30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/1

Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par stāvokli Eiropas Savienības reģionos un pilsētās

(2022/C 498/01)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK),

ŅEMOT VĒRĀ

—

savu ziņojumu “ES gadskārtējais ziņojums par stāvokli reģionos un pilsētās”, kura pamatā ir iekļaujoša, uz faktiem un pierādījumiem balstīta pieeja, tostarp reģionālais un vietējais barometrs, kurā atspoguļoti viedokļi, ko pauduši vietējie un reģionālie pārstāvji, kuri iesaistījuši partnerorganizācijas un iestādes (1), un kurā Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa politisko lēmumu pieņēmējiem sniegti pierādījumi un svarīgākie ieteikumi attiecībā uz nākamajā gadā steidzami risināmām problēmām;

—	konferences par Eiropas nākotni (CoFoE) rezultātus un daudzos priekšlikumus, kas tieši skar vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras pilda nozīmīgu funkciju, rodot risinājumus problēmām, kas satrauc iedzīvotājus;

—	Eiropas Komisijas priekšsēdētājas 2022. gada 14. septembra runu par stāvokli Savienībā 2022. gadā un nodomu vēstuli, kas adresēta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai un Padomes priekšsēdētājam;

TĀ KĀ

—

nelikumīgais un nepamatotais Krievijas karš pret Ukrainu ir izraisījis un turpina izraisīt nāvi un postījumus, piespiežot miljoniem cilvēku pamest savas mājas, lai pārceltos vai nu uz citu vietu Ukrainā, vai uz Eiropas Savienību, it īpaši uz tās austrumu dalībvalstīm, un vietējās un reģionālās pašvaldības ir pirmās, kas sniedz atbalstu;

—

ne tikai klimata pārmaiņu ietekme un Covid-19 pandēmijas un tirdzniecības traucējumu sekas, bet arī Ukrainā notiekošā kara ietekme rada lielu spriedzi daudzām mājsaimniecībām, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām visā ES, ņemot vērā enerģijas un pārtikas cenu izraisīto būtisko papildu spiedienu un pastāvīgi augošo inflāciju;

uzsver, ka RK sagatavotais “ES gadskārtējais ziņojums par stāvokli reģionos un pilsētās”, radot pamatu satraukumam, liecina, ka Covid-19 pandēmijas seku, Ukrainas kara un klimata pārmaiņu paātrināšanās dēļ visā Eiropas Savienībā saasinās teritoriālās atšķirības;

pauž nožēlu par to, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja savā runā par stāvokli Savienībā neatzina ne vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvo un centrālo lomu šo problēmu risināšanā, ne nepieciešamību pēc spēcīgākas daudzlīmeņu pārvaldības ES politikas veidošanā un pēc kohēzijas atzīšanas par ES vispārējo mērķi, kā tas jau paredzēts Māstrihtas līgumā, ar kuru ieviesa subsidiaritātes principu un izveidoja arī RK;

brīdina, ka inflācijas ietekme dažādos reģionos atšķiras un draud vēl vairāk saasināt pašreizējo teritoriālo, sociālo un ekonomisko nevienlīdzību. Enerģijas un transporta izmaksu paaugstinājums smagāk ietekmē neaizsargātas iedzīvotāju grupas. Reģionos ar zemākiem ienākumiem cilvēki nesamērīgi cieš no pirmās nepieciešamības produktu un preču cenu pieauguma, un viņiem draud nabadzība;

uzsver, cik nozīmīga ir pārrobežu sadarbība, lai Eiropas Savienību sociāli, ekonomiski un administratīvi nostiprinātu vēl vairāk. Viena trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvo pierobežas teritorijās, kur lielākas pilsētas vai saimnieciski centri bieži atrodas robežas otrā pusē. Šis neatraisītais potenciāls tādās jomās kā veselības aprūpe, krīžu pārvarēšana, energoapgāde, mobilitāte, izglītība un nodarbinātība ir labāk jāizmanto un īpaši jāveicina;

aicina Eiropas Savienību atbalstīt ES un Ukrainas pilsētas un reģionus, lai risinātu kara radītās problēmas. Ukrainas atjaunošana Eiropas Savienībai ir nepieciešamība, morāls pienākums un investīcija. Šajā procesā ir jāievēro ESAO princips “atjaunot uzlabojot” un jānodrošina ilgtspējīga, zaļa un digitāla pieeja integrētai teritoriālajai attīstībai. Gan Ukrainas atjaunošanas, gan kara un pandēmijas atstāto seku Eiropas Savienībā pārvarēšanas nolūkā daudzgadu finanšu shēmā būs ievērojami jāpārkārto prioritātes. ES pašvaldību, reģionu un dalībvalstu finansiālais stāvoklis jau tagad ir saspringts. Ukrainas atjaunošanai jānotiek arī līdztekus vietējās demokrātijas veicināšanai, pamatojoties uz spēcīgām partnerībām ar Eiropas Savienības vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Decentralizēts atjaunošanas process arī pavērtu Ukrainas pilsoņiem izredzes palikt savā valstī un tādā veidā turpmāk mazinātu migrācijas plūsmas. Vienlaikus RK iebilst pret centieniem likt šķēršļus Ukrainas pilsoņu imigrācijai un aicina pēc iespējas ātrāk pārskatīt Padomes Direktīvu 2001/55/EK (2) par pagaidu aizsardzību, lai bēgļiem nodrošinātu uzturēšanās garantiju uz laiku, kas pārsniedz trīs gadus;

uzskata, ka Ukrainas bēgļu atbalstīšana būtu jāizmanto kā impulss, kas liek reformēt ES migrācijas un patvēruma sistēmu tā, lai tās pamatā būtu solidaritāte, taisnīgas sloga sadales stimuli un pamattiesību ievērošana, kā arī ārējo robežu aizsardzība. Vēl jo steidzamāk tas jādara tāpēc, ka pārtikas cenu paaugstināšanās visā pasaulē var izraisīt migrantu pieplūdumu ES pilsētās un reģionos;

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības saskaras arī ar strauji augošajiem enerģijas rēķiniem par sabiedriskajiem pakalpojumiem un ar inflācijas ietekmi uz publisko iepirkumu un algām. Lai ņemtu vērā vietējos apstākļus un pārrobežu risinājumus, vietējās un reģionālās pašvaldības ir jāuzskata par aktīviem partneriem energotaupības kampaņās, jaunos atjaunīgās enerģijas ražošanas projektos, kā arī ārkārtas rīcības plānos saistībā ar enerģijas piegādes traucējumiem. Komiteja norāda arī uz vietējās atjaunīgās enerģijas ražošanas iespējām, kā dažādot ES energoresursu struktūru un samazināt mūsu atkarību no trešām valstīm, un prasa pielāgot ES finansēšanas shēmas, publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumus, lai vietējo ieguldījumu plānus spētu īstenot arī augstas inflācijas periodā;

aicina ES iestādes un dalībvalstis īstenot ārkārtas pasākumus, lai atbalstītu vietējās un reģionālās pašvaldības to centienos mazināt enerģētikas krīzes ietekmi uz mājsaimniecībām, neaizsargātām kopienām un vietējiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, piemēram, šim nolūkam piešķirot daļu no nodokļu ieņēmumiem, kas gūti no enerģētikas uzņēmumu papildpeļņas;

aicina Eiropas Komisiju nekavējoties ES mērogā ierosināt cenu griestus visam gāzes importam Eiropas Savienībā un atbalstīt cenu atsaisti starp gāzi un enerģiju, jo tas palīdzētu mazināt inflācijas spiedienu;

10.

aicina Eiropas Savienību, respektējot subsidiaritātes principu, izstrādāt tādu ES veselības politiku, kas stiprinātu ES krīžgatavību un tās spēju pārvarēt veselības apdraudējumus un atbalstītu pašvaldību un reģionu centienus uzlabot sabiedrības veselību, novērst slimības un mazināt veselības riskus;

11.

saprot, ka jāļauj pilsētām un reģioniem maksimāli izmantot NextGenerationEU sniegtās iespējas un koncentrēties uz ilgtermiņa ieguldījumiem. Šajā nolūkā ir atkārtoti jāizvērtē ekonomikas pārvaldības noteikumi un jāpagarina atveseļošanas pasākumu termiņš līdz brīdim, kad ES reģionos atkal būs tāda makroekonomikas situācija, kāda tā bija pirms Covid-19;

12.

šajā kontekstā un tā kā Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā kavē mūsu reģionu un pilsētu spēcīgu atveseļošanu, mudinām Eiropas Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu grozīt finanšu regulas nolūkā pagarināt REACT-EU projektu sertifikācijas termiņus saskaņā ar ANM grafiku, lai, optimizējot Eiropas finansējuma izmantošanu, nodrošinātu padziļinātu atveseļošanu mūsu teritorijās;

13.

tāpēc atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas paziņojumu par to, ka efektīvi jāveic daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšana. Minētajā vidusposma pārskatīšanā būtu jākonsolidē kohēzijas politika, neraugoties uz tās pašreizējo īstenošanas līmeni un finanšu resursu zemo izmantojumu, kas galvenokārt izskaidrojams ar Covid-19 pandēmiju un konkurenci ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM). Turklāt vidusposma pārskatīšanas laikā vajadzētu būt iespējai izveidot jaunu Eiropas fondu, lai saskaņā ar dalītas pārvaldības metodiku pārvarētu neparedzētas krīzes, sākot ar karu Ukrainā. Ārkārtas reaģēšanas pasākumiem novirzīti pastāvīgie finanšu pārvedumi no kohēzijas politikas kavē kohēzijas politikas spēju pildīt savu uzdevumu, kas noteikts Eiropas līgumos;

14.

aicina nekavējoties sākt pārdomas par kohēzijas politikas nākotni un šajā nolūkā izmantot iekļaujošu pieeju, lai būtu iesaistītas visas ieinteresētās personas un iedzīvotāji. Kohēzijas alianse darbosies kā kopīga diskusiju un viedokļu apmaiņas platforma, kurā ES iestādes iesaistās konstruktīvā dialogā ar pilsētām un reģioniem. RK aicina visās attiecīgajās ES politikas jomās piemērot principu “nekaitēt kohēzijai”, tostarp veicot sistemātiskus teritoriālās ietekmes novērtējumus un novēršot attīstības atšķirības reģionos ar īpašām demogrāfiskām un ģeogrāfiskām problēmām, un aicina Eiropas Komisiju šā principa definēšanā cieši sadarboties ar RK;

15.

piekrīt Eiropas Parlamentam, ka – analoģiski Pilsētu paktam un topošajam Lauku paktam – ar galveno ieinteresēto personu, t. i., valsts iestāžu un reģionālo un vietējo pašvaldību, ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku, pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko aprindu un nevalstisko organizāciju līdzdalību jāizstrādā Salu pakts un Eiropas Savienības programma salām, un atgādina Komisijai par nepieciešamību veikt pētījumu par Eiropas Savienības salu teritoriju atšķirīgajiem apstākļiem;

16.

uzsver: 43 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka klimatrīcībā galvenā nozīme ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām (pieaugums par 10 % no 2019. gada līdz 2021. gadam, proti, laikā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ bija noteikta mājsēde un pēc tās sekoja atveseļošana) un ka 160 pilsētas 21 dalībvalstī, pamatojoties uz Pilsētas mēru paktu klimata un enerģētikas jomā, ir iesniegušas pielāgošanās rīcības plānus. RK aicina pārējās pašvaldības un reģionus sekot šiem paraugprakses piemēriem;

17.

uzskata, ka pielāgošanās klimata krīzei un reakcija uz to, kā arī vides saglabāšana un atjaunošana ir galvenie elementi noturīgākas un ilgtspējīgākas sabiedrības un ekonomikas veidošanā un ka reaģēšanas pasākumi ir jāizstrādā vietējā līmenī atbilstīgi teritorijas konkrētajām vajadzībām un īpatnībām. Tāpēc RK atkārtoti aicina nodrošināt vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras īsteno zaļā kursa politiku, vienkāršāku piekļuvi ES finansējumam;

18.

aicina Eiropas Savienības un valstu līmenī pastiprināt kopīgos centienus cīņā pret klimata pārmaiņām, jo dabas katastrofas skar gandrīz 50 miljonus ES iedzīvotāju un pēdējo četrdesmit gadu laikā radītu ekonomisko zaudējumu apmērs ir vidēji 12 miljardu EUR gadā. Vienlaikus arvien svarīgāk ir savstarpēji sasaistīt klimata, vides un sociālo politiku, lai nodrošinātu, ka, paātrinot nepieciešamo zaļo pārkārtošanos, netiek atstāts novārtā neviens cilvēks un neviena vieta; šajā saistībā Komiteja uzsver, ka ir jāaizsargā, jāpārskata un jāpielāgo reģionālā un vietējā infrastruktūra, lai labāk reaģētu uz intensīvākām klimata parādībām, kuru sekas ietekmē iedzīvotājus, reģionālo ekonomiku, nozīmīgāko infrastruktūru un piegādes ķēdes;

19.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja savā runā par stāvokli Savienībā paziņojusi par ES ugunsdzēšanas spēju divkāršošanu;

20.

norāda, ka pilsētas ir ļoti ieinteresētas veikt ES klimatneitrālo un viedo pilsētu misiju, un aicina īstenot iekļaujošāku pieeju digitālajai un mobilitātes pārkārtošanai, tostarp pastiprinot pasākumus dekarbonizācijas un transporta veidu maiņas veicināšanai pilsētu teritorijās, kā arī pilsētu un lauku savienojamībai, lai neļautu vēl vairāk saasināties pašreizējām reģionālajām atšķirībām;

21.

aicina, lai vietējās un reģionālās pašvaldības ar RK locekļu starpniecību tiktu pilntiesīgi iekļautas ES delegācijā dalībai UNFCCC Pušu konferences 27. sesijā un ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesijā. RK uzsver, ka Pušu konferences 27. sesija būs iespēja oficiāli atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību lomu vērienīgāku mērķu sasniegšanā un paātrinātā rīcībā saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos tām un finansējumu, un atkārtoti aicina iekļaut vietējo un reģionālo ieguldījumu kā papildinājumu nacionāli noteiktajam devumam;

22.

aicina rūpīgi pārskatīt Enerģētikas savienības pārvaldības regulu, lai izveidotu pamatu sistemātiskai pilsētu un reģionu iesaistei nacionālo enerģētikas un klimata plānu plānošanā un īstenošanā. Šai pārskatīšanai vajadzētu būt arī iespējai izveidot visaptverošu ES satvaru cīņai pret enerģētisko nabadzību un trūcīgām mobilitātes iespējām;

23.

uzsver ANM ietvaros izstrādāto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu lielo nozīmi zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstīšanā un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Tā kā pilsētas atbild par gandrīz 75 % no globālā enerģijas patēriņa, par 70 % no globālajām CO2 emisijām, par 70 % no klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un par 90 % no klimatadaptācijas pasākumiem un strauji pieaug tādu vietējo un reģionālo pašvaldību skaits, kas ir apņēmušās rīkoties, tām ir jākļūst par pilntiesīgiem partneriem zaļā kursa iniciatīvu izstrādē un īstenošanā, it īpaši tādās politikas jomās kā mājokļi, ēku renovācija, atjaunīgie energoresursi, ilgtspējīga mobilitāte un pilsētu zaļināšana, kā arī tādās iniciatīvās kā jaunais Eiropas “Bauhaus”;

24.

šajā saistībā atkārtoti aicina izstrādāt Eiropas stratēģiju mājokļu jomā, kuras mērķis būtu veicināt cenas ziņā pieejamus, ilgtspējīgus, sociālus un ārkārtas mājokļus. Šādā stratēģijā, kurai jāatbilst subsidiaritātes principam, Eiropas pusgada un valstu reformu programmu ietvaros būtu jāiekļauj arī kvantitatīvs valsts publisko investīciju mērķrādītājs attiecībā uz cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem, sociāliem un ārkārtas mājokļiem visās ES dalībvalstīs un jāatvieglo piekļuve privātajiem ieguldījumiem, nākotnes ES sociālajā taksonomijā iekļaujot cenas ziņā pieejamus, sociālus un ārkārtas mājokļus;

25.

atkārtoti uzsver nepieciešamību iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības ANM un nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanā un īstenošanā, lai citstarp nodrošinātu atveseļošanai paredzētu līdzekļu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu savstarpēji saskaņotu izmantošanu. Neraugoties uz to, ka instrumenta juridisko pamatu veido kohēzijas politika, daudzās dalībvalstīs šāda iesaiste ir izrādījusies pārāk neliela, tādējādi apgrūtinot efektīvu īstenošanu un radot risku, ka valstu izstrādātiem plāniem trūks sinerģijas ar reģionālajām un vietējām prioritātēm un attīstības stratēģijām;

26.

uzsver, ka joprojām pastāv būtiska inovācijas plaisa. No 20 reģioniem ar lielāko pētniecības un izstrādes finansējumu 19 ir attīstītākie reģioni, savukārt divas trešdaļas no 50 reģioniem ar viszemākajiem izdevumiem ir mazāk attīstīti. RK uzsver, ka izmēģinājuma darbībai “Partnerības reģionālajai inovācijai” ir liels potenciāls atbalstīt vietējiem apstākļiem pielāgotu risinājumu izstrādi un augšupēju “teritoriālo uzdevumu” radīšanu jaunās ES inovācijas programmas ietvaros, un vienlaikus atkārtoti uzsver Eiropas Pētniecības telpas (EPT) centru nozīmi;

27.

uzsver digitālās pārkārtošanās kā transversāla elementa nozīmi plaisas pārvarēšanā Eiropā un norāda uz nepieciešamību pēc digitālās kohēzijas. Izmantojot jauno “uzdevumos balstīto pieeju” politikas veidošanā, kohēzijas politikai ir jāturpina nākotnē atbalstīt ilgtermiņa mērķus (ES mērķus). Lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanu un veidotu noturīgu sabiedrību, digitālās plaisas ir jāpārvar, izmantojot visaptverošas un iekļaujošas stratēģijas, kurās iesaistīti visi pārvaldības līmeņi;

28.

uzsver, ka 2021. gadā 15 līdz 29 gadus vecu jauniešu vidū vidējais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā bija 13 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā, saglabājoties būtiskām atšķirībām starp reģioniem – Spānijas, Grieķijas un Itālijas reģionos jauniešu bezdarba līmenis ir augstāks. Ņemot vērā iepriekš minēto, RK mudina Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, kā risināt ilgtermiņa bezdarba un jauniešu bezdarba problēmu, kas krīzes dēļ ir saasinājusies. Komiteja tāpat uzsver, ka steidzami jānovērš nevienlīdzīgas dzimumu nodarbinātības problēma. Turklāt Komiteja brīdina par pieaugošajiem nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, draudiem;

29.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas aicinājumu panākt lielāku solidaritāti starp paaudzēm un uzsver RK vadošo lomu sadarbībā ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, lai veidotu Eiropas nākotni, it īpaši izstrādājot ES Jaunatnes un demokrātijas hartu;

30.

pieņem zināšanai, ka no 2011. gada līdz 2020. gadam visos politiskajos līmeņos, sākot no vietējā līdz valsts līmenim, ievēlēto sieviešu īpatsvars palielinājās, taču pauž nožēlu, ka sievietes veido joprojām tikai trešdaļu no kopējā skaita visos līmeņos. 2021. gadā tikai 16 no 285 reģionālajām asamblejām Eiropas Savienībā panāca ievēlēto kandidātu paritāti. RK atzīst, ka arī tās locekļu sastāvs nebūt nav līdzsvarots dzimumu ziņā, un sagaida, ka dalībvalstis pievērsīsies šim jautājumam. Tāpēc RK sāks apsvērt, kā palielināt sieviešu līdzdalību savā darbā, vadošajos Komitejas amatos un Komitejas sastāvā, un aicina dalībvalstis organizēt iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt sieviešu līdzdalību vietējā un reģionālajā politikā, lai tādējādi pārvarētu diskrimināciju politiskajās aprindās un cīnītos pret šķēršļiem, tostarp stereotipiem, ar kuriem sievietes saskaras savā dzīvē;

31.

mudina dalībvalstis pilnībā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties sasniegtu mērķi, kas noteikts ES direktīvā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu; tāpat uzsver, ka ir svarīgi, lai visas ES dalībvalstis ratificētu Stambulas konvenciju – Eiropas Padomes līgumu, kura mērķis ir izveidot visaptverošu Eiropas līmeņa regulējumu, lai aizsargātu sievietes pret jebkura veida vardarbību un novērstu un izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē un sauktu par to pie atbildības;

32.

norāda uz izšķiroši svarīgo ieguldījumu, ko pašvaldības un reģioni, būdami gan darba devēji, gan arī sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēji un pasūtītāji, dod sociālās kohēzijas, dzimumu līdztiesības un nodarbinātības veicināšanā Eiropā. Ir svarīgi sociālos partnerus, pašvaldības un reģionus visaptveroši iesaistīt gan ES sociālās jomas iniciatīvu izstrādē, gan īstenošanā, lai nodrošinātu, ka īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, pasākumi ir mērķim atbilstoši un iedarbīgi. Izšķiroša loma šajā saistībā ir Eiropas pusgadam, un vietējam un reģionālajam līmenim ir jāpiedalās lēmumu izstrādē un īstenošanā un jāuzņemas līdzatbildība par to, kādā veidā būtu jāsasniedz kopīgie mērķi. Eiropas pusgada reformas gaitā tajā ir jāiekļauj arī teritoriālā dimensija un ilgtspējīgas attīstības mērķi;

33.

atbalsta to, ka Eiropas Parlaments un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja savā runā par stāvokli Savienībā aicināja izveidot konventu, kas pārskatītu Līgumus. RK būtu pilnībā jāiesaista konventā, lai pārstāvētu Eiropas vietējos un reģionālos vēlētos pārstāvjus, un RK ir pilnībā apņēmusies veicināt aktīvas subsidiaritātes koncepciju un vairāk sadarboties ar reģionālajiem parlamentiem un vietējo un reģionālo pašvaldību apvienībām. Lai ES lēmumu pieņemšanas process būtu iekļaujošs un efektīvs, ir nepieciešama daudzlīmeņu pārvaldība, un īpaša uzmanība jāpievērš reģioniem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, un to likumīgajām kompetencēm. Šajā saistībā RK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu, ka ES politikā tā iesaistīs iedzīvotāju asamblejas un izmantos citu līdzdalības demokrātijas praksi, tomēr RK norāda uz tādu demokrātiski ievēlēto pārstāvju lomu, kuri ir atbildīgi savu vēlētāju priekšā, un apņemas aktīvi piedalīties šajos procesos;

34.

plāno ierosināt konkrētus pasākumus, lai vispārējā ES kohēzijas mērķa sasniegšanas labad pievērstos Eiropas politikas teritoriālajai dimensijai, ņemot vērā arī priekšlikumus, kas izskanējuši konferencē par Eiropas nākotni, kā arī pierobežas reģionu un nomaļo reģionu īpašās vajadzības;

35.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam nosūtīt “ES gadskārtējo ziņojumu par stāvokli reģionos un pilsētās” un šo rezolūciju Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai, Eiropas Komisijas priekšsēdētājai, Eiropadomes priekšsēdētājam un 27 ES dalībvalstu vadītājiem, kā arī mudina Eiropas reģionālos un vietējos vēlētos pārstāvjus izplatīt minēto ziņojumu iedzīvotājiem un vietējiem medijiem.

Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) https://cor.europa.eu/en/our-work/Pages/State-of-Regions-and-Cities-2022.aspx?origin=spotlight.

(2) Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/6

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Ceļā uz makroreģionālu stratēģiju Vidusjūras reģionā”

(2022/C 498/02)

Ziņotājs:

Nikola DOBROSLAVIĆ (HR/EPP)

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Makroreģionālo stratēģiju ieguldījums teritoriālajā kohēzijā, vietējā demokrātijā un sadarbībā pie ārējām robežām

uzskata, ka makroreģioniem ir būtiska nozīme Eiropas Savienības un tās tuvo kaimiņvalstu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanā, dodot iespēju pārrobežu teritorijām kolektīvi risināt konkrētas un kopīgas problēmas, izmantojot apmaiņu, sadarbību un īstenošanu;

uzsver, ka šī pieeja ļauj nodrošināt lielāku saskaņotību un papildināmību starp politikām, darbībām un finansēšanas programmām, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā īsteno dažādi pārvaldes līmeņi. To darot, makroreģioni ar daudzlīmeņu pārvaldības atbalstīšanu veicina lielāku politikas efektivitāti un ietekmi;

atgādina, ka makroreģionālo stratēģiju pamatā ir daudzlīmeņu princips un ka ES un citiem reģioniem ir jāuzņemas svarīga loma to attīstībā, veidošanā un to kopējo mērķu noteikšanā līdz ar ES dalībvalstīm un citām attiecīgajām valstīm;

norāda, ka Vidusjūras reģionā ir vairākas kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā arī valstis, kas nav ES dalībvalstis, un uzsver makroreģionu nozīmi ES pārrobežu sadarbības stiprināšanā. Šāda sadarbība ir vajadzīga kopīgu problēmu risināšanai un arī trešo valstu iesaistīšanai dziļākā un ciešākā sadarbībā ar ES;

atgādina, ka 2012. gada 3. jūlijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta rezolūcija “ES makroreģionālo stratēģiju attīstība: pašreizējā prakse un nākotnes izredzes, it īpaši Vidusjūras reģionā” (1);

atgādina par ARLEM 2014. gada ziņojumu “Kohēzijas stratēģija Vidusjūras reģionam”, kurā izklāstītas tēzes pārdomām par Vidusjūras makroreģionālās pārvaldības sistēmu, kuras pamatā ir daudzlīmeņu pārvaldības principi un progresīva mainīgas ģeometrijas struktūra;

atgādina arī, ka Eiropas Savienības Padome (2) ir norādījusi, ka tā ir atvērta kopīgu iniciatīvu izskatīšanai, kuru mērķis ir jaunu makroreģionālu stratēģiju izveide;

Vidusjūras makroreģions – galvenais instruments Vidusjūras reģiona problēmu risināšanai

uzsver Vidusjūras unikālos resursus. Ar 46 000 km garo piekrasti un 22 piekrastes valstīm Vidusjūra ir mājvieta vairāk nekā 500 miljoniem cilvēku, no kuriem trešdaļa dzīvo piekrastes teritorijās, un aptuveni 150 miljoni darbvietu ir tieši saistītas ar Vidusjūru;

uzsver Vidusjūras ekoloģisko nozīmi, jo Vidusjūra veido tikai 1 % no pasaules okeānu platības, taču tajā saražo 20 % no pasaules jūras produkcijas (3). Tā ir arī viena no galvenajām jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības krātuvēm, kurā ir 28 % endēmisko sugu, 7,5 % savvaļas dzīvnieku un 18 % pasaules jūras floras;

10.

uzsver Vidusjūras baseina potenciālu, kas ir vienota ģeogrāfiska teritorija, kuras iedzīvotājiem ir kopīgs vēsturiskais un kultūras mantojums, kas izriet no senām sadarbības un ideju, preču un cilvēku apmaiņas tradīcijām starp tā trim krastiem;

11.

atzīst, ka Vidusjūras baseins saskaras ar pārvaldības, sociālekonomiskajām, humanitārām, klimata, drošības un vides problēmām, kas prasa kopīgu rīcību;

12.

uzsver, kā minēts MedECC publicētajā Pirmajā Vidusjūras reģiona novērtējuma ziņojumā par klimata un vides pārmaiņām Vidusjūras reģionā, ka nesenās cilvēka izraisītās pārmaiņas vidē ietekmē visus Vidusjūras baseina apakšreģionus un ka starp galvenajiem pārmaiņu virzītājspēkiem ir klimats, iedzīvotāju skaita pieaugums, piesārņojums, neilgtspējīga zemes un jūras izmantošanas prakse un svešzemju sugas. Vairumā teritoriju tas skar gan ekosistēmas, gan cilvēku iztikas līdzekļus (4);

13.

norāda, ka, saglabājoties pašreizējam tempam, globālā sasilšana Vidusjūras reģionā līdz 2040. gadam sasniegs 2,2 grādus, kamēr reģions sasilst par 20 % straujāk nekā vidēji pasaulē. Klimata pārmaiņu ietekme jau tagad ir labi redzama, jo palielinās ekstrēmu dabas parādību izplatība. Tādējādi Vidusjūras reģiona sabiedrība visvairāk cieš no klimata pārmaiņām (jau tagad tā veido 50 % no tiem pasaules iedzīvotājiem, kuriem trūkst ūdens, un ūdens trūkums ietekmē nodrošinātību ar pārtiku; apdraudētas ir arī 49 no 51 UNESCO kultūras vietas). Klimata pārmaiņu ietekmi vairumā gadījumu pastiprina arī citas vides problēmas, piemēram, pārmērīgi intensīva urbanizācija, lauksaimniecība, zvejniecība un tūrisms, kā arī augsnes degradācija, pārtuksnešošanās un piesārņojums (gaisā, zemē, upēs un okeānos);

14.

uzsver – kā norādīts atzinumā “Virzība uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Vidusjūras salās” – Vidusjūras reģiona salu lielo neaizsargātību globālās sasilšanas apstākļos, kas jau ir izraisījuši ekonomiskas (zivsaimniecība, tūrisms u. c.) un sociālas (emigrācija u. c.) sekas, un iesaka attiecībā uz šī veida teritorijām makroreģionālā līmenī izstrādāt īpašu pieeju klimata pārmaiņu ietekmei, kurā būtu ņemtas vērā arhipelāgu un salu īpašās vajadzības un ar kuru vides problēmu novēršanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanas jomā tiktu stiprināta ciešāka sadarbība starp šīm teritorijām, dalībvalstīm un Eiropas Savienību;

15.

uzsver, ka, neraugoties uz acīmredzamām kopīgām iezīmēm, Vidusjūras reģionam ir raksturīgas lielas attīstības līmeņa atšķirības. Šīs atšķirības, tostarp institucionālo spēju, infrastruktūras starpsavienojumu un tirdzniecības attiecību nepilnības, ietekmē Vidusjūras reģiona sabiedrības stabilitāti, labklājību un drošību;

16.

uzskata, ka Covid-19 krīze ir atgādinājums tam, ka steidzami ir vajadzīga koordinēta pieeja un kopīgas noturības stiprināšana pret epidēmijām, ekonomikas satricinājumiem un klimata pārmaiņām;

17.

uzskata, ka Vidusjūras makroreģions var kalpot arī kā koordinācijas instruments, ar kura palīdzību pārvaldīt migrācijas plūsmas, kuras īpaši skar reģionālās un vietējās pašvaldības pie ES ārējām robežām;

18.

atgādina: ņemot vērā Krievijas uzbrukumu Ukrainai, Vidusjūras reģions pilda būtisku lomu kara seku mazināšanā un pārvietoto iedzīvotāju uzņemšanā, vienlaikus turpinot centienus panākt progresu ceļā uz miera veidošanu visās savās piekrastes teritorijās;

19.

ņemot vērā šīs problēmas, apstiprina nepieciešamību integrētāk apvienot visus trīs krastus, lai stiprinātu kohēziju, palielinātu reģiona ietekmi Eiropas un pasaules mērogā un tā inovācijas potenciālu, kā arī veicinātu cilvēku labklājību un vides saglabāšanu;

20.

šajā procesā atzīst vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko nozīmi, kuras tiek spēcīgi mobilizētas ar tādām iniciatīvām un tīkliem kā Savienība Vidusjūrai, ARLEM (Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asambleja) un Vidusjūras reģiona valstu sadarbības alianse (MedCoopAlliance), kā arī Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferences (CPMR) Vidusjūras lietu komisija;

21.

norāda, ka visas problēmas, ar ko saskaras Vidusjūras reģions (klimata pārmaiņas, erozija, pārtuksnešošanās, plastmasas piesārņojums, migrācija, pārmērīgs tūrisms u. c.), ir koncentrētas arhipelāgos un salās, tāpēc tās ir lieliskas teritorijas integrētas ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanas izmēģināšanai Vidusjūras reģionā, un mudina Eiropas Komisiju virzīties uz priekšu ar salu stratēģiju, kas pielāgota baseiniem;

22.

piekrīt Eiropas Komisijai, ka Eiropas zaļā kursa mērķi būtu jāatspoguļo ciešā sadarbībā ar kaimiņvalstīm, kas saskaras ar tām pašām klimata un vides problēmām;

23.

norāda, ka triju krastu vietējās un reģionālās pašvaldības, kurām ir liela nozīme klimata pārmaiņu seku novēršanā, ir aicinājušas izveidot Vidusjūras reģiona zaļo kursu (5);

24.

atzīst, ka vietējām pašvaldībām ir (jāpilda) būtiska loma kā reģionu un valstu sabiedrotajām globālo un reģionālo programmu īstenošanā;

25.

uzsver arī to, ka makroreģionāla stratēģija, kas veicina politiskā dialoga stiprināšanu, ir būtiska, lai īstenotu jauno programmu Vidusjūras reģionam, kā izklāstīts Eiropas Komisijas 2021. gada februāra paziņojumā “Atjaunota partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu” (6);

Ceļā uz integrētu stratēģiju visam Vidusjūras baseinam

26.

atzinīgi vērtē pozitīvos rezultātus un ciešāku sadarbību, ko veicinājusi Vidusjūras reģiona ieinteresēto personu, it īpaši vietējo un reģionālo pašvaldību, iesaistīšanās; aicina attiecīgās ieinteresētās personas, it īpaši vietējās un reģionālās pašvaldības pastiprināt šādu sadarbību, lai sagatavotu pamatus makroreģionālas stratēģijas izveidei Vidusjūras reģionā;

27.

atzinīgi vērtē lielos panākumus, kas gūti ceļā uz integrāciju Vidusjūras reģionā, īstenojot Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) un WestMED jūras baseina stratēģiju;

28.

mudina Eiropas Komisiju steidzami pastiprināt iniciatīvas WestMED īstenošanu, nodrošinot tai resursus, stabilu struktūru un ilgtermiņa konsolidācijas stratēģiju, kam jāveicina makroreģionālā integrācija Vidusjūras rietumu reģionā;

29.

uzsver, ka pašreizējās sadarbības iniciatīvas, programmas un galvenie visu daudzlīmeņu pārvaldības procesu dalībnieki ir labāk jākoordinē, lai nemazinātu to centienus un ietekmi. Tādēļ ir nepieciešams, lai Vidusjūras teritorijām beidzot būtu operatīvs instruments, kas tām ļautu izstrādāt un īstenot integrētu stratēģiju, konkrētu rīcības plānu un kopīgus projektus, reaģējot uz kopīgajām prioritātēm, kas noteiktas esošajās institucionālās sadarbības sistēmās, piemēram, Savienībā Vidusjūrai, ARLEM, un iniciatīvās, piemēram, MedCoopAlliance, BLUEMED un citās;

30.

uzskata, ka makroreģionālā stratēģija Vidusjūras reģionam risinās šīs problēmas, nevis aizstājot pašreizējās stratēģijas, bet gan papildinot to darbības un tādējādi palielinot to ietekmi un meklējot risinājumus kopīgām problēmām, piemēram, tām, kas izriet no cīņas pret klimata pārmaiņām un digitālās pārkārtošanas, pārvēršot tās par nozīmīgām ilgtspējīgas attīstības iespējām, lai šādi veicinātu taisnīgu un iekļaujošu zaļo pārkārtošanos, izmantojot kopīgas iespējas un īpašu uzmanību pievēršot humānajam aspektam un jauniešu iespējām un tādējādi atraisot reģiona ekonomisko potenciālu iedzīvotāju labā;

31.

uzsver, ka makroreģionālai stratēģijai, lai rastu jēgpilnus risinājumus kopīgām problēmām, obligāti jābūt izstrādātai Vidusjūras baseina līmenī un jāaptver visi trīs apakšbaseini: rietumu, austrumu, kā arī Adrijas un Jonijas jūras reģions. Tādēļ tai jābūt pieejamai visiem jau no tās pirmsākumiem, un tai galu galā jācenšas aptvert visu Vidusjūras baseinu trijos krastos;

32.

aicina makroreģionālajā stratēģijā Vidusjūras reģionam, tāpat kā jebkurā citā jūras makroreģionālajā stratēģijā, īpašu uzmanību pievērst salu teritorijām saskaņā ar LESD 174. pantu; aicina efektīvi ņemt vērā šādu teritoriju īpašās iezīmes un riskus, izveidojot spēcīgāku partnerību ar konkrētām un koordinētām darbībām starp šādām teritorijām, dalībvalstīm un Eiropas Savienību;

33.

norāda, ka šai reģionālajai integrācijai būtu jānotiek pakāpeniski, pamatojoties uz Vidusjūras reģiona valstu, reģionālo un vietējo pašvaldību brīvprātīgu pieeju un ņemot vērā problēmas, ko rada daži nestabili drošības, politiskie un diplomātiskie apstākļi;

Vidusjūras reģiona līmeņa daudzlīmeņu pārvaldības galvenie principi

34.

ierosina panākt, lai turpmākās makroreģionālās stratēģijas pārvaldība Vidusjūras reģionā pilnībā atspoguļotu daudzlīmeņu pārvaldības principu, iesaistot Eiropas, valstu, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī attiecīgās to apvienības un eiroreģionus;

35.

uzskata: lai Vidusjūras makroreģionālā stratēģija darbotos efektīvi, tās pamatā jābūt stabilai un reprezentatīvai pārvaldības sistēmai, ko veido: i) politiska līmeņa ģenerālā asambleja, kurā iesaistītas Eiropas, valstu un reģionālās iestādes, ii) valde, kurā darbojas katras stratēģijā pārstāvētās valsts loceklis (no reģionālā vai vietējā līmeņa) un kura veicina reģionālo un vietējo pašvaldību iekļaušanu lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī novērotāji no reģionālo un vietējo pašvaldību tīkliem, attiecīgajām to apvienībām un eiroreģioniem, un iii) tematiskas rīcības grupas, lai izstrādātu un īstenotu konkrētus sadarbības projektus, kas mobilizēs publiskos un privātos sociāli ekonomiskos dalībniekus, akadēmiskās aprindas un pilsonisko sabiedrību;

36.

ierosina pēc WestMED labās prakses parauga izveidot ik gadu rotējošu kopīgu prezidentūru, kurā līdzās sadarbotos ES un partnervalstis ar vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvības organizāciju ciešu atbalstu. Prezidentūrai būtu jāveidojas tā, lai tiktu ņemtas vērā bijušās, pašreizējās un nākamās prezidentvalstis un saglabātos līdzsvars starp stratēģijā pārstāvētajām ES dalībvalstīm un partnervalstīm, savukārt uz reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvības organizācijas atbalstu arī attiektos rotācijas kārtība. Šāda dinamika ir būtiska, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā makroreģionālās stratēģijas dažādās pārvaldības struktūras, un nodrošinātu to sasaisti un makroreģiona rīcības stratēģiskās vadlīnijas, izmantojot gada darba programmas. Tehniskajam sekretariātam (Vidusjūras makroreģionālās stratēģijas sekretariātam) būtu jākoordinē un jāatbalsta stratēģija;

37.

lai nodrošinātu atbilstību esošajām iniciatīvām, ierosina stratēģijas īstenošanā iesaistīt pārstāvjus no galvenajām starptautiskajām un Eiropas un Vidusjūras reģiona institūcijām, struktūrām un iniciatīvām, piemēram, Savienības Vidusjūrai, ARLEM un MedCoopAlliance, kā arī EUSAIR un WestMED pārstāvjus; arī Eiropas teritoriālās sadarbības grupas, būdamas daudzlīmeņu pārvaldības “laboratorijas”, paver perspektīvas, kas noderētu to mērķu atbalstīšanai, kuri ietverti jaunajā programmā Vidusjūras reģionam;

Makroreģionāla stratēģija, kas vērsta uz prioritāriem uzdevumiem

38.

uzskata, ka makroreģionālajā stratēģijā Vidusjūras reģionam būtu jāpievēršas ierobežotam kopēju problēmu skaitam, kuras laika gaitā pakāpeniski tiktu risinātas; uzsver, ka zaļā un digitālā pārkārtošanās ir galvenās problēmas, kas jārisina prioritāri;

39.

aicina vispirms pievērsties galvenajām problēmām – klimata pārmaiņām, digitālajai pārveidei, videi un humanitārajai krīzei, kā arī nepieciešamajam zaļās pārkārtošanās procesam. Steidzami ir vajadzīga rīcība šādu prioritāšu īstenošanai Vidusjūras reģiona līmenī: arhipelāgu, salu, piekrastes un pilsētu teritoriju nākotne, jūras piesārņojums (it īpaši mikroplastmasa un notekūdeņi), biodaudzveidības saglabāšana, agroekoloģija, aprites ekonomika, dabas apdraudējumu pārvaldība un novēršana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām un reaģēšana uz humanitāro krīzi, nodrošinot pamata cilvēktiesības;

40.

ierosina, ka īstermiņā, lai liktu pamatus turpmākai integrētai Vidusjūras makroreģionālajai stratēģijai, Eiropas Komisijai ar Interreg Euromed vai citām attiecīgām esošām programmām (ņemot vērā, ka uz makroreģionālajām stratēģijām attiecas “3 nē” princips – nekādu jaunu tiesību aktu, nekāda jauna finansējuma un nekādu jaunu iestāžu) būtu jāatbalsta izmēģinājuma projekta par nulles jūras piesārņojumu Vidusjūras reģionā uzsākšana 2024. gadā, kas tematiski dod ieguldījumu arī ES misijā “Okeāns” (7). Mērķis būs iesaistīties kopīgā to valstu un teritoriju darbā, kuras vēlas izstrādāt Vidusjūras makroreģionālo stratēģiju un tādējādi pārbaudīt tās pamatprincipus attiecībā uz konkrētu mērķi;

41.

centienus varētu paplašināt, lai saistībā ar jauno Vidusjūras reģiona valstu programmu iekļautu šādus uzdevumus:

a)	veicināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, īstenojot kopīgus projektus, kuru mērķis ir stiprināt pētniecību, inovāciju un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī savstarpēji saistītu darījumdarbību;

b)	integrēt zilo ekonomiku;

veicināt humāno attīstību, tostarp kultūras un mantojuma, tūrisma, izglītības, veselības aprūpes, nodarbinātības, jaunatnes attīstības un atstumto grupu sociālās iekļaušanas jomā un bēgļu atbalsta jomā, kā arī apmierināt vajadzības, kas izriet no migrācijas plūsmu klātbūtnes, it īpaši pie ES ārējām robežām;

d)	stiprināt savienojamību, izmantojot transportu un digitālo infrastruktūru;

e)	uzlabot pārtikas un enerģētisko autonomiju Vidusjūras reģionā, ņemot vērā klimata pārmaiņu un Ukrainā notiekošā Krievijas izraisītā kara sekas;

f)	nostiprināt publisko un privāto iestāžu instrumentus un spējas, lai mazinātu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņus;

Darbības rīcības plāns, kura pamatā ir esošais finansējums

42.

uzskata, ka Vidusjūras makroreģionālās stratēģijas pamatā noteikti jābūt darbības plānam, lai prioritātes pārvērstu konkrētos pasākumos Vidusjūras reģiona līmenī. Lai nodrošinātu, ka minētajā plānā tiek pienācīgi iekļauta teritoriālā dimensija (kas ne tikai palīdz īstenot kopīgu redzējumu par Vidusjūras baseina labāku, saliedētu un ilgtspējīgu attīstību, bet arī iesaista pilsonisko sabiedrību no Vidusjūras trim krastiem), plāna izstrādē tiks iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir iedzīvotājiem vistuvākais pārvaldības līmenis;

43.

norāda, ka Vidusjūras reģiona projektu atbalstam var piesaistīt lielu finansējuma apjomu, tostarp Eiropas Komisijas piesaistītos 7 miljardus EUR saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI). Eiropas teritoriālās sadarbības programmas, kas darbojas Vidusjūras reģionā (Next-MED, EUROMED, ADRION, MARITTIMO), arī ir lieliska iespēja veicināt projektus, kas var sekmēt makroreģionālās stratēģijas mērķu sasniegšanu;

44.

norāda, ka daudzas Eiropas Komisijas tieši īstenotās programmas, piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, LIFE vai “Erasmus+”, ir atvērtas trešo valstu līdzdalībai un tāpēc ir interesants papildu finansējuma avots. Turklāt tādas programmas kā partnerība pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA) vai divpusējie instrumenti, ko Eiropas Savienība izveidojusi kaimiņvalstīs, tieši atbalsta sadarbību Vidusjūras reģionā;

45.

norāda, ka tādi līdzekļu devēji kā Pasaules Banka vai Eiropas Investīciju banka, kā arī struktūras, piemēram, Annas Lindes fonds, darbojas arī Vidusjūras reģionā un var veicināt kopīgu projektu rašanos;

46.

visbeidzot norāda, ka daudzas valstis, reģioni un pilsētas īsteno decentralizētas sadarbības programmas, kas var arī veicināt lielāku sadarbības projektu īstenošanu Vidusjūras reģionā;

47.

turklāt uzsver, ka 2021.–2027. gada Eiropas teritoriālās sadarbības programmu īstenošana tiks papildināta ar pārvaldības mehānismu izstrādi, lai veicinātu šajā jomā pieejamā Eiropas finansējuma koordināciju. Komiteja uzskata, ka tas var sniegt praktisku ieguldījumu Vidusjūras makroreģionālās stratēģijas izstrādē;

Secinājumi

48.

atzinīgi vērtē jauno impulsu, kas Vidusjūras reģiona valstu sadarbībai dots Francijas prezidentūras laikā rīkotajā Vidusjūras reģiona pasaules forumā;

49.

ar nepacietību gaida nākamo Eiropas Savienības prezidentūru, ko 2023. gadā vadīs Vidusjūras reģiona valsts Spānija, cerībā, ka uzmanība no jauna tiks pievērsta Vidusjūras reģiona pārvaldībai un iespējām atjaunot tā makroreģionālo pārvaldības un sadarbības satvaru;

50.

mudina Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis atbalstīt Vidusjūras makroreģionālās stratēģijas un citu nepieciešamo jauno makroreģionālo stratēģiju izstrādi;

51.

tāpat aicina Eiropas Parlamentu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju atbalstīt ierosmi par makroreģionālo stratēģiju visam Vidusjūras reģionam, lai Vidusjūras reģions kļūtu labāks, integrēts un saliedēts;

52.

aicina Eiropadomi 2022. gadā nodot šo jautājumu izskatīšanai Eiropas Komisijai, lai tā izstrādātu Vidusjūras makroreģionālo stratēģiju kopā ar rīcības plānu, kuru Padome un Eiropas Parlaments apstiprinās Spānijas prezidentūras laikā 2023. gada otrajā pusē.

Briselē, 2022. gada 11. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) P7_TA (2012) 0269

(2) 13424/20. Padomes secinājumi par ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanu, 2020. gada 2. decembris.

(3) Randone u. c., 2017, Reviving the Economy of the Mediterranean Sea: Actions for a Sustainable Future, Pasaules Dabas fonda Vidusjūras reģiona iniciatīva.

(4) MedECC (2020) Klimata un vides pārmaiņas Vidusjūras baseinā – pašreizējā situācija un nākotnes riski. Pirmais novērtējuma ziņojums par Vidusjūru. [Cramer, W., Guiot, J., Marini, K. (eds.)] Savienība Vidusjūrai, Plan Bleu, UNEP/MAP, Marseļa.

(5) Eiropas un Vidusjūras valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asamblejas (ARLEM) sanāksme, 2020. gada 23. janvāris.

(6) JOIN(2021) 2 final. Skatīt arī Reģionu komitejas atzinumu par tematu “Atjaunināta partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu – jauna programma Vidusjūras reģionam”, (OV C 440, 29.10.2021., 19. lpp.).

(7) ES misija “Mūsu okeāna un ūdeņu atjaunošana”.

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/12

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ES pilsētu un reģionu loma Ukrainas atjaunošanā”

(2022/C 498/03)

Galvenais ziņotājs:

Dario NARDELLA (PSE/IT), Florences mērs

Atsauces dokumenti:

ES Padomes prezidentvalsts Čehijas Republikas pieprasījums

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – “Palīdzība Ukrainai un Ukrainas atjaunošana”

COM(2022) 233 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

vēlreiz nosoda neizprovocēto Krievijas karu pret Ukrainu, jo tas ir brutāls starptautisko tiesību un demokrātijas principu un tiesiskuma pārkāpums un neizprovocēta, nepamatota un neattaisnojama agresija pret Ukrainas iedzīvotājiem un uzbrukums Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, kam Reģionu komiteja atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu. Tāpēc RK pievienojas globālajam nosodījumam, kas izteikts par tā dēvētajiem referendumiem, kuri 2022. gada septembra beigās notika Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, jo tie pārkāpj gandrīz visus iespējamos demokrātijas standartus; aicina ES dalībvalstis, ES iestādes un ES partnervalstis turpināt vienotu atbalstu Ukrainu, kas cīnās arī par mūsu brīvību un Eiropas vērtībām. Konsekventas sankcijas ir būtiskas, lai sniegtu šo atbalstu un izdarītu spiedienu uz agresorvalsti Krieviju;

pauž dziļu nožēlu par to, ka Krievijas iebrukuma dēļ bojā gājuši vairāk nekā 10 tūkstoši galvenokārt civiliedzīvotāju un vēl daudz vairāk cilvēku ievainoti, miljoniem personu bijuši spiesti pārvietoties Ukrainā un uz trešām valstīm. nosoda to, ka okupētajā Ukrainā krievu agresori vēršas pret vietējiem un reģionālajiem pārstāvjiem, kā arī žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kas tiek nolaupīti un aizturēti; RK pievienojas Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prasībai par šo cilvēku tūlītēju un beznosacījumu atbrīvošanu. Komiteja uzsver, ka Krievijas iebrukuma dēļ ir masveidā iznīcināta Ukrainas infrastruktūra, ēkas, skolas, slimnīcas, civilie mājokļi un kultūras mantojums (visu zaudējumu apmērs saskaņā ar aplēsēm sasniedz vairāk nekā 750 miljardus euro) un tiek prognozēts straujš IKP samazinājums par 35 % (SVF prognozes). RK arī uzsver, ka Ukrainas ekonomika ir zaudējusi 30–50 % no ražošanas jaudas un zaudējumi ir koncentrēti ekonomiski nozīmīgos reģionos, proti, Ukrainas austrumos un dienvidos;

uzskata, ka Ukrainas atjaunošana ir Eiropas nepieciešamība un morāls pienākums un tai būs vajadzīgi gan papildu resursi, kas pārsniedz pašreizējo ES daudzgadu finanšu shēmu (DFS), iespējams, iedarbinot Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. pantu, gan arī jauns papildu finansējums no budžeta. Ņemot vērā ārkārtējos apstākļus, kas izskaidrojami ar Ukrainā notiekošo karu, RK atbalsta ieceri DFS vidusposma pārskatīšanu veikt jau 2023. gadā;

uzsver, ka ES apsolītā makrofinansiālā palīdzība Ukrainai ir 9 miljardi euro, taču līdz šim vienošanās ir panākta tikai par 6 miljardiem euro, savukārt aplēstās ikmēneša vajadzības ir 5–7 miljardi euro. RK vēlreiz atzīmē, ka kara apstākļos tiek noteikts, ka ES budžetā uzkrājumu likme ir 70 % pretstatā parastajai likmei 9 % apmērā, un ka ES budžetā 2021.–2027.gadam vairs nav pietiekamas rezerves aizdevumu finansēšanai. RK tāpēc uzsver, ka ir vajadzīgi alternatīvi atbalsta finansēšanas veidi, tostarp, dalībvalstu sniegtas papildu publiskās garantijas;

uzsver, ka atjaunošanas procesā ir jāpiemēro augšupēja pieeja, iesaistot Ukrainas un ES vietējās un reģionālās pašvaldības, un jāturpina Ukrainas decentralizācijas reforma, kas jau bija krietni pavirzījusies uz priekšu pirms 2022. gada 24. februāra. Šajā saistībā RK norāda uz 2022. gada septembrī publicētā pētījuma “Problēmas un iespējas saistībā ar vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanos Ukrainas atjaunošanā” (1) ieteikumiem; uzskata, ka decentralizēts atjaunošanas process ir arī labākais veids, kā dot Ukrainas pilsoņiem izredzes palikt savā valstī un tādā veidā turpmāk mazināt imigrācijas plūsmas. Vienlaikus RK iebilst pret centieniem likt mākslīgus šķēršļus Ukrainas pilsoņu imigrācijai un aicina drīzumā pārskatīt Padomes Direktīvu 2001/55/EK (2) par pagaidu aizsardzību, lai bēgļiem nodrošinātu uzturēšanās garantiju uz laiku, kas pārsniedz trīs gadus;

atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu piešķirt Ukrainai kandidātvalsts statusu. Kandidātvalsts statusam vajadzētu kļūt par virzītājspēku jauniem Ukrainas valdības reformu centieniem, un atjaunošanai vajadzētu kalpot kā iespējai vēl vairāk tuvināties ES standartiem un politikai. Minēto apsvērumu dēļ RK uzsver, ka Ukrainas un ES Asociācijas nolīgums jau ietver aptuveni 70 % no ES acquis; pauž cerību, ka Ukraina turpinās cīņu pret korupciju, kas Eiropas Komisijas atzinumā par Ukrainas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā tika atzīta par vienu no septiņām jomām, kurās steidzami vajadzīgas reformas (3) un kura tiks novērtēta ne vēlāk kā 2022. gada beigās. Reformām būtu arī jāgarantē pārredzama un taisnīga palīdzības līdzekļu sadale;

uzsver, ka RK arī apvienotās konsultatīvās komitejas satvarā varētu sākt pasākumus, kuru mērķis ir sagatavot tuvināšanos ES kohēzijas politikas acquis, un ar vienādranga apmācību un paraugprakses apmaiņu atbalstīt spēju veidošanu un labu pārvaldību;

Vispārējie Ukrainas atjaunošanas principi

atzinīgi vērtē Lugāno deklarāciju, kurā Ukrainas vadībā tapušais atveseļošanas un attīstības plāna projekts atzīts par visaptverošu satvaru atveseļošanas procesa virzīšanai, jo tas paver iespēju koordinēt daudzu ieinteresēto personu līdzdalību un partnerības;

aicina starptautisko sabiedrību, kuras priekšgalā ir Eiropas Savienība, izveidot efektīvu platformu, kas koordinētu Ukrainas valdības un visu tās divpusējo un daudzpusējo partneru, organizāciju un starptautisko finanšu iestāžu un līdzekļu devēju centienus sagatavot un īstenot Ukrainas atveseļošanas un attīstības plānu, un uzskata, ka Eiropas Komisijas plāni izveidot Ukrainas atjaunošanas platformu, kura koordinē visu līdzekļu devēju finansējumu Ukrainas atjaunošanai, ir ļoti svarīgi šajā saistībā, bet ar nosacījumu, ka platforma pilnībā integrē partnerības principu un iesaista aliansi “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai” kā pilntiesīgu partneri visos tās plānošanas un īstenošanas posmos;

10.

piekrīt viedoklim, ka Ukrainas atjaunošanas process būtu jādiferencē, ņemot vērā tādus faktorus kā grafiks, drošības risks, kara ietekme uz dažādiem reģioniem un konkrētas kohēzijas problēmas (4). Pirmajam posmam, iespējams, joprojām turpinoties karadarbībai, vajadzētu būt ārkārtas reaģēšanai, otrais posms jāvelta kritiski svarīgas infrastruktūras un pakalpojumu atjaunošanai un trešajam posmam jābruģē ceļš uz ilgtspējīgu ilgtermiņa izaugsmi. Visos šajos trīs atjaunošanas posmos ir svarīgi uzsvaru likt uz pašvaldību spēju veidošanu, lai stiprinātu Ukrainas vietējās pašvaldības un tās varētu pašas koordinēt savas teritorijas atjaunošanu;

11.

aicina Eiropas Savienību un citus starptautiskos līdzekļu devējus, tostarp atsevišķas dalībvalstis, pirmajā posmā nodrošināt tūlītēju atbalsta finansējumu, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem droši pārdzīvot nākamo ziemu. Frontes reģionos šim finansējumam jābūt vērstam uz humāno palīdzību (pārtika, degviela, zāles, dzeramā ūdens un tā attīrīšanas sistēmas utt.), pagaidu mājokļu nodrošināšanu (teltis, saliekamie mājokļi, apkures sistēmas utt.), atmīnēšanu un loģistikas atbalstu šo reģionu savienojamības saglabāšanai, kā arī vajadzīgo transportlīdzekļu, piemēram, autobusu, neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta, ugunsdzēsēju transporta, kravas automobiļu, ekskavatoru piegādei. Salīdzinoši drošos reģionos un tajos, kas ir diezgan tālu no karadarbības vietām, būtu jāsniedz tehniskais atbalsts pakalpojumu sniegšanai, iekšzemē pārvietoto personu izmitināšanai un integrācijai, rūpniecības jaudas pārvietošanai un transporta koridoru nostiprināšanai, jo tie kalpo humānās palīdzības saņemšanai un Ukrainas eksportam uz ārzemēm;

12.

šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija 16. septembrī apņēmās šajā pirmajā posmā piešķirt 150 miljonus euro, lai palīdzētu Ukrainas iekšzemē pārvietotajām personām, un 100 miljonus euro Krievijas sabombardēto un izpostīto skolu atjaunošanai, taču uzskata, ka šīs summas ir lielā mērā nepietiekamas, ņemot vērā to, ka pirmajā posmā ātrai atveseļošanai vajadzīgi 17 miljardi euro, no kuriem 3,4 miljardi euro būtu vajadzīgi jau 2022. gadā;

13.

uzskata, ka atjaunošanas procesa otrais posms būtu jāvelta kritiski svarīgas infrastruktūras un pakalpojumu atjaunošanai, tostarp centrālajai apkurei, elektroenerģijai, ūdensapgādei un notekūdeņu novadīšanai, skolām, slimnīcām un civilajiem mājokļiem. Sabiedrisko darbu shēmas dotu iespēju nodarbināt cilvēkus teritorijās ar lieliem postījumiem;

14.

iesaka atjaunošanas procesa trešajā posmā likt pamatus ilgtspējīgai ilgtermiņa izaugsmei, kuras pamatā ir integrēta plānošanas stratēģija teritoriālā līmenī, un vienlaikus īstenot sistēmisku pieeju ilgtspējīgām, zaļām, viedām un iekļaujošām teritorijām un ESAO principu “atjaunot uzlabojot”. Šajā posmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš Ukrainas valdības izvirzītajam mērķim līdz 2030. gadam visas siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 65 %. Visiem ieguldījumiem enerģētikas nozarē būtu jāveicina dekarbonizācija un jāsamazina Ukrainas atkarība no fosilā kurināmā, ņemot vērā to, ka 30 % no saules enerģijas jaudas un 90 % vēja enerģijas iekārtu ir iznīcināti teritorijās, ko okupējis Krievijas karaspēks. Ieguldījumi būtu jānovirza arī uz centrālās apkures sistēmu atjaunošanu daudzās Ukrainas pašvaldībās, lai tās aizstātu ar modernām centrālapkures sistēmām, kas nebalstās uz fosilā kurināmā izmantošanu. Šajā posmā būtu ļoti svarīgi arī atjaunot mājokļu fondu, skolas un slimnīcas, lai Ukrainas bēgļus un pārvietotās personas atkal piesaistītu pirmskara dzīvesvietām;

15.

mudina Eiropas Savienību, dalībvalstis un starptautiskās finanšu iestādes piešķirt dotācijas, nevis aizdevumus, jo Ukraina, visticamāk, īstermiņā nespēs apkalpot un atmaksāt papildu parādus. Aizdevumi palielinātu parādu krīzes risku nākotnē, jo pirmskara Ukrainas ārējais parāds jau bija sasniedzis aptuveni 130 miljardus euro, kas atbilst 80 % no IKP. Ja iestādes nevar piešķirt dotācijas, aizdevumi būtu jāpiešķir bez procentu likmēm vai ar ļoti zemām procentu likmēm, it īpaši projektiem, kuru mērķis ir palīdzēt pašvaldībām;

16.

saistībā ar to, ka sācies Ukrainas pievienošanās process Eiropas Savienībai, un lai ar likumu noteiktu, ka Eiropas Savienībai ir nozīmīga koordinatora loma atjaunošanas stratēģijas īstenošanā, uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāierosina būtisks Ukrainas atjaunošanas mehānisms, ko varētu veidot uz tāda paša juridiskā pamata kā ES Atveseļošanas un noturības mehānismu un kas atmaksāšanu sāktu 2027. gadā. Šim mehānismam būtu jādod Eiropas Savienībai iespēja priekšfinansēt ievērojamu daļu (40 %) no Ukrainas atjaunošanas un atveseļošanas izmaksām, kuras laikposmā no 2022. gada 24. februāra līdz 1. jūnijam saskaņā ar Ukrainas valdības, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas kopīgām aplēsēm bija 349 miljardi euro (īpaši skarts ir mājokļu, transporta, tirdzniecības un rūpniecības sektors, un lielākie postījumi ir Čerņihivas, Doņeckas, Luhanskas, Harkivas, Kijevas un Zaporižjes apgabalā);

17.

šajā saistībā atzinīgi vērtē sešu Ukrainas kreditorvalstu grupas 20. jūlijā pausto vēlmi līdz 2023. gada beigām apturēt parāda, kas Ukrainai jāatmaksā grupas dalībvalstīm, apkalpošanu;

18.

mudina Eiropas Savienību un starptautiskās finanšu iestādes sagatavot juridisko pamatu, kas dotu iespēju ar sankcijām iesaldētos Krievijas līdzekļus izmantot Ukrainas atjaunošanai;

19.

uzstāj, ka ātrums ir ļoti svarīgs humanitārās katastrofas novēršanai Ukrainā, un tāpēc uzsver, ka nosacījumiem jābūt saprātīgiem un pielāgotiem apstākļiem un balstītiem uz izmērāmiem un pārbaudāmiem rezultātiem;

20.

uzsver, ka atjaunošanas procesa pamatā vajadzētu būt sociālo un vides standartu paaugstināšanai un to tuvināšanai ES acquis, un tāpēc aicina Ukrainas iestādes pilnībā pielāgot savus darba tiesību aktus Starptautiskās Darba organizācijas norādītajiem standartiem;

21.

atzinīgi vērtē demokrātiskas līdzdalības principu, kas minēts Lugāno deklarācijā, kurā norādīts, ka atveseļošanas procesā jāpiedalās visai sabiedrībai, tostarp Ukrainā un uz ārvalstīm pārvietotajiem pilsoņiem, un ka vajadzīga vietējā pašpārvalde un efektīva decentralizācija. RK arī atbalsta deklarācijā pausto atbalstu daudzu ieinteresēto personu iesaistei un uzsvaru uz integritāti, pārredzamību un pārskatatbildību kā būtiskiem principiem, kas nodrošinātu valsts atveseļošanas un attīstības plāna sekmīgu īstenošanu;

Pilsētu un reģionu loma

22.

atzinīgi vērtē prezidenta V. Zelensky ieceri Ukrainas atjaunošanu un ilgtermiņa attīstību balstīt uz Ukrainas un ES pilsētu un reģionu mērķsadarbību, kā arī Eiropadomes priekšsēdētāja aicinājumu Reģionu komitejai atbalstīt Ukrainas atjaunošanas plānu, kura pamatā ir praktiska un pamatota pieeja un Ukrainas un ES vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbība;

23.

norāda, ka 2022. gada 30. jūnijā izveidotā Pilsētu un reģionu alianse Ukrainas atjaunošanai ir instruments, ar ko apzināt vietējās un reģionālās vajadzības Ukrainā, koordinēt centienus ar Eiropas Savienības pilsētām un reģioniem, kuri ir gatavi atvēlēt resursus pūliņiem atbalstīt Ukrainas efektīvu un ilgtspējīgu atjaunošanu, un veicināt tās nozīmīgo partneru sadarbību ar ES iestādēm un Ukrainas atjaunošanas platformā, kā arī starp ES un Ukrainas vietējām un reģionālajām pašvaldībām un apvienībām un demonstrēt Ukrainas vietējo pašvaldību īstenotos atjaunošanas projektus;

24.

pauž apņēmību minētajā aliansē veicināt speciālo zināšanu sniegšanu, īstenojot mērķsadarbības un vienādranga apmaiņas programmu, lai veidotu spējas, veicinātu labu pārvaldību un sniegtu tehnisko palīdzību Ukrainas pilsētām un reģioniem ar mērķi nodrošināt, ka Ukrainas pilsētas un reģioni spēj īstenot atjaunošanu, kas ietvertu ne tikai ilgtspējīgu infrastruktūras atjaunošanu, bet arī sociālo dimensiju, izglītību, demokrātiju un pārvaldību. RK uzsver, ka divpusējas vienādranga programmas ar pilsētām un reģioniem, tostarp mērķsadarbība, var būt ļoti piemērotas spēju veidošanas un atjaunošanas darbam vietējā līmenī, taču plašākās ieguldījumu shēmās varētu iesaistīt lielāku pilsētu un reģionu grupu, kā arī zinošas ieinteresētās personas, arī lai sagatavotu tuvināšanos ES reģionālās politikas pārvaldības modeļiem;

25.

mudina Eiropas Savienību atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu sadarbībā ar visām Ukrainas un ES vietējo pašvaldību apvienībām, kas iesaistījušās Eiropas aliansē “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai” (5), un pauž cerību, ka īpašs atbalsts tiks sniegts Ukrainas vietējo pašvaldību un to apvienību spēju stiprināšanai, ko varētu koordinēt Ukrainas atjaunošanas platforma, kuru iecerēts izveidot;

26.

uzsver, ka Ukrainas decentralizācijas un reģionālās attīstības reformas ir būtiski veicinājušas vietējās demokrātijas nostiprināšanu, stiprinājušas valsts vietējo kopienu pašpārvaldi un vispārējo noturību. Šīs reformas tika īstenotas ar ievērojamu atbalstu no Eiropas Savienības vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to apvienībām, tostarp programmā “U-LEAD with Europe”, un ar RK mērķtiecīgu atbalstu Ukrainas jautājumu darba grupā, kā arī ar vienādranga sadarbības pasākumiem. Decentralizācijas reformu panākumi ir tuvinājuši Ukrainu Eiropas Savienībai un tās brīvības, demokrātijas un tiesiskuma vērtībām;

27.

uzsver, ka ES reģioni, kas robežojas ar Ukrainu, ir apliecinājuši vēl nepieredzētu solidaritāti, uzņemot lielu skaitu Ukrainas iedzīvotāju, kuri bēg no kara, un tāpēc tiem ir vajadzīgs arī saskaņots un sistemātisks Eiropas Savienības atbalsts;

28.

ierosina izstrādāt pastiprinātu U-LEAD programmu, kas kļūtu par svarīgu daudzpusēju instrumentu vietējo kopienu atbalstam un decentralizācijas veicināšanai Ukrainā. Šī “U-LEAD 2.0” būtu iespējama, izveidojot īpašu budžeta pozīciju tālākas decentralizācijas atbalstam Ukrainā un vietējo un reģionālo pašvaldību spēju veidošanai, lai pēc iespējas ātrāk varētu piemērot ES kohēzijas politikas acquis. Tā būtu vienādranga apmaiņas programma un kopīgu ieguldījumu projektu programma, kas dotu ES un Ukrainas vietējām un reģionālajām pašvaldībām iespēju cieši iesaistīties ES atbalstīto atjaunošanas ieceru izstrādē un īstenošanā;

29.

vēlreiz norāda uz lielo pieredzi, ko RK locekļi guvuši līdzbiedru sadarbības jomā gan Ukrainā, gan citviet, un uzsver, ka RK un tās partneri aliansē kā ES vietējā un reģionālā līmeņa sadarbības centrs varētu mobilizēt ES pilsētas un reģionus Ukrainas atjaunošanas atbalstam;

30.

uzsver, ka ļoti svarīgi ir uzlabot iespējas vietējām pašvaldībām uzņemties vadošu lomu atveseļošanā un atjaunošanā kopā ar Ukrainas centrālo valdību, ES un citiem starptautiskajiem partneriem. RK vēlreiz aicina arī turpmāk veltīt uzmanību labas vietējās/reģionālās pārvaldības uzlabošanai, tostarp pārredzamībai, korupcijas apkarošanai, vietējo mediju brīvības aizsardzībai un e-pārvaldes veicināšanai;

31.

aicina nodrošināt vieglu iesaistes mehānismu, birokrātisku šķēršļu likvidēšanu un pietiekamus resursus, kas dotu ES iestādēm, Eiropas pašvaldībām, reģioniem, eiroreģioniem, Eiropas teritoriālās sadarbības grupām un apvienībām iespēju palīdzēt Ukrainas kolēģiem atjaunošanas darbā, un īstenot iekļaujošu pieeju, kura vieno pašvaldības un reģionus un ar kuru tiek panākta saskaņotība ar līdzšinējiem (Ukrainas un ES) pasākumiem Ukrainas ilgtspējīgai teritoriālajai attīstībai;

32.

vērš uzmanību uz to, cik svarīga loma centienos atbalstīt Ukrainas atjaunošanu ir ES stratēģijai Donavas reģionam, jo tās īstenošanā ir iesaistīta arī Ukraina; stratēģija ir integrēts satvars sadarbībai, kurā iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības;

33.

