20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/2

Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 22. decembra spriedums – Eiropas Parlaments/Giulia Moi

(Lieta C-246/21 P) (1)

(Apelācija - Institucionālās tiesības - Eiropas Parlamenta deputāts - Ne ultra petita princips - Strīda priekšmets - Tiesības uz aizstāvību - LESD 232. pants - Parlamenta darbības kārtība - LESD 263. panta sestā daļa - Termiņš prasības celšanai - Pretapelācijas sūdzība)

(2023/C 63/02)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: T. Lazian, S. Seyr un M. Windisch)

Otra lietas dalībniece: Giulia Moi (pārstāvji: M. Pisano un P. Setzu, avvocati)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Eiropas Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas sūdzību.

3)	Giulia Moi atlīdzina tiesāšanās izdevumus saistībā ar pretapelācijas sūdzību.

(1) OV C 228, 14.6.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/2

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 22. decembra spriedums (Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X/Udlændingenævne

(Lieta C-279/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - EEK un Turcijas asociācijas līgums - 9. pants - Lēmums Nr. 1/80 - 10. panta 1. punkts - 13. pants - “Atturēšanās no jebkādas darbības” klauzula - Ģimenes atkalapvienošanās - Valsts tiesiskais regulējums, ar ko ievieš jaunus, stingrākus nosacījumus ģimenes atkalapvienošanās jomā Turcijas pilsoņu, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja attiecīgajā dalībvalstī, laulātajiem - Prasība Turcijas izcelsmes darba ņēmējam sekmīgi nokārtot pārbaudījumu, kas apliecina noteiktu šīs dalībvalsts oficiālās valodas zināšanu līmeni - Pamatojums - Mērķis nodrošināt veiksmīgu integrāciju)

(2023/C 63/03)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītājs: X

Atbildētāja: Udlændingenævne

Rezolutīvā daļa

Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju 13. pants

ir jāinterpretē tādējādi, ka

valsts tiesiskais regulējums, kurš ieviests pēc šī lēmuma stāšanās spēkā attiecīgajā dalībvalstī un kurā ģimenes atkalapvienošanās starp Turcijas izcelsmes darba ņēmēju, kas likumīgi dzīvo šajā dalībvalstī, un viņa laulāto ir pakļauta nosacījumam, ka šim darba ņēmējam ir sekmīgi jānokārto pārbaudījums, kurš apliecina noteiktu minētās dalībvalsts oficiālās valodas zināšanu līmeni, ir “jauns ierobežojums” šīs tiesību normas izpratnē. Šāds ierobežojums nevar tikt attaisnots ar mērķi nodrošināt šī laulātā veiksmīgu integrāciju, jo šie tiesību akti kompetentajām iestādēm neļauj ņemt vērā ne viņa integrācijas spējas, ne citus faktorus, kas nav šāda pārbaudījuma sekmīga nokārtošana, bet apliecina minētā darba ņēmēja faktisku integrēšanos attiecīgajā dalībvalstī un tādējādi viņa spēju palīdzēt savam laulātajam integrēties tajā.

(1) OV C 278, 12.7.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/3

Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 22. decembra spriedums – Universität Koblenz-Landau/Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūra (EACEA)

(Lieta C-288/21 P) (1)

(Apelācija - Šķīrējklauzula - Programmas “Tempus IV” - Ecesis, Diusas un Deque dotāciju nolīgumi - Sistēmiski un atkārtoti pārkāpumi - Prasība pilnībā atmaksāt piešķirtos līdzekļus - Tiesības tikt uzklausītam - Samērīguma princips - Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips - Lūgums atkārtoti sākt tiesvedības pirmajā instancē mutvārdu daļu - Vispārējās tiesas Reglamenta 113. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

(2023/C 63/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Universität Koblenz-Landau (pārstāvji: R. Di Prato un C. von der Lühe, Rechtsanwälte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūra (EACEA) (pārstāvji: H. Monet un N. Sbrilli, pārstāvji, kuriem palīdz R. van der Hout, advocaat, un C. Wagner, Rechtsanwalt)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Universität Koblenz-Landau atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 278, 12.07.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/4

Tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 22. decembra spriedums (Tribunalul Bucureşti (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Quadrant Amroq Beverages SRL/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili

(Lieta C-332/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļu tiesību aktu saskaņošana - Direktīva 92/83/EEK - Akcīzes nodokļa spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem saskaņošana - Akcīzes nodoklis - Etilspirts - Atbrīvojumi - 27. panta 1. punkta e) apakšpunkts - Garšvielu ražošana, kas paredzētas pārtikas un bezalkoholisko dzērienu pagatavošanai, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 % tilpuma - Piemērošanas joma - Samērīguma un efektivitātes principi)

(2023/C 63/05)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītāja: Quadrant Amroq Beverages SRL

Atbildētāja: Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, 27. panta 1. punkta e) apakšpunkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

šajā tiesību normā paredzētais atbrīvojums attiecas gan uz etilspirtu, ko izmanto, lai ražotu garšvielas, kuras savukārt izmanto bezalkoholisko dzērienu izgatavošanai, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 % tilpuma, gan etilspirtu, kas jau ticis izmantots šādu garšvielu ražošanā.

Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tad, ja etilspirts, kas laists apgrozībā dalībvalstī, kurā tas ir atbrīvots no akcīzes nodokļa, tādēļ, ka tas ticis izmantots tādu garšvielu ražošanai, kas paredzētas bezalkoholisko dzērienu, kuru spirta koncentrācija nepārsniedz 1,2 % tilpuma, izgatavošanai, pēc tam tiek tirgots citā dalībvalstī, pēdējai minētai valstij savā teritorijā tam ir jāpiemēro tāds pats režīms kā šim etilspirtam, ja pirmā dalībvalsts ir pareizi piemērojusi šajā tiesību normā paredzēto atbrīvojumu un ja nav pierādījumu par nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu.

Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru minētajā tiesību normā paredzētā atbrīvojuma piešķiršanai uzņēmējam, kas tās teritorijā tirgo produktus, kuri iegādāti no pārdevēja, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, kurā tie ir ražoti, nodoti patēriņam un atbrīvoti no akcīzes nodokļa, ir paredzēts nosacījums, ka šis uzņēmējs ir reģistrēts saņēmējs un pārdevējs ir apstiprināts noliktavas turētājs, ja vien no konkrētiem, objektīviem un pārbaudāmiem elementiem neizriet, ka šie nosacījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu pareizu un tūlītēju šī atbrīvojuma piemērošanu, kā arī lai novērstu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu.

(1) OV C 357, 6.9.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/5

Tiesas (piektā palāta) 2022. gada 22. decembra spriedums (Conseil d'État (Beļģija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sambre & Biesme SCRL (C-383/21), Commune de Farciennes (C-384/21)/Société wallonne du logement

(Apvienotās lietas C-383/21 un C-384/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiskais iepirkums - Direktīva 2014/24/ES - Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, neuzsākot iepirkuma procedūru - Publiskie līgumi starp publiskā sektora subjektiem - 12. panta 3. punkts - Publiskā iepirkuma līgumi, kas tiek piešķirti in house - Jēdziens “līdzīga kontrole” - Nosacījumi - Visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvība - 12. panta 4. punkts - Līgums starp līgumslēdzējām iestādēm, kam ir kopīgi sabiedrības interešu mērķi - Jēdziens “sadarbība” - Nosacījumi - Netransponēšana noteiktajos termiņos - Tieša iedarbība)

(2023/C 63/06)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītājas: Sambre & Biesme SCRL (C-383/21), Commune de Farciennes (C-384/21)

Atbildētāja: Société wallonne du logement

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 12. panta 3. un 4. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tiesvedībās starp publisko tiesību juridiskām personām par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību tiešo piešķiršanu tiem ir tieša iedarbība situācijā, kad attiecīgā dalībvalsts šo direktīvu nav noteiktajos termiņos transponējusi valsts tiesību sistēmā.

Direktīvas 2014/24 12. panta 3. punkta otrās daļas i) apakšpunkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka,

lai varētu konstatēt, ka līgumslēdzēja iestāde kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm pār līguma slēgšanai izraudzīto juridisko personu īsteno kontroli, kas līdzīga tai, kuru tās īsteno pār savām struktūrvienībām, šajā tiesību normā paredzētā prasība, ka līgumslēdzējai iestādei jābūt pārstāvētai kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūrās, nav izpildīta ar to vien, ka šīs juridiskās personas valdē darbojas kādas citas līgumslēdzējas iestādes pārstāvis, kurš darbojas arī šīs pirmās līgumslēdzējas iestādes valdes sastāvā.

Direktīvas 2014/24 12. panta 4. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

no šīs direktīvas piemērošanas jomas nav izslēgts publiskā iepirkuma līgums, ar kuru līgumslēdzējai iestādei tiek uzticēti sabiedrisko pakalpojumu uzdevumi, kas izriet no sadarbības attiecībām starp citām līgumslēdzējām iestādēm, ja, pildot šādus uzdevumus, līgumslēdzēja iestāde, kurai šie uzdevumi ir uzticēti, nevis tiecas sasniegt mērķus, kas tai ir kopīgi ar pārējām līgumslēdzējām iestādēm, bet gan vienīgi palīdz sasniegt tos mērķus, kuri ir kopīgi tikai šīm pārējām līgumslēdzējām iestādēm.

(1) OV C 357, 6.9.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/6

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 22. decembra spriedums (Curtea de Apel Cluj (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – TJ/Inspectoratul General pentru Imigrări

(Lieta C-392/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība - Direktīva 90/270/EEK - 9. panta 3. punkts - Darbs ar displeju ierīcēm - Darba ņēmēju acu un redzes aizsardzība - Speciāli koriģējoši līdzekļi - Brilles - Darba ņēmēja veikta iegāde - Darba devēja veiktas izdevumu segšanas kārtība)

(2023/C 63/07)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Pamatlietas puses

Prasītājs: TJ

Atbildētāja: Inspectoratul General pentru Imigrări

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 90/270/EEK (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm (piektā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkt[a] nozīmē) 9. panta 3. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

“speciālajos koriģējošajos līdzekļos” ir iekļautas koriģējošās brilles, kuru konkrētais mērķis ir tādu redzes grūtību korekcija un novēršana, kas saistītas ar darbu, kurš ietver displeja ierīci. Turklāt pie šiem “speciālajiem koriģējošajiem līdzekļiem” pieder ne tikai līdzekļi, ko izmanto vienīgi profesionālā kontekstā.

Direktīvas 90/270 9. panta 3. un 4. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

šajā tiesību normā paredzētais darba devēja pienākums attiecīgos darba ņēmējus nodrošināt ar speciālu koriģējošu līdzekli var tikt izpildīts vai nu darba devējam tieši nodrošinot darba ņēmēju ar minēto līdzekli, vai arī atlīdzinot viņam radušos nepieciešamos izdevumus, bet nevis izmaksājot darba ņēmējam vispārēju algas piemaksu.

(1) OV C 391, 27.9.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/6

Tiesas (piektā palāta) 2022. gada 22. decembra spriedums (Tribunale Ordinario di Asti (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – WP/Istituto nazionale della previdenza sociale, Repubblica italiana

(Lieta C-404/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Centrālās bankas (ECB) personāls - Atbilstoši valsts pensiju sistēmai iegūto pensijas tiesību nodošana ECB pensiju sistēmai - LES 4. panta 3. punkts - Lojālas sadarbības princips - ECB nodarbināšanas kārtība - Civildienesta noteikumu IIIa pielikuma 8. pants - Valsts tiesību normas vai vienošanās starp attiecīgo dalībvalsti un ECB neesamība)

(2023/C 63/08)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Ordinario di Asti

Pamatlietas puses

Prasītājs: WP

Atbildētāji: Istituto nazionale della previdenza sociale, Repubblica italiana

Rezolutīvā daļa

LESD 45. un 48. pants, Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts un Eiropas Centrālās bankas 1998. gada 9. jūnija Lēmuma par Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības pieņemšanu, kurā grozījumi izdarīti 1999. gada 31. martā, IIIa pielikuma 8. panta a) punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

gadījumā, kad starp Eiropas centrālo banku (ECB) un attiecīgo dalībvalsti nav noslēgta vienošanās, tie neaizliedz tādu šīs dalībvalsts tiesisko regulējumu vai administratīvo praksi, kura neļauj ECB darbiniekam tās pensiju sistēmai nodot atbilstošo viņa pensijas tiesību summu, kuru tas ieguvis minētās dalībvalsts pensiju sistēmā. Tomēr LES 4. panta 3. punktā saskaņā ar šajā tiesību normā nostiprināto lojālas sadarbības principu ir prasīts, lai dalībvalsts, kurai ECB piedāvā noslēgt nolīgumu atbilstoši šī IIIa pielikuma 8. panta a) punktam par tās darbinieku iegūto pensijas tiesību nodošanu ECB pensiju sistēmai, aktīvi un labticīgi piedalītos sarunās nolūkā pēc sarunu sākšanas noslēgt ar to šādu nolīgumu.

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neļauj dalībvalsts tiesai, kurā Eiropas centrālās bankas (ECB) darbinieks ir vērsies, izdot rīkojumu nodot tās pensiju sistēmai pensijas tiesības, ko ieinteresētā persona ir ieguvusi šīs dalībvalsts pensiju sistēmā, ja nepastāv valsts tiesību normas vai nolīgums starp attiecīgo dalībvalsti un ECB, kurā būtu paredzēta šāda nodošana. Savukārt, ja šīs dalībvalsts pienākuma, kas izriet no LES 4. panta 3. punktā nostiprinātā lojālas sadarbības principa, neizpildes dēļ aktīvi un labticīgi piedalīties sarunās ar ECB, lai noslēgtu nolīgumu par pensijas tiesību nodošanu, šim ECB darbiniekam nav iespējams panākt, ka ECB pensiju sistēmai tiek nodotas visas tiesības uz pensiju, kuras viņš ir ieguvis minētās dalībvalsts pensiju sistēmā, šī tiesību norma prasa, lai šī tiesa veiktu visus valsts procesuālajās tiesībās paredzētos pasākumus nolūkā nodrošināt, ka kompetentā valsts iestāde izpilda šo pienākumu.

(1) OV C 357, 6.9.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/7

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 22. decembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Hauptzollamt Hamburg/Shell Deutschland Oil GmbH

(Lieta C-553/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2003/96/EK - Nodokļu uzlikšana energoproduktiem un elektroenerģijai - 5. panta ceturtais ievilkums - Akcīzes nodokļa likme, kas atšķiras atkarībā no tā, vai šie produkti tiek izmantoti uzņēmuma vajadzībām - Fakultatīvi nodokļu atbrīvojumi un nodokļu samazināšana - Pieteikuma par fakultatīvu nodokļu samazināšanu iesniegšana pēc šim nolūkam paredzētā termiņa beigām, bet pirms attiecīgā nodokļa uzlikšanas termiņa beigām - Tiesiskās drošības princips - Efektivitātes princips - Samērīguma princips)

(2023/C 63/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Hauptzollamt Hamburg

Atbildētāja: Shell Deutschland Oil GmbH

Rezolutīvā daļa

Efektivitātes princips un samērīguma princips kā vispārējs Savienības tiesību princips ir jāinterpretē tādējādi, ka, ieviešot tādu tiesību normu kā Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 5. panta ceturtais ievilkums, kurā dalībvalstīm ir atļauts ar konkrētiem nosacījumiem piemērot diferencētas nodokļa likmes šajā direktīvā paredzētajam energoproduktu un elektroenerģijas patēriņam uzņēmuma un ārpusuzņēmuma vajadzībām, ar šiem principiem nav saderīgs valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar ko dalībvalsts kompetentajām iestādēm automātiski un bez izņēmuma ir jānoraida tāds pieteikums par nodokļa atbrīvojumu, kurš ir iesniegts aplūkotā nodokļa uzlikšanas termiņā, kas paredzēts valsts tiesībās, tikai un vienīgi tādēļ, ka pieteicējs nav ievērojis ar šīm tiesībām atvēlēto termiņu šāda pieteikuma iesniegšanai.

(1) OV C 490, 6.12.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/8

Tiesas (piektā palāta) 2022. gada 22. decembra spriedums (Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – IM Gestão de Ativos (IMGA) – Sociedade Gestora de Organismos de Investimento Coletivo SA e.a./Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-656/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2008/7/EK - 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai - Zīmognodeva, ko uzliek pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu kopīgo fondu ar mainīgu kapitālu ieguldījumu daļu tirdzniecības pakalpojumiem)

(2023/C 63/10)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāji: IM Gestão de Ativos (IMGA) – Sociedade Gestora de Organismos de Investimento Coletivo SA, IMGA Rendimento Semestral, IMGA Ações Portugal Cat A, IMGA Ações América Cat A, IMGA Mercados Emergentes, IMGA Eurofinanceiras, IMGA Eurocarteira, IMGA Rendimento Mais, IMGA Investimento PPR, IMGA Alocação Moderada Cat A, IMGA Alocação Dinâmica Cat A, IMGA Global Equities Selection Cat A, IMGA Liquidez Cat A, IMGA Money Market Cat A, IMGA Euro Taxa Variável Cat A, IMGA Dívida Pública Europeia, IMGA Retorno Global Cat A, IMGA Poupança PPR, IMGA Alocação Conservadora Cat A, IMGA Iberia Equities ESG Cat A, IMGA Iberia Fixed Income ESG Cat A, IMGA Alternativo, CA Curto Prazo, IMGA Ações Europa, IMGA Flexível Cat A, CA Monetário, CA Rendimento, Eurobic PPR/OICVM Ciclo Vida 35-44, Eurobic PPR/OICVM Ciclo Vida 45-54, Eurobic PPR/OICVM Ciclo Vida + 55, Eurobic Seleção Top, IMGA European Equities Cat A

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2008/7/EK (2008. gada 12. februāris) par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tam ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts aplikt ar zīmognodevu, pirmkārt, atlīdzību, ko finanšu iestāde saņem no kopīgo fondu pārvaldības sabiedrības par sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem, kuru mērķis ir – ar parakstīšanos uz no jauna emitētam fondu ieguldījumu daļām – piesaistīt jaunu kapitālu, kā arī, otrkārt, summas, ko šī pārvaldības sabiedrība saņem no kopīgajiem fondiem, ciktāl šajās summās ir ietverta atlīdzība, kuru minētā pārvaldības sabiedrība ir pārskaitījusi finanšu iestādēm par šiem tirdzniecības pakalpojumiem.

