Euro maiņas kurss (1)

2023. gada 21. februāris

(2023/C 65/01)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0664
JPY	Japānas jena	143,76
DKK	Dānijas krona	7,4456
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87925
SEK	Zviedrijas krona	11,0098
CHF	Šveices franks	0,9853
ISK	Islandes krona	154,10
NOK	Norvēģijas krona	10,9468
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,730
HUF	Ungārijas forints	382,19
PLN	Polijas zlots	4,7478
RON	Rumānijas leja	4,9188
TRY	Turcijas lira	20,1223
AUD	Austrālijas dolārs	1,5517
CAD	Kanādas dolārs	1,4351
HKD	Hongkongas dolārs	8,3645
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7092
SGD	Singapūras dolārs	1,4272
KRW	Dienvidkorejas vona	1 387,03
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,4579
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3372
IDR	Indonēzijas rūpija	16 194,81
MYR	Malaizijas ringits	4,7268
PHP	Filipīnu peso	58,684
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,897
BRL	Brazīlijas reāls	5,5110
MXN	Meksikas peso	19,6085
INR	Indijas rūpija	88,2835

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par daudzbalsīgu akciju struktūrām uzņēmumos, kas vēlas saņemt atļauju savu akciju tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgū

(2023/C 65/02)

[Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]

Eiropas Komisija 2022. gada 7. decembrī nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par vairākbalsu akciju struktūrām uzņēmumos, kuri vēlas saņemt atļauju savu akciju tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgū (1).

Priekšlikuma mērķis ir panākt valstu tiesību aktu minimālu saskaņošanu attiecībā uz vairāku biržā kotētu uzņēmumu balsu veidošanas struktūru mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgū, atstājot dalībvalstīm pietiekamu elastīgumu tā īstenošanai. Turklāt priekšlikums ir daļa no Iekļaušanas sarakstā akta (“Listing Act”) paketes, kas sastāv no pasākumu kopuma, lai padarītu publiskos kapitāla tirgus pievilcīgākus ES uzņēmumiem un atvieglotu MVU piekļuvi kapitālam.

Attiecībā uz priekšlikuma 6. pantā paredzēto personas datu publicēšanu EDAU atgādina, ka jebkurai prasībai publicēt personas datus papildus tiesību aktos noteiktajām prasībām būtu jāatbilst arī citām prasībām, kas izriet no Hartas un VDAR (2), un jo īpaši tai būtu jāatbilst sabiedrības interešu mērķim un jābūt samērīgai ar izvirzīto likumīgo mērķi.

EDAU šaubās, vai, lai stiprinātu ieguldītāju uzticību un veicinātu uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu, patiešām ir absolūti nepieciešams darīt pieejamu plašai sabiedrībai to akciju turētāju identitāti, kuriem ir vairākas balsstiesības, vai to personu identitāti, kuras ir tiesīgas izmantot balsstiesības viņu vārdā, vai vērtspapīru turētājus ar īpašām kontroles tiesībām. Jebkurā gadījumā EDAU uzskata, ka priekšlikuma normatīvajā daļā būtu skaidri jānosaka sabiedrības interešu mērķis(-i), kas pamatotu šādu datu publisku pieejamību. Turklāt EDAU iesaka apsvērt iespēju paredzēt mehānismu, kas nodrošinātu piekļuvi personām, kuras spēj pierādīt likumīgas intereses saistībā ar priekšlikuma mērķiem, lai nodrošinātu, ka piekļuve šiem datiem tiek ierobežota tikai ar ieguldījumiem saistītos nolūkos.

1.   IEVADS

1.

Eiropas Komisija 2022. gada 7. decembrī nāca klajā ar priekšlikumu “Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vairākbalsu akciju struktūrām uzņēmumos, kas vēlas saņemt atļauju savu akciju tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgū” (“priekšlikums”).

2.

Priekšlikuma mērķis ir panākt valsts tiesību aktu minimālu saskaņošanu attiecībā uz biržā kotētu sabiedrību (MVU) balsu skaita struktūru mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmes tirgos, atstājot dalībvalstīm pietiekamu elastīgumu tā īstenošanai.

3.

Priekšlikums ir daļa no Iekļaušanas sarakstā akta (“Listing Act”) paketes, kas sastāv no pasākumu kopuma, lai padarītu publiskos kapitāla tirgus pievilcīgākus ES uzņēmumiem un atvieglotu MVU piekļuvi kapitālam (3). Saraksta iekļaušanas akta (“Listing Act”) paketes mērķis ir: (i) samazināt regulatīvo slogu, ja tas tiek uzskatīts par pārmērīgu (t. i., kad regulējums varētu rentablāk veicināt ieguldītāju aizsardzību/tirgus integritāti ieinteresētajām personām); un ii) palielināt uzņēmējdarbības tiesībās paredzēto elastību uzņēmumu dibinātājiem/kontrolējošajiem akcionāriem izvēlēties, kā sadalīt balsstiesības pēc pielaides akciju tirdzniecībai (4).

4.

Šis EDAU atzinums ir sniegts pēc Eiropas Komisijas 2022. gada 14. decembra apspriešanās saskaņā ar ESDAR (5) 42. panta 1. punktu. EDAU pauž gandarījumu par atsauci uz šo apspriešanos priekšlikuma 17. apsvērumā.

4.   SECINĀJUMI

16.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EDAU sniedz šādus ieteikumus: (1) pievienot apsvērumu, kas apstiprina VDAR piemērojamību saistībā ar priekšlikumu veikt personas datu apstrādi; (2) svītrot atsauci uz “galīgo īpašnieku” priekšlikuma 13. apsvērumā, jo tas neatspoguļo sniedzamās informācijas mērķi un saturu; (3) skaidri formulēt sasniedzamo(-os) sabiedrības interešu mērķi(-us), kas pamatotu personas datu publicēšanu un pieejamību sabiedrībai priekšlikuma normatīvajā daļā; (4) apsvērt iespēju paredzēt mehānismu, kas nodrošinātu piekļuvi personām, kuras spēj pierādīt likumīgas intereses, kas saistītas ar priekšlikuma mērķiem, lai nodrošinātu, ka piekļuve šiem datiem tiek ierobežota tikai ar ieguldījumiem saistītos nolūkos.