šajā saistībā atzinīgi vērtē Eurocities iniciatīvu 19. augustā ar Ukrainas kompetentajām iestādēm parakstīt saprašanās memorandu par atbalstu Ukrainas pilsētu ilgtspējīgai atjaunošanai (6) (tas papildina aliansē uzsākto sadarbību);

34.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos nodrošināt elastību, lai turpinātu Eiropas kaimiņreģionu pārrobežu sadarbības un Interreg starptautiskās sadarbības programmas, un it īpaši apņemšanos 100 % apmērā līdzfinansēt tās pārrobežu programmas ar Ukrainu un Moldovu, kuras paredz īstenot sadarbības projektus, ko pārtrauca Krievijas militārā agresija pret Ukrainu;

35.

aicina izmantot esošās Interreg programmas, kas atjaunošanas procesā iesaistītu Ukrainas reģionus;

36.

aicina izmantot efektīvu daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu, kas balstīta uz ESAO principiem par publiskajiem ieguldījumiem visos pārvaldības līmeņos;

37.

pauž cerību, ka Ukrainas vietējām un reģionālajām pašvaldībām tiks nodrošināta piekļuve tādām ES programmām kā “Apvārsnis Eiropa” un “EU4Culture”;

38.

vēlreiz norāda, ka alianse aicina institucionālos finanšu partnerus, piemēram, EIB, it īpaši EIB un RK rīcības plāna satvarā, ERAB, ESAO un Eiropas Padomes Attīstības banku, ar ES vietējo un reģionālo ekspertu atbalstu sagatavot projektus vietējā un reģionālajā līmenī;

39.

uzsver, ka Ukrainas mēriem un reģionu vadītājiem ir būtiska loma valsts noturības nodrošināšanā, un atzinīgi vērtē viņu drosmi cīnīties par mūsu vērtībām. Šī cīņa ir iedvesmas avots visiem eiropiešiem un pastiprina spēcīgo impulsu vietējai demokrātijai un vietējā līmeņa iespēju nodrošināšanai, kam jābūt svarīgiem Ukrainas atjaunošanas elementiem.

Briselē, 2022. gada 11. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) https://cor.europa.eu/lv/engage/studies/Pages/default.aspx?from=01/01/2022&to=01/01/2023.

(3) Eiropas Komisijas atzinums par Ukrainas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, 2022. gada 17. jūnijs, COM(2022)407.

(4) Skatīt Ukrainas atjaunošanas plānu: https://cepr.org/publications/books-and-reports/blueprint-reconstruction-ukraine.

(5) https://cor.europa.eu/lv/engage/Pages/European-Alliance-of-Cities-and-Regions-for-the-reconstruction-of-Ukraine.aspx.

(6) https://www.president.gov.ua/en/news/u-prisutnosti-prezidenta-pidpisano-memorandum-z-eurosities-s-77165.

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/17

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Jaunais ES pilsētmobilitātes satvars”

(2022/C 498/04)

Ziņotāja:

Linda GAASCH (LU/Zaļie), Luksemburgas pilsētas padomes locekle

Atsauces dokumenti:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Eonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunais ES pilsētmobilitātes satvars”

COM(2021) 811 final

SWD(2021) 470 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

atzinīgi vērtē jaunā ES pilsētmobilitātes satvara publicēšanu, ņemot vērā nepieciešamību steidzami rīkoties, lai veicinātu dekarbonizāciju un transporta veidu maiņu pilsētu teritorijās, kas joprojām veido 23 % no visām transporta radītajām oglekļa emisijām;

uzsver, ka ES Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas mērķu sasniegšanai ir vajadzīga efektīva daudzlīmeņu pārvaldības pieeja, kuras pamatā ir aktīva subsidiaritāte; aicina ES līmenī šajā nolūkā pastiprināt tiešu dialogu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un aktīvas subsidiaritātes pieejas ietvaros pastiprināt finansējuma iespējas, kas pieejamas no ES budžeta;

atgādina, ka pilsētu centru ekonomiskā izaugsme ir tieši saistīta ar mobilitātes plūdumu un ka mobilitātes plūdums ir atkarīgs no spēcīga sabiedriskā transporta pamata; uzsver, ka papildus ietekmei uz vidi ES līmenī sastrēgumi izmaksā 270 miljardus EUR gadā (1); atgādina, ka pēdējās desmitgadēs sabiedriskā transporta infrastruktūrai pastāvīgi trūkst finansējuma, un uzsver, ka ir jāpalielina ES finansējums, lai paātrinātu pāreju uz mobilitāti un atbalstītu vietējās un reģionālās pašvaldības (VRP), veicot ieguldījumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu ES ilgtspējas mērķus;

apstiprina Komitejas atbalstu pastiprinātai uzmanībai, kas pievēršama ilgtspējīgas pilsētmobilitātes plāniem un mērķim panākt saskaņotāku pieeju visā ES; uzsver, ka aktīvai mobilitātei, piemēram, iešanai kājām un riteņbraukšanai, ir labvēlīga ietekme uz vidi un sabiedrību, jo īpaši sabiedrības veselību, un aicina turpmākajās atjauninātajās ilgtspējīgas pilsētmobilitātes plānu pamatnostādnēs piemērot tālejošu pieeju; aicina izmantot integrētu pieeju telpiskajam sadalījumam un telpiskajai plānošanai, pamatojoties uz paraugpraksi šajā jomā, un visaptverošu drošības pieeju pilsētu teritorijās; īpaši uzsver, ka ir svarīgi aktīvi iesaistīt iedzīvotājus, jo īpaši sievietes un personas ar invaliditāti, lai panāktu lielāku līdzdalību pārmaiņās, kas saistītas ar telpisko sadalījumu un sabiedriskā transporta uzlabošanu pilsētu teritorijās;

uzsver, ka politiskie lēmumi mobilitātes jomā atšķirīgi ietekmē dzimumus, jo sievietes parasti vairāk nekā vīrieši izmanto sabiedrisko transportu, savukārt vīrieši vairāk izmanto automašīnu; aicina vietējās un reģionālās pašvaldības pirms savu priekšlikumu iesniegšanas novērtēt turpmāko politisko priekšlikumu ietekmi uz dzimumiem;

norāda, ka ir vajadzīga atbalsta sistēma, kas papildinātu VRP centienus attiecībā uz ārējo izmaksu internalizāciju un principa “piesārņotājs maksā” īstenošanu, kā arī lielāku elastību attiecībā uz budžeta procesiem; šajā kontekstā ir svarīgi ņemt vērā situāciju Austrumeiropas valstīs, it īpaši mazāk attīstītos reģionos. Tajos mēdz būt lielāks skaits vairāk piesārņojošu transportlīdzekļu (automobiļi, autobusi). Vairāk piesārņojošu transportlīdzekļu pārdošanu (Euro 1-Euro 4) būtu svarīgi reglamentēt ES līmenī, jo šie transportlīdzekļi migrē no Rietumeiropas tirgus uz Austrumeiropas tirgu. Šajā saistībā būtu svarīgi izstrādāt arī atbalsta shēmas nabadzīgākiem reģioniem un valstīm, lai palīdzētu tām sasniegt Rietumeiropas apstākļus. Ņemot vērā ģeopolitisko apstākļu dēļ pieaugošās degvielas cenas, aicina izmantot tādu pieeju, kas atbilstu Savienības transporta dekarbonizācijas mērķiem; šajā saistībā norāda uz iespēju izmantot valsts subsīdijas, lai atbalstītu videi nekaitīgus sabiedriskā transporta pakalpojumus un veicinātu modālo pārvirzi pilsētvides teritorijās, kā arī apkarotu mobilitātes iespēju trūkumu piepilsētu un nomaļos lauku apvidos;

Aktīva mobilitāte – centrālais elements

uzsver, ka pārvietošanās kājām nerada izmaksas gājējam, turklāt tā ir veselīga un ilgtspējīga; uzsver, ka riteņbraukšana ir oglekļneitrāla un cenas ziņā pieejama alternatīva, ko var viegli apvienot ar citiem transporta veidiem; tādēļ mudina Komisiju veicināt izpratnes veicināšanas pasākumus un izplatīt informāciju par aktīvas mobilitātes priekšrocībām salīdzinājumā ar privāto transportlīdzekļu izmantošanu, īpaši uzsverot tās nozīmi ar mazkustīgu dzīvesveidu saistītu slimību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, liekā svara un diabēta, profilaksē;

šajā saistībā pauž nožēlu, ka, neraugoties uz šīm priekšrocībām, lielāko daļu no mobilitātei paredzētās publiskās telpas pilsētās aizņem vispiesārņojošākie transporta veidi, t. i., individuālie benzīna un dīzeļdzinēja transportlīdzekļi; steidzami pieprasa, lai Eiropas Komisija, izmantojot jaunu finansējumu, mudina vietējās pašvaldības atdot atpakaļ šo telpu aktīvākai mobilitātei, piemēram, iešanai kājām vai riteņbraukšanai, kā arī stabilam, labi strukturētam un integrētam sabiedriskajam transportam;

norāda, ka pārvietošanās kājām un riteņbraukšana dod labumu apkaimes vai kopienas mikroekonomikai, jo gājēji un riteņbraucēji mēdz izmantot uzņēmumus un pakalpojumus, kas atrodas netālu no viņu dzīvesvietas; tāpat norāda, ka šādi braucieni labvēlīgi ietekmē cilvēku veselību, it īpaši attiecībā uz noteiktām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, un ka tas rada būtiskus finanšu ietaupījumus sabiedrībai;

10.

uzsver, ka mikromobilitāte var būt elastīgs un cenas ziņā pieņemams risinājums “pirmā un pēdējā kilometra” un tālākiem braucieniem; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt labus piekļuves apstākļus aktīvas pārvietošanās veidiem, tostarp drošām velosipēdu novietnēm pie sabiedriskā transporta mezgliem (piemēram, stacijām), un kopīgi izmantot “pēdējā kilometra” risinājumus, un aicina veicināt mikromobilitātes izvēršanu arī piepilsētas teritorijās un lauku apvidos;

11.

uzsver, ka ir būtiski mudināt privātpersonas iegādāties velosipēdus, tostarp elektriskos velosipēdus, lai panāktu dekarbonizāciju un sastrēgumu mazināšanu; atkārtoti uzsver, ka pakāpeniski ir jāveicina privātā sektora pasākumu, piemēram, uzņēmumu automobiļu kvotu, pakāpeniska atcelšana un tie jāaizstāj ar ilgtspējīgākām mobilitātes alternatīvām;

12.

aicina Komisiju paātrināt darbu saistībā ar Eiropas Riteņbraukšanas stratēģiju, kas pirmo reizi tika apspriesta 2015. gadā Transporta ministru neoficiālajā padomē, lai izstrādātu ES riteņbraukšanas politikas satvaru un pamatnostādnes;

13.

iesaka veicināt aktīvu mobilitāti, samazinot telpisko nevienlīdzību un uzlabojot drošību uz ielām un infrastruktūru; arī turpmāk iesaka (gan galamērķī, gan sākumpunktā) ierīkot vairāk velostāvvietu, sabiedrisko staciju ar pumpjiem, instrumentiem, uzlādes punktiem un velosipēdu remonta iespējām; uzsver, ka kvalitatīvu veloceliņu izbūves un uzturēšanas izmaksas ir daudz zemākas nekā jaunu ceļu izbūves un/vai esošo ceļu paplašināšanas izmaksas;

14.

uzsver, ka tādas sistēmas kā sastrēgumu maksas un īpaši zemas emisijas vai bezemisijas zonas palīdz samazināt individuālo motorizēto transportlīdzekļu skaitu pilsētās un gaisa piesārņojumu ar slāpekļa oksīdiem un daļiņām, kā arī uzlabot vietējo iedzīvotāju veselību, un var arī nodrošināt būtiskus ieņēmumus sabiedriskā transporta un aktīvās mobilitātes infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai un uzlabošanai; samazinot individuālo motorizēto transportlīdzekļu skaitu, tiek veicināta iedzīvotāju atbildība par apkārtējo vidi un radīta vieta sociālajai saskarsmei, kā arī mazināta izolētība un vienlaikus sekmētas fiziskās un sporta aktivitātes;

15.

pauž nožēlu, ka Komisijas TEN-T priekšlikumā pašlaik nav paredzētas velosipēdu koplietošanas/uzglabāšanas iespējas un tiešas piekļuves ceļi TEN-T pilsētu mezglu multimodālajiem mezgliem;

16.

ierosina izstrādāt ES mēroga drošas aktīvās mobilitātes stratēģiju, lai veicinātu saskaņotu Eiropas reakciju uz uzdevumu padarīt pārvietošanos ar kājām un riteņbraukšanu pēc iespējas drošāku;

17.

aicina ieviest vēl vienu Euro emisiju standartu vieglajiem automobiļiem, furgoniem, kravas automobiļiem un autobusiem (Euro 7/VII), lai samazinātu toksisku piesārņotāju (t. i., slāpekļa oksīda, amonjaka, oglekļa monoksīda un daļiņu PM 10–2,5) emisiju un katru gadu novērstu desmitiem tūkstošu priekšlaicīgas nāves gadījumu; pauž dziļu nožēlu par Eiropas Komisijas lēmumu savā 2022. gada darba programmā vēlreiz atlikt Euro 7/VII priekšlikumus, kas rada šaubas par tās “nulles piesārņojuma mērķi” un apņemšanos īstenot Eiropas zaļo kursu, kā arī apdraud nozares spēju plānot tehniskas izmaiņas;

Pieejama mobilitāte visiem

18.

prasa, lai visiem iedzīvotājiem būtu pieejama sabiedriskā transporta sistēma, izmantojot iekļaujošu projektēšanu, jo īpaši ņemot vērā personas ar invaliditāti; uzsver ieguvumus, ko sniedz lietotāju iesaistīšana jau agrīnā infrastruktūras un transporta pakalpojumu plānošanas posmā; apstiprina, cik svarīga ir piekļūstamība, kas izklāstīta Eiropas personu ar invaliditāti tiesību stratēģijā 2021.–2030. gadam un Eiropas Piekļūstamības aktā; norāda, cik svarīgi ir tādi projekti kā “Pilsētas pieejamības balva”;

19.

aicina izstrādāt visaptverošāku pieeju, lai nodrošinātu piekļūstamību visa ceļojuma laikā;

20.

uzsver, ka sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas interesēs ir ļoti svarīgi risināt trūcīgu mobilitātes iespēju problēmu; tādēļ aicina izmantot multimodālu un integrētu pieeju, lai apkarotu mobilitātes iespēju trūkumu un nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi pilsētu centriem; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos, kas izklāstīta jaunajā ES pilsētmobilitātes satvarā, novērst “nevienlīdzību piekļuvē sabiedriskā transporta tīklam, cita starpā uzlabojot piekļuvi dzelzceļa stacijām”; aicina arī sniegt papildu atbalstu mazākām pilsētām, piepilsētu teritorijām un iespēju ziņā ierobežotiem lauku un kalnu apvidiem, lai nodrošinātu šo teritoriju savienojamību un vienlīdzīgu piekļuvi ilgtspējīgai pārejai uz mobilitāti to iedzīvotājiem;

Sabiedriskā transporta kā pilsētmobilitātes pamata nostiprināšana

21.

atzinīgi vērtē Komisijas pausto nodomu strādāt “ar valsts un vietējām pārvaldes iestādēm un visām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka [sabiedriskais transports] arī turpmāk ir pilsētmobilitātes pamats”; uzsver, ka šajā nolūkā jākoordinē visi pieejamie instrumenti un resursi un ka sabiedrisko pakalpojumu saistībām ir svarīga nozīme pilsētu centru savienojamības nodrošināšanā;

22.

uzsver, ka ir steidzami jāpalielina sabiedriskā transporta kopējā kapacitāte gan ģeogrāfiskā pārklājuma, gan biežuma ziņā, lai pielāgotos gaidāmajam pasažieru skaita pieaugumam; atgādina par pastāvīgo nepietiekamo ieguldījumu apjomu pēdējās desmitgadēs un ieguldījumu trūkumu, ar ko saskaras sabiedriskā transporta operatori, kā to ir uzsvērusi Eiropas Revīzijas palāta;

23.

uzsver, ka sabiedriskais transports ir jāpapildina ar alternatīviem piedāvājumiem un multimodālām koncepcijām; šajā saistībā aicina rast elastīgus un uz pieprasījumu orientētus “pirmā un pēdējā kilometra” risinājumus; tāpat uzsver, ka ir būtiski veicināt aktīvu mobilitāti, it īpaši pārvietošanos ar velosipēdu;

24.

norāda, ka ir jānodrošina un jāpaplašina ilgtspējīga sabiedriskā transporta infrastruktūra, tostarp atbilstošas elektrisko autobusu uzlādes sistēmas, kas nodrošinātu starppilsētu braucienus nelabvēlīgos laika un reljefa apstākļos un palielinātu komerciālo ātrumu;

25.

aicina stiprināt multimodālos mezglus, lai nodrošinātu netraucētu pārvietošanos starp dažādiem transporta veidiem, tostarp uzlabot aktīvas mobilitātes pieejamību un ierīkot drošas velosipēdu novietnes, tādējādi paātrinot un padarot efektīvāku cilvēku pārvietošanos un preču pārvadāšanu;

26.

uzsver, ka ir būtiski izveidot piepilsētu savienojumus, tostarp pārrobežu savienojumus, jo pārvietošanās uz darbu nebeidzas pie pilsētu robežām, un šādi savienojumi ir jāatvieglo arī lauku apvidos un ārpus valsts robežām pierobežas reģionos, piemēram, nodrošinot stāvparka infrastruktūru, kas savienota ar transporta tīklu;

27.

norāda, ka ir vajadzīgi pasākumi, lai plašāk izvērstu sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma, it īpaši nomaļos un tālākos lauku apvidos, un aicina Komisiju sniegt atbalstu šādu risinājumu izmēģināšanai un šāda veida pakalpojumu finansēšanas un subsīdiju shēmas ierosināšanai;

28.

atgādina, ka tālākajos reģionos to reljefa un nelielās platības dēļ ir lieli satiksmes sastrēgumi lielākajās pilsētās, īpaši piekrastes zonās. Tomēr šajos reģionos tiek izstrādāti projekti ilgtspējīgākam un tīrākam transportam, un tie var kalpot par labas prakses piemēriem citiem ES reģioniem un kaimiņvalstīm;

29.

uzsver multimodālās biļešu tirdzniecības nozīmi, lai ilgtspējīgus transporta veidus padarītu lietotājiem pēc iespējas pieejamākus un efektīvākus, vienlaikus vispusīgi aizsargājot pasažieru tiesības, kas saistītas ar kavējumiem un citiem pakalpojumu trūkumiem;

30.

aicina Komisiju izpētīt iespēju atbalstīt kopīgu publisko iepirkumu sabiedriskā transporta operatoriem vai VRP, kas vēlas apvienot spēkus šajā jomā, lai panāktu ilgtspējīgākus un standartizētākus iepirkuma procesus; aicina atjaunot ES finansēšanas mehānismu, lai atbalstītu tīru autobusu iepirkumu, un uzsver nepieciešamību nodrošināt ES budžeta noteikumu saderību ar ritošā sastāva iepirkumu reālo stāvokli;

31.

norāda uz nepieciešamību atbalstīt sabiedriskā transporta operatoru un VRP pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu, ņemot vērā pieaugošo sabiedriskā transporta pakalpojumu un sistēmu digitalizāciju;

32.

norāda, ka ir svarīgi attīstīt un modernizēt dzelzceļa infrastruktūru, īpaši teritorijās, kurās vērojama būtiska pasliktināšanās, un šajā saistībā izstrādāt atbalsta shēmas;

Vision Zero

33.

uzsver, cik ļoti svarīga ir vērienīgāka pieeja, lai nodrošinātu neaizsargātu ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību un veicinātu turpmāku pāreju uz aktīvajiem transporta veidiem;

34.

uzsver, ka atjaunotai pieejai ceļu platību piešķiršanai pilsētvides teritorijās būs vislielākā ietekme uz neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošību, vienlaikus veicinot izmaiņas uzvedībā un samazinot gan gaisa, gan trokšņa piesārņojumu, kā arī sastrēgumus; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu sniegt norādes par to saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/96/EK (2) par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību īstenošanu;

35.

uzsver būtisko ietekmi, ko rada vispārēju atļautā ātruma samazinājumu ieviešana, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību pilsētvides teritorijās, kā pirmo reizi formulēja Eiropas Kopienu Komisija savā paziņojumā “Ātruma ierobežojumi Kopienā” (3); atkārtoti uzsver Eiropas Parlamenta aicinājumu Eiropas Komisijai nākt klajā ar ieteikumu dalībvalstīm (4) noteikt 30 km/h ātruma ierobežojumu pilsētvides teritorijās uz tam piemērotām ielām un norāda, ka šīs politikas maiņa pozitīvi ietekmējusi dažādas pilsētas, samazinot ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaitu un kopumā pozitīvi ietekmējot veselību pilsētās, ko apstiprinājusi arī 2020. gada februārī notikusī trešā Vispasaules ministru konference par ceļu satiksmes drošību un pēc tam – ANO Ģenerālā asambleja;

36.

norāda, ka “dienas bez auto” pozitīvi ietekmē pilsētas, jo tās iedzīvotājiem paver iespēju izpētīt alternatīvus transporta veidus un palīdz viņiem atgūt īpašumtiesības uz sabiedrisko telpu; aicina Eiropas Komisiju iesniegt priekšlikumu, ar ko ES pilsētas būtu aicinātas noteikt vismaz vienu saskaņotu dienu gadā kā “dienu bez auto”;

37.

uzsver, ka ielas jāprojektē tā, lai tajās braukšanas ātrums būtu neliels un lai tajās būtu labāk redzami visneaizsargātākie sabiedrisko vietu lietotāji; uzsver infrastruktūras, satiksmes lēnināšanas, kā arī preventīvo pasākumu efektivitāti;

38.

aicina Komisiju iekļaut šos ieteikumus turpmākajos norādījumos par kvalitatīvu infrastruktūru neaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

Nākotnes vajadzībām atbilstoša pilsētmobilitāte

39.

uzsver, ka jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem ir svarīga nozīme, lai padarītu pilsētas apdzīvojamākas, tomēr pamatam ceļā uz bezemisiju kravu un pasažieru pārvadājumiem vajadzētu būt pašreizējām tehnoloģijām, piemēram, elektriskajiem (kravas) velosipēdiem vai elektriskajiem trolejbusiem, autobusiem, tramvajiem un vilcieniem;

40.

uzsver, ka ir būtiski paātrināt virzību uz integrētu biļešu tirdzniecību visos sabiedriskā transporta veidos; aicina Komisiju saskaņā ar kopīgiem noteikumiem paredzēt standartizētas ES lietotnes izstrādi, lai sekmētu piekļuvi pilsētām visā ES un veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu, pozitīvi ietekmējot gan dzelzceļa tūrismu, gan svārstsatiksmi;

41.

aicina transporta operatorus un pasažierus cieši un savlaicīgi sadarboties ar VRP jautājumā par Eiropas digitālās identitātes maku iespējamo izmantošanu, kā norādīts jaunajā ES pilsētmobilitātes satvarā;

42.

vēlreiz norāda, ka kopīgota mobilitāte ir risinājums, lai samazinātu satiksmi pilsētās un ar sastrēgumiem saistītās problēmas, un būtu jāveicina tās attīstība;

43.

norāda, ka datu vākšana ir svarīgs līdzeklis transporta infrastruktūras plānošanai un tāpēc visi savāktie dati būtu jādara pieejami visiem attiecīgajiem dalībniekiem; lai gan ir svarīgi sekmēt viegli lietojamus risinājumus, tostarp daudzfunkciju mobilās lietotnes, ir jānodrošina arī datu aizsardzība; lai sekmētu paraugprakses apmaiņu un ticamu mobilitātes rādītāju salīdzināšanu, ir jāievieš vienota un saskaņota datu vākšanas metodoloģija dažādās teritorijās;

44.

uzsver, ka ilgtspējīgas mobilitātes politikas izstrādē ir pienācīgi jāņem vērā dzimumu dimensija, ievērojot sieviešu īpašās vajadzības un viņu, kā arī citu grupu neaizsargātību pret mobilitātes iespēju trūkumu;

Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni – galvenais instruments pilsētmobilitātes dekarbonizācijai

45.

apstiprina RK atbalstu pastiprinātai uzmanībai, kas pievēršama ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem saistībā ar ES pilsētmobilitātes satvaru un kā obligātu prasību 400+ pilsētu mezgliem, kas noteikti ierosinātajā TEN-T regulas pārskatīšanā. Tomēr pilsētām vai pašvaldībām, kuras jau ir izstrādājušas plānus, kas atbilst ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu prasībām, vajadzētu dot iespēju izmantot šos plānus;

46.

atbalsta arī ieteikumu pilsētām pieņemt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus; tomēr uzsver, ka ir jāizstrādā ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni, kurus var attiecināt arī uz teritorijām ar vairākām pašvaldībām, kas darbojas kā lielpilsētu teritorijas vai pilsētu aglomerācijas;

47.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pieprasīt dalībvalstīm īstenot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu ilgtermiņa atbalsta programmas, lai palīdzētu veidot kapacitāti un īstenot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus saskaņā ar ES ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu pamatnostādnēm, un šajā sakarā aicina cieši sadarboties ar VRP; aicina Komisiju veicināt ciešu sadarbību starp plānoto ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu valsts programmu vadītājiem un vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem un uzraudzīt šo sadarbību praksē;

48.

uzsver, ka pilsētvides teritorijās mobilitātes pārkārtošanās jautājumu risināšanā ir svarīgi, lai ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni patiešām aptvertu visas funkcionālās zonas; aicina Komisiju apsvērt to, kā stimulēt uzlabotu savienojamību un piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem priekšpilsētu, piepilsētu un apkārtējos lauku apvidos;

49.

atzinīgi vērtē paziņoto racionalizēto rādītāju un salīdzinošās novērtēšanas instrumentu kopumu, ko plānots publicēt līdz 2022. gada beigām, kā arī plānoto EISI programmas atbalsta darbību TEN-T pilsētu mezglu atbalstam šajā jomā. Tomēr ir jāgādā par to, lai rādītāju izstrāde un uzraudzība neradītu pārmērīgu darba slogu pilsētām vai pašvaldībām;

50.

uzsver, ka ir vajadzīga ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām saskaņota datu vākšana galvenajās jomās (piemēram, velojoslu kilometri, ikdienas lietotāji, negadījumi, tīklu veidi), lai labāk informētu par turpmākajiem lēmumiem un ieguldījumu izvēli attiecībā uz aktīvu mobilitāti, tostarp saistībā ar ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem; jānodrošina iespējami mazāks administratīvais slogs, kas saistīts ar datu vākšanu, nodrošināšanu un saglabāšanu;

51.

norāda uz jaunā ES pilsētmobilitātes satvara iekļaušanas un piekļūstamības mērķiem un atzinīgi vērtē rādītāju attiecībā uz cenas ziņā pieejamu sabiedrisko transportu saistībā ar atjauninātajām ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu pamatnostādnēm; tas var palīdzēt mazināt iespējamos riskus, ko rada mobilitātes iespēju trūkums;

52.

atbalstot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādi un nolūkā respektēt subsidiaritātes principu uzstāj, ka Eiropas Komisijai gan pašreizējā, gan turpmākajā darbā ar minēto plānu rādītājiem būtu tiešā veidā intensīvāk jāapspriežas ar Eiropas pilsētām un to asociācijām. RK ņem vērā, ka nesenajā izmēģinājuma projektā par ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes rādītāju izstrādi bija iesaistījušās aptuveni 50 pilsētas, un vienlaikus norāda, ka daudzas Eiropas pilsētas jau ir izstrādājušas kvalitatīvus ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus ar darbības rādītājiem. Nākotnē RK varētu veicināt plašāku informēšanu un tiešāku informācijas plūsmu starp ES un vietējo un reģionālo pašvaldību līmeni, lai nodrošinātu, ka Eiropas Komisijas ierosinātie rādītāji nerada birokrātiju vai nevajadzīgu slogu vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

53.

atzinīgi vērtē to, ka jaunajā ES pilsētmobilitātes satvarā galvenā uzmanība ir pievērsta kravu pārvadājumiem pilsētās, kā arī ierosināto pilsētu loģistikas integrāciju ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānos, it īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisīto ievērojamo e-komercijas pieaugumu un izmaiņas kravu sadales modeļos; uzsver bezemisiju risinājumu, tehnoloģiju un transportlīdzekļu nozīmīgo potenciālu pilsētu loģistikā; mudina izmantot modernus kravas velosipēdus un velosipēdu piekabes, jo aptuveni pusi no visiem motorizētajiem braucieniem preču pārvadāšanai Eiropas pilsētās varētu pārcelt uz velosipēdiem; atgādina, ka šo mērķi jau 2015. gadā izklāstīja ES transporta ministri savā deklarācijā par velosipēdu kā klimatam nekaitīgu transporta veidu;

54.

aicina īstenot veicināšanas pasākumus, lai atbalstītu pilsētas dzelzceļa izmantošanu kravu pārvadājumiem;

55.

atzinīgi vērtē nodomu veicināt dialogu un sadarbību starp visām pusēm, tostarp vietējām iestādēm, un atbalstīt datu apmaiņu par pilsētu loģistiku kā pamatu progresa uzraudzībai un ilgtermiņa plānošanai; aicina VRP aktīvi iesaistīties attiecībā uz ziņošanas prasībām, kas paredzētas saistībā ar racionalizētajiem ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes rādītājiem;

Finansējums

56.

uzsver, ka jaunajā ES pilsētmobilitātes satvarā un Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā paredzētā ievērojamā pārkārtošanās uz sabiedriskā un aktīvā transporta veidiem būs iespējama tikai ar pastiprinātu un koordinētu atbalstu no valsts iestādēm ES, valstu, vietējā un reģionālā līmenī un it īpaši ar mērķtiecīgāku finansējumu;

57.

aicina Komisiju sniegt sīkāku pārskatu par pilsētmobilitātei pieejamajiem finansējuma avotiem un veidiem, kā VRP var piekļūt šiem resursiem; vienlaikus uzsver ilgtermiņa stratēģiju un ilgtermiņa budžeta būtisko nozīmi, lai nodrošinātu stabilu sistēmu pilsētmobilitātes plānošanai un ieguldījumiem;

58.

pauž bažas par to, ka pilsētmobilitātei pieejamais finansējums saskaņā ar ES instrumentiem ir vai nu diezgan ierobežots praksē, grūti pieejams, vai nepiemērots VRP un/vai atkarīgs no nejaušiem faktoriem, piemēram, labvēlīgas sadarbības starp valstu un vietējiem pārvaldības līmeņiem; aicina nākamajā DFS un atbilstoši valstu regulējumam, kam ir tas pats mērķis, palielināt to programmu un instrumentu apjomu, kas VRP ir pieejami kā tiešs finansējums;

59.

pauž bažas par to, ka atsevišķus ES nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS) noteikumu aspektus praksē var būt grūti saskaņot ar apjomīgiem VRP ieguldījumiem infrastruktūrā, jo īpaši prasību reģistrēt šādus izdevumus vienā finanšu gadā, kas rada pārmērīgi augstu deficītu attiecīgajos reģionālajos kontos; iesaka optimizēt pieejamā ES finansējuma potenciālu, ļaujot VRP pakāpeniski reģistrēt šādus izdevumus savos kontos visā infrastruktūras aprites ciklā;

60.

norāda uz daudzu VRP cerībām ES līmenī paredzēt stingrākus pasākumus, lai veicinātu ārējo izmaksu internalizāciju transporta nozarē un sistemātiskāku principu “piesārņotājs maksā” un “lietotājs maksā” piemērošanu; norāda, ka šajā sakarā VRP centieniem ir vajadzīgs atbalsta satvars;

61.

uzstāj, ka ieņēmumi no CO2 nodokļa būtu jānovirza dzelzceļa tīklam vai velotīklam un citiem ilgtspējīgiem infrastruktūras projektiem, kas nepieciešami transporta sistēmas pārkārtošanai. Kopumā efektīvs un saprātīgs CO2 nodoklis ir klimatam nekaitīgas mobilitātes politikas centrālais elements;

Pārvaldība un paraugprakses piemēru apmaiņa

62.

uzsver, ka ir vajadzīga efektīva daudzlīmeņu pārvaldības pieeja, kas balstīta uz aktīvu subsidiaritāti; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu reformētajā Ekspertu grupā pilsētmobilitātes jautājumos (EGUM) ciešāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības kopā ar dalībvalstu pārstāvjiem un aicina Komisiju šajā sakarā iesaistīt Reģionu komiteju; uzsver, ka ir svarīgi gādāt par to, lai galvenie aktīvās mobilitātes dalībnieki (gājēji un velosipēdisti), kā arī sabiedriskā transporta lietotāji būtu vairāk pārstāvēti pilsētmobilitātes plānošanā;

63.

aicina apmainīties ar paraugprakses piemēriem, galveno uzmanību pievēršot atbilstošai infrastruktūrai, kas nodrošina drošu un ērtu vidi aktīvai mobilitātei, piemēram, pastaigām un riteņbraukšanai; šajā sakarā uzsver, ka gājējiem un velosipēdistiem ir svarīgi izmantot nodalītas joslas;

64.

attiecībā uz ceļu satiksmes drošību aicina apmainīties ar līdzšinējo pieredzi un paraugprakses piemēriem, lai nodrošinātu pieeju, kas veicina ieradumu maiņu;

65.

atzinīgi vērtē ES pilsētu lielo interesi par ES klimatneitrālo un viedo pilsētu misiju, kas atspoguļo gan daudzu ES pilsētu stingro apņemšanos īstenot pārkārtošanos mobilitātes jomā, gan arī nepieciešamību pēc papildu finansiāla, tehniska un stratēģiska atbalsta no ES līmeņa; aicina Komisiju saglabāt šo tempu, pēc iespējas aktīvāk iesaistot visas ES pilsētas, kas vēlas iesaistīties;

66.

īpaši uzsver, ka ES misija “Klimatneitrālas un viedas pilsētas” un iniciatīva “100 klimatneitrālas pilsētas” nedrīkst palielināt nevienlīdzību un atšķirības starp progresīvākajām un mazāk attīstītām pilsētām; aicina lielu uzmanību pievērst misijas mērķim atbalstīt visas ES pilsētas zaļās pārkārtošanās procesā;

67.

aicina ES iestādes rādīt piemēru un pieņemt programmas, kas līdzinās programmai “100 klimatneitrālas pilsētas”;

68.

aicina ES mērogā apmainīties ar paraugprakses piemēriem par cenas ziņā pieejamu sabiedrisko transportu; aicina Eiropas Komisiju veikt pētījumu par iespēju ieviest bezmaksas sabiedriskā transporta sistēmu visā ES, lai stimulētu pāreju uz citiem transporta veidiem. Šādā pētījumā būtu jāaplūko gan sociālie, gan finansiālie aspekti, tostarp tas, kāda nozīme pašlaik ir biļešu pārdošanai, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem kompensētu pamatdarbības izmaksu pieaugumu.

Briselē, 2022. gada 11. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) Revīzijas palātas īpašais ziņojums 06/2020: https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=53246.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/96/EK (2008. gada 19. novembris) par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (OV L 319, 29.11.2008., 59. lpp.).

(3) COM(86) 735 final.

(4) Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES ceļu satiksmes drošības politikas satvaru 2021.-2030. gadam – ieteikumi turpmākiem pasākumiem virzībā uz ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaitu tuvināšanu nullei (2021/2014(INI)) (OV C 132, 24.3.2022., 45. lpp.).

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/24

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “RK loma vietējā un reģionālā līmeņa klimata diplomātijas stiprināšanā pirms COP27 un COP28”

(2022/C 498/05)

Ziņotājs:

Olgierd GEBLEWICZ (PL/PPE), Rietumpomožes vojevodistes maršals

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

uzsver, ka reģionālajām pašvaldībām ir liela nozīme vērienīgu klimata mērķu sasniegšanā, galveno uzmanību pievēršot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanai nākotnē, kā arī Parīzes nolīguma noteikumu izpildē, lai sasniegtu mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 oC;

pauž nožēlu par to, ka Padomes 2022. gada 21. februāra secinājumos par tematu “ES klimata diplomātija: paātrināt Glāzgovas rezultātu īstenošanu” nav atzīta vietējo pašvaldību loma, uzsverot, cik svarīga ir klimata diplomātija un ES informatīvie pasākumi trešās valstīs, lai paātrinātu COP26 Glāzgovas Klimata pakta īstenošanu;

mudina valstu valdības, risinot sarunas par globālajiem klimata mērķiem un paredzot nacionāli noteiktos devumus (NND) un nacionālos pielāgošanās plānus (NPP), patiesi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, jo tie ir dalībnieki, kas konkrēti īsteno starptautiskos solījumus un saistības; tādēļ uzskata, ka NND, kurus nav apstiprinājušas vietējās un reģionālās pašvaldības, visticamāk, netiks veiksmīgi īstenoti un ka UNFCCC pirms to pieņemšanas būtu sistemātiski jāpārbauda šis solis; šajā saistībā aicina valstu valdības iekļaut gan reģionālā, gan vietējā līmeņa pārstāvjus UNFCCC Klimata samita valstu sarunu delegācijās;

uzsver, ka pilsētām un reģioniem ir vadošā loma klimata pārmaiņu seku, piemēram, ar klimatu saistīto katastrofu, sociālās ietekmes, piemēram, enerģētiskās nabadzības un ar laikapstākļiem saistīto veselības problēmu un vides problēmu (piemēram, straujš biodaudzveidības, ekosistēmu un to pakalpojumu zudums) pieauguma, un esošās nevienlīdzības, ko padziļina klimata pārmaiņas, risināšanā; uzsver, ka, lai sasniegtu valstu mērķus klimata jomā, ir vajadzīga vietējā un reģionālā līmeņa klimata diplomātija, jo vietējās un reģionālās pašvaldības sagatavo un īsteno detalizētus pielāgošanās un seku mazināšanas plānus, kuros precīzi ņemti vērā vietējie vides apstākļi, sociālekonomiskās prasības un enerģētiskais un klimatiskais taisnīgums;

uzsver, ka pilsētu un reģionu sekmīgi īstenota klimatrīcība var būt vērienīgāka nekā valsts mērķi, nemazinot izaugsmi un teritoriālo kohēziju. Tas liecina par spēcīgu “demonstrācijas efektu” un nodrošina ietekmi uz valsts vai vietējā un reģionālā līmeņa politiskajām grupām, kuru mērķis ir pieņemt progresīvāku klimata politiku;

uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt pilsētu un reģionu klimata sadarbības tīklus un stiprināt to klimata diplomātijas darbības vietējā un reģionālā līmenī, lai veidotu būtisku politisko noturību pret regresu valsts līmenī un tādējādi nodrošinātu globālo klimata mērķu sasniegšanu;

atzīst, ka, sadarbojoties ar attiecīgajām vietējā un reģionālā līmeņa ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmumiem, universitātēm un pētniecības centriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iedzīvotājiem, pilsētas un reģioni veicina informētības palielināšanu un sabiedrības atbalstu klimata pasākumiem vietējā, reģionālā, valstu un pasaules līmenī, kā arī planētas iespēju robežās visiem nodrošina un veicina labus dzīves apstākļus;

atgādina, ka klimata programma bija viens no galvenajiem tematiem, ko izvirzīja pilsoņu paneļdiskusijās un konferences par Eiropas nākotni plenārsēdē, kā dēļ tika izstrādāti 49 priekšlikumi, kas papildināti ar detalizētiem pasākumiem. ES iedzīvotāji aicina paātrināt zaļo pārkārtošanos, pievērst uzmanību izglītībai, uzlabot saziņu un risināt sociālā taisnīguma jautājumus (1);

atgādina, ka klimata pārmaiņām ir izteikta dzimumu līdztiesības dimensija, jo pasaulē klimata pārmaiņu sekas vairāk skar sievietes; tāpēc sieviešu līderu līdzdalība sarunās par klimata pārmaiņām ir ārkārtīgi svarīga efektīvai klimatrīcībai, un vietējā un reģionālā klimata diplomātija var palīdzēt novērst šo plaisu, jo proporcionāli vairāk sieviešu ir aktīvas vietējā politikā;

10.

uzsver, ka pilsētās dzīvo daudz jauniešu, kuri ir klimatrīcības aktīvākie īstenotāji, veidojot jaunas kustības un iniciatīvas, piemēram, Jaunatnes klimata streiku, kas rada jauna veida spiedienu uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām un centrālajām valdībām. Sadarbojoties ar jauniešu organizācijām, pilsētas nodrošina jauniešiem piemērotus rīkus, platformas un patvēruma vietas, lai viņi varētu paust savu viedokli, rīkojot ielu mītiņus vai piedaloties vietējās pašvaldības sanāksmēs. Galu galā pilsētas un reģioni aktīvi veido nākotnes līderus, kuri būtu gatavi risināt vietējās problēmas un pārstāvēt savu kopienu;

11.

norāda, ka īpaši svarīgi ir iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, lai apzinātu plānoto atbildes pasākumu iespējas un riskus attiecībā uz dažādu dzimumu, vecuma grupu, profesiju grupu nodarbinātību, ienākumu līmeni un saimniecisko darbību un attiecībā uz darījumdarbības jomām;

12.

uzskata, ka, ņemot vērā tuvo saikni ar iedzīvotājiem, pilsētas un reģioni ir instrumenti, ar kuru palīdzību var panākt kopienu iespēju paplašināšanu, pašnoteikšanos un labu pārvaldību: vietējā un reģionālā līmeņa diplomātija veido tiešu saikni starp iedzīvotājiem un globālajām norisēm, novēršot tradicionālās daudzpusējās politikas veidošanas demokrātiskos trūkumus, kad iedzīvotāji nepiedalās lēmumu pieņemšanā;

13.

uzskata, ka vietējā un reģionālā klimata diplomātija var palīdzēt novērst īpašas problēmas, ar kurām saskaras valstu diplomātija, piemēram, bieži sastopamas strupceļa situācijas un domstarpības starp ziemeļiem un dienvidiem;

14.

vērš uzmanību uz starptautiskajām reģionu un pašvaldību apvienībām klimata politikas jomā, piemēram, “Under2” koalīciju, jo tās sniedz nozīmīgu ieguldījumu starptautiskajā klimata politikā vietējā un reģionālajā līmenī un tādēļ būtu ciešāk jāiesaista ANO sarunās; aicina Komisiju iekļaut šīs apvienības savā klimata diplomātijā;

15.

norāda uz vairākiem līmeņiem, kuros vietējā un reģionālā līmeņa dalībnieki virza starptautisko un ES klimata programmu:

a)	pieņemt progresīvu klimata politiku savā jurisdikcijā, iesaistot vietējās ieinteresētās personas un dažādu grupu pārstāvjus, lai veicinātu tās īstenošanu;

b)	horizontālajā diplomātijā iesaistīt citus vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekus, lai tie apņemtos sasniegt vērienīgus klimata mērķus, tādējādi veidojot plašākas un spēcīgākas klimatmērķtiecīgu teritoriju kopienas;

c)	ar vertikālo diplomātiju ietekmēt valstu centienus vides un klimata politikas jomā un paust stingru nostāju debatēs par klimatu un valstu sarunās; ierobežot iespējamo kaitējumu nelabvēlīgas valstu politikas gadījumā;

d)	veicināt UNFCCC darbu klimata aizsardzības jomā vietējā līmenī; sniegt skaidru perspektīvu UNFCCC sarunu procesā;

e)	veicināt iedzīvotāju līdzdalību un dialogu ar daudziem un dažādiem iedzīvotājiem, lai paplašinātu klimatrīcību un turpmāko klimata politikas saistību akceptēšanu sabiedrībā;

f)	sadarboties ar valstīm, lai uzlabotu valstu veikto monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (MZV), jo vietējās un reģionālās pašvaldības var sniegt detalizētāku un precīzāku informāciju;

g)	nodrošināt spēju veidošanu, institucionālo atbalstu vai tehnisko palīdzību trešām valstīm;

16.

nosaka galvenos sadarbības izaicinājumus ES un trešo valstu vietējo un reģionālo pašvaldību vietējā un reģionālā līmeņa diplomātijas turpmākajā attīstībā:

a)	atkarība no decentralizācijas, politiskās autonomijas un vietējās demokrātijas līmeņa;

b)	ierobežotais tiesiskais regulējums, kurā izklāstīti noteikumi par sadarbību starp pilsētām un reģioniem, kā arī nevienmērīgā un nepietiekamā sadarbība starp pilsētām/reģioniem un valstu valdībām;

c)	nepietiekams finansējums un sadarbība starp pilsētām/reģioniem un finanšu iestādēm;

d)	it īpaši mazāku un mazāk attīstītu pilsētu un reģionu tehniskā personāla un atbalsta, spēju veidošanas un veicināšanas trūkums;

e)	datu par sadarbības iniciatīvām trūkums, kas neļauj pienācīgi izsekot vietējā un reģionālā līmeņa klimata diplomātijai un novērtēt tās pilno ietekmi un nozīmi;

f)	strukturēta regulāra dialoga trūkums ar vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem sarunās par klimata pārmaiņām un COP sanāksmēs;

g)	vietējo un reģionālo pašvaldību nepietiekama iesaiste nacionāli noteikto devumu sagatavošanā;

17.

tādēļ aicina Eiropas Komisiju pirms nākamajām pušu konferencēm Ēģiptē, Apvienotajos Arābu Emirātos un pēc tām novērst nepilnības un ierobežojumus un veicināt ES pilsētu, reģionu un ES kaimiņvalstu un partnervalstu vietējā un reģionālā līmeņa klimata diplomātiju;

18.

atzīst, ka ir svarīgi galveno uzmanību pievērst lielajām pilsētām, ņemot vērā to ekonomisko ietekmi un nozīmīgo lomu gan klimata krīzes izraisīšanā, gan potenciāli galvenajos klimata krīzes risinājumos; tomēr klimata pārmaiņu raksturs prasa visaptverošu, integrētu reakciju visā teritorijā, un tāpēc aicina uzsvaru likt arī uz mazajām pilsētām un starppilsētām, kuru līdzdalība tīklos un pilsētu diplomātijā ir ierobežotāka un kuras ir mazāk starptautiski atzītas; turklāt zināšanu apmaiņas veicināšanai jāizmanto esošie starptautiskie un vietējie lauku tīkli;

19.

uzsver, ka pasaules arhipelāgu un salu teritorijas ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņām, un aicina labāk apmainīties ar zināšanām klimata jomā starp ES salām, kā arī starp tām un salām pārējā pasaulē;

20.

ir gatava darboties kā galvenā koordinējošā iestāde vietējā un reģionālā līmeņa klimata diplomātijas jomā ES un tās kaimiņvalstīs. RK ir gatava uzņemties lielāku atbildību COP sanāksmēs, uzņemties koordinatora lomu un pārstāvēt ES reģionālo un vietējo pašvaldību nostāju partnerībā ar Rietumbalkāniem un Turciju, kā arī ES austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm;

21.

apņemas iepazīstināt UNFCCC ar ARLEM un CORLEAP priekšlikumiem par klimata jautājumiem, piedaloties oficiālajā ES delegācijā Pušu konferencē; aicina iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības visos Pušu konferences sagatavošanas un sarunu posmos;

22.

aicina Eiropas iestādes, starptautiskās finanšu iestādes un visus starptautiskos partnerus, tai skaitā vietējās un reģionālās pašvaldības ES, kas sniegs ieguldījumu Ukrainas lielpilsētu un mazpilsētu, kā arī Krievijas kara izpostīto rūpniecības un enerģētikas objektu pārbūvē un atjaunošanā, ieguldījumus atjaunošanas darbos vērst uz Parīzes nolīguma svarīgākajiem aspektiem un ES zaļā kursa mērķu sasniegšanu, lai līdz 2050. gadam sasniegtu mērķi panākt nulles neto emisijas, uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītu enerģētisko autonomiju, bezoglekļa ekonomiku, ilgtspējīgu lauksaimniecību, ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu;

23.

atzinīgi vērtē to, ka UNFCCC procesā ir izveidota īpaša sistēma – uzlabotā Limas darba programma dzimumu līdztiesības jomā (LWPG) un Dzimumu līdztiesības rīcības plāns (GAP) –, lai novērstu to, ka klimata politikas īstenošana nav dzimumresponsīva un tajā netiek ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts, un lai nodrošinātu, ka sieviešu viedoklis tiek ņemts vērā globālajās debatēs un starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām, un īpaši atzinīgi vērtē to, ka katrai pusei ir izraudzīti valstu kontaktpunkti dzimumu līdztiesības un klimata pārmaiņu jautājumos (NGCCFP); ir gatava sadarboties ar UNFCCC un citiem attiecīgajiem partneriem šajā jomā;

24.

izprot pilsētu nozīmi globālās klimata migrācijas parādībā, nodrošinot darbvietas un patvērumu tiem, kas bēg no nelabvēlīgiem un naidīgiem vides apstākļiem. Pašreiz vietējās un reģionālās pašvaldības saskaras ar vēl nebijušām ekonomiskām un humanitārām problēmām, ko rada klimata pārmaiņu ietekme, jo tās uzņem klimata bēgļus, kas rada spiedienu uz jau tā ierobežotajiem resursiem, ko var nodrošināt pilsētas. Vienlaikus vietējās un reģionālās pašvaldības kopā ar vietējām organizācijām un citām ieinteresētajām personām var savlaicīgi reaģēt uz tādām problēmām kā sociālā spriedze un ekoloģiskā katastrofa, ko izraisa cilvēku pieplūdums pilsētu teritorijās;

RK ārējo attiecību struktūrvienību apņemšanās īstenot globālo klimata programmu

25.

atzīst, ka sadarbībai starp Eiropas vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to līdzbiedriem trešās valstīs ir svarīga nozīme, lai veicinātu vietējā un reģionālā līmeņa klimata diplomātiju, t. i., veidojot alianses un īstenojot pasākumus, lai veicinātu, paplašinātu un finansētu esošās un jaunas iniciatīvas, kas atbalsta zināšanu un paraugprakses apmaiņu Eiropas, valstu, reģionālajos un vietējos tīklos, kā arī sadarbību starp pilsētām, piemēram, salīdzinošā izvērtējuma un savstarpējās mācīšanās pasākumus, apmeklējumus uz vietas, zaļo partnerību, partneru savstarpējo konsultēšanu un apmācību;

26.

norāda, ka visas RK ārējo attiecību struktūrvienības un platformas (ARLEM, CORLEAP, darba grupas, apvienotās konsultatīvās komitejas, vienādranga sadarbības struktūras un Pilsētu un reģionu starptautisko partnerību forums) aktīvi strādā pie globālo klimata mērķu īstenošanas, kurus tās ir apņēmušās izpildīt savos rīcības plānos un darba programmās;

27.

augstu vērtē ievērojamo un nepietiekami izpētīto vietējā un reģionālā līmeņa klimata diplomātijas potenciālu, lai veicinātu pilsētu un reģionu lomas atzīšanu UNFCCC satvarā; šajā saistībā norāda, ka ARLEM locekļu un partneru iesaistīšanās globālajos dienvidos veicināja “daudzlīmeņu sadarbības” atkārtotu iekļaušanu Glāzgovas Klimata pakta tekstā COP 26 laikā;

ARLEM

28.

atzīst, ka klimatrīcībai ir būtiska nozīme ARLEM darbā saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas ir veicinājusi Vidusjūras reģiona vietējo un reģionālo pašvaldību turpmāku sadarbību, t. i., vietējā un reģionālā līmeņa diplomātiju, lai cīnītos pret kopējām problēmām, ko rada klimata pārmaiņas visās teritorijās;

29.

atzinīgi vērtē ARLEM aktīvo dalību saistītajās Savienības Vidusjūrai (UfM) ministru konferencēs, piemēram, Savienības Vidusjūrai ministru sanāksmēs par zilo ekonomiku, enerģētiku, vidi un klimata pārmaiņām, kurās ARLEM pārstāvji regulāri uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību lomu klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās centienos;

30.

atzinīgi vērtējot Vidusjūras reģiona pilsētu, it īpaši piekrastes pilsētu, ilgstošo sadarbību klimatrīcības jomā, norāda, ka būtu jāveicina plašāka ģeogrāfiskā sadarbība ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas nav piekrastes pilsētu pašvaldības;

CORLEAP

31.

norāda, ka Austrumu partnerības (AP) prioritātēs saistībā ar klimata programmu ir skaidri uzsvērts uzsvars uz zaļās pārkārtošanās paātrināšanu, vienlaikus pieņemot Parīzes nolīgumā, ANO IAM programmā un ES zaļajā kursā atbalstītos virzienus. Vērojama patiesa interese par zaļo kursu, kas bieži tiek uzskatīts par daļu no plašākiem valstu centieniem pieņemt valstu zaļās programmas, kas saskaņotas ar starptautiskajām saistībām, it īpaši ar nacionāli noteikto devumu (NND) un ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

32.

uzsver, ka visas zaļā kursa intervences jomas ir iekļautas Austrumu partnerības valstu valsts līmeņa stratēģijās, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta enerģētikai;

33.

uzsver, ka ar finansējumu un tehnisko palīdzību ir jāatbalsta tās AP valstis, kuras cenšas dažādot enerģijas piegādes no Krievijas un par prioritāti noteikt tīru enerģiju;

34.

vērš uzmanību uz to, ka Austrumu partnerības trijotnes valstu (Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas) pilsētas un reģioni, izmantojot partnerības nolīgumus, ir aktīvi iesaistījušies ES zaļās programmas īstenošanā, un ļoti atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu piešķirt Ukrainai un Moldovas Republikai kandidātvalsts statusu;

35.

norāda, ka “Pilsētas mēru pakts Austrumu partnerības valstīm” ir nozīmīgs klimatrīcības tīkls Austrumu partnerības valstīs. Iniciatīva “Pilsētas mēru pakts Austrumu partnerības valstīm” ir sapulcējusi 361 jaunu parakstītāju no vietējām pašvaldībām, kas vēlas apņemties līdz 2030. gadam samazināt СО2 emisijas par 30 % un uzlabot noturību, pielāgojoties klimata pārmaiņām;

Paplašināšanās dalībnieki

36.

uzsver zaļās programmas un ilgtspējīgas savienojamības centrālo nozīmi 2021. gada paplašināšanās dokumentu kopumā un atbalsta Rietumbalkānu ekonomikas un investīciju plāna (EIP) īstenošanu, kas var būt nozīmīgs ieguldījums zaļās pārkārtošanās procesā reģionā (2);

37.

atzīst B40 Balkānu pilsētu tīkla potenciālu Balkānu reģionā kā svarīgu pagrieziena punktu attiecībā uz pilsētu klimata diplomātiju reģionā, un to galvenās prioritārās jomas ir ilgtspējīga attīstība un klimatrīcība. Šobrīd tajā ir iesaistītas 24 pilsētas, un tā mērķis ir turpināt paplašināties reģionā;

Daudzlīmeņu pārvaldība

38.

aicina izveidot labi izstrādātu un daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu, kurā būtu izklāstīti noteikumi par Eiropas, valstu un vietējā līmeņa sadarbību klimata diplomātijas jomā Eiropas Savienībā un kura varētu tikt īstenota partnervalstīs. Ņemot vērā to, ka pašvaldības un mazāki un mazāk attīstīti reģioni netiek atbalstīti un iekļauti, sistēmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš šādām nepietiekami pārstāvētām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, nodrošinot taisnīgu un vienlīdzīgu līdzdalību šajā procesā;

39.

ierosina apsvērt iespēju noteikt vietējo un reģionālo pašvaldību klimata pārmaiņu vēstniekus RK ārējo attiecību struktūrās, ņemot vērā jau esošos RK Pilsētu mēru pakta vēstniekus un Klimata pakta vēstniekus, un radīt viņu savstarpējo sinerģiju, tādējādi ļaujot viņiem iekšēji koordinēt savu ieguldījumu RK oficiālajā delegācijā COP;

40.

aicina pastiprināt koordināciju starp pilsētām un reģioniem, lai pirms UNFCCC COP pasākumiem un 2023. gada globālās izsvēršanas nāktu klajā ar kopīgiem paziņojumiem, cieši sadarbojoties ar globālajiem partneriem, tai skaitā ar LGMA, ICLEI, Regions4 un Under2 koalīciju un Pasaules mēru paktu; mudina dalībvalstu un partnervalstu, it īpaši ARLEM, CORLEAP un Rietumbalkānu valstu, vietējās un reģionālās pašvaldības organizēt daudzpusējas sanāksmes starp vietējo un reģionālo pašvaldību klimata vēstniekiem un dalībvalstu pārstāvjiem;

41.

uzsver potenciālo saikni starp vietējā un reģionālā līmeņa klimata diplomātiju un ES enerģētikas politiku, it īpaši energoapgādes drošības nozīmi globālajā pārejā uz tīru un taisnīgu enerģiju, izmantojot ārējo enerģētikas politiku un diplomātiju, saskaroties gan ar enerģētikas krīzi, ko saasināja Krievijas nelikumīgais iebrukums Ukrainā, gan ar klimata pārmaiņu radīto eksistenciālo apdraudējumu;

42.

aicina ES, izmantojot īpašas partnerības, kurās iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, aktīvāk rīkoties visā pasaulē energoapgādes drošības, enerģētikas pārkārtošanas uz efektīvu un atjaunīgos energoresursos balstītu modeli un stratēģiskās pietiekamības jomā;

43.

uzsver pilsētu un reģionu kā globālu klimata inovāciju centru nozīmi, izstrādājot jaunu politiku un izvirzot vērienīgākus emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas mērķus nekā nacionāli noteiktie devumi (NND); atkārtoti aicina izveidot reģionāli un vietēji noteiktu devumu sistēmu, kas papildinātu NND, lai atzītu, uzraudzītu un veicinātu vietējo un reģionālo pašvaldību centienus samazināt CO2 emisijas;

Inovācijas centrs

44.

atbalsta sadarbību starp privāto sektoru, vietējo un reģionālo pašvaldību un ANO programmu novatorisku klimata ideju jomā, lai nodrošinātu unikālus un pārrobežu risinājumus, kas spēj virzīt uz priekšu globālo klimata programmu; turklāt atsevišķas pilsētas un reģioni var īstenot inovatīvu politiku, kuru, ja tā ir veiksmīga, var paplašināt vai atkārtot citur; šajā ziņā ierosina balstīties uz tādām iniciatīvām kā “Innovate4Cities”, kas tiek īstenota saskaņā ar Pasaules mēru pakta inovāciju pīlāru;

45.

pārstāv dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību un to partnervalstu starptautiskās iniciatīvas Eiropas un pasaules mēroga diskusijās par inovācijām klimata jomā; veicina veiksmīgas sadarbības piemērus starp ES un tās partneriem inovatīvu klimata risinājumu jomā;

Finansējums

46.

uzsver, ka klimata diplomātijai un centieniem klimata jomā vietējā un reģionālā līmenī ir vajadzīgs atbilstošs finansējums un ieguldījumi; šajā saistībā uzsver, cik būtiski ir nodrošināt tiešu finansējumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai tās varētu īstenot klimatrīcību un pielāgoties klimata pārmaiņām;

47.

uzsver, ka ir vajadzīga sinerģija starp publiskā un privātā finansējuma avotiem pasaules, ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, un aicina sniegt lielāku finansiālo atbalstu, tai skaitā tiešo finansējumu, ES vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to ārējiem partneriem, paātrinot diplomātiju klimata jomā un īstenojot Parīzes nolīguma mērķus;

48.

prasa, lai klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem piešķirtais ES finansējums būtu konkrēts un vērsts uz reģionālo un vietējo līmeni. Īpaši atzinīgi vērtējams ir tas, ka ES misija koncentrējas uz pielāgošanos un ir vērsta uz 150 reģionu atbalstīšanu to pielāgošanās centienos, taču to varētu paplašināt un atkārtot ES ārējā finansējumā klimata jomā un palīdzības sniegšanā citiem reģioniem Āfrikā, Latīņamerikā un Āzijā;

49.

norāda, ka pilsētām un reģioniem visā pasaulē ir atšķirīgs “zaļo” tirgu vai ieguldījumu darbības līmenis; atbalsta iesaistīšanos projektos un sadarbības tīklos, kas ļauj vietējām un reģionālajām pašvaldībām mācīties no pieredzējušākiem līdzbiedriem par citur izmantotajām pieejām un pilnveidot savas vietējās vai reģionālās programmas. Šajā sakarā ir jāpalīdz vietējām un reģionālajām pašvaldībām sagatavot pašām savas klimatadaptācijas stratēģijas, lai stiprinātu vietējo kopienu un dabisko dzīvotņu aizsardzību un noturību;

Pētniecība

50.

atzīst, ka pašreizējās starptautiskās vietējā un reģionālā līmeņa diplomātijas klimata jomā novērtēšanai ir vajadzīga strukturētāka pieeja un ka ir jāpastiprina datu vākšana, lai pilnībā izprastu tās apjomu, it īpaši globālo dienvidu valstīs; aicina koordinēt centienus, lai sniegtu pilnīgu pārskatu par pašreizējo daudzpusējo klimatrīcību vietējā un reģionālā līmenī, it īpaši saistībā ar ES vietējo un reģionālo pašvaldību un to partneru iniciatīvām;

51.

aicina nodrošināt instrumentu kopumu un platformu vietējo un reģionālo pašvaldību pašnovērtējumam un pašnovērtējuma ziņošanai par klimatrīcību un starptautisko diplomātiju.

Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) 3. priekšlikums / 11. pasākums aicina palielināt ES vadošo lomu un uzņemties lielāku iniciatīvu un atbildību, lai veicinātu vērienīgu klimatrīcību, taisnīgu pārkārtošanu un atbalstu zaudējumu un kaitējuma novēršanai starptautiskajā satvarā.

(2) CDR 109/2022, “2021. gada paplašināšanās dokumentu kopums”.

