Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Ukraina: gadu pēc Krievijas iebrukuma – Eiropas pilsoniskās sabiedrības perspektīva”

(2023/C 146/01)

Ziņotāji:

Stefano MALLIA Oliver RÖPKE Séamus BOLAND

Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 4. punkts
Pieņemta plenārsesijā	23.2.2023.
Plenārsesija Nr.	576
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	160/1/4

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA (EESK)

Par Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai

1.

norāda, ka, aizstāvot demokrātiju, ukraiņi joprojām zaudē dzīvību, un valsts apņemšanās kļūt par ES dalībvalsti ir jāatzīst taustāmā un jēgpilnā veidā;

2.

uzsver, ka paplašināšanās ir abpusēji izdevīga – tā vairo ES stabilitāti, nostiprina tās ģeopolitisko stāvokli, veicina mieru, stiprina Eiropas vērtības un tās tautu labklājību (1) un sniedz priekšrocības visiem, pateicoties lielākam vienotajam tirgum, un vienlaikus paplašināšanās palīdzēs Ukrainai stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības;

3.

uzsver, ka attiecībā uz Ukrainas pievienošanās procesu Eiropas Savienībai jābūt vienotai, un ierosina vadīties pēc citu Austrumeiropas valstu piemēra, kuras Eiropas Savienībai pievienojās laikposmā no 2004. līdz 2013. gadam. Tas nozīmē, ka attiecīgo ministriju paspārnē būtu jāizveido eirointegrācijas darba grupas, kurās ierēdņi tiktu apmācīti saskaņošanā ar ES standartiem, normām, procedūrām un ES acquis kopumā;

4.

norāda: lai gan ir jāievēro pievienošanās Eiropas Savienībai procesa noteikumi, ir skaidrs, ka Ukrainas pievienošanās (tāpat kā attiecībā uz visām Rietumbalkānu valstīm un Austrumu partnerības kandidātvalstīm) ir jāīsteno pēc iespējas praktiskā veidā un pamatojoties uz attiecīgu reformu īstenošanu demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību, pamatbrīvību, tirgus ekonomikas un ES acquis ieviešanas jomā;

Par īpašu starptautisku tribunālu agresijas noziegumiem pret Ukrainu un par sankcijām pret Krievijas Federāciju

5.

pilnībā atbalsta Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā aicināts izveidot īpašu pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunālu (2). Šāds tribunāls būtu jāveido ciešā sadarbībā ar Starptautisko Krimināltiesu un ANO. Komiteja arī mudina Eiropas Savienību starptautiskās palīdzības jomā uzņemties vadību kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci un genocīda izmeklēšanā;

6.

atbalsta Eiropas Parlamenta rezolūciju par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas atbalsta terorismu (3), un īpaši atzinīgi vērtē klauzulu, kurā ES un tās dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt ES tiesisko regulējumu, kas nepieciešams, lai noteiktu valstis, kas atbalsta terorismu, un valstis, kas izmanto terorisma līdzekļus. Šāda ES tiesiskā regulējuma īstenošanai būtu jānoved pie ievērojamiem ierobežojošiem ekonomiska, politiska, sociāla un ar kultūru saistīta rakstura pasākumiem pret šādām valstīm;

7.

pauž atbalstu priekšlikumam iekļaut Vāgnera grupu ES teroristu sarakstā;

Par “noguruma no Ukrainas” novēršanu

8.

uzsver: ja karā pret Krieviju Ukraina zaudētu, sekas demokrātijai visā pasaulē būtu katastrofālas. Eiropas Savienībai ir jādara viss, kas ir tās spēkos, lai nepieļautu “nogurumu no Ukrainas”. Eiropas Savienībai, kas pati ir miera projekts, ir morāls pienākums atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un ar visiem līdzekļiem, tostarp ar humāno palīdzību un infrastruktūru;

Par Ukrainas atjaunošanu un atveseļošanu

9.

norāda, ka Eiropas Savienībai jau tagad ir jāizstrādā plāni un instrumenti, kas būs vajadzīgi Ukrainas atjaunošanai. Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platforma ir spēcīgs apliecinājums tam, ka starptautiskā sabiedrība atbalsta un turpinās atbalstīt Ukrainu, bet līdztekus savai orientācijai uz īstermiņa palīdzību tikpat lielā mērā tai jāpievēršas Ukrainas atjaunošanai ilgtermiņā;

10.

uzsver, ka Ukrainas sabiedrības un teritorijas atjaunošanas un atveseļošanas plānos būtu jāiekļauj taisnīgi darba apstākļi, darba tiesību īstenošana, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšana un tiesības uz drošu un veselīgu darba vidi, kā arī apmācības iespējas visiem;

11.

uzsver, ka uzdevums veikt Ukrainas rekonstrukciju būs neiedomājami liels un tagad ir jāievieš visi noteikumi, kas nepieciešami, lai pēc kara beigām ukraiņi varētu pēc iespējas ātrāk atgriezties normālā dzīvē un veidot konkurētspējīgu ekonomiku, kas ietvertu zaļu, digitālu un taisnīgu pārkārtošanos un ģenerētu labklājību visiem ukraiņiem. Turklāt šajos procesos būtu jāiekļauj atbalsts tādu darbvietu radīšanai, kuras Ukraina zaudēja Krievijas iebrukuma dēļ;

12.

aicina atjaunošanas un atveseļošanas plānu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīt sociālos partnerus un organizētas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šāda iesaiste garantēs pārredzamību un taisnīgumu un nodrošinās resursu izmantošanu tur, kur tie ir vajadzīgi visvairāk;

13.

atgādina, ka ES un Ukrainas abpusējās interesēs ir visiem daudzveidīgajiem Ukrainas uzņēmumiem palīdzēt izdzīvot kara laikā un ielikt pamatus plaukstošai ekonomikai atjaunošanas laikā. Papildus Ukrainas dalībai vienotā tirgus programmā Ukrainai jāsaņem piekļuve arī citām svarīgām ES programmām. Ir vajadzīgi pastāvīgi un uzlaboti atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar zināšanu apmaiņu, loģistiku un piekļuvi tiešam un netiešam finansējumam;

14.

aicina karastāvokļa apstākļos atjaunot Ukrainā sociālo dialogu, neraugoties uz grūtībām, kas varētu rasties. Sociālais dialogs ir Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju un ES un Ukrainas asociācijas nolīguma pamatā, un tas kļūs par vienu no galvenajiem instrumentiem apspriedēs starp valdību, darba devējiem un darba ņēmējiem par jautājumiem, kas saistīti ar valsts ekonomisko un sociālo atjaunošanu;

15.

atzinīgi vērtē pozitīvos trīspusējos nolīgumus par darba tiesību reformām Ukrainā un gaidāmos uzlabojumus tiesību aktu noteikumos par koplīgumiem un uzsver, ka starptautisko darba standartu un sociālo un darba garantiju īstenošanā jāiesaista eksperti no Ukrainas, SDO un ES;

Par atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēku savstarpējiem kontaktiem

16.

atzinīgi vērtē to, ka ES un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijas izrāda solidaritāti, sniedzot pirmo palīdzību un piedāvājot atbalstu tiem, kuri bēg no kara;

17.

norāda, ka ir svarīgi izveidot ES mehānismu, kas spēcinātu Ukrainas pilsonisko sabiedrību, nodrošinot finansējumu un atvieglojot tās līdzdalību ES pilsoniskās sabiedrības tīklos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiktu sniegts un koordinēts finansiāls un administratīvs atbalsts gan ES un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības platformai, kas izveidota saskaņā ar ES un Ukrainas Asociācijas nolīgumu, gan citām Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp Briselē bāzētiem jumta organizāciju tīkliem un Ukrainas diasporas organizācijām;

18.

aicina 2024. gadā palielināt Ukrainai paredzēto budžetu programmā “Erasmus+”, lai vēl 1000 saņēmēju no Ukrainas varētu gūt labumu no šīs programmas un tādējādi tiktu veidoti un nostiprināti tilti starp ES un Ukrainas pilsonisko sabiedrību. Šādas prakses un apmaiņas iespējas EESK un citās ES iestādēs palielinātu Ukrainas jauniešu informētību par sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem, ko sniedz integrācija Eiropas Savienībā.

---

(1)  Līguma par Eiropas Savienību 3. pants.

(2)  Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūcija par īpaša pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi (2022/3017(RSP)).

(3)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. novembra rezolūcija par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas atbalsta terorismu (2022/2896(RSP)).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Enerģētikas politika un darba tirgus: ietekme uz nodarbinātību reģionos, kuros notiek enerģētikas pārkārtošana”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2023/C 146/02)

Ziņotāja:

María del Carmen BARRERA CHAMORRO

Pilnsapulces lēmums	20.1.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	30.1.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.2.2023.
Plenārsesija Nr.	576
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	123/43/20

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) konstatē, ka klimata krīzes negatīvo seku pastiprināšanās, kā arī nenoteiktība un ar jaunajiem ģeopolitiskajiem un enerģijas tirgus apstākļiem saistītās krīzes liek Eiropas Savienībai būtiski paātrināt pāreju uz tīru enerģiju un stiprināt Eiropas enerģētisko neatkarību no mazuzticamiem piegādātājiem un nestabila fosilā kurināmā. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē šādiem mērķiem paredzētos Eiropas Komisijas plānus (piemēram, REPowerEU un papildu finansējumu no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM)).

1.2.

EESK arī norāda, ka vidiskais risks (ārkārtas situācija klimata jomā) un enerģētiskais risks (atkarība no fosilā kurināmā) ietekmē saimniecisko darbību un visus ar to saistītos politikas pasākumus, kas dažādos veidos būtiski ietekmē neaizsargātākos reģionus, ekonomikas nozares, darba ņēmējus un iedzīvotāju grupas. Tāpēc EESK uzskata, ka īpaši jāpievēršas taisnīgas pārkārtošanās reģioniem, kuros ir intensīvāka saikne starp enerģētikas nozares attīstību un darba tirgus prasībām un kuros būs vajadzīgi konkrēti politikas pasākumi.

1.3.

Šajā sakarā nopietnākie pētījumi liecina, ka zaļās pārkārtošanās veiksmīga īstenošana kopumā un it īpaši enerģētikas pārkārtošana varētu palielināt IKP (dažos pētījumos lēsts, ka līdz 2050. gadam šis pieaugums būs 5,6 %), nodarbinātības līmeni (SDO un Starptautiskā Atjaunojamo energoresursu aģentūra (IRENA) lēš, ka radīto darbvietu skaits būs četras reizes lielāks nekā zaudēto darbvietu skaits) un uzlabos darbvietu kvalitāti, jo būs vajadzīga augstāka kvalifikācija. Enerģijas cenu samazināšana, palielinot pieejamos enerģijas, it īpaši atjaunīgās enerģijas, avotus, kas ir norādīti un tiek stimulēti ES zaļajā taksonomijā, uzlabos šo pakalpojumu pieejamību, kā arī ražošanu, jo tiks radīts vairāk darbvietu. Atjaunīgo energoresursu jomā radītās darbvietas parasti ir grūtāk pārvietot, un tādēļ tas nāks par labu daudziem reģioniem, īpaši depopulācijas apdraudētajiem reģioniem. Ir jāņem vērā arī darba vides pozitīvā ietekme uz veselību.

1.4.

Tomēr EESK ir ļoti nobažījusies par enerģētikas pārkārtošanas nopietnajām īstermiņa un vidējā termiņa negatīvajām sekām ekonomikas, nodarbinātības un sociālajā jomā, ko vēl vairāk pastiprina pašreizējā Ukrainā notiekošā kara krīze un stāvoklis ekonomikā (augsta inflācija). Pieaugošās enerģijas cenas ir skārušas visneaizsargātākās mājsaimniecības, kā arī daudzus uzņēmumus visā ES. Lielie enerģijas rēķini palielina izmaksas uzņēmumiem un ietekmē to ražošanas un nodarbinātības līmeni, jo tiem nākas īstenot pārstrukturēšanas plānus. Tas uzskatāmi parāda, ka enerģētikas politika un tās izmaiņas ir ļoti nozīmīgas saistībā ar darba tirgus dalībnieku – darba ņēmēju un darba devēju – pielāgošanos un savstarpējo līdzsvaru. Tādēļ enerģijas tirgus ir nekavējoties jāstabilizē un tā nākotne jāpārvalda, izmantojot jaunos noteikumus, ar kuriem būtu savstarpēji jāintegrē divkāršā – zaļā un digitālā – pārkārtošanās, noturība un konkurētspēja.

1.5.

Lai koriģētu vai mazinātu enerģētikas pārkārtošanas negatīvās sekas pašreizējos jaunu ārkārtas situāciju apstākļos, EESK ierosina, lai dalībvalstis apsver piemērus veidus, kā darba tirgus politikas pasākumus labāk integrēt normatīvajos aktos un vides un enerģētikas politikā (ilgtspējīgi kvalitatīvas nodarbinātības stimuli kā enerģētikas pārkārtošanas pievienotā vērtība; fondi pagaidu vai galīgas pārstrukturēšanas procesu izmaksu sadalei; profesionālās pārkvalificēšanās programmas nodarbināmības uzlabošanai dekarbonizētā ekonomikā u. c.), kā arī sociālās labklājības politikā (garantēt energopakalpojumu vispārēju pieejamību, nodrošināt piekļuvi aizstājienākumiem un pienācīgam ienākumu minimumam utt.). Šāda integrācija kā daļa no valstu pasākumiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna īstenošanai vienmēr būtu jāīsteno ar sociālā dialoga un koplīguma sarunu palīdzību, neskarot katras valsts dažādo darba attiecību sistēmu autonomiju un daudzveidību.

1.6.

Ņemot vērā šo uzdevumu lielo sarežģītību, EESK ierosina atjauninātajā (ekonomiskās, sociālās un teritoriālās) kohēzijas politikā par prioritāti izvirzīt enerģētikas pārkārtošanas, darba tirgu un reģionālās attīstības jautājumu savstarpējo saikni. Lai gan saikne starp ES enerģētikas politiku un reģionālo darba tirgu izpaužas visos ES reģionos, īpašs gadījums ir Taisnīgas pārkārtošanās reģioni, kuros līdz šim ir tikusi stabili izmantota tradicionālas izcelsmes enerģija, kas ietekmē saistītās nozares. Šajā nolūkā būtu jāņem vērā noderīgi rādītāji, piemēram, saistībā ar dekarbonizētu darbvietu potenciālu. Lai efektīvi sasniegtu klimata politikas un enerģētikas pārkārtošanas mērķus, EESK atkārtoti pauž pārliecību, ka efektīvāk ir jāizmanto Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, ņemot vērā tempu, kas būtu saderīgs gan ar mazo, gan lielo uzņēmumu situāciju. Šādos apstākļos jāveic jaunas papildu darbības reģionālā līmenī, lai saglabātu pēc iespējas vairāk darbvietu un nodrošinātu, ka jaunizveidotās darbvietas ir kvalitatīvas, turklāt vienmēr reāli un efektīvi īstenojot sociālo dialogu un koplīguma sarunas, kā arī iesaistot sociālās ekonomikas struktūras. Komisijai būtu jāveicina šāda spēcīgāka sociālā dimensija. Visiem apsvērtajiem pasākumiem un rīcībpolitikām vienmēr jābūt formulētiem tā, lai tiktu respektētas valstu sociālo partneru attiecību sistēmu īpatnības, kā arī sociālo partneru loma, kompetence un autonomija.

1.7.

EESK aicina Komisiju, Parlamentu, dalībvalstis un ES reģionus inovatīvāk un efektīvāk iesaistīt sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas tādu enerģētikas pārkārtošanas politiku izstrādē un īstenošanā, kurām nodarbinātības un sociālās aizsardzības ziņā ir augsta pievienotā vērtība, kā arī šo politiku uzraudzībā un novērtēšanā. Tā kā attiecīgajos pētījumos par konkrētiem gadījumiem ir apstiprinātas teritoriālās atšķirības šajā jomā, Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas ar sociālo dialogu un sociālās ekonomikas iesaisti īstenot pasākumus, kas veicinātu līdzsvarotāku teritoriālo un sociāli ekonomisko attīstību. Lai garantētu ekonomiskā, nodarbinātības un sociālajā ziņā taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, varētu, piemēram, veicināt konsultāciju procesus un, attiecīgā gadījumā, sociālos līgumus.

1.8.

Ņemot vērā negatīvo ietekmi uz lielo ES uzņēmumu un MVU konkurētspēju, kā arī uz neaizsargātākajām mājsaimniecībām, EESK uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskajā krīzē ir jāstiprina gan publisko, gan privāto ieguldījumu politika, kā arī sociālās kompensācijas politika. Lai stabilizētu tirgus apstākļus un nodrošinātu vispārēju Eiropas iedzīvotāju apgādi, tiek mudināts līdztekus citiem mehānismiem izmantot REPowerEU plānu Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros. Šādas vajadzības un steidzamības dēļ ir jāparedz vairāk ekonomisko un sociālo ieguldījumu pasākumu (piemēram, atbalsts augstāku uzņēmējdarbības izmaksu kompensēšanai, ienākumu garantēšana enerģētiskās nabadzības novēršanai utt.), taču nemazinot izvirzītos dekarbonizācijas mērķus, jo turpmākais dekarbonizācijas palēninājums radītu negatīvākas sekas nekā tās paātrināšana vidējā termiņā un ilgtermiņā.

1.9.

EESK uzskata, ka gan lielajiem uzņēmumiem, gan MVU ir svarīga funkcija enerģētikas pārkārtošanas mērķa sasniegšanā, ko īsteno, izvirzot stingrus nosacījumus ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātības un sociālās aizsardzības veicināšanai, kā arī nodrošinot vispārēju energopakalpojumu pieejamību (piemēram, novēršot enerģētisko nabadzību). Lai pārvarētu lielākās grūtības, ar kurām saskaras MVU, EESK aicina uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, paātrinot un vienkāršojot programmas, paredzot pastāvīgus atbalsta pakalpojumus un palīdzību.

1.10.

Lai paātrinātu enerģētikas pārkārtošanu Eiropā, EESK arī iesaka plašāk iesaistīt ražojošos patērētājus (pasīvus enerģijas patērētājus, kuri kļūst par aktīviem iedzīvotājiem – atjaunīgās enerģijas ražotājiem) un iedzīvotājus (energokopienas).

1.11.

EESK uzskata, ka teritoriālie enerģētikas pārkārtošanas plāni būtu jāpapildina ar atbilstošiem taisnīgas sociālās vienošanās nolīgumiem. Tajos jāparedz, ka kvalitatīvu ilgtspējīgu darbvietu radīšana un saglabāšana un atbalsts cilvēkiem ir nosacījumi, kas vajadzīgi, lai izstrādātu, īstenotu un novērtētu plānotos pasākumus, kā arī enerģētikas pārkārtošanas veicināšanai saņemtos līdzekļus.

1.12.

Tomēr pašreizējā pieredze, kas saistīta ar sociālo dialogu un koplīguma sarunām enerģētikas pārkārtošanas jomā, makropolitikas līmenī nav pozitīva. Lielākajā daļā valstu sociālo partneru iesaiste ar divējādo (digitālo un zaļo) pārkārtošanos saistītās politikas izstrādē un īstenošanā ir uzskatāma par nepietiekamu.

2.   Pamatinformācija un galvenie elementi

2.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ES – viens no lielākajiem oglekļa emitentiem pasaulē – ir uzņēmusies saistības līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti; šīs saistības ir vēlreiz apstiprinātas COP27 (2022. gada 7. un 8. novembrī), neraugoties uz pārējo pasaules lielāko emitentu šaubām. Tomēr Komiteja uzsver, ka Eiropas ekonomikas un ES energosistēmas dekarbonizācijas pasākumu efektivitāte turpmākajos gados būs atkarīga ne tikai no šā vides mērķa sasniegšanas, bet arī no tā, vai pārkārtošanās būs taisnīga visiem un palīdzēs veicināt ilgtspējīgu un labklājīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ir augsts kvalitatīvas nodarbinātības līmenis.

2.2.

Atzinumā “Stratēģisks redzējums par enerģētikas pārkārtošanu ES stratēģiskās autonomijas nodrošināšanai” (1) EESK atzīst labklājības iespējas, ko paver enerģijas dekarbonizācijas process. Taču Komiteja arī brīdina par sociālajiem un ekonomiskajiem riskiem, ko rada pašreizējā enerģētikas krīze. Līdztekus ar konjuktūru saistītajām problēmām, kas rada papildu spriedzi un apgrūtina izvirzīto dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu (karš Ukrainā, inflācijas krīze u. c.), jāņem vērā arī strukturālas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, kuru negatīvā ietekme ES un tās reģionos kļūst arvien redzamāka.

2.3.

EESK apzinās, ka augstās gāzes un elektroenerģijas cenas nopietni ietekmē visus uzņēmumus, kā arī neaizsargātākās mājsaimniecības. Inflācijas spirāle noved pie rūpniecisko ražotņu (piemēram, “Slovalco” Slovākijā) slēgšanas, kā arī kaitē daudzu uzņēmumu konkurētspējai.

2.4.

EESK pieņem zināšanai arī Eurofound ziņojumus (2), kuros norādīts, ka enerģētiskā nabadzība ir palielinājusies. Kaut arī valstis ir ievērojami pastiprinājušas centienus ieviest sociālos pasākumus, kas mazinātu jaunu krīžu un ārkārtas situāciju sociālekonomisko ietekmi, šie centieni ir izrādījušies nepietiekami – un tas liecina, ka ir svarīgi stiprināt sociālos mērķus, – un, kā uzsvērusi Eiropas Vides aģentūra, klimata pārmaiņu mazināšanas rīcībpolitiku un pasākumu kopumu izstrādē un īstenošanā ir jāņem vērā ietekmes uz sabiedrību sadalījums un tas, kā to padarīt taisnīgāku gadījumos, kad šāda ietekme ir neizbēgama (Exploring the social challenges of low carbon energy policies in Europe, 2021. gada oktobris (3)).

2.5.

Ņemot vērā jaunās ārkārtas situācijas, EESK aicina paplašināt un pastiprināt mērķtiecīgus ES un valstu pasākumus, kas ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā kompensētu visnelabvēlīgāko ietekmi, kas saistīta ar vērienīgo klimata mērķu īstenošanu, tomēr neapšaubot šos mērķus. Komiteja arī uzskata, ka šie pasākumi būtu jāiekļauj kohēzijas politikā. Atzinumā (ECO/579 (4)) EESK jau ir norādījusi uz kohēzijas politikas nozīmi ES klimata politikā, lai uzsvērtu pasākumus, arī pārstrukturēšanas pasākumus, kas veicinātu uzņēmumu spēju pielāgoties enerģētikas pārkārtošanas prasībām, un novērstu enerģētiskās nabadzības situācijas.

2.6.

Strukturālākā aspektā pasākumu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kura mērķis ir pārskatīt un atjaunināt ES tiesību aktus un uzsākt iniciatīvas, kas nodrošinātu ES politikas atbilstību klimata mērķiem, par kuriem vienojusies Padome un Eiropas Parlaments un kuri noteikti Eiropas zaļajā kursā, ir saistošs pasākumu kopums, kas ietverts Eiropas klimata tiesību aktos. Tāpēc EESK uzskata, ka klimata ārkārtas situācijas novēršanas politika var radīt būtiskas pārmaiņas ekonomikā un īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā radīt sociālos satricinājumus, kas ietekmēs nodarbinātību un labklājību, it īpaši dažos reģionos. Līdzīgi kā sociālo progresu nevar panākt bez stabiliem ekonomikas rādītājiem, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi nevar panākt, ja netiek nodrošināta sociālā un nodarbinātības ziņā taisnīga zaļā un enerģētiskā pārkārtošanās.

2.7.

Ietekme darba tirgos būs jūtamāka atsevišķos sektoros un reģionos, kuros ir oglekļietilpīgas nozares, kuras varētu tikt slēgtas. Nepieciešamā enerģētikas pārkārtošanas paātrināšana ir jāpapildina ar “taisnīgas pārkārtošanās mehānismu”. Tā kā šīs pārkārtošanās pozitīvā ietekme nebūs automātiska, EESK ir pārliecināta, ka veiksmīgas enerģētikas pārkārtošanas nolūkā ir svarīgi izstrādāt un īstenot iekļaujošu investīciju politiku (ar ko paredzēts veicināt ilgtspējīgas un pienācīgas kvalitātes darbvietas), kuras īstenošanā būtu iesaistīta sabiedrība un kurā būtu ņemts vērā viedoklis, ko pauduši nodarbinātie un viņu pārstāvji ES un valsts, nozaru, uzņēmumu un vietējo struktūru līmenī.

2.8.

EESK uzskata, ka pašreizējos nestabilajos un mainīgajos apstākļos enerģētikas savienības un zaļā kursa satvari ir atbilstīgi, bet tie nav pietiekami, lai īstenotu klimata un enerģētikas politiku, kas nodrošinātu sociālo un reģionālo kohēziju, veicot ieguldījumus ar augstu tehnoloģiskās inovācijas intensitāti, radītu ilgtspējīgas un pienācīgas kvalitātes darbvietas, stiprinātu cilvēkkapitālu un veidotu reģionālu sociālo kapitālu. Šajā nolūkā EESK mudina izmantot labas prakses piemērus (5). Komiteja atgādina, ka šādas stratēģijas jau tiek piemērotas, piemēram, projekti saules paneļu parku ierīkošanai bijušajās lignīta raktuvēs Portugālē un Grieķijā, vai ļoti mērķtiecīgs atbalsts ražojošajiem patērētājiem Lietuvā. EESK konstatē, ka šāda pieredze joprojām nav vispārēja un dominējoša prakse.

2.9.

Pēc Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas pieprasījuma sagatavotajā ziņojumā tiek lēsts, ka vērienīguma trūkums šajās Eiropas taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas politikās 2050. gadā izmaksās 5,6 % no ES IKP. EESK piekrīt, ka, lai nepieļautu šādas izmaksas, būs jānodrošina taisnīgas pārkārtošanās rezultāti, tostarp nodarbinātības ziņā. Lai to panāktu, ziņojumā ir ieteiktas un kvantitatīvi izteiktas vairākas ES darbības (6): — apjomīgs ES finansējums papildus dalībvalstu resursiem inovācijas atbalstam tīras enerģijas tehnoloģiju jomā. Atzinumā INT/913 EESK jau ir paudusi nostāju šajā jautājumā, — ES vadošā loma pasaulē daudzpusējā sadarbībā enerģētikas pārkārtošanas jomā radītu 94 miljardus EUR ieņēmumu gadā, — ES Taksonomijas regula, kurā skaidrāk definēts, ko nozīmē atbildīgi ieguldījumi enerģētikā, un uzlabota vides un sociālā pārvaldība, palīdzētu palielināt ES IKP par 39 miljardiem EUR gadā.

2.10.

EESK uzskata, ka ne tikai lielie uzņēmumi, bet arī MVU ir būtiska daļa no risinājuma, lai panāktu konkurētspējīgu, klimatneitrālu, aprites un iekļaujošu ekonomiku Eiropas Savienībā. Ir jārada un jāsaglabā atbilstīgi finansēšanas un atbalsta nosacījumi. Ar vienkāršotām un pielāgotām administratīvajām procedūrām ir jāuzlabo MVU piekļuve finansējumam. MVU paredzētu atbalsta pakalpojumu ieviešana veicinās šo līdzekļu reālu pieejamību un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības ekosistēmu izveidi ne tikai reģionos, kas šobrīd kvalificēti kā taisnīgas pārkārtošanās reģioni (aptuveni simts NUTS III reģioni un 31 NUTS II reģions) (7), bet visos ES reģionos (NUTS I, II un III).

2.11.

EESK atzinīgi vērtē Taisnīgas pārkārtošanās fonda un Sociālā klimata fonda izveidi (8). Tomēr Komiteja ir pārliecināta, ka šie fondi nenodrošinās visu finansiālo atbalstu, kas nepieciešams, lai sociāli atbildīgi reaģētu uz sociāli ekonomiskajām sekām un ietekmi uz nodarbinātību. EESK uzsver, ka taisnīga enerģētikas pārkārtošana nozīmē ne tikai finansēšanu, bet ietver arī mērķi radīt kvalitatīvas darbvietas, stiprināt demokrātisko līdzdalību (arī uzņēmumu līmenī), ievērojot valstu ražošanas attiecību sistēmu autonomiju un daudzveidību, kā arī saglabāt un palielināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Lai palielinātu vietējo un reģionālo pašvaldību, kā arī sociālo partneru iesaisti, EESK aicina īstenot konkrētus pasākumus visos līmeņos, arī Eiropas pusgada darbībā. Komiteja arī uzskata, ka ir vajadzīgi mehānismi, ar ko uzraudzīt un novērtēt taisnīgai enerģētikas pārkārtošanai paredzēto līdzekļu pareizu izmantošanu, pārbaudot, vai uzņēmumos, kas saņem šo publisko finansējumu, tiek sasniegti sociālie un nodarbinātības mērķi.

2.12.

EESK aicina Komisiju nacionālo enerģētikas un klimata plānu novērtēšanā, kā arī dalībvalstu taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos nostiprināt sociālos un nodarbinātības mērķus, piemēram: — paredzēt aktīvu nodarbinātības politiku, kas atvieglo profesionālās pārmaiņas, izmantojot profesionālo pārkvalificēšanos un ieguldījumus izglītībā, kas vajadzīga augstas kvalitātes zaļajām darbvietām, — ar finansējumu no valstīm un līdzekļus saņēmušajiem uzņēmumiem atbalstīt cilvēkus, kuri dekarbonizācijas dēļ zaudē darbu, lai enerģētikas pārkārtošanā panāktu nodarbinātības ziņā pozitīvu bilanci, — attīstīt reģionos ar atjaunīgajiem energoresursiem saistīto ekonomikas potenciālu, kā arī jauna veida iesaisti elektroenerģijas ražošanā (piemēram, veidojot pašpatēriņa kooperatīvus, kas spētu nodrošināt pārpalikumus kopienai; veicināt pašnodarbinātību atjaunīgo energoresursu ražošanā u. c.), — efektīvi apkarot enerģētisko nabadzību. Eiropas sociālo tiesību pīlārā (20. princips) ir nostiprināta energopakalpojumu pieejamības garantija visiem iedzīvotājiem. Lai sasniegtu šos vērienīgos mērķus, EESK uzskata, ka ir jāveicina turpmāko teritoriālo nodarbinātības un prasmju plānu izstrāde, aktīvi iesaistot tajā visas ieinteresētās personas un, konkrēti, sociālos partnerus.

3.   Konteksts un galvenās starptautiskās zinātniskās atziņas par taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas ietekmi uz nodarbinātību

3.1.

EESK konstatē, ka tradicionālo fosilā kurināmā elektrostaciju aizstāšana ar atjaunīgajiem energoresursiem var ietekmēt nodarbinātību dažādos veidos. Varētu radīt jaunas zaļās darbvietas atjaunīgo energoresursu sektorā, kā arī pārvirzīt darbvietas uz citiem sektoriem. Jāņem vērā arī enerģijas cenu iespējamais pieaugums, kas var ierobežot darbaspēka pieprasījumu energoietilpīgās nozarēs un samazināt privāto mājsaimniecību pirktspēju. Dati apstiprina, ka enerģētikas politikas virzība uz atjaunīgajiem energoresursiem rūpnieciski attīstītajās valstīs rada, likvidē vai pārveido darbvietas.

3.2.

EESK konstatē, ka nav pilnīgas zinātniskas vienprātības par enerģētikas pārkārtošanas galarezultātu nodarbinātības jomā. Dažos pētījumos norādīti gadījumi, kad nav bijis neto nodarbinātības pieauguma (Polijā) vai tas ir bijis niecīgs (Vācijā). SDO lēš, ka ekonomikas dekarbonizācijas dēļ tiks zaudēti aptuveni 6 miljoni darbvietu, bet radīto darbvietu skaits IRENA valstīs palielināsies četrkārt – no 11 līdz 43 miljoniem 2030. gadā (9). Visos Starptautiskās Enerģētikas aģentūras scenārijos nodarbinātība tīras enerģijas sektorā palielināsies, kompensējot darbvietu zudumu fosilā kurināmā nozarēs. Neto nulles emisiju scenārijā 2050. gadam jaunas funkcijas, kas saistītas ar tīru enerģiju, pildīs 16 miljoni darba ņēmēju. Līdzīgas prognozes ir iekļautas ASV 2022. gada ziņojumā par enerģētiku un nodarbinātību (USEER (10)): enerģētikas nozarē nodarbinātība tīras enerģijas sektorā pieauga par 4 % (bet nodarbinātība kopumā pieauga tikai par 2,8 %).

