28.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/7

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2023. gada 27. marts),

ar ko izveido sarakstu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 un kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1753 2. pantu jāiesniedz kā pieteikumi uz starptautisko reģistrāciju

(2023/C 113/07)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1753 (2019. gada 23. oktobris) par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (1) un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akts (2) (“Ženēvas akts”) ir starptautisks nolīgums, ar kuru saskaņā dalībpuses ievieš cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpējas aizsardzības sistēmu.

(2)

Pēc Padomes Lēmuma (ES) 2019/1754 (3) par Savienības pievienošanos Ženēvas aktam Savienība 2019. gada 26. novembrī deponēja Ženēvas akta pievienošanās instrumentu. 2020. gada 26. februārī Savienība pievienojās Ženēvas aktam. Tā kā Savienība bija piektā dalībpuse, kas pievienojās Ženēvas aktam, saskaņā ar Ženēvas akta 29. panta 2. punktu Ženēvas akts stājās spēkā tajā pašā dienā.

(3)

Saskaņā ar Ženēvas akta 5. panta 1. un 2. punktu katras Ženēvas akta dalībpuses kompetentās iestādes var iesniegt pieteikumus uz cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajā birojā, kas to reģistrē Starptautiskajā reģistrā. Saskaņā ar Ženēvas akta 9. pantu pārējās dalībpuses var izlemt, vai šo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāt savā teritorijā.

(4)

Regulas (ES) 2019/1753 1. panta 2. punktā noteikts, ka minētajā regulā un saskaņā ar to pieņemtajos aktos termins “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” aptver aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (4) nozīmē.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1753 2. panta 1. punktu Komisija kā Savienības kompetentā iestāde ir pilnvarota pēc Savienības pievienošanās Ženēvas aktam un pēc tam regulāri iesniegt Starptautiskajam birojam pieteikumus uz Savienības cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju.

(6)

Laikā no 2022. gada septembra līdz novembrim dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1753 2. panta 2. punktu Komisijai ir iesūtījušas 12 pieprasījumus Starptautiskajā reģistrā reģistrēt aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru izcelsme ir to teritorijā un kuri ir aizsargāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(7)

Nosaukumi, kuri saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 ir aizsargāti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi (ACVN) un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN), būtu jāiesniedz kā pieteikumi uz attiecīgi cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.

(8)

Tāpēc, pamatojoties uz minētajiem dalībvalstu pieprasījumiem, lai Komisija iesniedz pieteikumus uz tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju, kuru izcelsme ir to teritorijā un kuras Savienībā ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012, būtu jāizveido aizsargāto cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) saraksts.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Šā lēmuma pielikumā ir saraksts ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 un kuras Komisijai jāiesniedz kā pieteikumi uz starptautisko reģistrāciju.

Briselē, 2023. gada 27. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI

(1) OV L 271, 24.10.2019., 1. lpp.

(2) OV L 271, 24.10.2019., 15. lpp.

(3) Padomes Lēmums (ES) 2019/1754 (2019. gada 7. oktobris) par Eiropas Savienības pievienošanos Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (OV L 271, 24.10.2019., 12. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Saraksts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras Savienībā ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) un kuras saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1753 2. pantu jāiesniedz kā pieteikumi uz starptautisko reģistrāciju

Vācija

—	Nürnberger Lebkuchen (AĢIN)

Čehija

—	České pivo (AĢIN)

Grieķija

—	Ξηρά Σύκα Ταξιάρχη / Xira Syka Taxiarchi (ACVN)

Francija

—	Bleu de Gex Haut-Jura / Bleu de Septmoncel (ACVN)

—	Dinde de Bresse (ACVN)

—	Ossau-Iraty (ACVN)

—	Picodon (ACVN)

—	Salers (ACVN)

Spānija

—	Miel de Tenerife (ACVN)

—	Queso Majorero (ACVN)

—	Queso Tetilla / Queixo Tetilla (ACVN)

—	Vinagre del Condado de Huelva (ACVN)

28.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/10

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2023. gada 27. marts),

ar ko izveido sarakstu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1753 2. pantu jāiesniedz kā pieteikumi uz starptautisko reģistrāciju

(2023/C 113/08)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akts (2) (“Ženēvas akts”) ir starptautisks nolīgums, ar kuru saskaņā dalībpuses ievieš cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpējas aizsardzības sistēmu.

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

Laikā no 2022. gada septembra līdz novembrim dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1753 2. panta 2. punktu Komisijai ir iesūtījušas 73 pieprasījumus Starptautiskajā reģistrā reģistrēt aizsargātus cilmes vietas nosaukumus, kuru izcelsme ir to teritorijā un kuri ir aizsargāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(7)

Nosaukumi, kuri saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir aizsargāti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi (ACVN) un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN), būtu jāiesniedz kā pieteikumi uz attiecīgi cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.

(8)

Tāpēc, pamatojoties uz minētajiem dalībvalstu pieprasījumiem, lai Komisija iesniedz pieteikumus uz tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju, kuru izcelsme ir to teritorijā un kuras Savienībā ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, būtu jāizveido aizsargāto cilmes vietas nosaukumu (ACVN) saraksts.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas (vīns) atzinumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Šā lēmuma pielikumā ir saraksts ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, kuri ir aizsargāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un kuri Komisijai jāiesniedz kā pieteikumi uz starptautisko reģistrāciju.

Briselē, 2023. gada 27. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI

(1) OV L 271, 24.10.2019., 1. lpp.

(2) OV L 271, 24.10.2019., 15. lpp.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

PIELIKUMS

Saraksts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras Savienībā ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) un kuras saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1753 2. pantu jāiesniedz kā pieteikumi uz starptautisko reģistrāciju

Spānija

—	Tacoronte-Acentejo (ACVN)

—	Abadía Retuerta (ACVN)

—	Abona (ACVN)

—	Dehesa Peñalba (ACVN)

—	El Hierro (ACVN)

—	La Gomera (ACVN)

—	Urueña (ACVN)

—	Valle de Güímar (ACVN)

—	Valle de la Orotava (ACVN)

Francija

—	Alsace grand cru Altenberg de Bergbieten (ACVN)

—	Alsace grand cru Altenberg de Bergheim (ACVN)

—	Alsace grand cru Altenberg de Wolxheim (ACVN)

—	Alsace grand cru Brand (ACVN)

—	Alsace grand cru Bruderthal (ACVN)

—	Alsace grand cru Eichberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Engelberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Florimont (ACVN)

—	Alsace grand cru Frankstein (ACVN)

—	Alsace grand cru Froehn (ACVN)

—	Alsace grand cru Furstentum (ACVN)

—	Alsace grand cru Geisberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Gloeckelberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Goldert (ACVN)

—	Alsace grand cru Hatschbourg (ACVN)

—	Alsace grand cru Hengst (ACVN)

—	Alsace grand cru Kaefferkopf (ACVN)

—	Alsace grand cru Kanzlerberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Kessler (ACVN)

—	Alsace grand cru Kastelberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Kirchberg de Barr (ACVN)

—	Alsace grand cru Kirchberg de Ribeauvillé (ACVN)

—	Alsace grand cru Kitterlé (ACVN)

—	Alsace grand cru Mambourg (ACVN)

—	Alsace grand cru Mandelberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Marckrain (ACVN)

—	Alsace grand cru Moenchberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Muenchberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Ollwiller (ACVN)

—	Alsace grand cru Osterberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Pfersigberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Pfingstberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Praelatenberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Rangen (ACVN)

—	Alsace grand cru Rosacker (ACVN)

—	Alsace grand cru Saering (ACVN)

—	Alsace grand cru Schlossberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Schoenenbourg (ACVN)

—	Alsace grand cru Sommerberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Sonnenglanz (ACVN)

—	Alsace grand cru Spiegel (ACVN)

—	Alsace grand cru Sporen (ACVN)

—	Alsace grand cru Steinert (ACVN)

—	Alsace grand cru Steingrubler (ACVN)

—	Alsace grand cru Steinklotz (ACVN)

—	Alsace grand cru Vorbourg (ACVN)

—	Alsace grand cru Wiebelsberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Wineck-Schlossberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Winzenberg (ACVN)

—	Alsace grand cru Zinnkoepflé (ACVN)

—	Alsace grand cru Zotzenberg (ACVN)

—	Coteaux Bourguignons (ACVN)

—	Coteaux Varois en Provence (ACVN)

—	Fronton (ACVN)

—	Irancy (ACVN)

—	Languedoc (ACVN)

—	Luberon (ACVN)

—	Malepère (ACVN)

—	Montlouis-sur-Loire (ACVN)

—	Orléans (ACVN)

—	Saint-Bris (ACVN)

—	Saint-Mont (ACVN)

—	Ventoux (ACVN)

Itālija

—	Bolgheri Sassicaia (ACVN)

28.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2023. gada 27. marts),

ar ko izveido sarakstu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/787 un kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1753 2. pantu jāiesniedz kā pieteikumi uz starptautisko reģistrāciju

(2023/C 113/09)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akts (2) (“Ženēvas akts”) ir starptautisks nolīgums, ar kuru saskaņā dalībpuses ievieš cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpējas aizsardzības sistēmu.

