Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas kopīgā deklarācija

ES likumdošanas prioritātes 2023. un 2024. gadā

(2022/C 491/01)

Neprovocētā, brutālā Krievijas agresija pret Ukrainu, ko raksturo šokējoša vardarbība un arvien vairāk pierādījumu par kara noziegumiem, rada izaicinājumu mūsu Savienības apņēmībai un spējai rīkoties. Krievijas uzbrukumam ir plašāka ietekme uz dzīvesveidu, kuru mēs ilgi esam uzskatījuši par pašsaprotamu, un tāpēc mūsu iedzīvotāji patlaban izjūt mazāk stabilitātes, mazāk drošības un mazāk pārliecības par nākotni. Neraugoties uz Krievijas centieniem vājināt un šķelt Savienību, mēs arvien esam vienoti, pārliecināti un stingri apņēmušies atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus. Mūsu centieni ietvers militāro un humāno palīdzību, politisko un finansiālo atbalstu, kā arī ukraiņu nepārtrauktu piekļuvi ES darbvietām, mājokļiem, izglītībai, apmācībai un veselības aprūpei saskaņā ar pagaidu aizsardzības mehānismu. Mēs arī atvieglosim Ukrainas piekļuvi vienotajam tirgum un bezmaksas viesabonēšanas telpai un atbalstīsim Ukrainas atjaunošanu un rekonstrukciju. Lai saglabātu ekonomisko spiedienu un vājinātu Krievijas militārās spējas, mēs arī nodrošināsim, ka pret Krieviju vērstās sankcijas tiek efektīvi un nepārtraukti īstenotas. Mēs atbalstīsim Ukrainu un Starptautisko Krimināltiesu iespējamo kara noziegumu dokumentēšanā un saukšanā pie atbildības par tiem, un mēs izpētīsim iespējas, kā nodrošināt pilnīgu atbildības uzņemšanos. Šīs agresijas sekas ir jūtamas arī mūsu tuvākajos kaimiņreģionos, jo liels skaits personu tiek pārvietotas, un visā pasaulē ir dramatiski pieaugusi nenodrošinātība ar pārtiku.

Laikā, kad mēs tikko esam sākuši atgūties no pandēmijas un piedzīvojam radikālu pārveidi nolūkā cīnīties pret citiem nopietniem izaicinājumiem, piemēram, klimata un dabas krīzēm, mūsu iedzīvotāji saskaras ar strauji augošām elektroenerģijas cenām un inflācijas pieaugumu. Mēs esam apņēmušies rast kopīgus ES risinājumus, lai novērstu šo dzīves dārdzības krīzi, ko izjūt mūsu iedzīvotāji un uzņēmumi un ko ir saasinājis karš Ukrainā. Saskaņā ar plānu REPowerEU ES ātri samazināja savu atkarību no Krievijas enerģijas importa, veicinot alternatīvus enerģijas avotus, taupīšanu un uzglabāšanu. Izmantojot mūsu kopīgo ietekmi tirgū, paātrinot divējādo pārkārtošanos enerģētikas nozarē un reformējot elektroenerģijas tirgus modeli, mēs gūsim strukturālus risinājumus.

Šajā sakarā spēcīga prioritāte tiks piešķirta daudzgadu finanšu shēmas ilgtspējas nodrošināšanai jaunā ģeopolitiskā un ekonomiskā situācijā. Mēs strādāsim arī pie tā, lai ieviestu pietiekamus jaunus pašu resursus.

Mēs atzinīgi vērtējam Konferences par Eiropas nākotni (1) rezultātus, kura bija iedvesmojošs un veiksmīgs eksperiments deliberatīvās demokrātijas jomā. Lai reaģētu uz iedzīvotāju ekspektācijām, iestādes katra savas kompetences jomā turpinās nodrošināt ātrus un efektīvus turpmākos pasākumus saistībā ar konferences ieteikumiem. Daudzi konferences priekšlikumi ir atspoguļoti Komisijas darba programmā 2023. gadam, un mēs kopīgi apņemamies tiem pievērst īpašu uzmanību.

