3.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 41/1

PADOMES IETEIKUMS

(2023. gada 30. janvāris)

par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu

(2023/C 41/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu saistībā ar 153. panta 1. punkta j) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi visos dzīves posmos, šā ieteikuma mērķis ir cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību un panākt augstu nodarbinātības līmeni, veicinot adekvātu ienākumu atbalstu, jo īpaši ar minimālo ienākumu, un reālu piekļuvi atbalsta pakalpojumiem un pamatpakalpojumiem personām, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un sekmējot darbspējīgo iedzīvotāju integrāciju darba tirgū saskaņā ar aktīvas iekļaušanas pieeju.

(2)	Ievērojot LESD 151. pantu, Savienības un dalībvalstu mērķi cita starpā ir nodarbinātības veicināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana, pienācīga sociālā aizsardzība un cīņa pret atstumtību.

(3)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (1) 34. pants nosaka, ka Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un sociāliem pakalpojumiem. Tajā arī noteikts, ka ikvienai personai, kas likumīgi dzīvo un pārvietojas Savienības teritorijā, ir tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un uz sociālajiem atvieglojumiem un ka, lai apkarotu sociālo atstumtību un nabadzību, Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu.

(4)

Padomes Ieteikumā 92/441/EEK (2) par kopīgiem kritērijiem attiecībā uz pietiekamiem resursiem un sociālo palīdzību sociālās aizsardzības sistēmās dalībvalstīm tiek ieteikts atzīt personas pamattiesības uz pietiekamiem resursiem un sociālo palīdzību, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, kā daļu no visaptverošas un konsekventas cīņas pret sociālo atstumtību, un tajā tiek ieteikts pēc vajadzības pielāgot sociālās aizsardzības sistēmas. Ņemot vērā šā ieteikuma saturu, ir lietderīgi aizstāt Ieteikumu 92/441/EEK.

(5)

Komisijas Ieteikumā 2008/867/EK (3) par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus, ir izklāstīta visaptveroša stratēģija, lai veicinātu darbspējīgo iedzīvotāju integrāciju ilgtspējīgā un kvalitatīvā nodarbinātībā un lai nodrošinātu pietiekamus resursus, kas nepieciešami cilvēka cienīgai dzīvei, kā arī atbalstu sociālajai līdzdalībai personām, kuras strādāt nespēj. Šī integrētā pieeja, kuras pamatā ir trīs politikas virzienu apvienojums – adekvāts ienākumu atbalsts, iekļaujošs darba tirgus un piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem – ir īpaši svarīga personām, kas ir vistālāk no darba tirgus vai ir atstumtas no sabiedrības.

(6)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada novembrī proklamēja Eiropas sociālo tiesību pīlāru (4), kurā izklāstīti 20 principi, kas atbalstīs labi funkcionējošus un taisnīgus darba tirgus un sociālās drošības sistēmas. Pīlāra 14. princips paredz, ka ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, ir tiesības uz adekvātu minimālo ienākumu pabalstu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi visos dzīves posmos, un tiesības uz ērtu piekļuvi nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem, un ka darbspējīgiem iedzīvotājiem minimālā ienākuma pabalstus apvieno ar stimuliem (re)integrācijai darba tirgū.

(7)

Savā 2021. gada 4. marta paziņojumā ar nosaukumu “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns” (5) Komisija izklāstīja ieceres, kā izveidot spēcīgu sociālo Eiropu. Eiropadome 2021. gada jūnijā atzinīgi novērtēja Savienības sociālo mērķrādītāju attiecībā uz nabadzības mazināšanu atbilstoši Portu deklarācijai, ko valstu un valdību vadītāji parakstīja 2021. gada 8. maijā, saskaņā ar kuru līdz 2030. gadam nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautu personu skaits būtu jāsamazina vismaz par 15 miljoniem, salīdzinot ar 2019. gadu, un no kuriem – vismaz 5 miljoniem vajadzētu būt bērniem. Eiropadome atzinīgi novērtēja arī mērķrādītāju nodarbinātības jomā, proti, vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem vajadzētu būt nodarbinātiem un vismaz 60 % no visiem pieaugušajiem būtu katru gadu būtu jāpiedalās mācībās. Eiropas pusgada, vienotā nodarbinātības ziņojuma un konkrētām valstīm adresēto ieteikumu analītisko pamatojumu stiprina pārskatīts sociālo rezultātu pārskats un salīdzinošās novērtēšanas sistēma attiecībā uz minimālo ienākumu, par ko vienojās Sociālās aizsardzības komiteja.

(8)	Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un to mērķos ir uzsvērts, ka ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei ir jānotiek vienlaikus ar nabadzības un citu nelabvēlīgu apstākļu izskaušanu, nevienlīdzības mazināšanu un uzlabotu piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai un nodarbinātībai.

(9)

Eiropas Parlaments savā 2017. gada 24. oktobra rezolūcijā (6) par politikas nostādnēm attiecībā uz ienākumu minimumu kā instrumentu nabadzības novēršanai, aicināja dalībvalstis ieviest atbilstošu minimālo ienākumu un uzsvēra, cik liela nozīme ir minimālā ienākuma aizsardzībai kā nabadzības novēršanas instrumentam. Padome savos 2020. gada 12. oktobra secinājumos “Minimālo ienākumu aizsardzības stiprināšana nolūkā apkarot nabadzību un sociālo atstumtību Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās” (7) aicināja Komisiju uzsākt Savienības satvara atjaunināšanu, lai iedarbīgā veidā atbalstītu un papildinātu dalībvalstu politiku attiecībā uz valsts minimālā ienākuma aizsardzību. Konferences par Eiropas nākotni laikā iedzīvotāji aicināja izveidot kopīgu Savienības sistēmu minimālā ienākuma jomā.

(10)

Šā ieteikuma pamatā ir konstatējumi, kas izdarīti Komisijas novērtējumos, kuros pārskatīts Ieteikuma 2008/867/EK īstenošanā panāktais progress. Novērtējumos tika apstiprināta aktīvas iekļaušanas pieejas pamatotība, taču tika uzsvērtas īpašas problēmas, kas cita starpā attiecas uz minimālā ienākuma neadekvātumu, ierobežotu izmantošanas īpatsvaru un mazu aptvērumu, iespējamiem šķēršļiem, ko rada nodokļu un pabalstu sistēmas, un problemātisku piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas veicina sociālo iekļaušanu un integrāciju darba tirgū. Novērtējumos arī tika aicināts vairāk uzmanības pievērst adekvātam atbalstam to personu sociālajai iekļaušanai, kuras nevar strādāt.

(11)

Neraugoties uz progresu, kas pēdējā desmitgadē panākts nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā Savienībā, 2021. gadā vairāk nekā 95,4 miljoni cilvēku joprojām bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, un minētais risks bija lielāks sievietēm. Bažas rada nabadzības riska pieaugums cilvēkiem, kas dzīvo (gandrīz) bezdarbnieku mājsaimniecībās, un nabadzības pasliktināšanās daudzās dalībvalstīs, un turklāt ir kritusies sociālo pārvedumu ietekme uz nabadzības mazināšanu. Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jādara vairāk, lai iedarbīgi palīdzētu visneaizsargātākajām un nelabvēlīgā situācijā esošajām personām.

(12)

Ilgtspējīga un kvalitatīva nodarbinātība ir labākais veids, kā izkļūt no nabadzības un sociālās atstumtības. Tajā pašā laikā, nodrošinot to, ka vairāk cilvēku iesaistās darba tirgū, tiek stiprināts sociālās aizsardzības sistēmu finansējums un tiek uzlabota to finansiālā ilgtspēja, savukārt tas veicina taisnīgumu starp paaudzēm un sekmē sociālo kohēziju. Lai sasniegtu augstāku nodarbinātības līmeni, ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt cilvēkus, lai statusa maiņa darba tirgū būtu veiksmīga.

(13)

Ar Covid-19 pandēmiju saistīto pārvietošanās ierobežojumu laikā sociālie un ekonomiskie atvieglojumi, ko nodrošināja atbilstoši un mērķorientēti sociālās drošības tīkli, kļuva vēl svarīgāki. Covid-19 apturēšanas pasākumi nesamērīgi ietekmēja sievietes un nelabvēlīgākā situācijā esošas iedzīvotāju grupas, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi fiziskās un garīgās veselības aprūpei, izglītībai un attiecīgajiem pakalpojumiem, kas arī saasināja jau iepriekš pastāvošos ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai (8). Covid-19 krīzes laikā gūtā pieredze arī parādīja, cik svarīgas ir adekvātas, visaptverošas un elastīgas sociālās aizsardzības sistēmas kā preventīvi, uz satricinājumiem reaģēt spējīgi instrumenti, kas atbalsta atveseļošanu.

(14)

Makroekonomiskās tendences, kas saistītas ar globalizāciju, zaļo un digitālo pārkārtošanos, demogrāfiskajām pārmaiņām un mainīgajiem darba modeļiem, turpina veidot Savienību. Visaptveroši un stabili sociālās drošības tīkli, kas nodrošina adekvātu ienākumu atbalstu un atvieglo statusa maiņu darba tirgū, cita starpā atbalstu pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei, var palīdzēt garantēt, ka šie procesi ir taisnīgi un iekļaujoši. Izmaiņas karjeras modeļos un nestandarta nodarbinātības veidu pieaugums var radīt grūtības cilvēkiem ar zemiem ienākumiem kvalificēties piekļuvei uz apdrošināšanu balstītām sociālās aizsardzības sistēmām un var palielināt pieprasījumu pēc alternatīviem atbalsta pasākumiem, piemēram, pēc minimālā ienākuma. Turklāt pēc Krievijas nepamatotā un nelikumīgā agresijas kara pret Ukrainu straujais enerģijas cenu kāpums un līdz ar to arī inflācija ietekmē mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Ar ienākumiem saistītus pasākumus var orientēt uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, un tie ir saderīgi ar tādu stimulu saglabāšanu, kuru mērķis ir samazināt enerģijas pieprasījumu un uzlabot energoefektivitāti.

(15)

Šajā ieteikumā galvenā uzmanība ir pievērsta “personām, kam trūkst pietiekamu līdzekļu”, proti, personām, kas dzīvo mājsaimniecībās, kurās ir nepietiekami, neregulāri vai nenoteikti naudas un materiālie līdzekļi, kas nepieciešami šo personu veselībai un labbūtībai, kā arī dalībai ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. Darbspējīgiem iedzīvotājiem ar stabiliem sociālās drošības tīkliem ir jāveicina (re)integrācija darba tirgū, izmantojot konkrētus atbalsta pasākumus, kas apvieno aktīvus darba tirgus pasākumus, atbalstu darba meklēšanā, izglītību un apmācību. Ikvienam, kam tas vajadzīgs – arī tiem, kuri strādāt nespēj –, tie nodrošina adekvātu ienākumu atbalstu un atbalsta pakalpojumus. Tādējādi sociālās drošības tīkli nav pasīvs instruments, bet, ciktāl iespējams, darbojas kā atspēriena punkts sociālekonomiskajai integrācijai un augšupejošai sociālajai mobilitātei un uzlabo iekļaušanu un nodarbinātības izredzes.

(16)

Sociālās drošības tīkli ietver virkni pabalstu naudā un natūrā, kas nodrošina ienākumu atbalstu un piekļuvi atbalsta pakalpojumiem un pamatpakalpojumiem. Svarīga ienākumu atbalsta daļa ir minimālā ienākuma pabalsti, kas definēti kā ar iemaksām nesaistīti un no ienākumiem atkarīgi pēdējās iespējas naudas pabalsti, kuru mērķis ir novērst iztrūkumu, kas jāsedz, lai sasniegtu noteiktu kopējo ienākumu līmeni attiecīgajā mājsaimniecībā, kad citi ienākumu avoti vai pabalsti ir izmantoti vai nav pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi. Dažās dalībvalstīs minimālā ienākuma pabalstus var apvienot ar citiem naudas pabalstiem, ko nodrošina mājsaimniecībai un tās locekļiem, piemēram, bērnu un ģimenes pabalstiem, mājokļa pabalstiem, bezdarbnieka pabalstiem, invaliditātes pabalstiem, vecuma pabalstiem vai strādājošo pabalstiem. Tie var arī papildināt minimālo pensiju un ienākumus no darba. Šis ieteikums galvenokārt pievēršas minimālajam ienākumam un neskar Padomes Ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (9).

(17)

Minimālais ienākums ir svarīgs nabadzības un atstumtības novēršanas stratēģiju elements un var darboties kā automātisks stabilizators. Ekonomiskās krīzes apstākļos tas var veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanu, palīdzēt mazināt mājsaimniecību ienākumu kritumu un ierobežot nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu. Darbspējīgiem iedzīvotājiem minimālajam ienākumam būtu jāietver atbilstoši stimuli un individuāli pielāgoti un samērīgi nosacījumi (re)integrācijai darba tirgū. Tajā pašā laikā minimālais ienākums būtu jāveido kopā ar nodarbinātības stimuliem, lai izvairītos no histerēzes efekta darba tirgū un atbalstītu augstu nodarbinātības līmeni, augstu darba intensitāti, ilgtspējīgu pāreju uz darba tirgu un augšupēju ienākumu mobilitāti.

(18)

Pabalsti natūrā var papildināt naudas pabalstus, atvieglinot piekļuvi konkrētiem pakalpojumiem, piemēram, pirmsskolas izglītībai un aprūpei saskaņā ar Padomes Ieteikumu (ES) 2021/1004 (10), ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, sociālajiem mājokļiem, nodarbinātībai un apmācībai, kā arī pamatpakalpojumiem. Šādu pabalstu natūrā sniegšana var palīdzēt kontekstualizēt ienākumu atbalsta adekvātuma novērtējumu. Novērtējot ienākumu atbalsta adekvātumu, var ņemt vērā konkrētus pabalstus natūrā, ko personām, kurām trūkst pietiekamu līdzekļu, nodrošina ar mērķorientētām shēmām un kas atbalsta vispārējo patēriņu (piemēram, pārtikas kuponi vai ar mājokli tieši saistītu izmaksu kompensēšana, tostarp enerģijas tarifu samazināšana), ciktāl šie pabalsti tieši palīdz uzlabot minimālā ienākuma saņēmēju ienākumu situāciju.

(19)

Lielāki centieni integrētu un stabilu sociālās drošības tīklu īstenošanā var ne tikai uzlabot no darba tirgus vistālāk esošo iedzīvotāju situāciju sociālajā un veselības jomā, bet arī sniegt ilgstošus sociālos un ekonomiskos ieguvumus Savienībai, veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un radīt taisnīgākas, saliedētākas un noturīgākas sabiedrības. Ir jāturpina darbs, lai uzlabotu cilvēku ar zemiem ienākumiem piekļuvi uz apdrošināšanu balstītai sociālās aizsardzības sistēmai, lai palīdzētu viņiem iegūt sociālās aizsardzības tiesības, jo īpaši veicinot kvalitatīvu nodarbinātību, un lai koordinētu ienākumu atbalsta sniegšanu saskaņā ar attiecīgajām shēmām. Ar minētajiem sociālās drošības tīkliem būtu arī jāpalīdz uzlabot nabadzīgo iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpei un veselīgai pārtikai. Dalībvalstīm būtu jācenšas uzlabot savu sociālās aizsardzības sistēmu lietderību un efektivitāti, tostarp atbalstot piekļuvi darba tirgum kopumā, lai nepieļautu, ka cilvēki nonāk nabadzībā vai ka viņiem ilgtermiņā ir jāpaļaujas uz minimālo ienākumu.

(20)

Lai gan visās dalībvalstīs ir izveidoti sociālās drošības tīkli, progress to piekļuves un adekvātuma nodrošināšanā ir bijis nevienmērīgs. Struktūra dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga – tā atspoguļo valstu atšķirīgās tradīcijas un sociālās aizsardzības sistēmu vispārējo arhitektūru, un mijiedarbību starp naudas pabalstiem un pabalstiem natūrā. Neraugoties uz iepriekš minētajiem punktiem, problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstis, ir līdzīgas. Lai gan ir notikusi zināma konverģence, līdz šim pieņemtās reformas ne vienmēr ir bijušas pietiekamas vai arī to īstenošana ir bijusi lēna, kā to atspoguļo attiecīgie ieteikumi, kas Eiropas pusgada procesā jau sen tikuši adresēti konkrētām valstīm. Atveseļošanas un noturības mehānisma nacionālajos plānos ir paredzēts atbalsts reformām un investīcijām attiecīgajās dalībvalstīs, lai stiprinātu to sociālās aizsardzības sistēmu iedarbīgumu, struktūru un noturību, citstarp uzlabojot minimālā ienākuma struktūru un nodrošinot augšupejošu konverģenci attiecībā uz tā adekvātumu un aptvērumu. Vairākas investīcijas ir vērstas arī uz cīņu pret enerģētisko nabadzību un uz to, lai uzlabotu neaizsargāto mājsaimniecību piekļuvi pamatpakalpojumiem.