3.3.

EESK konstatē, ka trūkst līdzsvarotības. Jaunās darbvietas tīras enerģijas jomā ne vienmēr atrodas tajā pašā vietā, kur aizstājamās darbvietas, un tām ir vajadzīgas jaunas prasmes. Tāpēc valstu tiesību aktos un enerģētikas politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš spēju stiprināšanai, lai pārkārtošanās būtu veiksmīga un dotu pēc iespējas lielāku labumu lielākajai daļai iedzīvotāju. Atjaunīgo energoresursu nozarē sieviešu īpatsvars darbaspēkā (32 %) ir lielāks nekā citās enerģētikas nozarēs, lai gan vēja enerģijas nozarē tas ir tikai 21 %, un tas liecina, ka dzimumu stereotipi šajā jomā joprojām nav izzuduši. Tāpēc valstu tiesību aktos un īstenošanas politikā ir jāuzsver dzimumu līdztiesības mērķi šajās jaunajās darba vietās.

3.4.

EESK uzskata, ka ir svarīgi atzīt, ka enerģētikas pārkārtošana ir ne tikai tehnoloģiju un publisko un privāto ieguldījumu jautājums, bet arī nopietns globāls sociālais izaicinājums. Tāpēc ir jāgarantē un jāveicina pilsoniskās sabiedrības – lietotāju – un darba vides – ražotāju (uzņēmumu un darba ņēmēju) – gan tieša, gan ar to pārstāvību pastarpināta līdzdalība. Klimata apsvērumi ir jāņem vērā visās politikās un lēmumos. Turklāt EESK uzskata, ka šie pasākumi būtu jāizstrādā procesos un attiecīgā gadījumā sociālās vienošanās nolīgumos starp visu līmeņu iestādēm un sociālajiem partneriem, vienmēr ievērojot valsts darba attiecību sistēmu, kā arī citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizāciju autonomiju un daudzveidību, lai enerģētikas pārkārtošana darba ņēmējiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā būtu iekļaujoša.

3.5.

Iepazīstoties ar zinātnisko literatūru un konkrēto veiksmīgo vai neveiksmīgo pieredzi, EESK konstatē, ka nav viena vienīga iepriekš noteikta pārkārtošanās risinājuma un ka enerģētikas pārkārtošanas ietekme uz nodarbinātību un darba vietām ir atkarīga no sociālajiem apstākļiem, kādos tiek ieviestas tehnoloģijas un notiek pārmaiņas enerģētikas pārkārtošanā. Uzņēmumu līmenī (piemēram, Renault, Siemens Energy (11)) veiktās konkrētās pieredzes izpētes dati liecina, ka pārmaiņu ieviešana ir devusi pozitīvus rezultātus (labākas profesionālās prasmes, lielāks ražīgums un augstāka produktu kvalitāte) tad, ja ir bijuši iesaistīti darba ņēmēji.

3.6.

Tomēr secinājumi par sociālo dialogu un koplīguma sarunām saistībā ar enerģētikas pārkārtošanu makropolitikas līmenī nav pozitīvi. Lielākajā daļā valstu sociālo partneru iesaiste ar divējādo (digitālo un zaļo) pārkārtošanos saistītās politikas izstrādē un īstenošanā ir uzskatāma par nepietiekamu. Pamatojoties uz dažu valstu pieredzi, šī nepilnība var būt saistīta ar divām pamatproblēmām, ar kurām saskaras sociālie partneri: — neskarot pašreizējo iestāžu sistēmu lielo daudzveidību visās šajās valstīs, tajās trūkst pasākumu, kas veicinātu sociālo dialogu un koplīguma sarunas ar taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu saistīto sociālo un darba tiesību veidošanā (piemēram, Itālijā, Spānijā, Polijā, Vācijā u. c.), — partneru nepietiekama spēja pilnībā iesaistīties debatēs par darba nākotni enerģētikas pārkārtošanā, nosakot prioritātes un efektīvi īstenojot savas darba programmas, kaut arī valstu līmenī tiek īstenoti leģislatīvi pasākumi, piemēram, “sociālās vienošanās nolīgumu” veicināšana Spānijā taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas nolūkā (Likums Nr. 7/2021).

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK pieņem zināšanai analīzes, kas liecina, ka gan politikas, gan juridiskie ES instrumenti var būt svarīgi, lai risinātu enerģētikas pārkārtošanas problēmas ekonomiskā, sociālā un nodarbinātības ziņā taisnīgā perspektīvā. Tomēr Komiteja arī uzskata, ka pašreizējie instrumenti (piemēram, Eiropas Uzņēmumu padomes direktīva un Direktīva, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai), kas ir ieviesti visās dalībvalstīs, būtu efektīvi jāpiemēro un jāīsteno. EESK aicina dažādos attiecīgajos līmeņos stimulēt un pieņemt vispiemērotākās reformas, kas palīdzētu stiprināt sociālo dialogu, kā arī izmantot šajos taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas procesos koplīguma sarunas, lai veicinātu pozitīvu bilanci attiecībā uz ilgtspējīgu darbvietu radīšanu un darba ņēmēju aizsardzību, vienlaikus saglabājot pienācīgu ekonomisko un uzņēmējdarbības struktūru visās dalībvalstīs un reģionos, vienmēr respektējot sociālo partneru autonomiju.

4.2.

Pieredze arī rāda, ka ar enerģētikas pārkārtošanu saistītās ekonomiskās pārmaiņas un izmaiņas nodarbinātības struktūrās ir vai nu izdevušās, vai neizdevušās taisnīgas sociālās un profesionālās pārkārtošanās ziņā atkarībā no tā, vai ir vai nav ņemta vērā nodarbinātības apjoma būtiska saglabāšana, ja darbvietas neilgtspējīgās darba jomās oglekļa pēdas dēļ tiek pārceltas uz citām ilgtspējīgām darbvietām. Enerģētikas un nodarbinātības politiku mijiedarbība ietekmē arī plašāku reģionālo kontekstu, radot iespējas un riskus (piemēram, regulētie tarifi; enerģijas cenu kāpums, kas apdraud darbvietas rūpniecībā, kā tas ir Vācijā un Spānijā). EESK norāda, ka dažos reģionos, piemēram, kalnrūpniecības baseinā Spānijas ziemeļos, saistībā ar enerģētikas pārkārtošanu izveidoto jauno darbvietu skaits ir daudz mazāks un algas ir zemākas nekā iepriekš.

4.3.

Vērtējot plašāk, EESK konstatē, ka saskaņā ar nopietnākajiem pētījumiem augsti kvalificētās darbvietās ir nodarbināti aptuveni 45 % pasaules enerģētikas nozares darbinieku salīdzinājumā ar aptuveni 25 % ekonomikā kopumā nodarbināto. Tomēr ne visur tas tā ir, un tādēļ ir jāpastiprina taisnīga un uz cilvēkiem vērsta pārkārtošanās attiecīgajiem darba ņēmējiem, lai nepieļautu, ka dekarbonizācija rada neto bezdarbu, kā tas ir Polijā.

4.4.

Kā tas norādīts arī IRENA un SDO (12) ziņojumos, EESK ir pārliecināta, ka atjaunīgo energoresursu potenciāls radīt ilgtspējīgu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību skaidri liecina par to, ka nebūt nav jāizdara izvēle starp vides ilgtspēju un darbvietu radīšanu. Abus šos mērķus var un vajag īstenot vienlaicīgi, radot atbilstīgus juridiskos, politiskos un finansiālos nosacījumus, pieprasot pienācīgu pārskatatbildību no visiem uzņēmumiem, kas saņem līdzekļus, un nodrošinot visu ieinteresēto personu (teritoriju, sociālo partneru un iedzīvotāju) iesaistīšanos to pārvaldībā.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

EESK norāda, ka enerģētikas nozarei būs arvien lielāka stratēģiskā nozīme ekonomikā, jo tas ir galvenais visu nozaru virzītājspēks. Tomēr pašreizējos krīzes un pārmaiņu apstākļos enerģētikas nozarē vērojamas dažādas nelīdzsvarotības problēmas un riski, kas jānovērš ar atbilstošu ieguldījumu, saskaņotu politiku un jaunu pārvaldības struktūru palīdzību, lai nodrošinātu teritoriālās ekonomikas, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaisti. Enerģētikas pārkārtošanas teritoriālie plāni būtu jāpapildina ar atbilstošām taisnīgas sociālās vienošanās konvencijām vai nolīgumiem, kuros kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu radīšana un saglabāšana un atbalsts cilvēkiem ir nosacījumi, kas obligāti jāievēro paredzēto pasākumu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā.

5.2.

EESK norāda, ka Eiropas pusgads ir viens no galvenajiem pārvaldības mehānismiem sociāli taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai un tās progresa uzraudzībai. EESK jau iepriekš ir norādījusi, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana Eiropas pusgada ciklā, kā arī tā uzraudzība, izmantojot sociālo rezultātu pārskatu, ir solis pareizajā virzienā (13). Tomēr Komiteja uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš vides un nodarbinātības politikas mijiedarbībai, lai palīdzētu nodrošināt kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu izveidi, kā arī pietiekamus ienākumus tiem, kuri zaudē darbu un nevar atrast alternatīvu darbu. Būtu jāstiprina reģionu un to sociālā kapitāla nozīme, pārdomāta specializācija un cilvēkkapitāla programma.

5.3.

EESK atkārtoti uzsver, ka ir jāīsteno attiecīgais ES un dalībvalstu acquis darba tiesību un sociālā nodrošinājuma jomā. Kā EESK norādījusi jau agrāk – proklamējot Eiropas sociālo tiesību pīlāru (sociālo pīlāru / ESTP) Gēteborgas samitā 2017. gada novembrī, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos veidot taisnīgāku un vienlīdzīgāku Eiropu. Pīlāram būtu jādarbojas kā ceļa rādītājam atjaunotai augšupējai konverģencei, lai uzlabotu darba un dzīves apstākļus un virzītu reformas darba tirgos un sociālajā politikā (14).

5.4.

EESK konstatē, ka tiesību aktos, ar kuriem īsteno Eiropas Klimata aktu, ir būtiskas atšķirības. Francijas likumdošanā ir uzsvērta uzņēmumu un darba ņēmēju pārstāvju iesaiste zaļās pārkārtošanās un sociāli profesionālo jautājumu savstarpējā mijiedarbībā, savukārt Itālijā un Spānijā, un visos Austrumeiropas valstu taisnīgas pārkārtošanas reģionos šādi pienākumi un tiesības likumdošanā faktiski nav minēti. EESK pieņem zināšanai, piemēram, Francijas veiksmīgo pieredzi (Likums Nr. 2021–1104), ar kuru jēdziens “izaicinājumi zaļās pārkārtošanās jomā” ir iekļauts Darba kodeksā, paredzot kompetences attiecībā uz nozaru nolīgumiem, uz nākotni vērstas darbvietu un prasmju pārvaldības sistēmas, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos un enerģētikas pārkārtošanu (L 2242–20. pants), kā arī arodbiedrību tiesības brīdināt par apdraudējumu videi un sabiedrības veselībai (L 4133-L 4133-4). Tāpēc EESK aicina Komisiju veicināt valstu un reģionu labas prakses apmaiņas iniciatīvas, stingri ievērojot dažādo Eiropas darba attiecību sistēmu autonomiju un daudzveidību.

5.5.

EESK uzsver, ka sekmīgas pārkārtošanās galvenais priekšnoteikums ir proaktīva un iekļaujoša pieeja, kas nodrošina un veicina mērķtiecīgas politikas nodarbinātības un labklājības jomā. Lai veiksmīgi īstenotu politikas, tām jābūt orientētām uz darba tirgus reālajām vajadzībām, it īpaši, bet ne tikai, tajos reģionos, kurus visvairāk skar pārkārtošanās no fosilajiem energoresursiem uz atjaunīgajiem energoresursiem, vai tajās jāizmanto iespējas, ko piedāvā ar šādiem resursiem bagāti reģioni. Lai gan Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir lietderīgs, tam ir savas robežas, kas ir jākoriģē, un tas nesniedz visaptverošu atbildi uz taisnīgas pārkārtošanās problēmām, bet to var atbalstīt ar papildu politikas pasākumiem dalībvalstu līmenī.

5.6.

Lai uzlabotu vides politikas un enerģētikas pārkārtošanas saikni ar darba tirgus un sociālās aizsardzības politiku, EESK aicina Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma izstrādē un īstenošanā lielāku uzmanību pievērst pieejamajiem ilgtspējīgas nodarbinātības rādītājiem. Būtu jāņem vērā dekarbonizētu darbvietu potenciāla rādītājs dažādos NUTS līmeņos. Lai iegūtu datus par jaunās enerģētikas krīzes ietekmi uz nodarbinātību, Eurofound Pārstrukturēšanas uzraudzības centra (15) datubāzē ir pieejams liels skaits reģistrētu gadījumu.

5.7.

EESK arī aicina paātrināt un uzlabot Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma īstenošanu (16). EESK pozitīvi vērtē to, ka līdz 2027. gadam ir paredzēts piešķirt 55 miljardus EUR reģioniem, kurus enerģētikas pārkārtošana skar visvairāk, lai konkrēti īstenotu mērķi “nevienu neatstāt novārtā”, kompensējot sociālekonomiskās sekas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, ar trīs pīlāru palīdzību: jauns Taisnīgas pārkārtošanās fonds (vairāk nekā 25 miljardu EUR ieguldījumi), InvestEU taisnīgas pārkārtošanās shēma (15 miljardi EUR privātajam sektoram) un jaunais publiskā sektora aizdevumu mehānisms (piesaistīs publiskās investīcijas 18,5 miljardu EUR apmērā).

5.8.

EESK arī uzskata, ka enerģētikas pārkārtošanas teritoriālo plānu formalizēšanas laikā būtu jāveicina ne tikai pārejas nolīgumi (reģionālās sociālās konsultācijas), bet arī labas prakses piemēri, kas saistīti ar koplīguma sarunām un darba ņēmēju iesaistīšanu sociāli taisnīgā enerģētikas pārkārtošanā. Šajā sakarā jāņem vērā, ka pāreja uz atjaunīgākiem energoresursiem uzlabo vides kvalitāti, samazinot gaisa piesārņotāju emisijas, un labvēlīgi ietekmē veselību un darba ražīgumu.

5.9.

EESK uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Eiropas zaļā dimensija un enerģētikas pārkārtošana radītu pozitīvu sinerģiju ar iekļaujošu pārkārtošanos, jo tas veicinātu uzņēmumu panākumus, palielinātu kvalitatīvas un ilgtspējīgas nodarbinātības iespējas darba ņēmējiem un visu iedzīvotāju labklājību ekosistēmā, kas respektē planētas veselību.

---

(1)  OV C 75, 28.2.2023., 102. lpp.

(2)  https://www.eurofound.europa.eu/publications/customised-report/2022/the-cost-of-living-crisis-and-energy-poverty-in-the-eu-social-impact-and-policy-responses-background

(3)  https://www.eea.europa.eu/publications/exploring-the-social-challenges-of

(4)  OV C 323, 26.8.2022., 54. lpp.

(5)  Sk. OV C 47, 11.2.2020., 30. lpp., un OV C 62, 15.2.2019., 269. lpp.

(6)  https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2021/694222/EPRS_STU(2021)694222_EN.pdf

(7)  https://ec.europa.eu/eurostat/web/nuts/background

(8)  OV C 152, 6.4.2022., 158. lpp.

(9)  https://irena.org/-/media/Files/IRENA/Agency/Publication/2019/Jan/IRENA_Gender_perspective_2019.pdf

(10)  https://www.energy.gov/policy/us-energy-employment-jobs-report-useer

(11)  https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2022/733972/IPOL_STU(2022)733972_EN.pdf

(12)  https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---dgreports/---dcomm/---publ/documents/publication/wcms_823807.pdf

(13)  EESK atzinums “Papildu apsvērumi par 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu” (OV C 75, 28.2.2023., 35. lpp.).

(14)  EESK atzinums “Pienācīgas minimālās algas visā Eiropā” (OV C 429, 11.12.2020.,159. lpp.).

(15)  https://www.eurofound.europa.eu/observatories/emcc/european-restructuring-monitor

(16)  https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal/finance-and-green-deal/just-transition-mechanism_lv

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Atbalsts pārmaiņām darba tirgū – nodarbināmības uzturēšana, produktivitātes veicināšana un prasmju veidošana ar uzsvaru uz maziem un vidējiem uzņēmumiem”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2023/C 146/03)

Ziņotāja:

Mariya MINCHEVA

Atzinuma pieprasījums	Biroja lēmums, 18.1.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 52. panta 2. punkts
Pilnsapulces lēmums	20.1.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	30.1.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.2.2023.
Plenārsesija Nr.	576
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	153/2/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas darba tirgus pārveidojas un saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kas izriet no tehnoloģiskā progresa paātrināšanās un ilgtspējīgas viedas izaugsmes, kā arī klimata pārmaiņām, demogrāfiskajām pārmaiņām un sabiedrības novecošanas, migrācijas, un digitālās un zaļās pārkārtošanās. Šajā pārveidē ir vajadzīga laba izpratne par to, kāda veida prasmes ir vajadzīgas turpmākām darba tirgus pārmaiņām, tostarp mazajos un vidējos uzņēmumos, lai saglabātu ilgtspējīgu nodarbināmību, veicinātu augstu produktivitātes līmeni un samazinātu darbaspēka trūkumu.

1.2.

Prasmju attīstīšanai un centieniem efektīvi īstenot tiesības uz mūžizglītību un nodrošināt piekļuvi tai ir jābūt neatņemamam elementam plašākās ekonomikas izaugsmes stratēģijās un atveseļošanas un noturības plānos. Tehnoloģiskā revolūcija spēcīgi ietekmē darba un darbvietu raksturu un paātrina nodarbinātības pārstrukturēšanas tendences. Tādējādi nodarbināmība ir tieši saistīta ar spēju uzņēmuma līmenī pilnveidot darba ņēmēju prasmes un pārkvalificēt darbiniekus, lai spētu pārvaldīt pārmaiņas un cilvēku attieksmi pret jaunām prasmēm un iespējām, kā arī motivāciju tās attīstīt.

1.3.

Dažādi faktori, piemēram, sabiedrības novecošana un demogrāfiskās tendences, rada vairākus izaicinājumus saistībā ar pārkārtošanās pārvaldību visā nodarbinātības ciklā. Tie ir saistīti ar taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret dažādām paaudzēm, motivāciju un vienlīdzīgu piekļuvi apmācībai un prasmju veidošanai, kā arī prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējām, lai palīdzētu paaugstināt ražīguma līmeni, uzlabot individuālās profesionālās spējas, pārvaldīt paaudžu atšķirības, kā arī veidot paaudžu sadarbību un savstarpēju atbalstu darbavietā. Pieaugušo izglītība ir būtiski svarīga pieaugušo prasmju pilnveidei un var radīt dažādus personiskus, sabiedriskus, ekonomiskus un sociālus ieguvumus.

1.4.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) piekrīt viedoklim, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga prasmju revolūcija, lai cilvēkiem nodrošinātu uzplaukumu (1), un aicina iesaistīt iestādes, uzņēmumus, sociālos partnerus un ieinteresētās personas un viņus mudināt uz kopīgu darbu Prasmju pakta ietvaros, kā arī īstenot tās programmā noteiktos vērienīgos mērķus. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu 2023. gadu pasludināt par Eiropas Prasmju gadu (2).

1.5.

Cilvēku potenciāla attīstīšanā ar mērķi panākt ilgtspējīgu attīstību un saglabāt nodarbināmības prasmes svarīgi dalībnieki ir sociālie partneri. Viņiem ir neaizstājama loma stabilās un efektīvās koplīguma sarunās, lai, izmantojot inovācijas, rūpniecības, tirdzniecības un tehnoloģiju attīstības politiku, mazinātu plaisu starp darba ņēmēju profesionālās karjeras vēlmēm un uzņēmumu vajadzībām un veicinātu prasmju atzīšanu, kā arī uzlabotu saikni starp izglītības sistēmām, PIA sistēmām un nodarbinātības dienestiem. Sociālais dialogs un koplīguma sarunas ir spēcīgi instrumenti šo mērķu sasniegšanai. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām kā tādām ir labas iespējas piedāvāt neformālās un ikdienējās mācīšanās vidi, kā arī jēgpilni iesaistīt brīvprātīgos no uzņēmumiem, lai attīstītu pamatprasmes. Svarīga funkcija jāuzņemas arī attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, it īpaši tām, kas darbojas sociālās uzņēmējdarbības jomā vai strādā ar dažādām neaizsargātām sabiedrības grupām.

1.6.

Jauni nodarbinātības veidi, kas ir pienācīgi aizsargāti un izriet no darba rakstura izmaiņām, cilvēkiem var piedāvāt dažādas iespējas iesaistīties uzņēmējdarbībā, dažādot ienākumus un izvēlēties tādas profesijas un darbības, kas viņiem iepriekš nebija pieejamas. Lai šādos apstākļos saglabātu nodarbināmību, ir vajadzīgs atbilstošs regulējums, tostarp izmantojot darba koplīguma slēgšanas sarunas, profesionālās apmācības sistēmu, kas spēj attīstīt uzņēmējdarbības un profesionālās prasmes atbilstoši darba tirgus vajadzībām, jauna veida motivējošu attieksmi un piemērotu tiesisko un ekonomisko kultūru.

1.7.

Digitālā pārkārtošanās var būt izaicinājums, lai lielā daļā mūsu sabiedrības saglabātu nodarbināmību un veiksmīgu realizēšanos darba tirgū. Digitalizācija var radīt nevienlīdzības palielināšanās risku, kas saistīts ar atšķirībām izglītībā un profesionālajā apmācībā – tostarp pamata un funkcionālajā pratībā –, vecuma radītiem šķēršļiem, piekļuvi mūsdienu tehnoloģijām un to, cik lielā mērā tās tiek izmantotas atkarībā no prasmēm un ienākumiem. Spēja pastāvīgi atjaunināt digitālās prasmes atbilstoši izmaiņām darba tirgū un jaunu tehnoloģiju ieviešana neapšaubāmi būs viens no svarīgākajiem nākotnes uzdevumiem. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē valstu atveseļošanas un noturības plānos paredzētos plašos ieguldījumus digitālo prasmju uzlabošanas atbalstam (3).

1.8.

Lai zaļā pārkārtošanās būtu sekmīga, tai būs vajadzīgi cilvēki ar vajadzīgajām prasmēm un darba vietas ar pareizo darba vidi un zaļās ražošanas sistēmām. Vairākās ekonomikas nozarēs, kurās pašreizējās darbvietas tiks radikāli pārveidotas, nozīmīga loma taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanā jāuzņemas sociālajiem partneriem. Ir četras prasmju grupas, kas zaļajās profesijās tiek uzskatītas par īpaši svarīgām: inženiertehniskās un tehniskās prasmes, dabaszinātņu prasmes, darbības pārvaldības prasmes un uzraudzības prasmes. EESK atbalsta ES līmenī jau notiekošos pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt zināšanu apguvi par vides ilgtspēju un zaļo pārkārtošanos Eiropas Savienībā (4), un aicina piedāvāt praktiskus risinājumus ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

1.9.

Nākotnes darba tirgū arvien vairāk būs vajadzīgas īpašas augsta līmeņa kognitīvās prasmes, kas ļaus darboties un pieņemt lēmumus neprognozējamā, neierastā un dinamiski mainīgā vidē. “Metaprasmes”, kas palielina un paātrina citu prasmju apguvi un sekmē ātrāku mācīšanos un veiksmīgu attīstību visa mūža garumā, ir svarīgas, lai saglabātu nodarbināmību mūsdienu apstākļos.

1.10.

Sistēmu loma prasmju apguvē, prognozēšanā un klasificēšanā kļūst būtiska, ņemot vērā dinamiski mainīgās darba tirgus vajadzības. Vienlaikus ir jāuzlabo tādu instrumentu izstrāde un ieviešana, ar kuriem prognozē prasmju vajadzības atsevišķās valstīs, un šajā procesā būtu aktīvi jāiesaista visas ieinteresētās personas, un tām jāspēj pilnvērtīgi izmantot šā procesa rezultātus.

1.11.

Prasmes un kvalifikācijas izvirzot Eiropas politisko debašu centrā, būtu jāveicina

1.11.1.

valdību, uzņēmumu, sociālo partneru un ieinteresēto personu aktīva iesaiste, lai izstrādātu un īstenotu modernas, visaptverošas prasmju stratēģijas valsts un nozaru līmenī; plašāku un labāku mācīšanās un attīstības iespēju radīšana; talantu piesaistīšana un noturēšana, lai attīstītu galvenās digitālās, zaļās un kognitīvās spējas, sociālās un emocionālās prasmes un spēju pārvaldīt šīs pārmaiņas; un lielāku publisko un privāto investīciju piesaistīšana;

1.11.2.

mākslīgā intelekta izmantošana prasmju pielāgošanas sistēmās un izpratnes veicināšana par esošajām labajām praksēm šajā jomā. Tās var būt sistēmas, kas darbojas gan valsts nodarbinātības dienestos, gan privātajā sektorā;

1.11.3.

procesu paātrināšana profesionālās izglītības un apmācības modernizācijā un integrēšanā, palielinot tās pievilcīgumu, kvalitāti, elastību un pielāgojamību dažādu darba ņēmēju vecumu un kategoriju vajadzībām, darba tirgus vajadzībām un nepieciešamībai veidot svarīgākās prasmes, lai nodrošinātu stabilu konkurētspējīgu vidi, ilgtspēju un pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku;

1.11.4.

attiecīgu apstākļu radīšana jauniešiem un viņu motivēšana piedalīties darba tirgū, izmantojot profesionālo orientāciju, lai nodrošinātu viņiem piekļuvi labiem darba apstākļiem un reālai karjeras attīstībai.

1.12.

Mazie un vidējie uzņēmumi būtu jāmudina strādāt tīklos, kas mijiedarbojas, sadarboties, lai kopīgi segtu pētniecības par vajadzīgajām prasmēm izmaksas, un apvienot spējas, lai reaģētu uz divējādās pārkārtošanās un prasmju veidošanas problēmām. To ilgtspējīgas darbības svarīgi faktori ir apstākļi vietējā kopienā, kurā tie darbojas, reģionālās nodarbinātības sistēmas, vietējo pārvaldes iestāžu atbalsts un piekļuve jaunām tehnoloģijām, inovācijai un profesionālās izcilības centru pakalpojumiem.

1.13.

Ekonomikas dalībniekiem un to ieinteresētajām personām ir plaši jāizvērš nākotnē nepieciešamo prasmju prognozēšana. MVU ir vajadzīgs atbalsts, lai atvieglotu cilvēkkapitāla apmācības un attīstības politikas izstrādi. MVU vajadzībām īpaši piemērotas ir duālās apmācības sistēmas un darba vidē balstītas mācības. Šajā saistībā sociālajiem partneriem sociālā dialoga ietvaros jāuzņemas būtiska loma savās darbības nozarēs.

2.   Vispārīgas piezīmes un konteksts

2.1.

Covid-19 pandēmija ir radījusi jaunus apstākļus, kuru rezultātā ir radušās pārmaiņas sabiedrības rīcībā, attieksmē un kultūrā. Patērētāju vēlmes un rīcība ir mainījusies (vairāk saziņas un mijiedarbības tiešsaistē), tāpat arī uzņēmējdarbības modeļi un darba organizācija (vairāk attālinātu un hibrīdu darba veidu). Zaļā un digitālā pārkārtošanās bruģē ceļu uz pašreizējo izglītības un apmācības sistēmu un prakses pielāgošanu, lai tās spētu nodrošināt piemērotas zināšanas, prasmes un kompetences.

2.2.

Prasmes, kvalifikācija un nodarbinātība, mainīgais darba raksturs un iekļaujoša darba tirgus attīstība ir jautājumi, kas ir izskatīti vairākos EESK atzinumos (5) un ir aktuāli joprojām. Šā atzinuma mērķis ir analizēt, kāda veida prasmes ir vajadzīgas turpmākām darba tirgus pārmaiņām, kā saglabāt nodarbināmību un palīdzēt palielināt produktivitāti, un izpētīt efektīvas stratēģijas, kas uzlabotu darbaspēka attīstību un mazinātu darbaspēka trūkumu, tostarp mazajos un vidējos uzņēmumos.

2.3.

Prasmju attīstības stratēģijas jāiekļauj valstu izaugsmes politikā un plānos sinerģijā ar rūpniecisko pētniecību un ekonomikas attīstību. Dalībvalstīm būtu jāveicina nozaru ar augstu pievienoto vērtību attīstība, jāpalīdz darba ņēmējiem un uzņēmumiem pārvaldīt pārmaiņas un veidot spēju iet kopsolī ar inovāciju tehnoloģiju, digitālajā un zaļajā jomā. Tam būs vajadzīgi turpmāki ieguldījumi resursos un plānošanā, lai veidotu izglītības un apmācības sistēmu, kas spēj risināt jaunās problēmas un var novērst neatbilstību darba tirgū.

2.4.

EESK uzskata, ka ilgtspējīgas nodarbinātības saglabāšana ir daudzšķautņains jautājums, kurā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar šādiem aspektiem: darba, darbvietu un profesiju mainīgais raksturs, nepieciešamība efektīvi īstenot tiesības uz mūžizglītību un attīstību, digitalizācija, cilvēku potenciāla un darba produktivitātes arvien lielākā nozīme, izmaiņas darba organizācijas modeļos, demogrāfiskās pārmaiņas un nepieciešamība nodrošināt jaunus darba un privātās dzīves līdzsvara modeļus ar elastīgu darba laiku un veicināt aktīvas vecumdienas (6). Ir vajadzīga atbalstoša vide, lai cilvēki zinātu un būtu labi informēti par apmācības nozīmi profesionālajā dzīvē, kā arī spētu un būtu motivēti izmantot visas mūžizglītības iespējas neatkarīgi no dzīves posma. Šajā kontekstā spēja saglabāt nodarbinātību ir tieši saistīta ar attieksmi pret jaunu prasmju veidošanu un spēju tās veidot atbilstoši darba tirgus dinamikai.

2.5.

Nodarbināmības prasmju veidošanā un saglabāšanā svarīgi dalībnieki ir sociālie partneri. Tie ir vislabāk piemēroti, lai sekmētu konverģenci starp darbinieka vēlmēm attiecībā uz profesionālo karjeru un uzņēmumam vajadzīgajām prasmēm. Viņu loma, it īpaši izmantojot stabilu un efektīvu koplīguma sarunu struktūru, ir būtiska prasmju atzīšanas procesā. EESK uzskata: lai uzlabotu vispārējos rezultātus darba tirgū, ir jāstiprina izglītības sistēmu, profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un nodarbinātības dienestu savstarpējā koordinācija, orientējoties uz inovācijas, rūpniecības, tirdzniecības un tehnoloģiju attīstības politiku, kā arī makroekonomikas politiku. Īpaši efektīvi tas varētu būt vietējā līmenī.

2.6.

Darba rakstura pārmaiņu rezultātā veidojas arī jauni un elastīgi darba tiesisko attiecību veidi un nestandarta nodarbinātības modeļi, kas maina Eiropas darba tirgus struktūru. Jauni un pienācīgi aizsargāti darba veidi var pavērt jaunas iespējas cilvēkiem iesaistīties uzņēmējdarbībā, dažādot ienākumus un izvēlēties tādas profesijas un darbības, kas viņiem iepriekš nebija pieejamas. No otras puses, jaunos darba veidos būtu jāgarantē piekļuve sociālajai aizsardzībai, jo tas ir tieši saistīts ar sociālās aizsardzības sistēmu finansiālo ilgtspēju. Lai šādos apstākļos saglabātu nodarbināmību, ir vajadzīgs atbilstīgs regulējums (tostarp izmantojot koplīguma sarunas), jauna veida motivējoša attieksme, piemērota tiesiskā un ekonomiskā kultūra un vēlme attīstīt uzņēmējdarbības un profesionālās prasmes atbilstoši mainīgajiem apstākļiem.

2.7.

