13.4.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 129/3

Eiropas Komisijas informācija, ko publicē saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 22. panta 2. punktu, par karoga valsts paziņojumiem (valstu un to kompetento iestāžu saraksts) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 20. panta 1., 2., 3. punktam un III pielikumam

(2023/C 129/03)

Šādas trešās valstis saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (1) 20. panta 1., 2., 3. punktu un III pielikumu ir Eiropas Komisijai paziņojušas publiskās iestādes, kuras saistībā ar regulas 12. pantā noteikto nozvejas sertifikācijas shēmu ir pilnvarotas:

a)	reģistrēt zvejas kuģus, kas kuģo ar to karogu;

b)	piešķirt, apturēt un anulēt zvejas licences šo valstu zvejas kuģiem;

c)	apliecināt 12. pantā minētajos nozvejas sertifikātos norādītās informācijas patiesumu un validēt šādus sertifikātus;

d)	īstenot, kontrolēt un piemērot tiesību aktus, noteikumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kuri jāievēro šo valstu zvejas kuģiem;

e)	verificēt šādus nozvejas sertifikātus, lai 20. panta 4. punktā minētās administratīvās sadarbības ceļā palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

f)	iesniegt nozvejas sertifikātu paraugus, kas sagatavoti atbilstīgi II pielikumam, un

atjaunināt šādus paziņojumus.

Trešā valsts

Kompetentās iestādes

ALBĀNIJA

(a)

—	Albanian General Harbour Masters (Ministry Transport and Infrastructure)

(b):

—	Commission for Examination of Applications for Fishing Permittion (Ministry of Agriculture, Rural Development & Water Administration), through National Licensing Center (Ministry of Economical Development, Tourism, Trade and Interpreneurship)

(c), (d), (e):

—	Sector of Fishery Monitoring and Control (Ministry of Agriculture, Rural Development & Water Administration)

(f) un (g):

—	The Directorate of Agriculture Production and Trade Policies (Ministry of Agriculture, Rural Development & Water Administration)

ALŽĪRIJA

(a)–(d):

—

Directions de la Pêche et des Ressources Halieutiques des Wilayas de:

—

El Tarf,

—

Annaba,

—

Skikda,

—

Jijel,

—

Bejaian,

—	Tizi Ouzou,

—	Boumerdes,

—

Alger,

—

Tipaza,

—

Chlef,

—	Mostaganem,

—

Oran,

—	Ain Temouchent,

—

Tlemcen.

(e)–(g):

—	Ministère de la Pêche et des Ressources Halieutiques

ANGOLA

(a):

—	Conservatória do registo de propriedade (subordinada ao Ministério da Justiça) / Instituto Marítimo Portuário de Angola – IMPA (subordinada ao Ministério dos Transportes)

(b):

—	Ministra das Pescas e do Mar

(c):

—	Direcção Nacional de Pescas (DNP)

(d):

—	Serviço Nacional de Fiscalização Pesqueira e da Aquicultura (SNFPA)

(e), (f), (g):

—	Direcção Nacional de Pescas (Ministério das Pescas e do Mar)

ANTIGVA UN BARBUDA

(a)–(g):

—	Chief Fisheries Officer, Fisheries Division, Ministry of Agriculture, Lands, Housing and Environment.

ARGENTĪNA

(a)–(g):

—	Dirección Nacional de Coordinación y Fiscalización Pesquera (Ministerio de Agricultura, Ganadería y Pesca

AUSTRĀLIJA

(a)–(e):

—

Australian Fisheries Management Authority;

Department of Primary Industries and Regional Development, Western Australia;

Department of Primary Industries, New South Wales;

Department

of Agriculture and Fisheries, Queensland;

Department of Natural Resources and Environment, Tasmania;

Victoria Fishing Authority;

Department of Primary Industries and Regions, South Australia

(f)–(g):

—	The Australian Government Department of Agriculture, Water and the Environment

BAHAMU SALAS

(a) un (b):

—	Port Department, within the Ministry of The Environment / Department of Marine Resources

(c)–(g):

—	Department of Marine Resources

BANGLADEŠA

(a):

—	Mercantile Marine Department

(b)–(f):

—	Marine Fisheries Office

(g):

—	Ministry of Fisheries and Livestock

BELIZA

(a):

—	The International Merchant Marine Registry of Belize (INMARBE)

(c)–(g):

—	Belize High Seas Fisheries Unit, Ministry of Finance, Government of Belize

BENINA

(a):

—	Direction de la Marine Marchande / Ministère en charge de l'Economie Maritime; Service Contrôle et Suivi des Produits et des Filières Halieutiques de la Direction des Pêches

(b):

—	Direction des Pêches / Ministère en charge de la Pêche; Service Contrôle et Suivi des Produits et des Filières

(c), (e), (f), (g):

—	Halieutiques de la Direction des Pêches Service Contrôle et Suivi des Produits et des Filières Halieutiques de la Direction des Pêches

(d):

—	Direction des Pêches / Ministère en charge de la Pêche

BRAZĪLIJA

(a)–(g):

—	Ministry of Agriculture, Livestock and Food Supply

KAMERŪNA (2)

(a):

—	Ministère des Transports

(b)–(g):

—	Ministère de l'Elevage, des Pêches et Industries Animales

KANĀDA

(a)–(g):

—	Assistant Deputy Minister of Fisheries and Harbour Management

KABOVERDE

(a):

—	Institut Maritime et Portuaire (IMP) / Instituto Marítimo e Portuário (IMP)

(b):

—	Direction Générale des Ressources Marines (DGRM) / Direção Geral dos Recursos Marinhos (DGRM)

(c), (d), (e), (f), (g):

—	Unité d’inspection et garantie de qualité (UIGQ) / Unidade de Inspecção e Garantia de Qualidade (UIGQ)

ČĪLE

(a):

Dirección General del Territorio Marítimo y Marina Mercante, de la Armada de Chile

(b):

—	Subsecretaría de Pesca

(c)–(f):

—	Servicio Nacional de Pesca

(g):

—	Subsecretaria de Pesca

ĶĪNA

(a)–(g):

—	Bureau of Fisheries, Ministry of Agriculture and Rural Affairs (MARA), P.R. China

KOLUMBIJA

(a):

—	Dirección General Marítima

(b)–(f):

—	Autoridad Nacional de Acuicultura y Pesca (AUNAP)

(g):

—	Director de Pesca y Acuicultura

KOSTARIKA

(a):

—	Oficina de Bienes Muebles, Dirección Nacional de Registro Público,Ministerio de Justicia y Gracia

(b):

—	Presidente Ejecutivo, Instituto Costarricense de Pesca y Acuicultura

(c):

—	Dirección General Técnica, Instituto Costarricense de Pesca y Acuicultura

(d):

—	Unidad de Control Pesquero / Instituto Costarricense de Pesca y Acuicultura / Director General del Servicio Nacional de Guardacostas, Ministerio de Seguridad Pública, Gobernación y Policía

(e):

—	Departamento de Cooperación Internacional / Instituto Costarricense de Pesca y Acuicultura

(f):

—	Dirección General Técnica o instancia competente del Instituto Costarricense de Pesca y Acuicultura

(g):

—	Ministro de Agricultura y Ganadería, Ministerio de Agricultura y Ganadería

KUBA

(a):

—	Registro Marítimo Nacional

(b), (c), (e):

—	Oficina Nacional de Inspección Pesquera (ONIP)

(d):

—	Dirección de Ciencias y Regulaciones Pesqueras and Oficina Nacional de Inspección Pesquera

(f):

—	Dirección de Planificación del Ministerio de la Industria Pesquera

(g):

—	Dirección de Relaciones Internacionales del Ministerio de la Industria Pesquera

KIRASAO

(a):

—	The Ministry of Traffic, Transport and Urban Planning

(b) un (f):

—	The Ministry of Economic Development

(c):

—	The Ministry of Economic Development in consultation with

the Ministry of Public Health, Environment and Nature

(d):

—	The Ministry of Economic Development, the Ministry of

Traffic, Transport and Urban Planning The Attorney General of Curacao is in charge of the law enforcement

(e):

—	The Ministry of Economic Development in collaboration with the Ministry of Traffic, Transport and Urban Planning

(g):

—	The Government of Curacao

EKVADORA

(a), (c), (e):

—	Director de Pesca Industrial (Ministerio de Acuacultura y Pesca)

(b), (f), (g):

—	Subsecretario de Recursos Pesqueros (Ministerio de Acuacultura y Pesca)

(d):

—	Director de Control Pesquero (Ministerio de Acuacultura y Pesca)

ĒĢIPTE

(a):

—

Ministry of Agriculture and Land Reclamation:

I)	General Organization For Veterinary Services (GOVs)

II)	General Authority For Fish Resources Development

(b) un (d):

—	General Authority for Fish Resources Development (cooperation with GOVs in case of fishing vessels of exporting establishments)

(c):

—	Ministry of Agriculture and Land Reclamation:General Organization for Veterinary Services (both Central and Local VET. Quarantine Department)

(e):

—	General Authority for Fish Resources Development (cooperation with local inspectors Veterinary Quarantine for fishing vessels of exporting establishments)

(f):

—	General Organization for Veterinary Services

(g):

I)	Ministry of Agriculture and Land Reclamation

II)	General Organization For Veterinary Services

SALVADORA

(a):

—	Autoridad Marítima Portuária

(b)–(g):

—	Centro de Desarrollo de la Pesca y la Acuicultura (CENDEPESCA)

ERITREJA

(a):

—	Ministry of Fisheries

(b):

—	Fisheries Resource Regulatory Department

(c):

—	Fish Quality Inspection Division

(d):

—	Monitoring Controlling and Surveillance, Ministry of Fisheries

(e):

—	Liaison Division, Ministry of Fisheries

(f):

—	Ministry of Fisheries Laboratory

(g):

—	Government of the State of Eritrea

FOLKLENDA (MALVINU) SALAS

(a):

—	Registar of Shipping, Customs and Immigration Department, Falkland Islands Government

(b)–(g):

—	Director of Fisheries, Fisheries Department, Falkland Islands Government

FĒRU SALAS

(a):

—	FAS Faroe Islands National & International Ship Register

(b):

—	Ministry of Fisheries and the Faroe Islands Fisheries Inspection

(c):

—	Faroe Islands Fisheries Inspection

(d):

—	Ministry of Fisheries, the Faroe Islands Fisheries Inspection and the Police and the Public Prosecution Authority

(e):

—	The Faroe Islands Fisheries Inspection

(f) un (g):

—	Ministry of Fisheries

FIDŽI

(a):

—	Maritime Safety Authority of Fiji (MSAF)

(b):

—	Ministry of Fisheries and Forests; Fisheries Department

(c)–(g):

—	Fisheries Department

FRANČU POLINĒZIJA

(a):

—	Direction Polynésienne des Affaires Maritimes (DPAM)

(b), (c), (e), (f):

—	Direction des ressources marines (DRM)

(d):

—	Direction des ressources marines (DRM) / Haut-Commissariat de la République française / Service des Affaires Maritimes de Polynésie française (SAM PF)

(g):

—	Direction générale des affaires maritimes, de la pêche et de l’Aquaculture (DGAMPA)

GABONA

(a) un (b):

—	Ministre de l'Agriculture, de l'Elevage, de la Pêche et du Développement Rural

(c)–(g):

—	Directeur Général des Pêches et de l'Aquaculture

GAMBIJA

(a):

—	The Gambia Maritime Administration

(b):

—	Director of Fisheries

(c)–(g):

—	Fisheries Department (Director of Fisheries)

GANA

(a)–(g):

—	Fisheries Commission

GRENLANDE

(a):

—	The Danish Maritime Authority

(b)–(g):

—	The Greenland Fisheries Licence Control Authority

GRENĀDA

(a)–(g):

—	Fisheries Division (Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries)

GVATEMALA

(a)–(g):

—	Ministerio de Agricultura, Ganadería y Alimentación (MAGA) through Dirección de Normatividad de la Pesca y Acuicultura

GVINEJA

(a):

—	Direction Générale de l’Agence de la Navigation Maritime (ANAM)

(b):

—	Direction Nationale des Pêches Maritimes

(c):

—	Le Certificateur des certificats de capture

(d)–(f):

—	Direction Générale du Centre National de Surveillance de Police des Pêcheries

(g):

—	Ministère des Pêches, de l’Aquaculture et le l’Economie Maritime

GAJĀNA

(a)–(g):

—	Fisheries Department, Ministry of Agriculture, Guyana, South America

ISLANDE

(a) un (b):

—	Directorate of Fisheries

(c), (e), (f), (g):

—	Directorate of Fisheries / The Icelandic Food and Veterinary Authority

(d):

—	Directorate of Fisheries / The Icelandic Coast Guards

INDIJA

(a) un (b):

—	Marine Products Exports Development Authority (MPEDA) under the Ministry of Commerce & Industry, Govt. of India

Registrars under the Merchant Shipping Act (Director General of Shipping), Ministry of Shipping, Govt. of India

Deparment of Fisheries of State (Provincial) Governments of West Bengal, Gujarat, Kerala, Orissa, Andhra Pradesh, Karnataka, Maharastra, and Tamil Nadu

(c):

—

Marine Products Exports Development Authority (MPEDA) under the Ministry of Commerce & Industry, Govt. of India

Authorized officers as notified by State Governments and Union Territories:

—	Kochi (Regional Division)

—	Chennai (Regional Division)

—	Kolkata (Regional Division)

—	Mumbai (Regional Division)

—	Visakhapatnam (Regional Division)

—	Veraval (Regional Division)

—	Mangalore (Sub Regional Division)

—	Kollam (Sub Regional Division)

—	Goa (Sub Regional Division)

—	Tuticorin (Sub Regional Division)

—	Bhubaneswar (Regional Division)

—	Bhimavaram (Sub Regional Division)

—	Porbandar (Sub Regional Division)

—	Ratnagiri (Sub Regional Division)

—	Kavaratti (Sub Regional Division)

—	Nellore (Satellite Centre)

(d):

—	Director General of Shipping Marine Products Exports Development Authority, Ministry of Commerce & Industry, Govt. of India Coast Guard Department of Fisheries of the State Governments

(e):

—	Marine Products Export Development Authority (MPEDA) under the Ministry of Commerce & Industry, Govt. of India and its 21 field offices Authorized officers of notified State Governments and Union Territories

(f):

—	Joint Secretary, (EP-MP) Department of Commerce, Ministry of Commerce and Industry

(g):

—	Joint Secretary, (EP-MP) Department of Commerce, Ministry of Commerce and Industry Joint Secretary, Department of Animal Husbandry, Dairying and Fisheries, Ministry of Agriculture

INDONĒZIJA

(a) un (b):

—	Head of Marine and Fisheries Services Province

Director General Maritime of Capture Fisheries

(c):

—	Head of Fishing Port, Directorate General of Capture Fisheries Fisheries Inspector, Directorate General of Marine Fisheries Resources Surveillance and Control

(d):

—	Director General of Marine and Fisheries Resources Surveillance

(e):

—	Director General of Capture Fisheries

(f) un (g):

—	Director General of Fisheries Product Processing and Marketing

KOTDIVUĀRA

(a):

—	Directeur Général des Affaires Maritimes et Portuaires (DGAMP, Secrétariat d’État auprès du Ministre des Transports chargé des Affaires Maritimes et Portuaires)

(b):

—	Ministre des Ressources Animales et Halieutiques

—	Ministre des Ressources Animales et Halieutiques

—	Directeur des Pêches, Direction des pêches

And

—	Chef du Service d’Inspection et de Contrôle en Frontière (Service d’Inspection et de Contrôle Sanitaires Vétérinaires en Frontières, SICOSAV)

(d):

—	Ministre des Ressources Animales et Halieutiques Directeur des Pêches, Direction des pêches

(f) un (g):

—	Ministre des Ressources Animales et Halieutiques

JAMAIKA

(a):

—	Maritime Authority of Jamaica (MAJ)

(b)–(g):

—	Fisheries Division

JAPĀNA

(a):

—	Fisheries Management Division, Bureau of Fisheries, Department of Fisheries and Forestry, Hokkaido Government

—	Aomori Prefectural Government

—	Hachinohe Fisheries Office, Sanpachi District Administration Office, Aomori Prefectural Government

—	Mutsu Fisheries Office, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Seihoku District Administration Office, Aomori Prefectural Government

—	Ajigasawa Fisheries Office, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Seihoku District Administration Office, Aomori Prefectural Government

—	Fisheries Industry Promotion Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Iwate Prefectural Department

—	Fisheries Department, Kuji Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Department, Miyako Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Department, Kamaishi Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Department, Ofunato Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Industry Promotion Division, Agriculture Forestry and Fisheries Department, Miyagi Prefectural Government

—	Fisheries and Fishing Ports Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Akita Prefectural Government

—	Fisheries Division, Industrial and Economic Affairs Department, Shonai Area General Branch Administration Office, Yamagata Prefectural Government

—	Fishery Division, Fukushima Prefectural Government

—	Fishery Office, Fukushima Prefectural Government

—	Fisheries Administration Division, Ibaraki Prefectural Government

—	Marine Industries Promotion Division, Chiba Prefectural Government

—	Fishery section, Agriculture, Forestry and Fishery Division, Bureau of Industrial and Labor Affairs, Tokyo Metropolitan Government

—	Fisheries Division, Environment and Agriculture Department, Kanagawa Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Niigata Prefectural Government

—	Promotion Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Promotion Department, Sado Regional Promotion Bureau, Niigata Prefectural Government

—	Fisheries and Fishing Port Division, Toyama Prefectural Government

—	Fishery Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Department, Ishikawa Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Fukui Prefectural Government

—	Reinan Regional Promotion Bureau, Fukui Prefectural Government

—	Office of Fishery Management, Division of Fishery, Department of Industry, Shizuoka Prefectural Government

—	Fisheries Administration Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Aichi Prefectural Government

—	Fisheries Resource Office, Department of Agriculture, Fisheries, Commerce and Industry, Mie Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Kyoto Prefectural Government

—	Fisheries Office, Kyoto Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Environment, Agriculture, Forestry and Fisheries, Osaka Prefectural Government

—	Fisheries Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Bureau, Agriculture and Environmental Department, Hyogo Prefectural Government

—	Kobe Agriculture, Forestry and Fisheries Office, Kobe District Administration Office, Hyogo prefectural Government

—	Kakogawa Agriculture, Forestry and Fisheries Office, Higashi-Harima District Administration Office, Hyogo Prefectural Government

—	Himeji Agriculture, Forestry and Fisheries Office, Naka-Harima District Administration Office, Hyogo Prefectural Government

—	Koto Agriculture, Forestry and Fisheries Office, Nishi-Harima District Administration Office, Hyogo Prefectural Government

—	Tajima Fisheries Office, Tajima District Administration Office, Hyogo Prefectural Government

—	Sumoto Agriculture, Forestry and Fisheries Office, Awaji District Administration Office, Hyogo Prefectural Government

—	Wakayama Prefectural Government

—	Kaisou Promotions Bureau, Wakayama Prefectural Government

—	Arida Promotions Bureau, Wakayama Prefectural Government

—	Hidaka Promotions Bureau, Wakayama Prefectural Government

—	Nishimuro Promotion Bureau, Wakayama Prefectural Government

—	Higashimuro Promotion Bureau, Wakayama Prefectural Government

—	Fishery Division, Fishery Development Bureau, Department of Agriculture, Forestry and Fishery, Tottori Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Shimane Prefectural Government

—	Fisheries Office, Oki Branch Office, Shimane Prefectural Government

—	Matsue Fisheries Office, Shimane Prefectural Government

—	Hamada Fisheries office, Shimane Prefectural Government

—	Okayama Prefectural Government

—	Hiroshima Prefectural Government

—	Fisheries Promotion Division, Yamaguchi Prefectural Government

—	Fisheries Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Department, Tokushima Prefectural Government

—	Fisheries Division, Agricultural Administration and Fisheries Department, Kagawa Prefectural Government

—	Fisheries Promotion Division, Fisheries Bureau, Agriculture, Forestry and Fisheries Department, Ehime prefectural Government

—	Fisheries Management Division, Kochi Prefectural Government

—	Fishery Administration Division, Fishery Bureau, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Fukuoka Prefectural Government

—	Fisheries Division, Saga Prefectural Government

—	Resource Management Division, Fisheries Department, Nagasaki Prefectural Government

—	Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Kumamoto Prefectural Government

—	Tamana Regional Promotion Bureau, Kumamoto Prefectural Government

—	Yatsushiro Regional Promotion Bureau, Kumamoto Prefectural Government

—	Amakusa Regional Promotion Bureau, Kumamoto Prefectural Government

—	Oita Prefectural Government

—	Fisheries Administration Division, Agriculture and Fisheries Department, Miyazaki Prefectural Government

—	Fisheries Promotion Division, Kagoshima Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Okinawa Prefectural Government

—	Agriculture, Forestry and Fisheries Management Division, Miyako Regional Agriculture, Forestry and Fisheries promotions Center, Okinawa Prefectural Government

—	Agriculture, Forestry and Fisheries Management Division, Yaeyama Regional Agriculture, Forestry and Fisheries Promotions Center, Okinawa Prefectural Government

(b):

Tās pašas, kas (a) punktā, un:

—	Fishery Agency, Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries Iwate Regional Marine Fisheries Management Commission

—	Fisheries Division, Tsu Agriculture, Forestry, Fisheries, Commerce, Industry and Environment Office, Mie Prefectural Government

—	Fisheries Division, Ise Agriculture, Forestry, Fisheries, Commerce, Industry and Environment Office, Mie Prefectural Government

—	Fisheries Division, Owase Agriculture, Forestry, Fisheries, Commerce, Industry and Environment Office, Mie Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Kyoto Prefectural Government

(c):

—	Fisheries Agency, Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries

(d):

—	Fisheries Agency, Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries

—	Fisheries Management Division, Bureau of Fisheries, Department of Fisheries and Forestry, Hokkaido Government

—	Aomori Prefectural Government

—	Fisheries Industry Promotion Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Iwate Prefectural Department

—	Iwate Regional Marine Fisheries Management Commission

—	Fisheries Department, Kuji Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Department, Miyako Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Department, Kamaishi Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Department, Ofunato Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Industry Promotion Division, Agriculture Forestry and Fisheries Department, Miyagi Prefectural Government

—	Fisheries and Fishing Ports Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Akita Prefectural Government

—	Fisheries Division, Industrial and Economic Affairs Department, Shonai Area General Branch Administration Office, Yamagata Prefectural Government

—	Fishery Division, Fukushima Prefectural Government

—	Fisheries Administration Division, Ibaraki Prefectural Government

—	Marine Industries Promotion Division, Chiba Prefectural Government

—	Fishery section, Agriculture, Forestry and Fishery Division, Bureau of Industrial and Labor Affairs, Tokyo Metropolitan Government

—	Fisheries Division, Environment and Agriculture Department, Kanagawa Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Niigata Prefectural Government

—	Fisheries and Fishing Port Division, Toyama Prefectural Government

—	Fishery Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Department,

—	Ishikawa Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Fukui Prefectural Government

—	Reinan Regional Promotion Bureau, Fukui Prefectural Government

—	Office of Fishery Management, Division of Fishery, Department of Industry, Shizuoka Prefectural Government

—	Fisheries Administration Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Aichi Prefectural Government

—	Fisheries Resource Office, Department of Agriculture, Fisheries, Commerce and Industry, Mie Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Kyoto Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Environment, Agriculture, Forestry and Fisheries, Osaka Prefectural Government

—	Fisheries Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Bureau, Agriculture and Environmental Department, Hyogo Prefectural Government

—	Wakayama Prefectural Government

—	Fishery Division, Fishery Development Bureau, Department of Agriculture, Forestry and Fishery, Tottori Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Shimane Prefectural Government

—	Okayama Prefectural Government

—	Hiroshima Prefectural Government

—	Fisheries Promotion Division, Yamaguchi Prefectural Government

—	Fisheries Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Department, Tokushima Prefectural Government

—	Fisheries Division, Agricultural Administration and Fisheries Department, Kagawa Prefectural Government

—	Fisheries Promotion Division, Fisheries Bureau, Agriculture, Forestry and Fisheries Department, Ehime prefectural Government

—	Fisheries Management Division, Kochi Prefectural Government

—	Fishery Administration Division, Fishery Bureau, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Fukuoka Prefectural Government

