20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/1

PADOMES IETEIKUMS

(2022. gada 8. decembris)

par pirmsskolas izglītību un aprūpi: Barselonas mērķrādītāji 2030. gadam

(2022/C 484/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu saistībā ar 153. panta 1. punkta i) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lai novērstu šķēršļus sieviešu dalībai darba tirgū, Eiropadome 2002. gadā Barselonā bērnu aprūpes jomā izvirzīja šādus mērķrādītājus, kuri bija jāsasniedz līdz 2010. gadam: proti, agrīnās pirmsskolas izglītību un aprūpi nodrošināt vismaz 33 % bērnu līdz trīs gadu vecumam, un vismaz 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam (1). Lai gan minētie mērķrādītāji Eiropas Savienībā caurmērā ir sasniegti, joprojām pastāv būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm un dalībvalstu iekšienē, jo īpaši attiecībā uz bērniem no mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem un bērniem jaunākajā grupā.

(2)

Šā ieteikuma mērķis ir mudināt dalībvalstis palielināt dalību piekļūstamā, cenas ziņā pieejamā un kvalitatīvā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, – vienlaikus ņemot vērā pieprasījumu pēc pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem un atbilstoši valsts pakalpojumu sniegšanas modeļiem –, lai atvieglotu sieviešu dalību darba tirgū un uzlabotu visu bērnu sociālo un kognitīvo attīstību, sevišķi to bērnu, kas atrodas neaizsargātā situācijā vai nāk no nelabvēlīgas vides.

(3)

Bērnu – jo īpaši ļoti mazu bērnu – aprūpes pienākumi ir būtisks ierobežojums sieviešu dalībai darba tirgū. 2021. gadā darbaspēka apsekojumā 27,9 % ekonomiski neaktīvo sieviešu norādīja, ka viņas aprūpē bērnus vai pieaugušos, kuriem nepieciešama aprūpe, un ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņas nemeklē darbu, savukārt vīriešiem šis rādītājs bija tikai 8,0 %. 2019. gadā, proti, pirms pandēmijas, šie rādītāji bija attiecīgi 32,6 % un 7,6 % (2). Vienlaikus nodarbinātības līmenis personām ar bērniem, kuri jaunāki par sešiem gadiem, bija 90,1 % vīriešu gadījumā salīdzinājumā ar 67,2 % sieviešu gadījumā. Neapmaksātu aprūpes pienākumu dēļ Eiropā darba tirgū nepiedalās aptuveni 7,7 miljoni sieviešu, salīdzinot ar tikai 450 000 vīriešu. Sieviešu nesamērīgi lielais īpatsvars aprūpes darbā ir arī viens no galvenajiem vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību pamatcēloņiem (3).

(4)

Pastāv arī lielāka iespēja, ka sievietes savu darba modeli pielāgos aprūpes pienākumiem. Tas ilgstoši ietekmē viņu karjeru un veicina no dzimuma atkarīgu darba samaksas un pensijas atšķirību. Nodarbinātas sievietes mājsaimniecības darbiem un tiešās aprūpes pasākumiem ikdienā velta vidēji par 90 minūtēm vairāk nekā nodarbinātie vīrieši. Dzimumu nelīdztiesības novēršanai nodarbinātībā ir skaidrs ekonomisks pamatojums, jo tādējādi tiek veicināta izaugsme un, visticamāk, pozitīvi ietekmēta produktivitāte. Turklāt ir vispāratzīts, ka dzimumu nelīdztiesības novēršana pozitīvi ietekmē nabadzības samazināšanu un sociālo iekļaušanu, un tādējādi tiek sniegta iespēja reaģēt uz darbaspēka samazināšanās problēmu.

(5)

Cenas ziņā pieņemamu un kvalitatīvu aprūpes pakalpojumu pieejamībai ir būtiska un pozitīva ietekme uz aprūpētāju – jo īpaši sieviešu – nodarbinātības situāciju. Tā kā pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana visā Savienībā palielinājās, dzimumu nodarbinātības atšķirība tika samazināta no 17,7 procentpunktiem 2002. gadā līdz 10,8 procentpunktiem 2021. gadā. Tomēr pēdējos gados progress ir apsīcis.

(6)

Eiropas sociālo tiesību pīlārā (“pīlārs”) ir uzsvērta dzimumu līdztiesības, darba un privātās dzīves līdzsvara un pirmsskolas izglītības un aprūpes kā Savienības galveno mērķu nozīme. Pīlārā noteikts, ka ir jānodrošina un jāveicina vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem un vienlīdzīgas iespējas abiem dzimumiem visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un karjeras attīstību. Tajā ir arī atzītas bērnu tiesības uz kvalitatīvu pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu cenu, bērnu tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un to bērnu tiesības uz īpašiem pasākumiem vienlīdzīgu iespēju veicināšanai, kas nāk no nelabvēlīgas vides.

(7)

Pīlāra rīcības plānā ierosināts, ka līdz 2030. gadam vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem vajadzētu būt nodarbinātiem. Lai minēto mērķrādītāju sasniegtu, rīcības plānā ir noteikts mērķis, saskaņā ar kuru dzimumu nodarbinātības atšķirību salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinātu vismaz uz pusi, tostarp, palielinot oficiālās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanu. Rīcības plānā ir atzīts, ka oficiālās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanas palielināšana pastiprinātu sieviešu dalību darba tirgū un uzlabotu darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanu.

(8)

Dalībvalstu starpā pastāv būtiskas atšķirības tajā, kā tās sniedz atbalstu vecākiem. Dažās dalībvalstīs lielāks uzsvars tiek likts uz to, ka vismaz pirmajos 12 bērna dzīves mēnešos tiek piedāvātas pienācīgi apmaksāta vai kompensēta vecāku atvaļinājuma shēmas, un tādējādi vecāku atvaļinājuma izmantošanas līmenis ir ļoti augsts. Citas dalībvalstis vairāk koncentrējas uz pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu bērniem no ļoti agra vecuma. Pēdējā minētajā dalībvalstu grupā bērni pirmsskolas izglītībā un aprūpē parasti piedalās jau pirmajā dzīves gadā, un apmaksātais vai kompensētais vecāku atvaļinājums nepārsniedz Savienības tiesību aktos noteikto minimumu. Šajā ieteikumā noteiktais jaunais mērķrādītājs attiecībā uz bērniem, kas jaunāki par trim gadiem, ir vērsts uz to, lai panāktu līdzsvaru starp minētajām atšķirīgajām pieejām. Ņemot vērā minētos apsvērumus, visām dalībvalstīm būtu jātiecas sasniegt vispārējo mērķrādītāju, kas nosaka, ka dalības rādītājs to bērnu grupā, kas jaunāki par trim gadiem, ir 45 %.

(9)

Tomēr netiek sagaidīts, ka dalībvalstis, kas nav sasniegušas iepriekšējo 33 % mērķrādītāju, līdz 2030. gadam noteikti sasniegtu iepriekšējo vai jauno mērķrādītāju. Tā vietā tiek ieteikts palielināt dalības rādītājus vismaz par konkrētu procentuālo daļu, kas atspoguļotu katras attiecīgās dalībvalsts sākotnējo situāciju un vecāku atvaļinājuma izmantošanas modeli. Tādējādi minētās dalībvalstis varētu reāli tuvināties 45 % mērķrādītājam. No dalībvalstīm, kas no mērķrādītāja sasniegšanas atpaliek vairāk, tiek sagaidīts, ka tās pieliks lielākas pūles, lai atgūtu iekavēto.

(10)

Ņemot vērā to, ka pirmsskolas izglītības un aprūpes dalības rādītāji gada no gada svārstās un ka dažās dalībvalstīs 2021. gada dati joprojām atspoguļo Covid-19 pandēmijas ietekmi, par atskaites punktu, lai noteiktu minimālo pirmsskolas izglītības un aprūpes dalības pieaugumu dalībvalstīs, kas vēl nav sasniegušas iepriekšējo mērķrādītāju, tika izvēlēts vidējais pirmsskolas izglītības un aprūpes dalības rādītājs pēdējos piecos gados pirms šā ieteikuma pieņemšanas (saskaņā ar EU SILC datiem).

(11)

Savienības līmenī vairāki ieteikumi un direktīvas dzimumu līdztiesības un darba nosacījumu jomā attiecas uz konkrētiem jautājumiem, kas ir būtiski Barselonas mērķrādītāju sasniegšanai. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1158 (4), piemēram, ir izveidota sistēma, kas nodrošina, ka vecāku atvaļinājuma un elastīga darba režīma, kā arī aprūpētāja atvaļinājuma izmantošana dzimumu skatījumā ir līdzsvarota.

