15.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 56/1

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2023. gada 8. februāris),

par Savienības noturības pret katastrofām mērķiem

(2023/C 56/01)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (1) un jo īpaši tā 6. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES izveidotā Savienības civilās aizsardzības mehānisma (“Savienības mehānisms”) mērķis ir nostiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un Savienību un veicināt koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu to sistēmu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām.

(2)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 5. punktu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nosaka un izstrādā Savienības noturības pret katastrofām mērķus civilās aizsardzības jomā un pieņem ieteikumus tos noteikt par nesaistošu kopīgu pamatu, lai atbalstītu novēršanas un sagatavotības darbības tādu pārrobežu katastrofu gadījumā, kuras izraisa vai var izraisīt daudzvalstu pārrobežu ietekmi.

(3)	Savienības noturības pret katastrofām mērķu ģeogrāfiskais tvērums aptver Savienību un tās dalībvalstis, kā arī valstis, kas piedalās Savienības mehānismā (2), saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 4. panta 4.a punktu un 4. panta 12. punktu.

(4)

Savienība saskaras ar biežākām un nopietnākām dabas un cilvēka izraisītām katastrofām. Klimata pārmaiņas un vides degradācija palielina Savienības riskus, jo pieaug ar laikapstākļiem saistītu notikumu, kaitīga piesārņojuma, ūdens trūkuma un bioloģiskās daudzveidības zuduma biežums un intensitāte. Turklāt katastrofām arvien vairāk ir pārrobežu un pārnozaru ietekme. Katastrofas ne tikai prasa upurus un ietekmē cilvēku veselību, bet arī apdraud ekonomisko labklājību un rada neatgriezeniskus zaudējumus videi, bioloģiskajai daudzveidībai un kultūras mantojumam. Tāpēc noturība pret katastrofām būtu jāstiprina gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī. Savienības noturības pret katastrofām mērķi ir palīdzēt stiprināt noturību pret katastrofām un uzlabot Savienības un tās dalībvalstu spēju izturēt pašreizējo un turpmāko katastrofu sekas. Lai stiprinātu noturību, būtiska nozīme ir visaptverošām un integrētām pieejām katastrofu riska pārvaldībai.

(5)	Noturības pret katastrofām stiprināšanas pamatā vajadzētu būt īpašiem horizontāliem principiem un pieejām.

(6)	Sadarbībā ar dalībvalstīm tika noteikti šim ieteikumam pievienotie Savienības noturības pret katastrofām mērķi.

(7)	Nosakot Savienības noturības pret katastrofām mērķus, īpaša uzmanība tika pievērsta neaizsargāto grupu īpašajām vajadzībām. Šo grupu vajadzības būtu jāņem vērā, īstenojot un pārskatot Savienības noturības pret katastrofām mērķus.

(8)

Savienības noturības pret katastrofām mērķu īstenošanā un turpmākā pilnveidošanā būtu jācenšas panākt sinerģiju un papildināmību ar attiecīgajiem starptautiskajiem noturības satvariem, piemēram, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai, un citām Savienības nozaru noturības veidošanas iniciatīvām, lai uzlabotu Savienības un tās dalībvalstu vispārējo spēju izturēt dabas un cilvēka izraisītu katastrofu sekas.

(9)

Tāpēc sadarbība ir jāpadziļina un jāpaplašina, iesaistot valsts un attiecīgās vietējās un reģionālās iestādes ārpus civilās aizsardzības jomas, kā arī pamatpakalpojumu sniedzējus, tostarp transporta nozari, un ieinteresētās personas no privātā sektora, nevalstiskās struktūras, pētniecības aprindas un kultūras mantojuma ekspertus. Savlaicīga datu publiskošana piekļūstamā, savietojamā un atkalizmantojamā veidā atvieglos starpnozaru un pārrobežu sadarbību.

(10)	Šāda sadarbība var ietvert arī civilmilitāro sadarbību saskaņā ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (3).

(11)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisijai un attiecīgajām Savienības aģentūrām saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām vajadzētu būt gatavām reaģēt uz dažāda veida un mēroga dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, tostarp negadījumiem rūpniecībā, jūrā un citos ar transportu saistītos negadījumos, ārkārtas situācijās veselības jomā un krīzes situācijās, ko raksturo nenoteiktība, un postošiem notikumiem, kas varētu apdraudēt civilās aizsardzības darbības vai uzņēmējdarbības nepārtrauktību.

(12)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 5. punktu Savienības noturības pret katastrofām mērķu pamatā ir uz esošo situāciju un nākotni vērsti scenāriji, kas ietver klimata pārmaiņu ietekmi uz katastrofu riskiem, datus par iepriekšējiem gadījumiem un starpnozaru ietekmes analīzi, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām. Tajā pašā laikā Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 10. pantā izklāstītajā katastrofu pārvaldības plānošanā un scenāriju izstrādē ir jāņem vērā darbs, kas veikts saistībā ar Savienības noturības pret katastrofām mērķiem. Tāpēc mērķu un scenāriju izstrāde ir savstarpēji cieši saistītas. Scenāriji sniegs pierādījumus un ar konkrēto risku saistītu informāciju, kam vajadzētu būt mērķu formulēšanas pamatā, bet Savienības noturības pret katastrofām mērķos būtu jānosaka noturībai pret katastrofām svarīgās jomas un tādējādi jāsniedz informācija scenāriju izstrādei.

(13)	Tāpēc Savienības noturības pret katastrofām mērķi būtu pastāvīgi jānovērtē un jāpārskata, ņemot vērā to izstrādē un īstenošanā panākto progresu, jaunus apstākļus un mainīgās vajadzības.

(14)	Ziņojot saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 34. panta 2. punktu, cita starpā būtu regulāri jāsniedz informācija par progresu, kas panākts virzībā uz Savienības noturības pret katastrofām mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

PRIEKŠMETS UN MĒRĶIS

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 5. punktu šajā ieteikumā ir noteikti Savienības noturības pret katastrofām mērķi civilās aizsardzības jomā, kā arī to īstenošanas, ziņošanas un pārskatīšanas vispārīgie principi.

Savienības noturības pret katastrofām mērķi ir nesaistošs kopējs pamats, kuru nolūks ir atbalstīt novēršanas un sagatavotības darbības tādu katastrofu gadījumā, kuras rada vai var radīt daudzvalstu pārrobežu ietekmi, lai uzlabotu Savienības un tās dalībvalstu spēju stāties pretī šādām katastrofām un izturēt to sekas. Mērķos ir identificētas prioritārās jomas un saistītie konkrētie mērķi, lai stiprinātu Savienības mehānisma un dalībvalstu noturību pret katastrofām.

HORIZONTĀLIE PRINCIPI UN PIEEJAS, KAS IR NOTURĪBAS PRET KATASTROFĀM PAMATĀ

Risku kopaina strauji mainās. Biežāku un intensīvāku dabas un cilvēka izraisītu katastrofu ietekme sniedzas pāri robežām un nozarēm un rada zaudējumus cilvēkiem un ekonomikai. Lai saglabātu civilās aizsardzības dalībnieku spēju efektīvi pārvaldīt dažādus turpmākus postošus notikumus, ir jāstiprina noturība pret katastrofām.

Noturības pret katastrofām stiprināšanai civilās aizsardzības jomā vajadzētu būt:

a)	visaptverošai: aptverot visu katastrofu pārvaldības ciklu, t.i., novēršanu, sagatavotību, reaģēšanu un atveseļošanu;

b)	prognozējošai: ja iespējams, mazinot katastrofu pamatā esošos riskus un nodrošinot pienācīgu sagatavotību, lai efektīvi un iedarbīgi reaģētu uz katastrofām;

starpnozaru un pārrobežu: veicinot pieeju, kas ņem vērā vairāku risku savstarpējo atkarību, nodrošina saskaņotību starp attiecīgajām politikas jomām un veicina sadarbību starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgi riski. Sadarbībai un koordinācijai vajadzētu veicināt saskaņotību, optimizēt sinerģiju un veicināt konsekventu rīcību starp nozarēm, pārvaldības līmeņiem, ieskaitot reģionus, iestādēm un ieinteresētajām personām;

uz zināšanām un pierādījumiem balstītai: balstoties uz stabilu izpratni par katastrofu riskiem, tostarp katastrofu ekonomisko, vides un sociālo ietekmi. Šajā nolūkā būtu jāatbalsta pētniecība un inovācija un jāveicina zināšanu apmaiņa, tostarp apmaiņa ar pētniecības, datu apmaiņas, pastāvīgas novērtēšanas un mācīšanās labas prakses rezultātiem;

e)	iekļaujošai: nodrošinot, ka neviens netiek aizmirsts, ņemot vērā cilvēku īpašās vajadzības un neaizsargātības iemeslus, piemēram, dzimumu, vecumu, ekonomisko, izglītības un sociālo izcelsmi, invaliditāti un ģeogrāfisko pakļautību īpašiem riskiem;

f)	ilgtspējīgai: ņemot vērā dabā balstītus risinājumus, klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekmi uz katastrofu riskiem un katastrofu ietekmes uz vidi novēršanu un mazināšanu, īpašu uzmanību pievēršot civilās aizsardzības operāciju ietekmes uz vidi samazināšanai.

