozitīvu saikni, kurai ir liels ražošanas un patēriņa modeļu inovācijas potenciāls, tad tas ir vides, veselības veicināšanas un planētas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājums.

2.4.

Pēdējos gados klimatrīcība ir mobilizējusi daudzus jauniešus visā Eiropā, un vietējā un reģionālajā, valstu un Eiropas līmenī ir izvērsušās daudzas ekoloģiskas un sociālas kustības, ko veido jaunieši, kuri piedalās demonstrācijās un pieprasa no valdībām un politikas veidotājiem reālus pasākumus, kas būtu vērsti uz vides aizsardzību un klimatneitralitātes panākšanu.

2.5.

2022. gads tika pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, lai ne tikai godinātu un atbalstītu jauniešus, kas ir pandēmijas vissmagāk skartā paaudze, un dotu viņiem jaunas cerības, spēku un ticību nākotnei, bet arī izmantotu iespēju uzsvērt, kādas jaunas perspektīvas un iespējas paver zaļā un digitālā pārkārtošanās.

3.   Jauniešu iesaiste zaļās pārkārtošanās procesā

3.1.

Lai panāktu taisnīgu zaļo pārkārtošanos, ar Eiropas zaļo kursu ir jāīsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un tajā izvirzītie 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), tostarp ieviešot jaunu pārvaldības modeli, kas ir iekļaujošāks un spēj aktīvi iesaistīt jauniešus lēmumu pieņemšanas procesos.

3.2.

Šodien politisko vadītāju pieņemtie lēmumi par klimata pārmaiņām un citiem vides jautājumiem ietekmēs mūsdienu jaunatni un it īpaši nākamās paaudzes. Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam norādīts, ka jauniešiem ir tiesības paust viedokli par jautājumiem, kas viņus skar, un ka jaunieši var būtiski sekmēt virzību uz programmā izvirzītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

3.3.

Jauniešu loma ilgtspējīgākas, iekļaujošākas un zaļākas pasaules veidošanā tiek atzīta arvien biežāk un viņiem tika veltīts īpašs Eiropas gads, taču ir skaidrs, ka patiesībā jauniešiem joprojām neizdodas aktīvi līdzdarboties lēmumu pieņemšanas struktūrās.

3.4.

Pēdējos gados, neraugoties uz jauniešu lielo ar klimata pārmaiņu ierobežošanu saistīto aktivitāti, vērojama arī pieaugoša jauniešu neapmierinātība un arvien mazāka uzticēšanās politiskajām iestādēm, un tas nozīmē, ka mazinās viņu aktīva līdzdalība politiskajās partijās un viņu kā vēlētāju vai kā kandidātu vēlme piedalīties politiskās vēlēšanās. Tas apdraud demokrātijas sistēmu un kavē uz nākotni vērstu politikas pasākumu izstrādi, sākot ar tādiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, un kas spēj reaģēt uz dažādām aktuālām problēmām un vajadzībām. Šajā saistībā EESK uzskata, ka prioritāri vajadzētu veicināt jauniešu līdzdalību politikā un citos lēmumu pieņemšanas procesos un ka būtu jāapsver visas iespējas, kā šādu līdzdalību nodrošināt un kā panākt tās efektivitāti visos līmeņos.

3.5.

Vispirms būtu svarīgi apzināt un pārvarēt sociālos, ekonomiskos un ar kultūru saistītos šķēršļus, kas kavē jauniešu visaptverošu līdzdalību un kas, iespējams, izskaidrojami arī ar informētības trūkumu vai apgrūtinātu piekļuvi informācijai par jauniešu līdzdalības un pārstāvības mehānismiem. Vēl viens aspekts, kas būtu jāuzsver, attiecas uz jaunajiem, bieži vien neformāliem veidiem, kā jaunieši šodien iesaistās un veido dialogu, bieži izmantojot tehnoloģijas un sociālos medijus, un kas būtu pienācīgi jāņem vērā, jo šī neformālā saziņa spēj mobilizēt veselas paaudzes.

3.6.

Ilgtspēja ir dziļi iesakņojusies jauniešu pasaules uztverē un viņu lēmumu pieņemšanas procesos, taču viņu pieeja ir ļoti pragmatiska. Tāpēc jaunatnes organizācijām, kas pārstāv miljoniem Eiropas jauniešu intereses un rūpes, var būt svarīga loma centienos nodrošināt, ka jaunajai paaudzei ir ne tikai iespēja paust viedokli iestādēs un pilsoniskajā sabiedrībā, bet arī iespēja sniegt jēgpilnu un kvalificētu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmenī (1).

3.7.

Minēto iemeslu dēļ EESK uzsver, ka ir svarīgi radīt iespējas visām reprezentatīvākajām jaunatnes organizācijām, sākot ar tām, kas pārstāv visneaizsargātākos jauniešus un tālākajos un lauku apvidos dzīvojošos, piedalīties ar ilgtspējas jautājumiem saistītas politikas veidošanā un ideju ģenerēšanā.

3.8.

Jaunatnes organizācijas var pildīt daudzas funkcijas, un tām var būt būtiska nozīme ar vidi un ilgtspēju saistītu projektu popularizēšanā un īstenošanā. Tāpēc EESK aicina ES iestādes sniegt šīm apvienībām strukturālu finansiālu atbalstu, izmantojot atbilstošus un īpašus resursus, lai jauniešu organizācijām būtu piemēroti apstākļi, kas nodrošinātu un izvērstu jauniešu iesaistīšanos zaļās pārkārtošanās procesā.

3.9.

Tomēr ar iesaistīšanos vien nebūs gana. Visās publiskās politikas jomās ir jāņem vērā tās ietekme uz jauniešiem un viņu, tostarp nākamo paaudžu, cerībām. Tāpēc ir jāveic visu, tostarp ar zaļo pārkārtošanos saistīto ieguldījumu ex ante, in itinere un ex post novērtējums, lai, izmantojot rādītājus, droši noteiktu, kāda būs to ekonomiskā, politiskā un sociālā ietekme uz jaunajām paaudzēm.

3.10.

EESK mudina ES iestādes un dalībvalstis veikt pasākumus un izveidot mehānismus, lai nodrošinātu, ka jaunatnes perspektīva tiek ņemta vērā visās politikas jomās, un, visaptveroši izmantojot ietekmes novērtēšanas instrumentu “ES jauniešu tests” (EU Youth Test), radīt telpu, kas paver jauniešiem iespēju dot saskaņotu un uz kompetencēm balstītu ieguldījumu to problēmu risināšanā, ar kurām viņi saskaras (2).

3.11.

Gan planētai, gan mūsu dalībvalstu progresīvai attīstībai ir vajadzīgs, ka jauniešiem tiek nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas četros pīlāros: iesaiste pārmaiņu procesos; iespēja aktīvi darboties, uzņemoties atbildību par individuālo un kolektīvo izvēli; labākas zināšanas par notiekošajām pārmaiņām un zaļās un digitālās pārkārtošanās nenovēršamajām sekām; un prasmju attīstīšana, lai pienesums būtu kvalitatīvs.

4.   Zaļā pārkārtošanās izglītības jomā un darba tirgū

4.1.

2023. gads ir pasludināts par Eiropas Prasmju gadu. EESK uzskata, ka ir būtiski šajā kontekstā īstenotās iniciatīvas un politikas pasākumus sasaistīt ar tādiem tematiem kā zaļā pārkārtošanās, ilgtspējīga attīstība un jauniešu problēmas strauji mainīgajā pasaulē.

4.2.

Tā kā klimata un vides jomā izveidojusies ārkārtas situācija, vajadzētu paredzēt, ka uz ilgtspēju vērsta izglītība ir skolu prioritāte. Pedagogiem ir būtiska loma centienos nodrošināt, ka skolēni ir apguvuši izpratni par klimatu un viņiem ir dalībai zaļajā ekonomikā vajadzīgās zināšanas un prasmes. Skolotāji un skolas var izmantot daudz pieeju, lai kopā ar skolēniem iedziļinātos šajos jautājumos, taču tāpēc ir vajadzīga arī kvalitatīva izglītība visiem un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība tiem, kas šādu izglītību nodrošina. EESK uzskata, ka ir svarīgi Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī nodrošināt pienācīgu finansējumu, lai varētu atbalstīt projektus un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt un ieviest mācīšanu un mācīšanos vides un ilgtspējas jomā.

4.3.

Zaļā pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ir absolūti transversāli temati. Tāpēc ir svarīgi attiecībā uz izglītību un to prasmju attīstību, kuras no jauniešiem sagaida šajā jomā, izmantot transversālu pieeju, kas, arī iedibinot un uzlabojot gan iespējas pārejai no skolas uz nodarbinātību, gan profesionālo māceklību, spēj nodrošināt teorētiskas un praktiskas prasmes. Ar šiem tematiem saistītās apmācības saturs būtu arī jāstrukturē un plašākā sistēmā valsts līmenī un, ņemot vērā mūžizglītības aspektu, jāizstrādā un jāpilnveido, vadoties no reģioniem un to vajadzībām.

4.4.

Bērnu izglītošanai par ilgtspējas un vides aizsardzības jautājumiem būtu jāsākas agrīnā vecumā, sākot ar pirmsskolas posmu un turpinot ar īpašām programmām visā izglītības ceļā. Tāpēc ir svarīgi, ka arī skolotāji tiek īpaši apmācīti un ka viņiem ir garantētas iespējas pastāvīgi atjaunināt savas prasmes.

4.5.

Lai virzību uz zaļo pārkārtošanos un kultūras pārkārtošanos varētu integrēt izglītības procesos, ir atkārtoti jāuzsver, ka skolām ir izglītojoša loma. To uzdevums ir atbalstīt nostāšanos uz pilsoniskās sabiedrības ceļa un tām jāspēj mācīt skolēniem, kā apdzīvot pasauli jaunā un ilgtspējīgā veidā. Tādējādi skolēni kļūst par pārmaiņu veicinātājiem virzībā uz jaunu sabiedrības modeli, kura centrā ir vides aizsardzība un kurš dod viņiem iespēju eksperimentēt un popularizēt jaunu dzīvesveidu, kas ir līdzsvarā ar dabu.

4.6.

Pašreizējā situācijā, kas pastāvīgi un strauji mainās, ir vajadzīga novatoriska izglītības vide, kura jāveido, radot jaunu ekoloģijas alfabētu, un kura atbilst Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķiem. Šo centienu uzmanības centrā vajadzētu būt aprites ekonomikas iedzīvināšanas metodēm un instrumentiem, ko nodrošina aprites cikla pieeja (3), kurā tiek ņemti vērā tādi aspekti kā vides aizsardzība, sociālā un ekonomiskā attīstība un attiecīgo mērķu sasniegšana.

4.7.

EESK uzsver, ka visiem ir vajadzīgas klimata pārmaiņu ierobežošanai nepieciešamās zināšanas, it īpaši tās, kas saistītas ar visiem ilgtspējīga patēriņa un ražošanas aspektiem, atbildīgu pārtikas izvēli un pārtikas izšķērdēšanas mazināšanu, kā arī ilgtspējīgas enerģijas izmantošanu. Jauniešu izglītība būtu jāatbalsta ar vecākiem paredzētu mūžizglītību un pilsonisko audzināšanu (4).

4.8.

Zaļās pārkārtošanās panākumi tāpēc būs atkarīgi no skolu spējas sadarboties ar vietējām pašvaldībām un ārpusskolas pasākumu rīkotājiem, it īpaši ar jauniešu organizācijām un organizētu pilsonisko sabiedrību, tādējādi palielinot tostarp arī ierindas iedzīvotāju informētību un līdzdalību. Šajā saistībā EESK pozitīvi vērtē “Zaļās Erasmus programmas” īstenošanā uzkrāto pieredzi un pauž cerību, ka programma tiks sekmīgi īstenota.

4.9.

Jaunākajai paaudzei, t. i., Z paaudzei (tie, kas jaunāki par 25 gadiem), un tiem, kuriem ir augstāka izglītība un spēcīgāki kultūras instrumenti, vēl vairāk raksturīga informētība, zināšanas un pozitīva līderība vides aizsardzības jomā. Tas nozīmē ne tikai to, ka pieaugs un nostiprināsies izpratne un kvalificēta informētība, bet arī to, ka vajadzīgo pozitīvo reakciju var stiprināt, uzlabojot jauniešu izglītību un vairojot viņu cilvēkkapitālu sociālajā un ekonomikas jomā. Savukārt zems izglītības līmenis un grūtības iekļūt darba vidē ne tikai palēnina ieguldījumu valsts pašreizējā izaugsmē, bet arī vājina jauniešu kā aktīvu dalībnieku lomu jaunos izaugsmes procesos, kas vairāk atbilst viņu laikmeta problēmām.

4.10.

Bez prasmēm pārkārtošanās nebūs iespējama. Ir ļoti svarīgi nodrošināt darba ņēmējiem – gan gados jaunākiem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem – vajadzīgās prasmes, lai viņi spēj pārvaldīt zaļās pārkārtošanās radītos jauninājumus, jo šī pārkārtošanās neizbēgami ietekmē un turpmāk būtiski ietekmēs nodarbinātību. EESK uzskata, ka ir svarīgi līdzekļus atvēlēt darba vidē balstītām mācībām. Darba vidē balstītas mācības, t. i., apmācība un mācīšanā, kas norit darba vidē, it īpaši māceklības veidā, ir ļoti būtiskas centienos (atkārtoti) iegūt gan tehniskas, gan transversālas prasmes. Apmācība darbavietā, stažēšanās un māceklība ir trīs veidi, kas paši par sevi un dažādos veidos palīdz veidot pozitīvu dialogu starp tirgus vajadzībām un jauniešu individuālajām prasmēm. Sociālajiem partneriem, iesaistoties sociālajā dialogā un darba koplīguma slēgšanas sarunās, ir būtiska nozīme centienos sasniegt šo mērķi.

4.11.

Zaļās pārkārtošanās procesam ir jābūt taisnīgam, nodrošinot darba ņēmēju pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu un kvalitatīvas darbvietas visiem un tādā veidā garantējot, ka neviens netiek atstāts novārtā. Tāpēc EESK uzskata, ka ir būtiski, lai apmācības politikas pasākumi būtu holistiski, saistīti ar rūpniecības politiku, saskaņoti ar citām attīstības stratēģijām un detalizēti plānoti teritoriālajā un vietējā līmenī ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem.

4.12.

Pašlaik fakti liecina par šādas holistiskas pieejas trūkumu un par zaļo prasmju un līdz ar to arī zaļo darbvietu vāju izplatību, it īpaši to cilvēku vidū, kuriem ir zemāks izglītības un prasmju līmenis. Tas rada draudus, ka iespējama jauna polarizācija starp tiem, kuriem ir zaļās prasmes un kuriem tāpēc, izmantojot zaļās pārkārtošanās radītās iespējas, paveras izcila nodarbināmība, un tiem, kas tieši pretēji joprojām ir atstumti no šiem apmācības procesiem, kam ir ierobežotas prasmes un kas bieži ir iesaistīti operatīvos uzdevumos, kuri var izzust zaļās pārkārtošanās un rūpniecības automatizācijas kopējās ietekmes dēļ.

4.13.

Dzimumu līdztiesības aspektam arī jābūt neatņemamai zaļās ekonomikas stratēģiju sastāvdaļai. Jaunas sievietes ir nepietiekami pārstāvētas tehnoloģiju un zinātnes jomā, tāpēc ka ir maz ticams, ka viņas izvēlēsies specializētu izglītību šajās jomās, jo dzimumu stereotipu dēļ daži darbi tiek uzskatīti tikai par vīriešiem piemērotiem. Lai nodrošinātu sieviešu pienācīgu līdzdalību nozarēs, kurās notiek un tuvākajā nākotnē notiks būtiskas pārmaiņas zaļās pārkārtošanās dēļ, ir jāvēršas pret šiem stereotipiem. Būtiska loma šajos centienos var būt profesionālajai orientācijai skolās. EESK uzskata, ka dalībvalstīm vairāk resursu būtu jāatvēl jauniešu karjeras attīstības atbalsta sniegšanai skolās un viņu virzības uz nodarbinātību atbalstīšanai, ko nodrošina efektīvi valsts nodarbinātības dienesti, kuri ir pienācīgi informēti par ražošanas struktūru attiecīgajā reģionā.

4.14.

Inovācijas attīstība ir zaļās pārkārtošanās panākumu atslēga. Tāpēc, lai sasniegtu mērķus, svarīgs uzdevums ir inovācijas procesā rosināt ar uzņēmējdarbības garu apveltītus jauniešus, nodrošinot viņiem īpašu apmācību un atbalstu novatoriskiem projektiem un piešķirot pienācīgu finansiālu atbalstu.

4.15.

Zaļā pārkārtošanās Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam varētu radīt 1 miljonu jaunu darbvietu, taču ES Vides aģentūras veiktais ietekmes novērtējums (5) liecina, ka zaļās pārkārtošanās dēļ darbu varētu zaudēt no 500 000 līdz 2 miljoniem cilvēku. EESK uzskata, ka dalībvalstīm prioritāri ir jāiegulda ievērojami resursi, sākot ar nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem atvēlētajiem līdzekļiem, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem jāpārveido sava darbība, jauna darba atrašanu atlaistiem darba ņēmējiem un uzņēmējus, it īpaši gados jaunos uzņēmējus, kas plāno investēt zaļos uzņēmumos.

---

(1)  EESK atzinums par “Ceļā uz jauniešu strukturētu iesaisti klimata un ilgtspējas jautājumu risināšanā ES lēmumu pieņemšanas procesā” (OV C 429, 11.12.2020., 44. lpp.).

(2)  EESK atzinums “ES jauniešu tests” (OV C 486, 21.12.2022., 46. lpp.).

(3)  https://www.lifecycleinitiative.org/starting-life-cycle-thinking/what-is-life-cycle-thinking/

(4)  EESK atzinums “Palielināt jauniešu iespējas ar izglītību panākt ilgtspējīgu attīstību” (OV C 100, 16.3.2023., 38. lpp.).

(5)  https://www.eea.europa.eu/policy-documents/swd-2020-176-final-part

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Koka būvniecība CO2 emisiju samazināšanai ēku sektorā”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Zviedrijas pieprasījuma)

(2023/C 184/04)

Ziņotājs:	Rudolf KOLBE
Līdzziņotājs:	Sam HÄGGLUND

Atzinuma pieprasījums	Zviedrijas prezidentūra, 14.11.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Pilnsapulces lēmums	14.12.2022.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	153/2/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka biobāzēti būvmateriāli ir svarīga zaļās pārkārtošanās svira. Lai samazinātu oglekļa emisijas, ar aktīvu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā ir jāveicina koksnes īpatsvara palielināšana būvniecībā, un tai nebūtu jāliek politiska rakstura šķēršļi.

1.2.

Tā kā publiskais sektors pilda parauga funkciju, EESK aicina dalībvalstis publiskajās ēkās palielināt koksnes izmantojumu, kas ir zemāks par kopējo vidējo rādītāju.

1.3.

EESK uzskata, ka arī MVU viegli pieejami atbalsta pasākumi alternatīvu būvmateriālu pētniecībai, izstrādei un inovācijai ir nozīmīgs līdzeklis koka būvniecības potenciāla izmantošanai.

1.4.

EESK ierosina pārbaudīt, vai koka būvniecības jomā sastopamie šķēršļi, kas saistīti ar formālām, juridiskām un tehniskām prasībām, patiešām ir nepieciešami plānošanas kvalitātes labad, un norāda, ka jābūt iespējai inovācijā panākt atbilstību tehnikas līmenim, ne tikai izpildot standartus, bet arī izmantojot “līdzvērtīgus alternatīvus risinājumus”.

1.5.

Tā kā šķēršļus atjaunīgo būvmateriālu izmantošanai rada arī dažādi būvniecības noteikumi, EESK aicina veikt vienādošanas pasākumus un uzskata, ka svarīgs virzītājspēks šajā procesā ir Jaunais Eiropas Bauhaus.

1.6.

EESK iesaka, veicot kvalificēto ilgtspējas novērtējumu, attiecībā uz ēku dzīves ciklu un salīdzinot ietekmi uz vidi, konsekventi izmantot aprites cikla novērtējumu.

1.7.

EESK uzsver, cik nozīmīgs ir obligātais standartu minimums attiecībā uz oglekļa emisijām visā ēku dzīves ciklā un attiecīga prasība ziņot par oglekli visā būvniecības nozarē.

1.8.

EESK uzskata, ka Ēku energoefektivitātes direktīva (ĒEED) ir galvenais politikas instruments, ar ko noteikt prasības oglekļa emisiju samazināšanai visā ēku dzīves cikla laikā. EESK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt oglekļa sertifikācijas sistēmu, kurā būtu pilnībā ņemta vērā koksnes produktu loma emisiju kompensēšanā.

1.9.

EESK uzskata, ka ir obligāti jānodod zinātība, kā plānots Jaunā Eiropas Bauhaus akadēmijā, un valsts līmenī jānodrošina atbilstošs apmācības un profesionālās pilnveides piedāvājums. Apmācība un profesionālā pilnveide jaunu, ilgtspējīgu būvniecības metožu un materiālu izmantošanas jomā ir vajadzīga visiem būvniecības procesā iesaistītajiem: plānotājiem, arhitektiem, inženieriem, tehniskajiem darbiniekiem, IT speciālistiem un būvstrādniekiem.

1.10.

EESK uzskata, ka kvalitātē balstītas iepirkuma procedūras, kurās izmantoti ilgtspējas un aprites cikla kritēriji, kā arī piemērotu iepirkuma procedūru izvēle, kas pieļauj inovatīvus risinājumus, ir priekšnoteikums klimata mērķu sasniegšanai un koka būvniecības veicināšanai. Tāpēc EESK aicina gan noteikt stingrākas juridiskās saistības attiecībā uz kvalitātē balstītu konkurenci un uz klimatu saudzējošu publisko iepirkumu, gan arī veikt attiecīgus līgumslēdzēju iestāžu apmācības pasākumus.

1.11.

EESK aicina dalībvalstis piedalīties Austrijas un Somijas valdību iniciatīvā Wood POP, kuras mērķis ir valsts un reģionālā līmenī mobilizēt kokmateriālu nozares publiskā un privātā sektora dalībniekus un atbalstīt ieguldījumu pārorientēšanu uz ilgtspējīgiem biobāzētiem risinājumiem un koksnes pievienotās vērtības radīšanas ķēdēm.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Koka būvniecības tradīciju pamatā ir gadsimtiem sena inovācijas vēsture. Ilgtspējīgu materiālu izmantošana citastarp ir ietverta Jaunā Eiropas Bauhau s (1) idejās.

2.2.

EESK piekrīt Komisijas uzskatam, ka inovatīviem, biobāzētiem, kā arī ilgtspējīgiem un ar mazoglekļa metodēm saražotiem (būv-)materiāliem ir ārkārtīgi liela nozīme zaļās pārkārtošanās procesā. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) (2) ziņojumu par ēkām pašlaik ēkas rada 33 % no globālajām CO2 emisijām (2021). Lielākā to daļa ir tieši un netieši saistītas ar ēku ekspluatāciju, taču 6,4 % (2021) rada celtniecības materiālu ieguve un ražošana. Šeit nav iekļauts transports, ēku nojaukšana un infrastruktūras objekti. Transporta radītās emisijas tiek iedalītas transporta nozarei. Var pieņemt, ka būvniecības radītās faktiskās emisijas ir lielākas. Saskaņā ar Komisijas datiem Eiropas Savienībā ēkas patērē aptuveni 40 % enerģijas un rada aptuveni vienu trešdaļu no siltumnīcefekta gāzu emisijām ES. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums galvenokārt ir saistīts ar energorenovācijas pasākumiem, atjaunīgo energoresursu avotu īpatsvara palielināšanu un apkures sistēmu atjaunošanu. Toties pieaug galveno dzīvesvietu skaits un lielāka izmantojamā dzīvojamā platība uz vienu mājokli.

2.3.

EESK uzsver mežu ārkārtīgi lieto nozīmi cilvēku dzīvē visā pasaulē. Piemēram, Eiropas 400 miljardi koku absorbē gandrīz 9 % Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisiju. EESK apzinās, ka atmežošana ir milzīga globāla problēma, tomēr Eiropas Savienībā mežu resursi palielinās. No 1990. līdz 2020. gadam meža platība ir pieaugusi par 9 % un koksnes apjoms Eiropas mežos – par 50 % (3). EESK pilnībā atbalsta visus Eiropas Komisijas centienus risināt šo globālo problēmu un uzsver, ka Eiropas Savienībā ir jāturpina veicināt veselīgus un augošus mežus. Lai samazinātu oglekļa emisijas, ar aktīvu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu visā Eiropas Savienībā būtu jāveicina koksnes īpatsvara palielināšana būvniecībā, un tai nebūtu jāliek politiska rakstura šķēršļi.

2.4.