—	Fisheries Division, Saga Prefectural Government

—	Resource Management Division, Fisheries Department, Nagasaki Prefectural Government

—	Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Kumamoto Prefectural Government

—	Oita Prefectural Government

—	Fisheries Administration Division, Agriculture and Fisheries Department, Miyazaki Prefectural Government

—	Fisheries Promotion Division, Kagoshima Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Okinawa Prefectural Government

(c), (f), (g):

—	Fisheries Agency, Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries

KENIJA

(a):

—	Kenya Maritime Authority

(b)–(g):

—	Ministry of Agriculture, Livestock and Fisheries

KIRIBATI

(a):

—	Ministry of Information, Communications, Transport and Tourism

Development (MICTTF)

(b)–(g):

—	Ministry of Fisheries and Marine Resources Development (MFMRD)

KOREJA

(a), (b), (d), (f), (g):

—	Ministry of Oceans and Fisheries

(c), (e):

—

National Fisheries Products Quality Management Service and 13 regional offices:

—	Busan Regional Office

—	Incheon Regional Office

—	Incheon International Airport Regional Office

—	Seoul Regional Office

—	Pyeongtaek Regional Office

—	Janghang Regional Office

—	Mokpo Regional Office

—	Wando Regional Office

—	Yeosu Regional Office

—	Jeju Regional Office

—	Tongyeong Regional Office

—	Pohang Regional Office

—	Gangneung Regional Office

MADAGASKARA

(a):

—	Agence Portuaire Maritime et Fluviale Service Régional de Pêche et des Ressources halieutiques de Diana, Sava, Sofia, Boeny Melaky, Analanjirofo, Atsinanana, Atsimo Atsinanana, Vatovavy Fitovinany, Menabe, Atsimo Andrefana, Anosy, and Androy

(b):

—	Ministère chargé de la Pêche

—	Centre de Surveillance des Pêches

(e), (f), (g):

—	Direction Générale de la Pêche et des Ressources Halieutiques

MALAIZIJA

(a) un (b):

—	Department of Fisheries Malaysia and Department of Fisheries Sabah

(c), (e), (f):

—	Department of Fisheries, Malaysia

(d):

—	Department of Fisheries,

(g):

—	Department of Fisheries, Malaysia Ministry of Agriculture and Agro- based

MALDĪVIJA

(a):

—	Transport Authority

(b), (c), (e), (f), (g):

—	Ministry of Fisheries, Marine Resources and Agriculture

(d):

—	Coast Guard, Maldives National Defense Force Maldives Police Service

MAURITĀNIJA

(a):

—	Direction de la Marine Marchande

(b):

—	Direction de la Pêche industrielle / Direction de la Pêche Artisanale et Côtière

(c), (d), (e), (f):

—	Garde Côtes Mauritanienne (GCM)

(g):

—	Ministère des Pêches et de l'Economie Maritime

MAURĪCIJA

(a)–(g):

—	Ministry of Blue Economy, Marine Resources, Fisheries and Shipping (Fisheries Division)

MEKSIKA

(a), (c), (g):

—	CONAPESCA a través de la Dirección General de Planeación, Programación y Evaluación

(b):

—	CONAPESCA a través de la Dirección General de Ordenamiento Pesquero y Acuícola

(d), (e):

—	CONAPESCA a través de la Dirección General de Inspección y Vigilancia

(f)

—	Comisión Nacional de Acuacultura y Pesca

MELNKALNE

(a):

—	Ministry of Transport, Maritime Affairs and Telecommunications (Harbour Master Office Bar, Harbour Master Office Kotor)

(b)–(g):

—	Ministry of Agriculture, Forestry and Watermanagement

MAROKA

(a), (b), (e), (f):

—	Direction des Pêches Maritimes et de l'Aquaculture

(c):

—

Délégations des Pêches Maritimes de:

—

Jebha

—

Nador

—	Al Hoceima

—

M'diq

—

Tanger

—

Larache

—	Kenitra-Mehdia

—	Mohammedia

—	Casablanca

—

El Jadida

—

Safi

—

Essaouira

—

Agadir

—

Sidi Ifni

—

Tan-Tan

—

Laâyoune

—

Boujdour

—

Dakhla

(d):

—	Tās pašas, kas (c) punktā:

—	Direction des Pêches Maritimes

(g):

—	Secrétariat Général du Département de la Pêche Maritime

MOZAMBIKA

(a):

—	National Marine Institute (INAMAR)

(b)–(g):

—	National Directorate of Fisheries Administration

(c):

—	National Direction of Operations

MJANMA

(a):

—	Department of Marine Administration

(b)–(g):

—	Department of Fisheries / Ministry of Livestock, Fisheries and Irrigation

NAMĪBIJA

(a):

—	Ministry of Works, Transport and Communication

(b), (d), (f), (g):

—	Ministry of Fisheries and Marine Resources

—	Ministry of Fisheries and Marine Resources (Walvis Bay) and Ministry of Fisheries and Marine Resources (Lüderitz)

JAUNKALEDONIJA

(a), (b), (c), (e), (f) un (g):

—	Service des Affaires Maritimes (SAM) de Nouvelle-Calédonie

(d):

—	Etat-Major Inter-Armées

JAUNZĒLANDE

(a)–(g):

—	Ministry for Primary Industries

NIKARAGVA

(a):

—	Dirección General de Transporte Acuático del Ministerio de Transporte e Infraestructura

(b), (d), (f), (g):

—	Instituto Nicaragüense de la Pesca y Acuicultura (INPESCA) through Presidente Ejecutivo

(c):

—

Instituto Nicaragüense de la Pesca y Acuicultura (INPESCA) through the Delegaciones Departamentales:

—	Delegación de INPESCA Puerto Cabezas

—	Delegación de INPESCA Chinandega

—	Delegación de INPESCA Bluefields

—	Delegación de INPESCA Rivas

(e):

—	Dirección de Monitoreo, Vigilancia y Control, INPESCA

NIGĒRIJA

(a):

—	Nigerian Maritime Administration and Safety Agency (NIMASA)

(b):

—	Federal Ministry of Agriculture & Rural Development

(c), (d), (f):

—	Federal Department of Fisheries & Aquaculture (Fisheries Resources Monitoring, control & Surveillance (MCS))

(e), (g):

—	Federal Ministry of Agriculture & Rural Development, Director of Fisheries

NORVĒĢIJA

(a), (b), (e), (f), (g):

—	Directorate of Fisheries

(c):

—	On behalf of the Directorate of Fisheries:

—	Norges Sildesalgslag

—	Norges Råfisklag

—	Sunnmøre og Romsdal Fiskesalgslag

—	Vest-Norges Fiskesalgslag

—	Rogaland Fiskesalgslag S/L

—	Skagerakfisk S/L

(d):

—	Directorate of Fisheries

—	The Norwegian Coastguard

—	The Police and the Public Prosecuting Authority

OMĀNA

(a):

—	Ministry of Transport, Communications and Information Technology Directorate General of Maritime Affairs

(b), (c), (d), (f):

—	Muscat Governorate: Ministry of Agriculture, Fisheries Wealth and Water Resources Directorate General of Fisheries Resources Development Department of Surveillance & Fisheries Licensing

—	Salalah Governorate: Ministry of Agriculture, Fisheries Wealth and Water Resources Directorate General of Agriculture, Fisheries Wealth and Water Resources, DOFAR Governate Department of Fisheries Resources

(e), (g):

—	Muscat Governorate: Ministry of Agriculture, Fisheries Wealth and Water Resources Directorate General of Fisheries Resources Development Department of Surveillance & Fisheries Licensing

PAKISTĀNA

(a), (c), (e), (f):

—	Mercantile Marine Department

(b) un (d):

—	Marine Fisheries Department / Directorate of Fisheries

(g):

—	Ministry of Livestock & Dairy Development

PANAMA

(a):

—	Autoridad de los Recursos Acuáticos de Panamá (Dirección General de Ordenación y Manejo Costero Integral) Autoridad Marítima de Panamá (Dirección General de Marina Mercante)

(b):

—	Dirección General de Ordenación y Manejo Costero Integral

(c)–(g):

—	Administración General Secretaría General Dirección General de Inspecciòn, Vigilancia y Control

PAPUA-JAUNGVINEJA

(a), (b), (f), (g):

—	PNG National Fisheries Authority

(c), (d), (e):

—	PNG National Fisheries Authority (Head Office) Monitoring Control and Surveillance Division, Audit & Certification Unit

—	National Fisheries Authority, Audit & Certification Unit, Lae Port Office

—	National Fisheries Authority, Audit & Certification Unit, Madang Port Office

—	National Fisheries Authority, Audit & Certification Unit, Wewak Port Office

PERU

(a) un (b):

—	Director General de Extracción y Procesamiento pesquero del Ministerio and Direcciones Regionales de la Producción de los Gobiernos Regionales de Tumbes, Piura, Lambayeque, La Libertad, Ancash, Lima, Callao, Ica, Arquipa, Moquegua y Tacna

(c), (d), (e):

—	Dirección General de Seguimiento, Control y Vigilancia del Ministerio de Producción and Direcciones Regionales de la Producción de los Gobiernos Regionales de Tumbes, Piura, Lambayeque, La Libertad, Ancash, Lima, Callao, Ica, Arquipa, Moquegua y Tacna

(f):

—	Director General de Seguimiento, Control y Vigilancia del Ministerio de la Producción

(g):

—	Viceministro de Pesquería del Ministerio de la Producción

FILIPĪNAS

(a):

—	Maritime Industry Authority

(b)–(g):

—	Bureau for Fisheries and Aquatic Resources, Department of Agriculture

KRIEVIJA

(a)–(g):

—	Federal Agency for Fisheries, Territorial department of Barentsevo- Belomorskoye, Primorskoye, Zapadno-Baltiyskoye, Azovo- Chernomorskoye, Amur, Okhotsk, Sakhalin-Kuril, North-Eastern.

SENPJĒRA UN MIKELONA

(a), (c)–(g):

—	DTAM – Service des affaires maritime et portuaires

(b):

—	Préfecture de Saint-Pierre et Miquelon

SENEGĀLA

(a):

—	Agence nationale des Affaires maritimes

(b):

—	Ministre en charge de la Pêche

(c):

—	Direction de la Protection et de la Surveillance des Pêches (DPSP)

(d)–(g):

—	Direction de la Protection et de la Surveillance des Pêches (DPSP)

SEIŠELAS

(a):

—	Seychelles Maritime Safety Administration

(b):

—	Seychelles Licensing Authority

(c)–(g):

—	Seychelles Fishing Authority

ZĀLAMANA SALAS

(a):

—	Marine Division, Ministry of Infrastructure and Development (MID)

(b)–(g):

—	Ministry of Fisheries and Marine Resources (MFMR)

DIENVIDĀFRIKA

(a)–(g):

—	Branch: Fisheries Management, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries

ŠRILANKA

(a)–(g):

—	Department of Fisheries and Aquatic Resources

SV. HELĒNAS SALA

(a):

—	Registrar of Shipping, St. Helena Government

(b), (d)–(g):

—	Senior Fisheries Officer, Directorate of Fisheries, St Helena Government

(c):

—	H.M. Customs, Government of St Helena

SURINAMA

(a):

—	Maritime Authority Suriname

(b)–(g):

—	Ministry of Agriculture, Animal Husbandry and Fisheries

TAIVĀNA

(a):

—	Council of Agriculture, Executive Yuan

—	Maritime and Port Bureau, Ministry of Transportation and Communication

(b):

—	Council of Agriculture, Executive Yuan

(c):

—	Fisheries Agency, Council of Agriculture, Executive Yuan

(d):

—	Fisheries Agency, Council of Agriculture, Executive Yuan

—	Coast Guard Administration, Executive Yuan

(e):

—	Fisheries Agency, Council of Agriculture, Executive Yuan

(f):

—	Fisheries Agency, Council of Agriculture, Executive Yuan

(g):

—	Fisheries Agency, Council of Agriculture, Executive Yuan

FRANCIJAS DIENVIDJŪRU UN ANTARKTIKAS ZEMES

(a)–(g):

—	Monsieur le Préfet Administrateur supérieur des Terres Australes et Antarctiques Françaises

TAIZEME

(a) un (b):

—	The Department of Fisheries

—	The Marine Department

(c)–(g):

—	The Department of Fisheries

TRISTANA DA KUŅAS SALAS

(a):

—	Administration Department

(b), (d):

—	Administration Department / Fisheries Department

(c), (e), (f), (g):

—	Fisheries Department

TUNISIJA

(a):

—	Office de la Marine Marchande et des Ports/ Ministère du Transport

(b)–(d):

—	Arrondissement de la Pêche et de l'Aquaculture de Jendouba, Bizerte, Ariana, Tunis, Nabeul, Sousse, Monastir, Mahdia, and Gabes and Division de la Pêche et de l'Aquaculture de Sfax and Médenine

(e)–(g):

—	La Direction Générale de la Pêche et de l'Aquaculture / Ministère de l'Agriculture et des Ressources hydrauliques

TURCIJA

(a) un (b):

—	81 Provincial Directorates of the Ministry of Agriculture and Rural Affairs

(c):

—	General Directorate for Protection and Conservation, 81 Provincial Directorates of the Ministry of Agriculture and Rural Affairs, and 24 Districts Directorate of the Ministry of Agriculture and Rural Affairs.

(d):

—	General Directorate for Protection and Conservation, 81 Provincial Directorates of the Ministry of Agriculture and Rural Affairs and Turkish Coast Guard Command

(e)–(g):

—	General Directorate for Protection and Conservation, Ministry of Agriculture and Rural Affairs

UKRAINA

(a):

—	State Enterprise Maritime Administration of Illichivsk Sea Fishing Port State Enterprise Maritime Administration of Kerch Sea Fishing Port State Enterprise Office of Captain of Mariupol Sea Fishing Port State Enterprise Office of Captain of Sevastopol Sea Fishing Port

(c):

—

State Agency of Melioration and Fisheries of Ukraine

Department of the State Agency of Melioration and Fisheries of Ukraine in:

—	Black Sea Basin

—	Azov Basin

—	Chernihiv region

—	Chernivtsi region

—	Cherkasy region

—	Khmelnytskyi region

—	Kherson region

—	Kharkiv region

—	Ternopil region

—	Sumy region

—	Rivne region

—	Poltava region

—	Odesa region

—	Mykolaiv region

—	Lviv region

—	Luhansk region

—	Department of protection, use and reproduction of water

—	bioresources and regulation of fisheries in Kirvohrad region

—	Kyiv and Kyiv region

—	Ivano-Krankivsk region

—	Zaporizhia region

—	Zakarpattia region

—	Zhytomyr region

—	Donetsk region

—	Dnipropetrovsk region

—	Volyn region

—	Vinnytsia region

(b), (d)–(g):

—	State Agency of Melioration and Fisheries of Ukraine (Derzhrybagentstvo of Ukraine)

APVIENOTIE ARĀBU EMIRĀTI

(a)–(g):

—	Fisheries Department, Ministry of Environment & Water (MOEW)

APVIENOTĀ KARALISTE (3)

(a):

—	England: Fishing Vessel Registry, Maritime and Coastguard Agency

—	Scotland: Fishing Vessel Registry, Maritime and Coastguard Agency

—	Wales: Fishing Vessel Registry, Maritime and Coastguard Agency

—	Northern Ireland: DAERA Marine and Fisheries Division, Fisheries Inspectorate Team, Department of Agriculture, Environment and Rural Affairs

—	Isle of Man: Department Environment Food and Agriculture, Fisheries Directorate

—	Guernsey: Registrer of British Ships

—	Jersey: Marine Resources, Growth Housing and Environment

(b):

—	England: Marine Management Organisation

—	Scotland: Marine Scotland

—	Wales: Welsh Government, Marine, Fisheries Division

—	Northern Ireland: DAERA Marine and Fisheries Division, Fisheries Inspectorate Team, Department of Agriculture, Environment and Rural Affairs

—	Isle of Man: Department Environment Food and Agriculture, Fisheries Directorate

—	Guernsey: Seafisheries, Committee for Economic Development, States of Guernsey

—	Jersey: Marine Resources, Growth Housing and Environment

(c), (d), (e):

—	England: Marine Management Organisation

—	Scotland: Marine Scotland

—	Wales: Welsh Government, Marine, Fisheries Division

—	Northern Ireland: Fisheries Inspectorate Team, Department of Agriculture, Environment and Rural Affairs

—	Isle of Man: Department Environment Food and Agriculture, Fisheries Directorate

—	Guernsey: Seafisheries, Committee for Economic Development, State of Guernsey

—	Jersey: Marine Resources, Growth Housing and Environment

(f), (g):

England, Scotland, Wales, Northern Ireland, Isle of Man, Guernsey, Jersey: Marine Management Organisation

TANZĀNIJAS SAVIENOTĀ REPUBLIKA

(a)–(g):

—	Director of Fisheries Development

URAGVAJA

(a)–(g):

—	Dirección Nacional de Recursos Acuáticos (DINARA)

ASV

(a):

—	United States Coast Guard, U.S. Department of Homeland Security

(b)–(g):

—	National Marine Fisheries Service

VENECUĒLA

(a)–(b):

—	Instituto Socialista de la Pesca y Acuicultura

VJETNAMA

(a)–(b):

—	Directorate of Fisheries (D-FISH) at national level Sub-Departments of Capture Fisheries and Resources Protection at provincial level

—	Sub-Departments of Capture Fisheries

(d):

—	Fisheries Surveillance Department belonging to D-FISH

—	Inspections of Agriculture and Rural Development belonging to the provinces

—	Sub-Departments of Capture Fisheries and Resources Protection.

(e) un (g):

—	Directorate of Fisheries (D-FISH)

VOLISA UN FUTUNAS SALAS

(a):

—	Le Chef du Service des Douanes et des Affaires Maritimes

(b) un (g):

—	Le Préfet, Administrateur supérieur

(c)–(f):

—	Le Directeur du Service d'Etat de l'Agriculture, de la Forêt et de la Pêche

JEMENA

(a):

—	Maritime Affairs Authority - Ministry of Transport

(b)–(g):

—	Production & Marketing Services Sector - Ministry of Fish Wealth and its branches from Aden, Alhodeidah, Hadramout, Almahara

(1) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

(2) Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 31. pantu Eiropas Komisija 2023. gada 5. janvārī noteica Kamerūnu par NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu valsti (OV L 8, 11.1.2023., 4.–15. lpp.). Saskaņā ar minētās regulas 33. pantu Eiropas Savienības Padome Kamerūnu ir iekļāvusi NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgo trešo valstu sarakstā (OV L 56, 23.2.2023., 26.–28. lpp.). Ar Kamerūnas karogu peldošu zvejas kuģu nozvejā gūtu zvejas produktu imports Savienībā ir aizliegts saskaņā ar minētās regulas 38. pantu.

(3) Piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

13.4.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 129/22

2023. gada 8. marta Lēmums Nr. 44/23/COL par oficiālas izmeklēšanas uzsākšanu saistībā ar iespējamu valsts atbalstu uzņēmumam Farice

Uzaicinājums iesniegt piezīmes par jautājumiem saistībā ar valsts atbalstu saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu Nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi

(2023/C 129/04)

Ievērojot minēto lēmumu, kas autentiskā valodā pievienots šā kopsavilkuma beigās, EBTA Uzraudzības iestāde informēja Islandes iestādes par lēmumu sākt procedūru saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu Nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi.

Ieinteresētās personas viena mēneša laikā no publicēšanas dienas var iesniegt piezīmes, nosūtot tās uz šādu adresi:

EFTA Surveillance Authority

Registry

Avenue des Arts 19H

1000 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

registry@eftasurv.int

Piezīmes tiks paziņotas Islandes iestādēm. Ieinteresētā persona, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

Kopsavilkums

Procedūra

Uzraudzības iestāde 2021. gada 23. februārī saņēma sūdzību no uzņēmuma Sýn hf. (“Sýn”) attiecībā uz uzņēmumu Farice. Sýn cita starpā apgalvoja: 1) ka Farice ir saņēmis kompensāciju par izmaksām, kas saistītas ar apsekojumiem, kuri īstenoti, lai veiktu sagatavošanas darbus trešajam zemūdens kabelim (“1. pasākums”), un 2) ka ir pārkāpts nogaidīšanas pienākums attiecībā uz Farice investīcijām trešajā zemūdens kabelī starp Islandi un Eiropu (“IRIS kabelis” jeb “2. pasākums”).

Uzraudzības iestāde 2021. gada 23. martā saņēma oficiālu paziņojumu no Islandes iestādēm par investīcijām IRIS kabelī (“2. pasākums”). Uzraudzības iestāde 2021. gada 26. martā pieņēma Lēmumu Nr. 023/21/COL par atbalstu Farice ehf. investīcijām trešajā zemūdens kabelī, kurā tika secināts, ka Uzraudzības iestādei nav šaubu par to, ka atbalsts ir saderīgs ar EEZ līguma darbību saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un ka tāpēc tai nav iebildumu pret pasākuma īstenošanu.

Sýn2021. gada 9. jūlijā iesniedza EBTA Tiesā pieteikumu saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma (“UTN”) 36. pantu, lūdzot atcelt 2021. gada 26. marta Lēmumu Nr. 023/21/COL.

Ar 2022. gada 1. jūnija spriedumu EBTA Tiesa atcēla Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 023/21/COL (1).

Attiecīgā atbalsta apraksts

Iespējamais atbalsta saņēmējs ir uzņēmums Farice ehf. (“Farice”). Farice ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas pilnībā pieder Islandes valstij. Farice mērķis ir datu pārsūtīšana starptautiskā mērogā starp valstīm, izmantojot optisko šķiedru kabeli, optiskās šķiedras kabeļu sistēmu ekspluatācija un pakalpojumu pārdošana saistībā ar šādām darbībām. Farice ekspluatē divus zemūdens kabeļus, kas savieno Islandi ar Eiropas daļām: FARICE-1 un DANICE.

Islandes parlaments 2019. gada 3. jūnijā apstiprināja rezolūciju par elektronisko sakaru politiku 2019.–2033. gadā (“Telekomunikāciju politika”). Minētās politikas mērķi cita starpā ir veicināt pieejamus un efektīvus sakarus un garantēt infrastruktūras drošību. Minēto mērķu sasniegšanai rezolūcijā ir uzsvērts, ka ir vajadzīgi trīs aktīvi zemūdens kabeļi, lai no dažādām pieslēguma vietām savienotu Islandi ar pārējo Eiropu.

Lēmums attiecas uz diviem pasākumiem.

1. pasākums attiecas uz kompensāciju uzņēmumam Farice par jūras gultnes izpēti, gatavojoties iespējamai jauna zemūdens kabeļa būvniecībai starp Islandi un Eiropu. Veicamo darbu un kompensācijas pamats ir līgums, ko 2018. gadā parakstīja Telekomunikāciju fonds (“fonds”) un Farice. Līguma parakstīšanas brīdī aplēstās izmaksas bija 1,9 miljoni euro.

2. pasākums attiecas uz Farice investīcijām IRIS kabelī. Islandes iestādes izvēlējās Farice par trešā zemūdens kabeļa, kas savienotu Islandi un Eiropu (t. i., IRIS kabeļa), būvnieku un operatoru. 2. pasākumu finansēja Islandes valsts, par aptuveni 50 miljoniem euro palielinot kapitālu uzņēmumā Farice, kas pilnībā pieder Islandes valstij.

Novērtējums

Valsts atbalsta esība

Uzraudzības iestāde savā lēmumā provizoriski secināja, ka tā nevar izslēgt, ka 1. pasākums ietver valsts atbalstu par labu Farice.

Konkrēti, Uzraudzības iestāde nevar izslēgt, ka fonda maksājumi uzņēmumam Farice par zemūdens pētījumu veikšanu piešķīra tam selektīvu priekšrocību, jo Uzraudzības iestādei ir šaubas par to, vai minētie maksājumi tika veikti saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

Turklāt Uzraudzības iestāde savā lēmumā provizoriski secināja, ka 2. pasākums ietver valsts atbalstu.

Atbalsta saderība

Attiecībā uz 1. pasākuma iespējamo saderību Uzraudzības iestāde nav saņēmusi nekādus argumentus šajā sakarā un ir aicinājusi Islandes iestādes sniegt šādus argumentus.

