5.4.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 123/9

Kopsavilkums Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumam par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iedzīvotājiem un mājokļiem

(2023/C 123/09)

[Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]

Eiropas Komisija 2023. gada 20. janvārī nāca klajā ar Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu Regulai par Eiropas statistiku par iedzīvotājiem un mājokļiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 862/2007 un atceļ Regulas (EK) Nr. 763/2008 un (ES) Nr. 1260/2013 (1) (priekšlikums).

Priekšlikumā ir ietverti noteikumi, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi pieejamajiem datu avotiem, kas uzlabos datu sagatavošanas procesus un sociālās statistikas vispārējo kvalitāti. Šajā kontekstā EDAU uzskata, ka priekšlikuma apsvērumos ir jāiekļauj īpaša atsauce uz atbilstību aizsardzības pasākumiem saistībā ar datu apstrādi statistikas nolūkos saskaņā ar VDAR (2) 89. pantu un ESDAR (3)13. pantu. Turklāt priekšlikumā būtu jāprecizē, ka statistikas vajadzībām principā tiks izmantoti un kopīgoti tikai anonimizēti vai pseidonimizēti dati.

Augstas kvalitātes statistikas informācija ir nepieciešama, lai atbalstītu dažādu Savienības politikas jomu, tostarp pamattiesību politikas, izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu. EDAU arī atzīst, ka jaunas inovatīvas pieejas var labvēlīgi ietekmēt statistikas un pētniecības jomas. Tomēr EDAU ir nopietnas bažas par norādi, ka informāciju, kas attiecas uz konkrētām personām, var iegūt no jebkura avota, tostarp digitālas izsekojamības datiem, kas attiecas uz konkrētām personām. Tādēļ EDAU uzskata, ka Priekšlikuma 2. panta 3. punkta pēdējais teikums, kas attiecas uz jebkura piemērota avota vai to kombinācijas izmantošanu, tostarp ar personu saistītās digitālās pēdas, ir jāsvītro.

Turklāt EDAU uzskata, ka ir nepieciešams sīkāks skaidrojums par datu avotiem un kategorijām, kam piekļūs un ko izmantos dalībvalstis un Komisija (Eurostat), jo īpaši attiecībā uz administratīvo datu avotiem un privātiem datiem. Privāti glabātie dati var būt dažādi, jo tiek saprasts, ka tie ietver lielu daudzumu datu, ko glabā uzņēmumi, tostarp datus, kas iegūti, izmantojot mobilo tālruņu ierakstus, atrašanās vietas datus, sociālo mediju datus, kā arī lietu internetu (IoT) un digitālo pakalpojumu sniegšanas. EDAU uzskata, ka personas datu vākšana no šādiem avotiem var nebūt samērīga ar sasniedzamajiem mērķiem, ņemot vērā iespējamos riskus datu subjektu tiesībām un brīvībām. Ciktāl priekšlikuma mērķis ir nodrošināt juridisko pamatu personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstis vai Komisija, ir nepieciešams sniegt skaidru un visaptverošu pārskatu par tām personas datu kategorijām, kuras var apstrādāt saskaņā ar priekšlikumu, ņemot vērā nepieciešamības un proporcionalitātes prasības. Turklāt pašā priekšlikumā būtu skaidri jānorāda avoti, no kuriem šīs personas datu kategorijas var iegūt.

Attiecībā uz statistikas vākšanu no lielapjoma IT sistēmām (LSIT) brīvības, drošības un tiesiskuma telpā EDAU uzskata, ka ir jāgroza priekšlikuma 10. pants. Priekšlikumā īpaši būtu jāprecizē, ka statistiku par LSIT vāc (tikai) no centrālā ziņošanas un statistikas repozitorija (CRRS). Gadījumā, ja Komisija vēlētos paredzēt pārejas pasākumus līdz brīdim, kad CRRS būs pilnībā darboties spējīga, būtu jāievieš īpaši pārejas pasākumi.

EDAU atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā ir paredzēts pārbaudīt un izmantot privātumu uzlabojošas tehnoloģijas, ar kurām īsteno integrētu datu minimizēšanu. EDAU apzinās privātuma uzlabošanas tehnoloģiju kā datu kopīgošanas veicinātāju potenciālu, kas ir gan privātumam draudzīgs, gan sociāli izdevīgs un pilnībā atbalsta privātuma uzlabošanas tehnoloģiju izmantošanu šajā kontekstā. Vienlaikus EDAU atgādina, ka jebkādai personas datu kopīgošanai jebkurā gadījumā ir jāatbilst visiem attiecīgajiem VDAR un ESDAR noteikumiem, tostarp VDAR 89. panta 1. punktam un ESDAR 13. pantam.

Visbeidzot, attiecībā uz drošas infrastruktūras izveidi, lai atvieglotu šādu datu kopīgošanu, EDAU norāda, ka priekšlikumā nav precizēti Komisijas (Eurostat) un kompetento valsts iestāžu uzdevumi un pienākumi datu aizsardzības tiesību aktu nozīmē. Lai gan sīki izstrādātu kārtību, kā nodrošināt atbilstību datu aizsardzības prasībām, var noteikt ar īstenošanas aktu, EDAU uzskata, ka Priekšlikuma normatīvajā daļā būtu skaidri jāprecizē dažādo iesaistīto dalībnieku (piem., pārzinis, kopīgais pārzinis vai apstrādātājs) pienākumi.

1. IEVADS

1.	Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 20. janvārī nāca klajā ar priekšlikumu Regulai par Eiropas statistiku par iedzīvotājiem un mājokļiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 862/2007 (4) un atceļ Regulas (EK) Nr. 763/2008 (5) un (ES) Nr. 1260/2013 (6) (“priekšlikums”).

Priekšlikuma mērķis ir atvieglot piekļuvi pieejamajiem datu avotiem, kas uzlabotu ražošanas procesus un sociālās statistikas vispārējo kvalitāti. Tajā ir iekļauti arī noteikumi, lai stiprinātu saiknes ar visu ES sociālo statistiku, kas balstīta uz personām un mājsaimniecībām, un tās vispārēju konsekvenci, kā arī noteikumi, kuru mērķis ir izstrādāt saskaņotu iedzīvotāju definīciju, pamatojoties uz pareiziem statistikas jēdzieniem attiecībā uz visiem rezultātiem. Priekšlikumā ir iekļauti arī noteikumi, lai vēl vairāk saskaņotu iedzīvotāju un starptautiskās migrācijas statistiku ar statistiku par administratīviem un tiesu notikumiem, kas saistīti ar patvērumu, likumīgu un nelikumīgu migrāciju, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 862/2007 (7) 4., 5., 6. un 7. pantu.

3.	Šis EDAU atzinums ir sniegts pēc Eiropas Komisijas 2023. gada 20. janvāra apspriešanās saskaņā ar ESDAR 42. panta 1. punktu. EDAU pauž gandarījumu par atsauci uz šo apspriešanos priekšlikuma 40. apsvērumā.

5. SECINĀJUMI

Ņemot vērā iepriekš minēto, EDAU sniedz šādus ieteikumus:

(1)	priekšlikuma apsvērumā iekļaut atsauci uz atbilstību garantijām saistībā ar apstrādi statistikas nolūkos saskaņā ar VDAR 89. pantu un ESDAR 13. pantu;

(2)	precizēt priekšlikumā, ka statistikas vajadzībām principā tiks izmantoti un kopīgoti tikai anonimizēti vai pseidonimizēti dati;

(3)	svītrot priekšlikuma 2. panta 3. punkta pēdējo teikumu, kas attiecas uz jebkāda piemērota avota vai to kombinācijas izmantošanu, tostarp digitālas pēdas, kas attiecas uz personu;

(4)	ciktāl priekšlikuma mērķis ir nodrošināt juridisko pamatu personas datu apstrādei, sniegt skaidru un visaptverošu pārskatu par to, kādas personas datu kategorijas var apstrādāt, kā arī par avotiem, no kuriem šīs datu kategorijas var iegūt;

(5)

grozīt priekšlikuma 10. pantu un precizēt, ka statistika par LSIT tiks apkopota no centrālā ziņošanas un statistikas repozitorija (CRRS), kas izveidots ar attiecīgajiem instrumentiem. Gadījumā, ja Komisija vēlas paredzēt pārejas pasākumus līdz brīdim, kad CRRS būs pilnībā darboties spējīga, būtu jāievieš īpaši pārejas pasākumi;

(6)	precizēt Komisijas un dalībvalstu pienākumus saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem attiecībā uz drošu infrastruktūru, kas jāizveido saskaņā ar priekšlikuma 13. panta 2. punktu.

Briselē, 2023. gada 16. martā

Wojciech Rafał WIEWIÓROWSKI

(1) COM/2023/31 final.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu personu brīvu apriti datiem, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem (OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.).

(5) Regulation (EC) No 763/2008 of the European Parliament and of the Council of 9 July 2008 on population and housing censuses (OV L 218, 13.8.2008., 14. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1260/2013 (2013. gada 20. novembris) par Eiropas demogrāfijas statistiku (OV L 330, 10.12.2013., 39. lpp.).

(7) COM(2023) 31 galīgā redakcija, 3. lpp.

5.4.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 123/17

Apstiprināts standarta grozījums ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta stipro alkoholisko dzērienu nozares produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2021/1235 8. panta 2. un 3. Punktu

(2023/C 123/14)

Šis paziņojums tiek publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/1235 (1) 8. panta 5. punktu.

“Eau-de-vie de Cognac / Eau-de-vie des Charentes / Cognac”

ES Nr.: PGI-FR-02043-AM01

Nosūtīts 2023. gada 10. janvārī

1. Grozījums

1.1. Skaidrojums par to, ka grozījums(-i) atbilst standarta grozījuma definīcijai, kas noteikta Regulas (ES) 2019/787 31. pantā

Izdarītie grozījumi neietver nosaukuma maiņu, nemaina stiprā alkoholiskā dzēriena juridisko nosaukumu vai kategoriju, neapdraud stiprā alkoholiskā dzēriena kvalitāti, reputāciju vai citas īpašības un nerada turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.

1.2. Grozījuma apraksts un pamatojums

1. Atsauce uz regulu

Apraksts

Atsauce uz Regulu (EK) Nr. 110/2008 ir aizstāta ar atsauci uz Regulu (ES) 2019/787.

To iemeslu kopsavilkums, kuru dēļ ir vajadzīgs grozījums

Regula ir mainījusies.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

2. Ģeogrāfiskais apgabals

Apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals ir pārskatīts un tagad aprakstīts, uzskaitot pašvaldību teritorijas, nevis kantonus (kas laika gaitā var mainīties). Šis ir tikai redakcionāls atjauninājums, un tas nerada nekādas izmaiņas ražošanas apgabalā.

To iemeslu kopsavilkums, kuru dēļ ir vajadzīgs grozījums

Grozījums izdarīts, jo ģeogrāfiskā apgabala apraksts, kurā uzskaitītas pašvaldības, laika gaitā ir stabilāks.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

3. Agrovides pasākumi

Apraksts

Pievienoti šādi agrovides pasākumi:

zemesgabalos ir aizliegta vispārēja nezāļu ķīmiskā apkarošana;

rindstarpās dabiski sastopamo un/vai iestādīto veģetāciju kontrolē ar mehāniskiem vai fiziskiem līdzekļiem;

zemesragos ir aizliegta nezāļu ķīmiskā apkarošana.

To iemeslu kopsavilkums, kuru dēļ ir vajadzīgs grozījums

Vēlme ierobežot ķīmisko herbicīdu lietošanu, lai uzlabotu zemesgabalu bioloģisko daudzveidību, ir likusi aizsardzības un pārvaldības struktūrai ieviest šos agrovides pasākumus, kas atbilst sabiedrības gaidām attiecībā uz lielāku cieņu pret vidi.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

4. Pārejas pasākumi

Apraksts

Svītroti pārejas pasākumi, kas vairs nav spēkā.