Tāpēc EESK norāda, ka gan masīvkoka, gan līmētas koksnes būvniecības potenciāla izmantošanai klimata aizsardzībā jābūt nesaraujami saistītai ar mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Austrijas projektā CareforParis (4), kurā sadarbojās Federālais Mežu pētniecības centrs (Bundesforschungszentrum für Wald, BFW), Dabas resursu un dzīvības zinātņu universitāte (Universität für Bodenkultur, BOKU), Wood K Plus un Austrijas Vides aģentūra, tika izstrādāti un analizēti dažādi meža apsaimniekošanas scenāriji. Scenāriji pamatojas uz atšķirīgām klimata pārmaiņām un Austrijas mežu pielāgošanās stratēģijām un parāda iespējamās norises līdz 2150. gadam. Tika sīkāk analizēta mežu un koksnes produktu oglekļa ietekme un kā ar koksnes produktu palīdzību izvairīties no CO2 emisiju radīšanas. Mijiedarbība starp meža augšanu, koksnes izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanu ar koksnes produktu palīdzību veido pozitīvu siltumnīcefekta gāzu bilanci. Eiropas meži ir nozīmīgs oglekļa piesaistītājs. No 2010. līdz 2020. gadam gada vidējā oglekļa sekvestrēšana meža biomasā Eiropas reģionā sasniedza 155 miljonus tonnu. ES 28 dalībvalstīs sekvestrētais apjoms atbilst 10 % no bruto siltumnīcefekta gāzu emisijām (5). Lielāka sviras ietekme klimata aizsardzībā ir fosilo izejvielu un energonesēju aizstāšanai ar koksni (materiāli un enerģija) un tādējādi novērstajām emisijām. Tāpēc svarīgs pasākums cīņā pret klimata pārmaiņām ir nodrošināt koksni, ar ko aizstāt materiālus ar lielākām aprites cikla emisijām.

2.5.

Iegultā enerģija ir enerģija, kas jāizmanto materiālu vai attiecīgi komponentu un ēku ražošanai, uzglabāšanai, transportēšanai, uzstādīšanai un visbeidzot iznīcināšanai. Salīdzinājumā ar citiem tradicionālajiem būvmateriāliem koksne piesaista oglekli vēl pirms tās izmantošanas par celtniecības materiālu (koks sastāv no aptuveni 50 % tīra oglekļa). Vērtējot koksnes emisiju bilanci, būtiska nozīme ir tādiem faktoriem kā izcelsme, transportēšanas attālums un apstrādes veids, kā arī atkalizmantojamība. Līdzvērtīgu ēku salīdzinājums visā to dzīves ciklā liecina, ka, atšķirībā no citiem būvmateriāliem, koksnei ir labāki iegultās enerģijas, siltumnīcefekta gāzu emisiju, gaisa un ūdens piesārņojuma un citi ietekmes rādītāji. Pašlaik gadā saražotie koksnes produkti (= koksne, kas izmantota kā materiāls), tikai pateicoties aizstāšanas efektam vien, ļauj novērst aptuveni 10 % gada kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2.6.

Konkrēti, būvējot no koka, var ietaupīt līdz 40 % CO2 emisiju salīdzinājumā ar betonu. Piemērojot Hagauer et al. (2009) (6) ieteikto tilpuma pārrēķinu svarā, viena kubikmetra (m3) koksnes (jaukta lapu un skuju koku koksne) saussvars ir 417 kg. Pieņemot, ka oglekļa īpatsvars ir 50 %, CO2 ekvivalents ir 0,765 t/m3. Tas nozīmē, ka no 1 miljona m3 papildus nocirstās lietošanai gatavas koksnes 0,765 miljoni tonnu CO2 tiek sekvestrēti pastāvīgajos produktos.

2.7.

Koka ēku īpatsvars pēdējos gados ir palielinājies. Piemēram, Austrijā 20 gadu laikā koka būvniecības īpatsvars (7) pieauga par vairāk nekā 70 % un 2018. gadā sasniedza 24 % no izmantotās lietderīgās platības. No tiem 53 % attiecināmi uz mājokļu būvi, 11 % – uz komerciālo un rūpniecisko būvniecību un 29 % – uz lauksaimniecības nozares nedzīvojamām ēkām. Salīdzinājumam – sabiedrisko ēku īpatsvars bija tikai 7 %. Zviedrijā un Somijā no koka ir būvētas 90 % visu jauno vienģimenes māju un aptuveni 20 % jaunuzcelto daudzģimeņu māju.

2.8.

Pilsētu blīvuma palielināšanai var būt būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām, un tas neizbēgami ir saistīts ar augstāku ēku būvniecību. Pašreizējie projekti liecina, ka koka konstrukcijas var sasniegt lielu augstumu. Kā piemērus var minēt Sara kultūras centru Zviedrijā, kuram ir 20 stāvi 75 m augstumā (8), un Ascent Tower augstceltni Milvokī no koka konstrukcijām 18 stāvu augstumā (9).

2.9.

Mūsdienu koka būvniecības sistēmas var viegli pielāgot tā, lai tās nodrošinātu visaptverošus risinājumus ēku renovācijai, radot kvalitatīvus mājokļus un panākot ievērojamus enerģijas ietaupījumus. Renovācijas projektos tiek izmantota ne tikai viegli pieejamā pilsētu infrastruktūra, bet arī tā iegultā enerģija, kas jau ir iekļauta pašreizējā ēku fondā.

2.10.

Izmantot esošās rezerves, nevis pievienot jaunas ēkas nozīmē efektīvāk izmantot tos resursus, ko pilsēta var piedāvāt, tāpēc tas principā ir jānosaka par prioritāti. Priekšrocības ir komponentu montāžas un salikšanas ātrums, labāka nestspējas/svara attiecība salīdzinājumā ar citiem materiāliem un līdz ar to – salīdzinoši zema pašslodze uz esošo konstrukciju.

2.11.

Koksne ir arī labi piemērota izmantošanai kaskādes veidā. Vairāki izmantošanas posmi palielina vērtības radīšanu, samazina resursu patēriņu un nozīmē to, ka CO2 tiek piesaistīts ilgākā laikposmā.

2.12.

Koka būvniecības kvalitātes plānošanai izvirzītās formālās, juridiskās un tehniskās prasības ir salīdzinoši augstākas un apjomīgākas nekā citiem būvniecības veidiem. Šāds sarežģītības līmenis kavē koka būvniecības tirgus daļas pieaugumu. Komponentu, savienojumu un mezglu standartizācija var būt sekmēt īstenošanu un nodrošināt izmaksu lietderību un kvalitāti. Viena no pašreizējām iniciatīvām ir dataholz.eu datubāze, kas nodrošina, ka pārbaudīti ēku komponenti un komponentu savienojumi ir pieejami tiešsaistē Vācijā un Austrijā. EESK principā secina, ka jābūt iespējai, ka inovācijas arī koka būvniecībā visās jomās atbilst tehnikas līmenim, ne tikai izpildot pašreizējos standartus, bet arī izmantojot “līdzvērtīgus alternatīvus risinājumus”.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

EESK norāda, ka, pateicoties standartizācijai, precizitātei un kvalitātei, koka būvniecības sistēmas ir ļoti piemērotas gan jaunu ēku būvniecībai, gan esošo ēku renovācijai, gan tukšās pilsētu telpas aizpildīšanai. Dažas no to daudzajām priekšrocībām ir pielāgojamība, augsta saliekamu konstrukciju izgatavošanas pakāpe, īsāks būvniecības laiks un mazāks svars salīdzinājumā ar citiem materiāliem.

3.2.

Būtisks ēku novērtēšanas kritērijs ir ietekme uz vidi visā dzīves ciklā. Ietekmi uz vidi rada būvniecība (izmantoto būvizstrādājumu ražošana un transports), lietošana un demontāža (tostarp būvizstrādājumu reciklēšana vai likvidēšana). Ietekmi uz vidi reģistrē aprites cikla novērtējumos (EN 15804:15.02.2022.).

3.3.

Aprites cikla novērtējums ir piemērots instruments būvizstrādājumu ilgtspējas novērtēšanai. EESK iesaka, veicot kvalificēto ilgtspējas novērtējumu, attiecībā uz ēkām konsekventi izmantot aprites cikla novērtējuma instrumentu, lai parādītu un salīdzinātu ēku ietekmi uz vidi.

3.4.

Būvniecības noteikumu prasības pēdējo gadu laikā ir kļuvušas elastīgākas pret atjaunīgo būvmateriālu izmantošanu. Ir paplašinātas iespējas būvēt no koka, it īpaši saistībā ar ugunsdrošību. Šis jautājums tiek izskatīts arī šobrīd notiekošos projektos.

3.5.

Minhenes Tehniskās universitātes (TUM) vadītajā pētniecības projektā “TIMpuls” (10) pašlaik tiek pētīti ugunsgrēki daudzstāvu koka ēkās, lai izveidotu stabilu pamatu vienotiem noteikumiem par koka augstceltņu būvniecību.

3.6.

Neseno pētījumu rezultāti un īstenotie projekti liecina, ka būvēšana no koka nekādā ziņā neatpaliek no citām projektēšanas metodēm ugunsdrošības ziņā un tai ir papildu priekšrocības seismiskās drošības (11) ziņā.

3.7.

Atšķirīgs tiesiskais regulējums, pat dalībvalstu iekšienē, bieži rada nevajadzīgus šķēršļus. Tāpēc EESK aicina turpināt būvniecības tiesību aktu saskaņošanu, lai nodrošinātu koka būvmateriālu vienlīdzību ar citiem būvmateriāliem.

3.8.

EESK mudina dalībvalstis palielināt koksnes izmantojumu publiskajās ēkās, kur tas šobrīd ir zemāks par kopējo vidējo rādītāju. Publiskajam sektoram jāuzņemas rādīt piemēru, izmantojot koka būvniecības potenciālu klimata mērķu sasniegšanā. It īpaši izcilas, novatoriskas no koka būvētas individuālas ēkas var būt identitātes avots un dot impulsu plašākai koksnes izmantošanai.

3.9.

Iepirkuma procedūrās, bieži vien uz koka būvniecības risinājumu rēķina, labākā pretendenta noteikšanā vai nu neizmanto, vai pārāk maz izmanto tādus kritērijus kā bioekonomika, ilgtspēja, aprites cikla izmaksas, ietekme uz klimatu u. c. Tāpēc EESK aicina stingrāk apņemties publiskajā iepirkumā iekļaut kritērijus, kas sekmē klimata mērķu sasniegšanu.

3.10.

Saliekamu koka konstrukciju gadījumā plānošanai jābūt gandrīz izpildes posmā, lai novērstu jebkādu interpretācijas risku un nodrošinātu viennozīmīgu salīdzināmību. Lai panāktu priekšrocības attiecībā uz tehnisko un ekonomisko optimizāciju un īstenošanas ilgumu (12), plašais produktu klāsts un ražošanas, loģistikas un montāžas procesu ietekme šajā saistībā ir jāņem vērā agrākā posmā nekā būvniecībā, kurā ir zems saliekamu konstrukciju līmenis. To var izdarīt, ja, izvēloties piemērotu iepirkuma procedūru, piemēram, arhitektūras konkursu vai konkursa dialogu, vai arī izsludinātājam iesaistot specializētus plānotājus, tiek laikus iekļauta informācija par pretendentu.

3.11.

EESK uzsver Jaunā Eiropas Bauhaus nozīmi kvalitatīvu un klimatu saudzējošu būvmateriālu veicināšanā un tādējādi – koksnes izmantošanā būvniecībā. Pašlaik koksnes kā būvmateriāla īpatsvars Eiropas Savienībā ir tikai 3 %, tāpēc koka būvniecības potenciāls klimata aizsardzībā vēl ne tuvu nav izsmelts. Tādēļ EESK uzskata, ka Jaunā Eiropas Bauhaus atbalsts alternatīvu būvmateriālu pētniecībai, izstrādei un inovācijai ir svarīgs elements šā potenciāla apguvē.

3.12.

Daudzos gadījumos lietotāji būvniecības nozarē ne vienmēr pietiekami pārzina izmantošanas iespējas. Nepilnīgu zināšanu dēļ koku bieži izmanto ļoti ierobežoti. Tāpēc EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi Eiropas iekšienē nodot zinātību, kā plānots Jaunā Eiropas Bauhaus akadēmijā, un vienlaikus uzsver, ka jānodrošina, lai arī valstu līmenī pietiekamā apjomā tiktu piedāvāti atbilstoši apmācības un profesionālās pilnveides moduļi. Apmācība un profesionālā pilnveide jaunu, ilgtspējīgu būvniecības metožu un materiālu izmantošanas jomā būs vajadzīga visām būvniecības procesā iesaistīto darba ņēmēju kategorijām: plānotājiem, arhitektiem, inženieriem, tehniskajiem darbiniekiem, IT speciālistiem un būvstrādniekiem. Zaļo pārkārtošanos var panākt tikai ar atbilstoši izglītotu cilvēku palīdzību.

3.13.

EESK atzinīgi vērtē kopīgo Eiropas sociālo projektu RESILIENTWOOD, ko vada Eiropas Koksnes pārstrādes nozares asociācija (CEI-Bois) un Eiropas Būvniecības un kokapstrādes darbinieku asociācija (EFBWW), kura mērķis ir izstrādāt ieteikumus un vadlīnijas uzņēmumiem, arodmācībām un publiskajām iestādēm, lai ES kokrūpniecības nozarei piesaistītu jauniešus, pielāgotos tehnoloģiskajām pārmaiņām un turpinātu apmācīt darbiniekus.

3.14.

EESK uzskata, ka ir svarīgi publicēt tehnisku informāciju, lai visas ieinteresētās personas būtu informētas par jaunākajiem sasniegumiem koka būvniecības jomā, un noteikt celtniecības un strukturālus standartus koka būvniecības vienkāršošanai.

3.15.

Galvenais ES tiesību akts ēku sektorā ir Ēku energoefektivitātes direktīva (ĒEED). Ar to ES dalībvalstīm ir uzlikts pienākums noteikt savu ēku snieguma līmeņus, stratēģiski plānot ēku fonda dekarbonizāciju, izmantojot ilgtermiņa renovācijas stratēģijas, un īstenot papildu pasākumus. Tāpēc ĒEED ir pašsaprotams politikas instruments, ar ko noteikt prasības un skaidrus katalizatorus oglekļa emisiju samazināšanai visā ēku dzīves cikla laikā.

3.16.

ĒEED noteikumi ir jāsaskaņo ar klimatneitralitātes mērķiem un jānosaka vissvarīgākie un steidzamākie pasākumi, kas jāveic līdz 2050. gadam. Lai gan ir svarīgi uzlabot ēku energoefektivitāti, bez skaidras izpratnes par ēku integrēto oglekļa pēdu pastāv risks, ka pasākumi nebūs optimāli.

3.17.

EESK atzinīgi vērtē 2022. gada pavasarī ierosināto Ekodizaina regulu ilgtspējīgiem produktiem kā svarīgu soli ceļā uz zaļākiem un apritīgākiem produktiem. Minimālo kritēriju noteikšanu, piemēram, saistībā ar produktu vidiskās un klimatiskās pēdas samazināšanu, var pilnībā piemērot arī koka būvniecībā un tādejādi radīt ekonomiskas iespējas inovācijai, lai gan pašlaik koka būvniecība nav iekļauta regulā.

3.18.

Obligāts būvniecības nozares ziņošanas pienākums par oglekļa emisijām visā dzīves ciklā atvieglos datu vākšanu un salīdzinošo novērtēšanu un būvniecības sektorā pavērs iespēju attīstīt nepieciešamās prasmes un spējas. Laika gaitā jāievieš un jānostiprina saistošs standartu obligātais minimums attiecībā uz oglekļa emisijām dzīves ciklā. EESK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt oglekļa sertifikācijas sistēmu, kurā būtu pilnībā ņemta vērā koksnes produktu loma emisiju kompensēšanā.

3.19.

EESK aicina dalībvalstis visaptveroši piedalīties Austrijas un Somijas valdību jaunajā iniciatīvā Wood POP, kas ir platforma dialoga sekmēšanai par koka izmantošanas politiku un kuras mērķis ir valsts un reģionālā līmenī mobilizēt nozīmīgus kokmateriālu nozares publiskā un privātā sektora dalībniekus un vienlaikus atbalstīt ieguldījumu pārorientēšanu uz ilgtspējīgiem biobāzētiem risinājumiem un koksnes pievienotās vērtības radīšanas ķēdēm.

3.20.

Savā papildatzinumā CCMI/205 “Rūpniecība 5.0 un koka būvkonstrukciju sektors” EESK uzsver, ka koksnes būvmateriālu izmantošana ir lieliska iespēja, jo koksne ir ilgtspējīga un rentabla alternatīva un papildinājums tādiem tradicionālajiem būvmateriāliem kā betons un tērauds. Vēl viena priekšrocība ir augstais darba ražīgums, kas koka būvniecības nozarē ļauj ēkas būvēt ātrāk un efektīvāk. Turklāt koka būvniecība paver nodarbinātības iespējas lauku apvidos. Koka būvniecība sniedz ieguvumus videi, jo koksne ir atjaunojams resurss un salīdzinājumā ar citiem materiāliem rada mazākas oglekļa emisijas gan ražošanā, gan visā aprites ciklā. Koka būvniecība arī veicina mežu saglabāšanu un uzturēšanu un tādējādi palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

---

(1)  OV C 275, 18.7.2022., 73. lpp.; OV C 155, 30.4.2021., 73. lpp.

(2)  IEA ziņojums par ēkām (2022. gads), https://www.iea.org/reports/buildings.

(3)  https://foresteurope.org/wp-content/uploads/2016/08/SoEF_2020.pdf

(4)  Weiss P., Braun M., Fritz D., Gschwantner T., Hesser F., Jandl R., Kindermann G., Koller T., Ledermann T., Ludvig A., Pölz W., Schadauer K., Schmid B.F., Schmid C., Schwarzbauer P., Weiss G. 2020. Nobeiguma ziņojums par CareforParis projektu. Klimata un enerģētikas fonds, Vīne.

(5)  https://foresteurope.org/wp-content/uploads/2016/08/SoEF_2020.pdf

(6)  Hagauer D., B. Lang, C. Pasteiner un K. Nemesthoty, 2009, Empfohlene Umrechnungsfaktoren für Energieholzsortimente bei Holz- bzw. Energiebilanzberechnungen (Ieteicamie pārrēķina koeficienti enerģijas kokmateriālu sortimentam attiecīgi koksnes un enerģijas bilances aprēķinos). Federālā Lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un ūdenssaimniecības ministrija, V/10. nodaļa– Enerģija un vides ekonomika. Privāta izdevniecība, Vīne.

(7)  Koka būvniecības īpatsvars Austrijā. Statistisks apsekojums par visiem ēku būvniecības projektiem 1998.–2008.–2018. gadā. Robert Stingl, Gabriel Oliver Praxmarer, Alfred Teischinger, Dabas resursu un dzīvības zinātņu universitāte Vīnē, pasūtītājs – proHolz Austria.

(8)  Sk. Sara Cultural Centre, Skelleftea, Schweden, White Arkitekter, 2021. gads.

(9)  Sk. Ascent Tower, Milwaukee, WIEHAG Österreich, 2021. gads.

(10)  www.cee.ed.tum.de/hbb/forschung/laufende-forschungsprojekte/timpuls (skatīts 23.1.2023.).

(11)  Sk. pētniecības projektu “Koka ēku seismiskā drošība”, Bernes Lietišķo zinātņu universitāte (2020) www.bfh.ch/de/forschung/referenzprojekte/erdbebensicherheit-holzgebaeude (skatīts 23.1.2023.).

(12)  Sk. pētniecības projektu leanWOOD – Neue Kooperations- und Prozessmodelle für das vorgefertigte Bauen mit Holz (Jauni sadarbības un apstrādes modeļi saliekamu koka konstrukciju būvniecības jomā) HSLU Hochschule Luzern, 2017.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā (Sadarbspējīgas Eiropas akts)”

(COM(2022) 720 final – 2022/0379 (COD))

un “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par pastiprinātu publiskā sektora sadarbspējas politiku “Sabiedrisko pakalpojumu sasaiste, atbalsts sabiedriskajām politikām un sabiedriskā labuma radīšana. Ceļā uz “sadarbspējīgu Eiropu”””

(COM(2022) 710 final)

(2023/C 184/05)

Ziņotājs:

Vasco DE MELLO

Atzinuma pieprasījums	a) Eiropas Parlaments, 21.11.2022. b) Eiropas Savienības Padome, 25.11.2022.
Juridiskais pamats	a) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 172. pants b) Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	200/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Tāpat kā Komisija, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir būtisks digitālā vienotā tirgus izveides priekšnoteikums.

1.2.

Tomēr, virzoties uz šo mērķi, dalībvalstis nedrīkst īstenot sabiedrisko pakalpojumu pilnīgas digitalizācijas politiku uz klātienē sniegto pakalpojumu rēķina, un būs jāņem vērā visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas. Digitālo prasmju apmācībai vajadzētu būt pieejamai ikvienam, bet it sevišķi šīm iedzīvotāju grupām.

1.3.

Tā vietā, lai samazinātu darbinieku skaitu, digitālo pakalpojumu izstrāde un darbība sākotnēji radīs papildu vajadzību pēc personāla. Pienācīgi apmācīts personāls ir sekmīgas digitālās pārveides priekšnoteikums.

1.4.

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka pandēmijas laikā sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija ir ievērojami progresējusi.

1.5.

EESK atbalsta šīs politikas pārvaldības modeļa izveidi; šo modeli veidos divas galvenās struktūras, proti, Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija un Sadarbspējīgas Eiropas Kopiena.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā ir paredzēta un atbalstīta tādu eksperimentālu procesu izstrāde, kas ļauj veidot publiskā sektora un inovatīvu tehnoloģiju uzņēmumu vai jaunuzņēmumu partnerības ar mērķi izstrādāt inovatīvus eksperimentālus risinājumus, kurus varētu piemērot un koplietot sabiedrisko pakalpojumu jomā.

1.7.

EESK uzskata, ka turpmākajās sabiedrisko pakalpojumu sadarbspējas projektu finansēšanas programmās ir svarīgi noteikt, ka to resursu piešķiršana ir atkarīga no Eiropas sadarbspējas satvarā atbalstīto principu un struktūru pieņemšanas.

1.8.

Lai gan EESK ir gandarīta, ka šāda pieeja ir daļa no tā dēvētās divējādās pārkārtošanās, Komiteja brīdina, ka daži tehnoloģiskie digitalizācijas risinājumi varētu būt ļoti energoietilpīgi.

1.8.1.

EESK uzskata: pat ja piesardzības pasākumi ir vajadzīgi, datu aizsardzība nedrīkst kavēt jaunu sadarbspējas risinājumu radīšanu ne sabiedriskajiem pakalpojumiem, ne arī privātpersonām.

1.8.2.

Turklāt EESK uzskata, ka datu pieejamībai neatkarīgi no tā, vai tā paredzēta iedzīvotājiem, uzņēmumiem vai citiem publiskajiem dienestiem, ir jāpiemēro dažādu līmeņu atļaujas, lai saglabātu datu konfidencialitāti un izpaustu tikai tos datus, kas ir absolūti nepieciešami.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Iekšējā tirgus izveide, t. i., personu brīvas pārvietošanās, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvas aprites telpa, nozīmē visu esošo valstu šķēršļu likvidēšanu.

2.2.

Kopš tā izveides un vēl vairāk pēc vienotā tirgus izveides Eiropas Savienība ir centusies novērst visus šķēršļus, kas varētu kavēt īsta iekšējā tirgus izveidi.

2.3.

Lai iekšējais tirgus patiešām pastāvētu, iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir vajadzīga ātra un vienkārša piekļuve dalībvalstu sabiedriskajiem pakalpojumiem vietējā, reģionālā vai valsts līmenī un mijiedarboties ar tiem.

2.4.

Turklāt atvērtas Eiropas zonas esamība nozīmē, ka valstu publiskās pārvaldes iestādēm jebkurā līmenī ir jākopīgo dati un jāsadarbojas.

2.5.

Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem Komisija ir centusies veikt pasākumus, kas ļauj veidot un uzturēt sadarbspēju (1) vai, vēl labāk, dažādu dalībvalstu sabiedrisko pakalpojumu savstarpēju savienojamību (2).

2.6.

Laika gaitā šāda vajadzība ir kļuvusi aktuālāka, jo iekšējais tirgus ir pārgājis uz jaunu, digitālu darbības veidu (3).

2.7.

Digitalizācija ir īsta revolūcija gan cilvēku ieradumos, gan uzņēmumu un valsts pārvaldes darbībā.

2.8.

Pēdējos gados virkne sabiedrisko pakalpojumu, kas līdz šim tika sniegti tikai klātienē, kļuva pieejami arī digitāli, radot ievērojamas priekšrocības gan iedzīvotājiem un uzņēmējiem, gan sabiedriskajiem pakalpojumiem, nodrošinot būtisku darba laika un finanšu resursu ietaupījumu.

