10.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/1

Komisijas paziņojums par to pārejas noteikumu par izcelsmi piemērošanu, kas paredz diagonālo kumulāciju starp piemērotājām līgumslēdzējām pusēm (1) Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu (PEM) zonā

(2023/C 51/01)

Lai piemērotu izcelsmes diagonālo kumulāciju starp piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, attiecīgās piemērotājas līgumslēdzējas puses ar Eiropas Komisijas starpniecību paziņo viena otrai par izcelsmes noteikumiem, kas ir spēkā ar citām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm.

Tiek norādīts, ka (apstrādes, pārstrādes un/vai materiālu) diagonālo kumulāciju var piemērot tikai gadījumā, ja piemērotāja līgumslēdzēja puse, kas ir galaprodukta ražotāja, un piemērotāja līgumslēdzēja puse, kura ir galamērķa puse, ar visām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, kas piedalās izcelsmes statusa iegūšanā, ir noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumus, kuros iekļauti identiski izcelsmes noteikumi.

Produktus ar izcelsmi tajā piemērotājā līgumslēdzējā pusē, kas nav noslēgusi līgumu ar piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, kuras ir galaprodukta ražotājas un/vai galamērķa puses, uzskata par nenoteiktas izcelsmes produktiem.

Pamatojoties uz paziņojumiem, ko piemērotājas līgumslēdzējas puses iesniegušas Eiropas Komisijai, pievienotajās tabulās norādīta šāda informācija:

1. tabula — vienkāršots pārskats par kumulācijas iespējām 2023. gada 1. februārī.;

2. tabula — datums, no kura ir piemērojama diagonālā kumulācija.

1. tabulā “X” nozīmē, ka starp 2 partneriem ir noslēgts brīvās tirdzniecības nolīgums, kura izcelsmes noteikumi atļauj kumulāciju, pamatojoties uz pārejas noteikumiem par izcelsmi. Diagonālajai kumulācijai ar kādu trešo partneri tabulā vajadzētu būt atzīmētam “X” visu trīs partneru ailēs, kas krustojas.

2. tabulā minētie datumi attiecas uz diagonālās kumulācijas piemērošanas datumu, pamatojoties uz A papildinājuma 8. pantu katrā protokolā par izcelsmes noteikumiem starp piemērotājām līgumslēdzējām pusēm. Šādā gadījumā pirms datuma ir simbols “(T)”.

To piemērotāju līgumslēdzēju pušu saraksts, kuras vienpusēji izvēlējušās paplašināt divpusējo protokolu par izcelsmes noteikumiem A papildinājumā paredzēto pārejas noteikumu 7. panta 3. punkta piemērošanu tādu produktu importam, uz kuriem attiecas 50.–63. nodaļa, ir iekļauts I pielikumā.

Tabulās uzskaitīto piemērotāju līgumslēdzēju pušu kodi ir šādi.

—	Eiropas Savienība

—	EBTA valstis:

—

Islande

—	Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu) (2)

CH (+ LI)

—

Norvēģija

—	Fēru Salas

—	Barselonas procesa dalībvalstis:

—

Jordānija

—	Palestīna (3)

—	ES Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībvalstis:

—

Albānija

—	Bosnija un Hercegovina

—	Kosova (*1)

—	Ziemeļmaķedonija

—

Serbija

—

Melnkalne

—

Gruzija

—	Moldovas Republika

Šis paziņojums aizstāj paziņojumu 2022/C 405/04 (OV C 405, 21.10.2022., 56. lpp.).

1. tabula

Vienkāršots pārskats par diagonālās kumulācijas iespējām saskaņā ar pārejas noteikumiem par izcelsmi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu zonā 2023. gada 1. februārī

CH (+LI)

2. tabula

Piemērošanas datums pārejas noteikumiem par izcelsmi, kas paredz diagonālo kumulāciju Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu zonā

CH (+LI)

(T) 1.9.2021.

(T) 15.10.2022

(T) 9.9.2021.

(T) 6.12.2021.

(T) 9.2.2022.

(T) 1.9.2021.

(T) 16.11.2021.

CH (+LI)

(T) 1.9.2021.

(T) 1.11.2021.

(T) 1.1.2022.

(T) 1.4.2022.

(T) 1.1.2022.

(T) 1.4.2022.

(T) 1.9.2021.

(T) 1.11.2021.

(T) 1.1.2022.

(T) 1.4.2022.

(T) 1.1.2022.

(T) 1.4.2022.

(T) 1.9.2021.

(T) 1.11.2021.

(T) 1.1.2022.

(T) 1.4.2022.

(T) 1.1.2022.

(T) 1.4.2022.

(T) 1.9.2021.

(T) 1.1.2022.

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T) 15.10.2022

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T) 9.9.2021.

(T) 1.4.2022.

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T) 6.12.2021.

(T) 1.1.2022.

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T) 9.2.2022.

(T) 1.4.2022.

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T) 1.9.2021.

(T) 16.11.2021.

