Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Ilglaicīgais Eiropas Jaunatnes gada mantojums: jaunatnes aspekta integrēšana un jaunatnes spēcināšana”

(2023/C 100/01)

Ierosinājis SOC specializētās nodaļas priekšsēdētājs Laurenţiu PLOSCEANU pēc Eiropas Jaunatnes gada koordinācijas grupas pieprasījuma (Katrīna LEITĀNE (priekšsēdētāja), Neža REPANŠEK, Michael MCLOUGHLIN, Nicoletta MERLO, Mateusz Maciej SZYMANSKI, Florian MARIN, Pierre BOLLON, Dolores SAMMUT BONNICI un Davor MAJETIĆ)

Juridiskais pamats	Reglamenta 50. pants
	Rezolūcija
Pieņemts plenārsesijā	15.12.2022.
Plenārsesija Nr.	574
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	150/0/1

Neraugoties uz nenoteiktību saistībā ar karu Ukrainā, Covid-19 pandēmiju un klimata krīzi, jaunieši joprojām ir Eiropas projekta dzinējspēks, un viņu radošums, enerģija un entuziasms ir šā projekta ilgtspējas virzītājs. Tagad pieņemtie lēmumi noteiks mūsu nākotni, tāpēc ir svarīgi rūpēties par to, ka jaunieši var ietekmēt lēmumus, kas attieksies uz viņu nākotni, jo pat netiešam politikas pasākumam var būt liela ietekme un nozīme no jauniešu un nākamo paaudžu viedokļa.

2021. gada decembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pasludināja, ka 2022. gads būs Eiropas Jaunatnes gads, jo “Eiropai ir vajadzīga visa tās jaunatne” un “mūsu Savienībai ir vajadzīga dvēsele un redzējums, kas viņus uzrunā” (1). Turklāt, kā norādīja komisāre Marija Gabriela, “Eiropas Jaunatnes gads varētu dot impulsu paradigmas maiņai attiecībā uz to, kā mēs iekļaujam jaunatni politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā” (2).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) atzinumā (3) par ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam pausts aicinājums koncentrēties uz starpnozaru pieeju, holistiski raugoties uz jauniešiem, viņu vajadzībām un tiesībām, un ir uzsvērts: “Komiteja ir pārliecināta, ka jauniešu iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos būtu jāveicina ne tikai ar vienreizējiem pasākumiem. Turklāt, izvēršot Jaunatnes dialogu, ir jāpalielina jaunatnes brīvprātīgo organizāciju un valstu jaunatnes padomju nozīme un jāizmanto papildu iespējas. ES iestādēm ar EESK priekšplānā būtu jāuzņemas vadošā loma šajā jautājumā, veicinot jaunatnes iesaistīšanu ES līmenī.”

Jau vairākus gadus EESK meklē strukturētu un jēgpilnu veidu, kā uzlabot jauniešu viedokļa iekļaušanu Komitejas darbā un ES lēmumu pieņemšanas procesā; šajā nolūkā Komiteja ir aplūkojusi dažādus aspektus, piemēram, klimatu un ilgtspēju (4), rīkojot Jaunatnes apaļos galdus klimata un ilgtspējas jautājumos un jauniešu delegāciju iekļaujot gan oficiālajā ES delegācijā, kas piedalās UNFCCC Pušu konferences sanāksmēs, gan arī EESK delegācijā; ir uzsvērusi, ka ilgtspējīgas attīstības jomā ir svarīga izglītošana (5); ir apsvērusi nodarbinātības un darba tirgus situāciju un noteikumus (6), kā arī jauniešu iesaisti nacionālo atveseļošanas plānu izstrādē (7) (tādēļ jauniešu organizācijas ir labāk jāiesaista plānu īstenošanas un uzraudzīšanas posmā un lēmumu pieņemšanā) un jaunatnes politiku Rietumbalkāniem (8) (šajā sakarā EESK aicina Eiropas Savienību arī turpmāk atbalstīt Rietumbalkānu centienus jaunatnes līdzdalības uzlabošanā); jaunatnes perspektīvu ir iekļāvusi visās politikas jomās ES līmenī (šim nolūkam ieviešot “ES jauniešu testu” (9), kas aptver arī konkrētus ieteikumus un priekšlikumus); ir ierosinājusi stimulēt jauniešu un jaunatnes organizāciju ieinteresētību EESK darbā.

Turklāt EESK atzinīgi novērtēja (10) priekšlikumu, ka 2022. gads jāpasludina par Eiropas Jaunatnes gadu, un norādīja, ka Eiropas Jaunatnes gadā EESK ir gatava uzņemties vadošo lomu, balstoties uz tādām veiksmīgām EESK iniciatīvām kā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, “Jauniešu apaļā galda debates par klimata un ilgtspējas jautājumiem” un EESK izvirzīta jaunatnes delegāta dalība COP programmā. Komitejai ir lieliskas iespējas atvieglot sadarbību ar jauniešu tīkliem. Tāpēc EESK ir izveidojusi Eiropas Jaunatnes gada koordinācijas grupu, lai Komitejā pārstāvētu iniciatīvu un nodrošinātu tās pamanāmību, kā arī koordinētu pašreizējās, ar jaunatni saistītās iniciatīvas. Eiropas Jaunatnes gada koordinācijas grupa ir saņēmusi pilnvaras gan Eiropas Jaunatnes gada laikā, gan arī pēc tam stiprināt sadarbību ar jaunatnes organizācijām un jauniešiem un sadarboties ar citām ES iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai rūpētos par to, ka tiek uzlabota transversāla jauniešu integrācija minēto organizāciju darbā.

Eiropas Jaunatnes gada koordinācijas grupas sagatavotajā rezolūcijas projektā ir pausts aicinājums ES iestādēm un valstu valdībām rūpēties par Eiropas Jaunatnes gada mantojuma ilglaicīgumu, veicinot to, ka jauniešus strukturēti un jēgpilni iesaista politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, un popularizējot jauniešu un jaunatnes organizāciju līdzdalības mehānismus. Turklāt EESK atkārtoti apstiprina savu apņemšanos stiprināt jauniešu iesaisti savā darbā un veicināt jaunatnes aspekta integrēšanu visos līmeņos, lai veidotu vienotāku un spēcīgāku Eiropu.

“Mēs ne vienmēr varam izveidot mūsu jaunatnes nākotni, taču mēs varam veidot mūsu jaunatni nākotnei.”  – Franklins D. Rūzvelts

1.   Ilglaicīgs Eiropas Jaunatnes gada mantojums un EESK

1.1.

EESK uzskata, ka visām ieinteresētajām personām ir jāseko līdzi Eiropas Jaunatnes gada debatēm un jāattiecas pret tām ar atvērtību. Ir ļoti svarīgi, lai šim gadam būtu konkrēts mantojums un lai darbs pie turpmākajiem pasākumiem norisinātos arī Prasmju gadā un pēc tam. Turklāt gan ES jaunatnes stratēģijā, gan konferencē par Eiropas nākotni ir paredzēti arī svarīgi pasākumi, lai Eiropas nākotnes veidošanā strukturētāk un jēgpilnāk iesaistītu jauniešus.

1.2.

EESK uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sevišķi jaunatnes organizācijām ir izšķiroša nozīme inovatīvu līdzdalības instrumentu apzināšanā, lai jaunatnes aspektu integrētu politikas veidošanā visos līmeņos un visās politikas jomās, un uzsver pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu jauniešu aktīva pilsoniskuma stiprināšanā, cilvēka pamattiesību un demokrātisko vērtību aizsardzībā.

1.3.

EESK pauž nožēlu, ka jaunatnes organizācijām atvēlētā pilsoniskās sabiedrības telpa ir samazinājusies (11), un uzsver tās demokrātisko nozīmi. EESK aicina veikt pasākumus, lai stiprinātu jaunatnes organizāciju iespējas un nodrošinātu tām ilgtspējīgus resursus, kas palielinās to spēju pārstāvēt un aizstāvēt savas tiesības un intereses.

1.4.

EESK atzinumos (12) tiek norādīts uz veiksmīgām iniciatīvām, kas pēdējos gados ir ļāvušas strukturēti un jēgpilni iesaistīt jauniešus, un pausta apņemšanās izstrādāt jaunas iniciatīvas, lai veicinātu jaunatnes iesaistīšanos un jaunatnes perspektīvu iekļaušanu politikas veidošanā.

1.5.

EESK uzskata, ka aktīvai jaunatnes līdzdalībai politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā ir ārkārtīgi svarīga nozīme, lai veidotu Eiropas nākotni un tādu redzējumu, kas jauniešus uzrunā. Tāpēc tā mudina ES iestādes īstenot “ES jauniešu testu”, lai nodrošinātu, ka visās ES līmeņa politikas jomās tiek ņemts vērā jauniešu skatījums.

1.6.

Pamatojoties uz priekšlikumiem, kas izklāstīti atzinumā par “ES jauniešu testu”, EESK aicina jaunatnes aspektu integrēt politikas veidošanā visos līmeņos un izstrādāt visām ES iestādēm kopīgu pieeju strukturētai un jēgpilnai jaunatnes iesaistei. Minētajai pieejai vajadzētu balstīties uz šādiem pīlāriem: — ar jaunatni saistītas iniciatīvas/projektus/pasākumus sagatavot kopā ar jaunatnes organizācijām, kurām jābūt iesaistītām jau no paša sākuma, un to ietekmi nodrošināt ikvienā procesa posmā, — kopīgi ar jaunatnes organizācijām uzņemties atbildību par iniciatīvām/projektiem/pasākumiem, šādām organizācijām piešķirt vadošu lomu un ņemt vērā to prioritātes un vajadzības, — uzlabot jaunatnes organizāciju spējas, šādas organizācijas atbalstot ar nepieciešamajiem finanšu resursiem un pienācīgiem līdzdalības instrumentiem, — veidot strukturētu un jēgpilnu pārraudzības procesu, kas aptvertu vairāk nekā tikai ad hoc sanāksmes un vienkāršus aicinājumus apspriesties.

1.7.

EESK apņemas izveidot pastāvīgu EESK grupu, kura darbotos kā pārredzams starpnozaru koordinācijas mehānisms jaunatnes perspektīvas iekļaušanai EESK darbā un kas dziļāk pētītu un apsvērtu iespējamos veidus, kā EESK darbā piemērot “ES jauniešu testa” koncepciju, lai izstrādātu konsekventu pieeju jauniešu iesaistīšanai EESK darbībā.

1.7.1.

Turklāt EESK aicina izveidot struktūru, kas jaunatnes organizācijas pārstāvētu un/vai iesaistītu visās ES iestādēs un/vai, iespējams, ieinteresēto personu platformās, kas būtu EESK pārziņā (piemēram, Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma). Turklāt, tā kā ES jaunatnes dialogs ir Eiropā nozīmīgākais līdzdalības nodrošināšanas process, kurā, apspriežot jautājumus un kopīgi meklējot risinājumus, piedalās lēmumu pieņēmēji un jaunieši, varētu veikt turpmākus pasākumus, lai stiprinātu šo līdzdalības mehānismu, piemēram, ieviešot kopīgas pārvaldības struktūru (13), ko citastarp vadītu arī EESK.

1.8.

EESK mudina jaunatni vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos, sākot no tiesību aktu priekšlikumu un iniciatīvu izstrādes līdz to īstenošanai, uzraudzībai un turpmākajiem pasākumiem. Šī pieeja kopš 2021. gada tiek izmantota ES delegācijā, kas piedalās UNFCC Pušu konferences sanāksmēs un kurā ir vismaz viens jauniešu pārstāvis. EESK silti iesaka citām ES delegācijām izmantot līdzīgu pieeju un ņemt vērā arī paaudžu perspektīvu.

1.9.

Lai plaisas mazināšanā starp politikas veidotājiem, jaunatnes organizācijām un jauniešiem stiprinātu pašas EESK lomu gan valstu, gan Eiropas līmenī, ir ieteicams, pirmkārt, efektīvas leģislatīvā darba koordinēšanas nolūkā izveidot pārredzamu, strukturētu un jēgpilnu jaunatnes līdzdalības mehānismu, piemēram, jauniešu paneļdiskusijas. Otrkārt, sadarboties ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām un tos iesaistīt EESK darbā. Turklāt labas prakses piemēri attiecībā uz jauniešu iesaisti visos līmeņos un visās dalībvalstīs būtu jākoordinē un ar šādiem piemēriem jāapmainās, kā arī jāīsteno mērķtiecīgāki informēšanas pasākumi. Konkrētāk, pašā Komitejā un locekļu vidū jāuzlabo attiecības ar valstu jaunatnes organizācijām un jāpievērš uzmanība vietējiem jaunatnes projektiem.

1.10.

Arī ņemot vērā pašreizējo nestabilo ģeopolitisko kontekstu, ir ļoti svarīgi nodrošināt jaunatnes iesaistīšanos ilgtspējas, drošības un miera veidošanā. EESK atzinīgi vērtē nesen pieņemto Jaunatnes rīcības plānu ES ārējā darbībā un ir paredzējusi 2023. gadā pieņemt pašiniciatīvas atzinumu par šo tematu. Turklāt EESK aicina Eiropas Savienību turpināt atbalstīt Rietumbalkānu valstis, lai tās, ņemot vērā izglītības un apmācības mobilitātes pozitīvo saistību ar jauniešu pilsonisko un politisko ieinteresētību, uzlabotu jauniešu līdzdalību. Tas pats princips būtu jāņem vērā attiecībās ar Ukrainu un Gruziju. EESK uzstāj, ka jaunatnes politikas jomā ir jāstiprina sadarbība ar kandidātvalstīm.

1.11.

Savos atzinumos, tostarp pašiniciatīvas atzinumos un izpētes atzinumos, ko pieņem pēc rotējošo prezidentvalstu vai citu ES iestāžu pieprasījuma, EESK centīsies sistemātiski ņemt vērā jauniešu viedokli. EESK, pateicoties lieliskajām attiecībām ar minētajām iestādēm, darīs visu iespējamo, lai tās pārliecinātu, ka minētajiem atzinumu pieprasījumiem būtu jāaptver aspekti, kas skar jauniešus.

2.   Uzmanības centrā turpmākajos gados: kopīgi veidot labāku nākotni – zaļāku, iekļaujošāku un digitalizētāku

2.1.

EESK uzsver, ka ir svarīgi palielināt jauniešu zināšanas un informētību par Eiropas iestādēm, darbības mehānismiem, rīcības jomām, konkrētiem ikdienas pasākumu piemēriem un jauniešu personiskās un profesionālās izaugsmes iespējām. Eiropas pieredzes apmaiņas un apmācības programmu (Erasmus+, DiscoverEU u. c.) skaits būtu jāpalielina gan vietējā līmenī, gan plašākā mērogā; tas pats attiecas uz programmām, kas tiek īstenotas sadarbībā ar citām izglītības iestādēm valstī un ārpus tās. EESK iedrošinās un mudinās EESK locekļus organizēt vietējā līmeņa iniciatīvas, kas vērstas uz jaunatni.

2.2.

EESK norāda, ka, gādājot par iestāžu lielāku atvērtību un gatavību sadarboties ar jauniešiem, ir jāizveido un jāgarantē sistēma, kas visiem jauniešiem ļautu piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas un valstu līmenī. Īpaši svarīgi ir dot iespēju nelabvēlīgā situācijā esošiem, neaizsargātiem un atstumtiem jauniešiem piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos. Pirmām kārtām vajadzētu veicināt jauniešu līdzdalību politiskajās vēlēšanās. Turklāt jauniešu līdzdalība veicina radošumu un inovāciju, un jaunieši ir jāuzklausa, un viņu pilsoniskā un sabiedriskā līdzdalība būtu jāveicina jau no agrīna vecuma.

2.3.

Lai atvieglotu piekļuvi izglītības pakalpojumiem, EESK iesaka īstenot otrās iespējas programmas un rakstpratības programmas tiem, kas priekšlaicīgi pārtrauc mācības, un realizēt pasākumus, lai, nodrošinot ievirzes, atbalsta un sociālās aizsardzības programmas jauniešiem no lauku apvidiem un no nabadzīgām ģimenēm, samazinātos priekšlaicīga mācību pārtraukšana.

2.4.

Ir jāpanāk ļoti kvalitatīva un iekļaujoša izglītība un apmācība, kā arī mūžizglītība, lai nodrošinātu, ka ikvienam ir zināšanas, prasmes, kompetences un tāda attieksme, kas Eiropai vajadzīgas, lai izveidotu taisnīgāku, saliedētāku, ilgtspējīgāku, digitālāku un izturīgāku sabiedrību. Jauniešiem ir vajadzīgas prasmes, kas ļauj viņiem pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē un sekmīgi tikt galā ar pārmaiņām darba tirgū (14), it īpaši runājot par visneaizsargātākajiem cilvēkiem. Kvalificēti darba ņēmēji ir svarīgs Eiropas konkurētspējas nodrošināšanas elements, kā atzīts arī Eiropas Komisijas priekšlikumā par Eiropas Prasmju gadu (2023) (15), un tikpat svarīgi ir nodrošināt labus darba apstākļus, karjeras prognozējamību un iespēju pieejamību. Būtu jāveicina iesaistīšanās izglītības iestāžu darbā. Vienai no prioritātēm jābūt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai saistībā ar jaunatni. Risinot prasmju neatbilstības problēmu un koncentrējoties uz mūžizglītību, pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, ir jāpanāk arī progress izglītības reformas īstenošanā (16).

2.5.

EESK aicina atvieglot izglītības sistēmas pieejamību jauniešiem no lauku apvidiem, nodrošinot materiālo un digitālo infrastruktūru, kas nepieciešama kvalitatīvam izglītības procesam, it īpaši ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības jomā.

2.6.

EESK mudina dalībvalstis sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām izveidot cilvēkiem ar retām slimībām un cilvēkiem, kuri nevar apmeklēt skolu medicīnisku iemeslu dēļ, mērķorientētu piekļuvi skolām un garantēt nepieciešamo infrastruktūru, lai cilvēkiem ar invaliditāti prioritārā kārtībā nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi izglītības pakalpojumiem, tādējādi nevienu neatstājot novārtā.

2.7.

Izglītība ir galvenais faktors, kas ļaus sasniegt visus pārējos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Tāpēc EESK atbalsta Eiropas Komisijas darbu, kas vērsts uz mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības labad, un aicina dalībvalstis attiecīgi ieviest un pārveidot izglītību savās valstīs (17).

2.8.

EESK ierosina kopā ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību izstrādāt informatīvas un konsultatīvas sesijas vai izglītības programmas, lai, atsaucoties uz tādiem jēdzieniem kā darba devējs, darba līgums u. c., sniegtu paskaidrojumus par darba tirgus pamatelementiem. Šajā sakarā būtu jāpiešķir pietiekami resursi, it īpaši neaizsargātiem jauniešiem un tiem, kuru nodarbinātības veids ir netipisks. Tā pati informācija ir jāparedz arī gados jauniem migrantiem ierodoties nezināmā valstī, lai viņus ātrāk integrētu jaunajā sabiedrībā, tās izglītības un darba sistēmās un kultūrā. Vispārīgāk runājot, būtu jāpiedāvā vairāk līdzekļu jauniešiem, lai viņi mācītos par tādiem tematiem kā izglītība finanšu jomā un – kas ir ļoti svarīgi – lai viņiem būtu labas zināšanas par savām tiesībām kā pilsoņiem un darba ņēmējiem. Tas viss ir svarīgi, lai palīdzētu jauniešiem sagatavoties viņu turpmākajai pieaugušo dzīvei.

2.9.

EESK jau ir norādījusi, ka uzņēmējdarbībai var būt izšķiroša nozīme arī konkurētspējas, inovācijas un labklājības uzlabošanā, kā arī sociālās un zaļās ekonomikas attīstībā, vēl jo vairāk saistībā ar atveseļošanu pēc pandēmijas. Uzņēmējdarbības izglītības veicināšana ar mērķi attīstīt uzņēmējdarbības prasmes varētu būt veids, kā radīt karjeras iespējas, it sevišķi jauniešu vidū (18).

2.10.

EESK mudina valstu līmenī atrast piemērotus risinājumus, kā nodrošināt īres maksas kontroli, lai veicinātu mobilitāti izglītības vai profesionālos nolūkos, un īstenot sociālo mājokļu būvniecības programmu arī jauniešiem, it īpaši tiem, kas dzīvo lielās pilsētās un ekonomiskās attīstības centros.

2.11.

EESK aicina nodrošināt jauniešiem, it īpaši jauniešiem no lauku apvidiem, labāku piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, palielinot tādu slimnīcu struktūrvienību vai pārvietojamo objektu skaitu, kas sniedz primāros medicīniskos pakalpojumus, un izglītības iestādēs rīkojot izpratnes veicināšanas kampaņas par tādiem svarīgiem tematiem kā traumu profilakse, ēšanas traucējumi, garīgā veselība, vispārējā veselības mācība un reproduktīvā veselība. Būtu jāizstrādā īpašas pētniecības programmas, lai palīdzētu jauniešiem cīnīties pret slimībām (piemēram, vēzi), jo pieaugušo ārstēšanas metodes bieži vien nav piemērotas jauniešiem.

2.12.

EESK aicina sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām skolās kopā ar jauniešiem un pilsonisko sabiedrību pastāvīgi ieguldīt lielākas pūles, lai īstenotu pasākumus, kuru mērķis ir izglītot par satiksmi, seksuāli transmisīvo slimību profilaksi, iebiedēšanu un naida runu, kā arī tabakas, alkohola un narkotiku lietošanu.

2.13.

EESK ierosina gādāt par to, ka jauniešiem ir pieejamas oficiālas pārstāvības sistēmas attiecībās ar ieinteresētajiem darba tirgus dalībniekiem un saistībā ar biedrošanās brīvību, kā arī darba ņēmēju un darba devēju tiesībām, lai visi jaunieši, it īpaši tie, kuriem nav darba vai kuru darbavieta nav stabila, veidotu organizācijas un pēc pašu izvēles pievienotos organizācijām.

2.14.

EESK aicina stiprināt to sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kas ļautu pārstāvēt jauniešus, atvieglot pāreju no skolas uz aktīvu darba dzīvi un jauniešu organizācijas iesaistīt sociālā dialoga iestādēs, darba koplīguma slēgšanas sarunās un trīspusējās organizācijās, kas ir atbildīgas par darba tirgu.

2.15.

EESK aicina modernizēt un nostiprināt iestādes, kas darbojas darba tirgū, un tādējādi to sniegtos pakalpojumus pielāgot jauniešu specifiskajām vajadzībām, lai šādi pakalpojumi būtu viegli pieejami, dinamiski, lietotājiem viegli izmantojami un mazāk birokrātiski.

2.16.

Ņemot vērā algas, darba apstākļus, apmācības un profesionālās izaugsmes iespējas darbavietā, EESK aicina nodrošināt taisnīgu attieksmi ne tikai attiecībā uz vienlīdzīgām sieviešu un vīriešu iespējām, bet arī attiecībā uz jauniešiem salīdzinājumā ar citām vecuma grupām. Stažieru, it īpaši jauniešu, darbam nevajadzētu nozīmēt ekspluatāciju, un tam nevajadzētu būt instrumentam, ar ko apiet darba attiecības. Neapmaksāta vai nekompensēta stažēšanās var ļoti negatīvi ietekmēt jauniešu pieredzi darba tirgū (19), un tā ir jāaizliedz (20). Būtu vēl vairāk jāstiprina jauniešu pārstāvība.

2.17.

EESK uzskata, ka ir nepieciešams atbalsts sociālajai ekonomikai, jo šī nozare, piemēram, ar pasākumiem, kuru mērķis ir paaugstināt pašnovērtējumu, uzlabot komunikācijas prasmes u. c., aktīvi palīdz sociāli atstumtiem jauniešiem un citām neaizsargātām personām.

2.18.

EESK uzskata, ka pandēmijas radītais konteksts veselības aprūpes pakalpojumu zemās pieejamības dēļ prasa vairāk pūļu, lai palīdzētu jauniešiem atklāt garīgās veselības un labklājības problēmu pazīmes un popularizētu pareizu informāciju pēc iespējas lielākā skaitā kanālu, lai tādējādi identificētu vērtīgu informāciju pretstatā nepatiesiem solījumiem sniegt palīdzību/atbalstu, un šajā saistībā izmantot arī veselības aprūpes instrumentus.

2.19.

EESK aicina reformēt sociālās aizsardzības sistēmas un darba tiesību aktus, lai pielāgotos jaunajai realitātei un nodarbinātības veidiem un nodrošinātu, ka gaidāmās izmaiņas darba jomā nākotnē var tikt pielāgotas un regulētas ātrāk, pilnībā ievērojot valstīs pastāvošos sociālo partneru attiecību modeļus un sociālo partneru autonomiju.

2.20.

EESK ierosina pensiju sistēmās un sociālās aizsardzības sistēmās ņemt vērā jauniešu ekonomiskos un sociālos apstākļus un uzskata, ka šādām sistēmām vajadzētu būt taisnīgām, iekļaujošām un pielāgotām darba tirgus realitātei un jānodrošina aizsardzība tiem jauniešiem, kuru darba veids ir jauns, un tiem, kuri ir bez darba. Prioritātei jābūt augstas kvalitātes darbvietu nodrošināšanai visiem jauniešiem.

2.21.

EESK uzsver, ka koronavīrusa pandēmijas periods parādīja, ka nodarbinātības jomā līdztekus stabilitātei un paredzamībai ir svarīgi arī veselības un drošības jautājumi, tostarp psihosociālie riski. Ir jāiesaistās dialogā ar jauniešiem par to, kā šajā jomā turpmāk novērst problēmas. Lai veicinātu jauniešu dalību darba tirgū, ir svarīgi gādāt par dažādu nodarbinātības veidu pieejamību atbilstīgi stabilitātes un kvalitātes standartiem. Turklāt ir vajadzīgi pasākumi, ar kuriem stiprināt jauniešu nodarbinātības apstākļu pārraudzību, tostarp darba inspekciju.

2.22.

EESK aicina aizsargāt jauniešu tiesības un garantēt sociālo aizsardzību, līdzsvarojot darba un privāto dzīvi, aizsargājot tiesības uz privāto dzīvi un saglabājot kolektīvo sarunu iespējas. Būtu jāmudina rast veidus, kā veicināt piemērotu darba grafika elastību, lai varētu pabeigt studijas.

2.23.

EESK aicina nodrošināt lielāku sinerģiju starp dažādiem jaunatnei paredzētiem instrumentiem, tādiem kā Garantija jauniešiem un Garantija bērniem. Būtu jāgādā reāla garantija, lai jauniešiem nodrošinātu paredzamas karjeras iespējas. Publiskajam finansējumam, ar ko darba tirgū atbalsta jauniešus, nevajadzētu veicināt nestabilitāti, un arī turpmāk prioritātei vajadzētu būt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistei, lai palīdzētu jauniešiem darba tirgū.

2.23.1.

EESK mērķis ir nodrošināt, ka visiem bērniem un jauniešiem, kuriem nav pienācīgas vecāku aprūpes, tiek organizēta atbilstoša un kvalitatīva alternatīvā aprūpe un, tā kā šādos apstākļos attiecībām ir vēl lielāka nozīme, māsām un brāļiem ir atļauts palikt kopā, ja vien tas ir viņu interesēs. Vispārīgāk runājot, ir svarīgi, lai atbalsta mehānismi neizsīkst pēkšņi, kad jaunieši sasniedz 18 gadu vecumu.

2.24.

EESK uzsver, ka ir pienācīgi jārisina ekonomikas, sociālās un vides problēmas, ko it īpaši jauniešiem rada pašreizējais ekonomikas modelis. Tas būtu jādara, paturot prātā, ka, lai mūsu sabiedrība vairāk apzinātos vides aizsardzības aspektus, būtu taisnīgāka, iekļaujošāka, ilgtspējīgāka un vairāk orientēta uz labbūtību, vispirms jāņem vērā jauniešu intereses, kas ir nākotnes pamatpīlārs. Jaunatnei vajadzētu būt transversālam tematam/mērķim ESI fondu ieguldījumos.

2.25.

EESK uzskata, ka ir jāgādā, lai jauniešiem būtu iespējas veidot ģimeni. Eiropas stabilitātes un nākotnes interesēs izšķiroši svarīgi ir ieguldīt lielākas pūles, lai jauniešus motivētu veidot ģimeni un radīt bērnus. Tāpēc, izstrādājot īpašu ES programmu, ir būtiski nodrošināt piekļuvi mājokļiem, bērnu aprūpes pakalpojumiem un elastīgam sociālajam atbalstam.

2.26.

EESK pārliecināti aicina nodrošināt patiesi demokrātisku un plurālistisku sabiedrisko telpu jaunajai paaudzei, lai tā varētu paust savu viedokli, nebaidoties no atstumtības un no naida izpausmēm. Vienlaikus ir ārkārtīgi svarīgi pilnveidot zināšanas un izpratni par manipulācijām ar informāciju un dezinformāciju.

---

(1)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/speech_21_4701

(2)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_21_5226

(3)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija”” (COM(2018) 269 final) (OV C 62, 15.2.2019., 142. lpp.).

(4)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ceļā uz jauniešu strukturētu iesaisti klimata un ilgtspējas jautājumu risināšanā ES lēmumu pieņemšanas procesā” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 429, 11.12.2020., 44. lpp.).

(5)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Palielināt jauniešu iespējas ar izglītību panākt ilgtspējīgu attīstību (pašiniciatīvas atzinums)” (OV C 100, 16.3.2023., 38. lpp.).

(6)  EESK informatīvs ziņojums “Vienlīdzīga attieksme pret jauniešiem darba tirgū” (tiek izstrādāts).

(7)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Kā garantēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību jauniešiem un nodrošināt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iekļaušanu, izmantojot pienācīgi izstrādātus nacionālos atveseļošanas plānus” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 152, 6.4.2022., 27. lpp.).

(8)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jaunatnes politika Rietumbalkānos – daļa no Inovācijas programmas Rietumbalkāniem” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 443, 22.11.2022., 44. lpp.).

(9)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES jauniešu tests” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 486, 21.12.2022., 46. lpp.).

(10)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Jaunatnes gadu 2022” (COM(2021) 634 final – 2021/0328 (COD)) (OV C 152, 6.4.2022., 122. lpp.).

(11)  SAFEGUARDING20CIVIC20SPACE20FOR20YOUNG20PEOPLE20IN20EUROPE202020_v4.02028129.pdf (youthforum.org).

(12)  Piemēram, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija”” (COM(2018) 269 final) (OV C 62, 15.2.2019., 142. lpp.), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ceļā uz jauniešu strukturētu iesaisti klimata un ilgtspējas jautājumu risināšanā ES lēmumu pieņemšanas procesā” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 429, 11.12.2020., 44. lpp.), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Jaunatnes gadu 2022” (COM(2021) 634 final – 2021/0328 (COD)) (OV C 152, 6.4.2022., 122. lpp.), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES jauniešu tests” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 486, 21.12.2022., 46. lpp.).

(13)  Eiropas Padomes ieviesta kopīgas pārvaldības sistēma.

(14)  Sk., piemēram, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu “Kā izglītības un apmācības ietvaros mūžizglītības perspektīvā sekmēt Eiropai vajadzīgās prasmes ar mērķi izveidot taisnīgāku, saliedētāku, ilgtspējīgāku, digitālāku un noturīgāku sabiedrību” (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Portugāles pieprasījuma) (OV C 286, 16.7.2021., 27. lpp.). 1.2. un 2.3. punkts.

(15)  Komisija sāk darbu pie Eiropas Prasmju gada (europa.eu).

(16)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Vienlīdzīga attieksme pret jauniešiem darba tirgū” (tiek izstrādāts).

(17)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Palielināt jauniešu iespējas ar izglītību panākt ilgtspējīgu attīstību” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 100, 16.3.2023., 38. lpp.).

(18)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija “EESK ieguldījums Eiropas Komisijas 2023. gada darba programmā” (OV C 443, 22.11.2022., 1. lpp.), (4.14. punkts).

(19)  EESK informatīvs ziņojums “Vienlīdzīga attieksme pret jauniešiem darba tirgū” (tiek izstrādāts).

(20)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kā garantēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību jauniešiem un nodrošināt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iekļaušanu, izmantojot pienācīgi izstrādātus nacionālos atveseļošanas plānus” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 152, 6.4.2022., 27. lpp.), 1.9. punkts.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Dzimumpamatoti ieguldījumi nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2023/C 100/02)

Ziņotāja:

Cinzia DEL RIO

Pilnsapulces lēmums	20.1.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.11.2022.
Pieņemts plenārsesijā	14.12.2022.
Plenārsesija Nr.	574
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	163/5/14

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atkārtoti uzsver, ka tikai lielāka un labāka ekonomiskā un sociālā konverģence Eiropas Savienībā var palīdzēt nodrošināt pilnīgu dzimumu līdztiesību un veicināt vienlīdzīgas iespējas, koncentrējoties uz pasākumiem un stratēģijām saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

1.2.

EESK norāda, ka lielāko daļu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (NANP) ir izstrādājušas dalībvalstis, neveicot ex ante novērtējumu par atsevišķu ieguldījumu ietekmi attiecībā uz to, lai novērstu dzimumu nevienlīdzību un veicinātu sieviešu piekļuvi darba tirgum un palikšanu tajā. Tikai neliels skaits dalībvalstu ir īstenojušas stratēģisku pieeju ar konkrētiem, transversāliem pasākumiem un reformām sešās NANP investīciju sadaļās. Eiropas Komisijas (EK) pieņemtās metodoloģijas pamatā faktiski ir ietekmes novērtējums par īstenoto pasākumu rezultātiem. Šajā nolūkā EESK iesaka Eiropas Komisijai novērtēšanas posmā pieņemt salīdzināmus konkrētus rādītājus nolūkā novērtēt uzlabojumus attiecībā uz vienlīdzīgu darba samaksu, sieviešu piekļuvi darba tirgum, darba un aprūpes laika saskaņošanu un pašnodarbinātības veicināšanu.

1.3.

Starp pasākumiem, kas iekļauti nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, ir tiešas un netiešas darbības ar atšķirīgu ietekmi īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā, lai veicinātu sieviešu piekļuvi nodarbinātībai un tās saglabāšanu, taču sadrumstalotā un nevienmērīgā veidā dažādās valstīs. EESK uzskata, ka prioritāte ir NANP īstenošanas gaitā pastiprināt gan tiešos, gan netiešos pasākumus. Tas prasīs skaidrus un ilglaicīgus ieguldījumu kanālus ar resursu plānošanu arī vidējā termiņā un ilgtermiņā.

1.4.

Attiecībā uz tiešajiem pasākumiem sieviešu nodarbinātības veicināšanai EESK uzskata, ka priekšroka būtu jādod stimuliem stabilu un kvalitatīvu sievietēm paredzētu darbvietu radīšanai, nevis citiem gadījuma rakstura stimuliem un ka tie būtu jāizslēdz no valsts atbalsta noteikumiem.

1.5.

EESK aicina stiprināt stimulus uzņēmumiem, kuri veicina sieviešu nodarbinātību, un attiecināt tos uz visiem publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī reglamentēt publiskos uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, kas paredzēti īstenošanas struktūrām, skaidri norādot dzimumu līdztiesības mērķus.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē dažos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos pašnodarbinātībai paredzētos papildinošos un atbalsta pasākumus un cer, ka minētais atbalsts ietvers arī apmācību finanšu un vadības jomā un piekļuvi finanšu instrumentiem.

1.7.

EESK uzskata: kā norādīts Komisijas paziņojumā par dzimumu līdztiesību, īstenojot nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, svarīga ir rīcība nodokļu jomā, atvieglojot otrā pelnītāja stāvokli mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un nabadzīgāku viena vecāka mājsaimniecību ienākumus.

1.8.

NANP netiešie pasākumi ietver ieguldījumus bērnu silīšu un aprūpes pakalpojumos. EESK uzskata, ka prioritāte ir ieguldīt līdzekļus pakalpojumos, kuru mērķis ir saskaņot darba laiku un ilgtermiņa aprūpes laiku, lai ieviestu papildu pakalpojumus un padarītu šos pakalpojumus pieejamus mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

1.9.

EESK uzskata, ka vairs nevar atlikt konkrētus ieguldījumus, kuru mērķis ir veicināt sieviešu līdzdalību tehniskos un zinātniskos institūtos un universitāšu kursos zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomā, kas var veicināt sieviešu nodarbinātību ar vidēja termiņa un ilgtermiņa redzējumu arī nozarēs, kurās pašlaik pārsvarā ir vīrieši.

1.10.

EESK iesaka izstrādāt un koordinēt NANP tā, lai tie papildinātu visus pārējos Kopienas resursus un programmas, sākot ar kohēzijai un lauku apvidiem paredzētiem resursiem un programmām. Eiropas pusgada ietvaros veiktajā Komisijas novērtējumā ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem šie mērķi būtu jāņem vērā dzimumu līdztiesības perspektīvā ar jauniem pārredzamiem un pieejamiem rādītājiem, kas ir salīdzināmi starp valstīm un sadalīti pa dzimumiem.

1.11.

EESK iesaka noteikt, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā visos valsts pārvaldes līmeņos ir obligāta Eiropas pusgada posmā.

1.12.

Pieejamie dati liecina, ka lielākajā daļā valstu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste ir bijusi ierobežota un neregulāra. EESK iesaka tās pilnībā iesaistīt nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā gan Eiropas, gan valstu, gan vietējā līmenī.

2.   Ievads

2.1.

Šā atzinuma mērķis ir uzsvērt reformas un ieguldījumus, kas ietekmē dzimumu līdztiesības veicināšanu un ko dalībvalstis izklāstījušas nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, pamatojoties uz pieejamo informāciju, kuru atjaunina arī Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments (EP) un ES Padomes prezidentvalsts. Jāatzīmē, ka EIGE (Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts) 2023. gadā gaidāmās ES Padomes Zviedrijas prezidentūras uzdevumā veic pētījumu par dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu atveseļošanā pēc Covid-19 (1) un konkrēti par pasākumiem, kas izklāstīti nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, visos to posmos, sākot no plānošanas līdz īstenošanai un novērtēšanai, un par to, cik lielā mērā dalībvalstis par vienu no atveseļošanas līdzekļiem uzskata līdztiesību.

2.2.