2.9.

Covid-19 krīze šo tendenci paātrināja, jo tika pierādīts, ka dažādu ES sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja var izrādīties vērtīgs personu brīvas pārvietošanās rīks, kā to apliecināja Covid-19 sertifikāts.

2.10.

Eiropas Savienība atzīst, ka publiskā sektora digitalizācija, ņemot vērā tā ieguldījumu IKP (4), varētu būt izšķirošs faktors ES digitalizācijas procesā ne tikai tāpēc, ka šim sektoram ir sviras efekts uz citām jomām, bet arī tāpēc, ka tas ir noteicošais faktors šajā procesā, kas saistīts ar Eiropas ekonomiku.

2.11.

Tā rezultātā atveseļošanas un noturības plānos valsts pārvaldes digitalizācijai kopumā paredzētas publiskās investīcijas 47 miljardu EUR apmērā.

2.12.

Eiropas Savienība ar Komisijas starpniecību, kā arī dalībvalstu valdības laika gaitā ir atzinušas nepieciešamību palielināt dalībvalstu sabiedrisko pakalpojumu (5) sadarbspēju un savstarpējo savienojamību, kā arī minēto pakalpojumu sadarbspēju un savienojamību ar ES pakalpojumiem, lai tie būtu pieejami visiem ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem neatkarīgi no to atrašanās vietas.

2.13.

Lai gan sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja nav jauna tematika (6), izskatāmā paziņojuma mērķis ir izveidot formālāku, stabilāku un drošāku sadarbības satvaru, kas vēl vairāk palielinātu sabiedrisko pakalpojumu digitālo ierīču pašreizējo savstarpējo savienojamību ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību (7). Tas uzskatāms par katalizatoru, lai līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā šie pakalpojumu būtu 100 % digitalizēti, kā ierosināts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (COM(2021) 118).

2.14.

Šajā nolūkā izskatāmajā paziņojumā ir izklāstīti šādi pamatprincipi saskaņotas pieejas īstenošanai šajā jomā: — izveidot sadarbspējas pārvaldības struktūru, ko veido divas struktūrvienības (Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija un Sadarbspējīgas Eiropas Kopiena), kuru uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu sadarbību gan vispārējā (ES, valsts, reģionālajā vai vietējā) līmenī, gan nozaru (tieslietu, transporta, iekšlietu, veselības, vides u. c.) līmenī, kā arī ar privātā sektora ieinteresētajām personām, un piešķirot tam pilnvaras panākt vienošanos par kopīgiem sadarbspējas risinājumiem (piemēram, satvariem, atvērtām specifikācijām, atvērtiem standartiem, lietojumprogrammām un pamatnostādnēm), — ieviest obligātu novērtējumu par sabiedrisko pakalpojumu informācijas sistēmas ieviešanas vai pārveidošanas ietekmi uz pārrobežu sadarbspēju, — kopīgi radīt sadarbspējas risinājumu ekosistēmu Eiropas Savienības publiskajam sektoram (ieviest tādu atzītu sadarbspējas risinājumu katalogu, kurus var izmantot pārvaldes iestādes un politikas veidošanā, piemēram, digitālie rīki, specifikācijas vai risinājumi), lai valsts pārvaldes iestādes visos ES līmeņos, kā arī citas attiecīgās ieinteresētās personas varētu sniegt ieguldījumu šādu risinājumu izstrādē, uzlabošanā un atkalizmantošanā, kopīgi ieviest inovācijas un radīt sabiedrisko vērtību, — noteikt, ka konkrēta Eiropas Savienības finansējuma piešķiršana valstu informācijas sistēmu izveidei vai stiprināšanai, ir atkarīga no ES iepriekš noteiktu risinājumu vai principu izmantošanas (8).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Tāpat kā Komisija, EESK uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir būtisks priekšnoteikums, lai izveidotu digitālo vienoto tirgu un novērstu šķēršļus, kas joprojām pastāv fiziskajā tirgū (9).

3.2.

Lai līdz 2030. gadam visā Eiropas Savienībā nodrošinātu 100 % digitalizētus sabiedriskos pakalpojumus, ir ātrāk jāveido Eiropas komunikāciju tīkls, kas savieno šīs pārvaldes iestādes un visos līmeņos izmanto kopīgus elementus, tostarp tehniskos, semantiskos, juridiskos un organizatoriskos elementus.

3.3.

Tomēr, virzoties uz šo mērķi, dalībvalstis nedrīkst īstenot sabiedrisko pakalpojumu pilnīgas digitalizācijas politiku uz klātienē sniegto pakalpojumu rēķina; būtu jāņem vērā visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, paturot prātā, ka ikvienam jābūt pieejamiem klātienē sniegtiem sabiedriskiem pakalpojumiem. Digitālo prasmju apmācībai vajadzētu būt pieejamai ikvienam, bet it sevišķi šīm iedzīvotāju grupām.

3.4.

Tā vietā, lai samazinātu darbinieku skaitu, digitālo pakalpojumu izstrāde un darbība sākotnēji radīs papildu vajadzību pēc personāla. Pienācīgi apmācīts personāls ir sekmīgas digitālās pārveides priekšnoteikums.

3.5.

Digitalizācijai vajadzētu nodrošināt labākus sabiedriskos pakalpojumus.

3.6.

Vienā no iepriekšējiem atzinumiem EESK norādīja, ka “šajā nolūkā cilvēki nav jāaizvieto ar IKT rīkiem, bet jādod tiem vairāk laika, ko veltīt uzdevumam ar lielāku pievienoto vērtību” (10).

3.7.

Digitalizācija un mākslīgā intelekta izmantošana nav līdzekļi, lai leģitimizētu vispārēju darbvietu skaita samazināšanu. Paredzams, ka līdz ar rutīnas pienākumu izzušanu digitalizācijas rezultātā darba ņēmējiem būs vairāk laika darbam pēc pieprasījuma un cilvēku konsultēšanai.

3.8.

Turklāt 2030. gadā noteikti būs mazāk digitāli atstumtu iedzīvotāju, kuri var piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem tikai klātienē (11). Digitalizācijas laikā nedrīkst būt sarežģītāki vai slēgti analogie piekļuves ceļi cilvēkiem, kuri izmanto sabiedriskos pakalpojumus.

3.9.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka izskatāmā paziņojuma mērķis ir padziļināt un uzlabot publiskā sektora sadarbspēju, izstrādājot ES līmenī noteiktu tiesisko regulējumu (12).

3.10.

EESK atzīst, ka šī sadarbspējas padziļināšana radīs milzīgas priekšrocības iedzīvotājiem, it īpaši pārrobežu darba ņēmējiem, kā arī uzņēmumiem un dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēm.

3.11.

Komisija atzīst: lai šīs priekšrocības konkretizētos, nepietiek ar to, ka tiek noteikti tehniskie standarti, kas ļauj savstarpēji savienot pakalpojumus. Dalībvalstīm jāveic atbilstīgas publiskās investīcijas visos līmeņos.

3.12.

Koordinācija ir jānodrošina gan likumdošanas līmenī, gan nozaru pakalpojumu tīklu līmenī, lai izvairītos no tā, ka nevajadzīga birokrātija apgrūtina rezultātus, kas sasniegti, pateicoties sadarbspējai, un ka privātpersonām vai uzņēmumiem nav atkārtoti jāsniedz vieni un tie paši dati dažādiem publiskajiem dienestiem, jo tas izraisītu procedūru dublēšanos un radītu nevajadzīgas izmaksas.

3.13.

Turklāt valsts līmenī digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem nedrīkstētu būt nekādiem šķēršļiem, kas liegtu to pārrobežu izmantošanu savienojamības un sadarbspējas ziņā gan pilsoņiem un uzņēmumiem, gan citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem no citām dalībvalstīm (13).

3.14.

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka pandēmijas un mājsēžu laikā sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija ir ievērojami progresējusi.

3.15.

Ņemot to vērā, atzinīgi vērtējams izskatāmā paziņojuma mērķis panākt gan valstu, gan ES nozaru sadarbspējas politiku saskaņotību, šajā nolūkā mudinot izmantot kopīgus modeļus, kopīgojot tehniskās specifikācijas un izmantojot citus kopīgus risinājumus.

3.16.

Tā paša iemesla dēļ EESK atbalsta principu, ka dažādi sabiedriskie pakalpojumi atkalizmanto un kopīgo elementus un datus gan ES, gan valstu līmenī.

3.17.

EESK pauž bažas par valodu lietojumu sabiedrisko pakalpojumu sadarbspējas jomā. Valodu lietojums nevar būt birokrātisks šķērslis, un ir jānodrošina, ka datu un informācijas apmaiņa notiek visiem saprotamā valodā.

3.18.

EESK atbalsta šīs politikas pārvaldības modeļa, ko veido divas galvenās struktūras, izveidi un institucionalizāciju. To veidos Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija, kuru vadīs Komisija un kuras sastāvā būs pārstāvji no katras dalībvalsts, kā arī viens Reģionu komitejas pārstāvis un viens Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvis, un Sadarbspējīgas Eiropas Kopiena, ko veido pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora dalībnieki (14) (15).

3.19.

EESK uzskata, ka sadarbspējas politikas veidošanā svarīgi ir iesaistīt pilsonisko sabiedrību, it īpaši sociālos partnerus, ne tikai tāpēc, ka iedzīvotāji un uzņēmumi ir šīs politikas galasaņēmēji, bet arī tāpēc, ka pilsoniskā sabiedrība var sniegt ieguldījumu jaunos tehnoloģiskos risinājumos, kurus nebūtu iespējams panākt ar publiskā sektora starpniecību.

3.20.

EESK uzskata, ka pilsoniskā sabiedrība būtu jāiesaista dažādos līmeņos un Komisijai būtu jāmudina un jāstimulē dalībvalstis veicināt šo iesaistīšanos dažādos līmeņos (valsts, reģionālajā un vietējā līmenī).

3.21.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija veido vienotu kontaktpunktu ar mērķi apkopot un centralizēt visas tās zināšanas un mehānismus sadarbspējas jomā, ko var nodrošināt gan publiskā, gan privātā sektora dalībnieki.

3.22.

Tāpat kā Komisija, EESK uzskata, ka būtu jāsamazina Eiropas Savienības sabiedrisko pakalpojumu atkarība no trešo valstu nodrošinātās digitālās infrastruktūras, kas apdraud ES digitālo suverenitāti.

3.23.

Šajā sakarā jāatzīmē: Komisija uzskata, ka priekšroka būtu jādod atvērtām sistēmām ar atklāto pirmkodu, kas dotu izstrādātājiem iespēju kopīgot savus risinājumus.

3.24.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā ir paredzēta un atbalstīta tādu eksperimentālu procesu izstrāde, kas ļauj veidot publiskā sektora un inovatīvu tehnoloģiju uzņēmumu vai jaunuzņēmumu partnerības ar mērķi izstrādāt inovatīvus eksperimentālus risinājumus, kurus pēc veiksmīga testēšanas posma varētu piemērot un koplietot sabiedrisko pakalpojumu jomā.

3.25.

EESK uzskata, ka turpmākajās sabiedrisko pakalpojumu sadarbspējas projektu finansēšanas programmās svarīgi ir noteikt, ka to resursu piešķiršana ir atkarīga no Eiropas sadarbspējas satvarā atbalstīto principu un struktūru pieņemšanas.

3.26.

Šāds nosacījums būtu lielisks līdzeklis, kā mudināt sabiedriskos dienestus uzņemties saistības brīvprātīgi pieņemt kopīgus standartus.

3.27.

EESK ar pārsteigumu konstatē, ka atšķirībā no iepriekšējiem paziņojumiem (16) izskatāmajā paziņojumā nemaz nav minēti ieguvumi, ko ES publisko sistēmu sadarbspēja varētu sniegt cīņā pret krāpšanu un tādējādi nodrošināt dalībvalstīm lielāku efektivitāti un papildu ieņēmumus.

3.28.

Šajā saistībā EESK norāda, ka sistēmu sadarbspējai būs jāiet roku rokā ar mākslīgā intelekta izmantošanu, jo tas var palīdzēt publiskajiem dienestiem analizēt datus un pavērt iespēju brīdināt un nosūtīt paziņojumus dažādiem dalībvalstu publiskajiem dienestiem.

3.29.

Visbeidzot, Komitejai ir vēl divas piezīmes par zaļo pārkārtošanos un datu aizsardzību.

3.29.1.

Viens no paziņojuma mērķiem ir publisko sistēmu sadarbspējas stratēģiju iekļaut digitālās pārkārtošanās stratēģijā un zaļās pārkārtošanās stratēģijā.

3.29.2.

EESK norāda, ka daži ļoti efektīvi IT risinājumi var būt ļoti energoietilpīgi.

3.29.3.

Tas attiecas uz blokķēdes tehnoloģiju: lai arī blokķēde ir ļoti efektīva, piemēram, attiecībā uz sensitīvu datu drošību, tā ir liela energoresursu patērētāja.

3.29.4.

Šajā ziņā EESK pozitīvi vērtē paziņojumā paredzētos noteikumus “regulatīvajām smilškastēm”.

3.29.5.

EESK uzskata: pat ja piesardzības pasākumi ir vajadzīgi, datu aizsardzība nedrīkst kavēt jaunu sadarbspējas risinājumu radīšanu ne sabiedriskajiem pakalpojumiem, ne arī privātpersonām.

3.29.6.

Turklāt EESK uzskata, ka datu pieejamībai neatkarīgi no tā, vai tā paredzēta iedzīvotājiem, uzņēmumiem vai citiem publiskajiem dienestiem, ir jāpiemēro dažādu līmeņu atļaujas, lai saglabātu datu konfidencialitāti un izpaustu tikai tos datus, kas ir absolūti nepieciešami.

3.29.7.

Tas dotu iespēju izvairīties no problēmām, kas līdzīgas tām, kuras nesen radušās saistībā ar piekļuvi datiem no faktisko īpašnieku centrālā reģistra, un par kurām jau ir pieņemts Eiropas Savienības Tiesas spriedums.

---

(1)  Publiskā sektora sadarbspēja ir definēta kā process, kas “dod iespēju pārvaldes iestādēm sadarboties un ļauj nodrošināt publisko pakalpojumu darbību pāri robežām, dažādās nozarēs un dažādās organizācijās”. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par pastiprinātu publiskā sektora sadarbspējas politiku. “Sabiedrisko pakalpojumu sasaiste, atbalsts sabiedriskajām politikām un sabiedriskā labuma radīšana. Ceļā uz “sadarbspējīgu Eiropu””.

(2)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1719/1999/EK Komisija uzsāka iniciatīvu par sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēju, kas ietvēra virkni pamatnostādņu, kā arī definēja vispārējas intereses projektus attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm.

(3)  Veidojot digitālo iekšējo tirgu, aktuāli ir kļuvis ne tikai likvidēt šķēršļus, kas traucē tā veidošanos, bet arī izstrādāt mehānismus, kas novērstu jaunu šķēršļu rašanos.

(4)  Saskaņā ar Eurostat 2022. gada datiem publiskais sektors veido 53,1 % no ES IKP – sk. Government finance statistics – Statistics Explained (europa.eu).

(5)  Sk., piemēram, Tallinā 2017. gadā, Berlīnē 2020. gadā un Strasbūrā 2022. gadā notikušo starpministriju sanāksmju galīgos paziņojumus.

(6)  Komisija 2010. gadā nāca klajā ar paziņojumu “Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju” (COM(2010) 744 final), par kuru EESK izstrādāja atzinumu TEN/448-449 un kuru īstenoja, izmantojot programmu “Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi” (ISA) – Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 922/2009/EK, kuru 2015. gadā aizstāja ar programmu ISA2 – Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/2240 un programma “Digitālā Eiropa” – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694.

(7)  Komisijas priekšlikumā atzīst, ka līdz šim īstenotā proaktīvā pieeja nav pietiekama, lai sasniegtu ierosinātos sadarbspējas mērķus.

(8)  Sk. Regulas priekšlikuma paskaidrojuma rakstu, kā arī Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par pastiprinātu publiskā sektora sadarbspējas politiku. “Sabiedrisko pakalpojumu sasaiste, atbalsts sabiedriskajām politikām un sabiedriskā labuma radīšana. Ceļā uz “sadarbspējīgu Eiropu””.

(9)  Jau atzinumā TEN/635 “Eiropas sadarbspējas satvars – Īstenošanas stratēģija” EESK uzsvēra sadarbspējas nozīmi digitālā vienotā tirgus īstenošanā (OV C 81, 2.3.2018., 176. lpp.).

(10)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas e-pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam – IKT izmantošana viedas, noturīgas un novatoriskas pārvaldes veicināšanā” un “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju” (OV C 376, 22.12.2011., 92. lpp.).

(11)  Šis problēmjautājums tiek izskatīts EESK atzinumos (OV C 81, 2.3.2018.,176. lpp.).

(12)  Iepriekšējos atzinumos EESK ir paudusi atbalstu visiem projektiem, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi, lai sasniegtu digitālās pārkārtošanās mērķus (OV C 365, 23.9.2022, 13. lpp.).

(13)  Persondati ir viens no jautājumiem, kas varētu būt par šķērsli sabiedrisko pakalpojumu pārrobežu sadarbspējai.

(14)  Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijas uzdevums ir izstrādāt pasākumus, sniegt atbalstu un konsultācijas un uzraudzīt ES sadarbspējas politikas, savukārt Sadarbspējīgas Eiropas Kopiena apvienos pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas palīdzēs minētajai kolēģijai izpētīt un apzināt jaunus risinājumus, ko tā varētu ierosināt.

(15)  Komisijas izvēlētais risinājums atbilst ieteikumiem, ko EESK formulējusi iepriekšējos atzinumos (OV C 81, 2.3.2018., 176. lpp.).

(16)  Sk. pielikumu dokumentam “Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbspējas satvars – Īstenošanas stratēģija””.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus”

(COM(2022)702 final – 2022/0408 (COD))

(2023/C 184/06)

Ziņotāja:	Sandra PARTHIE
Līdzziņotājs:	Philip VON BROCKDORFF

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 26.1.2023. Eiropas Savienības Padome, 30.1.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	207/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzsver, ka ar pienācīgi izstrādātu maksātnespējas režīmu būtu jāpalīdz dzīvotspējīgiem uzņēmumiem turpināt darbību, novēršot to priekšlaicīgu likvidāciju. Šādam režīmam vajadzētu būt vērstam uz līdzsvaru starp priekšlaicīgu maksātnespēju un pārāk vēlu uzsāktām procedūrām. Šajā kontekstā galvenie faktori ir procedūru pārredzamība, kā arī viegla piekļuve informācijai par uzņēmuma darbības rezultātiem. Ar pienācīgi izstrādātas maksātnespējas shēmas palīdzību būtu arī jāattur aizdevēji no augsta riska aizdevumu izsniegšanas un pārvaldītāji un akcionāri – no šādu aizdevumu izmantošanas, kā arī no citu nepārdomātu finanšu lēmumu pieņemšanas (1).

1.2.

EESK uzskata, ka maksātnespējas reformas, kuru mērķis ir veicināt parādu pārstrukturēšanu un iekšējo reorganizāciju, palīdz saglabāt darbvietas, vienlaikus samazinot gan nesekmīgu mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, gan rentablu uzņēmumu likvidāciju. Tomēr EESK atzinīgi novērtētu priekšlikumus, kas būtu izstrādāti, lai pievērstos neatrisinātajam jautājumam par fizisku personu maksātnespēju.

1.3.

EESK pauž šaubas par to, vai priekšlikums, kas raksturots kā svarīgs solis attiecīgo trūkumu novēršanā, lai uzlabotu ES kapitāla tirgu savienību, patiešām var attaisnot šīs cerības. Priekšlikumā nav sniegta ne maksātnespējas pamatojuma, ne prasījumu sarindošanas saskaņota definīcija, kas abas ir būtiskas, lai panāktu lielāku efektivitāti un ierobežotu valstu maksātnespējas noteikumu pašreizējo sadrumstalotību.

1.4.

Tāpēc EESK mudina Komisiju, Parlamentu un Padomi pārskatīt priekšlikuma 27. pantā paredzēto noteikumu, ar ko darījumu partneriem, piemēram, tāda uzņēmuma piegādātājiem, kuram uzsākta maksātnespējas procedūra, ir uzlikts pienākums parakstīt izpildāmus līgumus, kas pēc tam tiek cedēti uzņēmuma ieguvējam bez darījuma partnera piekrišanas. Faktiski tas mākslīgi saista tos ar līgumpartneri, kuru tie nekad nav izvēlējušies un nav pārbaudījuši, un ierobežo viņu uzņēmējdarbības brīvību. Līguma izbeigšanas tiesību ierobežošana maksātnespējas gadījumā samazinās svarīgu piegādātāju vēlmi izsniegt kredītus, īpaši tad, ja MMVU saskaras ar finansiālām grūtībām.

1.5.

Tomēr EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu ieviest īpašu procedūru, kas atvieglotu un paātrinātu mikrouzņēmumu likvidāciju, ļaujot šādiem uzņēmumiem nodrošināt rentablāku maksātnespējas procesu. Ar šiem pasākumiem tiek atbalstīta arī mikrouzņēmumu “bez aktīviem” sakārtota likvidācija un risināts jautājums par to, ka dažas dalībvalstis liedz piekļuvi maksātnespējas procedūrai, ja prognozētā atgūšanas vērtība ir mazāka par tiesvedības izmaksām. EESK uzsver, ka tas attiecas uz aptuveni 90 % maksātnespējas gadījumu Eiropas Savienībā, un tāpēc uzskata, ka šī procedūra ir ļoti nozīmīga.

1.6.

Lai gan EESK atbalsta šo īpašo procedūru, tā brīdina, ka valstu tiesām izvirzītās prasības veikt šos uzdevumus var radīt pārmērīgu slogu valstu tiesu sistēmām, ja tām ir pienākums vērtēt, vai mikrouzņēmums patiešām ir maksātnespējīgs, un veikt nepieciešamās ilgstošās procedūras, tostarp aktīvu realizāciju un ieņēmumu sadali. Tāpēc EESK iesaka vērsties pie citiem kompetentajiem dalībniekiem, piemēram, maksātnespējas procesa administratoriem, lai palīdzētu samazināt slogu tiesu iestādēm (2).

1.7.

Visbeidzot EESK norāda, ka neefektīvas maksātnespējas procedūras var izraisīt ieņēmumus nenesošu kredītu (INK) līmeņa paaugstināšanos, kas apdraudētu finanšu stabilitāti un ietekmētu arī kredītus, inflāciju un reālo IKP. EESK uzskata, ka efektīvi maksātnespējas un kreditoru/debitoru tiesību noteikumi ir viens no papildu instrumentiem politikas veidotāju pasākumu arsenālā, ar ko ierobežot INK pieaugumu, palielinot aizdevumu atmaksas iespējamību un ātrāk koriģējot INK līmeni.

2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

Priekšlikuma mērķis ir samazināt atšķirības valstu maksātnespējas tiesību aktos un tādējādi dalībvalstīs, kurās šādas atšķirības rodas, risināt potenciāli neefektīva maksātnespējas regulējuma problēmu, palielinot maksātnespējas procedūru pārredzamību kopumā un samazinot šķēršļus kapitāla brīvai apritei. Priekšlikuma mērķis ir, saskaņojot konkrētus maksātnespējas tiesību aktu aspektus, it īpaši samazināt pārrobežu ieguldītājiem informācijas iegūšanas un apgūšanas izmaksas. Tiek cerēts, ka tādējādi, ja maksātnespējas tiesību akti būtu vienotāki, paplašinātos uzņēmumiem pieejamā finansējuma izvēle visā Savienībā.

2.2.

Izskatāmā priekšlikuma mērķis ir novērst dažas nepilnības iepriekšējos ES tiesību aktos par maksātnespējas noteikumiem, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1023 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/848 (4), it īpaši attiecībā uz aktīvu atgūšanu no maksātnespējīgā parādnieka mantas, procedūru efektivitāti un atgūtās vērtības paredzamu un taisnīgu sadalījumu starp kreditoriem. Tas ietver jautājumus, kas saistīti ar apstrīdēšanas prasībām, aktīvu izsekošanu, direktoru pienākumiem un atbildību, uzņēmuma kā darbību turpinoša uzņēmuma pārdošanu “iepriekšsagatavotā procedūrā”, maksātnespējas izraisītājfaktoru, īpašu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem paredzētu maksātnespējas režīmu, prasījumu sarindošanu un kreditoru komitejām.

2.3.

