		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 116

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 31. marts

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 116/01	Komisijas paziņojums – Grozījumi Komisijas paziņojumā – Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai ( 1 )	1
2023/C 116/02	Informācija, ko Eiropas Komisija sniedz saskaņā ar 18. panta 3. Punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1257/2012 (2012. gada 17. decembris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi	6
2023/C 116/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.11044 – DERICHEBOURG / ELIOR) ( 1 )	7

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2023/C 116/04	Pārskats par Padomes ieceltajām personām no 2022. gada jūlija līdz decembrim (sociālā joma)	8
2023/C 116/05	Padomes Lēmums (2023. gada 28. marts), ar ko ieceļ Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) valdes locekļus un locekļu aizstājējus	15
2023/C 116/06	Padomes Lēmums (2023. gada 28. marts), ar ko ieceļ Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) valdes locekļus un locekļu aizstājējus	19
2023/C 116/07	Padomes Lēmums (2023. gada 28. marts), ar ko ieceļ Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) valdes locekļus un viņu aizstājējus	23
	Eiropas Komisija
2023/C 116/08	Euro maiņas kurss – 2023. gada 30. marts	27
2023/C 116/09	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	28
2023/C 116/10	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	29
2023/C 116/11	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	30
2023/C 116/12	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	31

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2023/C 116/13	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.11099 - CINVEN / MBCC DIVESTMENT BUSINESS) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	32
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2023/C 116/14	Vienotais dokuments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju attiecībā uz nosaukumu vīna nozarē: vienotā dokumenta un atsauces publicēšana	34


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.

II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/1

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Grozījumi Komisijas paziņojumā – Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 116/01)

Gadu gaitā Eiropas Savienības (“ES”) konkurences noteikumi ir palīdzējuši aizsargāt konkurenci veicinošu procesu ES iekšējā tirgū (1). Minēto noteikumu, proti, Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 101. un 102. panta, izpilde “Eiropā darbojas labi, jo [tā] veicina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuros tirgi kalpo patērētājiem” (2). Turklāt tā var palīdzēt sasniegt mērķus, kuri neaprobežojas tikai ar patērētāju labklājību, piemēram, plurālismu demokrātiskā sabiedrībā (3).

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Savienības konkurences noteikumi tiktu stingri un efektīvi piemēroti. Tas ir vēl jo vairāk nepieciešams ekonomisko grūtību laikā un ņemot vērā pieaugošo tirgus koncentrāciju dažādās nozarēs.

LESD 102. pants aizliedz uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli. Tas ir palīdzējis disciplinēt dominējošo uzņēmumu rīcību, jo tiem ir īpaša atbildība ar savu rīcību neapdraudēt efektīvu un neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū (4).

Komisija 2008. gada 5. decembrī pieņēma Komisijas paziņojumu “Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu [tagad LESD 102. pants] dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai” (“Norādījumi par prioritātēm”) (5).

Minētajā paziņojumā ir izklāstītas Komisijas prioritātes attiecībā uz izslēdzošu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai nodrošinātu lielāku skaidrību un paredzamību attiecībā uz Komisijas vispārējiem vērtēšanas pamatprincipiem, lai noteiktu, vai tai prioritārā kārtā ir jāizmeklē konkrēti izslēdzošas rīcības gadījumi (6). Norādījumi par prioritātēm palīdzēja veicināt LESD 102. panta izpildi, galveno uzmanību pievēršot konkrētas rīcības spējai kaitēt konkurencei, analizējot tirgus dinamiku, kas raksturota kā uz ietekmi balstīta pieeja (7).

Tomēr Norādījumi par prioritātēm neradīja jaunas tiesību normas un nesniedza dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas jēdziena interpretāciju, bet tikai izklāstīja Komisijas pieeju attiecībā uz to gadījumu izvēli, kuras tā plāno izskatīt prioritārā kārtā (8).

Komisijas prioritātes laika gaitā ir mainījušās, pateicoties pieredzei, kas gūta Komisijas praksē, kurā ņemta vērā Savienības tiesu judikatūras attīstība (9), kā arī tirgus norises. Proti, Savienības tiesu judikatūrā ir apstiprināta uz ietekmi balstīta pieeja LESD 102. pantam, kā arī precizēta dažu Norādījumos par prioritātēm iekļauto jēdzienu nozīme un tvērums.

Ņemot vērā šīs norises, ar šo paziņojumu tiek grozītas tās Norādījumu par prioritātēm daļas, kas vairs neatspoguļo Komisijas pieeju, lai noteiktu, vai konkrētus gadījumus izskatīt prioritārā kārtā. Grozījumi tiek veikti saskaņā ar labas pārvaldības principu un nolūkā uzlabot pārredzamību attiecībā uz principiem, kas ir Komisijas izpildes pasākumu pamatā.

Grozījumi Norādījumos par prioritātēm ir uzskaitīti šā paziņojuma pielikumā.

(1) Konkurences tiesības ir viens no iekšējā tirgus izveides elementiem, kas “ietver sistēmu, kas nodrošina, ka konkurence nav izkropļota”, sk. Līguma par Eiropas Savienību 27. protokolu.

(2) Skat. Komisijas paziņojumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020) 67 final, 8. lpp).

(3) 2022. gada 14. septembra spriedums Google un Alphabet/Komisija (Google Android) T-604/18, EU:T:2022:541, 1028. punkts.

(4) 2017. gada 6. septembra spriedums Intel/Komisija, C-413/14 P, EU:C:2017:632, 135. punkts un tajā minētā judikatūra; 2023. gada 19. janvāra spriedums Unilever Italia Mkt.Operations Srl/Autorita Garante della Concorrenza e del Mercato C-680/20, EU:C:2023:33, 28. un 38 punkts.

(5) OV C 45, 24.2.2009., 7. lpp.

(6) Norādījumi par prioritātēm, 2. punkts.

(7) Skat. 2008. gada 3. decembra paziņojumu presei Antitrust: consumer welfare at heart of Commission fight against abuses by dominant undertakings, IP/08/1877.

(8) 2015. gada 6. oktobra spriedums Post Danmark C-23/14, EU:C:2015:651, 52. punkts.

(9) Kopš Norādījumu par prioritātēm pieņemšanas Komisija ir pieņēmusi 27 lēmumus, pamatojoties uz LESD 102. pantu (attiecībā uz izslēdzošu rīcību), un Savienības tiesas ir pasludinājušas 32 spriedumus.

PIELIKUMS KOMISIJAS PAZIŅOJUMAM

Grozījumi Komisijas paziņojumā – Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai

Ņemot vērā Komisijas izpildes praksē gūto pieredzi un Savienības tiesu judikatūrā sniegtos skaidrojumus, ir lietderīgi precizēt, ka jēdziens “konkurenci ierobežojoša bloķēšana” (Norādījumu par prioritātēm 19. punkts) attiecas ne tikai uz gadījumiem, kad dominējošā uzņēmuma rīcība var izraisīt konkurences pilnīgu izslēgšanu vai izstumšanu, bet arī uz gadījumiem, kad tā var izraisīt konkurences pavājināšanos, tādējādi kaitējot tirgus konkurences struktūrai par labu dominējošam uzņēmumam un par sliktu patērētājiem. Turklāt, ņemot vērā Komisijas izpildes praksi un Savienības tiesu judikatūru, ir svarīgi precizēt, ka nav lietderīgi izmantot dominējošā uzņēmuma rīcības rentabilitātes elementu nolūkā noteikt Komisijas prioritātes, t. i., izskatīt lietas prioritārā kārtā tikai tad, ja dominējošais uzņēmums var rentabli noturēt augstākas cenas nekā cenas konkurences apstākļos vai rentabli ietekmēt citus konkurences parametrus, piemēram, ražošanu, inovāciju, preču vai pakalpojumu daudzveidību vai kvalitāti. Tāpēc Norādījumu par prioritātēm 19. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Šajā dokumentā ar terminu “konkurenci ierobežojoša bloķēšana” apzīmē situāciju, kas rodas, ja dominējoša uzņēmuma rīcības rezultātā tiek apdraudēta efektīvas konkurences struktūras saglabāšana (1a), tādējādi ļaujot dominējošam uzņēmumam savā labā un par sliktu patērētājiem negatīvi ietekmēt dažādus konkurences parametrus, piemēram, cenu, ražošanu, inovāciju, preču vai pakalpojumu daudzveidību vai kvalitāti (1b).

(1a) Tiesas 2023. gada 19. janvāra spriedums Unilever Italia Mkt.Operations Srl/Autorita Garante della Concorrenza e del Mercato lieta C-680/20, EU:C:2023:33, 36. punkts."

(1b) Tiesas 2022. gada 14. septembra spriedums Google un Alphabet/Komisija (Google Android) T-604/18, EU:T:2022:541, 281. punkts.”"

Ņemot vērā Komisijas izpildes praksē gūto pieredzi un Savienības tiesu judikatūrā sniegtos skaidrojumus, attiecībā uz dominējoša esoša uzņēmuma uz cenu balstītu izslēdzošu rīcību nav lietderīgi prioritārā kārtā īstenot tikai tādu rīcību, kas var izraisīt tādu konkurentu aiziešanu no tirgus vai izstumšanu, kuri izmaksu struktūras ziņā ir tikpat efektīvi kā dominējošais uzņēmums. Noteiktos apstākļos patiesu konkurenci var radīt arī uzņēmumi, kas izmaksu struktūras ziņā ir mazāk efektīvi nekā dominējošais uzņēmums. Tāpēc, kā izklāstīts turpmāk, Norādījumos par prioritātēm ir izdarīti divi grozījumi:

(a)

Norādījumu par prioritātēm 23. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Lai nepieļautu konkurenci ierobežojošu bloķēšanu, Komisija parasti iejaucas tikai tad, ja attiecīgā rīcība jau ir traucējusi vai var traucēt konkurēt tiem konkurentiem, kas tiek uzskatīti par tikpat efektīviem, kā dominējošais uzņēmums (1).