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/30

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Virzība uz pilsētu un reģionu strukturālu iekļaušanu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 27. sesijā (UNFCCC COP27)”

(2022/C 498/06)

Ziņotāja:	Alison GILLILAND (IE/PSE), Dublinas pilsētas domes deputāte
Atsauces dokuments:	Perspektīvas atzinums

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Steidzamas plaša mēroga reakcijas uz ārkārtas situāciju klimata jomā nodrošināšana, ar daudzlīmeņu rīcību efektīvi sasaistot pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus

pauž nopietnas bažas par Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Sestā novērtējuma ziņojuma konstatējumiem, kuros uzsvērts, kā klimata radītie apdraudējumi ir būtiski iedragājuši ekosistēmas visā pasaulē, un atzīmēts, ka daudzas klimata pārmaiņu radītās sekas jau ir neatgriezeniskas; pieņem zināšanai ziņojumā ietvertos pierādījumus un uzsver, ka pašreizējie pasākumi, kas tiek veikti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, bieži vien ir neefektīvi nepietiekama finansējuma un vājas plānošanas dēļ, ko varētu novērst ar iekļaujošāku pārvaldību;

uzsver, ka IPCC ziņojumos vietējās un reģionālās pašvaldības atzītas par nozīmīgām dalībniecēm pielāgošanās un ietekmes mazināšanas risinājumu īstenošanā; vēlreiz norāda, ka reģionu un pilsētu pārziņā ir īstenot 70 % no klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un 90 % no klimatadaptācijas politikas pasākumiem (1); uzsver, ka šie risinājumi ir jānodrošina vietējām un reģionālajām pašvaldībām un sadarbībā ar tām, tieši reaģējot uz klimata pārmaiņu draudiem, kas ietekmē ciematus, pilsētas, lielpilsētas un to apkārtnes reģionus ar to klimata īpatnībām; uzsver, ka vairāk nekā viens miljards cilvēku apdzīvotās vietās ar zemu reljefu saskaras ar tādiem apdraudējumiem kā jūras līmeņa celšanās, krastu applūšana vai plūdi paisuma un bēguma laikā, savukārt 350 miljoni pasaules pilsētu iedzīvotāju saskaras ar ūdens trūkuma draudiem;

šajā saistībā norāda uz COP26 vienošanos turpināt centienus ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni (2) un aicina ātrāk īstenot klimata pasākumus, kā arī sniegt finanšu atbalstu un norādes vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

atkārtoti aicina Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) puses strādāt partnerībā ar ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) pusēm un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu (UNDP), lai izveidotu saskaņotu regulējumu attiecībā uz klimatneitralitāti un noturību, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību un tādā veidā novērstu stratēģiju pārklāšanos; atzinīgi vērtē Edinburgas deklarāciju par globālo biodaudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada (3), kas ir iekļaujošas “visu pārvaldības struktūru” pieejas piemērs;

atkārtoti uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadošā loma, rīkojoties saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, lai Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt ES centienus līdz 2050. gadam faktiski panākt klimatneitralitāti, vienlaikus sistemātiski īstenojot principu “nekaitēt”, kā arī cenšoties izvairīties no oglekļa “iestrēgšanas” un oglekļa emisiju pārvirzes; atzinīgi vērtē virzienu, kas noteikts Eiropas klimata tiesību aktos un paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kā arī mērķtiecīgās iniciatīvās, piemēram, ES misijās “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” un “Klimatneitrālas un viedas pilsētas”; norāda, ka, cenšoties sasniegt minētos mērķus, svarīgi ir ņemt vērā pašreizējo ģeopolitisko krīzi un tās ietekmi uz ekonomiku un palielināt atbalstu; uzsver, cik svarīgi ir izskaust enerģētisko nabadzību un novērst sociālās sekas, ko rada pāreja uz tīru enerģiju, īstenojot klimata aizsardzības plānus un nodrošinot ilgtermiņa risinājumus, lai panāktu enerģētisko pietiekamību, it īpaši reģionos, kuri ir ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā;

uzsver, ka mērķis panākt globālu energoapgādes drošību nav jāuzskata par Parīzes nolīguma alternatīvu, un aicina puses paātrināt pāreju uz energosistēmu, kas tiek pilnībā darbināta ar atjaunīgiem energoresursiem, un veicināt enerģētisko neatkarību; atzinīgi vērtē plānā REPowerEU paredzēto reakciju uz pasaules enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisīja Krievijas nelikumīgais iebrukums Ukrainā (tas ir skaidrs signāls, ka klimatrīcību var paātrināt un ka tā ir jāpaātrina); uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības vislabāk var atbalstīt taisnīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu pārkārtošanos, īstenojot pasākumus enerģētiskās un mobilitātes nabadzības skarto visneaizsargātāko grupu atbalstam, veidojot partnerības, lai mobilizētu darījumdarbības nozari un pilsonisko sabiedrību, un izstrādājot decentralizētus novatoriskus risinājumus, kas ievērojami palielina energoapgādes drošību, vienlaikus samazinot pārvades zudumus un emisijas;

ES klimata mērķu sasniegšanas veicināšana, balstoties uz efektīvu daudzlīmeņu pārvaldību

uzsver, ka Glāzgovas Klimata paktā ir uzsvērta steidzama nepieciešamība pēc daudzlīmeņu sadarbības pasākumiem (4) un oficiāli “atzīta to ieinteresēto personu, kuras nav pakta puses (ieskaitot pilsonisko sabiedrību, pamatiedzīvotājus, vietējās kopienas, jauniešus, bērnus, vietējās un reģionālās pašvaldības), svarīgā nozīme Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanas veicināšanā” (5); tāpēc norāda, ka Eiropas zaļā kursa un Parīzes nolīguma veiksmīga īstenošana ir atkarīga no visu pārvaldības līmeņu efektīvas iesaistīšanas;

pauž gatavību sadarboties ar ES iestādēm, lai izstrādātu saskaņotu darbības stratēģiju, kas jāsagatavo pirms COP27; norāda uz atvērtību un vēlmi nodrošināt efektīvu, regulāru apspriešanos un sadarbību gan sagatavošanas posmā, gan sarunu laikā;

aicina Eiropas Komisiju COP27 laikā izcelt vietējo un reģionālo pašvaldību vērtību, sadarbībā ar RK palielinot ES vietējā un reģionālā līmenī īstenotās klimatrīcības pamanāmību ES paviljona programmā un papildpasākumos;

10.

atzīst valstu valdību nozīmi Parīzes un Glāzgovas mērķu sasniegšanā un to lomu vietējo un reģionālo pašvaldību atbalstīšanā; aicina Eiropas Savienības Padomi savos secinājumos par gatavošanos COP27 oficiāli atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību ļoti lielo nozīmi taisnīgas klimatiskās pārkārtošanās paātrināšanā un centienos panākt, ka tā sociālā ziņā atbilst vietējām un reģionālajām vajadzībām; aicina ES Padomes prezidentvalsti Čehijas Republiku ar RK starpniecību sākt dialogu ar pilsētām un reģioniem;

11.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlamenta rezolūcijā par COP26 ir atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību nozīme, un mudina Eiropas Parlamentu vēl vairāk pastiprināt šo vēstījumu rezolūcijā par COP27; uzsver, cik svarīga ir cieši koordinēta rīcība starp Eiropas Parlamenta delegāciju un RK delegāciju COP27, un aicina attiecīgās delegācijas veikt kopīgus sagatavošanās darbus;

12.

paužot gandarījumu par ANO Dzīvotņu izpildpadomes lēmumu (6), aicina Eiropas Komisiju, prezidentvalsti Čehijas Republiku un Eiropas Parlamentu stingri atbalstīt pirmās UNFCCC COP mājokļu un pilsētu attīstības ministru sanāksmes par pilsētām un klimata pārmaiņām organizēšanu;

Pāreja no vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmes atzīšanas uz daudzlīmeņu rīcības efektīvu īstenošanu

13.

atzīmē: lai gan Glāzgovas Klimata paktā nav izdevies atspoguļot vajadzīgo pasākumu steidzamību un apmēru, ar to tomēr ir izdevies uzsākt Parīzes nolīguma otro posmu, pabeidzot visus Parīzes noteikumu kopumā iekļautos neatrisinātos jautājumus (7); tomēr joprojām pauž nopietnas bažas par to, ka iesniegtie nacionāli noteiktie devumi (NND) virza pasauli uz temperatūras paaugstināšanos par 2,5 oC;

14.

pievienojas konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā paustajam aicinājumam ātrāk īstenot zaļo pārkārtošanos; vēlreiz pauž bažas par iespējām patērētājiem un uzņēmumiem nodrošināt enerģiju par pieņemamām cenām, it īpaši pašreizējās krīzes apstākļos; uzsver, ka neaizsargātākās grupas un teritorijas ir jāpasargā no enerģētikas pārkārtošanas nevēlamās negatīvās ietekmes, un šajā saistībā norāda uz Eiropas Komisijas 2022. gada prognozēšanas ziņojuma secinājumiem;

15.

uzsver, ka nepieciešamā rīcības apmēra nodrošināšanai ir vajadzīga integrēta daudzlīmeņu politika un starpnozaru risinājumi; tādēļ uzsver nepieciešamību oficiāli atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi cīņā ar klimata pārmaiņām; uzsver, ka ir jāveicina efektīva un sistemātiska vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalība gan sagatavošanas posmā, gan sarunās;

16.

uzsver, ka RK ir vairāk nekā viena miljona vietējo un reģionālo vadītāju institucionālais pārstāvis un “tīklu tīkls”; uzsver RK īpašo stāvokli, jo tā ir vietējā un reģionālā līmeņa klimatrīcības virzītājspēks, un pauž gatavību partnerības garā sadarboties ar Eiropas iestādēm un Parīzes nolīguma līgumslēdzējām pusēm, lai pirms ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 27. sesijas un pēc tam veicinātu sadarbību vairākos līmeņos;

17.

uzsver, cik nozīmīga ir pirms Parīzes nolīguma noslēgšanas izveidotā koalīcija “Under2” kā pirmais globālais klimata nolīgums vietējām un reģionālajām pašvaldībām; norāda uz atjauninātajiem un vērienīgākajiem koalīcijas “Under2”, kas izvirzīti mērķiem 2021. gada saprašanās memorandā, kurā pausta apņēmība rīkoties, lai līdz 2050. gadam vai agrāk sasniegtu 1,5 oC un neto nulles emisijas mērķi; mudina RK locekļus parakstīt arī minēto nolīgumu un aicina līdzšinējos koalīcijas “Under2” parakstītājus parakstīt vērienīgāko 2021. gada saprašanās memorandu;

18.

uzsver, ka Pašpārvalžu un pašvaldību pamatgrupai (LGMA) ir izšķiroša nozīme vietējo un reģionālo pašvaldību viedokļu apvienošanā visā pasaulē un vietējo un reģionālo pašvaldību, kuras vēlas ierobežot klimata pārmaiņas, pasaules mēroga tīkla pastāvīgā stiprināšanā; mudina visas UNFCCC puses sadarboties ar LGMA un visiem nevalstiskajiem dalībniekiem, lai konstruktīvi piedalītos COP27 sagatavošanas procesā un izveidotu ciešāku sadarbību ar UNFCCC daudzlīmeņu rīcības atbalstītājiem;

Seku mazināšanas mērķa saglabāšana un spēju uzlabošana, izvēršot pētniecību un inovāciju

19.

atgādina, ka aptuveni 10 000 vietējo un reģionālo pašvaldību visā Eiropā ir uzņēmušās vērienīgas saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ierobežot klimata pārmaiņas, piedaloties tādās iniciatīvās kā Pilsētu mēru pakts, izstrādājot stratēģijas un klimatrīcību, piemēram, Ilgtspējīgas enerģētikas un klimatrīcības plānus (SECAP) vai citus reģionu ierosinātus vietējos klimatrīcības plānus; uzsver, ka 75 % no vairāk nekā 11 000 Globālā pilsētu mēru pakta (GCoM) parakstītājiem ir izvirzījuši vērienīgākus SEG emisiju samazināšanas mērķus (8) nekā to valstu valdības un vairāk nekā 50 % paātrina emisiju samazināšanas tempu, veidojot būtisku politisko pretestību regresam valsts līmenī;

20.

uzsver, kā vietējo un reģionālo pašvaldību apņēmība un rīcība papildina un stiprina centienus, kas tiek īstenoti gan starptautiskos procesos, gan valstu līmenī, un ka vietējo un reģionālo pašvaldību rīcība ir vajadzīga, lai sasniegtu valstu un starptautiskos mērķus; atkārtoti uzsver nepieciešamību oficiāli ņemt vērā arī reģionālā un vietējā līmenī noteiktos devumus (RVND), lai papildinātu NND un oficiāli atzītu, uzraudzītu un veicinātu SEG emisiju samazināšanu, ko visā pasaulē veic vietējās un reģionālās pašvaldības;

21.

iesaka Parīzes nolīguma pārredzamības satvarā iekļaut īpaši vietējām un reģionālajām pašvaldībām veltītu sadaļu ar valstu uzskaites ziņojumiem, lai stiprinātu pārskatatbildību, ietekmes novērtēšanu un globālās klimatrīcības pārredzamību; atbalsta to, ka Globālajā pilsētu mēru paktā būtu jāpieņem un jāizmanto kopīgs ziņošanas satvars kā solis ceļā uz vietējā un reģionālā līmeņa centienu salīdzināmību (9);

22.

uzskata, ka Eiropas Savienībā vietējo un reģionālo pašvaldību loma un ieguldījums būtu jāatzīst oficiāli, minot tos Regulas par enerģētikas savienības pārvaldību noteikumos un it īpaši padarot RVND par nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) neatņemamu sastāvdaļu;

23.

uzsver, ka pilsētas un reģioni jau pašlaik veicina inovāciju, ieviešot tehniskus un finanšu risinājumus un veidojot novatoriskus pārvaldības procesus; šajā saistībā pauž gandarījumu par UNFCCC Globālā inovācijas centra izveidi COP26 ietvaros, par ES misijām “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” un “Klimatneitrālas un viedas pilsētas”, kā arī par globālās misijas “Inovācija pilsētu pārkārtošanās jomā” (10) uzsākšanu, un atzinīgi vērtē šo misiju sadarbību un sinerģiju;

24.

uzsver, ka datu pieejamības jomā ir vajadzīga ciešāka sadarbība un integrācija vietējā, valstu, ES un pasaules līmenī, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām nodrošinātu vajadzīgo piekļuvi uz datiem un zinātni balstītas politikas veidošanai;

25.

uzsver, ka ir jāveicina darbaspēka pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana, ņemot vērā to, ka profesionālā darbība ir jāpielāgo pasākumiem klimata pārmaiņu jomā;

Efektīvu un starpnozaru pielāgošanās pasākumu veicināšana un kaitējuma un zaudējumu novēršana

26.

atzinīgi vērtē Glāzgovas-Šarm eš Šeihas darba programmu attiecībā uz globālo mērķi pielāgošanās jomā (GGA); uzsver, ka pielāgošanās problēmas katrā valstī un reģionā var būt ļoti atšķirīgas un ka vietējās un reģionālās pašvaldības var vislabāk noteikt pielāgošanās mērķus, jo tām ir nepastarpinātas zināšanas gan par vajadzībām noturības jomā, gan par risinājumiem konkrētās vietās;

27.

uzsver, ka pusēm ir steidzami jāsadarbojas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai vēl vairāk integrētu pielāgošanās jautājumus vietējā, valstu un reģionālā līmeņa plānošanā; tādēļ prasa, lai vietējo un reģionālo pašvaldību devums pielāgošanās jomā tiktu oficiāli ņemts vērā, lai papildinātu valstu rīcības plānus un NND;

28.

uzsver, ka ir svarīgi novērst “nepareizu pielāgošanos” un tādu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, kas vēl vairāk padziļina pašreizējo sociālo nevienlīdzību; uzsver, kā klimata pārmaiņu ietekme nesamērīgi skar atstumtās un neaizsargātās kopienas;

29.

atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par pamatpakalpojumu sniegšanu savām kopienām, kā arī par tūlītēju reaģēšanu un palīdzības sniegšanu saistībā ar klimata pārmaiņu sekām, piemēram, ar klimatu saistītām katastrofām, sociālo ietekmi, piemēram, enerģētisko nabadzību un pieaugošajām ar laikapstākļiem saistītajām veselības problēmām, un pašreizējo nevienlīdzību, ko klimata pārmaiņas padziļina; uzsver, ka spēju trūkums ir jānovērš ar vietējā līmenī pieņemtiem pamatotiem lēmumiem, par kuriem ir jāatskaitās vietējiem iedzīvotājiem, un ka šie centieni būtu jāatvieglo ar piekļuvi zinātniskiem pierādījumiem, tehnoloģijām un vietējām zināšanām, lai atbalstītu pielāgošanās risinājumu plašu izmantošanu; uzsver, ka novatoriski, dabā balstīti risinājumi (NBS) ir galvenie instrumenti, kas atbalsta klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām; un saskaņā ar Glāzgovas Klimata paktu mudina puses valsts un vietējā politikā un plānošanas lēmumos izmantot integrētu pieeju bioloģiskās daudzveidības jautājumu risināšanai;

30.

atzinīgi vērtē Glāzgovas Klimata pakta dialogu par kaitējumu un zaudējumiem; finanšu plūsmas trūkuma apstākļos uzsver, ka gan attīstīto, gan jaunattīstības valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jānosaka un jāizmanto alternatīvi veidi, kā novērst kaitējumu un zaudējumus;

31.

atgādina par finanšu saistībām (11), kuras COP26 laikā uzņēmās Skotija un Valonija nolūkā novērst zaudējumus un kaitējumu; tāpēc uzsver, ka vietējā un reģionālā līmeņa diplomātija klimata jomā un vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbība globālajos ziemeļos un globālajos dienvidos var palīdzēt paaugstināt noteiktos mērķus visos līmeņos vēl pirms COP27 un COP28;

Pienācīgas piekļuves klimatfinansējumam nodrošināšana un taisnīgas pārkārtošanās sekmēšana ar sadarbību un iesaistīšanu

32.

uzsver, ka ir svarīgi, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu pieejams tiešs finansējums klimatrīcības nodrošināšanai, kā arī to, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāsadarbojas ar privāto sektoru un finanšu iestādēm, lai nodrošinātu ilgtspējīgus ieguldījumus; uzsver, ka būtu jāizveido tieša saikne starp piekļuvi finansējumam un plānu un pasākumu integrētu izstrādi sadarbībā ar vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem, lai veicinātu rentablu pasākumu īstenošanu;

33.

uzsver Parīzes nolīgumā iekļauto atziņu, ka ir svarīgi, lai Pušu rīcībā būtu “integrētas, holistiskas un līdzsvarotas uz tirgu nebalstītas pieejas” (12), kas paver iespēju brīvprātīgai sadarbībai, kura ir būtisks instruments, kas tām palīdz “īstenot savus nacionāli noteiktos devumus”, mudina publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas aktīvi iesaistīties uz tirgu nebalstītu pieeju pētniecībā, izstrādē un īstenošanā;

34.

atzinīgi vērtē COP26 laikā pieņemto lēmumu stiprināt Marrākešas partnerību globālai rīcībai klimata jomā kā iespēju mudināt nevalstiskos dalībniekus nekavējoties rīkoties klimata jomā; atzinīgi vērtē to, ka tiek turpinātas kampaņas “Race to Zero” un “Race to Resilience” kā iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt un apliecināt vērienīgu augšupēju klimatrīcību, vienlaikus atvieglojot ziņošanu un pārskatu sniegšanu par saistībām ieinteresētajām personām, kuras nav puses;

35.

atzinīgi vērtē Action for Climate Empowerment – ACE (13) (Glāzgovas darba programmu par klimatiskās autonomizācijas rīcību); pauž gatavību turpināt darbu pie pasākumu īstenošanas saskaņā ar tās sešiem elementiem – izglītību, apmācību, sabiedrības informētību, sabiedrības līdzdalību, sabiedrības piekļuvi informācijai un starptautisko sadarbību; aicina puses turpināt atbalstīt šos procesus;

36.

norāda, ka neaizsargātās grupas visvairāk cieš no klimata krīzes radītās negatīvās ietekmes; uzsver, ka taisnīga pārkārtošanās ir pilnībā jāpielāgo sociālajai ietekmei, nodrošinot īpašu atbalstu un finansējumu, kā aicināts arī 2030. gada programmā;

37.

uzsver IPCC ziņojumos minēto atziņu, ka sieviešu spējas pielāgoties klimata pārmaiņām un tās ierobežot bieži vien ir visai ierobežotas saistībā ar sieviešu lomu mājsaimniecībā un sabiedrībā, kā arī institucionālo šķēršļu un sociālo normu dēļ; mudina puses turpināt virzīt uz dzimumu līdztiesību vērstu klimata politiku, turpinot īstenot Limas darba programmu par dzimumu līdztiesību un Dzimumu līdztiesības rīcības plānu un nodrošinot sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesos; pauž pārliecību, ka sievietes nav jāuzskata par neaizsargātām saņēmējām, bet gan par efektīvām dalībniecēm, kas palīdz ierobežot klimata pārmaiņas un pielāgoties tām;

38.

atzīst, ka klimatrīcības jomā ir vajadzīgs visu paaudžu ieguldījums; uzsver jauniešu nozīmi sociālā progresa veicināšanā un iedvesmojošās politiskajās pārmaiņās, kā arī to, ka jauniešiem ir jēgpilni un informēti jāpiedalās klimata politikas veidošanā; pauž apņēmību turpināt iesaistīt RK Gados jauno vēlēto politiķu (Young Elected Politicians – JEP) programmas pārstāvjus COP27 sagatavošanā, balstoties uz konferences par Eiropas nākotni secinājumiem un Eiropas Jaunatnes gada mērķiem;

Sadarbības un partnerības ar UNFCCC stiprināšana

39.

mudina UNFCCC sadarboties ar LGMA, piedaloties tehniskajos dialogos par First Global Stocktake – GST (Pirmo globālo izsvēršanas procesu); atzinīgi vērtē Zinātniskās, tehniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes (SBSTA) un Pakļautās izpildstruktūras (SBI) lēmumu globālo izvērtēšanu veidot kā iekļaujošu un atklātu procesu visa gada garumā un talanoa dialogu garā; aicina UNFCCC GST ziņojumos iekļaut, atzīt un uzraudzīt saistības saskaņā ar iniciatīvām “Race to Resilience” un “Race to Zero”, lai iegūtu izmērāmu pārskatu par progresu vietējā un reģionālajā līmenī;

40.

atzinīgi vērtē to, ka prezidentvalsts Ēģipte COP27 darba kārtībā ir iekļāvusi prioritāti, kas vērsta uz ilgtspējīgām pilsētām un urbanizāciju; cenšas rast sadarbības iespējas ar prezidentvalsti, lai vēl vairāk palielinātu vietējo un reģionālo pašvaldību lomu, un pauž gatavību atbalstīt UNFCCC reģionālo klimata nedēļu organizēšanu arī Eiropā, jo tā ir iespēja pastiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos UNFCCC procesā;

41.

uzsver RK kā Eiropas pilsētu un reģionu institucionālā pārstāvja būtisko nozīmi; tāpēc aicina UNFCCC sekretariātu izveidot strukturētu sadarbību ar RK, lai veicinātu abu iestāžu sadarbību;

42.

atzinīgi vērtē G7 valstu attīstības ministru sanāksmes paziņojumu (14), kurā atzīta pilsētu un vietējo pašvaldību loma taisnīgas klimatiskās un enerģētikas pārkārtošanas veicināšanā; norāda uz gatavību pirms COP27 atbalstīt Urban7 grupas darbu, lai stiprinātu daudzlīmeņu sadarbību kā ilgtspējīgas un efektīvas klimatrīcības pamatprincipu;

43.

atzinīgi vērtē izziņoto COP27 un COP26 prezidentvalstu prioritāšu (klimata pārmaiņu ierobežošana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, finansējums un sadarbība) saskaņošanu un saikni ar paziņotajām High-Level Champions (augsta līmeņa izcilnieku) prioritātēm (holistiska pieeja, noturība, finansējums, reģionalizācija, lokalizācija); vēlas atbalstīt visefektīvāko sinerģiju un papildināmību starp šīm prioritātēm, gatavojoties COP27 un tās laikā;

44.

norāda, ka sociālās kustības pilsētās un reģionos ir palielinājušas sabiedrības izpratni par nepieciešamību pēc steidzamas un iekļaujošas klimatrīcības; saskaņā ar Zinātniskās, tehniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes (SBSTA) un Pakļautās izpildstruktūras (SBI) secinājumiem par jautājumiem, kas saistīti ar Parīzes nolīgumā paredzēto globālo izvērtēšanu, mudina RK locekļus vietējā un reģionālajā līmenī organizēt vietēja mēroga talanoa dialogus (15) vai līdzīgus iekļaujošus procesus;

45.

apņemas nodrošināt tiešu saikni, sniedzot RK locekļiem un Eiropas vietējām un reģionālajām pašvaldībām piekļuvi informācijai un regulārai aktualizētai informācijai par sarunu gaitu COP27 divas nedēļas ilgās norises laikā; atzinīgi vērtē citu ES iestāžu partnerību un atbalstu šīs informācijas regulārā sniegšanā, tuvinot vietējās un reģionālās pašvaldības starptautiskajām sarunām.

Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “Zaļais kurss sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām” (OV C 79, 10.3.2020., 1. lpp.).

(2) Glāzgovas Klimata pakts, 15. punkts.

(3) Edinburgas deklarācija par globālo biodaudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada.

(4) Glāzgovas Klimata pakts, Preambula, 9. punkts.

(5) Glāzgovas Klimata pakts, 55. punkts.

(6) https://unhabitat.org/sites/default/files/2022/04/hsp-eb-2022-crp2-rev.3.pdf.

(7) Lai gan Parīzes nolīgums ir nodrošinājis satvaru starptautiskai rīcībai, Parīzes noteikumu kopums deva ievirzi saistībā ar šo nolīgumu, nosakot instrumentus un procesus tā pilnīgai, taisnīgai un efektīvai īstenošanai.

(8) Avots: 2021. gada Globālā pilsētu mēru pakta (GCoM) ietekmes ziņojums.

(9) https://www.globalcovenantofmayors.org/our-initiatives/data4cities/common-global-reporting-framework/.

(10) http://mission-innovation.net/missions/urban-transitions-mission/.

(11) Attiecīgi 2 miljoni GBP (2,6 miljoni USD) un 1 miljons EUR (1,1 miljons USD).

(12) Parīzes nolīguma 6. panta 8. punkts (Uz tirgu nebalstītas pieejas klimatfinansējumam).

(13) Glāzgovas darba programma par klimatiskās autonomizācijas rīcību.

(14) 220519-G7-Development-Ministers-Meeting-Communique.pdf (bmz.de).

(15) 2018. gadā tika izveidoti Pilsētu un reģionu talanoa dialogi, lai iesaistītu vietējās un reģionālās pašvaldības un par klimatu, vidi un urbanizāciju atbildīgās valstu ministrijas, kā arī uzņēmējorganizācijas un klimata jomas ieinteresētās personas nacionāli noteikto devumu novērtēšanā, veidošanā un stiprināšanā.

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/36

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Taisnīga un ilgtspējīga pārkārtošanās ogļu ieguves un energoietilpīgo reģionu kontekstā”

(2022/C 498/07)

Galvenā ziņotāja:	Sari RAUTIO (FI/PPE), Hemes veselības aprūpes apgabala valdes priekšsēdētāja
Atsauces dokuments:	ES Padomes prezidentvalsts Čehijas 2022. gada 16. jūnija pieprasījuma vēstule

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

atzinīgi vērtē uzdevumu līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību; lai to sasniegtu, būs nepieciešama digitāla un zaļa pārkārtošanās Eiropas pašvaldībās un reģionos, un tā būtiski ietekmēs cilvēku darba un dzīves veidu;

norāda, ka, ņemot vērā agresijas karu, ko Krievija sāka 2022. gada februārī, taisnīga pāreja ir kļuvusi vēl sarežģītāka un arī steidzamāka, jo Eiropai īsā laikā ir jākļūst mazāk atkarīgai no ārējās energoapgādes. Komiteja uzsver, ka pāreja uz mazoglekļa sabiedrību ir jāpanāk, vienlaikus ņemot vērā visneaizsargātāko iedzīvotāju vajadzības un radot jaunas darbvietas un vienlīdzīgas iespējas lauku reģionos un no oglēm atkarīgajos reģionos;

atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis ir iesniegušas 74 plānus, kuru pamatā ir attiecīgo reģionu atšķirīgie apstākļi; uzsver, ka mainīgā situācija pasaulē ir izraisījusi enerģētikas krīzi, kas ir likusi dažām dalībvalstīm uz laiku rast elastīgus reģionālos risinājumus, lai sasniegtu programmas mērķus;

uzsver, ka plānu apstiprināšanas procedūras ir apgrūtinošas, un uzsver, ka daži reģioni saskaras ar problēmām saistībā ar projektu savlaicīgu plānošanu un izpildi, jo lielākā daļa no kopējā pieejamā finansējuma, kas nāk no ANM, ir ieplānota 2021.–2023. gadam, dodot maz iespēju ilgtspējīgi īstenot projektus plānošanas perioda beigās; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Komisija ir novērtējusi un apstiprinājusi tikai daļu no programmām, un aicina Komisiju apsvērt iespēju pagarināt izdevumu termiņu attiecībā uz tiem Taisnīgas pārkārtošanās fondam paredzētajiem resursiem, kurus finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma;

pamatojoties uz šo apstākli, uzskata, ka fonda īstenošanas grafiks būtu jāpārskata, lai nodrošinātu fonda panākumus;

uzsver, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonds būtu jāintegrē kohēzijas politikā, lai varētu pilnībā izmantot sinerģiju un plašāku ietekmi;

atgādina, ka taisnīgai pārejai jākoncentrējas uz tiem reģioniem, kuros pārkārtošanās ir dziļāka un ar to saistītie riski ir lielāki, jo dalībvalstīm un reģioniem ir ļoti atšķirīgi izejas punkti. norāda, ka fonda panākumi ir atkarīgi no lielākajām saņēmējvalstīm Polijas un Vācijas, kuras kopā saņem gandrīz 33 %, t. i., apmēram vienu trešdaļu no kopējiem fonda līdzekļiem; Arī Rumānija, Čehija un Bulgārija ir nozīmīgas fonda līdzekļu saņēmējas. Šīm piecām dalībvalstīm kopā ir paredzēts piešķirt gandrīz 60 % no fonda līdzekļiem. Šo dalībvalstu plānu (taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu) savlaicīga īstenošana ietekmēs visas programmas panākumus;

uzsver, ka saistībā ar TPF ir jāņem vērā pašreizējā lielā enerģētikas krīze. Enerģētikas krīze nopietni apdraud – vismaz īstermiņā – arī taisnīgu un ekoloģisku pārkārtošanos. It īpaši enerģētikas nozare, energoietilpīgās nozares, ražošanas nozare un MVU pašlaik saskaras ar nepieredzētu cenu spiedienu, kas rada papildus spiedienu uz zaļo pārkārtošanos; uzsver, ka šīs nozares centieni panākt oglekļneitralitāti ir atkarīgi arī no zaļās elektroenerģijas pieejamības ūdeņraža ražošanai un no alternatīviem enerģijas avotiem, ar ko aizstāt dabasgāzi; atzinīgi vērtē to, ka Taisnīgas pārkārtošanās fondam var būt loma šā mērķa sasniegšanā;

norāda, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir mazāk apjomīgs nekā tradicionālie struktūrfondi, bet daži no tā mērķiem pārklājas; aicina reģionus izmantot sinerģiju starp kohēzijas politikas programmām;

10.

aicina Taisnīgas pārkārtošanās fondā ietvert spēcīgāku sociālo komponentu kā konkrētai vietai pielāgotu instrumentu, kas ietver sociālo partneru ciešu iesaisti, un ieteic kā fonda galveno elementu saglabāt uz vietējiem apstākļiem orientētu augšupēju pieeju, jo katrs reģions ir unikāla sociālekonomiskā ekosistēma;

11.

norāda, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonda pamats un mērķi ir stabili un ka fondam ir svarīga nozīme ne tikai reģionos, bet arī nozarēs, kurās notiek pārkārtošanās; tādēļ ir nepieciešams attiecībā uz atbalsttiesīgajām darbībām šo mehānismu padarīt pēc iespējas elastīgāku, lai panāktu teritoriju ekonomikas diversifikāciju. Komiteja atgādina, ka ar pieņemto regulu tiek atbalstīti lielie uzņēmumi un uzņēmumi, uz kuriem attiecas ETS – kas kā potenciālie saņēmēji ir iekļauti TPF regulā –, un tas ir elements, kas atšķiras no struktūrfondu sistēmas; uzsver, ka nākotnē Taisnīgas pārkārtošanās fonds būtu pilnībā jāintegrē Kopīgo noteikumu regulā, ievērojot partnerības principu, un tā budžetam būtu jāpapildina pašreizējais kohēzijas finansējums;

12.

uzsver, ka – ņemot vērā dažādos reģionālos pārejas procesus virzībā uz oglekļneitralitāti – šādās fonda izmaiņās būtu jāiekļauj arī reģionālā resursu piešķiršanas metodika, paredzot plašāku piemērošanas jomu un kritērijus fonda resursu ģeogrāfiskai sadalei, kas ir vairāk pielāgota ES teritoriālajai daudzveidībai;

13.

aicina skaidri apņemties izveidot TPF 2.0, kas aptvertu plašāku reģionu loku, kuri saskaras ar zaļās pārkārtošanās uzdevumu rūpniecībā un ražošanas nozarē, un saistībā ar nākamās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanu plaši apspriest šā instrumenta darbības jomu un apmēru;

14.

uzsver, ka no daudzgadu finanšu shēmas pieejamo ES budžeta līdzekļu kombinēšana ar ieņēmumiem no Atveseļošanas un noturības mehānisma (2021.–2023. gads) ir radījusi ievērojamas grūtības reģioniem gan projektu plānošanas, gan izpildes ziņā, jo lielākā daļa no kopējiem līdzekļiem, kas pieejami no ANM, ir ieplānota 2021.–2023. gadam, dodot maz iespēju projektus ilgtspējīgi īstenot plānošanas perioda beigās;

15.

uzsver, ka ir svarīgi visus ES reģionus aktīvi iesaistīt 2030. un 2050. gada klimata mērķu sasniegšanā, nevienu neatstājot novārtā; aicina privāto sektoru atjaunināt savus plānus, lai ņemtu vērā enerģijas vajadzības un ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības perspektīvu;

16.

lēš, ka, ņemot vērā pašreizējo enerģētikas krīzi un nedrošo globālo politisko situāciju, līdztekus jautājumam par enerģijas ražošanu klimatam nekaitīgā veidā aizvien aktuālāks kļūst energoapgādes drošības jautājums. Šis aspekts īpaši skar energoietilpīgas nozares, bet galu galā ietekmē arī enerģijas patēriņu mājsaimniecībās;

17.

ierosina ES īpaši atbalstīt reģionus, kas no fosilā kurināmā ir atkarīgi visvairāk, lai attiecībā uz turpmākajiem ieguldījumiem novērstu vēl lielākas reģionālās atšķirības; uzsver, ka reģioniem pieejamie ES līdzekļi ir jāvirza tā, lai pēc iespējas labāk sasniegtu to mērķus;

18.

papildu uzmanība būtu jāpievērš to salu un tālāko reģionu īpašajiem apstākļiem, kuri saskaras ar nopietnām sociālekonomiskām problēmām, it īpaši tiem reģioniem, kas ir izolēti un lielā mērā atkarīgi no fosilā kurināmā;

19.

šajā saistībā Komiteja atgādina par īpašo spiedīgo situāciju tālākajos reģionos, kuri, ņemot vērā to nelielo teritoriju, nošķirtību un izolāciju, ir ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā un nespēj pieslēgties kontinentālajam tīklam; tomēr uz šiem reģioniem TPF netika attiecināts;

20.

atzīst, ka TPF viens pats neatrisinās ārkārtas situāciju klimata jomā, bet tam var būt svarīga loma šajā procesā; uzsver, ka ieguldījumu veikšanai dažādos ES reģionos tas būtu jāizmanto pēc iespējas efektīvāk un pareizā apmērā, lai tādējādi pilnībā atraisītu tā efektivitāti; norāda, ka vietējā un reģionālā līmeņa lēmumu pieņēmējiem un ekspertiem, piemēram tiem, kas sagatavo TPF programmu plānošanu, ir grūti izveidot saikni ar lielākiem centrālās valdības vadītiem ieguldījumiem vai izveidot sadarbību;

21.

norāda, ka enerģijas ražošana un piegāde patērētājiem (rūpniecībai un patērētājiem) bieži ir lielu vai pat starptautisku uzņēmumu rokās, un tas apgrūtina sadarbību no reģionālo un vietējo pašvaldību perspektīvas;

22.

norāda, ka, neraugoties uz pašreiz intensīvi notiekošo produktu izstrādi un jauno tehnoloģiju testēšanu, zaļā pārkārtošanās enerģētikas nozarē notiek pakāpeniski un ka tā dos nozīmīgus rezultātus tikai šā gadsimta 30. gados;

23.

turklāt norāda, ka Krievijas agresijas karš Ukrainā – kas, iespējams, ieilgs – ir palielinājis energoapgādes drošības nozīmi visā Eiropā. Turpmākajos gados apgādes drošības nozīme ir jāņem vērā visos enerģētikas politikas risinājumos, lai sasniegtu Eiropas zaļajā kursā noteikto ilgtermiņa mērķi – nodrošināt tīru, cenas ziņā pieejamu un drošu enerģiju –, kas pats par sevi ir vērtējams atzinīgi;

24.

uzsver, ka TPF mērķi kalpo arī vēlāk izstrādātā REPowerEU plāna mērķiem. Īstenojot TPF dalībvalstīs un reģionos, būtu jāņem vērā arī REPowerEU mērķi;

25.

uzskata: lai panāktu pēc iespējas labāku taisnīgu pārkārtošanos, ir jāturpina attīstīt esošos ES finanšu instrumentus un procedūras un tie jāpielāgo dažādām situācijām, lai varētu rast sinerģiju starp dažādajām programmām;

26.

norāda, ka kohēzijas politikas programmas tiek pastāvīgi izvērtētas; aicina reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt, ka šīs programmas veicina arī virzību uz taisnīgu pārkārtošanos;

27.

uzstāj, ka ir vajadzīgi skaidri norādījumi par iespējamo sinerģiju ar ESF+ un citu ESI fondu finansējumu, un aicina Eiropas Komisiju sniegt papildu ekspertu palīdzību attiecīgajiem reģioniem, lai sasniegtu Taisnīgas pārkārtošanās fonda mērķus;

28.

runājot par kohēzijas politikas instrumentiem, ERAF un ESF ir labi piemēroti reģionālo atšķirību mazināšanai, un būtu jāizmanto sinerģijas, lai TPF finansējuma izmantošanā sasniegtu vislabākos rezultātus;

29.

norāda, ka ES kohēzijas politikas mērķis ir Eiropā panākt labāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo līdzsvaru. Ar kohēzijas politikas palīdzību ir jāveido pamats ilgtermiņa teritoriālajai attīstībai, palīdzot pārvarēt pēkšņas krīzes un atbalstot ekonomikas atveseļošanos; norāda, ka, veidojot noturību pret krīzēm, īpaši svarīgi ir vietējā un reģionālā līmenī veiktie pasākumi; uzsver, ka krīzes gadījumā kohēzijas politikas ilgtermiņa mērķus nevajadzētu atlikt;

30.

norāda, ka TPF plānošana būtu jāpaātrina, lai savlaicīgi mobilizētu līdzekļus. Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi tika darīti pieejami viena gada laikā. Eiropas Komisija un dalībvalstis pie TPF ir strādājušas gandrīz trīs gadus. Ja TPF programma nesāksies 2022. gadā, pastāv risks zaudēt kopējo gada piešķīrumu 25 % apmērā no pieejamajiem līdzekļiem;

31.

uzsver, ka Eiropas Komisijai būtu savlaicīgi jānāk klajā ar nepieciešamajiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu TPF programmu plānošanas nepārtrauktību saskaņā ar ilgtermiņa mērķiem klimata jomā; mudina likumdevējus nākamajā TPF programmā pienācīgi iesaistīt reģionus un aicina taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu īstenošanā paredzēt vairāk līdzdalības elementu, lai izvairītos no centralizēti pārvaldītiem lēmumiem, neņemot vērā reģionu reālās vajadzības;

32.

secina, ka visu instrumentu īstenošanā ir būtiski integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Reģionālajam līmenim piemērotākos un efektīvākos līdzekļus var sekmīgi meklēt tikai tad, ja reģioni un pilsētas ir patiesi iesaistīti visos plānošanas un īstenošanas posmos.

Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/39

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Digitālā kohēzija”

(2022/C 498/08)

Ziņotājs:

Gaetano ARMAO (IT/PPE), Sicīlijas reģiona priekšsēdētāja vietnieks un izpildpadomes loceklis

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Ievads

vispirms atgādina, ka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija ir viens no galvenajiem Līguma par Eiropas Savienības darbību (174. pants) mērķiem, lai patiešām panāktu saskaņotu un līdzsvarotu attīstību visā Eiropas Savienībā (ES) un tās reģionos;

uzsver, ka saskaņā ar “digitālās kohēzijas” koncepciju ir jāatzīst tehnoloģiju nozīmīgā loma mūsu dzīvē un ka kohēzijas mērķi ir jāiekļauj Savienības digitālajās tiesībās, principos un politikā, tādēļ aicina attiecīgi pārskatīt LESD 175. pantu;

atgādina, ka 2021. gada ES ikgadējā reģionālā un vietējā barometra ziņojumā Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir uzsvērusi, ka digitālā kohēzija ir viens no būtiskākajiem elementiem iekļaujošas sabiedrības izveidē ES, proti, jēdziens “digitālā kohēzija” ir ES līgumā noteikto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu svarīga papildu dimensija (1). Digitalizācija var palīdzēt mazināt sociālo un teritoriālo nevienlīdzību, aptverot iedzīvotājus, kuri citādi būtu atstumti no noteiktiem pakalpojumiem vai ar tiem nepietiekami nodrošināti;

atgādina, ka digitālās kohēzijas jēdziens (2) un ieguldījums, kas vajadzīgs, lai to patiešām sasniegtu, kā izklāstīts Eiropas Reģionu komitejas nesen veiktajā nozīmīgajā prognožu pētījumā (3), ir saistīts ar ikviena Eiropas iedzīvotāja pienācīgu piekļuvi internetam un digitālajiem pakalpojumiem un to, ka ir jāuzlabo ES digitālās infrastruktūras suverenitāte un noturība;

uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jācenšas digitālo pārkārtošanos padarīt pēc iespējas pieejamāku visiem ES iedzīvotājiem un jāpievērš īpaša uzmanība palīdzībai mazāk attīstītajiem reģioniem, kā arī reģioniem, kuros ir pastāvīgi nelabvēlīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi, piemēram, arhipelāgiem, tālākajiem reģioniem, salu, pārrobežu un kalnu reģioniem, lai paātrinātu to digitālo pārveidi, ņemot vērā unikālās problēmas, kuras tiem jārisina, maksimāli izmantojot savus līdzekļus, kā arī jāatzīst sadarbīgās mācīšanās svarīgā nozīme;

atzīst, ka, lai gan tehnoloģijas ir galvenais rīks, kas palīdz mums pielāgoties sarežģītām situācijām, kuras ietekmē visas sabiedrības sfēras, digitālo tehnoloģiju nozīmīgā loma, reaģējot uz Covid-19 un uzlabojot noturību pret to, ir atklājusi digitālās infrastruktūras un digitālās pratības trūkumus un ES vēl vairāk palielinājusi digitālo plaisu;

Risināmie problēmjautājumi

atgādina, ka “digitālā plaisa” ir termins, kas attiecas uz “dažādiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamības un izmantošanas līmeņiem un, konkrētāk, uz atšķirībām interneta digitālo pakalpojumu pieejamībā un izmantošanā” (4); uzsver, ka ikvienam pieejamai ātrdarbīgai savienojamībai Eiropas Savienībā no pilsētām līdz lauku un attāliem reģioniem jābūt vispārējas nozīmes pakalpojumam un pret to ir atbilstoši jāattiecas;

uzsver, ka digitālie saziņas veidi rada arī jaunus izaicinājumus demokrātiskiem procesiem. Daudziem cilvēkiem galvenais ziņu avots ir sociālie mediji, kuru operatori reti veic faktu pārbaudes. Digitālās debates sociālajos medijos var izraisīt sociālo polarizāciju un sadrumstalotību, un ir liela ietekmes iespējamība, it īpaši, ja izmanto algoritmus, kas kontrolē lietotāju uzvedību;

uzsver: lai gan digitālās plaisas palielināšanās nav oficiāli atzīta par ES kohēzijas apdraudējumu, digitālajai kohēzijai ir jānovērš Savienībā aizvien pieaugošās digitālās plaisas cēloņi un problēmas, kas jārisina reģioniem, kuri, cenšoties pārvarēt digitālo plaisu, tomēr joprojām atpaliek;

10.

uzsver, ka tālākajiem reģioniem, salām, pārrobežu reģioniem un kalnu reģioniem, kā arī reģioniem, kuri saskaras ar demogrāfiskām problēmām (5), piemīt īpašas ģeogrāfiskas, ekonomiskas, demogrāfiskas un sociālas iezīmes, kas ir saistītas ar unikāliem apgrūtinājumiem. Šādas iezīmes ir, piemēram, ierobežots lielums (platība, iedzīvotāju blīvums, ekonomika), ierobežots vietējais tirgus un grūtības panākt apjomradītus ietaupījumus, augstas transporta izmaksas, vāji attīstītas nozaru savstarpējās attiecības, nepietiekamas uzņēmējdarbības prasmes, nepietiekama infrastruktūra un pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem (salīdzinājumā ar kontinentu) un samazināti sociālie un apmācības pakalpojumi iedzīvotājiem. Turklāt arhipelāgi, kuros ir dubulta vai trīskārša izolētība, saskaras ar vēl vienu sloga līmeni, kā nesen norādīts Eiropas Parlamenta ziņojumā “ES salas un kohēzijas politika: pašreizējais stāvoklis un turpmāk risināmie jautājumi” (6);

11.

pauž bažas par to, ka pašreizējās digitālās atšķirības nemazinās, bet faktiski pieaug saistībā ar šādiem ES digitālās pārveides pamatelementiem (7):

—

dati par digitālo pamatprasmju līmeni vietējā un reģionālā līmenī nav pieejami. To vietā ir izmantota aizstājējvērtība, kas raksturo indivīdu spēju ikdienā izmantot internetu. Lai gan dažās Rietumeiropas dalībvalstīs pilsētu un lauku digitālo prasmju atšķirības tiek mazinātas (DE, SE, NL, BE), visās pārējās dalībvalstīs tās joprojām ir ievērojamas,

—	savienojamības un digitālās infrastruktūras jomā lauku apvidi joprojām atpaliek attiecībā uz nākamās paaudzes piekļuves (NGA) pārklājumu un to mājsaimniecību kopējo pārklājumu, kurām ir augstas veiktspējas tīkli,

—	uzņēmumu digitālo pārveidi mēra pēc “vienradžu” skaita (jaunuzņēmums, kura kopējā tirgus vērtība pārsniedz vienu miljardu USD), kas atrodas ES, un tas liecina, ka šie “vienradži” lielākoties ir koncentrēti Eiropas kontinentālajā daļā un galvaspilsētu reģionos,

—	no 2019. līdz 2020. gadam publisko pakalpojumu digitalizācijas plaisa ir palielinājusies starp cilvēkiem, kas dzīvo lielpilsētās, un cilvēkiem, kas dzīvo pilsētu teritorijās,

—	nedrīkst neņemt vērā tālāko reģionu īpašo situāciju, jo to unikālā un sarežģītā realitāte nozīmē, ka Eiropas politika ir jāpielāgo to īpašajām iezīmēm (kā atzīts LESD 349. pantā), lai nodrošinātu ne tikai ekonomiskās un sociālās kohēzijas, bet arī digitālās kohēzijas principu;

12.

norāda, ka pasākumi, kas jāveic, lai novērstu digitālo plaisu, aptver vairākās politikas jomas, padarot digitālo kohēziju par horizontālu pasākumu. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē to, ka konferencē par Eiropas nākotni ir atzīts, ka digitālā kohēzija papildina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju (8); uzskata, ka digitālā kohēzija ir ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas sastāvdaļa un ka pret to ir jāattiecas kā pret sabiedrisko pakalpojumu preci;

13.

uzsver, ka digitālā plaisa vietējā līmenī sniegtos pakalpojumus ietekmē šādās jomās:

—	veselības aprūpe: cilvēkiem, kam nav savienojamības, ir nepietiekama piekļuve e-veselības pakalpojumiem; viņi nav pietiekami informēti un ir vairāk pakļauti Covid-19 un jebkādu turpmāku pandēmiju riskam,

—	izglītība: nevienlīdzīga piekļuve izglītības resursiem; dīkstāve izglītības procesā; skolēni ģimenes vidē nevar saņemt tehnoloģisko atbalstu,

—

citi pamatpakalpojumi: finansiālās atstumtības palielināšanās virzībā uz bezskaidras naudas sabiedrību; iedzīvotājiem, kam nav savienojamības, ir ierobežota piekļuve sabiedriskajiem labumiem, ko var saņemt, tikai izmantojot digitālos pakalpojumus. Sociālekonomiskie apstākļi: sociālekonomisko atšķirību palielināšana starp cilvēkiem, kuri var strādāt attālināti, izmantojot digitālos līdzekļus, un cilvēkiem, kuri nevar strādāt,

—	sociālās atstumtības palielināšanās: digitālā plaisa var atturēt cilvēkus no dalības sociālajās iniciatīvās, kas notiek tiešsaistē, un liegt viņiem īstenot demokrātiskās tiesības.

14.

izstrādājot digitālos pakalpojumus, publiskās pārvaldes iestādēm un citām organizācijām, kas sniedz digitālos pakalpojumus, būtu jānodrošina pieejamība cilvēkiem ar jebkāda veida maņu invaliditāti vai digitālo prasmju traucējumiem, nodrošinot, ka šie pakalpojumi ir pieejami no savienojumiem ar piekļuves infrastruktūras ierobežojumiem;

15.

pauž nožēlu, ka EK priekšlikumā “Eiropas Digitālās desmitgades digitālo tiesību un principu deklarācijas izveide” (9) formāli nebija paredzēts iekļaut digitālās kohēzijas principu, lai nodrošinātu, ka savienojamības un pieejamības ziņā neviens reģions vai persona netiek atstāti novārtā;

16.

atzinīgi vērtē mērķtiecīgās darbības, piemēram, nesen veiktos grozījumus Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā, ar ko groza noteikumus par valsts atbalsta piešķiršanu fiksētajiem platjoslas tīkliem un pašlaik notiekošo pamatnostādņu par platjoslas tīkliem pārskatīšanu. RK tomēr aicina ieviest lielāku skaidrību par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu digitālajai infrastruktūrai un to papildu vienkāršošanu (10);

17.

norāda, ka, mērķtiecīgi izmantojot digitālos risinājumus, var panākt vairāk CO2 emisiju ietaupījumu. Tomēr būtiska problēma ir datu centru, galiekārtu un pārvades tīklu pieaugošais enerģijas patēriņš. Digitalizācija bez sociālā un vides satvara būtu nolaidīga. Digitalizācija pati par sevi ir jāsakārto tā, lai ierobežotu resursu patēriņu un novērstu atsitiena efektu, kas izpaužas kā patēriņa pieaugums efektivitātes kāpināšanas rezultātā;

Digitālās kohēzijas sasniegšana

18.

norāda, ka digitālās prasmes un digitālā infrastruktūra ir ārkārtīgi svarīgas visu pārējo “Digitālā kompasa” dimensiju attīstībai, un tādēļ iesaka Eiropas Komisijai uzņemties saistības un, izmantojot liela mēroga projektus, kuru pamatā ir dalībvalstu sadarbība, īstenot īpašu ilgtermiņa stratēģiju, nodrošināt resursus un koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu, ka ikvienam iedzīvotājam ir jaunākās digitālās prasmes un infrastruktūras;

19.

iesaka visos ar mūžizglītību saistītajos pasākumos iekļaut pienācīgas digitālās prasmes, lai visiem Eiropas iedzīvotājiem dotu iespēju izmantot vispārējās tiesības piekļūt internetam. Šajā kontekstā izglītība būtu jāsaprot ne tikai kā mācīšanās, bet tai būtu jārada iespējas iedzīvotājiem aktīvi piedalīties un pārdomāti iegūt informāciju;

20.

šajā sakarā uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš digitālo iespēju nodrošināšanai visneaizsargātākajām grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, nodrošinot, lai viņiem būtu vismaz nepieciešamās pamatprasmes, un atbalstītam mazāk attīstīto reģionu jauniešiem, kuru izglītības rezultātus krīze skāra visvairāk digitālās plaisas dēļ un tādēļ, ka vairākos reģionos nebija iespēju piekļūt pienācīgai tiešsaistes izglītībai. Ar ES politikas pasākumiem lielāka uzmanība jāpievērš reģionālajām atšķirībām, it īpaši mazāk attīstītiem reģioniem, kad tiek piešķirts izglītības budžets, lai reaģētu uz ārkārtas situāciju izglītības jomā, kāda bija vērojama pēdējos gados. Digitālās izglītības saturā būtu jāiekļauj arī nacionālo minoritāšu bērnu iespējas, tādējādi nodrošinot dažādas sociālās izcelsmes cilvēku vienlīdzību;

21.

uzsver, ka digitālo līdzekļu lietošanas prasmju neatņemama daļa visām iedzīvotāju grupām ir arī pietiekama medijpratība, kas ļauj izvērtēt informācijas nopietnību, it īpaši tādās jomās kā veselība, finanses un aktuāli notikumi. Tas ir sevišķi svarīgi, jo aizvien vairāk izplatās tāda parādība kā viltus ziņas un naida runa;

22.

ierosina, lai, Eiropas Komisija, īstenojot nesen pieņemto Eiropas deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei, izveidotu visaptverošu sistēmu, tiesību aktus un instrumentus Eiropas digitālo tiesību īstenošanai un veicinātu ciešāku sadarbību ar Eiropas iedzīvotājiem un tādējādi nodrošinātu, ka digitālie principi ir visiem kopīgi un atbilst sabiedrības vajadzībām. Būtu jāparedz 2000. gadā pieņemtās ES Pamattiesību hartas pārskatīšana, ņemot vērā nesen pasludinātās digitālās tiesības.

23.

atzinīgi vērtē konferencē par Eiropas nākotni izvirzīto ieteikumu par to, ka vienlīdzīga piekļuve internetam ir jānosaka kā ikviena Eiropas pilsoņa pamattiesības. Šajā ziņā svarīga ir droša piekļuve internetam un digitālajiem pakalpojumiem, izmantojot suverēnu un noturīgu ES digitālo infrastruktūru. Būtu jāveic pasākumi, kas nodrošinātu godīgu un atklātu konkurenci un novērstu monopolu veidošanu un vispārēju ietekmes tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, atkarību no viena piegādātāja, datu koncentrāciju un atkarību no trešām valstīm infrastruktūras un pakalpojumu ziņā.

24.

ņemot vērā ieteikumu, ko Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde sniegusi īpašajos ieteikumos valstu regulatīvajām iestādēm (11), ierosina veicināt infrastruktūras koplietošanu (starp telekomunikāciju operatoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, elektroenerģijas uzņēmumiem, dzelzceļiem utt.), lai samazinātu platjoslas tīklu izvēršanas izmaksas un veicinātu to ieviešanu attālos apvidos;

25.

norāda, ka daudziem reģioniem ir sekmīga publiskā un privātā sektora partnerības pieredze gan digitālās infrastruktūras attīstībā, gan digitālās plaisas mazināšanā, un uzsver reģionālo digitālo centru lomu digitalizācijas izvēršanā;

26.

īpaši uzsver, ka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizmanto iespējas, ko sniedz decentralizēti organizēts darbs, popularizējot dzīvi lauku apvidos, salās, kalnu reģionos un apgabalos ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un iedzīvotāju izkliedētību, un jāizmanto priekšrocības, ko sniedz dzīve šajos apvidos, kas varētu nodrošināt ekoloģiski, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgāku un pieejamāku dzīves līmeni, ja līdztekus citām pamatprasībām tiktu garantēta digitālā kohēzija, tādējādi nodrošinot galveno digitālo pakalpojumu pilnīgu pieejamību;

27.

norāda, ka ir lietderīgi kopīgot visu Eiropas reģionu paraugprakses piemērus par politiku, kas rada iespēju nodrošināt ilgtspējīgas decentralizēti organizēta darba iespējas, lai panāktu, ka decentralizēti organizēts darbs ir pastāvīga iezīme darbavietās tādā veidā, kas maksimāli palielina ekonomiskos, sociālos un vidiskos ieguvumus;

28.

uzsver, ka ir svarīgi, lai vietējās un reģionālās skolas, augstskolas, pētniecības centri un vietējās un reģionālās ekosistēmas piedalītos vai pat vadītu digitālās inovācijas centrus, jo reģionālajā politikā tie bieži vien netiek koordinēti un tādējādi bieži tiek zaudēta plaša zinātība un intelektuālais potenciāls; šajā ziņā ir jāievieš pasākumi, ar kuriem varētu novērst intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, un taisnīgos apstākļos decentralizēts darbs var būt viens no risinājumiem, it īpaši nelabvēlīgos reģionos;

29.

uzsver, ka ir jādara vairāk, lai atbalstītu MVU digitalizāciju. Tie atpaliek no lielākiem uzņēmumiem, kuriem ir vairāk līdzekļu, un ir arī jāattīsta jaunas prasmes. Ievērojami ir jāsamazina administratīvais slogs, kas MVU un it īpaši mikrouzņēmumiem rodas saistībā ar piekļuvi ES līdzekļiem (ne tikai digitālajiem). Administratīvajām prasībām jābūt samērīgām ar uzņēmuma lielumu, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret MVU īpašniekiem saistībā ar ES līdzekļu saņemšanu (12). Eiropas Komisijai būtu jāizvērtē MVU pašreizējā prakse un jāiesniedz priekšlikumi, lai samazinātu administratīvo slogu, it īpaši mikrouzņēmumiem (piemēram, atbrīvojumi no revīzijām);

30.

būtu rūpīgi jāuzrauga atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu piešķiršana digitālajām iniciatīvām un it īpaši MVU, un būtu jānovērtē, vai MVU piešķirtā finansējuma apjoms ir proporcionāls MVU ieguldījumam valsts (un reģionālajā) IKP;

E-pārvalde, digitālā noturība

31.

atbalsta to, ka Eiropas Komisija, labāk saskaņojot dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību (VRP) darbības, popularizē mērķtiecīgākas informētības palielināšanas kampaņas, ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī uzrunājot iedzīvotājus esošajās e-līdzdalības platformās un apmainoties ar paraugpraksi;

32.

ierosina dalībvalstīm īpašus līdzekļus veltīt publiskā un privātā sektora partnerību izvēršanai, informētības palielināšanas kampaņām un apmācībai, lai iedzīvotājus, it īpaši jaunākās paaudzes, uzņēmumus un publisko sektoru sagatavotu cīņai pret kibernoziedzību, risinot to kā digitālās pārkārtošanās horizontālu jautājumu. Pēckrīzes finansiālā atbalsta programmā būtu arī jāiekļauj investīcijas, kas saistītas ar digitālo izglītību, platjoslas savienojamību, nepieciešamā aprīkojuma iegādi un skolotāju apmācību šādām situācijām. Būtu pienācīgi jāpārskata arī digitālās izglītības satura pārvaldība, ņemot vērā izaicinājumus un problēmas, kas varētu rasties, izmantojot digitālo tiešsaistes saturu;

33.

ierosina Eiropas Komisijai un dalībvalstīm novērst starpvalstu regulatīvos un sadarbspējas šķēršļus, kas Eiropā neļauj pilnībā izveidot digitālo vienoto tirgu un kavē uzņēmējdarbības paplašināšanu un tehnoloģiju ieviešanu. Turklāt vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāveicina kopīga modeļa izstrāde, izmantojot, piemēram, platjoslas platformu;

34.

iesaka, lai reģionālo un vietējo publisko IT sistēmu sadarbspēja ar valsts līmeņa sistēmām būtu jebkuras digitālās iniciatīvas sākumpunkts, it īpaši, ja jau pastāv ES IKT standarti vai kopējas ES tehniskās specifikācijas. Sadarbspēja vienmēr būtu jāapvieno ar risinājumu un pakalpojumu tehnoloģisko neitralitāti, lai nepieļautu arī atkarību no viena piegādātāja; turklāt būtu jāizvērtē visi MVU paredzētie digitālie sabiedriskie pakalpojumi; vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem vajadzētu būt attiecīgo valsts līmeņa komiteju locekļiem, un tiem būtu jāpiešķir padomdevēju loma sadarbspējas pamatiniciatīvās.

35.

uzsver, cik svarīga ir atvērtā pirmkoda programmatūras pieejamība, turklāt publiskie atvērtie dati ir svarīgi visām augstvērtīgajām datu kopām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1024 (13) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, kas būtu jāuzskata par ES iedzīvotāju digitālajām tiesībām, lai nodrošinātu viņiem pilnvērtīgas iespējas; būtu jāveicina arī amatierzinātne, un šajā kontekstā ES līmenī būtu jānosaka pamatkopienas un tās attiecīgi jāizmanto, cita starpā, lai vāktu “vietējos” datus digitālās kohēzijas uzraudzībai un sniegtu ieteikumus, kā to panākt;

36.

saskaņā ar nesen pieņemto RK atzinumu par “Mākslīgā intelekta aktu” uzstāj, ka Eiropas Komisijai būtu jāpaplašina ietekmes novērtējums par mākslīgā intelekta tehnoloģiju ietekmi uz iedzīvotājiem, it īpaši uz neaizsargātām grupām, apspriešanā obligāti iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības un/vai to pārstāvjus un augsta riska mākslīgā intelekta tehnoloģijām nosakot stingrākas pārredzamības un informācijas prasības (14);

Digitālo plaisu uzraudzība un mērīšana

37.

uzsver, ka Eiropas Komisija kopā ar dalībvalstīm, Eurostat, valstu statistikas birojiem un JRC veicina pakāpenisku, bet nepārtrauktu esošo datu ģeogrāfiskā iedalījuma palielināšanu un paplašina informācijas tvērumu, lai pienācīgi iekļautu digitālās ekonomikas un digitālās sabiedrības aspektus. Eiropas Reģionu komiteja jāiesaista kā galvenā dalībniece, kas vērš uzmanību uz vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzībām attiecībā uz datiem un informāciju, kā arī attiecībā uz piemērotiem instrumentiem digitālās gatavības mērīšanai;

38.

ierosina izstrādāt spēcīgu un visaptverošu vietējo digitālo rādītāju sistēmu, ar ko mēra digitālo gatavību, lai to varētu izmantot lēmumu pieņemšanai, kā arī par kritēriju ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas resursu noteikšanai pašlaik spēkā esošās Kopīgo noteikumu regulas nozīmē;

39.

ierosina Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionu komitejai sadarboties, lai izveidotu “Digitālo kompasu”, kurā konkrēti ņemta vērā teritoriālā dimensija. Tādējādi, ņemot vērā digitalizācijas un digitālās pārveides progresa novērtējumu Eiropā, būs iespējams virzīties uz digitālās kohēzijas attīstību dažādās teritorijās.

Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) ES ikgadējais reģionālais un vietējais barometrs, IV nodaļa – Digitālā pārveide vietējā un reģionālā līmenī, 63. lpp.

(2) Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Digitālā Eiropa visiem: nodrošināt viedus un iekļaujošus risinājumus vietējā līmenī” (OV C 39, 5.2.2020., 83. lpp.).

(3) Fontana, Susana, Fabio Bisogni (Fondazione FORMIT), Simona Cavallini, Rossella Soldi (Progress Consulting S.r.l.)., Territorial foresight study in addressing the digital divide and promoting digital cohesion, 2022. gada 16. maijs (projekts).

(4) ESAO (2021), Bridging Connectivity Divides, OECD Digital Economy Papers, Nr. 315, OECD Publishing, Parīze (pieejams tiešsaistē: https://doi.org/10.1787/e38f5db7-en).

(5) Kopumā 15 Eiropas valstīs 362 salās ar vairāk nekā 50 iedzīvotājiem dzīvo 17,7 miljoni cilvēku; šajos reģionos IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 80 % no ES vidējā rādītāja un ievērojama to daļa joprojām ietilpst nepietiekami attīstīto reģionu kategorijā (pieejams tiešsaistē: https://www.regione.sicilia.it/la-regione-informa/estimation-insularity-cost-sicily).

(6) (A9-0144 / 2022-159), https://oeil.secure.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?reference=2021/2079(INI)&l=en.

(7) Avots: 2021. gada ES ikgadējais vietējais un reģionālais barometrs, IV nodaļa – The digital transition at local and regional levels, A. The state of the digital transformation, 69. lpp.

(8) Konference par Eiropas nākotni, Ziņojums par galīgo rezultātu, 2022. gada 12. maijs. Priekšlikums: uzlabot ES konkurētspēju un turpināt vienotā tirgus padziļināšanu, 14. pasākums, 56. lpp.

(9) Eiropas deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei, 2022. gada 26. janvāris.

(10) Sk. RegHuB ziņojumu 21st Century Rules for 21st Century Infrastructure – Overcoming obstacles to transport, digital, and green infrastructure deployment (pieejams tiešsaistē: https://cor.europa.eu/en/engage/Documents/RegHub/RegHub%20report%20on%2021%20century%20rules.pdf).

(11) Iclaves & Esade, Study on post-COVID measures to close the digital divide, Final Report, 2021. gada oktobris.

(12) Deklarācija par tiešajām personāla izmaksām MVU īpašniekiem, kuri nesaņem algu, un citām fiziskām personām, kuras nesaņem algu, pamatojas uz vienības izmaksām, kas līdzvērtīgas pētnieku algai (pieejams tiešsaistē: https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/common/guidance/unit-cost-decision-sme-owners-natural-persons_en.pdf).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

(14) Eiropas Reģionu komiteja atzinums “ES pieeja mākslīgajam intelektam – Mākslīgā intelekta akts” (OV C 97, 28.2.2022., 60. lpp.).