To iemeslu kopsavilkums, kuru dēļ ir vajadzīgs grozījums

Redakcionāls grozījums.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

5. Atsauce uz valsts noteikumiem

Apraksts

Svītroti šādi novecojušie tiesību akti:

—	1928. gada 20. februāra Likums, ar ko reglamentē apzīmējumu “fine” [augstas kvalitātes] stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecībā,

—	1934. gada 4. jūlija Likums, ar ko nodrošina cilmes vietas nosaukumu “Cognac” un “Armagnac” aizsardzību.

Pievienota atsauce uz 2016. gada 16. decembra Dekrētu par stipro alkoholisko dzērienu marķējumu, sastāvu un ražošanas nosacījumiem.

To iemeslu kopsavilkums, kuru dēļ ir vajadzīgs grozījums

Noteikumu atjauninājums.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

6. Izturēšana

Apraksts

Pievienota izturēšanas kategorija “XXO” (“īpaši ilgi izturēts”), kurā ietilpst vīna spirts, kas izturēts vismaz 14 gadus.

Šā papildinājuma dēļ radušās izmaiņas marķēšanas noteikumos.

To iemeslu kopsavilkums, kuru dēļ ir vajadzīgs grozījums

Kategorijas “XXO” pievienošana attiecībā uz vīna spirtiem, kas izturēti ilgāk nekā 14 gadus, atbilst dabiskai konjaka tirgus segmentācijai, jo augstākās klases alkoholiskie dzērieni ir arvien vairāk attīstījušies.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

7. Ar klimatu saistītā atruna

Apraksts

Specifikācija ir grozīta, lai definētu jēdzienu “atsevišķa ar klimatu saistītā atruna”, tās pārvaldību un uzraudzības kārtību.

Ar šo grozījumu ir grozītas arī ziņošanas prasības.

Šī atruna paredz atkāpi no principa, ka spirtu izturēšana sākas ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc destilācijas sezonas beigām.

To iemeslu kopsavilkums, kuru dēļ ir vajadzīgs grozījums

“Atsevišķa ar klimatu saistītā atruna” ir nozares mēroga atruna, kas ļauj veidot spirta krājumus un izmantot tos klimatisko apdraudējumu gadījumā, kuri pēdējos gados ir kļuvuši arvien biežāki.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

8. Spirta tilpumkoncentrācija

Apraksts

Vīna spirtu maksimālā spirta tilpumkoncentrācija pēc destilācijas ir palielināta no 72,4 % līdz 73,7 %.

To iemeslu kopsavilkums, kuru dēļ ir vajadzīgs grozījums

Šis grozījums ir veikts saistībā ar temperatūras paaugstināšanos klimata pārmaiņu dēļ, kā rezultātā ir palielinājusies spirta tilpumkoncentrācija vīnos.

Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

9. Galvenie pārbaudāmie punkti

Apraksts

Pēc izmaiņām, kas ietver ar klimatu saistīto atrunu, ir saskaņoti galvenie pārbaudāmie punkti.

To iemeslu kopsavilkums, kuru dēļ ir vajadzīgs grozījums

Redakcionāls grozījums.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

2. Vienotais dokuments

2.1. Nosaukums vai nosaukumi

“Eau-de-vie de Cognac /Eau-de-vie des Charentes /Cognac”

2.2. Stiprā alkoholiskā dzēriena kategorija vai kategorijas

Vīna spirts

2.3. Pieteikuma iesniedzēja(-as) valsts(-is)

Francija

2.4. Valoda, kādā pieteikums iesniegts

Franču valoda

2.5. Stiprā alkoholiskā dzēriena apraksts

Produkta fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības un specifiskās īpašības, salīdzinot tās pašas kategorijas stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem

1. Fizikālās un ķīmiskās īpašības

Vīna spirtu laižot tirgū, lai nodotu patēriņam, to minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 40 %, gaistošo vielu minimālais saturs ir 200 grami uz hektolitru tīra spirta un maksimālais metanola saturs ir mazāks nekā 100 grami uz hektolitru tīra spirta.

To krāsa 10 mm optiskajam ceļam 420 nm līmenī atbilst minimālajai absorbcijas vērtībai 0,1.

2. Organoleptiskās īpašības

Vīna spirtiem “Cognac” raksturīgs unikāls līdzsvars un īpatnējs aromāts. To sarežģītais un izsmalcinātais organoleptiskais profils veidojas izturēšanas procesā.

Jaunākajiem vīna spirtiem raksturīgas ziedainas un augļainas, piemēram, vīnogulāju vai akāciju ziedu, vīnogu, bumbieru vai dažu eksotisko augļu, notis. Saskarē ar ozolkoku tie iegūst raksturīgās notis, arī vaniļas, kokosriekstu vai grauzdējuma nianses.

Izturēšanas laikā bagātinās arī to aromātiskais profils, kas kļūst arvien sarežģītāks un iegūst arī cukurotu augļu, garšvielu, koksnes, tabakas vai žāvētu augļu notis. Minēto nošu apvienojums veido sarežģītu un specifisku aromātisko profilu, kas literatūrā aprakstīts kā rancio Charentais (Flanzy, 1998).

Aromātu attīstību papildina izmaiņas garšā, kura kļūst samtaināka un kurā veidojas raksturīgs pilnīgums un apjoms, kā arī daudz ilgāka pēcgarša.

Starp dažādajiem ražošanas apgabaliem (crus), kas bija pamats 19. gadsimta beigās Coquand noteiktajām ģeogrāfiskajām robežām, pastāv dažas nianses.

—	Apgabalā “Grande Champagne” ražo ļoti izsmalcinātus vīna spirtus, kas ir ļoti savdabīgi un noturīgi un kam raksturīga pārsvarā ziedu buķete. Pēc lēnas nogatavināšanas šie vīna spirti ir ilgi jāiztur ozolkoka mucās, līdz tie sasniedz pilngatavību.

—	Apgabala “Petite Champagne” vīna spirtiem būtībā piemīt tādas pašas īpašības kā “Grande Champagne” vīna spirtiem, bet tie savu optimālo kvalitāti sasniedz pēc īsāka nogatavināšanas perioda.

—	Ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Fine Champagne” pārdotā produkta “Cognac” organoleptiskās īpašības veidojas, sajaucoties “Grande Champagne” vīna spirta (vismaz 50 % apmērā) un “Petite Champagne” vīna spirta īpašībām.

—	Apgabala “Borderies” vīndārzos iegūst pilnīgus, aromātiskus un samtainus vīna spirtus ar vijolīšu ziedu smaržu. Tiek apgalvots, ka tie savu optimālo kvalitāti sasniedz pēc īsāka nogatavināšanas perioda nekā “Champagne” vīna spirti.

—	Apgabals “Fins Bois” ir lielākais vīndārzu reģions, kurā ražo pilnīgus, maigus vīna spirtus, ko var diezgan ātri izturēt un ko raksturo augļu aromātu buķete, kura atgādina izspiestas vīnogas.

—	Apgabalā “Bois” (“Bons Bois”, “Bois ordinaires” un “Bois à terroirs”) ražo vīna spirtus, kam piemīt augļaini aromāti un ko var ātri izturēt.

Izturēšanas laikā attīstās arī vīna spirtu krāsa. No gaiši dzeltenas tā pakāpeniski kļūst tumšāka, iegūstot zeltaini dzeltenas nokrāsas vai — vecākiem vīna spirtiem — pat dzintara un sarkankoka nokrāsas.

Produkta fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, kā arī specifiskās īpašības, salīdzinot ar tās pašas kategorijas stipro alkoholisko dzērienu īpašībām

Vīna spirtu “Esprit de Cognac” spirta tilpumkoncentrācija ir 80 līdz 85 %.

2.6. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Lai varētu izmantot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Cognac”, “Eau-de-vie de Cognac” vai “Eau-de-vie des Charentes”, visiem ražošanas posmiem jānotiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas sākotnēji noteikts grozītajā 1909. gada 1. maija dekrētā un kas, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru 2020. gada 1. janvāra redakcijā, aptver turpmāk uzskaitīto pašvaldību teritoriju.

Šādu pašvaldību teritorija Šarantas [Charente] departamentā:

Agris, Aigre, Ambérac, Ambleville, Anais, Angeac-Champagne, Angeac-Charente, Angeduc, Angoulême, Ars, Asnières-sur-Nouère, Aubeterre-sur-Dronne, Aunac-sur-Charente, Aussac-Vadalle, Baignes-Sainte-Radegonde, Balzac, Barbezières, Barbezieux-Saint-Hilaire, Bardenac, Barret, Bassac, Bazac, Bécheresse, Bellevigne, Bellon, Berneuil, Bessac, Bessé, Birac, Blanzaguet-Saint-Cybard, Boisbreteau, Boisné-La Tude, Bonnes, Bonneuil, Bors (Tude-et-Lavalette kantons), Bors (Charente-Sud kantons), Bouëx, Bourg-Charente, Bouteville, Boutiers-Saint-Trojan, Brettes, Bréville, Brie, Brie-sous-Barbezieux, Brie-sous-Chalais, Brossac, Bunzac, Cellettes, Chadurie, Chalais, Challignac, Champagne-Vigny, Champmillon, Champniers, Chantillac, La Chapelle, Charmé, Charras, Chassors, Châteaubernard, Châteauneuf-sur-Charente, Châtignac, Chazelles, Chenon, Cherves-Richemont, Chillac, Claix, Cognac, Combiers, Condéon, Coteaux-du-Blanzacais, Coulgens, Coulonges, Courbillac, Courcôme, Courgeac, Courlac, La Couronne, Criteuil-la-Magdeleine, Curac, Deviat, Dignac, Dirac, Douzat, Ébréon, Échallat, Édon, Les Essards, Étriac, Feuillade, Fléac, Fleurac, Fontclaireau, Fontenille, Fouquebrune, Fouqueure, Foussignac, Garat, Gardes-le-Pontaroux, Genac-Bignac, Gensac-la-Pallue, Genté, Gimeux, Gond-Pontouvre, Les Gours, Grassac, Graves-Saint-Amant, Guimps, Guizengeard, Gurat, Hiersac, Houlette, L’Isle-d’Espagnac, Jarnac, Jauldes, Javrezac, Juignac, Juillac-le-Coq, Juillé, Julienne, Lachaise, Ladiville, Lagarde-sur-le-Né, Laprade, Lichères, Ligné, Lignières-Sonneville, Linars, Longré, Lonnes, Louzac-Saint-André, Lupsault, Luxé, Magnac-Lavalette-Villars, Magnac-sur-Touvre, Maine-de-Boixe, Mainxe-Gondeville, Mainzac, Mansle, Marcillac-Lanville, Mareuil, Marsac, Marthon, Médillac, Mérignac, Merpins, Mesnac, Les Métairies, Mons, Montboyer, Montignac-Charente, Montignac-le-Coq, Montmérac, Montmoreau, Mornac, Mosnac, Moulidars, Mouthiers-sur-Boëme, Mouton, Moutonneau, Nabinaud, Nanclars, Nercillac, Nersac, Nonac, Oradour, Oriolles, Orival, Palluaud, Passirac, Pérignac, Pillac, Plassac-Rouffiac, Poullignac, Poursac, Pranzac, Puymoyen, Puyréaux, Raix, Ranville-Breuillaud, Reignac, Réparsac, Rioux-Martin, Rivières, La Rochefoucauld-en-Angoumois, La Rochette, Ronsenac, Rouffiac, Rougnac, Rouillac, Roullet-Saint-Estèphe, Ruelle-sur-Touvre, Saint-Amant-de-Boixe, Saint-Amant-de-Nouère, Saint-Aulais-la-Chapelle, Saint-Avit, Saint-Bonnet, Saint-Brice, Saint-Ciers-sur-Bonnieure, Saint-Cybardeaux, Saint-Félix, Saint-Fort-sur-le-Né, Saint-Fraigne, Saint-Front, Saint-Genis-d’Hiersac, Saint-Germain-de-Montbron, Saint-Groux, Saint-Laurent-de-Cognac, Saint-Laurent-des-Combes, Saint-Martial, Saint-Médard, Saint-Même-les-Carrières, Saint-Michel, Saint-Palais-du-Né, Saint-Preuil, Saint-Quentin-de-Chalais, Saint-Romain, Saint-Saturnin, Sainte-Sévère, Saint-Séverin, Saint-Simeux, Saint-Simon, Sainte-Souline, Saint-Sulpice-de-Cognac, Saint-Vallier, Saint-Yrieix-sur-Charente, Salles-d’Angles, Salles-de-Barbezieux, Salles-de-Villefagnan, Salles-Lavalette, Sauvignac, Segonzac, Sers, Sigogne, Sireuil, Souffrignac, Souvigné, Soyaux, Le Tâtre, Torsac, Tourriers, Touvérac, Touvre, Triac-Lautrait, Trois-Palis, Tusson, Val-d’Auge, Val-de-Bonnieure, Val des Vignes, Valence, Vars, Vaux-Lavalette, Vaux-Rouillac, Verdille, Verrières, Verteuil-sur-Charente, Vervant, Vibrac, Vignolles, Moulins-sur-Tardoire, Villebois-Lavalette, Villefagnan, Villejoubert, Villognon, Vindelle, Vœuil-et-Giget, Vouharte, Voulgézac, Vouzan, Xambes, Yviers.