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(T)

1.2.2023

(1) “Piemērotāja līgumslēdzēja puse” ir PEM konvencijas līgumslēdzēja puse, kura PEM pārejas noteikumus par izcelsmi ir iekļāvusi divpusējos preferenciālas tirdzniecības nolīgumos ar citu PEM konvencijas līgumslēdzēju pusi.

(2) Šveice un Lihtenšteinas Firstiste ir muitas ūnija.

(3) Šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā.

(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

I PIELIKUMS

To līgumslēdzēju pušu saraksts, kuras izvēlējušās paplašināt 7. panta 3. punkta piemērošanu

To līgumslēdzēju pušu saraksts, kuras izvēlējušās paplašināt 7. panta 3. punkta piemērošanu, attiecinot to arī uz visiem partneriem, kas piemēro pārejas noteikumus

—

Islande

—

Norvēģija

—	Šveice (Lihtenšteina)

To līgumslēdzēju pušu saraksts, kuras izvēlējušās paplašināt 7. panta 3. punkta piemērošanu, attiecinot to arī uz ierobežotu skaitu partneru, kas piemēro pārejas noteikumus

—	Albānija – attiecinot uz EBTA valstīm

—	Melnkalne – attiecinot uz EBTA valstīm

—	Ziemeļmaķedonija – attiecinot uz EBTA valstīm

—	Serbija – attiecinot uz EBTA valstīm

—	ES Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībvalstis un Moldovas Republika (Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīguma puses) — savā starpā

10.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/12

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2023/C 51/06)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Savennières”

PDO-FR-A0158-AM02

Paziņojuma datums: 14.11.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiska apgabala un tiešās apkaimes apgabala pašvaldības ir aktualizētas ar oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Tas neietekmē noteiktā ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Atstatums starp vīnkokiem

Minimālais atstatums starp vīnkokiem ir mainīts no 1 m līdz 0,90 m.

Šī grozījuma mērķis ir palielināt stādījumu biezību, nemainot atstatumu starp rindām.

Tāpat iekļauj īpašus noteikumus vīnkokiem, kuri atrodas vairāk par 10 % stāvās nogāzēs; minimālais atstatums starp šiem vīnkokiem ir 0,80 m.

Šo informāciju iekļauj, lai ņemtu vērā īpašu gadījumu, kad vīnkoki ir iestādīti izteiktās nogāzēs un nepieciešams īpašs stādījumu izvietojums (stādījumi ir paralēli nogāzei nevis tai perpendikulāri).

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

3. Apgriešana

Apgriešanas noteikumi ir saskaņoti cilmes vietu līmenī Val de Loire ietilpstošajā Anjou Saumur zonā.

Šīs saskaņošanas mērķis ir radīt uzņēmējiem labāku izpratni un vienkāršot pārbaužu veikšanu. Ar šī grozījuma ieviešanu vīnkopji var pielāgoties salam, kas mēdz uznākt arvien vēlāk.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

4. Ražas novākšana

Precizē, ka vīnogas novāc ar rokām.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

5. Marķējums

Ieviests precizējums attiecībā uz tiesisko regulējumu par neobligātajiem apzīmējumiem.

Grozīts vienotā dokumenta 9. punkts.

6. Pārejas pasākumi

Pārejas pasākumi, kuru termiņš ir beidzies, ir svītroti.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

7. Redakcionāli grozījumi

Specifikācijā ir ieviesti dažādi redakcionāli precizējumi.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

8. Atsauces uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Savennières

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. Produkta īpašības

ĪSS APRAKSTS

Vīni ir sausie, pussausie, pussaldie un saldie nedzirkstošie baltvīni, un to galvenās analītiskās īpašības ir šādas: – dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija sausajos vīnos ir 11,5 %; – dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija citos vīnos ir 12,5 %; – pēc raudzēšanas sausajos vīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz vai nu 4 gramus uz litru, vai 8 gramus uz litru ja vīnskābes gramos uz litru izteiktais kopējais skābums nav zemāks par fermentējamo cukuru saturu vairāk kā par 2 gramiem; – pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija sausajos vīnos nepārsniedz 13 %. Gaistošais skābums, kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tādi, kādi tie noteikti [Eiropas] Savienības tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Apraksts

ĪSS APRAKSTS

Šo vīnu produkciju veido baltvīni, kas visbiežāk ir sausie vīni. Tomēr reizēm tajos var būt fermentējamie cukuri. Šo vīnu krāsa ir no bāli dzeltenas līdz zeltaini dzeltenai. Smaržu galvenokārt raksturo ziedu (akāciju, liepziedu u. c.) smaržas vai aromāta nianses, kas sajaucas ar augļainuma notīm, kuras var atgādināt bumbierus, persikus, cidonijas, grauzdētas mandeles, rozīnes, medu; visas šīs nianses pastiprina zināmā mērā izteikta mineralitāte. Šos vīnus nobaudot, mutē rodas pilnestīguma un samtainuma izjūta, pilnā mērā izpaužoties aromātu daudzveidīgumam. Izskaņā jūtams svaiguma, mineralitātes un viegli izteikta rūgtenuma kopums, kas rada harmoniju un līdzsvaru. Šo vīnu īpašības pilnībā izpaužas tikai pēc tam, kad tie vairākus gadus izturēti pudelēs. Vīni, kuri satur fermentējamos cukurus, ir ļoti labi piemēroti izturēšanai.