(1) Tiesas 1991. gada 3. jūlija spriedums AKZO Chemie/Komisija 62/86, EU:C:1991:286, 72. punkts, kurā attiecībā uz cenām zem vidējām kopējām izmaksām (ATC) ES Tiesa norādīja: “Šādas cenas var izstumt no tirgus uzņēmumus, kas, iespējams, ir tik pat efektīvi kā dominējošais uzņēmums, bet tiem ir mazāki finansiālie resursi, tālab tie nespēj pretoties konkurences spiedienam”. Skat. arī 2008. gada 10. aprīļa spriedumu Deutsche Telekom/Komisija T-271/03, EU:T:2008:101, 194. punkts, kas apstiprināts Tiesas apelācijas tiesvedībā (skat. 2010. gada 14. oktobra spriedumu Deutsche Telekom AG/Komisija C-280/08 P, EU:C:2010:603). Tiesa ir atzinusi, ka jēdziens “tikpat efektīvs” konkurents attiecas uz efektivitāti un pievilcību patērētāju acīs no cenu, izvēles, kvalitātes vai inovācijas viedokļa, skat. 2017. gada 6. septembra spriedumu Intel Corp./Komisija C-413/14 P, EU:C:2017:632, 134. punkts, un 2023. gada 19. janvāra spriedumu Unilever Italia Mkt. Operations C-680/20, EU:C:2023:33, 37. punkts.”"

(b)

Norādījumu par prioritātēm 24. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Tajā pašā laikā Komisija atzīst, ka dažkārt arī mazāk efektīvs konkurents var radīt konkurences spiedienu, kas būtu jāņem vērā, pārbaudot, vai konkrētā rīcība, kas pamatojas uz noteikto cenu, ir par cēloni konkurenci ierobežojošai bloķēšanai (1a).

(1a) 2015. gada 6. oktobra spriedums Post Danmark A/S/Konkurrencerådet C-23/14, EU:C:2015:651, 59.–60. punkts; 2023. gada 19. janvāra spriedums Unilever Italia Mkt. Operations C-680/20, EU:C:2023:33, 57. punkts.”"

Kā izriet no Komisijas izpildes prakses un skaidrojumiem, kas sniegti Savienības tiesu judikatūrā, cenu un izmaksu “tikpat efektīva konkurenta” tests ir tikai viena no vairākām metodēm, lai kopā ar visiem pārējiem būtiskajiem apstākļiem novērtētu, vai rīcība var radīt izslēdzošas sekas. Tiesa ir arī precizējusi, ka “tikpat efektīva konkurenta” testa izmantošana ir fakultatīva un ka šāda veida tests var būt nepiemērots atkarībā no prakses veida vai attiecīgās tirgus dinamikas (2). Līdz ar to šāda testa vispārēja izmantošana, lai noteiktu, kuri uz cenu balstīti izslēdzošas rīcības gadījumi ir prioritāri, nav pamatota, un, ja šāds tests tiek veikts, tā rezultāti katrā ziņā būtu jāizvērtē kopā ar visiem pārējiem būtiskajiem apstākļiem. Tāpēc, kā izklāstīts turpmāk, Norādījumos par prioritātēm ir izdarīti divi grozījumi:

(a)

Norādījumu par prioritātēm 25. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Lai noteiktu vai minētā rīcība, visticamāk, bloķētu tādu potenciālo konkurentu, kas ir tikpat efektīvs kā dominējošais uzņēmums izmaksu ziņā, Komisija var pārbaudīt ekonomisko informāciju par izmaksām un pārdošanas cenām, īpaši uzmanīgi sekojot, vai dominējošais uzņēmums nenosaka tādas cenas, kas nesedz izmaksas (1b).

(1b) 2015. gada 6. oktobra spriedums Post Danmark A/S/Konkurrencerådet C-23/14, EU:C:2015:651, 61. punkts; 2017. gada 6. septembra spriedums Intel Corp./Eiropas Komisija C-413/14 P, EU:C:2017:632, 141. punkts; 2022. gada 14. septembra spriedums Google un Alphabet/Komisija (Google Android) T-604/18, EU:T:2022:541, 643. punkts; 2023. gada 19. janvāra spriedums Unilever Italia Mkt. Operations, C-680/20, EU:C:2023:33, 57., 58.un 62. punkts.”"

(b)

Norādījumu par prioritātēm 27. punktu aizstāj ar šādu:

“Analizējot datus, lai novērtētu, vai tikpat efektīvs konkurents var sekmīgi konkurēt ar dominējošā uzņēmuma cenu politiku, Komisija šo analīzi iekļaus vispārējā novērtējumā par konkurenci ierobežojošu bloķēšanu (skatīt iepriekš B iedaļu), ievērojot citus attiecīgos kvantitatīvos un/vai kvalitatīvos pierādījumus (4).”

(4) 2020. gada 30. janvāra spriedums Generics (UK) u.c. C-307/18, EU:C:2020:52, 154. punkts; 2012. gada 29. marta spriedums Telefónica un Telefónica de España/Komisija T-336/07, EU:T:2012:172, 175. punkts; 2010. gada 14. oktobra spriedums Deutsche Telekom/Komisija C-280/08 P, EU:C:2010:603, 175. punkts; 2011. gada 17. februāra spriedums TeliaSonera Sverige C-52/09, EU:C:2011:83, 28. punkts."

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar Komisijas izpildes praksi attiecībā uz piekļuvi dominējošā uzņēmuma izejvielām vai aktīviem, un skaidrojumus, kas sniegti Savienības tiesu judikatūrā par šādu piekļuvi, ir svarīgi nošķirt situācijas, kad notiek pilnīgs atteikums veikt piegādi, no situācijām, kad dominējošais uzņēmums piekļuvi pakļauj negodīgiem nosacījumiem (“konstruktīvs piegādes atteikums”). Konstruktīva piegādes atteikuma situācijās nav lietderīgi prioritārā kārtā izskatīt tikai tādas lietas, kas attiecas uz neaizstājamu resursu nodrošināšanu vai piekļuvi svarīgai infrastruktūrai. Tas ir saskaņā ar Savienības tiesu judikatūru, kurā ir precizēts, ka šādas lietas nevar pielīdzināt pilnīgam piegādes atteikumam, un tāpēc attiecīgā produkta vai pakalpojuma nepieciešamības kritērijs nav piemērojams (3).

Tāpēc Norādījumu par prioritātēm 79. punktā ir svītroti pēdējie divi teikumi.

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta Komisijas izpildes praksē, un skaidrojumus, kas sniegti Savienības tiesu judikatūrā, nav lietderīgi prioritārā kārtā izskatīt cenu starpības samazināšanas lietas tikai tad, ja šīs lietas ir saistītas ar produktu vai pakalpojumu, kas ir objektīvi nepieciešams, lai varētu sekmīgi konkurēt lejupējā tirgū. Tas ir saskaņā ar Savienības tiesu judikatūru, kurā ir precizēts, ka cenu starpības samazināšana nav piegādes atteikuma veids, bet gan neatkarīgs ļaunprātīgas izmantošanas veids, kam piemēro atšķirīgus novērtēšanas kritērijus. Tāpēc, kā izklāstīts turpmāk, Norādījumos par prioritātēm ir izdarīti četri grozījumi:

(a)	Norādījumu par prioritātēm sadaļas virsrakstu pirms 75. punkta aizstāj ar šādu: “D. Piegādes atteikums”;

(b)	80. punktu, ieskaitot 8. un 9. zemsvītras piezīmi, dzēš;

(c)

81. un 90. punktu pārnumurē šādi:

81. punktu pārnumurē, un tas kļūst par 80. punktu; 82. punktu pārnumurē, un tas kļūst par 81. punktu; 83. punktu pārnumurē, un tas kļūst par 82. punktu; 84. punktu pārnumurē, un tas kļūst par 83. punktu; 85. punktu pārnumurē, un tas kļūst par 84. punktu; 86. punktu pārnumurē, un tas kļūst par 85. punktu; 87. punktu pārnumurē, un tas kļūst par 86. punktu; 88. punktu pārnumurē, un tas kļūst par 87. punktu; 89. punktu pārnumurē, un tas kļūst par 88. punktu; 90. punktu pārnumurē, un tas kļūst par 89. punktu;

(d)

aiz jaunā 89. punkta Norādījumos par prioritātēm iekļauj šādu sadaļas virsrakstu un 90.punktu:

“E. Cenu starpības samazināšana”

90.

Dominējošais uzņēmums attiecīgajam produktam iepriekšējā posma tirgū uzliek tādu cenu, kas salīdzinājumā ar tā prasīto cenu pakārtotajā tirgū (3) neļauj pat vienlīdz efektīvam konkurentam pakārtotajā tirgū ilgtermiņā strādāt bez zaudējumiem (tā saucamā “cenu starpības samazināšana”) (4). Lai noteiktu vienlīdz efektīva konkurenta izmaksas cenu starpības samazināšanas gadījumos Komisija par izmaksu kritēriju parasti izmanto integrēta dominējošā uzņēmuma pakārtotās daļas IVPI (5).

(3) Tas ietver arī tādu situāciju, ka integrēts uzņēmums, kas pārdod papildu produktu “sistēmu”, pārdod konkurentam, kas ražo vienu šā komplekta produktu, atsevišķi otru šā komplekta produktu."

(4) Šī rīcība ir neatkarīgs ļaunprātīgas izmantošanas veids, kas atšķiras no atteikuma sniegt pakalpojumus, 2011. gada 17. februāra spriedums TeliaSonera Sverige C-52/09, EU:C:2011:83, 56. punkts."

(5) Dažkārt par izmaksu kritēriju izmanto arī neintegrēta konkurenta pakārtotās daļas IVPI, piemēram, ja nav iespējams skaidri noteikt dominējošā uzņēmuma pakārtotā un iepriekšējā posma darbību izmaksas.”"

(1a) Tiesas 2023. gada 19. janvāra spriedums Unilever Italia Mkt.Operations Srl/Autorita Garante della Concorrenza e del Mercato lieta C-680/20, EU:C:2023:33, 36. punkts.

(1b) Tiesas 2022. gada 14. septembra spriedums Google un Alphabet/Komisija (Google Android) T-604/18, EU:T:2022:541, 281. punkts.”

(2) Sk. Tiesas 2023. gada 19. janvāra spriedumu Unilever Italia Mkt.Operations/Autorita Garante della Concorrenza e del Mercato C-680/20, EU:C:2023:33, 57.–58. punkts.

(3) 2021. gada 25. marta spriedums Slovak Telekom/Komisija (Slovak Telekom), C-165/19 P, EU:C:2021:239, 50.–51. punkts, un 2023. gada 12. februāra spriedums Lietuvos geležinkeliai AB/Eiropas Komisija, C-42/21 P, EU:C:2023:12, 81.–84. un 91. punkts.