Ar šo kopīgo deklarāciju mēs uzsveram svarīgākos leģislatīvo aktu priekšlikumus (2), kuriem mūsu trīs iestādes veltīs visas pūles. Šo prioritāšu īstenošana būs vēl jo svarīgāka, ņemot vērā 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kad pilsoņi izvērtēs, kā ES ir reaģējusi uz saviem pašreizējiem izaicinājumiem. Tas attiecas gan uz leģislatīvo aktu priekšlikumiem, kas jau ir iesniegti abiem likumdevējiem, gan uz priekšlikumiem, ar ko Eiropas Komisija nāks klajā līdz 2023. gada beigām. Visas trīs iestādes vienojas 2023. gadā un līdz Parlamenta sasaukuma beigām 2024. gadā augstāko prioritāti piešķirt šādiem politikas mērķiem:

1.

Lai īstenotu Eiropas zaļo kursu ar tā mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, neraugoties uz nelabvēlīgiem ģeopolitiskajiem apstākļiem, mēs strādāsim pie tā, lai paātrinātu zaļo un taisnīgu pārkārtošanos kā būtisku daļu no risinājuma attiecībā uz enerģētisko drošību un augstajām enerģijas cenām, kā arī attiecībā uz bažām par pārtikas nodrošinājumu. Mēs rīkosimies, lai ātri pabeigtu darbu pie paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” nolūkā sasniegt 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus apvienojumā ar vērienīgāku mērķi sasniegt REPowerEU mērķus – pakāpeniski izbeigt atkarību no Krievijas fosilajiem kurināmajiem un veicināt atjaunīgo enerģiju Eiropā. Mēs par prioritāti izvirzīsim ES elektroenerģijas tirgus pārskatīšanu, ES ūdeņraža tirgus stimulēšanu un atjaunīgo energoresursu ātrāku izvēršanu. Mēs pievērsīsim uzmanību biodaudzveidības atjaunošanai un aizsardzībai, augsnes veselībai, ūdens, gaisa un mikroplastmasas piesārņojuma ierobežošanai un noziedzības vides jomā apkarošanai. Ar mērķi veidot aprites ekonomiku mēs centīsimies panākt rezultātus saistībā ar tiesībām uz remontējamību, ilgtspējīgu produktu izstrādi, izlietotā iepakojuma risinājumu un nodrošināt, ka patērētājiem ir pareiza informācija par zaļuma norādēm. Mēs rīkosimies saistībā ar turpmākiem klimata pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz transporta emisijām un piesārņojumu, kravu pārvadājumu zaļināšanu, kā arī oglekļa piesaistījumu sertifikāciju. Mēs par prioritāti izvirzīsim atkritumu apjoma un to ietekmes uz vidi samazināšanu.

2.

Nolūkā panākt digitālo pārkārtošanos un uzlabot ES noturību mēs koncentrēsimies uz to, lai samazinātu resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi un klimatu, uzlabotu Eiropas vadošo lomu inovatīvu tehnoloģiju jomā, mūsu piegādes drošību, konkurētspēju un noturību, atbalstītu attiecīgās digitālās prasmes un īstenotu cilvēkcentrētu pieeju. Mēs koncentrēsim uzmanību uz vēl neizskatītajiem priekšlikumiem par mākslīgo intelektu, piekļuvi datiem un to izmantošanu, kibernoturību un kiberdrošību un mūsu aizsardzības rūpniecības stiprināšanu. Lai nodrošinātu pienācīgu un diversificētu piegādi divējādās pārkārtošanās nolūkos, mēs prioritāti piešķirsim pasākumiem saistībā ar kritiski svarīgām izejvielām un retzemju metāliem, kā arī pusvadītājiem. Lai veicinātu inovatīvas tehnoloģijas, mēs rīkosimies saistībā ar tiesisko regulējumu attiecībā uz hipercilpu (hyperloop), jauno radiofrekvenču spektra politikas programmu un drošiem, kosmosā balstītiem sakariem. Mēs rīkosimies saistībā ar kopīgu Eiropas mobilitātes datu telpu. Mēs stiprināsim vienoto tirgu, kurš ir viena no mūsu galvenajām vērtībām, tostarp, strādājot pie vienotā tirgus ārkārtas instrumenta un pie tā, lai uzlabotu apstākļus platformu darbā. Mēs arī strādāsim pie jauniem efektīviem patentu noteikumiem un atbalstīsim MVU grūtos laikos, tostarp ar pārskatītiem noteikumiem par maksājumu kavējumiem.