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/45

Reģionu komitejas atzinums “Astotais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju”

(2022/C 498/09)

Ziņotāja:

Nathalie SARRABEZOLLES (FR/PSE), Finistēras departamenta padomes priekšsēdētāja

Atsauces dokumenti:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par 8. kohēzijas ziņojumu – Kohēzija Eiropā 2050. gada perspektīvā

COM(2022) 34 final

SWD(2022) 24 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

atzinīgi vērtē astotā ziņojuma par kohēziju publicēšanu; šajā ziņojumā izklāstītas gan galvenās norises, gan teritoriālās atšķirības, ar kurām ES reģioni ir saskārušies pēdējo desmit gadu laikā, kā arī likti pamati debatēm par kohēzijas nākotni pēc 2027. gada;

piekrīt Eiropas Komisijas analīzei par vēsturisko kontekstu Eiropas Savienībā: Covid-19 pandēmija un kohēzijas ziņojumā aprakstītās galvenās jaunās tendences, piemēram, klimata pārmaiņas un digitālā hipersavienojamība, ir jauni teritoriālās nevienlīdzības avoti un veicina neapmierinātības ģeogrāfiju Eiropā;

norāda, ka konverģences procesa lēnā atsākšanās pēdējos gados slēpj ļoti atšķirīgas tendences: vairākos mazāk attīstītos, kā arī pārejas reģionos Eiropas dienvidos un ziemeļrietumos ir vērojama zema vai negatīva izaugsme. Tajā pašā laikā reģionu izaugsmi austrumos dažkārt raksturo lielas atšķirības starp galvaspilsētu reģioniem un pārējiem reģioniem;

uzsver Brexit ietekmi uz ES ekonomiku, konkrēti, uz reģionālo sadarbību, pētniecības un apmācības ekosistēmām un demogrāfiju daudzos ES reģionos;

norāda, ka Eiropā ir vajadzīga kohēzija, un šo vajadzību pastiprina karš Ukrainā pie Eiropas robežām;

tādēļ aicina Komisiju atklāti un stratēģiski apsvērt kohēzijas politikas nozīmi pēc 2027. gada ES politikas kontekstā;

Kohēzijas politika ilgtermiņa attīstībai

uzskata, ka ziņojumā par kohēziju norādītās reģionālās atšķirības pilnībā stiprina Līgumos noteiktās kohēzijas politikas leģitimitāti, proti, mazināt labklājības un attīstības atšķirības starp Eiropas Savienības reģioniem;

tādēļ pozitīvi vērtē kohēzijas ziņojumā sniegto analīzi par kohēzijas politikas ietekmi uz investīcijām visā Eiropas Savienības teritorijā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam;

norāda, ka kohēzijas politikai bieži vien ir bijusi būtiska nozīme pietiekama publisko investīciju līmeņa saglabāšanā, ņemot vērā valstu investīciju samazināšanos;

10.

atgādina, ka kohēzijas politikas atbalstīto investīciju pozitīvā ietekme parādās ilgtermiņā, kā uzsvērts kohēzijas ziņojuma 9. nodaļā;

11.

atgādina arī, ka plānošanas kārtība, kas raksturīga kohēzijas politikai, ļauj dažus projektus finansēt līdz pat trim gadiem pēc plānošanas perioda beigām, un tāpēc to nav iespējams salīdzināt ar citām ES programmām, kas ir tiešā pārvaldībā;

12.

uzsver kohēzijas politikas efektivitāti reaģēšanā uz Covid-19 pandēmijas krīzi, it īpaši pateicoties no 2020. gada aprīļa ieviestajiem elastības pasākumiem (divas Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII paketes));

13.

tomēr uzskata, ka kohēzijas politikā būtiski ir koncentrēties uz teritoriālās, ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšanu Eiropā;

Jēdziena “nekaitēt kohēzijai” definīcija

14.

saskata iespējas saistībā ar to, ka ziņojumā par kohēziju ir ieviesta jauna koncepcija ar mērķi kohēzijas politikas visaptverošo pieeju attiecināt uz jebkuru ES publisko politiku ar teritoriālo ietekmi;

15.

uzsver, ka šī koncepcija pilnībā atbalsta Eiropas Reģionu komitejas iniciatīvu apliecināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas kā Eiropas Savienības pamatvērtības nozīmi;

16.

uzskata, ka šī koncepcija dotu iespēju jebkurā ES politikā ņemt vērā Eiropas Savienības dažādo reģionālo apstākļu daudzveidību, palielināt politikas efektivitāti un uzlabot Eiropas Savienības rīcības pamanāmību iedzīvotāju vidū;

17.

tomēr iebilst pret šādas koncepcijas ārkārtīgi šauro interpretāciju, proti, ka šis princips būtu piemērojams tikai darbības programmu līmenī, pat ne partnerības nolīguma līmenī; norāda Eiropas Komisijai, ka princips “nekaitēt kohēzijai” ir jāpiemēro visās ES politikās, lai mazinātu atsevišķu ES politiku vai programmu ietekmi, kas kaitē kohēzijai;

18.

īpaši atbalsta kohēzijas ziņojumā minēto nepieciešamību ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) atbalstīt kohēziju Eiropā;

19.

aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju nodrošināt, ka ANM un tā iespējamajā pēctecī tiek pilnībā integrēta kohēzijas politikas pieeja, kuras pamatā ir daudzlīmeņu pārvaldība un partnerība;

20.

turklāt uzsver nepieciešamību labāk saskaņot un palielināt sinerģiju starp kohēzijas politiku un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, lai stiprinātu inovāciju visos ES reģionos nolūkā attīstīt reģionu pētniecības un inovācijas spējas, kas ļauj Eiropas Savienībai konkurēt pasaules mērogā, investējot reģionālajā izcilībā, un var būt risinājums attīstības slazdam reģionos ar vidējiem ienākumiem;

21.

šajā sakarā norāda: svarīgi ir, lai šiem reģioniem, kas nonākuši reģionu ar vidējiem ienākumiem attīstības slazdā, būtu īpaša palīdzība vai nu tāpēc, ka tie pieder pie starpposma reģionu kategorijas, vai arī nodrošinot tiem vieglāku piekļuvi teritoriālās sadarbības instrumentiem inovācijas jomā;

22.

aicina konsolidēt uz pārdomātas specializācijas stratēģijām balstītu pieeju, lai stiprinātu konkurētspēju un inovācijas ekosistēmu, kuras pamatā ir teritoriālās stratēģijas un uzlabota teritoriālā sadarbība;

23.

aicina Eiropas Komisiju definēt jēdzienu “nekaitēt kohēzijai” un padarīt to par reālu mehānismu, kas ļautu novērtēt ES politikas jomu ietekmi uz kohēziju Eiropā; ierosina šajā mehānismā iekļaut paziņojumā “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem” paredzēto lauku aspektu iestrādāšanu, lai ņemtu vērā šo apvidu īpatnības; aicina Eiropas Komisiju pēc apspriešanās ar Eiropas Reģionu komiteju izstrādāt īpašas pamatnostādnes par šīs koncepcijas praktisko īstenošanu, tostarp ar leģislatīvu aktu;

Kohēzijas politika – ES ilgtermiņa stratēģijas centrālais elements

24.

atgādina: lai gan kohēzijas politika ir Eiropas zaļā kursa un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas centrālais elements, tā pati par sevi nav iekļauta ES ilgtermiņa stratēģijā atšķirībā no kohēzijas politikas 2014.–2020. gadam, kas bija tieši saistīta ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

25.

tādēļ aicina Eiropas Komisiju izstrādāt jaunu Eiropas ilgtermiņa stratēģiju 2030. gadam, sasaistot zaļās un digitālās pārkārtošanās prioritātes, vienlaikus stiprinot ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver, ka šai stratēģijai būtu jāveido pamats visām ES politikas jomām un fondiem, ar kuriem atbalsta investīcijas, saskaņā ar kohēzijas ziņojumā ieviesto principu “nekaitēt kohēzijai”;

26.

ir sarūgtināta par koordinācijas un sasaistes mehānisma trūkumu starp ANM un kohēzijas politiku, kā arī par pārklāšanās risku un izspiešanas efektu, ja nav reāla mehānisma, kas pārbaudītu ANM finansējuma papildināmību;

27.

uzsver nepieciešamību nodrošināt ES investīciju politiku vienlīdzību, lai izvairītos no konkurences starp dažādām ES politikas jomām uz vietas, jo pašlaik valsts atbalsta noteikumi ir šķērslis kohēzijas politikas īstenošanai salīdzinājumā ar citām politikas jomām;

28.

šajā sakarā prasa Eiropas Komisijai pamatīgi apsvērt, kas jāmaina ES tiesiskajā regulējumā valsts atbalsta jomā, lai uz projektiem, kurus atbalsta ar dažādām ES programmām un fondiem, attiektos vienādi noteikumi;

Kohēzijas politikas labāka integrācija Eiropas pusgadā

29.

konstatē, ka ziņojumā par kohēziju nav minēta saikne starp kohēzijas politiku un ES ekonomikas pārvaldības sistēmu, neraugoties uz Eiropas pusgada pieaugošo lomu kohēzijas politikas īstenošanā 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

30.

atzinīgi vērtē to, ka 2022. gada maijā publicētajā Eiropas pusgada pavasara paketes ziņojumos par valstīm ir iekļauta jauna sadaļa par teritoriālajām atšķirībām, ar nosacījumu, ka šīs iekļaušanas mērķis ir vienīgi stiprināt teritoriālo kohēziju Eiropā, nevis uzspiest strukturālas reformas, kas ir pilnībā atrautas no kohēzijas politikas ilgtermiņa mērķiem;

31.

aicina Komisijai attiecīgajos ziņojumos par valstīm un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos turpināt centienus pievērst lielāku uzmanību teritoriālās kohēzijas problēmām, kas skar Eiropas teritorijas un reģionus;

32.

aicina vispusīgāk apsvērt pašreizējās ekonomikas politikas koordinācijas sistēmas reformas, lai dažādos Eiropas pusgada posmos varētu iekļaut principu “nekaitēt kohēzijai” un plašāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības;

33.

pamatojoties uz 8. ziņojumu par kohēziju, konstatē, ka publisko investīciju nepietiekamība Eiropas Savienībā ir slēpts parāds; atkārtoti pauž savu vairākkārt izteikto aicinājumu strukturālajos, publiskajos vai tiem pielīdzināmajos izdevumos, kā tie definēti Stabilitātes un izaugsmes paktā, neietvert publiskos izdevumus, ko dalībvalstis un pašvaldības tērē kā struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējumu: tas ir līdzfinansēšanas “zelta noteikums”; uzsver, ka publiskās investīcijas, piemēram, ilgtspējīgas zaļās, digitālās un sociālās pārkārtošanās īstenošanai un Eiropas konkurētspējas saglabāšanai paredzētās investīcijas ir svarīgas nākamajām paaudzēm, un tādēļ tām jāpievērš pienācīga uzmanība, tostarp mainot ES grāmatvedības noteikumus;

34.

atkārtoti pauž savu iepriekšējos atzinumos (1) formulēto aicinājumu izstrādāt rīcības kodeksu vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumam Eiropas pusgadā. Minētais rīcības kodekss ir nepieciešams, lai Eiropas pusgadu padarītu pārredzamāku, iekļaujošāku un demokrātiskāku, kā arī efektīvāku, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības. Tas palielina līdzatbildību vietējā un reģionālajā līmenī, tādējādi uzlabojot vēlamo ekonomikas reformu īstenošanu dalībvalstīs;

Ceļā uz jaunu Eiropas strukturālo un investīciju fondu stratēģisko satvaru …

35.

konstatē zināmu tendenci attiecībā uz investīciju fondu skaita pieaugumu ES līmenī; dažiem fondiem piemēro tiešu pārvaldību, dalītu pārvaldību (piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, ESI fondiem) vai valsts vadošo lomu to īstenošanā (nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem, ko atbalsta ar ANM);

36.

pauž bažas par pašreizējo tendenci palielināt ESI fondu pārnesi uz citām politikas jomām vai programmām, piemēram, nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem vai tādām tiešā pārvaldībā esošām programmām kā programma “Apvārsnis Eiropa”; šajā sakarā stingri iebilst pret kohēzijas politikas un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu pārnesi uz ANM; ANM, kura pamatā ir LESD 175. pants, ir paredzēts, lai papildinātu kohēzijas politikas centienus sasniegt LESD 174. panta mērķus, nevis otrādi; turklāt atgādina, ka kohēzijas politika jau ir nozīmīgs ieguldījums ES zaļajās investīcijās un ES enerģētiskajā neatkarībā; tādēļ secina, ka ES līdzekļu recentralizācija, pārnesot iepriekš minētos līdzekļus uz ANM, nav pamatota;

37.

norāda, ka šai tendencei ir divējāda nelabvēlīga ietekme, kas, no vienas puses, samazina kohēzijas politikas kā ilgtermiņa attīstības politikas efektivitāti un, no otras puses, pazemina to līdz vienkāršai budžeta pozīcijai Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmā;

38.

tādēļ prasa Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu stratēģisko satvaru laikposmam pēc 2027. gada, galveno uzmanību pievēršot partnerībai un daudzlīmeņu pārvaldībai un paredzot vispārējus noteikumus visiem Eiropas Savienības investīciju fondiem ar teritoriālo dimensiju, proti, ESI fondiem, iespējamajam gaidāmajam Sociālajam klimata fondam, ELFLA un turpmākajam ANM, ja nepieciešams;

39.

īpaši uzsver nepieciešamību no jauna integrēt ELFLA šajā jaunajā stratēģiskajā satvarā;

40.

aicina arī pievērst īpašu uzmanību Eiropas Sociālā fonda (ESF) nākotnei, lai tajā iekļautu spēcīgāku teritoriālo dimensiju un palielinātu vietējo un reģionālo pašvaldību lomu tā īstenošanā;

… kura mērķis būtu faktiski vienkāršot ESI fondu īstenošanu …

41.

atzīmē, ka kohēzijas politikas tiesiskais regulējums laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ietver būtiskus vienkāršošanas pasākumus, piemēram, vienkāršotu izmaksu iespēju paplašināšanu, kuri būs jānovērtē pēc to piemērošanas 2021.–2027. gada plānošanas ietvaros;

42.

tomēr atgādina: arvien vairāk fondu un noteikumu, termiņu un kārtības fondu līdzekļu izmantošanai saskaņā ar dalītu pārvaldību pēdējā laikā ir palielinājusi administratīvo slogu fondu vadošajām iestādēm, kuras bieži vien darbojas reģionālā līmenī;

43.

konstatē, ka šis administratīvais slogs kavē ESI fondu izmantošanu, par ko bieži vien par atbildīgiem tiek uzskatīti reģioni, un tas grauj ES iedzīvotāju acīs priekšstatu par kohēzijas politiku kā efektīvu investīciju politiku;

44.

atgādina, ka reģioniem ir izšķiroša loma, lai ESI fondu īstenošanu padarītu atvērtāku un tos sasaistītu ar konkrētai vietai pielāgotu pieeju teritoriālo attīstības stratēģiju atbalstīšanas nolūkā;

45.

jau tagad aicina Komisiju sākt ilgtermiņa pārdomu procesu, kurā tiktu iesaistītas ESI fondu pārvaldības iestādes reģionālā līmenī, ar mērķi vienkāršot pārvaldības, kontroles un revīzijas noteikumus un panākt faktisku reformu, ņemot vērā nākamo kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu laikposmam pēc 2027. gada;

46.

lai atjaunotu ESI fondu pievilcību projektu virzītājiem, atkārto Eiropas Reģionu komitejas prasīto, proti, īstenot savstarpējas uzticēšanās līgumu starp Eiropas Komisiju un kohēzijas politikas vadošajām iestādēm, lai programmas ar ļoti zemu atlikušo kļūdu īpatsvaru 2021.–2027. gada plānošanas periodā varētu gūt labumu no pārvaldības, kontroles un revīzijas noteikumu vienkāršošanas nākamajā plānošanas periodā;

… un kurš vērsts uz patiesu uzticēšanās partnerību ar reģioniem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām …

47.

konstatē zināmu 2021.–2027. gada kohēzijas politikas centralizāciju un partnerības principa un reģionālo iestāžu lomas vājināšanos investīciju vajadzību noteikšanā darbības programmās;

48.

pozitīvi vērtē ziņojumā par kohēziju pausto nodomu stiprināt daudzlīmeņu pārvaldību un partnerības principu;

49.

atbalsta neseno iniciatīvu par Eiropas Prakses kopienu partnerības jomā 2021.–2027. gadam, kurai būtu jārada būtiski uzlabojumi Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību;

50.

uzsver kohēzijas politikas unikālo pieeju, ar kuru saskaņā ESI fondu darbības programmas ir balstītas uz vietējā līmenī noteiktu teritoriālo vajadzību analīzi un atbilst pilnībā līdzdalīgam un demokrātiskam procesam, pretstatā valstu atveseļošanas plāniem, kurus atbalsta ANM un kuri lielā mērā tika izstrādāti bez reģionu iesaistes;

51.

tādēļ aicina Komisiju palielināt reģionu lomu strukturālo un investīciju fondu pārvaldībā un stiprināt tiesību aktu noteikumus, kas saistīti ar partnerību, it īpaši ņemot vērā laikposmu pēc 2027. gada;

Kohēzijas politika kā līdzeklis demogrāfiskās lejupslīdes novēršanai iekšzemes, lauku un kalnu apvidos

52.

pauž bažas par iedzīvotāju pakāpenisku novecošanu, dzimstības līmeņa samazināšanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos iekšzemes teritorijās, jo īpaši lauku un kalnu apvidos;

53.

norāda, ka ekonomiskie un sociālie traucējumi, ko nesen izraisījusi Covid-19 pandēmija un konflikts Ukrainā, negatīvi ietekmē jauniešu nākotnes cerības;

54.

uzsver, ka svarīgi ir izstrādāt Eiropas Savienības stratēģiju demogrāfijas jautājumos, it īpaši ņemot vērā iespējas, ko sniedz legālās migrācijas plūsmas Eiropas Savienībā, un vienlaikus palielinot koordināciju nelegālās imigrācijas jomā un sniedzot atbalstu un aizsardzību bēgļiem;

Īpaša uzmanība reģioniem ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem

55.

pauž nožēlu, ka ziņojumā par kohēziju tikai virspusēji ir pievērsta uzmanība izaicinājumiem, ar kuriem saskaras reģioni ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem, kā arī tālākie reģioni;

56.

aicina visos reformu projektos, kas saistīti ar kohēzijas politikas nākotni, īpašu uzmanību pievērst LESD 174. pantā definētajiem reģioniem ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem, t. i., salu, mazapdzīvotiem, pārrobežu un kalnu reģioniem, kā arī tālākajiem reģioniem;

57.

uzsver nozīmīgo darbu, ko Eiropas Parlaments ir veicis salu kohēzijas jomā, un atzīst Eiropas salu pakta nozīmīgumu;

58.

attiecībā uz lauku apvidiem atzinīgi vērtē to, ka ziņojumā par kohēziju ir atzīta demogrāfisko pārmaiņu iespējamā negatīvā ietekme uz kohēziju Eiropā; tādēļ aicina Eiropas Komisiju turpmāk palielināt kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu finansējumu un instrumentus, konkrēti, izmantojot minimālās robežvērtības un ņemot vērā lauku apvidu iedzīvotāju un teritoriju īpatsvaru ES mērogā attiecībā uz 174. pantā atzītajām teritorijām un sadarbību starp pilsētu un lauku teritorijām, no kurām katrai ir salīdzinošas un papildinošas priekšrocības, lai panāktu harmonisku teritoriālo attīstību;

59.

vienlaikus uzsver lielpilsētu reģionu pozitīvo lomu saliedētas attīstības nodrošināšanā, sadalot bagātību un labumus konkrētā teritorijā un veidojot efektīvākas saiknes starp pilsētām un laukiem. Komiteja atkārtoti norāda, ka IKP uz vienu iedzīvotāju neveido pilnīgu ainu par attīstības līmeni; lai noteiktu visneatliekamākās ar kohēzijas politiku saistītās lielpilsētu reģionu problēmas, kas jāfinansē no kohēzijas politikas fondiem, iesaka izmantot sociālā progresa indeksa metodoloģiju (2);

Teritoriālās sadarbības stiprināšana

60.

atgādina, ka kohēzijas politikas 2021.–2027. gadam teritoriālās sadarbības komponentam piešķirtais budžets ir ievērojami samazināts salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, apdraudot Eiropas Savienības spēju rīkoties, lai risinātu svarīgus kohēzijas izaicinājumus pārrobežu teritorijās;

61.

atzinīgi vērtē ziņojumā par kohēziju iekļauto atsauci uz pārrobežu un starpreģionu sadarbības stiprināšanu; aicina turpmākajā kohēzijas politikā laikposmam pēc 2027. gada pilnībā atspoguļot pieaugošo vajadzību stiprināt kohēziju, saglabāt esošos Eiropas Savienības teritoriju sadarbības mehānismus un reaģēt uz jaunajiem sadarbības izaicinājumiem, kas rodas pašreizējā situācijā.

62.

pauž nožēlu, ka šis samazinājums vissmagāk skar LESD 174. pantā minētās teritorijas, kurās pastāvīgu nelabvēlīgu dabas apstākļu dēļ ir īpaši jāstiprina teritoriālā, ekonomiskā un sociālā kohēzija ar pārējām Eiropas Savienības teritorijām.

Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) Reģionu komitejas atzinums “Plāns ES atveseļošanai no Covid-19 pandēmijas: Atveseļošanas un noturības mehānisms un tehniskā atbalsta instruments” (OV C 440, 18.12.2020., 160. lpp.).

Reģionu komitejas atzinums “Eiropas pusgads un kohēzijas politika: strukturālo reformu pielāgošana ilgtermiņa ieguldījumiem” (OV C 275, 14.8.2019., 1. lpp.).

Reģionu komitejas atzinums “Eiropas pusgada pārvaldības uzlabošana. Rīcības kodekss vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai” (OV C 306, 15.9.2017., 24. lpp.).

(2) Reģionu komitejas atzinums “Lielpilsētu reģionu problēmas un to pozīcijas turpmākajā kohēzijas politikā laikposmam pēc 2020. gada” (OV C 79, 10.3.2020., 8. lpp.).

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/51

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Ceļi uz panākumiem skolā”

(2022/C 498/10)

Ziņotāja:

Inga BĒRZIŅA (LV/Renew E.), Kuldīgas novada domes locekle

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Padomes ieteikumam “Ceļi uz panākumiem skolā”

COM(2022) 316

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Padomes ieteikumam “Ceļi uz panākumiem skolā”

COM(2022) 316

1. grozījums

2. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(2)

2020. gada 30. septembrī Eiropas Komisija pieņēma Paziņojumu par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam, ņemot vērā iekļautību kā vienu no tās sešām dimensijām (1). 2021. gada 18. februārī Padome pieņēma Padomes Rezolūciju par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021.–2030.) (2).

(2)

Pamatojums

Ierosinājums papildināt ar atsauci uz RK atzinumu, kas pieņemts par Eiropas Komisijas paziņojumu par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam.

2. grozījums

5. apsvērums

(Jauns apsvērums)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Konferences par Eiropas nākotni nobeiguma ziņojumā iedzīvotāji arī aicina Savienību nodrošināt, ka visi Eiropas iedzīvotāji var gūt labumu no digitalizācijas, sniedzot viņiem nepieciešamās digitālās prasmes un iespējas (1) . Eiropas Komisija plāno iesniegt priekšlikumus Ieteikumam par digitālo prasmju nodrošinājuma uzlabošanu izglītībā un apmācībā un Eiropas digitālo prasmju sertifikāciju (2) .

Pamatojums

Priekšlikums uzsvērt, cik svarīgi ir izmantot digitalizācijas priekšrocības, sniedzot visiem iedzīvotājiem nepieciešamās digitālās prasmes un iespējas.

3. grozījums

25. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(25)

Izglītības un mācību sistēmā visā ES ir sistemātiski jāņem vērā, ka mērķis ir samazināt nesekmību un novērst izglītības un mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, kā arī veicināt panākumus skolā. Sistēmas līmenī politikas pasākumu konsekvence, koordinēšana ar citām attiecīgajām politikas jomām (piemēram, veselības aprūpi, sociālajiem pakalpojumiem, nodarbinātību, mājokļiem, tieslietām, migrāciju un integrāciju) un efektīva sadarbība starp dažādiem dalībniekiem visos līmeņos (valsts, reģionālā, vietējā, skolas līmenī) ir vajadzīga, lai sniegtu saskaņotu atbalstu bērniem, jauniešiem un viņu ģimenēm. Vienlaikus skolas līmenī būtu jāsekmē visas skolas pieeja, kas aptver visas darbības jomas (mācīšanu un mācīšanos, plānošanu un pārvaldību utt.) un iesaista visus galvenos dalībniekus, proti, izglītojamos, skolu vadītājus, akadēmisko un neakadēmisko personālu, vecākus un ģimenes, vietējās un plašākas kopienas (1).

(25)

Izglītības un mācību sistēmā visā ES ir sistemātiski jāņem vērā, ka mērķis ir samazināt nesekmību un novērst izglītības un mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, kā arī veicināt panākumus skolā. Sistēmas līmenī politikas pasākumu konsekvence, koordinēšana ar citām attiecīgajām politikas jomām (piemēram, veselības aprūpi, sociālajiem pakalpojumiem, nodarbinātību, mājokļiem, tieslietām, migrāciju un integrāciju) un efektīva sadarbība starp dažādiem dalībniekiem visos līmeņos saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principiem ( Eiropas, valsts, reģionālā, vietējā, skolas līmenī) ir vajadzīga, lai sniegtu saskaņotu atbalstu bērniem, jauniešiem un viņu ģimenēm. Vienlaikus skolas līmenī būtu jāsekmē visas skolas pieeja, kas aptver visas darbības jomas (mācīšanu un mācīšanos, plānošanu un pārvaldību utt.) un iesaista visus galvenos dalībniekus, proti, izglītojamos, skolu vadītājus, akadēmisko un neakadēmisko personālu, vecākus un ģimenes, vietējās un plašākas kopienas (1).

Pamatojums

Izglītība un apmācības tiktu uzlabotas, ja tiktu piemēroti daudzlīmeņu pārvaldības pamatā esošie principi un procesi, kā tas aprakstīts Reģionu komitejas rezolūcijā “Eiropas Daudzlīmeņu pārvaldības harta” (1).

4. grozījums

1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Līdz 2025. gadam atbilstošā līmenī un saskaņā ar savu izglītības un mācību sistēmas struktūru izstrādāt vai nostiprināt integrētu un visaptverošu stratēģiju panākumu veicināšanai skolā, lai likvidētu saikni starp izglītības rezultātiem un sociālekonomisko statusu, sekmētu iekļaušanu izglītībā (tostarp novērstu segregāciju šajā jomā) un vēl vairāk samazinātu izglītības un mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un nesekmību pamatprasmju apguvē, kā rosināts pielikumā ietvertajā politikas satvarā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš labbūtībai skolā kā galvenajam elementam, kas nodrošina panākumus skolā. Šādai stratēģijai būtu jāietver preventīvie, intervences un kompensējošie pasākumi (arī Garantijas jauniešiem ietvaros piedāvātie pasākumi), jābūt pamatotai ar pierādījumiem un jāapvieno vispārējie pasākumi ar mērķtiecīgiem un/vai individuāliem nosacījumiem izglītojamajiem, kam vajadzīga papildu uzmanība un atbalsts iekļaujošā vidē (piemēram, izglītojamajiem, kas atrodas nelabvēlīgā sociālekonomiskajā situācijā, migrantu, bēgļu un romu izcelsmes izglītojamajiem, izglītojamajiem ar redzamu un neredzamu invaliditāti, izglītojamajiem ar īpašām izglītības vajadzībām vai garīgās veselības problēmām). Šādai stratēģijai būtu arī jāpamatojas uz strukturētu sadarbību starp dalībniekiem, kuri pārstāv dažādas politikas jomas, pārvaldības un izglītības līmeņus, jāsaņem atbilstošs finansējums, un būtu jāizstrādā skaidrs tās īstenošanas un izvērtēšanas plāns.

Līdz 2025. gadam atbilstošā līmenī un saskaņā ar savu izglītības un mācību sistēmas struktūru , kā arī ņemot vērā attiecīgās decentralizācijas sistēmas, izstrādāt vai nostiprināt integrētu un visaptverošu stratēģiju panākumu veicināšanai skolā, lai likvidētu saikni starp izglītības rezultātiem un sociālekonomisko statusu, sekmētu iekļaušanu izglītībā (tostarp novērstu segregāciju šajā jomā) un vēl vairāk samazinātu izglītības un mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un nesekmību pamatprasmju apguvē, kā rosināts pielikumā ietvertajā politikas satvarā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš labbūtībai un vides un veselības apstākļiem skolā un tās apkārtnē kā galvenajam elementam, kas nodrošina panākumus skolā. Šādai stratēģijai būtu jāietver plānošanas, preventīvie, intervences un kompensējošie pasākumi (arī Garantijas jauniešiem ietvaros piedāvātie pasākumi), jābūt pamatotai ar pierādījumiem un jāapvieno vispārējie pasākumi ar mērķtiecīgiem un/vai individuāliem nosacījumiem izglītojamajiem, kam vajadzīga papildu uzmanība un atbalsts iekļaujošā vidē (piemēram, izglītojamajiem, kas atrodas nelabvēlīgā sociālekonomiskajā situācijā, migrantu, bēgļu un romu izcelsmes izglītojamajiem, izglītojamajiem ar redzamu un neredzamu invaliditāti, izglītojamajiem ar īpašām izglītības vajadzībām vai garīgās veselības problēmām). Šādai stratēģijai būtu arī jāpamatojas uz strukturētu sadarbību starp dalībniekiem, kuri pārstāv dažādas politikas jomas, pārvaldības un izglītības līmeņus, jāsaņem atbilstošs finansējums, un būtu jāizstrādā skaidrs tās īstenošanas, izvērtēšanas un pārskatīšanas plāns.

Pamatojums

Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma Eiropas izglītības telpas vīzijas īstenošanā, jo tām ir tiešas un visaptverošas saites ar kopienām, kurās būs jāīsteno Eiropas līmenī izstrādāta izglītības politika un kurās šai politikai ir tieša ietekme (2).

5. grozījums

3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.	Integrētas un visaptverošas stratēģijas kontekstā jāapvieno preventīvie, intervences un kompensējošie pasākumi, kā izklāstīts pielikumā norādītajā politikas satvarā, lai atbalstītu:

3.	Integrētas , iekļaujošas un visaptverošas stratēģijas kontekstā jāapvieno preventīvie, intervences un kompensējošie pasākumi, kā izklāstīts pielikumā norādītajā politikas satvarā, lai atbalstītu:

Pamatojums

Pašsaprotams.

6. grozījums

3.3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.3.

skolas, kad tās izstrādā visas skolas pieeju panākumu skolā nodrošināšanai; šādas pieejas īstenošanā ir iesaistīta skolas kopiena (skolas vadītāji, skolotāji, pasniedzēji un cits akadēmiskais personāls, izglītojamie, vecāki un ģimenes, kā arī vietējā kopiena), kā arī ārējas ieinteresētās personas, kas aktīvi un uz sadarbību vērstā veidā iesaistās, lai sekmētu veiksmīgu izglītības apguvi visiem izglītojamajiem;

3.3.

skolas, kad tās izstrādā visas skolas pieeju panākumu skolā nodrošināšanai; šādas pieejas īstenošanā ir iesaistīta skolas kopiena (skolas vadītāji, skolotāji, pasniedzēji un cits akadēmiskais personāls, izglītojamie, vecāki un ģimenes, kā arī vietējā kopiena , tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības ), kā arī ārējas ieinteresētās personas, kas aktīvi un uz sadarbību vērstā veidā iesaistās, lai sekmētu veiksmīgu izglītības apguvi visiem izglītojamajiem;

Pamatojums

Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir pienākumi skolu līmenī, un tās veicina “visas skolas pieejas” izstrādi, arī piemērojot “četrkāršās spirāles” pieeju, kas ir sadarbības modelis, kurā kopīgi ar ieinteresētajām pusēm no publiskā un privātā sektora un akadēmiskajām aprindām liels uzsvars tiek likts uz iedzīvotājiem un viņu vajadzībām.

7. grozījums

4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Optimizēt valsts un ES resursu izmantošanu ieguldījumiem infrastruktūrā, mācībās, rīkos un resursos, lai uzlabotu iekļaušanu, vienlīdzību un labbūtību izglītībā; tas ietver ES finansējumu un zināšanas reformu veikšanai un ieguldījumiem infrastruktūrā, rīkos, pedagoģijā un veselīgas mācību vides veidošanā, jo īpaši tādus instrumentus kā Erasmus+, Atveseļošanas un noturības mehānisms, Eiropas Sociālais fonds+, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, programma “Digitālā Eiropa”, programma “Apvārsnis Eiropa”, tehniskā atbalsta instruments, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds utt., un nodrošināt, ka finansējuma izmantošana atbilst vispārējai stratēģijai.

Optimizēt vietējo, reģionālo, valsts un ES resursu izmantošanu ieguldījumiem infrastruktūrā, mācībās, rīkos un resursos, lai uzlabotu iekļaušanu, vienlīdzību un labbūtību izglītībā; tas ietver ES finansējumu un zināšanas reformu veikšanai un ieguldījumiem infrastruktūrā, rīkos, pedagoģijā un veselīgas mācību vides veidošanā, jo īpaši tādus instrumentus kā Erasmus+, Atveseļošanas un noturības mehānisms, Eiropas Sociālais fonds+, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, programma “Digitālā Eiropa”, programma “Apvārsnis Eiropa”, tehniskā atbalsta instruments, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds utt., un nodrošināt, ka finansējuma izmantošana atbilst vispārējai stratēģijai.

Pamatojums

Priekšlikums ietvert arī vietējo un reģionālo līmeni.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Vietējo un reģionālo pašvaldību īpašā loma

uzskata, ka kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības sistēmas, kas ir visiem vienlīdzīgi pieejamas neatkarīgi no izglītojamo personīgajām iezīmēm, ģimenes, kultūras un sociālekonomiskās situācijas, veido ne tikai ceļu uz panākumiem skolā, bet arī mūsu kopīgo ceļu virzībā uz sociālo kohēziju un ilgtspējīgāku ekonomiku Eiropas Savienībā;

ļoti atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas atbalstīto “visas skolas pieeju”, kura iekļauj vietējās un reģionālās pašvaldības un ir svarīgs priekšnoteikums, lai reformētu izglītības un apmācības politiku un sasniegtu nozīmīgus Eiropas sadarbības izglītības un apmācības jomā mērķus: samazināt pamatprasmju apguvē tādu personu īpatsvaru, kurām ir sliktas sekmes, un novērst izglītības un apmācības priekšlaicīgu pamešanu;

norāda, ka pasākumi priekšlaicīgas izglītības un mācību pārtraukšanai (3) bieži tiek īstenoti tieši vietējā un reģionālā līmenī, tādējādi ļaujot risināt kontekstuālas problēmas;

uzskata, ka skolēnu un skolas personāla labbūtības skolā veicināšanai ir svarīgi gan mazināt atšķirības, kas izglītības jomā pastāv starp attālām, lauku un pilsētu teritorijām, gan arī atšķirības starp dažādām izglītības iestādēm. Šim mērķim svarīgs gan pienācīgs finansējums sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanai, gan arī iespēja pieņemt datos balstītus lēmumus; jebkurā gadījumā decentralizētas izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošana ir iespējama tikai tad, ja tiek piemērota plašāka pieeja, kas neaprobežojas tikai ar budžetu;

uzsver datu apkopošanas un analīzes nozīmi vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī, lai, tos analizējot, varētu secināt par kopīgām tendencēm, kas ietekmē priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, un attiecīgi ierosināt problēmu risinājumus, pamatojoties uz vietējiem apstākļiem pielāgotu pieeju. Piemēram, Latvijā nacionālā līmenī ir izstrādāts interaktīvs rīks, kas apkopo informāciju par skolēniem, sākot no brīža, kad skolotājs identificē mācību pamešanas risku, un piedāvā daudzveidīgu statistiku vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī par mācību pamešanas iemesliem un tendencēm;

rosina plašākā mērogā ieviest pašvaldību labās prakses piemērus augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstīšanai un ilgtspējīgas digitālās pārejas veicināšanai, kas vienlaikus veicinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību visiem un uzlabotu digitālo kohēziju, lai mazinātu teritoriālās atšķirības. Piemēram, pielāgojoties Covid-19 radītajiem apstākļiem, Ildefransas reģions Francijā izstrādājis QIOZ bezmaksas valodu apguves platformu;

Krīžu ietekme uz izglītības sistēmām

vērš uzmanību, ka to jauniešu skaits, kuri priekšlaicīgi pārtrauc izglītību, pēdējo desmit gadu laikā nepārtraukti samazinājies, taču pandēmija riskē mainīt šo pozitīvo tendenci (4). Par to liecina secinājumi par sekmēm 2021.–2022. mācību gadā un to korelāciju ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem. Tā, piemēram, Valonijas un Briseles reģionos Beļģijā priekšlaicīgi mācību pārtraukušo skaits palielinājies par 28 %, jo īpaši 7.–12. klašu grupās;

aicina ņemt vērā Covid-19 ietekmi uz skolēnu garīgo un fizisko veselību, kā arī vispārējo labbūtību. Turklāt būtu jāpievērš uzmanība tam, ka šīs krīzes ietekmē motivācija mācībām mazinājusies arī tādām skolēnu grupām, kuras iepriekš nebija pakļautas riskam priekšlaicīgi pārtraukt mācības, un vienlaikus tā ir nesamērīgi ietekmējusi skolēnus no neaizsargātas un nelabvēlīgas vides. Tāpēc rosina īstenot arī inovatīvas motivēšanas aktivitātes bērniem, kuri uzrāda labas sekmes mācībās;

rosina nodrošināt sociāli iekļaujošu un psiholoģiski pielāgotu izglītību visiem skolas vecuma Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri uzturas ES dalībvalstīs kara Ukrainā dēļ. Tāpat aicina īstenot pielāgotas un pārdomātas programmas valodu apguvei (kā, piemēram, Flandrijas reģionā Beļģijā (5)) skolēniem, kas nerunā attiecīgās ES dalībvalsts valodā, lai sekmētu to integrāciju un uzlabotu sekmes;

Noslēguma secinājumi

10.

pievienojas neatkarīgajā novērtējumā (6) par Padomes 2011. gada 28. jūnija Ieteikumu par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu (7) secinātajam, ka sadarbība dažādos pārvaldības līmeņos (Eiropas, valsts, reģionālā, vietējā) joprojām ir neliela un fragmentāra. Tā ir viena no jomām, kur jāiegulda papildu darbs priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanā, jo īpaši sadarbojoties inovāciju ekosistēmas ietvaros;

11.

norāda, ka pašvaldībām ir būtiska loma, veidojot un modernizējot izglītības iestādes, sekmējot vienādas iespējas visiem un drošu, iekļaujošu un efektīvu mācību vidi, pievēršot uzmanību arī arvien pieaugošajai iebiedēšanai/kiberiebiedēšanai. Ņemot vērā Krievijas kara Ukrainā, energoresursus krīzes un straujās inflācijas ietekmi uz valstu un pašvaldību budžetiem, uzsver, ka svarīgs ir ilgtermiņa ES struktūrfondu atbalsts pašvaldību īstenotiem projektiem, kuru mērķis ir modernizēt mācību vidi un nodrošināt esošās izglītības infrastruktūras kvalitatīvu uzturēšanu;

12.

aicina “visas skolas pieejas” ietvaros reaģēt uz apkārtējiem izaicinājumiem, tostarp pedagogu paaudžu nomaiņu, un plašākā mērogā īstenot motivācijas programmas skolotājiem un skolās strādājošajam personālam, kā to jau dara atsevišķas vietējās un reģionālās pašvaldības, piemēram, ieviešot stipendiju programmas pēdējo kursu studentiem, jo īpaši topošajiem STEM mācību priekšmetu skolotājiem vai atbalsta speciālistiem (psihologi, sociālie pedagogi u. c.). Vienlaikus jāturpina veicināt pedagogu profesionālās izaugsmes un kvalifikācijas paaugstināšanas programmas un, kur tas nepieciešams, arī pārkvalifikāciju.

Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) COM(2020) 625 final.

(2) OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.

(1) COM(2020) 625 final.

(2) OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.

(3) OV C 175, 7.6.2021., 6. lpp.

(1) Konference par Eiropas nākotni – Gala ziņojums par rezultātiem, 2022. gada maijs, 32. priekšlikums (74. lpp.).

(2) COM(2022) 404 final.

(1) Sk. definīciju pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

(1) OV C 174, 7.6.2014., 1. lpp.

(2) Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam” (OV C 175, 7.5.2021., 6. lpp.).

(3) Ar izglītības un mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas ES indikatoru (ELET) nosaka to 18–24 gadus veco personu īpatsvaru, kas pabeigušas ne vairāk kā pamatizglītības otro posmu un kas vairs nav iesaistījušās formālā vai neformālā izglītībā vai mācībās.

(4) Eiropas Komisija, Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ĢD, Izglītības un apmācības pārskats (2021): Kopsavilkums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021, https://data.europa.eu/doi/10.2766/480191.

(5) Onthaalonderwijs voor anderstalige kinderen (OKAN).

(6) Eiropas Komisija, Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ĢD (2019), Donlevy, V., Day, L., Andriescu, M., Downes, P., Assessment of the implementation of the 2011 Council recommendation on policies to reduce early school leaving: final report, Publikāciju birojs.

(7) OV C 191, 1.7.2011., 1. lpp.

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/57

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Rūpniecisko un amatniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Eiropas Savienībā” (pārskatīts)

(2022/C 498/11)

Ziņotāja:

Martine PINVILLE (FR/PSE), Jaunās Akvitānijas reģionālās padomes locekle

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753 un Padomes Lēmumu (ES) 2019/1754

COM(2022) 174 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

COM(2022) 174 final

2022/0115 (COD)

1. grozījums

2. pants

(Jauns pants)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mērķi

Šajā sadaļā paredzēta vienota un ekskluzīva ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma, kas aizsargā to amatniecības un rūpniecības ražojumu nosaukumus, kuru kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi, tādējādi garantējot:

ražotājiem, kas darbojas kolektīvi, ir nepieciešamās pilnvaras un atbildība, lai pārvaldītu savu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, arī lai reaģētu uz sabiedrības pieprasījumu pēc autentiskiem ražojumiem ar mantojuma vērtību, kuri ražoti ilgtspējīgi, ņemot vērā šādas ražošanas trīs dimensijas – ekonomisko, vidisko un sociālo vērtību, un lai darbotos tirgū;

b)	godīga konkurence ražotājiem tirdzniecības ķēdē;

c)	patērētāji saņem uzticamu informāciju un garantiju par šādu ražojumu autentiskumu un var tos viegli identificēt tirgū, arī elektroniskajā tirdzniecībā;

d)	vienkārša un efektīva ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija, ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu aizsardzību; un

e)	rezultatīva izpildes panākšana un tirdzniecība visā Savienībā un elektroniskajā tirdzniecībā, nodrošinot iekšējā tirgus integritāti;

f)	vietējās ekonomikas attīstība, kas nodrošina zinātības un kopīgā mantojuma aizsardzību.

Pamatojums

Šī panta pievienošana ļauj piemērot regulai par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN) paralēlu pieeju un uzsver, ka tas nav tikai intelektuālā īpašuma, bet gan valsts politikas instruments.

2. grozījums

3. pants

(Jauns pirmais punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” amatniecības vai rūpniecības ražojumam ir nosaukums, kas identificē, ka:

i)	ražojuma izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai valstī;

ii)	tā konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; un

iii)	vismaz viens ražojuma ražošanas posms notiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Pamatojums

Šajā pantā obligāti jāiekļauj rūpniecisko un amatniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (RARĢIN) definīcija (paralēlisms ar lauksaimniecības ĢIN).

3. grozījums

5. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5. pants

Prasības ģeogrāfiskās izcelsmes norādei

Lai amatniecības vai rūpniecības ražojuma nosaukums varētu pretendēt uz “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” aizsardzību, ražojumam jāatbilst šādām prasībām:

a)	ražojuma izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai valstī;

b)	tā konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; un

(c)	vismaz viens ražojuma ražošanas posms notiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Pamatojums

Izriet no 3. panta grozījuma.

4. grozījums

6. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumus iesniedz tikai tā ražojuma ražotāju grupa (“pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa”), kura nosaukumu ierosināts reģistrēt. Reģionālās vai vietējās publiskās struktūras var palīdzēt sagatavot pieteikumu un sniegt atbalstu ar to saistītajā procedūrā.

1. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumus iesniedz ražotāju grupa (“pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa”), kuras nosaukumu ierosināts reģistrēt. Reģionālās vai vietējās publiskās struktūras var palīdzēt sagatavot pieteikumu un sniegt atbalstu ar to saistītajā procedūrā.

2. Ja attiecīgajiem ražotājiem nav iespējams izveidot grupu to skaita, ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai organizatorisko īpatnību dēļ, šajā sadaļā par pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu var uzskatīt dalībvalsts norīkotu iestādi. Ja šāda pārstāvība notiek, 11. panta 3. punktā minētajā pieteikumā norāda šādas pārstāvības iemeslus.

2. Ja attiecīgajiem ražotājiem nav iespējams izveidot grupu to skaita, ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai organizatorisko īpatnību dēļ, šajā sadaļā par pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu var uzskatīt dalībvalsts norīkotu iestādi , konkrēti, reģionālo vai vietējo pašvaldību . Ja šāda pārstāvība notiek, 11. panta 3. punktā minētajā pieteikumā norāda šādas pārstāvības iemeslus.

3. Šajā sadaļā par pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu var uzskatīt vienu atsevišķu ražotāju, ja ir izpildīti abi tālāk minētie nosacījumi:

a)	attiecīgā persona ir vienīgais ražotājs, kas vēlas iesniegt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu;

a)	attiecīgā persona ir vienīgais ražotājs, kas vēlas iesniegt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu;

b)	attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu nosaka dabas īpatnības neatkarīgi no īpašuma robežām, un tam ir īpašības, kas ievērojami atšķiras no kaimiņu apgabalu īpašībām, vai ražojuma īpašības atšķiras no kaimiņu apgabalā ražoto ražojumu

b)	piekļuve ĢIN ir atvērta ikvienam jaunam ražotājam/izgatavotājam, kas atbilst ĢIN specifikācijai.

Pamatojums

ĢIN pieteikuma iesniedzējs ne vienmēr ir ražotāju grupa; vajadzētu ieviest lielāku elastību un būtu jāļauj uzskatīt par pieteikuma iesniedzējām vietējās un reģionālās pašvaldības, kas dažās valstīs jau veic šo lomu. Turklāt terminu “atsevišķs ražotājs” aizstāj ar terminu “viens ražotājs”: ģeogrāfiskā ziņā nav tāda jēdziena “atsevišķs” ražotājs.

5. grozījums

7. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Amatniecības un rūpniecības ražojumi, kuru nosaukumi ir reģistrēti kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, atbilst ražojuma specifikācijai, kurā iekļauj vismaz:

1. Amatniecības un rūpniecības ražojumi, kuru nosaukumi ir reģistrēti kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, atbilst ražojuma specifikācijai, kurā iekļauj vismaz šādus objektīvus un nediskriminējošus elementus :

a)	nosaukumu, kas aizsargājams kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un kas var būt vai nu konkrēta ražojuma ražošanas vietas ģeogrāfiskais nosaukums , vai arī nosaukums, ko tirdzniecībā vai sarunvalodā izmanto, lai aprakstītu konkrēto ražojumu noteiktajā ģeogrāfiskā apgabalā;

a)	nosaukumu, kas aizsargājams kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un kas var būt konkrēta ražojuma ražošanas vietas ģeogrāfiskais nosaukums un nosaukums, ko tirdzniecībā vai sarunvalodā izmanto, lai aprakstītu konkrēto ražojumu noteiktajā ģeogrāfiskā apgabalā;

b)	ražojuma aprakstu, attiecīgā gadījumā arī informāciju par izejvielām;

b)	ražojuma(-u) veids(-i), uz ko attiecas nosaukums;

c)	noteiktā ģeogrāfiskā apgabala specifikāciju, kas nosaka g) apakšpunktā minēto saikni;

c)	ražojuma aprakstu, attiecīgā gadījumā arī informāciju par izejvielām;

d)	pierādījumus, ka ražojuma izcelsme ir noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, kas norādīts 5. panta c) punktā;

d)	noteiktā ģeogrāfiskā apgabala specifikāciju, kas nosaka g) apakšpunktā minēto saikni;

e)	ražojuma ražošanas vai iegūšanas metodes aprakstu un – attiecīgā gadījumā – izmantotās tradicionālās metodes un īpašās prakses aprakstu;

e)	pierādījumus, ka ražojuma izcelsme ir noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, kas norādīts 5. panta c) punktā;

informāciju par iepakojumu, ja pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto ražojumu saistītu pamatojumu par to, kāpēc, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču un pakalpojumu brīvu apriti, kvalitātes saglabāšanas, izcelsmes garantēšanas vai kontroles nodrošināšanas nolūkā iepakošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā;

f)	ražojuma ražošanas vai iegūšanas metodes aprakstu un – attiecīgā gadījumā – izmantotās tradicionālās metodes un īpašās prakses aprakstu;

g)	informāciju, kas pamato saikni starp noteiktu ražojuma kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kā minēts 5. panta b) punktā;

h)	visus attiecīgā ražojuma īpašos marķēšanas noteikumus;

h)	informāciju, kas pamato saikni starp noteiktu ražojuma kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kā minēts 5. panta b) punktā;

i)	citas piemērojamās prasības, ja dalībvalstis vai attiecīgā gadījumā ražotāju grupa tās paredz, ņemot vērā to, ka šādām prasībām jābūt objektīvām, nediskriminējošām un saderīgām ar Savienības tiesību aktiem.

i)	visus attiecīgā ražojuma īpašos marķēšanas noteikumus;

j)	kompetentā ražojumu pārbaudes iestāde;

k)	citas piemērojamās prasības, ja dalībvalstis vai attiecīgā gadījumā ražotāju grupa tās paredz, ņemot vērā to, ka šādām prasībām jābūt objektīvām, nediskriminējošām un saderīgām ar Savienības tiesību aktiem.

Pamatojums

—	Būtu jāizvairās no tāda jauna nosaukuma atzīšanas, kas nav saistīts ar vietējo mantojumu vai vietējo ieinteresēto personu praksi: ĢIN ir nemateriālā mantojuma daļa, kuras derīgumu var novērtēt, ņemot vērā ar to saistīto praksi un tā izmantošanu.

—	Ražojuma specifikācijai vajadzētu būt detalizētākai un precizēt attiecīgā produkta definīciju, kā tas tiek darīts attiecībā uz lauksaimniecības ĢIN: kritērijs “ražojuma veids” ir daļa no šīs definīcijas un norāda uz ražojumu saimi, piemēram: keramika, porcelāns, dabiskais akmens utt.

6. grozījums

8. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Vienotais dokuments ietver:

šādus ražojuma specifikācijas galvenos punktus:

i)	nosaukums;

ii)	ražojuma apraksts, attiecīgā gadījumā arī īpašie noteikumi par iepakošanu un marķēšanu;

iii)	ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija.

1. Vienotais dokuments ietver:

šādus ražojuma specifikācijas galvenos punktus:

i)	nosaukums;

ii)	produkta veids;

iii)	produkta aprakstu, attiecīgā gadījumā arī īpašie noteikumi par iepakošanu un marķēšanu un ražošanas procesa galvenos posmus ;

iv)	ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija;

Pamatojums

Vienotais dokuments ir ražojuma specifikācijas kopsavilkums; tas ir dokuments, uz kura EUIPO balstīsies, lai novērtētu ĢIN pieteikumu. Tāpēc ir jāiekļauj būtiska un lietderīga informācija, kas vajadzīga pieteikuma izvērtēšanai ES līmenī: ražojuma veids un ražojuma izgatavošanas process ir būtiski, lai pareizi izprastu ĢIN pieteikumu un novērtētu tā atbilstību prasītajiem kritērijiem.

7. grozījums

22. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Pēc iebilduma iesniegšanas nosaukumu, par kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, nereģistrē, ja:

a)	ierosinātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neatbilst šajā regulā noteiktajām aizsardzības prasībām;

a)	ierosinātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neatbilst šajā regulā noteiktajām aizsardzības prasībām;

b)	ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija būtu pretrunā 37., 38. vai 39. pantam;

b)	ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija būtu pretrunā 35., 37., 38. vai 39. pantam;

c)	ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu ražojumu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms 18. panta 3. punktā paredzētās publicēšanas dienas.

c)	ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu ražojumu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms 18. panta 3. punktā paredzētās publicēšanas dienas.

Pamatojums

Pievienojot atsauci uz 35. pantu, iebildumu gadījumā ir iespējams piemērot visus juridiskos pamatus, ko izmanto ĢIN aizsardzībai, jau atzīto ĢIN aizsardzības nostiprināšanai un konkurējošu/nelikumīgu ĢIN iesniegšanas novēršanai.

8. grozījums

23. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Birojs var nolemt pagarināt saskaņā ar 1. punktu noteikto pārejas periodu līdz 15 gadiem vai ļaut turpināt izmantošanu līdz 15 gadiem, ja papildus tiek pierādīts, ka:

(a)	šā panta 1. punktā minētais nosaukums apzīmējumā konsekventi un taisnīgi ir likumīgi izmantots vismaz 25 gadus, pirms attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikums tika iesniegts Birojam;

(b)	šā panta 1. punktā minētajā apzīmējumā iekļautā nosaukuma izmantošanas mērķis nekad nav bijis gūt labumu no ražojuma nosaukuma, kas reģistrēts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, reputācijas; un

(c)	patērētājs nav ticis vai nav varējis tikt maldināts par ražojuma patieso izcelsmi.

5. Lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, ka visi ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta ražojuma ražotāji attiecīgajā apgabalā ievēro attiecīgo ražojuma specifikāciju, atbilstības nodrošināšanai dalībvalsts var paredzēt pārejas periodu līdz 10 gad iem, kas stājas spēkā no dienas, kurā pieteikums iesniegts Birojam, ar nosacījumu, ka attiecīgie uzņēmēji ir likumīgi tirgojuši attiecīgos ražojumus, izmantojot attiecīgos nosaukumus, bez pārtraukuma vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas minētās dalībvalsts iestādēs un ir norādījuši uz šo faktu 13. pantā minētajā valsts iebildumu procedūrā.

5. Lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, ka visi ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta ražojuma ražotāji attiecīgajā apgabalā ievēro attiecīgo ražojuma specifikāciju, atbilstības nodrošināšanai dalībvalsts var paredzēt pārejas periodu līdz pieciem gadiem, kas stājas spēkā no dienas, kurā pieteikums iesniegts Birojam, ar nosacījumu, ka attiecīgie uzņēmēji ir likumīgi tirgojuši attiecīgos ražojumus, izmantojot attiecīgos nosaukumus, bez pārtraukuma vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas minētās dalībvalsts iestādēs un ir norādījuši uz šo faktu 13. pantā minētajā valsts iebildumu procedūrā.

Pamatojums

Pārejas periodi būtu jāierobežo, lai nevājinātu ĢIN aizsardzību vai neleģitimizētu esošos nelikumīgos lietojumus.

9. grozījums

26. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. Stājoties spēkā lēmumam par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, Birojs amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā reģistrē šādus datus:

(a)	ražojuma reģistrētais nosaukums;

(b)	ražojuma grupa ;

(c)	atsauce uz tiesību aktu, ar ko reģistrē nosaukumu;

(d)	izcelsmes valsts vai valstis.

(a)	ražojuma aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes reģistrētais nosaukums;

(b)	ražojuma veids ;

(c)	labuma guvēji no aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes ;

(d)	atsauce uz tiesību aktu, ar ko reģistrē nosaukumu;

(e)	izcelsmes valsts vai valstis.

Pamatojums

Precizējums.

10. grozījums

29. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Birojs pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts, trešās valsts vai jebkuras likumīgi ieinteresētas fiziskas vai juridiskas personas pienācīgi pamatota pieprasījuma var pieņemt lēmumu anulēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju šādos gadījumos:

(a)	ja vairs nav iespējams nodrošināt atbilstību ražojuma specifikācijas prasībām;

(b)	ja vismaz septiņus gadus pēc kārtas tirgū nav laists neviens ražojums ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(a)	ja vairs nav iespējams nodrošināt atbilstību ražojuma specifikācijas prasībām;

(b)	ja vismaz desmit gadus pēc kārtas tirgū nav laists neviens ražojums ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Pamatojums

Septiņu gadu periods šķiet diezgan nejauši izvēlēts. Ņemot vērā iespējamās grūtības saistībā ar piegādes ķēdēm un spēju realizēt krājumus, var noteikt ilgāku izbeigšanas periodu.

11. grozījums

33. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
5. Konsultatīvajā padomē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis, kā arī minēto pārstāvju aizvietotāji.	5. Konsultatīvajā padomē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, un viens Komisijas pārstāvis un attiecīgajam ražojuma(-u) veidam(-iem) atzīts neatkarīgs eksperts, tostarp attiecīgā gadījumā reģionālo vai vietējo pašvaldību pārstāvis , kā arī minēto pārstāvju aizvietotāji.

Pamatojums

Konsultatīvās padomes sastāvam vajadzētu palikt elastīgam un ļaut iecelt neatkarīgus ekspertus, kuru speciālās zināšanas varētu būt lietderīgas, lai palīdzētu EUIPO pieteikumu novērtēšanā.

12. grozījums

44. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
2. Ja Savienības izcelsmes amatniecības un rūpniecības ražojumi tiek tirgoti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, uz marķējuma un reklāmas materiālos var būt norādīts 1. punktā minētais Savienības simbols. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attēlo tajā pašā redzamības laukā, kur Savienības simbolu.	2. Ja Savienības izcelsmes amatniecības un rūpniecības ražojumi tiek tirgoti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, uz marķējuma, reklāmas materiālos vai komunikācijas materiālos būtu jānorāda 1. punktā minētais Savienības simbols. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attēlo tajā pašā redzamības laukā, kur Savienības simbolu.

Pamatojums

Obligāta ES logotipa izmantošana ir svarīga, lai patērētāji vai klienti varētu tos atpazīt/identificēt. Tā kā marķējums nav piemērots visām rūpniecības un amatniecības ĢIN, lietderīgāk būtu atsaukties uz “komunikācijas materiāliem”.

13. grozījums

50. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(b)	deleģētajai ražojumu sertifikācijas struktūrai ir:

(b)	deleģētajai ražojumu sertifikācijas struktūrai vai fiziskai personai ir:

i)	jābūt speciālām zināšanām, aprīkojumam un infrastruktūrai, kas nepieciešama tai deleģēto oficiālās kontroles uzdevumu veikšanai;

ii)	jābūt pietiekamam attiecīgi kvalificētam un pieredzējušam personālam;

iii)	jāveic tai deleģētie oficiālās kontroles uzdevumi objektīvi un bez interešu konflikta, un jo īpaši nenonākot tādā situācijā, kas var tieši vai netieši ietekmēt tās profesionālās rīcības neitralitāti; un

iv)	jābūt pietiekamām pilnvarām, lai veiktu tai deleģētos oficiālās kontroles uzdevumus; un

i)	jābūt speciālām zināšanām, aprīkojumam un infrastruktūrai, kas nepieciešama tai deleģēto oficiālās kontroles uzdevumu veikšanai , tostarp saistībā ar uzņēmuma grāmatvedību ;

ii)	jābūt pietiekamam attiecīgi kvalificētam un pieredzējušam personālam;

iii)	jāveic tai deleģētie oficiālās kontroles uzdevumi objektīvi un bez interešu konflikta, un jo īpaši nenonākot tādā situācijā, kas var tieši vai netieši ietekmēt tās profesionālās rīcības neitralitāti; un

iv)	jābūt pietiekamām pilnvarām, lai veiktu tai deleģētos oficiālās kontroles uzdevumus;

(c)

ja oficiālās kontroles uzdevumi ir deleģēti fiziskām personām, minētajām fiziskām personām ir:

i)	jābūt speciālām zināšanām, aprīkojumam un infrastruktūrai, kas nepieciešama tām deleģēto oficiālās kontroles uzdevumu veikšanai;

ii)	jābūt atbilstīgai kvalifikācijai un pieredzei;

iii)	jāveic tām deleģētie oficiālās kontroles uzdevumi objektīvi un neiesaistoties nekādos ar tām deleģēto oficiālās kontroles uzdevumu izpildi saistītos interešu konfliktos; un

Pamatojums

Prasības struktūrām vai fiziskām personām, kurām ir deleģēti oficiāli kontroles uzdevumi, nevajadzētu diferencēt.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas atbilst ES vietējo un reģionālo pašvaldību būtiskajam pieprasījumam. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām rūpniecisko un amatniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (RARĢIN) palīdz aizsargāt mantojumu, saglabāt pievienoto vērtību un darbvietas teritorijā, stiprinot tās identitāti;

atgādina, ka Eiropas Reģionu komiteja 2021. gada oktobra atzinumā aicināja izveidot sui generis sistēmu RARĢIN aizsardzībai, lai Eiropas Savienībai būtu visaptverošs ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskais regulējums, kas nodrošina vienādu aizsardzības līmeni neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu veida;

atzinīgi vērtē to, ka šis priekšlikums balstās uz ĢIN pieredzi lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas jautājumos un ka tiek atbalstīta saskaņota pieeja dažādām shēmām;

atkārtoti prasa ieviest spēcīgu koordinācijas mehānismu starp attiecīgajiem Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) dienestiem, lai nodrošinātu abu sistēmu saskaņotību;

iesaka EUIPO pienākumus ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārbaudes jomā skaidri noteikt tiesību aktā, lai tādējādi EUIPO savlaicīgi varētu veidot zināšanas, kas vajadzīgas, lai izvērtētu pieteikumus un to atbilstību prasītajiem kritērijiem;

uzsver nepieciešamību izveidot kopīgu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru, lai patērētājiem, ražotājiem, valstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām atvieglotu piekļuvi informācijai;

tomēr vērš likumdevēju uzmanību uz šajā priekšlikumā minēto ražojumu un ekosistēmu specifiku un daudzveidību salīdzinājumā ar lauksaimniecības produktiem, un aicina būt modriem, lai nodrošinātu, ka tas tiek pienācīgi un konsekventi ņemts vērā priekšlikumā kopumā;

norāda, ka ierosinātā “amatniecības ražojumu” definīcija neatbilst dažu dalībvalstu praksei, un tādēļ aicina Eiropas Savienību pieņemt definīciju, kas aptvertu ES pastāvošos izgatavošanas procesus, neatkarīgi no tā, vai tie ir pilnībā manuāli, mehāniski vai jaukti izgatavošanas procesi;

uzsver, ka Komiteja lielu nozīmi piešķir jautājumam par inovāciju un pētniecību, ko nevajadzētu bloķēt ar specifikācijām vai pārāk šauri interpretējot jēdzienus “tradīcija” un “tradicionāls”;

10.

uzsver, ka svarīgi ir, lai īpašos un pamatotos gadījumos tiktu apmierināts reģionālās vai vietējās pašvaldības pieteikums reģistrēt ĢIN;

11.

atgādina, ka daudzas no šīm pašvaldībām jau atbalsta nozares gan RARĢIN strukturēšanas un izstrādes posmā, gan to īstenošanā un popularizēšanā;

12.

atzīmē, ka pastāv tieša reģistrācijas procedūra, un prasa nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi visās procedūrās neatkarīgi no tā, vai tās ietver vai neietver valsts reģistrācijas posmu;

13.

atgādina, ka ir jāīsteno uzticamas kontroles, kas nodrošina ne tikai to, ka izgatavotāji ievēro specifikāciju, bet arī patērētāju drošību un paļāvību, un atkārtoti norāda, ka priekšroka būtu dodama ārējām kontrolēm, lai nodrošinātu uzticamu un neatkarīgu kontroli par pieņemamām izmaksām;

14.

tādēļ pauž bažas par kontroles procedūru, kuras pamatā ir Eiropas Komisijas ierosinātā pašdeklarācija, kas nesniedz pietiekamas garantijas kontroles jomā un var novest pie rīcības, kas varētu kaitēt shēmas uzticamībai;

15.

uzsver: lai saskaņotu shēmas, lietderīgi ir piemērot pieeju, kas līdzīga pārbaudītiem lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produktu ĢIN;

16.

atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīga laikā ierobežota reģistrācijas procedūra, un konkrēti iesaka šajā nolūkā precizēt maksimālo ilgumu lēmumam par valsts un ES pieteikumu;

17.

uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt, lai izmaksas, it īpaši ar pārsūdzībām saistītās izmaksas, piemēram, apelācijas nodeva, nebūtu diskriminējošas un ikviens ĢIN īpašnieks varētu tām piekļūt;

18.

uzsver nepieciešamību ES līmenī ierosināt pasākumus ar mērķi atbalstīt RARĢIN sertifikāciju, profesionālo organizāciju un informācijas un veicināšanas pasākumus. Šādi atbalsta pasākumi veicinās sistēmas ieviešanu Eiropas Savienībā, tādējādi aizsargājot un attīstot nepārvietojamu saimniecisko darbību attiecīgajās teritorijās;

19.

piekrīt Komisijas analīzei par subsidiaritātes principa ievērošanu šajā priekšlikumā. Faktiski priekšlikuma mērķis ir izveidot labi funkcionējošu iekšējo tirgu rūpniecisko un amatniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru aizsardzība ir ES un tās dalībvalstu dalītā kompetencē. Dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt šo mērķi, jo ir daudz atšķirīgu noteikumu, kas ir izstrādāti valsts līmenī un nav savstarpēji atzīti. Valstu pieeju saglabāšana tikai radītu ražotājiem juridisku nenoteiktību, kavētu tirgus pārredzamību patērētājiem, negatīvi ietekmētu ES iekšējo tirdzniecību un pavērtu ceļu nevienlīdzīgai konkurencei ĢIN ražojumu tirdzniecībā. Tāpēc Komisijas priekšlikumam ir reāla ES pievienotā vērtība.

Briselē, 2022. gada 11. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/68

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai”

(2022/C 498/12)

Ziņotāja:

Isabelle BOUDINEAU (FR/PSE), Jaunakvitānijas reģionālās padomes locekle

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulu (ES) 2021/1153 un Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013

COM(2021) 812 final

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Rīcības plāns tālsatiksmes un pārrobežu pasažieru dzelzceļa pakalpojumu veicināšanai”

COM(2021) 810 final

Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulu (ES) 2021/1153 un Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013

COM(2022) 384 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

COM(2021) 812 final

1. Grozījums

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(4)

Eiropas transporta tīkla īstenošana rada labvēlīgus apstākļus, veidojot infrastruktūras pamatu, kas ļauj visus transporta veidus padarīt ilgtspējīgākus, cenas ziņā pieejamākus un iekļaujošākus, ilgtspējīgas alternatīvas padarīt plaši pieejamas multimodālā transporta sistēmā un ieviest pareizos stimulus, kas virzītu pārkārtošanos, jo īpaši nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā (ES) [..] [..] par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

(4)

Eiropas transporta tīkla īstenošana rada labvēlīgus apstākļus, veidojot infrastruktūras pamatu, kas ļauj visus transporta veidus visos ES reģionos padarīt ilgtspējīgākus, cenas ziņā pieejamākus un iekļaujošākus, ilgtspējīgas alternatīvas padarīt plaši pieejamas multimodālā transporta sistēmā un ieviest pareizos stimulus, kas virzītu pārkārtošanos, jo īpaši nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā (ES) [..] [..] par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

Pamatojums

Pārkārtošanās procesā nedrīkstētu atstāt novārtā nevienu Eiropas Savienības reģionu.