(2)

(3)

(4)	Regulas (ES) 2019/1753 1. panta 2. punktā noteikts, ka minētajā regulā un saskaņā ar to pieņemtajos aktos termins “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” aptver ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/787 (4) nozīmē.

(5)

(6)	2022. gada novembrī dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1753 2. panta 2. punktu Komisijai ir iesūtījušas sešus pieprasījumus reģistrēt Starptautiskajā reģistrā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru izcelsme ir to teritorijā un kuras ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/787.

(7)	Nosaukumi, kuri saskaņā ar Regulu (ES) 2019/787 ir aizsargāti kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, būtu jāiesniedz kā pieteikumi uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.

(8)

Tāpēc, pamatojoties uz minētajiem dalībvalstu pieprasījumiem, lai Komisija iesniedz pieteikumus uz tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju, kuru izcelsme ir to teritorijā un kuras Savienībā ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/787, būtu jāizveido ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Stipro alkoholisko dzērienu komitejas atzinumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Šā lēmuma pielikumā ir saraksts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/787 un kuras Komisijai jāiesniedz kā pieteikumi uz starptautisko reģistrāciju.

Briselē, 2023. gada 27. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI

(1) OV L 271, 24.10.2019., 1. lpp.

(2) OV L 271, 24.10.2019., 15. lpp.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008 (OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Saraksts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras Savienībā ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/787 (ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) un kuras saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1753 2. pantu jāiesniedz kā pieteikumi uz starptautisko reģistrāciju

Francija

—	Fine de Bourgogne (ĢIN)

—	Marc des Côtes-du-Rhône / Eau-de-vie de marc des Côtes du Rhône (ĢIN)

—	Marc du Languedoc (ĢIN)

—	Marc de Provence (ĢIN)

—	Marc de Savoie (ĢIN)

Itālija

—	Brandy italiano (ĢIN)

28.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/17

EDI VALDES LĒMUMS Nr. 20/2022

(2022. gada 24. novembris)

par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz konkrētu datu subjektu tiesību ierobežošanu saistībā ar personas datu apstrādi Eiropas Darba iestādes veikto darbību ietvaros

(2023/C 113/10)

EIROPAS DARBA IESTĀDES VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (1) (“Regula (ES) 2018/1725” jeb “Regula”), un jo īpaši tās 25. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1149 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Darba iestādi, groza Regulas (EK) Nr. 883/2004, (ES) Nr. 492/2011 un (ES) 2016/589 un atceļ Lēmumu (ES) 2016/344 (2) (“dibināšanas regula”), un jo īpaši tās 36. pantu,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

tā kā:

(1)

Eiropas Darba iestāde (turpmāk tekstā – “EDI”) ir pilnvarota veikt administratīvas izmeklēšanas, pirmsdisciplīnu, disciplinārās un atstādināšanas procedūras saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (3) (“Civildienesta noteikumi”), un EDI valdes 2021. gada 10. novembra Lēmumu Nr. 22/2021 par noteikumiem un nosacījumiem iekšējai izmeklēšanai Eiropas Darba iestādē saistībā ar krāpšanas, korupcijas un Savienības interesēm kaitējošas nelikumīgas darbības novēršanu, pieņemot īstenošanas noteikumus par administratīvās izmeklēšanas un disciplinārlietu veikšanu. Vajadzības gadījumā tas arī ziņo par lietām OLAF.

(2)	EDI ir pilnvarota koordinēt un atbalstīt saskaņotas un kopīgas inspekcijas Iestādes kompetences jomās saskaņā ar dibināšanas regulas 8. un 9. pantu. Iestāde pēc savas iniciatīvas var arī ierosināt attiecīgo dalībvalstu iestādēm veikt saskaņotu vai kopīgu inspekciju.

(3)

EDI darbiniekiem ir pienākums ziņot par iespējami nelikumīgām darbībām, tostarp krāpšanu un korupciju, kas kaitē Savienības interesēm. Darbiniekiem ir arī pienākums ziņot par rīcību, kura saistīta ar profesionālo pienākumu izpildi un kuras rezultātā var ievērojami tikt pārkāptas Savienības ierēdņu saistības. To reglamentē EDI valdes 2021. gada 25. maija Lēmums Nr. 11/2021.

(4)

EDI ir ieviesusi politiku, lai novērstu un efektīvi risinātu faktiskus vai iespējamus psiholoģiskas vai seksuālas uzmākšanās gadījumus darbavietā, kā paredzēts EDI valdes 2022. gada 15. marta Lēmumā Nr. 6/2022, ar ko pieņem īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

Ar lēmumu izveido neoficiālu procedūru, saskaņā ar kuru iespējamais uzmākšanās upuris var sazināties ar EDI “konfidenciālajiem padomdevējiem”.

(5)	EDI var arī veikt izmeklēšanu par iespējamiem Eiropas Savienības sensitīvas neklasificētas informācijas drošības noteikumu pārkāpumiem, pamatojoties uz dibināšanas regulas 38. pantu.

(6)	EDI ir pakļauta gan iekšējām, gan ārējām revīzijām attiecībā uz tās darbībām.

(7)	Šo administratīvo izmeklēšanu, revīziju un izmeklēšanu ietvaros EDI sadarbojas ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

(8)

EDI var sadarboties ar trešo valstu valsts iestādēm un starptautiskām organizācijām pēc to pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas. Konkrētu saskaņotu un/vai kopīgu inspekciju gadījumā Iestāde pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas koordinē un atbalsta saskaņotu vai kopīgu inspekciju jomās, kas ir Iestādes kompetencē, lai sasniegtu izveides regulā noteiktos mērķus un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetenci.

(9)

EDI var arī sadarboties ar ES dalībvalstu publiskām iestādēm pēc to pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas. Konkrētu saskaņotu un/vai kopīgu inspekciju gadījumā Iestāde pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas koordinē un atbalsta saskaņotu vai kopīgu inspekciju jomās, kas ir Iestādes kompetencē, lai sasniegtu izveides regulā noteiktos mērķus un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetenci.

(10)

EDI ir iesaistīta lietās, ko izskata Eiropas Savienības Tiesa, kad tā vai nu nodod lietu izskatīšanai Tiesā, aizstāv tās pieņemtu lēmumu, kas ir apstrīdēts Tiesā, vai arī iesaistās lietās, kuras saistītas ar tās uzdevumiem. Šajā kontekstā EDI varētu būt nepieciešams saglabāt to personas datu konfidencialitāti, kas ietverti dokumentos, kurus ir ieguvušas puses vai personas, kas iestājušās lietā.

(11)

Lai veiktu savus uzdevumus, EDI vāc un apstrādā informāciju un vairākas personas datu kategorijas, tostarp fizisko personu identifikācijas datus, kontaktinformāciju, profesionālos pienākumus un uzdevumus, informāciju par privāto un profesionālo rīcību un izpildi, kā arī finanšu datus. EDI kā datu pārzini pārstāv tās izpilddirektors neatkarīgi no tā, vai EDI iekšienē pārziņa funkcijas ir tālāk deleģētas atbilstīgi operatīvajai atbildībai par konkrētām personas datu apstrādes darbībām.

(12)	Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 EDI ir pienākums sniegt informāciju datu subjektiem par minētajām apstrādes darbībām un ievērot viņu kā datu subjektu tiesības.

(13)

EDI varētu būt pienākums saskaņot šīs tiesības ar administratīvās izmeklēšanas, revīzijas, izmeklēšanas, saskaņotu un kopīgu pārbaužu un tiesvedības mērķiem. Tai varētu būt arī pienākums līdzsvarot datu subjekta tiesības ar citu datu subjektu pamattiesībām un brīvībām. Šajā nolūkā Regulas (ES) 2018/1725 25. pantā EDI ir paredzēta iespēja ar stingriem nosacījumiem ierobežot regulas 14.–22., 35. un 36. panta, kā arī tās 4. panta piemērošanu, ciktāl tās noteikumi atbilst 14.–20. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem. Ja vien uz Līgumu pamata pieņemtā tiesību aktā nav paredzēti ierobežojumi, ir jāpieņem iekšējie noteikumi, saskaņā ar kuriem EDI ir tiesīga ierobežot šīs tiesības.

