2.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/1

Eiropas Reģionu komitejas Rezolūcija par Eiropas Komisijas darba programmu un RK politiskajām prioritātēm 2023. gadam

(2023/C 79/01)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK),

ņemot vērā:

—	Eiropas Komisijas darba programmu 2023. gadam (1),

—	2012. gada februāra Protokolu par sadarbību ar Eiropas Komisiju,

—	RK rezolūciju “Eiropas Reģionu komitejas prioritātes 2020.–2025. gadam” (2),

—	RK rezolūciju par Eiropas Reģionu komitejas priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas Komisijas 2023. gada darba programmu (3),

—	RK “ES gadskārtējo ziņojumu par stāvokli reģionos un pilsētās” (4),

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisijas darba programma lielā mērā balstās uz konferences par Eiropas nākotni (CoFoE) priekšlikumiem. Tā kā dažu priekšlikumu īstenošanai būtu nepieciešami Līguma grozījumi, RK piekrīt aicinājumam, ko pauž Eiropas Parlaments un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, proti, izveidot konventu, pamatojoties uz LES 48. pantu. Tomēr RK pauž nožēlu, ka Eiropas Komisijas darba programmā trūkst norāžu un konkrētu priekšlikumu saistībā ar CoFoE secinājumiem, kuros paredzēts vairāk atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību pievienoto vērtību, kādu tās sniedz Eiropas demokrātijai;

atzinīgi vērtē to, ka Komisija atkal ir apņēmusies izmantot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) kā savu vispārējo vadošo mērķi, piemēram, tos integrējot Eiropas pusgadā un labāka regulējuma instrumentos. RK aicina Komisiju pilnībā pārskatīt IAM lokalizācijas iespējas, tostarp gaidāmajā ES brīvprātīgajā pārskatīšanā, lai līdz 2030. gadam panāktu ilgtspējīgu atveseļošanu un pilnībā īstenotu IAM;

uzsver, ka klimata ārkārtas situācijas sekas, Covid-19 pandēmija, Krievijas karš pret Ukrainu un pašreizējā rekordaugstā inflācija, ko izraisa pārtikas un enerģijas cenu kāpums, kā arī tāda strukturālā migrācijas un humanitārā krīze pie ES robežām, kas īpaši smagi skar Vidusjūras un Atlantijas okeāna reģionu, apliecina, ka kohēzijai kā vienai no Eiropas Savienības pamatvērtībām vēl nekad nav bijusi tik svarīga loma. Kohēzijas politika ir vissvarīgākā ES investīciju politika un nozīmīgs instruments, kas atbalsta teritoriālo sadarbību un veicina solidaritāti un integrāciju. Tāpēc RK kopā ar Kohēzijas alianses (#CohesionAlliance) (5) partneriem 2023. gadā, it īpaši saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšanu, pievērsīsies turpmākai kohēzijas politikas stiprināšanai un veicināšanai;

apņemas turpināt pilnībā atbalstīt Ukrainu, tās reģionus un pašvaldības un uzņemties savu daļu atbildības par Ukrainas atjaunošanu, it īpaši izmantojot Eiropas aliansi “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai”, kas būtu jāatzīst par Ukrainas atjaunošanas platformas partneri. RK pauž bažas par to, ka vēl nav izklāstīta platformas koncepcija, tās finansēšanas kārtība un pārvaldība. RK uzstāj, ka atjaunošanas procesam ir nepieciešamas ilgtspējīgas, zaļas un digitālas koncepcijas, lai teritoriālā attīstība noritētu integrēti, un ka šajā nolūkā jāveicina vietējā demokrātija, kuras pamatā ir spēcīgas partnerības ar Eiropas Savienības vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī pārredzamība un cīņa pret korupciju. Turklāt RK uzskata, ka ES ieguldījumam Ukrainas atjaunošanā būtu vajadzīgs finansiāls atbalsts, kas pārsniedz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu. Reģioniem un pilsētām, kurās ir vislielākais bēgļu skaits, ir vajadzīgs papildu finansiālais atbalsts no ES;

apņemas turpināt atbalstīt Ukrainas, Moldovas un Gruzijas vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjus, rīkojot regulāras sanāksmes saistībā ar divpusējām un daudzpusējām attiecībām (piemēram, Eiropas alianse “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai”), kā arī veicinot vienādranga sadarbību un sekmējot brīvdienu nometņu organizēšanu bērniem, kuru dzīvi ir satricinājis karš;

Eiropas tuvināšana tās iedzīvotājiem

atzinīgi vērtē to, ka norisinās Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas un pakāpeniski tiek ieviesti vietējiem apstākļiem pielāgoti līdzdalības mehānismi kā jaunu ES lēmumu pieņemšanas instrumenti, tostarp vietējā un reģionālajā līmenī un ar pienācīgu ES atbalstu finansējuma un spēju veidošanas ziņā. RK uzskata, ka šis process prasīs pārskatīt Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu un ka, pamatojoties uz vietējo un reģionālo pašvaldību pieredzi līdzdalības prakses jomā, tajā ir jāintegrē teritoriālā dimensija. RK arī uzsver, ka ir vajadzīga pārredzamība un jāsniedz skaidras atsauksmes iedzīvotājiem par viņu priekšlikumiem;

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisijas darba programmā ir uzsvērta vajadzība veidot pārdomātu politiku, kas balstās uz pierādījumiem, labāka regulējuma principiem un stratēģisko prognozēšanu. Turpinot darbu saistībā ar CoFoE priekšlikumiem, RK atgādina par vietējo un reģionālo pašvaldību un pašas RK ieguldījumu, kura mērķis ir, piemēram, izmantojot subsidiaritātes uzraudzību, teritoriālās ietekmes novērtējumus, lauku aspektu iestrādes īstenošanas pārskatus, ko sagatavo RegHub tīkls un platforma “Gatavi nākotnei”, uzlabot pierādījumu bāzi ES likumdošanā;

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma Eiropas vērtību sargāšanā un tādu demokrātijas problēmu risināšanā kā dezinformācija un ļaunprātīga iejaukšanās. RK ir gatava sniegt ieguldījumu saistībā ar tiesību aktu kopumu “Demokrātijas aizsardzība” un korupcijas apkarošanas tiesiskā regulējuma atjaunināšanu. Turklāt RK uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko lomu tiesiskuma uzturēšanā un sagaida, ka konferencē par Eiropas nākotni ieteiktais gadskārtējais tiesiskuma veicināšanas sarīkojums balstīsies uz vairākām sanāksmēm, kas norisinājušās reģionālajā un valsts līmenī;

nešaubīgi atbalsta Komisijas centienus izveidot līdztiesības savienību, tostarp ierosinot ES invaliditātes karti, lai nodrošinātu invaliditātes statusa savstarpēju atzīšanu visās dalībvalstīs, un mudina Komisiju īstenot plānu, kā Eiropas Savienībā nodrošināt universālu un pilnīgu digitālo pieejamību. RK atzinīgi vērtē arī to, ka ir paziņots par juridiskām iniciatīvām, kuru mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, nodrošināt darba samaksas pārredzamību un garantēt to, ka tiek īstenots ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam. RK atgādina, ka ir jāīsteno LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam;

10.

apņemas veikt turpmākus pasākumus saistībā ar “Eiropas Jaunatnes gada” novēlējumu un palielināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē no vietējās un reģionālās perspektīvas, pamatojoties uz Eiropas Jaunatnes un demokrātijas hartu, turpinot RK programmu vēlētiem jaunāka gadagājuma politiķiem (YEP) un 2023. gadā jauniešus cieši iesaistot Eiropas Prasmju gada norisē. Turklāt RK atzinīgi vērtē jaunās Komisijas iniciatīvas, piemēram, jaunatnes ideju laboratorijas un HealthyLifestyle4All;

11.

ar nepacietību gaida Komisijas priekšlikumu tiesību aktam, kura mērķis būtu gan pārskatīt ekonomikas pārvaldības satvaru, kas, ņemot vērā klimata ārkārtas situāciju, Covid-19 pandēmiju un Krievijas karu pret Ukrainu, jāpārstrādā un jāpadara pārredzamāks un demokrātiskāks, gan arī Eiropas pusgadā iekļaut reģionālo un vietējo dimensiju. Ceļā uz vispārējo parāda samazināšanas mērķi RK atkārtoti aicina nošķirt izdevumus un ieguldījumus un sagaida, ka tiks izstrādāti jauni noteikumi, lai ilgtspējīgu izaugsmi atbalstītu, neapdraudot vietējo un reģionālo pašvaldību spēju ieguldīt sabiedriskajos pakalpojumos un infrastruktūrā;

Noturīgu kopienu veidošana

12.

cer, ka 2023. gadā tiks veikti jauni svarīgi pasākumi, lai, kā plānots, izveidotu Eiropas izglītības telpu, un pauž atbalstu pašreizējā ES mācību mobilitātes satvara atjaunināšanai tā, lai, pateicoties iekļaujošai pieejai, izglītojamie varētu vieglāk mainīt izglītības sistēmas;

13.

atzinīgi vērtē pastāvīgās mobilitātes programmas Culture Moves Europe uzsākšanu, tomēr pauž nožēlu par to, ka 2023. gadā nav paredzētas konkrētas jaunas iniciatīvas kultūras un kultūras mantojuma jomā, un aicina izstrādāt jauno ES darba plānu kultūras jomā 2023.–2026. gadam, lai citās jomās palīdzētu integrēt šīs jomas pasākumus;

14.

atbalsta Komisijas priekšlikumu 2023. gadu pasludināt par Eiropas Prasmju gadu, kura laikā reģioni un pilsētas uzņemsies aktīvu lomu, zaļās un digitālās pārkārtošanās un ekonomikas atveseļošanas nolūkā veicinot plašāku, efektīvāku un iekļaujošāku apmācību, prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. Komiteja uzsver, ka izglītības jomā aktīvi jāizmanto pārrobežu un daudzvalodu risinājumi. RK turpinās aktīvi atbalstīt Komisijas attiecīgās iniciatīvas, piemēram, Prasmju pilnveides paktu, un centienus risināt tādu problēmu kā izteikts sieviešu trūkums STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) profesijās un izglītojamo vidū. Turklāt RK atbalstīs to, ka Komisija īpaši pievērsīsies lielākai darba tirgus aktivizēšanai, koncentrējoties uz sievietēm un jauniešiem, it īpaši tiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET);

15.

saistībā ar pašreizējo darbu pie ESSPASS ar nepacietību gaida Komisijas iniciatīvu par sociālā nodrošinājuma sistēmu un sociālās drošības tīklu digitalizāciju darbaspēka mobilitātes atbalstam;

16.

apņemas sniegt ieguldījumu Komisijas priekšlikumā Padomes ieteikumam par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi;

17.

aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt Eiropas Pilsētas mēru paktu klimata un enerģētikas jomā un tādas iniciatīvas kā jaunais Eiropas Bauhaus un ES misija klimatneitrālām un viedām pilsētām – tie ir svarīgi instrumenti Eiropas zaļā kursa īstenošanai pilsētās un reģionos visā Eiropas Savienībā un palīdz vietējām un reģionālajām pašvaldībām sasniegt pielāgošanās mērķus, it īpaši salās, citās teritorijās ar nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un demogrāfiskiem apstākļiem un tālākajos reģionos;

18.

norāda, ka transporta sistēmas dekarbonizācija un pāreja uz ilgtspējīgākiem un videi draudzīgākiem transporta veidiem ir būtisks Eiropas zaļā kursa pīlārs. Tāpēc RK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas – kas gaidāmas un kuru mērķis ir padarīt transportu ilgtspējīgāku —, it īpaši tiesību aktu kopumu par kravu pārvadājumu zaļināšanu. Šajā saistībā Komiteja aicina turpināt kravu pārvadājumu un sabiedriskā transporta pārrobežu attīstīšanu, lai labāk savienotu pierobežas reģionus un vienkāršotu pārrobežu tarifus un biļešu rezervāciju. Turklāt RK aicina Komisiju, lai tā, pārskatot sabiedrisko pakalpojumu saistību pamatnostādnes, koncentrētos uz to, ka jāsasniedz ES zaļā kursa mērķi. Jaunajās pamatnostādnēs, ko publicēs 2023. gadā, RK aicina pārmērīgi neierobežot vietējo sabiedriskā transporta iestāžu kompetenci un neieviest jaunus juridiskus jēdzienus, kas var radīt juridisko nenoteiktību un kavēt tiklab turpmākus ieguldījumus sabiedriskā transporta pakalpojumos, kā arī to attīstību;

19.

atbalsta vispārējo plāna REPowerEU mērķi un atzinīgi vērtē to, ka plānā ir atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību nozīme. Vietējo un reģionālo pašvaldību spēja aizsargāt iedzīvotājus ir jāatbalsta ar finansiālu un tehnisku palīdzību, tostarp tiešu finansējumu;

20.

atzinīgi vērtē paziņojumu par visaptverošu ES elektroenerģijas tirgus reformu un Eiropas Ūdeņraža bankas izveidi ar mērķi labāk sagatavot Eiropas Savienību nākotnei dekarbonizācijas apstākļos; šajā sakarā aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu tiesību akta priekšlikumu par enerģētisko nabadzību, lai sniegtu dalībvalstīm skaidrus norādījumus par tādu pasākumu izstrādi, ar kuriem novērš problēmas pamatcēloņus;

21.

aicina Komisiju vairāk censties palielināt vietējo un reģionālo pašvaldību digitālās darbības noturību, lai aizsargātu kritiski svarīgu ES infrastruktūru pret fiziskiem uzbrukumiem un kiberuzbrukumiem, it īpaši saistībā ar karu Ukrainā;

22.

aicina Eiropas Komisiju sadarboties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai īstenotu iniciatīvas, kas izriet no Glāzgovas klimata pakta un UNFCCC COP27 secinājumiem, un atbalstīt daudzlīmeņu sadarbību un reģionālajā un vietējā līmenī noteiktu devumu. Jācenšas vairāk veicināt vietējo pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai sasniegtu vērienīgos mērķus, kas noteikti ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc iespējas samazināt izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem;

23.

ir gatava risināt problēmas saistībā ar laikposmam pēc 2020. gada paredzētā globālā bioloģiskās daudzveidības satvara īstenošanu, un aicina Komisiju nodrošināt reģionālo un vietējo pašvaldību būtisko lomu tā īstenošanā. Bioloģiskās daudzveidības mērķi būtu jāintegrē ES politikas veidošanā, lai nodrošinātu, ka līdz 2050. gadam tiek sasniegts kopīgais redzējums par “dzīvošanu saskaņā ar dabu”. Ir divkārt aktīvāk jācenšas risināt steidzamo krīzi – bioloģiskās daudzveidības izzušanu – un divkārt aktīvāk jātiecas panākt sinerģiju ar pasākumiem cīņai pret klimata pārmaiņām, fosilā kurināmā izmantošanu un piesārņojumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, RK pauž nožēlu, ka Eiropas Komisijas darba programmā nav iekļauts neviens juridiski saistošs priekšlikums par mežu monitoringa, ziņošanas un datu vākšanas pastiprināšanu Eiropas Savienībā, kā minēts ES Meža stratēģijā;

24.

apņemas turpināt sadarbību Nulles piesārņojuma jautājumos ieinteresēto personu platformā, lai veicinātu daudzlīmeņu pārvaldības pieeju saistībā ar Nulles piesārņojuma rīcības plānu, tostarp monitoringu un – vēlākā posmā – rezultātu pārskatu par ES reģionu ekoloģisko sniegumu. RK aicina pārskatīt un stiprināt REACH regulu un CLP regulu. RK atkārtoti aicina pēc Klimata akta parauga izstrādāt Okeānu aktu. RK atzinīgi vērtē to, ka ir paziņots par jaunu iniciatīvu attiecībā uz ES augsnes aizsardzību, ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atjaunošanu;

25.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izšķiroša nozīme gan pārejā uz aprites ekonomiku, gan atkritumu apsaimniekošanas politikā, gan tādu pasākumu īstenošanā, kas ļauj samazināt atkarību no trešām pusēm un ierobežot neizmantoto izejvielu apjomu. RK pauž nožēlu, ka Eiropas Komisijas darba programmā nav atsauces uz iniciatīvu “Ilgtspējīgs preču patēriņš – remontēšanas un atkārtotas izmantošanas veicināšana”;

26.

atzinīgi vērtē atbalstu, kas sniegts MVU, un aicina iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības tādu jaunu politikas instrumentu izstrādē – un pašreizējo uzlabošanā –, kuri dod iespēju novērtēt jauno tiesību aktu ietekmi uz MVU;

27.

ar nepacietību gaida paziņojumu par vienotā tirgus 30. gadadienu un aicina turpināt izmantot ES vadošo lomu pasaulē, lai nostiprinātu klimatneitralitātes, aprites, tehniskos un demokrātiskos standartus un normas ārpus ES;

28.

pauž nožēlu par to, ka Komisija nepietiekami vēršas pret konkurences izkropļojumiem, ko, kaitējot vietējai un reģionālajai ekonomikai, rada ES un dalībvalstu atbalsta shēmas, ņemot vērā pandēmijas un enerģētikas krīzi, un ārvalstu uzņēmumi, kuri saņem atbalstu no attiecīgās valdības;

29.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri virzīties uz digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu un stiprināt ES noturību, paredzot ES Kritiski svarīgo izejvielu aktu, kam būtu jāpapildina nesenais ES Mikroshēmu akts un jānodrošina pamats svarīgu produktu, tostarp pusvadītāju, ražošanai Eiropas Savienībā;

30.

atbalsta stratēģisko pieeju likumīgai migrācijai un turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir, pateicoties vienādai kvalifikācijas atzīšanai un atvieglotai piekļuvei darba tirgiem, piesaistīt Eiropas Savienībai gan mazkvalificētus, gan augsti kvalificētus trešo valstu valstspiederīgos;

31.

atkārtoti norāda, ka migrācijas plūsmām pie ES ārējām robežām vēl aizvien pirmām kārtām ir pakļautas pilsētas un reģioni un tiem ir vajadzīgs spēcīgs ES līmeņa atbalsts; atgādina Komisijai, ka, īstenojot kopīgo pakta ceļvedi, tā nedrīkst aizmirst par ieteikumiem, kas sniegti RK atzinumā par jauno Migrācijas un patvēruma paktu, un tai ir jāiesaista vietējais un reģionālais līmenis;

32.

uzsver, ka, sniedzot lielāku atbalstu dalībvalstīm ES ārējās robežas aizsardzībai, ir jāuzlabo Eiropas ārējā drošība;

33.

atgādina par ieteikumiem, kas ietverti RK atzinumā par pārskatīto Šengenas zonas pārvaldību, un uzsver, ka iekšējo robežu kontrole būtu pieļaujama tikai kā galējais līdzeklis un tikai pēc tam, kad ir apsvērti iespējamie alternatīvie pasākumi; atbalsta to, ka Bulgārija, Horvātija un Rumānija, pamatojoties uz nopelniem, pievienojas Šengenas zonai;

34.

pauž nožēlu par to, ka, lai arī Atveseļošanas un noturības mehānisms ir galvenais ES instruments ilgtspējīgai atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas, atsauces uz to Komisijas darba programmā nav;

35.

pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz ES civilo aizsardzību Komisija nav ierosinājusi skaidru plānu ilgtermiņa saistībām vai darbībām, izņemot ugunsdzēšanas spēju divkāršošanu pirms meža ugunsgrēku sezonas sākšanās 2023. gadā. Ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu pietiekami jāapspriežas, un tās būtu jāiesaista šo spēju ieguvē, uzturēšanā, koordinēšanā un izvēršanā;

36.

lai stiprinātu ES reģionu un pilsētu vispārējo noturību, aicina īstenot vairāk ES līmeņa iniciatīvu, tostarp strukturētāku atbalsta mehānismu, kas paredzēts katastrofu novēršanas un sagatavotības darbībām. Šajā sakarā RK atkārtoti norāda, ka ir gatava sniegt ieguldījumu, lai izstrādātu Eiropas neaizsargātības rādītāju pārskatu reģionālajā un vietējā līmenī;

37.

aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas lauku attīstības programma tiek īstenota pašreizējos un turpmākajos finansēšanas periodos visās politikas jomās un ka tai ir vērienīgi mērķi, proti, stiprināt lauku teritoriju inovatīvo dinamiku un to noturību, organizēt pārdomātu teritoriālo sadarbību un veicināt iedzīvotāju rīcību vietējās attīstības stratēģijās; “viedā” koncepcija ir jāuztver kā integrēts, holistisks instruments, kas savstarpēji savieno viedo ciematu, viedo pilsētu un viedo reģionu koncepcijas;

38.

pauž nožēlu, ka Komisija savā 2023. gada darba programmā, minot mūsu paaudzes izaicinājumus, nav skaidri norādījusi demogrāfisko problēmu, ar ko saskaras daudzi ES reģioni, kaut arī tā ir viena no lielākajām problēmām, kas Eiropas Savienībai ir jāņem vērā visās politikas jomās, lai varētu reāli mazināt atšķirības starp reģioniem, kas ir galvenais Eiropas Savienības kohēzijas politikas mērķis;

39.

mudina Komisiju izmantot pasaules mantojumu kā instrumentu, ar ko stiprināt Eiropas lauku teritoriju ekonomisko un sociālo ilgtspēju;

40.

uzsver, ka ir svarīgi izmantot iespēju, ko sniedz gaidāmais pamatlikums par ilgtspējīgu ES pārtikas sistēmu, lai veiktu pamatīgu un strukturālu pārtikas sistēmas reformu, kas ir vērsta pret spekulācijām starptautiskajos tirgos un aizsargā lauksaimnieku ieņēmumus. Publiskie krājumi kā galvenie tirgus regulēšanas instrumenti būtu jāizmanto, lai stabilizētu tirgus un veidotu stratēģiskus krājumus pārtikas krīžu novēršanai;

41.

aicina Eiropas Komisiju maksimāli izmantot iespējas, ko sniedz publiskais pārtikas iepirkums, un šim nolūkam ierosināt vietējām un reģionālajām pašvaldībām virkni iespējamo kritēriju ilgtspējīgam pārtikas iepirkumam, lai veicinātu veselīgu un ilgtspējīgu uzturu skolās un publiskajās iestādēs, tādējādi atbalstot sistēmiskas pārmaiņas mūsu pārtikas sistēmās. RK uzsver arī, ka pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas nolūkā ir svarīgi rīkoties sistēmiski, un aicina Komisiju, lai tā, pamatojoties uz darbu, ko veic ES Pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas platforma, sniedz vadlīnijas un nodrošina uzraudzību;

42.

prasa, lai jaunajā ES regulējumā attiecībā uz sēklām būtu iespēja izmantot un tirgot pašu lauksaimnieku iegūto sēklas materiālu;

43.

ierosina Eiropas Savienībā īstenot gan Eiropas Parlamenta ieteikumus par lauksaimniecības zemes koncentrāciju Eiropas Savienībā, gan arī FAO pieņemtās Brīvprātīgās pamatnostādnes par atbildīgu īpašuma pārvaldību;

44.

pauž gatavību sniegt ieguldījumu gaidāmajā iniciatīvā par garīgo veselību un norāda, ka RK ir atzinusi garīgo veselību par galveno veselības problēmu laikā pēc Covid-19 un savā 2022. gada ziņojumā par stāvokli pilsētās un reģionos ir izklāstījusi vietējo un reģionālo koncepciju piemērus;

45.

atkārtoti pauž atbalstu cīņai pret vēzi un sagaida, ka priekšlikumi ieteikumiem par vidi bez tabakas dūmiem un par vakcīnnovēršamiem vēža veidiem palielinās Eiropas iedzīvotāju aizsardzības līmeni; apņemas strādāt vietējā un reģionālajā līmenī, lai palielinātu informētību un dalītos ar labākajām profilakses un skrīninga stratēģijām;

46.

uzsver, ka viena no galvenajām Eiropas iedzīvotāju prasībām, kas minētas CoFoE galīgajā ziņojumā, ir ieviest digitālu “ES veselības pasi”. RK sagaida, ka ES likumdevēji ātri panāks vienošanos par Eiropas veselības datu telpu (EVDT), ņemot vērā RK atzinumā par EVDT sniegtos ieteikumus un uzskatot, ka Eiropas veselības savienība nebūs pilnīga bez stabila veselības datu nosūtīšanas satvara;

Kohēzija – mūsu pamatvērtība

47.

atkārtoti pauž stingru atbalstu tam, ka efektīvi, elastīgi un ilgtspējīgi tiek īstenotas pašreizējās kohēzijas programmas, kas nākotnē palīdzētu nodrošināt spēcīgu kohēzijas politiku. RK uzsver, ka Astotajā kohēzijas ziņojumā izklāstītais princips “nekaitēt kohēzijai” liecina, ka kohēzija ir kopīga ES vērtība. Šajā sakarā RK pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2023. gada darba programmā nav atsauces nedz uz pašreizējo krīžu asimetrisko teritoriālo ietekmi, nedz arī uz nepieciešamību izvērtēt ES politikas iespējamo teritoriālo ietekmi – tas neatbilst jau 2022. gada darba programmā paustajai apņēmībai stiprināt teritoriālās ietekmes novērtējumus un lauku aspektu iestrādāšanu. RK arī atgādina Eiropas Parlamenta aicinājumu iesaistīt Eiropas Reģionu komiteju principa “nekaitēt kohēzijai” pilnveidošanā un apliecina, ka ir gatava šajā jomā sadarboties ar Eiropas Komisiju. RK atkārtoti aicina Komisiju gādāt par to, lai ietekmes novērtējumos tiktu iekļauts katras likumdošanas iniciatīvas iespējamās teritoriāli diferencētās ietekmes novērtējums;

48.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt daudzgadu finanšu shēmas (DFS) savlaicīgu pārskatīšanu. Minētajā pārskatīšanā būtu jāietver visaptverošas debates par nākamās DFS struktūru un instrumentiem, turpinot koncentrēties uz vienkāršošanu, instrumentu tematisko orientāciju un, iespējams, Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) īstenošanas sistēmu;

49.

aicina Eiropas Komisiju veikt analīzi par līdzdalības un dalītas pārvaldības modeļiem Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) apspriešanā, plānošanā un īstenošanā, lai apzinātu dažādos modeļus visā ES un optimizētu reģionālo un vietējo pašvaldību līdzdalību visos ESI fondu ieviešanas posmos;

50.

pauž nožēlu par to, ka Eiropas Komisijas darba programmā nav ierosināta neviena jauna iniciatīva, kuras mērķis būtu novērst Eiropas pārrobežu mehānisma regulas bloķēšanu Padomē. Komiteja uzsver, ka ir svarīgi pilnveidot un vienkāršot pārrobežu sadarbību un ņemt to vērā likumdošanas iniciatīvās, lai uzlabotu kohēziju. Tomēr RK atzinīgi vērtē to, ka ir paziņots par likumdošanas iniciatīvu attiecībā uz Eiropas pārrobežu apvienību statūtiem, lai tām dotu iespēju pilnībā izmantot vienotā tirgus sniegtās priekšrocības un nesaskarties ar šķēršļiem sadarbībai;

51.

prasa Komisijai veikt turpmākus pasākumus saistībā ar RK un Eiropas Parlamenta kopīgo ieteikumu, ka, iesaistot galvenās ieinteresētās personas, t. i., valsts iestāžu un reģionālo un vietējo pašvaldību, ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus, pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko aprindu un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, jāizstrādā Pilsētu paktam un topošajam Lauku paktam analoģisks Salu pakts un Eiropas Savienības rīcības plāns salām, un atgādina Eiropas Komisijai par nepieciešamību veikt pētījumu par Eiropas Savienības salu teritoriju atšķirīgajām situācijām;

52.

uzsver, ka ir svarīgi sekot līdzi, kā tiek īstenota atjauninātā stratēģija tālākajiem reģioniem, lai no tā gūtu labumu gan tālākie reģioni, gan ES kopumā;

53.

turpina sniegt tiešu ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) īstenošanā vietējā un reģionālajā līmenī un ESTP rīcības plāna novērtēšanā uz vietas. Šajā sakarā Komiteja atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīgi ne tikai IKP, bet arī citi papildu rādītāji, lai novērtētu ekonomikas, sociālo un vides progresu, kas veicina pāreju uz ilgtspējīgu labklājības ekonomiku, kā arī ir nepieciešami efektīvi uzraudzības un datu vākšanas mehānismi sociālās un nodarbinātības politikas jomā, jo starp reģioniem joprojām pastāv būtiskas atšķirības;

54.

uzskata, ka papildus zaļajai taksonomijai kā ieguldījumam zaļā kursa īstenošanā Komisijai būtu steidzami jāiesniedz priekšlikums par sociālās taksonomijas izveidi. Ja nav sociālās taksonomijas, ieguldītājiem un uzņēmumiem trūkst skaidru norādījumu par to, kas jāsaprot ar “sociālajiem ieguldījumiem”. Tas apgrūtina sociāli motivētu darbību finansēšanu veselības aprūpes, sociālo mājokļu un sociālo pakalpojumu u. c. jomā;

55.

atkārtoti aicina mājokļu jomā izstrādāt Eiropas stratēģiju, kuras mērķis būtu veicināt cenas ziņā pieejamus, ilgtspējīgus, sociālus un pagaidu mājokļus. Minētā stratēģija būtu jāiekļauj Eiropas pusgadā, un tajā būtu jāizvirza kvantitatīvi valstu mērķi attiecībā uz publiskajām investīcijām;

56.

aicina Komisiju apstiprināt savu apņemšanos, ka laikposmam pēc 2027. gada tā izveidos Taisnīgas un ilgtspējīgas pārkārtošanās fondu 2.0. Komiteja uzsver, ka autobūves reģioniem pašlaik nav īpašu finansēšanas iespēju, kaut gan pārkārtošanās procesā arī tie saskaras ar lielām problēmām; atkārtoti aicina izstrādāt ES programmu ar tādu tematisko un teritoriālo tvērumu, kas iekļautu autobūves reģionus;

57.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos dot jaunu impulsu Rietumbalkānu kandidātvalstu, kā arī Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pievienošanās procesam. Ar paplašināšanās jautājumiem saistītajā darbā RK iesaistīs abu jauno kandidātvalstu – Ukrainas un Moldovas – vietējās un reģionālās pašvaldības un centīsies ar tām izveidot divpusējas struktūras. RK atkārtoti pauž gatavību 2023. gadā izveidot apvienoto konsultatīvo komiteju ar Albāniju. RK turpinās atbalstīt dialogu un praktisku sadarbību ar Turciju. RK 2023. gada sākumā iepazīstinās ar savu viedokli par Austrumu partnerības nākotni no vietējās un reģionālās perspektīvas, kā to pieprasījusi ES Padomes prezidentvalsts Čehija;

58.

apņemas vietējā un reģionālajā līmenī veidot ciešākas saiknes ar ES dienvidu kaimiņvalstīm un trešām valstīm, it īpaši izmantojot apmaiņas un sadarbības iespējas Pilsētu un reģionu starptautisko partnerību forumā, ko 2023. gadā rīkos kopā ar Eiropas Komisiju;

59.

atkārtoti aicina Komisiju reaģēt uz RK prasību padziļināt Apvienotās Karalistes (AK) un ES attiecību teritoriālo dimensiju. RK sekmēs centienus atvieglot un attīstīt teritoriālo sadarbību ar decentralizētajiem reģioniem un Apvienotās Karalistes vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tostarp ārpus institucionālā satvara, ko nodrošina Tirdzniecības un sadarbības nolīgums;

60.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, ES Padomes prezidentvalstīm Čehijai, Zviedrijai un Spānijai un Eiropadomes priekšsēdētājam.

Briselē, 2022. gada 1. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) COM(2022) 548 final.

(2) COR-2020-01392-00-00-RES-TRA.

(3) COR-2022-02657-00-00-RES-TRA.

(4) https://cor.europa.eu/lv/our-work/Pages/State-of-Regions-and-Cities-2022.aspx?origin=spotlight

(5) https://cor.europa.eu/lv/engage/Pages/cohesion-alliance.aspx

2.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/12

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “ES noziegumu jomu saraksta paplašināšana, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumu”

(2023/C 79/03)

Ziņotāja:

Aleksandra DULKIEWICZ (PL/PPE), Gdaņskas pilsētas mēre

Atsauces dokuments:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Iekļaujošāka un aizsargājošāka Eiropa: ES noziegumu jomu saraksta paplašināšana, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumu”

COM(2021) 777 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

konstatē, ka veids, kādā ES līmenī tiek noteikta kriminālatbildība par naida runu un naida noziegumi, pašlaik ir izklāstīts Padomes 2008. gada Pamatlēmumā par cīņu pret rasismu un ksenofobiju (Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI (1)). Naida noziegumu katalogs, uz ko attiecas ES tiesību akti, ir noteikts tikai attiecībā uz rasi, ādas krāsu, reliģiju, nacionālo vai etnisko izcelsmi;

norāda, ka kriminālatbildības noteikšana par citiem naida runas un naida noziegumu veidiem, it īpaši dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma un invaliditātes dēļ, dažādās ES dalībvalstīs atšķiras. Tā kā pašlaik Līgumos nav juridiska pamata vienotai krimināltiesiskai reakcijai, lai visā ES apkarotu dažāda veidu naida runu un naida noziegumus, RK aicina Padomi ātri paplašināt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 1. punktā minēto ES pārkāpumu sarakstu, nosakot kopējus minimālos standartus attiecīgajiem valstu krimināltiesību noteikumiem un pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu;

šajā saistībā ļoti atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par naida runas un naida noziegumu pievienošanu noziegumu jomām, kas noteiktas LESD 83. panta 1. punktā, kas pievienots 2021. gada decembra paziņojumam “Iekļaujošāka un aizsargājošāka Eiropa: ES mēroga noziegumu saraksta paplašināšana, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumu”;

norāda, ka naida runa, naida noziegumi, viltus ziņas, dezinformācija un sazvērestības teorijas ir parādības, pret kurām ir jāvēršas, īstenojot izlēmīgus pasākumus. Būtu arī jāuzsver, ka naida runas un naida noziegumu apkarošana ir arī cīņa pret aizspriedumiem, rasismu, šovinismu, homofobiju un antisemītismu. Naida runa un naida noziegumi ietekmē ne tikai atsevišķus upurus, radot viņiem ciešanas un nopietni ierobežojot viņu pamattiesības un pamatbrīvības, bet arī sabiedrību kopumā;

pauž bažas par parādības mērogu un sava veida vienaldzību pret to, jo tas rada naida runas un naida noziegumu normalizācijas risku un pat to pastāvīgu klātbūtni mūsu ikdienas dzīvē;

Ieteikumi politikas jomā

nosoda situācijas, kad naida runa kļūst par daļu no politiskā konflikta retorikas, un pauž bažas par ekstrēmu viedokļu integrēšanu galvenajās politikas tendencēs un publiskajās debatēs lietotās valodas brutalizāciju. Pastāv risks, ka populistu rīcībā esošā politiskā strīda agresīvā retorika veicinās radikālisma, viltus ziņu un dezinformācijas attīstībai labvēlīgas vides rašanos, riskējot izraisīt naida noziegumus;

apzinās, ka naida runa un naida noziegumi skar visas vecuma grupas un ka atšķiras tikai vide, kurā šīs grupas ar to saskaras. Komiteja aicina īpašu uzmanību pievērst jauniešiem, kuri, no vienas puses, ir īpaši neaizsargāti pret naida runas un kūdīšanas uz naida noziegumiem virtuālo un reālo ietekmi, bet, no otras puses, var būt arī spēcīgi sabiedrotie cīņā pret šo parādību. Komiteja konstatē: lai gan visizplatītākais naida runas objekts ir bēgļi, heteroseksuālai normai neatbilstoši cilvēki un nacionālās un reliģiskās minoritātes, pēdējos gados to cilvēku īpatsvars, kuri saskaras ar naida runu plašsaziņas līdzekļos, sociālajos medijos un ikdienas situācijās, ir krasi palielinājies;

norāda, ka naida izraisīta verbāla un fiziska vardarbība nav vienīgi minoritāšu kopienu sāpe. Šajā kontekstā par naida runas un naida noziegumu upuriem arvien biežāk kļūst varas pārstāvji – personas, kurām ir vēlētas varas pilnvaras vai kuras pilda publiskus pienākumus, un iestādes. Īpaši smagi tas skar reģionālo un vietējo pašvaldību politiķus, piemēram, saistībā ar centieniem aizstāvēt bēgļu, migrantu vai LGBTIQ+ personu tiesības, kā arī pēdējā laikā saistībā ar cīņu pret tādiem globāliem apdraudējumiem kā Krievijas iebrukums Ukrainā vai Covid-19 pandēmija;

uzskata, ka politiķi un publiskās iestādes ir īpaši spējīgas ietekmēt sabiedrisko domu un publisko diskursu, un tādēļ aicina politiskos līderus visos līmeņos atturēties no tādas retorikas lietošanas, kas var izraisīt naida runu vai naida noziegumus pret konkrētām grupām;

10.

ar bažām konstatē, ka trešās valstis apzināti izmanto naida runu un nevairās no naida noziegumu veikšanas, lai īstenotu organizētas kampaņas, kas ietekmē polarizāciju un izraisa šķelšanos Eiropas Savienībā. Naida runa un naida noziegumi musina uz bruņotiem konfliktiem. Tie vairs nav vietēja mēroga parādība, bet kļūst par iznīcinošu globālu apdraudējumu. Šāds naida runas piemērs ir prezidenta Putina administrācijas pašreizējais vēstījums par iemesliem agresijai pret Ukrainu, kā arī kara laikā pastrādātās vardarbības un naida noziegumu apmērs;

11.

vērš uzmanību uz naida runas un naida noziegumu globālo dimensiju, kas daļēji ir rezultāts tam, ka tos ir viegli izplatīt, izmantojot dažādus digitālos kanālus. Tāpēc to efektīvai kriminālvajāšanai ir jābūt ar pārrobežu dimensiju. Komiteja pilnībā piekrīt Eiropas Komisijas novērtējumam, ka, ņemot vērā šādu noziegumu smagumu un to pārrobežu raksturu, šo problēmu var risināt tikai ar kopīgu rīcību ES līmenī, kas izpaužas kā vienota Savienības reakcija krimināltiesību jomā un ciešāka tiesu iestāžu sadarbība starp dalībvalstīm. Šāda rīcība nebūtu pretrunā subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

12.

uzsver negatīvo blakusietekmi, ko tiešsaistē izplatīta naida runa var atstāt uz vietējām kopienām un līdz ar to uz šķelšanos starp cilvēkiem un izjaukt sociālās kohēzijas procesu. Komiteja uzskata, ka naida noziegumu un naida runas sekas visvairāk izjūt vietējās kopienas;

13.

ar bažām norāda, ka naida noziegumi izplata bailes un stigmatizāciju ar lielu destruktīvu ietekmi, kas pārsniedz konkrētās pilsētas vai pašvaldības robežas, un tiem ir eskalācijas potenciāls, kas var izvērsties par plašākiem konfliktiem;

14.

uzsver reģionālo un vietējo pašvaldību lielo atbildību naida noziegumu un naida runas aktīvā apkarošanā un diskriminācijas un atstumtības, kā arī politiski un ideoloģiski motivētas vardarbības novēršanā. Komiteja norāda, ka bezdarbība un ignorēšana var izraisīt eskalāciju un situācijas saasināšanos;

15.

uzsver, ka pilsētu mēri un citi reģionālā un vietējā līmeņa vadītāji atrodas izšķirīgās pozīcijās un tiem var būt svarīga loma šādu incidentu agrīno pazīmju atpazīšanā savās kopienās; aicina izstrādāt īpašus ieteikumus reģionālajām un vietējām pašvaldībām par to, kā efektīvi novērst šo parādību vietējās kopienās; turklāt uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāmudina veikt preventīvu rīcību, ņemot vērā vietējos apstākļus; aicina uz saskaņotu sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, kurām ir konsekventi un efektīvi jācīnās pret naida runu un naida noziegumiem;

16.

iesaka ieviest tiesību aktus cīņai pret naida runu digitālajos pakalpojumos, lai tādējādi sociālie mediji neveicinātu gan naida runas, gan naida noziegumu ietekmes izplatīšanos un palielināšanos. Pašlaik pieņemtie noteikumi nav pietiekami, lai nodrošinātu, ka tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji palīdz efektīvi apkarot un novērst naida runu savu sniegto pakalpojumu ietvaros. Pētījumi (2) liecina, ka digitālo pakalpojumu sniedzēji un platformas bieži vien neīsteno vai nespēj īstenot savas kopienas pamatnostādnes;

17.

norāda, ka Digitālo pakalpojumu akts (DPA), kas pašlaik ir likumdošanas posmā, sniedz iespēju noteikt minimālos pārredzamības standartus attiecībā uz tiem resursiem, kuri platformām ir jāmobilizē, lai nodrošinātu gan tiesiskā regulējuma dezinformācijas jomā, gan savu kopienas pamatnostādņu īstenošanu. Šis tiesību akts varētu dot impulsu attiecību uzlabošanai starp starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un iedzīvotājiem un valsti. Lielo platformu sociālais un ekonomiskais potenciāls prasa koordinētus centienus ES līmenī, kā argumentu izmantojot Eiropas vienotā tirgus spēku;

18.

aicina DPA steidzami pieņemt ES līmenī un ieviest to dalībvalstīs. Dalībvalstīm būtu jāiesaistās turpmākā darbā pie DPA un tās popularizēšanā Eiropas Savienībā. Ir vērts popularizēt DPA kā ES tiesību aktu, kas nekonkurē ar atsevišķiem, neatkarīgiem regulējumiem par digitālajiem pakalpojumiem un vārda brīvību tiešsaistē, kurus būtu jāpieņem katrai dalībvalstij;

19.

vērš uzmanību uz lomu, kāda tiesībaizsardzības iestādēm ir jāuzņemas novēršanas, atklāšanas un, visbeidzot, kriminālvajāšanas procesā; pauž cerību, ka ES noziegumu saraksta paplašināšanu, tajā iekļaujot naida noziegumus, veicinās konsekventu reakciju uz naida noziegumiem un ļaus piešķirt lielāku nozīmi naida runas un naida noziegumu kriminālvajāšanai katrā tiesvedības posmā (policijā, prokuratūrā, tiesās); vērš uzmanību uz neatkarīgu tiesu lomu šajā procesā, kuras, pamatojoties uz savu judikatūru, nosaka robežas tam, kas ir pieļaujams un kas nepārsniedz standartus attiecībā uz vārda brīvības izmantošanu, un to, kas jau kļūst par naida runu; iesaka, lai minētās parādības novēršanas standarti būtu vienādi visā Eiropas Savienībā;

20.

aicina apsvērt iespēju izstrādāt modeli, ar kuru saskaņā saukšana pie atbildības par naida runu notiek ar publisku, nevis privātu apsūdzību. Šīs parādības ierobežošana ir sabiedrības interesēs, un vainīgajiem būtu jāapzinās, ka viņiem neizbēgami tiks piemērots sods. Ir arī jālikvidē naida noziegumu izdarītāju anonimitāte, un šajā sakarā ir vajadzīga tiesībaizsardzības iestāžu rīcība, kā arī tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju gatavība sadarboties;

21.

uzsver, ka progress līdztiesības un cilvēktiesību jomā, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu efektivitāte naida noziegumu un naida runas apkarošanā, lielā mērā ir atkarīgs no reģionālo un vietējo pašvaldību sadarbības;

22.

norāda, ka neziņošana par naida noziegumiem ir galvenais šķērslis tiesībaizsardzības iestāžu efektīvai rīcībai; vērš uzmanību uz to, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām un pašvaldību amatpersonām būtu jāizmanto priekšrocības, ko sniedz to tuvums iedzīvotājiem, un jāveicina politika, kas palielina informētību par šo problēmu (tostarp ierēdņu vidū) un mudina cietušos ziņot par naida runu un naida noziegumiem;

23.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāpiedalās to šķēršļu pārvarēšanā, kas kavē ziņošanu par naida noziegumiem, piemēram, izpratnes uzlabošanā par cietušo tiesībām, informācijas sniegšanā par likumīgiem ziņošanas veidiem, pārliecības nodrošināšanā migrantiem par to, ka viņi var ziņot neatkarīgi no viņu juridiskā statusa, anonīmi vai ar trešo personu starpniecību veiktas ziņošanas popularizēšanā. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu arī jāveicina laba prakse un sadarbība cietušo labā, iesaistot policiju, vietējās līdztiesības un diskriminācijas novēršanas struktūras, sociālās nevalstiskas organizācijas (NVO) un citus cietušo atbalsta dienestus;

24.

secina, ka pat labākie juridiskie risinājumi nepalīdzēs, ja tiesībaizsardzības iestādes tos neīstenos, saucot pie atbildības vainīgos. Tāpat tiesībaizsardzības iestāžu iespēja reaģēt būs ierobežota, ja tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji (kas sniedz pakalpojumus elektroniski) nedos iespēju piekļūt to personu datiem, kuras izdara naida noziegumus un tādējādi klaji pārkāpj tiesību aktus;

25.

saistībā ar tiesībaizsardzības iestāžu darbībām konstatē, ka, tā kā naida runa bieži vien ir saistīta ar publisko un politisko debašu valodu, tiesībaizsardzības iestādēm (un jo īpaši prokuratūrai) ir vēl jo svarīgāk ievērot neatkarības principu un nenovērtēt šo parādību par zemu. Neraugoties uz pastāvošajām atšķirībām valstu tiesību aktos un naida runas apkarošanā un novēršanā, kā arī konkrētu vēstījumu aizsardzībā, ļoti svarīgi ir nodrošināt iestāžu stabilitāti. Tas nozīmē, pirmkārt, neatkarīgas tiesas, otrkārt, no spiedieniem brīvu prokuratūru, kas spēj pieņemt neatkarīgus lēmumus par šāda veida noziegumu kriminālvajāšanu, izvirzot publisku apsūdzību;

26.

norāda, ka vairākās ES dalībvalstīs līdztiesības lietu iestāžu pilnvaras attiecas arī uz naida runu un naida noziegumiem (3), un tāpēc tām ir svarīga loma šajā procesā. Šajā saistībā Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas ieteikumus dalībvalstīm, lai palīdzētu tām uzlabot līdztiesības iestāžu neatkarību un efektivitāti (4), un ar nepacietību gaida paziņoto tiesību akta priekšlikumu par šo iestāžu lomas un neatkarības turpmāku stiprināšanu;

27.

vērš uzmanību uz nepieciešamību sadarboties ar NVO, kas atbalsta izpratnes veicināšanu un naida runas un naida vardarbības apkarošanu. Pieredze, ko guvušas šīs nozīmīgās ieinteresētās personas, tostarp vietējās pašvaldības, ir jāizmanto naida novēršanai un apkarošanai;

28.

visās skolās būtu jāievieš pretdiskriminācijas izglītības programmas un prasmes sadzīvot un dzīvot multikulturālā sabiedrībā, kas ir daudzveidīga nacionalitātes, rases, ideoloģijas un reliģiskās piederības ziņā. Šādas izglītības galvenajam elementam vajadzētu būt darbībām naida runas apkarošanai;

29.

ierosina jautājumu par naida runu iekļaut vispārējā izglītības programmā un mudina reģionus, kuriem ir atbilstīga kompetence, rīkoties šajā virzienā;

30.

uzsver, ka mūsdienu Eiropas iedzīvotājiem jābūt izglītotiem un ar savstarpējo attiecību veidošanas prasmēm, lai ne tiešsaistē, ne sabiedriskās vietās nepārkāptu robežu attiecībā uz vārda brīvību un izteiksmes brīvību;

31.

mudina rīkot plašas publiskas kampaņas, tostarp ES mēroga kampaņas līdztiesības veicināšanai un diskriminācijas novēršanai, piemēram, kā turpinājumu konferencei par Eiropas nākotni;

32.

aicina atbalstīt reģionālās un vietējās organizācijas un sociālos partnerus, kas darbojas to teritorijā un, izmantojot multikulturālu izglītību, apkaro verbālu un fizisku naidu; vērš uzmanību uz to, ka šāds pozitīvs piemērs ir ideja par Pavela Adamoviča balvu, ko izveidojusi Reģionu komiteja, Starptautiskais patvēruma pilsētu tīkls (ICORN) un Gdaņskas pilsēta;

Secinājumi

33.

uzskata, ka ES ir garants tādas likumdošanas izstrādei, kas ļautu vērsties pret publiskām naida izpausmēm;

34.

atzīst, ka naida runas un naida noziegumu sekām ir pārrobežu dimensija, un tāpēc pret tiem ir jācīnās, kopīgi rīkojoties ES līmenī; tādēļ aicina efektīvi vērsties pret naida runu un naida noziegumiem, ko izraisa citi iemesli, kas nav minēti Pamatlēmumā 2008/913/TI, tostarp dzimumidentitātes, seksuālās orientācijas, vecuma un invaliditātes iezīmes, kā norādīts Eiropas Komisijas priekšlikumos par Savienību, kurā valda līdztiesība. Ir svarīgi, lai Padome noziegumu sarakstu ātri paplašinātu, iekļaujot tajā naida noziegumus (LESD 83. panta 1. punkts), un tādējādi nodrošinātu tiesībaizsardzības iestāžu efektīvu darbību gan ES, gan valstu līmenī;

35.

atzīmē, ka vienīgais veids, kā reaģēt uz naida runu un naida noziegumiem, ir izveidot visaptverošu juridisku stratēģiju pretdarbībai, ziņošanai un konsekventai kriminālvajāšanai;

36.

aicina ES līmenī ieviest noteikumu minimumu attiecībā uz sankcijām par naida runu un naida noziegumiem, kas ļautu grozīt valstu tiesību aktus tā, lai noteiktu kriminālatbildību par dalību organizācijās, kas veicina naidu jebkādu iemeslu dēļ vai kūda uz to, kā arī par līdzdalību šādās darbībās. Nevienā pasaules vai Eiropas nostūrī nedrīkst būt vietas, kur tiktu akceptēti antidemokrātiski viedokļi vai naida runa un naidīgums pret citu cilvēku;

37.

iesaka uzlabot metodes, kā reģistrēt un vākt datus par naida noziegumiem, un iesaka ES Pamattiesību aģentūras (FRA) aizgādībā rīkot ekspertu diskusijas ar dalībvalstīm; šīs diskusijas var palīdzēt valstu iestādēm risināt problēmas saistībā ar tiesību aktu praktisku piemērošanu un nodrošināt efektīvu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un notiesāšanu par naida noziegumiem un naida runu. Komiteja arī uzskata, ka šajā jomā svarīga loma ir sociālajām iestādēm un organizācijām, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar naida runu un naida noziegumiem;

38.

uzskata, ka ir jāizstrādā organizatoriski un juridiski risinājumi, kas ļautu aizsargāt naida runas un naida noziegumu upurus, kuri ES iestādēm un organizācijām, dalībvalstīm un Eiropas reģionālajām un vietējām pašvaldībām un pilsoniskajai sabiedrībai ir jāatbalsta un kuriem jāsniedz palīdzība;

39.

atzīmē, ka robeža starp naida runas apkarošanu un cenzūru ir šaura. Izstrādājot juridiskus risinājumus naida runas un naida noziegumu apkarošanai, būtu jāgarantē tiesības uz vārda brīvību;

40.

secina, ka starptautiskā līmenī nav vienotas naida noziegumu definīcijas; aicina tāpēc atbilstoši pilnveidot tiesu judikatūru un līdz ar to paaugstināt kriminālvajāšanas efektivitāti naida runas un naida noziegumu lietās. Šajā jomā iedvesmai var kalpot Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2022) 16 (5) vai definīcija, kas iekļauta Pamatlēmumā 2008/913/TI;

41.

apzinās, ka mēs neregulēsim ekstrēmu politisko runu. Dalībvalstis arī turpmāk būs atbildīgas par to, kā tās definē vārda brīvību. Tomēr Komiteja uzskata, ka mums ir jānosaka ES standarti cīņai pret verbāliem un fiziskiem naida izraisītiem incidentiem. Tieši šajā nolūkā ir paredzēts ES noziegumu sarakstu paplašināt, iekļaujot tajā naida runu un naida noziegumus.