Eiropadome 2020. gada 21. jūlija secinājumos pieņēma NextGenerationEU plānu kopā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (DFS 2021–2027). DFS un NextGenerationEU mērķi ietver vienlīdzīgu iespēju veicināšanu, nodrošinot, ka attiecīgo programmu un instrumentu darbības un darbības ietver dzimumu līdztiesības perspektīvu un var sniegt nozīmīgu ieguldījumu līdztiesības panākšanā saskaņā ar Eiropas stratēģiju.

2.3.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2) ir izveidots Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kura mērķis ir atbalstīt atveseļošanu pēc pandēmijas, veicināt kohēziju un ieguldīt zaļajā un digitālajā pārkārtošanā. Regulā ir skaidri noteikts, ka NANP ir jāveicina dzimumu līdztiesība. EESK atbalsta to, ka regulā ir atzīta dzimumu nevienlīdzības apkarošanas pasākumu nozīme, jo tas atbilst Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķiem.

2.4.

Savā 2020. gada 17. septembra paziņojumā par 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju (2021. gada GIP) EK izklāstīja ANM pamatnostādnes, aicinot dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, sievietēm un jauniešiem, kas ienāk darba tirgū, radot kvalitatīvas nodarbinātības iespējas.

2.5.

ES 2021. gada 28. septembra Deleģētajā regulā ir noteikti atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopīgie rādītāji un detalizēti elementi, norādot 14 rādītājus. No identificētajiem rādītājiem tikai četros ir dzimumspecifisks sadalījums (3). Piemēram, attiecībā uz atbalstītajiem sieviešu vadītajiem uzņēmumiem 6. un 9. rādītājā nav sadalījuma pēc dzimuma.

2.6.

Karš Ukrainā Krievijas agresijas rezultātā ir izraisījis ievērojamu palēninājumu, un izaugsmes perspektīvas raksturo nenoteiktība, it īpaši attiecībā uz energoresursu piegādi un izmaksu pieaugumu – faktoriem, kas ietekmē izdevumu sadalījumu un ieguldījumus valstu budžetos. Šī nenoteiktība ietekmēs arī nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu.

2.7.

Darba pasaule un sabiedrība kopumā cenšas izkļūt no krīzes un panākt ilgtermiņa ekonomikas un sociālo atveseļošanu, kas ir nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pamatā un kas nevar nepievērst uzmanību uz dzimumu līdztiesību vērstas sistēmas pieņemšanai, lai novērstu un pārvarētu dzimumu nevienlīdzību un plaisu, ko dažās ražošanas nozarēs, iedzīvotāju grupās un teritoriālajās kopienās diemžēl ir saasinājusi Covid-19 krīze (4).

3.   Konteksts, finansējuma sagatavošana un resursi, kas piešķirti nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos

3.1.

Šā gada jūlijā Eiropas Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei pārskata ziņojumu par mehānisma īstenošanu, kurā uzmanība pievērsta arī dzimumu nevienlīdzībai (5). Minētajā ziņojumā ir izklāstīts pašreizējais stāvoklis saistībā ar materiāliem, kas saņemti no dalībvalstīm, pamatojoties uz to iesniegtajiem nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem, kuros izklāstītas 25 nacionālo atveseļošanas un noturības plānu mērķprioritātes, kas analizētas, pamatojoties uz ANM sešiem darbības pīlāriem (6).

3.2.

Lielākajai daļai dalībvalstu ierosināto pasākumu ir transversāli mērķi, kas ne vienmēr ir konkrēti vērsti uz dzimumu līdztiesību; no 129 ierosinātajiem pasākumiem līdz šim tikai 13 pasākumi ir uzsākti ar attiecīgiem ieguldījumiem. Ne visas dalībvalstis ir paredzējušas reformas un resursus, lai nepārprotami risinātu ar dzimumu līdztiesību saistītas problēmas vai pievērstos sievietēm kā atbalsta saņēmējām. Vāji ir arī inovatīvi pasākumi nozarēs, kurās ir zems sieviešu nodarbinātības līmenis (7). Liela uzmanība ir pievērsta bērnu aprūpes, aprūpes un izglītības pakalpojumiem. Komisijas ziņojums liecina, ka nacionālie atveseļošanas un noturības plāni, kuros paredzēta stratēģiska pieeja ar pasākumiem un reformām, kas vērstas uz dzimumu līdztiesību, attiecas tikai uz dažām valstīm.

3.3.

Citas dalībvalstis par prioritāti ir noteikušas konkrētus virzienus, piemēram, sociālās un teritoriālās kohēzijas pasākumus, galveno uzmanību pievēršot vienlīdzīgām iespējām, kas bieži ietver arī dzimumu līdztiesības mērķi, vai pasākumus, kas vērsti uz neaizsargātām grupām, kuras bieži ietver sievietes un jauniešus. Visbeidzot, tiek paredzēti pasākumi zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam, galveno uzmanību pievēršot apmācībai, kurā dažas valstis atpaliek attiecībā uz sieviešu vienlīdzīgu piekļuvi apmācības un pārkvalifikācijas programmām. Jāatzīmē, ka lielākā daļa dalībvalstu savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos nav identificējušas ar dzimumu saistītu vardarbību kā vienu no problēmām saistībā ar pasākumiem dzimumu līdztiesības atbalstam.

3.4.

Nacionālie atveseļošanas un noturības plāni tika izstrādāti, veicot valsts ex ante novērtējumu par ekonomisko un sociālo situāciju, kas kopumā atbilst jau noteiktajām izdevumu prioritātēm un kurā nav ņemta vērā dzimumu dimensija ne piešķirto resursu, ne iesniegto ieguldījumu projektu satura ziņā. Sākotnējā Komisijas ANM regulas priekšlikumā kā mērķis nebija minēta nekāda atsauce uz dzimumu līdztiesību, un sievietes nebija minētas kā īpaša mērķgrupa. Tikai vēlāk ekonomisko un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spiediena rezultātā 2021. gada februārī publicētajā regulā NANP tika ieviesta dzimumu dimensija. Tāpēc dzimumu dimensija un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā ir iekļauti nevis visos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, bet tikai tajos, kuros sākotnēji bija noteikta izdevumu un ieguldījumu klasifikācija pēc dzimuma.

3.5.

ANM paredz, ka dalībvalstīm ir jānorāda, kā nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos tiek risināta dzimumu nevienlīdzība, bet ietekmes novērtējumā tiks ņemts vērā tikai veikto pasākumu sniegums. Tāpēc ir svarīgi, lai Komisija novērtēšanas posmā novērtētu plānoto pasākumu un ieguldījumu efektivitāti, iesaistot ekonomiskos un sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un izmantojot salīdzināmus specifiskus rādītājus. Līdz šim savāktie dati neatspoguļo reālo situāciju valstu līmenī. Tas nozīmē, ka šobrīd ir grūti noteikt, kā sešus pīlārus ietekmē daži pasākumi, kuru mērķis ir novērst dzimumu diskrimināciju, it īpaši transversālo diskrimināciju.

3.6.

Resursi, kas piešķirti nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem, pašlaik nerada skaidru priekšstatu par ieguldījumiem, kas tiek atbalstītas ne tikai ar ANM, bet arī ar valstu papildu publiskajiem un privātajiem resursiem, kuru mērķis ir vienīgi dzimumu līdztiesība dažādās nodarbinātības un sabiedrības jomās. Izteikt skaitļos būs iespējams tikai īstenošanas posmā piešķirtos resursus.

3.7.

Tomēr saskaņā ar Komisijas ziņojumu par konkrētiem dzimumu līdztiesības pasākumiem nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos pasākumu procentuālā daļa ievērojami atšķiras – no 11 %, ko piešķīrusi Zviedrija, līdz mazāk nekā 1 % Horvātijai, un vairākās valstīs šis rādītājs ir mazāks par 2 %, taču būtu jāņem vērā arī NANP noteikto netiešo pasākumu ietekme un tiešie un netiešie pasākumi, kas plānoti ar NextGenerationEU Kopienas resursiem, papildinot NANP kā, piemēram, REACT-EU un ELFLA (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai) gadījumā.

3.8.

Saskaņā ar EK ziņojumu un EIGE apkopoto sākotnējo informāciju situācija dažādās valstīs ir sadrumstalota un nevienmērīga. Ne visas valstis sniedz datus sadalījumā pa dzimumiem, neraugoties uz Komisijas lūgumu to darīt, lai Komisija pati varētu regulāri un savlaicīgi ziņot par izdevumiem, kas saistīti ar dzimumu, nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, pamatojoties uz dažiem kopīgiem elementiem.

3.9.

Tā kā ne visas dalībvalstis pirms nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādes ir darījušas pieejamus ar dzimumu saistītus pētījumus, nav ietekmes novērtējuma par pasākumiem attiecībā uz papildinošu un kvalitatīvu nodarbinātību vai kvalificētām darbvietām. 14 valstīs dzimumu līdztiesība tiek uzskatīta par vispārēju transversālu principu (8), bet tikai Spānija savā NANP ir norādījusi dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas (gender mainstreaming) kritēriju. Itālija ir ieviesusi īpašus pasākumus dzimumu līdztiesības jomā un ir arī sīki izklāstījusi pasākumu ietekmi uz nodarbinātības pieaugumu, taču joprojām pastāv bažas par to faktisko efektivitāti un pasākumu kvalitāti (9). Citās valstīs dzimumu līdztiesības veicināšanai ir paredzēti tādi netieši pasākumi kā ieguldījumi darba un privātās dzīves līdzsvarā, ieguldījumi aprūpes pakalpojumos, STEM izglītības veicināšana, darba apstākļu uzlabošana un apmācība, kam būs ietekme vidējā termiņā un ilgtermiņā, bet ko pašlaik nevar izteikt skaitļos. Papildus šiem ieguldījumiem dažas dalībvalstis ir paredzējušas tiešus pasākumus, piemēram, stimulus pieņemšanai darbā un sieviešu uzņēmējdarbībai.

3.10.

Dažas valstis īpašu uzmanību ir pievērsušas dzimumaspektam iepirkumā (gender procurement) (10) ar pasākumiem, kas publiskajos līgumos, kuri saistīti ar NANP resursiem, paredz nosacījumus attiecībā uz sieviešu un jauniešu pieņemšanu darbā. Būtu ieteicams reglamentēt publiskos uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus īstenošanas struktūrām, skaidri nosakot dzimumu līdztiesības mērķus.

3.11.

Kā inovatīvus NANP šajā jomā var minēt Spānijas, Itālijas un Francijas nacionālos atveseļošanas un noturības plānus. Spānija savā NANP ir uzņēmusies ievērojamas saistības, nosakot, ka visās publiskajās administratīvajās procedūrās ir jāņem vērā dzimumu līdztiesības aspekts. Itālijas NANP ieviesa pamatnostādnes par vienlīdzīgām iespējām NANP finansētos līgumos, kurās paredzēta atlīdzības pasākumu un paraugklauzulu piemērošana paziņojumos par konkursiem, kas diferencēti atkarībā no projekta nozares, veida un būtības, saistībā ar līguma īstenošanu paredzot pienākumu 30 % no darbā pieņemšanas gadījumu skaita rezervēt jauniešiem, kas jaunāki par 36 gadiem, un sievietēm, kā arī uzņēmumu veiktu dzimumu līdztiesības sertifikāciju. Savukārt Francijas nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā ir noteikta jaunu rādītāju ieviešana uzņēmumiem, izmantojot rīcības plānu, lai aprēķinātu profesionālo vienlīdzību un progresu, bet Īrijas un Horvātijas NANP piešķir finansējuma prēmijas uzņēmumiem, kuri ievēro dzimumu līdztiesības veicināšanas kritērijus (11).

3.12.

Komisijas 2022. gada jūlija ziņojumā ir norādīts, ka apspriešanās ar ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanas laikā bija ļoti ierobežota un tai bija gadījuma raksturs. Sociālās jomas ieinteresētās personas un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas pauž nopietnas bažas attiecībā uz dalību pasākumu īstenošanas un uzraudzības posmā. It īpaši dzimumu līdztiesības eksperti norāda (12), ka bez uzticamiem, salīdzināmiem, mērķtiecīgiem, pēc dzimuma sadalītiem un pirmām kārtām kvalitatīviem datiem attiecībā uz dažādām jomām un nozarēm būs grūti novērtēt pasākumu ietekmi. EESK stingri iesaka gan Eiropas iestādēm, gan valstu un reģionālajām iestādēm nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā, novērtēšanā un uzraudzībā ciešāk iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas vienlīdzīgu iespēju veicināšanas jomā.

4.   Nacionālo atveseļošanas un noturības plānu konteksta novērtējumi

4.1.

EESK uzsver, ka ir svarīgi īstenot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas ietver dzimumu līdztiesības panākšanu, paredzot 17 mērķus, kā arī mērķus, kas noteikti Komisijas paziņojumā “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (13) tādās jomās kā vienlīdzīga līdzdalība dažādās ekonomikas nozarēs un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība.

4.2.

Dzimumu līdztiesības stratēģija ietver politiku un darbības, kuru mērķis ir apkarot visu veidu diskrimināciju un nevienlīdzību, tostarp tādu, kas vērsta pret LGBTIQ kopienu (14), un tai vajadzētu būt atsauces punktam nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā. EESK uzsver, ka ir svarīgi īstenot pamatpasākumus, kas ir kopīgi visām pusēm, lai nodrošinātu vienlīdzīgu līdzdalību un iespējas darba tirgū, samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un piekļuves trūkumu augstākā līmeņa vadošajiem amatiem un panāktu dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanā un politikā. EESK aicina ātri pieņemt un īstenot direktīvu par darba samaksas pārredzamību (15), kurā noteikti instrumenti un pasākumi valstu līmenī, lai risinātu un novērstu darba samaksas atšķirības, un aicina cieši uzraudzīt cēloņus un atbildību.

4.3.

Mērķis palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū ir jārisina strukturālā un visaptverošā veidā, ņemot vērā ekonomiskos, izglītības, ģeogrāfiskos, sociālos un kultūras mainīgos lielumus, tostarp attālos reģionos un lauku apvidos. Tādēļ būtu jāpieņem integrēta pieeja, izmantojot visu Eiropas, valstu un reģionālo iestāžu ieguldījumu ar efektīviem sociālā dialoga mehānismiem, kuros iesaistīti visi dalībnieki dažādos līmeņos.

4.4.

EESK uzsver: lai palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū, visām dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk ir jāīsteno direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1158 (16)), ar ko ievieš noteikumus par atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu darba ņēmējiem un veicina aprūpes pienākumu taisnīgu sadali starp vecākiem, palīdzot novērst šķēršļus, kas ietekmē cilvēku spēju brīvi lemt par maternitāti un kļūšanu par vecākiem.

4.5.

Pusgada kontekstā 2019. un 2020. gada konkrētām valstīm adresētie ieteikumi (KVAI) par darbībām dzimumu nevienlīdzības mazināšanai ir mudinājuši dažas dalībvalstis iekļaut dzimumu dimensiju nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (17), taču diemžēl dažādās valstīs sadrumstalotu pasākumu veidā.

4.6.

Saistībā ar pandēmiju un tās ietekmi uz sieviešu stāvokli KVAI ir bijuši sporādiski un gadījuma rakstura. 2022. gadā tikai trim valstīm – Austrijai, Vācijai un Polijai – bija adresēti KVAI, kas attiecās uz sieviešu dalību darba tirgū un bērnu aprūpes pakalpojumu sniegšanu, savukārt vēl 22 valstīm bija adresēti KVAI par nelabvēlīgā situācijā esošām grupām (18), kā rezultātā veikti netieši pasākumi attiecībā uz sieviešu nodarbinātību vai viņu situāciju, kurus bija grūti raksturot skaitliskā izteiksmē. EESK norāda, ka, ņemot vērā datus par Covid-19 krīzes ietekmi uz sieviešu ekonomisko un sociālo situāciju, būtu vēlami ar dzimumu līdztiesību saistīti KVAI, lai aicinātu nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos veikt saskaņotu ex ante programmu izstrādi, tostarp paredzot mērķorientētus ieguldījumus.

4.7.

EIGE vairākos ziņojumos uzsver ģimenes sloga nevienlīdzīgu sadalījumu, it īpaši tādās jomās kā bērnu aprūpe un ilgtermiņa aprūpe vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti (19). Šie pienākumi ir viens no galvenajiem iemesliem sieviešu zemajam līdzdalības līmenim darba tirgū (20). Līdz ar pārvietošanās ierobežojumiem un skolu slēgšanu situācija ir pasliktinājusies. Šajā kontekstā būtu jānorāda, ka daudzos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir atzīta saikne starp neapmaksātu aprūpi un darba un privātās dzīves līdzsvara pasākumiem un ir ieviesti īpaši pasākumi, kas palīdz stiprināt bērnu aprūpes pakalpojumus (21).

4.8.

Šie pakalpojumi būtu jāpadara pieejami arī trūcīgākām ģimenēm, pārskatot cenu noteikšanas kritērijus, lai visiem atvieglotu to izmantošanu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pilna laika izglītības veicināšanai visās visu veidu un līmeņu skolās un papildu pakalpojumu sniegšanai pirmsskolas izglītības iestādēs, izmantojot skolas un ārpusskolas nodarbības, piemēram, pirmsskolas un pēcskolas klubos, kā arī meitenēm un zēniem pieejamo publisko vasaras brīvdienu centru piedāvājuma palielināšanai. Tie ir netieši pasākumi, kuriem jāatrod droši un noturīgi ieguldījumu kanāli, kas diemžēl nav atspoguļoti nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ar vidēja termiņa un ilgtermiņa resursu plānošanu.

4.9.

EESK vēlas, lai nodarbinātības centru darbinieki tiktu apmācīti saistībā ar dzimumu līdztiesības ievirzi nolūkā veidot un izplatīt kultūru, kurā nav dzimumu stereotipu. Vienlaikus ir svarīgi veicināt partnerību starp uzņēmumiem un darba ņēmējiem nodarbinātības un apmācības jomā, lai veicinātu sieviešu integrāciju nozarēs, kurās pārsvarā strādā vīrieši.

4.10.

EESK atbalsta ideju par prioritāti noteikt stimulus uzņēmumiem, kas pieņem darbā sievietes, kuras gūst labumu no aktīvas politikas ar stabiliem darba līgumiem un labiem darba apstākļiem. Turklāt svarīgi ir stimuli, kas paredzēti, lai veicinātu un atbalstītu pašnodarbinātību (tostarp mērķtiecīgi atbalstot apmācību finanšu un vadības jomā un piekļuvi finanšu instrumentiem (22)).

5.   Īpaši novērtējumi

5.1.

Krīze ir smagi skārusi sievietes, kam bieži nākas uzņemties nekvalificētus darbus. Turklāt nepilna darba laika nelabprātīga uzņemšanās ir arvien izplatītāks nosacījums attiecībā uz darba ņēmējām sievietēm. Lai mainītu šo tendenci un palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū un veicinātu kvalitatīvu un kvalificētu nodarbinātību, nacionālo atveseļošanas un noturības plānu prioritāte ir stiprināt tiešos un netiešos pasākumus.

5.2.

Lai samazinātu dzimumu nevienlīdzību, EESK iesaka izstrādāt un koordinēt NANP tā, lai tie papildinātu visus pārējos Kopienas resursus un programmas, sākot ar kohēzijas resursiem un programmām.

5.3.

Pastāvošās ar dzimumu saistītās atšķirības un nevienlīdzība padara publisko politiku par tādu, kas nav dzimumneitrāla, tāpēc ir svarīgi, lai visas iestādes, tostarp Eiropas un valstu iestādes un vietējās pašvaldības pieņemtu dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, kas papildinātu fiskālo politiku. Šajā sakarā EESK iesaka, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā būs obligāta Eiropas pusgada posmā (23).

5.4.

EESK brīdina par risku, ka ANM, tāds kāds tas ir izstrādāts, varētu palielināt atšķirības dažās ražošanas nozarēs, piemēram, zaļajā un digitālajā nozarē. Lai gan dzimumu līdztiesība ir transversāla prioritāte bez konkrētas un izmērāmas rīcības sieviešu nodarbinātības veicināšanai, tostarp attiecībā uz augstu kvalifikāciju nozarēs, kurās ir augsts sieviešu nodarbinātības līmenis, pastāv risks, ka dzimumu nodarbinātības atšķirība turpinās palielināties un sievietes vēl vairāk tiks nodarbinātas mazāk apmaksātos darbos.

5.5.

Nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos būtu jāiekļauj salīdzināmi rādītāji, lai novērtētu uzlabojumus attiecībā uz vienlīdzīgu darba samaksu dažādās nozarēs, sieviešu piekļuvi darba tirgum, darba un aprūpes laika saskaņošanu, atvieglotiem kredītiem, kā arī stimuliem uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības veicināšanai.

5.6.

Stimuliem sieviešu pastāvīgai pieņemšanai darbā būtu jādod priekšroka salīdzinājumā ar citiem stimuliem, un tie būtu jāizslēdz no valsts atbalsta noteikumiem.

5.7.

Darba laika un aprūpes laika saskaņošanas uzlabošana ir viens no galvenajiem mērķiem, lai sievietes varētu pilnībā īstenot savu potenciālu darba pasaulē un uzlabot uzņēmējdarbības produktivitāti. Šajā nolūkā EESK par prioritāti uzskata resursu ieguldīšanu pakalpojumos, kas paredzēti darba un aprūpes saskaņošanai, ne tikai papildu pakalpojumiem pirmsskolas izglītības iestādēs, pakāpeniskas bezmaksas izglītības pakalpojumu sniegšanas veicināšanai 0–3 gadu vecuma grupām, mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kā arī ieguldījumu palielināšanai, lai nodrošinātu ilgtermiņa aprūpi un palīdzību.

5.8.

Darba laika un aprūpes saskaņošanas mērķu sasniegšana ir jāatbalsta, pieņemot darbā attiecīgus speciālistus un nodrošinot pastāvīgu apmācību visiem to pakalpojumu sniedzējiem, kuros pašlaik dominē sievietes.

5.9.

EESK norāda, ka ir svarīgi attiecināt sieviešu nodarbinātības prēmiju klauzulu uz visiem publiskā iepirkuma līgumiem, lai atbalstītu uzņēmumus, kas apņemas radīt stabilas darbvietas, stiprināt sociālo iekļaušanu un samazināt ar dzimumu saistītās atšķirības nodarbinātības jomā.

5.10.

Ar dzimumu saistītās atšķirības zinātnes priekšmetos ir ļoti reālas, un tās nostiprinājušās jau no agrīnajiem izglītības līmeņiem. Diemžēl tikai dažos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir palielināt sieviešu līdzdalību tehniskajos un zinātniskajos institūtos un universitāšu kursos (STEM). Tāpēc ir vajadzīgi īpaši ieguldījumi izglītības plānos, lai veicinātu meiteņu dalību zinātnē, pētniecībā un izstrādē, kā arī ieguldījumi un jauni atbalsta veidi mērķtiecīgiem projektiem, lai nodrošinātu, ka vairāk sieviešu piedalās ar inovāciju saistītās darbībās. Šiem pasākumiem būs pozitīva ietekme vidējā termiņā un ilgtermiņā, un tāpēc to plānošanā būs vajadzīga stratēģiska pieeja.

5.11.

EESK uzskata, ka svarīga ir arī rīcība nodokļu jomā, tostarp saistībā ar Komisijas norādījumiem (24) un pamatojoties uz valstu tiesību aktiem, piedāvājot nodokļu atvieglojumus mājsaimniecību otram ienākumu avotam (kas bieži vien ir sievietes) mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Ir svarīgi arī nodrošināt nodokļu atvieglojumus attiecībā uz mazāk turīgu vienvecāka ģimeņu ienākumiem.

5.12.

Papildus pasākumiem, kas izklāstīti nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, EESK kā stratēģiskus papildpasākumus ierosina obligātu dzimumu līdztiesības sertifikāciju, lai samazinātu dzimumu nevienlīdzību un uzlabotu sieviešu darba apstākļus, novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību (25), izmantojot sarunas ar sociālajiem partneriem, veicinātu vieddarbu un atvieglotu apmaksātu brīvprātīgu nepilna laika darbu (saskaņā ar valstu praksi un tiesību aktiem) sievietēm, kas atgriežas no grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma.

5.13.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas pieeju ziņojumā, kas paredz atsevišķu valstu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu uzraudzību, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu. Būs svarīgi, lai Komisijas misijās dažādās dalībvalstīs īpaša uzmanība tiktu pievērsta spēkā esošajiem dzimumu līdztiesības pasākumiem, nodrošinot, ka dati tiek pārvaldīti tā, lai tie būtu pārredzami un pieejami.

5.14.

EESK iesaka NANP īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā pilnībā iesaistīt ekonomiskos un sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, tostarp izmantojot īpašas koordinācijas komitejas Eiropas un valstu līmenī, lai veicinātu dzimumu līdztiesības iniciatīvu koordinētu plānošanu.

---

(1)  EIGE pētījums “Gender equality and gender mainstreaming in the COVID-19 recovery” (Dzimumu līdztiesība un integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai laikā, kad notiek atveseļošanās pēc Covid-19), paredzēts publicēt 2023. gadā.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(3)  Šie īpašie rādītāji ir šādi: a) pētnieki, kas strādā atbalstītās pētniecības iestādēs; b) dalībnieku skaits izglītībā vai apmācībā; c) to personu skaits, kuras ir nodarbinātas vai kuras meklē darbu; d) to jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri saņem atbalstu.

(4)  Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), Gender equality and the socio-economic impact of the COVID-19 pandemic (Dzimumu līdztiesība un Covid-19 pandēmijas sociāli ekonomiskā ietekme).

(5)  COM(2022) 383 final.

(6)  Nīderlande iesniedza nacionālo atveseļošanas un noturības plānu vēlāk nekā citas valstis; Ungārijas NANP pašlaik ir apturēts sakarā ar jautājumiem, kas saistīti ar tiesiskuma ievērošanu.

(7)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi un rakstu “PNRR Italia, Gender Gap e politiche per l’innovazione e la digitalizzazione nel PNRR: quali misure?” [Itālijas nacionālais atveseļošanas un noturības plāns, dzimumu nelīdztiesība un nacionālā atveseļošanas un noturības plāna inovācijas un digitalizācijas politika], autori Marusca de Castries, Università degli Studi di Roma Tre, un Barbara Martini, Università di Roma Tor Vergata, 2022. gada septembris.

(8)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(9)  Sk. 6. zemsvītras piezīmi.

(10)  Dzimumaspekts iepirkumā ir inovatīva stratēģija, ko Eiropas Komisija ieviesusi, lai veicinātu uz līdztiesību vērstus ieguldījumus, nosakot īpašas ar dzimumaspektu saistītas prasības vai kritērijus, kas ietver sociālos parametrus. Dzimumaspekta iepirkumā mērķis ir palielināt dzimumu līdztiesību darba tirgū, uzlabot sieviešu klātbūtni vadošos amatos un samazināt darba samaksas atšķirības.

EIGE 2022. gada ziņojums “Dzimumu līdztiesības principam atbilstošs publiskais iepirkums: taisnīgu un efektīvu publisko izdevumu atslēga Eiropas Savienībā”, kurā izklāstīts, kā publiskais iepirkums var virzīt un atbalstīt dzimumu līdztiesību, ar gadījumu izpēti un ieteikumiem uzlabojot publisko izdevumu efektivitāti un kvalitāti.

(11)  EIGE veiktajā analīzē iegūtie dati, sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(12)  EP 2022. gada aprīļa brīfings “Dzimumu līdztiesība Atveseļošanas un noturības mehānismā”, kurā norādītas problēmas, par kurām liecina dažādi pētījumi, ko valstu līmenī veikuši pētniecības centri vai universitātes.

(13)  Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2020) 152 final).

(14)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam””(COM(2020) 698 – final) (OV C 286, 16.7.2021., 128. lpp.).

(15)  Trialogā notiek sarunas par priekšlikumu direktīvai par darba samaksas pārredzamību.

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta ziņojums par tematu “KVAI un ANP – Tematisks pārskats par jautājumiem, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību”, 2021. gada oktobris.

(18)  Skatīt 14. zemsvītras piezīmi.

(19)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “To ģimenes locekļu loma, kuri aprūpē cilvēkus ar invaliditāti un vecus cilvēkus: šādas aprūpes kāpinājums pandēmijas laikā” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 75, 28.2.2023., 75. lpp.), kurā sniegti svarīgi ieteikumi par veicamajiem pasākumiem. Vēl nav publicēts.

(20)  EIGE ziņojums “Integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai”, 2019. gads.

(21)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(22)  Spānijas NANP 36 miljoni EUR tiek piešķirti, lai palīdzētu jaunām uzņēmējām, savukārt Itālijas NANP 400 miljoni EUR tiek piešķirti, lai atbalstītu sieviešu līdzdalību uzņēmējdarbībā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Dzimumpamatoti ieguldījumi kā dzimumu līdztiesības uzlabošanas instruments Eiropas Savienībā” (OV C 100, 16.3.2023., 16. lpp.), kurā ierosināti priekšlikumi, lai stimulētu ieguldījumus sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanā.

(23)  Eiropas Komisijas diskusiju dokuments “Dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā: koncepcijas un pierādījumi”, publicēts 2022. gada jūnijā.

(24)  Sk. 10. zemsvītras piezīmi.

(25)  Dalībvalstis ir mudinātas ratificēt SDO Konvenciju Nr. 190 par vardarbību un aizskarošu izturēšanos darbavietā, kuru līdz šim ir ratificējušas tikai divas Eiropas valstis.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Dzimumpamatoti ieguldījumi kā dzimumu līdztiesības uzlabošanas instruments Eiropas Savienībā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2023/C 100/03)

Ziņotāja:	Ody NEISINGH
Līdzziņotāja:	Maria NIKOLOPOULOU

Atzinuma pieprasījums	20.1.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	23.11.2022.
Pieņemts plenārsesijā	14.12.2022.
Plenārsesija Nr.	574
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	172/6/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ir stingri pārliecināta, ka ar vīriešu un sieviešu sadarbību, kā arī radot veicinošus apstākļus sieviešu uzņēmējdarbībai un izveidojot atbilstošus finanšu un likumdošanas instrumentus, piemēram, dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, mēs Eiropas Savienībā un dalībvalstīs varam izveidot iekļaujošu finanšu ekosistēmu un ātrāk virzīties uz dzimumu līdztiesību.

1.2.

Integrētā pieejā dzimumu līdztiesības nodrošināšanai būtiska nozīme ir datiem, ietekmes novērtējumiem un kopējiem rādītājiem. Dati un rādītāji no dalībvalstīm, kā arī starp iestādēm ES līmenī ir jāsaskaņo, lai tie palīdzētu risināt dzimumu nelīdztiesības problēmu. EESK uzsver, ka ES būtu jāvāc pēc dzimuma sadalīti dati par ieguldījumiem Eiropas kontekstā un tie jāiekļauj gadskārtējā dzimumu līdztiesības indeksā.

1.3.

Lai paātrinātu sieviešu uzņēmējdarbības izaugsmi, ir vērts aplūkot komerceņģeļu, sākotnējo ieguldījumu un “atdeves loka” lomu.

1.4.

EESK ir stingri pārliecināta, ka, uzlabojot sieviešu situāciju līdzekļu saņemšanā, tiks radīts pozitīvs turpmākais efekts, kas veicinās labākus finanšu un sociālos rezultātus.

1.5.

Lai radītu labvēlīgus apstākļus sieviešu uzņēmējdarbībai, EESK uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt sievietēm vairāk tīklu veidošanas un apmācības iespēju, kā arī mentorēšanas programmas. Turklāt EESK uzsver izglītības nozīmīgumu gan cīņā pret dzimumu stereotipiem, tostarp stereotipiskajiem priekšstatiem par vīriešiem kā uzņēmējiem, gan tādas uzņēmējdarbības kultūras veidošanā, kas mudina sievietes uzdrīkstēties.

1.6.

EESK iesaka dalībvalstīm nodrošināt sievietēm uzņēmējām piekļuvi maternitātes pabalstiem un bērna kopšanas atvaļinājuma iespējām saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai.

1.7.

EESK uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāsāk jau agrīnā vecumā veicināt meiteņu interesi par STEM jomām, lai atbalstītu sievietes uzņēmējas un sievietes, kuras rāda priekšzīmi šajās nozarēs, un ieguldīt programmās, kuru mērķis ir radīt vidusskolnieču interesi par STEM mācību priekšmetiem.

1.8.

EESK iesaka Sociālās ekonomikas rīcības plānā iekļaut integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, paredzot uz sievietēm vērstus pasākumus un saglabājot dzimumperspektīvu kā kritēriju attiecībā uz ES un valstu līdzekļu piešķiršanu un publisko iepirkumu, lai virzītu talantīgu sieviešu karjeras izaugsmi un noturētu viņas darba tirgū.

1.9.

EESK ierosina kā kritēriju publiskā finansējuma saņemšanai noteikt komandu daudzveidību, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm. Ir svarīgi noteikt konkrētus standartus, lai nepieļautu “sārtmaldināšanu” (“pinkwashing”) (1).

1.10.

EESK iesaka visām ES iestādēm un dalībvalstīm vidējā termiņā visos budžeta procesa līmeņos izmantot instrumentus dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā. Lai apzinātu jomas, kurām jāpievēršas ar budžeta palīdzību, izšķiroša nozīme ir arī pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai un sociālajam dialogam.

1.11.

Finanšu nozarē joprojām pastāv neapzināti aizspriedumi, tāpēc svarīgas ir izpratnes veicināšanas kampaņas un ieguldītāju un žūrijas locekļu apmācība par neapzinātiem aizspriedumiem. Turklāt EESK uzskata, ka visās ES finanšu iestāžu žūrijās pēc iespējas ātrāk būtu jāpanāk dzimumu līdzsvars, lai nepieļautu labvēlīgāku attieksmi pret sev līdzīgajiem vai citus aizspriedumus, kuru pamatā ir princips “līdzīgs piesaista līdzīgu”, kā arī jārīko apmācības par neapzinātiem aizspriedumiem.

1.12.

EESK ierosina Eiropas Komisijai publicēt novērtējumu par ES gada budžeta ietekmi uz dzimumu līdztiesību un to iesniegt kā pievienotu dokumentu, kā arī izveidot darba grupu, kas piedalītos sarunās, saskaņotu un nākamajā DFS (2028–2034) un pašreizējās DFS (2021–2027) vidusposma novērtēšanā iekļautu ES mērķus integrētai pieejai dzimumu līdztiesības nodrošināšanā (2).

1.13.

EESK aicina padarīt ES līdzekļus piekļūstamākus sieviešu organizācijām, vienkāršojot procedūras un piešķirot dotācijas to pamatdarbībai.

1.14.

Visbeidzot, EESK aicina Eiropas Komisiju un ES iestādes izstrādāt vērienīgu redzējumu par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā un ieguldījumiem dzimumu līdztiesības aspektā, tostarp konkrētus mērķrādītājus attiecībā uz sievietēm, kas saņem finansējumu, konkrētus galvenos snieguma rādītājus, tiesību aktus, atjauninātus kritērijus un [pastiprinātas] programmas sieviešu uzņēmējdarbības uzlabošanai un piekļuvei finansējumam (piemēram, īpašas dotācijas sievietēm, sieviešu īpašumā vai kopīpašumā esošiem fondiem paredzētu ierobežotu partneru finansējumu, aizdevumu garantijas vai mikrofinansējumu, kopieguldījumu platformas, dzimumu līdztiesības obligācijas vai mikrokredītus).

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir viens no Eiropas Savienības (ES) galvenajiem mērķiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu un arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu. Neskatoties uz šiem juridiskajiem pienākumiem nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, progress attiecībā uz faktisku integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, it īpaši finanšu un budžeta ziņā, ir bijis lēns.

2.2.

Šī atzinuma mērķis ir celt gaismā problēmas un iespējas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem un budžeta plānošanu saistībā ar dzimumu līdztiesību, un aicināt ES iestādes un dalībvalstis izstrādāt vērienīgu redzējumu par dzimumpamatotiem ieguldījumiem un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā. Šāds fokuss pozitīvi ietekmēs ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu dzimumu līdztiesības nodrošināšanā (5. IAM) un nevienlīdzības mazināšanā (10. IAM). Ir svarīgi arī atzīt, ka dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir vajadzīga gan sieviešu, gan vīriešu sadarbība līdztiesības veicināšanā.

2.3.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem sieviešu ir aptuveni 52 % no visiem Eiropas iedzīvotājiem, taču tikai 34,4 % no pašnodarbinātajiem un 30 % no jaunuzņēmumu dibinātājiem ir sievietes (3).

2.4.

Komandas, kurās ir tikai vīrieši, saņem gandrīz 92 % no visa Eiropā ieguldītā riska kapitāla. Attiecībā uz finansējumu sieviešu vadīti uzņēmumi sākotnējos posmos saņem tikai 1 % no finansējuma, un vēlākos posmos tas nekad nepārsniedz 30 %, lai gan ir konstatēts, ka sieviešu dibinātas un dažādu dzimumu komandas pārspēj tās, kurās ir tikai vīrieši (4) (5) (6) (7).

2.5.

ESAO 2017. gada martā ziņoja, ka sievietes retāk nekā vīrieši atbild, ka var piekļūt finansējumam, kas nepieciešams uzņēmējdarbības sākšanai; tā tas ir visās valstīs, izņemot ASV, Meksiku, Grieķiju un Indonēziju. Šo dzimumu nelīdztiesību var saistīt ar to, ka sievietēm ir mazāk pieredzes, viņas darbojas ļoti konkurējošās nozarēs ar zemu izaugsmes līmeni, kā arī ar to, ka ieguldījumu novērtējumus ietekmē ar dzimumu saistīti aizspriedumi kredītspējas novērtējumā un dzimumu stereotipi. Sievietēm bieži šķēršļus rada arī vājāka piekļuve finanšu pamatpakalpojumiem (piemēram, norēķinu kontiem un krājkontiem) (8). Turklāt pašnodarbinātas sievietes biežāk nekā pašnodarbināti vīrieši tiek atturētas no aizņēmumiem.

2.6.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam tikai viena no desmit lēmumu pieņēmējiem riska kapitāla un privātā kapitāla uzņēmumos ir sieviete, lai gan dažiem privātajiem fondiem, kas atzīti par tādiem, kuru darbībā uzmanība ir pievērsta dzimumu līdztiesības faktoram, 72 % partneru ir sievietes. Konstatētie fakti liecina, ka vidēji 85 % no riska kapitāla sabiedrību partneriem ir vīrieši un tikai 15 % ir sievietes. Kad sievietes ir partneres, viņas parasti ir partneres mazākos fondos.