SAVIENĪBAS NOTURĪBAS PRET KATASTROFĀM MĒRĶI

Lai stiprinātu noturību pret katastrofām civilās aizsardzības jomā, ir jārīkojas šādās jomās:

a)	prognozēšana – uzlabot riska novērtējumu, prognozēšanu un katastrofu riska pārvaldības plānošanu;

b)	sagatavotība – palielināt iedzīvotāju informētību par riskiem un sagatavotību tiem;

c)	brīdināšana – uzlabot agrīno brīdināšanu;

d)	reaģēšana – uzlabot Savienības mehānisma reaģēšanas spējas;

e)	nodrošināšana – stabilas civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšana.

Šā panta 5. punktā uzskaitītie Savienības noturības pret katastrofām mērķi ir izklāstīti šā ieteikuma pielikumā.

Dalībvalstis un Komisija tiek mudinātas saskaņā ar Savienības mehānismu veikt nepieciešamās darbības un pasākumus, lai sasniegtu Savienības noturības pret katastrofām mērķus. Tās tiek mudinātas veicināt sadarbību ar valsts, reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ieinteresētajām personām no privātā sektora.

Tās tiek mudinātas nodrošināt sinerģiju un papildināmību ar attiecīgajiem starptautiskajiem, Eiropas vai valstu noturības satvariem, stratēģijām, plāniem un programmām, lai vēl vairāk stiprinātu Savienības un dalībvalstu vispārējo spēju izturēt katastrofu sekas.

Jo īpaši saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu dalībvalstīm, turpinot izstrādāt un pilnveidot katastrofu riska pārvaldības plānošanu valsts vai attiecīgā reģionālā un vietējā līmenī, tostarp attiecībā uz pārrobežu sadarbību, ir jāņem vērā Savienības noturības pret katastrofām mērķi un riski saistībā ar katastrofām, kuras izraisa vai var izraisīt daudzvalstu pārrobežu ietekmi.

10.

Dalībvalstis tiek mudinātas piedalīties Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā salīdzinošajā izvērtēšanā attiecībā uz riska pārvaldības spēju novērtēšanu, lai atbalstītu Savienības noturības pret katastrofām mērķu īstenošanu.

11.

Komisijai būtu jāatbalsta Savienības noturības pret katastrofām mērķu īstenošana ar Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkla, kas izveidots saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. pantu, un citu Savienības mehānisma pasākumu starpniecību.

PĀRSKATĪŠANA UN ZIŅOŠANA

12.

Ņemot vērā Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 10. panta 1. punktā minēto scenāriju izstrādes un katastrofu pārvarēšanas plānošanu, Savienības noturības pret katastrofām mērķi būtu pastāvīgi jānovērtē un jāpārskata, ņemot vērā to īstenošanā panākto progresu, kā arī jaunu apstākļu un mainīgu vajadzību dēļ.

13.

Lai saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 34. panta 2. punktu reizi divos gados iesniegtu ziņojumu, tiek ierosināta cieša sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm nolūkā izstrādāt metodoloģiju, kuras mērķis ir uzraudzīt progresu, kas panākts Savienības noturības pret katastrofām mērķu īstenošanā. Šādā metodoloģijā būtu jāiekļauj analīze par pašreizējo stāvokli un atsauces vērtības katrā no jomām, uz kurām attiecas mērķi, un jānosaka piemēroti rādītāji.

14.

Dalībvalstis tiek mudinātas sniegt Komisijai attiecīgo informāciju par Savienības noturības pret katastrofām mērķu īstenošanu.

Briselē, 2023. gada 8. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez LENARČIČ

(1) OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.

(2) Ņemot vērā Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 28. panta 1. punktu, atsauce uz dalībvalstīm ietver iesaistītās valstis, kā definēts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 4. panta 12. punktā. Savienības mehānismā piedalās Albānija, Bosnija un Hercegovina, Islande, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Serbija un Turcija.

(3) Militāro spēku kā galējā līdzekļa izmantošana civilajā vadībā var sniegt būtisku ieguldījumu attiecībā uz reaģēšanas spējām katastrofu gadījumos. Gadījumos, kad militāru spēju izmantošanu uzskata par piemērotu, lai atbalstītu civilās aizsardzības operācijas, sadarbībai ar militāriem spēkiem būtu jānotiek saskaņā ar kārtību, procedūrām un kritērijiem, ko Padome vai tās kompetentās struktūras ir noteikušas, lai Savienības mehānismam darītu pieejamas militāras spējas, kuras var izmantot civilai aizsardzībai, un minētajai sadarbībai būtu jāatbilst attiecīgām starptautiskām pamatnostādnēm.

PIELIKUMS

Savienības noturības pret katastrofām mērķis Nr. 1: prognozēšana – uzlabot riska novērtējumu, prognozēšanu un katastrofu riska pārvaldības plānošanu

Laba izpratne par esošajiem un jaunajiem riskiem ir priekšnosacījums, lai novērstu vai mazinātu katastrofu negatīvās sekas. Tādēļ dalībvalstīm un Komisijai būtu jāturpina uzlabot savas spējas apzināt un novērtēt katastrofu riskus, jo īpaši tos, kuriem var būt pārrobežu un starpnozaru ietekme. Eiropas mēroga katastrofu scenārijiem vajadzētu uzlabot Savienības spēju paredzēt turpmākas krīzes un riskus dzīvībai un veselībai. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jābalstās arī uz nozaru un daudznozaru riska novērtējumiem (1) . Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic prognozējoša rīcība, Savienības, valstu un attiecīgā vietējā un reģionālā līmenī ieviešot konkrētus novēršanas un sagatavotības pasākumus un riska pārvaldības plānošanu. Dalībvalstīm būtu jāizmanto Savienības civilās aizsardzības mehānismā (“Savienības mehānisms”) un citos Savienības fondos (2) pieejamais atbalsts, lai veicinātu pārdomātas investīcijas katastrofu novēršanā nolūkā aizsargāt iedzīvotājus no katastrofām, pielāgoties klimata pārmaiņām un veicināt zaļo pārkārtošanos.

Mērķis Līdz 2030. gadam uzlabot Savienības un dalībvalstu spēju apzināt un novērtēt attiecīgos katastrofu riskus ar iespējamu pārrobežu un starpnozaru ietekmi un izmantot minēto informāciju, lai stiprinātu katastrofu novēršanas un sagatavotības darbības, tostarp riska mazināšanas stratēģijas, katastrofu prognozēšanu, riska pārvaldības plānošanu, kā arī reaģēšanas darbības.

Lai atbalstītu un uzraudzītu šā mērķa īstenošanu, būtu jācenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus.

Konkrētie mērķi

1.1.

Uzlabot Savienības mēroga scenāriju izstrādes spējas.

Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm līdz 2023. gada beigām vajadzētu pabeigt izstrādāt galvenos pārrobežu starpnozaru scenārijus, kas aptver 16 galvenos apdraudējumus, kuriem Savienība ir pakļauta.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to katastrofu scenāriji tiek izmantoti Eiropas mēroga scenārijos.

Scenārijos būtu jāsniedz informācija turpmākām Savienības un dalībvalstu novēršanas, sagatavotības, tostarp katastrofu riska mazināšanas stratēģijām, katastrofu prognozēšanas un riska pārvaldības plānošanas un reaģēšanas darbībām.

Pēc 2023. gada scenāriji būtu pastāvīgi jāatjaunina un vajadzības gadījumā jāpaplašina.

1.2.

Uzlabot riska novērtējumu.