2. Grozījums

16. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(16)	Projektu plānošanas un būvniecības posmā būtu pienācīgi jāņem vērā reģionālo un vietējo iestāžu intereses, kā arī tās sabiedrības daļas intereses, ko ietekmē kopīgu interešu projekts.

(16)	Projektu plānošanas un būvniecības posmā ir pienācīgi jāņem vērā reģionālo un vietējo iestāžu intereses, kā arī tās sabiedrības daļas intereses, ko ietekmē kopīgu interešu projekts.

Pamatojums

Reģionālās un vietējās pašvaldības ir noteikti pilnībā jāiesaista projektu plānošanā. Līdz ar to nav pamatoti lietot vēlējuma izteiksmi.

3. Grozījums

52. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(52)

Dalībvalstīm būtu jāizveido valsts IPMP atbalsta programma, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu ieviešanu un uzlabot koordināciju starp reģioniem un lielām un mazām pilsētām. Šai programmai būtu jāatbalsta reģioni un pilsētu teritorijas kvalitatīvu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādē un jāpastiprina to īstenošanas uzraudzība un izvērtēšana, izmantojot likumdošanas pasākumus, norādījumus, spēju veidošanu, palīdzību un, iespējams, finansiālu atbalstu.

(52)

Pamatojums

Eiropas Komisijai ir jāatbalsta vietējās pašvaldības, kurām nav pieredzes ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādē, īpaši veicinot pieredzes apmaiņu.

4. Grozījums

66. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(66)

Eiropas transporta koridoriem būtu jāpalīdz attīstīt Eiropas transporta tīkla infrastruktūru tā, lai likvidētu sastrēgumposmus, paplašinātu pārrobežu savienojumus un uzlabotu efektivitāti un ilgtspēju. Tiem būtu jāveicina kohēzija labākas teritoriālās sadarbības ietvaros. Tiem būtu jāpievēršas arī plašākiem transporta politikas mērķiem un jāveicina savstarpēja izmantojamība, transporta veidu integrācija un multimodālas darbības. Koridora pieejai vajadzētu būt pārredzamai un skaidrai, un šo koridoru pārvaldībai nebūtu jārada papildu administratīvais slogs vai izmaksas. Ar šo pieeju būtu jāveicina arī tādu integrētu pārvaldības struktūru kā Eiropas teritoriālās sadarbības grupu izveide, kuru mērķis ir paātrināt pārrobežu posmu veidošanu. Lemjot par Eiropas transporta tīkla ieviešanu, Eiropas Komisija un dalībvalstis apspriežas ar reģioniem un šīm ieinteresētajām personām.

Pamatojums

Integrētas pārvaldības struktūras, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības grupas, ir pierādījušas, ka tās var palīdzēt risināt pārrobežu sadarbības jomā radušās problēmas, it īpaši TEN-T pārrobežu posmu izveidē. Uz to būtu jāatsaucas regulā.

5. Grozījums

3. panta f) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“pilsētas mezgls” ir pilsētas teritorija, kurā Eiropas transporta tīkla transporta infrastruktūras elementi, piemēram, ostas, tostarp pasažieru termināļi, lidostas, dzelzceļa stacijas, autoostas, loģistikas platformas un iekārtas un kravas termināļi, kas atrodas pilsētas teritorijā un ap to, ir savienoti ar citiem minētās infrastruktūras elementiem un reģionālās un vietējās satiksmes infrastruktūru;

“pilsētas mezgls” ir funkcionāla pilsētas teritorija, kurā Eiropas transporta tīkla transporta infrastruktūras elementi, piemēram, ostas, tostarp pasažieru termināļi, lidostas, dzelzceļa stacijas, autoostas, loģistikas platformas un iekārtas un kravas termināļi, kas atrodas pilsētas teritorijā un ap to, ir savienoti ar citiem minētās infrastruktūras elementiem un reģionālās un vietējās satiksmes infrastruktūru;

Pamatojums

Funkcionāla pilsētas teritorija labāk atspoguļo integrētu pilsētas un tās svārstsatiksmes zonas transporta sistēmu, un tai ir svarīga loma pilsētas teritoriju plānošanā un tās transporta sistēmas dekarbonizācijā. Pilsētas mezgla definīciju papildinot ar vārdu “funkcionāla”, tā labāk atbilst “ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāna” loģikai 3. panta o) apakšpunktā.

6. Grozījums

3. panta l) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“multimodāls pasažieru pārvadājumu mezgls” ir savienojuma punkts starp vismaz diviem pasažieru transporta veidiem, kurā tiek nodrošināta ceļošanas informācija, piekļuve sabiedriskajam transportam un pārsēšanās starp transporta veidiem, tostarp piekļuve stāvparkiem, pie kuriem pārsēžas sabiedriskajā transportā, un aktīvajiem transporta veidiem, un kurš darbojas kā saskarne starp pilsētu mezgliem un transporta tīkliem, pa kuriem veic pārvadājumus lielākos attālumos;

“multimodāls pasažieru pārvadājumu mezgls” ir savienojuma punkts starp vismaz diviem pasažieru transporta veidiem, kurā tiek nodrošināta ceļošanas informācija, piekļuve sabiedriskajam transportam un pārsēšanās starp transporta veidiem, tostarp piekļuve stāvparkiem, pie kuriem pārsēžas sabiedriskajā transportā, un aktīvajiem transporta veidiem, un kurš darbojas kā saskarne starp pilsētu mezgliem (un to iekšienē) un transporta tīkliem, pa kuriem veic pārvadājumus lielākos attālumos;

Pamatojums

Šis grozījums nozīmētu, ka multimodālu pasažieru pārvadājumu mezglu projekti, kas tiek realizēti starp pilsētu mezgliem un to iekšienē, saņemtu finansējumu.

7. Grozījums

3. panta o) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

o)	“ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāns” (IPMP) ir dokuments stratēģiskai mobilitātes plānošanai, kura mērķis ir uzlabot pieejamību un mobilitāti funkcionālajā pilsētas teritorijā (arī svārstsatiksmes zonās) cilvēku, uzņēmumu un preču pārvadājumu vajadzībām;

“ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāns” (IPMP) ir dokuments stratēģiskai mobilitātes plānošanai, kura mērķis ir uzlabot pieejamību un mobilitāti funkcionālajā pilsētas teritorijā (arī svārstsatiksmes zonās) cilvēku, uzņēmumu un preču pārvadājumu vajadzībām; ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus var iekļaut esošajos plānos un/vai plašākos plānos, kuros ir integrēti arī zemes izmantošanas plāni, piemēram, ņemot vērā savstarpējo saikni starp zemes izmantošanu un mobilitāti .

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek nodrošināts, ka ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni var balstīties uz esošiem un/vai plašākiem plāniem vietējā un reģionālajā līmenī.

8. Grozījums

3. panta z) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“jūras osta” ir zemes un ūdens teritorija, ko veido tāda infrastruktūra un aprīkojums, kas ļauj galvenokārt veikt ūdens transportlīdzekļu uzņemšanu, to piekraušanu un izkraušanu, preču uzglabāšanu, minēto preču saņemšanu un piegādi un pasažieru, apkalpes un citu personu iekāpšanu un izkāpšanu, kā arī jebkāda cita infrastruktūra, kas vajadzīga transporta operatoriem ostas teritorijā;

Pamatojums

Lai efektīvi risinātu problēmas, ar ko saskaras jūras ostas, regulā ietvertajā jūras ostu definīcijā ir jāuzskaita visas šo ostu infrastruktūras funkcijas.

9. Grozījums

4. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

viii)

reglamentējošo standartu pielāgošana teritoriālajiem apstākļiem;

Pamatojums

Lai nodrošinātu tīkla nepārtrauktību un tā pabeigšanu regulas 6. pantā noteiktajos termiņos, tehniskie pasākumi ir jāpielāgo problēmām, ko var radīt to piemērošana atsevišķos reģionos, it īpaši regulas 26. apsvērumā minētajos reģionos: tālākajos un citos attālos, salu, perifēros un kalnu reģionos, mazapdzīvotos apgabalos vai izolētos vai daļēji izolētos tīklos.

10. Grozījums

8. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	ir ekonomiskā ziņā dzīvotspējīgs, pamatojoties uz sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi;

b)	ir ekonomiskā ziņā dzīvotspējīgs, pamatojoties uz sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi , turklāt dzīvotspējas interpretācijā būtu jāņem vērā arī dalībvalstu sociālekonomiskie apstākļi un projektu plašāka ekonomiskā ietekme ;

Pamatojums

Dalībvalstīs, kurās pasažieru un kravu pārvadājumu apjoms ir neliels, dzelzceļa projektus parasti neuzskata par dzīvotspējīgiem, pamatojoties tikai uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Interpretējot dzīvotspēju, jāņem vērā projektu īpašie apstākļi un plašāka ietekme.

11. Grozījums

15. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

pēc dalībvalsts pieprasījuma pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt citus atbrīvojumus attiecībā uz 2. punktā minētajām prasībām. Jebkura atbrīvojuma pieprasījuma pamatā ir sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze un novērtējums par ietekmi uz savstarpēju izmantojamību. Atbrīvojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 prasībām, vajadzības gadījumā tiek koordinēts un saskaņots ar kaimiņos esošo(-ajām) dalībvalsti(-īm).

pēc dalībvalsts , reģionālās pašvaldības vai kompetento iestāžu grupas pieprasījuma pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt citus atbrīvojumus attiecībā uz 2. punktā minētajām prasībām. Jebkura atbrīvojuma pieprasījuma pamatā ir sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze un novērtējums par ietekmi uz savstarpēju izmantojamību un ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā . Atbrīvojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 prasībām, vajadzības gadījumā tiek koordinēts un saskaņots ar kaimiņos esošo(-ajām) dalībvalsti(-īm).

Pamatojums

Lai nodrošinātu tīkla efektīvu izveidi regulas 6. pantā noteiktajos termiņos, ir jāierobežo administratīvie šķēršļi un jāveicina atbrīvojumu piešķiršana.

TEN-T visaptverošā tīkla izveidē panāktais progress nav pietiekams, lai uzskatītu, ka līdz 2050. gadam tiks izpildītas visas izvirzītās prasības. Tam būtu vajadzīgs pārāk liels budžeta apjoms, turklāt daži posmi nav piemēroti atsevišķu prasību, piemēram, visu dzelzceļa līniju elektrifikācijas prasības, izpildei. Tādēļ ir jāveicina tīkla attīstība un to posmu apzināšana, kuros vajadzētu pielāgot regulas prasības.

12. Grozījums

16. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)	ir iespējams dominējošais minimālais līnijas ātrums 160 km/h pasažieru vilcieniem paplašinātā pamattīkla pasažieru pārvadājumu līnijās.

c)	ir iespējams vidējais dominējošais minimālais līnijas ātrums 160 km/h pasažieru vilcieniem paplašinātā pamattīkla pasažieru pārvadājumu līnijās.

Pamatojums

Šīs tehniskās prasības izpildei, kas būtu pārāk dārga, nav būtiskas pievienotās vērtības. Šķiet, ka lietderīgāk būtu veicināt reālistiskāku un efektīvāku pieeju, kas nodrošinātu tīkla pabeigšanu paredzētajos termiņos un labi funkcionējošus savienojumus tīkla lietotājiem.

13. Grozījums

16. panta 5. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

pēc dalībvalsts pieprasījuma pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt citus atbrīvojumus attiecībā uz 2.–4. punktā minētajām prasībām. Jebkura atbrīvojuma pamatā ir sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze un novērtējums par ietekmi uz savstarpēju izmantojamību. Atbrīvojums atbilst Direktīvas (ES) 2016/797 prasībām, ir koordinēts un vajadzības gadījumā saskaņots ar kaimiņos esošo(-ajām) dalībvalsti(-īm).

pēc dalībvalsts , reģionālās pašvaldības vai kompetento iestāžu grupas pieprasījuma pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt citus atbrīvojumus attiecībā uz 2.–4. punktā minētajām prasībām. Jebkura atbrīvojuma pamatā ir sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze un novērtējums par ietekmi uz savstarpēju izmantojamību un ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā . Atbrīvojums atbilst Direktīvas (ES) 2016/797 prasībām, ir koordinēts un vajadzības gadījumā saskaņots ar kaimiņos esošo(-ajām) dalībvalsti(-īm).

Pamatojums

Lai nodrošinātu tīkla efektīvu izveidi regulas 6. pantā noteiktajos termiņos, ir jāierobežo administratīvie šķēršļi un jāveicina atbrīvojumu piešķiršana.

Daudzi pamattīkla un paplašinātā pamattīkla dzelzceļa posmi nav piemēroti noteikto prasību izpildei. Tās nebūs iespējams izpildīt īpašu ģeogrāfisku ierobežojumu vai būtisku fizisku ierobežojumu dēļ, kas kavē šo prasību ieviešanu vai rada nepamatotas papildu izmaksas.

14. Grozījums

17. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6. Pēc dalībvalsts pieprasījuma pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt atbrīvojumus attiecībā uz 1.–5. punktā minētajām prasībām. Jebkura atbrīvojuma pieprasījuma pamatā ir sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze un novērtējums par ietekmi uz savstarpēju izmantojamību. Atbrīvojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 prasībām, vajadzības gadījumā tiek koordinēts un saskaņots ar kaimiņos esošo(-ajām) dalībvalsti(-īm).

6. Pēc dalībvalsts , reģionālās pašvaldības vai kompetento iestāžu grupas pieprasījuma pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt atbrīvojumus attiecībā uz 1.–5. punktā minētajām prasībām. Jebkura atbrīvojuma pieprasījuma pamatā ir sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze un novērtējums par ietekmi uz savstarpēju izmantojamību. Atbrīvojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 prasībām, vajadzības gadījumā tiek koordinēts un saskaņots ar kaimiņos esošo(-ajām) dalībvalsti(-īm).

Pamatojums

Dažos tīkla posmos nebūs iespējams noteiktajos termiņos izvērst ERTMS, jo tam būs vajadzīgi lieli ieguldījumi. Lai nodrošinātu tīkla efektīvu izveidi regulas 6. pantā noteiktajos termiņos, ir jāierobežo administratīvie šķēršļi un jāveicina atbrīvojumu piešķiršana, ja vien tie netraucē tīkla savstarpējai izmantojamībai Eiropas līmenī.

15. Grozījums

19. panta g) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

g)	inovatīvu alternatīvo degvielu tehnoloģiju izstrāde dzelzceļam, piemēram, ūdeņraža izmantošanai posmos, uz kuriem neattiecas elektrifikācijas prasība.

g)	inovatīvu ritošā sastāva un alternatīvo degvielu tehnoloģiju izstrāde dzelzceļam, piemēram, ūdeņraža , biodegvielas vai ar akumulatoriem darbināmu vilcienu izmantošanai posmos, uz kuriem neattiecas elektrifikācijas prasība.

Pamatojums

Posmi, uz kuriem neattiecas elektrifikācijas prasība, ir uzskatāmi par vidi, kurā var attīstīt inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu. Šajā nolūkā Eiropas Savienībai ir jāpiemēro tehnoloģiski neitrāla pieeja, lai nodrošinātu, ka izstrādātās tehnoloģijas ir gan klimatefektīvas, gan saimnieciski efektīvas.

16. Grozījums

28. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

xi)	gājēju infrastruktūra un veloinfrastruktūra.

Pamatojums

Augstas kvalitātes ceļu infrastruktūra satiksmei lielos attālumos ir jāpapildina ar veloinfrastruktūras un gājēju infrastruktūras attīstīšanu, it īpaši pilsētu mezglos.

17. Grozījums

33. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Pēc dalībvalsts lūguma pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt atbrīvojumus no 1. punkta a), b), c) un g) apakšpunktā noteiktajām prasībām. Jebkurš lūgums piešķirt atbrīvojumu jāpamato ar sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi, vai tam jābūt saistītam ar īpašiem ģeogrāfiskiem vai būtiskiem fiziskiem ierobežojumiem, tostarp dzelzceļa sistēmas neesamību teritorijā.

2. Pēc dalībvalsts , reģionālās pašvaldības vai kompetento iestāžu grupas lūguma pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt atbrīvojumus no 1. punkta a), b), c) un g) apakšpunktā noteiktajām prasībām. Jebkurš lūgums piešķirt atbrīvojumu jāpamato ar sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi, vai tam jābūt saistītam ar īpašiem ģeogrāfiskiem vai būtiskiem fiziskiem ierobežojumiem, tostarp dzelzceļa sistēmas neesamību teritorijā.

Pamatojums

Lai nodrošinātu tīkla nepārtrauktību un tā pabeigšanu regulas 6. pantā paredzētajos termiņos, tehniskie pasākumi ir jāpielāgo problēmām, ko dažos reģionos var radīt to piemērošana.

18. Grozījums

35. panta 3. punkta pēdējā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis apspriežas ar kravu nosūtītājiem, transporta un loģistikas operatoriem, kas darbojas to teritorijā. Savā analīzē tās ņem vērā apspriežu rezultātus.	Dalībvalstis apspriežas ar pilsētas mezglu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kravu nosūtītājiem, transporta un loģistikas operatoriem, kas darbojas to teritorijā. Savā analīzē tās ņem vērā apspriežu rezultātus.

Pamatojums

Vietējām un reģionālām pašvaldībām ir jāuzņemas vispusīga atbildība par multimodāliem kravas termināļiem un savas Eiropas transporta tīkla infrastruktūras prasībām (37. pants) un tāpēc ar tām būtu jāapspriežas laikā, kad dalībvalstis gatavo savus multimodālo kravas termināļu tīkla rīcības plānus.

19. Grozījums

37. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5. Pēc dalībvalsts lūguma pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt atbrīvojumus no pienākumiem saskaņā ar 1.-4. punktu, ja investīcijas infrastruktūrā nav pamatotas sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu ziņā, jo īpaši, ja terminālis atrodas telpiski ierobežotā teritorijā , it īpaši pilsētu mezglos . Atbrīvojumiem vajadzētu būt iespējamiem arī pilsētu mezglos, ja tirgus pieprasījums neļauj izpildīt ar termināli saistītās prasības.

Pamatojums

Platformas, kas atrodas pilsētu mezglos (kā norādīts 40. pantā), saskaras ar ļoti lielu spriedzi zemes izmantošanā un ar ierobežotu platību. To situācijas dēļ ir sarežģītāk izpildīt dažas tehniskās prasības, kas paredzētas šā panta 1.-4. punktā. Tādēļ tehnisko prasību jomā par prioritāti ir jāizvirza pilsētu loģistikas funkcijas, kuru īstenošanai nav nepieciešama pārāk plaša teritorija.

20. Grozījums

40. panta b) punkta ii) apakšpunkts un pēdējā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

pilsētu mobilitātes datu vākšanu un iesniegšanu Komisijai par katru pilsētas mezglu, aptverot vismaz siltumnīcefekta gāzu emisijas, satiksmes pārslodzi, negadījumus un traumas, transporta veidu modālo īpatsvaru un piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem, kā arī datus par gaisa piesārņojumu un trokšņa piesārņojumu. Pēc tam šos datus iesniedz katru gadu;

(..)

Komisija ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka metodiku attiecībā uz b) apakšpunkta ii) punktā minētajiem datiem, kuri jāvāc dalībvalstīm. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Katru gadu Komisijai sniedz informāciju par ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāna īstenošanas gaitu;

(..)

Pamatojums

Lai gan Komisijas vēlme ieviest ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu īstenošanas rūpīgu uzraudzību ir saprotama, tomēr šāda apjoma ikgadējas datu vākšanas darbība šķiet nepiemērota. Turklāt to apkopošana radīs pētījumu inflāciju, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām būs pārāk apgrūtinoša. Jāraugās, lai ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu un ar tiem saistīto rādītāju sagatavošana neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu TEN-T mērķu sasniegšanai. Tādēļ tiek ieteikts vienkāršot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu īstenošanas uzraudzības procedūru, vienlaikus saglabājot pienākumu sniegt informāciju par to īstenošanas gaitu.

21. Grozījums

40. panta d) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

d)	līdz 2040. gada 31. decembrim: vismaz viena multimodāla kravas termināļa izveidi, kas nodrošina pietiekamu pārkraušanas jaudu pilsētas mezglā vai tā tuvumā.

d)	līdz 2040. gada 31. decembrim: vismaz viena multimodāla kravas termināļa izveidi, kas nodrošina pietiekamu pārkraušanas jaudu pilsētas loģistikas un pēdējā kilometra vajadzībām pilsētas mezglā vai tā tuvumā.

Pamatojums

Ja netiek ņemta vērā kravu plūsmu dinamika reģionālajā līmenī un pēc iespējas efektīvāka reaģēšana uz uzņēmumu vajadzībām, vienlaikus ievērojot attiecīgās teritorijas zemes izmantošanas un tehniskās iespējas, prasība veidot multimodālus kravas termināļus, šķiet, nav pamatota. Tādēļ tiek ieteikts uzsvērt šo platformu lomu pilsētu loģistikā.

22. Grozījums

44. panta a) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)	atbalstīt un veicināt transporta dekarbonizāciju, veicot pāreju uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisa kuģiem, kā arī citām novatoriskām un ilgtspējīgām transporta un tīkla tehnoloģijām, piemēram, hipercilpu;

a)	atbalstīt un veicināt transporta dekarbonizāciju, veicot pāreju uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, peldlīdzekļiem , dzelzceļa ritošo sastāvu un gaisa kuģiem, kā arī citām novatoriskām un ilgtspējīgām transporta un tīkla tehnoloģijām, piemēram, hipercilpu;

Pamatojums

Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, ir jāveicina tehnoloģiskā inovācija visos transporta veidos. Inovācijas ir iespējamas un vēlamas arī dzelzceļa nozarē, konkrēti, posmos, uz kuriem neattiecas tehnisko standartu ieviešana.

23. Grozījums

44. panta a) punkts

(Jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	veicināt pētniecību un alternatīvu zaļo un inovatīvo risinājumu izstrādi teritorijās, uz kurām neattiecas TEN-T tehniskie pasākumi, piemēram, salās un tālākajos reģionos;

Pamatojums

Atbrīvojumi, kas konkrētām teritorijām piešķirti saskaņā ar regulu vai pēc pieprasījuma, palīdz nodrošināt TEN-T pienācīgu īstenošanu, pielāgojoties teritoriālajām problēmām, tomēr ir jāveicina alternatīvu tehnoloģisko vai enerģētisko risinājumu izstrāde, kas šīs teritorijās pārveidotu par inovācijas laboratorijām.

24. Grozījums

52. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
2. Koridora forumu oficiāli izveido un vada Eiropas koordinators. Attiecīgās dalībvalstis vienojas par dalību koridora forumā savā Eiropas transporta koridora daļā un nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumu pārvaldības struktūru pārstāvību.	2. Koridora forumu oficiāli izveido un vada Eiropas koordinators. Attiecīgās dalībvalstis vienojas par dalību koridora forumā savā Eiropas transporta koridora daļā un nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumu pārvaldības struktūru , reģionālo un vietējo pašvaldību, uzņēmējdarbības un rūpniecības, kā arī TEN-T pilsētu mezglu pārstāvību.

Pamatojums

Reģionālās pašvaldības nodrošina lielu daļu TEN-T projektu līdzfinansējuma, turklāt to kompetencē ir tīkla plānošana un sabiedriskā transporta pakalpojumu pārvaldība reģionālajā līmenī. Tās arī vislabāk pārzina iedzīvotāju mobilitātes vajadzības. Tādēļ tās ir pilnībā jāiesaista TEN-T koridoru pārvaldībā.

25. Grozījums

52. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6. Eiropas koordinators saistībā ar darba plānu un tā īstenošanu var apspriesties ar reģionālajām un vietējām iestādēm , infrastruktūras pārvaldītājiem, transporta operatoriem, jo īpaši tiem, kas ir dzelzceļa kravu pārvadājumu pārvaldības struktūru locekļi, piegādes nozari, transporta lietotājiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Turklāt par ERTMS atbildīgais Eiropas koordinators cieši sadarbojas ar Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūru un kopuzņēmumu “Eiropas dzelzceļš”, bet Eiropas jūras telpas koordinators – ar Eiropas Jūras drošības aģentūru.

6. Eiropas koordinators saistībā ar darba plānu un tā īstenošanu apspriežas ar vietējām pašvaldībām , infrastruktūras pārvaldītājiem, transporta operatoriem, jo īpaši tiem, kas ir dzelzceļa kravu pārvadājumu pārvaldības struktūru locekļi, piegādes nozari, transporta lietotājiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Turklāt par ERTMS atbildīgais Eiropas koordinators cieši sadarbojas ar Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūru un kopuzņēmumu “Eiropas dzelzceļš”, bet Eiropas jūras telpas koordinators – ar Eiropas Jūras drošības aģentūru.

Pamatojums

Visi koordinatori ir ieviesuši mehānismus, lai apspriestos ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem attiecīgajā darbības jomā. Tas ir jāņem vērā.

26. Grozījums

53. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Darba plānu sagatavo, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm un apspriežoties ar koridora forumu un dzelzceļa kravu pārvadājumu pārvaldības struktūrām vai horizontālo prioritāšu konsultatīvo forumu. Eiropas transporta koridoru darba plānu apstiprina attiecīgās dalībvalstis. Komisija informatīvos nolūkos iesniedz darba plānu Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Darba plānu sagatavo, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm un reģionālajām pašvaldībām un apspriežoties ar koridora forumu un dzelzceļa kravu pārvadājumu pārvaldības struktūrām vai horizontālo prioritāšu konsultatīvo forumu. Eiropas transporta koridoru darba plānu apstiprina attiecīgās dalībvalstis. Komisija informatīvos nolūkos iesniedz darba plānu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatojums

Ņemot vērā reģionālo pašvaldību lomu darba plāna īstenošanā un tā ietekmi attiecīgajā teritorijā, reģionālajām pašvaldībām ir jābūt iesaistītām plānu izstrādē.

27. Grozījums

56. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)	no visaptverošā tīkla izslēdz jūras ostas un lidostas , ja ir uzskatāmi apliecināts, ka pēdējos sešos gados to vidējais satiksmes apjoms ir zemāks par 85 % attiecīgās robežvērtības;

uzsāk uzraudzības procedūru pirms jūras ostu un lidostu izslēgšanas no visaptverošā tīkla, ja ir uzskatāmi apliecināts, ka pēdējos sešos gados to vidējais satiksmes apjoms ir zemāks par 85 % attiecīgās robežvērtības. Uzraudzības procedūrā Komisija ciešā sadarbībā ar kompetentajām iestādēm ņem vērā kvalitatīvos rādītājus un visus iespējamos cikliskuma faktorus, kas var izskaidrot infrastruktūras satiksmes samazināšanos. Transporta apjoma izmaiņas pagaidu vai ārkārtas apstākļu dēļ nav pamats izslēgšanai no tīkla;

Pamatojums

Ņemot vērā ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai iekļautos TEN-T, un ar to saistītos pozitīvos procesus, piemēram, infrastruktūras zaļināšanas ziņā, tiek uzskatīts, ka nebūtu vēlams jūras ostas vai lidostas izslēgt no visaptverošā tīkla. Tomēr, tā kā plūsmas dinamika nepārtraukti mainās, tīklam arī turpmāk jābūt pielāgojamam. Tādēļ ir ieteicams nevis izslēgt, bet gan sākt atbalsta procedūru, kas dotu iespēju detalizētāk izvērtēt attiecīgajā jūras ostā vai lidostā vērojamo dinamiku, lai lemtu, vai izslēgt to no tīkla vai ne.

28. Grozījums

57. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

57. pants

Sadarbība ar publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām

Attiecīgā gadījumā projekta plānošanas un būvniecības posmā ievēro valstu procedūras attiecībā uz reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī pilsoniskās sabiedrības, ko ietekmē kopīgu interešu projekts, iesaisti un apspriešanos ar tām. Komisija šajā ziņā veicina paraugprakses apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz apspriešanos ar cilvēkiem neaizsargātības situācijā un viņu iesaisti.

57. pants

Sadarbība ar publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām

Projekta plānošanas un būvniecības posmā ievēro valstu procedūras attiecībā uz reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī pilsoniskās sabiedrības, ko ietekmē kopīgu interešu projekts, iesaisti un apspriešanos ar tām. Komisija šajā ziņā veicina paraugprakses apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz apspriešanos ar cilvēkiem neaizsargātības situācijā un viņu iesaisti.

Pamatojums

Vietējās un reģionālās pašvaldības ir jāiesaista projekta izstrādē, ja uz tām attiecas kopīgo interešu projekts.

29. Grozījums

V pielikuma 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

TEN-T efektīva darbība. IPMP būtu pienācīgi jāņem vērā dažādu pilsētvides pasākumu ietekme uz pasažieru un kravu pārvadājumu satiksmes plūsmām Eiropas transporta tīklā, lai nodrošinātu (arī bezemisiju transportlīdzekļiem) netraucētu caurbraukšanu, apbraukšanu vai starpsavienojumus caur pilsētu mezgliem un ap tiem. Tas jo īpaši ietver darbības, kuru mērķis ir mazināt satiksmes pārslodzi, uzlabot ceļu satiksmes drošību un likvidēt sastrēgumposmus, kas ietekmē TEN-T satiksmes plūsmas.

Pamatojums

Uz reģionālā un vietējā pasažieru un kravas transporta plūsmas mijiedarbību ar satiksmes plūsmu starptautiskajos TEN-T koridoros ir jāraugās divējādi, jo pasākumu ietekme jāvērtē vispusīgi, lai nodrošinātu vienotu transporta sistēmu ar efektīviem pirmā un pēdējā kilometra savienojumiem.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma kvalitāti kopumā. Komiteja uzskata, ka ir svarīgi pieņemt regulu, kas dotu iespēju izstrādāt transporta infrastruktūras plānošanas stratēģiju Eiropas līmenī. Tikai ar regulu var panākt pienācīgu kohēzijas, koordinācijas un sadarbspējas līmeni;

uzskata, ka TEN-T starptautiskā dimensija nodrošina augstu Eiropas pievienoto vērtību. Reģionālās un vietējās pašvaldības apliecina, ka pārrobežu projekti rada sociālekonomiskus ieguvumus attiecīgajā teritorijā;

norāda uz Krievijas agresijas Ukrainā ģeopolitiskajām sekām un nepieciešamību novērst neaizsargātību, kas piemīt Eiropas transporta sistēmai, kura pašlaik ir daļēji nošķirta no pasaules tirgus, tostarp pārtikas tirgus; atbalsta ES investīciju apturēšanu TEN-T tīklu projektiem, kuros iesaistīta Krievija un Baltkrievija, taču prasa izveidot labākus dzelzceļa savienojumus ar Ukrainu, it īpaši, lai veicinātu būtisku izejvielu transportēšanu. Tāpēc apsveicams ir plānotais EISI budžeta palielinājums;

atzinīgi vērtē TEN-T izvirzītos mērķus un uzsver, ka ir svarīgi, lai regula veicinātu klimata pārmaiņu mazināšanu, piemēram, ar atbalstu šajā ziņā visefektīvāko transporta veidu attīstībai. Vienlaikus Komiteja uzsver, ka ir jānodrošina transporta infrastruktūras pielāgošana klimata pārmaiņu sekām un jauniem riskiem;

Teritoriālā kohēzija

pauž gandarījumu, ka teritoriālā kohēzija ir atkārtoti izvirzīta par regulas prioritāro mērķi visā pamattīklā, paplašinātajā pamattīklā un visaptverošajā tīklā. Šajā sakarā Komiteja atzīmē, ka attiecībā uz TEN-T ir ņemti vērā astotā kohēzijas ziņojuma ieteikumi, proti, ka ikvienai ES politikai būtu jāveicina Eiropas kohēzija;

iesaka Komisijai definēt astotajā kohēzijas ziņojumā izvērsti aprakstīto principu “nekaitēt kohēzijai”, lai būtu iespējams kontrolēt tā piemērošanu Eiropas transporta tīklam un konkrēti – kopīgu interešu projektiem;

uzskata, ka Eiropas transporta tīklam vajadzētu ņemt vērā tās dažādās problēmas, kas skar ES reģionus; tāpēc ir gandarīta par uzmanību, kas vērsta uz lauku, attāliem, kalnainiem, mazapdzīvotiem, nomaļiem, salu un tālākajiem reģioniem, un atgādina, ka arī to reģionu teritorijas, kuri neietilpst šajās kategorijās, mēdz būt ļoti atšķirīgas un arī to iekšējās problēmas ir dažādas;

atgādina: lai sasniegtu teritoriālās kohēzijas mērķi visā tīklā ir jāveido stabili un efektīvi savienojumi ar sekundārajiem transporta tīkliem arī ārpus TEN-T;

atzīst, ka kopīgi un vērienīgi tehniskie pasākumi ir lietderīgi, lai nodrošinātu tīkla nepārtrauktību un sadarbspēju. Tomēr Komiteja norāda, ka Eiropas reģionu daudzveidība apgrūtina Komisijas priekšlikumā paredzēto tehnisko standartu ieviešanas grafika ievērošanu, it īpaši attiecībā uz prasībām par minimālo ātrumu, elektrifikāciju un sliežu platumu dzelzceļa posmos, kuru īstenošanai būtu vajadzīgi pārāk lieli ieguldījumi;

10.

norāda, ka – papildus galvenajām pamattīklu un visaptverošo tīklu Eiropas transporta asīm – arī trūkstošo reģionālo savienojumu izbūve var ievērojami veicināt pārrobežu dzelzceļa savienojumu attīstību. Efektīvāk savienojot pierobežas reģionus, Eiropa konkrētā veidā tiks vairāk integrēta un sniegs iedzīvotājiem iespēju izmantot klimatu saudzējošu pārrobežu mobilitāti;

Pārvaldība

11.

uzsver, ka reģionālās un vietējās pašvaldības aktīvi piedalās transporta infrastruktūras plānošanā un finansēšanā savās teritorijās, no kurām dažas ir daļa no TEN-T, un tādēļ aicina tās vairāk iesaistīt TEN-T pārvaldības shēmā, konkrēti, pilnībā iesaistot tās koridoru forumā, paplašinot to pašreizējās novērotāja funkcijas;

12.

tomēr atzīst, ka, neraugoties uz šiem iespējamajiem uzlabojumiem, Eiropas Komisijas priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes princips: Eiropas transporta tīkls faktiski rada nenoliedzamu Eiropas pievienoto vērtību, kas sniedzas pāri dalībvalstu robežām, un saskaņo valstu, reģionu un pilsētu plānošanas centienus, jo īpaši tāpēc, ka regulas projektā ir palielināta pilsētu mezglu nozīme;

13.

norāda uz daudziem tādu pārrobežu posmu piemēriem, kuru īstenošanu negatīvi ietekmē politiskās uzmanības trūkums valstu līmenī, koordinācijas trūkums un apgrūtinošas nesaskaņotas administratīvās procedūras;

14.

aicina būtiski stiprināt TEN-T pārvaldību, lai veicinātu tā izveidi, it īpaši attiecībā uz trūkstošajiem pārrobežu savienojumiem. Šajā sakarā Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir stiprināt koordinatoru lomu un veicināt valstu plānu saskaņošanu ar Eiropas politikām;

15.

uzskata, ka pamattīkla koridoru un dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru apvienošana Eiropas transporta koridoros ir ievērojami uzlabojusi tīkla pārvaldību un tai būtu jāsekmē labāka koordinācija un īstenošana. Šajā sakarā Komiteja ir pārsteigta, ka ar Komisijas priekšlikumu īstenotā saskaņošana neattiecas uz jūras ostām, kuras atrodas pie dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem;

Pilsētu mezgli

16.

atgādina, ka ilgtspējīga pilsētu mobilitāte apvienojumā ar ilgtspējīgiem tālsatiksmes pasažieru pārvadājumiem ir būtisks faktors TEN-T un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā;

17.

uzsver, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 3. ziņojumā ir norādīta iespēja ar pilsētattīstības, tostarp pilsētmobilitātes politikas palīdzību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas; šajā sakarā norāda, cik svarīga ir aktīva mobilitāte, kuras attīstībai ir nepieciešama saskaņota infrastruktūra, kas aptver pilsētu mezglus;

18.

norāda uz nepieciešamību ieviest ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus (SUMP). Komiteja uzskata, ka ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni, Eiropas transporta tīklā vietējā un reģionālā līmenī integrējot mobilitātes un telpiskās plānošanas stratēģijas, palīdz stiprināt daudzlīmeņu pārvaldības modeli;

19.

norāda, ka mazapdzīvotos un salu reģionos būtu jāpiemēro pieeja, kas būtu vairāk pielāgota to īpašajām iezīmēm;

20.

ierosina uzsvērt elastīgumu kā kritēriju ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem, lai šos plānus varētu sekmīgi integrēt esošajos plānos. Pilsētu mezglu izbūvi nevajadzētu apgrūtināt ar apjomīgu datu sniegšanu un ar to saistītām procedūrām. Palielinoties pilsētu mezglu skaitam, šādiem mezgliem piešķirtais ES finansējums ir attiecīgi jāpalielina;

Transporta veidi

21.

norāda, ka ūdens transports un dzelzceļa transports ir klimatu saudzējoši transporta veidi, un tādēļ mudina tos attīstīt TEN-T ietvaros;

22.

atzinīgi vērtē būtiskos uzlabojumus dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībā, taču uzsver, ka sadarbspējas un nepārtrauktības ziņā vēl ir daudz darāmā, lai Eiropas mērogā izveidotu efektīvu dzelzceļa tīklu kravu un pasažieru pārvadājumiem;

23.

atzinīgi vērtē TEN-T jūrniecības pīlāra nostiprināšanu, it īpaši finansējuma attiecināmību uz visiem jūras posmiem starp TEN-T ostām, jo tas veicinātu kabotāžas attīstību un stimulētu kravu pārvirzīšanu no autotransporta uz jūras transportu, kā arī salu un tālāko reģionu savienojamību;

TEN-T finansēšana

24.

norāda, ka TEN-T izveides pabeigšana noteiktajā termiņā ir reģionālo un vietējo pašvaldību prioritāte. Tomēr Komiteja uzsver, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta budžets joprojām ir nepietiekams, ņemot vērā mobilizējamo summu apmēru, un pauž nožēlu, ka daudziem reģioniem nav iespējams izmantot struktūrfondus, lai palīdzētu novērst šo finansējuma trūkumu; Turklāt kopīgu interešu projektu ekonomiskās dzīvotspējas novērtējumā būtu jāņem vērā ne tikai izmaksu un ieguvumu analīze, bet arī dalībvalstu dažādie sociālekonomiskie un ģeogrāfiskie apstākļi, piemēram, attālumi un satiksmes apjomi, kā arī projektu plašāka ekonomiskā ietekme. Turklāt pienācīgi jāņem vērā dalībvalstīm noteikto prasību izpildes iespējas laika un finansiālo nosacījumu ziņā;

25.

norāda, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 3. ziņojumā ir ieteikts veicināt no klimata viedokļa efektīvāku mobilitātes veidu izvēli; tāpēc pauž nožēlu, ka trūkst mehānisma, kura uzdevums būtu veicināt pāreju uz klimatu saudzējošākiem transporta veidiem;

26.

uzsver, ka ir nepieciešams finansiāls atbalsts TEN-T apkopei visā projekta dzīves ciklā un ka ir jānodrošina transporta infrastruktūras nepārtraukts finansējums ilgtermiņā;

Rīcības plāns tālsatiksmes un pārrobežu pasažieru dzelzceļa pārvadājumu veicināšanai

27.

pauž gandarījumu, ka rīcības plānā ir mudināts izveidot vienotu Eiropas satvaru un novērst šķēršļus, kas joprojām kavē pārrobežu un tālsatiksmes dzelzceļa pakalpojumus;

28.

uzsver, ka rīcības plāna mērķu īstenošanā izšķiroša loma ir nakts vilcieniem;

29.

uzskata, ka tālsatiksmes un pārrobežu pasažieru dzelzceļa pakalpojumu veicināšanas nolūkā Eiropas līmenī ir jāveido veicināšanas un finansēšanas instrumenti, kā arī jānodrošina taisnīgi konkurences apstākļi ar gaisa transportu;

30.

uzsver, ka reģionālās un vietējās pašvaldības ir ieinteresētas šo mērķu sasniegšanā. Tādēļ Komiteja pievērsīs uzmanību Komisijas plānotajam tiesību akta priekšlikumam, kura mērķis ir atvieglot lietotājiem dzelzceļa biļešu izmantošanu.

Briselē, 2022. gada 11. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/83

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Enerģētikas tiesību aktu kopums par gāzi, ūdeņradi un metāna emisijām”

(2022/C 498/13)

Ziņotājs:

Jakub CHEŁSTOWSKI (ECR/PL), Silēzijas vojevodistes maršals

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu

COM(2021) 803 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu

COM(2021) 804 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942

COM(2021) 805 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu

COM(2021) 803 final

1. grozījums

6. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..) tirgus dalībniekiem ir iespēja un stimuls ņemt vērā fosilās gāzes lomu pārkārtošanās procesā , kad tiek plānotas darbības, kas palīdzēs izvairīties no slazda efekta, un kura nodrošinās pakāpenisku un savlaicīgu atteikšanos no fosilās gāzes, jo īpaši visos attiecīgajos rūpniecības sektoros un apkures vajadzībām.

(..) tirgus dalībniekiem ir iespēja un stimuls ņemt vērā fosilās gāzes lomu pārkārtošanās procesā , lai jaunuzbūvētā dabasgāzes infrastruktūra būtu piemērota mazoglekļa un atjaunīgo gāzu ekspluatācijai ar mērķi tās amortizācijas periodā izvairīties no slazda efekta un nodrošināt pakāpenisku un savlaicīgu atteikšanos no fosilās gāzes, jo īpaši visos attiecīgajos rūpniecības sektoros un apkures vajadzībām.

Pamatojums

Lai palielinātu dekarbonizētu gāzu izmantošanu, ir svarīgi, lai ieguldījumu plānos attiecībā uz jaunu gāzes infrastruktūru, tostarp cauruļvadiem, LNG termināļiem un gāzes glabātuvēm, tiktu ņemts vērā projektēšanas un būvēšanas veids, kas no ekspluatācijas sākuma ļauj infrastruktūru pielāgot dekarbonizētām gāzēm.

2. grozījums

9. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tomēr mazoglekļa kurināmie/degvielas (LCF), piemēram, mazoglekļa ūdeņradis (LCH) var būt nozīmīgas enerģētiskajā pārkārtošanā, jo īpaši īstermiņā un ilgtermiņā, lai strauji mazinātu esošo kurināmo/degvielu radītās emisijas, un var veicināt atjaunīgu kurināmo/degvielu, piemēram, atjaunīgā ūdeņraža, ieviešanu tirgū. Klimata mērķu sasniegšanas kontekstā svarīga atjaunīgā degviela ir arī biometāns, kas ir salīdzinoši viegli savietojams ar pašreizējo dabasgāzes infrastruktūru (analoģiskā degviela), turklāt ES ir liels iekšējais ražošanas potenciāls. Lai nodrošinātu biometāna tirgus attīstību, dalībvalstīm it īpaši būtu jācenšas īstenot ieguldījumus saskaņā ar biomasas kaskādes principiem ar mērķi būtiski palielināt biogāzes un biometāna decentralizētu ražošanu no esošajiem atkritumiem tādās nozarēs kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un pašvaldību apsaimniekošana. Būtu jāizslēdz tādu augu audzēšana, kurus paredzēts izmantot tikai biogāzes iekārtās, un tādu biogāzes iekārtu būvniecība, kuras ir atkarīgas no intensīvās lopkopības turpmākas pastāvēšanas. Lai sekmētu pārkārtošanos, ir jānosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu robežvērības mazoglekļa ūdeņradim un sintētiskajiem gāzveida kurināmajiem/degvielām.

Pamatojums

Īstermiņā biogāzes un biometāna nozares attīstība ir svarīga, lai daļēji mazinātu atkarību no dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī lai attīstītu vietējās energokopienas tādās nozarēs kā lauksaimniecība, mežsaimniecība vai pašvaldību apsaimniekošana, kur atkritumus var pārveidot par ražošanas substrātu. Tomēr būtu skaidri jāprecizē, ka var dedzināt tikai pašreizējo biometānu. Ir jāizslēdz tādu augu audzēšana, kurus paredzēts izmantot biogāzes iekārtās, un intensīvās lopkopības saglabāšana tikai tādēļ, lai iegūtu biogāzi un biometānu enerģijas ražošanai, jo tas palēnina zaļo pārkārtošanos.

3. grozījums

20. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..) Lai arī elektrifikācija ir svarīgs zaļās pārkārtošanās elements, tomēr mājsaimniecību dabasgāzes patēriņš nākotnē joprojām saglabāsies, tai skaitā pieaugs atjaunīgās gāzes patērētais apjoms. Lai nodrošinātu, ka mājsaimniecības var saņemt un izmantot atjaunīgās gāzes, dalībvalstīm sadarbībā ar Eiropas Komisiju būtu jāsāk dialogs ar tirgus ieinteresētajām personām par atbilstošu iekārtu tehnoloģiskās piekļuves iespējām, kā arī par to izvietošanas iespējamajām izmaksām.

Pamatojums

Attīstītā dekarbonizēto gāzu tirgū būs jāņem vērā mazumtirdzniecības lietotāji: mājsaimniecības un zināma daļa mazo un vidējo uzņēmumu (MVU). Bez modernizācijas vai jaunu apkures un dzesēšanas iekārtu iegādes tiešajiem lietotājiem būs tehniskas grūtības vai viņi nevarēs pāriet no fosilā kurināmā uz dekarbonizētām gāzēm.

4. grozījums

108. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..) piedāvājums un pieprasījums, transporta infrastruktūra, pakalpojuma kvalitāte, pārrobežu tirdzniecība, ieguldījumi, patērētāju cenas, tirgus likviditāte.

(..) piedāvājums un pieprasījums, transporta infrastruktūra, pakalpojuma kvalitāte, pārrobežu tirdzniecība, ieguldījumi, patērētāju cenas, tirgus likviditāte. Tirgus pārredzamībai būtu jāietver arī detalizēta izmaksu noteikšana jaunas infrastruktūras būvniecībai dekarbonizētām gāzēm visās dalībvalstīs. Tāpēc valstu regulatīvajām iestādēm sadarbībā ar valstu tīklu operatoriem būtu jāveic detalizēti ekonomiskie aprēķini par nākotnes ieguldījumu izmaksām dekarbonizētu gāzu infrastruktūras paplašināšanai. Tas ļaus reālistiski plānot tīkla attīstību, noteikt iespējamo finansējuma trūkumu, kā arī sniegt iespējas veidot tarifu politiku, kas būs izdevīga gan operatoriem, gan lietotājiem.

Pamatojums

Dekarbonizētu gāzu infrastruktūras būvniecības izmaksas dažādās dalībvalstīs var ievērojami atšķirties. Lai pienācīgi plānotu mazoglekļa un atjaunīgo gāzu tirgus attīstību, būtu jāņem vērā šo izmaksu vietējā perspektīva.

5. grozījums

4. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..) cenu noteikšanā par dabasgāzes piegādi enerģētiskās nabadzības skartiem vai neaizsargātiem mājsaimniecības lietotājiem (..). Uz šādām publiskām intervencēm attiecas 4. un 5. punktā izklāstītie nosacījumi.

(..) cenu noteikšanā par dabasgāzes piegādi enerģētiskās nabadzības skartiem vai neaizsargātiem mājsaimniecības lietotājiem , vai saskaņā ar Regulā (ES) 2017/1938 sniegto definīciju aizsargājamiem lietotājiem (…) . Uz šādām publiskām intervencēm attiecas 4. un 5. punktā izklāstītie nosacījumi.

Lai izvairītos no enerģētiskās nabadzības negatīvajām sekām, ilgstoša būtiska cenu pieauguma gadījumā intervences, kas atbilst 4. un 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem, var attiecināt uz citu klientu grupu.

Pamatojums

Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums ir pārāk ierobežots gadījumā, ja cenas strauji pieaug. Grozījums attiecas uz iespēju pievienot aizsargājamus lietotājus, kuru definīcija dota Piegādes drošības regulā (2017/1938).

6. grozījums

8. panta 11. punkts

(Jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

11. Lai tiešajiem lietotājiem varētu pierādīt atjaunīgās enerģijas daudzumu, kas ietverts atjaunīgo un mazoglekļa degvielu piegādātāja energoresursu struktūrā attiecībā pret enerģiju, kas laista tirgū un piegādāta patērētājiem, pamatojoties uz līgumiem, dalībvalstis nodrošina iespēju izsniegt izcelsmes apliecinājumu pēc atjaunīgo un mazoglekļa degvielu ražotāja pieprasījuma saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 19. panta 7. punkta ii) apakšpunktu attiecībā uz gāzi, tostarp biogāzi, biometānu, ūdeņradi, amonjaku, metanolu un sintētisko gāzveida degvielu.Turklāt ir būtiski, lai galalietotāji apzinātos zaļās pārkārtošanās nozīmi un būtu informēti par atjaunīgo vai mazoglekļa degvielu daudzveidību un savām tiesībām pieprasīt izcelsmes apliecinājumus.

Pamatojums

Lai izvērstu savienotu ES mazoglekļa un atjaunīgo degvielu tirgu, būs jāizmanto instrumenti, kas sniedz informāciju par saražoto un tiešajiem lietotājiem piegādāto gāzu izcelsmi.

7. grozījums

10. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
(..) tirdzniecības un balansēšanas noteikumus. Šajā sakarā dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nediskriminē piegādātājus, kas jau ir reģistrēti citā dalībvalstī.	(..) tirdzniecības un balansēšanas noteikumus , kā arī vajadzīgās atļaujas, kuras izsniedz, pamatojoties uz 7. panta 2. punktu, tās dalībvalsts regulatīvā iestāde, kurā notiek gāzes piegāde . Šajā sakarā dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nediskriminē piegādātājus, kas jau ir reģistrēti citā dalībvalstī.

Pamatojums

Prasība piegādātājiem ievērot standartus, kas ir spēkā dalībvalstīs, nodrošina piegādes drošību patērētājiem. Turpmākajā noteikuma daļā garantēts, ka šādi standarti nav diskriminējoši.

8. grozījums

26. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..) atjaunīgo un mazoglekļa gāzu ražošanas objekti ir savienoti ar sadales vai pārvades tīkliem.

(..) atjaunīgo un mazoglekļa gāzu ražošanas objekti ir savienoti ar sadales vai pārvades tīkliem , ja tos uzskata par izdevīgiem saskaņā ar 51. pantā minētajiem nacionālajiem tīkla attīstības plāniem . Dalībvalstis izstrādā vajadzīgos mehānismus, kas nodrošina taisnīgu un proporcionālu to izmaksu sadali, kas rodas, pieslēdzot jaunas iekārtas, kuras ražo atjaunīgās un mazoglekļa gāzes.

Pamatojums

Kompensācijas mehānismu ieviešanas mērķis ir nodrošināt, ka izmaksas netiek netaisnīgi pārnestas uz citiem tīkla lietotājiem, kā arī garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū. Ar sadales un pārvades tīkliem būtu jāsavieno tikai tādi objekti, kuru pieslēgums sniedz skaidru pievienoto vērtību, jo ilgtermiņā būtu jākoncentrējas uz atjaunīgo energoresursu ilgtspējīgu attīstību un it īpaši uz atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu.

9. grozījums

51. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)	ietver visus ieguldījumus, par kuriem jau pieņemts lēmums, un nosaka jaunus ieguldījumus, kas jāveic nākamos trīs gados;

ietver visus ieguldījumus, par kuriem jau pieņemts lēmums, un nosaka jaunus ieguldījumus, kas jāveic nākamos trīs gados , kā arī to detalizētu ekonomisko analīzi, tostarp izmaksas, kas saistītas ar mazoglekļa un atjaunīgo gāzu esošās infrastruktūras pārbūvi vai modernizāciju, un norādi par iespējamu finansējuma trūkumu tradicionālajai dabasgāzes infrastruktūrai;

Pamatojums

Mazoglekļa un atjaunīgās gāzes infrastruktūras attīstības ilgtermiņa plānošanā jāņem vērā detalizēta izmaksu plānošana. Detalizētu ekonomisko jautājumu atstāšana tikai gPSO un gāzes sadales sistēmu operatoru (gSSO) pārziņā var radīt grūtības īstenot ieguldījumu mērķus.

10. grozījums

72. panta 4. punkta f) apakšpunkts

(Jauns apakšpunkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

izveidot tā dēvētās “regulatīvās smilškastes”, lai inovatīviem ieguldījumiem mazoglekļa un atjaunīgo gāzu jomā piešķirtu mērķtiecīgus un pagaidu atbrīvojumus no valsts, reģionālā vai vietējā tiesiskā regulējuma. Šādas regulatīvas testēšanas vides izveide ir paredzēta, lai paātrinātu ieguldījumus mazoglekļa un atjaunīgajās gāzēs, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās minētie ieguldījumi pilnībā neatbilst pašreizējam tiesiskajam un regulatīvajam satvaram, kā arī varētu atvieglot turpmāku normatīvās vides pielāgošanu šiem ieguldījumiem.

Pamatojums

Ir ieteicams izveidot tā dēvētās “regulatīvās smilškastes”, kas nodrošinās pagaidu atbrīvojumu no valsts, reģionālā vai vietējā tiesiskā regulējuma, lai īstenotu inovatīvus ieguldījumus, kuriem vēl nav izstrādāta atbilstoša tiesiskā vide.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu

COM(2021) 804 final

11. grozījums

42. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..) Nodrošinot saskaņotu pieeju gāzes kvalitātei pārrobežu starpsavienojumu punktos, būtu jāsaglabā dalībvalstu elastība attiecībā uz gāzes kvalitātes standartu piemērošanu to iekšzemes dabasgāzes sistēmās. Lai nodrošinātu ļoti integrētu, sadarbspējīgu un pārredzamu tirgu mazoglekļa un atjaunīgajām gāzēm, kuru apjomi dabasgāzes sistēmā pieaugs, būs jāpiemēro izcelsmes apliecinājumi. Šādu apliecinājumu mērķis būs sertificēt gāzes ražošanas avotu, kā arī radīto oglekļa pēdu, lai nodrošinātu, ka ražotāji un tiešie lietotāji var veikt standartizētu tirdzniecību un dokumentēt sasniegtos CO2 samazinājumus.

Pamatojums

Bez izcelsmes apliecinājuma nebūs iespējams sertificēt attiecīgās gāzes ražošanas avotu un oglekļa pēdu, tādējādi kavējot klimata politikas īstenošanu un nefinanšu pārskatu sniegšanu.

12. grozījums

43. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)	nosaka investīciju nepietiekamību, it sevišķi attiecībā uz pārrobežu jaudām.

c)	nosaka investīciju nepietiekamību, it sevišķi attiecībā uz pārrobežu jaudām , kā arī sistēmu savienojumiem ar trešām valstīm, no kurām tiks importētas mazoglekļa un atjaunīgās gāzes, lai segtu kopējo enerģijas pieprasījumu Eiropas Savienībā .

Pamatojums

Lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību rūpniecības nozarēs un ES enerģētisko drošību jaunajā mazoglekļa un atjaunīgo gāzu tirgū, galvenajam plānošanas elementam vajadzētu būt nodrošināt, ka vajadzīgie ūdeņraža apjomi tiek importēti no valstīm ārpus ES tā, lai ilgtspējīgi un droši apmierinātu ES kopējās enerģijas vajadzības.

13. grozījums

43. panta 4. punkts

(Jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

—

4. Lai izstrādātu pareizu, reālistisku un īstenojamu ES mēroga tīkla attīstības desmit gadu plānu, tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER), gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (ENTSO-G) un elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (ENTSO-E) jāsāk apspriešanās ar valstu regulatīvajām iestādēm par mazoglekļa un atjaunīgo gāzu ekspluatācijas infrastruktūras būvniecības vai modernizācijas izmaksām. Tas jo īpaši attiecas uz ieguldījumu izmaksu un darbības izmaksu precīzu plānošanu jauniem objektiem, piemēram, ūdeņraža termināļiem, elektrolīzeriem, ūdeņraža tīkliem.

Pamatojums

Sk. iepriekš.

14. grozījums

60. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)	investīcijas veicina dekarbonizāciju;

b)	investīcijas veicina dekarbonizāciju un nodrošina, ka jaunbūvējamā dabasgāzes infrastruktūra ir projektēta tā, lai no ekspluatācijas sākuma minēto infrastruktūru varētu pielāgot atjaunīgajām un mazoglekļa gāzēm, līdz minimumam samazinot slazda efekta risku;

Pamatojums

Sk. iepriekš.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942

COM(2021) 805 final

15. grozījums

3. pants

(Jauns pants)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

—

Atjaunīgo gāzes avotu ilgtermiņa potenciāla novērtējums kā pamats pārvades un sadales sistēmas attīstības optimizēšanai

1. Valstu biogāzes un biometāna stratēģiju ietvaros dalībvalstis ir atbildīgas par biometāna ražošanas potenciāla novērtēšanu vietējā līmenī visā to teritorijā. Šāds novērtējums būtu jāveic divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Novērtējums var balstīties uz esošajiem novērtējumiem.

2. Biomasa, uz kuru attiecas šis novērtējums, ietver neapstrādātu biomasu, kas definēta Direktīvas 2018/2001 2. pantā (tostarp IX pielikumā) un atbilst ES ilgtspējīgas attīstības kritērijiem.

3. Novērtējuma izstrādes posmā dalībvalstis apspriežas ar attiecīgo regulatīvo iestādi un pārvades un sadales sistēmu operatoriem, lai noteiktu:

a)	teritoriālo vienību, kurā veic ražošanas potenciāla novērtējumu;

b)	novērtējamajam biomasas klāstam – ģeogrāfisko tuvumu esošajiem dabasgāzes tīkliem.

4. Novērtējot, pilnveidojot esošo novērtējumu un veicot turpmākos atjauninājumus, dalībvalstis apspriežas ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā arī pārvades un sadales sistēmu operatoriem. Tās var apspriesties ar citiem attiecīgajiem subjektiem.

Pamatojums

Biogāzes un biometāna ilgtermiņa ražošanas potenciāla novērtējums ir priekšnoteikums tīkla nostiprināšanas rentablai plānošanai ar mērķi gāzes tīklos iekļaut arvien lielāku biometāna apjomu.

16. grozījums

3. panta 3. punkts

(Jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

—

3. Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) sadarbībā ar valstu regulatīvajām iestādēm veic detalizētu aprēķinu par ieguldījumu un darbības izmaksām, kas saistītas ar metāna emisiju samazināšanu katrā dalībvalstī. Pirmo aprēķinu veic līdz … gada … [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma], un pēc tam to atjaunina ik pēc trīs gadiem. Ieguldījumu un darbības izmaksu aprēķins ir tarifu un finansējuma politikas plānošanas pamatā.

Pamatojums

Veicot metāna noplūžu analīzi, ziņojot par metāna emisijām, kā arī īstenojot potenciāli jaunus ieguldījumus, kuru rezultātā tiek samazinātas metāna emisijas, būtu jāņem vērā sistēmiskās izmaksas, kas nedrīkst radīt slogu tiešajiem lietotājiem vai palielināt enerģētiskās nabadzības reģionu skaitu.

17. grozījums

10. panta 4. punkts

(Jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	4. Komisija sadarbībā ar Starptautisko metāna emisiju observatoriju ar īstenošanas aktiem nosaka ES metodiku metāna emisiju monitoringam, ziņošanai un verifikācijai, lai īstenotu šīs regulas 3., 4. un 5. nodaļā noteiktos pienākumus.

Pamatojums

Lai uzsāktu koordinētus metāna emisiju samazināšanas centienus, ir jāievieš universāla monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MZV) metodika, kas būs universāla visai nozarei un nodrošinās emitentiem iespēju ziņot pārredzami un salīdzināmi.

18. grozījums

12., 14., 17., 18., 25., 26., 27., 28., 29. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

12., 14., 17., 18., 25., 26., 27., 28., 29. pants

Obligātie termiņi, kas paredzēti 12. pantā, ir pagarināti par 12 mēnešiem.

Obligātie termiņi, kas paredzēti 14. pantā, ir pagarināti par 9 mēnešiem.

Obligātie termiņi, kas paredzēti 17. pantā, ir pagarināti par 9 mēnešiem.

Obligātie termiņi, kas paredzēti 18. pantā, ir pagarināti par 12 mēnešiem.

Obligātie termiņi, kas paredzēti 25. pantā, ir pagarināti par 12 mēnešiem.

Obligātie termiņi, kas paredzēti 26. pantā, ir pagarināti par 9 mēnešiem.

Obligātie termiņi, kas paredzēti 27. pantā, ir pagarināti par 9 mēnešiem.

Obligātie termiņi, kas paredzēti 28. pantā, ir pagarināti par 12 mēnešiem.

Obligātie termiņi, kas paredzēti 29. pantā, ir pagarināti par 12 mēnešiem.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

uzsver nepieciešamību pasargāt patērētājus no augstām cenām un garantēt viņu energoapgādes drošību. Tas ir īpaši svarīgi pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā;

lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa, 8. vides rīcības plāna un Parīzes klimata nolīguma mērķus, Savienībai vajadzētu, ņemot vērā enerģētiskās drošības jautājumu, pēc iespējas ātrāk sākt pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā, tostarp dabasgāzes, izmantošanu un panākt, lai ekonomika būtu ļoti energoefektīva un pārsvarā balstītos uz atjaunīgiem resursiem. Tāpēc nekavējoties ir jāievieš vienots satvars dabasgāzes izmantošanas pārtraukšanai;

norāda, ka ūdeņraža ekonomikas attīstības ātrums ir tieši atkarīgs no ūdeņraža infrastruktūras savlaicīgas izveidošanas un pārbūves. Daudzpusīgu projektu un iniciatīvu īstenošanai dinamiskā vidē ir vajadzīgs atbilstošs ES tiesiskais regulējums, kas nodrošinātu ieguldījumiem nepieciešamo plānošanas noteiktību;

uzsver, ka dekarbonizētu gāzu pieaugošajai izplatībai nevajadzētu ietekmēt gāzes kvalitāti tiešajiem lietotājiem;

vērš uzmanību uz nepieciešamību veikt infrastruktūras attīstības izmaksu analīzi, lai nodrošinātu ekonomiski paredzamu enerģētikas pārkārtošanu. Iespējams, ka būs papildus jāanalizē izmaksas dekarbonizētu gāzu infrastruktūras attīstības jomā, kā arī jāveic pētījumi par šīs pārkārtošanās ietekmi uz tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to īpatnības, kas pienācīgi atzītas Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā;

aicina novērst balasta aktīvu rašanos. It īpaši jaunizveidotie gāzes aktīvi būtu jāprojektē tā, lai nākotnē nodrošinātu iespēju līdzsadedzināt vai darboties ar augstas koncentrācijas dekarbonizētām gāzēm;

iesaka ieviest tā dēvētās “regulatīvās smilškastes”, kas nodrošinās dekarbonizētu gāzu integrēta tirgus attīstību, ja valstu līmenī trūkst pietiekamu nozares tiesību aktu;

vērš uzmanību uz iespēju ieviest izcelsmes apliecinājumus mazoglekļa un atjaunīgajām gāzēm; šie apliecinājumi nodrošinās pārredzamu tirdzniecību tirgū;

iesaka izstrādāt ceļvedi dekarbonizētu gāzu importam uz ES, lai saglabātu energoapgādes drošību un apmierinātu turpmāko pieprasījumu;

10.

aicina mazoglekļa un atjaunīgo gāzu tirgu attīstības jomā paplašināt ENTSO-G kompetenci, nevis šim nolūkam izveidot atsevišķu ūdeņraža tīklu operatoru Eiropas tīklu (ENNOH);

11.

kritiski vērtē ierosinātos stingros noteikumus par ūdeņraža tīkla īpašumtiesību vertikālo un horizontālo nodalīšanu. Tie ir pretrunā mērķim veikt ātrus un apjomīgus ieguldījumus ūdeņraža tīklā, kas tiktu efektīvi būvēts un ekspluatēts, pamatojoties uz esošajiem dabasgāzes tīkliem; tādēļ aicina nodalīšanas prasības, kas ir spēkā attiecībā uz elektroenerģiju un gāzi, saglabāt attiecībā uz ūdeņradi, it īpaši sadales tīkla līmenī; vērš uzmanību uz iespēju ūdeņraža pārvades tīkla attīstību atstāt gPSO ziņā. Ūdeņraža pārvades tīkla operatora nodalīšana no gPSO atsevišķā un neatkarīgā uzņēmumā var nedot labumu enerģētikas pārkārtošanas īstenošanas dinamikai;

12.

aicina izstrādāt substrāta bāzi biogāzei un biometānam. Organiskās degvielas piegādes nodrošināšana būs svarīga, lai pēc iespējas labāk izmantotu reģionu potenciālu šo gāzu jomā; vienlaikus aicina izslēgt tādu augu audzēšanu, kurus paredzēts izmantot tikai biogāzes iekārtās, un tādu biogāzes iekārtu būvniecību, kuras ir atkarīgas no intensīvās lopkopības turpmākas pastāvēšanas;

13.

aicina reģionālā līmenī novērtēt biogāzes un biometāna ražošanas ilgtermiņa potenciālu, pamatojoties uz kuru būs iespējams noteikt dekarbonizēto gāzu ekosistēmas reģionālās attīstības potenciālu;

14.

iesaka izveidot metāna emisiju uzskaites universālu metodiku, kas ļaus sākt koordinētus centienus metāna emisiju samazināšanas nolūkā Eiropas Savienībā;

15.

norāda, ka metāns kā kurināmais koģenerācijas stacijās ir jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos un kā pagaidu risinājums;

16.

iesaka ņemt vērā izmaksas, ko rada centieni samazināt metāna emisijas Eiropas Savienībā. Eiropas Komisijai būtu jāņem vērā nepieciešamās izmaksas, kas gulsies uz dalībvalstīm, un ieplānot šajā jomā atbalsta finansējumu, kas dos tiešu labumu galapatērētājiem, it īpaši mazāk attīstītos reģionos un reģionos ar augstu siltumapgādes pieprasījumu;

17.

aicina ES regulējumā pilnībā atzīt un atbalstīt biogāzes izmantošanu arī transporta nozarē, lai samazinātu emisijas no aprites cikla perspektīvas. Pašlaik ES ilgtspējīgu darbību taksonomijā biogāzes ražošana, bet ne tās izmantošana transportā, ir atzīta par ilgtspējīgu darbību;

18.

atgādina, ka Eiropas Savienībā pašvaldību kompetences ir atšķirīgas un ka lēmumi būtu jāpieņem tajā pārvaldības līmenī, kurā tas ir visefektīvāk. Komiteja uzskata, ka attiecīgie tiesību aktu priekšlikumi atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/94

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas mikroshēmu akts Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai”

(2022/C 498/14)

Ziņotājs:

Thomas Gottfried SCHMIDT (DE/PPE), Saksijas brīvvalsts reģionālās attīstības ministrs

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai (Mikroshēmu akts)

COM(2022) 46 final

Pielikumi priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai (Mikroshēmu akts)

COM(2022) 46 final, 1.–3. pielikums

Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru Regulu (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, groza attiecībā uz kopuzņēmumu “Mikroshēmas”

COM(2022) 47 final

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Mikroshēmu akts”

COM(2022) 45 final

Komisijas ieteikums par kopīgu Savienības rīkkopu pusvadītāju deficīta novēršanai un par ES mehānismu pusvadītāju ekosistēmas uzraudzībai

COM(2022) 782 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai (Mikroshēmu akts)

COM(2022) 46 final

1. grozījums

1. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(1)

Pusvadītāji ir jebkuras digitālās ierīces pamatā: no viedtālruņiem un automašīnām līdz kritiski svarīgām lietojumprogrammām un infrastruktūrām veselības, enerģētikas, sakaru un automatizācijas jomā, kā arī lielākajā daļā citu rūpniecības nozaru. Lai gan pusvadītāji ir būtiski mūsu mūsdienu ekonomikas un sabiedrības darbībai, Savienība ir pieredzējusi nepieredzētus piegādes traucējumus. Pašreizējais piegāžu trūkums liecina par pastāvīgiem un nopietniem strukturāliem trūkumiem Savienības pusvadītāju vērtību un piegādes ķēdē. Pašreizējais piegāžu trūkums liecina par pastāvīgiem un nopietniem strukturāliem trūkumiem Savienības pusvadītāju vērtību un piegādes ķēdē.