Aizvien lielāka digitālo tehnoloģiju izplatība un to ietekme uz darba raksturu un organizēšanu var radīt nopietnus izaicinājumus nodarbināmības un veiksmīgu darba tirgus rezultātu saglabāšanā. Digitalizācija var vēl vairāk palielināt pašreizējo nevienlīdzību, kas saistīta ar milzīgām atšķirībām izglītībā –, tostarp pamata un funkcionālajā pratībā –, vecuma radītiem šķēršļiem, piekļuvi mūsdienu tehnoloģijām, kā arī to, cik lielā mērā tās tiek izmantotas atkarībā no prasmēm un ienākumiem. Tā kā jaunā paaudze lielā mērā ir digitāla, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki tiecas dot priekšroku analogiem darba veidiem, šīs dažādās paaudzes var radīt savstarpējus ieguvumus. EESK atzinīgi vērtē apjomīgos ieguldījumus digitālajās prasmēs, kas paredzēti nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

2.8.

Zaļās prasmes ir zināšanas, spējas, vērtības un attieksme, kas vajadzīgas, lai attīstītu un atbalstītu ilgtspējīgu un resursefektīvu sabiedrību un tajā dzīvotu (7). Zaļās pārkārtošanās labad būs vajadzīgas izmaiņas ražošanas procesos un uzņēmējdarbības modeļos, un tā nenovēršami ieviesīs pārmaiņas prasmēs, kas tiks pieprasītas, un uzdevumos, kas jāveic daudzās pašreizējās profesijās, un būs vajadzīgas darba ņēmējiem paredzētas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas. Lai zaļā pārkārtošanās būtu sekmīga, būs vajadzīgi cilvēki ar attiecīgām prasmēm. EESK atzinīgi vērtē šajā saistībā izskanējušo politisko reakciju un aicina piedāvāt praktiskus risinājumus ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

2.9.

Neatgriezeniskas demogrāfiskās tendences, darbaspēka pieejamības samazināšanās un dzīves ilguma palielināšanās rada nepieciešamību veicināt jaunu darba organizācijas politiku, paaudžu apmaiņas programmas, jaunus darba un privātās dzīves modeļus, vienojoties par elastīgu darba laiku, un pasākumus, kas var veicināt labāku darba ražīgumu un aktīvas vecumdienas. Pārvaldot pāreju ar darbu saistītajos dzīves posmos, nodarbināmības kontekstā rodas daudzas problēmas un izaicinājumi. Tie ir saistīti ar taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret paaudzēm darba tirgū, vecuma izpratnes kultūru, paaudžu atšķirību pārvaldību, sociālā kapitāla pārvaldību. Vienlīdzīgu mūžizglītības iespēju pieejamība visiem palīdz saglabāt nodarbināmību un uzlabot ražīgumu visos dzīves posmos, uzlabot paaudžu sadarbību un paaudžu savstarpēju atbalstu darbavietā.

2.10.

Arī migrantu ar īpašām prasmēm piesaistīšana ir svarīga jebkuras nākotnes prasmju nodrošināšanas ķēdes daļa. Komisijas paziņojums “Prasmju un talantu piesaistīšana ES” ir pozitīvs solis šajā virzienā.

3.   Prasmes, kas nepieciešamas turpmākām pārmaiņām darba tirgū

3.1.

Prasmes ir ļoti svarīgas, lai sabiedrība, uzņēmumi un privātpersonas spētu attīstīties savstarpēji arvien savienotākā un strauji mainīgā pasaulē. Cilvēkiem ar atšķirīgu izglītības un kvalifikācijas līmeni darba nākotne būs atšķirīga. Pieprasījums pēc mazkvalificētām darbvietām pakāpeniski samazināsies, lai arī diezgan liels skaits šādu darbvietu saglabāsies. Daži darba uzdevumi, kuru pamatā ir fiziskas vai manuālas, skaitliskas un klientu apkalpošanas prasmes, automatizācijas un intelektisko sistēmu ieviešanas dēļ ir visvairāk pakļauti pārveidošanās vai izzušanas riskam. Tomēr amatnieku un mākslinieciskās profesijas paliks, un kvalifikācijas celšana tajās ir būtiska, lai piedalītos ekonomikas un sociālajā attīstībā. Digitālās un zaļās pārkārtošanās apstākļos ievērojami pieaugs pieprasījums pēc augsta izglītības un kvalifikācijas līmeņa, savukārt vidējas kvalifikācijas darbvietas kādu laiku saglabāsies stabilas, taču daudzas no tām tiks pārveidotas atbilstoši darba tirgus vajadzībām.

3.2.

Sistēmu loma prasmju apguvē, prognozēšanā un klasificēšanā kļūst būtiska, ņemot vērā dinamiski mainīgās darba tirgus vajadzības. EESK atzinīgi vērtē tendenci veidot un attīstīt Eiropas taksonomiju un prasmju un kompetenču sistēmas, piemēram, Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (ESCO), Digitālo kompetenču satvaru (DigComp 2.2), DigCompEdu, e-kompetenču sistēmu, DISCO, EU Occupations, GreenComp u. c. Tās būtiski veicina darba tirgū nepieciešamo prasmju pārredzamību, kvalifikāciju pārnesamību un uz kompetencēm balstītas pieejas ieviešanu izglītībā, apmācībā un cilvēkresursu attīstībā. Vienlaikus EESK piekrīt Cedefop uzskatam (8), ka tādu instrumentu izstrāde un īstenošana, ar kuriem prognozēt prasmju vajadzības atsevišķās valstīs, nav vajadzīgajā līmenī un ne visas ieinteresētās personas ir aktīvi iesaistītas šajā procesā vai pilnībā izmanto tā rezultātus.

3.3.

Sociālajiem partneriem ir būtiska loma prasmju veidošanas stratēģiju noteikšanā, ņemot vērā profesionālo un teritoriālo novērošanas centru datus. Tāpēc ir svarīgi sociālos partnerus iesaistīt jau pašā procesa sākumā, lai novērstu neatbilstību starp Eiropas darba devēju un darba ņēmēju reālajām vajadzībām.

3.4.

Digitālās prasmes nākotnē neapšaubāmi būs vienas no svarīgākajām prasmēm. Visos Eiropas ekonomikas sektoros ievērojami pieaug vajadzība pēc specializētām un augsti attīstītām digitālajām prasmēm.

3.5.

Ievērojami palielinās arī vajadzība pēc tā dēvētajām STEM prasmēm (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) un starpnozaru prasmju kombinācijām – “hibrīdprasmēm”, “transversālām prasmēm” un “starpfunkcionālām prasmēm”. Arvien vairāk tiks novērtētas profesionālās zināšanas, pētniecības un prognozēšanas prasmes, sarežģītas analīzes un kompleksas informācijas interpretācijas prasmes un tehnoloģiskās prasmes. Zaļo vispārējo prasmju indeksā (9) ir noteiktas četras prasmju grupas, kas zaļajās profesijās ir īpaši svarīgas: inženiertehniskās un tehniskās prasmes, dabaszinātņu prasmes, darbības pārvaldības prasmes un uzraudzības prasmes.

3.6.

Nākotnes ekonomikā un darba tirgū arvien vairāk būs vajadzīgas padziļinātas augsta līmeņa kognitīvās prasmes, kas ļaus darboties un pieņemt lēmumus neprognozējamā, neierastā un dinamiski mainīgā vidē. Visbiežāk tās ir analītiskas, radošas, inovatīvas, nestandarta, sistēmiskas, konceptuālas, stratēģiskas, abstraktas, autonomas un kritiskās domāšanas prasmes. “Metaprasmes”, kas palielina un paātrina citu prasmju apguvi un sekmē ātrāku mācīšanos un veiksmīgu attīstību visa mūža garumā, ir būtiski svarīgas, lai saglabātu nodarbināmību mūsdienu apstākļos.

3.7.

Iekārtas un algoritmi neaizstās vajadzību pēc vispārīgajām prasmēm darba tirgū. Darba un mainīgu darba profilu nākotnei būs vajadzīgas daudzas sociāli komunikatīvās un uzvedības prasmes, no kurām vispieprasītākā būs emocionālā inteliģence, empātija, attiecību veidošana, tīklu veidošana, efektīva komunikācija, pašpārliecinātība, komandas darbs, stila veidošana, uzņēmējdarbības etiķete, starpkultūru tolerance, sarunu veikšana, konfliktu pārvaldība u. c.

3.8.

Darba tirgus prasību priekšplānā ir arī daudzas interfunkcionālas un rīcības prasmes, kas saistītas ar personīgo efektivitāti. Šajā kontekstā visvairāk pieprasītās prasmes ir uzņēmējdarbības prasmes un komandas darbs, lēmumu pieņemšanas un problēmu risināšanas prasmes, orientācija uz rezultātu, spēja veikt vairākus uzdevumus vienlaikus, elastīgums un spēja pielāgoties, spēja uzņemties iniciatīvu, izdoma, atbildīgums, paškontrole, prognozēšana, uzmanības pievēršana detaļām, spēja rīkoties nenoteiktības, spriedzes un stresa situācijās, laika pārvaldība u. c.

4.   Darbaspēka attīstība iekļaujoša darba tirgus un augstas produktivitātes nolūkā

4.1.

Lai Eiropas darba tirgus varētu risināt paredzamās problēmas, tam pirmām kārtām un galvenokārt ir jābūt iekļaujošam, jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jārada apstākļi ieguldījumiem labi funkcionējošās nodarbinātības sistēmās, kas varētu veicināt produktivitātes pieaugumu un virzīt efektīvu apmācības un prasmju apguves politiku kopā ar stabilu un aktīvu darba tirgus politiku. Neraugoties uz dalībvalstu atšķirīgajām tradīcijām un praksi, EESK uzskata, ka ir nepieciešams

4.1.1.

optimizēt sistēmas vajadzīgo prasmju uzraudzībai, analīzei un prognozēšanai darba tirgū;

4.1.2.

pastiprināt sociālo partneru un visu ieinteresēto personu iesaisti, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmumu spējai izstrādāt iekšējās procedūras, lai apzinātu trūkstošās prasmes un apmācības vajadzības, un izmantot pasākumus sava darbaspēka prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai;

4.1.3.

izmantot mūsdienīgu pieeju un informācijas tehnoloģijas, lai stiprinātu, sistematizētu starp nozarēm un reģioniem un padarītu pieejamus analītiskus datus par prasmēm nolūkā nodrošināt apmācību un kvalifikācijas atbilstoši darba tirgus vajadzībām; piemēram, talantu meklēšanas platformās var integrēt dažādu informāciju par darba ņēmējiem, no vienas puses (viņu prasmes, spējas, pieredze, vēlme pēc profesionālās izaugsmes, demogrāfija, apmācības vajadzības, attīstības iespējas) un darba devēju vajadzībām, no otras puses;

4.1.4.

kopā ar sociālajiem partneriem veikt stratēģisku novērtējumu par problēmām un ietekmi uz darbvietām, profesijām, kvalifikācijām, darbībām un prasmēm, kas saistītas ar pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku, un gan izstrādāt piemērotus kvalifikācijas un pārkvalifikācijas veidus, gan noteikt ieguldījumus prasmju veidošanā un atbalstā cilvēkiem, kurus skar pārmaiņas vai pāreja uz zaļām darbvietām;

4.1.5.

analizēt šķēršļus, ar kuriem jaunieši saskaras STEM kvalifikāciju un prasmju ieguvē, un veikt mērķtiecīgas darbības, lai palielinātu meiteņu un sieviešu interesi par izglītību un karjeru STEM jomās;

4.1.6.

veikt pasākumus, lai izveidotu dinamiskas, noturīgas un nākotnes prasībām atbilstošas PIA sistēmas, kas var piesaistīt jauniešus un atbalstīt viņu ienākšanu mainīgajā darba tirgū un nodrošināt, ka pieaugušajiem ir piekļuve arodizglītības programmām, kas pielāgotas viņu vajadzībām un zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam;

4.1.7.

nodrošināt sociālo partneru aktīvāku stratēģisko lomu jaunu kvalifikāciju izveides un piedāvāšanas cikla paātrināšanā, mācību programmu atjaunināšanā, kā arī finansēšanas mehānismos un kvalitātes revīzijā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrokvalifikācijām, to kvalitātes standartiem un iespējām tos atzīt un iekļaut plašāku kvalifikāciju tīklos; jāpaplašina nozaru komiteju izveides prakse, arī teritoriālajā līmenī, iesaistot sociālos partnerus un izglītības iestādes, lai risinātu prasmju neatbilstības problēmu un elastīgi izveidotu mikrokvalifikācijas, kas precīzi atbilst uzņēmumu apmācības vajadzībām;

4.1.8.

mudināt izmantot koplīguma sarunas, lai nodrošinātu piekļuvi mūžizglītībai un atvieglotu iekļaušanos darba tirgū, tostarp izmantojot šādas iespējas: individuāli mācību konti, izpētot apmaksāta mācību atvaļinājuma iespējas saskaņā ar valsts praksi un minimālo mācību stundu skaitu gadā; prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas stimulēšana; kvalifikāciju atzīšana dalībvalstīs; korporatīvo zināšanu pārvaldības sistēmu izstrāde; mentorēšanas līgumu slēgšana ar pensionētiem pieredzējušiem darbiniekiem utt.;

4.1.9.

izstrādāt politiku, kas nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi mācību un attīstības iespējām. Tas nozīmē, ka

4.1.9.1.

jāīsteno ES 2016. gada ieteikumā “Prasmju pilnveides ceļi: jaunas iespējas pieaugušajiem” minētie trīs posmi – prasmju novērtēšana, individualizēta mācību piedāvājuma nodrošināšana un iegūto prasmju apstiprināšana un atzīšana;

4.1.10.

īpaša uzmanība jāvelta tām darba ņēmēju kategorijām, kuras visbiežāk ir izslēgtas no apmācības, bet kurām tieši šā iemesla dēļ tās ir vajadzīgas visvairāk: mazkvalificētiem darba ņēmējiem, cilvēkiem vecumā pēc 45 gadiem, cilvēkiem ar invaliditāti, sievietēm, kas atgriežas darbā pēc ilgstošas prombūtnes ģimenes pienākumu dēļ, migrantiem un bēgļiem. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem ir svarīga nozīme centienos palīdzēt šīm neaizsargātajām grupām nodrošināt apmācības vajadzības.

5.   Problēmas, ar kurām MVU saskaras tādu prasmju veidošanā, kas vajadzīgas saistībā ar turpmākām pārmaiņām darba tirgū

5.1.

99 % no visiem uzņēmumiem ES ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi. Aptuveni 24 miljoni MVU rada pievienoto vērtību vairāk nekā četru triljonu EUR apmērā un nodarbina vairāk nekā 90 miljonus cilvēku, tādējādi būdami svarīgs uzņēmējdarbības gara un inovācijas avots, kam ir būtiska nozīme Eiropas rūpniecības ilgtspējīgā attīstībā un konkurētspējā (10). MVU svarīgā loma ir bijusi atzīta vienmēr, taču Covid-19 pandēmija atklāja, cik neaizsargāti tie ir pret ārēju ietekmi, it īpaši krīzes apstākļos, kas ļoti daudziem MVU radīja nestabilu finansiālo situāciju un apdraudēja miljoniem darbvietu.

5.2.

MVU saskaras ar tādām pašām problēmām kā visi pārējie, taču tiem ir īpašas problēmas saistībā ar labāku piekļuvi tirgum un finansējumu, inovāciju ieviešanu, digitalizāciju, pārkārtošanos uz klimatneitrāliem uzņēmējdarbības modeļiem un pāreju no lineārās uz aprites ražošanu.

5.3.

Ierobežoto resursu, nepietiekamo zināšanu un reģionālās atrašanās vietas dēļ lielākajai daļai MVU ir nopietnas grūtības piesaistīt talantus un atlasīt, apmācīt, attīstīt, motivēt un noturēt darbiniekus. Tikai aptuveni 40 % MVU ir sagatavojuši rakstiskas cilvēkresursu pārvaldības stratēģijas un politiku. Tā kā MVU ir grūtības kompensēt ārējās mācībās esošu darbinieku prombūtni, kā arī ierobežotas finansiālās spējas, MVU klātienes arodmācības procentuāli izmanto mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

5.4.

Lielākā daļa MVU darbojas konkrētās tirgus nišās un/vai netradicionālās ekonomikas nozarēs, kurās darba rakstura dēļ ir vajadzīgas īpašas profesionālās prasmes, kas jāapgūst un jāveido reālā praktiskajā vidē. Ierobežoti cilvēkresursi bieži nozīmē to, ka darbvietām ir vajadzīga plašāka specializācija un pārnesamas hibrīdprasmes, jo ir jāapvieno plašāki darba pienākumi.

5.5.

MVU īpašās prasmju vajadzības galvenokārt ir saistītas ar tehnoloģisko uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības iespēju apzināšanu, riska novērtēšanu un pārvaldību, finansējuma avotiem, uzņēmuma stratēģiju, uzņēmējdarbības projektu un plānu izstrādi, inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanu, digitālo tehnoloģiju izmantošanu, digitālo zīmolu veidošanu un digitālo tirgvedību, darbību saskaņā ar spēkā esošo regulatīvo satvaru, personāla pārvaldību, zaļo ekonomiku un atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kā arī ar aprites ekonomiku.

5.6.

Ņemot vērā profesiju tehnisko raksturu daudzos MVU, kuriem ir unikālas īpašās zināšanas, it īpaši nišas tirgos, apmācība darbvietā ļauj piemēroti reaģēt uz to vajadzībām pēc prasmēm. Apmācība darbvietā vajadzīga arī, lai risinātu ar digitālo un zaļo pārkārtošanos saistītās problēmas. Šāda veida apmācība veicina prasmju veidošanu mazos un vidējos uzņēmumos, jo tā sniedz vienkāršotu iespēju organizēt iekšējo apmācību un nodot zināšanas uzņēmuma iekšienē. Lai risinātu problēmu saistībā ar ražošanas līmeņa uzturēšanu, kad darba ņēmēji nestrādā, jo piedalās mācību kursos, darba devējiem būtu jāizmanto piemēroti apmācības veidi un ad hoc instrumenti, piemēram, kopīgas apmācības programmas nozaru vai teritoriālā līmenī, veicinot sinerģiju starp MVU, un jāsaņem piekļuve mērķtiecīgiem finansiālā atbalsta pasākumiem.

5.7.

Ekonomikas dalībniekiem un to ieinteresētajām personām ir plaši jāattīsta nākotnē nepieciešamo prasmju prognozēšana. Šajā nolūkā būtiska loma ir sociālajiem partneriem, izmantojot sociālo dialogu nodarbinātības nozarēs un sektoros.

---

(1)  Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai, COM(2020) 274 final.

(2)  Sk. priekšsēdētājas Ursula von der Leyen runu par stāvokli Savienībā 2022. gadā, https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/SPEECH_22_5493.

(3)  https://ec.europa.eu/economy_finance/recovery-and-resilience-scoreboard/assets/thematic_analysis/scoreboard_thematic_analysis_digital_skills.pdf.

(4)  GreenComp: Eiropas ilgtspējas kompetenču sistēma.

Padomes Ieteikums (2022. gada 16. jūnijs) par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti (2022/C 243/04).

Padomes Ieteikums (2022. gada 16. jūnijs) par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai (2022/C 243/01).

(5)  Darba tirgus novērošanas centra (DTNC) pētījums “Nākotnes darbs, nodrošinot mūžizglītību un darbinieku apmācību” (2022); “Darba nākotne – zināšanu un prasmju apguve atbilstoši nākotnes darbvietu vajadzībām” (2017); “Ilgtspējīgs finansējums mūžizglītībai un prasmju veidošanai kvalificēta darbaspēka trūkuma apstākļos” (2019); “Mainīgā darba pasaule un iedzīvotāju mūža ilgums/sabiedrības novecošana – priekšnosacījumi, lai gados vecāki darba ņēmēji turpinātu aktīvi darboties jaunajā darba pasaulē” (2019); “Digitalizācija, mākslīgais intelekts un pašu kapitāls – kā stiprināt ES nākotnes prasmju un izglītības globālajā sacensībā, vienlaikus nodrošinot sociālo iekļaušanu” (2019); “Profesionālā apmācība – sistēmu efektivitāte, lai prognozētu un saskaņotu prasmes un darba tirgus vajadzības, un sociālo partneru un dažādu ieinteresēto personu loma” (2020); “Priekšlikums Padomes ieteikumam par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (2020); “Kā, pamatojoties uz izglītību un apmācību, no mūžizglītības perspektīvas veicināt prasmes, kas Eiropai vajadzīgas, lai izveidotu taisnīgāku, saliedētāku, ilgtspējīgāku, digitālāku un noturīgāku sabiedrību” (2020); “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (2020); “Rūpnieciskās ekosistēmas, stratēģiska autonomija un labbūtība” (2021); “Kombinētās mācības” (2021), “Augstākās izglītības pakete” (2022) u. c.

(6)  https://www.eurofound.europa.eu/observatories/eurwork/industrial-relations-dictionary/active-ageing.

http://erc-online.eu/wp-content/uploads/2017/03/With-signatures_Framework-agreement-on-active-ageing.pdf.

(7)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Industriālās attīstības organizācija.

(8)  Sk., piemēram, dokumentu “Prasmju prognozēšana: sistēmas un pieejas. Analīze par ieinteresēto personu aptauju par prasmju vajadzību novērtējumu un paredzēšanu”. SDO – Ženēva, 2017., ISBN: 978-92-2-130248-3 (https://www.cedefop.europa.eu/files/2223_en.pdf).

Padomes Rezolūcija par jaunu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem 2021.–2030. gadam (2021/C 504/02).

(9)  http://www.nber.org/papers/w21116.

(10)  https://www.europarl.europa.eu/factsheets/en/sheet/63/small-and-medium-sized-enterprises.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) 2021/1230 groza attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro”

(COM(2022) 546 final – 2022/0341 (COD))

(2023/C 146/04)

Ziņotājs:

Christophe LEFÈVRE

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 21.11.2022. Eiropas Savienības Padome, 16.11.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.1.2023.
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	64/0/1
Pieņemts plenārsesijā	22.2.2023.
Plenārsesija Nr.	576
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	146/1/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē minēto regulu attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro un norāda uz pēdējos gados pieņemto atzinumu par neliela apjoma maksājumiem (1) un atzinumu par Eiropas ekonomikas un finanšu sistēmu (2). Tie tika pieņemti, lai veicinātu vienotā finanšu tirgus izveidi, pārrobežu darījumu vienkāršošanu un patērētāju, uzņēmumu un MVU finanšu darījumu nodrošināšanu.

1.2.

EESK uzskata: lai zibmaksājumu veikšana Eiropas Savienībā būtu sekmīga, izšķiroša nozīme ir tam, ka pakalpojums ir pieejams Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem. Jo vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju (3) sāks piedāvāt zibmaksājumus, jo sekmīgāka kļūs to veikšana Eiropas Savienībā. Zibmaksājumi būs pieejami visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam ir bankas konts ES un EEZ valstīs. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka zibmaksājumi euro ir cenas ziņā pieejami, droši un bez traucējumiem tiek apstrādāti visā Eiropas Savienībā.

1.3.

EESK uzskata, ka nosūtītājai bankai nevajadzētu pieprasīt maksu par starptautiskā bankas konta numura (IBAN) un saņēmēja vārda un uzvārda vai nosaukuma atbilstības pārbaudi, bet šī maksa būtu jāiekļauj paša zibmaksājuma cenā. EESK iesaka noteikt, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji par zibmaksājumiem euro nedrīkst iekasēt vairāk nekā par kārtējiem kredīta pārvedumiem euro, it īpaši, ja IBAN pārbaudes režīms tiek attiecināts uz visiem vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) maksājumiem.

1.4.

EESK vēlas, lai IBAN pārbaude attiektos ne tikai uz zibmaksājumiem, bet arī uz klasiskiem kredīta pārvedumiem, ja tos nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzēji.

1.5.

Elektroniskās naudas iestādes un maksājumu iestādes pašlaik ir izslēgtas no minētās regulas darbības jomas. Šis izņēmums būtu jāatceļ, kad pēc Direktīvas par norēķinu galīgumu (98/26/EK) (4) grozīšanas šīm iestādēm tiks nodrošināta piekļuve norēķinu sistēmām. Uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nav bankas, regula būtu jāattiecina, ja to piedāvātie maksājumu pakalpojumi ietver maksājumu konta izmantošanu un kredīta pārvedumu veikšanu. Līdz tam brīdim ir jāprecizē, kā IBAN pārbaudes un atbildības noteikumi piemērojami, ja šīs trešās personas tiek izmantotas, lai iniciētu zibmaksājumus.

1.6.

Tomēr, tā kā ar minēto regulu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 260/2012 (5), ir jāprecizē, ka ieguldījumu pakalpojumi ir izslēgti no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (6) (Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva, 3. panta i) punkts).

1.7.

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu: — jānosaka, ka obligāti un bez maksas sniedzams tāds pakalpojums kā klienta informēšana, ja konstatēta neatbilstība starp maksājuma saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un IBAN; — jānodrošina, ka gadījumos, kad IBAN pārbaudes laikā saņēmēja banka konstatē neatbilstību, šī banka par šo situāciju informē nosūtītāju banku; — jānodrošina, ka gadījumos, kad pēc konstatētas neatbilstības patērētājs tomēr nolemj apstiprināt zibmaksājumu, nosūtītāja banka tiek atbrīvota no atbildības par pārskaitījumu nepareizam saņēmējam; — jāierosina mērķorientēti pasākumi, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu, jo IBAN ietekmēs tikai atļautos push maksājumus.

1.8.

Lai izvairītos no atšķirīgas sankciju piemērošanas interpretācijas un nodrošinātu ES tiesību aktu vienādu piemērošanu, EESK iesaka regulā iekļaut un skaidrot noteikumus: — kā maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas vairākās valstīs, būtu jāvērtē šādas situācijas un kādi pasākumi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic; — kā šāda informācija tiks kopīgota Eiropas Savienībā; — kā šādos gadījumos tiks risināts zaudējumu atlīdzināšanas jautājums; — norādīt tikai uz vienu ES sankcijām pakļauto personu vai struktūru sarakstu, kas saskaņā ar LESD 215. pantu pieņemts ar Padomes regulām un kas nekavējoties būtu jādara pieejams maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Šai informācijai vajadzētu būt oficiālajam to personu vai struktūru sarakstam, kurām piemēro ES sankcijas (ierobežojošus pasākumus).

1.9.

Eiropas Komisijai būtu detalizēti jāformulē regulas paskaidrojuma daļa, lai tajā tiktu aptverta vispārējā ES nostāja un interpretētas sankcijas, kas piemērojamas precēm un pakalpojumiem, piemēram, sankcijas, kuras tiek piemērotas dažu preču importam, eksportam, transportēšanai, aizliegumam utt.

1.10.

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu efektīvāk uzraudzīt sankcijas, ja tiem būtu iekšējās uzraudzības saraksti un tiesības atsaukties uz citu valstu (ASV, Apvienotās Karalistes u. c.) sarakstiem, tādējādi mazinot reputācijas un korespondentbanku riskus (pašreizējā tirgus prakse). Īpašie pasākumi ir šādi: — būtu jāizveido iekšējās uzraudzības saraksti, kuros parasti būtu minētas vienības, kas saistītas ar sankciju pārkāpumiem vai sankciju riskiem, divējāda lietojuma preces utt. — jāizmanto saraksts, ko iesniegusi valsts kompetentā iestāde saskaņā ar ES tiesību aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

1.11.

EESK atbalsta ieceri ļaut elektroniskās naudas iestādēm un maksājumu iestādēm piedalīties maksājumu sistēmās kā tiešiem dalībniekiem un uzskata, ka Eiropas Komisijas priekšlikumu par zibmaksājumiem iespējams attiecināt uz septiņām ES dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, bet ir daļa no vienotā Eiropas tirgus.

2.   Komisijas priekšlikums

2.1.

Zibmaksājumi ir kredīta pārvedumu veids, ar ko līdzekļi pāriet no maksātāja konta uz maksājuma saņēmēja kontu sekunžu laikā, jebkurā laikā, dienu vai nakti, jebkurā gada dienā. Ar to zibmaksājumi atšķiras no citiem kredīta pārvedumiem, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji apstrādā tikai darba laikā, līdzekļus kreditējot maksājuma saņēmējam tikai līdz nākamās darba dienas beigām.

2.2.

Eiropas Savienībā jau pastāv euro zibmaksājumu struktūra. Tā aptver vairākas maksājumu sistēmas, kas piedāvā tūlītējas norēķināšanās iespējas, un SEPA tūlītēju kredīta pārvedumu shēmu.

2.3.

Komisija 2020. gada 24. septembra paziņojumā (7) norādīja, ka tā ierosinās tiesību aktu, kas pieprasīs, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā līdz 2021. gada beigām jāpiedāvā zibmaksājumu veikšana euro. Turklāt Komisija 2021. gada 20. janvāra paziņojumā (8) atkārtoti uzsvēra, cik svarīga ir tās ierosinātā neliela apjoma maksājumu stratēģija un digitālā inovācija finanšu jomā. Pēc tam Komisija iniciatīvu par zibmaksājumiem iekļāva Komisijas 2022. gada darba programmā (9).

2.4.

Priekšlikums par zibmaksājumiem euro attieksies uz visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam ir bankas konts ES un EEZ valstīs, neatkarīgi no tā, vai konts ir euro vai citā ES valūtā. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka zibmaksājumi euro ir cenas ziņā pieejami, droši un bez traucējumiem tiek apstrādāti visā Eiropas Savienībā. Ar minēto priekšlikumu tiks atbalstīta inovācija un konkurence ES maksājumu tirgū, pilnībā ievērojot spēkā esošos noteikumus attiecībā uz sankcijām un uz finanšu noziegumu apkarošanu. Tas arī sekmēs centienus sasniegt Komisijas plašākos mērķus digitalizācijas un atvērtas stratēģiskās autonomijas jomā. Minētā iniciatīva atbilst Komisijas prioritātei veidot ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā un rada pievilcīgāku vidi ieguldījumiem.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Pēdējos gados Komiteja pieņēma atzinumu par maksājumiem (10) un atzinumu par Eiropas ekonomikas un finanšu sistēmu (11), lai veicinātu vienotā finanšu tirgus izveidi, pārrobežu darījumu vienkāršošanu un patērētāju, uzņēmumu un MVU finanšu darījumu nodrošināšanu.

3.2.

Nedaudz vairāk nekā 13 % (12) no visiem kredīta pārvedumiem euro 2022. gada beigās bija zibmaksājumi, un: — Eiropas Savienībā katrs trešais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepiedāvā zibmaksājumus euro; — eurozonā 70 miljoni maksājumu kontu nedod to turētājiem iespēju nosūtīt naudu un saņemt zibmaksājumus euro; — līdz 9,4 % no pārrobežu zibmaksājumiem euro maksājumu pakalpojumu sniedzēji noraida neefektīvas sankciju sarakstu pārbaudes dēļ.

3.3.

Eiropas Komisijas veiktā analīze liecina, ka no pašlaik finanšu sistēmā piesaistītajiem līdzekļiem līdz pat 200 miljardi euro dienā tiek darīti pieejami produktīvai izmantošanai, un tāpēc ekonomiskie ieguvumi svārstās no 1,34 miljardiem līdz 1,84 miljardiem euro gadā. Minētajā novērtējumā nav ņemts vērā Krievijas iebrukuma Ukrainā un Covid-19 pandēmijas izraisītais inflācijas pieaugums no 10 līdz 30 % dažās Eiropas valstīs.

3.4.

Patērētājiem, uzņēmumiem, MVU un mazumtirgotājiem zibmaksājumi nozīmē drošāku darījumu, jo nauda tiek saņemta nekavējoties. Izraugoties vēl vienu maksājumu iespēju, t. i., pārrobežu Eiropas maksājumus, izmaksu ietaupījumi no maksājumu garantijām, kas nav vajadzīgas, nodrošina labāku naudas plūsmas pārvaldību.

3.5.

Zibmaksājumi arī palielinās maksāšanas līdzekļu klāstu fiziskajos veikalos (tā dēvētās “tirdzniecības vietas” – point-of-sale). Pagaidām fiziskajos veikalos maksājumus var veikt tikai skaidrā naudā vai ar karti. Pārrobežu darījumiem ikdienā tiek izmantotas tikai starptautiskas karšu shēmas. Jaunais regulējums nodrošinās, ka zibmaksājumus būs iespējams izmantot pārrobežu maksājumiem.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē: — prasību maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz regulārus euro kredīta pārveduma pakalpojumus, piedāvāt euro zibmaksājumu nosūtīšanu un saņemšanu; — prasību veikt sankciju sarakstu pārbaudi, ļoti bieži pārbaudot, vai klienti nav ES sankciju sarakstos (kā tas jau tiek darīts dažās dalībvalstīs attiecībā uz iekšzemes maksājumiem), nevis pārbaudīt katru atsevišķu darījumu; — prasību maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt pakalpojumu, kas klientiem sniedz iespēju saņemt paziņojumu, ja ir konstatēta neatbilstība starp maksājuma saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un maksājumu konta identifikatoru, kas parasti ir maksātāja uzrādītais IBAN.