(21)

Ienākumu atbalsts tiek uzskatīts par adekvātu, ja tas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi visos dzīves posmos. Lai nodrošinātu vispārējā ienākumu atbalsta adekvātumu, ir nepieciešama tāda pamatota un pārredzama metodika minimālā ienākuma noteikšanai, periodiskai pārskatīšanai un – attiecīgā gadījumā – ikgadējai koriģēšanai, kas balstīta uz attiecīgiem rādītājiem un kurā tiek ņemtas vērā mājsaimniecību konkrētās vajadzības. Adekvātuma novērtējuma veidošanā var izmantot atsauces vērtības, piemēram, valsts nabadzības riska slieksni vai metodikas, kuru pamatā ir valstī definēts preču un pakalpojumu grozs, kas atspoguļo dzīves dārdzību un personu, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, vajadzības attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā. Adekvātumu var salīdzināt arī ar ienākumiem no darba, piemēram, ar ienākumiem, ko gūst zema atalgojuma saņēmējs vai minimālās algas saņēmējs, vienlaikus ievērojot nabadzības riska slieksni vai nodrošinot dzīves dārdzību un personu, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, vajadzības. Kaut arī ir acīmredzams, ka ienākumiem no darba (minimālās algas līmenī) vajadzētu būt lielākiem nekā ienākumiem no pabalstiem, nav pierādījumu, kas liecinātu par būtisku negatīvu vidējo ietekmi uz varbūtību atrast darbu cilvēkiem, kuri saņem minimālā ienākuma atbalstu. Ņemot vērā to, ka dažādās valstīs adekvātuma līmeņi ir atšķirīgi, dalībvalstīm būtu pakāpeniski jāsasniedz adekvāts vispārējā ienākumu atbalsta līmenis. Nosakot un koriģējot minimālā ienākuma līmeni, dalībvalstīm būtu jāņem vērā inflācijas līmenis (īpaši attiecībā uz pārtikas un enerģijas cenām), dzīves dārdzības pieaugums un algu izmaiņas.

(22)

Noteiktām grupām šķērslis piekļuvei var būt minimālā ienākuma atbalsttiesīguma kritēriji. Principā bērni tiek aptverti kā daļa no mājsaimniecības. Tomēr, ja ir noteikts, ka pretendentu vecuma slieksnis ir virs 18 gadu vecuma, tas var ierobežot piekļuvi atbalstam gados jauniem pieaugušajiem. Ierobežojumi, kas saistīti ar minimālo likumīgās uzturēšanās ilgumu, var ierobežot piekļuvi ārvalstniekiem, savukārt pastāvīgas adreses trūkums apgrūtina iespēju saņemt minimālo ienākumu bezpajumtniekiem vai cilvēkiem, kas dzīvo trūcīgos rajonos (piem., romu apmetnēs). Lai gan iztikas līdzekļu pārbaude ir būtisks elements, lai varētu nodrošināt minimālā ienākuma pienācīgu un mērķtiecīgu noteikšanu, nepietiekams aptvērums var rasties arī tad, ja ienākumu un līdzekļu maksimālās kopējās vērtības slieksnis iztikas līdzekļu pārbaudē ir noteikts zemā līmenī, tādējādi izslēdzot dažas mājsaimniecības, pat ja tās ir nabadzīgas. Tas, ka tiek ieviesti nediskriminējoši kritēriji attiecībā uz piekļuvi minimālajam ienākumam, neietekmē izņēmumus no vienlīdzīgas attieksmes, kas paredzēti vai atļauti Savienības tiesībās, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK (11).

(23)

Būtu jānovērš minimālā ienākuma aptvēruma nepilnības un jānodrošina tā seguma nepārtrauktība dažādos dzīves posmos, ieviešot pārredzamus un nediskriminējošus piekļuves kritērijus. Vecums, pastāvīgas dzīvesvietas esība vai prasība par nesamērīgi ilgu likumīgu uzturēšanos nedrīkst būt par šķērsli piekļuvei minimālajam ienākumam. Iztikas līdzekļu pārbaude parasti ietver dažāda veida ienākumus (piemēram, no darba vai jau piešķirtiem pabalstiem) un noteiktus aktīvus (piemēram, īpašumu). Ar sliekšņiem, ko izmanto iztikas līdzekļu pārbaudēs, un ar tā veida ienākumiem un aktīviem, kas no iztikas līdzekļu pārbaudēm ir izslēgti, būtu jāatspoguļo cilvēka cienīga dzīve dažādu veidu un lieluma mājsaimniecībās noteiktā dalībvalstī. Mazi ienākumi no darba (piem., vienreizēji vai neregulāri ienākumi) iztikas līdzekļu pārbaudē būtu jāvērtē proporcionāli – tā, lai darbspējīgajiem iedzīvotājiem nemazinātu stimulus strādāt un neizslēgtu prasītājus no (iespējams, mazāku) pabalstu saņemšanas. Piekļuve minimālajam ienākumam ir jāpiešķir ātri un bez liekas kavēšanās, un tiesībām uz to vajadzētu būt neierobežotām, ja vien pieprasītāji turpina atbilst atbalsttiesīguma un konkrētiem nosacītības kritērijiem, kas periodiski ir jāpārskata. Pieteikuma apstrādei paredzēto termiņu – 30 dienas no tā iesniegšanas dienas – var pārtraukt, ja ir nepieciešams konstatēt visus faktus, ar noteikumu, ka – ja vien tas iespējams – personas, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, saņem pienācīgu pagaidu palīdzību.

(24)

Ekonomikas lejupslīdes laikā un dažāda veida krīžu situācijās minimālā ienākuma sistēmas elastīgumam – arī ar īslaicīgi vienkāršotu piekļuvi, atbalsttiesīguma kritēriju atvieglināšanu vai pabalstu saņemšanas ilguma pagarināšanu – var būt liela nozīme, lai mazinātu nelabvēlīgās sociālās sekas un stabilizētu ekonomiku. Fiskālās konsolidācijas pasākumi, kuru rezultātā tiek samazināts aizsardzības līmenis, nevis uzlabota shēmu efektivitāte, būtu jāizmanto tikai kā galējais līdzeklis un būtu jāpapildina ar distributīvās ietekmes novērtējumu, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām personām; aizsardzības līmenim jebkurā gadījumā būtu jāpaliek adekvātam.

(25)

Nesamērīgs administratīvais slogs, izpratnes trūkums vai bailes no stigmatizācijas vai diskriminācijas var novest pie situācijas, ka personas, kurām ir tiesības uz minimālo ienākumu, nepieprasa tam piekļuvi. Minimālā ienākuma izmantošanas īpatsvaru var palielināt, izvairoties no sadrumstalotām shēmām, nodrošinot vispārēju piekļuvi pieteikšanās procedūrām un to vienkāršību un piedāvājot administratīvu atbalstu potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem. Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi nolūkā atvieglināt to, cik lielā mērā minimālo ienākumu saņem mājsaimniecības, kurās ir tikai viens no vecākiem un kuras galvenokārt vada sievietes. Turklāt, ievērojot datu aizsardzības noteikumus, proaktīvi informatīvie pasākumi jo īpaši būtu jāvērš uz sociāli vistrūcīgākajiem rajoniem un marginalizētākajām mājsaimniecībām, arī romu. Šķērslis reālai piekļuvei, citstarp personām ar invaliditāti, var būt arī zema piekļuve digitālajiem rīkiem vai to izmantošanas prasmju trūkums. Regulāra attiecīgo datu uzraudzība un analīze var palīdzēt izprast atbalsta neizmantošanas cēloņus un uzlabot politikas reakciju.

(26)

Lai gan iztikas līdzekļu pārbaude tiek veikta mājsaimniecību līmenī, tajā bieži vien neņem vērā mājsaimniecībā dzīvojošo indivīdu stāvokli, iespējamu nevienlīdzīgu ģimenes ienākumu sadali un vēlmi pēc autonomijas. Tas sevišķi ietekmē sievietes, jo viņām biežāk ir zemāki ienākumi, zemāks atalgojums un vairāk aprūpes pienākumu. Bez vajadzības nemainot iztikas līdzekļu pārbaudes praksi un nepalielinot mājsaimniecības saņemto pabalstu kopējo apjomu, risinājumi, ko piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un prakse, kas atsevišķiem mājsaimniecības locekļiem atvieglo viņu ienākumu atbalsta daļas saņemšanu, var veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu, gados jaunu pieaugušo un personu ar invaliditāti ekonomisko neatkarību un ienākumu drošību.

(27)

Lai mazinātu ilgtermiņa atkarību no ienākumu atbalsta, ir svarīgi stiprināt visiem pieejamus un iekļaujošus darba tirgus. Lielākus darba meklēšanas centienus un biežāku darba piedāvājumu pieņemšanu var veicināt aktivizācijas prasības un aktīva darba tirgus politika, ja tā ietver atbalsta pakalpojumus, piemēram, konsultācijas, izaugsmes vadību un palīdzību darba meklēšanā, kā arī pasākumus darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai. Saskaņā ar 2020. gada 30. oktobra Padomes Ieteikumu “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana” (12) īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība, lai viņi pēc iespējas drīzāk atgrieztos izglītībā, apmācībā vai darba tirgū, savukārt ienākumu atbalsta saņemšana būtu jāsaista ar īpaši spēcīgiem aktivizācijas pasākumiem. Saskaņā ar Komisijas Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam (13) īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī personu ar invaliditāti vajadzībām. Prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas, individualizēts atbalsts un karjeras konsultēšana, kurā ņemtas vērā īpašās vajadzības, kvalitatīvu darbvietu nodrošināšana, darbavietas saglabāšanas veicināšana un izaugsmes iespējas var atbalstīt pāreju uz nodarbinātību visās vecuma grupās. Nodokļu un pabalstu sistēmu radīto pozitīvo un negatīvo stimulu regulāra pārskatīšana, pakāpeniska ienākumu atbalsta pārtraukšana pēc darba attiecību uzsākšanas vai iespēja to apvienot ar darba samaksu var palielināt mājsaimniecības rīcībā esošos ienākumus, tādējādi veicinot to, ka darbs atmaksājas, samazinot nodarbinātu personu nabadzību un stimulējot oficiālu nodarbinātību. Tajā pašā laikā ir rūpīgi jāizstrādā strādājošo pabalsti, lai izvairītos no zemu algu slazdiem.

(28)	Nodarbinātība sociālajā ekonomikā varētu būt atspēriena punkts ceļā uz citām darba tirgus nozarēm. Pāreja uz nodarbinātību būtu jāatbalsta, nodrošinot īpašus pasākumus darba devējiem un vajadzības gadījumā izmantojot mērķorientētus finansiālus stimulus.

(29)

Lai izveidotu stabilus sociālās drošības tīklus, ir nepieciešami arī sociālās iekļaušanas pakalpojumi, piemēram, sociālais darbs, konsultācijas, izaugsmes vadība, mentorēšana, psiholoģiskais atbalsts un dažādas rehabilitācijas shēmas, kā arī pasākumi, kas atvieglo piekļuvi citiem atbalsta pakalpojumiem vai pamatpakalpojumiem. Būtu jāturpina arī centieni uzlabot pakalpojumu kvalitāti saskaņā ar brīvprātīgo Eiropas kvalitātes sistēmu sociālo pakalpojumu jomā, ko izstrādājusi Sociālās aizsardzības komiteja (14) un nodrošināt nepārtrauktu piekļuvi pamatpakalpojumiem. Būtu jāpastiprina arī pasākumi, kuru mērķis ir novērst finansiālus un nefinansiālus šķēršļus, kas kavē vienlīdzīgu un vispārēju piekļuvi pakalpojumiem.

(30)

Atbalsts, kas ir vairāk individualizēts un kura mērķis ir identificēt un risināt personu, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un viņu mājsaimniecību sarežģītās vajadzības, var ievērojami veicināt šādu personu veiksmīgu sociālo un ekonomisko integrāciju. Vajadzību novērtējums ir priekšnoteikums tam, lai sagatavotu individuāli pielāgotu iekļaušanas plānu, kurš aptver personas, kam trūkst pietiekamu līdzekļu attiecīgajā mājsaimniecībā (atsevišķi vai kopā), un nosaka vajadzīgā atbalsta veidu un mērķus, par kuriem panākta vienošanās. Atbalstam būtu jāietver pareizi secīgi strukturēti sociālās iekļaušanas pasākumi vai aktīvas darba tirgus politikas pasākumi atkarībā no individuālās situācijas un pieejamības darbam, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp pozitīviem stimuliem un aktivizācijas prasībām. Šim nolūkam var izmantot arī līgumus par integrāciju darbā, kas noslēgti saskaņā ar Padomes 2016. gada 15. februāra Ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (15), un vajadzības gadījumā tos attiecīgi pielāgot.

(31)

Stabilu sociālās drošības tīklu ieviešanā būtiska nozīme ir iedarbīgiem pārvaldības mehānismiem. Pabalstu administrēšanā un pakalpojumu sniegšanā būtu jāizmanto digitālās pārkārtošanās piedāvātie rīki, taču vienlaikus būtu jāizvairās no digitālās plaisas radītas atstumtības. Būtu jācenšas nodrošināt esošo shēmu un pabalstu ciešu koordināciju un saskaņošanu, kā arī to koordināciju ar citām politikas jomām. Īpaša uzmanība ir jāpievērš visu iesaistīto iestāžu darbības spēju stiprināšanai. Datu apmaiņa un ciešāka sadarbība starp dažādiem pārvaldības sistēmas līmeņiem un dienestiem, izmantojot arī oficiālus nolīgumus vai vienas pieturas aģentūras, veicina labāk integrētu atbalstu. Uzticama uzraudzība un regulāra politikas ietekmes izvērtēšana, iesaistot visas ieinteresētās personas, var uzlabot efektivitāti, uz informāciju balstītu politikas veidošanu un valsts sistēmu pārredzamību.

(32)

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām bieži vien ir svarīga papildinoša loma cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību. To specializētās darbības var palīdzēt publiskajām iestādēm izstrādāt un īstenot iekļaušanas un aktivizācijas politiku. Sniedzot gan materiālo, gan psihosociālo atbalstu visneaizsargātākajiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijas palīdz atjaunot cilvēka cieņu un atbalstīt sociālo iekļaušanu, vienlaikus sniedzot norādījumus ceļā uz nodarbinātību darbspējīgiem iedzīvotājiem.

(33)

Valsts reformu izstrādē un īstenošanā dalībvalstis būtu jāatbalsta ar savstarpēju mācīšanos un paraugprakses apmaiņu Savienības līmenī, kā arī ar analītisko darbu, lai pilnveidotu pašreizējo Savienības minimālā ienākuma salīdzinošās novērtēšanas sistēmu, citstarp uzlabojot attiecīgo rādītāju pieejamību un salīdzināmību, kā arī datu pareizību.

(34)

Šā ieteikuma īstenošanai ir pieejami Savienības fondu līdzekļi. Eiropas Sociālā fonda Plus, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (16), ietvaros katrai dalībvalstij vismaz 25 % no Eiropas Sociālā fonda Plus piešķīruma būtu jāiedala cīņai pret sociālo atstumtību. Tāpat Eiropas Reģionālās attīstības fonds un programma InvestEU var atbalstīt investīcijas sociālajā atbalsta infrastruktūrā, piemēram, sociālajos mājokļos un pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kā arī aprīkojumā un piekļuvē kvalitatīviem pakalpojumiem. Tehniskā atbalsta instruments un Atveseļošanas un noturības mehānisms jau atbalsta dalībvalstis strukturālo reformu izstrādē un īstenošanā minimālā ienākuma jomā.

(35)	Publisko finanšu vispārējā ilgtspēja un adekvāts minimālā ienākuma finansējums ir būtiski svarīgi to elastībai, efektivitātei un lietderībai. Šā ieteikuma īstenošanai nevajadzētu būtiski ietekmēt dalībvalstu sociālās aizsardzības sistēmu finansiālo līdzsvaru.