2.7.

Covid-19 pandēmija ir paplašinājusi gan dzimumu nevienlīdzību, gan ekonomisko nevienlīdzību. Sociālajā un ekonomiskajā aspektā pastāv skaidrs nošķīrums attiecībā uz koronavīrusa ietekmi atkarībā no dzimuma. Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi arī sieviešu piekļuvi finansējumam. Eiropas dati nav zināmi, taču ASV jau iepriekš pastāvējusī dzimumu nelīdztiesība riska kapitāla finansējumā sieviešu vadītiem jaunuzņēmumiem pat palielinājās (9).

2.8.

Visā pasaulē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta dzimumpamatotiem ieguldījumiem. Tomēr Eiropas ieguldījumu ekosistēma sievietēm uzņēmējām un dibinātājām joprojām ir sadrumstalota, un tajā trūkst sistēmiska un stratēģiska fokusa uz dzimuma aspektu (10). Īpašu dzimumu līdztiesības fondu ir maz, un šīs iniciatīvas nespēj piesaistīt vairāk sieviešu-uzņēmēju. Aptuveni 50 % finansējuma Eiropas Savienībā nodrošina nodokļu maksātāji. Kopīgi centieni ES līmenī, izveidojot dzimumu aspektā niansētāku un vienlīdzīgāku finansēšanas ekosistēmu, kā arī atbalsts visā uzņēmuma izveides procesā, var nodrošināt vienprātību un palīdzēt pārvarēt šķēršļus pārmaiņu ceļā.

2.9.

Runājot par dzimumpamatotiem ieguldījumiem, ir jāapzinās visas saiknes ar citu veidu nevienlīdzību, kas vēl vairāk ietekmē piekļuvi finansējumam, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, sievietēm ar zemu sociālekonomisko statusu, jaunām sievietēm, migrantu izcelsmes sievietēm, kā arī saikne ar seksuālo orientāciju, rasi utt.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

EESK ir stingri pārliecināta, ka, uzlabojot sieviešu situāciju līdzekļu saņemšanā, tiks radīts pozitīvs turpmākais efekts, kas veicinās labākus finanšu un sociālos rezultātus. Ja ar riska kapitālu saistītus lēmumus pieņem sievietes, viņas divreiz biežāk mēdz ieguldīt sieviešu dibinātās grupās, tādējādi palielinot sieviešu nodarbinātību. Sieviešu dibināti jaunuzņēmumi pieņem darbā 2,5 reizes vairāk sieviešu. Sieviešu dibināti uzņēmumi, kurus sieviete arī vada, pieņem darbā sešas reizes vairāk sieviešu (11).

3.2.

Lai novērtētu pašreizējo situāciju un izstrādātu turpmākās stratēģijas, ārkārtīgi svarīgi ir vākt datus. Darbs šajā ziņā tiek veikts, proti, EK, Padome, ESAO, EuroStat un EIGE vāc datus par vairākiem dzimumu līdztiesības aspektiem, taču šie dati ir jāsaskaņo, lai tie būtu noderīgi dzimumu nelīdztiesības mazināšanā. Dalībvalstīm ir jābūt pienākumam vākt attiecīgos datus. Izmantotās metodikas un rādītāji būtu jāapvieno, lai radītu holistisku skatījumu un varētu izmantot papildu datus (par sociālajiem aizspriedumiem, etniskajiem aizspriedumus, intersekcionālajiem aizspriedumus utt.), kas ļautu pārraudzīt un novērtēt progresu un politiku. Turklāt jāveic regulārāki un kvalitatīvāki analītiskie pētījumi. EESK uzsver, ka ES būtu jāvāc pēc dzimuma sadalīti dati par ieguldījumiem Eiropas kontekstā un tie jāiekļauj gadskārtējā dzimumu līdztiesības indeksā.

3.3.

Tikpat svarīgi ir ņemt vērā līdzekļu apjomu (ieguldītās naudas summu) un komerceņģeļu un sākotnējo ieguldījumu lomu. Ir vērts pētīt arī “atdeves loku” – sievietes, kuras saņem ieguldījumus, uzsāk izaugsmi, sāk veidot savu ieguldījumu kapitālu un pašas kļūst par komerceņģeļiem. Tas varētu būt pozitīvs paātrinātājs sieviešu uzņēmējdarbības turpmākai izaugsmei, un to varētu palielināt ar mērķtiecīgām veicināšanas kampaņām, kuru mērķis būtu palielināt vispārējo izpratni par iespējām un ieguldījumu, ko komerceņģeļi var sniegt, apvienojumā ar informāciju par to, kā sākt uzņēmējdarbību. Dalībvalstis varētu arī izskatīt nodokļu atvieglojumus, lai to atbalstītu.

3.4.

EESK uzskata, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Eiropas Savienībā tiks nodrošināta, aktīvi veicinot dzimumu līdztiesību ikvienas politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tostarp sociālajā un kohēzijas politikā, kā arī ES konkurences politikā un ES budžeta līdzekļu izlietošanā. Īstenošanas laikā joprojām trūkst nepieciešamo priekšnoteikumu un efektīvas uzraudzības, lai vajadzības gadījumā koriģētu politikas pasākumus. Tā kā ir zināms, ka Covid-19 pandēmijas sekas nav dzimumneitrālas, EESK atkārtoti aicina politikas veidotājus visos līmeņos ievērot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un visos lēmumos iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, tostarp lēmumos par budžeta plānošanu, ieguldījumiem un finansējumu, kā arī par publisko iepirkumu. Tas ietver arī DFS 2021.–2027. gada budžeta ciklu un atveseļošanas un noturības plānus, un tam būtu jāietver ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums, pienācīgi saistoši rādītāji, kā arī uzraudzības un novērtēšanas sistēmas (12).

3.5.

Nesenā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā minēts, ka tās pārbaudītajā politikā un programmās Komisija ir pievērsusi maz uzmanības dzimumu analīzei. Pēc dzimuma sadalītus datus un rādītājus tā izmantojusi tikai nelielā mērā un publicējusi maz informācijas par ES budžeta kopējo ietekmi uz dzimumu līdztiesību. Tomēr jomās, kurās bija noteiktas detalizētas juridiskās prasības, tas ir veicinājis dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu programmās.

4.   Konkrētas darbības

4.1.   Radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējām

4.1.1.

Lai radītu labvēlīgus apstākļus sieviešu uzņēmējdarbībai, EESK uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt sievietēm vairāk tīklu veidošanas un apmācības iespēju, kā arī mentorēšanas programmas. Ir ļoti svarīgi, lai sievietes veidotu sieviešu tīklu paralēli jau esošajam vīriešu tīklam, jo sievietēm parasti ir mazāki un ne tik daudzveidīgi tīkli. Svarīga loma ir arī paraugiem un mentoriem; saskaņā ar Itālijā veiktu pētījumu 70 % meiteņu apgalvo, ka pēc tikšanās ar kādu priekšzīmes rādītāju uz savu nākotni viņas raugās citādi.

4.1.2.

Stereotipiski priekšstati par uzņēmējdarbību sākas jau pamatizglītībā. EESK uzsver izglītības nozīmīgumu gan cīņā pret dzimumu stereotipiem, tostarp stereotipiskajiem priekšstatiem par vīriešiem kā uzņēmējiem, gan tādas uzņēmējdarbības kultūras veidošanā, kas mudina sievietes uzdrīkstēties. Eiropā joprojām pastāv negatīvi sociālie priekšstati par sievietēm uzņēmējām un sievietēm vadošos amatos. Finanšu un uzņēmējdarbības spēju veidošanā būtiska loma ir arī skolām, un šīs prasmes būtu jāiekļauj skolu mācību programmās, sākot ar pamatizglītību un stiprinot un pilnveidojot visā skolu sistēmā. Uzņēmējdarbības gadatirgi un citas programmas, kurās sievietes varētu piekļūt sākotnējiem līdzekļiem, un, piemēram, pieeja “meitenes zinātnē”, būtu labs veids, kā veicināt sieviešu uzņēmējdarbību jau agrīnos posmos.

4.1.3.

Situāciju, kad kāds šaubās par savām spējām un uzskata, ka savu darbu nedara pietiekami labi, dēvē par “viltvārža sindromu”. Sieviešu-uzņēmēju vidū tas ir plaši izplatīts. Darbs ar sieviešu spējām un pašcieņu visos izglītības posmos samazinās šī sindroma izplatību un pavērs plašākas iespējas sieviešu attīstībai (13).

4.1.4.

Šķērslis uzņēmējdarbībai lielā mērā laika trūkums, ar ko sievietes pašlaik saskaras neapmaksātu aprūpes pienākumu dēļ. Būtiska nozīme ir kultūras maiņai, piemēram, partneru kopīgai atbildībai par mājsaimniecības uzturēšanu un bērnu un citu personu aprūpi, apvienojumā ar sistēmiskiem pasākumiem, piemēram, tādu aprūpi bērniem un veciem cilvēkiem, kura būtu cenas ziņā pieņemama vai vispār bez maksas. EESK iesaka dalībvalstīm nodrošināt sievietēm uzņēmējām piekļuvi maternitātes pabalstiem un bērna kopšanas atvaļinājuma risinājumiem saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (14) (15).

4.1.5.

Uzņēmējdarbības apmācības programmas, kas paredzētas sievietēm, parasti ir vērstas uz tādiem tirgiem un nozarēm, kur sievietes jau ir labi pārstāvētas. Ir nozares, kurās sieviešu uzņēmēju ir ļoti maz, piemēram, augsto tehnoloģiju un zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomas. EESK uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāsāk jau agrīnā vecumā veicināt meiteņu interesi par šīm jomām, lai atbalstītu sievietes uzņēmējas un sievietes, kuras rāda priekšzīmi šajās nozarēs, un ieguldīt programmās, kuru mērķis ir radīt vidusskolnieču interesi par STEM mācību priekšmetiem.

4.1.6.

Šķērslis sieviešu nākotnes centieniem ir arī pašreizējais dzimumu līdzsvara trūkums darba tirgū. Sievietēm ir mazāk iespēju saņemt atbilstošu vadības un uzņēmējdarbības apmācību un ietaupīt līdzekļus, lai sāktu uzņēmējdarbību. Tāpēc jaunām sievietēm ir vairāk šķēršļu uzņēmējdarbības sākšanai. Turklāt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība vai taisnīgas darba samaksas neesamība var ierobežot viņu finanšu resursus. Tā kā daudzas finansējuma iespējas paredz uzņēmēja personīgo sākotnējo ieguldījumu, EESK uzskata, ka vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības novēršana un dzimumu līdzsvara uzlabošana darba tirgū pozitīvi ietekmēs sieviešu uzņēmējdarbību.

4.1.7.

Sievietes biežāk mēdz sākt uzņēmējdarbību ilgtspējīgās un sociālās darbības jomās, lai radītu izmērāmu pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un vadītu kādu sociālu jaunuzņēmumu (16) (17). Uzņēmumi, kas darbojas sociālajā ekonomikā, savas darbības centrā nostāda kopienu un savu darbinieku ekonomiskās un sociālās vajadzības, kā arī vides ilgtspēju. Tie veic ieguldījumus labbūtībā, un to uzņēmējdarbības pamatā ir vērtības. Tāpēc finansējuma palielināšana sociālās ekonomikas projektiem un sociālo uzņēmumu ekosistēmu izveides veicināšana pozitīvi ietekmēs sieviešu ekonomisko emancipāciju un attīstību. Sieviešu uzņēmējdarbības stimulēšana veicinās arī sociālo uzņēmumu izaugsmi. Eiropas Komisijas Sociālās ekonomikas rīcības plānā ir minēts, ka sieviešu uzņēmēju īpatsvars sociālajā uzņēmējdarbībā ir lielāks nekā parastajā uzņēmējdarbībā. Tomēr trūkst mērķtiecīgu pasākumu sieviešu uzņēmējdarbības, tostarp sociālās uzņēmējdarbības, veicināšanai. EESK iesaka Sociālās ekonomikas rīcības plānā izmantot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai (18), paredzot mērķtiecīgus pasākumus sievietēm.

4.2.   Radīt pārmaiņas finanšu un ieguldījumu nozarē

4.2.1.

Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas vadoša loma labvēlīgu apstākļu radīšanā tādai ekosistēmai, kurā tiek respektēts dzimuma aspekts. Laikposmā no 2006. līdz 2018. gadam četras ES valstis – Zviedrija, Vācija, Spānija un Francija – nodrošināja lielāko daļu C sērijas finansējuma sieviešu vadītiem uzņēmumiem Eiropā. Vadošajās valstīs panākumus sekmēja spēcīga ekosistēma un mērķtiecīgi dzimumneitralitātes veicināšanas pasākumi (19). EESK iesaka izveidot Eiropas tīklu, kurā piedalītos dzimumu līdztiesību veicinoši ieguldītāji, kuri var dalīties ar sieviešu uzņēmējdarbības finansēšanas paraugpraksi un popularizēt jau pastāvošās iespējas. Lielbritānijas Ekonomiskās attīstības bankas “Kodekss ieguldījumiem sievietēs” – finanšu pakalpojumus sniedzošo uzņēmumu apņemšanās uzlabot sieviešu uzņēmēju piekļuvi rīkiem, resursiem un finansējumam – varētu iedvesmot sadarbībai ar privāto sektoru (20).

4.2.2.

Aptuveni katra desmitā lēmumu pieņēmēja riska kapitāla un privātā kapitāla jomā ir sieviete. Ir jāpiesaista talantīgas sievietes un jāuzlabo sieviešu karjeras attīstība finanšu un ieguldījumu nozarē, lai pašreizējo maskulīno kultūru, kas apgrūtina sieviešu palikšanu vai darbības uzsākšanu šajā nozarē, mainītu uz iekļaujošu kultūru. Turklāt ieguldījumu atdeve šādā kultūrā būtu jāvērtē ne tikai pēc saimnieciskajiem ziņojumiem, bet arī pēc ieguldījumu ilgtspējas un sociālās atdeves. Tāpēc EESK vēlas, lai vadības un dibinātāju komandu daudzveidība kļūtu par vienu no galvenajiem kritērijiem publiskā finansējuma, tostarp publisko pensiju fondu, saņemšanai, tādējādi iedvesmojot finanšu un ieguldījumu nozarē pieņemt darbā un noturēt talantīgas sievietes. EESK arī ierosina dalībvalstīm dalīties ar labākajiem piemēriem, kā finanšu nozarē veicināt komandu daudzveidību un sieviešu vadītas komandas. Ieguldījumu nozarē būtu jāizveido ieguldītāja izcilības zīmogs vai standarts. Standarts varētu būt viens no kritērijiem, piesakoties uz publisko finansējumu (21). Par šādu standartu, pretēji vienreizējām saistībām, varētu veikt revīziju un katru gadu to pārskatīt, lai nepieļautu “sārtmaldināšanu”.

4.2.3.

EESK iesaka nodrošināt privātā finanšu sektora iestādēm piekļuvi Eiropas Savienības vai dalībvalstu sniegtajai tehniskajai palīdzībai un apmācībai par ieguldījumiem dzimumu līdztiesības aspektā.

4.2.4.

Pastāv vispārējs pieņēmums, ka sievietes mazāk nekā vīrieši uzņemas risku, ir piesardzīgākas un izrāda ne tik agresīvu vēlmi konkurēt. EESK ierosina atspoguļot šādu zemāka riska rīcību finanšu instrumentos un konkrētu produktu veidošanā atsevišķiem zema riska projektiem, kuriem vajag mazāk garantiju un zemākas procentu likmes, lai piešķirtu aizdevumu vai segtu lielāku sākotnējā kapitāla procentuālo daļu, piešķirot subsīdiju. Finanšu nozarē joprojām pastāv aizspriedumi, kas visbiežāk ir neapzināti, piemēram, kad priekšroka tiek dota vīriešu izklāstītajām idejām vai kad sieviešu sagatavotais saturs ir vērsts uz sociālo ietekmi, savukārt vīrieši vairāk pievērš uzmanību finansēm un skaitļiem. Izpratnes veicināšanas kampaņas un ieguldītāju un žūrijas locekļu apmācības par neapzinātiem aizspriedumiem var būt ārkārtīgi svarīgas, lai palielinātu informētību par šādiem aizspriedumiem. Būtiski ir arī nozarē palielināt informētību par to, cik svarīgi ir stabili un noturīgi uzņēmējdarbības modeļi, kas aug lēni, taču stabili, nevis koncentrēties uz ātru īstermiņa ieņēmumu pieaugumu un novērtēšanu.

4.3.   Dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā un dzimumpamatoti ieguldījumi, izmantojot publisko finansējumu

4.3.1.

Budžets atspoguļo politiskās prioritātes un ir vissvarīgākais ekonomikas politikas instruments, ar ko pārveidot sabiedrību. Sabiedriskajai politikai ir svarīga loma ceļa rādīšanā un ieguldītājiem labvēlīgas vides radīšanā, jo tādējādi tiek radītas pienācīgas kvalitātes darbvietas. Jau sen ir atzīts, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā, mērķtiecīgs finansējums pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm, budžeta līdzekļu piešķiršana un dzimumu līdztiesības principa reglamentēšana publiskā iepirkuma procedūrās un procesos kā līdzeklis dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā ir instrumenti, kas nepieciešami dzimumu līdztiesības panākšanai.

4.3.2.

Dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā ir process, kurā publiskais budžets tiek pārbaudīts, lai novērtētu, vai tas veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību, un attiecīgi pārveidots, lai tā tiešām būtu. Dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā ir vajadzīga divējāda pieeja: gan dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana visos budžetos un programmās, gan īpaši paredzēts finansējums, lai novērstu dzimumu nelīdztiesības pamatcēloņus. Dzimumu līdztiesības aspekts būtu jāintegrē visos budžeta cikla posmos, sākot ar budžeta priekšlikumiem (ex ante), turpinot ar līdzekļu tēriņiem (ex nunc) un beidzot ar faktiski iztērētās naudas novērtēšanu un kontroli (ex post). Dati, ietekmes novērtējumi un kopēji rādītāji ir būtiski svarīgi integrētai pieejai dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visā budžeta ciklā – plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Lai gan dalībvalstīm var būt sarežģīti vākt pa dzimumiem sadalītus datus, tas ir vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu un izveidot pienācīgu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas politiku.

4.3.3.

EESK iesaka visām ES iestādēm un dalībvalstīm vidējā termiņā visos budžeta procesa līmeņos izmantot instrumentus dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā. Pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai un sociālajam dialogam ir arī izšķiroša nozīme, lai noteiktu jomas, kurām jāpievēršas, izmantojot budžetu. Dzimumu līdztiesības analīze ir priekšnosacījums dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai [finanšu] politikā, it īpaši daudzgadu finanšu shēmā (DFS), Next Generation EU paketē un Eiropas strukturālajos un investīciju fondos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš kohēzijas politikai, kas ir viens no galvenajiem instrumentiem nelīdzsvarotības novēršanai starp valstīm un reģioniem. EESK iesaka vākt datus, kas attiecas uz dzimumu līdztiesību kohēzijas politikā, pamatojoties uz šajā nolūkā skaidri izstrādātiem rādītājiem.

4.3.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir sākusi iekšēju apmācības programmu par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, taču tā joprojām ir nepietiekama. EESK vēlētos, lai visi, kuri strādā ar Eiropas Komisijas budžetiem un Eiropas finanšu iestādēs, būtu pienācīgi apmācīti jautājumos par ieguldījumiem dzimumu līdztiesības aspektā, integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā. Dzimumu līdztiesības mērķu īstenošanai būtiski svarīga ir šāda apmācība arī valsts līmenī.

4.3.5.

EESK uzskata, ka ir svarīgi izveidot īpašus fondus un finanšu instrumentus, lai atbalstītu sieviešu uzņēmējdarbību, tostarp sieviešu vadītus (un kopīgi vadītus) un viņu īpašumā esošus riska kapitāla un privātā kapitāla fondus, kā arī meklēt inovatīvus finansēšanas risinājumus tirgus nepilnību novēršanai (piemēram, īpašas dotācijas sievietēm, sieviešu īpašumā un kopīpašumā esošiem fondiem paredzēts ierobežots partneru finansējums, aizdevumu garantijas vai mikrofinansējums, kopieguldījumu platformas, dzimumu līdztiesības obligācijas vai mikrokredīti).

4.3.6.

Turklāt EESK uzskata, ka ir jāatjaunina ieguldījumu fondu kritēriji, lai samazinātu dzimumu nelīdztiesību. Piemēram, ja tādi Eiropas fondi kā Invest EU un Eiropas Investīciju fonds kā svarīgu kritēriju sākuma finansējumam izmanto “pieredzi”, nevis “daudzveidību”, mēs nesniedzam sievietēm vienlīdzīgu piekļuvi kapitāla tirgum. EESK ierosina, ka, izvērtējot fondu fondus (FOF), riska kapitālu un privātā kapitāla fondus saistībā ar pieteikumu publiskam finansējumam, par nosacījumu būtu jāizvirza tas, vai eksistē dzimumu līdztiesības plāns, kurā ir definēta fonda stratēģija attiecībā uz dzimumpamatotiem ieguldījumiem un fonda apņemšanās panākt dzimumu līdztiesību.

4.3.7.

Dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā un ieguldījumi dzimumu līdztiesības aspektā būtu jāizmanto arī ārpus ES robežām ārējās finansēšanas mehānismos, tostarp attīstības sadarbības politikā.

4.3.8.

Eiropas Komisijai būtu jāveic novērtējums par ES gada budžeta ietekmi uz dzimumu līdztiesību un tas jāiesniedz kā pievienots dokuments. Šāds budžeta pielikums kalpos par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas uzraudzības dokumentu, kura mērķis ir nākotnē pārveidot budžetus, un saistībā ar to EP Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja (FEMM) varētu pieņemt atzinumu. EESK arī iesaka publicēt informāciju un pētījumus, pietiekamu laiku pirms parlamenta lēmuma par gada budžetu apspriežoties ar ekspertiem jautājumos par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā un ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas dzimumu līdztiesības jomā, lai veicinātu plašas debates par budžeta un makroekonomikas politiku.

4.3.9.

EESK ir pārliecināta, ka visās ES finanšu iestāžu žūrijās pēc iespējas ātrāk būtu jāpanāk dzimumu līdzsvars, lai nepieļautu labvēlīgāku attieksmi pret sev līdzīgajiem vai citus aizspriedumus, kuru pamatā ir princips “līdzīgs piesaista līdzīgu”, kā arī jārīko apmācības par neapzinātiem aizspriedumiem. Piemēram, Eiropas Inovācijas padome savā programmā Accelerator ir noteikusi mērķi palielināt sieviešu vadītu jaunuzņēmumu skaitu, palielinot sieviešu skaitu žūrijā līdz 50 % un aicinot vairāk sieviešu paust savas uzņēmējdarbības idejas. Padome ir palielinājusi sieviešu vadītu jaunuzņēmumu īpatsvaru no 8 % līdz 29 %.

4.3.10.

Mēs arī ierosinām Eiropas Komisijā un dalībvalstu uzņēmējdarbības ministrijās iecelt sieviešu uzņēmumu direktori vai augsta līmeņa pārstāvi, kurai būtu starpdepartamentu loma izpratnes vairošanā un to ekonomisko ieguvumu popularizēšanā, ko sniedz plašāka sieviešu mudināšana radīt un attīstīt uzņēmumus, tostarp sociālos uzņēmumus.

4.3.11.

ES un dalībvalstīm būtu jāatbalsta publisko, vietējo vai reģionālo attīstības aģentūru loma ieguldījumu tirgū un to loma sociālās ietekmes radīšanā. Piemēram, Nīderlandē šādas reģionālās attīstības aģentūras iegulda jaunuzņēmumos un pievērš lielu uzmanību sociālajai ietekmei.

4.3.12.

Pilsoniskā sabiedrība un bezpeļņas organizācijas, kas nodarbojas ar integrētas pieejas veidošanu dzimumu līdztiesībai, Eiropā parasti nesaņem pietiekamu finansējumu. EESK aicina padarīt ES līdzekļus piekļūstamākus sieviešu organizācijām, vienkāršojot procedūras un piešķirot dotācijas to pamatdarbībai. Struktūrfondu piešķiršanas procedūras būtu vairāk jāsaskaņo ar tiešajiem fondiem, lai novērstu pārmērīgu birokrātiju.

4.3.13.

Visbeidzot, EESK aicina Eiropas Komisiju un ES iestādes izstrādāt vērienīgu redzējumu par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā un ieguldījumiem dzimumu līdztiesības aspektā, tostarp konkrētus mērķrādītājus attiecībā uz sievietēm, kas saņem finansējumu, konkrētus galvenos snieguma rādītājus, tiesību aktus, atjauninātus kritērijus un [pastiprinātas] programmas sieviešu uzņēmējdarbības uzlabošanai un piekļuvei finansējumam. EESK iesaka Eiropas Komisijā izveidot darba grupu dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā, iekļaujot dzimumu līdztiesības aspektu pašreizējā DFS un citos finanšu instrumentos. Lai sagatavotos stingrākai dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai nākotnē, EESK ierosina pēc iespējas ātrāk izveidot darba grupu starp ES iestādēm, kas piedalītos sarunās un saskaņotu un nākamajā DFS iekļautu ES mērķus dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai.

---

(1)  Ar jēdzienu “sārtmaldināšana” šeit domāta maldīga priekšstata radīšana par aktīvu darbību dzimumu līdztiesības jomā, patiesībā nerīkojoties pietiekami aktīvi (salīdzināms ar ilgtspējas jomas jēdzienu “zaļmaldināšana” (“greenwashing”)).

(2)  D’Alfonso, A. (2021). Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam (europa.eu) (EPRS brīfings; PE 637.979). Eiropas Parlamenta Izpētes dienests. Eiropas Komisija ir ierosinājusi obligātu DFS darbības vidusposma novērtēšanu, kas jāveic līdz 2023. gada decembrim, 8. lpp.

(3)  https://www.eib.org/attachments/thematic/why_are_women_entrepreneurs_missing_out_on_funding_en.pdf

(4)  Eurostat un Eiropas Komisija. The State of European Tech 2020; Atomico (2020).

(5)  Why are women entrepreneurs missing out on funding? Reflections and considerations – Executive summary (eib.org).

(6)  Funding women entrepreneurs: How to empower growth, 2020.

(7)  https://europeanwomeninvc.idcinteractive.net/8/

(8)  COSME programmas uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par kopienas veidošanu saistībā ar sieviešu uzņēmējdarbības jautājumu. WEgate platformas pārvaldība un darbības nodrošināšana.

(9)  Women-Led Startups Received Just 2,3 % of VC Funding in 2020 (hbr.org).

(10)  UN Women (2021), Investment with a gender lens in Europe.

(11)  https://www.kauffmanfellows.org/journal_posts/women-vcs-invest-in-up-to-2x-more-female-founders

(12)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Dzimumpamatoti ieguldījumi nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 100, 16.3.2023., 8. lpp.).

(13)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Dzimumu līdztiesība” (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Čehijas pieprasījuma) (OV C 443, 22.11.2022., 63. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp.).

(15)  Padomes ieteikums par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, 2019. gada 8. novembris.

(16)  The Value of Investing in Female Founders (Forbes, 2019).

(17)  Saskaņā ar S&P Global, kas aptaujāja ieguldītājus 11 valstīs.

(18)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, veidošana. Rīcības plāns sociālajai ekonomikai” (COM(2021) 778 final).

(19)  Sieviešu uzņēmēju finansēšana 2021.–2027. gada DFS, Eiropas Parlamenta uzklausīšana, Sievietes un ieguldījumi, 2021. gada 19. aprīlis.

(20)  https://www.british-business-bank.co.uk/investing-in-women-code/

(21)  Labs paraugs ir standarts Diversity VC, ko patlaban plaši izmanto gan Eiropas Savienībā, gan ASV: www.diversity.vc.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komunikācija par pamattiesībām un tiesiskumu”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2023/C 100/04)

Ziņotājs:	Cristian PÎRVULESCU
Līdzziņotājs:	José Antonio MORENO DÍAZ

Pilnsapulces lēmums	20.1.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	23.11.2022.
Pieņemts plenārsesijā	14.12.2022.
Plenārsesija Nr.	574
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	199/3/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Kā noteikts LES 2. pantā, Eiropas Savienības pamatā ir kopīgas vērtības: cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums, cilvēktiesības, plurālisms, nediskriminācija, iecietība, taisnīgums, solidaritāte un vīriešu un sieviešu līdztiesība. Tiesiskums un cilvēktiesības ir Eiropas identitātes daļa.

1.2.

Turklāt Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas ir juridiski saistošs pamatdokuments, noteikts, ka “Savienība balstās uz nedalāmām, universālām vērtībām – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti un ka tās pamatā ir demokrātijas un tiesiskuma principi” (1). Stingrāka Hartas piemērošana ir gan pienākums, gan lietderīgs veids, kā aizsargāt cilvēkus un likt viņiem apzināties tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības nozīmi. Lai gan Komiteja atbalsta visus centienus šajās jomās, tā uzsver, ka visām ES iestādēm sabiedrība ir jāinformē aktīvi un tieši. Tiesiskumam un pamattiesībām ir ārkārtīgi svarīga nozīme, un tiem jākļūst par kontinenta kopīgās pilsoniskās un demokrātiskās kultūras daļu.

1.3.

Eiropas Padomes Venēcijas komisija skaidri apraksta galvenos principus, uz kuriem attiecas tiesiskums: likumība, juridiskā noteiktība, pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas novēršana, vienlīdzība likuma priekšā un nediskriminācija, kā arī tiesu iestāžu pieejamība (2). Šie ir skaidri kritēriji, pēc kuriem var novērtēt jebkuras valsts rīcības atbilstību tiesiskuma principiem, un tos ir apstiprinājusi Tiesa (3).

1.4.

EESK aicina visas ES iestādes izrādīt absolūtu neiecietību pret tiesiskuma pārkāpumiem dalībvalstīs. Eiropas Savienībai ir juridisks pienākums atbalstīt tiesiskumu un pamattiesību aizsardzību neatkarīgi no dažādu politisko dalībnieku nodomiem, kas var būt pretrunā šim mērķim.

1.5.

EESK norāda uz Tiesas nolēmumu, saskaņā ar kuru budžets ir viens no instrumentiem, kas ļauj faktiski īstenot visu dalībvalstu pienākumu ievērot ES pamatvērtības, tostarp tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu (4).

1.6.

Eiropas Komisijas gada ziņojums par tiesiskumu ir vērtīgs instruments, kas var novērst demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības lejupslīdi. Tomēr, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tas ir jāreformē. Tas būtu jāpielāgo tā, lai iekļautu visas LES 2. pantā noteiktās vērtības, juridiskas un/vai finansiālas darbības, ja konkrētām valstīm adresētie ieteikumi nav pilnībā ņemti vērā, un piekto pīlāru, kas paredzēts, lai uzraudzītu valstu norises saistībā ar pilsonisko telpu (5).

1.7.

EESK jau ir uzsvērusi, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti svarīga nozīme demokrātijas saglabāšanā Eiropā un ka tikai spēcīga un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība var aizstāvēt demokrātiju un brīvību un aizsargāt Eiropu pret autoritārismu (6). Turklāt bez demokrātijas un pamattiesībām nav tiesiskuma, un otrādi; šie trīs jēdzieni ir savstarpēji cieši saistīti (7). Tādēļ EESK aicina visas iesaistītās puses izbeigt diskusijas par tā dēvēto neliberālo demokrātiju, pat ja mērķis ir kritizēt šo jēdzienu. Bez liberāliem principiem nav demokrātijas.

1.8.

Cenšoties panākt, lai tiesiskums patiešām kļūtu reāls, būtu jāiesaista vairāk ieinteresēto personu: sociālie partneri, profesionālās organizācijas, piemēram, advokātu un juristu apvienības, un iedzīvotāju organizācijas, kas strādā ar neaizsargātām personām un kopienām, kurām ir lielāks kaitējuma, nelabvēlīgu apstākļu un diskriminācijas risks.

1.9.

Tiesiskumu un cilvēktiesības daži var uztvert kā pārmērīgi abstraktus, tālus, tukšvārdīgus un juridiskus jēdzienus. Lai efektīvi informētu par tiesiskumu, galvenā uzmanība jāpievērš kopējām vērtībām un savstarpēji saistītiem godīguma un taisnīguma jēdzieniem. Palīdzēt var arī, izstāstot cilvēka stāstu un parādot cilvēka seju un personu, kas sniedz pierādījumus, kā arī izmantojot statistiku.

1.10.

EESK aicina dalībvalstis tiesiskumu un pamattiesības iekļaut skolu un augstākās izglītības mācību programmās. Pilsoniskajai izglītībai jābūt obligātai, tā jāsāk pēc iespējas agrāk un jāmāca daudzus gadus. Turklāt pilsoniskās izglītības skolotāju pienācīgai apmācībai jānodrošina ES un valstu resursi.

1.11.

Cilvēktiesību sistēmas pamatā ir pārskatatbildības princips, tāpēc ir jāveic pasākumi, lai noteiktu, kurš atbild par kuru rezultātu un kādas politikas izmaiņas ir vēlamas. Ir svarīgi arī apzināt jautājumus, kas interesē plašu sabiedrību, piemēram, piekļuve enerģijai, transportam, reģionālajai līdztiesībai, darbam, mājokļiem, veselības aprūpei un dažādiem citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

1.12.

Spēcīga labklājības valsts – neatkarīgi no tās dažādajiem Eiropā iespējamajiem veidiem – stiprina cilvēktiesību aizsardzību un tiesiskumu. Šī savstarpējā saistība ir atzīta Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kas ir svarīgs politikas instruments iekļaujošākas Savienības izveidei.

1.13.

Demokrātiskas cilvēktiesību aizstāvības centrā jābūt tautas kustībām un cilvēkiem, kuri saskārušies ar nabadzību. Nav labāka veida, kā aizstāvēt cilvēktiesības, it īpaši sociālās tiesības, kā panākt, ka publiskajā telpā un politikas debatēs tiek uzklausīts to cilvēku viedoklis, kurus nevienlīdzība, nabadzība un sociālā atstumtība skar visvairāk.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atgādina savu nostāju, kas pausta atzinumā SOC/598 (2018): “Tiesiskuma ievērošana ir savstarpēji un nesaraujami saistīta ar plurālistiskas demokrātijas aizsardzības un pamattiesību ievērošanas garantijām. Tiesiskums nodrošina, ka valdības ievēro pamattiesību standartus, un plurālistiska demokrātija nodrošina to, ka valstu valdības īsteno politiku, kas sekmē visu valsts iedzīvotāju labklājību. Tiesiskuma ievērošana pati par sevi negarantē, ka likumā tiek ievērotas pamattiesības un ka tiesību akti ir izstrādāti saskaņā ar iekļaujošu un leģitīmu procesu, kura pamatā ir pārdomātas, plurālistiskas un līdzsvarotas publiskās debates un sabiedrības līdzdalība. Lai izvairītos no tā, ka likums ir tikai tukša čaula, līdztekus tiesiskumam ir jānodrošina pamattiesību un plurālistiskas demokrātijas standartu ievērošana.” (8)

2.2.

Kā norādīts Komisijas 2021. un 2022. gada ziņojumos par tiesiskumu, lai saglabātu pilsoņu uzticību valsts iestādēm un tiesiskumam, cita starpā ir vajadzīga neatkarīga tiesu sistēma un rezultatīva izskatīšana tiesā, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem; stingra sabiedrības apņemšanās apkarot korupciju un nodrošināt demokrātisku pārskatatbildību; mediju plurālisms un mediju brīvība, tostarp mediju īpašumtiesību pārredzamība; pārredzami konstitucionāli un institucionāli mehānismi, lai nodrošinātu pārbaudes un līdzsvaru, aktīvi piedaloties pilsoniskajai sabiedrībai; un starptautiskās sadarbības stiprināšana ilgtspējīgas attīstības, cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā (9). Komisija 2022. gada ziņojumā arī uzsver ievērojamos draudus ES vērtībām un uz noteikumiem balstītai kārtībai, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu, agresija, kas rupji pārkāpj starptautiskās tiesības un ANO Hartas principus un apdraud demokrātiju, kā arī līdztekus Eiropas un pasaules drošībai un stabilitātei apdraud tiesiskumu (10).

2.3.

Nevienu demokrātisku un reprezentatīvu normu nevar izmantot, lai leģitimētu tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumus. ES iestādēm un jo īpaši Eiropas Komisijai ir jāizmanto visi instrumenti, kuri ir to rīcībā, lai atjaunotu ES principu integritāti.

2.4.

Uzraugot situāciju uz vietas, ārkārtīgi svarīga nozīme ir pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, īpaši tad, ja pasliktinās tiesiskums un notiek uzbrukumi cilvēktiesībām (11). Autoritārās valdības rada draudus pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ne tikai samazinot un pārvietojot to darbībai pieejamās telpas, bet arī ar personiskiem draudiem un vajāšanu, finanšu ierobežojumiem vai nepietiekamu aizsardzību pret fiziskiem vai verbāliem uzbrukumiem (12).

2.5.

Kā iepriekš minēts, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un cilvēktiesību aizstāvju kopējā spēja strādāt Pamattiesību hartas satvarā būtu ievērojami jāstiprina, izmantojot pasākumu kopumu, kas ietver apmācības un zināšanu nodošanu, organizatorisku un finansiālu atbalstu un aizsardzību pret uzbrukumiem un nelabvēlīgām kampaņām (13). Tādēļ EESK mudina Komisiju ierosināt visaptverošu Eiropas pilsoniskās sabiedrības stratēģiju, lai virzītu sadarbību, spēju veidošanas centienus un efektīvu informēšanu par tiesiskumu un pamattiesībām.

2.6.

EESK uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju un cilvēktiesību aizstāvju darbs būtiski palīdz neaizsargātām grupām risināt nopietnas problēmas, kas saistītas ar viņu drošību, labklājību un cieņu. Jebkurš kādu dienu var nonākt neaizsargātības situācijā. Daudzos gadījumos neaizsargātības cēloņi vienlaikus ir vairāki, un tas izraisa strukturālu marginalizāciju un diskrimināciju.