(1) OV C 37, 24.1.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/9

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 22. decembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Syndicat Les Entreprises du Médicament (LEEM)/Ministre des Solidarités et de la Santé

(Lieta C-20/22) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Cilvēkiem paredzētas zāles - Direktīva 89/105/EEK - To pasākumu pārskatāmība, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valsts veselības apdrošināšanas sistēmās - 4. pants - Visu zāļu vai noteiktu kategoriju zāļu cenu iesaldēšana - Valsts pasākums, kas attiecas vienīgi uz noteiktām atsevišķām zālēm - Maksimālās cenas noteikšana dažu zāļu pārdošanai veselības aprūpes iestādēm)

(2023/C 63/11)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Syndicat Les Entreprises du Médicament (LEEM)

Atbildētājs: Ministre des Solidarités et de la Santé

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 89/105/EEK (1988. gada 21. decembris) par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās, 4. panta 1. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

jēdziens “[visu] zāļu vai noteiktu kategoriju zāļu cenas [iesaldēšana]” nav piemērojams pasākumam, kura mērķis ir kontrolēt noteiktu atsevišķu zāļu cenas.

(1) OV C 119, 14.3.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/10

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 22. decembra spriedums – Eiropas Investīciju banka/KL

(Lieta C-68/22 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Eiropas Investīciju bankas (EIB) personāls - Invaliditātes jēdziens - Atzinums par darbspēju - Neattaisnota prombūtne - Atcelšanas prasība un prasība atlīdzināt kaitējumu)

(2023/C 63/12)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Investīciju banka (pārstāvji: G. Faedo un I. Zanin, pārstāves, kurām palīdz A. Duron, advokāte)

Otrs lietas dalībnieks: KL (pārstāves: A. Champetier un L. Levi, advokātes)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Eiropas Investīciju banka (EIB) sedz savus, kā arī atlīdzina KL tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 213, 30.5.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/10

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 22. decembra spriedums (Cour d'appel de Paris (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eurelec Trading SCRL, Scabel SA/Ministre de l’Économie et des Finances

(Lieta C-98/22) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - 1. panta 1. punkts - Jēdziens “Civillietas un komerclietas” - Valsts iestādes rīcība, lai konstatētu un izbeigtu konkurenci ierobežojošas darbības un lai sodītu par tām)

(2023/C 63/13)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Paris

Pamatlietas puses

Prasītājas: Eurelec Trading SCRL, Scabel SA

Atbildētājs: Ministre de l’Économie et des Finances

Piedaloties: Groupement d’achat des centres Édouard Leclerc (GALEC), Association des centres distributeurs Édouard Leclerc (ACDLEC)

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1. panta 1. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

jēdziens “civillietas un komerclietas” šīs tiesību normas izpratnē neietver vienas dalībvalsts valsts pārvaldes iestādes prasību pret citā dalībvalstī reģistrētām sabiedrībām, lai konstatētu un izbeigtu konkurenci ierobežojošas darbības pret pirmajā dalībvalstī reģistrētiem piegādātājiem un lai sodītu par tām, ja tā īsteno izmeklēšanas pilnvaras vai pilnvaras celt prasības tiesā, kas ir pārmērīgas salīdzinājumā ar vispārējām tiesību normām, kuras piemērojamas attiecībās starp privātpersonām.

(1) OV C 198, 16.5.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/11

Tiesas (devītā palāta) 2022. gada 22. decembra rīkojums (Úrad pre verejné obstarávanie (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu –Úrad pre dohľad nad zdravotnou starostlivosťou, Všeobecná zdravotná poisťovňa, a.s., Dôvera zdravotná poist’ovňa a.s., Union zdravotná poisťovňa, a.s.

(Lieta C-204/22) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - LESD 267. pants - Jēdziens “tiesa” - Strukturāli un funkcionāli kritēriji - Ar tiesas spriešanu saistīto funkciju vai administratīvo funkciju īstenošana - Iestādes, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, pienākums sadarboties - Direktīvas 89/665/EEK un 2014/24/ES - Publiski līgumi - Publiskā iepirkuma procedūras uzraugošā valsts iestāde - Tiesības rīkoties pēc savas ierosmes - Sodu piemērošanas pilnvaras - Lēmumi, kurus var apstrīdēt tiesā - Strīda neesamība iesniedzējiestādē - Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu acīmredzama nepieņemamība)

(2023/C 63/14)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Úrad pre verejné obstarávanie

Pamatlietas puses

Tiesas process pret: Úrad pre dohľad nad zdravotnou starostlivosťou, Všeobecná zdravotná poisťovňa, a.s., Dôvera zdravotná poist’ovňa a.s., Union zdravotná poisťovňa, a.s.

Rezolutīvā daļa

Úrad pre verejné obstarávanie (Publiskā iepirkuma birojs, Slovākija) ar 2022. gada 16. marta lēmumu iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams.

(1) Iesniegšanas datums: 16.3.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/11

Tiesas (devītā palāta) 2022. gada 8. decembra rīkojums (High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Enniskerry Alliance, Enniskerry Demesne Management Company CLG un Protect East Meath Limited/An Bord Pleanála, The Attorney General, Īrija un Louth County Council

(Lieta C-464/22) (1)

(Vide - Orhūsas konvencija - Iespēja vērsties tiesā - Prasība par tiesvedību, kas nebūtu pārmērīgi dārga - Piemērošanas joma - Valsts procesuālo tiesību atbilstīgas interpretācijas pienākums)

(2023/C 63/15)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītāji: Enniskerry Alliance, Enniskerry Demesne Management Company CLG un Protect East Meath Limited

Atbildētāji: An Bord Pleanála, The Attorney General, Īrija un Louth County Council

Rezolutīvā daļa

Ar 2022. gada 8. decembra rīkojumu devītās palātas priekšsēdētāja ir izdevusi rīkojumu izslēgt lietu C-464/22 no Tiesas reģistra.

(1) Iesniegšanas datums: 11.7.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/12

Tiesas 2022. gada 8. decembra rīkojums (devītā palāta) (High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Save Roscam Peninsula CLG, SC-F, MF, PH, Abbey Park et District Residents Association Baldoyle/An Bord Pleanála, Galway City Council, The Minister for Housing, Local Government and Heritage, Īrija, The Attorney General un Fingal County Council

(Lieta C-543/22) (1)

(Orhūsas konvencija - Iespēja vērsties tiesā - Prasība par tiesvedību, kas nebūtu pārmērīgi dārga - Piemērošanas joma - Valsts procesuālajiem aktiem atbilstošas interpretācijas pienākums)

(2023/C 63/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītāji: Save Roscam Peninsula CLG, SC-F, MF, PH un Abbey Park and District Residents Association Baldoyle

Atbildētāji: An Bord Pleanála, Galway City Council, The Minister for Housing, Local Government and Heritage, Īrija, The Attorney General un Fingal County Council

Rezolutīvā daļa

Ar 2022. gada 8. decembra rīkojumu devītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu C-543/22 no Tiesas reģistra.

(1) Iesniegšanas datums: 11/8/2022

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/12

Tiesas 2022. gada 8. decembra rīkojums (devītā palāta) (High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – GY/An Bord Pleanála, The Minister for Housing, Local Government and Heritage, Īrija un The Attorney General

(Lieta C-616/22) (1)

(2023/C 63/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītājs: GY

Atbildētāji: An Bord Pleanála, The Minister for Housing, Local Government and Heritage, Īrija un The Attorney General

Rezolutīvā daļa

Ar 2022. gada 8. decembra rīkojumu devītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu C-616/22 no Tiesas reģistra.

(1) Iesniegšanas datums: 23/9/2022

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 19. oktobrī iesniegusi Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Airbnb Ireland UC/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

(Lieta C-662/22)

(2023/C 63/18)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītājs: Airbnb Ireland UC

Atbildētāja: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regula (ES) 2019/1150 (1) nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kurā, ar mērķi veicināt taisnīgumu un pārredzamību komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, tostarp pieņemot vadlīnijas, ieviešot rīcības kodeksus un vācot būtisko informāciju, tiešsaistes starpniecības un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pienākums reģistrēties reģistrā, kas paredz būtiskas informācijas par to organizāciju nosūtīšanu un ekonomiska ieguldījuma samaksu, kā arī sodu piemērošanu neizpildes gadījumā?

Vai Direktīva (ES) 2015/1535 (2) liek dalībvalstīm paziņot Komisijai par pasākumiem, ar kuriem tiešsaistes starpniecības un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pienākums reģistrēties reģistrā, kas paredz būtiskas informācijas par to organizāciju nosūtīšanu un ekonomiska ieguldījuma samaksu, kā arī sodu piemērošanu neizpildes gadījumā; ja atbilde ir apstiprinoša, vai direktīva ļauj privāttiesību subjektam iebilst, ka tam tiek piemēroti pasākumi, kuri nav paziņoti Komisijai?

Vai Direktīvas 2000/31/EK (3) 3. pants liedz valstu iestādēm pieņemt tādas tiesību normas, ar kurām, deklarējot mērķi veicināt taisnīgumu un pārredzamību komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, tostarp pieņemot vadlīnijas, ieviešot rīcības kodeksus un vācot būtisko informāciju, citā Eiropas valstī reģistrētajiem operatoriem ir paredzēti tādi administratīva un finansiāla rakstura papildu pienākumi kā reģistrācija reģistrā, kas paredz būtiskas informācijas par to organizāciju nosūtīšanu un ekonomiska ieguldījuma samaksu, kā arī sodu piemērošanu neizpildes gadījumā?

Vai LESD 56. pantā un Direktīvas 2006/123/EK (4) 16. pantā paredzētais pakalpojumu sniegšanas brīvības princips liedz valstu iestādēm pieņemt tādas tiesību normas, ar kurām, deklarējot mērķi veicināt taisnīgumu un pārredzamību komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, tostarp pieņemot vadlīnijas, ieviešot rīcības kodeksus un vācot būtisko informāciju, citā Eiropas valstī reģistrētajiem operatoriem ir paredzēti tādi administratīva un finansiāla rakstura papildu pienākumi kā reģistrācija reģistrā, kas paredz būtiskas informācijas par to organizāciju nosūtīšanu un ekonomiska ieguldījuma samaksu, kā arī sodu piemērošanu neizpildes gadījumā?

Vai Direktīvas 2000/31/EK 3. panta 4. punkta b) apakšpunkts liek dalībvalstīm paziņot Komisijai par pasākumiem, ar kuriem tiešsaistes starpniecības un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pienākums reģistrēties reģistrā, kas paredz būtiskas informācijas par to organizāciju nosūtīšanu un ekonomiska ieguldījuma samaksu, kā arī sodu piemērošanu neizpildes gadījumā; ja atbilde ir apstiprinoša, vai direktīva ļauj privāttiesību subjektam iebilst, ka tam tiek piemēroti pasākumi, kuri nav paziņoti Komisijai?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV 2019, L 186, 57. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV 2015, L 241, 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV 2000, L 178, 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 19. oktobrī iesniegusi Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Expedia Inc./Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

(Lieta C-663/22)

(2023/C 63/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītājs: Expedia Inc.

Atbildētāja: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regula (ES) 2019/1150 (1) un it īpaši tās 15. pants, kā arī samērīguma princips nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu vai neatkarīgas valsts iestādes pieņemtu pasākumu – kā motīvu daļā norādītie – ar kuriem ārvalstu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pienākums iesniegt ziņojumu ar informāciju, kura nav saistīta ar šīs regulas mērķiem?

2)	Vai katrā ziņā informācija, kas tiek pieprasīta, izmantojot IES nosūtīšanu, var tikt uzskatīta par būtisku un nepieciešamu Regulas (ES) 2019/1150 pienācīgai un efektīvai īstenošanai?

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 21. oktobrī iesniegusi Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Google Ireland Limited/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

(Lieta C-664/22)

(2023/C 63/20)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītājs: Google Ireland Limited

Atbildētāja: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Savienības tiesības liedz piemērot tādas valsts tiesību normas kā 2020. gada 30. decembra Likuma Nr. 178 1. panta 515., 516., 517. punktā paredzētā tiesību norma, saskaņā ar kuru operatoriem, kuri ir reģistrēti citā Eiropas valstī, bet darbojas Itālijā, ir paredzēti tādi administratīva un finansiāla rakstura papildu pienākumi kā reģistrācija īpašajā reģistrā un ekonomiska ieguldījuma uzlikšana; it īpaši, vai šāda valsts tiesību norma pārkāpj Direktīvas par elektronisko tirdzniecību (Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK (1)) 3. pantu, saskaņā ar kuru Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam – aplūkojamajā gadījumā Google Ireland Limited – ir piemērojams vienīgi reģistrācijas dalībvalsts [..] tiesiskais regulējums?”

Vai Eiropas Savienības tiesības liedz piemērot tādas valsts tiesību normas kā 2020. gada 30. decembra Likuma Nr. 178 1. panta 515., 516., 517. punktā paredzētā tiesību norma, saskaņā ar kuru citā Eiropas valstī reģistrētajiem operatoriem ir paredzēti administratīva un finansiāla rakstura papildu pienākumi; it īpaši, vai [LESD] 56. pantā paredzētais pakalpojumu sniegšanas brīvības princips, kā arī līdzīgie principi, kuri izriet no Direktīvas 2006/123/EK (2) un Direktīvas 2000/31/EK, liedz valsts pasākumu, saskaņā ar kuru starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas Itālijā, bet nav reģistrēti minētajā valstī, ir paredzēti papildu pienākumi salīdzinājumā ar reģistrācijas valstī paredzētajiem pienākumiem šīs darbības veikšanai?”

Vai Eiropas Savienības tiesības un it īpaši Direktīva (ES) 2015/1535 (3) lika Itālijas valstij paziņot Komisijai par pienākuma reģistrēties ROC ieviešanu attiecībā uz tiešsaistes starpniecības un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem, un it īpaši vai Direktīvas 2000/31 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka privāttiesību subjekts, kas ir reģistrēts citā dalībvalstī, nevis Itālijā, var iebilst pret to, ka tam tiek piemēroti Itālijas likumdevēja pieņemtie pasākumi (2020. gada 30. decembra Likuma Nr. 178 1. panta 515., 516., 517. punkts), kuri var ierobežot Informācijas sabiedrības pakalpojuma brīvu apriti, ja minētie pasākumi nav bijuši paziņoti saskaņā ar minēto tiesību normu?”

Vai Regula (ES) 2019/1150 (4) un it īpaši tās 15. pants, kā arī samērīguma princips liedz tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu vai neatkarīgas valsts iestādes pieņemto pasākumu, kas liek tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas dalībvalstī, reģistrēties Komunikāciju operatoru reģistrā (ROC), kam seko vairāki formāla un procesuāla rakstura pienākumi, pienākumi veikt iemaksas un aizliegumi gūt peļņu, kura pārsniedz noteiktu summu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV 2000, L 178, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV 2015, L 241, 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV 2019, L 186, 57. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 21. oktobrī iesniegusi Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Amazon Services Europe Sàrl/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

(Lieta C-665/22)

(2023/C 63/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītājs: Amazon Services Europe Sàrl

Atbildētāja: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regula (ES) 2019/1150 (1) nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kurā ar konkrētu mērķi nodrošināt šīs regulas pienācīgu un efektīvu īstenošanu, arī izmantojot būtiskas informācijas vākšanu, tiešsaistes starpniecības un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pienākums periodiski nosūtīt būtisku informāciju par to ieņēmumiem?

2)	Vai saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1150 Ziņojumā par sistēmas ekonomiskajiem rādītājiem paredzētā informācija, kura galvenokārt attiecas uz gūtajiem ieņēmumiem, var tikt uzskatīta par būtisku un nepieciešamu minētās regulas mērķa izpratnē?

Vai Direktīva (ES) 2015/1535 (2) liek dalībvalstīm paziņot Komisijai par pasākumiem, ar kuriem tiešsaistes starpniecības un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pienākums nosūtīt ziņojumu ar būtisku informāciju par to ieņēmumiem, par kura pārkāpumu tiek piemēroti naudas sodi; ja atbilde ir apstiprinoša, vai direktīva ļauj privāttiesību subjektam iebilst, ka tam tiek piemēroti pasākumi, kuri nav paziņoti Komisijai?

Vai Direktīvas 2000/31/EK (3) 3. pants liedz valstu iestādēm pieņemt tādas tiesību normas, ar kurām, deklarējot mērķi nodrošināt Regulas (ES) 2019/1150 īstenošanu, operatoriem, kuri ir reģistrēti citā Eiropas valstī, bet darbojas Itālijā, ir paredzēti tādi administratīva un finansiāla rakstura papildu pienākumi kā ziņojuma ar būtisku informāciju par to ieņēmumiem nosūtīšana, par kuru pārkāpumu tiek piemēroti naudas sodi?

