EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS IETEIKUMS

(2023. gada 24. aprīlis)

Eiropas Savienības Padomei par Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta ārējiem revidentiem

(ECB/2023/12)

(2023/C 156/01)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 27.1. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Centrālās bankas (ECB) un dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku pārskatus revidē neatkarīgi ārējie revidenti, kurus ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)	Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta ārējo revidentu KPMG pilnvaras tika izbeigtas uz savstarpējas vienošanās pamata pēc 2022. finanšu gada revīzijas pabeigšanas. Tāpēc jāieceļ ārējie revidenti laika posmam, kas sākas 2023. finanšu gadā.

(3)	Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta par saviem ārējiem revidentiem 2023.–2027. finanšu gadam izvēlējusies Deloitte Audit Ltd,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Tiek ieteikts par Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta ārējiem revidentiem 2023.–2027. finanšu gadam iecelt Deloitte Audit Ltd.

ACTRIS ERIC STATŪTI

(2023/C 156/02)

PREAMBULA

TĀ KĀ zinātne par klimata pārmaiņām un gaisa kvalitāti prasa izpratni par īslaicīgu atmosfēras sastāvdaļu mainīgumu telpā un laikā;

TĀ KĀ, lai gūtu dziļāku izpratni par klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma virzītājspēkiem, ir jāveic novērojumi par īslaicīgu atmosfēras sastāvdaļu četrdimensiju sadalījumu;

TĀ KĀ, lai gūtu dziļāku izpratni par īslaicīgu atmosfēras sastāvdaļu mainīgumu atmosfērā, nepieciešamas zināšanas par sarežģītajiem procesiem, kas virza to mijiedarbību;

TĀ KĀ zinātnei par klimata pārmaiņām un gaisa kvalitāti ir nepieciešama droša piekļuve ilgtermiņa novērojumu datiem ar atbilstošu precizitāti un ģeogrāfisko pārklājumu;

TĀ KĀ, lai uzlabotu zināšanas un tehnoloģijas, ko izmanto zinātnē par klimata pārmaiņām un gaisa kvalitāti, nepieciešama piekļuve augsti instrumentētām pētniecības platformām dabiskā un kontrolējamā atmosfērā;

TĀ KĀ ACTRIS nodrošina unikālas zināšanas par aerosolu, mākoņu un reaktīvo mikrogāzu metroloģiju, datu sniegšanu saistībā ar īslaicīgu atmosfēras sastāvdaļu mainīgumu un procedūrām, kas jāievēro, lai piekļūtu šai informācijai;

TĀ KĀ ACTRIS datu produkti ir nepieciešami, lai nodrošinātu Zemes novērošanas sistēmas pilnīgumu attiecībā uz klimatu un gaisa kvalitāti, un tie palīdz atrisināt klimata un Zemes sistēmu modeļu nenoteiktību, lai izstrādātu ilgtspējīgus risinājumus nolūkā reaģēt uz vidiskām problēmām;

TĀ KĀ ACTRIS plāno paaugstināt izklaidā pētniecības infrastruktūrā izmantoto tehnoloģiju līmeni un ļoti plašam lietotāju lokam piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, iesaistot partnerus no privātā sektora;

TĀ KĀ ACTRIS arī sekmē uzņēmēju un lietotāju apmācību un uzlabo saikni starp pētniecību, izglītību un inovāciju atmosfēras un klimata zinātnes jomā,

TĀPĒC

I pielikumā uzskaitītie dalībnieki un novērotāji

IR VIENOJUŠIES ŠĀDI.

1. NODAĻA

BŪTISKIE ELEMENTI

2. NODAĻA

DALĪBNIEKA UN NOVĒROTĀJA STATUSS

3. NODAĻA

DALĪBNIEKU UN NOVĒROTĀJU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

4. NODAĻA

PĀRVALDĪBA

5. NODAĻA

FINANSES UN IEMAKSAS

6. NODAĻA

DAŽĀDI

Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām (1):

3,50 % 2023. gada 1. maijs

Euro maiņas kurss (2)

2023. gada 2. maijs

(2023/C 156/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0965
JPY	Japānas jena	150,70
DKK	Dānijas krona	7,4538
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87868
SEK	Zviedrijas krona	11,2915
CHF	Šveices franks	0,9841
ISK	Islandes krona	149,70
NOK	Norvēģijas krona	11,7620
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,587
HUF	Ungārijas forints	371,98
PLN	Polijas zlots	4,5758
RON	Rumānijas leja	4,9305
TRY	Turcijas lira	21,3508
AUD	Austrālijas dolārs	1,6371
CAD	Kanādas dolārs	1,4885
HKD	Hongkongas dolārs	8,6075
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7654
SGD	Singapūras dolārs	1,4646
KRW	Dienvidkorejas vona	1 470,32
ZAR	Dienvidāfrikas rands	20,1460
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,5791
IDR	Indonēzijas rūpija	16 143,37
MYR	Malaizijas ringits	4,8948
PHP	Filipīnu peso	60,712
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,478
BRL	Brazīlijas reāls	5,4853
MXN	Meksikas peso	19,6703
INR	Indijas rūpija	89,7515

---

(1)  Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.

(2)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 26. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/787 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008

(2023/C 156/04)

Šī publikācija dod tiesības pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/787 (1) 27. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Borzag pálinka”

ES Nr.: PGI-HU-02845

Iesniegts 23.5.2022.

1.   Reģistrējamais nosaukums

“Borzag pálinka”

2.   Stiprā alkoholiskā dzēriena kategorija

9.	Augļu spirts

3.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

4.   Stiprā alkoholiskā dzēriena īpašību apraksts

Fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības

Dzēriens izgatavots no savvaļas lakstaugu plūškoka jeb pundurplūškoka (Sambucus ebulus) kauleņiem, ko ungāru sarunvalodā dēvē par borzag. “Borzag pálinka”:

—	ir dzidrs un parasti bezkrāsains dzēriens, lai gan īpaši spēcīgās augļu krāsas komponentes destilācijas laikā var tikt pārnestas uz galīgo destilātu un izturēšanas laikā var piešķirt pat gaiši dzeltenīgu nokrāsu;

—	maksimālais atļautais metanola daudzums ir 1 000 grami uz vienu hektolitru 100 % spirta (izteikts tilp. %) un ciānūdeņražskābes daudzums nepārsniedz 7 gramus uz vienu hektolitru 100 % spirta (izteikts tilp. %);

—	piemīt unikāls, īpaši izteikts raksturs un spēcīga garša un aromāts.

Specifiskās īpašības (salīdzinājumā ar citiem tās pašas kategorijas stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem)

—

“Borzag pálinka” spirta saturs pārsniedz 40 tilp. %, jo dzēriena aromātiskās īpašības dominē un pareizi attīstās pie lielākas spirta koncentrācijas; tajā gaistošo vielu minimālais daudzums nav mazāks par 350 gramiem uz vienu hektolitru 100 % spirta (izteikts tilp. %), kas ir saistīts ar Nógrád meģei raksturīgās izejvielas, lakstaugu plūškoka, aromātu bagātību.

—	“Borzag pálinka” raksturīgās aromātiskās notis ietver saldu (patīkama šokolādes, augļu un medus garša), pikantu, iespējams, garšaugu (piparmētra, zaļie garšaugi, vaniļa, anīss, kadiķis), savukārt kauleņu ietekmē var būt arī apelsīna miziņas un marcipāna notis.

5.   Ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Nógrád meģes administratīvais apgabals

6.   Stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanas metode

No augļiem, kuru izcelsme ir noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, var gatavot misu, tos var raudzēt, destilēt un izturēt destilācijas rūpnīcās, kas atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā.

Galvenie “Borzag pálinka” ražošanas posmi ir šādi:

1)	augļu atlase un pieņemšana,

2)	misas sagatavošana,

3)	raudzēšana,

4)	destilēšana,

5)	izturēšana, uzglabāšana,

6)	pālinkas ražošana un apstrāde.

6.1.   Augļu atlase un pieņemšana

Augļiem ir jābūt gataviem, tie nedrīkst būt bojāti, kā arī nedrīkst būt svešķermeņu.

6.2.   Misas sagatavošana

No sīkajiem auglīšiem ir jāatdala kāti, pēc tam augļi ir jāsaspiež, bet tikai tiktāl, lai netiktu bojāts kauliņš (samazina ciānūdeņražskābes veidošanās iespējamību). Pēc tam izejvielu nogādā tieši fermentācijas tvertnēs (no nerūsošā tērauda, taču var būt arī no plastmasas).

Atkarībā no augļu konsistences, iespējams, ir jāpievieno ūdens, ja tie ir sažuvuši, jo tikai tad rūgšana var notikt pareizi.

6.3.   Raudzēšana

Ir atļauts un ir ieteicams izmantot jaunākās tehnoloģijas un palīgmateriālus (kontrolēta fermentācija, rauga kultūras, pektināzes). Optimālais raudzējamās misas pH ir no 2,8 līdz 3,5. Norūgusī misa ir jādestilē pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 30 dienās pēc raudzēšanas. Nepieciešamības gadījumā norūgusī misa būtu jāuzglabā 10–22 °C temperatūrā.

6.4.   Destilēšana

“Borzag pálinka” var ražot, izmantojot jebkuru tirdzniecībā pieejamu destilācijas iekārtu. Var īpaši minēt tehnoloģiju destilēšanas katlā (pot still), ja pālinka ražota, izmantojot destilācijas iekārtu ar maksimālo ietilpību 1 000 litri un vara virsmu, izmantojot vismaz divkāršas frakcionēšanas destilāciju.

6.5.   Izturēšana, uzglabāšana

Pēc attīrīšanas/destilācijas “Borzag pálinka” atstāj izturēšanai telpā, kurā neiespīd gaisma, ar vienmērīgu temperatūru, kas ir zemāka par 20 °C, un ar mērenu mitruma līmeni, lai ļautu sarežģītajām garšām un smaržām sajaukties. Izturēšanas periodam ir jāilgst vismaz 60 dienas. Šajā laikā ar pālinku nedrīkst veikt nekādus fizikālus vai ķīmiskus procesus.

6.6.   Pālinkas ražošana un apstrāde

Izturētā destilāta spirta saturs ir jāpielāgo patēriņam piemērotam līmenim, pievienojot mīkstinātu ūdeni vismaz 40 tilp. %, jo “Borzag pálinka” aromātiskās īpašības dominē un pareizi attīstās pie lielākas spirta koncentrācijas. (Spirta saturs pēc atšķaidīšanas var atšķirties par ±0,3 tilp. % no vērtības, kas norādīta uz etiķetes.)

Patēriņam piemērots alkohola saturs būtu jānosaka ļoti uzmanīgi, vairākos posmos, vairākās dienās katru reizi pievienojot 5–10 % ūdens, lai novērstu opalescenci un aizsargātu aromātiskās sastāvdaļas.

7.   Īpašie iepakošanas noteikumi

—

8.   Īpašie marķēšanas noteikumi

Papildus tiesību aktos noteiktajiem elementiem marķējumā ir jāietver:

—	“Földrajzi jelzés” [ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] (atsevišķi no nosaukuma);

—	nosaukumam “Borzag pálinka” ir jābūt norādītam uz visām pudeles etiķetēm (priekšpusē un/vai aizmugurē un/vai sānos).

9.   Saikne starp stipro alkoholisko dzērienu un tā izcelsmes vietu

Saikne starp dzērienu, kas apzīmēts ar “Borzag pálinka”, un noteikto apgabalu balstās uz produkta īpašībām un reputāciju.

“Borzag pálinka” izejviela ir tāda savvaļas lakstaugu plūškoka (pundurplūškoks) — ungāru valodā pazīstams arī kā borzag — kauleņi, kura izcelsmes vieta ir Nógrád meģe.

Borzag ir tautā pazīstamais, oriģinālais nosaukums, ko Sambucus ebulus L. jeb pundurplūškokam ir devuši ungāri, kuri dzīvo Nógrád meģē (Pallas Nagylexikon: https://mek.oszk.hu/00000/00060/html/015/pc001524.html#10), un tas skaidri apliecina, ka “Borzag pálinka” izcelsmes vieta ir Nógrád meģe, jo tikai tur pundurplūškoku dēvē par borzag. Turklāt Sándor Póczos savā grāmatā par “Borzag pálinka” norāda, ka Ungārijā ir meģe, proti, Nógrád, kur pundurplūškoks (borzag) ir plaši pazīstams un pālinkas apstrāde ir pieņemta un pat dabiska nodarbe.

Nógrád meģe atrodas Ungārijas ziemeļu daļā, četru kalnu grēdu (Börzsöny, Mátra, Cserhát un Karancs-Medves) krustpunktā. Teritorijas topogrāfiju veido izkaisītas vulkāniskas izcelsmes kalnu grēdas, kuru augstums ir 400–600 m, ar mežu puduriem (kas veido aptuveni 40 % no apgabala teritorijas). Dabiskā ūdens apgāde šajā teritorijā ir nepietiekama. Teritorijas nabadzīgā, skābā, cietā augsne un specifiskie klimatiskie apstākļi — vēsas, mitras un ēnainas zonas — ir labvēlīgi augļu koku audzēšanai, un to apliecina pētījumi. Plūškoka noteicošās īpašības lielā mērā ietekmē laikapstākļi. Pateicoties vides apstākļiem, reģionā audzētais pundurplūškoks ir ļoti bagāts ar rūgtajiem esteru iridoīdiem glikozīdiem (ebulozīds, izosverozīds), saponīnu, tanīnu, cianogēniem glikozīdiem, sveķiem, ēterisko eļļu un organiskajām skābēm. Iridoīdo glikozīdu rūgtā garša ir būtiska, veidojot “Borzag pálinka” marcipāna garšu un pikanto raksturu. Tā augļi satur arī lielu ēterisko eļļu, cukuru, cianogēno glikozīdu un purpursarkanās krāsvielas īpatsvaru, kas izskaidro pālinkas aromāta salduma notis un dažkārt izturētas pālinkas gaiši dzeltenīgo nokrāsu.