2.7.

Tiesiskums un pamattiesību aizsardzība būtu jānodrošina attiecībā uz demokrātiju, it īpaši veicinot brīvas un godīgas vēlēšanas un spēcīgu demokrātisku līdzdalību (14). Tie, kas spēj pārkāpt tiesiskuma principus, darbojas arī pret politisko opozīciju un neatkarīgiem medijiem. ES Demokrātijas rīcības plāns (EDAP) ir svarīgs solis šajā virzienā.

2.8.

Komunikācijā par tiesiskumu un pamattiesībām nozīmīga loma ir sociālajiem partneriem. Politiskā un tiesiskā klimata pasliktināšanās valstī ietekmē visas darbvietas. Uzņēmumi, MVU un sociālie uzņēmumi nevar efektīvi darboties, ja nav tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības sistēmu. Sociālajiem partneriem būtu jāapņemas rīkoties, lai uzlabotu to integritāti un efektivitāti. Darba ņēmējiem ir jābūt iespējai brīvi veidot arodbiedrību pēc savas izvēles un tai pievienoties, un arodbiedrībām ir jābūt iespējai brīvi darboties (15). Darba ņēmējiem un darba devējiem ir tiesības iesaistīties sarunās un slēgt koplīgumus, kā arī interešu konflikta gadījumā kolektīvi rīkoties, tostarp streikot, lai aizstāvētu savas intereses (16).

2.9.

Pamattiesību aģentūrai ir plašas iespējas iegūt attiecīgu informāciju. Tā jau ir izveidojusi plašu zināšanu bāzi, ko var lietot visas ieinteresētās personas. Tai ir solīda pieredze, ko tā var izmantot, lai uzlabotu komunikācijas dimensiju. Lai Aģentūra varētu iesaistītos publiskajā komunikācijā visās ES dalībvalstīs, tai jāpiešķir vairāk līdzekļu. Ciešāk ir jāsadarbojas ar specializētām iestādēm, piemēram, Eiropas Padomi un EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroju (ODHIR).

2.10.

ES ir arī globāla dalībniece, kuras pienākums ievērot tiesiskumu un pamattiesības ir tās starptautiskās identitātes un lomas pamats. Visām ārpolitikas jomām, programmām, instrumentiem un darbībām būtu jāatspoguļo to centrālā loma Eiropas Savienībā un to nozīme demokrātiskā un mierīgā pasaulē.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   Pozitīvs vēstījums un strukturēšana

3.1.1.

Visos līmeņos būtu jāstiprina pilsoniskā izglītošana par demokrātijas principiem, pamattiesībām un tiesiskumu. Komisijai būtu arī jāturpina veicināt sabiedrības informētību ar vērienīgu komunikācijas programmu (17).

3.1.2.

Ar ES dibināšanas mītu vien vairs nepietiek, lai uzrunātu Eiropas iedzīvotājus. Eiropas Savienībai ir jāpiedāvā naratīvs par vēlamo nākotni un jāatjauno galvenie principi, kam ir bijusi liela nozīme Eiropas projektā (18), tostarp tiesiskums un cilvēktiesības. Tas ir jo īpaši svarīgi saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.

3.1.3.

Cilvēktiesību sistēmas pamatā ir pārskatatbildības princips, tāpēc ir jāveic pasākumi, lai noteiktu, kurš atbild par kuru rezultātu un kurām vēlamajām politikas pārmaiņām. Ir svarīgi arī apzināt jautājumus, kas interesē plašu sabiedrību, piemēram, piekļuve transportam, enerģijai, darbam, mājokļiem, veselības aprūpei un dažādiem citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vietējā, reģionālā un valsts līmenī. Cilvēktiesību standartiem neatbilstīgu situāciju kritika nav pietiekama, ir jādara vairāk – jāapraksta, kādu nākotni var palīdzēt izveidot tiesiskums un cilvēktiesības, tādējādi radot cilvēku prātos pozitīvu priekšstatu (19).

3.1.4.

Bez demokrātijas un pamattiesībām nav tiesiskuma, un otrādi; šie trīs jēdzieni ir savstarpēji cieši saistīti (20). Tādēļ EESK aicina visas ieinteresētās puses izbeigt runas par tā dēvēto neliberālo demokrātiju, pat ja tās to dara, lai kritizētu šo jēdzienu. Bez liberāliem principiem nav demokrātijas. Neliberāla demokrātija nav ne alternatīva, ne arī vājināta demokrātijas forma. Neliberāla demokrātija nav demokrātija.

3.2.   Nepieciešamā politika un attiecīgās politikas jomas

3.2.1.

Kā EESK norādījusi iepriekš, pastāv cieša saikne starp iedzīvotāju iedomāto vai faktisko ekonomikas labklājības radīto priekšrocību trūkumu, no vienas puses, un negatīvo attieksmi pret valsts iestādēm un pamatprincipiem, no otras puses (21).

3.2.2.

Lai cilvēktiesībām un tiesiskumam nodrošinātu stingru pamatu, ir jāapzina tie politikas pasākumi, kas var uzlabot cilvēku ikdienas dzīvi.

3.2.3.

Spēcīga labklājības valsts – neatkarīgi no tās dažādajiem Eiropā iespējamajiem veidiem – stiprina cilvēktiesību aizsardzību un tiesiskumu. Šī savstarpējā saistība ir atzīta Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kas ir svarīgs politikas instruments iekļaujošākas Savienības izveidei (22). Darba ņēmējiem jābūt tiesībām uz taisnīgu atalgojumu, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni (pīlāra 6. princips), un visiem, kam nav pietiekamu resursu, jābūt tiesībām uz pienācīgu minimālo ienākumu, lai viņi varētu dzīvot ar cieņu visos dzīves posmos, kā arī faktiskai piekļuvei precēm un pakalpojumiem (14. princips) (23).

3.2.4.

Covid-19 pandēmija ir atgādinājums par to, kāda nozīme ir universālai, pieejamai un taisnīgai valsts veselības aprūpes sistēmai. EESK atkārtoti uzsver nostāju, kas pausta atzinumā SOC/691 (2022): “ES un tās dalībvalstīm būtu jāpievēršas padziļinātām sabiedriskām pārdomām par krīzes pirmsākumiem un iemesliem, kuru dēļ pandēmijas rezultātā lielākā daļa Eiropas veselības sistēmu nonāca uz sabrukuma sliekšņa. Gadiem ilgās taupības politikas rezultātā ir izveidojusies vispārēja tendence neveikt ieguldījumus veselības nozarē un citos svarīgos sociālajos pakalpojumos (palīdzība apgādājamām un neaizsargātām personām, aprūpes iestādes utt.), radot bumbu ar laika degli, kura uzsprāga, saskaroties ar nopietnām problēmām veselības jomā.” (24)

3.2.5.

Pandēmija nav vienīgā krīze, kas ietekmē pamattiesības. Karš Ukrainā apdraud miljoniem cilvēku Ukrainā un visā pasaulē. Klimata pārmaiņas un ar tām saistītās problēmas un katastrofas, piemēram, mežu ugunsgrēki, tieši ietekmē cilvēkus visā kontinentā. Daudziem eiropiešiem grūtības sagādā enerģijas cenu pieaugums. Attiecīgi būtu jāatjaunina un jāpielāgo Eiropas rīcības instrumenti.

3.2.6.

Politika, it īpaši ekonomisko reformu politika, būtu jāveido, izmantojot sistemātiskus ex ante un ex post novērtējumus par ietekmi uz cilvēktiesībām (25), lai veicinātu informētas un iekļaujošas Eiropas un valstu debates par politisko izvēļu arbitrāžu un pielāgošanu (26).

3.2.7.

Vairāk būtu jākoncentrējas uz Pamattiesību hartas III nodaļu (Līdztiesība) un IV nodaļu (Solidaritāte), kas ir ES demokrātisko un uz vērtībām balstīto pilnvaru pamatelementi (27). Visas Hartā atzītās cilvēktiesības ir nedalāmas, savstarpēji cieši saistītas un vienlīdz svarīgas. Kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi kādā vēsturiskā spriedumā, sociāli ekonomiskās tiesības un pilsoniskās un politiskās tiesības nav stingri nošķiramas (28).

3.2.8.

ES iestādēm un dalībvalstīm būtu jāturpina sadarbība, lai nodrošinātu, ka visi pilsoņi un iedzīvotāji izmanto visas tiesības, kas atzītas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Eiropas Sociālajā hartā (tās dažādajos veidos) un attiecīgajās ANO cilvēktiesību konvencijās. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis, izstrādājot, interpretējot un īstenojot ES tiesību aktus, pienācīgi ņemt vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Eiropas Sociālo hartu.

3.2.9.

EESK aicina visas dalībvalstis parakstīt un ratificēt [pārskatīto] 1996. gada Eiropas Sociālo hartu un pieņemt Eiropas Sociālo tiesību komitejas kolektīvo sūdzību mehānismu.

3.2.10.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu atļaut piemērot ekonomiskus korektīvus pasākumus dalībvalstīm, kuras nopietni un pastāvīgi pārkāpj LES 2. pantā uzskaitītās vērtības (29). “Komisijai ir jāpiešķir atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi un konsekventi jānovēro iespējamie pārkāpumi. Šajā darbā Komisijai ir jāpiemēro stingri objektīvi kritēriji un vienādā veidā jāpārbauda pārkāpumi visās dalībvalstīs (30)”.

3.3.   Demokrātisks cilvēktiesību pamatojums un gūtās pieredzes nozīme

3.3.1.

Plašā aptaujā, ko veica Pamattiesību aģentūra, gandrīz deviņi no desmit ES iedzīvotājiem atbildēja, ka cilvēktiesībām ir liela nozīme taisnīgākas sabiedrības veidošanā (31). Eiropieši uzskata, ka cilvēktiesībām var būt nozīmīga loma viņu dzīvē.

3.3.2.

Lai visā Eiropā faktiski īstenotu cilvēktiesības, ir vajadzīga tāda rīcība, kas demonstrētu, kā cilvēktiesības – piemēram, tādas sociālās tiesības kā darba tiesības, sociālais nodrošinājums, mājokļi, izglītība un veselības aprūpe – var radīt pārmaiņas ikviena cilvēka ikdienas dzīvē, vietā, kas viņam ir vissvarīgākā, un viņa vietējā kopienā (32).

3.3.3.

Demokrātiskas cilvēktiesību aizstāvības centrā jābūt tautas kustībām un cilvēkiem, kuri saskārušies ar nabadzību. Nav labāka veida, kā aizstāvēt cilvēktiesības, it īpaši sociālās tiesības, kā panākt, ka publiskajā telpā un politikas debatēs tiek uzklausīts to cilvēku viedoklis, kurus nevienlīdzība, nabadzība un sociālā atstumtība skar visvairāk. Palīdzēt var arī, izstāstot cilvēka stāstu un parādot cilvēka seju un personu, kas sniedz pierādījumus, kā arī izmantojot statistiku. Lai sociālās tiesības tiktu uztvertas nopietni, ir vajadzīga ne tikai atšķirīga politika, bet arī iekļaujošāki procesi (33).

3.3.4.

Eiropas sabiedrība nevar atļauties krāpniecisku bināru izvēli – “tiesības vai demokrātija”. Lai cilvēktiesības tiktu ievērotas, tās ir jāpopularizē, veidojot un saglabājot virzienu uz tiesību nostiprināšanu vietējā, valsts un pasaules līmenī.

3.3.5.

Šis process ir jāvada pilsoniskās sabiedrības grupām, un publiskā sektora struktūrām gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī ir jāatvieglo demokrātijas ieviešana cilvēktiesību jomā, rīkojoties pārredzami un ņemot vērā atbildību pret pilsonisko sabiedrību. Būtu jāstiprina valstu cilvēktiesību iestādes, kurām savukārt būtu jāinformē iedzīvotāji par viņiem pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

---

(1)  Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.), preambula

(2)  Eiropas Padomes Venēcijas komisija, Tiesiskuma kontrolsaraksts, pieņemts tās 106. plenārsesijā 2016. gadā.

(3)  2022. gada 16. februāra spriedums lietā C-157/21 Polija/Parlaments un Padome, EU:C:2022:98, EST nolēmums, 325. punkts.

(4)  2022. gada 16. februāra spriedums lietā C-157/21 Polija/Parlaments un Padome, 130.–131. punkts; spriedums lietā C-156/21 Ungārija/Parlaments un Padome, EU:C:2022:97, EST nolēmums, 116.–117. punkts.

(5)  Pech, Laurent and Bard, Petra, Rule of Law Report and the EU Monitoring and Enforcement of Article 2 TEU Values, Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojums Eiropas Parlamentam, 2022. gada februāris, 12.–13. lpp.

(6)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Spēcīga un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība – noturīgas demokrātijas veidotāja” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 228, 5.7.2019., 24. lpp.).

(7)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Eiropas kontroles mehānisms tiesiskuma un pamattiesību jomā” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 34, 2.2.2017., 8. lpp.).

(8)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs” (COM(2018) 324 final – 2018/0136 (COD)) (OV C 62, 15.2.2019., 173. lpp.).

(9)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2021. gada ziņojums par tiesiskumu Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā”, COM(2021) 700 final.

(10)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2022. gada ziņojums par tiesiskumu Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā”, COM(2022) 500 final.

(11)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei un Padomei “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana Savienībā. Pašreizējā situācija un iespējamie turpmākie pasākumi”” (COM(2019) 163 final) (OV C 282, 20.8.2019., 39. lpp.).

(12)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Populisms un pamattiesības – piepilsētas un lauku apvidi” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 97, 24.3.2020., 53. lpp.), 1.6. punkts.

(13)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija, lai stiprinātu Pamattiesību hartas piemērošanu ES”” (COM(2020) 711 final) (OV C 341, 24.8.2021., 50. lpp.).

(14)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Demokrātijas rīcības plāns”” (COM(2020) 790 final) (OV C 341, 24.8.2021., 56. lpp.).

(15)  Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālām un kultūras tiesībām, 8. panta 1. punkts.

(16)  ES Pamattiesību hartas 28. pants.

(17)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Demokrātijas rīcības plāns”” (COM(2020) 790 final) (OV C 341, 24.8.2021., 56. lpp.).

(18)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Populisms un pamattiesības – piepilsētas un lauku apvidi” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 97, 24.3.2020., 53. lpp.).

(19)  FRA, 10 keys to effectively communicating human rights, 2018; Eiropas valstu cilvēktiesību iestāžu tīkls, Tips for Effective Messaging about Economic & Social Rights, 2019.

(20)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Eiropas kontroles mehānisms tiesiskuma un pamattiesību jomā” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 34, 2.2.2017., 8. lpp.).

(21)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Populisms un pamattiesības – piepilsētas un lauku apvidi” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 97, 24.3.2020., 53. lpp.).

(22)  Eiropas Komisija, Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principi.

(23)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas pamatdirektīva par ienākumu minimumu” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 190, 5.6.2019., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Covid-19 ietekme uz pamattiesībām un tiesiskumu Eiropas Savienībā un demokrātijas nākotne” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 275, 18.7.2022., 11. lpp.).

(25)  ANO neatkarīgais eksperts par valstu ārējā parāda un citu attiecīgu starptautisku finanšu saistību ietekmi uz visu cilvēktiesību, īpaši ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību, pilnīgu izmantošanu, Guiding Principles for human rights impact assessments for economic reform policies, ANO dok. A/HRC/40/57, 2018. gada 19. decembris.

(26)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Populisms un pamattiesības – piepilsētas un lauku apvidi” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 97, 24.3.2020., 53. lpp.).

(27)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija, lai stiprinātu Pamattiesību hartas piemērošanu ES”” (COM(2020) 711 final) (OV C 341, 24.8.2021., 50. lpp.).

(28)  Airey/Īrija, spriedums pēc būtības, papild. Nr. 6289/73 (1979), ECT 1979. gada 9. oktobra spriedums, 26. punkts.

(29)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Covid-19 ietekme uz pamattiesībām un tiesiskumu Eiropas Savienībā un demokrātijas nākotne” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 275, 18.7.2022., 11. lpp.).

(30)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Tiesiskums un Atveseļošanas fonds” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 194, 12.5.2022., 27. lpp.).

(31)  FRA, Many Europeans believe human rights can build a fairer society but challenges remain, paziņojums presei, 2020. gada 24. jūnijs.

(32)  Casla, Koldo and Barker, Lyle, Human Rights Local, Human Rights Centre blog – University of Essex, 2022. gada 17. janvāris.

(33)  Casla, Koldo,“Nothing about us without us, is really for us”, Global Policy, 2019. gada 14. oktobris.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Rūpnieciskā stratēģija jūrniecības tehnoloģiju nozarei”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2023/C 100/05)

Ziņotājs:	Anastasis YIAPANIS
Līdzziņotājs:	Christophe TYTGAT

Pilnsapulces lēmums	20.1.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.11.2022.
Pieņemts plenārsesijā	14.12.2022.
Plenārsesija Nr.	574
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	207/2/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK izstrādā šo pašiniciatīvas atzinumu ar mērķi atzīt, ka trūkst tādu nozaru politikas pasākumu, kas ir orientēti uz jūrniecības tehnoloģiju nozares problēmām un vajadzībām, un izvirza konkrētus priekšlikumus tūlītējai rīcībai, ar ko stiprināt Eiropas jūrniecības noturību un atgūt globālo konkurētspēju.

1.2.

Komiteja pauž bažas par jūrniecības tehnoloģiju nozares nākotni Eiropā, kas saskaras ar negodīgu konkurenci, it īpaši no Āzijas puses.

1.3.

EESK pieprasa, lai jūrniecības tehnoloģijas pēc iespējas drīzāk tiktu atzītas par stratēģiski svarīgu ES nozari un tās darbība – par “kritisko infrastruktūru”, un aicina izstrādāt jūras rūpniecības stratēģiju un piešķirt EK dienestos pietiekamus resursus. Ilgtspējīgā Eiropas jūrniecības stratēģijā ir jāņem vērā un no jauna jāizvērtē Eiropas ostu un citas attiecīgās kritiskās infrastruktūras īpašumtiesības.

1.4.

Komiteja aicina veikt gan steidzamus pasākumus, kas stimulētu iekšzemes pieprasījumu pēc zaļiem un augsto tehnoloģiju kuģiem, tostarp izstrādāt ES programmu flotu atjaunošanai un pašreizējo kuģu modernizācijai saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, gan tūlītējus ieguldījumus infrastruktūrā un alternatīvajās degvielās.

1.5.

EESK aicina divpusējos un brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut īpašas klauzulas, kas ES jūrniecības uzņēmumiem pavērtu brīvu piekļuvi tirgum, aizliegtu tirdzniecības šķēršļus, pieprasītu savstarpīgumu un nodrošinātu pienācīgu rūpību. Ja starptautiskās sarunas ir nesekmīgas, Eiropas Savienībai jāapsver vienpusējas darbības, kas radītu sviras ietekmi uz tās starptautiskajiem konkurentiem.

1.6.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, saglabātu ES aizsardzību un stratēģisko jūrniecības autonomiju, kā arī nodrošinātu darbvietas un kritiskās spējas, Komiteja uzskata, ka būtu jāievieš stimuli gan ražošanas iekārtu pārvietošanai uz Eiropas Savienību un Eiropas Savienībā ražotu tehnoloģiju izmantošanai tajās, gan piegādes ķēžu un apakškomponentu ražošanas noturēšanai Eiropas Savienībā.

1.7.

EESK mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis, visaptveroši iesaistot sociālos partnerus un akadēmiskās aprindas un izvērtējot programmas un sertificējot prasmes, īstenot plaša mēroga pārkvalifikācijas, prasmju pilnveides un profesionālās izglītības un apmācības (PIA) programmas un pieprasa piešķirt finansiālu atbalstu ES Prasmju paktam (1) un mērķētām kampaņām, kas būtu paredzētas, lai padarītu nozari pievilcīgu, arī sievietēm un jauniešiem.

1.8.

EESK aicina pielikt lielākas pūles, lai visiem darba ņēmējiem un MVU nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos, izveidotu un konsolidētu Eiropas uzņēmumu padomes un ievērotu augstākos starptautiskos sociālos standartus, pilnībā ievērojot ES tiesību aktus un SDO noteikumus. EESK uzskata, ka šajā jautājumā un jūrniecības tehnoloģiju nozares stiprināšanā būtiska loma ir jāuzņemas Eiropas Kuģubūves nozares sociālā dialoga komitejai (SSDC).

1.9.

Jūrniecības tehnoloģiju uzņēmumiem, it īpaši MVU, ir ļoti grūti piekļūt banku aizdevumiem un publiskajam finansējumam. EESK aicina izstrādāt tādus ES taksonomijas noteikumus, ar kuriem tiktu atbalstīti ilgtspējīgi ieguldījumi jūrniecības nozarē, sekmēta tās iekļautība un nodrošināta juridiskā noteiktība attiecībā uz ieguldījumiem tehnoloģijās.

1.10.

Komiteja prasa, lai visi līdzekļi, kas iekasēti no iniciatīvas FuelEU Maritime (2) pārkāpumiem, un ieņēmumi no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (3) tiktu izmantoti arī ūdensceļu transporta nozares (4) un tās piegādes ķēžu finansēšanai. EESK aicina izveidot ES Garantiju fondu, kas atvieglotu piekļuvi finansējumam augsta riska ieguldījumu veikšanai jūrniecībā.

1.11.

EESK uzskata, ka ES finansēšanas instrumentus un piekļuvi iekšējam tirgum nedrīkstētu ļaut izmantot vai piešķirt tiem ārvalstu uzņēmumiem, kas turpina sociālo dempingu un traucē vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaulē. Šo instrumentu radītā peļņa no kapitāla ieguldījumiem būtu jāgūst Eiropas uzņēmumiem.

1.12.

Lai panāktu jūrniecības tehnoloģiju nozares pilnīgu dekarbonizāciju, ir pilnībā jāpāriet uz alternatīvām degvielām un tehnoloģijām. EESK atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta kopīgi plānotā partnerība bezemisiju ūdens transporta jomā.

1.13.

Komiteja uzskata, ka paaugstināt un atgūt jūrniecības tehnoloģiju nozares globālo konkurētspēju varētu palīdzēt jūrniecības ekspertu grupa un “Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozares industriālā alianse”.

1.14.

Visbeidzot, EESK ir gatava vairāk iesaistīties jūrniecības tehnoloģiju nozares problēmu risināšanā un aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis steidzami īstenot jūras rūpniecības stratēģiju. EESK pauž bažas par to, ka bez mērķtiecīga instrumentu kopuma ES zaudēs savas jūrniecības spējas, zinātību un darbvietas un ka attiecībā uz tās civilajiem un jūras kuģiem un platformām, kā arī jūras un atkrastes aprīkojumu tā kļūs pilnībā atkarīga no Āzijas. Neizstrādājot un ātri neīstenojot īpašu jūras rūpniecības stratēģiju, tiktu pieļauta būtiska politiska kļūda.

2.   Ievads

2.1.

EESK izstrādā šo pašiniciatīvas atzinumu, turpinot darbu pēc 2018. gadā pieņemtā atzinuma CCMI/152 “Stratēģija LeaderSHIP 2020 kā redzējums jūrniecības tehnoloģiju nozarē” (5). Mērķis ir vairot informētību par nopietnajām problēmām, ar kurām saskaras ES jūrniecības tehnoloģiju (6) nozare, un par to, ka ES un valstu publiskās iestādes neveic nozaru politikas pasākumus, ar ko pārvarēt nozares izaicinājumus un apmierināt tās vajadzības. EESK nāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par pasākumiem, ar kuriem jūrniecības tehnoloģiju nozarē nodrošināt konkurētspēju un radīt izaugsmi un uzņēmējdarbību. Tā mudina ES iestādes, dalībvalstis, sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas pēc iespējas ātrāk kopīgi noteikt un veikt politikas pasākumus, lai glābtu un aizsargātu šo stratēģisko nozari nolūkā nodrošināt ES aizsardzību un piekrastes aizsardzību, jūrniecības autonomiju, piekļuvi tirdzniecībai, zilo ekonomiku un vadošo lomu pasaulē jūrniecības jomā.

2.2.

Atzinumā EESK ir apzināti izmantojusi EK paziņojuma par LeaderSHIP (7) struktūru, lai norādītu uz niecīgo progresu četros ierosinātajos virzienos un celtu trauksmi, ka jūrniecības tehnoloģiju nozarē ir vajadzīga tūlītēja un mērķtiecīga rīcība, it īpaši ņemot vērā pandēmijas ietekmi un karu Ukrainā.

3.   Tirgus pieejamības uzlabošana un godīgi tirgus nosacījumi

3.1.

Paredzams, ka pieprasījums pēc pārtikas, precēm un enerģijas palielināsies un tā apmierināšanai būs vairāk vajadzīga ūdens (jūras un iekšzemes ūdensceļu) transporta infrastruktūras, spēju, kuģu, tehnoloģiju un loģistikas pārvaldība. Pieaug arī pieprasījums pēc ūdens un piekrastes tūrisma un atpūtas iespējām.

3.2.

Covid-19 un karš Ukrainā ir parādījuši stratēģisko risku, kas draud Eiropas Savienībai, ja tā būs pārāk atkarīga no ārvalstīm, un vienlaikus izraisījis piegādes ķēžu traucējumus un bloķēšanu, kā arī izejvielu un enerģijas cenu pieaugumu, kas rada papildu spiedienu uz jūrniecības tehnoloģiju uzņēmumiem. Karš Ukrainā ir arī atgādinājis Eiropas Savienībai, cik svarīgas ir jūrniecības kritiskās militārās spējas, tostarp komerciālie un jūras kuģi, kā arī aizsardzības, drošības un robežu un piekrastes aizsardzības tehnoloģijas.

3.3.

Globālā konkurence, ar ko saskaras ES ražotāji, ir sīva, jo Āzijas, it īpaši Ķīnas un Dienvidkorejas uzņēmumi, iegūst arvien lielāku tirgus daļu, pateicoties spēcīgam valdības atbalstam, tostarp izmantojot sarežģītas valsts atbalsta shēmas un vienlaikus piemērojot zemākus sociālos un vides standartus. Tas ir ļāvis minētajiem uzņēmumiem apgūt tradicionālos ES tirgus un piesaistīt Eiropas uzņēmumu pasūtījumus par zaudējumus radošām cenām. Pašreizējais inflācijas pieaugums un augstās enerģijas cenas rada papildu spiedienu uz Eiropas ražotājiem. EESK pauž bažas par jūrniecības tehnoloģiju nozares nākotni un uzskata, ka ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai stiprinātu Eiropas jūrniecības noturību, atgūtu globālo konkurētspēju, aizsargātu Eiropas spēcīgo pozīciju sarežģītas kuģubūves un izklaides laivošanas jomā un saglabātu Eiropas jūrniecības stratēģisko autonomiju.

3.4.

Ilgtspējīgā Eiropas jūrniecības stratēģijā ir jāņem vērā arī īpašumtiesības Eiropas ostās un attiecībā uz citu saistīto kritisko infrastruktūru, kuru lielā mērā ir pilnībā vai daļēji iegādājušies Ķīnas uzņēmumi, ko pilnībā vai daļēji kontrolē Ķīnas valsts. Lai nodrošinātu Eiropas stratēģisko autonomiju, ir ļoti svarīgi no jauna izvērtēt īpašumtiesību struktūras un, kad vien iespējams, atjaunot Eiropas īpašumtiesības.

3.5.

EESK aicina izstrādāt nozares stratēģiju jūrniecības tehnoloģiju nozarei, lai paaugstinātu tās globālo konkurētspēju un ļautu tai izmantot uzņēmējdarbības iespējas, ko paver divējādā – zaļā un digitālā – pārkārtošanās. Ja ES vēlas arī turpmāk konkurēt šajā ļoti subsidētajā un nelīdzsvarotajā pasaules tirgū, kurā tās galvenie konkurenti neievēro PTO noteikumus, nekavējoties ir jāizstrādā īpaši ES tirdzniecības mehānismi, jānodrošina piekļuve finansējumam, jāievieš darbaspēka apmācības shēmas un pētniecības un izstrādes programmas. Turklāt EESK prasa, lai jūrniecības tehnoloģijas tiktu atzītas par ES stratēģisku nozari, kā tas ir ASV, Ķīnā, Japānā un Dienvidkorejā, un lai šai nozarei EK dienestos tiktu atvēlēti pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi.

3.6.

Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozare ir viens no stūrakmeņiem ES aizsardzībai un novērošanai, preču, enerģijas un pasažieru transportam un ES politisko mērķu sasniegšanai Eiropas zaļā kursa un zilās ekonomikas jomā. EESK aicina veikt steidzamus pasākumus, kas stimulētu iekšzemes pieprasījumu pēc zaļiem un augsto tehnoloģiju kuģiem, tostarp pieņemt ES programmu flotu atjaunošanai (piemēram, valstu zvejas flotes, tuvsatiksmes un kabotāžas flotes un atpūtas peldlīdzekļi) un pašreizējo kuģu modernizācijai atbilstīgi Eiropas zaļā kursa mērķiem.

3.7.

EESK norāda, ka Eiropas zaļais kurss tieši ietekmē nozares konkurētspēju, jo tas nozīmē paradigmas maiņu visā ūdensceļu transporta nozarē. Tā īstenošanas rezultātā tiks ātrāk ieviestas alternatīvās degvielas un tehnoloģijas. Tomēr EESK norāda, ka ātrāku pāreju kavē ierobežotā infrastruktūra un alternatīvo degvielu pieejamība, un tādēļ aicina šajā jomā veikt tūlītējus ieguldījumus, piemēram, izveidojot īpašu ES jūrlietu fondu. Būtu jāņem vērā katra kuģa tipa īpatnības, paredzot īpašus ceļvežus dzinēju sistēmām, degvielām un bezemisiju tehnoloģijām.

3.8.

EESK pauž bažas par tirdzniecības šķēršļiem, kas Āzijā pastāv attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem, un aicina pašreizējos un nākamos divpusējos un brīvās tirdzniecības nolīgumus un ekonomiskās partnerības atjaunināt ar klauzulām, kas ES jūrniecības uzņēmumiem nodrošinātu brīvu piekļuvi tirgum, aizliegtu tirdzniecības šķēršļus, pieprasītu savstarpīgumu un nodrošinātu pienācīgu rūpību.

3.9.

EESK uzskata, ka labākais veids, kā cīnīties pret tirdzniecības protekcionismu, ir starptautiskās diskusijas un nolīgumi, un aicina Eiropas Komisiju pastiprināt starptautiska līmeņa centienus, lai panāktu globālus noteikumus. Kā alternatīvu Eiropas Komisijai ir jāpiemēro vienpusējas darbības – tik ilgi, cik nepieciešams, – lai radītu sviras ietekmi uz starptautiskajiem konkurentiem. EESK uzskata, ka viena no galvenajām prioritātēm ir vērsties pret ārvalstu subsīdiju ietekmi un zaudējumus radošām cenām.

3.10.

Jūrniecības tehnoloģiju nozare ir viens no Eiropas zilās ekonomikas stūrakmeņiem, jo tā būvē un modernizē kuģus, struktūras un tehnoloģijas, piemēram, lai attīstītu zaļās zvejas floti, atkrastes atjaunīgās enerģijas ieguvi, akvakultūru un dziļjūras izrakteņu ieguvi. Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, Eiropas Savienībai būs ievērojami jāpalielina sava rūpnieciskā jauda atkrastes atjaunīgo jūras energoresursu un citu alternatīvo degvielu jomā. Pretējā gadījumā Eiropas Savienībai, lai attīstītu šo stratēģisko tirgu un sasniegtu pašas izvirzītos Eiropas zaļā kursa mērķus, būs jāpaļaujas uz ārvalstu jaudu. Lai izvairītos no šāda riska, EESK aicina Eiropas Komisiju nekavējoties kvalificēt stratēģisko jūrniecības tehnoloģiju nozari un tās darbību kā “kritisko infrastruktūru”.

3.11.

Komiteja ir pārliecināta, ka ES vadošo lomu ekonomikā var panākt tikai ar spēcīgām ražotnēm ES teritorijā, jo tā ir vienīgā iespēja nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, saglabāt ES aizsardzību un jūrniecības stratēģisko autonomiju, nodrošināt ES iedzīvotāju drošību un aizsargāt viņu darbvietas. EESK arī aicina izstrādāt īpašu programmu un ieviest stimulus ražotājiem, kuri vēlas pārvietot savas ražotnes atpakaļ uz Eiropas Savienību (repatriācija).

4.   Nodarbinātība un prasmes

4.1.

Jūrniecības tehnoloģiju nozare rada aptuveni 1 miljonu darbvietu piejūras reģionos visā Eiropā (8).

4.2.

Lai īstenotu zaļināšanu un digitalizāciju un ieviestu revolucionāras tehnoloģijas, ir vajadzīga darbaspēka specializācija. Šajā nolūkā EESK mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis, novērtējot programmas un sertificējot prasmes, izstrādāt un nekavējoties īstenot plaša mēroga pārkvalifikācijas, prasmju pilnveides un profesionālās izglītības un apmācības programmas, pilnībā iesaistot sociālos partnerus un akadēmiskās aprindas. Turklāt EESK aicina sniegt konkrētu finansiālu atbalstu ES Prasmju paktam un īpašām kampaņām, kas padarīs nozari pievilcīgāku, tostarp sievietēm un jauniešiem, kā arī personām ar invaliditāti un īpašām kompetencēm. EESK arī norāda, ka jūrniecības tehnoloģiju nozarē ir vajadzīgi darbinieki ar uzlabotām prasmēm robotikā, mākslīgajā intelektā, kiberdrošībā, sensoros, automatizācijā un 3D drukāšanā, kā arī augsti kvalificēti inženieri, papildus nozares īpašajai vajadzībai pēc fiziska darba strādniekiem (piemēram, metinātājiem, elektriķiem, cauruļvadu montētājiem).

4.3.

Eiropas uzņēmumi ievēro visaugstākos starptautiskos sociālos standartus pilnībā atbilstīgi ES tiesību aktiem un SDO noteikumiem. EESK atzinīgi vērtē darbu, ko Eiropas uzņēmumi veic, uzņemoties vadību un paaugstinot starptautiskos darba standartus, un atzīst, cik svarīgi nozares darbaspēkam ir labi darba apstākļi, pienācīgs atalgojums un sociālais nodrošinājums, kā arī aicina darīt vairāk, lai izveidotu un konsolidētu Eiropas uzņēmumu padomes. Komiteja arī atkārtoti norāda, ka darba ņēmējiem, kas norīkoti darbā citā dalībvalstī, saskaņā ar Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu jābūt tiesībām izmantot pamattiesības, kas ir spēkā uzņemošajā dalībvalstī.

4.4.

Kā uzsvērts stratēģijā LeaderSHIP 2020 (2013. gads), jūrniecības tehnoloģiju nozare saskaras ar grūtībām nodrošināt zinātības nodošanu nākamajām paaudzēm. EESK ir ļoti vīlusies par to, ka līdz šim nav veikti nekādi konkrēti (ES) pasākumi, un aicina izstrādāt skaidru ceļvedi, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos, padarītu jūrniecības tehnoloģiju nozari pievilcīgāku un radītu atbilstošas izglītības un apmācības iespējas ar jaunām mācību programmām un prasmēm, kas būtu pielāgotas jaunajām tendencēm un uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī zaļajai un digitālajai pārkārtošanai. Taisnīgas pārkārtošanās satvara pamatā jābūt sociālajam dialogam un ar šādu satvaru jānodrošina pietiekami resursi, lai piesaistītu jaunu darbaspēku un sekmētu pāreju no vienas darbavietas uz citu un darba ņēmēju pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu, tostarp apmācību veselības un drošības jomā par jaunām tehnoloģijām un procesiem. Visas programmas būtu jāizvērtē un jāsertificē, lai apmācība būtu vienveidīga un balstīta uz vieniem un tiem pašiem standartiem.

4.5.

EESK uzskata, ka jūrniecības tehnoloģiju nozares stiprināšanā būtiska loma jāuzņemas Eiropas Kuģubūves nozares sociālā dialoga komitejai. Ļoti svarīgs ir kvalitatīvs sociālais dialogs (piemēram, vērienīgas kopīgas rīcības veidā), nolīgumi un sociālo partneru sadarbība, tostarp ar Eiropas Kuģubūves nozares sociālā dialoga komitejas starpniecību, un tie būtu jārespektē.

5.   Finansējuma pieejamība

5.1.

EESK uzskata, ka ir būtiski noturēt ražotnes Eiropā un padarīt tās konkurētspējīgas, un aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis par vienu no prioritātēm noteikt nozares finansējumu. Jūrniecības tehnoloģiju nozare saskaras ar lielākām grūtībām piekļūt banku aizdevumiem un publiskajam finansējumam, un tai ir ļoti ierobežoti pieejami citi finansējuma avoti, un visvairāk tas skar MVU. EESK arī aicina izstrādāt tādus ES taksonomijas noteikumus, ar kuriem tiktu atbalstīti ilgtspējīgi ieguldījumi jūrniecības nozarē, vienlaikus nevienu neatstājot novārtā un nepieļaujot nekādu diskrimināciju starp nozares dalībniekiem. Arī vidiskā snieguma kritēriji ir jāsaskaņo ar ES tiesību aktiem un jānodrošina juridiskā noteiktība attiecībā uz ieguldījumiem tehnoloģijās.

5.2.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jānodrošina finansiāli stimuli ES kuģu īpašniekiem būvēt kuģus Eiropā, vienlaikus, cik vien iespējams, saglabājot piegādes ķēdes un apakškomponentu ražošanu Eiropas Savienībā. Būtu jāņem vērā īpaši fondi un uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, jo partnerības nolīgumos un nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos tikpat kā nav minētas vai risinātas ar jūrlietām saistītās iespējas.

5.3.

Komiteja aicina līdzekļus, kas iekasēti saistībā ar iniciatīvas FuelEU Maritime pārkāpumiem, kā arī ieņēmumus no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izmantot arī kā īpašu papildu finansējuma avotu jūrniecības tehnoloģiju nozarei, it īpaši pētniecībai, izstrādei un inovācijai. EESK ir gatava iesaistīties jaunu politikas virzienu un ES finansēšanas shēmu izstrādē un aicina, lai ES iestādes to iesaista visās turpmākajās sarunās par šo jautājumu.

5.4.

