9.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/13

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu.

(2023/C 49/10)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Quarts de Chaume”

PDO-FR-A0829-AM02

Paziņojuma datums: 14.11.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiska apgabala un tiešās apkaimes apgabala pašvaldības ir aktualizētas ar oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Tas neietekmē noteiktā ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Atstatums starp vīnkokiem

Minimālais atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir mainīts no 1 m līdz 0,90 m.

Šī grozījuma mērķis ir palielināt stādījumu biezību, nemainot atstatumu starp rindām.

Tāpat iekļauj īpašus noteikumus vīnkokiem, kuri atrodas vairāk par 10 % stāvās nogāzēs; minimālais atstatums starp šiem vīnkokiem ir 0,80 m.

Šo informāciju iekļauj, lai ņemtu vērā īpašu gadījumu, kad vīnkoki ir iestādīti izteiktās nogāzēs un nepieciešams īpašs stādījumu izvietojums (stādījumi ir paralēli nogāzei nevis tai perpendikulāri).

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

3. Apgriešana

Apgriešanas noteikumi ir saskaņoti cilmes vietu līmenī Val de Loire ietilpstošajā Anjou Saumur zonā.

Šīs saskaņošanas mērķis ir radīt uzņēmējiem labāku izpratni un vienkāršot pārbaužu veikšanu. Ar šī grozījuma ieviešanu vīnkopji var pielāgoties salam, kas mēdz uznākt arvien vēlāk.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

4. Gatavības pakāpe

Spirta dabiskā tilpumkoncentrācija ir vismaz 18 %. Lai ņemtu vērā fermentācijas grūtības misai, kas satur visvairāk cukuru, ir atcelta spirta minimālās faktiskās tilpumkoncentrācijas augšējā robeža un specifikācijā vairs nav noteikts tās minimums.

Grozīts vienotā dokumenta 4. punkts.

5. Pārejas pasākumi

Pārejas pasākumi, kuru termiņš ir beidzies, ir svītroti.

Vienotais dokuments nav grozīts.

6. Marķējums

Marķēšanas noteikumi ir precizēti un saskaņoti cilmes vietu līmenī Val de Loire ietilpstošajā Anjou Saumur zonā. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Grozīts vienotā dokumenta 9. punkts.

7. Redakcionāli grozījumi

Specifikācijā ir ieviesti dažādi redakcionāli precizējumi.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

8. Atsauces uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Quarts de Chaume

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Produkcija ir nedzirkstošie baltvīni, kas pagatavoti no vīnogām, kuras novāktas pārgatavībā, un to galvenās analītiskās īpašības ir šādas:

spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnos ir 18 %;

pēc raudzēšanas fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs vīnos pārsniedz 85 gramus uz litru;

kopējais sēra dioksīda saturs un kopējais skābums ir tādi, kādi tie noteikti ES tiesību aktos.

Šie vīni ir saldie baltvīni, kas ražoti tikai no “Chenin B.” šķirnes vīnogām. Tie ir gan stipri, gan delikāti, ar lielu aromātisko komplicētību, un, tos nobaudot, tie atklāj lielisku harmoniju starp saldenumu un straujumu, ko bieži izceļ rūgtenuma pieskāriens. Tiem ir liels izturēšanas potenciāls.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	25
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Ar gliemežskrūvi aprīkotas savākšanas tvertnes, stampātājpreses vai nepārtrauktas darbības preses izmantošana ir aizliegta.

Jebkādi bagātināšanas paņēmieni ir aizliegti – jebkāda vīnogu ražas termiska apstrāde temperatūrā, kas zemāka par –5 °C, ir aizliegta; – koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta.

Vīnus kopj vismaz līdz nākamā gada 1. jūlijam pēc ražas novākšanas.

Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

2. Biezība

Audzēšanas metode

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 5 000 vīnkoku uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,90 metriem.

Ražai, kas novākta vīndārzos, kur atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir mazāks par 0,90 metriem, taču lielāks par vai vienāds ar 0,80 metriem, un kuros nogāzes ir stāvākas par 10 %, var piemērot kontrolētu cilmes vietas nosaukumu.

3. Vīnkoku apgriešana un siešana

Audzēšanas prakse

Vīnogulājus apgriež, veicot īsa, gara vai jaukta tipa apgriešanu, ar ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpuriem uz katru vīnkoku.

Fenoloģiskajā fāzē, kad izplaukušas 11 vai 12 lapas (atdalījušies ziedpumpuri), ražas gadā auglīgo zaru skaits uz vienu vīnkoku ir mazāks par vai vienāds ar 10.

Piesietās lapotnes augstums atbilst vismaz rindstarpas platumam, kas reizināts ar 0,6, un piesietās lapotnes augstumu mēra no lapotnes apakšējās robežas, kas atrodas vismaz 0,40 metrus virs zemes, līdz augšējai apgriešanas robežai, kura tiek noteikta vismaz 0,20 metrus virs palisādes augšējās stieples.

4. Laistīšana

Audzēšanas prakse

Apūdeņošana ir aizliegta.

5. Ražas novākšana

Audzēšanas prakse

Vīni ir gatavoti no vīnogām, kas novāktas pārgatavībā.

Vīnogas novāc ar rokām un secīgos šķirojumos.

6. Novāktās vīnogu ražas pārvadāšana

Audzēšanas prakse

Ir aizliegts izmantot ar gliemežskrūvi aprīkotas pašizgāzējas tvertnes un pašizgāzējus, kas aprīkoti ar lāpstiņveida sūkni.

Vīnogu slāņa augstums konteineros, ko izmanto ražas pārvadāšanai, ir mazāks nepārsniedz 1 metru.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

25 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Visi ražošanas posmi notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, aptver šādas Maine-et-Loire departamenta pašvaldības teritoriju: Rochefort-sur-Loire.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Chenin B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.

a) Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas Anžū reģiona vidienē; to šķērso stāvas nogāze, kas stiepjas virzienā no austrumiem uz rietumiem gar Lajonas [Layon] upi. Tas aptver visu Rochefort-sur-Loire pašvaldības teritoriju. Precīzi vīnogu novākšanai delimitētie zemesgabali aizņem apmēram 40 hektārus, kas atrodas uz dienvidiem no stāvās pakalna nogāzes. Aizņemot apvidu 25 līdz 75 metru augstumā virs jūras līmeņa, noteiktais zemesgabalu apgabals plešas pakalna nogāzēs, kas atrodas vistuvāk Lajonas upes līkuma vidusdaļai.

Tā noteiktie zemesgabali lielākoties atrodas uz neoproterozoja ēras divu pirmo periodu slānekļa pamatnes, un tā ir šīs teritorijas īpatnība, jo Lajonas upes kreisajam krastam raksturīgais ģeoloģiskais stāvs labajā krastā atrodams tikai vietumis. Noteiktā zemesgabalu apgabala augšdaļā vietām parādās stipri erodēti fluviālas izcelsmes oļu konglomerāti. Stipri erodējušās augsnēs daudzviet saskatāmi cilmieži, bet vīnogulāji visbiežāk ir iestādīti ļoti seklā mālainā augsnē. Šīm ļoti seklajām augsnēm ir ierobežotas lietderīgā ūdens rezerves, un slīpums veicina lielisku drenāžu.

Ģeogrāfiskā apgabala klimats, tāpat kā ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Coteaux du Layon” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskā apgabala klimats, ir niansēts okeāna tipa klimats. Dienvidvēja [fœhn] ietekmē nokrišņu daudzums gadā ģeogrāfiskajā apgabalā ir aptuveni 600 milimetru, jo augstais Možas [Mauges] masīva reljefs rietumos aizsargā to no okeāna mitruma, bet Možas masīva pakalnos nokrišņu daudzums sasniedz 800 milimetrus gadā. Nelielā Bézigon ieleja, ko veido Lajonas upes līkums, veicina rīta miglas veidošanos, kas rudeņos sedz vīnogulājus līdz pat rīta cēliena beigām. Šādi dabas apstākļi un pietiekami labā pasargātība no ziemeļu, austrumu un rietumu vējiem būtiski veicina saulainu laiku, pavasaros ļaujot oļainajām augsnēm iesilt. Akmeņozoli gar visu krasta nogāzi, mimozas un mandeļkoki šeit atklāj “Anžū maigumu” no skaistākās puses.

b) Saikni veidojošo cilvēkfaktoru apraksts

Šo vīndārzu nosaukumam ir sena vēsture. 1028. gadā Foulques Nerra novēlēja Ronceray d’Angers abatijai īpašumu, kas atrodas Rochefort-sur-Loire komūnā. Šīs abatijas mūķenes, apzinoties vietas nozīmīgumu, prata rīkoties pareizi, lai to iespējami lietderīgāk izmantotu. Tādējādi XV gadsimtā Guerche senjori, kas nomāja “tènement de Chaume” [blakusesošo īpašumu kopums Šomā jeb “Šomas īpašumi”], maksāja mūķenēm “labāko ceturto tiesu no gaidāmās ražas otrā, uz dienvidiem pavērstajā krastā”. Ronceray abatijas saimniekošana vairāku gadsimtu garumā ļāva saglabāt daudzus dokumentus ar atsaucēm uz vīniem, kas tika saražoti “Šomas īpašumos”, un par to liecina 1674. gada 23. septembra sapulce, kuras mērķis bija noteikt ražas novākšanas aizliegumu. XVII un XVIII gadsimtā šie vīni bija ļoti pieprasīti holandiešu tirgoņu vidū, kuri vīndārzus Lajonas upes krastos padarīja par savu galveno vīna piegādes avotu.

Francijas revolūcija ļāva pilsoņiem iegūt īpašumā mājas ģeogrāfiskā apgabala teritorijā. Vīndārzi tika pārveidoti un sadalīti vairākos īpašumos. Īpašnieki centās izpētīt, kā uzlabot vīnu kvalitāti. XX gadsimta sākumā “Château de Bellerive” saimnieks Mignot kungs vairākkārt nosodīja garās apgriešanas kaitīgo ietekmi uz “Chenin B” šķirnes vīnogām.

Ražotāji arī ātri saprata, ka šo vīnogu šķirni ir ieteicams novākt vēlā gatavības posmā, piemērojot īpašas metodes. Odāras [Odart] grāfs 1845. gadā “Traktātā par vīnogu šķirnēm” norādīja: “Jāpievieno arī nosacījums, ka tās novāc tikai pārgatavībā, piemēram, tādā gatavības pakāpē, kādu tās sasniedz līdz Visu svēto dienai, kad lietavu mīkstinātā miziņa lobās nost pati.” Tādēļ iespēju meklēšana ar mērķi [novākt vīnogas] pārgatavībā ir ražas novākšanas priekšnosacījums. Žiljēns [Jullien] 1816. gadā savā darbā “Visu zināmo vīndārzu topogrāfijā” norādīja, ka: “Labos gados vīnogas novāc vairākas reizes; abus pirmos vākumus, kas sastāv tikai no visgatavākajām vīnogām, izmanto vīniem, kurus sūta uz ārzemēm; vīnu, ko iegūst no trešā vākuma, dzer paši (..)”.

1954. gada 10. augusta dekrēts par kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Quarts de Chaume” atzīšanu raksturo šīs vietas vēsturi un rūpes par kvalitāti un autentiskumu, kas ir iedvesmojušas ražotājus vairākās paaudzēs.

8.2.

2 Informācija par produkta kvalitāti un īpašībām

Vīni, ko apzīmē ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Quarts de Chaume”, ir saldie baltvīni, kas ražoti tikai no “Chenin B” šķirnes vīnogām. Tie ir gan stipri, gan delikāti, ar lielu aromātisko komplicētību, un, tos nobaudot, tie atklāj lielisku harmoniju starp saldenumu un straujumu, ko bieži izceļ rūgtenuma pieskāriens. Tiem ir liels izturēšanas potenciāls.

3 Cēloniskā mijiedarbība

Okeāna klimats, kuram raksturīga arī dienvidu klimata iezīme, apvienojumā ar īpaši labvēlīgo topogrāfisko situāciju, oriģinālo izvietojumu kalna nogāzes pakājē un seklajām un akmeņainajām augsnēm, kas veidojušās uz neoproterozoja ēras divu pirmo periodu slānekļa cilmiežiem, rada visas iespējas gatavot šajā vietā iegūtus lieliskus vīnus. Vietējā vīnogu šķirne “Chenin B” vīnā “Quarts de Chaume” rod vienu no savām labākajām izpausmēm. Šajā vīnā tā attīsta visu savu potenciālu, izsakot to ar īpašu spēku un eleganci. Vīnogulājiem, kas tiek audzēti, lai iegūtu neliela apjoma ražu, tiek veltītas visas vīndaru rūpes.

Šīs vietas īpatnība ir tās atrašanās Lajonas upes līkuma vidū. Agros rītos rudens miglas uz nobriedušo vīnogu miziņas nogulsnē smalkas pilītes, kas veicina sēnes Botrytis cinerea izplatīšanos. Šī sēne, kas ir “dižciltīgās puves” ierosinātāja, saules staru radītajā siltumā izplatās pa zeltainajiem ķekariem, tādējādi paaugstinot cukura koncentrāciju ogās un attīstot komplicētas aromāta nianses. Reizumis dažās sezonās, kad sausuma periods ieilgst, šo koncentrāciju paaugstina, ogām žūstot vēja un siltuma iedarbībā, kas vīnogas izkaltē. Pēc tam vīnogas novāc ar rokām secīgos šķirojumos vienā un tajā pašā zemesgabalā, panākot, ka cukuru saturs vīnogās ir vismaz 298 grami uz litru.

Laika gaitā Anžū vīndārzā ir izveidojušās vietas, kurās regulāri ražo izcilus vīnus, piemēram, “Quarts de Chaume”. Tos galvenokārt ražo privileģētās vietās, kur topogrāfiskie, augsnes un klimata apstākļi ir optimāli. Šie vīni ir apzināti un izslavēti jau gadsimtiem ilgi, un tiem tiek veltīta vislielākā rūpība gan vīndārzā, gan vīndarītavā. Šīs vietas gadu no gada ir radījušas oriģinālus vīnus, kuri jau vairākus gadsimtus atrodas Anžū vīnu klasifikācijas augšgalā, apzīmējot ar norādi “cru”. Vīns, kas gatavots no “Šomas īpašumos” iegūtās ražas, kopš XV gadsimta kļuva par sevišķi iekarotu dzērienu. Šī labā slava vispirms bija lokāla, un par to ir saglabājušās liecības, kuras ar rūpību atstāja Ronceray abate un viņas mūķenes, kā arī par to liecina Rošforas draudzes mācītāja stāsts, kurā šis mācītājs XVII gadsimta 90. gados nekavējās apgalvot, ka viņam jo īpaši pienākas “pilns ķipis ar vīnu, kas iegūts Chaulme un kuru Guerche senjors dod man no katriem deviņpadsmit, ko tas iegūst tajā Chaulme”.

Šī slava un labā reputācija izplatījās pateicoties Lajonas upei, kas tolaik kalpoja par kuģošanas un tirdzniecības maģistrāli. XVIII gadsimta beigās pa šo upi reģionā varēja nokļūt holandieši, kuri iepirka šo vīnu lielos daudzumos, jo tas labi pacieta pārvadāšanu pa jūru. XIX gadsimtā “Quarts de Chaume” vīni tika slavēti vairākos rakstu avotos. Anglijas ģeogrāfs Viljams Gutrijs [William Guthrie] (1708–1770) 1802. gadā publicētajā savas grāmatas “Jaunā vispasaules ģeogrāfija” tulkojumā raksta par “Quarts de Chaume” ražas klasificēšanu dažādos vākumos. Maisonneuve savā grāmatā “Anžū, tās vīnogulāji un vīni”, kas izdota 1925. gadā, nosauc “Quarts de Chaume” vīnus par “Lejonas pērlēm”.

Parasti šos vīnus kopj vairākus mēnešus, līdz tie iegūst labu saglabāšanās spēju, kā arī uzlabo degustācijas laikā pamanāmo aromātisko komplicētību. Ar tiem saistītā norāde “grand cru” liecina par tradīcijām, apgūtajām prasmēm un vēsturisko reputāciju, kas veidota paaudžu paaudzēs un ir stingri apliecināta.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

API

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinifikāciju, vīna gatavošanu un kopšanu, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo administratīvi teritoriālo klasifikatoru, veido šādu Maine-et-Loire departamenta pašvaldību teritorija: Aubigné-sur-Layon, Beaulieu-sur-Layon, Bellevigne-en-Layon, Brissac Loire Aubance (tikai deleģēto pašvaldību Brissac-Quincé un Vauchrétien teritorija), Chalonnes-sur-Loire, Chaudefonds-sur-Layon, Chemillé-en-Anjou (tikai deleģētās pašvaldības Chanzeaux teritorija), Denée, Doué-en-Anjou (tikai deleģēto pašvaldību Brigné un Les Verchers-sur-Layon teritorija), Mauges-sur-Loire (tikai deleģēto pašvaldību Montjean-sur-Loire un La Pommeraye teritorija), Mozé-sur-Louet, Savennières, Soulaines-sur-Aubance, Terranjou (tikai deleģēto pašvaldību Chavagnes un Notre-Dame-d'Allençon teritorija), Val-du-Layon.

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

neobligātos apzīmējumus, kuru izmantošanu saskaņā ar Kopienas noteikumiem var regulēt dalībvalstis, norāda etiķetēs, izmantojot burtus, kuru izmēri augstumā, platumā un biezumā nav vairāk kā divas reizes lielāki par tiem burtiem, ar kuriem rakstīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums;

kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar tradicionālo apzīmējumu “grand cru” saskaņā ar noteikumiem, kas norādīti specifikācijā;

kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar ģeogrāfisko nosaukumu “Val de Loire” saskaņā ar noteikumiem, kas specifikācijā paredzēti saistībā ar šī ģeogrāfiskā nosaukuma lietošanu; papildu ģeogrāfiskajā nosaukumā “Val de Loire” izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no to rakstzīmju lielumu, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums;

kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu ja:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta;

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Kadastrā reģistrētās apdzīvotās vietas nosaukuma rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz pusi no to rakstzīmju lieluma, ar ko atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-f1846582-d0b3-45b0-89bc-e063ecf4008c

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

9.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/20

(2023/C 49/11)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Grignan-les-Adhémar”

PDO-FR-A0929-AM02

Paziņojuma datums: 11.11.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Tiešās apkaimes apgabals

Groza cilmes vietas nosaukuma “Grignan-les-Adhémar” specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 3. punktu – Tiešās apkaimes apgabals.

Pārskatīts tiešās apkaimes apgabals, lai dzēstu tās pašvaldības, kas attālinājušās no vīnkoku audzēšanas un vīna ražošanas, un tās, kur vairs nenotiek vīna ražošana, veicinot ģeogrāfisko nepārtrauktību un saikni starp vīnogu ražošanu un to pārstrādi.

—	Dzēš trīs pašvaldības, kas attālinājušās no vīnkoku audzēšanas un vīna ražošanas (kalnos izvietotas pašvaldības): Comps, Orcinas, Chaudebonne.

—	Dzēš Morières-les-Avignon pašvaldību.

—	Pievieno Travaillan pašvaldību, kurā notiek ievērojama vīnkoku audzēšana un vīna ražošana un kas robežojas ar esošo tiešās apkaimes apgabalu.

Šos grozījumus pārnes uz vienotā dokumenta punktu “Papildu nosacījumi”.

2. Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes

Groza vietas nosaukuma “Grignan-les-Adhémar” specifikācijas I nodaļas V iedaļu – Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes, kā arī IX iedaļu – Pārstrāde, gatavošana, kopšana, fasēšana, uzglabāšana.

—	Sārtvīniem galvenajām vīnogu šķirnēm “Syrah N” un “Grenache N” pievieno “Cinsaut N”. Sarkanvīniem bez izmaiņām.

—	Baltvīniem vīnogu šķirnes sadalītas galvenajās vīnogu šķirnēs (“Viognier B”, “Grenache B”, “Marsanne B”) un papildu vīnogu šķirnēs (“Bourboulenc B”, “Clairette B”).

Šie grozījumi ar vīnogu šķirņu sadalījumu pēc vīna krāsas neietekmē vienoto dokumentu un sarakstu ar tām vīnogu šķirnēm, no kurām var ražot vīnus ar šo cilmes vietas nosaukumu.

—	Ievieš maksimālo procentuālo daļu balto vīnogu šķirnēm 10 % apmērā sarkanvīnu ražošanai un 20 % apmērā sārtvīnu ražošanai.

—	Vairāku šķirņu vīnogu maisījumos nosaka galveno vīnogu šķirņu procentuālo daļu 70 % apmērā.

—	Ievieš noteikumu, kas ļauj uz mazām saimniecībām, kuras nepārsniedz 1,5 ha un kuras nepārstrādā vīnogas, neattiecināt noteikumu par vīnogu šķirņu proporcionālo daudzumu saimniecībā.

—	Ievieš piecu gadu atkāpi, kas ļauj saimniecībām piemēroties noteikumu prasībām attiecībā uz vīnogu šķirņu proporcionālo daudzumu gadījumā, ja notikušas strukturālas izmaiņas, kas nav brīvprātīgas (atsavināšana, mantošana).

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

3. Stādījumu minimālā biezība

Groza cilmes vietas nosaukuma “Grignan-les-Adhémar” specifikācijas I nodaļas VI iedaļu – Vīndārza kopšana, lai dzēstu atkāpi, kura ar senu atsauci uz INAO pieļauj atsevišķos zemesgabalos stādījumu minimālo biezību 3 300 vīnkoki uz hektāru 4 000 vīnkoku uz hektāru vietā.

Šie zemesgabali ir pārveidoti un tagad atbilst vispārējiem noteikumiem.

Tāpat šo atkāpi izņem vienotajā dokumentā punktā “Vīndarības metodes”.

4. Apgriešanas noteikumi

Groza cilmes vietas nosaukuma “Grignan-les-Adhémar” specifikācijas I nodaļas VI iedaļu – Vīndārza kopšana, lai grozītu apgriešanas noteikumus.

Ir atļauta vīnkoku īsa apgriešana (veidojot Ruajā [Royat] kordonu un kausveida formā) ar ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem vienam vīnkokam.

