Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10797 – PCG / PERSTORP)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 64/01)

Komisija 2022. gada 8. septembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32022M10797. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10989 – BLACKSTONE / EMERSON (HVAC AND REFRIGERATION TECHNOLOGY BUSINESS))

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 64/02)

Komisija 2023. gada 31. janvārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32023M10989. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

saskaņā ar Eiropas Savienības un Monako Firstistes monetārā nolīguma 11. panta 5. punktu

(2023/C 64/03)

Monetārā nolīguma starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti (1) B pielikums saskaņā ar minētā nolīguma 11. panta 5. punktu ir aizstāts ar tekstu šā paziņojuma pielikumā.

---

(1)  OV C 23, 28.1.2012, lpp. 13.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Pamatnostādnes, kas līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem atvieglo IPI regulas* piemērošanu

(2023/C 64/04)

Saturs

1.

Ekonomikas dalībnieka izcelsmes noteikšana

8

1.1.

Pierādījumu elementi, ko var izmantot, nosakot, vai juridiskā persona attiecīgajā valstī veic “būtisku saimniecisko darbību”

8

1.2.

Dokumentāri pierādījumi, ko var izmantot, nosakot “būtisku saimniecisko darbību”

8

2.

Pakalpojumu izcelsmes noteikšana

9

3.

Preču izcelsmes noteikšana

9

3.1.

Preču izcelsme, pamatojoties uz vienā valstī pilnībā iegūtu preču jēdzienu

9

3.2.

Preču izcelsme, kur iesaistīta vairāk nekā viena valsts, un jēdziens “pēdējā būtiskā pārveide”

10

3.2.1.

SMK-DR 22-01. pielikumā iekļauto izstrādājumu izcelsmes noteikšana

10

3.2.2.

SMK-DR 22-01. pielikumā neiekļauto izstrādājumu izcelsmes noteikšana

10

4.

Izraudzīto pretendentu pienākumi

11

4.1.

Pienākumi attiecībā uz apakšuzņēmuma līguma slēgšanu līguma izpildē

11

4.2.

Pienākumi attiecībā uz līguma izpildē izmantoto preču izcelsmi

12

4.3.

Pienākumi attiecībā uz atbilstošu pierādījumu sniegšanu pēc pieprasījuma

12

4.4.

Pienākumi attiecībā uz samērīgas maksas samaksu

13

5.

Kā un kādos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jāpiemēro IPI pasākums

13

Regulā (ES) 2022/1031 (“IPI regula”) (1) noteiktas procedūras, ar kurām Komisija izmeklē iespējamos trešo valstu pasākumus vai praksi, kas vērsta pret Savienības ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem, un rīko konsultācijas ar attiecīgajām trešajām valstīm. Tā arī dod iespēju Komisijai ieviest IPI pasākumus attiecībā uz šādiem trešo valstu pasākumiem vai praksi, lai ierobežotu trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma procedūrām.

IPI regulas 12. pantā paredzēts, ka Komisijai 6 mēnešu laikā no 2022. gada 29. augusta jāizdod pamatnostādnes, lai veicinātu tās piemērošanu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, kā arī ekonomikas dalībniekiem.

Regulas 34. apsvērumā noteikts, ka vadlīnijās būtu jāsniedz informācija jo īpaši par fizisku un juridisku personu izcelsmes jēdzieniem, preču un pakalpojumu izcelsmi, papildu pienākumiem un minēto noteikumu piemērošanu saskaņā ar šo regulu. Šajās pamatnostādnēs būtu jāņem vērā arī MVU īpašās vajadzības attiecībā uz informāciju šīs regulas piemērošanā, lai pārmērīgi nenoslogotu MVU.

1.   Ekonomikas dalībnieka izcelsmes noteikšana

IPI regulas piemērošanas nolūkiem ekonomikas dalībnieka izcelsme būtu jānosaka šādi:

ja ekonomikas dalībnieks ir fiziska persona, par tās izcelsmes vietu uzskata valsti, kurā persona ir valstspiederīgā vai kurā attiecīgajai personai ir pastāvīgas uzturēšanās;

ja ekonomikas dalībnieks ir juridiska persona, tā izcelsmes vieta ir valsts, kurā juridiskā persona ir dibināta vai citādi organizēta, ar nosacījumu, ka juridiskā persona šajā teritorijā veic būtisku saimniecisko darbību.

Būtiskas saimnieciskās darbības kritērijs palīdz izvairīties no jebkura saskaņā ar šo regulu pieņemto IPI pasākumu iespējamās apiešanas, ko veic fiziskas vai juridiskas personas, kuru izcelsme ir valstī, uz kuru attiecas IPI pasākums, izveidojot čaulas vai pastkastītes uzņēmumus citas valsts, uz kuru neattiecas IPI pasākums, teritorijā.

1.1.    Pierādījumu elementi, ko var izmantot, nosakot, vai juridiskā persona attiecīgajā valstī veic “būtisku saimniecisko darbību”

Juridiskā persona attiecīgajā valstī veic “būtisku saimniecisko darbību”, ja tā šīs valsts teritorijā veic saimniecisko darbību, kas nav mākslīga struktūra, kura izveidota galvenokārt nodokļu vajadzībām vai ar mērķi apiet IPI pasākumu.

Lai pierādītu, ka veic “būtisku saimniecisko darbību” noteiktā valstī, ekonomikas dalībnieks cita starpā var atsaukties uz šādiem elementiem:

—	saimnieciskās darbības veids (piemēram, ražotne, pārstāvniecība, pētniecības un izstrādes centrs utt.);

—	saimnieciskās darbības apjoms/intensitāte/procentuālā daļa šajā valstī;

—	kapitālieguldījumi šajā valstī;

—	darbinieku skaits šajā valstī;

—	informācija par klientu/klientiem šajā valstī;

—	uzņēmuma pastāvēšanas ilgums šajā valstī;

—	darījumdarbības vai korespondences adrese šajā valstī;

—	nodokļu nomaksa šajā valstī.

Šis nepilnīgais elementu saraksts būtu jāizvērtē kā kopums katrā gadījumā atsevišķi. Šā novērtējuma nolūkā var ņemt vērā citus elementus atkarībā no konkrētā gadījuma iezīmēm.

1.2.    Dokumentāri pierādījumi, ko var izmantot, nosakot “būtisku saimniecisko darbību”

Piemēri dokumentāriem pierādījumiem, ko var pieprasīt no ekonomikas dalībniekiem, tostarp MVU, izskatīšanai, ja rodas šaubas par to iesaisti “būtiskā saimnieciskajā darbībā” tās valsts teritorijā, kurā tie ir dibināti vai citādi organizēti, ir šādi:

—

saimnieciskās darbības uzskaite (pārdošanas un citas darbības) — rēķini, kvītis, uzņēmējdarbības līgumi, akreditīvi, nosūtīšanas dokumenti, uzņēmējdarbības plāni, sarakste ar piegādātājiem/kreditoriem un pircējiem un to saraksts, iegādāto krājumu un pārdoto preču uzskaite, uzņēmumu apmeklējumu atskaites utt.;

—	finanšu informācija — revidētie pārskati, finanšu pārskati, bankas konta izraksti, attiecīgo institūciju izdotās nodokļu deklarācijas un aprēķini utt.; un

—	informācija par darbiniekiem — informācija par iemaksām veselības apdrošināšanā vai pensiju/pensijas shēmās, darba līgumi utt.

Sniegtie piemēru saraksti nav izsmeļoši. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var pieprasīt jebkāda veida dokumentārus pierādījumus, ko tās uzskata par piemērotiem, nosakot valsti, kurā ekonomikas dalībnieks veic būtisku saimniecisko darbību.

2.   Pakalpojumu izcelsmes noteikšana

IPI regulas vajadzībām pakalpojuma izcelsmi nosaka, pamatojoties uz to sniedzēja ekonomikas dalībnieka izcelsmi. Tādējādi vadlīnijas ekonomikas dalībnieka izcelsmes noteikšanai ir attiecināmas arī uz pakalpojumu izcelsmes noteikšanu.

3.   Preču izcelsmes noteikšana

IPI regulas vajadzībām to preču izcelsme, kuras piegādātas, izpildot publiskā iepirkuma līgumu, būtu jānosaka, pamatojoties uz nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti Savienības Muitas kodeksā (“SMK”) (2) un sīkāk precizēti attiecīgajos Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (“SMK-DR”) (3) noteikumos.

Būtībā nepreferenciālas izcelsmes noteikumus izmanto, nosakot preču izcelsmes valsti, lai piemērotu lielākās labvēlības režīmu (t. i., Savienības standarta tarifu režīmu), kā arī lai īstenotu vairākus komerciālās politikas pasākumus, piemēram, antidempinga un kompensācijas maksājumi, tirdzniecības embargo, aizsardzības pasākumi un kvantitatīvie ierobežojumi vai tarifu kvotas. Tos izmanto arī tirdzniecības statistikai, publiskajiem iepirkumiem un izcelsmes marķējumam. Savienība piemēro savu nepreferenciālas izcelsmes noteikumu kopumu, kas var atšķirties no jebkuras citas trešās valsts noteikumiem.

Nepreferenciālā izcelsme var atšķirties no preferenciālās izcelsmes, kas noteikta saistībā ar preferenciālu tirdzniecības nolīgumu, piemēram, Savienības vispārējo preferenču sistēmu vai brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas paredz preferenciālu tarifu režīmu. Jāpatur prātā, ka pat tad, ja līguma izpildē izmantotajām precēm, importējot Savienībā, ir piešķirta tarifa preference un šo preču izcelsme tikusi noteikta, pamatojoties uz preferenciālajiem noteikumiem par izcelsmi, kas piemērojami tirdzniecībai ar eksportētājvalsti, šo preču izcelsme saistībā ar IPI pasākumu piemērošanu tomēr būtu jādeklarē līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, pamatojoties uz nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem. Šajā sakarā jāatzīmē, ka izcelsmes valsts ne vienmēr ir valsts, no kuras preces tikušas nosūtītas un/vai uz kuru piegādātas.

Sākumā ir svarīgi zināt pareizo gala preces klasifikāciju “Harmonizētajā sistēmā” (4) (“HS”), jo katrai precei ir piesaistīts konkrēts noteikums par izcelsmi, pamatojoties uz tās klasifikāciju HS.

Lai noteiktu preču nepreferenciālo izcelsmi, tiek izmantoti divi pamatjēdzieni, proti, “pilnībā iegūti” izstrādājumu jēdziens un izstrādājumu, kuriem ir veikta “pēdējā būtiskā pārveide”, jēdziens.

3.1.    Preču izcelsme, pamatojoties uz vienā valstī pilnībā iegūtu preču jēdzienu

Saskaņā ar SMK 60. panta 1. punktu “preces, kas pilnībā iegūtas kādā valstī vai teritorijā, uzskata par precēm ar šīs valsts vai teritorijas izcelsmi”.