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija sausajos vīnos nepārsniedz 13 %. Citiem vīniem jebkādas bagātināšanas darbības ir aizliegtas. Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

Vīnus kopj vismaz līdz nākamā gada15. martam pēc ražas novākšanas.

2. Stādījumu biezība – Atstatums

Audzēšanas metode

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,90 metriem. Ražai, kas novākta vīndārzos, kur atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir mazāks par 0,90 metriem, taču lielāks par vai vienāds ar 0,80 metriem, un kuros nogāzes ir stāvākas par 10 %, var piemērot kontrolētu cilmes vietas nosaukumu. Vīndārzos, kur vīnkoku stādīšanas blīvums ir mazāks par 4 000 vīnkokiem uz hektāru, bet lielāks par vai vienāds ar 3 300 vīnkokiem uz hektāru, novācot ražu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu drīkst izmantot ar nosacījumu, ka tiek ievērotas prasības saistībā ar specifikācijā noteiktajiem noteikumiem par piesiešanu pie balstiem un par lapotnes augstumu. Rindstarpu platums šajos vīndārzos nedrīkst būt lielāks par 3 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnogulājiem nedrīkst būt mazāks par 1 metru.

3. Vīnogulāju apgriešanas un siešanas noteikumi

Audzēšanas metode

Vīnogulājus apgriež, veicot īsa, gara vai jaukta tipa apgriešanu, ar ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpuriem uz katru vīnkoku.

Vīnkokiem var atstāt divus papildu vīnstīgu pumpurus uz vienu vīnkoku, ja fenoloģiskajā fāzē, kas atbilst 11 vai 12 izplaukušām lapām, augļzaru skaits uz vīnkoku gadā nav lielāks par 12.

Piesietās lapotnes augstums atbilst vismaz rindstarpas platumam, kas reizināts ar 0,6, un piesietās lapotnes augstumu mēra no lapotnes apakšējās robežas, kas atrodas vismaz 0,40 metrus virs zemes, līdz augšējai apgriešanas robežai, kura tiek noteikta vismaz 0,20 metrus virs siešanas sistēmas augšējās stieples.

Vīndārzi, kuros vīnkoku stādījumu biezība ir mazāka par 4 000 vīnkoku uz hektāru, bet ir lielāka par vai vienāda ar 3 300 vīnkoku uz hektāru, papildus atbilst šādiem siešanas noteikumiem: siešanas stabu minimālais augstums virs zemes ir 1,90 metri; siešanas sistēmā ir četri stiepļu līmeņi; augšējās stieples minimālais augstums virs zemes ir 1,85 metri.

4. Laistīšana

Audzēšanas metode

Apūdeņošana ir aizliegta.

5. Ražas novākšana

Audzēšanas metode

Vīnogas novāc ar rokām, no vīnogulājiem ķekarus atdalot izlases kārtā. Vīnogu novākšanas ierīču lietošana ir aizliegta.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	Sausie un pussausie vīni 50 hektolitri no hektāra.

2.	Citi vīni 35 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Visi ražošanas posmi notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas, pamatojoties uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, aptver šādas Maine-et-Loire departamenta pašvaldības teritoriju: Bouchemaine, La Possonnière, Savennières.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Chenin B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.

a) Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas Luāras labajā krastā, piecpadsmit kilometru attālumā no Anžē [Angers]. Raksturīga tā iezīme ir uz dienvidiem un dienvidaustrumiem vērstas nogāzes, kas aizņem Luāras piekrastes joslu 500 metru līdz 1 500 metru platumā un stiepjas gar Luāru aptuveni 6 kilometru garumā. Ģeogrāfiskā apgabala ziemeļos plašais plato, kas ir aukstāks un vējaināks apvidus, galvenokārt atvēlēts lopkopībai un graudkopībai.

Ģeoloģisko pagulslāni veido slānekļa un slānekļa-smilšakmens formācijas, kas radušās laikā no augšējā ordovika perioda līdz apakšdevona periodam, turklāt vietumis ir vulkānisko dzīslu ieži (riolīti un spilīti). Plato virskārtā samērā biezā slānī ir nogulsnējušās kvartāra perioda vēja erozijas smiltis. Pakalnu nogāzēs cilmiezis visbiežāk atrodas ļoti tuvu zemes virsai.

Ģeogrāfiskais apgabals plešas trīs pašvaldību teritorijā: Bouchemaine, La Possonnière un Savennières.