(14)

Piemēram, EDI varētu būt nepieciešams ierobežot informāciju, ko tā sniedz datu subjektam par viņa personas datu apstrādi administratīvās izmeklēšanas sākotnējā novērtējuma posmā vai pašas izmeklēšanas laikā, pirms lietas iespējamas izbeigšanas vai pirmsdisciplinārā posmā. Noteiktos apstākļos šādas informācijas sniegšana varētu nopietni ietekmēt EDI spēju efektīvi veikt izmeklēšanu, ja, piemēram, pastāv risks, ka attiecīgā persona varētuiznīcināt pierādījumus vai iejaukties iespējamo liecinieku darbībā pirms viņu nopratināšanas. EDI varētu būt arī jāaizsargā liecinieku, kā arī citu iesaistīto personu tiesības un brīvības.

(15)	Varētu būt nepieciešams aizsargāt tāda liecinieka vai trauksmes cēlēja anonimitāti, kurš ir lūdzis to neidentificēt. Šādā gadījumā EDI varētu nolemt ierobežot piekļuvi šo personu identitātei, paziņojumiem un citiem personas datiem, lai aizsargātu viņu tiesības un brīvības.

(16)

Varētu būt nepieciešams aizsargāt konfidenciālu informāciju par darbinieku, kurš ir sazinājies ar EDI “konfidenciāliem padomdevējiem” uzmākšanās procedūras ietvaros. Šādos gadījumos EDI varētu būt nepieciešams ierobežot piekļuvi iespējamā cietušā, iespējamā vardarbības izdarītāja un citu iesaistīto personu identitātei, paziņojumiem un citiem personas datiem, lai aizsargātu visu attiecīgo personu tiesības un brīvības.

(17)	EDI būtu jāpiemēro ierobežojumi tikai tad, ja tie respektē pamattiesību un pamatbrīvību būtību, ir noteikti nepieciešami un ir samērīgs pasākums demokrātiskā sabiedrībā. EDI būtu jānorāda iemesli, kāpēc šie ierobežojumi ir pamatoti.

(18)	Piemērojot pārskatatbildības principu, EDI būtu jāreģistrē ierobežojumu piemērošana.

(19)	Apstrādājot personas datus, ar kuriem apmainās ar citām organizācijām saistībā ar tās uzdevumiem, EDI un minētajām organizācijām būtu savstarpēji jāapspriežas par iespējamiem iemesliem ierobežojumu noteikšanai un šo ierobežojumu nepieciešamību un samērīgumu, ja vien tas neapdraudētu EDI darbības.

(20)	Regulas 25. panta 6. punkts paredz pienākumu pārzinim informēt datu subjektus par galvenajiem iemesliem, kas ir ierobežojuma piemērošanas pamatā, un par viņu tiesībām iesniegt sūdzību EDAU.

(21)

Saskaņā ar regulas 25. panta 8. punktu EDI ir tiesības atlikt, izlaist vai atteikt informācijas sniegšanu par ierobežojuma piemērošanas iemesliem datu subjektam, ja tā rezultātā ierobežojums vairs nebūtu iedarbīgs. EDI būtu jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā, vai paziņojums par ierobežojumu atcels tā sekas.

(22)	EDI būtu jāatceļ ierobežojums, tiklīdz vairs nepastāv ierobežojumu pamatojošie apstākļi, un šie apstākļi regulāri jānovērtē.

(23)	Lai nodrošinātu datu subjektu tiesību un brīvību maksimālu aizsardzību un saskaņā ar regulas 44. panta 1. punktu, ar EDI datu aizsardzības speciālistu būtu savlaicīgi jāapspriežas par jebkādiem iespējamiem ierobežojumiem un jāpārbauda to atbilstība šim lēmumam.

(24)	Regulas 16. panta 5. punktā un 17. panta 4. punktā paredzēts izņēmumus attiecībā uz datu subjektu tiesībām uz informāciju un piekļuves tiesībām. Ja piemēro šos izņēmumus, EDI nav jāpiemēro ierobežojums saskaņā ar šo lēmumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā lēmumā ir izklāstīti noteikumi par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem EDI var ierobežot regulas 4. panta, 14.–22. panta, kā arī 35. un 36. panta piemērošanu saskaņā ar regulas 25. pantu.

2. EDI kā pārzini pārstāv tās izpilddirektors.

2. pants

Ierobežojumi

1. EDI var ierobežot Regulas 14.–22. panta, 35. un 36. panta piemērošanu, kā arī 4. panta piemērošanu, ciktāl tā noteikumi atbilst 14.–20. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem:

saskaņā ar Regulas 25. panta 1. punkta b), c), f), g) un h) apakšpunktu, veicot administratīvu izmeklēšanu, pirmsdisciplināras, disciplināras vai atstādināšanas procedūras saskaņā ar Civildienesta noteikumu 86. pantu un IX pielikumu un EDI valdes 2021. gada 10. novembra Lēmumu Nr. 22/2021 par noteikumiem un nosacījumiem iekšējai izmeklēšanai Eiropas Darba iestādē saistībā ar krāpšanas, korupcijas un jebkādas nelikumīgas darbības, kas kaitē Savienības interesēm, novēršanu, un paziņojot par lietām OLAF;

b)	saskaņā ar Regulas 25. panta 1. punkta h) apakšpunktu, nodrošinot, ka EDI darbinieki var konfidenciāli ziņot par faktiem, ja viņi uzskata, ka ir nopietni pārkāpumi, kā noteikts EDI valdes 2021. gada 25. maija Lēmumā Nr. 11/2021;

c)	saskaņā ar Regulas 25. panta 1. punkta h) apakšpunktu, nodrošinot, ka EDI darbinieki var ziņot “konfidenciālajiem padomdevējiem” saistībā ar uzmākšanās procedūru, kā noteikts EDI valdes 2022. gada 15. marta Lēmumā Nr. 6/2022, ar ko pieņem īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumiem;

saskaņā ar Regulas 25. panta 1. punkta c), g) un h) apakšpunktu, veicot iekšējas revīzijas saistībā ar EDI darbībām vai struktūrvienībām, datu aizsardzības speciālista veiktu izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu un (IT) drošības izmeklēšanu, ko veic iekšēji vai ar ārēju iesaisti (piemēram, CERT-EU);

saskaņā ar Regulas 25. panta 1. punkta b), c), d), g) un h) apakšpunktu, sniedzot palīdzību vai saņemot palīdzību citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām vai sadarbojoties ar tām saistībā ar darbībām, kas minētas šā punkta a) līdz d) apakšpunktā, jo īpaši saskaņotām un kopīgām inspekcijām un saskaņā ar attiecīgajiem pakalpojumu līmeņa nolīgumiem, saprašanās memorandiem, vienošanos par saskaņotām un kopīgām inspekcijām un sadarbības nolīgumiem;

f)	saskaņā ar Regulas 25. panta 1. punkta c), g) un h) apakšpunktu, sniedzot vai saņemot palīdzību no trešo valstu valsts iestādēm un starptautiskām organizācijām vai sadarbojoties ar šādām iestādēm un organizācijām pēc to pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas;

g)	saskaņā ar Regulas 25. panta 1. punkta b), c), g) un h) apakšpunktu, sniedzot palīdzību ES dalībvalstu publiskām iestādēm, saņemot palīdzību no tām un sadarbojoties ar tām pēc to pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, jo īpaši attiecībā uz saskaņotām un kopīgām inspekcijas darbībām;

h)	saskaņā ar Regulas 25. panta 1. punkta e) apakšpunktu, apstrādājot personas datus dokumentos, ko puses vai personas, kas iestājušās lietā, ieguvušas saistībā ar tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā.

2. Jebkurā ierobežojumā tiek ievērota pamattiesību un brīvību būtība, un tas ir nepieciešams un samērīgs demokrātiskā sabiedrībā.

3. Nepieciešamības un samērīguma pārbaudi veic katrā gadījumā atsevišķi un pirms ierobežojumu piemērošanas. Ierobežojumi drīkst būt tikai tādi, kas ir absolūti nepieciešami to mērķa sasniegšanai.

4. Atbildības nolūkā EDI sagatavo protokolu, kurā ir aprakstīti piemēroto ierobežojumu iemesli, kādi no 1. punktā uzskaitītajiem iemesliem ir piemērojami un nepieciešamības un samērīguma pārbaudes rezultāts. Šie protokoli ir daļa no reģistra, ko dara pieejamu pēc EDAU pieprasījuma. EDI sagatavo periodiskus ziņojumus par Regulas 25. panta piemērošanu.