SMK DR 31. pantā ir ietverts izsmeļošs to preču saraksts, kuras uzskatāmas par pilnībā iegūtām vienā valstī vai teritorijā. Šis saraksts galvenokārt attiecas uz izstrādājumiem, kas iegūti to dabiskajā stāvoklī, un izstrādājumiem, kas atvasināti no pilnībā iegūtiem produktiem. Tādējādi arī IPI regulas izpratnē šos izstrādājumus var uzskatīt par pilnībā iegūtiem vienā valstī un teritorijā.

3.2.    Preču izcelsme, kur iesaistīta vairāk nekā viena valsts, un jēdziens “pēdējā būtiskā pārveide”

Atbilstīgi SMK 60. panta 2. punktam “precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, par izcelsmes valsti uzskata valsti vai teritoriju, kurā ir notikusi to pēdējā nozīmīgā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā, kura beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija”.

Jēdziens “pēdējā būtiskā pārveide” nozīmē, ka pēdējās būtiskās pārstrādes vai apstrādes rezultātā jārodas jaunam produktam vai tam ir jābūt svarīgam ražošanas posmam.

Praksē, lai izvērtētu, kur notikusi pēdējā būtiskā pārveide, iepirkuma procedūrā iesaistītajiem ekonomikas dalībniekiem ir jāiegūst informācija par visiem izmantotajiem materiāliem. Jo īpaši ir jāidentificē materiāli bez noteiktas izcelsmes, kas izmantoti pēdējā ražotājvalstī. Patiešām, šiem materiāliem bez noteiktas izcelsmes ir jābūt būtiski pārstrādātiem vai apstrādātiem pēdējā valstī, lai attiecīgo preču izcelsmi piešķirtu tai valstij, kurā ražots galaprodukts.

Būtībā vienā valstī jaunizgatavotai precei ir jāpiemīt atšķirīgām īpašībām un funkcijām, kurām jāatšķiras no tās ražošanā izmantotajiem materiāliem, lai iegūtu tās pašas ražotājvalsts izcelsmi.

“Pēdējās būtiskās pārveides” kritērijs ir jāpārbauda divos dažādos veidos atkarībā no tā, vai attiecīgais izstrādājums ir iekļauts SMK-DR 22-01. pielikumā (skatīt 3.2.1. punktu) vai arī nav (skatīt 3.2.2. punktu) (5).

3.2.1.   SMK-DR 22-01. pielikumā iekļauto izstrādājumu izcelsmes noteikšana

22-01. pielikumā (tostarp tā ievada piezīmēs) izklāstītie noteikumi attiecas tikai uz precēm, kas minētajā pielikumā īpaši uzskaitītas vismaz 4 HS ciparu līmenī.

Preces, kas uzskaitītas šajā pielikumā, uzskata par tādām precēm, kurām pēdējā būtiskā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija, notikusi kādā valstī vai teritorijā, kurā ir izpildīti minētajā pielikumā izklāstītie primārie vai palīgnoteikumi vai kas ir nosakāma ar šiem noteikumiem. Piemēram, preces, kas uzskaitītas SMK-DR 22-01. pielikumā, ietver noteiktus lauksaimniecības izstrādājumus (piemēram, gaļu, kafiju, maltos graudaugus), noteiktus ķīmiskos izstrādājumus, tekstilizstrādājumus, apģērbu un apģērbu, apavus, kā arī dažus dzelzs un tērauda izstrādājumus, metāla instrumentus, mašīnbūves izstrādājumus, tostarp elektroierīces. Faktiski saraksts ir diezgan ierobežots un neaptver visu Savienības kombinētajā nomenklatūrā klasificēto izstrādājumu klāstu.

Noteikumi, kas piemērojami 22-01. pielikumā minētajiem izstrādājumiem, ir uzskaitīti un izcelti “sarakstos ietverto noteikumu” tabulā (6). Ja pēdējo ražotājvalsti nav iespējams noteikt, pamatojoties uz īpaši uzskaitītajiem primārajiem noteikumiem, tā būtu jānosaka, piemērojot “palīgnoteikumus”, kas izklāstīti katras nodaļas sākumā.

3.2.2.   SMK-DR 22-01. pielikumā neiekļauto izstrādājumu izcelsmes noteikšana

Precēm, kas nav iekļautas SMK-DR 22-01. pielikumā, izcelsmi nosaka katrā gadījumā atsevišķi, novērtējot jebkuru procesu vai darbību saistībā ar pēdējās būtiskās pārstrādes vai apstrādes jēdzienu, kā noteikts SMK 60. panta 2. punktā.

Tiecoties uzlabot “pēdējās būtiskās pārveides” pamatprincipa saskaņotu interpretāciju precēm, kuras nav iekļautas SMK-DR 22-01. pielikumā, šiem izstrādājumiem ir izstrādātas konkrētas, juridiski nesaistošas vadlīnijas. Vadlīnijas šiem izstrādājumiem ir arī norādītas (bet nav izceltas) iepriekš minētajā “sarakstos ietverto noteikumu” tabulā.

Ja sarakstā ietvertais noteikums nav izpildīts pēdējā ražotājvalstī, izcelsmes valsti nosaka, piemērojot “palīgnoteikumus”, kas izklāstīti katras nodaļas sākumā.

Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, kā arī darbuzņēmējiem, tostarp MVU, būtu jāievēro attiecīgie noteikumi un jāņem vērā pamatnostādnes attiecībā uz nepreferenciālo izcelsmi (skatīt arī Vadlīnijas nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem ) (7).

Ja rodas šaubas par preču izcelsmi vai nolūkā nodrošināt juridisko noteiktību, darbuzņēmēji un jo īpaši MVU, kuriem var nebūt nepieciešamās zināšanas, var pieteikties saistošas informācijas par izcelsmi saņemšanai. Plašāka informācija: https://trade.ec.europa.eu/access-to-markets/en/content/binding-origin-information-2

4.   Izraudzīto pretendentu pienākumi

IPI regulas 8. pants uzliek vairākus pienākumus izraudzītajiem pretendentiem publiskā iepirkuma procedūrās, uz kurām attiecas IPI pasākums, kā arī attiecībā uz līgumiem, kas piešķirti, pamatojoties uz pamatlīgumiem (tā sauktajiem konkrētajiem līgumiem “pēc vajadzības”), uz kuriem attiecās IPI pasākums, attiecībā uz: i) apakšuzņēmuma līgumiem; ii) līguma izpildē izmantoto preču izcelsmi; iii) atbilstošu pierādījumu sniegšanu par apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu un preču izcelsmi pēc pieprasījuma; un iv) samērīgas maksas apmaksu par apakšuzņēmuma līguma un pienākumu attiecībā uz izcelsmi neievērošanu.

Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem publiskā iepirkuma dokumentos, uz kuriem attiecas IPI pasākums, ir jāiekļauj atsauce uz šiem pienākumiem, lai ekonomikas dalībnieki, kuri piedalās attiecīgajās procedūrās, un jo īpaši MVU, būtu pilnībā informēti par piemērojamām prasībām, ja tiem tiktu piešķirtas tiesības slēgt līgumu.

4.1.    Pienākumi attiecībā uz apakšuzņēmuma līguma slēgšanu līguma izpildē

Apakšuzņēmuma līguma slēgšana ir vienošanās ar trešo personu par kādas līguma daļas izpildi un neietver tikai preču vai daļu piegādi, kas nepieciešama pakalpojuma sniegšanai.

Ekonomikas dalībniekiem, kuriem ir piešķirtas pakalpojumu sniegšanas (tostarp valsts būvdarbu) līguma slēgšanas tiesības, ir pienākums slēgt apakšuzņēmumu līgumus par ne vairāk kā 50 % no kopējās līguma vērtības ar uzņēmējiem, kuru izcelsme ir trešā valsts, uz kuru attiecas IPI pasākums.

Publisku būvdarbu līgumu gadījumā materiālu, preču un sastāvdaļu izmantošana, kas jāiekļauj vai kas ietilps pastāvīgajos būvdarbos saskaņā ar būvdarbu līgumu, nav uzskatāma par apakšuzņēmuma līguma slēgšanu un tādēļ nav jāiekļauj 50 % robežvērtības aprēķinā. Piemēram, ja piešķirtais līgums attiecas uz tilta būvniecību, izmantoto materiālu (piemēram, tērauda, betona, akmens, asfalta utt.) izmaksas nav jāiekļauj līguma vērtības 50 % robežvērtības aprēķinā.

Turklāt preces, ko darbuzņēmējs iegādājies izmantošanai līguma izpildes laikā (piemēram, iekārtas, ko piegādātājs izmanto piegādāto preču pārbaudei un uzstādīšanai, iekārtas, ko darbuzņēmējs izmanto ceļu būvniecībai, datori, ko izmanto pakalpojumu sniedzējs, lai izstrādātu pētījumu) nebūtu jāiekļauj līguma vērtības aprēķinā 50 % robežvērtības vajadzībām.

4.2.    Pienākumi attiecībā uz līguma izpildē izmantoto preču izcelsmi

Attiecībā uz līgumiem, kuru priekšmets ietver preču piegādi, dalībniekiem, kuriem ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu ir jānodrošina, ka līguma izpildes ietvaros piegādātās preces vai sniegtie pakalpojumi, kuru izcelsme ir trešā valstī, uz kuru attiecas IPI pasākumi, nepārsniedz 50 % no līguma kopējās vērtības.

Tāpēc vairāk nekā 50 % preču, ko izmanto, izpildot preču piegādes līgumus, izcelsmei ir jābūt Savienībā vai trešajā valstī, uz kuru neattiecas IPI pasākums.

Šī robežvērtība attiecas uz visām precēm, kuras paredzēts piegādāt saskaņā ar piegādes līgumu. Preces tiek definētas kā preces, kas minētas kā publiskā iepirkuma procedūras priekšmets un norādītas attiecīgā līguma specifikācijā, bet neietver piegādāto preču izejvielas, materiālus vai sastāvdaļas; Attiecīgi šī robežvērtība neattiecas uz materiāliem, precēm un sastāvdaļām, kas jāiekļauj iepirktajās precēs vai veido to daļu. Piemēram, ja iepirkums attiecas uz elektronisko ierīču piegādi, šādu ierīču ražošanā izmantotie pusvadītāji netiks ieskaitīti 50 % robežvērtībā, taču vairāk nekā 50 % šādu iegādāto elektronisko ierīču izcelsmei ir jābūt valstī, uz kuru neattiecas IPI pasākums.

Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs jebkurā brīdī līguma izpildes laikā var pieprasīt informāciju par izmantoto preču izcelsmi.

Pieprasījuma gadījumā izraudzītajam pretendentam, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, ir skaidri jāapliecina, ka preces, kas piegādātas, izpildot līgumu, atbilst prasībām attiecībā uz piegādāto preču izcelsmes robežvērtību. Šajā nolūkā darbuzņēmējam ir jāiesniedz līgumslēdzējai iestādei apliecinājums, ko var formulēt šādi: “Ar šo es apliecinu, ka ne vairāk kā 50 % preču, kas piegādātas, izpildot līgumu XXX, izcelsme ir valstī [X], uz ko attiecas [XYZ] IPI pasākums no [datums: xx.yy.zz]”.