(12)

Vairākās Savienības iniciatīvās ir uzsvērts tas, cik svarīga bērniem ir pirmsskolas izglītība un aprūpe. Šis ieteikums pamatojas uz minētajām iniciatīvām, proti, uz Padomes rezolūciju par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (5), kurā ietverts Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz, ka vismaz 96 % bērnu vecumā no trīs gadiem līdz obligātās pamatizglītības apguves sākšanas vecumam būtu jāpiedalās pirmsskolas izglītībā un aprūpē; Padomes 2019. gada 22. maija ieteikumu par kvalitatīvām pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (6), kurš palīdz dalībvalstīm uzlabot pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumus un kurā uzsvērts, ka šādiem pakalpojumiem ir jābūt iekļaujošiem, piekļūstamiem, cenas ziņā pieejamiem un kvalitatīviem; Komisijas paziņojumu “ES stratēģija par bērna tiesībām” (7), kurā ietverta virkne pamatdarbību, kas Komisijai jāveic, lai labāk veicinātu un aizsargātu bērnu tiesības, un kurā ir atzīta pirmsskolas izglītības un aprūpes pozitīvā nozīme bērnu kognitīvajā un sociālajā attīstībā; un Padomes 2021. gada 14. jūnija ieteikumu, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (8), kura mērķis ir nodrošināt, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem visos reģionos, tostarp attālos un lauku apvidos, ir brīva un reāla piekļuve galvenajiem pakalpojumiem, tostarp pirmsskolas izglītībai un aprūpei.

(13)

Veicot ieguldījumus pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumos, dalībvalstīm būtu jāņem vērā ne tikai vietu pieejamība, bet arī vairākas citas dimensijas, piemēram, dalības ilgums, to nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu īpatsvars, kas piedalās pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kā arī sniegto pakalpojumu piekļūstamība, pieejamība cenas ziņā un kvalitāte. Tāpēc šajā ieteikumā ir izklāstīti pasākumi minēto aspektu risināšanai.

(14)

Lai atvieglotu primāro aprūpētāju – galvenokārt sieviešu – dalību darba tirgū, pirmsskolas izglītībā un aprūpē apmeklēto stundu skaitam vajadzētu būt pietiekamam, lai vecāki varētu jēgpilni iesaistīties apmaksātā darbā. Dalība ir jāveicina, ņemot vērā bērna intereses, vienlaikus nodrošinot arī dzimumu līdztiesību vecāku izvēlē attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvaru un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu izmantošanu. Ja bērni pirmsskolas izglītību un aprūpi vēl neapmeklē pilnu laiku, abiem vecākiem būtu jāizmanto Direktīvā (ES) 2019/1158 paredzētās tiesības uz vecāku atvaļinājumu un elastīgu darba režīmu, piemēram, nepilna laika darbu, elastīgu darbalaiku un tāldarbu, lai nodrošinātu, ka aprūpes pienākumi tiek dalīti vienlīdzīgi, un dalībai pakāpeniski vajadzētu pieaugt līdz ar bērna vecumu. Ņemot vērā šīs dimensijas nozīmi, ir svarīgi uzraudzīt to, cik ilgi bērni piedalās pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kā arī dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē kopumā.

(15)

Turklāt sievietes ar zemām profesionālajām prasmēm, migrantes, sievietes no mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kurās ir bērni, un vientuļās mātes vairāk saskaras ar šķēršļiem apmācībā un darba atrašanā, kā arī kavēkļiem atgriezties vai atkārtoti atgriezties darbā, jo viņu bērnu dalībai pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir finansiāli un nefinansiāli ierobežojumi. Tas, ka tiek veicināta neaizsargātā situācijā esošu un no nelabvēlīgas vides nākušu bērnu plašāka dalība iekļaujošā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, labvēlīgi ietekmētu viņu māšu iespējas atgriezties darbā. Tas turklāt palīdzētu sievietēm labāk saskaņot darba, ģimenes un privāto dzīvi.

(16)

Vecāki ar invaliditāti un vecāki, kam ir bērni ar invaliditāti, saskaras ar īpašiem šķēršļiem un problēmām saistībā ar piekļuvi darba tirgum. Ja tiktu atvieglota bērnu ar invaliditāti dalība vispārējā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, vajadzības gadījumā ņemot vērā invaliditātes veidu un pakāpi, ekspertu novērtējumu un bērna intereses, vecāki varētu labāk saskaņot darba, ģimenes un privāto dzīvi.

(17)

Dalība pirmsskolas izglītībā un aprūpē bērniem sniedz daudz priekšrocību. Pierādījumi liecina, ka kvalitatīvas pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanai ir būtiska nozīme bērnu kognitīvās, sociālās un izglītības attīstības uzlabošanā jau no mazotnes. Saskaņā ar Padomes ieteikumu par kvalitatīvām pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām dalība pirmsskolas izglītībā un aprūpē var būt efektīvs līdzeklis, lai panāktu izglītības vienlīdzību bērniem, kuri ir nelabvēlīgā situācijā, piemēram, bērniem ar invaliditāti vai ar speciālās izglītības vajadzībām, bērniem nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautās mājsaimniecībās, tostarp viena vecāka mājsaimniecībās, migrantu izcelsmes bērniem, bēgļu bērniem, romu bērniem un bērniem no citām minoritāšu grupām, bērniem, kas dzīvo laukos un attālos reģionos ar neatbilstošu aprūpes infrastruktūru, un bērniem, kas ir alternatīvā aprūpē.

(18)

Padomes ieteikumā, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, un Padomes ieteikumā par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību (9) ir uzsvērts, ka vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai pirmsskolas izglītībai un aprūpei ir būtiska, lai pārtrauktu sociālās atstumtības pārmantošanu un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas bērniem, kuri ir nelabvēlīgā situācijā. Saskaņā ar ieteikumu, kas ietverts Eiropas Garantijā bērniem, dalībvalstīm deviņu mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas jāiesniedz valsts plāni, ar kuriem īsteno ieteikumu. Tomēr nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu dalības rādītāji joprojām ir ievērojami zemāki, īpaši jaunāko bērnu vidū, un vēlāk tas var atspoguļoties sliktākos izglītības rezultātos un augstākos skolas pamešanas rādītājos, jo īpaši romu bērniem vai migrantu izcelsmes bērniem, kā arī bērniem bez vecāku aprūpes. Tādēļ ir svarīgi novērst atšķirības dalībai pirmsskolas izglītībā un aprūpē starp šiem bērniem un bērniem kopumā. Uzmanība jāpievērš arī tam, lai samazinātu dalības atšķirības starp augstākajām un zemākajām ienākumu kvintilēm. Dalība pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir svarīga arī bērniem, kas bēg no kara Ukrainā, kā arī citiem bērniem, kas meklē aizsardzību Savienībā vai gūst labumu no tās. Visiem šiem potenciāli neaizsargātiem bērniem būtu jānodrošina vienlīdzīga piekļuve vispārējiem iekļaujošiem un nenošķirtiem pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem.

(19)

Tāpat bērniem ar invaliditāti ir tiesības piedalīties vispārējā pirmsskolas izglītībā un aprūpē vienlīdzīgi ar citiem. Pusi bērnu ar invaliditāti aprūpē tikai viņu vecāki. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka pirmsskolas izglītība un aprūpe ir piekļūstama, iekļaujoša un apvienota ar mērķtiecīgiem pasākumiem, kas palīdz risināt konkrētas vajadzības, tostarp īstenojot pasākumus, kas novērš šķēršļus un nošķiršanu, nodrošinot personālu ar vajadzīgajām kompetencēm vai pieņemot darbā atbilstošus darbiniekus, kas pievēršas individuālām vajadzībām, un vajadzības gadījumā – izmantojot individualizētas mācību programmas.

(20)

Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai novērstu nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu, kā arī bērnu ar invaliditāti vai bērnu ar speciālās izglītības vajadzībām dalības trūkumu tādās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmās, kurās valstu sociālo lietu, veselības un izglītības pārvaldes iestādes ir atsevišķi atbildīgas par dažādām pirmsskolas izglītības un aprūpes daļām.