Ņemot vērā kordona izveidošanās periodu, ievieš noteikumu, kas ļauj tā laikā vīnkoku veidot pēc Gijo [Guyot] metodes. Vīnkokus veido pēc Gijo [Guyot] metodes visos zemesgabalos ar “Syrah” un “Viognier”, vīnkokus apgriežot pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā formā un tādu pašu vīnstīgu pumpuru daudzumu vienam vīnkokam kā īsi apgriežot (ar ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem). Apgriešanas šādā veidā nolūks ir cīnīties pret koku bojāeju un samazināt koku trauslumu vīnogu novākšanas ierīču izmantošanas laikā.

Šos grozījumus pārnes uz vienotā dokumenta punktu “Vīndarības metodes”.

5. Vīnkoku siešanas noteikumi

Groza cilmes vietas nosaukuma “Grignan-les-Adhémar” specifikācijas I nodaļas VI iedaļu – Vīndārza kopšana vīnkoku siešanas noteikumu līmenī, lai precizētu, ka siešana ir obligāta vīnogu šķirnēm “Marsanne B”, “Marselan N”, “Roussanne B”, “Syrah N” un “Viognier B”, proti, ar vismaz vienu augšējo stiepli un vienu apakšējo stiepļu līmeni (kopšanas veids ar pastatņu sistēmu).

Šo noteikumu pārnes uz vienotā dokumenta punktu “Vīndarības metodes”.

Specifikācijas XI iedaļā paredz pārejas pasākumu, lai precizētu, ka siešanas pienākums neattiecas uz vecajiem vīnkokiem, kas stādīti pirms 2011. gada. Vīni, kas ražoti no šiem zemesgabaliem, ir pakļauti stingrākiem ražas iznākuma ierobežojumiem.

Tajā pašā daļā dzēš īpašo noteikumu par lapotnes augstumu, kas attiecas uz senajiem zemesgabaliem ar INAO atsauci uz tiem. Šie zemesgabali ir pārveidoti, ievērojot vispārējos noteikumus (skatīt iedaļu “Stādījumu biezība”).

Šie noteikumi vienoto dokumentu neietekmē.

6. Cukuru daudzums vīnogās un spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija

Groza cilmes vietas nosaukuma “Grignan-les-Adhémar” specifikācijas I nodaļas VII iedaļu – Vīnogu novākšana, transportēšana un to gatavība.

Ņemot vērā šajā dienvidu zonā konstatēto [vīnogu] gatavības līmeni, ierosināts palielināt cukuru daudzumu vīnogās, lai piešķirtu spirta dabisko minimālo tilpumkoncentrāciju 12 % apmērā sarkanvīniem un 11,5 % apmērā sārtvīniem un baltvīniem (11 % vietā). Šos grozījumus pārnes uz vienoto dokumentu līmenī “Vīnu apraksts”.

Attiecīgi specifikācijā ir paaugstināts minimālais cukura daudzums vīnogās. Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

7. Ražas iznākums

Groza cilmes vietas nosaukuma “Grignan-les-Adhémar” specifikācijas I nodaļas VIII iedaļu – Ražas iznākums.

Maksimālais vīnu ražas iznākums ir samazināts no 60 līdz 58 hl/ha. Šo grozījumu pārnes uz vienotā dokumenta punktu “Maksimālais ražas iznākums”.

Ikgadējais bāzes ražas iznākums vīniem ir paaugstināts no 45 līdz 48 hl/ha sarkanvīnam un no 45 līdz 52 hl/ha sārtvīnam, ļaujot palielināt sarkanvīna un sārtvīna ražošanu, vienlaikus saglabājot ACVN īpašības. Baltvīniem tas saglabājas 52 hl/ha. Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

8. Paziņošanas pienākumi un galvenie pārbaudāmie parametri

Groza cilmes vietas nosaukuma “Grignan-les-Adhémar” specifikācijas II un III nodaļu ar mērķi tās vienkāršot un padarīt saderīgas ar cilmes vietas nosaukuma pārbaužu plānu, kā arī noteikumiem attiecībā uz deklarāciju par nosaukuma lietošanu, fasēšanu un galvenajiem pārbaudāmajiem parametriem vīna ražošanā.

Šis specifikācijas atjauninājums neietekmē vienoto dokumentu.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Grignan-les-Adhémar

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. Analītiskais apraksts

ĪSS APRAKSTS

Vīni ar cilmes vietas nosaukumu “Grignan-les-Adhémar” ir nedzirkstoši vīni, kas iedalās sarkanvīnos, sārtvīnos un baltvīnos. Dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija vīnos ir 12 % sarkanvīniem un 11,5 % baltvīniem un sārtvīniem.

Vīniem pēc fermentācijas fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) maksimālais saturs tajos ir mazāks par vai vienāds ar:

—	baltvīniem un sārtvīniem: 4 g/l;

—	sarkanvīniem, kuros spirta minimālā dabiskā tilpumkoncentrācija ir mazāka par vai vienāda ar 14 %: 3 g/l;

—	sarkanvīniem, kuros spirta minimālā dabiskā tilpumkoncentrācija ir lielāka par 14 %: 4 g/l.

Nefasētā veidā vīniem gaistošo skābju saturs ir mazāks par vai vienāds ar:

—	18,37 miliekvivalentiem uz litru sarkanvīniem; – 14,28 miliekvivalentiem uz litru baltvīniem un sārtvīniem.

—	Nefasētā veidā sarkanvīniem:

kopējo polifenolu skaitlis (DO 280 nm) ir lielāks vai vienāds ar 40;

modificēta krāsas intensitāte (DO 420 nm + DO 520 nm + DO 620 nm) ir lielāka par 5;

ābolskābes maksimālais saturs ir 0,4 grami uz litru.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %.

Pārējie analītiskie kritēriji ir tādi, kā tas noteikts Eiropas tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Organoleptiskais apraksts

ĪSS APRAKSTS

Šo produktu organoleptiskās īpašības ierindo tos pie Ronas ielejas vīniem, ciktāl tas attiecas uz augsni un vīndārzā izmantotajām vīnogu šķirnēm vai pēc līdzības ar tām.

Tomēr sarkanvīniem ir savs unikāls raksturs, proti, patiecoties tajos izmantotajai vīnogu šķirnei “Grenache N”, kas šeit aug vietās, kur tā var sasniegt pilngatavību un piešķir vīniem izsmalcinātību, augļainu eleganci un apaļīgumu. Vairāku šķirņu vīnogu maisījumu papildina “Syrah N”, lai nodrošinātu tanīniem bagātu struktūru, krāsas intensitāti, kā arī augu un ziedu aromātu izsmalcinātību. Šos sarkanvīnus var dzert jaunus, un tiem ir uzglabāšanas spēja, ko piešķir vīnogu šķirņu maisījumā esošās šķirnes “Syrah N” proporcija, kura ir visai liela šim kontrolētās cilmes vietas nosaukumam, kas pieder pie Ronas ielejas dienvidu daļas vīndārziem.

Ar presēšanas vai “noasiņošanas” [vīnogu misas īslaicīga macerācija kopā ar melno vīnogu miziņām, pēc tam ar noliešanu atdalot no tām misu] metodēm iegūtie sārtvīni ir augļaini un eleganti, to krāsa ir no bāli rozā līdz gaiši sarkanai. To garša izceļas ar svaigumu un maigumu, tajos dominē sarkano augļu aromāti.

Baltvīnus iegūst no vīnogu šķirņu maisījuma, kurā dienvidnieciskas vīnogu šķirnes “Bourboulenc B”, “Grenache B”, “Clairette B” apvienotas ar vairāk ziemeļnieciskām vīnogu šķirnēm “Marsanne B”, “Roussanne B” vai “Viognier B”. Šī vīnogu šķirņu palete piedāvā daudzveidīgas kombinācijas un, baltvīniem attīstoties, piešķir tiem daudzveidīgas komplicētas aromāta nianses (augu, augļu, minerālu u.c.) un skābumu, ko garšas ziņā līdzsvaro to apaļīgums.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

Audzēšanas prakse

Stādījumu biezība

—	Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku stādu uz hektāru. To rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2,50 metrus.

– Atstatums starp vīnkokiem vienā rindā nedrīkst būt mazāks par 1 metru un lielāks par 1,50 metriem.

Apgriešanas noteikumi

Vispārējie noteikumi

—	Ja vīnkoki tiek īsi apgriezti (kausveida formā, veidojot Ruajā [Royat] kordonu), tad uz katra vīnkoka atstāj ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem.

—	Ruajā [Royat] kordona izveidošanās periodā, kas nepārsniedz 2 gadus, vīnkoku ļauts veidot pēc Gijo [Guyot] metodes.

—	Zemesgabalos, kas apstādīti, sākot no 2022. gada 1. augusta, kordona augstums nepārsniedz 70 cm.

Īpašie noteikumi

—	Vīnogu šķirnes “Viognier B” un “Syrah N” var apgriezt, izmantojot apgriešanu pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā formā ar ne vairāk par 10 vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un vienu īsu augļzaru ar ne vairāk par diviem vīnstīgu pumpuriem.

Siešanas noteikumi

– Vīnogu šķirnēm “Marsanne B”, “Marselan N”, “Roussanne B”, “Syrah N” un “Viognier B” siešana ir obligāta, proti, ar vismaz vienu augšējo stiepli un vienu apakšējo stiepļu līmeni (kopšanas veids ar pastatņu sistēmu).

Apūdeņošana var tikt atļauta.

Īpašā vīndarības metode

—	Sarkanvīniem ir atļauts izmantot bagātināšanas metodes ar iztvaicēšanu ar koncentrācijas līmeņa ierobežojumu 10 % apmērā.

—	Sārtvīnu gatavošanai vīndariem ir atļauts izmantot vīndarības ogles gan atsevišķi, gan arī maisījumos tikai attiecībā uz misu, kas iegūta no preses, un tādā proporcijā, kas nepārsniedz 20 % no iesaistītā uzņēmēja iegūtās ražas attiecīgajā gadā.

Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti Eiropas līmeņa tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

58 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana tiek nodrošināta šādu Drôme departamenta pašvaldību teritorijā: Allan, La Baume-de-Transit, Chamaret, Chantemerle-lès-Grignan, Châteauneuf-du-Rhône, Clansayes, Colonselle, Donzère, Grignan, La Garde-Adhémar, Les Granges-Gontardes, Malataverne, Montségur-sur-Lauzon, Réauville, La Roche-Saint-Secret-Béconne, Roussas, Salles-sous-Bois, Saint-Paul-Trois-Châteaux, Saint-Restitut, Solérieux, Valaurie.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Bourboulenc B - Doucillon blanc”

“Carignan N”

“Cinsaut N - Cinsault”

“Clairette B”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Mourvèdre N - Monastrell”

“Roussanne B”

“Syrah N - Shiraz”

“Viognier B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1. Saikni veidojošie dabas un cilvēkfaktori

Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Cilmes vietas “Grignan-les-Adhémar” ģeogrāfiskais apgabals atrodas pašā Drôme Provençale sirdī, un tas apzīmē pārejas teritoriju un vietu, kur krustojas pašreizējā Dofinē [Dauphiné] teritorija, kā arī Comtat, Centrālais Masīvs un Alpu pievārte. Tas atrodas Ronas upes kreisajā krastā, dienvidos no Montélimar un ziemeļos no Bollène, Drôme departamentā, un aptver 21 pašvaldības teritoriju starp Ronas upi rietumos un Enclave-des-Papes austrumos. Reljefā līdzenumi mijas ar pakalniem, bet augstums virs jūras līmeņa ir vidējs, caurmērā tie ir 200 m.

Kopumā ģeogrāfiskā apgabala pamatiezi veido vidējā miocēna formācijas. Austrumos (Grignan un Colonzelle pašvaldībās) tās ir smiltis ar merģeli un merģelis ar izolētiem molases slāņiem, ko dēvē par “Griņānas molasi”. Centrā šiem helvētu depozītiem seko arī smiltis un Valréas dzeltenīgais smilšakmens (Saffres). Tie veido vieglas smilšainas augsnes, kas ir vairāk vai mazāk seklas, ne tik treknas un minerāliem bagātas.

Dienvidos La Baume-de-Transit pašvaldība citu vidū izceļas ar Virmas posma terasēm ar mālaina kaļķakmens un oļainām augsnēm, ko sanesusi Aygues upe, savukārt rietumos atrodas Ronas upes aluviālās terases.

Ziemeļos vissenākās aluviālās terases balstās uz kaļķakmens nogāzēm, kas noslēdz Ronas ieleju un ko daļēji klāj no tās krastiem nākošais sadēdējušais kaļķakmens. Šīs teritorijas ar nabadzīgajām augsnēm bija garigu zona (Bois des Mattes). Vīnkopības vajadzībām tās sāka izmantot salīdzinoši nesen, 20. gadsimta 60. un 70. gados.

Šīs teritorijas vispārējais klimats iezīmē robežšķirtni. Tas ir Vidusjūras klimats, kas lielākā vai mazākā mērā kļūst netipisks, virzoties uz šī reģiona ziemeļiem, kas sakrīt ar vistālāk uz ziemeļiem esošo olīvkoku un vīnogu šķirnes “Grenache N” audzēšanas vietu.

Nokrišņi ir neregulāri, vidēji nokrišņu daudzums gada laikā svārstās no 700 milimetriem līdz 1 000 milimetriem.

Temperatūra ir mērena, vidēji gadā tā svārstās ap 13 °C, saule spīd bieži, sasniedzot 2 500 saulainu stundu gadā. Nereti novērojamais vējš (galvenokārt mistrāls) pastiprina to, ka šie apvidi ir arīdi, bieži vien atvēlēti vīnkokiem.

Kontinenta ietekme padara klimatu niansētāku, kam iemesls ir vairākas Ronas ieleju aizšķērsojošas nogāzes, kuras padara ziemas bargākas.

Vīndārza iekopšana ar šiem klimata noteiktajiem ierobežojumiem vietējā līmenī nozīmē ļoti atšķirīgus apstākļus atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa un topogrāfiskajiem elementiem.

Saikni veidojošo cilvēkfaktoru apraksts

Starp daudzajām romiešu laika drupām, kas apstiprina vīndārzu un vīna klātbūtni šajā reģionā, 1983. gadā atklātā vērienīgā vīnkopības ferma, kas atrodas Donzère pašvaldībā, pašā šīs teritorijas sirdī, nenoliedzami ir uzskatāma par nozīmīgāko elementu vietējā vīndārza bagātajā vēsturē.

Kopš tā vēsturiskajiem pirmsākumiem šī vīndārza labklājība nav pārstājusi augt. 1850. gadā tā kopējā platība sasniedza 2 500 hektāru. Tomēr, tāpat kā citi Francijas vīndārzi, tas pilnā mērā cieta no filoksēras krīzes 1885. gadā. Neraugoties uz šo relatīvo zudumu, grupa aktīvu un šī reģiona tradīcijām uzticīgu vīnkopju pievērsās kvalitatīvai vīnkopībai.

Kā arī 1962. gadā tika iesniegts pieteikums Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūtam, lai reģiona vīni tiktu atzīti ar augstākās kvalitātes vīna cilmes vietas nosaukumu “Coteaux du Tricastin”.

Šī prasība tika oficiāli apmierināta ar 1964. gada 13. marta dekrēta noteikumiem, kuros tika definēti ražošanas nosacījumi.

Desmit gadus vēlāk ražotāji pilnveidoja vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes atbilstoši vīndarības apstākļiem, pielāgoja un uzlaboja ražošanas metodes un 1973. gada 27. jūlijā panāca kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atzīšanu.

20. gadsimta 70. un 80. gadi bija zīmīgi ar vīndārza atdzimšanu un strauju ražošanas apjoma kāpumu, kas laikā no 1976. gada līdz 1983. gadam pieauga no 53 000 hektolitriem līdz 78 000 hektolitriem.

Ar 2010. gada 16. novembra dekrētu kontrolētais cilmes vietas nosaukums tika oficiāli mainīts no “Coteaux du Tricastin” uz “Grignan-les-Adhémar”, ko ražotāji vēlējās panākt jau krietnu laiku pirms šī datuma.

2010. gadā vīndārza platība bija 2 600 hektāri ar vidējo saražoto apjomu 55 000 hektolitri, kas sadalījās starp 40 privātām vīndarītavām un 12 kooperatīvām vīndarītavām. Vīni ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Grignan-les-Adhémar” ir pieejami trijās krāsās, neskatoties uz to, ka aptuveni 75 % no 2008. gadā saražotā apjoma veidoja sarkanvīns.

Jaunākajos stādījumos pakāpeniski tiek attīstīta sauso baltvīnu ražošana, kuri 2008. gadā veidoja 7 % no kopējā produkcijas apjoma.

8.2. Cēloniskā saikne

Starp Dofinē [Dauphiné] un Provansu, Ronas upes kreisajā krastā ir iekopts vīndārzs, kas bauda Drôme Provençale Vidusjūras ietekmi. Šajā vīndārzā nereti atrodamas dienvidnieciskas vīnogu šķirnes, kas iekoptas ar ierobežotu gatavību un kurās izpaužas īpaša oriģinalitāte, kas saistīta ar to, ka ražotāji jau izsenis veidojuši stādījumus vidējā augstumā virs jūras līmeņa un vissaulainākajās vietās.

Šī vīndārza un galvenokārt ar vinifikāciju saistītas zinātības pastāvēšana jau tālā senatnē kopš gallu laikiem, kas bija pirms seno romiešu laikiem, ir pierādīta, pateicoties tam, ka ir atklāta viena no senākajām “vīndarības apmetņu vietām” antīkajā pasaulē.

Vēstures gaitā šī zinātība ir nodota tālāk visā Tricastin teritorijā, un ražotāju paaudzes ir pratušas uzturēt vīndārzu, neskatoties uz nopietniem apdraudējumiem tā pastāvēšanai. Starp tiem ir filoksēra, kuras ietekmē parādījās ražotāju apvienības, kas ieviesa kopējus noteikumus, kuri ļāva attīstīt kvalitatīvu ražošanu.

Ar šo sadarbību panākto progresu uzsver tai sekojošā no šī vīndārza nākošo vīnu atzīšana ar augstākās kvalitātes vīna cilmes vietas nosaukumu, pēc tam kontrolētās cilmes vietas nosaukumu “Coteaux du Tricastin”, kas notika periodā, kad ar pieprasījuma prasībām tomēr galvenokārt varēja pamatot to, ka ražošana kļuva intensīvāka nevis to, ka tika izvēlēta ar cilmes vietu saistīta kvalitāte.

Vīnus iegūst no visām vīnogu ražām, kas novāktas rūpīgi izvēlētos zemesgabalos un no maisījuma ar vairākām vīnogu šķirnēm, kuru stādījumi atrodas zemesgabalos ar nabadzīgu augsni, kas bieži vien ir labi filtrējoša un karsta. Šīs īpašības piešķir oriģinālas īpašības sarkanvīniem, kuri ir maigi, augļaini un, neskatoties uz to, labi strukturēti, un sniedz sausajiem baltvīniem tiem raksturīgās dienvidnieciskās iezīmes, plašu aromātu buķeti; sārtvīni līdzinās sarkanvīniem: maigi un augļaini.

Šo vīnu kvalitāte un reputācija ir izsenis veidota, pat ja to identitātē laika gaitā ir bijušas vērojamas izmaiņas, pēc patikas priekšplānā izvirzot kādas konkrētas pašvaldības vai visa reģiona nosaukumu.

Tādējādi 2010. gadā, kad ražotāji jau pirms vairākiem gadiem bija pauduši savu gribu, kontrolētās cilmes vietas nosaukums tika mainīts par labu “Grignan-les-Adhémar”, iecentrējot saikni starp šīs teritorijas ģeogrāfisko sirdi un Griņānas [Grignan] pašvaldību, kura vēsturiski ir saistīta ar “Adhémar de Grignan” ģimeni. Griņānas grāfs Fransuā de Kastelāns Ademars [François de Castellane Adhémar], kas bija Provansas gubernators XVII gadsimtā un Seviņē kundzes [Madame de Sévigné] meitas vīrs kopš 1669. gada, veicināja to, lai ģimenes uzvārds un Griņānas pašvaldības nosaukums būtu nešķirami.

Izdevumā “Dofinē provinces dabas vēsture”, ko 1781. gadā sarakstīja Fožā de Sentfons [Faujas de Saint-Fonds], ir pieminēti populāri vīni, kas pazīstami kā “Donzère vīni” un kuri ražoti aprakstītajā pašvaldībā: “Pazīstamākie apvidi ir Roussettes, Suel, Figerasse un Javalin, kas veido dažādus vīndārzus, aptuveni vienas jūdzes attālumā, augsnē, uz kuras atrodas akmeņi un apaļi oļi”. Un tālāk: “Grès līdzenumā... izgatavo tikpat labus vīnus, tāpat kā Opplilias, Borillon un de Lerminas apvidos, kuru vīni ir jānodala no Grès apvidus vīniem.” Turpinājumā vēl var uzzināt, ka šī apvidus vīni jau ir atzīti un augstu novērtēti ārpus ģeogrāfiskā apgabala un bieži vien vēl tālāk: “Donzère vīnus eksportē uz Parīzi, Lionu un Grenobli, uz Velay un Vivarais; tie nebaidās no pārvadāšanas pa jūru, jo tie tika nosūtīti uz Konstantinopoli, kas ļoti labi izdevās.” Tajā paša darbā autors uzskata, ka no iestādītajām vīnogu šķirnēm (“Clairette”, “Picardan”, “Rosani”): “veidojas garšīgs baltvīns”.

1896. gadā aprakstā par Château-Bizard vīndārzu, kas atrodas Allan, no Allan, Roussas un La Garde-Adhémar pašvaldībām nākošie vīni tiek pielīdzināti citiem vīniem “no Ronas krastiem”. Tāpat vīni no Allan pašvaldības ir pieminēti Žiljēna (Jullien) Francijas vīndārzu topogrāfijā (1822). Autors tos ierindo tūlīt aiz “Ermitage” un “Côte-Rôtie”. G. Foekss (G. Foex) savā vīnkopības traktātā (1895) 811. lpp. atsaucas uz Allan vīndārzu un velk paralēles ar no tā nākošo vīnu un vīnu “Châteauneuf-du-Pape”.