(1)

Pusvadītāji ir jebkuras digitālās ierīces pamatā: no viedtālruņiem, elektropiedziņas velosipēdiem un automašīnām līdz kritiski svarīgām lietojumprogrammām un infrastruktūrām veselības, enerģētikas, sakaru un automatizācijas jomā, kā arī lielākajā daļā citu rūpniecības nozaru. Lai gan pusvadītāji ir būtiski mūsu mūsdienu ekonomikas un sabiedrības darbībai un iecerētajam zaļās pārkārtošanās procesam , Savienība ir pieredzējusi nepieredzētus piegādes traucējumus. Pašreizējais piegāžu trūkums liecina par pastāvīgiem un nopietniem strukturāliem trūkumiem Savienības pusvadītāju vērtību un piegādes ķēdē. Pašreizējais piegāžu trūkums liecina par pastāvīgiem un nopietniem strukturāliem trūkumiem Savienības pusvadītāju vērtību un piegādes ķēdē.

Pamatojums

Nozarēm un tehnoloģijām, kas ir svarīgas zaļās pārkārtošanās procesam, ir vajadzīgas mikroshēmas. Piemēram, mūsdienīgo elektrisko velosipēdu motoros, vadības ierīcēs un displejos un fotoelementu invertoros ir iebūvētas mikroshēmas. Bez mikroshēmām nebūs iespējama zaļā pārkārtošanās.

2. grozījums

3. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(3)

Šim satvaram ir divi mērķi. Pirmais mērķis ir nodrošināt apstākļus, kas nepieciešami Savienības konkurētspējai un inovācijas spējai, un nodrošināt rūpniecības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām, ko rada strauji inovācijas cikli un vajadzība pēc ilgtspējas. Otrais mērķis, kas ir atsevišķs un papildina pirmo mērķi, ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, izveidojot vienotu Savienības tiesisko regulējumu Savienības noturības un piegādes drošības palielināšanai pusvadītāju tehnoloģiju jomā.

(3)

Šim satvaram ir divi mērķi. Pirmais mērķis ir nodrošināt apstākļus, kas nepieciešami Savienības konkurētspējai un inovācijas spējai, un nodrošināt rūpniecības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām dažādās nozarēs un attiecīgajās reģionālajās ekosistēmās, ņemot vērā ilgtspējas kritērijus (IAM), ko rada strauji inovācijas cikli un vajadzība pēc ilgtspējas. Otrais mērķis, kas ir atsevišķs un papildina pirmo mērķi, ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, izveidojot vienotu Savienības tiesisko regulējumu Savienības noturības un piegādes drošības palielināšanai pusvadītāju tehnoloģiju jomā.

Pamatojums

IAM ievērošana ir svarīgs aspekts, un tas būtu jāiekļauj.

3. grozījums

13. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(13)

Lai pārvarētu pašreizējo sadrumstaloto publisko un privāto investīciju centienu ierobežojumus, veicinātu integrāciju, savstarpēju bagātināšanos un atdevi no ieguldījumiem pašreizējās programmās un lai īstenotu vienotu Savienības stratēģisko redzējumu par pusvadītājiem, lai īstenotu Savienības un tās dalībvalstu mērķi nodrošināt vadošo lomu digitālajā ekonomikā, iniciatīvai “Mikroshēmas Eiropai” būtu jāveicina labāka koordinācija un ciešāka sinerģija starp esošajām finansēšanas programmām Savienības un valstu līmenī, labāka koordinācija un sadarbība ar nozares un galvenajām privātā sektora ieinteresētajām personām un papildu kopīgas investīcijas ar dalībvalstīm. Iniciatīvas īstenošanas struktūra ir izveidota, lai apvienotu resursus no Savienības, dalībvalstīm un trešām valstīm, kas ir asociētas ar esošajām Savienības programmām, kā arī no privātā sektora. Tāpēc iniciatīvas panākumus var nodrošināt tikai kopīgi dalībvalstu un Savienības centieni atbalstīt gan ievērojamās kapitālieguldījumu izmaksas, gan virtuālo projektēšanas, testēšanas un izmēģinājuma resursu plašu pieejamību, kā arī zināšanu, prasmju un kompetenču izplatīšanu. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā attiecīgo darbību specifiku, iniciatīvas mērķi, jo īpaši “mikroshēmu fonda” darbības, būtu jāatbalsta arī, izmantojot apvienošanas mehānismu InvestEU fonda ietvaros.

(13)

Lai pārvarētu pašreizējo sadrumstaloto publisko un privāto investīciju centienu ierobežojumus, veicinātu integrāciju, savstarpēju bagātināšanos un atdevi no ieguldījumiem pašreizējās programmās un lai īstenotu vienotu Savienības stratēģisko redzējumu par pusvadītājiem, lai īstenotu Savienības un tās dalībvalstu mērķi nodrošināt vadošo lomu digitālajā ekonomikā, iniciatīvai “Mikroshēmas Eiropai” būtu jāveicina labāka koordinācija visos pārvaldības līmeņos un starp tiem un ciešāka sinerģija starp esošajām finansēšanas programmām Savienības un valstu līmenī (tai skaitā starp centralizēti pārvaldītām ES programmām un ES programmām ar dalītu pārvaldību) , labāka koordinācija un sadarbība ar nozares un galvenajām privātā sektora ieinteresētajām personām un papildu kopīgas investīcijas ar dalībvalstīm. Iniciatīvas īstenošanas struktūra ir izveidota, lai apvienotu resursus no Savienības, dalībvalstīm , reģioniem un trešām valstīm, kas ir asociētas ar esošajām Savienības programmām, kā arī no privātā sektora. Tāpēc iniciatīvas panākumus var nodrošināt tikai kopīgi dalībvalstu un Savienības centieni atbalstīt gan ievērojamās kapitālieguldījumu izmaksas, gan virtuālo projektēšanas, testēšanas un izmēģinājuma resursu plašu pieejamību, kā arī zināšanu, prasmju un kompetenču izplatīšanu. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā attiecīgo darbību specifiku, iniciatīvas mērķi, jo īpaši “mikroshēmu fonda” darbības, būtu jāatbalsta arī, izmantojot apvienošanas mehānismu InvestEU fonda ietvaros.

Pamatojums

Reģionālās dimensijas iekļaušana.

4. grozījums

15. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(15)

Iniciatīvai būtu jābalstās uz spēcīgo zināšanu bāzi un jāpalielina sinerģija ar darbībām, ko pašlaik atbalsta Savienība un dalībvalstis, izmantojot programmas un darbības pētniecībā un inovācijā pusvadītāju jomā un piegādes ķēdes daļas attīstībā, jo īpaši pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un programmu “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (1), lai līdz 2030. gadam nostiprinātu Savienību kā globālu spēlētāju pusvadītāju tehnoloģiju un to lietojumu jomā un palielinātu tās daļu ražošanā pasaulē. Papildinot šīs darbības, iniciatīva cieši sadarbotos ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecības aliansi.

(15)

Iniciatīvai būtu jābalstās uz spēcīgo zināšanu bāzi un jāpalielina sinerģija ar darbībām, ko pašlaik atbalsta Savienība, dalībvalstis un reģioni , izmantojot programmas un darbības pētniecībā un inovācijā pusvadītāju jomā un piegādes ķēdes daļas attīstībā, jo īpaši pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un programmu “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (1), lai līdz 2030. gadam nostiprinātu Savienību kā globālu spēlētāju pusvadītāju tehnoloģiju un to lietojumu jomā un palielinātu tās daļu ražošanā pasaulē. Papildinot šīs darbības, iniciatīva cieši sadarbotos ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecības aliansi un viedās specializācijas stratēģijām reģionālā līmenī .

Pamatojums

Reģionālās dimensijas iekļaušana.

5. grozījums

19. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(19)

Integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām būtu jānodrošina pusvadītāju ražošanas spējas, kas Savienībā ir “pirmās šāda veida” spējas, un jāveicina piegādes drošība un noturīga ekosistēma iekšējā tirgū. Kvalificējošais faktors pirmās šāda veida iekārtas ražošanai varētu būt tehnoloģiskais mezgls, substrāta materiāls, piemēram, silīcija karbīds un gallija nitrīds, un cita produkta inovācija, kas var nodrošināt labāku veiktspēju, procesa tehnoloģija vai energoefektivitāte un ekoloģiskās īpašības. Rūpnīcai, kam ir salīdzināmas spējas rūpnieciskā mērogā, nevajadzētu būt faktiski izveidotai vai uzņemties saistības to būvēt Savienībā, izņemot pētniecības un izstrādes iekārtas vai mazas ražotnes.

(19)

Integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām būtu jānodrošina pusvadītāju ražošanas spējas, kas Savienībā ir “pirmās šāda veida” spējas, un jāveicina piegādes drošība un noturīga ekosistēma iekšējā tirgū. Kvalificējošais faktors pirmās šāda veida iekārtas ražošanai varētu būt tehnoloģiskais mezgls, substrāta materiāls, piemēram, silīcija karbīds un gallija nitrīds, indija fosfīds, silīcija nitrīds un citu šīs jomas produktu un materiālu inovācija, kas var nodrošināt labāku veiktspēju, procesa tehnoloģija vai energoefektivitāte un ekoloģiskās īpašības. Rūpnīcai, kam ir salīdzināmas spējas rūpnieciskā mērogā, nevajadzētu būt faktiski izveidotai vai uzņemties saistības to būvēt Savienībā, izņemot pētniecības un izstrādes iekārtas vai mazas ražotnes.

Pamatojums

Silīcija nitrīds (SiN) ir ideāla platforma fotonisku integrālo shēmu (PIC) lietojumiem, kuriem ir plašs spektrālais diapazons un ultrazemu zudumu viļņvadis. Tādējādi tie ir ļoti piemēroti detektoriem, spektrometriem, biosensoriem un kvantu datoriem. Konsekvences labad ir lietderīgi minēt arī indija fosfīdu.

6. grozījums

2. panta 1. punkta 10) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

10)

“pirmā šāda veida iekārta” ir rūpnieciska iekārta, kura spēj ražot pusvadītājus, tostarp priekšgala vai aizmugures, vai abējādus, un kura Savienībā faktiski vēl nav izveidota vai par kuras būvniecību vēl nav uzņemtas faktiskas saistības, piemēram, attiecībā uz tehnoloģiju mezglu, substrāta materiālu, piemēram, silīcija karbīdu un gallija nitrīdu, vai citu produktu inovāciju, kas var piedāvāt labāku sniegumu, procesu inovāciju vai energoefektivitāti un vidisko sniegumu;

10)

“pirmā šāda veida iekārta” ir rūpnieciska iekārta, kura spēj ražot pusvadītājus, tostarp priekšgala vai aizmugures, vai abējādus, un kura Savienībā faktiski vēl nav izveidota vai par kuras būvniecību vēl nav uzņemtas faktiskas saistības, piemēram, attiecībā uz tehnoloģiju mezglu, substrāta materiālu, piemēram, silīcija karbīdu un gallija nitrīdu, indija fosfīdu, silīcija nitrīdu un citu šīs jomas produktu un materiālu inovāciju, kas var piedāvāt labāku sniegumu, procesu inovāciju vai energoefektivitāti un vidisko sniegumu;

Pamatojums

7. grozījums

3. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Iniciatīva ir izveidota uz 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas darbības laiku.	1. Iniciatīva vispirms ir izveidota uz 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas darbības laiku. Nepieciešams turpinājums 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmai.

Pamatojums

Laikposms līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas beigām 2027. gadā nav pietiekams, lai sasniegtu ECA izvirzītos mērķus. Šeit jau vajadzētu nostiprināt pagarinājumu.

8. grozījums

4. panta 2. punkta b) apakšpunkta 1) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

stiprinot tehnoloģiskās spējas nākamās paaudzes mikroshēmu ražošanas tehnoloģijās, integrējot pētniecības un inovācijas darbības un sagatavojot nākotnes tehnoloģiju mezglus, tostarp vadošos mezglus, kas mazāki par diviem nanometriem, pilnībā noplicinātu silīciju uz izolatoru (FD-SOI) ar 10 nanometriem un mazāk, un 3D heterogēno sistēmu integrāciju un uzlabotu iepakojumu;

Pamatojums

Komisijas uzsvars uz mikroshēmām, kuru izmērs ir mazāks par 10 nanometriem, ir pārāk šaurs un neatbilst ES izmantojošo nozaru vajadzībām.

9. grozījums

8. panta 2. punkta d) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

d)	veicināt pieredzes un zinātības nodošanu starp dalībvalstīm un reģioniem, veicinot prasmju, zināšanu un labas prakses apmaiņu un veicinot kopīgas programmas;

veicināt pieredzes un zinātības nodošanu starp dalībvalstīm un reģioniem, veicinot prasmju, zināšanu un labas prakses apmaiņu, veicinot kopīgas programmas un uzlabojot sadarbību starp universitātēm, kā arī starp universitātēm, uzņēmumiem, izglītības un pētniecības iestādēm, piemēram, izmantojot ES mēroga zinātnieku un laboratoriju apmaiņas sistēmu, lai apmācītu un noturētu mācībspēkus un speciālistus ;

Pamatojums

Eiropas Pusvadītāju kompetenču centru tīklam būtu jāaptver arī izglītības, kā arī apmācību jautājumi.

10. grozījums

8. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. Dalībvalstis izraugās kandidātu kompetences centrus saskaņā ar savām valsts procedūrām, administratīvajām un institucionālajām struktūrām, izmantojot atklātu un konkurētspējīgu procesu. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka kompetences centru izveides procedūru, tostarp atlases kritērijus, un turpmākos centru uzdevumus un funkcijas attiecībā uz iniciatīvas darbību īstenošanu, tīkla izveides procedūru, kā arī pieņem lēmumus par tīkla veidojošo subjektu atlasi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā.

3. Dalībvalstis izraugās kandidātu kompetences centrus saskaņā ar savām valsts procedūrām, administratīvajām un institucionālajām struktūrām, izmantojot atklātu un konkurētspējīgu procesu, iesaistot reģionālās un vietējās pašvaldības . Mērķis ir panākt sinerģiju ar Eiropas digitālo inovāciju centriem un atbalstīt kompetences centru izveidi ES reģionos. Tie būtu jāintegrē to reģionālajā rūpniecības ekosistēmā, jānodrošina, ka tiem var piekļūt visi attiecīgie dalībnieki visā Savienībā, un jāpalielina starpreģionālā sadarbība. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka kompetences centru izveides procedūru, tostarp atlases kritērijus, un turpmākos centru uzdevumus un funkcijas attiecībā uz iniciatīvas darbību īstenošanu, tīkla izveides procedūru, kā arī pieņem lēmumus par tīkla veidojošo subjektu atlasi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā.

Pamatojums

Šiem centriem jābūt pieejamiem visiem ES MVU un jaunuzņēmumiem. To var veicināt, reģionālā līmenī atbalstot reģionālās rūpniecības ekosistēmas.

11. grozījums

9. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Iniciatīvas 5. panta a) līdz d) punktā uzskaitītos komponentus var uzticēt kopuzņēmumam “Mikroshēmas”, kas minēts Padomes Regulā XX/XX, ar ko groza Padomes Regulu (ES) 2021/2085, un īstenot kopuzņēmuma “Mikroshēmas” darba programmā.	1. Iniciatīvas 5. panta a) līdz d) punktā uzskaitītos komponentus var uzticēt kopuzņēmumam “Mikroshēmas”, kas minēts Padomes Regulā XX/XX, ar ko groza Padomes Regulu (ES) 2021/2085, un īstenot kopuzņēmuma “Mikroshēmas” darba programmā. Dalībvalstīm kopuzņēmumā “Mikroshēmas” ir jāiekļauj attiecīgie pusvadītāju reģioni.

Pamatojums

Pašsaprotams.

12. grozījums

10. panta 2. punkts

(Jauns e) apakšpunkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

e)	atbalsta rūpniecības piegādes ķēdes ES.

Pamatojums

Integrētajām ražošanas iekārtām būtu jāveicina rūpniecības stiprināšana ES; šajā procesā būtu jāņem vērā pusvadītāju nozares vajadzības.

13. grozījums

11. panta 2. punkts

(Jauns e) apakšpunkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

e)	atbalsta rūpniecības piegādes ķēdes Eiropas Savienībā.

Pamatojums

Arī atvērtajām fabrikām būtu jāveicina rūpniecības stiprināšana ES; šajā procesā būtu jāņem vērā pusvadītāju nozares vajadzības.

14. grozījums

12. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Jebkurš uzņēmums vai jebkurš uzņēmumu konsorcijs (“pieteikuma iesniedzējs”) var iesniegt Komisijai pieteikumu, lai pieteikuma iesniedzēja plānoto iekārtu atzītu par integrēto ražotni vai ES atvērto fabriku. Tas attiecas arī uz uzņēmumiem, kas ir neaizstājami pusvadītāju ražošanā vai ražo jaunas izejvielas vai ražošanas līnijas. Attiecīgi piemēro 11. un 12. panta kritērijus.

Pamatojums

Lai sasniegtu ECA mērķus, arī izejvielu, piemēram, plākšņu vai ražošanas līniju, ražošana ES ir jāklasificē kā atbilstīga. Kritēriji būtu attiecīgi jāpiemēro.

15. grozījums

15. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
2. Dalībvalstis aicina galvenos pusvadītāju lietotājus un citas attiecīgās ieinteresētās personas sniegt informāciju par būtiskām pieprasījuma svārstībām un zināmiem piegādes ķēdes traucējumiem. Lai atvieglotu informācijas apmaiņu, dalībvalstis nodrošina mehānismu un administratīvo struktūru šiem atjauninājumiem.	2. Dalībvalstis aicina galvenos pusvadītāju lietotājus un citas attiecīgās ieinteresētās personas , tai skaitā no līdzīgi domājošām valstīm, sniegt informāciju par būtiskām pieprasījuma svārstībām un zināmiem piegādes ķēdes traucējumiem. Lai atvieglotu informācijas apmaiņu, dalībvalstis nodrošina mehānismu un administratīvo struktūru šiem atjauninājumiem.

Pamatojums

Situācijas novērtējums, kas balstīts tikai uz Eiropas un ASV datiem, ir nepilnīgs un tāpēc nav pārliecinošs. Tāpēc būtu jāiekļauj uzņēmumi no līdzīgi domājošām Āzijas valstīm.

16. grozījums

19. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
2. Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Pusvadītāju padomi var ierobežot 21. un 22. pantā paredzētos pasākumus , attiecinot tos tikai uz dažām kritiskām nozarēm , kurās pusvadītāju krīzes dēļ pastāv darbības traucējumi vai traucējumu draudi.	2. Komisijai, ņemot vērā apspriešanās ar Eiropas Pusvadītāju padomi rezultātus, ir jāierobežo 21. un 22. pantā paredzētie pasākumi, attiecinot tos tikai uz tām kritiski svarīgajām nozarēm, kurās pusvadītāju krīzes dēļ pastāv darbības traucējumi vai traucējumu draudi.

Pamatojums

Komisijas veiktajiem intervences pasākumiem vienmēr jābūt pēc iespējas minimāliem.

17. grozījums

19. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4. Šā panta 1. punktā minēto pasākumu izmantošana ir samērīga un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai novērstu nopietnus traucējumus būtiski svarīgās sabiedrības funkcijās vai saimnieciskajās darbībās Savienībā, un tai jābūt Savienības interesēs. Šo pasākumu izmantošana nerada nesamērīgu administratīvo slogu MVU.

Pamatojums

Ārkārtas instrumenti ir saistīti ar ievērojamu risku, ka tie var kavēt investīcijas un jaunu uzņēmumu izveidi. Eiropas Komisijai ir skaidri jānorāda, ka šie pasākumi ir paredzēti kā galējais līdzeklis un no tiem pēc iespējas jāizvairās.

18. grozījums

21. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Ja tas ir nepieciešams un samērīgi, lai nodrošinātu visu vai dažu kritiski svarīgu nozaru darbību, Komisija var noteikt, ka integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām ir jāpieņem krīzes sakarā būtisku produktu pasūtījums (“prioritārs pasūtījums”) un jāpiešķir tam prioritāte. Šis pienākums prevalē pār jebkuru izpildes pienākumu saskaņā ar privāttiesībām vai publiskajām tiesībām.

1. Ja tas ir nepieciešams, samērīgi un tehniski iespējams , lai nodrošinātu visu vai dažu kritiski svarīgu nozaru darbību, Komisija var noteikt, ka integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām ir jāpieņem krīzes sakarā būtisku produktu pasūtījums (“prioritārs pasūtījums”) un jāpiešķir tam prioritāte.

Pamatojums

Pusvadītāju ražošanas īstermiņa pārveide ir gandrīz neiespējama. Tāpēc kā noteicošais kritērijs būtu jāizmanto iespējamība. Arī pants par prioritārajiem rīkojumiem būtu jāformulē tā, lai tas neatturētu potenciālos investorus no investīcijām Eiropas Savienībā. Turklāt pastāv šaubas par to, cik lielā mērā tas būtu juridiski izpildāms.

19. grozījums

24. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Eiropas Pusvadītāju padomes sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.	1. Eiropas Pusvadītāju padomes sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

Pamatojums

Pusvadītāju padomei ir jābūt profesionāļu struktūrai, nevis tīri politiskai struktūrai.

20. grozījums

24. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Katrs 26. panta 3. punktā minētais valsts vienotais kontaktpunkts ieceļ augsta līmeņa pārstāvi Eiropas Pusvadītāju padomē. Ja tas vajadzīgs, ņemot vērā funkciju un speciālās zināšanas, dalībvalstij var būt vairāki pārstāvji saistībā ar dažādiem Eiropas Pusvadītāju padomes uzdevumiem. Katram Eiropas Pusvadītāju padomes loceklim ir aizstājējs.

2. Katrs 26. panta 3. punktā minētais valsts vienotais kontaktpunkts ieceļ tehniski kompetentu pārstāvi Eiropas Pusvadītāju padomē. Ja tas vajadzīgs, ņemot vērā funkciju un speciālās zināšanas, dalībvalstij var būt vairāki pārstāvji saistībā ar dažādiem Eiropas Pusvadītāju padomes uzdevumiem. Katram Eiropas Pusvadītāju padomes loceklim ir aizstājējs. Dalībvalstīm ir jāiesaista reģioni ar pusvadītāju ekosistēmām. Eiropas Reģionu komiteja nosūta savu pārstāvi Eiropas Pusvadītāju padomē.

Pamatojums

Ņemot vērā to lomu reģionālo rūpniecības ekosistēmu, tai skaitā MVU, kā arī zinātnes un pētniecības atbalstīšanā, Komitejas darbā būtu jāiesaista reģioni ar attiecīgām pusvadītāju ekosistēmām (piemēram, Silicon Europe dalībnieki) un Eiropas Reģionu komiteja.

21. grozījums

26. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
6. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts kompetentās iestādes vajadzības gadījumā un saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem apspriežas un sadarbojas ar citām attiecīgajām valsts iestādēm, kā arī ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Komisija veicina pieredzes apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm.	6. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts kompetentās iestādes vajadzības gadījumā un saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem apspriežas un sadarbojas ar citām attiecīgajām valsts iestādēm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām , kā arī ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Komisija veicina pieredzes apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm.

Pamatojums

Norādīts uz reģionālajām un vietējām pašvaldībām.

Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru Regulu (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, groza attiecībā uz kopuzņēmumu “Mikroshēmas”

COM(2022) 47 final

22. grozījums

7. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(7)

Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” finansētās darbības būtu jāiekļauj vienā darba programmā, kas būtu jāpieņem valdei. Pirms katras darba programmas sagatavošanas Publisko iestāžu padomei, ņemot vērā Eiropas pusvadītāju padomes ieteikumus un citu attiecīgo ieinteresēto personu devumu, tai skaitā attiecīgā gadījumā ceļvežus, ko izstrādājusi Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju alianse (1), būtu jānosaka tā darba programmas daļa, kas saistīta ar spēju veidošanas pasākumiem un pētniecības un inovācijas pasākumiem, arī to attiecīgās izdevumu aplēses. Šajā nolūkā Publisko iestāžu padomē būtu jāiekļauj tikai Komisija un dalībvalstu publiskās iestādes. Pēc tam, pamatojoties uz šo definīciju, izpilddirektoram būtu jāsagatavo darba programma, tai skaitā spēju veidošanas un pētniecības un inovācijas pasākumi un to attiecīgās izdevumu aplēses.

(7)

Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” finansētās darbības būtu jāiekļauj vienā darba programmā, kas būtu jāpieņem valdei. Pirms katras darba programmas sagatavošanas Publisko iestāžu padomei, ņemot vērā Privāto dalībnieku padomes un Eiropas pusvadītāju padomes ieteikumus un citu attiecīgo ieinteresēto personu devumu, tai skaitā attiecīgā gadījumā ceļvežus, ko izstrādājusi Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju alianse (1), būtu jānosaka tā darba programmas daļa, kas saistīta ar spēju veidošanas pasākumiem un pētniecības un inovācijas pasākumiem, arī to attiecīgās izdevumu aplēses. Šajā nolūkā Publisko iestāžu padomē būtu jāiekļauj tikai Komisija un dalībvalstu publiskās iestādes. Pēc tam, pamatojoties uz šo definīciju un stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu , izpilddirektoram būtu jāsagatavo darba programma, tai skaitā spēju veidošanas un pētniecības un inovācijas pasākumi un to attiecīgās izdevumu aplēses. Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” pētniecības un inovācijas pasākumu budžetam jābūt vismaz tikpat lielam kā kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” budžetam. Jāpārņem arī darbības joma un darbības veids.

Pamatojums

Publisko iestāžu padomei nevajadzētu iepriekš noteikt pētniecības un inovācijas programmu, jo tas ierobežotu padomes lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Kopuzņēmumam “Mikroshēmas” būtu jāturpina kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” pētniecības pasākumi, darbība un budžets.

23. grozījums

1. panta 7. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)	panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a)	panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

nostiprināt Savienības zinātnisko izcilību un vadošo lomu jaunu komponentu un sistēmu tehnoloģiju inovācijas jomā, tai skaitā pasākumos, kas saistīti ar zemākiem TGL; un veicināt aktīvu MVU iesaisti, kas veido vismaz vienu trešdaļu no kopējā netiešo darbību dalībnieku skaita, un tiem jāsaņem vismaz 20 % no publiskā finansējuma , kas paredzēts pētniecības un inovācijas darbībām ;”

“b)

nostiprināt Savienības zinātnisko izcilību un vadošo lomu jaunu komponentu un sistēmu tehnoloģiju inovācijas jomā, tai skaitā pasākumos, kas saistīti ar zemākiem TGL; un veicināt aktīvu MVU iesaisti, kas attiecībā uz pētniecības un inovācijas pasākumiem veido vismaz vienu trešdaļu no kopējā netiešo darbību dalībnieku skaita, un tiem jāsaņem vismaz 20 % no publiskā finansējuma;”

Pamatojums

Nav reāli sagaidīt, ka MVU veidos vienu trešdaļu no spēju veidošanas pasākumu dalībniekiem, kā aprakstīts 126. panta 1. punkta jaunajos g) līdz j) apakšpunktos. Tāpēc MVU daļa, kas ir viena trešdaļa no dalībnieku skaita, būtu jāattiecina tikai uz to daļu, kas paredzēta pētniecības un inovācijas pasākumiem, tāpat kā 20 % publiskā finansējuma daļa.

24. grozījums

1. panta 7. punkta c) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)	panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

c)	panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

veidot sasaisti starp kopuzņēmuma “Mikroshēmas” stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu , citu attiecīgo ieinteresēto personu devumu, tai skaitā attiecīgā gadījumā Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju alianses ceļvežiem, un Savienības rīcībpolitiku tā, lai elektronisko komponentu un sistēmu tehnoloģijas dotu efektīvu ieguldījumu.”

“f)	veidot sasaisti starp kopuzņēmuma “Mikroshēmas” stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu un Savienības rīcībpolitikām tā, lai elektronisko komponentu un sistēmu tehnoloģijas dotu efektīvu ieguldījumu.”

Pamatojums

Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” nespēj nodrošināt nepieciešamo sasaiti ar trešo personu darbībām.

25. grozījums

1. panta 9. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
9) regulas 129. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:	9) regulas 129. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Atkāpjoties no 28. panta 4. punkta, privātie dalībnieki sniedz vismaz 26 331 000 EUR finansiālu ieguldījumu kopuzņēmuma “Mikroshēmas” administratīvo izmaksu segšanai vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie un ar tiem saistītie subjekti. Privāto dalībnieku ikgadējā kopējā ieguldījuma daļa kopuzņēmuma “Mikroshēmas” administratīvo izmaksu segšanai ir 35 %.”	“3. Atkāpjoties no 28. panta 4. punkta, privātie dalībnieki sniedz ne vairāk kā 26 331 000 EUR finansiālu ieguldījumu kopuzņēmuma “Mikroshēmas” administratīvo izmaksu segšanai vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie un ar tiem saistītie subjekti. Privāto dalībnieku ikgadējā kopējā ieguldījuma daļa kopuzņēmuma “Mikroshēmas” administratīvo izmaksu segšanai nepārsniedz 35 %.”

Pamatojums

Formulējums varētu radīt nopietnas neskaidrības. Nav skaidrs, kura robežvērtība prevalē: minimāla summa vismaz 26 331 000 EUR apmērā vai maksimālā robežvērtība 35 % apmērā. Tikmēr Komisija ir apstiprinājusi, ka vārdi “vismaz” Komisijas priekšlikumā bija pārrakstīšanās kļūda. Šī kļūda tika labota Padomes prezidentvalsts 25. maija kompromisa tekstā.

26. grozījums

1. panta 13. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
13) iekļauj šādu 134.a pantu:	13) iekļauj šādu 134.a pantu:
“134.a pants Izpilddirektora papildu uzdevumi Papildus 19. pantā uzskaitītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Mikroshēmas” izpilddirektors sagatavo un, ņemot vērā 137. panta f) punktā paredzēto Publisko iestāžu padomes noteikto programmas daļu , kā arī attiecīgo ieinteresēto personu devumu, tai skaitā attiecīgā gadījumā Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju alianses ceļvežus, iesniedz pieņemšanai valdē kopuzņēmuma darba programmu, lai varētu īstenot stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu.”	“134.a pants Izpilddirektora papildu uzdevumi Papildus 19. pantā uzskaitītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Mikroshēmas” izpilddirektors sagatavo un, ņemot vērā 137. panta f) punktā paredzēto Publisko iestāžu padomes noteikto programmas daļu, iesniedz pieņemšanai valdē kopuzņēmuma darba programmu, lai varētu īstenot stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu.”

Pamatojums

Šo devumu jau ir ņēmusi vērā Publisko iestāžu padome, definējot darba programmas daļu, un tāpēc tie nav jāiekļauj atkārtoti.

27. grozījums

1. panta 15. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)	pievieno šādu f) un g) punktu:

a)	pievieno šādu f) un g) punktu:

“f)

pirms katras darba programmas sagatavošanas nosaka to darba programmas daļu, kas saistīta ar spēju veidošanas pasākumiem un pētniecības un inovācijas pasākumiem , tai skaitā attiecīgās izdevumu aplēses, ņemot vērā Eiropas Pusvadītāju padomes ieteikumus un citu attiecīgo ieinteresēto personu devumu, tai skaitā attiecīgā gadījumā ceļvežus, ko izstrādājusi Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju alianse;

g)	atlasa priekšlikumus, kuri atbilst spēju veidošanas pasākumiem, saskaņā ar 12. panta 1. punktu un 17. panta 2. punkta u) apakšpunktu.”;

“f)

pirms katras darba programmas sagatavošanas nosaka to darba programmas daļu, kas saistīta ar spēju veidošanas pasākumiem, tai skaitā attiecīgās izdevumu aplēses, ņemot vērā Privāto dalībnieku padomes un Eiropas Pusvadītāju padomes ieteikumus , kā arī citu attiecīgo ieinteresēto personu devumu, tai skaitā attiecīgā gadījumā ceļvežus, ko izstrādājusi Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju alianse;

g)	atlasa priekšlikumus, kuri atbilst spēju veidošanas pasākumiem, saskaņā ar 12. panta 1. punktu un 17. panta 2. punkta u) apakšpunktu.”;

Pamatojums

Publisko iestāžu padomei nevajadzētu iepriekš noteikt pētniecības un inovācijas programmu, jo tas ierobežotu padomes lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Tomēr Publisko iestāžu padomei būtu jāņem vērā privāto dalībnieku padomes ieteikumi attiecībā uz spēju veidošanu, lai nodrošinātu rūpniecības politikas atbilstību.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Eiropas Mikroshēmu akta nozīme

uzsver, ka Eiropas Mikroshēmu akta (European Chip Act – ECA) panākumi ir izšķiroši svarīgi visai ES kopumā, dalībvalstīm un visām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, jo rūpnieciskās ražošanas nodrošināšana visos Eiropas reģionos ir atkarīga no drošas pusvadītāju piegādes; šajā saistībā nepārprotami atbalsta skaidru ES pozicionēšanu pasaules konkurencē;

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par ECA kā būtisku soli, lai stiprinātu ES, tās rūpniecību un drošību. Ir svarīgi, lai Mikroshēmu aktā tiktu risināti jautājumi par ES stratēģisko autonomiju un tehnoloģisko vadību. ES ir jāsaglabā globāla loma pusvadītāju nozarē. Tāpēc vērienīgais mērķis līdz 2030. gadam palielināt ES pusvadītāju tirgus daļu no pašreizējiem 10 % līdz 20 % ir pareizs;

atbalsta mērķus samazināt lielākās stratēģiskās atkarības pusvadītāju ražošanā, piegādes ķēdēs un izejmateriālu un izejvielu piegādē, paplašinot un dažādojot pusvadītāju ražošanu Eiropā un saglabājot un nostiprinot ES vadošo lomu pētniecībā. Vienlaikus Komiteja aicina Regulas COM(2022) 46 final darbības jomā iekļaut tādu mikroshēmu ražošanu, kuru izmērs pārsniedz 10 nanometrus un pēc kurām ir pieprasījums no ES izmantojošo nozaru puses; šajā saistībā Komiteja uzsver, cik nozīmīga ir zinātības un patentu aizsardzība, lai atsevišķas valstis nenonāktu neizdevīgā situācijā;

atzinīgi vērtē priekšlikumu par ECA izveidi arī saistībā ar ātru un konsekventu Eiropas zaļā kursa īstenošanu: bez droši pieejamiem pusvadītājiem nav iespējams sasniegt ES vērienīgos vides un klimata aizsardzības mērķus, stiprināt enerģētisko suverenitāti un paplašināt atjaunīgo energoresursu izmantošanas mērķus;

norāda, ka vienlaikus ar pusvadītāju ražošanas stiprināšanu jāveic pasākumi, lai samazinātu enerģijas un resursu patēriņu, kā arī kaitīgo ietekmi uz vidi visā vērtības radīšanas ķēdē un nodrošinātu atbilstību ilgtspējas kritērijiem (IAM) un ražošanas iekārtās integrēt atjaunīgo energoresursu izmantošanas un ūdens resursu efektīvas apsaimniekošanas mehānismus. Šajā saistībā Komiteja uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš šai ietekmei uz enerģētiku un vidi, kā arī novatoriskām nākamās paaudzes tehnoloģijām, piemēram, integrētai fotonikai un speciālām heterogēnām sistēmām;

norāda, ka papildus svarīgāko izejvielu drošai piegādei ir jāizmanto arī aprites ekonomikas potenciāls. Būtiska nozīme ir izejvielu un materiālu atgūšanai no iekārtām un aprīkojuma. Tas jāņem vērā jau izstrādājot produktus, kuros izmanto pusvadītājus. Reģionos ir jāveido attiecīgas kompetences, un attiecīgi jāizstrādā atbilstības kritēriji;

norāda, ka salīdzinājumā ar trešām valstīm ES ir nelabvēlīgā situācijā dabas resursu ziņā, un tas padara Eiropas Savienību lielā mērā atkarīgu no kritiski svarīgu izejvielu importa piegādēm no trešām valstīm; mudina Eiropas Komisiju pievērsties šai stratēģiskajai atkarībai, pastiprinot darbu un paaugstinot prasības attiecībā uz mikroshēmu apritīgumu, it īpaši attiecībā uz izstrādi un materiālu atkārtotu izmantošanu, un padziļināt ES tirdzniecības attiecības ar nozīmīgiem starptautiskiem partneriem;

saskaņā ar savu atzinumu “Rīcības plāns kritiski svarīgo izejvielu jomā” atzinīgi vērtē jaunus ieguves procesus Eiropas Savienībā ar mērķi izmantot esošās kritiski svarīgo izejvielu rezerves; uzsver, ka jaunā augstajām tehnoloģijām piemērotu izejvielu ieguve Eiropas Savienībā jābalsta uz pētniecības un izstrādes plāniem attiecībā uz novatorisku un mazietekmējošu kalnrūpniecību;

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir ļoti ieinteresētas nodrošināt pusvadītāju piegādi, ņemot vērā vietējās ekonomikas augsto netiešo atkarību; tādēļ tām būtu jāpiešķir galvenā loma ECA īstenošanā, ņemot vērā to tuvumu pusvadītāju ekosistēmām; turklāt norāda, ka visi reģioni gūs labumu no ECA, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav pusvadītāju ražotnes;

10.

aktuālo norišu gaismā norāda, cik svarīga ir droša pusvadītāju rūpniecības energoapgāde; tas īpaši attiecas uz vajadzīgo elektroenerģijas daudzumu un tīkla stabilitāti; tas bija faktors, kas noteica esošo rūpnīcu vietas izvēli, un būs galvenais faktors, kurš noteiks jaunu rūpnīcu vietas izvēli;

Eiropas stratēģiskie mērķi pusvadītāju nozarē

11.

aicina uzņēmumus pastāvīgi mainīgajos ģeostratēģiskajos apstākļos vairāk ņemt vērā savas pusvadītāju vajadzības un tiem nepieciešamās piegādes ķēdes un izvairīties no vienpusējas atkarības riska diversifikācijas ziņā; starptautiskajā vidē ES ir labāk jāuzsver savas priekšrocības kā drošai ražošanas vietai (drošības zonai);

12.

aicina Komisiju gaidāmajās sarunās ar Padomi un Eiropas Parlamentu skaidri uzsvērt ECA nozīmi Eiropas kā rūpniecības reģiona nodrošināšanā un pieprasīt papildu finansiālu ieguldījumu no dalībvalstīm un nozares;

13.

ierosina stratēģiski izmantot saistībā ar ECA pieejamos līdzekļus, lai paplašinātu esošos mazos un lielos pusvadītāju klasterus un pusvadītāju ekosistēmas, tostarp veidotu savstarpējus tīklus. ES izredzes nākotnē nostiprināties pasaules pusvadītāju tirgū ir vislielākās, ja tā izmantos savas pašreizējās stiprās puses un paplašinās tās, tādējādi ierobežojot savstarpējo atkarību no “līdzīgi domājošām valstīm” un samazinot vienpusēju atkarību no trešām valstīm;

14.

atzinīgi vērtē Eiropas Mikroshēmu fonda izveidi; norāda, ka ECA 2. pīlāram principā vajadzētu būt atvērtam tehnoloģijām un ka līdzekļi ir jāmobilizē pēc iespējas ātrāk;

15.

atkārtoti uzsver, ka IPCEI kā ļoti veiksmīgam instrumentam joprojām ir liela nozīme ECA ietvaros; tomēr norāda, ka ES un dalībvalstīm jārīkojas ātrāk visās jomās, it īpaši atļauju un subsīdiju jomā, lai vajadzības gadījumā varētu atbalstīt rūpniecību, tostarp MVU;

16.

uzsver jauno tehnoloģiju būtisko nozīmi Eiropas kā pusvadītāju ražotnes turpmākajā attīstībā: īstenojot ECA, būs svarīgi atklāti un ātri reaģēt uz jaunu materiālu, piemēram, gallija nitrīda, indija fosfīda, silīcija karbīda un silīcija nitrīda izmantošanu, kā arī uz jaunu procesu izmantošanu, lai varētu izstrādāt un ražot nākamās paaudzes mikroshēmas, tai skaitā, piemēram, fotoniskās mikroshēmas, kas ir svarīgas autonoma un ilgtspējīga datu, telekomunikācijas un kvantu komunikācijas tīkla veidošanai un autonomajai braukšanai, un kvantu mikroshēmas, kuras dos iespēju analizēt daudz lielākus datu apjomus, īsākā laikā veikt jaudīgākus aprēķinus un detalizētas simulācijas, kā arī hibrīda mikroshēmas un heterogēnas sistēmas, kuru (šajā jomā fotonisko funkciju integrācija elektroniskajā integrālajā shēmā ir viens no pusvadītāju nozares nākotnei kritiski svarīgajiem jautājumiem);

17.

uzskata, ka Eiropai ir jāpievērš papildu uzmanība pusvadītāju projektēšanai un tādējādi jāattīsta pašai savas projektēšanas iespējas;

Mikroshēmu akta finansēšana

18.

kritiski vērtē ECA paredzētos finanšu resursus, kas ir pārāk mazi; pauž šaubas par to, vai kopējais pasākumu kopums ir pietiekams, lai spētu konkurēt starptautiskā mērogā par jaunu ražotņu izvietošanu; uzsver, ka jaunas iniciatīvas ir pelnījušas jaunus finanšu resursus, un pauž nožēlu par līdzekļu pārvirzīšanu no sekmīgām programmām, piemēram, “Apvārsnis Eiropa” un programmas “Digitālā Eiropa”;

19.

aicina Komisiju nodrošināt ECA finansējuma pārredzamību un nodrošināt pienācīgu finansējumu visiem trim pīlāriem; to darot, Komisijai būtu jāvadās pēc līdzīgām iniciatīvām visā pasaulē;

20.

uzskata, ka ECA īstenošanai būtu jāatvēl vairāk jaunu līdzekļu, un tāpēc aicina Padomi, Parlamentu un Komisiju nodrošināt pienācīgu Eiropas un valstu finansējumu un attiecīgi grozīt daudzgadu finanšu shēmu; tā kā ECA stratēģiskie mērķi attiecas arī uz laikposmu pēc 2030. gada, pašreizējās DFS pārskatīšanā, kā arī nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) pusvadītāju nozarei jāpiešķir augsta prioritāte;

21.

uzskata, ka ir jārada papildu stimuli, lai papildus ES līdzekļiem nepieciešamo finansējumu sniegtu arī dalībvalstis un reģioni, kā arī uzņēmumi; norāda, ka ir svarīgi, lai Komisija nodrošinātu finansējumu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; atbalsts ir jāsaista ar vides aizsardzības, sociālās aizsardzības un uzņēmumu vadības (Environment Social Governance – ESG) kritēriju ievērošanu;

22.

aicina reģionus un uzņēmumus iesaistīt Eiropas Investīciju banku (EIB) jaunu projektu finansēšanā visā vērtību ķēdē; uzskata, ka EIB var sniegt izšķirošu ieguldījumu ECA panākumu nodrošināšanā;

Pētniecība un ES valsts atbalsta noteikumi reģionālā perspektīvā

23.

aicina Komisiju, veicot novērtēšanu un piešķirot atļaujas saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, plaši interpretēt kritēriju “pirmais šāda veida ražojums Eiropā”, jo attiecībā uz pusvadītājiem nepastāv klasiska un būtiska konkurences situācija iekšējā tirgū;

24.

aicina Komisiju papildus izmaiņām un vienkāršošanai valsts atbalsta tiesību aktos un procedūrās apsvērt turpmākus atvieglojumus, piemēram, nodokļu norakstīšanu, lai veicinātu uzņēmumu izveidi visā pusvadītāju vērtību ķēdē Eiropā;

25.

uzskata, ka saskaņā ar “pirmais šāda veida ražojums” principu jāļauj finansēt ne tikai ražošanas iekārtas, piemēram, integrētās ražotnes (Integrated Production Facility – IPF) un “ES atvērtās fabrikas” (Open EU Foundry – OEF), bet arī izejvielu, piemēram, pusvadītāju plākšņu vai ražošanas iekārtu ražošanu, kas ir vienlīdz svarīgi mērķu sasniegšanai;

26.

atzinīgi vērtē 14. pantā paredzētos noteikumus, lai paātrinātu valstu plānošanas un apstiprināšanas procedūras par labu integrētām ražotnēm un ES atvērtām fabrikām;

27.

norāda, ka, lai nodrošinātu pusvadītāju piegādi, svarīgas ir ne tikai pašas pusvadītāju ražotnes, bet arī iepriekšējo un pakārtoto vērtību radīšanas posmu ražotnes, tāpēc arī tām jāpievērš uzmanība, lai atvieglotu un paātrinātu procesu norisi, tādējādi novēršot “pudeles kakla efektu”;

Pētniecība un attīstība reģionālā perspektīvā

28.

aicina ES pētniecības un izstrādes jomā izmantot plašu pieeju, iesaistot klientus un lietotājus, un attīstības un inovācijas mērķus orientēt ne tikai uz turpmāku mezglu struktūru miniaturizāciju;

29.

piekrīt pētniecības un augstākās izglītības iestāžu bažām par to, ka Mikroshēmu aktā paredzētā līdzekļu pārdale pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa” programmās vājinās citas jomas, tādējādi palielinot konkurenci par atlikušajiem līdzekļiem; tādēļ sagaida, ka no programmas“Digitālā Eiropa” un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pārdalītie līdzekļi finansēšanas periodā atkal būs pieejami programmām;

30.

vērš uzmanību uz to, ka valsts vai reģionālais līdzfinansējums projektiem rada administratīvas problēmas, un aicina Komisiju nodrošināt, lai tas nekļūtu par šķērsli dalībai pētniecības projektos; jo īpaši pamatnosacījumi būtu jāizstrādā tā, lai papildu finansējums projektiem no valsts vai reģionālajām programmām būtu pieļaujams kā līdzfinansējums;

31.

aicina reģionus ar attiecīgiem klasteriem aktīvi piedalīties kopuzņēmumā “Mikroshēmas” (Chips JU) kā kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” (KDT JU) un kopuzņēmuma ECSEL pēctecim;

32.

aicina Komisiju precīzāk definēt terminu “izmēģinājuma līnija”. Piekļuvei izmēģinājuma līnijām jābūt plašai un atvērtai, lai tajās varētu piedalīties klasteri, izglītības un pētniecības iestādes, kā arī uzņēmumi, it īpaši MVU; MVU piekļuvi izmēģinājuma līnijām varētu panākt gan ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, gan decentralizētā veidā, iesaistot valstu un reģionālās struktūras, piemēram, reģionālās attīstības aģentūras, kurām ir pieredze jaunuzņēmumu un MVU izveides, izaugsmes un konsolidācijas atbalstīšanā;

33.

aicina cieši integrēt esošos tīklus, piemēram, Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecības aliansi, pusvadītāju koordinācijas mehānismā. Visiem tīkliem jābūt atvērtiem jauniem dalībniekiem, jo tādi tīkli kā, piemēram, iniciatīva “Vanguard” vai ES digitālās inovācijas centru tīkls, var sniegt nozīmīgu ieguldījumu;

34.

ierosina izpētīt, cik lielā mērā un ar kādiem pasākumiem var nodrošināt ES izstrādātas zinātības aizsardzību, piemēram, paplašinātas patentaizsardzības ietvaros; svarīgi ņemt vērā arī drošības aspektus;

Kvalificēta darbaspēka nodrošināšana, kā arī apmācība un tālākizglītība

35.

aicina dalībvalstis, VRP un uzņēmumus pievērst daudz lielāku uzmanību kvalificēta darbaspēka nodrošināšanai: kvalificēta izglītība un apmācība būtiski sekmē Eiropas kā pusvadītāju ražotņu reģiona panākumus un ir izšķirošs kritērijs investīciju lēmumu pieņemšanai; izšķiroša nozīme ir vispārējai, kā arī profesionālajai izglītībai un apmācībai reģionos; apmācībai pusvadītāju tehnoloģiju jomā būtu jāpiesaista vairāk meiteņu un sieviešu;

36.

tāpēc uzskata, ka kvalificēta darbaspēka nodrošināšana ir viens no izšķirošajiem panākumu faktoriem. Lai apmācītu nākamo paaudzi un noturētu mācībspēkus universitātēs un pētniecības iestādēs, ir vajadzīga koordinēta stratēģija; tāpēc tiek veicināta pastiprināta pētnieku apmaiņa starp universitātēm, pētniecības iestādēm un uzņēmumiem, kā arī laboratoriju infrastruktūru kopīga izmantošana visā ES;

37.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām piemīt stratēģiskas spējas veicināt sinerģiju starp pētniecības un izstrādes, izglītības, prasmju pilnveides, pārkvalifikācijas un apmācības rīcībpolitikām, kas būs izšķirošs faktors, lai piesaistītu un saglabātu talantīgu darbaspēku;

38.

iesaka izveidot nozares, dalībvalstu un ES kopīgi pārvaldītu un finansētu stažēšanās programmu pusvadītāju nozarei, paredzot stipendiju sistēmu un pienākumu šajā nozarē Eiropā nostrādāt obligātu laikposmu; turklāt iesaka Komisijai apsvērt iespēju izstrādāt īpašas cilvēkkapitāla programmas, lai piesaistītu kvalificētu darbaspēku no trešām valstīm, kurās ir attīstīta progresīva pusvadītāju ražošana;

39.

iesaka izveidot ZIK “Pusvadītāji” un ierosina pēc “Akumulatoru akadēmijas” parauga izveidot “Pusvadītāju akadēmiju” ar rūpniecības un pētniecības iestāžu līdzdalību;

40.

norāda, cik svarīgi pusvadītāju ekosistēmas attīstībai ir saglabāt veiksmīgus jaundibinātos uzņēmumus, lai tie varētu turpināt attīstīties un lai zinātība neaizplūstu prom;

41.

iesaka arī atsevišķi atbalstīt novatorisku mikroshēmu projektu izstrādi programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, piemēram, klasterī “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”, lai ES varētu saglabāt savu vadošo lomu novatorisku mikroshēmu un nākamās paaudzes tehnoloģiju izstrādē un vienlaikus samazinātu abpusējas atkarības no citām pasaules daļām;

Mikroshēmu akta ietekme uz pilsētām un reģioniem

42.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības saskarsies ar ievērojamām problēmām nodibinājumu pārvietošanas gadījumā, un tām būs nepieciešama uzticama sistēma un dalībvalstu un Komisijas atbalsts;

43.

aicina Komisiju paturēt prātā jaunu ražotņu izvietošanas ietekmi uz VRP; pamatnosacījumu radīšana jaunu ražotņu izvietošanai un papildu pasākumu īstenošana būtu jāsaprot kā reģionālā attīstība un būtu jānodrošina iespēja saņemt ERAF un ESF līdzfinansējumu;

44.

norāda, ka tas jo īpaši ļauj dalībvalstīm ar proporcionāli mazākiem valsts resursiem panākt attiecīgu sviras efektu. Tāpat vajadzētu būt iespējai veicināt esošo rūpnīcu paplašināšanu;

45.

aicina ECA operatīvi sasaistīt ar citām svarīgākajām ES politikas jomām un projektiem, piemēram, REACH regulu par ķimikālijām, Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plānu, jauno ES industriālo stratēģiju, aprites ekonomikas rīcības plānu vai mākslīgā intelekta stratēģiju. Reģioniem vajadzētu būt spēcīgai lomai un līdzdalībai šajā procesā;

46.

norāda, ka tehnoloģiju atvērtība un dažu bīstamu ķīmisko vielu izmantošana ir nepieciešama pusvadītāju ražošanā, un to ražošanu, importu vai izmantošanu reglamentē ES tiesību akti par ķīmiskajām vielām. Veicot riska novērtējumu saskaņā ar 16. pantu, jāņem vērā, cik lielā mērā Eiropas uzņēmēji var pārvarēt šķēršļus, ko rada tiesību akti ķīmisko vielu jomā, un joprojām var tikt nodrošināta vielu droša pieejamība ES tirgū;

Noturība un reaģēšana krīzes situācijā

47.

norāda, ka ES pusvadītāju projektēšana un ražošana var veicināt arī vietējo un reģionālo pašvaldību kritisko infrastruktūru (energotīkli, medicīniskā aprūpe, transports, administrācija, sabiedriskie objekti) drošību un noturību;

48.

ierosina izveidot “profilakses instrumentu kopumu”, nevis “ārkārtas situāciju instrumentu kopumu”, jo īstermiņa iejaukšanās pusvadītāju ražošanā nav iespējama tās sarežģītības dēļ (dažādu integrālo shēmu kombinācijas galaproduktos un nozares garā starptautiskā piegādes ķēde) un tāpēc nav piemērota reaģēšanai krīzes situācijās. Sadarbībai un koordinācijai vienmēr jābūt svarīgākai par iejaukšanos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pusvadītāju ražošanas uzturēšanai un tai nepieciešamo izejvielu un apakšproduktu pieejamībai;

49.

aicina Komisiju precīzāk un juridiski noteiktāk definēt krīzes situāciju, paredzētās tiesības iejaukties un konkrētas darbības, kas jāveic krīzes gadījumā, ņemot vērā daudzos un dažādos cēloņus, kuri var izraisīt nepietiekamību un piegādes problēmas, kā arī skaidri norādīt, ka to var piemērot tikai kā galējo līdzekli, saglabājot samērīgumu; pauž bažas par to, ka paredzētais krīzes reaģēšanas mehānisms varētu atturēt no investīcijām;

50.

ierosina vairāk koncentrēties uz noteiktu veidu pusvadītāju pieejamības nodrošināšanu un (iespējams, kopīgu) svarīgāko izejmateriālu (piemēram, pallādija, neona, C4F6, litija, gallija, silīcija) un izejvielu (piemēram, pusvadītāju plākšņu) iegādi;

51.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības iekļaut “pusvadītāju koordinācijas mehānismā”, jo tās var sniegt vērtīgu ieguldījumu plānotajā tīklu veidošanā ar savām konkrētai vietai specifiskajām zināšanām par pētniecību, darījumdarbību un pusvadītāju klasteriem;

52.

mudina, ieceļot “pusvadītāju padomi”, rūpēties par to, lai tā būtu ekspertu komiteja, nevis politiska struktūra. Padomes un tās darba atzīšana lielā mērā ir atkarīga no uzticēšanās tās locekļiem. Tāpēc nepieciešama gan nozares, gan RK pārstāvība ar atbilstošām zināšanām;

53.

atbalsta mērķi radīt vispārēju priekšstatu par pusvadītāju vērtību ķēdēm, savstarpējām atkarībām un prasībām pusvadītāju nozarē; tomēr pauž šaubas par to, vai iegūtos datu apjomus var apstrādāt ticami un mērķtiecīgi; norāda, ka bez derīgiem datiem, kas iegūti no dalībniekiem ārpus Eiropas, diez vai būs iespējams iegūt pilnvērtīgu priekšstatu;

54.

iesaka ātri pieņemt un īstenot ECA un aicina Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Parlamentu ņemt vērā RK ieteikumus un panākt vienošanos vēl Čehijas Republikas prezidentūras laikā;

55.

atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz Mikroshēmu akta priekšlikumu Komisija ir veikusi subsidiaritātes analīzi, un piekrīt, ka priekšlikuma mērķus nevar sasniegt dalībvalstis vienas pašas, jo problēmām ir pārrobežu raksturs un tās neaprobežojas tikai ar atsevišķām dalībvalstīm vai dalībvalstu grupām. Tāpēc RK atbalsta Eiropas Komisijas analīzē teikto, ka rīcība Savienības līmenī noteikti vislabāk var veicināt Eiropas dalībnieku kopīgu redzējumu un īstenošanas stratēģiju.

Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).

(1) Alianse ir minēta Komisijas 2021. gada 5. maija paziņojumā “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai”.

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/114

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Pārskatīta Šengenas zonas pārvaldība”

(2022/C 498/15)

Ziņotāja:

Antje GROTHEER (DE/PSE), Brēmenes federālās zemes parlamenta priekšsēdētāja vietniece

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā

(COM(2021) 890 final)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām

(COM(2021) 891 final)

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Reaģēšana uz valsts sponsorētu migrantu instrumentalizāciju pie ES ārējām robežām”

(JOIN(2021) 32)

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām

COM(2021) 891

1. grozījums

3. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(3)

Pēdējos gados Šengenas zona saskārusies ar nepieredzētām problēmām, kas pēc savas būtības skāra vairāk nekā vienas dalībvalsts teritoriju. Šādas problēmas izcēla to, ka sabiedriskās kārtības un drošības saglabāšana Šengenas zonā ir kopīga atbildība, kas prasa kopēju un saskaņotu rīcību starp dalībvalstīm un Savienības līmenī. Tās arī izcēla trūkumus esošajos noteikumos, kas regulē Šengenas zonas darbību gan pie ārējām, gan iekšējām robežām, un nepieciešamību izveidot spēcīgāku un stabilāku sistēmu, kas ļauj daudz efektīvāk reaģēt uz problēmām, ar ko saskaras Šengenas zona.

(3)

Pēdējos gados Šengenas zona saskārusies ar nepieredzētām problēmām, kas pēc savas būtības skāra vairāk nekā vienas dalībvalsts teritoriju. Šādas problēmas izcēla to, ka sabiedriskās kārtības un drošības saglabāšana Šengenas zonā ir kopīga atbildība, kas prasa kopēju un saskaņotu rīcību starp dalībvalstīm un Savienības līmenī. Tās arī izcēla trūkumus esošajos noteikumos, kas regulē Šengenas zonas darbību , tostarp gan pie ārējām, gan iekšējām robežām, un nepieciešamību izveidot spēcīgāku un stabilāku sistēmu, kas ļauj daudz efektīvāk reaģēt uz problēmām, ar ko saskaras Šengenas zona.

Pamatojums

Šengenas zonas darbība nav atkarīga tikai no noteikumiem par kontroli pie ārējām un iekšējām robežām. Apsvērumā tas būtu attiecīgi jāatspoguļo.

2. grozījums

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

Robežkontrole pie ārējām robežām notiek ne tikai to dalībvalstu interesēs, pie kuru ārējām robežām tā tiek veikta, bet visu to dalībvalstu, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli, un Savienības interesēs kopumā. Dalībvalstīm ir jānodrošina augsti standarti savu ārējo robežu pārvaldībā, tostarp, izmantojot pastiprinātu sadarbību starp robežsardzi, policiju, muitu un citām attiecīgajām iestādēm. Savienība sniedz aktīvu atbalstu, nodrošinot finansējumu aģentūrām, jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzei, un pārvaldot Šengenas izvērtēšanas mehānismu. Attiecībā uz ārējām robežām piemērojamie noteikumi ir jāpastiprina , lai labāk reaģētu uz jaunajām problēmām, kas nesen radušās pie ārējām robežām.

(4)

Robežkontrole pie ārējām robežām notiek ne tikai to dalībvalstu interesēs, pie kuru ārējām robežām tā tiek veikta, bet visu to dalībvalstu, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli, un Savienības interesēs kopumā. Dalībvalstīm ir jānodrošina augsti standarti savu ārējo robežu pārvaldībā, tostarp, izmantojot pastiprinātu sadarbību starp robežsardzi, policiju, muitu un citām attiecīgajām iestādēm. Savienība sniedz aktīvu atbalstu, nodrošinot finansējumu aģentūrām, jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzei, un pārvaldot Šengenas izvērtēšanas mehānismu. Attiecībā uz ārējām robežām piemērojamie noteikumi ir efektīvi un rezultatīvi jāīsteno , lai labāk reaģētu uz jaunajām problēmām, kas rodas pie ārējām robežām.

Pamatojums

Noteikumi, kas attiecas uz ārējām robežām un pašlaik atbilst starptautiskajiem standartiem un, būdami samērā elastīgi, piedāvā apmierinošus instrumentus, lai atbildīgās iestādes varētu īstenot efektīvu robežkontroli, kurā tiktu ievērots aizsardzības aspekts, ir jāīsteno pilnībā, lai efektīvi un rezultatīvi izmantotu to potenciālu.

3. grozījums

8. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(8)

Tāpat Savienības tiesību aktos ir nepieciešams pastiprināt noteikumus un aizsardzības pasākumus, kas ļautu dalībvalstīm ātri rīkoties, lai novērstu migrantu instrumentalizācijas gadījumus. Šāda instrumentalizācija būtu jāsaprot kā tāda, kas attiecināma uz situāciju, kad trešā valsts izraisa neatbilstīgas migrācijas plūsmas uz Savienību, aktīvi veicinot vai atvieglojot trešo valstu valstspiederīgo ierašanos pie dalībvalstu ārējām robežām, ja šādas darbības liecina par nodomu destabilizēt Savienību kopumā vai atsevišķu dalībvalsti un ja šādu darbību raksturs var apdraudēt būtiskas valsts funkcijas , arī tās teritoriālo integritāti , likumības un kārtības uzturēšanu vai valsts drošības aizsardzību.

(8)

Tāpat Savienības tiesību aktos ir nepieciešams efektīvi un rezultatīvi piemērot noteikumus un aizsardzības pasākumus, kas ļautu dalībvalstīm ātri rīkoties, lai novērstu migrantu instrumentalizācijas gadījumus. Šāda instrumentalizācija būtu jāsaprot kā tāda, kas attiecināma uz situāciju, kad trešā valsts vai tās finansēts aktors aktīvi mudina ievērojamu skaitu trešo valstu valstspiederīgo mēģināt masveidā nelikumīgi ierasties kādā no Savienības dalībvalstīm ar nodomu destabilizēt Savienību vai atsevišķu dalībvalsti, ja skartā dalībvalsts spēj pienācīgi pamatot, kāpēc šādu darbību raksturs apdraud būtiskas valsts funkcijas, likumības un kārtības uzturēšanu vai valsts drošības aizsardzību , un ja Eiropadome steidzamības kārtā ir atzinusi, ka Savienība vai viena vai vairākas tās dalībvalstis saskaras ar migrantu instrumentalizāciju .

Pamatojums

4. grozījums

9. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(9)

Migrantu instrumentalizācija var attiekties uz situācijām, kad trešā valsts ir aktīvi veicinājusi trešo valstu valstspiederīgo neatbilstīgu ceļošanu uz savu teritoriju vai atvieglojusi šādu viņu ceļošanu , lai sasniegtu dalībvalstu ārējo robežu, bet tā var attiekties arī uz trešo valstu valstspiederīgo, kuri jau atrodas šajā trešajā valstī, neatbilstīgas ceļošanas aktīvu veicināšanu vai atvieglošanu. Migrantu instrumentalizācija var arī ietvert piespiedu līdzekļu piemērošanu, kuru mērķis ir neļaut trešo valstu valstspiederīgajiem atstāt tās trešās valsts pierobežas teritorijas, kura īsteno instrumentalizāciju, dodoties citā virzienā, nevis caur dalībvalsti.

(9)

Migrantu instrumentalizācija var attiekties uz 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertajā 27. punktā definētajām situācijām, kad trešā valsts ir aktīvi atvieglojusi trešo valstu valstspiederīgo neatbilstīgu ceļošanu uz Eiropas Savienību , lai sasniegtu dalībvalstu ārējo robežu, bet tā var attiekties arī uz trešo valstu valstspiederīgo, kuri jau atrodas šajā trešajā valstī, neatbilstīgas ceļošanas aktīvu atvieglošanu. Migrantu instrumentalizācija var arī ietvert piespiedu līdzekļu piemērošanu, kuru mērķis ir neļaut trešo valstu valstspiederīgajiem atstāt tās trešās valsts pierobežas teritorijas, kura īsteno instrumentalizāciju, dodoties citā virzienā, nevis caur dalībvalsti. Situācijas, kurās nevalstiski aktori ir iesaistīti organizētā noziedzībā, it īpaši kontrabandā, nebūtu jāuzskata par migrantu instrumentalizāciju, ja nav mērķa destabilizēt Savienību vai kādu dalībvalsti. Tāpat par instrumentalizāciju nebūtu jāuzskata humānās palīdzības operācijas.

Pamatojums

Tiesiskās drošības nolūkā ir nepieciešama atsauce uz noteikumiem, kuros ir definēta instrumentalizācija.