Komisijai būtu vēl vairāk jāuzlabo Savienības pārskats par dabas un cilvēka izraisītu katastrofu riskiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma 1313/2013 (3) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, lai nodrošinātu visaptverošu Eiropas perspektīvu attiecībā uz katastrofu risku. Savienības pārskatam par katastrofu riskiem būtu jābalstās uz valsts, reģionāliem un pārrobežu riska novērtējumiem civilās aizsardzības jomā un attiecīgiem Savienības mēroga riska novērtējumiem (4), kā arī uz nozaru un daudznozaru riska novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Riska novērtējums Savienības līmenī būtu jābalsta uz galveno un jauno risku, to lavīnveida ietekmes, īpaši apdraudētu vai neaizsargātu teritoriju un grupu labāku apzināšanu un starpnozaru analīzi, un būtu jāņem vērā Savienības teritorijas, kurās ir līdzīgi riski.

Dalībvalstīm būtu jāturpina uzlabot riska novērtējumu attiecīgi valsts un vietējā līmenī un attiecībā uz pārrobežu risku. Riska novērtējumos dalībvalstu līmenī būtu jāievēro daudzējāda apdraudējuma pieeja. Dalībvalstīm būtu jāiekļauj pārskats par jauniem riskiem un pārrobežu risku, klimata pārmaiņu ietekmes un lavīnveida ietekmes novērtējums. Valsts, reģionālā un pārrobežu riska novērtējumiem civilās aizsardzības jomā būtu jābalstās uz riska novērtējumiem, ko veic saistītās politikas jomās, un jāatbalsta tie.

1.3.

Uzlabot prognozēšanas spējas.

Dalībvalstīm un Komisijai papildus scenāriju izstrādei būtu vēl vairāk jāstiprina prognozēšanas un riska prognozēšanas darbības, piemēram, potenciālo scenāriju analīze un pētniecība, lai būtu iespējams agrīni apzināt pašreizējos un jaunos riskus un problēmas un atbalstīt pielāgošanās, preventīvu vai sagatavotības pasākumu veikšanu saistībā ar gaidāmajiem postošajiem notikumiem.

1.4.

Uzlabot riska pārvaldības plānošanu.

Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības mehānisma spēju vajadzību un trūkumu novērtējums balstās uz starpnozaru riska novērtējumiem un scenārijiem un ievēro daudzējāda apdraudējuma pieeju.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka stratēģijās, satvaros un riska pārvaldības plānos valsts un attiecīgā gadījumā vietējā līmenī tiek ievērota daudzējāda apdraudējuma pieeja. Stratēģiju, satvaru un plānu pamatā vajadzētu būt attiecīgiem scenārijiem, pārrobežu un starpnozaru sadarbībai, un tiem būtu jānodrošina pielāgošanās, novēršana un sagatavotība.

Dalībvalstīm būtu jāturpina izstrādāt riska pārvaldības plānus attiecībā uz pārrobežu riskiem, pamatojoties uz uzlabotu sadarbību pārrobežu apgabalos.

Šajā nolūkā Komisijai un dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekme, katastrofu lavīnveida ietekme un neaizsargāto grupu īpašās vajadzības.

1.5.

Uzlabot civilās aizsardzības spēju izstrādāt preventīvus pasākumus.

Lai panāktu augstu aizsardzības līmeni pret katastrofām, dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm būtu jāpastiprina preventīvie pasākumi, tostarp “atjaunot uzlabojot” rīcību pēc katastrofām (5).

Savienības noturības pret katastrofām mērķis Nr. 2: sagatavotība – palielināt iedzīvotāju informētību par riskiem un sagatavotību tiem

Riska apzināšanās un iedzīvotāji, kas ir sagatavojušies, ir būtisks noturības pret katastrofām elements, jo cilvēki un kopienas bieži vien ir pirmie, kurus skar katastrofas, un pirmie, kuri uz tām reaģē. Sabiedrības informētība par riskiem un pietiekamas zināšanas par to, kā novērst katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām, ievērojami samazina katastrofu negatīvās sekas. Būtu jāpalielina sabiedrības informētība par katastrofu riskiem un novēršanas pasākumiem; vajadzētu uzlabot indivīdu un kopienu pašaizsardzību, uzvedību un gatavību reaģēt uz katastrofām un veicināt riska novēršanas kultūru un uzticēšanos civilās aizsardzības iestādēm. Ar Komisijas atbalstu dalībvalstīm būtu jāpastiprina sabiedrības informēšanas centieni, lai katastrofu novēršanu un sagatavotību katastrofām integrētu iedzīvotāju ikdienas dzīvē un veicinātu pilsonisko līdzdalību un brīvprātīgās iniciatīvas katastrofu novēršanai un sagatavotībai tām. Dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jāsadarbojas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, partneriem, tostarp privāto sektoru un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arī pārrobežu kontekstā.

Mērķis Līdz 2030. gadam ievērojami palielināt Savienības iedzīvotāju informētību par katastrofu risku un sagatavotību tām katrā dalībvalstī.

Lai atbalstītu un uzraudzītu šā mērķa īstenošanu, būtu jācenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus.

Konkrētie mērķi

2.1.

Palielināt vispārējo riska apzināšanās līmeni.

Dalībvalstīm būtu jāturpina izstrādāt riska apzināšanās veicināšanas stratēģijas un jāpastiprina riska apzināšanās pasākumi, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju vidū palielinās riska apzināšanās līmenis attiecībā uz reģionālajiem un galvenajiem valsts riskiem. Riska apzināšanās veicināšanas stratēģijām attiecīgā gadījumā būtu jāattiecas arī uz iedzīvotājiem, kuri attiecīgajā vietā dzīvo sezonāli.

Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstu riska apzināšanās darbības un attiecīgā gadījumā tās jāpapildina ar riska izpratnes veicināšanas darbībām Savienības līmenī.

—	Līdz 2030. gadam 90 % Savienības iedzīvotāju (6) vajadzētu būt labi informētiem par katastrofu riskiem savā reģionā.

2.2.

Uzlabot sabiedrības piekļuvi informācijai par katastrofu risku.

Savienības un dalībvalstu iestādēm būtu jānodrošina, ka Savienības iedzīvotāji var viegli piekļūt informācijai par katastrofu riskiem un to iespējamo ietekmi.

Savienības un dalībvalstu iestādēm, sniedzot informāciju par katastrofu risku, būtu jāņem vērā neaizsargāto grupu un personu ar invaliditāti īpašās vajadzības un apstākļi.

2.3.

Palielināt iedzīvotāju informētību par riska novēršanas un sagatavotības pasākumiem un to pieņemšanu.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai iedzīvotāji, tostarp neaizsargātas grupas un personas ar invaliditāti, labāk apzinātos riska novēršanas pasākumus un darbības, ko viņi var veikt, saskaroties ar visbiežāk sastopamajām katastrofām. Tā rezultātā būtu jāpalielina to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pieņēmuši novēršanas un sagatavotības pasākumus.

Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstu riska novēršanas un sabiedrības sagatavotības darbības un jāpapildina tās ar attiecīgu rīcību Savienības līmenī.

2.4.

Uzlabot riska novēršanas kultūru iedzīvotāju vidū.

Dalībvalstīm būtu jāveic šādas darbības:

(a)	nodrošināt, ka uzlabojas iedzīvotāju zināšanas par riska novēršanu, uzticēšanās kompetentām civilās aizsardzības iestādēm un izpratne par civilās aizsardzības misiju;

(b)	nodrošināt iedzīvotāju spēju novērtēt katastrofu riska informācijas ticamību, tostarp spēju identificēt autoritatīvus šādas informācijas un brīdinājumu avotus;

(c)	pastiprināt sabiedrības iesaisti un brīvprātīgo līdzdalību civilajā aizsardzībā.

Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstu darbības, kuru mērķis ir uzlabot riska novēršanas kultūru, un jāpapildina tās ar attiecīgu rīcību Savienības līmenī.

Savienības noturības pret katastrofām mērķis Nr. 3: brīdināšana – uzlabot agrīno brīdināšanu

Lai prognozētu katastrofas un sagatavotos tām, izšķiroša nozīme ir efektīvām agrīnās brīdināšanas un uzraudzības sistēmām. Tās palīdz valsts iestādēm un katastrofu apdraudētajiem cilvēkiem laikus rīkoties, lai līdz minimumam samazinātu ievainojumus, zaudētās dzīvības un kaitējumu īpašumam, videi un kultūras mantojumam. Agrīnās brīdināšanas sistēmas būtu regulāri jānovērtē un jāuzlabo Savienības līmenī un dalībvalstīs. Būtu jāstiprina agrīnās brīdināšanas sistēmu galvenās funkcijas, piemēram, prognozēšana, atklāšana, apdraudējumu un to ietekmes uzraudzība, kā arī savlaicīga un viegli saprotama iedzīvotāju, tostarp neaizsargāto grupu, brīdināšana. Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram (ERCC) būtu proaktīvi jāatbalsta dalībvalstis un jāpalīdz civilās aizsardzības iestādēm pēc pieprasījuma un ātri veikt ietekmes novērtējumus par konstatētajiem vai prognozētajiem notikumiem.