(21)

Kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe ir būtiska, lai nodrošinātu, ka bērni gūst labumu no dalības tajā. Lai gan nav viena veida, kā definēt un izmērīt kvalitātes jēdzienu pirmsskolas izglītības un aprūpes vidē, tās būtība ir mijiedarbības kvalitātē starp pieaugušajiem un bērniem neatkarīgi no attiecīgās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe, ņemot vērā dažādas dimensijas, kas izklāstītas ieteikumā par kvalitatīvām pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām, tostarp piekļuvi pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem, personāla kvalifikāciju un darba nosacījumus, pedagoģisko mācību programmu, uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī pārvaldību un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu finansējumu. Īpaši svarīgi ir tādi elementi kā darbinieku un bērnu attiecība, personāla kvalifikācija un nepārtraukta profesionālā apmācība.

(22)	Pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanas kvalitāte ir arī svarīgs faktors, lai izveidotu uzticēšanos starp vecākiem un iestādēm, kas nodrošina izglītību un aprūpi, un tāpēc tas ir svarīgs faktors, lai veicinātu lielāku dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē.

(23)

Piekļūstamība ir vēl viena svarīga pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanas dimensija. Tā ietver atbilstošu infrastruktūru un piemērotas uzņemšanas spējas un darbalaiku, kā arī pielāgošanos vecāku īpašajām vajadzībām un palīdzību sarežģītu administratīvo procedūru risināšanā. Administratīvo procedūru izpildē būtu jāsniedz dažāda veida atbalsts, tostarp lingvistisks un digitāls atbalsts, jo īpaši grupām, kas atrodas neaizsargātā situācijā vai kas nāk no nelabvēlīgas vides un kas, piemēram, nevar izmantot digitālos rīkus vai kam nav piekļuves šiem rīkiem. Tas ietver arī piekļūstamību attiecībā uz personām ar invaliditāti, tostarp bērniem, vecākiem un speciālistiem, saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882 (10).

(24)

Turklāt piekļūstamība ietver procedūru vienkāršošanu un personāla un speciālistu profesionalizāciju, lai vispārējās iestādēs, kurās nepastāv nošķiršana, adekvāti atbalstītu bērnus ar invaliditāti vai ar speciālās izglītības vajadzībām un citas neaizsargātas grupas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek novērsti un likvidēti šķēršļi pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu izmantošanai, tostarp personām ar invaliditāti, un to, ka pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi ir patiesi iekļaujoši.

(25)

Pievēršoties piekļūstamības jautājumam, būtu jāņem vērā teritoriālā nelīdzsvarotība. Šķērslis dalībai var būt ar attālumu saistītais ilgais ceļā pavadītais laiks, ierobežoti transporta savienojumi vai to trūkums un satiksmes sastrēgumi, jo īpaši bērniem ar invaliditāti vai ar speciālās izglītības vajadzībām. Attālos un lauku apvidos ir īpaši nelabvēlīgi apstākļi, jo vietējā līmenī trūkst pietiekamu pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu. Šāda teritoriālā nelīdzsvarotība var saasināt problēmas, kas saistītas ar pieejamību cenas ziņā. Tāpēc ir svarīgi, ka mobilitātes plānos tiktu ņemti vērā pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu lietotāju atšķirīgie profili un datu vākšanā izvērtēšanas un uzraudzības vajadzībām tiktu iekļauts teritoriālais aptvērums.

(26)

Daudzās dalībvalstīs pirmsskolas izglītības un aprūpes augstās izmaksas joprojām ir galvenais šķērslis dalībai. Eurostat dati liecina, ka, pieņemot lēmumu neizmantot oficiālus bērnu aprūpes pakalpojumus, jo īpaši to mājsaimniecību gadījumā, kurām draud nabadzība, daudzās valstīs būtiska nozīme ir izmaksu faktoram. Saskaņā ar Savienības statistikas datiem par ienākumiem un dzīves apstākļiem 2016. gadā 13 % vecāku neizmanto bērnu aprūpi tās dārdzības dēļ un 11 % vecāku ir vidējas vai lielas grūtības to atļauties. To mājsaimniecību gadījumā, kurām draud nabadzība, šie procenti pat vairāk nekā divkāršojas – tie ir attiecīgi 28 % un 27 %. Zinātniskie pētījumi liecina, ka kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe sniedz ievērojamus ekonomiskos, sociālos, izglītības un attīstības ieguvumus. Cenas ziņā pieejamas pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana labvēlīgi ietekmē sieviešu prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās vajadzību apmierināšanu un viņu dalību darba tirgū; tai ir arī pozitīva ilgtermiņa ietekme uz izglītību jau no agras bērnības, paverot ceļu pozitīvai attieksmei pret mācīšanos visa mūža garumā, bet neaprobežojoties tikai ar iesaistītajiem bērniem un aptverot sabiedrību kopumā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pirmsskolas izglītības un aprūpes izmaksas ir samērīgas ar mājsaimniecības ienākumiem un nerada šķērsli pirmsskolas izglītības un aprūpes izmantošanai. Turklāt dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī citas izmaksas, kas saistītas ar dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē, piemēram, izmaksas par transportu, apģērbu un aprīkojumu, kas nepieciešams aprūpes situācijā.

(27)

Viens veids, kā nodrošināt piekļūstamas, cenas ziņā pieejamas un kvalitatīvas pirmsskolas izglītības un aprūpes pienācīgu sniegšanu, ir izveidot juridiskas tiesības uz pirmsskolas izglītību un aprūpi, ar ko valsts iestādes garantē vietu visiem bērniem, kuru vecāki to pieprasa, neatkarīgi no viņu nodarbinātības, sociālekonomiskā vai ģimenes stāvokļa. Vairumā dalībvalstu šādas juridiskas tiesības jau pastāv, taču vecums, no kura šīs tiesības ir spēkā, ievērojami atšķiras. Ideālā gadījumā nevajadzētu būt pārtraukumam starp pienācīgi apmaksāta vai kompensēta grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, paternitātes un vecāku atvaļinājuma beigām un juridiskām tiesībām uz pirmsskolas izglītību un aprūpi.

(28)

Sagaidāms, ka kvalitatīvas, piekļūstamas un cenas ziņā pieņemamas pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamības palielināšana ģimenēm un darba nosacījumu un algu uzlabošana pirmsskolas izglītības un aprūpes nozarē dos ekonomiskus ieguvumus. Vienlaikus ieguldījumu pirmsskolas izglītībā un aprūpē fiskālo ilgtspēju var optimizēt, novērtējot ietekmi uz publiskajām finansēm, kā arī regulāri uzraugot un nepārtraukti uzlabojot izmaksu lietderību, pamatojoties uz paraugpraksi, tostarp tādu finansēšanas mehānismu efektīvu izstrādi, kas atbilst vispārējai publisko finanšu ilgtspējai.

(29)

Vienkārša un vienlīdzīga piekļuve pienācīgai tiešsaistes un bezsaistes informācijai par pirmsskolas izglītību un aprūpi bez jebkādas diskriminācijas ir ļoti svarīga visiem vecākiem neatkarīgi no ģimenes sastāva un statusa, tostarp valsts tiesību aktos atzītā civilpartnerattiecību statusa. Tas attiecas uz informāciju par tiesībām uz piemērotiem pakalpojumiem un to pieejamību, piekļuves kārtību un, attiecīgā gadījumā, tiesībām saņemt finansiālu atbalstu.

(30)

Informētības trūkums par vecāku un bērnu tiesībām attiecībā uz pirmsskolas izglītību un aprūpi un par tā nozīmi turpmākajos izglītības sasniegumos ir papildu šķērslis to pakalpojumu izmantošanai, kas ietekmē sieviešu dalību darba tirgū. Ja vecāki tiktu pareizi un rūpīgi informēti, tas ļautu pieņemt pārdomātus un apzinātus lēmumus par aprūpes iespējām.

(31)

Daudzās valstīs pirmsskolas izglītības un aprūpes nozare cieš no darbinieku trūkuma. To var risināt, izmantojot vairākas stratēģijas, piemēram, uzlabojot darba nosacījumus, karjeras izredzes un atalgojumu, nodrošinot regulāras kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas iespējas, izstrādājot radošas darbā pieņemšanas stratēģijas un aicinot dažādas nepietiekami pārstāvētas grupas – piemēram, vīriešus vai personas ar dažādu kultūras mantojumu, piemēram, migrantus un bēgļus – pievienoties pirmsskolas izglītības un aprūpes darbaspēkam. Novērst trūkumus varētu palīdzēt vienkāršs un ātrs kvalifikāciju atzīšanas mehānisms. Piemēram, Komisijas Ieteikums (ES) 2022/554 (11) attiecas uz to personu piekļuvi reglamentētajām profesijām, kas bēg no kara Ukrainā.