Attiecībā uz 2. pasākuma iespējamo saderību Uzraudzības iestāde norāda, ka platjoslas tīklu izvēršanai paredzētā atbalsta saderību pārklājuma, piekļuves vai savienojamības nodrošināšanas nolūkā parasti novērtē saskaņā ar Platjoslas pamatnostādnēm.

Platjoslas pamatnostādņu galvenais mērķis kopumā ir nodrošināt platjoslas pakalpojumu plašu pieejamību galalietotājiem vai piekļuvi ātrākam internetam. Tāpēc tās piemēro atbalsta pasākumiem, kas vērsti uz situācijām, kurās tirgus nenodrošina pietiekamu platjoslas pārklājumu vai piekļuves nosacījumi nav optimāli. Platjoslas pamatnostādnēs nav minēta starptautiskā savienojamība, drošība, datu pārsūtīšana starptautiskā mērogā vai zemūdens kabeļi, un tajās nav konkrēti paredzēti saderības nosacījumi pasākumiem, kas vērsti uz drošības jautājumiem, kuru iemesls ir ģeogrāfiskās daudzveidības un starptautiskās savienojamības pakalpojumu stabilitātes trūkums.

Tāpēc šķiet, ka 2. pasākums, kura mērķis ir palielināt to starptautiskās savienojamības pakalpojumu rezerves jaudu, drošību un stabilitāti, kas jau ir pieejami galalietotājiem lielā ātrumā, atšķiras no tādiem vispārēja veida pasākumiem, uz kuriem attiecas Platjoslas pamatnostādnes, proti, pasākumiem, kas saistīti ar platjoslas tīklu un pakalpojumu paplašināšanu vai ieviešanu.

Tomēr Uzraudzības iestādei šajā posmā nav skaidrs, cik lielā mērā Platjoslas pamatnostādnes ir piemērojamas 2. pasākuma saderības novērtējumam. Tāpēc Uzraudzības iestāde aicināja Islandes iestādes izteikt papildu argumentus.

Gadījumā, ja uz konkrēto pasākumu neattiecas Platjoslas pamatnostādnes, EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka Uzraudzības iestāde var atzīt par saderīgu “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”. Tādēļ, lai atbalstu atzītu par saderīgu, tam, pirmkārt, ir jābūt vērstam uz noteiktu saimniecisko darbību vai noteiktu tautsaimniecības jomu attīstību un, otrkārt, tam nedrīkst būt tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.

Šajā sakarā Uzraudzības iestāde provizoriski secināja, ka tai ir šaubas par 2. pasākuma nepieciešamību. Pirms investīciju veikšanas IRIS kabelī pie Islandes iestādēm bija vērsies privāts uzņēmums ar priekšlikumu būvēt trešo zemūdens kabeli. Tādēļ, kaut gan Uzraudzības iestādei šajā posmā nav skaidrs, vai minētais piedāvājums bija salīdzināms ar IRIS kabeļa projektu vai arī tas liecina par mēģinājumu ienākt starptautiskās datu savienojamības tirgū, Uzraudzības iestāde nevar izslēgt iespēju, ka tirgus būtu varējis sasniegt rezultātu, kuru plānots sasniegt ar 2. pasākuma palīdzību, un tas liek apšaubīt Islandes iestāžu apgalvojumu, ka bija nepieciešams novērst skaidri definētu tirgus nepilnību.

Turklāt Uzraudzības iestādei ir šaubas par 2. pasākuma samērīgumu. Kaut gan Islandes iestādes ir izstrādājušas 2. pasākumu tā, lai ierobežotu atbalsta summu, tomēr Uzraudzības iestāde provizoriski konstatē, ka izmaksu ziņā efektīvākas alternatīvas iespējamā esamība rada šaubas par pasākuma vispārējo samērīgumu, jo trūkst pamatojuma par cenas atšķirību.

Visbeidzot, Uzraudzības iestāde provizoriski secināja, ka tai ir šaubas par to, vai pasākumu negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību ir pietiekami ierobežota.

Tādēļ Uzraudzības iestāde ir provizoriski secinājusi, ka tai ir šaubas par to, vai 2. pasākuma pozitīvā ietekme atsver tā iespējamos konkurences izkropļojumus un negatīvo ietekmi uz tirdzniecību.

Decision No 44/23/COL of 8 March 2023 to open a formal investigation into alleged state aid to Farice

1. Summary

The EFTA Surveillance Authority (“ESA”) wishes to inform Iceland that, having preliminarily assessed the alleged aid to Farice ehf. (“Farice”) for performing a seabed survey (“Measure 1”) and for investment in a third submarine cable (“Measure 2”), it has doubts as to whether Measure 1 constitutes State aid within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement and as to whether Measures 1 and 2 are compatible with the functioning of the EEA Agreement. ESA has therefore decided to open a formal investigation procedure pursuant to Articles 4(4), 6 and 13 of Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement (“Protocol 3”). ESA has based its decision on the following considerations.

2. Procedure

(1)

By letter dated 27 January 2021, the Icelandic authorities initiated pre-notification discussions with ESA concerning their plans to increase capital in Farice, in order to invest in a third submarine cable between Iceland and Europe (“the IRIS cable”), i.e. Measure 2 (2).

(2)

On 23 February 2021, ESA received a complaint (“the complaint”) from Sýn hf. (“Sýn”) regarding Farice (3). Sýn alleged that Farice received public service compensation from the Icelandic authorities in violation of the SGEI rules (4), including compensation for costs related to surveys conducted in preparation for a possible third submarine cable. Sýn also alleged a violation of the standstill obligation as regards Farice’s investment in the IRIS cable.

(3)

On 23 February 2021, ESA forwarded the complaint to the Icelandic authorities and invited them to provide comments by 25 March 2021 (5).

(4)

On 23 March 2021, ESA received a formal notification from the Icelandic authorities regarding Measure 2 (6). On 26 March 2021, ESA adopted Decision 023/21/COL on Aid to Farice ehf. for investment in a third submarine cable.

(5)

By email dated 25 March 2021, the Icelandic authorities requested an extension of the deadline to provide comments on the complaint. ESA extended the deadline to 31 March 2021. On 31 March 2021, the Icelandic authorities provided ESA with their initial comments on the complaint (7).

(6)

On 9 July 2021, Sýn lodged an application with the EFTA Court under Article 36 of the Surveillance and Court Agreement (“SCA”), seeking the annulment of Decision No 023/21/COL of 26 March 2021.

(7)

On 20 January 2022, ESA sent a request for information to the Icelandic authorities concerning the complaint (8). On 16 March 2022, the Icelandic authorities provided their response to the request for information (9).

(8)

On 1 June 2022, the EFTA Court annulled Decision No 023/21/COL (10).

(9)

On 21 June 2022, ESA sent the Icelandic authorities a second request for information concerning the complaint (11). The Icelandic authorities responded on 20 September 2022 (12).

(10)

On 8 November 2022, ESA had a meeting with a representative of Sýn (13).

3. Description of the measures

3.1. Background

(11)

Farice is a private limited liability company established in Iceland. It was founded in 2002 by Icelandic and Faroese parties. According to its articles of association, the purpose of Farice is the wholesale of international data transfer between countries through a fibre optic cable, the operations of fibre optic cable systems, and the sale of services in relation to such activities. The Icelandic State acquired Farice in full in March 2019 following the classification of international submarine cables as infrastructure. All of Farice’s long-term borrowing comes from the Icelandic Treasury

(12)

Farice operates two submarine cables running from Iceland to parts of Europe: FARICE-1 and DANICE. FARICE-1 connects Iceland with Scotland, with a branch unit to the Faroe Islands. DANICE connects Iceland with Denmark. FARICE-1 and DANICE are the only submarine cables running from Iceland to Europe and they intersect in the Atlantic Ocean. A third submarine cable, Greenland Connect, runs from Iceland to Canada via Greenland. Greenland Connect is owned and operated by Tele Greenland. It terminates in Iceland and its traffic is directed through FARICE-1 and DANICE on the way to Europe. It is possible to buy services from Tele Greenland to mainland Canada and from there to New York.

(13)

Between 2010 and 2012, the Icelandic authorities engaged in a series of measures for the restructuring of Farice, due to its financial difficulties. During the same period, the Icelandic authorities submitted various State aid notifications to ESA. These were later withdrawn because the Icelandic authorities concluded that the SGEI Decision applied to these measures (14). On 19 July 2013, ESA sent a comfort letter to the Icelandic authorities noting that Article 3 of the SGEI Decision exempted the Icelandic authorities from the prior notification obligation under Article 1(3) of Part I of Protocol 3 SCA (15).

(14)

The first public service contract between Farice and the Telecommunications Fund (“the Fund”), representing the Icelandic authorities, was entered into on 12 April 2012.

(15)

In November 2018, the Minister for Transport and Local Government submitted a proposal to the Icelandic Parliament for a resolution on an electronic communications policy 2019 to 2033 (“the Telecommunication Policy”). The objectives of the policy are, inter alia, to promote accessible and effective communications and to guarantee the security of infrastructure. To achieve those objectives, the policy emphasises that three active submarine cables are needed to connect Iceland with the rest of Europe from different landing sites. As a geographically remote country, effective international connections are a prerequisite for the development of Iceland as a modern technology-based society. A serious disruption in international connectivity would cause major damage to the Icelandic economy, and society as a whole.

(16)

Between 2017 and 2020, the Ministry of Transport and Local Government, and the Ministry of Finance and Economic Affairs received several proposals from Sýn regarding the construction of a third submarine cable. The proposals included both an independent project and a collaboration with Celtic Norse AS. These proposals did not entail financing in full by private investors but required cooperation with the Icelandic State and/or Farice.

(17)

On 21 December 2018, Farice signed a new public service contract with the Fund regarding the Icelandic authorities’ work on the Telecommunications Policy (“the 2018 PSO Contract”). Farice was engaged to start preparations for the possible construction of a new submarine cable between Iceland and Europe. Farice was compensated for the costs of the preparation work that it undertook on behalf of the Fund, which also included compensation for seabed research to be carried out by Farice in 2019, i.e. Measure 1. The Icelandic State’s participation in further investment or costs for a third cable was neither secured nor structured at that time.

(18)

In January 2019, Sýn submitted a formal request for funding of seabed research in preparation for the introduction of the submarine cable project. In February 2019, the Fund refused to engage in any discussions with Sýn, referring to the public service contract concluded with Farice in December 2018, according to which Farice was entrusted with seabed research as an intermediary.

(19)

On 3 June 2019, the Icelandic Parliament approved the Telecommunications Policy.

(20)

In December 2019, Sýn and the Board of the Fund had a meeting during which Sýn presented its case for a third submarine cable between Iceland and Ireland. Sýn offered to build a submarine cable for remuneration and required a guarantee that Farice would change its operating model to a so-called “carrier’s carrier” model.

(21)

In March 2020, the Fund engaged an independent expert to evaluate the feasibility of Sýn’s and Farice’s third cable projects. The expert’s report was delivered in April 2020. According to Sýn, the report concluded that the project proposed by Sýn was more cost effective. According to the Icelandic authorities, the expert was instructed not to make recommendations. However, the report included recommendations and relied on available, but allegedly unverified, data from Farice and Sýn.

(22)

By letter of 29 April 2020, the Ministry of Transport and Local Government shared the results of the report with Farice and stated that Farice would be responsible for the project and the envisaged owner and operator of the new submarine cable. The Ministry urged Farice to take account of the fact that Sýn’s proposal had been considered more cost effective by the expert. The Ministry stated that it found Sýn’s proposal to change the operational model of Farice unacceptable.

(23)

In May 2020, Sýn and Farice held a meeting to explore the details and validity of Sýn’s proposal and to confirm pricing and quality from key suppliers. According to the Icelandic authorities, Sýn was not able to confirm the prices because the key suppliers had not been willing to confirm their prices. As the foundation for the discussions between Farice and Sýn was the project’s cost effectiveness, which was based on the prices submitted, the discussions were terminated.

(24)

Later in May 2020, the Fund communicated to Sýn that it considered the expiry of the offers to be unacceptable. It further stated that it would therefore not engage in any further discussions with Sýn. It was further stressed that the Fund was not responsible for the project since its role was limited to the provision of funds.

(25)

On 23 February 2021, Sýn lodged a complaint with ESA. Sýn submitted that payments to Farice from the Icelandic State since 2013 had erroneously been classified as a public service compensation as the conditions to be considered as services of a general economic interest had never been met. It further submitted that there was an ongoing breach of State aid rules related to the introduction of a new submarine cable.

(26)

On 23 March 2021, the Icelandic authorities formally notified ESA of their intention to provide aid to Farice for investment in the third cable, i.e. Measure 2. On 26 March 2021, ESA adopted Decision No 023/21/COL approving the measure. That decision was later annulled by the EFTA Court.

3.2. Measure 1

(27)

According to Article 1A of the 2018 PSO Contract between Farice and the Fund, the “parties [to the agreement] agree that the Fund will compensate Farice for seabed research to be carried out in 2019 for a possible optic fibre cable between Iceland and Europe (Ireland) according to article 12 of this contract”.

(28)

In Article 12 of the same contract, it is further stated that “[t]he Fund intends to do a seabed survey on a route between Europe (Ireland) and Iceland for an optic fibre cable to be possibly laid in the near future. Farice undertakes the execution of the projects as an intermediary. Preliminary time and cost schedule is described in annex 1. Farice shall aim to deliver a final marine route survey report to the Fund before December 31, 2019”. The temporal scope of the survey was later extended to 2021.

(29)

According to annex 1, the compensated costs related to the survey were: 1) a desk top study; 2) survey; 3) inshore survey; 4) main survey (excluding inshore survey); 5) reporting and maps; and 6) overhead costs. The costs were estimated at EUR 1,9 million.

(30)

In accordance with the contract, Farice undertook the survey in the years 2019, 2020 and 2021. Payments for third party works, for example the work performed by EGS (16) (the main survey contactor) were invoiced to the Fund based on costs incurred. Work performed by Farice employees was invoiced on the basis of an hourly rate. Additionally, Farice invoiced an administration fee for general administration costs in 2019.

3.3. Measure 2

(31)

In relation to the Icelandic authorities’ work on the Telecommunications Policy, the Icelandic authorities selected Farice to build and operate a third submarine cable connecting Iceland and Europe, i.e. the IRIS cable. Measure 2 relates to the financing by the Icelandic State of the IRIS cable through an estimated EUR 50 million capital increase in Farice, which is wholly owned by the Icelandic State (17).

(32)

According to the Icelandic authorities, Farice was chosen because it is the only entity that: (i) currently operates submarine cables from Iceland to Europe, (ii) has extensive experience in such operations, and (iii) was able to work fast in seeing the project through within the desired timeframe.

(33)

Farice is currently operated on commercial terms without financial support from the State (18) and offers services on two distinct markets: the market for international connectivity (“international data transfer market”) and the data centre market (“DC market”).

(34)

The primary objective of the measure and the IRIS cable project is to enhance security and reduce the vulnerability of international connectivity to and from Iceland. The secondary objective is to shorten the digital distance between Iceland and Europe, by reducing data latency.

(35)

The new submarine cable is in principle expected to complement the existing submarine cable infrastructure. According to the Icelandic authorities, the interconnection to the new cable will be technologically neutral, provided that instructions and recommendations are followed (19).

(36)

Moreover, according to the Icelandic authorities, Farice grants effective wholesale access to the system on an open and non-discriminatory basis and those access obligations will be enforced irrespective of any change in ownership, management or operation of the infrastructure.

(37)

The eligible costs of Measure 2 are the investment costs related to the new cable, costs relating to survey of the seabed and the optimal path of the cable (20), construction of landing sites and project management. The costs are considered investment costs, including project management costs which are directly related to the investment project. The maximum aid intensity is 100 % of the eligible costs. The board of directors of Farice authorised the capital increase for established costs in intervals during the construction period of the new cable. According to the Icelandic authorities, any overcompensation is controlled retroactively through a capital decrease, dividend payments or by other available means.

(38)

Farice signed a contract with SubCom LLC, a global undersea fibre optic cable system supply company, to lay the IRIS cable, after having elicited offers from three different suppliers. On 11 November 2022, SubCom formally handed over the IRIS cable, which is expected to be ready for service in the first quarter of 2023 (21).

3.4. The Complaint

(39)

As previously mentioned, on 23 February 2021, Sýn submitted a complaint to ESA regarding alleged unlawful State aid measures in favour of Farice. In summary, the complaint concerns three measures:

1.	The payment of compensation for services of general economic interest (“SGEI”) from the Icelandic authorities to Farice for the public service obligation (“PSO”) of providing international connectivity for electronic communication (“the SGEI measure”);

2.	compensation paid to Farice for carrying out a seabed survey as an intermediary, i.e. Measure 1; and

3.	non-compliance with the stand-still obligation in relation to the roll-out of the third submarine cable between Iceland and Europe, i.e. Measure 2.

(40)

The SGEI measure, covered by Sýn’s complaint, was not the subject of the annulled Decision No 023/21/COL, nor the judgment of the EFTA Court in Case E-4/21. Therefore, this measure is not the subject of this Decision, and is currently being processed separately in an open complaint case (22). Conversely, Measures 1 and 2 are the subject of this Decision.

(41)

As regards Measure 1, Sýn submitted that Iceland had under the 2018 PSO Contract agreed to compensate Farice for seabed research to be carried out in 2019. The agreement was later extended (see section 3.2).

(42)

Sýn argued in its complaint that the compensation for the seabed research did not fulfil any of the SGEI criteria, whether under the Altmark conditions (23), the SGEI Decision (24), or the SGEI Framework (25). In particular, Sýn argued that seabed research could not be qualified as a service of general economic interest, and even if it could be, no parameters for the calculation of compensation for such a service had been established.

(43)

As regards Measure 2, Sýn asserted in its complaint that the Icelandic authorities seemed to have entrusted Farice with the roll-out of a new submarine cable funded by the State. In Sýn’s view this constituted a breach of the EEA State aid rules. Sýn was unaware that at the time they submitted the complaint, ESA and the Icelandic authorities were engaged in pre-notification discussion regarding the roll-out to the new submarine cable (26).

(44)

Therefore, Sýn submitted that the actions of the Icelandic authorities related to the roll-out of a new submarine cable, including the payment for seabed research under the auspices of a public service obligation, constituted a breach of the EEA State aid rules, which called for action by ESA.

3.5. Comments of the Icelandic authorities

(45)

The Icelandic authorities have provided their views as regards Measures 1 and 2. These views were expressed during the notification procedure leading up to Decision 023/21/COL (27), as well as in replies to questions sent to them by ESA in connection to the complaint (28).

3.5.1. Regarding Measure 1

(46)

The Icelandic authorities have maintained that the payments to Farice related to the seabed survey did not constitute compensation for a public service, even though contractual provisions related to the survey were included in the 2018 PSO contract (29).

(47)

Instead, the Icelandic authorities have stated that the work related to the survey was allocated to Farice on market terms, in line with the market economy operator principle. Specifically, the Icelandic authorities contend that the award of the seabed survey did not grant Farice an economic advantage that an undertaking could not have obtained in the absence of State intervention, and that it was, in essence, a service assignment, for which Farice was paid the incurred costs. In the view of the Icelandic authorities, this is demonstrated by the fact that the Fund, and not Farice, retains all ownership of survey results and that Farice did not de facto make a profit for administering the survey.

(48)

Moreover, the Icelandic authorities have submitted that Measure 1 did not distort or threaten to distort competition and did not have any effect on trade between the Contracting Parties.

(49)

Specifically, the Icelandic authorities stated that the measure did not grant Farice a stronger competitive position than it would have had if the survey had not been undertaken, and that Farice was not relieved of expenses it would otherwise have had to bear in the course of its day-to-day business operations. The Icelandic authorities had full discretion to utilise the seabed survey in any way they saw fit and no utilization guarantees were granted to Farice. Therefore, the Icelandic authorities contend that the award of the seabed survey did not strengthen the position of Farice as compared with other undertakings.

(50)

Finally, the Icelandic authorities are of the view that the Fund was exempt from the procurement rules when awarding a contract of carrying out the seabed survey, as it was an essential part of preparing the IRIS cable project and therefore a factor in providing a public communications network.

(51)

Consequently, the Icelandic authorities argue that Measure 1 does not constitute State aid.

3.5.2. Regarding Measure 2

(52)

The Icelandic authorities consider Measure 2 to constitute State aid, which is compatible with Article 61(3)(c) of the EEA Agreement, and that the measure falls outside the scope of the Guidelines for the application of State aid rules in relation to rapid deployment of broadband networks (“the 2014 Broadband Guidelines”) (30).

(53)

In this regard, the Icelandic authorities note that the measure contributes to a well-defined objective of common interest, i.e. to enhance the security of international connectivity to and from Iceland. The aid measure serves to significantly reduce the vulnerability of Iceland’s international telecommunications network in case of major failures of the current systems.

(54)

Further, as regards the need for State intervention, the Icelandic authorities contend that market failure necessitates State participation in the IRIS cable project. Specifically, the Icelandic authorities note that Farice is the only operator of submarine cables connecting Iceland to Europe, and that despite some interest from private parties to lay similar cables in the past, none of those plans have materialised (31). The Icelandic authorities argue that three main causes have adversely affected the feasibility of other submarine projects to the point where none of them materialized: First, laying a single cable to Iceland without having secured redundancy in connections without material cost through another cable has proven problematic. Second, the small size of the Icelandic market is a natural hindrance. Third, the uncertainty of income from international data centre operators disincentivises investment.

(55)

Moreover, the Icelandic authorities point to the fact that Farice required public service compensation from 2012 to 2018 to operate the two existing cables, i.e. FARICE-1 and DANICE, and that Farice’s current revenues do not support investment in the IRIS cable.

(56)

Consequently, in the absence of a realistic chance of private actors building the submarine infrastructure needed to secure international connectivity to Iceland, and since Farice’s current revenues do not support investment in a third cable, the Icelandic authorities found it necessary to provide Farice with State aid to lay the IRIS cable.

(57)

Moreover, the Icelandic authorities contend that Measure 2 was proportional. In this regard, they note that only established costs were financed through the capital increase. Moreover, the ex post control, including a review of any expenses, will keep costs to the minimum necessary.

(58)

Furthermore, the Icelandic authorities have consistently argued that the IRIS project is not subject to public procurement rules, as it is exempt from the Procurement Act (32), with reference to Article 10 of the Act, cf. Article 8 of the Procurement Directive (33), as the Act and the Directive do not apply to contracts for the principal purpose of permitting the contracting authorities to provide or exploit public communications networks or to provide to the public one or more electronic communications services.

(59)

However, when choosing a subcontractor to lay the cable, Farice engaged in discussions with three suppliers, and selected the most economically efficient offer, having taken account of all relevant considerations.

(60)

As regards the expert report that concluded that the proposal of Sýn was more cost effective than the one from Farice, the Icelandic authorities argue that the cost estimate used by the expert was not verified. Further, that Sýn specifically notified the Icelandic authorities that the supposed offer from Vodafone International was no longer valid. Moreover, the conditions on the operational function of the new cable set by the Sýn, as well as concerns regarding national security and critical infrastructure contributed to the decision to entrust Farice with the building of the new submarine cable. Finally, the proposition of Sýn was based on a different business model, not only for the purposes of the new cable but also Farice’s operation through the FARICE-1 and DANICE cables. Therefore, the business proposition of Sýn was not relevant for the purposes of the determination of proportionality of the aid measure. Consequently, the Icelandic authorities consider Measure 2 to be proportional.

(61)

Finally, as regards limited negative effects on competition, the Icelandic authorities note that the new infrastructure is principally expected to complement the other connections by providing enhanced security for international connectivity favouring the general public and general economic activities in Iceland. Therefore, the Icelandic authorities consider the IRIS cable to not have a material impact on competitiveness of other European markets compared to Iceland. As regards any negative effects the measure might have on the market for international data transfer or the related DC market, the Icelandic authorities consider those effects vastly outweighed by the positive effects of the measure.

3.6. ESA Decision No 023/21/COL

(62)

On 26 March 2021, ESA adopted Decision No 023/21/COL, concluding that Measure 2, i.e. the capital increase to finance the investment in the IRIS cable, constituted State aid within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement. However, as ESA found that no doubts were raised as to the compatibility of the measure with the functioning of the EEA Agreement, it decided not to raise objections to the implementation of the measure.