3.7.

EESK iesaka noteikt, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji par zibmaksājumiem euro nedrīkst iekasēt vairāk nekā par regulāriem kredīta pārvedumiem euro, it īpaši, ja IBAN pārbaudes režīms tiek attiecināts uz visiem SEPA maksājumiem.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Tā kā ar minēto regulu groza Regulu (ES) Nr. 260/2012, darbības joma abām regulām ir vienāda. Tomēr nav skaidrs, vai šie jaunie noteikumi attiecas arī uz ieguldījumu pakalpojumiem. Šie pakalpojumi ir izslēgti no Direktīvas (ES) 2015/2366 (Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva, 3. panta i) punkts). Būtu lietderīgi precizēt šo izņēmumu. IBAN un saņēmēja vārda un uzvārda vai nosaukuma atbilstības pārbaude ir saņēmējas bankas uzdevums, kura veikšanai tai ir jāatvēl līdzekļi. Taču šī banka nezina, kas ir sūtītājs, un tai ar viņu nav nekādu attiecību. Tāpēc šī banka nevar pieprasīt maksu no sūtītāja. Nosūtītāja banka varētu pieprasīt maksu no sūtītāja, bet tas nebūtu loģiski, jo darbu galvenokārt veic saņēmēja banka. EESK uzskata, ka nosūtītājai bankai nevajadzētu pieprasīt maksu par šo pakalpojumu, bet – ja vispār – šī maksa būtu jāiekļauj paša zibmaksājuma cenā un nebūtu jāiekasē atsevišķi kā maksa par katru darījumu, jo tas varētu negatīvi ietekmēt maksātāju vēlmi izmantot pakalpojumu un tādējādi arī darījumu drošību, kas maksātājiem ir svarīga. — EESK arī pauž šaubas par to, vai IBAN pārbaude ir tikai fakultatīvs pakalpojums, kas patērētājam ir jāizvēlas saistībā ar katru darījumu vai visiem darījumiem. Dažos gadījumos (piemēram, mobilais maksājums) var būt ļoti sarežģīti šo pārbaudi pārvaldīt, un tas var arī mazināt pakalpojuma ērtību maksātājam – viņam vai viņai būtu jāpieņem lēmums katru reizi, kad tiek iniciēts kredīta pārvedums, un nevajadzīgi jāklikšķina vairāk reižu, nekā nepieciešams. — EESK vēlas, lai IBAN pārbaude attiektos ne tikai uz zibmaksājumiem, bet arī uz klasiskiem kredīta pārvedumiem, ja tos nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzēji. — Elektroniskās naudas iestādes un maksājumu iestādes pašlaik ir izslēgtas no minētās regulas darbības jomas. Šis izņēmums būtu jāatceļ, kad pēc Direktīvas par norēķinu galīgumu grozīšanas šīm iestādēm tiks nodrošināta piekļuve norēķinu sistēmām. Uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nav bankas, regula būtu jāattiecina, ja to piedāvātie maksājumu pakalpojumi ietver maksājumu konta izmantošanu un kredīta pārvedumu veikšanu. Līdz tam brīdim ir jāprecizē, kā IBAN pārbaudes un atbildības noteikumi piemērojami, ja šīs trešās personas tiek izmantotas, lai iniciētu zibmaksājumus.

4.2.

EESK uzskata: lai zibmaksājumu veikšana Eiropas Savienībā būtu sekmīga, izšķiroša nozīme ir tam, ka pakalpojums ir pieejams Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem. Tāpēc, jo vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju sāks piedāvāt zibmaksājumus, jo sekmīgāka būs zibmaksājumu veikšana Eiropas Savienībā. Šajā saistībā EESK atbalsta ieceri ļaut elektroniskās naudas iestādēm un maksājumu iestādēm piedalīties maksājumu sistēmās kā tiešiem dalībniekiem un uzskata, ka Eiropas Komisijas priekšlikumu par zibmaksājumiem iespējams attiecināt uz septiņām ES dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, bet ir daļa no vienotā Eiropas tirgus.

4.3.

EESK uzskata, ka līdztekus ierosinātajai regulai Eiropas Komisijai būtu: — jāpanāk, ka klients tiek informēts ar elektronisku zibpaziņojumu, ja konstatēta neatbilstība starp maksājuma saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un maksātāja norādīto IBAN vai citu identifikatoru. Šim pakalpojumam jābūt obligātam un bez īpašas maksas; — jānodrošina, ka gadījumos, kad IBAN pārbaudes laikā saņēmēja banka konstatē neatbilstību, šī banka par šo situāciju informē nosūtītāju banku. Tad nosūtītāja banka informētu patērētāju par šo neatbilstību, un maksājumu darījums tiktu apturēts; — jānodrošina, ka gadījumos, kad pēc konstatētas neatbilstības patērētājs tomēr nolemj apstiprināt zibmaksājumu, patērētājam ir pilnīgi skaidrs, ka, viņam nenorādot pareizo saņēmēju, nosūtītāja banka tiek atbrīvota no atbildības par pārskaitījumu nepareizam saņēmējam; — jāierosina mērķorientēti pasākumi, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu, jo IBAN ietekmēs tikai atļautos push maksājumus. To var veikt, pūliņus saskaņojot ar Maksājumu pieprasījuma shēmas izstrādi, ko veic Eiropas Maksājumu padome, kura ir arī SEPA zibmaksājumu shēmas pārvaldītāja.

5.   Sankcijas

5.1.

Ļoti daudzus euro pārrobežu maksājumus pakalpojumu sniedzēji nepamatoti noraida, jo pastāv problēmas sankciju piemērošanas sarakstu pārbaudes jomā. Publiskās iestādes, kas atbildīgas par sankciju piemērošanu, sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informāciju par uzņēmumiem, uz kuriem ar kontroli vai īpašumtiesībām saistītu iemeslu dēļ attiecas sankcijas. Diemžēl dažādu valstu publiskās iestādes bieži vien atšķirīgi interpretē kritērijus vai īpašumtiesību maiņas iemeslus un tām ir atšķirīgi viedokļi par sankciju piemērošanu šādiem uzņēmumiem. Tādēļ iespējams, ka vienā valstī uzņēmumam sankcijas piemēro, bet citā nepiemēro. Tāpēc būtu svarīgi: a) nodrošināt ES tiesību aktu vienādu piemērošanu, regulā iekļaujot un skaidrojot noteikumus: — kā maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas vairākās valstīs, būtu jāvērtē šādas situācijas un kādi pasākumi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic; — kā šāda informācija tiks kopīgota Eiropas Savienībā; — kā šādos gadījumos tiks risināts zaudējumu atlīdzināšanas jautājums. b) Regulas paskaidrojuma daļu būtu jāformulē detalizēti, lai tajā tiktu aptverta vispārējā ES nostāja un interpretētas sankcijas, kas piemērojamas precēm un pakalpojumiem, piemēram, tas, kā ES piemēros šīs sankcijas precēm un pakalpojumiem. Proti, runa ir par sankcijām, kas tiek piemērotas dažu preču importam, eksportam, transportēšanai, aizliegumam utt.

5.2.

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu efektīvāk uzraudzīt sankcijas, ja tiem būtu iekšējās uzraudzības saraksti un tiesības atsaukties uz citu valstu (ASV, Apvienotās Karalistes u. c.) sarakstiem, tādējādi mazinot reputācijas un korespondentbanku riskus (pašreizējā tirgus prakse). Īpašie pasākumi ir šādi: — būtu jāizveido iekšējās uzraudzības saraksti, kuros parasti būtu minētas vienības, kas saistītas ar sankciju pārkāpumiem vai sankciju riskiem, divējāda lietojuma preces utt.; — jāizmanto saraksts, ko iesniegusi valsts kompetentā iestāde saskaņā ar ES tiesību aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

5.3.

Eiropas Savienības interpretācija, kā sankcijas piemērojamas, var atšķirties no to valstu interpretācijas, kas nav ES dalībvalstis. Lai nodrošinātu atbilstību iekšpolitikai un ārpolitikai, EESK iesaka izvirzīt dalībvalstīm prasību nodrošināt, ka uzraudzības iestādes nekavējoties nodod to pārraudzībā esošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informāciju par personām vai struktūrām, kas minētas saistībā ar ES ierobežojošajiem pasākumiem, kuri saskaņā ar LESD 215. pantu pieņemti ar Padomes regulām. Šai informācijai vajadzētu būt oficiālajam to personu vai struktūru sarakstam, kurām piemēro ES sankcijas (ierobežojošus pasākumus). Valsts kompetentajai iestādei saskaņā ar ES tiesību aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā būtu šis saraksts jānodrošina.

---

(1)  OV C 220, 9.6.2021., 72. lpp.

(2)  OV C 341, 24.8.2021., 41. lpp.

(3)  Maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir struktūra, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 (Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva) I pielikumā, piemēram, kredītiestāde, maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde.

(4)  OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(7)  COM(2020) 592 final, 2020. gada 24. septembris.

(8)  COM(2021) 32 final, 2021. gada 19. janvāris.

(9)  COM(2021) 645 final, 2021. gada 19. oktobris.

(10)  OV C 220, 9.6.2021., 72. lpp.

(11)  OV C 341, 24.8.2021., 41. lpp.

(12)  https://www.europeanpaymentscouncil.eu/what-we-do/sepa-instant-credit-transfer.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar mitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724”

(COM(2022) 571 final – 2022/0358 (COD))

(2023/C 146/05)

Ziņotājs:

Marinel Dănuț MUREȘAN

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 21.11.2022. Eiropas Savienības Padome, 1.12.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.1.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.2.2023.
Plenārsesija Nr.	576
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	190/0/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Ierosinātā regula ir atbilde uz visu godprātīgo ieinteresēto personu aicinājumu reglamentēt izmitināšanas vietu īstermiņa īres (short-term accomodation rentals, STR) tirgu, un tā atbilst citiem ES noteikumiem.

1.2.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) iesaka ieviest regulā ierosinātos mehānismus, lai attīstītu taisnīgāku konkurenci STR jomā un drošāku un pārredzamāku STR pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi paredzētajam mērķim un lai valstu un vietējām iestādēm būtu pieejami efektīvi instrumenti STR darbību pielāgošanai vietējiem apstākļiem un vajadzībām dažādos ES reģionos.

1.3.

Regulā nav precizēts, kam jāveic deklarēšana un kas ir jādeklarē, reģistrējoties valsts digitālajā reģistrā, un ir paredzēti īpaši nosacījumi attiecībā uz: — informāciju par izmitinātājiem (īpašuma īpašnieks, īpašuma īpašnieka pārstāvis, īrnieks/apakšīrnieks, uzņēmums, kas darbojas kā starpnieks, uzņēmums, kas pārvalda izmitināšanas vietas vai nodrošina to uzturēšanu), — informāciju par izmitināšanas vietām (pilnībā vai tikai daļēji darbojas kā īstermiņa īres izmitināšanas vieta, par maksu pieejami pakalpojumi, kopīgi pakalpojumi utt.), — maksimālo cilvēku skaitu, kuriem atļauts uzturēties izmitināšanas vietā (lai netiktu pārsniegta izmitināšanas vietas kapacitāte).

1.3.1.

Reģistrācijas process valsts digitālajā reģistrā – ar vienotu formātu ES līmenī – ir jāpadara vienkāršāks un elastīgāks, lai pēc iespējas atvieglotu noteikumu ievērošanu visās situācijās, lai nodrošinātu, ka dati tiek apstrādāti pareizi un efektīvi, un lai panāktu noteikumu ievērošanu; tas palīdzēs izvairīties no gadījumiem, kad izmitinātāji izvairās reģistrēties valsts digitālajā reģistrā.

1.4.

EESK ierosina Komisijai regulā ieteikt, ka valstu un/vai vietējām iestādēm būtu periodiski jāveic STR darbību ietekmes novērtējums attiecībā uz šādiem aspektiem: — faktiskais vietējā tūrisma potenciāls, — ietekme uz vietējo iedzīvotāju dzīvi, — sociālā ietekme īres mājokļu jomā, — ietekme uz vietējo mājokļu tirgu, — sociālā ietekme dzīves dārdzības ziņā vietējā teritorijā, — ietekme uz nodarbinātību, — ietekme uz piesārņojumu, — ietekme uz vietējo tradīciju ievērošanu, — ietekme uz uzņēmumiem, kas tieši un netieši ietekmē vietējo teritoriju.

1.4.1.

Ietekmes novērtējumi dos iestādēm iespēju savlaicīgi rīkoties un nepieļaut krīzes situācijas.

1.5.

Regula neuzliek pienākumu valstu un vietējām iestādēm piemērot atļauju izdošanas kritērijus pēc reģistrācijas valsts digitālajā reģistrā – tā dod iestādēm rīcības brīvību pielāgot minētos kritērijus vietējai situācijai, tomēr regula iesaka atļauju izdošanas procedūrā izvairīties no mākslīgu ierobežojumu noteikšanas un neapgrūtināt īstermiņa īres darbības. Komiteja uzskata, ka apdrošināšanas sistēma, ko izmitinātāji izmanto savu vienību apdrošināšanai un kas aptver lielāko daļu risku, kuri saistīti ar STR darbībām, varētu aizstāt prasības attiecībā uz atļaujām, jo apdrošināšanas sabiedrības, izvērtējot polises, pārbaudītu, vai izmitinātāji atbilst noteikumiem.

1.6.

Regula neparedz pārāk stingrus noteikumus attiecībā uz informāciju, kas izmitinātājiem jāsniedz, reģistrējoties valsts digitālajā reģistrā, vai kas platformām jāpaziņo iestādēm. Eiropas iestāžu virzīta un norādēm atbilstoša standartizēta pieeja attiecībā uz informācijas līmeni, kas prasīts visām STR darbībām, tādējādi palīdzētu valstu un vietējām iestādēm pieņemt lēmumus atbilstīgi attiecīgo kopienu interesēm, atvieglotu datu apmaiņu starp iestādēm, uzlabotu noteikumu ievērošanu un dotu iestādēm iespēju atbilstīgi rīkoties, ņemot vērā ES un vietējā līmenī veiktu analīzi.

1.7.

Komiteja tomēr ierosina Komisijai ieteikt valstu un/vai vietējām iestādēm uzraudzīt STR darbību ietekmi saistībā ar šādiem aspektiem: — krass tādu ilgtermiņa izmitināšanas vietu skaita samazinājums, kas pieejamas citiem mērķiem, nevis tūrismam, — ierobežota īres iespēju pieejamība cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, jo īres maksu nosaka lielais pieprasījums STR tirgū, — tā mainījusi vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus, jo tūristi rada trokšņa piesārņojumu, uzvedas neatbilstīgi un neievēro spēkā esošos noteikumus ar mērķi nodrošināt īslaicīgo un pastāvīgo iedzīvotāju līdzāspastāvēšanu (vietējo tradīciju ievērošana, sabiedrisko vietu un atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu uzturēšana tīrībā un kārtībā), — papildu pasākumi, kas jāveic, lai aizsargātu vēsturiskos, arhitektoniskos un dabas objektus, — ietekme uz darba tirgu kopumā.

1.7.1.

Priekšlikums pavērs ceļu atklātām debatēm par šiem izaicinājumiem un tā nodrošinās ieguvumus visiem STR darbībās iesaistītajiem. Veiktie pasākumi neizkropļos tirgu un nemudinās daudzus cilvēkus apiet noteikumus, un vietējie iedzīvotāji tieši uzlabos STR darbību sekmīgu integrāciju.

1.8.

EESK iesaka minētajā regulā noteikt, ka tiešsaistes platformām ir pienākums sniegt klientiem attiecīgo informāciju par izmitinātāja reģistrāciju valsts digitālajā reģistrā vai vispārīgu informāciju par izmitināšanas vietu, kā arī informāciju par izmitinātāju un platformas atbildības līmeni, pasākumiem, kas veikti, lai klientiem nodrošinātu pienācīgus veselības un drošības apstākļus, īpašām prasībām, kuras klientiem jāievēro izmitināšanas vietā un sabiedriskās vietās, kā arī dažādām vietējām tradīcijām, kas ir būtiskas visiem tirgus dalībniekiem, kopienai un vietējām iestādēm.

1.9.

Regula paredz, ka valstu līmenī tā tiks īstenota divus gadus pēc tās pieņemšanas. Komiteja uzskata, ka pēc šā perioda būs daudz vieglāk izveidot tiešsaistes platformu, pateicoties datu sadarbspējai un kopīgošanai, un manuāla datu vākšana vairs nebūs nepieciešama. Tāpēc EESK iesaka noteikt, ka datu manuāla vākšana nav obligāta tiešsaistes platformu administratoriem, kas ir uzņēmumi, mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi. EESK tomēr iesaka noteikt, ka valstu un vietējām iestādēm ir pienākums uzraudzīt, vai visas platformas, kas veic starpnieka funkciju attiecībā uz STR pakalpojumiem vai veicina to izmantošanu, ievēro datu ziņošanas un nosūtīšanas prasības, paredzot sankciju piemērošanu, ja tiešsaistes platformu administratori vai citas platformas, kuras veicina STR pakalpojumu sniegšanu, neziņo datus vai sniedz neprecīzus datus.

1.10.

EESK iesaka regulā paredzēt, ka ES iestādām ir pienākums tieši vai ar valsts un vietējo iestāžu starpniecību informēt visas ieinteresētās personas STR jomā par jebkādiem nozīmīgiem notiekošiem vai paredzamiem notikumiem saistībā ar STR darbībām, kas varētu ietekmēt ekonomiku, sabiedrību, vidi vai sabiedrības drošību konkrētās jomās. Tas dotu iespēju savlaicīgi rīkoties, nepieļaujot nopietnus un kaitējošus notikumus (piemēram, ekonomikas krīzes, lielas sociālās krīzes, lielus sociālos nemierus, lielāku nabadzību un bezpajumtniecību, būtisku ietekmi uz vidi vai ietekmi uz sabiedrības veselību) vai jebkuru citu notikumu, kas spiestu iestādes veikt pasākumus, kuri ietekmē STR darbības.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Eiropas Savienībā strauji pieaug īstermiņa īres izmitināšanas vietu skaits, un to lielā mērā veicina platformu ekonomika. Īstermiņa īres izmitināšanas vietas veido aptuveni vienu ceturto daļu no visām tūristu izmitināšanas vietām Eiropas Savienībā, un šādu īpašumu skaits ievērojami palielinās visās ES valstīs. Minētais Komisijas priekšlikums ir 2022. gada februārī publicētā Tūrisma nozares pārkārtošanās plāna būtisks elements. Par to tika paziņots Komisijas 2020. gada marta MVU stratēģijā, lai veicinātu līdzsvarotu un atbildīgu sadarbīgās ekonomikas attīstību vienotajā tirgū.

2.2.

Ierosinātā jaunā regulējuma mērķi ir šādi: — saskaņot reģistrācijas prasības izmitinātājiem un viņu īstermiņa īres īpašumiem, ja šādas prasības ievieš valstu iestādes, — precizēt noteikumus, kas nodrošina, ka tiek parādīti un pārbaudīti reģistrācijas numuri, — racionalizēt datu kopīgošanu starp tiešsaistes platformām un publiskajām iestādēm, — atļaut atkalizmantot datus apkopotā veidā, — izveidot efektīvu īstenošanas sistēmu.

2.3.

Ierosinātā regula ir saskanīga ar šādiem tiesību aktiem: — Digitālo pakalpojumu aktu, — Pakalpojumu direktīvu, — E-komercijas direktīvu, — Platformu un uzņēmumu regulu, — priekšlikumu Datu aktam, — Vispārīgo datu aizsardzības regulu, — Vienotās digitālās vārtejas regulu, kā arī DAC7 (1) direktīvas noteikumiem.

2.4.

Regulas mērķis ir izveidot saskaņotu un vienotu satvaru izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem attiecībā uz datu ģenerēšanu un kopīgošanu visā Eiropas Savienībā, lai izvairītos no atšķirīgām prasībām un pieprasījumiem attiecībā uz datiem vienotajā tirgū.

2.5.

Ierosinātā regula atbalsta arī tiešsaistes platformas, paredzot reģistrācijas un datu nosūtīšanas procedūru standartizāciju un vienkāršošanu un nodrošinot, ka kopīgotie dati ir sadarbspējīgi, izveidojot saskaņotu satvaru un mazinot sadrumstalotību, semantiskās neskaidrības un administratīvo slogu.

2.6.

Regula paredz pienākumu izmitinātājiem iepriekš reģistrēties valsts digitālajā reģistrā, un tas palīdzēs tiešsaistes STR platformu klientiem piekļūt pārredzamākai un precīzākai informācijai, uzlabos juridisko noteiktību attiecībā uz piedāvātajiem pakalpojumiem, atvieglos noderīgas informācijas apmaiņu un sekmēs šādu pakalpojumu netraucētu pārvaldību dažādās jomās.

2.7.

Ierosinātā regula paredz vienotu ES līmeņa sistēmu informācijas un datu apstrādei, nodrošinot valstu un vietējām iestādēm tādu datu izsekojamību, kas tām vajadzīgi, lai izstrādātu un uzturētu STR noteikumus, ievērotu noteikumus un pieņemtu pārdomātus politikas risinājumus saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem.

2.8.

Regulā ir ņemtas vērā finansiālās un administratīvās grūtības, ar kurām var saskarties mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kas izmanto tiešsaistes platformas, pielāgojot tās regulas prasībām, kuras saistītas ar datu kopīgošanas automātisku sadarbspēju, nodrošinot alternatīvus risinājumus, kas nerada būtiskas izmaksas.

3.   Vispārīgas un īpašas piezīmes

3.1.

Regula atbilst minētajiem ES noteikumiem; tā atbalsta godīgākas un līdzsvarotākas konkurences attīstību šajā būtiskajā un dinamiskajā uzņēmējdarbības nozarē un paredz atbilstošāku tiesību normu (nodokļi) izpildes līmeni no visu pakalpojumu sniedzēju puses STR tirgū (izmitinātāji), vienlaikus veicinot dažādu uzņēmumu attīstību ES.

3.2.

ES un valstu iestādēm ir jāuzrauga un jāreglamentē šī nozare, kas pastāvīgi attīstās, lai STR pakalpojumu darbības netraucēti integrētu kopējā vidē, tādējādi aktīvi veicinot vietējās uzņēmējdarbības vides attīstību atbilstīgi sociālajai taksonomijai.

3.3.

Regula neuzliek pienākumu valstu un vietējām iestādēm piemērot īpašus atļauju piešķiršanas kritērijus – tā dod iestādēm rīcības brīvību pielāgot minētos kritērijus vietējai situācijai, ņemot vērā vietējo īres tirgu, vispārējo sociālo situāciju, attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem un vides un uzņēmējdarbības apsvērumus attiecīgajās teritorijās. Tomēr regula iesaka atļauju piešķiršanas procedūrā izvairīties no mākslīgu ierobežojumu noteikšanas un neapgrūtināt izmitināšanas vietu īstermiņa īres tirgus normālu darbību.

3.3.1.

Regula neparedz pārāk stingrus noteikumus attiecībā uz informāciju, kas izmitinātājiem jāsniedz, reģistrējoties valsts digitālajā reģistrā, vai kas platformām jāpaziņo iestādēm. Tas nozīmē, ka valstu un vietējām iestādēm ir gan iespējas, gan arī tās ir pakļautas riskiem attiecībā uz to, kā tās pārvalda datus, kas iegūti no izmitinātājiem, tiem reģistrējoties un saņemot darbības atļauju, un no platformām, kad tās sniedz prasītos datus. Šie dati ir jāizmanto efektīvi, neapdraudot STR darbību attīstību un darbību. Tomēr Komisija iesaka standartizēt prasīto informācijas līmeni, lai atvieglotu būtiskas informācijas apmaiņu starp iestādēm.

3.4.

Eiropas iestādēm kopā ar valstu un vietējām iestādēm būtu jāreglamentē STR darbību veikšanas un attīstības nosacījumi, veicinot atbilstību sociālajai, ekonomiskajai, vides aizsardzības, teritoriālajai un dabas aizsardzības taksonomijai, lai nodrošinātu STR darbību netraucētu integrāciju vietējā teritorijā.

3.5.

Tā kā šo platformu klienti ir ES un trešo valstu iedzīvotāji, kuri ceļo ne tikai kā tūristi, bet arī dažādu citu iemeslu dēļ, ir svarīgi, lai šīs regulas īstenošana veicinātu un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar pieņemamām cenām un līdzsvarotu izmitināšanas veidu klāstu (tostarp tādas tradicionālas izmitināšanas vietas kā viesnīcas, naktsmītnes ar brokastīm un hosteļus, kā arī tādus netradicionālus izmitināšanas veidus kā privātie izmitinātāji), neierobežojot STR piedāvājumu un nesadārdzinot šo izmitināšanas viedu.

3.6.

Šajā regulā būtu jāparedz, ka visi īpašie papildu vai atbilstības noteikumi, ko ieviesušas valstu un vietējās iestādes, izmitinātājiem ir jāpiemēro pakāpeniski un savlaicīgi. Tas dotu iespēju izvairīties no STR piedāvājuma samazināšanās attiecīgajos tirgos un nodrošinātu, ka piedāvājums netiek novirzīts uz neoficiālām STR formām, kas ietekmētu STR nozares tieši un netieši nodrošinātās darbvietas, STR uzņēmumus un saistītos uzņēmumus šajā nozarē, kā arī izmitinātāju brīvprātīgu juridisko prasību izpildi.

3.7.

Tūrisma un īpašu tiešsaistes platformu straujā attīstība ir radījusi jaunas iespējas izmitinātājiem, klientiem un tūristiem. Tomēr līdztekus lieliskajām uzņēmējdarbības iespējām attiecīgajās kopienās, šāda attīstība radījusi arī vairākas problēmas: — tā būtiski samazinājusi ilgtermiņa īrei paredzētu izmitināšanas vietu skaitu, kas pieejamas ar tūrismu nesaistītiem mērķiem, — tā ierobežojusi īres iespēju pieejamību cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, jo lielais pieprasījums STR tirgū ir palielinājis īres maksu, — tā mainījusi vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus, jo tūristi rada trokšņa piesārņojumu, uzvedas neatbilstīgi un neievēro spēkā esošos noteikumus ar mērķi nodrošināt īslaicīgo un pastāvīgo iedzīvotāju līdzāspastāvēšanu (vietējo tradīciju ievērošana, sabiedrisko vietu un atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu uzturēšana tīrībā un kārtībā), — tās dēļ jāveic papildu pasākumi vēsturisko, arhitektonisko un dabas objektu aizsardzībai, — potenciālo darbinieku pieejamība – gan to ierobežotais skaits, gan arī ar tiem saistītās augstās izmaksas.

3.7.1.

EESK pauž bažas par šo situāciju, kas izveidojusies dažos ES reģionos, un apzinās, ka tas nav Komisijas ierosinātās regulas mērķis. EESK aicina šos būtiskos sabiedriskos un sociālos aspektus ņemt vērā, izstrādājot noteikumus.

3.8.

EESK norāda, ka regulā nav precizēts, kuras personas un kas ir jādeklarē, reģistrējoties valsts digitālajā reģistrā, un ir noteiktas īpašas situācijas saistībā ar: — informāciju par izmitinātājiem (īpašuma īpašnieks, īpašuma īpašnieka pārstāvis, īrnieks/apakšīrnieks, uzņēmums, kas darbojas kā starpnieks, uzņēmums, kas pārvalda izmitināšanas vietas vai nodrošina to uzturēšanu), — informāciju par izmitināšanas vietām (pilnībā vai tikai daļēji darbojas kā īstermiņa īres izmitināšanas vieta, par maksu pieejami pakalpojumi, kopīgi pakalpojumi utt.), — maksimālo cilvēku skaitu, kuriem atļauts uzturēties izmitināšanas vietā (lai netiktu pārsniegta izmitināšanas vietas kapacitāte).

3.8.1.

Visi šie aspekti ir iepriekš jāprecizē un iestādēm, kuras atbild par valsts digitālā reģistra darbību un pārvaldību, ir jānosūta informācija. Tas nodrošinās, ka informācija tiek apstrādāta pareizi un efektīvi, ka tiek ievēroti noteikumi un ka informācijas apmaiņa notiek pēc iespējas saskaņoti un visā Eiropas Savienībā īstenošana ir vienāda.

3.9.

Tomēr EESK norāda, ka regula paredz iespēju valstu un vietējām iestādēm lemt par atļauju izdošanas STR vienībām kritērijiem. Tas var būt efektīvs risinājums un var nodrošināt, ka kritēriji ir piemēroti īpašiem vietējiem apstākļiem, un nepieļaut, ka iestādes atļauju izdošanas procesu padara pārāk birokrātisku.

3.10.

Regulā nav noteiktas īpašas prasības tiešsaistes platformām attiecībā uz informācijas līmeni, kas jāsniedz klientiem par izmitināšanas vienībām vai izmitinātājiem, vai par dažādu pušu atbildības līmeni, kā arī nav precizētas prasības attiecībā uz informāciju, kura jāatklāj klientiem attiecībā uz nosacījumiem, kas ir spēkā, ja klienti īrē izmitināšanas vietu, – regula paredz iespēju platformai vai valstu un vietējām iestādēm izlemt šos jautājumus. Gan tirgus dalībnieki, gan arī vietējā teritorija un vietējās iestādes būtu ieguvēji no vienāda atbilstības līmeņa, kas nodrošinātu, ka klientiem tiek sniegta noderīga informācija par izmitināšanas vietu, veselības un drošības prasībām un dažādu pušu atbildību, kā arī par prasībām, kuras klientiem jāievēro gan izmitināšanas vietā, gan arī sabiedriskās vietās.

3.11.

Regula atbilst ES tiesību aktiem, un valstu līmenī tā netiks īstenota vēl divus gadus. Komiteja uzskata, ka pēc šā perioda būs daudz vieglāk izveidot tiešsaistes platformu, pateicoties datu sadarbspējai un kopīgošanai, un manuāla datu vākšana vairs nebūs nepieciešama. Tāpēc ierosinātajā regulā būtu jāiesaka, ka datu manuāla vākšana tiešsaistes platformu administratoriem, kas ir uzņēmumi, mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, nav obligāta un ka valsts un vietējās iestādes uzrauga, vai visas platformas, kuras veic starpnieka funkciju attiecībā uz STR pakalpojumiem vai veicina to izmantošanu, ievēro datu ziņošanas un nosūtīšanas prasības.

---

(1)  Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 104, 25.3.2021., 1. lpp.), ir paplašinājusi ES regulējumu par informācijas automātisku apmaiņu nodokļu jomā. Dalībvalstīm minētā direktīva bija jātransponē savos tiesību aktos līdz 2022. gada 31. janvārim un jaunie noteikumi jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par komunālo notekūdeņu attīrīšanu”

(COM(2022) 541 final – 2022/0345 (COD))

(2023/C 146/06)

Ziņotājs:

Stoyan TCHOUKANOV

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 19.1.2023. Padome, 24.1.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.2.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.2.2023.
Plenārsesija Nr.	576
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	198/1/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Komisijas ieceri atjaunināt ES noteikumus par komunālajiem notekūdeņiem un sagatavot tos tā, lai tie būtu derīgi nākamajiem divdesmit gadiem: risināti tiks ne tikai notekūdeņu attīrīšanas, bet arī enerģētikas un aprites ekonomikas jautājumi, kā arī tiks uzlabota pārvaldība.

1.2.

EESK atzīst, ka tīrs ūdens ir stratēģiskas nozīmes resurss, kas nodrošina mūsu sabiedrības funkcionēšanu un ES ekonomikas noturību, kā arī vides un cilvēku veselību, un attiecīgi šim jautājumam ir jāveltī pietiekama uzmanība. Aptuveni 60 % ES upju baseinu apgabalu ir pārrobežu reģioni, un tiem ir nepieciešama pārrobežu sadarbība. Nesenā ekoloģiskā katastrofa Oderas upē būtu jāizmanto kā brīdinājuma piemērs saistībā ar neveiksmīgu sadarbību un pārredzamības trūkumu.

1.3.

EESK uzskata, ka piesārņojums pirmām kārtām vienmēr ir jānovērš tur, kur tas rodas, bet atzīst, ka komunālo notekūdeņu attīrīšana ir svarīgs beidzamais filtrs, kas aizsargā saņēmējus ūdeņus un labvēlīgi ietekmē vidi, cilvēku veselību un sabiedrību.

1.4.