3.

Attiecībā uz ekonomiku cilvēku labā mēs pastiprināsim centienus palielināt konkurētspēju, nodrošināt izaugsmi un radīt nodarbinātības iespējas Savienības pilsoņiem. Mēs jo īpaši pievērsīsimies jauniešiem un attiecīgo prasmju pilveidošanai. Mēs novērsīsim šķēršļus un apgrūtinājumus, kas ierobežo mūsu mazos uzņēmumus. Mēs rīkosimies, lai nāktu klajā ar MVU paredzētu atvieglojumu paketi un lai atbalstītu uzņēmumus un mazinātu tiem slogu, tostarp, nodrošinot vieglāku piekļuvi kapitālam un datiem, ātrus un inovatīvus maksājumu risinājumus un racionalizētus noteikumus par maksātnespēju. Mēs turpināsim prioritāti piešķirt Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Portu samita deklarācijas īstenošanai un veiksim turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visās mūsu darbībās tiek ņemta vērā sociālā dimensija, tostarp tiesības būt bezsaistē un no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības likvidēšana. Mēs strādāsim pie tā, lai ātri panāktu vienošanos par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju nolūkā atbalstīt darbaspēka mobilitāti, kā arī par noguldījumu apdrošināšanu, ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un par tādu produktu aizliegumu, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu. Mēs pievērsīsim pienācīgu uzmanību ES ekonomikas pārvaldības pārskatīšanai, lai nodrošinātu, ka tā darbojas ES un dalībvalstu ekonomiku atbalstam, un strādāsim pie tā, lai stiprinātu kapitāla tirgus un euro, tostarp digitālā euro, lomu un pabeigtu banku savienības izveidi. Mēs centīsimies panākt progresu attiecībā uz globālo nodokļu reformu. Nolūkā atbalstīt ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē, mēs strādāsim pie tā, lai panāktu ātru vienošanos par vispārējo tarifa preferenču sistēmu un reformētu muitas kodeksu.

4.

Attiecībā uz spēcīgāku Eiropu pasaulē mums ir jāparāda mūsu nelokāmais atbalsts Ukrainai un stingri jāiestājas par mūsu galvenajiem principiem – multilaterālismu un noteikumos balstītu kārtību, kā arī mūsu apņemšanos attiecībā uz attīstību un humāno palīdzību. Saskaņā ar Stratēģisko kompasu mēs turpināsim strādāt pie tā, lai uzlabotu mūsu kopīgās aizsardzības un drošības spējas un mūsu noturību, tostarp pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos. Mēs rīkosimies, lai izveidotu satvara rīkkopu korupcijas apkarošanai. Mēs turpināsim sadarbību ar kandidātvalstīm Rietumbalkānos, kā arī Ukrainu, Moldovas Republiku un Gruziju, ņemot vērā to pievienošanos Savienībai nākotnē. Lai stiprinātu ES noturību un dažādotu mūsu piegādes ķēdes, mēs mudināsim pilnībā ratificēt tirdzniecības nolīgumus un stiprināsim sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem un sabiedrotajiem.

5.