Briselē, 2022. gada 1. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI (2008. gada 28. novembris) par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.).

(2) Attiecīgs ziņojums ir pieejams vietnē: 210831_Reset_Facebook_Bundestagswahl_EN.pdf (hateaid.org).

(3) Šāds piemērs ir ombuda birojs Polijā.

(4) Komisijas Ieteikums (2018. gada 22. jūnijs) par līdztiesības iestāžu standartiem (C(2018) 3850 final).

(5) Ministru komitejas Ieteikums dalībvalstīm par naida runas apkarošanu CM/Rec(2022)16 https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=0900001680a67955.

2.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/17

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģija”

(2023/C 79/04)

Ziņotājs:

Luca MENESINI (IT/PSE), Lukas provinces (Toskāna) priekšsēdētājs

Atsauces dokuments:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lieto komitejai un Reģionu komitejai “ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģija”

COM(2022) 141

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģijas transversālo pieeju ar mērķi izveidot saskaņotu satvaru un redzējumu tekstilrūpniecības pārkārtošanai saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, aprites ekonomikas rīcības plānu un Eiropas industriālo stratēģiju;

sagaida, ka tiks pabeigts un publicēts visas tekstilizstrādājumu ekosistēmas zaļās un digitālās pārkārtošanās ceļvedis;

atzīst, ka ES tirgū laistajiem tekstilizstrādājumiem ir steidzami jābūt ilgizturīgiem un reciklējamiem un lielā mērā izgatavotiem no reciklētām šķiedrām, tie nedrīkst saturēt bīstamas vielas un jābūt ražotiem, ievērojot sociālās tiesības un respektējot vidi; prasa mainīt paradigmu modes nozarē, lai izbeigtu apģērbu pārprodukciju un pārmērīgu patēriņu;

vērš uzmanību uz Eiropas Vides aģentūras (EVA) datiem, kas liecina, ka no patēriņa viedokļa tekstilizstrādājumu aprites ciklam ir vidēji ceturtā (pēc pārtikas, mājokļiem un mobilitātes) lielākā negatīvā ietekme uz klimata pārmaiņām un vidi (1). Tekstilizstrādājumi 2020. gadā radīja trešo lielāko spiedienu uz ūdens un augsnes izmantošanu un piekto lielāko spiedienu uz izejvielu izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijām;

uzsver, ka tekstilizstrādājumu, modes, ādas izstrādājumu un apavu (TCLF) nozarei Eiropas rūpniecībā ir liela nozīme, jo tajā ir nodarbināti vairāk nekā divi miljoni darba ņēmēju un reģionālajās ekosistēmās, kurās tā darbojas, tā ir nodarbinātības, ekonomikas attīstības un inovācijas virzītājspēks; uzskata, ka prioritāte ir pāreja no lineāras (ieguves) ražošanas sistēmas uz reģeneratīvu (aprites) modeli; uzskata, ka izšķiroša nozīme šajā pārejā ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām, it īpaši a) komūnām un vietējā līmeņa dalībniekiem – tādiem kā sociālie uzņēmumi, atkritumu savākšanas uzņēmumi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas – attiecībā uz savākšanas, reģenerācijas un atkalizmantošanas sistēmām, b) reģioniem, kas sniedz atbalstu komūnām to funkciju pildīšanai, c) publiskajam un privātajam sektoram, kas ir pētniecības un inovācijas procesu virzītājspēks;

atzīst, ka paplašināta ražotāja atbildība (PRA) ir izrādījusies efektīva atkritumu dalītas savākšanas un to turpmākās apsaimniekošanas uzlabošanā saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju; aicina likumdevējus ES līmenī noteikt, kuri tekstilizstrādājumi ietilpst direktīvas un atbilstīgās PRA sistēmas darbības jomā, vienlaikus mērķtiecīgi pievēršoties augstajām izmaksām, kas saistītas ar “ātrās modes” izstrādājumu likvidēšanu;

atzinīgi vērtē pienākumu visiem atkritumu radītājiem vēlākais no 2025. gada janvāra dalīti savākt tekstilatkritumus. Komiteja turklāt cer, ka Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanā, kas plānota 2024. gadā, tiks ņemti vērā arī konkrēti mērķi attiecībā uz tekstilatkritumu rašanās novēršanu, atkalizmantošanu un reciklēšanu un tiks ņemta vērā vietējo un reģionālo pašvaldību būtiskā loma;

Patēriņa modeļu pārvērtēšana

norāda, ka laikposmā no 2000. līdz 2015. gadam tekstilizstrādājumu ražošana pasaulē gandrīz divkāršojās. Tā kā apģērbs veido lielāko daļu no ES tekstilizstrādājumu patēriņa (81 %), tendence izmantot apģērbus arvien īsāku laiku pirms izmešanas visvairāk veicina neilgtspējīgus pārprodukcijas un pārmērīga patēriņa modeļus;

aicina plašāk izmantot rīcības modeļus, kas veicinātu tekstilmateriālu apzinātu un ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz apģērba veidiem, kurus patērētāji visbiežāk izmet pirms to lietderīgās izmantošanas laika beigām. Šādai rīcībai, piemēram, apmaiņas shēmām (swap schemes), modes bibliotēkām un izpratnes veidošanas kampaņām, ir dažāda veida šķēršļi, kas saistīti ar aizspriedumiem par lietotu apģērbu attiecībā uz piedāvāto ražojumu kvalitāti, higiēnu vai daudzveidību;

10.

norāda uz nepieciešamību paātrināt inovatīvu risinājumu (mašīnu, iekārtu, digitālo platformu) meklēšanu, lai sekmētu savākto tekstilizstrādājumu atkritumu šķirošanu, atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu, kā arī optimizēt materiālu tehniskos rādītājus;

11.

norāda, ka tirgus pieprasījums pēc aprites produktiem un pakalpojumiem joprojām ir nepietiekams, un tas ir būtisks šķērslis aprites uzņēmējdarbības modeļu īstenošanai; mudina valsts, reģionālās un vietējās iestādes uzņemties stimulējošu lomu un ieviest instrumentus, kas ļautu atbalstīt tādu uzņēmējdarbības modeļu pieņemšanu, kuru pamatā ir lietošanas kultūra, nevis īpašumtiesības, izstrādāt noteikumus par tekstilizstrādājumu transportu un tirdzniecību (tostarp atkritumu plūsmām) un veicināt regulatīvus stimulus (piemēram, PVN samazināšanu vai paplašinātas ražotāja atbildības principa piemērošanu), lai atbalstītu nomu (nevis iegādi), kopīgošanas platformas, atpakaļpieņemšanu un tālākpārdošanu un lietotu preču veikalus, kā arī atkārtoti pārvērtēt remonta, valorizējošas reciklēšanas un apkopes iespējas; tāpat atzīst, ka šādiem uzņēmējdarbības modeļiem var būt pozitīva ietekme uz vidiskās ilgtspējas sniegumu veselības aprūpes, tūrisma, būvniecības nozarē, kā arī citos būtiskos sabiedriskajos pakalpojumos;

12.

pozitīvi vērtē iniciatīvu par patērētāju iespēju palielināšanu zaļās pārkārtošanās procesā (2) un no tās izrietošos ES noteikumus, kas nodrošinās, ka patērētāji tirdzniecības vietā saņem informāciju par tekstilizstrādājumu ilgizturības komercgarantiju, kā arī attiecīgo informāciju par to remontējamību; mudina Komisiju turpināt darbu pie minimālajiem kritērijiem visu veidu vidiskuma norādēm Zaļuma norāžu iniciatīvas kontekstā (3);

Lai apritīguma dizains kļūtu visaptverošs

13.

atzīst, ka dizains, kas vērsts uz lielāku ilgizturību, var palielināt tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas izstrādājumu un apavu lietošanas ilgumu, tādējādi samazinot atkritumus un neapstrādātu materiālu un ķīmisko vielu vispārējo izmantošanu; atzinīgi vērtē Komisijas darbu pie saistošu ekodizaina prasību izstrādes konkrētiem ražojumiem ar mērķi palielināt tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas izstrādājumu un apavu rādītājus attiecībā uz kalpošanas ilgumu, atkalizmantošanu, remontējamību, šķiedru reciklējamību un obligātu reciklēto šķiedru īpatsvaru sastāvā;

14.

pilnībā piekrīt, ka ir nepieciešami kopīgi ilgtspējas standarti, kas tiek uzskatīti par būtiskiem, lai preču zīmes iesaistītos savu produktu vidiskās ietekmes novērtēšanā;

15.

atzinīgi vērtē stratēģijas aspektus attiecībā uz skaidrāku informāciju par tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas izstrādājumu un apavu (TCLF) apritīgumu un digitālo produkta pasi, kuru pamatā ir obligātās informācijas prasības par apritīgumu un citiem vidiskiem aspektiem; aicina Komisiju digitālo produkta pasi padarīt pieejamu visām ieinteresētajām personām un patērētājiem un iekļaut tajā informāciju par darba apstākļiem un to, kā produktus remontēt un izmantot atkārtoti;

16.

uzskata, ka, nosakot minimālās prasības TCLF izstrādājumiem, būtu jāievēro šādi principi un ka mērķim vajadzētu būt kopējā vidiskā snieguma uzlabošanai visā aprites ciklā:

a)	garantijas par izstrādājuma minimālo kalpošanas laiku un atbilstību minimālajām kalpošanas prasībām, kā arī skaidrus, vērienīgus un obligātus mērķus attiecībā uz atkalizmantošanu un sagatavošanu atkalizmantošanai;

b)	garantijas par remontējamību un modularitāti, tostarp īpaši rādītāji, kas ļautu novērtēt, cik viegli ir demontēt nesagraujot, un to, ka ražojumu galvenās daļas ir viegli nomaināmas un remontējamas;

c)	reciklējamības garantijas, tostarp ierobežojumi attiecībā uz dažādu materiālu, ķīmisko vielu, krāsvielu un apdares kombināciju veidiem, kas nav saderīgi ar reciklēšanu, un iespēja veicināt produktus, kuriem ir pieejama un pilnveidota reciklēšanas tehnoloģija;

d)	garantijas par ilgtspējīgas un ētiskas izcelsmes materiāliem ar nosacījumu, ka tie kalpo ilgāk un ir reciklējami, lai samazinātu to neapstrādāto sintētisko šķiedru apjomu, kas iegūtas no fosilā kurināmā;

e)	garantijas par maksimāli pieļaujamo mikroplastmasas atdalīšanās līmeni ražošanas, izmantošanas un aprites cikla beigās;

f)	garantijas par to, ka jaunu TCLF produktu saturā ir noteikts pēcpatēriņa tekstilizstrādājumu procentuālais īpatsvars;

17.

aicina REACH regulu (4) vairāk saskaņot ar aprites principiem, ņemot vērā TCLF nozares īpatnības, lai par prioritāti noteiktu centienus samazināt bīstamu ķīmisko vielu izmantošanu, izplatīt informāciju par gatavos izstrādājumos izmantotajām ķīmiskajām vielām un nodrošināt izsekojamību;

Vietējo pašvaldību lomas stiprināšana pārejai uz aprites ekonomiku

18.

uzskata, ka reģioniem un pašvaldībām ir svarīga loma pētniecības un inovācijas veicināšanā šajā nozarē un sinerģijas un savstarpēju saikņu veidošanā ar citām nozarēm un reģioniem, kas saskaras ar tādiem pašiem izaicinājumiem; aicina Komisiju veicināt reģionālo inovācijas kopu izveidi, paplašināšanu un savstarpēju savienošanu apritīgu tekstilizstrādājumu jomā visā ES;

19.

atzinīgi vērtē pieredzi, kas gūta dažos ES reģionos vai industriālajos klasteros, piemēram, zaļais kurss vietējā līmenī vai aprites modes pakts, un kuras pamatā ir brīvprātīgi nolīgumi starp vairākiem dalībniekiem, lai veicinātu TCLF nozares pārkārtošanos uz aprites modeli. Šajos modeļos ir noteikti vispārīgi mērķi nozarei un konkrēti mērķi katram vērtības ķēdes segmentam, un tie reaģē uz vides, sociālajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem, ar kuriem nozare saskaras, un paredz konkrētas saistības ražotājiem, atkritumu apsaimniekotājiem, vietējām pašvaldībām, savākšanas organizācijām, nevalstiskām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī pētniecības un tehnoloģiju centriem;

20.

atzīst, ka tādu sociālo uzņēmumu veicināšana, kas darbojas atkalizmantošanas sektorā, ir īpaši svarīga, lai radītu vietējas, ilgtspējīgas un iekļaujošas darbvietas (5), jo sociālie uzņēmumi izvērš vietēju atkalizmantošanas praksi, vienlaikus radot jūtamus sociālus un ekonomiskus ieguvumus ap tiem esošajām kopienām; tomēr uzsver: lai tā būtu konkurētspējīga un pastāvīgi varētu piedāvāt pakalpojumus, sociālās uzņēmējdarbības nozarei jāpārvar daudzi izaicinājumi;

21.

mudina Komisiju pieņemt pamatnostādnes par to, kā atbalstīt aprites ekonomikas pieņemšanu un partnerības starp sociālajiem uzņēmumiem un citiem dalībniekiem, tostarp pakalpojumu uzņēmumiem un komercuzņēmumiem, lai jo īpaši pētītu iespējas, ko nesen pieņemtā ES Sociālās ekonomikas rīcības plāna ietvaros sniedz tekstilizstrādājumu atkalizmantošana un remonts (6);

22.

atzīst, ka galvenais izaicinājums joprojām ir TCLF atkritumu savākšanas vietējo sistēmu efektivitāte, un atgādina, ka visām izmaksām, kas saistītas ar minēto atkritumu savākšanu, šķirošanu un reciklēšanu, vajadzētu būt zemākām par mājsaimniecības atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, lai veicinātu nozares efektīvu pārkārtošanos uz aprites ekonomiku;

23.

aicina Komisiju TCLF atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas vietējo sistēmu izvēršanai izstrādāt vadlīnijas, kurās būti ņemti vērā šādi aspekti:

a)	apspriešanās ar iedzīvotājiem pirms to pasākumu plānošanas, kas tiks pieņemti mērķu sasniegšanai;

b)	instrumenti, kas ļautu veicināt dažādu dalībnieku sadarbību, kura varētu uzlabot savākšanu, turpmāku pārstrādi un pārdošanu;

c)	mehānismi savākšanas un pārstrādes ekonomiskās ilgtspējas veicināšanai visiem vērtības ķēdes dalībniekiem (tostarp paplašinātas ražotāja atbildības principi);

d)	mehānismi, kas paredzēti, lai aizsargātu un veicinātu jau esošo paraugpraksi atkārtotas izmantošanas un remonta jomā, ar ko nākuši klajā vietējie dalībnieki;

Atbalsts ilgtspējīgiem ražošanas modeļiem

24.

mudina Komisiju ES Ilgtspējīgu produktu iniciatīvā iekļaut pasākumus, ar kuriem aizliegt nepārdotu izstrādājumu (t. i., lieko krājumu, neizmantota inventāra un atpakaļnosūtīto preču, īpaši uzmanību pievēršot e-tirdzniecībā atpakaļnosūtītajām precēm) iznīcināšanu, un ražošanas posmam izvirzīt tādus mērķus, kas var palīdzēt novērst atkritumu rašanos un atturēt no pārprodukcijas;

25.

aicina ieviest obligātus minimālos zaļā publiskā iepirkuma kritērijus (7), kuru darbības joma tiktu noteikta pēc ietekmes novērtējuma veikšanas, kā arī prasības attiecībā uz dalībvalstu stimuliem tekstilizstrādājumiem; iesaka Komisijai arī izstrādāt pamatnostādnes par stimuliem un kritērijiem tādu publisko un citu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, kas veicina ilgtspējīgu attīstību;

26.

aicina dalībvalstis zaļo publisko iepirkumu reglamentēt, izmantojot valsts rīcības plānus vai stratēģijas, un kritērijus, kas tiek piemēroti valsts līmenī, labāk saskaņot ar ES pamatprincipiem (8); turklāt uzskata, ka ir vajadzīga apmaiņa ar vietējā un reģionālā līmeņa zināšanām un labu praksi, lai veicinātu un atvieglotu to vispusīgāku un plašāku ieviešanu;

27.

sagaida, ka Eiropas Savienība kā nozīmīga importētāja un eksportētāja (9) globālajā TCLF vērtības ķēdē kļūs par globālu līderi ilgtspējīgu un apritīgu TCLF vērtības ķēžu un inovatīvu tehnoloģisko risinājumu un uzņēmējdarbības modeļu veicināšanas jomā. Tas būs jāpanāk, nodrošinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, risinot sociālos izaicinājumus un nodrošinot ilgtspējas pienākumu ievērošanu, kā arī paverot iespējas ražojošiem MVU būt konkurētspējīgiem pasaules mērogā;

28.

aicina Komisiju sagatavot jaunu likumdošanas iniciatīvu, kas ļautu efektīvi aizliegt ES tirgū laist produktus, kuri izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, tostarp bērnu darbu; aicina iekļaut tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas izstrādājumu un apavu (TCLF) nozari tiesību aktos par uzņēmumu pienācīgu rūpību darbībā attiecībā uz ilgtspēju. Tiesiskais regulējums attiecībā uz ilgtspēju būtu jāpiemēro ne tikai attiecīgajiem ES ražotājiem, bet arī visiem pārējiem tirdzniecības uzņēmumiem neatkarīgi no vietas, kur tie ražo;

29.

uzskata: ir svarīgi apzināties, ka ražošanas/pārstrādes/atkārtotas izmantošanas procesos ir jāiesaista un jāatbalsta gan mazas, gan lielas saimniecības, kas ražo dabīgus materiālus (piemēram, vilnu) un kurām ir būtiska nozīme pārstrādājamu tekstilizstrādājumu ražošanā;

30.

mudina Komisiju sniegt īpašu atbalstu pasākumiem, ar ko veicina tehnoloģiskos ieguldījumus vērtību ķēdē, un konkrētiem pētniecības, izstrādes un inovācijas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai tekstilizstrādājumu, ādas izstrādājumu un apavu nozarē panāktu faktisku ražošanas pāreju no lineāra modeļa uz apritīgāku modeli, un mudina pētīt un ražot jaunus materiālus, kurus var iegūt dažādu ražošanas un reciklēšanas nozaru savienojamības rezultātā;

31.

iesaka ES līmenī pieņemt skaidru paplašinātas ražotāja atbildības (PRA) definīciju un piemērošanas jomu, nosakot ekomodulētas maksas attiecībā uz TCLF izstrādājumiem, lai noteiktu, novērstu, mazinātu, izbeigtu un apzinātos faktisko un iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām, tostarp darba tiesībām, un uz vidi gan uzņēmumu darbībās, gan to globālajās vērtības ķēdēs;

32.

norāda: lai atraisītu darbvietu radīšanas potenciālu, ko piedāvā digitālā un zaļā pārkārtošanās, TCLF nozares ekosistēmai ir vajadzīgs augsti kvalificēts darbaspēks, savukārt pašlaik tikai 13 % darbaspēka ir augsti kvalificēti (10). Būtu jāpaaugstina MVU konkurētspēja, lai noturētu un radītu jaunus talantus, kā arī jāuzlabo darba apstākļi un produktivitāte ilgtspējīgu izejvielu ražošanas un tekstilizstrādājumu ražošanas jomā šajā rūpniecības nozarē. Lai piesaistītu kvalificētus un talantīgus jauniešus un bagātinātu MVU ar prasmēm, Komiteja mudina izveidot plaša mēroga prasmju partnerību tekstilizstrādājumu ekosistēmai ar mērķi veicināt prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju un zaļo un digitālo prasmju apguvi un nodošanu, tostarp zināšanas par aprites cikla un vērtības ķēdes analīzi; aicina Komisiju, kad tā izstrādā nozares atbalsta instrumentus darbvietu radīšanai pēcpatēriņa pārvaldības jomā, ņemt vērā savākto TCLF izstrādājumu daudzuma gaidāmo pieaugumu, ko radīs obligāta dalīta atkritumu savākšana;

33.

pauž nožēlu par datiem, kas liecina, ka sievietes veido lielāko daļu zemu atalgotā un nekvalificētā TCLF nozares darbaspēka; Komiteja ir pārliecināta, ka piegādes ķēdes ilgtspējas uzlabošana ietver arī svarīgu dzimumu līdztiesības dimensiju, un prasa veikt saskaņotus pasākumus, lai ievērojami palielinātu sieviešu piekļuvi augstākiem amatiem;

34.

mudina arī mērķtiecīgi izmantot programmas Erasmus+ resursus izmēģinājuma un eksperimentālām iniciatīvām profesionālās apmācības un augstākās izglītības jomā, kuras palīdz apgūt zaļās un digitālās prasmes, kas vajadzīgas tekstilizstrādājumu, modes, ādas izstrādājumu un apavu nozarē, lai vairotu to pievilcību jauniešu acīs un veicinātu darba ņēmēju mobilitāti;

35.

atzinīgi vērtē ES Prasmju pilnveides paktu (11), kura mērķis ir maksimāli palielināt investīciju ietekmi uz darbinieku esošo prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju visā TCLF ekosistēmā, tostarp nozares modes un mazumtirdzniecības segmentā;

Atkritumu pārvēršana par vērtību

36.

norāda: līdz ar ES regulas par tekstilatkritumu dalītu savākšanu ieviešanu līdz 2025. gadam un dalībvalstīs izveidoto ražotāju atbildības organizāciju pozitīvo ietekmi uz atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu, paredzams, ka mazāks savākto preču īpatsvars, iespējams, būs piemērots tālākpārdošanai Eiropā un ka ievērojami palielināsies to pēcpatēriņa mājsaimniecības TCLF atkritumu īpatsvars, kas kļūs pieejams reciklēšanai (12); attiecībā uz ES reciklēšanas jaudas pieaugumu ierosina ieguldījumu plānošanā ņemt vērā ietekmi uz valorizējošas reciklēšanas un atkalizmantošanas nozarēm – kas parasti ir darbietilpīgākas – un no tā izrietošo nodarbinātības un sociālās iekļaušanas dinamiku;

37.

uzskata, ka reciklētu šķiedru vietējai ražošanai var būt būtiska nozīme ES tekstilizstrādājumu vērtības ķēdes stiprināšanā. Lai arī tekstilizstrādājumu reciklēšanas nozare, kad tā būs nostiprinājusies un paplašinājusies, varētu kļūt autonoma un rentabla, būs vajadzīgs finansējums, ar ko atbalstīt pārkārtošanos īstermiņā, tostarp, iespējams, izmantojot PRA shēmas un citus atbalsta veidus, lai pašreizējo nozari pielāgotu ar mērķi palielināt jaudu darbā ar reciklētiem produktiem dažādos sektoros: modes, automobiļu, mājsaimniecības tekstiliju, tehnisko audumu u. c.;

38.

atzinīgi vērtē to, ka a) apģērbi un citi tekstilizstrādājumi, kas savākti dalīti un sagatavoti atkalizmantošanai, b) celulozes šķiedras, kas reģenerētas/reciklētas no TCLF atkritumiem, un c) jauktas šķiedras, kas reģenerētas/reciklētas no TCLF atkritumiem, ir iekļautas atkritumu plūsmu prioritāšu sarakstā, lai Eiropas Savienībā izstrādātu turpmākus kritērijus par atkritumu cikla beigām, jo tas ir stimuls ES TCLF izstrādājumu reciklēšanas nozares jaudas palielināšanai.

Briselē, 2022. gada 30. novembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) “Tekstilizstrādājumi un vide: dizaina loma Eiropas aprites ekonomikā” (EVA, 2022. g).

(2) COM(2022) 143 – Priekšlikums direktīvai par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību.

(3) Initiative on substantiating green claims – Vide – Eiropas Komisija (europa.eu).

(4) Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana.

(5) Vidēji sociālais uzņēmums rada 20–35 darbvietas uz 1 000 tonnām tekstila, kas savākts atkalizmantošanai. Avots: ESAO/Eiropas Komisija, “Policy brief on making the most of the social economy’s contribution to the circular economy”, 2022. g., kā arī RREUSE, “Job creation in the re-use sector: data insights from social enterprises”, 2021. g.

(6) COM(2021) 778 final.

(7) Zaļais publiskais iepirkums ne tikai risina jautājumus par ietekmi, ko rada ar publisko sektoru saistītais TCLF patēriņš, bet tam ir arī potenciāls raidīt spēcīgus signālus tirgum kopumā ar mērķi izstrādāt un izvērst tādus inovatīvus, ilgtspējīgus un apritīgākus risinājumus TCLF ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, kurus var pieņemt privātais sektors.

(8) JRC tehniskais ziņojums (2020), “ES zaļā publiskā iepirkuma kritēriji attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un pakalpojumiem”. Nostādņu dokuments.

(9) Dalībvalstīs 2020. gadā tika importēti 8,7 miljoni tonnu gatavo tekstilizstrādājumu 125 miljonu euro vērtībā. Apjoma ziņā apģērbi veido 45 % no importa, aiz tiem seko mājsaimniecības tekstilizstrādājumi, citi tekstilizstrādājumi un apavi (avots: Eurostat, 2021. g.).

(10) Eurostat (2019), Darbaspēka apsekojums.

(11) https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1517&langId=en

(12) Saskaņā ar ziņojumu “Scaling textile recycling in Europe – turning waste into value” (McKinsey, 2021. g.) līdz 2030. gadam šis daudzums palielināsies līdz aptuveni 1,7 miljoniem tonnu.

2.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/23

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”

(2023/C 79/05)

Ziņotājs:

Piotr CAŁBECKI (PL/PPE), Kujāvijas–Pomožes vojevodistes maršals

Atsauces dokuments:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

COM(2022) 133 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

nosoda neprovocēto Krievijas agresiju pret Ukrainu;

izlēmīgi atbalsta Ukrainas centienus pievienoties Eiropas Savienībai un šā atzinuma tematiskajā kontekstā vērš uzmanību uz to, ka tas ļoti būtiski ietekmēs ES pārtikas nodrošinājuma stiprināšanu;

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par pārtikas nodrošinājuma garantēšanu un pārtikas sistēmu noturības stiprināšanu;

uzsver, ka steidzami jānovērš ES valstu pārtikas sistēmu trūkumi, lai ieviestu dziļas un strukturālas pārmaiņas un sagatavotos turpmākām krīzēm;

atgādina, ka ES ir pārtikas produktu neto importētāja daudzuma, kaloriju un platību ziņā un ka tā ir neto eksportētāja tikai vērtības ziņā, galvenokārt pateicoties vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem; Komiteja uzskata par lietderīgu mudināt dalībvalstis īstermiņā samazināt biodegvielas ražošanu, lai palielinātu pašpietiekamību;

stingri atbalsta vēlmi palielināt ES pārtikas jomas suverenitāti un panākt lielāku autonomiju, veicinot dažādu pārtikas produktu ražošanu reģionālajā un vietējā līmenī;

vērš uzmanību uz faktu, ka šobrīd piedzīvojam trešo globālo krīzi, kas 15 gadu laikā ir ietekmējusi pārtikas cenas valstīs, kuras ir tieši atkarīgas no cenām starptautiskajā tirdzniecībā, un tas attiecas arī uz Eiropas Savienību;

uzsver, ka RK kā Eiropas pilsētu un reģionu institucionālajai pārstāvei ir būtiska nozīme Ukrainas partneru atbalstīšanā;

uzsver, ka pasākumi, kuri pārtikas nodrošinājuma jomā Eiropas Savienībai negaidīti jāveic pašreizējā kara dēļ, būtu jāizmanto ne tikai, lai risinātu pašreizējo problemātisko situāciju, bet arī lai panāktu strukturālākus uzlabojumus kopējā lauksaimniecības politikā un tādējādi uzlabotu dzīves kvalitāti un ES ekonomikas konkurētspēju un panāktu ievērojamus vidiskos ieguvumus jomās, kas saistītas ar pārtikas. Būtu jāņem vērā prasības, ko izvirza lauksaimniecības produktu ražotāju un pārstrādātāju pārstāvji, lauksaimnieku organizācijas un – it sevišķi – mazas un vidējas lauku saimniecības, kuru rentabilitāte Eiropas Savienībā daudzu gadu laikā ir samazinājusies vai pat zudusi, tādēļ to skaits un lauksaimniecībā nodarbināto skaits krasi samazinās, lauku apvidos notiek nelabvēlīgas sociālās un kultūras pārmaiņas, pasliktinās pārtikas kvalitāte, paaugstinās lauksaimniecības produktu cenas, it īpaši tām saimniecībām, kuras uztur visaugstākos kvalitātes standartus attiecībā uz cilvēka veselību, uzturvērtības un garšas nozīmi un līdz minimumam samazina ietekmi uz vidi;

10.

lai pārskatītu pārtikas krājumu jautājumu un kopējās lauksaimniecības politikas orientāciju uz tirgu, aicina izmantot pašreizējās debates par Eiropas elektroenerģijas tirgus reformu un kā piemēru ņemt naftas krājumus, kuriem dalībvalstīs ir 90 dienu drošības rezerves;

11.

nosoda to, ka Ukrainā notiekošais karš tiek izmantots kā iemesls, lai nerīkotu debates un neveiktu pasākumus, kuru mērķis ir novērst KLP trūkumus un apturēt ilgstošās tendences un izmaiņas pārtikas ražošanas sistēmā, tostarp īstenot stratēģiju “No lauka līdz galdam”, jo Eiropas pārtikas sistēmas nestabilitāte nav jauna parādība un izriet no KLP tirgus instrumentu deregulācijas, kā rezultātā ir vājinājies Eiropas lauksaimnieciskās ražošanas potenciāls, jo ražošanas faktori netiek pietiekami atalgoti;

12.

pamatojoties uz iepriekšējo RK atzinumu (1), atbalsta stratēģijas “No lauka līdz galdam” principu īstenošanu un tās mērķus, proti, samazināt pesticīdu, ķīmisko mēslošanas līdzekļu un antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu un palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru, taču norāda, ka pesticīdu lietošanas samazināšanas mērķrādītāji, vismaz kamēr Ukrainā norisinās karš, nedrīkstētu apdraudēt vispārējo pārtikas piegādes drošību. Tajā pašā laikā Komiteja arī aicina rūpīgi izvērtēt, cik lielā mērā ir sasniegti stratēģijas “No lauka līdz galdam” kvantitatīvie mērķi, kas jāuzrauga;

13.

atgādina, ka lielāko daļu mēslošanas līdzekļu, to izejvielu un augu aizsardzības līdzekļu pasaulē iepriekšējos gados ražoja Krievija, Ukraina un Baltkrievija. Samazinot atkarību no importētām izejvielām, kā mēslošanas līdzekļi vai pesticīdi, tiek veicināta mūsu pārtikas sistēmas noturība. Lai saglabātu un ilgtermiņā palielinātu ražu, ir jāstiprina inovācija un vairāk jāizmanto paraugprakse (it īpaši tāda prakse un inovācijas, kas atbilst ekoloģiskajiem mērķiem);

14.

iesaka Eiropas Komisijai neatteikties no zaļināšanas shēmas, tāpēc ka ir citi efektīvāki pasākumi, tostarp biodegvielas ražošanas apturēšana;

15.

uzsver, ka lauku apvidiem, kur pārtikas vietējās vērtības ķēdes nodrošina stabilākus ienākumus un iesaista mazās (lauku) saimniecības, ir stratēģiska nozīme klimata aizsardzības un pārtikas nodrošinājuma jomā; aicina visās dalībvalstīs decentralizēt ELFLA pārvaldību attiecībā uz vietējās un reģionālās lauksaimniecības politikas īstenošanu;

16.

atkārtoti iesaka patērētāju ieradumus vērst uz tāda uztura izmantošanu, kurā ir liels augļu un dārzeņu patēriņa īpatsvars, kā arī uz tādas svaigas vietējās vai reģionālās un sezonālās pārtikas iegādi, kas ražota, izmantojot ilgtspējīgas ražošanas metodes, tādējādi samazinot gaļas, tauku un cukura patēriņu pasaulē. Būtu jāveic visaptveroši pasākumi, lai šīs iespējas būtu viegli izmantojamas un pieejamas visiem (2). Šajā nolūkā Komiteja ierosina būtiski uzlabot Eiropas Komisijas pašreizējās programmas (piemēram, ESF+ ietvaros paredzētā pārtikas izdalīšanas programma Kopienas vistrūcīgākajām personām (MDP)) – programma, kas veicina veselīgu un ilgtspējīgu pārtiku Eiropas Savienībā;

17.

piekrīt arī tam, ka kvalitatīvu vietējo pārtikas sistēmu attīstība ir labākais risinājums, kā nodrošināt stabilus un pienācīgus ienākumus zemniekiem; šajā ziņā pauž gandarījumu par sociālo nosacījumu sistēmas ieviešanu kopējā lauksaimniecības politikā; uzskata, ka šajā jomā spēkā esošie ES standarti būtu tāpat jāpiemēro importētājiem;

18.

uzsver, ka ir jānodrošina vietējo pārtikas, mēslošanas līdzekļu un enerģijas piegādātāju lielāka iesaiste vispārējo un ārkārtas gadījumā paredzēto krājumu veidošanā. Attiecībā uz starptautisko tirdzniecību Komiteja ierosina atgriezties pie patēriņa preču nolīgumu sistēmas;

19.

atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu, kurā Eiropas transporta tīklu politikas ietvaros paredzēts izveidot labākus dzelzceļa savienojumus ar Ukrainu, lai citstarp veicinātu svarīgāko izejvielu transportēšanu. Tāpēc apsveicams ir plānotais EISI budžeta palielinājums;

20.

uzsver, ka ir vajadzīga steidzama un plaša mēroga rīcība, kas pārtikas nozarei ļautu pielāgoties klimata pārmaiņām, taču vienlaikus arī aicina uzlabot lauksaimniecības produktu apdrošināšanas sistēmu un stiprināt noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi;

21.

mudina meklēt jaunas lietusūdens apsaimniekošanas sistēmas, būvēt jaunus rezervuārus, atjaunot apūdeņošanas sistēmas un dzeramā ūdens tīklu, lai veicinātu lauksaimniecisko ražošanu, pārtikas rūpniecību un inovatīvus ieguldījumus pārtikas ražošanā;

22.

aicina Eiropas Komisiju noslēgt savu darbu pie pārtikas nodrošinājuma ārkārtas rīcības plāniem, lai izstrādātu un ieviestu ilgtermiņa stratēģiju, kas reģionālā līmenī nodrošinātu pārtikas pamatnodrošinājumu, ar to saprotot spēju noteiktā laika periodā apmierināt reģionālās kopienas pamatvajadzības ar pašražoto un kaimiņreģionos ražoto pārtiku; šajā nolūkā iesaka vispārēji piemērot vietējos pārtikas plānus, kas jau izstrādāti vairākās Eiropas valstīs;

23.

mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis lauksaimniecības ražojumus prioritāri izmantot pārtikā, elastīgāk piemērojot biodegvielas un lauksaimniecībā iegūta metāna veicināšanas politiku, lai krasa cenu kāpuma laikā atsaistītu lauksaimniecības tirgus no enerģijas tirgiem, bet pārprodukcijas gadījumā saglabātu šo svarīgo noieta tirgu;

24.

tādēļ stingri aicina Eiropas Komisiju pilnveidot regulējumu, tostarp arī kopējā lauksaimniecības politikā, tiem lauksaimniecības tirgiem, kuros redzams, ka produkcijas deficīta apstākļos tie var kļūt pilnīgi nestabili un neefektīvi; konkrēti, vajadzēs vienkāršot krīzes pārvaldības pasākumu iedarbināšanu un, piemēram, ar sarunām Pasaules Tirdzniecības organizācijā, panākt ES pārtikas un lauksaimniecības produktu krājumu veidošanu, lai nepieļautu finanšu spekulācijas saistībā ar starptautiskajām lauksaimniecības produktu cenām; tirgu regulēšanas politikā, kas jāatjauno lauksaimniecības politikas ietvaros, jāizvirza mērķis saglabāt zemniekiem izdevīgu cenu līmeni pēc tam, kad būs beigusies pašreizējā spriedze, jo pienācīgu darba ienākumu nodrošināšana lauksaimniekam ir labākais līdzeklis, kā atbalstīt lauksaimniecisko darbību, nodarbinātību lauksaimniecībā un piesaistīt jaunus lauksaimniekus;

25.

mudina Eiropas Komisiju īstenot lauksaimniekiem paredzēta tiešā atbalsta pretcikliskāku politiku (tādu, kas atbilst lauku saimniecības lielumam un veidam), lai mērķtiecīgāk atbalstītu visvairāk skartos sektorus un nepieļautu nevajadzīga atbalsta izmaksāšanu sektoriem, kuri gūst ļoti lielu peļņu;

26.

aicina Eiropas Komisiju vairāk pievērsties progresa veicināšanai pārtikas ražošanā, finansējot pētniecības un īstenošanas pasākumus tādās jomās kā ražošanas veidu pielāgošana klimata pārmaiņām, atkarības no trešo valstu piegādātājiem mazināšana, saražotās pārtikas uzlabošana attiecībā uz veselību veicinošu uzturvērtību un pārtikas derīguma termiņa pagarināšana ar bioloģiskām metodēm;

27.

aicina Eiropas Komisiju vairāk pievērsties tam, lai sekmētu lauksaimnieciskās ražošanas progresu, kura rezultātā mazinās šādas ražošanas energointensitāte. Tas ļaus būtiski novērst lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes (un galu galā arī pārtikas cenu) atkarību no enerģijas cenu svārstībām;

28.

aicina Eiropas Komisiju vairāk pievērsties lauksaimniecībai labvēlīgu ekonomisko apstākļu nodrošināšanai, ņemot vērā pieaugošos ražošanas izdevumus, un lauksaimniecības produktu ražotājiem sniegt atbalstu, kas pielāgots ražošanas veidam un attiecīgā ražotāja potenciālam (lielumam);

29.

