KOMISIJAS IETEIKUMS

(2023. gada 14. marts)

par enerģijas uzkrāšanu, kas ir dekarbonizētas un drošas ES energosistēmas stūrakmens

(2023/C 103/01)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu, kas ir stratēģija, kuras viens no mērķiem ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti (1). Šajā kontekstā paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (2) mērķis ir līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 %. Turklāt, ņemot vērā neprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā un enerģijas piegāžu izmantošanu par ieroci, REPowerEU paziņojumā (3) un plānā (4) ir ierosināti pasākumi, kas palīdzēs ātri izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un pārvarēt enerģētisko krīzi, paātrinot pāreju uz tīru enerģiju un apvienojot spēkus izturētspējīgākas energosistēmas izveidei.

(2)

Ņemot vērā to, ka enerģijas ražošana un izmantošana rada vairāk nekā 75 % Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju, energosistēmas dekarbonizācijai minēto mērķrādītāju sasniegšanā ir izšķiroša nozīme. Lai sasniegtu Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītājus, energosistēma tiek būtiski transformēta nolūkā uzlabot energoefektivitāti, masveidīgi un ātri izvērst enerģijas ražošanu no variabliem atjaunīgiem energoresursiem, palielināt dalībnieku skaitu, veidot decentralizētākas, digitalizētākas un savstarpēji savienotākas sistēmas un palielināt ekonomikas elektrifikāciju. Šādai sistēmas transformācijai ir vajadzīga lielāka elastība, ko saprot kā energosistēmas spēju pielāgoties mainīgām tīkla vajadzībām un tikt galā ar pieprasījuma un piedāvājuma variabilitāti un nenoteiktību visos relevantajos laika nogriežņos. Modeļi (5) rāda, ka starp vajadzību pēc elastīguma (dienas, nedēļas un mēneša griezumā) un atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanas izvēršanu ir tieša, dažkārt eksponenciāla saikne. Tā rezultātā vajadzība pēc elastīguma tuvākajos gados būs īpaši būtiska, jo paredzams, ka atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars elektroenerģijas sistēmā līdz 2030. gadam sasniegs 69 %.

(3)	Jaunas grūtības ekspluatācijā nozīmē, ka nākotnes elektrosistēmā būs vajadzīgi arī jauni papildu pakalpojumi (piemēram, balansēšanas un ar frekvences kontroli nesaistīti palīgpakalpojumi (6)), kuri palīdzēs nodrošināt stabilitāti un uzticamību un galu galā elektroapgādes drošību.

(4)

Energosistēmai nepieciešamo elastību var nodrošināt dažādas tehnoloģijas, piemēram, enerģijas uzkrāšana, pieprasījumreakcija, elastība piegādes pusē un starpsavienojumi. Proti, dažādas enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas (piemēram, mehāniskās, termiskās, elektriskās, elektroķīmiskās un ķīmiskās tehnoloģijas) var sniegt dažādus pakalpojumus dažādos mērogos un dažādos laikposmos. Piemēram, elastību un balansēšanas pakalpojumus elektrotīklā var nodrošināt siltumenerģijas uzkrāšana, jo īpaši apjomīga siltumenerģijas uzkrāšana centralizētās siltumapgādes sistēmās, un tādējādi tā nodrošina izmaksu ziņā taupīgu sistēmas integrācijas risinājumu, jo ar tās palīdzību var absorbēt variablus atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas apjomus (kas saražoti, piemēram, izmantojot vēja un saules enerģiju). Turklāt enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas var būt tehnisks risinājums stabilitātes un uzticamības nodrošināšanai.

(5)

Enerģijas uzkrāšana elektrosistēmā ir definēta Direktīvas (ES) 2019/944 Eiropas Parlamenta un Padomes (7) 2. panta 59) punktā, kas aptver dažādas tehnoloģijas. Direktīva (ES) 2019/944 risina jautājumu par enerģijas uzkrāšanas iesaisti elektroenerģijas tirgū, arī elastības pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citiem energoresursiem.

(6)

Enerģijas uzkrāšana var būt noderīga ne tikai elektrosistēmā, proti, energosistēmā dažādos veidos var būt noderīga arī siltumenerģijas uzkrāšana. Piemēram, enerģijas uzkrāšana, kas papildina atjaunīgo energoresursu siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanu individuālās un centralizētās siltumapgādes sistēmās, dod iespēju lielāku siltumenerģijas pieprasījuma daļu apmierināt, izmantojot variablus un zemas temperatūras atjaunīgos energoresursus, piemēram, seklu ģeotermālo enerģiju, saules siltumenerģiju un apkārtējās vides enerģiju. Minētajos atjaunīgajos energoresursos bāzētu siltumapgādes sistēmu veicināšana ir būtiska, lai pakāpeniski izskaustu fosilajā kurināmajā bāzētas siltumapgādes sistēmas, jo īpaši ēkās.

(7)

Enerģijas uzkrāšanai energosistēmas dekarbonizācijā var būt izšķiroša nozīme, jo tā veicina energosistēmas integrāciju un piegādes drošību. Dekarbonizētai energosistēmai būs vajadzīgas apjomīgas investīcijas uzkrāšanas kapacitātē; tas attiecas uz visām uzkrāšanas formām. Enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas var atvieglot dažādu ekonomikas sektoru (jo īpaši ēku un transporta) elektrifikāciju. Piemēram, to atvieglos plašāka elektrotransportlīdzekļu apguve un to līdzdalība elektrotīkla balansēšanā ar pieprasījumreakcijas palīdzību (piemēram, elektrotransportlīdzekļi var absorbēt elektroenerģijas pārpalikumu laikā, kad tiek ražots daudz atjaunīgās enerģijas un ir mazs pieprasījums). Elektrotransportlīdzekļu baterijās uzkrāto enerģiju var sekmīgi izmantot arī tam, lai ar elektroenerģiju apgādātu mājokļus un palīdzētu stabilizēt elektrotīklu.

(8)	Enerģijas uzkrāšana, jo īpaši “aiz skaitītāja”, patērētājiem — gan mājsaimniecībām, gan industrijām — var palīdzēt maksimalizēt pašražotās atjaunīgās enerģijas pašpatēriņu, paverot tiem iespējas samazināt rēķinus par enerģiju.

(9)

Energosistēmām, kurām ir maz starpsavienojumu vai to nav vispār, piemēram, salām, attāliem apgabaliem vai ES tālākajiem reģioniem, elastības resursi, jo īpaši enerģijas uzkrāšana, var būt ļoti noderīgi, lai pakāpeniski atteiktos no importēta fosilā kurināmā un tiktu galā ar lielu īstermiņa un sezonālu variabilitāti atjaunīgās enerģijas piegādē.

(10)	Enerģijas uzkrāšana saskaras ar vairākām problēmām, kas var ietekmēt tās apguvi tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai būtiski sekmētu enerģētikas pārkārtošanu. Dažas no šīm problēmām ir saistītas ar vajadzību pēc ieņēmumu ilgtermiņa redzamības un paredzamības, kas atvieglotu piekļuvi finansējumam.