Ir novērots, ka dalībvalstīs spēkā esošajos maksātnespējas noteikumos ievērojami atšķiras laiks, kas nepieciešams uzņēmuma likvidācijai, un vērtība, ko galu galā ir iespējams atgūt. Dažās dalībvalstīs tas noved pie ilgstošām maksātnespējas procedūrām un zemas vidējās atgūšanas vērtības likvidācijas gadījumos. Eiropas Komisija uzskata, ka tas ir šķērslis kapitāla tirgu savienībai un pārrobežu ieguldījumiem Eiropas Savienībā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par lielāku pārredzamību un informācijas par pārrobežu maksātnespējas noteikumiem un procedūrām pieejamību. Tomēr EESK uzskata, ka izskatāmais priekšlikums ir tikai pirmais solis ceļā uz maksātnespējas režīmu konverģenci visās ES dalībvalstīs. EESK atzinīgi novērtētu arī priekšlikumus, kas būtu izstrādāti, lai pievērstos neatrisinātajam jautājumam par fizisku personu maksātnespēju.

3.2.

EESK uzsver, ka pienācīgi izstrādātam maksātnespējas režīmam būtu jāpalīdz dzīvotspējīgiem uzņēmumiem turpināt darbību, novēršot to priekšlaicīgu likvidāciju. Tam būtu arī jāattur aizdevēji no augsta riska aizdevumu izsniegšanas un pārvaldītāji un akcionāri – no šādu aizdevumu izmantošanas, kā arī no citu nepārdomātu finanšu lēmumu pieņemšanas (5). Uzņēmums, kuru skārusi īslaicīga ekonomiska lejupslīde vai nepareizs lēmums, joprojām var tikt atveseļots, ja ekonomiskais stāvoklis uzlabojas vai uzņēmums veic korektīvus pasākumus. Ja tā notiek, labumu gūst visas ieinteresētās personas. Kreditori var atgūt lielāku savu ieguldījumu daļu, vairāk darba ņēmēju saglabā savas darbvietas, un saglabājas piegādātāju un klientu tīkls.

3.3.

Šajā saistībā EESK norāda uz pētījumiem, kuri liecina, ka efektīvas kreditoru tiesību reformas ir saistītas ar zemākām kredīta izmaksām, labāku piekļuvi kredītiem, kreditoru līdzekļu labāku atgūšanu un darbvietu efektīvāku saglabāšanu (6). Būtu jāstiprina arī kreditoru komitejas līdzdalības tiesības, iespējams, iesaistot darba ņēmēju pārstāvi. Ja maksātnespējas procedūras beigās kreditori var atgūt lielāko daļu savu ieguldījumu, tie var turpināt reinvestēt uzņēmumos un uzlabot uzņēmumu piekļuvi kredītiem. Tāpat, ja bankrota režīmā tiek ievērota prasījumu absolūtā prioritāte, nodrošinātie kreditori var turpināt izsniegt aizdevumus un tiek saglabāta uzticēšanās bankrota sistēmai (7).

3.4.

EESK uzskata, ka maksātnespējas reformas, kuru mērķis ir veicināt parādu pārstrukturēšanu un iekšējo reorganizāciju, palīdz saglabāt darbvietas un samazināt nesekmīgu mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, kā arī rentablu uzņēmumu likvidāciju.

3.5.

Ievērojamās atšķirības valstu maksātnespējas tiesību aktos, tāpat kā nodokļu noteikumi, bieži tiek minēti kā šķēršļi pārrobežu ieguldījumiem. EESK uzskata, ka lielāka maksātnespējas tiesību aktu konverģence palīdzētu panākt kapitāla tirgu labāku darbību, tādējādi atvieglojot ieguldījumus visā Eiropas Savienībā. Tomēr priekšlikumā nav saskaņoti maksātnespējas tiesību aktu centrālie aspekti, tādi kā maksātnespējas pamatojuma un prasījumu sarindošanas saskaņota definīcija, kas abas ir būtiskas, lai panāktu lielāku efektivitāti un ierobežotu valstu maksātnespējas noteikumu pašreizējo sadrumstalotību. Tas nav labs priekšnoteikums tik ļoti nepieciešamā, bet vērienīgā kapitāla tirgu savienības mērķa sasniegšanai.

3.6.

Tomēr EESK uzsver savu nelokāmo atbalstu atvērtākam ES mēroga kapitāla tirgum, kas uzņēmumiem nodrošinātu plašāku piekļuvi ieguldījumiem, un pieņem zināšanai Komisijas un Pasaules Bankas konstatējumus (8) par to, ka aktīvu atgūšanas līmeņa pieaugums maksātnespējas un kreditoru tiesību (ICR) lielākas efektivitātes kontekstā paplašina Eiropas uzņēmumu piekļuvi kredītiem.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzīst, ka maksātnespējas procedūras dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, jo valstu regulējums vairāk dod priekšroku vai nu “parādnieka, kura manta ir paša valdījumā” pieejai vai “kreditora tiesību” pieejai, vai arī pieejai, kurā par prioritāti izvirzīta nodarbinātība un darba tiesību akti. Tas rada atšķirīgas preferences attiecībā uz uzņēmumu likvidāciju, kreditoru prasījumu sarindošanu un uzņēmumu vadītāju, maksātnespējas procesa administratoru un tiesu lomu. Tāpat, izstrādājot politikas pasākumus, ir jāņem vērā atšķirības starp akcionāriem un parāda turētājiem; akcionāri galvenokārt reaģē uz profilakses un racionalizēšanas instrumentiem, savukārt parāda turētāji vairāk reaģē uz pārstrukturēšanas instrumentu pieejamību. EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumi ir pirmais solis virzībā uz konverģenci visā Eiropas Savienībā, taču tie joprojām nav efektīvi saskaņoti un nesniedz atbildi uz neatrisināto jautājumu par fizisku personu maksātnespēju.

4.2.

EESK piekrīt Komisijas uzskatam, ka valstu maksātnespējas tiesību akti ir viens no svarīgākajiem apsvērumiem ārvalstu ieguldītājiem. Tomēr EESK norāda, ka tādu maksātnespējas gadījumu skaits, kuros iesaistīti pārrobežu kredīti, nepārsniedz 20 % no visiem gadījumiem un ka dati par G20 valstīm liecina, ka efektīva tiesību sistēma paaugstina ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) līmeni tikai no 2 % uz 3 % no IKP. Turklāt ievērojamu daļu ĀTI rada uzņēmumu apvienošanās un esošu sabiedrību iegāde, nevis ieguldījumi jaunos uzņēmumos.

4.3.

Tāpēc EESK brīdina, ka no maksātnespējas tiesību aktu konverģences ietekmes uz ieguldījumiem nevajadzētu gaidīt pārāk daudz. Tomēr EESK atzīst, ka efektīva tiesiskā regulējuma nodrošināšana kreditoriem un maksātnespējas tiesību aktu lielāka pārredzamība visiem potenciālajiem ieguldītājiem, kā arī vienlīdzīga informācija par tiesisko situāciju var pozitīvi ietekmēt ārvalstu ieguldījumus. Noteiktība attiecībā uz noteikumiem par kreditoru un debitoru tiesībām un nodrošinājuma dzēšanas procedūru plašāka saskaņošana starp dalībvalstīm samazinātu riskus un dotu papildu stimulu pārrobežu ieguldījumiem un starptautiskajai tirdzniecībai.

4.4.

Turklāt EESK uzskata, ka ļoti svarīgi ir sniegt ieguldītājiem informāciju un nodrošināt pārredzamību jautājumos, kas saistīti ar apstrīdēšanas prasībām, aktīvu izsekošanu, direktoru pienākumiem un atbildību, uzņēmuma kā darbību turpinoša uzņēmuma pārdošanu iepriekšsagatavotā procedūrā, maksātnespējas izraisītājfaktoru, īpašu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem paredzētu maksātnespējas režīmu, prasījumu sarindošanu un kreditoru komitejām.

4.5.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka ar priekšlikumu tiek ieviesta īpaša procedūra, ar ko atvieglot un paātrināt mikrouzņēmumu likvidāciju, ļaujot šādiem uzņēmumiem nodrošināt rentablāku maksātnespējas procesu. Ar šiem pasākumiem tiek atbalstīta arī mikrouzņēmumu “bez aktīviem” sakārtota likvidācija un risināts jautājums par to, ka dažas dalībvalstis liedz piekļuvi maksātnespējas procedūrai, ja prognozētā atgūšanas vērtība ir mazāka par tiesvedības izmaksām. EESK uzsver, ka tas attiecas uz aptuveni 90 % maksātnespējas gadījumu Eiropas Savienībā, un tāpēc uzskata, ka šī procedūra ir ļoti nozīmīga.

4.6.

Lai gan EESK atbalsta šo īpašo procedūru, tā brīdina, ka valstu tiesām saskaņā ar direktīvas 12. pantu un turpmākajiem pantiem izvirzītās prasības veikt šos uzdevumus var radīt pārmērīgu slogu valstu tiesu sistēmām, ja tām ir pienākums vērtēt, vai mikrouzņēmums patiešām ir maksātnespējīgs, un veikt nepieciešamo ilgstošo procedūru. Mūsuprāt, tas daļēji būtu pretrunā ierosinātā tiesību akta mērķim. Iepriekšējos atzinumos (9) EESK ir norādījusi, ka sistemātiska tiesvedības izmantošana, iespējams, nav vēlamais risinājums, un ieteikusi veidot jaunas struktūras, kuras uzņemtos atbildību par šo uzdevumu. Efektīva neatkarīgu maksātnespējas procesa administratoru iesaistīšana, it īpaši vāji organizētiem mikrouzņēmējiem vienkāršotās likvidācijas procedūrās, ir izrādījusies izdevīga, un EESK uzskata, ka būtu aktīvi jāapsver maksātnespējas procesa administratoru iesaistīšana (10).

4.7.

EESK arī iesaka, lai maksātnespējas procesa administratoriem neatkarīgi no dalībvalsts, kurā viņi ir iecelti, leģitīmu interešu gadījumos būtu tieša un ātra piekļuve pielikumā minētajiem aktīvu valsts reģistriem. EESK arī norāda, ka ne visās dalībvalstīs ir izveidoti šādi reģistri, un mudina attiecīgās iestādes ātri novērst šo situāciju.

4.8.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par to, ka efektivitātes labad iepriekšsagatavotā procedūrā parādnieka uzņēmuma (vai tā daļas) pārdošana tiek sagatavota un apspriesta pirms maksātnespējas procedūras oficiālās sākšanas. Tas ļauj veikt pārdošanu un gūt ieņēmumus neilgi pēc tam, kad ir sākta oficiālā maksātnespējas procedūra, kuras mērķis ir uzņēmuma likvidācija. Tomēr EESK iebilst pret priekšlikuma 27. pantā paredzēto noteikumu, ar ko darījumu partneriem, piemēram, tāda uzņēmuma piegādātājiem, kuram uzsākta maksātnespējas procedūra, ir uzlikts pienākums parakstīt izpildāmus līgumus, kas pēc tam tiek cedēti uzņēmuma ieguvējam bez darījuma partnera piekrišanas. Faktiski tas mākslīgi saista tos ar līgumpartneri, kuru tie nekad nav izvēlējušies un nav pārbaudījuši, un ierobežo viņu uzņēmējdarbības brīvību. Tas it īpaši attiecas uz darba ņēmējiem, kuru tiesības brīvi izvēlēties profesiju nedrīkst pārkāpt, piespiedu kārtā liekot mainīt darba devēju. Tāpēc EESK mudina Komisiju, Parlamentu un Padomi pārskatīt šo priekšlikumu. Turklāt iepriekšsagatavotā procedūrā būtu jāstiprina arī kreditoru komitejas iespēja piedalīties un veikt kontroli.

4.9.

EESK arī norāda, ka direktīvā faktiski nav nedz risināts jautājums par prasību sarindošanas konverģenci, nedz arī sniegta maksātnespējas pamata definīcija. Tā kā tie ir svarīgi priekšnoteikumi saskaņotām maksātnespējas procedūrām, EESK pauž lielu nožēlu par to, ka Komisija tiem nav pievērsusies.

4.10.

Tāpat priekšlikumā nav pietiekami ņemti vērā maksātnespējas izraisītājfaktori, neraugoties uz paziņojumā par direktīvu paustajiem apgalvojumiem par pretējo. Priekšlikumā ir norādīts, ka divi parastie ierosinātājfaktori dalībvalstīs standarta maksātnespējas procedūru sākšanai ir maksājumu pārtraukšanas kritērijs un bilances pārbaude.

4.11.

Lai vienkāršotu maksātnespējas procedūras, ko EESK principā atbalsta, direktīvā ierosināts noteikt, ka vienkāršotas likvidācijas procedūras uzsākšanas kritērijs ir nespēja samaksāt parādsaistības noteiktajā termiņā. Tā vietā, lai sniegtu norādījumus par to, kā definēt konkrētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem šis kritērijs ir izpildīts, priekšlikumā dalībvalstis tiek aicinātas pašas definēt šo punktu, un tiek zaudēta iespēja panākt saskaņotību visā Eiropas Savienībā.

4.12.

EESK arī norāda, ka bankas parasti ir primārie finanšu starpnieki un tām ir būtiska nozīme stabilas finanšu sistēmas nodrošināšanā. Ieņēmumus nenesoši kredīti (INK) mazina rentabilitāti un var apdraudēt banku maksātspēju. Maksātnespējas un kreditoru/parādnieku tiesību (ICR) režīmi ir viens no papildu instrumentiem politikas pasākumu arsenālā, ar ko ierobežot INK pieaugumu un palīdzēt tos atrisināt, kad tie sasniedz problemātisku līmeni. Uzņēmumu līmeņa analīze liecina, ka maksātnespējas režīmu reformas, kas samazina šķēršļus uzņēmumu pārstrukturēšanai un personāla izmaksas, kuras saistītas ar neveiksmīgu uzņēmējdarbību, var samazināt kapitāla īpatsvaru tā dēvētajos zombijuzņēmumos. Šie ieguvumi daļēji tiek īstenoti, pārstrukturējot vājus uzņēmumus, kas savukārt veicina kapitāla pārvirzi uz produktīvākiem uzņēmumiem.

4.13.

Visbeidzot EESK iesaka Komisijai saskaņā ar attiecīgo maksātnespējas regulu regulāri publicēt statistiku par maksātnespējas lietām, lai varētu periodiski izvērtēt izveidotās sistēmas efektivitāti.

---

(1)  Pasaules Banka, Resolving Insolvency, sk. 2023. gada 3. janvārī.

(2)  Pasaules Banka, Principi efektīvai maksātnespējai un kreditoru/parādnieku režīmiem, pārskatīts 2021. gada izdevums, c6.1. un c19.6. princips.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) (OV L 172, 26.6.2019., 18. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (pārstrādāta redakcija) (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp.).

(5)  Pasaules Banka, Resolving Insolvency, sk. 2023. gada 3. janvārī.

(6)  Pasaules Banka, Resolving Insolvency, sk. 2023. gada 3. janvārī.

(7)  Pasaules Banka, Resolving Insolvency, sk. 2023. gada 3. janvārī.

(8)  How Insolvency and Creditor/Debtor Regimes Can Help Address Nonperforming Loans – EFI Note-Finance. Washington, DC: World Bank.

(9)  Tostarp EESK atzinums par tematu “Uzņēmumu maksātnespēja” (OV C 209, 30.6.2017., 21. lpp.).

(10)  Pasaules Banka, Principi efektīvai maksātnespējai un kreditoru/parādnieku režīmiem, pārskatīts 2021. gada izdevums, c6.1. un c19.6. princips.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2246/2002”

(COM(2022) 666 final – 2022/0391 (COD))

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (pārstrādāta redakcija)”

(COM(2022) 667 final – 2022/0392 (COD))

(2023/C 184/07)

Ziņotājs:

Ferre WYCKMANS

Atzinuma pieprasījums	a) Padome, 21.12.2022. b) Eiropas Parlaments, 12.12.2022. Padome, 21.12.2022.
Juridiskais pamats	a) Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants b) Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	148/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka efektīva dizainparaugu aizsardzības sistēma ir izdevīga patērētājiem un plašai sabiedrībai, jo tā veicina godīgu konkurenci un tirdzniecības praksi. Tā arī sniedz ieguldījumu ekonomikas attīstībā, stimulējot radošumu rūpniecībā, produktos, komercdarbībā un eksportā.

1.2.

Lai dizainparaugs būtu aizsargāts ar likumu, lielākajā daļā dalībvalstu tam ir jābūt reģistrētam valsts rūpnieciskā īpašuma birojā. Atkarībā no attiecīgās valsts likumdošanas un dizainparauga veida to var aizsargāt arī ar autortiesībām kā nereģistrētu dizainparaugu vai kā mākslas darbu. Dažās dalībvalstīs rūpnieciskā dizainparauga aizsardzību un autortiesību aizsardzību var apvienot, savukārt citās šīs aizsardzības ir savstarpēji izslēdzošas. Dažos gadījumos dizainparaugu var aizsargāt arī saskaņā ar tiesību normām par negodīgu konkurenci, taču aizsardzības nosacījumi, kā arī spēkā esošo tiesību un pārsūdzības līdzekļu tvērums var būt ievērojami atšķirīgs.

1.3.

EESK uzskata, ka dizainparaugu tiesiskais regulējums noteikti ir jāpielāgo digitālajam laikmetam, lai veicinātu ES atveseļošanu un noturību, kā arī stimulētu inovāciju un konkurētspēju. Komiteja piekrīt jaunajai dizainparauga definīcijai, kas paredzēta direktīvas priekšlikumā. Šī definīcija kļūst aktuālāka, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, un tajā produkta jēdziens ir paplašināts, attiecinot to arī uz tehnoloģiskiem dizainparaugiem, kas nav iekļauti fiziskos priekšmetos.

1.4.

EESK arī atbalsta aizsardzības ierobežošanu, piešķirot to tikai tām izskata iezīmēm, kas ir redzamas reģistrācijas pieteikumā, jo tas palielina aizsardzības juridisko noteiktību.

1.5.

EESK ir gandarīta, ka regulas priekšlikumā ir pārņemts risinājums, ko Eiropas Savienības Tiesa iekļāvusi savā 2017. gada 20. decembra spriedumā Acacia (1), kurā Tiesa precizēja jēdziena “remontdarbu atruna” interpretāciju, it īpaši tāpēc, ka šis risinājums uzlabo patērētāju aizsardzību.

1.6.

Tomēr EESK neuzskata, ka publicēšanas nodevas un reģistrācijas nodevas apvienošana ļaus samazināt maksājamo nodevu kopsummu, jo ierosinātās atjaunošanas izmaksas krasi pieaug. Tāpēc šis pasākums nav tik labvēlīgs maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un individuālu dizainparaugu autoriem, kā apgalvots dokumentā. EESK vēlas, lai MVU un individuālu dizainparaugu autoriem vajadzības gadījumā tiktu noteiktas mazākas summas proporcionāli to apgrozījumam.

1.7.

EESK uzskata, ka vienkāršošana, kas panākta, svītrojot “klases vienotības” noteikumu, ir nepieciešama, bet nepietiekama, jo vēl ir jāuzlabo ergonomika dizainparaugu pieteikumu iesniegšanas sistēmās, kuras piedāvā valstu rūpnieciskā īpašuma biroju un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO, turpmāk – “Birojs”) tīmekļa vietnēs. Lai risinātu šo izaicinājumu, biroji varētu vērsties pie rūpnieciskā īpašuma padomniekiem un tādējādi atvieglot MVU un individuālu dizainparaugu autoriem savu dizainparaugu aizsardzību.

1.8.

EESK uzskata, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pants nav piemērots, lai izstrādātu noteikumus par strīdu izskatīšanu un par Biroja pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu, jo deleģētais akts ir paredzēts tikai pamatakta papildināšanai un attiecas tikai uz nebūtiskiem elementiem. Taču noteikumi, kurus regulas priekšlikumā ir iecerēts pieņemt ar deleģēto aktu, attiecas uz tiesībām, kas paredzētas Pamattiesību hartas VI sadaļā par tiesiskumu, it īpaši 47. pantā par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Tādēļ tos nevar uzskatīt par nebūtiskiem elementiem.

1.9.

EESK iesaka šādus noteikumus definēt pašā regulā.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Pozitīvajās tiesībās ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/71/EK (2) (turpmāk – “direktīva”) tika daļēji saskaņoti valstu tiesību akti par dizainparaugu tiesisko aizsardzību, savukārt ar Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 (3) (turpmāk – “regula”) visā Eiropas Savienībā tika ieviesta atsevišķa sistēma vienotu tiesību aizsardzībai reģistrētiem Kopienas dizainparaugiem un nereģistrētiem Kopienas dizainparaugiem, ar nosacījumu, ka nereģistrētie Kopienas dizainparaugi atbilst aizsardzības nosacījumiem, proti, tiem ir jābūt jauniem un ar individuālu būtību. Ja reģistrācija nav veikta, īpašniekam var būt grūti pierādīt tiesības uz dizainparaugu. Turklāt aizsardzības termiņš ir ierobežots līdz trim gadiem, un piešķirto tiesību darbības joma nav tik plaša.

2.2.

Regula 2006. gadā tika grozīta, lai stātos spēkā ES pievienošanās Hāgas starptautiskajai reģistrācijas sistēmai, kuras mērķis bija Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO) izveidot vienotu, vienkāršu, lētu un centralizētu dizainparaugu reģistrācijas procedūru.

2.3.

Regula atbrīvo remonta rezerves daļas no Kopienas dizainparaugu aizsardzības, jo direktīvas izstrādes laikā par šo jautājumu netika panākta vienošanās. Tā kā Padome nesniedza atbalstu, Komisija 2014. gadā atsauca savu priekšlikumu pārskatīt direktīvu.

2.4.

Izskatāmais priekšlikums ir nākamais mēģinājums pēc šīs neveiksmes un izriet no Komisijas 2020. gada 25. novembra paziņojuma “ES inovācijas potenciāla maksimāla izmantošana. Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības atbalstam”, kas publicēts pēc preču zīmju tiesību reformas. Šis paziņojums izstrādāts, lai tas būtu labāk pielāgots digitālajam laikmetam, pieejamāks un efektīvāks individuālajiem dizainparaugu autoriem, MVU un nozarēm, nebūtu tik dārgs un sarežģīts, un lai palielinātu aizsardzības sistēmas juridisko noteiktību.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Rūpniecisko dizainparaugu veido priekšmeta dekoratīvais aspekts. Tas var būt trīsdimensiju vai divdimensiju. Veiksmīgs dizainparaugs harmoniski apvieno funkciju un formu. Neatkarīgi no tā, vai tie ir galdi vai tālruņi, dizainparaugs padara priekšmetu pievilcīgu vai iekārojamāku nekā citi.

3.2.

Rūpnieciskais dizainparaugs piemērojams dažādiem rūpniecības un amatniecības izstrādājumiem, piemēram, tehniskiem vai medicīniskiem instrumentiem, pulksteņiem, juvelierizstrādājumiem, luksusprecēm, mājsaimniecības precēm, elektroierīcēm, transportlīdzekļiem, arhitektūras struktūrām, tekstilizstrādājumiem, izklaides precēm u. c.

3.3.

Ar priekšmeta pievilcību un piesaistīšanas spēju, rūpnieciskais dizainparaugs palielina ražojuma tirgus vērtību. Tādējādi dizainparauga aizsardzība palīdz nodrošināt atdevi no investīcijām.

3.3.1.

Tāpēc EESK uzskata, ka efektīva aizsardzības sistēma ir izdevīga patērētājiem un plašai sabiedrībai, ciktāl šī sistēma atbalsta godīgu konkurenci un tirdzniecības praksi.

3.3.2.

Tā arī veicina ekonomikas attīstību, stimulējot radošumu rūpniecībā un rūpnieciskajā ražošanā, kā arī komercdarbības un eksporta pieaugumu.

3.4.

Lielākajā daļā dalībvalstu dizainparaugam ir jābūt reģistrētam valsts rūpnieciskā īpašuma birojā, lai tas būtu aizsargāts ar likumu. Atkarībā no attiecīgās valsts likumdošanas un dizainparauga veida dizainparaugu var aizsargāt arī ar autortiesībām kā nereģistrētu dizainparaugu vai kā mākslas darbu.

3.5.

Dažās dalībvalstīs rūpnieciskā dizainparauga aizsardzību un autortiesību aizsardzību var apvienot, savukārt citās – šīs aizsardzības ir savstarpēji izslēdzošas. Dizainparaugu var aizsargāt arī saskaņā ar tiesību normām par negodīgu konkurenci, taču aizsardzības nosacījumi, kā arī spēkā esošo tiesību un pārsūdzības līdzekļu tvērums var atšķirties.

3.6.

Ņemot vērā ES mērķus stimulēt atveseļošanu un noturību un veicināt inovāciju un konkurētspēju, EESK uzskata, ka dizainparaugu tiesiskais regulējums ir jāpielāgo digitālajam laikmetam. Komiteja atbalsta jauno ierosināto definīciju, jo tā ir aktuālāka, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, un tajā produkta jēdziens ir paplašināts, attiecinot to arī uz tehnoloģiskiem dizainparaugiem, kas nav iekļauti fiziskos objektos.