ņemot vērā Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanu un pamatojoties uz ES Pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas platformas (3) veikumu, aicina Eiropas Komisiju noteikt saistošu mērķi, proti, līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas izšķērdēšanu;

30.

uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanās un rīcība papildina un atbalsta centienus, kas veikti starptautiskajā līmenī, kā arī katras ES dalībvalsts līmenī;

31.

liek uzsvaru uz to, ka RK ir iestāde, kuras locekļi tieši strādā partnerībā ar Ukrainas pilsētām un reģioniem;

Apdraudējumi nodrošinātībai ar pārtiku

32.

uzsver, ka patlaban reāla bada iespējamība Eiropā kā Ukrainā notiekošā kara sekas joprojām, šķiet, ir zema, taču karš jau ir radījis dažu produktu piegādes problēmas, pārtikas cenu pieaugumu gada laikā par 13,2 % (2022. gada augusta dati) un diezgan plaši izjusto situācijas attīstības neprognozējamību (straujš mākslīgo mēslošanas un aizsardzības līdzekļu, kā arī citu izejvielu un enerģijas izmaksu pieaugums var nepieņemami ietekmēt rudens un pavasara sēju un izraisīt sabiedrībai nepieņemama pārtikas cenu pieauguma turpināšanos), un tas ietekmē arī reģionālo sociālo un ekonomisko sistēmu destabilizāciju;

33.

atgādina, ka pašreizējā konflikta dēļ no starptautiskajiem tirgiem izzūd lauksaimniecības produkti un mēslošanas līdzekļi no diviem ļoti lieliem to eksportētājiem – no Ukrainas, kur karš izraisīs lauksaimniecības krīzi, bet pēc tam – ilggadīgu tās potenciāla atjaunošanas procesu, un no Krievijas, kura kā agresore ir jāizslēdz no starptautiskās tirdzniecības;

34.

uzskata, ka kara turpināšanās Ukrainā un agresora – Krievijas – ekonomikas izolēšana var radīt reālus draudus pārtikas nozares stabilitātei, it īpaši reģionos ārpus Eiropas, un tas palielinās ES humanitārās saistības pret bada skartajiem reģioniem, kā arī palielinās no tiem nākošās migrācijas spiedienu;

35.

uzsver, ka viens no lielākajiem draudiem stabilai pārtikas piegādei ir pārtikas ražošanas koncentrācija, kas ir jālīdzsvaro, piešķirot prioritāti vietēji ražotai pārtikai. Daudzus gadu desmitus augsti attīstītās valstis ir saskanīgi sadarbojušās pārtikas ražošanā un izplatīšanā, taču pēdējie gadi liecina, ka gan politiskā situācija, gan pašreizējās klimata pārmaiņas, dabas katastrofas un pandēmijas var pēkšņi un ļoti iedarbīgi pārraut šīs saiknes, pārtraucot piegādi plašām teritorijām, un tas nozīmē, ka šajos reģionos ir jāpalielina pārtikas nozares noturība, pārvietojot ražošanu un veidojot minimālos privātos un publiskos krājumus;

36.

tādēļ uzsver, ka ir jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija Eiropas pārtikas nodrošinājuma saglabāšanai. Šādā stratēģijā ir jāparedz pārtikas ražošanas pārcelšana uz Eiropu, izmantojot, piemēram, spoguļklauzulas Eiropas Komisijas noslēgtajos brīvās tirdzniecības līgumos, jo tas palīdzēs novērst negodīgu konkurenci starp importētajiem produktiem un ES produkciju; apņemas atbalstīt līdzvērtīgus uztursuverenitātes pasākumus, ko īsteno citas pasaules valstis, īpaši Āfrikā;

37.

uzsver, ka pārtikas pieejamību var uzlabot atbildīgāka izturēšanas pret pārtiku, tādējādi samazinot izšķērdēšanu; to var īstenot ļoti daudzās jomās, piemēram, samazinot pārprodukciju, uzlabojot ražas novākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un pārstrādes metodes, pielāgojot tirdzniecības apjomu un ēdināšanas piedāvājumu reālajam pieprasījumam un palielinot patērētāju informētību;

38.

pauž gatavību rīkoties reģionālās attīstības plānošanas līmenī, lai no jauna sasaistītu lauksaimniecības un pārtikas politiku reģionālajā līmenī un stiprinātu ilgtspējīgu nodrošinātību ar pārtiku, uzlabotu pārtikas kvalitāti un samazinātu negatīvo ietekmi, veicot sistēmiskas izmaiņas pārtikas ražošanas un pārvaldības paņēmienos, proti, samazinot vidisko ietekmi pārtikas ražošanas laikā, līdz minimumam samazinot ES atkarību no ārējiem pārtikas piegādātājiem un veidojot ES solidaritātes sistēmu, kas gādā par drošu piekļuvi pārtikai;

39.

prasa garantēt absolūtu aizsardzību produktiem, kuri ietilpst ES ģeogrāfiskās izcelsmes marķējuma sistēmā: ACVN (aizsargāts cilmes vietas nosaukums), AĢIN (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) un ĢIN (ģeogrāfiskās izcelsmes norāde);

40.

aicina Eiropas Komisiju lielāku uzsvaru likt uz tādu projektu finansēšanu, kuru mērķis ir palielināt pārtikas nodrošinājumu reģionālā līmenī, lai garantētu savu kopienu drošību vismaz tik ilgi, cik nepieciešams, lai sabiedrotās valstis noorganizētu palīdzību. Šis mērķis būtu jāpanāk, diversificējot pārtikas ražošanas jomas, palielinot platības pārtikas ražošanai, lauksaimniecības platības pielāgojot klimata pārmaiņām, finansējot gan pētījumus par to, kā ražot pārtiku ar ilgāku derīguma termiņu, gan šādu pētījumu konkrētu ieviešanu, un izmantojot ES līmeņa uzkrājumu mehānismus tiem reģioniem, kuri fizisku un ģeogrāfisku iemeslu dēļ nespēj sasniegt tādu pašpietiekamību, un garantējot pārtikas nodrošinājumu ES līmenī;

Bioloģiskā lauksaimniecība kā faktors, kas stiprina nodrošinātību ar pārtiku un mazina lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz vidi

41.

lai panāktu pārtikas nodrošinājumu, iesaka pavērst pretējā virzienā tendenci palielināties pārtikas ražošanas specializācijai un līdz ar to arī pārtikas ražošanas apgabalu koncentrācijai. Tas ir raksturīgs intensīvai lauksaimniecības pamatpreču ražošanai, kas vērsta uz maksimālu ekonomisko efektivitāti;

42.

uzskata, ka šo mērķi var sasniegt, ievērojami palielinot tās lauksaimnieciskās darbības īpatsvaru, kas tiek īstenota saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības principu, un veicinot arī daudzgadīgo kultūru attīstību. Tas palīdzēs samazināt minerālmēslu un augu aizsardzībai paredzētu ķīmisko līdzekļu izmantošanu, vienlaikus ievērojami uzlabojot augsnes ūdensnoturspēju, jo tas ir svarīgi gan ūdens trūkuma, gan pārmērīga ūdens daudzuma periodos;

43.

uzsver, ka šajā saistībā būs divi galvenie ieguvumi: ievērojami samazināsies intensīvās lauksaimniecības degradējošā ietekme uz vidi un palielināsies reģionu autonomija pārtikas piegādes jomā, jo tiks palielināta pārtikas ražošanas jauda, pamatojoties uz vietēji ražotiem lauksaimniecības produktiem (piegādes ķēžu saīsināšana un mazāka atkarība no pārtikas ražošanas);

44.

uzskata, ka jāatbalsta un jāaizsargā terasveida platības un teritorijas, jo, uzlabojot nokrišņu ūdens absorbciju, samazinot augsnes eroziju un plūdu un mežu ugunsgrēku risku, mazinot ekstremālas temperatūras un palielinot augsnes organiskā oglekļa sekvestrēšanu, tas ļauj mazināt klimata pārmaiņu sekas;

45.

vērš uzmanību: lai pilnībā īstenotu Eiropas zaļo kursu lauksaimniecībā, neraugoties uz neapstrīdamiem vidiskiem ieguvumiem, ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība, kas ļautu nodrošināt, ka nesamazinās lauksaimnieciskās ražošanas līmenis, kas garantē pārtikas piegādes drošību, it īpaši pasaules mērogā. Ņemot vērā situāciju, kad kara dēļ lauksaimniecības produkcija Ukrainā samazinājusies un pārtikas imports no Ukrainas ir ierobežots, izraisot badu Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs, būtu jāapsver, vai ES valstīm pagaidu kārtā nebūtu jākompensē šis iztrūkums. Tāpēc būtu sagaidāms, ka palielināsies lauksaimnieciskā ražošana un tādējādi tiks pārskatīti Eiropas zaļā kursa vispārējie mērķi;

46.

atgādina, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem laikposmā no 2000. gada līdz 2019. gadam slāpekļa, fosfora un kālija (NPK) mēslošanas līdzekļu izmantošana pasaulē palielinājās par 40 %. Tiek lēsts, ka augi neabsorbē vairāk nekā pusi izmantoto slāpekļa mēslošanas līdzekļu un aptuveni trīs ceturtdaļas fosfāta mēslošanas līdzekļu, kas paliek augsnē vai ieplūst ūdensobjektos, tādējādi lielā mērā nosakot to ekoloģisko un ķīmisko stāvokli. Turklāt Komiteja vērš uzmanību uz to, ka Ūdens pamatdirektīvas mērķis ir panākt vismaz labu ūdens ekoloģisko stāvokli. Pārmērīga minerālmēslu izmantošana pārtikas ražošanas vajadzībām pašlaik ir galvenais ūdensvides degradācijas iemesls, kas būtu jānivelē arī Kopienas pieņemtās ūdens resursu politikas kontekstā;

47.

vērš uzmanību uz to, ka Ķīna un Indija rada vairāk nekā pusi no pārmērīga mēslošanas līdzekļu patēriņa; tas ir vēl viens piemērs tam, ka šajās valstīs strauja ekonomikas attīstība notiek uz vides degradācijas rēķina un šādā veidā iegūtās konkurences priekšrocības neliecina par godīgu konkurenci. Patērētāji, kas importē preces no šīm valstīm, būtu vairāk jāinformē par šo faktu;

48.

atzīst, ka nav iespējams ieviest vispārēju bioloģisko lauksaimniecību, taču ES mērķim vajadzētu būt konsekventai Bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plāna īstenošanai un stratēģijā “No lauka līdz galdam” noteiktā mērķa sasniegšanai, lai līdz 2030. gadam 25 % lauksaimniecības zemes tiktu izmantota bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tomēr šo mērķu dēļ nedrīkst pasliktināties jau tā sarežģītā ekonomiskā un sociālā situācija Eiropas laukos – tiem jāvēršas pret negatīvām tendencēm. Šajā saistībā Komiteja aicina ES iestādes izanalizēt metodes, kā lauksaimnieciskās ražošanas jomā īstenot ekoloģiskos mērķus. Lai sasniegtu šos vērienīgos mērķus, ir jāatbalsta vidi saudzējoša lauksaimniecība, kas līdztekus bioloģiskajai lauksaimniecībai (pilnīga atbilstība bioloģiskās lauksaimniecības kritērijiem) iekļauj dzīvotņu lauksaimniecību (subsīdijas lauku saimniecībām, kas darbojas teritorijās ar ievērojamām dabas vērtībām) un vides/integrēto lauksaimniecību (atbalsts lauku saimniecībām, kas veic izlases kārtībā noteiktus ekoloģiski nozīmīgus pasākumus, piemēram, saskaņā ar pašreizējo agrovides programmu ilgtspējīgai lauksaimniecībai, augsnes un ūdens aizsardzībai, kā arī buferzonām). ES maksājumus lauksaimniecības jomā ir ieteicams cieši saistīt gan ar vides aizsardzības, gan ar pārtikas nodrošinājuma mērķiem. Vides aizsardzības jomā ES ilgtermiņa mērķim vajadzētu būt šādam: tās teritorijā ražotajai pārtikai ir vismazākā iespējamā negatīvā ietekme uz vidi. Šādā veidā ražotai pārtikai būs arī augstāka uzturvērtība un tā būs veselīgāka;

Cenu pieaugums

49.

uzskata, ka strauji augošā dzīves dārdzība, tostarp ievērojams pārtikas cenu kāpums līdz šim nav izraisījis pārtikas patēriņa kritumu vai samazināšanos līdz līmenim, kas apdraudētu dzīvību vai veselību, taču ir ietekmējis dzīves komforta pasliktināšanos, jo ir jāatsakās no dažiem produktiem;

50.

uzsver nepieciešamību veikt drošības tīkla pasākumus visnabadzīgāko iedzīvotāju labā, lai kompensētu grūtības piekļūt pārtikai, jo ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt veselību. Šajā nolūkā jāatbalsta gan organizācijas, kas nodarbojas ar pārtikas nodrošināšanu, gan skolas un bērnudārzi nomaļos reģionos un jāsniedz palīdzība bezpajumtniekiem;

51.

norāda, ka šādu konkurētspējas zudumu visbiežāk rada negodīga konkurence, kas saistīta ar importētiem lauksaimniecības produktiem; tādēļ ierosina Eiropas Komisijai noslēgtajos brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut spoguļklauzulas, kas nodrošinātu, ka importētie lauksaimniecības produkti atbilst tiem pašiem vides un sociālajiem standartiem, kādi ir spēkā Eiropā;

52.

vērš uzmanību uz to, ka arvien lielāks preču un pakalpojumu cenu pieaugums ievērojami samazina lauksaimniecības produkcijas rentabilitāti. No vienas puses, pieaug ražošanas izmaksas un, no otras puses, dārgāka pārtika no Eiropas būs mazāk konkurētspējīga tirgos;

53.

uzskata, ka galvenie apdraudējumi lauksaimnieciskajai darbībai un pārtikas ražošanai pašlaik ir saistīti ar minerālmēslu, degvielas (jo īpaši dīzeļdegvielas), elektroenerģijas un augu aizsardzības līdzekļu ļoti augstām un pēdējā laikā ievērojami pieaugušām cenām. To vēl papildina ar katru gadu pieaugoša ūdensapgādes problēma lauksaimniecībā, kā arī klimata apstākļu pasliktināšanās un krasas laikapstākļu pārmaiņas;

54.

brīdina, ka lauksaimniecības rentabilitātes pazemināšanās var radīt reālus un būtiskus apdraudējumus nodrošinātībai ar pārtiku, jo lauksaimnieciskā darbība ir cikliska un to nevar mainīt nekavējoties. Ganāmpulku vai sējumu platības atjaunošanai vajag pat vairāk nekā gadu;

55.

uzskata, ka, no reģionu perspektīvas raugoties, strauji augošā dzīves dārdzība, tostarp pārtikas cenas, ir ļoti liels apdraudējums vietējo un reģionālo sociālo un ekonomisko sistēmu stabilitātei. Tas negatīvi ietekmēs darba tirgu, iedzīvotāju ienākumus, vietējo pašvaldību ienākumus un galu galā palielinās nabadzību, piespiežot vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīties šīs problēmas seku novēršanā. Tāpēc pārtikas tirgus nestabilitātei ir daudz plašākas sekas un tā var ietekmēt attiecīgajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzticēto uzdevumu pienācīgu izpildi, kā arī vājināt reģionu ekonomiskās izaugsmes pamatus;

56.

atgādina: no uzņēmēju viedokļa raugoties, nepieciešamība nodrošināt uzņēmumu pamatdarbības ierobežos izdevumus attīstībai, un tas negatīvi ietekmēs ekonomikas inovāciju;

Atbalsts efektīviem un starpnozaru pielāgošanās pasākumiem un jautājums par zaudējumiem un kaitējumiem

57.

vērš uzmanību uz sarežģīto pārtikas izšķērdēšanas problēmu, kuras ierobežošana ļaus gūt vairākās jomās virkni ieguvumu, pirmām kārtām samazināt to vērtīgo resursu izmantošanu, kas nepieciešami pārtikas ražošanai, transportēšanai un sadalei (enerģija, ūdens, darbaspēka izmaksas), ražošanai paredzēto platību, kā arī ierobežot siltumnīcefekta gāzu radīšanu;

58.

uzsver, cik svarīga ir sistēmiska rīcība pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai, jo atbildīgāka izturēšanās pret pārtiku ļaus samazināt iepirkumu apjomu, un tas ietekmēs ražošanu, pārstrādi, transportu, tirdzniecību un darba tirgu. Tāpēc ir vajadzīga plānota pārkārtošanās, kurā būtu paredzēti drošības tīkla pasākumi;

59.

uzsver, ka ir steidzami jāveido un jāveicina īsas un ātras piegādes ķēdes no lauksaimnieka līdz patērētājam (tas nozīmē zemākas cenas, augstu kvalitāti, ātru piegādi). Arī pārtikas piegādes ķēžu saīsināšana būtiski ietekmēs klimatu, jo tiks samazinātas transporta radītās emisijas;

60.

norāda: lai mudinātu iedzīvotājus izmantot vietēji ražotu pārtiku, ir vērts izcelt vietu, kur tā tiek ražota (reģionālo zīmolu radīšana, attiecīgs marķējums un vietējais ekonomiskais patriotisms var atvieglot, ka pārtikas cenu paaugstinājums tiek akceptēts, ja tas būs nepieciešams, ņemot vērā pārtikas ražošanas izmaksas);

61.

atgādina, ka tiek prognozēts, ka zaļā kursa rezultātā kultūraugu ražošana tiks ievērojami samazināta, bet pārtikas cenu pieaugums izraisīs sabiedrības nevēlēšanos īstenot enerģētikas pārkārtošanu. Tāpēc ir vajadzīgs drošības tīkls, kas radītu pozitīvu klimatu zaļajam kursam un izpratni par to;

62.

atzīst, ka ir vajadzīga starpnozaru sadarbība starp lauksaimniekiem, uzņēmējiem, publiskajām iestādēm un zinātnieku aprindām, lai izstrādātu koncepcijas lauksaimniecības ekonomikas pielāgošanai klimata pārmaiņām, proti, ņemot vērā pašreizējo ūdens trūkumu un dabas katastrofas, seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot lauksaimnieciskās ražošanas ikgadējās dinamikas mainīgumu un iespējami samazināt papildu potenciālās neveiksmes un zaudējumus pārtikas ražošanā. Šajos pasākumos būtu jāiekļauj publiskās investīcijas un tehnoloģiskās un agroekoloģiskās inovācijas, un tie būtu jāīsteno līdztekus zaļajam kursam, uzmanīgi izturoties pret dabas resursiem;

63.

atgādina, ka lauksaimnieciskās ražošanas industrializācija arī palielina valstu savstarpējo atkarību. Tas ir īpaši redzams ķīmiskajā rūpniecībā. Krievija ir tā, kas pasaulē visvairāk eksportē slāpekli, fosforu un kāliju. Turklāt ražošanas koncentrācija rada ļoti lielu oglekļa pēdu, ņemot vērā ražojumu masveida transportēšanu pasaulē (katru gadu starp kontinentiem tiek pārvadāti vairāk nekā 20 miljoni tonnu mēslošanas līdzekļu). Mēslošanas līdzekļu ražošanai vajag ļoti daudz gāzes, un, tā kā piecās valstīs ir koncentrētas divas trešdaļas no gāzes globālā piedāvājuma, tas rada reālu risku, ka gāzes cenu regulēšana ietekmēs mēslojuma cenas un galu galā arī pārtikas cenas. Tādēļ būtu jācenšas dažādot lauksaimniecības resursu ražošanu un piegādi;

ES informācijas politikas problēmas saistībā ar pārtikas nozari

64.

uzsver, ka dezinformācija par pārtikas pieejamību ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā destabilizēt sociālo mieru un mudināt cilvēkus uz nesaprātīgu rīcību, un tādēļ pret šiem draudiem ir apņēmīgi jāvēršas; dalībvalstīm turpmāk ir jārada iedzīvotājiem drošības sajūta, kas balstīta uz pietiekami vērienīgu ārkārtas rīcības plānu attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu, kā paredzēts Komisijas 2021. gada 12. novembra paziņojumā;

65.

uzsver, ka, pārtikas ražošanā veicot strukturālas izmaiņas, kuru mērķis ir samazināt atkarību no ārējiem piegādātājiem un palielināt reģionā ražotās pārtikas nozīmi, var izraisīt pārtikas cenu kāpumu, un tāpēc ir vajadzīga pārredzama un uzticama informācijas politika, kurā uzmanība būtu jāpievērš ne tikai piegādes drošībai, bet arī pārtikas ražošanas radītu vidisko izmaksu samazināšanai;

66.

mudina arī turpmāk popularizēt augstas kvalitātes pārtiku, kas ražota iedzīvotāju dzīvesvietas tuvumā.

Briselē, 2022. gada 30. novembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) OV C 37, 2.2.2021., 22. lpp.

(2) OV C 272, 17.8.2017., 14. lpp.

(3) Pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītāji (europa.eu).

2.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/30

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Jaunatnes politikas nākotne Eiropas Savienībā. Pārdomas par jaunatnes politiku un jaunatnes aspekta integrēšanu saistībā ar Eiropas Jaunatnes gadu 2022”

(2023/C 79/06)

Ziņotājs:

Tine RADINJA (SI/Zaļie), Škofja Lokas mērs

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Ievada piezīmes

ar šo dokumentu vēlas piedāvāt jaunas un visaptverošas pārdomas par jaunatnes politiku, jaunatnes jautājumu integrēšanu visās politikas jomās un jaunatnes aktīvu līdzdalību Eiropas nākotnes veidošanā saistībā ar Eiropas Jaunatnes gadu 2022, kā ierosināts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2021/2316 (1) un kā ieteikusi Konference par Eiropas nākotni. Turklāt RK ierosina stingru ieteikumu par jaunatnes aspekta integrēšanu, kas ir viens no Eiropas Jaunatnes gada 2022 galvenajiem mērķiem;

uzsver, ka Covid-19 pandēmijas dēļ daudzi jaunieši zaudēja gandrīz divu gadu izglītības iespējas, darbu, garīgo veselību un sociālo dzīvi. Tāpēc saistībā ar Eiropas Jaunatnes gadu būtu ne tikai jāatzīst upuri, kas jaunākajām paaudzēm bija jānes pandēmijas laikā, bet arī jārosina ilglaicīgas pārmaiņas, kas sniedzas ārpus Eiropas Jaunatnes gada ietvariem. Sabiedrībai atveseļojoties no pandēmijas sekām, izšķiroša nozīme ir jauniešu iesaistei un izpratnei par viņu rūpēm, lai izkļūtu no krīzes;

norāda, ka jaunatnes politikā un jaunatnes aspekta integrēšanā īpaša uzmanība jāpievērš teritoriālajai un sociālajai dimensijai, jo dažādos ES reģionos pastāv būtiska nevienlīdzība attiecībā uz piekļuvi pamatpakalpojumiem, izglītībai, darbvietām, mājokļiem un sociālo mobilitāti, kas dažādos veidos ietekmē jauniešus. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīgas kompetences daudzās ar jaunatnes politiku saistītās jomās, piemēram, mājokļu, izglītības, nodarbinātības, nabadzības un diskriminācijas apkarošanas, studentu, jauniešu apvienību, jaunatnes darba, kultūras un brīvā laika pavadīšanas pasākumu atbalsta jomā, tāpēc visos ES jaunatnes stratēģijas koordinācijas un īstenošanas posmos ir vairāk jāņem vērā vietējais un reģionālais līmenis;

Par jaunatnes aspekta integrēšanu

aicina integrēt jaunatnes aspektu un jauniešu tiesībās balstītu perspektīvu politikas veidošanā vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmenī, sistemātiski nodrošinot, ka jaunatnes un uz jauniešiem vērstās perspektīvas tiek ņemtas vērā visās politikas jomās. Turklāt visās politikas diskusijās būtu jāapspriežas ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, lai konsekventi piemērotu jaunatnes aspekta integrēšanas pieeju, tostarp īstenojot valstu plānus NextGenerationEU finansēšanas un atveseļošanas pasākumu kopumu īstenošanai;

aicina Eiropas Komisiju īstenot “ES jauniešu testu”, kas ļautu novērtēt politikas ietekmi uz jauniešiem. Pirms visu jauno politikas pasākumu pieņemšanas būtu jāveic vismaz šādas trīs darbības: jēgpilna sadarbība ar attiecīgajām jaunatnes ieinteresētajām personām, tostarp ekspertiem, kuri strādā jaunatnes jautājumos, un ar jauniešus pārstāvošām organizācijām, kas strādā pie attiecīgajiem tematiem, ietekmes novērtējums par to, kā politika ietekmēs jauniešus, un ierosinātie pasākumi, kas mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi;

aicina Eiropas iestādes, valstu valdības un vietējās pašvaldības visās politikas jomās apkopot ar jaunatni saistītus datus, kas saskaņoti sadalīti pēc vecuma grupām. Datu vākšana būtu jāveic sadarbībā ar jaunatnes organizācijām, un būtu jāīsteno politika, lai uzlabotu viņu datu lietotprasmi, ļaujot tām piekļūt informācijai, to analizēt un interpretēt, lai izstrādātu uz pierādījumiem balstītas atbalsta darbības un projektus pārmaiņu veicināšanai;

atkārtoti uzsver vajadzību pēc jaunatnes politikas, kas integrēta visās ES politikas jomās, izmantojot horizontālu pieeju un rosinot starpnozaru, starpreģionālu un pārrobežu sadarbību;

aicina veikt pasākumus, kas stiprinās un spēcinās jauniešu organizācijas, jo spēcīgas Eiropas jaunatnes organizācijas veicina pilsonisko izglītību, vairo zināšanas par demokrātiju un rosina pilsonisko aktivitāti;

pauž nožēlu par to, ka pēdējos gados ir sarukusi jaunatnes organizāciju pilsoniskā telpa, un aicina nodrošināt vairāk pietiekamu un ilgtspējīgu resursu, kā arī darbības finansējumu, kas atbilst jaunatnes organizāciju strukturālajām vajadzībām. Tie ir jāsadala pārredzamā veidā, tādējādi atbalstot spēcīgu jaunatnes sektoru, kas nodrošina, ka jauniešiem no jebkuras vides ir pieejama droša telpa, lai piedalītos, iesaistītos un augtu kā aktīvi pilsoņi;

10.

uzsver Eiropas reģionu un pašvaldību nozīmi ES Jaunatnes stratēģijas veiksmīgā īstenošanā un ieguldījumu, ko tie var sniegt ar izglītību un kultūru, lai veicinātu iekļaujošu sabiedrību jauniešiem, un mudina stiprināt ES jaunatnes dialoga reģionālo un vietējo dimensiju;

11.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības uzskatīt jaunatnes jautājumus par pastāvīgu prioritāti politikas veidošanā un ierosina visās vietējās un reģionālajās pašvaldībās pieņemt vietējo jaunatnes stratēģiju;

12.

aicina Eiropas Komisiju stiprināt jaunatnes dimensiju programmās Erasmus+ un “Eiropas Solidaritātes korpuss” un veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalība šajās programmās ir pieejama visām jauniešu grupām un ka jaunieši gūst iespējas un saņem pienācīgu atbalstu, tostarp piedaloties programmās; aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības veicināt informācijas kampaņas, kas parādītu jauniešiem, kādas personiskās un profesionālās izaugsmes iespējas dod šīs programmas, un plašāk iesaistīt jauniešus šajā izaugsmē gan izglītības centros, gan augstskolās;

Par nodarbinātību un sociālo aizsardzību

13.

aicina veikt atbilstošus pasākumus, lai visā Eiropā nodrošinātu jauniešu tiesības uz stabilu un jēgpilnu nodarbinātību ar pienācīgiem darba apstākļiem;

14.

uzsver izglītības uzņēmējdarbības jomā, sociālās uzņēmējdarbības un sociālās ekonomikas pozitīvo lomu jauniešu bezdarba samazināšanā un aicina Eiropas un valsts līmeņa lēmumu pieņēmējus rūpēties par šķēršļu likvidēšanu, ar kuriem saskaras jaunie uzņēmēji, un likvidēt arī šķēršļus, kuri apgrūtina kļūšanu par uzņēmējiem studiju laikā;

15.

aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības veicināt Eiropas iestāžu tuvināšanu jauniešiem un viņu informēšanu un rosināt jauniešu mobilitāti starp dalībvalstīm izglītības centros un augstskolās, uzsverot šādas mobilitātes radītās profesionālās un personiskās izaugsmes iespējas un pozitīvo pieredzi, ko tā var dot Eiropas jauniešu attīstībā;

16.

ierosina Eiropas Komisijai noteikt atbalsta, papildinošus un koordinējošus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt jauniešu nodarbinātības nedrošību, veicināt labāku piekļuvi sociālajai aizsardzībai, atceļot jebkāda veida ar vecumu saistītus diskriminācijas kritērijus, nodrošināt vienlīdzību ar lielāka vecuma grupām un izbeigt minimālās algas noteikšanu jauniešiem;

17.

iesaka pastiprināt koordināciju jaunatnes nodarbinātības politikas jomā, it īpaši attiecībā uz to, kā vietējie un reģionālie publiskie nodarbinātības dienesti īsteno uzlaboto Garantiju jauniešiem;

18.

aicina saistībā ar Eiropas Komisijas veikto stažēšanās kvalitātes sistēmas pārskatīšanu visās dalībvalstīs efektīvi aizliegt neapmaksātu stažēšanos un veikt pasākumus, tostarp ieviest ES direktīvu, lai nodrošinātu, ka stažēšanās, prakse un māceklība nodrošina minimālos tiesību standartus attiecībā uz darba apstākļiem, it īpaši piekļuvi likumā noteiktajai minimālajai algai un piekļuvi sociālajai aizsardzībai;

19.

uzsver kvalitatīvas un cenas ziņā pieejamas bērnu aprūpes nozīmi, lai vecāki, tostarp jaunie vecāki, varētu (atkārtoti) iekļauties darba tirgū;

20.

aicina Komisiju un dalībvalstis nākt klajā ar konkrētiem pasākumiem, lai uzlabotu visu vecumu jauniešu iekļaušanos darba tirgū, apkarotu diskrimināciju un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas. Šajā sakarā ir vajadzīga turpmāka koordinācija, lai uzlabotu to jauniešu informēšanu, kuri saskaras ar daudzējādiem šķēršļiem, it īpaši nabadzības, dzimuma, seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes, invaliditātes, zema izglītības līmeņa vai piederības etniskai minoritātei/migrantu izcelsmes dēļ;

21.

atkārtoti uzsver nepieciešamību atzīt, ka LGBTI+ jaunieši Eiropā ir īpaši neaizsargāti, jo viņi jau no agrīna vecuma ir pakļauti diskriminācijai, viktimizācijai, stigmatizācijai un ļaunprātīgai izmantošanai; viņi saskaras ar grūtībām saistībā ar ģimeni un savām kopienām, profesionālo pakalpojumu sniedzēju un plašākas sabiedrības ierobežoto izpratni par LGBTI+ jautājumiem, kā arī ar garīgās, fiziskās un seksuālās veselības problēmām (2); šajā nolūkā aicina veikt efektīvus pasākumus Eiropas līmenī, lai pilnībā nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas jauniem LGBTI+ cilvēkiem;

22.

uzsver, ka sarežģītā piekļuve mājokļiem un to augstās izmaksas būtiski kavē jauniešu autonomiju, tādējādi apgrūtinot izglītības un darba mobilitāti, kā arī samazinot jaunāko paaudžu pirktspēju. Tādēļ Komiteja aicina par prioritāti uzskatīt atbalsta pasākumus, tostarp mobilizējot ES līdzekļus, kuru mērķis ir nodrošināt piemērotus un cenas ziņā pieejamus mājokļus visiem jauniešiem Eiropā;

23.

uzsver, ka daudzi Eiropas jaunieši ir saskārušies ar lielāku nabadzības un sociālās atstumtības risku Covid-19 pandēmijas dēļ, un aicina ES atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai krīzes laikā jaunieši vienmēr saņemtu pietiekamu atbalstu;

24.

ierosina turpmāku koordināciju, lai apmainītos ar paraugpraksi, mērķiem un rādītājiem, kas saistīti ar cīņu pret nabadzību, sociālās atstumtības risku un sociālo nestabilitāti jauniešu vidū;

25.

norāda uz kritisko situāciju, ar ko saskaras gados jauni bēgļi, it īpaši nepavadīti nepilngadīgie, un aicina pieņemt atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt visiem gados jaunajiem bēgļiem un viņu ģimenēm piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, izglītībai, mājoklim, veselības aprūpei, kā arī viņu cilvēktiesību saglabāšanu;

Par jauniešu fizisko un garīgo veselību un labklājību

26.

uzsver, cik svarīga ir piekļuve universāliem, cenas ziņā pieejamiem un kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem – gan profilaktiskiem, gan ārstnieciskiem; šajā saistībā uzsver, ka ir jānovērš šķēršļi, ar kuriem saskaras tie jaunieši, kuriem nav piekļuves sociālajam nodrošinājumam;

27.

uzsver, ka ir ļoti svarīgi pārtraukt stigmatizāciju un apzināties pandēmijas radītās jauniešu garīgās veselības problēmas un šķēršļus un ka ir nekavējoties jārīkojas, lai risinātu jauniešu garīgās veselības vajadzības;

28.

rosina īstenot holistisku pieeju garīgajai veselībai, veicinot sociālās tiesības un ekonomiskās aizsardzības paketes, lai risinātu garīgās veselības sociālekonomiskos faktorus, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu un nodrošinot pamatpakalpojumus un tiesības jauniešiem, kuri saskaras ar atstumtību, diskrimināciju un marginalizāciju;

29.

aicina veikt pasākumus, lai garīgās veselības atbalstu padarītu cenu ziņā pieejamu un sasniedzamu visiem jauniešiem, tostarp visneaizsargātākajiem. Turklāt Komiteja aicina palielināt garīgās veselības aprūpes pieejamību un finansējumu, nodrošinot, ka ikviens var saņemt vajadzīgo palīdzību;

30.

aicina veikt lielākus ieguldījumus jau esošajās augšupējās kopienu veidošanas iniciatīvās, proti, jaunatnes centros, bezmaksas un pieejamā kultūrā un sporta pasākumos, kā arī atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas garīgās veselības jomā;

31.

aicina izstrādāt ES garīgās veselības stratēģiju, kurā būtu iekļauti pasākumi, kas nodrošinātu garīgās veselības problēmu novēršanu, jēgpilnu iespēju nodrošināšanu un Eiropas jauniešu aktīvu iesaisti to lēmumu pieņemšanā, kuri attiecas uz viņu garīgo veselību, un mērķtiecīgu garīgās veselības atbalstu visos dzīves posmos;

32.

uzstāj, ka ir jānodrošina jauniešu seksuālo un reproduktīvo tiesību pilnīga aizsardzība, tostarp piekļuve cenas ziņā pieejamiem kontracepcijas un menstruālajiem produktiem;

33.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir izveidojusi Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupu; mudina tomēr arī turpmāk koordinācijas grupā uzsvaru likt uz jauniešu stāvokli;

Par jēgpilnu līdzdalību

34.

atkārtoti pauž atbalstu personu ar invaliditāti, īpaši bērnu un jauniešu, tāpat kā jebkura cita cilvēka personības attīstības veicināšanai, nodrošinot piekļuvi mākslai, kultūrai, atpūtas pasākumiem, izklaidei, sportam un tūrismam (3), kas ir personu ar invaliditāti labklājības svarīgs elements. Komiteja īpaši uzsver sporta nozīmi, lai veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanu, un mudina dalībvalstis izstrādāt programmas, kas sekmētu tādu bērnu, jauniešu un personu ar invaliditāti līdzdalību, kuriem ir lielāki ierobežojumi (4);

35.

uzsver, ka Eiropas Jaunatnes gads 2022 ir lieliska iespēja veicināt jauniešu jēgpilnu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē un tā mantojumam vajadzētu būt vērstam uz jauniešiem paredzētas demokrātijas strukturālu stiprināšanu, uzsvaru liekot uz jauniešus pārstāvošu organizāciju lomu;

36.

iesaka iesaistīt jauniešus tādu politikas pasākumu izstrādē, vadībā, īstenošanā un novērtēšanā ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, kuri ietekmē jauniešus, un saistītajos oficiālajos konsultāciju mehānismos. Turklāt būtu jāuzrauga šo iniciatīvu panākumi un īstenošana, lai nodrošinātu, ka jauniešu līdzdalība dod konkrētus rezultātus vai arī ir dots saprotams skaidrojums, kāpēc konkrētās idejas vai iniciatīvas nevar tikt īstenotas;

37.

lai stiprinātu jauniešu uzticēšanos iestāžu darbībai un atbalstītu pārdomas, vārda brīvību, lēmumu pieņemšanu un zināšanas par demokrātijas principiem un individuālajām un kolektīvajām brīvībām, aicina visas kompetentās iestādes vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī veidot jauniešu padomes;

38.

aicina balstīties uz rezultātiem, kas gūti jau esošajos līdzdalības mehānismos, piemēram, ES jaunatnes dialogā, kas visiem ES jauniešiem dod iespēju paust savu viedokli par attiecīgajiem tematiem un ietekmēt likumdošanas procedūras, strādājot tieši kopā ar lēmumu pieņēmējiem. Šis process būtu jāturpina attīstīt un tajā būtu jāiesaista citas ES iestādes;

39.

aicina veikt pasākumus, lai atbalstītu jauniešus un dotu viņiem iespējas risināt ilgtspējīgas attīstības jautājumus un cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā arī izmantot viņu potenciālu jēgpilnām pārmaiņām sabiedrībā;

40.

aicina dalībvalstis nopietni apsvērt iespēju samazināt balsstiesīgo vecumu līdz 16 gadiem visās vietējās un reģionālajās vēlēšanās Eiropā un aicina sagatavot datus un zināšanu apmaiņu par institucionālo pasākumu ietekmi uz jauniešu politisko līdzdalību, piemēram, par minimālo vecumu, no kura var balsot un kandidēt vēlēšanās, vai par politisko mandātu skaita ierobežojumiem;

41.

aicina atbalstīt un koordinēt pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt jauniešu zināšanas pilsoniskās izglītības jomā, lai nodrošinātu, ka jaunieši izprot lēmumu pieņemšanu savās vietējās kopienās un apzinās demokrātiskos procesus un savas cilvēktiesības un pilsoņtiesības;

42.

uzsver, ka ir jānodrošina, lai visiem jauniešiem būtu pieejama kvalitatīva informācija par līdzdalības iespējām, un jāveicina apzināta līdzdalība, it īpaši attiecībā uz demokrātiskajiem procesiem;

Par iekļaujošu sabiedrību

43.

atbalsta koordināciju un labas prakses apmaiņu par dzimumu līdztiesības lomu izglītības un nodarbinātības jomā, lai apzinātu šķēršļus un uzlabotu sieviešu un meiteņu piekļuvi visām izglītības un profesionālajām iespējām;

44.

atbalsta dzimumu līdztiesības aspektu integrēšanu publiskajā politikā visos līmeņos; atkārtoti aicina, lai dzimumu stereotipu apkarošanas nolūkā “vietējās un reģionālās pašvaldības tiktu iesaistītas ES līmeņa izpratnes veidošanas un komunikācijas kampaņas izstrādē un īstenošanā, un uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš jauniešiem, jo viņi ir viena no pārmaiņu īstenošanā svarīgām pamatgrupām” (5);

45.

uzskata, ka migrantu izcelsmes jauniešu integrācija izglītībā un sociālajā dzīvē ir prioritāte, un tādēļ aicina turpināt koordinēt un apmainīties ar zinātību un labu praksi attiecībā uz efektīvu politiku šajā nolūkā;

46.

uzskata, ka ir jāpastiprina atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir visās ES dalībvalstīs nodrošināt romu jauniešiem piekļuvi pamatpakalpojumiem. Komiteja šajā saistībā atkārtoti pauž pārliecību, ka romu integrācijas procesā būtiska nozīme ir četrām galvenajām tematiskajām jomām, ko Eiropas Komisija noteikusi [savā ES romu stratēģiskajā satvarā], sagrupējot tā mērķus, proti, “izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem, kā arī sociālo dienestu pildītajām funkcijām, it īpaši vietējā un reģionālajā līmenī” (6); turklāt tā mudina sniegt būtisku atbalstu romu bērniem, lai efektīvi risinātu jautājumu par zemo izglītības līmeni;

47.

uzskata, ka diskriminācijas, rasisma un citu neiecietības veidu apkarošanai ir izšķiroša nozīme, lai cīnītos pret vardarbīgu radikalizāciju un nepieļautu, ka jaunieši kļūst par politiskā vai reliģiskā ekstrēmisma upuriem. Šajā sakarā uzskata, ka izglītībai un pilsoniskās sabiedrības organizācijām vajadzētu būt izšķirošai nozīmei demokrātisko un humāno vērtību nodošanā un ka spēcīgāka koordinācija šajā jomā ES līmenī varētu būt noderīga visām dalībvalstīm;

Par darbu ar jaunatni

48.

aicina veikt pasākumus, lai atbalstītu kvalitatīva darba ar jaunatni attīstību vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, tostarp veicinot turpmāku koordināciju un atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt apmaksātu un brīvprātīgu jaunatnes darbinieku kvalitatīvus apmācības standartus un pietiekamus resursus jaunatnes darba organizācijām;

49.

uzskata: lai Eiropas programma darbam ar jaunatni kvalitātes, inovācijas un jaunatnes darba atzīšanas jomā būtu sekmīga, ir cieši jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības. Turklāt Komiteja uzskata, ka ir jānodrošina, ka ir pieejami pietiekami dati un kopīgi rādītāji, tostarp vietējā un reģionālajā līmenī, lai nodrošinātu iniciatīvas efektīvu uzraudzību;

50.

atbalsta tāda tiesiskā regulējuma izveidi, kas attiektos uz darba ar jaunatni koncepciju, lai labāk definētu, kas ir darbs ar jaunatni, skaidri norādītu tā funkcijas un kompetences un sniegtu jaunatnes darbiniekiem konkrētu atzinību par viņu darbu;

51.

aicina sniegt turpmāku atzinību un atbalstu brīvprātīgo darbam;

Par izglītību un apmācību

52.

aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības, sākot no agras bērnības un turpmāk nodrošināt vispārēju piekļuvi kvalitatīvai izglītībai (īpašu uzmanību pievēršot valodu apguvei) un ierosina veicināt turpmāku koordināciju un labas prakses apmaiņu attiecībā uz jauniešu, it īpaši neaizsargātu jauniešu, sociālo iekļaušanu izglītības sistēmā visos līmeņos, kā arī attiecībā uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu;

53.

aicina veikt atbilstīgus pasākumus, lai turpmāk izplatītu prasmju ieguvi un atzītu prasmes, kas, sākot no agras bērnības, apgūtas neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās ceļā un nodrošinātu, ka šīs prasmes var tikt apstiprinātas, uzsākot vai atsākot formālās izglītības programmas, nodarbinātību aprūpētājiem utt.; aicina arī veicināt transversālās prasmes, kas atbilst mainīgajai nodarbinātības videi, un veicināt valodu prasmes kā prioritāti, lai palielinātu jauniešu izredzes integrēties darba tirgū;

54.

aicina atbalstīt algotus un brīvprātīgos jaunatnes darbiniekus un jauniešu organizācijas kā galvenos izglītības nodrošinātājus neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās procesā;

55.

aicina veikt atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka visi skolotāji var apgūt un atjaunināt nepieciešamās pedagoģiskās zināšanas, kā arī augsta līmeņa prasmes, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm, un nodrošināt, ka viņu profesija tiek atzīta un novērtēta sabiedrībā, tostarp tam, kā tā tiek ekonomiski novērtēta darba tirgū;

56.

atbalsta esošo Eiropas platformu izveidi un turpmāku izmantošanu izglītības satura un rīku izplatīšanai iekļaujošā un daudzvalodu veidā, ņemot vērā reģionālās valodas;

Par digitālo pārkārtošanu

57.

uzsver, ka ir svarīgi, lai visiem jauniešiem būtu pieejamas jaunas tehnoloģijas un pienācīgs aprīkojums, kas viņiem visiem nodrošinās vienlīdzīgu piekļuvi iespējām;

58.

iesaka definēt attiecīgās prasmes un kompetences, kā arī standartus, kas nepieciešami izglītības pārkārtošanai digitālā formā, tostarp apzinot un likvidējot iespējamos jaunos izslēgšanas punktus skolotājiem/mācībspēkiem un jauniešiem;

59.

mudina jauniešiem paredzētajās izglītības sistēmās attīstīt visaptverošas digitālās kompetences, tostarp kompetences attiecībā uz to, kā jēgpilni izmantot tehnoloģijas.

Briselē, 2022. gada 1. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2021/2316 (2021. gada 22. decembris) par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (OV L 462, 28.12.2021., 1. lpp.).

(2) Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam, COR-2020-05861.

(3) Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija (COR-2021-01679).

(4) Turpat.

(5) Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam (COR-2020-02016).

(6) Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars (COR-2020-05625).

2.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/36

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Pastiprināt kohēzijas politikas atbalstu reģioniem, kuros ir nelabvēlīgi ģeogrāfiski un demogrāfiski apstākļi (LESD 174. pants)”

(2023/C 79/07)

Ziņotāja:

Marie-Antoinette MAUPERTUIS (FR/AE), Korsikas Asamblejas priekšsēdētāja

POLITIKAS IETEIKUMI

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

norāda: LESD 174. pantā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir uzdots nodrošināt, ka ES ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis (LES 3. panta 3. punkts) tiek īpaši īstenots lauku apvidos, apvidos, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, reģionos, kuri pastāvīgi saskaras ar būtiskiem un nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskiem apstākļiem, piemēram, galējos ziemeļu reģionos un reģionos ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu, salās, pārrobežu un kalnu reģionos. būtu jāņem vērā arī reģioni, kuros vērojama plaša sabiedrības novecošana;

uzskata: lai gan ES kohēzijas politikai ir svarīga nozīme LESD 174. panta īstenošanā, šis uzdevums ir saistošs arī visām pārējām ES politikas jomām (it īpaši Eiropas zaļajam kursam un Digitālajai programmai), jo tās nedrīkst apdraudēt šo reģionu teritoriālo kohēziju;

uzsver, ka kohēzijas politikas dalītas pārvaldības principu ievērošanu un subsidiaritātes principa (LES 5. panta 3. punkts) ievērošanu nekad nevar izmantot kā argumentu, lai atstātu novārtā LESD 174. panta piemērošanu valstu līmenī;

atzinīgi vērtē to, ka kohēzijas politikas jaunajā posmā ir ieviests jauns politikas mērķis (PM5) “ES iedzīvotājiem tuvāka Eiropa”, ko dalībvalstis var izmantot, lai mērķtiecīgāk novirzītu atbalstu 174. pantā minētajām teritorijām;

konstatē, ka beidzot pašlaik tiek pabeigti 2021.–2027. gada partnerības nolīgumi un programmas;

uzskata, ka jaunā Teritoriālās attīstības programma 2030. gadam kopā ar jauno Ilgtermiņa redzējumu lauku apvidiem, Lauku paktu un nesen ierosināto Salu paktu (1) nodrošina 174. pantā minētajām teritorijām spēcīgu un jaunu politisku impulsu;

uzskata, ka daudzi jauni ES fondi, kuriem tieši vai netieši ir teritoriāla dimensija (ES strukturālie un investīciju fondi, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisms), lielākoties tiek plānoti izolēti. Patiesībā, lai atbalstītu visas LESD 174. pantā minētās teritorijas – gan tās, kurām ir vienādi strukturāli nelabvēlīgi apstākļi kādā dalībvalstī, gan tās, kuras saskaras ar tādiem pašiem nelabvēlīgiem apstākļiem kā teritorijas citās dalībvalstīs –, visu šo pasākumu plānošanā ir vajadzīga patiesi integrēta pieeja;

tomēr pauž bažas, ka ar to varētu nepietikt, jo nesenajā 8. ziņojumā par kohēziju ir norādīts uz atšķirību palielināšanos, it īpaši dalībvalstīs; šīs atšķirības nesamērīgi ietekmē 174. pantā minētos reģionus, jo to strukturālie trūkumi rada papildu izmaksas;

uzskata, ka citās ES politikas jomās, it īpaši transporta, enerģētikas, vienotā tirgus un konkurences politikā, ir atkārtoti jāizvērtē to ietekme uz 174. pantā minēto reģionu aizsardzību un atbalstīšanu. Ļoti bieži šo reģionu vajadzības tiek ņemtas vērā tikai politikas izstrādes procesa beigu posmos, nevis jau no paša sākuma; kā piemēru var minēt valsts reģionālā atbalsta plānu un reģionālā atbalsta pamatnostādņu izstrādi;

10.

uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāievēro Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1. nodaļas 3. pants un 3. nodaļas 20. pants, kā arī ES Pamattiesību hartas 34. panta 3. punkts (sociālā palīdzība un palīdzība mājokļu jomā), 35. pants (veselības aprūpe) un 36. pants (piekļuve vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem), ar sabiedrisko pamatpakalpojumu palīdzību nodrošinot piekļuvi pamata labklājības pakalpojumiem un labklājības pamatlīmenim, it īpaši 174. pantā minētajās teritorijās;

11.

ierosina katrai dalībvalstij saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Pamattiesību hartu nodrošināt sabiedriskos pamatpakalpojumus, kas būtu pieejami konkrētajā 174. panta teritorijā. Šajā sakarā sevišķi būtu jāņem vērā arī Protokola par vispārējas nozīmes pakalpojumiem (2) noteikumi, piemēram, valsts iestāžu, reģionālo un vietējo pašvaldību plašā rīcības brīvība pakalpojumu organizēšanas ziņā, vispārējas piekļuves veicināšana utt. Būtu sistemātiski jāizpēta efektīvu un ilgtspējīgu pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšana (3). Savukārt Komisijai, pārskatot valsts reformu programmas, partnerības nolīgumu, KLP stratēģiskos plānus, nacionālos atveseļošanas un noturības plānus un attiecīgo ES līdzekļu piešķiršanu dalībvalstīm, ir jānodrošina, ka tie atbalsta šādu pamatpakalpojumu uzturēšanu un attīstību. Turklāt ES un valstu atbalsts 174. panta teritorijām ir īpaši jāatspoguļo ziņojumā par kohēziju (LESD 175. pants);

12.

uzskata, ka jaunajam instrumentam “starpreģionālās investīcijas inovācijā” (I3), kura izstrādē Reģionu komitejai kopā ar reģionālajiem tīkliem, piemēram, Vanguard Initiative, EARTO, ERRIN un CRPM bija nozīmīga loma (4), vajadzētu būt paraugam, ar kura palīdzību RePowerEU iniciatīvas līdzekļi un saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu izstrādātie valstu plāni tiek izmantoti, lai piemērotu kopīgi pieeju teritorijām, kurās ir vienādas vai līdzīgas problēmas, lai izmēģinātu jaunus inovatīvus risinājumus, kurus pēc tam var atkārtot visā ES;

13.

uzskata, ka lauku aspektu iestrādāšana, salu aspektu iestrādāšana un plašākā nozīmē teritoriālās ietekmes novērtēšana (tostarp pārrobežu ietekmes novērtēšana) nedrīkst būt tikai iespēja, kā atzīts 2021. gada labāka regulējuma paketē, bet tam ir jābūt ES politikas izstrādes pamatelementam, lai ievērotu principu “nekaitēt kohēzijai”. Tas nodrošinās, ka jaunās ES politikas jomas uzlabo teritoriālo kohēziju visās politikas jomās, tāpēc šie novērtējumi ir jākoordinē Komisijas Ģenerālsekretariātam un pilnībā jāizmanto platforma “Gatavi nākotnei”, RegHub un pašas RK atbalsts, lai nodrošinātu, ka Komisijai ir detalizēti fakti par iespējamo ietekmi uz vietas;

14.