Nógrád meģē “Borzag pálinka” ražo jau vairākus gadsimtus. Ņemot vērā gadsimtiem senās tradīcijas, gandrīz visas Nógrád meģes komerciālās destilācijas rūpnīcas izgatavo pālinku no pundurplūškoka. Tikai šajā reģionā (Nógrád meģe) šis augs ir pazīstams kā borzag; citviet tas ir pazīstams kā gyalogbodza [standarta ungāru valodas apzīmējums pundurplūškokam].

Šis izturīgais, mazprasīgais augs jau 19. gadsimta vidū bija plaši izplatīts Nógrád meģē, kā to atcerējās 1861. gadā Nógrádmegyer dzimušais Zoltán Szerémy: “(..) Bet zeme bija čaklāka un dedzīgāka par tās zemniekiem. Tas izauga pats no sevis — pundurplūškokam līdzīgs krūms ..” (Zoltán Szerémy, “Emlékeim a régi jó időkből” [“Manas atmiņas par vecajām, labajām dienām”], 27. un 28. lpp., Színészek Szövetsége. Budapešta, 1929).

Pundurplūškoku izmanto tautas medicīnā; to izmantoja ievārījuma pagatavošanai, kā arī — papildus atsevišķiem gadījumiem reģionā, ko apdzīvoja palóc tauta, īpaši Nógrád meģē, — to izmantoja un joprojām izmanto pālinkas ražošanai. Par to liecina arī laikrakstā “Nógrád Megyei Hírlap” [Nógrád meģes vēstnesis] publicētais raksts ar nosaukumu “Forró az üst, forr a cefre” [“Katls ir karsts, vārās misa”] (2004. gada 21. septembris, 2. lpp.), kurā minētas trīs galvenās sastāvdaļas vietējās pālinkas gatavošanā: āboli, bumbieri un, trešajā vietā, pundurplūškoki (borzag).

Apbalvojumi, kas apliecina “Borzag pálinka” reputāciju:

—	2012. gadā — zelta medaļa pirmajā Nacionālajā no meža un savvaļas augļiem izgatavotas pālinkas konkursā;

—	2013. gadā — zelta medaļa otrajā Nacionālajā no meža un savvaļas augļiem izgatavotas pālinkas konkursā;

—	2014. gadā — sudraba medaļa trešajā Nacionālajā no meža un savvaļas augļiem izgatavotas pālinkas konkursā;

—	2015. gadā — zelta medaļa 11. Mátra vīna un spirtotu alkoholisko dzērienu konkursā;

—	2016. gadā — zelta medaļa ceturtajā Nacionālajā no meža un savvaļas augļiem izgatavotas pālinkas konkursā;

—	2018. gadā — Pálinka College — Fortissimus Spiritus balva;

—	2020. gadā — sudraba medaļa Nacionālajā pālinkas un vīnogu izspaidu pālinkas konkursā.

“Borzag pálinka” tiek piedāvāta arī reģiona labākajā četrzvaigžņu viesnīcā kā Nógrád meģei raksturīgs produkts.

Arvien vairāk ražotāju piedalās “Borzag pálinka” ikgadējā Nacionālajā no meža un savvaļas augļiem izgatavotas pālinkas konkursā.

Lai gan “Borzag pálinka” ir reģistrēta un plaši pazīstama Nógrád meģē, diemžēl ir maz rakstisku ierakstu, kas apliecinātu šā produkta reputāciju. Lai aizpildītu trūkstošo informāciju, 2018. gadā iznāca Sándor Póczos publikācija “Palócok pálinkája, a borzag” [“Borzag (pundurplūškoks) — palóc tautas pālinka”], kurā sniegtas vēsturiskas liecības par šā produkta vietējo atpazīstamību. Minētajā publikācijā ir iekļautas arī atmiņas un apraksti par “Borzag pálinka”, ko snieguši vairāki cilvēki, kuri dzīvo Nógrád meģē vai kuru senči tur ir dzīvojuši (zināmi arī kā palóc tauta).

Sándor Póczos savā grāmatā “Palócok pálinkája, a borzag” norāda, ka “Borzag pálinka” reputācija ar minēto ģeogrāfisko apgabalu ir saistīta šādā veidā: “Ir vēl viens svarīgs aspekts, kas izskaidro pundurplūškoka izplatību Nógrád apgabalā. Tas ir vienkāršs fakts: ja kaut kas kaut kur nestrādā, tas tur netiks uzspiests, jo tas nebūs labi vai vienkārši nedos gaidīto rezultātu. Varbūt tāpēc, ka izejviela bija pieejama salīdzinoši lielos daudzumos un neprasīja īpašus ieguldījumus vai rūpes, iespējams, bijuši mēģinājumi ražot “Borzag pálinka” arī citviet valstī, taču bez panākumiem. Tā kā tajā laikā destilētu stipro alkoholisko dzērienu ražošanai izmantotā tehnoloģija reāli būtiski neatšķīrās, apkārtējās vides faktori vien var būt par iemeslu tam, ka “Borzag pálinka” raksturīga tieši Nógrád meģei. Varam pamatoti pieņemt, ka tieši tādu faktoru veiksmīgā savstarpējā saistība kā zeme, klimats un, visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, palóc tauta, paceļ šīs pālinkas kā vietējā raksturīgā produkta vērtību tālu ārpus šīs meģes robežām.”

Produkta specifikācija — atsauce uz publikāciju

https://gi.kormany.hu/foldrajzi-arujelzok

---

(1)  OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 156/05)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Szabolcsi alma”

ES Nr.: PGI-HU-02852 — 22.6.2022

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   AĢIN nosaukums vai nosaukumi

“Szabolcsi alma”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Ungārija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Szabolcsi alma” var izmantot patēriņam svaigā veidā audzētiem Malus domestica sugas un tās paveidu (mutāciju/klonu) “Gala”, “Jonathan”, “Jonagold”, “Golden Delicious”, “Red Delicious”, “Idared” un “Pinova” šķirņu āboliem, kas audzēti noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un kam ir tālāk norādītie kvalitātes raksturlielumi.

“Szabolcsi alma” kvalitatīvās pazīmes ir šādas:

—	tie ir saldskābi, ar atsvaidzinošu garšu un smaržu un kraukšķīgu mīkstumu;

—	tajos ir augsts cukuru saturs: ne mazāk kā 12° pēc Briksa šķirnēs “Gala”, “Red Delicious” un “Idared” un ne mazāk kā 13° pēc Briksa šķirnēs “Jonathan”, “Jonagold”, “Golden Delicious” un “Pinova” (atkarībā no šķirnes);

—	to mīkstuma blīvums ir ne mazāks par 5,5 kg/cm2.

Kvalitatīvās pazīmes, kas saistītas ar izmēru (forma, vidējais svars, diametrs) un mizas krāsu atkarībā no šķirnes, ir norādītas tabulā:

Šķirne	Izmērs	Mizas krāsa
“Gala”	Augļi ir mazi, sfēriski vai saplacināti. Vidējais svars: 150–170 g Diametrs: 65–85 mm	Gatavu augļu pamatkrāsa ir dzeltenīga ar gaišsarkanu virsmu, dažiem paveidiem ir svītras.
“Jonathan”	Augļi ir vidēja izmēra līdz mazi, ar konusveida vai sfērisku formu, nedaudz rievoti, simetriski. Vidējais svars: 120–130 g Diametrs: 65–75 mm	Gatavu augļu pamatkrāsa ir dzeltenīgi zaļa ar koši sarkanu mizu, uz kuras ir platas, tumšsarkanas svītras.
“Jonagold”	Augļi ir lieli, sfēriski vai nedaudz konusveidīgi, labi līdzsvaroti, minimāli rievoti. Vidējais svars: 220–250 g Diametrs: 70–90 mm	Pamatkrāsa ir dzeltenīgi zaļa, un 40–60 % mizas ir gaišsarkanā/tumšsarkanā krāsā.
“Golden Delicious”	Augļi ir sfēriski vai nedaudz iegareni, ar nošķelta konusa formu. Vidējais svars: 140–180 g Diametrs: 70–85 mm	Pamatkrāsa ir zaļgani dzeltena, vēlāk kļūst dzeltena.
“Red Delicious”	Augļi ir vidēji lieli vai lieli, iegareni, rievoti virs sepāla. Vidējais svars: 150–170 g Diametrs: 70–90 mm	Pamatkrāsa ir izbalojusi tumšsarkana, ar svītrainu krāsojumu, un visa viegli svītrainā virsma ir spīdīgā, tumšsarkanā tonī.
“Idared”	Augļi ir vidēji lieli līdz lieli, saplacinātas sfēriskas formas un smalki rievoti. Vidējais svars: 170–220 g Diametrs: 70–95 mm	Pamatkrāsa ir spilgti sarkana, un miza izskatās izbalojusi.
“Pinova”	Augļi ir vidēji lieli, nedaudz iegareni, konusveida formas. Vidējais svars: 150–180 g Diametrs: 65–85 mm	Pamatkrāsa ir dzeltena, vairāk nekā puse no virsmas ir raksturīgā cinobra sarkanā krāsā vai ar šādas krāsas svītrojumu.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

“Szabolcsi alma” drīkst audzēt un novākt tikai 4. punktā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

AĢIN “Szabolcsi alma” ir jānorāda ar rakstzīmēm, kas ir lielākas par jebkura cita uzraksta rakstzīmēm uz iepakojuma marķējuma.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

“Szabolcsi alma” audzē un novāc Szabolcs-Szatmár-Bereg apgabala administratīvajās robežās.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Nosaukuma “Szabolcsi alma” un ģeogrāfiskā apgabala saiknes pamatā ir kvalitāte.

“Szabolcsi alma” var atšķirt no citiem āboliem, pamatojoties uz 3.2. punktā izklāstītajām specifiskajām īpašībām.

“Szabolcsi alma” specifiskās īpašības, kas minētas 3.2. punktā, izriet no ciešās saiknes, ko veido ģeogrāfiskais apgabals, labvēlīgie augsnes un klimatiskie apstākļi ražošanas apgabalā un ābolu audzētāju ievērojamā pieredze.

Szabolcs-Szatmár-Bereg apgabala augsnes apstākļi ir lieliski piemēroti ābolu ražošanai. Pateicoties Szabolcs-Szatmár-Bereg dabisko ģeogrāfisko apgabalu augsnei, topogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem, šeit varēja audzēt ābolus un citas mērenā klimatā augošas vietējās augļu sugas minētajam apgabalam ekonomiski izdevīgā veidā (Pethő, 2005).

Szabolcs-Szatmár-Bereg apgabalā atrodas Ungārijā otrais lielākais aluviālais līdzenums, kas paceļas 20 līdz 50 metru augstumā virs Transtisas [Transtisza] palienes. Ābeļu stādīšanai labvēlīgi faktori ir gan humusa saturs — aptuveni 2 % — un augstais kalcija saturs melnzemes augsnē, kas izveidojusies smilšainajā dzeltenzemes augsnē aluviālā līdzenuma plakanajās daļās, gan arī Tisas [Tisza] pieteku vieglā sanesuma augsne.

Saulaino stundu skaits ir no 1 950 līdz 2 050, t. i., par aptuveni 300–400 stundām vairāk nekā valstīs uz rietumiem un ziemeļiem no Ungārijas. Tāpēc šā apgabala klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi ābolu audzēšanai. Papildus saulei tā klimatu ietekmē arī okeāna, kontinentālās un Vidusjūras gaisa masas. Tā rezultātā dažkārt dominē okeāna ietekme, citkārt — kontinentālā klimata ietekme.

Szabolcs-Szatmár-Bereg apgabalā augšanas sezona sākas 6–8 dienas vēlāk nekā citos Ungārijas apgabalos. Vasaras ir mēreni siltas, jūlija vidējā temperatūra ir 20–23 °C. Lielākas nakts siltuma atdeves rezultātā rudens mēnešos diennakts vidējā temperatūra ir par 1–2 °C zemāka nekā citviet valstī, ļaujot nogatavošanās procesam ritēt lēnāk.

“Szabolcsi alma” ābolu specifiskās īpašības un baudījuma vērtību galvenokārt nosaka vides faktori nogatavošanās laikā: temperatūra, saule un mitrums rīta agrumā. Gaisa relatīvais mitrums vasaras mēnešos ir aptuveni 75 %. Lielāks relatīvais mitrums septembrī ārkārtīgi labvēlīgi ietekmē augļu krāsojumu un nogatavošanās gaitu. Tas palēnina “Szabolcsi alma” nogatavošanās procesu, un augļos nonāk vairāk dažādu barības vielu. Rezultātā “Szabolcsi alma” ābolos ir augsts cukuru saturs: “Gala”, “Red Delicious” un “Idared” šķirnēm tas sasniedz vismaz 12° pēc Briksa un “Jonathan”, “Jonagold”, “Golden Delicious” un “Pinova” — vismaz 13° pēc Briksa (atkarībā no šķirnes). Tieši augstais cukuru saturs piešķir “Szabolcsi alma” šķirnei raksturīgo saldskābo īpatnību.

Septembrī siltās dienas, augstais relatīvais mitrums un atdzišana naktīs, ko pavada rasas veidošanās rīta agrumā, ievērojami veicina “Szabolcsi alma” košo krāsojumu un intensīvo skābuma un aromātu veidošanos, rezultātā nodrošinot saldskābu garšu.

Augstais kalcija saturs augsnē nozīmē to, ka arī augļa mīkstumam ir augstāks kalcija saturs un, pateicoties tam, “Szabolcsi alma” mīkstums ir kraukšķīgs un mīkstuma blīvums ir ne mazāks par 5,5 kg/cm2.

Papildus tam, ka teritorija ir ideāli piemērota ražošanai, “Szabolcsi alma” ražošanu pozitīvi ietekmē tas, ka Szabolcs-Szatmár-Bereg apgabalā audzētājiem ir gadsimtu gaitā uzkrāta pieredze. Ar “Szabolcsi alma” ražošanu saistītā pieredze noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā tiek nodota no paaudzes paaudzē.