(36)

Distributīvās ietekmes novērtējums (“DIN”) ir noderīgs instruments, lai varētu novērtēt budžeta pasākumu un citu reformu un investīciju ietekmi uz dažādām ienākumu grupām, arī uz neaizsargātākajiem iedzīvotājiem. Tādējādi DIN var palīdzēt efektīvāk un lietderīgāk izstrādāt nodokļu un pabalstu reformas, nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā. Norādījumi dalībvalstīm par to, kā vislabāk iekļaut DIN savos politikas veidošanas procesos, ir sniegti Komisijas 2022. gada 28. septembra paziņojumā “Labāka dalībvalstu rīcībpolitiku distributīvās ietekmes novērtēšana” (17).

(37)	Šā ieteikuma īstenošanu nevar izmantot, lai pazeminātu aizsardzības līmeni, kas noteikts spēkā esošajos valsts tiesību aktos vai kā paredzēts Ieteikumā 92/441/EEK. Dalībvalstis tiek aicinātas ieviest vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus par šeit ieteiktajiem.

(38)	Šis ieteikums neskar dalībvalstu kompetenci noteikt un organizēt savas sociālās aizsardzības sistēmas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

MĒRĶIS

Lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi visos dzīves posmos, šā ieteikuma mērķis ir cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību, veicinot adekvātu ienākumu atbalstu, jo īpaši ar minimālo ienākumu, reālu piekļuvi atbalsta pakalpojumiem un pamatpakalpojumiem personām, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un sekmēt darbspējīgo iedzīvotāju integrāciju darba tirgū saskaņā ar aktīvas iekļaušanas pieeju.

DEFINĪCIJAS

Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“personas, kam trūkst pietiekamu līdzekļu” ir personas, kas dzīvo mājsaimniecībās, kurās ir nepietiekami, neregulāri vai nenoteikti naudas un materiālie līdzekļi, kas nepieciešami šo personu veselībai un labbūtībai, kā arī dalībai ekonomiskajā un sociālajā dzīvē;

b)	“ienākumu atbalsts” ir visu veidu mājsaimniecībai un tās locekļiem sniegto naudas pabalstu kopsumma, citstarp minimālā ienākuma pabalsti;

c)	“minimālais ienākums” ir ar iemaksām nesaistīti un no ienākumiem atkarīgi tādi drošības tīkli galējas nepieciešamības gadījumā personām, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, kuri darbojas sociālās aizsardzības sistēmās;

d)	“aptvērums” ir tiesības saņemt minimālo ienākumu, kā definēts valsts tiesību aktos;

e)	“izmantošanas īpatsvars” ir to personu īpatsvars, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, kas ir tiesīgas saņemt minimālo ienākumu un kas faktiski izmanto šīs tiesības;

“atbalsta pakalpojumi” ir pakalpojumi, kuri ir vērsti uz to personu īpašajām vajadzībām, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, lai nodrošinātu viņu spēju integrēties sabiedrībā un attiecīgā gadījumā darba tirgū, citstarp sociālās iekļaušanas pakalpojumi, piemēram, sociālais darbs, konsultācijas, izaugsmes vadība, mentorēšana, psiholoģiskais atbalsts un rehabilitācija, kā arī citi vispārēji atbalsta pakalpojumi, citstarp pirmsskolas izglītība un aprūpe, veselības aprūpe, ilgtermiņa aprūpe, izglītība un apmācība, kā arī mājokļi;

g)	“pamatpakalpojumi” ir pakalpojumi, kuri ietver ūdens, kanalizācijas, enerģijas, transporta, finanšu pakalpojumu un digitālo sakaru nodrošinājumu;

h)	“reāla piekļuve pakalpojumiem” ir situācija, kurā attiecīgie pakalpojumi ir viegli pieejami, par pieņemamu cenu, piekļūstami, kvalitatīvi, savlaicīgi sniegti un kur potenciālajiem lietotājiem ir vienlīdzīga piekļuve tiem, viņi zina par to esību, kā arī par tiesībām tos izmantot;

i)	“iekļaušanas plāns” ir līgums vai līgumu kopums, kurš noslēgts ar personām, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un kura mērķis ir veicināt viņu sociālo iekļaušanu un – attiecībā uz darbspējīgām personām – viņu integrāciju darba tirgū.

IENĀKUMU ATBALSTA ADEKVĀTUMS

Dalībvalstīm tiek ieteikts izveidot un vajadzības gadījumā stiprināt stabilus sociālās drošības tīklus, kuri garantē cilvēka cienīgu dzīvi visos dzīves posmos, apvienojot adekvātu ienākumu atbalstu – arī minimālā ienākuma pabalstus un citus papildu naudas pabalstus – ar pabalstiem natūrā un tādējādi nodrošinot piekļuvi atbalsta pakalpojumiem un pamatpakalpojumiem. Pabalstu natūrā nodrošināšana var atbalstīt stabilu ienākumu atbalstu.

Lai nodrošinātu adekvātu ienākumu atbalstu, dalībvalstīm tiek ieteikts noteikt minimālā ienākuma līmeni, izmantojot pārredzamu un stingru metodiku, kas definēta atbilstīgi tiesību aktiem, un iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas. Ir ieteicams metodikā ņemt vērā vispārējos ienākumu avotus, mājsaimniecību konkrētās vajadzības un nelabvēlīgās situācijas, ienākumus, ko gūst zema atalgojuma saņēmējs vai minimālās algas saņēmējs, dzīves līmeni un pirktspēju, cenu līmeni un ar to saistītās izmaiņas.

Vienlaikus saglabājot stimulus (re)integrācijai un palikšanai darba tirgū darbspējīgiem iedzīvotājiem, ir ieteicams, lai to personu ienākumu atbalsts, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, sasniegtu līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs vienam no šādiem līmeņiem:

a)	valsts nabadzības riska slieksnis; vai

b)	nepieciešamo preču un pakalpojumu, citstarp pienācīga uztura, mājokļa, veselības aprūpes un pamatpakalpojumu, vērtība naudas izteiksmē saskaņā ar valsts definīcijām; vai

c)	citi līmeņi, kas pielīdzināmi a) vai b) apakšpunktā minētajiem līmeņiem, kuri noteikti valsts tiesību aktos vai praksē.

Dalībvalstīm tiek ieteikts, vēlākais, līdz 2030. gadam pakāpeniski sasniegt 5. punktā paredzēto adekvāto ienākumu atbalsta līmeni, vienlaikus saglabājot publisko finanšu ilgtspēju.

Dalībvalstīm tiek ieteikts regulāri pārskatīt un vajadzības gadījumā pielāgot minimālā ienākuma līmeni, lai saglabātu ienākumu atbalsta adekvātumu, vienlaikus ņemot vērā pabalstus natūrā.

Lai veicinātu dzimumu līdztiesību, ienākumu drošību un ekonomisko neatkarību sievietēm, gados jauniem pieaugušajiem un cilvēkiem ar invaliditāti, dalībvalstīm tiek ieteikts nodrošināt iespēju pieprasīt, ka atsevišķiem mājsaimniecības locekļiem tiek nodrošināts minimālais ienākums.

MINIMĀLĀ IENĀKUMA APTVĒRUMS

Dalībvalstīm tiek ieteikts nodrošināt, ka visām personām, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, tostarp gados jauniem pieaugušajiem, būtu pieejams tiesību aktos noteiktais minimālais ienākums, definējot:

a)	pārredzamus un nediskriminējošus atbalsttiesīguma kritērijus, nodrošinot reālu piekļuvi minimālajam ienākumam neatkarīgi no tā, vai viņiem ir pastāvīga dzīvesvieta, un vienlaikus nodrošinot, ka prasība par likumīgās uzturēšanās ilgumu ir samērīga;

b)	iztikas līdzekļu pārbaudes robežvērtības, kas atspoguļo dzīves līmeni dalībvalstī dažāda veida un lieluma mājsaimniecībām un kurās proporcionāli tiek ņemti vērā citi mājsaimniecības ienākumu (un līdzekļu) veidi;

c)	laiku, kas nepieciešams pieteikuma izskatīšanai, vienlaikus nodrošinot, ka lēmums tiek pieņemts bez nepamatotas kavēšanās un praksē ne vēlāk kā 30 dienas pēc pieteikuma iesniegšanas;

piekļuves minimālajiem ienākumiem nepārtrauktību, kamēr personas, kurām nav pietiekamu līdzekļu, atbilst tiesību aktos noteiktajiem atbilstības kritērijiem un nosacījumiem, regulāri veicot atbilstības pārbaudes, vienlaikus darbspējīgiem iedzīvotājiem nodrošinot piekļuvi konkrētiem un samērīgiem aktīvas iekļaušanas pasākumiem;

e)	vienkāršas, ātras, objektīvas un bezmaksas sūdzību izskatīšanas un pārsūdzības procedūras, vienlaikus nodrošinot, ka personas, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, ir informētas par šādām procedūrām un var tām faktiski piekļūt;

f)	pasākumus, kas nodrošina, ka sociālās drošības tīkli spēj reaģēt uz dažādu veidu krīzēm un spēj efektīvi mazināt šādu krīžu negatīvās sociālekonomiskās sekas.

MINIMĀLĀ IENĀKUMA IZMANTOŠANAS ĪPATSVARS

10)

Dalībvalstīm ir ieteicams veicināt vai atvieglot minimālā ienākuma pilnīgu izmantošanu, veicot šādus pasākumus:

a)	samazināt administratīvo slogu, citstarp vienkāršojot pieteikšanās procedūras un nodrošinot pakāpeniskus norādījumus tiem, kam tas nepieciešams, vienlaikus pievēršot uzmanību digitālu un nedigitālu rīku pieejamībai;

b)	nodrošināt piekļuvi lietotājam draudzīgai, bezmaksas un atjauninātai informācijai par tiesībām un pienākumiem saistībā ar minimālo ienākumu;

c)	vērsties pie personām, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, lai palielinātu viņu informētību un veicinātu izmantošanas īpatsvaru, jo īpaši mājsaimniecībās, kurās ir tikai viens no vecākiem, arī iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

d)	veikt pasākumus, lai cīnītos pret stigmatizāciju un neapzinātiem aizspriedumiem, kas saistīti ar nabadzību un sociālo atstumtību;

e)	veikt pasākumus izvērtēšanas metodiku uzlabošanai un izstrādei un saskaņā ar šādām metodikām regulāri novērtēt minimālā ienākuma un attiecīgā gadījumā saistīto iesaistīšanas darba tirgū pasākumu neizmantošanas īpatsvaru, lai identificētu šķēršļus un ieviestu korektīvus pasākumus.

PIEKĻUVE IEKĻAUJOŠIEM DARBA TIRGIEM

11)

Lai veicinātu augstu nodarbinātības līmeni un iekļaujošus darba tirgus, dalībvalstīm tiek ieteikts, attiecīgajā gadījumā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, nodrošināt iesaistīšanu darba tirgū, novērst šķēršļus, kas liedz (no jauna) iekļauties darba tirgū un saglabāt darbu, atbalstīt darbspējīgus cilvēkus ceļā uz kvalitatīvu nodarbinātību, nodrošināt stimulus strādāt, risināt problēmas saistībā ar nodarbinātu personu nabadzību un darba tirgus segmentāciju, stimulēt oficiālo nodarbinātību, apkarot nedeklarētu darbu un veicināt darba iespējas, veicot šādus pasākumus:

a)	nodrošināt, ka aktivizācijas prasības pietiekami stimulē (atkārtotu) iekļaušanos darba tirgū, vienlaikus nodrošinot pakāpeniskumu un samērīgumu; īpaša uzmanība būtu jāpievērš gados jauniem pieaugušajiem, lai viņi pēc iespējas īsākā laikā iekļautos atpakaļ izglītībā, apmācībā vai darba tirgū;

b)	uzlabot investīcijas cilvēkkapitālā, īstenojot iekļaujošu izglītības un apmācības politiku, atbalstot prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, jo īpaši tiem, kam ir zemas vai vairs neaktuālas prasmes, citstarp sadarbojoties ar sociālajiem partneriem;

c)	paredzēt iespēju apvienot ienākumu atbalstu ar ienākumiem no darba, pakāpenisku ienākumu atbalsta atcelšanu vai tiesību uz ienākumu atbalstu saglabāšanu īslaicīgas vai neregulāras nodarbinātības gadījumos, pārbaudes laikā vai stažēšanās laikā;

d)	regulāri pārskatīt pozitīvos un negatīvos stimulus, ko rada nodokļu un pabalstu sistēmas;

e)	atbalstīt darba iespējas sociālās ekonomikas nozarē, citstarp nodrošinot praktisku darba pieredzi;

f)	atvieglot pāreju uz nodarbinātību, piedāvājot darba devējiem un darbiniekiem tādus pasākumus kā, piemēram, darbā pieņemšanas stimuli, darbā iekārtošanas atbalsts (un atbalsts posmā pēc darbā iekārtošanas), mentorēšana, konsultēšana, darba saglabāšanas un izaugsmes veicināšana.

PIEKĻUVE ATBALSTA PAKALPOJUMIEM UN PAMATPAKALPOJUMIEM

12)

Dalībvalstīm tiek ieteikts nodrošināt:

a)	efektīvu un vienlīdzīgu piekļuvi atbalsta pakalpojumiem, citstarp saskaņā ar kvalitātes principiem, kas definēti brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā;

b)	nodrošināt nepārtrauktu reālu piekļuvi pamatpakalpojumiem, citstarp enerģijai;

c)	novērst finansiālos un nefinansiālos šķēršļus, kas kavē reālu piekļuvi atbalsta pakalpojumiem un pamatpakalpojumiem.

INDIVIDUALIZĒTS ATBALSTS

13)

Lai novērstu dažādus šķēršļus, kuri personām, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, traucē iekļauties sabiedrībā, bet darbspējīgiem iedzīvotājiem traucē atrast darbu, dalībvalstīm tiek ieteikts izstrādāt individualizētu pieeju un koordinēt pakalpojumu sniegšanu, veicot šādas darbības:

a)	veikt vajadzību daudzpusīgu novērtējumu, izvērtējot šķēršļus, kas kavē sociālo iekļaušanu un nodarbinātību, identificējot atbalsta pakalpojumus un pamatpakalpojumus, kas nepieciešami šo šķēršļu novēršanai, kā arī nosakot vajadzīgo atbalstu; un

pamatojoties uz to, ne vēlāk kā trijos mēnešos pēc piekļūšanas minimālajam ienākumam izstrādāt iekļaušanas plānu, kurā būtu:

i)	jādefinē kopīgi mērķi un termiņi;

ii)	jāizklāsta individuālām vajadzībām pielāgota atbalsta pakete, kas ietver aktīvus darba tirgus pasākumus un/vai pasākumus sociālās iekļaušanas veicināšanai;

iii)	jānorīko lietas pārvaldītājs vai vienots kontaktpunkts vai pakalpojumu punkts, kurš nodrošinās pastāvīgu atbalstu, organizēs savlaicīgu nosūtīšanu uz attiecīgajiem dienestiem un regulāri uzraudzīs iekļaušanas plāna īstenošanas gaitu;

attiecībā uz personām, kam trūkst pietiekamu līdzekļu un kas ir ilgstoši bezdarbnieki, – jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo esošais līgums par integrāciju darbā saskaņā ar Padomes Ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, lai to papildinātu ar b) apakšpunktā minētā iekļaušanas plāna elementiem.

PĀRVALDĪBA, UZRAUDZĪBA UN ZIŅOŠANA

14)

Lai efektīvi izstrādātu un īstenotu stabilus sociālās drošības tīklus valsts, reģionālā un vietējā līmenī, dalībvalstīm tiek ieteikts:

a)	izvairīties no dažādu pabalstu un shēmu nepilnībām, pārklāšanās un sadrumstalotības, lai nodrošinātu saskaņotu ienākumu atbalsta, aktivizācijas pasākumu un atbalsta pakalpojumu paketi;

b)	stiprināt par ienākumu atbalstu atbildīgo iestāžu, nodarbinātības dienestu un atbalsta pakalpojumu sniedzēju darbības spējas un uzlabot to sadarbību, citstarp kopīgojot datus un veicinot turpmākus integrētus pakalpojumu modeļus;

c)	pilnvarot attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, reģionālās un vietējās iestādes, sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālās ekonomikas dalībniekus, lai tie varētu efektīvi piedalīties minimālā ienākuma atbalsta shēmu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā;

d)	nodrošināt adekvātu finansējumu sociālās drošības tīkliem atbilstīgi valsts finanšu vispārējai ilgtspējai.