šajā saistībā atzinīgi vērtē nesen izstrādāto pirmo ES ceļvedi par lauku aspektu iestrādāšanu (5) un Teritoriālās attīstības programmas izmēģinājuma pasākumus (6) tādos jautājumos kā teritoriālās ietekmes novērtējums un iedzīvotāju skaita samazināšanās, kur RK aktīvi piedalījās (7); apņemas veicināt valstu valdību atbildību par šiem nozīmīgajiem instrumentiem un to izmantošanu;

15.

uzsver, ka centieni izvērst LESD 174. panta pašreiz ierobežoto praktisko piemērošanu nekādā veidā nedrīkst ietekmēt ne Līguma 349. pantu, kas paredz īpašu aizsardzību tālākajiem reģioniem, ne īpašo režīmu reti apdzīvotām galējām ziemeļu teritorijām, ko aizsargā attiecīgie pievienošanās līgumi;

ES finansējums, lai atbalstītu reģionus ar īpašām teritoriālām iezīmēm

16.

pauž nožēlu, ka – atšķirībā no pārējiem četriem politikas mērķiem – PM5 mērķī nav iekļauta nekāda veida teritoriālā pieeja, izņemot 8 % no ERAF, kuri iezīmēti ilgtspējīgai pilsētu attīstībai (ko var izmantot integrētiem teritoriālajiem ieguldījumiem un sabiedrības virzītai vietējai attīstībai). Tas dod priekšroku tematiskai pieejai un atbīda malā teritorijas ar īpašiem nelabvēlīgiem apstākļiem, kuras aizsargā LESD 174. pants;

17.

uzskata, ka visās attiecīgajās ES programmās un politikās ir jāiekļauj visaptveroša budžeta reakcija uz demogrāfiskajām problēmām, piešķirot papildu līdzekļus, īpaši visos struktūrfondos, lai transversāli risinātu demogrāfijas problēmu un efektīvāk novērstu sociālās, ekonomiskās un teritoriālās atšķirības, ar ko saskaras Eiropas reģioni, kuros vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās;

18.

mudina Komisiju, kas pašlaik risina sarunas ar dalībvalstīm par partnerības nolīgumu, KLP stratēģiskajiem plāniem un programmām, uzlikt attiecīgajām dalībvalstīm uzdevumu pierādīt, ka tās struktūrfondu un Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros sniedz īpašu atbalstu 174. pantā minētajām teritorijām;

19.

mudina attiecīgās dalībvalstis šajos valstu plānos īpaši veikt īpašu iezīmēšanu attiecībā uz 174. panta teritorijām, lai vadošajām iestādēm būtu spēcīgs signāls to programmās efektīvāk ņemt vērā šos reģionus.

20.

mudina dalībvalstis reģionālā vai vietējā līmenī izveidot, piemēram, vienotus kontaktpunktus ES-kohēzijas politikas fondiem (ERAF, ESF+, Taisnīgas pārkārtošanās fonds u. c.) un ELFLA, lai atvieglotu saņēmēju izpratni par šiem līdzekļiem un piekļuvi tiem teritorijās, uz kurām attiecas LESD 174. pants;

21.

iesaka vairāk izmantot teritoriālos instrumentus, piemēram, integrētus teritoriālos ieguldījumus (ITI) un sabiedrības virzītu vietējo attīstību (SVVA), lai, piemērojot augšupēju pieeju, integrētā veidā ieguldītu ES un valstu līdzekļus nelabvēlīgu teritoriālo apstākļu pārvarēšanā; tomēr mudina Komisiju paaugstināt līdzfinansējuma likmi tiem teritoriālās plānošanas instrumentiem, kurus īsteno 174. pantā minētajās teritorijās ar nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un demogrāfiskiem apstākļiem, un izstrādāt tādus īstenošanas un rezultātu rādītājus, kas vairāk atbilstu šādās teritorijās īstenoto pasākumu būtībai;

22.

uzskata, ka tajos lauku apvidos, kurus iedzīvotāju skaita samazināšanās ir skārusi vissmagāk, ir būtiski panākt struktūrfondu elastīgāku izmantošanu, ļaujot tos izmantot kopā vienā projektā, paredzot avansa maksājumus un to papildināmību ar finanšu instrumentiem;

23.

uzskata, ka arī Atveseļošanas un noturības mehānismam ir vienlīdz svarīga loma 174. panta teritorijās, jo vairums nacionālo atveseļošanas un noturības plānu atbalstīs strukturālās reformas, sabiedrisko pakalpojumu modernizāciju, zaļo pārkārtošanos un sniegs atbalstu MVU. Tāpēc dalībvalstu pienākums ir nodrošināt un Komisijai pārbaudīt, vai nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzētajos ieguldījumos ir ņemtas vērā šo teritoriju īpašās vajadzības un nelabvēlīgie apstākļi;

24.

aicina Eiropas Komisiju izstrādāt jaunus rādītājus, lai labāk novērtētu un izmērītu to, ar cik smagiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un demogrāfiskiem apstākļiem saskaras LESD 174. pantā minētie reģioni. Uzskata, ka, tiklīdz šādi stabili rādītāji būs pieejami, tie būtu jāizmanto, lai pielāgotu Eiropas strukturālo un investīciju fondu sadalījumu nākamajam periodam, ņemot vērā ne tikai IKP rādītāju, lai kompensētu vispārējās izaugsmes grūtības, ar kurām saskaras šie LESD 174. pantā minētie reģioni;

25.

aicina kohēzijas politikā laikposmam pēc 2027. gada iekļaut reģionālu ievirzi un īpašu ES līmeņa budžeta piešķīrumu attiecībā uz reģioniem, kuros atrodas 174. pantā minētās teritorijas, turklāt atbalstam ir jāsasniedz partnerības nolīgumos paredzētā minimālā robežvērtība. Iespējams, tam būtu jāietver arī citas ES budžeta politikas jomas, kurām ir teritoriāla dimensija, tostarp jebkurš Next Generation EU pēctecis;

Lauku apvidi

26.

uzskata, ka ES politikai jāveicina šādu teritoriju pievilcība un jāaizsargā to dzīves kvalitāte un lauku iedzīvotāji, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem un iespējām. Tas attiecas ne tikai uz kohēzijas politiku, bet arī uz ES lauksaimniecības, vienotā tirgus, konkurences, vides un enerģētikas politiku;

27.

uzskata, ka ar struktūrfondiem un Next Generation EU – ar šiem uz atveseļošanu orientētajiem plāniem – būtu jādod sociālekonomisks impulss lauku apvidiem, kurus skārusi iedzīvotāju skaita samazināšanās, jo pandēmijas negatīvā ietekme var palielināt teritoriālo nelīdzsvarotību. Raugoties no digitalizācijas perspektīvas, tie būtu jāizmanto, lai nodrošinātu kvalitatīvu digitālo savienojamību visiem iedzīvotājiem, savukārt attiecībā uz zaļo pārkārtošanos šie līdzekļi jāizmanto, lai minētajos lauku apvidos veiktu ieguldījumus un veicinātu inovāciju virzībā uz zaļo ekonomiku, atjaunīgo enerģiju, ilgtspējīgu tūrismu un aprites ekonomiku;

28.

vērš Komisijas uzmanību uz to, ka, papildus jaunajai Teritoriālās attīstības programmai 2030. gadam un jaunajam ilgtermiņa redzējumam par lauku apvidiem ir steidzami jāizstrādā jauna Eiropas lauku attīstības programma, kurā izmantoti īpaši rādītāji, ar kuriem pārbaudīt struktūrfondu līdzekļu izlietojumu 174. pantā minētajos reģionos (ar konkrētiem datiem par kalnu reģioniem, salām, lauku apvidiem, nelabvēlīgā demogrāfiskā un rūpnieciskā situācijā esošiem reģioniem utt.). Šādi rādītāji būtu jādefinē apakšreģionālā līmenī (piemēram, NUTS 3 un vietējā administratīvā vienība), kur konstatētas vislielākās attīstības atšķirības, un tie jāizmanto lauku aspektu iestrādāšanā visās ES politikas jomās;

29.

norāda, ka lauku iedzīvotājiem ir jāmēro tālāks ceļš nekā pilsētu iedzīvotājiem, lai sasniegtu daudzus publiskos un privātos pakalpojumus, un jāpaļaujas uz automobiļiem vai autobusiem, lai sasniegtu lielāko daļu pakalpojumu; saskaņā ar 8. ziņojumu par kohēziju Komiteja uzsver mazāku pilsētu un it īpaši mazpilsētu un ciematu lomu, kas darbojas kā reģionālie centri apkārtējo lauku apvidu iedzīvotājiem, kuri ierodas šajās pakalpojumu sniegšanas vietās;

30.

tomēr pauž nožēlu par to, ka daudzās Eiropas daļās mazākās un vidēja lieluma pilsētās ir vērojama strukturāla lejupslīde, kas nāk par labu lielām lielpilsētu teritorijām, un tas savukārt divkāršā apmērā ietekmē lauku apvidus un teritorijas, kurās netiek pietiekamā mērā risināts jautājums par lauku apvidu un pilsētu savienojumiem;

31.

uzsver, ka jaunajā ilgtermiņa redzējumā par ES lauku apvidiem līdz 2040. gadam (LTVRA), kā arī Lauku paktā un ES Lauku rīcības plānā sadarbībā ar dalībvalstīm un reģioniem ir skaidri jānosaka priekšlikumi tūlītējai rīcībai, konkrēti mērķi un ieguldījumi, kas vērsti uz spēcīgākiem, savienotiem, noturīgiem un pārtikušiem lauku apvidiem un kopienām;

32.

pauž bažas par to, ka šīs pieaugošās lauku un pilsētu plaisas dēļ rodas politiskā polarizācija, sajūta, ka cilvēkiem tiek atņemtas viņu demokrātiskās tiesības, un neuzticēšanās valstu iestādēm un it īpaši Eiropas Savienībai, kā to arvien vairāk apliecina zinātniskie pētījumi;

33.

aicina dalībvalstis iekļaut struktūrfondu līdzekļus SVVA un ITI ieguldījumiem lauku apvidos un nodrošināt saskaņotību ar ELFLA un struktūrfondu ieguldījumiem tajās pašās teritorijās;

34.

uzskata, ka lauku atdzīvināšanas platformai būtu jādarbojas kā vienas pieturas aģentūrai, kas ļautu sadarboties lauku kopienām, projektu īpašniekiem un iestādēm, tostarp arī tehniskā un politiskā līmenī starp lauku un pilsētu iestādēm;

35.

stingri norāda, ka lauku aspektu iestrādāšana nevar būt ne formāla, ne tehnokrātiska darbība, bet tā ir jāiekļauj visu ES teritoriāli jutīgo tiesību aktu izstrādē un tajā ir jāparedz līdzdalības elements, lai ņemtu vērā iespējamo ietekmi un sekas uz lauku apvidiem;

36.

uzsver, ka ar ilgtermiņa redzējumu par lauku apvidiem būtu jāatbalsta plašāka datu vākšana, uzraudzība un prognozēšana par lauku un pilsētu partnerībām ES līmenī, izmantojot jauno Lauku novērošanas centru vai Eiropas Telpiskās plānošanas un kohēzijas novērošanas tīkla (ESPON) sniegto atbalstu. Šim centram būtu jāapkopo dati un analīze par lauku apvidiem, lai atbalstītu politikas veidošanu;

Apgabali, kurus ietekmē rūpniecības pārkārtošanās

37.

uzskata, ka ES industriālā stratēģija un Covid-19 ir parādījuši, ka rūpniecība un rūpniecības kopienas ir jāizvirza par vienu no ES politikas darba kārtības prioritātēm, lai nākotnē krasi palielinātu rūpniecības īpatsvaru IKP;

38.

norāda, ka salu reģioniem to teritoriālās nošķirtības, sarežģītās demogrāfiskās situācijas, teritorijas ierobežotības un sadrumstalotības dēļ ir raksturīgas lauku reģionu iezīmes, un šī situācija ir saistīta ar noteiktām īpatnībām un problēmām, kas jāņem vērā un jārisina ilgtermiņa redzējumā par lauku apvidiem;

39.

uzskata, ka ne tikai jānodrošina, lai Taisnīgas pārkārtošanās fonda pasākumi tiek pienācīgi iekļauti kohēzijas politikas pārdomātas specializācijas stratēģijās, bet arī – kas ir vēl jo svarīgāk – jāpanāk, lai to Eiropas industriālo teritoriju, kurās vērojama lejupslīde, atdzīvināšana izvērstos ārpus kohēzijas politikas un kļūtu par Atveseļošanas un noturības mehānisma un tā pēctecīgo programmu centrālu daļu; šīs programmas būtu jāiekļauj arī kohēzijas politikā vai vismaz jāīsteno labākā sinerģijā ar kohēzijas politiku;

40.

pauž pārliecību, ka tā ir iespēja reģioniem, kuros noris rūpniecības pārkārtošanās, jo prioritātei vairs nav jābūt tikai kompensēt iepriekšējās pārstrukturēšanas, bet arī izmantot šo reģionu nepietiekami novērtēto zinātību un priekšrocības, lai strauji atjaunotu ES rūpniecības bāzi;

41.

uzskata, ka šo veco un jauno ES fondu prioritātēm jābūt šādām: atbalstīt konkurētspēju, prasmju pilnveidi un vides atjaunošanu, veicināt MVU lomu, pieeju “zinātne rūpniecībai” un “augstskolas tirgum” (t. i., ideju ieviešanu tirgū) un veicināt rūpniecības kultūru;

42.

uzsver, ka rūpniecības pārstrukturēšanas skarto teritoriju rehabilitācija varētu būt lielisks veids, kā cīnīties pret pilsētu izplešanos, saglabāt lauku zemi, bioloģisko daudzveidību, kā arī īstenot zaļo pārkārtošanos;

43.

pauž pārliecību, ka šiem fondiem un pasākumiem ir jādarbojas nevis izolēti, bet gan jābūt iekļautiem skaidri definētos integrētos teritoriālajos plānos; tas savukārt ļauj sadarboties ar līdzīgām teritorijām tajā pašā dalībvalstī un pārējā ES, piemēram, atspoguļojot nesen uzsāktās ES misijas “Klimatneitrālu un viedu pilsētu iniciatīva” modeli (8);

Reģioni, kuros pastāvīgi ir ievērojami ar dabu saistīti un demogrāfiski nelabvēlīgi apstākļi

44.

pauž bažas par 8. kohēzijas ziņojuma konstatējumiem, kas apstiprina, ka tiek prognozēts, ka to ES iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo reģionos ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu, līdz 2040. gadam sasniegs 50 %, un tas ietekmēs sabiedrisko pakalpojumu pieejamību, nodarbinātības iespējas un valstu un ES iestāžu demokrātisko leģitimitāti;

45.

atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija 8. kohēzijas ziņojumā, ziņojumā par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi Eiropā un turpmākajos kartēšanas pasākumos lielāku uzmanību pievērš demogrāfiskajiem jautājumiem;

46.

uzskata, ka priekšlikumos par intelektuālā darbaspēka emigrācijas jautājumu (9) – kurus aicināja izstrādāt RK (10) un kuri pašlaik tiek gatavoti, lai risinātu iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu – šis jautājums ne tikai ir jāuzskata par cilvēkkapitāla problēmu saistībā ar migrāciju uz citām dalībvalstīm, bet galvenokārt jākoncentrējas uz iedzīvotāju skaita samazināšanās teritoriālajām sekām dalībvalstīs;

47.

uzsver, ka pirmā ES mēroga definīcija “demogrāfiskās lejupslīdes teritorija”, kuru izstrādāja ES strukturālo un investīciju fondu vajadzībām un kuru sākotnēji ierosināja RK (11) un kura iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1058 (12), būtu jāizmanto, lai teritoriāli mērķtiecīgāk orientētu citus attiecīgos fondus, kas atrodas ārpus kohēzijas politikas jomas, it īpaši Taisnīgas pārkārtošanās fondu un nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, jo visiem šiem fondiem jāveicina integrēti un konkrētai vietai pielāgoti pasākumi;

48.

uzskata arī, ka minētā definīcija būtu regulāri jāpārskata, lai ņemtu vērā un efektīvi risinātu problēmas, ar kurām saskaras šīs teritorijas; tādēļ mudina izpētīt iespēju izmantot teritoriālās klasifikācijas sistēmas, kas ir piemērotākas faktiskajai problēmai katrā teritorijā, neatkarīgi no tā, vai tās ir NUTS 3 līmeņa teritorijas vai, zem šā līmeņa, vietējās administratīvās vienības, kas dažos gadījumos tām piekļaujas;

49.

pauž bažas par to, ka tikai neliela daļa dalībvalstu, reģionu un reģionu grupu izstrādā integrētas stratēģijas pret iedzīvotāju skaita samazināšanos, kuras nodrošina integrētus risinājumus šai problēmai, tostarp telpiski mērķorientētus valstu un ES līdzekļus, fiskālos/valsts atbalsta stimulus un pamatpakalpojumu sniegšanu;

50.

tomēr vēlas atgādināt, ka arī blīvi apdzīvotās teritorijās vai teritorijās, kur iedzīvotāji strauji noveco, var būt demogrāfiski nelabvēlīgi apstākļi, it īpaši tad, ja šīs teritorijas skar arī citi 174. pantā minētie faktori, piemēram, atrašanās uz salas, sezonāla saimnieciskā darbība un nepieciešamība nodrošināt pamatpakalpojumus visa gada garumā, un tādēļ ir vajadzīgi labāki dati apakšreģionu līmenī (NUTS 3 un vietējā administratīvā vienība);

51.

uzskata, ka Komisijai nebūtu jāaprobežojas ar norādēm, ko tā gatavo vadošajām iestādēm, bet šis jautājums būtu jāpadara par nozīmīgu elementu konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, it īpaši, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis izmanto ES līdzekļus tā, lai risinātu šo problēmu, nevis pastiprinātu pašreizējo dinamiku;

Salas

52.

uzskata, ka izolētība ir pastāvīga un nemaināma ģeogrāfiska iezīme, kas rada papildu izmaksas (transports, enerģētika, atkritumu apsaimniekošana, sabiedriskie pakalpojumi, nepieciešamības preces un pakalpojumi), kas kavē šo teritoriju attīstību un konkurētspēju, īpaši pakļaujot tās bioloģiskās daudzveidības zudumam un klimata pārmaiņām;

53.

tādēļ pauž nožēlu par to, ka astotajā kohēzijas ziņojumā nav patiesi ņemta vērā salu īpašā situācija ES;

54.

pilnībā piekrīt Padomes secinājumiem, kurus iesniedza ES Padomes prezidentvalsts Francija, ka “salas, nomaļas un attālas teritorijas, tostarp tālākie reģioni, saskaras ar īpaši nopietniem izaicinājumiem, kas saistīti arī ar transporta izmaksu pieaugumu” un ka “attiecībā uz tām ir vajadzīga iekļaujoša un konkrēta pieeja, lai atbalstītu to pārkārtošanos”;

55.

atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta priekšlikumu, kurā Eiropas Komisija tiek aicināta izstrādāt ES stratēģiju salām un rīcības plānu, lai veicinātu izaugsmi un inovāciju ilgtspējīgā veidā, aizsargājot vidi un cilvēkus, kas dzīvo salās, kā arī nākt klajā ar Salu paktu, lai, izmantojot daudzlīmeņu un starpnozaru pieeju, iesaistītu visus dalībniekus;

56.

uzskata, ka – atšķirībā no Amsterdamas pakta un makroreģionālajām stratēģijām – Salu paktam, kā arī Lauku paktam (kas arī tiek izstrādāts) ir vajadzīgi jauni tiesību akti, jauni fondi un jaunas politikas pieejas attiecīgajām teritorijām, un ka jebkurā gadījumā attiecībā uz makroreģionālajām stratēģijām ir elastīgāk jāpiemēro “3 nē” princips;

57.

aicina šajā paktā iekļaut īpašu fiskālā/valsts atbalsta statusu salām, lai palīdzētu pārvarēt “salu nodokļa” parādību, t. i., papildu izmaksas, kas saistītas ar izolētību;

58.

uzsver, ka enerģētikas pārkārtošana negribēti var negatīvi ietekmēt salu iedzīvotājus, jo viņiem ir mazāka elastība, lai ātri pielāgotos vērienīgajai ES virzībai uz klimatneitralitāti un ieguldījumiem alternatīvos enerģijas avotos salās, un tādēļ paktā ir jāiekļauj īpaši pielāgots ES un valstu līmeņa atbalsts;

59.

aicina, izmantojot šo paktu, iekļaut Eiropas salu reģionus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā/Eiropas transporta, enerģētikas un digitālās jomas tīklos;

60.

atkārtoti norāda, ka digitālā teritoriālā aptveramība un digitālā kohēzija ir nozīmīgi instrumenti, ar ko pārvarēt salu fizisko izolāciju un risināt vienu no lielākajām problēmām, ar kurām salas saskaras, proti, demogrāfisko problēmu;

61.

ierosina Komisijai noteikt papildu stratēģijas un īpašus finansiālā atbalsta pasākumus salām un tālākajiem reģioniem, it īpaši ņemot vērā pandēmijas nesamērīgo ietekmi uz salu tūrismu;

62.

aicina Komisiju un dalībvalstis ES salās ieviest digitālās darbības noturības politiku, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji un uzņēmēji var darboties ES tirgos, atrodoties uz salas;

63.

mudina ES un dalībvalstis sadarboties ar RK un vietējām un reģionālajām pašvaldībām saistībā ar Eiropas Salu gadu (2024), lai veicinātu salu unikālo sociālekonomisko, dabas un kultūras kapitālu;

Pārrobežu reģioni

64.

pauž nožēlu par ievērojamiem samazinājumiem, kas 2021.–2027. gada plānošanas periodā skar Eiropas teritoriālās sadarbības programmas. Tas neatbilst faktam, ka viena trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvo pierobežas reģionos, un ir pierādījies, ka Interreg programma sniedz patiesu ES pievienoto vērtību pārrobežu sadarbības veicināšanā un ir piemērots instruments ES pierobežas reģionu attīstībai;

65.

uzsver, ka joprojām pastāv administratīvi, juridiski un lingvistiski šķēršļi (pārrobežu veselības aprūpes, darba ņēmēju mobilitātes, piekļuves pakalpojumiem ziņā, kā parādīja Covid-19 pandēmija) starp dalībvalstīm (sauszemes un jūras robežas) un to teritorijā, kavējot izaugsmi, sociālekonomisko attīstību un kohēziju starp pierobežas reģioniem un to iekšienē;

66.

uzsver, ka Interreg programma sniedz pievienoto vērtību ne tikai (bieži vien perifēro) pierobežas reģionu attīstībā, bet arī palīdz veidot uzticēšanos starp cilvēkiem dažādās robežas pusēs. Cilvēku savstarpējās sadarbības projektu nozīme ir ļoti svarīga, un tie būtu vēl vairāk jāatbalsta (13);

67.

mudina Padomi atbloķēt Eiropas pārrobežu mehānismu (ECBM), jo tas ir daudz efektīvāks instruments nekā ETSG un novērsīs 50 % šķēršļu, kas kavē pierobežas reģionu attīstību, it īpaši saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi, novēršot tā dēvētā “covid žoga” (covidfencing) atkārtošanos, kurš pandēmijas kulminācijas laikā tik lielā mērā apdraudēja visas četras ES brīvības;

68.

aicina izveidot Eiropas regulējumu pārrobežu darba ņēmējiem, lai nodrošinātu lielāku efektivitāti pārrobežu darba tirgos visā Eiropā;

69.

piekrīt Komisijas pasūtītajā pētījumā teiktajam (14), ka, pat ja tiktu novērsti tikai 20 % no pašreizējiem ar robežām saistītajiem šķēršļiem, pierobežas reģioni varētu palielināt IKP par 2 %;

Kalnu reģioni

70.

uzskata, ka kalnu apvidi (29 % no ES teritorijas un 13 % tās iedzīvotāju) saskaras ar pastāvīgiem un strukturāliem šķēršļiem, piemēram, paaugstināta jutība pret klimata pārmaiņām, nogāžu ietekme, attāluma un pieejamības jautājumi, digitalizācijas trūkums (25 % lauku apvidu joprojām nav pieejams internets), emigrācija (it īpaši jauniešu vidū) un mazs iedzīvotāju blīvums, kā arī uzņēmumu zaudēšana;

71.

uzskata, ka kalnu reģioniem ir vajadzīga to apstākļiem pielāgota pieeja, kas, ņemot vērā to īpatnības un vajadzības, iekļaujas ilgtermiņa redzējumā par lauku apvidiem;

72.

ierosina pārskatīt pārrobežu sadarbības mehānisma (ECBM) nostabilizējušos principus un sākt izstrādāt instrumentu sistemātiskai pārrobežu šķēršļu novēršanai, jo tas ir nepieciešams dzīves kvalitātes uzlabošanai pierobežas reģionos;

73.

uzskata, ka kohēzijas politika, it īpaši Interreg programmas, ir milzīga iespēja kalnu reģioniem risināt savas problēmas, kā arī uzlabot inovāciju, rīcību klimata politikas jomā, tūrismu, jaunatnes jautājumus, nodarbinātības situāciju un mobilitāti kalnu reģionos;

74.

atgādina par saviem ieteikumiem attiecībā uz pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu turpmāku attīstību Eiropā (15), piemēram, par ES tiesisko regulējumu, ES direktīvu īstenošanas labāku koordināciju, valstu kontaktpunktu izveidi un pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu labāku veicināšanu;

75.

tomēr pauž bažas par to, ka nepietiekama uzmanība tiek pievērsta ES finansētiem ieguldījumiem un sabiedrisko labumu nodrošināšanai dalībvalstu kalnu apgabalos, it īpaši tad, ja tie šķērso reģionālās robežas;

76.

atkārtoti uzsver, ka makroreģionālās stratēģijas palīdz risināt kopīgas problēmas konkrētās teritorijās, uzlabo dažādu politisko stratēģiju papildināmību un sniedz būtisku ieguldījumu valstu un reģionu teritoriālās kohēzijas sasniegšanā; norāda, ka pastāv iespējas tās efektīvāk iekļaut ES politikā un nodrošināt saskaņotāku pieeju starp dažādām valstu un reģionālajām politikām;

77.

atgādina, ka Alpu stratēģija joprojām ir jaunākā makroreģionālā stratēģija, bet var sekot jaunas stratēģijas kalnu reģioniem, piemēram, Karpatu reģionam. Alpu stratēģiju, kuras pamatā ir daudzu iestāžu sistēma un kas aptver vairākas iniciatīvas, varētu izmantot kā paraugu, lai izstrādātu jaunas stratēģijas kalnu reģioniem;

78.

atgādina: Komisijas finansētie pētījumi rāda, ka joprojām pastāv plaisa starp kohēzijas politikas plānošanu un īstenošanu, kurā nav pietiekami ņemtas vērā kalnu apgabalu īpatnības;

79.

uzskata, ka jaunajā plānošanas periodā 5. politikas mērķis “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa” ir īpaši pielāgots apakšreģionālām stratēģijām, kas pievēršas konkrētām teritoriālajām (piemēram, kalnu apgabalu) vajadzībām. Tomēr – tāpat kā attiecībā uz citām teritorijām, kuras aptver LESD 174. pants – tas, ka 5. politikas mērķim nav piešķirta (pat indikatīva) Eiropas budžeta apropriācija, nesamērīgi nelabvēlīgi ietekmē arī kalnu apgabalus. Tomēr kalnu apgabalus nevajadzētu izslēgt no 1. un 2. politikas mērķa, kuriem ir atvēlēti vismaz 60 % no kohēzijas politikas līdzekļiem, taču tas joprojām ir pilnībā atkarīgs no centrālās un reģionālās valdības politiskās gribas;

80.

atzīmē, ka vadošajām iestādēm ir iespēja atbalstīt apakšreģionālos līmeņus ar ģeogrāfiskām īpatnībām (piemēram, kalnu grēdas) vai nu ar darbības programmu starpreģionālajām sadaļām, vai ar īpašiem uzaicinājumiem attiecībā uz šiem apgabaliem plašāku darbības programmu ietvaros vai vismaz piešķirot papildu punktus projektiem kalnu apgabalos.

Briselē, 2022. gada 1. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) Eiropas Parlamenta rezolūcija (2021/2079/INI).

(2) OV C 306, 17.12.2007., 158. lpp.

(3) https://cor.europa.eu/lv/our-work/Pages/OpinionTimeline.aspx?opId=CDR-2615-2020

(4) CDR 3595/2018.

(5) enrd_report_tg_rp_a_framework_of_rural_proofing_actions.pdf

(6) https://territorialagenda.eu/pilot-actions/

(7) Lauku aspektu iestrādāšana – prognozēšanas satvars izturētspējīgām lauku kopienām.

(8) ES misija: Klimatneitrālas un viedas pilsētas | Eiropas Komisija.

(9) Intelektuālā darbaspēka emigrācija – ar iedzīvotāju skaita samazināšanos saistīto problēmu mazināšana (paziņojums).

(10) CDR 4645/2019.

(11) CDR 3594/2018.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.).

(13) https://cor.europa.eu/lv/our-work/Pages/OpinionTimeline.aspx?opId=CDR-1527-2017

(14) https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/reports/KN-08-22-344-EN-N.pdf

(15) https://cor.europa.eu/lv/our-work/Pages/OpinionTimeline.aspx?opId=CDR-2615-2020

2.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/44

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Mazu urbāno teritoriju nozīmīgā loma taisnīgas pārkārtošanās pārvaldībā”

(2023/C 79/08)

Ziņotājs:

Kieran MCCARTHY (IE/EA), Korkas pilsētas padomes loceklis

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

pauž pārliecību, ka gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes radīšanai visā Eiropā ir nepieciešama rīcība visos līmeņos lauku, piepilsētu un pilsētu teritorijās. Mazās urbānās teritorijās dzīvo 43 % ES iedzīvotāju, un aptuveni 66 % Eiropas pilsētu iedzīvotāju dzīvo teritorijās, kurās ir mazāk nekā 500 000 iedzīvotāju. Eiropas Savienībā ir aptuveni 14 000 mazu urbāno teritoriju ar iedzīvotāju skaitu no 5 000 līdz 50 000;

uzsver, ka Eiropas mazās urbānās teritorijas parasti ir neviendabīgas; atkarībā no to atrašanās vietas, teritoriālā konteksta un ekonomikas un darba tirgus struktūras tām ir pilnīgi atšķirīgas iezīmes (un problēmas) (1); tomēr bieži nākas secināt, ka mazākas kopienas mazāka iedzīvotāju blīvuma dēļ drīzāk saskaras ar tādām pašām problēmām kā lauku apvidi;

norāda, ka zaļā un digitālā pārkārtošanās, atveseļošanās no pandēmijas un migrantu integrācija, it īpaši Ukrainā notiekošā kara dēļ, rada papildu problēmas mazām urbānām teritorijām papildus vispārējām visu lielumu pilsētu attīstības problēmām (piemēram, mājokļi par pieņemamu cenu, ilgtspējīga mobilitāte, pakalpojumu sniegšana, demogrāfiskās pārmaiņas, intelektuālā darbaspēka emigrācija, pilsētu veselība, sociālā segregācija, vidiskā pēda, klimata politika utt.);

ierosina: lai visā Eiropā virzītos uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, ļoti svarīgi ir veicināt nodarbinātību privātajā sektorā lauku apvidos (lauksaimniecības nozarē vai citās nozarēs). Komiteja uzsver, ka sabiedrisko pakalpojumu trūkums lauku apvidos (piemēram, izglītības, veselības, savienojamības vai mobilitātes jomās) izraisa lauku iedzīvotāju aizplūšanu. Tāpēc Komiteja norāda, ka šādi pakalpojumi lauku apvidos ir jāsniedz un tādā veidā jāapmierina pamatvajadzības, jo bez tiem visi pārējie nozaru politikas pasākumi būs neefektīvi;

atgādina, ka Jaunajā Leipcigas hartā ir noteikts, ka pilsētu pašvaldībām ir jāspēj pildīt savus uzdevumus, veicinot vispārējo labumu, un ka finansiālā rīcības brīvība, daudzfunkcionāli uzdevumu profili, politiskā leģitimitāte, vietējā sabiedrības labklājība un teritoriālā dzīvotspēja ir būtiski, lai tās varētu veikt savus uzdevumus, proti, sniegt sabiedriskos pakalpojumus; viens no tās galvenajiem mērķiem ir kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, un pilsētām, izmantojot vispiemērotākos līdzekļus, ir jāveicina attiecīgo valsts un ES mērķu sasniegšana;

pieņem zināšanai ierosināto jēdziena “mazas urbānas teritorijas” definīciju (2), kurā to noteikšanai tiek izmantotas saskaņotas metodes un rādītāji un tādā veidā tiek nodrošināta starptautiska salīdzināmība saskaņā ar iepriekšējiem aicinājumiem, kas pausti vairākās Eiropas un pasaules programmās (Jaunā pilsētattīstības programma, UN-HABITAT, 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķi, Leipcigas harta, 2030. gada Teritoriālās attīstības programma utt.); ja šī definīcija tiek izmantota finansējuma sadalei, pastāv risks, ka negatīvi tiks ietekmētas mazas pašvaldības, kurās ir mazāk nekā 5 000 iedzīvotāju;

Sarukuma problēmas

uzsver, ka 2040. gadā saskaņā ar aplēsēm 51 % ES iedzīvotāju dzīvos sarūkošos reģionos salīdzinājumā ar 34 % 2020. gadā, un iedzīvotāju skaita strauja samazināšanās ir vairāk iespējama lauku, nevis pilsētu reģionos (11 % pret 1 %);

uzsver, ka daudzām mazām urbānām teritorijām draud demogrāfiskais sarukums un risks kļūt par atpalikušām vietām, zaudējot iespēju īstenot Eiropas zaļo un digitālo pārkārtošanos;

ar nožēlu konstatē, ka Komisija, ieviešot “urbānu teritoriju” definīciju, nav uzskatījusi par nepieciešamu veikt tā dēvētajā “Tercet” regulā paredzēto ietekmes novērtējumu, lai gan jaunajai definīcijai bija tālejoša ietekme uz līdzekļu sadali;

10.

atgādina, ka 8. kohēzijas ziņojums liecina, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās tieši ietekmē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu; mazas un vidējas pilsētas un pašvaldības lauku apvidos un uzņēmumi, kas tur atrodas, saskaras ar lielām problēmām;

11.

tādēļ aicina Komisiju pirms jaunu definīciju ieviešanas veikt ietekmes novērtējumu, it īpaši ņemot vērā LESD 174. pantā minētos mērķus un atbalsta līdzekļu sadali;

12.

uzsver, ka Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļi būtu jāpiešķir, balstoties uz kritērijiem, kas ir plašāki nekā tikai iedzīvotāju skaits vai IKP, un ka būtu jāņem vērā attiecīgajā vietā risināmās problēmas. Pilsētu un lauku teritoriju atšķirības nevajadzētu noteikt, tikai pamatojoties uz statistisku iedalījumu;

13.

uzsver, ka stāvokli sarūkošās vietās, piemēram, mazās urbānās teritorijās, saasina neskaitāmas problēmas, tostarp, bet ne tikai, iedzīvotāju novecošana, vāja vietējā pārvaldība un veiktspējas uzlabošana, pašpietiekamības stagnācija, individuālās labklājības un dzīves kvalitātes rādītāju pasliktināšanās, reģionālā, iekšzemes, ES iekšējā un globālā migrācija, viedo teritoriju sarukums un ieguldījumu trūkums digitālajās ekosistēmās, intelektuālā darbaspēka emigrācija, zemes pamešana, pieaugoša sociālā nevienlīdzība, dzīves kvalitātes pasliktināšanās, rūpniecības pārkārtošanās un nedroša ekonomikas izaugsme, kā arī pieaugoša urbanizācija lielos reģionos;

14.

norāda, ka lauku iedzīvotājiem jābrauc tālāk nekā pilsētu iedzīvotājiem, lai piekļūtu daudziem sabiedriskajiem un privātajiem pakalpojumiem, un jāizmanto automobiļi vai autobusi, lai piekļūtu lielākajai daļai pakalpojumu. Reģionālie centri piedāvā vairāk pakalpojumu cilvēkiem, kas dzīvo apkārtējās teritorijās; mobilitātes politikai jādarbojas plašākā teritoriālā līmenī, un ir vajadzīga vienota domāšana pilsētu, lauku un piepilsētu teritorijās. Jo mazāka ir apdzīvotā vieta, jo lielāka ietekme ir tam, ka tā ir vai tai ir reģionālais centrs;

15.

uzsver, ka pilsētām un ciematiem ir būtiska nozīme vietējā ekonomikā, jo tie nodrošina svarīgas administratīvās, sociālās, sabiedriskās un rekreācijas funkcijas. Tie atbalsta vietējo pakalpojumu kopas, tajos ir būtiska daļa mājokļu un darbvietu un tie darbojas kā transporta mezgli (3);

16.

atkārtoti norāda, ka daudzi nomaļie reģioni, tostarp mazas urbānās teritorijas, pašlaik ir neizdevīgā situācijā konkurences ziņā digitālo savienojumu trūkuma dēļ, kas apgrūtina attīstības potenciāla izmantošanu, jaunu darbvietu nodrošināšanu vai radīšanu vai migrācijas samazināšanu;

17.

norāda, ka saistībā ar tirgus veidošanu uzmanība būtu jāpievērš veidiem, kādos publiskā sektora iestādes varētu meklēt iespējas atbalstīt vai subsidēt pakalpojumus, kas citādi nebūtu komerciāli dzīvotspējīgi, bet ir būtiski mazām urbānām teritorijām (4);

18.

uzskata, ka bieži vien mazām urbānām teritorijām nav pietiekamas kapacitātes vai zināšanu, lai risinātu problēmas. Tām bieži ir ierobežotas finansiālās un administratīvās spējas, sadarbības grūtības un ierobežotas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, līderības, pielāgošanās un noturības spējas, kas var būt akūtas problēmas, un ļoti svarīga nozīme ir stratēģiskai tālredzīgai domāšanai un novatoriskiem risinājumiem;

19.

pauž bažas par politiskās neapmierinātības ģeogrāfiju; plaisa starp pilsētām un laukiem un pilsētu un lauku politikas neatbilstība var veicināt politisku polarizāciju;

Taisnīgas pārkārtošanās veidošana

Zaļo spēju attīstīšana

20.

uzsver, ka mazās urbānās teritorijas ir zaļās, digitālās un taisnīgas pārkārtošanās virzītājspēks, kas Eiropai ir vajadzīgs, lai tā atveseļotos. Centieni izveidot klimatam labvēlīgas funkcionālas teritorijas lielā mērā ir saistīti ar pilsētu iestāžu spēju pielāgoties pastāvīgi mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem un atjaunot uzticību;

21.

tāpēc uzskata, ka ir vajadzīga mērķtiecīgāka pieeja, kas vietējiem iedzīvotājiem paver iespēju pozitīvi raudzīties nākotnē. Šajā ziņā noderīgs varētu būt Eiropas Komisijas Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem līdz 2040. gadam, savukārt Lauku paktā būtu visaptveroši jāņem vērā mazās lauku pilsētas;

22.

norāda, ka nepietiekama izpratnes veidošana, kā arī spēcīga sociālā atbalsta trūkums, lai līdzsvarotu zaļās pārkārtošanās sekas, var apdraudēt notiekošās pārmaiņas. Lai gan zaļā pārkārtošanās ir saistīta ar taisnīgu pārkārtošanos, abām ir jādarbojas līdzsvaroti un saskaņoti;

23.

atzīmē, ka urbānās teritorijas, tostarp mazas teritorijas, ieguldot līdzekļus zaļās pārkārtošanās darbībās, pilsētu atjaunošanā, renovācijas vilnī un aprites ekonomikas nodrošināšanas centienos, mobilitātē, energoefektīvās ēkās, atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanā un iedzīvotāju mobilizēšanā un izpratnes veicināšanā par videi draudzīgām darbībām, būtiski veicinās klimata pārmaiņu mazināšanu;

24.

norāda tomēr: lai zaļā pārkārtošanās noritētu sekmīgi mazās urbānās teritorijās, ir vajadzīga prasmju pilnveidošana, pārkvalifikācija un tehniskā kompetence, kā arī zināšanas par pieejām, kā pielāgoties klimata pārmaiņām; mazās urbānās teritorijās vietējām iestādēm ir vajadzīgs augsti kvalificēts personāls ārpus tradicionālās vietējās pārvaldes; labas prakses piemēru apmaiņa starp mazām urbānajām teritorijām var palīdzēt pārkārtošanās procesā;

25.

uzskata, ka valstu un ES programmas atbalsta prasmju attīstību mazās urbānās teritorijās. Jaunajiem pārkārtošanās procesiem ir vajadzīgs arī pietiekams skaits kvalificētu un izglītotu cilvēkresursu. Tie var izmantot zināšanu apmaiņu no ES finansējuma programmām, piemēram, Inovatīvas pilsētvides darbības (UIA), ES pilsētprogrammas partnerības, Interreg, URBACT un TAIEX, jo ir zināms, ka tās nav vienmērīgi sadalītas starp Eiropas mazajām pilsētām;

26.

aicina dalībvalstis veikt būtiskas pārmaiņas energoapgādes infrastruktūrā un būvniecības standartos, lai mazās un vidējās pilsētas varētu ražot atjaunīgo enerģiju, jo tās būtiski veicinās klimata pārmaiņu mazināšanu;

27.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi dot iespēju reģioniem un pilsētām stiprināt to spēju veidot noturīgas kopienas, lai ierobežotu ES atkarību no fosilā kurināmā. Decentralizēti enerģijas ražošanas, energoefektivitātes un taupības plāni vietējā un reģionālā līmenī nodrošinās REPowerEU plāna izpildi;

28.

atkārtoti uzsver, ka, izvietojot un veicinot publiski pieejamas uzlādes stacijas, kas paredzētas vieglajiem transportlīdzekļiem, dalībvalstīm ir jāņem vērā arī LESD 174. panta mērķi un jānodrošina pieejamība mazāk blīvi apdzīvotās teritorijās;

Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu izveide

29.

lūdz Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) īstenošanā mērķtiecīgi atbalstīt mazas urbānās teritorijas jau iepriekš noteiktajos reģionos, lai atbalstītu pašvaldības, kuras vissmagāk skar virzība uz klimatneitralitāti;

30.

aicina no Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, lai tie varētu attīstīt savu darījumdarbību un veidot pievilcīgas un dinamiskas vietas;

31.

aicina atbalstīt sociālās iekļaušanas projektus un pasākumus, kas paredzēti neaizsargātām grupām vai iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama palīdzība, jo viņu vajadzības mazās pilsētu teritorijās var būt lielākas un mazāk saistītas;

Digitālās pārkārtošanās veicināšana

32.