(32)

Tam, ka pirmsskolas izglītības un aprūpes personālam tiek sekmēti taisnīgi darba nosacījumi, būtu jāveicina jaunu darbinieku piesaiste un vienlaikus jāpalīdz nodrošināt, ka šajā nozarē strādājošie vēlas un spēj palikt savā darbā līdz aiziešanai pensijā. Tas var arī palīdzēt novērst dzimumu segregāciju pirmsskolas izglītības un aprūpes nozarē. Šajā kontekstā Starptautiskās Darba organizācijas politikas pamatnostādnēs par pienācīgas kvalitātes nodarbinātības sekmēšanu pirmsskolas izglītības personālam (12) ir sniegti norādījumi par to ieteikumu iespējamo īstenošanu, kas attiecas uz profesionālo un karjeras attīstību, atbilstošu atalgojumu, tostarp vienādu darba samaksu, ilgtspējīgu nodarbinātību un darba nosacījumiem, kā arī sociālā dialoga veicināšanu šajā nozarē.

(33)

Bērnu aprūpe nebeidzas tad, kad viņi uzsāk pamatskolu. Aprūpes vajadzības bērniem pamatskolas vecumā arī var ierobežot māšu dalību darba tirgū un viņu darba laikus, ja valstu skolu sistēmu kontekstā nav atbilstošu, kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu risinājumu aprūpei ārpus skolas un brīvdienu laikā. Ja vecākiem bērniem nebūs pieejamas aprūpes iespējas, pieejama pirmsskolas izglītība un aprūpe jaunākiem brāļiem un māsām neradīs situāciju, ka vecāki piedalīsies darba tirgū, kas savukārt jaunāko brāļu un māsu gadījumā varētu ietekmēt pirmsskolas izglītības un aprūpes izmantošanu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstoša, kvalitatīva un cenas ziņā pieejama ārpusskolas aprūpe. Ir ieteicams, lai dalībvalstu veiktie pasākumi attiecīgā gadījumā ietvertu piedāvājumu veikt mājasdarbu uzraudzību un palīdzēt to izpildē visiem bērniem, tostarp bērniem no nelabvēlīgas vides.

(34)

Darba un privātās dzīves līdzsvars joprojām ir liela problēma daudziem vecākiem, jo īpaši sievietēm. Grūtības līdzsvarot darba un aprūpes pienākumus ir galvenais šķērslis, kas kavē sieviešu pietiekamu pārstāvību darba tirgū. Šajā kontekstā dzimumu stereotipi bieži ietekmē sieviešu un vīriešu lomu aprūpē. Nelīdzsvarotība starp sievietēm un vīriešiem, kas sniedz aprūpi, savukārt pastiprina dzimumu stereotipus saistībā ar vīriešu un sieviešu nodarbošanos un lomu.

(35)

Šīs ilgi pastāvošā dzimumu nevienlīdzība aprūpes jomā būtu jānovērš, jo īpaši, mudinot tēvus izmantot attiecīgā gadījumā tēva atvaļinājumu, vecāku atvaļinājumu un elastīga darbalaika režīmu, attiecīgā gadījumā pārus mudinot savā starpā vienlīdzīgāk sadalīt aprūpes pienākumus un šo jautājumu skatīt apmaksāta un neapmaksāta darba kontekstā (13). Direktīvas (ES) 2019/1158 īstenošanas rezultātā būtu jāuzlabojas to darba ņēmēju, kuriem ir aprūpes pienākumi, tiesībām uz tēva un vecāku atvaļinājumu un tiesībām pieprasīt elastīga darbalaika režīmu. Turpmāk būtu īpaši jācenšas palielināt informētību par minētajām jaunajām tiesībām un uzraudzīt, vai darba ņēmēji var minētās tiesības izmantot visā pilnībā, nepiedzīvodami nelabvēlīgu attieksmi darbā.

(36)

Vajadzības gadījumā papildus citiem pasākumiem, kuru mērķis ir palīdzēt saskaņot darba, ģimenes un privāto dzīvi, būtu jāveicina elastīgi pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu izmantošanas risinājumi. Piemēram, darba ņēmēji, kuriem ir aprūpes pienākumi, gūtu labumu no iespējas izmantot bērnu aprūpes papildpakalpojumus, piemēram, agru atvēršanu, ēdināšanu un vēlu slēgšanu.

(37)

Lai labāk izprastu aprūpes vajadzības un ierobežojumus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir pieejami atbilstoši dati, kas ir pietiekami detalizēti, uzticami un salīdzināmi. Tā kā Direktīvā (ES) 2019/1158 nav konkrētu noteikumu par datu vākšanu, minētajiem datiem būtu jānodrošina informācija par tēva un vecāku atvaļinājumu izmantošanu, ņemot vērā metodisko rokasgrāmatu par darba un privātās dzīves līdzsvara rādītāju sistēmu, ko Nodarbinātības komiteja (EMCO) un Sociālās aizsardzības komiteja (SPC) ir izstrādājušas, lai sekmētu direktīvas pareizu uzraudzību un izvērtēšanu.

(38)

Šā ieteikuma īstenošanas gaita būtu regulāri jāuzrauga saistībā ar Eiropas pusgadu, gada ziņojumu par dzimumu līdztiesību Savienībā un Dzimumu līdztiesības stratēģijas uzraudzības portālu. Tāpēc dalībvalstīm jo īpaši būtu jāpalīdz Komisijai iespējamā tāda rādītāja izstrādē un aprēķināšanā, ar kura palīdzību novērtē dzimumu nevienlīdzību aprūpes jomā – proti, atšķirīgo laiku, ko sievietes un vīrieši velta aprūpei, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un apmaksātā un neapmaksātā darbā nostrādāto laiku –, lai labāk izprastu minēto elementu savstarpējo atkarību un tādējādi veicinātu uz faktiem balstītas dzimumu līdztiesības un sociālās politikas veidošanu. Dalībvalstīm būtu arī jāturpina centieni izstrādāt un īstenot pirmsskolas izglītības un aprūpes reformas, pēc iespējas labāk izmantojot Komisijas atbalstu, tostarp tehniskā atbalsta instrumentu, labas prakses apmaiņu, piemērotus procesus un metodoloģiju, datu vākšanu, ieinteresēto personu iesaistīšanu un lietderīgāku un efektīvāku iestāžu koordināciju, cilvēkresursu plānošanu, sadali un profesionālo attīstību pirmsskolas izglītības un aprūpes nozarē.

(39)

Jēdziens “pirmskolas izglītība un aprūpe” būtu jāsaprot tā, kā tas definēts Padomes ieteikumā par kvalitatīvu pirmsskolas izglītību un aprūpi – proti, kā jebkāda reglamentēta kārtība, kas nodrošina izglītību un aprūpi bērniem no dzimšanas līdz obligātās pamatizglītības uzsākšanas vecumam, neatkarīgi no veida, finansējuma, darbalaika vai programmas satura, un tajā ietilpst dienas aprūpe aprūpes centrā un ģimenē, privāta un publiska finansējuma nodrošināšana, kā arī pirmsskolas un agrīnās pirmsskolas izglītības nodrošināšana.

(40)	Lai novērtētu šā ieteikuma ietekmi, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāuzrauga tā progress un regulāri par to jāziņo Padomei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

Šā ieteikuma mērķis ir mudināt dalībvalstis, lai tās, ņemdamas vērā apstākļus konkrētajā valstī, palielinātu dalību piekļūstamā, cenas ziņā pieejamā un kvalitatīvā pirmsskolas izglītībā un aprūpē nolūkā atvieglot un iedrošināt sieviešu dalību darba tirgū un uzlabot bērnu, jo īpaši to bērnu, kas atrodas neaizsargātā situācijā vai nāk no nelabvēlīgas vides, sociālo un kognitīvo attīstību un panākumus izglītībā.

Šis ieteikums attiecas uz visu bērnu pirmsskolas izglītību un aprūpi.

PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS UN APRŪPES MĒRĶRĀDĪTĀJI

Dalībvalstīm tiek ieteikts sniegt kvalitatīvus pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumus, kuri atbilst valsts kompetencēm, vecāku atvaļinājuma izmantošanas apjomiem un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļiem, un vienlaikus panākt, lai no 2030. gada saskaņā ar EU-SILC datiem vismaz 45 % bērnu, kas jaunāki par trim gadiem, iesaistītos pirmsskolas izglītībā un aprūpē.