Lai augļiem būtu 3.2. punktā izklāstītās īpašības, izšķiroša nozīme ir ražotāju jaunākajām zināšanām par šķirnēm, sertificēta pavairošanas materiāla izmantošanu un ābolu audzēšanu. Augļu un dekoratīvo augu audzēšanas pētniecības institūta Újfehértó pētniecības stacija ir šai ziņā palīdzējusi vairāk nekā 70 gadus, uzturot šķirnes, ražojot sertificētu pavairošanas materiālu un sniedzot specializētas konsultācijas. Minētā pētniecības stacija nodarbojas ar pētniecību “Szabolcsi alma” ražošanas apgabalā, augļu koku reģistrāciju, ābeļu šķirņu audzēšanu un fizioloģisko izpēti, kā arī šķirņu sertifikācijas metožu izstrādi.

Pateicoties labvēlīgajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, Szabolcs-Szatmár-Bereg apgabalā augļu audzēšanai ir gadsimtiem senas tradīcijas. Par to liecina slavenā osmaņu ceļotāja Evliya Çelebi darbi, kuros viņš apraksta savus ceļojumus Ungārijā no 1660. līdz 1666. gadam, minot Šabolcas [Scabolcs] bagātīgos augļu dārzus, turīgos audzētājus un ārkārtīgi aromātiskos augļus. Viņš arī apraksta šajā apgabalā ražoto augļu pārpilnību, kas nodrošinājusi pietiekamu uzturu osmaņu iebrucēju armijām.

Pēc Otrā pasaules kara tika uzsākta liela stādījumu programma, kuras rezultātā tika izveidoti gandrīz 50 % no valsts ābeļdārziem Szabolcs-Szatmár-Bereg apgabalā, kas nodrošina vairāk nekā pusi no valstī ražotās produkcijas.

Ungārijas reputācija ābolu audzēšanā tika sasniegta, balstoties uz šķirni “Szabolcsi alma”. Nosaukums “Szabolcsi alma” ir kļuvis par augstas kvalitātes zīmola apzīmējumu (T. Szabó — Zs. Csoma 2001).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://gi.kormany.hu/foldrajzi-arujelzok

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 156/06)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Sidra da Madeira”

ES Nr.: PGI-PT-02641 — 14.10.2020

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Sidra da Madeira”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Portugāle

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.8. grupa. Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Sidra da Madeira” ir dzēriens, ko iegūst, fermentējot dabisko sulu, kas izspiesta no tādu tradicionālo un citu ābolu šķirņu (Malus domestica Borkh.) svaigiem augļiem un dažkārt arī no ābolu un bumbieru (Pyrus communis L.) maisījumiem, ko audzē vienīgi Madeiras salā. Tas ir izgatavots saskaņā ar ražošanas metodēm, kas Madeiras salā ir tradicionālas vai tai raksturīgas.

Tas ir dabīgs sidrs, ko iegūst, fermentējot sulu, kura iegūta, sagriežot, samaļot, sasmalcinot un spiežot tikai vietēji audzētus ābolus un dažkārt arī bumbierus, un tāpēc tā cukuru un oglekļa dioksīda saturs ir pilnīgi endogēnas izcelsmes. Tas eksistē arī kā gāzēts dabiskais sidrs, kas pilnīgi vai daļēji putojas oglekļa dioksīda pievienošanas rezultātā.

Kopumā tam ir šādas īpašības: spirta tilpumkoncentrācija ir ne mazāka par 5 % (20 °C temperatūrā); fermentējamo cukuru saturs ir mazāks par 15 g/l; kopējais skābums (ābolskābes izteiksmē) ir vismaz no 3 g/l līdz 10 g/l; gaistošais skābums (izteikts kā etiķskābe) nepārsniedz 1,8 g/l un kopējais sēra dioksīda saturs (izteikts kā SO2) nepārsniedz 200 mg/l.

Atkarībā no izmantoto augļu sugu un šķirņu kombinācijas “Sidra da Madeira” krāsa ir no spilgti citrondzeltenas līdz salmu dzeltenai ar oranždzeltenu nokrāsu, filtrētā veidā dzēriens ir dzidrs, nefiltrētā veidā tajā ir nedaudz nogulšņu.

Tam ir svaigs, autentisks aromāts, ar vidējas līdz spēcīgas intensitātes augļainību, ko raksturo izteiktas zaļu ābolu, gatavu ābolu, cidoniju un/vai citrusaugļu notis, veidojot patīkamu līdzsvarotu veselumu.

Tas parasti ir bez gāzes, ar vieglu, ne pārāk saldu garšu, kurā ir harmonisks līdzsvars starp asumu un rūgtenumu un kura uz beigām kļūst sausa. Tas izceļas ar spēcīgu ābolu aromātu un garšu, kā arī svaigumu, ko rada vērā ņemamais skābums.

To pārdod kā sidru, kas pildīts pudelēs vai piemērotos konteineros (mucās vai balonos) pārdošanai uzņēmumos, kuros piedāvā dzērienus un ēdienus, kā arī galapatērētājam paredzētos mazumtirdzniecības uzņēmumos.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Tradicionālās šķirnes, ko izmanto “Sidra da Madeira” ražošanai, ir “Barral”, “Cara-de-dama”, “Branco”, “Bico de melro”, “Da Festa”, “Domingos”, “Da Ponta do Pargo”, “Calhau”, “Focinho de rato” un “Vime” āboli un dažkārt “Do Santo” un “Tenra de São Jorge” bumbieri.

Madeiras lauksaimnieku gadsimtos piekoptā prakse pavairot tādu koku un augļu ģenētisko materiālu, kuru īpašības ir vislabāk piemērotas patēriņam svaigā veidā un/vai sidra ražošanai, kā arī savstarpēji dalīties ar šo materiālu nozīmē, ka joprojām tiek audzētas citas kultivētas ābolu un bumbieru šķirnes, jo īpaši āboli “Baunesa”, “Camacha”, “Espelho”, “Parda”, “Rajada”, “Reineta Tenra da Camacha”, “Santa Isabel”, “Ázimo”, “Amarelo”, “Amargo”, “Camoesa”, “De vinho”, “Ouro”, “Pevide”, “Rajado”, “Rijo”, “Riscado” un “Serra” un bumbieri “Santa Isabel ou de Santana”, “São João”, “Curé” un “Pardas”, kurus, kaut mazākā mērā, arī izmanto partijās, kas paredzētas “Sidra da Madeira” ražošanai.

Tā kā daži ražotāji jau pašā iesākumā centās dažādot savus augļu dārzus, papildinot tos ar eksotiskām šķirnēm patēriņam svaigā veidā, piemēram, ar “Golden”, “Fuji”, “Starking”, “Royal Gala” un “Reineta” āboliem un “Rocha” bumbieriem, daudzas no kurām agronoms J. Vieira Natividade Madeiras salā pamanīja jau 1947. gadā, šos augļus arī var izmantot “Sidra da Madeira” ražošanai, ja tie ir pieejami saimniecībā vai ir izaudzēti tikai šajā salā.

Tieši šo daudzveidīgo tradicionālo ābolu un bumbieru šķirņu un dažkārt arī citu Madeiras salā audzēto un ar vairāk vai mazāk asu, rūgtenu vai saldu garšu apveltīto ābolu un bumbieru šķirņu jaukšana vai “maisījuma veidošana” ir tas, kas rada minēto krāsu, aromātu un garšu bagātību un atsvaidzinošo skābumu, kurš atšķir “Sidra da Madeira”, ko dažādos šīs salas apvidos ražo dažādi ražotāji.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi sidra darīšanas posmi, sākot no izejvielu ražošanas, dabiskās sulas ekstrakcijas un fermentācijas līdz izturēšanai un saglabāšanai, notiek Madeiras salā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

“Sidra da Madeira” iepildīšana pudelēs vai piemērotos konteineros (mucās vai balonos) mazumtirdzniecībai galapatērētājam notiek Madeiras salā, lai nodrošinātu, ka tiek saglabātas šā dabīgā (dažreiz gāzētā) sidra īpašās krāsas, aromāti un garšas, nepieļaujot jebkādu oksidēšanos vai piesārņošanos, kas var pasliktināt dzēriena organoleptiskās īpašības, un lai garantētu šā produkta pilnīgu izsekojamību.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Madeiras sala

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

“Sidra da Madeira” reģistrācijas pieteikuma pamatā ir saikne starp tā krāsu, aromātu un garšas īpatnībām un izteikto skābumu un, pirmkārt, plašo tādu augļu kombināciju daudzveidību, kurus iegūst no tradicionālajām un citām ābolu un bumbieru šķirnēm, ko audzē tikai Madeiras salā, un kurus izmanto šā dzēriena ražošanai, un, otrkārt, augsnes un klimatiskajiem apstākļiem vietās, kur šos svaigos augļus audzē. Saikni veicina arī “Sidra da Madeira” stiprā reputācija un nozīme dažādos salas apvidos, kur to ražo.

Produkta specifika

“Sidra da Madeira” atšķiras ar to, ka tas ir dabīgs (dažreiz gāzēts) sidrs ar plašu krāsu, aromātu un garšu daudzveidību un rezonējošu skābumu, kas tam ir piešķīris ļoti lielu popularitāti patērētāju vidū un kas rodas, fermentējot no dažādiem tādu svaigo augļu maisījumiem vai kombinācijām spiestu dabisko sulu, kuri novākti no tradicionālajām un citām ābolu un dažkārt bumbieru šķirnēm, ko audzē augļu dārzos, kuri iestādīti dažādās Madeiras salas vietās ar mērenāku mikroklimatu un skābāku augsni, kas piešķir šiem augļiem to specifiskās organoleptiskās īpašības.

Šo dzērienu ļoti labi zina arī ražotāji un patērētāji, jo tas vienmēr ir bijis ļoti nozīmīgs iedzīvotājiem salas apvidos, kur ir labvēlīgi apstākļi sidra pagatavošanā izmantoto svaigo augļu audzēšanai un kur tika izstrādāta vistradicionālākā sidra darīšanas metode, kā arī tika ieviesta jauna prakse, kas atļauta attiecībā uz šā veida dzērienu, lai uzlabotu un diferencētu tā ražošanu. Šajās vietās katru gadu notiek arī festivāli un folkloras pasākumi, lai popularizētu vietējo “Sidra da Madeira” un ābolus un bumbierus, no kuriem to gatavo.

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dabas faktori. Madeira ir vulkāniska sala Ziemeļatlantijas subtropu reģionā. Tās reljefs ir ļoti nevienmērīgs; stāvus kalnus atdala dziļas ielejas, veidojot centrālu kalnu grēdu, kura stiepjas no austrumiem uz rietumiem perpendikulāri valdošajiem vējiem un kuras augstums pārsniedz 1 200 m. Pateicoties ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, Madeirā ir maigs klimats, ko raksturo tikai nelielas temperatūras svārstības, izņemot augstākās vietas, kur temperatūra ir zemāka. Salas kalnainā reljefa un pasātu ietekmē ir izveidojušies dažādi mikroklimati: dienvidu puse ir saulaina un atrodas aizvējā, bet ziemeļu puse ir ēnaina, vēsāka un mitra.

Visplašāk izplatītās bazaltiskās augsnes īpašības mainās, palielinoties augstumam un no tā izrietošajām izmaiņām klimatā, kas kļūst mitrāks un aukstāks. Tāpēc “Sidra da Madeira” ražošanai izmantotos augļus galvenokārt audzē salas apgabalos ar mērenāku un mitrāku mikroklimatu: galvenokārt vairāk nekā 400 m augstumā dienvidu pusē un vairāk nekā 300 m augstumā ziemeļu pusē, kur pārsvarā ir daļēji skāba vai skāba brūnaugsne vai vulkāniska augsne ar labu aerāciju un drenāžu.

Cilvēkfaktori. Starp augļu kokiem, kurus 15. gadsimta 20. gados ieviesa pirmie portugāļu kolonisti, bija daudzas no Portugāles ievestas ābeļu un bumbieru šķirnes, kurām apgabalos ar mērenāku mikroklimatu un pārsvarā smilšainām māla augsnēm ar vidēju vai augstu skābumu bija ideāli augšanas apstākļi.

Uzskata, ka “Sidra da Madeira” ražošana sākās, tiklīdz augļu dārzi sāka ražot pietiekami daudz augļu patēriņam un pārstrādei. To apstiprina hronista Gomes Eanes de Zurara (1410–1474) liecības un citi dokumenti, kuros norādīts, ka starp krājumiem, ko Portugāles flotes mēdza iekraut Madeiras salā, sākot no 15. gadsimta vidus, bija atrodams ābolu vīns.

Ir arī zināms, ka no 17. gadsimta sākuma ābolu vīns tika ražots līdzās Madeiras vīnam, izmantojot tās pašas spiešanas iekārtas, un dažos gadījumos to pat izmantoja Madeiras vīna viltošanai līdz tam laikam, kad 20. gadsimta sākumā ieviesa aizliegumu ražot ābolu vīnu nolūkā viltot Madeiras vīnu. Šā aizlieguma dēļ vietējie ražotāji sāka raudzēt ābolu sulu jauna dzēriena darīšanai, kuru viņi sākotnēji dēvēja par “cidra” vai “sidra” un pēc tam par “Sidra da Madeira”, lai atšķirtu to no citur ražotā sidra.

Raksts, kuru 1906. gadā publicēja agronoms João da Mota Prego (1859–1931) un kurā aprakstītas metodes, kas izmantojamas sidra darīšanai Madeirā, aicinot vietējos ražotājus sākt sidra ražošanu, deva ievērojamu ieguldījumu tā ražošanas attīstībā, un daudzi ražotāji joprojām ievēro viņa ieteikumus. Turklāt, aprakstot augļkopības attīstību Madeirā 1947. gadā, agronoms Vieira Natividade (1899–1968) kartēja plašo ābolu un bumbieru šķirņu klāstu šajā salā un identificēja novadus, kuros sidra darīšanas tradīcija turpinās.

Vieglums, ar kādu izplatījās sēklaugļu koki, un tradicionālā Madeiras prakse pavairot ģenētisko materiālu no augļiem ar labākajām īpašībām un ar to savā starpā dalīties ļāva parādīties daudzām tradicionālām ābolu un bumbieru šķirnēm, kas cēlušās no tām, kuras sākotnēji ieviesa portugāļi un vēlāk briti, kas dzīvoja šajā salā no 16. līdz 18. gadsimtam. Tās tika selekcionētas un saglabātas dažādās salas daļās, kur tās šķirnes, kas bija vislabāk piemērotas vietējiem augsnes un klimata apstākļiem un ražoja vislabākos augļus patēriņam svaigā veidā un sidra ražošanai, tika paturētas un pēc tam pavairotas, potējot un stādot tās citās salas daļās ar līdzīgiem raksturlielumiem.