(63)

ESA noted that the compatibility of State aid for the introduction of broadband networks was normally assessed under the 2014 Broadband Guidelines. However, since the measure specifically targeted the security issues raised by the lack of geographical diversity, it fell outside the scope of the 2014 Broadband Guidelines. ESA stated that it would nevertheless apply the principles of the 2014 Broadband Guidelines by analogy to the extent that they were relevant, because those guidelines were the most detailed guidance available for assessing the compatibility of State aid to broadband infrastructure projects with the EEA Agreement.

(64)

Article 61(3)(c) of the EEA Agreement provides that ESA may declare compatible “aid to facilitate the development of certain economic activities or of certain economic areas, where such aid does not adversely affect trading conditions to an extent contrary to the common interest”. Therefore, in order to declare aid compatible, first, the aid must be intended to facilitate the development of certain economic activities or of certain economic areas and, second, the aid must not adversely affect trading conditions to an extent contrary to the common interest (34).

(65)

Under the first condition, ESA examines how the aid facilitates the development of certain economic activities or areas. Under the second condition, ESA weighs up the positive effects of the aid for the development of said activities or areas and the negative effects of the aid in terms of distortions of competition and adverse effects on trade (i.e. conducts a balancing test).

(66)

Concerning the first condition, ESA concluded that Measure 2 facilitated the development in the market for international data transfer services specifically and the markets for electronic communications services in general. Furthermore, ESA found that the selection of Farice, as owner and operator of the third cable, and the selection of a cable manufacturer and installer was exempted from the Icelandic Procurement Act. Further, ESA did not have reasons to believe that the measure was in breach of other relevant EEA provisions.

(67)

Concerning the second condition, ESA concluded that the amount of aid granted through Measure 2 was limited to what was necessary to achieve its objective and therefore proportional. ESA reached this conclusion, inter alia, on the basis that the aid amount was limited to the actual costs of the measure and subject to ex post control.

(68)

Furthermore, ESA concluded that Measure 2 would not have a material impact on the competitiveness of other EEA markets compared to Iceland, as investment in the IRIS cable was, in and of itself, unlikely to materially alter the dynamics of intra-EEA trade on the relevant market.

(69)

As regards the potential effect on the DC market, ESA noted that the data centre market was not a single market of universal services, since the digital needs of businesses were highly dependent on the applications hosted and operated in the data centres. ESA also noted that, while data centres might be more inclined to invest in projects in Iceland, due to extended capacity and security of the international connection network following the construction of a third cable, that was only one of multiple factors that would influence such a decision. Other factors, such as electricity prices, start-up costs and regulatory environment also influenced such decisions. ESA found that those factors were not altered by the measure.

(70)

Consequently, ESA found that the Icelandic authorities had demonstrated that the socio-economic benefits of Measure 2 outweighed any potential adverse effects on competition or trade between the Contracting Parties, given the safeguards in place to minimise such adverse effects.

3.7. EFTA Court Judgment in Case E-4/21

(71)

On 1 June 2022, the EFTA Court annulled ESA’s Decision No 023/21/COL. The Court concluded that ESA should have opened a formal investigation procedure, as ESA had at its disposal information and evidence at the time, which should, objectively, have raised doubts or serious difficulties regarding whether the capital increase to finance the laying of the IRIS cable was compatible with the functioning of the EEA Agreement.

(72)

In particular, the EFTA Court found that ESA was aware of documents that called into question the information at its disposal and on which it relied in the contested decision, without going beyond a mere examination of the information submitted by the Icelandic authorities. These documents related, inter alia, to Sýn’s complaint of 23 February 2022 and annexes thereto. Specifically, the Court noted a document comparing the proposals of Sýn and Farice, and an email dated 29 May 2020, regarding Sýn’s inability to confirm the prices of its proposal. By not obtaining further information on whether Sýn was actually able to confirm its prices, or whether it had been given that opportunity, the Court concluded that ESA failed to satisfy its obligation to conduct a diligent and impartial examination of the notified measure so that it had at its disposal the most complete and reliable information.

(73)

Furthermore, the Court found that Sýn tried to enter the market for international connectivity services, according to the information available to ESA. Yet, in the contested decision, ESA did not consider factors such as potential competitors on the wholesale market for international connectivity, public consultation of stakeholders and entry barriers to that market.

(74)

Finally, the Court found that ESA did not adequately state its reasons for concluding that the notified measure fell outside the scope of the 2014 Broadband Guidelines, and that even though ESA stated in the contested decision that it would apply the guidelines by analogy, where relevant, the Court found little, if any, trace of the principles in the guidelines actually being applied.

(75)

On the basis of, inter alia, the above, the Court concluded that there was consistent and objective evidence that demonstrated that ESA adopted the contested decision despite the existence of doubts. Consequently, the Court annulled the Decision.

4. Presence of State aid

4.1. Introduction

(76)

Article 61(1) of the EEA Agreement reads as follows: “Save as otherwise provided in this Agreement, any aid granted by EC Member States, EFTA States or through State resources in any form whatsoever which distorts or threatens to distort competition by favouring certain undertakings or the production of certain goods shall, in so far as it affects trade between Contracting Parties, be incompatible with the functioning of this Agreement”.

(77)

The qualification of a measure as aid within the meaning of this provision requires the following cumulative conditions to be met: (i) the measure must be granted by the State or through State resources; (ii) it must confer an advantage on an undertaking; (iii) favour certain undertakings (selectivity); and (iv) threaten to distort competition and affect trade.

4.2. Measure 1

(78)

In the following chapters, ESA will assess whether the payments from the Fund to Farice for carrying out a seabed survey involve State aid within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement.

4.2.1. State resources

(79)

According to Article 61(1) of the EEA Agreement, a measure must be granted by the State or through State resources to constitute State aid.

(80)

The Fund has the task of promoting the development of telecommunications in Iceland. The Fund was formed in 2006 on the basis of Act No 132/2005 on the Telecommunication Fund. The main role of the Fund is to allocate funds to: projects aimed at the development of telecommunication infrastructure; projects that contribute to the safety and competitiveness of society in the field of electronic communications; and other telecommunication projects (35).

(81)

According to Article 1 of Act No 132/2005, the Fund is under the ownership of the Icelandic State and its administration falls under the authority of the Ministry of Higher Education, Science and Innovation.

(82)

ESA therefore preliminarily concludes that the payments from the Fund to Farice for carrying out a seabed survey constitute State resources.

4.2.2. Advantage

(83)

According to Article 61(1) of the EEA Agreement, a measure must confer an advantage upon an undertaking. An advantage, within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement, is any economic benefit which an undertaking could not have obtained under normal market conditions (36), thus placing it in a more favourable position than its competitors (37).

(84)

The Icelandic authorities have argued that Measure 1 was concluded on market terms, in line with the market economy operator principle. In order to establish whether or not a transaction carried out by a public body is in line with normal market conditions, ESA will apply the market economy operator test (“MEO test”), comparing the behaviour of the public body to that of similar private economic operators under normal market conditions (38).

(85)

In that respect, it is not relevant whether the intervention constitutes a rational means for the public bodies to pursue public policy considerations. Similarly, the profitability or unprofitability of the beneficiary is not in itself a decisive indicator for establishing whether or not the economic transaction in question is in line with market conditions. The decisive element is whether the public bodies acted as a market economy operator would have done in a similar situation (39).

(86)

Moreover, whether a State intervention is in line with market conditions must be examined on an ex ante basis, having regard to the information available at the time the intervention was decided upon. If a State argues that it acted as a market economy operator it must, where there is doubt, provide evidence showing that the decision to carry out the transaction was taken on the basis of economic evaluations comparable to those which, in similar circumstances, a rational market economy operator (with characteristics similar to those of the public body concerned) would have had carried out to determine the profitability or economic advantages of the transaction (40).

(87)

Concerning Measure 1, it is undisputed that the contractual provisions concerning the seabed survey and the payments for that survey were placed in the 2018 PSO Contract between the Fund and Farice, namely Article 1A, 12 and Annex 1. According to the Icelandic authorities, no other provisions of the 2018 PSO Contract applied to the seabed survey (41).

(88)

ESA notes that the Icelandic authorities essentially argue that Articles 1A, 12, and annex 1 of the 2018 PSO Contract do not, in fact, form part of that contract, but are instead a separate service contract made on market terms. This fact raises doubts as to whether the Fund was operating as a market economy operator, when it charged Farice with performing the seabed survey, since such operators would in general conclude clear and concise contracts when purchasing a similar service.

(89)

Indeed, it appears that the Fund contracted Farice to perform a service, without including in the contract any provisions concerning cost overruns, specifics regarding the scope of the survey, contingencies for failure to perform the obligations of the contract, or specifics regarding what costs could be covered by the service contract. According to documentation from and statements made by the Icelandic authorities, the temporal scope of the survey was later extended, and final costs ran over the cost estimate in annex 1.

(90)

Moreover, ESA has asked the Icelandic authorities to provide all documentation of expert evaluations or independent studies of the cost of carrying out the seabed survey, if any such evaluations or studies were carried out prior to the start of the 2018 PSO Contract. However, according to the Icelandic authorities, no such evaluation exists. Additionally, the Fund does not seem to have considered alternative providers. Therefore, ESA has doubts as to whether the Fund’s decision to carry out the transaction was taken on the basis of economic evaluations comparable to those which, in similar circumstances, a rational market economy operator would have taken, as it appears that the Fund committed to paying Farice for a service, without making an evaluation of eventual costs and alternative providers.

(91)

Furthermore, the Icelandic authorities have stated that Farice did not de facto make a profit from performing the survey for the Fund. Moreover, it is unclear to ESA whether the Fund derived any economic value from its ownership of the survey results. In fact, since the survey forms part of the preparatory works for a submarine cable, which the Icelandic authorities themselves consider a security measure, it would appear that the purpose of the survey was not economic in nature. Therefore, ESA doubts that the Fund acted as an economic operator, since it rather seems to have been pursuing public policy aims when commissioning the survey.

(92)

Finally, as the Icelandic authorities have already stated that the payments to Farice for the performance of the subsea survey did not entail compensation for a public service obligation, ESA does not see the need at this time to specifically examine whether Measure 1 fulfils the Altmark criteria, or the provisions of the SGEI Decision or Framework.

(93)

Consequently, ESA has doubts whether Measure 1 was concluded on market terms and cannot exclude that an advantage may have been granted in favour of Farice. Accordingly, the Icelandic authorities are invited to comment on this and submit relevant evidence.

4.2.3. Selectivity

(94)

In order for a measure to involve State aid it must be selective in that it favours “certain undertakings or the production of certain goods”. Measure 1 concerns a contract between the Fund and Farice. Therefore, Farice is the only potential beneficiary. Other undertakings have not concluded similar contracts with the Fund or the Icelandic State. Accordingly, the alleged advantage of Measure 1 would be a selective advantage, as it only concerns one particular undertaking.

(95)

It is therefore ESA’s preliminary view that it cannot be excluded that a selective economic advantage was granted to Farice.

4.2.4. Distortion of competition and effect on trade between Contracting Parties

(96)

To qualify as State aid within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement, a measure must be liable to distort competition and affect trade between the Contracting Parties to the EEA Agreement. According to settled case-law, the mere fact that a measure strengthens the position of an undertaking compared with other undertakings competing in intra-EEA trade is considered to be sufficient, in order to conclude that the measure is likely to distort competition and affect trade between the Contracting Parties (42).

(97)

The Icelandic authorities have argued that the measure in question did not distort or threaten to distort competition and did not have any effect on trade between the Contracting Parties, as the measure did not grant Farice a stronger competitive position than it would have had if the survey had not been undertaken. Moreover, they argue that Farice was not relieved of expenses it would otherwise have had to bear in the course of its day-to-day business operations. Therefore, the Icelandic authorities contend that the award of the seabed survey did not strengthen the position of Farice as compared with other undertakings, neither financially nor in other aspects.

(98)

On this point ESA notes that it is not obliged to establish the real effect of the aid on the market, but is only required to show that the aid is liable to distort competition and affect trade. Therefore, for all practical purposes, a distortion of competition within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement is generally found to exist when the State grants a financial advantage to an undertaking in a liberalised sector where there is, or could be, competition (43).

(99)

Measure 1 concerns payments made to Farice for a seabed survey. The costs covered by those payments included subcontracting costs, as well as Farice’s overhead costs, including hourly rates for Farice staff and a general administration fee. Therefore, Measure 1 seems to have placed Farice in a better financial position than it would have been in the absence of Measure 1.

(100)

Moreover, there are multiple undertakings active in the EEA that provide seabed survey services. This is also demonstrated by the fact that Farice itself subcontracted a large portion of the survey.

(101)

Consequently, ESA has doubts as to whether it can be excluded that Measure 1 was liable to distort competition and affect trade within the EEA. The Icelandic authorities are invited to comment and submit relevant evidence on this.

4.2.5. Conclusion

(102)

In light of the above, ESA cannot exclude that Measure 1 entailed State aid.

4.3. Measure 2

(103)

It is uncontested between Sýn and the Icelandic authorities that Measure 2, i.e. the capital increase in Farice to facilitate the investment in the IRIS cable, constitutes State aid within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement (44).

(104)

ESA therefore preliminary concludes that Measure 2 constitutes State aid within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement.

5. Aid scheme or individual aid

(105)

ESA notes that Measures 1 and 2 were not granted on the basis of a scheme (45). Measure 1, if found to be aid, would therefore be individual aid. Measure 2 constitutes individual aid.

6. Lawfulness of the aid

(106)

Pursuant to Article 1(3) of Part I of Protocol 3 to the Agreement between the EFTA States on the Establishment of a Surveillance Authority and a Court of Justice (“Protocol 3”): “The EFTA Surveillance Authority shall be informed, in sufficient time to enable it to submit its comments, of any plans to grant or alter aid. … The State concerned shall not put its proposed measures into effect until the procedure has resulted in a final decision”.

(107)

The Icelandic authorities did not notify Measure 1 to ESA. ESA therefore concludes that, in the event that Measure 1 is deemed to involve aid, the Icelandic authorities have not respected their obligations under Article 1(3) of Part I of Protocol 3. In this event, Measure 1 would be unlawful aid.

(108)

The Icelandic authorities implemented Measure 2 after ESA approved it by Decision 023/21/COL. However, with the annulment of ESA’s approval decision by the EFTA Court, Measure 2 became unlawful.

7. Compatibility of the aid

7.1. Introduction

(109)

In derogation from the general prohibition of State aid laid down in Article 61(1) of the EEA Agreement, aid may be declared compatible if it can benefit from one of the derogations enumerated in the Agreement.

(110)

Article 61(3)(c) of the EEA Agreement provides that ESA may declare compatible “aid to facilitate the development of certain economic activities or of certain economic areas, where such aid does not adversely affect trading conditions to an extent contrary to the common interest”. Therefore, in order to declare the aid compatible, first, the aid must be intended to facilitate the development of certain economic activities or of certain economic areas and, second, the aid must not adversely affect trading conditions to an extent contrary to the common interest (46).

(111)

7.2. Compatibility of Measure 1

(112)

The Icelandic authorities have maintained that Measure 1 does not constitute State aid (see Section 3.5.1). Further, they have also stated that despite the fact that the contractual obligations concerning Measure 1 were included in the 2018 PSO Contract between the Fund and Farice, the measure does not constitute compensation for a public service obligation.

(113)

Therefore, it would appear that the compatibility of Measure 1, should it be found to constitute aid, could not be examined under Article 59(2) of the EEA Agreement and even if it were, ESA has doubts that the Measure 1 is in line with the provisions of the SGEI Decision or Framework. The Icelandic authorities have not, at this stage, brought forward any other arguments as regards the potential compatibility of the measure.

(114)

Therefore, following a preliminary assessment, ESA has doubts at this stage as to whether Measure 1 is compatible with the EEA Agreement. Consequently, ESA invites the Icelandic authorities to provide arguments and evidence to demonstrate that Measure 1 could be considered compatible under the EEA Agreement.

7.3. Compatibility of Measure 2

7.3.1. Introduction

(115)

The Icelandic authorities have invoked Article 61(3)(c) of the EEA Agreement as the basis for the assessment of the compatibility of Measure 2.

(116)

On this point, ESA notes that the compatibility of aid for the roll-out of broadband networks, for the purposes of securing coverage, access or connectivity, is normally assessed under the 2014 Broadband Guidelines. On 8 February 2023, ESA adopted new Broadband Guidelines (“the 2023 Broadband Guidelines”) (47).

(117)

ESA will follow the principles and guidelines set out in the 2023 Broadband Guidelines for the compatibility assessment of all notified aid to broadband networks in respect of which it is called upon to take a decision after 8 February 2023 when the 2023 Broadband Guidelines entered into force. Unlawful aid to broadband networks will be assessed in accordance with the rules applicable on the date on which the aid was awarded (48).

(118)

The 2023 Broadband Guidelines were not in effect at the time when Measure 2 was enacted, and therefore cannot serve as a basis for the compatibility assessment of the measure. Therefore, ESA will apply the 2014 Broadband Guidelines, should Measure 2 be considered to fall within their scope. However, the 2023 Broadband Guidelines are based on existing case-law and decision-making practice of the European Commission. Therefore, the 2023 Broadband Guidelines could still be relevant, should Measure 2 fall under the scope of the 2014 Broadband Guidelines, provided they do not place stricter conditions on the beneficiary.

(119)

In general, the 2014 Broadband Guidelines’ primary objective is to ensure widespread availability of broadband services to end users or access to higher speed internet. The 2014 Broadband Guidelines state that “[t]hese guidelines summarise the principles of [ESA’s] policy in applying the State aid rules […] to measures that support the deployment of broadband networks in general (Section 2). They explain the application of these principles in the assessment of aid measures for the rapid roll-out of basic broadband and very high speed, next generation access (NGA) networks (in Section 3). [ESA] will apply the guidelines in the assessment of State aid for broadband” (49). This objective has not changed with the adoption of the 2023 Broadband Guidelines, which state that “[t]hese Guidelines provide guidance on how ESA will assess […] the compatibility of State aid for the deployment and take-up of fixed and mobile broadband networks and services” (50).

(120)

Therefore, the 2014 Broadband Guidelines apply to aid measures that target situations where the market does not provide sufficient broadband coverage or where access conditions are not adequate (51). Conversely, the 2014 Broadband Guidelines do not mention international connectivity, security, international data transfer, or subsea cables, and do not specifically lay down compatibility conditions for measures targeting security issues raised by the lack of geographical diversity and robustness of international connectivity services. Therefore, a measure like the one under assessment, where the objective is increased redundancy, security, and robustness of international connectivity services already available to end customers at high speeds, seems to differ from the general type of measure covered by the 2014 Broadband Guidelines, namely measures concerning the expansion or introduction of broadband networks and services.

(121)

ESA notes that the European Commission, in its Baltic Cable Decision (52), applied the 2014 Broadband Guidelines in its assessment. However, ESA also notes that the measure under assessment in that decision differed significantly from Measure 2. Specifically, it concerned capacity concerns caused by the expected dramatic increase in traffic that could not be supported by the existing infrastructure. Therefore, in addition to security benefits comparable to the ones present in the case at hand, the Baltic Sea Cable targeted (longterm) broadband availability specifically (53). Conversely, Measure 2 does not specifically concern broadband networks or availability.

(122)

However, in its judgment in Case E-4/21, when assessing ESA’s conclusion that Measure 2 fell outside the scope of the 2014 Broadband Guidelines, the EFTA Court stated that the conclusion: “[…] is not supported by a sufficient analysis of the scope of application of the Broadband Guidelines. […] Although the contested decision states that “[t]he Broadband Guidelines’ primary objective is ensuring widespread availability of broadband services to end users or access to higher speed Internets: ” and “[t]he particularities of the measure and investment at hand demonstrate that the Guidelines target different types of measures than the one under assessment”, it fails to set out what impact these statements should have on the scope of application of the Broadband Guidelines. Accordingly, […] ESA encountered serious difficulties in its preliminary examination” (54). The Court then further noted “that irrespective of whether the notified measure in the present case was outside of the scope of the Broadband Guidelines, those guidelines still may provide useful guidance on considerations that are relevant to the assessment of compatibility in general” (55).

(123)

Consequently, ESA cannot conclude at this stage to what extent the 2014 Broadband Guidelines apply to the compatibility assessment of Measure 2, and therefore invites the Icelandic authorities to provide further arguments in this regard.

(124)

In the event that the Broadband Guidelines do not apply to the measure at hand, Article 61(3)(c) of the EEA Agreement provides that ESA may declare compatible “aid to facilitate the development of certain economic activities or of certain economic areas, where such aid does not adversely affect trading conditions to an extent contrary to the common interest”. Therefore, in order to declare the aid compatible, first, the aid must be intended to facilitate the development of certain economic activities or of certain economic areas and, second, the aid must not adversely affect trading conditions to an extent contrary to the common interest.

(125)

7.3.2. Facilitation of development of certain economic activities or areas

7.3.2.1. Economic activities or areas supported

(126)

Under Article 61(3)(c) of the EEA Agreement, in order to be considered compatible, a measure must contribute to the development of certain economic activities or areas.

(127)

The primary objective of the measure is to enhance security and reduce the vulnerability of international connectivity to and from Iceland by building a third submarine cable from Iceland to Europe. The secondary objective is to shorten the digital distance between Iceland and Europe allowing Icelandic people and businesses to make better use of international digital services available in Europe.

(128)

ESA generally considers the construction of a telecommunication infrastructure with a view to its future commercial exploitation to constitute an economic activity (56). Furthermore, the telecommunications market in general constitutes an economic activity. The measure facilitates development in the market for international data transfer services specifically and the markets for electronic communications services in general.

(129)

In view of the above, ESA preliminarily concludes that the measure constitutes aid to facilitate the development of certain economic activities, as required by Article 61(3)(c) of the EEA Agreement.

7.3.2.2. Incentive effect

(130)

State aid is only compatible with the functioning of the EEA Agreement if it has an incentive effect and so effectively facilitates the development of certain economic activities. To establish whether the measure has an incentive effect, it must be demonstrated that it changes the behaviour of the undertaking concerned in such a way that it engages in an activity which it would not carry out without the aid or which it would carry out in a restricted or different manner.

(131)

In Section 6.2.2 of ESA’s Decision No 023/21/COL, ESA stated that Measure 2 had an incentive effect. ESA stated that: 1) Farice had historically proven to be unprofitable; 2) the operation of submarine cables in the region was generally unprofitable; 3) the investment in the IRIS cable was unlikely to achieve a profit; 4) the main objective of the cable was to provide enhanced security, which was an externality that did not heavily factor into investment decisions;) and 5) few stakeholders had signalled interest in operating submarine cables without State support in the past.

(132)

In light of this, ESA is generally inclined to conclude that Measure 2 had an incentive effect, as it incentivised Farice to make an investment it would not have entered into otherwise. However, the Icelandic authorities are invited to provide further information and reasoning on the incentive effect of the measure.

7.3.2.3. Compliance with relevant EEA law

(133)

The Icelandic authorities consider that the selection of Farice, as owner and operator of the IRIS cable, as well as the selection of cable manufacturer and installer, is exempt from the procurement rules, with reference to Article 10 of the Procurement Act (see also Article 8 of the Procurement Directive).

(134)

Specifically, Article 8 of the Procurement Directive states: “This Directive shall not apply to public contracts and design contests for the principal purpose of permitting the contracting authorities to provide or exploit public communications networks or to provide to the public one or more electronic communications services. For the purposes of this Article, “public communications network” and “electronic communications service” shall have the same meaning as in Directive 2002/21/EC of the European Parliament and of the Council”. Furthermore, ESA notes that in accordance with Article 2(m) of Directive 2002/12/EC, “provision of an electronic communications network” means the establishment, operation, control or making available such network.

(135)

The primary objective of the measure in question is to increase security of international connectivity in Iceland by building a third submarine cable, which in turn will provide the public with more electronic communication services. Therefore, the investment in the submarine cable seems to permit Farice to “provide or exploit public communications networks”, as defined in Article 2(a) of Directive 2002/21/EC. However, ESA cannot conclusively conclude at this stage whether all conditions for the application of the exemption are fulfilled.