Neatkarīgi no pirmās daļas tiek ieteikts, lai tās dalībvalstis, kas vēl nav sasniegušas 2002. gadā noteikto mērķi, proti, 33 % dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē šajā vecuma grupā, līdz 2030. gadam dalības rādītāju palielinātu par vismaz konkrētu procentuālo daļu salīdzinājumā ar pašreizējo dalības rādītāju, kā izklāstīts šā punkta i) un ii) apakšpunktā. Pašreizējo dalības rādītāju aprēķina kā bērnu, kas jaunāki par trim gadiem, dalības pirmsskolas izglītībā un aprūpē vidējo rādītāju, kas saskaņā ar EU-SILC datiem sasniegts 2017.–2021. gadā. Dalībvalstīm tiek ieteikts šādi palielināt dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē attiecībā pret to attiecīgajiem pašreizējiem dalības rādītājiem:

i)	tām dalībvalstīm, kurās dalības pirmsskolas izglītībā un aprūpē rādītājs, salīdzinot ar to attiecīgajiem pašreizējiem dalības rādītājiem, ir mazāks par 20 %, to palielināt par vismaz 90 %; vai

ii)	tām dalībvalstīm, kurās dalības rādītājs ir robežās no 20 % līdz 33 %, to palielināt par vismaz 45 % vai vismaz par tik, lai sasniegtu 45 % dalības rādītāju.

Dalībvalstīm tiek ieteikts sniegt kvalitatīvus pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumus bērniem no trim gadu vecuma, lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķrādītāju, par kuru panākta vienošanās Padomes Rezolūcijā par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (14), kas paredz, ka pirmsskolas izglītībā un aprūpē būtu jāpiedalās vismaz 96 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātās pamatizglītības apguves sākšanas vecumam.

DALĪBAS ILGUMA RĀDĪTĀJI

Dalībvalstīm tiek ieteikts atbalstīt pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamību tādā apjomā, kas ir saderīgs ar bērna labjutību un attīstību un kas dod iespēju vecākiem, īpaši mātēm, jēgpilni piedalīties darba tirgū, un kas vecākiem dod iespēju pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumus izmantot, ievērojot dzimumu līdztiesības principu.

Dalībvalstīm tiek ieteikts rīkoties, lai pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumus nodrošinātu tā, ka bērni pirmsskolas izglītībā un aprūpē var piedalīties vismaz 25 stundas nedēļā.

Dalībvalstīm tiek ieteikts veicināt attiecīgi pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu vai papildpakalpojumu pieejamību pirms un pēc pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšanas parastā darbalaika, lai ņemtu vērā ceļā pavadīto laiku un nodrošinātu, ka bērnu aprūpe ir pilnībā saderīga ar bērna labjutību, vecāku darbalaiku un vecāku vajadzību saskaņot darba, ģimenes un privāto dzīvi.

BĒRNU NO NELABVĒLĪGAS VIDES, BĒRNU AR INVALIDITĀTI, BĒRNU AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM VAI BĒRNU AR SPECIĀLĀS IZGLĪTĪBAS VAJADZĪBĀM IEKĻAUŠANA

Iesaka dalībvalstīm:

ieviest mērķtiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu un palielinātu tādu bērnu dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kuri nāk no nelabvēlīgas vides, ietverot arī bērnus, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam vai kam ir migrantu izcelsme, un bērnus, kam nav pietiekamu zināšanu mācību valodā, kā arī bērnus ar invaliditāti, bērnus ar īpašām vajadzībām vai bērnus ar speciālās izglītības vajadzībām;

b)	rīkoties, lai panāktu, ka nav atšķirības starp tādu bērnu, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība, un pārējo bērnu dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē;

c)	attiecīgā gadījumā censties palielināt bērnu ar invaliditāti, bērnu ar īpašām vajadzībām vai bērnu ar speciālās izglītības vajadzībām dalību vispārējā pirmsskolas izglītībā un aprūpē; un

atbalstīt pirmsskolas izglītības un aprūpes darbinieku mācību programmas, kuru mērķis ir tiem palīdzēt nodrošināt kvalitatīvu pirmsskolas izglītību un aprūpi bērniem, kuri nāk no nelabvēlīgas vides, tai skaitā bērniem, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, bērniem ar invaliditāti, bērniem ar īpašām vajadzībām vai bērniem ar speciālās izglītības vajadzībām.

KVALITĀTE

Dalībvalstīm tiek ieteikts nodrošināt, ka:

a)	visiem bērniem sniegtie pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi ir kvalitatīvi, lai veicinātu veselīgu bērna fizisko, sociālo, emocionālo, kognitīvo attīstību un attīstību izglītības jomā, kā arī bērna labjutību, un lai palielinātu vecāku uzticēšanos minētajiem pakalpojumiem, un ka

valstu vai reģionālās kvalitātes sistēmas, ko dalībvalstis tiek mudinātas izstrādāt saskaņā ar Padomes ieteikumu par kvalitatīvām pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām, ietver pakalpojumu sniegšanu abu to vecuma grupu bērniem, uz kurām attiecas šis ieteikums; kvalitātes sistēmās jo īpaši būtu jāparedz:

—	piemērota darbinieku un bērnu attiecība un grupu lielums, ņemot vērā bērnu vecumu un jebkādu invaliditāti vai iespējamas speciālās izglītības vajadzības, jo īpaši sadalītās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmās, lai nepieļautu trūkumus aprūpes jomā;

—

atbalsta sniegšana visu pirmsskolas izglītības un aprūpes darbinieku profesionalizācijai, kas ietver arī nepieciešamā sākotnējās izglītības līmeņa paaugstināšanu un nepārtrauktas profesionālās pilnveides nodrošināšanu – tai skaitā zināšanas par bērna tiesībām –, nodrošinot atbilstošas mācību un mūžizglītības iespējas; un

—	droša, audzinoša un atbalstoša vide, kvalitatīva mācību programma un mācību iespējas, kas apmierina katras bērnu kategorijas un katras vecuma grupas vajadzības, un sociālā, kultūras un fiziska telpa, kas bērniem piedāvā dažādas iespējas un dod iespēju attīstīt savu potenciālu.

TERITORIĀLAIS SADALĪJUMS

Dalībvalstīm tiek ieteikts problēmas, kas saistītas ar bērnu un viņu ģimeņu piekļuvi piemērotai izglītības un aprūpes iestādei, risināt, nodrošinot pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšanu pietiekami plašā teritorijā. Tāpēc dalībvalstīm tiek ieteikts jo īpaši:

pilnībā ievērojot desegregācijas un nediskriminācijas principus un ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm, organizēt pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pienācīgu sniegšanu pilsētās un lauku apvidos, pārtikušās un nelabvēlīgās apkaimēs un reģionos un tālākos reģionos, ņemot vērā valsts struktūras, kā arī apvidu specifiskās iezīmes, tostarp bērnu blīvumu un bērnu sadalījumu pēc vecuma; un

pirmsskolas izglītības un aprūpes organizēšanā vai politikas, saskaņā ar kuru tiek lemts par pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietām, izstrādē attiecīgā gadījumā ņemt vērā to, ka ir nepieciešams samērīgs ceļā pavadītais laiks, tostarp vecākiem, kas izmanto aktīvās mobilitātes iespējas un sabiedrisko transportu.

PIEEJAMĪBA CENAS ZIŅĀ

10.

Dalībvalstīm tiek ieteikts to bērnu gadījumā, uz kuriem neattiecas Padomes ieteikums, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, un kuriem vajadzētu būt pieejamai brīvai izglītībai un cenas ziņā pieejamai un faktiskai piekļuvei kvalitatīviem pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem, kā tie definēti minētajā ieteikumā, nodrošināt ka pirmsskolas izglītības un aprūpes neto izmaksas ir pietiekami samērīgas salīdzinājumā ar citiem mājsaimniecības izdevumiem un izmantojamiem ienākumiem, īpašu uzmanību pievēršot mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Dalībvalstis jo īpaši tiek mudinātas:

a)	ierobežot vecāku izdevumus no savas kabatas; un

b)	attiecīgā gadījumā ieviest diferencētas maksas, kas būtu samērotas ar ģimenes ienākumiem, vai maksimālo maksu par pirmsskolas izglītību un aprūpi.

PIEKĻŪSTAMĪBA

11.