Šādu pašvaldību teritorija Piejūras Šarantas [Charente-Maritime] departamentā:

Agudelle, Aigrefeuille-d’Aunis, Ile d’Aix, Allas-Bocage, Allas-Champagne, Anais, Angliers, Angoulins, Annepont, Annezay, Antezant-la-Chapelle, Arces, Archiac, Archingeay, Ardillières, Ars-en-Ré, Arthenac, Arvert, Asnières-la-Giraud, Aujac, Aulnay, Aumagne, Authon-Ébéon, Avy, Aytré, Bagnizeau, Balanzac, Ballans, Ballon, La Barde, Barzan, Bazauges, Beaugeay, Beauvais-sur-Matha, Bedenac, Belluire, Benon, Bercloux, Bernay-Saint-Martin, Berneuil, Beurlay, Bignay, Biron, Blanzac-lès-Matha, Blanzay-sur-Boutonne, Bois, Le Bois-Plage-en-Ré, Boisredon, Bords, Boresse-et-Martron, Boscamnant, Bougneau, Bouhet, Bourcefranc-le-Chapus, Bourgneuf, Boutenac-Touvent, Bran, La Brée-les-Bains, Bresdon, Breuil-la-Réorte, Breuillet, Breuil-Magné, Brie-sous-Archiac, Brie-sous-Matha, Brie-sous-Mortagne, Brives-sur-Charente, Brizambourg, La Brousse, Burie, Bussac-sur-Charente, Bussac-Forêt, Cabariot, Celles, Cercoux, Chadenac, Chaillevette, Chambon, Chamouillac, Champagnac, Champagne, Champagnolles, Champdolent, Chaniers, Chantemerle-sur-la-Soie, La Chapelle-des-Pots, Chartuzac, Le Château-d’Oléron, Châtelaillon-Plage, Chatenet, Chaunac, Le Chay, Chenac-Saint-Seurin-d’Uzet, Chepniers, Chérac, Cherbonnières, Chermignac, Chevanceaux, Chives, Cierzac, Ciré-d’Aunis, Clam, Clavette, Clérac, Clion, La Clisse, La Clotte, Coivert, Colombiers, Consac, Contré, Corignac, Corme-Écluse, Corme-Royal, La Couarde-sur-Mer, Coulonges, Courant, Courcelles, Courcerac, Courçon, Courcoury, Courpignac, Coux, Cozes, Cramchaban, Cravans, Crazannes, Cressé, Croix-Chapeau, La Croix-Comtesse, Dampierre-sur-Boutonne, La Devise, Dœuil-sur-le-Mignon, Dolus-d’Oléron, Dompierre-sur-Charente, Dompierre-sur-Mer, Le Douhet, Échebrune, Échillais, Écoyeux, Écurat, Les Éduts, Les Églises-d’Argenteuil, L’Éguille, Épargnes, Esnandes, Les Essards, Étaules, Expiremont, Fenioux, Ferrières, Fléac-sur-Seugne, Floirac, La Flotte, Fontaine-Chalendray, Fontaines-d’Ozillac, Fontcouverte, Fontenet, Forges, Le Fouilloux, Fouras, Geay, Gémozac, La Genétouze, Genouillé, Germignac, Gibourne, Le Gicq, Givrezac, Les Gonds, Gourvillette, Le Grand-Village-Plage, Grandjean, La Grève-sur-Mignon, Grézac, La Gripperie-Saint-Symphorien, Le Gua, Le Gué-d’Alleré, Guitinières, Haimps, L’Houmeau, La Jard, Jarnac-Champagne, La Jarne, La Jarrie, La Jarrie-Audouin, Jazennes, Jonzac, Juicq, Jussas, Lagord, La Laigne, Landes, Landrais, Léoville, Loire-les-Marais, Loiré-sur-Nie, Loix, Longèves, Lonzac, Lorignac, Loulay, Louzignac, Lozay, Luchat, Lussac, Lussant, Macqueville, Marennes-Hiers-Brouage, Marignac, Marsais, Marsilly, Massac, Matha, Les Mathes, Mazeray, Mazerolles, Médis, Mérignac, Meschers-sur-Gironde, Messac, Meursac, Meux, Migré, Migron, Mirambeau, Moëze, Mons, Montendre, Montguyon, Montils, Montlieu-la-Garde, Montpellier-de-Médillan, Montroy, Moragne, Mornac-sur-Seudre, Mortagne-sur-Gironde, Mortiers, Mosnac, Le Mung, Muron, Nachamps, Nancras, Nantillé, Néré, Neuillac, Neulles, Neuvicq, Neuvicq-le-Château, Nieul-lès-Saintes, Nieul-le-Virouil, Nieul-sur-Mer, Nieulle-sur-Seudre, Les Nouillers, Nuaillé-d’Aunis, Nuaillé-sur-Boutonne, Orignolles, Ozillac, Paillé, Pérignac, Périgny, Pessines, Le Pin, Essouvert, Pisany, Plassac, Plassay, Polignac, Pommiers-Moulons, Pons, Pont-l’Abbé-d’Arnoult, Port-d’Envaux, Port-des-Barques, Les Portes-en-Ré, Pouillac, Poursay-Garnaud, Préguillac, Prignac, Puilboreau, Puy-du-Lac, Puyravault, Puyrolland, Réaux sur Trèfle, Rétaud, Rivedoux-Plage, Rioux, Rochefort, La Rochelle, Romazières, Romegoux, Rouffiac, Rouffignac, Royan, Sablonceaux, Saint-Agnant, Saint-Aigulin, Saint-André-de-Lidon, Saint-Augustin, Saint-Bonnet-sur-Gironde, Saint-Bris-des-Bois, Saint-Césaire, Saint-Christophe, Saint-Ciers-Champagne, Saint-Ciers-du-Taillon, Saint-Clément-des-Baleines, Sainte-Colombe, Saint-Coutant-le-Grand, Saint-Crépin, Saint-Cyr-du-Doret, Saint-Denis-d’Oléron, Saint-Dizant-du-Bois, Saint-Dizant-du-Gua, Saint-Eugène, Saint-Félix, Saint-Fort-sur-Gironde, Saint-Froult, Sainte-Gemme, Saint-Genis-de-Saintonge, Saint-Georges-Antignac, Saint-Georges-de-Didonne, Saint-Georges-de-Longuepierre, Saint-Georges-des-Agoûts, Saint-Georges-des-Coteaux, Saint-Georges-d’Oléron, Saint-Georges-du-Bois, Saint-Germain-de-Lusignan, Saint-Germain-de-Vibrac, Saint-Germain-du-Seudre, Saint-Grégoire-d’Ardennes, Saint-Hilaire-de-Villefranche, Saint-Hilaire-du-Bois, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-d’Angély, Saint-Jean-d’Angle, Saint-Jean-de-Liversay, Saint-Julien-de-l’Escap, Saint-Just-Luzac, Saint-Laurent-de-la-Prée, Saint-Léger, Sainte-Lheurine, Saint-Loup, Saint-Maigrin, Saint-Mandé-sur-Brédoire, Saint-Mard, Sainte-Marie-de-Ré, Saint-Martial, Saint-Martial-de-Mirambeau, Saint-Martial-de-Vitaterne, Saint-Martial-sur-Né, Saint-Martin-d’Ary, Saint-Martin-de-Coux, Saint-Martin-de-Juillers, Saint-Martin-de-Ré, Saint-Médard, Saint-Médard-d’Aunis, Sainte-Même, Saint-Nazaire-sur-Charente, Saint-Ouen-d’Aunis, Saint-Ouen-la-Thène, Saint-Palais-de-Négrignac, Saint-Palais-de-Phiolin, Saint-Palais-sur-Mer, Saint-Pardoult, Saint-Pierre-La-Noue, Saint-Pierre-d’Amilly, Saint-Pierre-de-Juillers, Saint-Pierre-de-l’Isle, Saint-Pierre-d’Oléron, Saint-Pierre-du-Palais, Saint-Porchaire, Saint-Quantin-de-Rançanne, Sainte-Radegonde, Sainte-Ramée, Saint-Rogatien, Saint-Romain-de-Benet, Saint-Saturnin-du-Bois, Saint-Sauvant, Saint-Sauveur-d’Aunis, Saint-Savinien, Saint-Seurin-de-Palenne, Saint-Sever-de-Saintonge, Saint-Séverin-sur-Boutonne, Saint-Sigismond-de-Clermont, Saint-Simon-de-Bordes, Saint-Simon-de-Pellouaille, Saint-Sorlin-de-Conac, Saint-Sornin, Sainte-Soulle, Saint-Sulpice-d’Arnoult, Saint-Sulpice-de-Royan, Saint-Thomas-de-Conac, Saint-Trojan-les-Bains, Saint-Vaize, Saint-Vivien, Saint-Xandre, Saintes, Saleignes, Salignac-de-Mirambeau, Salignac-sur-Charente, Salles-sur-Mer, Saujon, Seigné, Semillac, Semoussac, Semussac, Le Seure, Siecq, Sonnac, Soubise, Soubran, Soulignonne, Souméras, Sousmoulins, Surgères, Taillant, Taillebourg, Talmont-sur-Gironde, Tanzac, Ternant, Tesson, Thaims, Thairé, Thénac, Thézac, Thors, Le Thou, Tonnay-Boutonne, Tonnay-Charente, Torxé, Les Touches-de-Périgny, La Tremblade, Trizay, Tugéras-Saint-Maurice, La Vallée, Vanzac, Varaize, Varzay, Vaux-sur-Mer, Vénéfrand, Vergeroux, Vergné, La Vergne, Vérines, Vervant, Vibrac, Villars-en-Pons, Villars-les-Bois, La Villedieu, Villedoux, Villemorin, Villeneuve-la-Comtesse, Villexavier, Villiers-Couture, Vinax, Virollet, Virson, Voissay, Vouhé, Yves.

Šādu pašvaldību teritorija Dordoņas [Dordogne] departamentā:

Parcoul-Chenaud, La Roche-Chalais, Saint Aulaye-Puymangou.

Šādu pašvaldību teritorija Desevras [Deux-Sèvres] departamentā:

Beauvoir-sur-Niort, Le Bourdet, La Foye-Monjault, Granzay-Gript, Mauzé-sur-le-Mignon, Plaine-d’Argenson, Prin-Deyrançon, La Rochénard, Val-du-Mignon, Le Vert.

Ģeogrāfiskā apgabala kartes var aplūkot Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta [Institut national de l’origine et de la qualité — INAO] tīmekļa vietnē.