Mērķis Līdz 2030. gadam uzlabot agrīnās brīdināšanas sistēmu efektivitāti un sadarbspēju Savienībā, lai varētu laikus un efektīvi reaģēt uz katastrofām un novērst vai samazināt to negatīvo ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai stiprinātu agrīno brīdināšanu par riskiem, kam ir daudzvalstu pārrobežu ietekme, un galvenajiem valstu riskiem.

Lai atbalstītu un uzraudzītu šā mērķa īstenošanu, būtu jācenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus.

Konkrētie mērķi

3.1.

Uzlabot prognozēšanas, atklāšanas un uzraudzības spējas.

Komisijai, jo īpaši ERCC, attiecīgajām Savienības aģentūrām un dalībvalstīm būtu jāuzlabo to spēja prognozēt, atklāt un uzraudzīt apdraudējumus un ietekmi, tostarp labāk koordinējot pārrobežu riskus un uzlabojot sistēmu integrāciju un sadarbspēju.

Atklāšanas un prognozēšanas sistēmās attiecīgā gadījumā būtu jāintegrē klimata pārmaiņu un vides degradācijas apsvērumi.

3.2.

Lai uzlabotu sabiedrības brīdināšanu.

Dalībvalstīm būtu jāuzlabo savas sabiedrības brīdināšanas sistēmas nolūkā nodrošināt labāku riska, ārkārtas un krīzes saziņu par paredzamo ietekmi un veicamajām darbībām. Būtu jāveicina koordinācija starp attiecīgajām iestādēm un dienestiem. Būtu jānosaka skaidri noteiktas informācijas plūsmas un pienākumi. Sabiedrības brīdināšanai dalībvalstīs vajadzētu balstīties uz uzlabotiem brīdināšanas pasākumiem pārrobežu katastrofu gadījumā.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sabiedrības brīdināšana notiek iedzīvotājiem saprotamā valodā, ka tā ir iekļaujoša un pielāgota neaizsargāto grupu, tostarp personu ar invaliditāti, īpašajām vajadzībām.

Brīdinājumiem būtu savlaicīgi un efektīvi jāsasniedz riskam pakļautie iedzīvotāji.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka iedzīvotāji skaidri saprot sabiedrības brīdināšanā izmantotos signālus un ziņojumus.

Savienības noturības pret katastrofām mērķis Nr. 4: reaģēšana — Savienības civilās aizsardzības mehānisma reaģēšanas spēju uzlabošana

Palīdzības pieprasījumi kļūst arvien biežāki, un reaģēšanas vajadzības kļūst arvien daudzveidīgākas. Savienības mehānismam vajadzētu būt gatavam reaģēt uz jauniem riskiem un iespējamu pārrobežu katastrofu pieaugumu vairākās valstīs. Tāpēc, lai turpinātu efektīvi atbalstīt dalībvalstu reakciju uz katastrofām, kas pārsniedz to valsts spējas, Savienības mehānisms būtu jāstiprina ar atbilstošu resursu veidu un skaitu. Savienības mehānisma reaģēšanas spēju vajadzības būtu regulāri jāpārskata. Komisijai kopā ar dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāturpina attīstīt attiecīgas reaģēšanas spējas Eiropas civilās aizsardzības rezervē un rescEU.

Mērķis Līdz 2024. gadam turpināt attīstīt Savienības mehānisma reaģēšanas spējas tādās jomās kā reaģēšana uz dabas ugunsgrēkiem, plūdiem, meklēšanas un glābšanas vajadzībām, ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodolnegadījumiem (CBRN) un ārkārtas situācijām veselības jomā. Turklāt līdz 2024. gadam šis mērķis un tā konkrētie mērķi tiks pilnveidoti un tiks papildinātas spējas tādās jomās kā pagaidu pajumte, ārkārtas energoapgāde un transports.

Lai atbalstītu un uzraudzītu šā mērķa īstenošanu, būtu jācenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus.

Konkrētie mērķi (7)

4.1.

Reaģēšana uz dabas ugunsgrēkiem (8).

Savienības mehānismam vismaz vienu dienu un ne vairāk kā septiņas dienas būtu jāspēj vienlaikus reaģēt vismaz uz sešu dalībvalstu vajadzību dzēst meža ugunsgrēkus no gaisa gadījumos, kad valstu spējas ir pārslogotas.

Vienlaikus Savienības mehānismam vismaz septiņas dienas un ne vairāk kā 14 dienas būtu jāspēj vienlaikus reaģēt uz vajadzībām četrās dalībvalstīs, kurās ir pārslogotas valstu reaģēšanas spējas, nodrošinot dabas ugunsgrēku apkarošanas spējas uz zemes.

Turklāt Savienības mehānismam būtu jāspēj nosūtīt ugunsdzēšanas padomdevējas un novērtēšanas grupas taktisko konsultāciju sniegšanai, reaģējot uz diviem vienlaicīgiem palīdzības pieprasījumiem saistībā ar dabas ugunsgrēkiem.

4.2.

Reaģēšana uz plūdiem.

Savienības mehānismam būtu vismaz jāspēj reaģēt uz plūdu gadījumiem, kas vienlaikus skar vismaz trīs dalībvalstis, kurās ir pārslogotas valsts reaģēšanas spējas. Šādai reakcijai jāietver vismaz kopējā spēja līdz 21 dienai sūknēt vismaz 20 000 m3 ūdens/stundā.

Turklāt Savienības mehānismam vajadzētu būt spējīgam plūdu situācijā nodrošināt plūdu ierobežošanu, atkritumu apsaimniekošanu, aizsprostu novērtēšanu un meklēšanas un glābšanas operācijas.

4.3.

Reaģēšana meklēšanas un glābšanas pasākumu jomā.

Savienības mehānismam būtu vismaz jāspēj veikt meklēšanas un glābšanas operācijas vismaz četrās dalībvalstīs vienlaikus dažādās vidēs un katastrofu veidos. Šāda reaģēšana ietver operācijas 24 stundas dienā 7 dienas vidējos meklēšanas un glābšanas apstākļos pilsētā un 10 dienas smagos meklēšanas un glābšanas apstākļos pilsētā.

Vajadzētu būt pieejamām papildu spējām, kas paredzētas īpašām meklēšanas un glābšanas operācijām kalnos un alās, kā arī ekspertiem vulkanoloģijas, seismoloģijas, aizsprostu novērtēšanas un strukturālās inženierijas jomā.

4.4.

Reaģēšana uz CBRN.

Savienības mehānismam būtu vismaz 14 dienas bez pārtraukuma jāspēj reaģēt vienlaikus uz triju dalībvalstu pieprasījumiem attiecībā uz vismaz 500 cilvēkiem, tostarp 50 ievainotām personām, apstrādājot 15 000 m2 āra virsmas un 200 m2 iekštelpu virsmu stundā, pieņemot, ka dekontamināciju var veikt ar ūdeni, tostarp jāspēj dekontaminēt kritiski svarīgas iekārtas vai pierādījumus.

Turklāt Savienības mehānismam būtu vismaz 10 dienas bez pārtraukuma jāspēj vienlaikus reaģēt uz divu dalībvalstu pieprasījumiem veikt radioloģisko un kodolradiācijas monitoringu attiecībā uz kopumā 100 cilvēkiem, 10 transportlīdzekļiem, 10 000 m2 āra virsmas un 1 000 m2 iekštelpu virsmas stundā.

Turklāt Savienības mehānismam būtu jānodrošina, ka tas spēj sniegt īpašas ar CBRN saistītas konsultācijas, izmantojot izvietošanu vai attālinātu ekspertīzi.

4.5.

Attiecībā uz reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā (9).