Komisija iesaka IPI regulas 8. panta īstenošanas riska novērtējuma un kontroles procedūru ietvaros līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem aicināt izraudzīto pretendentu iesniegt brīvprātīgu deklarāciju, norādot to preču vai pakalpojumu, kuru izcelsme ir valstīs, uz kurām attiecas IPI pasākumi, procentuālo daļu kopējā līguma vērtībā.

Šī brīvprātīgā deklarācija principā būtu jāiesniedz pirms līguma galīgā maksājuma, un tā var būt balstīta uz esošajām piegādes ķēžu un izsekojamības kontroles sistēmām, kuras uzņēmums ieviesis parastās uzņēmējdarbības ietvaros. Sniedzot šādas deklarācijas, apiešanas risku var uzskatīt par mazāku nekā tad, ja šādas informācijas nav.

4.3.    Pienākumi attiecībā uz atbilstošu pierādījumu sniegšanu pēc pieprasījuma

Darbuzņēmēja pienākums ir pēc līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja pieprasījuma sniegt atbilstošus pierādījumus, kas apliecinātu atbilstību preču izcelsmes robežvērtībai. Šajā nolūkā ir pietiekami sniegt pierādījumu, ka vairāk nekā 50 % no līguma kopējās vērtības ir izcelsme Savienībā vai citās trešās valstis, uz kurām neattiecas IPI pasākums.

Praksē līgumā par preču piegādi var rasties divas situācijas:

a)	darbuzņēmējs var iegādāties gala preces, kas ir izmantotas līguma izpildei, Savienībā (vai trešā valstī) vai valstī, uz kuru attiecas IPI pasākums, vai

b)	darbuzņēmējs, iespējams, ir saražojis šīs preces, izmantojot komponentes vai sastāvdaļas, kuru izcelsme ir Savienībā (vai trešā valstī) vai valstī, uz kuru attiecas IPI pasākums.

Nepreferenciālas izcelsmes noteikumi, kā paskaidrots iepriekš, ir vienādi piemērojami abos gadījumos.

Pirmajā gadījumā, ja importētās gala preces izcelsme ir valstī, uz kuru attiecas IPI pasākums, to procentuālā daļa līguma kopējā vērtībā nedrīkst pārsniegt 50 % no līguma vērtības. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 50 % preču, kas piegādātas, pamatojoties uz līgumu, izcelsmei jābūt Savienībā vai trešā valstī (izņemot valstis, uz kurām attiecas IPI pasākums). Darbuzņēmējs var pierādīt atbilstību šai robežvērtībai, uzrādot attiecīgus rēķinus un/vai pavaddokumentus no ārējiem piegādātājiem. Ja rēķinos izmantota ārvalstu valūta, to vērtība tiek konvertēta EUR, pamatojoties uz pirkuma brīdī spēkā esošo EUR maiņas kursu.

Otrajā gadījumā darbuzņēmējam jāpierāda, ka lielākā daļa (vairāk nekā 50 %) preču, kas ražotas un piegādātas, pamatojoties uz līgumu, ir ieguvušas Savienības vai trešās valsts (kas nav valsts, uz kuru attiecas IPI pasākums) izcelsmi. Lai gan ir atļauts izmantot komponentes, kuru izcelsme ir valstī, uz kuru attiecas IPI pasākums, tām ir jābūt būtiski pārveidotām ražošanas procesā, lai galaprodukts iegūtu Savienības vai trešās valsts (kas nav valsts, uz kuru attiecas IPI pasākums) izcelsmi atbilstīgi nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem, kā paskaidrots iepriekš.

Darbuzņēmējam būtu jāsniedz jebkāda informācija, sertifikāts, apliecinošs dokuments vai apliecinājums, kas pierāda atbilstību izcelsmes robežvērtībai. Šādi pierādījumi ir dokumenti, kas apliecina, ka vairāk nekā 50 % preču izcelsme ir Savienībā vai trešā valstī, uz kuru neattiecas IPI pasākums. Šeit var ietilpt arī ražošanas procesu apraksts, tostarp paraugi, apraksti vai fotogrāfijas, kas ļauj noteikt piegādāto preču izcelsmi. Pierādījumi var būt arī apliecinājums vai cita veida pierādījumi, ko sniedz preču piegādātājs Savienībā, ja darbuzņēmējs ir iegādājies preces Savienības tirgū.

Attiecīgie dokumenti varētu būt arī deklarācijas vai izcelsmes sertifikāti. Šādus dokumentus var izdot preču deklarētās izcelsmes valsts kompetentā iestāde (piemēram, tirdzniecības kamera). Tomēr šādas deklarācijas vai izcelsmes sertifikāti nesniedz informāciju par deklarētās izcelsmes precizitāti, ciktāl trešās valstīs var būt atšķirīgi noteikumi attiecībā uz preču izcelsmes noteikšanu. Šāda veida sertifikāts sniedz tikai norādi par preču ražošanas vai izcelsmes vietu. Tāpēc deklarācijas/izcelsmes sertifikāti nav jāuzskata par juridisku pierādījumu, bet gan par noderīgu elementu izcelsmes noteikšanai, kas šaubu gadījumā var atvieglot turpmāko pārbaužu veikšanu.

4.4.    Pienākumi attiecībā uz samērīgas maksas samaksu

Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs konstatē, ka darbuzņēmējs nav izpildījis 8. panta 1. punkta a–b) apakšpunktā noteiktos pienākumus, vai ja ir pamatotas šaubas par to pierādījumu ticamību, kurus darbuzņēmējs iesniedzis saskaņā ar 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tie var noteikt samērīgu maksu 10 % līdz 30 % apmērā no līguma vērtības (saskaņā ar 8. panta 1. punkta d) apakšpunktu). Šīs maksas faktiskā summa būs jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, un tā var būt atkarīga no preču vai pakalpojumu īpatsvara, par kuru pastāv pamatotas šaubas, bet ne tikai.

5.   Kā un kādos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jāpiemēro IPI pasākums

IPI regulas 6. panta 4. punktā noteikts, ka IPI pasākumu piemēro tikai tām publiskā iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā vērtība pārsniedz robežvērtību, ko nosaka Komisija, ņemot vērā izmeklēšanas un konsultāciju rezultātus un 3. punktā izklāstītos kritērijus (8). Minētajai paredzamajai vērtībai būtu jābūt vienādai vai lielākai par 15 000 000 EUR bez PVN būvdarbiem un koncesijām un vienādai vai lielākai par 5 000 000 EUR bez PVN precēm un pakalpojumiem.

Lai piemērotu šajā regulā noteiktās robežvērtības, līgumu attiecīgās lēstās vērtības būtu jāaprēķina saskaņā ar Direktīvas 2014/23/ES 8. pantu, Direktīvas 2014/24/ES 5. pantu un Direktīvas 2014/25/ES 16. pantu.

IPI pasākumu piemēro tikai aptvertajām publiskā iepirkuma procedūrām, kuras sāktas laikposmā no dienas, kad attiecīgais IPI pasākums stājies spēkā, līdz tā termiņa beigām, atcelšanai vai apturēšanai.

Pamatlīgumiem IPI pasākumi tiks piemēroti tikai vienu reizi, piešķirot tiesības slēgt pamatlīgumu. IPI pasākumi neattiecas uz līgumiem, kuru pamatā ir pamatlīgums (tā sauktajā konkrēto līgumu slēgšanas posmā).

IPI regulas 13. panta 2. punktā paredzēts, ka līgumslēdzējas iestādēm un līgumslēdzējiem ar Tenders electronic daily (TED) starpniecību būtu jāziņo Komisijai par IPI pasākumu piemērošanu, kas ir daļa no informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šādā ziņojumā par katru attiecīgo procedūru iekļauj informāciju par IPI pasākumu piemērošanu, to piedāvājumu skaitu, kas saņemti no trešām valstīm, uz kurām attiecas konkrētais IPI pasākums, to piedāvājumu skaitu, kuriem tika piemērota piedāvājuma izslēgšana vai novērtējuma korekcija, un par to, vai tika piemēroti īpaši izņēmumi no šā IPI pasākuma.

TED būs īpaši lauki, kas jāaizpilda līgumslēdzējām iestādēm.

Piešķiršanas kritēriju vērtēšanas posmā (konkrētāk, galīgā novērtējuma aprēķināšanas brīdī) būtu jāpiemēro IPI pasākums punktu korekcijas veidā.

Atlases kritēriju vērtēšanas posmā būtu jāpiemēro IPI pasākums izslēgšanas veidā.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1031 (2022. gada 23. jūnijs) par trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem (Starptautiskā iepirkuma akts — IPI) (OV L 173, 30.6.2022., 1. lpp.)

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.)

(3)  Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.)

(4)  https://trade.ec.europa.eu/access-to-markets/en/content/harmonised-system-0

(5)  Skatīt arī Vadlīnijas nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem: https://taxation-customs.ec.europa.eu/system/files/2022-03/Guidance%20on%20non-preferential%20rules%20of%20origin.pdf

(6)  https://taxation-customs.ec.europa.eu/table-list-rules-conferring-non-preferential-origin-products-following-classification-cn_en

(7)  https://taxation-customs.ec.europa.eu/system/files/2022-03/Guidance%20on%20non-preferential%20rules%20of%20origin.pdf

(8)  Jo īpaši, a) IPI pasākuma samērīgumu attiecībā uz trešās valsts pasākumu vai praksi un b) alternatīvu piegādes avotu pieejamību attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, lai izvairītos vai līdz minimumam samazinātu būtisku ietekmi uz līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem.

PADOMES LĒMUMS

(2023. gada 14. februāris),

ar ko ieceļ vienu Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas locekļa aizstājēju no Itālijas

(2023/C 64/05)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (1) un jo īpaši tās 23. un 24. pantu,

ņemot vērā kandidātu sarakstus, ko Padomei iesniegušas dalībvalstu valdības,

tā kā:

(1)	Padome ar 2022. gada 20. septembra (2) un 2022. gada 25. oktobra lēmumu (3) ir iecēlusi Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas locekļus un locekļu aizstājējus uz laikposmu no 2022. gada 25. septembra līdz 2024. gada 24. septembrim.

(2)	Itālijas valdība ir izvirzījusi vienu kandidātu brīvajai amata vietai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

---

(1)  OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.

(2)  Padomes Lēmums (2022. gada 20. septembris), ar ko ieceļ Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV C 393, 13.10.2022., 5. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (2022. gada 25. oktobris), ar ko ieceļ Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas locekļus un locekļu aizstājējus no Dānijas, Grieķijas, Horvātijas, Itālijas, Kipras, Luksemburgas, Maltas, Portugāles un Vācijas (OV C 481, 19.12.2022., 1. lpp.).

Padomes secinājumi

par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas

(2023/C 64/06)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

---

(1)  EUCO 18/22, EUCO 1/22, 21/22, 31/22, 34/22, kā arī ST 9873/22.

Paziņojums to personu, vienību un struktūru ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kuri paredzēti Padomes Lēmumā 2013/184/KĀDP, kas grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/380, un Regulā (ES) Nr. 401/2013, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/378, par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mjanmā/Birmā

(2023/C 64/07)

Šeit sniegtā informācija ir paredzēta to personu, vienību un struktūru ievērībai, kuras ir norādītas pielikumā Padomes Lēmumam 2013/184/KĀDP (1), kas grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/380 (2), un IV pielikumā Regulai (ES) Nr. 401/2013 (3), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/378 (4), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mjanmā/Birmā.