3.7.

EESK arī atbalsta juridiskās noteiktības stiprināšanu, kas saistīta ar aizsardzības ierobežošanu, piešķirot to tikai tām izskata iezīmēm, kas ir redzamas reģistrācijas pieteikumā.

3.8.

Komiteja arī atbalsta dizainparauga reģistrācijā piešķirto tiesību darbības jomu pielāgošanu, lai aptvertu problēmas, kas saistītas ar 3D drukāšanas tehnoloģiju ieviešanu, un to, ka, tāpat kā preču zīmju tiesībās, ir pievienotas tiesības dizainparaugu īpašniekiem, lai nepieļautu, ka viltotas preces tranzītā šķērso ES teritoriju vai nonāk citā muitas situācijā, nelaižot tās brīvā apgrozībā, ar mērķi apkarot viltošanu.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.    Remontdarbu atruna un patērētāju tiesību aizsardzība

4.1.1.

Par rezerves daļu (“kompleksa ražojuma sastāvdaļu”) aizsardzību saskaņā ar dizainparaugu tiesību normām ir rakstīts ļoti daudz. Aizsardzība bija paredzēta regulā, taču to papildināja ar izņēmumu, proti, t. s. remontdarbu atrunu, kuras mērķis ir ierobežot ražotāju vai piegādātāju (jo īpaši automobiļu) monopolu rezerves daļu tirgū (110. pants). Šajā remontdarbu atrunā paredzēts, ka ar rezerves daļu saistīta dizainparauga tiesību īpašnieks nevar izmantot monopoltiesības vai liegt trešai personai laist tirgū remonta rezerves daļas, kuras izmanto ražojuma remontam un tā sākotnējā izskata atjaunošanai.

4.1.2.

Kompleksa galaprodukta (automašīnas, pulksteņa, mobilā tālruņa utt.) ražotājs bieži kontrolē visu ražošanas ķēdi. Tādējādi viņš var gūt dubultu peļņu: vispirms galaprodukta pārdošanas tirgū, bet arī rezerves daļu pārdošanas tirgū.

4.1.3.

Taču uzvedības ekonomikā ir pierādīts, ka lielākā daļa patērētāju izvēli izdara, pamatojoties uz primārā produkta pārdošanas cenu, neņemot vērā sekundāro pakalpojumu pārdošanas cenu. Tādējādi patērētāji kļūst par sākotnējās investīcijas ķīlniekiem, un viņiem nākas segt izmaksas, kurām viņi, iespējams, nebūtu piekrituši citos apstākļos.

4.1.4.

EESK norāda, ka šāda situācija var radīt konkurences tiesību problēmas, jo sākotnējam ražotājam/montētājam, kas ir dizainparauga tiesību īpašnieks, ir būtiskas konkurences priekšrocības, kas galu galā var kaitēt patērētājam: — attiecībā uz klientiem – ļaujot tam noteikt augstas cenas vai sasaistīšanu, — attiecībā uz remontētājiem – ļaujot tam pārņemt tirgu vai diktēt nosacījumus tiem remontētājiem, kurus tas piekrīt apgādāt, — attiecībā uz piegādātājiem – ciktāl tas varētu liegt viņiem apgādāt neatkarīgus remontētājus vai liegt neatkarīgajiem piegādātājiem kopēt tā daļas, lai apgādātu remonta tirgu.

4.1.5.

Lai izvairītos no sekundāro tirgu monopolizācijas, ES likumdevējs nolēma ierobežot tiesības, ko var iegūt uz rezerves daļām. — Pirmo ierobežojumu dažkārt sauc par “obligātā saderīguma” izņēmumu (must match) (8. panta 2. punkts). Ražojuma ārējais izskats, kas nepieciešams savienošanai ar citu ražojumu, nav aizsargājams. — Otrais ierobežojums attiecas uz neredzamo daļu aizsardzību.

4.1.6.

Daļu, kas ražojuma parastās lietošanas laikā nav redzama, nevar aizsargāt, iesniedzot dizainparaugu (4. panta 2. punkts). Tas attiecas, piemēram, uz: — pulksteņa mehānismu, — sadzīves tehnikas lielākās daļas motoru iekšpusi, — automobiļa motoru (tiek uzskatīts, ka tas nav redzams transportlīdzekļa normālas lietošanas laikā, pat ja motors ir viegli redzams, paceļot motora pārsegu).

4.1.7.

Tāpēc rezerves daļas, kuras var aizsargāt, ir tās, kurām nav nekāda savienošanas mehānisma un kuras ir redzamas. Tādējādi saskaņā ar regulu ir iespējams aizsargāt lielu skaitu rezerves daļu. Automašīnai tās būs, piemēram: — priekšējie lukturi, — spārni, — pārsegs un durvis (bet ne viras), — stūre.

4.1.8.

Tādējādi produktu, kas nav aizsargāts pēc dizainparauga iesniegšanas, var reproducēt jebkurš konkurējošs rezerves daļu ražotājs, un tas var tikt izmantots remontdarbu tirgū.

4.1.9.

Tomēr šo noteikumu piemērošana ir radījusi jautājumus. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka regulas priekšlikumā ir ņemts vērā Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 20. decembra spriedumā Acacia lietā piedāvātais risinājums, kurā Tiesa precizēja jēdziena “remontdarbu atruna” interpretāciju.

4.1.10.

EESK norāda, ka Parīzes Apelācijas tiesa praksē piemēroja šo risinājumu savā 2018. gada 11. septembra spriedumā lietā Nr. 2017/01589 attiecībā uz diskiem, kurus tirgo tiešsaistes tirdzniecības vietnē. Pārdevējs nevarēja pamatoti atsaukties uz remontdarbu atrunu, jo šie diski tika piedāvāti “transportlīdzekļu estētiskai personalizācijai” un “pielāgošanai”. Līdz ar to strīdīgie diski tika atzīti par viltotiem un pārdevējs tika sodīts par dizainparaugu viltošanu.

4.1.11.

Dažas dalībvalstis ir liberalizējušas rezerves daļu tirgu. Ar Francijas 2021. gada 22. augusta Klimata un noturības likumu Nr. 2021-1104 no 2023. gada 1. janvāra tika atvērts tirgus atsevišķu automobiļu rezerves daļu pārdošanai.

4.1.12.

Šā pasākuma mērķis ir pazemināt cenas šajā tirgū. Laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam cenas palielinājās vidēji par 8 %, daļēji dažādu daļu, piemēram, elektrisko atpakaļskata spoguļu motoru, vējstiklos uzstādīto sensoru utt., tehniskās sarežģītības dēļ. Šīs nozares kontekstā visliberālākajās valstīs nav augsti attīstīta rūpniecība atšķirībā no Vācijas, kurā ir spēcīgi automobiļu ražotāji, bet tirgus jau ir atvērtāks. Sākot no 2023. gada 1. janvāra Francijā aprīkojuma ražotāji neatkarīgi no tā, vai tie ražo oriģinālo aprīkojumu, t. i., ir iesaistīti jaunā transportlīdzekļa montāžā, vai ir neatkarīgi ražotāji, varēs tirgot stikla detaļas. Tāpēc aprīkojuma ražotāji, kas ir iesaistīti citu redzamu rezerves daļu (optikas daļu, atpakaļskata spoguļu utt.) oriģinālajā montāžā, varēs pārdot šīs detaļas kā ražotāji.

4.2.    Dizainparaugu aizsardzības izmaksas

4.2.1.

EUIPO rīcībā ir sistēma dizainparaugu pieteikumu iesniegšanai tiešsaistē, kurā norādīts, ka izmaksas pašlaik ir sākot no 350 euro. EESK atgādina, ka reģistrēts Kopienas dizainparaugs sākotnēji ir derīgs piecus gadus no pieteikuma datuma, bet to var pārreģistrēt ik pēc pieciem gadiem līdz kopējam maksimālajam termiņam, kas ir 25 gadi.

4.2.2.

Papildus iesniegšanas izmaksām ir vēl trīs veidu nodevas: — reģistrācijas nodeva 230 euro apmērā, kurai var pievienot papildu reģistrācijas maksu 115 euro apmērā par 2 līdz 10 papildu reģistrācijām un 50 euro – pēc 10 papildu reģistrācijām, — publicēšanas nodeva 120 euro apmērā, ko var palielināt par 60 euro par 2 līdz 10 papildu publikācijām un par 30 euro pēc 10 papildu publikācijām, — nodeva par publicēšanas atlikšanu 40 euro apmērā, ko var palielināt par 20 euro par 2 līdz 10 dizainparaugiem un par 10 euro, ja ir vairāk nekā 10 dizainparaugi.

4.2.3.

Maksājamās nodevas ir atkarīgas no diviem faktoriem: — no pieteikumā ietverto dizainparaugu skaita, — no tā, vai dizainparaugu publicēšana tiks atlikta.

4.2.4.

Nodevu struktūra atbilst šādam modelim: — pamata nodeva par vienu dizainparaugu vai par pirmo dizainparaugu, kas iekļauts kombinētā pieteikumā, — samazināta nodeva par 2.–10. dizainparaugu, — nodevas papildu samazinājums, sākot no 11. dizainparauga.

4.2.5.

Regulas priekšlikumā ir paredzēts pirmās atjaunošanas (pēc pieciem gadiem) nodevu samazināt līdz 70 euro, bet palielināt nodevu otrai atjaunošanai (pēc 10 gadiem) līdz 140 euro, trešajai atjaunošanai (pēc 15 gadiem) līdz 280 euro un ceturtajai atjaunošanai (pēc 20 gadiem) līdz 560 euro. Divu pirmo atjaunošanu summa paliek tāda pati kā pašlaik maksājamā, t. i., kopā 210 euro, bet nākamo atjaunošanu nodeva krasi pieaug.

4.2.6.

Šis priekšlikums nešķiet tik labvēlīgs MVU un individuālu dizainparaugu autoriem, kā apgalvots dokumentā. Tāpēc EESK aicina noteikt mazākas summas MVU un individuālu dizainparaugu autoriem, piemēram, proporcionāli to apgrozījumam.

4.2.7.

Turklāt EESK neuzskata, ka izmaiņas nodevu struktūrā, apvienojot publicēšanas un reģistrācijas nodevu, ļaus samazināt nodevu kopējās izmaksas.

4.3.    “Klases vienotības” prasības atcelšana

4.3.1.

Pat ja reģistrācijas pieteikums var attiekties uz vairākiem dizainparaugiem, ražojumiem, kuros tos paredzēts iekļaut vai kuriem tos paredzēts izmantot, noteikti jāpieder vienai un tai pašai “klasei”, pamatojoties uz “klases vienotības” prasību. Šīs klases ir sakārtotas sarakstā ar nosaukumu “Lokarno klasifikācija”.

4.3.2.

Saskaņā ar Lokarno Nolīguma 2. panta 1. punktu Lokarno klasifikācijai “ir vienīgi administratīvs raksturs” un tajā ietilpst: — klašu un apakšklašu saraksts, — alfabētisks preču saraksts, kurās dizainparaugi tiek iekļauti, ar norādēm uz klasēm un apakšklasēm, kurās šīs preces ietilpst, — paskaidrojumi.

4.3.3.

Regulas priekšlikumā paredzētā “klases vienotības” prasības atcelšana, kas ļautu uzņēmumiem iesniegt kombinētos dizainparaugu pieteikumus, kuri apvienotu vairākus dizainparaugus vienā un tajā pašā kombinētā pieteikumā, neaprobežojoties ar produktiem, kuri pieder vienotai Lokarno klasei, ir vērsta uz to, lai mudinātu MVU un individuālu dizainparaugu autorus iesniegt savus dizainparaugu pieteikumus aizsardzības nolūkā.

4.3.4.

EESK uzskata, ka vienkāršošana, kas panākta, atceļot “klases vienotības” prasību, ir nepieciešama, bet nepietiekama, jo vēl ir jāuzlabo ergonomika dizainparaugu pieteikumu iesniegšanas sistēmās, kuras piedāvā valstu rūpnieciskā īpašuma biroju un EUIPO tīmekļa vietnēs.

4.3.5.

Biroji varētu izmantot rūpnieciskā īpašuma aģentu speciālās zināšanas, lai to risinātu un tādējādi atvieglotu MVU un individuālu dizainparaugu autoriem savu dizainparaugu aizsardzību.

4.3.6.

Rūpnieciskā īpašuma aģenti, protams, turpinās palīdzēt tiesību īpašniekiem dizainparaugu izmantošanā un pārstāvēs tos tiesvedībā.

4.4.    Pilnvaru deleģēšana un deleģēto aktu pieņemšana

4.4.1.

Regulas priekšlikumā ir paredzēts, ka noteikumus par strīdiem, kas saistīti ar dizainparaugu tiesībām, pieņems ar deleģētajiem aktiem. Runa ir par: — dizainparauga atsaukšanu un grozīšanu (47.a un 47.b pants), — spēkā neesamības pasludināšanu (53.a pants), — apelācijas tiesvedību attiecībā uz Biroja lēmumiem (55.a pants), — procedūras mutisko daļu Biroja Apelācijas padomēs (64.a pants), — pierādījumu iegūšanu (65.a pants), — paziņošanu par lēmumiem un pavēstēm (66.a pants), — procedūru paziņojumiem Birojam (66.d pants), — procedūras termiņu aprēķināšanu un ilgumu (66.f pants), — tiesvedības atsākšanu Birojā (67.c pants), — profesionālo pārstāvību Birojā strīda gadījumā (78.a pants), — nodevu un maksu maksājumu (106.aa pants).

4.4.2.

EESK uzskata, ka nav piemēroti izmantot LESD 290. pantu, lai izstrādātu noteikumus par strīdu izskatīšanu un par apelāciju pret Biroja lēmumiem, jo deleģētais akts ir paredzēts tikai pamatakta papildināšanai un tam jāattiecas tikai uz nebūtiskiem elementiem. Taču minētie noteikumi attiecas uz tiesībām, kas paredzētas Pamattiesību hartas VI sadaļā par tiesiskumu, it īpaši 47. pantā par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Tādēļ tos nevar uzskatīt par nebūtiskiem pamatakta elementiem.

---

(1)  Apvienotās lietas C-397/16 un C-435/16.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/71/EK (1998. gada 13. oktobris) par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (OV L 289, 28.10.1998., 28. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums “Zaļās un digitālās pārkārtošanās divējādā mijietekme jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā”””

(COM(2022) 289 final)

(2023/C 184/08)

Ziņotājs:

Angelo PAGLIARA

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 27.10.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	204/0/3

Preambula

Eiropas Komisijas ziņojums un šis atzinums ir sagatavots laikā, ko raksturo Krievijas nepārtrauktās militārās agresijas pret Ukrainu sociālās, ģeopolitiskās un ekonomiskās sekas. Stratēģiskie lēmumi, ko Eiropas Savienība pieņems tuvākajos mēnešos, noteiks ne tikai ar divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos saistīto mērķu sasniegšanu, bet arī ES noturību un stratēģisko autonomiju.

Tāpēc, apzinoties organizētās pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu megatendenču apzināšanā un interpretēšanā un to, cik svarīgi ir organizēto pilsonisko sabiedrību iesaistīt ES stratēģiskās prognozēšanas procesa sākumposmā, ar šo atzinumu EESK vēlas arī sniegt ieguldījumu 2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma izstrādē, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta stratēģiskajām ievirzēm ar mērķi stiprināt ES lomu globālā mērogā.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK mudina Komisiju turpināt stratēģiskās prognozēšanas programmas izstrādi un aicina šajā procesā jau no paša sākuma vairāk iesaistīt Komiteju. EESK kā sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāves lielāka iesaistīšana uzlabotu analīzes un prognozēšanas spēju un palīdzētu apzināt tendences un iespējamos risinājumus.

1.2.

EESK pauž cerību, ka stratēģiskās prognozēšanas programma, kā arī Eiropas Komisijas rīcība būs vērsta uz tāda jauna attīstības modeļa izveidi, kurā pienācīgi ņemta vērā ekonomiskā, vidiskā un sociālā ilgtspēja.

1.3.

Tā kā divējādās pārkārtošanās īstenošana ir atkarīga arī no cilvēku gribas un izturēšanās, EESK iesaka Komisijai pievērst uzmanību arī sabiedrības bažām un iespējamajai cilvēku neizlēmībai ierosināto izmaiņu kontekstā.

1.4.

Ziņojumā ir aprakstīta vēlamā nākotne un resursi, kas vajadzīgi tās sasniegšanai, pietiekami padziļināti nepievēršoties riskiem un apdraudējumiem. EESK aicina Komisiju skaidrāk aprakstīt arī riskus un analizēt iespējas un scenārijus gadījumā, ja netiek sasniegti vēlamie mērķi, it īpaši attiecībā uz izejvielu, retzemju metālu, ūdens resursu pieejamību un iespējamajiem ar tiem saistītajiem problēmjautājumiem.

1.5.

Pašreizējie ģeopolitiskie izaicinājumi ietekmēs ES agropārtikas sektora piegādes sistēmas un noturību. Nesenie notikumi, kas saistīti ar Covid-19 un Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, izjauca mūsu izplatīšanas sistēmu, un īstermiņā tas, visticamāk, atkārtosies. EESK atzinīgi vērtē ieteikumu samazināt ES atkarību no barības, mēslošanas līdzekļu un citu ielaidresursu importa un ierosina pārtikas sistēmām piemērojamas atvērtās stratēģiskās autonomijas definīciju, kuras pamatā būtu pārtikas ražošanas, darbaspēka un godīgas tirdzniecības aspekti, ar galveno mērķi garantēt pārtikas nodrošinājumu visiem ES iedzīvotājiem, izmantojot ilgtspējīgu, noturīgu un taisnīgu apgādi ar veselīgu pārtiku.

1.6.

Stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā nav ņemta vērā spēcīgas, saliedētas un inovatīvas ES rūpniecības sistēmas, kas spēj radīt kvalitatīvas darbvietas, stratēģiskā nozīme. EESK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt konkrētas prognozes par ES rūpniecības politikas nākotni un iesaka pieņemt atbilstošu ekonomikas politiku, lai uzlabotu ES ilgtermiņa konkurētspēju un produktivitāti un stimulētu publiskās un privātās investīcijas šajā jomā.

1.7.

Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, enerģētikas krīze un jaunā ekonomiskā un ģeopolitiskā realitāte ietekmēs virzību uz divējādo pārkārtošanos. EESK atzinīgi vērtē ES apņēmību sasniegt izvirzītos mērķus, taču vienlaikus aicina Komisiju un Padomi izstrādāt visus nepieciešamos instrumentus, ar kuriem stiprināt stratēģisko enerģētisko autonomiju un Eiropas rūpniecības sistēmu un atbalstīt uzņēmumus un darba ņēmējus, par paraugu ņemot to, kas pandēmijas krīzes laikā tika paveikts, pieņemot uz Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) modeli balstītu instrumentu.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē pastiprināto uzsvaru uz sociālo dimensiju un, tāpat kā 2021. gada atzinumā, aicina Komisiju stratēģiskās analīzes ietvaros izstrādāt īpašus prognozēšanas instrumentus par pārkārtošanās ietekmi uz sociālā nodrošinājuma sistēmām un šajā sakarā ierosināt īpašus pasākumus, lai mazinātu divējādās pārkārtošanās sociālo ietekmi.

1.9.

EESK uzskata: lai stiprinātu ES kā globālo procesu dalībnieces lomu, Eiropas Savienībai ir jāiestājas par savām vērtībām un jāturpina sadarboties ar trešām valstīm, stiprinot kopējo ārpolitiku, meklējot kopīgus risinājumus un nodrošinot, ka mūsu sadarbība un tirdzniecība labvēlīgi ietekmē šo valstu iedzīvotāju ekonomiskās un sociālās tiesības, it īpaši ņemot vērā ilgtermiņa ilgtspēju.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Krievijas militārā agresija Ukrainas teritorijā un sekas, ko tā izraisīja ekonomikas, sociālajā un rūpniecības sistēmā – tehnoloģiju, tirdzniecības, ieguldījumu standartu un rūpniecības struktūras pārmaiņu ziņā – pastiprina nepieciešamību investēt zaļajā un digitālajā pārkārtošanā, tostarp lai panāktu ES stratēģisko autonomiju. Šo iemeslu dēļ EESK atzinīgi vērtē stratēģiskās pārdomas par mijiedarbību starp zaļo un digitālo pārkārtošanos un to spēju būt savstarpēji pastiprinošām.

2.2.

Secīgas krīzes (vispirms pandēmijas, bet pēc tam militārā krīze) dažādos dzīves aspektos ir palielinājušas pieprasījumu pēc drošības, jo iedzīvotāji meklē lielāku aizsardzību. Šajā sakarā divējādās pārkārtošanās mērķu sasniegšanā ir pilnībā jāņem vērā iespējamās negatīvās ekonomiskās un sociālās sekas, kā arī sekas visās citās jomās, tostarp paredzot atbilstošus politikas instrumentus. Tāpēc EESK norāda, ka ES iedzīvotāji, it īpaši visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas varētu būt atturīgākas pret pārmaiņām, ko rada šī pārkārtošanas, ja viņi uzskatīs, ka šo pārmaiņu sekas viņus ietekmē negatīvi.

2.3.

EESK kā sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāves arvien lielāka iesaistīšanās sniegtu ieguldījumu stratēģiskās prognozēšanas programmas cikla pasākumos, stiprinātu analīzes un prognozēšanas spējas un palīdzētu labāk apzināt tendences.

2.4.

EESK attīsta organizētas pilsoniskās sabiedrības stratēģiskās prognozēšanas spējas gan ar savu locekļu un viņu pārstāvēto valstu organizāciju starpniecību, gan ar pilsoniskās sabiedrības starpniecību ES līmenī, izmantojot Sadarbības grupu, kurā ir pārstāvēti galvenie ES līmeņa pilsoniskās sabiedrības tīkli un organizācijas. Konkrēti, tā veicina dialogu un apspriešanos ar organizētu pilsonisko sabiedrību, palielina izpratni par stratēģiskās perspektīvas nozīmi, kā arī sniedz reālus instrumentus tās īstenošanai. EESK pārstāvētās organizētas pilsoniskās sabiedrības strukturēta iesaiste arī ļaus uzlabot spēju holistiskā veidā iekļaut stratēģiskajā programmā dažādās dimensijas (rūpniecisko, sociālo, ekonomisko, vidisko utt.).

2.5.

Visu minēto iemeslu dēļ EESK vēlas jau no paša procesa sākuma sadarboties ar Eiropas Komisiju stratēģiskās prognozēšanas ciklā, lai to padarītu līdzdalīgāku. Kā piemēru var minēt uzklausīšanu, kurā EESK ir apkopojusi pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kā arī ekspertu viedokļus, lai apsvērtu problēmas un iespējas, ar ko ES saskarsies virzībā uz sociāli un ekonomiski ilgtspējīgu Eiropu. Šajā atzinumā EESK piedāvā ieguldījumu un ierosinājumus par minētajiem galvenajiem aspektiem, uz kuriem Eiropas Komisijai būtu jākoncentrējas nākamajā ziņojumā.

2.6.

Ņemot vērā izaicinājumus un iespējas, ar ko Eiropa saskarsies nākamajās desmitgadēs, paredzams, ka stratēģiskās prognozēšanas nozīme palielināsies. Tāpēc EESK aicina Komisiju turpināt stratēģiskās prognozēšanas programmas izstrādi, pastiprinot EESK iesaisti ziņojuma analīzes un izstrādes posmā.

2.7.

Ziņojumā nav pietiekami ņemts vērā tas, ka digitālā plaisa starp dažādiem ES reģioniem apdraud divējādās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu. Nākamajā stratēģiskajā ziņojumā ir jāņem vērā šīs atšķirības un iespējamās sekas sociālajā aspektā un pieejamo iespēju ziņā.

2.8.

EESK apzinās, ka digitālās tehnoloģijas var pozitīvi ietekmēt klimata mērķu sasniegšanu, tostarp palielināt enerģētisko drošību, un ka zaļā pārkārtošanās var arī pārveidot digitālo nozari un ekonomiku. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē daudzās atsauces uz to, ka ir vajadzīgi ieguldījumi tehnoloģijās un atbilstoša politika, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, un atbalsta arī atsauces uz nepieciešamību pieņemt kiberdrošības pasākumus, lai aizsargātu stratēģiskās tehnoloģijas.

2.9.

2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā vairākkārt ir uzsvērts jautājums par enerģijas pieprasījumu, ko rada digitalizācija, un par patēriņu, ko rada tīklu, sistēmu un ierīču darbība, kuru līdzsvaro paaugstināta to procesu efektivitāte un ilgtspēja, kuriem tie tiek piemēroti (lauksaimniecība, loģistika, mākoņdatošana utt.). Savlaicīgi šķiet atgādinājumi par nepieciešamību uzlabot to energoefektivitāti un atgūt Eiropas vadošo lomu nozares aprites ekonomikā (sākot ar piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām līdz pat elektronisko atkritumu apsaimniekošanai un progresīvu digitālo tehnoloģiju izstrādei).