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/6

Informācija, ko Eiropas Komisija sniedz saskaņā ar 18. panta 3. Punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1257/2012 (2012. gada 17. decembris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi (1)

(2023/C 116/02)

Nolīguma par Vienoto patentu tiesu (2) stāšanās spēkā: 1.6.2023.

Nolīguma par Vienoto patentu tiesu ratifikācija:

Beļģija	6.6.2014
Bulgārija	3.6.2016
Dānija	20.6.2014
Vācija	17.2.2023
Igaunija	1.8.2017
Francija	14.3.2014
Itālija	20.2.2017
Latvija	11.1.2018
Lietuva	14.8.2017
Luksemburga	22.5.2015
Malta	9.12.2014
Nīderlande	14.9.2016
Austrija	6.8.2013
Portugāle	28.8.2015
Slovēnija	15.10.2021
Somija	19.1.2013
Zviedrija	26.4.2018

(1) OV L 361, 31.12.2012., 1. lpp.

(2) OV C 175, 20.6.2013., 1. lpp.

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/7

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.11044 – DERICHEBOURG / ELIOR)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 116/03)

Komisija 2023. gada 24. martā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai franču valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32023M11044. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Padome

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/8

Pārskats par Padomes ieceltajām personām

no 2022. gada jūlija līdz decembrim (sociālā joma)

(2023/C 116/04)

Komiteja	Pilnvaru termiņa beigas	Publicēts OV	Aizstātā persona	Atkāpšanās no amata	Loceklis / locekļa aizstājējs	Kategorija	Valsts	Amatā ieceltā persona	Piederība	Padomes lēmuma datums
Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja	28.2.2022.	OV C 92 25.2.2022.	Viktoria BERGSTRÖM kundze	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājēja	Valdības pārstāvji	Zviedrija	Johanna BENGTSSON RYBERG kundze	Regeringskansliet	12.7.2022.
Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja	28.2.2022.	OV C 92 25.2.2022.	Maret MARIPUU kundze	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājēja	Valdības pārstāvji	Igaunija	Meeli MIIDLA-VANATALU kundze	The Labour Inspectorate of Estonia	20.9.2022.
Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja	28.2.2025.	OV C 92 25.2.2022.	Stephanie PROPST kundze	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājēja	Darba devēju pārstāvji	Austrija	Tobias SONNWEBER kungs	Federation of Austrian Industries	17.10.2022.
Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja	28.2.2025.	OV C 92 25.2.2022.	Heidi BOUSSEN kundze	Atkāpšanās no amata	Locekle	Valdības pārstāvji	Nīderlande	Hanneke VAN DEN BOUT kundze	Ministry of Social Affairs and Employment	14.11.2022.
Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja	28.2.2025.	OV C 92 25.2.2022.	Lena SØBY kundze	Atkāpšanās no amata	Locekle	Darba devēju pārstāvji	Dānija	Clemens ØRNSTRUP ETZERODT kungs	Dansk Arbejdsgiverforening	28.11.2022.
Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevēja komiteja	19.10.2025.	OV C 315 I 23.9.2020.	Giovanni CALABRÒ kungs	Atkāpšanās no amata	Loceklis	Valdības pārstāvji	Itālija	Caterina FRANCOMANO kundze	Ministry of Labour and Social Policies	20.9.2022.
Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevēja komiteja	19.10.2025.	OV C 315 I 23.9.2020.	Silvia BOLOGNINI kundze	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājēja	Valdības pārstāvji	Itālija	Cristina BURZI kundze	Ministry of Labour and Social Policies	20.9.2022.
Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevēja komiteja	19.10.2025.	OV C 315 I 23.9.2020.	Helene TANDERUP kundze	Atkāpšanās no amata	Locekle	Darba devēju pārstāvji	Dānija	Maja Kluger DIONIGI kundze	Confederation of Danish Employers	20.9.2022.
Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevēja komiteja	19.10.2025.	OV C 315 I 23.9.2020.	Birgitte NYMARK kundze	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājēja	Darba devēju pārstāvji	Dānija	Trine Birgitte HOUGAARD kundze	Confederation of Danish Employers	20.9.2022.
Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevēja komiteja	19.10.2025.	OV C 315 I 23.9.2020.	Stefan MONDORF kungs	Atkāpšanās no amata	Loceklis	Darba devēju pārstāvji	Vācija	Fiete STARCK kungs	Bundesvereinigung der Deutschen Arbeitgeberverbände	20.9.2022.
Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevēja komiteja	19.10.2025.	OV C 315 I 23.9.2020.	Michael STIEFEL kungs	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājējs	Darba devēju pārstāvji	Vācija	Arne FRANKE kungs	Bundesvereinigung der Deutschen Arbeitgeberverbände	20.9.2022.
Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevēja komiteja	19.10.2025.	OV C 315 I 23.9.2020.	Caroline GRAF-SCHIMEK kundze	Atkāpšanās no amata	Locekle	Darba devēju pārstāvji	Austrija	Christina MARX kundze	Wirtschaftskammer Österreich	13.10.2022.
Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevēja komiteja	19.10.2025.	OV C 315 I 23.9.2020.	Heinz WITTMANN kungs	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājējs	Valdības pārstāvji	Austrija	Silvia HOLZMANN-WINDHOFER kundze	Bundeskanzleramt	13.10.2022.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Caroline HIELEGEMS kundze	Atkāpšanās no amata	Locekle	Arodbiedrību pārstāvji	Beļģija	Caroline VERDOOT kundze	FGTB – ABVV	12.7.2022.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Caroline VERDOOT kundze	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājēja	Arodbiedrību pārstāvji	Beļģija	Kris VAN EYCK kungs	ACV–CSC	12.7.2022.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Boel CALLERMO kundze	Atkāpšanās no amata	Locekle	Valdības pārstāvji	Zviedrija	Magnus FALK kungs	Arbetsmiljöverket	12.7.2022.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Viktoria BERGSTRÖM kundze	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājēja	Valdības pārstāvji	Zviedrija	Johanna BENGTSSON RYBERG kundze	Regeringskansliet	12.7.2022.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Maret MARIPUU kundze	Atkāpšanās no amata	Locekle	Valdības pārstāvji	Igaunija	Silja SOON kundze	The Labour Inspectorate of Estonia	20.9.2022.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Silja SOON kundze	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājēja	Valdības pārstāvji	Igaunija	Meeli MIIDLA-VANATALU kundze	The Labour Inspectorate of Estonia	20.9.2022.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Aija MAASIKAS kundze	Atkāpšanās no amata	Locekle	Arodbiedrību pārstāvji	Igaunija	Argo SOON kungs	The Estonian Trade Union Confederation	20.9.2022.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Argo SOON kungs	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājējs	Arodbiedrību pārstāvji	Igaunija	Evelin TOMSON kundze	The Estonian Trade Union Confederation	20.9.2022.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Ziedonis ANTAPSONA kungs	Atkāpšanās no amata	Loceklis	Arodbiedrību pārstāvji	Latvija	Mārtiņš PUŽULA kungs	Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība	26.09.2022.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Mārtiņš PUŽULA kungs	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājējs	Arodbiedrību pārstāvji	Latvija	Gita OŠKĀJAS kundze	Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība	26.09.2022.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Stephanie PROPST kundze	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājēja	Darba devēju pārstāvji	Austrija	Tobias SONNWEBER kungs	Industriellenvereinigung	25.10.2022.
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Cheryl HABER kundze	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājēja	Valdības pārstāvji	Malta	Anthony AZZOPARDI kungs	Department For Industrial and Employment Relations (DIER)	12.07.2022.
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Andreas SOMMER MØLLER kungs	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājējs	Valdības pārstāvji	Dānija	Søren FRIIS kungs	Ministry of Employment	26.09.2022.
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Vatroslav SUBOTIĆ kungs	Atkāpšanās no amata	Loceklis	Valdības pārstāvji	Horvātija	Iva MUSIĆ OREŠKOVIĆ kundze	Ministarstvo rada, mirovinskoga sustava, obitelji i socijalne politike	13.10.2022.
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Narcisa MANOJLOVIĆ kundze	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājēja	Valdības pārstāvji	Horvātija	Inja OGRIZOVIĆ DŽAMONJA kundze	Ministarstvo rada, mirovinskoga sustava, obitelji i socijalne politike	13.10.2022.
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Stephanie PROPST kundze	Atkāpšanās no amata	Locekle	Darba devēju pārstāvji	Austrija	Tobias SONNWEBER kungs	Industriellenvereinigung	25.10.2022.
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Guy VAN GYES kungs	Atkāpšanās no amata	Loceklis	Valdības pārstāvji	Beļģija	Yves BOLSEE kungs	Federal Public Service Employment, Work and Social dialogue	14.11.2022.
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda valde	31.3.2023.	OV C 135, 11.4.2019.	Fernando CATARINO JOSÉ kungs	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājējs	Valdības pārstāvji	Portugāle	Ricardo BERNARDES kungs	Directorate-General for Employment and industrial Relations (DGERT)	28.11.2022.
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valde	31.3.2023.	OV C 136 12.4.2019.	Daniela SIMIDCHIEVA kundze	Atkāpšanās no amata	Locekle	Darba devēju pārstāvji	Bulgārija	Svetlana DONCHEVA kundze	Bulgarian Industrial Association	20.9.2022.
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valde	31.3.2023.	OV C 136 12.4.2019.	Anita PISARRO kundze	Atkāpšanās no amata	Locekle	Valdības pārstāvji	Itālija	Andrea SIMONCINI kungs	Ministry of Labour and Social Policies	26.09.2022.
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valde	31.3.2023.	OV C 136 12.4.2019.	Pietro TAGLIATESTA kungs	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājējs	Valdības pārstāvji	Itālija	Angela GRIECO kundze	Ministry of Labour and Social Policies	26.09.2022.
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valde	31.3.2023.	OV C 136 12.4.2019.	Ivan ŠÓŠ kungs	Atkāpšanās no amata	Loceklis	Arodbiedrību pārstāvji	Slovākija	Peter DANKO kungs	OZPSAV	26.9.2022.
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valde	31.3.2023.	OV C 136 12.4.2019.	António LEITE kungs	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājējs	Valdības pārstāvji	Portugāle	Ana Elisa SANTOS kundze	Ministério do Trabalho, Solidariedade e Segurança Social	13.10.2022.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta valde	31.05.2025.	OV L 147 30.5.2022.	Annalise DESIRA kundze	Atkāpšanās no amata	Locekle	Valdības pārstāvji	Malta	Michael CAMILLERI kungs	Ministry for Home Affairs, Security, Reforms and Equality	20.9.2022.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta valde	31.05.2025.	OV L 147 30.5.2022.	Zuzana BRIXOVÁ kundze	Atkāpšanās no amata	Locekle	Valdības pārstāvji	Slovākija	Marián LIZANEC kungs	Ministry of Labour, Social Affairs and Family of the Slovak Repblic	17.10.2022.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta valde	31.05.2025.	OV L 147 30.5.2022.	Ján TOMAŠTÍK kungs	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājējs	Valdības pārstāvji	Slovākija	Lucia VLASÁKOVÁ kundze	Ministry of Labour, Social Affairs and Family of the Slovak Repblic	17.10.2022.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta valde	31.05.2025.	OV L 147 30.5.2022.	Greta TUMĖNIENĖ kundze	Atkāpšanās no amata	Locekļa aizstājēja	Valdības pārstāvji	Lietuva	Milda JANEIKAITĖ kundze	Sociālā nodrošinājuma un darba ministrija	21.11.2022.