Savienības mehānismam būtu jāspēj vienlaikus reaģēt vismaz uz trīs dalībvalstu pieprasījumiem vismaz divas nedēļas ārstēt kopumā 800 ambulatoros pacientus dienā, izmantojot 1. tipa neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību (EMT1): ambulatorās neatliekamās palīdzības aprūpes moduļi; izveidot operāciju zāles kopumā 60 stacionāriem pacientiem, izmantojot 2. tipa neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību (EMT2): stacionārās ķirurģiskās ārkārtas aprūpes moduļi. Šāda reakcija ietver vismaz spēju divas nedēļas veikt 45 nelielas ķirurģiskas operācijas dienā.

Savienības mehānismam būtu jāspēj reaģēt vismaz uz piecu dalībvalstu pieprasījumiem par medicīniskās evakuācijas vajadzībām, kuru kopējā kapacitāte ir 24 intensīvās aprūpes pacienti un 200 neintensīvas aprūpes pacienti dienā, kā arī seši ļoti infekciozu slimību pacienti dienā ne ilgāk kā 14 dienas.

Savienības mehānismam būtu jāspēj reaģēt vismaz uz trīs dalībvalstu pieprasījumiem vienlaicīgi veikt mobilās laboratorijas analīzes, tostarp izmantojot potenciālas CBRN spējas, ar kopējo jaudu 150 paraugi dienā uz laiku, kas nepārsniedz 14 dienas.

Turklāt Savienības mehānismam sadarbībā ar Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA) būtu jānodrošina kritiski svarīgu medicīnisko pretlīdzekļu, jo īpaši terapijas līdzekļu un medicīnisko ierīču, pieejamība un piekļuve, lai novērstu nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus.

Savienības mehānismam būtu arī jāspēj sniegt konkrētas sabiedrības veselības un epidemioloģiskās konsultācijas, nosūtot attiecīgus ekspertus uz vietas un vajadzības gadījumā izmantojot attālinātu ekspertīzi.

Savienības noturības pret katastrofām mērķis Nr. 5: nodrošināšana – stabilas civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšana

Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram (ERCC) un civilās aizsardzības iestādēm dalībvalstīs būtu jāturpina stiprināt savu darbības nepārtrauktību. Turklāt tām būtu jāpielāgo darbības nepārtrauktības plānošana starpnozaru pārrobežu katastrofām. Šajā nolūkā ERCC un dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm būtu jānodrošina starpnozaru un pārrobežu sadarbība un jāveicina partnerības, piemēram, ar privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību un brīvprātīgo organizācijām. Savienības mehānismam būtu jāatbalsta stresa testu veikšana, lai pārbaudītu ārkārtas operāciju centru darbības nepārtrauktību, un jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar gūto pieredzi un ieteikumiem.

Mērķis Līdz 2027. gadam nodrošināt ERCC un civilās aizsardzības partneru darbības nepārtrauktību dalībvalstīs un saglabāt to pamatfunkcijas, tostarp tādu nopietnu katastrofu scenārijos, kurām ir lavīnveida starpnozaru un pārrobežu ietekme, vienlaicīgu un atkārtotu katastrofu, ilgstošu ārkārtas situāciju un jaunu katastrofu risku gadījumos.

Lai atbalstītu un uzraudzītu šā mērķa īstenošanu, būtu jācenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus.

Konkrētie mērķi

5.1.

Uzlabot darbības nepārtrauktības plānošanas spējas.

ERCC un dalībvalstu partneriem būtu regulāri jāpārskata plāni un procedūras, lai padarītu tos elastīgākus un pielāgojamākus pašreizējo un turpmāko katastrofu paredzamajām sekām. Plāni un procedūras jābalsta uz scenārijiem un ietekmes analīzi. Vajadzības gadījumā tiem būtu jāaptver šādi jautājumi: personāla pārvaldība, regulāras mācības un vingrinājumi, piegādes ķēdes pārvaldība un vajadzība pēc aprīkojuma, krājumu veidošana, darbinieku atlaišana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmu noturība un drošība.

5.2.

Uzlabot starpnozaru koordinācijas spējas.

ERCC un dalībvalstīm vajadzētu:

(a)

uzlabot starpnozaru sadarbību un procedūru sadarbspēju, lai kompetentās civilās aizsardzības iestādes, citi attiecīgie dienesti un partneri, tostarp pamatpakalpojumu sniedzēji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, brīvprātīgie un akadēmiskās aprindas, attiecīgā gadījumā varētu ātri, efektīvi un iedarbīgi paplašināt reaģēšanas pasākumus;

(b)	laikposmā starp katastrofām uzturēt un izveidot starpnozaru tīklus un vienošanās starp iestādēm un ar attiecīgajiem partneriem.

5.3.

Uzlabot pārrobežu koordinācijas spējas.

ERCC un dalībvalstīm vajadzētu:

(a)	uzlabot pārrobežu sadarbību un procedūru, sistēmu un rīku sadarbspēju, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu informācijas apmaiņu, atvieglotu operatīvu lēmumu pieņemšanas atbalstu un uzņēmējvalsts atbalstu;

(b)	uzturēt un izveidot pārrobežu vienošanās starp civilās aizsardzības iestādēm un citiem attiecīgiem dienestiem.

5.4.

Uzlabot katastrofu riska paziņošanas un informācijas pārvaldības spējas.

ERCC un dalībvalstīm vajadzētu:

(a)	uzlabot to sistēmu un procedūru sadarbspēju, kas atbalsta civilās aizsardzības reaģēšanu un reaģēšanas pasākumu koordināciju starp attiecīgajām iestādēm un partneriem;

(b)	nodrošināt, ka komunikācijas un informācijas pārvaldības sistēmas un procedūras atbalsta saskaņotu riska, ārkārtas un krīzes komunikāciju starp attiecīgajām iestādēm un ar attiecīgajiem ārējiem partneriem.

5.5.

Uzlabot pēckatastrofu novērtēšanas spējas.

ERCC un dalībvalstīm vajadzētu:

(a)

pēc katastrofas sistemātiski apkopot gūto pieredzi. Apkopotajai pieredzei vajadzētu aptvert visu katastrofu pārvaldības ciklu (novēršanu, sagatavotību, reaģēšanu un atveseļošanu). Apkopojot gūto pieredzi, būtu jāiekļauj civilās aizsardzības iestādes un attiecīgā gadījumā citas attiecīgās iestādes, dienesti un partneri, kas iesaistīti novērtētās katastrofas pārvaldībā;

(b)	nodrošināt, ka gūtās pieredzes apkopojums tiek attiecīgi izplatīts un ņemts vērā visā katastrofu pārvaldības ciklā.

(1) Riska novērtējumi, kas veikti dažādos pārvaldības līmeņos un ko veikuši dažādi dalībnieki atkarībā no konkrētā gadījuma, ir ietverti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (OV L 333, 27.12.2022., 164. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/2371 (2022. gada 23. novembris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (OV L 314, 6.12.2022,26. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (OV L 288, 6.11.2007., 27. lpp.).

(2) Attiecīgie Savienības fondi ir, piemēram, Noturības un atveseļošanas mehānisms, kohēzijas politikas fondi, Lauksaimniecības un lauku attīstības fonds, tehniskā atbalsta instruments, programma “Apvārsnis Eiropa” un programma LIFE.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(4) Savienības mēroga riska novērtējumi ietver, piemēram, Eiropas klimata riska novērtējumu saskaņā ar 14. punktu paziņojumā “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu – jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”, COM(2021) 82 final, 2021. gada 24. februārī.

(5) “Atjaunot uzlabojot” pēc katastrofas nozīmē, ka tiek ņemti vērā iespējamie novēršanas, katastrofu riska mazināšanas, zaļināšanas un citi ilgtspējīgas attīstības principi un struktūras iezīmes, nevis tikai veikta atjaunošana tādā pašā veidā kā pirms katastrofas.

(6) Pamatojoties uz iedzīvotāju definīciju Eirobarometra aptaujās civilās aizsardzības jomā: dalībvalsts rezidenti no 15 gadu vecuma.

(7) Konkrēto mērķu definīcija ir balstīta uz reaģēšanas spēju tehniskajām minimālajām prasībām attiecīgajās jomās, kā noteikts attiecīgajos Komisijas īstenošanas lēmumos, kā arī uz operatīvo pieredzi un dalībvalstu ekspertu atsauksmēm par šo spēju izvietošanu.

(8) Ražošanas problēmu dēļ paredzams, ka meža ugunsgrēku dzēšanas spējas no gaisa sasniegs pilnu jaudu līdz 2030. gadam.

(9) Mērķrādītāji reaģēšanai ārkārtas situācijās veselības jomā neietver EMT2 rescEU spēju, kas tiek izstrādāta un, paredzams, pilnībā sāks darboties pēc 2024. gada.