5. Apstrādājot personas datus, kas saņemti no citām organizācijām saistībā ar tās uzdevumiem, EDI apspriežas ar šīm organizācijām par iespējamiem iemesliem ierobežojumu noteikšanai un attiecīgo ierobežojumu nepieciešamību un samērīgumu, ja vien tas neapdraud EDI darbības.

3. pants

Riski datu subjektu tiesībām un brīvībām

1. Novērtējumu par risku datu subjektu tiesībām un brīvībām saistībā ar ierobežojumu noteikšanu un sīku informāciju par šo ierobežojumu piemērošanas laikposmu reģistrē apstrādes darbību reģistrā, ko EDI uztur saskaņā ar Regulas 31. pantu. Tos reģistrē arī visos datu aizsardzības ietekmes novērtējumos attiecībā uz šiem ierobežojumiem, ko veic saskaņā ar Regulas 39. pantu.

2. Novērtējot ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu, EDI izvērtē iespējamos riskus datu subjekta tiesībām un brīvībām.

4. pants

Aizsardzības pasākumi un glabāšanas periodi

1. EDI īsteno aizsardzības pasākumus, lai novērstu tādu personas datu ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu piekļuvi tiem vai to pārsūtīšanu, attiecībā uz kuriem tiek piemēroti vai varētu tikt piemēroti ierobežojumi. Šādi aizsardzības pasākumi ietver tehniskus un organizatoriskus pasākumus, un tos vajadzības gadījumā sīki izklāsta EDI iekšējos lēmumos, procedūrās un īstenošanas noteikumos. Aizsardzības pasākumi ietver šādus:

a)	skaidri noteiktas lomas, pienākumus un procedūras posmus;

b)	attiecīgos gadījumos drošu elektronisko vidi, lai nepieļautu nelikumīgu vai nejaušu piekļuvi vai elektronisku datu nosūtīšanu nepilnvarotām personām;

c)	attiecīgos gadījumos papīra formāta dokumentu drošu glabāšanu un apstrādi;

d)	ierobežojumu pienācīga uzraudzību un to piemērošanas periodiska pārskatīšanu.

apakšpunktā minēto pārskatīšanu veic vismaz reizi sešos mēnešos.

2. Ierobežojumus atceļ, tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas tos pamato.

3. Personas datus glabā saskaņā ar piemērojamiem saglabāšanas noteikumiem, kas definējami datu aizsardzības reģistrā, kuru uztur saskaņā ar regulas 31. pantu.

Glabāšanas perioda beigās personas datus dzēš, anonimizē vai arhivē saskaņā ar Regulas 13. pantu.

5. pants

Datu aizsardzības speciālista iesaiste

1. EDI datu aizsardzības speciālistu informē bez nepamatotas kavēšanās pirms pieņem lēmumu ierobežot datu subjektu tiesības saskaņā ar šo lēmumu. EDI datu aizsardzības speciālists nodrošina piekļuvi saistītajiem ierakstiem un visiem dokumentiem, kas attiecas uz faktisko vai juridisko kontekstu.

2. EDI datu aizsardzības speciālists var lūgt pārskatīt ierobežojuma piemērošanu. Pārzinis rakstiski informē datu aizsardzības speciālistu par pārskatīšanas rezultātiem.

3. Pārzinis EDI dokumentē datu aizsardzības speciālista iesaisti ierobežojumu piemērošanā, tostarp to, kāda informācija tiek kopīgota ar datu aizsardzības speciālistu.

4. Pārzinis informē datu aizsardzības speciālistu, kad ierobežojums ir atcelts.

6. pants

Tiesības uz informāciju

1. Pienācīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem pārzinis var ierobežot tiesības uz informāciju šādos gadījumos:

a)	veicot administratīvu izmeklēšanu, pirmsdisciplināru un disciplināru tiesvedību;

b)	veicot darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF;

c)	īstenojot trauksmes celšanas procedūras;

d)	veicot (oficiālas un neoficiālas) procedūras uzmākšanās gadījumos;

e)	izskatot iekšējas un ārējas sūdzības;

f)	iekšējo un ārējo revīziju veikšanas gadījumā;

g)	veicot saskaņotas un kopīgas inspekcijas, sniedzot palīdzību ES dalībvalstu publiskām iestādēm, saņemot palīdzību no tām un sadarbojoties ar tām pēc to pieprasījuma vai pēc EDI iniciatīvas;

h)	izmeklēšanā, ko datu aizsardzības speciālists veicis saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu;

i)	veicot (IT) drošības izmeklēšanu iekšēji vai ar ārēju (piemēram, CERT-EU) iesaisti;

apstrādājot personas datus dokumentos, ko puses vai personas, kas iestājušās lietā, ieguvušas saistībā ar tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā.

EDI iekļauj datu aizsardzības paziņojumos, paziņojumos par konfidencialitāti vai ierakstos Regulas (ES) 2018/1725 31. panta nozīmē, kas publicēti tās tīmekļa vietnē un/vai iekšējā tīklā, informējot datu subjektus par viņu tiesībām saistībā ar konkrētu procedūru, informāciju par šo tiesību iespējamo ierobežošanu. Informācijā ietver tās tiesības, ko var ierobežot, iemeslus un iespējamo ierobežojuma ilgumu.

2. Neskarot 1. punkta noteikumus, EDI, ja tas ir samērīgi, bez liekas kavēšanās rakstiski individuāli informē arī visus datu subjektus, kurus uzskata par personām, uz kurām attiecas konkrētā apstrādes darbība, par viņu tiesību ierobežojumiem attiecībā uz pašreizējiem vai turpmākiem ierobežojumiem.

3. Ja EDI pilnībā vai daļēji ierobežo informācijas sniegšanu 2. punktā minētajiem datu subjektiem, tā sagatavo ierakstu par ierobežojuma iemesliem un juridisko pamatojumu saskaņā ar šā lēmuma 2. pantu, tostarp novērtējumu par ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu.

Ierakstu un attiecīgā gadījumā dokumentus, kuros ir fiksēti attiecīgie faktu un juridiskie elementi, reģistrē. Tos pēc pieprasījuma dara pieejamus Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

4. Šā panta 1. punktā minēto ierobežojumu turpina piemērot tik ilgi, kamēr ir spēkā to attaisnojošie iemesli.

Ja ierobežojuma pamatā esošie iemesli vairs nepastāv, EDI sniedz datu subjektam informāciju par galvenajiem iemesliem, ar kuriem pamatota ierobežojuma piemērošana. Vienlaikus EDI informē datu subjektu par tiesībām jebkurā laikā iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

7. pants

Datu subjekta piekļuves tiesības

1. Pienācīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem pārzinis var ierobežot tiesības uz piekļuvi šādu apstrādes darbību kontekstā, ja tas ir nepieciešams un samērīgi:

a)	veicot administratīvu izmeklēšanu un izskatot disciplinārlietas;

b)	veicot darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF;

c)	īstenojot trauksmes celšanas procedūras;

d)	veicot (oficiālas un neoficiālas) procedūras uzmākšanās gadījumos;

e)	izskatot iekšējas un ārējas sūdzības;

f)	iekšējo un ārējo revīziju veikšanas gadījumā;

g)	veicot saskaņotas un kopīgas inspekcijas, sniedzot palīdzību ES dalībvalstu publiskām iestādēm, saņemot palīdzību no tām un sadarbojoties ar tām pēc to pieprasījuma vai pēc EDI iniciatīvas;

h)	izmeklēšanā, ko datu aizsardzības speciālists veicis saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu;

i)	veicot (IT) drošības izmeklēšanu iekšēji vai ar ārēju (piemēram, CERT-EU) iesaisti;

apstrādājot personas datus dokumentos, ko puses vai personas, kas iestājušās lietā, ieguvušas saistībā ar tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā.

Ja datu subjekti lūdz piekļuvi saviem personas datiem, kas apstrādāti saistībā ar vienu vai vairākiem konkrētiem gadījumiem vai konkrētu apstrādes darbību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 17. pantu, EDI savu novērtējumu par šo pieprasījumu attiecina tikai uz šādiem personas datiem.

2. Ja EDI pilnībā vai daļēji ierobežo Regulas (ES) 2018/1725 17. pantā minētās piekļuves tiesības, EDI veic šādus pasākumus:

a)	savā atbildē uz pieprasījumu tā informē attiecīgo datu subjektu par piemēroto ierobežojumu un tā galvenajiem iemesliem, kā arī par iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai vērsties Eiropas Savienības Tiesā;

iekšējā novērtējumā dokumentē ierobežojuma iemeslus, tostarp novērtē ierobežojuma nepieciešamību, samērīgumu un tā piemērošanas ilgumu.