Griņānas pašvaldība, kas ir šīs kontrolētās cilmes vietas nosaukuma ģeogrāfiskais centrs un kas ļoti bieži ir pieminēta šī vīndārza vēsturē, ir atguvusi savu slavu vīnkopības jomā, pateicoties ražotāju centieniem kvalitātes jomā. Tas ir izpaudies ar vairākiem pasākumiem, kas tajā norisinās un ar vīna nama “Grignan-les-Adhémar” izveidi.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai un gatavošanai, veido šādu pašvaldību teritorija:

—	Ardèche departamentā: Alba-la-Romaine, Aubignas, Bidon, Bourg-Saint-Andéol, Gras, Larnas, Ruoms, Saint-Just, Saint-Marcel-d’Ardèche, Saint-Martin-d’Ardèche, Saint-Montan, Saint-Remèze, Saint-Thomé, Le Teil, Valvignières, Viviers;

—

Drôme departamentā: Aleyrac, Arpavon, Aubres, La Bégude-de-Mazenc, Bouchet, Châteauneuf-de-Bordette, Condorcet, Curnier, Dieulefit, Espeluche, Eyrolles, Eyzahut, Mirabel-aux-Baronnies, Montaulieu, Montboucher-sur-Jabron, Montbrison, Montélimar, Montjoux, Montjoyer, Nyons, Le Pègue, Piégon, Pierrelatte, Les Pilles, Le Poët-Laval, Pont-de-Barret, Portes-en-Valdaine, Puygiron, Rochebaudin, Rochefort-en-Valdaine, Rochegude, Rousset-les-Vignes, Salettes, Saint-Ferréol-Trente-Pas, Saint-Gervais-sur-Roubion, Saint-Maurice-sur-Eygues, Saint-Pantaléon-les-Vignes, Sainte-Jalle, Souspierre, Suze-la-Rousse, Taulignan, Teyssières, La Touche, Tulette, Valouse, Venterol, Vesc, Vinsobres;

—	Gard departamentā: Pont-Saint-Esprit, Saint-Paulet-de-Caisson;

—

Vaucluse departamentā: Bollène, Buisson, Cairanne, Entrechaux, Faucon, Gigondas, Grillon, Lagarde-Paréol, Lamotte-du-Rhône, Lapalud, Montdragon, Mornas, Puyméras, Rasteau, Richerenche, Roaix, Sablet, Séguret, Saint-Marcellin-lès-Vaison, Saint-Romain-en-Viennois, Saint-Roman-de-Malegarde, Sainte-Cécile-les-Vignes, Travaillan, Vacqueyras, Vaison-la-Romaine, Valréas, Villedieu, Violès, Visan.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt lielāko ģeogrāfiskās vienību “Vignobles de la Vallée du Rhône” atbilstoši nosacījumiem, kas precizēti vairāku iesaistīto aizsardzības un pārvaldības struktūru parakstītajā konvencijā.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-f57bb70c-e0a8-44c0-bc75-3aeca81c658d

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

9.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/28

(2023/C 49/12)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Cabernet d'Anjou”

PDO-FR-A1005-AM02

Paziņojuma datums: 11.11.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiska apgabala un tiešās apkaimes apgabala pašvaldības ir aktualizētas ar oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Tas neietekmē noteiktā ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Ir pievienoti datumi, kuros kompetentā valsts iestāde apstiprinājusi ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā ietilpstošā noteiktā zemesgabalu apgabala robežu izmaiņas. Ar zemesgabalu apgabala delimitāciju saprot ar attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3. Atstatums starp vīnkokiem

Minimālais atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir mainīts no 1 m līdz 0,90 m.

Šī grozījuma mērķis ir palielināt stādījumu biezību, nemainot atstatumu starp rindām.

Tāpat iekļauj īpašus noteikumus vīnkokiem, kuri atrodas vairāk par 10 % stāvās nogāzēs; minimālais atstatums starp šiem vīnkokiem ir 0,80 m.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

4. Apgriešana

Apgriešanas noteikumi ir saskaņoti cilmes vietu līmenī Val de Loire ietilpstošajā Anjou Saumur zonā.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

5. Saikne

Saikne grozīta, nomainot atsauci uz 2018. gadu ar atsauci uz 2021. gadu un precizējot pašvaldību skaitu pēc tam, kad notika atsevišķu pašvaldības apvienošanas.

Grozīts vienotā dokumenta 8. punkts.

6. Pārejas pasākumi

Pārejas pasākumi, kuru termiņš ir beidzies, ir svītroti.

Pievienots pārejas pasākums pēc jaunas zemesgabalu apgabala delimitācijas atsevišķās pašvaldībās.

Vienotais dokuments nav grozīts.

7. Marķējums

Marķēšanas noteikumi ir saskaņoti cilmes vietu līmenī Val de Loire ietilpstošajā Anjou Saumur zonā. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Grozīts vienotā dokumenta 9. punkts.

8. Atsauces uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

9. Redakcionāli grozījumi

Specifikācijā ir ieviesti dažādi redakcionāli precizējumi.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Cabernet d'Anjou

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Vīni ir sārtvīni ar tālāk minētajām analītiskajām īpašībām. Dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija vīnos ir 10,5 %. Fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) maksimālais saturs vīnos pēc fermentācijas ir lielāks par vai vienāds ar 10 gramiem uz litru. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %. Gaistošais skābums, kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tādi, kādi tie noteikti ES tiesību aktos, bet ikvienā izlejamā vīna partijā, uz kuru attiecas norāde “primeur” vai “nouveau”, gaistošais skābums ir mazāks par vai vienāds ar 10,2 miliekvivalentiem uz litru. Vīnos ir fermentējamie cukuri, un šiem vīniem piemīt lielākā vai mazākā mērā izteikts saldums. To intensīvais aromāts atspoguļo vīnogu šķirņu īpašības. Tomēr dominējošais ir augļu – persiku, zemeņu, citrusaugļu u. c. – aromāts. To garšā ir prasmīgi līdzsvarots svaigums un apaļīgums. Tiem ir izteikti noturīgi aromāti.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	10
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Stādījumu biezība – Atstatums

Audzēšanas prakse

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,90 metriem.

Ja vīndārzā vīnkoku stādījumu biezība ir mazāka par 4 000 vīnkoku uz hektāru, bet nav mazāka par 3 300 vīnkoku uz hektāru, no šā lauka novāktajai ražai var piemērot kontrolētu cilmes vietas nosaukumu, ja ir ievēroti specifikācijā izklāstītie noteikumi par vīnogulāju siešanu un lapotnes augstumu. Rindstarpu platums šajos vīndārzos nedrīkst būt lielāks par 3 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnogulājiem nedrīkst būt mazāks par 1 metru.

2. Apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnogulājus apgriež, veicot īsa, gara vai jaukta tipa apgriešanu. Vīnkokus apgriež, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem; vīnkokiem var atstāt divus papildu vīnstīgu pumpurus uz vienu vīnkoku, ja fenoloģiskajā fāzē, kas atbilst 11 vai 12 izplaukušām lapām, augļzaru skaits uz vīnkoku gadā nav lielāks par 12.

3. Apūdeņošana

Audzēšanas prakse

Apūdeņošana ir aizliegta.

4. Īpašā vīndarības metode

Vīndarības ogļu izmantošana ir aizliegta gan atsevišķi, gan arī maisījumos.

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %.

Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

5. Apgriešanas un siešanas augstums

Audzēšanas prakse

Vīndārzi, kuros vīnkoku stādījumu biezība ir mazāka par 4 000 vīnkoku uz hektāru, bet ir lielāka par vai vienāda ar 3 300 vīnkoku uz hektāru, papildus atbilst šādiem siešanas noteikumiem: siešanas stabu minimālais augstums virs zemes ir 1,90 metri; siešanas sistēmā ir četri stiepļu līmeņi; augšējās stieples minimālais augstums virs zemes ir 1,85 metri.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	69 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Visi ražošanas posmi vīniem ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Cabernet d’Anjou” notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas aptver šādu pašvaldību teritoriju, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo administratīvi teritoriālo klasifikatoru:

—

Deux-Sèvres departaments: Brion-près-Thouet, Loretz-d’Argenton, Louzy, Plaine-et-Vallées (tikai deleģētās pašvaldības Oiron teritorija), Saint-Cyr-la-Lande, Sainte-Verge, Saint-Martin-de-Mâcon, Saint-Martin-de-Sanzay, Thouars (tikai deleģēto pašvaldību Mauzé-Thouarsais, Sainte-Radegonde teritorija un kādreizējās pašvaldības Thouars teritorija), Tourtenay, Val en Vignes (tikai deleģēto pašvaldību Bouillé-Saint-Paul, Cersay un Saint-Pierre-à-Champ teritorija);

—

Maine-et-Loire departaments: Allonnes, Angers, Antoigné, Artannes-sur-Thouet, Aubigné-sur-Layon, Beaulieu-sur-Layon, Bellevigne-en-Layon, Bellevigne-les-Châteaux, Blaison-Saint-Sulpice, Bouchemaine, Brain-sur-Allonnes, Brissac Loire Aubance (tikai deleģēto pašvaldību Alleuds, Brissac-Quincé, Charcé-Saint-Ellier-sur-Aubance, Chemellier, Coutures, Luigné, Saint-Rémy-la-Varenne, Saint-Saturnin-sur-Loire un Vauchrétien teritorija), Brossay, Cernusson, Chalonnes-sur-Loire, Champtocé-sur-Loire, Chaudefonds-sur-Layon, Chemillé-en-Anjou (tikai deleģēto pašvaldību Chanzeaux, La Jumellière un Valanjou teritorija), Cizay-la-Madeleine, Cléré-sur-Layon, Le Coudray-Macouard, Courchamps, Denée, Dénezé-sous-Doué, Distré, Doué-en-Anjou, Épieds, Fontevraud-l'Abbaye, Les Garennes sur Loire, Gennes-Val-de-Loire (tikai deleģēto pašvaldību Chênehutte-Trèves-Cunault, Gennes, Grézillé, Saint-Georges-des-Sept-Voies un Le Thoureil teritorija), Huillé-Lézigné (tikai deleģētās pašvaldības Huillé teritorija), Ingrandes-Le Fresne sur Loire (tikai kādreizējās pašvaldības Ingrandes teritorija), Jarzé Villages (tikai deleģētās pašvaldības Lué-en-Baugeois teritorija), Louresse-Rochemenier, Lys-Haut-Layon, Mauges-sur-Loire (tikai deleģēto pašvaldību La Chapelle-Saint-Florent, Le Mesnil-en-Vallée, Montjean-sur-Loire, La Pommeraye, Saint-Florent-le-Vieil, Saint-Laurent-de-la-Plaine un Saint-Laurent-du-Mottay teritorija), Mazé-Milon (tikai deleģētās pašvaldības Fontaine-Milon teritorija), Montilliers, Montreuil-Bellay, Montsoreau, Mozé-sur-Louet, Mûrs-Erigné, Orée d'Anjou (tikai deleģēto pašvaldību Bouzillé, Champtoceaux, Drain, Landemont, Liré un La Varenne teritorija), Parnay, Passavant-sur-Layon, La Possonnière, Le Puy-Notre-Dame, Rives-de-Loir-en-Anjou (tikai deleģētās pašvaldības Villevêque teritorija), Rochefort-sur-Loire, Rou-Marson, Sainte-Gemmes-sur-Loire, Saint-Georges-sur-Loire, Saint-Germain-des-Prés, Saint-Just-sur-Dive, Saint-Macaire-du-Bois, Saint-Melaine-sur-Aubance, Saumur, Savennières, Soulaines-sur-Aubance, Souzay-Champigny, Terranjou, Tuffalun, Turquant, Les Ulmes, Val-du-Layon, Varennes-sur-Loire, Varrains, Vaudelnay;

—	Vienne departaments: Berrie, Curçay-sur-Dive, Glénouze, Pouançay, Ranton, Saint-Léger-de-Montbrillais, Saix, Ternay, Les Trois-Moutiers. Kartogrāfiskie dokumenti, kuros attēlots ģeogrāfiskais apgabals, ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļa vietnē.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.

1. Informācija par ģeogrāfisko apgabalu

a) – Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals aptver divas plašas ģeoloģiskās teritorijas, kurās vīndārzi izvietoti galvenokārt upju krastu nogāzēs un atsevišķās plakankalnēs: rietumos pirmskembrija un paleozoja laikmeta pamatiezis savienojas ar Armorikas augstieni; austrumos Parīzes baseina mezozoja un cenozoja laikmeta cilmieži pārklāj seno pamatiezi. Šī ģeoloģiskā īpatnība atšķir ģeogrāfiskā apgabala rietumu daļu, ko raksturo slānekļa, jo īpaši šīfera, klātbūtne un ko vietējie dēvē par “melno Anžū” [Anjou noir], no ģeogrāfiskā apgabala austrumu daļas, kam raksturīgs krīta tufs (Somīra [Saumur]) ar vietējo nosaukumu “baltais Anžū” [Anjou blanc].

Vīnogu audzēšanai paredzētos zemesgabalus veido dažādu ģeoloģisko formāciju augsnes. Kaut arī šīs augsnes ir ļoti atšķirīgas, pārsvarā tās ir nabadzīgas, un tām ir mērenas ūdens rezerves. Tām ir arī laba termiskā izturība.

Ģeogrāfiskajā apgabalā ir mērens okeāna klimats ar diezgan nelielām temperatūras svārstībām, ņemot vērā, no vienas puses, Atlantijas okeāna salīdzinošo tuvumu un, no otras puses, Luāras un tās pieteku termoregulējošo iedarbību, kā arī to, ka vīnadārzi ir ierīkoti nogāzēs. Jāpiemin, ka attiecībā uz Anžū mēreno klimatu ir iegājies izteiciens “douceur angevine” – realitātē tas jo īpaši izpaužas ziemās, garajos pavasaros un rudeņos, bet vasarās bieži valda liels karstums. Reljefa orientācija no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem aizsargā pret rietumu vējiem, kas bieži vien ir mitruma pārpilni. Tādējādi ģeogrāfiskajā apgabalā ir neliels nokrišņu daudzums, apgabals gūst labumu no dienvidvēja – fēna – ietekmes un ir aizsargāts pret okeāna mitrumu, pateicoties Šoletē [Choletais] un Možas [Mauges] augstajam reljefam. Gada nokrišņu daudzums ir caurmērā 585 milimetri, bet Choletais reljefa pacēlumos tas ir gandrīz 800 milimetri.

b) – Saikni veidojošo cilvēkfaktoru apraksts

Ir zināms, ka jau kopš mūsu ēras I gadsimta Anžū bez pārtraukuma ir ticis iekopts vīndārzs. Vīnkoki tur plaukst un zeļ, ko apliecina šīs pāris rindiņas no Apolonija dzejoļa (VI gadsimts): “Netālu no Bretaņas ir pilsēta, kas celta uz klints, bagāta ar Cerēras un Bakha dāvanām, un tās vārds ir cēlies no grieķu nosaukuma Andégave (Anžē, [Angers]).” Lai gan Anžū vīndārzi klosteru aizgādībā attīstījās visu viduslaiku periodu un izpletās Luāras krastos un apkārt Anžē pilsētai, patiesu ievērību tie guva XII–XIII gadsimtā. Anrī II un Akvitānijas Eleonoras valdīšanas laikā “Anžū vīns” nonāca uz vissmalkākajiem galdiem.

Ražošana ievērojami attīstījās XVI gadsimtā, pateicoties holandiešu tirgoņiem, kuri meklēja vīnu Holandei un tās kolonijām. Holandieši iepirka vīnu lielos apjomos, un tirdzniecība XVIII gadsimtā bija tik plaukstoša, ka pārvadāšanas veicināšanai tika padziļināta Lajonas [Layon] upe, kas šķērso ģeogrāfisko apgabalu. “Anžū vīnu” lieliskā reputācija tomēr pastiprināja alkatību, tika noteikti daudzi nodokļi (nodeva par kravu, kasti, vairumtirdzniecības nodoklis, mazumtirdzniecības nodoklis, tranzīta nodoklis u.c.), un šie nodokļi kaitēja tirdzniecībai. Vandejas [Vendée] karu postījumi izpostīja arī vīndārzu. Labklājība atdzima XIX gadsimta gaitā. 1881. gadā vīndārzu platība aizņēma 45 000 hektāru, un no tiem 10 000 hektāru saglabājās arī pēc filoksēras invāzijas (1893. gadā).

8.2.

“Anžū [vīnu]” atpazīstamība galvenokārt radusies no tādu baltvīnu ražošanas, kurus iegūst no vīnogu šķirnes “Chenin B”. Vienlaikus vīnogu šķirnes “Cabernet franc N” un pēc tam nedaudz vēlāk arī vīnogu šķirnes “Cabernet-sauvignon N” stādījumi straujāk attīstījās pēc filoksēras krīzes. Vīndarība XX gadsimta sākumā galvenokārt orientējās uz “iesarkanajiem” [rouget] vīniem – tas bija kafejnīcās patērētā vieglā vīna vietējais apzīmējums, un ar to sākās pirmais posms Anžū vīndārzu pārveidē. Izmantojot vīnogu šķirnes “Grolleau N” un “Grolleau gris G”, no kurām ražo “gaišos” [clairet] vīnus ar maz izteiktu krāsainību, un pievienojot nedaudz “Gamay N” un “Pineau d’Aunis N” šķirnes vīnogu, tika būtiski paplašināta ar kontrolētajiem cilmes vietas nosaukumiem “Cabernet d’Anjou” un “Rosé d’Anjou” pazīstamo un atzīto simbolisko sārtvīnu ražošana. Šīs pārveides otrā posma pamatā bija ražotāju pieredze, kas iegūta, apsaimniekojot šo augu kompleksu. Novērojumi un analīze par labāko atbilstību starp vīnogu šķirni un tās stādījumu vietu, ražas potenciāla novērtēšana un vīndarības metožu pārzināšana XX gadsimta 60. gados ļāva attīstīt sarkanvīnu ražošanu.

2. Informācija par produkta kvalitāti un īpašībām

Sārtvīnos ir fermentējamie cukuri, un šiem vīniem piemīt lielākā vai mazākā mērā izteikts saldums. Tiem ir intensīvi aromāti, katrā no vīniem izpaužas attiecīgo vīnogu šķirņu savdabīgums. Tomēr dominējošais ir augļu – persiku, zemeņu, citrusaugļu u. c. – aromāts. To garšā ir prasmīgi līdzsvarots svaigums un apaļīgums. Tiem ir izteikti noturīgi aromāti.

3. Cēloniskā mijiedarbība

Ziemeļos augošie vīndārzi un tos ieskaujošā īpatnējā ainava, mērenais klimats, ģeoloģiskās īpatnības un augsnes sastāvs — tas viss piešķir vīniem garšas identitāti, kas izceļas ar svaigumu.

Vīnkopības apstākļu daudzveidība, ko nosaka dažādie ģeopodoloģiskie apstākļi, ir ļāvusi ražotājiem optimāli izvērst katras ieviestās vīnogu šķirnes raksturu. Vīndaru novērojumi un analīze par vīnkoku audzēšanu ļauj viņiem noteikt vislabāko vīndārza atrašanās vietu. Nogāzēs un līdzenumos ar smilšainas grants augsni ierādīta vieta vīnogu šķirnēm “Grolleau N”, “Grolleau gris G” vai “Pineau d’Aunis N”, no kurām ražo sārtvīnus ar augļu notīm, savukārt seklu un veselīgu augsni ar regulāru ūdens padevi iecienījušas vīnogu šķirnes “Cabernet franc N” un “Cabernet-sauvignon N”, ko izmanto noapaļotu sārtvīnu ar izteiktu aromātu ražošanai.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

API

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Cabernet d’Anjou” vinifikācijai un gatavošanai, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—	Indre-et-Loire departaments: Saint-Nicolas-de-Bourgueil;

—	Loire-Atlantique departaments: Ancenis-Saint-Géréon (tikai kādreizējās pašvaldības Ancenis teritorija), Le Loroux-Bottereau, Le Pallet, La Remaudière, Vair-sur-Loire (tikai deleģētās pašvaldības Anetz teritorija), Vallet;

—	Maine-et-Loire departaments: Orée d'Anjou (tikai deleģētās pašvaldības Saint-Laurent-des-Autels teritorija), Saint-Martin-du-Fouilloux.

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “primeur” vai “nouveau” saskaņā ar noteikumiem, kas norādīti specifikācijā.

Neobligātos apzīmējumus, kuru izmantošanu saskaņā ar ES noteikumiem var regulēt dalībvalstis, norāda etiķetēs, izmantojot burtus, kuru izmēri augstumā, platumā un biezumā nav vairāk kā divas reizes lielāki par tiem burtiem, ar kuriem rakstīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar ģeogrāfisko nosaukumu “Val de Loire” saskaņā ar noteikumiem, kas norādīti specifikācijā. Papildu ģeogrāfiskajā nosaukumā “Val de Loire” izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no to rakstzīmju lielumu, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Vīnus uz kuriem attiecas norāde “primeur” vai “nouveau”, obligāti noformē ar norādi par ražas gadu.

Ar cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja – tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta; – šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā. Kadastrā reģistrētās apdzīvotās vietas nosaukuma rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz pusi no to rakstzīmju lieluma, ar ko atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-cea1d3f7-577f-445e-9e58-b708a8d13eb8

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

9.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/35

(2023/C 49/13)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Anjou”

PDO-FR-A0820-AM03

Paziņojuma datums: 11.11.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiska apgabala un tiešās apkaimes apgabala pašvaldības ir aktualizētas saskaņā ar oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Tas neietekmē noteiktā ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3. Vīnogu šķirņu sajaukums

Groza noteikumus par vīnogu šķirņu sajaukumu sarkanvīniem attiecībā uz papildu pievienotajām vīnogu šķirnēm “Grolleau” un “Pineau d'Aunis”, priekšroku dodot “Grolleau”, kurai piemīt pievilcīgas īpašības, it sevišķi saistībā ar klimata pārmaiņām.