15.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 56/19

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 56/09)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Nordhessische Ahle Wurscht / Nordhessische Ahle Worscht”

ES Nr.: PGI-DE-02173 — 18.5.2016

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Nosaukums vai nosaukumi

“Nordhessische Ahle Wurscht / Nordhessische Ahle Worscht”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Nordhessische Ahle Wurscht” ir gaisā žāvēta vai gaisā žāvēta un kūpināta cietā cūkgaļas desa, ko ražo Ziemeļhesenes reģionā. Tās konsistence un sajūta, ko tā rada mutē, ir nedaudz drupana un maigāka nekā tipiskām cietajām desām. Šī maigā sajūta mutē saglabājas neatkarīgi no tā, cik nožāvēta vai noturēta ir desa. To pārdod kā “mīkstu”, “stingru” vai “cietu” atkarībā no nogatavināšanas pakāpes. Pieejamie “Nordhessische Ahle Wurscht” veidi ir šādi: “Feldkieker”, “Dürre Runde” un “Stracke”.

Ķīmisko prasību ievērošanai pēc vajadzības piemēro vadlīnijas par gaļu un gaļas produktiem.

“Stracke” un “Dürre Runde”. Analītiskie parametri: gaļas olbaltumvielas, kas nesatur saistaudu olbaltumvielas: ne mazāk kā 12 %; gaļas olbaltumvielas, kas nesatur saistaudu olbaltumvielas, procentos no gaļas olbaltumvielām: histometriski — ne mazāk kā 65 tilp. %, ķīmiski — ne mazāk kā 75 %.

“Feldkieker”. Analītiskie parametri: gaļas olbaltumvielas, kas nesatur saistaudu olbaltumvielas: ne mazāk kā 12,5 %; gaļas olbaltumvielas, kas nesatur saistaudu olbaltumvielas, procentos no gaļas olbaltumvielām: histometriski — ne mazāk kā 70 tilp. %, ķīmiski — ne mazāk kā 80 %.

“Nordhessische Ahle Wurscht” lielums un svars ir atšķirīgs atkarībā no produkta veida. Pēc iepildīšanas svaiga “Stracke” sver no 500 g līdz 3 000 g, “Dürre Runde” — no 350 g līdz 1 000 g un “Feldkieker” — no 800 g līdz 3 000 g. Nogatavināšanas procesā žāvēšanas rezultātā desa zaudē vismaz 30 % sava svara. Desa sākotnēji ir tumši sarkana, ar redzamiem baltiem tauku gabaliņiem. Desai nogatavojoties, sarkanā krāsa kļūst intensīvāka.

Garšai ir raksturīgs neliels skābums un izteikts nogatavināta produkta aromāts.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Nordhessische Ahle Wurscht” ražošanā tiek izvirzītas īpašas prasības attiecībā uz gaļas kvalitāti. Desu galvenokārt gatavo no sausas, cietākas cūkgaļas, kas iegūta no vecākiem dzīvniekiem. Cūkas tiek nobarotas ilgāk nekā parasti, īpaši “Nordhessische Ahle Wurscht” ražošanai. Kaušanas laikā cūku vidējam dzīvsvaram jābūt ne mazākam kā 125 kg vai vidējam liemeņa svaram — ne mazākam kā 100 kg (vidējais liemeņa svars Vācijā 2016. gadā bija aptuveni 94 kg).

Ir pierādīts, ka gari transportēšanas maršruti dzīvniekiem rada stresu, kas ietekmē gaļas kvalitāti kaušanas laikā. Hormona adrenalīna izdalīšanās cūkām maina pH vērtības veidošanos gaļā pēc dzīvnieka nokaušanas un ūdens uzsūkšanos tajā. Abiem faktoriem ir izšķiroša ietekme uz desas nogatavināšanos un konsistenci un tādējādi arī uz “Nordhessische Ahle Wurscht” kvalitāti. Tāpēc pieņemtais transportēšanas laiks no saimniecības uz kautuvi ir ierobežots līdz divām stundām. Kaušana notiek tikai ģeogrāfiskajā apgabalā.

Cūkas izvēlas nevis pēc šķirnes, bet pēc liemeņa svara, jo Ziemeļhesenē nobarotās cūkas pārsvarā ir daudzu šķirņu krustojumi.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Kaušana notiek tikai ģeogrāfiskajā apgabalā. Gaļu sadala un pārstrādā ražošanas uzņēmumā, kas atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā. Nogatavināšanas process un tam sekojošais žāvēšanas process notiek piemērotā vidē ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Atbilstoši juridiskajām prasībām. Turklāt ražotāja nosaukums un adrese tiek norādīta vai nu uz desas etiķetes vai desai piestiprinātas zīmes, vai arī citā līdzīgā veidā.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals ir Ziemeļhesene ar šādiem lauku rajoniem: Hersfeld-Rothenburg, Kassel, Marburg-Biedenkopf, Schwalm-Eder, Waldeck-Frankenberg, Werra-Meißner un Kaseles pilsēta.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu izriet no “Nordhessische Ahle Wurscht” reputācijas un atšķirīgās kvalitātes, kura saistāma ar tikko nokautas cūkas gaļas pārstrādi. Desas pildījuma ražošana jāpabeidz ne vēlāk kā 12 stundas pēc nokaušanas. To ražo no atkaulotas cūkgaļas ar zemu tauku saturu, kas iegūta no visa dzīvnieka. Tāpēc cūkgaļai jābūt augstas kvalitātes. Tas arī nozīmē, piemēram, tādu vecāku cūku izmantošanu, kurām ir lielāks liemeņa svars, kas atšķir “Nordhessische Ahle Wurscht” no visu citu Hesenē pieejamo desu veidu ražošanas.

Vēl viens faktors ir nogatavināšanas process, kas notiek īpaši pielāgotās telpās, kuras joprojām tradicionāli tiek būvētas no māla. Īpašais klimats uzlabo “Nordhessische Ahle Wurscht” kvalitāti. Bieži izmanto arī telpas, kuras dēvē par “Wurschthimmel” [“desu nojumēm”]. Šeit desas piekar pie griestiem nogatavināšanai. Piemērotas ir arī klimata kameras un telpas ar kontrolējamu klimatu, kurās temperatūras un mitruma kontrolei tiek izmantots tehnoloģiskais aprīkojums. Šīs dažādās nogatavināšanas metodes bieži izmanto apvienojumā.

Garšai ir raksturīgs neliels skābums un izteikts nogatavināta produkta aromāts. Tas veidojas, gaļas nogatavināšanas laikā samazinot pH vērtību, ko panāk izmantojot sāli un sālsūdeni un veicot nogatavināšanu ilgākā laika posmā nogatavināšanas telpu specifiskajā klimatā. Galvenās izmantotās garšvielas ir pipari, muskatrieksts un papildu vietējie aromātiskie garšaugi, piemēram, ķimenes, sinepju sēklas un ķiploki, atkarībā no rajona. Vietējo aromātu pievienošana neietekmē “Nordhessische Ahle Wurscht” raksturīgās īpašības, izskatu vai tekstūru.

Produkta labā reputācija izriet no ilgajām tradīcijām un īpašās garšas, kā arī augošās intereses par reģionālo produkciju un atgriešanās pie tradicionālajiem produktiem. Tā atspoguļojas daudzās publikācijās un pasākumos par godu “Nordhessische Ahle Wurscht”.

Darbā Nordhessisches Küchenbrevier [Ceļvedis Ziemeļhesenes virtuvē] autors Heinrihs Keims [Heinrich Keim] līdztekus kolekcijai no receptēm, kurās tiek izmantota “Nordhessische Ahle Wurscht”, iekļāva arī Nordhessische Wurstologie (Ziemeļhesenes desu katalogu). Darbā Nordhessische Ahle Worscht: Eine Wurst mit Kultstatus [“Nordhessische Ahle Worscht” — desa ar kulta desas statusu] viņš šā veida desām veltīja veselu eseju.

“Nordhessische Ahle Wurscht” joprojām ieņem nozīmīgu vietu ne tikai literatūrā vien. Saistībā ar Ziemeļhesenes desu ir notikuši neskaitāmi pasākumi. Lai saglabātu sākotnējo ražošanas metodi, ir dibinātas vairākas biedrības. Pirmā no tām bija 2005. gadā dibinātā Förderverein Nordhessische Ahle Wurscht e.V. Apvienība Slow Food Germany 2004. gadā pievienoja “Nordhessische Ahle Wurscht” savam “Garšas šķirstam”, lai popularizētu savu tradicionālo ražošanas metodi un nostiprinātu to kā kultūras vērtību.