Apgabalā valda okeāna klimats. Možas [Mauges] kalnu masīvs, kas atrodas vīndārzu rietumos, papildina šo okeāna piekrastes klimatu ar fēna efektu. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 650 milimetri, un teritorija ir pasargāta no mitrajiem vējiem, taču Možas pakalnos nokrišņu daudzums pārsniedz 800 milimetrus. Šī nokrišņu daudzuma atšķirība vēl ievērojamāka ir vīnkoku veģetācijas perioda laikā – no jūnija līdz ražas novākšanas laikam. Gada vidējā gaisa temperatūra ir salīdzinoši augsta (ap 12 °C). Luārai ir ievērojama termoregulējoša nozīme tās piekrastes vējainajās nogāzēs, tādējādi naktīs tur saglabājas samērā augsta temperatūra. Liela ietekme tai ir arī ražas novākšanas laikā, veicinot rīta miglas veidošanos, kas ir būtisks faktors dižciltīgās puves attīstībai.

b) Saikni veidojošo cilvēkfaktoru apraksts

Sākotnēji vīndārzu kultūra veidojās Anžē tuvumā – vienīgi vīnogulāju plantācijās, kas atradās Anžē lielo abatiju tuvumā, bet vēlāk, IV gadsimtā, plantācijas paplašinājās, aizņemot platības Pruniers un Bouchemaine pakalnos. Ap 1130. gadu Saint-Nicolas d’Angers abatijas mūki apstādīja nogāzi, kas vērsta uz Luāru, radot nosaukumu “La Roche aux Moines”. Benediktiešu mūķenes 1140. gadā La Possonnière miestā uzbūvēja klosteri ar nosaukumu “Le Prieuré”. Viņu būvi ieskāva plaši vīndārzi. Kopš tā laika vīns “Savennières” tika augstu vērtēts uz augstmaņu galdiem, piemēram, XV gadsimtā uz “labā karaļa Renē” (René Ier d’Anjou) galda. Viņš, reiz piestājis pilsētā, degustējot glāzi vīna, kas cēlies no pilsētas rietumu vīna plantācijas, to nodēvēja par “zelta lāsi” [goutte d’or]. Kopš tā laika šī vīna plantācija ir pazīstama ar nosaukumu “Clos de la Goutte d’Or”.

Vīndārzu attīstība sevišķi uzplauka XVII un XVIII gadsimtā. Bidē un Dihamels no Monso [Bidet et Duhamel de Monceau] savā “Traktātā par vīnkoku dabu un kultūru” [“Traité sur la nature et la culture de la vigne”], kas iznāca 1749. gadā, ir teikuši: “Nogāzes, kas stiepjas gar abiem Luāras krastiem, veido Anžū dažādos vīndārzus; pakalnu nogāzes atrodas ½ ljē vai ¼ ljē attālumā cita no citas, sākot no Anžē 7 vai 8 ljē uz Bretaņas pusi. Tie ir tikai klintāji, kur zeme agrāk bija pavisam neauglīga un kas apauguši krūmājiem, biezokņiem un veciem kokiem; tāpēc zemes platības tur bija tik nepieejamas un necaurejamas, ka pat daudzi savvaļas zvēri un indīgie dzīvnieki apgāja tās ar līkumu. Šajās neskartajās zemēs, kuras ir bijis ļoti grūti uzplēst, augsne tagad ir nevainojami iekultivēta un apstādīta ar vīnkokiem līdz vietai, kur nogāze kļūst lēzenāka un ziemeļpusē izbeidzas, tādējādi aizņemot ¼ ljē vai ½ ljē platumu zemes joslu. Luāras labā krasta nogāzes lejpus virzienā uz Nanti ir vērstas uz dienvidiem, tādēļ tajās iegūtais vīns ir labāks un stiprāks nekā tas, kas iegūts kreisajā krastā…”. Nogāzes un zemes Savennières miesta tuvumā klāj vīndārzi, un katram mājoklim laukos pieder vairāki vīnkokiem atvēlēti dārza iecirkņi. Revolūcijas priekšvakarā sūdzību grāmatās, kuras kārtoja ģenerālštati, ir aprakstīti vīndārzi, kas bija ierīkoti nogāzēs. “Savennières: 2 460 iedzīvotāju, 1/3 vīnogulāju ar izcilu vīnogu ražu (..). Neesmu redzējis draudzi, kas būtu vairāk aplikta ar nodokli kā Savennières”, raksta pilnvarotais M. Detrū [M. Dertrou].

8.2.

XIX gadsimtā vīnkopības jomā norisa dziļas pārmaiņas, kas bija saistītas ar ievērojamu progresu vīndarības jomā un augu aizsardzību, ko veicināja tādi vīndārzu īpašnieki kā, piemēram, Gujorī [Guillory], kuri vēlējās iegūt kvalitatīvus vīnus un saglabāt “Savennières” vīna reputāciju. Tādējādi tika veikti dažādi eksperimenti, gan izmēģinot citas vīnogu šķirnes, tostarp jo īpaši “Verdelho de Madère”, pie kurām piederoši, kā norādījis profesors Mezonnevs [Maisonneuve], aptuveni 60 vīnkoki tika audzēti “Coulée de Serrant”, gan ierīkojot terases vai izmēģinot dažāda veida piesiešanas sistēmas. Tomēr vīnogu šķirne “Chenin B” joprojām ir vīndārzos visbiežāk stādītā šķirne. Žils Gijo [Jules Guyot] kāda sava apmeklējuma laikā 1865. gadā nevainojami precīzi apraksta pārvaldību, stāstot par vīnkoku apgriešanu, atstājot augļzarus, atpumpurošanu un ražas novākšanu, kad “liela daļa vīnogu ir pārgatavojušās... ”.

Kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Savennières” ir atzīts saskaņā ar 1952. gada 8. decembra dekrētu, kurā galvenokārt ir definēti vīni ar fermentējamiem cukuriem. Šis dekrēts, ko ierosināja vairāki aizsardzības apvienības vadītāji pēc kārtas, kuru vidū bija arī Mišels Bazāns de Zesī [Michèle Bazin de Jessey], satura ziņā mainījās, kā rezultātā tajā tika definēti sausie vīni, nosakot iespēju ražot vīnus ar fermentējamiem cukuriem, tādējādi atspoguļojot vīndārza praksi un vides oriģinalitāti.

2009. gadā vīndārzus apsaimniekoja 34 uzņēmēji.

2. Informācija par produkta kvalitāti un īpašībām

Šo vīnu produkciju veido baltvīni, un visbiežāk tie ir sausie vīni. Tomēr reizēm tajos var būt fermentējamie cukuri. Šo vīnu krāsa ir no bāli dzeltenas līdz zeltaini dzeltenai.

Smaržu galvenokārt raksturo ziedu (akāciju, liepziedu u. c.) smaržas vai aromāti, kas sajaucas ar augļainuma notīm, kuras var atgādināt bumbierus, persikus, cidonijas, grauzdētas mandeles, rozīnes, medu; visas šīs nianses pastiprina zināmā mērā izteikta mineralitāte.

Šos vīnus nobaudot, mutē rodas pilnestīguma un samtainuma izjūta, pilnā mērā izpaužoties aromātu daudzveidīgumam. Izskaņā jūtams svaiguma, mineralitātes un viegli izteikta rūgtenuma kopums, kas rada harmoniju un līdzsvaru.

Šo vīnu īpašības pilnībā izpaužas tikai pēc tam, kad tie vairākus gadus izturēti pudelēs. Vīni, kuri satur fermentējamos cukurus, ir ļoti labi piemēroti izturēšanai.

3. Cēloniskā mijiedarbība

Vīnogu novākšanai noteiktais zemesgabalu apgabals ietver vīnkoku plantācijas, kas atrodas no nelabvēlīgas klimatisko apstākļu ietekmes pasargātās izteikta dienvidu vērsuma nogāzēs, kurās ir ļoti seklas augsnes, kas veidojušās uz pamatmasīva slānekļa un slānekļa-smilšakmens formācijām, vai seklas augsnes, kas veidojušās uz vēja erozijas smiltīm. Šīs mazauglīgās un izteikti oļainās augsnes nodrošina ļoti labu drenāžu un nelielas ūdens rezerves.

Šādi vīnkopības apstākļi prasa auga un tā ražošanas potenciāla optimālu pārvaldību, proti, vīndārza kopšanu, stingru noteikumu ievērošanu attiecībā uz vīnkoku vainaga veidošanu un ražas novākšanu, pareizi un izlases kārtā izraugoties nogriežamos ķekarus; līdzīgā kārtā rīkojas arī sauso vīnu ražošanas vajadzībām.

Uzņēmēju zinātība izpaužas šķirnes “Chenin B” izmantošanā – tā ir izturīga tautas selekcijas šķirne, kura šādos apstākļos dāsni dāvā visas savas oriģinālās īpašības un pilnību. Šie uzņēmēji ir pielāgojušies šķirnes īpatnībām un bagātībai, dažādojot tehniskos paņēmienus. Atkarībā no stādīšanas vietas, vīndārza pārvaldības un ražas gada klimatiskajiem apstākļiem pagatavotajos vīnos tradicionāli ir vairāk vai mazāk fermentējamo cukuru. Ja ražas novākšanas beigu posmā klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi, pateicoties gan Luāras termoregulējošajai ietekmei un tās spējai savaldīt un virzīt vējus, kuri veicina ogu žūšanu dabiskā kārtā, gan rīta miglai, “moelleux” (pussaldie) vai “doux” (saldie) vīni tiek gatavoti no ogām, kas ievāktas pēc tam, kad tās cukuru koncentrācijas paaugstināšanai ir bijušas atstātas uz vīnogulāja, vai kad vīnogas ir skārusi pelēkā [“dižciltīgā”] puve, ko ierosinājusi sēne Botrytis cinerea.

Uzņēmēji ir arī operatīvi apguvuši metodes, kas ļauj viņiem no vīnogām iegūt labāko, pielāgojot savus vinifikācijas paņēmienus. Lai iegūtu vīnu ar sarežģītu aromātu buķeti, pēc tā raudzēšanas ir jāievēro noteikts periods vīna kopšanai, kad tas vēl ir mucā. Lai sasniegtu šo mērķi, specifikācijā ir paredzēts minimālais kopšanas periods līdz tā gada 15. martam, kas seko ražas novākšanas gadam.

Šīs tik īpašās dabas vides faktoru apvienotā mijiedarbība ar lieliski piemērotas šķirnes īpašībām un cilvēkfaktoriem, kuri izpaužas kā prasme izmantot visu šķirnes sniegto potenciālu, ļauj iegūt oriģinālus un neatkārtojamus vīnus, kas iemantojuši vēsturisku slavu. Andrē Žiljēns [André Jullien] 1816. gadā savā “Visu zināmo vīndārzu topogrāfijā” nešauboties tos ir ierindojis pirmajā kategorijā, tādējādi atzīstot to oriģinalitāti, kvalitāti un reputāciju.