(11)

Savienības elektroenerģijas tirgus jau ir veidots tā, lai enerģijas uzkrāšanu varētu izmantot visos elektroenerģijas tirgos. Tas nodrošina pamatu dažādu ieņēmumu plūsmu kombinēšanai (ieņēmumu daudzslāņošanai), kas veicinātu uzkrāšanas darījumdarbības modeļa dzīvotspēju un dotu iespēju energosistēmā no enerģijas uzkrāšanas gūt maksimālu pievienoto vērtību.

(12)

Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (8) mudina dalībvalstis energoapgādes drošības pasākumos ieviest papildu kritērijus vai elementus, kuri veicinātu zaļāku tehnoloģiju izmantošanu (vai samazinātu piesārņojošu tehnoloģiju izmantošanu), kas vajadzīga, lai palīdzētu sasniegt ES vides aizsardzības mērķus. Paredzams, ka šādi kritēriji vai elementi palielinās to uzkrāšanas daļu, kas gūst labumu no energoapgādes drošības pasākumiem.

(13)

Pārvades sistēmu operatoriem enerģijas uzkrātuvju izmantošanas potenciāls būtu jāņem vērā savā 10 gadu tīkla attīstības plānā (9). Tomēr tipisko enerģijas uzkrāšanas darbības modeli, kas paredz, ka pie zema ražošanas līmeņa elektroenerģiju ievada elektrotīklā, bet pie augsta ražošanas līmeņa – patērē, tīklu plānošanā varētu izpētīt sīkāk. Patēriņu no elektrotīkla maksimumslodzes stundās var samazināt, izmantojot pārdomātas tīkla maksas un tarifu shēmas, kuras veicina to, ka tiek izmantoti elastības rīki, piemēram, enerģijas uzkrāšana.

(14)

Dalīšanās uzkrātajā elektroenerģijā ar pieprasījumreakcijas palīdzību var sniegt plašākus ieguvumus sistēmai, ja galalietotājiem tiek raidīti atbilstoši cenu signāli vai tiem ir atļauts piedalīties elastības shēmās. Kā paredzēts Direktīvā (ES) 2019/944, galalietotājiem, kas rīkojas kopīgi, nebūtu jāpiemēro dubulta maksa, ja tie sniedz elastības pakalpojumus sistēmu operatoriem, izmantojot pirms skaitītāja esošas uzkrātuves.

(15)

2021.–2030. gada nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjauninājumos, kas paredzēti Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (10) 14. pantā, būtu jāiekļauj vērienīgākas ieceres, kā paātrināt zaļo pārkārtošanos un palielināt enerģētisko drošību saskaņā ar Eiropas zaļā kursa tiesību aktu paketi (11) un REPowerEU. Saskaņā ar minētās regulas 4. panta d) punkta 3) apakšpunktu nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjauninājumos būtu jāiekļauj arī nacionālie mērķi attiecībā uz sistēmas elastības palielināšanu. Minētajos nacionālo plānu atjauninājumos būtu jāizklāsta arī relevantas rīcībpolitikas un pasākumi, kuri palīdzētu atbalstīt REPowerEU kontekstā apzinātās investīciju vajadzības, kā arī svarīgu prioritāti — aizsargāt ES konkurētspēju un pievilcību globālo partneru acīs —, taču vienlaikus būtu jāņem vērā ietekme uz vidi, jo īpaši uz dzīvotnēm un ekosistēmām (12). Nacionālie enerģētikas un klimata plāni ir iespēja izpētīt sinerģijas starp piecām enerģētikas savienības dimensijām (13), jo īpaši attiecībā uz elektroenerģijas uzkrāšanas sniegtajiem ieguvumiem,

IESAKA.

(1)

Lai likvidētu pastāvošos šķēršļus, dalībvalstīm, nosakot piemērojamo regulatīvo satvaru un procedūras, jo īpaši īstenojot Savienības tiesību aktus par elektroenerģijas tirgu, būtu jāņem vērā enerģijas uzkrāšanas dubultā loma (ražotājs–patērētājs). Tas nozīmē, ka ir arī jānovērš nodokļu dubultā uzlikšana un jāatvieglo atļauju piešķiršanas procedūras (14). Valstu regulatīvajām iestādēm šāda loma būtu arī jāapsver, nosakot tīkla maksas un tarifu shēmas; to darot, tām ir jānodrošina atbilstība Savienības tiesību aktiem.

(2)

Dalībvalstīm būtu jāapzina savu energosistēmu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības pēc elastības, un nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjauninājumos būtu jāstiprina mērķi un saistītās rīcībpolitikas un pasākumi, kuru nolūks ir izmakslietderīgi veicināt enerģijas uzkrāšanas plašāku apguvi gan komunālās infrastruktūras mērogā, gan aiz skaitītāja, pieprasījumreakciju un elastību. Dalībvalstīm būtu arī jānovērtē relevanto enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju ražošanas jaudu vajadzības.

(3)

Dalībvalstīm, jo īpaši to regulatīvajām iestādēm, būtu jānodrošina, ka energosistēmu operatori, plānojot pārvades un sadales tīklus, sīkāk novērtē savu energosistēmu vajadzības pēc elastības, arī enerģijas uzkrāšanas potenciālu (īstermiņa un ilgtermiņa) un to, vai enerģijas uzkrāšana nav izmakslietderīgāka alternatīva investīcijām tīklā. Viss elastības avotu potenciāls, jo īpaši enerģijas uzkrāšana, būtu jāņem vērā, arī novērtējot pieslēgumu jaudu (piemēram, apsverot elastīgu pieslēgumu līgumus) un ekspluatējot sistēmu.

(4)

Dalībvalstīm būtu jāapzina iespējams finansējuma trūkums enerģijas uzkrāšanai īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, arī aiz skaitītāja (siltumenerģijas veidā un izmantojot elektroenerģiju) un ar citu elastības instrumentu palīdzību, un, ja tiek konstatēts, ka energoapgādes drošības un vidisko mērķu sasniegšanai ir vajadzīgi elastīgi papildresursi, būtu jāapsver vajadzība pēc finansēšanas instrumentiem, kuri nodrošinātu ieņēmumu redzamību un paredzamību.

(5)	Dalībvalstis pēta, vai enerģijas uzkrāšanas pakalpojumi, jo īpaši elastīguma izmantošana sadales tīklos un ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu sniegšana, tiek pietiekami atlīdzināti un vai operatori atlīdzību par vairākiem pakalpojumiem var skaitīt kopā.

(6)

Lai sasniegtu pārredzamus energoapgādes drošības un vidiskos mērķus, dalībvalstīm, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, būtu jāapsver piedāvājumu konkursa procedūras, ja tās ir nepieciešamas, lai panāktu pietiekamu elastības avotu izmantojuma līmeni. Būtu jāizpēta iespējami jaudas mehānismu modeļu uzlabojumi, kuri atvieglotu iespējas iesaistīt elastības avotus, arī enerģijas uzkrāšanu; piemēram, jānodrošina, ka samazinājuma koeficienti ir piemēroti, ņemot vērā izvirzīto energoapgādes drošības mērķi, jāsamazina minimālā atbilstīgā jauda un minimālais piedāvājuma apjoms, jāatvieglo agregēšana, jāpazemina CO2 emisiju robežvērtības vai jāpiešķir prioritāte zaļākām tehnoloģijām, ievērojot Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem.