15)

Lai labāk informētu politikas veidotājus, dalībvalstīm tiek ieteikts:

pastāvīgi uzraudzīt ienākumu atbalsta, jo īpaši minimālā ienākuma, politiku un ar to saistīto iesaistīšanas darba tirgū pasākumu īstenošanu, pakalpojumu pieejamību, arī uzlabojot tādu attiecīgo datu pieejamību un kvalitāti visos pārvaldības līmeņos, kas būtu sadalīti pēc dzimuma, vecuma un, ja iespējams, invaliditātes, un sagatavojot regulārus izvērtējumus, un veikt pielāgojumus, lai sasniegtu šā ieteikuma mērķus visefektīvākajā veidā;

b)	ievērojot datu aizsardzības noteikumus, izstrādāt vai uzlabot mehānismus, kas ļautu uzraudzīt personas, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, attiecībā uz viņu sociālo integrāciju vai pāreju uz nodarbinātību;

regulāri informēt Komisiju par pasākumu kopumu, kas veikti vai plānoti, lai īstenotu šo ieteikumu, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz esošajām valstu stratēģijām, plāniem vai ziņojumiem, tostarp tiem, kas iesniegti saskaņā ar esošajiem ziņošanas mehānismiem, piemēram, atvērto koordinācijas metodi, Eiropas pusgadu un citiem attiecīgiem Savienības plānošanas un ziņošanas mehānismiem; pirmajā ziņojumā būtu jāiekļauj a) apakšpunktā minēto izvērtējumu rezultāti un ieteikumi.

16)

Padome pauž gandarījumu par Komisijas nodomu:

a)	turpināt sadarboties ar dalībvalstīm Sociālās aizsardzības komitejā attiecībā uz minimālā ienākuma salīdzinošās novērtēšanas sistēmu un uzlabot attiecīgo rādītāju un datu pieejamību un salīdzināmību;

b)	stiprināt savstarpēju mācīšanos un rezultātu un labas prakses izplatīšanu starp dalībvalstīm;

pamatojoties uz 15. punkta c) apakšpunktā minētajiem dokumentiem, Sociālās aizsardzības komitejā, un cieši sadarbojoties ar Nodarbinātības komiteju un valstu nodarbinātības dienestu tīklu, regulāri pārskatīt šā ieteikuma īstenošanā panākto progresu attiecībā uz piekļuvi iekļaujošiem darba tirgiem, un reizi trijos gados sagatavot Komisijas un Sociālās aizsardzības komitejas kopīgu ziņojumu par šā ieteikuma īstenošanā panākto progresu;

d)	uzraudzīt šā ieteikuma īstenošanā gūto progresu Eiropas pusgada kontekstā, tostarp sadarbībā ar Sociālās aizsardzības komiteju;

e)	izvērtēt pasākumus, kas veikti, reaģējot uz šo ieteikumu, jo īpaši attiecībā uz tā ietekmi uz nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu, nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu un līdzdalības apmācībā uzlabošanu, un līdz 2030. gadam iesniegt attiecīgu ziņojumu Padomei.

17)

Ieteikumu 92/441/EEK aizstāj ar šo ieteikumu.

Briselē, 2023. gada 30. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. KULLGREN

(1) OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.

(2) Padomes Ieteikums 92/441/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par kopīgiem kritērijiem attiecībā uz pietiekamiem resursiem un sociālo palīdzību sociālās aizsardzības sistēmās (OV L 245, 26.8.1992., 46. lpp.).

(3) Komisijas Ieteikums 2008/867/EK (2008. gada 3. oktobris) par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.).

(4) Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Iestāžu kopīgā proklamācija (OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.).

(5) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns” (COM/2021/102 final).

(6) Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par politikas nostādnēm attiecībā uz ienākumu minimumu – instrumentu nabadzības novēršanai (2016/2270(INI)) (OV C 346, 27.9.2018., 156. lpp.).

(7) Padomes 2020. gada 12. oktobra secinājumi “Minimālo ienākumu aizsardzības stiprināšana nolūkā apkarot nabadzību un sociālo atstumtību Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās”.

(8) Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts, 2022. gada vienotais nodarbinātības ziņojums, Eiropas Savienības Publikāciju Birojs, 2022.

(9) Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.).

(10) Padomes Ieteikums (ES) 2021/1004 (2021. gada 14. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (OV L 223, 22.6.2021., 14. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(12) Padomes Ieteikums (2020. gada 30. oktobris) “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un ar ko aizstāj Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (OV C 372, 4.11.2020., 1. lpp.).

(13) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam”, 3.3.2021., COM/2021/101 final.

(14) Brīvprātīga Eiropas kvalitātes sistēma sociālo pakalpojumu jomā, SPC/2010/10 final.

(15) Padomes Ieteikums (2016. gada 15. februāris) par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (OV C 67, 20.2.2016., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).

(17) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Labāka dalībvalstu rīcībpolitiku distributīvās ietekmes novērtēšana” (COM(2022) 494 final).

3.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 41/28

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 41/12)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“NUECES DE NERPIO”

ES Nr.: PDO-ES-02786 – 16.7.2021

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Nosaukums

“Nueces de Nerpio”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Kaltēti Juglans regia L. sugas valrieksti, ko noformē kā veselus valriekstus čaulā, veselus kodolus, puskodolus vai smalcinātus valriekstus, kas iegūti no veselīgiem augļiem, kuriem noņemtas ārējās mizas un kuri auguši vietējos Nerpio valriekstu kokos un citu šķirņu (kultivāru) valriekstu kokos, kas pielāgoti ražošanas apgabalam.

Atļautās šķirnes

Galvenā šķirne: vietējā šķirne — “vietējais Nerpio valrieksts” — ir iegūta sēklu selekcijā, ko Nerpio ražotāji veikuši kopš 16. gadsimta. Tā radīts nepotēts valrieksta ekotips, kas ir pilnībā pielāgots Taiviljas [Taibilla] upes ielejai. Simtgadīgu vietējo valriekstu koku audzes Nerpio apgabalā veido unikālu ainavu un augu ģenētisko mantojumu. Šis ekotips veido vismaz 80 % no visiem šīs sugas kokiem ražošanas apgabalā.

Papildu šķirnes (kultivāri):“Franquette”, “Chandler”, “Pedro” un “Fernor” — šķirnes, kas Nerpio audzētas kopš 20. gadsimta 90. gadiem un pielāgotas vietējiem apstākļiem. Šīs papildu šķirnes ir jāuzpotē uz nepotētiem vietējās Nerpio valrieksta šķirnes kokiem. Šāds potcelms papildu šķirnēm nodrošina lielāku augšanas sparu, pielāgošanos kaļķakmens augsnēm un izturību pret augsnes slimībām un sakņu nosmakšanu. Minētie faktori papildu šķirnēm ražošanas apgabalā palīdz aklimatizēties.

Kodola jeb sēklas īpašības

—	Kodola jeb sēklas apvalks ir nedaudz tumšāks: bēšā/bronzas/kastaņu krāsā. Tas saistīts ar augstu tanīnu koncentrāciju un līdz ar to arī ar spēcīgākām antioksidatīvajām un organoleptiskajām īpašībām.

—	Tam raksturīga ievērojama ķīmiskā stabilitāte, kas to padara izturīgu pret sasmakšanu (glabāšanas laiks tradicionālajos ar ACVN apzīmētā produkta glabāšanas apstākļos pārsniedz gadu).

—	Augsta tanīnu satura dēļ tam ir rūgtena garša un tas rada savelkošu sajūtu.

—

Daudz dabisko antioksidantu, galvenokārt tanīnu, kas iegūti no gallusskābes un elagskābes. Izmantojot metodi, ar kuru novērtē antiradikāļu reakciju uz DPPH, kas izteikta kā troloksam ekvivalentā antioksidanta kapacitāte (TEAC), ir noteikts, ka antioksidantu aktivitātes līmenis Nerpio valriekstos ir ≥110 μmol troloksa/g (±10 %). Tas ir daudz vairāk nekā citiem tirgū pieejamajiem valriekstiem.

Produkta veidi

Valriekstus var noformēt šādos veidos:

—	veseli valrieksti čaulā;

—	veseli kodoli jeb sēklas;

—	puskodoli;

—	smalcināti valriekstu kodoli.

Veseliem valriekstiem un veseliem kodoliem jāatbilst obligātajām kvalitātes prasībām, kas piemērojamas “ekstra” šķirai un I šķirai, kā noteikts starptautiskajos standartos attiecībā uz nelobītu valriekstu tirdzniecību (ANO EEK standarts DDP-01) un attiecībā uz valriekstu kodolu tirdzniecību (ANO EEK standarts DDP-02).

Veselu valriekstu minimālais izmērs ir 28 mm. Veseliem kodoliem jābūt lielākiem par 8 mm.

Iepakošanas laikā visu šķiru un formu valriekstu mitruma saturam jābūt mazākam par 7 %. Veselu kodolu, puskodolu un smalcinātu valriekstu maksimālais mitruma saturs ir 5 %.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Augļu audzēšanai, ražas novākšanai, kaltēšanai un sagatavošanai jānotiek ražošanas apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Tādu valriekstu izmērs, kas noformēti kā puskodoli, ir 3 līdz 8 mm. Nav atļautas svara novirzes, kas pārsniedz 10 %. Smalcinātu valriekstu izmēram jābūt mazākam nekā 3 mm. Maksimālā svara novirze ir 10 %.

Veselu valriekstu iepakojuma maksimālais svars ir 25 kg. Veselu kodolu, puskodolu un smalcinātu valriekstu iepakojuma maksimālais svars ir 15 kg.

Glabāšanai, klasifikācijai un iepakošanai jānotiek vienā un tajā pašā vietā, kas vienmēr ir ražošanas apgabalā. Pārpakošana ir aizliegta. Pamatojums iepakošanai izcelsmes vietā ir balstīts uz tādu dabisko vides apstākļu nodrošināšanu, kādos produktu “Nueces de Nerpio” apstrādā un glabā. Tajos nedrīkst būt caurvējš, mitruma līmenis nedrīkst pārsniegt 75 % un temperatūra nedrīkst pārsniegt 20 °C. Šie apstākļi Nerpio ir garantēti, un tie ir būtiski, lai saglabātu valriekstiem raksturīgo augsto tanīnu saturu, kā arī palēninātu to sasmakšanas procesu.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Šo valriekstu etiķetēs un uz to tirdzniecības iepakojuma ļoti skaidri jānorāda cilmes vietas nosaukums “Nueces de Nerpio” un/vai ACVN “Nueces de Nerpio” logotips.

Uz iepakojuma, kurā valriekstus nosūta patēriņam, jābūt numurētām etiķetēm, ko nevar izmantot atkārtoti.

Valriekstus var laist tirgū tikai ar ražošanas apgabala reģistrēto apstrādes un iepakošanas uzņēmumu zīmolu.

Neobligātajā marķējumā norādi “De nogales centenarios” [no 100 gadus veciem valriekstu kokiem] izmanto valriekstiem, kuri iegūti no kokiem, kas vecāki par 100 gadiem. Papildus tam valriekstiem, kas iegūti no kokiem, kuri iekļauti oficiālā valsts vai ES vides aizsardzības sarakstā, norādei “De nogales singulares” [no atsevišķiem valriekstu kokiem] pievieno sarakstā iekļautā valriekstu koka nosaukumu.

Laižot produktu tirgū, izmanto dažādo veidu deskriptorus, proti, veseli valrieksti, veseli valriekstu kodoli, valriekstu puskodoli, smalcināti valrieksti.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produkta “Nueces de Nerpio” ražošanas, apstrādes un iepakošanas tradicionālo apgabalu veido dabiskais ģeogrāfiskais apgabals ap Taiviljas upes un tās pieteku sateces baseinu vismaz 900 m augstumā virs jūras līmeņa, un tajā ietilpst šādas teritorijas:

Kastīlijas-Lamančas [Castilla-La Mancha] autonomajā apgabalā:

Nerpio pašvaldības teritorijā — visi kadastrālie poligoni un/vai zemesgabali, kas atrodas augstāk nekā 900 m virs jūras līmeņa;

Yeste un Letur pašvaldību teritorijā — visi kadastrālie poligoni un/vai zemesgabali, kas atrodas augstāk nekā 900 m virs jūras līmeņa Taiviljas upes sateces baseinā.

Mursijas [Murcia] autonomajā apgabalā:

Moratalla pašvaldības teritorijā — visi kadastrālie poligoni un/vai zemesgabali, kas atrodas augstāk nekā 900 m virs jūras līmeņa Taiviljas upes sateces baseinā.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ar ACVN “Nueces de Nerpio” apzīmētā produkta pamatā ir pirmējo izejvielu specifiskās īpašības, kas ar dabas un cilvēkfaktoru starpniecību ir cieši saistītas ar ģeogrāfisko izcelsmi.

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ražošanas apgabals — Taiviljas ielejas baseins — ir daļa no Sierra de Segura kalnu grēdas dienvidu apgabala, kas ir Spānijas dienvidaustrumu Prebētikas un Subbētikas reģionu ģeoloģiskais krustpunkts. Apkārtējais apgabals ir kalnains, un to veido kaļķakmens un dolomītu grēdas aptuveni 2000 [m] augstumā. Produkta “Nuez de Nerpio” ražošanas apgabals atrodas nelielu kalnu ieleju sistēmas vidū vairāk nekā 900 m augstumā virs jūras līmeņa. Šo apgabalu šķērso galvenā Seguras [Segura] upes pieteka Taivilja. Šis vidēji augstais kalnainais kaļķakmens un dolomīta iežu apgabals veido tipisku agromežsaimniecības vidi, kurā savu dabisko ekoloģisko nišu radis vietējais Nerpio valrieksts, kas Nerpio lauksaimnieku kopš 16. gadsimta veiktās secīgās selekcijas rezultātā ir tam perfekti pielāgots. Apgabalam ir nozīmīga ekoloģiskā vērtība, un tas ietilpst Natura 2000 tīklā.

Klimats ir raksturīgs vidēji augstu kalnu apgabalam. Kopumā to var klasificēt kā siltu kontinentālo/Vidusjūras klimatu, Csb saskaņā ar Kepena [Köppen] klimata klasifikācijas sistēmu. Vidējā temperatūra ir no 10 līdz 15 °C (1981–2010). Ir vērojamas būtiskas sezonālās temperatūras svārstības, absolūtajai maksimālajai temperatūrai sasniedzot 45,7 °C, bet absolūtajai minimālajai temperatūrai sasniedzot –15,7 °C, kā arī diennakts temperatūras svārstības līdz 22 °C pavasarī un rudenī. Šīs svārstības veicina temperatūras inversija Taiviljas ielejā, un to rezultātā rodas īpaši augkopības apstākļi. Turklāt apgabalā ir mērens nokrišņu daudzums — 400 līdz 600 mm —, kas austrumu virzienā ievērojami samazinās saistībā ar Spānijas dienvidaustrumu pārtuksnešošanos. Evapotranspirācija ir augsta — 600 līdz 800 mm atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa.

Gaisa mitruma līmenis ir zems — vidēji 65 % gadā. Tā kā valriekstu koki atrodas kalnu ielejās, tie kopumā ir labi pasargāti no vējiem.

Augsnēm, kurās audzē valriekstu kokus, raksturīgs kaļķakmens-merģelis un dolomīts, un tās veidojušās uz kvartāra upju nogulumiem un Taiviljas apakšbaseina terasēm. Augsnes struktūra ir dažāda, bet galvenokārt tā sastāv no smilšmāla un mālsmilts. pH ir ļoti augsts — no 8,0 līdz 8,5, jo ļoti augsts ir kalcija karbonāta saturs (līdz 50 %). Augsnēs ir ļoti augsts organiskās vielas saturs — virs 2 % —, un dažos gadījumos tas 20 cm biezā augšējā slānī sasniedz pat 4 %. Valriekstu kokiem tās ir ļoti auglīgas un līdzsvarotas augsnes.

Saskaņā ar Kalifornijas Universitātes Riversaidā [University of California, Riverside] klasifikāciju ūdens kvalitāte Taiviljas ielejas sateces baseinā ir laba, proti, C2-S1 līdz C3-S1. Pamatieža īpašību dēļ ūdeņi ir dzirkstoši un sārmaini, to pH ir no 7,9 līdz 8,4.