Tā kā pašreizējie finanšu instrumenti nav pietiekami vai pielāgoti kapitālietilpīgām nozarēm, EESK atkārtoti aicina Eiropas Komisiju “izstrādāt finanšu instrumentu, kas veicinātu ieguldījumu palielināšanu tādā riska kapitāla nozarē kā Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozare” (9), un “būtu arī jāapsver iespēja izveidot finanšu programmu, kas Eiropas pārstrādes rūpnīcām ļautu sagriezt lūžņos dažādus lielāka izmēra kuģus”. EESK aicina izveidot ES Garantiju fondu, kas atvieglotu piekļuvi finansējumam augsta riska ieguldījumu veikšanai jūrniecībā. Ar ES finansējumu būtu jānodrošina arī nolietoto kuģu, tostarp atpūtas laivu un zvejas kuģu, demontāža un reciklēšana.

5.5.

Visbeidzot, ir nepieņemami, ka trešo valstu uzņēmumiem, kas neievēro ES standartus, joprojām ir pieejami ES līdzekļi (piemēram, EIB finansējums) un iekšējais tirgus. Tāpēc attiecībā uz ES standartu ievērošanu Eiropas Savienībai būtu stingri jāpiemēro savstarpīguma princips un pienācīgas rūpības princips un jānodrošina, ka ES finansēšanas instrumentus un piekļuvi iekšējam tirgum neizmanto vai neiegūst uzņēmumi, kas turpina sociālo dempingu un kropļo vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaulē. Eiropas Komisijai būtu jāpiemēro ārvalstu subsīdiju regula ārvalstu subsidētām kuģu būvētavām un jūrniecības aprīkojuma ražotājiem un jāapsver iespēja pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1035 (10) par aizsardzību pret zaudējumus radošu cenu noteikšanu kuģiem.

6.   Pētniecība, izstrāde un inovācija

6.1.

Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus un īstenotu ES rūpniecības stratēģiju, ir vajadzīga nozaru pieeja ar konkrētiem nozaru politikas pasākumiem. EESK uzsver, ka no teorijas līdz praksei ir garš ceļš, un pauž dziļu vilšanos par to, ka trūkst rīcības, kas atbalstītu ES rūpniecības progresu. Komiteja, sociālie partneri un vietējie ražotāji ir veltīgi gaidījuši kādu stimulu nozares pārejai uz videi draudzīgiem kuģiem, alternatīvām degvielām un tehnoloģijām, kas ļautu panākt atbilstību paketei “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (11).

6.2.

Lai sekmīgi konkurētu, ir svarīgi izmantot jaunas revolucionāras tehnoloģijas (piemēram, viedus sensorus gan uz kuģiem, gan ostās, datu analīzi, lietu internetu, mākoņdatošanu, mākslīgo intelektu). Tās nodrošinās integrētākus kuģniecības pakalpojumus un piegādes ķēdes, lielāku drošību un energoefektivitāti, kā arī augstākas kategorijas dizainu. Tomēr EESK norāda, ka vietējie ražotāji pētniecībā, izstrādē un inovācijā vidēji jau iegulda veselus 9 % no sava gada apgrozījuma, un aicina noteikt konkrētus valsts politikas pasākumus un palielināt finansiālo atbalstu šiem avangardistiem.

6.3.

Komiteja arī prasa valstu, ES un starptautiskā līmenī darīt vairāk, lai palielinātu kiberdrošības spējas, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību un automatizētu procesu un kuģu ieviešanu kiberrisks paaugstināsies.

6.4.

Lai panāktu jūrniecības tehnoloģiju nozares pilnīgu dekarbonizāciju, ir pilnībā jāpāriet uz alternatīvām degvielām un tehnoloģijām. Lai gan nozare ir pats energoefektīvākais transporta veids, EESK norāda, ka joprojām ir iespējami uzlabojumi tādās jomās kā reciklēšana, ieguldījumu zaļināšana, bezemisiju un klimatnoturīgas ostas, ūdensceļu infrastruktūra un racionālas ostu loģistikas ķēdes. EESK aicina atbalstīt pētniecību un inovāciju jūrniecības tehnoloģiju nozarē, jo tām ir būtiska nozīme revolucionāru tehnoloģiju un iespējamu alternatīvu koncepciju izstrādē jūras transporta nozarē, kā arī jūrniecības tehnoloģiju nozares konkurētspējas nodrošināšanā. Šajā saistībā būtu jācenšas izvērst plašu sadarbību ar aizsardzības nozari.

6.5.

Jūrniecības tehnoloģiju nozares nākotne ir atkarīga no datu vākšanas un pārvaldības, jo datu analīze ir nozīmīga iespēja uzlabot loģistiku, kuģu operācijas, lielu jūras teritoriju telpisko uzraudzību un kuģu vidisko sniegumu.

6.6.

Jūrniecības nozarē ļoti svarīga ir zinātības un intelektuālā īpašuma aizsardzība. Zināšanām, kas iegūtas no ES finansētas pētniecības, izstrādes un inovācijas, ir jāpaaugstina ES uzņēmumu konkurētspēja un jāsniedz labums sabiedrībai. Tāpēc zaļās un viedās jūrniecības tehnoloģijas, kas izstrādātas ES projektos, būtu jāuzskata par stratēģiski svarīgām ES konkurētspējas un stratēģiskās autonomijas nodrošināšanai, un jābūt iespējai saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tiesību normām uz laiku ierobežot trešo valstu uzņēmumu piekļuvi šo projektu rezultātiem. Pētniecības, izstrādes un inovācijas finansējums no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” būtu jāsaņem arī tiem ūdenstransporta nozaru sektoriem, kas vēl nav iekļauti pašreizējo partnerību darbības jomā, piemēram, atpūtas laivām un jahtām.

6.7.

Visbeidzot EESK norāda, ka ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un inovācijā var nodrošināt ES vadošo lomu globālajā konkurencē, un tāpēc atzinīgi vērtē kopīgi plānotās bezemisiju ūdenstransporta partnerības pieņemšanu.

7.   Noslēguma piezīmes

7.1.

Komiteja uzskata, ka, tāpat kā attiecībā uz citiem transporta veidiem, jūrniecības ekspertu grupa un “Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozares industriālā alianse” varētu palīdzēt paaugstināt un atgūt jūrniecības tehnoloģiju nozares globālo konkurētspēju.

7.2.

Ja nozaru līmenī netiks veikti nekādi pasākumi, šis EESK atzinums varētu būt viens no pēdējiem aicinājumiem nekavējoties sniegt atbalstu jūrniecības tehnoloģiju nozarei, lai aizsargātu tirgu, rūpniecības spējas un darbvietas Eiropā un cīnītos par zaudēto tirgu atgūšanu. EESK ir izdarījusi savu darba daļu, lai vairotu informētību par nepieciešamajiem politikas pasākumiem, un ir gatava turpināt darbu, lai padarītu nozari konkurētspējīgāku. Ja ES steidzami nerīkosies, neizstrādās un ātri neīstenos īpašu jūras rūpniecības stratēģiju, tad civilo un jūras kuģu un konstrukciju, kā arī jūrniecības un atkrastes aprīkojuma jomā ES varētu kļūt pilnībā atkarīga no Āzijas. Tas būtu ne tikai īsts apkaunojums, bet arī būtiska politiska kļūda!

---

(1)  Prasmju pakts.

(2)  Priekšlikums FuelEU Maritime.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(4)  Termins “ūdensceļu transporta nozare” jāinterpretē plaši, proti, ka tas ietver jūrniecības tehnoloģijas, jūras transportu, iekšzemes navigāciju, izklaides laivošanu, jahtu braucienus un to piegādes ķēdes.

(5)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Stratēģija LeaderSHIP 2020 kā redzējums jūrniecības tehnoloģiju nozarē – virzībā uz inovatīvu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu jūrniecības nozari 2020. gadā” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 262, 25.7.2018., 8. lpp.).

(6)  Jūrniecības tehnoloģiju nozare aptver kuģu būvētavas un jūras sistēmu, aprīkojuma un tehnoloģiju ražotāju un piegādātāju piegādes ķēdi kopumā. Tā neietver jūras transporta pakalpojumu sniedzējus (piemēram, kuģošanas sabiedrības, ostu pārvaldes un ostas pakalpojumu sniedzējus).

(7)  LeaderSHIP 2020 – Jūra: jaunas iespējas nākotnei.

(8)  A Future European Maritime Technology Industrial Policy (Turpmākā Eiropas jūrniecības tehnoloģiju rūpniecības politika).

(9)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Stratēģija LeaderSHIP 2020 kā redzējums jūrniecības tehnoloģiju nozarē – virzībā uz inovatīvu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu jūrniecības nozari 2020. gadā” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 262, 25.7.2018., 8. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1035 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret zaudējumus radošu cenu noteikšanu kuģiem (OV L 176, 30.6.2016., 1. lpp.).

(11)  “Gatavi mērķrādītājam 55 %: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti”.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Palielināt jauniešu iespējas ar izglītību panākt ilgtspējīgu attīstību”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2023/C 100/06)

Ziņotāja:

Tatjana BABRAUSKIENĖ

Pilnsapulces lēmums	20.1.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	24.11.2022.
Pieņemts plenārsesijā	15.12.2022.
Plenārsesija Nr.	574
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	126/1/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK aicina dalībvalstis atkārtoti apstiprināt COP26 (1) pausto apņemšanos klimatrīcību un ilgtspējīgu attīstību noteikt par izglītības programmas pamatelementiem. Ir svarīgi atzīt nepieciešamību jaunu nākotnes vīziju radīt kopā jauniešiem un izstrādāt jaunu sociālo līgumu, kas izglītībā ienestu pozitīvas pārmaiņas.

1.2.

Lai panāktu paradigmas maiņu, EESK uzsver nepieciešamību pēc visaptverošas transversālas pieejas, kas nodrošinātu dažādu ieinteresēto personu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību. Jaunatnes organizācijām un neformālai izglītībai ir būtiska loma izpratnes veicināšanā par ilgtspējīgas attīstības mērķiem un šo mērķu īstenošanas atbalstīšanā.

1.3.

EESK mudina Eiropas Komisiju turpināt sekot līdzi jauniešu vajadzībām Eiropas Prasmju gadā (2023) un to saistīt ar ilgtspējīgu attīstību un problēmām, kuras jauniešus skar mainīgajā pasaulē.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, kā Komisija, koordinēdama projektu atbalstīšanu, apmācību, labas prakses apmaiņu un komunikāciju skolotāju vidū, stiprina ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu izglītībā. Tomēr gan teorētiskā, gan praktiskā izglītība ilgtspējīgas attīstības pieeju un stratēģiju jomā būtu jāizstrādā vietējā, nacionālā un reģionālā līmenī un tā būtu jābalsta uz konsekventu pētniecību, skaidriem rīcības plāniem; būtu jāparedz tās uzraudzība, kas dotu iespēju to pastāvīgi uzlabot un veikt pieredzes apmaiņu.

1.5.

EESK uzsver, ka sociālais un pilsoniskais dialogs palīdz lielā mērā nodrošināt, lai, ilgtspējīgu attīstību integrējot visos izglītības līmeņos formālajā, neformālajā un skolotāju izglītībā, tā ietvertu skaidrus kompetenču satvarus, kas dotu iespēju noteikt konkrētus mācīšanās mērķus un novērtēšanas metodes.

1.6.

EESK uzsver, ka visiem ir nepieciešamas klimata pārmaiņu apkarošanai vajadzīgās zināšanas, it īpaši tās, kas saistītas ar visiem ilgtspējīga patēriņa un ražošanas aspektiem, atbildīgu pārtikas izvēli un pārtikas izšķērdēšanas mazināšanu, kā arī enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu. Bērnu izglītība būtu jāatbalsta ar vecākiem paredzētu mūžizglītību un pilsonisko audzināšanu. Papildus tam būtu jārūpējas, lai tā būtu visiem pieejama, tostarp atbalsts šajā jomā būtu jāsniedz jauniešu vadītām organizācijām.

1.7.

EESK aicina ES investīcijas labāk sasaistīt ar izglītību ilgtspējīgai attīstībai, šajā nolūkā izmantojot tādus ES fondus kā Atveseļošanas un noturības mehānisms, Erasmus+, Apvārsnis, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+).

1.8.

EESK aicina visas dalībvalstis nodrošināt ilgtspējīgas un kvalitatīvas publiskās investīcijas ar mērķi panākt ilgtspējīgas attīstības mērķu iekļaušanu valsts izglītībā ne tikai teorijā, bet arī praksē, un šajā nolūkā veidot visaptverošas mācību programmas, kas attīstītu kritiskās domāšanas prasmes un mācītu lēmumus pieņemt uz informācijas pamata.

1.9.

EESK aicina dalībvalstis sniegt efektīvu atbalstu skolotājiem, lai viņu profesija kļūtu pievilcīgāka. Eiropā pastāv liels skolotāju trūkums, bet izglītībai, kas vērsta uz ilgtspējīgu attīstību ir nepieciešami labi skolotāji ar pienācīgām algām un labiem darba apstākļiem. Izglītības sistēmas pārkārtošanas nolūkā svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu skolotāju sākotnējo izglītību un tālākizglītību, taisnīgumu un iekļautību izglītības un apmācības sistēmās, kā arī inovatīvu skolu organizāciju.

1.10.

EESK aicina izglītības un mācību procesa centrā likt jauniešus. To ir iespējams panākt, samazinot ar izglītošanas profesiju saistīto birokrātiju, koncentrējot uzmanību uz inovatīvu pedagoģiju un ciešu sadarbību ar izglītojamiem. Šajā kontekstā ir svarīgi visus skolotājus sagatavot efektīvai jauno tehnoloģiju izmantošanai un jauniem mācīšanās kontekstiem mācību programmas ietvaros vai viņu pašu dzīvē. Varētu būt lietderīgi izvērtēt īpašas tiešsaistes platformas vai labākās prakses apmaiņas paneļa izveides iespējas.

1.11.

EESK aicina Eiropas Komisiju strādāt pie tāda Eiropas rādītāja ieviešanas, kas atspoguļotu nabadzības samazināšanos un priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kā nosaka uz ilgtspējīgu attīstību vērsta izglītība nevienlīdzības samazināšanas nolūkā. To varētu veidot vienlaikus ar globālo rādītāju.

2.   Vispārīga informācija un konteksts

2.1.   Ilgtspējīgas attīstības nepieciešamība

2.1.1.

Visu līmeņu politiķiem, lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām personām ir jāatzīst, ka plaša mēroga pāreja no ekonomikas, kas balstīta uz fosilo kurināmo, kura ir resursietilpīga un lineāra, uz klimatam draudzīgu aprites ekonomiku, ir ļoti nepieciešama, bet cilvēku dzīvē un nākotnes plānos ienes daudz satricinājumu, kas īpaši spēcīgi skars jauniešus un nākamās paaudzes.

2.1.2.

Krievijas karš pret Ukrainu arī ir izgaismojis Eiropas neilgtspējīgo atkarību no fosilās enerģijas un pilnībā izmainījis zaļās pārkārtošanās ģeopolitisko kontekstu. Lai mēs varētu samazināt atkarību, neizbēgami ir jāpaātrina dekarbonizācija, kas ir vēl nepieciešamāka nekā iepriekš. Pašreizējo un turpmāko izaicinājumu kontekstā Programma 2030. gadam, tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi un apņemšanās nevienu cilvēku un vietu neatstāt bez ievērības paver unikālu iespēju pāriet uz labklājības ekonomiku, atjaunot uzlabojot un panākt, lai pasaule kļūtu taisnīgāka, godīgāka, iekļaujošāka, ilgtspējīgāka un noturīgāka.

2.1.3.

Tuvākajā nākotnē ES būtu jāsniedz piemērs ekonomiski ilgtspējīgas zaļas un sociāli taisnīgas pārkārtošanās jomā. Lai to izdarītu, EESK aicina dalībvalstis un ES iestādes dot iespējas jauniešiem un viņus iesaistīt lēmumu pieņemšanā, pielāgojot izglītību un nodarbinātību un iesaistot vēl vairāk jauniešu. Saskaņā ar 1995. gadā pieņemto ANO Ģenerālās asamblejas Pasaules rīcības programmu attiecībā uz jauniešiem līdz 2000. gadam un ilgāk (2) jaunieši visās valstīs ir galvenais attīstības cilvēkresurss un galvenie sociālo pārmaiņu, ekonomiskās attīstības un tehnoloģiskās inovācijas veicinātāji. EESK uzsver, ka jaunieši ir nākotnes līderi. Viņiem ir nepieciešams atbalsts progresīvas inovācijas īstenošanai un pilnībā integrētas politikas veidošanai ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību.

2.1.4.

Šā pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir analizēt vai un kā ilgtspējīgas attīstības mērķi ir iestrādāti dalībvalstu izglītības programmās un noskaidrot, vai attiecīgo dalībvalstu pieeju iespējams uzskatīt par transformatīvu izglītību, kas veicina ilgtspējīgu attīstību (3). Papildus tam atzinumā ir sniegti ieteikumi, lai palīdzētu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm stiprināt iespējas un pārvarēt problēmas tā, lai, turpmāk pilnveidojot jaunatnes politiku, izglītība, kas vērsta uz ilgtspējīgu attīstību tiktu integrēta jau sākumposmā.

2.2.

Politikas pārskats

2.2.1.

2015. gadā ANO pieņēma ilgtspējīgas attīstības mērķus – mērķtiecīgu plānu, kā pasaulei vērsties pret vides degradāciju un vienlaikus risināt sociālās un ekonomiskās attīstības jautājumus. 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus ir paredzēts sasniegt līdz 2030. gadam, tāpēc izglītība ir viens no to īstenošanas priekšnoteikumiem. Izglītība ir cilvēktiesības, un izglītībai (tostarp izglītībai par ilgtspējīgu attīstību) vajadzētu būt visiem pieejamai. Tomēr saskaņā ar UNESCO ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu publiskā izglītība nav visiem bez maksas un bieži vien tā nav iekļaujoša. Tāpēc 4.7. ilgtspējīgas attīstības mērķa īstenošana ir izrādījusies sarežģīta. Turklāt daudzas valstis vēl nav apņēmušās klimatrīcību noteikt par vienu no mācību programmas pamatkomponentiem (4).

2.2.2.

Līdz 2030. gadam visiem Ilgtspējīgas attīstības mērķu parakstītājiem atbilstoši 4.7. mērķim ir uzdevums “nodrošināt, ka visi apmācāmie apgūst zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, tostarp, izglītojot par ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu dzīvesveidu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, veicinot miera un nevardarbības kultūru, globālo pilsoniskumu un radot izpratni par kultūras daudzveidību un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā”. EESK atzinums “Ceļā uz ES stratēģiju zaļo prasmju un kompetenču vispārējai uzlabošanai” (5) atbilst šim ieteikumam.

2.2.3.

Pēdējos gados ES politika ir pastiprināti bijusi vērsta uz vides ilgtspēju. 2019. gadā uzsāktais Eiropas zaļais kurss (6) ir Eiropas Komisijas plāns, kura uzdevums ir veidot ilgtspējīgu ES ekonomiku un panākt, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu.

2.2.4.

Lai ar izglītības un apmācības plāna palīdzību veicinātu zaļo pārkārtošanos, Eiropas Komisija ir ierosinājusi virkni iniciatīvu: pirmkārt, Klimatizglītības koalīcijas veidošanu (7); otrkārt, nesen pieņemtos Padomes secinājumus par jauniešu kā pārmaiņu veicinātāju iesaistes palielināšanu vides aizsardzībā (8) un Padomes Ieteikumu par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai (9). Treškārt, Eiropas kompetenču satvaru klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības jomā (10).

2.2.5.

2022. gada 4. un 5. aprīlī Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome uzsvēra, ka izglītībā sportam ir liela ietekme uz ilgtspējīgu attīstību un ieteica: “Rast veidus, kā veicināt izglītību ilgtspējīgas attīstības jomā un palielināt sporta klubu, federāciju un citu sportā ieinteresēto personu izpratni par atbildību vides jomā un pilsonisko atbildību” (11).

2.2.6.

Arī Eiropas Jaunatnes gada (2022) iecere ir popularizēt jaunās iespējas, kuras rada zaļā un digitālā pārkārtošanās. Zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam vajadzētu būt iekļaujošam, un tajā būtu jāpievērš uzmanība to jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju, un mazaizsargātu jauniešu grupu integrēšanai. EESK aicina Eiropas Komisiju turpināt sekot līdzi jauniešu vajadzībām Eiropas Prasmju gadā (2023) un to saistīt ar ilgtspējīgu attīstību un problēmām, kuras jauniešus skar mainīgajā pasaulē.

2.2.7.

Ir svarīgi ES investīcijas labāk sasaistīt ar izglītību ilgtspējīgai attīstībai, šajā nolūkā izmantojot tādus ES fondus kā Atveseļošanas un noturības mehānisms, Erasmus+, Apvārsnis, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+). Cīņa pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, piesārņojumu un klimata pārmaiņām ir viena no jaunās 2021.–2027. gada Erasmus+ programmas vispārējām prioritātēm, kuru vidū ir arī iekļautība un daudzveidība, digitālā pārkārtošanās un dalība demokrātijas procesos. EESK atzinīgi vērtē to, ka Erasmus programmā ar mērķi samazināt oglekļa pēdu tiks veicināta arī tiešsaistes mobilitāte.

3.   Jaunatne, izglītība un ilgtspējīga attīstība

3.1.

Tas, ka ir svarīgi veidot prasmes, kā mazināt klimata pārmaiņas, pielāgoties tām, kā arī veidot aprites ekonomikas prasmes, ir jāņem vērā, jauniešu, jauno absolventu un gados jauno strādājošo pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē. Sociālajiem partneriem (darba devēju organizācijas un darba ņēmēju arodbiedrības) un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jāpilda būtiska funkcija profesiju un arodu profilu un standartu definēšanā un ilgtspējas aspektu integrēšanā praksē un darbinieku sagatavošanā. Sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība palīdz jauniešiem, pārejot no skolas uz darbu, pielāgoties tā, lai šis process ietvertu ilgtspējīgu attīstību. Sociālā un pilsoniskā dialoga loma ir ļoti svarīga un tā ir jāstiprina.

3.2.

Jauniešiem ir nepieciešama digitāla un sociāla iekļautība, kvalitatīva izglītība un apmācība, stabila nodarbinātība, labi darba apstākļi, mājoklis par pieņemamu cenu un atbalsts ikdienas cīņā pret klimata pārmaiņām. Saistībā ar prasmju un darbvietu prognozēšanu, ir nepieciešams vairāk pētījumu un datu par klimata pārmaiņu ietekmi uz valstīm, reģioniem un vietējā līmenī. Komiteja atzīst, ka Eiropā un citos kontinentos pastāv būtiska pārtikas krīze, tāpēc jauniešiem ir jāapgūst visi aspekti, kas saistīti ar ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, pārtikas izšķērdēšanas mazināšanu un pārtikas atbildīgu izvēli.

3.3.

Nevienlīdzības apkarošanas nolūkā būtu jāievieš globāls un Eiropas rādītājs, kas atspoguļotu nabadzības samazināšanos un priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kā nosaka izglītība ilgtspējīgai attīstībai. Darba perspektīvu neesamības un izglītības iespēju nepieejamības izraisītā lauku teritoriju depopulācija graujoši ietekmē jaunās ģimenes. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana ir problēma pilsētās un lauku apvidos, tāpēc politikai, kas vērsta uz darba tirgu un taisnīgu ekonomikas izaugsmi, ir jābūt efektīvai un jāsamazina to jauniešu skaits, kuri atrodas NEET situācijā (12).

3.4.

Saistībā ar izglītību ilgtspējīgai attīstībai ir svarīgi efektīvi īstenot Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (13) un pilnveidot Eiropas stažēšanās kvalitātes sistēmu.

3.5.

EESK ir pārliecināta, ka, ņemot vērā šo jautājumu mērogu, kompleksitāti un neatliekamību, ir nepieciešams stiprināt un labāk koordinēt ES un dalībvalstu darbu, tostarp izglītības ilgtspējīgai attīstībai pilnveidošanā, kas šobrīd ir kritiski svarīga. Tas ietver arī izglītību saistībā ar enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu. ES un dalībvalstu politika izglītošanas jomā ir pastāvīgi jāuzrauga un jāanalizē, un starp valstīm un organizācijām ir jānotiek labas prakses apmaiņai. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai ir balstīta uz humānām vērtībām, kas vērstas uz zināšanu ieguvi un praktisku un līdzsvarotu risinājumu apgūšanu, ņemot vērā vides un sociālās sekas.

3.6.

Skolotājiem un vecākiem ir ļoti liela nozīme saistībā ar izglītību ilgtspējīgai attīstībai. Skolotāji un pasniedzēji ir jāatbalsta, viņiem nodrošinot kvalitatīvu sākotnējo apmācību un pastāvīgu profesionālo izaugsmi ilgtspējas jomā. EESK atzinumā “Ceļā uz ES stratēģiju zaļo prasmju un kompetenču vispārējai uzlabošanai” (14) ir uzsvērts būtisks jautājums: ikvienam ir vajadzīgas zināšanas, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu novēršanai. Vecākiem paredzēta mūžizglītība un pilsoniskā audzināšana ir ļoti svarīga, un tā būtu jāstiprina, to padarot pieejamu visiem, tostarp sniedzot atbalstu jauniešu organizācijām saistībā ar šo jautājumu.

3.7.

EESK aicina dalībvalstis sniegt efektīvu atbalstu skolotājiem, lai viņu profesija kļūtu pievilcīgāka. Eiropā pastāv liels skolotāju trūkums, bet izglītībai, kas vērsta uz ilgtspējīgu attīstību ir nepieciešami labi skolotāji ar pienācīgām algām un labiem darba apstākļiem. Izglītības sistēmas pārkārtošanas nolūkā svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu skolotāju sākotnējo izglītību un tālākizglītību, taisnīgumu un iekļautību izglītības un apmācības sistēmās, kā arī inovatīvu skolu organizāciju, miera un drošības kultūras veidošanu. Lai ar izglītības palīdzību pavērtu jauniešiem iespējas ilgtspējīgas attīstības jomā, ir vajadzīgi spējīgi profesionāļi, kuru rīcībā ir dažādi un spēcīgi līdzekļi. Prasmīgi skolotāji zinās, kā vislabāk ikdienas darbā izmantot Parīzes deklarāciju (15) un Osnabrikas deklarāciju par profesionālo izglītību un apmācību (16), kas atbalsta pilsoniskumu un kopīgās brīvības, iecietības un nediskriminācijas idejas izglītībā.

3.8.

Eiropas jaunieši ar savu radošo iztēli, aizrautību un enerģiju ir nenovērtējams cilvēkkapitāls un inovatīvu ideju avots. Viņiem ir vislielākā loma ilgtspējīgas attīstības veicināšanā ES dalībvalstīs gan tagad, gan tuvākajā nākotnē. No šāda viedokļa dalībvalstu rīcībā ir milzīgs neizmantots potenciāls. Jauniešu organizācijām un neformālai izglītībai ir jāuzņemas būtiska loma ilgtspējīgas izglītības un mācīšanās atbalstā.

3.9.

EESK aicina izglītības un mācību procesa centrā likt jauniešus. To ir iespējams panākt, samazinot ar izglītošanas profesiju saistīto birokrātiju, koncentrējot uzmanību uz inovatīvu pedagoģiju un veidojot ciešas attiecības ar izglītojamiem, kā arī skolotājus sagatavojot jauno tehnoloģiju izmantošanai, jauniem mācīšanās kontekstiem mācību programmā vai viņu pašu dzīvē. Transformatīvai izglītībai ir vajadzīgi transformējoši skolotāji, prasmes un pilsoņi. Skolotājiem un pasniedzējiem ir nepieciešams pietiekami daudz laika, telpas un resursu, lai mācību stundu gaitā viņi varētu izveidot praktiskās iemaņas un pielietot vidiskās ilgtspējas izglītības transversālo pieeju, kas balstīta uz ieinteresēto personu efektīvu sadarbību. Šis transversālais temats attiecas uz visām izglītības un profesionālās apmācības disciplīnām starpdisciplināras pedagoģiskās pieejas ietvaros.

3.10.

Ir patīkami konstatēt, ka jaunieši jau tagad dod ieguldījumu savu valstu ilgtspējīgā attīstībā un starptautisko klimata mērķu īstenošanā saskaņā ekoloģijas nostādnēm. Viņi arī aktīvi iesaistās starptautiskajos jauniešu kustību tīklos, kas vērsti uz dabas aizsardzību un klimata pārmaiņu novēršanu. Papildus mums ir jāpielāgo visas izglītības sistēmas, lai rastos vieta transformatīvai izglītībai, kas lielākam jauniešu skaitam dos iespēju ar savu darbu panākt, lai notiktu mums nepieciešamās transformatīvas pārmaiņas. Saskaņā ar jaunāko Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumu “transformatīvā mācīšanās ir ļoti svarīga, jo tā palīdz veidot kopīgu apzinātību un sākt kolektīvu rīcību” (17).

4.   Ilgtspējīga attīstība ir jāskata kā pastāvīgs un visaptverošs mācīšanās process

4.1.

Ir svarīgi atzīt, ka valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība nevar pastāvēt bez pastāvīgas mācīšanās un jaunas pieredzes iegūšanas un izpratnes. Šajā saistībā ilgtspējīga attīstība ir jāskata kā pastāvīgs process, kura gaitā sabiedrībai ir jāiemācās dzīvot ilgtspējīgāk, raugoties no vides, ekonomikas un sociālās perspektīvas. Piekļuve informācijai un izpratnes palielināšana, bet jo īpaši cilvēku arvien lielāka spēja inovēt un pielietot risinājumus, ir tie elementi, ar kuru palīdzību izglītība ilgtspējīgai attīstībai dos iespēju pārorientēt mūsu dzīves un darba veidu. Lai jaunieši varētu iemācīties apzinīgi risināt vissarežģītākos ilgtspējīgas attīstības jautājumus, ar kuriem saskaras kopienas un valstis, ir nepieciešams izstrādāt visaptverošas mācību programmas, kas pieradinātu domāt kritiski un pieņemt lēmumus uz informācijas pamata.

4.2.

Balstoties uz pētījumiem un izpēti, kas veikta pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma, lai sagatavotu priekšlikumu Padomes Ieteikumam par mācīšanos vidiskās ilgtspējas sekmēšanai, tikai 13 dalībvalstis ir skaidri definējušas izglītību ilgtspējīgai attīstībai un vidiskās ilgtspējas izglītību. Ir skumji, ka jēdziens “izglītība ilgtspējīgai attīstībai” un ilgtspējīgas attīstības mērķu 4.7. mērķis dažās dalībvalstīs netiek piemērots, lai gan tas ir atzīts par ilgtspējīgas attīstības 4. mērķa, kura temats ir kvalitatīva izglītība, neatņemamu daļu un par būtisku priekšnoteikumu visu pārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai. Analizētajos ziņojumos par valstīm nav konkrēti jautāts par finansējumu. Itālija, kas, domādama par izglītību ilgtspējīgai attīstībai, ir sākusi uzņemties saistības, ir skaidri norādījusi, ka finansējuma trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošana ir apstājusies. Kad ekonomikas, enerģijas un dzīves dārdzības krīzes dēļ valdībām nākas samazināt izdevumus, izglītība līdzīgi citām sociālām jomām vienmēr ir apdraudēta. Investīciju trūkums ir cēlonis dažāda veida privatizācijai un sistēmas asimetrijai, kuru dēļ samazinās līdztiesība un pedagoģiskā un akadēmiskā brīvība.

4.3.

Būtu arī jāpārdomā, vai mums ir nepieciešama centralizēta lejupēja stratēģija, kas nodrošinātu veiksmīgu izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanu, jeb arī pastāv citi faktori, no kuriem ir atkarīgi tās panākumi. Dānijā un Nīderlandē nav nacionālās stratēģijas, kas būtu vērsta uz izglītību ilgtspējīgai attīstībai, bet šo valstu skolas aktīvi strādā šajā jomā. Somijā ir nacionālā stratēģija, bet tā raizējas, ka izglītība šajā jomā dažādās skolās ir atšķirīga. Itālijā izglītība ilgtspējīgai attīstībai jau ir iekļauta valsts mācību programmā, bet pašlaik tā saskaras ar grūtībām, to ieviešot reģionālā līmenī. Francijā ir izstrādāta valsts stratēģija, kuru pārrauga vietējās izglītības iestādes, un skolās tā tiek ieviesta ar valsts mācību programmu un pedagoģiskiem projektiem. Tādējādi ir iesaistīti visi līmeņi un tiek nodrošināti tās panākumi.

4.4.

Viena no būtiskām problēmām ir izglītības ilgtspējīgai attīstībai noteikšana par prioritāti. ESAO sadarbībā ar Eiropas Komisiju nesen publicēja pētījumu (18), kas kartogrāfiski atspoguļo visu ES un ESAO valstu jauniešu kompetenci vides ilgtspējas jomā. Šī jaunā pieeja mācībām un vērtēšanai varētu raidīt piemērotu signālu, kas dalībvalstis pamudinātu izglītību ilgtspējīgai attīstībai noteikt par prioritāti. Varētu būt lietderīgi vēl dziļāk analizēt mijiedarbību starp ANO izglītības pasākumiem ilgtspējīgas attīstības veicināšanai un ESAO pasākumiem, kas vērsti uz izglītības politikas veidošanu, izmantojot Starptautisko skolēnu novērtēšanas programmu (PISA), un noskaidrot, vai pastāv asimetrija starp to, kā šie divi pasākumu kopumi veido izglītības sistēmas.

4.5.

Viens no iespējamiem šķēršļiem ir izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošana valstīs ar federālu sistēmu. Kā liecina ziņojumi par valstīm, dažādās dalībvalstīs atšķiras tas, cik spēcīga ir koordinācija starp attiecīgo federālo ministriju un reģionālajām iestādēm – Vācijā tā sagādā problēmas, savukārt Austrijā pastāv tīkls, kas koordināciju vada. Tas, kā Austrijas federālā valdība tiek iesaistīta augšupējās iniciatīvās, ir piemērs, kuram varētu sekot pārējās valstis.

4.6.

Mūsdienu un nākotnes sabiedrībai ir svarīgi atkārtoti novērtēt, pārdomāt un pārdefinēt izglītību no ilgtspējīgas izglītības un apmācības perspektīvas, sākot no pirmsskolas izglītības līdz augstskolai un tālāk. Mērķis ir panākt, lai pilnībā tiktu ietverti tie principi, zināšanas, prasmes, uzskati un vērtības, kas saistītas ar ilgtspēju visās jomās: ekoloģijā, sabiedrībā un ekonomikā. Šādam procesam ir jābūt globālam, starpdisciplināram un tam ir jāietver vietējās iniciatīvas, kā arī plaša sabiedrība. Tam ir nepieciešams arī attiecīgo valdību atbalsts. Tomēr, to īstenojot konkrētās valstīs, ir jāņem vērā vietējās īpatnības un īpašas kultūras iezīmes.

4.7.

Izglītībā ilgtspējīgai attīstībai būtu jāizplata zināšanas par vidi un tās stāvokli un jāparāda, kādas ir iespējas mūsu ekonomiku pielāgot tā, lai prioritāte tiktu dota cilvēku un planētas labbūtībai un vienlaikus tiktu veicināta paaudžu savstarpējā vienlīdzība un dabiskās vides saglabāšana. Šādā pielāgotā ekonomikā lielāka nozīme būtu jāpiešķir videi draudzīgām pārvaldības metodēm, būtu jārada iespējas veicināt uzmanīgu un cieņpilnu attieksmi pret dabas un kultūras vērtībām, turklāt tai vajadzētu būt vērtīborientētai un balstītai uz ekoloģijas ētiku, kas ietver atbildību par vides saglabāšanu tagadējām un nākamajām paaudzēm un par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

4.8.

Transformatīvai izglītībai ilgtspējīgas attīstības jomā vajadzētu: — būt balstītai uz principiem un vērtībām, kuras ir ilgtspējīgas attīstības pamatā, — skart visas trīs ilgtspējīgas attīstības jomas: vidi, sabiedrību un ekonomiku, — stimulēt mūžizglītību un plaštvēruma izglītību, kas veidotu ilgtspējīgu, cieņpilnu, atbildīgu, proaktīvu un kritiski domājošu sabiedrību, — aizstāvēt izglītību, kas būtu kvalitatīva un aktīvi atbalstīta, kā arī kuras pieejas būtu visaptverošas, — stiprināt pieejamu, uz tiesībām balstītu izglītību, kas būtu cieņpilna, iekļaujoša un daudzveidību cildinoša, — domāt globāli, bet rūpīgi attiekties arī pret vietējiem jautājumiem un kultūras iezīmēm, — ietvert formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos, — ņemt vērā ilgtspējīgas attīstības koncepcijas mainīgo būtību.

4.9.

Tā kā nepastāv universāls transformatīvas izglītības modelis ilgtspējīgas attīstības jomā, katrai valstij, efektīvi iesaistot attiecīgos sociālos partnerus, organizēto pilsonisko sabiedrību un citas ieinteresētās personas, tostarp jaunatnes organizācijas, būs jānosaka savas prioritātes un darbība ilgtspējīgas attīstības un izglītības jomā. Sadarbīgai skolu vadībai un pilsoniskai izglītībai ir nozīmīga loma skolu pilnveidē ar mērķi uzlabot ilgtspējības izglītību. Mērķi, galvenās darbības līnijas un mehānismi būtu jānosaka, ņemot vērā vietējos vides, sociālos un ekonomiskos apstākļus un kultūras iezīmes.

4.10.

Lai radītu ilgtspējīgas attīstības izglītības sistēmu, ir jāpāriet no tradicionālās izglītības uz modeli, kas vērsts uz ilgtspējību, kura pamatā būtu jāliek plašas, uz integrētu pieeju sabiedrībai, ekonomikai un videi balstītas, starpdisciplinārās zināšanas. Šādai izglītībai būtu jāietver darbs formālās izglītības (skolas, universitātes, padziļinātās apmācības iestādes), neformālās izglītības (mācību centru, semināru un apaļo galdu veidošana, mediju u. c. izmantošana) un ikdienējās mācīšanās (mācīšanās no līdzbiedriem pasākumos, jauniešu apmaiņa, jauniešu vadīti projekti u. c.) līmenis. Izglītības un apmācības programmām, kurās integrēta vidiskās ilgtspējas izglītība, ir jābūt pieejamām un iekļaujošām. Valdībām jau sākumposmā ir jāņem vērā realitāte, ar kuru saskaras nelabvēlīgā situācijā esoši jaunieši, un jāpanāk, lai tiktu atrasts veids šo grupu iekļaušanai.