Eiropas Savienības Padome ir nolēmusi, ka minētajos pielikumos uzskaitītās personas, vienības un struktūras būtu jāiekļauj tādu personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Lēmumā 2013/184/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 401/2013 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mjanmā/Birmā. Pamatojums attiecīgo personu, vienību un struktūru iekļaušanai sarakstā ir izklāstīts attiecīgajos minēto pielikumu ierakstos.

Attiecīgo personu, vienību un struktūru uzmanība tiek vērsta uz to, ka, lai iegūtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzību nodrošināšanai vai konkrētiem maksājumiem (sk. regulas 4.b pantu), pastāv iespēja iesniegt pieteikumu kompetentajām attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iestādēm, kā norādīts tīmekļa vietnēs, kas minētas II pielikumā Regulai (ES) Nr. 401/2013 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mjanmā/Birmā.

Attiecīgās personas, vienības un struktūras pirms 2023. gada 14. marta var Padomei iesniegt lūgumu pārskatīt lēmumu par viņu iekļaušanu minētajos sarakstos, lūgumam pievienojot apliecinošus dokumentus un to nosūtot uz šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX.1.

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Visi saņemtie apsvērumi tiks ņemti vērā sarakstu periodiskā pārskatīšanā, ko Padome veic saskaņā ar Lēmuma 2013/184/KĀDP 12. pantu un Regulas (ES) Nr. 401/2013 4.i panta 4. punktu.

Attiecīgo personu, vienību un struktūru uzmanība tiek vērsta arī uz iespēju Padomes lēmumu apstrīdēt Eiropas Savienības Vispārējā tiesā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 275. panta otrajā daļā un 263. panta ceturtajā un sestajā daļā.

---

(1)  OV L 111, 23.4.2013., 75. lpp.

(2)  OV L 51 I, 20.2.2023., 27.. lpp.

(3)  OV L 121, 3.5.2013., 1. lpp.

(4)  OV L 51 I, 20.2.2023., 1.. lpp.

Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2013/184/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 401/2013 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mjanmā/Birmā

(2023/C 64/08)

Datu subjektu uzmanība tiek vērsta uz šādu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes (1).

Šīs apstrādes darbības juridiskais pamats ir Padomes Lēmums 2013/184/KĀDP (2), kas grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/380 (3), un Padomes Regula (ES) Nr. 401/2013 (4), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/378 (5).

Šīs apstrādes darbības pārzinis ir Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv Padomes Ģenerālsekretariāta RELEX (Ārējās attiecības) ģenerāldirektors, un struktūrvienība, kurai uzticēta apstrādes darbība, ir RELEX.1, ar kuru var sazināties, izmantojot šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX.1.

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Ar Padomes datu aizsardzības speciālistu var sazināties, izmantojot šādu e-pasta adresi:

Datu aizsardzības speciālists

data.protection@consilium.europa.eu

Apstrādes darbības mērķis ir izveidot un atjaunināt tādu personu sarakstu, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi saskaņā ar Lēmumu 2013/184/KĀDP, kas grozīts ar Lēmumu (KĀDP) 2023/380, un Regulu (ES) Nr. 401/2013, kuru īsteno ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/378.

Datu subjekti ir fiziskas personas, kuras atbilst Lēmumā 2013/184/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 401/2013 izklāstītajiem kritērijiem iekļaušanai sarakstā.

Savāktie personas dati ietver datus, kas vajadzīgi, lai pareizi identificētu attiecīgo personu, pamatojumu iekļaušanai sarakstā un citus datus, kas saistīti ar pamatojumu iekļaušanai sarakstā.

Personas datu apstrādes juridiskais pamats ir Padomes lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar LES 29. pantu, un Padomes regulas, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 215. pantu un ar ko sarakstā iekļauj fiziskas personas (datu subjektus) un nosaka aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežojumus.

Apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un lai izpildītu iepriekš minētajos tiesību aktos noteiktos juridiskos pienākumus, kas attiecināmi uz pārzini saskaņā ar 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 2. punkta g) apakšpunktu.

Padome var iegūt datu subjektu personas datus no dalībvalstīm un/vai Eiropas Ārējās darbības dienesta. Personas datu saņēmēji ir dalībvalstis, Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests.

Visi personas dati, ko Padome apstrādā saistībā ar ES autonomiem ierobežojošiem pasākumiem, tiks glabāti 5 gadus no brīža, kad datu subjekts ir svītrots no tādu personu saraksta, uz kurām attiecas aktīvu iesaldēšana, vai kad ir beidzies pasākuma derīguma termiņš, vai, ja ir sākta tiesvedība Tiesā, līdz brīdim, kad būs pieņemts galīgais spriedums. Personas datus, kas ietverti Padomes reģistrētos dokumentos, Padome glabā arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs Regulas (ES) 2018/1725 4. panta 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē.

Padomei var būt nepieciešams apmainīties ar personas datiem, kas attiecas uz datu subjektu, ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju saistībā ar Padomes veiktu ANO sarakstu transponēšanu vai saistībā ar starptautisko sadarbību ES ierobežojošo pasākumu politikas jomā.

Ja nav pieņemts lēmums vai nav nodrošināti atbilstoši aizsardzības pasākumi, personas datu nosūtīšana uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 50. pantu, tiek veikta, pamatojoties uz šādu(-iem) nosacījumu(-iem):

—	nosūtīšana ir vajadzīga, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs;

—	nosūtīšana ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

Datu subjekta personas datu apstrādē netiek piemērota automatizēta lēmumu pieņemšana.

Datu subjektiem ir tiesības uz informāciju un tiesības piekļūt saviem personas datiem. Viņiem ir arī tiesības savus datus labot un papildināt. Konkrētos gadījumos viņiem var būt tiesības panākt, ka viņu personas dati tiek dzēsti, vai tiesības iebilst pret viņu personas datu apstrādi vai lūgt, lai šī apstrāde tiktu ierobežota.

Datu subjekti var īstenot šīs tiesības, nosūtot e-pastu pārzinim un kopiju adresējot datu aizsardzības speciālistam, kā norādīts iepriekš.

Datu subjektiem savam lūgumam jāpievieno identifikācijas dokumenta (personas apliecības vai pases) kopija, lai apliecinātu savu identitāti. Šajā dokumentā vajadzētu būt norādītai šādai informācijai: identifikācijas numurs, izdevējvalsts, derīguma termiņš, vārds, uzvārds, adrese un dzimšanas datums. Visi citi dati, kas ietverti identifikācijas dokumenta kopijā, piemēram, fotogrāfija vai citas personu raksturojošas iezīmes, var būt aizklāti.

Datu subjektiem ir tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 (edps@edps.europa.eu).

Pirms sūdzības iesniegšanas datu subjektiem tiek ieteikts vispirms mēģināt saņemt tiesību aizsardzību, sazinoties ar pārzini un/vai Padomes datu aizsardzības speciālistu.

---

(1)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(2)  OV L 111, 23.4.2013., 75. lpp.

(3)  OV L 51 I, 20.2.2023., 27.. lpp.

(4)  OV L 121, 3.5.2013., 1. lpp.

(5)  OV L 51 I, 20.2.2023, 1.. lpp..

Paziņojums to personu un vienību ievērībai, kurām piemēro pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/235/KĀDP, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2023/381, un Padomes Regulā (ES) Nr. 359/2011, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/379, par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā

(2023/C 64/09)

Personām un vienībām, kas iekļautas pielikumā Padomes Lēmumam 2011/235/KĀDP (1), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2023/381 (2), un I pielikumā Padomes Regulai (ES) Nr. 359/2011 (3), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/379 (4), par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā, dara zināmu šādu informāciju.

Eiropas Savienības Padome ir nolēmusi, ka šīs personas un vienības būtu jāiekļauj tādu personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Lēmumā 2011/235/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 359/2011.

Attiecīgo personu un vienību uzmanība tiek vērsta uz to, ka pastāv iespēja iesniegt pieteikumus attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajās iestādēs, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 359/2011 II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs, lai saņemtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzību nodrošināšanai vai konkrētiem maksājumiem (sk. regulas 4. pantu).

Attiecīgās personas un vienības pirms 2023. gada 14. marta, pievienojot apliecinošus dokumentus, var iesniegt Padomei lūgumu pārskatīt lēmumu par tās iekļaušanu minētajā sarakstā, lūgumu nosūtot uz šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX.1

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Attiecīgo personu un vienību uzmanība tiek vērsta arī uz iespēju apstrīdēt Padomes lēmumu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 275. panta otrajā daļā un 263. panta ceturtajā un sestajā daļā.

---

(1)  OV L 100, 14.4.2011., 51. lpp.

(2)  OV L 51 I, 20.2.2023., 36.. lpp.

(3)  OV L 100, 14.4.2011., 1. lpp.

(4)  OV L 51 I, 20.2.2023., 13.. lpp.

Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/235/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 359/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā

(2023/C 64/10)

Datu subjektu uzmanība tiek vērsta uz šādu informāciju saskaņā ar Regulas Eiropas Parlamenta un Padomes (EK) Nr. 2018/1725 (1) 16. pantu.

Šīs apstrādes darbības juridiskais pamatsun Padomes ir Lēmums 2011/235/KĀDP (2), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2023/381 (3) un Regula (ES) Nr. 359/2011 (4), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/379 (5).

Šīs apstrādes darbības pārzinis ir Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv Padomes Ģenerālsekretariāta Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta (RELEX) ģenerāldirektors, un struktūrvienība, kurai uzticēta apstrādes darbība, ir RELEX.1, ar kuru var sazināties, izmantojot šādu adresi:

Council of the European Union General Secretariat

RELEX.1

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Ar Padomes datu aizsardzības speciālistu var sazināties:

Datu aizsardzības speciālists data.protection@consilium.europa.eu

Apstrādes darbības mērķis ir izveidot un atjaunināt tādu personu sarakstu, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi saskaņā ar Lēmumu 2011/235/KĀDP, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2023/381, un Regulu (ES) Nr. 359/2011, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/379.

Datu subjekti ir fiziskas personas, kuras atbilst Lēmumā 2011/235/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 359/2011 izklāstītajiem sarakstā iekļaušanas kritērijiem.

Pie savāktajiem personas datiem pieder dati, kas ir vajadzīgi, lai pareizi identificētu attiecīgo personu, pamatojums iekļaušanai sarakstā un citi ar iekļaušanas iemesliem saistīti dati.

Personas datu apstrādes juridiskais pamats ir saskaņā ar LES 29. pantu pieņemtie Padomes lēmumi un saskaņā ar LESD 215. pantu pieņemtās Padomes regulas, ar kuriem īsteno fizisku personu (datu subjektu) iekļaušanu sarakstā un nosaka aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežojumus.

Apstrāde ir vajadzīga, lai veiktu uzdevumu sabiedrības interesēs saskaņā ar 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu un lai pildītu juridiskos pienākumus, kas noteikti iepriekš minētajos tiesību aktos, kuri uz pārzini attiecas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 2. punkta g) apakšpunktu.