Nerpio un Taiviljas ielejas ainava ir veidojusies, šajā apgabalā kopš neatminamiem laikiem audzējot valriekstu kokus. Terases, ko pirms simtiem gadu — 12. un 13. gadsimtā — izveidoja arābi, ir būtisks elements, kas šādā stāvā reljefā ļauj veikt apūdeņošanu appludinot. Zemi krustām šķērsām klāj blīvs senu grāvju tīkls, kas novirza Taiviljas un tās pieteku ūdeņus, kā arī atsevišķi avoti. Terases atrodas līdzās senām akmens sienām, kas nodrošina atbalstu kalnu nogāzēm un acequias (senajiem apūdeņošanas kanāliem). Šī tradicionālā audzēšanas metode un vecie valriekstu koki ir ainavas un augkopības mantojuma pamatelementi Nerpio un Taiviljas ielejā, kas veido Spānijā unikālu ekoloģisku vidi vietējo valriekstu koku audzēšanai. Tā ir sena vide, kas ierīkota terasēs.

Raksturīgās īpašības

Nerpio valriekstu kodolos jeb sēklās ir augsts tanīnu saturs, ko galvenokārt rada gallusskābe un elagskābe, kas produktam piešķir raksturīgās īpašības. Produkts ir ļoti noturīgs pret sasmakšanu, un tā glabāšanas laiks ir ilgāks par gadu. Tam ir nedaudz rūgtena garša, kas rada savelkošu sajūtu. Miza ir nedaudz tumšāka, proti, bēšā/bronzas/kastaņu krāsā. Augstais tanīnu saturs nozīmē augstu troloksam ekvivalentā antioksidanta kapacitāti (TEAC ≥ 110 ± 10 % μmol troloksa/g valriekstu). To, ka Nerpio valriekstu antioksidatīvās īpašības ir pārākas par citu komerciālu šķirņu īpašībām, parāda Seviljas [Seville] Tauku un eļļu institūta (CSIC) [Augstākās zinātniskās pētniecības padomes] zinātniskā publikācija “Dažādu Nerpio (Spānija) valriekstu šķirņu (Junglans regia L.) uzturvielu sastāvs un antioksidantu aktivitāte salīdzinājumā ar komerciālajām šķirnēm (I. Viera-Alcaide, et al. Grasas y Aceites 70 (3), 2019. gada jūlijs–septembris)”.

Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Nerpio valriekstam piemīt dažas unikālas fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības. To uzskata par ekotipu, kura izcelsme ir Nerpio un kuram piemīt specifiskas īpašības, ko ir grūti atdarināt ārpus ražošanas apgabala.

Nerpio valriekstu atšķirīgās īpašības ietver tumšo kodola mizu, ilgo glabāšanas laiku un noturību pret sasmakšanu, rūgteno garšu un savelkošu sajūtu. Šīs īpašības ir saistītas ar valriekstu augsto tanīnu saturu, kā arī augsto antioksidantu aktivitāti (TEAC ≥ 110 μmol troloksa/g valriekstu), kas ir daudz augstāka nekā citiem tirgū pieejamajiem valriekstiem. Minētās īpašības ir tieši saistītas arī ar dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem, proti, augu materiāla atlasi, specifiskiem lauksaimniecības un klimatiskajiem apstākļiem audzēšanai, kā arī valriekstu dabisku kaltēšanu un glabāšanu.

1) Vietējo valriekstu koku šķirņu selekcija

Nerpio valriekstu koku selekcija aizsākās 16. gadsimtā, kā to apliecina aptuveni 600 gadu vecais Nerpio valriekstu koks “Plantón del Covacho”. Vietējo Nerpio šķirņu valriekstiem raksturīga tumšāka pigmentācija un intensīvāka garša nekā tirdzniecībā pieejamajiem valriekstiem. Tas ir Nerpio valriekstu audzētāju tiešās ietekmes rezultāts, jo viņi gadsimtu gaitā ir atlasījuši valriekstus, kuriem ir izteiktāka, rūgtena un savelkoša garša un kuri ir tumšāki.

2) Specifiski lauksaimniecības un klimatiskie audzēšanas apstākļi

Augsnes apstākļi. Vietējās Nerpio šķirnes ir perfekti pielāgotas Taiviljas ielejas ļoti kaļķainajām augsnēm, kuru pH ir no 8 līdz 8,5 un kurās kalcija karbonāta saturs pārsniedz 50 %. Šie kaļķainie apstākļi kavē fosfora uzņemšanu no augsnes. Rezultātā valriekstiem šīs minerālvielas trūkst, tāpēc to lapas un augļi iegūst izteiktāku violetu pigmentāciju, kas saistāma ar augstāku antocianīnu un citu fenola savienojumu, piemēram, flavonolu, flavonoīdu un tanīnu, saturu.

Klimatiskie apstākļi. Nerpio valdošie Vidusjūras apstākļi ir tipiski Pireneju pussalas dienvidaustrumu daļai, un tiem raksturīgs daudz saules gaismas, augsta temperatūra, neliels nokrišņu daudzums un augsts evapotranspirācijas līmenis (līdz 800 mm). Šādos apstākļos valriekstu kokiem vasarā trūkst ūdens, tāpēc tajos sākas gallusskābes un elagskābes tanīnu sintēze. Tās rezultātā kodolu mizas pigmentācija kļūst tumšāka. Taiviljas ielejā vērojamās būtiskās diennakts temperatūras svārstības, kas pārsniedz 22 °C un ko veicina temperatūras inversija ielejā, valriekstu gatavošanās beigu posmā sekmē tanīnu veidošanos.

3) Specifiski valriekstu dabiskas kaltēšanas un glabāšanas apstākļi Nerpio

Aukstais un sausais rudens un ziema paātrina valriekstu dehidratācijas (kaltēšanas) procesu. Citi faktori ir ražas novākšana optimālajā gatavībā, tradicionālās dabiskās kaltes, kā arī labi glabāšanas apstākļi vidē, kurā ir mērena un nemainīga temperatūra, kas zemāka par 20 °C, un zems mitruma līmenis, kas zemāks par 75 %. Pirms valriekstu laišanas tirgū šie faktori nodrošina labākos valriekstu glabāšanas apstākļus un saglabā to antioksidantus (tanīnus), tādējādi palēninot sasmakšanas procesu. Procedūras, kas ietver mazgāšanu un/vai paātrinātu kaltēšanu, nav saderīgas ar ACVN “Nueces de Nerpio”.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://www.mapa.gob.es/es/alimentacion/temas/calidad-diferenciada/dop-igp/htm/DOP_Nueces_de_Nerpio_SolicitudRegistro%20.aspx

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

3.2.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 41/33

Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 41/13)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“Pesca e Nettarina di Romagna”

ES Nr.: PGI-IT-1535-AM02 – 15.9.2020

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Consorzio di Tutela Pesca e Nettarina di Romagna I.G.P. [AĢIN “Pesca e nettarina di Romagna” aizsardzības apvienība]

Via Béla Bartók 29/G

44124 – Ferrara

Tālr. +39 0532904511

Fakss +39 0532904521

Sertificēta e-pasta adrese: consorziopesca@registerpec.it

Consorzio di Tutela Pesca e Nettarina di Romagna I.G.P. ir tiesības iesniegt grozījuma pieteikumu atbilstīgi Lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas ministrijas 2013. gada 14. oktobra Dekrēta Nr. 12511 13. panta 1. punktam.

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☒	Produkta apraksts

☒	Ģeogrāfiskais apgabals

☒	Izcelsmes apliecinājums

☒	Ražošanas metode

☒

Saikne

☒

Marķējums

☒	Cits [pārbaudes; punktu secība un virsraksti]

4. Grozījuma vai grozījumu veids

☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu

☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts

5. Grozījums vai grozījumi

Produkta apraksts

Specifikācijas 2. punkta 1. apakšpunktā iekļautais šķirņu saraksts:

“Pesca di Romagna”

Šķirnes ar dzeltenu mīkstumu: “Maycrest”, “Spring Lady”, “Sprinbelle”, “Springcrest”, “Suncrest”, “Royal Glory”, “Royal Gem”, “Dixired”, “Flavorcrest”, “Glohaven”, “Merril Gem Free 1”, “Redhaven”, “Royal Majestic”, “Royal Time”, “Rich Lady”, “Maria Marta”, “Summer Rich”, “Grenat”, “Elegant lady”, “Fayette”, “Royal Summer”, “Royal Lee”, “Royal Pride”, “Romestar”, “Symphonie”, “Mercil” (jeb “O’Henry”), “Zainori” (jeb “Kaweat”).

Šķirnes ar baltu mīkstumu: “Iris Rosso”, “Maria Bianca”, “Tendresse” (jeb “Joulie”), “Duchessa d’Este”, “Rossa di San Carlo”, “Zaidaso” (jeb “Kewina”),

“Nettarina di Romagna”

Šķirnes ar dzeltenu mīkstumu: “Early Sungrand”, “Maygrand”, “Laura”, “Ambra”, “Maillara” (jeb “Big Ben”), “Nectaprima”, “Noracila”, “Flavortop”, “Indipendence”, “Maria Emilia”, “Maria Laura”, “Spring Red”, “Weimberger”, “Big Top” (jeb “Zaitabo”), “Guerriera”, “Alitop”, “Honey Blaze”, “Romagna Big”, “Fantasia”, “Maria Aurelia”, “Nectaross”, “Stark red Gold”, “Venus”, “Sweet Red”, “Sweet Lady”, “Morsiani 90”, “Honey Royal”, “Honety Glo”, “Romagna Gold”.

Šķirnes ar baltu mīkstumu: “Silver King”, “Caldesi 2000”, “Nectarmagie”, “Silver Giant”, “Maillarmagic”, “Necta perle”, “Romagna 3000”, “Romagna red”.

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

Persiki

Agrīnas šķirnes ar dzeltenu mīkstumu:

“Bordò”, “Coraline” (jeb “Monco”), “Crimson Lady”, “Dixired”, “Flavorcrest”, “Maycrest”, “Merril Gem Free 1”, “Rich May”, “Royal Gem”, “Royal Glory”, “Royal Majestic”, “Royal Time”, “Ruby Rich”, “Sagittaria”, “Spring Lady”, “Sprinbelle”, “Springcrest”, “Sugar Time”.

Vidēji vēlīnas šķirnes ar dzeltenu mīkstumu:

“Azurite”, “Corindon”, “Diamond Princess”, “Elegant Lady”, “Fayette”, “Glohaven”, “Grenat”, “Maria Marta”, “Mercil” (jeb “O’Henry”), “Plusplus”, “Redhaven”, “Rich Lady”, “Rome Star”, “Royal Estate”, “Royal Jim”, “Royal Lee”, “Royal Pride”, ‘Royal “Summer”, “Royal Sweet”, “Summer Rich”, “Suncrest”, “Sweet Dream”, “Sweet Henry”, “Symphonie”, “Vista Rich”, “Zainori” (jeb “Kaweah”), “Zee Lady”.

Agrīnas šķirnes ar baltu mīkstumu:

“Greta”, “Iris Rosso”, “Monsolle”, “Patty”.

Vidēji vēlīnas šķirnes ar baltu mīkstumu:

“Duchessa d’Este”, “Ivory Sun”, “Maria Bianca”, “Maura”, “Regalsnow” (jeb “Maperla”), “Rosa del West”, “Rossa di San Carlo”, “Star Princess”, “Snow Lady”, “Tendresse” (jeb “Joulie”), “Zaidaso” (jeb “Kewina”).

Nektarīni:

Agrīnas šķirnes ar dzeltenu mīkstumu:

“Alice”, “Ambra”, “Ara”, “Big Haven”, “Carene”, “Early Sungrand”, “Extreme Beauty”, “Gartairo”, “Garofa”, “Laura”, “Maillara” (jeb “Big Bang”), “Maria Emilia”, “Maygrand”, “Nectaprima”, “Noracila”, “Rebus 028”, “Weimberger”.

Vidēji vēlīnas šķirnes ar dzeltenu mīkstumu:

“Alma”, “Alma 2”, “Alexa”, “Amiga”, “Alitop”, “August Red”, “Big Top” (jeb “Zaitabo”), “Diamond Ray”, “Dorabelle”, “Doracile”, “Dulcis”, “Dulciva”, “Early Zee”, “Fairlane”, “Fantasia”, “Febe”, “Flavortop”, “Gea”, “Guerriera”, “Honey Blaze”, “Honey Glo”, “Honey Kist”, “Honey Royale”, “Indipendence”, “Lady Erika”, “Late Fair”, “Luciana”, “Maria Aurelia”, “Maria Carla”, “Maria Laura”, “Max”, “Max 7”, “Monrené”, “Morsiani 60”, “Morsiani 90”, “Nectareine”, “Nectaross”, “Orine”, “Orion”, “Pit Lane”, “Pit Stop”, “Red Fair”, “Romagna Big”, “Romagna Giant”, “Romagna Gold”, “Romagna Lady”, “Romagna Queen”, “Romagna Summer”, “September Bright”, “Spring Red”, “Stark Red Gold”, “Sweet Lady”, “Sweet Red”, “Venus”, “Western Red”.

Agrīnas šķirnes ar baltu mīkstumu:

“Caldesi 2000”, “Garcica”, “Romagna Red”, “Romagna Star”, “Silver King”, “Turquoise”.

Vidēji vēlīnas šķirnes ar baltu mīkstumu:

“Caldesi 2020”, “Maillarmagie” (jeb “Magique”), “Majestic Pearl”, “Nectarmagie”, “Nectaperle”, “Romagna 3000”, “Romagna Bright”, “Romagna Sweet”, “Romagna Top”, “Silver Giant”, “Silver Star”, “Sandine”, “Tourmaline”, “Zephyr”.

Grozījums ietver izmantojamo šķirņu klāsta atjaunināšanu un paplašināšanu. Tas saistīts ar šķirņu nomaiņas lielo apmēru un ātrumu nozarē, kā arī ar vajadzību nodrošināt ar AĢIN apzīmētā produkta pieejamību. Tāpēc ir pievienotas jaunas šķirnes, kas ļoti daudzos gadījumos iegūtas no iepriekšējām vai vecām šķirnēm. Šķirņu klāsta paplašināšana nodrošinās arī garāku ražas novākšanas periodu, kas nozīmē, ka produkts patērētājiem būs pieejams lielākā apjomā un ilgāku laiku, nekā tas ir pašlaik.

Šis grozījums attiecas uz kopsavilkuma 4.2. punktu un vienotā dokumenta 3.2. punktu.

Produkta specifikācijas 2. punktam ir pievienota šāda rindkopa:

“Pesca e Nettarina di Romagna” ražošanā ir atļauts izmantot citas persiku šķirnes, kas izkoptas, veicot šķirņu pētījumus, ja ar eksperimentāliem un dokumentāriem pierādījumiem tiek apstiprināts, ka produkta iegūšanas metode un augļu kvalitātes īpašības atbilst šai produkta specifikācijai. Par šādu šķirņu izmantošanu produkta “Pesca e Nettarina di Romagna” ražošanai iepriekš ir jāpaziņo Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijai, kurai šāds paziņojums jāizvērtē un kura šajā nolūkā var lūgt kontroles struktūras vai citas struktūras tehnisko atzinumu.

Šo grozījumu lūdzam, lai apmierinātu ražotāju nākotnes vajadzības attiecībā uz tādu jaunu šķirņu ieviešanu, kas noteiktas, veicot zinātniskus pētījumus, un lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas produkta “Pesca e Nettarina di Romagna” sākotnējās īpašības, ņemot vērā šai sugai raksturīgo šķirņu atjaunošanas ātrumu.

Šis grozījums attiecas uz kopsavilkuma 4.2. punktu un vienotā dokumenta 3.2. punktu.

Specifikācijas 6. punkta 1. apakšpunktā teksts par augļu īpašībām:

“Pesca di Romagna” persikus piedāvājot tirgū, tiem jābūt ar šādām īpašībām:

Šķirnēm ar dzeltenu mīkstumu:

augļu lielums: minimālais diametrs 67 mm, kas atbilst aptuveni 21 cm lielam apkārtmēram;

cukuru saturs: (Briksa grādos) 11;

epikarps, forma un vidējais svars atbilst attiecīgās šķirnes īpašībām.

Šķirnēm ar baltu mīkstumu:

augļu lielums: minimālais diametrs 67 mm, kas atbilst aptuveni 21 cm lielam apkārtmēram;

cukuru saturs: (Briksa grādos) 11;

epikarps, forma un vidējā masa atbilst attiecīgās šķirnes raksturojumam.