2.10.

Tomēr būtu skaidrāk jānorāda, kādi ir ieguvumi no digitālās pārkārtošanās ilgtspējas un energotaupības (dematerializācija un aizstāšana) aspektā, tādējādi palīdzot palielināt iedzīvotāju un politikas veidotāju atbalstu šo dziļās pārveides procesu vērtībai un ietekmei.

2.11.

Starp izmaiņām, kas saistītas ar digitalizāciju, nav atsauces uz kriptovalūtām un digitālajām valūtām. Kriptovalūtu pieaugošā izplatība ir tieši saistīta ar digitalizācijas procesu vēršanos plašumā un blokķēdes tehnoloģijas attīstību, kuras plūsmas valstis nespēj regulēt, atstājot plašas iespējas nelikumīgās ekonomikas darbībai. Tāpēc EESK norāda, ka stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā ir jāiekļauj īpaša sadaļa par kriptovalūtu un digitālo valūtu izmantošanas interpretāciju un analīzi, un mudina Komisiju pieņemt un īstenot vienotu tiesisko regulējumu saskaņā ar G20 secinājumiem.

2.12.

EESK atzinīgi vērtē prognozēšanas ziņojumā iekļautos apsvērumus par lauksaimniecības jautājumu, jo tādējādi atšķirībā no daudzām citām jomām pašas prognozēšanas centrā ir izvirzīta ES politikas loma un būtiskā nozīme, kas tai ir, nosakot turpmākās attīstības tendences. Šajā gadījumā, pretēji tam, kas parasti notiek citās analizētajās jomās, ziņojumā ir precizēti pasākumi, kas ES jāveic, lai novērstu riskantu regresu.

2.13.

Būtu vairāk jādažādo ES pārtikas sistēmas; būtu jāstiprina lauksaimniecības darbaspēks, it īpaši piesaistot jauniešus un nodrošinot pienācīgus darba nosacījumus un atalgojumu; tirdzniecības politika būtu jāsaskaņo ar ES pārtikas ilgtspējas standartiem un konkurētspējas vajadzībām. Būtu jāpievēršas arī koncentrācijai pārtikas ķēdēs un finanšu īpašumtiesībām, kā arī tirgus pārredzamībai, lai nodrošinātu, ka pārmērīgas spekulācijas ar precēm nesaasinās turpmākās krīzes.

2.14.

EESK vēlas uzsvērt, ka pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā piekļuve kritiski svarīgām izejvielām ir būtiska ne tikai divējādās pārkārtošanās mērķu sasniegšanai, bet galvenokārt ES rūpniecības sistēmas uzturēšanai un stiprināšanai, kā arī sociālajai, ekonomiskajai un nodarbinātības stabilitātei. Šajā saistībā EESK ierosina Komisijai veikt detalizētāku un padziļinātāku analīzi, izmantojot atbilstošus analīzes (arī no ģeopolitiskā viedokļa) un prognozēšanas instrumentus.

2.15.

EESK norāda, ka ūdens un ūdens resursi, kas vairākkārt minēti ziņojumā, ir ne tikai problēma, bet arī potenciāls, it īpaši ņemot vērā ūdens efektivitātes uzlabošanu, resursu apsaimniekošanu un izpratnes veicināšanas kampaņas par atbildīgu patēriņu. It īpaši, zilajai ekonomikai ir ievērojama loma, un tās potenciāls ES un pasaules ekonomikā attiecībā uz darbvietu radīšanu un cilvēku labklājību un veselību pastāvīgi palielinās. EESK uzskata, ka šīs iespējas, kas aptver gan tradicionālās, gan jaunās nozares un darbības, ir jāizmanto pēc iespējas lielākā mērā, vienlaikus līdz minimumam samazinot nelabvēlīgo ietekmi uz klimatu, biodaudzveidību un vidi.

2.16.

EESK aicina Komisiju divējādās dinamikas kontekstā vairāk ņemt vērā iespējamās scenārija izmaiņas saistībā ar karu Ukrainā, it īpaši attiecībā uz energoapgādi un kritiski svarīgām izejvielām.

2.17.

EESK piekrīt aicinājumam ES politikas jomas pielāgot jaunam ekonomikas modelim, palielināt ieguldījumus labklājības uzlabošanai un paaugstināt ES rūpniecības un ekonomikas sistēmas produktivitāti un konkurētspēju. Šajā saistībā Komiteja aicina izstrādāt konkrētas prognozes par ES rūpniecības politikas nākotni, jo šī politika ir būtiska, lai panāktu pilnīgu stratēģisko autonomiju.

2.18.

EESK atbalsta ieteikumu palielināt publiskās un privātās investīcijas, lai sasniegtu pārkārtošanās mērķus. Tomēr Komiteja norāda, ka ES lēmumi ekonomikas jomā, it īpaši procentu likmju turpmāka palielināšana, var negatīvi ietekmēt investīcijas.

2.19.

EESK atzinīgi vērtē aicinājumu īstenot taisnīgu pārkārtošanos un to, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu lielāks uzsvars ir likts uz sociālo kohēziju un sociālā dialoga nozīmi. EESK arī uzskata, ka koncentrēšanās uz sociālo dimensiju un nodarbinātības kvalitāti kļūs par Eiropas darba kārtības prioritāriem faktoriem, mainot prioritāšu hierarhiju, kas tās joprojām nostāda papildinošā pozīcijā.

2.20.

EESK atzinīgi vērtē to, ka 2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā uzmanība ir pievērsta pārmaiņām, ko divējādā pārkārtošanās rada darba tirgū un visneaizsargātāko sociālo grupu (ģimeņu, kopienu) ekonomiskajos apstākļos, un ka vienlaikus ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt atbilstošus resursus sociālajiem pasākumiem. EESK arī aicina pievērst lielāku uzmanību nabadzības un sociālās atstumtības problēmām.

2.21.

EESK aicina ES ņemt vērā iedzīvotāju novecošanu un demogrāfiskās pārmaiņas līdz ar paredzamo aprūpes pieprasījuma pieaugumu, no vienas puses, un veselības aprūpes darbinieku trūkumu, no otras puses. Eiropas Savienībai ir jānodrošina, lai aprūpe arī turpmāk būtu pieejama un cenas ziņā pieņemama un lai tā nekļūtu par luksuspreci.

2.22.

EESK vērš uzmanību uz vispārīgo pieeju, ar kādu 2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā aplūkots jautājums par digitalizācijas procesu izraisītās darba vietu hibridizācijas paātrināšanu (turklāt tas ir tikai pieminēts rindkopā par digitalizāciju un pieprasījumu pēc transporta): tā tiek uzskatīta vienkārši kā tehnoloģiskās pārveides procesa sekas, novārtā atstājot tās ietekmi uz darba apstākļiem un darba attiecībām, kā arī ar to saistītās regulatīvās vajadzības.

2.23.

EESK norāda uz risku, ka stratēģiskās prognozēšanas sistēma var kļūt pārāk ekonomiski orientēta un centrēta uz konkurenci un tirgu kā patiesu cementējošu faktoru, kas saliedē Eiropas rīcību, intereses un stratēģiju. Līdz ar to pilsoniskajai sabiedrībai un darba ņēmējiem tiek piešķirta papildinoša loma, pietiekami neņemot vērā divējādās pārkārtošanās spēju radīt jaunas un lielākas bagātības un veicināt tādu jaunu modeļu izveidi, kas spēj mazināt neaizsargātību un socializēt radītos ieguvumus.

2.24.

Lai labāk izprastu iedzīvotāju vēlmes un viedokļus, EESK aicina Komisiju veikt īpašu Eirobarometra aptauju par jautājumiem, kas tiks aplūkoti nākamajā stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā. Tas ir arī būtiski, lai novērtētu, cik lielā mērā nākotnē tiks pieņemti perspektīvas analīzē ierosinātie pasākumi.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Ceļš uz spēcīgāku ES tīrvērtes sistēmu””

(COM(2022) 696 final)

un par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2017/1131 attiecībā uz pasākumiem, lai mazinātu pārmērīgas riska pozīcijas attiecībā uz trešo valstu centrālajiem darījumu partneriem un uzlabotu Savienības tīrvērtes tirgu efektivitāti”

(COM(2022) 697 final – 2022/0403 (COD))

(2023/C 184/09)

Ziņotājs:

Florian MARIN

Atzinuma pieprasījums	Padome, 31.1.2023. Eiropas Parlaments, 1.2.2023. Eiropas Komisija, 8.2.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	201/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē regulas priekšlikumu (1) un Komisijas ieguldījumu mūsu kapitāla tirgu stratēģiskās autonomijas nodrošināšanā, iekšējās tīrvērtes spēju palielināšanā un ES tīrvērtes sistēmas drošības un stabilitātes uzlabošanā. Komiteja uzskata, ka ES kapitāla tirgu finanšu stabilitātes nodrošināšanai ir svarīga konkurētspējīga un efektīva tīrvērtes sistēma.

1.2.

EESK ierosina, ka ES bāzētām tīrvērtes iestādēm būtu jāizstrādā un jāveido savu spēju sistēmas un jāinvestē to uzlabošanā, lai mudinātu tirgus dalībniekus veikt tīrvērti Eiropas Savienībā.

1.3.

Komiteja uzskata, ka būtu bijis jāīsteno visaptverošs plāns, lai veicinātu pāreju uz ES reģistrētiem tīrvērtes operatoriem tūlīt pēc Brexit, un pauž vilšanos, ka lēmumu pieņemšanas process par atvasināto instrumentu tirgu 81 triljona EUR apmērā ir tik lēns. EESK būtu vēlējusies skaidrāku nostāju pret riska darījumu samazināšanu ar Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu partneriem (CCP) un konkrētākus noteikumus un stimulus, lai virzītu pāreju uz ES bāzētiem centrālajiem darījumu partneriem.

1.4.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi iegūt konkrētus datus par ES tīrvērtes sistēmu, kas aptvertu visas aktīvu kategorijas un apjomus, un uzskata, ka šajā saistībā būtu jādara vairāk. Būtu regulāri jāanalizē saikne starp savāktajiem datiem un riska dinamiku, lai gūtu precīzu izpratni par finanšu stabilitātes riskiem. EESK atzinīgi vērtē to, ka riska modeļos līdztekus finanšu riskam ir jāņem vērā centrālo darījumu partneru sociālie, pārvaldības un vides riski, un tiem jābūt vienlīdz svarīgiem dažādos riska scenārijos un analīzēs.

1.5.

EESK aicina visaptveroši izvērtēt iespējamās papildu izmaksas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) un citām ES struktūrām saistībā ar darbaspēku, IT sistēmām, kopējām uzraudzības grupām un ierosināto kopīgo uzraudzības mehānismu.

1.6.

Ņemot vērā papildu pilnvaras, kas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei piešķirtas ar 2019. gada izmaiņām Regulā par Eiropas tirgus infrastruktūru (ETIR), un pašreizējo regulas priekšlikumu, EESK vēlētos, lai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes darbībai tiktu piemērota līdzsvara un atsvara sistēma. Komiteja ierosina Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei aktīvāk rūpēties par to, lai ievērojamai daļai pakalpojumu, kas sniegti to klientiem ES, tīrvērte būtu jāveic ar ES centrālo darījumu partneru starpniecību.

1.7.

Grupas iekšējo darījumu saistībā Komiteja atzinīgi vērtē lēmumu no tīrvērtes pienākumiem un no maržas prasībām neatbrīvot vienības no tām valstīm, kas uzskaitītas kā jurisdikcijas, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas, un no tām, kas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas nolūkos uzskaitītas kā augsta riska jurisdikcijas.

1.8.

EESK pauž vilšanos par to, ka Komisija nav veikusi visaptverošu novērtējumu par spēkā esošo regulējumu un par to, kā pēdējos gados ir mainījusies ES tirgus pievilcība, ņemot vērā to, ka regula pēdējo reizi ir grozīta vairāk nekā pirms trim gadiem. Komiteja atzinīgi vērtē 7.b panta iekļaušanu un aicina Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi vienu gadu pēc regulas stāšanās spēkā iesniegt ziņojumu par trešo valstu centrālo darījumu partneru izmantošanas galvenajiem iemesliem.

1.9.

Lai visiem tirgus dalībniekiem uzlabotu paredzamību, Komitejas skatījumā ES centrālajiem darījumu partneriem tirgus spriedzes periodos būtu jānodrošina savu izmaksu, drošības rezerves pieprasījumu un darbības pārredzamība.

1.10.

EESK aicina Komisiju paskaidrot jēdziena “steidzams” konkrēto definīciju ierosinātajos 20. panta grozījumos un aicina likumdevējus noteikt, kuri atbrīvojumi jāuzskata par “steidzamiem” lēmumiem.

1.11.

EESK atbalsta ierosinātos 23. panta grozījumus attiecībā uz kopējās uzraudzības komandas un kopīgā uzraudzības mehānisma izveidi. Komiteja ierosina iesaistīt pilsonisko sabiedrību uzraudzības mehānismā, kas izveidots saskaņā ar 23.c pantu, un EESK iekļaut kopīgajā uzraudzības mehānismā kā novērotāju.

1.12.

EESK uzskata, ka piecu gadu termiņš, kurā Komisijai jāpārskata regulas piemērošana, ir pārāk ilgs. Tā arī uzskata, ka būtu jādara vairāk, lai samazinātu laiku, kas vajadzīgs atļauju piešķiršanai vai darbības un pakalpojumu sniegšanas paplašināšanai, kā arī lai izveidotu centrālu datubāzi. EESK aicina Eiropas tīrvērtes sistēmā nodrošināt lielāku sadarbspēju, vienkāršākus piekļuves risinājumus, kā arī samazināt administratīvo slogu.

1.13.

Komiteja atbalsta lielāku pārredzamību, ko nodrošina 38. panta grozījumi, kuros noteikts, ka tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus, ir jāinformē savi klienti un potenciālie klienti par maržas modeļiem un iespējamiem zaudējumiem vai citām izmaksām.

2.   Ievads

2.1.

Kapitāla tirgu savienība, kuras veidošana tika uzsākta 2015. gadā pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas, ir vērienīgs ilgtermiņa projekts, kura mērķis ir Savienībā nodrošināt vienu no četrām vienotā tirgus pamatbrīvībām – brīvu kapitāla plūsmu. Brexit ir izraisījis Eiropas globālās lomas krasu samazināšanos kapitāla tirgos: globālā aktivitāte, kas pirms Brexit sasniedza 22 %, ir nokritusies līdz 14 % (2). Trīsdesmit gadus pēc vienotā tirgus sākuma, divdesmit gadus pēc euro ieviešanas un septiņus gadus pēc kapitāla tirgu savienības iniciatīvas aizsākšanas Eiropas Savienībai līdz vienotā kapitāla tirgus izveidei darāmā vēl ir daudz.

2.2.

Regula ETIR REFIT (3) un Regula ETIR 2.2 (4) ir nodrošinājušas lielāku pārredzamību attiecībā uz trešo valstu centrālo darījumu partneriem, jo ir ieviestas izmaiņas tīrvērtes pilnvarās un Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) – ES uzraudzības iestādei – ir piešķirtas papildu pilnvaras. Ar šo regulas priekšlikumu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei tiek piešķirtas vēl lielākas pilnvaras. Tā kā tīrvērtes spēja ir svarīga kapitāla tirgus savienības daļa, Eiropas finanšu tirgiem apdraudējumu rada pārmērīga atkarība no trešo valstu centrālo darījumu partneru sniegtajiem pakalpojumiem, jo īpaši Apvienotajā Karalistē. Brexit nolīguma ietvaros ES ļāva Apvienotās Karalistes tīrvērtes uzņēmumiem līdz 2022. gada jūnija beigām turpināt sniegt pakalpojumus ES tirgus dalībniekiem. Ņemot vērā finanšu tirgus stabilitātes apdraudējumu, šis termiņš ir pagarināts par trim gadiem, lai dotu pietiekami daudz laika pakāpeniskai tīrvērtes operāciju pārejai uz ES.

2.3.

Regulas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt lielāku stabilitāti, paredzamību un samērīgumu visiem tirgus dalībniekiem, kuri pilda tīrvērtes pienākumus, un ar to paredzēts ieviest prasības tirgus dalībniekiem deklarēt, cik lielā mērā tie ir atkarīgi no trešām valstīm savu atvasināto instrumentu darījumu apstrādē. Ierosinātie grozījumi ir vērsti arī uz pasākumiem, kuru mērķis ir padarīt ES centrālos darījumu partnerus pievilcīgākus un samazināt administratīvo slogu, veicināt centralizētu tīrvērti Eiropas Savienībā, šajā nolūkā nosakot tīrvērtes operatoriem pienākumu uzturēt aktīvu kontu pie ES centrālajiem darījumu partneriem, un piešķirt vietējām iestādēm nepieciešamās pilnvaras ar pārrobežu darījumiem saistītā riska uzraudzīšanai.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK ir aicinājusi izstrādāt tiesību aktus, kas stiprinātu ES kapitāla tirgus un padarītu tos stabilākus un pievilcīgākus uz ilgu laiku (5). Ņemot vērā nesenos ģeopolitiskos notikumus (Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģijas cenu pieaugums, ģeopolitiskā spriedze daudzās pasaules daļās un Covid-19 pandēmija) un tūlītējo ietekmi uz ekonomikas vidi, EESK norāda, ka ir ātri jārīkojas, lai aizsargātu un palielinātu ES finanšu tirgu stabilitāti. EESK uzskata, ka ES kapitāla tirgu finanšu stabilitātes nodrošināšanas nolūkā ir būtiski, lai pastāvētu konkurētspējīga un efektīva tīrvērtes sistēma.

3.2.

Komiteja atzinīgi vērtē regulas priekšlikumu un Komisijas nodomu rīkoties, lai nodrošinātu mūsu kapitāla tirgu stratēģisko autonomiju, šajā nolūkā palielinot mūsu iekšējās tīrvērtes spējas un veidojot drošāku un noturīgāku tīrvērtes sistēmu. Stiprinot ES tīrvērtes tirgu, būtu jāņem vērā izmaksas, ko rada kapitāla migrācija no trešo valstu tīrvērtes tirgiem, nepieciešamība aizsargāt uz risku balstītu pieeju un savstarpējā atkarība starp trešo valstu un ES finanšu tirgiem.

3.3.

Priekšlikums grozīt Regulas par Eiropas tirgus infrastruktūru tika iesniegts pēc tam, kad Eiropā krasi pieauga enerģijas cenas, ko galvenokārt izraisīja Krievijas nepamatotais uzbrukums Ukrainai; tas ir radījis nestabilitāti tīrvērtes tirgos, jo daži uzņēmumi nespēj sagādāt nodrošinājumu saviem atvasināto instrumentu līgumiem. EESK uzsver, ka tīrvērtes nozares konsolidācijai Eiropas Savienībā arī turpmāk vajadzētu būt prioritātei. Lai ES tīrvērtes sistēmu padarītu konkurētspējīgāku, būtu jāapsver cena, likviditāte, risks, maržas, regulējums un efektivitāte. Komiteja atbalsta nepieciešamību samazināt laiku, kas vajadzīgs atļauju piešķiršanai vai darbības un pakalpojumu paplašināšanai, kā arī izveidot centralizētu datubāzi.

3.4.

Komiteja uzskata, ka ES bāzētiem centrālajiem darījumu partneriem ir jāizstrādā, jāveido savas spēju sistēmas un jāinvestē to uzlabošanā, lai pārliecinātu tirgus dalībniekus veikt savas darbības Eiropas Savienībā, jo īpaši uzlabojot savas tehnoloģijas un darbības spējas, nodrošinot labāku sadarbību starp tirgus dalībniekiem un uzlabojot riska pārvaldības praksi. Lai pilnveidotu paredzamību, centrālajiem darījumu partneriem ir jābūt pārredzamiem attiecībā uz to maksājumiem, drošības rezerves pieprasījumiem un rīcību tirgus spriedzes periodos.

3.5.

Stabiliem kapitāla tirgiem ir vajadzīgs līdzsvarots un stabils darba tirgus. EESK atzinīgi vērtē to, ka riska modeļos līdztekus finanšu riskam ir jāņem vērā centrālo darījumu partneru sociālie, pārvaldības un vides riski, un uzskata, ka tiem jābūt vienlīdz svarīgiem dažādos riska scenārijos un analīzēs.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas 2022. gada sākumā rīkoto apspriešanos, sanāksmes ar dalībvalstu un Eiropas Parlamenta, finanšu dienestu un ekonomikas un finanšu komiteju pārstāvjiem, kā arī divpusējās sanāksmes ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

3.7.

EESK ir sarūgtināta, ka termiņš, līdz kuram Apvienotajā Karalistē izvietotām tīrvērtes iestādēm ir neierobežota piekļuve ES ieinteresētajām personām, ir pagarināts par trim gadiem, proti, līdz 2025. gada 30. jūnijam. Tā uzskata, ka būtu bijis jārada līdz galam pārdomāts plāns, lai tūlīt pēc Brexit stimulētu pāreju uz ES tirgū balstītiem tīrvērtes operatoriem. Komiteja kritiski vērtē iepriekš pieredzēto reakcijas trūkumu, ierobežoto apspriešanos un lēno lēmumu pieņemšanas procesu par atvasināto instrumentu tirgu 81 triljona EUR apmērā.

3.8.

Eiropas bankām izdevīgs ir Apvienotās Karalistes daudzvalūtu fonds, un, pārejot uz Eiropas tīrvērtes iestādēm, veidotos uz euro balstīts tīrvērtes process, kas radītu lielas izmaksas banku sistēmai. Lai gan EESK šo pāreju atbalsta un uzskata, ka tā ir jāizdara pēc iespējas ātrāk, tā vēlas norādīt, ka ir nepieciešami piemēroti stimuli, lai bankas nepārietu uz citiem tirgiem. Lai konsolidētu tīrvērtes sektoru Eiropas Savienībā, būtu jāņem vērā precīzāk mērķēti un pielāgoti stimuli.

3.9.

Tā kā daudzi ES tirgus dalībnieki veic atvasināto instrumentu darījumu tīrvērti citās valstīs, EESK uzskata, ka ir vajadzīga skaidrāka nostāja pret šo tendenci un konkrētāki noteikumi un stimuli, kas veicinātu pāreju uz Eiropas Savienības centrālajiem darījumu partneriem. Komiteja būtu vēlējusies, lai vismaz publiskajām struktūrām tīrvērte būtu jāveic Eiropas Savienībā, un aicina izstrādāt skaidru redzējumu, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu šo atkarību.

3.10.

EESK uzskata, ka, attīstot tīrvērtes darbības Eiropas Savienībā, tirgus dalībnieku interesēs būtu jāņem vērā visa piegādes ķēde. Samazinot riska darījumus ar Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu partneriem, tirgus likviditāte būtu rūpīgi jāpārvalda, un vienlaikus būtu vajadzīga ilgāka termiņa perspektīva un ES tīrvērtes tirgus piekļuves prasību standartizācija. Būtu jāņem vērā klientu sagatavošana tīrvērtei, un šo klientu labā būtu jāveic dažādas simulācijas. Komiteja arī uzskata, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei būtu rūpīgi jāpielāgo pasākumi maziem un vidējiem tirgus dalībniekiem.

3.11.

EESK uzsver, cik svarīga ir trešo valstu centrālo darījumu partneru loma ES finanšu stabilitātē. Ir būtiski samazināt koncentrācijas riskus un nodrošināt, lai attiecības ar šiem centrālajiem darījumu partneriem būtu balstītas uz pārredzamu, paredzamu, samērīgu un uz risku orientētu pieeju. Ar šo regulas priekšlikumu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei tiks piešķirtas vēl lielākas pilnvaras, un EESK vēlētos, lai tiktu ieviesta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes darbības līdzsvara un atsvara sistēma.

3.12.

EESK ierosina: lai uzraudzības nolūkos panāktu skaidru priekšstatu par situāciju, ir svarīgi iegūt konkrētus datus par ES tīrvērtes sistēmu; šiem datiem jābūt salīdzināmiem un jāaptver visas aktīvu kategorijas un apjomi. Ir svarīgi vākt pareizos datus, lai būtu skaidrība par finanšu stabilitātes riskiem, un sistemātiski būtu jāņem vērā sinerģija starp savāktajiem datiem un riska dinamiku. EESK uzskata, ka šajā saistībā būtu jādara vairāk.

3.13.