Mikropiesārņotāji, piemēram, zāļu atliekas, arvien vairāk apdraud ūdens kvalitāti. EESK tāpēc atzinīgi vērtē priekšlikumu par papildattīrīšanas ieviešanu noteiktās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās atlieku atdalīšanai un uzsver, ka tiešām svarīgi ir ar jaunām inovatīvām attīrīšanas metodēm lauzt vecos standartus.

1.5.

Lai nodrošinātu principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu un ūdens pakalpojumu pieejamību cenas ziņā, EESK uzsvērti atbalsta priekšlikumu par paplašinātu ražotāja atbildību, kas liktu ražotājiem segt izmaksas, kuras rada viņu produktu izdalīto mikropiesārņotāju atdalīšana no notekūdeņiem, bet atbrīvojumi ir stingri jāierobežo, lai tā būtu efektīva.

1.6.

Ja direktīva tiks attiecināta arī uz apdzīvotām vietām sākot no 1 000 cilvēkekvivalentiem, ir jāpastāv decentralizētu risinājumu iespējai ar mazām attīrīšanas stacijām, kurās īpaša uzmanība veltīta funkcionalitātei.

1.7.

Kopsistēmu pārplūdes ir viens no būtiskiem tāda piesārņojuma cēloņiem, kurš satur antimikrobiālās rezistences gēnus, mikroplastmasu un toksiskās vielas, kas apdraud ūdensorganismus, cilvēku veselību un rekreācijas ūdeņu stāvokli. Direktīvā paredzēts noteikt to ierobežojumus un sabiedrības informēšanu, lai veidotu pilnīgu priekšstatu par piesārņojošo vielu daudzumu pārplūdēs. Urbānās noteces ūdeņi piesārņota lietusūdens (tostarp sniega) veidā no pilsētas elementiem, piemēram, ceļiem, būtu jāsavāc un pienācīgi jāattīra pirms to novadīšanas saņēmējos ūdeņos.

1.8.

Klimata pārmaiņas ietekmē ūdens ciklu, jo, kā prognozēts, biežāka parādība ir spēcīgas lietavas un sausums. Tādi preventīvi pasākumi kā zilie un zaļie risinājumi ar zaļo jumtu vai lietusdārzu palīdzību var uztvert un aizturēt lietusūdeņus, samazināt kopsistēmu noslodzi (tādējādi samazinot kopsistēmu pārplūdes risku) un daudzējādā ziņā pozitīvi ietekmēt pilsētas ainavu.

1.9.

EESK pauž bažas par to, ka ūdens un sanitārija ir sabiedriskie pakalpojumi, bet dažkārt tos nodrošina privāti uzņēmumi. Ir jāievieš noteikumi un regulējums, lai nodrošinātu, ka sabiedriskie pakalpojumi netiek izmantoti peļņas gūšanas nolūkā un ka ieņēmumi tiek ieguldīti pakalpojumu uzturēšanā un uzlabošanā.

1.10.

EESK uzsver, ka ūdens ir vitāli svarīgs resurss, kura pieejamība aizvien samazinās. Divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka ūdens kvalitāte un/vai kvantitāte viņu valstī ir būtiska problēma (1). Lai varētu sasniegt 6. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību visiem” un novērstu jaunas krīzes, šīm bažām ir steidzami jāvelta pienācīga uzmanība. Ūdens pieejamības nodrošināšanai vajadzētu būt visu dalībvalstu prioritātei.

1.11.

EESK arī aicina Eiropas iestādes iekļaut ūdeni prioritāšu sarakstā un uzņemt ES zilo kursu – ieguldīt visus spēkus, lai prognozētu nākotnes vajadzības, aizsargātu ūdens resursus un adekvāti risinātu ar ūdeni saistītās problēmas, balstoties uz visaptverošu un koordinētu ceļvedi, kurā izvirzīti vērienīgi mērķi un paredzēti pasākumi saskaņotu starpposma mērķu sasniegšanai. EESK 2023. gadā nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par ES zilo kursu.

2.   Komisijas priekšlikums

2.1.

Tiek ierosināts paplašināt direktīvas tvērumu tā, lai tā attiektos arī uz apdzīvotām vietām sākot no 1 000 cilvēkekvivalentiem (c.e.), un līdz ar to arī mazām pilsētām būs pienākums savākt un attīrīt komunālos notekūdeņus un tās varēs šajā nolūkā pieprasīt ES finansējumu. Komisija izstrādās jaunus decentralizētu attīrīšanas iekārtu standartus un dalībvalstīm būs jānodrošina labāka šo iekārtu uzraudzība un pārbaude.

2.2.

Ir konstatēts, ka kopsistēmu pārplūdes un urbānās noteces joprojām ir būtisks neattīrītu komunālo notekūdeņu avots, un dalībvalstīm tiks noteikta prasība izveidot integrētus komunālo notekūdeņu pārvaldības plānus šo avotu radītā piesārņojuma mazināšanai. Prioritāte būtu jādod preventīviem pasākumiem, piemēram zaļajiem un zilajiem risinājumiem, kā arī esošo sistēmu pilnveidei ar digitālo paņēmienu palīdzību.

2.3.

Lai samazinātu barības vielu emisiju, tiks ieviesti jauni slāpekļa un fosfora ierobežojumi pirmām kārtām lielajām iekārtām virs 100 000 cilvēkekvivalentiem un tad vidēja lieluma iekārtām virs 10 000 cilvēkekvivalentiem teritorijās, kurās eitrofikācija joprojām rada problēmas. Ja būs apdraudēta vide vai cilvēku veselība, lielajām un vidēja lieluma iekārtām tiks arī noteikta prasība atdalīt mikropiesārņotājus. Ar mērķi samazināt piesārņojumu ar vielām, kuras nepadodas attīrīšanai, dalībvalstīm ir noteikti jauni pienākumi tieši pie rašanās avota novērst ārpussadzīves notekūdeņu novadījumus uz kopsistēmām. Rezultātā uzlabosies apritīguma iespējas.

2.4.

Lai segtu nepieciešamās pilnveides un mikropiesārņotāju atdalīšanas uzraudzības izmaksas, kā arī stimulētu videi draudzīgāku produktu izstrādi, tiks ieviesta paplašināta ražotāja atbildība, kas zāļu un to produktu ražotājiem, uz kuriem attiecas ES kosmētikas noteikumi, liks piedalīties finansēšanā.

2.5.

Notekūdeņu nozarē ir noteikts jauns energoneitralitātes mērķis, kas jāsasniedz līdz 2040. gadam. Tas nozīmē, ka šajā nozarē valsts līmenī patērētās enerģijas daudzumam jābūt vienādam ar tās saražoto atjaunīgo enerģiju.

2.6.

Priekšlikumā noteikts, ka līdz 2040. gadam jāpanāk pilnīga atbilstība, un progresa nodrošināšanai ir paredzēti starpposma mērķi.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Tīrs ūdens ir viens no mūsu vissvarīgākajiem resursiem. No tā ir atkarīga ekosistēmu un mūsu sabiedrības darbība, kā arī sociāli ekonomiskā aktivitāte. Lauksaimniecība, enerģijas ražošana un tūrisma sektors arī ir ļoti atkarīgi no piekļuves tīram ūdenim. ANO atzīst, ka piekļuve tīram ūdenim un sanitārijai ir cilvēka pamatvajadzības, no kurām ir atkarīga veselība un labbūtība, tāpēc tā ir iekļauta ilgtspējīgas attīstības mērķu vidū (2). Saldūdens ir ļoti nepieciešams daudzām un dažādām darbībām, un ir gaidāms, ka tā pieprasījumus palielināsies klimata pārmaiņu dēļ.

3.2.

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva ir viens no svarīgākajiem ES likumdošanas elementiem, lai aizsargātu vidi no neattīrītu notekūdeņu negatīvās ietekmes. Šī direktīva ir spēkā jau 30 gadus, un kopš tās pieņemšanas Eiropas upju, ezeru un jūru kvalitāte ir būtiski uzlabojusies. Tomēr divas trešdaļas virszemes ūdenstilpju joprojām nav labā stāvoklī. ES valstis ar ES finansējuma palīdzību ir izveidojušas savākšanas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas stacijas. Eiropas Savienībā atbilstība direktīvai ir augstā līmenī. Savākti tiek 98 % notekūdeņu un 92 % no tiem tiek apmierinoši attīrīti atbilstoši pašreizējam direktīvas tvērumam.

3.3.

Šobrīd notiekošajā pārskatīšanā var izdoties atjaunināt direktīvu un atrisināt atlikušo piesārņoto notekūdeņu avotu un jauno piesārņotāju jautājumu, kā arī pilnveidot enerģētikas un ar notekūdeņu attīrīšanu saistītos aprites ekonomikas aspektus atbilstoši zaļajam kursam un Eiropas digitalizācijai. Tomēr EESK aicina Eiropas iestādes iekļaut notekūdeņu jautājumu plašākā redzējumā, iekļaut ūdeni prioritāšu sarakstā un uzņemt ES zilo kursu – ieguldīt visus spēkus, lai prognozētu nākotnes vajadzības, aizsargātu ūdens resursus un adekvāti risinātu ar ūdeni saistītās problēmas, balstoties uz visaptverošu un koordinētu ceļvedi, kurā izvirzīti vērienīgi mērķi un paredzēti pasākumi saskaņotu starpposma mērķu sasniegšanai. EESK 2023. gadā nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par ES zilo kursu.

3.4.

Ūdens nozarē ir nepieciešamas lielas investīcijas. ESAO ir aprēķinājusi, ka visām dalībvalstīm, izņemot Vāciju, ir vismaz par 25 % jāpalielina izdevumi, lai tās varētu izpildīt esošās direktīvas prasības (3). Šajos aprēķinos tomēr nav ņemtas vērā kopsistēmu uzturēšanas izmaksas. Jaunie noteikumi prasīs papildu ieguldījumus, un, lai ūdens un sanitārijas pakalpojumus mājsaimniecības arī turpmāk varētu saņemt par pieņemamām cenām, ir svarīgi finansējumu paplašināt un līdzās ūdens tarifiem un publiskajam budžetam iekļaut arī tās nozares, kuras piesārņo komunālos notekūdeņus.

3.5.

Notekūdeņu attīrīšana maksā naudu, un tai ir vajadzīgi resursi un enerģija. Prioritāte vienmēr būtu dodama piesārņojuma novēršanai tā rašanās vietā, nevis seku novēršanas risinājumiem. Ar politikas pasākumiem pirmām kārtām būtu iespēju robežās jāierobežo kaitīgo vielu emisija vidē un sabiedrībā. Komunālo notekūdeņu attīrīšana darbojas kā pēdējais filtrs, kas aizsargā saņēmējus ūdeņus un nodrošina ES ūdens tiesību aktu mērķu sasniegšanu. Tāpēc EESK aicina veidot lielāku sinerģiju ar pilsētu attīstības stratēģijām (ES pilsētprogrammu, Ļubļanas nolīgumu, dažādām tematiskajām partnerībām utt.).

3.6.

Būtu jāpieliek lielākas pūles, lai palielinātu iedzīvotāju iespējas jautājumos, kas saistīti ar komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un apsaimniekošanu. Plaša sabiedrība būtu jāiesaista notekūdeņu attīrīšanas īstenošanā ne tikai informatīvā ziņā, bet arī līdzdalības ziņā: visās dalībvalstīs būtu jāievieš mehānismi, lai iedzīvotāji varētu ziņot par konstatētajām nepilnībām komunālo notekūdeņu savākšanā un/vai attīrīšanā, īpašu uzmanību pievēršot nelikumīgām rūpnieciskām noplūdēm.

3.7.

Eiropai ir liels potenciāls kļūt par līderi notekūdeņu attīrīšanas nozarei paredzēto risinājumu nodrošināšanā, sākot ar progresīvām attīrīšanas tehnoloģijām un beidzot ar risinājumiem enerģētikas jomā. Notekūdeņu nozares attīstība sniedz iespēju ieviest inovācijas un tehnoloģijas un iespēju eksportēt zināšanas un piesaistīt jaunus uzņēmējus.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Komunālie notekūdeņi liecina par mūsu sabiedrības radīto ietekmi un patēriņa un ražošanas modeļiem. Tie ietver mājsaimniecību, ielu noteču, ēku, rūpniecības un citu ārpussadzīves notekūdeņu kompleksu kopumu, ko ir nepieciešams pienācīgi attīrīt, lai tas neradītu cilvēku veselības un vides apdraudējumu un neietekmētu rekreācijas ūdeņus. Komunālo notekūdeņu sistēmā iesaistīto darba ņēmēju darba apstākļiem un veselībai un drošībai vajadzētu būt svarīgai prioritātei.

4.2.

Vispārējais 2040. gadam noteiktais mērķis un starpposma mērķi veido skaidru notekūdeņu attīrīšanas plānu nākamajiem divdesmit gadiem. Tomēr mēs pilnībā neizprotam, kādu apdraudējumu ūdens organismiem rada ķīmisku vielu maisījumi virszemes ūdeņos, un daudzas no šīm ķīmiskajām vielām nāk no produktiem, kas tiek izmantoti mūsu mājās. Turklāt notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtu būvniecība, uzturēšana un darbība rada lielus izdevumus un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas svarīgāko nodaļu un Notekūdeņu dūņu direktīvas pārskatīšana un izvērtēšana dod iespēju modernizēt visu nozari, uzlabot tajā saskaņotību un veicināt Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

4.3.

Antimikrobiālā rezistence arvien vairāk satrauc sabiedrību, un komunālie notekūdeņi – attīrīti un neattīrīti – ir viens no tās izplatīšanās avotiem (4). Antimikrobiālo rezistences iemesls ir ne tikai pārmērīgi liels antibiotiku patēriņš, bet arī citi pretmikrobu līdzekļi, piemēram, fungicīdi, pretvīrusu vielas, paraziticīdi, kā arī daži dezinfekcijas līdzekļi un antiseptiskie līdzekļi, kas visi tiek izmantoti pilsētu vidē, īpaši slimnīcās. ANO ziņojumā brīdināts: ja nekas netiks darīts, lai samazinātu pārmērīgu antimikrobiālo vielu izmantošanu, antibiotiku rezistences dēļ infekciju gadījumā līdz 2050. gadam katru gadu varētu iet bojā 10 miljoni cilvēku (5).

4.4.

Galvenokārt ar urbānās noteces ūdeņiem ūdens ekosistēmās nokļūst toksiski, bioloģiski nenoārdāmi un potenciāli problemātiski piesārņotāji. To vidū ir plastmasas lauskas, ogļūdeņraži, mazgāšanas līdzekļi, hormoni, šķīdinātāji, patogēni, pesticīdi, smagie metāli un ar inženierijas paņēmieniem iegūti nanomateriāli (6). Lai gan urbānās noteces ūdeņi ir piesārņoti, bieži vien tie tiek uzskatīti par tīru lietusūdeni, jo trūkst uzraudzības, un pirms nonākšanas saņēmējos ūdeņos netiek attīrīti. Tas rada smagu apdraudējumu ekosistēmām; piemēram, ir konstatēts, ka spēcīgu mirstību lašu vidū izraisa toksiskā viela (6PPD-hinons), kuru satur autoriepas (7).

4.5.

Kopsistēmu pārplūdes ir viens no avotiem, kas rada mikropiesārņotāju emisiju, antimikrobiālo rezistenci (8), mikroplastmasas piesārņojumu un atkritumu nonākšanu saņēmējos ūdeņos. Tās apdraud vidi un cilvēku veselību, kā arī tūrisma nozari, kas ir atkarīga no tīriem rekreācijas ūdeņiem. Lietusūdeņu nonākšanu kopsistēmas iespējams samazināt ar tādu zilo un zaļo risinājumu palīdzību, kas aiztur lietusūdeni un ļauj tam iesūkties zemē. Tādi ir zaļie jumti, ūdens necaurlaidīgu pārklājumu likvidēšana un lietus dārzi. Tie ir ne tikai izmaksu ziņā efektīvi līdzekļi lietus ūdens aizturēšanai, bet daudzējādā ziņā labvēlīgi ietekmē arī pilsētas ainavu, tostarp samazina plūdu risku, mazina karstuma salas un palielina biodaudzveidību un labbūtību pilsētā. Lai pārietu uz efektīvāku notekūdeņu attīrīšanu un aprites ekonomiku, ir nepieciešams mainīt ne tikai regulējuma un institucionālo pieeju, bet ir jāmainās arī mūsu kā iedzīvotāju attieksmei pret savu individuālo un kolektīvo atbildību par sadzīves notekūdeņu pārvaldību.

4.6.

EESK atbalsta obligātu integrētas komunālo notekūdeņu attīrīšanas plānu ieviešanu ar mērķi samazināt kopsistēmu pārplūdes un piesārņojumu no urbānās noteces ūdeņiem. Tomēr, lai gan komunālo notekūdeņu pārvaldības plānu iecere ir laba, tie var netikt realizēti, jo to saturs un mērķi (kopējās kopsistēmu pārplūdes samazināt līdz 1 % no plūsmas, kāda ir sausā laikā) ir tikai orientējoši. Kārtīga lietusūdeņu apsaimniekošana ir ļoti svarīga ne vien tāpēc, ka nepieciešams novērst saņēmēju ūdeņu piesārņošanu, bet arī tāpēc, ka pilsētas jāpielāgo klimata pārmaiņām un apstākļiem, kad spēcīgas lietavas un ilgstoši karstuma viļņi kļūs par ikdienišķām parādībām, jo ekstremāli laikapstākļi un klimata izraisīts apdraudējums Eiropā rodas arvien biežāk un izpaužas spēcīgāk.

4.7.

Uzlabota (ceturtējā) attīrīšana ir parādījusi, ka samazinās dažādu kaitīgo vielu nonākšana saņēmējos ūdeņos (9). Tāpēc atzinīgi tiek vērtētas jaunās lielajām un noteiktām vidēji lielajām iekārtām izstrādātās prasības, kas paredzētas mikropiesārņotāju uzraudzīšanai un atdalīšanai. Tomēr uzmanība būtu jāveltī sekām, kuras rada izmaksas un atdalīšana ar dažādiem paņēmieniem, piemēram, ar ozonāciju un aktivēto ogli. Pietiekams finansējums jauno tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei un ES saskaņotām izglītības shēmām, kas paredzētas operatīvajam personālam, palīdzēs ieviest pasākumus jaunu piesārņotāju novēršanai un attīrīšanai.

4.8.

Paplašinātas ražotāja atbildības ieviešana ir liels solis uz priekšu principa “piesārņotājs maksā” ieviešanā un laba atbilde uz Eiropas Revīzijas palātas konstatējumu, ka piesārņojuma izmaksas joprojām lielā mērā ir jāsedz nodokļu maksātājiem (10). Tas atbilst arī principa “piesārņotājs maksā” integrēšanai vides tiesību aktos. Tādējādi tiek stiprināta atbildības sistēma vides jomā ES līmenī un uzlabota ES līdzekļu aizsardzība pret izmantošanu tādiem projektiem, kuri būtu jāfinansē piesārņotājam.

4.9.

Eitrofikācija Eiropas Savienībā joprojām rada problēmas. Tā skar 30 % upju, ezeru un piekrastes ūdeņu, kā arī 81 % ES jūras ūdeņu, un pēdējos desmit gados notikušas tikai nelielas izmaiņas (11). Tāpēc atzinīgi ir vērtējama noteikumu atjaunināšana un saskaņošana ar mērķi panākt, lai līdz 2035. gadam visas lielās attīrīšanas stacijas nodrošinātu barības vielu samazināšanu un līdz 2040. gadam to izdarītu vidēja lieluma stacijas, kuras ūdeņus izlaiž teritorijās, kas ir jutīgas pret eitrofikāciju. Lai gan, ņemot vērā uzdevumu apmēru un to veikšanā ieguldāmo darbu, šīs jomas ieguldījumu spēju un esošo līdzekļu dzīves ilgumu, termiņi ir noteikti ļoti īsi, daudzas dalībvalstis jau ir noteikušas šādas barības vielu atdalīšanas prasības, un EESK atzinīgi vērtē saskaņošanu ES mērogā.

4.10.

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas izvērtējumā ir konstatēts, ka mazās apdzīvotās vietas rada būtisku daļu no atlikušajiem neattīrītajiem notekūdeņiem un negatīvi ietekmē ūdenstilpes (12). Lai gan būtu vēlams attīrīt vairāk notekūdeņu, šis priekšlikums ir savā ziņā problemātisks, jo jaunu kanalizācijas cauruļu ieguldīšana mazapdzīvotās vietās ir saistīta ar būtiskām izmaksām, un to iespējams paveikt tikai ar ievērojamu finansiālo atbalstu. Būtu jāatbalsta decentralizēti risinājumi un labi strādājošas individuālās sistēmas. Sausās (kompostēšanas) tualetes samazina noskalošanai vajadzīgā dzeramā ūdens patēriņu, un var veicināt aprites ekonomiku, jo cilvēka fekālijas augsnē nonāk bez sarežģītu, dārgu un energointensīvu savākšanas, sūknēšanas un attīrīšanas sistēmu palīdzības. PVO ir izstrādājusi šādas notekūdeņu, ekskrementu un saimniecības notekūdeņu drošas atkalizmantošanas pamatnostādnes (13).

4.11.

Noplūdes no kanalizācijas caurulēm bieži vien tiek atstātas bez ievērības un tās netiek ietvertas ziņojumos kā neattīrītu notekūdeņu avots, kas apdraud pazemes ūdeņus. Tās var veidot ievērojamu daļu no tiem komunālajiem notekūdeņiem, kas piesārņo vidi (14). Kanalizācijas tīklam novecojot, šī problēma bieži vien pastiprinās. Ir svarīgi rūpīgi sekot līdzi un uzskaitīt noplūdes no kopsistēmām, un šāda prasība būtu jāietver direktīvā.

4.12.

Notekūdeņu attīrīšanai ir nepieciešams liels daudzums enerģijas, un bieži vien būtiska daļa no pašvaldību maksājumiem par elektroenerģiju tiek tērēta šajā nolūkā. Vienlaikus notekūdeņi satur dažādu veidu enerģiju, tostarp ķīmisko, kinētisko un termālo, kura būtu jāizmanto, lai atbilstoši ES mērķiem samazinātu atkarību no fosilā kurināmā. Pozitīvi ir vērtējams tas, ka energoefektivitātes jautājums tiek risināts tā, lai līdz 2040. gadam tiktu panākta energoneitralitāte.

4.13.

Notekūdeņu nozarei ir lielas iespējas kļūt par resursu ražotāju. Eiropas Savienībā jau pastāv tādas notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kas, pateicoties enerģijas taupīšanas tehnoloģijām un atjaunīgās enerģijas ražošanai – piemēram, notekūdeņu dūņu anaerobiskai noārdīšanai un tālākai saražotās biogāzes izmantošanai – ir energopozitīvas (15). Vēl viena iespēja, kas būtu jāatbalsta, ir attīrīšanas struktūras platības duāls izmantojums – to nosegšana ar fotoelementu iekārtām.

4.14.

Eiropas Savienībā 10 miljoniem cilvēku joprojām nav pieejama sanitārija. Tāpēc ir labi, ka dalībvalstis tiek aicinātas uzlabot piekļuvi sanitārijai, šajā saistībā it īpaši domājot par mazaizsargātām un atstumtām grupām, kā arī līdz 2027. gadam nodrošināt bezmaksas sabiedriskās tualetes. Tomēr šī prasība būtu jāpastiprina un dalībvalstis būtu jāaicina nodrošināt vispārēju piekļuvi sanitārijai jau agrīnā pilsētplānošanas posmā un ņemt vērā ūdens pakalpojumu cenas pieejamību un sociālos aspektus. Tas attiecas arī uz notekūdeņu savākšanas garo dzīvesciklu un attīrīšanas līdzekļiem un tiem piemītošo neelastību, kas kavē pielāgošanās un modernizācijas iespējas.

4.15.

Domājot par ūdens pakalpojumu cenas pieejamību, izņēmumi, kas attiecas uz paplašinātu ražotāja atbildību, ir stingri jāierobežo. Būtu vēlams, lai tiktu svītrots izņēmums, kas attiecas uz tiem tirgū laistajiem produktiem, kuru apjoms nepārsniedz divas tonnas gadā, jo dažas vielas ir iedarbīgas pat mazos daudzumos. Un būtu vismaz jāprecizē, ka šīs divas tonnas attiecas uz ES tirgu, nevis valstu mērogu. Būtu arī jāpanāk, lai paplašināta ražotāja atbildība attiektos arī uz mazumtirgotājiem internetā.

4.16.

Notekūdeņu attīrīšanas izmaksas veido būtisku daļu rēķinos par ūdeni, tomēr daudzi ūdens patērētāji neapzinās nedz notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu jēgu, nedz arī to, kādā mērā tiek īstenota notekūdeņu attīrīšana konkrētajā vietā. Tāpēc pozitīvi ir vērtējams jaunais noteikums par sabiedrības informēšanu, jo tas nodrošinās, lai tiktu izplatīta jaunākā informācija par konkrētajā vietā attīrīto (un neattīrīto) notekūdeņu daudzumu, kā arī to, kāds piesārņotāju daudzums tiek nopludināts no komunālajām notekūdeņu attīrīšanas stacijām un individuālām sistēmām, kā arī kopsistēmu pārplūžu un urbānās noteces ūdeņu dēļ.

---

(1)  Eiropas Ūdens asociācija (EWA), Ūdens manifests.

(2)  ANO, ilgtspējīgas attīstības mērķi, 6. mērķis: “Nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību visiem”.

(3)  ESAO, “Ūdensapgādes, sanitārijas un pretplūdu aizsardzības finansēšana”.

(4)  UNEP, How drug-resistant pathogens in water could spark another pandemic (Kā pret zālēm rezistenti ūdenī esoši patogēni varētu izraisīt jaunu pandēmiju).

(5)  UNEP, Environmental Dimensions of Antimicrobial Resistance (Antimikrobiālās rezistences vides dimensija).

(6)  Lapointe un citi, Sustainable strategies to treat urban runoff needed (Nepieciešamas ilgtspējīgas stratēģijas urbānās noteces ūdeņu problēmas risināšanai, Nature Sustainability 5, 2022, 366.–369. lpp.

(7)  Tian un citi, A ubiquitous tire rubber–derived chemical induces acute mortality in coho salmon (Visuresošā riepu gumija – atvasināta ķīmiskā viela izraisa spēcīgu mirstību sudrablašu populācijā), Science, Nr. 371, 2021. g., 185.–189. lpp.

(8)  EAWAG, Monitoring antibiotic resistance in wastewater (Antibiotiku rezistences uzraudzība notekūdeņos).

(9)  Wilhelm un citi, Does wastewater treatment plant upgrading with activated carbon result in an improvement of fish health? (Vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pilnveide un pāreja uz apstrādi ar aktivēto ogli uzlabo zivju veselību?), Aquatic Toxicology, Nr. 192, 2017. g., 184.–197. lpp.

(10)  Revīzijas palāta, Īpašais ziņojums 12/2021, Princips “piesārņotājs maksā” ES vides politikas jomās un darbībās nav piemērots konsekventi.

(11)  Eiropas Komisija, Ziņojums par Padomes Direktīvas 91/676/EEK īstenošanu.

(12)  Eiropas Komisija, Padomes Direktīvas 91/271/EEK izvērtēšana.

(13)  PVO, Notekūdeņu, ekskrementu un saimniecības notekūdeņu drošas atkalizmantošanas pamatnostādnes.

(14)  Nguyen un Venohr, Harmonised assessment of nutrient pollution from urban systems including losses from sewer exfiltration: a case study in Germany (Saskaņota izvērtēšana: piesārņojumus ar barības vielām no komunālajām sistēmām, tostarp noplūde no kanalizācijas (Vācijas gadījuma analīze)), Environmental Science and Pollution Research Nr. 28, 2021. g.

(15)  Sk., piemēram, Marselisborg WWTP – from wastewater plant to power plant (Marselisborgas notekūdeņu attīrīšanas stacija – no notekūdeņu attīrīšanas stacijas līdz elektrostacijai).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā”

(COM(2022) 540 final – 2022/0344 (COD))

(2023/C 146/07)

Ziņotājs:

Arnaud SCHWARTZ

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 19.1.2023. Padome, 24.1.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.2.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.2.2023.
Plenārsesija Nr.	576
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	156/01/06

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) stingri atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu iekļaut vairākus būtiskus ūdens piesārņotājus virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu prioritāro vielu sarakstos, kurus izmantos, lai novērtētu ķīmisko stāvokli saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu. Dalībvalstīm būs jāuzrauga minēto vielu klātbūtne ūdenī un jānodrošina, ka netiek pārsniegti kvalitātes standarti. Priekšlikums ir nokavēts par vairākiem gadiem, un tas ir atzinīgi vērtējams mēģinājums atjaunināt ūdens ķīmiskā stāvokļa novērtējumu.

1.2.

EESK norāda, ka tīrs ūdens ir būtisks mūsu sabiedrībai un videi, kā arī sociālekonomiskajām darbībām. Spēcīgs ūdens aizsardzības satvars, kas vērsts uz piesārņojuma samazināšanu tā izcelsmes vietā, sniegs ieguvumus ekosistēmām, ūdeņu izmantošanai atpūtas nolūkā un rūpniecībai, kā arī nodrošinās tīru un cenas ziņā pieejamu dzeramo ūdeni.

1.3.

Ar iniciatīvu ir saistītas izmaksas, piemēram, notekūdeņu attīrīšanai, taču EESK uzsver, ka ieguvumi, kas saistīti ar nepiesārņotu ūdeni, tos atsver, piemēram, novēršot kaitīgu ķīmisko vielu iedarbību un samazinot vajadzību pēc attīrīšanas, lai sasniegtu dzeramā ūdens standartus. Kaitīgu vielu lietošanas veidu maiņa ar mērķi samazināt to klātbūtni ūdenī var arī sniegt papildu ieguvumus, piemēram, samazināt kaitīgo pesticīdu iedarbību uz agropārtikas sektora darba ņēmējiem.

1.4.

Būtu jāvelta vairāk pūļu, lai gādātu par drošību un veselības aizsardzību darba vietā. EESK aicina izstrādāt īpašas pamatnostādnes nozarēm, kas ražošanas procesos izmanto ūdeni, kuram pievienotas dažādas vielas.

1.5.

EESK iesaka dalībvalstīm darīt vairāk, lai vāktu, organizētu un interpretētu datus par ūdeni, un izvirzīt vides datu vajadzības par vienu no galvenajām prioritātēm. Svarīgi ir samazināt datu aiztures un nodrošināt konkrētus rādītājus visās dalībvalstīs.

1.6.

Vairāk nekā 60 % Eiropas ūdeņu joprojām nav labi ķīmiskās kvalitātes rādītāji Ūdens pamatdirektīvas (1) izpratnē. Šī atziņa gan nesniedz pilnīgu priekšstatu par šo problēmu, jo pašreizējā novērtējumā nav ņemta vērā ietekme, ko rada ķīmiski maisījumi, kuri var būt ūdenī sastopami pat tad, ja piesārņojuma līmenis nav bīstams. Būtu jādara vairāk, lai novērtētu un uzraudzītu vielu maisījumu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

1.7.

Aizliegtie pesticīdi joprojām ir sastopami Eiropas ūdeņos. EESK uzsver, ka dalībvalstīs, kurās konstatēts pārmērīgs pesticīdu daudzums, ir jāturpina uzraudzības pasākumi, tostarp nelikumīgas izmantošanas pārtraukšana un atkāpju atcelšana, pat ja šīs vielas ES līmenī ir svītrotas no saraksta kā prioritārās vielas.

1.8.

Ūdens ir vitāli svarīgs resurss, kuru iegūt kļūst arvien grūtāk. Divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka ūdens kvalitāte un/vai kvantitāte viņu valstī ir būtiska problēma (2). Lai varētu sasniegt 6. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību visiem” un novērstu jaunas krīzes, šīm bažām ir steidzami jāvelta pienācīga uzmanība. Dalībvalstīm būtu prioritāri jācenšas nodrošināt pietiekamu resursu, aprīkojuma un cilvēkresursu pieejamību, vienlaikus nostiprinot kontroles iestādes un palielinot kontroles inspektoru skaitu.

1.9.

EESK arī aicina Eiropas iestādes iekļaut ūdeni prioritāšu sarakstā un uzņemt ES zilo kursu – ieguldīt visus spēkus, lai prognozētu nākotnes vajadzības, aizsargātu ūdens resursus un adekvāti risinātu ar ūdeni saistītās problēmas, balstoties uz visaptverošu un koordinētu ceļvedi, kurā izvirzīti augsti mērķi un paredzēti pasākumi saskaņotu starpposma mērķu sasniegšanai. EESK 2023. gadā nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par ES zilo kursu.