---

(1)  Līdzpriekšsēdētāju secinājumi izglītības un vides ministru samitā COP26“Mācies no planētas, rīkojies klimata labā!”.

(2)  ANO – Pasaules rīcības programma attiecībā uz jauniešiem.

(3)  Tiek izmantoti dažādi termini – atzinumā ir minēta “transformatīva izglītība, kas veicina ilgtspējīgu attīstību”. Savukārt termini “izglītība ilgtspējīgai attīstībai” un “vidiskās ilgtspējas izglītība” pašreizējā kontekstā tiek izmantoti kā sinonīmi. Sk. arī pielikumā ietverto glosāriju.

(4)  UNESCO Globālais izglītības uzraudzības ziņojums (2021. gada februāris): Non-state actors in education. Who chooses? Who loses? (Nevalstiskie izglītības dalībnieki. Kurš izdara izvēli? Kurš zaudē?).

(5)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ceļā uz ES stratēģiju zaļo prasmju un kompetenču vispārējai uzlabošanai” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 56, 16.2.2021., 1. lpp.).

(6)  Eiropas zaļais kurss.

(7)  Eiropas Komisija – Klimatizglītības koalīcija.

(8)  Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi “Veicināt jauniešu kā pārmaiņu virzītājspēku iesaisti ar mērķi aizsargāt vidi” (OV C 159, 12.4.2022., 9. lpp.).

(9)  Padomes Ieteikums (2022. gada 16. jūnijs) par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai (OV C 243, 27.6.2022., 1. lpp.).

(10)  Bianchi, G., Pisiotis, U. un Cabrera Giraldez, M., GreenComp Eiropas ilgtspējas kompetenču satvars, Punie, Y. un Bacigalupo, M. (redaktori), EUR 30955 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2022, ISBN 978-92-76-46485-3, doi:10.2760/13286, JRC128040.

(11)  Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi “Sports un fiziskā aktivitāte kā daudzsološi ietekmes līdzekļi uzvedības pārveidei par labu ilgtspējīgai attīstībai” (OV C 170, 25.4.2022., 1. lpp.).

(12)  Jaunieši, kuri atrodas NEET situācijā ir tie, kuri nav nodarbināti un nepiedalās izglītībā vai apmācībā.

(13)  Padomes Ieteikums (2018. gada 15. marts) par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ceļā uz ES stratēģiju zaļo prasmju un kompetenču vispārējai uzlabošanai” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 56, 16.2.2021., 1. lpp.).

(15)  Deklarācija par pilsoniskuma un kopēju brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtību sekmēšanu ar izglītības palīdzību Eurydice.

(16)  Osnabrikas deklarācija par tādu profesionālo izglītību un mācībām, kas veicina atveseļošanu un taisnīgu pārkārtošanos uz digitālo un zaļo ekonomiku, osnabrueck_declaration_eu2020.pdf.

(17)  Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sestais novērtējuma ziņojums, darba grupas III ziņojums: Klimata pārmaiņas 2022: klimata pārmaiņu mazināšana, 2871. lpp.

(18)  Borgonovi, F. un citi. Borgonovi, F. un citi, 2022, “Young people’s environmental sustainability competence: Emotional, cognitive, behavioural, and attitudinal dimensions in EU and OECD countries” (Jauniešu kompetence vides ilgtspējas jomā: emocionālā, kognitīvā, biheiviorālā un attieksmes dimensija ES un ESAO valstīs), ESAO darba dokumenti sociālā, nodarbinātības un migrācijas jomā, Nr. 274, OECD Publishing, Parīze. (2022), “The environmental sustainability competence toolbox: From leaving a better planet for our children to leaving better children for our planet” (Vides ilgtspējas kompetenču rīkkopa: no labākas planētas mūsu bērniem līdz labākiem bērniem mūsu planētai), ESAO darba dokumenti sociālā, nodarbinātības un migrācijas jomā, Nr. 275, OECD Publishing, Parīze. Šie dokumenti sagatavoti kā informatīvais materiāls nākamajai ESAO prasmju pārskata publikācijai (2023).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas pilsoņu iniciatīva – “Glābiet bites un lauksaimniekus!””

(pašiniciatīvas atzinums)

(2023/C 100/07)

Ziņotājs:

Arnold PUECH d’ALISSAC

Pilnsapulces lēmums	19.5.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	24.11.2022.
Pieņemts plenārsesijā	15.12.2022.
Plenārsesija Nr.	574
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	168/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Šīs Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) panākumi liecina par to, ka ES pilsoņi liek ļoti lielas cerības uz Eiropas Komisiju (EK). Vispirms EESK vēlas paust atzinību iniciatīvas organizatoram un, ņemot vērā grūtības savākt visus nepieciešamos parakstus, atzinīgi vērtē iedzīvotāju ieinteresētību, pateicoties kurai iniciatīva ir guvusi šādus panākumus. Tādēļ Komiteja aicina EK sniegt precīzas un konkrētas atbildes uz šajā EPI izteiktajām prasībām.

1.2.

EESK pauž nožēlu, ka izvēlētajā nosaukumā “Glābiet bites un lauksaimniekus!” nav atspoguļots šīs EPI galvenais ierosinājums – līdz 2035. gadam pilnībā atteikties no sintētisko pesticīdu izmantošanas. EESK uzsver arī, ka EK pašlaik izstrādā vai ir jau pieņēmusi daudzus tiesību aktus par bitēm, apputeksnētājiem, bioloģisko daudzveidību, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un atbalstu lauksaimniekiem agroekoloģiskās pārkārtošanās jomā, taču atzīst, ka šie pasākumi nav ļāvuši pilnībā sasniegt tajos noteiktos mērķus. Tādēļ Komiteja aicina EK veikt vēl citus pasākumus, lai konkrēti un ar lielāku efektivitāti sasniegtu savus augstu uzstādītos mērķus. EESK iesaka, piemēram, vairāk atbalstīt precīzo lauksaimniecību, digitālo lauksaimniecību, bioloģisko kontroli, robotiku, kā arī agroekoloģiju.

1.3.

Tomēr EESK uzstāj, ka, ievērojot to, cik svarīga ir sistēmu ilgtspēja un uztursuverenitāte, ir būtiski ņemt vērā visus trīs ilgtspējas pīlārus (vides, sociālo un ekonomisko), neaizmirstot par ekonomiku, kas bieži vien tiek atstāta bez ievērības.

1.4.

EESK arī aicina EK pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas veikt ietekmes novērtējumus, it īpaši ar mērķi noteikt to, cik iniciatīva izmaksās lauksaimnieciskajai ražošanai un ekonomikai un attiecīgi kādus ekonomiskos zaudējumus lauksaimniekiem radīs bioloģiskās daudzveidības zudums.

2.   Vispārīga informācija

2.1.   Eiropas pilsoņu iniciatīva par bitēm, cilvēkiem un videi saudzīgāku lauksaimniecību

2.1.1.

EPI mehānisms sniedz iespēju ES pilsoņiem aktīvi piedalīties Eiropas Savienības (ES) demokrātiskajos procesos un aicināt EK ierosināt jaunus tiesību aktus. Ja iniciatīvu atbalsta vismaz viens miljons ES pilsoņu un tā sasniedz nepieciešamās robežvērtības vismaz ceturtdaļā dalībvalstu (1), Eiropas Komisijai ir jāreaģē uz šo EPI.

2.1.2.

Tā kā EPI “Glābiet bites un lauksaimniekus! Virzībā uz bitēm draudzīgu lauksaimniecību veselīgai videi” nepieciešamās robežvērtības ir sasniegusi, EK ir jāierosina tiesību akti ar mērķi līdz 2035. gadam pakāpeniski pārtraukt sintētisko pesticīdu lietošanu, atjaunot bioloģisko daudzveidību un palīdzēt lauksaimniekiem šajā pārkārtošanās posmā.

2.2.   Apputeksnētāju iznīkšanas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās konteksts Eiropā

2.2.1.

Šajā EPI izteiktās prasības ir saistītas ar to, ka Eiropā samazinās bišu skaits. Eiropas bišu sarkanais saraksts tiešām liecina, ka sarūk viena no trim bišu un tauriņu sugām un katrai desmitajai bišu sugai draud izmiršana (2).

2.2.2.

Tikmēr ar dzīvās dabas pārstāvju starpniecību vismaz daļēji tiek apputeksnēti 84 % Eiropas kultūraugu (3) un 78 % ES savvaļas augu ir atkarīgi no apputeksnētājkukaiņiem (4). Tāpēc to aizsardzība ir ļoti svarīga lauksaimnieciskajai ražošanai pašreizējā būtiskajā pārtikas nodrošinājuma un uztursuverenitātes kontekstā. Bez bitēm nav iespējama arī medus ražošana, turklāt Eiropas Savienība saražo tikai 60 % sev nepieciešamā medus. Lai apmierinātu pieprasījumu, medu nākas importēt (un 28 % medus tiek ievests no Ķīnas), bet šā medus kvalitāte ir vājāka nekā Eiropas medum.

2.2.3.

Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) sagatavotais novērtējuma ziņojums par apputeksnētājiem, apputeksnēšanu un pārtikas ražošanu (5) liecina, ka apputeksnētāju iznīkšanas galvenie faktori ir izmaiņas zemes izmantojumā, intensīva lauksaimniecība un pesticīdu pielietošana, vides piesārņojums, invazīvas svešzemju sugas, patogēni un klimata pārmaiņas.

2.2.4.

Daudzveidīgs pārtikas resurss (nektārs un ziedputekšņi), kas ir pieejams pietiekamā daudzumā visa gada garumā, arī ir būtisks faktors labai bišu attīstībai un regulārākas medus ražošanas nodrošināšanai biškopjiem (6).

2.2.5.

Bišu skaita samazināšanās notiek plašākā bioloģiskās daudzveidības izzušanas kontekstā. IPBES 2019. gada globālajā novērtējuma ziņojumā par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem (7) tika sniegts pārskats par bioloģiskās daudzveidības izzušanu nepieredzētā apmērā.

2.2.6.

Pēc šiem IPBES ziņojumiem Lauksaimniecības, pārtikas un vides pētniecības institūts (INRAE) un Francijas Jūras izmantošanas izpētes institūts (Ifremer) 2022. gada maijā publicēja kolektīvu zinātnisko novērtējumu par augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem (8). Kolektīvajā zinātniskajā novērtējumā ir uzsvērts bioloģiskās daudzveidības samazināšanās daudzfaktoru aspekts, kā arī grūtības noteikt, cik lielā mērā augu aizsardzības līdzekļi ietekmē šo samazināšanos, jo dažādi faktori ir savstarpēji atkarīgi. Savukārt zinātnes atziņas ir devušas iespēju pētījumā konstatēt skaidru cēloņsakarību starp augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un dažu populāciju samazināšanos: tā notiek apputeksnētājkukaiņu gadījumā.

2.3.   Eiropas Komisija pašlaik izstrādā vai ir jau pieņēmusi daudzus tiesību aktus par bitēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un atbalstu lauksaimniekiem agroekoloģiskās pārkārtošanās īstenošanai

2.3.1.

Par bišu un apputeksnētāju aizsardzību: ES 2018. gadā uzsāka ES Apputeksnētāju iniciatīvu, kuras mērķis ir cīnīties pret savvaļas apputeksnētāju skaita samazināšanos Eiropas Savienībā. Iniciatīva ietver desmit darbības, kas iedalītas trīs prioritārajās tēmās: — uzlabot zināšanas par apputeksnētāju iznīkšanu, tās cēloņiem un sekām, — cīnīties pret apputeksnētāju iznīkšanas cēloņiem, — veicināt izpratni, iesaistīt sabiedrību kopumā un veicināt sadarbību. Tomēr Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā 15/2020 par savvaļas apputeksnētāju aizsardzību ES (9) konstatēja, ka “tam bija maza ietekme uz iznīkšanas apturēšanu un ka iniciatīvas mērķu sasniegšanai nepieciešama labāka pārvaldība”. Arī pati EK savā ziņojumā par iniciatīvas īstenošanu (10) atzina: lai gan iniciatīvas darbību īstenošanā ir panākts ievērojams progress, joprojām ir jāpieliek pūles, lai novērstu dažādus iznīkšanas cēloņus.

2.3.2.

Par augu aizsardzības līdzekļu seku un riska samazināšanu: EK 2022. gada jūnijā iesniedza jaunu regulas projektu (11) un sāka pārskatīt direktīvu par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, lai risinātu galveno problēmu, kas saistīta ar šīs direktīvas ierobežoto efektivitāti pesticīdu lietošanas un risku cilvēku veselībai un videi samazināšanā. Galveno pārmaiņu elementi var būt šādi: — juridiski saistoši mērķi ES līmenī, lai līdz 2030. gadam par 50 % samazinātu ķīmisko pesticīdu, kā arī visbīstamāko pesticīdu lietošanu un risku, — jauni pasākumi, kas liktu lauksaimniekiem īstenot kultūraugu integrēto aizsardzību pret kaitēkļiem, — visu pesticīdu aizliegums jutīgās zonās ar stingriem izņēmumiem.

2.3.3.

Eiropas Savienībā augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū ir stingri reglamentēta. Tiesiskais regulējums augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū Eiropas Savienībā ir noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (12). Saskaņā ar šo regulu pirms aktīvās vielas apstiprināšanas ES līmenī tiek veikts riska novērtējums, lai izvairītos no iespējamās nelabvēlīgās ietekmes uz veselību vai vidi. Turklāt vadlīnijas par augu aizsardzības līdzekļu riska izvērtējumu attiecībā uz bitēm jeb “Vadlīnijas par bitēm” (13) tiek pārskatītas, lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes atziņas šajā jomā.

2.3.4.

Par bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu lauksaimniecības teritorijās: lai gan tas neattiecas tikai uz lauksaimniecības teritorijām, ES var izmantot Natura 2000 tīklu, kā arī Putnu (14) un Dzīvotņu (15) direktīvu, kas veido ES dabas aizsardzības tiesību aktu pamatu. EK ir pieņēmusi arī ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam (16). Šī stratēģija ietver darbības un saistības bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai lauksaimniecības platībās, kā izklāstīts regulas projektā par dabas atjaunošanu (17), ar ko EK nāca klajā 2022. gada 22. jūnijā. Jo īpaši projekta 8. pantā ir paredzēts saistošs mērķis dalībvalstīm līdz 2030. gadam apvērst apputeksnētāju populāciju sarukšanas tendenci, bet 9. pantā ir noteiktas saistības atjaunot lauksaimniecības ekosistēmas, piemēram, līdz 2030. gadam panākt, lai vismaz 10 % no ES lauksaimniecības zemes platības “aizņemtu ļoti daudzveidīgi ainavas elementi”.

2.3.5.

Par atbalstu lauksaimniekiem pārkārtošanās procesā: jaunā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) 2023.–2027. gadam ir būtisks instruments, lai sasniegtu vērienīgos Eiropas zaļā kursa mērķus un atbalstītu lauksaimniekus. Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā 2020. gadā parādīja, ka pašreizējās KLP ieguldījums nav spējis novērst bioloģiskās daudzveidības samazināšanos lauksaimniecības teritorijās (18). Revīzijas palāta secināja, ka “Komisijas līdzsekošana ES budžeta izdevumiem bioloģiskās daudzveidības jomā nav uzticama, KLP tiešo maksājumu ietekme ir ierobežota vai nav zināma, un Komisija un dalībvalstis ir devušas priekšroku lauku attīstības pasākumiem ar mazāku ietekmi”. Jaunajā KLP ir iekļauti jauni pasākumi, lai uzlabotu tās vidisko ietekmi, piemēram, uzlabota nosacījumu sistēma.

2.3.6.

Apputeksnētājus var netieši ietekmēt ES dokumenti un darbs jomās, kas nav saistītas ar lauksaimniecību, piemēram, tiesību aktu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kas saistīts ar ES mērķi līdz 2030. gadam samazināt oglekļa emisijas par 55 % (bites skar arī klimata pārmaiņas), Nulles piesārņojuma rīcības plāns gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma likvidēšanai, Atjaunojamo energoresursu direktīva vai arī jaunā ES Meža stratēģija, kurā Eiropas Komisija ir izvirzījusi vērienīgu mērķi līdz 2030. gadam visā Eiropā iestādīt trīs miljardus koku.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzsver, ka EPI ir svarīgs instruments ES pilsoņu tiešai līdzdalībai. EPI ir visspēcīgākais no Eiropas līmenī pastāvošajiem līdzdalības demokrātijas līdzekļiem. EESK kalpo kā tilts starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un Eiropas iestādēm un gadu gaitā ir nostiprinājusi EPI nozīmi un palīdzējusi panākt, lai Eiropas iestāžu ikdienas darbā tās nepaliktu neievērotas. Komiteja ir gandarīta par to, ka šis būs pirmais atzinums, kas par EPI tiks pieņemts pirms EK atbildes un aicina Komisiju precīzi atbildēt uz paustajām prasībām.

3.2.

EESK pauž nožēlu, ka izvēlētajā nosaukumā “Glābiet bites un lauksaimniekus!” nav atspoguļots šīs EPI galvenais ierosinājums – līdz 2035. gadam pilnībā atteikties no sintētisko pesticīdu izmantošanas. Komiteja uzsver, ka EK pašlaik izstrādā vai ir jau pieņēmusi daudzus tiesību aktus, ar kuriem mēģina reaģēt uz šīm prasībām, taču atzīst, ka šie pasākumi nav ļāvuši pilnībā sasniegt izvirzītos mērķus. Tādēļ Komiteja aicina EK veikt vēl citus pasākumus, lai tieši un ātri sasniegtu savus mērķus. Tomēr EESK uzstāj uz nepieciešamību svarīgajā sistēmu ilgtspējas un uztursuverenitātes kontekstā ņemt vērā visus trīs ilgtspējas pīlārus (vides, sociālo un ekonomisko) un pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas veikt ietekmes novērtējumus, jo īpaši, lai novērtētu iniciatīvas izmaksas lauksaimnieciskajai ražošanai un ekonomikai.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Par EPI prasību “līdz 2030. gadam pakāpeniski samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu ES lauksaimniecībā par 80 %, sākot ar visbīstamākajām vielām, un līdz 2035. gadam pilnībā pārtraukt sintētisko pesticīdu izmantošanu”:

4.1.1.

EESK brīdina, ka nevajadzētu priekšlikumā izvirzīt ideālistiskus mērķus vai mērķus, kurus pārāk īsā termiņa dēļ nebūtu iespējams sasniegt. Komiteja uzsver, ka EK jau ir ierosinājusi līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu, kā arī visbīstamāko pesticīdu lietošanu un ar tiem saistīto risku. Komiteja visumā iebilst pret tādu mērķu noteikšanu pesticīdu samazināšanas jomā, kuru sasniegšanai nebūtu pieejami efektīvi un lauksaimniekiem pieejami alternatīvi risinājumi.

4.1.2.

EESK uzsver, ka Eiropā tiesiskais augu aizsardzības līdzekļu regulējums mērķu ziņā ir viens no visstingrākajiem pasaulē, jo tajā noteikts princips, ka ir jābūt izslēgtai nepieņemamai ietekmei uz vidi.

4.1.3.

EESK uzskata: tā kā medus bišu un savvaļas apputeksnētāju skaita samazināšanos izraisa daudzi faktori, pesticīdu lietošanas pārtraukšana nebūtu jāuzskata par vienīgo vai galveno bišu glābšanas līdzekli. Svarīgi ir apkarot visus faktorus, kas izraisa samazināšanos. Piemēram, mājas bišu gadījumā profesionālie biškopji galvenokārt cīnās pret varrozi un Āzijas sirseni un cer uz jauniem ārstēšanas risinājumiem, kas ļaus viņiem labāk aizsargāt bites.

4.1.4.

EESK konstatē, ka lauksaimniecībai ir svarīgas medus bites, savvaļas apputeksnētāji un citi kukaiņi (augu apputeksnēšana, kaitēkļu skaita dabiskā regulācija u. c.). Kā piemēru Komiteja var minēt savstarpēji izdevīgas partnerības starp lauksaimniekiem un biškopjiem un tādus pēc lauksaimnieku iniciatīvas uzsāktus pasākumus kā “Adoptē stropu!” (19). Lauksaimnieki, kas adoptē stropus, veicot augu aizsardzības pasākumus saviem kultūraugiem, bišu aizsardzībai pievērš īpašu uzmanību. Vajadzētu arī izvērst ApiAlert (20) tipa shēmas, kas dotu iespēju uzskaitīt mirstību bišu stropos un objektīvi noteikt bišu mirstības patiesos cēloņus.

4.2.

Par EPI prasību “atjaunot dabiskās ekosistēmas lauksaimniecības platībās, lai lauksaimniecība kļūtu par bioloģiskās daudzveidības atjaunošanās vektoru”:

4.2.1.

EESK uzsver, ka cilvēka darbība tāpat kā daži lauksaimniecības paņēmieni ir viens no apputeksnētāju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņiem, tomēr lauksaimniecība var būt arī risinājums. Piemēram, Komiteja vēlas, lai tiktu vairāk atbalstīti projekti, kuru ietvaros lauksaimnieki atjaunotu dzīvžogu stādījumus vai veidotu medus iegūšanas resursus un tādējādi kļūtu par bišu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības dalībniekiem. Turklāt svarīgi būs uzlabot lauksaimnieku atalgojumu par viņu sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumiem, lai viņus atbalstītu šādu projektu īstenošanā.

4.2.2.

EESK konstatē, ka par EK apņemšanos panākt, lai lauksaimniecība kļūtu par biodaudzveidības atjaunošanas līdzekli, liecina Biodaudzveidības stratēģija un stratēģija “No lauka līdz galdam”, kā arī Dabas atjaunošanas regulas priekšlikuma mērķi un pasākumi, un pauž bažas par ES uztursuverenitātes ievērošanu.

4.2.3.

EESK uzskata, ka būtu jānovērtē arī brīvprātīgās lauksaimniecības iniciatīvas apputeksnētāju vai bioloģiskās daudzveidības veicināšanai, kuras plaukst visā Eiropā. Piemēram, Francijā Nacionālā lauksaimnieku arodbiedrību federācija (FNSEA) ir publicējusi apkopojumu par apputeksnētājiem labvēlīgām lauksaimniecības iniciatīvām (21). Lai izplatītu bitēm draudzīgu labu lauksaimniecības praksi, apkopojumā ir apzinātas Francijā pastāvošās uz apputeksnētājiem vērstās brīvprātīgās iniciatīvas un sniegti iedvesmojoši pozitīvi un pragmatiskie piemēri. Pamatojoties uz tādu pašu principu, 2018. gadā Dānijā tika uzsākta komunikācijas kampaņa “10 bitēm draudzīgi ieteikumi jūsu saimniecībai” (22). Kampaņa popularizē dažādas brīvprātīgas iniciatīvas, ko lauksaimnieki var īstenot savā lauku saimniecībā, piemēram, dzīvžogu stādīšana, ziedu joslu veidošana vai augu aizsardzības līdzekļu noneses ierobežošana, smidzināšanu veicot piemērotos klimatiskajos apstākļos (piemēram, kad vējš ir lēns) vai izmantojot noneses samazināšanas sistēmas.

4.2.4.

EESK uzskata: lai atjaunotu dabiskās ekosistēmas lauksaimniecības teritorijās, EK būs jāizmanto virkne sviru: agroekoloģiskās infrastruktūras uzturēšana un atjaunošana; kultūraugu dažādošana ar mērķi ainavā veicināt kultūraugu daudzveidību; agromežsaimniecības, bioloģiskās lauksaimniecības un produktu ar kvalitātes un izcelsmes identifikācijas zīmi (KIIZ) izvēršana; ilggadīgo zālāju uzturēšana; pesticīdu lietošanas un ietekmes samazināšana u. c.

4.3.

Par EPI prasību “veikt lauksaimniecības reformu, par prioritāti izvirzot maza apjoma, daudzveidīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, atbalstot strauju agroekoloģiskās un bioloģiskās lauksaimniecības prakses pieaugumu un nodrošinot lauksaimnieku apmācību un neatkarīgu pētniecību pesticīdus nesaturošas lauksaimniecības jomā”:

4.3.1.

EESK norāda uz ziņojumu, ko sagatavojuši 300 eksperti no 23 dalībvalstīm, kuri ir izanalizējuši jaunās KLP iespējamo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu (23). Zinātniekiem ir konkrēti priekšlikumi, kā uzlabot KLP ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un atbalstīt lauksaimniekus šajā pārkārtošanās procesā. EESK iesaka EK un dalībvalstīm tos izmantoto, lai iedvesmotos, reformējot KLP, kas ir spēcīgs lauksaimniecības reformu instruments.

4.3.2.

Tomēr EESK uzskata, ka agroekoloģisko pārkārtošanos un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu nevar īstenot vienīgi no Briseles, izmantojot KLP, un uzsver arī vietējā līmeņa nozīmi. Lai pielāgotos reģionu īpatnībām, ir jāizstrādā arī vietējie risinājumi sadarbībā ar lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem.

4.3.3.

Turklāt EESK vēlas uzsvērt savu apņemšanos meklēt efektīvas alternatīvas, lai neviens lauksaimnieks nepaliktu bez risinājuma. Tāpēc Komiteja vēlētos, lai vairāk tiktu rosināta precīzā lauksaimniecība, digitālā lauksaimniecība, biokontrole, robotika, kā arī agroekoloģija un lai tiktu paredzēts atbilstošs finansējums, kas ļautu attīstīt pētniecību, īstenot inovācijas un palīdzēt nozarēm un lauksaimniekiem tās ieviest.

4.3.4.

EESK atzīst, ka biškopība daudzās dalībvalstīs ir svarīga ekonomikas nozare, kas veicina lauku attīstību un novērš lauku depopulāciju. Ņemot vērā medus ražošanas deficītu Eiropā, būtu jāpastiprina atbalsts biškopībai un medus un citu stropu produktu (putekšņu, vaska, peru pieniņa utt.) ekonomiskā potenciāla izmantošanai, lai saglabātu profesionālu un videi draudzīgu biškopību, kas spētu apmierināt Eiropas medus patēriņa vajadzības. EESK uzsver, ka lauksaimniekiem svarīgi ir apvienoties arodorganizācijās, lai uzlabotu savstarpējo koordināciju un veiksmīgāk aizstāvētu Eiropas biškopju intereses. Konkrēti Komiteja vēlas, lai EK izmantotu iespēju nākotnē paredzēto medus direktīvas pārskatīšanu un stiprinātu medus etiķetēšanu un izsekojamību ar mērķi efektīvāk cīnīties pret krāpšanu un importu no trešām valstīm, kuras neievēro mūsu standartus un vājina Eiropas medus ražošanu.

4.3.5.

Visbeidzot panākt, lai agroekoloģiskā pārkārtošanās kļūtu pieņemama Eiropas lauksaimniekiem, EESK iesaka EK ātri konkretizēt standartu savstarpīgumu un tādējādi ierobežot konkurences izkropļojumus ES lauksaimniekiem.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/788 (2019. gada 17. aprīlis) par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (OV L 130, 17.5.2019., 55. lpp.).

(2)  Nieto, A. un citi, 2014, European Red List of Bees (Eiropas bišu sarkanais saraksts).

(3)  Williams, I. H., 1994, The dependence of crop production within the European Union on pollination by honeybees (Augkopības atkarība Eiropas Savienībā no apputeksnētājām medus bitēm).

(4)  Ollerton, J. un citi, 2011, How many flowering plants are pollinated by animals? (Cik lielu daļu ziedaugu apputeksnē dzīvās dabas pārstāvji?).

(5)  IPBES, 2016, Assessment Report on Pollinators, Pollination and Food Production (Novērtējuma ziņojums par apputeksnētājiem, apputeksnēšanu un pārtikas ražošanu).

(6)  Francijas Bišu un apputeksnēšanas tehniskais un zinātniskais institūts (ITSAP), 2015, Ressources alimentaires pour les abeilles (Pārtikas resursi bitēm).

(7)  IPBES, 2019, Global Assessment Report on Biodiversity and Ecosystem Services (Globālais novērtējuma ziņojums par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem).

(8)  INRAE un Ifremer, 2022, Impacts des produits phytopharmaceutiques sur la biodiversité et les services écosystémiques (Augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem).

(9)  Eiropas Revīzijas palāta. Īpašais ziņojums 15/2020.

(10)  COM(2021) 261 final.

(11)  COM(2022) 305 final.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(13)  EFSA, 2022, Revised guidance on the risk assessment of plant protection products on bees (Apis mellifera, Bombus spp. and solitary bees) (Pārskatītas vadlīnijas par augu aizsardzības līdzekļu riska izvērtējumu attiecībā uz bitēm (Eiropas medus bite, kamene un bite vientuļniece)).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(15)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(16)  COM(2020) 380 final.

(17)  COM(2022) 304 final.

(18)  Eiropas Revīzijas palāta. Īpašais ziņojums 13/2020.

(19)  Le Betteravier. Quand 14 agriculteurs de l'Aisne deviennent apiculteurs (Kad 14 lauksaimnieki no Ēnas kļūst par biškopjiem).

(20)  20 minūtes. Toulouse: Pour suivre la mortalité des abeilles, BeeGuard met au point un compteur vidéo sur ses ruches connectées (Tulūza: Lai uzraudzītu bišu mirstību, BeeGuard uz saviem savienotajiem bišu stropiem uzstāda videoskaitītāju).

(21)  EFSA, 2022, Recueil des initiatives agricoles favorables aux pollinisateurs (Apkopojums par apputeksnētājiem labvēlīgām lauksaimniecības iniciatīvām.

(22)  Dānijas Lauksaimniecības un pārtikas padome, 2018, 10 bee-friendly recommendations for your farm (10 bitēm draudzīgi ieteikumi jūsu saimniecībai).

(23)  Pe’er, G. un citi, 2022, How can the European Common Agricultural Policy help halt biodiversity loss? (Kā Eiropas Kopējā lauksaimniecības politika var palīdzēt apturēt biodaudzveidības izzušanu?) Recommendations by over 300 experts (Vairāk nekā 300 ekspertu ieteikumi).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pārtikas cenu krīze: spekulācijas loma un konkrēti priekšlikumi rīcībai Ukrainā notiekošā kara apstākļos”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2023/C 100/08)

Ziņotājs:

Peter SCHMIDT

Pilnsapulces lēmums	14.7.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	24.11.2022.
Pieņemts plenārsesijā	15.12.2022.
Plenārsesija Nr.	574
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	157/7/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

EESK:

1.1.

vērš uzmanību uz globālo pārtikas cenu krīzi, ko saasinājis karš Ukrainā, kurš ir kļuvis par vairāku vitāli svarīgu pārtikas preču, piemēram, kviešu un saulespuķu eļļas, piegādes traucējumu cēloni; uzsver, ka krīze ir saistīta ne tikai ar militāro konfliktu, bet arī ar strukturālām un sistēmiskām problēmām, kuras izraisa badu un apdraud pasaules iedzīvotāju iztiku. Pārtiku nevajadzētu uzskatīt par finanšu aktīvu, jo tā nav prece, kas līdzinās daudzām citām precēm;

1.2.

pārtikas preču cenu un spekulācijas jautājums ir ārkārtīgi sarežģīts un par tās cēloņi ir jāanalizē, taču pašreizējā preču tirgus struktūra nespēj nodrošināt“mums vajadzīgo ilgtspējīgo ekonomiku” un ANO Programmā 2030. gadam un Eiropas zaļajā kursā izvirzīto un ar ilgtspējīgu attīstību, klimatiskajām iecerēm un taisnīgu pārkārtošanos saistīto mērķu sasniegšanu. Gluži pretēji – šī struktūra aktīvi kavē šos centienus. Tā liek šķēršļus pūliņiem novērst badu, nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem un darba ņēmējiem un taisnīgas cenas patērētājiem, kā arī pasargāt mazos un vidējos pārtikas pārstrādātājus un mazumtirdzniecības nozari no pieaugošas inflācijas draudiem. Tādēļ tā ar regulējumu ir jāmaina, lai veicinātu cilvēku labbūtību un sabiedrības attīstību un tādā veidā sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu. Tā kā ES jau ir visvairāk regulētais tirgus, ir skaidrs: lai šāds regulējums būtu efektīvs, tas būtu jāpaplašina pasaules līmenī;

1.3.

uzsver, ka ir jārisina pārtikas piegādes ķēžu lielās koncentrācijas un finansiālo īpašumtiesību jautājums; uzsver, ka globālā graudu tirdzniecības nozare ir ļoti koncentrēta. Aptuveni 70–90 procentus no pasaules graudu tirdzniecības nozares kontrolē četri uzņēmumi: Archer-Daniels-Midland, Bunge, Cargill un Louis Dreyfus. Šie uzņēmumi veido oligopolu ne vien pasaules graudu tirdzniecības nozarē, bet arī tādā jomā kā informācija par tirgus pamatprincipiem, un šie uzņēmumi ir ļoti finansializēti;

1.4.

norāda, ka biržā tirgoti fondi (ETF) un uz indeksiem balstīti kopfondi, tostarp tie, kas īpaši saistīti ar pārtiku un lauksaimniecību, paver jaunas un plaši izmantotas iespējas finanšu ieguldījumiem un peļņas gūšanai, savukārt vienkāršie iedzīvotāji arvien vairāk iesaistās šajos ieguldījumu instrumentos, izmantojot savus pensiju fondus un individuālos pensiju uzkrājumu kontus. Šo ar pašu kapitālu saistīto ieguldījumu fondu parādīšanās pārveido lauksaimniecības un pārtikas sistēmas, nonākot pie tā, ka akcionāru vajadzības tiek uzskatītas par svarīgākām nekā citi sociāli un vides aizsardzības mērķi;

1.5.

atzīmē, ka augstās un strauji augošās cenas un slepenība, kas saistīta ar akciju turējumiem, rada nedrošību un sēj bailes un paniku. Bailes un panika, it īpaši laikā, kad valda liela nenoteiktība, piemēram, Ukrainas kara apstākļos, raisa cenu pieaugumu līdz nesamērīgam līmenim un noved pie tirgus svārstībām, jo tirgū dominē spekulatīvi tirgotāji, kuri ļaunprātīgi izmanto cenu;

1.6.

aicina dalībvalstis un ES iestādes uzlabot tirgus pārredzamību, it īpaši: — ar ziņošanu par vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) jautājumiem un nefinanšu informācijas atklāšanu par spekulācijās iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Runājot par spekulācijām ar pārtiku, jānorāda, ka jāanalizē ar VSP jautājumiem saistītās vērtēšanas nozīme, — ar centieniem nodrošināt, ka visi globālā tirgus dalībnieki, tostarp valstis un privātā sektora dalībnieki, sniedz ziņojumus Lauksaimniecības tirgus informācijas sistēmai (AMIS), — ar rūpīgākām ārpusbiržas (OTC) darījumu pārbaudēm;

1.7.

uzsver, ka preču atvasināto instrumentu tirgi nodrošina būtiskus pakalpojumus (proti, riska pārvaldību un cenu atklāšanu) pārtikas preču ražotājiem un lietotājiem un ka šo tirgu darbību apdraud spekulatīvas darbības; mudina dalībvalstis un ES iestādes veikt vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu pārmērīgu spekulāciju preču tirgos, it īpaši:

1.7.1.

regulējot nākotnes darījumu tirgu: — no jauna ieviest regulētu tirgu, kurā tirgo atvasinātos pārtikas produktus, kā tas bija vairākus gadu desmitus līdz pagājušā gadsimta beigām, tādējādi saglabājot nākotnes darījumiem piemītošo riska ierobežošanas funkciju. Nākotnes darījumi ir svarīgi no lauksaimnieku viedokļa, lai varētu pārvaldīt riskus. Tie viņiem dod iespēju noteikt gan ielaides, gan izlaides cenu konkrētam laikposmam nākotnē, — ieviest stingrus cenu svārstību ierobežojumus un dienas pozīciju limitus, tiklīdz tirdzniecības darbības preču nākotnes darījumu tirgos liecina par novirzēm (Finanšu instrumentu tirgu direktīva – FITD II). Pozīciju ierobežojumi būtu jāpārkalibrē, lai atspoguļotu tirdzniecības puses patiesās intereses saistībā ar nepieciešamību ierobežot riska darījumus reālos apstākļos, — ierobežot piekļuvi atvasinātajiem instrumentiem / riska ierobežošanai, atļaujot to tikai “kvalificētiem un zinošiem ieguldītājiem un tirgotājiem, kuriem patiesi rūp attiecīgās lauksaimniecības preces”, — ieviest īstermiņa / vidēja termiņa / ilgtermiņa līgumsaistības, lai palielinātu stabilitāti, — stimulēt bankas un fondu uzņēmumus, lai tie pārtrauktu finanšu spekulācijas ar pārtikas precēm, un šajā nolūkā ieviest augstākas kapitāla prasības, lai samazinātu sviras efektu;

1.7.2.

regulējot indeksus (preču cenu indeksi un pārtikas cenu indeksi): — regulēt un aizliegt preču cenu indeksu fondus un replikāciju, izmantojot mijmaiņas darījumus un biržā tirgotus produktus, jo tas palielina saikni starp enerģijas un pārtikas tirgiem; preču indeksu tirgotāju / mijmaiņas darījumu tirgotāju gadījumā pozīciju ierobežojumi nedarbojas, jo to darbības ir sinhronizētas, — apturēt publisko līdzekļu / kopfondu līdzekļu (1) piešķiršanu spekulācijās ar pārtikas precēm iesaistītiem tirgus dalībniekiem, turklāt neviens publiskā sektora dalībnieks nedrīkst tirgoties ar atvasinātiem pārtikas produktiem, — aizliegt pamatpreču (piemēram, fondu, ETF) iekļaušanu institucionālo dalībnieku (piemēram, pensiju fondu, apdrošināšanas sabiedrību) portfeļos, — tā kā šis tirgus ir jāregulē, turpmākajos EESK atzinumos ir jāturpina izstrādāt konkrētus ieteikumus;

1.7.3.

risinot jautājumu par pārtikas nozares finansializāciju, kas izpaužas kā milzīga naudas pelnīšana uz cilvēku rēķina: — ieviest globālus papildu nodokļus virspeļņai pirms tirdzniecības un finanšu uzņēmumu dividenžu saņemšanas un pārtikas spekulāciju nodokli (2), lai ierobežotu ļoti biežus tirdzniecības darījumus, — sagraut oligopolus visos starptautiskās pārtikas tirdzniecības ķēdes un finansiālo interešu līmeņos.