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/15

PADOMES LĒMUMS

(2023. gada 28. marts),

ar ko ieceļ Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) valdes locekļus un locekļu aizstājējus

(2023/C 116/05)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/128 (2019. gada 16. janvāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (1), un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā kandidatūru sarakstu, ko Padomei iesniegušas dalībvalstu valdības, darba ņēmēju organizācijas un darba devēju organizācijas,

tā kā:

(1)	Ar 2019. gada 9. aprīļa (2), 2019. gada 8. jūlija (3), 2019. gada 16. septembra (4) un 2019. gada 8. novembra (5) lēmumiem Padome uz laikposmu no 2019. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 31. martam iecēla Cedefop valdes locekļus un locekļu aizstājējus.

(2)	Locekļiem un locekļu aizstājējiem ir jāpaliek amatā līdz viņu atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai.

(3)	Locekļi un locekļu aizstājēji ir jāieceļ uz četriem gadiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo turpmāk minētās personas ir ieceltas par Cedefop valdes locekļiem un locekļu aizstājējiem uz laikposmu no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2027. gada 31. martam:

I. VALDĪBU PĀRSTĀVJI

Dalībvalsts	Locekļi	Aizstājēji
Beļģija (Flāmu kopiena)	Jeroen BACKS kungs	Bavo MEERT kungs
Beļģija (franču valodas kopiena)	Guibert DEBROUX kungs
Bulgārija	Vania TIVIDOSHEVA kundze	Polina ZLATARSKA kundze
Čehijas Republika	Marta STARÁ kundze	Martina KAŇÁKOVÁ kundze
Dānija	Morten HOLM-HEMMINGSEN kungs	Torben SCHUSTER kungs
Vācija
Igaunija	Rita KASK kundze	Teet TIKO kungs
Īrija
Grieķija
Spānija	Lydia BERROCOSO RUFO kundze	María Antonia AGUDO RIAZA kundze
Francija	Nadine NERGUISIAN kundze	Gauthier DONNEZAN kungs
Horvātija	Božo PAVIČIN kundze	Irena BAČELIĆ kundze
Itālija	Andrea SIMONCINI kungs	Angela GRIECO kundze
Kipra	Yiannis MOUROUZIDES kungs	Spyros SPYROU kungs
Latvija	Rūta GINTAUTE-MARIHINAS kundze	Jeļena MUHINAS kundze
Lietuva	Julius JAKUČINSKAS kungs	Joana VILIMIENĖ kundze
Luksemburga
Ungārija	Krisztina VUJKOV kundze	Katalin ZOLTÁN kundze
Malta	Jeffrey PULLICINO ORLANDO kungs	Mario CARDONA kungs
Nīderlande	Emmelie VAN DEN BERGH kundze	Wouter VERHEIJ kungs
Austrija	Eduard STAUDECKER kungs	Wolfgang SLAWIK kungs
Polija	Piotr BARTOSIAK kungs	Beata DZIEMIŃSKA-SKOWRON kundze
Portugāle	Ana OLIM kundze	Ana Elisa SANTOS kundze
Rumānija	Ana RĂDULESCU kundze	Dalia-Maria MIRCEA-DĂRĂMUȘ kundze
Slovēnija	Slavica ČERNOŠA kundze
Slovākija	Karol JAKUBÍK kungs
Somija	Kari NYYSSÖLÄ kungs	Hanna AUTERE kundze
Zviedrija	Carina LINDEN kundze	Jacob JOHANSSON kungs

II. DARBA ŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI

Dalībvalsts	Locekļi	Aizstājēji
Beļģija	Sarah LAMBRECHTS kundze	Cédric HEYLEN kungs
Bulgārija	Leontina ISRAEL kundze	Adrian ILIEV kungs
Čehijas Republika	Lukáš NĚMEC kungs	Gabriela TLAPOVÁ kundze
Dānija	Thomas FELLAND kungs	Maria BJERRE kundze
Vācija	Marion PATUZZI kungs	Hans Ulrich NORDHAUS kungs
Igaunija	Jaan-Hendrik TOOMEL kungs	Kaja TOOMSALU kundze
Īrija
Grieķija	Konstantinos KALLONIATIS kungs	Christos GOULAS kungs
Spānija	Vicente SÁNCHEZ JIMÉNEZ kungs	Juan Carlos MORALES SAN JUAN kungs
Francija	Nicolas FAINTRENIE kungs
Horvātija	Dijana ŠOBOTA kundze	Jere BILAN kungs
Itālija	Francesco LAURIA kungs	Milena MICHELETTI kundze
Kipra	Evangelos EVANGELOU kungs	Christos KARYDIS kungs
Latvija	Linda ROMELES kundze	Anda GRĪNFELDES kundze
Lietuva	Tatjana BABRAUSKIENĖ kundze
Luksemburga	Carlo FRISING kungs	Jeannine KOHN kundze
Ungārija	László KOZÁK kungs	Tamás BÉKÉSI kungs
Malta	Elaine GERMANI kundze	Josef VELLA kungs
Nīderlande	Isabel COENEN kundze
Austrija	Bernhard HORAK kungs	Alexander PRISCHL kungs
Polija	Dagmara IWANCIW kundze	Katarzyna PAWLACZYK kundze
Portugāle	Hugo Filipe RODRIGUES DIONÍSIO kungs	José Manuel da LUZ CORDEIRO kungs
Rumānija	Gheorghe SIMION kungs
Slovēnija	Laura WEBER kundze
Slovākija	Peter KOLESÍK kungs	Peter DANKO kungs
Somija	Riina NOUSIAINEN kundze	Kirsi RASINAHO kundze
Zviedrija	Hedvig MODIN kundze	Mia NIKALI kundze

III. DARBA DEVĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI

Dalībvalsts	Locekļi	Aizstājēji
Beļģija	Sandra COENEGRACHTS kundze	Joris VANDERSTEENE kungs
Bulgārija	Svetlana DONCHEVA kundze
Čehijas Republika	Miloš RATHOUSKÝ kungs	Vladimíra DRBALOVÁ kundze
Dānija	Elisabeth LUND NYBORG kundze	Louise HOEJ LARSEN kundze
Vācija	Barbara DORN kundze	Christian SPERLE kungs
Igaunija		Pillie MEIER kundze
Īrija	Tony DONOHOE kungs	Adam Mark WEATHERLEY kungs
Grieķija	Christos IOANNOU kungs	Nikos GAVALAKIS kungs
Spānija	Juan Carlos TEJEDA HISADO kungs	Sandra MISO GUAJARDO kundze
Francija	Siham SAÏDI kundze	Florence GELOT kundze
Horvātija	Marko JURČIĆ kungs	Gordana NIKOLIĆ kundze
Itālija	Alfonso BALSAMO kungs	Paola ASTORRI kundze
Kipra	Maria STYLIANOU THEODOROU kundze	Maria PIREA kundze
Latvija	Ilona KIUKUCĀNES kundze	Inese STEPIŅAS kundze
Lietuva
Luksemburga	Marc GROSS kungs	Gilles WALERS kungs
Ungārija	Adrienn BÁLINT kundze
Malta	Robert MICALLEF kungs	Daniela GRECH kundze
Nīderlande	Hanneke ACKERMANN kundze
Austrija	Gerhard RIEMER kungs	Thomas MAYR kungs
Polija	Magdalena ZABŁOCKA kundze	Sławomir SZYMCZAK kungs
Portugāle	Duarte VEIGA DA CUNHA kungs	Nuno BERNARDO kungs
Rumānija	Adriana RADA kundze	Vlad ILIESCU kungs
Slovēnija	Simon OGRIZEK kungs
Slovākija	Peter BENCKO kungs	Ľubomír GROMOŠ kungs
Somija	Mikko VIELTOJÄRVI kungs	Maiju KORHONEN kundze
Zviedrija	Pär LUNDSTRÖM kungs	Georgios SIDERAS kungs

2. pants

Vēl neizraudzītos locekļus un aizstājējus Padome iecels vēlāk.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2023. gada 28. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. BUSCH

(1) OV L 30, 31.1.2019., 90. lpp.

(2) Padomes Lēmums (2019. gada 9. aprīlis), ar ko ieceļ Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes (Cedefop) locekļus un locekļu aizstājējus (OV C 136, 12.4.2019., 6. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (2019. gada 8. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) valdes locekli un locekļa aizstājēju no Lietuvas (OV C 232, 10.7.2019., 5. lpp.).

(4) Padomes Lēmums (2019. gada 16. septembris), ar ko ieceļ Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) valdes locekļa aizstājēju no Rumānijas (OV C 316, 20.9.2019., 3. lpp.).

(5) Padomes Lēmums (2019. gada 8. novembris), ar ko ieceļ Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) valdes locekli un locekļa aizstājēju no Luksemburgas (OV C 385, 13.11.2019., 6. lpp.).