Šā punkta a) apakšpunktā minēto informācijas sniegšanu var atlikt, izlaist vai atteikt, ja tādā veidā tiktu atceltas ierobežojuma sekas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 8. punktu.

EDI pārskata ierobežojuma piemērošanu ik pēc sešiem mēnešiem no tā pieņemšanas brīža un pēc attiecīgās izmeklēšanas beigām. Pēc tam pārzinis katru gadu pārliecinās, vai ir nepieciešams attiecīgo ierobežojumu uzturēt spēkā.

3. Ierakstu un attiecīgā gadījumā dokumentus, kuros ir fiksēti attiecīgie faktu un juridiskie elementi, reģistrē. Tos pēc pieprasījuma dara pieejamus Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

8. pants

Datu subjektu tiesības uz labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu

1. Pienācīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem pārzinis var ierobežot tiesības uz labošanu, dzēšanu un ierobežošanu šādu apstrādes darbību kontekstā, ja tas ir nepieciešams un atbilstoši:

a)	veicot administratīvu izmeklēšanu un izskatot disciplinārlietas;

b)	veicot darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF;

c)	īstenojot trauksmes celšanas procedūras;

d)	veicot (oficiālas un neoficiālas) procedūras uzmākšanās gadījumos;

e)	izskatot iekšējas un ārējas sūdzības;

f)	iekšējo un ārējo revīziju veikšanas gadījumā;

g)	veicot saskaņotas un kopīgas inspekcijas, sniedzot palīdzību ES dalībvalstu publiskām iestādēm, saņemot palīdzību no tām un sadarbojoties ar tām pēc to pieprasījuma vai pēc EDI iniciatīvas;

h)	izmeklēšanā, ko datu aizsardzības speciālists veicis saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu;

i)	veicot (IT) drošības izmeklēšanu iekšēji vai ar ārēju (piemēram, CERT-EU) iesaisti;

j)	apstrādājot personas datus dokumentos, ko puses vai personas, kas iestājušās lietā, ieguvušas saistībā ar tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā.

2. Ja EDI pilnībā vai daļēji ierobežo Regulas (ES) 2018/1725 18., 19. panta 1. punktā un 20. panta 1. punktā minēto tiesību uz labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu piemērošanu, EDI veic šā lēmuma 6. panta 2. punktā paredzētos pasākumus un reģistrē reģistrāciju saskaņā ar tā 6. panta 3. punktu.

9. pants

Informācijas sniegšana datu subjektiem par viņu tiesību ierobežojumiem

EDI var atlikt, izlaist vai atteikties sniegt informāciju par ierobežojuma iemesliem un tiesībām iesniegt sūdzību EDAU tik ilgi, kamēr tas atcels ierobežojuma sekas. Novērtējumu, vai tas ir attaisnojams, veic katrā gadījumā atsevišķi. Tiklīdz EDI vairs neatcels ierobežojuma ietekmi, tā sniedz informāciju datu subjektam.

10. pants

Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

1. Ja EDI ir jāpaziņo par datu pārkāpumu saskaņā ar Regulas 35. panta 1. punktu, izņēmuma apstākļos tā var pilnībā vai daļēji ierobežot šo paziņošanu. Tā dokumentē piezīmē ierobežojuma iemeslus, juridisko pamatojumu saskaņā ar 2. pantu un tā nepieciešamības un samērīguma novērtējumu. Par piezīmi informē EDAU, paziņojot par personas datu pārkāpumu.

2. Ja ierobežojuma iemesli vairs nav spēkā, EDI paziņo attiecīgajam datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumu un informē viņu par ierobežojuma galvenajiem iemesliem un par viņa tiesībām iesniegt sūdzību EDAU.

11. pants

Elektronisko sakaru konfidencialitāte

1. Izņēmuma gadījumos EDI var ierobežot tiesības uz elektronisko sakaru konfidencialitāti saskaņā ar Regulas 36. pantu. Šādiem ierobežojumiem jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/58/EK (4).

2. Ja EDI ierobežo tiesības uz elektronisko sakaru konfidencialitāti, tā savā atbildē uz jebkuru datu subjekta pieprasījumu informē attiecīgo datu subjektu par galvenajiem iemesliem, kas ir ierobežojuma piemērošanas pamatā, un par viņa tiesībām iesniegt sūdzību EDAU.

3. EDI var atlikt, izlaist vai atteikties sniegt informāciju par ierobežojuma iemesliem un tiesībām iesniegt sūdzību EDAU tik ilgi, kamēr tas atcels ierobežojuma sekas. Novērtējumu, vai tas ir attaisnojams, veic katrā gadījumā atsevišķi.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Bratislavā, 2022. gada 24. novembrī

Valdes vārdā –

valdes priekšsēdētājs

Tom BEVERS

(1) OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(2) OV L 186, 11.7.2019., 21. lpp.

(3) Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ar ko nosaka īpašus pasākumus, kas uz laiku piemērojami Komisijas ierēdņiem (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

28.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/26

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par tiesību aktu priekšlikumu paketi attiecībā uz PVN digitālajā laikmetā

(2023/C 113/11)

[Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]

Eiropas Komisija 2022. gada 8. decembrī nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumu paketi par PVN digitālajā laikmetā, kurā ietilpst: priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EC attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajam laikmetam (1); priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas vajadzīgi digitālajam laikmetam (2); un priekšlikums Padomes īstenošanas regulai, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz informācijas prasībām konkrētām PVN shēmām (3).

EDAU atzinīgi vērtē mērķus, kas PVN ir izvirzīti digitālā laikmeta tiesību aktu kopumā, jo īpaši PVN ziņošanas pienākumu modernizāciju, platformu ekonomikai piemērojamo PVN noteikumu pielāgošanu un vienotas PVN reģistrācijas ieviešanu. Ņemot vērā jaunos noteikumus par digitālo ziņošanu, kas paredzēti priekšlikumā Padomes direktīvai, EDAU atgādina, ka jebkurai personas datu apstrādei ir pilnībā jāatbilst VDAR (4) un ESDAR (5), tostarp mērķa ierobežošanas un datu minimizēšanas principiem. Lai nodrošinātu nolūka ierobežojuma principa ievērošanu, EDAU iesaka priekšlikuma normatīvajā daļā skaidri noteikt, ka savākto informāciju drīkst apstrādāt tikai, lai apkarotu krāpšanu PVN jomā, ko veic kompetentā nodokļu administrācija.

Rēķinos ietvertā informācija var atklāt sensitīvu informāciju par konkrētām fiziskām personām, piemēram, informāciju par iegādātajām precēm (tostarp intīmiem produktiem), ceļojumu organizēšanu vai juridiskajiem pakalpojumiem. EDAU atzinīgi vērtē to, ka informācija, kas jāsniedz nodokļu administrācijai saskaņā ar digitālās ziņošanas prasībām, ir informācijas izraksts (noteikta apakškopa) no rēķina, nevis viss rēķins kā tāds. Tas ir svarīgs aizsardzības pasākums, lai nodrošinātu datu minimizēšanas principa ievērošanu saskaņā ar VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un ESDAR 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu un samazinātu personas datu apstrādes ietekmi uz datu subjektu tiesībām un brīvībām. Šajā sakarā EDAU pauž gandarījumu par to, ka ar priekšlikumu Padomes direktīvai no nosūtāmās informācijas tiek izslēgts klienta un nodokļa maksātāja vārds un adrese.

EDAU arī atzinīgi vērtē to, ka Padomes regulas priekšlikumā ir skaidri noteiktas dalībvalstu un Komisijas funkcijas saskaņā ar ES datu aizsardzības tiesību aktiem. Tajā pašā laikā EDAU atgādina, ka norīkojumam jābūt saskaņotam ar pienākumiem, kas noteikti katram dalībniekam. Turklāt jebkādai turpmākai dalībvalstu un Komisijas pienākumu noteikšanai, izmantojot īstenošanas aktus, pilnībā jāatbilst leģislatīvajā aktā noteiktajām funkcijām.

Visbeidzot, EDAU uzsver, ka aizsardzības pasākumi, kas noteikti Padomes regulas (ES) Nr. 904/2010 (6) XV nodaļā (Nosacījumi, kas reglamentē informācijas apmaiņu), būtu jāturpina piemērot personas datu apstrādei, kas noteikta priekšlikumā Padomes regulai.