2.   Konteksts

2.1.

Virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojošo vielu sarakstu pārskatīšana, kas izklāstīta Komisijas priekšlikumā direktīvai, ar ko groza Ūdens pamatdirektīvu, Vides kvalitātes standartu direktīvu un Gruntsūdeņu direktīvu, ir vērsta uz to, lai risinātu divas galvenās problēmas: — prioritāro vielu saraksti ir nepilnīgi un novecojuši un nenodrošina pienācīgu ekosistēmu un cilvēku veselības aizsardzību pret ūdens piesārņojuma radītajiem riskiem, — valstu līmenī noteikto piesārņojošo vielu un kvalitātes standartu atšķirības ir pārāk lielas. Datu paziņošana ir apgrūtinoša, jo tā nav pielāgota mūsdienu tehnoloģijai. Prioritāro vielu sarakstu pārskatīšanas procedūra ir pārāk ilga.

2.2.

Saistībā ar virszemes ūdeņiem pārskatīšanā ierosināts virszemes ūdeņu prioritāro vielu sarakstā iekļaut 24 atsevišķas vielas (pesticīdus, zāles un rūpnieciskās ķīmiskās vielas) un grupu, kurā ir 24 perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas, kā arī grozīt vides kvalitātes standartu attiecībā uz 16 jau uzskaitītajām vielām un svītrot četras vielas, par kurām tiek uzskatīts, ka tās vairs nerada draudus visā Eiropas Savienībā. Turklāt ir ieviesta pesticīdu robežvērtība saskaņā ar noteikumiem par gruntsūdeņiem.

2.3.

Attiecībā uz gruntsūdeņiem tiek ierosināts Gruntsūdeņu direktīvas I pielikumā ar ES mēroga robežvērtībām iekļaut grupu, kurā ir 24 perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas, divas antibiotikas un virkne pesticīdu metabolītu. Turklāt ir ieviesta robežvērtība attiecībā uz zālēm. Gruntsūdeņu direktīvas II pielikumā ir pievienots viens zāļu produkts, kas nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāapsver iespēja noteikt attiecīgu valsts robežvērtību.

2.4.

Komisija izstrādās metodiku mikroplastmasas un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem gēnu uzraudzībai, lai nākotnē tos uzskaitītu kā piesārņotājus.

2.5.

Lai uzlabotu gruntsūdeņu piesārņojošo vielu monitoringu, gruntsūdeņu monitoringam obligāta ir kļuvusi “kontrolsaraksta” procedūra.

2.6.

Upju baseinu līmenī reglamentēto piesārņojošo vielu standarti ir saskaņoti un tiks iekļauti ķīmiskā stāvokļa novērtējumā.

2.7.

Dalībvalstīm divu gadu laikā paralēli trīs estrogēnu vielu parastajam ķīmiskajam monitoringam ir jāveic estrogēnu vielu monitorings, izmantojot uz ietekmi balstītas metodes. Vides kvalitātes standarta definīcija Ūdens pamatdirektīvā ir grozīta, lai iekļautu uz ietekmi balstītas robežvērtības, ko izmanto uz ietekmi balstītam monitoringam.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Vairāk nekā 20 gadus pēc Ūdens pamatdirektīvas pieņemšanas ūdens piesārņojums Eiropā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kam ir negatīva ietekme uz ūdens organismiem, ūdeņu izmantošanu atpūtas nolūkos un dzeramā ūdens nodrošināšanu. Tas rada problēmas arī lauksaimniecībai un rūpniecībai. Divas trešdaļas virszemes ūdensobjektu un viena ceturtdaļa gruntsūdeņu objektu Eiropā joprojām nav labā ķīmiskā stāvoklī (3), taču tas tiek vērtēts, ņemot vērā tikai nelielu piesārņotāju apakškopu, un tas neatspoguļo visu ūdens piesārņojuma apmēru.

3.2.

Ūdens piesārņojums sabiedrībai rada lielas izmaksas, kas tiek lēstas 22 miljardu euro apmērā gadā, ņemot vērā tikai barības vielu piesārņojumu (4). Kaut gan princips “piesārņotājs maksā” ir nostiprināts ES Līgumos, tas joprojām netiek pienācīgi ievērots, un tas nozīmē, ka piesārņojuma izmaksas lielākoties gulstas uz nodokļu maksātājiem (5). Cilvēku un vides pakļaušana kaitīgu vielu iedarbībai rada lielas izmaksas, un piesārņotā ūdens attīrīšana un apstrāde izmaksā dārgi. Tāpēc visi centieni ir jāvērš uz piesārņojuma novēršanu tā rašanās vietā.

3.3.

Draudi, ko rada ķīmiskā kokteiļietekme uz ūdens organismiem un cilvēku veselību, ir vispāratzīta problēma, un pašreizējās monitoringa un ziņošanas sistēmas trūkumi ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko paredzēts risināt ar veikto regulējuma pārskatīšanu. Būtu jāņem vērā zinātnisko aprindu konstatējumi un ieteikumi, piemēram, saistībā ar projektiem EU SOLUTIONS un NORMAN.

3.4.

Virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojošo vielu saraksti būtu attiecīgi jāpārskata reizi četros un sešos gados. Pašreizējā pārskatīšana ir aizkavējusies, jo pēdējās pārskatīšanas tika veiktas 2013. gadā attiecībā uz virszemes ūdeņu piesārņotājiem un 2014. gadā attiecībā uz gruntsūdeņu piesārņotājiem. Tas nozīmē, ka jaunās prioritārās vielas tikai būs daļa no ķīmiskā stāvokļa novērtējuma ceturtā cikla upju baseinu apsaimniekošanas plānos, un ierosinātais atbilstības nodrošināšanas termiņš ir 2033. gads. Ņemot vērā Eiropas ūdens slikto kvalitāti un ES mērogā jau panākto izpratni, ka ir pamats bažām par ierosināto vielu ietekmi ūdeni, EESK visnotaļ mudina nekavējoties veikt pasākumus, lai samazinātu šo un citu piesārņojošo vielu koncentrāciju visos ES ūdeņos. Eiropas Savienībai ātrāk jāreaģē uz zinātnes atziņām par ūdens piesārņojumu, un tās ir jāpārvērš tiesiskos soļos un risinājumos. Būtiska ir arī iespēja griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, un dalībvalstīm un Eiropas Savienībai būtu jānodrošina efektīvas un ātrākas tiesu un administratīvās procedūras (6).

3.5.

EESK atbalsta jaunu piesārņotāju iekļaušanu prioritāro vielu sarakstā attiecībā uz virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem. Sarakstos dalībvalstīm uzlikts pienākums ne tikai samazināt šo vielu nokļūšana vidē, bet arī veikt pasākumus saskaņā ar citām direktīvām (7). Taču, ja saraksti nav atjaunināti vai ir pārāk šauri, rīcība vides jomā var būt ierobežota. Turklāt piesārņotāji lielākoties pievienoti kā atsevišķas vielas, neņemot ņemta vērā ķīmisko maisījumu ietekmi.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas ir pievienotas kā 24 vielu grupa ar robežvērtību šai grupai, un atzinīgi vērtē arī to, ka ir ieviesta robežvērtība pesticīdiem virszemes ūdeņos un robežvērtība zālēm gruntsūdeņos. Lai gan dažas no šīm robežvērtībām varētu būt pārāk augstas, lai tās būtu aizsargājošas, tas atbilst Ilgtspēju sekmējošas ķimikāliju stratēģijas mērķim reglamentēt attiecīgās vielas kā grupu. Tomēr šādas robežvērtības būtu jāizstrādā arī attiecībā uz citām vielu grupām, tostarp bisfenoliem, piretroīdiem un neonikotinoīdiem.

3.7.

Pesticīdi ir aizliegti, taču likumīgu izņēmumu, nelikumīgas lietošanas vai lēnas noārdīšanās dēļ tos joprojām iespējams sastapt vidē, kur tie apdraud dzīvību un cilvēku veselību. Lielākā daļa pesticīdu, kas konstatēti ūdenī dažās dalībvalstīs nav atļauti, tostarp DDT, lindāns, atrazīns un endosulfāns (8). Ļoti svarīgi ir turpināt uzraudzību un centienus samazināt to klātbūtni.

3.8.

Tiek arī ierosināts svītrot Ūdens pamatdirektīvas 16. pantu, šo ierosmi pamatojot ar faktu, ka tas ir novecojis. Tomēr tas ir tikai daļēji pareizi, jo svītrošanas rezultātā tiktu atcelts 20 gadu termiņš prioritāro bīstamo vielu izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai. Pakāpeniskas izbeigšanas pienākums, kas ir viens no Ūdens pamatdirektīvas galvenajiem mērķiem, ir izpildāms tikai tad, ja tas ir saistīts ar skaidru termiņu. Jau saskaņā ar spēkā esošo Ūdens pamatdirektīvu paredzētais pakāpeniskas izbeigšanas pienākums lielā mērā netiek ievērots; jo nekonkrētāks tas kļūs, jo vairāk iestādes mēģinās to ignorēt. Tā būtu nopietna pavājināšanās.

3.9.

Atsaucoties uz pieeju “viena viela, viens novērtējums” saskaņā ar ilgtspēju sekmējošu ķimikāliju stratēģiju, priekšlikumā galvenā loma ir paredzēta Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA), lai tā no ENVI ĢD un JRC pārņemtu vairākus pienākumus ūdens piesārņotāju un ar tiem saistīto kvalitātes standartu apzināšanā. Tā kā ECHA pārziņā galvenokārt ir ķimikālijas, kuras tiek reglamentētas ar Regulu, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un kuras neietver pesticīdus un zāles, EESK aicina ECHA stiprināt savas (juridiskās un tehniskās) spējas zāļu un pesticīdu jomā, lai nodrošinātu gatavību uzņemties jauno uzdevumu veikšanu. EESK arī iesaka ECHA šajā saistībā sadarboties ar kvalificētiem partneriem, tostarp reģionālajā līmenī, piemēram, ar universitātēm un to laboratorijām.

3.10.

Būtu jāvelta vairāk pūļu, lai gādātu par drošību un veselības aizsardzību darba vietā, piemēram, agropārtikas sektorā. Tāpēc EESK aicina izstrādāt īpašas pamatnostādnes nozarēm, kas ražošanas procesos izmanto ūdeni, kuram pievienotas dažādas vielas.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka monitoringa dati un no tiem izrietošais statuss būtu jādara pieejami Eiropas Vides aģentūrai un sabiedrībai vismaz reizi gadā, nevis reizi sešos gados, kā tas bija iepriekš. Tas sniegs aktuālāku priekšstatu par Eiropas ūdeņu stāvokli un sekmēs progresu Ūdens pamatdirektīvas mērķa sasniegšanā.

4.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka estrogēnu vielu monitoringam ir jāizmanto uz ietekmi balstītas metodes. Tas aptvers ietekmi, ko rada visas estrogēnās vielas ar līdzīgu iedarbību, nevis tikai trīs estrogēnas vielas, kas tiek monitorētas, izmantojot tradicionālās ķīmiskās metodes. Robežvērtību iekļaušana vides kvalitātes standarta definīcijā paver iespēju turpmākajā ķīmiskā stāvokļa novērtējumā ieviest uz ietekmi balstītu maisījuma ietekmes monitoringu, taču Komisiju vajadzētu pilnvarot nākt klajā ar deleģētajiem aktiem, kas pieprasītu uz ietekmi balstīta monitoringa turpmāku izmantošanu.

4.3.

Glifosāta kvalitātes standarti ir noteikti pirms Veselības, vides un jaunā riska zinātniskās komitejas (SCHEER) galīgā atzinuma izdošanas, nenorādot, ka tie tiks pārskatīti pēc galīgā zinātniskā atzinuma, kas nozīmē, ka netiek ņemts vērā pilsoniskās sabiedrības ieguldījums SCHEER veiktajā apspriešanā. Veselības, vides un jaunā riska zinātniskajai komitejai (SCHEER) būtu arī jāņem vērā pilsoniskās sabiedrības viedoklis (9) par šo galīgo atzinumu. Tas nav par vēlu, jo vides kvalitātes standartu (VKS) pārskatīšanas process attiecībā uz glifosātu joprojām turpinās, kā noteikts Ūdens pamatdirektīvā, un tam vajadzētu būt par pamatu Komisijas priekšlikumam par robežvērtību noteikšanu virszemes ūdeņos.

4.4.

EESK uzskata, ka nevienam atsevišķam pesticīdu vides kvalitātes standartam (VKS) nevajadzētu būt augstākam par ierosināto “kopējo pesticīdu” parametru (0,5 μg/l) (10). Tāpēc nebūtu jāizmanto ierosinātie VKS attiecībā uz iekšzemes virszemes ūdeņiem, ko neizmanto dzeramā ūdens ieguvei (86,7 μg/l). Tā vietā, pamatojoties uz piesardzības pieeju, EESK iesaka, ka ierosinātajiem VKS attiecībā uz virszemes ūdeņiem, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei (0,1 μg/l), būtu jāaptver visi iekšzemes virszemes ūdeņi. Vides kvalitātes standarti (VKS) attiecībā uz “citiem virszemes ūdeņiem” būtu attiecīgi jāgroza līdz 0,01 μg/l, ievērojot praksi “citiem virszemes ūdeņiem” izmantot par vienu kārtu zemākas robežvērtības salīdzinājumā ar “iekšējiem virszemes ūdeņiem”.

4.5.

Pesticīdu individuālais slieksnis gruntsūdeņos ir balstīts uz to, ko bija iespējams analizēt ar deviņdesmitajos gados izmantotajām analīzes metodēm (11). Kopš tā laika ir noticis tehniskais progress, un tagad ir iespējams konstatēt zemākas koncentrācijas. Virszemes ūdeņos vairākiem pesticīdiem jau tagad ir noteiktas zemākas robežvērtības. EESK pauž nožēlu par to, ka Komisija virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņotāju pārskatīšanā nav pārskatījusi pesticīdu individuālo robežvērtību. Gruntsūdeņos augu aizsardzības līdzekļiem tiek piemērota patvaļīgi noteikta robežvērtība 0,1 μg/l, pamatojoties uz analītiskām metodēm, savukārt tagad pastāv uzlabotas metodes, kas ļauj iegūt zinātnisku informāciju, lai robežvērtības noteiktu, pamatojoties uz faktisko risku, kas saistīts ar dažādām vielām.

4.6.

Joprojām trūkst rādītāju, lai uzraudzītu gruntsūdeņu sistēmu veselību, piemēram, temperatūru, neraugoties uz to, ka zinātne jau tagad nodrošina stabilu pamatu attiecīgo kritēriju noteikšanai. EESK jautā, kāpēc Komisija savā priekšlikumā nav iekļāvusi šādus būtiskus kritērijus. Šādi kritēriji būtu jāiekļauj Gruntsūdeņu direktīvas I pielikumā saskaņā ar Gruntsūdeņu direktīvas 20. apsvērumu un 4. panta 5. punktu, un tiem būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta rezolūcijā par ūdens resursu tiesību aktu īstenošanu (17.12.2020.) paustajām prasībām attiecībā uz gruntsūdeņiem.

---

(1)  EVA, Ziņojums Nr. 7/2018, European waters: Assessment of status and pressures 2018.

(2)  European Water Association (Eiropas Ūdens apvienība), Water Manifesto (Ūdens manifests).

(3)  EVA, ziņojums Nr. 9/2021, Drivers of and pressures arising from selected key water management challenges: A European overview.

(4)  Eiropas Komisija, Green taxation and other economic instruments – Internalising environmental costs to make the polluter pay.

(5)  Revīzijas palāta, Īpašais ziņojums 12/2021, Princips “piesārņotājs maksā” ES vides politikas jomās un darbībās nav piemērots konsekventi.

(6)  EESK atzinums “Orhūsas konvencijas piemērošana – iespēja griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” (OV C 123, 9.4.2021., 66. lpp.).

(7)  Piemēram, Augu aizsardzības līdzekļu regulā minētās atļaujas ir jāpārskata, ja ir apdraudēts Ūdens pamatdirektīvā minētais ķīmiskais stāvoklis.

(8)  PAN Europe un Ecologistas en Acción, Ríos hormonados: Contamination of Spanish Rivers with Pesticides.

(9)  Joint NGO analysis of the Commission's proposal for a revised list of priority substances for surface and groundwater.

(10)  COM(2022) 540, I pielikums.

(11)  Sk. EMA piezīmes publikācijā “Guideline on assessing the environmental and human health risks of veterinary medicinal products in groundwater” un EVA piezīmes publikācijā “ETC/ICM Report 1/2020: Pesticides in European rivers, lakes and groundwater – Data assessment”.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai”

(COM(2022) 542 final – 2022/0347 (COD))

(2023/C 146/08)

Ziņotājs:

Kęstutis KUPŠYS

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 19.1.2023. Padome, 24.1.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.2.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.2.2023.
Plenārsesija Nr.	576
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	145/9/12

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Tīrs gaiss pieder pie pamata cilvēktiesībām, tāpēc EESK ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumu pārskatīt Gaisa kvalitātes direktīvas. Komiteja iesaka ne vēlāk kā līdz 2030. gadam ES gaisa kvalitātes standartus (tostarp attiecībā uz ozonu, robežvērtību veidā) pilnībā saskaņot ar atjauninātajām Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vispārējām gaisa kvalitātes pamatnostādnēm un formulēt spēcīgu veicinošu satvaru, kas balstās uz robežvērtībām, izpildes mehānismiem un skaidriem pārvaldības noteikumiem. Gaisa piesārņojuma samazināšana dod lielu papildu labumu klimatmitigācijai, enerģētiskajai drošībai un biodaudzveidībai, kā arī palielina iedzīvotāju noturību pret pandēmijām.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas pieeju koncentrēties uz “izmaksu un ieguvumu attiecību”, taču pauž nožēlu par to, ka par vissvarīgāko rādītāju, kas ņemams vērā šajā pārskatīšanā, tiek uzskatīta šī attiecība, nevis maksimāla cilvēku dzīvības aizsardzība un veselības rādītāji. Tāpēc par vēlamo politikas risinājumu kļūst “ciešāka saskaņošana”, nevis “pilnīga saskaņošana”. Izņemot slāpekļa dioksīdu, priekšlikumā, šķiet, tiek mēģināts panākt saskaņu ar PVO 2005. gada pamatnostādnēm, nevis pēdējām pamatnostādnēm, kas publicētas 2021. gada septembrī.

1.3.

Tīra gaisa standarti veido tiesisko regulējumu, taču emisiju samazināšana ir citu tiesību aktu kopumu kompetencē. Komiteja ir pārliecināta, ka Gaisa kvalitātes direktīvu ierobežojumi un noteikumi, vērienīgi definēti un laikus īstenoti, kopā ar efektīviem nozaru pasākumiem veicinās drosmīgu rīcību valstu un vietējā līmenī.

1.4.

Arī iedzīvotājiem būtu jārīkojas un jāsāk apzināties saikni starp savu dzīvesveidu, rīcību, patēriņa ieradumiem un piesārņojuma līmeni. Labāk informētiem cilvēkiem ir daudz lielāka motivācija rīkoties, un var vieglāk panākt ilgtermiņa ieradumu maiņu. Tāpēc EESK aicina programmā “Apvārsnis Eiropa” palielināt finansējumu amatierzinātnes projektiem, kas saistīti ar piesārņojumu.

1.5.

Komiteja stingri atbalsta tiesības uz kompensāciju personām, kas cietušas no gaisa piesārņojuma, un sankcijas attiecīgās dalībvalsts fiziskām un juridiskām personām, kas pārkāpušas noteikumus.

2.   Konteksts

2.1.

Apkārtējās vides (āra) gaisa piesārņojums ir galvenais ES vides faktors, kas ietekmē veselību: aplēsts, ka gadā ir vairāk nekā 300 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu (1). PVO norāda, ka gaisa piesārņojums gan pilsētās, gan lauku apvidos visā pasaulē izraisa 4,2 miljonus priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā (2). Šīs mirstības cēlonis ir gaisa piesārņojuma kumulatīvā ietekme uz sabiedrības veselību. Piemēram, tādu daļiņu iedarbība, kuru diametrs nepārsniedz 2,5 mikronus (PM2,5), izraisa daudzas veselības problēmas, tostarp sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi. Gaisa piesārņojums kaitē mūsu videi arī tāpēc, ka izraisa paskābināšanos, eitrofikāciju un ražas zudumus.

2.2.

Daudzviet Eiropas Savienībā reģistrētas pārsniegtas gaisa kvalitātes robežvērtības (3), un koncentrācija ievērojami pārsniedz jaunākos PVO ieteikumus (4).

2.3.

Gaisa kvalitātes direktīvās (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (5) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai un Direktīva 2004/107/EK (6) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā) paredzēti noteikumi attiecībā uz gaisa piesārņojuma pārvaldību un ES gaisa kvalitātes standarti 12 gaisa piesārņotājiem: sēra dioksīdam (SO2), slāpekļa dioksīdam (NO2)/slāpekļa oksīdiem (NOx), daļiņām (PM10 un PM2,5), ozonam (O3), benzolam (C6H6), svinam (Pb), oglekļa monoksīdam (CO), arsēnam (As), kadmijam (Cd), niķelim (Ni) un benz[a]pirēnam (C20H12).

2.4.

Atbilstības pārbaudē (7) secināts, ka spēkā esošās Gaisa kvalitātes direktīvas ir palīdzējušas samazināt gaisa piesārņojumu. Gaisa piesārņojuma izraisīto priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits ir par 70 % mazāks nekā 20. gs. 90. gados. Tomēr gaiss mūsu kontinentā joprojām ir pārāk piesārņots un kaitē gan cilvēku veselībai, gan videi.

2.5.

Piesārņotāji, kuri Eiropā nodara vislielāko kaitējumu cilvēka veselībai, ir PM2,5, NO2 un piezemes ozons. Mijiedarbībā ar klimatneitralitātes centieniem Eiropas Savienība grib vēlākais līdz 2050. gadam panākt nulles piesārņojumu. Tikmēr pašreizējai Gaisa kvalitātes direktīvu pārskatīšanai ir arī šādi mērķi: — ieviest stingrākus gaisa kvalitātes standartus, kas būtu ciešāk saskaņoti ar jaunajām PVO pamatnostādnēm, — atbalstīt tiesības uz tīru gaisu un uzlabot iespējas vērsties tiesā, — ieviest efektīvākus sankciju un kompensāciju režīmus gadījumiem, kad tiek pārkāpti gaisa kvalitātes noteikumi, — pastiprināt gaisa kvalitātes monitoringa un modelēšanas noteikumus, lai atbalstītu preventīvas darbības un mērķtiecīgus pasākumus, — precizēt prasības, kā definēt, pieņemt un īstenot likumīgus un efektīvus gaisa kvalitātes plānus, kuru mērķis ir gan novērst tiesību aktu pārkāpumus, gan labot nodarījumu sekas, — uzlabot publiskas informācijas pieejamību un kvalitāti.

3.   Vispārīgas piezīmes

Ceļš uz nulles piesārņojumu

3.1.

Starptautiski atzīts, ka tiesības uz tīru gaisu pieder pie pamata cilvēktiesībām (8). Tāpēc EESK ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumu pārskatīt Gaisa kvalitātes direktīvas. Ir pierādījies, ka ES gaisa kvalitātes tiesību akti ir svarīgs un fundamentāls instruments, ar ko Eiropas Savienībā veicināt gaisa piesārņojuma mazināšanu.

3.2.

Tas, ciktāl ES gaisa kvalitātes standarti ir saskaņoti ar jaunākajām PVO pamatnostādnēm, ir politiskas izvēles jautājums un atkarīgs no tā, cik vērienīgi ir valstu un pilsētu mērķi. Komisija ir analizējusi trīs scenārijus (un attiecīgus politikas risinājumus) un tos aprakstījusi ietekmes novērtējuma ziņojumā (9). To izvēle ir nevis “tīri zinātnisks”, bet gan politisks lēmums. Šiem trim risinājumiem ir atšķirīgas vērienīguma pakāpes: “pilnīga saskaņošana” (I-1), “ciešāka saskaņošana” (I-2) un “daļēja saskaņošana” (I-3).

3.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas pieeju koncentrēties uz “izmaksu un ieguvumu attiecību”, taču pauž nožēlu par to, ka par vissvarīgāko rādītāju, kas ņemams vērā šajā pārskatīšanā, tiek uzskatīta šī attiecība, nevis maksimāla cilvēku dzīvības aizsardzība un veselības rādītāji, un ka tādējādi tiek izraudzīts I-2 politikas risinājums (“ciešāka saskaņošana”). Izņemot NO2, priekšlikuma mērķis patiešām ir saskaņošana ar PVO 2005. gada pamatnostādnēm, nevis jaunajām pamatnostādnēm, kas publicētas 2021. gadā.

3.4.

EESK mudina pēc iespējas ātrāk novērtēt progresu un pārskatīt mērķrādītājus, vēlākais līdz 2030. gadam pilnībā saskaņojot ES gaisa kvalitātes standartus ar atjauninātajām PVO pamatnostādnēm. Šī saskaņošana būtu jāpapildina ar spēcīgu veicinošu satvaru, kura pamatā būtu robežvērtības, izpildes mehānismi un skaidri pārvaldības noteikumi.

Pašreizējā priekšlikuma trūkumi

3.5.

Diemžēl vairums dalībvalstu joprojām neievēro spēkā esošos ES gaisa kvalitātes standartus un neveic efektīvus gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus; par to liecina notiekošo pārkāpuma procedūru skaits. Tāpēc tika gaidīts, ka pārskatīšanā ne tikai tiks noteikts pareizais, zinātnei atbilstošais vērienīguma līmenis, lai stimulētu izlēmīgākas iniciatīvas, bet arī uzlaboti īstenošanas un izpildes noteikumi, lai labāk palīdzētu un nodrošinātu vadlīnijas dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm.

3.6.

Komiteja aicina novērst iespējamās nepilnības tiesību aktos, kas attiecas uz cilvēku veselību un vides aizsardzību. Priekšlikuma 16. un 17. pantā ir ietverti noteikumi par atbilstības pienākuma neattiecināšanu uz smilšu un sāls kaisīšanu ziemā un dabiskajiem gaisa piesārņojuma avotiem. Komiteja uzskata, ka šāda pieeja ir pretrunā tiesību akta mērķiem. Dabiskie un cilvēka radītie avoti apvienojoties pastiprina piesārņotāju ietekmi. Ignorējot dabiskos gaisa piesārņojuma avotus, mēs turpināsim apdraudēt cilvēku dzīvību.

3.7.

Līdzīgā veidā 29. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis ievieš “iedarbīgus, samērīgus un atturošus” sodus attiecīgās dalībvalsts “fiziskajām un juridiskajām personām”, kas pārkāpušas noteikumus. Līdztekus 28. pantam, kas paredz tiesības uz kompensāciju personām, kuru veselība (kaut tikai daļēji) cietusi no gaisa piesārņojuma, tas ir solis pareizajā virzienā, ko Komiteja visnotaļ atbalsta, jo ir ārkārtīgi svarīgi radīt iedarbīgu sankciju režīmu, ar kuru vērsties pret noteikumu neievērotājiem. Komiteja aicina starp piesārņojošo vielu avotu un piesārņotāju izveidot skaidru, izteikti racionālu saikni, kas precizētu atbildību un ar to saistītās sankcijas; Komiteja arī uzsver, ka sīkāk jāprecizē noteikumi par gaisa kvalitātes plāniem un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem (tostarp finansiālām sankcijām), kuri saistīti ar gaisa kvalitātes standartu neievērošanu noteiktajā termiņā.

3.8.

Īpašs uzsvars būtu jāliek uz ozonu. Eiropas Vides aģentūras aplēses liecina, ka ozona iedarbība izraisa 24 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā (10). Ozons ir piesārņotājs, ko primārie avoti neizdala tiešā veidā. To veido virkne sarežģītu reakciju atmosfērā, ko izraisa uz slāpekļa dioksīda molekulām pārnestā enerģija, kad tās absorbē gaismu no saules starojuma (11). Piezemes ozona (“toksiskā” ozona) ietekme uz veselību ir skaidri identificēta: nesen veikti epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka ozona iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu mirstību un saslimstību (12), kā arī nopietnu kaitējumu dabai un kultūraugiem Neraugoties uz nesen publicēto ES Metāna rīcības plānu, kas saistīts ar globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu, vēl nav veikti efektīvi pasākumi, ar kuriem ātri samazināt tādu ozona prekursoru emisijas kā, piemēram, metāns. Tomēr Komiteja atzinīgi vērtē ieceri 2025. gadā, pārskatot Direktīvu par gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu, apsvērt iespēju metānu iekļaut reglamentēto piesārņojošo vielu sarakstā.

3.9.

Dokumenta 13. pantā Komisija ierosina uz “robežvērtību” kategoriju pārcelt gandrīz visas gaisa piesārņotājvielas, uz kurām pašlaik attiecas “mērķvērtības”, izņemot ozonu, uz kuru joprojām attiektos tikai “mērķvērtības”. Šis izņēmums ir pamatots ar to, ka “tā veidošanās process atmosfērā ir sarežģīts, tādējādi apgrūtinot uzdevumu izvērtēt iespēju nodrošināt atbilstību stingrākām robežvērtībām”.

3.10.

Komiteja uzskata, ka šādas mērķvērtības pietiekami nemudinās dalībvalstis un kompetentās iestādes samazināt piezemes ozonu – vienu no trim visvairāk piesārņojošām vielām. Toksiskā ozona līmeni samazināt ir iespējams. Ozona koncentrāciju pazemināt palīdzēs tādu ozona prekursoru samazināšana kā, piemēram, NO2, nemetāna gaistošie organiskie savienojumi (GOS) un metāna emisijas. Efektīvi veidi, kā samazināt piezemes ozonu, ir transportlīdzekļu emisiju standartu uzlabošana, augsta GOS satura šķīdinātāju, krāsu vai smidzinātāju lietošanas ierobežojums vai aizliegums un tā metāna emisiju efektīva samazināšana, kas izdalās no enerģijas ieguves, atkritumiem un lauksaimniecības (vislielākā avota). Šie zināmie rīki būtu pilnībā jāizmanto. Komiteja iesaka ES ozona standartus robežvērtību veidā pilnībā saskaņot ar PVO 2021. gada Vispārējām gaisa kvalitātes pamatnostādnēm.

3.11.

Līdztekus Komisijas priekšlikumam būtu jāievieš papildu monitoringa vietas īpaši smalkām daļiņām, melnajam ogleklim un amonjakam. Ierosinātais blīvums nav pietiekams epidemioloģisku pētījumu izstrādei. Monitoringa vietas jāplāno tā, ka ar to datiem ir pietiekami, lai pienācīgi informētu vietējās veselības aizsardzības iestādes par veselības apdraudējumu, ko rada vietējais piesārņojums, tostarp potenciāli problemātiski piesārņotāji, it īpaši attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām un ļoti piesārņotām teritorijām.

Īpaši nozaru pasākumi

3.12.

Attiecībā uz priekšlikuma 10. pantu Komiteja ierosina katrai dalībvalstij kādā pilsētas fona vietā izveidot vismaz vienu monitoringa superobjektu katrai tādai pilsētai, kurā ir vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju. Dalībvalstīm, kurās nav pilsētu ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotājiem, ir jāizveido vismaz viens monitoringa superobjekts kādā pilsētas fona vietā.

3.13.

Līdztekus tīri medicīniskiem norādījumiem PVO iesaka aizsargāt dabu, saglabāt tīru gaisu un ieguldīt tīrā enerģijā, lai nodrošinātu ātru un veselīgu enerģētikas pārkārtošanu, kas dos arī papildu labumu centieniem ierobežot klimata pārmaiņas. PVO iesaka veidot arī veselīgas un dzīvošanai piemērotas pilsētas, veicināt tīrāku un aktīvu mobilitāti, piemēram, sabiedrisko transportu, riteņbraukšanu un pārvietošanos kājām, pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izlietošanu tādu fosilo kurināmo subsidēšanai, kuri rada gaisa piesārņojumu, un popularizēt veselīgu uzturu.

3.14.

Pēc šiem rīcības piemēriem būtu jāvadās arī Eiropas lēmumu pieņemšanā. Eiropas zaļais kurss un attiecīgās iniciatīvas, kas ir tik plašas kā “Gatavi mērķrādītājam 55 %” vai “REPowerEU”, būtu jāpieņem un jāīsteno, ņemot vērā gan tādus aspektus kā sabiedrības veselības un vides aizsardzība (13), centieni sekmēt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām un energoapgādes drošība, gan ģeopolitiskus apsvērumus.