Vai LESD 56. pantā un Direktīvas 2006/123/EK (4) 16. pantā, un [Direktīvā] 2000/31/EK paredzētais pakalpojumu sniegšanas brīvības princips liedz valstu iestādēm pieņemt tādas tiesību normas, ar kurām, deklarējot mērķi nodrošināt Regulas (ES) 2019/1150 īstenošanu, citā Eiropas valstī reģistrētajiem operatoriem ir paredzēti tādi administratīva un finansiāla rakstura papildu pienākumi kā ziņojuma ar būtisku informāciju par to ieņēmumiem nosūtīšana, par kuru pārkāpumu tiek piemēroti naudas sodi?

Vai Direktīvas 2000/31/EK 3. panta 4. punkta b) apakšpunkts liek dalībvalstīm paziņot Komisijai par pasākumiem, ar kuriem tiešsaistes starpniecības un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pienākums nosūtīt ziņojumu ar būtisku informāciju par to ieņēmumiem, par kura pārkāpumu tiek piemēroti naudas sodi; ja atbilde ir apstiprinoša, vai direktīva ļauj privāttiesību subjektam iebilst, ka tam tiek piemēroti pasākumi, kuri nav paziņoti Komisijai?

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 21. oktobrī iesniegusi Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Eg Vacation Rentals Ireland Limited/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

(Lieta C-666/22)

(2023/C 63/22)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītājs: Eg Vacation Rentals Ireland Limited

Atbildētāja: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Savienības tiesības liedz piemērot tādas valsts tiesību normas kā 2020. gada 30. decembra Likuma Nr. 178 1. panta 515., 516., 517. punktā paredzētā tiesību norma, saskaņā ar kuru operatoriem, kuri ir reģistrēti citā Eiropas valstī, bet darbojas Itālijā, ir paredzēti tādi administratīva un finansiāla rakstura papildu pienākumi kā reģistrācija īpašajā reģistrā un ekonomiska ieguldījuma uzlikšana; it īpaši, vai šāda valsts tiesību norma pārkāpj Direktīvas par elektronisko tirdzniecību (Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK (1)) 3. pantu, saskaņā ar kuru Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam ir piemērojams vienīgi pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas dalībvalsts [..] tiesiskais regulējums?

Vai Eiropas Savienības tiesības liedz piemērot tādas valsts tiesību normas kā 2020. gada 30. decembra Likuma Nr. 178 1. panta 515., 516., 517. punktā paredzētā tiesību norma, saskaņā ar kuru citā Eiropas valstī reģistrētajiem operatoriem ir paredzēti administratīva un finansiāla rakstura papildu pienākumi; it īpaši, vai [LESD] 56. pantā paredzētais pakalpojumu sniegšanas brīvības princips, kā arī līdzīgie principi, kuri izriet no Direktīvas 2006/123/EK (2) un Direktīvas 2000/31/EK, liedz valsts pasākumu, saskaņā ar kuru starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas Itālijā, bet nav reģistrēti minētajā valstī, ir paredzēts pienākums reģistrēties reģistrā, kas izraisa papildu pienākumus salīdzinājumā ar izcelsmes valstī paredzētajiem pienākumiem šīs darbības veikšanai?

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/17

(Lieta C-667/22)

(2023/C 63/23)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītājs: Amazon Services Europe Sàrl

Atbildētāja: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

Prejudiciālie jautājumi

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 25. oktobrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – T GmbH/Bezirkshautpmannschaft Spittal an der Drau

(Lieta C-671/22)

(2023/C 63/24)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: T GmbH

Atbildētāja: Bezirkshautpmannschaft Spittal an der Drau

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (1) (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, V pielikuma 1.2.2. punkts (Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija ezeriem) ir jāinterpretē tādējādi, ka ar “traucējošu ietekmi” tabulā “Bioloģiskās kvalitātes faktori”, kolonnā “Ihtiofauna”, sadaļā “Ļoti labi rādītāji” ir jāsaprot vienīgi antropogēnā ietekme uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:

Vai minētā tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka bioloģiskās kvalitātes faktora “ihtiofauna” novirzes no ļoti labiem rādītājiem, kas ir saistīta ar traucējošu ietekmi, kas nav antropogēna ietekme uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem, sekas ir tādas, ka arī bioloģiskās kvalitātes faktora “ihtiofauna” rādītāji nevar tikt klasificēti kā “labi” vai “vidēji”?

(1) OV 2000, L 327, 1. lpp.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 22. novembrī iesniedza Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) – S.R.G./Profi Credit Bulgaria EOOD

(Lieta C-714/22)

(2023/C 63/25)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski rayonen sad

Pamatlietas puses

Prasītāja: S.R.G.

Atbildētāja: Profi Credit Bulgaria EOOD

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Direktīvas 2008/48/EK (1) 3. panta g) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka papildu pakalpojumu izmaksas, par kurām puses ir vienojušās saistībā ar patēriņa kredītlīgumu, kā, piemēram, maksa par iespēju atlikt un samazināt maksājumu, ir uzskatāmas par daļu no kredīta gada procentu likmes?

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kredītlīgumā starp komersantu un patērētāju kā kredītņēmēju nepareizi minēta gada procentu likme ir jāuzskata par kredītlīgumā nenorādītu gada procenta likmi un valsts tiesai ir jāpiemēro tiesiskās sekas, kas paredzētas valsts tiesību aktos par gada procentu likmes nenorādīšanu patēriņa kredītlīgumā?

Vai Direktīvas 2008/48/EK [23]. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesībās paredzētā sankcija, kas izpaužas kā patēriņa kredītlīguma atzīšana par spēkā neesošu, saskaņā ar kuru ir jāatmaksā tikai piešķirtā pamatsumma, ir samērīga, ja patēriņa kredītlīgumā nav precīzi norādīta gada procentu likme?

Vai Direktīvas 93/13/EEK (2) 4. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka maksājumi par papildu pakalpojumu paketi, kas paredzēti patēriņa kredītlīgumam pievienotā atsevišķi no pamatlīguma noslēgtā papildu līgumā, ir uzskatāmi par daļu no līguma galvenā priekšmeta, un tādējādi tie nevar tikt pakļauti negodīguma novērtējumam?

Vai Direktīvas 93/13/EEK 3. panta 1. punkts, lasot to kopā ar direktīvas pielikuma 1. punkta o) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka papildu pakalpojumu līguma noteikums, kas attiecas uz patēriņa kredītu, ir negodīgs, ja ar to patērētājam tiek piešķirta abstrakta iespēja atlikt un pārplānot maksājumus, par ko viņam ir jāmaksā, pat ja viņš šo iespēju neizmanto?

Vai Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, kā arī efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ir iespējams daļu no tiesāšanās izdevumiem likt segt patērētājam šādos gadījumos: 1) ja pieteikums atzīt, ka konstatētā noteikuma negodīguma dēļ summas nav jāmaksā, tiek apmierināts daļēji [..]; 2) ja patērētāja tiesību īstenošana, nosakot prasījuma apmēru, ir praktiski neiespējama vai pārmērīgi apgrūtināta; un 3) visos gadījumos, kad pastāv negodīgs noteikums, tostarp gadījumos, kad negodīga noteikuma esamība tieši neietekmē kreditora prasījuma apmēru ne pilnībā, ne daļēji, vai ja noteikums nav tieši saistīts ar lietas priekšmetu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV 2008, L 133, 66. lpp.).

(2) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 25. novembrī iesniedza Supreme Court (Īrija) – Friends of the Irish Environment CLG/Government of Ireland, Minister for Housing, Planning and Local Government, Ireland and the Attorney General

(Lieta C-727/22)

(2023/C 63/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court

Pamatlietas puses

Prasītājs: Friends of the Irish Environment CLG

Atbildētāji: Government of Ireland, Minister for Housing, Planning and Local Government, Ireland and the Attorney General

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2001/42 (1) 2. panta a) punkts kopsakarā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts izpildvaras pieņemtu pasākumu, kas nav pamatots ar juridisku vai administratīvu pienākumu, nedz arī balstīts uz normatīvu vai administratīvu pasākumu, var uzskatīt par plānu vai programmu, uz kuru attiecas šī direktīva, ja šādi pieņemtais plāns vai programma nosaka satvaru, saskaņā ar kuru nākotnē var piešķirt vai atteikt attīstības atļauju, un tādējādi tas atbilst Direktīvas 3. panta 2. punktā paredzētajam kritērijam?

Vai Direktīvas 2001/42 3. panta 1. punkts kopsakarā ar 3. panta 8. un 9. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka plānu vai programmu, kurā ietverti konkrēti noteikumi – lai gan tie ir raksturoti kā “indikatīvi” – par līdzekļu piešķiršanu noteiktu infrastruktūras projektu būvniecībai, nolūkā atbalstīt citā plānā paredzēto teritoriālās attīstības stratēģiju, kas pats par sevi ir teritoriālās attīstības nākotnes stratēģijas pamats, var uzskatīt par plānu vai programmu Direktīvas 2001/42 izpratnē?

Ja atbilde uz 2.a) jautājumu ir apstiprinoša, vai tas, ka plāns, kura mērķis ir resursu piešķiršana, nozīmē, ka tas ir uzskatāms par budžeta plānu 3. panta 8. punkta izpratnē?

Vai Direktīvas 2001/42 5. pants un 1. pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja saskaņā ar 3. panta 1. punktu ir jāveic vides novērtējums, vides pārskatā, kas paredzēts 5. pantā, pēc tam, kad ir noteiktas iespējamās alternatīvas vēlamajam risinājumam, ir jāveic vēlamā risinājuma un iespējamo alternatīvu novērtējums, pamatojoties uz salīdzināmiem kritērijiem?

Ja atbilde uz a) jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2001/42 prasība ir izpildīta, ja iespējamās alternatīvas tiek salīdzinoši novērtētas pirms vēlamā risinājuma izvēles, un pēc tam tiek novērtēts plāna vai programmas projekts, un pilnīgāks stratēģiskais vides novērtējums tiek veikts tikai attiecībā uz izvēlēto risinājumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV 2001, L 197, 30. lpp).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 29. novembrī iesniedza Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – Direktor na Direktsia“Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” – Sofia pri Tsentralno upravlenie na NAP/“Valentina Heights” EOOD

(Lieta C-733/22)

(2023/C 63/27)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: Direktor na Direktsia“Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” – Sofia pri Tsentralno upravlenie na NAP

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: “Valentina Heights” EOOD

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 98. panta 2. punkts kopsakarā ar šīs direktīvas III pielikuma 12) punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme, kas šajā normā ir noteikta izmitināšanai, ko nodrošina viesnīcas un līdzīgi uzņēmumi, var tikt piemērota, ja šie uzņēmumi nav klasificēti atbilstīgi iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 98. panta 2. punkts kopsakarā ar šīs direktīvas III pielikuma 12) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauta samazinātās nodokļa likmes selektīva piemērošana vienas pakalpojumu kategorijas konkrētiem un specifiskiem aspektiem, ja ir paredzēts nosacījums, ka izmitināšanas pakalpojumu, ko nodrošina viesnīcas un līdzīgi uzņēmumi, atļauts sniegt tikai tādās viesu izmitināšanas mītnēs, kuras atbilstīgi iesniedzējdalībvalsts tiesību aktiem ir klasificētas vai kurām izdots pagaidu sertifikāts par uzsāktu klasifikācijas procedūru?

(1) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 1. decembrī iesniegusi Østre Landsret (Dānija) – Staten og Kommunernes Indkøbsservice A/S/BibMedia A/S

(Lieta C-737/22)

(2023/C 63/28)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: Staten og Kommunernes Indkøbsservice A/S

Atbildētāja: BibMedia A/S

Prejudiciālais jautājums

Vai Publiskā iepirkuma direktīvas (1) 18. pantā noteiktie pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi un no tiem izrietošais sarunu aizliegums nepieļauj to, ka pretendentam, kurš ir iesniedzis otru saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atklātā procedūrā, kas uzsākta attiecībā uz dažādām līguma daļām (skat. Publiskā iepirkuma direktīvas 27. un 46. pantu), pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām un saskaņā ar iepirkuma procedūras specifikācijā iepriekš paredzēto kārtību tiek dota iespēja sniegt piedāvātos pakalpojumus noteiktas daļas ietvaros uz tādiem pašiem noteikumiem kā pretendents, kas ir iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un kuram līdz ar to tiek piešķirta cita daļa, kas arī ir bijusi izsludināta konkursā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 2. decembrī iesniedza Itä-Suomen hovioikeus (Somija) – Endemol Shine Finland Oy

(Lieta C-740/22)

(2023/C 63/29)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Itä-Suomen hovioikeus

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Endemol Shine Finland Oy

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai personas datu paziņošana mutvārdos ir uzskatāma par personas datu apstrādi Vispārīgās datu aizsardzības regulas (1) 2. panta 1. punkta un 4. panta 2. punkta izpratnē?

Vai publiska piekļuve oficiāliem dokumentiem var tikt saskaņota ar tiesībām uz personas datu aizsardzību tādā veidā, kāds ir noteikts šīs regulas 86. pantā, paredzot, ka no tiesas rīcībā esošās personu datu kartotēkas var neierobežoti saņemt informāciju par attiecībā uz fizisku personu pieņemtiem notiesājošiem spriedumiem vai fiziskas personas noziedzīgiem nodarījumiem, ja tiek lūgts pieprasījuma iesniedzējam informāciju paziņot mutvārdos?

3)	Vai, lai atbildētu uz otro jautājumu, ir svarīgi, vai pieprasījuma iesniedzēja ir komercsabiedrība vai privātpersona?

(1) Eiropas Parlamenta un Paomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 6. decembrī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Slovenské Energetické Strojárne A.S./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-746/22)

(2023/C 63/30)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: Slovenské Energetické Strojárne A.S.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (1) (turpmāk tekstā – “Direktīva 2008/9”), 23. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā direktīvā noteiktajām prasībām attiecībā uz pārsūdzībām atbilst valsts tiesiskais regulējums – konkrētāk, az adóigazgatási rendtartásról szóló 2017. évi CLI. törvény (Likums Nr. CLI par nodokļu administrāciju; turpmāk tekstā – “Likums par nodokļu administrāciju”) 124. panta 3. punkts – kas nepieļauj to, ka, vērtējot pievienotās vērtības nodokļa atmaksas pieteikumus saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (2) (turpmāk tekstā – “PVN Direktīva”), pārsūdzības posmā norāda jaunus faktus vai atsaucas uz jauniem pierādījumiem, par kuriem pieteikuma iesniedzējs zināja pirms pirmā līmeņa lēmuma pieņemšanas, bet kurus neiesniedza, lai gan nodokļu iestāde to bija pieprasījusi, vai uz kuriem neatsaucās, tādējādi radot materiāltiesisku ierobežojumu, kas pārsniedz Direktīvā 2008/9 noteiktās formālās un termiņu prasības?

Vai apstiprinoša atbilde uz pirmo jautājumu nozīmētu, ka Direktīvas 2008/9 20. panta 2. punktā paredzētais viena mēneša termiņš ir uzskatāms par prekluzīvu termiņu? Vai tas atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantā paredzētajam tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu postulātam, kā arī PVN Direktīvas 167., 169., 170. pantam un 171. panta 1. punktam un Eiropas Savienības Tiesas iedibinātajiem nodokļu neitralitātes, efektivitātes un samērīguma pamatprincipiem?

Vai Direktīvas 2008/9 23. panta 1. punkta noteikumi par atmaksas pieteikuma noraidīšanu pilnībā vai daļēji ir interpretējami tādējādi, ka tiem atbilst valsts tiesiskais regulējums – konkrētāk, Likuma par nodokļu administrāciju 49. panta 1. punkta b) apakšpunkts – saskaņā ar kuru nodokļu iestāde izbeidz procedūru gadījumā, ja nodokļa maksātājs, kas iesniedzis pieteikumu, neatbild uz nodokļu iestādes pieprasījumu un arī neizpilda trūkumu novēršanas pienākumu, bet bez tā nav iespējams izvērtēt pieteikumu un procedūra netiek turpināta ex officio?

(1) OV 2008, L 44, 23. lpp.

(2) OV 2006, L 347, 1. lpp.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/24

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 21. decembrī Eiropas Centrālā banka iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 12. oktobra spriedumu lietā T-502/19 Francesca Corneli/ECB

(Lieta C-777/22 P)

(2023/C 63/31)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: C. Hernández Saseta, A. Pizzolla, pārstāvji, M. Lamandini, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Francesca Corneli, Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)	atcelt Vispārējās tiesas 2022. gada 12. oktobra spriedumu lietā Francesca Corneli/ECB (T-502/19, nav publicēts, EU:T:2022:627), ciktāl ar to ir atcelti ECB 2019. gada 1. janvāra un 2019. gada 29. marta lēmumi; un šai nolūkā

2)	pamatojoties uz LESD 263. panta ceturto daļu, atzīt prasību, ko Francesca Corneli cēlusi Vispārējā tiesā, par nepieņemamu un tādējādi to noraidīt pilnībā;

3)	pakārtoti– atzīt ECB lēmumus, ciktāl tie ir šīs tiesvedības priekšmets, par likumīgiem un līdz ar to nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā spriestu par prasības pamatiem, kas pārsūdzētajā spriedumā nav izvērtēti; un

4)	piespriest Francesca Corneli atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam Eiropas Centrālā banka izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu ECB apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi vairākas tiesību kļūdas, kas daļēji ir balstītas uz faktu sagrozīšanu, vērtējot, to vai Francesca Corneli bauda locus standi un vai viņai ir interese celt prasību, jo viņa neatbilstot LESD 263. panta ceturtās daļas prasībām. Konkrēti, ECB apgalvo, ka Vispārējā tiesa:

i.	esot sagrozījusi lietā nozīmīgos faktus, nolemdama, ka ar atceltajiem lēmumiem esot ietekmētas “tiesības”, kas Francesca Corneli esot bijušas kā Banca Carige akcionārei, bet šādas tiesības patiesībā nepastāvot un šie lēmumi tās neesot ietekmējuši;

ii.	esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīdama, ka atceltie lēmumi ir tieši skāruši Francesca Corneli – kas prasības celšanas laikā bija viena no Banca Carige 35 000 mazajiem akcionāriem – tiesisko stāvokli;

iii.	esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriezdama, ka atceltie lēmumi Francesca Corneli skar individuāli viņas kā Banca Carige akcionāres statusā, kura dēļ, Vispārējās tiesas ieskatā, viņa esot individuāli identificēta, un līdz ar to atceltie lēmumi viņu skar individuāli;

iv.

esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriezdama, ka Francesca Corneli interese atcelto lēmumu atcelšanā atšķiroties no tās personas intereses, kurai šie lēmumi ir adresēti, proti, Banca Carige intereses, ciktāl šāds secinājums ir pretrunā pastāvīgajai judikatūrai par izņēmuma gadījumiem, kuros var tikt atzīta akcionāra interese celt prasību.