1. IEVADS

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2022. gada 8. decembrī nāca klajā ar priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EC attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajam laikmetam (“priekšlikums Padomes direktīvai”); priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības kārtību, kas nepieciešama digitālajam laikmetam (“priekšlikums Padomes regulai”); priekšlikumu Padomes īstenošanas regulai, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz informācijas prasībām konkrētām PVN shēmām (“priekšlikums Padomes īstenošanas regulai”). Saistībā ar šo atzinumu mēs atsaucamies uz trim tiesību aktu priekšlikumiem kā “PVN digitālā vecuma tiesību aktu kopumā”.

PVN digitālajā laikmetā ir daļa no Komisijas 2020. gada rīcības plāna par taisnīgu un vienkāršu nodokļu uzlikšanu, kas atbalsta atveseļošanu (7). Tam ir trīs galvenie mērķi (8):

1)	modernizējot PVN ziņošanas pienākumus, ieviešot digitālās ziņošanas prasības, kas standartizēs informāciju, kas nodokļa maksātājiem par katru darījumu jāiesniedz nodokļu iestādēm elektroniskā formātā, un vienlaikus noteiks e-rēķinu izmantošanu pārrobežu darījumiem;

2)	atjaunināt platformu ekonomikai piemērojamos PVN noteikumus, jo īpaši palielinot platformu nozīmi PVN iekasēšanā;

izvairīties no nepieciešamības veikt vairākas PVN reģistrācijas ES un uzlabot tā rīka darbību, kas ieviests, lai deklarētu un samaksātu PVN par preču tālpārdošanu, ieviešot vienotu PVN reģistrāciju (VRR), uzlabojot un paplašinot esošās vienas pieturas aģentūras (OSS)/importa vienas pieturas aģentūras (IOSS) sistēmas un apgrieztu maksāšanas sistēmu, lai samazinātu gadījumus, kad nodokļa maksātājam ir jāreģistrējas citā dalībvalstī.

Turklāt ar priekšlikumu Padomes regulai tiek ieviests grozījumu kopums Regulā (ES) Nr. 904/2010, cita starpā izveidojot jaunu centrālo sistēmu ES līmenī PVN informācijas apmaiņai starp dalībvalstu nodokļu administrācijām, kas pielāgota digitālo ziņošanas prasību īpatnībām (“centrālā VIES sistēma”) (9).

Šis EDAU atzinums ir sniegts pēc Eiropas Komisijas 2023. gada 10. janvāra apspriešanās saskaņā ar ESDAR 42. panta 1. punktu. EDAU atzinīgi vērtē atsauci uz šo apspriešanos priekšlikuma Padomes Regulai 25. apsvērumā. Tomēr priekšlikuma Padomes direktīvai apsvērumos un priekšlikuma Padomes īstenošanas regulai apsvērumos atsauces uz šo apspriešanu nav. Tādēļ EDAU iesaka abos priekšlikumos iekļaut atsauci uz šo apspriešanos.

4. SECINĀJUMI

28.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EDAU sniedz šādus ieteikumus:

—

attiecībā uz priekšlikumu Padomes direktīvai:

(1)	pievienot apsvērumu, atgādinot, ka priekšlikums nodrošina pamattiesību uz privātumu un persondatu aizsardzību pilnīgu ievērošanu, kā arī VDAR un ESDAR piemērojamību persondatu apstrādei saistībā ar priekšlikumu;

(2)	priekšlikuma normatīvajā daļā skaidri norādīt, ka savākto informāciju var apstrādāt tikai, lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā, kuru veic kompetentā nodokļu administrācija;

—

attiecībā uz priekšlikumu Padomes regulai:

(3)	svītrot 24. apsvērumā vārdus “mēģina”, lai skaidri norādītu, ka šī regula “nodrošina” Hartas 8. pantā paredzēto personas datu aizsardzības tiesību pilnīgu ievērošanu, un skaidri atgādina par VDAR un ESDAR piemērojamību personas datu apstrādei priekšlikuma kontekstā.

Briselē, 2023. gada 3. martā

Wojciech Rafał WIEWIÓROWSKI

(1) COM(2022) 701. galīgā redakcija.

(2) COM(2022) 703. galīgā redakcija.

(3) COM(2022) 704. galīgā redakcija.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu personu brīvu apriti datiem, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(6) Padomes 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 904/2010 par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).

(7) COM(2022) 701. galīgā redakcija, 1. lpp.

(8) COM(2022) 701. galīgā redakcija, 2. lpp.

(9) COM(2022) 703. galīgā redakcija, 3. lpp.

28.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/31

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2023/C 113/13)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Sebeş-Apold”

PDO-RO-A0371-AM02

Paziņojuma datums: 2023. gada 4. janvāris

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Jaunu vīna vīnogu šķirņu kā galveno ražošanas šķirņu ieviešana

Produkta specifikācija ir grozīta, lai iekļautu jaunas vīna vīnogu šķirnes, ko var izmantot vīnu ražošanā, proti, šķirnes “Furmint” un “Jordan” baltvīniem un šķirnes “Cabernet Sauvignon”, “Pinot noir”, “Futească neagră”, “Syrah” un “Merlot” sarkanvīniem.

Ņemot vērā noteiktā apgabala klimata īpatnības un tā bioloģisko potenciālu, tajā var ražot kvalitatīvus sarkanvīnus optimālos nogatavināšanas, glabāšanas u. c. apstākļos.

Grozīta produkta specifikācijas IV, V, VIII, un XII nodaļa un vienotā dokumenta 4. un 7. punkts.

2. Sarkanvīnu gatavošanas tehnoloģisko specifikāciju pievienošana

Saistībā ar jaunu sarkanvīna ražošanā izmantojamu vīna vīnogu šķirņu ieviešanu specifikācijā jāiekļauj daži attiecīgo tehnoloģisko vīndarības metožu aspekti.

Grozīta produkta specifikācijas VIII un XII nodaļa un vienotā dokumenta 4. un 7. punkts.

3. Grozījumi attiecībā uz vīnogu ražas un vīna iznākuma palielināšanu

Pēc izmaiņām vīndārzu struktūrā biotisku faktoru (klonu struktūra, potcelmi) un vīndarības faktoru (jaunu vīndarības tehnoloģiju izmantošana) dēļ ir jāpalielina raža un ražas iznākums, vienlaikus nodrošinot atbilstību kvalitātes parametriem, kas specifiski apgabalā ražotajiem ar ACVN “Sebeș-Apold” apzīmētajiem vīniem.

Īstenojot vīndārzu pārveidošanas/pārstrukturēšanas projektus, ir būtiski mainījusies stādījumu biezība, proti, ir ievērojami palielināta jauniestādīto vīndārzu biezība (aptuveni 4 500 vīnogulāju/ha), kuras dēļ palielinājusies arī vīnogu raža (saražoto vīnogu daudzums var atšķirties atkarībā no tā, cik dzīvīga ir attiecīgā šķirne, bet tam jāatbilst ar ACVN apzīmētā produkta specifiskajiem kvalitātes parametriem).

Dažas iestādītās šķirnes (gan Rumānijas, gan starptautiskās) ir iegūtas no plaša klāsta klonu, attiecībā uz kuriem pastāv minimāls risks, ka tie varētu neaugt, un kuri izveidoti vīna ražošanai vajadzīgo vīnogu daudzuma un kvalitātes nodrošināšanai. Ja ir nodrošināti piemēroti potcelmi un stādījumu biezība, šie kloni dod ražu, kas ir vismaz par 25–35 % lielāka nekā sākotnēji aprēķinātā.

Attiecīgi grozīta produkta specifikācijas V un VI nodaļa un vienotā dokumenta 5.2. punkts.

4. Atkāpes attiecībā uz vīndarību pievienošana

Specifikācija ir papildināta ar atkāpi par vīndarību ar ACVN “Sebeș-Apold” apzīmētā produkta ražošanas apgabalā. Šī atkāpe ir vajadzīga, jo apgabalā nav pietiekami daudz piemērotu telpu, kurās nodrošināt optimālus apstākļus vajadzīgajiem dzidrināšanas, pildīšanas pudelēs u. c. posmiem, kā arī lai aizsargātu šajā ar ACVN apzīmētā produkta ražošanas apgabalā iestādīto šķirņu vīna vīnogu kvalitāti (dienvidrietumu vārti uz Transilvānijas līdzenumu, kas ir viens no svarīgākajiem vīnkopības reģioniem). Minēto iemeslu dēļ daži posmi pēc ražošanas jāveic ražošanas apgabalam blakus esošajā apgabalā, proti, Albas žudecā, kas ir kaimiņu administratīvā vienība, kā arī daļa no apgabala, kurā ražo ar ACVN “Târnave” apzīmēto produktu (blakus esošās administratīvās vienības kvalitatīvu vīnu ražošanai un pārstrādei). Albas žudecā ir pieejams vairāk telpu vīndarības posmu veikšanai pirms vīna laišanas tirgū, bet tajās arī saglabājas Sebeș-Apold apgabalā iegūto vīnu īpašā kvalitāte.