Lai popularizētu mūsu eiropeisko dzīvesziņu, mēs piešķirsim absolūtu prioritāti migrācijas un patvēruma tiesiskā regulējuma reformas pabeigšanai pirms sasaukuma beigām, pamatojoties uz kopīgo ceļvedi par Migrācijas un patvēruma paktu. Mēs arī centīsies panākt ātru progresu attiecībā uz likumīgās migrācijas paketi un pārskatīto Šengenas Robežu kodeksu. Ierosinātā Eiropas Prasmju gada ietvaros mūsu mērķis ir prioritārā kārtā strādāt pie gaidāmā priekšlikuma par trešo valstu kvalifikāciju atzīšanu, kā arī atbalstīt mācību mobilitāti Eiropas Savienībā. Mēs rīkosimies, lai pabeigtu darbu pie vīzu procedūru un ceļošanas dokumentu digitalizācijas, informācijas apmaiņas starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm, cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumiem, pienākuma sniegt iepriekšēju pasažieru informāciju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanas un konfiskācijas, kā arī seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanas. Lai turpinātu veidot Eiropas veselības savienību, mēs par prioritāti izvirzīsim Eiropas veselības datu telpas ātru pieņemšanu un īstenošanu. Īpašu uzmanību mēs pievērsīsim arī garīgās veselības un vēža profilakses jautājuma risināšanai.

6.

Lai aizsargātu mūsu demokrātiju un vērtības no vēl nepieredzētiem apdraudējumiem, mēs izmantosim visus mūsu rīcībā esošos instrumentus nolūkā stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, līdztiesību un diskriminācijas apkarošanu, kā arī mediju brīvību un plurālismu Savienībā. Mēs ātri strādāsim pie tā, lai līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām pabeigtu darbu pie politiskās reklāmas pārredzamības un mērķorientēšanas, Eiropas politisko partiju un fondu statusa un finansēšanas, kā arī mobilo eiropiešu vēlēšanu tiesībām. Mēs pievērsīsim īpašu uzmanību turpmākām iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt demokrātijas iekšējo noturību un aizsargāt mūsu demokrātisko sistēmu pret ārējām interesēm, dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos, kā arī korupcijas apkarošanas tiesiskā regulējuma stiprināšanai. Mēs par prioritāti izvirzīsim darba samaksas pārredzamību, kā arī vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu. Mēs rīkosimies, lai aizsargātu personu ar invaliditāti tiesības un veicinātu paaudžu solidaritāti.

Turklāt plašākā mērogā nekā darbs, uz kuru attiecas parastā likumdošanas procedūra, mēs deklarējam savu apņemšanos:

—	turpināt atbalstīt Ukrainu un vērsties pret ietekmi, ko uz mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem rada Krievijas agresija,

—	turpināt īstenot nacionālos atveseļošanas un noturības plānus,

—	tā kā 2023. gadā mēs atzīmēsim vienotā tirgus 30. gadadienu, kopā strādāt pie tā padziļināšanas, likvidējot šķēršļus un novēršot nepilnības, jo īpaši pakalpojumu nozarē, lai pilnībā izmantotu tā spēku,

—	saistībā ar Eiropas Prasmju gadu popularizēt Eiropu kā pievilcīgu vietu kvalificētiem darba ņēmējiem un atvieglot kvalificēta darbaspēka un stažieru mobilitāti ES iekšienē,

—	paātrināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu;

—	censties panākt vērienīgākus mērķus un aktīvāku rīcību pasaules līmenī, lai risinātu savstarpēji saistītās klimata un biodaudzveidības krīzes,

—	stiprināt mūsu diplomātisko darbu ar partneriem pasaulē, tostarp, izmantojot stratēģiju Global Gateway, un vienlaikus veicināt augstus vides, veselības, sociālos un cilvēktiesību standartus,

—	piedāvāt ticamu Eiropas perspektīvu Ukrainai, Moldovas Republikai un Gruzijai, kā arī Rietumbalkāniem un saglabāt mūsu atbalstu Austrumu partnerībai un dienvidu kaimiņreģionam,

—	piešķirt prioritāti tirdzniecības nolīgumiem ar līdzīgi domājošiem partneriem, dot jaunu impulsu attiecībām ar Latīņameriku un Karību jūras reģionu un nostiprināt atjaunoto partnerību ar Āfriku,

—	pievērsties apdraudējumiem, ko rada transnacionālas organizētās noziedzības un teroristu organizācijas, turpinot īstenot Drošības savienības stratēģiju 2020.–2025. gadam.