(7)

Dalībvalstīm būtu jāapzina konkrēta regulatīva un neregulatīva rīcība, kas vajadzīga, lai likvidētu šķēršļus, kuri traucē izvērst pieprasījumreakciju un uzkrāšanu “aiz skaitītāja”; piemēram, tie ir šķēršļi, kuri kavē tiešā izmantojuma sektoru plašāku elektrifikāciju, kas balstīta atjaunīgajos energoresursos, individuāla vai kolektīva pašpatēriņa izvēršanu un divvirzienu uzlādi ar elektrotransportlīdzekļu bateriju palīdzību.

(8)

Dalībvalstīm būtu jāpaātrina uzkrātuvju un citu elastības rīku izvēršana salās, attālos apgabalos un ES tālākajos reģionos ar nepietiekamu elektrotīkla jaudu un nestabiliem vai liela attāluma savienojumiem ar galveno elektrotīklu, piemēram, ar atbalsta shēmām būtu jāatbalsta elastīgi mazoglekļa resursi, arī uzkrāšana, un nolūkā veicināt hibrīdus energoprojektus (t. i., atjaunīgās enerģijas ražošanu un uzkrāšanu) būtu jāpārskata tīkla pieslēguma kritēriji.

(9)

Lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu par investīcijām jaunās enerģijas uzkrātuvēs, dalībvalstīm un valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāpublicē detalizēti reāllaika dati par tīkla pārslodzi, atjaunīgās enerģijas ražošanas apcirpšanu, tirgus cenām, atjaunīgo enerģiju un siltumnīcefekta gāzu emisiju saturu, kā arī dati par uzstādītām enerģijas uzkrātuvēm.

(10)

Dalībvalstīm būtu jāturpina atbalstīt pētniecību un inovāciju enerģijas uzkrāšanas jomā, jo īpaši enerģijas ilgtermiņa uzkrāšanā un uzkrāšanas risinājumos, kuros elektroenerģija tiek sajūgta ar citiem energonesējiem, un optimizēt esošos risinājumus (piemēram, tādos aspektos kā efektivitāte, jauda, ilgums, minimāla klimatiskā un vidiskā pēda). Būtu jāapsver riska mazināšanas instrumenti, piemēram, tehnoloģiju akseleratorprogrammas un īpašas atbalsta shēmas, kas inovatīvām enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām palīdzētu sasniegt komercializācijas posmu.

---

(1)  COM(2019) 640 final. Eiropas zaļajā kursā bez klimatneitralitātes ir izvirzīti arī citi mērķi, piemēram, apturēt biodaudzveidības zudumu, samazināt un izskaust piesārņojumu un ar aprites ekonomikas pieeju palīdzību ekonomikas izaugsmi atsaistīt no resursu izmantošanas.

(2)  COM(2021) 550 final.

(3)  COM(2022) 108 final.

(4)  COM(2022) 230 final.

(5)  Skatīt SWD(2023) 57 2.2. iedaļu.

(6)  Definēti Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 45) punktā un 2. panta 49) punktā (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).

(8)  Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022)”, C(2022)481 (OV C 80, 18.2.2022., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

(10)  OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.

(11)  https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/european-green-deal/delivering-european-green-deal_lv#documents.

(12)  Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus un ievērotu principu “nekaitēt”, ir jāņem vērā arī enerģijas uzkrāšanas plašāka vidiskā ietekme un jāparedz, kā to mīkstināt vai neitralizēt.

(13)  COM(2015) 080 final.

(14)  Sk. arī Komisijas Ieteikumu (ES) 2022/822 (2022. gada 18. maijs), kā paātrināt par atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgas enerģijas projektiem un atvieglot enerģijas pirkuma līgumu slēgšanu (OV L 146, 25.5.2022., 132. lpp.) un Padomes Regulu (ES) 2022/2577 (2022. gada 22. decembris), ar ko nosaka satvaru atjaunīgās enerģijas apguves paātrināšanai (OV L 335, 29.12.2022., 36. lpp.).

Euro maiņas kurss (1)

2023. gada 17. marts

(2023/C 103/02)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0623
JPY	Japānas jena	140,57
DKK	Dānijas krona	7,4450
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87488
SEK	Zviedrijas krona	11,1995
CHF	Šveices franks	0,9858
ISK	Islandes krona	149,30
NOK	Norvēģijas krona	11,4218
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,948
HUF	Ungārijas forints	395,93
PLN	Polijas zlots	4,7045
RON	Rumānijas leja	4,9208
TRY	Turcijas lira	20,1859
AUD	Austrālijas dolārs	1,5874
CAD	Kanādas dolārs	1,4584
HKD	Hongkongas dolārs	8,3387
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7014
SGD	Singapūras dolārs	1,4262
KRW	Dienvidkorejas vona	1 389,84
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,4988
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3117
IDR	Indonēzijas rūpija	16 332,02
MYR	Malaizijas ringits	4,7649
PHP	Filipīnu peso	58,118
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,246
BRL	Brazīlijas reāls	5,5872
MXN	Meksikas peso	19,9829
INR	Indijas rūpija	87,7870

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

EIROPAS KOPIENU MIGREJOSO DARBA NEMEJU SOCIALA NODROSINAJUMA ADMINISTRATIVA KOMISIJA

Valūtu konversijas kursi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72

(2023/C 103/03)

Regulas (EEK) Nr. 574/72107. panta 1., 2. un 4. punkts

Atskaites periods: 2023. Janvāris

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2023. Aprīlis, Maijs, Jūnijs

Janv-23	EUR	BGN	CZK	DKK	HRK	HUF	PLN
1 EUR =	1	1,95580	23,9582	7,43831		396,032	4,69742
1 BGN =	0,511300	1	12,2498	3,80321		202,491	2,40179
1 CZK =	0,0417393	0,0816338	1	0,310470		16,5301	0,196067
1 DKK =	0,134439	0,262936	3,22092	1		53,2422	0,631517
1 HRK =
1 HUF =	0,00252505	0,00493849	0,0604956	0,018782		1	0,0118612
1 PLN =	0,212883	0,416356	5,10030	1,58349		84,3085	1
1 RON =	0,203078	0,397179	4,86538	1,51055		80,4253	0,953940
1 SEK =	0,089245	0,174546	2,13816	0,663833		35,3440	0,419222
1 GBP =	1,13363	2,21715	27,1597	8,43228		448,953	5,32513
1 NOK =	0,093328	0,182532	2,23598	0,694206		36,9611	0,438403
1 ISK =	0,00649082	0,0126948	0,155509	0,0482808		2,57058	0,030490
1 CHF =	1,003924	1,96348	24,0522	7,46750		397,586	4,71585