---

(1)  COM(2022) 761 final.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(3)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_7348

(4)  COM(2022) 761 galīgā redakcija, 1. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

LĒMUMS IZBEIGT OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRU PĒC DALĪBVALSTS ATSAUKUMA

Valsts atbalsts – Polija

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. līdz 109. pants)

Komisijas paziņojums saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu – paziņojuma atsaukums

SA.46981 2018/C (ex 2016/N) – Polija – Fiksētas likmes tirdzniecības nodoklis kuģubūves nozarē

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 65/03)

Komisija ir nolēmusi izbeigt oficiālās izmeklēšanas procedūru, kas 2018. gada 15. janvārī attiecībā uz iepriekš norādīto pasākumu tika sākta saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu (1), jo tā ir konstatējusi, ka Polija 2021. gada 23. martā atsauca savu paziņojumu un ir atteikusies no šā atbalsta projekta.

---

(1)  OV C 80, 2.3.2018., 9. lpp.

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 26. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/787 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008

(2023/C 65/04)

Šī publikācija dod tiesības pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/787 (1) 27. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“CUBA”

PGI-CU-2768

Pieteikuma iesniegšanas datums: 8.4.2021.

1.   Reģistrējamais nosaukums

“Cuba”

2.   Trešā valsts vai valstis, pie kurām pieder ģeogrāfiskais apgabals

Kubas Republika

3.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

4.   Stiprā alkoholiskā dzēriena kategorija vai kategorijas

Rums (Regulas (ES) Nr. 2019/787 I pielikuma 1. kategorija)

5.   Stiprā alkoholiskā dzēriena īpašību apraksts

Alkoholisks dzēriens, ko ražo no destilātiem, kurus iegūst no melases, kas ekstrahēta no Kubā audzētām un pārstrādātām cukurniedrēm, un šādu destilātu maisījumiem un iztur baltā ozola koka mucās. Iegūto destilātu spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 96 %.

Galvenās fizikāli ķīmiskās īpašības

Īpašības	Minimālais daudzums	Maksimālais daudzums
Etanols, kas izteikts tilpuma % 20 °C temperatūrā	37,5	41,0
Kopējais skābums, kas izteikts kā etiķskābes daudzums gramos uz hektolitru 100 tilp. % spirta	2	100
Aldehīdi, kas izteikti kā acetaldehīda daudzums gramos uz hektolitru 100 tilp. % spirta	—	30
Esteri, kas izteikti kā etilacetāta daudzums gramos uz hektolitru 100 tilp. % spirta	1	90
Augstākie spirti, kas izteikti kā augstāko spirtu daudzums gramos uz hektolitru 100 tilp. % spirta	8	400
Metanols, kas izteikts kā acetaldehīda daudzums gramos uz hektolitru 100 tilp. % spirta	—	10
Krāsa, kas izteikta optiskā blīvuma vienībās. Šim mērījumam var izmantot standarta paraugus.	—	1,3

Ņemot vērā ruma tehnoloģiskās ražošanas īpašības un to, ka tam izmanto īpaši izturētas bāzes, ekstra kategorijas rumu robežvērtības var pārsniegt specifikācijās noteiktās maksimālās robežvērtības, izņemot metanola satura ierobežojumu.

Galvenās organoleptiskās īpašības

—	Izskats: caurspīdīgs, spīdīgs, pilnmiesīgs dzēriens bez suspendētām daļiņām. Krāsa atkarībā no izturēšanas ilguma ir no ļoti gaišas līdz tumšai dzintarkrāsai.

—

Smarža: ar zemu spirta intensitāti. Galvenās iezīmes ir augļainā sarežģītība, līdzsvars starp aromātiem, kas raksturīgi sākotnējiem destilātiem, un izturēšanas procesā iegūtajām notīm, mazattīstītie koksnes aromāti nav dominējoši, un tiek saglabāts vienots organoleptiskais profils. Aromātu līdzsvars gaišajā rumā vairāk atbilst sākotnējiem destilātiem, kas ir svaigāki, zālaini un viegli augļaini, bet tumšajā rumā — izturēšanas, vaniļas, žāvētu augļu, kakao un tabakas notīm.

—

Garša: patīkama. Iemalkojot un norijot tā atraisās un pastiprinās. Atkarībā no tā, vai rums ir gaišais vai tumšais, garšai attīstoties, tajā sajūtamas medus, augļu, kafijas, kakao, tabakas un kaltētu garšvielu notis. Pēcsmarža atgādina sākotnējo spirtu, bet tas nav agresīvs, ass, savelkošs, rūgts vai ar dominējošiem koksnes aromātiem.

Rumus, uz ko attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Cuba”, klasificē saskaņā ar turpmāk uzskaitītajiem nosaukumiem un organoleptiskajiem profiliem.

—

Izturēts gaišais rums: spīdīgs, caurspīdīgs un ļoti gaišā dzintarkrāsā. Smaržā jūtamas vieglas ar dabisko izturēšanas procesu saistītas notis, kas līdzsvarotas ar sākotnējā spirta saldajām zālaugu notīm. Izmantojot “copa seca” paņēmienu, saskaņā ar kuru smaržas ieelpošanai izmanto nesen iztukšotu glāzi, var sajust paliekošas ar izturēšanas procesu saistītas notis. Rumam ir tipiska gaišā ruma garša, kas ir nedaudz pikanta, ar saskaņotiem labi attīstītajiem aromātiem, kuri radušies destilācijas un izturēšanas laikā, ar labi līdzsvarotām salduma un rūgtuma notīm, ar vieglu konsistenci un tīru, vieglu un siltu pēcgaršu pēc norīšanas.

—

Izturēts rums ar baltu etiķeti vai izturēts dzintarkrāsas rums: spīdīgs, caurspīdīgs, gaišā dzintarkrāsā. Smarža ir intensīva, un tajā jūtams līdzsvars starp zālaugu notīm un izteiktām vaniļas niansēm. Izmantojot “copa seca” paņēmienu, rumā ir uztveramas ar dabisko izturēšanas procesu saistītas paliekošas notis. Tam ir tipiska gaišā ruma garša ar vieglu vai mērenu pikantumu un labi attīstītiem aromātiem, kas radušies destilēšanas un izturēšanas procesā; saldeni augļainas notis papildina citrusaugļu notis, kas labi līdzsvarotas ar mērenām rūgtuma notīm; laba konsistence un tīra pēcgarša, kas apņem aukslējas un, rumu norijot, viegli silda kaklu.