2.   Konteksts – pārtikas cenu krīze Ukrainā notiekošā kara apstākļos

2.1.

Neraugoties uz cerībām, ka pasaulei ātrāk izdosies izkļūt no krīzes un ka nodrošinājums ar pārtiku sāks uzlaboties pēc 2021. gada pandēmijas, bads pasaulē 2021. gadā pieauga vēl vairāk. Pandēmijas radītās ietekmes un ekonomikas atveseļošanās rādītāju atšķirības, kā arī sociālās aizsardzības pasākumu ierobežotais tvērums un ilgums palielināja nevienlīdzību, kas 2021. gadā radīja aizvien jaunas problēmas saistībā ar centieniem sasniegt mērķi līdz 2030. gadam novērst badu un kas īpaši skar sievietes un bērnus. Tiek lēsts, ka 2021. gadā pasaulē ar badu saskārās 702–828 miljoni cilvēku (kas atbilst attiecīgi 8,9 un 10,5 procentiem no pasaules iedzīvotāju skaita) – kopumā par 150 miljoniem cilvēku vairāk nekā 2019. gadā pirms Covid-19 pandēmijas (3).

2.2.

Pašlaik Ukrainā notiekošais karš, kurā iesaistīti divi lielākie galveno labības veidu, eļļas augu sēklu un mēslošanas līdzekļu ražotāji pasaulē, un citi ārēji satricinājumi sagrauj starptautiskās piegādes ķēdes un paaugstina graudu, mēslošanas līdzekļu un enerģijas cenas. Tas notiek laikā, kad piegādes ķēdes joprojām atgūstas no Covid-19 un kad tās jau tā negatīvi ietekmē arvien biežāki ekstremāli klimatiskie apstākļi, it īpaši valstīs ar zemiem ienākumiem, un tam varētu būt graujoša ietekme uz nodrošinājumu ar pārtiku un uzturu pasaulē. Pārtikas piegādes ķēdē nav vērojams deficīts, bet konflikta dēļ ir radusies īslaicīga nepietiekamība un spēcīgi darbības traucējumi pārtikas piegādes ķēdē un izplatīšanas problēmas (4) , tostarp vietās, kur atrodas to krājumi, un cietusi ir ražošana (ražas novākšana un stādīšana/sēšana) Ukrainā.

2.3.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) 2022. gadā reģistrēja pārtikas cenu indeksa rekordu – cenas bija par 34 % augstākas nekā iepriekšējā gadā. Svarīgi atzīmēt, ka FAO pārtikas cenu indekss šā gada janvārī jau sasniedza tikpat augstu līmeni kā 2008. gadā novērotais augstākais līmenis. Šajā kontekstā tas, ka piegādes ķēdes satricinājums, kas skar divas no pasaules lielākajām graudu eksportētājvalstīm, zināmā mērā destabilizēs pasaules tirgus, bija neizbēgami. Tomēr pašreizējo cenu svārstību apjomu un mērogu tikai daļēji var skaidrot ar tirgus pamatprincipiem. Viens no galvenajiem trūkumiem pārtikas sistēmā, kas Ukrainas krīzi ir pārvērtis globālā pārtikas nodrošinājuma krīzē, ir graudu tirgu nepārredzamais un disfunkcionālais raksturs (5).

2.4.

Rezolūcijā “Ukraina – no palīdzības līdz atjaunošanai – Eiropas pilsoniskās sabiedrības priekšlikumi” EESK vērš uzmanību uz globālo pārtikas cenu krīzi, ko Ukrainas karš ir saasinājis vēl vairāk, un aicina dalībvalstis un ES iestādes veikt nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu pārmērīgas spekulācijas ar precēm un uzlabotu tirgus pārredzamību. Divās nesen pieņemtajās rezolūcijās Eiropas Parlaments arī aicināja veikt pasākumus, lai novērstu pārmērīgas spekulācijas (6).

2.5.

Preču tirgus pašreizējā struktūra nespēj nodrošināt “mums vajadzīgo ilgtspējīgo ekonomiku” (7) un ANO Programmā 2030. gadam un Eiropas zaļajā kursā izvirzīto un ar ilgtspējīgu attīstību, klimatiskajām iecerēm un taisnīgu pārkārtošanos saistīto mērķu sasniegšanu. Tā neļauj nodrošināt ne taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem (8) un darba ņēmējiem un taisnīgas cenas patērētājiem, ne arī pārtikas pārstrādātāju (it īpaši MVU) un mazumtirdzniecības nozares aizsardzību pret pieaugošas inflācijas draudiem.

3.   Spekulācijas ar precēm loma un ietekme: tirgi un mehānismi

3.1.

Spekulācija ir ieguldījums, cerot uz ieguvumu nākotnē, kas saistīts ar zaudējumu risku. Spekulācija ar precēm var izpausties trīs veidos: i) tieša fiziskas preces pirkšana vai pārdošana, ii) tāda līguma pirkšana vai pārdošana, kurā paredzēta preces iegāde vai piegāde nākotnē, un iii) tādas sabiedrības pašu kapitāla vai parāda pirkšana vai pārdošana, kura ražo vai tirgo preces. Standartizētus preču iegādes līgumus sauc par “nākotnes līgumiem” vai “preču atvasinātajiem instrumentiem”, un tos tirgo “preču atvasināto instrumentu tirgos”, kas ir regulēti finanšu tirgi. Tāpēc spekulācija ar precēm var notikt gan fizisku preču, gan finanšu produktu tirgos, kā arī netiešā veidā akciju un obligāciju tirgos.

3.2.

Preču atvasināto instrumentu tirgos kopš 2000. gadu sākuma, kad tika veiktas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas reglamentē šos tirgus, ir vērojams liels likviditātes pieplūdums no “netradicionāliem” ieguldītājiem. Jaunu tirgotāju ienākšana tirgū tika nosaukta par preču tirgu “finansializāciju” (9). Lai gan likviditātes pieaugums ir padziļinājis preču atvasināto instrumentu tirgus, apgrūtinot tiešu tirgus manipulāciju veikšanu, tas ir arī radījis spekulatīvu pieprasījumu, kas nav saistīts ar situāciju fizisko preču tirgū, un tas mazina šo tirgu spēju pildīt galvenās funkcijas.

3.3.

Regulētajiem preču atvasināto instrumentu tirgiem to sākotnējā formā ir divi galvenie mērķi: i) riska pārvaldība preču ražotāju un lietotāju labā un ii) informācijas par cenu atklāšana. Riska pārvaldība tiek nodrošināta ar riska ierobežošanu, kas nozīmē, ka fiziskajos un atvasināto instrumentu tirgos tiek noteiktas kompensējošas pozīcijas, tādējādi nosakot preces cenu riska ierobežošanas brīdī. Riska ierobežošanai ir nepieciešama cieša saikne starp preču nākotnes darījumu līgumu tirgiem un fizisko tirgu. Lai nodrošinātu šo ciešo saikni, fiziskās tirdzniecības cenas parasti tiek pielīdzinātas atvasināto instrumentu cenai. Lai gan šī prakse nodrošina riska ierobežošanas efektivitāti, tā nodrošina arī atvasināto instrumentu tirgos esošo spekulatīvo pozīciju tiešu pāreju uz fizisko tirgu.

3.4.

Nākotnes darījumu līgumi tiek tirgoti ar dažādu beigu termiņu mēnešos. Katrā nākotnes darījuma līgumā ir noteikts pircējs un pārdevējs. Pircēju un pārdevēju piedāvājumus saskaņo biržas tīrvērtes iestāde. Saskaņotā cena netiek maksāta pilnā apmērā. Tā vietā abi tirgotāji pārskaita drošības naudu uz drošības iemaksas kontu, kas ir reģistrēts tīrvērtes iestādē. Peļņa un zaudējumi tiek ņemti tieši no drošības naudas. Tāpēc preču nākotnes darījumu līgumu tirdzniecībai ir spēcīgs sviras efekts.

3.5.

Kad nākotnes darījuma līgums tuvojas noteiktajam beigu termiņam, tirgotājiem ir divas iespējas: i) pieturēties pie līguma nosacījumiem un piespiest saņemt (pārdevēja gadījumā) vai pieņemt (pircēja gadījumā) piegādi, vai ii) izmantot ieskaita pozīciju, lai izpildītu līgumu pirms tā beigu termiņa. Lielākā daļa visu preču nākotnes darījumu līgumu tiek izpildīti, izmantojot ieskaita pozīcijas. Tāpēc preču nākotnes darījumu līgumu tirdzniecībā nav nepieciešams, lai tirgotājam piederētu fiziskā prece, ko tas pārdod, vai glabāšanas jauda, lai varētu pieņemt fizisko preci, kuru tas pērk.

3.6.

Reģistrētās preču biržās var tirgoties tikai brokeri. Brokeri tirgojas savu klientu vārdā un viņu personīga labuma gūšanas nolūkā. Pastāv liels otrreizējais tirgus, kurā preču atvasinātos instrumentus pārdod un pārdala ārpus biržas. Nākotnes darījumu līgumi tiek tirgoti arī ārpus regulētām biržām (tos dēvē par ārpusbiržas darījumiem), par darījumiem vienojoties bez tīrvērtes iestādes līdzdalības. Tas padara preču atvasinātos instrumentus viegli pieejamus privātiem ieguldītājiem, galvenokārt ETF veidā konkrētām precēm vai preču indeksiem (10).

3.7.

Preču atvasināto instrumentu tirgu ierobežojumu atcelšanas un to tirdzniecības vienkāršošanas dēļ šie tirgi ir ļoti likvīdi, un preču atvasināto instrumentu tirdzniecība ievērojami pārspēj fizisko preču tirdzniecības sniegtās iespējas. Likviditāte ir galvenā prasība, kas nepieciešama informācijas par cenu atklāšanai. Informācijas par cenu atklāšana ir tirgus spēja pareizi un savlaicīgi atspoguļot informāciju par fizisko pieprasījumu un piedāvājuma nosacījumiem. Informācijas par cenu atklāšana ir iespējama tikai tad, ja visi tirgotāji ieņem pozīcijas neatkarīgi un pamatojoties tikai uz savām zināšanām par fizisko pieprasījumu un piedāvājuma nosacījumiem; šos nosacījumus dēvē par “tirgus pamatprincipiem”. Informācijas par cenu atklāšanu apdraud tirgotāji, kuri ieņem pozīcijas, kas nav saistītas ar tirgus pamatprincipiem.

3.8.

Ne visi tirgotāji ieņem pozīcijas, balstoties uz tirgus pamatprincipiem (11). Akadēmiskajā literatūrā tiek nošķirti aktīvie un pasīvie tirgotāji. Aktīvie tirgotāji tiek iedalīti informētos un neinformētos tirgotājos. Aktīvi un informēti tirgotāji ir preču tirdzniecības nami, kas savas pamatdarbības ietvaros tirgo preču nākotnes līgumus riska ierobežošanas un spekulatīvos nolūkos, un specializēti naudas pārvaldītāji (piemēram, riska ieguldījumu fondi), kuri īsteno uz tirgus izpēti balstītas tirdzniecības stratēģijas.

3.9.

Aktīvi un neinformēti tirgotāji (pozitīvu atsauksmju tirgotāji) ir naudas pārvaldītāji, kas īsteno tirdzniecības stratēģijas, kuras balstītas uz statistikas modeļu analīzi un nelielu tirgus izpēti (vai bez tās). Pasīvi un neinformēti tirgotāji (indeksa tirgotāji) ir institucionālie ieguldītāji, piemēram, pensiju fondi, kā arī privātie ieguldītāji, kas iegulda ETF un kas portfeļa dažādošanas nolūkā cenšas riskēt, izmantojot preču, tostarp lauksaimniecības preču, kā arī enerģijas un minerālu un metālu, plašu cenu diapazonu. Risku tie uzņemas, replicējot preču cenu indeksus, kas līdzīgi akciju tirgus indeksiem.

3.10.

Indeksa replikācija ietver tikai tādu pirkšanas pozīciju izmantošanu, kuras tiek pagarinātas nākotnes darījumu līgumu termiņa beigās. Tāpēc indeksa tirgotāji pozīciju izmantošanā darbojas vienpusēji. Tās ir arī sinhronizētas starp preču grupām, norādot uz spēcīgu pieprasījumu pēc plaša preču klāsta, kā rezultātā notiek dažādu preču grupu cenu savstarpējas izmaiņas, kas nav saistītas ar tirgus pamatprincipiem (12).

3.11.

Šādus spekulatīvus cenu signālus var saasināt pozitīvo atsauksmju tirgotāji, kas novērtē tirgus atbalstu cenu tendencēm. Liekot likmes uz konkrētu cenu tendenci, pozitīvo atsauksmju tirgotāji sekmē šīs tendences turpināšanos, kas viņiem pašiem ir izdevīgi un rada spekulatīvus burbuļus un lielas cenu svārstības. Spekulatīvi burbuļi var pastāvēt, īpaši tad, ja informācija par tirgus pamatprincipiem ir visai ierobežota, t. i., lielas nenoteiktības laikā, un ja tirgū dominē neinformēti un pasīvi tirgotāji.

3.12.

Tirgus izpēte ir dārga un salīdzinoši dārgāka nekā statistiskā analīze vai ātra virsrakstu pārskatīšana, it īpaši tad, ja tirgotāji vienlaikus iegulda vairākos tirgos. Tāpēc informētu tirgotāju ir salīdzinoši maz, un tie mēdz būt lieli tirdzniecības nami, kas veic tirgus izpēti savas fizisko preču tirdzniecības ietvaros. Tāpēc preču atvasināto instrumentu tirgos pastāvīgi rodas spekulatīvi burbuļi, it īpaši nenoteiktības un tirgus panikas laikā.

3.13.

Globālā graudu tirdzniecības nozare ir ļoti koncentrēta. Aptuveni 70–90 procentus no pasaules graudu tirdzniecības nozares kontrolē un milzīgu peļņu gūst četri uzņēmumi: Archer-Daniels-Midland, Bunge, Cargill un Louis Dreyfus, kurus kopā dēvē par ABCDs (13) (ADM guva lielāko peļņu savā 120 gadu pastāvēšanas laikā, un peļņa no pamatdarbības gadā pieauga par 38 % (14)). Šie uzņēmumi veido oligopolu ne vien pasaules graudu tirdzniecības nozarē, bet arī tādā jomā kā informācija par tirgus pamatprincipiem, tostarp uzglabāšanu. Informācija par uzglabāšanas pozīcijām nav pieejama darījumu slēgšanas, piesardzības vai spekulatīvos nolūkos. Informācija par uzglabāšanas apjomu tiek rūpīgi sargāta no konkurentiem. Šie tirgotāji ir orientēti uz nākotni, mēģinot pirkt par zemu cenu un pārdot par augstu cenu.

3.14.

Arī ABCDs ir ļoti finansializēti. Archer-Daniels-Midland un Bunge ir biržā kotēti uzņēmumi, kas ir pakļauti akcionāru, kuri dod priekšroku īstermiņa ieguvumiem nevis ilgtermiņa ieguldījumiem, spiedienam. Akcionāru vidū ir riska ieguldījumu fondi (piemēram, Black Rock), investīciju bankas un lielā mērā arī institucionālie ieguldītāji, piemēram, pensiju fondi. Cargill un Louis Dreyfus ir privāti uzņēmumi, kuru meitasuzņēmumu vidū papildus graudu tirdzniecības uzņēmumiem ir arī riska ieguldījumu fondi, bankas, pārvadājumu uzņēmumi, uzglabāšanas uzņēmumi, nekustamā īpašuma un infrastruktūras uzņēmumi.

3.15.

Lielie fizisko preču tirgotāji tirgojas gan atvasināto instrumentu, gan fiziskajos tirgos un izmanto savu brokeru pakalpojumus, lai tieši piekļūtu preču atvasināto instrumentu tirgiem. Tiem ir arī ievērojama vara pār saviem piegādātājiem un klientiem. Tas viņiem ļauj atlikt maksājumus, lai palielinātu skaidras naudas rezerves vai atliktu preču piegādi, ja viņi prognozē, ka cenas mainīsies viņiem par labu. Pretstatā ražotājiem un patērētājiem fiziskie tirgotāji izmanto tirgus svārstības, jo lielas, straujas cenu izmaiņas rada iespējas īsā laikā pārdot uzglabāšanas un finanšu pozīcijas, gūstot lielu peļņu.

3.16.

Augstas un pieaugošas cenas un slepenība attiecībā uz akciju turējumiem sēj bailes un paniku. Bailes un panika, it īpaši laikā, kad valda liela nenoteiktība, piemēram, Ukrainas kara apstākļos, raisa cenu pieaugumu līdz nesamērīgam līmenim un noved pie tirgus svārstībām, jo tirgū dominē spekulatīvi tirgotāji, kuri ļaunprātīgi izmanto cenu kāpumu (15). Fiziskie tirgotāji nav ieinteresēti iesaistīties īsā un vidējā termiņā, jo augstas cenas palielina to spekulatīvo darījumu vērtību, kā arī to uzglabāšanas pozīciju vērtību, kuras tie pārdod ar milzīgu peļņu. Visi ABCDs tirgotāji 2021. gadā ir guvuši rekordlielu vai gandrīz rekordlielu peļņu.

3.17.

Ārkārtīgi augstas cenas rada bažas par piedāvājuma trūkumu un nepieejamību cenas ziņā un palielina pieprasījumu pēc uzglabāšanas uzņēmumu pakalpojumiem, kas tiek izmantoti piesardzības nolūkos. Pārtikas preču uzkrāšana, vai nu uzkrājot importētas preces, vai arī ieviešot eksporta aizliegumus, rada mākslīgu deficītu fiziskajā tirgū, tādējādi vēl vairāk veicinot cenu kāpumu. Tādējādi spekulatīvais cenu pieaugums sev izdevīgā veidā tiek ex post apstiprināts ar tirgus pamatprincipiem. 2008. gada pārtikas krīzes laikā Indija reaģēja uz augstajām graudu cenām, ieviešot rīsu eksporta aizliegumu, kas izraisīja strauju rīsu cenu pieaugumu. Šobrīd Ķīna veido lielus kukurūzas, rīsu un kviešu krājumus, raizējoties par to deficītu (16). Lai gan valdības, kas nodarbojas ar pārtikas preču uzkrāšanu, rīkojas spekulatīvi, tas tiek darīts aiz bailēm un vēlmes nodrošināt iedzīvotāju tiesības uz pārtiku, nevis gūt peļņu. Tas skaidri nošķir šīs darbības no finanšu un fizisko tirgotāju spekulācijām. Valdību un patērētāju veiktā pārtikas uzkrāšana nav cēlonis, bet reakcija uz augstām pārtikas cenām, un tā neveicina nodrošinātību ar pārtiku un stratēģisko autonomiju ne Eiropas Savienībā, ne jaunattīstības valstīs.

4.   Vides, sociālo un pārvaldības (VSP) kritēriju reitingu aģentūru un tirdzniecības uzņēmumu loma

4.1.

Pašlaik valstu ekomarķējuma, piemēram, Austrijas UZ49 ekomarķējuma vai Vācijas FNG ekomarķējuma, piešķiršanas procesā netiek skaidri ņemtas vērā spekulācijas ar pārtiku. Atvasinātie instrumenti, ko neizmanto tikai riska ierobežošanas nolūkā, parasti ir aizliegti. Ekomarķējuma piešķiršanas procesā pārtikas nozares piegādes ķēdes tiek uzskatītas par pārāk sarežģītām, lai nodrošinātu viegli piemērojamu noteikumu kopumu. Kā piemērus var minēt mēslošanas līdzekļu izmantošanu, ko var novērtēt citādi, ņemot vērā to radīto oglekļa pēdu, datu trūkumu zemes sagrābšanas problēmu noteikšanai, pārredzamības trūkumu gada pārskatos saistībā ar spekulatīvām tirdzniecības darbībām utt. Piegādes ķēžu sarežģītības dēļ netiek noteikti stingri izslēgšanas kritēriji, bet gan mazāk svarīgi “pretrunīgie kritēriji”, kuru gadījumā pastāv lielāka varbūtība, ka reitingu aģentūras tos interpretēs ļoti atšķirīgi. Valstu ekomarķējuma piešķiršanas procesā netiek ņemti vērā skaidri kritēriji, kas saistīti ar pamatprecēm. Pretrunīgajiem kritērijiem, kas vērsti uz pārvaldību, ir neliela nozīme kopējā reitinga noteikšanas procesā, jo ir iespējamas atšķirīgas interpretācijas. Šie pretrunīgie kritēriji galvenokārt attiecas uz uzņēmējdarbības ētiku gadījumos, kad ir vērojama spekulatīva tirdzniecība, pārredzamības trūkums, zemes piesavināšanās u. c. Piemēram, viena ekomarķējuma piešķiršanas procesā tiek pētīta fonda “VSP kvalitāte”, ja tiek izmantoti preču atvasinātie instrumenti, taču pats process un tā iespējamie rezultāti joprojām ir neskaidri un nav dokumentēti publiski pieejamos dokumentos.

4.2.

Viens no galvenajiem VSP kritēriju reitinga elementiem ir pārtikas nozares korporatīvās pārvaldības (īpašumtiesības, kontrole, valde, grāmatvedība u. c.) un korporatīvās uzvedības (uzņēmējdarbības ētika un nodokļu pārredzamība) novērtēšana. Tomēr trūkst tādu rādītāju kā kases nodaļu veiktās spekulatīvās tirdzniecības procentuālais īpatsvars vai pārredzama informācija par uzglabāšanas līmeni uzglabāšanas vietās, un uz tiem reti attiecas pārvaldības kritēriji.

4.3.

Reitinga aģentūras uzskata, ka pārtikas tirgus ir neaizsargātāks nekā citas nozares. Atšķirībā no citām VSP nozarēm pārtikas rūpniecībā klimatrisks ir augstāks nekā vidējais, jo lauksaimniecības pārtikas nozare gan rada ar klimatu saistītas problēmas, gan ir neaizsargāta pret tām (piemēram, temperatūras paaugstināšanos, iegrimi, plūdiem utt.). Pārtikas nozares uzņēmumu vidējais VSP kritēriju reitings pēdējo piecu gadu laikā ir uzlabojies, taču pārtikas produktu grupā dominējošs ir to uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir kontrolējošais akcionārs un kuri lielākoties pieder vienai ģimenei. Šī korporatīvā struktūra ietver korporatīvās pārvaldības riskus, kas saistīti ar sarežģītu īpašumtiesību struktūru ar atšķirīgām balsstiesībām: pārvaldības līgumi / darījumi starp uzņēmumu un kontrolējošo īpašnieku vai vienībām, kas pieder vienai un tai pašai kontrolējošajai personai. Ja par prioritāti tiek noteikta dominējošā īpašnieka personīgās bagātības palielināšana, nevis ilgtspējīgas peļņas gūšana, tad mazākuma ieguldītāji var saskarties ar risku, ko rada lēmumi, kuru pieņemšanā priekšroka lielā mērā tiek dota ģimenes grupām. Pārtikas produktu nozarē dominē kontrolētas īpašumtiesības: 58,4 % uzņēmumu, kas iekļautas MSCI ACWI indeksā, ir akcionārs vai akcionāru grupa, kura kontrolē 30 % vai vairāk balsu.

4.4.

Lielākā daļa pārtikas nozares uzņēmumu (60 %) ir klasificēti kā tādi, kas pārsniedz VSP reitingu ieguldījumu kategorijā (BBB). Gandrīz 20 % indeksā iekļauto vienību ir augsts vai ļoti augsts VSP reitings. Šāda tendence izraisa aktīvu pārvaldītāju ieplūšanu pārtikas nozarē. Pārtikas cenas ir sasniegušas augstāko līmeni desmit gadu laikā, un šāda tendence varētu turpināties. Tomēr ieguldītāji arvien vairāk vēršas pret nozarēm, kas pārkāpj VSP principus, piemēram, palmu eļļas nozari. Pieaugs pieprasījums pēc VSP prasībām atbilstoša un uz precēm balstīta portfeļa veidošanas. No 2008. gada septembra līdz 2011. gada septembrim FAO indekss palielinājās par 12 %, pārsniedzot inflācijas rādītāju. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz akcijām raksturoja šādas iezīmes: pirmkārt, ietekme bija plaša. Pārtikas cenu pieauguma tendencei bija pozitīva ietekme uz pārtikas ražotājiem, pārtikas pārstrādātājiem un ātras aprites patēriņa preču (FMCG) uzņēmumiem. Šoreiz VSP kritēriji būs galvenais noteicošais faktors, pieņemot lēmumus par aktīvu piešķiršanu. Palmu eļļas nozares akciju zemais sniegums 2021. gada palmu eļļas cenu pieauguma apstākļos ir piemērs tam, kā šie jaunie apsvērumi ietekmē akciju cenas. Tomēr, kā norādīts 4.1.–4.4. punktā, šie VSP reitingi neietver spekulācijas ar pārtiku. Uzņēmuma uzņēmējdarbības ētikas un pārvaldības ietvaros apsverot, piemēram, ļoti spekulatīvu tirdzniecību vai fizisku preču pārmērīgu uzkrāšanu, kas paaugstina cenu līmeni, attiecīgi ir jāpielāgo vispārējais VSP reitings. Šajā ziņā pārtikas nozares, kā arī fondu uzņēmumu vidējais VSP reitings var būt pārāk augsts. Tas ir jāanalizē rūpīgāk.

4.5.

Augstais un strauji pieaugošais koncentrācijas līmenis lauksaimniecības pārtikas nozarē nostiprina rūpnieciskās pārtikas un lauksaimniecības modeli, saasinot tā sociālo un vidisko ietekmi un palielinot esošo varas nelīdzsvarotību (17). Kopumā aktīvu pārvaldības gigantiem, proti, BlackRock, Vanguard, State Street, Fidelity un Capital Group, pieder ievērojama daļa uzņēmumu, kas dominē dažādos lauksaimniecības pārtikas piegādes ķēžu posmos. Aplūkojot tos visus kopā, šiem pieciem aktīvu pārvaldības uzņēmumiem pieder aptuveni 10–30 % lauksaimniecības pārtikas nozares vadošo uzņēmumu akciju. Uzņēmumi, kuros lielajiem aktīvu pārvaldības uzņēmumiem pieder lielākā daļa akciju, ir uzņēmumi, kas dominē ļoti koncentrētos tirgus segmentos, tostarp lauksaimniecībā izmantojamo izejvielu, preču tirdzniecības un pārstrādātas un iepakotas pārtikas segmentos (18). Šīs korporatīvās stratēģijas var radīt plašāku ietekmi, piemēram, lielāku nevienlīdzību pārtikas sistēmā, inovācijas vājināšanos nozarē un lielāku tirgus un politisko ietekmi nozares vadošo uzņēmumu vidū. Jāturpina pētījumi, lai izveidotu stabilu bāzi, uz kuras pamata formulēt turpmākās politikas virzienus tādā jomā kā ar pašu kapitālu saistītiem ieguldījumi pārtikas un lauksaimniecības nozarē.

4.6.

Ar pašu kapitālu saistītu ieguldījumu lauksaimniecības pārtikas nozarē gadījumā liela nozīme ir vairākiem finansializācijas aspektiem. Biržā tirgoti fondi (ETF) un uz indeksiem balstīti kopfondi, tostarp tie, kas īpaši saistīti ar pārtiku un lauksaimniecību, paver jaunas iespējas finanšu ieguldījumiem un peļņas gūšanai, savukārt vienkāršie iedzīvotāji arvien vairāk iesaistās šajos ieguldījumu instrumentos, izmantojot savus pensiju fondus un individuālos pensiju uzkrājumu kontus (19). Šo ar pašu kapitālu saistīto ieguldījumu fondu parādīšanās pārveido lauksaimniecības un pārtikas sistēmas, panākot, ka akcionāru vajadzības tiek uzskatītas par prioritārām salīdzinājumā ar citiem sociālajiem un vides aizsardzības mērķiem. Piemēram, Vaneck Vectors Agribusiness ETF ir lielākais lauksaimniecības indeksu fonds. Pēdējos 10 gados tā ienesīgums sasniedzis vidēji 8,32 % gadā. Tajā pašā laikā tā neto aktīvu vērtība laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam palielinājās līdz 32 %.

5.   Pašreizējais tiesiskais regulējums: problēmas un šķēršļi

5.1.

Ar FITD II direktīvu (2014/65/ES) tika noteiktas visaptverošas informācijas atklāšanas un ziņošanas prasības, lai ierobežotu pārmērīgi spekulatīvu tirdzniecību un veicinātu pārredzamību. Ar to ierosināja pozīciju ierobežojumus katrai tirdzniecības vietai ne vien attiecībā uz vērtspapīru tirdzniecību, bet arī uz līdzvērtīgiem ārpusbiržas darījumiem. Uzņēmumiem ir arī pienākums katru dienu sniegt ziņojumus par pozīcijām, kuri paredzēti tirdzniecības vietām un regulatoriem.

5.2.

Šie pasākumi, it īpaši pozīciju ierobežojumi, ir lietderīgi, bet vienlaikus jāpiebilst, ka to spēja ierobežot pārmērīgas finanšu tirgus spekulācijas ir tikai daļēji efektīva. Tie ir cieši saistīti ar jautājumu par šādu spekulāciju lomu cenu veidošanā. Pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu kritiskā attieksme pret pozīciju ierobežojumiem ir saistīta ne tikai ar pozīciju ierobežojumu (iespējamo) vājo izpildi, bet arī ar regulatīviem jautājumiem, piemēram, i) pārskatīšanas biežumu, ii) indeksa fondu ņemšanu vērā pozīciju ierobežojumu noteikšanā un iii) regulatoru izņēmuma noteikumiem. Regulatori saskaras ar jautājumiem par to, kad tiek ieviesti pozīciju ierobežojumi un kāpēc ievērojamais kapitāla pieplūdums lauksaimniecības preču nozarē pēdējo divu gadu laikā nav radījis trauksmi. Būtiska nozīme ir arī lielākai regulatoru pārredzamībai.

5.3.

Par visiem darījumiem būtu jāziņo valstu iestādēm, tiklīdz tie notiek: visās lielākajās biržās būtu jāievieš ziņošana reāllaikā (vai pēc iespējas ātrāk) par visiem preču atvasinātajiem instrumentiem, tostarp ārpusbiržas līgumiem. Pārredzamās platformās būtu jāveic pēc iespējas vairāk darījumu, un visi ārpusbiržas līgumi būtu jāreģistrē. Uz dažāda veida darījumu partneriem būtu jāattiecina atbilstošas informācijas atklāšanas prasības: tirgus dalībnieki un pozīcijas būtu jāiedala kategorijās pēc vienības veida (piemēram, banka vai fizisks tirgotājs) un darbības (piemēram, spekulatīva darbība vai riska ierobežošana), un uz tiem būtu jāattiecina atbilstošas informācijas atklāšanas prasības un attiecīgi reglamentējoši ierobežojumi.

5.4.

Piemēram, CFTC datus par tirdzniecības pozīcijām publicē tikai reizi nedēļā, lai gan dati ir pieejami katru dienu.

5.5.

Būtu jāievieš ierobežojumi attiecībā uz to, cik daudz cena var pieaugt vai kristies vienā dienā, un biržai vajadzētu būt tiesībām slēgt tirgu, ja ierobežojumi tiek pārsniegti. Būtu jāievieš laika ziņā ierobežoti tekošās dienas cenu ierobežojumi, kas sākotnēji būtu jānosaka piesardzīgā, bet atbilstošā līmenī, un ko varētu pakāpeniski pastiprināt pēc negatīvu seku, piemēram, nepietiekamas likviditātes, uzraudzības.

5.6.

Pozīciju ierobežojumi turklāt būtu jāpārkalibrē, lai samazinātu viena dalībnieka ietekmi uz cenām. Šie ex ante noteiktie pozīciju ierobežojumi būtu jāapkopo visos finanšu tirgos. Būtu jāievieš ierobežojumi attiecībā uz to, cik reizes vienā dienā līgumus var nodot.

5.7.

Ārpusbiržas darījumi būtu jāregulē, un darījumi būtu jāreģistrē tīrvērtes iestādē pārraudzības veikšanai. Reģistrētām biržām vajadzētu būt arī tiesībām pārtraukt tirdzniecību, ja nav iespējams nodrošināt kārtību tirgū. Tirgotājiem nevajadzētu būt iespējai prasīt, lai birža uzņemas atbildību par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar tirdzniecības pārtraukšanu, kas ietilpst biržas kompetencē.

5.8.

Būtu jāievieš kopīgi pozīciju ierobežojumi attiecībā uz visu veidu atvasināto instrumentu līgumiem, un tie būtu jāpiemēro visiem darījumu partneriem: visi atbrīvojumi no pozīciju ierobežojumiem būtu jāattiecina tikai uz uzņēmumiem, kas veic darījumus ar fiziskām precēm un izmanto preču tirgus, lai ierobežotu savai uzņēmējdarbībai raksturīgos riskus.

5.9.

Būtu jāievieš nodokļu režīms, lai ierobežotu pasīvo spekulāciju, biržā tirgotu fondu un ļoti biežu tirdzniecības darījumu izmantošanu lauksaimniecības atvasināto instrumentu tirgos. Finanšu darījumu nodokli varētu izmantot arī, lai palīdzētu ierobežot pārmērīgas spekulācijas, vienlaikus piesaistot līdzekļus attīstības un klimata pārmaiņu novēršanas finansēšanai. Tomēr var būt visai grūti aplikt ar nodokli darījumus, kas tiek noslēgti milisekunžu laikā. Pateicoties automatizētai tirdzniecībai, vidējais tirdzniecības darījuma ilgums ir astoņas sekundes. Piemērotāk būtu aplikt ar nodokli biržu kā vienību, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, nevis koncentrēties uz katru ienākšanu tirgū un iziešanu no tā.

5.10.

Ukrainas krīzes dēļ kviešu cenas dažos vietējos tirgos ir atšķirīgas, un starpība starp cenām skaidras naudas darījumos un pielīdzināmos nākotnes darījumu līgumos Čikāgas biržā strauji krītas, jo kviešu pircēji nevēlas maksāt augstākās cenas, kādas bijušas kopš 2008. gada. Tas var negatīvi ietekmēt lauksaimniekus, kuri saskaras ar vislielāko lauku saimniecību izmaksu inflāciju daudzu gadu laikā. Šis skaidras naudas tirgus scenārijs, ko mēs vērojam kara dēļ, liedz lauksaimniekiem tirgot savus vecos un pat jaunos kviešu krājumus. Daži audzētāji apgalvo, ka ir atsaukuši savus piedāvājumus graudu kaltēm. Situācija kviešu nākotnes darījumu līgumu jomā ir absurda. Nākotnes darījumu līgumi un skaidras naudas darījumi krasi atšķiras.

5.11.

Raugoties uz tālāko regulējumu plašākā kontekstā, ir jāņem vērā, ka ES finanšu tirgi jau ir visvairāk regulētie tirgi. Ir skaidrs: lai šāds regulējums būtu efektīvs, tas būtu jāpaplašina pasaules līmenī.

5.12.

Noslēgumā jānorāda, ka finanšu tirgus spekulācijas nav vienīgais faktors, kas nosaka cenu dinamiku preču nākotnes darījumu līgumu tirgos un līdz ar to arī pārtikas cenu pieaugumu, bet tas ir nozīmīgs faktors! Nepieciešams padziļināti analizēt regulatīvos instrumentus, to darbību un iespējamo pielāgošanu krīzes laikā.

6.   Turpmākā virzība: pilsoniskās sabiedrības priekšlikumi par turpmāko rīcību

6.1.

EESK aicina dalībvalstis un ES iestādes uzlabot tirgus pārredzamību, it īpaši izmantojot ziņošanu par vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) jautājumiem un nefinanšu informācijas atklāšanu par spekulācijās iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Jāanalizē, kāda var būt VSP reitinga loma saistībā ar spekulāciju ar pārtiku. It īpaši ir jāpārskata reitinga aģentūru izmantotā metodika – kā tās novērtē pārtikas nozari un pārtikas nozares dalībniekus kopumā. Pašlaik VSP reitingu korelācija ir mazāka nekā 50 %. Tas rada nepareizus novērtējumus, kas būtiski ietekmē kapitāla pieplūdumu lauksaimniecības preču nozarē.

6.2.

Visiem globālā tirgus dalībniekiem, tostarp valstīm un privātā sektora dalībniekiem, būtu jāiesniedz ziņojumi Lauksaimniecības tirgus informācijas sistēmai (AMIS), iespējams, ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas starpniecību. Jo vairāk zinām par pārtikas rezervēm, jo labāk. Informācijai par rezervju glabāšanu/plūsmām visā pasaulē ir būtiska nozīme. Būtu detalizētāk jāanalizē arī ārpusbiržas darījumi. Visiem ārpusbiržas produktiem ir jāveic tīrvērte, un tie ir jāreģistrē tīrvērtes iestādē. Dati par pozīcijām sadalījumā pa klientiem jādara pieejami regulatoriem.

6.3.