Padome var iegūt datu subjektu personas datus no dalībvalstīm un/vai no Eiropas Ārējās darbības dienesta. Personas datu saņēmēji ir dalībvalstis, Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests.

Visi personas dati, ko Padome apstrādā saistībā ar autonomiem ES ierobežojošajiem pasākumiem, tiks glabāti 5 gadus no brīža, kad datu subjekts tika svītrots no to personu saraksta, uz kurām attiecas līdzekļu iesaldēšana, vai kad ir beidzies pasākuma derīguma termiņš, vai gadījumā, kad Tiesā ir celta prasība, – līdz brīdim, kad būs pieņemts galīgais spriedums. Personas datus, kas iekļauti Padomes reģistrētajos dokumentos, Padome glabā arhivēšanas nolūkos, kuri ir sabiedrības interesēs Regulas (ES) 2018/1725 4. panta 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē.

Padomei var būt vajadzīga apmaiņa ar datu subjektu personas datiem, kura tiek veikta ar kādu trešo valsti vai starptautisku organizāciju saistībā ar to, ka Padome transponē ANO īstenoto iekļaušanu sarakstā, vai saistībā ar starptautisku sadarbību ES ierobežojošo pasākumu politikas jomā.

Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai pienācīgu aizsardzības pasākumu, personas datu nosūtīšana uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 50. pantu balstās uz šādu(-iem) nosacījumu(-iem):

—	nosūtīšana ir vajadzīga, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs;

—	nosūtīšana ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

Datu subjekta personas datu apstrādē nav iesaistīta automatizēta lēmumu pieņemšana.

Datu subjektiem ir tiesības uz informāciju un tiesības piekļūt saviem personas datiem. Viņiem ir arī tiesības savus datus labot un papildināt. Konkrētos gadījumos viņiem var būt tiesības panākt savu personas datu dzēšanu vai tiesības iebilst pret savu personas datu apstrādi vai lūgt to ierobežot.

Datu subjekti var īstenot šīs tiesības, nosūtot pārzinim e-pastu ar pievienotu kopiju datu aizsardzības inspektoram, kā norādīts iepriekš.

Datu subjektiem pie sava pieprasījumam ir jāpievieno identifikācijas dokumenta kopija, lai apstiprinātu savu identitāti (personas apliecība vai pase). Šajā dokumentā būtu jānorāda šāda informācija: identifikācijas numurs, izdevējvalsts, derīguma termiņš, vārds, uzvārds, adrese un dzimšanas datums. Visi citi dati, kas ir identifikācijas dokumenta kopijā, piemēram, fotogrāfija vai citas personu raksturojošas iezīmes, var būt aizklāti.

Datu subjektiem ir tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 (edps@edps.europa.eu).

Pirms sūdzības iesniegšanas ir ieteicams, lai datu subjekti vispirms pamēģinātu panākt tiesību aizsardzību, sazinoties ar pārzini un/vai Padomes datu aizsardzības inspektoru.

---

(1)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(2)  OV L 100, 14.4.2011., 51. lpp.

(3)  OV L 51 I, 20.2.2023., 36.. lpp.

(4)  OV L 100, 14.4.2011., 1. lpp.

(5)  OV L 51 I, 20.2.2023., 13.. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2023. gada 20. februāris

(2023/C 64/11)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0674
JPY	Japānas jena	143,09
DKK	Dānijas krona	7,4461
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88738
SEK	Zviedrijas krona	11,0620
CHF	Šveices franks	0,9861
ISK	Islandes krona	154,70
NOK	Norvēģijas krona	10,9683
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,693
HUF	Ungārijas forints	382,83
PLN	Polijas zlots	4,7435
RON	Rumānijas leja	4,9180
TRY	Turcijas lira	20,1379
AUD	Austrālijas dolārs	1,5456
CAD	Kanādas dolārs	1,4367
HKD	Hongkongas dolārs	8,3623
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7087
SGD	Singapūras dolārs	1,4259
KRW	Dienvidkorejas vona	1 384,38
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,3471
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3191
IDR	Indonēzijas rūpija	16 178,69
MYR	Malaizijas ringits	4,7291
PHP	Filipīnu peso	58,675
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,708
BRL	Brazīlijas reāls	5,5162
MXN	Meksikas peso	19,6555
INR	Indijas rūpija	88,3060

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

KOMISIJAS LĒMUMS

(2022. gada 21. decembris),

ar ko Eiropas Savienības darījumu žurnāla centrālo administratoru instruē Eiropas Savienības darījumu žurnālā ievadīt labojumus Čehijas, Dānijas, Vācijas, Īrijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Ungārijas, Nīderlandes, Rumānijas un Zviedrijas valsts kvotu iedales tabulās

(2023/C 64/12)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1122 (2019. gada 12. marts), ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (1), un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Dalībvalstis Komisijai iesniedza savā teritorijā esošo iekārtu sarakstu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK (2) 11. panta 1. punktu.

(2)

Saskaņā ar Komisijas Lēmuma (ES) 2021/355 (3) 2. pantu Komisija neizteica iebildumus pret Direktīvas 2003/87/EK aptverto iekārtu sarakstiem, ko bija iesniegušas Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija un Zviedrija, izņemot minētā lēmuma 1. pantā un pielikumos noteikto.

(3)	Dalībvalstis saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/331 (4) 14. panta 5. punktu noteica un paziņoja provizoriskos ikgadējos bezmaksas kvotu daudzumus katrai iekārtai, izmantojot pārskatītās līmeņatzīmju vērtības, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447 (5).

(4)	Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/927 (6) 1. pants nosaka, ka provizoriskie ikgadējie bezmaksas kvotu daudzumi saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktu nav jāpielāgo, jo pieprasījums nepārsniedz maksimālo apjomu.

(5)	Čehija 2022. gada 6. jūlija vēstulē paziņoja par izmaiņām savā valsts kvotu iedales tabulā. Iekārta CZ-127 sākotnējā valsts kvotu iedales tabulā bija iekļauta ar nepareizu reģistra konta identifikācijas numuru. Identifikācijas numurs CZ-126 ir aizstāts ar pareizo pastāvīgo numuru.

(6)	Dānija 2022. gada 2. decembra vēstulē paziņoja par izmaiņām savā valsts kvotu iedales tabulā. Ir koriģēti iekārtu DK-265, DK-305 un DK-375 siltuma apakšiekārtu vēsturiskie darbības līmeņi.

(7)

Arī Vācija 2022. gada 29. novembra vēstulē paziņoja par izmaiņām savā valsts kvotu iedales tabulā. Attiecībā uz iekārtām DE-43 un DE-2495 ir ziņots par korekcijām siltuma plūsmās uz siltuma tīklu un no tā, līdz ar to ir koriģēti ES ETS neaptvertā siltuma koeficienti un bez maksas iedalītās kvotas tiek pārvietotas iekārtas DE-43 siltuma apakšiekārtu starpā. Sakarā ar korekciju attiecībā uz acetilēnu ir koriģēti iekārtas DE-235 kurināmā apakšiekārtas un procesa emisiju apakšiekārtas vēsturiskie darbības līmeņi. Ir konstatētas un izlabotas kļūdas iekārtu DE-892, DE-941, DE-203778, DE-203812 un DE-206021 siltuma apakšiekārtu vēsturiskā darbības līmeņa aprēķinā. Pēc kļūdu atklāšanas dabasgāzes mērījumos ir koriģēti iekārtas DE-205609 siltuma apakšiekārtas un kurināmā apakšiekārtas vēsturiskie darbības līmeņi. Iekārtas DE-4111 elektroenerģijas ražotāja statuss ir koriģēts uz “elektroenerģijas ražotājs”. Viens siltuma eksportētājs ES ETS vairs neietilpst, līdz ar to iekārtas DE-4170 kvotu iedales apjoms ir mazāks. Attiecībā uz iekārtas DE-202606 etilēnoksīda/etilēnglikolu apakšiekārtu ir izlabotas elektroenerģijas patēriņa un elektroenerģijas apmaiņas koeficienta kļūdas. Attiecībā uz izmērāmā siltuma importu uz iekārtu DE-1439 tā izcelsme ir koriģēta no “ES ETS iekārta” uz “ES ETS neaptverta iekārta”. Daļa no siltuma, kas eksportēts no iekārtas DE-1439, ir identificēta un koriģēta uz statusu “oglekļa emisiju pārvirze”, kā rezultātā ir radīta oglekļa emisiju pārvirzes siltuma apakšiekārta. Neziņotā atlikumsiltuma iekļaušanas dēļ iekārtas DE-205540 siltuma apakšiekārtas vēsturiskais darbības līmenis ir augstāks un kurināmā apakšiekārtas vēsturiskais darbības līmenis ir zemāks. Tiesvedības rezultātā iekārta DE-204581 ir sadalīta iekārtā DE-204581 un iekārtā DE-493. Iekārta DE-204581 ES ETS vairs neietilpst, jo tā neveic darbības, kas rada SEG emisijas. Uz iekārtu DE-493 ES ETS attiecas sakarā ar izmērāma siltuma ražošanu un eksportu dažādiem lietotājiem, arī iekārtai DE-204581.

(8)	Īrija 2022. gada 24. maija vēstulē paziņoja par izmaiņām savā valsts kvotu iedales tabulā. Iekārtas IE-130 elektroenerģijas ražotāja statuss ir koriģēts uz “nav elektroenerģijas ražotājs”.

(9)

Spānija 2022. gada 2. decembra vēstulē paziņoja par izmaiņām savā valsts kvotu iedales tabulā. Ir labots iekārtas ES-158 pārdedzināto dolomītkaļķu apakšiekārtas ekspluatācijas sākuma datums. Nepareizi izmērāmu siltuma plūsmu mērījumi noveduši pie pārāk augsta iekārtas ES-890 siltuma apakšiekārtas vēsturiskā darbības līmeņa aplēses. Koriģētie mērījumi nosaka jaunu vēsturisko darbības līmeni. Ir konstatētas un izlabotas kļūdas iekārtu ES-932 un ES-201855 siltuma apakšiekārtu vēsturiskā darbības līmeņa aprēķinā. Uz ES ETS neaptvertu iekārtu eksportētais siltums tika nepareizi attiecināts uz amonjaka apakšiekārtu, lai gan to vajadzēja attiecināt uz iekārtas ES-201855 siltuma apakšiekārtu. Korekcija attiecībā uz eksportēto siltumu nozīmē arī pielāgot šīs apakšiekārtas emisijas un amonjaka apakšiekārtas un kurināmā elektroenerģijas apmaināmības koeficientu. Sakarā ar PRODCOM koda labojumu iekārtas ES-202877 oglekļa emisiju pārvirzes statuss ir mainīts uz “oglekļa emisiju pārvirzes nav”.