Avots: ECB

Janv-23	RON	SEK	GBP	NOK	ISK	CHF
1 EUR =	4,92423	11,20509	0,882123	10,71485	154,064	0,99609
1 BGN =	2,51776	5,72916	0,451029	5,47850	78,7727	0,509301
1 CZK =	0,205534	0,467693	0,036819	0,447231	6,43051	0,0415762
1 DKK =	0,662009	1,50640	0,118592	1,44050	20,7122	0,133914
1 HRK =
1 HUF =	0,0124339	0,0282934	0,00222740	0,0270555	0,389018	0,00251518
1 PLN =	1,048284	2,38537	0,187789	2,28101	32,7975	0,212051
1 RON =	1	2,27550	0,179139	2,17595	31,2869	0,202284
1 SEK =	0,439463	1	0,0787252	0,95625	13,7494	0,088896
1 GBP =	5,58224	12,7024	1	12,1467	174,651	1,12920
1 NOK =	0,459570	1,045753	0,0823272	1	14,3785	0,092964
1 ISK =	0,031962	0,072730	0,00572571	0,0695482	1	0,00646545
1 CHF =	4,94355	11,24906	0,885585	10,75690	154,668	1

Avots: ECB

Piezīme: visus valūtas kursus, kas saistīti ar ISK, aprēķina, balstoties uz Islandes Centrālās bankas datiem par ISK/EUR kursu.

Atsauce: Janv-23	EUR 1 valsts valūtā	1 v.v. vienība EUR
BGN	1,95580	0,51130
CZK	23,95823	0,04174
DKK	7,43831	0,13444
HRK
HUF	396,03227	0,00253
PLN	4,69742	0,21288
RON	4,92423	0,20308
SEK	11,20509	0,08925
GBP	0,88212	1,13363
NOK	10,71485	0,09333
ISK	154,06364	0,00649
CHF	0,99609	1,00392

Avots: ECB

Piezīme: ISK/EUR kurss balstīts uz Islandes Centrālās bankas datiem.

1.	Regulā (EEK) Nr. 574/72 ir noteikts, ka citā valūtā izteiktu summu konversijas kurss ir tas, kuru aprēķinājusi Komisija un kura pamatā ir Eiropas Centrālās bankas publicēto atsauces kursu mēneša vidējais rādītājs atskaites periodā, kas precizēts 2. punktā.

2.	Atskaites periodi ir šādi: — janvāris – konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. aprīļa, — aprīlis – konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. jūlija, — jūlijs – konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. oktobra, — oktobris – konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. janvāra.

Valūtas konversijas kursus publicē otrajā februāra, maija, augusta un novembra Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša (“C” sērija) izdevumā.

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu.

(2023/C 103/04)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Valencia”

PDO-ES-A0872-AM03

Paziņojuma datums: 29.8.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Izmaiņas vīnu aprakstā

Apraksts

Ir noteikts, ka 1. kategorijas vīni var būt baltvīni, sarkanvīni vai sārtvīni.

Šis grozījums attiecas uz specifikācijas 2. punktu, bet vienoto dokumentu neietekmē.

Tas ir standarta grozījums, jo netiek uzskatīts, ka tas ietilpst kādā no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

Pamatojums

Augstākās tiesas Administratīvo strīdu nodaļa spriedumos Nr. 958/2021 un Nr. 959/2021 nolēma, ka ar 2011. gada Rīkojumu Nr. 13 un Nr. 3 publicētā specifikācijas redakcija (atjaunināta, lai iekļautu kopš tā laika apstiprinātos maznozīmīgos grozījumus) joprojām ir spēkā, izņemot punktus par teritoriālo tvērumu, kurus Augstākā tiesa atzina par spēkā neesošiem. Tas nozīmē, ka dažās specifikācijas iedaļās ir jāatjauno formulējums, kas izmantots 2011. gadā publicētajā redakcijā.

2.   Ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšana

Apraksts

No ģeogrāfiskā apgabala ir svītrotas dažas pašvaldības, kas iekļautas ar ACVN “Utiel-Requena” un ACVN “Alicante” apzīmēto produktu ražošanas apgabalā.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. punktu un vienotā dokumenta 6. punktu.

Tas ir standarta grozījums, jo netiek uzskatīts, ka tas ietilpst kādā no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

Pamatojums

Augstākās tiesas Administratīvo strīdu nodaļa spriedumos Nr. 958/2021 un Nr. 959/2021 nolēma, ka daži punkti par teritoriālo tvērumu nav spēkā, jo nebija detalizēta skaidrojuma, kas apstiprinātu saikni starp attiecīgo pašvaldību teritoriju un aizsargāto produktu. Tāpēc specifikācijas teksts ir jāsaskaņo ar minēto spriedumu saturu.

3.   Vīndarībā izmantoto vīnogu šķirņu sinonīmu iekļaušana

Apraksts

Ir iekļauts šķirnes “Subirat Parent”, kas jau bija sarakstā, galvenais nosaukums (“Alarije”) un sinonīms (“Malvasía Riojana”).

Šis grozījums attiecas uz specifikācijas 6. punktu, bet vienoto dokumentu neietekmē, jo tā ir sekundāra vīnogu šķirne.

Tas ir standarta grozījums, jo netiek uzskatīts, ka tas ietilpst kādā no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

Pamatojums

Visu sarakstā jau iekļauto šķirņu iespējamo nosaukumu norādīšana nodrošina lielāku skaidrību par izmantotajām šķirnēm, ņemot vērā to, ka sinonīms “Malvasía Riojana” ir plašāk pazīstams un izmantots.

4.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Apraksts

Ir grozīts visas 7. iedaļas apraksts par saikni ar ģeogrāfisko apgabalu.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 7. punktu un vienotā dokumenta 8. punktu.

Tas ir standarta grozījums, jo netiek uzskatīts, ka tas ietilpst kādā no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

Pamatojums

Augstākās tiesas Administratīvo strīdu nodaļa spriedumos Nr. 958/2021 un Nr. 959/2021 nolēma, ka ar 2011. gada Rīkojumu Nr. 13 un Nr. 3 publicētā specifikācijas redakcija (atjaunināta, lai iekļautu kopš tā laika apstiprinātos maznozīmīgos grozījumus) joprojām ir spēkā, izņemot punktus par teritoriālo tvērumu, kurus Augstākā tiesa atzina par spēkā neesošiem. Tas nozīmē, ka dažās specifikācijas iedaļās ir jāatjauno formulējums, kas izmantots 2011. gadā publicētajā redakcijā.

5.   Tradicionālā apzīmējuma “primero de cosecha” [pirmā raža] iekļaušana

Apraksts

Ir atjaunots tradicionālais apzīmējums “primero de cosecha” [pirmā raža].

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 8. punktu un vienotā dokumenta 9. punktu.

Tas ir standarta grozījums, jo netiek uzskatīts, ka tas ietilpst kādā no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

Pamatojums

Specifikācijas sākotnējā redakcijā bija norādīts, ka šo tradicionālo apzīmējumu var izmantot vīna etiķetēs, bet ar dažādajiem grozījumiem tas kļūdas pēc tika svītrots.