EESK uzsver, ka preču atvasināto instrumentu tirgi nodrošina nozīmīgus pakalpojumus pārtikas preču ražotājiem un lietotājiem un ka šo tirgu darbību apdraud spekulatīvas darbības. Tāpēc EESK mudina dalībvalstis un ES iestādes veikt vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu pārmērīgu spekulāciju preču tirgos, it īpaši:

6.3.1.

regulējot nākotnes darījumu tirgu, kurā tirgo atvasinātos pārtikas produktus, kā tas bija vairākus gadu desmitus līdz pagājušā gadsimta beigām, tādējādi saglabājot nākotnes darījumiem piemītošo riska ierobežošanas funkciju. Citi ieteiktie pasākumi ir šādi: — ieviest stingrus cenu svārstību ierobežojumus un dienas pozīciju limitus, tiklīdz tirdzniecības darbības preču nākotnes darījumu tirgos liecina par novirzēm (Finanšu instrumentu tirgu direktīva – FITD II). Pozīciju ierobežojumi būtu jāpārkalibrē, lai atspoguļotu tirdzniecības puses patiesās intereses saistībā ar nepieciešamību ierobežot riska darījumus reālos apstākļos. Būtu lietderīgi nodrošināt lielāku pārredzamību un pozīciju ierobežojumu efektīvāku piemērošanu, — ierobežot piekļuvi atvasinātajiem instrumentiem / riska ierobežošanai, atļaujot to tikai “kvalificētiem un zinošiem ieguldītājiem un tirgotājiem, kuriem patiesi rūp attiecīgās lauksaimniecības preces”, — ieviest īstermiņa / vidēja termiņa / ilgtermiņa līgumsaistības, lai palielinātu stabilitāti; — stimulēt bankas un fondu uzņēmumus, lai tie pārtrauktu finanšu spekulācijas ar pārtikas precēm, un šajā nolūkā ieviest augstākas kapitāla prasības, lai samazinātu sviras efektu. Lielas finanšu iestādes (piemēram, Deutsche Bank, ERSTE Bank, Raiffeisen Austria u. c.), kas aizliedz spekulācijas ar pārtiku, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus, ir pierādījušas, ka šie tirgus dalībnieki spēj attiecīgi pielāgot savu pārvaldību, — noteikt stingrāku regulējumu anomāliju gadījumā. Biržām būtu jāievieš noteikumi, kas ierobežo ļoti biežu tirdzniecības darījumu destabilizējošo ietekmi (20), — stiprināt uzraudzības un sankciju mehānismus, kas apkaro stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, un palielināt to elastību, lai tie varētu savlaicīgi reaģēt.

6.3.2.

regulējot indeksus (preču cenu indeksi un pārtikas cenu indeksi), it īpaši regulējot un aizliedzot preču cenu indeksu fondus un replikāciju, izmantojot mijmaiņas darījumus un biržā tirgotus produktus, jo tas palielina saikni starp enerģijas un pārtikas tirgiem. Preču indeksu tirgotāju/mijmaiņas darījumu tirgotāju gadījumā pozīciju ierobežojumi nedarbojas, jo to darbības ir sinhronizētas. Būtu jāaptur arī publisko līdzekļu piešķiršana spekulācijās ar pārtikas precēm iesaistītiem tirgus dalībniekiem, turklāt neviens publiskā sektora dalībnieks nedrīkst tirgoties ar atvasinātajiem pārtikas produktiem. Būtu arī jāaizliedz pamatpreču (piemēram, fondu, ETF) iekļaušana institucionālo dalībnieku (piemēram, pensiju fondu, apdrošināšanas sabiedrību) portfeļos. Tā kā šis tirgus ir jāregulē, turpmākajos EESK atzinumos ir jāturpina izstrādāt konkrētus ieteikumus.

6.3.3.

risinot jautājumu par pārtikas nozares finansializāciju, kas izpaužas kā milzīga naudas pelnīšana uz cilvēku rēķina, piemēram, uzliekot papildu nodokļus uzņēmumu papildu peļņai pirms dividendēm un ieviešot pārtikas spekulāciju nodokli (21), lai ierobežotu ļoti biežus tirdzniecības darījumus, un sagraut oligopolus visos ķēdes un finansiālo interešu līmeņos.

---

(1)  Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (UCITS).

(2)  Finanšu darījumu nodoklis tikai uz spekulācijām ar pārtiku – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK” (COM(2011) 594 final) (OV C 181, 21.6.2012., 55. lpp.).

(3)  FAO, IFAD, Unicef, WFP un PVO (2022), Informatīvā piezīme, The State of Food Security and Nutrition in the World 2022. Repurposing food and agricultural policies to make healthy diets more affordable. Roma, FAO.

(4)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) statistikas dati.

(5)  IPES Food.

(6)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 6. jūlija rezolūcija par pievēršanos nodrošinātībai ar pārtiku jaunattīstības valstīs (2021/2208(INI)) (OV C 47, 7.2.2023., 149. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2022. gada 24. marta rezolūcija par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā (2022/2593(RSP)) (OV C 361, 20.9.2022., 2. lpp.).

(7)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Mums vajadzīgā ilgtspējīgā ekonomika” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 106, 31.3.2020., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē” (COM(2018) 173 final) (OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp.).

(9)  UNCTAD (2009), Preču tirgu finansializācija, II nodaļa 2009. gada ziņojumā par tirdzniecību un attīstību. UNCTAD: Ženēva; UNCTAD (2011), Price Formation in Financialized Commodity Markets: The Role of Information (Cenu veidošana finansializētos preču tirgos: informācijas loma).

(10)  Heidorn, van Huellen, Loayza-Desfontaines, Riedler, Schmaltz, and Schröder (2014), “Flankierende Ansätze zur Verbesserung der Markttransparenz und Bekämpfung von Marktmissbrauch im Rohstoffterminhandel”, Bundesministerium der Finanzen (BMF), Berlīne, Manheima.

(11)  van Huellen (2020), “Approaches to Price Formation in Financialized Commodity Markets”, Journal of Economic Surveys, 34(1): 219.–237. lpp. DOI: 10.1111/joes.12342.

(12)  van Huellen (2018), “How financial investment distorts food prices: evidence from U.S. grain markets”, Agricultural Economics, 49(2): 171.–181. lpp. DOI: 10.1111/agec.12406.

(13)  Murphy, Burch, and Clapp (2012), “Cereal Secrets: The World’s Largest Gain Traders and Global Agriculture”, Oxfam Research Report.

(14)  No akcionāru ziņojuma par finanšu gadu no 2020. gada decembra līdz 2021. gada decembrim.

(15)  IFPRI.

(16)  Bloomberg raksts.

(17)  IPES Food report.

(18)  Clapp, J. (2019), “The rise of financial investment and common ownership in global agrifood firms”, Review of International Political Economy.

(19)  https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/09692290.2019.1597755

(20)  https://www.welthungerhilfe.de/welternaehrung/rubriken/wirtschaft-menschenrechte/befeuert-finanzspekulation-die-globale-ernaehrungskrise

(21)  Finanšu darījumu nodoklis tikai uz spekulācijām ar pārtiku – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK” (COM(2011) 594 final) (OV C 181, 21.6.2012., 55. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sociāli ekonomiskā situācija Latīņamerikā pēc Covid-19 krīzes – pilsoniskās sabiedrības loma atveseļošanas procesā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2023/C 100/09)

Ziņotājs:

Josep PUXEU ROCAMORA

Pilnsapulces lēmums	20.1.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	16.11.2022.
Pieņemts plenārsesijā	15.12.2022.
Plenārsesija Nr.	574
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	159/2/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Koncentrēt centienus uz to, lai uzlabotu dialogu un stiprinātu abu reģionu sadarbību horizontālā un daudzlīmeņu dialoga perspektīvā.

1.2.

Divpusējās reģionālās attiecības tiek stiprinātas, balstoties uz kopīgām vērtībām un mērķiem. Tomēr šīm attiecībām ir jābūt pievilcīgām resursu, tehnoloģiju pārneses un rezultātu ziņā, kā arī to sociālajā dimensijā.

1.3.

Ņemot vērā ES un Latīņamerikas ģeopolitisko konkurenci, stratēģiskās autonomijas nodrošināšana dotu iespēju stiprināt divpusējo reģionālo sadarbību, saistības attiecībā uz multilaterālismu un palielināt klātbūtni un nozīmi stratēģisko jautājumu risināšanā starptautiskā līmenī.

1.4.

Viena no svarīgākajām neaizsargātības iezīmēm Latīņamerikā ir zemas kvalitātes nodarbinātība. Atveseļošanā galvenā uzmanība būtu jāpievērš oficiālāku un pienācīgākas kvalitātes darbvietu radīšanas veicināšanai, profesionālās apmācības un nozaru politikas uzlabošanai, kā arī minimālās algas un darba koplīgumu slēgšanas veicināšanai sociālā dialoga ietvaros.

1.5.

Eiropa un Latīņamerika ir apņēmušās veicināt demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju, un šajā nolūkā ir vajadzīga aizsardzība un garantijas, kas pilsoniskajai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzņemties vadošo lomu attīstības un krīžu pārvarēšanas jomā un veicināt vajadzīgo dialogu jauna sociālā līguma noslēgšanai.

1.6.

Ir svarīgi saglabāt principu “nevienu neatstāt novārtā” un no jauna pārdomāt neaizsargātību ne tikai ienākumu ziņā, bet arī tās ietekmi uz dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp sievietēm, cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem. Brīvi un demokrātiski organizēta pilsoniskā sabiedrība ir labākais instruments, ar ko panākt, lai šis apliecinājums pārstātu būt tikai apgalvojums un kļūtu par realitāti.

1.7.

Sociālā spriedze Latīņamerikā un demokrātijas apdraudējums visā pasaulē liecina par nepieciešamību pārskatīt attīstību, izmantojot vairāk un labāku politiku, plašāku iekļaušanu un plurālismu un izprotot dziļākos neapmierinātības cēloņus, lai tos novērstu un virzītos uz sociālo labklājību. Eiropa un Latīņamerika var būt partneri demokrātijas, ilgtspējas, sociālā taisnīguma un multilaterālisma aliansē (1).

1.8.

Eiropai un Latīņamerikai vajadzētu būt partnerēm aliansē demokrātijas aizsardzībai, taisnīgākai un egalitārākai ekonomikai un sabiedrībai, kas stiprina multilaterālismu un pilnībā uzņemas vides aizsardzību. Šai aliansei ir vajadzīga tās organizētās pilsoniskās sabiedrības, cilvēktiesību organizāciju, arodbiedrību un uzņēmēju organizāciju, kā arī vides apvienību pilnīga atzīšana un līdzdalība.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Pēc izejvielu ekspansīvā cikla beigām Latīņamerikā ekonomikas attīstības temps ir pakāpeniski palēninājies. Pirms Covid-19 krīzes vidējā izaugsme bija tikai 0,3 %. No 2014. gada līdz 2020. gadam ekonomikas izaugsme ir bijusi viszemākā pēdējos septiņdesmit gados, un valsts parāds ir sasniedzis rekordaugstu līmeni.

2.2.

Koronavīrusa izraisītajai veselības krīzei reģionā bija smagas sekas, pārsniedzot pasaules vidējo saslimšanas un nāves gadījumu skaitu. Tas radīja smagu slogu veselības aprūpes sistēmām, kurām jau tāpat bija grūtības tikt galā ar endēmiskām slimībām un pat primāro veselības aprūpi (2). Covid krīze ir tikai izgaismojusi negatīvās sekas, ko radīja gadu desmitiem īstenotie politikas pasākumi (tostarp veselības aprūpes budžeta samazināšana, darbinieku skaita samazināšana, ieguldījumu samazināšana infrastruktūrā), kas izrādījās neefektīvi, saskaroties ar vīrusa radītajām problēmām.

2.3.

Reaģējot uz pandēmijas krīzi, lielākā daļa valstu preventīvā nolūkā ieviesa mobilitātes ierobežojumus un sagatavoja atbalstu un līdzekļu pārvedumus neaizsargātām nozarēm. Turklāt tika īstenota vēl nebijusi pretcikliska fiskālā un monetārā politika (3). Tomēr strukturālu nepilnību un reaģēšanas pasākumu budžeta ierobežotības dēļ pandēmija prasīja lielus cilvēku upurus, radīja finansiālus zaudējumus, kā arī zaudējumus sociālās iekļaušanas jomā.

2.4.

Vidējā inflācija reģionā ir pieaugusi, sasniedzot 9,8 % 2021. gadā, turklāt paredzams, ka 2022. gadā kara ietekmē tā pieaugs līdz 11,2 % (4). Tas padziļina plaisu, kas ierobežo attīstību.

2.5.

Latīņamerika saskaras ar tā dēvētajiem “attīstības slazdiem” (5)

2.5.1.

Produktivitātes slazds nozīmē, ka ir vajadzīgas daudzveidīgas ekonomikas struktūras, progresīvāki produkti un pakalpojumi. Atgriešanās pie primārā sektora ražošanas negarantē pienācīgu iekļaušanos globālajās vērtības ķēdēs un nerada pietiekamus stimulus ieguldījumiem. Turklāt pandēmija īpaši smagi skāra MMVU, jo tiem bija grūtāk ieviest jaunas tehnoloģijas, savukārt karš vājina lauksaimniecības nozari.

2.5.2.

Lai pārvarētu sociālās neaizsargātības slazdu, būtu jāuzlabo nodarbinātības un sociālās aizsardzības struktūras, ar kuru palīdzību ir jāveido iekļaujošāka oficiālā nodarbinātība un kvalitatīvākas darbvietas, lai pārrautu neaizsargātības, nestabilu ienākumu un vājas sociālās aizsardzības apburto loku.

2.5.3.

Lai pārvarētu institucionālo slazdu, ir nepieciešamas labākas iestādes un iekļaušanas politikas, kas atjaunotu uzticēšanos, uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un reaģētu uz plašas vidusšķiras vēlmēm un stiprinātu iespējas pretoties populistiskiem un autoritāriem impulsiem.

2.5.4.

Vidiskās neaizsargātības slazds sakņojas ražošanas orientācijā uz nozarēm, kuras intensīvi izmanto dabas resursus, un nozīmē uzņemties augstas izmaksas, lai pielāgotu modeli, kam raksturīgs augsts oglekļa emisiju līmenis un neatjaunīgo resursu izmantošana.

2.6.

Strukturālas problēmas un attīstības slazdi (6) ietekmē ekonomikas un nodarbinātības atveseļošanu. Reģionālais IKP 2020. gadā samazinājās par 6,8 % (7). Vidējā izaugsme 2021. gadā bija 6,1 %, un gaidāms, ka 2022. gadā izaugsme reģionā būs 2,1 %, un tā tiek uzskatīta par nepietiekamu, lai kompensētu strukturālo problēmu padziļināšanos. Situāciju pasliktina krīze, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu, un fosilā kurināmā, lauksaimniecības izejvielu un pārtikas cenu pieaugums, kaut arī vairākas valstis ir palielinājušas primāro preču eksporta piedāvājumu.

3.   Pandēmijas un kara sociālā un ekonomiskā ietekme

3.1.

No 2020. gadā zaudētajiem 22 miljoniem darbvietu joprojām nav atgūti 4,5 miljoni, galvenokārt mazkvalificētas, sieviešu, jauniešu un neformālās darbvietas. No 2019. līdz 2020. gadam sieviešu nodarbinātības līmenis pazeminājās no 51,4 % 2019. gadā līdz 46,9 % 2020. gadā. Darbvietu zudums mājsaimniecībā nodarbināto sektorā (20,9 %) 2019. gadā skāra 11–13 miljonus sieviešu (8).

3.2.

Nabadzības samazināšanas ziņā reģions ir zaudējis vairāk nekā desmit gadus, un, iespējams, tam draud vēl viena zaudēta desmitgade (9). Nabadzības līmenis 2021. gadā sasniedza 32,1 %, un galējas nabadzības līmenis – 13,8 %. Trūcīgo cilvēku skaits sasniedz 201 miljonu, bet galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits ir palielinājies no 81 miljona līdz 86 miljoniem.

3.3.

Veselības un inflācijas krīze liecina par iedzīvotāju ar vidējiem ienākumiem neaizsargātību, ko raksturo zems sociālās aizsardzības iemaksu līmenis un nepietiekams uz iemaksām nebalstītas sociālās aizsardzības segums (10). Lai gan neoficiālā ekonomika ir samazinājusies, tā joprojām rada 140 miljonus darbvietu, it īpaši lauksaimniecībā nodarbinātajiem, sievietēm un jauniešiem. Tas nozīmē lielāku neaizsargātību, mazāku sociālo mobilitāti un mazāku valsts spēju gūt ieņēmumus un nodrošināt sociālo aizsardzību.

3.4.

Pandēmija ir būtiski ietekmējusi bērnus un jauniešus, jo tika ierobežota aizsardzība, ko nodrošina klātienes izglītība: 114 miljoni bērnu nevarēja iet uz skolu, turklāt dažās valstīs tas ilga gandrīz divus gadus. Savienojamības plaisa, ka arī atšķirīgās digitālās prasmes un atšķirīgā ģimeņu spēja tikt galā ar piespiedu digitalizāciju rada plaisu starp skolēniem no ģimenēm ar augstu ienākumu līmeni un no ģimenēm ar zemiem ienākumiem, kas ir līdzvērtīga diviem mācību gadiem (11). Turklāt palielinājās aprūpes darba slogs sievietēm. Ietekme ir skārusi arī aptuveni 85 miljonus cilvēku ar invaliditāti. Pieejamas informācijas trūkums, kā arī diskriminācija veselības aprūpes jomā vājina jau tāpat trauslo iekļaušanu, ko apdraud arī inflācija.

3.5.

Ņemot vērā vakcīnu ierobežoto piedāvājumu, kas koncentrējās ziemeļu puslodē, Latīņamerikas valstis ieguva vakcīnas divpusējo sarunu ceļā un saņēma 93 miljonus devu no COVAX programmas. ES eksportēja vairāk nekā 130 miljonus devu un dalībvalstis ziedoja vēl 10 miljonus devu (12). Neraugoties uz grūtībām, reģionā vidēji 63,3 % iedzīvotāju ir vakcinēti ar divām devām. Dažās valstīs šis rādītājs sasniedz 89 %, citās – nepilnu 1 % (13).

4.   Pastiprināta sociālā neapmierinātība

4.1.

Sociālie protesti 2019. gadā satricināja vairākas valstis, un šī situācija nav pilnībā atrisināta. Dažas spriedzes situācijas ir saasinājušās un pārtikas cenu pieauguma dēļ saasināsies vēl vairāk. Iedzīvotāju neapmierinātība ir saistīta ar publiskās politikas zemo kvalitāti, korupciju, vidusšķiras neaizsargātību, sociālo atstumtību un nedrošību. XXI gadsimta pirmajā desmitgadē radušās sociālās cerības nav piepildījušās, un tas palielina plaisu starp iedzīvotājiem un iestādēm. 2020.–2022. gada reģionālo vēlēšanu cikla rezultāti liecina par pārmaiņu tendenci, kas rada lielus izaicinājumus ievēlētajiem prezidentiem.

4.2.

Šis ir viens no nevienlīdzīgākajiem pasaules reģioniem. No 2019. gada līdz 2020. gadam iedzīvotāju grupa ar augstu un vidēji augstu ienākumu līmeni ir samazinājusies par 1 %, bet ar vidēju un vidēji zemu ienākumu līmeni – par 3,5 %; savukārt to iedzīvotāju skaits, kuriem ir zemi ienākumi (ienākumi ir 1,8 reizes mazāki par nabadzības slieksni), palielinājās par 4,7 % un trūcīgo un galēji trūcīgo iedzīvotāju skaits – par 3,3 % (14).

4.3.

Vēl viens neapmierinātības faktors ir nedrošība, ar ko saskaras Latīņamerikas valstu iedzīvotāji, īpaši pilsētās. Vardarbība noteikti varētu būt saistīta ar organizēto noziedzību, nelikumīgu tirdzniecību un valstu nespēju to novērst (15). Tomēr tas nav saistīts tikai ar noziedzību; pastāv arī sociāla vardarbība, kas saistīta ar galējas nabadzības apstākļiem un kam nepieciešama publiskā politika pienācīgas kvalitātes nodarbinātības radīšanai un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai visiem; pastāv arī politiska vardarbība, kas vērsta uz pretinieku diskvalifikāciju, tādējādi mēģinot saglabāt varu. Pandēmijas un protestu laikā palielinājās arī ļoti satraucošā vardarbība pret arodbiedrību pārstāvjiem, žurnālistiem, vides un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī uzņēmējiem.

4.4.

Saistībā ar pēdējo EuroLat sanāksmi, kurā tika uzsvērta nepieciešamība pēc tieslietu sistēmas darbinieku lielākas aizsardzības, būtu lietderīgi izvērtēt COPLA (Corte Penal Latino Americana y del Carribe) projektu.

4.5.

Neaizsargātība pret klimata pārmaiņām ir strukturāla problēma: šis ir viens no visvairāk skartajiem reģioniem, un tās ekonomiskā ietekme var sasniegt 85 852 miljonus EUR gadā. Ir jāņem vērā šīs ietekmes sociālie aspekti, to skaitā pārtikas trūkums un katastrofas, kas notiek arvien biežāk.

4.6.

Nedrošība, nabadzība un autoritāri režīmi ir izraisījuši ievērojamu cilvēku plūsmu visā kontinentā. Šo migrācijas un patvēruma procesu neaizsargātība ir radījusi humanitāru krīzi, kas nav pietiekami risināta un kurai vajadzīga reģionāla pieeja.

4.7.

Demokrātijas ir apdraudētas. Elite, partijas un parlamenti saskaras ar leģitimitātes un uzticības krīzi, kas kopā ar korupcijas uztveri, augstu sadrumstalotības un polarizācijas līmeni vājina kolektīvās lēmumu pieņemšanas un koplīgumu sarunu mehānismus (16). Pašreizējais globālās stabilitātes trūkums vēl vairāk uzsver autoritārisma draudus un nepieciešamību stiprināt demokrātijas.

5.   Ceļā uz jaunu sociālo paktu

5.1.

Neraugoties uz neapmierinātību un zemo uzticēšanos sistēmai, iedzīvotāji, gan izejot ielās, gan pie vēlēšanu urnām, apliecina, ka ir gatavi ieviest politiskas pārmaiņas. Būtiska nozīme šajos mobilizācijas procesos ir jauniešiem un sievietēm: viņu iesaistīšanās politikā ir vērtīgs ieguvums. Ir jāveicina institucionalizēts sociālā dialoga modelis, kāds jau ir izveidots Eiropā, un jāpastiprina pašreizējā sadarbība ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Starptautisko Ekonomikas un sociālo lietu padomju asociāciju.

5.2.

Pilsoņi ir jāiesaista pārmaiņās, stiprinot apspriešanās un līdzdalības mehānismus un nodrošinot to pieejamību un aizsardzību. Ar atklātas un iekļaujošas politikas izstrādi ir jāatjauno iedzīvotāju uzticēšanās, kā arī jāveido skaidras komunikācijas stratēģijas un sociālās kompensācijas sistēmas. Ir jāstiprina arī pārskatatbildība, kā arī politiku un to ietekmes novērtēšana.

5.3.

Jaunu sociālo paktu var panākt ar sociālekonomisko grupu, reģionu un paaudžu transversālajiem nolīgumiem, kā arī veicinot noturīgas un ilgtspējīgas ražošanas stratēģijas, kas rada pienācīgas kvalitātes darbvietas, un zaļo un digitālo pārveidi. Šajā nolūkā ir vajadzīgas arī visaptverošas un efektīvas sociālās aizsardzības sistēmas un ilgtspējīgāks attīstības finansēšanas modelis. Tam būtu jāgarantē tiesību ievērošana, pienācīgas darbvietas ar minimālo iztikas minimumu un darba koplīguma slēgšanas sarunām, vispārēja sociālā aizsardzība un taisnīgas pārkārtošanās pasākumi klimata un tehnoloģiju jomā, ko nodrošina sociālais dialogs.

5.4.

Jaunajam sociālajam paktam ir vajadzīga stabila un fiskāli ilgtspējīga publisko izdevumu politika. Īstermiņā svarīga nozīme ir starptautiskās sadarbības pasākumiem, likviditātes palielināšanai un novirzīšanai valstīm ar vidējiem ienākumiem, kā arī parāda atvieglošanai valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Papildus ir jāpalielina publiskie ieņēmumi, uzlabojot nodokļu iekasēšanas efektivitāti. Vidējā termiņā ir jāpastiprina progresīva un efektīva nodokļu uzlikšana, lai segtu aktīvas sociālās politikas pastāvīgās izmaksas. Lai pārstrukturētu valsts parādu, vajadzēs panākt vienprātību starptautiskā līmenī. Ilgtermiņā būtu jāpalielina nodokļu ieņēmumi, digitālā nodokļu iekasēšana un zaļie nodokļi. Lai mazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā, ir nepieciešama starptautiska sadarbība (17).

5.5.

Šajā saistībā ir ļoti svarīgi veicināt sociālās tirgus ekonomikas attīstību reģionā, jo tai ir svarīga nozīme iekļaujošas un noturīgas ražošanas un nodarbinātības sistēmas veidošanā, un šajā nolūkā ir jāveido taisnīgi tirgi un izplatīšanas kanāli (18). Ir svarīgi atzīt un stiprināt vietējo konsultantu grupu lomu brīvās tirdzniecības nolīgumu uzraudzībā (19).

6.   Partnerība ar Eiropas Savienību

6.1.

ES attīstības sadarbības politikā ir atzīta nepieciešamība piemērot jaunas pieejas, kas būtu plašākas nekā ziemeļu–dienvidu un oficiālās attīstības palīdzības (OAP) paradigmas, veidojot jauna veida daudzpusējas un daudzlīmeņu partnerattiecības (20). Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) atbilst nepieciešamībai uzlabot elastību līdzekļu ģeogrāfiskajā un tematiskajā sadalē un risināt globālas problēmas, kā arī ceļvedim IAM jomā. Stratēģijas Global Gateway mērķis ir gudrā, tīrā un drošā veidā savienot pasaules digitālās, enerģētikas un transporta nozares un stiprināt veselības, izglītības un pētniecības sistēmas. Ar šīm pārmaiņām ir paredzēts nodrošināt Eiropas Savienībai līdzekļus un instrumentus, kas vajadzīgi, lai saskaņotu tās vērtības un intereses sarežģītākā, pretrunīgākā un savstarpēji saistītākā starptautiskā vidē.

6.2.

Stratēģiju koordinācijas nolūkā ir uzsākta Eiropas komandas (Team Europe) iniciatīva, kuras mērķis ir apvienot Eiropas iestāžu, dalībvalstu un to īstenošanas aģentūru un attīstības finansēšanas iestāžu centienus.

6.3.

Eiropas sadarbībā ir mēģināts pārvarēt diferenciāciju, kuras pamatā ir ienākumi uz vienu iedzīvotāju, un piemērot koncepciju “attīstība pārejas posmā”, kas vairāk atbilst reģiona vajadzībām. Tomēr joprojām problemātiska ir dialoga uzlabošana un spēja informēt par ciešajām attiecībām un to priekšrocībām.

6.4.

Pašreizējos apstākļos, kas saistīti ar daudzām ārkārtīgi nopietnām problēmām pasaules, reģionālā un valstu līmenī, ir svarīgi norādīt, ka Eiropa un Latīņamerika varētu būt ideālas partneres aliansē demokrātijas aizsardzībai, taisnīgākai un egalitārākai ekonomikai un sabiedrībai, kas stiprina multilaterālismu un pilnībā uzņemas vides aizsardzību. Jāuzsver, ka šī alianse nebūtu dzīvotspējīga bez tās organizētās pilsoniskās sabiedrības, cilvēktiesību organizāciju, arodbiedrību un uzņēmēju organizāciju, kā arī vides apvienību pilnīgas atzīšanas un līdzdalības.

7.   Atbalsts atveseļošanai, kurā ir iesaistīta pilsoniskā sabiedrība

7.1.

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izcelsmes struktūrā 2020. gadā ir notikušas izmaiņas. Līdz 2019. gadam galvenie investori reģionā bija Eiropas uzņēmumi, kuri veidoja 55 % no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Eiropas ieguldījumi 2020. gadā samazinājās par 49 %, reģionālie ieguldījumi – par 35 %, bet ASV ieguldījumi – par 4 % (21), turklāt pieauga Ķīnas ieguldījumi.

7.2.

Eiropas krīzes pārvarēšanas stratēģijas pamatā ir ekonomikas modeļa uzlabošana, izmantojot Eiropas zaļo kursu un Next Generation līdzekļus. Šiem aspektiem ir svarīga nozīme gan divpusējā reģionālajā stratēģijā, gan tādu instrumentu izstrādē, kas veicinātu enerģētikas, digitālo, zaļo un sociālo pārkārtošanos, kura radīs plašas priekšrocības abiem reģioniem.

7.3.

Tirdzniecības attiecības ar Eiropu ir jāstiprina, izmantojot jau parakstītos nolīgumus vai nolīgumus ar Mercosur, Čīli un Meksiku. Šie nolīgumi ne tikai veicina tirdzniecību, bet arī ietekmē nodarbinātības kvalitāti un tās sociālo funkciju, tehnoloģiju pārnesi un pārkārtošanos uz ilgtspēju. Tas nozīmē veicināt tirdzniecības attiecības, kas ar savu kvalitāti, ilgtermiņa ilgtspēju un rentabilitāti atšķiras no agresīviem un bezatbildīgiem starptautisko attiecību modeļiem. Tomēr tirdzniecības nolīgumiem jābūt vērstiem uz cilvēkiem un viņu pamattiesībām, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un solidaritāti ar visneaizsargātākajiem, vides aizsardzību un demokrātijas aizsardzību, un tiem jāspēj efektīvi īstenot tiesības. Galvenie aspekti ir šādi.

7.4.

Piesaistīt investīcijas IAM īstenošanas atbalstam, izmantojot daudzpusēju tiesisko regulējumu, kas palīdzētu tos sasniegt, galveno uzmanību pievēršot cilvēku dzīves kvalitātei, viņu tiesībām, pienācīgai nodarbinātībai, iekļaušanai, ilgtspējai un demokrātijas aizsardzībai. Lai sasniegtu kopīgus mērķus, būtu vēlama ciešāka sadarbība projektu jomā un Eiropas Stratēģiskā kompasa efektīva piemērošana.

7.4.1.

Digitalizācija – attīstības iespēja. Digitalizācija Latīņamerikā ir savas attīstības vidusposmā, taču digitalizācijas pieauguma temps tajā ir zemākais jaunietekmes valstu vidū. Digitālajā jomā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu digitālā alianse, kas saistīta ar transatlantiskā optiskā kabeļa (EllaLink) ierīkošanu, iet roku rokā ar Eiropas Savienības savienojamības stratēģiju Global Gateway. Ar spēcīgu atbalstu digitalizācijas procesiem ir jāstiprina tās sociālā dimensija un uzņēmumi.

7.4.2.

Veicināt oficiālo ekonomiku un novērst neoficiālo nodarbinātību (22). Daudzpusējos nolīgumos ir iekļautas konkrētas klauzulas, kurās paredzēta prasība ievērot SDO nolīgumus, kā arī garantēt tiesības, nepieļaut bērnu darbu un pastiprināt darba inspekcijas. Šīm klauzulām ir pozitīva ietekme uz spēju veidošanu Andu valstīs, ar kurām ir parakstīti nolīgumi (23).

7.4.3.

Tieši atbalstīt visu līmeņu izglītības uzlabošanu, kvalitāti un pārklājumu un palīdzēt stiprināt izglītības un zinātnes tīklu saikni ar Eiropu; programma Erasmus Mundus ir līdzeklis, ko varētu plašāk izmantot, lai veidotu augstskolu savstarpējo saikni.

7.4.4.

Kopš 2021. gada ES ir sākusi pārskatīt savu tirdzniecības politiku un stiprināt savu pieeju tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai. Tā apstiprināja, ka tās mērķis ir atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika, kam jāiet roku rokā ar ilgtspējīgas attīstības integrēšanu. Vienlaikus veicinot konkurētspēju starp ražošanas nozarēm un ekonomikas dalībniekiem (lieliem, vidējiem un maziem), tai ir jāiet roku rokā ar tādu vērtību un principu veicināšanu kā demokrātija, visas cilvēktiesības, kultūras, dzimumu, vides, darba un arodbiedrību tiesības. Abu reģionu organizētai pilsoniskajai sabiedrībai būtu aktīvi jāpiedalās, lai stiprinātu to attiecības, rīkojot virtuālas un/vai klātienes tematiskas sanāksmes ar vērienīgāku darba kārtību un īstenošanas ceļvedi.

7.4.5.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un uzņemties vadošo lomu pasaulē, lai aizsargātu planētu un nodrošinātu tās zaļo atveseļošanu (24). Šo mērķu veicināšana Eiropas tirdzniecības politikā, kas virzīta uz vērienīgāku sadarbību vides jomā (25), ir svarīga, lai veidotu tirdzniecības attiecības ar Latīņameriku un stiprinātu pilsonisko sabiedrību, kura saskaras ar daudziem apdraudējumiem, ko rada gan neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, gan tās konfrontācija ar vardarbīgiem dalībniekiem. Ir svarīgi aizsargāt šos cilvēkus, kā arī cilvēktiesību aizstāvjus, arodbiedrību pārstāvjus un žurnālistus un mudināt Latīņamerikas valstu valdības uzņemties saistības garantēt viņu neaizskaramību.

7.4.6.

Ar iniciatīvu “Eiropas komanda” tiek atbalstīti pasākumi cīņai pret mežu izciršanu Amazones reģionā, un programmas EUROCLIMA+ jaunajā posmā 140 miljoni EUR tiks piešķirti, lai atbalstītu Parīzes nolīguma saistību izpildi. Tomēr ekonomikas atveseļošanai pēc pandēmijas Latīņamerika ir novirzījusi tikai 15 % no fiskālajiem ieguldījumiem, un no tiem mazāk nekā 6,9 % zaļajai atveseļošanai. Ir svarīgi atbalstīt reģionu, lai radītu zaļos nodokļus, publiskos izdevumus un zaļās privātās investīcijas. Būtu arī vēlams stiprināt partnerību stratēģisko izejvielu atbildīgai pārvaldībai un nodrošināt ilgtspējīgu tehnoloģiju pārnesi, izmantojot Eiropas pieredzi un zinātību.

7.4.7.

ES un Latīņamerikas partnerattiecībās ir jāturpina īstenot nolīgumu ar Mercosur – 780 miljonu patērētāju kopējo tirgu, kas par 1,5 % varētu palielināt Brazīlijas IKP vai līdz pat par 10 % – Paragvajas IKP. Vides aizsardzības aspektiem jābūt solim uz priekšu ceļā uz abu reģionu jaunas paaudzes partnerībām. Ir jāpanāk progress dzīvotspējīgu sistēmu meklējumos, lai iekļautu vides aizsardzības sertifikātus dažiem produktiem un spoguļklauzulas. Ja ES pienācīgi ņems vērā šo dimensiju, tas stratēģiski pastiprinās ES redzējumu par globālo attīstību un vairos tās stratēģisko potenciālu.

---

(1)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ilgtspējīgas piegādes ķēdes un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība starptautiskajā tirdzniecībā” (izpētes atzinums) (OV C 429, 11.12.2020., 197. lpp.); Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jauns brīvās tirdzniecības nolīgumu, ekonomisko partnerattiecību un ieguldījumu nolīgumu satvars, kas garantē pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru reālu iesaistīšanos un nodrošina sabiedrības informētību” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 290, 29.7.2022., 11. lpp.).

(2)  UNESCO (2021. g.), Covid-19 un vakcinācija Latīņamerikā un Karību jūras reģionā: problēmas, vajadzības un iespējas.

(3)  ESAO (2021. g.), Latīņamerikas ekonomikas perspektīvas 2020. gadā.

(4)  SVF dati.

(5)  ESAO (2022. g.), Latīņamerikas ekonomikas perspektīvas 2021. gadā.

(6)  Turpat.

(7)  ECLAC (2021. g.), Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu ekonomikas pārskats.

(8)  SDO (2022. g.), Nodarbinātības pārskats; ECLAC, 2021. g., Latīņamerikas sociālā panorāma.

(9)  ECLAC (2021. g.), op. cit.

(10)  Nieto Parra, (2020. g.), Desarrollo en transición en América Latina en tiempos de la COVID-19, Fundación Carolina.

(11)  UNESCO (2021. g.), Izglītība Latīņamerikā un Karību jūras reģionā Covid-19 apstākļos.

(12)  ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu vadītāju 2021. gada 2. decembra sanāksme “Spēku apvienošana ilgtspējīgai atveseļošanai pēc Covid” – Priekšsēdētāju C. Michel un U. von derLeyen paziņojums presei.

(13)  Our World in Data.

(14)  ECLAC (2021. g.), op. cit.

(15)  UNODC (2019. g.), Globālais pētījums par slepkavībām.

(16)  IDEA Int. (2021), Demokrātijas stāvoklis Amerikā 2021. gadā.

(17)  ECLAC (2021. g.), Latīņamerikas fiskālā panorāma 2021. gadā.

(18)  Eiropas Komisija (2021. g.), Eiropas sociālās ekonomikas rīcības plāns.

(19)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ilgtspējīgas piegādes ķēdes un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība starptautiskajā tirdzniecībā” (izpētes atzinums) (OV C 429, 11.12.2020., 197. lpp.); Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jauns brīvās tirdzniecības nolīgumu, ekonomisko partnerattiecību un ieguldījumu nolīgumu satvars, kas garantē pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru reālu iesaistīšanos un nodrošina sabiedrības informētību” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 290, 29.7.2022., 11. lpp.).

(20)  Sanahuja, J.A. un Ruiz Sandoval, E. (2019. g.), La Unión Europea y la Agenda 2030 en América Latina: políticas de cooperación en una región de “desarrollo en transición” [Eiropas Savienība un Programma 2030. gadam Latīņamerikā: sadarbības politika reģionā, kurā notiek “attīstība pārejas posmā”], Fundación Carolina; Jaunais Eiropas Konsenss par attīstību (2017. g.); Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, 2018. g.

(21)  ECLAC 2021. gada ziņojums par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem Latīņamerikā 2021. gadā.

(22)  Sk. šādus dokumentus: Eiropas Konsenss par attīstību (2006. g.); Eiropas Komisijas paziņojums par pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu visiem (2006. g.); Pārmaiņu programma, Eiropas Komisija (2011. g.); Jaunais Eiropas Konsenss par attīstību (2017. g.); Darba dokuments “Sekmēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē: atbildīgas globālās vērtības ķēdes taisnīgai, ilgtspējīgai un noturīgai atveseļošanai no Covid-19 krīzes”, Eiropas Komisija (2020. g.); Jaunais ES Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (2020. g.).

(23)  Fairlie Reinoso, A. (2022. g.) Nuevos retos para el Acuerdo Comercial Multipartes de la Unión Europea con Perú, Colombia y Ecuador [Jauni izaicinājumi Eiropas Savienības daudzpusējam tirdzniecības nolīgumam ar Peru, Kolumbiju un Ekvadoru]; Fundación Carolina-EULAC.

(24)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640).

(25)  Giles Carnero, R. (2021. g.), La oportunidad de una cláusula ambiental de elementos esenciales en acuerdos comerciales de la Unión Europea con Estados terceros: a propósito del Acuerdo Unión Europea-Mercosur; Fundación Carolina DT. 44.