“Nettarina di Romagna” nektarīnus piedāvājot tirgū, tiem jābūt ar šādām īpašībām:

a)	Šķirnēm ar dzeltenu mīkstumu: epikarps: gluds; augļu lielums: minimālais diametrs 67 mm, kas atbilst aptuveni 21 cm lielam apkārtmēram; cukuru saturs: (Briksa grādos) 11; augļu garša, forma un minimālā vidējā masa atbilst attiecīgās šķirnes raksturojumam.

b)	Šķirnēm ar baltu mīkstumu: epikarps: gluds; augļu lielums: minimālais diametrs 67 mm, kas atbilst aptuveni 21 cm lielam apkārtmēram; cukuru saturs: (Briksa grādos) 11; augļu garša, forma un minimālā vidējā masa atbilst attiecīgās šķirnes raksturojumam.

ir apvienots šādi un pārcelts uz specifikācijas 2. punktu:

Kvalitātes īpašības

Produktu “Pesca e Nettarina di Romagna” nododot patēriņam, tam jāpiemīt turpmāk aprakstītajām īpašībām.

Agrīnajām šķirnēm ar dzeltenu un baltu mīkstumu:

—	minimālais izmērs A: minimālais diametrs — 67 mm, kas atbilst minimālajam svaram — 135 g,

—	cukuru saturs: (Briksa grādos) 9,5,

—	epikarps un forma atbilst attiecīgās šķirnes raksturojumam.

Vidēji vēlīnajām šķirnēm ar dzeltenu un baltu mīkstumu:

—	minimālais izmērs A: minimālais diametrs — 67 mm, kas atbilst minimālajam svaram — 135 g,

—	cukuru saturs: (Briksa grādos) 11,

—	epikarps un forma atbilst attiecīgās šķirnes raksturojumam.

Lai tekstu labāk strukturētu, par lietderīgu tika uzskatīts nošķirt agrīnas un vidēji vēlīnas šķirnes. Nošķīrums ir saistīts cukuru satura parametru, kas agrāk novākto agrīno šķirņu augļos nav tik augsts kā vidēji vēlīno šķirņu augļos. Lai precīzāk noteiktu minimālo izmēru, ir norādīts arī augļu minimālā svara parametrs, kas atbilst pārējiem specifikācijā jau iekļautajiem izmēra parametriem, kā norādīts spēkā esošajos tirdzniecības standartos. Visbeidzot, visi parametri, kas nosaka kvalitātes īpašības, no specifikācijas 6. punkta ir pārcelti uz tās 2. punktu, lai visas produkta īpašības būtu uzskaitītas vienā punktā.

Šis grozījums attiecas uz kopsavilkuma 4.2. punktu un vienotā dokumenta 3.2. punktu.

Specifikācijas 2. punktam ir pievienots šāds teksts:

“Augļus var izmantot arī pārstrādei. Turklāt tikai pārstrādes gadījumā var izmantot arī augļus, kas atbilst visām produkta specifikācijas prasībām, izņemot prasības attiecībā uz izmēru un formu. Ir pieļaujami arī nelieli virspusēji mizas bojājumi, ja vien tie neietekmē augļu kvalitāti un glabāšanas laiku. Šādus augļus nedrīkst pārdot galapatērētājam.”

Šis grozījums ļaus pārstrādāt arī tādus augļus, kuriem ir neatbilstīgs izmērs vai forma, lai gan tie ražoti un audzēti saskaņā ar visiem specifikācijā paredzētajiem noteikumiem. Tomēr neveselīgu un specifikācijai neatbilstīgu augļu pārstrāde būs aizliegta.

Šis grozījums attiecas uz kopsavilkuma 4.2. punktu un vienotā dokumenta 3.2. punktu.

Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas 3. punktā teksts par ražošanas apgabalu:

“Pesca di Romagna” ražošanas apgabals atrodas Emīlijas-Romanjas reģionā, kas piemērots persiku audzēšanai, un apgabalā ietilpst šādas teritorijas:

1)	šādu pašvaldību teritorija Ferrāras [Ferrara] provincē: Argenta, Cento, Codigoro, Massa Fiscaglia, Poggio Renatico, Portomaggiore, S. Agostino, Tresigallo un Voghiera;

2)	šādu pašvaldību teritorija Boloņas [Bologna] provincē: Borgo Tossignano, Budrio, Casalfiumanese, Castelguelfo, Castenaso, Fontanelice, Granarolo dell’Emilia, Imola, Medicina, Minerbio, Molinella, Mordano;

3)	šādu pašvaldību teritorija Forli [Forlì] provincē: Bertinoro, Castrocaro Terme, Cesena, Cesenatico Dovadola, Forlì, Forlimpopoli, Gambettola, Gatteo, Longiano, Meldola, Mercato Saraceno, Modigliaria, Montiano, Predappio, Roncofreddo, Sant’Arcangelo, Savignano sul Rubicone;

4)	šādu pašvaldību teritorija Ravennas [Ravenna] provincē: Alfonsine, Bagnacavallo, Bagnara di Romagna, Brisignella, Casola Valsenio, Castelbolognese, Cervia, Conselice, Cotignola, Faenza, Fusignano, Lugo, Massalombarda, Ravenna, Riolo Terme, Russi, S.Agata sul Santerno, Solarolo.

“Pesca di Nettarina” ražošanas apgabals atrodas Emīlijas-Romanjas reģionā, kas piemērots persiku audzēšanai, un apgabalā ietilpst šādas teritorijas:

1)	šādu pašvaldību teritorija Ferrāras [Ferrara] provincē: Argenta, Cento, Codigoro, Massa Fiscaglia, Poggio Renatico, Portomaggiore, S. Agostino, Tresigallo un Voghiera;

2)	šādu pašvaldību teritorija Boloņas [Bologna] provincē: Borgo Tossignano, Budrio, Casalfiumanese, Castelguelfo, Castenaso, Fontanelice, Granarolo dell’Emilia, Imola, Medicina, Minerbio, Molinella, Mordano;

3)	šādu pašvaldību teritorija Forli [Forlì] provincē: Bertinoro, Castrocaro Terme, Cesena, Cesenatico Dovadola, Forlì, Forlimpopoli, Gambettola, Gatteo, Longiano, Meldola, Mercato Saraceno, Modigliaria, Montiano, Predappio, Roncofreddo, Sant’Arcangelo, Savignano sul Rubicone;

4)	šādu pašvaldību teritorija Ravennas [Ravenna] provincē: Alfonsine, Bagnacavallo, Bagnara di Romagna, Brisignella, Casola Valsenio, Castelbolognese, Cervia, Conselice, Cotignola, Faenza, Fusignano, Lugo, Massalombarda, Ravenna, Riolo Terme, Russi, S.Agata sul Santerno, Solarolo.

ir grozīts un papildināts šādi:

“3. punkts

Ražošanas apgabals

Produkta “Pesca e Nettarina di Romagna” ražošanas apgabals atrodas Emīlijas-Romanjas reģionā, kas piemērots persiku audzēšanai, un apgabalā ietilpst šādas teritorijas:

1)	šādu pašvaldību teritorija Ferrāras [Ferrara] provincē: Argenta, Cento, Codigoro, Copparo, Ferrara Fiscaglia — apdz. vieta Massa Fiscaglia, Poggio Renatico, Portomaggiore, Terre del Reno — apdz. vieta S. Agostino, Tresignana — apdz. vieta Tresigallo, Voghiera;

2)	šādu pašvaldību teritorija Boloņas [Bologna] provincē: Borgo Tossignano, Budrio, Casalfiumanese, Castel Guelfo di Bologna, Castenaso, Fontanelice, Granarolo dell’Emilia, Imola, Medicina, Minerbio, Molinella, Mordano;

3)	šādu pašvaldību teritorija Forli-Čezēnas [Forlì-Cesena] provincē: Bertinoro, Castrocaro Terme e Terra del Sole, Cesena, Cesenatico, Dovadola, Forlì, Forlimpopoli, Gambettola, Gatteo, Longiano, Meldola, Mercato Saraceno, Modigliana, Montiano, Predappio, Roncofreddo, Savignano sul Rubicone;

4)	šādu pašvaldību teritorija Ravennas [Ravenna] provincē: Alfonsine, Bagnacavallo, Bagnara di Romagna, Brisighella, Casola Valsenio, Castel Bolognese, Cervia, Conselice, Cotignola, Faenza, Fusignano, Lugo, Massa Lombarda, Ravenna, Riolo Terme, Russi, Sant’Agata sul Santerno, Solarolo;

5)	šādu pašvaldību teritorija Rimini [Rimini] provincē: Santarcangelo di Romagna.”

Grozījumi ir vajadzīgi, lai labotu pārrakstīšanās kļūdas, atjauninātu dažus vietu nosaukumus un pievienotu jaunas pašvaldības, kā aprakstīts turpmāk.

Massa Fiscaglia, S. Agostino un Tresigallo pašvaldību nosaukumi ir aizstāti ar to jaunajiem nosaukumiem, attiecīgi, Fiscaglia — apdz. vieta Massa Fiscaglia, Terre del Reno — apdz. vieta S. Agostino un Tresignana — apdz. vieta Tresigallo.

Šie atjauninājumi ir vajadzīgi, lai atspoguļotu izmaiņas, kas notikušas pēc apvienošanām, kuras veiktas no 2014. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim. Tie nemaina kopējo izcelsmes apgabalu.

Nosaukums “Forli province” ir aizstāts ar nosaukumu “Forli-Čezēnas province”, jo šī province tika pārdēvēta saskaņā ar 1992. gada 6. marta Likumdošanas dekrētu Nr. 252.

Santarcangelo di Romagna pašvaldības teritorija, kas vēl bija norādīta kā Forli provinces daļa, tagad ir iekļauta Rimini provincē, kas izveidota ar iepriekš minēto Likumdošanas dekrētu Nr. 252/1992.

Visbeidzot, Castelguelfo, Castrocaro Terme, Modigliaria, Brisignella, Castelbolognese, Massalombarda un S. Agata sul Santerno pašvaldību nosaukumi ir aizstāti ar pareizajiem nosaukumiem, attiecīgi, Castel Guelfo di Bologna, Castrocaro Terme e Terra del Sole, Modigliana, Brisighella, Castel Bolognese, Massa Lombarda un Sant’Agata sul Santerno.

Tādējādi specifikācijā ir izlabotas dažas pārrakstīšanās kļūdas, nemainot izcelsmes apgabalu.

Izcelsmes apgabalam ir pievienota Ferrara un Copparo pašvaldības teritorija Ferrāras provincē.

Tas darīts, lai izveidotu nepārtrauktu ģeogrāfisko ražošanas apgabalu. Ferrara un Copparo pašvaldību teritorija robežojas ar to pašvaldību teritoriju, kuras jau iekļautas produkta specifikācijā, bet, galvenais, tajās vēsturiski ir piekopta sena un lepna persiku un nektarīnu audzēšanas tradīcija. Tā kā tās atrodas blakus jau iekļautajām teritorijām, tajās ir tādi paši vides apstākļi un tiek izmantoti tādi paši audzēšanas paņēmieni.

Šis grozījums attiecas uz kopsavilkuma 4.3. punktu un vienotā dokumenta 4. punktu.

Izcelsmes apliecinājums

Izcelsmes apliecinājuma sagatavošanas procedūras atjaunināšana

Specifikācijas 5. punktā attiecīgi par “Pesca di Romagna” un “Nettarina di Romagna” rindkopa:

Emīlijas-Romanjas reģions ir atbildīgs par 4. punktā noteikto tehnisko nosacījumu izpildes pārbaudi. Persiku dārzus, kas piemēroti produkta “Pesca di Romagna” ražošanai, ieraksta attiecīgajā reģistrā, ko izveido, atjaunina un publicē reizi gadā. Šā reģistra kopiju iesniedz katrā no pašvaldībām, kuras atrodas ražošanas apgabalā. Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības resursu ministrija nosaka procedūras, kas jāievēro saistībā ar reģistrāciju, ziņošanu par ikgadējo produkciju un atbilstīgās sertifikācijas iegūšanu, lai nodrošinātu tādas gadā atzītās produkcijas pareizu un piemērotu uzraudzību, ko tirgo ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Emīlijas-Romanjas reģions ir atbildīgs par 4. punktā noteikto tehnisko nosacījumu izpildes pārbaudi. Persiku dārzus, kas piemēroti produkta “Nettarina di Romagna” ražošanai, ieraksta attiecīgajā reģistrā, ko izveido, atjaunina un publicē reizi gadā. Šā reģistra kopiju iesniedz katrā no pašvaldībām, kuras atrodas ražošanas apgabalā. Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības resursu ministrija nosaka procedūras, kas jāievēro saistībā ar reģistrāciju, ziņošanu par ikgadējo produkciju un atbilstīgās sertifikācijas iegūšanu, lai nodrošinātu tādas gadā atzītās produkcijas pareizu un piemērotu uzraudzību, ko tirgo ar ģeogrāfisko norādi.

ir svītrota un aizstāta ar šādu tekstu specifikācijas 4. punktā:

“4. punkts.

Izcelsmes apliecinājums

Katru ražošanas procesa posmu uzrauga, reģistrējot visas izejvielas un gatavo produkciju. Tādējādi produkta izsekojamību garantē, 7. punktā minētās kontroles struktūras pārvaldītajos sarakstos ierakstot tos kadastrālos zemesgabalus, kuros audzē produktu, kā arī informāciju par ražotājiem un iepakotājiem, un kontroles struktūrai paziņojot saražoto daudzumu.

Visas attiecīgajos sarakstos iekļautās fiziskās un juridiskās personas kontroles struktūra pārbauda saskaņā ar produkta specifikācijas noteikumiem un attiecīgo kontroles plānu.”

Šis grozījums ir vajadzīgs, lai tekstu saskaņotu ar pašreizējām kontroles sistēmām, jo pašreizējā redakcijā iekļautajā aprakstā ir minētas metodes un rīki, kas vairs nepastāv. Ar šo grozījumu ir atjaunināta gan numerācija (tagad — specifikācijas 4. punkts), gan punkta saturs pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1152/2012. Pārbaudes par atbilstību produkta specifikācijai faktiski veic ministrijas izraudzīta kontroles struktūra, nevis reģionālās iestādes. Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

Ražošanas metode

Ar ražošanas metodi saistītie grozījumi attiecas gan uz persikiem, gan uz nektarīniem.

Tiek grozīts pašreizējās specifikācijas 4. punkts, kas saistībā ar jauno numerāciju kļūst par 5. punktu.

Specifikācijas jaunais 5. punkts “Produkta iegūšanas metode” ir iedalīts divos apakšpunktos, proti,

“5.1. Augsnes un klimata apstākļi” un “5.2. Audzēšanas paņēmieni”.

Šādā veidā punktā ir precīzāk aprakstītas tehniskās darbības.

Specifikācijas 4. punktā teikums

“Izmantotajai apūdeņošanai, mēslošanas metodēm un citiem audzēšanas un agronomiskajiem paņēmieniem jāatbilst tehniskajiem noteikumiem, kurus paredzējuši Emīlijas-Romanjas kompetentie dienesti.”

ir svītrots.

Patiesībā tas ir priekšnoteikums, kas jāizpilda visām saimniecībām. Faktiski, izmaiņas regulējumā un dažu prasību saistošais raksturs nozīmē to, ka konkrēti kritēriji tiek neizbēgami ievēroti. Tāpēc uzskata, ka specifikācijā tie nav jānorāda.

Attiecībā uz audzēšanas paņēmieniem teksts

Ir atļauti parasti izmantotie stādīšanas attālumi, un jaunajos stādījumos iespējamā maksimālā biezība ir 2 000 augu uz hektāru. Atļautās standarta vainaga veidošanas metodes izveidojušās no “Emīlijas vāzes” formas un tās variācijām; izmantojamās špaleru metodes ir vēdekļveida, Y veida un vārpstveida forma un to variācijas.

ir pārfrāzēts šādi:

Ir atļauti parasti izmantojamie stādīšanas attālumi, un iespējamā maksimālā biezība ir 2 000 augu uz hektāru. Atļautās vainaga veidošanas metodes izveidojušās no “Emīlijas vāzes” formas, “atliktās vāzes” formas un to variācijām; izmantojamās špaleru metodes ir vēdekļveida, Y veida un vārpstveida forma un to variācijas.

Ir svītrota īpašā norāde par jauniem stādījumiem, jo tā ir lieka. Pilnīguma labad ir norādīta arī “atliktās vāzes” vainaga veidošanas metode, lai gan visas vainaga veidošanas metodes jau ir atļautas.