Ar otro pamatu ECB apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, vērtējot juridisko pamatu, ko ECB izmantojusi atcelto lēmumu pieņemšanai, jo “kredītiestādes stāvokļa ievērojama pasliktināšanās” – kas ir formulējums smagajiem apstākļiem, kas aprakstīti atceltajos lēmumos – ir viens no nosacījumiem pagaidu administrācijas pasākuma noteikšanai. Konkrēti, ECB apgalvo, ka Vispārējā tiesa:

i.	neesot ņēmusi vērā valsts tiesu veikto Testo Unico Bancario [Kredītiestāžu kodekss] 70. panta interpretāciju un tādējādi pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretējot šo tiesību normu un tās atsauces uz Testo Unico Bancario 69.octiesdieces panta 1. punkta b) apakšpunktu tvērumu;

ii.	esot pieļāvusi tiesību kļūdu, neņemdama vērā valsts tiesības kopumā, no kurām skaidri izriet Itālijas likumdevēja griba pilnībā un pareizi transponēt Direktīvu 2014/59/ES (1);

iii.	esot pieļāvusi tiesību kļūdu, neņemdama vērā Testo Unico Bancario 69.octiesdieces un 70. panta kontekstuālo un teleoloģisko interpretāciju, tos skatot no agrīnās intervences pasākumu, t.sk. pagaidu administrācijas, viedokļa.

iv.	esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriezdama, ka Direktīvas 2014/95/ES 29. pantam atbilstošaTesto Unico Bancario 70. panta interpretācija būtu Itālijas tiesību normu contra legem interpretācija.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/25

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 23. decembrī LE iesniegusi par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2022. gada 26. oktobra spriedumu lietā T-475/20 LE/Komisija

(Lieta C-781/21 P)

(2023/C 63/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: LE (pārstāvji: M. Straus, advocaat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu par cita nolēmuma atcelšanas prasību saistībā ar strīdu par Lēmumu C(2020)3988 final;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izskatītu prasījumus un iebildumus, ko izvirzījusi LE arī ar to saistīto struktūru vārdā pret un saistībā ar apstrīdēto lēmumu;

Pakārtoti –

—	izlemt lietu vai taisīt starpspriedumu saistībā ar liecinieku uzklausīšanu vai pierādījumu sniegšanu lietā, pirms izlemt galvenos prasījumus;

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu par atcelšanas prasību vai citu nolēmumu saistībā ar strīdu par Lēmumu C(2020)3988 final, un, ja Tiesa atzīst par nepieciešamu, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izskatītu prasījumus un iebildumus pret un saistībā ar apstrīdēto lēmumu;

Sekundāri pakārtoti –

—	izlemt lietu vai veikt pasākumus, ko Tiesa uzskata par taisnīgiem un atbilstīgiem.

Attiecībā uz procesuālo jautājumu

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, tostarp apelācijas sūdzības iesniedzejas advokāta honorāru.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus, no kuriem dažiem ir vairākas daļas. Ar šiem pamatiem LE apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdas, jo tā:

—	savu apstrīdētā lēmuma vērtējumu pēc būtības ir balstījusi uz Eiropas Komisijas izvirzītajiem iebildumiem;

—	lēmumiem ir piemērojusi pārmērīgi stingras un nekorektas pierādīšanas prasības;

—	Vispārējās tiesas veicamo pārbaudi ierobežojusi līdz minimumam;

—	nav ievērojusi piemērojamos juridiskos kritērijus saistībā ar procesuāli tiesiskajiem principiem un ignorējusi tādus tiesību principus kā sacīkstes, vienlīdzīgas attieksmes, labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības princips un apelācijas sūdzības iesniedzējai labvēlīgu judikatūru;

—	ir paļāvusies uz apgalvotiem pierādījumiem, kuri apelācijas sūdzības iesniedzējai nebija darīti zināmi vai iesniegti, pirms Komisijas pieņēma lēmumu.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/26

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 29. decembrī“Sistem ecologica” production, trade and services d.o.o. Srbac iesniegusi par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2022. gada 19. oktobra spriedumu lietā T-81/21 “Sistem ecologica” production, trade and services d.o.o./Komisija

(Lieta C-787/22 P)

(2023/C 63/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieces

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: “Sistem ecologica” production, trade and services d.o.o. (pārstāvis: D. Diris un D. Rjabynina, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt Vispārējās tiesas 2022. gada 19. oktobra spriedumu lietā T-81/21;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 263. panta, Regulas Nr. 883/2013 (1) un Regulas Nr. 1049/2001 (2) pārkāpums, kā arī pamatojuma nenorādīšana un pretrunīga argumentācija, pārbaudot prasības atcelt tiesību aktu pieņemamību;

Ar otro pamatu tiek apgalvots Bosnijas un Eiropas nolīguma [Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses] 124. panta, 5. protokola 7. panta 2. un 4. punkta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta kopsakarā ar tās 51. pantu, un Regulas Nr. 883/2013 pārkāpums, pārbaudot piemērojamos tiesību aktus un OLAF atbildību kopumā un it īpaši 2019. gada 4. decembra izmeklēšanas laikā;

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības neliecināt pret sevi 2019. gada 4. decembra izmeklēšanas laikā;

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota nepareiza Regulas Nr. 883/2013 piemērošana vai interpretācija attiecībā uz OLAF iekšējo konsultēšanās un kontroles mehānismu un apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesībām iesniegt sūdzību;

Ar piekto pamatu tiek apgalvota pamatojuma nenorādīšana un pretrunīga argumentācija attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesībām tikt uzklausītai;

Ar sesto pamatu tiek apgalvota pamatojuma nenorādīšana attiecībā uz OLAF ģenerāldirektora objektivitāti;

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas un pretrunīgi argumentētas apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību un ka it īpaši ir pārkāpts Regulas Nr. 883/2013 9. panta 1. punkts attiecībā uz paraugu ņemšanu, ko pēc OLAF pieprasījuma veikusi Horvātijas muita.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV 2013, L 248, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/27

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 22. decembrī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 12. oktobra spriedumu lietā T-502/19 Francesca Corneli/ECB

(Lieta C-789/22 P)

(2023/C 63/34)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Di Bucci, D. Triantafyllou, A. Nijenhuis)

Pārējās lietas dalībnieces: Francesca Corneli, Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)	atcelt Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 12. oktobra spriedumu lietā T-502/19 Francesca Corneli/ECB, kas Komisijai paziņots tajā pašā dienā;

2)	noraidīt prasību pirmajā instancē kā nepieņemamu un kā nepamatotu un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs;

3)	pakārtoti – atcelt Vispārējās tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējai tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai Komisija izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi LESD 263. pantu, jo tā esot kļūdaini nospriedusi, ka ar apstrīdētajiem lēmumiem prasītāja pirmajā instancē ir skarta tieši un individuāli un ka šai prasītājai esot patstāvīga interese celt šo lēmumu atcelšanas prasību, un esot sagrozījusi faktus.

Ar otro pamatu Komisija apgalvo, ka, pārbaudot pamatu par apgalvoto 1993. gada 1. septembradecreto legislativo n. 385, recante testo unico delle leggi in materia bancaria e creditizia (Leģislatīvais dekrēts Nr. 385 – Banku un kreditēšanas likuma vienotais teksts; turpmāk tekstā – “Testo Unico Bancario”) 70. panta 1. punkta pārkāpumu, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Vispārējas tiesas Reglamenta 84. pantu. Šāds pamats neesot ticis izvirzīts prasības pieteikumā pirmajā instancē, un to neesot varēts izsecināt no replikas, jo tas neesot bijis balstīts uz tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, kas kļuvuši zināmi tiesvedības laikā. Tādā gadījumā Vispārējā tiesa esot pārkāpusi dispozitivitātes principu un aizliegumu pēc savas ierosmes izvirzīt atcelšanas pamatu, kas attiecas uz apstrīdētā akta likumību pēc būtības.

Ar trešo pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (1) 4. panta 3. punktu un Testo Unico Bancario 70. panta 1. punktu, kļūdaini – attiecībā pret Itālijas tiesību vispārpieņemtajiem interpretēšanas principiem – interpretēdama otrajā no šīm tiesību normām paredzētos nosacījumus kredītiestāžu izpildinstitūciju un pārraudzības institūciju atstādināšanai. Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, gramatiski interpretējot minēto 70. pantu, neesot ņēmusi vērā nepieciešamību veikt sistēmisku, vēsturisku un teleoloģisku, Itālijas konstitūcijai atbilstošu interpretāciju un turklāt neesot ņēmusi vērā valsts judikatūru.

Ar ceturto pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi LESD 288. panta trešo daļu, kļūdaini nospriezdama, ka Testo Unico Bancario 70. panta 1. punkts nevar tikt interpretēts veidā, kas atbilstu Direktīvas 2014/1059/ES (2) 29. pantam. Konkrēti, Vispārējā tiesa neesot izpildījusi tiesai uzlikto pienākumu tās pilnvaru ietvaros darīt visu, kas ir tās spēkos, ņemot vērā valsts tiesības kopumā un piemērojot tajās atzītās interpretācijas metodes, lai nodrošinātu attiecīgās direktīvas pilnu iedarbību un nonāktu pie tās mērķim atbilstoša risinājuma.

Ar piekto pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 3. punktu un LESD 288. panta otro un trešo daļu, aizliegdama Eiropas Centrālajai bankai tās rīcību balstīt uz direktīvu tiesību normām, kurām ir tieša iedarbība, un liekot tai piemērot transponējošos valsts tiesību aktus, kuri ir pretrunā šīm direktīvām.

(1) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/28

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 27. decembrī Grieķijas Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2022. gada 19. oktobra spriedumu lietā T-850/19 Grieķija/Komisija

(Lieta C-797/22 P)

(2023/C 63/35)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji: E. Leftheriotou, A.-E. Vasilopoulou)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz apmierināt apelācijas sūdzību un atcelt pārsūdzēto Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 19. oktobra spriedumu lietā T-850/19 (1), ar kuru tā noraidīja Grieķijas Republikas 2019. gada 12. decembrī celto prasību atcelt Komisijas 2019. gada 7. oktobra Īstenošanas lēmumu C (2019) 7094 final par pasākumiem SA.39119 (2016/C) (iepriekš 2015/NN) (ex 2014/CP), ko Grieķijas Republika ir īstenojusi procentu subsīdiju un garantiju veidā saistībā ar 2007. gada ugunsgrēkiem, un kurš attiecas tikai uz lauksaimniecības nozari (OV 2020, L 76, 4. lpp.), apmierinot iepriekš minēto prasību un atceļot Komisijas lēmumu.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus.

Pirmais apelācijas sūdzības pamats, kas attiecas uz LESD 107. panta 1. punkta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, kā arī nepietiekamu un neatbilstošu pamatojumu pārsūdzētajā spriedumā, ir sadalīts divās daļās.

Apelācijas sūdzības pirmā pamata pirmajā daļā tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa, kļūdaini interpretējot un piemērojot LESD 107. panta 1. punktu, esot uzskatījusi, ka ugunsgrēku skartajās teritorijās esošie lauksaimniecības uzņēmumi, kas bija saņēmuši Grieķijas valsts garantētus aizdevumus (un vienīgi šie uzņēmumi), ir guvuši ekonomisku priekšrocību. Turklāt Vispārējā tiesa neesot pietiekami pamatojusi šo spriedumu.

Apelācijas sūdzības pirmā pamata otrajā daļā tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi LESD 107. panta 1. punktu, jo tā uzskatīja, ka apstrīdētie pasākumi esot selektīvi.

Ar apelācijas sūdzības otro pamatu tiek apgalvots, ka ir nepareizi interpretēts un piemērots ārkārtas apstākļu jēdziens, kas ļauj neatgūt atbalstu saskaņā ar vispārējiem samērīguma un labas pārvaldības principiem, kā arī, ka [Vispārējās tiesas spriedumā] ir norādīts nepilnīgs un pretrunīgs pamatojums.

(1) ECLI:ECLI:EU:T:2022:638.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/30

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – Xinyi PV Products (Anhui) Holdings/Komisija

(Lieta T-586/14 RENV II) (1)

(Dempings - Ķīnas izcelsmes solārā stikla imports - Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 8. līdz 10. punkts un 19. un 20. pants (tagad Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 8. līdz 10.punkts un 19. un 20. pants) - Tiesības uz piekļuvi konfidenciāliem dokumentiem - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Tiesības uz aizstāvību)

(2023/C 63/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd (Anhuja, Ķīna) (pārstāvji: Y. Melin un B. Vigneron, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn un T. Maxian Rusche)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH (Černica, Vācija) (pārstāvis: R. MacLean, solicitor)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014 (2014. gada 13. maijs), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam (OV 2014, L 142, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

(1) OV C 372, 20.10.2014.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/31

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – PT Wilmar Bioenergi Indonesia u.c./Komisija

(Lieta T-111/20) (1)

(Subsīdijas - Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas imports - Īstenošanas regula (ES) Nr. 2019/2092 - Galīgais kompensācijas maksājums - Regulas (EK) Nr. 2016/1037 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Finansiāls ieguldījums - Regulas Nr. 2016/1037 3. panta 2. punkts - Priekšrocība - Regulas Nr. 2016/1037 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Kompensējamās subsīdijas apmēra aprēķināšana - Regulas (EK) 2016/1037 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļa un 2. punkts - Finansiāla ieguldījuma veikšanas “uzticēšana” privātai organizācijai vai tās “norīkošana” to veikt - Neatbilstoši zema atlīdzība - Cenu vai ienākumu atbalsts - Regulas Nr. 2016/1037 28. panta 5. punkts - Pieejamo datu izmantošana - Regulas (EK) Nr. 2016/1037 3. panta 2. punkts un 6. punkta d) punkts - Priekšrocība - Regulas Nr. 2016/1037 8. panta 8. punkts - Būtiska kaitējuma draudi Savienības ražošanas nozarei - Regulas Nr. 2016/1037 8. panta 5. un 6. punkts - Cēloņsakarība - Attiecināšanas analīze - Neattiecināšanas analīze)

(2023/C 63/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: PT Wilmar Bioenergi Indonesia (Medan, Indonēzija), PT Wilmar Nabati Indonesia (Medan), PT Multi Nabati Sulawesi (Sulawesi du Nord, Indonēzija) (pārstāvji: P. Vander Schueren un T. Martin-Brieu, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Kienapfel, G. Luengo un P. Němečková)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: European Biodiesel Board (EBB) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: M.-S. Dibling un L. Amiel, advokāti)

Priekšmets

Ar prasību, kas celta saskaņā ar LESD 263. pantu, prasītāji lūdz atcelt Komisijas Īstenošanas Regulu (ES) 2019/2092 (2019. gada 28. novembris), ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV 2019, L 317, 42. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītājiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	PT Wilmar Bioenergi Indonesia, PT Wilmar Nabati Indonesia un PT Multi Nabati Sulawesi atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 129, 20.4.2020.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/31

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – Autoridad Portuaria de Bilbao/Komisija

(Lieta T-126/20) (1)

(Valsts atbalsts - Ostu nozare - Atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, ko Spānija īsteno attiecībā uz Biskajas provinces ostām - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Pastāvošs atbalsts - Priekšrocība - Pierādīšanas pienākums - Selektivitāte - Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm - Konkurences izkropļošana - Atbilstoši pasākumi)

(2023/C 63/38)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Autoridad Portuaria de Bilbao (Bilbao, Spānija) (pārstāvji: D. Sarmiento Ramírez-Escudero un X. Codina García-Andrade, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvis – B. Stromsky)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt, pirmkārt, Eiropas Komisijas 2019. gada 8. janvāra Lēmumu C(2018) 8676 final par valsts atbalstu SA.38397 (2018/E) – Nodokļu piemērošana ostām Spānijā, ar kuru Komisija secināja, ka valsts atbalsts atbrīvojuma no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ko Spānijas Karaliste piešķīrusi savām ostas iestādēm, formā ir pastāvošs atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un piedāvāja “atbilstošus pasākumus” atbilstoši LESD 108. panta 1. punktam, otrkārt, Komisijas 2019. gada 7. marta Lēmumu C(2019) 1765 final par valsts atbalstu SA.38397 (2018/E) – Nodokļu piemērošana ostām Spānijā, ar kuru Komisija laboja savu atbilstošo pasākumu piedāvājumu, un, treškārt, Komisijas 2019. gada 15. novembra Lēmumu C(2019) 8068 final par valsts atbalstu SA.38397 (2018/E) – Atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas piemērojams Spānijas ostu iestādēm – Lēmums par piedāvāto atbilstošo pasākumu dokumentēšanu (pastāvošs atbalsts) atbilstoši Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.), 23. pantam, ar kuru Komisija dokumentēja to, ka Spānijas Karaliste akceptē ierosinātos pasākumus.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Autoridad Portuaria de Bilbao atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 129, 20.4.2020.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/32

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – PT Ciliandra Perkasa/Komisija

(Lieta T-138/20) (1)