—

Rums ar zelta krāsas etiķeti: spīdīgs, caurspīdīgs, gaišā dzintarkrāsā. Smarža ir intensīva un harmoniska, ar saldeni augļainām notīm, kurās dominē augļi, un mērenām, labi attīstītām izturēšanas procesā iegūtām notīm. Izmantojot “copa seca” paņēmienu, sajūtama noturīga ar izturēšanas procesu saistīta smarža, kurai raksturīga strauja pāreja no koksnes uz fenola savienojumiem un kura beidzas ar saldām mandeļu notīm, kas uztveramas, kad glāze ir pilnīgi sausa. Garšai raksturīgs viegls līdz mērens pikantums, neliels saldums, kas līdzsvarots ar nelielu rūgtumu, labi attīstīti destilācijas un izturēšanas procesā iegūti aromāti, konsistence, kas apņem aukslējas un rada viegla siltuma sajūtu rīklē, kad rumu norij, kā arī tīra pēcgarša ar nedaudz noturīgu savelkošu noti.

—

Izturēts rums ar apzīmējumu “reserva”: spīdīgs, caurspīdīgs, dzintarkrāsā. Spēcīga smarža ar harmonisku līdzsvaru starp mērenām ar izturēšanas procesu saistītām notīm un labi attīstītām nedaudz augļainām notīm; izmantojot “copa seca” paņēmienu, uztverama noturīga smarža, kurā jūtama pāreja no koksnes uz fenola savienojumiem un kura beidzas ar saldu mandeļu noti. Garšai raksturīgs viegls līdz mērens pikantums, neliels saldums, kas līdzsvarots ar mērenu rūgtumu, labi attīstītas, mērenas ar destilācijas un izturēšanas procesu saistītas notis, konsistence, kas apņem aukslējas un rada viegla siltuma sajūtu rīklē, kad rumu norij, kā arī tīra, ilgstoša pēcgarša ar dabiskajā izturēšanas procesā iegūtām saldām notīm.

—

Izturēts rums: spīdīgs, caurspīdīgs, dzintarkrāsā. Smarža ir intensīva un sausa, ar spēcīgām notīm, kas iegūtas izturēšanas procesā, un dominējošām vaniļas un kokosriekstu niansēm. Izmantojot “copa seca” paņēmienu, uztveramas izteiktas un paliekošas ar dabisko izturēšanas procesu saistītas notis un pāreja no koksnes uz fenola savienojumiem, un nobeigumā jūtamas saldas mandeļu notis. Garšā jūtams neliels pikantums un neliels saldums, kas ir labi līdzsvarots ar mērenu, paliekošu rūgtumu un spēcīgām, labi attīstītām ar izturēšanu saistītām notīm, spēcīga konsistence, kas diezgan intensīvi apņem aukslējas un rada maigu (nekairinošu) siltumu rīklē, kad rumu norij, kā arī ilgstoša, aukslējas apņemoša pēcgarša ar saldi rūgtām notīm.

—

Ekstra sauss rums: spīdīgs, caurspīdīgs rums gaišā dzintarkrāsā, dažkārt ar ļoti gaiši zaļiem toņiem. Smarža ir intensīva un sausa, ar skaidrām cukurniedru melasi atgādinošām notīm, kas līdzsvarotas ar augļainām niansēm, un nobeigumā jūtamas intensīvas ar izturēšanas procesu saistītas notis. Izmantojot “copa seca” paņēmienu, uztveramas spēcīgas, labi attīstītas ar dabisko izturēšanas procesu saistītas notis, kas var atgādināt koksni vai radīt sausuma sajūtu. Garšā jūtams neliels pikantums un izturētā spirta spēcīgā konsistence un aromāti, dominē koksnes notis, kas līdzsvarotas ar saldu augļu notīm. Kad rumu norij, rīklē jūtams maigs siltums un tīra, ilgstoša pēcgarša ar paliekošām izturēšanai raksturīgām notīm, un tas rada viegli savelkošu sajūtu, kas pilnībā apņem aukslējas.

—

Ekstra izturēts rums: spīdīgs, caurspīdīgs, tumšā dzintarkrāsā. Garšā jūtams ilgstošs, intensīvs ar izturēšanu saistīts aromāts, kā arī sarežģītas vaniļas un kokosriekstu / saldas karameļu notis. Izmantojot “copa seca” paņēmienu, uztveramas paliekošas un ļoti skaidras ar izturēšanu saistītas notis, spēcīgs raksturs un strauja pāreja uz fenola savienojumiem, kas beidzas ar manāmām un noturīgām mandeļu notīm. Garšā vispirms jūtams neliels pikantums, pēc tam pilnmiesīgs, intensīvs aromāts, kas pilnībā apņem aukslējas, un neliels saldums, kas līdzsvarots ar noturīgu, mērenu rūgtumu un labi attīstītiem ar destilāciju un izturēšanu saistītiem aromātiem, tai raksturīgs labs līdzsvars starp izturēšanai raksturīgām notīm un vaniļas un šokolādes notīm, spēcīgs raksturs un ievērojama noturība. Kad rumu norij, rīklē jūtams viegls (nekairinošs) siltums, tīra, ilgstoša pēcgarša ar paliekošām izturēšanai raksturīgām notīm, un tas rada viegli savelkošu sajūtu, kas pilnībā apņem aukslējas.

6.   Ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals ir Kubas Republikas teritorija Antiļu salu arhipelāgā, kas atrodas 23,2–19,9° ziemeļu platuma un 84,8–74,2° rietumu garuma.

7.   Ražošanas metode

Ražošanas metode ietver turpmāk uzskaitītos posmus, kuriem jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Cukurniedru audzēšana

Dažādas auga varietātes (ko vietējā mērogā dēvē par “kloniem”) sēj auglīgā augsnē Kubā, parasti augstumā, kas ir vienāds ar jūras līmeni vai tuvu tam. Izmantotās varietātes ir gandrīz tikai Kubas izcelsmes.