Būtu jāņem vērā vairāk sinerģiju starp tīrvērtes darbībām un Eiropas vienoto piekļuves punktu. Eiropas vienotais piekļuves punkts veicina uz datiem balstītu finansēšanu un būtiski uzlabo uzņēmumu, uzņēmēju un finanšu iestāžu piekļuvi datiem un informācijai par uzņēmumiem, kā arī rūpējas, lai ekonomika būtu gatava digitālajai nākotnei, stiprina digitālo suverenitāti, palielina informācijas plūsmas ātrumu un nosaka kopīgus standartus, īpašu uzmanību pievēršot datiem, tehnoloģijām un infrastruktūrai (6).

3.14.

EESK atbalsta priekšlikumu atvieglot Regulas par Eiropas tirgus infrastruktūru atvasināto instrumentu noteikumus un ļaut banku garantijas un akreditīvus pieņemt kā augstas likviditātes nodrošinājumu, jo šīs bezskaidras naudas alternatīvas nodrošina tirgus likviditāti un jau tiek plaši izmantotas progresīvākos kapitāla tirgos, piemēram, ASV. EESK atbalsta centrālo banku pieaugošo lomu ES patērētāju aizsardzībā.

3.15.

EESK atbalsta 11., 14., 15. un 17. pantā ierosinātās izmaiņas attiecībā uz četru mēnešu īstenošanas periodu nefinanšu darījumu partneriem, kuriem pirmo reizi ir jāapmainās ar nodrošinājumu, un attiecībā uz īsākām un mazāk sarežģītām procedūrām centrālajiem darījumu partneriem to produktu klāsta paplašināšanai. Komiteja atzinīgi vērtē ierosinātās izmaiņas, jo tās racionalizēs darbību un pakalpojumu paplašināšanu, kā arī atļauju piešķiršanas un atteikšanas procesu. Eiropas tīrvērtes sistēmā ir vajadzīga lielāka sadarbspēja, kā arī samazināts administratīvais slogs un vienkāršāki piekļuves risinājumi.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK nepiekrīt Eiropas Komisijas apgalvojumam, ka “šī likumdošanas iniciatīva neietekmēs EVTI vai citu Eiropas Savienības struktūru izdevumus”, un uzskata, ka izmaksas palielināsies tādās jomās kā darbaspēks, IT sistēmas, kopīgas uzraudzības grupas un ierosinātais kopīgais uzraudzības mehānisms. Komiteja norāda, ka ierosinātajā 90. panta grozījumā Komisija aicina Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi ziņot par “nepieciešamo personālu un resursiem”. Tāpēc EESK aicina rūpīgi izvērtēt papildu izmaksas, šajā nolūkā aprēķinot un paziņojot paredzamo ietekmi uz budžetu.

4.2.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas priekšlikumu noteikt, ka visiem tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākumi, ir pienākums turēt kontu pie ES centrālajiem darījumu partneriem. Komiteja lūdz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi pēc apspriešanās ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Centrālo banku sistēmu noteikt, ka ievērojamai daļu ES klientiem sniegto pakalpojumu ar būtisku sistēmisku nozīmi tīrvērte jāveic ar ES centrālo darījumu partneru starpniecību.

4.3.

Komiteja atzinīgi vērtē nodomu aicināt tirgus dalībniekus ziņot precīzus skaitļus un par atkarību no ārvalstu tīrvērtes uzņēmumiem. Komiteja uzskata, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei ir ātri jāizstrādā tehniskie standarti, kas precizētu šo informāciju. Tā vēlas, lai gadu pēc Regulas stāšanās spēkā tiktu sagatavots rūpīgs ziņojums un Regula par Eiropas tirgus infrastruktūru tiktu attiecīgi grozīta.

4.4.

Attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem EESK atzinīgi vērtē faktu, ka atbrīvojums no tīrvērtes pienākuma un maržas prasībām nav noteikts vienībām no valstīm, kas uzskaitītas kā jurisdikcijas, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas, un vienībām, kas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas nolūkā uzskaitītas kā augsta riska jurisdikcijas. Komiteja pilnībā atbalsta administratīvos pasākumus, kas attiecas uz šīm jurisdikcijām, un uzskata, ka šīs struktūras nopietni apdraud ES finanšu sistēmu.

4.5.

Lai gan digitālā atjaunināšana nozīmē papildu budžeta vajadzības, EESK uzskata, ka ir svarīgi veikt digitālās investīcijas, lai atbalstītu ierosinātos Regulas par Eiropas tirgus infrastruktūru atjauninājumus. Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu par uzlabotu IT programmu uzraudzības dokumentu iesniegšanai tiešsaistē, kas būtu pieejama visām attiecīgajām iestādēm.

4.6.

EESK pauž vilšanos par to, ka Komisija nav rūpīgi izvērtējusi spēkā esošo regulējumu, jo regula pēdējo reizi ir grozīta vairāk nekā pirms trim gadiem. Turklāt, lai pašreizējie grozījumi atbilstu paredzētajam mērķim, Komiteja būtu vēlējusies mērķētu analīzi par to, kā pēdējos gados ir mainījies ES tirgus pievilcīgums, jo īpaši saistībā ar nesenajām būtiskajām ģeopolitiskajām norisēm.

4.7.

Komiteja ierosina, ka saskaņā ar 7. pantu izstrādātajiem tehniskajiem standartiem vajadzētu būt pārredzamiem un iekļaujošiem. Būtu jāņem vērā arī iespēja ieviest izmaiņas, lai ātri pielāgotu šos standartus. Ir svarīgi, lai aktīvu pārvaldītājiem tiktu nodrošināti instrumenti cenu salīdzināšanai attiecībā uz izpildes izmaksām, tīrvērtes izmaksām un tīrvērtes dalībnieku izmaksām.

4.8.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Regula papildināta ar 7.b pantu, kurā noteikts, ka tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem ir jāziņo par tīrvērtes apjomu pie ārpussavienības centrālajiem darījumu partneriem un tiem ir noteikts pienākums informēt savus klientus par iespēju veikt attiecīgā līguma tīrvērti ar ES centrālo darījumu partneru starpniecību. Komiteja aicina Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi izstrādāt standartizētu ziņošanas procedūru, kas izmantojama visās dalībvalstīs, un iesaka vienu gadu pēc regulas stāšanās spēkā iesniegt ziņojumu par galvenajiem iemesliem, kāpēc tiek izmantoti trešo valstu centrālie darījumu partneri. Būtu rūpīgi jāpārvalda arī kopēja pieeja attiecībā uz naudas sodiem tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu proporcionalitāti vienotajā tirgū.

4.9.

Komiteja aicina Komisiju precizēt vārda “steidzami” precīzu nozīmi ierosinātajās 20. panta izmaiņās un lūdz likumdevējus vienoties un precizēt, uz kuriem izņēmumiem attiecas “steidzams” lēmums.

4.10.

EESK atbalsta ierosinātās izmaiņas 23. pantā attiecībā uz kopēju uzraudzības komandu un kopīgā uzraudzības mehānisma izveidi, taču norāda, ka tās ietekmēs budžetu, jo šīm iestādēm būs jāpieņem vairāk darbinieku, tostarp Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes vajadzībām. EESK ierosina iesaistīt pilsonisko sabiedrību uzraudzības mehānismā, kas izveidots saskaņā ar 23.c pantu, jo īpaši attiecībā uz turpmākajiem politikas lēmumiem.

4.11.

Lai centrālo darījumu partneru uzraudzības komitejā pienācīgi novērtētu savstarpējās saiknes, sasaisti un koncentrācijas riskus (24.a pants), ir jāiesaista arī pilsoniskā sabiedrība, un EESK vajadzētu būt ietvertai kopīgajā uzraudzības mehānismā novērotājas statusā. Būtu jāņem vērā nepieciešamība samazināt pienākumu pārklāšanos starp lielu skaitu tīrvērtes sistēmā iesaistīto iestāžu. Sadarbībai starp Eiropas un valstu iestādēm vajadzētu būt efektīvai un pielāgotai tirgus risku dinamikai.

4.12.

Piecu gadu termiņš, kurā Komisijai rūpīgi jāpārskata regulas piemērošana pēc tās stāšanās spēkā, šķiet ļoti ilgs, ņemot vērā ilgo laiku starp Regulas par Eiropas tirgus infrastruktūru grozījumiem. Turklāt saskaņā ar vienošanos EESK 2023. gada 2. janvārī bija gaidījusi Komisijas ziņojumu par ETIR REFIT un ETIR 2.2. piemērošanu, taču Komisija tagad ierosina to atcelt. Komiteja iebilst pret šo priekšlikumu un uzskata, ka tā rezultātā Regulas par Eiropas tirgus infrastruktūru grozījumi varētu vispār netikt novērtēti, ņemot vērā jau veiktās attiecīgās izmaiņas Regulā par Eiropas tirgus infrastruktūru.

4.13.

Visbeidzot, Komiteja atbalsta pārredzamības palielināšanu, kuru nodrošinās priekšlikums grozīt 38. pantu attiecībā uz tīrvērtes dalībnieku un klientu, kuri sniedz tīrvērtes pakalpojumus, pienākumu informēt savus klientus un potenciālos klientus par maržas modeļiem un iespējamiem zaudējumiem vai citām izmaksām, ja centrālajiem darījumu partneriem tiktu piemēroti atveseļošanas pasākumi. EESK uzskata, ka arī tīrvērtes dalībniekiem būtu jāpiedalās ES tīrvērtes sistēmas pārredzamības uzlabošanā.

---

(1)  COM(2022) 697 final.

(2)  Ziņojums “Jauns redzējums par ES kapitāla tirgiem”.

(3)  OV L 141, 28.5.2019., 42. lpp.

(4)  OV L 322, 12.12.2019., 1. lpp.

(5)  OV C 155, 30.4.2021., 20. lpp.

(6)  OV C 290, 29.7.2022., 58. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā”

(COM(2022) 707 final – 2022/0413 (CNS))

(2023/C 184/10)

Ziņotājs: Petru Sorin DANDEA

Līdzziņotājs: Benjamin RIZZO

Atzinuma pieprasījums	Padome, 7.2.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 113., 115. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	208/0/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par DAS 8, kuru tā uzskata par būtisku soli pašreizējās Direktīvas par administratīvo sadarbību (DAS) uzlabošanā un papildināšanā.

1.2.

EESK skatījumā uzlabojumi, kas ierosināti Direktīvā par administratīvo sadarbību, palīdzēs efektīvi novērst kriptoaktīvu turētāju neatbilstību fiskālajiem noteikumiem un tādējādi, ievērojot vairākas iepriekšējās Komisijas iniciatīvas, stiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu.

1.3.

EESK uzskata, ka Komisijas iniciatīva pilnībā atbilst taisnīgas un efektīvas nodokļu uzlikšanas principam, kas ir Eiropas sociālā tirgus ekonomikas stūrakmens un kas nodrošina, lai, neraugoties uz turēto aktīvu veidu, ikviens nodokļos samaksātu taisnīgu daļu un pret visiem būtu vienlīdzīga un samērīga attieksme.

1.4.

EESK uzsver, ka globālā mērogā ir nepieciešama apņēmība regulēt kriptoaktīvus un to izmantošanu, lai veiksmīgi risinātu ar šiem aktīviem saistītās arvien lielākās pasaules problēmas un sekas. No šāda viedokļa ļoti svarīgs ir darbs, kas pašlaik tiek veikts ESAO un G20 līmenī ar mērķi panākt globālu vienošanos par kriptovalūtu pārredzamību, un EESK mudina Komisiju uz starptautiskās skatuves uzņemties aktīvu lomu.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē to, ka, uzlabojoties kriptovalūtu aplikšanai ar nodokļiem un tai kļūstot efektīvākai, būs vieglāk paplašināt nodokļu uzlikšanas aptvērumu un palielināt valstu budžetus, un līdz ar to būs iespējams papildu līdzekļus veltīt kopējam labumam un Komisijas investīciju prioritātēm (zaļai un digitālai pārkārtošanai).

1.6.

EESK uzskata, ka nodokļu maksātāja identifikācijas numuru ziņošanas sistēma ir visefektīvākā atbilstības panākšanas metode jauno noteikumu efektivitātes nodrošināšanai. Šā iemesla dēļ EESK nelokāmi atbalsta Komisijas priekšlikumu par nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, jo tas palīdz novērst iespējamās kļūdas un attiecīgi uzlabo sistēmas pastāvību un paredzamību.

1.7.

EESK skatījumā ziņošanas pienākumi nebūtu jāpiemēro tikai kriptoaktīvu apmaiņai un pārskaitījumiem, bet vismaz sākuma posmā jāattiecina arī uz vispārēju kriptovalūtu aktīvu turējumu. Tas būtu jādara, lai nodrošinātu pārredzamību un noteiktību, pat ja ir skaidrs, ka nodokļu uzlikšana būtu jāpiemēro tikai reālai peļņai.

1.8.

EESK uzsver nepieciešamību pēc efektīviem un samērīgiem sodiem, bet dalībvalstīm jādod iespēja lemt par to, cik liels sods konkrēti ir jānosaka. EESK arī iesaka paredzēt prasību, ka Komisijai pēc direktīvas īstenošanas jāziņo par dalībvalstu ieviestajām sodu struktūrām un nepieciešamības gadījumā jāsniedz ieteikumi par vajadzīgajām izmaiņām.

1.9.

EESK cer, ka ar sodu un atbilstības pasākumu palīdzību izdosies panākt līdzsvaru starp noteikumu efektivitāti un pietiekami atturošu efektu, no vienas puses, un samērīgumu, no otras puses. Samērīgumu, piemēram, varētu nodrošināt, pienācīgi ņemot vērā to konkrētā uzņēmuma veikto darījumu skaitu, kas saistīti ar pārkāpumiem.

1.10.

EESK uzsver, ka ar mērķi pilnībā aizsargāt to cilvēku pamattiesības, kuru dati tiks vākti, apmainīti un glabāti, būtu pienācīgi un atbilstoši augstiem standartiem jāpiemēro un jāievēro direktīvas priekšlikumā ietvertie īpašie noteikumi un aizsardzības pasākumi, kas atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem.

1.11.

EESK iesaka, lai Komisija noteikumu priekšlikuma projektā iekļauj noteikumus sadarbības uzlabošanai starp tām nodokļu iestādēm, uz kurām attiecas izskatāmais dokuments, un iestādēm, kuru uzdevums ir apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nelikumīgas darbības un terorismu. Minētajā kontekstā EESK atkārtoti norāda, ka publiskajām iestādēm – šajā gadījumā nodokļu iestādēm – ir vajadzīgi pietiekami resursi: kvalificēts personāls un augsta līmeņa digitālā tehnoloģija un standarti.

2.   Komisijas priekšlikums

2.1.

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES (1) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAS 8) (2) paredzēts, lai atjauninātu pašreizējo Direktīvu par administratīvo sadarbību ar mērķi paplašināt ziņošanu un informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm un to attiecināt arī uz ienākumiem un ieņēmumiem, kurus nes to lietotāju kriptoaktīvi, kuru rezidence ir Eiropas Savienībā. Nodokļu iestādēm pašlaik nav informācijas, kas ir nepieciešama, lai uzraudzītu ieņēmumus, kas iegūti, izmantojot kriptoaktīvus, jo tos ir viegli tirgot pāri robežām.

2.2.

Leģislatīvās iniciatīvas mērķis ir, izmantojot īpašus noteikumus par ziņošanu un informācijas apmaiņu tiešo nodokļu vajadzībām, ieviest uzlabotu kriptoaktīvu nodokļu pārredzamību. Izskatāmajā priekšlikumā nepilnību novēršanas un tiesiskā satvara stiprināšanas nolūkā tiek arī precizēti pašreizējie piemērojamie noteikumi.

2.3.

DAS 8 ir saskaņota ar definīcijām, kas ietvertas Regulā par kriptoaktīvu tirgiem (3), kurā nodokļu iestādēm nav paredzēts pamats tās informācijas vākšanai un apmaiņai, kas nepieciešama kriptoaktīvu ienākumu aplikšanai ar nodokli. Tomēr DAS 8 pamatojas uz pieredzi, kuru sniegusi Regula par kriptoaktīvu tirgiem, un ir balstīta uz atļaujas prasību, kas jau ir ieviesta ar minēto regulu. Tādējādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem tiek novērsta papildu administratīvā slodze.

2.4.

Priekšlikums atbilst nesen pieņemtajai ESAO Kriptoaktīvu ziņošanas sistēmai (4), kā arī Kopējā ziņošanas standarta grozījumiem. Šādi standarti ir apstiprināti arī G20. Komisijas rīkotās apspriešanās laikā lielākā daļa dalībvalstu atbalstīja ES tiesiskā satvara saskaņošanu ar ESAO veikto darbu.

2.5.

Lai uzlabotu dalībvalstu spēju atklāt un apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, neatkarīgi no to lieluma vai atrašanās vietas būs pienākums ziņot par to klientu darījumiem, kuru rezidence ir Eiropas Savienībā. Tas attiecas gan uz iekšzemes, gan uz pārrobežu darījumiem. Dažos gadījumos ziņošanas pienākums attieksies arī uz neaizstājamiem blokķēžu žetoniem. Sīki izstrādāti noteikumi par pienākumiem, kuri ir jāizpilda kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, ir izklāstīti VI pielikumā.

2.6.

Darījumi, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ietver to kriptoaktīvu maiņas darījumus un pārvedumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi. Izskatāmā priekšlikuma darbības jomā ietilpst gan iekšzemes, gan pārrobežu darījumi, un tie tiek apkopoti pēc to kriptoaktīvu veida, par kuriem jāsniedz ziņojumi.

2.7.

Finanšu iestādēm būs jāziņo par e-naudu un Centrālās bankas digitālajām valūtām, savukārt iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem attiecībā uz privātpersonām, kuru aktīvu neto vērtība ir liela, tiks noteikts plašāks tvērums. Šādas privātpersonas ir tās, kuru īpašumā ir finanšu vai ieguldāmā bagātība vai kuru pārvaldībā ir aktīvi vismaz 1 000 000 EUR vērtībā. Dalībvalstīm būs pienākums apmainīties ar informāciju par tādiem iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem, kas izdoti, grozīti vai atjaunoti laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim.

2.8.

Izskatāmais priekšlikums neierobežos dalībvalstu spēju veidot savu atbilstības nodrošināšanas sistēmu. Tomēr tiks ieviests un piemērots kopējais minimālais sodu līmenis par neatbilstību noteikumiem, piemēram, par pilnīgu ziņošanas prasības ignorēšanu, neraugoties uz administratīviem atgādinājumiem.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas priekšlikumu par DAS 8, jo tas ir būtisks solis uz priekšu Direktīvas par administratīvo sadarbību pilnveidē un papildināšanā, ievērojot ieteikumus, kurus paudusi Eiropas Revīzijas palāta, kas brīdina: “Ja nodokļu maksātājs glabā līdzekļus elektroniskās kriptovalūtās, platformai vai citam elektronisko pakalpojumu sniedzējam, kas šādiem klientiem sniedz portfeļu pārvaldības pakalpojumus, nav pienākuma nodokļu iestādēm deklarēt šādas summas vai gūtos ienākumus. Tādēļ šādos elektroniskos instrumentos glabāti līdzekļi joprojām lielākoties netiek aplikti ar nodokļiem.” (5)

3.2.

EESK ierosinātos Direktīvas par administratīvo sadarbību uzlabojumus vērtē kā efektīvu instrumentu, kas dos iespēju novērst nodokļu noteikumu neievērošanu kriptoaktīvu turētāju vidū. Vienlaikus saskaņā ar vairākām Komisijas iniciatīvām, kas īstenotas pēdējos gados, tiks stiprināta cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas īstenotās plašās un koordinētās izskatāmā priekšlikuma apspriešanas, kurās tikušas iesaistītas visas ieinteresētās personas, kā arī konkrētāk atlasīta nozares dalībnieku auditorija, ar kuru Komisija apspriedusies atsevišķi. Iespēja paust savu viedokli ir tikusi dota arī dalībvalstīm, kuras aicina Komisiju savu darbu vairāk saskaņot ar ESAO pašlaik īstenoto darbu. Lai gan priekšlikums ir ļoti tehnisks, pateicoties šīm apspriedēm, likumdošanas process ir norisinājies pārredzamāk un jēgpilnāk.

3.4.

EESK uzsver, ka globālā mērogā ir nepieciešama apņēmība regulēt kriptoaktīvus un to izmantošanu, lai veiksmīgi risinātu ar šiem aktīviem saistītās arvien lielākās pasaules problēmas un sekas. No šāda viedokļa ļoti svarīgs ir darbs un sarunas, kas pašlaik tiek veikts ESAO un G20 līmenī ar mērķi panākt globālu vienošanos par kriptovalūtu pārredzamību, un EESK mudina Komisiju uz starptautiskās skatuves uzņemties vadošo lomu.

3.5.

EESK uzskata, ka Komisijas iniciatīva pilnībā atbilst taisnīgas un efektīvas nodokļu uzlikšanas principam, kas ir Eiropas sociālā tirgus ekonomikas stūrakmens un kura mērķis ir panākt, lai, neraugoties uz turēto aktīvu vai akceptēto maksājumu veidu, ikviens nodokļos samaksātu taisnīgu daļu un pret visiem būtu vienlīdzīga un samērīga attieksme.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka, uzlabojoties kriptovalūtu aplikšanai ar nodokļiem un tai kļūstot efektīvākai, būs vieglāk paplašināt nodokļu uzlikšanas aptvērumu un palielināt valstu budžetus, un līdz ar to būs iespējams papildu līdzekļus veltīt kopējam labumam un Komisijas investīciju prioritātēm (zaļai un digitālai pārkārtošanai).

3.7.

EESK pilnībā piekrīt Komisijai, ka lielāka pārredzamība samazinās neatbilstību un pašreiz nepamatoto tiesiskā satvara un attieksmes diferenciāciju, kuras dēļ kriptovalūtu lietotājiem ir “priekšrocības salīdzinājumā ar tiem, kuri neiegulda kriptoaktīvos”. Rezultātā nav iespējams ne “īstenot mērķi nodrošināt taisnīgu nodokļu uzlikšanu”, ne labot vienotā tirgus darbību un panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

3.8.

EESK piekrīt, ka izskatāmā priekšlikuma juridiskajā pamatā būtu jāietver gan LESD 113. pants (jo apmaiņai pakļauto informāciju būtu iespējams izmantot arī PVN mērķiem), gan LESD 115. pants. 115. pantā paredzētā dalībvalstu to tiesību aktu tuvināšana, kuri ietekmē vienotā tirgus darbību, atbilst konkrētajam gadījumam, jo kriptoaktīvus iespējams izmantot dažādos nolūkos. Vienotajā tirgū būtu jānovērš gan vispārējā tiesiskā satvara, gan izpildes instrumentu neatbilstības, jo tās varētu apgrūtināt tā konsolidēšanu.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK mudina Komisiju un dalībvalstis pašreizējā priekšlikumā iekļaut ziņošanas pienākumus, kuri attiektos uz fiziskām personām, kuru pārvaldībā ir kriptoaktīvi. Tas noteikti palielinātu priekšlikuma efektivitāti un piemērošanas aptvērumu.

4.2.

EESK uzskata, ka nodokļu maksātāja identifikācijas numuru ziņošanas sistēma ir visefektīvākais atbilstības nodrošināšanas līdzeklis jauno noteikumu efektivitātes panākšanai. Šā iemesla dēļ un priekšlikuma efektivitātes stiprināšanas nolūkā EESK ar pārliecību atbalsta Komisijas priekšlikumu par nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, jo nodokļu maksātāja identifikācijas numurs kā vienots identifikācijas kods dod iespēju novērst kļūdas un līdz ar to uzlabo sistēmas tiesisko noteiktību un paredzamību.

4.3.

EESK konstatē, ka lielākajā daļā dalībvalstu jau ir pieņemti tiesību akti vai vismaz administratīvas norādes nolūkā aplikt ar nodokli ienākumus, kas gūti no kriptoaktīvu ieguldījumiem, tomēr kompetentajām iestādēm bieži vien trūkst vajadzīgās informācijas, lai to realizētu praksē. Tāpēc tiesisko noteiktību un skaidrību ir iespējams nodrošināt tikai ar ES tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis būs veicināt efektīvu un rezultatīvu sadarbību starp nodokļu iestādēm, novēršot valstīs pastāvošās efektivitātes nepilnības.

4.4.

EESK skatījumā ziņošanas pienākumi būtu jāpiemēro ne tikai kriptoaktīvu apmaiņai un pārskaitījumiem, bet vismaz pašreizējā sākotnējā posmā jāattiecina arī uz vispārēju kriptovalūtu aktīvu turējumu. Tas būtu jādara, lai nodrošinātu pārredzamību un noteiktību, pat ja ir skaidrs, ka nodokļu uzlikšana būtu jāpiemēro tikai reālai peļņai.

4.5.