atkārtoti uzsver, ka pilsētpolitikas pasākumos (piemēram, Leipcigas hartā) uzmanība būtu jāvelta digitālās pārkārtošanās procesam, jo digitalizācija ir nozīmīgs un starpnozaru elements, kas ietekmē pilsētu ilgtspējīgu attīstību tādās jomās kā mobilitāte pilsētās, energoefektivitāte, attālinātais darbs un ilgtspējīgi mājokļi, kā arī mazumtirdzniecība un sabiedriskie pakalpojumi;

33.

atgādina, ka visās ES dalībvalstīs pastāv būtiska digitālā plaisa starp pilsētām un laukiem un tā galvenokārt izskaidrojama ar platjoslas pakalpojumu sniedzēju prognozēm par niecīgajiem ieņēmumiem, kas saistīti ar digitālās infrastruktūras izvēršanu mazāk apbūvētās teritorijās. Tomēr nesenais tāldarba un uz IKT balstīta mobilā darba pieaugums varētu būt viens no galvenajiem faktoriem lauku apvidu turpmākajā attīstībā; šajā ziņā Komiteja uzsver, ka ātra savienojamība visiem Eiropas Savienībā, tostarp lauku un attālos apvidos, ir priekšnosacījums, lai iedzīvotāji varētu izmantot digitālos pakalpojumus;

34.

iesaka dalībvalstīm valstu ekonomikas atveseļošanas un noturības plānos, kā arī Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) apguvē paredzēt ieguldījumus viedo ciematu projektos, ieviešot digitālus risinājumus, lai optimizētu savienojamību, ikdienas dzīvi un pakalpojumus mazās urbānās teritorijās;

35.

uzsver, ka jāstiprina pilsētu un lauku teritoriju saiknes, kas ir nepieciešams harmoniskai visu veidu pilsētu teritoriju attīstībai un var kalpot par katalizatoru saskaņotākai teritoriālajai attīstībai;

36.

aicina apsvērt iespējas sinhronizēt publiskos pakalpojumus pašvaldību līmenī, atbalstīt e-pārvaldi, lai samazinātu valsts pārvaldes iestāžu skaitu, un digitalizēt pakalpojumus, lai padarītu tos iedzīvotājiem ērtāk lietojamus;

Mājokļu pieejamības palielināšana

37.

atgādina, ka pašlaik pastāv būtiska nevienlīdzība attiecībā uz atbilstošu mājokļu piedāvājumu un pieejamību pilsētās un mazās urbānās teritorijās, it īpaši jauniešiem, ģimenēm ar bērniem (tostarp vientuļajiem vecākiem), migrantiem un cilvēkiem ar invaliditāti;

38.

visnotaļ aicina dalībvalstis veicināt fiskālus stimulus, kas saistīti ar tukšiem mājokļiem, un tādā veidā atbalstīt piekļuvi mājokļiem par pieņemamu cenu un ieinteresēt iedzīvotājus izvēlēties dzīvesvietu un apmesties uz dzīvi sarūkošās mazās teritorijās;

Jaunais Eiropas Bauhaus

39.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus pievērst īpašu uzmanību mazām urbānām teritorijām un vidēja lieluma pilsētām saistībā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par jaunā Eiropas Bauhaus vietējām iniciatīvām un atgādina par priekšlikumu nākamajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Eiropas pilsētiniciatīvu izveidot jaunā Eiropas Bauhaus laboratorijas kuponu shēmu;

Ilgtermiņa redzējums par lauku apvidiem

40.

atgādina, ka ES var panākt līdzsvarotāku teritoriālo attīstību, atbalstot un veicinot ciešāku sadarbību starp pilsētu un lauku teritorijām, novēršot līdzšinējās atšķirības, kas sadalīja, nevis savienoja pilsētu un lauku teritorijas;

41.

uzsver, ka, izstrādājot Lauku programmu, ir jābalstās uz ES pilsētprogrammu un principu: “labāks finansējums, labāks regulējums un labākas zināšanas”, un ka tā ir jāīsteno, veidojot tematiskas daudzlīmeņu un starpnozaru partnerības;

42.

norāda, ka nepārprotami ir vajadzīga labāka koordinācija starp politikas jomām, kas saistītas ar lauku, piepilsētu un pilsētu teritorijām; labāk koordinētai pieejai būtu aktīvi jāmeklē sinerģijas un pievienotā vērtība, ko varētu iegūt no sadarbības un koordinācijas starp lauku un pilsētu dalībniekiem, jo tas ir ļoti nozīmīgs faktors, lai sekmīgi veicinātu uz vietām balstītu inovāciju un izmēģinājumus;

43.

ierosina Eiropas Komisijai iekļaut mazo urbāno teritoriju dimensiju lauku aspektu iestrādāšanas pasākumos un atkārto RK priekšlikumu sadarboties šajā jomā. Teritoriālās un lauku ietekmes izvērtēšanai jākļūst par neatņemamu politikas veidošanas procesa elementu;

44.

iesaka rūpīgāk apsvērt sadarbības iespējas saistībā ar esošajām ES teritoriālajām stratēģijām, piemēram, 2030. gada Teritoriālās attīstības programmu, Jauno Leipcigas hartu, un īstenot jaunas paaudzes partnerības saskaņā ar ES pilsētprogrammu, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta lauku un pilsētu programmai;

45.

cenšas veicināt stratēģiskas lauku un pilsētu partnerības; mazas urbānās teritorijas var labāk veicināt partnerības un sasniegt kopīgus mērķus tradicionālās un novatoriskās nozarēs, apvienojot resursus, izstrādājot stratēģijas un panākot vienošanos lielpilsētu līmenī;

Finansējums un atveseļošanās

46.

atgādina, ka vietējā fiskālā autonomija un finansiālās spējas ir nozīmīgi faktori, lai nodrošinātu efektīvus publiskos ieguldījumus un veidotu reģionālās attīstības politiku. Tie palielina iespēju urbānajām teritorijām pašām virzīt savu attīstību. Centralizēti noteikti ierobežojumi var padarīt vietējo pašpārvaldi bezjēdzīgu;

47.

uzsver, ka pašvaldības lielums bieži vien ietekmē finansiālās iespējas. Mazākās teritorijās bieži pastāv risks, ka tās nespēs mobilizēt pietiekamu finansējumu plānoto uzdevumu veikšanai;

48.

uzsver, ka kohēzijas politika būtu jāuzskata par galveno ieguldījumu instrumentu uz vietas, kas veicina publiskā un privātā sektora līdzekļu sviras efektu;

49.

aicina dalībvalstis nodrošināt, lai mazo pilsētu pašvaldības arī varētu piekļūt 8 % no ERAF līdzekļiem valsts līmenī, kas paredzēti ilgtspējīgas un integrētas pilsētu attīstības projektu finansēšanai, un neradīt ar iedzīvotāju skaitu saistītus papildu sliekšņus;

50.

atbalsta integrētu teritoriālo instrumentu izmantošanu vietējo administratīvo vienību (LAU) līmenī, piemēram, to instrumentu, ko finansē no kohēzijas politikas un citiem ES fondiem, lai koncentrētu ieguldījumus un pielāgotu tos reālajiem apstākļiem;

51.

atkārtoti pauž vilšanos par vietējā un reģionālā līmeņa neiesaistīšanu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādē, kas īstenošanas posmā rada atsitiena fenomenu; šajā ziņā uzsver, ka nepiekrīt Eiropas Komisijas priekšlikumam par Eiropas strukturālo un investīciju fondu pārnešanu uz Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai finansētu REPowerEU; iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem ņemt resursus no reģioniem un tos bez nosacījumiem atvēlēt valsts līmenim, jo tas ir pretrunā ES principiem un dalītas pārvaldības nolīgumiem;

52.

ierosina izmantot nacionālos atveseļošanas un noturības plānus tādu datu vākšanai, ko varētu izmantot, lai īstenotu publiskus politikas pasākumus un samazinātu pārvaldības līmeni;

Teritoriālo spēju veidošana

53.

aicina dalībvalstis ERAF Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1058 (5) iekļaut jauno definīciju par teritorijām (kuras skar iedzīvotāju skaita samazināšanās un demogrāfiskās pārmaiņas) kā transversālu valsts politikas jautājumu, kam nepieciešami integrēti un uz vietas balstīti pasākumi;

54.

ierosina Eiropas Komisijai veicināt integrētās teritoriālās investīcijas (ITI) un sabiedrības virzītu vietējo attīstību, izmantojot vairākas Eiropas pilsētiniciatīvas vienādranga darbības kā piemērotu instrumentu mazo un vidēja lieluma urbāno teritoriju pašvaldību atbalstam teritoriālo problēmu, piemēram, depopulācijas, risināšanā;

55.

mudina Eiropas Komisiju uzsākt komunikācijas kampaņu, lai vairotu ES ietekmi uz to cilvēku dzīvi, kuri dzīvo mazās teritorijās (pilsētās un laukos), lai līdzsvarotu neapmierinātības ar ES ģeogrāfiju;

56.

aicina līdz minimumam samazināt mazu urbāno teritoriju grūtības piekļūt dažādu Eiropas fondu projektiem un tos pārvaldīt, un veicināt integrējošu pieeju dažādu ES fondu sasaistei; tāpēc dalītās pārvaldības programmām vajadzētu būt patiesi decentralizētām, stiprinot vadošo iestāžu lomu reģionālajā līmenī, lai nodrošinātu, ka tās var veicināt augšupēju pieeju attiecībā uz mazpilsētu un lauku apvidu piekļuvi finansējumam;

57.

aicina Eiropas Komisiju palīdzēt visām publiskās pārvaldes iestādēm mazās urbānās teritorijās gūt priekšstatu par to, kā risināt zaļās, digitālās vai demogrāfiskās pārkārtošanās problēmas; būtu jāstiprina arī Eiropas Komisijas tiešais atbalsts esošajām pārvietējām struktūrām dalībvalstīs (piemēram, departamenti, apriņķi, povjati, žudeci u. c.), lai tās varētu attīstīt savas spējas konsultēt mazās pašvaldības saskaņā ar subsidiaritātes principu; lai atbalstītu šo darbu, visām vietējām pašvaldībām vajadzētu būt saviem ES lietu/finansējuma speciālistiem;

58.

lūdz Eiropas Komisijai un dalībvalstīm izstrādāt noteikumus par tehnisko atbalstu, kas izmantojams pašvaldībām visā projekta dzīves ciklā;

59.

aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju saskaņā ar jauno Eiropas pilsētiniciatīvu (EUI) piedāvāt apmācību uz vietas mazām urbānām teritorijām un ierosina, lai turpmākie EUI valstu kontaktpunkti darbotos kā starpnieki mazu urbānu teritoriju atbalstam;

60.

uzsver, ka mazām urbānām teritorijām dalība stratēģisku lēmumu pieņemšanā var radīt problēmas, ņemot vērā to ierobežotos administratīvos resursus, un grūtības orientēties sarežģītos daudzlīmeņu pārvaldības procesos, piemēram, saistībā ar ES finansējumu;

61.

atzīmē, ka sadarbība ir būtiska mazām urbānām teritorijām. Tas ietver sadarbību ar kaimiņu teritorijām, lai risinātu savstarpēji saistītus jautājumus, vai spēku apvienošanu, lai radītu “teritoriālo kritisko masu”;

62.

uzsver, ka attiecībā uz nozīmīgākajām sociālajām pārmaiņām, piemēram, zaļo un digitālo pārkārtošanos, mazas urbānas teritorijas bieži vien ir atkarīgas no iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta, lai vadītu un finansētu šādus sociālās inovācijas procesus;

63.

atgādina, ka apņēmīgas vietējās kopienas ne tikai stiprina vietējo identitāti, sociālo inovāciju un kohēziju, bet arī veicina sadarbību ekonomikas lejupslīdes vai pārejas laikā;

Secinājumi

64.

secina, ka mazām urbānām teritorijām ir vajadzīga skaidra, pieņemta un atzīta definīcija. Tām ir vajadzīga administratīvā kapacitāte, lai veidotu savu daudzdimensionālo pāreju un izstrādātu ilgtermiņa perspektīvas. Tām ir vajadzīgas arī zināšanas, politikas koordinācija un iespēju radīšana, lai mobilizētu cilvēkus, resursus un ES finansējuma programmas.

Briselē, 2022. gada 1. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) Sīki izstrādātas mazu un vidēju urbāno teritoriju definīcijas pamatā ir ESPON TOWN projekta (2014. gads) secinājumi, kā arī ESAO un Eiropas Komisijas sagatavotā urbanizācijas pakāpes klasifikācija (kas balstīta uz iedzīvotāju blīvumu un pilsētas aglomerācijas lielumu). Mazas un vidējas urbānās teritorijas ir definētas kā nepārtrauktas urbānas kopas ar 5 000–50 000 iedzīvotājiem un blīvumu virs 300 iedzīvotājiem/km2, kuras saskaņā ar vietējo administratīvo vienību urbanizācijas pakāpi (DEGURBA) netiek uzskatītas par augsta blīvuma urbānām kopām (ESPON, 2014).

(2) Kā apstiprinājusi ANO Statistikas komisija 2020. gada 5. martā: “A recommendation on the method to delineate cities, urban and rural areas for international statistical comparisons” (“Ieteikums par metodi lielpilsētu, pilsētu un lauku teritoriju noteikšanai starptautiskiem statistikas salīdzinājumiem”), ko sagatavojusi Eiropas Komisija – Eurostat un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts – SDO, FAO, ESAO, UN-Habitat, Pasaules Banka.

(3) ESAO ziņojums par tematu “Access and Cost of Education and Health Services: Preparing regions for demographic change” (“Izglītības un veselības pakalpojumu pieejamība un izmaksas: reģionu sagatavošana demogrāfiskajām pārmaiņām”.

(4) Skatīt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu ROBUST, www.rural-urban.eu.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.).

2.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/51

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Jauna Eiropas inovācijas programma”

(2023/C 79/09)

Ziņotājs:

Markku MARKKULA (FI/PPE), Helsinku reģiona priekšsēdētājs

Atsauces dokuments:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Eiropas inovācijas programma”

COM(2022) 332 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Kāpēc jaunā Eiropas inovācijas programma ir ļoti svarīga? Tai var būt liela nozīme pārkārtošanās paātrināšanā

atzinīgi vērtē jauno Eiropas inovācijas programmu, kuras mērķis ir veicināt inovatīvu domāšanu un stimulēt inovatīvo darbību, lai Eiropa izvirzītos avangardā tādās jomās kā zinātne, rūpnieciskā bāze, dinamiskas jaunuzņēmumu ekosistēmas, inovācijas nosacījumi un talantu bāze. RK uzsver, ka ES vērienīgos inovācijas politikas mērķus var sasniegt, nepieļaujot sadrumstalotību un organizējot ietekmīgus pasākumus, efektīvi sadarbojoties rūpniecībai, akadēmiskajām aprindām, sociālajām iniciatīvām un reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm gan reģionālā, gan starpreģionālā līmenī, lai risinātu sabiedrības problēmas, ko cita starpā izraisa klimata pārmaiņas, nepieciešamība stiprināt noturību pret veselības apdraudējumiem vai digitālā pārkārtošanās (un tie ir tikai daži piemēri);

tomēr uzskata, ka šajā paziņojumā būtu vajadzējis ierosināt jaunas jomas un dziļāku pieeju inovācijai Eiropas politikas jomās. Saistībā ar daudzajiem izaicinājumiem (globalizācija, vide, veselība, sabiedrības novecošana, lielu lauku apvidu iedzīvotāju skaita samazināšanās un miers/karš) Komisijai būtu jāņem vērā minēto krīžu laikā gūtā pieredze, jāmeklē netradicionāli risinājumi un cita starpā jāsāk debates par to, kāda veida inovācija būs vajadzīga noturīgai Eiropas sabiedrībai. Īpaši svarīgi ir vairāk pievērsties sabiedrības un sociālajai inovācijai gan jomās, kas tieši saistītas ar iepriekš minētajiem izaicinājumiem, gan citās jomās, piemēram, nodarbinātības jomā, it īpaši jauniešu vidū;

ierosina, lai Eiropas Komisija jaunajā Eiropas inovācijas programmā nekavējoties pievieno papildinošus pasākumus, kas vērsti uz sabiedrības, sociālajiem un enerģētikas jautājumiem, un integrē šādus pasākumus, lai paātrinātu sabiedrībā notiekošās pārmaiņas virzībā uz ilgtspējīgu izaugsmi;

norāda, ka jāizvirza skaidri politikas pasākumu mērķi arī attiecībā uz divu inovācijas plaisu mazināšanu: vairākās inovācijas politikas jomās Eiropa ļoti atpaliek no pasaules līderiem, proti, ASV un Āzijas valstīm, un Eiropas Savienībā daudzos reģionos izšķiroši svarīgajai inovācijas spējai netiek veltīts pietiekami daudz uzmanības, kas izpaužas tādējādi, ka pašlaik reģioni ar visaugstākajiem rādītājiem ir pat deviņas reizes inovatīvāki nekā reģioni ar sliktākajiem rādītājiem. RK vēlreiz norāda, ka visiem reģioniem nav vienādu tehnisko resursu, cilvēkresursu un finanšu resursu, lai uzlabotu savus rezultātus inovācijas jomā;

uzsver, ka jaunās inovācijas programmas īstenošanai ir vajadzīgi radikālāki pasākumi par tiem, kādus ES parasti ietver savās Eiropas mēroga politikas iniciatīvās, un ka inovācijas procesiem ir jābūt sistēmiskākiem un drosmīgākiem. Mērķim ir jābūt skaidram, reālistiskam, vērienīgam un izmērāmam, lai divkāršotu ietekmi un uz pusi samazinātu atdeves laiku;

uzsver, ka inovācijas programmai ir jābūt skaidram signālam visā Eiropas Savienībā, ka – gan tūlīt, gan ilgtermiņā – īstenojami ietekmīgi, konkrēti pasākumi, lai mazinātu inovācijas plaisas un sniegtu atbalstu vietējām un reģionālām un konkrētai vietai pielāgotām inovācijas ekosistēmām;

piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka jaunais inovācijas vilnis, proti, dziļo tehnoloģiju inovācija, sakņojas progresīvā zinātnē, tehnoloģijās un inženierzinātnēs, bieži apvienojot sasniegumus fizikas, bioloģijas un digitalizācijas jomā, un tam piemīt potenciāls rast transformatīvus risinājumus, kas palīdzēs risināt globālās problēmas. RK uzsver, ka šim jaunajam vilnim ir jāpaātrina daudzdisciplīnu līdzradīšanas procesi, kas pastiprinās sabiedrības (1) un sociālo (2) inovāciju ar mērķi uzlabot indivīdu un kopienu labklājību un labjutību, un ka šajos pasākumos tiks stingri ievēroti cilvēciskie aspekti, lai Eiropa varētu vairāk iegūt no vispārējās uzņēmējdarbības līderības mentalitātes veidošanās;

atzinīgi vērtē to, ka tiek pieminēta izmēģinājuma darbība “Partnerības reģionālajai inovācijai” un, konkrētāk, tiek atzīta šo partnerību loma reģionāli saistītu savienotu reģionālo dziļo tehnoloģiju inovācijas ieleju un starpreģionālo inovācijas investīciju atbalstīšanā;

pauž nožēlu par to, ka Eiropas Komisija nav izmantojusi iespēju uzsvērt, ka, izmantojot Eiropas pētniecības telpas (EPT) centrus, veidojama cieša saikne starp vietējām inovācijas ekosistēmām un Eiropas pētniecības telpu (3);

10.

aicina Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis EPT rīcības plānā paredzēt EPT centru izveides izvēršanu, lai vietējā un reģionālā līmeņa politisko vadītāju darba kārtībā pētniecības, izstrādes un inovācijas partnerības un darbības tiktu iekļautas prioritāro jomu vidū;

Kāpēc ES jauninājumi un līderība dziļo tehnoloģiju jomā tagad ir svarīgākas nekā jebkad agrāk?

11.

norāda uz Eiropas potenciālu kļūt par pasaules līderi inovācijā šādās jomās: atjaunojamo energoresursu enerģija, mazoglekļa ūdeņradis, akumulatori, digitālās tehnoloģijas, droni un mākslīgais intelekts, augstas veiktspējas datošana, pusvadītāju ražošana un projektēšana, rūpniecības kopresursi, veselība un pārtika, inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums un rūpniecības un universitāšu sadarbība ES programmās. RK arī norāda, ka ES uzņēmumi ir pasaules līderi augstas vērtības zaļo patentu un energoietilpīgu nozaru zaļo patentu jomā. Turklāt Eiropas Savienībā tapusi viena piektdaļa visu pasaulē visaugstāk novērtēto publikāciju. Tomēr, lai kļūtu par pasaules mēroga uzņēmējdarbības un pētniecības, izstrādes un inovācijas līderi, visaptveroši jāizmanto daudzi vērienīgi politikas instrumenti;

12.

uzsver, ka panākumus var gūt tikai ar saistītu vietēju/reģionālu darbību. RK uzsver, ka visa inovācijas procesa finansēšanā Eiropa joprojām atpaliek no ASV un Ķīnas. Privātie ieguldījumi pieaug straujāk nekā citur, taču Eiropas riska kapitāla ieguldītāji joprojām salīdzinoši vairāk baidās no riska, kad jāveic ievērojami ieguldījumi, kas līdzinās ASV un Ķīnas ieguldījumiem;

13.

aicina mācīties no pēdējās desmitgadēs īstenotajām iepriekšējām divpadsmit ES inovācijas programmām, kas nav pietiekami mainījušas inovācijas modeli šādās jomās:

—	pāreja uz mērķorientētu radošumu un inovācijas kultūru;

—	pāreja no relatīvi slēgtām kopām uz patiesi atvērtām inovācijas ekosistēmām;

—	uzņēmējdarbības līderības mentalitātes attīstība;

—	veicinot īpašas programmas, kas sākas jau skolās un kas īpašu uzmanību pievērš sievietēm un meitenēm;

—	nemitīga koncentrēšanās uz jaunuzņēmumiem, kas notiek uz augošu uzņēmumu un izaugsmes uzņēmumu rēķina;

—	zināšanu pārvaldības, saskaņošanas un projektu sinerģijas uzlabošana;

—	sadarbība ar vietējiem/reģionālajiem novatoriem, teritoriālajām un tematiskajām ekosistēmām;

—	salīdzinošas novērtēšanas un salīdzinošas mācīšanās laba prakse un sistēmiskas pārveides koncepcijas pasaules līmenī;

—	sinerģijas un zināšanu apmaiņa starp ES programmām un citām iniciatīvām, lai mazinātu inovācijas plaisas;

—	Eiropas partnerību un daudzlīmeņu pārvaldības, kā arī sistēmiskas pārveides uzsākšana;

14.

mudina pilsētas un reģionus izmantot uz uzdevumiem orientētu pieeju, lai risinātu kritiski svarīgas sabiedrības problēmas un formulētu savus uzdevumus, piemēram, tādus kā zaļais kurss vietējā līmenī un digitalizācijas ceļveži un rīcības plāni. Tajos vajadzētu ņemt vērā reģionālās pārdomātas specializācijas stratēģijas, un to īstenošanā būtu jāizmanto ES, valstu, reģionālie un vietējie finansēšanas instrumenti – gan publiskie, gan privātie. Obligāti jāpalielina ERAF, programmas “Digitālā Eiropa” un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” sinerģija, it īpaši lai stiprinātu MVU, universitāšu, tehnoloģiju centru un pētniecības un inovācijas iestāžu sadarbību. Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIH) tīkla stiprināšana palīdz veidot reģionālās inovācijas ekosistēmas un izveidot Eiropas koridorus un tīklus globālas līderības nodrošināšanai;

15.

norāda uz sekmīgām pilsētu un reģionu iniciatīvām un labas prakses piemēriem, tostarp sadarbībā ar RK rīkotām ES kampaņām, piemēram, pilsoņu dialogi, inovācijas nometnes, “Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” un “Zinātne reģionos”, kas liecina, kā sakņošanās vietējā līmenī palīdz sākt uz problēmām vērstu dialogu ar vietējiem dažādu dalībnieku tīkliem, lai pārvarētu institucionālos un domāšanas šķēršļus sabiedrības problēmu risināšanai;

16.

atgādina, ka dziļās tehnoloģijas ir vērstas uz sabiedrības progresu un ka ir jāņem vērā sociālās pieņemamības un lietderības jēdziens. Lai to panāktu, ir jāpalielina publiskie un privātie ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un inovācijā, tādējādi panākot tehnoloģiju neitralitāti un nepieļaujot atkarību no vienas konkrētas tehnoloģijas. RK uzsver, ka sabiedrības inovācija ietver problēmu risināšanas spējas un uzņēmējdarbības aspektus, kad jānovērš traucējumi, lai radītu vērtību un izvairītos no atkritieniem un negatīvās ietekmes uz sabiedrību. Tāpēc, īstenojot inovācijas programmu, lielāka uzmanība jāpievērš visām pētniecībā, izstrādē un inovācijā ieinteresētajām personām, tostarp iedzīvotājiem, un plašākā nozīmē – zinātnes un sabiedrības attiecībām un nepieciešamajiem kopradīšanas procesiem;

17.

norāda, ka būtiski ir globālie zināšanu tīkli un sadarbīgā mācīšanās, un tāpēc vietējie dalībnieki, kas iesaistījušies starptautiskos tīklos, piemēram, zinātnieki, uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, kam ir globāli kontakti, var un tiem vajadzētu attiecīgās zināšanas un iespējamos risinājumus no ārpuses ienest vietējā kontekstā;

18.

uzsver, ka pārdomātas specializācijas stratēģijām ir būtiska nozīme reģionālo inovācijas ekosistēmu stiprināšanā, lai ar labākajiem pētniecības radītajiem risinājumiem vairāk veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un sabiedrības problēmu risināšanu augšupējā, sadarbīgā un no konteksta atkarīgā veidā; atzinīgi vērtē iniciatīvas “Vanguard” tīkla darbu Eiropas rūpniecības vērtības ķēžu veidošanā, balstoties uz pārdomātas specializācijas stratēģiju komplementaritāti;

19.

uzskata, ka inovācijas pārvaldības procesā, balstoties uz vadības un pārvaldības modeļu dažādību, būtu jāizstrādā rīcības un vadības metodes, lai atbalstītu pāreju uz sabiedrību, kurā valda uzņēmīgs gars un kura izglītojas, darbojas visu paaudžu interesēs un pāri robežām un ir efektīva līdzradīšanā, sadarbībā, zināšanu apmaiņā un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanā;

20.

uzskata, ka gadījumos, kad tehnoloģiski sabiedrības problēmas risinājumi, piemēram, zaļās un digitālās pārkārtošanās sasaiste, tiek plaši atbalstīti un ir labi pārbaudīti, ES līmenim ir būtiska loma, jo tas palīdz radīt plašākai izmantošanai, koplietošanai un standartu noteikšanai piemērotus apstākļus un likt uzsvaru uz lietderību un ietekmi, vienlaikus ļaujot izvairīties no regulējuma, kas novestu pie tehnoloģiskās iesīkstes. Šo atbalstu var izvērst, pastiprinot iedzīvotāju iesaisti un vienlaikus izmantojot dažādus komunikācijas instrumentus;

21.

vēlreiz norāda, ka aug pieprasījums pēc mērķētu inovācijas politikas pasākumu kopradīšanas reģionos un rūpniecības nozarēs, un tāpēc ir nepieciešams straujāks progress dziļo tehnoloģiju, zaļās un digitālās pārkārtošanās savstarpējās sasaistes un IAM jomā;

Inovācijas būtība: vietējiem apstākļiem pielāgota, strukturāla, pārveidojoša un ar uzsvaru uz ietekmi

22.

vēlreiz norāda, ka Eiropas inovācijas politikai kopā ar Eiropas pētniecības politiku ir jānodrošina kvalitatīvi augstvērtīgas zinātnes pieejamība, lai veicinātu inovāciju un palīdzētu sabiedrībai un uzņēmumiem pārvarēt krīzes un risināt problēmas, ar kurām pašlaik saskaras visas ES pilsētas un reģioni; RK uzsver, ka liela nozīme joprojām ir Eiropas reģionālajam finansējumam no ERAF un no Taisnīgas pārkārtošanās fonda. RK mudina dalībvalstu valdības un vietējās un reģionālās pašvaldības ņemt vērā Eiropas Komisijas paziņojumu (4), ka tiesiskais regulējums 2021.–2027. gadam, kas reglamentē kohēzijas politikas fondus dalītā pārvaldībā un fondus tiešā pārvaldībā, paver iespēju stiprināt sinerģiju starp ERAF un programmu “Apvārsnis Eiropa”;

23.

atzīmē, ka Eiropas Komisijas un RK kopīgais rīcības plāns pētniecības, inovācijas un izglītības jomā un ar to saistītie politikas pasākumi, kuru mērķis ir palielināt Eiropas mēroga zināšanu plūsmu un izvērst sadarbīgu mācīšanos politikas veidošanas jomā, paver pētniekiem, uzņēmējiem un pilsoniskajai sabiedrībai iespējas nostiprināt savas reģionālās pētniecības un inovācijas ekosistēmas un kļūt par neatņemamu Eiropas izcilības tīkla daļu;

24.

norāda, ka ES finansējums no Atveseļošanas un noturības mehānisma (galvenokārt paredzēts atveseļošanai pēc Covid-19 un ekonomikas atjaunošanai) un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (galvenokārt paredzēts, lai atbalstītu ogļu ieguves un citus reģionus, kurus visvairāk skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti) vēl nevar pilnībā izvērst ietekmi inovācijas veicināšanā, it īpaši tāpēc, ka procesi, kas saistīti ar līdzekļu izmantošanu, notiek ļoti lēni un ir pakļauti stingriem ES valsts atbalsta noteikumiem;

25.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību un RK lomu, jo iedzīvotājiem un viņu demokrātiski ievēlētajiem pārstāvjiem tās paver iespēju ietekmēt inovācijas virzību un mērķi un izstrādāt risinājumus kā lietotājiem un novatoriem vienlaikus. No šāda viedokļa ir svarīgi dot iespējas vietējām un reģionālajām pašvaldībām un tās atbalstīt visos veidos tā, lai tās būtu labi sagatavotas inovācijas atbalstam visos vietējos līmeņos;

26.

uzsver, ka labāk jāsasaista inovācijas programma un labāka regulējuma programma, ņemot vērā RK RegHub tīkla nesenos secinājumus par publisko iepirkumu (5), likvidējot šķēršļus publiskajiem ieguldījumiem (6) un vietējās un reģionālās attīstības procesu dalībniekus iesaistot novatorisku un inovāciju veicinošu regulatīvo risinājumu meklējumos. Šajā ziņā tādai pieejai kā rūpniecības un sabiedrības kopresursi ir būtiska nozīme abu programmu integrēšanā;

27.

runājot par ES pētniecības politiku, EPT politikas programmu un EPT forumu, aicina nodrošināt lēmumu pieņemšanas lielāku atvērtību, lai iedzīvotāji tajā piedalītos kā aktīvi līdzradītāji un dalībnieki, pilnībā ņemot vērā RK un reģionāli saistīto ieinteresēto personu ieguldījumu. Tas nozīmē, ka, izraugoties problēmas, kas jārisina Eiropas Savienībai, uzsvars jāliek uz zinātnes un inovācijas sabiedrisko vērtību, vienlaikus jāveido sabiedrības atbalsts, kurš vajadzīgs turpmākai attīstībai un īstenošanai;

Īpašas piezīmes par piecām pamatiniciatīvām

Pamatiniciatīva: augošu dziļo tehnoloģiju uzņēmumu finansēšana

28.

atzīmē, ka lielākajā daļā Eiropas valstu funkcionē finanšu tirgus, kura pamatā ir valsts atbalstīti riska kapitāla un privātā kapitāla tirgi, un ka ierosinātajam Eiropas Inovācijas padomes fondam, kas nodrošina publiskās dotācijas un ilgtermiņa pašu kapitāla ieguldījumus, būtu jārada tirgum pievienotā vērtība un nebūtu jātraucē pašreizējā tirgus darbība;

29.

uzsver, ka ir vajadzīgs finansējums iniciatīvām, kas rada labvēlīgus apstākļus jauniem un novatoriskiem uz tehnoloģijām balstītiem uzņēmumiem, lai tie varētu turpināt darbību savā teritorijā, izmantojot sinerģijas un cenšoties vairot papildināmību ar citiem vietējiem dalībniekiem, piemēram, pētniecības iestādēm un citiem uzņēmumiem;

30.

uzskata: lai saikne starp pētniecību un inovāciju kļūtu noturīgāka, būtu efektīvi jāizplata to projektu rezultāti, kuri tiek īstenoti pētniecības programmas “Apvārsnis” ietvaros, īpašu uzsvaru liekot uz to vērtību, kuru tie rada, uzlabodami reģionu inovācijas ekosistēmas un zināšanu trijstūri (pētniecība, izglītība un inovācija) un pilsētu, reģionu un iedzīvotāju ikdienas dzīvi, it īpaši nodarbinātību un labklājību. RK uzsver, ka pamatprogrammas “Apvārsnis” pētniecības projektu rezultāti ir efektīvi jāizplata iestāžu atvērto datu portālos;

31.

vēlreiz norāda, ka Eiropas nozares, jaunuzņēmumi, augošie uzņēmumi un MVU nav labi informēti par Eiropas Inovācijas padomi un tās portfeli. Piekļuvei tās pakalpojumiem vajadzētu būt vienkāršākai, un tiem vajadzētu būt vieglāk izmantojamiem;

32.

uzskata, ka Eiropas Inovācijas padomes fondam vajadzētu būtu katalizatoram ar ilgu, bet ierobežotu laika periodu, un mudina stimulu sekmīgu samazināšanu panākt, izmantojot sākotnējos publiskos piedāvājumus;

33.

ierosina uzsvaru likt uz jauniem uzņēmumiem un ekosistēmām (piemēram, elektromobiļu akumulatori, ūdeņradis un pusvadītāji), kam vajadzīgi ļoti lieli ilgtermiņa ieguldījumi un kas parasti pietiekami agri nevar piesaistīt tiešu privāto finansējumu; transformatīviem ieguldījumiem ir vajadzīgs “pacietīgs” publiskais finansējums, nevis privātais finansējums, kas galvenokārt virza “uz tirgu vērstu” inovāciju;

34.

uzsver, ka “radoša spriedze” un “radoša destrukcija” ir efektīvi veidi, kā izgudrot kaut ko pavisam jaunu – kopīgi radīt potenciālas revolucionāras iniciatīvas. Šajā nolūkā ir daļēji jāizmanto ES finansējums ar mērķi noturēt, piesaistīt un reorganizēt talantus un resursus no kvalitatīvām tirgus ekonomikas iniciatīvām, kas ir risinājušas līdzīgas problēmas, izmantojot pieredzes bagātas, ilgtermiņa, uz uzņēmējdarbību orientētas un/vai publiskā un privātā sektora partnerības;

35.

atgādina, ka Eiropai ir nepieciešams paātrināt visu vietējās inovācijas procesu, balstoties uz radošu ideju atlasi, eksperimentēšanu, testēšanu, prototipu izstrādi, salīdzinošu mācīšanos un izvēršanu. Eiropas Komisijai būtu jāapliecina sava inovācijas spēja un jārada jauni finansēšanas veidi vietējai darbībai, kura sākotnējā posmā liecina par globālu potenciālu. Šīm ES finansēšanas shēmām būtu jāstimulē valstu un reģionālās priekšizpētes finansēšana, tostarp aktīvs kohēzijas fondu izmantojums;

36.

mudina Eiropas Komisiju uzņemties vadību un risināt nozīmīgāko strukturālo problēmu akciju tirgū, ļaujot biržā kotētiem uzņēmumiem emitēt jaunas akcijas un pārdot tās tirgū bez apgrūtinošas akciju emisijas procedūras;

37.

uzsver, ka jebkuras inovācijas programmas sekmes ir atkarīgas no pastāvīgas spējas aizstāt vecos produktus un pakalpojumus ar jauniem produktiem un pakalpojumiem, taču tās revolucionārā ietekme būtu jānodrošina ar kopīgu iesaistīšanos izstrādes un radīšanas procesos, kuros piedalītos arī vietējie un reģionālie dalībnieki, lai nodrošinātu ilgstošu sabiedrības atbalstu;

Pamatiniciatīva: dziļo tehnoloģiju inovācijas veicināšana, izmantojot eksperimentu telpas un publisko iepirkumu

38.

uzsver atklāta jaunrades procesa nozīmību un norāda uz virkni pētījumu un pārbaudītu metožu, kas dod iespēju radikālas sistēmiskas pārveides procesā organizēt un pārvaldīt daudzlīmeņu sadarbību un eksperimentus. RK piekrīt viedoklim, ka ir jāuzlabo profesionālās spējas un ka darba vietām ir jākļūst par mācību vietām, kas nodrošina izmantojamas ieceres, radot labvēlīgus apstākļus uzticībai un eksperimentiem kopīgos projektos ar apstiprinātu redzējumu, mērķiem, stratēģijām un rīcības plāniem;

39.

uzsver, ka saskaņā ar pieeju, kuras pamatā ir daudzlīmeņu sadarbība, vietējo problēmu risinājumus vairumā gadījumu vajadzētu saistīti un reālos apstākļos izstrādāt sadarbībā ar visiem četrkāršās spirāles modeļa dalībniekiem. Šāda attīstība nodrošinās ātru mācīšanos, izvēršanu un straujas inovācijas kursa korekcijas, savukārt noteiktu koordinācijas un uzraudzības daļu var veikt reģionāli tīkli. Mērķis ir saprast, “kas ir iespējams”, un paplašināt iespējamības robežas, lai “neiespējamais kļūtu iespējams”, un tad salīdzināt alternatīvas metodes un paņēmienus un novērtēt un apzināt sekmīgus un nesekmīgus eksperimentus, kā arī veicināt jauninājumu izplatīšanu un ieviešanu ārpus to sākotnējā konteksta;

40.

vēlreiz norāda, ka politikas efektīvā īstenošanā svarīgi ir, lai inovācija un pētniecība tiktu pienācīgai uzraudzīta un novērtēta. RK atgādina (7) par Reģionālās inovācijas rezultātu pārskata izmantošanu attiecībā uz konkrētai vietai paredzētu teritoriālo politiku un šā pārskata turpmāku pilnveidošanu. RK atgādina, ka tas ir nozīmīgs instruments, kas dod iespēju salīdzināt reģionālās inovācijas politikas rezultātu izmaiņas un organizēt salīdzinošās mācīšanās procesus reģionu starpā, tādā veidā uzlabojot reģionālās inovācijas ekosistēmas un pārdomātu specializāciju;

41.

uzsver, ka plašiem eksperimentiem ir vajadzīgas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” veidotās Eiropas partnerības, novatorisks publiskais iepirkums un Eiropas Inovācijas padomes (EIP) atbalsts visā inovācijas aprites ciklā, sākot ar pētniecības agrīnajiem posmiem līdz koncepcijas pierādīšanai, tehnoloģiju tālāknodošana un eksperimentu, uzņēmumu un jaunuzņēmumu finansēšana un paplašināšana, lai tie kalpotu kā iedvesmas avots un varētu gūt panākumus svarīgos projektos visas Eiropas interesēs un ūdeņraža ielejās;

Pamatiniciatīva: inovācijas paātrināšana un stiprināšana Eiropas inovācijas ekosistēmās visā ES un inovācijas plaisas novēršana

42.

ierosina, ka reģionālajām inovācijas ielejām un vadošajām augstākās izglītības iestādēm būtu jākļūst par būtiskiem sabiedrības un rūpniecības pārmaiņu katalizatoriem un jādod reģioniem ar līdzīgām specializācijas jomām iespēja sadarboties un īstenot kopīgus inovācijas projektus. Šajā saistībā būs vajadzīga visaptveroša, koordinēta un decentralizēta programmu uzraudzības un novērtēšanas sistēma;

43.

atzīmē: lai varētu sasniegt izvirzītos mērķus, “Apvārsnis Eiropa” (100 miljoni EUR) un starpreģionālās investīcijas inovācijā (I3) (70 miljoni EUR) no ERAF tikai nodrošinās pietiekamus resursus sākotnējam satvaram, kas ir jāatbalsta ar daudz plašāku darbu un atbilstošu finansējumu. RK mudina Eiropas Komisiju nodrošināt efektīvu sinerģiju starp šīm finansējuma plūsmām, mācoties no tādām iniciatīvām kā “Partnerības reģionālajai inovācijai” un Eiropas digitālās inovācijas centru tīkls;

44.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas efektīvos pasākumus ES politikas reģionālās dimensijas un reģionālo inovācijas ekosistēmu veicināšanai, jo tie ir būtiski, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju un panāktu ES stratēģisko autonomiju virzībā uz viedu un ilgtspējīgu izaugsmi. RK norāda, ka augstākās izglītības iestādes un spēcīga jaunuzņēmumu un uzņēmējdarbības kultūra ir reģionālo inovācijas ekosistēmu pamatelements. Augstākās izglītības iestādēm ir jāstiprina sava loma kā aktīviem inovācijas virzītājspēkiem reģionos, jānodrošina tik ļoti vajadzīgo speciālistu apmācība, jāpiesaista jauni vietējie talanti un jānodrošina svarīgu tehnoloģisko jauninājumu pārnese uz vietējo ekonomiku;

45.

norāda uz profesionālās izglītības svarīgo nozīmi šīs inovāciju programmas īstenošanā, galveno uzmanību pievēršot tehnisko darbinieku un citu uz praksi orientētu profesionāļu apmācībai;

46.

norāda uz būtisku problēmu Eiropas dziļo tehnoloģiju inovācijas programmā, kurai trūkst pietiekamu stimulu, pieredzes un resursu, lai ieinteresētās personas iesaistītu sistēmiskā pārveidē. Mums arī vajadzīgi stimuli, lai labākajās augstākās izglītības iestādēs vairs nevaldītu princips “publish or perish” (“publicē vai izzūdi”), bet lielāks uzsvars tiktu likts uz neatliekamu un nozīmīgu sabiedrības problēmu risināšanu un atbalstu dziļo tehnoloģiju inovācijai un globālai tehnoloģiju nodošanai sadarbībā ar rūpniecību;

47.

ierosina, ka augstākās izglītības iestādēm sadarbībā ar pārējiem četrkāršās spirāles modeļa dalībniekiem vajadzētu izstrādāt to vietējo ekosistēmu profesionālo organizētāju lomas un pienākumus, kurās pētnieki, studenti un uzņēmumi eksperimentē kopā un izmēģina jaunas tehnoloģijas jaunajā uzņēmējdarbības un inovācijas kultūrā;

48.

atkārtoti norāda, ka ir svarīgi mērķēt un finansēt iniciatīvas, kuras ir piemērotas inovācijas plaisu novēršanai un vispārēja izcilības līmeņa celšanai ar plašu partnerību palīdzību, kā arī tajās ļaut piedalīties arī partneriem no valstīm un reģioniem, kuru rezultāti ir vājāki. Tās ir ļoti svarīgas spēcīgākas un saliedējošākas ES inovācijas ekosistēmas veidošanai;

49.

vēlreiz norāda, ka EPT centri, kas savieno lēmumu pieņēmējus un pētniecības, izstrādes un inovācijas dalībniekus, ir ideāls instruments pilnīgai to priekšrocību atzīšanai, kuras sniedz konkrētai vietai pielāgota pieeja zinātnes un inovācijas jomā, ar reģionālu augšupēju pieeju kopīgi radot jaunus risinājumus pašreizējo krīžu pārvarēšanai;

50.

iesaka iesaistīt ES Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, lai veiktu pasākumus, kas saistīti ar starptautisko tehnoloģiju nodošanu un tehnoloģisko sadarbību pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā;

Pamatiniciatīva: talantu izkopšana, piesaiste un noturēšana dziļo tehnoloģiju jomā

51.

mudina sagatavot īpašu rīcības plānu ar stimuliem un atbilstošu finansējumu, lai rosinātu augstākās izglītības iestādes aktīvi iesaistīties svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā, Eiropas dziļo tehnoloģiju inovācijas veicināšanā, sadarbībā ar rūpniecību un integrācijā un Eiropai vajadzīgo talantu apmācībā;

52.

norāda, ka augstākās izglītības iestādes un it īpaši studenti, atbalstot dziļo tehnoloģiju inovāciju un tehnoloģiju nodošanu, var būt katalizatori starp jaunuzņēmumiem un zinātnisko domāšanu, kā arī universitāšu un nozaru partnerībām; augstākās izglītības iestādēm vajadzētu kļūt par to strukturālo pārmaiņu virzītājspēkiem, kas vajadzīgas, lai paātrinātu dziļo tehnoloģiju inovāciju un radītu, saglabātu un paturētu talantus Eiropā. Šajā ziņā svarīga loma var būt tehnoloģiju centriem kā starpniekiem un veicinātājiem;

53.

ierosina, ka labākajām augstākās izglītības iestādēm, tāpat kā ASV, būtu jārāda piemērs citiem, kas vēlas mainīt domāšanas veidu un virzīties uz sabiedrību, kurā augstu tiek vērtēta uzņēmējdarbība, jaunuzņēmumi un izaugsmes uzņēmumi, universitāšu un rūpniecības sadarbība, dziļās tehnoloģijas un sabiedrības problēmu risināšana;

54.

vēlreiz atzīmē, ka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), tā zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK) un to kompetences jomas vēl nav labi zināmas Eiropas pilsētām, reģioniem, studentiem, iedzīvotājiem un akadēmiskajām aprindām;

Pamatiniciatīva politikas veidošanas instrumentu uzlabošanai

55.

iesaka vietējās un reģionālās politikas veidošanā, izmantojot iniciatīvu “Partnerības reģionālajai inovācijai” un Kopīgā pētniecības centra, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta, GROW ĢD, REGIO ĢD un RK sadarbību, padziļināt izpratni par inovācijas mainīgo raksturu. Tas būtu jāīsteno sadarbībā ar teritorijām, kas iesaistītas RK un Kopīgā pētniecības centra izmēģinājuma darbībā “Partnerības reģionālajai inovācijai – PRI” un kopā ar pieredzējušiem uz inovāciju orientētiem Eiropas mēroga tīkliem, piemēram, EARTO, ERRIN un ENoLL;

56.

atzīmē, ka šajā pamatiniciatīvā ir paredzēti pasākumi, kas ir ļoti svarīgi reģioniem un pilsētām. RK piekrīt Eiropas Komisijas paziņojumiem par atbalstu reģioniem labākas inovācijas politikas izstrādē un īstenošanā un ierosina sarunās vienoties par kopīgu īstenošanas plānu, kurā būtu ņemti vērā dažādi Inovācijas programmas un šā atzinuma elementi;

57.

atgādina (visiem reģioniem), ka šī Jaunā Eiropas inovācijas programma ir ļoti vajadzīga un ir vērsta uz to, lai plašā mērogā līdzveidotu jaunus instrumentus akūtu sabiedrības problēmu risināšanai tajos gadījumos, kad nepieciešama Eiropas sadarbība, un iesaka Eiropas Komisijai, veidojot atbalstu pilsētām un reģioniem, kas paredzēts to reģionālās inovācijas darba kārtību veidošanai un inovācijas pasākumu paātrināšanai kopā ar citām ieinteresētajām personām, izmantot Partnerības reģionālajai inovācijai un citus instrumentus;

58.

piekrīt viedoklim, ka ir jādefinē un jāizmanto svarīgi termini, rādītāji, datu taksonomija un salīdzināmas datu kopas, lai veicinātu uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu; šī informācija publicējama iestāžu atvērto datu portālos, lai atvieglotu piekļuvi, izmantošanu un uzziņu;

Turpmākie pasākumi

59.

ierosina, ka Kopīgajam pētniecības centram būtu jāizveido virtuāla Eiropas sadarbības telpa, kurā var izplatīt, izmēģināt un pārbaudīt gan pētniecības, izstrādes un inovācijas politikas metodes, rīkus un praksi, gan arī pasākumus, ko dalībvalstis, reģioni un vietējās pašvaldības var izmantot, veidojot un īstenojot savu inovācijas politiku;

60.

uzsver, ka Inovācijas programmas procesā ir regulāri jānovērtē progress un jāveic pielāgojumi, iesaistot ieinteresētās personas;

61.

uzsver, ka ir ļoti svarīgi palielināt sinerģiju un sadarbību starp galvenajām ES iniciatīvām un atspoguļot, kā tas notiek reālajā praksē, īstenojot jauno Eiropas inovāciju programmu vietējā un reģionālajā līmenī. Šajā saistībā ES un dalībvalstu valdībām būtu jāizvērš dažādu Eiropas un valstu finansējuma avotu sinerģiska izmantošana, it īpaši, lai stiprinātu pilsētu un reģionu inovācijas bāzi;

62.

uzsver, ka, palielinoties Eiropas augošo uzņēmumu skaitam, ir nepieciešams, lai vadošie politiķi apņemtos visos līmeņos pētniecību, attīstību un inovāciju finansēt daudz vairāk nekā līdz šim un rezultātā visā Eiropā izvērst jaunās izaugsmes platformas un ietekmīgas vietējos apstākļos balstītas atvērtās inovācijas sistēmas. Sākuma posmu iespējams radīt, izmantojot reģionus un pilsētas, kuri vada Partnerības reģionālajai inovācijai.