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/19

PADOMES LĒMUMS

(2023. gada 28. marts),

ar ko ieceļ Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) valdes locekļus un locekļu aizstājējus

(2023/C 116/06)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2019/126 (2019. gada 16. janvāris), ar ko izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94 (1), un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā kandidatūru sarakstu, ko Padomei iesniegušas dalībvalstu valdības, darba ņēmēju organizācijas un darba devēju organizācijas,

ņemot vērā Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļu un locekļu aizstājēju sarakstus,

tā kā:

(1)	Padome ar 2019. gada 9. aprīļa (2), 2019. gada 6. jūnija (3), 2019. gada 8. jūlija (4), 2021. gada 14. jūnija (5) un 2022. gada 2. jūnija (6) lēmumiem ir iecēlusi amatā EU-OSHA valdes locekļus un viņu aizstājējus uz laikposmu no 2019. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 31. martam.

(2)	Locekļiem un locekļu aizstājējiem ir jāpaliek amatā līdz viņu atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai.

(3)	Jauni locekļi un locekļu aizstājēji ir jāieceļ uz četru gadu laikposmu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo par EU-OSHA valdes locekļiem un locekļu aizstājējiem uz laikposmu no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2027. gada 31. martam ieceļ šādas personas:

I. VALDĪBAS PĀRSTĀVJI

Dalībvalsts	Locekļi	Locekļu aizstājēji
Beļģija	Véronique CRUTZEN kundze	Aurore MASSART kundze
Bulgārija	Darina KONOVA kundze	Nikolay ARNAUDOV kungs
Čehijas Republika	Jaroslav HLAVÍN kungs	Lucie KYSELOVÁ kundze
Dānija	Annemarie KNUDSEN kundze	Anne-Marie VON BENZON kundze
Vācija	Kai SCHÄFER kungs	Sebastian HAUS-RYBICKI kungs
Igaunija	Silja SOON kundze	Marika LIIV kundze
Īrija	Marie DALTON kundze	Stephen CURRAN kungs
Grieķija	Ioannis KONSTANTAKOPOULOS kungs	Aggeliki MOIROU kundze
Spānija	Carlos ARRANZ CORDERO kungs	Mercedes TEJEDOR AIBAR kundze
Francija	Lucie MEDIAVILLA kundze	Anne AUDIC kundze
Horvātija	Marina PRELEC kundze	Žanna JANČIEV kundze
Itālija	Antonio VALENTI kungs	Laura TOMASSINI kundze
Kipra	Aristodemos ECONOMIDES kungs	Chrysanthos SAVVIDES kungs
Latvija	Renārs LŪŠA kungs	Jolanta GEDUŠAS kundze
Lietuva	Aldona SABAITIENĖ kundze	Gintarė BUŽINSKAITĖ kundze
Luksemburga	Marco BOLY kungs	Patrice FURLANI kundze
Ungārija	Attila LUMNICZKY kungs	Gyula MADARÁSZ kungs
Malta	Melhino MERCIECA kungs	Silvio FARRUGIA kungs
Nīderlande	Tanja WESSELIUS kundze	Martin DEN HELD kungs
Austrija	Gertrud BREINDL kundze	Anna RITZBERGER-MOSER kundze
Polija	Agnieszka WOLSKA kundze	Agnieszka GAJEK kundze
Portugāle	Nelson FERREIRA kungs	Paula SOUSA kundze
Rumānija	Elena PERJU kundze	Veronica HAȘ kundze
Slovēnija	Nikolaj PETRIŠIČ kungs	Vladka KOMEL kundze
Slovākija	Martina KOSTURÁKOVÁ kundze	Adam ŠULÍK kungs
Somija	Raimo ANTILA kungs	Liisa HAKALA kundze
Zviedrija	Magnus FALK kungs	Johanna BENGTSSON RYBERG kundze

II. DARBA ŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI

Dalībvalsts	Locekļi	Locekļu aizstājēji
Beļģija	Caroline VERDOOT kundze	Kris VAN EYCK kungs
Bulgārija
Čehijas Republika
Dānija	Ulrik SPANNOW kungs	Can SARIALTUN kungs
Vācija	Sebastian SCHNEIDER kungs	Moriz-Boje TIEDEMANN kungs
Igaunija
Īrija	Dessie ROBINSON kungs	Sylvester CRONIN kungs
Grieķija	Andreas STOIMENIDIS kungs	Markos KONTIZAS kungs
Spānija	Ana GARCÍA DE LA TORRE kundze	Rubén PINEL BALLESTEROS kungs
Francija	Abderrafik ZAIGOUCHE kungs
Horvātija
Itālija		Cinzia FRASCHERI kundze
Kipra	Evangelos EVANGELOU kungs	Stelios CHRISTODOULOU kungs
Latvija	Mārtiņš PUŽULA kungs	Gita OŠKĀJAS kundze
Lietuva	Inga RUGINIENĖ kundze	Ričardas GARUOLIS kungs
Luksemburga
Ungārija
Malta	Victor CARACHI kungs	Anthony CASARU kungs
Nīderlande	Wim VAN VEELEN kungs
Austrija	Julia NEDJELIK-LISCHKA kundze	Petra STREITHOFER kundze
Polija	Tomasz NAGÓRKA kungs	Paulina BARAŃSKA kundze
Portugāle	Eduardo Manuel NOGUEIRA CHAGAS kungs	Vanda Teresa ROGADO MADEIRA PEREIRA DA CRUZ kundze
Rumānija
Slovēnija
Slovākija	Peter RAMPAŠEK kungs	Vladimír KMEC kungs
Somija	Erkki AUVINEN kungs	Lotta SAVINKO kundze
Zviedrija	Karin FRISTEDT kundze	Cyrene MARTINSSON WAERN kundze

III. DARBA DEVĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI

Dalībvalsts	Locekļi	Locekļu aizstājēji
Beļģija	Kris DE MEESTER kungs	Marc DE WILDE kungs
Bulgārija	Georgi STOEV kungs	Petya GEOREVA kundze
Čehijas Republika	Jiří PUTNA kungs	Martin RÖHRICH kungs
Dānija	Clemens ØRNSTRUP ETZERODT kungs	Jens SKOVGAARD LAURITSEN kungs
Vācija	Eckhard METZE kungs	Stefan ENGEL kungs
Igaunija	Marju PEÄRNBERG kundze
Īrija	Michael GILLEN kungs	Katharine MURRAY kundze
Grieķija	Katerina DASKALAKI kundze
Spānija	Miriam PINTO LOMEÑA kundze	Laura CASTRILLO NUÑEZ kundze
Francija	Franck GAMBELLI kungs	Patrick LÉVY kungs
Horvātija	Nenad SEIFERT kungs	Nuša ŽUNEC kundze
Itālija	Fabiola LEUZZI kundze	Pier Paolo MASCIOCCHI kungs
Kipra	Emilios MICHAEL kungs	Polyvios POLYVIOU kungs
Latvija
Lietuva	Rūta JASIENĖ kundze
Luksemburga	Thierry GRIMÉE kungs	Marc KIEFFER kungs
Ungārija	István KOMORÓCZKI kungs
Malta	Martin BONDIN kungs	Joseph DELIA kungs
Nīderlande	Mario VAN MIERLO kungs
Austrija	Christa SCHWENG kundze	Tobias SONNWEBER kungs
Polija
Portugāle	Manuel Marcelino PERALTA DA PENA COSTA kungs	Luís HENRIQUE kungs
Rumānija	Victorița Mihaela GRIGORE kundze
Slovēnija	Jože SMOLE kungs
Slovākija	Róbert MEITNER kungs	Silvia SUROVÁ kundze
Somija	Auli RYTIVAARA kundze	Anne SALOMAA kundze
Zviedrija	Cecilia ANDERSSON kundze	Anders WESTLUND kungs

2. pants

Vēl neizvirzītos locekļus un locekļu aizstājējus Padome iecels vēlāk.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2023. gada 28. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. BUSCH

(1) OV L 30, 31.1.2019., 58. lpp.

(2) Padomes Lēmums (2019. gada 9. aprīlis), ar ko ieceļ Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) valdes locekļus un locekļu aizstājējus (OV C 135, 11.4.2019., 7. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (2019. gada 6. jūnijs), ar ko ieceļ Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras valdes locekļus un locekļu aizstājējus valdības pārstāvju kategorijā no Grieķijas, Francijas un Luksemburgas (OV C 195, 11.6.2019., 4. lpp.) Padomes Lēmums (ES) 2019/963 (2019. gada 6. jūnijs), ar ko ieceļ Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras valdes locekļa aizstājēju no Francijas (OV L 156, 13.6.2019., 3. lpp.)..

(4) Padomes Lēmums (2019. gada 8. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) valdes locekli no Ungārijas (OV C 232, 10.7.2019., 4. lpp.).

(5) Padomes Lēmums (2021 gada 14. jūnijs), ar ko ieceļ Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) valdes locekli un locekļa aizstājēju no Latvijas (OV C 234 I, 17.6.2021., 3. lpp.).

(6) Padomes Lēmums (ES) 2022/896 (2022. gada 2. jūnijs), ar ko ieceļ Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) valdes locekli un locekļa aizstājēju no Rumānijas (OV L 155, 8.6.2022., 49. lpp.).

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/23

PADOMES LĒMUMS

(2023. gada 28. marts),

ar ko ieceļ Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) valdes locekļus un viņu aizstājējus

(2023/C 116/07)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/127 (2019. gada 16. janvāris) par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) izveidi un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1365/75 (1) un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā kandidātu sarakstus, ko Padomei iesniegušas dalībvalstu valdības un darba ņēmēju un darba devēju organizācijas,

tā kā:

(1)	Padome ar 2019. gada 9. aprīļa (2), 2019. gada 25. jūnija (3), 2019. gada 8. jūlija (4), 2019. gada 16. septembra (5) un 2021. gada 14. jūnija (6) lēmumiem ir iecēlusi Eurofound valdes locekļus un viņu aizstājējus uz laikposmu no 2019. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 31. martam.

(2)	Locekļi un viņu aizstājējiem ir jāpaliek amatā līdz viņu atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai.