Dalībvalstīm tiek ieteikts turpināt novērst šķēršļus, kas liedz visiem bērniem bez diskriminācijas un vienlīdzīgi piekļūt pirmsskolas izglītībai un aprūpei. Šajā kontekstā īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai tiktu:

a)	piedāvāti risinājumi vecākiem, kuri strādā netipisku darba laiku, kas viņiem ļautu labāk saskaņot darba, ģimenes un privāto dzīvi, un vienlaikus tiktu nodrošināta bērna labjutība;

b)	pievērsta uzmanība vientuļo vecāku, kas lielākoties ir sievietes, specifiskajām vajadzībām;

c)	uzlabota piekļuve pirmsskolas izglītībai un aprūpei neatkarīgi no vecāku statusa darba tirgū tādā veidā, kas nav pretrunā viņu mudināšanai strādāt;

d)	nodrošināta ēku, infrastruktūras, kopienas atbalsta pakalpojumu un transporta, kā arī mācību materiālu un digitālo rīku piekļūstamība vecākiem un bērniem ar invaliditāti vai ar speciālās izglītības vajadzībām;

piedāvāts reāls izglītības un aprūpes atbalsts un atbilstoša informācija un saziņa bērniem un vecākiem ar invaliditāti vai ar speciālās izglītības vajadzībām, kā arī tiem, kas atrodas neaizsargātās situācijās, un novērsti valodas un kultūras šķēršļi, tostarp šķēršļi, ar kuriem saskaras migrantu izcelsmes bērni, lai nodrošinātu bērnu dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē, ko piedāvā vispārējās iestādes, kas ir iekļaujošas un nav atšķirtas;

proaktīvi sniegti atbalsts un skaidra informācija par ieguvumiem, ko sniedz dalība pirmsskolas izglītībā un aprūpē, un par pastāvošajām iespējām, atbilstības noteikumiem un administratīvajām procedūrām, kas saistītas ar pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām, kas bez diskriminācijas pieejamas visiem vecākiem neatkarīgi no ģimenes sastāva un statusa; un

g)	sniegts administratīvs atbalsts uzņemšanai, īpašu uzmanību pievēršot vecākiem neaizsargātās situācijās vai no nelabvēlīgām vidēm.

12.

Dalībvalstīm tiek ieteikts apsvērt juridisku tiesību uz pirmsskolas izglītību un aprūpi ieviešanu. Dalībvalstīm, kad tās nosaka minēto tiesību iegūšanas sākuma vecumu, tiek ieteikts ņemt vērā pienācīgi apmaksāta vai kompensēta mātes, tēva un vecāku atvaļinājuma pieejamību un ilgumu un censties nepieļaut pārtraukumus starp šāda atvaļinājuma beigām un pirmsskolas izglītības un aprūpes sākumu.

PAPILDPAKALPOJUMI UN ĀRPUSSKOLAS APRŪPE

13.

Dalībvalstīm tiek ieteikts papildus pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem nodrošināt visaptverošu pieeju bērnu aprūpei un ņemt vērā dažāda – tostarp pamatskolas – vecuma bērnu aprūpes vajadzības, veicinot cenas ziņā pieejamu, piekļūstamu un kvalitatīvu ārpusskolas aprūpi (aprūpi ārpus skolas un brīvdienu laikā) visiem pamatskolas bērniem, tostarp personām ar invaliditāti vai speciālās izglītības vajadzībām, ņemot vērā valsts noteikto mācību un brīvdienu organizāciju. Dalībvalstīm tiek ieteikts minētajos pakalpojumos attiecīgā gadījumā iekļaut atbalstu mājasdarbu veikšanai, šo atbalstu paredzot visiem bērniem, tostarp jo īpaši bērniem, kas nāk no nelabvēlīgas vides vai kas atrodas neaizsargātās situācijās.

IZPRATNE PAR TIESĪBĀM

14.

Dalībvalstīm tiek ieteikts veicināt vecāku informētību par savām tiesībām, tostarp attiecīgā gadījumā par tiesībām uz vietu pirmsskolas izglītībā un aprūpē, paturot prātā, ka dažādas tradīcijas un vide var ietekmēt zināšanas, uztveri un uzticēšanos pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmai.

15.

Dalībvalstis tiek mudinātas proaktīvi informēt vecākus par pirmsskolas izglītības un aprūpes izmantošanas iespējām, ieguvumiem un izmaksām un attiecīgā gadījumā par pieejamo finansiālo atbalstu. Būtu jāapsver šādi aspekti:

a)	vecāku vajadzība pēc informācijas par pirmsskolas izglītību un aprūpi, ņemot vērā viņu atšķirīgās prasmes, spējas, sociālekonomisko vidi un jebkādu invaliditāti; un

b)	tiešsaistē un bezsaistē viegli pieejamas informācijas sagatavošana, ņemot vērā dažādas valodu vajadzības un digitālo rīku pieejamību.

16.

Dalībvalstīm tiek ieteikts ieviest lietderīgas, objektīvas un piekļūstamas sūdzību iesniegšanas procedūras, lai būtu iespējams ziņot kompetentajām iestādēm par problēmām vai incidentiem.

PERSONĀLA DARBA NOSACĪJUMI UN PRASMES

17.

Dalībvalstīm tiek ieteikts atbalstīt kvalitatīvas nodarbinātības un taisnīgu darba nosacījumu nodrošināšanu pirmsskolas izglītības un aprūpes darbiniekiem, jo īpaši, veicinot sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanu un sniedzot atbalstu pievilcīga atalgojuma, pienācīgu darba režīmu, augstu darba drošības standartu un vienlīdzības un nediskriminēšanas panākšanai nozarē, vienlaikus ievērojot sociālo partneru autonomiju.

18.

Dalībvalstīm tiek ieteikts pievērsties prasmju vajadzību un darbinieku trūkuma problēmu risināšanai pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā, jo īpaši:

a)	uzlabojot sākotnējo un tālāko izglītību un mācības, lai pašreizējiem un topošajiem pirmsskolas izglītības un aprūpes darbiniekiem nodrošinātu nepieciešamās prasmes un kompetences;

b)	veidojot karjeras ceļus pirmsskolas izglītības un aprūpes nozarē, tostarp, izmantojot kvalifikācijas paaugstināšanu, pārkvalifikāciju un informācijas un karjeras atbalsta pakalpojumus;

c)	piedāvājot pirmsskolas izglītības un aprūpes darbiniekiem pievilcīgu profesionālo statusu un karjeras iespējas;

d)	īstenojot pasākumus, lai cīnītos pret dzimumu stereotipiem un dzimumu segregāciju un profesiju padarītu pievilcīgāku; un

e)	vajadzības gadījumā attīstot profesionālās saiknes pirmsskolas izglītības un aprūpes nozarē strādājošo vidū.

APRŪPES JOMĀ PASTĀVOŠĀS DZIMUMU NEVIENLĪDZĪBAS NOVĒRŠANA

19.

Dalībvalstīm tiek ieteikts, lai mudinātu vecākus vienlīdzīgi sadalīt bērnu aprūpes pienākumus, izmantot šādus paņēmienus:

a)	cīnīties pret dzimumu stereotipiem un veicināt abu vecāku līdzvērtīgu un vienlīdzīgu iesaistīšanos aprūpes pienākumos, šādā nolūkā cita starpā izmantojot komunikācijas kampaņas; un

b)	veicināt un atbalstīt ģimenei draudzīgu darba režīmu pieejamību un dzimumu ziņā vienlīdzīgu izmantošanu, kā arī to, ka abi vecāki, īpaši vīrieši, mūža laikā izmanto vecāku atvaļinājumu.

PĀRVALDĪBA UN DATU VĀKŠANA

20.

Dalībvalstīm tiek ieteikts pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā nodrošināt pareizu un lietderīgu politikas pārvaldību, jo īpaši:

a)	nodrošinot ciešu sadarbību starp dažādām politikas veidošanas iestādēm un pirmsskolas izglītības un aprūpes dienestiem un atbalstīt sadarbību ar citām politikas veidošanas iestādēm un dienestiem, kas atbild par pirmsskolas attīstību un izglītību; un

piesaistot un izmaksu ziņā lietderīgi izmantojot atbilstošu un ilgtspējīgu finansējumu pirmsskolas izglītībai un aprūpei, tostarp izmantot Savienības fondus un instrumentus, un īstenot tādu politiku, kas veicina bērnu aprūpes pakalpojumu finansēšanu ilgtspējīgā veidā un atbilst publisko finanšu vispārējās ilgtspējas principam.