Melases iegūšana no cukurniedrēm.

Raudzēšana

Lai iegūtu ruma gatavošanai paredzēto spirtu, divi galvenie faktori melases raudzēšanā ir šādi:

1)	melases specifiskās īpašības, proti, zema skābju koncentrācija, kas ir labvēlīga raudzēšanas kvalitātei un ruma kvalitātei. Tāpēc neviena ruma “Cuba” gatavošanā izmantotā melase nesatur sēra savienojumus tādā koncentrācijā, kas varētu izraisīt nevēlamu savienojumu veidošanos;

2)

lai iegūtu svaigu cukurniedru spirtu “Cuba” rumam, raudzēšanas procesā izmantotā rauga specifiskajām īpašībām jābūt tādām, lai, ņemot vērā izmantoto barības vielu sāļu koncentrāciju un otrējās raudzēšanas pakāpi, izoamilspirta koncentrācija nekad nepārsniegtu izobutilspirta un n-propilspirta koncentrācijas kopējo daudzumu vairāk nekā 2,5 reizes.

Raudzēšanas laiks ir salīdzinoši īss (24 līdz 26 stundas).

Destilēšana

Spirtu destilē īpašā procesā, kas no citās valstīs izmantotā procesa atšķiras ar šādiem raksturīgiem tehniskajiem elementiem:

—	ātrums, ar kādu tvaiki pārvietojas pa destilācijas kolonnas virsmu;

—	laiks, kādu šķidrums atrodas uz katras paplātes bagātināšanas zonā;

—	destilācijas kolonnai jānodrošina vajadzīgā tvaiku saskare ar varu;

—	īpatnējā šķidruma tilpuma proporcija, kas nonāk saskarē ar vara virsmu;

—	destilācijas paplātes, kas īpaši izveidotas, lai novērstu augstu temperatūru siltummainī un tādējādi novērstu spirta sadegšanu;

—	frakcionēta kondensācija, ko izmanto, lai izvēlētos plūsmas, kas galu galā veidos spirtus. Tas nozīmē, ka katrā kondensatorā ir īpaša kondensācijas virsmu proporcija un ka maisījuma, kuru pieņem par tradicionālo ruma “Cuba” spirtu, organoleptiskais profils tiek pastāvīgi atjaunināts un kontrolēts.

Destilēšanas rezultātā iegūtie spirti jāveido no daļējiem kondensāta maisījumiem, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir 74 līdz 76 %, un tos var iegūt, tikai nepārtraukti un tieši destilējot raudzētas cukurniedru melases misu.

Izturēšana

Vajadzīgi vismaz divi izturēšanas posmi. Pirmais posms vajadzīgs sākotnējā spirta izturēšanai. Otrais posms vajadzīgs “bāzes rumam”, kas sastāv no izturētu spirtu maisījuma ar ruma destilātu (abi filtrēti caur aktīvo ogli) un attīrītu ūdeni vai tikai attīrītu ūdeni. Ekstra izturētā ruma gadījumā ir jāizmanto noteikta tāda “bāzes ruma” proporcija, kas izturēts trīs reizes. Papildu izturēšanas posmi nav obligāti, un to veikšana vai neveikšana ir atstāta Kubas ruma meistaru ziņā.

Izturēšanas process norit dabiski, t. i., to izraisa destilāti, kas nonāk saskarē ar koka mucām, kurām visos gadījumos jābūt izgatavotām no baltā ozola.

Sajaukšana

Sajaukšana ir māksla nediferencētā veidā atbilstīgi katram produktam un zīmolam sajaukt spirtus un dažādo veidu bāzes rumu, kas iegūts katrā no trim izturēšanas posmiem, un tās rezultātā iegūst gatavo rumu vai maisījumus, ar kuriem pēc tam veic trešo vai nākamo posmu. Lai uzsvērtu vieglumu, var pievienot ruma destilātu.

Ruma “Cuba” izturēšanas iekārtās atrodas ļoti dažāda vecuma rumi dažādos pārstrādes posmos. Ņemot vērā to, ka daļu no dažiem gatavajiem produktiem iztur vēlreiz, šajās iekārtās atrodas pie dažādām paaudzēm piederošu Kubas ruma meistaru ražots rums, un meistari tās uzskata par īstu Kubas ruma arhīvu.

Filtrēšana

Ir atļauti dažādi filtrēšanas veidi, proti, izmantojot mehāniskus līdzekļus, aktīvās ogles filtrus un lokšņu (zināmus arī kā “papīra”) filtrus.

Kvarcu un smiltis, ko izmanto ruma “Cuba” ražošanā izmantotajos aktīvās ogles filtros, iegūst Kubas raktuvēs.

8.   Īpašie iepakošanas noteikumi

—

9.   Īpašie marķēšanas noteikumi

—

10.   Apraksts par saikni starp stipro alkoholisko dzērienu un tā ģeogrāfisko izcelsmi, attiecīgā gadījumā ietverot produkta apraksta vai ražošanas metodes konkrētos elementus, kuri pamato saikni

Saiknes starp stipro alkoholisko dzērienu un tā ģeogrāfisko izcelsmi pamatā ir gan nosaukuma “Cuba” reputācija, gan dažas specifiskas īpašības, kas galvenokārt saistītas ar apgabala dabas faktoru un cilvēkfaktoru kombināciju.

Specifiskās īpašības

Kubas klimats atšķiras no klimata citās Karību jūras reģiona un Centrālamerikas daļās, kurās arī tiek ražots rums. Ziemā temperatūra Kubā ir zemāka un nokrišņu daudzums ir mazāks nekā pārējā apgabalā. Tas rada ļoti labvēlīgus apstākļus cukurniedru audzēšanai, jo īpaši veicinot saharozes koncentrācijas paaugstināšanos ražas novākšanas sezonā.

Savukārt vasarā (gadalaikā, kurā cukurniedres aug un attīstās), Atlantijas okeāna anticiklona ietekme ir vājāka un nodrošina lielāku un vienmērīgāku nokrišņu daudzumu.

Gandrīz visas stādītās cukurniedru varietātes ir iegūtas Kubā un ir daļa no unikāla ģenētiskā mantojuma.