(10)

Francija 2022. gada 1. decembra vēstulē paziņoja par izmaiņām savā valsts kvotu iedales tabulā. Ir koriģēts iekārtas FR-1020 siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas vēsturiskais darbības līmenis. Ražošanas daļas siltuma bilances un oglekļa emisiju pārvirzes statusa korekciju dēļ iekārtas FR-182 siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtai ar statusu “oglekļa emisiju pārvirze” vēsturiskais darbības līmenis ir augstāks, bet siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtai ar statusu “oglekļa emisiju pārvirzes nav” vēsturiskais darbības līmenis ir zemāks. Iekārtā FR-1163 korekciju dēļ ir samazināts minerālvates apakšiekārtas vēsturiskais darbības līmenis un pievienota kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārta ar statusu “oglekļa emisiju pārvirze”.

(11)

Itālija 2022. gada 11. jūlija, 2022. gada 22. novembra un 2022. gada 2. decembra vēstulēs paziņoja par izmaiņām savā valsts kvotu iedales tabulā. Ir koriģēts iekārtas IT-493 pludinātā stikla apakšiekārtas vēsturiskais darbības līmenis. Ir labots tehniskais savienojums ar iekārtu IT-654, kā rezultātā siltuma apakšiekārta ir pārveidota par centralizētās siltumapgādes apakšiekārtu. IT-217620 atkal pienākas bezmaksas kvotu iedale emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ar labotu reģistra identifikācijas numuru. Izmērāmā siltuma datu korekciju dēļ iekārtas IT-457 siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas vēsturiskais darbības līmenis ir zemāks un kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtas vēsturiskais darbības līmenis ir augstāks.

(12)	Ungārija 2022. gada 1. decembra vēstulē paziņoja par izmaiņām savā valsts kvotu iedales tabulā. Iekārtas HU-153 siltuma apakšiekārtas darbības līmenī ir iekļauts neitralizācijas procesa eksotermiskais siltums.

(13)	Arī Latvija 2022. gada 1. decembra vēstulē paziņoja par izmaiņām savā valsts kvotu iedales tabulā. Sakarā ar siltuma bilances korekcijām iekārtas LV-206234 centralizētās siltumapgādes apakšiekārtas vēsturiskais darbības līmenis ir augstāks.

(14)

Nīderlande 2022. gada 8. marta, 2022. gada 23. marta, 2022. gada 16. jūnija, 2022. gada 14. oktobra un 2022. gada 24. oktobra vēstulēs paziņoja par izmaiņām savā valsts kvotu iedales tabulā. Kāds iekārtas NL-366 siltuma apakšiekārtas siltuma avots tika kļūdaini uzskatīts par siltumu, kura gadījumā var pretendēt uz iedali. Turklāt nekāda siltuma daļa saskaņā ar ziņoto netika ievadīta iekārtas NL-366 ūdeņraža apakšiekārtā. Abas problēmas ir izlabotas. Ir koriģēts vēsturiskais darbības līmenis, kas piemērojams iekārtas NL-54 siltuma apakšiekārtai ar statusu “oglekļa emisiju pārvirze”. Ir koriģēts iekārtas NL-110 procesa emisiju apakšiekārtas vēsturiskais darbības līmenis. Attiecībā uz iekārtas NL-205924 stirola apakšiekārtu ir izlabotas elektroenerģijas patēriņa un elektroenerģijas apmaiņas koeficienta kļūdas. Ir izlabota arī iekārtas NL-205924 atlikumgāzu bilance un siltuma bilance. Ir novērstas iekārtas NL-205926 procesa emisiju apakšiekārtas robežu un ar to saistīto aprēķinu nekonsekvences.

(15)	Rumānija 2022. gada 14. novembra vēstulē paziņoja par izmaiņām savā valsts kvotu iedales tabulā. Sakarā ar siltuma bilances korekcijām iekārtas RO-207234 centralizētās siltumapgādes apakšiekārtas vēsturiskais darbības līmenis ir zemāks.

(16)

Arī Zviedrija 2022. gada 1. decembra vēstulē paziņoja par labojumiem savā valsts kvotu iedales tabulā. Ir samazināts iekārtas SE-471 augstvērtīga nekrītota papīra apakšiekārtas vēsturiskais darbības līmenis. Agrākie dati ietvēra nepārdoto produkciju, kas tika novadīta atpakaļ procesā. Šī daļa no vēsturiskā darbības līmeņa ir atskaitīta. Ir samazināts iekārtas SE-475 nekrītota un krītota kartona apakšiekārtu vēsturiskais darbības līmenis. Agrākie dati ietvēra nepārdoto produkciju, kas tika novadīta atpakaļ procesā. Šī daļa no vēsturiskā darbības līmeņa ir atskaitīta.

(17)	Paziņotās valsts kvotu iedales tabulas atbilst Direktīvai 2003/87/EK, Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2019/331 un Komisijas Lēmumam (ES) 2021/355,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

---

(1)  OV L 177, 2.7.2019., 3. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(3)  Komisijas Lēmums (ES) 2021/355 (2021. gada 25. februāris) par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu iedali saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu (OV L 68, 26.2.2021., 221. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/331 (2018. gada 19. decembris), ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (OV L 59, 27.2.2019., 8. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/447 (2021. gada 12. marts), ar ko nosaka pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas emisijas kvotu iedalei 2021.–2025. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu (OV L 87, 15.3.2021., 29. lpp.).

(6)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/927 (2021. gada 31. maijs), ar ko 2021.–2025. gada periodam nosaka vienoto starpnozaru korekcijas koeficientu emisijas kvotu bezmaksas iedales korekcijai.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumiem direktīvām par līdztiesības iestāžu standartiem vienlīdzīgas attieksmes jomā

(2023/C 64/13)

[Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]

Eiropas Komisija 2022. gada 7. decembrī nāca klajā ar priekšlikumu Padomes Direktīvai par līdztiesības iestāžu standartiem attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret personām neatkarīgi no viņu rases vai etniskās izcelsmes, vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un profesijas jomā pret personām neatkarīgi no viņu reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem sociālā nodrošinājuma jautājumos un attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem, Direktīvas 2000/43/EK 13. pantu un Direktīvas 2004/113/EK (1) 12. pantu un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz standartus līdztiesības iestādēm attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgām iespējām pret sievietēm un vīriešiem nodarbinātības un profesijas jautājumos, un svītrot Direktīvas 2006/54/EK 20. pantu un Direktīvas 2010/41/ES (2) 11. pantu.

Priekšlikumu mērķis ir noteikt minimālās prasības līdztiesības iestāžu darbībai, lai uzlabotu to efektivitāti un garantētu to neatkarību, tādējādi stiprinot vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu.

Šis EDAU atzinums ir sniegts pēc Eiropas Komisijas 2022. gada 8. decembra apspriešanās saskaņā ar ESDAR 42. panta 1. punktu (3).

EDAU atzinīgi vērtē šādus mērķus. EDAU norāda, ka ziņojumos, ko līdztiesības iestādes sniegtu saskaņā ar 15. pantu, nebūtu jāietver personas dati un ka sadarbībai, kas izklāstīta 12. pantā, kā arī uzraudzībai saskaņā ar 16. pantu nebūtu jāietver personas datu apstrāde.

Tādēļ viņš koncentrē savus ieteikumus uz 18. pantu par personas datu apstrādi. Jo īpaši EDAU iesaka uzlabot juridisko noteiktību līdztiesības iestādēm, uzskatot priekšlikumu 18. pantu par datu apstrādes juridisko pamatu, un izveidot skaidru saikni ar VDAR 9. pantu attiecībā uz īpašām personas datu kategorijām (4). EDAU iesaka precizēt priekšlikumu 18. panta 1. punkta darbības jomu, lai vajadzības gadījumā aptvertu ne tikai personas datu vākšanu, bet arī turpmāku apstrādi, ko veic līdztiesības iestādes, izsmeļoši uzskaitot visas īpašās personas datu kategorijas VDAR nozīmē, kuras var apstrādāt, pamatojoties uz priekšlikumiem, kā arī izskaidrojot piemērotus un konkrētus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta pamattiesības un intereses, kā noteikts VDAR 9. panta 2. punkta g) apakšpunktā.

1.   IEVADS

1.

Eiropas Komisija 2022. gada 7. decembrī nāca klajā ar priekšlikumu Padomes direktīvai par līdztiesības struktūru standartiem vienlīdzīgas attieksmes pret personām jomā neatkarīgi no to rasu vai etniskās piederības, vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un profesijas jomā pret personām neatkarīgi no viņu reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem sociālā nodrošinājuma jautājumos un attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, un ar ko svītro Direktīvas 2000/43/EK (5) 13. pantu un Direktīvas 2010/41/EK 12. pantu (6) (“Priekšlikums par vienlīdzīgu attieksmi”), un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas attieksmes un iespēju vienlīdzības jomā attiecībā uz sievietēm un vīriešiem saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu un pakalpojumu sniegšanu, un ar ko svītro Direktīvas 2006/54/EK (7) 20. pantu un Direktīvas 2010/41/EK (8) 11. pantu (“Vienlīdzīgas attieksmes priekšlikums”).

2.

Priekšlikuma par vienlīdzīgu attieksmi (9) mērķis ir noteikt minimālās prasības līdztiesības iestāžu darbībai, lai uzlabotu to efektivitāti un garantētu to neatkarību, lai stiprinātu vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu, kā tas izriet no Padomes Direktīvām 79/7/EEC (10) (ar ko aizliedz diskrimināciju dzimuma dēļ sociālā nodrošinājuma jautājumos), 2000/43/EK (ar ko aizliedz diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ), 2000/78/EK (11) (ar ko aizliedz diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ attiecībā uz nodarbinātību, profesiju un profesionālo apmācību) un 2004/113/EK (ar ko aizliedz diskrimināciju dzimuma dēļ attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem un to piegādi).

3.

Vienlīdzīgas attieksmes priekšlikums ir daļa no vairākām stratēģijām un rīcības plāniem, kas pieņemti, lai izveidotu Līdztiesības savienību: dzimumu līdztiesības stratēģija (12), rasisma apkarošanas rīcības plāns (13), romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars (14), LGBTIK līdztiesības stratēģija (15) un personu ar invaliditāti tiesību stratēģija (16). Tas tika minēts arī antisemītisma apkarošanas un ebreju dzīves veicināšanas stratēģijā (17).

4.

Priekšlikuma par iespēju vienlīdzību mērķis (18) ir noteikt minimālās prasības vienlīdzības struktūru darbībai, lai uzlabotu to efektivitāti un garantētu to neatkarību, lai pastiprinātu vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu, kas izriet no Direktīvas 2006/54/EK un Direktīvas 2010/41/ES. Šis priekšlikums papildina ES tiesību aktus, kas pieņemti tādās jomās kā cietušo tiesības (19), tiesu iestāžu pieejamība (20) un cīņa pret stratēģiskiem tiesas procesiem pret sabiedrības līdzdalību (21). 2022. gada ziņojumā par tiesiskumu uzsvērts, ka līdztiesības iestādēm ir vajadzīgas strukturālas neatkarības garantijas un pietiekami resursi, lai tās darbotos efektīvi, un vairākas no šīm struktūrām dalībvalstīs joprojām saskaras ar problēmām (22) (23).

5.