21.

Dalībvalstīm tiek ieteikts attiecīgā gadījumā izstrādāt vai uzlabot datu vākšanu par šādiem aspektiem:

a)	bērnu dalība pirmsskolas izglītībā un aprūpē, datus vācot regulāri un izmantojot pienācīgi lielu izlasi un, ja tiek izmantoti apsekojumi, datus sadalot pēc vecuma un, ja iespējams, pēc dzimuma, ietverot atsauci par bērniem, kas atrodas neaizsargātā situācijā vai nāk no nelabvēlīgas vides;

b)	atšķirības tā laika ziņā, ko apmaksātā un neapmaksātā darbā nostrādātā sievietes un vīrieši ar aprūpes pienākumiem, kuras vēlams noteikt, izmantojot laika izlietojuma apsekojumus, kam pamatā ir saskaņotajos Eiropas laika izlietojuma apsekojumos noteiktais standarts;

c)	vecāku atvaļinājuma izmantošana sadalījumā pa dzimumiem, administratīvo datu izmantošanā vadoties pēc visā Savienībā saskaņotiem principiem un izmantojot darba un privātās dzīves līdzsvara rādītāju sistēmu, ko izstrādājusi EMCO un SPC apvienotā apakšgrupa;

d)	pirmsskolas izglītības un aprūpes personāla darba nosacījumi, jo īpaši aptverot 17. un 18. ieteikumā minētos aspektus; un

e)	regulāri dati par pirmsskolas izglītības un aprūpes trūkumu, piekļūstamību, pieejamību cenas ziņā un kvalitāti un par pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšanas teritoriālo sadalījumu, jo īpaši par teritoriālajām atšķirībām, arī attālos un lauku apvidos.

22.

Dalībvalstīm tiek ieteikts aktīvāk censties nodrošināt, ka dati ir salīdzināmi Savienības līmenī un pietiekami detalizēti.

ĪSTENOŠANA, UZRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

23.

Dalībvalstīm tiek ieteikts 18 mēnešu laikā pēc šī ieteikuma pieņemšanas, attiecīgā gadījumā balstoties uz esošajām valsts stratēģijām vai plāniem, Komisiju informēt par to pasākumu kopumu, kas tiek veikti vai ko plānots veikt, lai īstenotu šo ieteikumu. Attiecīgā gadījumā var atsaukties uz ziņojumiem, ko iesniedz saskaņā ar esošajiem ziņošanas mehānismiem, piemēram, atvērto koordinācijas metodi, Eiropas pusgadu un citiem attiecīgiem Savienības plānošanas un ziņošanas mehānismiem.

ATZINĪGI VĒRTĒ KOMISIJAS NODOMU:

24.

sadarbībā ar dalībvalstīm uzlabot regulāru datu sniegšanu, Eurostat tīmekļa vietnē, kā arī Dzimumu līdztiesības stratēģijas uzraudzības portālā darot pieejamu(-us):

i)	sīkāku sadalījumu pēc to bērnu vecuma un attiecīgā gadījumā pēc mājsaimniecības ienākumu kvintiles, kuri piedalās pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kā arī nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu dalības ilgumu un dalības rādītāju;

ii)	ticamības intervālus EU-SILC galvenajam rādītājam “Bērni oficiālajā bērnu aprūpē vai izglītībā” un citiem atbilstošajiem rādītājiem, kā arī dalības rādītājiem, kas nodrošina salīdzināmību pa gadiem un valstīm; un

iii)	plašāku skaidrojošo informāciju par savāktajiem datiem, jo īpaši attiecībā uz pirmsskolas izglītības un aprūpes programmām, uz kurām attiecas rādītāju definīcija;

b)	piesaistīt Savienības finansējumu, lai atbalstītu valstu reformas un ieguldījumus pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā;

izskatīt iespējas sadarbībā ar EMCO un SPC un ciešā sadarbībā ar Izglītības komiteju un Rādītāju un kritēriju pastāvīgo darba grupu izstrādāt papildu rādītājus un censties veicināt labas prakses apmaiņu un savstarpēju mācīšanos dalībvalstu starpā, kā arī tehniskus spēju veidošanas pasākumus, un turpināt atbalstīt dalībvalstu centienus sagatavot un īstenot reformas pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā, jo īpaši, izmantojot stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā un tehniskā atbalsta instrumentu;

mudināt Savienības aģentūras, piemēram, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu un Eurofound, regulāri vākt datus, izstrādāt rādītājus un veikt analīzi par aprūpes jomā pastāvošo dzimumu nevienlīdzību, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, apmaksātā un neapmaksātā darbā nostrādāto laiku, par individuālajām un sociālajām darbībām, ko veic sievietes un vīrieši ar aprūpes pienākumiem, un par darba režīmu visā viņu darba mūžā;

e)	šā ieteikuma īstenošanu uzraudzīt saistībā ar gada ziņojumu par dzimumu līdztiesību Savienībā un Eiropas pusgada ietvaros pastāvošiem režīmiem, izmantojot EMCO un SPC atbalstu, un attiecībā uz bērniem, kas vecāki par trim gadiem, – izglītības un apmācības pārskatu.

25.

Piecu gadu laikā ziņot Padomei par šā ieteikuma īstenošanas gaitu.

Briselē, 2022. gada 8. decembris

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. JUREČKA

(1) Eiropadomes 2002. gada 15. un 16. marta Barselonas sanāksme (2002), SN 100/1/02 REV1.

(2) Eurostat datubāzes tabula LFSA_IGAR, “Care of adults with disabilities or children and other family or personal reasons” (Pieaugušo ar invaliditāti vai bērnu, vai citu ģimenes locekļu aprūpes dēļ vai personīgu iemeslu dēļ), to iedzīvotāju īpatsvars, kas ir ekonomiski neaktīvi un vēlas strādāt, 15–64 gadu vecuma grupa.

(3) Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE): “Dzimumu nevienlīdzība aprūpē un ietekme uz darba tirgu”, 12953/20 ADD 1.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp.).

(5) OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.

(6) Padomes Ieteikums (2019. gada 22. maijs) par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (OV C 189, 5.6.2019., 4. lpp.).

(7) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES stratēģija par bērna tiesībām” (COM(2021) 142 final, 2021. gada 24. martā., 1. lpp.).

(8) Padomes Ieteikums (ES) 2021/1004 (2021. gada 14. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (OV L 223, 22.6.2021., 14. lpp.).

(9) Padomes Ieteikums (2021. gada 12. marts) par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību (OV C 93, 19.3.2021., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(11) Komisijas Ieteikums (ES) 2022/554 (2022. gada 5. aprīlis) par kvalifikāciju atzīšanu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā (OV L 107, 6.4.2022., 1. lpp.).

(12) Starptautiskā Darba organizācija, “Meeting of Experts on Policy Guidelines on the promotion of decent work for early childhood education personnel” (Ekspertu sanāksme par politikas pamatnostādnēm par pienācīgas kvalitātes nodarbinātības sekmēšanu pirmsskolas izglītības darbiniekiem), pieejams tīmekļvietnē: https://www.ilo.org/sector/Resources/codes-of-practice-and-guidelines/WCMS_236528/lang--en/index.htm

(13) Sk. Padomes secinājumus “Samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību: apmaksāta darba un neapmaksāta aprūpes darba novērtējums un dalīšana”, 13584/20.

(14) OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/13

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS IETEIKUMS

(2022. gada 13. decembris)

Eiropas Savienības Padomei par Oesterreichische Nationalbank ārējiem revidentiem

(ECB/2022/44)

(2022/C 484/02)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 27.1. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Centrālās bankas (ECB) un dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku pārskatus revidē neatkarīgi ārējie revidenti, kurus ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)

Austrijas Federālā likuma par Oesterreichische Nationalbank 37. panta 1. punkts nosaka, ka Oesterreichische Nationalbank pilnsapulce uz vairāku gadu laika posmu, kas nav garāks par pieciem gadiem, ievēl vienu ārējo revidentu un vienu ārējā revidenta aizstājēju. Ārējā revidenta aizstājējs tiks pilnvarots tikai gadījumā, ja ārējais revidents nevarēs veikt revīziju.