Vienotais dokuments nav grozīts.

4. Atstatums starp vīnkokiem

Minimālais atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir mainīts no 1 m līdz 0,90 m.

Šī grozījuma mērķis ir palielināt stādījumu biezību, nemainot atstatumu starp rindām.

Tāpat iekļauj īpašus noteikumus vīnkokiem, kuri atrodas vairāk par 10 % stāvās nogāzēs; minimālais atstatums starp šiem vīnkokiem ir 0,80 m.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

5. Apgriešana

Apgriešanas noteikumi ir saskaņoti cilmes vietu līmenī Val de Loire ietilpstošajā Anjou Saumur zonā.

Šīs saskaņošanas mērķis ir radīt uzņēmējiem labāku izpratni un vienkāršot pārbaužu veikšanu. Ar šī grozījuma ieviešanu vīnkopji var pielāgoties salnai, kas mēdz uznākt arvien vēlāk.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

6. Vīndarības ogles

Ir dzēsts aizliegums izmantot vīndarībai paredzētas ogles dzirkstošajiem sārtvīniem.

Ir dzēsts aizliegums izmantot koksnes šķeldu vinifikācijas laikā dzirkstošajiem baltvīniem un sārtvīniem.

Šis grozījums nepieciešamības gadījumā ļaus atbrīvoties no atsevišķiem piesārņojuma veidiem vīnos un uzlabot struktūru bāzes vīniem, kas paredzēti sekundārajai fermentācijai pudelē.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

7. Saikne

Saikne grozīta, nomainot atsauci uz 2018. gadu ar atsauci uz 2021. gadu un precizējot pašvaldību skaitu pēc tam, kad notika atsevišķu pašvaldības apvienošanas.

Grozīts vienotā dokumenta 8. punkts.

8. Pārejas pasākumi

Pārejas pasākumi, kuru termiņš ir beidzies, ir svītroti.

Pievienots pārejas pasākums pēc jaunas zemesgabalu apgabala delimitācijas atsevišķās pašvaldībās.

Vienotais dokuments nav grozīts.

9. Marķējums

Marķēšanas noteikumi ir saskaņoti cilmes vietu līmenī Val de Loire ietilpstošajā Anjou Saumur zonā. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Grozīts vienotā dokumenta 9. punkts.

10. Atsauces uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

11. Redakcionāli grozījumi

Specifikācijā ir ieviesti dažādi redakcionāli precizējumi.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Anjou

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. Nedzirkstošie baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Vīniem ir šādas īpašības: spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 11 %; sausajiem vīniem fermentējamo cukuru saturs pēc fermentēšanas nepārsniedz 3 gramus uz litru, un tas var sasniegt ne vairāk kā 8 gramus uz litru, ja vīnskābes gramos uz litru izteiktais kopējais skābuma saturs nav zemāks par fermentējamo cukuru saturu vairāk kā par 2 gramiem uz litru. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12,5 %. Gaistošais skābums, kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tādi, kādi tie noteikti ES tiesību aktos. Nedzirkstošie baltvīni parasti ir sausie vīni, taču dažkārt tie var saturēt fermentējamus cukurus un tos var apzīmēt kā “demi-sec” [pussausos], “moelleux” [pussaldos] vai “doux” [saldos] vīnus. Vīniem piemīt intensīvs aromāts, kas atklāj ziedu aromātu nianses (vilkābeli, ceriņus, liepas, verbēnu, kumelītes u.c.) un dažādiem augļiem piemītošās notis (citrusaugļus, plūmes, bumbierus, žāvētos augļus u.c.). To garša ir noapaļota, pilnestīgi un izraisa svaiguma un izsmalcinātības sajūtu.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Nedzirkstošie sarkanvīni

ĪSS APRAKSTS

Vīniem ir šādas īpašības: spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10,5 %; fermentējamo cukuru saturs pēc fermentācijas ir mazāks vai vienāds ar 3 g/l; pēc fermentācijas vīnos, attiecībā uz kuriem drīkst izmantot norādi “Gamay”, kas papildināta ar norādi “primeur” [“agrīns” – pildīts pudelē pirms pavasara iestāšanās] vai “nouveau” [“jauns” – pildīts pudelē pirms nākamās ražas], fermentējamo cukuru saturs nepārsniedz 2 g/l. Sarkanvīnos malolaktiskās fermentācijas norisēm obligāti jābūt pabeigtām. Sarkanvīnos, kas ir gatavi tirdzniecībai nefasētā veidā vai iepildīti pudelēs, ābolskābes saturs ir zemāks vai vienāds ar 0,4 g/l. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12,5 %. Gaistošais skābums, kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tādi, kādi tie noteikti ES tiesību aktos, bet ikvienā izlejamā vīna partijā, uz kuru attiecas norāde “primeur” vai “nouveau”, gaistošais skābums ir mazāks par vai vienāds ar 10,2 miliekvivalentiem uz litru. Vīnus kopj vismaz līdz nākamā gada 15. janvārim pēc ražas novākšanas. Nedzirkstošajos sarkanvīnos ir labs tanīnu sastāvs. Tiem piemīt diezgan intensīvi aromāti, un tajos izceļas sarkanajām ogām piemītošās notis. Vīniem piemīt izteikta struktūrainība, tomēr vieglumam ir noteicošā loma. Garšas ziņā vīni ir īpaši patīkami trīs gadus pēc ražas novākšanas. Vīni, attiecībā uz kuriem drīkst izmantot norādi “Gamay”, ir svaigi, dzīvīgi un patīkami viegli. Tajos attīstās raksturīgie aromāti, kas visbiežāk ir augļu notis. Tie ir vīni, kas galvenokārt baudāmi jauni.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Dzirkstošie vīni

ĪSS APRAKSTS

Dzirkstošie vīni ir baltvīni vai sārtvīni. Bāzes vīnos, kas paredzēti dzirkstošo baltvīnu un sārtvīnu ražošanai, spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10,5 %. Bāzes vīnos, kuri paredzēti dzirkstošo vīnu gatavošanai un kuriem nav veikta nekāda bagātināšana, spirta maksimālā faktiskā tilpumkoncentrācija ir 12 %. Bāzes vīnos, kuriem nav veikta nekāda bagātināšana, pēc raudzēšanas fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir mazāks vai vienāds ar 24 gramiem uz litru. Bāzes vīnos, kuriem ir veikta bagātināšana, pēc raudzēšanas fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir mazāks vai vienāds ar 5 gramiem uz litru. Bāzes vīnos, kas paredzēti dzirkstošo baltvīnu un sārtvīnu ražošanai un ir bagātināti, spirta kopējā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 11,6 %. Vīnos pēc putu izveidošanās un pirms beidzamā saldinātāja pievienošanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija pēc bagātināšanas nepārsniedz 13 % Gaistošais skābums, kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tādi, kādi tie noteikti ES tiesību aktos. Dzirkstošie vīni ir baltvīni vai sārtvīni. Tiem ir raksturīga izsmalcinātība, kas sajūtama ne tikai izdalītajā gāzē, bet arī to garšas aromātos un struktūrainībā.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Stādījumu biezība – Atstatums

Audzēšanas prakse

2. Apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnogulājus apgriež, veicot īsa, gara vai jaukta tipa apgriešanu:

—

nedzirkstošie baltvīni (visas vīnogu šķirnes), nedzirkstošie sarkanvīni (vīnogu šķirnes “Cabernet franc N”, “Cabernet-sauvignon N”, “Gamay N”, “Pineau d’Aunis N”): vīnkokus apgriež, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem; vīnkokiem var atstāt divus papildu vīnstīgu pumpurus uz vienu vīnkoku, ja fenoloģiskajā fāzē, kas atbilst 11 vai 12 izplaukušām lapām, augļzaru skaits uz vīnkoku gadā nav lielāks par 12;

—

nedzirkstošie sarkanvīni (vīnogu šķirne “Grolleau N”): vīnkokus apgriež, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 10 vīnstīgu pumpuriem; vīnkokiem var atstāt divus papildu vīnstīgu pumpurus uz vienu vīnkoku, ja fenoloģiskajā fāzē, kas atbilst 11 vai 12 izplaukušām lapām, augļzaru skaits uz vīnkoku gadā nav lielāks par 12;

—	dzirkstošie baltvīni un sārtvīni (vīnogu šķirnes “Chenin B”, “Gamay N”, “Grolleau G”, “Grolleau N”, “Pineau d’Aunis N”): vīnkokus apgriež, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem;

vīnkokiem var atstāt četrus papildu vīnstīgu pumpurus uz vienu vīnkoku, ja fenoloģiskajā fāzē, kas atbilst 11 vai 12 izplaukušām lapām, augļzaru skaits uz vīnkoku gadā nav lielāks par 12.

3. Apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnogulājus apgriež, veicot īsa, gara vai jaukta tipa apgriešanu:

—	dzirkstošie baltvīni un sārtvīni (vīnogu šķirnes “Cabernet franc N”, “Cabernet-sauvignon N”, “Chardonnay B”, “Sauvignon B”): vīnkokus apgriež, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 14 vīnstīgu pumpuriem;

4. Apūdeņošana

Audzēšanas prakse

Apūdeņošana ir aizliegta.

5. Vīna bagātināšana

Īpašā vīndarības metode

Sarkanvīnu ir atļauti reduktīvi bagātināšanas paņēmieni ūdens satura pazemināšanai, un maksimālais daļējās koncentrācijas līmenis attiecībā pret izmantoto tilpumu ir 10 %.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija nedzirkstošajos vīnos nepārsniedz 12,5 %.

Bāzes vīnos, kuri paredzēti dzirkstošo baltvīnu un sārtvīnu ražošanai un kuriem ir veikta bagātināšana, fermentējamo cukuru saturs ir ≤ 5 g/l un spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir ≤ 11,6 %.

6. Koksnes šķeldas izmantošana

Īpašā vīndarības metode

Baltvīnu un sārtvīnu ražošanā koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta.

Sarkanvīnu ražošanā koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta, izņemot vinifikācijas laikā.

Bāzes vīnus, kas paredzēti dzirkstošo sārtvīnu gatavošanai, drīkst iegūt ar tādiem paņēmieniem kā macerācija vai “noasiņošana” [vīnogu misas īslaicīga macerācija kopā ar melno vīnogu miziņām, pēc tam ar noliešanu atdalot no tām misu].

Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

7. Apgriešanas un siešanas augstums

Audzēšanas prakse

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. Nedzirkstošie baltvīni

65 hektolitri no hektāra.

2. Nedzirkstošie sarkanvīni

65 hektolitri no hektāra.

3. Dzirkstošie baltvīni un sārtvīni

76 hektolitri no hektāra.

4. Norāde “Gamay”

72 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Visi ražošanas posmi vīniem ar kontrolētajiem cilmes vietas nosaukumiem “Anjou”, “Cabernet d’Anjou” un “Rosé d’Anjou” notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo administratīvi teritoriālo klasifikatoru, aptver šādu pašvaldību teritoriju:

—

Maine-et-Loire departaments: Allonnes, Angers, Antoigné, Artannes-sur-Thouet, Aubigné-sur-Layon, Beaulieu-sur-Layon, Bellevigne-en-Layon, Bellevigne-les-Châteaux, Blaison-Saint-Sulpice, Bouchemaine, Brain-sur-Allonnes, Brissac Loire Aubance (tikai deleģēto pašvaldību Alleuds, Brissac-Quincé, Charcé-Saint-Ellier-sur-Aubance, Chemellier, Coutures, Luigné, Saint-Rémy-la-Varenne, Saint-Saturnin-sur-Loire un Vauchrétien teritorija), Brossay, Cernusson, Chalonnes-sur-Loire, Champtocé-sur-Loire, Chaudefonds-sur-Layon, Chemillé-en-Anjou (tikai deleģēto pašvaldību Chanzeaux, La Jumellière un Valanjou teritorija), Cizay-la-Madeleine, Cléré-sur-Layon, Le Coudray-Macouard, Courchamps, Denée, Dénezé-sous-Doué, Distré, Doué-en-Anjou, Épieds, Fontevraud-l'Abbaye, Les Garennes sur Loire, Gennes-Val-de-Loire (tikai deleģēto pašvaldību Chênehutte-Trèves-Cunault, Gennes, Grézillé, Saint-Georges-des-Sept-Voies un Le Thoureil teritorija), Huillé-Lézigné (tikai deleģētās pašvaldības Huillé teritorija), Ingrandes-Le Fresne sur Loire (tikai deleģētās pašvaldības Ingrandes teritorija), Jarzé Villages (tikai deleģētās pašvaldības Lué-en-Baugeois teritorija), Louresse-Rochemenier, Lys-Haut-Layon, Mauges-sur-Loire (tikai deleģēto pašvaldību La Chapelle-Saint-Florent, Le Mesnil-en-Vallée, Montjean-sur-Loire, La Pommeraye, Saint-Florent-le-Vieil, Saint-Laurent-de-la-Plaine un Saint-Laurent-du-Mottay teritorija), Mazé-Milon (tikai deleģētās pašvaldības Fontaine-Milon teritorija), Montilliers, Montreuil-Bellay, Montsoreau, Mozé-sur-Louet, Mûrs-Erigné, Orée d'Anjou (tikai deleģēto pašvaldību Bouzillé, Champtoceaux, Drain, Landemont, Liré un La Varenne teritorija), Parnay, Passavant-sur-Layon, La Possonnière, Le Puy-Notre-Dame, Rives-de-Loir-en-Anjou (tikai deleģētās pašvaldības Villevêque teritorija), Rochefort-sur-Loire, Rou-Marson, Sainte-Gemmes-sur-Loire, Saint-Georges-sur-Loire, Saint-Germain-des-Prés, Saint-Just-sur-Dive, Saint-Macaire-du-Bois, Saint-Melaine-sur-Aubance, Saumur, Savennières, Soulaines-sur-Aubance, Souzay-Champigny, Terranjou, Tuffalun, Turquant, Les Ulmes, Val-du-Layon, Varennes-sur-Loire, Varrains, Vaudelnay;

—	Vienne departaments: Berrie, Curçay-sur-Dive, Glénouze, Pouançay, Ranton, Saint-Léger-de-Montbrillais, Saix, Ternay, Les Trois-Moutiers.

Kartogrāfiskie dokumenti, kuros attēlots ģeogrāfiskais apgabals, ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļa vietnē.

Visi ražošanas posmi vīniem ar norādi “Gamay” notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo administratīvi teritoriālo klasifikatoru, aptver šādu pašvaldību teritoriju:

—

Deux-Sèvres departaments: Brion-près-Thouet, Loretz-d’Argenton, Louzy, Saint-Cyr-la-Lande, Sainte-Verge, Saint-Martin-de-Mâcon, Saint-Martin-de-Sanzay, Thouars (tikai deleģēto pašvaldību Mauzé-Thouarsais, Sainte-Radegonde teritorija un kādreizējās pašvaldības Thouars teritorija), Val en Vignes (tikai deleģēto pašvaldību Bouillé-Saint-Paul, Cersay un Saint-Pierre-à-Champ teritorija);

—

Maine-et-Loire departaments: Allonnes, Angers, Aubigné-sur-Layon, Beaulieu-sur-Layon, Bellevigne-en-Layon, Blaison-Saint-Sulpice, Bouchemaine, Brain-sur-Allonnes, Brissac Loire Aubance (tikai deleģēto pašvaldību Alleuds, Brissac-Quincé, Charcé-Saint-Ellier-sur-Aubance, Chemellier, Coutures, Luigné, Saint-Rémy-la-Varenne, Saint-Saturnin-sur-Loire un Vauchrétien teritorija), Cernusson, Chalonnes-sur-Loire, Champtocé-sur-Loire, Chaudefonds-sur-Layon, Chemillé-en-Anjou (tikai deleģēto pašvaldību Chanzeaux, La Jumellière un Valanjou teritorija), Cléré-sur-Layon, Denée, Dénezé-sous-Doué, Doué-en-Anjou (tikai deleģēto pašvaldību Brigné, Concourson-sur-Layon, Doué-la-Fontaine, Forges, Montfort, Saint-Georges-sur-Layon un Les Verchers-sur-Layon teritorija), Les Garennes sur Loire, Gennes-Val-de-Loire (tikai deleģēto pašvaldību Chênehutte-Trèves-Cunault, Gennes, Grézillé, Saint-Georges-des-Sept-Voies un Le Thoureil teritorija), Huillé-Lézigné (tikai deleģētās pašvaldības Huillé teritorija), Ingrandes-Le Fresne sur Loire (tikai deleģētās pašvaldības Ingrandes teritorija), Jarzé Villages (tikai deleģētās pašvaldības Lué-en-Baugeois teritorija), Louresse-Rochemenier, Lys-Haut-Layon, Mauges-sur-Loire (tikai deleģēto pašvaldību La Chapelle-Saint-Florent, Le Mesnil-en-Vallée, Montjean-sur-Loire, La Pommeraye, Saint-Florent-le-Vieil, Saint-Laurent-de-la-Plaine un Saint-Laurent-du-Mottay teritorija), Mazé-Milon (tikai deleģētās pašvaldības Fontaine-Milon teritorija), Montilliers, Mozé-sur-Louet, Mûrs-Erigné, Orée d'Anjou (tikai deleģēto pašvaldību Bouzillé, Champtoceaux, Drain, Landemont, Liré un La Varenne teritorija), Passavant-sur-Layon, La Possonnière, Rives-de-Loir-en-Anjou (tikai deleģētās pašvaldības Villevêque teritorija), Rochefort-sur-Loire, Sainte-Gemmes-sur-Loire, Saint-Georges-sur-Loire, Saint-Germain-des-Prés, Saint-Macaire-du-Bois, Saint-Melaine-sur-Aubance, Savennières, Soulaines-sur-Aubance, Terranjou, Tuffalun, Val-du-Layon, Varennes-sur-Loire.

Kartogrāfiskie dokumenti, kuros attēlots ģeogrāfiskais apgabals, ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļa vietnē.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Chenin B”

“Gamay N”

“Grolleau N”

“Grolleau gris G”

“Pineau d'Aunis N”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1. Nedzirkstošie vīni

Ģeogrāfiskais apgabals aptver divas plašas ģeoloģiskās teritorijas, kurās vīndārzi izvietoti galvenokārt upju krastu nogāzēs un atsevišķās plakankalnēs: rietumos pirmskembrija un paleozoja laikmeta pamatiezis savienojas ar Armorikas augstieni; austrumos Parīzes baseina mezozoja un cenozoja laikmeta cilmieži pārklāj seno pamatiezi. Ģeogrāfiskā apgabala rietumu daļa ar tai raksturīgu ģeoloģisko iezīmi — slānekli, galvenokārt dabīgo šīferi, ko vietējā mērogā dēvē par “melno Anžū”, atšķiras no austrumu daļas ar tai raksturīgu ģeoloģisko iezīmi — šūnakmeni (Somīra), ko vietējā mērogā dēvē par “balto Anžū”.

Ģeogrāfiskais apgabals, kuram ir vēsturiska saistība ar Anžū provinci, 2021. gadā pletās galvenokārt 68 pašvaldībās Maine-et-Loire departamenta dienvidu daļā, kā arī 11 pašvaldībās Deux-Sèvres departamenta ziemeļu daļā un 9 pašvaldībās Vienne departamenta ziemeļu daļā. Dažas nelielas saliņas Maine-et-Loire departamenta ziemeļdaļā vēl liecina par laiku, kad vīnogulāji klāja visu departamenta teritoriju

Vīnogu ražas novākšanai delimitētos zemesgabalos atrodami augšņu veidi no dažādām ģeoloģiskajām formācijām. Lai gan šie augšņu veidi ir ļoti atšķirīgi, tās galvenokārt ir nabadzīgas un ar mērenām ūdens rezervēm. Tām ir arī laba termiskā izturība.

Ģeogrāfiskajā apgabalā ir mērens okeāna klimats ar salīdzinoši nelielām temperatūras svārstībām, ņemot vērā gan relatīvo Atlantijas okeāna tuvumu, gan Luāras un tās pieteku lomu temperatūras nodrošināšanā, gan visbeidzot vīndārza izvietojumu nogāzēs. Šeit nav runa par “Anžū maigo klimatu”, kas realitātē visbiežāk ir sastopams ziemas gaitā, garajā pavasarī un rudenī, kā arī vasarā bieži vien ir izteikts karstums. Uz ziemeļrietumiem/dienvidaustrumiem vērstais reljefs pasargā no rietumu vējiem, kuri bieži vien atnes nokrišņus. Tā kā ģeogrāfiskais apgabals atrodas arī nelielā paaugstinājumā, dienvidvējš samazina no okeāna nākošā mitruma ietekmi, pateicoties augstākiem reljefa pacēlumiem Choletais un Mauges pusē. Gada nokrišņu daudzums ir caurmērā 585 milimetri, bet Choletais reljefa pacēlumos tas ir gandrīz 800 milimetri.

Ir zināms, ka jau kopš mūsu ēras I gadsimta Anžū bez pārtraukuma tiek kopti vīndārzi. Vīnkoki tur zeļ un plaukst, ko apliecina šīs pāris rindiņas no Apolonija dzejoļa (VI gadsimts): “Netālu no Bretaņas ir pilsēta, kas celta uz klints, bagāta ar Cerēras un Bakha dāvanām, un tās vārds ir cēlies no grieķu nosaukuma Andégave (Anžē, [Angers]).” Lai gan Anžū vīndārzi klosteru aizgādībā attīstījās visu viduslaiku periodu un izpletās Luāras krastos un apkārt Anžē pilsētai, patiesu ievērību tie guva XII–XIII gadsimtā. Anrī II un Akvitānijas Eleonoras valdīšanas laikā “Anžū vīns” nonāca uz vissmalkākajiem galdiem.

8.2. Nedzirkstošie vīni

Novērojumi un analīze par labāko atbilstību starp vīnogu šķirni un tās stādījumu vietu, ražas potenciāla novērtēšana un vīndarības metožu pārzināšana XX gadsimta 60. gados ļāva attīstīt sarkanvīnu ražošanu.

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Anjou” apzīmētie nedzirkstošie vīni ir baltvīni, sārtvīni un sarkanvīni.