Minētie dabas faktori ir labvēlīgi melasei, kurai piemīt turpmāk uzskaitītās specifiskās īpašības, kas savukārt ietekmē galaprodukta specifiskās īpašības.

—	Zema viskozitāte un skābums, kas veicina rūgšanas procesu un galu galā — ruma aromātu kvalitāti, jo sēra koncentrācija melasē nav tik augsta, lai raudzēšanas vai destilācijas laikā radītu nevēlamus aromātus.

—	Augsts kopējais cukuru saturs un izcila raudzējamo un neraudzējamo cukuru attiecība, kas veicina īsu un efektīvu rūgšanu, tādējādi ļaujot saglabāt spirta aromātu tipisko līdzsvaru.

—	Dabiska mikroflora, ko dēvē par nekaitīgu dabisko mikrofloru, kura sastāv no mezofiliem un termofiliem mikroorganismiem — arī baktērijām, raugiem un sēnēm — un kurai arī ir nozīme galaprodukta aromāta veidošanās procesā raudzēšanas posmā.

—	Pietiekama slāpekļa savienojumu, jo īpaši aminoskābju, koncentrācija, kas veicina to, ka veidojas augstākie spirti — savienojumi, kas ir spirta tipiskā organoleptiskā profila būtiskas sastāvdaļas un nonāk rumā.

Visbeidzot, ir svarīgi uzsvērt, ka Kubas klimatā destilātus un maisījumus visa gada garumā var izturēt dabiskā temperatūrā un mitrumā. Tas garantē, ka procesu var veikt pienācīgi, savienojumiem līdzsvaroti veidojoties ilgajā izturēšanas periodā.

Ražošanas metode ir tāda, kas raudzēšanas procesā izmanto specifisku rauga kultūru, kurai ir izšķiroša ietekme arī pēc raudzēšanas veiktajos destilācijas un kondensācijas procesos un kura palīdz ruma “Cuba” ražošanas metodi padarīt unikālu un nodrošina, ka iegūtajam destilātam piemīt specifisks aromātiskais profils.

Vēl viens svarīgs ražošanas procesa posms ir ruma gatavošanai paredzēto spirtu un destilātu filtrēšana caur aktīvo ogli, lai iegūtu tipiskas organoleptiskās īpašības, ražojot bāzes rumus, kurus pēc tam iztur un kuriem ir būtiska nozīme gatavo rumu organoleptiskā profila veidošanā.

Visbeidzot, rumu “Cuba” nav iespējams saprast, neko nezinot par Kubas ruma meistariem. Viņi ir būtisks cilvēkfaktors un svarīgs elements zināšanās par ruma ražošanu, izturēšanas niansēm un maisījumu izpausmēm. Kubas ruma meistari ir atbildīgi par Kubas vērtību, identitātes un rakstura tālāknodošanu. Viņi atbild arī par to, lai viņu darbs, ko nodod no paaudzes paaudzē, būtu īsts, autentisks un nodrošinātu vēstures turpināšanos.

Kubas ruma meistaru — ruma “Cuba” specifiskā aromātiskā profila garantētāju — zināšanas tiek izmantotas visā ražošanas procesā un jo īpaši izturēšanas un sajaukšanas posmos.

—

Procesa izturēšanas posmā Kubas ruma meistari īpašu uzmanību pievērš izmantotā spirta organoleptiskajai vērtībai, jo viņi apzinās, ka tas ir izšķirošs elements topošā ruma organoleptiskā profila noteikšanā. Cita starpā viņiem jāizraugās tās mucas īpašības (baltā ozola koksne, mucas izmērs un lietošanas ilgums), kuru katrā no izturēšanas procesa posmiem (vismaz diviem) izmantot, lai izveidotu tipisko organoleptisko profilu, kurš katrā posmā jāiegūst.

—	Spirtu un dažādo bāzes rumu maisījumi, ko izmanto katrā no meistara vadītajiem izturēšanas procesa posmiem, ir izšķiroši, lai gatavais rums būtu izturēts līdz briedumam, tajā nedominētu koksne vai tā defekti un tam piemistu raksturīgais aromātu līdzsvars.

Reputācija

Ruma “Cuba” neapstrīdamā reputācija ir saistīta ar tā ģeogrāfisko izcelsmi. Lai gan ruma kā produkta izcelsme nav meklējama Kubā, ir vispārpieņemts, ka tieši Kubā ir radusies ar gaišo rumu saistītā koncepcija un garša, ieskaitot tā vieglo un maigo aromātu. Kuba bija tā, kas ar šo produktu iepazīstināja pārējo pasauli.

Kubā ir sena spirta ražošanas vēsture. Atsauces norāda uz to, ka jau 16. gadsimta sākumā tika izmantoti destilatori un ka gandrīz visās cukurniedru pārstrādes iekārtās tika ražots cukurniedru spirts.

Kvalitatīva ruma — kāds tas zināms šodien — ražošana Kubā aizsākās 19. gadsimtā, kad pieauga arī eksporta apjoms.

Līdz 1862. gadam augstākās kvalitātes rums tika ražots Santjago de Kubā [Santiago de Cuba] — tas bija gaišs, caurspīdīgs produkts bez nevēlamiem aromātiem. Līdz 1873. gadam no mucām tika iegūts ekstra sauss rums, ko vēlāk sauc par “rumu ar balto etiķeti”. Tā izgatavotāji tolaik vēl nezināja, ka ir izgudrojuši oriģinālo Kubas rumu.

Līdz 1876. gadam Kubas ruma nozare bija kļuvusi tik labi attīstīta, ka Kuba pirmo reizi piedalījās starptautiskā izstādē “Centennial Exhibition” Filadelfijā. Izstādes programmā bija ietverts četru rumu un trīs spirtu apraksts, no kuriem vienam tika piešķirta goda medaļa. Gadu vēlāk tika piešķirta zelta medaļa Pasaules izstādē [sic] Madridē. Kubas rums turpināja gūt medaļas Pasaules izstādē Barselonā (1888), Briseles Starptautiskajā izstādē (1888), Parīzes Starptautiskajā izstādē (1889), Pasaules Kolumbijas izstādē, kas Čikāgā, Ilinoisā, notika 1893. gadā, Bordo vīna izstādē Francijā (1895), Briseles Starptautiskajā izstādē Beļģijā (1897), Parīzes izstādē (1898), izstādē “Exposition Universelle” Parīzē (1900), Amerikas izstādē Bufalo (1901), Čārlstonas izstādē Dienvidkarolīnā (1902) u. c.