5. grozījums

10. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Savienībai būtu jāmobilizē visi instrumenti tās diplomātisko, finanšu un operatīvo pasākumu klāstā, lai atbalstītu dalībvalstis, kuras saskaras ar instrumentalizāciju. Savienības vai attiecīgās dalībvalsts diplomātiskajiem centieniem kā instrumentalizācijas problēmas risināšanas līdzekļiem būtu jāpiešķir prioritāte. Vajadzības gadījumā Savienība tos var papildināt nosakot piemērotus ierobežojošus pasākumus .

(10)

Savienībai būtu jāmobilizē visi instrumenti tās diplomātisko, finanšu un operatīvo pasākumu klāstā, lai atbalstītu dalībvalstis, kuras saskaras ar instrumentalizāciju. Savienības vai attiecīgās dalībvalsts diplomātiskajiem centieniem kā instrumentalizācijas problēmas risināšanas līdzekļiem būtu jāpiešķir prioritāte. Savienībai tie būtu jāpapildina ar piemērotiem preventīviem pasākumiem, kuros jāiesaista trešās valstis, kas veic instrumentalizāciju, un instrumentalizēto migrantu izcelsmes valstis .

Pamatojums

Risinot instrumentalizācijas problēmu, preventīvā darbība ir ļoti svarīga. ES delegācijām, kas strādā valstīs, kuras ir instrumentalizēto migrantu izcelsmes valstis, un valstīs, kas instrumentalizē migrantu grupas, ir regulāri jāsagatavo ziņojumi par situāciju, un tie ir jāiesniedz Komisijai, lai kalpotu par pierādījumu pamatu preventīvajiem pasākumiem.

6. grozījums

11. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(11)

Vienlaikus papildus šiem pasākumiem ir tikpat svarīgi vēl vairāk pastiprināt spēkā esošos noteikumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli un robežuzraudzību. Lai vēl vairāk palīdzētu dalībvalstij, kura saskaras ar migrantu instrumentalizāciju, Regula (ES) XXX/XXX papildina noteikumus par robežkontroli, paredzot īpašus pasākumus patvēruma un atgriešanas jomā , vienlaikus ievērojot attiecīgo personu pamattiesības un jo īpaši nodrošinot patvēruma tiesības un ANO aģentūrām un citām attiecīgajām organizācijām sniedzot nepieciešamo palīdzību.

(11)

Ir svarīgi pilnībā īstenot spēkā esošos noteikumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli un robežuzraudzību, vienlaikus ievērojot patvēruma meklētāju pamattiesības un jo īpaši nodrošinot patvēruma tiesības un ANO aģentūrām un citām attiecīgajām organizācijām sniedzot nepieciešamo palīdzību , it īpaši attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem .

Pamatojums

Instrumentalizācijas regulas pieņemšana ir atkarīga no priekšlikumu pieņemšanas attiecībā uz Patvēruma procedūras regulu, kā arī no jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā ietvertās Uzņemšanas apstākļu direktīvas un Atgriešanas direktīvas pārstrādāšanas. Par tām pašlaik notiek sarunas, vai arī strupceļa dēļ tās netiek palūkotas. Atsauce uz Regulu (ES) XXX/XXX ierosinātajā Šengenas Robežu kodeksā ir atsauce uz aktu, par kura pieņemšanu nav pārliecības, tās saturs var tikt grozīts likumdošanas procesa gaitā un ir lielā mērā atkarīgs no citu jaunajā paktā ietverto priekšlikumu pieņemšanas. Turklāt ietekmes novērtējumā, kas pievienots Šengenas Robežu kodeksam, nav novērtēta instrumentalizācijas novēršanas nolūkā ierosināto noteikumu iespējamā ietekme. Tāpēc pašreizējā formātā šī atsauce apdraud tieši Šengenas priekšlikuma pieņemšanu un ir pretrunā juridiskajai noteiktībai, Eiropas Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēm un 2016. gada Iestāžu nolīgumam par labāku likumdošanas procesu. Turklāt lielā nepavadītu nepilngadīgo skaita dēļ teritorijās, kurās ir vislielākais migrācijas spiediens, radusies nepieciešamība ieviest viņu tiesību aizsardzības garantijas, nodrošināt viņu aizsardzību un nepieciešamās palīdzības koordināciju starp visām iesaistītajām pusēm.

7. grozījums

12. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(12)

Jo īpaši instrumentalizācijas situācijā attiecīgajai dalībvalstij nepieciešamības gadījumā būtu jānodrošina iespēja ierobežot satiksmi pierobežā līdz minimumam, slēdzot noteiktas robežšķērsošanas vietas, vienlaikus garantējot patiesu un efektīvu piekļuvi starptautiskās aizsardzības procedūrām. Jebkurā šādā lēmumā būtu jāņem vērā, vai Eiropadome ir atzinusi, ka Savienība vai viena vai vairākas tās dalībvalstis saskaras ar migrantu instrumentalizāciju. Turklāt jebkādiem šādiem ierobežojumiem būtu pilnībā jāņem vērā Savienības pilsoņu, trešo valstu valstspiederīgo, kuriem ir tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar starptautisku nolīgumu, un trešo valstu valstspiederīgo, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem vai kuri ir ilgtermiņa vīzu turētāji, kā arī viņu attiecīgo ģimenes locekļu tiesības. Šādi ierobežojumi būtu arī jāpiemēro tā, lai tiktu ievērotas ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai saistītās saistības, jo īpaši neizraidīšanas princips.

(12)

Jo īpaši instrumentalizācijas situācijā , kas definēta 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertajā 27. punktā, attiecīgajai dalībvalstij nepieciešamības gadījumā būtu jānodrošina iespēja ierobežot satiksmi pierobežā līdz minimumam, slēdzot noteiktas robežšķērsošanas vietas, vienlaikus garantējot patiesu un efektīvu piekļuvi starptautiskās aizsardzības procedūrām. Jebkurā šādā lēmumā būtu jāņem vērā, vai Eiropadome ir atzinusi, ka Savienība vai viena vai vairākas tās dalībvalstis saskaras ar migrantu instrumentalizāciju. Turklāt jebkādiem šādiem ierobežojumiem nebūtu jāierobežo Savienības pilsoņu, trešo valstu valstspiederīgo, kuriem ir tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar starptautisku nolīgumu, un trešo valstu valstspiederīgo, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem vai kuri ir ilgtermiņa vīzu turētāji, kā arī viņu attiecīgo ģimenes locekļu tiesības. Šādi ierobežojumi būtu arī jāpiemēro tā, lai tiktu ievērotas ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai saistītās saistības, jo īpaši neizraidīšanas princips.

Pamatojums

Ierosinātie pasākumi, kas ierobežos robežšķērsošanas vietu skaitu, negatīvi ietekmēs iespējas saņemt patvērumu pie ES ārējām robežām un var apdraudēt Šengenas zonas vispārējo mērķi, proti, iekšējo robežu neesamības saglabāšanu. Tie būtu jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā un tikai tad, ja instrumentalizācijas eksistence ir apstiprinājusies. Ierobežojošu pasākumu piemērošana nedrīkst negatīvi ietekmēt ES pilsoņu un likumīgi ES dzīvojošu trešo valstu valstspiederīgo brīvu pārvietošanos.

8. grozījums

14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(14)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 41. panta 1. punktu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izpilddirektoram ir jāiesaka dalībvalstij pieprasīt Aģentūrai sākt, veikt vai pielāgot Aģentūras atbalstu, lai novērstu identificētos apdraudējumus un problēmas pie ārējām robežām, ja ir izpildīti minētajā noteikumā paredzētie nosacījumi. Vajadzība pēc Aģentūras atbalsta jo īpaši var kļūt acīmredzama situācijās, kad Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ir veikusi īpašu neaizsargātības novērtējumu saistībā ar migrantu instrumentalizāciju. Izpilddirektoram, pamatojoties uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem, vai gadījumos, ja vienam vai vairākiem ārējās robežas posmiem ir piešķirts kritisks ietekmes līmenis, un ņemot vērā attiecīgos elementus dalībvalsts ārkārtas rīcības plānā, Aģentūras riska analīzi un Eiropas situācijas attēla analīzes slāni, būtu jāiesaka attiecīgajai dalībvalstij pieprasīt Aģentūrai sākt, veikt vai pielāgot Aģentūras atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 41. panta 1. punktu. Šī izpilddirektora kompetence neskar vispārējo atbalstu, ko Aģentūra var sniegt dalībvalstīm.

(14)

Pamatojums

Svītrotais teksts precīzi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 (1) 41. panta 1. punktam un tāpēc ir lieks.

9. grozījums

15. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(15)

Turklāt migrantu instrumentalizācijas gadījumā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpastiprina robežkontrole, tostarp vajadzības gadījumā veicot papildu pasākumus nelikumīgas robežšķērsošanas novēršanai un izvietojot papildu resursus un tehniskos līdzekļus robežu neatļautas šķērsošanas novēršanai. Šādi tehniskie līdzekļi var ietvert modernās tehnoloģijas, tostarp dronus un kustības sensorus, kā arī mobilās vienības. Šādu tehnisko līdzekļu, jo īpaši tādu tehnoloģiju, kas spēj vākt personas datus, izmantojumam ir jābalstās skaidri definētos valsts tiesību aktu noteikumos un jānorit atbilstīgi šiem noteikumiem.

(15)

Turklāt migrantu instrumentalizācijas situācijā, kas definēta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta 27. punktā un ko par tādu atzinusi Eiropadome, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpastiprina robežuzraudzība, izvietojot papildu resursus un tehniskos līdzekļus , tostarp modernās tehnoloģijas, lai vērstos pret mēģinājumiem neatbilstīgi un masveidā šķērsot robežu . Šādi tehniskie līdzekļi var ietvert modernās tehnoloģijas, tostarp dronus un kustības sensorus, kā arī mobilās vienības. Šādu tehnisko līdzekļu, jo īpaši tādu tehnoloģiju, kas spēj vākt personas datus, izmantojumam ir jābalstās skaidri definētos valsts tiesību aktu noteikumos un jānorit atbilstīgi šiem noteikumiem un Eiropas Savienības tiesas judikatūrai .

Pamatojums

Ierosinātie pasākumi būtu jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā un tikai tad, ja instrumentalizācijas esamību ir oficiāli atzinusi Eiropadome. Turklāt tehnisko līdzekļu izmantošana nedrīkst būt pretrunā ES Tiesas judikatūrai.

10. grozījums

16. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(16)

Komisijai būtu jāsaņem pilnvaras saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos noteikt atbilstošus robežuzraudzības standartus, it īpaši attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām, ko dalībvalstis var izmantot, vienlaikus ņemot vērā robežu veidu (sauszemes, jūras vai gaisa), ietekmes līmeņus, kādi piešķirti katram ārējās robežas posmam saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 34. pantu, un citus attiecīgos faktorus, kā konkrētu reaģēšanu migrantu instrumentalizācijas situācijās .

(16)

Komisijai būtu jāsaņem pilnvaras saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos noteikt atbilstošus kopējos robežuzraudzības standartus, it īpaši attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām, ko dalībvalstis var izmantot, vienlaikus ņemot vērā robežu veidu (sauszemes, jūras vai gaisa), ietekmes līmeņus, kādi piešķirti katram ārējās robežas posmam saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 34. pantu, un citus attiecīgos faktorus, kā konkrētu reaģēšanu uz apdraudējumiem, problēmām un neaizsargātību pie ārējām robežām.

Pamatojums

Tāds pats kā 8. apsvēruma grozījumam.

11. grozījums

17. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(17)

Telpā bez iekšējās robežkontroles personām vajadzētu būtu iespējai brīvi un droši pārvietoties starp dalībvalstīm. Šajā saistībā būtu jāprecizē, ka kontroles aizliegums pie iekšējām robežām neietekmē dalībvalstu kompetenci to teritorijā, arī pie iekšējām robežām, veikt pārbaudes citiem mērķiem, nevis robežkontrolei. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka valstu kompetentās iestādes, tostarp veselības aizsardzības vai tiesībaizsardzības iestādes, principā var brīvi veikt pārbaudes, īstenojot valsts tiesību aktos paredzētās publiskās pilnvaras.

(17)

Telpā bez iekšējās robežkontroles personām vajadzētu būtu iespējai brīvi un droši pārvietoties starp dalībvalstīm. Šajā saistībā būtu jāprecizē, ka kontroles aizliegums pie iekšējām robežām neietekmē dalībvalstu kompetenci to teritorijā, arī pie iekšējām robežām, veikt pārbaudes citiem mērķiem, nevis robežkontrolei. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka valsts, reģionālā vai vietējā līmenī kompetentās iestādes, tostarp veselības aizsardzības vai tiesībaizsardzības iestādes, principā var brīvi veikt pārbaudes, īstenojot valsts tiesību aktos paredzētās publiskās pilnvaras.

Pamatojums

Lai ņemtu vērā pārvaldības struktūru atšķirības un ar tām saistīto kompetenci dalībvalstīs, būtu jāiekļauj visi pārvaldības līmeņi.

12. grozījums

18. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(18)

Lai gan iekšējās robežkontroles aizliegums attiecas arī uz pārbaudēm ar līdzvērtīgu iedarbību, kompetento iestāžu veiktās pārbaudes nevajadzētu uzskatīt par līdzvērtīgām robežpārbaudēm, ja to mērķis nav robežkontrole, ja to pamatā ir vispārēja informācija un kompetento iestāžu pieredze attiecībā uz iespējamiem sabiedriskās drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējumiem, tostarp gadījumos, kad to mērķis ir apkarot neatbilstīgu atrašanos vai uzturēšanos un ar neatbilstīgu migrāciju saistītos pārrobežu noziegumus, ja tās ir izstrādātas un izpildītas tā, ka tās nepārprotami atšķiras no sistemātiskām personu pārbaudēm pie ārējām robežām, un ja tās tiek veiktas transporta mezglos, piemēram, ostās, dzelzceļa stacijās vai autoostās un lidostās, vai tieši pasažieru pārvadājumos un ja to pamatā ir riska analīze.

Pamatojums

Pašreizējie noteikumi jau dod iespēju šādus pasākumus piemērot. Nevajadzētu radīt ilūziju, ka, ierosinot šos grozījumus, būs iespējams panākt, lai kontrole būtu biežāka un būtu vairāk drošības pārbaužu. Biežāka kontrole negatīvi ietekmē reģionus ar iekšējām robežām. Drošības pasākumi, kas balstīti uz riska analīzi nebūtu jāattiecina tikai uz šiem reģioniem.

13. grozījums

20. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(20)

Cīņa pret nelikumīgu atrašanos vai uzturēšanos un ar neatbilstīgu migrāciju saistītu pārrobežu noziedzību, piemēram, cilvēku tirdzniecību, migrantu kontrabandu un dokumentu viltošanu un citus pārrobežu noziedzības veidus, it īpaši varētu ietvert pasākumus, kas ļauj pārbaudīt identitāti, valstspiederību un personas uzturēšanās atļaujas statusu, ja šādas pārbaudes netiek veiktas sistemātiski un ir balstītas riska analīzē.

Pamatojums

Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. pantā ir noteikts mērķis nodrošināt, “ka personām, šķērsojot iekšējās robežas, neveic nekādu kontroli neatkarīgi no to pilsonības”. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK (2) (“Atgriešanas direktīva”) jau ir paredzēts regulējums attiecībā uz nelikumīgas pastāvīgas uzturēšanās un nelikumīgas uzturēšanās apkarošanu un to nevajadzētu saistīt ar kontroli pie iekšējām robežām. Pārrobežu noziegumu un cilvēktirdzniecības apkarošanas satvars ir līdzvērtīgi regulēts citos tiesību aktos (3). Šis noteikums turklāt dod iespēju neievērot Eiropas Savienības tiesas nolēmumu, saskaņā ar kuru Šengenas Robežu kodekss ir jāinterpretē kā prevalējošs pār valsts tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem dalībvalsts liek cilvēkam, draudot ar sodu, uzrādīt pasi vai personas apliecību brīdī, kad viņš, šķērsojot iekšējo robežu, ierodas dalībvalsts teritorijā tajos gadījumos, kad kontroles atjaunošana pie iekšējās robežas, saskaņā ar kuru pienākums ir noteikts, ir pretrunā šim noteikumam (apvienotās lietas C-368/20 un C-369/20).

14. grozījums

24. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(24)

Jānodrošina, ka dalībvalstu veiktās pārbaudes, īstenojot to valsts kompetences, pilnībā atbilst telpai bez iekšējās robežkontroles. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru – jo plašākas ir norādes, ka dalībvalstu veiktajām pārbaudēm savās pierobežas teritorijās ir līdzvērtīga ietekme kā robežkontrolei, ņemot vērā šādu pārbaužu mērķi, to teritoriālo darbības jomu un iespējamās atšķirības salīdzinājumā ar pārbaudēm, kas tiek veiktas pārējā attiecīgās dalībvalsts teritorijā, jo lielāka ir vajadzība pēc stingriem un sīki izstrādātiem noteikumiem un ierobežojumiem, kuros izklāstīti nosacījumi, kā dalībvalstis drīkst izmantot savas policijas pilnvaras pierobežas teritorijā.

(24)

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir panākt saskaņu ar citām priekšlikuma daļām.

15. grozījums

25. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(25)

Ir jāīsteno pasākumi, lai novērstu tādu trešo valstu valstspiederīgo neatļautu kustību, kuri nelikumīgi uzturas telpā bez iekšējās robežkontroles. Lai stiprinātu Šengenas zonas darbību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai īstenot papildu pasākumus cīņā ar nelikumīgu pārvietošanos starp dalībvalstīm un nelikumīgas uzturēšanās apkarošanai. Ja dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes policijas pārrobežu operatīvās sadarbības ietvaros aiztur trešo valstu valstspiederīgos, kuri nelikumīgi uzturas pie iekšējām robežām, šīm iestādēm vajadzētu būt iespējai atteikt šādām personām tiesības ieceļot vai palikt to teritorijā un pārvietot šīs personas uz dalībvalsti, no kuras tās ieceļojušas. Dalībvalstij, no kuras persona ir tiešā ceļā ieradusies, savukārt būtu jāuzņem aizturētie trešo valstu valstspiederīgie.

(25)	Ir jāīsteno pasākumi, lai novērstu tādu trešo valstu valstspiederīgo neatļautu kustību, kuri nelikumīgi uzturas telpā bez iekšējās robežkontroles.

Pamatojums

Ierosinātā tiešas pārvietošanas iespēja neatbilst starptautiskajiem un Eiropas juridiskajiem standartiem saistībā ar personu pārvietošanos Šengenas zonā. Šādus pasākumus būtu arī ļoti grūti saskaņot ar standartiem, kas noteikti Dublinas sistēmā, kura paredz kopīgu atbildības uzņemšanos, un to rezultātā vēl vairāk saasinātos nevienāds atbildības sadalījums patvēruma un neatbilstīgas migrācijas jomā. Tas būtu pretrunā pareizam subsidiaritātes principa piemērojumam un vienotas Eiropas pieejas mērķim. Ierosinātā procedūra vēl vairāk palielinātu prakses atšķirības un pamattiesību pārkāpšanas risku.

16. grozījums

26. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(26)

Procedūrai, saskaņā ar kuru dalībvalsts var pārvietot aizturētos trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, uz dalībvalsti, no kuras šī persona tiešā ceļā ieradusies, būtu jānoris ātri, taču tai ir jāpiemēro aizsardzības pasākumi un tā jāizpilda, pilnībā ievērojot Pamattiesību hartas 21. pantā nostiprinātās pamattiesības un nediskriminācijas principu, lai novērstu profilēšanu pēc rases. Iestādēm vajadzētu būt iespējai pārbaudīt tām tūlītēji pieejamo atbilstīgo informāciju par attiecīgo personu kustību. Šāda informācija var ietvert objektīvus elementus, kas ļautu iestādēm secināt, ka persona nesen ir ceļojusi no citas dalībvalsts, piemēram, dokumentus, tostarp kvītis vai rēķinus, kas apliecina nesenu ieceļošanu no citas dalībvalsts. Trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas pārvietošanas procedūra, būtu jāsaņem rakstisks pamatots lēmums. Lai gan lēmumam vajadzētu būt nekavējoties izpildāmam, trešās valsts valstspiederīgajam būtu jānodrošina efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis, ļaujot pārsūdzēt pārvietošanas lēmumu vai lūgt to pārskatīt. Šim līdzeklim nevajadzētu būt ar apturošu efektu.

Pamatojums

Pamatojums tāds pats kā 25. apsvēruma grozījumam. Turklāt daļa, kurā ir runa par likumīgajiem līdzekļiem, nesader ar Pamattiesību hartas 47. pantu.

17. grozījums

27. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(27)

Šajā regulā paredzētajai pārvietošanas procedūrai nevajadzētu skart dalībvalstu esošo iespēju atgriezt neatbilstīgus trešo valstu valstspiederīgos saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem vai vienošanos dokumentiem, kā minēts Direktīvas 2008/115/EK (“Atgriešanas direktīva”) 6. panta 3. punktā, ja šādas personas tiek atklātas teritorijā, kas neatrodas iekšējo robežu tuvumā. Lai atvieglotu šādu nolīgumu piemērošanu un papildinātu mērķi aizsargāt telpu bez iekšējām robežām, dalībvalstīm būtu jādod iespēja noslēgt jaunus nolīgumus vai vienošanās, kā arī atjaunināt esošos. Komisijai būtu jāziņo visas šādas jauno nolīgumu vai vienošanos izmaiņas vai atjauninājumi. Ja dalībvalsts ir uzņēmusi atpakaļ trešās valsts valstspiederīgo saskaņā ar šajā regulā paredzēto procedūru vai pamatojoties uz divpusēju nolīgumu vai vienošanos, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpieprasa izsniegt atgriešanas lēmumu atbilstīgi Atgriešanas direktīvai. Tāpēc, lai nodrošinātu konsekvenci starp jaunajām šajā regulā paredzētajām procedūrām un spēkā esošajiem noteikumiem par trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, ir nepieciešams mērķtiecīgs Atgriešanas direktīvas 6. panta 3. punkta grozījums.

Pamatojums

Pamatojums tāds pats kā 25. un 26. apsvēruma grozījumam. Turklāt, lielā mērā paļaujoties uz tādiem divpusējiem dalībvalstu nolīgumiem, kas būtu nepieciešami šādas pārvietošanas īstenošanai, varētu tikt apdraudēta Eiropas solidaritāte. Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes Juridiskā dienesta atzinumu (6357/21, 19.2.2021.), kurā ir detalizēti skaidrota “mainīgā ģeometrija” starp Šengenas un Dublinas acquis attiecībā uz priekšlikumiem, kuri iesniegti jaunajam Migrācijas un patvēruma paktam, ar atgriešanu saistītus noteikumus varētu atkārtoti ietvert priekšlikumā par Atgriešanas direktīvas pārstrādāšanu (kā Komisija 2018. gadā ierosinājusi priekšlikumā, kuru pašlaik joprojām izskata Padome). Šādus noteikumus varētu arī ietvert priekšlikums par Atgriešanas direktīvas pārskatīšanu. Atgriešanas direktīvai paredzēta grozījuma iekļaušana pārskatītajā Šengenas Robežu kodeksā neatbilst Eiropas Komisijas nodomam uzlabot regulējumu.

18. grozījums

29. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(29)

Turklāt nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai var radīt arī plaša mēroga neatļauta neatbilstīgu migrantu kustība starp dalībvalstīm gadījumos, kad tā rada spiedienu uz atbildīgo valsts dienestu kopējiem resursiem un spējām, ja citi līdzekļi, kas paredzēti šajā regulā, nav pietiekami, lai risinātu minēto ienākošo plūsmu un kustības jautājumu. Šajā saistībā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paļauties uz objektīviem un kvantitatīviem ziņojumiem par neatļautu kustību, kad vien tie ir pieejami, it īpaši, ja kompetentās Savienības aģentūras tos regulāri sagatavo atbilstīgi savām attiecīgajām pilnvarām. Dalībvalstij vajadzētu būt iespējai izmantot aģentūru sniegto informāciju, riska novērtējumā pierādot neatļautas kustības izraisītā konstatētā apdraudējuma ārkārtējo raksturu, lai tādējādi pamatotu iekšējās robežkontroles atjaunošanu.

Pamatojums

Situācija, kuru raksturo vērienīga un neatļauta trešo valstu pilsoņu kustība starp dalībvalstīm nebūtu jāiekļauj kā tāda, kas rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai un kas pamato individuālu dalībvalstu robežkontroles ieviešanu vai pagarināšanu pie iekšējām robežām, jo šādas situācijas ietveršana vispārējā satvarā neatbilst priekšlikuma mērķim un ir pretrunā ar to, kā arī neatbilst pareizai subsidiaritātes principa piemērošanai. Pārvietošanās starp dalībvalstīm, kas realitātē var skart vairākumu dalībvalstu, ir jāskata Savienības līmenī, kā ierosināts 28. pantā, un šādā situācijā ir jāpieņem Padomes īstenošanas lēmums.

19. grozījums

34. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(34)

Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu, Padomes lēmums būtu jāpieņem uz ierobežotu laikposmu līdz sešiem mēnešiem, ko var pagarināt ar nosacījumu, ka to pēc Komisijas priekšlikuma regulāri pārskata tik ilgi, kamēr tiek konstatēts, ka apdraudējums joprojām pastāv . Sākotnējā lēmumā būtu jāiekļauj pieņemto pasākumu paredzamās ietekmes novērtējums, tostarp to negatīvās blakusparādības, lai noteiktu, vai kontrole pie iekšējām robežām ir pamatota vai tās vietā varētu efektīvi piemērot mazāk ierobežojošus pasākumus. Turpmākajos lēmumos būtu jāņem vērā konstatētā apdraudējuma attīstība. Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāpaziņo Komisijai un dalībvalstīm iekšējās robežkontroles atjaunošana atbilstīgi Padomes lēmumam.

(34)

Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu, Padomes lēmums būtu jāpieņem uz ierobežotu laikposmu līdz sešiem mēnešiem, ko var pagarināt kopumā līdz 24 mēnešiem, ja tiek konstatēts, ka apdraudējums joprojām pastāv, ar nosacījumu, ka to pēc Komisijas priekšlikuma regulāri pārskata. Sākotnējā lēmumā būtu jāiekļauj pieņemto pasākumu paredzamās ietekmes novērtējums, tostarp to negatīvās blakusparādības, lai noteiktu, vai kontrole pie iekšējām robežām ir pamatota vai tās vietā varētu efektīvi piemērot mazāk ierobežojošus pasākumus. Turpmākajos lēmumos būtu jāņem vērā konstatētā apdraudējuma attīstība. Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāpaziņo Komisijai un dalībvalstīm iekšējās robežkontroles atjaunošana atbilstīgi Padomes lēmumam.

Pamatojums

Kopš 2015. gada veiktā kontrole pie iekšējām robežām liecina, ka konkrēts maksimālais termiņš ir nepieciešams, lai izvairītos no gandrīz pastāvīgas un uz vienu apdraudējuma veidu balstītas kontroles pie iekšējām robežām. Sākotnējais sešu mēnešu periods un ierosinātais maksimālais 24 mēnešu periods šādām kontrolēm ir balstīts uz vispārējo mērķi šādās situācijās meklēt Eiropas, nevis nacionālos risinājumus. Šajā kontekstā ir jāpiebilst, ka jauna apdraudējuma rašanās gadījumā pastāvošie noteikumi dos iespēju atkārtoti ieviest kontroli pie iekšējām robežām (Tiesas 2022. gada 26. aprīļa spriedums, apvienotās lietas C-368/20 un C-369/20).

20. grozījums

35. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(35)

Iekšējās robežkontroles atjaunošanas iespējai vajadzētu saglabāties arī tad, ja pastāv nopietni trūkumi ārējo robežu pārvaldībā, tādējādi apdraudot telpas bez iekšējās robežkontroles vispārējo darbību. Laikposmi, kuros dalībvalstis ieviesa robežkontroli situācijas steidzamības dēļ, vai gadījumā, ja Padome pieņem lēmumu ieteikt atjaunošanu, jo apdraudējums skar ievērojamu skaitu dalībvalstu, nebūtu jāiekļauj divu gadu laikposmā, ko piemēro atjaunošanai, pamatojoties uz nopietniem trūkumiem pie ārējām robežām.

(35)

Iekšējās robežkontroles atjaunošanas iespējai vajadzētu saglabāties arī tad, ja pastāv nopietni trūkumi ārējo robežu pārvaldībā, tādējādi apdraudot telpas bez iekšējās robežkontroles vispārējo darbību. Laikposmi, kuros dalībvalstis ieviesa robežkontroli situācijas steidzamības dēļ, vai gadījumā, ja Padome pieņem lēmumu ieteikt atjaunošanu, jo apdraudējums skar ievērojamu skaitu dalībvalstu, būtu jāiekļauj divu gadu laikposmā, ko piemēro atjaunošanai, pamatojoties uz nopietniem trūkumiem pie ārējām robežām.

Pamatojums

Maksimālajam, proti, divu gadu ilgajam, termiņam vajadzētu palikt spēkā, jo tas dotu iespēju un mudinātu ieviest koordinētus Eiropas pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk novērstu nopietnus pārvaldības trūkumus pie ārējām robežām.

21. grozījums

38. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(38)

Lai ierobežotu iekšējās robežkontroles atjaunošanas radītās kaitīgās sekas, jebkurš lēmums atjaunot iekšējo robežkontroli vajadzības gadījumā būtu jāpapildina ar sekas mazinošiem pasākumiem. Tiem būtu jāietver pasākumi netraucētai preču tranzīta, pārvadājumu jomā strādājošo un jūrnieku pārvietošanās darbībai, izveidojot “zaļās joslas”. Turklāt, lai ņemtu vērā vajadzību nodrošināt to personu pārvietošanos, kuru darbība var būt būtiska piegādes ķēdes saglabāšanai vai būtisku pakalpojumu sniegšanai, dalībvalstīm būtu jāpiemēro esošās pamatnostādnes arī attiecībā uz pārrobežu darba ņēmējiem45. Ņemot vērā minēto, noteikumos par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām būtu jāņem vērā pamatnostādnes un ieteikumi, kas pieņemti visā Covid-19 pandēmijas laikā kā uzticams drošības tīkls vienotajam tirgum, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis attiecīgā gadījumā tos piemēro kā seku mazināšanas pasākumus iekšējās robežkontroles atjaunošanas laikā. Jo īpaši būtu jānosaka pasākumi vienotā tirgus nepārtrauktas darbības nodrošināšanai un pārrobežu reģionu un “dvīņu pilsētu” interešu aizsardzībai, tostarp, piemēram, piemērojot atļaujas vai atkāpes pārrobežu reģionu iedzīvotājiem.

(38)

Lai ierobežotu iekšējās robežkontroles atjaunošanas radītās kaitīgās sekas, jebkurš lēmums atjaunot iekšējo robežkontroli vajadzības gadījumā būtu jāpapildina ar sekas mazinošiem pasākumiem. Tiem būtu jāietver pasākumi netraucētai preču tranzīta, pārvadājumu jomā strādājošo un jūrnieku pārvietošanās darbībai, izveidojot “zaļās joslas”. Turklāt, lai ņemtu vērā vajadzību nodrošināt to personu pārvietošanos, kuru darbība var būt būtiska piegādes ķēdes saglabāšanai vai būtisku pakalpojumu sniegšanai, dalībvalstīm būtu jāpiemēro esošās pamatnostādnes arī attiecībā uz pārrobežu darba ņēmējiem45. Ņemot vērā minēto, noteikumos par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām būtu jāņem vērā pamatnostādnes un ieteikumi, kas pieņemti visā Covid-19 pandēmijas laikā kā uzticams drošības tīkls vienotajam tirgum, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis attiecīgā gadījumā tos piemēro kā seku mazināšanas pasākumus iekšējās robežkontroles atjaunošanas laikā. Jo īpaši , ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību pozīciju pārrobežu reģionos, būtu jānosaka pasākumi vienotā tirgus nepārtrauktas darbības nodrošināšanai un pārrobežu reģionu un “dvīņu pilsētu” interešu aizsardzībai, tostarp, piemēram, piemērojot atļaujas vai atkāpes pārrobežu reģionu iedzīvotājiem.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai seku mazināšanas pasākumi tiktu ierosināti sadarbībā ar to pārrobežu reģionu atbildīgajām iestādēm, kuras šie pasākumi skars, un tie ar šiem reģioniem būtu arī jākoordinē.

22. grozījums

45. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(45)

Lai varētu veikt lēmuma par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām post factum analīzi, dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt pienākumam pēc kontroles atcelšanas iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām. Ja kontroles tiek saglabātas ilgstoši, šāds ziņojums būtu jāiesniedz arī pēc 12 mēne šiem un pēc tam katru gadu, ja izņēmuma kārtā tiek saglabātas kontroles, un tik ilgi, kamēr kontroles saglabājas . Ziņojumā jo īpaši būtu jāizklāsta sākotnējais un sekojošais novērtējums par iekšējās robežkontroles nepieciešamību un kritēriju ievērošanu robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām. Komisijai īstenošanas aktā būtu jāpieņem veidne un tā jādara pieejama tiešsaistē.

(45)

Lai varētu veikt lēmuma par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām pastāvīgu un post factum analīzi, dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt pienākumam šīs kontroles īstenošanas laikā iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai regulārus ziņojumus par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām un iesniegt noslēguma ziņojumu pēc tās atcelšanas . Ja kontroles tiek saglabātas ilgstoši, pastāvīgie novērtējuma ziņojumi būtu jāiesniedz ik pēc sešiem mēnešiem un galīgais post factum ziņojums ir jāiesniedz, tiklīdz iekšējās robežkontroles ir atceltas . Šajos ziņojumos jo īpaši būtu jāizklāsta sākotnējais un sekojošais novērtējums par iekšējās robežkontroles nepieciešamību un kritēriju ievērošanu robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām. Komisijai īstenošanas aktā būtu jāpieņem veidnes un tās jādara pieejamas tiešsaistē.

Pamatojums

Vērtēšanai būtu jānotiek pastāvīgi. Tā kā iekšējo robežu kontrolei nevajadzētu būt ilgākai par 24 mēnešiem, nav nepieciešamas paredzēt vairāk kā vienu post factum novērtējuma ziņojumu, ja šī kontrole tiktu ilgtu vairāk nekā 12 mēnešus. Tomēr pastāvīgie novērtējuma ziņojumi būtu jāsagatavo katra sešu mēnešu laikposma beigās, un galīgais post factum ziņojums būtu jāsagatavo pēc iekšējo robežu kontroles atcelšanas.

23. grozījums

1. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)	pievieno šādu 27.–30. punktu:

b)	pievieno šādu 27.–30. punktu:

“27.

“migrantu instrumentalizācija” apzīmē situāciju, kad trešā valsts izraisa neatbilstīgas migrācijas plūsmas uz Savienību, aktīvi veicinot vai atvieglojot trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos uz ārējām robežām pa savu teritoriju vai no tās un pēc tam tālāk uz minētajām ārējām robežām, ja šādas darbības liecina par trešās valsts nodomu destabilizēt Savienību vai dalībvalsti, ja šādu darbību būtība var apdraudēt būtiskas valsts funkcijas, arī tās teritoriālo integritāti, likumības un kārtības uzturēšanu vai valsts drošības aizsardzību;

“27.

“migrantu instrumentalizācija” apzīmē situāciju, kad trešā valsts vai tās finansēts aktors aktīvi mudina ievērojamu skaitu trešo valstu valstspiederīgo mēģināt masveidā nelegāli ierasties kādā no Savienības dalībvalstīm ar nodomu destabilizēt Savienību vai dalībvalsti, ja skartā dalībvalsts spēj pienācīgi pierādīt, kāpēc šādu darbību būtība apdraud būtiskas valsts funkcijas, likumības un kārtības uzturēšanu vai valsts drošības aizsardzību un ja Eiropadome ir atzinusi, ka Savienību vai vienu vai vairākas tās dalībvalstis skar migrantu instrumentalizācijas situācija ;

28.	“būtisks ceļojums” ir ceļojums saistībā ar būtisku funkciju izpildi vai būtisku vajadzību, ņemot vērā visas piemērojamās Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības, kas uzskaitīti XI pielikumā;

28.	“būtisks ceļojums” ir ceļojums saistībā ar būtisku funkciju izpildi vai būtisku vajadzību, ņemot vērā visas piemērojamās Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības, kas uzskaitīti XI pielikumā;

29.	“nebūtisks ceļojums” ir ceļojums, kura nolūks nav būtisks ceļojums;

30.	“transporta mezgli” ir lidostas, jūras vai upju ostas, dzelzceļa stacijas un autoostas.;

29.	“nebūtisks ceļojums” ir ceļojums, kura nolūks nav būtisks ceļojums”;

30.	“transporta mezgli” ir lidostas, jūras vai upju ostas, dzelzceļa stacijas un autoostas.”;

Pamatojums

Ierosinātā instrumentalizācijas definīcija ir pārāk plaša, un tai trūkst skaidrības, tāpēc pastāv iespēja, ka daudzas atšķirīgas situācijas var tikt novērtētas par tai atbilstošām. Tā neatbilst arī labāka regulējuma pamatnostādnēm, jo, kā Komisijas dokumentam pievienotajā ietekmes novērtējumā (SWD(2021) 462 final) norādīts, tā neattiecas uz neatbilstīgas migrācijas instrumentalizāciju. Priekšlikuma 12. apsvērumā ir ietverta prasība, ka jebkurā operatīvā lēmumā, ko pieņem attiecīgā dalībvalsts, būtu jāņem vērā, vai Eiropadome ir atzinusi, ka Savienība vai viena vai vairākas tās dalībvalstis saskaras ar migrantu instrumentalizāciju. Saskaņā ar priekšlikuma 10. apsvērumu “Savienībai būtu jāmobilizē visi instrumenti tās diplomātisko, finanšu un operatīvo pasākumu klāstā, lai atbalstītu dalībvalstis, kuras saskaras ar instrumentalizāciju. Savienības vai attiecīgās dalībvalsts diplomātiskajiem risinājumiem kā instrumentalizācijas problēmas risināšanas līdzekļiem būtu jāpiešķir prioritāte”. Tāpēc ir nepieciešama politiska vienprātība ES līmenī par to, vai konkrētā situācija nozīmē instrumentalizāciju. Ņemot vērā to, cik smagi ir tās rezultātā noteiktie indivīdus ierobežojošie pasākumi, un to, ka Komisijas priekšlikums ir atbilde uz Eiropadomes pieprasījumu (EUCO 17/21), definīcijā ir jāietver apstiprinoša nostāja no Eiropadomes, kas nekavējoties organizē sanāksmi, lai skartās dalībvalstis varētu ātri rīkoties. Runājot par dalībvalstīm pieejamiem, dažādām situācijām paredzētiem ierobežojošiem pasākumiem, pašreizējais Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (4) un Direktīvas 2013/33/ES (5) tiesiskais satvars jau nodrošina elastīgu operatīvo pieeju un ļauj konkrēti norādīt, kur patvēruma pieteikumi ir jāiesniedz, pagarināt reģistrācijas termiņus un pielāgot materiālos uzņemšanas apstākļus.

24. grozījums

1. panta 2) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2)	regulas 5. pantam pievieno šādu jaunu 4. punktu:

2)	regulas 5. pantam pievieno šādu jaunu 4. punktu:

“4. Migrantu instrumentalizācijas situācijā dalībvalstis var ierobežot robežšķērsošanas vietu skaitu , to darot zināmu saskaņā ar 1. punktu, vai to darba laiku, ja tā prasa apstākļi .

“4. Migrantu instrumentalizācijas situācijā , kas definēta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta 27. punktā, dalībvalstis var, to darot zināmu saskaņā ar 1. punktu, stingri noteiktos gadījumos un precīzi definētos apstākļos ierobežot robežšķērsošanas vietu skaitu .

Jebkurus ierobežojumus, kas pieņemti saskaņā ar pirmo daļu, īsteno samērīgi un pilnībā ņemot vērā:

a)	tādu personu tiesības, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

a)	tādu personu tiesības, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

trešo valstu valstspiederīgo, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/109/EK56, un personu, kuru uzturēšanās tiesības izriet no citiem Savienības instrumentiem vai valsts tiesību aktiem vai kurām ir attiecīgās valsts ilgtermiņa vīzas, kā arī viņu attiecīgo ģimenes locekļu tiesības;

c)	trešo valstu valstspiederīgo, kas meklē starptautisko aizsardzību, tiesības.”;

trešo valstu valstspiederīgo, kas meklē starptautisko aizsardzību, tiesības. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem būtu atvērti un pieejami reģistrācijas punkti, tostarp robežšķērsošanas punkti, pietiekamā skaitā un būtu garantēta efektīva aizsardzība pret izraidīšanu, tostarp tiesības iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un lai tiktu īstenoti mazaizsargātiem cilvēkiem paredzēti aizsardzības pasākumi. ”;

Pamatojums

Ierosinātie pasākumi, kas ierobežos robežšķērsošanas vietu skaitu, negatīvi ietekmēs tiesības iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu un var izraisīt nelikumīgu izraidīšanu pie ES ārējām robežām un apdraudēt Šengenas zonas vispārējo mērķi, proti, iekšējo robežu neesamības saglabāšanu. Tāpēc tos vajadzētu izmantot tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Ģeopolitiskas krīzes problēmas nevar atrisināt, pazeminot ES patvēruma tiesību standartus. Rezultātā cietīs ES reputācija pasaulē un būs iedragāts vērtību kopienas tēls.

25. grozījums

1. panta 3) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3)	regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

3)	regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Robežuzraudzība

1. Robežuzraudzības galvenais mērķis ir atklāt un nepieļaut neatļautu robežšķērsošanu, apkarot pārrobežu noziedzību un veikt pasākumus pret personām, kas robežu šķērsojušas nelikumīgi. Persona, kura ir nelikumīgi šķērsojusi robežu un kurai nav tiesību uzturēties attiecīgās dalībvalsts teritorijā, tiek aizturēta, un attiecībā uz šo personu tiek sāktas procedūras saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK.

2. Robežsargi robežuzraudzībai izmanto stacionāras vai mobilas vienības. Uzraudzību veic tā, lai nepieļautu personu neatļautu robežšķērsošanu starp robežšķērsošanas vietām un izvairīšanos no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās un atturētu no mēģinājumiem to darīt.

3. Uzraudzību starp robežšķērsošanas vietām veic robežsargi, kuru skaits un darbības metodes ir atbilstīgas esošiem vai paredzamiem draudiem un apdraudējumiem. Tas ietver biežas un pēkšņas uzraudzības periodiskuma un citu metožu vai paņēmienu izmaiņas, lai varētu efektīvi atklāt un novērst neatļautu robežšķērsošanu.

4. Uzraudzību veic stacionāras vai mobilas vienības, kas pienākumus veic, patrulējot vai izvietojot posteņus vietās, kas ir zināmas kā paaugstināta riska vietas vai ko uzskata par tādām; šādas uzraudzības mērķis ir novērst neatļautu robežšķērsošanu vai aizturēt personas, kuras nelikumīgi šķērso robežu. Uzraudzību var veikt, arī izmantojot tehniskus līdzekļus, tostarp elektroniskus līdzekļus, aprīkojumu un uzraudzības sistēmas.

5. Migrantu instrumentalizācijas situācijā attiecīgā dalībvalsts vajadzības gadījumā pastiprina robežuzraudzību, lai novērstu paaugstināto apdraudējumu . Jo īpaši dalībvalsts attiecīgā gadījumā uzlabo resursus un tehniskos līdzekļus, lai novērstu neatļautu robežas šķērsošanu .

5. Migrantu instrumentalizācijas situācijā , kas definēta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta 27. punktā un ko par tādu atzinusi Eiropadome, attiecīgā dalībvalsts vajadzības gadījumā pastiprina robežuzraudzību, lai vērstos pret pastiprinātajiem mēģinājumiem nelikumīgi un masveidā šķērsot robežu . Šajā nolūkā dalībvalsts attiecīgā gadījumā pastiprina resursus un tehniskos līdzekļus, lai uzlabotu robežuzraudzību .

Šie tehniskie līdzekļi var ietvert modernas tehnoloģijas, tostarp dronus un kustības sensorus, kā arī mobilās vienības, lai novērstu neatļautu robežšķērsošanu Savienībā.

6. Neskarot atbalstu, ko Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra var sniegt dalībvalstīm, migrantu instrumentalizācijas situācijā Aģentūra var veikt neaizsargātības novērtējumu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/189657 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 32. pantā, lai sniegtu attiecīgajai dalībvalstij nepieciešamo atbalstu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma vai jebkura cita attiecīga neaizsargātības novērtējuma rezultātiem vai attiecīgajam robežas posmam noteikto kritisko ietekmes līmeni Regulas (ES) 2019/1896 35. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izpilddirektors saskaņā ar minētās regulas 41. panta 1. punktu sniedz ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij.

6 . Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu attiecībā uz papildu pasākumiem, kas reglamentē uzraudzību, tostarp robežuzraudzības standartu izstrādi, jo īpaši monitoringa un uzraudzības tehnoloģiju izmantošanu pie ārējām robežām, ņemot vērā robežu veidu, ietekmes līmeņus, kas piešķirti katram ārējās robežas posmam saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 34. pantu, un citus attiecīgos faktorus.”;

7. Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu attiecībā uz papildu pasākumiem, kas reglamentē uzraudzību, tostarp robežuzraudzības standartu izstrādi, jo īpaši monitoringa un uzraudzības tehnoloģiju izmantošanu pie ārējām robežām, ņemot vērā robežu veidu, ietekmes līmeņus, kas piešķirti katram ārējās robežas posmam saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 34. pantu, un citus attiecīgos faktorus.”;

Pamatojums

Ierosinātie robežuzraudzības pastiprināšanas pasākumi būtu jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā un tikai tad, ja instrumentalizācijas esamību ir oficiāli atzinusi Eiropadome. Svītrotais teksts ar atsauci uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru precīzi atbilst Regulas (ES) 2019/1896 41. panta 1. punktam un tāpēc ir lieks.

26. grozījums

1. panta 5) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5)	regulas 23. pantu aizstāj ar šādu:

5)	regulas 23. pantu aizstāj ar šādu:

“23. pants

Publisko pilnvaru īstenošana

Robežkontroles neesamība pie iekšējām robežām neietekmē:

a)	dalībvalstu tādu kompetento iestāžu policijas vai citu publisko pilnvaru īstenošanu to teritorijā, tostarp to iekšējās pierobežas teritorijās, kas tām piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja vien minēto pilnvaru īstenošana iedarbības ziņā nav līdzvērtīga robežpārbaudēm.

a)	dalībvalstu tādu kompetento iestāžu policijas vai citu publisko pilnvaru īstenošanu to teritorijā, tostarp to iekšējās pierobežas teritorijās, kas tām piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja vien minēto pilnvaru īstenošana iedarbības ziņā nav līdzvērtīga robežpārbaudēm.

Kompetento iestāžu pilnvaru īstenošanu jo īpaši nedrīkst uzskatīt par līdzvērtīgu robežpārbaudēm, ja veiktie pasākumi:

i)	par mērķi neizvirza robežkontroli;

ii)	ir balstīti uz vispārēju kompetento iestāžu informāciju un pieredzi attiecībā uz iespējamiem sabiedriskās drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējumiem un to mērķis ir jo īpaši:

i)	par mērķi neizvirza robežkontroli;

ii)	ir balstīti uz vispārēju kompetento iestāžu informāciju un pieredzi attiecībā uz iespējamiem sabiedriskās drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējumiem un to mērķis ir jo īpaši:

—	apkarot pārrobežu noziedzību,

—	apkarot neatbilstīgu uzturēšanos vai uzturēšanos, kas saistīta ar neatbilstīgu migrāciju, vai

—	apkarot pārrobežu noziedzību,

—	apkarot neatbilstīgu uzturēšanos vai uzturēšanos, kas saistīta ar neatbilstīgu migrāciju , ar nosacījumu, ka identitātes, valstspiederības un personas uzturēšanās atļaujas statusa pārbaudes netiek veiktas sistemātiski un ir balstītas pastāvīgā riska analīzē ; vai

—	ierobežot tādas infekcijas slimības izplatību, kas potenciāli var izvērsties epidēmijā, kā to konstatējis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs;

—	ierobežot tādas infekcijas slimības izplatību, kas potenciāli var izvērsties epidēmijā, kā to konstatējis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs;

iii)	ir izstrādāti un veikti tā, ka tie noteikti atšķiras no sistemātiskajām personu pārbaudēm pie ārējām robežām, tostarp gadījumos, kad tie tiek veikti transporta mezglos vai tieši pasažieru pārvadājumos un ja to pamatā ir riska analīze;

iv)	attiecīgā gadījumā tiek veikti, pamatojoties uz teritorijā parasti izmantotajām monitoringa un uzraudzības tehnoloģijām, lai novērstu draudus sabiedriskajai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, kā noteikts ii) apakšpunktā;

iii)	ir izstrādāti un veikti tā, ka tie noteikti atšķiras no sistemātiskajām personu pārbaudēm pie ārējām robežām, tostarp gadījumos, kad tie tiek veikti transporta mezglos vai tieši pasažieru pārvadājumos un ja to pamatā ir riska analīze;

iv)	attiecīgā gadījumā tiek veikti, pamatojoties uz teritorijā parasti izmantotajām monitoringa un uzraudzības tehnoloģijām, lai novērstu draudus sabiedriskajai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, kā noteikts ii) apakšpunktā;

b)	iespēju dalībvalstīm veikt personu drošības pārbaudes transporta mezglos, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem, to kompetentās iestādes un pārvadātāji, ja šādas drošības pārbaudes veic arī personām, kuras ceļo pa dalībvalsts teritoriju;

b)	iespēju dalībvalstīm veikt personu drošības pārbaudes transporta mezglos, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem, to kompetentās iestādes un pārvadātāji, ja šādas drošības pārbaudes veic arī personām, kuras ceļo pa dalībvalsts teritoriju;

c)	iespēju dalībvalstīm tiesību aktos paredzēt pienākumu, ka personai ir jābūt personas dokumentiem vai tie jānēsā līdzi;

c)	iespēju dalībvalstīm tiesību aktos paredzēt pienākumu, ka personai ir jābūt personas dokumentiem vai tie jānēsā līdzi;

iespēju dalībvalstij pieņemt tiesību aktu par trešo valstu valstspiederīgo pienākumu saskaņā ar Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (“Šengenas konvencija”), 22. panta noteikumiem ziņot par atrašanos tās teritorijā;

e)	pasažieru datu pārbaudes drošības nolūkos attiecīgajās datubāzēs par personām, kuras ceļo telpā bez kontroles pie iekšējām robežām, ko var veikt kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.”;

e)	pasažieru datu pārbaudes drošības nolūkos attiecīgajās datubāzēs par personām, kuras ceļo telpā bez kontroles pie iekšējām robežām, ko var veikt kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.”;

Pamatojums

Teksts vienādots ar 20. apsvēruma formulējumu. Kontrole, kuras mērķis ir apkarot neatbilstīgu migrāciju pāri robežām, pēc būtības ir kontrole, kuras mērķis ir panākt robežkontroles rezultātu, un tāpēc uz to nevar attiecināt izņēmumu un neuzskatīt par kontroli pie iekšējām robežām. Šis papildinājums ir nepamatota pašreiz spēkā esošā Šengenas Robežu kodeksa paplašināšana. Tādas telpas izveide, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās pāri iekšējām robežām, ir viens no galvenajiem Savienības sasniegumiem. Ņemot vērā ietekmi, kāda šādiem galēja risinājuma pasākumiem var būt uz visām personām, kurām ir tiesības pārvietoties telpā bez iekšējo robežu kontroles, būtu jāparedz priekšnosacījumi un procedūras šādu pasākumu atjaunošanai, lai tie varētu notikt tikai izņēmuma kārtā un būtu pamatoti un lai tiktu ievērots proporcionalitātes princips.

27. grozījums

1. panta 6) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6)	regulā iekļauj šādu 23.a pantu:

“23.a pants

Pie iekšējām robežām aizturēto personu pārvietošanas kārtība

1. Šis pants attiecas uz trešās valsts valstspiederīgā aizturēšanu iekšējo robežu tuvumā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais neatbilst vai vairs neatbilst 6. panta 1. punktā noteiktajiem ieceļošanas nosacījumiem;

b)	uz trešās valsts valstspiederīgo neattiecas 6. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteiktā atkāpe;

c)	trešās valsts valstspiederīgais tiek aizturēts policijas pārrobežu operatīvās sadarbības ietvaros, jo īpaši kopīgas policijas patruļas laikā;

pamatojoties uz informāciju, kas uzreiz pieejama aizturēšanas iestādēm, tostarp attiecīgās personas paziņojumiem, personas identitāti, ceļošanas vai citiem dokumentiem, kas atrasti pie minētās personas, vai meklēšanas rezultātiem attiecīgajās valsts un Savienības datubāzēs, pastāv skaidras norādes uz to, ka trešās valsts valstspiederīgais ir tiešā ceļā ieradies no citas dalībvalsts.

2. Dalībvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz konstatējumu, ka attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam nav tiesību uzturēties tās teritorijā, var pieņemt lēmumu nekavējoties pārvietot personu uz dalībvalsti, no kuras šī persona ieceļojusi vai mēģinājusi ieceļot, saskaņā ar XII pielikumā paredzēto procedūru.

3. Ja dalībvalsts piemēro 2. punktā minēto procedūru, uzņēmējai dalībvalstij ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā uzņemšanai saskaņā ar XII pielikumā paredzētajām procedūrām.

4. No [viens gads pēc regulas stāšanās spēkā] un pēc tam katru gadu dalībvalstis iesniedz Komisijai datus par 1., 2. un 3. punkta piemērošanu, kas reģistrēti saskaņā ar XII pielikuma 3. punktu.”;

Pamatojums

Pamatojums tāds pats kā 25.–27. apsvēruma grozījumam.

28. grozījums

1. panta 8) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8)	direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:

8)	direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Vispārējais regulējums robežkontroles pagaidu atjaunošanai vai pagarināšanai pie iekšējām robežām

1. Ja telpā bez iekšējās robežkontroles pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai dalībvalstī, minētā dalībvalsts izņēmuma kārtā var atjaunot robežkontroli pie visām tās iekšējām robežām vai to konkrētām daļām.

Var uzskatīt, ka nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai rada, jo īpaši:

a)	ar terorismu vai organizēto noziedzību saistītas aktivitātes;

a)	ar terorismu vai organizēto noziedzību saistītas aktivitātes;

b)	plaša mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas;

b)	plaša mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas;

c)	situācija, ko raksturo plaša mēroga neatļauta trešo valstu valstspiederīgo kustība starp dalībvalstīm, apdraudot telpas bez iekšējās robežkontroles vispārējo darbību;

c)	plaša mēroga vai augsta līmeņa starptautiski notikumi, piemēram, sporta, profesionālie vai politiskie pasākumi.

d)	plaša mēroga vai augsta līmeņa starptautiski notikumi, piemēram, sporta, profesionālie vai politiskie pasākumi.

2. Robežkontroli var ieviest tikai saskaņā ar 25.a un 28. pantu, ja dalībvalsts ir konstatējusi, ka šāds pasākums ir nepieciešams un samērīgs, ņemot vērā 26. panta 1. punktā minētos kritērijus, un gadījumā, ja šādas kontroles tiek pagarinātas, arī ņemot vērā 26. panta 2. punktā minētos kritērijus. Robežkontroli var atjaunot arī saskaņā ar 29. pantu, ņemot vērā 30. pantā minētos kritērijus.

Visos gadījumos robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām piemēro kā galēja risinājuma pasākumu. Robežkontroles pagaidu atjaunošanas apjoms un ilgums nepārsniedz to, kas noteikti ir nepieciešams, lai reaģētu uz konstatēto nopietno apdraudējumu.

3. Ja tas pats apdraudējums turpinās, robežkontroli pie iekšējām robežām var pagarināt saskaņā ar 25.a, 28. vai 29. pantu.

Uzskatāms, ka pastāv tas pats apdraudējums, ja dalībvalsts izvirzītais pamatojums robežkontroles pagarināšanai ir balstīts uz tā paša apdraudējuma turpināšanās noteikšanu, ar ko pamatoja sākotnējo robežkontroles atjaunošanu.”;

Pamatojums

Iekļautais c) apakšpunkts ir pretrunā 28. pantā ierosinātā īpašā mehānisma jēgai un subsidiaritātes principam. Situācija, kuru raksturo vērienīga un neatļauta trešo valstu valstspiederīgo kustība starp dalībvalstīm nebūtu jāiekļauj kā tāda, kas rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai un kas pamato šīs konkrētās dalībvalsts robežkontroles ieviešanu vai pagarināšanu pie iekšējām robežām, jo šādas situācijas ietveršana vispārējā satvarā neatbilst priekšlikuma mērķim un ir pretrunā ar to, kā arī neatbilst pareizai subsidiaritātes principa piemērošanai. Kā norādīts tieši COM(2021) 891 priekšlikumā:

“Saskaņā ar LESD 4. panta 2. punktu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ietvaros esošās darbības ir ES un tās dalībvalstu kopīgās kompetences jomā. Tādējādi atbilstoši LES 5. panta 3. punktam ir piemērojams subsidiaritātes princips, saskaņā ar kuru Savienība rīkojas tikai tad, ja dalībvalstis centrālā vai reģionālā un vietējā līmenī nevar pietiekami labi īstenot paredzētās darbības mērķus, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī.

Dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami sasniegt šā priekšlikuma mērķus, un tos var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tas ir tāpēc, ka tie attiecas uz personu pārbaudēm pie ārējām robežām, kas ir priekšnoteikums telpai bez kontroles pie iekšējām robežām. Turklāt Šengenas zonas integritāte un nepieciešamība nodrošināt vienotus nosacījumus brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanai prasa saskaņotu pieeju visā Šengenas zonā uzticēšanās veidošanas pasākumiem pie ārējām robežām, arī ierobežojumiem attiecībā uz nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un reaģēšanu uz trešo valstu iestāžu īstenoto migrantu instrumentalizāciju.

LESD 77. panta 2. punkta e) apakšpunktā garantēts, ka pie iekšējām robežām netiks veiktas kontroles. Lai gan dalībvalstis patur tiesības veikt darbības, lai nodrošinātu iekšējo drošību un sabiedrisko kārtību, un tādējādi izmantot LESD 72. pantā garantētās tiesības pat tad, ja tas nozīmē iekšējās robežkontroles atjaunošanu, noteikumi par šādu pagaidu atjaunošanu ir izklāstīti Šengenas Robežu kodeksā, lai nodrošinātu to piemērošanu tikai saskaņā ar stingriem nosacījumiem. Tāpēc jebkurām izmaiņām šajos nosacījumos robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām ir nepieciešami ES tiesību akti.

Mērķi izveidot ārkārtas rīcības plānu Šengenas zonai, arī īpašus pasākumus pie iekšējām robežām, lai vienlaikus novērstu apdraudējumu, kas skar lielāko daļu dalībvalstu, un mazinātu robežkontroles negatīvās sekas, ja to ieviešana ir neizbēgama, dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar sasniegt pietiekami labi, un to var labāk sasniegt Savienības līmenī.”

Tā kā 25. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā situācija attiecas uz tādu pārvietošanos starp dalībvalstīm, kas realitātē var skart vairākumu dalībvalstu, šī situācija, lai nodrošinātu atbilstību subsidiaritātes principam, ir jāskata Savienības līmenī, kā ierosināts 28. pantā, un par to ir vajadzīgs Padomes īstenošanas lēmums.

Tiek svītrots 3. apakšpunkts atbilstoši 34., 35. un 45. apsvērumam.

29. grozījums

1. panta 9) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

9)	aiz 25. panta iekļauj šādu jaunu 25.a pantu:

9)	aiz 25. panta iekļauj šādu jaunu 25.a pantu:

“25.a pants

Procedūra gadījumos, kad nepieciešama rīcība neparedzamu vai paredzamu notikumu dēļ

1. Ja nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai dalībvalstī ir neparedzams un prasa tūlītēju rīcību, dalībvalsts var izņēmuma kārtā nekavējoties atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām.

2. Dalībvalsts vienlaikus ar robežkontroles atjaunošanu saskaņā ar 1. punktu paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par robežkontroles atjaunošanu saskaņā ar 27. panta 1. punktu.

3. Šā panta 1. punkta vajadzībām robežkontroli pie iekšējām robežām var nekavējoties atjaunot uz ierobežotu laikposmu līdz vienam mēnesim. Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai turpinās arī pēc šā laikposma, dalībvalsts var pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām uz turpmākiem laikposmiem, kuru maksimālais ilgums nepārsniedz trīs mēnešus.

4. Ja dalībvalstī ir paredzams nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, dalībvalsts paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm saskaņā ar 27. panta 1. punktu vēlākais četras nedēļas pirms plānotās robežkontroles atjaunošanas vai īsākā laikposmā, ja apstākļi, kas pamato nepieciešamību atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, kļūst zināmi mazāk nekā četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas.

5. Šā panta 4. punkta nolūkos un neskarot 27.a panta 4. punktu, robežkontroli pie iekšējām robežām var atjaunot uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem. Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai turpinās ilgāk , dalībvalsts var pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām uz atjaunojamiem laikposmiem līdz sešiem mēnešiem.

5. Šā panta 4. punkta nolūkos robežkontroli pie iekšējām robežām var atjaunot uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem. Ja jauna veida apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai rodas pēc šī laikposma , dalībvalsts var pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām uz atjaunojamiem laikposmiem līdz sešiem mēnešiem.

Par jebkuru pagarinājumu paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm saskaņā ar 27. pantu un 4. punktā minētajos termiņos. Ievērojot 27.a panta 5. punktu, maksimālais robežkontroles ilgums pie iekšējām robežām nepārsniedz divus gadus.

Par jebkuru pagarinājumu paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm saskaņā ar 27. pantu un 4. punktā minētajos termiņos. Maksimālais robežkontroles ilgums pie iekšējām robežām nepārsniedz divus gadus.

6. Regulas 5. punktā minētais termiņš neietver 3. punktā minētos periodus.”;

6. Regulas 5. punktā minētais termiņš ietver 3. punktā minētos periodus.”;

Pamatojums

Kontrolei pie iekšējām robežām nevajadzētu pārsniegt kopumā 24 mēnešus. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem (apvienotās lietas C-368/20 un C-369/20) Šengenas Robežu kodekss ir jāinterpretē kā tāds, kas, balstoties uz šī kodeksa 25. un 27. pantu, liedz dalībvalstij ieviest pagaidu robežkontroli pie iekšējām robežām, ja to atjaunošanas termiņš kopā pārsniedz sešus mēnešus un nerodas jauna veida apdraudējums, kas pamatotu jaunu 25. pantā paredzēto periodu noteikšanu.

30. grozījums

1. panta 10) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

10)	regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

10)	regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Kritēriji robežkontroles pagaidu atjaunošanai un pagarināšanai pie iekšējām robežām

1. Lai noteiktu, vai robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām ir nepieciešama un samērīga saskaņā ar 25. pantu, dalībvalsts jo īpaši apsver:

a)	robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām piemērotību, ņemot vērā konstatētā nopietnā apdraudējumu būtību un jo īpaši to, vai robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām var adekvāti novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;

a)	tādu alternatīvu pasākumu izmantošanu kā, piemēram, samērīgas pārbaudes, ko veic saistībā ar 23. panta a) apakšpunktā minēto pilnvaru likumīgu īstenošanu;

b)	šāda pasākuma iespējamo ietekmi uz:

b)	robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām piemērotību, ņemot vērā konstatētā nopietnā apdraudējumu būtību un jo īpaši to, vai robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām var adekvāti novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;

—	personu pārvietošanos telpā bez iekšējās robežkontroles un

—	pārrobežu reģionu darbību, ņemot vērā to spēcīgās sociālās un ekonomiskās saites.

c)	šāda pasākuma iespējamo ietekmi uz:

—	personu pārvietošanos telpā bez iekšējās robežkontroles un

—	pārrobežu reģionu darbību, ņemot vērā to spēcīgās sociālās un ekonomiskās saites.

2. Ja dalībvalsts nolemj pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām saskaņā ar 25.a panta 5. punktu, tā arī padziļināti novērtē, vai ar šādu pagarināšanu izvirzītos mērķus nevarētu sasniegt:

a)	izmantojot alternatīvus pasākumus, piemēram, samērīgas pārbaudes, ko veic saistībā ar 23. panta a) apakšpunktā minēto pilnvaru likumīgu īstenošanu;

a)	izmantojot alternatīvus pasākumus, piemēram, samērīgas pārbaudes, ko veic saistībā ar 23. panta a) apakšpunktā minēto pilnvaru likumīgu īstenošanu;

b)	izmantojot 23.a pantā paredzēto procedūru;

b )	izmantojot policijas sadarbības veidus, kā paredzēts Savienības tiesību aktos, tostarp tādos jautājumos kā kopīgas patruļas, kopīgas operācijas, kopējas izmeklēšanas grupas, citas valsts teritorijā veikta tūlītējas pakaļdzīšanās vai citas valsts teritorijā veikta novērošana.

c)	izmantojot policijas sadarbības veidus, kā paredzēts Savienības tiesību aktos, tostarp tādos jautājumos kā kopīgas patruļas, kopīgas operācijas, kopējas izmeklēšanas grupas, citas valsts teritorijā veikta tūlītējas pakaļdzīšanās vai citas valsts teritorijā veikta novērošana.

3. Ja robežkontrole pie iekšējām robežām ir atjaunota vai pagarināta, attiecīgās dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina, ka to papildina atbilstoši pasākumi ietekmes, ko robežkontroles atjaunošana rada uz personām un preču pārvadājumiem, mazināšanai, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu reģioniem.”;

Pamatojums

Priekšlikuma mērķa sasniegšanas nolūkā ir svarīgi, lai alternatīvie pasākumi jau būtu apsvērti pirms robežkontroles atjaunošanas un lai tas netiktu darīts vien brīdī, kad tos pagarina.

23. pantu tiek ierosināts svītrot, un tāpēc teksts būtu jāsvītro arī no 26. panta.