Nākamos posmus pēc Sebeș-Apold vīna ražošanas veicot blakus esošajā apgabalā (Albas žudecā) un par šo posmu veikšanu paziņojot attiecīgajai kontroles iestādei, ražotāji nodrošina optimālu ar ACVN “Sebeș-Apold” apzīmētā vīna ražošanas kontroles līmeni, savukārt saražotā vīna īpašības nodrošina ražošanas apgabala specifiku.

Grozīta produkta specifikācijas IX nodaļa un vienotā dokumenta 9. punkts.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums vai nosaukumi

Sebeş-Apold

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna(-u) apraksts

1. Baltvīnu īpašības

ĪSS APRAKSTS

Baltvīniem raksturīgs augļainums, vīnogām raksturīgās notis, tipisks svaigums, ko rada lielāks skābums, dzīvīgums, augļu, medus, muskusa, mandeļu un ērkšķogu aromāti, līdzsvarots skābums, kas dažkārt vīnam piešķir savdabīgu augļainumu, vai lielāks skābums, kas var radīt augļu (greipfrūtu, pomelo, zaļās paprikas) notis, un rūgšanas laikā iegūti banānu un papaijas otrējie aromāti. Augstāks spirta un glicerīna saturs tos padara pilnmiesīgus, bagātīgus un labi piemērotus izturēšanai koka mucā vai pudelē. Specifiskā krāsa parasti ir salmu dzeltena ar dzeltenzaļu vai zeltaini dzeltenzaļu nokrāsu.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	15,00
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,00
Minimālais kopējais skābums	4,5 (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	200

ĪSS APRAKSTS

Sarkanvīni — rubīnsarkanā vai tumši rubīnsarkanā krāsā, ar izsmalcinātiem upeņu, melleņu vai piparmētru aromātiem, kā arī vaniļas niansēm, ja tie izturēti mucās. Pilnmiesīgi, ar aveņu, kazeņu, upeņu, skābo ķiršu un žāvētu plūmju aromātiem, kā arī ar dūmu vai dažkārt sarkano piparu notīm. Mucās izturētie vīni no ozolkoksnes iegūst vaniļas vai tabakas nianses. Ja tiem ir neliels skābums, tos var patērēt jaunus; neilgu laiku mucā nogatavināti vīni kļūst dzidri rubīnsarkani, iegūst nogatavojušos rūgto ķiršu un citrusaugļu aromātus, kā arī tiem raksturīgi maigi tanīni.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	15,00
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,00
Minimālais kopējais skābums	4,5 (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

Vīndarības metodes

Audzēšanas metode

—	Apūdeņošana: atļauta tikai sausuma gados un ar ONVPV (Vīnkopības un vīna valsts biroja) paziņojumu.

—	Stādījumu biezība: vismaz 3 000 vīnogulāji uz hektāru.

—	Ražas priekšlaicīga novākšana: augļu nobriešanas perioda sākumā drīkst samazināt vīnogu ķekaru skaitu, ja iespējamās ražas apjoms pārsniedz maksimālo daudzumu, kas atļauts noteikumos par vīniem ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

Pilngatavībā novākta raža, DOC–CMD, šķirnes “Fetească regală” un “Riesling Italian”

14 000 kg vīnogu no hektāra

Pilngatavībā novākta raža, DOC–CMD, šķirne “Iordană”

17 000 kg vīnogu no hektāra

Pilngatavībā novākta raža, DOC–CMD, šķirne “Fetească albă”

13 000 kg vīnogu no hektāra

Pilngatavībā novākta raža, DOC–CMD, šķirnes “Sauvignon”, “Chardonnay”, “Pinot gris”, “Riesling de Rhin”, “Neuburger” un “Furmint”

12 000 kg vīnogu no hektāra

Pilngatavībā novākta raža, DOC–CMD, šķirnes “Muscat Ottonel”, “Cabernet Sauvignon”, “Pinot noir”, “Fetească neagră”, “Merlot” un “Syrah”

12 000 kg vīnogu no hektāra

Pilngatavībā novākta raža, DOC–CMD, šķirne “Traminer roz”

11 000 kg vīnogu no hektāra

Pilngatavībā novākta raža, DOC–CMD, šķirnes “Fetească regală” un “Riesling Italian”

94 hl no hektāra

Pilngatavībā novākta raža, DOC–CMD, šķirne “Iordană”

119 hl no hektāra

Pilngatavībā novākta raža, DOC–CMD, šķirne “Furmint”

87 hl no hektāra

10.

Pilngatavībā novākta raža, DOC–CMD, šķirnes “Sauvignon”, “Pinot gris”, “Chardonnay”, “Riesling de Rhin”, “Neuburger”, “Traminer roz” un “Muscat Ottonel”

80 hl no hektāra

11.

Pilngatavībā novākta raža, DOC–CMD, šķirnes “Cabernet Sauvignon”, “Pinot noir”, “Fetească neagră”, “Merlot” un “Syrah”

78 hl no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Albas žudecs:

—	Sebeș pilsēta: apdzīvotas vietas Sebeș un Rahău,

—	Daia Română pašvaldības teritorija: Daia Română ciemats,

—	Câlnic pašvaldības teritorija: ciemati Câlnic, Cut un Deal,

—	Gârbova pašvaldības teritorija: ciemati Gârbova, Reciu un Cărpiniş,

—	Şpring pašvaldības teritorija: ciemati Vingard un Şpring;

Sibiu žudecs:

—	Miercurea Sibiului pašvaldības teritorija: ciemati Miercurea Sibiului, Apoldu de Sus un Dobârca,

—	Ludoş pašvaldības teritorija: ciemati Ludoş un Guşu,

—	Apoldu de Jos pašvaldības teritorija: ciemati Apoldu de Jos un Săngătin,

—	Cristian pašvaldības teritorija: Cristian ciemats,

—	Sălişte pašvaldības teritorija: ciemati Aciliu, Amnaş un Sălişte,

—	Loamneş pašvaldības teritorija: ciemati Loamneş, Alămor, Armeni, Haşag, Mândra un Sădinca,

—	Păuca pašvaldības teritorija: ciemati Păuca, Bogatu Român, Broşteni un Presaca.

7. Vīna vīnogu šķirne(-s)

“Cabernet Sauvignon N” — “Petit Vidure”, “Burdeos tinto”

“Chardonnay B” — “Gentil blanc”, “Pinot blanc”, “Chardonnay”

“Fetească albă B” — “Păsărească albă”, “Poama fetei”, “Mädchentraube”, “Leanyka”, “Leanka”

“Fetească neagră N” — “Schwarze Mädchentraube”, “Poama fetei neagră”, “Păsărească neagră”, “Coada rândunicii”

“Fetească regală B” — “Königliche Mädchentraube”, “Königsast”, “Kiralyleanka”, “Dănășană”, “Galbenă de Ardeal”

“Furmint B” — “Furmin”, “Şom szalai”, “Tokay”, “Szegszolo”

“Iordană B” — “Iordovană”, “Iordan”

“Merlot N” — “Bigney rouge”, “Plant Medoc”

“Muscat Ottonel B” — “Muscat Ottonel blanc”

“Neuburger B” — “Neuburg”

“Pinot Gris G” — “Affumé”, “Grauer Burgunder”, “Grauburgunder”, “Grauer Mönch”, “Pinot cendré”, “Pinot Grigio”, “Ruländer”

“Pinot noir N” — “Blauer Spätburgunder”, “Blauer Burgunder”, “Burgund mic”, “Burgunder roter”, “Klăvner Morillon Noir”

“Pinot noir N” — “Spätburgunder”, “Pinot nero”

“Riesling Italian B” — “Olasz Riesling”, “Olaszriesling”, “Welschriesling”

“Syrah N” — “Shiraz”, “Petit Syrah”

“Traminer Rose Rs” — “Rosetraminer”, “Savagnin Rose”, “Gewürztraminer”

8. Saiknes apraksts

8.1. Saikne ar noteikto apgabalu — sīkāka informācija par apgabalu

Vīndārzi atrodas Sebeş-Secaş un Apold kalnainajās ieplakās, kur Secaș plakankalne satiekas ar Șurian un Cindrel kalniem.

Topogrāfiju veido upstarpas pakalnu pakājēs, Orăștie un Gârbova pakalnu ziemeļu daļas paplašinājumi Cindrel kalnu pakājē un Secaș plakankalnes dienvidu daļas paplašinājumi un apkārtējie pakalni.