3.15.

Tāpēc EESK uzskata, ka priekšlikumu ir iespējams uzlabot. Komisijas priekšlikuma trūkums nepārprotami ir tāds, ka aplūkots tikai tas, kas ir tehniski kvantificējams pašlaik. Politikas pasākumu ietekme netiek modelēta tālāk kā maksimālie tehniski iespējamie samazinājumi, vienlaikus jau pamatscenārijā par zemu novērtējot potenciālu. Tīrāku gaisu nodrošināt, bez šaubām, palīdzētu stingri, papildinoši nozaru tiesību akti (piemēram, transporta, mājokļu apkures un agropārtikas sektorā), kuriem būtu šādi mērķi: — reglamentēt visas piesārņojošās vielas, kas kaitē cilvēku veselībai, videi un klimatam, — ekodizaina standartu pārskatīšanas ietvaros noteikt stingras emisiju robežvērtības krāsnīm un apkures katliem, — gādāt, ka līdz 2030. gadam sasniegt PVO pamatnostādņu līmeņus palīdz arī agropārtikas sektors, it sevišķi samazinot amonjaka un metāna emisijas, — popularizēt sabiedrisko transportu un mazināt tādus stimulus, kuri mudina izmantot personīgo automobili, — samazināt ES transportlīdzekļu emisiju robežvērtības līdz viszemākajam iespējamajam līmenim (un rīkoties pēc iespējas drīzāk), vienlaikus pakāpeniski pārtraucot iekšdedzes dzinēju izmantošanu, — uzlabot transportlīdzekļu testēšanu, apstiprināšanu un sertificēšanu, — veikt emisiju monitoringu uz ceļa, piemēram, izmantojot tālizpētes tehnoloģiju, — saskaņot Eiropas regulējumu (14) attiecībā uz mazemisiju/bezemisiju zonām un ieviest vienotu ES līmeņa portālu transportlīdzekļu pārbaudei un reģistrēšanai, pirms tie var iekļūt šādās zonās.

3.16.

Tīra gaisa noteikumi veido tiesisko regulējumu, taču emisiju samazināšana ir citu tiesību aktu kopumu kompetencē. Komiteja uzskata, ka lielisks paraugprakses piemērs ir mazemisiju/bezemisiju zonas koncepcija. Piemēram, Briselē varbūt nebūtu mazemisiju zonas, ja nebūtu normu, kas ļauj īstenot piespiedu izpildes pasākumus, lai sasniegtu šos mērķus. Vēlāk, arvien vairāk pilsētām sasniedzot šīs normas, vadošie mērķi ir jākoriģē atbilstīgi zinātniskiem datiem, lai pastāvīgi uzlabotu gaisa kvalitāti.

3.17.

Iepriekš aprakstītais process rada pozitīvu darbības un seku ciklu. Gaisa kvalitātes direktīvu ierobežojumi un noteikumi, vērienīgi definēti un laikus īstenoti, kopā ar efektīviem nozaru pasākumiem veicinās drosmīgu rīcību valsts un vietējā līmenī. Tādējādi būs vieglāk sasniegt vērienīgus tīra gaisa mērķus. Komiteja uzskata, ka ietekmes novērtējumā un priekšlikumā nav ņemtas vērā visas iespējas, ko var pavērt šī darbību ķēde. Ja tas būtu iekļauts priekšlikuma sākotnējā plānošanā, par atbilstošāko risinājumu varbūt būtu izvēlēta “pilnīga saskaņošana” (I-1), nevis pieticīgākais variants – “ciešāka saskaņošana” (I-2).

Sabiedrības informētības palielināšana

3.18.

Kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem stāvoklis ir uzlabojies, tomēr gaisa kvalitāte Eiropas iedzīvotājiem joprojām rada nopietnas bažas. Vairums eiropiešu (vairāk nekā 80 %) uzskata, ka nopietna problēma viņu valstīs ir tādas gaisa piesārņojuma izraisītas veselības problēmas kā, piemēram, elpošanas orgānu slimības, astma un sirds un asinsvadu slimības (15).

3.19.

Vairums eiropiešu (60 %) neuzskata sevi par labi informētiem, tomēr gandrīz puse aptaujas respondentu (47 %) domā, ka gaisa kvalitāte pēdējos desmit gados ir pasliktinājusies. Tādu cilvēku skaits, kuri pakļauti lielam gaisa piesārņojumam, pakāpeniski samazinās, tomēr tie, kuri gaisa piesārņojumam ir pakļauti, joprojām cieš no ļoti smagām veselības problēmām un negūst nekādu taustāmu apliecinājumu tam, ka gaisa kvalitāte būtu uzlabojusies.

3.20.

Vēl nav skaidrs, cik lielā mērā iedzīvotāji būtu gatavi proaktīvi rīkoties, lai tieši vai netieši uzlabotu apkārtējā gaisa kvalitāti. Tomēr izpratnes veicināšanai ir divējāds rezultāts:

3.20.1.

pirmkārt, eiropiešiem būtu jāsāk apzināties saikni starp savu dzīvesveidu, patēriņa ieradumiem un piesārņojuma līmeni. Šāda skaidra saikne nodrošinātu lielāku sabiedrības atbalstu tādu politikas pasākumu ieviešanai, kas saistīti ar ieradumu maiņu;

3.20.2.

otrkārt, šādu politikas pasākumu efektivitāte būtu daudz augstāka un tie dotu kumulatīvus rezultātus, ja iedzīvotāji redzētu, kādas sekas ir viņu ieradumu maiņai. Apkārtējā gaisa kvalitātes uzlabojumi ir skaidri redzami pat ar “neapbruņotu aci”, it īpaši pilsētvidē, tomēr pozitīvu mijiedarbības ciklu var veicināt ar zinātniskiem datiem, kas izklāstīti interaktīvā un viegli uztveramā veidā. Labāk informētiem cilvēkiem ir daudz lielāka motivācija rīkoties, un vieglāk var panākt ieradumu maiņu ilgākā termiņā.

3.21.

Amatierzinātne ir izšķirošs faktors sabiedriskās domas veidošanā par jautājumiem, kas saistīti ar piesārņojumu un tā ietekmi uz cilvēka dzīvi. EESK norāda uz tādām sekmīgām iniciatīvām kā “CurieuzeNeuzen” (16), kas vairākās Beļģijas pilsētās darbojās kā katalizators centieniem panākt sabiedrības atbalstu mazemisiju zonām, un aicina programmā “Apvārsnis Eiropa” palielināt finansējumu amatierzinātnes projektiem, kas saistīti ar piesārņojumu.

4.   Īpašas piezīmes par potenciāli problemātiskām gaisa piesārņotājvielām

Ultrasmalkās daļiņas

4.1.

Ultrasmalkas ir tādas daļiņas, kuru diametrs nav lielāks par 0,1 μm (100 nm). Šīs daļiņas rodas dabiskā vai antropogēnā ceļā, piemēram, sadedzināšanas darbībās. Par to, kā ultrasmalkās daļiņas ietekmē veselību, ir arvien vairāk pierādījumu, tomēr spēkā esošajās Gaisa kvalitātes direktīvās šīs piesārņojošās vielas netiek reglamentētas. EESK atzīmē pieaugošo vēlmi pašreizējās zināšanas par ietekmi uz veselību pārveidot politikas ieteikumos, tomēr par šo jautājumu ir jāiegūst vairāk informācijas.

4.2.

Tāpēc EESK aicina programmā “Apvārsnis Eiropa” paredzēt mērķtiecīgus papildu pasākumus, lai sistemātiski finansētu ultrasmalko daļiņu pētniecību. Kaut arī par ultrasmalkajām daļiņām trūkst konkrētu rādītāju, varētu būt lietderīgi sākt sabiedrības izglītošanas kampaņu, lai informētu Eiropas iedzīvotājus par potenciālajiem draudiem, ko rada šī nepietiekami eksponētā piesārņotāju klase.

Melnais ogleklis

4.3.

Melnais ogleklis ir smalkas daļiņas, kas rodas, sadegot fosilajam kurināmajam vai biomasai. Melnais ogleklis nelabvēlīgi ietekmē veselību, izraisot sirds un plaušu slimības, taču tas ir arī klimata pārmaiņu paātrinātājs, jo 1 tonna melnā oglekļa rada tādu globālās sasilšanas efektu, kas ir līdz pat 1 500 reizēm lielāks nekā tonnai CO2.

4.4.

Komiteja ņem vērā PVO sniegtās norādes uz pētījumiem (17), kuros konstatēta statistiski nozīmīga ietekme uz veselību, ko rada saskare ar melno oglekli koncentrācijā no 1,08 līdz 1,15 μg/m3. Tomēr PVO labas prakses ieteikumā šie līmeņi netiek apstiprināti izmantošanai. Komiteja uzskata, ka tas nevar būt par attaisnojumu, lai saistībā ar melno oglekli neko nedarītu. Būtu jāveic pasākumi arī ultrasmalko daļiņu koncentrācijas samazināšanai, līdzīgi kā ar PM2,5 un PM10. Vēl trīs vai piecus gadus gaidot dažu ES finansētu pētniecības projektu pierādījumus vai vēl vienu PVO vadlīniju dokumentu, dzīvību zaudēs tūkstošiem iedzīvotāju un klimata krīze paātrināsies.

Amonjaks

4.5.

Amonjaks (NH3) ir neorganisks slāpekļa un ūdeņraža savienojums. Augsta amonjaka koncentrācija bojā plaušas un izraisa nāvi. NH3 spēj būtiski veicināt sekundāru cieto daļiņu veidošanos pārmērīgā apmērā. Paskābināšanas un eitrofikācijas procesā tas pasliktina arī mūsu vidi un kaitē biodaudzveidībai. Amonjaka emisiju samazinājumu var panākt agropārtikas un transporta sektorā un nozarēs, kurās izmanto šķīdinātājus un citus attiecīgus produktus.

4.6.

PVO nav sniegusi nekādus ieteikumus par amonjaka koncentrāciju gaisā saistībā ar ietekmi uz veselību. Tomēr tās ietekme uz veselību un vidi ir labi dokumentēta (18), jo amonjaka emisiju ietekmē veidojas sekundārās PM2,5, attiecībā uz kurām pastāv PVO gaisa kvalitātes pamatnostādnes. Eksperti domā, ka ilgtermiņā kritiskais līmenis veģetācijai (augstākajiem augiem) ir 3 μg/m3.

4.7.

Nesenais priekšlikums pārskatīt Rūpniecisko emisiju direktīvu (19) un tā vērienīgais mērķis – samazināt rūpnieciskās emisijas un paplašināt direktīvas darbības jomu, attiecinot to arī uz lielākajām ES lopkopības saimniecībām, – var lielā mērā palīdzēt samazināt amonjaka emisijas, jo galvenais NH3 emisiju avots ir lauksaimniecība un aptuveni ¾ emisiju Eiropas Savienībā rada lopkopības kūtsmēslu apsaimniekošana (20). Tomēr Rūpniecisko emisiju direktīva būtu jāīsteno samērīgi un izmaksu ziņā lietderīgi, lai agropārtikas nozarē nerastos vēl lielāks ražošanas izmaksu pieaugums (21).

4.8.

EESK uzskata: lai varētu nodrošinātu cilvēku iztiku, veselību un labklājību, vajadzīgs arī stabils atbalsta mehānisms neaizsargātām personām un uzņēmumiem, lai arī tiem būtu pieejami praktiski risinājumi NH3 emisiju mazināšanai lopkopībā. Sniedzot šo atbalstu, būtu arī jāpiešķir finansējums zināmiem tehnoloģiskiem sasniegumiem un turpmākai pētniecībai. Kopumā lopkopības uzņēmumi būtu jāmudina veikt videi un veselībai nekaitīgas pārmaiņas, vienlaikus saglabājot kritiski svarīgo funkciju, kas ir preču piegāde iedzīvotājiem (22).

---

(1)  EVA, Health impacts of air pollution in Europe (Gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību Eiropā).

(2)  PVO, Ambient (outdoor) air pollution (Apkārtējās vides (āra) gaisa piesārņojums).

(3)  EVA, Europe's air quality status 2022 (Eiropas gaisa kvalitātes stāvoklis 2022. gadā).

(4)  PVO, Global air quality guidelines (Vispārējās gaisa kvalitātes pamatnostādnes).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris), par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā (OV L 23, 26.1.2005., 3. lpp.).

(7)  CIRCABC, Air Policy (Gaisa politika).

(8)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūcija A/76/L.75 un NAT/824.

(9)  Eiropas Komisija, Gaisa kvalitāte: ES noteikumu pārskatīšana.

(10)  EVA, Health impacts of air pollution in Europe (Gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību Eiropā).

(11)  PVO, Global air quality guidelines (Vispārējās gaisa kvalitātes pamatnostādnes).

(12)  ASV Vides aizsardzības aģentūra, Health Effects of Ozone in the General Population (Ozona ietekme uz vispārējās populācijas veselību).

(13)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunajiem transportlīdzekļu emisiju standartiem Euro 7, jo autotransports ir galvenais gaisa piesārņojuma cēlonis pilsētu teritorijās. Daudzas ieinteresētās personas norāda, ka ar Euro 7 saistītās cerības nav piepildījušās (piem., Transport & Environment).

(14)  EESK norāda, ka ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā (COM(2020) 789 final) minēta Komisijas apņemšanās izsludināt īpašu pētījumu par risinājumiem, kā nodrošināt efektīvākas un ērti lietojamas “pilsētas transportlīdzekļu piekļuves ierobežošanas shēmas”, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu.

(15)  Eirobarometrs, Eiropas iedzīvotāju attieksme pret gaisa kvalitāti. Dokumentā COM(2021) 44 ir ņemta vērā saikne starp vēzi un piesārņojumu. EESK uzskata, ka turpmākajās Eirobarometra aptaujās ir jāiekļauj jautājums par attieksmi pret vēzi (un arī pret diabētu un demenci), ko izraisa gaisa piesārņojums.

(16)  CurieuzeNeuzen in Vlaanderen. Līdzīgas kampaņas rīkoja pilsoniskās sabiedrības grupas Vācijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā un vairākās citās ES valstīs.

(17)  ANO Vides programma, Health effects of black carbon (Melnā oglekļa ietekme uz veselību).

(18)  ANO EEK, Towards Cleaner Air, Scientific Assessment Report 2016 (Ceļā uz tīrāku gaisu, 2016. gada zinātniskais novērtējuma ziņojums).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(20)  76,2 % 2020. gadā saskaņā ar National air pollutant emissions dashboard (Nacionālais gaisa piesārņotāju emisiju infopanelis).

(21)  EESK atzinums par tematu “Rūpniecisko emisiju direktīvas (RED) un E-PRTR regulas pārskatīšana” (OV C 443, 22.11.2022., 130. lpp.).

(22)  EESK atzinums par tematu “Rūpniecisko emisiju direktīvas (RED) un E-PRTR regulas pārskatīšana” (OV C 443, 22.11.2022., 130. lpp.)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Paziņojums par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm””

(COM(2022) 583 final)

(2023/C 146/09)

Ziņotājs:	Krister ANDERSSON
Līdzziņotāja:	Dominika BIEGON

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 19.12.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	1.2.2023.
Pieņemts plenārsesijā	23.2.2023.
Plenārsesija Nr.	576
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	202/3/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kurā izklāstītas ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzes.

1.2.

EESK piekrīt Komisijai, ka ir ātri jāpanāk vienošanās pirms dalībvalstu budžeta procedūras 2024. gadam. Kā norādījusi Komisija, ir steidzami vajadzīga stingra budžeta un struktūrpolitikas koordinācija, kā arī efektīva ekonomikas un fiskālā uzraudzība, kas veicina iekļaujošu izaugsmi un palīdz Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sasniegt tās saskaņotos mērķus.

1.3.

EESK piekrīt Komisijai, ka labvēlīgajos laikos dalībvalstīm nebija piesardzīgas politikas (1), kamēr fiskālie noteikumi dažās dalībvalstīs ir ierobežojuši fiskālo manevrēšanas brīvību ekonomikas lejupslīdes laikā.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas plānu saglabāt atsauces vērtības. Deficīta kritērijs 3 % no IKP ir politisks un tirgus signāls. Kopumā EESK uzsver, ka fiskālajiem strukturālajiem plāniem ir jānodrošina, ka parāda attiecība pret IKP samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī.

1.5.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu vairs nepiemērot stingro noteikumu par 1/20. daļu, jo tas varētu pārslogot dalībvalstis ar lielu parādu, negatīvi ietekmējot izaugsmi un pašu parāda atmaksājamību. Šķiet, ka arī četru gadu vidusposma novērtēšanas periods ar atsauces fiskālajām korekcijām, ko vajadzības gadījumā var pagarināt vēl uz trim gadiem, ir samērīgs.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija vērš uzmanību uz neto primārajiem izdevumiem kā galveno jaunās ekonomikas pārvaldības novērtēšanas parametru.

1.7.

EESK norāda, ka fiskālā politika ir tradicionālā parlamentārās politikas joma, jo tā ietekmē visu valsts izdevumu un ieņēmumu struktūru. Lai reformētais regulējums gūtu panākumus, būtiski svarīga ir atbildība par procesu.

1.8.

EESK uzskata, ka ir steidzami nepieciešama pārdomāta Eiropas ekonomikas pārvaldības reforma, kas būtu iedzīvotāju, uzņēmumu un valdību interesēs. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt turpmākus pasākumus, ko varētu veikt, lai palielinātu atbildību par noteikumiem, tādējādi nodrošinot, ka visas valdības ir apņēmušās īstenot pārskatītu regulējumu.

1.9.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos tiktu noteikti minimālie standarti valstu parlamentārajai uzraudzībai un organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai valstu vidēja termiņa fiskālo strukturālo plānu izstrādē.

1.10.

EESK uzsver, ka ir vajadzīgi pienācīgi noteikumi, kas nodrošinātu stingru izpildi. Izņēmuma gadījumos, kad tiek apsvērtas sankcijas, tām jābūt efektīvām un jātiek īstenotām pārredzamā veidā. Lai saglabātu uzticamību, noteikumi ir vienādi jāpiemēro visām dalībvalstīm.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē to, ka publisko ieguldījumu kvalitātes un kvantitātes paaugstināšana ir minēta kā faktors, kas jāņem vērā parāda atmaksājamības nodrošināšanas procesā. EESK atzinīgi vērtē arī korekciju virzības pagarināšanu, ko var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

1.12.

Lai sasniegtu ES mērķrādītājus klimata jomā, ir pilnībā jāpārskata kapitāls un jāpaplašina publiskie un privātie ieguldījumi. EESK jau agrāk ir aicinājusi veikt pasākumus, lai novērstu milzīgo investīciju nepietiekamību (2). EESK uzsver, ka varētu būt vajadzīgas turpmākas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka zaļās pārkārtošanās un sociālās kohēzijas vajadzībām tiek mobilizēts pietiekams privātais un publiskais kapitāls.

1.13.

Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu vidēja termiņa fiskālo strukturālo plānu īstenošanas efektīvu uzraudzību, dalībvalstīm ir jāiesniedz gada progresa ziņojumi un detalizēti jāizklāsta reformu un ieguldījumu īstenošanas statuss. Šiem ziņojumiem, kā arī Komisijas un Padomes novērtējumiem, kas veikti saistībā ar ikgadējo uzraudzību, būtu jābūt publiski pieejamiem.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Eiropas Komisijas paziņojumā (3) ir noteikti vispārīgi principi reformētai ES ekonomikas pārvaldības sistēmai. Lai uzlabotu pašreizējo regulējumu, Komisijas iniciatīvas mērķis ir ar ieguldījumiem un reformām stiprināt parāda atmaksājamību un veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

2.2.

Neto primārie izdevumi, t. i., izdevumi, kas ir valdības kontrolē, tiks uzskatīti par galveno rādītāju, ko Komisija ņems vērā. Neto primārie izdevumi būs arī pamats fiskālo korekciju virzības noteikšanai un ikgadējās fiskālās uzraudzības veikšanai ar mērķi vienkāršot pašreizējos noteikumus.

2.3.

Turklāt Komisija sagatavos fiskālo atsauces korekciju virzību katrai dalībvalstij četru gadu laikposmā, pamatojoties uz metodiku, kas izstrādāta, lai analizētu un novērtētu parāda atmaksājamību. Korekciju virzībai būtu jānodrošina, ka to dalībvalstu, kurām ir īpašas parāda problēmas, parāda attiecība samazināsies, nodrošinot, ka deficīts saglabājas zem 3 % no IKP, kā paredzēts Līguma noteikumos.

2.4.

Komisija pastāvīgi uzraudzīs plānu īstenošanu, prasot dalībvalstīm iesniegt gada progresa ziņojumus par savu plānu piemērošanu, lai uzraudzības darbības būtu efektīvākas un pārredzamākas. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (PBDNP) saglabāsies, savukārt uz parādu balstītā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra tiks pastiprināta un uzsākta, ja dalībvalsts, kuras parāds pārsniedz 60 % no IKP, novirzīsies no apstiprinātā izdevumu plāna.

2.5.

Komisijas izmantotā vidēja termiņa pieeja ļaus diferencēt dalībvalstis, pamatojoties uz to parāda atmaksājamības problēmām. Ņemot vērā slogu dalībvalstīm, kurām ir lielas parādsaistības, pašreizējais parāda attiecības samazināšanas kritērijs (tā dēvētais 1/20 noteikums) tiks aizstāts ar uzraudzību, kas vairāk balstīta uz risku, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz izaugsmi un pašu parāda atmaksājamību.

2.6.

Komisija plāno pastiprināt izpildes mehānismus, kas ir nepieciešams uz risku balstītai uzraudzībai. Izpildes instrumenti ietvers: i) efektīvas finanšu sankcijas, kurām tiks mazināti ierobežojumi un kuras tiks padarītas iespējamākas, samazinot to summu; ii) reputācijas sankcijas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras vai citu noviržu gadījumā; iii) makroekonomiskos nosacījumus attiecībā uz ES finansējumu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kurā izklāstītas ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzes. Taču EESK arī norāda, ka vēl ir jāprecizē daudzas detaļas, kas ļauj veikt tikai sākotnēju novērtējumu.

3.2.

EESK piekrīt Komisijai, ka ir ātri jāpanāk vienošanās pirms dalībvalstu budžeta procedūras 2024. gadam. Kā norādījusi Komisija, ir steidzami vajadzīga stingra budžeta un struktūrpolitikas koordinācija, kā arī efektīva ekonomikas un fiskālā uzraudzība, iekļaujošas izaugsmes veicināšana un sociālās un ekonomiskās nelīdzsvarotības samazināšana, saskaņojot to ar Eiropas Centrālās bankas institucionālo rīcību, lai sasniegtu tās saskaņotos mērķus.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas holistisko pieeju, kas vērsta uz valstu vidēja termiņa fiskālajiem un strukturālajiem plāniem, vienkopus aptverot fiskālos, reformu un ieguldījumu mērķus. Šādi plāni sniedz dalībvalstīm lielāku elastību taisnīgā veidā un uz risku balstītā sistēmā, kas jānovērtē vidējā termiņā.

3.4.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvas vērienīgumu un galvenos elementus ar mērķi uzlabot valstu atbildību, vienkāršot regulējumu un tiekties uz plašāku skatījumu vidējā termiņā apvienojumā ar stingrāku un saskaņotāku izpildi (4).

3.5.

EESK piekrīt Komisijai, ka labvēlīgajos laikos dalībvalstīm nebija piesardzīgas politikas (5), un vienlaikus fiskālie noteikumi dažās dalībvalstīs ir ierobežojuši fiskālo manevrēšanas brīvību ekonomikas lejupslīdes laikā. EESK norāda, ka gadi, kuros vērojama pozitīva izaugsme, būtu jāsaista ar parāda attiecības pret IKP samazināšanu, radot iespēju izmantot fiskālo elastību recesijas gados. Tajā pašā laikā, ja dalībvalstīs ir stagnācija vai dziļa recesija, ir vajadzīga fiskāla rīcības brīvība. EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir solis pareizajā virzienā, ļaujot dalībvalstīm nākotnē īstenot uzticamu pretciklisku politiku.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas plānu saglabāt atsauces vērtības, jo skaidri skaitliski mērķi raida politisku un tirgus signālu. Deficīts 3 % līmenī no IKP tik tiešām ir stingri noteikts Līgumā, ir labi zināms un ir vienādi piemērojams visās ES valstīs. EESK piekrīt Komisijai, ka fiskāli strukturālajos plānos ir jānodrošina, ka parāda attiecība pret IKP samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī.

3.7.

EESK uzskata, ka īstermiņa novirzes no robežvērtības var būt nepieciešamas, lai apmierinātu milzīgās ieguldījumu vajadzības, kas pašlaik saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, vai lai varētu veikt korekcijas, kas neapdraud izaugsmi.

3.8.

EESK uzskata, ka Komisijas iesniegtais vidēja termiņa satvars ir pamatots un sniedz iespēju izšķirt ļoti atšķirīgos dalībvalstu parāda attiecības līmeņus, ļaujot izmantot modulāras pieejas, kas vērstas uz dažādām valstu situācijām, kad parāda attiecība pret IKP var svārstīties no 60 % līdz vairāk nekā 150 %. Šajā ziņā EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu vairs nepiemērot stingro 1/20 noteikumu, jo tas varētu pārslogot dalībvalstis, kurām ir lielas parādsaistības, negatīvi ietekmējot izaugsmi un pašu parāda atmaksājamību. Šķiet, ka arī četru gadu vidusposma novērtēšanas periods ar atsauces fiskālajām korekcijām, ko vajadzības gadījumā var pagarināt vēl uz trim gadiem, šķiet samērīgs, ņemot vērā pašreizējos un prognozējamos ekonomiskos un starptautiskos apstākļus.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija vērš uzmanību uz neto primārajiem izdevumiem kā galveno jaunās ekonomikas pārvaldības novērtēšanas parametru. Šajā saistībā EESK aicina valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos iekļaut mērķtiecīgus, stratēģiskus un labi pārdomātus publiskos ieguldījumus saskaņā ar ES prioritātēm. Šādiem ieguldījumiem būtu jāveido lielāka daļa no valdības izdevumiem, veicinot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi.

3.10.

EESK piekrīt Komisijai, ka ir jāuzlabo publisko izdevumu kvalitāte. Izaugsmi veicinošām reformām un ieguldījumiem būtu jādod priekšroka valsts līmenī, vienlaikus cenšoties panākt ticamu virzību uz parāda samazināšanu pēc pandēmijas un starptautiskas spriedzes laikā.

3.11.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka ir vajadzīgas stingras izņēmuma klauzulas ārkārtas situācijām, kad apstiprināto korekciju virzību nav reāli iespējams ievērot. Saskaņoto daudzgadu neto primāro izdevumu plāna stingra ievērošana ļautu fiskālajai politikai būt pretcikliskai, nodrošinot parāda attiecības pret IKP samazināšanu labvēlīgos laikos un ļaujot grūtos laikos veikt nepieciešamos politikas pasākumus, lai aizsargātu visneaizsargātākos (6).

3.12.

EESK norāda, ka fiskālā politika ir tradicionālā parlamentārās politikas joma, jo tā ietekmē visu valsts izdevumu un ieņēmumu struktūru. Lai reformētais regulējums gūtu panākumus, būtiski svarīga ir atbildība par procesu. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos tiktu noteikti minimālie standarti valstu parlamentārajai uzraudzībai un organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai valstu vidēja termiņa fiskālo strukturālo plānu izstrādē. Būtu efektīvi jāiesaista parlamenti un organizēta pilsoniskā sabiedrība, kā arī reģionālās un vietējās pašvaldības, jo atbildība par vidēja termiņa fiskāli strukturālo reformu plāniem būs spēcīga tikai tad, ja tiks pienācīgi iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas (7). Valstu parlamentiem būtu jānodrošina, ka valdības atskaitās par īstenoto fiskālo un reformu politiku.

3.13.

Valdības maiņas gadījumā jābūt iespējai izdarīt grozījumus vidēja termiņa strukturālajos plānos, ciktāl netiek apdraudēta vidēja termiņa stabilitāte. Ja valdības ievieš jaunus diskrecionārus ieņēmumu pasākumus, vienlaikus saglabājot vispārējo parāda atmaksājamību, vajadzētu būt iespējai pielāgot izdevumu plānu, neveicot visu strukturālo un fiskālo plānu apstiprināšanas procesu.

3.14.

EESK norāda, ka gadījumā, ja Komisijas priekšlikumi tiktu īstenoti, Komisijai pašai būtu lielāka ietekme uz dalībvalstu fiskālo politiku (8). Tajā pašā laikā konkrētām valstīm adresētie ieteikumi kļūst saistošāki, jo to neīstenošana varētu izraisīt ES finansējuma samazinājumus un ierobežojošāku korekciju virzību. Palielinātos arī Eiropas pusgada nozīme. Tāpēc ir svarīgi veicināt valstu parlamentu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanos, lai palielinātu atbildību par noteikumos balstītu sistēmu. Eiropas Parlamenta pārraudzības un kontroles funkcija ir svarīga, it īpaši attiecībā uz izpildi un korektīviem pasākumiem. Vienlaikus ir jārespektē subsidiaritātes princips un Līgumos noteiktais kompetenču sadalījums.

3.15.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu padarīt finanšu un reputācijas izpildes mehānismus efektīvākus noviržu gadījumā. Ņemot vērā lielāku elastību, kāda dalībvalstīm būtu, īstenojot fiskālās, ieguldījumu un strukturālās reformas valsts fiskāli strukturālajos plānos, piemērojamie noteikumi būtu efektīvi jāīsteno neatbilstības gadījumā. Tādējādi tiktu veicināta publisko finanšu savlaicīga konsolidācija, padarot parādu ilgtspējīgāku.

3.16.

EESK uzsver, ka ir vajadzīgi pienācīgi noteikumi, kas nodrošinātu stingru izpildi. Izņēmuma gadījumos, kad tiek apsvērtas sankcijas, tām jābūt efektīvām un jātiek īstenotām pārredzamā veidā. Lai saglabātu uzticamību, noteikumi ir vienādi jāpiemēro visām dalībvalstīm. Izpildes analīzē būtu jāiekļauj iespējamās sociālās sekas un ietekme uz parāda atmaksājamības tendencēm.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Tā kā neto primāro izdevumu plāni ir ierosināti kā galvenais novērtēšanas parametrs, EESK uzsver, ka ir vajadzīgi skaidri un pārredzami primāro izdevumu aprēķināšanas noteikumi. Tāpēc diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem, kā arī cikliskiem bezdarba izdevumiem ir jābūt objektīvi un skaidri definētiem un par tiem ir jāvienojas visām dalībvalstīm.

4.2.

Lai gan cikliskā bezdarba izdevumu izslēgšana no izdevumu plāniem var būt saprotama, tā nedrīkst kavēt dalībvalstis risināt jebkādas vajadzības uzlabot darba tirgus darbību, lai samazinātu strukturālo bezdarbu, jo šādas izmaksas, pat ja tās netiek izslēgtas, var būtiski palielināt izaugsmi un nodarbinātību vidējā termiņā, tādējādi uzlabojot parāda atmaksājamību. Vienlaikus ir jāveicina labi vidēja termiņa darba apstākļi. Ir svarīgi, lai noteikumi būtu skaidri un stingri, nodrošinot, ka dalībvalstis neizmanto nekādu “radošu grāmatvedību”.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka publisko ieguldījumu kvalitātes un kvantitātes paaugstināšana ir minēta kā faktors, kas jāņem vērā parāda atmaksājamības nodrošināšanas procesā. EESK atzinīgi vērtē arī korekciju virzības pagarināšanu, ko var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja dalībvalstis savos plānos iestrādā reformu un ieguldījumu kopumu, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi un parāda atmaksājamību.

4.4.

Lai sasniegtu ES mērķrādītājus klimata jomā, ir pilnībā jāpārskata kapitāls un jāpaplašina publiskie un privātie ieguldījumi. Iepriekš EESK ir aicinājusi ieviest “zelta likumu” attiecībā uz publiskajiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu, ka tiek novērsta milzīgā ieguldījumu nepietiekamība. Tas nav iekļauts Komisijas priekšlikumā. Taču Komisijas priekšlikums ietver svarīgus elementus publisko ieguldījumu stiprināšanai. Tomēr nav faktiski iespējams kvantitatīvi noteikt publiskos ieguldījumus, kas tiks radīti, jo daudz kas būs atkarīgs no Komisijas un dalībvalstu sarunām par fiskāli strukturālajiem plāniem. Tāpēc EESK uzsver, ka varētu būt vajadzīgas turpmākas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka zaļās pārkārtošanās un sociālās kohēzijas vajadzībām tiek mobilizēts pietiekams privātais un publiskais kapitāls.