(136)

Moreover, according to paragraph 74(c) of the 2014 Broadband Guidelines, “[w]henever the granting authorities select a third party operator to deploy and operate the subsidised infrastructure, the selection process shall be conducted in line with the spirit and the principles of the Public Procurement Directives. It ensures that there is transparency for all investors wishing to bid for the implementation and/or management of the subsidised project. Equal and non-discriminatory treatment of all bidders and objective evaluation criteria are indispensable conditions”.

(137)

However, despite this provision, footnote 91 to paragraph 74(c) states: “[t]he situation is different when the public authority decides to deploy and manage the network directly (or through a fully owned entity) […] In such cases, [..] (i) the publicly owned network operators shall limit their activity on the pre-defined target areas and shall not expand to other commercially attractive regions; (ii) the public authority shall limit its activity to maintain the passive infrastructure and to grant access to it, but shall not engage in competition on the retail levels with commercial operators and (iii) to have an accounting separation between the funds used for the operation of the networks and the other funds at the disposal of the public authority”.

(138)

Therefore, the applicability of procurement rules in the context of an assessment under the 2014 Broadband Guidelines seems to depend on whether or not the the conditions, listed in footnote 91, are fulfilled. The Icelandic authorities have not provided sufficient information in this regard.

(139)

Consequently, ESA has doubts as to whether or not Measure 2 falls under the exemption from procurement rules described above, and as to whether the provisions of the 2014 Broadband Guidelines have effect in this regard. Therefore, ESA invites the Icelandic authorities to provide further information and rationale in this regard.

7.3.3. Whether the aid adversely affects trading conditions to an extent contrary to the common interest

7.3.3.1. Introduction

(140)

ESA has not only identified positive effects of the planned aid for the development of the abovementioned economic activities and economic areas, but also possible negative effects that it may have in terms of distortions of competition and adverse effects on trade. These positive and negative effects must then be weighed up.

7.3.3.2. Markets affected by the aid

(141)

The measure mainly has an effect on the wholesale market for international connectivity and the telecommunication market, both national and international. Additionally, the measure may have an effect on the DC market.

7.3.4. Positive effects of the aid

(142)

Measure 2 contributes to the development of a submarine cable between Iceland and Europe, thereby enhancing both redundancy and the security of the submarine cable network that Iceland relies on to participate in the global economy. This is in line with the Icelandic Government’s Telecommunications Policy, whose objective is, inter alia, to promote accessible and effective communications and to guarantee the security of telecommunications infrastructures.

(143)

To achieve those objectives, the Icelandic authorities have emphasised that three active submarine telecommunications cables will connect Iceland with Europe from different landing sites. As a geographically remote country, effective international connections are a prerequisite for the development of Iceland as a modern technologically based society. A serious disruption in international connectivity would cause major damage to the Icelandic economy and society as a whole.

(144)

According to the Icelandic authorities, the main vulnerabilities of the current international connections relate to human error, malfunctions, accidents, natural disasters and other unforeseen events. The Icelandic authorities have provided ESA with a detailed description of the various and multiple disruptions that have happened in the past and disrupted the functionality of the two existing submarine cables (57). ESA considers these vulnerabilities both realistic and probable.

(145)

Furthermore, the absolute lengths of the submarine cables from Iceland to Europe increase the probability of incidents compared to shorter cables going from Scandinavia and the UK to mainland Europe. Moreover, other countries in the EEA are connected to major international network connection points via diversified networks of multiple land and/or submarine cables while Iceland is wholly dependent on only two submarine cables.

(146)

By implementing the measure and adding a third submarine cable to the network, the Icelandic authorities expect the security of international connectivity increases circa tenfold. In particular, a third submarine cable will: (i) increase the projected uptime to 99,9993 %, (ii) reduce the probability of a total outage in a 10-year period to 0,2–1,5 %, and (iii) diversify the land routes in Iceland, decreasing risks associated with a single route failure (58).

(147)

In addition to enhanced security, the Icelandic authorities contend that the addition of a third submarine cable will also improve the competitiveness of Iceland as whole, as the Icelandic digital market will become “closer” to major network hubs in Europe. Data latency in communications between Iceland and Europe will be reduced as a result of shorted cable length and simpler network structure than is available through the current system connecting Reykjavík with Europe. ESA considers this factor positive, as it contributes to the development of the Icelandic economy as a whole.

7.3.4.1. Limited negative effects of the aid

7.3.4.1.1. Introduction

(148)

Article 61(3)(c) of the EEA Agreement requires an assessment of any negative effects on competition and on trade. The aid must not adversely affect trading conditions to an extent contrary to the common interest.

7.3.4.1.2. Necessity of the aid

(149)

To assess whether State aid is effective to achieve its objective, it is necessary to first identify the problem that needs to be addressed. A State aid measure is necessary if it is targeted towards situations where aid can bring about a material improvement that the market cannot deliver itself, for example by remedying a well-defined market failure.

(150)

A market failure exists if markets, left to their own devices, without intervention fail to deliver an efficient outcome for society. This may arise, for instance, when certain investments are not being undertaken even though the economic benefit for society exceeds the cost (59).

(151)

The Icelandic authorities have explained that Farice would not have undertaken the investment in the IRIS cable in the absence of aid, as it cannot support such an investment with its own funds. This, inter alia, is an indication of the market failure associated with providing international connectivity services in Iceland.

(152)

However, the fact that a specific company may not be capable of undertaking a project without aid does not mean that there is a market failure. For instance, the decision of a company not to invest in a project with low profitability or in a region with limited market demand and/or poor cost competitiveness may not be an indication of a market failure, but rather of a market that functions well (60).

(153)

Concerning the ability of the market to deliver an efficient outcome for society, the Icelandic authorities have pointed to the fact that Iceland was, prior to the IRIS cable project, only connected to Europe through two submarine cables. Furthermore, over the past decade, few stakeholders signalled interest in investing in international data connectivity services between Iceland and Europe or America. These projects did not materialise primarily due to problems with constructing a sound business case for such an investment. Furthermore, these planned and aborted projects by market actors would have been dependent on financial participation by the State (see paragraph (54)).

(154)

However, while it is a fact that no privately funded subsea cables from Iceland have been built in the last 10 years, it is also clear that Sýn approached the Icelandic State with plans to build a subsea cable. Negotiations and discussions between the State and Sýn continued over two years, but were then terminated. Therefore, while it is unclear to ESA whether Sýn’s offer was comparable to the IRIS cable project, or if it indicates an attempt to enter the market for international data connectivity services, ESA cannot exclude the possibility that the market could have delivered the outcome sought by Measure 2.

(155)

Consequently, ESA must preliminarily conclude that it has doubts as to the necessity of Measure 2. The Icelandic authorities are invited to provide further arguments and information relating to this point.

7.3.4.1.3. Appropriateness of the aid

(156)

EFTA States can make different choices with regard to policy instruments, and State aid control does not impose a single way to intervene in the economy. However, State aid under Article 61(1) of the EEA Agreement can only be justified by the appropriateness of a particular instrument to contribute to the development of the targeted economic activities or areas.

(157)

ESA normally considers a measure appropriate where the EFTA State can demonstrate that alternative policy options would not be equally suitable, and that alternative, less distortive, aid instruments would not deliver equally efficient outcomes.

(158)

Due to the general unprofitability of submarine cable infrastructure investments and projects from Iceland to Europe, ESA is inclined to conclude that an alternative policy instrument, such as regulations, would neither trigger investment in the IRIS cable project, nor other similar investment projects. Further, ESA is equally inclined to conclude that a loan or guarantee would not be a more appropriate aid instrument (61).

(159)

Therefore, ESA preliminarily concludes that State aid in the form of a capital increase is the appropriate instrument to facilitate the development of the economic activities that the measure concerns. However, the Icelandic authorities are invited to elaborate on this point.

7.3.4.1.4. Proportionality of the aid

(160)

State aid is proportionate if the aid amount per beneficiary is limited to the minimum needed to incentivise the additional investment or activity in the area concerned.

(161)

Measure 2 constitutes a capital increase in Farice. The board of directors of Farice were authorised to increase the capital in intervals during the construction period of the new cable. The financing needs of the recipient were assessed at each interval and only established costs were granted through the capital increase. The granting authority reviews any expenses and controls overcompensation retroactively. This aid granting method and claw-back mechanism contributes to the proportionality of the aid. Moreover, when seeking subcontracting offers, Farice engaged in a competitive selection procedure whereby it selected a contractor who will manufacture and lay the IRIS cable. The selection procedure resulted in Farice opting to contract with the lowest bidder.

(162)

However, according to paragraph 74 of the 2014 Broadband Guidelines, multiple conditions must be fulfilled in order to demonstrate the proportionality of a measure. Failure to meet any of those conditions would in most cases require a detailed assessment (62). These conditions include mapping an analysis of coverage, public consultation, and a competitive selection process.

(163)

ESA is not aware of any mapping analysis or public consultation performed by the Icelandic authorities prior to the implementation of Measure 2. Moreover, as Iceland selected an “in house entity”, namely Farice, to own and operate the infrastructure, it is clear that no competitive selection process was followed in relation to Measure 2. However, ESA notes that there is no need for a competitive selection process if the State chooses to manage a network directly (or through a wholly owned entity).

(164)

Nevertheless, where the aid is granted without a competitive selection procedure, to a public authority that deploys and manages a broadband network at wholesale level directly, or through an in-house entity, the State must justify its choice of network and technological solution.

(165)

Moreover, according to paragraph 74(d) of the 2014 Broadband Guidelines, granting authorities should generally select the most economically advantageous offer. However, this only applies within the context of a competitive tender, and not when the State selects a wholly owned entity to own and operate the network.

(166)

As described in Section 3.1, the Icelandic authorities were approached by Sýn with an offer to build the third submarine cable, which following an examination by an independent expert, was considered to be cost effective than Farice’s offer. The Icelandic authorities have argued that the independent report was based on unconfirmed prices, and when asked to confirm prices, Sýn was unable to do so. Discussions between the Icelandic State and Sýn were terminated as a result. Sýn has argued that it was not given any time or opportunity to renew offers and provide confirmation on prices (63).

(167)

On this point, the EFTA Court stated that: “ESA has not touched upon this issue at all or disputed that it was aware of this information, as alleged by Sýn. ESA has merely reiterated that Sýn’s proposal relied on “unverified figures” without explaining why, if it considered that the figures were unverified, it did not seek to verify them by obtaining further information from Sýn, which had already submitted a complaint to ESA” (64). The EFTA Court then concluded that “it must be held that Sýn has established that ESA was aware of documents that called into question the information at its disposal and on which it relied in the contested decision, without going beyond a mere examination of the information submitted by the Icelandic authorities. By not obtaining further information on whether Sýn was actually able to confirm its prices, or whether it had been given that opportunity, ESA failed to satisfy its obligation to conduct a diligent and impartial examination of the notified measure so that it had at its disposal the most complete and reliable information” (65).

(168)

Therefore, while the Icelandic authorities might not have been required to conduct a competitive tender, nor select the most economically advantageous offer, ESA must preliminarily conclude that the existence of an allegedly more economically viable offer from Sýn puts into doubt the proportionality of Measure 2, as the Icelandic authorities have not sufficiently explained the price differences between Sýn’s offer, and the eventual cost of the IRIS cable project.

(169)

Consequently, as ESA has doubts as regards the proportionality of Measure 2 and invites the Icelandic authorities to further elaborate on the proportionality of the measure, and, in particular, to provide arguments and information explaining the aid amount in comparison to Sýn’s allegedly more economical offer.

7.3.4.1.5. Limited negative effect on intra-EEA trade

(170)

As ESA preliminary considers Measure 2 to constitute State aid, the measure has an effect on intra-EEA trade. However, in order to be compatible, a measure should limit those effects.

(171)

As stated previously, the primary objective of the measure is to enhance the security of international connections in Iceland, and while a third submarine cable will increase capacity, ESA notes that the capacity of the current network is not fully utilised; the new infrastructure is principally expected to complement the other connections currently in operation. Therefore, the addition of a third cable does not materially alter the structure of the market for international connectivity, but rather enhances the security of the infrastructure already present.

(172)

Moreover, even though a third cable will allow Iceland to be better connected to Europe, it will not change the fact that Iceland remains an island approximately 1 200 km from the nearest European country and 2 000 km from the European continent. The improved communication to Iceland will not bridge the natural data latency gap that exists between communication on the European continent compared with communication from the continent to Iceland. Therefore, ESA finds it hard to see how the IRIS cable will have a material impact on the competitiveness of other EEA markets compared to Iceland. Therefore, the third cable, in and of itself, should not materially alter the dynamics of intra EEA-trade on the relevant market.

(173)

ESA notes that there are no other companies, established in the EEA, that currently operate, or have shown concrete plans to operate without State support, a submarine cable similar to the IRIS cable. Therefore, market participants have not to date demonstrated any concrete plans to invest in a submarine cable between Iceland and Europe prior to the implementation of the measure.

(174)

However, as mentioned in paragraph (54), one of the factors that lead to reduced investment in subsea cables from Iceland to Europe is the need to secure redundancy. An undertaking wishing to establish its own subsea cable network needs to build two cables, or secure redundancy using an existing cable. Since Farice is the only operator of subsea cables from Iceland to Europe, it is most likely that any possible new entrant would opt to secure redundancy through one of Farice’s exiting cables, in lieu of building two cables at once. ESA does not have information regarding whether Farice offers redundancy services. However, if Farice does not provide such services, it could call into question the limited negative effects of the measure on competition in general due to potential entry barriers.

(175)

Moreover, paragraph 74 of the 2014 Broadband Guidelines lists a number of conditions aimed at limiting distortion of competition and trade, including the need for detailed mapping and public consultation. Failure to comply with any of the conditions is likely to trigger the need for a detailed analysis by ESA. Therefore, regardless of the eventual scope of the 2014 Broadband Guidelines, the apparent omission of the Icelandic authorities to comply with at least some of the conditions listed in paragraph 74 of the 2014 Broadband Guidelines when implementing Measure 2 leads ESA to doubt the overall limitation of negative effects on competition and trade.

7.3.4.1.6. Conclusion on limited negative effects

(176)

With reference to the foregoing, ESA has doubts that the effects of the measure on intra EEA-trade are sufficiently limited to a minimum. Therefore, ESA invites the Icelandic authorities to provide further arguments and information in this regard.

7.3.4.2. Balancing positive and negative effects of the aid

(177)

For the aid to be compatible with the functioning of the EEA Agreement, the limited negative effects of the aid measure in terms of distortion of competition and adverse impact on trade between Contracting Parties must be outweighed by positive effects, in terms of contribution to the facilitation of the development of economic activities or areas. It must be verified that the aid does not adversely affect trading conditions to an extent contrary to the common interest.

(178)

As follows from the above, ESA is preliminarily inclined to conclude that Measure 2 has directly facilitated the economic activities of Farice and that is has had many positive effects.

(179)

However, in respect of the negative effects, ESA doubts whether the negative effects of Measure 2 on competition and trade are sufficiently limited. Specifically, ESA doubts whether the market failure addressed by the measure is clearly present, and whether the aid was on the whole proportional. Moreover, the effects of the measure on the markets it affects needs to be further examined.

(180)

At this stage, ESA therefore doubts that the positive effects of the measure outweigh its possible distortion of competition and adverse impact on trade.

8. Conclusion

(181)

As set out above, ESA has doubts as to whether Measure 1 constitutes State aid within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement. Further, if the measure is found to involve aid, ESA also has doubts as to whether the measure would be compatible with the functioning of the EEA Agreement.

(182)

Furthermore, ESA has doubts as to whether the Measure 2 is compatible with the functioning of the EEA Agreement.

(183)

Consequently, and in accordance Article 4(4) of Part II of Protocol 3, ESA hereby opens the formal investigation procedure provided for in Article 1(2) of Part I of Protocol 3. The decision to open a formal investigation procedure is without prejudice to the final decision of ESA, which may conclude that Measures 1 and 2 do not constitute State aid or are compatible with the functioning of the EEA Agreement.

(184)

ESA, acting under the procedure laid down in Article 1(2) of Part I of Protocol 3, invites the Icelandic authorities to submit their comments by 14 April 2023, and to provide all documents, information and data needed for the assessment of the measures in light of the State aid rules.

(185)

The Icelandic authorities are requested to immediately forward a copy of this decision to the aid recipient.

(186)

The Icelandic authorities have confirmed that this opening decision does not contain any business secrets or other confidential information that should not be published.

(187)

Finally, ESA will inform interested parties by publishing a meaningful summary in the Official Journal of the European Union and the EEA Supplement thereto. All interested parties will be invited to submit their comments within one month of the date of such publication. The comments will be communicated to the Icelandic authorities.

For the EFTA Surveillance Authority,

Arne RØKSUND

President

Responsible College Member

Stefan BARRIGA

College Member

Árni Páll ÁRNASON

College Member

Melpo-Menie JOSÉPHIDÈS

Countersigning as Director,

Legal and Executive Affairs

(1) EBTA Tiesas spriedums Lietā E-4/21 Sýn hf. pret EBTA Uzraudzības iestādi [vēl nav publicēts].

(2) Document No 1176447.

(3) Document No 1182556.

(4) “SGEI” stands for “Services of General Economic Interest”.

(5) Document No 1182715.

(6) Document No 1189996.

(7) Document No 1192410.

(8) Document No 1256678.

(9) Document No 1276074.

(10) Judgment of the EFTA Court in Case E-4/21 Sýn hf. v EFTA Surveillance Authority (not yet reported).

(11) Document No 1285878.

(12) Document No 1313840 and attachments.

(13) Document No 1326167.

(14) Commission Decision 2012/21/EU on the application of Article 106(2) of the Treaty on the functioning of the European Union to State aid in the form of public service compensation to certain undertakings entrusted with the operation of services of general economic interest (OJ L 7, 11.1.2012, p. 3, and EEA Supplement No 43, 2.8.2012, p. 56).

(15) Document No 664512.

(16) EGS is an international group of companies with offices in Europe, the Americas, Asia and Australia. EGS provides global specialist multi-disciplinary marine survey support, and delivers solutions to the Telecommunications, Renewables, Oil and Gas, Charting and Marine Infrastructure market sectors. See also http://www.egssurvey.com/.

(17) For a more detailed description of Measure 2, see Section 3 of ESA’s Decision No 023/21/COL.

(18) In 2013–2018, Farice received public service compensation from the Fund for offering electronic communications connectivity between Iceland and Europe through FARICE-1 and DANICE. The last payment on this basis was made on 4 October 2018.

(19) The new IRIS cable will be based on an open cable architecture which means that customers can be given an access to the infrastructure by using their own terminal equipment. Access to infrastructure can be granted by own fibre pair or fractional fibre pair (spectrum). Furthermore, the technology to use the submarine cable is standardised and based on Ethernet, which is the technology commonly used. A more advanced interface in the form of OTU2, OTU3 and OTU4 is also offered.

(20) This refers to different surveys than those covered by Measure 1.

(21) See Farice press release dated 11 November 2022.

(22) Case No 86451.

(23) Judgment of 24 July 2003, Altmark, C-280/00, ECLI:EU:C:2003:415, paragraphs 87-93.

(24) Commission Decision 2012/21/EU on the application of Article 106(2) of the Treaty on the functioning of the European Union to State aid in the form of public service compensation to certain undertakings entrusted with the operation of services of general economic interest (OJ L 7, 11.1.2012, p. 3, and EEA Supplement No 43, 2.8.2012, p. 56).

(25) Framework for State aid in the form of public service compensation (OJ L 161, 13.6.2013, p. 12 and EEA Supplement No 34, 13.6.2013, p. 1).

(26) See the Judgment of the EFTA Court in Case E-4/21 Sýn hf. v EFTA Surveillance Authority, paragraph 67.

(27) Cases 86220 and 86598.

(28) Case 86451.

(29) Document No 1276074, Section 6.1.

(30) ESA’s Guidelines on the application of the State aid rules in relation to rapid deployment of broadband networks (OJ L 135, 8.5.2014, p. 49 and EEA Supplement No 27, 8.5.2014, p. 1).

(31) The Icelandic authorities mention specifically earlier interest shown by Emerald and Nordic Networks in 2010-2016, and proposals from Sýn, both independently and in collaboration with Celtic Norse AS, in 2018-2020. These proposals were all dependant on some kind of financial participation by the Icelandic State. For further information see Section 3.2.4 in ESA’s Decision No 023/21/COL.

(32) The Act on Public Procurement No 120/2016.

(33) Directive 2014/24/EU of the European Parliament and of the Council of 26 February 2014 on public procurement and repealing Directive 2004/18/EC (OJ L 94, 28.3.2014, p. 65, and EEA Supplement No 73, 16.11.2017, p. 53).

(34) Judgment of 22 September 2020 in Austria v Commission (Hinkley Point C), C-594/18 P, ECLI:EU:C:2020:742, paragraphs 18–20.

(35) https://www.stjornarradid.is/verkefni/samgongur-og-fjarskipti/fjarskiptasjodur/.

(36) ESA’s Guidelines on the notion of State aid as referred to in Article 61(1) of the EEA Agreement (“NoA”) (OJ L 342, 21.12.2017, p. 35 and EEA Supplement No 82, 21.12.2017, p. 1), paragraph 66.

(37) See for instance Judgment of 5 June 2012, Commission v EDF, C-124/10 P, ECLI:EU:C:2012:318, paragraph 90; Judgment of 15 March 1994, Banco Exterior de España, C-387/92, ECLI:EU:C:1994:100, paragraph 14; and Judgment of 19 May 1999, Italy v Commission, C-6/97, ECLI:EU:C:1999:251, paragraph 16.

(38) NoA, Section 4.2.1.

(39) NoA, paragraph 76.

(40) NoA, paragraph 79.

(41) Document No 1313844.

(42) Judgment of the EFTA Court in Case E-6/98 Norway v EFTA Surveillance Authority [1999] Ct. Rep. 76, paragraph 59, where it is stated that “[w]hen State financial aid strengthens the position of an undertaking compared with other undertakings competing in intra-Community trade the latter must be regarded as affected by that aid”.

(43) NoA, paragraph 187.

(44) The EFTA Court, in its judgment in Case E-4/21, did not suggest anything to the contrary.

(45) See Article 1(e) of Part II of Protocol 3 to the Agreement between the EFTA States on the Establishment of a Surveillance Authority and a Court of Justice (“Protocol 3”).

(46) Judgment of 22 September 2020, Austria v Commission (Hinkley Point C), C-594/18 P, ECLI:EU:C:2020:742, paragraphs 18–20.

(47) See ESA Decision No 004/23/COL amending the substantive rules in the field of State aid by introducing new Guidelines on State aid for broadband networks (not yet reported).

(48) Ibid, Article 1(2).

(49) See the 2014 Broadband Guidelines, paragraph 4.

(50) See the 2023 Broadband Guidelines, paragraph 14.

(51) See the 2014 Broadband Guidelines, paragraphs 34–35. See also the pre-requisites for defining a service as an SGEI in paragraph 16.

(52) Commission Decision SA.36918 (Finland), Baltic Sea Backbone Cable (OJ C 422, 8.12.2017, p.1).

(53) Ibid, paragraph 91: “Thus, the measure facilitates the development of certain economic activities, i.e the provision of electronic communications services and networks, including the provision of international connectivity, and indirectly the provision of broadband services”. (emphasis added).

(54) Judgment of the EFTA Court in Case E-4/21 Sýn hf. v EFTA Surveillance Authority, paragraph 72.

(55) Ibid, paragraph 73.

(56) NoA, paragraphs 202 and 216, and the 2014 Broadband Guidelines, paragraph 7.

(57) See Section 3.2.3 of ESA’s Decision No 023/21/COL for details.

(58) See ESA’s Decision No 023/21/COL, paragraph 22.

(59) See 2014 Broadband Guidelines, paragraph 33.

(60) See 2014 Broadband Guidelines, footnote 45.

(61) See ESA Decision No 023/21/COL, Section 6.3.4.3.

(62) Similar conditions can also be found in the 2023 Broadband Guidelines, Section 5.2.4.

(63) Judgment of the EFTA Court in Case E-4/21 Sýn hf. v EFTA Surveillance Authority, paragraph 64.

(64) Ibid, paragraph 66.

(65) Ibid, paragraph 68.

13.4.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 129/47

Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 129/05)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“ALCACHOFA DE TUDELA”

ES Nr.: PGI-ES-0139-AM01 – 9.9.2021.