(3)	Locekļi un viņu aizstājēji ir jāieceļ uz četru gadu laikposmu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Par Eurofound valdes locekļiem un viņu aizstājējiem uz laikposmu no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2027. gada 31. martam ieceļ šādas personas:

I. VALDĪBAS PĀRSTĀVJI

Dalībvalsts	Locekļi	Locekļu aizstājēji
Beļģija	Yves BOLSÉE kungs	Alain PIETTE kungs
Bulgārija	Nenko SALCHEV kungs	Teodora TODOROVA kundze
Čehijas Republika	Vlastimil VÁŇA kungs	Ondřej KRÝSL kungs
Dānija	Søren FRIIS kungs	Lærke Thorø Borch SLOTH kundze
Vācija	Thomas VOIGTLÄNDER kungs	Ina HINZER kundze
Igaunija	Marian JUURIK kundze	Marion PAJUMETS kundze
Īrija	Marcus BREATHNACH kungs	Olivia CLARKE kundze
Grieķija	Triantafyllia TOTOU kundze	Georgios GOURZOULIDIS kungs
Spānija	Marina GRIÑÓN MONTES kundze	Gloria María ORTEGA GONZÁLEZ kundze
Francija	Nathalie VAYSSE kundze	Lucile CASTEX-CHAUVE kundze
Horvātija	Iva MUSIĆ OREŠKOVIĆ kundze	Inja OGRIZOVIĆ DŽAMONJA kundze
Itālija	Romolo de CAMILLIS kungs	Rosanna MARGIOTTA kundze
Kipra	Orestis MESSIOS kungs	Panayiotis SAVVA kungs
Latvija	Ineta TĀRES kundze	Ineta VJAKSES kundze
Lietuva	Donata ŠLEKYTĖ kundze	Rita SKREBIŠKIENĖ kundze
Luksemburga	Tom OSWALD kgs	Bob GREIS kungs
Ungārija	Krisztina PELEI kundze	Vera Judit ÁCS kundze
Malta	Diane VELLA MUSCAT kundze	Christopher GALEA kungs
Nīderlande	Wilm GEURTS kungs	Alexandra NICOLAI kundze
Austrija	Harald FUGGER kungs	Petra PENCS kundze
Polija	Jerzy CIECHAŃSKI kungs	Magdalena ZAWADZKA kundze
Portugāle	Cristina RODRIGUES kundze	Ricardo BERNARDES kungs
Rumānija	Bianca Diana MIHĂIȚĂ kundze	Ioana DUMITRESCU kundze
Slovēnija	Vladka KOMEL kundze	Andraž BOBOVNIK kungs
Slovākija	Silvia GREGORCOVÁ kundze	Ján GABURA kungs
Somija	Antti NÄRHINEN kungs	Maija LYLY-YRJÄNÄINEN kundze
Zviedrija	Aurora LEWÉN kundze	Håkan NYMAN kungs

II. DARBA ŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI

Dalībvalsts	Locekļi	Locekļu aizstājēji
Beļģija	Stijn GRYP kungs	Caroline VERDOOT kundze
Bulgārija	Todor KAPITANOV kungs	Veselin MITOV kungs
Čehijas Republika	Jiří VAŇÁSEK kungs	Jana MALÁČOVÁ kundze
Dānija	Maria BJERRE kundze	Käthe Munk RYOM kundze
Vācija	Tanja BERGRATH kundze	Livia HENTSCHEL kundze
Igaunija	Jaan-Hendrik TOOMEL kungs	Madis IGANÕMM kungs
Īrija	David JOYCE kungs	Ger GIBBONS kungs
Grieķija	Ioannis POUPKOS kungs	Panagiotis KORDATOS kungs
Spānija	Valérie PARRA BALAYÉ kundze	Fernando ROCHA SÁNCHEZ kungs
Francija	Charles PARMENTIER kungs	Romain LASSERRE kungs
Horvātija	Marija HANŽEVAČKI kundze	Dijana ŠOBOTA kundze
Itālija	Salvatore MARRA kungs	Rossella BENEDETTI kundze
Kipra	Panicos ARGYRIDES kungs	Evangelos EVANGELOU kungs
Latvija	Linda ROMELES kundze	Mārtiņš SVIRSKA kungs
Lietuva	Daiva KVEDARAITĖ kundze	Sigita MYKOLAITYTĖ kundze
Luksemburga	Véronique EISCHEN kundze	Patrick DURY kungs
Ungārija	Szabolcs BEŐTHY-FEHÉR kungs	Viktória SZŰCS kundze
Malta	Joseph BUGEJA kungs	Paul PACE kungs
Nīderlande	Jan KOUWENBERG kungs	Lottie Van KELLE kundze
Austrija	Dinah DJALINOUS-GLATZ kundze	Adi BUXBAUM kungs
Polija	Katarzyna BARTKIEWICZ kundze	Katarzyna PIETRZAK kundze
Portugāle	Vanda Teresa ROGADO MADEIRA PEREIRA DA CRUZ kundze	Hugo Filipe RODRIGUES DIONÍSIO kungs
Rumānija	Sabin RUSU kungs	Mihaela DÂRLE kundze
Slovēnija	Maja KONJAR kundze	Matija DRMOTA kungs
Slovākija	Miroslav HAJNOŠ kungs
Somija	Juha ANTILA kungs	Seppo NEVALAINEN kungs
Zviedrija	Håkan GUSTAVSSON kungs	Carola LÖFSTRAND kundze

III. DARBA DEVĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI

Dalībvalsts	Locekļi	Locekļu aizstājēji
Beļģija	Kris DE MEESTER kungs	Phillipe VAN WALLEGHEM kungs
Bulgārija	Dimiter BRANKOV kungs	Theodor DETCHEV kungs
Čehijas Republika	Vladimíra DRBALOVÁ kundze	Pavla BŘEČKOVÁ kundze
Dānija	Christiane MIßLBECK-WINBERG kundze	Maja Kluger DIONIGI kundze
Vācija	Matthias ROHRMANN kungs	Sebastian HOPFNER kungs
Igaunija	Kristi SÕBER kundze	Raul EAMETS kungs
Īrija	Maeve McELWEE kundze	Pauline O’HARE kundze
Grieķija	Christos IOANNOU kungs	Katerina DASKALAKI kundze
Spānija	Celia FERRERO ROMERO kundze	Miguel CANALES GUTIÉRREZ kungs
Francija	Sébastien DARRIGRAND kungs	Anne VAUCHEZ kundze
Horvātija	Nuša ŽUNEC kundze	Dario ĆORIĆ kungs
Itālija	Stefania ROSSI kundze	Giovanni MORLEO kgs
Kipra	Polyvios POLYVIOU kungs	Georges HADJIKALLIS kungs
Latvija	Ilona KIUKUCĀNES kundze	Inese STEPIŅAS kundze
Lietuva	Ineta RIZGELĖ kundze	Monika GABALYTĖ kundze
Luksemburga	Philippe HECK kungs	Marc KIEFFER kungs
Ungārija	Adrienn BÁLINT kundze	Andrea MAGYAR kundze
Malta	Joseph FARRUGIA kungs	Marthese MICALLEF kundze
Nīderlande	Mario VAN MIERLO kungs	Nurcan YILMAZ kundze
Austrija	Tobias SONNWEBER kungs	Josef WIRTH kungs
Polija	Andrzej RUDKA kungs	Katarzyna SIEMIENKIEWICZ kundze
Portugāle	Manuel Marcelino PERALTA DA PENA COSTA kungs	Luís HENRIQUE kungs
Rumānija	Adelina DABU kundze	Radu BURNETE kungs
Slovēnija	Miroslav SMREKAR kungs	Nataša CVETEK kundze
Slovākija	Alexandra ŠARINOVÁ KUNDZE	Katarína MARENČÁK kundze
Somija	Katja MIETTINEN kundze	Suvi LAHTI-LEEVE kundze
Zviedrija	Patrik KARLSSON kungs	Anna BERGSTEN kundze

2. pants

Vēl neizraudzītos locekļus un locekļu aizstājējus Padome iecels vēlāk.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2023. gada 28. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. BUSCH

(1) OV L 30, 31.1.2019., 74. lpp.

(2) Padomes Lēmums (2019. gada 9. aprīlis), ar ko ieceļ Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) valdes locekļus un viņu aizstājējus (OV C 135, 11.4.2019., 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (2019. gada 25. jūnijs), ar ko ieceļ Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) valdes locekļus un locekļu aizstājējus no Lietuvas, Luksemburgas un Slovēnijas (OV C 216, 27.6.2019., 1. lpp.).

(4) Padomes Lēmums (2019. gada 8. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) valdes locekļus un locekļu aizstājējus no Francijas un Ungārijas (OV C 232, 10.7.2019., 3. lpp.).

(5) Padomes Lēmums (2019. gada 16. septembris), ar ko ieceļ vienu Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) valdes locekli no Luksemburgas (OV C 314, 18.9.2019., 2. lpp.).

(6) Padomes Lēmums (2021. gada 14. jūnijs), ar ko ieceļ Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) valdes locekļa aizstājēju no Nīderlandes (OV C 234 I, 17.6.2021., 1. lpp.).

Eiropas Komisija

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/27

Euro maiņas kurss (1)

2023. gada 30. marts

(2023/C 116/08)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0886
JPY	Japānas jena	144,42
DKK	Dānijas krona	7,4493
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88164
SEK	Zviedrijas krona	11,3037
CHF	Šveices franks	0,9963
ISK	Islandes krona	148,10
NOK	Norvēģijas krona	11,3570
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,547
HUF	Ungārijas forints	380,63
PLN	Polijas zlots	4,6813
RON	Rumānijas leja	4,9483
TRY	Turcijas lira	20,8653
AUD	Austrālijas dolārs	1,6263
CAD	Kanādas dolārs	1,4740
HKD	Hongkongas dolārs	8,5455
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7462
SGD	Singapūras dolārs	1,4465
KRW	Dienvidkorejas vona	1 413,65
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,6460
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,4898
IDR	Indonēzijas rūpija	16 376,04
MYR	Malaizijas ringits	4,8143
PHP	Filipīnu peso	59,166
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,252
BRL	Brazīlijas reāls	5,5531
MXN	Meksikas peso	19,6843
INR	Indijas rūpija	89,3575

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/28

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2023/C 116/09)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Somija

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Somija

Piemiņas monētas tematika: Somijas pirmais Dabas aizsardzības likums

Dizainparauga apraksts: Uz monētas ir redzama stilizēta vabole. Augšējā daļā puslokā ir izvietots uzraksts “NATURE CONSERVATION” somu valodā, savukārt apakšējā daļā puslokā ir uzraksts “NATURE CONSERVATION” zviedru valodā un emisijas gads “2023”. Monētas iekšējās daļas labajā pusē ir redzams uzraksts “FI”. Monētas iekšējās daļas kreisajā pusē ir attēlota Somijas monētu kaltuves zīme.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms: 400 000

Emisijas datums: 2023. gada pavasaris

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2) Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/29

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2023/C 116/10)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Spānija

Emitentvalsts: Spānija

Piemiņas monētas tematika: UNESCO: Kaseresa (Cáceres)

Dizainparauga apraksts: Kaseresas (Cáceres) vecpilsēta ir pilsētas daļa, kas atrodas Estremaduras autonomajā apgabalā Pireneju pussalas rietumu daļā. Tā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstā tādēļ, ka ir unikāla savu vēsturisko iezīmju dēļ, kuras (aptverot laikposmu no viduslaikiem līdz klasiskajam laikmetam) liecina par ļoti daudzveidīgu un pretrunīgu ietekmi, piemēram, par ziemeļu gotikas, islāma, Itālijas Renesanses un Jaunās pasaules mākslas ietekmi.