Būdami Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāji, mēs apņemamies 2023. un 2024. gadā strādāt pie šīm kopīgajām prioritātēm, pamatojoties uz savstarpējas uzticēšanās, cieņas un sadarbības gara pamatprincipiem. Eiropas nākotne ir tās spējā pielāgoties – ātri, stingri un vienoti.

Mēs arī kopā strādāsim pie tā, lai nodrošinātu esošo tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un izpildi, un cieši uzraudzīsim, lai šī kopīgā deklarācija tiktu laikus un efektīvi īstenota.

---

(1)  Konference par Eiropas nākotni – Ziņojums par galīgo rezultātu, pieejams https://futureu.europa.eu/lv/pages/reporting.

(2)  Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums

(2022/C 491/02)

Savienība joprojām ir apņēmības pilna veidot atvērtu un uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, kuras centrā ir modernizēta PTO, un vēl vairāk uzlabot daudzpusējās subsīdiju sistēmas efektivitāti. Tā atkārtoti apstiprina savu apņemšanos atbalstīt PTO noteikumu modernizāciju, lai novērstu tirdzniecības un konkurences izkropļojumus. Jo īpaši Savienība iesaistīsies rūpniecības subsīdiju noteikumu modernizēšanā, lai uzlabotu PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (SKP nolīgums) pareizu darbību un veicinātu atbilstību un izpildi.

Eiropas Komisijas paziņojums par daudzpusējiem noteikumiem kropļojošu ārvalstu subsīdiju novēršanai saistībā ar Regulas (ES) 2022/2560 (1) pieņemšanu

(2022/C 491/03)

Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija 2022. gada 30. jūnijā panāca vienošanos par Regulu par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu (2). Šī regula papildina spēkā esošos Eiropas un starptautiskos subsīdiju un subsīdiju kontroles mehānismus. Tā attiecas uz izkropļojumiem, ko Savienības iekšējā tirgū rada ārvalstu subsīdijas.

Subsīdijas var negatīvi ietekmēt starptautisko tirdzniecību un var radīt konkurences izkropļojumus gan tradicionālajās nozarēs, gan attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām. Dažos gadījumos nekontrolētas subsīdijas var izraisīt arī jaudas pārpalikumu, tādējādi kaitējot veselīgai tirgus darbībai. ES ir jāturpina izmantot starptautisko iespēju piedāvātos labumus, vienlaikus izstrādājot mehānismus negodīgas tirdzniecības apkarošanai gan savās robežās, gan aiz tām (3). Šai regulai būtu jāpalīdz uzlabot ES iekšējā tirgus noturību, jo īpaši attiecībā uz tā aizsardzību pret izkropļojumiem, ko rada ārvalstu subsīdijas. Tādējādi Savienība papildinās savu instrumentu kopumu, ar ko sasniegt Savienības atvērtās stratēģiskās autonomijas mērķus.

Lai novērstu subsīdiju negatīvo ietekmi un atzīstot, ka PTO noteikumi var nebūt pietiekami efektīvi, lai novērstu negatīvo blakusietekmi, ko rada valstu iejaukšanās ekonomikā, tostarp dažās rūpniecības nozarēs, Eiropas Komisija joprojām ir apņēmības pilna vēl vairāk uzlabot daudzpusējās subsīdiju sistēmas efektivitāti un visiem spēkiem centīsies panākt tādu tiesisko regulējumu, kas būtu labi izstrādāts, lai novērstu tirdzniecības un konkurences izkropļojumus, kā arī nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus (4). Jo īpaši Komisija ir apņēmusies modernizēt noteikumus par rūpniecības subsīdijām, lai uzlabotu PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (SKP nolīgums) pareizu darbību un veicinātu tā ievērošanu. Šajā sakarībā Eiropas Komisija atgādina par savu pašreizējo trīspusējo sadarbību ar Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Noteikumi par subsīdijām jo īpaši ir noteikti SKP nolīgumā, kurā paredzēti konkrētu subsīdiju aizliegumi un pasākumi, lai novērstu subsīdiju negatīvo ietekmi saistībā ar preču tirdzniecību. Attiecībā uz Savienību šie noteikumi, ciktāl tie attiecas uz subsidēšanas kompensācijām, tiek īstenoti ar Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (5). Regulas (ES) 2016/1037 darbības jomu nosaka SKP nolīguma darbības joma.