ACVN ( )AĢIN (X)

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Consejo Regulador de la Indicación Geográfica Protegida “Alcachofa de Tudela” [Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Alcachofa de Tudela” regulatīvā padome]

Avda. Serapio Huici, 22 Edificio Peritos

31610 Villava (Navarra)

ESPAÑA

Tālr. +34 948013045

E-pasta: ajuanena@intiasa.es

Pieteikuma iesniedzēja grupa pārstāv produkta “Alcachofa de Tudela” ražotāju kolektīvās intereses un ir likumīgi ieinteresēta ar šo pieteikumu grozīt ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Alcachofa de Tudela” apzīmētā produkta specifikāciju. Tā ir arī grupa, kas sākotnēji iesniedza pieteikumu par šā produkta aizsargāto statusu.

AĢIN “Alcachofa de Tudela” regulatīvā padome ir apvienība, ko veido ražotāji, kuru darbs saistīts ar “Alcachofa de Tudela”. Padomes mērķis cita starpā ir palielināt produkta vērtību un uzlabot AĢIN shēmas darbību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 45. pantu.

Saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem padomei ir uzticēta produkta “Alcachofa de Tudela” kvalitātes uzlabošana, reputācijas uzraudzība un aizsardzība. Tas atspoguļots tās reglamentā, kas ratificēts ar Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas 2001. gada 30. maija rīkojumu.

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☒	Produkta apraksts

☒	Ģeogrāfiskais apgabals

☒	Izcelsmes apliecinājums

☒	Ražošanas metode

☒

Saikne

☒

Marķējums

☒	Cits: I. Piemērojamie valsts tiesību akti G. Kontroles struktūra

4. Grozījuma vai grozījumu veids

☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5. Grozījums vai grozījumi

5.1. Grozījumi, kas ietekmē galvenos elementus

5.1.A.1.

Produkta specifikācijas iedaļas “Produkta apraksts” 11. rindkopā pēc teksta, kurā aprakstīta bezkāta artišoku tirdzniecība, ir iekļauts šāds teksts: “c) Gatavošanai sagatavoti artišoki: artišokiem jābūt nomizotiem un iepakotiem tā, lai tie līdz patērēšanai saglabātu izskatu un svaigumu.”

Šā grozījuma pamatojums: pievienota iespēja tirgot nomizotus artišokus bez kāta. Tirgošana šādā veidā ļauj patērētājiem iegādāties svaigu, gatavošanai sagatavotu artišoku un var izrādīties iedarbīgs līdzeklis, kā sasniegt tādu patērētāju grupas, kuriem trūkst laika vai kuri neprot nomizot artišokus.

Noteikts, ka artišokiem jābūt iepakotiem, lai tie līdz patērēšanai saglabātu izskatu un svaigumu. Patlaban tie parasti tiek iepakoti plastmasas vakuumiepakojumā. Tomēr nav iecerēts izslēgt iespēju izmantot citu veidu, nevis plastmasas, iepakojumu, kas vēl tiek izstrādāts.

Šie artišoki atbilst tādām pašām prasībām, kādām atbilst nemizoti artišoki, ko tirgo svaigā veidā; tie ierindojami starp svaigiem un konservētiem artišokiem, kuri arī apzīmēti ar AĢIN “Alcachofa de Tudela”.

Lai iekļautu šo trešo veidu, teksts “var noformēt divos veidos” ir aizstāts ar tekstu “var noformēt trīs veidos”.

5.2. Grozījumi, kas neietekmē galvenos elementus

5.2.A. Grozījumi, kas neietekmē produkta specifikācijas B iedaļas “Produkta apraksts” galvenos elementus

5.2.A.1.

Produkta specifikācijas produkta apraksta ceturtajā rindkopā vārds “ir” aizstāts ar vārdiem “parasti ir”.

Šā grozījuma pamatojums: šis grozījums izdarīts, lai skaidri norādītu, ka šajā rindkopā dots vispārīgs šķirnes “Blanca de Tudela” apraksts un nav noteikti nekādi ierobežojumi attiecībā uz novācamo galviņu izmēru. Galviņu izmērs ražas novākšanas sezonā atšķiras, un atkarībā no tirgus pieprasījuma un laikapstākļiem tiek atlasītas lielākas vai mazākas galviņas. Dažos tirgos priekšroka tiek dota lielākiem artišokiem, bet citos izvēlas mazākus artišokus, ko izmanto konservēšanai.

Jebkurā gadījumā tie nekad nav ļoti lieli. Šķirnes īpašība ir tāda, ka artišoki neizaug lieli, jo tad, kad artišoks sasniedz vidēju izmēru, augs sāk ziedēt un kļūst tirdzniecībai nepiemērots.

5.2.A.2.

Produkta specifikācijas produkta apraksta desmitā rindkopa, kas attiecas uz svaigā veidā tirgotu artišoku noformējumu, ir grozīta, lai to padarītu skaidrāku, taču jauni ierobežojumi nav ieviesti.

Artišoku ar kātu apraksts tagad ir šāds: “a) Artišoki ar kātu. Galviņām var būt aptuveni 18 cm garš kāts un vismaz viena vai divas veselas lapas. Tie jāpārdod pa divpadsmit.” Pievienoti vārdi “aptuveni” un “vismaz”, un svītrota vārdkopa teikuma beigās (“tradicionālā veidā, proti, saišķos”).

Šā grozījuma pamatojums: ar šo grozījumu jaunus ierobežojumus neievieš. Tas drīzāk izdarīts, lai precizētu, ka produktu parasti pārdod ar kātu un lapām. Lai gan uzturā tos nelieto, produktu tradicionāli tirgo kopā ar tiem. Produktu “Alcachofa de Tudela” tradicionāli pārdod pa divpadsmit, un katram artišokam ir aptuveni 18 cm garš kāts. Tomēr kāta garums produkta kvalitāti nenosaka, tāpēc, lai nodrošinātu lielāku rīcības brīvību, pievienots vārds “aptuveni”. Kāta garums būs atkarīgs no sezonas brīža, kurā produktu novāc. Sezonas sākumā kāti ir garāki, bet vēlāk auga dabiskās attīstības procesā tie kļūst īsāki.

Turpretim lapas ir svarīgas, ja artišokus pārdod pa divpadsmit. Lai arī lapas parasti uzturā nelieto, svaigi artišoki ar tām labāk saglabājas. Tāpēc ir svarīgi norādīt, ka svaigiem artišokiem jābūt vismaz vienai vai divām veselām lapām un ka artišoki bez lapām nav atļauti. Lai to atspoguļotu, ir pievienots vārds “vismaz”.

Vārdkopa “tradicionālā veidā, proti, saišķos” ir svītrota, jo artišoki nav jātirgo saišķos. No reģistrētu tirdzniecības uzņēmumu telpām artišokus parasti izved iepakojumā, kas nodrošina, ka tos var droši pārvadāt, neapdraudot to kvalitāti. Agrāk artišokus tirgū laida saišķos, bet tagad parasti nosūta kastēs, jo šādā veidā tie pārvadāšanas laikā labāk saglabājas. Kad tie nonāk tirdzniecības vietā, tos pārdod pa divpadsmit, bet ne vienmēr saišķos.

5.2.A.3.

Produkta specifikācijas produkta apraksta vienpadsmitā rindkopa, kas attiecas uz svaigā veidā tirgotu artišoku noformējumu, ir grozīta, lai to padarītu skaidrāku, taču jauni ierobežojumi nav ieviesti. Vārdkopa “un tam nav lapu” ir aizstāta ar vārdkopu “un tam nav attīstītu lapu”. Svītrota vārdkopa “Tos pārdod kilogramos”.

Šā grozījuma pamatojums: formulējums “ir ierobežots līdz” ir aizstāts ar “ir īsāks par”, lai skaidri norādītu, ka kātam jābūt īsākam par 10 cm.

Būtu jāprecizē, ka atšķirībā no artišokiem ar kātu šādā veidā tirgotajiem artišokiem nav attīstījušos lapu. Šo produktu parasti pārdod uz svara. Tam nav attīstījušos lapu. Tas nozīmē, ka artišokiem bieži ir mazas nenobriedušas lapas, kas ir daļa no kāta (kas īsāks par 10 cm). Tā kā artišokus pārdod kopā ar kātiem, šīs lapas nevar noņemt, neietekmējot artišoku saglabāšanos. Būtu skaidri jānorāda: lai gan bez kātiem tirgotajiem artišokiem nevar būt pilnīgi attīstījušās lapas, mazās, nenobriedušās lapas, kas ir kāta daļa, nav jānogriež. Iekļautajā attēlā ir parādīts artišoks, kam ir dažas attīstījušās lapas un dažas mazas neattīstījušās lapas. Tas darīts, lai parādītu, ka nav iespējams novākt artišokus un atstāt tā saglabāšanai vajadzīgo minimālā garuma kātu bez neattīstītajām lapām.

Vārdkopa “Tos pārdod kilogramos” ir svītrota, jo tā nav prasība. Sākotnējā produkta specifikācijā tā bija iekļauta sakarā ar līdzību ar artišokiem, ko tirgo ar kātiem un lapām pa divpadsmit. Tomēr nav vajadzības to saglabāt, jo artišokus parasti tirgo šādā veidā.

5.2.B. Redakcionāli grozījumi produkta specifikācijas B iedaļā “Produkta apraksts”

5.2.B.1.

Svītrots produkta specifikācijā iekļautā produkta apraksta ceturtās rindkopas pēdējais teikums “Tam ir lieliska garša, arī tad, ja tas ir zaļš [t. i., svaigs]”.

Šā grozījuma pamatojums: teikums “Tam ir lieliska garša, arī tad, ja tas ir zaļš” ir svītrots. Ņemot vērā to, ka šķirnes “Blanca de Tudela” artišoki vienmēr ir zaļā krāsā, ir skaidrs, ka bija paredzēts norādīt, ka lieliska ir termiski neapstrādāta produkta garša. Šo teikumu būtu labāk svītrot, jo tas ir maldinošs un nenosaka prasību vai neapraksta savdabīgu īpašību.

5.2.B.2.

Minētajā produkta specifikācijas iedaļā ir svītrota piektā rindkopa, kurā minēta Regula (EK) Nr. 1466/2003, bet septītajā rindkopā ir svītrota vārdkopa “I šķira”.

Šā svītrojuma pamatojums: rindkopa tika svītrota, jo tajā minētā regula ir atcelta un patlaban spēkā esošajā regulā, proti, Komisijas 2018. gada 12. jūlija Deleģētajā regulā (ES) 2019/428, nav noteiktas svaigā veidā tirgotu artišoku tirdzniecības šķiras, tāpēc par atsauci artišoku tirdzniecības šķiru noteikšanā to neizmanto.

Vārdkopa “I šķira” ir svītrota, jo, kā minēts iepriekš, klasifikācijas pamatā bija tiesību akts, kas vairs nav spēkā.

5.2.B.3.

Lai tekstu padarītu skaidrāku, produkta specifikācijas iedaļas “Produkta apraksts” sestās rindkopas sākumā ir iekļauta vārdkopa “Artišoki, ko tirgo svaigā veidā”.

Šā grozījuma pamatojums: teksts grozīts skaidrības labad, jo ir svītrota iepriekšējā rindkopa, kurā bija minēta atceltā Eiropas regula. Vārdkopa “Artišoki, ko tirgo svaigā veidā” iekļauta, lai precizētu, ka rindkopā aprakstītās īpašības attiecas uz svaigā veidā tirgotiem artišokiem.

5.2.C. Redakcionāli grozījumi produkta specifikācijas C iedaļā “Ģeogrāfiskais apgabals”

5.2.C.1.

Šajā specifikācijas iedaļā ir svītrota visa nebūtiskā informācija. Tagad tajā uzskaitītas tikai noteikto ģeogrāfisko apgabalu veidojošās pašvaldības. Grozītas arī teksta beigas, vārdkopu “tas pats lauksaimniecības rajons, proti, V vai Ribera” aizstājot ar vārdkopu “ražošanas apgabals”.

Šā grozījuma pamatojums: svītrota pirmā rindkopa, kurā aprakstīta Navarras [Navarre] atrašanās vieta un tajā ietilpstošie rajoni. Tagad tekstā uzskaitītas tikai pašvaldības, kas veido ar AĢIN “Alcachofa de Tudela” apzīmētā produkta ražošanas apgabalu; pārējā informācijas daļā šis ģeogrāfiskais apgabals nekādā veidā nebija definēts.

Savukārt, lai gan ģeogrāfiskais apgabals nav mainījies, Navarras administratīvais iedalījums lauksaimniecības rajonos vairs nav tāds, kā aprakstīts produkta specifikācijā. Tāpēc tekstā ir svītroti visi minētie lauksaimniecības rajoni, tajā tagad vienkārši uzskaitot pašvaldības, kas pilnībā veido noteikto ģeogrāfisko apgabalu.

Svītrota arī rindkopa, kurā aprakstīts kultūraugu sadalījums noteiktajā apgabalā, jo kultūraugu sadalījums katru gadu mainās un šī informācija produkta specifikāciju nekā nepapildina.

Svītrota pēdējās rindkopas beigu daļa, kurā minēti lauksaimniecības rajoni. Tā vietā tajā tagad minēts ražošanas apgabals. Kā norādīts iepriekš, iedalījums rajonos laikposmā no produkta specifikācijas publicēšanas līdz mūsdienām ir mainījies.

5.2.D. Grozījumi, kas neietekmē produkta specifikācijas D iedaļas “Pierādījumi par produkta izcelsmi ģeogrāfiskajā apgabalā” galvenos elementus

5.2.D.1.

Produkta specifikācijas D iedaļa “Pierādījumi par produkta izcelsmi ģeogrāfiskajā apgabalā” ir pilnīgi pārstrādāta, proti, ir svītrots viss neatbilstīgais teksts, un tekstā tagad galvenā uzmanība ir pievērsta elementiem, kas garantē produkta izsekojamību, izcelsmi un īpašības. Svītrojumi neietekmē galvenos elementus.

Šā grozījuma pamatojums: šo izmaiņu mērķis ir tikai sniegt labāku un precīzāku skaidrojumu par to, kā tiek apliecināts, ka produkta izcelsme ir noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ka tas atbilst citām produkta specifikācijā noteiktajām prasībām.

Šīs produkta specifikācijas iedaļas iepriekšējā redakcija bija diezgan neskaidra un nesniedza skaidru priekšstatu par pārbaudēm un testiem, ko kontroles struktūra veic, lai pārliecinātos par atbilstību produkta specifikācijai.

Ierosinātā jaunā redakcija nodrošina detalizētāku skaidrojumu par faktiskajām pārbaudēm un testiem, ko sertifikācijas procedūras ietvaros veic kontroles struktūra, kura atbilst standartam UNE-EN ISO/IEC 17065:2012 un kuru akreditējusi valsts akreditācijas struktūra.

Sniegta arī sīkāka informācija par inspicēšanas sistēmu, kuras pamatā ir artišoku lauku pārbaudes uz vietas, pārstrādes uzņēmumu inspicēšana un paraugu ņemšana un analīze pārstrādes sezonas laikā. Šo sistēmu papildina pašu pārstrādes uzņēmumu iekšējās inspekcijas sistēmas. Tagad tekstā ir norādīti arī reģistri, kuros jābūt iekļautiem ar AĢIN apzīmēto artišoku ražošanā iesaistītajiem ekonomikas dalībniekiem, lai varētu īstenot kontroles sistēmu.

5.2.E. Grozījumi, kas neietekmē produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” galvenos elementus

5.2.E.1.

Neskarta ir tikai produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” otrās rindkopas pirmā daļa, kurā aprakstīta prasība produktu audzēt kā viengadīgu kultūru. Pārējā rindkopa ir svītrota, jo tā ir lieka.

Šā grozījuma pamatojums: teksts svītrots, jo tajā nav noteiktas prasības attiecībā uz ražošanas metodi: tajā norādīts, ka tradicionāli tiek ieteikta augmaiņa, un minēts, ka problēmas, kas saistītas ar tā paša kultūrauga atkārtotu audzēšanu bez augmaiņas, nav konstatētas.

5.2.E.2.

Svītrota sākotnējās produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļa “Augsne”, jo tajā nav noteiktas prasības attiecībā uz aizsargāto produktu.

Šā grozījuma pamatojums: teksts svītrots, jo tajā nav noteiktas prasības attiecībā uz ražošanas metodi. Regulatīvā padome nenosaka, kuras augsnes ir piemērotas audzēšanai; par tādu zemesgabalu izvēli, kuru augsnes īpašības ļauj kultūraugam attīstīties tā, lai veidotos artišoku galviņas, kas atbilst ar AĢIN apzīmētā produkta vajadzīgajām kvalitātes īpašībām, atbild ražotājs.

5.2.E.3.

Svītrota sākotnējās produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļa “Mēslošana”, jo tajā nav noteiktas prasības attiecībā uz aizsargāto produktu.

Šā grozījuma pamatojums: teksts svītrots, jo tajā nav noteiktas prasības attiecībā uz ražošanas metodi. Iepriekšējā tekstā ir aprakstīts, kā mēslošanas līdzekļi tika izmantoti produkta specifikācijas sagatavošanas laikā, un tajā ir minēti standarti, kas kopš tā laika ir atcelti. Gan augmaiņai, gan mēslošanas līdzekļu izmantošanai jāatbilst lauksaimnieciskajai paraugpraksei un attiecīgajā brīdī spēkā esošajiem tiesību aktiem. Tā kā tās ir nevis produkta “Alcachofa de Tudela” ražošanas īpatnības, bet gan vispārīgas prasības, produkta specifikācijā tās nav jānorāda.

5.2.E.4.

Grozīta produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļa “Stādīšana”, proti, svītrots teksts, kurā aprakstīti artišoku audzēšanas paņēmieni, tajā atstājot tikai aizsargātā produkta būtiskās īpašības.

Šā grozījuma pamatojums: svītrotas rindkopas, kurās aprakstīti mēslošanas paņēmieni un rindu sagatavošana stādīšanai, jo tās attiecas uz audzēšanas paņēmieniem, no kuriem daži ir novecojuši un kuri nav specifiski ar AĢIN “Alcachofa de Tudela” apzīmētā produkta ražošanai.

Stādījumu biezība un attālums starp augiem un rindām kultūrauga kvalitāti būtiski neietekmē, bet ir atkarīgi no ražotājam pieejamās tehnikas. Tāpēc apraksts ir svītrots.

Svītrota atsauce uz Navarras Lauksaimniecības tehnoloģiju un pārvaldības institūtu kā struktūru, kas atbildīga par augu selekcijas pārraudzību; tas bija valsts uzņēmums, kas sniedza ziņojumus Navarras valdībai un vairs nepastāv. Par to sakņu kaklu ražošanai atstājamo augu atlasīšanu tagad atbild lauksaimnieki, kuri ražo sakņu kaklus. Šie lauksaimnieki bieži vien piesaista neatkarīgas trešās personas, lai apliecinātu, ka augu atlasīšana veikta pareizi.

Tekstā joprojām ir iekļauts stādīšanas sezonas apraksts. Tomēr nav noteikti nekādi ierobežojumi attiecībā uz datumiem, jo tie ir atkarīgi no laika, kad artišoks ir izžuvis, izvilkti sakņu kakli un zemes apstākļi ir piemēroti stādīšanai.

5.2.E.5.

Svītrota produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļa “Kopšana”, jo tajā nav noteiktas prasības, bet ir aprakstīts artišoku audzēšanas veids, un dažviet tā ir novecojusi.

Šā grozījuma pamatojums: teksts svītrots, jo tajā nav izklāstītas prasības, kas specifiskas ar AĢIN “Alcachofa de Tudela” apzīmētajam produktam; tajā tikai aprakstīts produkta specifikācijas sagatavošanas laikā izmantotais paņēmiens. Mūsdienās daudzos zemesgabalos nezāles netiek ravētas. Tā vietā ir atļauta kontrolēta nezāļu augšana, lai nodrošinātu zemes segumu un novērstu ūdens iztvaikošanu. Alternatīvi nezāļu nomākšanai var izmantot pārklājuma materiālus, lai novērstu vajadzību lietot herbicīdus.

5.2.E.6.

Grozīta produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļa “Apūdeņošana”, proti, svītrotas rindkopas, kurās nav noteiktas prasības, bet ir tikai aprakstīts noteiktais apgabals, un teksts ir uzlabots, lai padarītu to skaidrāku.

Šā grozījuma pamatojums: tekstā tagad ir uzsvērts, ka artišoku audzēšanā jānodrošina apūdeņošana, jo ražošanas apgabalā ir maz nokrišņu.

Teksts, kurā aprakstīti apūdeņošanas paņēmieni, ir svītrots, jo tas ir vispārīgs, ņemot vērā to, ka piemērotākie apūdeņošanas paņēmieni ir atkarīgi no laikapstākļiem katrā audzēšanas posmā.

Teksts par apūdeņošanu otrā gada laukos ir svītrots, jo arī tā ir atkarīga no laikapstākļiem katrā audzēšanas posmā.

5.2.E.7.

Svītrota produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļa “Apstrāde”.

Šā svītrojuma pamatojums: šis teksts svītrots, jo attiecas uz augu apstrādi ar augu aizsardzības līdzekļiem, kuri tika izmantoti sākotnējās produkta specifikācijas sagatavošanas laikā un no kuriem daži tagad ir aizliegti. Eiropas tiesību aktos ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz augu apstrādi ar augu aizsardzības līdzekļiem, un daudzi produkta “Alcachofa de Tudela” ražotāji pievēršas augu apstrādei ar bioloģiskiem līdzekļiem. Tāpēc nav jēgas minēt augu apstrādi ar aizsardzības līdzekļiem, jo laika gaitā tie var mainīties, kā arī nav nekādu specifisku prasību attiecībā uz AĢIN “Alcachofa de Tudela”.

5.2.E.8.

Svītrotas produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļas “Ražas novākšana” daļas, jo tajās sniegts artišoku audzēšanas vispārīgs apraksts. Atstātas tikai prasības, kas ir specifiskas aizsargātajam produktam.

Šā grozījuma pamatojums: svītrota rindkopa, kas attiecas uz artišoku galviņu optimālo attīstību, jo tas ir visiem artišokiem piemērojams vispārīgs apraksts, kurā nav noteiktas specifiskas prasības, kas būtu jāiekļauj produkta specifikācijā.

Svītrotas rindkopas, kurās minēti ražas novākšanas periodi un novākto artišoku paredzētais izmantojums. Ražas novākšana sākas tad, kad artišoki ir pilnīgi attīstījušies; laiks, kad tas notiek, ievērojami atšķiras atkarībā no rudens laikapstākļiem un ziemas salnām, jo sertificējamo artišoku ražas novākšana var sākties tikai tad, kad salnas ir beigušās.

Novākto artišoku izmantošanas veids ir atkarīgs no tirgus pieprasījuma. Priekšroka parasti tiek dota svaigo produktu tirgum. Ja visus saražotos artišokus tajā nevar realizēt, tie nonāk konservējamo produktu tirgū, kur cenas parasti ir nedaudz zemākas.

Lai uzlabotu formulējumu, tekstā ir mainīti divi vārdi, proti, vārds “novāc” ir aizstāts ar vārdu “nogriež”, jo artišokus nogriež ar nazi, un vārdi “ik dienu” ir aizstāti ar vārdu “pastāvīgi”, jo laukus nenovāc katru dienu; laikapstākļu dēļ artišoki var attīstīties ātrāk vai lēnāk, tāpēc ražas novākšanas biežums ir jāpalielina vai jāsamazina.

5.2.E.9.

Grozīts produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļas “Augu novākšana” formulējums, lai svītrotu lieko tekstu un uzsvērtu specifiskās prasības, kas attiecas uz produktu “Alcachofa de Tudela”.

Šā grozījuma pamatojums: šī iedaļa grozīta, lai uzsvērtu, ka ar AĢIN “Alcachofa de Tudela” apzīmētā produkta ieguvei iestādītajiem sakņu kakliem jābūt iegūtiem zemesgabalos, kuros artišokus audzē kā viengadīgu, nevis kā divgadīgu kultūraugu.

Pievienota norāde par jūliju, jo stādīšana notiek jūlijā un augustā.

Sakņu kaklu ražošanas apraksts ir svītrots, jo produkta specifikācija šo procesu neaptver.

5.2.E.10.