Šis EDAU atzinums ir sniegts, atbildot uz Eiropas Komisijas 2022. gada 8. decembra apspriešanos saskaņā ar ESDAR 42. panta 1. punktu. EDAU pauž gandarījumu par atsauci uz šo apspriešanos vienlīdzīgas attieksmes priekšlikuma 50. apsvērumā un vienlīdzīgo iespēju priekšlikuma 49. apsvērumā. Šajā sakarā EDAU atzinīgi vērtē arī to, ka ar viņu jau iepriekš ir notikusi neoficiāla apspriešanās saskaņā ar ESDAR 60. apsvērumu par vienlīdzīgas attieksmes priekšlikuma projektu.

5.   SECINĀJUMI

19.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EDAU sniedz šādus ieteikumus: (1) pastiprināt vienlīdzības organizāciju tiesisko drošību, uzskatot, ka priekšlikumu 18. pants ir juridiskais pamats datu apstrādei, un izveidot tiešu saikni ar VDAR 9. pantu attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu apstrādi; (2) precizēt priekšlikumu 18. panta 1. punkta darbības jomu, lai vajadzības gadījumā ietvertu ne tikai personas datu vākšanu, bet arī turpmāku apstrādi, ko veic līdztiesības iestādes; (3) izsmeļoši uzskaitīt visas tās īpašās personas datu kategorijas VDAR nozīmē, kuras var apstrādāt, pamatojoties uz priekšlikumiem, kā arī precizēt piemērotos un konkrētos pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta pamattiesības un intereses, kā noteikts VDAR 9. panta 2. punkta g) apakšpunktā.

---

(1)  COM(2022) 689 galīgā redakcija.

(2)  COM(2022) 688 galīgā redakcija.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.)

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)

(5)  Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.)

(6)  Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.);

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.)

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.)

(9)  Priekšlikuma par vienlīdzīgu attieksmi 1. panta 1. punkts un 3.–7. apsvērums.

(10)  Padomes Direktīva 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (OV L 6, 10.1.1979., 24. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).

(12)  COM(2020)152 galīgā redakcija (https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/gender-equality/gender-equality-strategy_en).

(13)  COM(2020)565 galīgā redakcija (https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/combatting-discrimination/racism-and-xenophobia/eu-anti-racism-action-plan-2020-2025_en).

(14)  https://ec.europa.eu/info/publications/new-eu-roma-strategic-framework-equality-inclusion-and-participation-full-package_en.

(15)  COM(2020)698 galīgā redakcija (https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/combatting-discrimination/lesbian-gay-bi-trans-and-intersex-equality/lgbtiq-equality-strategy-2020-2025_en).

(16)  COM(2021)101 galīgā redakcija (https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1484).

(17)  COM(2021) 615 galīgā redakcija (https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_21_4990). Skatīt paskaidrojuma rakstu, 2. lpp.

(18)  Priekšlikuma 1. panta 1. punkts.

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.).

(20)  Padomes Direktīva 2003/8/EK (2003. gada 27. janvāris) par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pār-robežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos (OV L 26, 31.1.2003., 41. lpp.).

(21)  Komisijas Ieteikums (ES) 2022/758 (2022. gada 27. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību”) (OV L 138, 17.5.2022., 30. lpp.).

(22)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, 2022. gada ziņojums par tiesiskumu (COM(2022) 500. galīgā redakcija) (https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/upholding-rule-law/rule-law/rule-law-mechanism/2022-rule-law-report_en).

(23)  Paskaidrojuma raksts, 6. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.11007 – REGAL REXNORD / ALTRA)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2023/C 64/14)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2023/C 64/15)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Anjou-Coteaux de la Loire”

PDO-FR-A0405-AM03

Paziņojuma datums: 23.11.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiska apgabala un tiešās apkaimes apgabala pašvaldību nosaukumi ir saskaņoti ar administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru.

Tas neietekmē noteiktā ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2.   Atstatums starp vīnkokiem

Minimālais atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir mainīts no 1 m uz 0,90 m.

Šā grozījuma mērķis ir palielināt stādījumu biezību, nemainot atstatumu starp rindām.

Papildus tam ir iekļauti īpaši noteikumi attiecībā uz vīnkokiem, kuri atrodas stāvās nogāzēs ar slīpumu virs 10 %; minimālais atļautais atstatums starp šiem vīnkokiem ir 0,80 m.

Šī informācija iekļauta, lai ņemtu vērā īpašu gadījumu, kad vīnkoki ir iestādīti izteiktās nogāzēs un nepieciešams īpašs stādījumu izvietojums (stādījumi ir paralēli nogāzei nevis tai perpendikulāri).

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

3.   Apgriešana

Apgriešanas noteikumi ir saskaņoti ar noteikumiem, ko piemēro pārējiem Luāras ielejas Anjou Saumur apgabala cilmes vietu nosaukumu vīniem.

Šīs saskaņošanas mērķis ir radīt uzņēmējiem labāku izpratni un vienkāršot pārbaužu veikšanu. Ar šā grozījuma ieviešanu vīnkopji var pielāgoties salam, kas mēdz uznākt arvien vēlāk.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

4.   Gatavības pakāpe

Minimālais cukuru daudzums vīnogās ir palielināts no 221 līdz 238 gramiem litrā. Daudzums palielināts, lai uzlabotu vīnu kvalitāti, jo šie vīni ir pieskaitāmi pie vīniem ar atlikumcukuriem.

Lai ņemtu vērā grūtības, ko rada tādas misas fermentācija, kas satur visvairāk cukuru, ir atcelta spirta minimālās faktiskās tilpumkoncentrācijas augšējā robeža vīniem, kuros spirta dabiskā tilpumkoncentrācija ir vienāda ar 18 % vai to pārsniedz.

Grozīts vienotā dokumenta 4. punkts.

5.   Saikne

Saikne grozīta, atsauci uz 2018. gadu nomainot ar atsauci uz 2021. gadu.

Grozīts vienotā dokumenta 8. punkts.

6.   Pārejas pasākumi

Pārejas pasākumi, kuru termiņš ir beidzies, ir svītroti.

Vienotais dokuments nav grozīts.

7.   Galvenie pārbaudāmie parametri

Galvenajiem pārbaudāmajiem parametriem pievienota novākšana ar rokām secīgos šķirojumos.

Vienotais dokuments nav grozīts.

8.   Redakcionāli grozījumi

Specifikācijā ir ieviesti dažādi redakcionāli precizējumi.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

9.   Atsauces uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Grozījums nerada nekādas izmaiņas vienotajā dokumentā.

10.   Marķējums

Marķēšanas noteikumi ir precizēti un saskaņoti ar noteikumiem, ko piemēro pārējiem Luāras ielejas Anjou Saumur apgabala cilmes vietu nosaukumu vīniem. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Grozīts vienotā dokumenta 9. punkts.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums

Anjou-Coteaux de la Loire

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Tie ir nedzirkstoši baltvīni, kas pagatavoti no pārgatavām vīnogām (cukuru dabiska koncentrācija vīnogās, kamēr tās vēl atrodas uz vīnkoka un ir vai nav pelēkās puves jeb dižciltīgās puves skartas); šie vīni ir eleganti un aromāta nianšu ziņā ļoti daudzveidīgi (ziedu aromāta notis, kā arī svaigu vai pat žāvētu vai iecukurotu augļu aromāta nianses); nobaudot tie rada vienlaikus patīkama maiguma un svaiguma izjūtu. Vīniem ir šādas īpašības: spirta dabiskā tilpumkoncentrācija ir vismaz 14 %; fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs pēc fermentācijas ir augstāks par vai vienāds ar 34 g/l; minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 11 % vīniem, kuru dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir zemāka par 18 %; kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tāds, kāds tas noteikts ar Kopienas tiesību aktiem.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	18
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	25
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Vīna bagātināšana

Īpašā vīndarības metode

Bagātināšana ir atļauta, ievērojot specifikācijā izklāstītos noteikumus.

2.   Koksnes šķeldas izmantošana

Īpašā vīndarības metode

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta. Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti Kopienas tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

3.   Biezība

Audzēšanas metode

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,90 metriem.

Ja vīns ir iegūts no ražas, kas novākta vīndārzos, kur atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir mazāks par 0,90 metriem, taču ir vismaz 0,80 metri vai lielāks, un kuros nogāžu slīpums pārsniedz 10 %, to drīkst apzīmēt ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Ja vīndārzā vīnkoku stādījumu biezība ir mazāka par 4 000 vīnkoku uz hektāru, bet nav mazāka par 3 300 vīnkoku uz hektāru, no šā lauka novāktajai ražai var piemērot kontrolētu cilmes vietas nosaukumu, ja ir ievēroti specifikācijā izklāstītie noteikumi par vīnogulāju atsiešanu un lapotnes augstumu. Rindstarpu platums šajos vīndārzos nedrīkst būt lielāks par 3 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnogulājiem nedrīkst būt mazāks par 1 metru.

4.   Apgriešana

Audzēšanas metode

Vīnogulājus apgriež, veicot īsa, gara vai jaukta tipa apgriešanu, ar ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpuriem uz katru vīnkoku.

Fenoloģiskajā fāzē, kad izplaukušas 11 vai 12 lapas (atdalījušies ziedpumpuri), ražas gadā auglīgo zaru skaits uz vienu vīnkoku ir mazāks par vai vienāds ar 12.

5.   Ražas novākšana

Audzēšanas metode

Vīnogas novāc ar rokām secīgos šķirojumos.

6.   Apūdeņošana

Audzēšanas metode

Apūdeņošana ir aizliegta.

7.   Kopšana

Īpašā vīndarības metode

Vīnus nogatavina vismaz līdz ražas novākšanas gadam sekojošā gada 15. janvārim.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

40 hektolitri no hektāra.

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Visi ražošanas posmi notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas, pamatojoties uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, aptver šādu Maine-et-Loire departamenta pašvaldību teritoriju: Bouchemaine, Chalonnes-sur-Loire, Champtocé-sur-Loire, Ingrandes-Le Fresne sur Loire (tikai kādreizējās pašvaldības Ingrandes teritorija), Mauges-sur-Loire (tikai deleģēto pašvaldību Mesnil-en-Vallée, Montjean-sur-Loire un La Pommeraye teritorija), La Possonnière, Saint-Georges-sur-Loire, Saint-Germain-des-Prés. Kartogrāfiskie dokumenti, kuros attēlots ģeogrāfiskais apgabals, ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļvietnē.

7.   Vīna vīnogu šķirne vai šķirnes

“Chenin B”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.   Informācija par ģeogrāfisko apgabalu

a)   Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals atbilst slānekļa iežu veidotu pakalnu nogāžu apvidum Luāras krastos. Tas atrodas kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Anjou” vīndārzu rietumdaļā. 2021. gadā tas aptvēra astoņu pašvaldību teritoriju Maine-et-Loire departamenta rietumos. Apgabals, sākot no Anžē [Angers] nomales Bouchemaine pašvaldības teritorijā Luāras un Mēnas [Maine] upes satekas apvidū, plešas abpus upei līdz Ingrandes-sur-Loire un Le Mesnil-en-Vallée virzienā uz Nanti [Nantes].