Gadsimtu gaitā šī prakse ir ļāvusi ne vien izveidot galvenās tradicionālās sēklaugļu šķirnes, bet jaunākos laikos arī ieviest eksotiskas ābolu un bumbieru šķirnes, ko audzē un novāc Madeiras augļu dārzos. Šīm šķirnēm arī ir ievērojams skābums, un daži ražotāji tās tāpat izmanto savu sidru ražošanai ar tradicionālām vai īpašām ražošanas metodēm, kas izstrādātas dažādās salas vietās.

Ilgu laiku “Sidra da Madeira” lietošana aprobežojās ar tā ražošanas vietām un šo sidru galvenokārt lietoja paši ražotāji un viņu ģimenes. Pēdējās desmitgadēs šī situācija ir mainījusies, ievērojami palielinoties pārdošanas apjomiem restorānos un bāros reģionālajā tirgū, kā arī palielinoties tiešās pārdošanas apjomiem galapatērētājiem vietējos tirgos un gadatirgos, kā arī festivālos vai folkloras pasākumos, kurus rīko šā sidra un tā pagatavošanai izmantoto ābolu popularizēšanai.

Raisoties interesei par šā produkta tradīciju un kvalitāti, 2016. gada vidū tika izveidota Madeiras Sidra ražotāju asociācija (APSRAM), kas apvienoja aptuveni 30 sidra ražotājus ar mērķi popularizēt un nosargāt “Sidra da Madeira” kvalitāti un autentiskumu, veicināt pētniecību un šā produkta reklamēšanu.

Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta īpašībām un reputāciju

Salas apvidiem raksturīgie augsnes un klimata raksturlielumi, kas veicināja dažādu šķirņu ābeļu un bumbieru pielāgošanu un augļudārzu veidošanu, kā arī atsevišķu ābeļu un bumbieru stādīšanu, piešķir šiem augļiem to unikālo skābumu un raksturīgās organoleptiskās īpašības, kas atkarībā no sidra ražošanā izmantoto augļu kombinācijas lielākā vai mazākā mērā ir atrodamas arī “Sidra da Madeira”.

Pateicoties “Sidra da Madeira” krāsai, aromātam un garšas īpašībām, ko nosaka tā ražošanā izmantoto tradicionālo un citu šķirņu ābolu un dažkārt arī bumbieru maisījumu vai augļu kombināciju specifiskās īpašības, kā arī tā ievērojamajam skābumam, ko galvenokārt nosaka augsnes un klimata apstākļi apvidos, kur minētos augļus audzē, “Sidra da Madeira” ir ieguvis vairākus valsts apbalvojumus, piemēram, Nacionālajā Portugāles tradicionālā alus un sidra konkursā [Concurso Nacional de Cervejas e Sidras Tradicionais Portuguesas] un konkursā “Great Taste — Portugal”. Tomēr šā sidra lielisko reputāciju nodrošina vietējie patērētāji un arvien vairāk arī tūristi, kas apmeklē Madeiras salu.

Vēsturiskie ieraksti, kas apliecina “ābolu vīna”, “cidra”, “sidra” un “Sidra da Madeira” ražošanas nozīmi pēdējos 600 gados, ļauj vietējiem ražotājiem apstiprināt, ka Madeiras salā sidru ražo kopš laika, kad te radās pirmās apmetnes, apgabalos, kur apstākļi ir vispiemērotākie šāda veida augļu dārzu stādīšanai. Tāpēc visā salā ir stipras sidra darīšanas un sidra dzeršanas tradīcijas, bet galvenokārt tās ir izplatītas São Roque do Faial–Santana, Santo António da Serra–Machico, Camacha–Santa Cruz, Jardim da Serra–Câmara de Lobos, Ponta do Pargo–Calheta un Prazeres–Calheta, kur, ņemot vērā ļoti īpašo sacensību starp salas kopienām, katru gadu notiek folkloras pasākumi un sociālie un kultūras pasākumi, lai veicinātu “Sidra da Madeira” ražošanu un patēriņu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://tradicional.dgadr.gov.pt/pt/cat/bebidas-espirituosas/outras-bebidas/1084-sidra-da-madeira-igp

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 156/07)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo grozījuma pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“Vorarlberger Alpkäse”

ES Nr.: PDO-AT-1413-AM01 – 5.4.2022

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Vorarlberger Alpwirtschaftsverein, Montfortstr. 9, 6900 Bregenz, Austrija

Tālr. +43 5574400350

Fakss +43 5574400600

E-pasts: fritz.metzler@lk-vbg.at

Asociācijas sākotnējā adrese ir mainīta un attiecīgi izlabota. Pieteikuma iesniedzējs pārstāv ar ACVN “Vorarlberger Alpkäse” apzīmēta produkta ražotāju intereses, un tāpēc tam ir likumīgas intereses pieprasīt specifikācijas grozījumus.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Austrija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☒	Produkta apraksts

☒	Ģeogrāfiskais apgabals

☒	Izcelsmes apliecinājums

☒	Ražošanas metode

☒	Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

☒

Marķējums

☒	Cits (izmaiņas informācijā par kompetento iestādi, sākotnējās pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumā, informācijā par kontroles struktūru, valsts prasībās, redakcionāli grozījumi)

4.   Grozījumu veids

☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījumi, kurus nevar uzskatīt par maznozīmīgiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījumi, kurus nevar uzskatīt par maznozīmīgiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5.   Grozījumi

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar aizsargātā nosaukuma praktiskajiem aspektiem kopš tā izveides, ir nepieciešami grozījumi produkta specifikācijā, lai sniegtu visu svarīgo ražošanas un tirdzniecības nosacījumu sīkāku aprakstu, ietverot dažādus ražošanas posmus, un lai nodrošinātu ar ACVN “Vorarlberger Alpkäse” apzīmētā produkta kvalitāti.

Iepriekšējā produkta specifikācija, kas sastāvēja no vairākiem atsevišķiem dokumentiem un pielikumiem, ir apvienota vienā dokumentā, pārstrādāta un atjaunināta, lai sniegtu skaidrāku prasību aprakstu, jo īpaši attiecībā uz ražošanas metodi un izcelsmes apliecinājumu, un tādējādi palīdzētu saglabāt ar ACVN “Vorarlberger Alpkäse” apzīmētā produkta kvalitāti.

Konkrēti, šie grozījumi attiecas uz turpmāk minēto.

1.   Produkta apraksts

Produkta specifikācijas 5. punkta b) apakšpunkta (Apraksts) teksts ir iekļauts 4.2. punktā (Apraksts). Savukārt tas ir sadalīts 4.2.1. punktā (Vispārīgs apraksts) un 4.2.2. punktā (Īpašības). Sākotnējais teksts ir padarīts konkrētāks un strukturētāks. FiDM saturs ir svītrots. Atsevišķu siera rituļu svars ir palielināts līdz 40 kg (35 kg vietā), un ir noteikts, ka minimālais nogatavināšanas periods ir 3 mēneši (nevis 3–6 mēneši).

Specifikācijas 5. punkta b) apakšpunkts:

ir pārfrāzēts šādi:

“4.2.   Apraksts

4.2.1.   Vispārīgs apraksts

Produkts “Vorarlberger Alpkäse” ir cietais siers, kas ražots kalnos un kalnu ganībās noteiktajā apgabalā, izmantojot cietā siera ražošanai piemērotu neapstrādātu, kalnu govs svaigpienu, ko iegūst, barošanā neizmantojot skābbarību. Atsevišķi siera rituļi sver līdz 40 kg un tiek nogatavināti vismaz 3 mēnešus.

4.2.2.   Īpašības

Sieram ir sausa, brūngani dzeltena līdz brūna, graudaina miza, bet tā tekstūra ir stingra līdz taukaina. Tas ir ziloņkaula krāsā. Sagriežot sieru šķēlēs, ir redzami vienmērīgi, bet reti izkliedēti, aptuveni zirņa lieluma, matēti vai spīdīgi apaļi caurumi. Parasti caurumi ir apaļi un zirņa lieluma. Garša ir maiga, taču, sieram kļūstot vecākam, tā kļūst asa.

Atkarībā no gatavības pakāpes aprakstītās īpašības var būt vairāk vai mazāk izteiktas, taču tas neietekmē un nemaina produkta “Vorarlberger Alpkäse” tēlu kopumā.

Produktu “Vorarlberger Alpkäse” var tirgot dažāda lieluma porcijās.”

Pamatojums

Vārdi “FiDM saturs pārsniedz 45 %” ir svītroti bez aizstāšanas, jo tie nav vajadzīgi, ņemot vērā pašreizējās juridiskās prasības. Formulējums, kurā daļa teksta ir saglabāta no specifikācijas un daļa pievienota no jauna, ir padarīts precīzāks, lai produkta apraksts būtu skaidrāks un pilnīgāks un lai kontroles struktūrai būtu pieejami precīzāki un uzticamāki produkta parametri, pēc kuriem iespējams pārliecināties par produkta kvalitāti. Arī minimālais nogatavināšanas periods ir noteikts precīzāk, tāpēc tas ir precizēts.

Tirgus un pārdošanas situācijā ar tendenci uz sieriem, kas nogatavināti ilgāk, jābūt lielākām pielaidēm attiecībā uz pelējuma daudzumu un atsevišķu siera rituļu svaru. Tāpēc svars ir palielināts līdz 40 kg. Šīm izmaiņām nav negatīvas ietekmes uz produkta “Vorarlberger Alpkäse” kvalitāti.

2.   Izcelsmes apliecinājums

Iepriekšējās piezīmes saistībā ar produkta vēsturi produkta sākotnējās specifikācijas 5. punkta d) apakšpunktā (Izcelsmes apliecinājums), kas bija jāiesniedz šajā punktā laikā, kad tika atzīts attiecīgais nosaukums, tagad ir pārvietotas uz 4.6. punktu (Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu). To vietā grozītās specifikācijas 4.4. punktā (Izcelsmes apliecinājums) ir iekļauti šādi konkrētām nozarēm paredzēti noteikumi par izsekojamības nodrošināšanu:

Pamatojums

Tā kā specifikācijā līdz šim nebija ietverti noteikumi par izcelsmes apliecinājumu, tiek uzskatīts, ka ir lietderīgi produkta specifikācijas 4.4. punktā (Izcelsmes apliecinājums) iekļaut informāciju par produkta izsekojamību. Tagad tajā ir iekļauti noteikumi par to, kā nodrošināma izsekojamība. Turklāt daļa teksta ir arī pārvietota no sākotnējā 5. punkta h) apakšpunkta (Marķējums) uz 4.4. punktu. Nākotnē ir jāatļauj pārvest izmantoto pienu no vienas apstiprinātas kalnu siera ražotnes uz citu noteiktajā apgabalā, jo, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģiju attīstību, tas vairs neietekmē kvalitāti un nodrošina ar ACVN “Vorarlberger Alpkäse” apzīmēta produkta ražošanu. Šāda nepieciešamība ir radusies tāpēc, ka arvien grūtāk ir atrast darbiniekus, ņemot vērā milzīgo darba intensitāti un ar to saistīto nenoteiktību par kalnu siera ražošanas saglabāšanu mūsu kalnos. Pārvestā piena daudzums ir jādokumentē.

3.   Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas 5. punkta c) apakšpunkts:

un papildus iesniegtā Austrijas karte

ir grozīti un izteikti šādā redakcijā:

“4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals

Produktu “Vorarlberger Alpkäse” ražo Forarlbergas provincē no 1 000 m līdz 1 800 m augstumā virs jūras līmeņa. Oficiāli atzītās kalnu saimniecības tiek izmantotas tikai vasaras mēnešos saistībā ar vasaras ganībām kalnos.

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala augstuma karte:”.

Pamatojums

Teksts ir saīsināts. Prasība attiecībā uz oficiāli atzītām kalnu saimniecībām ir noteikta specifikācijas 4.5. punktā (Ražošanas metode) (konkrēti, 4.5.1. punktā (Izejvielas: piens)). Ir pievienota arī jauna noteiktā ģeogrāfiskā apgabala karte. Tagad kartē ir arī informācija par augstumu virs jūras līmeņa. Tas nemaina ģeogrāfiskā apgabala norobežojumu.

4.   Ražošanas metode

Produkta specifikācijas 5. punkta e) apakšpunkta (Ražošanas metode) sākotnējais teksts ir formulēts precīzāk un sadalīts šādos punktos: 4.5.1. punkts (Izejvielas: piens), 4.5.2. punkts (Ražošana) un 4.5.3. punkts (Zinātība: zināšanas par ražošanu).

Produkta specifikācijas 5. punkta e) apakšpunkts:

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

“4.5.1.   Izejvielas: piens

Produktu “Vorarlberger Alpkäse” ražo tikai no kalnu govs svaigpiena vasaras ganību laikā kalnos. Izņemot ārkārtas gadījumus (piemēram, slimības, sniegputenis vai meklēšanās), vasaras mēnešos dzīvniekiem jāatrodas ganībās katru dienu. Liellopus nedrīkst dzīt uz ganībām ārpus Sennalpe apgabala. Ir atļauts tikai govs piens no oficiāli atzītām saimniecībām, kas atrodas kalnos vai kalnu ganībās noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Termizētu vai pasterizētu pienu vai pienu, kas sterilizēts ar centrifugēšanu, nedrīkst izmantot produkta “Vorarlberger Alpkäse” ražošanā. Ir aizliegts jebkādā veidā pievienot pienu no ieleju saimniecībām. Pienu, ko izmanto “Vorarlberger Alpkäse” ražošanā, raksturo noteiktā ģeogrāfiskā apgabala ganības ar to smalkajām stiebrzālēm un garšaugiem. Govis ēd stiebrzāli un garšaugus svaigus kā zaļo lopbarību vai izkaltētus kā sienu. Barošana ar raudzētu barību jeb skābbarību ir stingri aizliegta.