6.   Vīnogu šķirnes norādīšana vīna etiķetēs

Apraksts

Vīnogu šķirnes nosaukumu drīkst norādīt tikai vīniem, kuru gatavošanā izmantoti vismaz 85 % attiecīgās šķirnes (iepriekš — 100 %) vīnogu. Izņēmums ir desertvīns “Valencia”, kuru gatavo no “Moscatel” vīnogām un kuram drīkst izmantot tikai šķirni “Moscatel de Alejandría”.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 8. punktu un vienotā dokumenta 9. punktu.

Tas ir standarta grozījums, jo netiek uzskatīts, ka tas ietilpst kādā no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

Pamatojums

Vienā no dažādajiem specifikācijas grozījumiem kļūdaini tika svītrota iespēja etiķetē norādīt vīnogu šķirni, ja tā veido vismaz 85 % vīna sastāva.

Šā grozījuma mērķis ir labot minēto kļūdu attiecībā uz vīnogu šķirņu nosaukumu iekļaušanu vīna etiķetēs.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums

Valencia

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

3.	Desertvīns

6.	Kvalitatīvs aromātiskais dzirkstošais vīns

8.	Pusdzirkstošais vīns

4.   Vīna(-u) apraksts

1.   Baltvīns

ĪSS APRAKSTS

Pārsvarā no gaiši līdz zeltaini dzelteniem toņiem. Var būt izturēti koka traukos. Tīra, labas intensitātes smarža ar augļainām notīm. Garšai raksturīgs labs skābums, svaigums un augļainums ar labu noturību.

Maksimālais sēra dioksīda saturs: 200 mg/l, ja cukuru saturs ir < 5 g/l, un 300 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9
Minimālais kopējais skābums	3,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	13,33
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2.   Sārtvīns un sarkanvīns

ĪSS APRAKSTS

Sārtvīni ir rozā toņos ar aveņu, zemeņu, sarkano jāņogu vai laša krāsas niansēm. Tīra, intensīva smarža, kurā dominē augļaini aromāti. Garšai raksturīgs labs skābums, tā ir spēcīga un līdzsvarota. Laba garšas noturība. Sarkanvīni parasti ir tumši, pārsvarā sarkanos toņos ar violetām, purpursarkanām, granātsarkanām, ķirškrāsas vai rubīnsarkanām niansēm. Labas intensitātes smarža ar spēcīgu augļainumu.

Maksimālais sēra dioksīda saturs: sārtvīnos — 200 mg/l, ja cukuru saturs ir < 5 g/l, un 250 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks; sarkanvīnos — 150 mg/l, ja cukuru saturs ir < 5 g/l, un 200 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums	3,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	13,33
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3.   Vīni ar apzīmējumiem “crianza”, “reserva” un “gran reserva”

ĪSS APRAKSTS

Krāsas ir tumšākas nekā bāzes vīnam. Baltvīni ir intensīvākā dzeltenā krāsā. Sarkanvīnu krāsa tuvojas ķieģeļsarkaniem toņiem. Smaržā jūtams līdzsvars starp augļainumu un koksnes aromātiem. Laba retronazālā sajūta, kad malks atrodas mutē.

Maksimālais sēra dioksīda saturs: baltvīnos un sārtvīnos — 200 mg/l, ja cukuru saturs ir < 5 g/l, un 300 mg/l baltvīnos un 250 mg/l sārtvīnos, ja tas ir 5 g/l vai augstāks; sarkanvīnos — 150 mg/l, ja cukuru saturs ir < 5 g/l, un 200 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	12
Minimālais kopējais skābums	3,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	13,33
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

4.   Baltais, sārtais un sarkanais desertvīns

ĪSS APRAKSTS

Baltajam desertvīnam raksturīgi galvenokārt gaiši līdz zeltaini dzeltenie toņi. Sārtais desertvīns ir rozā toņos ar aveņu, zemeņu, sarkano jāņogu vai laša krāsas niansēm. Sarkanais desertvīns ir sarkanos toņos ar violetām, purpursarkanām, granātsarkanām vai rubīnsarkanām niansēm. Labas intensitātes smarža, jo īpaši, ja vīns gatavots no “Moscatel” vīnogām. Salds un apetīti rosinošs, līdzsvarots, ar spēcīgu pēcgaršu.

Maksimālais sēra dioksīda saturs: 150 mg/l, ja cukuru saturs ir < 5 g/l, un 200 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	15
Minimālais kopējais skābums	1,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Kvalitatīvs aromātiskais dzirkstošais baltvīns, sārtvīns un sarkanvīns

ĪSS APRAKSTS

Ja bāzes vīns ir balts, raksturīgi pārsvarā gaiši līdz zeltaini dzelteni toņi. Ja bāzes vīns ir sārts, raksturīgi rozā toņi ar aveņu, zemeņu, sarkano jāņogu vai laša krāsas niansēm. Ja bāzes vīns ir sarkans, raksturīgi sarkanie toņi ar violetām, purpursarkanām, granātsarkanām, ķiršsarkanām vai rubīnsarkanām niansēm. Tīra, intensīva smarža ar šķirnei raksturīgiem aromātiem. Garšā jūtams labs skābums un intensitāte. Svaigi vīni ar labi iederīgu oglekļa dioksīdu.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	6
Minimālais kopējais skābums	3,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	13,33
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	185

6.   Pusdzirkstošais baltvīns, sārtvīns un sarkanvīns

ĪSS APRAKSTS

Ja bāzes vīns ir balts, raksturīgi pārsvarā gaiši līdz zeltaini dzelteni toņi. Ja bāzes vīns ir sārts, raksturīgi rozā toņi ar aveņu, zemeņu, sarkano jāņogu vai laša krāsas niansēm. Ja bāzes vīns ir sarkans, raksturīgi sarkanie toņi ar violetām, purpursarkanām, granātsarkanām, ķiršsarkanām vai rubīnsarkanām niansēm. Tīra, intensīva smarža ar šķirnei raksturīgiem aromātiem. Svaiga, augļaina un intensīva garša ar labi iederīgu oglekļa dioksīdu.

Maksimālais sēra dioksīda saturs: baltvīnos un sārtvīnos — 200 mg/l, ja cukuru saturs ir < 5 g/l, un 250 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks; sarkanvīnos — 150 mg/l, ja cukuru saturs ir < 5 g/l, un 200 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	7
Minimālais kopējais skābums	3,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	13,33
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

7.   Baltvīns, sārtvīns un sarkanvīns, kura etiķetē iekļauts apzīmējums “petit valencia”

ĪSS APRAKSTS

Īpašības ir līdzīgas aprakstītajām baltvīnu, sārtvīnu un sarkanvīnu īpašībām.