Pēc miesnieku ģildes iniciatīvas 2011. gadā notika pirmais “Nordhessische Ahle Wurscht” čempionāts, kurā 130 firmas no Ziemeļhesenes ģildes demonstrēja vairāk nekā 300 desas un sacentās par balvām. Kopš tā laika konkurss notiek reizi divos gados. Rezultāti tiek plaši publicēti, piemēram, Deutsche Handwerks Zeitung vai reģionālajā dienas laikrakstā Hessisch-Niedersächsische Allgemeine.

Kopš 2011. gada biedrība Förderverein Nordhessische Ahle Wurscht e.V. organizē ikgadēju “Nordhessische Ahle Wurscht” dienu.

“Nordhessische Ahle Wurscht” labā reputācija šajā reģionā un ārpus tā robežām izriet no tā, ka šī desa ir tradicionāls produkts, kas gadsimtiem ilgi ražots ģeogrāfiskajā apgabalā un attiecīgā laika gaitā ir ieguvis kulta produkta statusu.

Plašas Ziemeļhesenes daļas vēsturiski bija aizaugušas ar mežiem un atvēlētas lauksaimniecībai, un tas nav mainījies arī šodien. Cūkas varēja audzēt gandrīz ikviens, jo tās dzina mežā nobarošanai, tāpēc papildu barība cūkām bieži nebija vajadzīga. Ar to saistītā kaušana mājas apstākļos bija ievērojams atspaids lauku iedzīvotājiem.

Publikācijā Ahle Wurscht – Das europäische Schmeckewöhlerchen der Grimm-Heimat Nordhessen [Ahle Wurscht — Eiropas delikatese no brāļu Grimmu mājām] ir izsekota “Nordhessische Ahle Wurscht” vēsture līdz pat tās romiešu laikmeta pirmsākumiem un Hermanduri ciltij, kas uzglabāja sasmalcinātu gaļu, izmantojot sālsūdens upes (iespējams, Verras) sāli un izmantoja to tirdzniecībā ar romiešiem.

Kaušana mājas apstākļos un sasaldēšanas iespēju trūkums bija iemesls tam, ka tikko nokauto gaļu vajadzēja nekavējoties pārstrādāt. Tā radās “Nordhessische Ahle Wurscht” īpašā konsistence.

“Nordhessische Ahle Wurscht” ražošanas tradīcija eksistē vēl joprojām. Kaušanai mājas apstākļos aizvien vairāk zaudējot popularitāti, cietās desas ražošanas tradīcijas saglabāja reģistrētie miesnieki. Zināšanas par Ziemeļhesenes desu izstrādājumu ražošanu joprojām ir plaši izplatītas. Katram miesniekam joprojām ir sava “Nordhessische Ahle Wurscht” garšviela.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/40957

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

15.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 56/23

(2023/C 56/10)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā pēc publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Haricot de Soissons”

ES Nr.: PGI-FR-02805 - 11.10.2021

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Nosaukums

“Haricot de Soissons”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Haricot de Soissons” ir kaltētas, lielas baltās pupiņas, kas iegūtas no sugas Phaseolus coccineus augiem un kam ir šādas īpašības:

—	lielas pupiņas, tūkstoš pupiņu svars ir lielāks par 1 400 g,

—	nieres forma,

—	viendabīga balta līdz ziloņkaula krāsa,

—	garums — vismaz 17 mm, platums — vismaz 10 mm,

—	mitruma saturs — no 12 % līdz 17 %.

Pupiņas pārdod tikai kaltētā veidā.

Pēc vismaz 12 stundu mērcēšanas tās ir lieliski piemērotas gatavošanai.

Produkta galvenās organoleptiskās īpašības pēc pagatavošanas ir maiga un kūstoša konsistence un plāna, ēdot nejūtama miza.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi ražošanas posmi, sākot no sēšanas līdz novākšanai un kulšanai, notiek “Haricot de Soissons” ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Pupiņas “Haricot de Soissons” iepako mazumtirdzniecības vienībās vai lielos iepakojumos.

Vairāku gadu ražas iepakošana vienā partijā ir aizliegta. Pupiņas uzglabā kaltētas no gaismas pasargātā vietā.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Papildus obligātajām norādēm, kas paredzētas tiesību aktos par pārtikas produktu marķēšanu un noformēšanu, marķējums vienā un tajā pašā redzamības laukā ietver reģistrēto produkta nosaukumu un Eiropas Savienības AĢIN simbolu.

Marķējumā jābūt arī norādei uz sugu Phaseolus coccineus.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Haricot de Soissons” apgabals aptver šādu Ēnas [Aisne] departamenta apgabalu un pašvaldību teritorijas:

—	visa apgabalu Château-Thierry, Laon un Soissons teritorija,

—

šādu pašvaldību teritorijas: Archon, Autels, Berlise, Brunehamel, Chaourse, Chéry-lès-Rozoy, Clermont-les-Fermes, Cuiry-lès-Iviers, Dagny-Lambercy, Dizy-le-Gros, Dohis, Dolignon, Grandrieux, Lislet, Montcornet, Montloué, Morgny-en-Thiérache, Noircourt, Parfondeval, Raillimont, Renneval, Résigny, Rouvroy-sur-Serre, Rozoy-sur-Serre, Sainte-Geneviève, Soize, Thuel, Vigneux-Hocquet, Ville-aux-Bois-lès-Dizy, Vincy-Reuil-et-Magny.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Saikne ar ģeogrāfisko vidi balstās uz produkta “Haricot de Soissons” reputāciju un īpatnībām, ko veidojuši ģeogrāfiskā apgabala dabas un cilvēka faktori. Augsnes un klimata apstākļi ir labi piemēroti šo pupiņu audzēšanai un ļauj iegūt pupiņas ar tādām īpašībām, kādas vēlas patērētāji, tai skaitā restorānu īpašnieki, un kuru dēļ tās ir ieguvušas savu reputāciju.

Ražošanas zona atrodas Ēnas departamentā, vidē, kam raksturīgi līdzenumi un ielejas. Ražošanas apgabala centrā atrodas Suasonas [Soissons] pašvaldības teritorija.

Ģeogrāfiskajā apgabalā valda okeānisks klimats, kura īpašības vājina kontinentālā ietekme; tam raksturīgi bieži nokrišņi (vidēji 123 dienas gadā), lai gan to daudzums saglabājas vidējs (aptuveni 700 mm gadā), temperatūra pārsvarā ir mērena un svārstās tikai nedaudz, tveice un bargas ziemas vērojamas reti.

Rudens salnu risku mazina ražotāju ievērotie ražas novākšanas noteikumi.

Gandrīz visā ģeogrāfiskajā apgabalā ir ūdensteces un mitras zonas. Galvenie ainavu veidojošie elementi ir Ēnas, Eletas [Ailette], Marnas [Marne] un Seras [Serre] ieleja.

Ģeogrāfiskā apgabala augsnes ir bagātas ar smalkām daļiņām un barības vielām. Tās ir ar labu dabīgo noteci, to virskārta īpaši neizkalst, tās maz sablīvējas un labi spēj aizturēt ūdeni.

Ēnas departaments jau kopš 18. gadsimta ir pazīstams kā apgabals, kurā ražo kaltētas pupiņas. Šajā teritorijā mēdza audzēt vairākas pupiņu sugas un varietātes, bet mūsdienās audzē vairs tikai “Haricot de Soissons” pupiņas, kuru audzētājiem ir kopš sendienām uzkrāta zinātība.

Audzētāju zinātība tiek likta lietā visos “Haricot de Soissons” audzēšanas posmos:

—	pupiņas sēj zemesgabalos, kas atlasīti savu piemēroto agronomisko īpašību dēļ, tādā laikā, lai kultūraugi neapsaltu. Rindstarpu attālums nodrošina augu optimālu aerāciju un izgaismojumu,

—	pupiņas “Haricot de Soissons” iegūst no sugas Phaseolus coccineus varietātēm. Šie augi ir ložņājoši, izturīgi un ļoti dzīvīgi,

—	augu atbalstīšana ar mietiem veicina to stiepšanos garumā,

—	optimālais ražas novākšanas laiks ir tad, kad pākstis ir izkaltušas un to krāsa pārsvarā ir brūna. Ražu novāc, vienā vai vairākās reizēs novācot pākstis vai arī novācot visu augu ne ātrāk kā trīs nedēļas pēc tā nogriešanas,

—	kulšana, šķirošana un uzglabāšana ļauj saglabāt pupiņu kvalitāti un glabāšanās spēju.