(Subsīdijas - Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas imports - Īstenošanas regula (ES) 2019/2092 - Galīgais kompensācijas maksājums - Regulas (ES) 2016/1037 8. panta 1. un 2. punkts - Cenu samazinājums - Spiediens uz cenām - Regulas 2016/1037 8. panta 5. punkts - Cēloņsakarība - Regulas 2016/1037 3. panta 2. punkts un 6. panta d) punkts - Ieguvums - Regulas 2016/1037 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 2. punkts - Tieša naudas līdzekļu nodošana - Regulas 2016/1037 7. pants - Ieguvuma apjoma aprēķināšana - Regulas 2016/1037 8. panta 1. un 8. punkts - Būtiska kaitējuma draudi - Tiesības uz aizstāvību)

(2023/C 63/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PT Ciliandra Perkasa (Rietumdžakarta, Indonēzija) (pārstāvji: F. Graafsma, J. Cornelis un E. Rogiest, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Kienapfel, G. Luengo un P. Němečková)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (EBP) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: M.-S. Dibling un L. Amiel, advokāti)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/2092 (2019. gada 28. novembris), ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV 2019, L 317, 42. lpp.), ciktāl šī regula attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	PT Ciliandra Perkasa atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 129, 20.4.2020.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/33

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – PT Pelita Agung Agrindustri un PT Permata Hijau Palm Oleo/Komisija

(Lieta T-143/20) (1)

(Subsīdijas - Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas imports - Īstenošanas regula (ES) Nr. 2019/2092 - Galīgais kompensācijas maksājums - Regulas (ES) Nr. 2016/1037 8. panta 1. un 2. punkts - Cenu samazinājums - Spiediens uz cenām - Regulas 2016/1037 8. panta 5. punkts - Cēloņsakarība - Regulas 2016/1037 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļa un 2. punkts - Finansiāla ieguldījuma veikšanas “uzticēšana” privātai organizācijai vai tās “norīkošana” to veikt - Neatbilstoši zema atlīdzība - Cenu vai ienākumu atbalsts - Regulas 2016/1037 3. panta 2. punkts un 6. panta d) punkts - Priekšrocība - Regulas 2016/1037 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 2. punkts - Tieša naudas līdzekļu nodošana - Regulas 2016/1037 7. pants - Priekšrocības apmēra aprēķins - Regulas 2016/1037 8. panta 1. un 8. punkts - Nopietna kaitējuma draudi - Tiesības uz aizstāvību)

(2023/C 63/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: PT Pelita Agung Agrindustri (Medan, Indonēzija), PT Permata Hijau Palm Oleo (Medan) (pārstāvji: F. Graafsma, J. Cornelis un E. Rogiest, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Kienapfel, G. Luengo un P. Němečková)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: European Biodiesel Board (EBB) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: M.-S. Dibling un L. Amiel, advokāti)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	PT Pelita Agung Agrindustri un PT Permata Hijau Palm Oleo atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 129, 20.4.2020.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/33

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – Devin/EUIPO – Haskovo Chamber of Commerce and Industry (“DEVIN”)

(Lieta T-526/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “DEVIN” - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Ģeogrāfisks nosaukums - Neatbilstības sabiedriskajai kārtībai neesamība - Preču zīmes, kas var maldināt sabiedrību, neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c), f) un g) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c), f) un g) apakšpunkts) - Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts un 52. panta 2. punkts (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts un 59. panta 2. punkts) - Pretprasība)

(2023/C 63/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Devin EAD (Devina, Bulgārija) (pārstāvji: B. Van Asbroeck, G. de Villegas un C. Haine, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Haskovo Chamber of Commerce and Industry (pārstāvji: D. Dimitrova un I. Pakidanska, advokātes)

Priekšmets

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 28. maija lēmumu lietā R 2535/2019-1.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 28. maija lēmums lietā R 2535/2019-1, ciktāl ar to Eiropas Savienības preču zīme Nr. 9 408 865 ir atzīta par spēkā neesošu attiecībā uz visām minētajām precēm, izņemot attiecībā uz 32. klasē ietilpstošo preci “minerālūdens, kas atbilst [aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes] “Devin Natural Mineral Water” specifikācijām”.

2)	Pretprasību noraidīt.

3)	Saistībā ar pamatprasību EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Devin EAD tiesāšanās izdevumus, un Haskovo Chamber of Commerce and Industry sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

4)	Saistībā ar pretprasību Haskovo Chamber of Commerce and Industry sedz savus, kā arī atlīdzina Devin un EUIPO tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 339, 12.10.2020.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/34

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – Green Power Technologies/Kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”

(Lieta T-533/20) (1)

(Šķīrējklauzula - Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) - Dotāciju nolīgumi - Pieļaujamās izmaksas - OLAF ziņojums, kurā konstatēta dažu norādīto izdevumu neattaisnotība - Piešķirto līdzekļu atmaksāšana - Pierādīšanas pienākums - Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 - Pretprasība)

(2023/C 63/42)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Green Power Technologies SL (Bollullos de la Mitación, Spānija), (pārstāvji: A. León González un A. Martínez Solís, advokāti)

Atbildētājs: Kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”, iepriekš – Kopuzņēmums ECSEL (pārstāvji: O. Lambinet un A. Salaun, pārstāvji, kuriem palīdz M. Troncoso Ferrer, advokāts)

Priekšmets

Prasībā, kas celta, pamatojoties uz LESD 272. pantu, prasītāja lūdz atzīt, ka naudas līdzekļi – kurus Kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” ir samaksājis avansā saskaņā ar līgumiem Pollux (Nr. 100205), IoE (Nr. 269374), Motorbrain (Nr. 270693) un AGATE (Nr. 325630), kas noslēgti Savienības Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) ietvaros, lai finansētu attiecīgos projektus, un kuru atgūšana tiek pieprasīta paziņojumā par parādu Nr. 4440200016 – atbilst pieļaujamajām izmaksām.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Apmierināt Kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” pretprasību.

3)	Green Power Technologies, SL samaksā Kopuzņēmumam ““Svarīgas digitālās tehnoloģijas” summu EUR 204 302,13 apmērā, kuru šis kopuzņēmums pieprasa pretprasībā.

4)	Green Power Technologies atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 371, 3.11.2020.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/35

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – Jinan Meide Casting u.c./Komisija

(Lieta T-687/20) (1)

(Dempings - Ķīnas izcelsmes kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu imports - Galīgā antidempinga maksājuma atkārtota noteikšana - Tiesiskā drošība - Tiesiskā paļāvība - Atpakaļejoša spēka aizliegums - Regulas (EK) Nr. 1225/2009 10. pants (tagad – Regulas (ES) 2016/1036 10. pants) - Samērīgums - Importa reģistrācija - Regulas Nr. 1225/2009 14. panta 5. punkts (tagad – Regulas 2016/1036 14. panta 5. punkts))

(2023/C 63/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Jinan Meide Casting Co. Ltd (Jinan, Ķīna) un 10 citi prasītāji, kuru nosaukumi norādīti sprieduma pielikumā (pārstāvji: R. Antonini, E. Monard un B. Maniatis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Blanck un G. Luengo)

Priekšmets

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāji lūdz atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1210 (2020. gada 19. augusts), ar ko pēc Vispārējās tiesas sprieduma lietā T-650/17 atkārtoti nosaka galīgu antidempinga maksājumu to Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu importam, kurus ražojis Jinan Meide Castings Co. Ltd (OV 2020, L 274, 20. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Jinan Meide Casting Co. Ltd un pārējie pielikumā norādītie prasītāji atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 19, 18.1.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/36

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – Green Power Technologies/Komisija

(Lieta T-753/20) (1)

(Šķīrējklauzula - Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) - Dotāciju nolīgums - Pieļaujamās izmaksas - OLAF ziņojums, kurā konstatēta dažu norādīto izdevumu neattaisnotība - Piešķirto līdzekļu atmaksāšana - Pierādīšanas pienākums - Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 - Pienākums norādīt pamatojumu - Nepamatota iedzīvošanās - Atcelšanas prasība - OLAF ziņojums - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2023/C 63/44)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Green Power Technologies SL (Bollullos de la Mitación, Spānija) (pārstāvji: A. León González un A. Martínez Solís, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Araujo Arce un J. Estrada de Solà)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvji: L. Aguilera Ruiz un Á. Ballesteros Panizo)

Priekšmets

Prasībā prasītāja lūdz, pirmkārt, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2018. gada 9. jūlija Ziņojumu B.4(2017)4393 un, otrkārt, pamatojoties uz LESD 272. pantu atzīt, pirmām kārtām, ka naudas līdzekļi – kurus Eiropas Komisija ir avansā samaksājusi saskaņā ar dotāciju nolīgumu Nr. 2567509, kas Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) ietvaros ir noslēgts tālab, lai finansētu vairākus attiecīgos projektus, t.sk. arī projektu Powair“elektroenerģijas sadales tīkla vajadzībām izmantojamo cinka gaisa plūsmas akumulatoru” attīstīšanai, un kuru atgūšana tiek pieprasīta ar paziņojumu par parādu Nr. 3242010798 – atbilst pieļaujamajām izmaksām, un, otrām kārtām, ka naudas līdzekļu samaksas prasījums – ko Komisija veic paziņojumā par parādu Nr. 3242010800 attiecībā uz līgumsodiem – ir nepamatots.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Green Power Technologies, SL sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 53, 15.2.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/36

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – PKK/Padome

(Lieta T-182/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret PKK, kas pieņemti terorisma apkarošanas nolūkā - Līdzekļu iesaldēšana - Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP - Regula (EK) Nr. 2580/2001 - Piemērojamība bruņota konflikta situācijām - Teroristu grupējums - Lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu faktiskais pamats - Kompetentas iestādes pieņemts lēmums - Trešās valsts iestāde - Pārskatīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā)

(2023/C 63/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kurdistan Workers’ Party (PKK) (pārstāvji: A. van Eik un T. Buruma, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: B. Driessen un S. Van Overmeire)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt:

—	Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/142 (2021. gada 5. februāris), ar ko atjaunina to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu (KĀDP) 2020/1132 (OV 2021, L 43, 14. lpp.);

—

Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2021/138 (2021. gada 5. februāris), ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2020/1128 (OV 2021, L 43, 1. lpp.);

—	Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/1192 (2021. gada 19. jūlijs), ar ko atjaunina to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu (KĀDP) 2021/142 (OV 2021, L 258, 42. lpp.);

—

Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2021/1188 (2021. gada 19. jūlijs), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu Nr. 2021/138 (OV 2021, L 258, 14. lpp.);

—	Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/152 (2022. gada 3. februāris), ar ko atjaunina to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu (KĀDP) 2021/1192 (OV 2022, L 25, 13. lpp.);

—

Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2022/147 (2022. gada 3. februāris), ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/1188 (OV 2022, L 25, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz viņu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 217, 7.6.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/37

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – SU/EAAPI

(Lieta T-296/21) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums - Nepagarināšana - Pagarināšanas procedūra - Novērtējuma ziņojumu ņemšana vērā - Nepabeigts novērtējuma ziņojums - Atbildība - Mantiskais kaitējums - Iespējas zaudēšana - Morālais kaitējums - Neierobežota kompetence - Vispārējās tiesas sprieduma izpilde)

(2023/C 63/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SU (pārstāve: L. Levi, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) (pārstāvji: C. Coucke un E. Karatza, pārstāves, kurām palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītāja SU lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) 2020. gada 15. jūlija lēmumu, ar kuru tā nepagarināja viņas līgumu, un, ciktāl nepieciešams, 2021. gada 11. februāra lēmumu, ar kuru tā noraidīja viņas sūdzību, un, otrkārt, atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas viņai no tā izrietot.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) 2020. gada 15. jūlija lēmumu nepagarināt SU pagaidu darbinieka līgumu.

2)	Atcelt EAAPI 2021. gada 11. februāra lēmumu par SU sūdzības noraidīšanu.

3)	EAAPI atlīdzina SU radīto mantisko kaitējumu 10 000 EUR apmērā.

4)	EAAPI atlīdzina SU radīto morālo kaitējumu 5 000 EUR apmērā.

5)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

6)	EAAPI atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 320, 9.8.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/38

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – SY/Komisija

(Lieta T-312/21) (1)

(Civildienests - Pieņemšana darbā - Paziņojums par konkursu - Atklātais konkurss EPSO/AD/374/19 - Lēmums neiekļaut prasītāja uzvārdu konkursa rezerves sarakstā - Atcelšanas prasība - Grozījums paziņojumā par konkursu pēc priekšatlases testu daļējas sarīkošanas - Juridiskā pamata trūkums - Tiesiskā paļāvība - Tiesiskā drošība - Force majeure - Vienlīdzīga attieksme - Īpašu pielāgojumu izmantošana - Pārbaudījumu organizēšana attālināti - Iekšējo kandidātu paaugstināts panākumu līmenis - Prasība sakarā ar bezdarbību)

(2023/C 63/47)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: SY (pārstāvis: T. Walberer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Hohenecker, T. Lilamand un D. Milanowska)

Priekšmets

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 91. pantu, SY būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt paziņojuma par atklāto konkursu EPSO/AD/374/19 (OV 2020, C 374 A, 3. lpp.) papildinājumu, ar kuru tika grozīta šī konkursa pārbaudījumu kārtība pandēmijas Covid-19 iestāšanās dēļ, Eiropas Komisijas 2020. gada 20. novembra uzaicinājumu piedalīties pārbaudījumā, rezerves sarakstu, kas sastādīts šī konkursa rezultātā konkurences tiesību jomā, lēmumu par to kandidātu pieņemšanu darbā, kuri pieņemti uz minētā rezerves saraksta pamata, un atlases komisijas lēmumu par pārskatīšanu, ar kuru ir apstiprināts lēmums neiekļaut viņa uzvārdu rezerves sarakstā. Otrkārt, viņš pakārtoti lūdz, lai pasludināmajā spriedumā tiktu precizētas konkrētas prasības, kas Komisijai ir jāievēro, lai atjaunotu tiesisko stāvokli, kādā viņš bija pirms minētās atlases komisijas prettiesiskās rīcības izdarīšanas, lai tā varētu iekļaut viņa uzvārdu rezerves sarakstā. Treškārt, viņš lūdz Vispārējo tiesu konstatēt, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 265. pantu, jo tā prasītājam nav nosūtījusi lēmumu par viņa 2021. gada 17. janvāra administratīvo sūdzību.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	SY sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem.

3)	Eiropas Komisija pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem sedz pati.

(1) OV C 310, 2.8.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/39

Vispārējās tiesas 2023. gada 11. janvāra spriedums – Hecht Pharma/EUIPO – Gufic BioSciences (“Gufic”)

(Lieta T-346/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Gufic” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Publiska un ārējā izmantošana - Izmantošanas nozīmīgums - Izmantošanas raksturs un forma - Izmantošana precēm, attiecībā uz kurām preču zīme ir reģistrēta)

(2023/C 63/48)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hecht Pharma GmbH (Brēmerferde, Vācija) (pārstāvji: C. Sachs un J. Sachs, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Schäfer, D. Hanf un A. Ringelhann)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Gufic BioSciences Ltd (Mumbaja, Indija) (pārstāvji: A. Wehlau un T. Uhlenhut, advokāti)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz daļēji atcelt un grozīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2021. gada 3. jūnija lēmumu lietā R 2738/2019-2.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Hecht Pharma GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

3)	Gufic BioSciences Ltd savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

(1) OV C 329, 16.8.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/40

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – Hotel Cipriani/EUIPO – Altunis (“CIPRIANI FOOD”)

(Lieta T-358/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “CIPRIANI FOOD” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Izmantošanas raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 18. pants 1. punkta a) apakšpunkts - Izmantošanas apjoms - Regulas 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts)

(2023/C 63/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hotel Cipriani SpA (Venēcija, Itālija) (pārstāvji: M. Rieger-Jansen, D. Op de Beeck un W. Pors, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Altunis-Trading, Gestão e Serviços, Sociedade unipessoal, Lda (Funchal, Portugāle) (pārstāvji: M. Pomares Caballero, E. Salis un T. Barber Giner, advokāti)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 27. aprīļa lēmumu lietā R 1599/2020-4.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Hotel Cipriani SpA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Altunis-Trading, Gestão e Serviços, Sociedade unipessoal, Lda tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.