63.

iesaka padziļināt metodikas izstrādi, lai visos pārvaldības līmeņos īstenotu sistēmiskās pārveides procesus, kas pirmām kārtām vērsti uz transformatīviem jauninājumiem, kuri nepieciešami globālo problēmu risināšanai. Viens no mērķiem ir šajos pārveides procesos vairāk izmantot labākās zinātniski pamatotās zināšanas. Otrs mērķis ir kopīgi radīt vietējā līmeņa praksi, kas nodrošinātu Eiropas līderību tādās esošajās priekšrocību jomās kā zaļais kurss, divējādās pārkārtošanās pieeja un stratēģiskās noturības stiprināšana;

64.

mudina iesaistīties globālajā konkurencē par talantiem un līderību tādās jomās kā zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika un inovācijas spēja, kā atsauci izmantojot divas ASV iniciatīvas: jauno National Science Foundation (NSF) finansēšanas iniciatīvu, kas tiek dēvēta par Regional Innovation Engines, proti, tā ir programma, kura veicina un stiprina ASV inovācijas ekosistēmas, un MIT Regional Entrepreneurship Acceleration Program (REAP), kas ir globāla iniciatīva, kura ar inovācijas virzītas uzņēmējdarbības palīdzību palīdz reģioniem paātrināt ekonomikas izaugsmi un veicināt sociālo attīstību;

65.

norāda, ka Inovācijas programma būs sekmīga tikai tad, ja tiks novērsta sadrumstalotība un pasākumi tiks efektīvi īstenoti. Eiropa kļūs par globālo līderi tādās jomās kā zinātne, rūpnieciskā bāze, dinamiskas jaunuzņēmumu ekosistēmas, inovācijas nosacījumi un talantu bāze, un tas radīs labvēlīgus apstākļus Eiropas zaļajam kursam un ANO izvirzīto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.

Briselē, 2022. gada 1. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) PRI Playbook. Nepieciešamība pēc pārmaiņām sabiedrībā un sabiedrības inovācijas kā viena no instrumentiem izmantojums.

(2) ESAO ierosinātā sociālās inovācijas definīcija (https://www.oecd.org/regional/leed/social- innovation.htm).

(3) Būtu jāatgādina, ka 2021. gada novembrī Eiropadome izstrādāja 20 prioritāras darbības un ka viena no tām (“Izveidot reģionālās un valstu pētniecības un inovācijas ekosistēmas, lai uzlabotu reģionu/valstu izcilību un konkurētspēju”) uzsvēra nepieciešamību noteikt un izmēģināt EPT centrus ar mērķi Eiropas Savienībā radīt konkurētspējīgas pētniecības un inovācijas ekosistēmas, lai mazinātu teritoriālās plaisas un nodrošinātu talantu un investīciju brīvāku plūsmu.

(4) Briselē, 5.7.2022., C(2022) 4747 final Annex to the Communication to the Commission – Approval of the content of a draft Commission Notice on the synergies between ERDF programmes and Horizon Europe.

(5) https://cor.europa.eu/en/engage/Documents/RegHub/report-consultation-01-public-procurement.pdf.

(6) https://cor.europa.eu/en/engage/Documents/RegHub/RegHub%20report%20on%2021%20century%20rules.pdf.

(7) CoR-517-2020.

2.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/59

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Likumīga migrācija: prasmju un talantu piesaistīšana ES”

(2023/C 79/10)

Ziņotājs:

Giuseppe VARACALLI (IT/Renew Europe), Džeračes pilsētas domes loceklis

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji

COM(2022) 650

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi

COM(2022) 655

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Prasmju un talantu piesaistīšana ES”

COM(2022) 657

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji

COM(2022) 650

1. grozījums

8. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai novērstu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa ļaunprātīgas iegūšanas risku, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka prasība par likumīgu un nepārtrauktu uzturēšanos tiek pienācīgi uzraudzīta attiecībā uz visām trešo valstu pilsoņu kategorijām. Šis risks jo īpaši attiecas uz tiem trešo valstu pilsoņiem, kam ir uzturēšanās atļauja, kas piešķirta, pamatojoties uz jebkāda veida ieguldījumiem kādā dalībvalstī, jo uz šo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ne vienmēr attiecas prasība par nepārtrauktu fizisku klātbūtni dalībvalstī vai uz to attiecas tikai prasība par ieguldītāju klātbūtni dalībvalstī ierobežotu laiku. Lai novērstu šo risku, dalībvalstīm būtu jāpastiprina uzturēšanās prasības pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz tiem pieteikumiem ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam, kurus iesnieguši trešo valstu pilsoņi, kuri kādā dalībvalstī dzīvo apmaiņā pret jebkāda veida ieguldījumiem, piemēram, kapitāla pārvedumiem, īpašuma iegādi vai īri, ieguldījumiem valsts obligācijās, ieguldījumiem korporatīvajās struktūrās, ziedojumiem vai dāvinājumiem darbībai, kas veicina sabiedrisko labumu, un iemaksām valsts budžetā.

Lai novērstu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa ļaunprātīgas iegūšanas risku, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka prasība par likumīgu un nepārtrauktu uzturēšanos tiek pienācīgi uzraudzīta attiecībā uz visām trešo valstu pilsoņu kategorijām. Šis risks jo īpaši attiecas uz tiem trešo valstu pilsoņiem, kam ir uzturēšanās atļauja, kas piešķirta, pamatojoties uz jebkāda veida ieguldījumiem kādā dalībvalstī, jo uz šo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ne vienmēr attiecas prasība par nepārtrauktu fizisku klātbūtni dalībvalstī vai uz to attiecas tikai prasība par ieguldītāju klātbūtni dalībvalstī ierobežotu laiku. Lai novērstu šo risku, dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar kompetentajām vietējām vai reģionālajām pašvaldībām būtu jāpastiprina uzturēšanās prasības pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz tiem pieteikumiem ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam, kurus iesnieguši trešo valstu pilsoņi, kuri kādā dalībvalstī dzīvo apmaiņā pret jebkāda veida ieguldījumiem, piemēram, kapitāla pārvedumiem, īpašuma iegādi vai īri, ieguldījumiem valsts obligācijās, ieguldījumiem korporatīvajās struktūrās, ziedojumiem vai dāvinājumiem darbībai, kas veicina sabiedrisko labumu, un iemaksām valsts budžetā.

Pamatojums

Tā kā prasība par likumīgu un pastāvīgu uzturēšanos ir komponents, kas jāuzrauga un jākontrolē vietējām un reģionālajām pašvaldībām (piemēram, reģistrējot dzīvesvietu), visas izmaiņas procedūrā vai kontroles “pastiprināšana” būtu jāizstrādā sadarbībā ar minētajām pašvaldībām. Tas ļautu novērst nesamērīgu administratīvo slogu un sniegtu pieredzi “uz vietas”.

2. grozījums

20. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Profesionālā kvalifikācija, ko trešās valsts pilsonis ir ieguvis citā dalībvalstī, būtu jāatzīst tāpat, kā tiek atzīta Savienības pilsoņu kvalifikācija. Trešās valstīs iegūta kvalifikācija būtu jāņem vērā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (*) , savukārt īpaši noteikumi varētu paredzēt elastīgu pieeju attiecībā uz bēgļiem, kuri var nebūt spējīgi iesniegt attiecīgus dokumentārus pierādījumus un kvalifikāciju apliecinošus dokumentus . Šai direktīvai nevajadzētu skart valsts tiesību aktos izklāstītos nosacījumus, kuri jāievēro, lai strādātu reglamentētā profesijā. Uz dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāattiecas pienākumam piešķirt migrantu bērniem neatkarīgi no viņu juridiskā statusa piekļuvi izglītības sistēmai ar līdzīgiem nosacījumiem kā tie, kas paredzēti to pilsoņiem, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot meitenēm migrantēm, kurām ir lielāka iespēja tikt atstātām novārtā izglītības sistēmā.

Pamatojums

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.), dalībvalstis pieteikuma iesniedzēju nepilngadīgiem bērniem un nepilngadīgiem pieteikuma iesniedzējiem piešķir piekļuvi izglītības sistēmai ar līdzīgiem nosacījumiem kā tie, kas paredzēti to pilsoņiem. Tādēļ šis punkts būtu jāsaglabā saskaņā ar vairākkārt atkārtoto koncepciju, saskaņā ar kuru pienācīgas integrācijas nodrošināšana galvenokārt ir atkarīga no tiesībām, un, ja migrantiem ir tādas pašas tiesības kā dalībvalstu pilsoņiem, šīm tiesībām noteikti jāietver tiesības uz izglītību. Ir svarīgi atcerēties par šķēršļiem, ar kuriem saskaras meitenes, it īpaši nestabilās un izolētības situācijās, ko var radīt traumatiska migrācijas pieredze.

3. grozījums

28. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanas nosacījumu saskaņošana veicina savstarpēju uzticību starp dalībvalstīm. Tomēr šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu tiesības izsniegt tādas uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu, kas nav ES pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Šādām valsts uzturēšanās atļaujām nevajadzētu piešķirt tiesības dzīvot citās dalībvalstīs.

Pamatojums

Būtu jāprecizē, ka trešās valsts valstspiederīgajam, kuram Eiropas Savienībā jau ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss, ir tiesības saņemt valsts uzturēšanās atļauju, jo tādējādi viņam tiktu piešķirtas papildu tiesības. Ne pašreizējā Padomes Direktīva 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.), ne tās pārstrādātā redakcija neparedz, ka ES statusa pieteikuma iesniedzējam būtu jāatsakās no savas valsts pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Turklāt saskaņā ar ES tiesību aktiem trešo valstu valstspiederīgajiem var būt divi atšķirīgi uzturēšanās statusi.

4. grozījums

4. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis izveido atbilstīgus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka prasība par likumīgu un nepārtrauktu uzturēšanos tiek pienācīgi uzraudzīta, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem, kurus iesnieguši trešo valstu pilsoņi, kuri tur un/vai kuri ir turējuši uzturēšanās atļauju, kas piešķirta, pamatojoties uz jebkāda veida ieguldījumu dalībvalstī.

Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar kompetentajām vietējām vai reģionālajām pašvaldībām izveido atbilstīgus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka prasība par likumīgu un nepārtrauktu uzturēšanos tiek pienācīgi uzraudzīta, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem, kurus iesnieguši trešo valstu pilsoņi, kuri tur un/vai kuri ir turējuši uzturēšanās atļauju, kas piešķirta, pamatojoties uz jebkāda veida ieguldījumu dalībvalstī.

Pamatojums

5. grozījums

4. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jebkuru uzturēšanās periodu, kas pavadīts ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kura izsniegta saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, turētāja statusā, tostarp gadījumos, uz kuriem attiecas 3. panta 2. punkta a), b), c) un e) apakšpunkts, ņem vērā, aprēķinot 1. punktā minēto periodu, ja attiecīgais trešās valsts pilsonis ir ieguvis uzturēšanās tiesības, kas ļauj viņam/viņai piešķirt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Attiecībā uz personām, kurām ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, aprēķinot 1. punktā minēto periodu, ņem vērā vismaz pusi no perioda no dienas, kad tika iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, pamatojoties uz kuru minētā starptautiskā aizsardzība tika piešķirta, līdz dienai, kad tika izsniegta Direktīvas 2011/95/ES 24. pantā minētā uzturēšanās atļauja, vai visu minēto periodu, ja tas pārsniedz 18 mēnešus .

Jebkuru uzturēšanās periodu, kas pavadīts ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kura izsniegta saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, turētāja statusā, tostarp gadījumos, uz kuriem attiecas 3. panta 2. punkta a), b), c) , d) un e) apakšpunkts, ņem vērā, aprēķinot 1. punktā minēto periodu, ja attiecīgais trešās valsts pilsonis ir ieguvis uzturēšanās tiesības, kas ļauj viņam/viņai piešķirt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Pamatojums

Izslēdzot 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētos gadījumus, ierosinātais noteikums pašreizējā redakcijā paredz nekonsekventu režīmu attiecībā uz patvēruma meklētājiem. Lai nodrošinātu konsekventu attieksmi pret patvēruma meklētājiem, otrā daļa būtu svītrojama.

6. grozījums

5. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis var pieprasīt trešo valstu pilsoņiem izpildīt integrācijas nosacījumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Dalībvalstis var pieprasīt trešo valstu pilsoņiem izpildīt integrācijas nosacījumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šajā nolūkā būtu jāstiprina migrācijas pārvaldība, kurā iesaistīti vairāki dalībnieki. Vietējām un/vai reģionālajām pašvaldībām, vietējiem un reģionālajiem tīkliem, arodapvienībām un akreditētām privātām struktūrām, kas organizē attiecīgas integrācijas programmas, atbilstoši sniegtajam pakalpojumam būtu jāsaņem pietiekams darbības un finansiāls atbalsts no dalībvalsts. Šīs integrācijas programmas būtu jāizvērš visās izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes, mājokļu un līdzdalības politikas jomās.

Pamatojums

Tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī bezpeļņas apvienības un arodbiedrības bieži vien īsteno valodu un pilsonības kursus integrācijas programmas ietvaros un/vai profesionālās apmācības kursus, ir svarīgi, lai tās šajā nolūkā no valsts saņemtu pienācīgu atbalstu. Integrācijas iekļaušana attiecīgajās politikas jomās paātrina integrācijas procesu un sekmē to, ka tiek ievērotas cilvēktiesību, solidaritātes un līdztiesības vērtības, kā arī veido visaptverošu pieeju migrācijai, izmantojot daudzveidības sniegtās priekšrocības.

7. grozījums

7. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Lai iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, attiecīgais trešās valsts pilsonis iesniedz pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā viņš/viņa dzīvo. Pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus, kas jānosaka valsts tiesību aktos, ka viņš/viņa atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti 4. un 5. pantā, kā arī, ja vajadzīgs, derīgu ceļošanas dokumentu vai tā apliecinātu kopiju.	1. Lai iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, attiecīgais trešās valsts pilsonis iesniedz pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā viņš/viņa dzīvo. Pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus, kas jānosaka valsts tiesību aktos, ka viņš/viņa atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti 4. un 5. pantā, kā arī, ja vajadzīgs, derīgu ceļošanas dokumentu vai tā apliecinātu kopiju. Valsts kompetentās iestādes informē trešās valsts valstspiederīgo par pieteikšanās procesu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad viņš ir pabeidzis nepieciešamo likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās periodu dalībvalsts teritorijā.
2. Valsts kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk sniedz pieteikuma iesniedzējam rakstveida paziņojumu par lēmumu un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas datuma. Par jebkuru šādu lēmumu paziņo attiecīgajam trešās valsts pilsonim saskaņā ar paziņošanas kārtību atbilstoši attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.	2. Valsts kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk sniedz pieteikuma iesniedzējam rakstveida paziņojumu par lēmumu un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas datuma. Par jebkuru šādu lēmumu paziņo attiecīgajam trešās valsts pilsonim saskaņā ar paziņošanas kārtību atbilstoši attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.
Ja dokumenti, kas uzrādīti, vai informācija, kas sniegta kā pieteikuma pamatojums, nav pietiekami vai pilnīgi, kompetentās iestādes paziņo pieteikuma iesniedzējam, kādi papildu dokumenti vai informācija tiek pieprasīti, un nosaka saprātīgu termiņu to uzrādīšanai vai sniegšanai. Šā panta pirmajā daļā minēto termiņu aptur līdz laikam, kad iestādes ir saņēmušas pieprasītos papildu dokumentus vai informāciju. Pieteikumu var noraidīt, ja noteiktajā termiņā nav iesniegti pieprasītie papildu dokumenti vai informācija.	Ja dokumenti, kas uzrādīti, vai informācija, kas sniegta kā pieteikuma pamatojums, nav pietiekami vai pilnīgi, kompetentās iestādes paziņo pieteikuma iesniedzējam, kādi papildu dokumenti vai informācija tiek pieprasīti, un nosaka saprātīgu termiņu to uzrādīšanai vai sniegšanai. Šā panta pirmajā daļā minēto termiņu aptur līdz laikam, kad iestādes ir saņēmušas pieprasītos papildu dokumentus vai informāciju. Pieteikumu var noraidīt, ja noteiktajā termiņā nav iesniegti pieprasītie papildu dokumenti vai informācija.
Attiecīgo personu informē par tās tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo direktīvu.	Attiecīgo personu informē par tās tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo direktīvu.
Visas sekas, kas izriet no tā, ka lēmums nav pieņemts šajā noteikumā paredzētajā termiņā, nosaka atbilstošās dalībvalsts tiesību akti.	Visas sekas, kas izriet no tā, ka lēmums nav pieņemts šajā noteikumā paredzētajā termiņā, nosaka atbilstošās dalībvalsts tiesību akti.
3. Ja 4. un 5. pantā paredzētie nosacījumi ir izpildīti un persona nerada draudus 6. panta nozīmē, attiecīgā dalībvalsts attiecīgajam trešās valsts pilsonim piešķir ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.	3. Ja 4. un 5. pantā paredzētie nosacījumi ir izpildīti un persona nerada draudus 6. panta nozīmē, attiecīgā dalībvalsts attiecīgajam trešās valsts pilsonim piešķir ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
4. Ja ES pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieteikums attiecas uz trešās valsts pilsoni, kam ir tās pašas dalībvalsts saskaņā ar 14. pantu izsniegta uzturēšanās atļauja, minētā dalībvalsts nepieprasa pieteikuma iesniedzējam sniegt pierādījumus par 5. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ja atbilstība šiem nosacījumiem jau ir pārbaudīta saistībā ar valsts uzturēšanās atļaujas pieteikumu.	4. Ja ES pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieteikums attiecas uz trešās valsts pilsoni, kam ir tās pašas dalībvalsts saskaņā ar 14. pantu izsniegta uzturēšanās atļauja, minētā dalībvalsts nepieprasa pieteikuma iesniedzējam sniegt pierādījumus par 5. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ja atbilstība šiem nosacījumiem jau ir pārbaudīta saistībā ar valsts uzturēšanās atļaujas pieteikumu.
	5. Lēmumā noraidīt pastāvīgās uzturēšanās pieteikumu ņem vērā attiecīgās lietas konkrētos apstākļus un ievēro proporcionalitātes principu.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai kompetentās iestādes par šo iespēju pienācīgi informētu personas, kuras ir tiesīgas pieteikties ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas saņemšanai, jo uzturēšanās pieteikumu iesniedzējiem tiek radīts būtisks informācijas trūkums, kas ne tikai rada neskaidrības, pārpratumus un nepatiesas cerības pieteikuma iesniedzējam, bet arī rada pārmērīgu slogu un kavē administratīvo procesu. Tiek ierosināts 7. pantam pievienot arī jaunu 5. punktu, kas izveidots pēc pārstrādātās Zilās kartes direktīvas 7. panta 3. punkta parauga, lai nodrošinātu, ka imigrācijas iestādes rīkojas samērīgi un ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus.

8. grozījums

9. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem vairs nav tiesību saglabāt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu šādos gadījumos:

a)	ja atklāj, ka ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss iegūts negodīgi;

a)	ja atklāj, ka ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss iegūts negodīgi;

b)	ja saskaņā ar 13. pantā paredzētajiem nosacījumiem pieņem lēmumu, ar ko izbeidz likumīgu uzturēšanos;

b)	ja saskaņā ar 13. pantā paredzētajiem nosacījumiem pieņem lēmumu, ar ko izbeidz likumīgu uzturēšanos;

c)	prombūtnes gadījumā no Savienības teritorijas uz 24 secīgiem mēnešiem.

c)	prombūtnes gadījumā no Savienības teritorijas uz vairāk nekā 24 secīgiem mēnešiem.

Pamatojums

Tiek ierosināts pievienot vārdus “vairāk nekā”, lai nodrošinātu saskaņotību ar to, kas vēlāk minēts direktīvā.

9. grozījums

14. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Valsts uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu	Valsts uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu
Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības izsniegt tādas uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu, kas nav ES pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kura izsniegta saskaņā ar šo direktīvu. Šādas uzturēšanās atļaujas nepiešķir uzturēšanās tiesības citās dalībvalstīs, kā paredzēts šīs direktīvas III nodaļā.	Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības izsniegt tādas uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu, kas nav ES pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kura izsniegta saskaņā ar šo direktīvu. Šādas uzturēšanās atļaujas nepiešķir uzturēšanās tiesības citās dalībvalstīs, kā paredzēts šīs direktīvas III nodaļā. Dalībvalstis, kas izsniedz valsts pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem tās piešķīrušas ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, piešķir tādas pašas tiesības un priekšrocības kā savās valsts sistēmās, ja šīs tiesības un pabalsti saskaņā ar minētajām valsts sistēmām ir labvēlīgāki.

Pamatojums

Lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus starp ES pastāvīgās uzturēšanās atļauju un valsts pastāvīgās uzturēšanās atļauju, dalībvalstīm ir jāpiešķir trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem Eiropas Savienībā ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss, tādas pašas tiesības un priekšrocības kā saskaņā ar viņu valsts statusu. Ierosinātais grozījums atspoguļo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2021/1883 (2021. gada 20. oktobris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK (pārstrādāta redakcija) (OV L 382, 28.10.2021., 1. lpp.) 11. panta 6. punkta klauzulu par Zilo karti.

10. grozījums

21. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Otrā dalībvalsts ES pastāvīgā iedzīvotāja ģimenes locekļiem izsniedz atjaunojamas uzturēšanās atļaujas ar tādu pašu derīguma termiņu kā ES pastāvīgajam iedzīvotājam izsniegtajai atļaujai. Uzturēšanās atļauju izsniedz saskaņā ar Padomes Regulā (EK) Nr. 1030/2002 ietvertajiem noteikumiem un standarta paraugu. Zem virsraksta “Piezīmes” dalībvalstis pievieno tekstu “atļaujas turētājam ir tādas pašas tiesības kā ES pastāvīgajam iedzīvotājam saskaņā ar III nodaļu”.

Pamatojums

Uzturēšanās atļaujā būtu skaidri jānorāda, ka tā ir izsniegta pastāvīgajam iedzīvotājam citā dalībvalstī, jo citādi publiskās iestādes, privātas organizācijas un citas personas nezinās, ka trešo valstu valstspiederīgajiem ir ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss un ka viņiem ir saistītas tiesības, piemēram, vienlīdzīga attieksme.

11. grozījums

24. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Attieksme otrajā dalībvalstī	Attieksme otrajā dalībvalstī
1. Tiklīdz ES pastāvīgais iedzīvotājs ir saņēmis uzturēšanās atļauju otrajā dalībvalstī, kas paredzēta 21. pantā, viņš un viņa ģimenes locekļi šajā dalībvalstī saņem vienlīdzīgu attieksmi 12. pantā minētajās jomās un saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem.	1. Tiklīdz ES pastāvīgais iedzīvotājs ir saņēmis uzturēšanās atļauju otrajā dalībvalstī, kas paredzēta 21. pantā, viņš un viņa ģimenes locekļi šajā dalībvalstī saņem vienlīdzīgu attieksmi 12. pantā minētajās jomās un saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem.
2. ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem ir piekļuve darba tirgum saskaņā ar 1. punktu.	2. ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem ir piekļuve darba tirgum saskaņā ar 1. punktu.
Dalībvalstis var paredzēt, ka ES pastāvīgie iedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kas veic saimniecisko darbību nodarbinātā vai pašnodarbinātā statusā, paziņo kompetentajām iestādēm par jebkādām izmaiņām darba devēja vai saimnieciskās darbības jomā. Šāda prasība neietekmē attiecīgo personu tiesības uzsākt un iesaistīties jaunā darbībā.	Dalībvalstis var paredzēt, ka ES pastāvīgie iedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kas veic saimniecisko darbību nodarbinātā vai pašnodarbinātā statusā, paziņo kompetentajām iestādēm par jebkādām izmaiņām darba devēja vai saimnieciskās darbības jomā. Šāda prasība neietekmē attiecīgo personu tiesības uzsākt un iesaistīties jaunā darbībā.
Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem var lemt par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem 16. panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajām personām un viņu ģimenes locekļiem var būt nodarbinātības vai pašnodarbinātības iespējas.	Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem var lemt par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām personām un viņu ģimenes locekļiem var būt nodarbinātības vai pašnodarbinātības iespējas.
	3. Personām, kas minētas 16. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ārpus studiju laika un saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko attiecīgajā dalībvalstī piemēro attiecīgajai darbībai, ir tiesības strādāt nodarbinātas personas statusā, un tām var atļaut veikt saimniecisko darbību pašnodarbinātas personas statusā. Katra dalībvalsts nosaka maksimāli pieļaujamo stundu skaitu nedēļā vai dienu vai mēnešu skaitu gadā šādas darbības veikšanai, ne mazāk par 15 stundām nedēļā vai līdzvērtīgu laiku, kas izteikts dienās vai mēnešos gadā.

Pamatojums

Saskaņā ar ierosināto 24. panta 2. punkta pēdējā teikuma interpretāciju pastāvīgā iedzīvotāja, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, kurš pārceļas uz citu dalībvalsti kā students saskaņā ar 16. panta 2. punkta b) apakšpunktu, piekļuve nodarbinātībai būtu pilnībā atkarīga no attiecīgajiem valsts noteikumiem. Nav nekāda pamatojuma, kāpēc šādam trešās valsts valstspiederīgajam, kurš likumīgi uzturas ES vismaz piecus gadus, vajadzētu būt mazākai piekļuvei nodarbinātībai nekā trešās valsts studentam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.) 24. pantu par studentiem un pētniekiem. Pievienotais punkts atspoguļo minētās direktīvas 24. pantu.

12. grozījums

27. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Piekļuve informācijai

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ES pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējiem ir viegli pieejama informācija par

a)	dokumentārajiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai iesniegtu pieteikumu,

a)	dokumentārajiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai iesniegtu pieteikumu,

b)	statusa iegūšanas un uzturēšanās nosacījumiem, kas piemērojami trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, tostarp viņu tiesībām, pienākumiem un procesuālajām garantijām.

b)	statusa iegūšanas un uzturēšanās nosacījumiem, kas piemērojami trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, tostarp viņu tiesībām, pienākumiem un procesuālajām garantijām.

2. Ja dalībvalstis izsniedz valsts uzturēšanās atļaujas saskaņā ar 14. pantu, tās nodrošina tādu pašu piekļuvi informācijai par ES pastāvīgās uzturēšanās atļauju kā to, kas ir paredzēta attiecībā uz šādām valsts uzturēšanās atļaujām.

3. Tiklīdz trešās valsts valstspiederīgais ir likumīgi un nepārtraukti uzturējies dalībvalsts teritorijā piecus gadus, minētā dalībvalsts informēs trešās valsts valstspiederīgo par minētā termiņa pabeigšanu un par iespēju pieteikties 7. pantā paredzētā statusa saņemšanai, ja ir izpildīti 3., 4. un 5. pantā vai 26. pantā paredzētie nosacījumi.

Pamatojums

ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss līdz šim ir nepietiekami izmantots daļēji tāpēc, ka trūkst izpratnes un informācijas par tiesībām un priekšrocībām, kas saistītas ar minēto statusu. Lai risinātu šo jautājumu, ir ieteicams informēt trešo valstu valstspiederīgos, kuri ir likumīgi uzturējušies dalībvalstī, ka viņiem var būt tiesības uz šo statusu un kā viņi varētu iesniegt pieteikumu uz šo statusu.

COM(2022) 655

13. grozījums

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Būtu jāparedz noteikumu kopums pieteikuma par vienoto atļauju izskatīšanas procedūrai. Minētajai procedūrai būtu jābūt efektīvai un kontrolējamai, ņemot vērā dalībvalstu pārvaldes iestāžu parasto darba slodzi, kā arī pārredzamai un taisnīgai, lai iesaistītajām personām piedāvātu atbilstošu tiesisko noteiktību.	Būtu jāparedz noteikumu kopums pieteikuma par vienoto atļauju izskatīšanas procedūrai. Minētajai procedūrai būtu jābūt efektīvai un kontrolējamai, kā arī pārredzamai un taisnīgai, lai iesaistītajām personām piedāvātu atbilstošu tiesisko noteiktību un ātru reakciju .

Pamatojums

It īpaši laikā, kad ir vērojama arvien pieaugoša migrācija, nav lietderīgi vienoto atļauju pieteikumu izskatīšanas procedūru, attiecībā uz kuru būtu vajadzīgi īpaši dienesti, padarīt atkarīgu no cita veida administratīvām darbībām.

14. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jāskar dalībvalstu kompetence reglamentēt uzņemšanu, tostarp uzņemšanas apjomu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ierodas darba nolūkā.	Šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jāskar dalībvalstu kompetence reglamentēt uzņemšanu, tostarp uzņemšanas apjomu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ierodas darba nolūkā. Saistībā ar uzņemšanas apjoma noteikšanu dalībvalstis tiek mudinātas apspriesties ar attiecīgajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām un attiecīgajiem vietējiem dalībniekiem.

Pamatojums

Lai gan uzņemšanas kvotas ir valstu kompetencē, situācija darba tirgū vienā un tajā pašā dalībvalstī var ievērojami atšķirties dažādos reģionos, un valsts vidējie dati var nesniegt precīzu priekšstatu par darbaspēka vajadzībām. Tāpēc vajadzētu būt iespējai valsts uzņemšanas apjoma noteikšanā ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzības. Arī vietējās ieinteresētās personas, piemēram, vietējās un reģionālās apvienības, NVO, kuras nodarbojas ar migrantu iekļaušanu un bēgļu uzņemšanu, bēgļu lietu padomes u. c., var sniegt precīzas aplēses par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas apjomu.

15. grozījums

15. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Kompetentās iestādes iecelšanai saskaņā ar šo direktīvu nebūtu jāskar citu iestāžu un attiecīgā gadījumā sociālo partneru loma un pienākumi attiecībā uz pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu par pieteikumu.	Kompetentās iestādes iecelšanai saskaņā ar šo direktīvu nebūtu jāskar citu iestāžu , tostarp vietējo un reģionālo pašvaldību, un attiecīgā gadījumā sociālo partneru loma un pienākumi attiecībā uz pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu par pieteikumu.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka vietējās un reģionālās pašvaldības saglabā savas attiecīgās lomas un atbildību.

16. grozījums

16. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Termiņā, kas noteikts, lai pieņemtu lēmumu par pieteikumu, tomēr nebūtu jāiekļauj laiks, kas vajadzīgs profesionālo kvalifikāciju atzīšanai . Šai direktīvai nebūtu jāskar valstu procedūras saistībā ar diplomu atzīšanu.	Termiņā, kas noteikts, lai pieņemtu lēmumu par pieteikumu, tomēr nebūtu jāiekļauj laiks, kas vajadzīgs profesionālo un akadēmisko kvalifikāciju atzīšanai , un tam nebūtu jāskar valstu vai reģionālās procedūras saistībā ar diplomu atzīšanu.

Pamatojums

Ar kvalifikācijas atzīšanu nodarbojas dažādas iestādes, un tā var palēnināt vienotās atļaujas pieteikuma izskatīšanu. Dažās dalībvalstīs daudzas profesijas tiek reglamentētas reģionālā līmenī. Lai šīs kvalifikācijas atzītu, reģioniem ir jāīsteno noteikts tiesiskais regulējums.

17. grozījums

32. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu, ka šī direktīva tiek pareizi piemērota, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir izveidoti atbilstīgi darba devēju uzraudzības mehānismi un ka vajadzības gadījumā to attiecīgajās teritorijās tiek veiktas efektīvas un atbilstīgas pārbaudes. Pārbaudāmie darba devēji būtu jāizvēlas, pamatojoties galvenokārt uz riska novērtējumu, kas jāveic dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā tādus faktorus kā nozare, kurā uzņēmums darbojas, un visus līdzšinējos konstatētos pārkāpumus.

Lai nodrošinātu, ka šī direktīva tiek pareizi piemērota, dalībvalstīm sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un reģioniem būtu jānodrošina, ka ir izveidoti atbilstīgi darba devēju uzraudzības mehānismi un ka vajadzības gadījumā to attiecīgajās teritorijās tiek veiktas efektīvas un atbilstīgas pārbaudes. Pārbaudāmie darba devēji būtu jāizvēlas, pamatojoties galvenokārt uz riska novērtējumu, kas jāveic dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā tādus faktorus kā nozare, kurā uzņēmums darbojas, un visus līdzšinējos konstatētos pārkāpumus.

Pamatojums

Iespēja paplašināt uzraudzību, iesaistot tajā arī vietējās pašvaldības un reģionus, nozīmē, ka arī teritoriālās policijas struktūrvienības var iesaistīt darba ņēmēju aizsardzībā un līdz ar to arī darba vietu pārbaudēs.

18. grozījums

5. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Kompetentā iestāde	Kompetentā iestāde
1. Dalībvalstis nozīmē iestādi, kas ir kompetenta pieņemt pieteikumu un izdot vienoto atļauju.	1. Dalībvalstis nozīmē iestādi, kas ir kompetenta pieņemt pieteikumu un izdot vienoto atļauju.
2. Iespējami drīz un katrā ziņā četru mēnešu laikā no dienas, kad pieteikums iesniegts, kompetentā iestāde pieņem lēmumu par pilnīgu pieteikumu.	2. Iespējami drīz un katrā ziņā četru mēnešu laikā no dienas, kad pieteikums iesniegts, kompetentā iestāde pieņem lēmumu par pilnīgu pieteikumu.
Pirmajā daļā minētais termiņš ietver laiku, kas nepieciešams, lai pārbaudītu darba tirgus situāciju un izsniegtu 4. panta 3. punktā minēto vajadzīgo vīzu. Termiņu var pagarināt ārkārtas gadījumā tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar pieteikuma izskatīšanas sarežģītību.	Pirmajā daļā minētais termiņš ietver laiku, kas nepieciešams, lai pārbaudītu darba tirgus situāciju un izsniegtu 4. panta 3. punktā minēto vajadzīgo vīzu. Termiņu var pagarināt ārkārtas gadījumā tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar pieteikuma izskatīšanas sarežģītību, vai saīsināt smagas politiskās/sociālās situācijas vai dabas katastrofu apstākļos, ar nosacījumu, ka tiek veikta turpmāka prasību pārbaude .
Ja šajā punktā noteiktajā termiņā lēmums netiek pieņemts, juridiskās sekas nosaka valsts tiesību akti.	Ja šajā punktā noteiktajā termiņā lēmums netiek pieņemts, juridiskās sekas nosaka valsts tiesību akti.
3. Kompetentā iestāde savu lēmumu pieteikuma iesniedzējam paziņo rakstiski saskaņā ar attiecīgos valsts tiesību aktos noteikto paziņošanas kārtību.	3. Kompetentā iestāde savu lēmumu pieteikuma iesniedzējam paziņo rakstiski saskaņā ar attiecīgos valsts tiesību aktos noteikto paziņošanas kārtību.
4. Ja pieteikumam pievienotā informācija vai dokumenti ir nepilnīgi saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, kompetentā iestāde rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju par vajadzīgo papildu informāciju vai dokumentiem, nosakot pamatotu termiņu to sniegšanai. Termiņu, kas minēts 2. punktā, atliek līdz brīdim, kad kompetentā iestāde vai attiecīgās iestādes ir saņēmušas vajadzīgo papildu informāciju. Ja papildu informāciju vai dokumentus noliktajā termiņā neiesniedz, kompetentā iestāde pieteikumu var noraidīt.	4. Ja pieteikumam pievienotā informācija vai dokumenti ir nepilnīgi saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, kompetentā iestāde rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju par vajadzīgo papildu informāciju vai dokumentiem, nosakot pamatotu termiņu to sniegšanai. Termiņu, kas minēts 2. punktā, atliek līdz brīdim, kad kompetentā iestāde vai attiecīgās iestādes ir saņēmušas vajadzīgo papildu informāciju. Ja papildu informāciju vai dokumentus noliktajā termiņā neiesniedz, kompetentā iestāde pieteikumu var noraidīt.
	5. Darba tirgus situācijas pārbaudi var neveikt vai paātrināt, ja darba devēja adrese ir reģionā vai pilsētā, kas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir norādījusi darbaspēka trūkumu, kuru nevar aizpildīt ar vietējo darbaspēku.

Pamatojums

Ierosinātais grozījums ļautu ātrāk izskatīt pieteikumus attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri ieceļo reģionos, kas aktīvi cenšas novērst darbaspēka trūkumu, piesaistot ārvalstu darba ņēmējus.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē stratēģisko pieeju likumīgai migrācijai;

atzīst, ka likumīgajiem migrantiem ir izšķiroša nozīme Eiropas ekonomikā un sabiedrībā un ka tad, ja tiek īstenota pienācīga politika, viņi var kļūt arī par attīstības veicinātājiem; uzsver, ka likumīga migrācija ir viens no galvenajiem pilsētu izaugsmes virzītājspēkiem un palīdz padarīt pilsētas ievērojami daudzveidīgākas un ekonomiski dinamiskākas; norāda arī uz migrējošo darba ņēmēju būtisko īpatsvaru un ieguldījumu Covid-19 pandēmijas laikā; uzsver nepieciešamību stiprināt vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem no trešām valstīm, it īpaši attiecībā uz darba apstākļiem, biedrošanās un apvienošanās brīvību un sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kā arī nepieciešamību labāk aizsargāt sieviešu tiesības un dzimumu perspektīvu, it īpaši nozarēs, kurās ir pārmērīgi augsta sieviešu migranšu pārstāvība, kā arī aizsargāt personas ar invaliditāti, nodrošinot viņu tiesības un piekļuvi aprūpei;

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vislabākās iespējas gūt saskaņotu pārskatu par pašreizējiem un strukturālākiem trūkumiem un iespējām vietējā darba tirgū, un tāpēc tās būtu jāiesaista daudzlīmeņu pārvaldībā, lai piesaistītu un noturētu starptautiskus talantus, kas atbilst vietējā darba tirgus vajadzībām. Šajā nolūkā ir jāpaplašina daudzlīmeņu dialoga iespējas vietējā, valstu un ES līmeņa pārvaldības struktūrā;

uzsver, ka jautājums par migrējošo darba ņēmēju nodarbinātību jārisina holistiski, lai aptvertu visus migrācijas procesa aspektus – no pieņemšanas darbā līdz efektīvai integrācijai un iespējamai pārvietošanās brīvībai ES darba tirgū. Komiteja norāda arī, ka ir svarīgi saskaņot likumīgas ekonomiskās migrācijas līmeni ar dalībvalstu darba tirgus vajadzībām; šajā procesā būtu jāiesaista arī privātā sektora partneri un darba devēji, kā arī būtu jāņem vērā migrējošie darba ņēmēji ar visu līmeņu prasmēm;

atzīst, ka ES pārkārtošanai uz zaļo un digitālo ekonomiku ir vajadzīgas īpašas prasmes un ekonomikas un darba tirgu pārstrukturēšana, kam savukārt ir vajadzīgs papildu darbaspēks un jaunas prasmes, izmantojot tehnisko un profesionālo izglītību un apmācību (TPIA); aicina šajā procesā iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības, jo tām ir vislabākās zināšanas par vietējo un reģionālo darba tirgu vajadzībām;

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma centienos veicināt visu trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanu neatkarīgi no viņu juridiskā statusa. Tās bieži veicina daudzveidību un sociālo kohēziju, izmantojot virkni progresīvu politikas pasākumu, kas veicina uzticēšanos vietējām pārvaldes iestādēm, taisnīgu piekļuvi kopīgiem pakalpojumiem un sociālekonomisko iekļaušanu. Tām ir būtiska loma bēgļu uzņemšanā un palīdzības sniegšanā, kā arī darba tirgus vajadzību apzināšanā, kā arī tādu priekšnoteikumu precizēšanā, kas nepieciešami aizsardzības procedūras (darba tirgus pārbaudes) īstenošanai, un darba tirgus daudzveidības atzīšanas un ievērošanas nodrošināšanā, kā arī vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā visiem;

aicina ES līmenī ieviest visaptverošu metodi datu vākšanai par pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem darba ņēmējiem dažādās profesijās un darba tirgos; šajā nolūkā būtu jāturpina attīstīt tādas iniciatīvas kā EURES portāls, EuroPass un pasākumi, kas pašlaik paredzēti jaunajā Prasmju programmā. Vienkāršotā veidā varētu izveidot sadarbības platformas, kuru pamatā ir faktiskās tirgus vajadzības, ko bieži vien norāda arī valstu sociālie partneri;

atzinīgi vērtē Eiropas Darba iestādes (EDI) atbalstu ar mērķi nodrošināt, ka ES noteikumi par darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu tiek īstenoti taisnīgā, vienkāršā un efektīvā veidā, tostarp sniedzot informāciju, veicot saskaņotas un kopīgas pārbaudes, pastiprinot administratīvo sadarbību, kā arī veicinot darbaspēka mobilitāti, it īpaši ar EURES starpniecību;

uzskata, ka abu direktīvu pārstrāde atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

10.

atzinīgi vērtē turpmākos pasākumus, kas izklāstīti Prasmju un talantu paketē, tostarp ES izmēģinājuma projektu attiecībā uz talantiem, kas īpaši paredzēts cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, un ierosināto ES talantu fondu;

11.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu, kurā paredzēts paplašināt ES talantu rezervi, iekļaujot tajā bēgļus, kas uzturas Eiropas Savienībā un trešās valstīs, un kurš paver ceļu uz ilgtspējīgāku un iekļaujošāku pieeju darbaspēka mobilitātei un ar trešām valstīm saistītiem risinājumiem; atgādina, ka, izstrādājot šos instrumentus, ir jādara vairāk, lai veidotu taisnīgas darbaspēka migrācijas shēmas, kas nodrošina pienācīgu darbu visiem darba ņēmējiem un kas ir pieejamas bēgļiem neatkarīgi no viņu valstspiederības un uzturēšanās vietas, kā arī ar vienlīdzīgiem nosacījumiem un ar nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem. Pašreizējais tiesiskais un administratīvais satvars joprojām ir pārāk sarežģīts un ar tendenci kavēt attiecīgā mēroga sasniegšanu. Pārmērīgi birokrātiskas procedūras var ietekmēt bēgļu piekļuvi darba tirgum, tādējādi viņus laika gaitā arvien vairāk pakļaujot riskam, ka viņi būs spiesti strādāt nedeklarētu darbu un pakļauti ļaunprātīgai izmantošanai un ekspluatācijai;

12.

uzsver, ka nākotnē mobilitātes projektu un talantu partnerību izvēršanai būtu jāietver: vietējās pašvaldības un reģionālās pašvaldības, kuru uzdevums ir kopīgi izstrādāt turpmākos projektus; diasporas, kuru uzdevums ir apzināt migrantu vajadzības un palīdzēt veidot projektus viņu izcelsmes valstīs; un arodapvienībām un darba devēju apvienībām, kuru uzdevums ir apkopot darba tirgus vajadzības valsts un vietējā līmenī un palīdzēt izstrādāt efektīvus pasākumus;

13.