Ir atļauts izmantot sasmalcinātus graudus kā kompensējošu un papildu barību no citiem apgabaliem līdz 20 % apmērā no sausnas gadā.

Sasmalcinātus graudus var iepirkt no citiem apgabaliem, jo noteiktais ģeogrāfiskais apgabals — tipisks kalnu reģions ar zālājiem un seklu humusa slāni — nav labi piemērots kultūraugu audzēšanai. Tas nozīmē, ka apgabalā gandrīz netiek audzēti vai ražoti graudaugi vai tamlīdzīgas kultūras, tāpēc tie jāiepērk no citiem apgabaliem.

Tāpēc ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtās lopbarības īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 80 % no kopējās sausnas, ko ik gadu izbaro govīm laktācijas periodā. Citas izcelsmes sasmalcinātu graudu pievienošana pieļaujama līdz 20 % apmērā no attiecīgās devas sausnas.

4.5.2.   Ražošana

Drīkst izmantot tikai tādu svaigpienu, ko iegūst, barošanā neizmantojot skābbarību, un kas nav termizēts, pasterizēts vai sterilizēts ar centrifugēšanu. Nav atļauts pievienot konservantus, stabilizatorus, ķīmiski ražotas piedevas un ģenētiski modificētus fermentus.

Svaigpiens vispirms tiek daļēji nokrejots un iepriekš nogatavināts ar sūkalu un/vai pienskābes baktēriju kultūru. Tradicionālās pienskābes baktērijas, kas sākotnēji izolētas un pavairotas no savvaļas kultūrām, tagad ir pamats rezerves kultūrai saimniecībā izmantotajām kultūrām. Pēc tam šo nogatavināto un nokrejoto pienu sajauc kopā ar rītā iegūto svaigpienu, pienskābes baktēriju kultūrām un kalnu siera fermentiem kalnu (vara) katlos. Recekli nosmeļ, izmantojot siera lupatiņas vai pārvietojot recekļa/sūkalu maisījumu uz siera veidnēm. Pēc tam sabiezējušo (sarecējušo) pienu sagriež vēlamajā izmērā, izmantojot recekļa nazi. Pēc tam notiek nākamais siera veidošanas posms: receklis turpina gatavoties un notiek sinerēze (sūkalas atdalās no recekļa). Recekli karsē līdz 51–54 °C, pēc tam pārliek veidnēs un presē.

Maksimālais siera svars ir 40 kg atkarībā no siera rituļa lieluma. Pēc tam sieru ievieto sālījuma vannā, kurā sāls saturs ir aptuveni 20°Bé, lai siers absorbētu sāli, veidotos miza un attīstītos siera struktūra, kā rezultātā siers ir cieši noslēgts no ārpuses, vienlaikus pamatīgi un vienmērīgi nogatavojoties iekšpusē. Tādējādi tiek iegūta viendabīga, kompakta produkta “Vorarlberger Alpkäse” konsistence. Pēc tam sieru nogatavina vismaz 3 mēnešus atkarībā no mizas veida un piena pārstrādātāja pieredzes, temperatūrā no 10 °C līdz 17 °C un mitrumā, kas pārsniedz 80 %. Nogatavināšanas laikā sieru regulāri apstrādā (pārklāj vai ieberž) ar sālsūdeni (sāls saturs līdz 20°Bé) līdz trīs reizēm nedēļā, lai nodrošinātu tipisku mizas veidošanos un pilnveidotu garšu. Pēc minimālā nogatavināšanas perioda siers “Vorarlberger Alpkäse” ir gatavs lietošanai.

4.5.3.   Zinātība: zināšanas par ražošanu

Produkta “Vorarlberger Alpkäse” kvalitāte ir jo īpaši saistīta ar vietējo siera ražotāju pieredzi ražošanas un siera nogatavināšanas pārvaldībā. Siera siešanas mākslas pamatā ir ražošanā dažādos veidos iesaistīto piena pārstrādātāju zināšanas atkarībā no viņu individuālās lomas procesā, un, pateicoties tam, tiek iegūta produktam “Vorarlberger Alpkäse” raksturīgā kvalitāte. Tas sākas ar pienskābes baktēriju kultūru izmantošanu. Piemēram, pienskābes baktēriju kultūras sastāva, temperatūras, atpūtināšanas perioda, pievienotā daudzuma un attiecības un uzglabāšanas nosacījumu noteikšana izriet no piena pārstrādātāja pieredzes. Viens no šādas pieredzes aspektiem ir svaigpiena uzglabāšana un nogatavināšana īpašā veidā, kurš veicina pienskābes baktēriju veidošanos, kas būtiski uzlabo siera glabāšanas laika, smaržas un garšas īpašības. Teļa himozīna izmantošana, sabiezējušā (sarecējušā) piena sagriešanas laiks un veids, recekļa daudzums, siera gatavošanās un recekļa/sūkalu maisījuma karsēšana ir siera ražotāju īpašās pieredzes rezultāts, un tas jo īpaši ietekmē produkta “Vorarlberger Alpkäse” kvalitāti.

Siera ražotājam ļoti rūpīgi jāuzrauga katrs siera ražošanas posms un jānosaka pareizais katra apstrādes posma laiks. Piemēram, rūpīga produkta “Vorarlberger Alpkäse” karsēšana 51–54 °C temperatūrā pēc sarecinātā piena sagriešanas ir svarīgs priekšnoteikums ilgam siera glabāšanas laikam. Vienlaikus piens ir apstrādājams saudzīgi, saglabājot tā aromātiskās un mikrobioloģiskās īpašības un sastāvdaļas un tādējādi arī nezaudējot piena specifiskās īpašības. Turklāt, tā kā kalnu ganībās ir dabiski un mainīgi barības pieejamības apstākļi, pienam nav standarta raksturlielumu un tā kvalitāte svārstās (piemēram, olbaltumvielu satura vai taukskābju sastāva ziņā). Siera ražotāji, paļaujoties uz savu lielo pieredzi produkta “Vorarlberger Alpkäse” gatavošanā, prot teicami izlīdzināt šīs dabiskās svārstības. Viņu rūpīgā attieksme pret visiem šiem procesa posmiem ir ļoti svarīga pārējā nogatavināšanas procesā un tādējādi arī galaprodukta kvalitātei. Nogatavināšanas laikā īpaša uzmanība jāpievērš rūpīgai siera apstrādei. Pateicoties pieredzei, siera ražotāji instinktīvi zina, kad siers ir jāapgriež, jāpārklāj un jāieberž, un tāpēc viņi būtiski ietekmē siera kvalitāti.

Regulāras audzētāju un siera ražotāju tikšanās, kurās viņi dalās ar iegūtajām zināšanām, veido pastāvīgu apmācību procesu, palīdzot uzturēt produkta “Vorarlberger Alpkäse” kvalitāti un tradīcijas.”

Pamatojums

Lai garantētu produkta “Vorarlberger Alpkäse” unikālo kvalitāti, kuras pamatā ir galvenokārt ražotāju zināšanas par tradicionālo ražošanas metodi, ražošanas procesā ir ieviestas izmaiņas. Kopā ar — tagad grozīto — formulējumu, kas jau ietverts sākotnējā specifikācijā, šī tradicionālā ražošanas metode ir aprakstīta sīkāk, jo īpaši precīzāk definējot apstrādes metodi.

Atsevišķie grozījumi attiecas uz turpmāk minētajiem punktiem.

—

Izejvielas: piens Ņemot vērā, ka arvien ekstrēmāki laikapstākļi (sausums, ilgstoši lietus periodi utt.) un ar to saistītās klimata pārmaiņas nelabvēlīgi ietekmē kalnu ganībās esošo slaucamo govju vielmaiņu un samazina ganību barības pieejamību, ar liellopu barošanu tikai ganībās vien ne vienmēr pietiek, lai vienmēr pietiekamā mērā uzturētu dzīvnieku veselību. Turklāt dažādām govju šķirnēm, kas tiek turētas kalnu ganībās, ir atšķirīgas enerģijas vajadzības, un tāpēc, lai nodrošinātu to labbūtību, ir nepieciešama papildu barība. Tādējādi, lai nodrošinātu dzīvnieku labturībai nepieciešamo sabalansēto barības vielu piegādi neatkarīgi no ārkārtējiem klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, sausuma, ir radīta iespēja iegādāties sasmalcinātus graudus un izmantot tos kā kompensējošu un papildu barību līdz pat 20 % apmērā no sausnas gadā. Iepriekšminētā atkāpe attiecībā uz barības piedevām neietekmē piena augsto un nemainīgo kvalitāti, jo lielākajai daļai rupjās lopbarības jābūt no noteiktā apgabala. Produkta specifikācijas 5. punkta c) apakšpunktā noteiktā prasība attiecībā uz oficiāli atzītām kalnu saimniecībām no 1 000 m līdz 1 800 m augstumā ir pārvietota uz 4.5.1. punktu (Izejviela: piens) un izklāstīta sīkāk. Piens var būt iegūts tikai no govīm saimniecībās, kuras atrodas kalnos vai kalnu ganībās un kurām kompetentā iestāde (Austrijas Pārtikas nekaitīguma aģentūra) ir izsniegusi apstiprinājuma numuru. Tam pamatā ir īpašās higiēnas prasības, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 853/2004 (Dzīvnieku barības higiēnas regula) un kuras ir jāievēro saimniecībām, kas ražo sieru. Apstiprinātās saimniecības ir uzskaitītas un atrodamas regulā. Nākotnē ir jāatļauj pārvešana no vienas apstiprinātas pienotavas uz citu noteiktajā apgabalā, jo, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģiju attīstību, tas vairs neietekmē kvalitāti. Pārvestā piena daudzums abām kalnu pienotavām jādokumentē ar pavadzīmi.

—

Ražošana Produkta “Vorarlberger Alpkäse” ražošana ir sīki aprakstīta soli pa solim no svaigpiena pārstrādes līdz nogatavināšanai uzglabāšanas laikā, norādot tehniskos parametrus, kas jāievēro, lai nodrošinātu kvalitāti. Tagad recekli var uzsildīt līdz 51–54 °C (nevis 51,5–52,5 °C, kā iepriekš). Ir atļauts plašāks karsēšanas temperatūras diapazons, jo manuālas apkures gadījumā nav iespējams iestatīt precīzu temperatūru, kas nozīmē, ka ir nepieciešama lielāka pielaide. Jaunais apkures temperatūras pielaides diapazons neatstāj negatīvu ietekmi uz produkta kvalitāti. Konservantu, stabilizatoru un ķīmiski ražotu piedevu pievienošana joprojām nav atļauta. Tas ir noteikts vēl skaidrāk, izmantojot precīzāku formulējumu. Attiecībā uz saimniecības sūkalu vai pienskābes kultūrām ir skaidri norādīts, ka vēsturiskā mātes kultūra mūsdienās tiek ražota centralizēti un pēc tam tiek izmantota iekšēji kā saimniecības kultūra produkta “Vorarlberger Alpkäse” ražošanai. Piena pārstrādātāju pieredzei šajā ziņā ir izšķiroša nozīme. Sāls saturs ir precizēts un pielāgots praktiski pārbaudāmiem kritērijiem, izmantojot Baumé (Bé) skalu. Norādīts, ka sāls saturs ir līdz 20°Bé. Ir sīkāk precizēta produkta “Vorarlberger Alpkäse” raksturīgās mizas veidošanās un ar to saistītā siera kvalitāte un ir sniegta atsauce uz siera ražotāja veikto pārvaldību un nogatavināšanas klimatu.

—

Zinātība: zināšanas par ražošanu Tā kā esošajā specifikācijā nebija nekādu būtisku norāžu par ražotāju tradicionālajām zināšanām, specifikācija šajā ziņā ir konkretizēta un ir sniegts speciālistu kvalifikācijas apraksts. Ir aprakstītas arī īstenotās darbības, kuru mērķis ir tradīciju tālāknodošanā nodrošināt kvalitāti, lai faktiski novērstu zinātības izzušanu vai vājināšanos un saglabātu tradicionālās zināšanas par produktu.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Iepriekš 5. punkta d) apakšpunktā (Izcelsmes apliecinājums) iekļautā informācija ir pārvietota uz 4.6. punktu (Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu).

Iepriekš 5. punkta f) apakšpunktā (Saikne) iekļautā informācija ir iekļauta 4.6. punktā (Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu). Ir plaši aprakstīta klimatisko un cilvēka faktoru ietekme ģeogrāfiskajā apgabalā, sniedzot detalizētu izklāstu par reģionālo ražotāju īpašajām zināšanām, kas iepriekš bija minētas vienīgi specifikācijā, piemēram, tradicionālās zināšanas par īpašām uzglabāšanas metodēm un augsta līmeņa zinātība par ražošanas metodēm un nogatavināšanas pārvaldību, kas ir ļoti svarīgas siera organoleptisko īpašību attīstībā.

Pamatojums

Specifikācija ir pielāgota Regulas (ES) Nr. 1151/2012 prasībām, proti, vēsturiski novērojumi, piemēram, ar produktu “Vorarlberger Alpkäse” saistītas dokumentāras liecības un senas tradīcijas, kas sākotnēji bija aprakstīti sadaļā par izcelsmes apliecinājumu, ir pārvietoti uz 4.6. punktu (Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu).

6.   Marķējums

Produkta specifikācijas 5. punkta h) apakšpunkta (Marķējums) sākotnējais teksts tagad ir pārvietots uz 4.4. punktu (Izcelsmes apliecinājums) un pielāgots pašreizējām dokumentācijas prasībām.

Piemēram, prasības sākotnējā specifikācijā (attiecībā uz ražošanas datuma un kalnu un/vai kalnu ganību nosaukuma norādīšanu uz produkta) ir kļuvušas nevajadzīgas dokumentācijas dēļ, un tagad tās ir jānorāda, lai apliecinātu izcelsmi. Ir precizēta izmantojamā kazeīna etiķete. Šīs etiķetes piestiprināšana siera porciju iepakojumam ir kļuvusi nevajadzīga, jo porciju gadījumā tiek garantēta partijas izsekojamība.

Noteikumi par privātajām etiķetēm, kas izklāstīti produkta sākotnējās specifikācijas 5. punkta h) apakšpunktā (Marķējums), ir pārvietoti uz 4.8. punktu (Marķējums):

“Privāto etiķešu izmantošana ir atļauta. Tomēr privātā etiķete nedrīkst maldināt patērētāju vai kaitēt ACVN labajai reputācijai.”