(1) OV C 338, 23.8.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/40

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – TM/ECB

(Lieta T-440/21) (1)

(Civildienests - ECB darbinieki - Pieņemšana darbā - Paziņojums par vakanci - Procedūra [aizklāti konfidenciāli dati] amata vietas aizpildīšanai - Atlases kritēriji - Profesionālā pieredze - Kandidatūras noraidīšana - Cita kandidāta iecelšana amatā - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Dienesta intereses - Atbildība - Mantisks un morāls kaitējums)

(2023/C 63/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TM (pārstāvji: L. Levi un A. Champetier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: B. Ehlers un D. Nessaf, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 50.a pantu, prasītājs lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2020. gada 15. decembra lēmumu par viņa neiecelšanu [aizklāti konfidenciāli dati] amatā un [aizklāti konfidenciāli dati] iecelšanu šajā amatā, un, otrkārt, atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas tam esot radies minētā lēmumu dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	TM atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 391, 27.9.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/41

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – Vanhoudt/EIB

(Lieta T-490/21) (1)

(Civildienests - EIB personāls - Pieņemšana darbā - Paziņojums par vakanci - Kandidatūras noraidīšana - Cita kandidāta iecelšana amatā - Pienākums norādīt pamatojumu - Darbā pieņemšanas procedūras prettiesiskums - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Atbildība)

(2023/C 63/51)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Patrick Vanhoudt (Gonderanža, Luksemburga) (pārstāvji: L. Levi un A. Champetier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka (pārstāvji: T. Gilliams, G. Faedo un K. Carr, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 50.a pantu, prasītājs lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2020. gada 16. decembra lēmumu, ar kuru tā noraidīja viņa kandidatūru uz 6/5-D/E līmeņa amatu, un lēmumu, ar kuru tā iecēla izvēlēto kandidātu šajā amatā, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumu, kas tam esot radies šo lēmumu dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Patrick Vanhoudt atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 422, 18.10.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/42

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – Pierre Lannier/EUIPO – Pierre Lang Trading (“PL”)

(Lieta T-530/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kurā attēloti viens uz otra novietoti lielie burti “P” un “L”, reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kurā attēloti viens uz otra novietoti lielie burti “P” un “L” spoguļattēla kombinācijā - Apelācijas sūdzības pieņemamība apelācijas padomē - Locus standi - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2023/C 63/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pierre Lannier (Ernolsheimlesaverna, Francija) (pārstāvis: N. Boespflug, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: E. Markakis)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Pierre Lang Trading GmbH (Vīne, Austrija) (pārstāvis: A. Ginzburg, advokāts)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs Pierre Lannier lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2021. gada 11. jūnija lēmumu lietā R 1915/2020–5.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Pierre Lannier atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 422, 18.10.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/42

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – Agrarfrost/EUIPO – McCain (Smaidiņa forma)

(Lieta T-553/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme - Smaidiņa forma - Preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (ES) 2017/1001 18. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts un 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Izmantošanas raksturs - Atšķirtspējas izmaiņas neesamība)

(2023/C 63/53)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agrarfrost GmbH & Co. KG (Vildeshauzena, Vācija) (pārstāvji: A. Ebert-Weidenfeller un H. Förster, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: E. Nicolás Gómez un D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: McCain GmbH (Ešborna, Vācija) (pārstāvji: C. Schmitt un M. Kinkeldey, advokāti)

Priekšmets

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2021. gada 28. jūnija lēmumu lietā R 1088/2020-5.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Agrarfrost GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 422, 18.10.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/43

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – Eurol/EUIPO – Pernsteiner (“eurol LUBRICANTS”)

(Lieta T-636/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “eurol LUBRICANTS” - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “EUROLLUBRICANTS” - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. un 57. pants (tagad Regulas (ES) 2017/1001 18. un 64. pants) - Izmantošana ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu - Atšķirtspējas izmaiņas neesamība - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2023/C 63/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eurol BV (Nijverdal, Nīderlande) (pārstāvji: M. Driessen un G. van Roeyen, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: August Wolfgang Pernsteiner (Feldkirchen an der Donau, Austrija) (pārstāvis: J. Öhlböck, advokāts)

Priekšmets

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2021. gada 25. jūlija lēmumu lietā R 2403/2020-2.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Eurol BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 471, 22.11.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/44

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – Nemport Liman İşletmeleri Ve Özel Antrepo Nakliye Ticaret/EUIPO – Newport Europe (“NEMPORT LİMAN İŞLETMELERİ”)

(Lieta T-18/22) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “NEMPORT LİMAN İŞLETMELERİ” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Newport” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2023/C 63/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nemport Liman İşletmeleri Ve Özel Antrepo Nakliye Ticaret AŞ (Izmira, Turcija) (pārstāve: V. Martín Santos, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Newport Europe BV (Moerdijk, Nīderlande)

Priekšmets

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 11. novembra lēmumu lietā R 562/2021-4.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 11. novembra lēmumu lietā R 562/2021-4.

2)	EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 84, 21.2.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/44

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra spriedums – Esedra/Parlaments

(Lieta T-46/22) (1)

(Publiski pakalpojumu līgumi - Iepirkuma procedūra - Pirmsskolas bērnu aprūpes iestādes Briselē pilnīga pārvaldība - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Pārmērīgi zemas cenas piedāvājums - Piedāvājuma atbilstība specifikācijās paredzētajiem nosacījumiem - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzamas kļūdas vērtējumā)

(2023/C 63/56)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Esedra (Brisele, Beļģija) (pārstāve: M. Vastmans, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: M. Pencheva un M. Kazek)

Priekšmets

Prasībā prasītāja lūdz, pirmām kārtām, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt Eiropas Parlamenta 2021. gada 26. novembra lēmumu “Iepirkuma procedūra PE PERS 2021 027 – Eiropas Parlamenta pirmsskolas bērnu aprūpes iestādes, kas atrodas Briselē, Wayenberg ielā, pilnīga pārvaldība”, ar kuru noraidīts tās piedāvājums iepirkumā un līguma slēgšanas tiesības piešķirtas citam pretendentam, un, otrām kārtām, pamatojoties uz LESD 268. pantu, atlīdzināt zaudējumus, kas tai esot nodarīti ar šo lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Esedra sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 109, 7.3.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/45

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. decembra rīkojums – CX/Komisija

(Lieta T-735/16) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Disciplinārlieta - Atstādināšana no amata - Lēmums samazināt prasītāja atalgojumu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2023/C 63/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: CX (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Bohr un C. Ehrbar)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītājs lūdz atcelt, pirmkārt, Eiropas Komisijas 2015. gada 18. decembra lēmumu, ar ko uz sešiem mēnešiem samazināts viņa atalgojums, kā arī, otrkārt, ciktāl nepieciešams, 2016. gada 12. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	CX un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 475, 19.12.2016.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/45

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. decembra rīkojums – CX/Komisija

(Lieta T-52/20) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Disciplinārlieta - Atstādināšana no amata - Lēmums atjaunot darbā - Atcelšanas prasība - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Prasība par zaudējumu atlīdzināšanu - Iespējas tikt paaugstinātam amatā zaudēšana - Juridiski acīmredzami nepamatota prasība)

(2023/C 63/58)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: CX (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Vernier, L. Radu Bouyon un T. Bohr)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītājs lūdz atcelt, pirmkārt, Eiropas Komisijas lēmumu par viņa atjaunošanu AD 8 pakāpes 5. līmenī, ar kuru izpildīts 2018. gada 13. decembra spriedums, CX/Komisija (T-743/16 RENV, nav publicēts, EU:T:2018:937), par ko viņš esot informēts ar 2019. gada 21. marta paziņojumu, kā arī, ciktāl nepieciešams, 2019. gada 21. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība, un, otrkārt, piespriest atlīdzināt zaudējumus, kas viņam esot nodarīti ar šiem lēmumiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par atcelšanas prasījumiem.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt kā juridiski acīmredzami nepamatotu.

3)	CX un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 95, 23.3.2020.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/46

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. decembra rīkojums – CX/Komisija

(Lieta T-280/20) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Disciplinārlieta - Atstādināšana no amata - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2023/C 63/59)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: CX (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Vernier un T. Bohr)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu, prasītājs lūdz atcelt, pirmkārt, Eiropas Komisijas 2019. gada 28. jūnija lēmumu, ar kuru prasītājam piemērots sods – atstādināšana no amata, nesamazinot viņa pensijas tiesības, kā arī, otrkārt, vajadzības gadījumā – 2016. gada 12. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	CX un Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz paši.

(1) OV C 247, 27.7.2020.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/47

Vispārējās tiesas 2022. gada 15. decembra rīkojums – Leonardo/Frontex

(Lieta T-675/20) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Iepirkuma procedūra - Gaisa uzraudzības pakalpojums - Tālvadības gaisa kuģu sistēma - Piekļuves atteikums - Divu pamatlietas pušu pieteikums par tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas - Atteikšanās no prasības neesamība - Pareiza tiesvedība - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2023/C 63/60)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieces

Prasītāja: Leonardo SpA (Roma, Itālija) (pārstāvji: M. Esposito, F. Caccioppoli un G. Calamo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (pārstāvji: H. Caniard, T. Knäbe un W. Szmidt, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja būtībā lūdz atcelt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) 2020. gada 5. oktobra lēmumu, ar kuru tā noraidīja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.) prasītājas iesniegto atkārtoto pieteikumu par piekļuvi dokumentiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Leonardo SpA sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 19, 18.1.2021.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/47

Vispārējās tiesas 2022. gada 19. decembra rīkojums – XH/Komisija

(Lieta T-522/21) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2020. gada paaugstināšana amatā - Lēmums, ar ko atsaka grozīt prasītājas lietu sistēmā Sysper 2 - Lēmums nepaaugstināt amatā prasītāju - Termiņi prasību celšanai - Absolūts raksturs - Termiņa sākums - Pieteikums par juridisko palīdzību - Termiņu atlikšana - Termiņu aprēķināšana - Nokavējums - Neparedzēti apstākļi vai nepārvarama vara - Atvainojama maldība - Nepieņemamība)

(2023/C 63/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: XH (pārstāve – K. Górny-Salwarowska, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Brauhoff, L. Hohenecker un L. Vernier)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītāja lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 24. novembra lēmumu, ar kuru ir atteikts grozīt viņas lietu sistēmā Sysper 2, kas ir apstiprināts ar 2021. gada 16. jūnija lēmumu par viņas sūdzības noraidīšanu, otrkārt, atcelt Komisijas 2020. gada 12. novembra lēmumu neierakstīt viņas uzvārdu 2020. gadā amatā paaugstināto ierēdņu sarakstā, kas ir apstiprināts ar 2021. gada 8. jūnija lēmumu par viņas sūdzības noraidīšanu, un, treškārt, atlīdzināt ciestos zaudējumus.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	XH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 237, 20.6.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/48

Vispārējās tiesas 2022. gada 7. decembra rīkojums – WhatsApp Ireland/Eiropas Datu aizsardzības kolēģija

(Lieta T-709/21) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Personas datu aizsardzība - Vadošās uzraudzības iestādes lēmuma projekts - Strīdu izšķiršana starp uzraudzības iestādēm, ko veic Eiropas Datu aizsardzības kolēģija - Saistošs lēmums - Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. punkts un 65. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Nepārsūdzams akts - Sagatavojošs akts - Individuāla skāruma neesamība)

(2023/C 63/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: WhatsApp Ireland Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji: H. G. Kamann, F. Louis, A. Vallery, advokāti, P. Nolan, B. Johnston, C. Monaghan, Solicitors, P. Sreenan, D. McGrath, Senior Counsel, C. Geoghegan un E. Egan McGrath, Barristers at Law)

Atbildētāja: Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (pārstāvji: I. Vereecken un G. Le Grand, pārstāvji, un G. Ryelandt, E. de Lophem un P. Vernet, advokāti)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt saistošo Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas 2021. gada 28. jūlija Lēmumu 1/2021 par strīdu starp attiecīgajām uzraudzības iestādēm, kas izriet no Data Protection Commission (Īrija) sagatavotā lēmuma projekta attiecībā uz WhatsApp.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasība tiek noraidīta kā nepieņemama.

2)	Nav jālemj par Somijas Republikas, Eiropas Komisijas, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Datoru un sakaru nozares asociācijas pieteikumiem par iestāšanos lietā vai to pamatā esošajiem lūgumiem nodrošināt konfidencialitāti.

3)	WhatsApp Ireland Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas tiesāšanās izdevumus, izņemot tos tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

4)	Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, Somijas Republika, Komisija, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un Datoru un sakaru nozares asociācija katrs pats sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

(1) OV C 2, 3.1.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/49

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra rīkojums – ICA Traffic/Komisija

(Lieta T-717/21) (1)

(Atcelšanas prasība - Publiski līgumi - Sarunu procedūra bez iepriekšējas paziņojuma par līgumu publicēšanas - Dezinfekcijas robotu piegāde slimnīcām Eiropā saistībā ar Covid-19 krīzi - Atbilstoši pamatnolīgumam piegādājamo preču maksimālais daudzums - Akts, kurš ir saistīts tikai ar līgumiskām attiecībām - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2023/C 63/63)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ICA Traffic GmbH (Dortmunde, Vācija) (pārstāvji: S. Hertwig un C. Vogt, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Mantl, B. Araujo Arce un M. Ilkova)

Priekšmets

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt iespējamo Komisijas lēmumu, kas tika publiskots 2021. gada 21. septembra paziņojumā presei, pasūtīt papildu 105 dezinfekcijas robotus, kuros tiek izmantota ultravioletā gaisma, slimnīcām Eiropā (COVID-19).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	ICA Traffic GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 2, 3.1.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/49

Vispārējās tiesas 2022. gada 7. decembra rīkojums – Sunrise Medical un Sunrise Medical Logistics/Komisija

(Lieta T-721/21) (1)

(Atcelšanas prasība - Muitas savienība - Kopējais muitas tarifs - Tarifu un statistikas nomenklatūra - Klasifikācija Kombinētajā nomenklatūrā - Tarifa pozīcija - Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem - Individuāla skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2023/C 63/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Sunrise Medical BV (Amsterdama, Nīderlande), Sunrise Medical Logistics BV (Amsterdama) (pārstāvji: L. Ruessmann un J. Beck, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Hradil un M. Salyková)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājas lūdz atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1367 (2021. gada 6. augusts) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV 2021, L 294, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Sunrise Medical BV un Sunrise Medical Logistics BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 24, 17.1.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/50

Vispārējās tiesas 2022. gada 16. decembra rīkojums – EMS/EUIPO (“AIRFLOW”)

(Lieta T-751/21) (1)

(Atcelšanas prasība - Eiropas Savienības preču zīme - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “AIRFLOW” - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2023/C 63/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: EMS Electro Medical Systems GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvji: K. Scheib un C. Schulte, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: T. Klee un E. Nicolás Gómez)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 29. septembra lēmumu lietā R 546/2021-4.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	EMS Electro Medical Systems GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 64, 7.2.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/50

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra rīkojums – Kremer/Komisija

(Lieta T-110/22) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Izdienas pensija - Pensijas tiesības, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Savienībā - Nodošana Savienības sistēmai - Iemaksu gadi - Atcelšanas prasība - Lūgums atmaksāt nodoto kapitālu, kas netika uzskatīts par iemaksu - Sūdzības iesniegšanas termiņš - Nepamatota iedzīvošanās - Acīmredzama nepieņemamība)

(2023/C 63/66)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Christiane Kremer (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: D. Grisay un A. Ansay, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Mongin, M. Brauhoff un L. Radu Bouyon)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: J. Van Pottelberge un M. Windisch) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un I. Demoulin)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītāja būtībā – galvenokārt – lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Komisijas 2022. gada 24. februāra lēmumu, ar kuru noraidīta viņas sūdzība, ciktāl ar to tiek lūgts atcelt 2017. gada 13. janvāra atzinumu, ar kuru noteiktas viņas izdienas pensijas tiesības, un, otrkārt, nodot viņas lietu iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus ar Komisiju, lai tā noteiktu viņai atmaksājamo summu, un – pakārtoti – piespriest Komisijai viņai samaksāt 55 401,07 EUR nepamatotas iedzīvošanās dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	Christiane Kremer sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 158, 11.4.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/51

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. decembra rīkojums – Baert/Komisija

(Lieta T-111/22) (1)

(Civildienests - Izdienas pensija - Pensijas tiesības, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Savienībā - Nodošana Savienības sistēmai - Iemaksu gadi - Atcelšanas prasība - Lūgums atmaksāt nodoto kapitālu, kas netika uzskatīts par iemaksu - Sūdzības iesniegšanas termiņš - Nepamatota iedzīvošanās - Acīmredzama nepieņemamība)

(2023/C 63/67)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Rhonny Baert (Deinze, Beļģija) (pārstāvji: D. Grisay un A. Ansay, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Mongin, M. Brauhoff un L. Radu Bouyon)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētāja prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: J. Van Pottelberge un M. Windisch) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un I. Demoulin)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītājs būtībā – galvenokārt – lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Komisijas 2022. gada 28. februāra iespējamo netiešo lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība, ciktāl ar to tiek lūgts atcelt 2016. gada 21. decembra atzinumu, ar kuru noteiktas viņa izdienas pensijas tiesības, un, otrkārt, nodot viņa lietu Komisijas iecēlējinstitūcijai, lai tā noteiktu viņam atmaksājamo summu, un – pakārtoti – piespriest Komisijai viņam samaksāt 31 066,80 EUR nepamatotas iedzīvošanās dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	Rohnny Baert sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 158, 11.4.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/52

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 24. novembra rīkojums — Belavia/Padome

(Lieta T-116/22 R)

(Pagaidu noregulējums - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Baltkrievijā - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2023/C 63/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Belavia – Belarusian Airlines AAT (Minska, Baltkrievija) (pārstāvji: N. Tuominen un L. Engelen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Boggio-Tomasaz un A. Antoniadis)

Priekšmets

Pieteikums, kas pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko prasītāja būtībā lūdz apturēt Padomes Īstenošanas lēmuma (KĀDP) 2021/2125 (2021. gada 2. decembris), ar ko īsteno 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV 2021, L 430 I, 16. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2021/2124, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV 2021, L 430 I, 1. lpp.), īstenošanu, ciktāl tie attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem atlikt.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/52

Vispārējās tiesas 2022. gada 21. decembra rīkojums – Suicha/EUIPO – Michael Kors (Switzerland) International (“MK MARKTOMI MARKTOMI”)

(Lieta T-264/22) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “MK MARKTOMI MARKTOMI” - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “MK MICHAEL KORS” - Relatīvs spēkā neesamības pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 60. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2023/C 63/69)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lin Suicha (Wenxi, Ķīna) (pārstāvis: J. Donoso Romero, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Gája un I. Stoycheva)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Michael Kors (Switzerland) International GmbH (Manno, Šveice) (pārstāvji: J. van Manen, E. van Gelderen un L. Fresco, advokāti)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2022. gada 10. marta lēmumu lietā R 1899/2021-1.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Lin Suicha sedz savus, kā arī atlīdzina Michael Kors (Switzerland) International GmbH tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 244, 27.6.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/53

Vispārējās tiesas 2022. gada 9. decembra rīkojums – AMO Development/EUIPO (Medicīniskie instrumenti)

(Lieta T-311/22) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Kopienas dizainparaugi, ar kuriem tiek attēloti medicīniskie instrumenti - Pieteikuma par pagarināšanu neesamība - Dizainparauga izslēgšana no reģistra pēc reģistrācijas izbeigšanās - Pieteikums par restitutio in integrum - Regulas (EK) Nr. 6/2002 67. pants - Rūpības pienākums - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2023/C 63/70)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AMO Development LLC (Santa Ana, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: J. Day, solicitor, un T. de Haan, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: T. Klee un E. Markakis)

Priekšmets

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas trešās padomes 2022. gada 15. marta lēmumu lietā R 1433/2021-3.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu.