Mezoklimatu stipri ietekmē upe. Vīndārzi plešas tuvākajās kalnu nogāzēs, kas robežojas ar upi, un nesniedzas no tās tālāk par trim kilometriem. Ziemeļpuses un dienvidpuses apvidos, kas ir tālāki par minēto attālumu, ainavu veido galvenokārt pļavas un meži. Nosaukums “Coteaux de la Loire” labi ilustrē vīndārzu topogrāfiju daudzveidīgajās krasta nogāzēs. Bouchemaine pašvaldības teritorijā krasti ir ļoti stāvi, bet Ingrandes-sur-Loire un Saint-Georges-sur-Loire pašvaldības teritorijā ir daudz lēzenākas nogāzes.

Augsne zemesgabalos, kas precīzi delimitēti vīnogu ražas novākšanai, ir veidojusies no dažādām Armorikas masīva primārajām ģeoloģiskajām formācijām. Tās ir slikti attīstītas slānekļa vai slānekļa un smilšakmens augsnes. Dažviet augsnes ir izveidojušās, erodējot iežiem, bet citur vietām ir sastopamas devona kaļķainās brūnzemes augsnes. Šīs augsnes ir ļoti seklas, un cilmiezis visbiežāk atrodas dziļumā, kas nepārsniedz 0,40 metrus. Tās nav pārmitras, un to ūdens rezerves ir ļoti pieticīgas.

Apgabalā valda okeāna tipa klimats. Možas [Mauges] kalnu masīvs, kas atrodas vīndārzu rietumos, papildina šo okeāna piekrastes klimatu ar fēna efektu. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 650 milimetri, un teritorija ir pasargāta no mitrajiem vējiem, taču Možas pakalnos nokrišņu daudzums pārsniedz 800 milimetrus. Temperatūru līdzsvarojoša ietekme, kas izpaužas visu gadu, ir arī Luāras upei.

Reljefa īpatnību dēļ būtisks faktors ir nogāžu vērsums. Labajā upes krastā vīndārzi, kas vērsti uz dienvidiem, ir pasargāti no aukstajiem ziemeļvējiem, tādējādi tajos ir ļoti labvēlīgi apstākļi. Kreisā krasta ziemeļu nogāzēs auksto gaisu lielākoties sasilda upes ūdeņi. Siltāk ir arī dažos krasta ielokos, kas ir pasargāti no vēja. Visbeidzot, Luārai ir liela nozīme, kad tā ražas novākšanas laikā sekmē rīta miglas parādīšanos, kas ir būtiska, lai varētu attīstīties pelēkā jeb dižciltīgā puve.

b)   Saikni veidojošo cilvēkfaktoru apraksts

Anžū [Anjou] vīndārzu vēsture aizsākās jau IX gadsimtā, un “Coteaux de la Loire” vīnogulāji tiešā veidā pirmo reizi minēti 1749. gadā Bidet un Duhamel de Monceau“Traktātā par vīnogulāju raksturu un audzēšanu”, kur tika norādīts, ka šajos vīndārzos: “Zeme, kuru ir ļoti grūti iekopt, tagad ir lieliski sagatavota un visa apstādīta ar vīnogulājiem...”.

Ziņojumā Valsts padomei par 1804. gadā veiktajiem administratīvajiem pasākumiem ir teikts, ka šajā reģionā ražo tikai baltvīnus: “Ja Luāras nogāzes ir piemērotas tikai baltvīnu ražošanai un ja šie vīni veido nozīmīgu tirdzniecības nozari…”. Šajā ziņojumā ir atsauce arī uz Beļģiju, kas tolaik bija iecienījusi “Coteaux de la Loire” vīnus.

Vēlāk, 1842. gadā, Auguste Petit-Lafitte norādīja, ka: ““Gros pineau” jeb “Chenin” ir vīnogu šķirne, no kuras dara šo vīnu.” Anžū vīndārzi ir vīnogu šķirnes “Chenin B” šūpulis. Tā ir izturīga vīnogu šķirne, kuras potenciāls būtiski atšķiras atkarībā no augsnes veida vai, vispārīgāk, no apstākļiem, kādos to audzē. Vīndari arī jau sen izprata, cik svarīgi ir novākt šīs šķirnes vīnogas, kad tās ir pilnībā nogatavojušās, izmantojot īpašas novākšanas metodes. Grāfs Odārs [Odart] 1845. gadā “Traktātā par vīnogu šķirnēm” norādīja: “Jāievēro arī nosacījums, ka šīs vīnogas novāc tikai tad, kad tās ir pārgatavojušās, piemēram, pienākot Visu svēto dienai, kad lietavu atmiekšķētā miziņa lobās nost pati.”

Tādēļ pārgatavība ir ražas novākšanas priekšnosacījums. Jullien 1816. gadā “Visu zināmo vīndārzu topogrāfijā” norādīja, ka: “Labos gados vīnogas novāc vairākās reizēs; abus pirmos vākumus, kas sastāv tikai no visgatavākajām vīnogām, izmanto vīniem, kurus sūta uz ārzemēm; vīnu, ko iegūst no trešā vākuma, dzer paši…”.

8.2.   Vīnogulāju audzēšana šajos vīndārzos tomēr izmainījās tāpat kā pārējā Anžū teritorijā. Patiesi, līdz ar holandiešu tirgoņu ierašanos XVI gadsimtā, izveidojās “jūras vīnu” (ārzemēm paredzēto vīnu) tirgus, kurā tirgoja vīnu no īsi apgrieztajiem vīnogulājiem (ar vienu vai diviem mezgliem). Paplašinājās arī iekšzemes tirgus, kas galvenokārt bija paredzēts Parīzes apgādei, ar mazāk slaveniem vīniem, kas iegūti no gari apgrieztiem vīnogulājiem (ar sešiem vai septiņiem mezgliem).

Otrajam pasaules karam beidzoties, vīna ražošana galvenokārt pievērsās “demi-sec” vīnu izstrādei, un tie līdzinājās iepriekš ražotajiem “vīniem Parīzei”. Centieni ražot vīnu ar izteiktu identitāti un augstu cukuru koncentrāciju atkal atsākās XX gadsimta 80. gados.

Vīni ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Anjou-Coteaux de la Loire” tiek uzskatīti par lieliskiem Anžū “doux” (saldajiem) vīniem (vietējie tos sauc par “liķiervīniem”).

Informācija par produkta kvalitāti un īpašībām

Šo vīnu galvenā iezīme ir elegance. Lielā aromātu daudzveidība, kas visbiežāk apvieno ziedu aromātus ar svaigu vai žāvētu, vai pat iecukurotu augļu aromātiem, liek dēvēt šos vīnus par “Anžū saldajiem” vīniem. Nobaudot tie šķiet gan maigi, gan svaigi. Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Anjou-Coteaux de la Loire” apzīmētie vīni ir pakļāvīgi kā, piemēram, Luāra vasarā vai uzstājīgi kā, piemēram, plūdi ziemas laikā; tiem piemīt prasme savu pievilcību paust pakāpeniski, ar laiku.

Cēloniskā mijiedarbība

Seklo augšņu un reljefa īpatnību apvienojums, kas nodrošina lielisku vērsumu, sekmē regulāru ūdens padevi, ļaujot vīnogu šķirnei “Chenin B” pilnībā izpaust savu potenciālu.

Vīndārzu izvietojums Luāras tiešās apkaimes apgabalā, kas nosaka temperatūru visā veģetācijas perioda laikā, un pielāgotais vīndārzu apsaimniekošanas veids, jo īpaši vīnkoku īsā apgriešana, ļauj nodrošināt optimālu gatavības pakāpi. Upes klātbūtne ļauj arī sasniegt pārgatavību, jo tā darbojas gan kā savdabīgs vējtveris, mehāniski sekmējot vīnogu žūšanu, gan arī veidojot rīta miglu, kas ir būtiska sēnes Botrytis cinerea un līdz ar to arī pelēkās jeb dižciltīgās puves attīstībai.

Sagaidot, kamēr vīnogas būs sasniegušas pārgatavību, lai rudenī varētu īsā laikā veikt ražas novākšanu, vīnogas novācot ar rokām secīgos šķirojumos uz tā paša zemesgabala, lai atlasītu ogas, kurās dabiski izveidojusies augsta cukuru koncentrācija vai kuras skārusi pelēkā jeb dižciltīgā puve (“iedegušās” ogas) — tādējādi vienlaikus izpaužas gan ražotāju īpašā zinātība un prasmes, gan “Chenin B” šķirnes sevišķās īpašības, ko 1861. gadā aprakstīja Guillory Vecākais [Guillory aîné]: “Vīnogu ražu, ar retiem izņēmumiem, novāc oktobrī, jo ir atzīts, ka tad vīnogu gatavība ir pēc iespējas pilnīga un ka vismaz ceturtdaļa no tām ir puves skarta.”

Tik unikāla vide, šai videi lieliski piemērota vīnogu šķirne un cilvēki, kuri zina, kā visas šīs īpašības likt lietā, — tas viss kopā ļauj iegūt īpaši oriģinālus vīnus. Par šo vīnu izcilo reputāciju atrodamas daudzas rakstveida liecības, piemēram, autoram Petit-Lafitte pieder šādi vārdi: “Ja šos vīnkokus apgriež līdz vienam vai diviem mezgliem, tie ļauj iegūt saldus un izsmalcinātus vīnus, kas ir pieprasīti Beļģijā.”

Guillory Vecākais 1861. gadā “Anžē lauksaimniecības un rūpniecības biedrības biļetenā” atgādina to, ka: “Diezin vai šajās zemēs ir iespējams bez lielām izmaksām audzēt citas kultūras, jo tās ir mazauglīgas; tieši šā iemesla dēļ tajās iegūst ierobežotu produktu klāstu vīna ražošanai; taču arī no vīnkoku audzēšanas būtu jāatsakās, ja vīna labās kvalitātes dēļ par to nevarētu prasīt samērā augstu cenu.”

9.   Būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķējums, citas prasības)

API

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai, gatavošanai un kopšanai, pamatojoties uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—	Loire-Atlantique departaments: Vair-sur-Loire (tikai deleģētās pašvaldības Anetz teritorija);

—

Maine-et-Loire departaments: Chaudefonds-sur-Layon, Denée, Mauges-sur-Loire (tikai deleģēto pašvaldību La Chapelle-Saint-Florent, Le Marillais, Saint-Florent-le-Vieil un Saint-Laurent-du-Mottay teritorija), Rochefort-sur-Loire, Savennières, Val-du-Layon (tikai deleģētās pašvaldības Saint-Aubin-de-Luigné teritorija).

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

neobligātos apzīmējumus, kuru izmantošanu saskaņā ar Kopienas noteikumiem var regulēt dalībvalstis, etiķetēs norāda, izmantojot burtus, kuru izmēri augstumā, platumā un biezumā nav vairāk kā divas reizes lielāki par tiem burtiem, ar kuriem rakstīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

“Val de Loire” nosaukuma īpašības

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

ģeogrāfiskajā nosaukumā “Val de Loire” izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no to rakstzīmju lieluma, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Marķējums: mazāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu šādos gadījumos: ja tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta; ja šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā. Kadastrā reģistrētās apdzīvotās vietas nosaukuma rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz pusi no to rakstzīmju lieluma, ar kurām atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-875a2642-735c-41b5-9f24-f1587eff7895

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.