Pamatojums

Ir precizētas un paplašinātas prasības attiecībā uz privāto etiķešu pārvaldību. Privātās etiķetes joprojām būs atļautas.

7.   Redakcionāli grozījumi

7.1.   Ir atjaunināts dalībvalsts kompetentās iestādes nosaukums un kontaktinformācija.

7.2.   Ir labota pieteikuma iesniedzējas grupas adrese.

Pamatojums

Kopš produkta nosaukums ir kļuvis aizsargāts, pieteikuma iesniedzējas grupas adrese ir mainījusies, un tagad tā ir atjaunināta līdz ar grozījumiem kompetentās iestādes kontaktinformācijā.

7.3.   Kontroles struktūra

Iedaļa ar kontroles struktūras kontaktinformāciju ir grozīta, jo šī struktūra tagad ir privāts uzņēmums, proti, Lacon GmbH.

7.4.   Izmaiņas produkta specifikācijas izkārtojumā/noformējumā

Daži nosaukumi ir pārnumurēti un grozīti, lai padarītu informāciju skaidrāku un precīzāku.

7.5.   Valsts prasības

Virsraksts “Valsts prasības” ir svītrots neaizstājot, jo tas nav vajadzīgs, ņemot vērā normatīvās prasības.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Vorarlberger Alpkäse”

ES Nr.: PDO-AT-1413-AM01 – 5.4.2022

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Nosaukums [ACVN vai AĢIN]

“Vorarlberger Alpkäse”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Austrija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1   Produkta veids [norādīts XI pielikumā]

1.3. grupa. Siers

3.2   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produkts “Vorarlberger Alpkäse” ir cietais siers, kas ražots kalnos un kalnu ganībās noteiktajā apgabalā, izmantojot cietā siera ražošanai piemērotu neapstrādātu, kalnu govs svaigpienu, ko iegūst, barošanā neizmantojot skābbarību. Atsevišķi siera rituļi sver līdz 40 kg un tiek nogatavināti vismaz 3 mēnešus.

Sieram ir sausa, brūngani dzeltena līdz brūna, graudaina miza, bet tā tekstūra ir stingra līdz taukaina. Tas ir ziloņkaula krāsā. Sagriežot sieru šķēlēs, ir redzami vienmērīgi, bet reti izkliedēti, aptuveni zirņa lieluma, matēti vai spīdīgi apaļi caurumi. Parasti caurumi ir apaļi un zirņa lieluma. Garša ir maiga, taču, sieram kļūstot vecākam, tā kļūst asa.

Atkarībā no gatavības pakāpes aprakstītās īpašības var būt vairāk vai mazāk izteiktas, taču tas neietekmē un nemaina produkta “Vorarlberger Alpkäse” tēlu kopumā.

3.3   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Produkta “Vorarlberger Alpkäse” ražošanai var izmantot tikai tādu govs pienu, kas iegūts no oficiāli atzītām saimniecībām kalnos vai kalnu ganībās, kurās tiek apsaimniekotas zālāju platības. Skābbarības ražošana un barošana ar to nav atļauta.

Ir atļauts izmantot sasmalcinātus graudus kā papildu barību līdz 20 % apmērā no sausnas gadā. Sasmalcinātus graudus var iepirkt arī no citiem apgabaliem, jo ģeogrāfiskais apgabals — tipisks kalnu reģions — nav labi piemērots kultūraugu audzēšanai. Tas nozīmē, ka apgabalā gandrīz netiek audzēti vai ražoti graudaugi vai tamlīdzīgas kultūras, tāpēc tie jāiepērk no citiem apgabaliem.

Tāpēc ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtās lopbarības īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 80 % no kopējās sausnas, ko ik gadu izbaro govīm laktācijas periodā. Citas izcelsmes sasmalcinātu graudu pievienošana pieļaujama līdz 20 % apmērā no attiecīgās devas sausnas.

3.4   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Izejvielām jābūt ražotām, pārstrādātām un nogatavinātām noteiktajā apgabalā.

3.5   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā ražojuma marķēšanas īpašie noteikumi

Siers jāidentificē, izmantojot kazeīna etiķeti ar sērijas numuru. Pieteikuma iesniedzēja asociācija atbild par sērijas numura administrēšanu un piešķiršanu.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produktu “Vorarlberger Alpkäse” ražo Forarlbergas provincē no 1 000 m līdz 1 800 m augstumā virs jūras līmeņa. Oficiāli atzītās kalnu saimniecības tiek izmantotas tikai vasaras mēnešos saistībā ar vasaras ganībām kalnos.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Produktam “Vorarlberger Alpkäse” raksturīgās īpašības ir saistītas ar ražošanā izmantoto pienu, tā sastāvdaļām, garšu un konsistenci, ko ietekmē Forarlbergas kalnu flora, kā arī ražošanas procesa klimatiskajiem un cilvēka radītajiem apstākļiem (tradicionālā amatnieciskā ražošana). Nelielās Alpsenne saimniecības līdz mūsdienām ir saglabājušas amatniecisku ražošanu un rūpīgu siera apstrādi/nogatavināšanu. Tāpēc produktam “Vorarlberger Alpkäse” ir īpaša kvalitāte un ilgs glabāšanas laiks.

Piens, ko izmanto produkta “Vorarlberger Alpkäse” ražošanai, atklāj īpašu garšas komponentu ražošanas apgabala kalnu veģetācijas un galvenokārt zaļās dzīvnieku barības izmantošanas dēļ, kas kopā ar tradicionālo amatniecisko ražošanas metodi nodrošina sieram tā raksturīgās īpašības. Siera ražošana sniedz būtisku ieguldījumu Forarlbergas kalnu lauksaimniecības uzturēšanā un ir būtiska Forarlbergas kalnu kultūrainavas ekoloģiskajai daudzveidībai un stabilitātei.

Forarlbergā lauksaimniecība ir vērsta tikai uz zālāju platību apsaimniekošanu. Kalnu saimniecībās ir stingri aizliegts lietot skābbarību (nedrīkst izmantot raudzētu barību). Tikai aizliedzot skābbarību, ir iespējams ražot augstas kvalitātes produktu “Vorarlberger Alpkäse”.

“Vorarlberger Alpkäse” ir produkts, ko ražo un patērē noteiktajā apgabalā daudzus simtus gadu. Visu šo laiku siers ir ražots mūsdienu Forarlbergas provincē. Sākotnēji un gadsimtiem ilgi siers tika ražots galvenokārt pašpatēriņam un reģionālai tirdzniecībai. Kalnu siera ražošana sniedz būtisku ieguldījumu Forarlbergas kalnu lauksaimniecības uzturēšanā un ir būtiska Forarlbergas kalnu kultūrainavas ekoloģiskajai daudzveidībai un stabilitātei. Kamēr starp ieleju saimniecībām, kalnu ganībām un kalniem notiek vasaras ganības, svaigpiena pārstrāde kalnos ir svarīgs ekonomikas elements, kas uztur lauksaimniecību un piena saimniecības Forarlbergā.

Dokumenti liecina, ka reģiona tradicionālās siera siešanas metodes tika izmantotas jau Trīsdesmitgadu kara laikā. Šis process ir pamatā produkta “Vorarlberger Alpkäse” ražošanas procesam mūsdienās. Jau 18. gadsimtā liela daļa kalnu piena, kas tika saražots vasaras mēnešos saistībā ar vasaras ganībām kalnos, tika pārstrādāta kalnu sierā. Kopš tā laika tiek lietots nosaukums “Vorarlberger Alpkäse”.

Reģionālie apstākļi, piemēram, augstums virs jūras līmeņa, klimats, flora un fauna, kā arī saimniecību mazais izmērs, 18. gadsimta vidū izraisīja treknā siera ražošanas attīstību, izmantojot īpašas siera siešanas metodes. Tas nodrošināja ilgāku glabāšanas laiku un lielāku pievienoto vērtību.

Noteiktajā apgabalā uzkrātās siera ražošanas tehniskās zināšanas un prasmes (lopu barošana, piena pārstrāde, ražošanas tehnoloģijas un nogatavināšana) tika nodotas no paaudzes paaudzē. Šīs zināšanas un prasmes ir pilnveidotas un līdz mūsdienām ir produkta “Vorarlberger Alpkäse” ražošanas pamatā.

Atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju

https://www.patentamt.at/herkunftsangaben/vorarlbergeralpkaese/

Tai var piekļūt arī tieši Austrijas Patentu biroja tīmekļvietnē (www.patentamt.at), izmantojot šādu navigācijas ceļu: “Preču zīmes / Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes / Austrijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”. Specifikācija atrodama pie produkta kvalitātes apzīmējuma.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 156/08)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo grozījuma pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“VORARLBERGER BERGKÄSE”

ES Nr.: PDO-AT-1419-AM01 — 5.4.2022.

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

ARGE Milch Vorarlberg, Montfortstr. 9, 6900 Bregenz, Austrija

Tālr. +43 5574400350

Fakss 43 5574400600

E-pasts: fritz.metzler@lk-vbg.at

Šis pieteikuma iesniedzējs ir sākotnējās pieteikuma iesniedzējas grupas likumīgais pārņēmējs attiecībā uz visām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Vorarlberger Bergkäse”. Tas pārstāv ar ACVN “Vorarlberger Bergkäse” apzīmētā produkta ražotāju intereses un tāpēc tam ir likumīgas intereses pieprasīt specifikācijas grozījumus.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Austrija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☒	Produkta apraksts

☒	Ģeogrāfiskais apgabals

☒	Izcelsmes apliecinājums

☒	Ražošanas metode

☒	Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

☒

Marķējums

☒	Cits (izmaiņas informācijā par kompetento iestādi, sākotnējās pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums, informācija par kontroles iestādi, valsts prasības, redakcionāli grozījumi)

4.   Grozījuma vai grozījumu veids

☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, ko nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, ko nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5.   Grozījums vai grozījumi

Ņemot vērā pieredzi, kas kopš aizsargātā nosaukuma piešķiršanas gūta praktiskajos aspektos, pieprasītie produkta specifikācijas grozījumi ir nepieciešami, lai detalizētāk aprakstītu visus būtiskos ražošanas un tirdzniecības nosacījumus, tostarp dažādus ražošanas posmus, kā arī nodrošinātu ar AĢIN “Vorarlberger Bergkäse” apzīmētā produkta kvalitāti.

Produkta iepriekšējā specifikācija, kas sastāvēja no vairākiem atsevišķiem dokumentiem un pielikumiem, ir apvienota vienā dokumentā, pārstrādāta un atjaunināta, lai sniegtu prasību skaidrāku aprakstu, jo īpaši par ražošanas metodi un izcelsmes apliecinājumu, un tādējādi palīdzētu saglabāt ar AĢIN “Vorarlberger Bergkäse” apzīmētā produkta kvalitāti.

Grozījumi konkrētāk aprakstīti turpmāk.

1.   Produkta apraksts

Sākotnējās produkta specifikācijas 5. punkta b) apakšpunkta (Apraksts) teksts un šim punktam pievienotie papildinājumi ir iekļauti 4.2. punktā (Apraksts). Savukārt šis punkts ir sadalīts divās daļās: 4.2.1. punkts (Vispārīgs apraksts) un 4.2.2. punkts (Īpašības). Sākotnējais teksts ir pārveidots, lai tas būtu konkrētāks un strukturētāks. Ir svītrota informācija par tauku saturu sausnā. Siera rituļa svars ir palielināts līdz 7–40 kg (iepriekš — 8–35 kg) un veidnes augstuma diapazons ir palielināts līdz 8–12 cm (iepriekš — 10–12 cm). Ir norādīts minimālais nogatavināšanas periods, t. i., 3 mēneši.

Produkta specifikācijas 5. punkta b) apakšpunkts:

un 5. punkta b) apakšpunkta papildinājumi:

ir pārfrāzēti šādi:

4.2.   Apraksts

4.2.1.   Vispārīgs apraksts

“Vorarlberger Bergkäse” ir cietais siers, kas gatavots no dabiska svaigpiena, kuru iegūst no kalnu vai ieleju govīm, kas netiek barotas ar skābbarību. Pienu nav atļauts iegādāties no saimniecībām, kurās jaunlopi tiek baroti ar skābbarību (jaukta tipa saimniecībām).

Siera rituļi sver 7–40 kg, to augstums ir 8–12 cm un nogatavināšanas periods — vismaz 3 mēneši.

4.2.2.   Īpašības

Sieram ir graudaina miziņa, kas ir nogatavināta ar baktēriju kultūrām, līdz izžuvusi; tās krāsa — no brūngani dzeltenas līdz brūnai; konsistence — no stingras līdz mīkstai. Siera krāsa — no ziloņkaula līdz bāli dzeltenai. Sagrieztam sieram ir redzami vienmērīgi, bet izkliedēti, aptuveni zirņa lieluma, apaļi, matēti–spīdīgi caurumi. Sieram var veidoties nelielas (0,5–1 cm garas) plaisas. Tā garša ir pikanta, kas līdz ar siera vecumu kļūst asa. Atkarībā no nogatavināšanas pakāpes aprakstītās īpašības var būt vairāk vai mazāk izteiktas, tomēr tā neietekmē un nemaina ar AĢIN “Vorarlberger Bergkäse” apzīmētā produkta koptēlu.

“Vorarlberger Bergkäse” var tirgot dažāda lieluma gabalos.

Pamatojums

Piezīmes, kas nav saistītas ar produkta aprakstu, detalizētāk ir aprakstītas punktos “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” un “Ražošanas metode”, kas patlaban izveidoti šim nolūkam.

Tā kā ilgākas siera uzglabāšanas rezultātā mazinās tā “gatavība”, ir palielināts siera rituļu svara un augstuma pielaides diapazons, lai nodrošinātu mazo saimniecību ekonomisko dzīvotspēju. Loģistikas apsvērumu dēļ mazajām saimniecībām ir jāgatavo smagāks siers. Vārdi “tauku saturs sausnā ir aptuveni 50 %” ir svītroti, tos neaizvietojot, jo, ņemot vērā spēkā esošās juridiskās prasības, tie ir lieki. Formulējums, kurā daļa teksta ir saglabāta no specifikācijas un daļa pievienota no jauna, ir precizēts (piemēram, attiecībā uz minimālo nogatavināšanas periodu), lai produkta apraksts būtu skaidrāks un pilnīgāks un lai kontroles iestādei būtu pieejami precīzāki un uzticamāki produkta kritēriji, ar kuriem nodrošināt produkta kvalitāti.