Dizainparaugā ir redzama vecpilsētas monumentālā kompleksa, it īpaši centrālā laukuma, panorāma. Augšējā pusē ar lielajiem burtiem rakstīts “ESPAÑA” un minēts monētas izkalšanas gads “2023”. Augšējā labajā pusē ir redzama kaltuves zīme. Apakšējā daļā ar lielajiem burtiem rakstīts “CÁCERES”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms: 1 500 000

Emisijas datums: 2023. gada pirmais ceturksnis

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/30

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2023/C 116/11)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Slovākija

Emitentvalsts: Slovākija

Piemiņas monētas tematika: 100. gadadiena kopš pirmās asins pārliešanas Slovākijā

Dizainparauga apraksts: dizainparaugā attēlots vienādmalu krusts, kas ir starptautiski atzīts medicīniskās palīdzības, cerību un cilvēcības simbols. Uz katras no krusta taisnēm ir ierakstīta viena no četrām asins grupām: A, B, 0, un AB. Krusta iekšpusē ir vēl divi vienādmalu krusti (viens iekš otra), savukārt šā attēla centrā ir redzams asins piliens. Ap centrālo krustu ir attēlotas astoņu mēģeņu apakšdaļas, kuras atrodas vienādā attālumā viena no otras un katrā no tām ir ievadīts stilizēts asins piliens. Starp katru no mēģenēm reljefā ir redzams asins piliens. Pa labi no apakšējās mēģenes ir stilizēti iniciāļi “MP” – atsauce uz monētas valsts puses dizaina autori Mária Poldaufová; kreisajā pusē ir attēlota Kremnicas monētu kaltuves (Mincovňa Kremnica) zīme, kas sastāv no burtiem “MK”, kuri izvietoti starp divām spiednēm. Ap lielāko daļu monētas iekšējās daļas malas ir uzraksts “PRVÁ TRANSFÚZIA KRVI 1923 – 2023” (tulkojumā no slovāku valodas “pirmā asins pārliešana”). Iekšējās daļas malas apakšdaļā ir redzams emitentvalsts nosaukums “SLOVENSKO”, un punkts abās pusēs to atdala no uzraksta.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms: 1 000 000

Emisijas datums: 2023. gada marts

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/31

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2023/C 116/12)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Francija

Emitentvalsts: Francija

Piemiņas monētas tematika: olimpiskās spēles Parīzē 2024. gadā

Dizainparauga apraksts: simt gadus pēc tam, kad Parīzē 1924. gadā notika olimpiskās spēles, Francijas galvaspilsēta 2024. gadā atkal rīkos vasaras olimpiskās spēles. Gadu pirms olimpisko spēļu sākuma monētu kaltuve Monnaie de Paris turpina gatavošanos svinībām, skaitot laiku līdz olimpiskajām spēlēm un izceļot gan savu, gan Parīzes mantojumu. Olimpiskās spēles ir notikums ar starptautisku skanējumu, kas gados pirms tā sākuma pakāpeniski kļūst plašāks, un pēdējos gados jau ir emitētas vairākas 2 euro piemiņas monētas, kuras veltītas olimpiskajām spēlēm.

Monētas dizainparaugā ir attēlota Sējēja – Francijas nacionālais tēls un numismātikas ikona, kas nodarbojas ar modernā boksa priekšteci, proti, dūru cīņu, kas ir atsauce uz antīkajām olimpiskajām spēlēm. Viņas siluets ir redzams priekšplānā Jaunajam tiltam (Pont-Neuf) un tā apkārtnei, kura ir raksturīga Ile de la Cité rajonam – nozīmīgam Parīzes ainavas elementam. Fonā ir redzams vieglatlētikas skrejceļš, un tā labajā pusē attēlota Parīzes 2024. gada olimpisko spēļu emblēma. Zem arkas, uz tilta margām un Sēnas upē ir redzams gadskaitlis, burti “RF” un monētu kaltuves zīme.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms: 260 000

Emisijas datums: 2023. gada janvāris

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

V Atzinumi

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/32

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.11099 - CINVEN / MBCC DIVESTMENT BUSINESS)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 116/13)

Komisija 2023. gada 24. martā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu.

Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

—	Cinven, Cinven Capital Management (VII) General Partner Limited (Guernsey), ko kontrolē uzņēmums Cinven Partnership LLP (“Cinven”, Apvienotā Karaliste),

—	konkrēti uzņēmumi, kuri atrodas Austrālijā, Kanādā, EEZ valstīs, Jaunzēlandē, Šveicē, Apvienotajā Karalistē un ASV (“MBCC Divestment Business”) un kurus pašlaik kontrolē uzņēmums LSF11 Skyscraper Midco 2 S.à.r.l. (Luksemburga).

Uzņēmums Cinven Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār MBCC Divestment Business.

Koncentrācija tiek veikta, iegādājoties daļas uzņēmumos, kuriem pieder MBCC Divestment Business.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—

Cinven ir privātkapitāla uzņēmums, kas sniedz ieguldījumu pārvaldības un ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus vairākiem ieguldījumu fondiem. Cinven fondu ieguldījumu portfelī atrodošies uzņēmumi darbojas daudzās apakšnozarēs, galvenokārt uzņēmējdarbības pakalpojumu, patērētāju, finanšu pakalpojumu, veselības aprūpes, rūpniecības un tehnoloģijas, plašsaziņas līdzekļu un telekomunikāciju jomā;

—	MBCC Divestment Business aptver MBCC grupas uzņēmumus, kas darbojas maisījumu sistēmu jomā Austrālijā, Kanādā, EEZ valstīs, Jaunzēlandē, Šveicē, Apvienotajā Karalistē un ASV, kā arī būvniecības sistēmu jomā strādājošus MBCC grupas uzņēmumus, kuri atrodas Austrālijā un Jaunzēlandē.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:

M.11099 - CINVEN / MBCC DIVESTMENT BUSINESS

Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu vai pastu. Lūdzam izmantot šādu kontaktinformāciju:

E-pasts: COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu

Pasta adrese:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2) OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

31.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/34

Vienotais dokuments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju attiecībā uz nosaukumu vīna nozarē: vienotā dokumenta un atsauces publicēšana

(2023/C 116/14)

Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Terras da Beira”

PGI-PT-02355

Pieteikuma iesniegšanas datums: 22.3.2017.

1. Reģistrējamais nosaukums

“Terras da Beira”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN — aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

Dzirkstošais vīns

Pusdzirkstošais vīns

4. Vīna(-u) apraksts

1. Vīns (baltais, sārtais un sarkanais)

Baltvīni ir dzidri, mirdzoši un bāli dzeltenā līdz salmu dzeltenā tonī. Primārais aromāts ir balto, tropisko un citrusaugļu aromāts; ja to nogatavina mucās, tiek iegūts gatavu augļu aromāts. Tiem piemīt augļaina, skābena un svaiga garša ar minerālu piegaršu.

Sārtvīni ir dzidri un mirdzoši ar sarkanu un ķiršsarkanu līdz viegli rozā nokrāsu. Tiem ir augļains un sarkano augļu aromāts. Tiem piemīt augļaina, skābena un svaiga garša ar minerālu piegaršu.

Sarkanvīni ir dzidri un mirdzoši, spilgti sarkanā līdz ķieģeļsarkanā tonī. Tiem ir sarkano augļu aromāts. Tiem piemīt augļaina, skābena un svaiga garša ar minerālu piegaršu.

Pārējās analītiskās īpašības atbilst ES tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	9,0
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Dzirkstošais vīns (baltais, sārtais un sarkanais)

Dzirkstošais baltvīns ir iezaļgani baltā līdz salmu dzeltenā tonī, dzidrs un tam ir smalki burbulīši, kas ilgi saglabājas. Primārais aromāts ir balto un tropisko augļu aromāts un augļaina, skābena un svaiga garša ar izturēšanas piegaršu attiecīgā gadījumā.

Dzirkstošais sārtvīns ir ķiršsarkanā līdz viegli rozā tonī, dzidrs un tam ir smalki burbulīši, kas ilgi saglabājas. Primārais aromāts ir sarkano augļu aromāts un augļaina, skābena un svaiga garša ar izturēšanas piegaršu attiecīgā gadījumā.

Dzirkstošais sarkanvīns ir spilgti sarkanā līdz rubīnsarkanā tonī, dzidrs un tam ir smalki burbulīši, kas ilgi saglabājas. Primārais aromāts ir sarkano augļu aromāts. Tam piemīt augļaina, skābena un svaiga garša ar izturēšanas piegaršu attiecīgā gadījumā.

Visas analītiskās īpašības atbilst ES tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Pusdzirkstošais vīns (baltais, sarkanais un sārtais)

Pusdzirkstošais baltvīns ir iezaļgani baltā līdz salmu dzeltenā tonī, dzidrs ar ātri gaistošiem burbulīšiem. Primārais aromāts ir balto un tropisko augļu aromāts un augļaina, skābena un svaiga garša.

Pusdzirkstošais sārtvīns ir ķiršsarkanā līdz viegli rozā tonī, dzidrs ar ātri gaistošiem burbulīšiem. Primārais aromāts ir sarkano augļu aromāts un augļaina, skābena un svaiga garša.

Pusdzirkstošais sarkanvīns ir spilgti sarkanā līdz viegli sarkanā tonī, dzidrs ar ātri gaistošiem burbulīšiem. Primārais aromāts ir sarkano augļu aromāts un augļaina, skābena un svaiga garša.