Baltvīni parasti ir sausie vīni, taču dažkārt to saturā var būt fermentējamie cukuri un tos var apzīmēt kā “demi-sec” [pussausos], “moelleux” [pussaldos] vai “doux” [saldos] vīnus. Tiem piemīt intensīvs aromāts, kas atklāj ziedu aromātu nianses (vilkābeli, ceriņus, liepas, verbēnu, kumelītes u.c.) un dažādiem augļiem piemītošās notis (citrusaugļus, plūmes, bumbierus, žāvētos augļus u.c.). To garša ir noapaļota, pilnestīgi un izraisa svaiguma un izsmalcinātības sajūtu.

Sarkanvīnos ir labs tanīnu sastāvs. Tiem piemīt diezgan intensīvi aromāti, un tajos izceļas sarkanajām ogām piemītošās notis. Vīniem piemīt izteikta struktūrainība, tomēr vieglumam ir noteicošā loma. Garšas ziņā vīni ir īpaši patīkami trīs gadus pēc ražas novākšanas.

Vīni, attiecībā uz kuriem drīkst izmantot norādi “Gamay”, ir svaigi, dzīvīgi un patīkami viegli. Tajos attīstās raksturīgie aromāti, kas visbiežāk ir augļu notis. Tie ir vīni, kas galvenokārt baudāmi jauni.

Vīnkopības prakses daudzveidība, kas atkarīga no dažādiem ģeoloģiskiem un augsnes apstākļiem, ir ļāvusi ražotājiem optimāli izvērst katras ieviestās vīnogu šķirnes raksturu. Vīndaru novērojumi un analīze par vīnkoku audzēšanu ļauj viņiem noteikt vislabāko vīndārza atrašanās vietu. Anžū vīndārzi ļauj vīnogu šķirnei “Chenin B” izpaust savas galvenās īpašības sausā baltvīnā, bet saulainās un uz dienvidiem vērstās pakalnu nogāzes ļauj izpausties sarežģītākiem vīniem ar paaugstinātu gatavību, un, ja klimatiskie apstākļi sezonas beigās ir labvēlīgi, no šīs šķirnes var iegūt moelleux [pussaldos] vai doux [saldos] vīnus.

Vīnogu šķirnes “Grolleau N”, “Grolleau gris G” vai “Pineau d’Aunis N” aug smilšainos grants pakalnos un ieplakās, un no tām ražo augļainus sārtvīnus, savukārt seklu un veselīgu augsni ar regulāru ūdens padevi iecienījušas vīnogu šķirnes “Cabernet franc N” un “Cabernet-sauvignon N”, ko izmanto, lai ražotu noapaļotus sārtvīnus ar izteiktu aromātu vai sarkanvīnus, kuriem piemīt viegls “skarbums”, kas tiek uzlabots, pateicoties īsajam specifikācijā paredzētajam vīna kopšanas posmam.

Visbeidzot, “Gamay N” šķirnes vīnkokus vislabāk ir stādīt zemesgabalos ar augsni, kas veidojusies uz pirmskembrija laikmeta iežiem “melnā Anžū” centrālajā daļā, izslēdzot visas “baltā Anžū” vietas; par to liecina ģeogrāfiskā vienība, kas konkrētāk noteikta to sarkanvīnu specifikācijās, attiecībā uz kuriem ģeogrāfiskajā apgabalā drīkst izmantot norādi “Gamay”.

Ražotāju zinātība, kas apgūta, pateicoties vairāku paaudžu pieredzei, izpaužas arī tehnisko ražošanas paņēmienu izvēlē un vīnogu šķirņu sajaukuma prasmē, kura balstās uz ražošanas mērķi un ražas gadu. Meklējot noietu dažādos tirgos, ražošanas daudzveidība rada priekšrocības. Ne tikai valsts līmenī, kur šos vīnus īpaši augstu novērtē Anžē pilsētas, tās apkārtnes, Francijas Bretaņas un Normandijas reģionu iedzīvotāji, bet arī ārpus valsts robežām ievērojama daļa vīnu, uz kuriem attiecas kontrolētie cilmes vietas nosaukumi “Anjou”, “Cabernet d’Anjou” un “Rosé d’Anjou”, atbilst Francijas 7. eksportētājreģiona līmenim, kurā atrodas “Val de Loire”.

8.3. Dzirkstošie vīni

Dzirkstošo vīnu ražošanas pamatā vēsturiski ir nedzirkstošo baltvīnu ražošana. Jau XV gadsimtā ražotāji ievēroja, ka vīns, kas tiek iepildīts pudelēs ziemā un kam veic otro fermentāciju, kad atgriežas pirmais karstuma vilnis, dzirkstī, vienlaikus saglabājot aromātu izsmalcinātību. Vispirms “dzirkstošajam” vīnam veica sekundāro fermentāciju pudelē, vai nu izmantojot fermentējamos cukurus no daļēji fermentētās misas, vai arī pievienojot “vecvīnā izšķīdinātu cukuru”; XIX gadsimta sākumā tas veicināja dzirkstošo vīnu ražošanas attīstību, pateicoties lielajiem pazemes pagrabiem krīta tufā, kuros šos vīnus varēja uzglabāt un izturēt zemā un nemainīgā temperatūrā.

Dzirkstošajiem vīniem ir raksturīga izsmalcinātība, kas sajūtama ne tikai izdalītajā gāzē, bet arī to garšas aromātos un struktūrainībā.

Dzirkstošo vīnu ražošana notiek tādos pašos apstākļos. Ražotāji bija ievērojuši, ka vīniem, kas iepildīti pudelēs un tiek turēti pagrabā, ziemas beigās var sākties jauna fermentācija. Empīriski regulējot šo “otro spontāno fermentāciju”, izdevās iegūt “dzirkstošos” vīnus, jo īpaši no “Chenin B” šķirnes vīnogām. Šai vēlīnajai vīnogu šķirnei ir tādas īpašības, svaigums un aromātu smalkums, kas tai piešķir dzirkstošo vīnu ražošanai vajadzīgās iezīmes. Šīs iezīmes sāka izmantot XIX gadsimta sākumā (jo īpaši pēc Žana Baptista Akermana [Jean-Baptiste Ackerman] mudinājuma), meistarīgi regulējot “sekundāro fermentāciju pudelē”, lai tādējādi ražotu dzirkstošos vīnus.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta ražas novākšanai. Raža jānovāc tā, lai vīnogu gatavība būtu optimāla un cukuru/skābuma līdzsvars būtu pareizs, un tas ir nepieciešams gan garantētam svaigumam, gan pareizai putu izveidošanai, gan arī pietiekamai uzglabāšanās spējai. Turklāt pazemes pagrabi, it īpaši “melnā Anžū” centrālajā daļā, ir labvēlīgs faktors, lai gatavotu šos vīnus, kuriem ir vajadzīgas plašas uzglabāšanas un apstrādes telpas ar ideāliem gaismas, gaisa mitruma un temperatūras apstākļiem. Šī metode un tehniskais paņēmiens tika piemērots melnogu šķirnēm, lai dzirkstošo sārtvīnu ražošana notiktu slepenākos apstākļos.

Balstoties uz vairāk nekā gadsimtu ilgo pieredzi, dzirkstošo vīnu ražotājiem mūsdienās ir vajadzīgās prasmes, lai raudzēšanas tvertnes pildītu vairāku šķirņu vīnogu maisījumu. Vismaz deviņus mēnešus ilga vīnu kopšana uz nogulsnēm nodrošina vīniem lielāku daudzveidīgumu.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

API

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabalā, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz tādu vīnu vinifikāciju un gatavošanu, uz kuriem var attiecināt kontrolētās cilmes vietas nosaukumus “Cabernet d’Anjou” un “Rosé d’Anjou”, tādu nedzirkstošo vīnu vinifikāciju un gatavošanu, uz kuriem var attiecināt kontrolētās cilmes vietas nosaukumu “Anjou”, tādu dzirkstošo vīnu vinifikāciju, gatavošanu, kopšanu un fasēšanu, uz kuriem var attiecināt kontrolētās cilmes vietas nosaukumu “Anjou”, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—	Indre-et-Loire departaments: Saint-Nicolas-de-Bourgueil;

—	Loire-Atlantique departaments: Ancenis-Saint-Géréon (tikai deleģētās pašvaldības Ancenis teritorija), Le Loroux-Bottereau, Le Pallet, La Remaudière, Vair-sur-Loire (tikai deleģētās pašvaldības Anetz teritorija), Vallet;

—	Maine-et-Loire departaments: Orée d'Anjou (tikai deleģētās pašvaldības Saint-Laurent-des-Autels teritorija), Saint-Martin-du-Fouilloux.

API norāde “Gamay”

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu ar norādi “Gamay” vinifikācijai un gatavošanai, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—	Deux-Sèvres departaments: Saint-Martin-de-Mâcon, Tourtenay;

—	Indre-et-Loire departaments: Saint-Nicolas-de-Bourgueil;

—	Loire-Atlantique departaments: Ancenis-Saint-Géréon (tikai deleģētās pašvaldības Ancenis teritorija), Le Loroux-Bottereau, Le Pallet, La Remaudière, Vair-sur-Loire (tikai deleģētās pašvaldības Anetz teritorija), Vallet;

—

Maine-et-Loire departaments: Antoigné, Artannes-sur-Thouet, Bellevigne-les-Châteaux, Brossay, Cizay-la-Madeleine, Le Coudray-Macouard, Courchamps, Distré, Doué-en-Anjou (tikai deleģētās pašvaldības Meigné teritorija), Épieds, Fontevraud-l’Abbaye, Montreuil-Bellay, Montsoreau, Orée d'Anjou (tikai deleģētās pašvaldības Saint-Laurent-des-Autels teritorija), Parnay, Le Puy-Notre-Dame, Rou-Marson, Saint-Just-sur-Dive, Saint-Martin-du-Fouilloux, Saumur, Souzay-Champigny, Turquant, Les Ulmes, Varrains, Vaudelnay;

—	Vienne departaments: Berrie, Curçay-sur-Dive, Glénouze, Pouançay, Ranton, Saint-Léger-de-Montbrillais, Saix, Ternay, Les Trois-Moutiers.

Fasēšana

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

fasēšana noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Dzirkstošos vīnus ražo, izmantojot tikai pudelēs esošo vīnu sekundāro fermentāciju.

Uzglabāšanas laiks pudelēs uz nogulsnēm nedrīkst būt mazāks par deviņiem mēnešiem.

Vīnus ražo un pārdod tajās pudelēs, kuru iekšpusē ir izveidojušās putas, izņemot vīnus, ko pārdod pudelēs, kuru tilpums ir mazāks par vai vienāds ar 0,375 litriem vai lielāks par 1,5 litriem.

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

neobligātos apzīmējumus, kuru izmantošanu saskaņā ar ES noteikumiem var regulēt dalībvalstis, norāda etiķetēs, izmantojot burtus, kuru izmēri augstumā, platumā un biezumā nav vairāk kā divas reizes lielāki par tiem burtiem, ar kuriem rakstīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums;

kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar ģeogrāfisko nosaukumu “Val de Loire” saskaņā ar noteikumiem, kas norādīti specifikācijā;

papildu ģeogrāfiskajā nosaukumā “Val de Loire” izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no to rakstzīmju lielumu, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums;

Norāde “Gamay”

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

Vīniem, kuri atbilst īpašajiem nosacījumiem, kas attiecībā uz šo norādi ir paredzēti specifikācijā, kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar norādi “Gamay”.

Norādi “Gamay” marķējumā iekļauj pēc kontrolētā cilmes vietas nosaukuma, un to uzraksta ar rakstzīmēm, kuru krāsa ir tāda pati un kuru lielums gan augstumā, gan platumā nepārsniedz divas trešdaļas no to rakstzīmju lieluma, ar kurām atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Minēto norādi “Gamay” var papildināt ar norādi “primeur” vai “nouveau” attiecībā uz vīniem, kas atbilst īpašajiem nosacījumiem, kuri attiecībā uz šo norādi paredzēti specifikācijā.

Vīnus, uz kuriem attiecas norāde “primeur” vai “nouveau”, obligāti noformē ar norādi par ražas gadu.

Nedzirkstošie baltvīni

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

Dokumentos, pārvadāšanas dokumentos un marķējumā nedzirkstošie baltvīni tirdzniecības obligāti jāapzīmē ar norādēm “demi-sec” [pussauss], “moelleux” [pussalds] vai “doux” [salds] atbilstoši fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturam vīnos, kā tas ir noteikts ES tiesību aktos. Etiķetēs šīs norādes atrodas tajā pašā vizuālajā laukumā, kurā uzrakstīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Mazāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ar nosacījumu, ka tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta un ir minēta ražas deklarācijā. Kadastrā reģistrētās apdzīvotās vietas nosaukuma rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz pusi no to rakstzīmju lieluma, ar ko atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-cea1d3f7-577f-445e-9e58-b708a8d13eb8

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

9.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/47

(2023/C 49/14)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Crémant de Loire”

PDO-FR-A0391-AM02

Paziņojuma datums: 11.11.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiska apgabala pašvaldības ir aktualizētas saskaņā ar oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Tas neietekmē noteiktā ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Grozīts vienotā dokumenta 6. punkts.

2. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Pievienota informācija par sanāksmēm, kurās apstiprināta delimitācija.

Šis grozījums izdarīts, lai norādītu datumu, kurā kompetentā valsts iestāde apstiprinājusi ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā ietilpstošā noteiktā zemesgabalu apgabala robežu izmaiņas. Ar zemesgabalu apgabala delimitāciju saprot ar attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3. Atstatums starp vīnkokiem

Minimālais atstatums starp vīnkokiem ir mainīts no 1 m līdz 0,90 m.

Šī grozījuma mērķis ir palielināt stādījumu biezību, nemainot atstatumu starp rindām.

Tāpat iekļauj īpašus noteikumus vīnkokiem, kuri atrodas vairāk par 10 % stāvās nogāzēs; minimālais atstatums starp šiem vīnkokiem ir 0,80 m.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

4. Apgriešana

Apgriešanas noteikumi ir saskaņoti cilmes vietu līmenī Val de Loire ietilpstošajā Anjou Saumur zonā.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Saikne grozīta, nomainot atsauci uz 2018. gadu ar atsauci uz 2021. gadu un precizējot pašvaldību skaitu pēc atsevišķu pašvaldības apvienošanas.

Grozīts vienotā dokumenta 8. punkts.

6. Marķējums

Ieviests precizējums attiecībā uz tiesisko regulējumu par neobligātajām norādēm.

Grozīts vienotā dokumenta 9. punkts.

7. Pārejas pasākumi

Pārejas pasākumi, kuru termiņš ir beidzies, ir svītroti.

Pievienots pārejas pasākums pašvaldībām, kuru zemesgabalu apgabala delimitācija apstiprināta 2020. gada novembrī.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

8. Redakcionāli grozījumi

Specifikācijā ir ieviesti dažādi redakcionāli precizējumi.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

9. Atsauces uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Crémant de Loire

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. Raksturīgās īpašības

ĪSS APRAKSTS

Vīni ir augstas kvalitātes dzirkstošie sārtvīni un baltvīni. Dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija vīnos ir 9 %. Spirta maksimālā faktiskā tilpumkoncentrācija bāzes vīnos, kuriem nav veikta nekāda bagātināšana, ir 12 %, bet maksimālais fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs tajos ir 24 grami uz litru. Bagātinātos bāzes vīnos pēc raudzēšanas fermentējamo cukuru (glikoze + fruktoze) saturs ir zemāks par 5 gramiem uz litru. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija bāzes vīnos nepārsniedz 11,6 %. Vīnos pirms iepildīšanas pudelēs oglekļa dioksīda pārspiediens ir vienāds vismaz ar 4 bāriem, mērot 20 °C temperatūrā, un pēc iepildīšanas pudelēs kopējais sēra anhidrīda saturs ir zemāks par vai vienāds ar 150 miligramiem uz litru. Gaistošais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tādi, kādi tie noteikti ES tiesību aktos. Vīnos pēc otrējās fermentācijas un pirms beidzamā saldinātāja pievienošanas un misas bagātināšanas gadījumā kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13 %. Kopējais skābums un gaistošais skābums ir tādi, kādi tie noteikti ES tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Apraksts

ĪSS APRAKSTS

“Crémant de Loire” ir dzirkstošais vīns — galvenokārt baltvīns un (retāk) sārtvīns. Tas ir vienmērīgi dzirkstošs, ar maziem, smalkiem un noturīgiem burbulīšiem. Smaržā bieži jūtams baltziedu augu aromāts apvienojumā ar augļainuma, piemēram, persiku vai aprikožu, notīm. Garša ir izsmalcināta un harmoniska, un tajā izcili labi apvienojas īpašības, kas rada svaiguma un maiguma izjūtas.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Stādījumu biezība – Atstatums (1)

Audzēšanas prakse

Vīndārzos, kas atrodas ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Anjou” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā, vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,90 metriem. Ražai, kas novākta vīndārzos, kur atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir mazāks par 0,90 metriem, taču lielāks par vai vienāds ar 0,80 metriem, un kuros nogāzes ir stāvākas par 10 %, var piemērot kontrolētu cilmes vietas nosaukumu. – Ja vīndārzā vīnkoku stādījumu biezība ir mazāka par 4 000 vīnkoku uz hektāru, bet nav mazāka par 3 300 vīnkoku uz hektāru, no šā lauka novāktajai ražai var piemērot kontrolētu cilmes vietas nosaukumu, ja ir ievēroti specifikācijā izklāstītie noteikumi par vīnogulāju siešanu un lapotnes augstumu. Rindstarpu platums šajos vīndārzos nedrīkst būt lielāks par 3 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnogulājiem nedrīkst būt mazāks par 1 metru.

2. Stādījumu biezība – Atstatums (2)

Audzēšanas prakse

Vīndārzos, kas atrodas ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Touraine” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā, vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku stādu uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,10 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,90 metriem.

Vīndārzos, kas atrodas ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Cheverny” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā, vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku uz hektāru. Šo vīnkoku rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2,10 metrus. Atstatums starp vīnkokiem vienā rindā ir no 0,90 metriem līdz 1,20 metriem.

3. Vīnogulāju siešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

—

Vīndārzos, kas atrodas ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Anjou” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā, piesietās lapotnes augstums atbilst vismaz rindstarpas platumam, kas reizināts ar 0,6, un piesietās lapotnes augstumu mēra no lapotnes apakšējās robežas, kas atrodas vismaz 0,40 metrus virs zemes, līdz augšējai apgriešanas robežai, kura tiek noteikta vismaz 0,20 metrus virs palisādes augšējās stieples. Vīndārzi, kuros vīnkoku stādījumu biezība ir mazāka par 4 000 vīnkoku uz hektāru, bet ir lielāka par vai vienāda ar 3 300 vīnkoku uz hektāru, papildus atbilst šādiem siešanas noteikumiem: siešanas stabu minimālais augstums virs zemes ir 1,90 metri; siešanas sistēmā ir četri stiepļu līmeņi; augšējās stieples minimālais augstums virs zemes ir 1,85 metri.

—

Vīndārzos, kas atrodas ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Touraine” un “Cheverny” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā, piesietās lapotnes augstums atbilst vismaz rindstarpas platumam, kas reizināts ar 0,6, un piesietās lapotnes augstumu mēra no lapotnes apakšējās robežas, kas atrodas vismaz 0,30 metrus virs zemes, līdz augšējai apgriešanas robežai, kura tiek noteikta vismaz 0,20 metrus virs palisādes augšējās stieples.

4. Apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnogulājus apgriež, veicot īsa, gara vai jaukta tipa apgriešanu.

“Chenin B”, “Grolleau N”, “Grolleau gris G”, “Orbois B” un “Pineau d’Aunis N”: vīnkokus apgriež, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem; vīnkokiem var atstāt četrus papildu vīnstīgu pumpurus uz vienu vīnkoku, ja fenoloģiskajā fāzē, kas atbilst 11 vai 12 izplaukušām lapām, augļzaru skaits uz vīnkoku gadā nav lielāks par 12.

“Cabernet franc N”, “Cabernet-sauvignon N”, “Chardonnay B” un “Pinot noir N”: vīnkokus apgriež, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 14 vīnstīgu pumpuriem; vīnkokiem var atstāt četrus papildu vīnstīgu pumpurus uz vienu vīnkoku, ja fenoloģiskajā fāzē, kas atbilst 11 vai 12 izplaukušām lapām, augļzaru skaits uz vīnkoku gadā nav lielāks par 14.

5. Apūdeņošana

Audzēšanas prakse

Apūdeņošana ir aizliegta.

6. Ražas novākšana

Audzēšanas prakse

Vīni ir gatavoti no vīnogām, kuras novāktas ar rokām. Vīnogu novākšanas ierīču lietošana ir aizliegta.

Vīnogas pārvadā nenoslēgtās tvertnēs. Tvertņu malu izmēri nepārsniedz 1,20 × 1,20 metrus, un vīnogu maksimālais augstums tajās ir 0,40 metri. Laika posms starp vīnogu novākšanu un presēšanu nedrīkst pārsniegt 24 stundas.

Īpašā vīndarības metode

a)	Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija bāzes vīnos nepārsniedz 11,6 %. Vīnos pēc otrējās fermentācijas un pirms beidzamā saldinātāja pievienošanas un misas bagātināšanas gadījumā kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13 %.

b)	Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

c)	Presēšanas iekārtām jāatbilst specifikācijā noteiktajiem kritērijiem, kas attiecas uz ražas saņemšanu, presēm un presēšanas veikšanu, vīnogu ievietošanu presē, sulu frakcionēšanu un higiēnu.