Kalnainais apvidus ir saistīts ar reljefu, kas pakāpeniski veidojies galvenajās ielejās, tajā ir terases, koluviāli un proluviāli līdzenumi un plašas upju gultnes. Šī zeme ir ļoti piemērota vīnogu audzēšanai.

Vīndārzus parasti stāda dienvidu, dienvidaustrumu vai dienvidrietumu nogāzēs un ielejās starp pakalniem, kur vīnogulājiem ir nodrošināts siltums un gaisma.

Vidējais reģistrētais nokrišņu daudzums ir 550–600 mm gadā (550 mm gadā Mureș koridorā, 569 mm gadā Sebeș, 600–650 mm gadā pakalnu virsotnēs un Apold ielejā); visvairāk nokrišņu ir no maija līdz augustam, bet vismazāk — no septembra līdz ziemai, kurā parasti 30 līdz 60 dienas vērojams sniegs.

Relatīvais gaisa mitrums ir no 60 līdz 80 %, un tas nodrošina optimālus apstākļus vīnogulāju augšanai un augļu attīstībai.

8.2. Saikne ar noteikto apgabalu — sīkāka informācija par produktu

Tie ir labi piemēroti izturēšanai koka mucās vai pudelēs. Specifiskā krāsa parasti ir gaiši dzeltena ar dzeltenzaļu vai zeltaini dzeltenzaļu nokrāsu.

Sarkanvīni ir rubīnsarkanā vai tumši rubīnsarkanā krāsā, ar izsmalcinātiem upeņu vai melleņu aromātiem, kā arī vaniļas niansēm, ja tie izturēti mucās. Pilnmiesīgi, ar aveņu, kazeņu, upeņu, skābo ķiršu un žāvētu plūmju aromātiem, kā arī ar dūmu vai sarkano piparu notīm. Mucās izturētie vīni no ozolkoksnes iegūst vaniļas vai tabakas nianses.

Neilgu laiku mucā nogatavināti vīni kļūst dzidri rubīnsarkani, iegūst nogatavojušos rūgto ķiršu un citrusaugļu aromātus, kā arī tiem raksturīgi maigi tanīni.

8.3. Saikne ar noteikto apgabalu — cēloniskā mijiedarbība

Apgabalā valda standarta mērenais klimats, kas pakalnos ir mēreni kontinentāls ar dažām galējībām Mureș un Sebeș-Secaș koridora pamatnē, un tam raksturīgas skarbas un saltas ziemas, salīdzinoši siltas vasaras, agri pavasari un silta rudens sezona, kas turpinās vēl oktobrī, un tas veicina labu augšanu; vīnogas gatavojas un cukuri uzkrājas lēni, tādējādi ļaujot attīstīties aromātiem un saglabājot īpašo svaigumu un dzīvīgumu, ko rada nedaudz lielāks skābums, jo īpaši vīniem ar savdabīgiem ziedu un augļu aromātiem.

Laikā, kad vīnogas gatavojas, vidējā dienas temperatūra ir aptuveni 23 °C, bet vidējā nakts temperatūra — aptuveni 12 °C, un šādā temperatūrā cukuru saturs nepārtraukti palielinās, savukārt skābums — samazinās, nemainās vai gandrīz nemainās.

Šajā vīndārzā ir daudz dažādu veidu un apakšveidu augšņu, proti, luvisoli, kas sastāv no brūnām un podzolētām iluviālām māla augsnēm, kuras mijas ar pseidorendzīnām ieleju terasēs, melnzemes molisoliem un karbonātiskās melnzemes augsnēm, kas dažviet satur gleju. Nogāzēs, kurās intensīvāk notiek erozija, un azonālajās platībās sastopami regosoli un erodētas augsnes. Minētās augsnes ir atzītas par labām vīnkopībai, jo vīnogulāji ar dziļajām saknēm nostiprina augsni, tiek stādīti terasēs un mēsloti.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Atkāpe par vīndarību

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību aktos.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

atkāpjoties no minētā, misas un/vai vīnus, kuri gatavoti no vīnogām, kas ievāktas tikai ar ACVN “Sebeș-Apold” apzīmētā produkta ražošanas apgabala vīndārzos, un kuri tiks apzīmēti ar ACVN “Sebeș-Apold”, var pārstrādāt telpās, kas atrodas blakus esošajā administratīvajā vienībā un kam ir vajadzīgā vīndarības jauda (tādējādi nodrošinot, ka tiek saglabāta ar ACVN “Sebeș-Apold” apzīmētā produkta ražošanas apgabalā iegūtā vīna kvalitāte), proti, Albas žudecā, kas ir kaimiņu administratīvā vienība un arī daļa no apgabala, kurā ražo ar ACVN “Târnave” apzīmēto produktu (papildu administratīvās vienības kvalitatīvu vīnu ražošanai un pārstrādei).

Vīndarība

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību aktos.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

izņēmuma kārtā vīna dzidrināšanu un pildīšanu pudelēs var veikt ārpus vīnogu ražošanas apgabala, ja par to ir paziņots par ACVN “Sebeș-Apold” atbildīgajai kompetentajai iestādei un ja ir saņemts vietējās ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu ražotāju organizācijas apstiprinājums. Šādos gadījumos etiķetē obligāti jānorāda pudeļu pildītājs un pildīšanas vieta.

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.onvpv.ro/sites/default/files/caiet_sarcini_doc_sebes-apold_modif_cf_cerere_1155_25.07.2014_si_1475_22.07.2022_no_track_changes_1.pdf

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 113

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 28. marts

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 113/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.11041 – VERDANE CAPITAL 2020 / FSN CAPITAL VI / POLYTECH GROUP) ( 1 )	1
2023/C 113/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10981 – ITOCHU / TOKYO CENTURY / HCM / JV) ( 1 )	2
2023/C 113/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10350 – MONDELEZ / CHIPITA INDUSTRIAL AND COMMERCIAL COMPANY) ( 1 )	3
2023/C 113/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.11045 – MITSUBISHI CORPORATION / MITSUBISHI HC CAPITAL / JV) ( 1 )	4
2023/C 113/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.11066 – BERKSHIRE PARTNERS / GTCR / POINT BROADBAND) ( 1 )	5

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0773
JPY	Japānas jena	141,64
DKK	Dānijas krona	7,4515
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87818
SEK	Zviedrijas krona	11,2120
CHF	Šveices franks	0,9875
ISK	Islandes krona	149,90
NOK	Norvēģijas krona	11,3380
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,732
HUF	Ungārijas forints	385,30
PLN	Polijas zlots	4,6855
RON	Rumānijas leja	4,9405
TRY	Turcijas lira	20,5701
AUD	Austrālijas dolārs	1,6204
CAD	Kanādas dolārs	1,4769
HKD	Hongkongas dolārs	8,4566
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7397
SGD	Singapūras dolārs	1,4351
KRW	Dienvidkorejas vona	1 400,23
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,7373
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,4131
IDR	Indonēzijas rūpija	16 319,16
MYR	Malaizijas ringits	4,7633
PHP	Filipīnu peso	58,347
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,070
BRL	Brazīlijas reāls	5,6362
MXN	Meksikas peso	19,8128
INR	Indijas rūpija	88,6672

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 113/06	Euro maiņas kurss – 2023. gada 27. marts	6
2023/C 113/07	Komisijas Īstenošanas lēmums (2023. gada 27. marts), ar ko izveido sarakstu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 un kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1753 2. pantu jāiesniedz kā pieteikumi uz starptautisko reģistrāciju	7
2023/C 113/08	Komisijas Īstenošanas lēmums (2023. gada 27. marts), ar ko izveido sarakstu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1753 2. pantu jāiesniedz kā pieteikumi uz starptautisko reģistrāciju	10
2023/C 113/09	Komisijas Īstenošanas lēmums (2023. gada 27. marts), ar ko izveido sarakstu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/787 un kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1753 2. pantu jāiesniedz kā pieteikumi uz starptautisko reģistrāciju	14
	Eiropas Darba iestāde
2023/C 113/10	EDI valdes Lēmums Nr. 20/2022 (2022. gada 24. novembris) par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz konkrētu datu subjektu tiesību ierobežošanu saistībā ar personas datu apstrādi Eiropas Darba iestādes veikto darbību ietvaros	17
	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
2023/C 113/11	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par tiesību aktu priekšlikumu paketi attiecībā uz PVN digitālajā laikmetā [Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]	26

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2023/C 113/12	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10860 – ADVENT / GfK) ( 1 )	29
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2023/C 113/13	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	31

	Labojumi
	Labojums publikācijā Public holidays 2023( OV C 39, 1.2.2023. )	37


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.