Kopš tā laika Kubas rumi ir turpinājuši gūt balvas nozīmīgākajos starptautiskos konkursos. Daži no jaunākajiem apbalvojumiem ir šādi: 2021. gada jūnijā prestižākajā vīnu un stipro alkoholisko dzērienu konkursā Ķīnā “China W&S Awards” zelta medaļu ieguva rums “Ron Eminente Reserva”; 2021. gada jūnijā Starptautiskais garšas un kvalitātes institūts (ITQI) Briselē piešķīra divas zvaigznes rumam “Ron Cubay 1870”; 2021. gada pasākumā “SB & DB Autumn Blind Tasting” rumam “Havana Club Tributo 2021” piešķirta meistarības medaļa un vairākas zelta medaļas piešķirtas citiem “Havana Club” zīmola rumiem; starptautiskajā konkursā “International Spirits Challenge” 2021. gadā trīs zelta medaļas piešķirtas “Havana Club” zīmola rumam; 2021. gada konkursā “Rum Masters” meistarības un garšas meistarības medaļas piešķirtas rumam “Havana Club Professional Edition C” un “Havana Club Maximo Extra Añejo” utt.

Produktam ir neapstrīdama reputācija, kas saistīta ar tā ģeogrāfisko izcelsmi, jo plašas sabiedrības izpratnē starp Kubu un rumu tagad pastāv nesaraujama saikne. Rums “Cuba” ir minēts ceļvežos un citās vispārīgās publikācijās par valsti; daži piemēri ir žurnāli “Cuba Plus”, “Excelencias”, “Buen Viaje”, “Lugares de América”, “Travel Trade Center”, “Guía de Turismo Nacional” vai ceļvedis “Lonely Planet Cuba”. Grāmata “El Sabor Líquido de lo Cubano”, kas veltīta tikai no Kubas ruma gatavotiem kokteiļiem, ieguva 4. balvu stipro alkoholisko dzērienu kategorijā konkursā “Gourmand Best Cookbook Awards”, kurā piešķirtās balvas tiek uzskatītas par pārtikas nozares “Oskaru”.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://mega.nz/file/ChtRnajR#UdugXESNVEo7DaAPZXaUwgVB2UpfWrSSe_t9LKZYQPo

---

(1)  (OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.).

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 65/05)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Çağlayancerit Cevizi”

ES Nr.: PDO-TR-02608 – 18.05.2020

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Çağlayancerit Cevizi”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Turcija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produkts “Çağlayancerit Cevizi” ir vidēja izmēra valrieksts, kas sver 16 g, un tā čaulas iekšpuse ir aizpildīta aptuveni 99 % apmērā. Kodola svara attiecība pret augļa svaru ir 53–54 %. Valrieksta platums ir aptuveni 33–35 mm, garums ir 40–44 mm un čaulas biezums ir 1–1,10 mm. Čaula ir viegli pāršķeļama, un viss valrieksta kodols no tās ir viegli izņemams. To pārdod kaltētā veidā ar čaulu vai bez tās.

Fizikālās īpašības

Augļa svars (ar čaulu): 16 g.

Kodola svars: 8–9 g.

Kodola proporcija: 53–54 %.

Čaulas biezums: 1,00–1,10 mm.

Kodola krāsa: gaiši dzeltena (balta).

Garums: valriekstu koka vainags veidojas plakans un tā apkārtmērs var būt 15–20 m.

Salīdzinājums ar vietējām un svešzemju valriekstu šķirnēm

Vietējie valriekstu veidi
Valrieksta īpašības	“Çağlayancerit Cevizi”	“Yalova-1”	“Kaman-1”	“Bilecik”	“Şebin”	“Sütyemez-1”
Augļa svars (ar čaulu) (g)	16	15,20	12	10,40	11,40	25,80
Kodola svars (g)	8 –9	7,60	6,30	5,20	7,20	12,94
Kodola proporcija (%)	53 –54	50,30	54	50	63	50,15

Svešzemju valriekstu veidi
Valrieksta īpašības	“Çağlayancerit Cevizi”	“Franquette”	“Pedro”	“Chandler”
Augļa svars (ar čaulu) (g)	16,00	10,75	15,06	13,26
Kodola svars (g)	8 –9	4,78	6,88	6,50
Kodola proporcija (%)	53 –54	44,46	43,68	49,02

Ķīmiskās īpašības

100 gramu valriekstu “Çağlayancerit Cevizi” kodolu sastāvs

Parametri	Mērvienība	Vidējā vērtība	Minimālā vērtība	Maksimālā vērtība
Kopējais tauku saturs	%	62,33	52,00	72,00
Piesātinātās taukskābes	%	5,86	5,00	7,00
Nepiesātinātās taukskābes	%	56,47	49,00	65,00
Proteīns	%	13,99	11,00	15,00
Mitrums	%	3,09	2,50	3,50
Kopējais pelnu saturs	%	1,95	1,50	2,20
Ogļhidrāti	%	18,63	11,00	27,00
Enerģētiskā vērtība	kcal	691,55	620,00	750,00
Enerģētiskā vērtība	kJ	2 891,72	2 590,00	3 150,00

Taukskābju sastāvs	Vidējā vērtība	Minimālā vērtība	Maksimālā vērtība
Miristīnskābe (C14:0)	0,02	0,00	0,05
Palmitīnskābe (C16:0)	6,40	5,00	7,00
Palmitoleīnskābe (C16:1)	0,07	0,03	0,10
Heptadekānskābe (C17:0)	0,05	0,03	0,08
Heptadekānskābe (C17:1 Cis 10)	0,02	0,00	0,05
Stearīnskābe (C18:0)	2,88	2,50	3,30
Oleīnskābe (C18:1n9c)	23,68	20,00	29,00
Linolskābe (C18:2n6c)	55,65	50,00	60,00
Arahīnskābe (C20:0)	0,08	0,03	0,10
Y-linolēnskābe (C18:3n6)	0,04	0,00	0,07
Eikozēnskābe (C20:1c11)	0,16	0,10	0,20
Linolēnskābe (C18:3n3)	10,92	9,00	12,00
Eikozadiēnskābe (C20:2 Cis 11-14)	0,02	0,00	0,03
Behenskābe (C22:0)	0,02	0,00	0,03