Visas analītiskās īpašības atbilst ES tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

a) Galvenās vīndarības metodes

1. Vīns – dabiskā spirta tilpumkoncentrācija – minimālais līmenis

Ierobežojumi attiecībā uz vīna darīšanu

Vīns

Vīnogu misai, kurai var izmantot “Terras da Beira” ĢIN, dabiskā spirta tilpumkoncentrācijai ir jābūt vismaz 9 %.

2. Vīndarīšanas paņēmiens – sārtvīni

Īpašā vīndarības metode

Vīns, dzirkstošais vīns un pusdzirkstošais vīns

Sārtvīnu izgatavo, izmantojot “bezmizu” procesu vai vieglu fermentāciju “uz mizām”.

3. Augsne un vīnkopības prakse

Vīnkopības prakse

Vīns, dzirkstošais vīns un pusdzirkstošais vīns

Vīndārzos, kas paredzēti, lai darinātu vīnus, kuriem ir atļauts izmantot “Terras da Beira” ĢIN, ir jāizmanto reģiona tradicionālā vīnkopības prakse vai sertificētas iestādes ieteiktā prakse.

Vīnogulāji, kas paredzēti vīnu darīšanai ar “Terras da Beira” ĢIN, ir jāstāda šādu veidu augsnē:

—	humoza litoliska slānekļa un granīta augsne

—	litoliska granīta augsne

—	brūna un sarkana Vidusjūras slānekļa augsne.

b) Maksimālais ražas iznākums

1. Vīns (baltais un sārtais), dzirkstošais vīns un pusdzirkstošais vīns

90 hektolitri no hektāra

2. Vīns (sarkanais)

85 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ģeogrāfisks apgabals, kurā darina “Terras da Beira” ĢIN, ir:

—	Kaštelu Branku apgabala visu administratīvo rajonu visi ciemati;

—	Guardas apgabalā administratīvie rajoni Almeida, Celorico da Beira, Figueira de Castelo Rodrigo (izņemot ciematu Escalhão), Guarda, Manteigas, Meda (izņemot ciematus Fonte Longa, Longroiva, Meda un Poço do Canto), Pinhel, Sabugal un Trancoso.

7. Galvenā(-s) vīna vīnogu šķirne(-s)

“Alfrocheiro – Tinta-Bastardinha”

“Alicante-Bouschet”

“Alicante-Branco”

“Alvar”

“Alvarelhão – Brancelho”

“Alvarinho”

“Aragonez – Tinta-Roriz”; “Tempranillo”

“Arinto – Pedernã”

“Arinto-do-Interior”

“Azal”

“Baga”

“Barcelo”

“Bastardo – Graciosa”

“Batoca – Alvaraça”

“Bical – Borrado-das-Moscas”

“Cabernet Franc”

“Cabernet Sauvignon”

“Caladoc”

“Camarate”

“Campanario”

“Castelão – João-de-Santarém(1)”“Periquita”

“Cercial – Cercial-da-Bairrada”

“Chardonnay”

“Chasselas”

‘Códega-do-Larinho;

“Durif – Petite-Syrah”

“Encruzado”

“Fernão-Pires – Maria-Gomes”

“Folgasão – Terrantez”

“Folha de Figueira – Dona-Branca”

“Fonte Cal”

“Gewurztraminer”

“Gouveio”

“Grand-Noir”

“Jaen – Mencía”

“Loureiro”

“Malvasia-Fina – Boal”; “Bual”

“Malvasia Fina Roxa”

“Malvasia Preta”

“Malvasia Rei”

“Marufo – Mourisco-Roxo”

“Merlot”

“Monvedro”

“Moreto”

“Moscatel-Galego-Branco – Muscat-à-Petits-Grains”

“Mourisco”

“Nebbiolo”

“Petit-Bouschet”

“Petit-Verdot”

“Pilongo”

“Pinot-Blanc”

“Pinot-Noir”

“Português-Azul – Blauer-Portugieser”

“Rabigato”

“Rabo-de-Ovelha”

“Riesling”

“Rufete – Tinta-Pinheira”

“Sangiovese”

“Sauvignon – Sauvignon-Blanc”

“Semillon”

“Sercial – Esgana-Cão”

“Sercialinho”

“Syrah – Shiraz”

“Síria – Roupeiro, Códega”

“Tamarez – Molinha”

“Terrantez”

“Tinta -Barroca”

“Tinta -Carvalha”

“Tinta-Francisca”

“Tinta-Negra – Mole, Saborinho”

“Tinto-Cão”

“Touriga-Franca”

“Touriga-Fêmea”

“Touriga Nacional”

“Trincadeira – Tinta-Amarela, Trincadeira-Preta”

“Tália – Ugni-Blanc”; “Trebbiano Toscano”

“Uva-Cão”

“Verdejo”

“Verdelho”

“Verdial-Branco”

“Vinhão – Sousão”

“Viognier”

“Viosinho”

“Vital”

“Água -Santa”

8. Saiknes apraksts

Vīns, dzirkstošais vīns un pusdzirkstošais vīns

Dabas faktori

“Terras da Beira” ĢIN atrodas kontinentālās Portugāles vidus/ziemeļu daļā un ir augstākais vīndārzu reģions Portugālē, kurā vīnogulājus audzē 300–750 m virs jūras līmeņa. Reģiona ainavā dominē kalni Estrela, Gardunha, Açor, Marofa un Malcata.

“Terras da Beira” ĢIN tālākajā ziemeļu daļā ir Côa un Águeda upju baseini, savukārt tālākajā dienvidu daļā ir Zêzere un Alto Tejo (Težu upes augštece) upju baseini.

Augsne galvenokārt ir granīta izcelsmes, atlikumu veido galvenokārt slāneklis ar kvarca slāņiem.

Reģionā ir skarbs klimats, ziemās temperatūra nokrīt zem nulles, bet vasaras ir ļoti karstas un sausas. Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 400–700 mm/m2, taču nokrišņi lielākoties ir ziemas un pavasara mēnešos. Šajā periodā rodas pārmērīgi daudz ūdens augsnē. Vasarās savukārt līst reti. Jūlijs un augusts ir gada sausākie mēneši, kad vidējais nokrišņu daudzums ir mazāks par 10 mm/m2.

Cilvēkfaktori

Šis plašais Portugāles reģions, kas savulaik bija Romas Luzitānijas sastāvdaļa (25. g.p.m.ē.), kopš senseniem laikiem ir cieši saistīts ar vīndārziem un vīna darīšanu. Granīta sienu zīmējumos redzamās preses ir skaidrs pierādījums, ka vīnam šajā reģionā jau kopš romiešu laikiem ir bijusi būtiska nozīme. Savukārt 12. gadsimta mijā Figueira de Castelo Rodrigo apvidū Santa Maria de Aguiar klostera mūki vīna darīšanu ļoti būtiski pilnveidoja.

Vīna īpašības nosaka plašais reģionā izmantoto šķirņu klāsts un tas, ka tās ir labi pielāgotas vietējam klimatam un augsnei, par ko liecina daudzos gados uzkrātā pieredze, kā arī jaunāko laiku pieredze.

Produkcijas specifiskās īpašības, kas saistītas ar šo ģeogrāfisko apgabalu

Baltvīni ir svaigi un aromātiski, ar vērā ņemamu skābumu un minerāliskumu.

Sārtvīni ir augļaini, ar minerālu, skābenu un svaigu piegaršu.

Sarkanvīni ir piesātināti, svaigi, skābeni un aromātiski ar minerālu piegaršu un sarkano augļu aromātu.

Dzirkstošie vīni ir augļaini, skābeni un svaigi ar smalkiem burbulīšiem, kas ilgi saglabājas.

Pusdzirkstošie vīni ir augļaini, svaigi un skābeni.

Cēloniskā saikne

Augsne un klimatiskie faktori, no vienas puses, un reģionā audzētās vīnogulāju šķirnes, no otras puses, ļauj iegūt specifiskus vīnus, kuriem ir raksturīgs minerāliskums, skābenums un svaigums.

Reģionam raksturīgā granīta augsne piešķir šeit darinātiem vīniem, pusdzirkstošajiem vīniem un dzirkstošajiem vīniem atšķirīgu minerāliskumu.

Reģiona kalnainais apvidus liek pievērsties kalnu vīnkopības praksei, un vīnogulāji tiek stādīti ievērojamā augstumā virs jūras līmeņa. Tādējādi palēninās ienākšanās process, kas ir svarīgi, lai nogatavotos vīnogās esošie fenola savienojumi un aromātiskie prekursori. Tā rezultātā vīni, pusdzirkstošie vīni un dzirkstošie vīni ir aromātiskāki.

Savukārt plašā diennakts temperatūru amplitūda vasarā, kad ir kastas, sausas dienas un vēsas naktis, ietekmē to, ka vīnogas nogatavojas lēni un vienmērīgi. Rezultātā tajās ir zemāks dabiskā cukura saturs un tiek nodrošināts labs skābuma līmenis, kas sniedz reģiona vīniem, pusdzirkstošajiem vīniem un dzirkstošajiem vīniem raksturīgo svaigumu.

Cilvēkfaktoram, proti, ka tiek aizsargātas tūkstošiem gadus senas tradīcijas un ka tiek izvēlētas šķirnes, kas ir vislabāk pielāgotas šā ģeogrāfiskā apgabala apstākļiem, ir izšķirīga nozīme tajā, ka tiek audzētas vīnogas, kas piešķir reģiona vīniem, pusdzirkstošajiem vīniem un dzirkstošajiem vīniem to izcilās īpašības.

9. Būtiski papildu nosacījumi

Ražošana ārpus ģeogrāfiskā apgabala – atkāpe

Tiesiskais regulējums

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

atļauts darināt vīnus ar “Terras da Beira” ĢIN no vīnogām, kas audzētas šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, bet pārstrādātas ārpus tā, ja apgabali, kuros vīni ir darināti, atrodas blakus “Terras da Beira” reģionam.

Visi “Terras da Beira” ĢIN vīni

Tiesiskais regulējums

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

—	marķējums ir iepriekš jāapstiprina. Marķējums, ko paredzēts izmantot “Terras da Beira” ĢIN produkcijai, vispirms ir jāiesniedz sertifikācijas iestādei apstiprināšanai.

—	Preču zīme ir jāreģistrē INPI [Valsts Rūpnieciskā īpašuma institūts], bet tā nav ekskluzīva attiecībā uz ĢIN.

Saite uz produkta specifikāciju

http://www.ivv.gov.pt/np4/8616.html

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.