Presē tiek bērtas veselas vīnogas. Bāzes vīnus iegūst, nepārsniedzot 100 litrus misas no 150 kilogramiem izmantoto vīnogu.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

80 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Visi ražošanas posmi notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas aptver šādu pašvaldību teritoriju, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo administratīvi teritoriālo klasifikatoru:

—

Indre-et-Loire departaments: Amboise, Anché, Artannes-sur-Indre, Athée-sur-Cher, Avoine, Avon-les-Roches, Azay-le-Rideau, Azay-sur-Cher, Beaumont-en-Véron, Benais, Bléré, Bossay-sur-Claise, Bourgueil, Brizay, Candes-Saint-Martin, Cangey, Chambray-lès-Tours, Chançay, Chanceaux-sur-Choisille, La Chapelle-sur-Loire, Chargé, Cheillé, Chemillé-sur-Indrois, Chenonceaux, Chinon, Chisseaux, Chouzé-sur-Loire, Cinais, Cinq-Mars-la-Pile, Civray-de-Touraine, Coteaux-sur-Loire, Couziers, Cravant-les-Côteaux, La Croix-en-Touraine, Crouzilles, Dierre, Draché, Épeigné-les-Bois, Esvres, Fondettes, Francueil, Genillé, Huismes, L’Île-Bouchard, Joué-lès-Tours, Langeais (tikai deleģētās pašvaldības Langeais teritorija), Larçay, Lémeré, Lerné, Lignières-de-Touraine, Ligré, Limeray, Lussault-sur-Loire, Luynes, Luzillé, Marçay, Montlouis-sur-Loire, Montreuil-en-Touraine, Mosnes, Nazelles-Négron, Neuillé-le-Lierre, Noizay, Panzoult, Parçay-Meslay, Pocé-sur-Cisse, Pont-de-Ruan, Razines, Restigné, Reugny, Rigny-Ussé, Rivarennes, Rivière, La Roche-Clermault, Rochecorbon, Saché, Saint-Avertin, Saint-Benoît-la-Forêt, Sainte-Maure-de-Touraine, Saint-Étienne-de-Chigny, Saint-Germain-sur-Vienne, Saint-Martin-le-Beau, Saint-Nicolas-de-Bourgueil, Saint-Ouen-les-Vignes, Saint-Règle, Savigny-en-Véron, Savonnières, Sazilly, Seuilly, Souvigny-de-Touraine, Tavant, Theneuil, Thilouze, Thizay, Tours, Vallères, Véretz, Vernou-sur-Brenne, Villaines-les-Rochers, Vouvray;

—

Loir-et-Cher departaments: Angé, Blois, Candé-sur-Beuvron, Cellettes, Chailles, Châteauvieux, Châtillon-sur-Cher, Chaumont-sur-Loire, Chémery, Cheverny, Chissay-en-Touraine, Chitenay, Choussy, Le Controis-en-Sologne, Cormeray, Couddes, Couffy, Cour-Cheverny, Faverolles-sur-Cher, Fresnes, Huisseau-sur-Cosson, Mareuil-sur-Cher, Maslives, Méhers, Mesland, Meusnes, Monteaux, Monthou-sur-Bièvre, Monthou-sur-Cher, Les Montils, Montlivault, Mont-près-Chambord, Montrichard Val de Cher, Muides-sur-Loire, Noyers-sur-Cher, Oisly, Pontlevoy, Pouillé, Rilly-sur-Loire, Saint-Aignan, Saint-Claude-de-Diray, Saint-Dyé-sur-Loire, Saint-Georges-sur-Cher, Saint-Julien-de-Chédon, Saint-Laurent-Nouan, Saint-Romain-sur-Cher, Sambin, Sassay, Seigy, Seur, Soings-en-Sologne, Thésée, Tour-en-Sologne, Valaire, Valencisse (tikai deleģēto pašvaldību Chambon-sur-Cisse un Molineuf teritorija), Vallières-les-Grandes, Valloire-sur-Cisse (tikai deleģētās pašvaldības Chouzy-sur-Cisse teritorija), Veuzain-sur-Loire (tikai deleģētās pašvaldības Onzain teritorija), Vineuil;

—

—	Vienne departaments: Berrie, Curçay-sur-Dive, Glénouze, Pouançay, Ranton, Saint-Léger-de-Montbrillais, Saix, Ternay, Les Trois-Moutiers.

Kartogrāfiskie dokumenti, kuros attēlots ģeogrāfiskais apgabals, ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļa vietnē.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Chardonnay B”

“Chenin B”

“Grolleau N”

“Grolleau gris G”

“Orbois B”

“Pineau d'Aunis N”

“Pinot noir N”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.

a) Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals plešas plato ar viļņotu reljefu, kas ģeoloģiskā ziņā atbilst Armorikas augstieni balstošajām primārajām formācijām un nesenākajām krīta perioda formācijām un mazākā mērā terciārajam periodam (no Parīzes baseina dienvidrietumu daļas). Ģeogrāfiskais apgabals stiepjas aptuveni 200 kilometru garumā gar Luāru [Loire] un tās pietekām Vjennu [Vienne], Endru [Indre] un Šēru [Cher]. 2021. gadā tas plešas 246 pašvaldību teritorijā, no kurām dažas ir slavenas ar savām muižām vai pilīm.

Vīnogu ražas novākšanai delimitētos zemesgabalus veido slānekļa vai mālainā slānekļa augsnes rietumu daļā un mālainā kaļķakmens (kenomanas, turonas, senonijas (augškrīta četru augšējo stāvu) un eocēna) augsnes austrumu daļā. Visiem augšņu veidiem raksturīgas mērenas noderīga ūdens rezerves un laba drenāža.

Svarīgs ir turonas ģeoloģiskais posms. Tajā veidojās baltais smilšakmens, kura izmantošana, iegūstot to daudzos karjeros, ļāva uzcelt Luāras pilis un kopumā visas ēkas reģionā, līdz ar to atstājot neskaitāmas dobumveidīgas alas. Šie karjeri, kuros ir konstanta temperatūra un mitrums, ir kļuvuši par pagrabiem, kas atvēlēti sēņu audzēšanai un vīna glabāšanai.

Klimats ir okeāna tipa klimats ar dažām niansēm. Tādējādi austrumu daļā, kas atbilst Sologne vīnkopības reģionam, jūtama vairāk kontinentāla ietekme un kopējais nokrišņu daudzums gadā ir nedaudz augstāks nekā pārējā ģeogrāfiskajā zonā un sasniedz no 550 milimetriem līdz 650 milimetriem. Rietumos okeāna ietekme ir visspēcīgākā, temperatūra ir stabila, ziemas ir maigas un karstums vasarā ir mērens. Turpretim virzienā uz austrumiem temperatūras diapazonā vērojamas izteiktākas svārstības. Šajā kopējā kontekstā Luāras un tās pieteku upju tīklam ir būtiska loma temperatūras nodrošināšanā.

b) Saikni veidojošo cilvēkfaktoru apraksts

Vīndārzu vēsture ir salīdzinoši sena, saistīta ar daudzu klosteru un abatiju izveidošanos, kuru šajā reģionā ir daudz. Svētais Gregors no Tūras [Saint Grégoire de Tours] savā darbā “Histoire de France” [Francijas vēsture] min to, ka VI gadsimtā vīnkoki šajā reģionā uz audzēti plašā mērogā un ka izmantoti biedēkļi [“traquettes”], lai vīnogu gatavošanās laikā atbaidītu putnus. Pateicoties holandiešu īstenotai tirdzniecībai, XVII un XVIII gadsimtā vīndārzi attīstījās jo īpaši. Patiešām, holandieši, kam bija liela flote, izmantoja Luāru, lai Ponts-de-Cé, Saumur un Vouvray veidotu krājumus, īpaši baltvīnu krājumus, tādējādi ar “vīniem, kas der pārvadāšanai pa jūru” attīstot kvalitatīvu vīnu tirgu.

Dzirkstošo vīnu ražošana iesākās XIX gadsimta sākumā, pamatojoties uz vēsturiskiem novērojumiem par Saumur vīniem, kas gatavoti no “Chenin B” šķirnes vīnogām un ir derīgi otrējai fermentācijai. Jau ļoti agri, apzinoties šo īpatnību un tās pārsteidzošo līdzību ar “Champagne” vīniem, Žans Batists Akermans [Jean-Baptiste Ackerman] no 1811. gada sāka ražot dzirkstošo vīnu pēc tradicionālās metodes. 1838. gadā komiteja, kuras uzdevums bija pārbaudīt Anžē rūpniecības izstādē eksponētos ražojumus, paziņoja: “Šie vīni ir absolūti dzidri un caurspīdīgi; to putas ir baltas, dzīvas un dzirkstošas… Ir parādīta iespēja pie mums izgatavot vīnus, kas atbilst Šampaņas vīniem.”

Nepilna pusgadsimta laikā no šiem pirmajiem rezultātiem iedvesmojies sacensību gars daudziem uzņēmējiem lika sekot komitejas pamudinājumam. Izveidojās lielās ražotnes “Veuve Amiot”, “Bouvet-Ladubay”, “Langlois-Château”, “Monmousseau”. Alas, kas tika izraktas, lai iegūtu balto smilšakmeni, kļūst par privileģētām dzirkstošo vīnu ražošanas vietām. Bija pat izraktas veselas galerijas ar vienu vienīgu mērķi — uzglabāt pudeles. Sakarā ar Francijas iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos un dzelzceļa attīstību laikposms no 1845. gada līdz 1875. gadam dzirkstošo vīnu ražotājiem bija jaunu tirdzniecības horizontu pavēršanās laiks. Tā 1874. gadā visā Eiropā tika nosūtīts 4 miljoni pudeļu, un XX gadsimtā sākās Luāras ielejas dzirkstošo vīnu popularitāte.

Aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Crémant de Loire” ir atzīts ar dekrētu, kas datēts ar 1975. gada 17. oktobri. Jau ilgu laiku ražotāji bija rādījuši, ka dzirkstošo vīnu ražošanā izejvielu respektēšana ir pamatota. Tādējādi ar šajā dekrētā norādītajiem ražošanas noteikumiem viņi apliecina savu uzticību ražas novākšanai ar rokām, veselu vīnogu ievietošanai presē, saudzīgai presēšanai, kā arī svarīgam konservācijas periodam “uz restēm”.

2009. gadā tika saražots 13 miljoni pudeļu.

8.2.

2 Informācija par produkta kvalitāti un īpašībām

3 Cēloniskā mijiedarbība

Vīndārzi ir veidojušies Luāras hidroloģiskā tīkla ietekmē gandrīz 200 kilometru garumā. Mezoklimatiskās atšķirības ģeogrāfiskajā apgabalā un ļoti atšķirīgie augsnes apstākļi ļāva ražotājiem veicināt dažādu vīnogu šķirņu ieaudzēšanu atbilstīgi to īpašībām. Šī vīndarības situāciju daudzveidība rada būtiskas priekšrocības, lai raudzēšanas tvertnes pildītu ar vairāku šķirņu vīnogu maisījumu.

Īpaši pateicoties tam, ka no “Chenin B” vīnogu šķirnes ražotie vīni ir derīgi otrējai raudzēšanai, ražotāji, īpaši Saumur un Vouvray ražotāji, ir apguvuši metode, kas nodrošina dabisku putu veidošanos pudelē. Pamatojoties uz šiem panākumiem un apzinoties, ka tiek ražots izslavēts produkts, viņi novēro un izstrādā metodes, lai nodrošinātu nevainojamu kvalitāti. Baltajā smilšakmenī izrakto pagrabu esība bija faktors, kas labvēlīgi ietekmēja šo vīnu ražošanas attīstību, kuru uzglabāšanai un pārcilāšanai ir vajadzīgas lielas telpas ar vienmērīgu temperatūru.

Ar ražu, jo īpaši ar tās transportēšanu, saistīto ražošanas nosacījumu mērķis ir saglabāt vīnogu veselumu līdz presēšanas posmam un ierobežot oksidāciju. Presēšana, ko veic sakoptā vidē ar piemērotu aprīkojumu, atbilstīgi noteikumiem, kuros precīzi noteikta saistība starp izmantotās ražas svaru un iegūtās misas daudzumu, garantē šādi iegūto sulu kvalitāti un dzidrumu. Balstoties uz vairāk nekā gadsimta laikā iegūto pieredzi, dzirkstošo vīnu darītājiem ir zinātība, kas lieliski tiek likta lietā, veidojot viņu vīnu maisījumu sastāvu. Ilgs kopšanas periods ļauj vīnam uzlabot aromātiskās īpašības, komplicētību un izsmalcinātību.

Kāds Anžē vīndaris XX gadsimta 80. gados ir teicis: ““Crémant de Loire” ir mūsdienu metožu rezultāts, kuras izmanto, lai labāk uzturētu tradīcijas.” Šis dzirkstošais baltvīns un sārtvīns, kas tagad ir kulta elementi Luāras ielejā un ir paredzēti valsts tirgum, kā arī eksportam, ir iemantojis un turpina iemantot arvien pieaugošu reputāciju.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

Neobligātos apzīmējumus, kuru izmantošanu saskaņā ar ES noteikumiem var regulēt dalībvalstis, norāda etiķetēs, izmantojot burtus, kuru izmēri augstumā vai platumā nav vairāk kā divas reizes lielāki par tiem burtiem, ar kuriem rakstīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar ģeogrāfisko nosaukumu “Val de Loire”. Minēto ģeogrāfisko nosaukumu atveido ar rakstzīmēm, kuras ne augstumā, ne platumā nav lielākas par divām trešdaļām no rakstzīmēm, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Aizsargātais cilmes vietas nosaukums ir rakstīts uz korķa daļas, kas atrodas pudeles kaklā.

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu ja:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta;

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā;

Kadastrā reģistrētās apdzīvotās vietas nosaukuma rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz pusi no to rakstzīmju lieluma, ar ko atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Iepildīšana tarā

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

fasēšana noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Vīnus ražo, izmantojot stikla pudelēs esošo vīnu otrējo fermentāciju.

Saliešanu stikla pudelēs, kurās notiek putu veidošanās, veic, sākot no 1. decembra pēc ražas novākšanas.

Uzglabāšanas laiks pudelēs uz nogulsnēm nedrīkst būt mazāks par deviņiem mēnešiem.

Vīnus patērētājam pārdod pēc minimāla kopšanas perioda, kas ir 12 mēneši pēc to iepildīšanas pudelēs.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-fbd01859-710c-4b01-bc35-12c58579e127

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

9.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/56

(2023/C 49/15)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Côtes du Jura”

PDO-FR-A0155-AM01

Paziņojuma datums: 10.11.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 1. punktā vārdus “tiek nodrošināta” aizstāj ar vārdu “notiek” un pēc “Juras [departamentā]” iekļauj vārdkopu “pamatojoties uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru”.

Šis redakcionālais grozījums ļauj identificēt ģeogrāfisko apgabalu, atsaucoties uz Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora 2021. gada redakciju; klasifikatoru atjaunina Nacionālais statistikas un ekonomikas pētījumu institūts (INSEE), un tajā arī ir juridiski definēts ģeogrāfiskais apgabals.

Pašvaldību teritoriju saraksts, kuras veido tiešās apkaimes apgabalu, kā arī tā nosaukums ir atjaunināts bez izmaiņām ģeogrāfiskā apgabala robežās, lai ņemtu vērā administratīvās izmaiņas, kas precizētas Administratīvi teritoriālo vienību oficiālajā klasifikatorā.

Grozīts vienotā dokumenta 6. punkts.

IV iedaļas 1. punktā iekļauj arī teikumu ar informāciju par to, ka uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami INAO vietnē.

2. Tiešās apkaimes apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 3. punktā pēc vārdkopas “šādu [pašvaldību teritorijā]” iekļauj vārdkopu “Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora 2021. gada redakciju”.

Šīs redakcionālās izmaiņas ļauj atsaukties uz tiešās apkaimes apgabalu saistībā ar 2021. gadā spēkā esošo Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora redakciju, ko publicējis INSEE.

Šīs atsauces iekļaušana ļauj juridiski definēt tiešās apkaimes apgabalu.

Lai ņemtu vērā veiktās administratīvās izmaiņas, atjaunina arī to pašvaldību teritoriju sarakstu, kuras veido tiešās apkaimes apgabalu (bez izmaiņām tā robežās), un tā nosaukumu.

Attiecīgi groza vienotā dokumenta sadaļu “Papildu nosacījumi”.

3. Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes

Specifikācijas I nodaļas V iedaļas 1. punktā vīndārzā izmantotajām vīnogu šķirnēm pievieno interesējošās vīnogu šķirnes ar nolūku tās pielāgot “Aligoté B”, “Chenin B”, “Enfariné B”, “Gringet B”, “Marsanne B”, “Roussane B”, “Sacy B”, “Béclan N”, “Franc noir de Haute-Saône N” un “Gamay N” attiecībā uz šādiem vīniem:

—	nedzirkstošie baltvīni: “Aligoté B”, “Chenin B”, “Enfariné N”, “Gringet B”, “Marsanne B”, “Roussane B” un “Sacy B”;

—	nedzirkstošie sarkanvīni un sārtvīni: “Béclan N”, “Enfariné N”, “Franc noir de Haute-Saône N” un “Gamay N”;

—	nedzirkstošie vīni, uz kuriem attiecas apzīmējums “vin jaune”: “Enfariné N” un “Gringet B”.

Valsts Izcelsmes un kvalitātes institūta valsts kompetentās komitejas pastāvīgā komisija ir pieņēmusi lēmumu atļaut pieteikuma dokumentāciju iesniegušajām cilmes vietām izmantot iespēju ieviest vīnogu šķirnes ar mērķi tās pielāgot klimata pārmaiņām vai atbilstoši tam, ko sabiedrība sagaida attiecībā uz kultūraugu aizsardzības līdzekļu izmantošanu.

Šīm vīnogu šķirnēm, kas daļēji cēlušās no Juras reģiona, varētu būt priekšrocība globālās sasilšanas apstākļos. Dažas ir vēlīnas un ļauj pielāgoties salnu radītajam riskam, citas ļauj nodrošināt skābumu, kā arī iegūt līdzsvarotākus vīnus. Tās ir vismaz tik pat lielā mērā noturīgas pret slimībām, kā tās vīnogu šķirnes, kuras jau ir atļauts audzēt cilmes vietā. Šo vīnogu šķirņu ieviešanas nolūks ir arī akcentēt cilmes vietas nosaukuma vīnu savdabīgumu.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

4. Saimniecībā piemērojamie noteikumi attiecībā uz proporciju

Specifikācijas I nodaļas V iedaļas 2. punktā iekļauj precizējumu, ka interesējošās vīnogu šķirnes ar nolūku tās pielāgot nepārsniedz 5 % no saimniecības vīndārzā izmantotajām šķirnēm, un to novērtē attiecībā uz ACVN vīna ražošanai izmanto zemesgabalu kopskaitu.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

5. Apgriešanas noteikumi

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā iekļauj grozījumus attiecībā uz vīnkoku apgriešanu, lai iekļautu tajā interesējošās vīnogu šķirnes ar nolūku tās pielāgot.

Attiecīgi ir grozīta vienotā dokumenta sadaļa “Īpašās vīndarības metodes”.

6. Vīnogulāju audzēšanas vispārējais stāvoklis

Lai ierobežotu vides ietekmi uz vīnogulāju audzēšanu, specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta f) apakšpunktā precizē, ka sintētiskas izcelsmes slāpekļa mēslojums nedrīkst pārsniegt 40 vienības uz hektāru gadā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

7. Citas audzēšanas metodes

Lai saglabātu fizikālās un bioloģiskās vides īpašības, specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 2. punktā precizē, ka zemesgabalos, kur nogāzes ir stāvākas par 15 %, kultivēta vai spontāni radusies veģetācija tiek apstrādāta ar mehāniskām vai fiziskām metodēm vismaz katrā otrajā rindstarpā. Ar šo grozījumu aizstāj rindstarpu garuma ierobežojumus zemesgabalos, kur nogāzes ir stāvākas par 15 %.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

8. Ražas novākšana

Specifikācijas I nodaļas VII iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā dzēš noteikumu, kas attiecas uz fiksētu ražas sākuma datumu. Šo noteikumu dzēš, jo specifikācijā ir norādīts minimālais cukura daudzums novācamajās vīnogās, kas ļauj uzņēmējiem novākt ražu atbilstoši apstākļiem konkrētajā gadā un ģeogrāfiskajam izvietojumam.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

9. Ražas iznākums

Specifikācijas I nodaļas VIII iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā sasniedzamais ražas iznākums nedzirkstošajiem baltvīniem ir palielināts no 72 līdz 78 hl/ha. Šis grozījums ļaus vīnkopjiem izmantot labas ražas gadus kopējā vidējā ražošanas apjoma samazināšanās kontekstā.

Ir grozīta vienotā dokumenta sadaļa “Maksimālais ražas iznākums”.

10. Šķirņu salikums

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā precizē, ka interesējošās vīnogu šķirnes ar nolūku tās pielāgot kopā vai atsevišķi nedrīkst pārsniegt 10 % vīna salikuma galaproduktā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

11. Aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Svītro specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz datumu, no kura atļauta vīnu aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Lai būtu iespējama agrīna vīna pārvietošana, jo īpaši uz vairumtirdzniecības atrašanās vietām, ir dzēsts datums, sākot no kura vīnus var laist apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Groza IX iedaļas 5. punkta virsrakstu, svītrojot vārdkopu “produktu aprite un”.

Dzēš IX iedaļas 5. punkta a) apakšpunkta virsrakstu.

Šie specifikācijas grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

12. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 3. punktā dzēš vārdkopu “rindstarpu garuma ierobežojumi”. Šis grozījums ir saskaņots ar grozījumu specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 2. punktā “Citas audzēšanas metodes”.

Attiecīgi ir grozīta vienotā dokumenta sadaļa “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”.

13. Paziņošanas pienākumi

Specifikācijas II nodaļas I iedaļas 2. punktā groza deklarācijas par nosaukuma lietošanu beigu datumu, lai tas būtu saskaņots ar ražas deklarācijas beigu datumu.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

14. Galvenie pārbaudāmie parametri un novērtēšanas metodes

Specifikācijas III nodaļas I iedaļā groza galveno pārbaudāmo parametru tabulu, lai ņemtu vērā jaunos redakcionālos noteikumus.

Šie specifikācijas grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

15. Atsauces attiecībā uz pārbaudes struktūru:

Specifikācijas III nodaļas II iedaļā aktualizē pirmajā rindkopā minētās pārbaudes struktūras adresi.