2)	AMO Development LLC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 276, 18.7.2022.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/54

Prasība, kas celta 2022. gada 14. novembrī – Portumo Madeira u.c./Komisija

(Lieta T-713/22)

(2023/C 63/71)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portumo – Madeira – Montagem e Manutenção de Tubaria SA (Zona Franca da Madeira) (Funšala, Portugāle), Ponticelli – Consultadoria Técnica SA (Zona Franca da Madeira) (Funšala), Ponticelli Angoil – Serviços Para a Indústria Petrolífera SA (Zona Franca da Madeira) (Funšala) (pārstāvji: M. Muñoz Pérez un P. Casillas Vázquez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2022/1414 (2020. gada 4. decembris) par atbalsta shēmu SA.21259 (2018/C) (ex 2018/NN), ko Portugāle īstenoja attiecībā uz Zona Franca da Madeira (ZFM) – III režīms (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8550) (1):

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. panta 1. punktu un tajā ietverto atgūšanas rīkojumu;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. panta 1. punktu un tajā ietverto atgūšanas rīkojumu tāpēc, ka atbalsta [ar nodokli apliekamās] bāzes noteikšanai esot izmantota nepareiza aprēķina metode;

—	piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats – Komisija, šauri interpretēdama jēdzienus “darbības, kuras faktiski un lielākajā mērā ir veiktas Madeirā” un “darbvietu izveide un saglabāšana reģionā”, esot pārkāpusi Komisijas 2007. gada 27. jūlija lēmumu lietā N421/2006 un Komisijas 2013. gada 2. jūlija lēmumu lietā SA.34160 (2011/N), kā arī Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam un LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 21., 45., 49., 54. un 56. pantu.

Otrais pamats – LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta pārkāpums, jo atbalsta shēma nav uzreiz atzīta par saderīgu uz tā paša pamata.

Trešais pamats pakārtoti – apstrīdētā lēmuma 4. panta 1. punkta spēkā neesamība tāpēc, ka tajā ietvertais atgūšanas rīkojums esot pretrunā Regulas Nr. 2015/1589 16. panta 1. punktam, jo tajā neesot ievēroti vispārējie tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principi.

Ceturtais pamats pakārtoti – apstrīdētā lēmuma 4. panta 1. punkta spēkā neesamība tāpēc, ka apgalvotā valsts atbalsta ar nodokli apliekamā bāze esot noteikta nepareizi.

(1) OV 2022, L 217, 49. lpp.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/55

Prasība, kas celta 2022. gada 15. novembrī – Nova Ship Invest/Komisija

(Lieta T-720/22)

(2023/C 63/72)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nova Ship Invest, Unipessoal, Lda (Zona Franca da Madeira) (Funšala, Portugāle) (pārstāvji: M. Muñoz Pérez un P. Casillas Vázquez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu (ES) 2022/1414 (2020. gada 4. decembris) par atbalsta shēmu SA.21259 (2018/C) (ex 2018/NN), ko Portugāle īstenoja attiecībā uz Zona Franca da Madeira (ZFM) – III režīms (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8550) (1):

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. panta 1. punktu un tajā ietverto atgūšanas rīkojumu;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. panta 1. punktu un tajā ietverto atgūšanas rīkojumu tāpēc, ka atbalsta [ar nodokli apliekamās] bāzes noteikšanai esot izmantota nepareiza aprēķina metode;

—	piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Otrais pamats – LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta pārkāpums, jo atbalsta shēma nav uzreiz atzīta par saderīgu uz tā paša pamata.

Ceturtais pamats pakārtoti – apstrīdētā lēmuma 4. panta 1. punkta spēkā neesamība tāpēc, ka saistībā ar nesaderīgā atbalsta atgūšanu esot izmantota nepareiza metode atbalsta [ar nodokli apliekamās] bāzes noteikšanai.

(1) OV 2022, L 217, 49. lpp.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/56

Prasība, kas celta 2022. gada 15. novembrī – Neottolemo/Komisija

(Lieta T-724/22)

(2023/C 63/73)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Neottolemo, Lda (Zona Franca da Madeira) (Funšala, Portugāle) (pārstāvji: G. Leite de Campos un M. Clemente, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Lēmuma (ES) 2022/1414 (2020. gada 4. decembris) par atbalsta shēmu SA.21259 (2018/C) (ex 2018/NN), ko Portugāle īstenoja attiecībā uz Zona Franca da Madeira (ZFM) – III režīms (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8550) (1) 1.–3. pantu, 4. panta 1.–3. punktu un 4. punkta otro daļu, kā arī 5. un 6. pantu:

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus..

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats – LESD 108. panta 2. punkta un Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas (ES) 2015/1589 21.–23. panta pārkāpums.

Otrais pamats – nelabojama pretruna starp apstrīdēto lēmumu un tā pamatojumu.

Trešais pamats – LESD 5. pantā nostiprinātā kompetenču sadalījuma principa pārkāpums.

Ceturtais pamats – LESD 107. panta pārkāpums tāpēc, ka vairākos apstrīdētajā lēmumā minētajos gadījumos neesot valsts atbalsta, un tāpēc, ka Portugāles valsts nepamatoti iedzīvojoties pretrunā principam, ka pārkāpējs (Portugāles valsts) nedrīkst gūt labumu no savas nelikumīgās darbības.

Piektais pamats – LESD 26. panta pārkāpums iekšējā tirgus izveides sekmēšanas aspektā.

(1) OV 2022, L 217, 49. lpp.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/56

Prasība, kas celta 2022. gada 15. novembrī – Register.com/Komisija

(Lieta T-725/22)

(2023/C 63/74)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Register.com LP – Sucursal em Portugal (Zona Franca da Madeira) (Funšala, Portugāle) (pārstāvji: G. Leite de Campos un M. Clemente, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus..

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats – LESD 108. panta 2. punkta un Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas (ES) 2015/1589 21.–23. panta pārkāpums.

Otrais pamats – nelabojama pretruna starp apstrīdēto lēmumu un tā pamatojumu.

Trešais pamats – LESD 5. pantā nostiprinātā kompetenču sadalījuma principa pārkāpums.

Piektais pamats – LESD 26. panta pārkāpums iekšējā tirgus izveides sekmēšanas aspektā.

(1) OV 2022, L 217, 49. lpp.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/57

Prasība, kas celta 2022. gada 6. decembrī – TB/ENISA

(Lieta T-760/22)

(2023/C 63/75)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TB (pārstāvji: L. Levi un N. Flandin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt ENISA izpilddirektora 2022. gada 3. februāra Lēmumā 8/2022 minēto Karjeras attīstības ziņojumu (CDR) par 2020. gadu, ciktāl tas ietver šādu tekstu:

—

Sadaļas B.1 “Efektivitāte” (4. lpp.) punktā “2) izstrādāt atjauninātu krāpšanas novēršanas politiku, atjaunināt trauksmes celšanas politiku un ētikas kodeksu:”

—

“[..] PO atjaunināja trauksmes celšanas politikas projektu, tomēr tas netika virzīts tālāk, lai iegūtu iepriekšēju piekrišanu no Komisijas dienestiem, kas bija konkrēti formulēts kā priekšnosacījums trauksmes celšanas politikas pārskatīšanai (pārskatīšanas klauzula ENISA valdes lēmumā). ENISA ētikas kodeksa vajadzībām Komisijas lēmums tās publikācijas (grāmatas) formā tika pievienots valdes lēmumam par Stratēģiju krāpšanas apkarošanai. Tādēļ valde ētikas kodeksu nepieņēma. Stratēģijas krāpšanas apkarošanai Rīcības plānā 2021. gadam ir paredzēts sagatavot ētikas kodeksu valdes lēmuma formā.”

—

Sadaļas B.1 “Efektivitāte” (4. lpp.) punktā “3) sasniegt līdzekļu piesaistīšanas optimālu pakāpi:

—	“[..] tomēr budžeta pārvaldība vēl varētu tikt uzlabota (konkrēti, attiecībā uz C8 un pārnešanas uzraudzību).”

—

Sadaļā B.2 “Prasmes” (4. lpp.):

—	“[..]. Tomēr finansiālo plūsmu ziņā PO ietvaros izveidojās vairākas situācijas, kuras izraisīja ierakstīšanu izņēmumu postenī, galvenokārt kā a posteriori saistības, un naudas līdzekļu C8 un C1 nepareizu izmantošanu, vienā gadījumā būtiskā apmērā, kas pārsniedz 10 000 EUR.”

—

Sadaļas B.3 “Uzvedība” 6. lpp.:

—	“[..] Tomēr tas izraisīja arī dažas situācijas, kad pagaidu darbinieks pārstāvēja aģentūru attiecībās ar starptautiskiem partneriem, piemēram, kopīgas ziņapmaiņas jomā (Eiropas kiberdrošības mēneša (ECSM) sagatavošana kopā ar partneriem no ASV).”

—	atcelt, ciktāl nepieciešams, 2022. gada 26. augusta lēmumu, ar ko noraidīts prasītāja iesniegums par CDR par 2020. gadu un ENISA izpilddirektora 2022. gada 3. februāra Lēmuma 8/2022 apstrīdēšanu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītājs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Karjeras attīstības ziņojums (CDR) par 2020. gadu un lēmums par šo apstrīdēto administratīvo aktu ir prettiesiski, jo faktiski neesot noticis dialogs un novērtēšanas procedūras atkārtojumā esot pieļauti Administratīvā paziņojuma Nr. 1/2021 9. lpp. un lēmuma Nr. MB/2015/15 6. panta 3. punkta pārkāpumi.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka CDR par 2020. gadu un lēmumā par šo apstrīdēto administratīvo aktu ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, nav norādīts pietiekams pamatojums un ir pārkāpts lēmuma Nr. MB/2015/15 5. pants un Administratīvā paziņojuma Nr. 1/2021 11. un 12. lpp.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka CDR par 2020. gadu un lēmumā par šo apstrīdēto administratīvo aktu nav ievērots objektivitātes princips, ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts un nav izpildīts pienākums ievērot rūpību un sniegt palīdzību, kā arī pienākums norādīt pamatojumu.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/58

Prasība, kas celta 2022. gada 18. decembrī – Frajese/Komisija

(Lieta T-786/22)

(2023/C 63/76)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Giovanni Frajese (Roma, Itālija) (pārstāvji: O. Milanese un A. Montanari, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2022. gada 30. novembrī publicēto Komisijas īstenošanas lēmumu (2022. gada 3. oktobris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1) izsniedz tirdzniecības atļauju cilvēkiem paredzētām zālēm “Spikevax –elasomerāns” un atceļ Lēmumu C(2021) 94(final); un

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2022. gada 30. novembrī publicēto Komisijas īstenošanas lēmumu (2022. gada 10. oktobris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 izsniedz tirdzniecības atļauju cilvēkiem paredzētām zālēm “Comirnaty – tozinamerāns, COVID-19 mRNS vakcīna (modificētu nukleozīdu)” un atceļ Lēmumu C(2020) 9598(final);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats ir par to, ka esot izdarīts Regulu (EK) Nr. 507/2006 (2) un (EK) Nr. 726/2004, Direktīvas 2001/83/EK (3), Līgumu un Kopienas tiesību aktu pārkāpums ar to, ka efektivitātes un drošuma izpēte vai nu neesot veikta, vai arī tā ir veikta nepilnīgi.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka:

—

Izpēte nav veikta vai ir nepilnīga. Nav ievērotas saistības, kas noteiktas, izsniedzot atļaujas ar nosacījumiem, un nejaušināti klīniski pētījumi, kas kontrolēti attiecībā pret placebo un ir dubultakli, nekad nav tikuši pabeigti. Apstrīdēto īstenošanas lēmumu pielikumos expressis verbis ir minēts, ka nepastāv pētījumi, kas Regulās Nr. 726/2004 un Nr. 507/2006, kā arī Direktīvā 2001/83/EK ir noteikti kā būtiski un obligāti standarta tirdzniecības atļaujas izsniegšanai. Zāles, kuru tirdzniecībai ir saņemta atļauja, satur palīgvielas (ALC-0315, ALC-0159 un SM-102), kuru izmantošana ir atļauta vienīgi pētniecības nolūkos un kuru izmantošana cilvēkiem vai veterinārmedicīnā ir skaidri aizliegta. Izmantotās tehnoloģijas drošums nav ticis ne pierādīts, ne testēts, un attiecīgās farmakotoksikoloģiskās īpašības nav tikušas pētītas.

—

Pētījumi vai nu nav pabeigti, vai arī ir tikuši pabeigti priekšlaicīgi salīdzinājumā ar sākotnēji paredzēto grafiku. Šo divu gadu laikā ir konstatēts, ka zālēm, kuru tirdzniecībai ir saņemta atļauja, trūkst sterilizējošas iedarbības un spējas mazināt slimības smagās sekas. Šādi pierādījumi vairs nevar tikt sniegti, ņemot vērā to, ka placebo grupas ir tikušas vakcinētas, šādi zaudējot kontroles grupas. Turklāt zāles, kuru tirdzniecībai ir saņemta atļauja, nav drošas, kā liecina neskaitāmi publicēti pētījumi un paši farmakovigilances dati, kas saistīti ar ārkārtīgi strauju mirstības pieaugumu visās Eiropas Savienības valstīs un valstīs ārpus Savienības, kurās ir notikusi intensīva vakcinācijas kampaņa, kā konkrēti norādīts un apgalvots prasībā.

—	Uzņēmumu iesniegta pārveidošanas pieteikuma neesamība. Atļaujas ir pārveidotas par standarta atļaujām, balstoties vienīgi uz “iesniegtajiem datiem” un bez konkrēta farmācijas uzņēmumu iesniegta pārveidošanas pieteikuma, tādējādi klaji pārkāpjot procedūras noteikumus.

—	Komitejas pilnīga atzinuma neesamība.

—	Nepaziņošana dalībvalstīm, tādējādi pārkāpjot Regulas (ES) Nr. 726/2004 10. pantu.

Otrais pamats ir par piesardzības principa pārkāpumu.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem īstenošanas lēmumiem tiek pārkāpts piesardzības princips, kas noteikts Riodežaneiro 1992. gada deklarācijā un pārņemts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un kurš ir piemērojams, ja kādam fenomenam, produktam vai procesam var būt potenciāli bīstama iedarbība un risku nav iespējams noteikt ar saprātīgu drošības pakāpi. Šo principu piemērošana veselības un farmācijas inovāciju jomā nozīmē, ka tad, ja trūkst zinātniskas pārliecības, no kuras izriet nopietns un neatgriezenisks risks, izvēlei starp attiecīgā produkta izmantošanu vai neizmantošanu katrā ziņā jānosliecas par labu tā neizmantošanai, jo prioritāte ir piešķirama indivīda veselības aizsardzībai.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV 2004, L 136, 1. lpp.).

(2) Komisijas Regula (EK) Nr. 507/2006 (2006. gada 29. marts) par cilvēkiem paredzēto zāļu tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (OV 2006, L 92, 6. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/60

Prasība, kas celta 2022. gada 19. decembrī – PT/Komisija

(Lieta T-788/22)

(2023/C 63/77)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PT (pārstāvis – S. Orlandi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt un nospriest šādi:

—	piespriest Eiropas Komisijai atmaksāt prasītājai aktualizēto kapitālu, kas atbilst viņas pensijas tiesībām, kuras viņa saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu nodeva Eiropas Savienības iestāžu pensiju shēmā,

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja ir izvirzījusi tikai vienu pamatu.

Prasītāja atsaucas uz nepamatotu iedzīvošanos, jo viņa savas pensijas tiesības nodeva Eiropas Savienības iestāžu pensiju shēmā (turpmāk tekstā – “ESIPS”), kas deva tiesības uz ESIPS atzītajiem “iemaksu” izdienas gadiem. Tomēr šīs “iemaksas” dēļ nepalielinājās viņai saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 77. panta ceturto daļu izmaksājamā pensija, kuras aprēķins ir balstīts tikai uz dienesta gadiem (izņemot tos izdienas gadus, kas ir atzīti saskaņā ar pensijas tiesību nodošanu).