Specifikācijas 4. punktā teikums

“Audzēšanas paņēmieniem ir jāietver vismaz viena apgriešana ziemā un vairākas apgriešanas augšanas sezonā atkarībā no augu vajadzībām.”

ir svītrots.

Daļa par apgriešanu ir svītrota, jo tas ir priekšnoteikums. Tā kā laba lauksaimniecības prakse tiek izmantota visos dažādajos kontekstos, tika uzskatīts, ka nav vajadzības to precizēt, pievienojot nevajadzīgu papildu informāciju.

Teikums attiecībā uz ražu

“Maksimālā raža visām atļautajām šķirnēm ir 35 000 kg no hektāra.”

ir izteikts šādā jaunā redakcijā:

“Maksimālā raža visām atļautajām agrīnajām šķirnēm ir 35 000 kg no hektāra. Maksimālā raža visām atļautajām vidēji vēlīnajām šķirnēm ir 50 000 kg no hektāra.”

Attiecībā uz maksimālo ražu tika uzskatīts par lietderīgu nošķirt agrīnas un vidēji vēlīnas šķirnes. Agrīno šķirņu raža ir palikusi nemainīga — 35 000 kg no hektāra.

Tāpēc attiecībā uz vidēji vēlīnām šķirnēm ir pievienota maksimālā raža — 50 000 kg no hektāra. Izmantojot specifikācijā jau izklāstītās audzēšanas metodes, piemēram, vārpstveida formu, ir viegli iegūt 50 000 kg produkcijas no hektāra. Šāds daudzums nekādā veidā neietekmēs augļu kvalitātes aspektus; šo aspektu aizsardzības nolūkā ir noteikta maksimālā robeža.

Specifikācijas 4. punktā teikums

“Ņemot vērā sezonālo gaitu un ar vidi saistītos audzēšanas apstākļus, Emīlijas-Romanjas reģions katru gadu līdz 15. maijam attiecībā uz katru 2. punktā minēto šķirni nosaka orientējošu vidējo vienības ražošanas apjomu iepriekš minētās robežvērtības ietvaros.”

ir svītrots.

Attiecībā uz Emīlijas-Romanjas reģiona kompetenci noteikt orientējošu vidējo ražošanas apjomu lūdzam ņemt vērā to, ka, neraugoties uz iespēju piemērot šo noteikumu, reģions to nekad nav uzskatījis par piemērotu vai vajadzīgu. Tāpēc orientējošais vidējais vienības ražošanas apjoms iepriekš nekad nav ticis oficiāli noteikts. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka šī vērtība iepriekš nekad nav tikusi noteikta, šis punkts ir izrādījies lieks, tāpēc tiek uzskatīts par lietderīgu to no specifikācijas svītrot.

Specifikācijas 4. punkta rindkopas attiecīgi par “Pesca di Romagna” un “Nettarina di Romagna”:

Glabājot ar AĢIN “Pesca di Romagna” apzīmējamos augļus, ir jāizmanto dzesēšanas paņēmiens. Mitruma un temperatūras vērtībām dzesētavās jānodrošina īpašo kvalitātes īpašību saglabāšana.

Glabājot ar AĢIN “Nettarina di Romagna” apzīmējamos augļus, ir jāizmanto dzesēšanas paņēmiens. Mitruma un temperatūras vērtībām dzesētavās jānodrošina īpašo kvalitātes īpašību saglabāšana.

ir apvienotas un izteiktas šādā redakcijā:

Glabājot ar AĢIN “Pesca e Nettarina e di Romagna” apzīmējamos augļus, ir jāizmanto dzesēšanas paņēmiens. Mitruma un temperatūras vērtībām dzesētavās jānodrošina īpašo kvalitātes īpašību saglabāšana.

Turklāt šis teksts ir pārcelts uz specifikācijas 8. punktu.

Šis grozījums attiecas uz kopsavilkuma 4.5. punktu, un iepriekš norādītais teksts ir iekļauts arī vienotā dokumenta 3.5. punktā.

Saikne

Pašreizējā rindkopa par saikni, kas ietverta kopsavilkuma 4.6. punktā, ir šāda:

Ražošanas apgabala augsnes īpašības un klimatiskie apstākļi, kā arī uzņēmēju profesionālā meistarība, ļauj izaudzēt tādus persikus un nektarīnus ar kvalitātes prasībām atbilstošām fizikāli ķīmiskajām un organoleptiskajām īpašībām, kurus gan valsts, gan Eiropas mērogā piedāvā tirdzniecībā kā tipiskus Emīlijas-Romanjas reģiona produktus. Kaut arī ražošanas apgabalu ietekmē Adrijas jūras tuvums, tam raksturīgs tipisks līdzenuma klimats. Ražošanas apgabalā ir visaugstākā vidējā temperatūra reģionā, un gandrīz nemaz nav pavasara salnu, kas varētu kaitēt augļu ražai. “Pesche e Nettarine di Romagna” produkcijas nozīme ir saistīta ne tikai ar ļoti labvēlīgajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, kas ir objektīvs faktors, bet arī ar sociālo un ekonomisko struktūru, kas nodrošina šādu resursu, kā arī zemes un cilvēku darba augļu lietderīgu izmantošanu. “Pesche e Nettarine di Romagna” audzēšanas apgabalā ir ļoti daudz ražotāju apvienību, kuru organizatoriskums ļāvis izveidot šajā teritorijā ražas novākšanas centrus ar visprogresīvāko tehnisko aprīkojumu. Teritorija ir tik labi piemērota persiku un nektarīnu audzēšanai, ka tajā tiek saražota aptuveni ceturtā daļa no visas Itālijas persiku un nektarīnu produkcijas.

Tā ir pievienota produkta specifikācijas 6. punktam un izteikta šādā redakcijā:

Ražošanas apgabala augsnes īpašības un klimatiskie apstākļi, kā arī uzņēmēju profesionālā meistarība, ļauj izaudzēt tādus persikus un nektarīnus ar kvalitātes prasībām atbilstošām fizikāli ķīmiskajām un organoleptiskajām īpašībām, kurus gan valsts, gan Eiropas mērogā piedāvā tirdzniecībā kā tipiskus Emīlijas-Romanjas reģiona produktus. Kaut arī ražošanas apgabalu ietekmē Adrijas jūras tuvums, tam raksturīgs tipisks līdzenuma klimats. Ražošanas apgabalā ir visaugstākā vidējā temperatūra reģionā, un gandrīz nemaz nav pavasara salnu, kas varētu kaitēt augļu ražai. “Pesca e Nettarina di Romagna” produkcijas nozīme ir saistīta ne tikai ar ļoti labvēlīgajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, kas ir objektīvs faktors, bet arī ar sociālo un ekonomisko struktūru, kas nodrošina šādu resursu, kā arī zemes un cilvēku darba augļu lietderīgu izmantošanu. “Pesca e Nettarina di Romagna” audzēšanas apgabalā ir ļoti daudz ražotāju apvienību, kuru organizatoriskums ļāvis izveidot šajā teritorijā ražas novākšanas centrus ar visprogresīvāko tehnisko aprīkojumu. Pateicoties arī šādām ražotāju organizācijām un to organizatoriskumam, ražotāji jau daudzus gadus apgabalā brīvprātīgi izmanto integrētās ražošanas paņēmienus. Šie videi draudzīgie un patērētāju veselību saudzējošie paņēmieni tagad veido parasto ražošanas metodi, kas veicina augļu ražošanas vides ilgtspējību. Teritorija ir tik labi piemērota persiku un nektarīnu audzēšanai, ka tajā tiek saražota aptuveni ceturtā daļa no visas Itālijas persiku un nektarīnu produkcijas.

Šā grozījuma mērķis ir sīkāk paskaidrot to, kā galaproduktu ietekmē uzņēmēju profesionalitāte. Tāpēc tās ir izmaiņas formulējumā, kas neietekmē saiknes būtību.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 6. punktu, kopsavilkuma 4.6. punktu un vienotā dokumenta 5. punktu.

Marķējums

Specifikācijas 8. punkts ir sadalīts trīs daļās, kas attiecas uz glabāšanu, iepakojumu un marķējumu, lai precizētu dažādos posmus pēc ražas novākšanas.

Glabāšana

Rindkopa, kurā aprakstīta glabāšanas kārtība, kas iepriekš bija iekļauta specifikācijas 4. punktā, ar mainītu nosaukumu ir pārcelta uz šo punktu:

8.1.	Glabāšana Glabājot ar AĢIN “Pesca e Nettarina e di Romagna” apzīmējamos augļus, ir jāizmanto dzesēšanas paņēmiens. Mitruma un temperatūras vērtībām dzesētavās jānodrošina īpašo kvalitātes īpašību saglabāšana.

Šis grozījums attiecas uz kopsavilkuma 4.5. punktu, un iepriekš norādītais teksts ir iekļauts arī vienotā dokumenta 3.5. punktā.

Iepakojums

Teksts par iepakošanas metodēm ir pārfrāzēts. Specifikācijas 7. punkta teksts

“ES pieņemtie iepakojuma veidi, ko var izmantot saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, ir šādi:

kartona, koka un plastmasas** paplātes*, kuru izmērs ir 30 × 40 cm un kurās augļi izkārtoti vienā slānī;

kartona, koka un plastmasas** paplātes*, kuru izmērs ir 30 × 50 cm un kurās augļi izkārtoti vienā slānī;

kartona, koka un plastmasas** paplātes*, kuru izmērs ir 40 × 60 cm un kurās augļi izkārtoti vienā slānī;

paplātes, kuru izmērs ir 20 × 30 cm un kurās augļi izkārtoti vienā slānī;

aizzīmogoti iepakojumi, kuros katru augli iesaiņo atsevišķi vai pa vairākiem kopā (nelielas paplātes, grozi, kastes, u. c.).

*	Paplātes ir iepakojums, kuru izmanto, lai preces vienību izliktu pārdošanai, vai kurā augļi iesaiņoti pa vienam un/vai iepakojumos. Lai ar AĢIN apzīmēto produktu paplātēs varētu identificēt, vismaz uz 80 % augļu uzlīmē atsevišķas uzlīmes ar attiecīgo logotipu.

**	Vienreiz izmantojama vai vairākkārt izmantojama IFCO/STECO/CPR SYSTEM un cita tipa plastmasa.

Visos iepriekš minētajos gadījumos (izņemot paplātes) traukiem jābūt aizzīmogotiem tā, lai to saturu nevarētu izņemt, zīmogu nesabojājot.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

“8.2.

Iepakojums

Ja ar AĢIN apzīmētais produkts ievietots vaļējos iepakojumos, to identificē ar atsevišķām uzlīmēm, kuras uzlīmē vismaz uz 70 % augļu.

Alternatīvi — ja uz augļiem uzlīmju nav, iepakojumi, piemēram, paplātes un grozi, ir jāaizzīmogo tā, lai to saturu nevarētu izņemt, iepakojumu nesabojājot.

Tirdzniecības vietā produktu atļauts pārdot arī neiepakotā veidā no iepakojuma, kurš aizzīmogots vai kurā ir augļi ar uzlīmēm, ja vien produkts ir novietots īpašos nodalījumos vai traukos, uz kuriem skaidri norādīta tā pati informācija, kas jānorāda uz šajā produkta specifikācijā minētā iepakojuma.”

Ar grozījumu apmierina vajadzību vienkāršot iepakojuma veidu aprakstu. Lai apmierinātu tirgus un patērētāju dažādās vajadzības attiecībā uz izmēru un veidu un ņemot vērā to, ka daži iepakojuma veidi iepriekšējā redakcijā bija minēti tikai kā piemēri, tika uzskatīts par lietderīgu norādīt iepakojuma veidus, kas atļauti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Ja iepakojums ir vaļējs, tajā uz vismaz 70 % augļu jābūt uzlīmēm, kas patērētājam sniedz lielāku skaidrību; pretējā gadījumā iepakojumam jābūt aizzīmogotam. Visbeidzot, ir sniegta informācija par neiepakota produkta pārdošanu galapatērētājam no aizzīmogota iepakojuma vai paplātēm, ja produkts ir ievietots īpašos nodalījumos vai traukos, uz kuriem skaidri norādīta tā pati informācija, kas jānorāda uz šajā produkta specifikācijā minētā iepakojuma. Šis grozījums ļauj operatoriem pārdot produktu no aizzīmogota iepakojuma vai paplātēm tādā daudzumā, kādu patērētājs vēlas, kā arī garantē, ka patērētājs produkta pirkšanas brīdī joprojām ir pareizi informēts.

Šis grozījums attiecas uz kopsavilkuma 4.8. punktu un vienotā dokumenta 3.5. punktu.

Tirdzniecības periods

Noteikums attiecībā uz “Pesca di Romagna”:

“Periods, kurā produkts jālaiž tirgū, ir no katra gada 10. jūnija līdz 20. septembrim.”

un noteikums attiecībā uz “Nettarina di Romagna”:

“Periods, kurā produkts jālaiž tirgū, ir no katra gada 15. jūnija līdz 30. septembrim.”

ir aizstāts ar šādu:

“Produkts jālaiž tirgū no 10. jūnija.”

Tika uzskatīts par lietderīgu norādīt tikai tirdzniecības perioda sākuma datumu — 10. jūniju, bet beigu datumu svītrot. Tā tiek ņemtas vērā pēdējo gadu klimata pārmaiņas, kuru dēļ tirdzniecības periods ir kļuvis garāks, kā arī tas, ka ir pievienotas jaunas — vēlīnas — šķirnes.

Šis grozījums neietekmē ne kopsavilkumu, ne vienoto dokumentu.

Marķējums

Marķējums — formulējums

Ir grozīti daži maznozīmīgi aspekti attiecībā uz etiķetē norādāmo formulējumu, kas attiecas uz “Pesca di Romagna” un “Nettarina di Romagna”. Rindkopas ar sākotnējiem norādījumiem ir šādas:

Uz trauka ar vienāda izmēra burtiem jābūt vārdiem “Pesca di Romagna”, pēc kuriem uzreiz ir vārdi “Indicazione Geografica Protetta” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] un šķirnes nosaukums. Tajā pašā redzamības laukā jāatrodas arī iepakotāja vārdam un uzvārdam vai nosaukumam, uzņēmuma nosaukumam un adresei, kā arī sākotnējam neto svaram. Vārdus “Indicazione Geografica Protetta” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde], arī akronīma “I.G.P.” [AĢIN] veidā, var atkārtoti norādīt arī jebkurā citā vietā uz trauka vai etiķetē.

Uz trauka ar vienāda izmēra burtiem jābūt vārdiem “Nettarina di Romagna”, pēc kuriem uzreiz ir vārdi “Indicazione Geografica Protetta” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] un šķirnes nosaukums. Tajā pašā redzamības laukā jāatrodas arī iepakotāja vārdam un uzvārdam vai nosaukumam, uzņēmuma nosaukumam un adresei, kā arī sākotnējam neto svaram. Vārdus “Indicazione Geografica Protetta” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde], arī akronīma “I.G.P.” [AĢIN] veidā, var atkārtoti norādīt arī jebkurā citā vietā uz trauka vai etiķetē.

Tās ir grozītas šādi:

8.3.

Marķējums

Trauku var marķēt ar vārdiem “Pesca di Romagna” vai “Nettarina di Romagna”, pēc kuriem uzreiz ir vārdi “Indicazione Geografica Protetta” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] vai akronīms “I.G.P.” [AĢIN] un šķirnes nosaukums. Tajā pašā redzamības laukā jāatrodas arī iepakotāja vārdam un uzvārdam vai nosaukumam, uzņēmuma nosaukumam un adresei.

Vārdus “Indicazione Geografica Protetta” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde], arī akronīma “I.G.P.” [AĢIN] veidā, var atkārtoti norādīt arī jebkurā citā vietā uz trauka vai etiķetē.

Ar šiem grozījumiem nedaudz vienkāršo marķēšanas noteikumus, svītrojot tiesību aktos paredzētos elementus, piemēram, svara norādi. Tie arī iepakotājiem ļauj papildus AĢIN nosaukumam norādīt augļu veidu.

Šis grozījums attiecas uz kopsavilkuma 4.8. punktu un vienotā dokumenta 3.6. punktu.