Dzēš otro rindkopu, kurā minēta pārbaudes struktūra, atbilstoši jaunajiem redakcionālajiem noteikumiem šai specifikācijas daļai.

Groza trešo rindkopu un dzēš ceturto rindkopa atbilstoši jaunajiem redakcionālajiem noteikumiem.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Côtes du Jura

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

15.	No vēlīni novāktām, žuvušām vīnogām iegūts vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. Nedzirkstošie baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Galvenā produkcija ir sauss baltvīns, ko iegūst galvenokārt no vīnogu šķirņu “Chardonnay B” un “Savagnin B” salikuma. Aromātu buķetes pamatā visbiežāk ir minerālu un krama notis, kā arī augļu notis ar izteiktu svaigumu. Baltvīnu dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 10,5 %, un pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 14 %. Kad vīnus iepilda pudelēs un laiž tirgū tiešam patēriņam, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) maksimālais saturs tajos nepārsniedz 3 gramus uz litru.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas [Eiropas] Savienības tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Nedzirkstošie sarkanvīni un sārtvīni

ĪSS APRAKSTS

Sarkanvīniem vai sārtvīniem piemīt liela aromātu sarežģītība. Tos gatavo no vīnogu šķirnes “Poulsard N” vīnogām, kas piešķir vīniem raksturīgo dzidro rubīnsarkano toni un augļu aromātus. Izmantojot vīnogu šķirni “Pinot noir N”, nokrāsa ir tumšāka un aromāta notis atgādina sarkanas ogas. Izmantojot vīnogu šķirni “Trousseau N”, vīnos ir vairāk tanīnu, bieži vien tiem ir izteiksmīgāka krāsa un nereti sastopamas dzīvnieku notis. Izturēšanas gaitā sarkanvīniem (vai sārtvīniem) aromāti attīstās, izpaužoties koka mucu, humusa un sēņu notīs. Spirta minimālā dabiskā tilpumkoncentrācija sarkanvīnos un sārtvīnos ir 10 %. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13,5 %. Kad sarkanvīnus iepilda pudelēs un laiž tirgū tiešam patēriņam, to maksimālais ābolskābes saturs ir nepārsniedz 0,4 gramus uz litru. Kad vīnus iepilda pudelēs un laiž tirgū tiešam patēriņam, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) maksimālais saturs tajos nepārsniedz 3 gramus uz litru.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas [Eiropas] Savienības tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Vīni ar tradicionālo apzīmējumu “vin de paille” [salmu vīns]

ĪSS APRAKSTS

Vīns ar tradicionālo apzīmējumu “vin de paille” ir salds vīns, kurā attīstās ogu ievārījuma aromāti, kas atgādina žāvētas plūmes vai apelsīnu cukādes, vai medus aromāti. Aromātu un garšu variācijas mainās ne tikai atkarībā no to izcelsmes vietas, bet arī atkarībā no vīnogu šķirnes, no kuras tas tiek iegūts, un no katra ražotāja vai vīndara zinātības. Vīnos ar tradicionālo apzīmējumu “vin de paille” minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 14 % un kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 19 %. Vīniem ar apzīmējumu “vin de paille”, kad tos iepilda pudelēs un laiž tirgū tiešam patēriņam, gaistošā skābuma saturs nepārsniedz 25 miliekvivalentus uz litru.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas [Eiropas] Savienības tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

4. Vīni ar apzīmējumu “vin jaune”

ĪSS APRAKSTS

Vīniem ar apzīmējumu “vin jaune” raksturīga galvenokārt nepārspējamā un sarežģītā “dzeltenvīna garša” [goût de jaune], valriekstu, ābolu, ogu ievārījuma un garšvielu aromāta notis un skaista zeltaini brūna krāsa. Spirta minimālā dabiskā tilpumkoncentrācija vīniem ar apzīmējumu “vin jaune” ir 10,5 %. Kad vīnus iepilda pudelēs un laiž tirgū tiešam patēriņam, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) maksimālais saturs tajos nepārsniedz 3 gramus uz litru.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas [Eiropas] Savienības tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

Audzēšanas metode

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 5 000 vīnkoku uz hektāru, izņemot vīnkoku stādījumus terasēs. Vīnkoku stādījumiem, kas nav izvietoti terasēs un kas izvietoti terasēs ar vismaz divām vīnkoku rindām, katram vīnkokam ir atvēlēts ne vairāk par diviem kvadrātmetriem. Šo platību aprēķina, rindstarpu atstatumu reizinot ar vienas rindas vīnkoku savstarpējo atstatumu. Šajos vīnkoku stādījumos attālums starp rindām nedrīkst pārsniegt divus metrus.

—	Ir atļauta vīnkoku apgriešana vienīgi pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā vai divkāršā formā, veidojot Ruajā [Royat] kordonu.

—

Vīnogu šķirnēm “Chardonnay B”, “Poulsard N”, “Savagnin B”, “Trousseau N”, “Aligoté B”, “Chenin B”, “Enfariné N”, “Gringet B”, “Marsanne B”, “Roussane B”, “Sacy B”, “Béclan N”, “Franc noir de Haute-Saône N” un “Gamay N” vīnstīgu pumpuru skaits ir ne lielāks par 20 vīnstīgu pumpuriem vienam vīnkokam un 120 000 vīnstīgu pumpuru uz hektāru. Vīnkokus apgriež pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā vai divkāršā formā ar ne vairāk kā 10 vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un ne vairāk kā diviem īsajiem augļzariem ar diviem vīnstīgu pumpuriem.

—

Vīnogu šķirnei “Pinot noir N” vīnstīgu pumpuru skaits ir ne lielāks par 80 000 vīnstīgu pumpuru uz hektāru. Vīnkokus apgriež pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā vai divkāršā formā ar ne vairāk kā astoņiem vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un ne vairāk kā diviem īsajiem augļzariem ar diviem vīnstīgu pumpuriem.

—	Vīnus, kuriem var izmantot tradicionālo apzīmējumu “vin de paille”, iegūst no vīnogām, kas secīgos šķirojumos novāktas ar rokām.

Īpašā vīndarības metode

Pēc šo vīnu bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13,5 % sarkanvīnos un sārtvīnos un 14 % baltvīnos.

Sārtvīnu gatavošanā nedrīkst izmantot vīndarības ogles, ne atsevišķi, ne arī maisījumos. Visu vīnu nogatavināšanā ir aizliegts izmantot koksnes gabalus. Sarkanvīniem ir atļauts izmantot bagātināšanas metodes ar iztvaicēšanu, izmantojot misu. Daļējas koncentrācijas līmenis ir noteikts ne vairāk par 10 %. Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. Nedzirkstošie baltvīni

78 hektolitri no hektāra.

2. Nedzirkstošie sarkanvīni un sārtvīni

66 hektolitri no hektāra.

3. Vīni ar apzīmējumu “vin de paille”

20 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana un vinifikācija, vīnu gatavošana un kopšana notiek šādu Juras [Jura] departamenta pašvaldību teritorijā saskaņā ar 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru: Abergement-le-Grand, Abergement-le-Petit, Aiglepierre, Arbois, Arlay, Les Arsures, Augea, Aumont, Balanod, Baume-les-Messieurs, Beaufort-Orbagna, Bersaillin, Blois-sur-Seille, Brainans, Buvilly, Césancey, La Chailleuse (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējās Saint-Laurent-la-Roche pašvaldības teritorijai), Champagne-sur-Loue, La Chapelle-sur-Furieuse, Château-Chalon, Chevreaux, Chille, Chilly-le-Vignoble, Conliège, Courbouzon, Cousance, Cramans, Cuisia, Darbonnay, Digna, Domblans, L’Etoile, Frébuans, Frontenay, Gevingey, Gizia, Grange-de-Vaivre, Grozon, Ladoye-sur-Seille, Lavigny, Lons-le-Saunier, Le Louverot, Macornay, Mantry, Marnoz, Mathenay, Maynal, Menétru-le-Vignoble, Mesnay, Messia-sur-Sorne, Miéry, Moiron, Molamboz, Monay, Montagna-le-Reconduit, Montaigu, Montain, Montholier, Montigny-lès-Arsures, Montmorot, Mouchard, Nevy-sur-Seille, Pagnoz, Pannessières, Passenans, Perrigny, Le Pin, Plainoiseau, Les Planches-près-Arbois, Poligny, Port-Lesney, Pretin, Pupillin, Quintigny, Revigny, Rotalier, Ruffey-sur-Seille, Saint-Amour, Saint-Cyr-Montmalin, Saint-Didier, Saint-Lamain, Saint-Lothain, Sainte-Agnès, Salins-les-Bains, Sellières, Toulouse-le-Château, Tourmont, Trenal (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējās Trenal pašvaldības teritorijai), Les Trois-Châteaux, Vadans, Val-Sonnette (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējo Grusse, Vercia un Vincelles pašvaldību teritorijai), Vaux-sur-Poligny, Vernantois, Le Vernois, Villeneuve-sous-Pymont, Villette-lès-Arbois, Voiteur.

Uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta (INAO) tīmekļa vietnē.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Chardonnay B”

“Pinot noir N”

“Poulsard N – Ploussard”

“Savagnin blanc B”

“Trousseau N”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1. Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ar cilmes vietas nosaukuma “Côtes du Jura” apzīmētā produkta ģeogrāfiskais apgabals ietilpst Revermontas dabas reģionā, kas robežojas:

—	austrumos ar Juras pirmo kaļķakmens plato, kuras vidējais augstums ir 550 metri;

—

rietumos ar līdzenumu, kas ir Breses ielejas austrumu robeža.

Vīndārzi nevienmērīgi izvietoti 80 kilometru garā joslā, kuras platums ir no 2 līdz 5 kilometriem; tie galvenokārt ir vērsti uz rietumiem un atrodas 300–450 metru augstumā virs jūras līmeņa.

Tie aizņem sarežģītas uzbūves pauguru grēdu, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem lejpus galvenajam reljefa veidojumam un paceļas 50–100 metrus virs tāda paša virziena ieplakām. Šis izvietojums ir tieši saistīts ar Juras kalnu uzbīdījumu Breses Alpu kalnugrēdu pacelšanās laikā.

—	Galvenais reljefa veidojums ir taisns un sakrīt ar Juras kalnu pirmā plato ārmalu, ko ģeoloģiski veido cietā kaļķakmens slānis no vidējā juras perioda virs bieza merģeļa un māla slāņa no triasa un liasa perioda.

—

Pauguri ir fragmenti, kas atdalījušies no plato (atšķēlumi) un pārvietoti uz priekšu ar pārklājošiem iežu slāņiem. Parasti tie ir iegarenāki ziemeļu–dienvidu virzienā (no 2 km līdz 3 km), nevis austrumu–rietumu virzienā (no 0,5 km līdz 1 km). Šo kaļķakmens atšķēlumu lielā izturība pret eroziju ir ļāvusi saglabāt raksturīgo reljefu ģeogrāfiskā apgabala ainavā. Turpretī ieplakām ir merģeļa pagulslānis. Tajās ir sākotnēji vairāk nekā 200 metrus biezs merģeļa slānis, kas pārbīdījies un uzbīdīšanās laikā pa daļām pārvietojies uz Bresi.

Lielākā daļa vīnogu novākšanai noteikto zemesgabalu aizņem vai nu nogāzi un tās pamatu zem mežiem klātās plato kraujas, vai arī vispiemērotāk izvietotās kalnu nogāzes, kur tie izkliedēti pakājē.

Visā apgabalā sastopams kaļķakmens. Šie caurlaidīgie un šķīstošie kaļķakmens slāņi ir ļoti piemēroti vīnogulājiem un jo īpaši Juras departamenta šķirņu vīnkokiem. Nogāzēs, kas atrodas uz kaļķakmens plato, augsne ir samērā neviendabīga, to veido merģeļa, māla un kaļķakmens nobiru sajaukums.

Ģeogrāfiskajā apgabalā valda vēss un izteikti ūdensbagāts okeāna klimats, kam raksturīga arī kontinentālā ietekme: liela gada temperatūras amplitūda, vidējā temperatūra ap 10,5 °C; karsta un mitra vasara. Nokrišņu daudzums gadā sasniedz 1 000 milimetrus ar vienmērīgu sadalījumu gada griezumā. Tomēr rudeņi mēdz būt relatīvi sausi un vējaini.

8.2. Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts

Juras departamenta vīndārzi pastāv jau kopš Romas impērijas laikiem un ir daudz liecību par Juras departamenta vīndārziem, jau sākot no 1000. gada. Mūsu ēras I gadsimtā izdevumā PLINE LE JEUNE minēti vīni, kas bija slaveni Séquanie (reģiona kādreizējais nosaukums). 1272. gadā Žans de Šalons [Jean de CHALON] Jurā ieviesa vīnkoku audzēšanas noteikumus, lai saglabātu vīnu kvalitāti.

XIX gadsimta beigās vīnkoku stādījumi pletās visā departamentā 20 000 hektāru platībā. XIX gadsimta beigās vīndārzu izpostīja filoksēra, pēc tam to XX gadsimtā skāra kari un ekonomiskās krīzes, taču Juras reģiona vīndārzs tika atjaunots, pateicoties vēlmei to darīt un ražotāju izvēlei.

Juras departamentā audzētās vīnogu šķirnes ir tikušas kultivētas vairāku gadsimtu garumā. Vīnkopji ir selekcionējuši trīs tipiskas Juras departamenta vīnogu šķirnes: šķirni “Poulsard N”, par kuru senākās rakstiskās liecības Juras departamentā ir no 1620. gada, šķirni “Trousseau N”, par kuras izmantošanu Juras departamentā drošas liecības ir no 1732. gada, un šķirni “Savagnin B”, kuras vīnkoku audzēšana apliecināta 1717. gadā. Viņi arī pielāgoja divas vīnogu šķirnes no blakus esošajiem Burgundijas vīndārziem: šķirni “Chardonnay B”, kas Juras departamentā sastopama kopš 1717. gada, un šķirni “Pinot Noir N”, par kuru (ar nosaukumu “Savagnin noir”) vecākā rakstiskā liecība datēta ar 1385. gadu.

Baltvīnus kopj salīdzinoši ilgi, lai tie varētu izpaust savas unikālās aromātu īpašības.

Juras reģionam ir raksturīgi ražot vīnus ar apzīmējumu “vin jaune”, taču to izcelsme ir neskaidra. Juras reģiona ražotājiem ir jāievēro stingri noteikumi: izvēlēties vīnogu šķirni “Savagnin B”, saglabāt dabisko endogēno mikroorganismu celmus, no kuriem veidojas plēve [uz vīna virsmas], veikt vīna kopšanu bez tā papildināšanas u.c. Raža tiek novākta, kad vīnogas ir sasniegušas optimālu gatavības pakāpi, pēc tam tās pārstrādā sausajā baltvīnā. Pēc tam vīns tiek izturēts ozolkoka mucās (bez maisīšanas) vismaz 6 gadus. Šajā ilgajā nogatavināšanas periodā uz vīna virsmas dabiski izveidojas raugu plēve. Kopšanas gaitā tā nodrošina kontrolētu oksidāciju. Visbeidzot “vin jaune” pilda oriģinālās 62 centilitru pudelēs, kuras dēvē par “Clavelin”.

Juras reģionam ir raksturīgi arī ražot vīnus ar apzīmējumu “vin de paille”. Lai galvenokārt mitrajā un vēsajā klimatā iegūtu augstu cukura koncentrāciju, tiek veikta vismaz sešas nedēļas ilga atlasītu vīnogu ķekaru vītināšana telpās. Ķekarus iekarina dzelzs stiepļu virtenēs vai novieto nelielās caurumotās kastēs vai uz sietiem, ko izvieto sausās un labi vēdinātās telpās bez apsildes. Pēc tam ar lēnu un ļoti vieglu presēšanu pārstrādei sulā iegūst misu, kas satur daudz cukura, kuram notiek lēna fermentācija.

2009. gadā vīni ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Jura” tika ražoti, gadā no 526 hektāriem iegūstot aptuveni 12 800 hektolitrus baltvīnu, 6 250 hektolitrus sarkanvīnu vai sārtvīnu, 600 hektolitrus vīnu ar apzīmējumu “vin jaune” un 450 hektolitrus vīnu ar apzīmējumu “vin de paille”.

8.3. Cēloniskā saikne

Vīnu ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Jura” savdabīgums galvenokārt ir saistīts ar zemesgabaliem, kuros aug vīnkoki un kuros ir merģeļa (māla un kaļķakmens) augsnes, kas klāj sadēdējis kaļķakmens, taču arī ar vīndārzu atrašanos nogāzēs un to, cik daudz tos apspīd saule. Vīnogulāji no augsnes dziļākajiem slāņiem nepārtraukti saņem mitrumu, bet virspusē esošās biezās akmeņainās nobiras ļauj labi sasildīt augsni un labi novadīt lieko mitrumu. Šis augsnes, topogrāfijas un klimatisko faktoru kopums piešķir ģeogrāfiskajam apgabalam optimālus apstākļus, lai ražotu aromātiskus baltvīnus, kuros izpaužas augļainums un minerālitāte un kuriem piemīt svaigums, kas norāda uz labu izturēšanas potenciālu.

Vīndaris nodrošina optimālu stādu kopšanu un to augšanas spara un ražošanas potenciāla kontroli, kas izpaužas praksē iegūtajā ražā. Viņš ievieš praksi, kas veicina augšņu saglabāšanu (zāliena apmalojumi u.t.t.), lai novērstu pašreizējos erozijas riskus vīndārzā, kas iekopts izteikti stāvās nogāzēs un augsnēs, ko klāj sadēdējis kaļķakmens.

Tā kā zemesgabali ir vērsti uz dienvidrietumiem vai uz rietumiem, tiem tiek nodrošināts liels saulesgaismas daudzums un tie ir pasargāti no aukstajiem vējiem, kas nāk no austrumiem un ziemeļiem.

Ievērojamas temperatūras atšķirības ziemā un vasarā veicina rauga plēvītes veidošanos, lai iegūtu “vin jaune”. Vīna izteikti ilgas kopšanas tradīcija, saskaņā ar kuru mucas netiek uzpildītas līdz malām un kura ir aprakstīta specifikācijā, labvēlīgi ietekmē “vin jaune” savdabīguma izpaušanos. Vīna kopšanas gaitā tā aromāti kļūst koncentrētāki un sarežģītāki.

Relatīvi sausais un vējainais rudens veicina ar “vin de paille” apzīmētā vīna gatavošanai paredzēto vīnogu žūšanu. Minimālais kopšanas periods līdz tā gada 15. novembrim, kas ir 3. gadā pēc ražas gada, no kuriem vismaz 18 mēnešus vīns tiek turēts koka mucā, labvēlīgi ietekmē sarežģītu aromātu veidošanos un vīnu nogatavināšanu.

Vīnogu šķirnei “Chardonnay B” Juras merģeļa augsnē ir labvēlīga dabiskā vide, kurā tā pauž unikālas īpašības, kas ir atšķirīgas no kaimiņos esošo vīndārzu ražas.

Vīnogu šķirnes “Trousseau N” un “Savagnin B” tiek stādītas mazākās platībās nekā citas vīnogu šķirnes, jo tām ir stingras prasības attiecībā uz augsni. Pirmajai ir nepieciešamas ļoti siltas grants augsnes, otrajai nepieciešamas augsnes ar ļoti akmeņainu virskārtu un izteiktu svaigumu dziļumā.

Novērojot vīnkoku reakciju dažādos augsnes un klimata apstākļos, ilgstošu novērojumu rezultātā ražotāji ir apguvuši to, kā šīs vīnogu šķirnes audzējamas viņu iecienītajās augsnēs.

Ilgas vīna kopšanas tradīcijas, nereti bez papildināšanas, veicina baltvīnu īpašību izpaušanos.

1907. gadā dibinātā Juras vīnkopības biedrība ir viena no pirmajām atzītajām vīnkopības arodbiedrībām. Tā ir devusi ievērojamu ieguldījumu kontrolēto cilmes vietas nosaukumu sistēmas un Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta izveidē. Kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Côtes du Jura” tika atzīts 1937. gadā kā apstiprinājums tā atpazīstamībai.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai, gatavošanai un kopšanai, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—

Doubs departamentā: Arc-et-Senans, Bartherans, Brères, Buffard, By, Cademène, Cessey, Charnay, Châtillon-sur-Lison, Chay, Chenecey-Buillon, Chouzelot, Courcelles, Cussey-sur-Lison, Echay, Epeugney, Fourg, Goux-sous-Landet, Lavans-Quingey, Liesle, Lombard, Mesmay, Montrond-le-Château, Myon, Palantine, Paroy, Pessans, Quingey, Rennes-sur-Loue, Ronchaux, Rouhe, Rurey, Samson, Le Val.

—

Jura departamentā: Abergement-lès-Thésy, Aresches, Augerans, Augisey, Bans, Barretaine, Belmont, Besain, Biefmorin, Bletterans, Blye, Bois-de-Gand, Bonnefontaine, Bornay, Bracon, Briod, Cernans, Chamblay, Chamole, Champrougier, Chapelle-Voland, La Charme, La Chassagne, La Châtelaine, Chatelay, Le Chateley, Châtillon, Chaumergy, Chaussenans, Chaux-Champagny, La Chaux-en-Bresse, Chemenot, Chêne-Sec, Chilly-sur-Salins, Chissey-sur-Loue, Clucy, Colonne, Commenailles, Condamine, Cosges, Courbette, Courlans, Courlaoux, Desnes, Les Deux-Fays, Dournon, Ecleux, Fay-en-Montagne, La Ferté, Le Fied, Fontainebrux, Foulenay, Francheville, Geraise, Germigney, Geruge, Graye-et-Charnay, Hauteroche, Ivory, Ivrey, Larnaud, Lemuy, Loisia, Lombard, La Loye, La Marre, Molain, Montbarrey, Montmarlon, Mont-sous-Vaudrey, Nance, Neuvilley, Nogna, Ounans, Oussières, Picarreau, Plasne, Poids-de-Fiole, Pont-d’Héry, Pont du Navoy, Publy, Recanoz, Relans, Repots, Rosay, Rye, Saint-Maur, Saint-Thiébaud, Saizenay, Santans, Sergenaux, Sergenon, Souvans, Thésy, Thoissia, Trenal (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējās Mallerey pašvaldības teritorijai), Val-d’Epy (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējo Nantey, Val d’Epy un Senaud pašvaldību teritorijai), Val-Sonnette (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējās Bonnaud pašvaldības teritorijai), Vaudrey, Verges, Véria, Vers-sous-Sellières, Vevy, La Vieille-Loye, Villeneuve-d’Aval, Villerserine, Villers-Farlay, Villers-les-Bois, Villevieux, Le Villey, Vincent-Froideville.