Atteikums atmaksāt nodotās pensijas tiesības, kas nav spēkā, ja tiek piemērots Civildienesta noteikumu 77. panta ceturtajā daļā minētais iztikas minimums prasītājas ieskatā rada nepamatotu Eiropas Savienības iedzīvošanos.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/60

Prasība, kas celta 2022. gada 1. decembrī – Sberbank Europe/ECB

(Lieta T-790/22)

(2023/C 63/78)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sberbank Europe AG (Vīne, Austrija) (pārstāvji: O. Behrends, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt ECB 2022. gada 21. septembra lēmumu, ar kuru ECB noraidīja prasītājas lūgumu piekļūt ECB novērtējumam par to, vai ECB ir pārkāpusi vai varētu būt pārkāpusi noteikumus, kas regulē publisku piekļuvi dokumentiem attiecībā uz Sberbank Slovenia (Sberbank banka d.d.);

—	piespriest ECB atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi prasītājas tiesības, jo tā neesot izskatījusi prasītājas lūgumu vienā saprotamā lēmumā, kurā būtu ņemti vērā visi attiecīgie juridiskie aspekti, un it īpaši tas, ka ECB nav ņēmusi vērā atsevišķus piekļuves pamatus, ka tā mākslīgi neitralizēja atsevišķus piekļuves pamatus, ka tā ir kļūdaini interpretējusi publiskās piekļuves režīmu tā, ka tas ierobežo, nevis paplašina piekļuvi un pārredzamību, ka tā nav saskaņoti interpretējusi un piemērojusi visus piekļuves režīmus, tā neesot sniegusi pienācīgu pamatojumu, esot pieļāvusi kļūdu, pieņemot atsevišķu lēmumu par iespējamām piekļuves tiesībām saskaņā ar VUM regulas (1) 22. panta 2. punktu un VUM pamatregulas (2) 32. panta 1. punktu, kļūdaini neesot ievērojusi efektīvas tiesiskās aizsardzības principu saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un esot kļūdaini sapratusi pienākumu neizpaust FOLTF novērtējuma nerediģēto tekstu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētais lēmums esot nepietiekami pamatots un tajā esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, jo nav saskatāma iemesla, kādēļ bija nepieciešams neizpaust tieši FOLTF novērtējuma rediģētās daļas, un tas nav paskaidrots.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot nepareizi interpretējusi un kļūdaini piemērojusi ECB publiskās piekļuves lēmuma (3) 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu, VUM regulas 27. pantu, Direktīvas 2013/36 (4) 53. pantu un Tiesas spriedumu lietā Baumeister (5).

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot nepareizi interpretējusi un kļūdaini piemērojusi ECB publiskās piekļuves lēmuma 4. panta 2. punktu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētais lēmums esot procesuāli kļūdains, jo ECB pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas procesā nav nodrošinājusi piekļuvi lietas materiāliem saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu.

(2) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM Pamatregula) (OV 2014, L 141, 1. lpp.)

(3) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2004. gada 4. marts) par publisku piekļuvi Eiropas Centrālās bankas dokumentiem (ECB/2004/3) (2004/258/EK) (OV 2004, L 80, 42. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/EU (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV 2013, L 176, 338. lpp.).

(5) Tiesas spriedums, 2018. gada 19. jūnijs, Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht/Ewald Baumeister (C-15/16, EU:C:2018:464).

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/61

Prasība, kas celta 2022. gada 26. decembrī – Ordre néerlandais des avocats du barreau de Bruxelles u.c./Padome

(Lieta T-797/22)

(2023/C 63/79)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ordre néerlandais des avocats du barreau de Bruxelles (Brisele, Beļģija) un desmit citi prasītāji (pārstāvji: P. de Bandt, T. Ghysels, J. Nowak, T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Regulas (ES) 2022/1904 (2022. gada 6. oktobris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 1. panta 12) punktu un Padomes Regulas (ES) 2022/2474 (2022. gada 16. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 1. panta 13) punktu, ciktāl ar tiem attiecīgi tiek aizstāts un grozīts Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 5.n panta 2. punkts un 4.–12. punkts un tad šī paša panta 2. punkts un 4.–11. punkts saistībā ar juridisko konsultāciju pakalpojumiem;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz pamattiesību uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī uz piekļuvi tiesai, kas attiecīgi paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 47. pantā, pārkāpumu, jo aizlieguma sniegt juridiskās konsultācijas vispārīgais regulējums esot ikvienas privātpersonas tiesību vērsties pie sava advokāta, lai saņemtu juridisko konsultāciju, aizskārums, kā arī profesionālā noslēpuma principa un advokāta neatkarības principa aizskārums.

Otrais pamats attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu, jo aizlieguma sniegt juridiskās konsultācijas vispārīgā regulējuma ieviešana neesot piemērota, lai sasniegtu Savienības leģitīmos mērķis saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu, un pārsniedzot to, kas ir strikti nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

3.	Trešais pamats attiecas uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu, jo aizlieguma sniegt juridiskās konsultācijas vispārīgais regulējums neesot nedz skaidrs, nedz arī precīzs un neļaujot gūt nekādu pārredzamību saistībā ar tā piemērošanu.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/62

Prasība, kas celta 2022. gada 28. decembrī – Ordre des avocats à la cour de Paris un Couturier/Padome

(Lieta T-798/22)

(2023/C 63/80)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ordre des avocats à la cour de Paris (Parīze, Francija), Julie Couturier (Parīze) (pārstāve: L. Donnedieu de Vabres, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt savu kompetenci spriest par šo atcelšanas prasību, jo attiecībā uz regulu, kas ir pieņemta uz LESD 215. panta pamata un ar ko tiek apstiprināta Savienības nostāja, kuru tā paudusi saistībā ar KĀDP, Vispārējās tiesas kompetence veikt pilnīgu tiesiskuma kontroli neesot nekādi ierobežota,

—	atzīt to prasību par pieņemamu atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai,

—

atcelt Padomes Regulas (ES) 2022/1904 (2022. gada 6. oktobris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 1. panta 12) punktu un Padomes Regulas (ES) 2022/2474 (2022. gada 16. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 1. panta 13) punktu, ciktāl ar tiem attiecīgi tiek aizstāts un grozīts Regulas (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 5.n panta 2. punkts un 4.–12. punkts un tad šī paša panta 2. punkts un 4.–11. punkts saistībā ar juridisko konsultāciju pakalpojumiem, ciktāl ar minēto 5.n pantu redakcijā ar grozījumiem:

—	esot pārkāpts LESD 296. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu,

—

esot pārkāpts:

—	ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantu aizsargātais advokāta profesionālais noslēpums,

—	ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otro daļu aizsargātās tiesības uz advokāta “konsultāciju”,

neievērojot nedz šo tiesību un brīvību būtību, nedz arī samērīguma principu, kā tas ir prasīts Pamattiesību hartas 52. panta 1. punktā,

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītāji izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz LESD 296. pantā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.

—

Prasītāji šajā sakarā norāda, ka Padome nesniedz nekādus paskaidrojumus par vispārēja aizlieguma sniegt juridisko konsultāciju pakalpojumus bezstrīdus tiesvedībā iemesliem. Vienīgajā apsvērumā attiecībā uz šo vispārējo aizliegumu (Regulas Nr. 2022/1904 19. apsvērums) esot sniegta tikai attiecīgo pakalpojumu definīcija un nekādā gadījumā nav sniegts “tiesību akta izdevējas iestādes”“skaidrs un nepārprotams” paskaidrojums, kā to tomēr prasa Tiesa un Vispārējā tiesa. Tā kā tajā nav iekļauts nekāds paskaidrojums par šī aizlieguma iemeslu un to, kā tas ļautu sasniegt nosprausto mērķi, tas neļaujot prasītājiem noskaidrot noteiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt savu pārbaudi.

Otrais pamats attiecas uz advokāta profesionālā noslēpuma pārkāpumu.

—

Prasītāji norāda, ka advokāts, kas vēlas sniegt konsultāciju Krievijā iedibinātai juridiskai personai vai struktūrai, uzskatot, ka šāda juridiska konsultācija ietilptu Regulas Nr. 833/2014 5.n panta 10. punkta, kurā ir izdarīti grozījumi, piemērošanas jomā, būtu spiests lūgt valsts kompetentas iestādes iepriekšēju atļauju un tātad atklāt tai šim nolūkam informāciju, kas jau pēc savas dabas ir strikti konfidenciāla, ne tikai par konsultācijas, kas tam ir jāveic, saturu, bet arī par tās esamību un par savu potenciālo klientu. Šī iejaukšanās advokāta profesionālajā noslēpumā neesot nedz piemērota, lai sasniegtu nosprausto mērķi, nedz arī strikti nepieciešama šim mērķim.

Trešais pamats attiecas uz tiesību saņemt advokāta “konsultāciju” pārkāpumu.

—

Prasītāji uzskata, ka, atņemot personai tiesības uz advokāta sniedzamu juridisku konsultāciju, ar Regulas Nr. 833/2014 5.n pantu, kurā ir izdarīti grozījumi, šai personai tiek liegts gūt skaidrību par savu tiesību tvērumu un būt spējīgai izlemt, vai vērsties kompetentajā tiesā. Tomēr tiesības saņemt konsultāciju esot aizsargājamas, aplūkojot no tiesību aizsardzības perspektīvas atbilstoši Hartas 47. pantam. Šis tiesību saņemt advokāta “konsultāciju” pārkāpums neesot nedz piemērots nospraustā mērķa sasniegšanai, nedz arī strikti nepieciešams šim mērķim.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/64

Prasība, kas celta 2022. gada 30. decembrī – TZ/Padome

(Lieta T-803/22)

(2023/C 63/81)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TZ (pārstāve: J. Janssen, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt un apmierināt šajā prasībā izvirzīto pamatu par atcelšanu;

—	atcelt Padomes Regulas (ES) 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai III nodaļu (1) (“apstrīdētā regula”);

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētās regulas 15. pantu, ciktāl tas ļauj 2022. gadā iekasēt solidaritātes iemaksu ar atpakaļejošu spēku; un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamats un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula ir nepareizi pieņemta, pamatojoties uz LESD 122. panta 1. punktu, un ka Padomei tā bija jāpieņem vienprātīgi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, jo apstrīdētajā regulā ir ietverti fiskālie pasākumi.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula pārkāpj tiesības uz īpašumu, kas noteiktas ECPAK Pirmā protokola 1. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā, kā arī tādus Eiropas Savienības principus kā tiesiskuma un tiesiskās noteiktības principus, ciktāl apstrīdētā regula pieļauj piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(1) OV 2022, L 261, 1. lpp.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/64

Prasība, kas celta 2022. gada 22. decembrī – Polija/Eiropas Komisija

(Lieta T-830/22)

(2023/C 63/82)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna un S. Żyrek)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, kurš iekļauts 2022. gada 12. oktobra (1) un 2022. gada 23. novembra (2) vēstulēs par dienas kavējuma naudas, kas piespriesta Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2021. gada 27. oktobra rīkojumā (Komisija/Polija, C-204/21 R, EU:C:2021:878), summu ieskaitu attiecībā uz laikposmu no 2022. gada 15. jūlija līdz 2022. gada 29. augustam;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza pamatu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (3) 101. un 102. panta kopsakarā ar 98. pantu pārkāpumu, piemērojot parāda atgūšanas ar ieskaitu procedūru, lai gan ar 2021. gada 27. oktobra rīkojumu bija uzlikta dienas kavējuma nauda par laikposmu līdz Tiesas priekšsēdētāja vietnieces 2021. gada 14. jūlija rīkojuma (4) izpildes dienai un no 2022. gada 15. jūlija vairs nebija piemērojamas tiesību normas, kuru izpildes apturēšanu paredzēja 2022. gada 14. jūlija rīkojums.

(1) Eiropas Komisijas 2022. gada 12. oktobra vēstule ARES(2022)7041596.

(2) Eiropas Komisijas 2022. gada 23. novembra vēstule ARES(2022)8087579.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp.).

(4) Tiesas priekšsēdētāja vietnieces 2021. gada 14. jūlija rīkojums Komisija/Polija, C-204/21 R, EU:C:2021:593.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/65

Prasība, kas 2022. gada 22. decembrī – TO/EUAA

(Lieta T-831/22)

(2023/C 63/83)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TO (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA)

Prasījumi

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu:

—	prasību atzīt par pieņemamu un pamatotu un tādējādi;

—	atcelt [konfidenciāls] (1) lēmumu izbeigt prasītājas līgumu ar numuru [konfidenciāls], ko pieņēmis [konfidenciāls], kas stājās spēkā tajā pašā datumā un kas viņam tika paziņots [konfidenciāls];

—	piespriest atbildētājai samaksāt provizorisku atlīdzību par mantisko un morālo kaitējumu 45 000 EUR apmērā, kas var mainīties tiesvedības laikā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza piecus pamatus

Pirmais pamats attiecas uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 1.d panta, 1.e panta 2. punkta, 12. un 12.a panta, 17. panta 1. punkta, 22.a panta un 25. panta 2. punkta, kas pēc analoģijas ir piemērojami līgumdarbiniekiem atbilstoši Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 10. un 11. pantam, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta, 31. panta 1. punkta, 41. panta 1. punkta un 41. panta 2. punkta a) apakšpunkta un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2) (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999, 10. panta pārkāpumu.

2.	Otrais pamats attiecas uz Eiropas Savienības tiesību pamatprincipu un vispārējo principu, tostarp tiesību uz aizstāvību faktiskas īstenošanas principa, diskriminācijas aizlieguma principa, konfidencialitātes principa, samērīguma principa un labas pārvaldības principa pārkāpumu.

3.	Trešais pamats attiecas uz tāda principa pārkāpumu, kas administrācijai liek pieņemt lēmumu tikai, pamatojoties uz tiesiski pieņemamiem pamatiem, proti, tādiem, kuri ir atbilstīgi un kuros nav acīmredzamu kļūdu faktu vai juridiskajā vērtējumā, un uz pilnvaru pārsniegšanu un nepareizu izmantošanu.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz rūpības pienākuma pārkāpumu un prasītājas cieņas un reputācijas aizskārumu.

Piektais pamats attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (3) (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK, 4., 5. un 14. panta, 16. panta 2. punkta b) un e) apakšpunkta, 16. panta 3. punkta, 17. panta 1. punkta e) un g) apakšpunkta, 18. un 19. panta pārkāpumu.

(1) Konfidenciāli aizsegtie dati.

(2) OV 2013, L 248, 1. lpp.

(3) OV 2018, L 295, 39. lpp.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/66

Prasība, kas celta 2023. gada 9. janvārī – UA/EUAA

(Lieta T-3/23)

(2023/C 63/84)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: UA (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu, tādējādi;

—

atcelt EUAA direktoru padomes [konfidenciāli] (1) pieņemto lēmumu Nr. 99 ar atsauces numuru [konfidenciāli], ko direktoru padomes sekretariāts paziņoja e–pastā [konfidenciāli], un ciktāl nepieciešams visus sagatavojošos un/vai izpildes aktus un lēmumus, ar ko tā it īpaši nolēma “uzdot [konfidenciāli] atlīdzināt kaitējumu, kas aģentūrai nodarīts smaga pārkāpuma rezultātā, no kā izriet prasītāja personīgā finansiālā atbildība atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 22. pantam. Minētās atlīdzības īstenošanas pasākumi un kārtība tiks paziņota atsevišķi [konfidenciāli]”;

—	piespriest atbildētājai izmaksāt pagaidu atlīdzību 25 000 EUR apmērā par mantiskajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu, kas tiesvedības gaidā var mainīties;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvira divus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 22. panta, kas pēc analoģijas piemērojams darbiniekiem atbilstoši Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. pantam, pārkāpumu, Pamatnostādņu Civildienesta noteikumu 22. panta (ierēdņu finansiālā atbildība) piemērošanai un konkrēti to 2.1, 2.3.2 un 3.2. pārkāpumu, tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, konkrēti Civildienesta noteikumu IX pielikuma (tiesības tikt uzklausītam), kas kļuvis par piemērojamu ar Civildienesta noteikumu 22. pantu, 3., 4. un 22. panta pārkāpumu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta, 48. panta un 51. panta 1. punkta pārkāpumu.

Otrais pamats attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā, pārmesto faktu neesamību, nepietiekamu pamatojumu, “ne bis in idem” principa neievērošanu, rūpības pienākuma neizpildi, tiesiskās drošības un labas pārvaldības principa, samērīguma principa, civildienesta vienotības un vienlīdzīgas attieksmes principa neievērošanu, aktu autentiskuma neievērošanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

(1) “Konfidenciālie dati ir aizsegti”.

20.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/67

Prasība, kas celta 2023. gada 10. janvārī – Illumina/Komisija

(Lieta T-5/23)

(2023/C 63/85)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Illumina, Inc. (Vilmingtona, Delavēra, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: D. Beard, Barrister-at-Law, un F. González Díaz, M. Siragusa un T. Spolidoro, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2022. gada 28. oktobra lēmumu lietā M.10938 – Illumina/GRAIL (turpmāk tekstā – “lēmums”);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājai gan tiesāšanās, gan pārējos ar šo lietu saistītos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja ir izvirzījusi sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka lēmumā ir pieļauta tiesību kļūda, kā arī kļūdas faktos un vērtējumā, jo tajā ir secināts, ka ir izpildīti nosacījumi pagaidu pasākumu veikšanai atbilstoši Padomes Regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (1) (turpmāk tekstā – “Apvienošanās regula”) 8. panta 5. punkta c) apakšpunktam.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka lēmums ir nesamērīgs, tajā ir pieļautas kļūdas faktos un vērtējumā, tas nav pietiekami pamatots un/vai tajā nav norādīts pamatojums, jo tajā ir secināts, ka pagaidu pasākumi bija vajadzīgi un atbilstoši Apvienošanās regulas 8. panta 5. punkta c) apakšpunktā norādīto mērķu sasniegšanai.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka lēmuma noteikumi par finansējumu ir nesamērīgi, jo ar tiem nepamatoti ir ierobežota Illumina spēja izvērtēt finansējuma pieprasījumu samērīgumu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas izpildes nodrošināšanas pilnvaras lēmumā nepamatoti ir uzticētas pilnvarniekam, kurš atbild par uzraudzību, un ir uzdots prasītājai segt ar tā darbību saistītos izdevumus.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājas iepriekš pastāvošie līgumiskie pienākumi lēmumā ir nesamērīgi izslēgti no izņēmumiem no norobežošanas pienākumiem un nav norādīts atbilstošs šīs izslēgšanas pamatojums.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka pušu personāla atlases pasākumiem starpperioda laikā lēmumā ir noteikti pārmērīgi, nesamērīgi un visticamāk neīstenojami ierobežojumi.

(1) OV 2004, L 24, 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 63

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 20. februāris

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2023/C 63/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1