Organoleptiskās īpašības

Produkts “Çaglayancerit Cevizi” ir apaļīgs, ar spīdīgu apvalku, tam ir simetriska ovāla forma, gaiši dzeltens un vidēji kraukšķīgs kodols un vidēji bieza perisperma. Garšai raksturīgs ļoti vājš rūgtums, vidēji izteikts saldums un spēcīgs eļļains aromāts.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem ražošanas procesa posmiem jānotiek 4. punktā aprakstītajā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produktu “Çağlayancerit Cevizi” ražo šādu teritoriālo vienību ģeogrāfiskajās robežās: Čaglajandžeritas [Çağlayancerit] centrālais apgabals, Boylu ciemats, Bölükdamlar ciemats, Emiruğağı ciemats, Kale ciemats, Küçükcerit ciemats, Soğukpınar ciemats, Oruçpınar ciemats, Zeynep Uğağı ciemats, Küçükünült ciemats, Bozlar un Helete pilsēta.

Čaglajandžeritas platuma un garuma koordinātas ir šādas: 37°45'0.5904“N, 37°17'35.5524”E.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Dabas faktori un cilvēkfaktori

Dabas faktori

Šajā reģionā ziemā saule nesilda, tā sāk sildīt pavasarī, sākot no aprīļa. Tāpēc valriekstu koki var “mosties” vēlu un tā izvairīties no vēlīnajām pavasara salnām. Turklāt apūdeņošanas sistēmas un dabiskā vēsuma dēļ valrieksti nekļūst tumši. Lai gan valriekstu koki ziemas sezonā iztur –20 °C temperatūru, tiem pietiek ar to, ka temperatūra 2–3 nedēļas turas zem +7 °C, bet vasarā temperatūrai nav jāpaaugstinās virs 35 °C, un šādi apstākļi ir raksturīgi Čaglajandžeritas apgabalam. Gaisa temperatūras vērtības nemazinās strauji un pēkšņi un nodrošina ļoti piemērotu vidi.

Čaglajandžeritas apgabals ir ļoti piemērots valriekstu koku attīstībai, jo gruntsūdens līmenis tajā atrodas ne vairāk kā 2,5–3 metru dziļumā, un tajā nav daudz ūdens, tajā ir irdena aluviālā augsne, kura ir mitra, dziļa un mīksta un kurā valriekstu koki var dziļi dzīt saknes. Atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa Čaglajandžeritas apgabalā potēto augu īpatsvars ir 95 %. Apgabala centrālās daļas augstums ir 1 150 metri virs jūras līmeņa. Valriekstus nevar audzēt mitros apgabalos; vietās, kur augstums virs jūras līmeņa ir 1 000–1 500 m, valrieksti nekļūst tumši. Vēsais un sausais vējš, kas ielejā pūš no rietumiem uz austrumiem, nodrošina, ka mitruma līdzsvars reģionā ir valriekstiem piemērots. Čaglajandžeritas ģeogrāfisko apstākļu, klimata, augstuma virs jūras līmeņa un apūdeņošanā izmantotā ūdens īpašību dēļ valriekstiem “Çağlayancerit Cevizi” nav vērojamas citām sugām raksturīgās valriekstu slimības, un tie ir ļoti izturīgi pret antraknozi un kāpuriem. Turklāt apgabalā plaši veiktie biškopības pasākumi valriekstu koku ziedēšanas periodā ļoti ietekmē apputeksnēšanas kvalitāti.

Pielāgojoties reģionam, ir palielinājusies valriekstu “Çağlayancerit Cevizi” noturība pret slimībām un kaitīgiem organismiem un tos var audzēt bez ķīmiskiem pesticīdiem.

Cilvēkfaktori

Valriekstu audzēšana un valriekstu kultūra Čaglajandžeritā ir kļuvusi par nozīmīgu tradīciju. “Çağlayancerit Cevizi” jau gadiem ir Kahramanmarašas [Kahramanmaraз] simbols. Vislabāk valriekstu ražošanas vēsturisko nozīmi un pašreizējo apmēru reģionā apliecina 400 līdz 500 gadus vecie valriekstu koki.

Čaglajandžeritas apgabalā mūsdienās — tāpat kā senāk — ikviena ģimene audzē valriekstus galvenokārt savām vajadzībām. Valriekstu ražošana ir tradīcija, kas pārmantota no ģimenes ģimenē. 80 % cilvēku, kas dzīvo Čaglajandžeritas apgabalā, iztiku tagad nodrošina valrieksti.