Marķējums — preču zīmes

Šai 8. punkta iedaļai ir pievienota šāda rindkopa par iespēju izmantot preču zīmes:

Kopā ar vārdiem “IGP Pesca e Nettarina di Romagna” un Eiropas simbolu var izmantot tekstu un/vai simbolus, kas attiecas uz vārdiem un uzvārdiem / nosaukumiem, uzņēmumu nosaukumiem, kolektīvajām preču zīmēm vai individuālajām preču zīmēm.

Šis papildinājums ir vajadzīgs, lai pielāgotos klientu un patērētāju vajadzībām, arī komerciālām vajadzībām.

Šis grozījums attiecas uz vienotā dokumenta 3.6. punktu.

Marķējums — citi nosacījumi

Ir svītrotas šādas rindkopas:

Uz Emīlijas-Romanjas reģionā ražotiem augļiem, kas neatbilst šīs specifikācijas 6. punktā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz izmēru un cukuru saturu, nedrīkst būt ne aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Pesca di Romagna”, ne arī kāda cita ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

Uz Emīlijas-Romanjas reģionā ražotiem augļiem, kas neatbilst šīs specifikācijas 6. punktā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz izmēru un cukuru saturu, nedrīkst būt ne aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Nettarina di Romagna”, ne arī kāda cita ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

Vārdiem “Prodotto in Italia” [“Ražots Itālijā”] jābūt arī uz eksportam paredzētajām partijām.

Tika uzskatīts par lietderīgu svītrot aizliegumu attiecībā uz nosaukuma izmantošanu neatbilstīgiem produktiem, jo tas jau ir skaidri norādīts iepriekšējos punktos. Arī vārdi “Prodotto in Italia” ir jānorāda saskaņā ar tiesību aktiem, un tiek uzskatīts, ka šī prasība tekstā nav jāsaglabā.

Šis grozījums neietekmē ne kopsavilkumu, ne vienoto dokumentu.

Marķējums — pārstrādei paredzētais produkts

Specifikācijas 8. punktam ir pievienota arī šāda rindkopa:

Pārstrādājamos augļus var piegādāt arī neiepakotus, proti, iepakojumos vai traukos, kuri atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem un uz kuriem ir atbilstīga etiķete, kas nodrošina ar AĢIN “Pesca e Nettarina di Romagna” apzīmētā pārstrādei paredzētā produkta pareizu identifikāciju un izsekojamību.

Ņemot vērā to, ka noteikumi ir paredzēti arī attiecībā uz pārstrādei paredzētiem augļiem, specifikācijai jāpievieno attiecīgās marķēšanas prasības, lai nodrošinātu pareizu un tūlītēju identifikāciju.

Šis grozījums attiecas uz vienotā dokumenta 3.6. punktu.

CITS

Pārbaudes

Produkta specifikācijas 5. punktā teksts

“5. punkts

Persiku dārzus, kas piemēroti produkta “Pesca di Romagna” ražošanai, reģistrē atbilstīgajā reģistrā, kuru izveido, atjaunina un publicē reizi gadā.

Persiku dārzus, kas piemēroti produkta “Nettarina di Romagna” ražošanai, reģistrē atbilstīgajā reģistrā, kuru izveido, atjaunina un publicē reizi gadā.”

“Emīlijas-Romanjas reģions atbild par 4. punktā noteikto tehnisko nosacījumu izpildes pārbaudi.

Šā reģistra kopiju iesniedz katrā no pašvaldībām, kuras atrodas ražošanas apgabalā.

Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības resursu ministrija nosaka procedūras, kas jāievēro saistībā ar reģistrāciju, ziņošanu par ikgadējo produkciju un atbilstīgās sertifikācijas iegūšanu, lai nodrošinātu tādas gadā atzītās produkcijas pareizu un piemērotu uzraudzību, ko tirgo ar ģeogrāfisko norādi.”

ir svītrots, pārfrāzēts un aizstāts ar specifikācijas 7. punktu šādā redakcijā:

“7. punkts.

Pārbaudes

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 36. un 37. pantu šā produkta atbilstību produkta specifikācijai pārbauda kontroles struktūra.

Izraudzītā kontroles struktūra ir Check Fruit srl, Via dei Mille, 24, 40121 Bologna, Itālija, Tālr. +39 0516494836, Fakss +39 0516494813, info@checkfruit.it”

Viss specifikācijas 7. punkts ir pārstrādāts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta g) punktu.

Šis grozījums attiecas uz kopsavilkuma 4.7. punktu, bet vienoto dokumentu neietekmē.

CITI

Punktu secība un virsraksti

Specifikācijas punkti un saturs ir sakārtoti un sanumurēti, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. pantu. Lai atvieglotu lasīšanu, katram punktam pievienots virsraksts.

Tāpēc, pamatojoties uz ierosinātajiem grozījumiem, punkti ir šādi:

—	1. punkts. Nosaukums

—	2. punkts. Produkta īpašības

—	3. punkts. Ražošanas apgabals

—	4. punkts. Izcelsmes apliecinājums

—	5. punkts. Produkta ieguves metode

—	6. punkts. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

—	7. punkts. Pārbaudes

—	8. punkts. Glabāšana, iepakojums un marķējums

To specifikācijas daļu apvienošana, kas attiecībā uz abu veidu augļiem ir vienādas

Pašreizējā specifikācija sastāv no diviem atsevišķiem dokumentiem, no kuriem pirmais attiecas uz “Pesca di Romagna”, bet otrais — uz “Nettarina di Romagna”. Daudzi aspekti un prasības, kas attiecībā uz abiem veidiem ir identiski, abos dokumentos atkārtojas. Tāpēc, lai uzlabotu lasāmību un produkta specifikācijas noteikumus padarītu skaidrākus, tie saīsināti,

—	apvienojot tekstu 1., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā;

—	saglabājot produktu veida apakšiedalījumu 2. punktā, lai skaidri norādītu, ka ir piemērojami dažādi šķirņu saraksti.

VIENOTAIS DOKUMENTS

AĢIN “PESCA E NETTARINA DI ROMAGNA”

ES Nr.: PGI-IT-1535-AM02 – 15.9.2020

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Pesca e Nettarina di Romagna”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids [kā norādīts XI pielikumā]

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar norādi “Pesca e Nettarina di Romagna” apzīmē tikai turpmāk uzskaitīto persiku šķirņu augļus.

Persiki

Agrīnas šķirnes ar dzeltenu mīkstumu:

Vidēji vēlīnas šķirnes ar dzeltenu mīkstumu:

“Azurite”, “Corindon”, “Diamond Princess”, “Elegant Lady”, “Fayette”, “Glohaven”, “Grenat”, “Maria Marta”, “Mercil” (jeb “O’Henry”), “Plusplus”, “Redhaven”, “Rich Lady”, “Rome Star”, “Royal Estate”, “Royal Jim”, “Royal Lee”, “Royal Pride”, “Royal ‘Summer”, “Royal Sweet”, “Summer Rich”, “Suncrest”, “Sweet Dream”, “Sweet Henry”, “Symphonie”, “Vista Rich”, “Zainori” (jeb “Kaweah”), “Zee Lady”.

Agrīnas šķirnes ar baltu mīkstumu:

“Greta”, “Iris Rosso”, “Monsolle”, “Patty”.

Vidēji vēlīnas šķirnes ar baltu mīkstumu:

Nektarīni:

Agrīnas šķirnes ar dzeltenu mīkstumu:

Vidēji vēlīnas šķirnes ar dzeltenu mīkstumu:

Agrīnas šķirnes ar baltu mīkstumu:

“Caldesi 2000”, “Garcica”, “Romagna Red”, “Romagna Star”, “Silver King”, “Turquoise”.

Vidēji vēlīnas šķirnes ar baltu mīkstumu:

Kvalitātes īpašības

Produktu “Pesca e Nettarina di Romagna” nododot patēriņam, tam jāpiemīt turpmāk aprakstītajām īpašībām.

Agrīnajām šķirnēm ar dzeltenu un baltu mīkstumu:

—	minimālais izmērs A: minimālais diametrs — 67 mm, kas atbilst minimālajam svaram — 135 g,

—	cukuru saturs: (Briksa grādos) 9,5,

—	epikarps un forma atbilst attiecīgās šķirnes raksturojumam.

Vidēji vēlīnajām šķirnēm ar dzeltenu un baltu mīkstumu:

—	minimālais izmērs A: minimālais diametrs — 67 mm, kas atbilst minimālajam svaram — 135 g,

—	cukuru saturs: (Briksa grādos) 11,

—	epikarps un forma atbilst attiecīgās šķirnes raksturojumam.

Augļus var izmantot arī pārstrādei.

Turklāt tikai pārstrādes gadījumā var izmantot arī augļus, kas atbilst visām produkta specifikācijas prasībām, izņemot prasības attiecībā uz izmēru un formu. Ir pieļaujami arī nelieli virspusēji mizas bojājumi, ja vien tie neietekmē augļu kvalitāti un glabāšanas laiku. Šādus augļus nedrīkst pārdot galapatērētājam.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi ar AĢIN “Pesca e Nettarina di Romagna” apzīmētā produkta ražošanas posmi līdz produkta ražas novākšanai jāveic vienīgi 4. punktā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Ja ar AĢIN apzīmētais produkts ievietots vaļējos iepakojumos, to identificē ar atsevišķām uzlīmēm, kuras uzlīmē vismaz uz 70 % augļu.

Alternatīvi — ja uz augļiem uzlīmju nav, iepakojumi, piemēram, paplātes un grozi, ir jāaizzīmogo tā, lai to saturu nevarētu izņemt, iepakojumu nesabojājot.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produkta “Pesca e Nettarina di Romagna” ražošanas apgabals atrodas Emīlijas-Romanjas reģionā, kas piemērots persiku audzēšanai, un apgabalā ietilpst šādas teritorijas:

1)	šādu pašvaldību teritorija Ferrāras [Ferrara] provincē: Argenta, Cento, Codigoro, Copparo, Ferrara, Fiscaglia — apdz. vieta Massa Fiscaglia, Poggio Renatico, Portomaggiore, Terre del Reno — apdz. vieta S. Agostino, Tresignana — apdz. vieta Tresigallo, Voghiera;

2)	šādu pašvaldību teritorija Boloņas [Bologna] provincē: Borgo Tossignano, Budrio, Casalfiumanese, Castel Guelfo di Bologna, Castenaso, Fontanelice, Granarolo dell’Emilia, Imola, Medicina, Minerbio, Molinella, Mordano;

3)	šādu pašvaldību teritorija Forli-Čezēnas [Forlì-Cesena] provincē: Bertinoro, Castrocaro Terme e Terra del Sole, Cesena, Cesenatico, Dovadola, Forlì, Forlimpopoli, Gambettola, Gatteo, Longiano, Meldola, Mercato Saraceno, Modigliana, Montiano, Predappio, Roncofreddo, Savignano sul Rubicone;

4)	šādu pašvaldību teritorija Ravennas [Ravenna] provincē: Alfonsine, Bagnacavallo, Bagnara di Romagna, Brisighella, Casola Valsenio, Castel Bolognese, Cervia, Conselice, Cotignola, Faenza, Fusignano, Lugo, Massa Lombarda, Ravenna, Riolo Terme, Russi, Sant’Agata sul Santerno, Solarolo;

5)	šādu pašvaldību teritorija Rimini [Rimini] provincē: Santarcangelo di Romagna.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ražošanas apgabala augsnes īpašības un klimatiskie apstākļi, kā arī uzņēmēju profesionālā meistarība, ļauj izaudzēt tādus persikus un nektarīnus ar kvalitātes prasībām atbilstošām fizikāli ķīmiskajām un organoleptiskajām īpašībām, kurus gan valsts, gan Eiropas mērogā piedāvā tirdzniecībā kā tipiskus Emīlijas-Romanjas reģiona produktus. Kaut arī ražošanas apgabalu ietekmē Adrijas jūras tuvums, tam raksturīgs tipisks līdzenuma klimats. Ražošanas apgabalā ir visaugstākā vidējā temperatūra reģionā, un gandrīz nemaz nav pavasara salnu, kas varētu kaitēt augļu ražai. “Pesca e Nettarina di Romagna” produkcijas nozīme ir saistīta ne tikai ar ļoti labvēlīgajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, kas ir objektīvs faktors, bet arī ar sociālo un ekonomisko struktūru, kas nodrošina šādu resursu, kā arī zemes un cilvēku darba augļu lietderīgu izmantošanu. “Pesca e Nettarina di Romagna” audzēšanas apgabalā ir ļoti daudz ražotāju apvienību, kuru organizatoriskums ļāvis izveidot šajā teritorijā ražas novākšanas centrus ar visprogresīvāko tehnisko aprīkojumu. Pateicoties arī šādām ražotāju organizācijām un to organizatoriskumam, ražotāji jau daudzus gadus apgabalā brīvprātīgi izmanto integrētās ražošanas paņēmienus. Šie videi draudzīgie un patērētāju veselību saudzējošie paņēmieni tagad veido parasto ražošanas metodi, kas veicina augļu ražošanas vides ilgtspējību. Teritorija ir tik labi piemērota persiku un nektarīnu audzēšanai, ka tajā tiek saražota aptuveni ceturtā daļa no visas Itālijas persiku un nektarīnu produkcijas.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

Produkta specifikācijas pilnais teksts ir pieejams tīmekļa vietnē http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai arī

tieši atverot Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas mājaslapu (www.politicheagricole.it), noklikšķinot uz “Qualità” (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz “Prodotti DOP IGP STG” (ekrāna kreisajā malā) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 41

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 3. februāris

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Padome
2023/C 41/01	Padomes Ieteikums (2023. gada 30. janvāris) par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 41/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10522 – HAPAG-LLOYD / EUROGATE / EUROGATE CONTAINER TERMINAL WILHELMSHAVEN) ( 1 )	13

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA
2023/C 41/03	Eiropas Centrālās bankas atzinums (2022. gada 2. decembris) par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido tirgus korekcijas mehānismu iedzīvotāju un ekonomikas aizsardzībai pret pārmērīgi augstām cenām (CON/2022/44)	14

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 41/04	Euro maiņas kurss – 2023. gada 2. februāris	17
	Revīzijas palāta
2023/C 41/05	Īpašais ziņojums 02/2023 – Kohēzijas politikas noteikumu pielāgošana, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju: līdzekļi izlietoti elastīgāk, taču jāpārdomā, vai kohēzijas politika ir piemērots instruments reaģēšanai uz krīzi	18
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2023/C 41/06	Horvātijas Enerģētikas regulatīvās aģentūras paziņojums par publisko uzaicinājumu piedalīties konkursā par gāzes piegādātāja izraudzīšanos sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildei, ko publicē saskaņā ar Gāzes tirgus likuma 61. un 62. pantu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 18/18 un 23/20)	19
2023/C 41/07	Horvātijas Enerģētikas regulatīvās aģentūras paziņojums par publisko uzaicinājumu piedalīties konkursā par gāzes piegādātāja izraudzīšanos sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildei, ko publicē saskaņā ar Gāzes tirgus likuma 61. un 62. pantu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 18/18 un 23/20)	20

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2023/C 41/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10973 – VODAFONE GROUP / ALTICE LUXEMBOURG / FIBRECO) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	21
2023/C 41/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.11009 – PON.BIKE / VWFS / GLINICKE / DML) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	23
2023/C 41/10	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.11018 – COMPAGNIA SIDERURGICA ITALIANA / STEELAG DEUTSCHLAND) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	25
2023/C 41/11	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.11010 – INEOS / SINOPEC / ETHYLENE JV) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	26
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2023/C 41/12	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	28
2023/C 41/13	Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	33

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0988
JPY	Japānas jena	141,12
DKK	Dānijas krona	7,4393
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,89289
SEK	Zviedrijas krona	11,3587
CHF	Šveices franks	0,9992
ISK	Islandes krona	153,50
NOK	Norvēģijas krona	10,9535
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,809
HUF	Ungārijas forints	387,20
PLN	Polijas zlots	4,7015
RON	Rumānijas leja	4,9025
TRY	Turcijas lira	20,6766
AUD	Austrālijas dolārs	1,5407
CAD	Kanādas dolārs	1,4602
HKD	Hongkongas dolārs	8,6183
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6855
SGD	Singapūras dolārs	1,4352
KRW	Dienvidkorejas vona	1 345,90
ZAR	Dienvidāfrikas rands	18,7046
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3878
IDR	Indonēzijas rūpija	16 360,69
MYR	Malaizijas ringits	4,6655
PHP	Filipīnu peso	59,170
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,030
BRL	Brazīlijas reāls	5,4859
MXN	Meksikas peso	20,4050
INR	Indijas rūpija	90,3015


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.