2.7. Apgabali pēc NUTS klasifikācijas

1.	FR531 — Charente

2.	FR532 — Charente-Maritime

3.	FR53 — Poitou-Charentes

4.	FR533 — Deux-Sèvres

5.	FR6 — SUD-OUEST

6.	FR5 — OUEST

7.	FR611 — Dordogne

8.	FR — FRANCIJA

2.8. Stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanas metode

Vīna spirtu ražošanai paredzētos vīnus iegūst no šādu šķirņu vīnogām:

—	“Colombard B”, “Folle Blanche B”, “Montils B”, “Sémillon B”, “Ugni Blanc B”,

—	“Folignan B” ne vairāk kā 10 % apmērā no izmantotajām šķirnēm.

a) Stādījumu biezība

Vīnogulāju minimālajai stādījumu biezībai jābūt 2 200 augu uz hektāru.

b) Atstatums

Maksimālais atstatums starp vīnogulāju rindām ir 3,50 m.

c) Apgriešana

Vīnogulāji jāapgriež katru gadu. Atļautas visas apgriešanas metodes.

d) Pumpuru skaits uz hektāru

Pumpuru skaits ir ierobežots līdz 80 000 pumpuru uz hektāru.

e) Jauno vīnogulāju pirmā raža

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Cognac” no jaunu vīnogulāju ražas gatavotiem spirtiem var piešķirt, tikai sākot no otrā gada pēc stādīšanas, kas jāveic līdz 31. jūlijam.

f) Bojā gājuši vai iztrūkstoši vīnogulāji

—	Vīndārzos, kuru biezība stādīšanas laikā vai pēc zemesgabala pārveidošanas nepārsniedz 2 500 vīnogulāju uz hektāru, Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa D.645-4. pantā minēto bojā gājušo vai iztrūkstošo vīnogulāju daudzums ir 20 %.

—	Vīndārzos, kuru biezība stādīšanas laikā vai pēc pārveidošanas pārsniedz 2 500 vīnogulāju uz hektāru, bet nepārsniedz 2 900 vīnogulāju uz hektāru, Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa D.645-4. pantā minēto bojā gājušo vai iztrūkstošo vīnogulāju daudzums ir 25 %.

—	Vīndārzos, kuru biezība stādīšanas laikā vai pēc pārveidošanas pārsniedz 2 900 vīnogulāju uz hektāru, Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa D.645-4. pantā minēto bojā gājušo vai iztrūkstošo vīnogulāju daudzums ir 35 %.

g) Agrovides pasākumi

Zemesgabalos ir aizliegta vispārēja nezāļu ķīmiskā apkarošana.

Rindstarpās dabiski sastopamo un/vai iestādīto veģetāciju kontrolē ar mehāniskiem vai fiziskiem līdzekļiem.

Maksimālā atļautā gada raža atbilst no hektāra iegūtajam maksimālajam vīnogu daudzumam vai līdzvērtīgam vīna vai misas daudzumam, kurš izteikts hektolitros vīna no hektāra un kura standarta spirta tilpumkoncentrācija ir 10 %. Ja standarta spirta tilpumkoncentrācija ir 10 %, ražas iznākums nedrīkst pārsniegt maksimālo robežvērtību, proti, 160 hektolitrus vīna no hektāra.

Vīnogu pārstrādē aizliegts izmantot centrbēdzes sūkņus.

Aizliegts izmantot ar Arhimēda gliemezi aprīkotu spiedi, ko pazīst arī kā nepārtrauktas darbības spiedi.

Aizliegtas visas bagātināšanas metodes.

Vinifikācijas laikā fermentācijas periodos aizliegts izmantot sēra dioksīdu.

Destilācijas laikā vīnu minimālajai spirta tilpumkoncentrācijai jābūt 7 %, bet maksimālajai — 12 %. Gaistošā skābuma saturs nedrīkst pārsniegt 12,25 miliekvivalentus uz litru.

a) Destilācijas periods

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Cognac” drīkst izmantot tikai tiem vīna spirtiem, kas iegūti, destilējot kārtējā vīna ražas gada vīnus.

Destilācija jāpabeidz līdz 31. martam nākamajā gadā pēc ražas novākšanas.

b) Destilācijas princips

Destilācijas princips ietver vienas partijas destilēšanu divas reizes, un tā zināma kā repasse jeb divkāršā destilācija. Šī metode sastāv no diviem secīgiem destilācijas posmiem:

—	pirmais destilācijas posms (première chauffe) ietver vīna destilēšanu, un tajā iegūst brouillis [jēldestilātu];

—	otrajā destilācijas posmā (repasse vai bonne chauffe) destilē brouillis un pēc produktu atdalīšanas destilācijas sākumā un beigās (destilācijas sākuma un beigu frakcijas) iegūst “Cognac” vīna spirtu;

—	pirmās un otrās destilācijas laikā vīnam vai brouillis var pievienot iepriekšējās destilācijas sākuma un beigu frakcijas, kas nav saglabātas kā “Cognac” vīna spirts.

c) Destilācijas iekārtas apraksts

Alambic charentais [Šarantas katla destilators] sastāv no katla, ko karsē uz atklātas liesmas, destilatora galvas, S veida līkuma ar uzsildītāju vai bez tā un dzesēšanas spoles.

Katlam, destilatora galvai, S veida līkumam, dzesēšanas spolei un atvērtam spirta mērītāja turētājam jābūt izgatavotiem no vara.

Katla kopējais tilpums nedrīkst pārsniegt 30 hektolitrus (ar 5 % pielaidi) un destilējamais tilpums vienā reizē nepārsniedz 25 hektolitrus (ar 5 % pielaidi).

Tomēr drīkst izmantot arī katlus ar lielāku tilpumu, nekā noteikts iepriekšējā rindkopā, ja tos izmanto tikai pirmajai destilācijai, lai iegūtu brouillis, un ja katla kopējais tilpums nepārsniedz 140 hektolitrus (ar 5 % pielaidi), un ja vienā destilācijas posmā destilētā vīna tilpums nepārsniedz 120 hektolitrus (ar 5 % pielaidi).

d) Spirta tilpumkoncentrācija vīna spirtā

Pēc divkāršās destilācijas spirta tilpumkoncentrācija vīna spirtā 20 °C temperatūrā traukā, kurā glabā vīna spirta dienas produkciju, nedrīkst pārsniegt 73,7 %.

e) Esprit de Cognac gatavošana

Šo produktu ražo, iepriekš aprakstītajā destilatorā pēc otrās destilācijas veicot papildu destilāciju. Spirta tilpumkoncentrācijai jābūt no 80 līdz 85 %.

f) Destilācijas metode, ja izmanto dažādu cru vīnus

Vārds cru attiecas uz papildu ģeogrāfisko nosaukumu, ar kuru apzīmētais ģeogrāfiskais apgabals ir definēts iedaļā par papildu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

Ja destilācijā izmanto dažādu cru vīnus, otrā destilācijas posma sākuma un beigu frakcijas var iestrādāt brouillis vai cita cru vīnā, tikai ievērojot šādus nosacījumus:

—	pirms vīna maiņas galīgais otrais destilējamā cru vīna destilācijas posms jāveic, izmantojot ne vairāk kā 33 % destilācijas iekārtas tilpuma, ja destilācijas iekārtā ir vismaz trīs destilatori;

—	iestrādāto otrā destilācijas posma sākuma un beigu frakciju daudzums nedrīkst pārsniegt 8 % no vēl izmantojamā daudzuma.

Raksturīga “Cognac” ražošanas metode ir dažāda vecuma vīna spirtu ar dažādiem profiliem sajaukšana. Tā ļauj konsekventi iegūt produktu ar precīzām, harmoniskām organoleptiskajām īpašībām.

Atļautas tikai šādas metodes:

—	krāsas pielāgošana, izmantojot karameli E150a (vienkāršo karameli),

—	saldināšana, izmantojot produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 110/2008 1. pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā, galaprodukta garšas piešķiršanas nolūkā,

—	ar siltu ūdeni aplietu ozolkoksnes gabalu uzlējuma pievienošana.

To ietekme uz vīna spirta obskurāciju nedrīkst pārsniegt 4 tilp. %. Obskurāciju, kas izteikta tilpuma %, iegūst, aprēķinot starpību starp faktisko spirta tilpumkoncentrāciju un bruto spirta tilpumkoncentrāciju.

Koksnes gabalu uzlējuma pievienošana ir tradicionāla metode: izmantotās koksnes veids atbilst tās koksnes veidam, kura izmantota specifikācijā uzskaitītajiem traukiem, un attiecīgā gadījumā uzlējumu stabilizē, tam pievienojot paredzētajam vīna spirtam atbilstīgu vīna spirtu.

Vīna spirtus “Cognac” bez pārtraukuma iztur tikai ozolkoka traukos.

Lai šos vīna spirtus darītu pieejamus tiešai lietošanai uzturā, tiem jābūt izturētiem vismaz divus gadus. Pirmos divus gadus izturēšanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

2.9. Īpaši marķēšanas noteikumi

2.9.1. Vispārīgi noteikumi

Nosaukumu “Cognac” var izmantot bez vārdiem appellation contrôlée [kontrolēts nosaukums], ja vien tas nav saistīts ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu.

2.9.2. Ar izturēšanu saistītie apzīmējumi

Patēriņam nodoto vīna spirtu “Cognac” minimālajam vecumam jāatbilst šādiem apzīmējumiem:

—	Compte 2 attiecībā uz apzīmējumiem “3 Etoiles”, “Sélection”, “VS”, “De Luxe” un “Very Special” un “Millésime”,

—	Compte 3 attiecībā uz apzīmējumiem “supérieur”, “Cuvée Supérieure”, “Qualité Supérieure”,

—	Compte 4 attiecībā uz apzīmējumiem “V.S.O.P.”, “Réserve”, “Vieux”, “Rare” un “Royal”,

—	Compte 5 attiecībā uz apzīmējumiem “Vieille Réserve”, “Réserve Rare” un “Réserve Royale”,

—	Compte 6 attiecībā uz apzīmējumiem “Napoléon”, “Très Vieille Réserve”, “Très Vieux”, “Héritage”, “Très Rare”, “Excellence” un “Suprême”,

—	Compte 10 attiecībā uz apzīmējumiem “XO”, “Hors d’âge”, “Extra”, “Ancestral”, “Ancêtre”, “Or”, “Gold” un “Impérial”“Extra Old”, “XXO”, “Extra Old”,

—	“XXO” un “Extra Old” ir īpaši apzīmējumi, ko piešķir vīna spirtiem, kas izturēti vismaz 14 gadus.

Izņemot iepriekš minētos saliktos ar izturēšanu saistītos apzīmējumus, kas atbilst noteiktam compte (vecumam), vairāku apzīmējumu, kas norāda tādu pašu vecumu, izmantošana vienā un tajā pašā marķējumā izmantoto vecumu nemaina.

Ja vienā un tajā pašā marķējumā izmanto vairākus ar izturēšanu saistītus apzīmējumus, kas norāda atšķirīgu vecumu, prioritārs ir lielākais vecums.

Ar izturēšanu saistīto apzīmējumu izmantošana marķējumā un to noformēšanas veids nedrīkst pircējam vai patērētājam radīt neskaidrības attiecībā uz “Cognac” vecumu un būtiskajām īpašībām.

2.10. Apraksts par saikni starp vīna spirtu un tā ģeogrāfisko izcelsmi, vajadzības gadījumā iekļaujot produkta apraksta vai ražošanas metodes konkrētos elementus, kas saikni pamato

Vīna spirtiem “Cognac” raksturīgs unikāls līdzsvars un īpatnējs aromāts, kas atspoguļo to atbilstību visiem ar šo nosaukumu apzīmētā produkta specifikācijas elementiem ģeogrāfiskās izcelsmes, vīnogu šķirņu, vīnkopības metožu, vīndarības paņēmienu, destilācijas un izturēšanas ziņā.