Grozīts produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļas “Produkta noformēšana pārdošanai svaigā veidā” virsraksts un formulējums, lai vairāk uzsvērtu aizsargātā produkta īpašības un svītrotu rindkopas, kurās nav noteiktas izšķirošas prasības attiecībā uz produkta “Alcachofa de Tudela” īpašībām.

Šā grozījuma pamatojums: tekstā tagad ir uzsvērts, ka artišokiem jābūt iegūtiem reģistrētos zemesgabalos no šķirnes “Blanca de Tudela” augiem: šīs ir aizsargātā produkta specifiskās īpašības.

Svītrotas atļauto iepakojuma veidu definīcijas, ļaujot ekonomikas dalībniekiem brīvi izlemt, kāda veida iepakojumus izmantot artišoku tirdzniecībai. Par izmantoto iepakojumu viņiem tagad jāpaziņo kontroles struktūrai. Tagad, kad artišokus svaigā veidā pārdod lielveikalos, tiek pieprasītas pārdošanas vienības, kas ir mazākas par produkta specifikācijas sagatavošanas laikā izmantotajām artišoku pārdošanas vienībām. Iepakojums netiek uzskatīts par svaiga produkta “Alcachofa de Tudela” specifisku īpašību.

Tagad tekstā ir ietverta prasība par to, ka svaigā veidā tirgotiem artišokiem, tāpat kā konservētam produktam “Alcachofa de Tudela”, nedrīkst pievienot skābinātājus.

Prasība attiecībā uz izmēru nav mainīta.

5.2.E.11.

Grozīta produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļas “Konservēti artišoki” pirmā rindkopa, proti, ir pievienota numerācija, lai tekstu padarītu sakarīgāku, un svītrota atsauce uz “B iedaļu”, jo tajā nav noteiktas nekādas prasības.

Šā grozījuma pamatojums: virsrakstam ir pievienots numurs, un ir svītrota atsauce uz “B iedaļu”, jo tajā nav paredzētas nekādas prasības.

Tekstā tagad norādīts, ka drīkst izmantot tikai ekstra šķiras un I šķiras produkciju. Tradicionāli aizsargātā konservētā produkta gatavošanā nav bijis atļauts izmantot II šķiras produktus. Tāpēc šāda prasība iekļauta produkta specifikācijā.

5.2.E.12.

Grozīta produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļas “Konservēti artišoki” otrā rindkopa, proti, ir pievienota numerācija, teksts ir pārstrukturēts, lai to padarītu sakarīgāku, un ir svītrots viss teksts, kurā nav noteiktas prasības.

Šā grozījuma pamatojums: šī iedaļa ir pārstrukturēta, lai nošķirtu dažādos konservētā produkta ražošanas posmus. Tekstā tagad ir uzsvērts, ka izejvielām jābūt iegūtām reģistrētos zemesgabalos no aizsargātas šķirnes. Norādītā svaigo artišoku tirdzniecības šķira, kas svītrota attiecīgajā iedaļā, ir svītrota arī šajā iedaļā. Šīs izmaiņas ir veiktas, jo ir atcelti tiesību akti, kuros definēta I šķira attiecībā uz svaigā veidā tirgotiem artišokiem.

5.2.E.13.

Svītrota produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļas “Konservēti artišoki” trešā rindkopa.

Šā svītrojuma pamatojums: pēc iedaļas pārstrukturēšanas šai rindkopai vairs nav nozīmes. Sterilizācijas prasības ir izskaidrotas turpmākajā tekstā.

5.2.E.14.

Pārstrukturēta produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļas “Konservēti artišoki” ceturtā rindkopa, proti, tā sadalīta divās daļās.

Šā grozījuma pamatojums: ir mainīta tikai rindkopu struktūra; jauna informācija nav pievienota. Sākotnējā rindkopa ir sadalīta divās daļās, jo tajā ir aprakstīti divi konservētā produkta “Alcachofa de Tudela” pārstrādes posmi: mazgāšana un blanšēšana.

5.2.E.15.

Pārstrukturēta produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļas “Konservēti artišoki” piektā rindkopa, proti, tā sadalīta divās daļās.

Šā grozījuma pamatojums: šī rindkopa ir pārstrukturēta, bet tajā aizvien ir iekļauta sākotnējā informācija. Tagad tajā noteikts arī tas, ka artišoku izmēru nosaka pēc to serdes diametra. Sākotnējā rindkopa ir sadalīta divās daļās, jo tajā ir aprakstīti divi konservētā produkta “Alcachofa de Tudela” pārstrādes posmi: izmēra noteikšana un nogriešana.

5.2.E.16.

Pārstrukturēta produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļas “Konservēti artišoki” sestā rindkopa, proti, tā sadalīta divās daļās. Daļa teksta ir grozīta, lai uzsvērtu produktam “Alcachofa de Tudela” piemērojamās prasības.

Šo grozījumu pamatojums: grozīta struktūra. Iedaļa par iepakošanu un konservējošā šķidruma pievienošanu ir atdalīta no iedaļas par iepriekšēju uzkarsēšanu, jo tie ir divi dažādi konservētā produkta “Alcachofa de Tudela” ražošanas procesa posmi. Iedaļā par iepakošanu ir uzsvērts, ka produkts nedrīkst saturēt skābinātājus vai skābuma regulatorus, jo to neizmantošana ir aizsargājamā produkta īpašība. Tekstā tagad uzsvērts, ka traukam jābūt izgatavotam no stikla, un norādīts, ka iepriekšējas uzkarsēšanas process nav obligāts.

Iepriekšējas uzkarsēšanas laikā tiek efektīvāk izvadīts traukos palikušais gaiss, bet, ja starp produkta iepakošanu un trauku aizvēršanu un sterilizēšanu ir ilgs laiks, labāk ir produkta temperatūru nepaaugstināt mikrobioloģiska riska dēļ. Iepriekš uzkarsēti trauki saglabātos silti pietiekami ilgi, lai tajos augtu termofilie mikroorganismi, kas pēc tam varētu izraisīt produkta bojāšanos.

5.2.E.17.

Pārstrukturēta produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” apakšiedaļas “Konservēti artišoki” septītā rindkopa, proti, tā sadalīta divās daļās. Ir paplašināta jēdziena “sterilizācija” definīcija, lai to padarītu skaidrāku.

Šā grozījuma pamatojums: ir izmantota tāda pati struktūra kā iepriekšējās rindkopās. Tagad tekstā ir iekļauta prasība par to, ka termiskai apstrādei jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu, ka tirdzniecībā nodotais konservētais produkts ir sterils; tas jau ir jānodrošina saskaņā ar pašreizējām sertifikācijas procedūrām. Labāk būtu ļaut pārstrādātājiem izlemt, kāda veida termisko apstrādi izmantot konservētajam produktam, nevis noteikt temperatūru, kā tas darīts sākotnējā produkta specifikācijā. Tajā bija noteikts, ka sterilizācijas temperatūra ir no 115 °C līdz 121 °C: lai gan šis ir parastais konservētu artišoku sterilizācijas temperatūras diapazons, nākotnē varētu būt pieejami jauni autoklāvi, kas nodrošina piemērotākas un mazāk energoietilpīgas apstrādes metodes, kuras saglabā konservētā produkta konsistenci, kāda vajadzīga aizsargāta produkta statusam.

5.2.E.18.

Produkta specifikācijas E iedaļas “Ražošanas metode” tabulā par konservētu produktu “Alcachofa de Tudela” ir svītrota sleja, kas attiecas uz II šķiru.

Šā grozījuma pamatojums: prasības attiecībā uz II tirdzniecības šķiru no tabulas ir svītrotas, jo AĢIN uz šo šķiru neattiecas un norāde uz to var radīt neskaidrības.

5.2.E.19.

Produkta specifikācijas E iedaļā “Ražošanas metode” ir paplašināts 2. punkts aprakstā par izmēra viendabību, lai šo punktu padarītu skaidrāku.

Šā grozījuma pamatojums: visaugstāk novērtētā artišoka daļa ir tā serde, un uzskata, ka artišokiem ar ļoti lielām seglapām ir sliktāka kvalitāte nekā artišokiem ar mazākām seglapām, jo, pārstrādājot serdes, nogriež mazāk seglapu. Tāpēc tekstā tagad uzsvērts, ka viendabību mēra, pamatojoties uz to, cik viendabīgas ir seglapas. Mērīšanu veic tāpat kā iepriekš, proti, novērtējot 20 % artišoku ar garākām seglapām un 20 % artišoku ar īsākām seglapām un rezultātu izsakot kā attiecību starp tiem.

5.2.F. Grozījumi, kas neietekmē produkta specifikācijas F iedaļas “Saikne” galvenos elementus

Turpmākie grozījumi galvenokārt attiecas uz tādu rindkopu svītrošanu, kuras galvenos elementus un saiknes būtību neietekmē, lai arī ir iedaļas “Saikne” daļa.

5.2.F.1.

Svītrotas produkta specifikācijas F iedaļas “Saikne” 1. apakšiedaļas “Vēsturiskie faktori” pirmās trīs rindkopas.

Šā grozījuma pamatojums: minētās rindkopas ir svītrotas, jo tajās nav sniegta nekāda specifiska informācija par produktu “Alcachofa de Tudela”, bet aplūkota apūdeņošana Navarrā.

5.2.F.2.

Produkta specifikācijas F iedaļas “Saikne” 2. apakšiedaļā “Dabas faktori” svītrota atsauce uz 2. un 5. karti, jo tās vairs nav iekļautas kā pielikumi, un iedaļas formulējums ir grozīts, lai tajā minētu tikai noteikto apgabalu.

Šā grozījuma pamatojums: svītrota atsauce uz abām kartēm, un tekstā tagad ir tikai aprakstīts noteiktais apgabals. Sākotnējā produkta specifikācijā iekļautās kartes ir vecas, ar sliktu izšķirtspēju, un tās nepapildina produkta specifikāciju ne ar kādu informāciju.

5.2.F.3.

Produkta specifikācijas F iedaļas “Saikne” 2. apakšiedaļas “Dabas faktori” b) punkta “Augsnes” 1. apakšpunktā “Ģeoloģija un litoloģija” ir svītrota atsauce uz 5. karti, jo tā vairs nav iekļauta kā pielikums.

Šā grozījuma pamatojums: svītrota atsauce uz kartēm. Sākotnējā produkta specifikācijā iekļautās kartes ir vecas, ar sliktu izšķirtspēju, un tās nepapildina produkta specifikāciju ne ar kādu informāciju.

5.2.F.4.

Svītrotas produkta specifikācijas F iedaļas “Saikne” 2. apakšiedaļas “Dabas faktori” b) punkta “Augsnes” 2. apakšpunkta “Augsnes īpašības” pirmās piecas rindkopas.

Šā grozījuma pamatojums: minētās rindkopas ir svītrotas, jo tajās nav aprakstītas noteiktā apgabala augšņu īpašības, bet ir aprakstīta vispārīga augsnes klasifikācija. Arī šajā gadījumā ir svītrotas atsauces uz kartēm, kā paskaidrots iepriekš; tās vairs nav iekļautas kā pielikumi.

5.2.F.5.

Produkta specifikācijas F iedaļas “Saikne” 2. apakšiedaļas “Dabas faktori” c) punktā “Klimats” ir svītrota atsauce uz 8. karti un pēdējās četras rindkopas.

Šā svītrojuma pamatojums: atsauce uz kartēm ir svītrota, jo tās produkta specifikācijā vairs nav iekļautas. Svītrotas arī rindkopas, kurās aprakstīts klimats, kādā varētu audzēt kultūraugus, jo tās ir vispārīgas, proti, tajās aplūkots kultūraugu — kas nav “Alcachofa de Tudela”, t. i., kultūraugs, uz kuru attiecas produkta specifikācija, — audzēšanas potenciāls.

5.2.F.6.

Produkta specifikācijas F iedaļas “Saikne” 2. apakšiedaļas “Dabas faktori” d) punktā “Hidrogrāfija” ir svītrotas dažas rindkopas un atsauce uz 11. karti.

Šā grozījuma pamatojums: no iedaļas, kurā aprakstīta hidrogrāfija, ir izņemtas rindkopas par ūdens resursu apsaimniekošanu, jo tās nav būtiskas produkta “Alcachofa de Tudela” īpašībām.

Atsauce uz 11. karti ir svītrota, jo šī karte vairs nav iekļauta kā pielikums, ir novecojusi un nesniedza nekādu informāciju.

5.2.F.7.

Svītrots produkta specifikācijas F iedaļas “Saikne” 2. apakšiedaļas “Dabas faktori” e) punkts “Augu valsts un dabiskās pļavas”.

Šā svītrojuma pamatojums: svītrots punkts par augu valsti un dabiskajām pļavām. Lai gan tajā sniegts detalizēts apraksts par noteiktā apgabala augu valsti un dabiskajām pļavām, tas neattiecas ne uz vienu no produkta “Alcachofa de Tudela” specifiskajām īpašībām.

5.2.G. Redakcionāli grozījumi produkta specifikācijas G iedaļā “Kontroles struktūra”

Pārstrādāts iedaļas “Kontroles struktūra” teksts, proti, svītrota visa neatbilstīgā informācija un atjaunināta informācija par kontroles struktūru.

Šā grozījuma pamatojums: produkta specifikācijas iepriekšējās redakcijas iedaļā “Kontroles struktūra” bija ietverta informācija, kas šajā kontekstā nav relevanta, proti, aprakstīta AĢIN pārvaldības struktūra, tās pilnvaras un pienākumi, kā noteikts valsts tiesību aktos. Šī informācija ir svītrota un aizstāta ar informāciju par kontroles struktūru, kura pārbauda atbilstību produkta specifikācijai saskaņā ar 37. panta 1. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

5.2.H. Grozījumi, kas neietekmē produkta specifikācijas H iedaļas “Marķējums” galvenos elementus

5.2.H.1.

Svītroti pirmie divi punkti produkta specifikācijas iedaļā “Marķējums”.

Šā svītrojuma pamatojums: minētie divi punkti ir svītroti, jo tajos nav sniegta nekāda papildu informācija un tos varētu nepareizi interpretēt. Artišoku sertificēšanai var izmantot divus dažādus elementus, proti, sertifikācijas etiķeti un lenti, kuras ir numurētas un kuras izdevusi regulatīvā padome. Tie ir aprakstīti turpmāk.

5.2.H.2.

Grozīts 3. punkts produkta specifikācijas iedaļā “Marķējums”, proti, svītrots pēdējais teikums, bet pirmajā teikumā iekļauta vārdkopa “vai lentes”.

Šā grozījuma pamatojums: kā minēts iepriekšējā punktā, uz visiem — gan svaigu, gan konservētu — artišoku “Alcachofa de Tudela” iepakojumiem, jābūt vai nu lentei, vai sertifikācijas etiķetei, tāpēc ir pievienota vārdkopa “vai lentes”. Pēdējais teikums ir svītrots, jo tas informāciju nekā nepapildina. Skaidrs, ka artišoki, kuriem nav ne sertifikācijas etiķetes, ne sertifikācijas lentes, nav sertificēti produkti.

5.2.H.3.

Grozīts 4. un 5. punkts produkta specifikācijas iedaļā “Marķējums”. Iedaļas 4. punktā svītrota pēdējā vārdkopa un grozīts 5. punkta formulējums, jo tie neatspoguļo pašreizējo sertifikācijas sistēmu.

Šā grozījuma pamatojums: iedaļas 4. punkta pēdējā daļa svītrota, jo tajā minēti jēdzieni, kas pašreizējā sertifikācijas sistēmā nav iekļauti, piemēram, regulatīvās padomes veikta telpu apstiprināšana un produktu diskvalificēšana. Regulatīvā padome nav atbildīga ne par reģistrētu telpu apstiprināšanu, ne par produkta kvalificēšanu vai diskvalificēšanu; lēmumus par (dis)kvalificēšanu pieņem reģistrētais ekonomikas dalībnieks. Tekstā joprojām ir norādīts, ka marķēšanai jānotiek reģistrētās telpās. Lai telpas reģistrētu, tām jāiztur visas pārbaudes un jābūt sertificētām kā produkta “Alcachofa de Tudela” pārstrādes vai tirdzniecības uzņēmumam, kā aprakstīts iedaļā “Pārbaudes”.

Tas ir arī iemesls tam, ka regulatīvā padome atcēlusi prasību par tirdzniecības etiķešu apstiprināšanu. Tā vietā tekstā tagad ir noteikts, ka etiķetes ir jāiesniedz regulatīvajai padomei, lai tās reģistrētu. Lai gan regulatīvā padome tirdzniecības etiķetes neapstiprina, tai visas etiķetes jāreģistrē, izmantojot marķējumus. Tālab šis punkts grozīts, lai precizētu, ka etiķetes jāiesniedz regulatīvajai padomei. Atļauja izmantot AĢIN logotipu reģistrācijas procesā var tikt atteikta, ja etiķetes var maldināt patērētājus.

Visbeidzot, svītrota rindkopa, kurā minēts regulatīvās padomes atteikums apstiprināt etiķetes, jo saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem regulatīvā padome nav atbildīga par etiķešu apstiprināšanu vai to apstiprināšanas atteikšanu.

5.2.H.5.

Grozīts pēdējais punkts produkta specifikācijas iedaļā “Marķējums”, proti, arī šajā punktā pievienota vārdkopa “un lentes” un grafiskie attēli iekļauti tekstā, nevis pielikumā (kā tas bija sākotnējā produkta specifikācijā).

Šā grozījuma pamatojums: pievienota vārdkopa “un lente”, jo sertifikācijas elementi ir sākotnējā tekstā minētā sertifikācijas etiķete un lente.

Logotipa, sertifikācijas etiķetes un lentes grafiskie attēli ir iekļauti galvenajā dokumentā, nevis pievienoti pielikumā.

5.2.I. Grozījumi, kas neietekmē produkta specifikācijas I iedaļas “Piemērojamie valsts tiesību akti” galvenos elementus

Svītrotas atsauces uz atceltajiem valsts tiesību aktiem. Pievienota atsauce uz tiesību aktiem par konservētu dārzeņu kvalitātes standartiem, kas ir relevanti, jo tajos ir noteiktas konservētu svaigu produktu tirdzniecības šķiras.

Šā grozījuma pamatojums: ir atcelti visi iepriekšējā sarakstā minētie tiesību akti.

Lai arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām šāda iedaļa par piemērojamajiem valsts tiesību aktiem produktu specifikācijās vairs nav jāiekļauj, tā ir atstāta, lai saglabātu atsauci uz Ministru prezidenta biroja 1984. gada 21. novembra Rīkojumu, ar ko apstiprina svaiga produkta kvalitātes standartus, jo tas ir tiesību akts, kas piemērojams konservētam produktam “Alcachofa de Tudela”.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“ALCACHOFA DE TUDELA”

ES Nr.: PGI-ES-0139-AM01 – 9.9.2021.

ACVN ( )AĢIN (X)

1. Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Alcachofa de Tudela”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Alcachofa de Tudela” ir šķirnes “Blanca de Tudela” artišoki, kas audzēti reģistrētos stādījumos.

Produkts ir Cynara scolymus L. sugas “Blanca de Tudela” šķirnes artišoku ziedu galviņas. Tās ir labi veidotas, zaļā krāsā, apaļas, ar nedaudz elipsoidālu šķirnei raksturīgo formu.

Produktu “Alcachofa de Tudela” tirdzniecībā var piedāvāt šādos veidos:

—	svaigs produkts ar kātu (kura garums ir aptuveni 18 cm) vai bez kāta (kāts ir īsāks par 10 cm),

—	gatavošanai sagatavots produkts, kas nomizots un iepakots tā, lai saglabātos svaigs,

—	konservētas, neskābinātas artišoku serdes vai artišoku puses. Konservētā produkta galīgajam pH jābūt lielākam par 5,0.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Produkta “Alcachofa de Tudela” izejviela ir šķirnes “Blanca de Tudela” artišoki, kas iegūti tikai noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Svaigā veidā tirgotajam produktam drīkst izmantot tikai artišokus, kas audzēti kā viengadīgs kultūraugs, bet konservētajam produktam drīkst izmantot artišokus, kuri audzēti kā viengadīgs vai divgadīgs kultūraugs.

Artišokiem, ko paredzēts pārdot svaigā veidā, jābūt veseliem, veselīgiem, bez slimību vai kaitīgu organismu radītiem bojājumiem, tīriem un bez neparastas smaržas un garšas.

Gatavošanai sagatavotiem artišokiem jābūt nomizotiem un iepakotiem tā, lai tie saglabātos svaigi. To īpašībām jālīdzinās tām īpašībām, kādas piemīt artišokiem, kas paredzēti patēriņam svaigā veidā.

Konservētiem artišokiem jāpieder pie ekstra šķiras vai I šķiras produktiem, jābūt iepakotiem stikla traukos, bez pievienotiem skābinātājiem un termiski sterilizētiem. Tos drīkst pārdot veselus vai sagrieztus uz pusēm.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Stādījumiem, kuros audzē produktu “Alcachofa de Tudela”, jāatrodas 33 noteikto pašvaldību teritorijā.

Noliktavām un ražošanas telpām, kurās gatavo konservēto produktu un iepako svaigo vai gatavošanai sagatavoto produktu, jāatrodas Navarrā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Katra tirgū laistā svaigu, gatavošanai sagatavotu vai konservētu artišoku iepakojuma saturam jābūt viendabīgam un jāsastāv tikai no šķirnes “Blanca de Tudela” artišokiem, kas audzēti ražošanas apgabalā un atbilst kvalitātes prasībām, kuras piemērojamas norādītajai tirdzniecības šķirai.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Uz visiem svaigam un konservētam produktam izmantotajiem iepakojumiem jābūt regulatīvās padomes izdotām numurētām sertifikācijas etiķetēm vai lentēm, kas ir aizsargātā produkta garantijas sertifikāts.

Aizsargāto artišoku etiķetes un sertifikācijas etiķetes jāpiestiprina reģistrētās telpās. Tas attiecas gan uz svaigā veidā pārdotiem artišokiem, gan konservētiem artišokiem.

Reģistrētiem pārstrādes un/vai sagatavošanas uzņēmumiem pirms produkta laišanas apgrozībā regulatīvajai padomei ir jāiesniedz marķējumi, lai tos reģistrētu.

AĢIN logotips un numurētā sertifikācijas etiķete un lente, ko regulatīvā padome izdevusi, lai garantētu aizsargātā produkta sertifikāciju, ir norādīti turpmāk.


AĢIN “Alcachofa de Tudela” logotips	Sertifikācijas etiķete

Lente

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā jāatrodas stādījumiem, ir vairāk ierobežots nekā ģeogrāfiskais apgabals, kurā jāatrodas noliktavām un ražošanas telpām, kurās sagatavo konservēto produktu un iepako svaigo vai tūlītējai gatavošanai domāto produktu.

Audzēšanas apgabalu, kurā jāatrodas artišoku “Alcachofa de Tudela” stādījumiem, veido šādu 33 pašvaldību teritorija Navarrā: Ablitas, Andosilla, Arguedas, Azagra, Barillas, Buñuel, Cabanillas, Cadreita, Cárcar, Cascante, Castejón, Cintruénigo, Corella, Cortes, Falces, Fitero, Fontellas, Funes, Fustiñana, Lodosa, Marcilla, Mendavia, Milagro, Monteagudo, Murchante, Peralta, Ribaforada, San Adrián, Sartaguda, Tudela, Tulebras, Valtierra un Villafranca.

Noliktavām un ražošanas telpām, kurās gatavo konservēto produktu un iepako svaigo vai gatavošanai sagatavoto produktu, jāatrodas Navarrā.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala un produkta “Alcachofa de Tudela” saiknes pamatā ir produkta kvalitāte, ko nosaka ģeogrāfiskā apgabala īpašības un artišoku audzēšanas veids.

5.1. Produkta specifika

Vienīgā atļautā šķirne ir “Blanca de Tudela”, kuras izcelsme ir ģeogrāfiskajā audzēšanas apgabalā un kuru daudzu gadu garumā selekcijas ceļā izveidojuši noteiktā apgabala lauksaimnieki.