“Haricot de Soissons” ir lielas pupiņas, kam ir viendabīga balta līdz ziloņkaula krāsa, nieres forma un 12–17 % liels mitruma saturs.

Pupiņu “Haricot de Soissons” īpatnības ir šādas:

—	plāna miza, kas pēc vismaz 12 stundu mērcēšanas un pagatavošanas ēdot vairs nav jūtama,

—	lieliska piemērotība gatavošanai,

—	maiga un kūstoša konsistence pēc pagatavošanas.

Pupiņu “Haricot de Soissons” īpašības ir saistītas ar apgabala dabas faktoriem un audzētāju zinātību.

Par pupiņu “Haricot de Soissons” plāno mizu un viendabīgo balto līdz ziloņkaula krāsu jāpateicas veģetācijas periodā valdošajam siltumam, kas nav pārmērīgs, un enerģiskai augšanai, ko galvenokārt veicina vieglās augsnes, kuras ātri sasilst un labi aiztur ūdeni.

Augšņu struktūra ir salīdzinoši labi līdzsvarota — māla proporcija nepārsniedz 45 %, bet smilšu proporcija — 75 %, un šāds sastāvs ir lieliski piemērots pupiņu “Haricot de Soissons” sēšanai un augšanai.

Balstu izmantošana ļauj augam attīstīties visā garumā un nodrošināt optimālu izgaismojumu un aerāciju, un tas savukārt ļauj gūt labumu no biežajiem nokrišņiem, neapdraudot augu veselību.

Pākstis novāc vienā vai vairākās reizēs vai kopā ar visu augu ne ātrāk kā trīs nedēļas pēc auga nogriešanas tāpēc, ka augs zied no jūnija līdz septembrim. Brieduma pakāpes zināšana ļauj garantēt pupiņu mīksto un kūstošo konsistenci, kā arī mizas nejūtamību pēc pagatavošanas.

Pākstu kulšana, kurā pupiņas atdala no pākstīm, balstās uz zinātību, kas ļauj pupiņas saglabāt veselas, tās nesabojājot un nepārplēšot.

Pupiņu “Haricot de Soissons” reputācija ir veidojusies vairāku gadsimtu garumā.

Kaltētu pupiņu tirdzniecība attīstījās, pateicoties tam, ka Suasonas apkārtnē bija gan audzētāji, gan tirgotāji, kas veicināja produkta attīstību. “Šī mazā province [Suasonas apgabals] ir ražīgs dažādu produktu avots. Tā ir īpaši bagāta ar tādiem pārtikas produktiem kā visu veidu labība, ko tā pārdod lielā daudzumā, dārzeņi, piemēram, pupiņas, ko tā eksportē ļoti tālu, un artišoki, ko sūta pat uz Parīzi.” (Mémoire sur les manufactures, l'industrie, le commerce de la généralité de Soissons, 22.2.1787.)

1804. gadā gastronomijas kritiķis francūzis Grimod de la Reynière atsaucās uz pupiņu “Haricot de Soissons” vēsturisko reputāciju: “Suasona tiek uzskatīta par Francijas zemi, kurā tiek audzētas vislabākās pupiņas.” Tāpat arī Valsts kulinārās mākslas padomes kulinārā mantojuma aprakstā ir norādīts, ka “Suasonas baltās pupiņas ir vieni no dārzeņiem, ko parīzieši 18. gadsimtā vērtējuši visaugstāk”.

Lauksaimniecības ministrijas 1928. gada statistika apliecina, ka audzētāji lielākoties izmantojuši sugu Phaseolus coccineus, kas ir piemērota reģiona dabas faktoriem.

Francijas kulinārā mantojuma aprakstā, kurā ir minēti vietējie produkti un tradicionālās receptes (Albin Michel, CNAC, Pikardijas reģions, 1999. gada izdevums), pupiņas “Haricot de Soissons” ir minētas kā reģionam specifisks produkts.

Pupiņas “Haricot de Soissons” ir iekļautas arī “Larousse gastronomique” (1996. gada izdevumā, kuru Joël ROBUCHON vadībā sagatavojusi gastronomijas komiteja), kas ir gastronomijas, tās vēstures un kulināro paņēmienu jomas enciklopēdija.

Pupiņu “Haricot de Soissons” ražošanas nozares attīstību pašlaik virza individuāli audzētāji un 2003. gadā izveidots kooperatīvs, kurā apvienojušies vairāk nekā 80 % audzētāju.

Pupiņu “Haricot de Soissons” reputācija ir apliecināta gan presē, gan Ēnas tūrisma materiālos.

Pupiņas “Haricot de Soissons” ir arī gastronomisko restorānu ēdienkartē. Piemēram, šefpavārs Lucas Vannier piedāvā plauža fileju ar pupiņu “Haricot de Soissons” un konservētu tomātu sautējumu.

Ļoti iecienīti ir “Haricot de Soissons” svētki, ko 2005. gadā aizsāka Suasonas pilsēta un ko apmeklē 50 000–60 000 cilvēku, kuri tur bauda izklaides un degustē ēdienus.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://extranet.inao.gouv.fr/fichier/CDC-Haricot-de-Soissons-propre.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 56

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 15. februāris

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 56/01	Komisijas Ieteikums (2023. gada 8. februāris), par Savienības noturības pret katastrofām mērķiem	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 56/02	Komisijas paziņojums Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022) – Visu dalībvalstu akcepts Komisijas priekšlikumam par piemērotiem pasākumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 1. punktu (Saskaņā ar 32. panta 1. punktu Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulā (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai)	12
2023/C 56/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10924 – PROXIMUS / ETHIAS / JV) ( 1 )	13

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 56/04	Euro maiņas kurss – 2023. gada 14. februāris	14
	Padome
2023/C 56/05	Paziņojums Zimbabwe Defence Industries, uz kuru attiecina ierobežojošos pasākumus, kas ir noteikti Padomes Lēmumā 2011/101/KĀDP, ko groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/339, un Padomes Regulā (EK) Nr. 314/2004 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Zimbabvē	15
	Eiropas Komisija
2023/C 56/06	Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko piemēro no 2023. gada 1. martā. (Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004)	16

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0759
JPY	Japānas jena	142,14
DKK	Dānijas krona	7,4514
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88125
SEK	Zviedrijas krona	11,1010
CHF	Šveices franks	0,9870
ISK	Islandes krona	153,30
NOK	Norvēģijas krona	10,8778
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,749
HUF	Ungārijas forints	382,45
PLN	Polijas zlots	4,7623
RON	Rumānijas leja	4,9010
TRY	Turcijas lira	20,2779
AUD	Austrālijas dolārs	1,5411
CAD	Kanādas dolārs	1,4332
HKD	Hongkongas dolārs	8,4457
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6962
SGD	Singapūras dolārs	1,4270
KRW	Dienvidkorejas vona	1 362,59
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,1656
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3314
IDR	Indonēzijas rūpija	16 303,53
MYR	Malaizijas ringits	4,6786
PHP	Filipīnu peso	58,992
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,387
BRL	Brazīlijas reāls	5,5552
MXN	Meksikas peso	20,0122
INR	Indijas rūpija	89,1227

	V Atzinumi
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2023/C 56/07	INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS. SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA – Stājas spēkā Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku par grozījumiem I papildinājumā Nolīgumam par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu tirdzniecību (VI pielikums), kurš pievienots Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses	17
2023/C 56/08	INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS. SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA – Stājas spēkā Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku attiecībā uz I, II, V un VIII papildinājuma grozījumiem Nolīgumā par vīna tirdzniecību (V pielikums), kas pievienots Asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses	18
2023/C 56/09	Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	19
2023/C 56/10	Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	23

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.3.2023	…	3,06	3,06	1,10	3,06	7,43	3,06	2,92	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	15,10	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	3,06	7,62	3,06	8,31	2,96	3,06	3,06	3,52
1.2.2023	28.2.2023	2,56	2,56	0,79	2,56	7,43	2,56	2,92	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	15,10	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	7,62	2,56	8,31	2,44	2,56	2,56	2,77
1.1.2023	31.1.2023	2,56	2,56	0,36	2,56	7,43	2,56	2,92	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	15,10	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	2,56	7,62	2,56	8,31	2,44	2,56	2,56	2,77


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.