1. To dabas faktoru un cilvēkfaktoru apraksts, kas būtiski saiknei ar apgabalu

a) Klimats

Produkta “Cognac” noteiktais apgabals, kas aptver gandrīz visu Piejūras Šarantas departamentu, lielu daļu Šarantas departamenta un vairāku pašvaldību teritoriju Dordoņas un Desevras departamentā, atrodas uz ziemeļiem no Akvitānijas [Aquitaine] baseina, kas robežojas ar Atlantijas okeānu. Rietumos tas robežojas ar Žirondas [Gironde] estuāru un Rē [Ré] un Oleronas [Oléron] salām, bet austrumos, Angulēmas [Angoulême] virzienā, — ar pirmajām Centrālā masīva [Massif Central] pakājēm. Cauri reģionam tek Šarantas upe ar nelielām pietekām, tai skaitā tādām upēm kā Né, Antenne un Seugne.

Mērenā okeāna klimats ir diezgan vienveidīgs, izņemot piekrastes reģionus, kuri ir saulaināki un kuros ir zemāks temperatūras diapazons. Okeāna tuvuma dēļ lietus var būt vērojams jebkurā gadalaikā, lai gan ziemā tā ir vairāk. Tāpēc sausums vērojams reti, un vīnogulāji tiek regulāri apgādāti ar ūdeni. Gada vidējā temperatūra ir aptuveni 13 °C, ziemas ir diezgan maigas. Temperatūra ir pietiekami augsta, lai nodrošinātu vīnogu pienācīgu nogatavošanos, bet ne tik augsta, lai tās apdegtu.

b) Vīndārzi

Henri Coquand (1811–1881), ģeoloģijas profesors, 19. gadsimta vidū pētīja reģiona ģeoloģiju un ar vīna degustētāja palīdzību klasificēja dažādos apakšreģionus, pamatojoties uz vīna spirtu kvalitāti, ko tie varēja iegūt attiecīgajā augsnē.

Aptuveni 1860. gadā viņu darba rezultātā tika noteiktas dažādu crus robežas, un tas tika izmantots par pamatu 1938. gada 13. janvāra dekrētam par šo crus robežu noteikšanu. Ar nosaukumu “Cognac” izmantotie papildu ģeogrāfiskie nosaukumi joprojām ir tādi, kādi tie bijuši vēsturiski, proti, “Grande Champagne”, “Petite Champagne”, “Fine Champagne”, “Borderies”, “Fins bois” un “Bons Bois”, kā arī “Bois ordinaires” un “Bois à terroir”.

Būtu jānorāda, ka papildu ģeogrāfiskais nosaukums “Fine Champagne” neatbilst nevienai teritorijai kā tādai.

To izmanto vienīgi vīna spirtu maisījumam, kurš iegūts tikai no diviem vīna spirtiem, proti, ar ģeogrāfiskajiem nosaukumiem “Grande Champagne” un “Petite Champagne” apzīmētajiem vīna spirtiem, un kurā vismaz 50 % jābūt “Grande Champagne” vīna spirtam.

Saskaņā ar tolaik veiktajiem pētījumiem ar minētajiem nosaukumiem apzīmēto apgabalu augšņu galvenās īpašības ir šādas:

—	“Grande Champagne” un “Petite Champagne”: diezgan seklas māla un kaļķakmens augsnes uz mīksta, krītaina krīta perioda kaļķakmens,

—	“Borderies”: silīcija un māla augsnes ar kramu, kas radies kaļķakmens dekarbonizācijas rezultātā,

—	“Fins Bois”: galvenokārt sastāv no groies (seklām, sarkanām, ļoti akmeņainām māla un kaļķakmens augsnēm, kas radušās no cieta juras perioda kaļķakmens), citviet augsnes ir ļoti mālainas,

—	“Bois” (“Bons Bois”, “Bois ordinaires” un “Bois à terroirs”): smilšainas augsnes piekrastes apgabalos, dažās ielejās un visā vīndārzu apgabala dienvidu daļā. Smiltis šeit sanestas Centrālā masīva erozijas rezultātā.

Vīndārzi, kas paredzēti produkta “Cognac” ražošanai, tagad aizņem aptuveni 75 000 hektāru jeb 95 % apgabala vīndārzu (un aptuveni 9 % noteiktā reģiona lauksaimniecības platības). Visplašāk stādītā vīnogu šķirne ir “Ugni Blanc”; šodien tā veido gandrīz 98 % no Cognac iestādītajiem vīnogulājiem.

c) Cognac ekonomika

Reģiona ekonomika vēsturiski ir bijusi saistīta ar labklājību, ko radīja produkta “Cognac” tirdzniecība, un tās rezultātā ir attīstījušās daudzas saistītas profesijas un nozares, izveidojoties profesionāļu kopienai, kas koncentrējas tikai uz produkta “Cognac” ražošanu un pārdošanu.

Produkta “Cognac” ražošanā iesaistītie uzņēmumi (aptuveni 5 500 vīnkopji, 110 profesionāli destilētāji un 300 tirgotāji) veido spēcīgu profesionālu aptuveni 12 000 cilvēku kopienu, kurā ietilpst mucinieki, katlu izgatavotāji, stikla, kartona un korķu ražošanas, kā arī drukas uzņēmumi, transporta uzņēmumi, vīna laboratorijas un lauksaimniecības iekārtu ražotāji.

2. Vēsturiskie faktori, kas saistīti ar saikni ar apgabalu

Arheoloģiskie pētījumi, kas veikti Šarantā, ir pierādījuši, ka pirmie vīndārzu stādījumi parādījās jau pirmā gadsimta pirms mūsu ēras beigās. Turklāt izrakumi ir parādījuši, ka reģionā bija ļoti daudz saimniecības ēku, kas jo īpaši bija paredzētas vīndarības vajadzībām, apstiprinot, ka vīns šajā reģionā ražots jau Romas impērijas laikā.

Viduslaikos Šarantas upe reģionā radīja labu perspektīvu starptautiskajai tirdzniecībai. Cognac pilsēta, kas kopš kopš 11. gadsimta bija labi zināma ar savām sāls noliktavas darbībām, jau bija saistīta ar vīna tirdzniecību. Ar nīderlandiešu kuģiem, kas bija ieradušies pēc Atlantijas okeāna krastos ievāktā sāls, valstīs, kas robežojas ar Ziemeļjūru, nonāca un iecienīti kļuva Poitou vīndārzu vīni.

15. gadsimtā nīderlandieši nolēma destilēt reģiona vīnus, lai tie labāk glabātos. Renesanses laikmetā tirdzniecība bija pilnā plaukumā. Nīderlandiešu kuģi ieradās Cognac un Šarantas ostās pēc slavenajiem “Champagne” un “Borderies”crus vīniem.

Tomēr ilgajos jūras braucienos cieta šo vīnu kvalitāte. Zināšanas par destilācijas mākslu mudināja nīderlandiešus šos vīnus savā valstī destilēt, lai tie labāk glabātos. Viņi šo produktu sauca par brandwijn (burtiski “dedzināts vīns”), un turpmāk tas kļuva zināms kā brendijs jeb vīna spirts.

Divkāršu destilāciju sāka veikt 15. gadsimta sākumā, un tā nodrošināja, ka produktu varēja transportēt kā stabilu spirtu, kas bija daudz koncentrētāks nekā vīns. Pirmie destilatori, ko nīderlandieši atveda uz Šarantu, tika pakāpeniski pārveidoti; Šarantas iedzīvotāji apguva un uzlaboja divkāršā destilācijas procesa paņēmienu.

Šajā periodā radās daudzi tirdzniecības nami, kas 19. gadsimta vidū vīna spirtu sāka piegādāt pudelēs, nevis mucās.

Savukārt šā jaunā tirdzniecības veida rezultātā radās saistītas nozares, proti, stikla ražošana (kas attīstīja vietējo zinātību par pudeļu ražošanas procesu mehanizāciju), redeļu kastu un korķu ražošana un drukāšana.

Aptuveni 1875. gadā Šarantā parādījās phylloxera vastatrix — blakšu kārtas kukaiņi, kas uzbruka vīnogulājiem, izsūcot sulu no to saknēm. Tie iznīcināja lielāko daļu vīndārzu, kas nekad netika atjaunoti: līdz 1893. gadam bija atlikuši vairs tikai 40 600 hektāri, salīdzinot ar 280 000 hektāriem pirms filoksēras uzbrukuma. Tāpat kā citviet Eiropā, arī Šarantā vīndārzi tika pārstādīti, vīnogulājus potējot uz Amerikas izcelsmes potcelmiem. Šā notikuma dēļ 1888. gadā tika izveidota vīnkopības komiteja, kas 1892. gadā kļuva par vīnkopības staciju — starpnozaru pētniecības iestādi, kas veltīta produktam “Cognac”.

Šī iestāde veltīja ievērojamas pūles šķirņu pētniecībai. Tās darba rezultātā par visbiežāk stādīto šķirni kļuva šķirne “Ugni Blanc”, kas tāda bija līdz 20. gadsimta vidum. “Ugni Blanc” bija izrādījusies izturīgāka par tradicionālajām šķirnēm, ko izmantoja pirms filoksēras krīzes (“Colombard”, “Folle Blanche” u. c.) un kas potēšanas rezultātā bija novājinātas.

Šķirne “Ugni Blanc” bija iecienīta arī tās ražīguma (ražas iznākums ir 120 līdz 130 hektolitri no hektāra), augstā skābuma un zemā cukuru satura dēļ, jo šo īpašību dēļ iegūtajam vīnam ir zems spirta saturs. Šķirne “Ugni Blanc”, kas cēlusies Itālijā, kur tā zināma ar nosaukumu “Trebbiano Toscano”, neaug tālāk uz ziemeļiem par Cognac reģionu.

3. Vēsturiskie faktori, kas saistīti ar produkta reputāciju

Kopš 17. gadsimta beigām, un jo īpaši sākot ar nākamo gadsimtu, tirgus kļuva organizēts un pieprasījuma apmierināšanai tika izveidoti tirdzniecības uzņēmumi. Reģiona galvenajās pilsētās tika izveidoti tirdzniecības amati, un daži no šā amata veicējiem (zināmi kā comptoirs) bija no angliski runājošām valstīm: Martell 1715. gadā, Rémy Martin 1724. gadā, Delamain 1759. gadā, Hennessy 1765. gadā, Godet 1782. gadā, Hine 1791. gadā un Otard 1795. gadā.

Pēc Napoleona III iniciatīvas 1860. gada 23. janvārī tika noslēgts tirdzniecības nolīgums starp Franciju un Angliju, un tā rezultātā produkta “Cognac” pārdošanas apjoms pieauga, maksimumu sasniedzot 1879. gadā. Šajā laikā izveidoto tirdzniecības uzņēmumu vidū ir 1819. gadā izveidotais Bisquit, 1843. gadā izveidotais Courvoisier, 1853. gadā izveidotais Royer, 1862. gadā izveidotais Meukow un 1863. gadā izveidotie Camus un Hardy.

20. gadsimta pirmajā pusē tika ieviesti tiesību akti par produktu “Cognac”, lai nostiprinātu vietējos, godīgos un konsekventos paradumus:

—	1909. gadā — ražošanas ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšana,

—	1936. gadā — “Cognac” atzīšana par kontrolētu cilmes vietas nosaukumu,

—	1938. gadā — ar reģionālajiem nosaukumiem (crus vai ģeogrāfiskiem nosaukumiem) apzīmēto produktu ražošanas apgabala robežu noteikšana.

Otrā pasaules kara laikā tika izveidots birojs, kura uzdevums bija pārraudzīt vīnu un vīna spirtu izplatīšanu, lai aizsargātu produkta “Cognac” krājumus. 1946. gadā pēc Francijas atbrīvošanas to aizstāja ar Bureau National Interprofessionnel du Cognac (BNIC), kuram 1948. gadā tika pievienota vīnkopības stacija. Produkta “Cognac” vīnkopji un tirgotāji vienojās par BNIC vispārējā uzdevuma definīciju, proti, attīstīt produktu “Cognac” un pārstāvēt un aizstāvēt profesionāļu kolektīvās intereses. BNIC uzdevums ir popularizēt un aizsargāt cilmes vietas nosaukumu “Cognac” un veicināt attiecības starp tirgotājiem un vīnkopjiem. Tam ir uzticēts arī sabiedrisko pakalpojumu uzdevums. Tādējādi tas uzrauga vīna spirtu “Cognac” izturēšanas procesu, pārbauda to vecumu un uzrauga to turpmāko kvalitāti, kā arī izdod vajadzīgos eksporta sertifikātus.