31. grozījums

1. panta 11) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

11)	regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

11)	regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pants

Paziņojums par iekšējās robežkontroles pagaidu atjaunošanu un riska novērtējums

1. Dalībvalstu paziņojumos par iekšējās robežkontroles atjaunošanu vai pagarināšanu ietver šādu informāciju:

a)	atjaunošanas vai pagarināšanas iemeslus, tostarp visus attiecīgos datus, kas sīki atspoguļo notikumus, kuri rada nopietnu apdraudējumu tās sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;

a)	atjaunošanas vai pagarināšanas iemeslus, tostarp visus attiecīgos datus, kas sīki atspoguļo notikumus, kuri rada nopietnu apdraudējumu tās sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai , un iemeslus, kuru dēļ alternatīvie pasākumi nav bijuši piemēroti ;

b)	ierosinātās atjaunošanas vai pagarināšanas apjomu, precizējot, kurā iekšējo robežu daļā vai daļās robežkontrole jāatjauno vai jāpagarina;

b)	ierosinātās atjaunošanas vai pagarināšanas apjomu, precizējot, kurā iekšējo robežu daļā vai daļās robežkontrole jāatjauno vai jāpagarina;

c)	oficiālo robežšķērsošanas vietu nosaukumus;

c)	oficiālo robežšķērsošanas vietu nosaukumus;

d)	plānotās atjaunošanas vai pagarināšanas ieviešanas dienu un ilgumu;

d)	plānotās atjaunošanas vai pagarināšanas ieviešanas dienu un ilgumu;

e)	nepieciešamības un proporcionalitātes apsvērumus, kas norādīti 26. panta 1. punktā un pagarinājuma gadījumā – 26. panta 2. punktā;

e)	nepieciešamības un proporcionalitātes apsvērumus, kas norādīti 26. panta 1. punktā un pagarinājuma gadījumā – 26. panta 2. punktā;

f)	attiecīgos gadījumos – pasākumus, kas jāveic pārējām dalībvalstīm.

f)	attiecīgos gadījumos – pasākumus, kas jāveic pārējām dalībvalstīm.

Paziņojumu var iesniegt kopīgi arī divas vai vairāk dalībvalstis.

Paziņojumu sniedz saskaņā ar veidni, ko Komisija izveido ar īstenošanas aktu un kas jādara pieejama tiešsaistē. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 38. panta 2. punktā.”

Paziņojumu sniedz saskaņā ar veidni, ko Komisija izveido ar īstenošanas aktu un kas jādara pieejama tiešsaistē. Veidlapā iekļauj tādas institūcijas vai institūciju nostāju, kas pārvalda vietējos administratīvos apgabalus, kurus saskaņā ar 39. panta 1. punkta h) apakšpunktu uzskata par pārrobežu reģioniem. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 38. panta 2. punktā.

2. Ja robežkontrole tiek veikta sešus mēnešus saskaņā ar 25.a panta 4. punktu, visos turpmākajos paziņojumos par šādas kontroles pagarināšanu iekļauj riska novērtējumu. Riska novērtējumā jāatspoguļo identificētā nopietnā apdraudējuma mērogs un paredzamā attīstība, jo īpaši tas, cik ilgi ir sagaidāms, ka identificētais nopietnais apdraudējums pastāvēs un kurus iekšējo robežu posmus tas var skart, kā arī koordinēšanas pasākumi ar citām dalībvalstīm, kuras šādi pasākumi skar vai varētu skart.

3. Ja robežkontroles atjaunošana vai tās pagarināšana attiecas uz plaša mēroga neatļautu kustību, kas minēta 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā, riska novērtējumā sniedz arī informāciju par šādas neatļautas kustības mērogu un tendencēm, tostarp visu informāciju, kas iegūta no attiecīgajām ES aģentūrām saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un datu analīzi no attiecīgajām informācijas sistēmām.

4. Attiecīgā dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma sniedz jebkādu papildu informāciju, tostarp par koordinēšanas pasākumiem ar dalībvalstīm, kuras skar plānotā robežkontroles pagarināšana pie iekšējām robežām, kā arī papildu informāciju, kas nepieciešama 23. un 23.a pantā minēto pasākumu iespējamā izmantojuma novērtēšanai.

5. Dalībvalstis, kas iesniedz paziņojumu saskaņā ar 1. vai 2. punktu, vajadzības gadījumā un saskaņā ar valsts tiesību aktiem var nolemt, ka visa vai daļa no paziņotās informācijas ir klasificēta.

Šāda klasifikācijas noteikšana neliedz citām dalībvalstīm, kuras skar robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām, piekļūt informācijai, izmantojot atbilstošus un drošus policijas sadarbības kanālus.”;

Pamatojums

Saskaņošana ar iepriekšējo grozījumu.

32. grozījums

1. panta 12) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

12)	iekļauj šādu 27.a pantu:

12)	iekļauj šādu 27.a pantu:

“27.a pants

Apspriešanās ar dalībvalstīm un Komisijas atzinums

1. Pēc paziņojumu, kas iesniegti saskaņā ar 27. panta 1. punktu, saņemšanas Komisija nepieciešamības gadījumā var izveidot apspriešanās procesu, tostarp kopīgas sanāksmes starp dalībvalsti, kura plāno atjaunot vai pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām, un pārējām dalībvalstīm, it īpaši tām, kuras tieši skar šādi pasākumi, kā arī attiecīgajām Savienības aģentūrām.

1. Pēc paziņojumu, kas iesniegti saskaņā ar 27. panta 1. punktu, saņemšanas Komisija nepieciešamības gadījumā izveido apspriešanās procesu, tostarp kopīgas sanāksmes starp dalībvalsti, kura plāno atjaunot vai pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām, un pārējām dalībvalstīm, it īpaši tām, kuras tieši skar šādi pasākumi, un Eiropas Parlamentu, Eiropas Reģionu komiteju, kā arī attiecīgajām Savienības aģentūrām.

Apspriešanās jo īpaši attiecas uz konstatēto apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, plānotās robežkontroles atjaunošanas atbilstību, ņemot vērā alternatīvo pasākumu piemērotību, kā arī veidiem, kā nodrošināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību saistībā ar atjaunoto robežkontroli.

Dalībvalsts, kas plāno atjaunot vai pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām, rūpīgi ņem vērā šādas apspriešanās rezultātus, veicot robežkontroles pie iekšējām robežām.

2. Pēc paziņojumu saistībā ar robežkontroles atjaunošanu vai pagarināšanu pie iekšējām robežām saņemšanas Komisija vai jebkura cita dalībvalsts, neskarot LESD 72. pantu, var sniegt atzinumu, ja, pamatojoties uz attiecīgā gadījumā paziņojumā un riska novērtējumā ietverto informāciju vai jebkādu papildu informāciju, tām ir bažas par plānotās robežkontroles pie iekšējām robežām atjaunošanas vai pagarināšanas nepieciešamību vai samērīgumu.

3. Pēc tam, kad ir saņemti paziņojumi, kas iesniegti saistībā ar robežkontroles pagarināšanu pie iekšējām robežām saskaņā ar 25.a panta 4. punktu, kā rezultātā robežkontrole pie iekšējām robežām turpinās kopumā 12 mēne šus, Komisija sniedz atzinumu par šādas iekšējās robežkontroles nepieciešamību un proporcionalitāti. Šajā atzinumā ir jāiekļauj informācija arī par tādas skartās institūcijas vai institūciju nostāju, kas pārvalda vietējos administratīvos apgabalus, kurus saskaņā ar 39. panta 1. punkta h) apakšpunktu uzskata par pārrobežu reģioniem un kuri ir ietverti paziņojumā.

4. Ja tiek sniegts 2. vai 3. punktā minētais atzinums, Komisija var izveidot apspriešanās procesu atzinuma apspriešanai ar dalībvalstīm. Ja Komisija vai dalībvalsts sniedz atzinumu, paužot bažas par iekšējās robežkontroles atjaunošanas nepieciešamību vai samērīgumu, Komisija sāk šādu procesu.

4. Ja tiek sniegts 2. vai 3. punktā minētais atzinums, Komisija izveido apspriešanās procesu atzinuma apspriešanai ar dalībvalstīm. Ja Komisija vai dalībvalsts sniedz atzinumu, paužot bažas par iekšējās robežkontroles atjaunošanas nepieciešamību vai samērīgumu, Komisija sāk šādu procesu.

5. Ja dalībvalsts uzskata, ka pastāv ārkārtas situācijas, kas pamato pastāvīgu nepieciešamību veikt iekšējās robežkontroles, kura pārsniedz 25. panta 5. punktā minēto maksimālo laikposmu, tā paziņo Komisijai saskaņā ar 27. panta 2. punktu. Jaunajā dalībvalsts paziņojumā pamato pastāvīgo apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, ņemot vērā Komisijas atzinumu, kas sniegts saskaņā ar 3. punktu. Komisija sniedz papildu atzinumu.”;

5. Ja dalībvalsts uzskata, ka pastāv ārkārtas situācijas, kas pamato pastāvīgu nepieciešamību veikt iekšējās robežkontroles, kura pārsniedz 25.a panta 5. punktā minēto maksimālo laikposmu, tā paziņo Komisijai saskaņā ar 27. panta 2. punktu. Jaunajā dalībvalsts paziņojumā pamato pastāvīgo apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, ņemot vērā Komisijas atzinumu, kas sniegts saskaņā ar 3. punktu. Komisija sniedz papildu atzinumu.”;

Pamatojums

Ir svarīgi, lai Eiropas Komisija ātri novērtētu pagarinātas iekšējās robežkontroles nepieciešamību un samērīgumu un lai tās ieteikumos būtu ņemta vērā informācija, kura sniegta tādas skartās institūcijas vai institūciju nostājā, kas pārvalda vietējos administratīvos apgabalus, kurus saskaņā ar 39. panta 1. punkta h) apakšpunktu uzskata par pārrobežu reģioniem. Šajā procesā ir jājautā Eiropas Parlamenta un Eiropas Reģionu komitejas viedoklis. Turklāt atsauce uz robežkontroles pagarināšanu pie iekšējām robežām ir ietverta 25.a panta 5. punktā, un tas ir jālabo.

33. grozījums

1. panta 13) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

13)	regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

13)	regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

“28. pants

Īpašs mehānisms, ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai apdraud telpas bez iekšējās robežkontroles vispārējo darbību

1. Ja Komisija konstatē, ka tas pats nopietnais apdraudējums iekšējai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai skar lielāko daļu dalībvalstu, apdraudot telpas bez iekšējām robežām vispārējo darbību, tā var iesniegt priekšlikumu Padomei pieņemt īstenošanas lēmumu, ar ko atļautu dalībvalstīm atjaunot robežkontroli, ja 23. un 23.a pant ā minētie pieejamie pasākumi nav pietiekami apdraudējuma novēršanai.

1. Ja Komisija konstatē, ka tas pats nopietnais apdraudējums iekšējai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai skar lielāko daļu dalībvalstu, apdraudot telpas bez iekšējām robežām vispārējo darbību, tā var iesniegt priekšlikumu Padomei pieņemt īstenošanas lēmumu, ar ko atļautu dalībvalstīm atjaunot robežkontroli, ja 23. pantā minētie pieejamie pasākumi nav pietiekami apdraudējuma novēršanai.

2. Lēmums attiecas uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem, un pēc Komisijas priekšlikuma to var atjaunot uz turpmākiem laikposmiem līdz sešiem mēnešiem, kamēr pastāv apdraudējums, ņemot vērā 5. punktā minēto pārskatīšanu.

2. Lēmums attiecas uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem, un pēc Komisijas priekšlikuma to var atjaunot , kamēr pastāv apdraudējums, uz turpmākiem laikposmiem līdz sešiem mēnešiem un kopumā līdz 24 mēnešiem , ņemot vērā 5. punktā minēto pārskatīšanu.

3. Ja dalībvalstis atjauno vai pagarina robežkontroli 1. punktā minētā apdraudējuma dēļ, šī kontrole no Padomes lēmuma spēkā stāšanās brīža pamatojas uz minēto lēmumu.

4. Šā panta 1. punktā minētajā Padomes lēmumā atsaucas arī uz jebkuriem piemērotiem seku mazināšanas pasākumiem, ko nosaka valsts un Savienības līmenī, lai līdz minimumam samazinātu robežkontroles atjaunošanas radīto ietekmi.

5. Komisija pārskata konstatētā apdraudējuma attīstību, kā arī to pasākumu ietekmi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktā minēto Padomes lēmumu, lai novērtētu, vai pasākumi joprojām ir pamatoti.

6. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm Padomē robežkontroles atjaunošanu saskaņā ar 1. punktā minēto lēmumu.

7. Komisija var sniegt ieteikumu, norādot citus 23. un 23.a pant ā minētos pasākumus, kas varētu papildināt iekšējo robežkontroli vai būtu piemērotāki, lai novērstu konstatēto apdraudējumu iekšējai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, kā minēts 1. punktā.”;

7. Komisija var sniegt ieteikumu, norādot citus 23. pantā minētos pasākumus, kas varētu papildināt iekšējo robežkontroli vai būtu piemērotāki, lai novērstu konstatēto apdraudējumu iekšējai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, kā minēts 1. punktā. Šajā ieteikumā ir jāiekļauj informācija arī par tādas skartās institūcijas vai institūciju nostāju, kas pārvalda vietējos administratīvos apgabalus, kurus saskaņā ar 39. panta 1. punkta h) apakšpunktu uzskata par pārrobežu reģioniem .”

Pamatojums

Lai pārrobežu reģionos panāktu vietējo un reģionālo pašvaldību nostājas ievērošanu un atbilstību priekšlikumā ietvertajiem noteikumiem, vienotajā ziņojuma veidlapā ir jāiekļauj sadaļa, kurā jānorāda tādas skartās institūcijas vai institūciju nostāja, kas pārvalda vietējos administratīvos apgabalus, kurus saskaņā ar 39. panta 1. punkta h) apakšpunktu uzskata par pārrobežu reģioniem. Turklāt ir nepieciešama konkrēta augšējā robežvērtība, lai izvairītos no gandrīz pastāvīgas kontroles pie iekšējām robežām.

34. grozījums

1. panta 14) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

14)	regulas 31. pantu groza šādi:

14)	regulas 31. pantu groza šādi:

a)	regulas 31. pants kļūst par 1. punktu;

a)	regulas 31. pants kļūst par 1. punktu;

b)	pievieno šādu 2. punktu:

b)	pievieno šādu 2. punktu:

“2. Ja dalībvalsts paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm robežkontroles atjaunošanu saskaņā ar 27. panta 1. punktu, tā vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi par:

a)	sīkāku informāciju par iekšējām robežām, pie kurām jāatjauno robežkontrole;

b)	ierosinātās atjaunošanas iemesliem;

c)	oficiālo robežšķērsošanas vietu nosaukumus;

d)	plānotās atjaunošanas ieviešanas dienu un ilgumu;

e)	attiecīgos gadījumos – pasākumiem, kas jāveic pārējām dalībvalstīm.

a)	sīkāku informāciju par iekšējām robežām, pie kurām jāatjauno robežkontrole;

b)	ierosinātās atjaunošanas iemesliem;

c)	oficiālo robežšķērsošanas vietu nosaukumus;

d)	plānotās atjaunošanas ieviešanas dienu un ilgumu;

e)	attiecīgos gadījumos – pasākumiem, kas jāveic pārējām dalībvalstīm.

3. Informācijas sniegšanai dalībvalstis var piemērot informācijas klasificēšanu saskaņā ar 27. panta 4. punktu.

Dalībvalstīm nav jāsniedz visa 2. punktā minētā informācija gadījumos, kad to pamato ar sabiedrības drošības apsvērumiem.

Dalībvalstīm nav jāsniedz visa 2. punktā minētā informācija izņēmuma gadījumos, kad to pamato ar nopietniem sabiedrības drošības apsvērumiem.

Informācijas klasificēšana neliedz Komisijai darīt informāciju pieejamu Eiropas Parlamentam. Informācijas un dokumentu, ko nosūta Eiropas Parlamentam saskaņā ar šo pantu, nosūtīšana un apstrāde atbilst noteikumiem par klasificētas informācijas pārsūtīšanu un apstrādi, kas piemērojami starp Eiropas Parlamentu un Komisiju.”;

Pamatojums

Izņēmumiem pārredzamības jomā jābūt ar ļoti šauru tvērumu.

35. grozījums

1. panta 15) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

15)	regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

15)	regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

“33. pants

Ziņojums par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām

Ziņojumi par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām

1. Četrās nedēļās pēc robežkontroles atcelšanas pie iekšējām robežām dalībvalstis, kuras veikušas robežkontroli pie iekšējām robežām, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par robežas atjaunošanu un attiecīgā gadījumā par iekšējās robežkontroles pagarināšanu.

1. Reizi četrās nedēļās periodā, kad pie iekšējām robežām tiek veiktas robežkontroles un četrās nedēļās pēc robežkontroles atcelšanas pie iekšējām robežām dalībvalstis, kuras veic robežkontroli pie iekšējām robežām, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumus par robežas atjaunošanu un attiecīgā gadījumā par iekšējās robežkontroles pagarināšanu.

2. Neskarot 1. punktu, gadījumos, kad robežkontrole tiek pagarināta, kā paredzēts 25.a panta 5. punktā, attiecīgā dalībvalsts sniedz ziņojumu, beidzoties 12 mēnešu termiņam, un pēc tam reizi 12 mēnešos, ja robežkontrole tiek saglabāta izņēmuma kārtā.

2. Neskarot 1. punktu, gadījumos, kad robežkontrole tiek pagarināta, kā paredzēts 25.a panta 5. punktā, attiecīgā dalībvalsts sniedz ziņojumu, beidzoties 12 mēnešu termiņam, ja robežkontrole tiek saglabāta izņēmuma kārtā.

3. Ziņojumā īpaši izklāsta sākotnējo un turpmāko novērtējumu par robežkontroles nepieciešamību un 26. pantā minēto kritēriju ievērošanu, pārbaužu darbību, praktisko sadarbību ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un no tā izrietošo ietekmi uz personu pārvietošanos, jo īpaši pārrobežu reģionos, robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām efektivitāti, tostarp ex post novērtējumu par robežkontroles atjaunošanas samērīgumu.

3. Ziņojumos īpaši izklāsta sākotnējo un turpmāko novērtējumu par robežkontroles nepieciešamību un 26. pantā minēto kritēriju ievērošanu, pārbaužu darbību, praktisko sadarbību ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un no tā izrietošo ietekmi uz personu pārvietošanos, jo īpaši pārrobežu reģionos, robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām efektivitāti, tostarp aktuālu novērtējumu par robežkontroles atjaunošanas samērīgumu.

4. Komisija pieņem vienotu šādu ziņojuma formātu un dara to pieejamu tiešsaistē.

4. Komisija pieņem vienotu šādu ziņojumu formātu un dara to pieejamu tiešsaistē. Ziņojumā iekļauj sadaļu, kurā paredzēts norādīt tādas skartās institūcijas vai institūciju nostāju, kas pārvalda vietējos administratīvos apgabalus, kurus saskaņā ar 39. panta 1. punkta h) apakšpunktu uzskata par pārrobežu reģioniem.

5. Komisija var sniegt atzinumu par minēto ex post novērtējumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie vienas vai vairākām iekšējām robežām vai to daļām.

5. Komisija sniedz atzinumu par minēto aktuālo novērtējumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie vienas vai vairākām iekšējām robežām vai to daļām.

6. Komisija vismaz reizi gadā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par to, kā darbojas telpa bez iekšējo robežu kontroles (“ziņojums par stāvokli Šengenas zonā”). Ziņojumā iekļauj sarakstu ar visiem lēmumiem atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, kuri pieņemti attiecīgā gada laikā. Tajā iekļauj arī informāciju par tendencēm Šengenas zonā attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo neatļautu kustību, ņemot vērā pieejamo informāciju no attiecīgajām Savienības aģentūrām, datu analīzi no attiecīgajām informācijas sistēmām un novērtējumu par robežkontroles atjaunošanas nepieciešamību un proporcionalitāti minētajā ziņojumā aptvertajā laikposmā.”;

Pamatojums

Pie iekšējām robežām atjaunotās robežkontroles nepieciešamību un samērīgumu vajadzētu izvērtēt regulāri, un tas obligāti būtu jāpārbauda Komisijai gan kontroles laikā, gan pēc tās.

Tā kā kontrolei pie iekšējām robežām būtu jānotiek tikai ārkārtas apstākļos un tā būtu jāizmanto kā galējais līdzeklis, jau no paša šo pasākumu noteikšanas sākuma būtu jānotiek rūpīgai to uzraudzībai. Četru nedēļu termiņš, kas piedāvāts šeit, ir saskaņots ar termiņu, kas ir paredzēts post factum ziņošanai.

36. grozījums

1. panta 19) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

19)	pievieno jaunu XII pielikumu: “XII PIELIKUMS A DAĻA Pie iekšējām robežām aizturēto personu pārvietošanas kārtība [1.–7.] B DAĻA Standartveidlapa pie iekšējām robežām aizturēto personu pārvietošanai [..]”

Pamatojums

Tā kā ir ierosināts svītrot 23.a pantu, ir jāsvītro arī XII pielikums.

37. grozījums

2. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Dalībvalstis var atturēties pieņemt atgriešanas lēmumu par trešās valsts valstspiederīgo, kurš nelikumīgi uzturas tās teritorijā, ja attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo uzņem atpakaļ cita dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (*1) 23.a pantā paredzēto procedūru vai saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem vai mehānismiem.

Dalībvalsts, kas ir uzņēmusi atpakaļ attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo saskaņā ar pirmo daļu, pieņem atgriešanas lēmumu atbilstīgi 1. punktam. Šādos gadījumos nepiemēro pirmajā daļā paredzēto atkāpi.

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par visiem spēkā esošajiem, grozītajiem vai jauniem divpusējiem nolīgumiem vai vienošanos dokumentiem.”

Pamatojums

Tā kā ir ierosināts svītrot 23.a pantu, ir jāsvītro arī grozījumi, kurus ir paredzēts izdarīt Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 3. punktā. Spēkā ir pamatojums, kurš attiecas uz 25. un 26. apsvēruma svītrošanu. Turklāt, lielā mērā paļaujoties uz tādiem divpusējiem dalībvalstu nolīgumiem, kas būtu nepieciešami šādas pārvietošanas īstenošanai, varētu tikt apdraudēta Eiropas solidaritāte. Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes Juridiskā dienesta atzinumu (6357/21, 19.2.2021.), kurā ir detalizēti skaidrota “mainīgā ģeometrija” starp Šengenas un Dublinas acquis attiecībā uz priekšlikumiem, kuri iesniegti jaunajam Migrācijas un patvēruma paktam, ar atgriešanu saistītus noteikumus varētu atkārtoti ietvert priekšlikumā par Atgriešanas direktīvas pārstrādāšanu (kā Komisija 2018. gadā ierosinājusi priekšlikumā, kuru pašlaik joprojām izskata Padome). Šādus noteikumus varētu arī ietvert priekšlikums par Atgriešanas direktīvas pārskatīšanu. Atgriešanas direktīvai paredzēta grozījuma iekļaušana pārskatītajā Šengenas Robežu kodeksā neatbilst Eiropas Komisijas nodomam uzlabot regulējumu.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu grozīt Šengenas Robežu kodeksu gan saistībā ar ierosinātajiem vienveidīgi piemērojamiem pasākumiem, kuri attiecas uz ārējo robežu aizsardzību, gan saistībā ar pārdefinētajiem kritērijiem un procesuālajām garantijām, kuras saistītas ar iekšējo robežu kontroles atjaunošanu un pagarināšanu, jo īpaši tāpēc, ka ar tām tiek atzīta pārrobežu sadarbības nozīme;

atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu “Reaģēšana uz valsts sponsorētu migrantu instrumentalizāciju pie ES ārējām robežām”, ko 2021. gada 23. novembrī pieņēma Eiropas Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un kas kopā ar atjaunoto ES rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu (2021–2025) (6) ir paredzēts, lai pirmo reizi risinātu instrumentalizācijas problēmu;

piekrīt, ka ir nepieciešams uzlabot Šengenas zonas sistēmas darbību un panākt, lai ārējo robežu kontrole notiktu visu dalībvalstu interesēs; atzīst, ka efektīva ES ārējo robežu kontrole ir svarīga un būtiska visaptverošas ES migrācijas politikas sastāvdaļa;

uzsver, ka pašreizējā Šengenas Robežu kodeksa redakcijā ietvertā instrumentalizācijas jēdziena definīcija ir ļoti plaša un neskaidra, jo to ir iespējams nepareizi interpretēt, tāpēc varētu tikt noteiktas nepietiekami pamatotas atkāpes no minimālajiem standartiem, kas garantēti kopējos noteikumos par starptautisko aizsardzību. Tāpat RK norāda, ka priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā “nav analizēta neatbilstīgas migrācijas instrumentalizācija, kas vasarā tika konstatēta pie sauszemes robežām ar Baltkrieviju, respektīvi, pēc tam, kad darbs pie šā dokumenta bija pabeigts” (7). Tāpēc pievienotais ietekmes novērtējums ir nepilnīgs un nedod pietiekamu ieguldījumu, lai no tā izrietošais priekšlikums atbilstu labāka regulējuma pamatnostādnēs iecerētajam mērķim, proti, nodrošināt, lai ar “minimālām izmaksām politika dotu pilnvērtīgu ieguvumu un vienlaikus tiktu ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi” (8);

uzsver, ka papildinoši un preventīvi politikas pasākumi būtu jāparedz arī attiecībā uz instrumentalizēto migrantu izcelsmes valstīm, kā arī attiecībā uz to trešo valstu valdībām, kuras ir atbildīgas par instrumentalizāciju. Tā mērķis ir novērst, ka varētu tikt sodīti vienīgi tie cilvēki, kuri ir kļuvuši par šādas darbības upuriem. Lai gan prioritātei arī turpmāk ir jābūt instrumentalizēto migrantu humānām vajadzībām, sankcijas un citi ierobežojošie pasākumi būtu jāvērš pret tiem, kas ir iesaistīti vai kuri veicina darbību, kuru īsteno instrumentalizējošais režīms, kurš atvieglo Savienības ārējo robežu šķērsošanu, kā arī pret tiem migrantu kontrabandistiem, kuri pārkāpj cilvēktiesības, vai pret tiem, kuri citos veidos ir iesaistīti cilvēku tirdzniecībā;

norāda, ka Instrumentalizācijas regula raisa bažas par atbilstību proporcionalitātes principam, kurš noteikts LES 5. panta 4. punktā, saskaņā ar kuru Savienības rīcības saturam un veidam ir jābūt samērīgam ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Pastāv risks, ka priekšlikums pieļauj atkāpes no vienotajiem ES patvēruma tiesību aktiem un pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai panāktu ES ārlietu un drošības politikas mērķi, proti, panākt, ka trešās valstis pārtrauc migrantu instrumentalizēšanu;

aicina Eiropas Komisiju, lai tā, ievērojot labāka regulējuma pamatnostādnes un laba likumdošanas procesa principus, rūpīgi pārstrādātu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā (Instrumentalizācijas regulu) (9), un attiecīgi vēlreiz izskatītu pārskatīto Šengenas Robežu kodeksu atbilstoši subsidiaritātes un proporcionalitātes principam, kas noteikts LES 5. pantā. Tā kā ierosinātā Instrumentalizācijas regula ir atkarīga no citu jaunā Migrācijas un patvēruma pakta priekšlikumu pieņemšanas un turklāt tai nav pievienots ietekmes novērtējums, Komiteja atturas minētajam regulas priekšlikumam ierosināt jebkādus leģislatīvus grozījumus;

uzsver, ka, atsevišķām dalībvalstīm pieļaujot atkāpes no ES patvēruma tiesību aktu vienveidīgas piemērošanas, Instrumentalizācijas regula var liegt sasniegt ierosinātā jaunā Migrācijas un patvēruma pakta galveno mērķi, proti, saskanīgu, vienveidīgu un integrētu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kuru apmierinošā veidā iespējams izveidot tikai Savienības līmenī. Komiteja ļoti skeptiski vērtē ierosinātos pagaidu pasākumus, jo tie nenodrošina aizsardzību, kas paredzēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas nodrošina aizsardzību pret izraidīšanu, kā arī efektīvu piekļuvi statusa noteikšanas procedūrai, tiesības uz patvērumu, tiesības uz brīvību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzība tiesā un tiesības uz cieņu;

norāda uz savu atzinumu par jauno Migrācijas un patvēruma paktu (10) un savu negatīvo nostāju pret nevajadzīgi paildzinātām patvēruma robežprocedūrām, kas atbilstoši ierosinātajai Instrumentalizācijas regulai varētu kļūt vēl garākas, un rezultātā kopā ar citiem ierobežojumiem patvēruma pieprasīšana varētu kļūt vēl grūtāk izpildāma;

10.

tāpēc brīdina par plašām iespējām piemērot paātrināto robežprocedūru, ja netiek ņemti vērā citi personiskie apstākļi, kā tikai konkrētas veselības problēmas; šajā saistībā brīdina par to, ka dalībvalstīm noteikts pārāk ilgs termiņš, lai reģistrētu patvēruma pieteikumu un dotu piekļuvi savai teritorijai, un šī iemesla dēļ cilvēkiem, visticamāk, tiks atņemta brīvība, radot situāciju, kas varētu līdzināties faktiskai aizturēšanai pie ārējām robežām;

11.

šī paša iemesla dēļ pauž nožēlu par faktu, ka pārsūdzību automātiskas apturošās ietekmes noraidīšana ārkārtas procedūrā, kas paredzēta migrācijas un patvēruma pārvaldībai, un uzņemšanas standartu pazemināšana līdz pilnīgam minimumam, kas priekšlikumā tālāk nav definēts, var traucēt atrisināt īpašas patvēruma meklētāju problēmas;

12.

uzsver faktu, ka Padomē nav turpinājušās arī sarunas par priekšlikumu Padomes Lēmumam par pagaidu ārkārtas pasākumiem Latvijas, Lietuvas un Polijas labā; šāds priekšlikums atspoguļots ierosinātajā Instrumentalizācijas regulā; uzsver, ka pašreizējā tiesiskajā satvarā dalībvalstīm jau ir dotas iespējas elastīgi reaģēt uz mainīgo situāciju savā pierobežā;

13.

norāda, ka Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī un tam sekojošā ukraiņu un citu šajā valstī dzīvojošo cilvēku izceļošana parādīja, cik svarīga ir efektīva un humāna ES ārējo robežu pārvaldība. Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija saskārās ar nozīmīgu izaicinājumu, kas bija saistīts ar drošības uzturēšanu pie robežas, no vienas puses, un nepieciešamību pārvaldīt to simtiem tūkstošu cilvēku migrāciju, kuri bija atstājuši Ukrainu un meklēja patvērumu ES dalībvalstīs, no otras puses. Bruņotais konflikts Ukrainā ir arī uzsvēris pārrobežu sadarbības ES iekšienē un ārpus tās lielo nozīmi, it īpaši saistībā ar humānās palīdzības sniegšanu;

14.

ir gandarīta, ka dalībvalstis saglabā vienotību un ukraiņu bēgļu labā ir devušas impulsu Pagaidu aizsardzības direktīvai, kā arī neatkāpjas no patvēruma tiesību aktu standartiem, kā tas notiktu tajā gadījumā, ja tiktu piemērota Instrumentalizācijas regula; uzsver, ka stāvokļa sarežģītības dēļ ir nepieciešama koordinēta pieeja, kas atbilstu cilvēktiesībām un patvēruma tiesībām, būtu balstīta uz solidaritāti un taisnīgu atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm un reģioniem, kurus šis stāvoklis skar vissmagāk; lepojas, ka līdzšinējā reakcija liecina par valdību un pilsoņu solidaritāti;

15.

piekrīt, ka iekšējo robežu kontrolei būtu jāsaglabājas kā galējam pasākumam, un uzsver, ka īslaicīga robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām grauj kaimiņreģionu spēju savstarpēji sadarboties un atstāj smagas sekas uz reģionālo ekonomiku;

16.

uzsver, ka pārrobežu sadarbība ir viens no Eiropas integrācijas projekta galvenajiem elementiem un viens no lielākajiem Eiropas Savienības panākumiem. Tieši pie robežām pilsoņi reāli izjūt Eiropas integrācijas pozitīvo ietekmi; Pārrobežu sadarbība veicina kontaktus starp reģionu iedzīvotājiem, stimulē attīstību un tiešā veidā uzlabo vietējo kopienu dzīves kvalitāti;

17.

norāda, ka Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par vienu no vissmagākajiem triecieniem pārrobežu sadarbībai pēdējās desmitgadēs, tomēr arī pirms pandēmijas daudzi reģioni jau cīnījās ar dažādiem īpašiem reģionāliem šķēršļiem, piemēram, ar pārrobežu transporta un savienojamības problēmām, kā arī ar to teritorijā pastāvošiem pilsoņus un uzņēmumus apgrūtinošiem birokrātiskiem šķēršļiem;

18.

atzinīgi vērtē apstiprinājumu, ka robežkontroles neesamība pie iekšējām robežām neietekmēs kompetento iestāžu policijas vai citu publisko pilnvaru īstenošanu, ja vien minēto pilnvaru īstenošana iedarbības ziņā nav līdzvērtīga robežpārbaudēm;

19.

atzinīgi vērtē to, ka ir noteikti stingrāki kritēriji robežkontroles pagaidu atjaunošanai un pagarināšanai pie iekšējām robežām, un it īpaši prasību analizēt to, kāda varētu būt tās ietekme uz pārrobežu reģionu darbību, ņemot vērā to spēcīgās sociālās un ekonomiskās saites;

20.

uzskata, ka ne tikai robežkontroles pagarināšanas, bet arī robežkontroles atjaunošanas kritēriju vidū būtu jāiekļauj alternatīvo pasākumu izmantošana;

21.

iesaka paredzēt, ka kontrole pie iekšējām robežām nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt kopumā 24 mēnešus;

22.

iesaka, ka dalībvalstu paziņojumos par iekšējās robežkontroles pagaidu atjaunošanu būtu jāiekļauj iemesli, kāpēc alternatīvi pasākumi nav piemēroti, un tādas institūcijas vai institūciju nostāja, kas pārvalda vietējos administratīvos apgabalus, kurus saskaņā ar 39. panta 1. punkta h) apakšpunktu uzskata par pārrobežu reģioniem;

23.

atzinīgi vērtē prasību papildus robežkontroles atjaunošanai vai pagarināšanai, īpaši domājot par pārrobežu reģioniem, noteikt seku mazināšanas pasākumus; apsverot šos pasākumus, būtu jābalstās uz konsultācijām ar to institūciju vai institūcijām, kas pārvalda vietējos administratīvos apgabalus, kurus saskaņā ar 39. panta 1. punkta h) apakšpunktu uzskata par pārrobežu reģioniem;

24.

atzinīgi vērtē atsauci uz kompetentajām iestādēm, jo līdz ar to ir atzītas reģionālā un vietējā līmeņa administratīvo vienību publiskās pilnvaras;

25.

aicina Eiropas Komisiju pirms deleģēto aktu ierosināšanas saskaņā ar jauno Šengenas satvaru veikt plašas apspriedes ar attiecīgajām iesaistītajām personām, tostarp ar vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekiem;

26.

brīdina par robežpārbaužu diskrecionāru izmantojumu, kas var būtībā nozīmēt iekšējo robežkontroli;

27.

piekrīt, ka atbilstoši LES 5. panta 3. punktam ir piemērojams subsidiaritātes princips un ka Savienībai ir jārīkojas, ja ierosinātā pasākuma mērķus – Šengenas zonas integritāti un nepieciešamību nodrošināt vienotus nosacījumus brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanai – dalībvalstu līmenī, nedz centrālajā, nedz reģionālajā un vietējā līmenī, nav iespējams pietiekami labi īstenot, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ šie mērķi ir labāk sasniedzami Savienības līmenī;

28.

piekrīt, ka neatbilstīgas migrācijas plūsmas pašas par sevi nebūtu jāuzskata par apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, taču šo plūsmu dēļ var būt nepieciešami papildu pasākumi Šengenas zonas darbības nodrošināšanai;

29.

tomēr nepiekrīt, ka situācija, kuru raksturo vērienīga un neatļauta trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanās starp dalībvalstīm būtu jāiekļauj kā iespējamais pamatojums atsevišķas dalībvalsts robežkontroles ieviešanai vai pagarināšanai pie iekšējām robežām, jo tas būtu pretrunā priekšlikuma mērķim un pareizai subsidiaritātes principa piemērošanai. Tā kā šāda situācija ir saistīta ar pārvietošanos starp dalībvalstīm, tā ir jāskata Savienības līmenī, kā ierosināts 28. pantā, lai nodrošinātu atbilstību subsidiaritātes principam;

30.

iesaka noteikt, ka uz robežkontroles atjaunošanu situācijā, kuru raksturo vērienīga un neatļauta trešo valstu pilsoņu kustība starp dalībvalstīm, ir jāattiecas tikai īpašajam mehānismam, kas ir ierosināts 28. pantā, un par to ir jāpieņem Padomes īstenošanas lēmums;

31.

iesaka noteikt, ka uzraudzībai un ziņošanai būtu jāsākas savlaicīgi, kad tiek ieviesta kontrole pie iekšējām robežām un tai nevajadzētu notikt tikai kā post factum analīzei un ziņošanai;

32.

atzinīgi vērtē 27.a pantā ietverto apspriešanās procesu un aicina parūpēties par to, lai iestādes, kas pārvalda tās vietējas administratīvās teritorijas, kuras saskaņā ar 39. panta 1. punkta h) apakšpunktu tiek uzskatītas par pārrobežu reģioniem, varētu dalībvalstu paziņojumiem pievienot komentārus tieši par savu administratīvo vienību;

33.

norāda, ka riska novērtējumā, kas dalībvalstīm jāiesniedz robežkontroles pagarināšanas gadījumā, būtu jāiekļauj rezultāti, kas gūti pēc apspriešanās ar iestādēm, kas pārvalda tās vietējās administratīvās teritorijas, kuras atbilstoši 39. panta 1. punkta h) apakšpunktam tiek uzskatītas par pārrobežu reģioniem;

34.

aicina Komisiju savu atzinumu par robežkontroles nepieciešamību un proporcionalitāti pamatot arī, apspriežoties ar iestādēm, kas pārvalda vietējās administratīvās teritorijas, kuras atbilstoši 39. panta 1. punkta h) apakšpunktam tiek uzskatītas par pārrobežu reģioniem;

35.

tāpat arī aicina, lai Komisija, sniedzot ieteikumu, kurā norādīti citi tādi 23. pantā minētie pasākumi, kas varētu papildināt iekšējo robežkontroli vai būtu piemērotāki, lai novērstu konstatēto apdraudējumu iekšējai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, savu ieteikumu balstītu uz apspriešanos ar iestādēm, kas pārvalda vietējās administratīvās teritorijas, kuras atbilstoši 39. panta 1. punkta h) apakšpunktam tiek uzskatītas par pārrobežu reģioniem;

36.

prasa: lai panāktu, ka pārrobežu reģionu viedoklis tiek ņemts vērā visos posmos, post factum analīzē, kas dalībvalstij jāiesniedz kā ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, iekļaut to iestāžu nostāju, kas pārvalda vietējās administratīvās teritorijas, kuras atbilstoši 39. panta 1. punkta h) apakšpunktam tiek uzskatītas par pārrobežu reģioniem;

37.

visbeidzot, atbalsta plānoto Šengenas zonas paplašināšanu, iekļaujot tajā Horvātiju no 2023. gada 1. janvāra. Turklāt RK aicina paplašināt Šengenas zonu, iekļaujot tajā Bulgāriju un Rumāniju, ar nosacījumu, ka tās efektīvi ievieš Šengenas acquis. Komiteja piekrīt paziņojumā “Stratēģija pilnībā funkcionējošai un noturīgai Šengenas zonai” paustajai Eiropas Komisijas nostājai, ka “visas trīs valstis, kas pilnvērtīgi pievienosies Šengenas zonai, palielinās ES vispārējo drošību, jo šīs valstis spēs pilnībā izmantot pieejamos rīkus, piemēram, tos, kas saistīti ar vīzu informācijas sistēmu un sadarbspēju”, un ka “šo valstu pievienošanās ir svarīga savstarpējās uzticēšanās stiprināšanai Šengenas zonā” (11).

Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(3) Pārskats sniegts Eiropas Komisijas paziņojumā par ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadā, COM(2021) 171 final

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.).

(6) COM(2021) 591 final.

(7) SWD(2021) 463 final.

(8) SWD(2021) 305 final.

(9) COM(2021) 890 final.

(10) COR-2020-04843.

(11) COM(2021) 277 final.

30.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 498/154

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Rūpniecisko emisiju direktīva”

(2022/C 498/16)

Ziņotājs:

Jean-Noël VERFAILLIE (FR/RE), Marlī mērs

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem

COM(2022) 156

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par rūpniecisko iekārtu vidisko datu ziņošanu un Rūpniecisko emisiju portāla izveidi

COM(2022) 157

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

COM(2022) 156

1. grozījums

16. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)

Direktīvas 2010/75/ES devumam resursefektivitātē, energoefektivitātē un aprites ekonomikā Savienībā būtu jākļūst pārliecinošākam, Savienības enerģētikas rīcībpolitikā par pamatprincipu izvirzot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Tāpēc atļaujās , ja iespējams, attiecībā uz patēriņa un resursefektivitātes līmeņiem, tostarp ūdens, enerģijas un reciklētu materiālu izmantojumu, būtu jānosaka obligātas vidiskā snieguma robežvērtības, kuru pamatā ir ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītā vidiskā snieguma līmeņi, kuri noteikti lēmumos par LPTP secinājumiem.

(16)

Direktīvas 2010/75/ES devumam resursefektivitātē, energoefektivitātē un aprites ekonomikā Savienībā būtu jākļūst pārliecinošākam, Savienības enerģētikas rīcībpolitikā par pamatprincipu izvirzot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Tāpēc kompetentās iestādes , ja iespējams, attiecībā uz patēriņa un resursefektivitātes līmeņiem, tostarp ūdens, enerģijas un reciklētu materiālu izmantojumu, paredz noteikt obligātas vidiskā snieguma robežvērtības, kuru pamatā ir ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītā vidiskā snieguma līmeņi, kuri noteikti lēmumos par LPTP secinājumiem.

Pamatojums

Tehnisks grozījums, lai apsvērumu saskaņotu ar izmaiņām, kas ierosinātas attiecīgajā pantā.

2. grozījums

25. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)

Lai līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības mērķus attiecībā uz tīru, apritīgu un klimatneitrālu ekonomiku, Savienības ekonomika ir pamatīgi jāpārveido. Tāpēc saskaņā ar Astoto vides rīcības programmu būtu jānosaka prasība to iekārtu operatoriem, uz kurām attiecas Direktīva 2010/75/ES, savās vidiskās pārvaldības sistēmās iekļaut pārveides plānus. Šādi pārveides plāni arī papildinās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (1) noteiktās korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, kalpojot par līdzekli minēto prasību konkrētai īstenošanai iekārtu līmenī. Pirmā prioritāte ir I pielikumā uzskaitīto energoietilpīgo darbību pārveide. Tādēļ energoietilpīgu iekārtu operatoriem līdz 2030. gada 30. jūnijam būtu jāsagatavo pārveides plāni. To iekārtu operatoriem, kuras veic citas I pielikumā uzskaitītās darbības, pārveides plānus būtu jāprasa izstrādāt kā daļu no atļaujas pārskatīšanas un atjaunināšanas pēc tam, kad pēc 2030. gada 1. janvāra būs publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem . Lai gan pārveides plāniem vajadzētu palikt par orientējošiem dokumentiem, par kuru sagatavošanu atbild operatori, audita organizācijām, ar kurām operatori noslēguši līgumu vidiskās pārvaldības sistēmas ietvaros, būtu jāpārbauda, vai tajos ir informācijas minimums, kas Eiropas Komisijai jānosaka īstenošanas aktā, un operatoriem pārveides plāni būtu jāpublisko .

(25)

Lai līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības mērķus attiecībā uz tīru, apritīgu un klimatneitrālu ekonomiku, Savienības ekonomika ir pamatīgi jāpārveido. Tāpēc saskaņā ar Astoto vides rīcības programmu būtu jānosaka prasība to iekārtu operatoriem, uz kurām attiecas Direktīva 2010/75/ES, savās vidiskās pārvaldības sistēmās iekļaut pārveides plānus. Šādi pārveides plāni arī papildinās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (1) noteiktās korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, kalpojot par līdzekli minēto prasību konkrētai īstenošanai iekārtu līmenī. Pirmā prioritāte ir I pielikumā uzskaitīto energoietilpīgo darbību pārveide. Tādēļ energoietilpīgu iekārtu operatoriem līdz 2030. gada 30. jūnijam būtu jāsagatavo indikatīvi pārveides plāni. To iekārtu operatoriem, kuras veic citas I pielikumā uzskaitītās darbības, indikatīvus pārveides plānus būtu jāprasa izstrādāt kā daļu no atļaujas pārskatīšanas un atjaunināšanas pēc tam, kad pēc 2030. gada 1. janvāra būs publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem.

Pamatojums

Tehnisks grozījums, lai apsvērumu saskaņotu ar izmaiņām, kas ierosinātas attiecīgajā grozījumā.

3. grozījums

1. panta 5) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5)	direktīvas 5. pantā pievieno šādu 4. punktu:

5)	direktīvas 5. pantā pievieno šādu 4. punktu:

“4. Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu, tiek darītas pieejamas internetā bez maksas un ne tikai reģistrētiem lietotājiem. Turklāt ar tādiem pašiem nosacījumiem katras atļaujas kopsavilkumu dara pieejamu sabiedrībai. Minētajā kopsavilkumā ietver vismaz šādus elementus:

a)	pārskats par galvenajiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem,

a)	pārskats par galvenajiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem,

b)	emisiju robežvērtības un vidiskā snieguma robežvērtības,

b)	emisiju robežvērtības un vidiskā snieguma robežvērtības,

c)	atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar 15. panta 4. punktu,

c)	atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar 15. panta 4. punktu,

d)	piemērojamie LPTP secinājumi,

d)	piemērojamie LPTP secinājumi,

e)	atļaujas pārskatīšanas un atjaunināšanas noteikumi.

e)	atļaujas pārskatīšanas un atjaunināšanas noteikumi,

f)	norādi par konkrētu iestādi vai struktūru, kas ir atbildīga par informācijas pieprasījumiem un sūdzībām .

Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru nosaka formātu, kas jāizmanto otrajā daļā minētā kopsavilkuma sagatavošanai. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

Pamatojums

Sabiedrība būtu jāinformē par konkrēto iestādi vai struktūru, kas ir atbildīga par pieprasījumiem un sūdzībām, lai nepieļautu vēršanos nepareizā struktūrā vai iestādē, jo tas rada administratīvu slogu publiskajai pārvaldei un apgrūtina informācijas saņemšanu.

4. grozījums

1. panta 12) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

12)	direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

12)	direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Emisiju robežvērtības, vidiskā snieguma robežvērtības, ekvivalenti parametri un tehniski pasākumi

(..)

3.a Kompetentā iestāde nosaka vidiskā snieguma robežvērtības, kuras nodrošina, ka normālos ekspluatācijas apstākļos šādas snieguma robežvērtības nepārsniedz ar LPTP saistītos vidiskā snieguma līmeņus, kas noteikti 13. panta 5. punktā minētajos lēmumos par LPTP secinājumiem.

3.a Kompetentā iestāde var noteikt vidiskā snieguma robežvērtības, kuras nodrošina, ka normālos ekspluatācijas apstākļos šādas snieguma robežvērtības nepārsniedz ar LPTP saistītos vidiskā snieguma līmeņus, kas noteikti 13. panta 5. punktā minētajos lēmumos par LPTP secinājumiem.

(..)”

Pamatojums

Līdz ar pienākumu noteikt saistošas snieguma vērtības var tikt pieņemti nesaskaņoti noteikumi un kavēta industriālā pārveide. Šī prasība būtu jāatstāj kompetento iestāžu ziņā pēc tam, kad rūpīgā novērtējumā ir apstiprināts, ka šāda prasība neradīs neatbilstību citur noteiktajiem atļaujas nosacījumiem.

5. grozījums

1. panta 18.a punkts

(Jauns punkts)

Direktīvas 2010/75/ES 25. panta 3. punkts

RK grozījums

18.a	25. pantā 3. punktu aizstāj ar šādu:

3. Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, paturot prātā mērķi – nodrošināt attiecīgajai sabiedrības daļai tiesas pieejamību.

Tālab 1. punkta a) apakšpunkta sakarā jebkuras valsts tiesību aktos visām noteiktajām prasībām atbilstošas un vides aizsardzību veicinošas nevalstiskās organizācijas interesi uzskata par pietiekamu.

Tālab jebkuras pašvaldību līmeņa struktūras, kuras teritorija vai iedzīvotāji varētu tikt nelabvēlīgi ietekmēti, intereses un atbilstību valsts tiesību aktu prasībām uzskata par pietiekamām 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām.

Uzskata arī, ka šādām organizācijām ir tiesības, kuras var tikt aizskartas, kā noteikts 1. punkta b) apakšpunktā.

Uzskata arī, ka šādām organizācijām vai pašvaldībām ir tiesības, kuras var tikt aizskartas, kā noteikts 1. punkta b) apakšpunktā.

Pamatojums

RK atbalsta sabiedrības līdzdalību un vietējo pašvaldību piekļuvi tiesu iestādēm un atzinīgi vērtē šo pārskatīto aspektu, kā arī iesaka nodrošināt vietējo un reģionālo pašvaldību piekļuvi tiesu iestādēm visās dalībvalstīs un aicina savlaicīgi sniegt visaptverošu informāciju un iesaistīt sabiedrību visās procedūrās.

6. grozījums

1. panta 22. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

22)	iekļauj šādu 27.a–27.d pantu:

22)	iekļauj šādu 27.a–27.d pantu:

“(..)

27.d pants

Pārkārtošanās uz tīru, apritīgu un klimatneitrālu rūpniecību

1. Dalībvalstis pieprasa, lai operators līdz 2030. gada 30. jūnijam 14.a pantā minētajā vidiskās pārvaldības sistēmā iekļauj pārveides plānu katrai iekārtai, kas veic kādu no I pielikum a 1., 2., 3., 4., 6.1.a un 6.1.b punktā uzskaitītajām darbībām. Pārveides plānā, izmantojot 4. punktā minēto formātu, iekļauj informāciju par to, kā iekārta laikā no 2030. līdz 2050. gadam tiks pārveidota, lai palīdzētu līdz 2050. gadam izveidot ilgtspējīgu, tīru, apritīgu un klimatneitrālu ekonomiku.

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka līdz 2031. gada 31. decembrim audita organizācija, ar kuru operators savas vidiskās pārvaldības sistēmas ietvaros noslēdzis līgumu, novērtē 1. punkta pirmajā daļā minēto pārveides plānu saskanību ar prasībām, kas noteiktas 4. punktā minētajā īstenošanas aktā.

1. Dalībvalstis pieprasa, lai līdz 2030. gada 30. jūnijam un izskatot atļaujas nosacījumus saskaņā ar 21. panta 3. punktu pēc tam, kad pēc 2030. gada 1. janvāra publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem, operators iekļauj indikatīvu pārveides plānu katrai iekārtai, kas veic kādu no I pielikum ā uzskaitītajām darbībām. Indikatīvajā pārveides plānā, izmantojot 4. punktā minēto formātu, iekļauj informāciju par to, kā iekārta laikā no 2030. līdz 2050. gadam tiks pārveidota, lai palīdzētu līdz 2050. gadam izveidot ilgtspējīgu, tīru, apritīgu un klimatneitrālu ekonomiku.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai, izskatot atļaujas nosacījumus saskaņā ar 21. panta 3. punktu pēc tam, kad pēc 2030. gada 1. janvāra publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem, operators savā 14.a pantā minētajā vidiskās pārvaldības sistēmā iekļauj pārveides plānu katrai iekārtai, kas veic kādu no I pielikumā uzskaitītajām darbībām, kura nav minēta 1. punktā. Pārveides plānā, izmantojot 4. punktā minēto formātu, iekļauj informāciju par to, kā iekārta laikā no 2030. līdz 2050. gadam tiks pārveidota, lai palīdzētu līdz 2050. gadam izveidot ilgtspējīgu, tīru, apritīgu un klimatneitrālu ekonomiku.

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka audita organizācija, ar kuru operators savas vidiskās pārvaldības sistēmas ietvaros noslēdzis līgumu, novērtē 2. punkta pirmajā daļā minēto pārveides plānu saskanību ar prasībām, kas noteiktas 4. punktā minētajā īstenošanas aktā.

2. Operators publisko sava indikatīvā pārveides plāna kopsavilkumu .

3 . Operators savu pārveides plānu, kā arī 1. un 2. punktā minētā novērtējuma rezultātus publisko kā daļu no savas vidiskās pārvaldības sistēmas publiskošanas .

3. Komisija līdz 2028. gada 30. jūnijam pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka pārveides plānu formātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

4 . Komisija līdz 2028. gada 30. jūnijam pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka pārveides plānu formātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

Pamatojums

Plānam vajadzētu būt indikatīvam, jo izvirzītie mērķi ir vērsti uz nākotni un ir atkarīgi no ārējiem faktoriem (piemēram, atjaunojamo energoresursu un zemas enerģijas vektoru pieejamības), un lai atļauju piešķiršanas procedūras nekļūtu pārāk sarežģītas.

7. grozījums

1. panta 31) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

31)	direktīvas 79. pantu aizstāj ar šādu:

31)	direktīvas 79. pantu aizstāj ar šādu:

“79. pants

Sankcijas

1. Neskarot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību, dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts normu pārkāpumiem, kuras pieņemtas saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus un normas nekavējoties dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2. Sankcijas, kas minētas 1. punktā, ietver naudas sodus, kas ir proporcionāli tās juridiskās personas apgrozījumam vai tās fiziskās personas ienākumiem, kura izdarījusi pārkāpumu. Naudas sodu apmēru aprēķina tā, lai nodrošinātu, ka tie personai, kas ir atbildīga par pārkāpumu, faktiski atņem ekonomisko labumu, kas izriet no pārkāpuma. Par atkārtotiem pārkāpumiem naudas sodu apmēru pakāpeniski palielina. Ja pārkāpumu izdarījusi juridiska persona, šādu naudas sodu maksimālais apmērs ir vismaz 8 % no operatora gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī .

3. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajās sankcijās attiecīgā gadījumā pienācīgi ņem vērā šādus aspektus:

a)	pārkāpuma veids, smagums un apmērs,

b)	tas, vai pārkāpums izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ,

c)	pārkāpuma skartie iedzīvotāji vai vide, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz mērķi panākt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni.”;

a)	pārkāpuma veids, smagums un apmērs,

b)	tas, vai pārkāpums izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ,

c)	pārkāpuma skartie iedzīvotāji vai vide, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz mērķi panākt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni.

4. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka no sankcijām iegūtie līdzekļi tiek prioritāri izmantoti, lai atlīdzinātu vai kompensētu vietējām pašvaldībām radīto kaitējumu.

Ja direktīvas piemērošanas rezultātā tiek pārveidota vai izbeigta saimnieciskā darbība, sankciju noteikšanā ir jāņem vērā vietējām pašvaldībām radītās sociālās sekas, un dalībvalstīm, apspriežoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ir jānodrošina, ka no sankcijām iegūtie līdzekļi tiek izmantoti, lai kompensētu sociālos un ekonomiskos zaudējumus vietējām kopienām. ”;

Pamatojums

Piesārņojuma ietekme uz vietējām pašvaldībām var radīt vides, veselības, sociālo un ekonomisko kaitējumu, kas var būt ārkārtīgi problemātisks, it īpaši mazai un/vai nabadzīgai pašvaldībai. Tas ir jāņem vērā, nosakot sankcijas.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Vispārīgas piezīmes

norāda, ka ir apņēmusies paātrināt Eiropas Savienības teritoriju taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju un uz klimatneitrālu, apritīgu ekonomiku līdz 2050. gadam, neatstājot novārtā nevienu cilvēku un nevienu teritoriju; tāpēc atbalsta Rūpniecisko emisiju direktīvas pārskatīšanu, kuras mērķis ir ne tikai palīdzēt novērst un kontrolēt piesārņojumu, lai labāk aizsargātu vidi un cilvēku veselību, bet arī stimulēt inovāciju, atalgot celmlaužus un palīdzēt nodrošināt vienlīdzīgas iespējas ES tirgū;

uzskata, ka Rūpniecisko emisiju direktīva ir iedarbīgs tiesiskais regulējums, kas savu efektivitāti jau apliecinājis piesārņojošo vielu rūpniecisko emisiju samazināšanā, un tādēļ tas joprojām ir piemērots, lai īstenotu pārkārtošanos, kas vajadzīga, lai Eiropas rūpniecībā sasniegtu ES zaļā kursa mērķus; uzsver, ka sinerģija starp Rūpniecisko emisiju direktīvas preventīvo pieeju un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pieeju, kura balstās uz tirgu, var radīt situāciju, kas būtu izdevīga gan operatoriem, gan klimatam, gan videi;

atbalsta uz zinātniskiem datiem balstītu pieeju, kas cita starpā dotu iespēju novērtēt rūpniecisko darbību reālo ietekmi uz kopējo piesārņojumu;

norāda, ka viena no pašreizējām nepilnībām ir saskaņotības trūkums rūpniecisko emisiju direktīvas piemērošanā dalībvalstīs;

vērš uzmanību uz apstākļiem, kādos ir ierosināta Rūpniecisko emisiju direktīvas pārskatīšana (enerģijas cenas, straujais inflācijas kāpums, traucētas piegādes ķēdes), un brīdina par negatīvajām sekām, ko nesamērīga minētās direktīvas reforma varētu radīt Eiropas rūpniecības konkurētspējas jomā;

šajā saistībā ņem vērā atturīgo attieksmi, ko Tiesību aktu izvērtēšanas komiteja paudusi savā ziņojumā par Rūpniecisko emisiju direktīvas pārskatīšanas ietekmes novērtējumu (1), it īpaši skaidrības trūkumu attiecībā uz to, kā šī pārskatīšana ietekmēs rūpniecības konkurētspēju (pārvietošanas risks; iespēja, ka produkti tiks aizstāti ar produktiem no trešām valstīm, kuras piemēro mazāk saistošus noteikumus, cita starpā noteikumus par jaunajām iekļautajām darbībām) un kā lauksaimniecības dzīvnieku iekļaušana ietekmēs lauku apvidus un patēriņa cenas;

aicina likumdevējus panākt saskaņotāku direktīvas īstenošanu un ES tirdzniecības politikā ņemt vērā pārkārtošanās izmaksas un problēmas, lai nepieļautu trešo valstu negodīgu konkurenci;

šajā saistībā atgādina, ka uz rūpnieciskajiem objektiem, uz kuriem attiecas Rūpniecisko emisiju direktīva, lielākoties attiecas arī dekarbonizācijas noteikumi un shēmas; tādēļ aicina Rūpniecisko emisiju direktīvā neskart šos jau tagad rūpniecībā piemērotos ļoti efektīvos rīkus, lai neradītu nekonsekvenci un veicinātu dekarbonizācijas centienus visrentablākajā veidā;

Rūpniecisko emisiju direktīvas efektivitātes nodrošināšana

uzskata, ka vispārējam sabiedrības informēšanas principam un nepieciešamībai neierobežot attiecīgās informācijas izplatīšanu ir jābūt saskaņotiem ar vietu drošību un drošumu, komercnoslēpumu un ļaunprātīgu darbību novēršanu;

10.

apstiprina, ka Rūpniecisko emisiju direktīvas pamatprincipu un integrētās pieejas saglabāšana palīdz veiksmīgi īstenot industriālo pārveidi;

11.

tādēļ atbalsta labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) definīcijas un Seviljas procesa (labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentu jeb LPTP atsauces dokumentu) saglabāšanu;

12.

atturīgi vērtē 15. panta 3. punkta pašreizējo formulējumu, proti, noteikt visaugstākās emisijas robežvērtības, kā tas norādīts LPTP secinājumos;

13.

apšauba 15. panta 3.a punktā formulētos vidiskā snieguma līmeņus, kas saistīti ar LPTP. Šāda prasība būtu jāatstāj kompetento iestāžu ziņā pēc tam, kad rūpīgā novērtējumā ir apstiprināts, ka šāda prasība neradīs nekonsekvenci ar citur noteiktiem atļaujas nosacījumiem;

14.

stingri atbalsta principu “piesārņotājs maksā”, piekrīt Eiropas Revīzijas palātai, ka principam “piesārņotājs maksā” ir jāpiešķir skaidra nozīme, un piekrīt stingrākiem sankciju un kompensāciju noteikumiem; sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām, un tajās jāņem vērā visa uzņēmumu īpašumtiesību struktūra, lai garantētu, ka tās tiek piemērotas atbildīgajām pusēm;

15.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jānovērš piesārņojuma ietekme uz vidi, veselību, sociālo jomu un ekonomiku. No soda naudām un kompensācijas maksājumiem iegūtie līdzekļi būtu arī jāizmanto, lai palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām pārvarēt šīs ietekmes sekas;

16.

atbalsta Rūpniecisko emisiju portāla izveidi, tomēr aicina veikt pasākumus, lai ierobežotu papildu administratīvo slogu vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

Darbības joma

17.

uzskata, ka ir rūpīgi jāanalizē darbības jomas attiecināšana uz jaunām nozarēm, piemēram, jāveic izmaksu un ieguvumu izvērtējums, cita starpā ņemot vērā pasākumus un politikas satvaru, kas izveidots šādam nolūkam;

18.

atbalsta Rūpniecisko emisiju direktīvas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī citas nozares, piemēram, liellopu nozari; tomēr pauž bažas par administratīvo slogu un izmaksām un iesaka paredzēt pasākumus, kuru mērķis ir šajā pārkārtošanā finansiāli atbalstīt uzņēmumus un vietējās un reģionālās pašvaldības, ņemot vērā arī sociālo ietekmi uz mazām iekārtām, un aicina likumdevējus neaprobežoties ar lopkopības robežvērtības kritēriju;

19.

aicina padziļināti izvērtēt akvakultūras iespējamo iekļaušanu direktīvā, ņemot vērā ar vidi un klimatu saistītās izmaksas un ieguvumus, novērtējot administratīvo slogu un izmaksas uzņēmumiem un, it īpaši, ņemot vērā sociālo ietekmi vietējās kopienās, kur akvakultūra ir būtiska vietējās ekonomikas daļa;

20.

brīdina, ka pārmērīga paplašināšana saskaņā ar 74. pantu, kurā ir pieļauta darbības jomas paplašināšana ar deleģēto aktu, varētu apdraudēt padziļinātu datu vākšanas procesu kopumā, ietekmēt Seviljas procesa darbību un apgrūtināt atļauju izsniegšanu;

Atbalsts inovācijai

21.

atbalsta mērķi stimulēt pētniecību un inovāciju vides ziņā efektīvāku tehnoloģiju jomā, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus;

22.

pauž gandarījumu par izveidoto Industriālās pārveides un emisiju inovācijas centru (INCITE), kas varētu būt ieguvums ES inovācijas jomā; tomēr aicina gādāt, lai minētais centrs nedublētu LPTP pārskatīšanas procesu;

23.

atgādina, ka inovācija notiek arī vietējā un reģionālajā līmenī un ka jaunā centra darbībā līdztekus citām publiskajām iestādēm būtu jāiesaista arī vietējās un reģionālās pašvaldības;

24.

ņem vērā nodomu snieguma līmeņus sasaistīt ar jauniem tehniskajiem paņēmieniem; uzskata, ka šo jauno tehnisko paņēmienu faktiska ieviešana var tikt bremzēta, ja nav pilnīgas pārliecības, ka atļaujā norādītās emisijas robežvērtības ir sasniedzamas;

25.

atzinīgi vērtē ilgtermiņa pārveides plānus; tomēr norāda, ka plāniem jābūt indikatīviem, ka tie jāizstrādā uzņēmuma, nevis ražotnes līmenī, un ka plānu publiskošana nedrīkst apdraudēt rūpniecisko noslēpumu;

26.

atzīst, ka ierosinātie pasākumi savā pašreizējā redakcijā nerada nekādas šaubas par to atbilstību subsidiaritātes principam, ņemot vērā agroindustriālo iekārtu radītā piesārņojuma pārrobežu raksturu un nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū. Ņemot vērā vides un klimata krīzes neatliekamību, šķiet, ka ierosinātās darbības nerada nekādas vispārīgas problēmas saistībā ar to atbilstību proporcionalitātes principam.

Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(1) SEC(2022) 169.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 498

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 30. decembris

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Reģionu komiteja
	RK 151. plenārā sesija, 11.10.2022.–12.10.2022.
2022/C 498/01	Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par stāvokli Eiropas Savienības reģionos un pilsētās	1
	ATZINUMI
	Reģionu komiteja
	RK 151. plenārā sesija, 11.10.2022.–12.10.2022.
2022/C 498/02	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Ceļā uz makroreģionālu stratēģiju Vidusjūras reģionā	6
2022/C 498/03	Eiropas Reģionu komitejas atzinums ES pilsētu un reģionu loma Ukrainas atjaunošanā	12
2022/C 498/04	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Jaunais ES pilsētmobilitātes satvars	17
2022/C 498/05	Eiropas Reģionu komitejas atzinums RK loma vietējā un reģionālā līmeņa klimata diplomātijas stiprināšanā pirms COP27 un COP28	24
2022/C 498/06	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Virzība uz pilsētu un reģionu strukturālu iekļaušanu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 27. sesijā (UNFCCC COP27)	30
2022/C 498/07	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Taisnīga un ilgtspējīga pārkārtošanās ogļu ieguves un energoietilpīgo reģionu kontekstā	36
2022/C 498/08	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Digitālā kohēzija	39
2022/C 498/09	Reģionu komitejas atzinums Astotais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju	45
2022/C 498/10	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Ceļi uz panākumiem skolā	51

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Reģionu komiteja
	RK 151. plenārā sesija, 11.10.2022.–12.10.2022.
2022/C 498/11	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Rūpniecisko un amatniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Eiropas Savienībā (pārskatīts)	57
2022/C 498/12	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai	68
2022/C 498/13	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Enerģētikas tiesību aktu kopums par gāzi, ūdeņradi un metāna emisijām	83
2022/C 498/14	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Eiropas mikroshēmu akts Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai	94
2022/C 498/15	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Pārskatīta Šengenas zonas pārvaldība	114
2022/C 498/16	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Rūpniecisko emisiju direktīva	154