2.   Izcelsmes apliecinājums

Specifikācijas 5. punkta d) apakšpunktā (Izcelsmes apliecinājums) sākotnēji iekļautās norādes par produkta vēsturi, kas bija šajā punktā jāsniedz attiecīgā nosaukuma atzīšanas laikā, kā arī šim punktam pievienotie papildinājumi patlaban ir pārcelti uz 4.6. punktu (Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu) (sk. šā punkta tekstu). To vietā jaunās specifikācijas 4.4. punktā (Izcelsmes apliecinājums) ir ietverti konkrētās nozares noteikumi par to, kā nodrošināma izsekojamība:

Pamatojums

Tā kā specifikācijā līdz šim nebija paredzēti nekādi noteikumi par izcelsmes apliecinājumu, tiek uzskatīts par lietderīgu produkta specifikācijas 4.4. punktā (Izcelsmes apliecinājums) iekļaut informāciju par produkta izsekojamību. Tagad tajā ir uzskaitīti noteikumi par to, kā nodrošināma izsekojamība. Papildus tam daļa teksta ir pārcelta no sākotnējā 5. punkta h) apakšpunkta (Marķējums) uz 4.4. punktu (Izcelsmes apliecinājums).

3.   Ģeogrāfiskais apgabals

Sākotnējās produkta specifikācijas 5. punkta c) apakšpunkts (Ģeogrāfiskais apgabals).

Ir pievienots Walgau reģions. Pārējais teksts ir saīsināts, atstājot tikai nepieciešamo informāciju par ģeogrāfisko apgabalu. “Laiblachtal” reģiona rakstība ir labota uz “Leiblachtal”.

Papildus tam Forarlbergas (Vorarlberg) un Austrijas kartes, ar ko bija papildināts sākotnējās specifikācijas 5. punkta c) apakšpunkts (Ģeogrāfiskais apgabals), ir aizvietotas ar jaunu karti.

Produkta specifikācijas 5. punkta c) apakšpunkts:

ar Forarlbergas un Austrijas kartēm, kas bija pievienotas 5. punkta c) apakšpunktam,

ir pārfrāzēts šādi:

4.   Ražošanas metode

Produkta specifikācijas 5. punkta e) apakšpunkta (Ražošanas metode) sākotnējais teksts ir formulēts precīzāk un sadalīts šādos punktos: 4.5.1. punkts (Izejviela — piens), 4.5.2. punkts (Ražošana) un 4.5.3. punkts (Zinātība — zināšanas par ražošanu).

Ir precīzāk aprakstīta arī pārstrādes metode. Papildus tam 4.5.3. punktā (Zinātība — zināšanas par ražošanu) ir sniegts detalizētāks tradicionālās ražošanas metodes apraksts.

Produkta specifikācijas 5. punkta e) apakšpunkts:

““Vorarlberger Bergkäse” ir tipisks tradicionālais produkts.

Ražošanas procesā būtiski ir nodrošināt atbilstību stingrajiem piena ražošanas kritērijiem (Kvalitātes vadlīnijas piena ražotājiem).

Konkrētāk:

—	pienu atļauts iegādāties tikai no saimniecībām, kuras īsteno vienīgi ekstensīvu pļavu apsaimniekošanas praksi, kas neietver skābbarības ražošanu vai izmantošanu barībā, kā arī “Vorarlberger Bergkäse” ražošanā var izmantot tikai šādās saimniecībās iegūtu pienu;

—	pienu piegādā siera ražotnē/pienotavā vismaz reizi dienā un tur uz vietas pārstrādā (nepārvedot tālāk uz citu pienotavu).

Faktiskais ražošanas process:

—	piegādāto svaigpienu (kas nav termiski apstrādāts, pasterizēts vai sterilizēts centrifūgā) daļēji nokrejo (lai tauku saturs būtu aptuveni 3,3 %);

—	to sarecina ar teļa himozīnu un saimniecībā iegūtām sūkalām un pienskābes baktēriju kultūru (šīs kultūras novērtēšanas un audzēšanas procesā būtiska ir siernieka pieredze). Šādu sūkalu kultūru izmantošana padara “Vorarlberger Bergkäse” ļoti atšķirīgu no citiem līdzīgiem produktiem;

—	pēc tam recekli uzkarsē līdz aptuveni 51–52,5 °C un izspiež veidnē;

—

tad siera rituļus uz 2–3 dienām ievieto sālīšanas vannā (sāls saturs aptuveni 20 %), kam seko nogatavināšana pagrabos, kuros gaisa temperatūra ir 12–15 °C un relatīvais mitrums — 90–95 %. Šajā procesā siers tiek regulāri apstrādāts ar sālījumu, lai nodrošinātu ritulim tipiskās miziņas veidošanos un pilnveidotu garšu (t. i., to apslauka vai ierīvē ar sālsūdeni (sāls saturs aptuveni 20 %, pH vērtība — 5,25) divreiz nedēļā);

—	“Vorarlberger Bergkäse” ir gatavs lietošanai uzturā (ātrākais) pēc 3–6 mēnešiem (atkarībā no gatavības pakāpes tā īpašības var nedaudz atšķirties: nelielas (0,5–1 cm garas) plaisas, mazāk caurumu, izteiktāka garša).

Pastāvīgā paškontrole un kvalitātes uzraudzība saimniecībās nodrošina augstu svaigpiena un “Vorarlberger Bergkäse” produkcijas kvalitāti. Atbilstību kvalitātes uzraudzības prasībām pārbauda Qualitätsmanagementverein für Lebensmittel aus Vorarlberg (Forarlbergas Pārtikas produktu kvalitātes pārvaldības apvienība). Saimniecības un darbinieku higiēnas prakses, kā arī dzīvnieku veselības kontroles pasākumus paredz tiesību akti.”

ir pārfrāzēts šādi:

4.5.2.   Ražošana

Vispirms svaigpienu daļēji nokrejo un sarecina ar teļa himozīnu un sūkalām, un/vai pienskābes baktēriju kultūru. Tradicionāli izmantotās pienskābes baktērijas, kas iegūtas no dabā sastopamām kultūrām, mūsdienās tiek izmantotas kā pamats [centralizēti audzētām] baktēriju celma kultūrām, kuras tālāk pavairo saimniecībās. Konservantu, stabilizētāju un ķīmiski ražotu piedevu pievienošana nav atļauta. Pēc tam sabiezinātais (sarecinātais) piens tiek sadalīts nepieciešamā lieluma gabalos, izmantojot recekļa smalcinātāju. Tam seko nākamais posms siera masas veidošanās procesā: turpina veidoties receklis un notiek sinerēze (sūkalas atdalās no recekļa). Recekli uzkarsē līdz aptuveni 51–54 °C, tad pārceļ uz veidnēm un izspiež. Atkarībā no siera vēlamā lieluma rituļu svars pirms mērcēšanas sālsūdenī ir 7–40 kg un augstums — 8–12 cm. Pēc tam siera rituļus uz 2–3 dienām ievieto sālīšanas vannā, kurā sāls saturs ir vismaz 20 °Bé, lai siers absorbētu sāli, izveidotos miziņa un attiecīgā siera konsistence, un tādējādi siers būtu no ārpuses noslēgts, savukārt iekšpusē pilnīgi un vienmērīgi nogatavinātos. Tas nodrošina viendabīgu un blīvu “Vorarlberger Bergkäse” konsistenci. Pēc tam siera rituļus nogatavina — atkarībā no miziņas īpašībām un piena pārstrādātāja pieredzes — vismaz 3 mēnešus 10–15 °C temperatūrā, ar gaisa mitrumu virs 80 %. Nogatavināšanas laikā siers tiek regulāri apstrādāts (apslaucīts vai ierīvēts) ar sālsūdeni (sāls saturs līdz 20 Bé) vismaz divreiz nedēļā, lai nodrošinātu ritulim tipiskās miziņas veidošanos un pilnveidotu garšu. Pēc minimālā nogatavināšanas perioda “Vorarlberger Bergkäse” ir gatavs lietošanai uzturā.

4.5.3.   Zinātība — zināšanas par ražošanu

“Vorarlberger Bergkäse” kvalitāti lielā mērā nodrošina vietējo piena pārstrādātāju pieredze ražošanas pārvaldībā un siera nogatavināšanā.

Siera ražošanā dažādos veidos un atkarībā no individuālajiem uzdevumiem ražošanas procesā ir iesaistīti piena pārstrādātāji, kuru zinātība ir siera gatavošanas mākslas pamatā un nodrošina “Vorarlberger Bergkäse” raksturīgo kvalitāti.

Process sākas ar pienskābes baktēriju kultūru izmantošanu un audzēšanu. Piemēram, pienskābes baktēriju kultūras sastāvs, temperatūra, miera periods, pievienotais daudzums un proporcijas, kā arī uzglabāšanas apstākļi tiek noteikti, pamatojoties uz piena pārstrādātāju pieredzi.

Viens konkrēts to pieredzes elements, kas var ietekmēt procesu, ir piena īpašā uzglabāšana un nogatavināšana tādā veidā, kas labvēlīgi ietekmē pienskābes baktēriju veidošanos, kuras savukārt ievērojami uzlabo siera īpašības gan glabāšanas laika, gan smaržas un garšas ziņā. Teļa himozīna daudzums, noteiktais sabiezinātā (sarecinātā) piena sasmalcināšanas laiks un veids, kā arī recekļa gabalu lielums, siera masas tālāka veidošanās/maisīšana un recekļa/sūkalu maisījuma uzkarsēšana — šie ir elementi, kurus nosaka siernieka īpašā pieredze un kuri nodrošina “Vorarlberger Bergkäse” kvalitāti.

Sierniekam ir ļoti rūpīgi jāuzrauga katrs siera ražošanas posms un jānosaka katram pārstrādes posmam piemērotais brīdis. Piemēram, būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu siera ilgu glabāšanu, ir uzmanīga “Vorarlberger Bergkäse” masas uzkarsēšana līdz 51–54 °C, kas seko pēc sarecinātā piena sasmalcināšanas. Piens ir jāapstrādā saudzīgi arī tādēļ, lai nodrošinātu tā aromātiskās un mikrobioloģiskās īpašības un sastāvdaļas un tādējādi nezaudētu piena specifiskās īpašības. Turklāt, tā kā kalnu ganībās ir dabiski mainīgi barības pieejamības apstākļi, pienam nav standarta īpašību un tā kvalitāte ir mainīga (piemēram, olbaltumvielu satura vai citu piena sastāvdaļu ziņā). Siernieki, pamatojoties uz savu lielo pieredzi “Vorarlberger Bergkäse” gatavošanā, prot teicami izlīdzināt šīs dabiskās svārstības.

Visos procesa posmos izšķiroša nozīme ir siernieka rūpīgajam darbam, kas ietekmē turpmāko nogatavināšanas norisi un tādējādi arī galaprodukta kvalitāti. Nogatavināšanas posmā īpaša uzmanība ir jāveltī arī rūpīgai siera apstrādei. Pamatojoties uz savu pieredzi, siernieks intuitīvi zina, kad siera ritulis ir jāapgriež, jāapslauka vai jāierīvē, tādējādi tā būtiski ietekmē siera kvalitāti.

Piena pārstrādātāju un/vai siernieku vadītāju regulārās tikšanās, kurās tie dalās ar uzkrātajām zināšanām, ļauj nodrošināt pastāvīgu apmācības procesu, kas savukārt palīdz uzturēt “Vorarlberger Bergkäse” kvalitāti un gatavošanas tradīciju.

Pamatojums

Lai garantētu produkta “Vorarlberger Bergkäse” unikālo kvalitāti, ko galvenokārt nodrošina ražotāju zināšanas par tradicionālo ražošanas metodi, tika ieviestas ražošanas procesa izmaiņas. Papildinot sākotnējā specifikācijā iekļauto (un patlaban grozīto) formulējumu, šī tradicionālā ražošanas metode ir aprakstīta sīkāk, precīzāk izklāstot pārstrādes metodi. Vārdi “lai tauku saturs būtu 3,3 %” ir svītroti, tos neaizvietojot, jo, ņemot vērā spēkā esošās juridiskās prasības, tie nav nepieciešami.

Atsevišķie grozījumi attiecas uz šādiem punktiem.

—	Izejviela — piens

Lai neatkarīgi no ārkārtējiem klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, sausuma, nodrošinātu dzīvnieku labturībai nepieciešamo sabalansētu barības vielu daudzumu, ir iespējams iepirkt rupja maluma graudus un tos izmantot kā kompensējošu papildbarību, gada laikā nepārsniedzot 30 % no sausās barības. Papildbarība, kas ir rupja maluma graudi ne vairāk kā 30 % apmērā [no sausās barības], ir nepieciešama arī dzīvnieku labturībai, lai nodrošinātu pienācīgu barošanu periodos, kad ir liels piena izslaukums. Iepriekšminētā atkāpe attiecībā uz barības piedevām neietekmē piena augsto un nemainīgo kvalitāti, jo lielākajai daļai rupjās lopbarības jābūt iegūtai noteiktajā apgabalā.

Turpmāk tiks atļauta [piena] tālāka pārvešana no vienas pienotavas uz citu noteiktā apgabala robežās, jo, pateicoties pašreizējai tehnoloģiju attīstībai, tā vairs neietekmē kvalitāti. Turklāt pašreizējos tehnoloģiju attīstības apstākļos piena piegāde reizi dienā vairs nav izšķirošs kvalitātes kritērijs, tāpēc attiecīgais sākotnējās specifikācijas teksts ir svītrots. Arī piena pārvešana citai līgumslēdzējai pusei ir jādokumentē. Specifikācijas pielikumā iekļautās “Kvalitātes vadlīnijas piena ražotājiem” ir svītrotas, jo ražošanas metode patlaban ir aprakstīta detalizētāk un izsmeļošāk un kvalitātes kontrole ir aprakstīta 4.7. punktā (Kontrole). Turklāt Forarlbergas Pārtikas produktu kvalitātes pārvaldības apvienība ir likvidēta.