Vairāk nekā 95 % produkta “Cognac”, kas vēsturiski bijis eksporta produkts, pašlaik tiek patērēti ārpus Francijas, gandrīz 160 valstīs. No Tālajiem Austrumiem līdz Amerikai un Eiropai lietpratēji “Cognac” uzskata par sinonīmu augstas kvalitātes vīna spirtam un par Francijas dzīvesveida simbolu.

4. Cēloniskā saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām

Reģiona vīnogu šķirnes, jo īpaši “Ugni Blanc”, ir ļoti ražīgas, nogatavojas vēlīni un nodrošina daudz priekšrocību, destilējot vīnus, kuriem ir zems spirta saturs un skābums, kas ir būtiskas īpašības produkta “Cognac” gala kvalitātei.

Produkta “Cognac” ražošanā izmantotajiem vīniem piemīt neapšaubāma specifika, kas jau vairāk nekā gadsimtu konsekventi aprakstīta zinātniskajā un tehniskajā literatūrā.

Īpaša un konsekventa produkta “Cognac” ražošanas iezīme ir skābenu vīnu ar zemu spirta saturu meklēšana (Ravaz (1900), Lafon et al (1964), Lurton et al (2011)).

Skābuma dēļ vīns dabiski saglabājas ziemas mēnešos, līdz tas tiek destilēts, bet zemais spirta saturs ļauj iegūt vēlamo vīna aromātu koncentrāciju.

Vīndārzos, kuros ir zema raža, parasti iegūst vīnus ar augstāku spirta tilpumkoncentrāciju un zemāku skābuma līmeni, tajos iegūtajās vīnogās ir mazāk slāpekļa. Ja ražas ir augstākas, ietekme parasti ir pretēja: spirta saturs ir zemāks, bet skābuma līmenis — augstāks.

No otras puses, pārmērīga raža pasliktina citus parametrus, piemēram, ābolskābes īpatsvaru, aromāti ir mazāk attīstīti un vājāki, un biežāk vērojami Botrytis uzbrukumi, kas kaitē vīna spirtu kvalitātei.

Tāpēc šā parametru kopuma dēļ tika noteikts optimāls ražas diapazons, kas katru gadu mainās atkarībā no kultūrauga īpašībām.

Nosakot maksimālo gada ražu, pamatojoties uz šo parametru attīstību, tiek nodrošināts, ka produkcija atbilst optimālajam vīnu ražošanai izmantojamās ražas diapazonam, kas nodrošina labāko līdzsvaru starp dažādajiem kvalitātes parametriem, kuri vajadzīgi produkta “Cognac” ražošanai. Tāpēc minētā gada raža ir optimālajā diapazonā, uz kuru attiecas arī ar klimatu saistītā atruna.

Turklāt saistībā ar vīnu kvalitātes pasliktināšanās risku pārmērīgi lielas ražas dēļ ir ieviesti papildu pasākumi attiecībā uz vīndārzu ražību, nosakot arī ražas maksimālo robežvērtību.

Vīna spirtu aromāta kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no izmantoto vīnu īpašībām.

Produkta “Cognac” specifikācijā minēto vīnogu šķirņu izvēle un tajā iekļauto specifisko vīndarības noteikumu ievērošana nodrošina tādu vīnu ražošanu, kuriem piemīt izsmalcināts, maigs aromāts, kas būtisks augstas kvalitātes vīna spirtu ražošanai. Šajos vīnos nedrīkst būt jūtamas nevēlamas, piemēram, augu, notis, pārmērīgs acetaldehīda saturs (oksidēšanās), augstākie spirti (smagums) vai daži savienojumi, kas rodas, vīnam mainoties glabāšanas laikā. Papildus specifikācijas noteikumiem ir sniegti vairāki īpaši izstrādāti ieteikumi attiecībā uz ražas novākšanu un vīnogu spiešanu, fermentāciju un destilācijai paredzēto vīnu saglabāšanu. Šos ieteikumus regulāri atjaunina un plaši izplata vīnkopjiem ražošanas apgabalā.

Īpašās zināšanas vīnogulāju apgriešanas un vīndarības jomā

Skābuma un zemā spirta satura veidošanos pastiprina vīnogulāju apgriešanas metode, ko vīnkopis izvēlas, pamatojoties uz vairākiem faktoriem:

—	atstatums starp vīnogulāju rindām,

—	stumbra un vainaga augstums,

—	pati audzēšanas sistēma: tradicionālā apgriešana, atstājot garus augļzarus, vai apgriešana kordona formā (arī atstājot garas vīnstīgas vai veidojot zemu kordonu uz špalerām).

Vīnogas tūlīt pēc novākšanas izspiež tradicionālās horizontālajās grozu spiedēs vai pneimatiskajās spiedēs. Aizliegts izmantot nepārtrauktas darbības spiedes ar Arhimēda gliemezi. Iegūto sulu nekavējoties fermentē. Cukura pievienošana ir aizliegta.

Spiešanas un fermentācijas procesu rūpīgi uzrauga, jo tam ir izšķiroša ietekme uz vīna spirta gala kvalitāti. Lai saglabātu topošo vīna spirtu kvalitāti, destilētajiem vīniem fermentācijas laikā aizliegts pievienot sēra dioksīdu.

Tādējādi, lai izvairītos no visiem ar vīnu saglabāšanu saistītajiem riskiem, produkta “Cognac” ražošanai izmantoto baltvīnu destilācijas termiņš ir 31. marts nākamajā gadā pēc ražas novākšanas.

Destilācija

Cognac reģionā izmantotā destilācijas metode atbilst principam, ka vienu destilēto partiju destilē divas reizes; šo procesu sauc par repasse jeb divkāršu destilāciju, un to veic katla destilatorā jeb alambic charentais (Šarantas katlā), kura forma, materiāls, tilpums un karsēšanas metode — kas ir noteicoši faktori šo vīna spirtu kvalitātei — ir noteikta kopš 1936. gada.

Konkrēti:

—	destilatora forma palīdz atdalīt gaistošās vielas,

—	kad vīns, ko karsē virs atklātas liesmas, nonāk saskarē ar katla dibenu, notiek papildu aromātu sintēze (vārīšanas efekts),

—	destilatora daļas, kas nonāk saskarē ar vīnu, tvaikiem un destilātiem, ir gatavotas tikai no vara, ņemot vērā tā fizikālās īpašības (kaļamību, labu siltumvadītspēju) un ķīmisko reaģētspēju uz dažām vīna sastāvdaļām.

Šāda veida destilatorā saudzīgi jāveic katrs destilācijas process, kas sastāv no destilāta atdalīšanas atbilstīgi tā spirta tilpumkoncentrācijai un gaistošo vielu sastāvam, t. i., “kodola” atdalīšanas no daļām, kas paredzētas pārstrādei turpmākā destilācijā. Šā iemesla dēļ un saistībā ar ierobežoto tilpumu otrās destilācijas laikā destilācija Cognac reģionā joprojām ir amatniecisks process, kura veikšanai vajadzīgas ievērojamas zināšanas. Destilētāji novērtē, kad ir īstais laiks atdalīšanai un kā pārstrādāt daļas, pamatojoties uz vīnu kvalitāti (nogulšņu daudzums, spirta tilpumkoncentrācija, skābums u. c.) un kvalitātes ziņā sasniedzamajiem mērķiem.

Vīna spirtu īpašības atbilstīgi ģeogrāfiskajam nosaukumam, ar ko tie apzīmēti

Destilatorā iegūtajiem vīna spirtiem raksturīga liela analītisko un organoleptisko īpašību daudzveidība, kas lielā mērā ir saistīta ar to izcelsmi. Šīs daudzveidības nodrošināšanai jāizmanto atšķirīgas dažāda ilguma izturēšanas metodes.

“Grande Champagne”:

apgabalā “Grande Champagne” ražo ļoti izsmalcinātus vīna spirtus, kas ir ļoti savdabīgi un noturīgi un kam raksturīga pārsvarā ziedu buķete. Pēc lēnas nogatavināšanas šie vīna spirti ir ilgi jāiztur ozolkoka mucās, līdz tie sasniedz pilngatavību.

“Petite Champagne”:

šā apgabala vīna spirtiem būtībā piemīt tādas pašas īpašības kā “Grande Champagne” vīna spirtiem, tikai tie nav tik ārkārtīgi izsmalcināti.

“Fine Champagne”:

ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Fine Champagne” pārdotā produkta “Cognac” organoleptiskās īpašības veidojas, sajaucoties “Grande Champagne” vīna spirta (vismaz 50 % apmērā) un “Petite Champagne” vīna spirta īpašībām.

“Borderies”:

šā apgabala vīndārzos iegūst pilnīgus, aromātiskus un samtainus vīna spirtus ar vijolīšu ziedu smaržu. Tiek apgalvots, ka tie savu optimālo kvalitāti sasniedz pēc īsāka nogatavināšanas perioda nekā “Champagne” vīna spirti.

“Fins Bois”:

apgabals “Fins Bois” ir lielākais vīndārzu reģions, kurā ražo pilnīgus, maigus vīna spirtus, ko var ātri izturēt un ko raksturo augļu buķete, kura atgādina izspiestas vīnogas.

“Bois” (“Bons Bois”, “Bois ordinaires” un “Bois à terroirs”):

apgabalā “Bons Bois” ražo vīna spirtus, kam piemīt augļaini aromāti un ko var ātri izturēt.

Izturēšana

Destilatorā iegūtie vīna spirti būtībā atspoguļo to vīnu kvalitāti, no kuriem tie ražoti.

Izturēšana ir process, kas vīna spirtiem ļauj sasniegt gatavību; citiem vārdiem sakot, tas ir attīstības posms, kurā to organoleptiskās īpašības ir visharmoniskākās.

Izturēšana notiek tikai ozolkoka traukos; šie trauki vien nodrošina šo produktu nogatavināšanos.

Izturēšanas ilgums ir atkarīgs no izturamā vīna spirta īpašībām, gatavā produkta vēlamās kvalitātes un izturēšanai izmantoto ozolkoka trauku veida un vecuma.

Tā ietver ozolkoksnes savienojumu ekstrakciju, kā arī oksidāciju un daudzas fizikāli ķīmiskas pārmaiņas, kas ir būtiskas, lai iegūtu izturēto vīna spirtu organoleptiskās īpašības, tai skaitā krāsojumu.

Produkta “Cognac” izturēšana ir process, kuru labvēlīgi ietekmē ne tikai reģiona īpašie klimatiskie apstākļi, bet arī zinātība, kas reģionā iegūta vēstures gaitā. Pēc izņemšanas no destilatora jauno vīna spirtu vairākus gadus (dažreiz pat gadu desmitus) iztur ozolkoka traukā. Šajā procesā tajā notiek dažādas fizikāli ķīmiskas parādības: ūdens un spirta iztvaikošana, koncentrācija dažādās vielās, savienojumu ekstrakcija no koksnes, oksidācija utt. Šīs parādības ietekmē vīna spirta sākotnējās īpašības (piemēram, spirta saturs un skābums), tā trauka veids, kurā to glabā, un tā pagraba fizikālās īpašības (temperatūra, mitrums un ventilācija), kurā atrodas trauks.

Produkta “Cognac” ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā valda mērens okeāna klimats, izturēšanas laikā vīna spirtus pakļauj mērenam mitrumam un sezonālajām pārmaiņām, izvairoties no ekstremāliem apstākļiem. Pagrabi atrodas tādās vietās un tiek būvēti tā, lai vīna spirts atrastos līdzsvarotos apstākļos, kuros tas kļūst maigs un harmoniski noveco.