Regula par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu, atbilst Savienības starptautiskajām saistībām, tostarp jo īpaši tām, kas izriet no SKP nolīguma. Eiropas Komisija nodrošinās, ka visas darbības, kas veiktas, piemērojot šo regulu, atbilst tās starptautiskajām saistībām.

Komisija plāno pilnībā izmantot šo jauno regulu, lai novērstu izkropļojumus, ko iekšējā tirgū rada ārvalstu subsīdijas.

---

(1)  OV L 331, 23.12.2022., 1. lpp.

(2)  Eiropas Komisija, Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu, COM(2021) 0223.

(3)  Komisijas paziņojums “Tirdzniecības politikas pārskatīšana – atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika”, 2021. gada 18. februāris, COM(2021) 0066.

(4)  Komisijas paziņojums “Tirdzniecības politikas pārskatīšana – atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika”, 2021. gada 18. februāris, COM(2021) 0066.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.).

Eiropas Komisijas paziņojums par precizējumiem attiecībā uz Regulas 2022/2560 piemērošanu, ievērojot tās 46. pantu

(2022/C 491/04)

Komisija apņemas precizēt Regulas (ES) 2022/2560 (1) 4. panta 1. punkta par izkropļojumu, ko iekšējā tirgū rada ārvalstu subsīdija, piemērošanu, šīs regulas 6. pantā noteiktā samērošanas testa piemērošanu un izkropļojuma novērtējumu publiskā iepirkuma procedūrā, kā noteikts šīs regulas 27. panta 1. punktā.

Komisija šādus sākotnējos precizējumus publiskos ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šo noteikumu piemērošanas datuma.

Pamatnostādnes, kas izdotas, ievērojot Regulas (ES) 2022/2560 46. pantu, var aizstāt šos sākotnējos precizējumus.

---

(1)  OV L 331, 23.12.2022., 1. lpp..

Koncentrācijas paziņojuma atsaukšana

(Lieta M.10838 – BERSAN EUROPEA DE AUTOMOCION / ASTARA WESTERN EUROPE)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 491/05)

Eiropas Komisija 2022. gada 16. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) (“Apvienošanās regula”) 4. pantu.

Paziņojuma iesniedzējs 2022. gada 16. decembrī informēja Komisiju par paziņojuma atsaukšanu.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2022. gada 22. decembris

(2022/C 491/06)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0633
JPY	Japānas jena	140,42
DKK	Dānijas krona	7,4367
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88243
SEK	Zviedrijas krona	11,0500
CHF	Šveices franks	0,9852
ISK	Islandes krona	153,30
NOK	Norvēģijas krona	10,4123
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,215
HUF	Ungārijas forints	402,13
PLN	Polijas zlots	4,6443
RON	Rumānijas leja	4,8993
TRY	Turcijas lira	19,8553
AUD	Austrālijas dolārs	1,5804
CAD	Kanādas dolārs	1,4484
HKD	Hongkongas dolārs	8,2883
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6918
SGD	Singapūras dolārs	1,4356
KRW	Dienvidkorejas vona	1 361,75
ZAR	Dienvidāfrikas rands	18,2238
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,4229
HRK	Horvātijas kuna	7,5380
IDR	Indonēzijas rūpija	16 525,91
MYR	Malaizijas ringits	4,7051
PHP	Filipīnu peso	58,705
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,849
BRL	Brazīlijas reāls	5,5386
MXN	Meksikas peso	20,8485
INR	Indijas rūpija	88,0365

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.