Maksimālais sēra dioksīda saturs: baltvīnos un sārtvīnos — 200 mg/l, ja cukuru saturs ir < 5 g/l, un 300 mg/l baltvīnos un 250 mg/l sārtvīnos, ja tas ir 5 g/l vai augstāks; sarkanvīnos — 150 mg/l, ja cukuru saturs ir < 5 g/l, un 200 mg/l, ja tas ir 5 g/l vai augstāks.

Vispārējās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	4,5
Minimālais kopējais skābums	3,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	13,33
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   

 

Īpašā vīndarības metode

Lai ekstrahētu vīnu un atdalītu to no čagām, jāizmanto pietiekams spiediens, un iznākums nedrīkst pārsniegt 82 litrus misas vai 76 litrus vīna no 100 kilogramiem vīnogu. Aizsargāto vīnu gatavošanā nekādos apstākļos nedrīkst izmantot tāda vīna partijas, kas iegūtas, izmantojot nepiemērotu spiedienu.

Izturēšanas procesā izmantotajiem koka traukiem jābūt izgatavotiem no ozola, un to tilpumam jāatbilst tilpuma robežvērtībām, kas noteiktas spēkā esošajos tiesību aktos attiecībā uz konkrētu tradicionālo apzīmējumu izmantošanu.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.	Sarkanogu šķirnes 9 100 kg vīnogu no hektāra

2.	Baltogu šķirnes 12 000 kg vīnogu no hektāra

3.	Sarkanogu šķirnes 69,16 hl no hektāra

4.	Baltogu šķirnes 91,20 hl no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ar ACVN “Valencia” apzīmētā produkta ražošanas apgabals sastāv no zemes, kas atrodas Valensijas [Valencia] provincē un ietilpst mazākās ģeogrāfiskajās vienībās jeb apakšapgabalos, uz kuriem attiecas ACVN, un to veido šādu pašvaldību teritorija:

a)	ALTO TURIA apakšapgabals: Alpuente, Aras de los Olmos, Benagéber, Calles, Chelva, La Yesa, Titaguas un Tuéjar;

b)

VALENTINO apakšapgabals: Alborache, Alcublas, Andilla, Bétera, Bugarra, Buñol, Casinos, Cheste, Chiva, Chulilla, Domeño, Estivella, Gestalgar, Godella, Godelleta, Higueruelas, Llíria, Losa del Obispo, Macastre, Montserrat, Montroy, Náquera, Paterna, Pedralba, Picaña, Real, Riba-roja de Túria, Torrent, Turís, Vilamarxant, Villar del Arzobispo un Yátova;

c)	MOSCATEL DE VALENCIA apakšapgabals: Catadau, Cheste, Chiva, Godelleta, Llombai, Montroy, Montserrat, Real, Torrent, Turís un Yátova;

d)

CLARIANO apakšapgabals: Atzeneta d’Albaida, Agullent, Albaida, Alfarrasí, Anna, Aielo de Malferit, Aielo de Rugat, Ayora, Barx, Bèlgida, Bellreguard, Bellús, Beniatjar, Benicolet, Benigánim, Benissoda, Benisuera, Bicorp, Bocairent, Bolbaite, Bufali, Castelló de Rugat, Carrícola, Chella, Enguera, Fontanars dels Alforins, Guardamar de la Safor, La Font de la Figuera, Guadasequies, La Llosa de Ranes, Llutxent, Mogente, Montaverner, Montesa, Montichelvo, L’Olleria, Ontinyent, Otos, El Palomar, Pinet, La Pobla del Duc, Quatretonda, Ráfol de Salem, Rugat, Salem, Sempere, Terrateig, Vallada un Xàtiva.

Ražošanas apgabalā ietilpst arī zemesgabali, kas iekļauti vīndārzu reģistrā un ko pārvalda Regulatīvās padomes reģistros reģistrētu kooperatīvu biedri vai vīna darītavu īpašnieki, un kas tradicionāli izmantoti ar ACVN “Valencia” apzīmēto vīnu ražošanai, un kas atrodas šādās Alvasetes [Albacete] provinces Almansa un Caudete pašvaldību teritorijas vietās: Almansa pašvaldības teritorijā — Campillo, Estación, Casa Pino, Casa Pina, Mojón Blanco, Moleta, Molino Balsa, Prisioneros, Canto Blanco, La Venta, Derramador, Montalbana, Casa Alberto, Escribanos, Escorredores, Capitanes, Pandos, Venta del Puerto, Torre Chica, Torre Grande, Casa Blanca, El Pleito, Herrasti un Casa Hondo un Caudete pašvaldības teritorijā — Vega de Bogarra, Derramador un El Angosto.

Ražošanas apgabalā ietilpst Vīnu reģistrā reģistrētie zemesgabali, kas pieder Viljenas [Villena] pilsētas vīna kooperatīva “La Viña Coop V” biedriem un ir tradicionāli izmantoti ar ACVN “Valencia” apzīmēto vīnu ražošanai.

7.   Vīna vīnogu šķirne(-es)

“GARNACHA TINTORERA”

“MACABEO” — “VIURA”

“MERSEGUERA”

“MONASTRELL”

“MOSCATEL DE ALEJANDRÍA”

“VERDIL”

8.   Saiknes apraksts

Valentino apakšapgabala mērenā klimata un nokrišņu rezultātā iegūst baltvīnus un sarkanvīnus ar augstāku spirta saturu.

Alto Turia kontinentālās iezīmes rada izsmalcinātāku baltvīnu.

Vidusjūras tuvuma un lielāka nokrišņu daudzuma dēļ “Moscatel” vīns ir ļoti aromātisks.

Clariano apakšapgabalā temperatūras diapazona un dažādā reljefa dēļ iegūst ļoti intensīvus un augļainus sarkanvīnus.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību aktos.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

nosaukumam “VALENCIA” ir jābūt labi pamanāmam. Apakšapgabalu var norādīt tad, ja tajā audzētas visas vīnogas [kas izmantotas vīna gatavošanā]. Vīnogu šķirnes nosaukumu drīkst norādīt tikai vīniem, kuru gatavošanā izmantoti vismaz 85 % attiecīgās šķirnes vīnogu. Izņēmums ir desertvīns “Valencia”, kuru gatavo no “Moscatel” vīnogām un kuram drīkst izmantot tikai šķirni “Moscatel de Alejandría”.

Apzīmējumu “VINO PETIT VALENCIA” drīkst norādīt uz jauniem vīniem, kuru faktiskais spirta saturs ir > 4,5 tilp. % un kopējais spirta saturs ir > 9 tilp. % un kuru gatavošanā izmantotas dabiskas metodes. Apzīmējumu “MOSCATEL DE VALENCIA” vai “VINO DE LICOR MOSCATEL DE VALENCIA” drīkst izmantot vīniem, kas gatavoti no 100 % “Moscatel de Alejandría” vīnogu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIb pielikuma 3. punkta c) apakšpunkta ceturto ievilkumu. Apzīmējumu “VINO DULCE” var izmantot desertvīniem, kas ražoti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIb pielikuma 3. punkta c) apakšpunkta ceturto ievilkumu. Tradicionālo apzīmējumu “Primero de Cosecha” [pirmā raža] drīkst izmantot sarkanvīniem, baltvīniem un sārtvīniem, kas gatavoti no vīnogām, kuras novāktas pirmajās desmit ražas novākšanas dienās, un iepildīti pudelēs trīsdesmit dienu laikā pēc ražas novākšanas beigām, etiķetē obligāti norādot ražas gadu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://agroambient.gva.es/documents/163228750/0/DOPVLC-P2022.pdf/

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151 / 2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 103/05)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151 / 2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna”

ES Nr.: PGI-IT-02834 — 24.3.2022

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums vai nosaukumi [AĢIN]

“Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

2.5. grupa. Makaronu izstrādājumi.