Marķējums

Tiesiskais regulējums

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes-du-Jura” var papildināt ar tradicionālo apzīmējumu “vin de paille”.

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes-du-Jura” var papildināt ar tradicionālo apzīmējumu “vin jaune”.

Vīnus ar tradicionālo apzīmējumu “vin de paille” obligāti noformē ar norādi par ražas gadu.

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta;

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Kadastrā reģistrētās apdzīvotās vietas nosaukuma rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz pusi no to rakstzīmju lieluma, ar ko atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Iepildīšana tarā

Tiesiskais regulējums

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

“Clavelin” vai “bouteille à vin jaune” tipa pudelēs, kuru tilpums ir aptuveni 0,62 litri, fasē vienīgi cilmes vietas nosaukuma vīnus ar tradicionālo apzīmējumu “vin jaune”.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-40d171ab-4187-40be-86f4-fcc155a4eca8

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

9.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 49/67

Pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu

(2023/C 49/16)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco”

ES Nr.: PDO-ES-2309 – 11.5.2017

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Nosaukums

“Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.8. grupa. Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

3.2. Produkta apraksts

Produkts “Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco” ir dzēriens, ko iegūst ābolu sulas spirta un malolaktiskās fermentācijas ceļā. Šā dzēriena gatavošanas procesā nepievieno ne cukurus, ne ūdeni, un tas ir nefiltrēts un tikai dabiski gāzēts.

Organoleptiskās īpašības

Fraisoro Agrovides laboratorijā (Gipuzkojas [Gipuzkoa] provinces padome) tika noteiktas turpmāk uzskaitītās specifiskās īpašības, kas aprakstītas ziņojumā par produkta “Sidra Natural Vasca” un citu sidru organoleptiskajām atšķirībām.

—	Krāsu nosaka sidra gatavošanā izmantoto šķirņu āboli, un tā ir no salmu dzeltenas līdz vecināta zelta krāsai.

—	Izskata ziņā sidrs ir duļķains, ar ļoti maziem oglekļa dioksīda burbulīšiem, kas iejukuši šķidrumā. Tā kā citi sidri tiek filtrēti, tie mēdz būt caurspīdīgi. Filtrācijas laikā arī tiek atdalīti daudzi mikroorganismi un liela daļa dabiski iegūtā CO2.

—

Smaržā jūtami gaistošo vielu aromāti, ko radījuši ražošanas procesā izmantoto šķirņu āboli. Ja āboli novākti, kad tie sasnieguši ideālu gatavības pakāpi, jūtama zaļu augļu smarža. Ja tie novākti vēlāk, sidram piemīt dažādas intensitātes salda smarža vai ābolu biezeni atgādinoša smarža. Atkarībā no fermentācijas veida, gatavības vai izmantotajiem raugiem sidram var piemist arī citu veidu smarža, piemēram, dažādas intensitātes, specifiskuma un sarežģītības pakāpes ziedu, augļu vai garšvielu notis. Savdabīgs aspekts ir gaistošā skābuma (etiķskābes) radītā smarža un garša.

—	Sidram raksturīga gaistošo vielu smarža un saldas, skābas, pikantas un rūgtas garšas nianšu līdzsvars.

—	Līdzsvaru starp sidra saldumu, skābumu, rūgtumu un savelkamību (sausumu) un tā miesīgumu novērtē kopā.

Fizikālās un ķīmiskās īpašības

Gaistošais skābums (izteikts etiķskābē): < 2,2 g/l; spirta saturs (v/v): > 5%; kopējais sēra dioksīda saturs: < 100 mg/l; kopējais sausais ekstrakts: > 14 g/l; glikozes un fruktozes summa: ≤ 0,2 g/l. Pēdējā vērtība ir produkta “Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco” specifiska iezīme, jo lielākā daļa glikozes un fruktozes ir pārveidota spirtā.

3.3. Izejvielas

Visas ābolu šķirnes, no kurām atļauts ražot sidru “Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco”, iegūst noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un uzskata par vietējām šķirnēm, kas pielāgojušās ģeogrāfiskā apgabala klimatiskajiem un augsnes apstākļiem. Nosakot Basku zemes sidra ābolu šķirņu izcelsmi un īpašības, ir veikti vairāki pētījumi, arī ģenētiski šķirņu DNS testi (Toki Pommes. Euroregion Euskadi-Nouvelle Aquitaine-Navarre un Universidad Pública de Navarra (UPNA) projekts), kuros gūti ļoti pārliecinoši rezultāti.

No 106 vietējām ābolu šķirnēm 76 šķirnēm (kas veido 85 % no visas audzēšanai izmantotās platības) ir konstatēta unikāla DNS. Ar zvaigznīti (*) apzīmētās šķirnes pašlaik tiek analizētas.

Visu norādīto šķirņu āboli ir diezgan vienveidīgi, un tos var klasificēt kā dažādas intensitātes skābus, rūgtus un skābi rūgtus. Sidru specifisku un savdabīgu padara tas, ka ābolu raža ir novākta pareizajā laikā un sajaukta vēlamajā proporcijā.

24 visplašāk izmantotās šķirnes

1.	“Azpeiti Sagarra”

“Ibarra”*

13.

“Mokote”

19.	“Udare Marroi”

2.	“Bostkantoi”

“Limoi”

14.

“Mozoloa”

20.

“Urdin”

3.	“Errezila”*

9.	“Manttoni”

15.	“Patzuloa”

21.	“Urtebete”

4.	“Gezamina”

10.

“Merabi”

16.	“Saltxipi”

22.	“Urtebi Haundi”

5.	“Goikoetxe”

11.

“Mikatza”

17.

“Txalaka”

23.	“Urtebi Txiki”

“Haritza”

12.

“Moko”

18.	“Txori Sagarra”

24.	“Verde Agria”

Pārējās 82 šķirnes

1.	“Aia Sagarra”

22.	“Dominixe”

43.

“Moliua”*

64.

“Txistu”

“Altza”

23.

“Enpan”

44.	“Musugorri”*

65.	“Txori Haundia”*

3.	“Ama Birjina”

24.

“Errege”

45.	“Muxu zabala”

66.	“Txori Sagarra”

4.	“Ami Sagarra”*

25.	“Geza Zuri”

46.

“Odixa”

67.

“Txotixe”

5.	“Añarregi”

26.	“Gaza Gorri”

47.

“Orkola”*

68.	“Txurten Luze”

“Andoain”

27.	“Gazi Zuri”

48.	“Horri Zarratue”

69.

“Udare”

“Añarre”*

28.

“Gazia”

49.	“Oru Sagarra”*

70.	“Udare Txuria”

8.	“Aranguren”*

29.	“Gaziloka”

50.	“Ostro Beltza”

71.

“Ugarte”

9.	“Arantzate”

30.	“Gezamina beltza”*

51.

“Palazio”

72.	“Urdan Iturri”

10.

“Areso”*

31.

“Goozti”*

52.	“Palancaya”

73.

“Urkola”*

11.	“Arimasagasti”

32.	“Gorri Txikia”

53.	“Patzulo Gorria”

74.	“Zubieta”*

12.

“Astarbe”

33.

“Greñas”*

54.

“Perran”

75.	“Zuri Txikixe”

13.	“Azpuru Garratza”

34.	“Illunbe”*

55.	“Piku Sagarra”

76.	“Pelestrina”*

14.	“Azpuru Sagarra”

35.	“Itxausti”*

56.	“Potrokilo”

77.	“Kanpandoja”*

15.	“Berandu Erreineta”

36.	“Manzana de Quesillo”*

57.	“Sagar Beltza”

78.

“Telleri”

16.	“Berrondo”

37.

“Martiku”

58.	“Sagar Gorria”

79.

“Bizi”*

17.	“Billafrankie”

38.	“Maximela”

59.	“Sagar Txuria”*

80.

“Zuzen”*

18.	“Bizkai Sagarra”

39.	“Mendiola”*

60.	“Saluetia”*

81.

“Legor”*

19.

“Burgo”

40.	“Merkalina”

61.	“Santa Ana”

82.	“San Francisco”*

20.

“Burdin”

41.	“Mila Sagarra”

62.

“Sulei”*

21.

“Buztin”

42.	“Mocetas”*

63.

“Txarbia”

3,4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

—	Atļauto vietējo šķirņu ābolu audzēšana.

—	Ražas novākšana un nogāde sidra ražotnē.

—

Sidra ražotnē veiktie posmi:

—	ābolu mazgāšana;

—	sulas ieguve: ābolu smalcināšana un spiešana;

—	raudzēšana tvertnēs: sulās sākas spirta fermentācija (cukuri pārveidojas etanolā un CO2) un malolaktiskā fermentācija (ābolskābe pārveidojas pienskābē);

—	nogatavināšana un ražošanas pabeigšana tvertnē.

3.5. Īpaši noteikumi attiecībā uz iepakošanu

Lai aizsargātu produkta fizikāli ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, pildīšana pudelēs jāveic 4. punktā noteiktajā apgabalā. Tā kā sidri netiek filtrēti vai stabilizēti un tā kā viena no produkta īpašībām ir dabiski veidojies oglekļa dioksīds, pirms sidra pildīšanas pudelēs ieteicams samazināt ar sidra pārliešanu, transportēšanu vai pārvietošanu saistīto darbību skaitu. Šādas darbības kaitē kvalitātes nodrošināšanai un nelabvēlīgi ietekmē dabiski radušos oglekļa dioksīdu. Šā iemesla dēļ sidrs tradicionāli ir pildīts pudelēs tajā pašā vietā, kur tas gatavots.

Tādējādi, no vienas puses, tiek nodrošināta produkta kvalitātes un īpašību saglabāšana un, no otras puses, produkta labāka uzraudzība un izsekojamība.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Pārvaldes struktūra uztur atjauninātu pārstrādes uzņēmumu reģistru. Šī struktūra visiem uzņēmumiem, kuri paziņojuši, ka ir produkta “Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco” ražotāji, bez izņēmuma ļauj izmantot numurētas etiķetes ar nosaukuma logotipu produktiem, kas atbilst specifikācijā izklāstītajām prasībām. Nosaukuma logotipam obligāti jābūt uz visām pudelēm.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ābolu audzēšanas un sidra ražošanas apgabalā ietilpst šādi rajoni:

—	Biskaja [Bizkaia]: Uribe-Kosta-Mungialdea, Lea-Artibai, Busturialdea, Arratia-Amorebieta, Durangaldea, Encartaciones un Nerbioi-Ibaizabal rajons;

—	Gipuzkoja [Gipuzkoa]: Buruntzaldea, Oarsoaldea, Donostialdea, Goierri, Tolosaldea, Bajo Deba, Alto Deba, Urola-Kosta un Bidasoaldea rajons;

—	Alava [Álava] / Araba [Araba]: Álava, Llanada Alavesa, Laguardia-Rioja Alavesa un Montaña Alavesa rietumu ielejas.

Pievienotajā kartē ir parādītas platības, kurās audzē ābolus, ko izmanto produkta “Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco” ražošanai.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Basku zemes autonomais apgabals ir kalnaina teritorija, kurā vērojamas spēcīgas lietusgāzes (vidējais nokrišņu daudzums ir 1 080 mm gadā) un mērena temperatūra (vidēji 12,5 °C).

Augsnes ir mālainas, un vidējais māla un sanesu saturs pārsniedz 65–70 %.

Klimatam un augsnes īpašībām ir bijusi izšķiroša nozīme dažādo ābolu šķirņu attīstībā. To apstiprina fakts, ka 76 ābolu šķirnēm ir unikāla DNS, jo augu sugas ir pielāgojušās videi.

Zinātnieki ir vienisprātis, ka klimats ir faktors, kas visvairāk ietekmējis augu un dažādu veidu veģetācijas izplatību un ka tas visvairāk ietekmē ierobežojumus to izplatībā. To, kā augu sugas attīstās un izplatās, nosaka arī augšņu fizikālās un ķīmiskās īpašības. Tas izskaidro to, kāpēc produkta “Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco” ražošanas apgabalā ir izveidojušās specifiskas ābolu šķirnes. Vēl viens noteicošs faktors ir ražošanas nozares gadsimtu gaitā veiktā ģenētiskā selekcija, jo tā ir dažādojusi ābolu veidu, kas ir vispiemērotākais videi un sidra ražotāju gaidītajam galarezultātam atkarībā no katras šķirnes salduma, skābuma vai rūgtuma.

5.2. Produkta specifika

Produkta “Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco” raksturojuma pamatā ir organoleptiskās īpašības, kas lielā mērā atkarīgas no izejvielas īpašībām un tā, ka ražošanas procesā netiek veikta filtrēšana. Zinātniskajā rakstā “Spānijas sidru raksturojums, izmantojot ķīmiskos un olfaktometriskos profilus un hemometriju” attiecībā uz Spānijas sidriem ir secināts, ka, pamatojoties uz sidru gaistošo vielu sastāvu un olfaktometriskajiem profiliem, ir iespējams skaidri nošķirt Astūrijas sidrus no Basku zemes sidriem.

Zinātniskajā rakstā “Basku un franču sidru hemometriskā klasifikācija, pamatojoties uz to kopējo polifenolu saturu un CIELab parametriem”, kurā salīdzināti basku un franču sidri, ir secināts, ka gan sidru vispārējo parametru vērtības, piemēram, kopējais polifenolu saturs, kas noteikts, izmantojot Folina-Čokalti metodi, gan hromatiskie parametri CIELab (L*, a*, b*), kā arī daži hemometriskie paņēmieni ļauj atšķirt basku un franču sidrus ar aptuveni 90 % precizitāti.

Lai noteiktu, vai basku sidru specifiskais organoleptiskais profils atšķiras no citiem tās pašas kategorijas produktiem, degustatoru grupa novērtēja sidrus no Apvienotās Karalistes, franču sidrus no Bretaņas un Normandijas, Vācijas un ASV. Pārējie minētie sidri ir caurspīdīgāki, un to CO2 burbulīši nav tik ļoti iejukuši šķidrumā, ka veido krēmīgas putas. Arī to krāsa atšķiras no produkta “Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco” krāsas, jo tie gatavoti no citu augļu un galda ābolu maisījuma. Smaržā un garšā jūtamas galda ābolu šķirnes, dažādi augļi vai pievienoti aromāti, un tajos nav basku sidriem raksturīgā gaistošā skābuma (etiķskābes).

Degustatoru žūrija konstatēja arī to, ka Astūrijas sidri no dabiskajiem basku sidriem atšķiras šādi:

—	dabiskie Astūrijas sidri ļoti ātri zaudē CO2;

—	tie ir caurspīdīgāki;

—	tiem nav tikpat svaiga smarža un garša; tie ir vieglāki, ne tik eļļaini un krēmīgi, kas nozīmē, ka tie rada manāmāku savelkošo sajūtu.

5.3. Cēloniskā saikne. Saikne starp dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem, izejvielām un galaproduktu

Pētījumos par vietējiem āboliem, ko izmanto sidra gatavošanā, ir konstatēts, ka šīm šķirnēm ir specifiski polifenolu profili, kuri cieši saistīti ar produkta fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. Zinātniskajā rakstā “Sidra polifenolu profils un antioksidantu spēks. 2014. gada decembris” tika novērtēts vienšķirnes sidru polifenolu profils no misas līdz sidram. Tika konstatēts, ka katrai šķirnei ir atšķirīgs polifenolu profils, kas ir cieši saistīts ar fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kuras tā rada galaproduktā.

Produkta “Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco” ražošanā būtiska ir arī ražotāju tradicionālā zinātība, jo tā ietekmē ābolu ražas novākšanu (izejvielas dažādas gatavības pakāpes) un konkrētu ābolu šķirņu sajaukšanu. Produkta “Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco” raksturīgā galīgā profila izveidē ārkārtīgi svarīga ir ražošanas sistēma, ābolu smalcināšana, sulas spiešana, fermentācijas procesā iesaistītie mikroorganismi, izturēšana uz nogulsnēm un dažādo tvertņu, kurās ir dažādu šķirņu āboli, satura sajaukšana.

Basku zemes reljefa dēļ stādījumi izmērā ziņā ir nelieli un izkaisīti pa visu noteikto ģeogrāfisko apgabalu. Tā rezultātā ir radušās arī jaunas ābolu šķirnes, kas gadsimtu gaitā audzētas dažādos augļu dārzos. Maigajā, mitrajā klimatā un mālainajās augsnēs veidojas āboli, kuru profilam raksturīgs izteikts skābums un polifenoli, kas ir produktam “Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco” izšķiroši aspekti. Ražotāju zināšanas ir nepieciešamas attiecībā uz ražošanas metodi, produkta īpašībām (nefiltrēts, bez pievienota cukura vai ūdens un satur tikai dabiski radušos oglekļa dioksīdu) un ābeļu ražošanas režīmu. Produktam izšķiroša ir spēja no pieejamajām šķirnēm izvēlēties īstās un noteikt, kad āboli ir gatavi, lai sasniegtu konkrētu pH un polifenolu saturu, jo šie aspekti nodrošina produkta — ko nevar ne filtrēt, ne stabilizēt — stabilitāti un glabāšanas laiku. Turklāt slāpekļa daudzums ābolos apvienojumā ar pieejamajiem raugiem ietekmē gan produkta spirta fermentāciju, gan malolaktisko fermentāciju. Minētie aspekti tieši ietekmē cukuru pilnīgu fermentāciju un CO2 dabisku veidošanos produktā, un tie abi ir izšķiroši faktori kvalitātes un piemērota glabāšanas laika nodrošināšanā.

Tāpēc ir skaidrs, ka produkta “Euskal Sagardoa” / “Sidra del País Vasco” gatavošanā izmantoto ābolu īpašības ir veidojušās noteiktā apgabala īpašību ietekmē. To vidū ir fizikālās un ķīmiskās īpašības, ko āboli nodrošina šim sidram, atšķirot to no citiem līdzīgiem dabiskiem sidriem, kā tas apstiprināts dažādos Basku zemes universitātes pētījumos (“Dažādu sidra ābolu šķirņu analīze ābolu gatavošanās laikā, izmantojot kodolmagnētisko spektroskopiju”. 2002. gada jūlijs, 2. lpp. Gloria L. del Campo Martínez et al), kuros norādīts, ka “ābolu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no šķirnes, klimata, gatavības pakāpes un izmantotajām audzēšanas metodēm”.

Atsauce uz produkta specifikāciju (šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Produkta specifikācija: https://euskalsagardoa.eus/pliego-de-condiciones/?lang=es

Tīmekļvietne, kurā pieejamas bibliogrāfiskās atsauces:

https://euskalsagardoa.eus/bibliografia-de-interes/?lang=es

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 49

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 9. februāris

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 49/01	Euro maiņas kurss – 2023. gada 8. februāris	1
	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
2023/C 49/02	Kopsavilkums Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumam par to, lai parakstītu, provizoriski piemērotu un noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par Seišelu zvejas kuģu piekļuvi Majotas ūdeņiem [Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu)	2
	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2023/C 49/03	EBTA Uzraudzības iestādes paziņojums par valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko EBTA valstīm piemēro no 2022. gada 1. novembra – Publicēts saskaņā ar Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu VII daļā minētajiem noteikumiem par atsauces un diskonta likmē un Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmuma Nr. 195/04/COL 10. pantu	4

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2023/C 49/04	Īpaši uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus 2023. gadā saskaņā ar Ogļu un tērauda pētniecības fonda (2021–2027) darba programmu 2023. gadam	5
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2023/C 49/05	Verwaltungsgerichtshof des Fürstentums Liechtenstein2022. gada 26. septembra lūgums EBTA Tiesai sniegt konsultatīvu atzinumu lietā RS pret Steuerverwaltung des Fürstentums Liechtenstein (Lieta E-11/22)	6
2023/C 49/06	Lihtenšteinas Firstistes Administratīvās tiesas (Verwaltungsgerichtshof des Fürstentums Liechtenstein) 2022. gada 26. septembra lūgums EBTA Tiesai sniegt konsultatīvu atzinumu lietā Maximilian Maier (Lieta E-12/22)	7
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2023/C 49/07	Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām	8
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2023/C 49/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.11013 – CINVEN VII / OTPP / GROUP.ONE / DOGADO) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	9
2023/C 49/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10971 – ILS / DANX / JV) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	11
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2023/C 49/10	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu.	13
2023/C 49/11	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	20
2023/C 49/12	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	28
2023/C 49/13	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	35
2023/C 49/14	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	47
2023/C 49/15	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu	56
2023/C 49/16	Pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu	67

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0735
JPY	Japānas jena	140,81
DKK	Dānijas krona	7,4421
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88800
SEK	Zviedrijas krona	11,3423
CHF	Šveices franks	0,9881
ISK	Islandes krona	151,50
NOK	Norvēģijas krona	11,0260
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,782
HUF	Ungārijas forints	388,73
PLN	Polijas zlots	4,7385
RON	Rumānijas leja	4,8975
TRY	Turcijas lira	20,2164
AUD	Austrālijas dolārs	1,5416
CAD	Kanādas dolārs	1,4389
HKD	Hongkongas dolārs	8,4265
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6971
SGD	Singapūras dolārs	1,4220
KRW	Dienvidkorejas vona	1 351,40
ZAR	Dienvidāfrikas rands	18,9129
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,2841
IDR	Indonēzijas rūpija	16 227,39
MYR	Malaizijas ringits	4,6144
PHP	Filipīnu peso	58,817
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	35,973
BRL	Brazīlijas reāls	5,5644
MXN	Meksikas peso	20,2984
INR	Indijas rūpija	88,5940

	Islande	Lihtenšteina	Norvēģija
1.11.2022. –	5,08	-0,45	2,38


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.