—

Ražošana

“Vorarlberger Bergkäse” ražošana ir detalizēti aprakstīta pa posmiem — sākot no svaigpiena pārstrādes līdz nogatavināšanai, žāvējot gaisā. Ir norādīti tehniskie kritēriji, kas jāievēro, lai nodrošinātu kvalitāti.

Patlaban recekli ir atļauts uzkarsēt līdz 51–54 °C (iepriekš — 51,5–52,5 °C). Ir atļauts plašāks karsēšanas temperatūras diapazons, jo, veicot manuālu karsēšanu, nav iespējams panākt precīzu temperatūru, tāpēc ir nepieciešama lielāka pielaide. Jaunajam karsēšanas temperatūras pielaides diapazonam nav negatīvas ietekmes uz produkta kvalitāti. Joprojām nav atļauta konservantu, stabilizētāju un ķīmiski ražotu piedevu pievienošana. Tas ir norādīts vēl skaidrāk, izmantojot precīzāku formulējumu.

Attiecībā uz pašā saimniecībā iegūtām sūkalām un pienskābes baktēriju kultūrām ir skaidri norādīts, ka tradicionāli izmantotā pamatkultūra mūsdienās tiek pavairota centralizēti un pēc tam izaudzēta saimniecībās turpmākai izmantošanai “Vorarlberger Bergkäse” ražošanā. Šajā procesā būtiska nozīme ir piena pārstrādātāju pieredzei.

Sāls saturs ir precizēts un pielāgots praktiski pārbaudāmiem kritērijiem, kuros kā mērvienība izmantoti Bomē grādi (°Bé). Sāls vannas pH vērtība, kas sākotnēji bija ietverta specifikācijā, praksē nav būtiska, jo ir tehniski sarežģīti to uzraudzīt, tādējādi tās mērvienība ir aizvietota ar Bomē grādiem (°Bé).

Pateicoties tehnoloģiskajam progresam, nogatavināšana vairs nav jāveic paša siernieka nogatavināšanas pagrabos; tā var notikt arī citos pagrabos, kuri atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un kuros arī tiek nodrošināti optimāli apstākļi kontrolējamo parametru regulēšanai.

Ņemot vērā nogatavināšanas pagrabu atšķirīgās īpašības un tendenci tirgus kvalitātes prasībās paredzēt ilgākus siera nogatavināšanas periodus, ir nepieciešams pielāgot temperatūras diapazonu, samazinot to no 12–15 °C līdz 10–15 °C, un gaisa mitrumu, nosakot tā līmeni virs 80 %. Siera pagrabu uzraugu īpašā zinātība nodrošina “Vorarlberger Bergkäse” oriģinālās kvalitātes saglabāšanu.

Ir precīzāk aprakstīta “Vorarlberger Bergkäse” tipiskās miziņas veidošanās un ar to saistītā siera kvalitāte, un iekļauta atsauce uz siernieku veikto uzraudzību un nogatavināšanas klimatu.

—	Zinātība — zināšanas par ražošanu

Tā kā esošajā specifikācijā nebija nekādu nozīmīgu norāžu par ražotāju tradicionālajām zināšanām, specifikācija šajā ziņā ir konkretizēta un ir aprakstīta speciālistu kvalifikācija. Ir aprakstītas arī patlaban īstenotās darbības, kuru mērķis ir tradīciju tālāknodošana, lai nodrošinātu kvalitāti, un ar kurām var faktiski novērst zinātības izzušanu vai vājināšanos, kā arī saglabāt tradicionālās zināšanas par produktu. Forarlbergas Pārtikas produktu kvalitātes pārvaldības apvienība ir likvidēta. Patlaban par pastāvīgo apmācību un visu informācijas apmaiņu atbild pieteikuma iesniedzēja grupa. Izejvielu kvalitāti un kvalitātes pārvaldību pārstrādes uzņēmumā reglamentē valsts un ES līmeņa tiesību akti un šie procesi tiek attiecīgi uzraudzīti.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

4.6. punktā (Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu) ir apkopota informācija, kas iepriekš bija sniegta sākotnējās produkta specifikācijas 5. punkta d) apakšpunktā (Izcelsmes apliecinājums) un 5. punkta f) apakšpunktā (Saikne), kā arī abiem punktiem pievienotie papildinājumi.

Ir svītrota gan informācija par ražošanas apjomu, gan ar siera vēsturisko attīstību saistītā bibliogrāfija.

Pamatojums

Specifikācija ir pielāgota Regulas (ES) Nr. 1151/2012 prasībām, proti, vēsturiskas atsauces (piemēram, ar “Vorarlberger Bergkäse” saistītas dokumentāras liecības un senas tradīcijas), kas sākotnēji bija aprakstītas sadaļā par izcelsmes apliecinājumu, ir pārceltas uz 4.6. punktu (Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu).

Ir visaptveroši aprakstīta klimatisko faktoru un cilvēkfaktoru ietekme ģeogrāfiskajā apgabalā, sniedzot detalizētu aprakstu par reģiona ražotāju īpašo zinātību, kas sākotnējā specifikācijā tika pieminēta tikai īsumā, piemēram, tradicionālajām zināšanām par īpašām uzglabāšanas metodēm un augsta līmeņa zinātību attiecībā uz ražošanas metodēm un nogatavināšanas pārraudzību, kam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu siera organoleptiskās īpašības.

Ražošanas apjoms ir svītrots, ņemot vērā pastāvīgās saražotā apjoma izmaiņas.

Patlaban siera vēsturiskā attīstība ir detalizēti aprakstīta 4.6. punktā (Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu). Tādējādi ar siera vēsturisko attīstību saistītā bibliogrāfija ir kļuvusi lieka un — lasāmības uzlabošanas nolūkā — ir svītrota.

6.   Marķējums

Produkta specifikācijas 5. punkta h) apakšpunkta (Marķējums) sākotnējais teksts un tam pievienotie papildinājumi patlaban ir pārcelti uz 4.4. punktu (Izcelsmes apliecinājums) un pielāgoti pašreizējām dokumentācijas prasībām.

Piemēram, saistībā ar prasību nodrošināt izcelsmes apliecinājuma dokumentāciju vairs nav nepieciešamas sākotnējā specifikācijā ietvertās prasības (attiecībā uz marķējuma, kurā norādīts izgatavošanas datums un saimniecības numurs, piestiprināšanu produktam). Ir precizēts izmantojamais kazeīna marķējums. Šāda marķējuma piestiprināšana siera gabalu iepakojumam vairs nav vajadzīga, jo arī gabalu izmantošanas gadījumā tiek garantēta partijas izsekojamība.

Noteikumi par privātajiem marķējumiem, kas izklāstīti sākotnējās produkta specifikācijas 5. punkta h) apakšpunktā (Marķējums), ir pārcelti uz 4.8. punktu (Marķējums).

“Ir atļauta privātā marķējuma izmantošana. Privātais marķējums nedrīkst maldināt patērētāju vai graut attiecīgā ACVN reputāciju.”

Pamatojums

Ir paskaidrota un paplašināta informācija par privātā marķējuma pārvaldības prasībām. Tas būs atļauts arī turpmāk.

7.   Redakcionāli grozījumi

7.1.   Ir atjaunināts dalībvalsts kompetentās iestādes nosaukums un informācija.

7.2.   Ir atjaunināts pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums un adrese.

Pamatojums

ARGE Milch Vorarlberg ir sākotnējās pieteikuma iesniedzējas grupas likumīgais pārņēmējs attiecībā uz visām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Vorarlberger Bergkäse”. Ir atjaunināta informācija par kompetento iestādi.

7.3.   Kontroles iestāde

Ir grozīta sadaļa, kurā sniegta kontroles iestādes kontaktinformācija, jo patlaban šīs iestādes uzdevumus pilda privāts uzņēmums, proti, “Lacon GmbH”.

7.4.   Produkta specifikācijas izkārtojuma/noformējuma izmaiņas

Lai informācija būtu skaidrāka un precīzāka, ir grozīti dažu punktu nosaukumi un mainīta numerācija.

7.5.   Valsts prasības

Punkts “Valsts prasības” ir svītrots, to neaizstājot, jo, ņemot vērā regulatīvās prasības, tās vairs nav jānorāda.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Vorarlberger Bergkäse”

ES Nr.: PDO-AT-1419-AM01 — 5.4.2022.

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Vorarlberger Bergkäse”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Austrija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1   Produkta veids [norādīts XI pielikumā]

1.3. grupa. Siers

3.2   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Vorarlberger Bergkäse” ir cietais siers, kas gatavots no dabiska svaigpiena, kuru iegūst no kalnu vai ieleju govīm, kas netiek barotas ar skābbarību. Pienu nav atļauts iegādāties no saimniecībām, kurās jaunlopi tiek baroti ar skābbarību (jaukta tipa saimniecībām). Siera rituļi sver 7–40 kg, to augstums ir 8–12 cm un nogatavināšanas periods — vismaz 3 mēneši.

Sieram ir graudaina miziņa, kas ir nogatavināta ar baktēriju kultūrām, līdz izžuvusi; tās krāsa — no brūngani dzeltenas līdz brūnai; konsistence — no stingras līdz mīkstai. Siera krāsa — no ziloņkaula līdz bāli dzeltenai. Sagrieztam sieram ir redzami vienmērīgi, bet izkliedēti, aptuveni zirņa lieluma, apaļi, matēti–spīdīgi caurumi. Sieram var veidoties nelielas (0,5–1 cm garas) plaisas. Tā garša ir pikanta, kas līdz ar siera vecumu kļūst asa.

3.3   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Vorarlberger Bergkäse” sieru drīkst gatavot tikai no piena, kas iegūts saimniecībās, kuru īstenotā pļavu apsaimniekošanas prakse neietver skābbarības ražošanu vai izmantošanu barībā.

Kā kompensējošu papildbarību atļauts izmantot rupja maluma graudus, kas iegūti citos apgabalos, gada laikā nepārsniedzot 30 % no sausās barības.

Rupja maluma graudus var iepirkt no citiem apgabaliem, jo noteiktais ģeogrāfiskais apgabals — tipisks kalnu reģions ar pļavām un seklu humusa slāni — nav labi piemērots kultūraugu audzēšanai. Tas nozīmē, ka šajā apgabalā gandrīz nemaz netiek audzēti vai ražoti graudaugi vai līdzīgi kultūraugi, tāpēc tie ir jāiepērk no citiem apgabaliem.

Tādējādi lopbarība, kas iegūta noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir jānodrošina vismaz 70 % apmērā no visas sausās barības, kas gadā tiek izbarota piena govīm. Papildināšana ar citviet iegūtiem rupja maluma graudiem ir atļauta apmērā, kas nepārsniedz 30 % no attiecīgās sausās barības devas.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Izejvielām jābūt iegūtām, pārstrādātām un nogatavinātām noteiktajā apgabalā.

3.5   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Sieram ir jāpievieno kazeīna marķējums, uz kura norādīts sērijas numurs. Par sērijas numura pārvaldību un piešķiršanu atbild pieteikuma iesniedzēja apvienība.

4   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

“Vorarlberger Bergkäse” tiek gatavots no svaigpiena, kas iegūts šādos Forarlbergas (Vorarlberg) federālās zemes reģionos: Bregenzerwald, Kleinwalsertal, Großwalsertal, Leiblachtal (Pfänderstock), Walgau un Rheintal.

5   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

“Vorarlberger Bergkäse” ir produkts, kurš apgabalā, kas tagad pazīstams kā Forarlbergas federālā zeme, tiek gatavots un patērēts jau daudzus simtus gadu. Sākotnēji un gadsimtiem ilgi siers tika gatavots galvenokārt pašu patēriņam un pārdošanai reģionā.

Pateicoties tādiem reģionam raksturīgiem apstākļiem kā augstums virs jūras līmeņa, klimats, flora un fauna, kā arī mazo saimniecību specifika, 18. gs. vidū attīstījās treknā siera ražošanas prakse, kas ietver īpašas siera gatavošanas metodes. Tās nodrošināja ilgāku glabāšanas laiku un augstāku pievienoto vērtību.

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā uzkrātās siera ražošanas tehniskās zināšanas un prasmes (ražošanas tehnoloģija, nogatavināšana, dzīvnieku barošana un piena pārstrāde) tika nodotas no paaudzes paaudzē. Apvienību izveidošanās ap 1890. gadu palīdzēja uzlabot zināšanu apkopošanu un izplatīšanu. Šīs apvienības vēlāk aizvietoja kooperatīvi, kuri pastāv joprojām.

Izmantojot specializētu piena uzglabāšanas un nogatavināšanas metodi, tika iegūtas pienskābes baktērijas, kuras ievērojami uzlaboja siera īpašības gan glabāšanas laika, gan smaržas un garšas ziņā. Tradicionāli izmantotās pienskābes baktērijas, kas iegūtas no dabā sastopamām kultūrām, mūsdienās tiek izmantotas kā pamats [centralizēti audzētām] baktēriju celma kultūrām, kuras tālāk pavairo saimniecībās. Teļa himozīna izmantošana, noteiktais sarecinātā piena sasmalcināšanas laiks un veids, kā arī recekļa gabalu lielums, siera masas tālāka veidošanās/maisīšana un recekļa/sūkalu maisījuma uzkarsēšana — šie elementi ir atkarīgi no siernieka īpašās pieredzes un nodrošina “Vorarlberger Bergkäse” kvalitāti. Šīs zināšanas un prasmes laika gaitā ir pilnveidotas un līdz pat mūsdienām ir “Vorarlberger Bergkäse” ražošanas pamats.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://www.patentamt.at/herkunftsangaben/vorarlbergerbergkaese/

Tai var piekļūt arī tieši Austrijas Patentu biroja tīmekļvietnē (www.patentamt.at), izmantojot šādu navigācijas ceļu: “Marken / Herkunftsangabe / Liste der Bezeichnungen aus Österreich”. Specifikācija atrodama pie šā produkta kvalitātes apzīmējuma.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.