2.3. grupa. Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi.

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna” ir apaļi vai ovāli svaigas mīklas izstrādājumi ar pildījumu, kas gatavots no 3.2. punkta b) apakšpunktā uzskaitītajām sastāvdaļām.

Kad produktu “Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna” nodod patēriņam, tam piemīt turpmāk aprakstītās fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības.

Fizikālās īpašības:

—	Forma: gatavajam produktam ir apaļa vai ovāla forma, tas izgatavots no divām mīklas kārtām, un tam ir viļņotas (dažkārt dekoratīvi) vai gludas malas; katras mīklas kārtas biezums ir 0,5 mm līdz 3 mm; produkta diametrs ir 40–180 mm.

—	Produkta “Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna” svars ir 30–300 g.

—	Mīklas un pildījuma svara attiecība: — mīklas loksne veido 40–60 % gatavā produkta svara, — pildījums veido 40–60 % gatavā produkta svara.

Ķīmiskās īpašības:

—	Kopējais olbaltumvielu saturs	:	8,0–18,0 % uz 100 g produkta.
—	Tauki	:	5,0–22,0 % uz 100 g produkta; no tiem 3,0–9,0 % ir piesātinātie tauki.
—	Ogļhidrāti	:	20,0–40,0 % uz 100 g produkta; no tiem 3,0–7,0 % ir cukuri.

Organoleptiskās īpašības:

—	Svaiga produkta konsistence: mīksts, gatavots no viendabīgas mīklas.

—	Mīklas krāsa: no ziloņkaula baltas līdz salmdzeltenai.

—	Pildījuma krāsa: no baltas līdz salmdzeltenai, ar iespējamām dzeltenām vai oranžām svītrām no pievienotās citrona vai apelsīna mizas.

—	Garša: skābena un aromātiska dažādas intensitātes garša atkarībā no sieru maisījuma, ar citrusaugļu niansēm, saldums kontrastē ar sāļumu.

—	Smarža: tipiski citrusaugļu ēterisko eļļu aromāti.

a)   Mīklas sastāvdaļas:

—	Cieto kviešu manna un / vai atkārtoti malti cieto kviešu milti, un / vai mīksto kviešu milti.

—	Cūku tauki: 0–20 % no mīklas svara.

—	Vajadzības gadījumā var pievienot olas dzeltenumu.

—	Sāls: pēc vajadzības.

—	Ūdens: pēc vajadzības.

b)   Pildījuma sastāvdaļas:

—	Aitas un / vai kazas, un / vai govs piena siers vai govs piena receklis.

—	Citrona un / vai apelsīna miza pēc vajadzības.

—	Pēc vajadzības var pievienot cukuru.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Lai saglabātu produkta kvalitāti un drošumu, visai sastāvdaļu pārstrādei galaproduktā jānotiek ražošanas apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produktu var iepakot svaigu aizsargatmosfēras iepakojumā vai saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem vai sasaldētu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Neiepakotu produktu patēriņam var nodot tikai svaigā veidā.

Iepakošana jāveic ražošanas apgabalā. Tā kā ražošanas apgabals ir sala, produkta transportēšana ilgst vairāk nekā 48 stundas, kuru laikā ar produktu jārīkojas dažādos veidos, kā arī jāizmanto vairāki transportlīdzekļi. Transportējot svaigus un ļoti svaigus mīklas izstrādājumus, jāveic īpaši pasākumi un process nepārtraukti jāuzrauga. Laiks, kas vajadzīgs neiepakotu vai iepakotu produktu piegādei, var būtiski atšķirties atkarībā no loģistikas problēmām un laikapstākļiem. Tāpēc tas nekad nav noteikts, un labākajos apstākļos produkta kvalitāte var ciest pat tad, ja produkta drošums netiek apdraudēts. Pastāv risks, ka dažādajos posmos, kas vajadzīgi produkta “Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna” transportēšanai tūkstošiem kilometrus tālu, izmantojot vairākus transportlīdzekļus, šķērsojot jūru un iesaistot daudz cilvēku, produkta organoleptiskās īpašības tiks apdraudētas vai pasliktināsies.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Papildus tiesību aktos noteiktajai informācijai uz iepakojuma skaidrā un salasāmā drukā jānorāda šāda papildu informācija:

—	nosaukums “Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna” vai atsevišķi viena vai vairākas no nosaukuma daļām un ģeogrāfiskā norāde “di Sardegna” [no Sardīnijas], akronīms AĢIN melnā treknrakstā un Eiropas Savienības simbols;

—	neobligāts teksts “prodotto secondo l’antica ricetta della fusione del ripieno” [ražots saskaņā ar seno kausēta pildījuma recepti], ja pildījums gatavots augstā temperatūrā;

—

ražotāja vārds un uzvārds, uzņēmuma nosaukums un adrese. Atļauts izmantot vārdus un uzvārdus, uzņēmumu nosaukumus un privātus zīmolus, ja tiem nav cildinošas nozīmes un tie nevar maldināt patērētāju. Produktu var nodot patēriņam iepakojumos, kas atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem, vai pat bez iepakojuma, ja produkts ir ievietots īpašos traukos vai tvertnēs, uz kuriem ir labi redzama etiķete, kurā norādīta tāda pati informācija, kāda norādīta uz iepakojuma. Norādi “Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna” var izmantot arī produktam, kas ražots ēdināšanas uzņēmumos noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produkta “Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna” ražošanas apgabals aptver visu Sardīnijas un tās arhipelāgu administratīvo un fizisko teritoriju.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

AĢIN “Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna” atzīšanas pieteikumu pamato tāda produkta reputācija un slava, kurš Sardīnijā radies kā vietējās lauksaimniecības un lopkopības kultūras izpausme un kura ražošana nekad nav izplatījusies ārpus reģiona robežām.

Ļoti daudzveidīgā un plašā produktu klāstā produkts “Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna” sava kulinārā izmantojuma dēļ ir viens no savdabīgākajiem pildītajiem mīklas izstrādājumiem. Produkta spēcīgā reputācija ir saistīta ar to, ka, lai gan tas pēc būtības ir makaronu izstrādājums, to pasniedz un patērē kā desertu. Šajā īpašībā arī slēpjas produkta unikālais raksturs.