“Savennières” vīndārzs, kas ir “douceur angevine” simbols, kopš 2001. gada ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

API

Tiesiskais regulējums

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinifikāciju, vīna gatavošanu un kopšanu, pamatojoties uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, veido šādu Maine-et-Loire departamenta pašvaldību teritorija: Angers, Beaulieu-sur-Layon, Bellevigne-en-Layon Blaison-Saint-Sulpice, Brissac Loire Aubance (tikai deleģēto pašvaldību Alleuds, Brissac-Quincé, Charcé-Saint-Ellier-sur-Aubance, Luigné, Saint-Rémy-la-Varenne, Saint-Saturnin-sur-Loire, Saulgé-l’Hôpital un Vauchrétien teritorija), Chalonnes-sur-Loire, Chaudefonds-sur-Layon, Chemillé-en-Anjou (tikai deleģēto pašvaldību Chanzeaux un Valanjou teritorija), Denée, Doué-en-Anjou (tikai deleģētās pašvaldības Brigné teritorija), Les Garennes sur Loire, Mauges-sur-Loire (tikai deleģētās pašvaldības Saint-Laurent-de-la-Plaine), Mozé-sur-Louet, Mûrs-Erigné, Rochefort-sur-Loire, Sainte-Gemmes-sur-Loire, Saint-Melaine-sur-Aubance, Soulaines-sur-Aubance, Terranjou un Val-du-Layon.

Marķējums

Tiesiskais regulējums

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

Neobligātos apzīmējumus, kuru izmantošanu saskaņā ar ES noteikumiem var regulēt dalībvalstis, norāda etiķetēs, izmantojot burtus, kuru izmēri augstumā vai platumā nav vairāk kā divas reizes lielāki par tiem burtiem, ar kuriem rakstīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums;

ACVN var papildināt ar ģeogrāfisko nosaukumu “Val de Loire” saskaņā ar noteikumiem, kas norādīti specifikācijā. Papildu ģeogrāfiskajā nosaukumā “Val de Loire” izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no to rakstzīmju lielumu, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Vīniem obligāti jābūt ierakstītiem tirdzniecības dokumentos, pārvadāšanas dokumentos un etiķetēs ar apzīmējumiem “demi-sec” (pussauss), “moelleux” (pussalds) vai “doux” (salds) atbilstoši tajos ietilpstošo fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturam, kāds tas ir noteikts [Eiropas] Savienības tiesību aktos. Etiķetēs šīs norādes atrodas tajā pašā redzamības laukā, kurā atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu ja: – tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta; – šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā. kadastrā reģistrētās apdzīvotās vietas nosaukuma rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz pusi no to rakstzīmju lieluma, ar ko atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-7cc8c3cc-9ee0-4faf-aca5-058e37d4206d

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

10.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/19

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 51/07)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Suruç Narı”

EK Nr.: PDO-TR-02850-7.6.2022

AĢIN ( ) ACVN (X)

1. Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Suruç Narı”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Turcija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids (norādīts XI pielikumā)

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produkts “Suruç Narı” ir liela vai vidēja izmēra auglis, kura miza ir dzeltenā pamatkrāsā ar sarkanu un rozā virskrāsu. Produktam “Suruç Narı” nav pilnīgi apaļa forma — tas ir nedaudz saplacināts kātiņa daļā un tai pretējā “kronīša” daļā, un augļu diametra un garuma attiecība ir lielāka par 1. “Suruç Narı” granātābols sastāv no četrām galvenajām daļām, proti, graudiem, mizas, apvalka (mezokarpa) un sēklām. “Suruç Narı” granātābolam ir rozā vai gaiši sarkani mīksti graudi, vidēji plāna un elastīga dzeltena miza ar sarkanu vai rozā virskrāsu. Graudi ir lieli un viegli atdalāmi. Tie veido aptuveni 60 % augļa. Skābi saldās garšas dēļ šo produktu parasti izmanto kā galda granātābolu.

Dažas no “Suruç Narı” iezīmēm ir šādas:

—	mizas īpatsvars: no 39,4 % līdz 40,3 %;

—	sulas īpatsvars: vismaz 45 %;

—	sulas blīvums: no 1 072 līdz 1 075 g/cm3;

—	ūdenī šķīstošu cietvielu īpatsvars: vismaz 15 %;

—	titrējamais skābums (citronskābes ekvivalentos): mazāk nekā 1 % saldiem augļiem, 1 līdz 2 % skābiem augļiem;

—	kopējais cukuru saturs: vismaz 12,8 %;

—	pelnu saturs: no 0,52 līdz 0,55 %;

—	pH: no 2,9 līdz 3,3;

—	antocianīnu saturs: ne vairāk kā 110 mg Cy-3-gl uz litru augļu sulas;

—	kopējais fenolu saturs ir vismaz 1 300 mg gallusskābes uz ml sulas;