uzsver, ka ir jāņem vērā dažādu ieinteresēto personu (migrantu, diasporu, vietējo un reģionālo pašvaldību, darba devēju un arodasociāciju) vajadzības, lai nodrošinātu, ka turpmākie projekti ir efektīvi un ilgtspējīgi kā likumīgās migrācijas ilgtermiņa pārvaldības instruments; tādēļ aicina izveidot apaļā galda sarunas starp Eiropas Komisiju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Eiropas Reģionu komiteju un Eiropas Parlamentu, kuru viedokļu apmaiņas pamatā vajadzētu būt iepriekšējām apspriedēm un dialogiem ar galvenajām ieinteresētajām personām migrantu integrācijas jomā; vienlaikus aicina veidot sinerģiju ar Eiropas Komisijas paredzēto ES platformu darbaspēka migrācijas jomā un atgādina, ka turpmākajos projektos būtu jāņem vērā bēgļu īpašās neaizsargātības stāvoklis, lai bēgļiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgus iespējām un tiktu ieviestas nepieciešamās tiesiskās garantijas;

14.

atbalsta darba un ceļošanas programmas izveidi Eiropas Savienībā jauniešiem no trešām valstīm, kā to paredzējusi Komisija savā paziņojumā “Prasmju un talantu piesaistīšana ES”, attiecinot programmas “DiscoverEU” paplašināšanu ne tikai uz tām trešām valstīm, kas ir saistītas ar Erasmus+, un aicina līdzīgu pieeju piemērot Eiropas Solidaritātes korpusam, iekļaujot programmā vairāk trešo valstu, nekā pašlaik paredzēts, lai pievērstos migrācijas problēmām un iespējām visā migrācijas ciklā;

15.

uzskata, ka paziņojums COM(2022) 657, kura galvenais mērķis ir piesaistīt prasmes un talantus Eiropā, nav pienācīgi ņemts vērā priekšlikumos direktīvām COM(2022) 650 un COM(2022) 655, lai gan tas ir svarīgs impulss paradigmas maiņai migrācijas analīzē;

16.

norāda, ka starp trešo valstu valstspiederīgajiem, kas sniedz ieguldījumu ES darba tirgū, ir īpašas grupas, kurām jāpievērš uzmanība tiesību aktos, jo tās kļūst arvien nozīmīgākas Eiropas darba tirgu svarīgākajās nozarēs, tostarp iniciatīvās, kuru mērķis ir stiprināt veselības un aprūpes nozares, piemēram, ES Garantijā bērniem vai Zaļajā grāmatā par novecošanu, un aicina sniegt mērķtiecīgāku atbalstu trešo valstu valstspiederīgajiem, lai atvieglotu viņu pastāvīgā iedzīvotāja statusu, mobilitāti un integrāciju ES iekšienē, īpašu uzmanību pievēršot starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, uz kuriem saskaņā ar ierosināto Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvu attiecas tādi paši noteikumi kā uz visiem citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, kuros nav ņemta vērā bēgļu īpašā situācija un viņu neaizsargātība;

17.

norāda, ka darbaspēka mobilitāte var būt papildu likumīgs veids, kā bēgļi var sasniegt Eiropu vai citus galamērķus, neizmantojot neatbilstīgus maršrutus, jo tā var pavērt drošu ceļu bēgļiem, lai viņi varētu izmantot savas prasmes un realizēt savu potenciālu reģionos, kuri cenšas novērst konkrētu prasmju trūkumu; ierosina, ka bēgļi, kas dzīvo trešās valstīs, būtu jāuzskata par kvalificētu darba ņēmēju papildu kategoriju, savukārt šādas papildu likumīgas iespējas nodrošināšana, kuras pamatā ir darbaspēka migrācija, varētu palīdzēt mazināt spiedienu uz Eiropas patvēruma sistēmām;

18.

brīdina: lai gan neatbilstīga migrācija veido tikai nelielu daļu no kopējās migrācijas uz ES, tā joprojām rada ievērojamu spiedienu uz reģioniem un pilsētām, kas atrodas pie ES ārējās robežas; tādēļ aicina pienācīgi īstenot sloga sadales principu starp ES dalībvalstīm un cīnīties pret neatbilstīgu migrāciju, tostarp apkarojot cilvēku kontrabandistus, kuri izmanto patvēruma meklētājus un ekonomiskos migrantus, viņus iesaistot bīstamos ceļojumos;

19.

jānorāda, ka dažām profesionālajām grupām (veselības aprūpes darbiniekiem, inženieriem u. c.) piekļuve tirgum ir jāatvieglo, samazinot birokrātiju, savukārt tūkstošiem neaizpildītu darbavietu jomās, kurās nepieciešama tehniskā apmācība, nevis akadēmiskajā vidē, piemēram, lauksaimniecībā, būvniecībā, transporta jomā, mašīnbūvē u. c., nepietiek ar mērķi saskaņot tirgus piedāvājumu ar pieprasījumu pēc darba; ir jāparedz cita veida sadarbība, tostarp tirgus piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošana, kā arī ciešāka sadarbība ar sociālajiem partneriem un attiecīgiem mācību centriem. Šajā sadarbībā būtu jāiesaista arī pašvaldības un reģioni;

20.

turklāt, lai piesaistītu prasmes un talantus, aicina izpētīt iespēju atvieglot pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu visiem likumīgajiem migrantiem ar augstāku kvalifikāciju un augsti kvalificētās darbvietās, kā arī konkrētām vidēji kvalificētu trešo valstu valstspiederīgo kategorijām, skaidri nosakot prioritāšu skalu, kas var palīdzēt aizpildīt vakances nozarēs, kurās trūkst darba ņēmēju, piemēram, IT un veselības aprūpes nozarē. Tādēļ būtu jāizveido to darbvietu saraksti, kurās trūkst darbaspēka, kā arī kvalificētu darbinieku piekļuve jāatbrīvo no darba tirgus pārbaudes;

21.

ierosina aktivizēt vietējo (reģionālo vai lielpilsētu teritoriju) prasmju atzīšanas sistēmu, lai paātrinātu to trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko iekļaušanu, kuriem ir kāds no spēkā esošajos valsts tiesību aktos garantētajiem statusiem, neatkarīgi no tā, vai viņi ierodas pirmo reizi vai jau ir pastāvīgie iedzīvotāji. Minētā prasmju atzīšanas sistēma nevis aizstātu valsts sistēmu, bet gan to papildinātu, nodrošinot ātrāku integrāciju reģionālajā vai lielpilsētu teritorijas darba tirgū;

22.

norāda, ka nesenais augsti kvalificētu bēgļu pieplūdums no Ukrainas liecina par nepieciešamību paātrināt prasmju atzīšanas procesu visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kā to jau reglamentē jaunā Eiropas Zilās kartes direktīva. ES politika, kas reglamentē migrējošo darba ņēmēju ieceļošanu un attieksmi pret viņiem, ir būtiska, lai nodrošinātu labu līdzsvaru starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, kas pašlaik ir īpaši nelīdzsvarots, it īpaši dažās sociāli svarīgās funkcijās, piemēram, saistībā ar aprūpes nozari un veselības nozari;

23.

norāda, ka tiem, kuru talanti ir mākslā, vajadzētu būt daļai no vienādojuma; viņi neatbilst meklētajiem profesionālajiem profiliem, bet spēj bagātināt uzņēmējas valsts kultūru, kā rezultātā notiek šī kultūras apmaiņa, kas ir daļa no Eiropas godpilnās vēstures;

24.

iesaka īstenot ilgtermiņa politiku, lai neaprobežotos tikai ar pasākumiem, kas vērsti uz drošību, veicinot labāku iekļaušanu un vienlaikus novēršot migrācijas pamatcēloņus;

25.

aicina veicināt uzņēmējdarbību, paplašinot iespējas migrācijai uz ES, lai veidotu uzņēmumus un jaunuzņēmumus, un atvieglojot uzņēmumu dibināšanas atļaujas trešo valstu valstspiederīgajiem; norāda uz vietējo un reģionālo pašvaldību potenciālu sniegt norādījumus un piesaistīt jaunpienācējus vietējiem uzņēmumiem un uz nepieciešamību atbalstīt šādas iniciatīvas ar pastāvīgu atbalstu, izmantojot ES finansējumu;

26.

norāda, ka ir jāveicina iecietības kultūra, palielinot starpkultūru izpratni un veidojot kopīgu piederības sajūtu;

27.

rosina stiprināt migrācijas pārvaldību, kurā iesaistīti vairāki dalībnieki, atbalstot ciešāku sadarbību starp reģionālajām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību migrācijas, daudzveidības un integrācijas pārvaldībā, uzlabojot dialogu un sadarbību migrācijas jomā un veidojot patiesi visaptverošu pieeju šīs problēmas risināšanai visās tās dimensijās, pilnībā ievērojot cilvēktiesības.

Briselē, 2022. gada 30. novembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

2.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/74

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas reforma”

(2023/C 79/11)

Ziņotāja:

Karine GLOANEC-MAURIN (FR/PSE), Kuetronoperšas (Couëtron au Perche) jaunās komūnas deleģētā mēra vietniece

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem un par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/787 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012

COM(2022) 134 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

COM(2022) 134 final

1. grozījums

Pēc 3. apsvēruma pievienot šādu jaunu apsvērumu:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2021. gada 30. jūnija paziņojumā “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši” Komisija ir noteikusi, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir noteikta loma lauku apvidu pārticību veicinošu pamatiniciatīvu vidū, jo tās palīdz palielināt lauku apvidu ekonomisko daudzveidību.

Pamatojums

Pateicoties daudzveidīgai ārējai ietekmei, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veicina ilgtspējīgu izaugsmi.

2. grozījums

Pēc 3. apsvēruma pievienot šādu jaunu apsvērumu:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Izmaiņas, kas kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros ar Regulu (ES) 2021/2117 ir izdarītas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmā.

Pamatojums

Ir jānodrošina saskaņa starp izmaiņām, kuras izdarītas ar TKO regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.) jaunās KLP ietvaros.

3. grozījums

Pēc 11. apsvēruma pievienot šādu jaunu apsvērumu:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ES kvalitātes politika ir publiska politika, kurai ir saistība ar sabiedriskā labuma radīšanu, un tās pienesumu pārejā uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu vajadzētu vērtēt no šāda viedokļa, izmantojot visaptverošu un daudzdimensiju pieeju, kas ietvertu vides, ekonomikas, kā arī sociālo un kultūras ilgtspējību. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir instrumenti, kas var veicināt ilgtspējīgu lauku attīstību, lauku ekonomikas dažādošanu, nodarbinātības un MVU saglabāšanu, iedzīvotāju skaita samazināšanās novēršanu, kultūras un sociāli ekonomiskās daudzveidības aizsardzību, lauku ainavas aizsardzību, dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un atjaunošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dzīvnieku labturību, nodrošinātību ar pārtiku un izsekojamību, pateicoties mehānismiem, kas iekļauti produkta specifikācijā.

Pamatojums

Ir svarīgi atzīt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ieguldījumu vides, ekonomikas, sociālajā un kultūras ilgtspējībā, jo to saikne ar teritoriju ir nesaraujama.

4. grozījums

12. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(12)

Lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un reaģētu uz sabiedrības pieprasījumu pēc ilgtspējīgām, videi un klimatam labvēlīgām, dzīvnieku labturību nodrošinošām, resursefektīvām, sociāli un ētiski atbildīgām ražošanas metodēm, ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm marķētu produktu ražotāji būtu jāmudina ievērot ilgtspējas standartus, kas ir stingrāki par obligātajiem un augstāki par labas prakses standartiem . Šādas īpašas prasības varētu noteikt produkta specifikācijā.

(12)

Lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un reaģētu uz sabiedrības pieprasījumu pēc ilgtspējīgām, videi un klimatam labvēlīgām, dzīvnieku labturību nodrošinošām, resursefektīvām, sociāli un ētiski atbildīgām ražošanas metodēm, ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm marķētu produktu ražotāji būtu jāmudina vienoties par tādām saistībām ilgtspējības jomā, kas palīdzētu sasniegt vides, ekonomiskās, sociālās un kultūras ilgtspējības mērķus . Šādas īpašas saistības varētu iekļaut produkta specifikācijā.

Pamatojums

Nav “Ilgtspējības standartu” definīcijas, kuru varētu ievērot. Tāpēc ir svarīgi saglabāt tādus pašus terminus, kādi atrodami 12. pantā, kurā ir runa par ilgtspējas saistībām.

5. grozījums

Pēc 12. apsvēruma pievienot šādu jaunu apsvērumu:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ilgtspējas saistībām vajadzētu palīdzēt sasniegt vienu vai vairākus no šādiem vides, ekonomikas vai sociāliem un kultūras mērķiem:

vides mērķi, tostarp:

—	mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tostarp palielināt energoefektivitāti un samazināt ūdens patēriņu;

—	aizsargāt augsnes, ainavas un dabas resursus un tos izmantot ilgtspējīgi;

—	aizsargāt biokulturālo daudzveidību un saglabāt retas sēklu, vietējo dzīvnieku un augu šķirnes;

—	pārraudzīt un izcelt dzīvnieku veselību un labturību;

—	pāriet uz aprites ekonomiku;

ekonomiskie mērķi, tostarp:

—	nodrošināt ražotāju, kas ražo produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ienākumu pietiekamību un šo ražotāju noturību;

—	uzlabot produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ekonomisko vērtību un pievienotās vērtības pārdali;

—	veicināt lauku ekonomikas daudzveidības palielināšanos;

—	aizsargāt lauku kopienas un vietējo attīstību, tostarp nodarbinātību lauksaimniecībā;

sociālie un kultūras mērķi, tostarp:

—	piesaistīt un atbalstīt gados jaunos uzņēmējus, kuri ražo produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, un tos, kuri uzsāk produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ražošanu, kā arī veicināt zinātības un kultūras starppaaudžu pārmantošanu;

—	veicināt izpratni par lauku identitātes, kā arī par kultūras un gastronomiskā mantojuma vērtību;

—	atbalstīt izglītību par jautājumiem, kas saistīti ar kvalitātes sistēmu, nodrošinājumu ar pārtiku un līdzsvarotu un daudzveidīgu uzturu;

—	uzlabot koordināciju starp ražotājiem, balstoties uz labāku pārvaldības instrumentu efektivitāti.

Pamatojums

Pēc 12. apsvēruma būtu svarīgi ietvert ilgtspējas saistību definīciju un atgādināt, ka ilgtspējai ir trīs pīlāri: ekonomiskais, sociālais un vides pīlārs.

6. grozījums

Pēc 12. apsvēruma pievienot šādu jaunu apsvērumu:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Lai palielinātu vietējo un reģionālo pārtikas ražošanas sistēmu ilgtspējību un uzlabotu uztura daudzveidību un līdzsvaru, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes būtu jāietver ilgtspējīga publiskā pārtikas iepirkuma obligāto minimālo kritēriju vidū.

Pamatojums

Kā norādīts vienā no Eiropas Reģionu komitejas pētījumiem (1), ir jāstimulē ilgtspējīgu pārtikas produktu, tostarp produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, iekļaušana iepirkumā.

7. grozījums

39. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(39)

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas, grozījumu un anulēšanas procedūras, tai skaitā pārbaudes un iebildumu procedūra, būtu jāveic pēc iespējas efektīvāk. To var panākt, pieteikumu izskatīšanā izmantojot Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) sniegto palīdzību. Lai gan ir apsvērta pienākumu daļēja nodošana EUIPO, Komisija joprojām būtu atbildīga par reģistrāciju, grozījumiem un anulēšanu, jo tai ir cieša saikne ar kopējo lauksaimniecības politiku un īpašās zināšanas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu specifikas pienācīgu novērtēšanu.

(39)

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas, grozījumu un anulēšanas procedūras, tai skaitā pārbaudes un iebildumu procedūra, būtu jāveic pēc iespējas efektīvāk. To var panākt, pieteikumu izskatīšanā izmantojot Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) sniegto palīdzību šā biroja kompetences ietvaros intelektuālā īpašuma aspektu saistībā . EUIPO iesaiste nedrīkst radīt pārmērīgi daudz procedūru vai to ilguma palielināšanos. Lai gan ir apsvērta pienākumu daļēja nodošana EUIPO, Komisija joprojām būtu atbildīga par reģistrāciju, grozījumiem un anulēšanu, jo tai ir cieša saikne ar kopējo lauksaimniecības politiku un īpašās zināšanas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu specifikas pienācīgu novērtēšanu.

Pamatojums

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir vairāk kā intelektuālā īpašuma tiesības. Ņemot vērā to ciešo saikni ar lauku attīstības politiku, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nebūtu jāpārrauga kā preču zīmes. Tāpēc regulas priekšlikumā būtu jāprecizē, ka EUIOP tehniskais atbalsts attieksies tikai uz to aspektu izskatīšanu, kuri ir šā biroja kompetences jomā, respektīvi, kuri ir saistīti ar intelektuālo īpašumu.

8. grozījums

Pēc 39. apsvēruma pievienot šādu jaunu apsvērumu:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	EUIPO veicinās Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas darbību, piedāvājot ekspertzināšanas intelektuālā īpašuma jomā, kā arī tādu uzdevumu izpildi, kas saistīti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, tostarp internetā.

Pamatojums

EUIPO tehniskās ekspertzināšanas intelektuālo tiesību jomā un resursi varētu būt neatsverams atbalsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības stiprināšanā. EUIPO ar ekspertzināšanām intelektuālā īpašuma jomā varētu papildināt AGRI ĢD kompetenci lauksaimniecības un lauku attīstības jomā.

9. grozījums

Pēc 39. apsvēruma pievienot šādu jaunu apsvērumu:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Skaidri termiņi un ātrākas specifikāciju grozīšanas procedūras, šajā nolūkā nodalot grozījumus Savienības līmenī un standarta grozījumus, palīdzēs uzlabot sistēmas efektivitāti.

Pamatojums

2021. gada decembrī pieņemtā specifikācijas grozīšanas procedūru vienkāršošana dos iespēju novērst administratīvo smagumu. Tas ir svarīgi, jo specifikāciju grozīšana ievērojami ietekmē ražošanas procesu pielāgojumu veikšanu.

10. grozījums

56. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(56)

Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz ilgtspējas standartu noteikšanu un kritēriju paredzēšanu esošo ilgtspējas standartu atzīšanai ; tādas informācijas precizēšanu vai papildināšanu, kas sniedzama kā pavadinformācija; tādu uzdevumu uzticēšanu EUIPO, kas saistīti ar iebildumu izskatīšanu un iebildumu procedūru, reģistra darbību, produkta specifikācijas standarta grozījumu publicēšanu, konsultācijām saistībā ar atcelšanas procedūru, tādas brīdināšanas sistēmas izveidi un pārvaldību, ar ko pieteikuma iesniedzējus informē par to ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā domēna nosaukuma pieejamību, tādu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārbaudi, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu, kuras ierosināts aizsargāt saskaņā ar starptautiskām sarunām vai starptautiskiem nolīgumiem; atbilstīgu kritēriju noteikšanu EUIPO uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai; papildu noteikumu paredzēšanu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu pārstrādes produktu sastāvdaļu identificēšanai; papildu noteikumu paredzēšanu apzīmējumu sugas vārda statusa noteikšanai; ierobežojumu un atkāpju noteikšanu attiecībā uz barības iegūšanas avotu cilmes vietas nosaukuma gadījumā; ierobežojumu un atkāpju noteikšanu attiecībā uz dzīvnieku kaušanu vai izejvielu iegūšanas avotu; augu šķirņu vai dzīvnieku šķirņu nosaukumu lietošanas noteikumu paredzēšanu; tādu noteikumu paredzēšanu, ar ko ierobežo produkta specifikācijā ietverto informāciju attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām; papildu informācijas noteikšanu par garantētu tradicionālo īpatnību produktu atbilstības kritērijiem; papildu noteikumu paredzēšanu, lai attiecībā uz produktu sertifikācijas struktūrām piemērotu atbilstīgas sertifikācijas un akreditācijas procedūras; papildu noteikumu paredzēšanu garantēto tradicionālo īpatnību produktu aizsardzībai; attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām – papildu noteikumu paredzēšanu par apzīmējumu sugas vārda statusa noteikšanu, augu šķirņu un dzīvnieku šķirņu nosaukumu lietošanas nosacījumiem un saistību ar intelektuālā īpašuma tiesībām; papildu noteikumu paredzēšanu par kopīgiem pieteikumiem, kas attiecas uz vairāk nekā vienas valsts teritoriju, un noteikumu par pieteikšanās procesu papildināšanu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; iebildumu procedūras noteikumu papildināšanu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām, lai noteiktu sīki izstrādātas procedūras un termiņus; noteikumu papildināšanu par grozījumu pieteikšanas procesu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; noteikumu papildināšanu par atcelšanas procesu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; sīki izstrādātu noteikumu izklāstu par fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu kritērijiem; papildu fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma rezervēšanu, norādot tā lietošanas nosacījumus; atkāpju noteikšanu apzīmējuma “produkts no kalnu rajoniem” lietošanai un ražošanas metožu un citu ar minētā fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma piemērošanu saistīto kritēriju noteikšanu, jo īpaši tādu nosacījumu paredzēšanai, saskaņā ar kuriem var atļaut izejvielas vai barību, kas iegūta ārpus kalnu rajoniem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(56)

Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz tādas informācijas precizēšanu vai papildināšanu, kas sniedzama kā pavadinformācija; tādu uzdevumu uzticēšanu EUIPO, kas saistīti ar reģistra darbību, produkta specifikācijas standarta grozījumu publicēšanu, tādas brīdināšanas sistēmas izveidi un pārvaldību, ar ko pieteikuma iesniedzējus informē par to ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā domēna nosaukuma pieejamību, tādu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārbaudi, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu, kuras ierosināts aizsargāt saskaņā ar starptautiskām sarunām vai starptautiskiem nolīgumiem; atbilstīgu kritēriju noteikšanu EUIPO uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai; ierobežojumu un atkāpju noteikšanu attiecībā uz barības iegūšanas avotu cilmes vietas nosaukuma gadījumā; ierobežojumu un atkāpju noteikšanu attiecībā uz dzīvnieku kaušanu vai izejvielu iegūšanas avotu; augu šķirņu vai dzīvnieku šķirņu nosaukumu lietošanas noteikumu paredzēšanu; tādu noteikumu paredzēšanu, ar ko ierobežo produkta specifikācijā ietverto informāciju attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām; papildu informācijas noteikšanu par garantētu tradicionālo īpatnību produktu atbilstības kritērijiem; papildu noteikumu paredzēšanu, lai attiecībā uz produktu sertifikācijas struktūrām piemērotu atbilstīgas sertifikācijas un akreditācijas procedūras; papildu noteikumu paredzēšanu garantēto tradicionālo īpatnību produktu aizsardzībai; attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām – papildu noteikumu paredzēšanu par apzīmējumu sugas vārda statusa noteikšanu, augu šķirņu un dzīvnieku šķirņu nosaukumu lietošanas nosacījumiem un saistību ar intelektuālā īpašuma tiesībām; papildu noteikumu paredzēšanu par kopīgiem pieteikumiem, kas attiecas uz vairāk nekā vienas valsts teritoriju, un noteikumu par pieteikšanās procesu papildināšanu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; iebildumu procedūras noteikumu papildināšanu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām, lai noteiktu sīki izstrādātas procedūras un termiņus; noteikumu papildināšanu par grozījumu pieteikšanas procesu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; noteikumu papildināšanu par atcelšanas procesu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; sīki izstrādātu noteikumu izklāstu par fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu kritērijiem; papildu fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma rezervēšanu, norādot tā lietošanas nosacījumus; atkāpju noteikšanu apzīmējuma “produkts no kalnu rajoniem” lietošanai un ražošanas metožu un citu ar minētā fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma piemērošanu saistīto kritēriju noteikšanu, jo īpaši tādu nosacījumu paredzēšanai, saskaņā ar kuriem var atļaut izejvielas vai barību, kas iegūta ārpus kalnu rajoniem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai noteikti būtiski sistēmas elementi būtu definēti regulā, nevis deleģētajos aktos.

11. grozījums

2. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

“sugas vārds” ir:

i)	produkta nosaukums, kas, lai gan attiecas uz vietu, reģionu vai valsti, kurā produkts tika sākotnēji ražots vai pārdots, ir kļuvis par produkta vispārpieņemtu nosaukumu Savienībā; kā arī

ii)	kopīgs apzīmējums, kas apraksta produktu veidus, produktu īpašības vai citus apzīmējumus, kuri neattiecas uz konkrētu produktu;

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

g)	“sugas vārds” ir: produkta nosaukums, kas, lai gan attiecas uz vietu, reģionu vai valsti, kurā produkts tika sākotnēji ražots vai pārdots, ir kļuvis par produkta vispārpieņemtu nosaukumu Savienībā;

Pamatojums

g) apakšpunkta ii) punktā ir pievienots jauns noteikums par sugasvārda norādi. Šim jautājumam būtu jāpaliek tiesas pārziņā.

12. grozījums

4. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1. Šajā regulā izklāstīto pasākumu mērķis ir atbalstīt lauksaimnieciskos un pārstrādes pasākumus, kā arī lauksaimniecības sistēmas, kas saistītas ar augstas kvalitātes produktiem, tādējādi sekmējot lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanu.

Pamatojums

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Eiropas Savienībā ir būtiska loma, jo tās uztur ekonomisko un sociālo darbību lauku teritorijās un līdz ar to ir būtiskas teritoriālā līdzsvara saglabāšanai reģionālā līmenī. Tā kā Komisija pati ir atzinusi ģeogrāfiskās izcelsmes norādes par būtisku lauku izaugsmes dzinējspēku, ir jāietver norāde, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir instruments, kas veicina lauku attīstību.

13. grozījums

4. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Ar šo sadaļu izveido vienotu un ekskluzīvu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmu, kas aizsargā vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu nosaukumus, kuru īpašības, pazīmes vai reputācija ir saistīta ar to ražošanas vietu, tādējādi nodrošinot šādus aspektus:

ražotājiem, kas darbojas kolektīvi, ir nepieciešamās pilnvaras un atbildība, lai pārvaldītu savu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, arī lai reaģētu uz sabiedrības pieprasījumu pēc produktiem, kas ražoti ilgtspējīgi, ņemot vērā šādas ražošanas trīs dimensijas – ekonomisko, vidisko un sociālo vērtību, un lai darbotos tirgū;

ražotājiem, kas darbojas kolektīvi, ir nepieciešamās pilnvaras un atbildība, lai pārvaldītu savu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, arī lai radītu vērtību un reaģētu uz sabiedrības pieprasījumu pēc produktiem, kas ražoti ilgtspējīgi, ņemot vērā šādas ražošanas trīs dimensijas – ekonomisko, vidisko un sociālo vērtību, un lai darbotos tirgū;

b)	godīga konkurence ražotājiem tirdzniecības ķēdē;

b)	godīga konkurence ražotājiem tirdzniecības ķēdē;

c)	patērētāji saņem uzticamu informāciju un garantiju par šādu ražojumu autentiskumu un var tos viegli identificēt tirgū, arī elektroniskajā tirdzniecībā;

c)	patērētāji saņem uzticamu informāciju un garantiju par šādu ražojumu autentiskumu un var tos viegli identificēt tirgū, arī domēnu nosaukumu sistēmā un elektroniskajā tirdzniecībā;

d)	efektīva ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija, ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu aizsardzību; kā arī

d)	efektīva ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija, ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu aizsardzību Savienības vienotajā tirgū un digitālajā tirgū ;

e)	rezultatīva izpildes panākšana un tirdzniecība visā Savienībā un elektroniskajā tirdzniecībā, nodrošinot iekšējā tirgus integritāti.

e)	rezultatīva izpildes panākšana un tirdzniecība visā Savienībā , kā arī domēnu nosaukumu sistēmā un elektroniskajā tirdzniecībā, nodrošinot iekšējā tirgus integritāti;

f)	pievienotā vērtība, kas saistīta ar produktiem, kuri apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir sadalīta pa visu vērtības ķēdi tā, lai ražotāji varētu stabilizēt savas cenas un ieguldīt kvalitātē un savu produktu reputācijā .

Pamatojums

Kā attiecībā uz vīniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi noteikts TKO 172.b pantā, ir nepieciešams uzsvērt, ka ģeogrāfiskas izcelsmes norādes mērķim jābūt pievienotās vērtības radīšanai visā ķēdē un kvalitātes un reputācijas uzlabošanai.

14. grozījums

12. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Ražotāju grupa var vienoties par ilgtspējas saistībām, kas jāievēro, ražojot produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šādu saistību mērķis ir piemērot ilgtspējas standartu, kas ir augstāks par Savienības vai valsts tiesību aktos noteikto, un būtiski pārsniegt labas prakses standartus attiecībā uz sociālajiem, vidiskajiem vai ekonomiskajiem aspektiem. Šādas saistības ir konkrētas, ņem vērā esošo ilgtspējīgo praksi, ko izmanto produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, un tajās var būt sniegtas atsauces uz esošajām ilgtspējas shēmām.	1. Ražotāju grupa var vienoties par ilgtspējas , ekonomiskām, vides vai sociālām saistībām, kas jāievēro, ražojot produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šādas saistības ir konkrētas, ņem vērā esošo ilgtspējīgo praksi, ko izmanto produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, un tajās var būt sniegtas atsauces uz esošajām ilgtspējas shēmām.
2. Šā panta 1. punktā minētās ilgtspējas saistības iekļauj produkta specifikācijā.	2. Šā panta 1. punktā minētās ilgtspējas saistības var tikt iekļautas produkta specifikācijā un/vai izvērstas atsevišķās iniciatīvās .
3. Šā panta 1. punktā minētās ilgtspējas saistības neskar higiēnas, drošības standartu un konkurences noteikumu ievērošanas prasības.	3. Šā panta 1. punktā minētās ilgtspējas saistības neskar higiēnas, drošības standartu un konkurences noteikumu ievērošanas prasības.
4 . Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka ilgtspējas standartus dažādās nozarēs un izklāsta kritērijus tādu esošo ilgtspējas standartu atzīšanai, kurus var ievērot ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmētu produktu ražotāji.
5. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka ilgtspējas saistību saskaņotu izklāstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

Pamatojums

Ilgtspējas kritēriju definīcija nevar tikt iekļauta ar deleģētajiem aktiem. Tā ir jāprecizē regulā, un ražotāju grupām ir jādod iespēja ilgtspējas saistības, par kurām ir panākta vienošanās, izvēlēties iekļaut specifikācijā vai ar citu līdzekļu palīdzību.

15. grozījums

17. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
2. Šādai rūpīgai pārbaudei nevajadzētu būt ilgākai par sešiem mēnešiem . Ja rūpīgās pārbaudes periods pārsniedz vai var pārsniegt sešus mēnešus, Komisija pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par aizkavēšanās iemesliem.	2. Šāda rūpīga pārbaude nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus . Ja rūpīgās pārbaudes periods pārsniedz vai var pārsniegt sešus mēnešus, Komisijai pieteikuma iesniedzējs ir rakstveidā jāinformē par aizkavēšanās iemesliem.

Pamatojums

EK parasti neievēro regulā paredzēto sešu mēnešu termiņu, un ražotāji vai dalībvalstis nekad nesaņem informāciju par kavējuma iemeslu (lai gan regulā šāda iespēja ir paredzēta). Jāprecizē, ka izskatīšana nedrīkst pārsniegt sešu mēnešu termiņu.

16. grozījums

17. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
5. Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par šajā pantā izklāstīto uzdevumu uzticēšanu EUIPO.

Pamatojums

Ir skaidri jānorāda, ka Komisijas pienākums ir izskatīt reģistrācijas pieteikumus. Intelektuālā īpašuma jautājumu saistībā Komisija varēs izmantot EUIPO tehnisko palīdzību. Tomēr šis kompetenču sadalījums intelektuālā īpašuma tiesību saistībā ir skaidri jānosaka tiesību akta priekšlikumā, nevis deleģētajos aktos.

17. grozījums

19. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
10. Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, paredzot sīki izstrādātas procedūras un termiņus iebildumu procedūrai, valsts iestāžu un likumīgi ieinteresētu personu oficiālai piezīmju, ar ko nesāk iebildumu procedūru, iesniegšanai un noteikumus par šajā pantā noteikto uzdevumu uzticēšanu EUIPO.

Pamatojums

Ir skaidri jānorāda, ka Komisijas uzdevumos ietilpst iebildumu procedūra. Deleģējot pienākumus EUIPO, tie ir skaidri jānosaka tiesību akta priekšlikumā, nevis deleģētajos aktos.

18. grozījums

25. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5. Standarta grozījumu uzskata par pagaidu grozījumu, ja tas attiecas uz tādām pagaidu izmaiņām produkta specifikācijā, kas izriet no valsts iestāžu noteiktu obligāto sanitāro un fitosanitāro pasākumu ievērošanas, vai tādu pagaidu grozījumu, kas ir jāveic kompetento iestāžu oficiāli atzītas dabas katastrofas vai nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.

Pamatojums

Notikumi liecina, ka būtu lietderīgi ņemt vērā tādas ģeopolitiskās situācijas kā karš un dot iespēju uz laiku grozīt specifikāciju.

19. grozījums

25. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8. Ja pieteikumā par Savienības grozījumu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijā ir iekļauti arī standarta grozījumi vai pagaidu grozījumi, Komisija rūpīgi pārbauda tikai Savienības grozījumu. Jebkurus standarta grozījumus vai pagaidu grozījumus uzskata par neiesniegtiem. Pārbaudot šādus pieteikumus, uzmanību koncentrē uz ierosināto Savienības grozījumu. Attiecīgā gadījumā Komisija vai attiecīgā dalībvalsts var aicināt pieteikuma iesniedzēju veikt izmaiņas citos produkta specifikācijas elementos.

8. Ja pieteikumā par Savienības grozījumu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijā ir iekļauti arī standarta grozījumi vai pagaidu grozījumi, Komisija rūpīgi pārbauda tikai Savienības grozījumu. Jebkurus standarta grozījumus vai pagaidu grozījumus uzskata par neiesniegtiem. Pārbaudot šādus pieteikumus, uzmanību koncentrē uz ierosināto Savienības grozījumu. Komisija arī izvērtē, vai Savienības grozījums ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijā nevājina citas iespējamās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai pašreizējos cilmes vietas nosaukumus.

Pamatojums

Varētu būt riskanti dot EK atļauju prasīt tādas izmaiņas specifikācijā, kuras pārsniedz iesniegto grozījumu pieteikumu.

20. grozījums

26. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
6. Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par 5. punktā izklāstīto uzdevumu uzticēšanu EUIPO.

Pamatojums

Šo pienākumu deleģēšana Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam nav pieņemama.

21. grozījums

27. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, ir aizsargātas pret:	1. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā un tās, kuras Savienībā aizsargā starptautiski nolīgumi , ir aizsargātas pret:

Pamatojums

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras aizsargā divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi, nav automātiski jāiekļauj Savienības reģistrā.

22. grozījums

27. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

jebkādu tiešu vai netiešu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes komerciālu izmantošanu saistībā ar produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, tiek negodprātīgi izmantota, vājināta vai mazināta aizsargātā nosaukuma reputācija, vai tai kaitēts;

Pamatojums

Lai nodrošinātu saskaņu ar jaunajiem noteikumiem par šīs regulas 28. pantā minētajiem produktiem, kuri apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tiek izmantoti kā sastāvdaļas, ir vēlams iekļaut atsauci uz produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuri tiek izmantoti kā sastāvdaļas.

23. grozījums

27. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)	jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos, pat tad, ja norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi;

jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos, pat tad, ja ir iesaistītas dalībvalstis un publiskās iestādes un pat tad, ja norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots , transkribēts vai transliterēts vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi , tostarp tad, ja šie produkti ir izmantoti kā sastāvdaļas ;

Pamatojums

Ir nepieciešams stiprināt aizsardzību arī pret citu dalībvalstu vai publisko iestāžu darbību, kas formāli varētu būt notikusi likumīgi, bet kuras mērķis ir izmantot kādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes popularitāti.

24. grozījums

27. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālos, dokumentos vai tīmekļvietnēs sniegtajā informācijā par attiecīgo produktu, kā arī pret tādas taras izmantošanu produkta iepakojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālos, dokumentos vai tīmekļvietnēs vai domēnu nosaukumos sniegtajā informācijā par attiecīgo produktu, kā arī pret tādas taras izmantošanu produkta iepakojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

25. grozījums

27. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē atsaukšanās uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi notiek jo īpaši tad, ja apzīmējums, zīme vai cits marķēšanas vai iepakošanas līdzeklis pietiekami apdomīga patērētāja apziņā rada tiešu un skaidru saikni ar produktu, uz kuru attiecas reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, tādējādi negodprātīgi izmantojot, vājinot vai mazinot reģistrētā nosaukuma reputāciju, vai tai kaitējot.

Pamatojums

Pašreizējās ES regulās par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav atsaukšanās definīcijas. ES Tiesa atsaukšanos ir interpretējusi plaši, kas ierosinātajā pantā nav atspoguļota. Labāk ES Tiesas pārziņā atstāt pienākumu turpmāk izvērtēt atsaukšanās jautājumu katrā konkrētajā gadījumā.

26. grozījums

27. panta 7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
7. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir salikts nosaukums, kas satur terminu, kuru uzskata par sugas vārdu, šā termina lietošana nav 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā darbība.

Pamatojums

Šis noteikums varētu būt bīstams noteiktam skaitam vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

27. grozījums

Jauns punkts – 27. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8. Dalībvalstis veic atbilstošus administratīvus un tiesību aizsardzības pasākumus, lai novērstu vai apturētu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu lietošanu, kā minēts 1. punktā, kas ir ražoti vai laisti tirgū minētajā dalībvalstī.

Šajā nolūkā dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir atbildīgas par šo pasākumu īstenošanu saskaņā ar katras atsevišķas dalībvalsts noteiktajām procedūrām.

Pamatojums

Būtu svarīgi atkārtoti iekļaut šo Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 3. punkta noteikumu.

28. grozījums

28. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar ko apzīmē produkta sastāvdaļu, neizmanto attiecīgā pārstrādes produkta pārtikas nosaukumā, izņemot gadījumus, kad ir panākta vienošanās ar ražotāju grupu, kas var noteikt minimālos tās izmantošanas noteikumus . Šī izmantošana sastāvdaļas statusā var kļūt par pamatu finanšu kompensācijai no pārstrādātāja, kurš izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Pamatojums

Ir jānorāda, ka ražotāju grupas var definēt minimālos savas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanas kritērijus sastāvdaļas statusā, kā arī prasīt finanšu iemaksu vai atmaksu, lai segtu darbības un savas parastās darbības pārraudzības izmaksu palielināšanos.

29. grozījums

28. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
3. Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar papildu noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu sastāvdaļu identificēšanai šā panta 1. punktā minētajos pārstrādes produktos.

Pamatojums

Šajā regulā būtu jānosaka jauni noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm produktiem, kuri tiek izmantoti par sastāvdaļām.

30. grozījums

29. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
3. Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar papildu noteikumiem, lai noteiktu šā panta 1. punktā minēto apzīmējumu sugas vārda statusu.

Pamatojums

Papildu noteikumi par sugas vārda statusu attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj regulā, nevis izmantojot deleģētos aktus.

31. grozījums

32. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Ražotāju grupu izveido pēc ieinteresēto personu , to vidū lauksaimnieku, lauku saimniecību piegādātāju, starpposma pārstrādātāju un galīgo pārstrādātāju, iniciatīvas, kā noteikušas valsts iestādes un atbilstoši attiecīgā produkta veidam. Dalībvalstis pārbauda, vai ražotāju grupa darbojas pārredzami un demokrātiski un vai visiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotājiem ir tiesības būt grupas dalībniekiem. Dalībvalstis var paredzēt, ka ražotāju grupas darbā piedalās arī valsts amatpersonas un citas ieinteresētās personas, piemēram, patērētāju grupas, mazumtirgotāji un piegādātāji.

1. Ražotāju grupu izveido pēc ieinteresēto personu iniciatīvas, un tās sastāvā var būt ražotāji un/vai pārstrādātāji, kā noteikušas kompetentās valsts iestādes un atbilstoši attiecīgā produkta veidam. Dalībvalstis pārbauda, vai ražotāju grupa darbojas pārredzami un demokrātiski un vai visiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotājiem ir tiesības būt grupas dalībniekiem.

Pamatojums

Kategorijas, kuras ietilpst ražotāju grupās dažādās vērtības ķēdēs un dalībvalstīs ir atšķirīgas; tāpēc ir vēlams konkrēti precizēt tikai ražotājus un pārstrādātājus. Turklāt ir grūti saprast pievienoto vērtību, ko dod to dalībnieku iekļaušana ražotāju grupas locekļu vidū, kuri nepiedalās ražošanas procesā.

32. grozījums

32. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Ražotāju grupa var īstenot jo īpaši šādas pilnvaras un pienākumus:

a)	izstrādāt produkta specifikāciju un pārvaldīt iekšējās kontroles , ar kurām nodrošina ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražošanas posmu atbilstību minētajai specifikācijai;

a)	izstrādāt produkta specifikāciju un pārvaldīt darbības , ar kurām nodrošina ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražošanas posmu atbilstību minētajai specifikācijai;

b)	veikt tiesiskas darbības, lai nodrošinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un ar to tieši saistīto intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

b)	veikt tiesiskas darbības, lai nodrošinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un ar to tieši saistīto intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

c)	vienoties par ilgtspējas saistībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav iekļautas produkta specifikācijā vai ir atsevišķa iniciatīva, arī par kārtību, kādā pārbauda atbilstību šīm saistībām un nodrošina to pienācīgu publicitāti, jo īpaši Komisijas nodrošinātā informācijas sistēmā;

c)	vienoties par ilgtspējas saistībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav iekļautas produkta specifikācijā vai ir atsevišķa iniciatīva, arī par kārtību, kādā pārbauda atbilstību šīm saistībām un nodrošina to pienācīgu publicitāti, jo īpaši Komisijas nodrošinātā informācijas sistēmā;

d)	dalīties ar paraugpraksi un informēt ražotājus par ilgtspējas saistībām, kas noteiktas 12. pantā. Tas var izpausties kā, piemēram, informācijas sniegšana par pieejamo finansiālo atbalstu, instrumentu un rīcības plānu izstrāde.

d)	veikt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes rādītājus, tai skaitā:

e )	veikt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes rādītājus, tai skaitā:

i)	izstrādāt, organizēt un vadīt kopīgas tirgvedības un reklāmas kampaņas;

i)	izstrādāt, organizēt un vadīt kopīgas tirgvedības un reklāmas kampaņas;

ii)	izplatīt informāciju un īstenot noieta veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir informēt patērētājus par īpašībām, kas piemīt produktam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

ii)	izplatīt informāciju un īstenot noieta veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir informēt patērētājus par īpašībām, kas piemīt produktam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

iii)	veikt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ekonomisko rādītāju, ražošanas ilgtspējas, uzturvērtības un organoleptisko īpašību analīzi;

iii)	veikt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ekonomisko rādītāju, ražošanas ilgtspējas, uzturvērtības un organoleptisko īpašību analīzi;

iv)	izplatīt informāciju par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgo Savienības simbolu; un

iv)	izplatīt informāciju par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgo Savienības simbolu; un

v)	sniegt konsultācijas un apmācības esošajiem un topošajiem ražotājiem, tai skaitā par dzimumu līdztiesības un vienlīdzības aspektu iekļaušanu;

v)	sniegt konsultācijas un apmācības esošajiem un topošajiem ražotājiem, tai skaitā par dzimumu līdztiesības un vienlīdzības aspektu iekļaušanu;

cīnīties pret viltošanu un iespējamu krāpniecisku tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu iekšējā tirgū, ar ko apzīmē produktus, kuri neatbilst produkta specifikācijai, uzraugot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu iekšējā tirgū un trešo valstu tirgos, kur nodrošina ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, tai skaitā internetā, un, ja nepieciešams, informēt izpildiestādes, izmantojot pieejamās konfidenciālās sistēmas.

f )

Pamatojums

Neatzīto ražotāju grupu jauda nav pietiekama, lai uzņemtos šos jaunos uzdevumus. Gluži pretēji, nododot jaunas pilnvaras atzītām ražotāju grupām, būtu iespējams veicināt visaktīvāko neatzīto grupu atzīšanu un tādējādi uzlabot to strukturēšanu.

33. grozījums

32. pants – jauns g) apakšpunkts 2. punktam

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

g)	veikt pasākumus, lai paaugstinātu produktu vērtību, un vajadzības gadījumā īstenot darbības, lai novērstu vai apkarotu jebkādus pasākumus, kas kaitē vai var kaitēt minēto produktu reputācijai.

Pamatojums

Ir nepieciešams iekļaut šo Regulas (ES) Nr. 1151/2012 45. panta 1. punkta f) apakšpunktu ar mērķi nostiprināt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmētu produktu ražotāju grupu lomu un pilnvaras.

34. grozījums

33. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Pēc ražotāju grupu , kas atbilst 3. punkta nosacījumiem, pieprasījuma dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem norīko vienu ražotāju grupu par atzītu ražotāju grupu attiecībā uz katru ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuras izcelsme ir to teritorijā un kura ir reģistrēta vai uz kuru attiecas reģistrācijas pieteikums, vai attiecībā uz produktu nosaukumiem, uz kuriem var attiekties reģistrācijas pieteikums .

1. Pēc ražotāju grupu pieprasījuma dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem norīko vienu ražotāju grupu par atzītu ražotāju grupu attiecībā uz vienu vai vairākām savas teritorijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm .

2. Ražotāju grupu var noteikt par atzītu ražotāju grupu, ja iepriekš ir noslēgta vienošanās starp vismaz divām trešdaļām ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotāju, kuri ražo vismaz divas trešdaļas no šā produkta ražošanas apjoma produkta specifikācijā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā . Izņēmuma kārtā par atzītu ražotāju grupu uzskata 8. panta 2. punktā minēto iestādi un vienu ražotāju, kā minēts 8. panta 3. punktā.