Atkarībā no vietējā paraduma ir izvēlēta vai nu smalkšķiedraina ozolkoksne (Tronçais) vai rupjšķiedraina ozolkoksne (Limousin) — Quercus petraea (klinšu ozols) vai Quercus robur (parastais ozols) —, ņemot vērā tās spēju nodrošināt vīna spirta, ārējās vides un koksnes mijiedarbību ilgstošā laikposmā. Daudzajiem mucinieku uzņēmumiem, kas izveidojušies ģeogrāfiskajā apgabalā, ciešā sadarbībā ar “Cognac” pagraba meistariem ir izdevies iegūt zinātību “Cognac” izturēšanai piemērotāko trauku ražošanā. Pagraba meistara uzdevums ir izvēlēties piemērotākos traukus atkarībā no jaunā vīna spirta sākotnējām īpašībām, izturēšanas posma un izvirzītajiem mērķiem kvalitātes ziņā.

Tā kā produkts “Cognac” veidojas saskarē ar ozolkoksni un gaisu, iztvaikošanas rezultātā tas pakāpeniski zaudē daļu ūdens un spirta. Šo spirta tvaiku (poētiski dēvēti par “eņģeļa daļu”) daudzums atbilst miljoniem pudeļu gadā, un tie pagrabu tuvumā rada labvēlīgu vidi, kurā attīstīties mikroskopiskai sēnei Torula compniacensis, kas noklāj un padara melnus reģiona akmeņus.

Produkta “Cognac” izturēšana ir nesaraujami saistīta ar vīna spirtu sajaukšanas mākslu, kas ir “Cognac” pagraba meistaru profesijas pamatā. Tāpat kā gleznotājs izvēlas savu paleti, pagraba meistars izvēlas dažādas “Cognac” partijas no dažādiem avotiem: “Cognac”, kas iegūts dažādos crus, izturēts dažādu gadu skaitu, izturēts jaunās vai roux (sarkanās) mucās (kurās jau ir bijis “Cognac”), kam ir dažāda izcelsme un kas atradies dažāda veida pagrabos (mitros vai sausos).

Katram vīna spirtam piemīt savas organoleptiskās īpašības, kas atspoguļo tā izturēšanas procesu, un šīs īpašības uzlabo citu tādu vīna spirtu īpašības, ar kuriem tos sajauc.

Sajaukšana ir sarežģīta darbība, kuras pamatā nevar būt tikai tehniskas receptes. Pagraba meistars paļaujas uz empīriskām zināšanām, proti, zināšanām par izejvielas daudzveidību un ar nosaukumu apzīmētā produkta savdabīgo raksturu, pieredzi attiecībā uz izejvielas un izturēšanas faktoru mijiedarbību un vajadzīgo paņēmienu izmantošanas meistarību. Sajaukšanas process pastāvīgi jāuzrauga, produktu degustējot, un ir izcili jāatceras organoleptiskās īpašības, kas vīna spirtiem piemīt dažādos ražošanas posmos.

Pateicoties blīvajam uzņēmumu tīklam šajā apgabalā un informācijas apmaiņai profesionālajā kopienā starp pagraba meistariem, vīnkopjiem, tirgotājiem un starpniekiem, šo zinātību — kuras ieguvei daudzus gadus jāmācās ciešā saskarē ar vecākajiem amata meistariem — ir bijis iespējams pilnveidot, saglabāt un nodot tālāk.

Saite ar produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-74d0b925-ab4b-432e-8c31-de7ab38499e9

(1) OV L 270, 29.7.2021., 1. lpp.

5.4.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 123/32

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 123/15)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako”

ES Nr.: PDO-BG-02657 – 4.2.2021

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Bulgārijas Republika

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.4. klase. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu, u. c.)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako” ir skābpiena produkts, kas izgatavots no aitas, govs, bifeļmātes vai kazas piena vai šo pienu maisījuma, ir ražots Bulgārijā un simbiotiskais ieraugs no baktērijām Lactobacillicus delbrueckii ssp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus netiek ģenētiski modificēts. Tam ir raksturīga specifiska svaiga, pienskāba smarža un aromāts, ko rada 34 veidu aromātiskās vielas (acetaldehīds, acetons, etanols, diacetils, acetoīns utt.), kas rodas piena fermentācijas procesā divu baktēriju kombinētas darbības rezultātā. Tās pārveido laktozi par pienskābi un mazos daudzumos rada acetaldehīdu un diacetilu, kas ir produkta galvenie smaržas un aromāta komponenti. Zinātnieki uzskata, ka smaržu un aromātu rada gaistošās un negaistošās skābes un karbonila savienojumi, kas veidojas fermentācijas procesā. Šo vielu saskanīga kombinācija piešķir šim produktam tā tipisko smaržu un aromātu.

“Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako” ir lielāks skābums nekā citiem līdzīgiem produktiem un viendabīga, krēmīga konsistence.

Gatavais produkts satur dzīvas pienskābes baktērijas:

—	Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus – 1,0×107 CfU/g (pielaide – 1,0×106 CfU/g);

—	Streptococcus thermophilus – 1,0×108 CfU/g (pielaide – 1,0×107 CfU/g).

Šīs vērtības ir abu baktēriju minimālais obligātais saturs līdz produkta glabāšanas laika beigām. Dzīvo pienskābes baktēriju augstais saturs atšķir šo produktu no citiem līdzīgiem produktiem.

Organoleptiskie un fizikālķīmiskie rādītāji

Rādītāji

Īpašības un prasības

“Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako”

Govs piens

Aitas piens

Bifeļmātes piens

Kazas piens

Govs piena un bifeļmātes piena maisījums

Govs piena un aitas piena maisījums

Organoleptiskās īpašības

Virsma

Līdzena, spīdīga, ar nedaudz saskatāmu piena tauku slāni vai bez tā

Krāsa

Balta, ar nedaudz krēmīgiem toņiem atkarībā no piena veida

Koagulāta veids

Stingrs un viendabīgs; atkarībā no piena veida un tauku satura, iepakojumu noliecot, ir pieļaujams ieplīsums sānos

Tekstūra

Gluda virsma, aitas pienam, bifeļmātes pienam vai pienu maisījumam var būt vai arī nebūt izteikta graudaina tekstūra, ar piena seruma vieglu atdalīšanos vai bez tā

Konsistence pēc koagulāta sadalīšanas

Viendabīga, krēmīga, aitas pienam, bifeļmātes pienam vai pienu maisījumam viegli graudaina tekstūra

Smarža un aromāts

Atšķirīga, izmantotā veida pienam raksturīgas svaigas, pienskābas īpašības un ierauga kultūru aromātiskās īpašības

Fizikālķīmiskās īpašības

Sausnas saturs (%)

Ne mazāk kā

—	pilnpienam

—	daļēji nokrejotam pienam

11,8

10,3

16,5

—

16,0

—

11,0

—

13,75

—

14,25

—

Piena olbaltumvielu saturs (%) ne mazāk kā:

3,2

5,2

4,2

3,0

3,6

4,10

Tauku saturs (%)

ne mazāk kā:

—	pienam ar augstu tauku saturu

—	pilnpienam

—	daļēji nokrejotam pienam

4,5

3,6

2,0

6,5

—

7,0

—

3,0

—

5,0

Skābums Tērnera grādos (°T)

no 90,0 līdz 150,0

3.3. Barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Gada griezumā 80 % no piena lopkopībā izmantotās barības ir jābūt ražotai Bulgārijas Republikā. Ārpus ģeogrāfiskā apgabala sagatavotā lopbarība nepārsniedz 20 % gadā. Nelabvēlīgos klimatiskos apstākļos ģeogrāfiskajā apgabalā ir nepieciešama piebarošana. Barību, kas sagatavota ārpus ģeogrāfiskā apgabala, dzīvniekiem dod tikai mazā apjomā, un tas neietekmē produkta īpašības, ko dod ģeogrāfiskā vide.

Papildus barošanai dzīvnieki tiek laisti ganībās. Ganības ir izplatītas visā valstī. Ganību periods ilgst no marta līdz novembrim. Dabas un klimatiskie apstākļi Bulgārijā ir labvēlīgi lopkopībai un dzīvnieku barošanai visu gadu ar zāles maisījumu, ko izmanto gan svaigā veidā, gan siena un skābbarības veidā. Ņemot vērā ilgāku ganību periodu, svaigpiena sastāvā ir daudz dažādu minerālvielu un vitamīnu. Tam ir īpaši sabalansētas galvenās sastāvdaļas, piemēram, kālijs, magnijs, fosfors un kalcijs, olbaltumvielas un vitamīni (A, B, E, D un folskābe). Gatavajā produktā folskābes saturs palielinās salīdzinājumā ar tā daudzumu svaigpienā. Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus darbojas simbiozē, tādējādi tiek veicināta laktozes fermentācija un palielinās folskābes saturs.

Svaigpienam, ko izmanto “Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako” ražošanai, izcelsmes valsts ir Bulgārijas Republika. Šis svaigpiens atšķiras ar to, ka tam ir augsts Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus baktēriju līmenis.

Simbiotiskās ierauga kultūras netiek ģenētiski modificētas, un tām ir jābūt ražotām Bulgārijas Republikā.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi “Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako” ražošanas procesi tiek veikti Bulgārijas Republikas teritorijā.

1. posms. Svaigpiena pieņemšana, klasifikācija, attīrīšana un uzglabāšana.

2. posms. Piena standartizācija.

3. posms. Homogenizācija.

4. posms. Pasterizācija.

5. posms. Dzesēšana.

6. posms. Paskābināšana.

7. posms. Pārstrāde un iepakošana – produkts ir jāiepako ģeogrāfiskajā apgabalā, jo pašā iepakojumā notiek fermentācija. Iepakošana ir ražošanas procesa sastāvdaļa un jāveic Bulgārijas Republikā tajā piena pārstrādes uzņēmumā, kurā produkts tiek ražots. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka var mainīties produkta fizikālķīmiskās, mikrobioloģiskās un garšas īpašības.

8. posms. Fermentācija.

9. posms. Dzesēšana.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produktu iepako, kā norādīts 7. posma aprakstā, traukos, kas izgatavoti no materiāliem, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, ņemot vērā īpatnējās un kopējās migrācijas rādītājus:

—	plastmasas traukos ar tilpumu līdz 2 kg;

—	stikla traukos ar tilpumu līdz 1 kg;

—	keramikas traukos ar tilpumu līdz 1 kg.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā ražo “Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako”, ir Bulgārijas Republika.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

“Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako” ir produkts, kura nosaukums ir zināms Bulgārijā un visā pasaulē. Tas ir pieminēts daudzos zinātniskos žurnālos, pasākumos un publikācijās. Jogurtu ražo visā valstī, izmantojot bulgāru tradicionālo metodi, mājas un rūpnieciskos apstākļos. Labvēlīgie dabas un klimatiskie apstākļi Bulgārijā veicina ražošanā izmantotās pienskābes baktērijas Lactobacillicus delbrueckii subsp. bulgaricus attīstību. Doktors Stamens Grigorovs (Stamen Grigoroff) 1905. gadā Ženēvas Universitātē atklāja Bulgārijas jogurtā nūjiņveida baktēriju. Doktora Grigorova atklātais mikroorganisms 1907. gadā tika nosaukts viņa vārdā Bacillus bulgaricus (Grigoroff), un saskaņā ar Berdžija [Bergey] klasifikāciju ir zināms kā Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus (nosaukums uzsver saistību ar teritoriju). Nobela prēmijas laureāts profesors Iļja Mečņikovs apstiprināja doktora Grigorova atklājumu un attīstīja savu teoriju par novecošanu saistībā ar produktu. Kopš tā laika viņš ir guvis starptautisku slavu. Sofijā 2005. gadā notika starptautisks simpozijs par Bulgārijas oriģinālo jogurtu.