Valriekstu popularizēšanas nolūkā Čaglajandžeritā tiek organizēti valriekstu festivāli un darbsemināri. Valrieksta vietējais nosaukums ir “koz”. Tas ir vietējais apzīmējums, ko izmanto par vārda “valrieksts” sinonīmu. Tomēr reģionā tiek audzēti valrieksti “Çağlayancerit Cevizi”. Līdz 1930. gadam šie valriekstu koki tika audzēti arī no pašu iegūtiem stādiem un sēklām, un tos neuzpotēja. Saistībā ar lielo skaitu koku, kas reģionā izaudzēti no sēklām, šis reģions ir kļuvis par valriekstu audzēšanas centru. Tāpēc valriekstam ir stratēģiska nozīme Čaglajandžeritas iedzīvotāju saimnieciskajā dzīvē. Rudenī Čaglajandžeritas iedzīvotāju darbs ir saistīts tikai ar valriekstiem, kas ir viņu galvenais ienākumu avots. Jau daudzus gadus valrieksti “Çağlayancerit Cevizi” tiek pārdoti vēl pirms to novākšanas no zariem un novietošanas glabāšanai, un tas liecina par to kvalitāti. Valriekstu ražu apgabalā novāc, izmantojot senču metodes, proti, izmantojot 4–5 metrus garas nūjas. Katru gadu valriekstu ražas novākšanas laikā ģimenes vīrieši ar nūjām nodauza valriekstus no koka; sievietes un bērni savāc zem koka nokritušos valriekstus. Pēc 3–5 dienām ģimene ar rokām nomizo valriekstu zaļo mizu un atstāj valriekstus žūt. Pēc tam, kad valrieksti ar zaļo mizu 3–5 dienas turēti maisos, visa ģimene tos vienu pēc otra ar nazi nomizo. Mizošanā vai žāvēšanā neizmanto ķīmiskas metodes. Ģimenes, kas pārdod lielu daudzumu valriekstu, tagad tos mizo arī mehāniski. Taču mizošana ar rokām ir visdrošākā. Mizojot mehāniski, tiek saspiesta čaula, no kuras iztek neliels daudzums ūdens, un tas var negatīvi ietekmēt valrieksta kvalitāti tā iekšpusē. Augļi var tikt saspiesti un kļūt mitri. Zinātība par to, ka attālumam starp stādāmajiem kokiem jābūt lielākam nekā citām šķirnēm, labvēlīgi ietekmē kokus, neradot tiem stresu, nodrošina kvalitatīvus augļus, slimību un kaitīgo organismu populācijas samazināšanos, kā arī priekšrocības salīdzinājumā ar citu šķirņu valriekstiem. Pateicoties ražošanas un sagatavošanas paņēmienam, kas nodots no paaudzes paaudzē, tradicionāli tiek nodota pieredze. Šajā reģionā valriekstu dārzi un ražošanas pieredze ir nozīmīgākais mantojums, ko vectēvi atstājuši mazbērniem.

Lai gan 20. gadsimta sākumā oficiāli izveidotas iestādes vēl nebija, lauksaimnieki un tirgotāji no citām provincēm darījumus veica, izmantojot apmaiņas sistēmu ar ikgadējiem nolīgumiem. Persona, kurai bija vislielākā loma savvaļas produkcijas izplatīšanā, ir İbrahim KÖŞKER. 1930. gadā viņš ar potzariem pavairoja Čaglajandžeritas valriekstu un izplatīja to ciematos. Šo metodi pārņēma visi ciematu iedzīvotāji. 2012. gadā “Çağlayancerit Cevizi” tika oficiāli pieņemts par ģeogrāfisku apzīmējumu un aizsardzības nolūkā reģistrēts Čaglajandžeritas Lauksaimniecības palātā. “Çağlayancerit Cevizi” Lauksaimniecības attīstības kooperatīvā, kas oficiāli izveidots 2019. gadā, ir apvienojušies 1500 lauksaimnieki un visi ražotāji. Vairāk attīstības iespēju lauksaimniekiem nodrošinās Čaglajandžeritas valriekstu apstrādes un iepakošanas komplekss, kura izveide sākās 2019. gadā un kurš nu ir gandrīz pabeigts.

Ģimenes šo valriekstu parasti patērē kā uzkodu ziemā kopā ar vietējo produktu tarhana. Šāds valriekstu patēriņš apgabalā ir kultūras daļa. Valriekstus izmanto arī vietējo produktu samsa un sucuk ražošanā. Viens no senākajiem daiļamatniecības veidiem Kahramanmarašā ir kokgrebšana. Svarīgākais kokgrebšanas izejmateriāls ir valriekstu koks. No valriekstu koka ir gatavoti 80 % izgrebto priekšmetu. No valriekstu koka izgatavotās lietas, piemēram, pūralādes, dārglietu kastes, vitrīnas, krēslus, kafijas galdiņu komplektus un paplātes, tirgo visā valstī.

Produkta specifika

Čaglajandžeritas reģions ir kļuvis par dabisku valriekstu dārzu, jo tas apvieno daudzas valriekstu audzēšanai vajadzīgās iezīmes. Lai gan Kahramanmarašas apkaimē valriekstu ražošana ir ierasta prakse, Čaglajandžeritas atrašanās vietas dēļ valrieksti “Çağlayancerit Cevizi” ir pārāki aromāta, izmēra un kvalitātes ziņā, kā arī ražošanas apjoma ziņā.

Valrieksta platums ir aptuveni 33–35 mm, garums ir 40–44 mm un čaulas biezums ir 1–1,10 mm. Čaula ir viegli pāršķeļama, un viss valrieksta kodols no tās ir viegli izņemams. Kodolam raksturīgs ļoti neliels rūgtenums, vidēji izteikts saldums un spēcīgs eļļains aromāts. Produkts “Çaglayancerit Cevizi” ir apaļīgs, ar spīdīgu apvalku, tam ir simetriska ovāla forma, gaiši dzeltens un vidēji kraukšķīgs kodols un vidēji bieza perisperma.

Cēloniskā saikne

Čaglajandžeritas apgabals ir pilsētas valriekstu dārzs, kurā, ņemot vērā tā atrašanās vietu, klimatu, ģeogrāfisko struktūru un tā ražotāju zinātību, ir valriekstu audzēšanai piemēroti apstākļi, kas veicinājuši to kvalitāti un reputāciju.

Mūsu provinces Lauksaimniecības direktorāta veiktajos pētījumos ir konstatēts, ka valriekstiem, ko audzē lielā augstumā virs jūras līmeņa, ir biezāka zaļā miza nekā nelielā augstumā audzētiem valriekstiem. Novērots, ka valriekstu augļu zaļās mizas biezums ietekmē augļu iekšējo krāsu un augļu garšu. Augļi ar biezāku zaļo mizu ir labāk apgādāti ar barības vielām, eļļaināki, pilnīgāki un aromātiskāki. Valriekstu “Çağlayancerit Cevizi” lielās ražas dēļ to ārējā čaula kļuva plānāka. Plānākas valriekstu iekšējās čaulas dēļ augļus bija vieglāk izlobīt un šim valriekstam tika dota priekšroka.

Valrieksti “Çağlayancerit Cevizi” ir pārāki par citos reģionos ražotajiem valriekstiem čaulas gaišuma, kodola piepildījuma, eļļainās garšas un aromāta intensitātes ziņā. Viena no svarīgākajām valriekstu “Çağlayancerit Cevizi” iezīmēm ir tāda, ka tā kodolu var izņemt veselu vai divās daļās.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

—

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.