EESK uzsver nepieciešamību pēc efektīviem un samērīgiem sodiem, bet dalībvalstīm jādod iespēja lemt par to, cik liels sods konkrēti ir jānosaka. Pateicoties minimālajām robežvērtībām, varētu kļūt efektīvāki jaunie noteikumi par kriptovalūtu aplikšanu ar nodokļiem. EESK cer, ka ar sodu un atbilstības pasākumu palīdzību izdosies panākt līdzsvaru starp noteikumu efektivitāti un pietiekami atturošu efektu, no vienas puses, un samērīgumu, no otras puses. Samērīgumu, piemēram, būtu iespējams nodrošināt, pienācīgi ņemot vērā to konkrētā uzņēmuma veikto darījumu skaitu, kas saistīti ar pārkāpumiem.

4.6.

Pēc Direktīvas īstenošanas Komisijai būtu jāziņo par dalībvalstu sodu struktūrām un jāsniedz ieteikumi par nepieciešamām sodu sistēmas izmaiņām un atbilstības nodrošināšanas pasākumiem.

4.7.

EESK uzsver, ka ar mērķi pilnībā aizsargāt to cilvēku pamattiesības, kuru dati tiks vākti, apmainīti un glabāti, būtu uzmanīgi un atbilstoši augstiem standartiem jāpiemēro un jāievēro direktīvas priekšlikumā ietvertie īpašie noteikumi un aizsardzības pasākumi, kas atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem un principiem.

4.8.

EESK aicina dalībvalstis veikt atbilstīgus ieguldījumus nodokļu iestādēs un citās iesaistītajās pārvaldes iestādēs un panākt, lai tām būtu spējas, kas nepieciešamas sadarbības uzlabošanai nodokļu jomā.

4.9.

Noslēgumā EESK iesaka, lai Komisija noteikumu priekšlikuma projektā iekļauj prasību iedibināt sadarbību starp tām nodokļu iestādēm, uz kurām jau attiecas izskatāmais dokuments, un iestādēm, kuru uzdevums ir apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nelikumīgu darbību un terorisma finansēšanu, jo iespējams, ka pēdējos gados varētu būt konstatēti vairāki gadījumi, kad kriptoaktīvi izmantoti nelikumīgiem mērķiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai. Minētajā kontekstā EESK atkārtoti norāda, ka publiskajām iestādēm – šajā gadījumā nodokļu iestādēm – ir vajadzīgi pietiekami resursi: kvalificēts personāls un augsta līmeņa digitālā tehnoloģija un standarti.

---

(1)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(2)  COM(2022) 707 final.

(3)  COM(2020) 593 final.

(4)  ESAO Kriptoaktīvu ziņošanas sistēma un Kopējā ziņošanas standarta grozījumi, ESAO, 8.10.2022.

(5)  Eiropas Revīzijas palāta (2021) “Nodokļu informācijas apmaiņa Eiropas Savienībā: stabils pamats, nepilnības īstenošanā”. Informācijas apmaiņa ir palielinājusies, bet par daļu informācijas joprojām netiek ziņots.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Virzībā uz direktīvu par kriminālsodiem par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem””

(COM(2022) 249 final)

par tematu “Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktā noteiktajām noziegumu jomām pievieno Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumus”

(COM(2022) 247 final)

un par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem”

(COM(2022) 684 final)

(2023/C 184/11)

Ziņotājs:

José Antonio MORENO DÍAZ

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 26.7.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants.
Atbildīgā specializēta nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	141/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē lēmumu iekļaut sankciju pārkāpumus to noziegumu jomu sarakstā, kas noteiktas LESD 83. panta 1. punktā, un direktīvas priekšlikumu tuvināt valstu tiesību aktos noteiktās definīcijas un minimālos sodus par sankciju pārkāpumiem.

1.2.

Tomēr EESK pauž nožēlu par to, ka steidzamības procedūras aktivizēšanas dēļ minētais lēmums netika pilnībā demokrātiski apspriests Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Tāpat EESK joprojām ir nobažījusies, jo pirms Komisijas iesniegtā direktīvas priekšlikuma nav veikts ietekmes novērtējums. EESK arī pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumā direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības sankciju pārkāpumiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nav minēta kā viena no ieinteresētajām personām, ar kurām notikusi apspriešanās.

1.3.

EESK mudina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi direktīvas izstrādes gaitā paplašināt izņēmuma noteikumus, kas attiecas uz humāno palīdzību, un atbrīvot humānās palīdzības aģentūras un personālu no kriminālatbildības un saskaņot šos noteikumus ar pašreizējo starptautisko praksi, un vienlaikus nodrošināt, ka ir paredzēti piemēroti mehānismi, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgos vai politiskos nolūkos.

1.4.

EESK atbalsta ieceri paredzēt atbilstošas garantijas un aizsardzības mehānismus attiecībā uz trauksmes cēlējiem un žurnālistiem, kuri publicē informāciju par mēģinājumiem izvairīties no sankcijām, un arī uz viņiem būtu jāattiecina iepriekš minētais izņēmums.

1.5.

EESK mudina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi nodrošināt, ka privātajam sektoram un pilsoniskās sabiedrības organizācijām tiek sniegta pienācīga informācija un proaktīvs atbalsts, lai tie varētu pielāgojoties jaunajiem tiesību aktiem un ievērot jaunās prasības.

1.6.

EESK mudina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi ne tikai veicināt tiesību aktu saskaņošanu, bet arī nodrošināt, ka dalībvalstīm ir pietiekamas administratīvās spējas, pietiekami līdzekļi un apmācīts personāls, lai veiktu sankciju pārkāpumu atklāšanu, kriminālvajāšanu un sodīšanu. To varētu atbalstīt ar dalībvalstu sadarbību, apmainoties ar paraugpraksi atklāšanas un kriminālvajāšanas jomā.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka direktīvas priekšlikumā ir uzsvērts, ka jāievēro nepiemērošanas ar atpakaļejošu spēku princips, un EESK uzsver, ka ir jāgarantē apsūdzēto personu tiesības uz pienācīgu procesu un citiem cilvēktiesību aizsardzības pasākumiem.

1.8.

EESK joprojām ir nobažījusies par to, ka uz tādiem plaši izplatītiem noziegumiem kā ar dzimumu saistīta vardarbība un naida noziegumi joprojām neattiecas LESD 83. panta 1. punkts un tie netiek uzskatīti par ES noziegumu jomām, un uzsver, ģeopolitiskie imperatīvi nebūtu jānosaka par prioritāti salīdzinājumā ar mūsu iedzīvotāju aizsardzību un labbūtību.

2.   Atzinuma konteksts

2.1.

Par ārpolitikas sankcijām (jeb, ES žargonā, ierobežojošiem pasākumiem) kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) ietvaros vienojas Eiropas Savienības Padome, un tās ir noteiktas saistošu tiesību aktu veidā, kam ir tieša ietekme visās ES dalībvalstīs.

2.2.

Pretstatā tiesību aktiem par sankcijām, kurus pieņem centralizēti un kuri ir piemērojami visā Eiropas Savienībā, sankciju īstenošana un izpilde ir decentralizēta: dalībvalstu iestādes ir atbildīgas par to, lai uzraudzītu, kā uzņēmumi un iedzīvotāji ievēro aizliegumus, par atkāpju piešķiršanu, sodu noteikšanu par pārkāpumiem un to izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Tas attiecas uz visām sankcijām, izņemot ieceļošanas aizliegumus, kurus tieši pārvalda valsts iestādes.

2.3.

ES sankciju īstenošanas sistēmas decentralizētais raksturs rada sadrumstalotību (1): valstu tiesību akti atšķiras gan attiecībā uz sankciju pārkāpumu definīcijām un darbības jomu, gan arī sodiem, kurus var piemērot par pārkāpumiem. Atšķirīgas ir arī izmeklēšanas administratīvās spējas. Turklāt valsts iestādēm individuāli ir plaša rīcības brīvība, nosakot, vai humānu apsvērumu dēļ var piešķirt atkāpi.

2.4.

Pētījumi ir apstiprinājuši, ka sankciju īstenošanā un izpildē dažādās ES dalībvalstīs vērojamas būtiskas atšķirības (2). Nesenā pētījumā, ko veica Eiropas tīkls genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (“Genocīda apkarošanas tīkls”), norādīts uz būtiskām atšķirībām ES dalībvalstu noteiktajos sodos par sankciju pārkāpumiem (3).

2.5.

Komisijai šajā saistībā ir dažas pārraudzības pilnvaras: tā nodrošina, ka visas dalībvalstis pilda savas saistības saskaņā ar ES Sankciju regulu, piemēram, ievieš attiecīgus sodus. Tāpat kā citās ES pārvaldības jomās, Komisija ir tiesīga uzsākt pārkāpuma procedūru pret jebkuru dalībvalsti, kas neievēro šīs saistības, taču līdz šim šāda rīcība nekad nav veikta. Sankciju īstenošanu Komisija atbalsta, arī izdodot norādījumus, piemēram, par atkāpju piešķiršanu.

2.6.

Sistēmai raksturīgais sadrumstalotības potenciāls ir acīmredzams, taču Komisija tikai nesen sāka veikt dažus pasākumus (4), lai uzlabotu ES sankciju īstenošanu un izpildi. Komisija darbību šajā jomā atsāka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, bet noteikto sankciju vilnis deva jaunu impulsu sankciju īstenošanas un izpildes stiprināšanai.

2.7.

Ar Padomes Lēmumu 2022/2332 (5) ES sankciju pārkāpumi tiek pievienoti noziegumu jomām, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un kas plaši pazīstamas kā ES noziegumu jomas. Tādējādi Komisija var ierosināt tiesību aktus, lai tuvinātu noziedzīgu nodarījumu definīcijas, kā arī sodus dalībvalstīs (6).

2.8.

Minētais priekšlikums ir pamatots ar to, ka pārkāpumi var vairot draudus mieram un drošībai, kā arī tiesiskumam, demokrātijai un cilvēktiesībām trešās valstīs, un tiem bieži vien ir pārrobežu dimensija. Konkrēti teikts, ka sankciju pārkāpumi “ir īpaši smagu noziegumu joma […], jo tie var radīt ilgstošus draudus starptautiskajam mieram un drošībai, apdraudēt demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību konsolidāciju un atbalstīšanu un radīt būtisku kaitējumu ekonomikai, sociālajai jomai, sabiedrībai un videi” (7). Pašreizējā situācija ļauj privātpersonām un uzņēmumiem, kuri apsver iespēju apiet noteikumus, izdarīt izdevīgu izvēli un vienlaikus neļauj nodrošināt ES operatoriem vienlīdzīgu konkurences apstākļus.

2.9.

Eiropas Savienības Padome 2022. gada 30. jūnijā panāca vienošanos par tekstu un lūdza Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu pievienošanu LESD 83. panta 1. punktā noteiktajām noziegumu jomām (8). Eiropas Parlaments 2022. gada 7. jūlijā sniedza piekrišanu (9), izmantojot steidzamības procedūru. Lēmums tika pieņemts 2022. gada 28. novembrī (10).

2.10.

Komisija 2022. gada 2. decembrī iesniedza direktīvas projektu, kurā ierosināts noteikt minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu definēšanu un sodiem par sankciju pārkāpumiem (11).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Sankciju pārkāpumu noteikšana par noziegumu jomu saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu ir pozitīvs pavērsiens, kas palīdzēs saskaņot sankciju pārkāpumu un ar tiem saistīto sodu veidus visā Eiropas Savienībā un uzlabot sankciju ievērošanu un izpildi.

3.2.

Kad Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome ierosinās un pieņems minēto direktīvu un citus būtiskus sekundāros tiesību aktus par minimālajiem noteikumiem attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu definīciju un sodiem par sankciju pārkāpumiem, EESK mudina ņemt vērā nākamajā sadaļā izklāstītos apsvērumus.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Eiropas Parlaments, izmantojot steidzamības procedūru, deva piekrišanu Padomes lēmuma projektam. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlaments deva piekrišanu bez iepriekšējas apspriešanās ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju (LIBE). Stingrais ģeopolitiskais imperatīvs, kas ir priekšlikuma pieņemšanas pamatā, nedrīkstētu novērst uzmanību no nepieciešamības iesniegt tiesību aktu priekšlikumus pienācīgai demokrātiskajai kontrolei. Demokrātiskās pārskatatbildības standarti ir jāsaglabā. EESK atkārtoti norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Eiropas Parlaments pienācīgi pārbaudītu priekšlikumu direktīvai, ar kuru paredz minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sodu par sankciju pārkāpumiem definīciju un kura pašlaik tiek apsvērta.

4.2.

Tāpat direktīvas priekšlikumā ir minēts, ka Komisija neveica ietekmes novērtējumu, norādot uz “steidzamo nepieciešamību saukt pie atbildības fiziskas un juridiskas personas, kas iesaistītas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumos” (12). EESK atzīst, ka ir lietderīgi ātrāk pieņemt direktīvu par kriminālsodiem par Savienības sankciju pārkāpumiem, tomēr tā uzskata, ka definīciju un sodu saskaņošanas relatīvā steidzamība neattaisno to, ka direktīvas sagatavošanas procesā nav veikts attiecīgais ietekmes novērtējums. Tas it īpaši tādēļ, ka fiziskas un juridiskas personas, kas iesaistītas sankciju pārkāpumos, jau tagad var saukt pie atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, un tas nozīmē, ka direktīvas pieņemšanas atlikšanas gadījumā pārkāpumi tomēr nepaliks nesodīti. Tāpēc EESK atbalsta standarta ietekmes novērtējumu, un iesaka direktīvu ātri ieviest, tiklīdz tā būs pieņemta.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē plašo apspriešanos, ko Komisija veica ar plašu ieinteresēto personu loku, taču Komiteja pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumā direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības sankciju pārkāpumiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nav minēta starp šīm personām.

4.4.

Uzmanība, kas veltīta sankciju pārkāpumu atklāšanai, kriminālvajāšanai un sodīšanai par tiem, būtu jālīdzsvaro ar salīdzināmiem centieniem palīdzēt ekonomikas dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem sankciju īstenošanā. Nepilnības sankciju īstenošanā bieži vien ir saistītas ar to, ka ieinteresētajām personām privātajā sektorā trūkst izpratnes, neraugoties uz valstu aģentūru centieniem tās informēt (13). Nevajag aizmirst, ka lielākā daļa ES ekonomikas dalībnieku ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuri bieži nepārzina pienākumus, kas izriet no tiesību aktiem par sankcijām, jo iepriekšējā sankciju praksē ekonomiskie pasākumi bija reti (14). EESK atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējos centienus uzlabot ekonomikas dalībniekiem sniegto atbalstu un mudina tos turpināt (15).

4.5.

Būtu jāparedz atbilstīgi noteikumi, lai aizsargātu humāno rīcību valstīs, pret kurām ir piemērotas sankcijas. Atbildība par iespējamiem sankciju pārkāpumiem joprojām rada bažas humānās palīdzības sniedzējiem, kas sniedz palīdzību jurisdikcijās, kurām piemērotas smagas sankcijas (16). Šādi dalībnieki nemitīgi vērš uzmanību uz grūtībām garantēt, ka to darbībā netiek pārkāpti tiesību akti par sankcijām, un uz negatīvajām sekām, ko rada fakts, ka karojošās puses tos saista ar Rietumu noteiktajām sankcijām (17). Tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome nesen 2022. gada decembrī pieņēma Rezolūciju Nr. 2664 (18), kurā ietverts vispārējs izņēmums, kas ļauj nodrošināt līdzekļus un sniegt pakalpojumus humānās palīdzības organizācijām (19), un kuru ASV iestādes ātri īstenoja (20), ES tiesību aktu šaurās humānās klauzulas jau kļūst par izņēmumu, kas piesaista uzmanību. Lai nodrošinātu, ka sankciju sistēma nekavē humāno darbību, ierosinātās direktīvas formulējums būtu jāpastiprina. Pašlaik no kriminālatbildības ir atbrīvota tikai “humānās palīdzības piegāde personām, kam ir vajadzīga palīdzība” (21). Komiteja atbalsta plašāka humānā izņēmuma pieņemšanu, lai panāktu, ka visi neatkarīgu humānās palīdzības organizāciju darbinieki ir atbrīvoti no ES sankciju režīmā paredzētās kriminālatbildības. Šāda klauzula nodrošinātu ES sankciju tiesiskā regulējuma atbilstību starptautiskajām humanitārajām tiesībām (SHT). Tajā pašā laikā būtu jāparedz noteikumi, lai novērstu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgiem vai politiskiem mērķiem. Humānās palīdzības sniedzēju aizsardzība būtu jāattiecina arī uz pētnieciskajiem žurnālistiem.

4.6.

EESK mudina Komisiju uzraudzīt direktīvas īstenošanu, pievēršot uzmanību ne tikai tiesību aktu pieņemšanai, bet arī tam, lai tiktu nodrošinātas pietiekamas administratīvās, finanšu, tehnoloģiskās un cilvēkresursu spējas un pienācīga apmācība, kas dotu valstu administrācijām, tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm iespēju īstenot jauno tiesību aktu saturu. Ja nebūs piemērota aprīkojuma, personāla un finanšu līdzekļu, ar tiesību aktu saskaņošanu vien, visticamāk, nepietiks, lai varētu pildīt uzdevumu atklāt pārkāpumus, saukt pie atbildības par tiem un sodīt par tiem. Turklāt EESK mudina Komisiju noteikt kritērijus, ko tā piemēros uzraudzībai, lai tādējādi sniegtu zināmu ievirzi iesaistītajām personām.

4.7.

Ja notiesājošs spriedums ļauj konfiscēt līdzekļus, ievērojama daļa līdzekļu būtu jāpiešķir kompensācijai cietušajiem un — attiecībā uz tām sankcijām, kas pašlaik ir spēkā pret Krievijas mērķiem saistībā ar tās karu Ukrainā, — pēckara atjaunošanas centieniem Ukrainā. EESK atbalsta šo prasību, kas iekļauta arī EESK atzinumā (22) par Komisijas priekšlikumu direktīvai par līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju. EESK arī mudina Komisiju sadarboties ar specializētām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai formulētu jēdziena “cietušais” definīciju un izstrādātu mehānismus, kas palīdz sankciju apiešanas rezultātā iegūtos līdzekļus novirzīt cietušajiem vai sociālajiem ieguldījumiem, kuri viņiem sniedz tiešu labumu. Pārskatatbildības labad EESK atbalsta ieceri uzlabot pārredzamību, proti, atklāt datus par konfiscētajiem aktīviem un to turpmāko galamērķi.

4.8.

Ierosinātajā direktīvā būtu jāiekļauj arī pienācīgi noteikumi par to trauksmes cēlēju un pētniecisko žurnālistu aizsardzību, kuri atklāj izvairīšanās no sankcijām praksi. Viņu nozīmīgā loma, kas ir darbošanās kā “agrīnās brīdināšanas” mehānismam, ir jāaizsargā. Šajā saistībā EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu paplašināt aizsardzību, kas piešķirta saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1937 (23), un to attiecināt arī uz ziņošanu par ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un personām, kas ziņo par šādiem pārkāpumiem.

4.9.

Kā norādīts direktīvas pašreizējā redakcijā, būtu jāparedz noteikumi, lai ievērotu principu par kriminālsodu nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar principu nulla poena sine lege. EESK uzsver, ka ir jāgarantē apsūdzēto tiesības uz pienācīgu procesu un citiem cilvēktiesību aizsardzības pasākumiem.

4.10.

Visbeidzot EESK pauž nožēlu par to, ka sankciju pārkāpumu noteikšana par ES noziegumu jomu gan ir bijis ātrs process, taču LESD 83. panta 1. punkts vēl neattiecas uz tik smagiem un izplatītiem noziegumiem kā naida noziegumi un ar dzimumu saistīta vardarbība. Ģeopolitiskie imperatīvi nebūtu jānosaka par prioritāti salīdzinājumā ar citiem noziegumiem, kas tieši ietekmē mūsu iedzīvotājus.

4.11.

Noslēgumā jāpiezīmē: nevajadzētu aizmirst, ka sodu saskaņošanas mērķis ir uzlabot KĀDP ietvaros pieņemto sankciju ticamību. No šāda skatpunkta dalībvalstīm būtu jācenšas ievērot ES vīzu aizliegumus ar tādu pašu rūpību, kāda tiek gaidīta no ES pilsoņiem un tirgus dalībniekiem (24).

---

(1)  Portela, C., “Implementation and Enforcement” (Īstenošana un izpilde), publicēts N. Helwig et al., Sharpening EU sanctions policy, FIIA ziņojums 63, Finnish Institute of International Affairs (Somijas Starptautisko jautājumu institūts): Helsinki. Somijas premjerministra biroja pasūtīts pētījums, 2020. gads, 107. lpp.

(2)  Drulakova, R. un Prikryl, P., “The implementation of sanctions imposed by the European Union” (Eiropas Savienības uzlikto sankciju īstenošana), Central European Journal of International and Security Studies, vol. 10, no. 1, 2016., 134. lpp.

(3)  Genocide Network, “Prosecution of sanctions (restrictive measures) violations in national jurisdictions: a comparative analysis”, 2021. gads.

(4)  Eiropas Komisijas paziņojums“ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” (COM(2021) 32 final).

(5)  Padomes Lēmums (ES) 2022/2332 (2022. gada 28. novembris) par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu noteikšanu par noziegumu jomu, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, (OV L 308, 29.11.2022., 18. lpp.).

(6)  Eiropas Komisijas paziņojums “Virzībā uz direktīvu par kriminālsodiem par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem”, (COM/2022/249 final).

(7)  Šis formulējums no Komisijas paziņojuma COM(2022) 249 final, 4. lpp., ir atspoguļots Padomes Lēmuma (ES) 2022/2332 preambulas 10. punktā, (OV L 308, 29.11.2022., 18. lpp.).

(8)  Eiropas Savienības Padome, paziņojums presei, 2022. gada 30. jūnijs.

(9)  Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija. TA(2022) 295.

(10)  OV L 308, 29.11.2022., 18. lpp.

(11)  Eiropas Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, COM(2022) 684 final.

(12)  COM(2022) 684 final.

(13)  Druláková, R. un Zemanová, S., “Why the implementation of multilateral sanctions does (not) work: lessons learnt from the Czech Republic” (Kāpēc daudzpusēju sankciju īstenošana (ne)darbojas: no Čehijas Republikas pieredzes gūtās atziņas), European Security, vol. 29, Nr. 4, 2020., 524. lpp.

(14)  Portela, C., “Sanctions in EU foreign policy” (Sankcijas ES ārpolitikā), publicēts N. Helwig et al., Sharpening EU sanctions policy, FIIA ziņojums 63, Finnish Institute of International Affairs (Somijas Starptautisko jautājumu institūts): Helsinki. Somijas premjerministra biroja pasūtīts pētījums, 2020. gads, 23. lpp.

(15)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/1506 (2022. gada 9. septembris) par Eiropas Savienības rīcību, ar ko atbalsta informācijas tehnoloģiju rīku attīstību, lai uzlabotu informācijas izplatīšanu par Savienības ierobežojošiem pasākumiem (OV L 235, 12.9.2022., 30. lpp.).

(16)  Portela, C., “What if the EU made sanctions compatible with humanitarian aid?” (Kā būtu, ja ES sankcijas būtu savietojamas ar humāno palīdzību?), publicēts F. Gaub (ed.) What if…? Fourteen Scenarios for 2021, EUISS: Parīze, 2020.

(17)  Debarre, A., “Safeguarding humanitarian action in sanctions regimes” (Humānās rīcības turpināšana sankciju režīmā), Ņujorka, Starptautiskais Miera institūts, 2019.

(18)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Rezolūcija 2664, S/RES/2664(2022).

(19)  Dokumenta S/RES/2664(2022) 1. operatīvajā punktā ir noteikts, ka to līdzekļu nodrošināšana vai to preču un pakalpojumu sniegšana, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu savlaicīgu humāno palīdzību, kuru sniedz Apvienoto Nāciju Organizācija (..) vai nevalstiskās organizācijas vai citi dalībnieki – kurus pievienojušas atsevišķas komitejas, kuras izveidojusi šī Padome – , “ir atļauta un nav pretrunā šīs Padomes vai tās Sankciju komiteju noteiktajai aktīvu iesaldēšanai”.

(20)  ASV Valsts kases departaments, paziņojums presei, “Treasury Implements Historic Human Sanctions Exceptions” (Valsts kase īsteno vēsturiskus humānos izņēmumus sankciju gadījumā), 2022. gada 20. decembris.

(21)  COM(2022) 684 final.

(22)  OV C 100, 16.3.2023., 105. lpp.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(24)  Mangas Martin, A., “Sobre la vinculatoriedad de la PESC y el espacio Aéreo como territorio de un estado (Comentario al auto del TS español de 26 de noviembre de 2020, sala de lo penal”) (“Par KĀDP un gaisa telpas kā valsts teritorijas saistošo raksturu” (komentārs saistībā ar Spānijas Augstākās tiesas krimināllietu palātas 2020. gada 26. novembra spriedumu)). Revista General de Derecho Europeo, 53, 2021.