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Bulgārijai, ģeogrāfiskajam apgabalam, kurā ražo “Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako”, ir raksturīgs samērā maigs klimats ar mērenu karstumu un mitrumu. Gada vidējā temperatūra Bulgārijā ir 10–14 °C, kas ir tipiska mērenajai joslai. Dabas un klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi ganībām, kas tiek iekoptas gan līdzenumos, gan kalnu apvidos, kas savukārt labvēlīgi ietekmē piena ražošanu. Ganībās un pļavās aug stiebrzāles, pākšaugi, graudzāles un vairāk nekā 2 000 veidu augi, piemēram, amoliņš, tīruma vērmele, ganu plikstiņš u. c. Tie nodrošina daudzveidīgu un sabalansētu barību dzīvniekiem un ietekmē svaigpiena kvalitāti, aromātu un sastāvu. Dzīvnieku laišana ganībās un piebarošana ar barību, kas sagatavota ģeogrāfiskajā apgabalā, palielina minerālvielu un vitamīnu saturu svaigpienā.

Klimatiskie apstākļi veicina to, ka attīstās pienskābes baktērijas, piemēram, Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus, kas tika izdalītas dažādās Bulgārijas daļās. Dr. Todor Minkov savas grāmatas Българското кисело мляко по света [Bulgārijas jogurts pasaulē] (Sofija, 2002) 9–10. lpp. skaidro šā apgabala īpatnības: “tūkstošiem gadu ilgās pastāvēšanas laikā mikroflora mūsu zemē nav būtiski mainījusies un kopumā ir saglabājusi savas ģenētiskās īpašības klimata dēļ [...]. Šīs īpašības ir priekšnoteikums tam, ka reģionā ir auglīga zeme un arī pienskābes mikroorganismu aktīvākās formas, šajā gadījumā Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus.” Šī baktērija ir dabiski pieejama Bulgārijā, kur tā ir atrodama lielā daudzumā florā un faunā, kā arī pļavu zāles rasā un avota ūdenī. Specializētajā zinātniskajā žurnālā “Scripta Scientifica Pharmaceutica” (1. sēj., 2014, 2. lpp.5) ir minēts, ka “Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus vairojas tikai mūsdienu Bulgārijas teritorijā [...]. Citās pasaules daļās tā mutē un pārstāj vairoties pēc 1–2 fermentācijām.” Šī baktērija ietekmē produkta specifiskās īpašības.

5.2. Cilvēkfaktori

“Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako” ražošanai Bulgārijā ir gadsimtiem sena vēsture un tradīcija.

Laika gaitā lauksaimnieki uzlaboja savas jogurta gatavošanas prasmes, sildot dažādu veidu svaigpienu un pievienojot ieraugu. Etnoloģe Maria Markova rakstā “Традиционна технология на българското кисело мляко” [Bulgārijas jogurta tradicionālā tehnoloģija] (Миналото [Pagātne], 2006, 2. sēj., 48.–56. lpp.) apraksta jogurta gatavošanas paražas un tradīcijas dažādās Bulgārijas daļās. Vieni kā ieraugu izmantoja “skābus dzelkšņus” (skudru pūznī turētus kociņus), savukārt citi izmantoja rasu, kas ievākta Svētā Jura dienā, kad Bulgārijas baktērijas koncentrācija ir visaugstākā, kā arī dažādas koku un augu mizas. Izplatītākā fermentācijas metode, kas tiek joprojām praktizēta, ir tāda, ka mazu daudzumu iepriekšējās dienās gatavota jogurta pievieno uzvārītam pienam. Prasme izraudzīties piemērotu ieraugu un radīt apstākļus fermentācijai tika nodota no paaudzes paaudzē. Kā norādīja “Българско кисело мляко” [Bulgārijas jogurts] (vecākā pētniecības inženiere Maria Kondratenko et al., Sofija, Zemizdat, 1985, 28.–29. lpp.), “mūsu valstī gadsimtiem ilgi gani, mājsaimniecības un Bulgārijas mazie jogurta ražotāji ir izmantojuši dabīga ierauga kombinācijas, kas ir pilnveidotas līdz perfekcijai ilgas dabiskās izlases rezultātā. Labākie ieraugi, ko noteica galvenokārt to garša un smarža, tika nodoti no gana ganam, no mājsaimniecības mājsaimniecībai un no ražotāja ražotājam.” Zināšanas un prasmes par ieraugiem ir pamatu pamats, lai iegūtu produkta garšu, aromātu un konsistenci.

Divdesmitā gadsimta otrajā pusē, pārejot uz rūpniecisko ražošanu, tika radītas Bulgārijas oriģinālās ierauga kultūras, izmantojot izstrādātu paņēmienu. Zinātniskā grupa vecākās pētnieciskās inženieres Maria Kondratenko vadībā veica pētījumus, lai izstrādātu produkta tipisko garšu un atlasītu mikroorganismus, kas tiktu izmantoti “Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako” ražošanā. Šī grupa divus gadus vāca paraugus no mājās gatavotiem jogurtiem, kā arī no dabiskiem avotiem. Laboratorijas apstākļos tika izdalīti, pētīti un atlasīti labākie Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus celmi. Ar to sākās šā produkta simbiotisko ierauga kultūru rūpnieciskā ražošana.

5.3. Produkta īpašības

Produktam ir atšķirīga svaiga, pienskāba smarža un aromāts, ko rada metaboliskas vielas, tostarp 34 veidu smaržvielas. Tās izdalās pienskābes fermentācijas laikā Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus simbiotiskās darbības rezultātā. Produkta garšu un aromātu nosaka ierauga sastāvs. Šis ieraugs ir pamats tam, ka produktam “Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako” ir citādāka smarža un aromāts salīdzinājumā ar jogurtu, kas ražots, izmantojot ārpus Bulgārijas izdalītas un ražotas ierauga kultūras.

Grāmatas Българско кисело мляко [Bulgārijas jogurts] (Association of Dairy Producers in Bulgaria, Sofija, 2003) 61. lapā tās autori vecākā pētniecības inženiere M. Kondratenko un profesors Dr. Eng. J. Simov norāda, ka Bulgārijas simbiotiskie ieraugi “veicina Bulgārijas oriģinālā jogurta tipiskumu un stingru individualitāti. Thermophyllous streptococcus un Bulgārijas celma [Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus] savstarpējās saiknes rezultātā mainās piena sastāvs, tādējādi palielinās tā uzturvērtība un bioloģiskā vērtība, veidojas tā garša un aromāts un tiek iegūts raksturīgais profils. Abi mikroorganismi izdala aromātiskās vielas, kuru skaitliskā kombinācija veido Bulgārijas oriģinālā jogurta neatkārtojamo aromātu.”

Produktam piemīt lielāks skābums un viendabīga krēmīga konsistence.

Produkts iegūst savas specifiskās īpašības arī no svaigpiena, kā aprakstīts 3.3. punktā. “Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako” atšķiras no citiem līdzīgiem produktiem ar to, ka galaproduktā ir daudz dzīvu Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus baktēriju, tādējādi tas ir dabisks probiotisks līdzeklis.

5.4. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Ģeogrāfiskā apgabala dabas un klimatiskie apstākļi, ko raksturo mērens karstums un mitrums, labvēlīgi ietekmē reģionālajai mikroflorai tipisko pienskābes baktēriju, piemēram, Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus, attīstību. Baktēriju izdalīšanai izmantotie avoti ir flora, fauna, rasa pļavās un avota ūdens.

Pienskābes fermentācijas laikā ar divām simbiotiskām baktērijām, kas veido Bulgārijas ierauga kultūru, proti, Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus, iegūst produktam “Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako” raksturīgo svaigo, pienskābo smaržu un aromātu. Produkts iegūst savas specifiskās īpašības arī no svaigpiena, kas nāk no šā ģeogrāfiskā apgabala. Piena lopu laišana ganībās ietekmē svaigpiena aromātu un garšu, kā arī Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus augsto saturu. Ņemot vērā ilgāku ganīšanas periodu, svaigpiena sastāvā ir daudz dažādu minerālvielu un vitamīnu. Svaigpienā ir īpaši sabalansētas galvenās sastāvdaļas, piemēram, kālijs, magnijs, fosfors un kalcijs, olbaltumvielas un vitamīni (A, B, E, D un folskābe). Laika gaitā mājsaimniecības ir attīstījušas piena fermentācijas tradīciju, un turpina to uzturēt. Dr. K. Popdimitrov savā grāmatā Българското кисело мляко [Bulgārijas jogurts] (1938) norāda, ka [...] Bulgārijas jogurtā esošās mikrofloras priekšrocības ir masveidīgā atlase, kas notiek, ikdienā fermentējot pienu. Ieraugu parasti ņem no vislabāk fermentētā jogurta, tādējādi veidojot dabisku mikrofloras atlasi.” Šīs prasmes tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

“Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako” tiek ražots, izmantojot simbiotiskas Bulgārijas ierauga kultūras un labi izstrādātu un standartizētu paņēmienu. Tādējādi tiek iegūta vēl viena produkta īpašība, proti, liels skaits dzīvu Lactobacillicus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus baktēriju, un tam ir probiotiska iedarbība.

Tas viss pamato apgalvojumu, ka “Българско кисело мляко / Bulgarsko kiselo mlyako”“ir mūsu klimatisko apstākļu un mūsu vecvecāku tradīciju rezultāts” (Българско кисело мляко [Bulgārijas jogurts], vecākā pētnieciskā inž. Maria Kondratenko et al, 9. lpp.).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://www.mzh.government.bg/bg/politiki-i-programi/politiki-i-strategii/politiki-po-agrohranitelnata-veriga/zashiteni-naimenovaniya/blgarsko-kiselo-mlyako/

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 123

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 5. aprīlis

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 123/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10997 – NB / ARDIAN / MEDIOLANUM / NEOPHARMED) ( 1 )	1
2023/C 123/02	Koncentrācijas paziņojuma atsaukšana (Lieta M.11085 – FRASERS / GO SPORT) ( 1 )	2
2023/C 123/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.11028 – THE HANWHA GROUP / DAEWOO SHIPBUILDING MARINE ENGINEERING) ( 1 )	3

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 123/04	Euro maiņas kurss – 2023. gada 4. aprīlis	4
2023/C 123/05	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	5
2023/C 123/06	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	6
2023/C 123/07	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	7
	Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde
2023/C 123/08	Tīkls starp organizācijām, kuru darbības sfēra ietilpst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) misijas jomā	8
	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
2023/C 123/09	Kopsavilkums Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumam par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iedzīvotājiem un mājokļiem [Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]	9
	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2023/C 123/10	Valsts atbalsts – lēmums necelt iebildumus	12
2023/C 123/11	Valsts atbalsts — lēmums necelt iebildumus	13
2023/C 123/12	Valsts atbalsts — lēmums necelt iebildumus	14

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0901
JPY	Japānas jena	144,94
DKK	Dānijas krona	7,4513
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87333
SEK	Zviedrijas krona	11,2525
CHF	Šveices franks	0,9954
ISK	Islandes krona	149,30
NOK	Norvēģijas krona	11,2345
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,418
HUF	Ungārijas forints	376,83
PLN	Polijas zlots	4,6718
RON	Rumānijas leja	4,9330
TRY	Turcijas lira	20,9609
AUD	Austrālijas dolārs	1,6154
CAD	Kanādas dolārs	1,4641
HKD	Hongkongas dolārs	8,5569
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7336
SGD	Singapūras dolārs	1,4467
KRW	Dienvidkorejas vona	1 434,69
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,4414
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,5034
IDR	Indonēzijas rūpija	16 251,48
MYR	Malaizijas ringits	4,8030
PHP	Filipīnu peso	59,436
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,314
BRL	Brazīlijas reāls	5,5121
MXN	Meksikas peso	19,6561
INR	Indijas rūpija	89,5900

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2023/C 123/13	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.11027 – HSBC / AXA / INTU MILTON KEYNES) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	15
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2023/C 123/14	Apstiprināts standarta grozījums ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta stipro alkoholisko dzērienu nozares produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2021/1235 8. panta 2. un 3. Punktu	17
2023/C 123/15	Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	32


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.