4.5.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas ierosināto pieeju, kas ir balstīta uz risku, parāda atmaksājamības analīze būs būtiski svarīga turpmākajā ES ekonomikas pārvaldības sistēmā. EESK norāda, ka parāda atmaksājamības analīzes precizēšana, tostarp tas, vai analīzē ir vai nav iekļauti ar klimatu saistītie riski, ir ļoti politisks jautājums un būtu rūpīgi jāapspriež ar kompetentajām ieinteresētajām personām. Par parāda atmaksājamības analīzes galīgajiem parametriem ir jālemj demokrātiskā un pārredzamā veidā. Neatkarīgām fiskālajām iestādēm varētu būt svarīga loma pamatā esošo pieņēmumu piemērotības novērtēšanā, piedaloties debatēs un sniedzot informāciju valstu parlamentiem.

4.6.

Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu vidēja termiņa fiskālo strukturālo plānu īstenošanas efektīvu uzraudzību, dalībvalstīm ir jāiesniedz gada progresa ziņojumi un detalizēti jāizklāsta reformu un ieguldījumu īstenošanas statuss. Šiem ziņojumiem un novērtējumiem, ko Komisija un Padome veic saistībā ar ikgadējo uzraudzību, vajadzētu būt publiski pieejamiem.

4.7.

EESK uzskata, ka makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā (MNNP) paredzētā pastiprinātā uzmanība, kas pievērsta ar plūsmu saistītajiem mainīgajiem lielumiem, ir jāprecizē un jāizsaka skaitļos nākamajos ekonomikas pārvaldības reformas posmos, padarot to simetrisku, operatīvu un pārredzamu.

4.8.

EESK uzsver, ka ir svarīgi izveidot un izstrādāt piemērotu procesu nelīdzsvarotības sākotnējai izvērtēšanai brīdināšanas mehānisma ziņojumā (BMZ) un noteikt, vai padziļinātajos pārskatos pastāv nelīdzsvarotība. Ieteikumi būtu jāizvērtē, ņemot vērā Eiropas izaugsmes virzītājspēkus un to ietekmi uz ekonomikas attīstību. Ir detalizēti jāizklāsta, kāpēc ir nepieciešama tālredzīgāka uzraudzība, lai ātri atklātu un novērstu radušos nelīdzsvarotību.

4.9.

EESK uzsver, cik svarīgi ir stingri noteikumi, kas spēj darboties mainīgos ekonomikas apstākļos, un ka dalībvalstīm ir jāuzņemas saistības un atbildība. Lai visā ES palielinātu ieguldījumus un produktivitātes līmeni, nedrīkst kavēt fiskālās sistēmas reformu.

4.10.

EESK uzskata, ka ir steidzami nepieciešama pārdomāta Eiropas ekonomikas pārvaldības reforma, kas būtu iedzīvotāju, uzņēmumu un valdību interesēs. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt turpmākus pasākumus, ko varētu veikt, lai palielinātu atbildību par noteikumiem, tādējādi nodrošinot, ka visas valdības ir apņēmušās īstenot pārskatītu regulējumu.

4.11.

EESK norāda, ka daudzas no Komisijas priekšlikumā paredzētajām procedūrām ir jāizstrādā detalizēti. Tāpēc EESK cer 2023. gadā nākt klajā ar savu viedokli un sniegt ieteikumus par detalizētākiem priekšlikumiem.

---

(1)  COM(2022) 583 final, 3. lpp.

(2)  EESK atzinums “ES fiskālās sistēmas pārveide ilgtspējīgai atveseļošanai un taisnīgai pārejai” (OV C 105, 4.3.2022., 11. lpp.).

(3)  COM(2022) 583 final.

(4)  COM(2022) 583 final, 1. lpp.

(5)  COM(2022) 583 final, 3. lpp.

(6)  COM(2022) 583 final, 16. lpp.

(7)  EESK norāda uz kritiku par pilsoniskās sabiedrības nepietiekamo iesaisti Atveseļošanas un noturības mehānisma regulējumā.

(8)  EESK atzīst, ka, lai monetārā savienība būtu dzīvotspējīga, ir nepieciešami noteikti fiskālie nosacījumi un stabilitāte.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “2023. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums””

(COM(2022) 780 final)

(2023/C 146/10)

Galvenais ziņotājs:

Gonçalo LOBO XAVIER

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 19.12.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	23.2.2023.
Plenārsesija Nr.	576
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	196/2/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē 2023. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījuma galvenās politiskās prioritātes, kas saistītas ar konkurētspējīgas ilgtspējas četrām dimensijām. Ir skaidrs, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju un iespējamo notikumu gaitu, mazaizsargātās mājsaimniecības īstermiņā būtu jāatbalsta, lai tās aizsargātu pret vissmagākajām enerģētikas krīzes sekām, savukārt arī turpmāk būtu jāveicina energoefektivitāte Eiropas Savienībā. EESK ir pārliecināta, ka vidēja termiņa un ilgtermiņa politikai būtu jāpaātrina digitālā un zaļā pārkārtošanās. Komitejas skatījumā Savienībai būtu jāpanāk enerģijas piegādes pieprasījuma līdzsvars un vienlaikus jāsaglabā enerģija ziemai un jānovērš izmaksu kāpums. Ir ļoti svarīgi atbalstīt pasākumus efektivitātes palielināšanai visās jomās. Līdztekus šim procesam būtu jāsaglabā vienotā tirgus integritāte un jānodrošina makroekonomiskā finansiālā stabilitāte un konsekventa fiskālā un monetārā politika.

1.2.

EESK apzinās, ka 2023. gadā Eiropas pusgada ciklā dominēs atveseļošanas un noturības plānu efektīva īstenošana. Dalībvalstu politiskajā darba kārtībā uz šiem plāniem tiks likts spēcīgs uzsvars, un tas dos iespēju stiprināt šo valstu ekonomiku. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas darbu, ko tā iegulda, organizēdama dialogus ar dalībvalstīm 2023. gada sākumā. Šie dialogi varētu ietvert padziļinātu diskusiju starp Komisiju un dalībvalstīm ar mērķi ietekmēt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus. Šajā saistībā EESK ir pārliecināta, ka šajos dialogos būs runa par atveseļošanas un noturības plānu labāku īstenošanu un ka tie palīdzēs labāk risināt jebkādas problēmas un tās norādīt konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos.

1.3.

Lai uzlabotu vienotā tirgus darbību, EESK mudina nodrošināt godīgus darba apstākļus, efektīvu konkurenci un uzlabot to, kā tiek ņemti vērā pilsonisko sabiedrību satraucošie jautājumi. Vēl svarīgāk tas ir, ņemot vērā karu un enerģētikas krīzi. EESK atbalsta aicinājumu rūpēties par vienotā tirgus pilnveidi. EESK uzskata, ka nesenie satricinājumi izceļ to, cik svarīgi ir stingri koordinēt stabilu fiskālo politiku un labvēlīgā laikā veidot lejupslīdes brīžos izmantojamas fiskālās rezerves, kā arī vienlaikus novērst sociālos trūkumus, jo tie var apdraudēt ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā. Fiskālajā politikā vajadzētu tiekties uz piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt fiskālo ilgtspēju, veicot pakāpenisku konsolidāciju un rūpējoties par ilgtspējīgiem ieguldījumiem un reformām, kas veicina izaugsmi.

1.4.

EESK aicina uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm un drosmīgajiem lēmumiem, ar kuriem tiek ieviesti stimuli, kuri mazina ES enerģētisko atkarību, it īpaši no Krievijas. Šāda atkarība var būt pretrunā Savienības interesēm un pret to ir jāvēršas izlēmīgi.

1.5.

EESK aicina vērsties pret inflāciju, izmantojot mērenu, reālistisku un līdzsvarotu pieeju, un visai Savienībai labvēlīga risinājuma meklējumos iesaistīt ikvienu. Konkurences iestādēm neatlaidīgi ir jārūpējas par cenu pārredzamību un jāseko līdzi visām iespējamām tirgus nepilnībām. Valdībām ir jārūpējas, lai to vēstījumu pamatā būtu viskvalitatīvākā empīriskā analīze, izvairoties no nepamatotas kritikas pret komercdalībniekiem, jo tas var izraisīt konfliktu starp iedzīvotājiem, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem. EESK uzskata, ka šo problēmu būs iespējams atrisināt vienīgi tad, ja valdības, uzņēmumi un organizētā pilsoniskā sabiedrība strādās kopā. EESK skatījumā dalībvalstīm ir uzskatāmi un nerimstoši jākoncentrējas uz to, lai pieejamie publiskie finanšu un citi resursi tiktu izmantoti efektīvi un taisnīgi. Tas ir ārkārtīgi svarīgi jaunu un kvalitatīvu ieguldījumu nodrošināšanai.

1.6.

EESK arī turpmāk aizstāvēs nostāju, ka Eiropas pusgadā lielāka loma jāpiešķir apspriedēm ar organizēto pilsonisko sabiedrību (sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām), Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem, lai palielinātu valstu līdzdalību. EESK uzskata, ka gan Eiropas pusgada process, gan atveseļošanas un noturības plānu īstenošana uzlabotos, ja tiktu pilnveidota un labāk organizēta EESK pārstāvēto organizāciju līdzdalība. Runājot par politikas īstenošanu, ir nepieciešama reālistiska pieeja.

1.7.

EESK apzinās arī nepieciešamību veikt ieguldījumus prasmju veidošanā un rūpniecības programmā, lai reāli izmantotu priekšrocības, kuras sniedz pastāvošie Eiropas aktīvi, īpaši ieguldījumi inovācijā un zinātnē, kuri ir jāizmanto iedzīvotāju labā.

1.8.

EESK mudina Komisiju uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem. Spēcīgs, uzticams un vienots diskurss par problēmām un par to, ka Savienība ir apņēmības pilna strādāt tā, lai tās pārvarētu, iedzīvotājiem ir ļoti svarīgs un palīdzēs novērst pārpratumus Eiropas projekta saistībā. Komunikācijas uzlabošana (EESK šeit nerunā par reklāmu) būtu jāuzskata par prioritāti, jo varētu ienest vēlamās pārmaiņas Eiropas projektu kritizējošajā retorikā. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas iniciatīvu šajā gadā nākt klajā ar paziņojumu par sociālā dialoga stiprināšanu Eiropas Savienībā un ar priekšlikumu Padomes ieteikumam par sociālā dialoga lomu nacionālajā līmenī. Labāka saziņa un apspriešanās ar organizētu pilsonisko sabiedrību būtiski un savstarpēji saistīti aspekti.

2.   Konteksts

2.1.

Nav noslēpums, ka Eiropai pašlaik ir visgrūtākais periods pēdējo 70 gadu laikā. To skar daudzējādi sarežģīti ekonomiskie un sociālie izaicinājumi, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kas turpina vājināt Eiropas ekonomiku ar augstām enerģijas cenām, augstu inflācijas līmeni, piegāžu trūkumu, augstu parāda līmeni un arvien augstākām aizņēmumu izmaksām. Tāpēc ir pienācis laiks pieņemt lēmumus par to, kādam nākotnē jābūt vienam no visveiksmīgākajiem globālajiem sociālā, ekonomiskā un kultūras progresa projektiem.

2.2.

2022. gada novembrī Komisija pieņēma 2023. gada Eiropas pusgada rudens paketi, kurā tika ierosināts, kā kopīgiem spēkiem pārvarēt šīs problēmas un ilgtermiņā, koordinējot ekonomikas, fiskālo, nodarbinātības un sociālo politiku, stiprināt mūsu ekonomikas. Tā mērķis ir nodrošināt adekvātu enerģijas piegādi par pieņemamu cenu, saglabāt ekonomikas un finansiālo stabilitāti un aizsargāt mazaizsargātas mājsaimniecības un uzņēmumus, veicināt izaugsmi un radīt kvalitatīvas darbvietas, kā arī pabeigt abus pārkārtošanās procesus.

2.3.

2023. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā ir uzskaitītas politikas prioritātes nākamajam gadam un ietverta darba kārtība šīs koordinācijas stiprināšanai ar mērķi mazināt negatīvo ietekmi, risināt aktuālās problēmas, palielināt sociālo un ekonomisko noturību un vienlaikus stiprināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi atbilstoši ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Ar mērķi veicināt konkurētspējīgu ilgtspēju ir paredzētas četras prioritātes: sekmēt vidisko ilgtspēju, ražīgumu, taisnīgumu un makroekonomikas stabilitāti.

2.4.

Eiropas ekonomikas un nodarbinātības politikas darba kārtībā uzmanības centrā vajadzētu būtu iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam, lai viņi varētu pārvarēt problēmas, kuras rada enerģijas un piegāžu cenu kāpums. Vienlaikus būtu jāturpina ilgtspējīgas izaugsmes stiprināšana un zaļā un digitālā pārkārtošanās, kā arī jāpalielina sociālais taisnīgums un ekonomikas noturība.

2.5.

Atbilstoši šim principam priekšlikumi par konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem ir gaidāmi 2023. gada pavasarī. Ziņojumos par valstīm uzmanības centrā būs: — īss, bet visaptverošs pārskats par dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām norisēm un problēmām; — pārskats par nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas gaitu; — joprojām ierobežotas prasības konkrētām valstīm adresēto ieteikumu ziņā.

2.6.

Eurozonas saistībā Komisija 2023. gadam ir izvirzījusi piecus ieteikumus: a) koordinēt fiskālo politiku; b) rūpēties par publisko investīciju ilgtspēju; c) uzraudzīt algu un sociālo politiku; d) uzlabot uzņēmējdarbības vidi; e) aizsargāt makrofinansiālo stabilitāti.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   Eiropas pusgads un organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste

3.1.1.

Eiropas pusgads joprojām ir galvenais un labi nostabilizējies satvars efektīvākai koordinācijai starp dalībvalstīm. Šī koordinācija ir atmaksājusies, jo tas, cik ātri ir notikusi ES atveseļošana pēc Covid pandēmijas, atpaliek tikai no straujās pēckara atjaunotnes, un mūsu darba tirgi ir apliecinājuši noturību, jo tajos ir reģistrēts augsts nodarbinātības līmenis. Eiropas pusgada un atveseļošanas un noturības mehānisma (tostarp tā papildu sadaļas REPowerEU) īstenošanas ietvaros EESK turpinās darbu pārkārtošanas procesā ar mērķi panākt konkurētspējīgu ilgtspēju. Attiecīgi EESK saglabās nostāju, ka apspriedēm ar organizēto pilsonisko sabiedrību Eiropas pusgadā vajadzētu būt lielākai lomai. Tā mērķis ir panākt, lai tiktu ņemtas vērā dažādas sabiedrības intereses un palielinātos līdzdalība valstu līmenī.

3.1.2.

EESK pašlaik veic apspriešanos ar organizēto pilsonisko sabiedrību dalībvalstīs ar mērķi saņemt tās ieteikumus šajā saistībā (1). Tāpēc EESK atzinīgi vērtē 2022. gada jūlijā izsludināto Komisijas iniciatīvu (2) šajā gadā nākt klajā ar paziņojumu par sociālā dialoga stiprināšanu Eiropas Savienībā un ar priekšlikumu Padomes ieteikumam par sociālā dialoga lomu nacionālajā līmenī.

3.1.3.

EESK mudina Eiropas Komisiju izvērst iespējas un nodrošināt skaidru satvaru Eiropas pusgada ietvaros pastāvošajiem forumiem ar mērķi informēt un iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas visā Eiropas pusgada ciklā tā, lai šie partneri un organizācijas kļūtu par nozīmīgiem dalībniekiem fiskālās, ekonomiskās, sociālās un nodarbinātības politikas koordinēšanā ES līmenī.

3.2.   Ģeopolitiskā krīze – karš Ukrainā

3.2.1.

Krievijas iebrukums Ukrainā Eiropas Savienības ekonomikā ir izraisījis dažādas jaunas ekonomiskās grūtības, kas skar visu ekonomiku, sociālo stabilitāti un enerģijas piegādi. ES ir jāturpina gan rūpēties par konkurētspējīgu ilgtspēju, gan par sociālo un ekonomisko noturību. Tuvākajā nākotnē ir vajadzīgi atbalsta pasākumi, lai mazinātu Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekmi uz eiropiešiem un ES uzņēmumiem, īpaši uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uz mazo un vidējo algu saņēmējiem.

3.2.2.

Enerģētikas krīze ir jāizceļ kā viskonkrētākais faktors: salikumā ar ļoti augstu inflācijas līmeni tā ilgtermiņā atstās smagas sekas. No šāda viedokļa EESK uzsver nepieciešamību rīkoties nekavējoties un novērst tālāku situācijas pasliktināšanos īsā un vidējā termiņā, vienlaikus taisnīgi īstenojot arī zaļo pārkārtošanos. Daudzās valstīs enerģijas ražošana nav vienlīdz augsta ar enerģijas patēriņu.

3.2.3.

EESK uzskata, ka ražošanas palielināšanas iespēja un to priekšrocību izmantošana, kuras rada dažās valstīs pastāvošie apstākļi un pieejamie resursi, piemēram, saules, viļņu un vēja enerģijas ziņā, vēl ir jāapzina to dažu valstu valdībām, kuras vēl nav sagatavojušas plānus enerģijas ražošanai no saviem resursiem. Viens no tā iemesliem ir pārmērīgi sarežģītie vai neveiksmīgi sagatavotie tiesību akti un pārmērīga birokrātija, kas joprojām pastāv daudzās dalībvalstīs. Tas neatvieglo zaļās enerģijas ražošanu, lai gan potenciāls ir ļoti liels. Mums ir drosmīgi jārīkojas kolektīvi un jāizdara nepieciešamais darbs. Šajā nolūkā ir vajadzīgi ieguldījumi, kas nāktu it īpaši no privātā sektora. Tomēr publiskie ieguldījumi arī turpmāk būs svarīgi zaļā kursa mērķu sasniegšanai, mūsu labklājības un konkurētspējas saglabāšanai nākotnē, kā arī ES stratēģiskās autonomijas palielināšanai. Šis aspekts ir jāatspoguļo kohēzijas politikā.

3.3.   Inflācija

3.3.1.

Augstais inflācijas līmenis, kura īpašs cēlonis ir strauji kāpjošās enerģijas cenas, ļoti negatīvi ietekmē strādājošos un uzņēmumus, finanšu stabilitāti, pirktspējas paritāti un ekonomisko un sociālo stabilitāti. Inflācija pasaulē un Eiropas Savienībā ir komplekss fenomens gan cēloņa, gan risinājumu ziņā. Vistiešākie un spēcīgākie tās ietekmes faktori ir piegādes problēmas laikā, kad ekspansīvas monetārās politikas kontekstā notiek strauja atlabšana pēc pandēmijas izraisītās recesijas, apvienojumā ar enerģētikas krīzi, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Inflācija skar visus ekonomikas dalībniekus un sociālās grupas, it īpaši visvājākās un visnelabvēlīgākajā situācijā esošās. Strādājošie un patērētāji redz, kā samazinās viņu pirktspēja, un daudzi uzņēmumi novēro savas peļņas daļas sarukumu. Tikai spekulantu un atsevišķu ekonomikas nozaru, piemēram, enerģētikas, peļņa strauji palielinās. Lai novērstu inflāciju, dalībvalstis ir izvēlējušās dažādas pieejas tās kontrolēšanai, piemēram, atbalstu, kura mērķis ir novērst cenu kāpumu pārtikas jomā, algu līdzsvara saglabāšanas pasākumus apvienojumā ar ekonomikas politiku. Līdz mērķu sasniegšanai mums vēl ir tālu, un arī risinājums, kas nodrošinātu ekonomisko un sociālo labklājību, vēl nav atrasts.

3.3.2.

Konkurences iestādēm neatlaidīgi ir jārūpējas par cenu pārredzamību un jāseko līdzi visām iespējamām tirgus nepilnībām. Valdībām ir jārūpējas, lai to vēstījumu pamatā būtu viskvalitatīvākā empīriskā analīze, izvairoties no nepamatotas kritikas pret komercdalībniekiem, jo tas var izraisīt konfliktu starp iedzīvotājiem, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem.

3.3.3.

Galvenajai starp Eiropas Savienības iestādēm un valstu valdībām koordinētas Eiropas ekonomikas politikas prioritātei vajadzētu būt inflācijas apkarošanai. Palielinot monetārās politikas stingrību, Eiropas Centrālai bankai un valstu centrālajām bankām ir jāņem vērā, ka inflācijas procesu neizraisa pārmērīgi liels pieprasījums, un tām būtu jārūpējas, lai to lēmumi neizraisītu jaunu recesiju. EESK mudina Eiropas Centrālo banku samazināt pamatinflāciju tā, lai netiktu apdraudēta ES ekonomikas atveseļošana. Ņemot vērā iepriekšminētos riskus, ECB, normalizējot monetāro politiku, būtu jārīkojas piesardzīgi (3). Eiropas Savienībai un valstu valdībām būtu jāievieš pasākumi, kas palīdzētu vistrūcīgākajiem sabiedrības slāņiem un vissmagāk skartajiem uzņēmumiem. Trīspusējām konsultācijām, sociālam dialogam un darba koplīgumu slēgšanai vajadzētu kļūt par nozīmīgiem inflācijas krīzes novēršanas instrumentiem – būtu taisnīgi jāsadala šīs krīzes novēršanas slogs un jāizstrādā pasākumi inflācijas krīzes pārvarēšanai dažādās ekonomikas jomās. Tāpēc EESK atbalsta tādus pasākumus kā enerģijas cenu kāpuma bremzēšana, kuru mērķis ir mazināt inflācijas tendences.

3.4.   ES vides mērķi/enerģētikas krīze

3.4.1.

EESK saglabā savu iepriekšējos mēnešos ieturēto nostāju: neraugoties uz jaunām krīzēm, mēs nevaram atteikties no ES līmenī noteiktajiem mērķiem: dekarbonizācijas un vides ilgtspējas. Mums ir jāstiprina uzņēmumi un strādājošo iespējas un visiem pilsoņiem jādod iespēja pārvarēt grūtības tā, lai mēs varētu turpināt darbu pie ilgtermiņa vides mērķu sasniegšanas.

3.4.2.

Tāpēc EESK atbalsta pasākumus, kas vērsti uz enerģijas cenu koordinēšanu ar mērķi mazināt inflācijas tendences. Zemākām enerģijas cenām vajadzētu būt ES ekonomikas politikas prioritātei. EESK atbalsta maksimālo elektroenerģijas un gāzes cenu noteikšanu un norāda, ka iepriekšējos atzinumos un rezolūcijās tā ir aicinājusi steidzami reformēt nerentablo izsoļu sistēmu elektroenerģijas vairumtirgū, jo tā izraisa inflāciju. Ieguldījumi zaļajā enerģijā ir ļoti svarīgi šā mērķa sasniegšanai.

3.4.3.

Komisija ir iepazīstinājusi ar REPowerEU plānu, kura mērķis panākt ES neatkarību no Krievijas gāzes un naftas piegādes. EESK to ir novērtējusi atzinīgi un piekrīt četru pīlāru pieejai, kas vērsta uz energotaupību, gāzes importa dažādošanu un fosilā kurināmā aizstāšanu, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu un izmantojot finanšu risinājumus (4). Vienlaikus EESK aicina piegādes drošību garantēt ar pēc iespējas pieņemamākām cenām gan patērētājiem, gan ražotājiem. EESK uzsver, ka dalībvalstu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu grozīšana ar mērķi ietvert īpašu REPowerEU sadaļu dod tām vēl vienu iespēju apspriesties ar organizēto pilsonisko sabiedrību un ņemt vērā tās viedokli.

3.4.4.

EESK uzsver, ka varētu būt nepieciešamas vēl citas iniciatīvas, lai zaļās pārkārtošanās nolūkā panāktu privātā un publiskā kapitāla piesaisti pietiekamā apmērā. Turklāt EESK uzskata, ka pastāvošo fondu izmantošanas labākai koordinācijai ir jābūt prioritātei. Komunikācijas process par šo jautājumu būtu ļoti noderīgs, lai iedzīvotājos radītu vēlmi sasniegt kopīgu mērķi.

3.5.   Sociālā un ekonomiskā krīze/prasmju un kvalificētu cilvēku trūkums

3.5.1.

Lai gan Eiropas Savienībā bezdarba līmenis ir tikai 6 %, mums joprojām ir grūti atrast cilvēkus ar prasmēm, kas nepieciešamas mūsu ekonomikas atjaunošanai un tās noturības veidošanai, kā arī divējādās pārkārtošanās mērķu īstenošanai. Dažās valstīs vairākās svarīgās profesijās trūkst daudz kvalificētu cilvēku galvenokārt tāpēc, ka daudzi gados jauni cilvēki dodas prom no savas valsts, lai strādātu citur. Lai gan ir svarīgi veicināt apmācību, mēs zaudējam ievērojamu daļu kvalificēto darba ņēmēju pēc viņu apmācīšanas. Mēs vēlamies, lai ES autonomijas stratēģijas stiprināšanas nolūkā Eiropā tiktu atjaunotas dažas ražošanas līnijas, tomēr mums nav kvalificētu cilvēku, kas šajās rūpnīcās Eiropā varētu strādāt. Šā jautājuma risināšanai ir jānotiek pastāvīgi.

3.5.2.

EESK uzsver, ka kvalitatīvu darbvietu nodrošināšana ir labākais augsti kvalificētu cilvēku piesaistīšanas veids. Papildus tam taisnīga iztikas minimuma nodrošināšana, oficiālu darba attiecību garantēšana ar mērķi novērst nestabilus nodarbinātības apstākļus, plašu kvalifikācijas celšanas programmu piedāvāšana, lielisku veselības un drošības apstākļu nodrošināšana un dzimumu līdzsvara sasniegšana kopā ar pienācīgu sociālo aizsardzību valsts līmenī nav tikai mērķi kā tādi, bet arī pamats labvēlīgai ekonomiskai un politiskai attīstībai. EESK aicina arī apmācības un kvalifikācijas celšanas kontekstā atbildīgi izmantot līdzsvarotu un kombinētu politiku (starp publiskajām un privātajām apmācības sistēmām ar mērķi uzlabot pieejamo finanšu resursu izmantošanu).

3.6.   Publiskā un privātā sektora parāds un ieguldījumi

3.6.1.

ES saskaras ar steidzamu un pieaugošu nepieciešamību pēc publiskiem un privātiem ieguldījumiem zaļā kursa un digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanai, enerģētikas pārkārtošanās paātrināšanai un stratēģiskās autonomijas jauno izaicinājumu risināšanai. No vienas puses, Savienībai ir jāpārvar pēdējo desmit gadu ieguldījumu deficīts un, no otras puses, lielākajai daļai dalībvalstu ir jāsamazina savs publiskā sektora deficīts un parāds. Tas ir jāizdara ļoti izsvērtā, bet izlēmīgā veidā.

3.6.2.

Vienlaikus Komiteja ir pārliecināta, ka vispirms ir pilnībā jāizmanto visi dažādās programmās – struktūrfondos un kohēzijas fondos, Atveseļošanas un noturības mehānismā, InvestEU u. c. – pastāvošie resursi un tikai tad jāķeras pie ES publiskajiem ieguldījumiem un privāto ieguldījumu veicināšanai paredzētu resursu īpašas palielināšanas. Šajā nolūkā būtu jārada pēc iespējas lielākas šo līdzekļu izmantošanas elastības iespējas gan mērķu, gan īstenošanas termiņu ziņā un vienlaikus vienmēr jānodrošina to īstenošanas stingra uzraudzība. EESK skatījumā dalībvalstu kopīgu projektu ideja varētu būt lietderīga, lai stimulētu ieguldījumus un veicinātu strukturālās reformas.

3.6.3.

EESK uzsver, ka jāpanāk progress kapitāla tirgus un banku savienības izveides pabeigšanā tā, lai garantētu labi funkcionējošu finanšu nozari un tirgus, kas ir izšķiroši svarīgi, lai finansētu milzīgās investīcijas, kuras vajadzīgas zaļajai un digitālajai pārejai. Kapitāla tirgu savienības un banku savienības padziļināšana, kā arī ilgtspējīgas finanšu darba kārtības izstrāde varētu konsolidēt finansēšanas kanālus, veicināt ieinteresētību investīciju veikšanā un palielināt noturību.

3.6.4.

Covid-19 krīze un Krievijas iebrukums ir negatīvi ietekmējis ārējo saldo. EESK aicina palielināt ieguldījumus, kas ir galvenie ES konkurētspējas veicinātāji.

3.6.5.

EESK ir pārliecināta, ka dalībvalstīm pirms jaunu resursu pieprasīšanas būtu efektīvāk jāizmanto jau pieejamie resursi. Turklāt EESK aicina nodrošināt lielāku elastību ES finanšu līdzekļu izmantošanā, lai tos novirzītu, ja tos nevar izmantot sākotnēji paredzētajiem mērķiem vai ja ir jāpielāgojas sociālo, ekonomisko, vides vai aizsardzības problēmu specifikai. Vajadzības gadījumā ES būtu arī jārada piemēroti apstākļi un instrumenti, lai palielinātu publiskos ieguldījumus un veicinātu lielāku privāto ieguldījumu mobilizāciju. Tas jādara, tiecoties sasniegt kopīgus stratēģiskos un autonomijas mērķus un neapdraudot ES vienotā tirgus darbību un neizjaucot tā darbības līdzsvaru. Turklāt EESK uzsver, ka ir jāuzlabo piešķirto finanšu resursu izmantošanas efektivitāte: dalībvalstīm jāapņemas paskaidrot, kur un kā šie finanšu resursi tiek izlietoti. EESK arī uzsver, ka fiskālās ilgtspējas kontekstā ir svarīga efektīva ieņēmumu iekasēšana. Piemēram, arī agresīva nodokļu plānošana un krāpšana smagi kaitē publiskajiem budžetiem. Kopumā ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme ir labākais fiskālās stabilitātes pamats. Neskarot iepriekš minēto, Zaļā kursa industriālā plāna īstenošanai un mērķim panākt stratēģisku enerģētikas un rūpniecības autonomiju, vienlaikus ievērojot vienotā tirgus pamatprincipus, būs vajadzīgs papildu Eiropas finansējums, kā ierosināts EESK 2022. gada maijā pieņemtajā rezolūcijā (5).

---

(1)  Šie rezultāti tiks apkopoti un skaidri ieteikumi tiks formulēti pašiniciatīvas atzinumā, kuru paredzēts prezentēt 2023. gada aprīļa plenārsesijā.

EESK pašiniciatīvas atzinums – “EESK ieteikumi nopietnai Eiropas pusgada reformai” (ECO/600), paredzēts iesniegt pieņemšanai 2023. gada aprīlī.

(2)  Pārskata ziņojums par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu – 29.7.2022.

(3)  EESK atzinums – “Papildu apsvērumi par Eurozonas ekonomikas politiku 2022. gadā” (OV C 75, 28.2.2023., 43. lpp.).

(4)  EESK atzinums – “Plāns REPowerEU” – pieņemts 2022. gada 21. septembrī (OV C 486, 21.12.2022., 185. lpp.).

(5)  OV C 323, 26.08.2022., 1. lpp.

Labojums I iedaļas (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) apakšvirsrakstā “EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS 575. PLENĀRSESIJA, 14.12.2022.–15.12.2022.” (zem virsraksta “EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA)

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 140, 2023. gada 21. aprīlis )

(2023/C 146/11)

Uz vāka satura rādītājā un 1. lappusē apakšvirsrakstā:

tekstu:

“EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS 575. PLENĀRSESIJA, 14.12.2022.–15.12.2022.”

lasīt šādi:

“EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS 575. PLENĀRSESIJA, 24.1.2023.–25.1.2023.”

Labojums III iedaļas (Sagatavošanā esoši tiesību akti) apakšvirsrakstā EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS 575. PLENĀRSESIJA, 14.12.2022.–15.12.2022.” (zem virsraksta “EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA”)

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 140, 2023. gada 21. aprīlis )

(2023/C 146/12)

Uz vāka satura rādītājā un 28. lappusē apakšvirsrakstā:

tekstu:

“EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS 575. PLENĀRSESIJA, 14.12.2022.–15.12.2022.22”

lasīt šādi:

“EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS 575. PLENĀRSESIJA, 24.1.2023.–25.1.2023.”