2. Ražotāju grupu var noteikt par atzītu ražotāju grupu, ja:

tajā ir vismaz minimālais locekļu skaits un/vai tā apver minimālo komercializējamo ražošanas apmēru vai vērtību, kuru nosaka attiecīgā dalībvalsts zonā, kurā šī grupa darbojas. Šie noteikumi neliedz atzīt ražotāju organizācijas, kuras nodarbojas ar ražošanu mazos apjomos; a-bis) nevājina citas pašreizējās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai cilmes vietas nosaukumus;

b)	tā sniedz pietiekamus pierādījumus par savu spēju veiksmīgi īstenot darbību gan laika, gan efektivitātes ziņā un nodrošināt saviem locekļiem cilvēkresursu, materiālu un tehnisku palīdzību;

c)	tā īsteno pilnvaras un pilda pienākumus, ievērojot ražošanas procesā iesaistīto dalībnieku kategoriju taisnīgas un līdzsvarotas pārstāvības kritērijus, kurus ir noteikusi attiecīgā dalībvalsts vai kuri tai ir jānosaka ar mērķi novērst izslēgšanu un nodrošināt atzītās grupas demokrātisku pārvaldību.

3. Papildus 32. panta 2. punktā minētajām pilnvarām un pienākumiem atzītā ražotāju grupa var īstenot šādas pilnvaras un pienākumus:

3. Papildus 32. panta 2. punktā minētajām pilnvarām un pienākumiem atzītā ražotāju grupa var īstenot šādas pilnvaras un pienākumu:

a)	uzturēt kontaktus ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un viltošanas novēršanas iestādēm un piedalīties intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības tīklos kā attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiesību īpašnieks;

a)	uzturēt kontaktus ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un viltošanas novēršanas iestādēm un piedalīties intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības tīklos kā attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiesību īpašnieks;

b)	veikt izpildes pasākumus, tai skaitā muitas iestādēm iesniegt pieteikumus par rīcību ar mērķi novērst vai apturēt jebkādus pasākumus, kas kaitē vai var kaitēt to produktu tēlam;

b)	veikt izpildes pasākumus, tai skaitā muitas iestādēm iesniegt pieteikumus par rīcību ar mērķi novērst vai apturēt jebkādus pasākumus, kas kaitē vai var kaitēt to produktu tēlam;

c)	ieteikt valsts iestādēm saistošus noteikumus, kas jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 166.a pantu, lai reglamentētu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu produktu piegādi;

c)	ieteikt valsts iestādēm saistošus noteikumus, kas jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 166.a pantu, lai reglamentētu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu produktu piegādi;

nolūkā aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi interneta domēna nosaukumu sistēmās ārpus Savienības jurisdikcijas – reģistrēt individuālu, kolektīvu vai sertifikācijas preču zīmi (atkarībā no attiecīgās preču zīmju sistēmas), kuras būtisks elements ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un kura attiecas tikai uz produktiem, kuri atbilst attiecīgajai produkta specifikācijai.

e)	izveidot vērtības sadales standartklauzulas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 172.a panta nozīmē, tostarp konstatēt tirgus ieguvumus un zaudējumus, nosakot attiecīgo produktu vai citu preču būtisku tirgus cenu izmaiņas;

definēt noteikumus par to, kā ražotāju grupas ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēto produktu var izmantot kā sastāvdaļu, un konkrēti: i) izstrādāt minimālos nosacījumus par to, kā viņu produkts, kas apzīmēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, izmantojams kā sastāvdaļa; ii) pieprasīt finanšu iemaksu vai atmaksu pārstrādātājam, kurš ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu produktu izmanto kā sastāvdaļu; iii) veikt kontroles un uzraudzības darbību visā ES iekšējā tirgū;

g)	Eiropas Komisija ar to konsultējas starptautisko tirdzniecības nolīgumu sarunu ietvaros saistībā ar tās nosaukuma aizsardzību;

4. Uz 2. punktā minētajām pilnvarām un pienākumiem attiecas iepriekšēja vienošanās, kas noslēgta starp vismaz divām trešdaļām ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotāju, kuri ražo vismaz divas trešdaļas no šā produkta ražošanas apjoma produkta specifikācijā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā .

4. Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti 2. punktā paredzētie nosacījumi. Ja kompetentās valsts iestādes konstatē, ka šādi nosacījumi nav ievēroti, dalībvalstis atceļ lēmumu par ražotāju grupas atzīšanu.

5 . Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti 2. punktā paredzētie nosacījumi. Ja kompetentās valsts iestādes konstatē, ka šādi nosacījumi nav ievēroti, dalībvalstis atceļ lēmumu par ražotāju grupas atzīšanu.

Pamatojums

Ar pašreizējo formulējumu nav ņemta vērā dalībvalstu juridisko situāciju daudzveidība. Ar šo tiesību akta priekšlikumu ir paredzēts definēt vispārējos principus tam, kā ĢIN produktu ražotāju grupa var tikt atzīta dalībvalstī tā, lai būtu ņemtas vērā nacionālās īpatnības, kā arī atšķirības starp nozarēm. Ir svarīgi, lai atzītas grupas reprezentativitātes kritēriji nodrošinātu lēmumu pieņemšanas līdzsvaru starp dažādiem grupas locekļiem.

35. grozījums

Jauns 33. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	6. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var nolemt, ka 1. punktā ietvertie nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz ražotāju grupām, kuras jau ir atzītas valsts līmenī, balstoties uz valsts noteikumiem, kuri ir spēkā pirms šīs regulas stāšanās spēkā, un ka tas nekaitē iekšējā tirgus labai darbībai.

Pamatojums

Dažās dalībvalstīs jau pastāv atzītu ražotāju grupu sistēma.

36. grozījums

34. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Savienībā izveidotie valsts koda augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistri pēc tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses vai tiesības, var atsaukt vai nodot domēna nosaukumu , kas reģistrēts ar šādu valsts koda augstākā līmeņa domēnu, atzītai ražotāju grupai, kas ražo produktu ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ievērojot piemērotu alternatīvu strīdu izšķiršanas procedūru vai tiesas procedūru, ja šādu domēna nosaukumu tā īpašnieks ir reģistrējis bez tiesībām vai likumīgām interesēm attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ja tas ir reģistrēts vai tiek izmantots negodprātīgi un tā izmantošana ir pretrunā 27. pantam.

1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/xxx 1. pantu turpmāk izklāstītie pienākumi attiecas uz platformas pamatpakalpojumiem, ko vārtziņi sniedz vai piedāvā galalietotājiem, kuru dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Savienībā, komerciālajiem lietotājiem neatkarīgi no vārtziņu vai komerciālo lietotāju uzņēmējdarbības veikšanas vietas vai atrašanās vietas un neatkarīgi no tiesību aktiem, kas piemērojami pakalpojuma sniegšanai.

Domēna nosaukumu reģistri ex officio vai pēc tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses vai tiesības, var atsaukt vai nodot reģistrēto domēna nosaukumu atzītai ražotāju grupai, kas ražo produktu ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsmes dalībvalstij, ievērojot piemērotu alternatīvu strīdu izšķiršanas procedūru vai tiesas procedūru, ja šādu domēna nosaukumu tā īpašnieks ir reģistrējis bez tiesībām vai likumīgām interesēm attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ja tas ir reģistrēts vai tiek izmantots negodprātīgi un tā izmantošana ir pretrunā 27. pantam.

Pamatojums

34. pants attiecas tikai uz valsts koda augstākā līmeņa domēniem (ccTLD) Savienībā. Šis noteikums nebūtu piemērojams pie ccTLD nepiederošiem domēna nosaukumiem. Formulējums ir jāvienādo ar digitālo tirgu tiesību aktos ietverto formulējumu.

37. grozījums

34. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
2. Savienībā izveidotie valsts koda augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistri nodrošina, ka jebkurā alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūrā, kas izveidota, lai risinātu strīdus saistībā ar 1. punktā minēto domēna nosaukumu reģistrāciju, ģeogrāfiskās norādes tiek atzītas par tiesībām, kas var liegt domēna nosaukuma reģistrāciju vai negodprātīgu izmantošanu.	2. Domēna nosaukumu reģistri nodrošina, ka jebkurā alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūrā, kas izveidota, lai risinātu strīdus saistībā ar 1. punktā minēto domēna nosaukumu reģistrāciju, ģeogrāfiskās norādes tiek atzītas par tiesībām, kas var liegt domēna nosaukuma reģistrāciju vai negodprātīgu izmantošanu.

38. grozījums

Pēc 45. panta pievienot jaunu pantu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas darbā EUIPO varēs piedalīties, piedāvādama Eiropas Komisijai tehnisko palīdzību, ievērojot šajā regulā noteikto kārtību, tajos gadījums, kas nepārsniedz tās kompetences robežas intelektuālā īpašuma jomā.

2. EUIPO iesaistīšanās rezultātā nedrīkst rasties pārmērīgi daudz procedūru vai palielināties to ilgums.

3. EUIPO var palīdzēt Eiropas Komisijai īstenot sekojošus uzdevumus:

a)	palīdzība intelektuālā īpašuma aspektu jomā, izskatot pieprasījumus reģistrācijas, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu maiņas, kā arī iebildumu procedūrās;

b)	specifikācijas standarta izmaiņu publicēšana;

c)	ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, tostarp internetā;

d)	ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra darbība;

e)	tādas brīdināšanas sistēmas izveide un pārraudzība, kas informētu prasītājus par viņu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieejamību domēna nosaukuma statusā.

Pamatojums

Regulas priekšlikuma 5. nodaļa ir piemērota vieta, lai labāk skaidrotu un pārredzamā veidā norādītu tos pienākumu veidus, kuru īstenošanā EUIPO var palīdzēt Komisijai. EUIPO ar ekspertzināšanām intelektuālā īpašuma jomā varētu papildināt AGRI ĢD kompetenci lauksaimniecības un lauku attīstības jomā.

39. grozījums

47. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Ja Komisija izmanto šajā regulā paredzētās pilnvaras uzticēt uzdevumus EUIPO, tā ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 84. pantu, lai papildinātu šo regulu ar šādu uzdevumu izpildes uzraudzības kritērijiem. Minētie kritēriji var ietvert:

1. Ja Komisija aicina EUIPO palīdzēt īstenot minētos uzdevumus , tā ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 84. pantu, lai papildinātu šo regulu ar šādu uzdevumu izpildes uzraudzības kritērijiem. Minētie kritēriji var ietvert:

a)	lauksaimniecības faktoru integrācijas pakāpi pārbaudes procesā;

a)	kvalitātes novērtējumus;

b)	kvalitātes novērtējumus;

b)	no dažādiem avotiem iegūto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu novērtējumu saskaņotību;

c)	no dažādiem avotiem iegūto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu novērtējumu saskaņotību;

c)	uzdevumu efektivitāti;

d)	uzdevumu efektivitāti; un

d)	pieprasījumu izskatīšanai nepieciešamā laika samazināšanos; un

e)	lietotāju apmierinātību.

e)	lietotāju apmierinātību.

2. Ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem no dienas, kad EUIPO pirmo reizi deleģēti kādi uzdevumi, Komisija sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par EUIPO veikto uzdevumu izpildes rezultātiem un pieredzi.

Pamatojums

EUIPO pienesums uzdevumu izpildē aprobežosies ar intelektuālā īpašuma aspektiem, un tā aktivitāte būs jānovērtē arī no procedūru ilguma samazināšanās viedokļa.

40. grozījums

48. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. Aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neattiecas uz šādiem lauksaimniecības produktiem:

a)	produkti, kurus to veida dēļ nevar tirgot iekšējā tirgū un kurus var patērēt tikai to ražošanas vietā vai tās tuvumā, piemēram, restorānos;

b)	produkti, kas, neskarot 5. panta 2. punktā minētos noteikumus, ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem un ko nedrīkst laist iekšējā tirgū.

produkti, kas, neskarot 5. panta 2. punktā minētos noteikumus, ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem un ko nedrīkst laist iekšējā tirgū.

Pamatojums

Tā kā nav skaidri noteikts to produktu veids, kuri varētu tikt izslēgti, šis pants varētu veidot diskriminējošu noteikumu.

41. grozījums

60. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
2. Šāda rūpīga pārbaude nedrīkstētu būt ilgāka par 6 mēnešiem. Ja rūpīgās pārbaudes periods pārsniedz vai var pārsniegt sešus mēnešus, Komisija pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par aizkavēšanās iemesliem.	2. Šāda rūpīga pārbaude nedrīkst būt ilgāka par 6 mēnešiem. Ja rūpīgās pārbaudes periods pārsniedz vai var pārsniegt sešus mēnešus, Komisijai pieteikuma iesniedzējs ir rakstveidā jāinformē par aizkavēšanās iemesliem.

Pamatojums

Regulā noteikto sešu mēnešu termiņu Eiropas Komisija parasti neievēro. Jāprecizē, ka izskatīšana nedrīkst pārsniegt sešu mēnešu termiņu.

42. grozījums

84. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Pilnvaras pieņemt 12. panta 4. punktā, 14. panta 2. punktā, 15. panta 6. punktā, 17. panta 5. punktā, 19. panta 10. punktā, 23. panta 7. punktā, 25. panta 10. punktā, 26. panta 6. punktā, 28. panta 3. punktā, 29. panta 3. punktā, 34. panta 3. punktā, 46. panta 1. punktā, 46. pantā, 47. panta 1. punktā, 48. panta 6. punktā, 48. panta 7. punktā, 49. panta 4. punktā, 51. panta 3. punktā, 55. panta 5. punktā, 56. panta 2. punktā, 73. panta 10. punktā, 69. panta 4. punktā, 70. panta 2. punktā, 58. panta 3. punktā, 62. panta 10. punktā, 67. panta 3. punktā, 68. panta 6. punktā, 76. panta 4. punktā, 77. panta 1. punktā, 78. panta 3. punktā, 78. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņiem gadiem no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

2. Pilnvaras pieņemt 15. panta 6. punktā, 23. panta 7. punktā, 25. panta 10. punktā, 34. panta 3. punktā, 46. panta 1. punktā, 46. pantā, 47. panta 1. punktā, 48. panta 6. punktā, 48. panta 7. punktā, 49. panta 4. punktā, 51. panta 3. punktā, 55. panta 5. punktā, 56. panta 2. punktā, 73. panta 10. punktā, 69. panta 4. punktā, 70. panta 2. punktā, 58. panta 3. punktā, 62. panta 10. punktā, 67. panta 3. punktā, 68. panta 6. punktā, 76. panta 4. punktā, 77. panta 1. punktā, 78. panta 3. punktā, 78. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņiem gadiem no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Pamatojums

Šis teksts dotu EK lielu brīvību ar deleģētajiem aktiem izdarīt izmaiņas ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu politikā. Tas ir nepieņemami, jo svarīgākajiem jautājumiem ir jābūt ietvertiem regulā un tie ir jānosaka ar koplēmuma procedūru.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas tiesību akta priekšlikumu un mudina Eiropas Parlamentu un Padomi ņemt vērā tos būtiskos ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) uzlabojumus, kurus ir nesusi jaunākā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma;

atgādina, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir lauku attīstības politikas pamatelements, kas ietekmē reģionu ekonomisko un sociālo realitāti;

tāpēc ar nožēlu secina, ka regulas priekšlikumā norāde par lauku attīstības mērķu īstenošanu ir iekļauta tikai apsvērumos, lai gan iepriekš šāda atsauce bija ietverta regulas 1. pantā;

atbalsta vienota procedūras noteikumu kopuma izveidi visām jomām ar mērķi nodrošināt saskaņotību un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmu padarīt saprotamāku, tomēr nozaru atšķirīgo īpašību aizsardzības nolūkā iesaka neiet tālāk;

atbalsta priekšlikumu iekļaut iespēju, ka reģionālās vai vietējās publiskās iestādes varētu palīdzēt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pieteikuma sagatavošanā un reģistrācijas procedūrā, jo tādējādi reģionu ieguldījums ĢIN reģistrācijas procesa sagatavošanā un sākotnējos posmos kļūtu konkrēts;

atgādina, ka ĢIN nebūtu jāuzskata tikai par intelektuālā īpašuma tiesībām, bet arī par lauku attīstības politikas instrumentiem;

izejot no tā, uzskata, ka AGRI ĢD ar savām ekspertzināšanām lauksaimniecībā un lauku attīstībā vajadzētu arī turpmāk nodarboties ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas, iebildumu un anulēšanas pieteikumu izvērtēšanu, kā arī ar specifikāciju grozīšanu;

uzskata, ka Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), ņemot vērā tā ekspertzināšanas intelektuālā īpašuma jomā un resursus, varētu būt iesaistīts Savienības ĢIN sistēmas darbībā un sniegt Eiropas Komisijai tehnisko palīdzību tajos gadījumos, kuri ir saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, turklāt tas varētu notikt, ievērojot tiesību akta priekšlikumā skaidri noteiktu kārtību, nevis ar deleģēto aktu palīdzību;

uzsver, ka EUIPO iesaistei reģistrācijas, specifikācijas grozīšanas un iebildumu procedūrās vajadzētu notikt tikai šā biroja intelektuālā īpašuma tiesību kompetences robežās un tās rezultātā nebūtu jāpalielinās procedūru slogam vai to ilgumam;

10.

tomēr konstatē, ka, kā liecina Revīzijas palātas ziņojums (2), EUIPO iesaistīšanās nav samazinājusi procedūras garumu;

11.

uzsver, ka ir svarīgi noteikt skaidrus termiņus un paātrināt specifikāciju grozīšanas procedūras, kas būtiski ietekmē ražošanas procesu pielāgojumu veikšanu;

12.

konstatē arī, ka Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir ieguvis reālas zināšanas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā un tam ir ļoti efektīvi instrumenti, kas varētu būt ļoti noderīgi ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu uzraudzībai un popularizēšanai, kā arī krāpšanas apkarošanai;

13.

lai noskaidrotu, vai regulā nav vajadzīgi grozījumi, iesaka divu gadu laikā izvērtēt šo daļējo kompetences nodošanu, ņemot vērā to, ka EUIPO ir pilnībā pārņēmis nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju;

14.

ņemot vērā ĢIN teritoriālo dimensiju, ir vēlama Reģionu komitejas iesaistīšanās novērtēšanas sistēmā;

15.

atzīst ĢIN pienesumu vides, sociālās un ekonomiskās ilgtspējas jomā, jo tām ir cieša saikne ar izcelsmes teritoriju, kā arī ar daudzveidīgāku un līdzsvarotāku uzturu;

16.

atbalsta brīvprātīgu ilgtspējas saistību iekļaušanu ĢIN, kas būtu precīzāk jādefinē šajā regulā, ražotāju grupām dodot iespēju pielāgot ilgtspējas standartus atkarībā no savas teritorijas;

17.

Eiropas Komisijas vienīgā vēlme ir mudināt ĢIN ražotājus efektīvi strādāt kopā ražotāju grupās un šīm grupām piešķirt plašākas pilnvaras, jo ĢIN sistēmas kodols ir spēcīga kolektīvā pārraudzība;

18.

ir sarūgtināta, ka Eiropas Komisijas priekšlikums, kura izstrādē bija paredzēti divi pārstāvības līmeņi, rada pārāk lielas neskaidrības par dažādām ražotāju grupām, to pilnvarām un atbildību un uzskata, ka pašreizējā teksta versijā nav ņemta vērā juridisko situāciju daudzveidība dalībvalstīs;

19.

atbalsta ĢIN aizsardzības uzlabošanu, īpaši saistībā ar aizsardzību internetā un pārdošanu tiešsaistes platformās, aizsardzību pret ĢIN reģistrāciju un ļaunprātīgu izmantošanu domēnu nosaukumu sistēmā;

20.

atbalsta skaidrojumus, kas sniegti par ĢIN produktiem, kas tiek izmantoti kā sastāvdaļas;

21.

tā kā ĢIN tirdzniecības vērtība veido 74,76 miljardus EUR un 15,5 % no kopējā Eiropas Savienības lauksaimniecības pārtikas preču eksporta, iesaka tās arī turpmāk aizsargāt tirdzniecības nolīgumos;

22.

tā kā mazās un vidējās ĢIN veido 48 % no kopējā ES ĢIN skaita, bet tikai 0,5 % no ĢIN kopējās tirdzniecības vērtības (3), iesaka tās pienācīgi atbalstīt, lai ražotāji spētu nosegt ražošanas izmaksas un tādējādi novērst atteikšanos no sertificēšanas;

23.

uzskata, ka fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu ietvaros varētu būt lietderīgi saglabāt iespēju ieviest norādi “salu lauksaimniecības produkts” un domāt par norādes “ganību lopu piens, siers un gaļa” ieviešanu tiem produktiem, kuru ražošanā tiek garantēts, ka dzīvnieku barība ganību sezonā vairāk kā 80 % apmērā nāk no ganībām;

24.

iesaka paātrināt fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma “kalnu produkti” ieviešanu un atgādina dalībvalstīm šā apzīmējuma pavērtās iespējas, kā arī mudina sekot līdzi tā ieviešanai;

25.

atzīst, ka ĢIN var arī kļūt par faktoru, kas nosaka UNESCO pasaules mantojuma zīmes (4) saņemšanu, un ar mērķi izcelt lauku teritorijas, iesaka veidot sinerģiju starp šīm divām zīmēm, dodot iespēju kultūras mantojumam pienest papildvērtību lauksaimniecības vērtības ķēdēm un tātad visai teritorijas ekonomikai.

Briselē, 2022. gada 30. novembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) Eiropas Reģionu komiteja, Soldi, R. (2018), “Sustainable public procurement of food” (Ilgtspējīgs publiskais pārtikas iepirkums), https://data.europa.eu/doi/10.2863/1187.

(2) Īpašais ziņojums Nr. 06/2022 “Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma tiesības: aizsardzība nav pilnīga”.

(3) Eiropas Komisija (2021. gada februāris), Study on economic value of EU quality schemes, geographical indications (GI) and traditional specialities guaranteed (TSG) (Pētījums par ES kvalitātes sistēmu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantētu tradicionālo īpatnību vērtību).

(4) Eiropas Reģionu komiteja (2022. gada marts), “Kā vietējās un reģionālās pašvaldības var izmantot pasaules mantojumā ietvertās lauksaimniecības ainavas kā instrumentu lauku apvidu ekonomiskās un sociālās ilgtspējas uzlabošanai? Gadījumu izpēte un ieteikumi veiksmīgai zināšanu nodošanai”.

2.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/99

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Jaunās paaudzes pašu resursi ES budžetam”

(2023/C 79/12)

Ziņotāja:

Nathalie SARRABEZOLLES (FR/PSE), Finistēras departamenta padomes priekšsēdētāja

Atsauces:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunās paaudzes pašu resursi ES budžetam”

COM(2021) 566 final

Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

COM(2021) 570

Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam

COM(2021) 569

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

COM(2021) 570

1. grozījums

3. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (*), ir galvenā Savienības klimata politikas daļa. Ņemot vērā emisijas kvotu tirdzniecības ciešo saikni ar Savienības klimata politikas mērķiem, kā arī oglekļa emisiju pārrobežu raksturu, varētu būt lietderīgi apsvērt attiecīgo ieņēmumu daļas piešķiršanu Savienības budžetam , ievērojot stingrus nosacījumus, ka 1) tas negatīvi neietekmēs valstu iestāžu finansiālo spēju sasniegt zaļā kursa mērķus;

Pamatojums

ETS ieņēmumu novirzīšana no dalībvalstīm uz ES līmeni varētu mazāku ieņēmumu dēļ samazināt dalībvalstu spēju ieguldīt klimata pārmaiņu pasākumos.

2. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai izvairītos no pārmērīgas regresīvas ietekmes uz iemaksām no emisijas kvotu tirdzniecības, tiesīgajām dalībvalstīm būtu jānosaka maksimālās iemaksas. Laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam dalībvalstis ir tiesīgas, ja nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju, ko nosaka pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par 2020. gadu , ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja. Laikposmam no 2028. līdz 2030. gadam būtu jāizmanto nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju 2025. gadā . Maksimālā iemaksa būtu jānosaka, salīdzinot dalībvalstu daļu kopējā pašu resursā, kas pamatojas uz emisiju tirdzniecību (“ETS pašu resursi”), ar šo dalībvalstu daļu Savienības nacionālajā kopienākumā. Minimālā iemaksa būtu jānosaka visām dalībvalstīm, kuru daļa no ETS pašu resursu kopējās summas ir mazāka par 75 % no to daļas Savienības nacionālajā kopienākumā.

Lai izvairītos no pārmērīgas regresīvas ietekmes uz iemaksām no emisijas kvotu tirdzniecības, tiesīgajām dalībvalstīm būtu jānosaka maksimālās iemaksas. Laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam dalībvalstis ir tiesīgas, ja nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju, ko nosaka pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par laikposmu no 2018. gada līdz 2020. gadam , ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja. Laikposmam no 2028. līdz 2030. gadam būtu jāizmanto nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju laikposmā no 2023. gada līdz 2025. gadam . Maksimālā iemaksa būtu jānosaka, salīdzinot dalībvalstu daļu kopējā pašu resursā, kas pamatojas uz emisiju tirdzniecību (“ETS pašu resursi”), ar šo dalībvalstu daļu Savienības nacionālajā kopienākumā. Minimālā iemaksa būtu jānosaka visām dalībvalstīm, kuru daļa no ETS pašu resursu kopējās summas ir mazāka par 75 % no to daļas Savienības nacionālajā kopienākumā.

Pamatojums

Ierastā prakse kohēzijas politikā ir izmantot NKI rādītājus par vidēji trīs gadus, lai klasificētu reģionus un dalībvalstis kā vairāk attīstītus, mazāk attīstītus vai esošus pārejas posmā. Ierosinām pieņemt šo metodi, lai aprēķinātu atlaižu mehānismu, ko piemēro uz ETS balstītiem pašu resursiem.

3. grozījums

6. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [XXX]15 izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, lai papildinātu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un nodrošinātu Savienības klimata politikas efektivitāti. Ņemot vērā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ciešo saikni ar Savienības klimata politiku, daļa no ieņēmumiem no sertifikātu pārdošanas būtu jāpārskaita Savienības budžetā kā pašu resurss.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [XXX]15 izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, lai papildinātu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un nodrošinātu Savienības klimata politikas efektivitāti. Ņemot vērā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ciešo saikni ar Savienības klimata politiku , kā arī oglekļa emisiju pārrobežu raksturu un rūpnieciskās vērtības ķēdes , daļa no ieņēmumiem no sertifikātu pārdošanas būtu jāpārskaita Savienības budžetā kā pašu resurss.

Pamatojums

Oglekļa emisiju un rūpniecisko vērtību ķēžu pārrobežu raksturs apgrūtina OIM ieņēmumu attiecināšanu uz atsevišķām dalībvalstīm un ir spēcīgs arguments par labu ieņēmumu sadalei ES līmenī.

4. grozījums

7. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un G20 Iekļaujošā satvara darba grupa nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā 2021. gada oktobrī panāca vienošanos par to, lai 25 % no lielu starptautisku uzņēmumu atlikušās peļņas virs 10 % rentabilitātes sliekšņa piešķirtu iesaistītajām tirgus jurisdikcijām (“ESAO/G20 Iekļaujošā satvara 1. pīlāra vienošanās”). Pašu resurss būtu jāveido tā, ka starptautisko uzņēmumu atlikušās peļņas daļai, kas pārdalīta dalībvalstīm [saskaņā ar Direktīvu par globālā nolīguma par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali īstenošanu], piemēro vienotu piesaistīšanas likmi.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un G20 Iekļaujošā satvara darba grupa nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā 2021. gada oktobrī panāca vienošanos par to, lai 25 % no lielu starptautisku uzņēmumu atlikušās peļņas virs 10 % rentabilitātes sliekšņa piešķirtu iesaistītajām tirgus jurisdikcijām (“ESAO/G20 Iekļaujošā satvara 1. pīlāra vienošanās”). Pašu resurss būtu jāveido tā, ka starptautisko uzņēmumu atlikušās peļņas daļai, kas pārdalīta dalībvalstīm [saskaņā ar daudzpusējās konvencijas stāšanos spēkā un Direktīvu par globālā nolīguma par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali īstenošanu], piemēro vienotu piesaistīšanas likmi.

Pamatojums

Ir jāprecizē, ka jauno pašu resursu izveide ir atkarīga no daudzpusējās konvencijas noslēgšanas, kuras mērķis ir īstenot ESAO/G20 nolīguma pirmo pīlāru.

5. grozījums

1. pants

Grozīt 1. punkta d) apakšpunktu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. a) Atkāpjoties no 1. punkta e) apakšpunkta, līdz 2030. finanšu gadam piemēro šādus noteikumus:

ja dalībvalsts daļa ieņēmumu kopapjomā, ko iegūst, piemērojot 1. punkta e) apakšpunktu, ir mazāka par 75 % no tās daļas Savienības nacionālajā kopienākumā, minētā dalībvalsts dara pieejamu summu, kas vienāda ar 75 % no minētās nacionālā kopienākuma daļas, kuru reizina ar ieņēmumu kopsummu, kas iegūta, piemērojot 1. punkta e) apakšpunktu;

dalībvalsts daļa ieņēmumu kopapjomā, ko iegūst, piemērojot 1. punkta e) apakšpunktu, nepārsniedz 150 % no minētās dalībvalsts daļas Savienības nacionālajā kopienākumā attiecībā uz dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no Savienības vidējā rādītāja, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina, pamatojoties uz 2020. gada rādītājiem 2023.–2027. gadā un uz 2025. gada rādītājiem – 2028.–2030. gadā.

dalībvalsts daļa ieņēmumu kopapjomā, ko iegūst, piemērojot 1. punkta e) apakšpunktu, nepārsniedz 150 % no minētās dalībvalsts daļas Savienības nacionālajā kopienākumā attiecībā uz dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no Savienības vidējā rādītāja, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina, pamatojoties uz 2018.–2020. gada rādītājiem 2023.–2027. gadā un uz 2023.–2025. gada rādītājiem – 2028.–2030. gadā.

Pamatojums

Ierastā prakse kohēzijas politikā ir izmantot NKI rādītājus vidēji trīs gadus, lai klasificētu reģionus un dalībvalstis kā vairāk attīstītus, mazāk attīstītus vai esošus pārejas posmā. Ierosinām pieņemt šo metodi, lai aprēķinātu atlaižu mehānismu, ko piemēro uz ETS balstītiem pašu resursiem.

Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam

COM(2021) 569

6. grozījums

3. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ES emisijas kvotu tirdzniecības ieviešana ēku un autotransporta nozarē, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK14, īstermiņā var radīt sociālo ietekmi. Lai risinātu šo problēmu, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [XXX] final15 tika izveidots Sociālais klimata fonds, ko finansēs no Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu. Tāpēc saistību apropriāciju maksimālais apjoms 3. izdevumu kategorijā “Dabas resursi un vide” un maksājumu apropriāciju maksimālais apjoms būtu jāpielāgo 2025., 2026. un 2027. gadam.

Pamatojums

Sociālajam klimata fondam būtu jāsāk darboties gadu agrāk nekā ETS paplašināšanai, kas ietver arī transporta un būvniecības nozari, lai neaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kā arī mobilitātes lietotājiem būtu pietiekami daudz laika pielāgoties.

7. grozījums

Jauns apsvērums pēc 3. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Ir lietderīgi ieviest automātisku oglekļa cenas svārstību korekciju attiecībā uz 3. pozīcijas maksimālo apjomu, lai atļautu ikgadēju apropriāciju palielinājumu Sociālajam klimata fondam, ja mobilitātes un būvniecības nozarēs oglekļa cenas ir augstākas.

Pamatojums

Ir jānodrošina, ka tiek palielināts Sociālā klimata fonda budžets gadījumā, ja oglekļa cena ETS2 nozarēs ir augstāka par Komisijas sākotnējiem pieņēmumiem.

8. grozījums

1. pants, jauns 3. punkts, ar ko iekļauj 4.b pantu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Iekļauj šādu 4.b pantu:

“4.b pants.

Oglekļa cenas korekcijas mehānisms

1. Sākot no 2024. gada, pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas 245. panta 3. punktu ir iesniegti provizoriskie pārskati par n-1 gadu, veic augšupēju korekciju izdevumu maksimālajam apjomam 3. kategorijā saistību apropriācijām un maksājumu apropriāciju maksimālajam apjomam kārtējam gadam, ja oglekļa cena ETS2 nozarēs ir augstāka par Komisijas sākotnējiem pieņēmumiem.

2. Ikgadējo korekciju aprēķina, pamatojoties uz ES 27 dalībvalstu vidējo ETS2 oglekļa cenas līmeni - 1 gadā.”

Pamatojums

Ir jānodrošina, ka tiek palielināts Sociālā klimata fonda budžets gadījumā, ja oglekļa cena ETS2 nozarēs ir augstāka par Komisijas sākotnējiem pieņēmumiem.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu ES budžetā ieviest trīs jaunus pašu resursus, taču pauž dziļas bažas par to, ka trūkst ticama ietekmes novērtējuma par šo pasākumu radītajām izmaksām Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem;

uzsver, ka ir jārada jauni resursi, lai ne tikai atmaksātu NGEU parādu, bet arī pastāvīgi palielinātu ES budžeta finansiālo autonomiju un mazinātu stimulus dalībvalstīm ieņemt tā dēvēto “taisnīgas atmaksas” nostāju; pašu resursi attiecībā uz dalībvalstu budžetiem būtu jānosaka ilgtspējīgā veidā;

atzīmē, ka pirmos pašu resursus, kurus nodrošina maksājumi par nepārstrādāto plastmasas iepakojuma atkritumu apjomu un kuri tika ieviesti 2021. gada 1. janvārī, nav paredzēts tieši ieguldīt plastmasas atkritumu atkalizmantošanā un reciklēšanā; aicina plastmasas izmantošanas samazināšanas un plastmasas reciklēšanas jomā ES noteikt augstākus mērķus;

norāda, ka pirmā jaunu pašu resursu groza ieviešana 2023. gadā saskaņā ar ceļvedi, kas noteikts 2021. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā, būs pozitīvs vēstījums ieguldītājiem finanšu tirgos un reitingu aģentūrām; atgādina, ka pietiekami ieņēmumi no jauniem pašu resursiem ir būtiski, lai garantētu NGEU parāda atmaksu, neapdraudot ES programmas nākamajā DFS.

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms

atbalsta priekšlikumu izveidot oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM), lai veicinātu globālu klimatrīcību. OIM būtu jāiekļauj plašākā ES rūpniecības stratēģijā attiecībā uz pārkārtošanos;

norāda, ka ienākumi no oglekļa tirgus un no oglekļa nodevas uz robežām laika gaitā var samazināties, jo Eiropas ekonomika dekarbonizējas un citas trešās valstis pakāpeniski pieņem līdzīgus oglekļa cenas mehānismus;

atzīst, ka šis mehānisms ir Eiropas Savienībai noderīgs instruments, lai palīdzētu visā pasaulē samazināt CO2 emisijas, tomēr tas rada dažādas bažas, piemēram, saistībā ar mehānisma neprognozējamo ietekmi uz ES tirgiem, tostarp MVU un lauksaimniecību. Eiropas Komisijai ir jāpastiprina uzraudzība un ziņošana Parlamentam un Padomei par mehānisma īstenošanu un tā ietekmi uz tirgiem;

uzsver, ka ETS kvotas (1) nozarēm, uz kurām attiecas oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, būtu pakāpeniski jāatceļ un jāaizstāj ar visu emisiju kvotu izsolīšanu, lai ilgtermiņā nodrošinātu atbilstību PTO prasībām;

Jauni, uz ETS balstīti pašu resursi

atbalsta priekšlikumu izveidot jaunus pašu resursus, pamatojoties uz reformētu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS); uzsver, ka oglekļa emisiju pārrobežu raksturs, kas saistīts ar negatīviem ārējiem faktoriem, kuri neattiecas uz emitējošajām valstīm vien, ir spēcīgs pamatojums ETS kvotu izsolē gūto ieņēmumu sadalei ES līmenī; uzsver, ka tas nedrīkst negatīvi ietekmēt dalībvalstu spēju finansēt savas valsts klimata pārmaiņu programmas;

10.

ir būtiski mazināt sociālās un teritoriālās negatīvās sekas, ko rada ETS paplašināšana, iekļaujot tajā arī ēku un transporta nozari (ETS2). RK uzskata, ka ar Komisijas priekšlikumu izveidot Sociālo klimata fondu, ko finansē par summu, kas atbilst 25 % no ETS2 ieņēmumiem, nekādā ziņā nepietiek, lai kompensētu plaša mēroja mājokļu renovāciju un autotransporta elektrifikāciju. RK uzsver, ka ir svarīgi, lai vietējās un reģionālās pašvaldības pilnībā iesaistītos ETS resursu pārvaldībā un Sociālā klimata fonda pārvaldībā. RK iesaka integrēt Sociālo klimata fondu kohēzijas politikas Kopīgo noteikumu regulā, lai pārvaldes iestādēm un saņēmējiem vienkāršotu tā pārvaldību uz vietas. Prioritāri būtu jānodrošina, ka pašreizējie ieguldījumu un kohēzijas instrumenti darbojas labāk un ātrāk, nevis jāveido jauni fondi, kas pārklājas ar esošajiem mehānismiem un mērķiem, izmantojot atšķirīgus noteikumus un radot risku apiet pašreizējos noteikumus par energoresursu attiecināmību;

11.

uzskata: lai pielāgotos tehnoloģiskajām, regulatīvajām un tirgus pārmaiņām, oglekļa ievedkorekcijas mehānismam ir jābūt dinamiskam, un tā darbības joma un emisiju tvērums ir regulāri jāpārskata, ņemot vērā mehānisma vietējo un reģionālo ietekmi; pauž gatavību atbalstīt oglekļa ievedkorekcijas mehānisma teritoriālās ietekmes novērtēšanu;

12.

atbalsta ideju par Sociālā klimata fonda finansēšanu no pašu resursiem, nevis ETS2 ieņēmumu iezīmēšanu no piešķirtajiem ieņēmumiem; norāda, ka iezīmēšanas mehānisms apgrūtinātu ilgtermiņa plānošanu, jo ikgadējās summas būtu neprognozējamas un svārstīgas;

13.

vērš uzmanību uz to, ka uz ETS balstītie pašu resursi veidos 71 % no kopējiem ieņēmumiem no šā jauno pašu resursu pirmā groza. Tāpēc saglabāt uz ETS balstītu pašu resursu ir būtiski, lai nodrošinātu šīs paketes uzticamību;

14.

tomēr pauž bažas, ka Sociālā klimata fonda resursu apjoms var būt nepietiekams ļoti augstu oglekļa cenu gadījumā. RK atbalsta ideju (2) izveidot automātisku “oglekļa cenas svārstību korekciju”, lai stiprinātu Sociālā klimata fonda gada budžetu gadījumā, ja ETS2 nozarēs oglekļa cenas paaugstināsies;

15.

uzskata, ka Sociālajam klimata fondam būtu jāsāk darboties 2024. gadā, gadu pirms ETS ieviešanas autotransporta un būvniecības nozarē, lai neaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kā arī mobilitātes lietotājiem – īpašu uzmanību pievēršot mobilitātes iespēju nabadzībai – būtu pietiekami daudz laika pielāgoties;

Pašu resursi, pamatojoties uz ESAO/G20 Pirmā pīlāra nolīgumu

16.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot jaunus pašu resursus, pamatojoties uz ESAO/G20 starptautiskā nodokļu nolīguma Pirmo pīlāru; tomēr norāda, ka šo jauno pašu resursu izveide ir atkarīga no ESAO/G20 Daudzpusējās konvencijas veiksmīgas pabeigšanas 2022. gadā;

17.

mudina Komisiju sagatavoties gadījumam, ja nozīmīgas jurisdikcijas, jo īpaši ASV, nolīgumu neratificēs; uzskata, ka šādā gadījumā ES būtu jāturpina un jāierosina ES digitālo pakalpojumu nodoklis, kas darbotos kā pagaidu risinājums, līdz tiks rasts globālāks risinājums attiecībā uz nodokļu piemērošanu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem;

18.

atgādina, ka ESAO/G20 2021. gada nolīgumā par globālajiem nodokļiem bija paredzēts līdz 2022. gada sākumam pabeigt Daudzpusējās konvencijas (MLC) sagatavošanas darbu; konstatē, ka īstenošanas progress kavējas, jo ESAO vēl nav pabeigusi MLC teksta izstrādi; pauž bažas par to, ka politiskas pārmaiņas saistībā ar ASV vidējā termiņa vēlēšanām varētu apdraudēt ASV spēju parakstīt un ratificēt MLC.

Citi iespējamie pašu resursi

19.

norāda, ka kopumā saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm trīs ierosinātie jaunie pašu resursi laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam nodrošinās līdz 17 miljardiem EUR gadā; norāda, ka šī summa nebūs pietiekama, lai segtu gan NGEU parāda atmaksas izmaksas (15 miljardi EUR gadā), gan finansētu Sociālo klimata fondu (9,7 miljardi EUR gadā); tāpēc uzsver, ka būs vajadzīgi jauni papildu pašu resursi; tāpēc uzsver, ka būs vajadzīgi jauni papildu pašu resursi; uzsver teritoriālās ietekmes novērtējumu nozīmi un aicina Komisiju to ņemt vērā, iesniedzot jaunus pašu resursu priekšlikumus;

20.

pauž bažas par Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka dalībvalstis varētu novirzīt neiztērētos līdzekļus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem vai KLP uz REPowerEU, jo tas apdraud kohēziju Eiropas Savienībā; atkārtoti apstiprina, ka jauna politika jāfinansē ar jauniem finanšu līdzekļiem;

21.

norāda, ka ES budžeta sistēmas turpmākai reformai ir vajadzīgi ES pašu resursi, kas atbalsta taisnīgu pārkārtošanos uz konkurētspējīgu aprites ekonomiku. Komiteja aicina Eiropas Komisiju apsvērt Ex'Tax priekšlikumus par nodokļu novirzīšanu no darbaspēka uz piesārņojumu un resursu izmantošanu, kā ierosināts Eiropas zaļajā kursā. Šādas “nodokļu novirzīšanas” pamatā ir principa “piesārņotājs maksā”, “darba atmaksāšanās” un “nevienu neatstāt novārtā” piemērošana. Šādu principu piemērošana cita starpā nodokļu politiku saskaņotu ar Eiropas zaļā kursa un Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna mērķiem;

22.

mudina Komisiju nekavējoties izstrādāt priekšlikumus par jauniem pašu resursiem; uzskata, ka ļoti daudzsološa ir ideja izveidot pašu resursus, kas saistīti ar lielām korporācijām, pamatojoties uz priekšlikumu “Uzņēmējdarbība Eiropā – Ienākumu nodokļu sistēma (BEFIT)”, kas plānots 2023. gadā; norāda, ka saskaņā ar dažiem pētījumiem ESAO/G20 nolīguma īstenošana varētu palielināt uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus Eiropā par vairāk nekā 80 miljardiem EUR gadā (3);

23.

uzsver, ka Eiropas Komisija plāno izveidot “Ukrainas atjaunošanas” mehānismu, kam būtu jādarbojas kā galvenajam juridiskajam instrumentam attiecībā uz ES atbalstu Ukrainas atjaunošanai; uzsver, ka jaunajiem uzdevumiem ir vajadzīgi jauni finanšu avoti, un šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par to, ka kara radītās papildu vajadzības ievērojami pārsniedz pašreizējās DFS pieejamos līdzekļus, un apņemšanos noteikt jaunus finansējuma avotus;

24.

visnotaļ atbalsta to, ka Komisija jaunās ETS priekšlikumu un projektu regulai, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, ir papildinājusi ar subsidiaritātes tabulām. Sniegtais pamatojums saistībā ar priekšlikumu Eiropas pievienoto vērtību un to pasākumu ieviešanu, kas izriet no ES kompetences klimata pārmaiņu jomā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191.–193. pantā, atbilst RK novērtējumam par priekšlikumu pilnīgu atbilstību subsidiaritātes principam.

Briselē, 2022. gada 30. novembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) Saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu uzņēmumiem ir jāiegūst emisijas kvotas, kas sedz to oglekļa emisijas. Bezmaksas kvotu piešķiršana ir noteikta kā pārejas metode kvotu piešķiršanai pretstatā noklusējuma metodei (izsolei). Tomēr bezmaksas kvotas joprojām veido vairāk nekā 40 % no kopējā pieejamo kvotu daudzuma.

(2) Budžeta komitejas atzinuma projekts par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu (COM(2021) 568 – C9-0324/2021 – 2021/206 (COD), 9.2.2022.

(3) Barake, Mona un citi 2021 Revenue Effects of the Global Minimum Tax: Country-by-Country Estimates, ES Nodokļu novērošanas centrs, 2. piezīme, 2021. gada oktobris.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 79

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 2. marts

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Reģionu komiteja
	RK 152. plenārā sesija, 30.11.2022.–1.12.2022.
2023/C 79/01	Eiropas Reģionu komitejas Rezolūcija par Eiropas Komisijas darba programmu un RK politiskajām prioritātēm 2023. gadam	1
2023/C 79/02	Eiropas Reģionu komitejas Rezolūcija par Eiropas Prasmju gadu (2023)	8
	ATZINUMI
	Reģionu komiteja
	RK 152. plenārā sesija, 30.11.2022.–1.12.2022.
2023/C 79/03	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu ES noziegumu jomu saraksta paplašināšana, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumu	12
2023/C 79/04	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģija	17
2023/C 79/05	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana	23
2023/C 79/06	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Jaunatnes politikas nākotne Eiropas Savienībā. Pārdomas par jaunatnes politiku un jaunatnes aspekta integrēšanu saistībā ar Eiropas Jaunatnes gadu 2022	30
2023/C 79/07	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Pastiprināt kohēzijas politikas atbalstu reģioniem, kuros ir nelabvēlīgi ģeogrāfiski un demogrāfiski apstākļi (LESD 174. pants)	36
2023/C 79/08	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Mazu urbāno teritoriju nozīmīgā loma taisnīgas pārkārtošanās pārvaldībā	44
2023/C 79/09	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Jauna Eiropas inovācijas programma	51

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Reģionu komiteja
	RK 152. plenārā sesija, 30.11.2022.–1.12.2022.
2023/C 79/10	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Likumīga migrācija: prasmju un talantu piesaistīšana ES	59
2023/C 79/11	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas reforma	74
2023/C 79/12	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Jaunās paaudzes pašu resursi ES budžetam	99