—	organiskās skābes ar lielāko īpatsvaru: citronskābe (vidēji 10,4 ± 0,68 g/l), askorbīnskābe (vidēji 6,1 ± 2,83 g/l) un ābolskābe (vidēji 0,26 ± 0,16 g/l);

—	fenola savienojumi ar lielāko īpatsvaru: kvercetīns (52,9 ± 6,6 mg/l), kafijskābe (46,2 ± 9,5 mg/l) un katehīns (11,3 ± 3,8 mg/l);

—	augļa svars: no 250 līdz 650 gramiem.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem “Suruç Narı” audzēšanas posmiem jānotiek noteiktā ģeogrāfiskā apgabala robežās. Minētie posmi galvenokārt ir stādīšana, atzarošana, apūdeņošana, mēslošana, ražas novākšana un lauksaimniecības darbību kontrole.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Līdztekus obligātajām norādēm, kas tiesību aktos paredzētas attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu un noformējumu, marķējumā jānorāda:

—	nosaukums “Suruç Narı”,

—	ražotāja pilnais nosaukums un adrese vai saīsinātais nosaukums un adrese vai reģistrētā preču zīme,

—	Eiropas Savienības ACVN simbols.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produktu “Suruç Narı” audzē Šanliurfas [Şanlıurfa] provincē. Provinces dienvidu daļā atrodas Biredžikas [Birecik], Suručas [Suruç], Harranas [Harran] un Džejlanpinaras [Ceylanpınar] līdzenumi, kas izveidojušies tektonisko iegruvumu rezultātā. Provinces ziemeļos atrodas Sīrijas robeža un Ataturka ūdenskrātuve [Atatürk Barajı]. Provinces austrumos atrodas Karacadağ, Siverekas [Siverek] un Viranšehiras [Viranşehir] līdzenumi un Cırcıp upe, bet rietumos plūst Fırat upe (Eifrata).

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Šanliurfa ir zemākā vieta virs jūras līmeņa Turcijā. Tās virsma ir slīpa, augstumam samazinoties virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Augstums virs jūras līmeņa dienvidos ir mazāks nekā 500 m, bet ziemeļos var būt līdz 750 m.

Reģionā valda kontinentāls klimats. Vasaras ir ļoti sausas un karstas; ziemas ir lietainas un salīdzinoši maigas. Atšķirības starp dienas un gada temperatūru apgabalā ir ļoti krasas. Saskaņā ar meteoroloģiskajiem datiem mēneša vidējā temperatūra nevienā gada mēnesī nepazeminās līdz 0 °C. Vidējā temperatūra aukstākajā mēnesī — janvārī — ir 5,2 °C. No februāra temperatūra ik mēnesi sāk paaugstināties, un no maija tā pārsniedz 20 °C. No jūnija līdz augustam temperatūra dienas laikā bieži pārsniedz 40 °C. No marta līdz septembra beigām vidēji 177 dienas vidējā temperatūra ir +20 līdz +25 °C. Aptuveni 120 dienas vidējā temperatūra ir +25 °C un augstāka.

Šanliurfā nokrišņu daudzums ziemā palielinās, bet vasarā — samazinās. Gada nokrišņu daudzums mainās pretēji temperatūrai, ziemeļu virzienā palielinoties, bet dienvidu virzienā samazinoties. Nokrišņi Šanliurfā parasti vērojami lietus veidā. Sniegs ir ļoti reti un uz zemes nenoturas ilgāk par 1 vai 2 dienām. Attiecībā uz mitrumu — tā ir daudz Šanliurfas apūdeņotajās teritorijās, dienvidos un Halfeti apgabalā, bet maz — pilsētas centrā un Suručas apgabalā.

Šanliurfas ūdens bilance parāda, ka no novembra nokrišņi sāk uzkrāties augsnē. Janvārī augsne ir piesātināta ar ūdeni. Ūdens pārpilnība turpinās līdz aprīlim. Situācija mainās maijā, sākot ar kuru ūdens no augsnes iztvaiko vairāk nekā ar nokrišņiem tajā nonāk. Nokrišņu trūkums maijā un jūnijā tiek pārvarēts, izmantojot augsnē uzkrāto ūdeni. Maija beigās uzkrātais ūdens sāk beigties. No jūnija augsnē ūdens krājumu vairs nav. Šī situācija turpinās līdz novembrim. Hidroģeoloģiskie pētījumi liecina, ka Suručā ir divi pazemes ūdens nesējslāņi. Augsnes mitruma uzturēšanai svarīgs ir pirmais ūdens nesējslānis, kas stiepjas aptuveni 50–80 m dziļumā no virsmas. Šajā slānī ziemā un pavasarī uzkrājas liekais virszemes ūdens, un tas tiek izmantots, kad iestājas sausums.

Turklāt vēji, kas pūš no Sīrijas tuksneša, Šanliurfas lauksaimniecības laukos kopā ar putekļiem atnes daudz minerālvielu.