Svaigā veidā tirgotajam produktam drīkst izmantot tikai artišokus, kas audzēti kā viengadīgs kultūraugs, bet konservētajam produktam drīkst izmantot artišokus, kuri audzēti kā viengadīgs vai divgadīgs kultūraugs. Augu novākšana un neatbilstīgo augu likvidēšana nodrošina, ka tiek iegūti augstas kvalitātes artišoki, kam piemīt šķirnei raksturīgās īpašības, proti, zaļa krāsa un apaļa, nedaudz elipsoidāla forma.

Konservēto produktu iepako stikla traukos un neskābina. Tā ir noteiktajā apgabalā tradicionāla artišoku konservēšanas metode. Tā nodrošina, ka tiek saglabāta produkta dabiskā garša, kas ir līdzīgāka svaigu artišoku garšai, jo netiek izmantoti ne skābinātāji, ne skābuma regulatori.

5.2. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ūdens sistēmu izveidojusi Ebro upe un tās pietekas — Ega, Aragona un Arga, un šī sistēma ļāvusi izveidoties audzēšanas metodei, kurā izmanto tās ūdeņus. Kaļķainu augšņu, saulaina klimata un ievērojamu ziemas un vasaras temperatūras atšķirību kombinācija nodrošina artišokiem optimālus apstākļus.

Vienīgo aizsargāto šķirni “Blanca de Tudela” selekcijas ceļā izveidojuši vietējie ražotāji, kas radījuši noteiktajam apgabalam perfekti piemērotu šķirni.

5.3. Kā ģeogrāfiskā apgabala specifika ietekmē produktu

Produkta “Alcachofa de Tudela” audzēšanas ģeogrāfiskajam apgabalam piemīt vairākas savdabīgas īpašības. Ziemas miera periods, kas dabiski iestājas audzēšanas apgabala ziemas zemās temperatūras dēļ, artišokiem — kad tie ziemas beigās veido pumpurus — nodrošina kvalitāti, kura tos atšķir no kultūraugiem, kas audzēti apgabalos, kuros ir mērenāks klimats un kuri neapšaubāmi ir auglīgāki. Iegūtajam artišokam ir stingrākas seglapas un labāka garša.

Konservētā produkta ražošanas metode, t. i., produkta neskābināšana un iepakošana stikla traukos, ir raksturīga noteiktajam apgabalam un ļauj iegūt produktu, kura organoleptiskās īpašības ir līdzīgas svaigu artišoku īpašībām.

Artišoks “Alcachofa de Tudela” un jo īpaši šķirne “Blanca de Tudela” ir perfekti piemērota augsnes un klimatiskajiem apstākļiem noteiktajā apgabalā, ja to apūdeņo. Tā šajā apgabalā ir audzēta vismaz kopš viduslaikiem.

Produkts “Alcachofa de Tudela” ir minēts daudzos bibliogrāfiskos avotos. Kritiķis Caius Apicius (Cristiano Alvarez) produktu “Alcachofa de Tudela” apzīmē kā “visu veidu artišoku karali”. Produkts “Alcachofa de Tudela” ir daudzu noteiktā apgabala tradicionālo recepšu pamatā, un, kā grāmatā “La cocina popular navarra” [“Tradicionālā Navarras virtuve”] norāda Victor Manuel Sarobe, produkts “Alcachofa de Tudela” ir autentiskā Tudela menestra [dārzeņu un pākšaugu sautējuma] sastāvdaļa.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://bit.ly/3iY2g7O

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

13.4.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 129/67

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 129/07)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Българско бяло саламурено сирене / Bulgarsko byalo salamureno sirene”

ES Nr.: PDO-BG-02656 — 4.2.2021.

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Nosaukums [ACVN vai AĢIN]

“Българско бяло саламурено сирене / Bulgarsko byalo salamureno sirene”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Bulgārijas Republika

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.3. grupa. Siers

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Българско бяло саламурено сирене / Bulgarsko byalo salamureno sirene” ir raudzēta piena produkts, ko gatavo no govs, aitas, kazas vai bifeļmātes pilnpiena vai jaukta piena, kuram pievieno ierauga kultūras, kas satur Lactococcus lactis subsp. lactis un Lactobacillus casei, kā arī simbiotiskus ieraugus no baktērijas Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus, un iegūst, veicot sarecināšanu; tā rezultātā iegūst sieru, kam veikta nepieciešamā apstrāde, kas nogatavināts sālījumā un paredzēts lietošanai pārtikā.

Organoleptiskās īpašības

—	Ārējais izskats: griezuma virsma tīra, balta, līdzīga porcelānam, ar vai bez atsevišķām baktēriju izveidotām gaisa kabatām, bez acīmredzamas noslāņošanās, ar piena veidam raksturīgu krāsu. Gabali ir labi izveidoti, viegli atdalās un nedrūp.

—	Forma: paralēlskaldņa formas gabali ar kvadrātveida pamatni un taisnstūrveida malām; garums: no 100 līdz 220 mm, platums: no 100 līdz 110 mm, augstums: no 80 līdz 100 mm.

—	Masa: no 0,2 līdz 2,0 kg.

—	Krāsa: balta, ar īpašu toni, kas raksturīgs katram piena veidam.

—	Konsistence: vidēji stingra un elastīga.

—

Aromāts: sālījumā nogatavinātam sieram raksturīgs aromāts. Mēreni sāļš, ar patīkami izteiktu pienskābes aromātu. Produkta garšu un aromātu nosaka ierauga sastāvs un nogatavināšana sālījumā, nevis no dažādiem dzīvniekiem iegūtā piena veids. Ierauga kultūras, kurās Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus ir simbiotiskas attiecības, kā arī fermentācijas procesi, ietekmē produkta tipiskās organoleptiskās īpašības.

Fizikālķīmiskās īpašības

—

Sausnas saturam gatavajā produktā jābūt vismaz 46 %, ja “Българско бяло саламурено сирене / Bulgarsko byalo salamureno sirene” ražots no govs piena, kazas piena un jaukta piena, un ne mazāk par 48 %, ja “Българско бяло саламурено сирене / Bulgarsko byalo salamureno sirene” ražots no aitas piena un bifeļmātes piena.

—	No govs un kazas piena ražota siera tauku saturam sausnā jābūt ne mazākam par 44 %, no bifeļmātes un aitas piena ražota siera gadījumā tam jabūt 48 % un jaukta piena gadījumā – 45 %.

—	Gatavā produkta skābumam jābūt robežās no 4,2 līdz 4,4 pH vai no 200 līdz 300 °T.

—	Gatavais produkts nedrīkst saturēt konservantus, stabilizatorus un emulgatorus.

—	Sāls procentuālajam daudzumam jābūt 3,5 % ± 0,5 % no kopējās siera masas un no 6 līdz 10 % sālījumā.

—	No govs, bifeļmātes un kazas piena un jaukta piena ražota siera gatavības pakāpe (šķīstošo olbaltumvielu attiecība pret kopējām olbaltumvielām, procentos) nav mazāka par 14 %, no aitas piena ražota siera gadījumā tā nav mazāka par 16 %.

—	Šī gatavības pakāpe tiek sasniegta no govs un kazas piena ražotu sieru nogatavinot vismaz 45 dienas, no aitas, bifeļmātes un jaukta piena ražotu sieru – vismaz 60 dienas.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Dzīvnieku barība, ko ģeogrāfiskajā apgabalā ieved no citiem apgabaliem, gadā nepārsniedz 20 %. Papildināšana ir nepieciešama nelabvēlīgos klimatiskajos apstākļos, kad ar ģeogrāfiskajā apgabalā saražoto barību nepietiek. Tā kā dzīvniekiem izēdina tikai nelielu daudzumu barības, kas ģeogrāfiskajā apgabalā ievesta no citiem apgabaliem, produkta īpašības, kas lielākoties saistītas ar ģeogrāfisko vidi, netiek ietekmētas.

Papildus barības izēdināšanai dzīvnieki tiek arī ganīti. Ganības ir izkliedētas pa visu valsti. Ganīšanas periods ilgst no marta līdz novembrim. Dabas un klimatiskie apstākļi Bulgārijā ir labvēlīgi lopkopībai un ļauj visu gadu ēdināt dzīvniekus ar stiebrzāļu maisījumu, ko izēdina gan svaigā veidā, gan kā sienu un skābbarību. Ilgāks ganīšanas periods ir iemesls tam, kādēļ svaigpiena sastāvā ir liela minerālvielu un vitamīnu daudzveidība. Svaigpienam ir īpašs, pareizi līdzsvarots galveno sastāvdaļu saturs, piemēram, minerālvielas (kālijs, magnijs, fosfors un kalcijs), olbaltumvielas un vitamīni (A, B, E, D un folskābe), ko slaucamie dzīvnieki uzņem ganībās. Šīs uzturvielas ietilpst gatavajā produktā.

Siera “Българско бяло саламурено сирене / Bulgarsko byalo salamureno sirene” ražošanā izmantotais svaigpiens ir iegūts Bulgārijas Republikā. Svaigpiena atšķirīgā iezīme ir augstais Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus līmenis.

Arī baktēriju Lactococcus lactis subsp. lactis un Lactobacillus casei ierauga kultūrām, kā arī baktēriju Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus simbiotiskajām ierauga kultūrām, kas netiek ģenētiski modificētas, jābūt ražotām Bulgārijas Republikas teritorijā.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi ražošanas procesa posmi notiek Bulgārijas Republikas teritorijā.

1. posms.

Izejvielu pieņemšana, klasificēšana, standartizēšana un uzglabāšana

2. posms.

Piena pasterizācija

3. posms.

Piena sarecināšana

4. posms.

Ieraudzētā recekļa sagriešana un apstrāde

5. posms.

Rūgušpiena biezmasas nospiešana

6. posms.

Sālīšana ar mitro vai sauso paņēmienu

7. posms.

Priekšnogatavināšana

8. posms.

Papildu sālīšana un iepakojumu aizvēršana

9. posms.

Siera nogatavināšana sālījumā

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produkts tiek sagriezts, iepakots un marķēts Bulgārijas Republikas pienotavā, kur tas saražots. Iepakošanai patēriņa vienībās pēc nogatavināšanas posma jānotiek Bulgārijas Republikas pienotavā, kurā produkts saražots. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka izmainīsies produkta fizikāli ķīmiskās, mikrobioloģiskās un garšas īpašības. Produkts jāiepako tūlīt pēc izņemšanas no sālījuma, lai mazinātu tā saskari ar gaisu. Produkts ir izteikti higroskopisks, proti, ļoti viegli uzņem nepiederīgas smakas, kas var pasliktināt garšu un ietekmēt kvalitāti. Sieru var iepakot cieši noslēgtos vakuuma iepakojumos no polietilēna plēves, metāla kārbās, plastmasas kastītēs un koka muciņās.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Siera “Българско бяло саламурено сирене / Bulgarsko byalo salamureno sirene” ražošanas ģeogrāfiskais apgabals ir Bulgārijas Republika.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Siers “Българско бяло саламурено сирене / Bulgarsko byalo salamureno sirene” ar šo nosaukumu ir labi pazīstams Bulgārijā un visā pasaulē. Tas aprakstīts daudzos profesionālos žurnālos un publikācijās.

Šo sieru visā Bulgārijā ražo ar labi iedibinātām metodēm. Labvēlīgie dabas un klimatiskie apstākļi Bulgārijā veicina tādu pienskābes baktēriju attīstību kā Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus, ko izmanto šā siera ražošanā un kas ietekmē tā specifiskās īpašības.

Dr. Stāmens Grigorovs (Stamen Grigoroff), Ženēvas Universitātes medicīnas students, 1905. gadā guva atzinību kā šīs baktērijas atklājējs. Drīz pēc tam, 1907. gadā, viņa atklātais vālītes formas mikroorganisms tika nosaukts par Bacillus bulgaricus (Grigoroff), kas saskaņā ar Bergey klasifikāciju tagad pazīstams kā Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus (nosaukums uzsver saistību ar teritoriju).

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Bulgārijai, kas ir siera ražošanas ģeogrāfiskais apgabals, raksturīgs salīdzinoši maigs klimats ar mērenu siltuma un mitruma daudzumu. Gada vidējā temperatūra lielākajā daļā Bulgārijas ir robežās no 10 °C līdz 14 °C, kas ir raksturīgi mērenajiem platuma grādiem. Dabas un klimatiskie apstākļi ir priekšnoteikums ganību klātesībai gan līdzenumos, gan kalnu apvidos, un tas veicina piena ražošanu. Pateicoties stiebrzāļu, pākšaugu un graudaugu pārbagātībai, dabiskās un sētās ganības un pļavas nodrošina līdzsvarotu un daudzveidīgu dzīvnieku barību. Šīs kultūras plaukst gan zemienēs, gan augstkalnu apvidos. Dabiskajās ganībās aug vairāk nekā 2 000 sugu zālaugu, piemēram, amoliņš, lauka vībotne, ganu plikstiņš un citi. Galvenās bioloģiski aktīvās vielas, kas nodrošina to antioksidējošās īpašības, ir fenola atvasinājumi un A, E un C vitamīni. Tie labvēlīgi ietekmē barības aromātu, kā arī svaigpiena aromātu un sastāvu. Slaucamo dzīvnieku ganīšana, kā arī to piebarošana ar barību, kas lielākoties iegūta ģeogrāfiskajā apgabalā, pozitīvi ietekmē minerālvielu un vitamīnu saturu svaigpiena sastāvā. Ķīmiskais sastāvs, fizikāli ķīmiskās īpašības un bioloģiskais briedums ietekmē produkta garšu un kvalitāti.

Klimatiskie apstākļi veicina pienskābes baktēriju attīstību, piemēram, Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus, kas Bulgārijā ir plaši izplatīta baktērija. Šī baktērija ir dabiski pieejama Bulgārijā, kur tā ir sastopama lielos daudzumos gan augos, gan dzīvniekos, kā arī rasā uz pļavu zāles un avotu ūdeņos. Specializētajā zinātniskajā žurnālā Scripta Scientifica Pharmaceutica (1. sēj., 2014, 25. lpp.) rakstīts, ka “Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus vairojas tikai mūsdienu Bulgārijas teritorijā [..]. Citās pasaules daļās tā mutē un pēc 1–2 fermentācijas reizēm pārstāj vairoties.” Tā ir baktērija, kas ietekmē produkta specifiskās īpašības.

5.2. Cilvēkfaktori

Siera ražošanai Bulgārijā ir senas vēsturiskas tradīcijas. Vēsturiskas atsauces uz siera ražotnēm parādījās jau 1558. gadā. Bulgārijas vietējo ģimenes saimniecību zinātība un tradīcijas, kas šā siera ražošanā ir ļoti svarīgas, tika nodotas no paaudzes paaudzē. Siera meistari savas prasmes liek lietā visā tehnoloģiskajā procesā — piena sarecināšanā, ieraudzētā recekļa sagriešanā, rūgušpiena biezmasas nospiešanā un iesālīšanā. Kad piens sarecējis, viņi uzrauga svaigpiena temperatūru, kā arī rauga un ierauga daudzumu, jo tam ir būtiska nozīme kvalitatīva ieraudzētā recekļa formēšanā. Lai nepieļautu ieraudzētā recekļa sadrupšanu, siera meistari ar rokām maisa rūgušpiena biezmasu, veicot vienmērīgas kustības. Lai panāktu mēreni stingru un elastīgu konsistenci, ieraudzēto recekli ir svarīgi pareizi apstrādāt ar rokām. Un atkal ar rokām, strādājot ar īpašiem vairākasmeņu nažiem, ieraudzēto recekli sagriež noteikta lieluma kubiņos. Publikācijā “Млекарство” [Piensaimniecība] (prof. Nikola Dimov et al., Sofija, 1975) nospiešana raksturota kā visatbildīgākais posms, kas “jāpielāgo tā, lai varētu atdalīt liekās sūkalas, nospiest siera masu un uz veidnes virsmas izveidot vēlamo garoziņu”. Siera meistaru zināšanas un prasmes izpaužas arī sālīšanas procesā, jo pareiza un savlaicīga sālīšana nodrošina mēreni sāļu un specifisku garšu. Tiek uzraudzīta sālīšanas pakāpe un produkta sālīšanas temps, kas būtiski ietekmē mikrobioloģiskos un bioķīmiskos procesus nogatavināšanas un uzglabāšanas laikā. Industrializācijas gaitā tika ieviesti mehānismi, bet sarecināšana un apstrāde joprojām tiek veikta ar rokām. Siera siešanas amats tiek nodots no viena meistara otram, tādējādi saglabājot produkta gatavošanas tradicionālās metodes.

Siera ražošanai nepieciešamās zināšanas un prasmes ir aprakstītas vairākās grāmatās. Žurnāls “Читалище” 1872. gadā publicēja rakstu “Производство на сирене” [Siera ražošana], un 1903. gadā Hristo G. Tahtunovs (Hristo G. Tahtunov) aprakstīja šo procesu grāmatā “Как се прави кашкавал и бяло саламурено сирене” [Kā sasiet dzelteno sieru un balto sāļo sieru]. Pēc diviem gadiem Dr. Stāmens Grigorovs (Stamen Grigoroff) atklāja baktēriju Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus, kuras celmi tika izolēti un selekcionēti Bulgārijā. Kombinācijā ar Streptococcus thermophilus attiecībā 1:1 un 39–40 °C temperatūrā Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus pielāgojas fermentācijas procesam, kad siers nogatavinās. Nogatavināšana piešķir sieram “Българско бяло саламурено сирене / Bulgarsko byalo salamureno sirene” raksturīgu garšu un aromātu. 1934. gadā Bulgārijas Lauksaimniecības sabiedrība ieviesa svaigpiena pasterizāciju un tīrkultūru izmantošanu ražošanā. Pēc tam arī Vidinas Piena nozares institūta pētījumos tika konstatēts, ka produkta ražošanā tā raksturīgo garšu un aromātu noteikusi Bulgārijas baktērijas Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus klātesība.

5.3. Produkta īpašības

Produkta raksturīgā garša un konsistence, kā arī tā galvenās īpašības tiek nodrošinātas, izmantojot tradicionālo ražošanas tehnoloģiju, kurā būtiska nozīme ir pienskābes baktērijai Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus.

Pienskābes baktēriju galvenā funkcija ierauga kultūrās ir ražot pienskābi piena rūgšanas laikā. To fermenti ir iesaistīti proteolīzē un aminoskābju pārvēršanā aromātiskos savienojumos, kā arī veicina siera nogatavināšanos. Siera raksturīgā aromāta iegūšana ir sarežģīts process, ko nodrošina unikālais mikrobioloģisko, bioķīmisko un tehnoloģisko faktoru sajaukums. Produkta garšu veido ne tikai šī ierauga un sālījuma patīkamais pienskābais aromāts, bet arī komplekso olbaltumvielu un noteiktu aminoskābju, jo īpaši glutamīnskābes, sadalīšanās produktu vieglais, neuzkrītošais rūgtums. Nogatavināšanas laikā sālījumā veidojas aptuveni 130 veidi gaistošu vielu — amīni, aldehīdi, spirti, karbonskābes, metilketoni, etilesteri, sēra savienojumi un aromātiskie ogļūdeņraži, kas piešķir produktam raksturīgo garšu un aromātu. Šī garšu un aromātu kombinācija veido siera “buķeti”.

5.4. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Ģeogrāfiskā apgabala dabas un klimatiskie apstākļi, kam raksturīgs mērens siltuma un mitruma daudzums, veicina reģiona mikroflorai raksturīgo pienskābes baktēriju, piemēram, Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus, attīstību. Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus ierauga kultūras ietekmē “Българско бяло саламурено сирене / Bulgarsko byalo salamureno sirene” patīkamo pienskābo garšu un aromātu. Tās veidojas, sieram nogatavinoties sālījumā. Šis siers tiek ražots īpašos mikrobioloģiskos procesos, kuru pamatā ir tīrkultūras ar Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un konkrēti šo baktēriju attīstībai labvēlīgi raksturlielumi.

Siera meistaru tradīcijām un prasmēm ir būtiska nozīme ražošanā. Viņi savas prasmes liek lietā visā tehnoloģiskajā procesā, jo īpaši piena sarecināšanā, ieraudzētā recekļa sagriešanā, rūgušpiena biezmasas nospiešanā un iesālīšanā. Kad piens sarecējis, viņi uzrauga svaigpiena temperatūru, kā arī rauga un ierauga daudzumu, jo tam ir būtiska nozīme kvalitatīva ieraudzētā recekļa formēšanā. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu mēreni stingru un elastīgu konsistenci. Svarīga ir arī ieraudzētā recekļa sagriešana ar rokām, izmantojot īpašus vairākasmeņu nažus. Siera meistaru zināšanas un prasmes izpaužas arī sālīšanas procesā, kas nodrošina mēreni sāļu un specifisku garšu.

Produkta specifiskās īpašības ir saistītas arī ar svaigpienu, kas jāiegūst ģeogrāfiskajā apgabalā. Slaucamo dzīvnieku ganīšana šajā apgabalā ietekmē svaigpiena aromātu un garšu, kā arī augsto Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus līmeni. Ilgāks ganīšanas periods ir iemesls tam, kādēļ svaigpiena sastāvā ir liela minerālvielu un vitamīnu daudzveidība. Tam ir īpaši līdzsvarots minerālvielu saturs, piemēram, tajā ietilpst kālijs, magnijs, fosfors un kalcijs, olbaltumvielas un vitamīni (A, B, E, D un folskābe). Piena ķīmiskais sastāvs, fizikālķīmiskās īpašības un bioloģiskais briedums, kā arī nogatavināšanas apstākļi būtiski ietekmē siera kvalitāti un garšu.

“Българско бяло саламурено сирене / Bulgarsko byalo salamureno sirene” plaši izmanto ēdienu gatavošanā, jo tā struktūra karsējot kļūst elastīga. Kā aprakstījusi Marija Baltadzijeva (Maria Baltadzhieva), šo produktu izmanto par sastāvdaļu tradicionālajos reģiona ēdienos, kuru vidū jāmin salāti “šopska”, “banica” [konditorejas izstrādājums], “mišmaš” [olu kultenis ar dārzeņiem].

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://www.mzh.government.bg/bg/politiki-i-programi/politiki-i-strategii/politiki-po-agrohranitelnata-veriga/zashiteni-naimenovaniya/blgarsko-byalo-salamureno-sirene/

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 129

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 13. aprīlis

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 129/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.11005 – RENAULT / MINTH / JV) ( 1 )	1

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0922
JPY	Japānas jena	146,09
DKK	Dānijas krona	7,4506
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88038
SEK	Zviedrijas krona	11,3480
CHF	Šveices franks	0,9853
ISK	Islandes krona	149,10
NOK	Norvēģijas krona	11,4745
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,421
HUF	Ungārijas forints	376,23
PLN	Polijas zlots	4,6631
RON	Rumānijas leja	4,9385
TRY	Turcijas lira	21,0976
AUD	Austrālijas dolārs	1,6377
CAD	Kanādas dolārs	1,4728
HKD	Hongkongas dolārs	8,5737
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7649
SGD	Singapūras dolārs	1,4538
KRW	Dienvidkorejas vona	1 448,10
ZAR	Dienvidāfrikas rands	20,1330
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,5183
IDR	Indonēzijas rūpija	16 253,32
MYR	Malaizijas ringits	4,8193
PHP	Filipīnu peso	60,291
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,391
BRL	Brazīlijas reāls	5,4635
MXN	Meksikas peso	19,7972
INR	Indijas rūpija	89,6875

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	11,5
Minimālais kopējais skābums	73,15 (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	12
Minimālais kopējais skābums	73,15 (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 129/02	Euro maiņas kurss – 2023. gada 12. aprīlis	2
2023/C 129/03	Eiropas Komisijas informācija, ko publicē saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 22. panta 2. punktu, par karoga valsts paziņojumiem (valstu un to kompetento iestāžu saraksts) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 20. panta 1., 2., 3. punktam un III pielikumam	3
	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2023/C 129/04	2023. gada 8. marta Lēmums Nr. 44/23/COL par oficiālas izmeklēšanas uzsākšanu saistībā ar iespējamu valsts atbalstu uzņēmumam Farice – Uzaicinājums iesniegt piezīmes par jautājumiem saistībā ar valsts atbalstu saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu Nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi	22

	V Atzinumi
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2023/C 129/05	Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	47
2023/C 129/06	Vienotais dokuments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju attiecībā uz nosaukumu vīna nozarē: vienotā dokumenta un atsauces publicēšana	61
2023/C 129/07	Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	67


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.