Produkta “Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna” reputāciju pamato arī organoleptiskās īpašības, kas to atšķir no citiem tās pašas produktu kategorijas produktiem, proti, garša, kurai raksturīgs kontrasts starp mīklas izstrādājuma drupano konsistenci, ko rada cūku tauki, un pildījuma svaigā, staipīgā recekļa siera mīklveidīgo tekstūru un skābenumu. Tradicionāli produktu “Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna” apcep, pārklāj ar medu vai cukuru un pasniedz karstu. Tāpēc produkta reputācija ir saistīta arī ar tā atšķirīgo izmantojumu, proti, šo taukus saturošo mīklas izstrādājumu cep, nevis vāra ūdenī, un pēc tam pasniedz kā desertu, nevis kā pirmo ēdienu.

Produkta reputāciju apliecina tā pieejamība galveno mazumtirdzniecības vietu plauktos ārpus reģiona, un to veicina arī vietējās tūristu plūsmas, lai gan ražošana vienmēr notiek tikai Sardīnijas salas robežās.

Produkta reputāciju pamato arī tā ciešā saikne ar teritoriju, jo tam izmanto Sardīnijā plaši pieejamas izejvielas. Jo īpaši agrāk tās bija salas lauksaimniecības un lopkopības izpausme, ko šajā produktā atspoguļo izmantotā manna, siers un cūku tauki, proti, visas sastāvdaļas, kas nenoliedzami saistāmas ar vietējo lauksaimniecības un lopkopības ekonomiku. Izolācija ir ļāvusi izvairīties no ārējas ietekmes un galvenokārt — no ražošanas izplatīšanās pāri jūrai. Tāpēc ir skaidrs, ka produkta “Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna” reputācija ir saistīta ne tikai ar dabas faktoriem vai mikroklimatu, bet arī ar kultūras un sociālekonomiskajiem faktoriem, kā arī ar laika gaitā saglabājušos ražošanas metodi, kura vispirms izmantota tikai amatnieciskā līmenī, lai produktu ražotu pašpatēriņam, bet tagad — ar nelielām izmaiņām ražošanas procesos — tiek izmantota arī rūpniecībā.

Nosaukums “Sebadas / Seadas / Sabadas / Seattas / Savadas / Sevadas di Sardegna” ir minēts daudzos ceļvežos, publikācijās, laikrakstos, pavārgrāmatās un žurnālos, tādējādi apliecinot nosaukuma un tradicionālā produkta reputāciju ģeogrāfiskajā apgabalā. Turpmāk ir uzskaitītas galvenās publikācijas.

Vēsturiskā literatūra: Wagner, Max Leopold, Dizionario Etimologico Sardo [Sardīniešu etimoloģiskā vārdnīca], ko pirmoreiz 1928. gadā publicēja Società Editoriale Italiana, pēc tam atkārtoti 1960. gadā — Ilisso. Ilisso publikācijas 177. lpp. sniegta izsmeļoša definīcija; Casu, Pietro, Vocabolario Sardo – Logudorese / Italiano [Sardīniešu valodas logurdiešu dialekta–itāļu vārdnīca]; Rubattu, Antonino, Dizionario Universale della Lingua di Sardegna Italiano – sardo – italiano antico e moderno [Sardīnijas itāļu–sardīniešu–modernās un senās itāļu valodas universālā vārdnīca]; Deledda, Grazia, “Tradizioni popolari di Nuoro, raccolta di saggi etnografici” [Nuoro tautas tradīcijas. Etnogrāfisku eseju krājums], Rivista delle tradizioni popolari italiane [Itāļu tautas tradīciju žurnāls], rediģējis Angelo de Gubernatis, Florence, 1893–1895; Nieddu, Gonario, Il pastore sardo e la giustizia [Sardīniešu gans un tiesa], 1967, Ilisso Editore, 326. lpp.; Caredda, Gian Paolo, Gastronomia in Sardegna [Gastronomija Sardīnijā], Sagep Editrice, 1981.

Specializēti žurnāli: Guigoni, Alessandra, “Tradizione, innovazione e vintage nei foodscapes contemporanei. Il case study dei dolci sardi” [Tradīcijas, inovācijas un vintāža mūsdienu pārtikas produktos. Sardīniešu desertu pētījums], Anuac, I sējums, Nr. 2, ISSN 2239-625X, Kaljāri [Cagliari] universitāte, 2012. gada novembris; Bell’Italia Sapori di Sardegna [Bell’Italia garšas Sardīnijā], Editoriale Giorgio Mondadori, Nr. 32, 2003. gada jūnijs; Dessi, Maria Antonietta, Sardinews, 2006. gada oktobris, 11. lpp.; Sardinews Nr. 10, 2003, Laura Sechi raksts 21. lpp. “Pranzo a Gavoi, tra Santa Rughe e Romagna” [Pusdienas Gavoi, starp Santa Rughe un Romagna]; Il Messaggero Sardo, 2009. gada oktobris, par medaļas piešķiršanu Alberto Capra par dzejoli, kurā cita starpā minēts Seadas, 17. lpp.; Il Messaggero Sardo, 2010. gada oktobris, Luigi Spano raksts par sardīniešu atvadām no Francesco Cossiga. Viņu Sidnejā pieminēja Austrālijā dzīvojošie sardīnieši, 28. lpp.

Recepšu grāmatas vai ceļveži: Perisi, Giuseppina, Le cucine di Sardegna [Sardīniešu virtuve], Franco Muzzio Editore, 1989, 265. lpp.; I Sapori della Sardegna – La cucina [Sardīnijas garšas — ēdieni], Zonza Editori, 1999, 200. lpp.; Paulis, Susanna, I dolci e le feste – la cultura del dolce in Sardegna fra tradizione e innovazione [Deserti un svētki — desertu kultūra Sardīnijā starp tradīcijām un inovācijām], University press / antropologia, Nr. 17, Cuec Editrice, 2011; dažādi autori, 1000 ricette della cucina italiana: Il più grande libro illustrato dedicato alla tavola del nostro paese [1000 itāļu ēdienu receptes: lielākā ilustrētā grāmata, kas veltīta mūsu valsts virtuvei], Rizzoli, 2010; Seadas jeb Sebadas recepte Cucchiaio d’Argento tīmekļvietnē; Seadas o Sebadas: un “non dolce” dal cuore della Sardegna [Seadas jeb Sebadas: “ne-deserts” no Sardīnijas sirds] tīmekļvietnē cafebabel.it; Guaiti, Daniela, Sardegna [Sardīnija], Gribaudo, 2010, 118.–120. lpp. Sardīnijas autonomais reģions, Ersat, Reģionālās lauksaimniecības attīstības un tehniskās palīdzības padome, Tradicionālo Sardīnijas produktu saraksts, kurā iekļauti svaigi makaroni, cepumi un maizes un konditorejas izstrādājumi, arī Sebadas.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

Produkta specifikācijas pilnais teksts ir pieejams tīmekļa vietnē

https://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335%E2%80%9

Vai:

tieši atverot Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas mājaslapu (www.politicheagricole.it), noklikšķinot uz “Qualità” (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz “Prodotti DOP IGP STG” (ekrāna kreisajā malā) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.