Cilvēkfaktori

Šanliurfa ir daļa no auglīga pusmēness formas apgabala, kas vēsturiski dēvēts par Mezopotāmiju, kur plaši nodarbojās ar lauksaimniecību. Tiek uzskatīts, ka “Suruç Narı” reģionā tika ievests no Babilonas gaisa dārziem. Šanliurfa ir viens no granātābolu ģenētiskajiem resursiem Turcijā. Šā iemesla dēļ granātāboli reģionā audzēti gadsimtiem ilgi. Lauksaimnieki gadsimtiem ilgi ir ievērojuši tradicionālo “Suruc Narı” audzēšanas veidu. Kad puse koku ir ziedos, sāk apūdeņošanu. Jūlijs un augusts ir mēneši, kad apūdeņošanai ir izšķiroša nozīme, un augļu attīstības dēļ pret to nedrīkst nevērīgi izturēties. Lēmumu par apūdeņošanu pieņem, pamatojoties uz koku krāsu. Ja kokiem trūkst ūdens, tie kļūst tumšāki un augļi plaisā. Pēdējo reizi apūdeņošanu veic tikai vienu vai divas nedēļas pirms ražas novākšanas, kokus nomazgājot, lai no tiem noņemtu kukaiņus un zirnekļu tīklus. Ražas novākšana ir delikāta procedūra. Augļus novāc kopā ar zaru. Produktu “Suruc Narı” var glabāt ēnā apkārtējās vides temperatūrā vismaz divus mēnešus.

Produkta specifika

Produkts “Suruç Narı” kļuva slavens reģionā un to sāka atpazīt jo īpaši tā nosaukumā minētās Suručas dēļ. “Suruç Narı” ir lauksaimniecības produkts, kas no citiem Turcijā audzētiem granātāboliem atšķiras ar plāno, elastīgo un dzeltenīgo mizu, viegli atdalāmajiem graudiem, saldskābo garšu un aromātu. Salīdzinot ar citām šķirnēm, “Suruç Narı” unikalitāti nosaka augsts sulas saturs, liels daudzums fenola savienojumu un ūdenī šķīstošās sausnas. Tā unikālo saldskābo garšu jo īpaši rada augsts citronskābes saturs, kas ir aptuveni 10 reizes lielāks nekā vairumam šķirņu Turcijā, un augsta titrējamā skābuma vērtība (%).

Cēloniskie faktori

Pomoloģiskās un organoleptiskās īpašības nosaka klimats (augsta temperatūra, liels skaits saulainu dienu, salīdzinoši zems relatīvais mitrums) un ūdens saturs augsnē. Nosaukums “Suruča”, kas ir šo granātābolu ģenētiskās izcelsmes vieta, norāda, ka tie reģionā ražoti gadsimtiem ilgi. Lai produkts “Suruç Narı” iegūtu savas raksturīgās īpašības, būtiska nozīme ir ūdenim, ko tam augļu attīstības laikā garajā un karstajā vasaras sezonā nodrošina zem augsnes virsmas esošie ūdens nesējslāņi. Garas saulainas dienas, nepārtraukta apgāde ar ūdeni un salīdzinoši zems relatīvais mitrums produktam “Suruç Narı” piešķir tā unikālo garšu, krāsu un mizas tekstūru. Minētās īpašības veicina tradicionālā pieredze, uz kuru balstoties tiek pieņemts lēmums par apūdeņošanas laiku, un koku mazgāšana pirms ražas novākšanas.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

—

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 51

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 10. februāris

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 51/01	Komisijas paziņojums par to pārejas noteikumu par izcelsmi piemērošanu, kas paredz diagonālo kumulāciju starp piemērotājām līgumslēdzējām pusēm Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu (PEM) zonā	1
2023/C 51/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10995 – INFINITE ELECTRONICS INTERNATIONAL / CABLE CONNECTIVITY GROUP) ( 1 )	7

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 51/03	Euro maiņas kurss – 2023. gada 9. februāris	8

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0771
JPY	Japānas jena	140,80
DKK	Dānijas krona	7,4419
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88515
SEK	Zviedrijas krona	11,1390
CHF	Šveices franks	0,9890
ISK	Islandes krona	151,10
NOK	Norvēģijas krona	10,9123
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,698
HUF	Ungārijas forints	385,80
PLN	Polijas zlots	4,7388
RON	Rumānijas leja	4,8935
TRY	Turcijas lira	20,2844
AUD	Austrālijas dolārs	1,5409
CAD	Kanādas dolārs	1,4423
HKD	Hongkongas dolārs	8,4551
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6906
SGD	Singapūras dolārs	1,4237
KRW	Dienvidkorejas vona	1 355,38
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,0134
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,2992
IDR	Indonēzijas rūpija	16 279,95
MYR	Malaizijas ringits	4,6488
PHP	Filipīnu peso	58,659
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,013
BRL	Brazīlijas reāls	5,6165
MXN	Meksikas peso	20,3293
INR	Indijas rūpija	88,8905

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2023/C 51/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.11042 — BLACKROCK / AT &T / GIGAPOWER) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	9
2023/C 51/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10992 – KAUFLAND / SCP REAL ASSETS) ( 1 )	11
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2023/C 51/06	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	12
2023/C 51/07	Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	19


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.