(3)

Oesterreichische Nationalbank pašreizējā ārējā revidenta Ernst & Young Wirtschaftsprüfungsgesellschaft m.b.H. pilnvaras un pašreizējā ārējā revidenta aizstājēja Deloitte Audit Wirtschaftsprüfungs GmbH pilnvaras beigsies pēc 2022. finanšu gada revīzijas pabeigšanas. Tāpēc jāieceļ ārējie revidenti laika posmam, kas sākas 2023. finanšu gadā.

(4)	Oesterreichische Nationalbank par savu ārējo revidentu 2023.–2027. finanšu gadam izvēlējusies BDO Austria GmbH Wirtschaftsprüfungs- und Steuerberatungsgesellschaft. Oesterreichische Nationalbank savu ārējā revidenta aizstājēju izvēlēsies vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Tiek ieteikts par Oesterreichische Nationalbank ārējo revidentu 2023.–2027. finanšu gadam iecelt BDO Austria GmbH Wirtschaftsprüfungs- und Steuerberatungsgesellschaft.

Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 13. decembrī

ECB prezidente

Christine LAGARDE

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/14

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10913 – SADCO / HACP / JV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 484/03)

Komisija 2022. gada 9. decembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32022M10913. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/15

Secinājumi par Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2022: Covid-19 vakcīnu iepirkums: pēc sākotnējām problēmām nodrošināts pietiekams skaits devu, taču procesa sniegums nav pietiekami vērtēts

(2022/C 484/04)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

(1)

ATZINĪGI VĒRTĒ Eiropas Revīzijas palātas (turpmāk “Revīzijas palāta”) Īpašo ziņojumu Nr. 19/2022 un Komisijas atbildes uz minēto ziņojumu;

(2)

ATZĪMĒ, ka Revīzijas palātas revīzijā tika pētīts, vai Komisija un dalībvalstis līdz 2021. gada beigām ir efektīvi iepirkušas Covid-19 vakcīnas; šādā nolūkā Revīzijas palāta pārbaudīja, vai:

—	ES sagatavošanās Covid-19 vakcīnu iepirkumam bija efektīva;

—	ES sarunu vedēji spēja nodrošināt ES iepirkuma mērķu sasniegšanu līgumos, ko parakstīja ar vakcīnu ražotājiem;

—	Komisija risināja problēmas, kas ietekmē vakcīnu piegādi.

(3)

ATGĀDINA, ka Komisijas publicētās ES stratēģijas “Covid-19 vakcīnas” mērķi ir nodrošināt vakcīnu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu, nodrošināt dalībvalstīm un to iedzīvotājiem savlaicīgu piekļuvi vakcīnām, vienlaikus uzņemoties vadošo lomu globāla mēroga solidaritātes centienos, un pēc iespējas ātrāk nodrošināt visiem ES iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnai par pieņemamu cenu.

(4)

ATZĪST, ka ES stratēģija “Covid-19 vakcīnas” ir būtisks sasniegums, un uzsver ES sadarbības pievienoto vērtību, nodrošinot, ka līdz 2021. gada beigām 80 % pieaugušo ES iedzīvotāju ir pilnībā vakcinēti.

(5)

ATGĀDINA, ka dalībvalstis un Komisija apstiprināja vienošanos, saskaņā ar kuru Komisija tika pilnvarota slēgt līgumus ar vakcīnu ražotājiem, lai dalībvalstu vārdā iepirktu Covid-19 vakcīnas (1).

(6)

NORĀDA, ka saskaņā ar īpašo ziņojumu ES stratēģijas “Covid-19 vakcīnas” centrā bija divas struktūras, proti, valde, kas ir atbildīga par sarunu pārraudzību un līgumu apstiprināšanu pirms parakstīšanas, un par sarunām par līgumiem atbildīgā kopīgā sarunu grupa.

(7)

ATZĪMĒ, ka saskaņā ar īpašo ziņojumu Komisijas priekšsēdētāja 2021. gada martā risināja provizoriskas sarunas par līgumu ar Pfizer/BioNTech, kas bija vienīgais līgums, attiecībā uz kuru kopīgā sarunu grupa nebija iesaistīta šajā sarunu posmā, pretēji Komisijas lēmumam par Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Komisija 2021. gada 9. aprīlī iepazīstināja valdi ar nosacījumiem, par kuriem sarunu ceļā bija panākta vienošanās starp Komisijas priekšsēdētāju un Pfizer/BioNTech, un valde piekrita izsludināt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Tas ir lielākais Covid-19 vakcīnu līgums, kas līdz 2023. gada beigām dominēs ES vakcīnu portfelī.

(8)

AICINA Komisiju turpināt sadarbību ar dalībvalstīm, lai sasniegtu ES vakcīnu stratēģijas mērķus, vienlaikus novēršot trūkumus, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, pārvaldību un dalībvalstu vajadzībām.

(9)

PIEŅEM ZINĀŠANAI ziņojumā ietvertos konstatējumus, jo īpaši to, ka:

—	Komisija savu vakcīnu stratēģiju izstrādāja pandēmijas agrīnajos posmos laikā, kad tirgū nebija pieejamas Covid-19 vakcīnas;

—	ES izdevās iepirkt Covid-19 vakcīnas, nodrošinot diversificētu portfeli, lai izplatītu neveiksmīgas vakcīnu izstrādes risku, parakstot līgumus ar vairākiem dažādiem ražotājiem;

—	ES sagatavošanās Covid-19 vakcīnu iepirkumam galvenokārt bija efektīva, taču ES iepirkuma procesu sāka vēlāk nekā Apvienotā Karaliste un ASV;

—	Līgumu noteikumi laika gaitā ir mainījušies, un ES sarunu vedēji varēja labāk nodrošināt ES iepirkuma mērķus vēlākajos līgumos, ko tā parakstīja ar vakcīnu ražotājiem;

—	Komisija un 10 no 14 dalībvalstīm, kas atbildēja uz Revīzijas palātas aptaujas jautājumiem, vēlas, lai tad, kad piešķir standarta tirdzniecības atļauju, tiktu piemērots standartizētāks atbildības režīms;

—	Komisija ir ierosinājusi izmantot iepirkuma sistēmu attiecībā uz turpmākām veselības krīzēm, iepriekš neizvērtējot tās sniegumu vai neizpētot trešo valstu iepirkuma sistēmas;

—

Līdz lielākās daļas līgumu parakstīšanai Komisija arī nebija pilnībā izanalizējusi ar vakcīnu ražošanu saistītās ražošanas un piegādes ķēdes problēmas. Komisija tikai 2021. gada februārī izveidoja darba grupu ražošanas un piegādes ķēžu atbalstam, un, lai gan tā palīdzēja novērst sastrēgumpunktus, tās ietekme uz vakcīnu ražošanas paplašināšanu bija neskaidra.

(10)

PIEKRĪT Revīzijas palātas apsvērumiem par ziņojumā iekļautajiem konstatējumiem un ieteikumiem un konkrēti tam, ka:

—	Komisija izveidoja diversificētu vakcīnu portfeli, bet 2022.–2023. gadā ES galvenokārt ir atkarīga no viena piegādātāja;

—	Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm atbalstīja līgumu īstenošanu, taču šiem centieniem bija ierobežots sviras efekts attiecībā uz piegādes problēmu pārvarēšanu;

—	ES jaunie noteikumi un darbības šajā jomā netika noteiktas, pamatojoties uz Komisijas veikto ex ante ietekmes novērtējumu.

(11)

ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas atbildi uz Revīzijas palātas konstatējumiem un iniciatīvas, kas jau ir uzsāktas, lai īstenotu minētos ieteikumus, tostarp priekšlikumu Padomes regulai par pasākumu satvaru, lai nodrošinātu apgādi ar krīzes gadījumā nepieciešamiem medicīniskiem pretlīdzekļiem sabiedrības veselības ārkārtas situācijā Savienības līmenī (2).

(12)

PIEŅEM ZINĀŠANAI Revīzijas palātas ieteikumus un tādējādi AICINA Komisiju:

—	viena gada laikā pēc Ārkārtas pamatregulas (3) un pārskatītās Finanšu regulas (4) pieņemšanas izstrādāt pandēmijas iepirkuma pamatnostādnes, pamatojoties uz gūto pieredzi un, ja iespējams, ņemot vērā esošos pierādījumus, lai noteiktu labu praksi turpmākajām sarunu grupām;

—	veikt ES iepirkuma pieejas riska novērtējumu, lai ierosinātu atbilstīgus pasākumus;

—	veikt neatkarīgu novērtējumu par procedūru atbilstību, lai no sabiedrības veselības viedokļa novērtētu ES iepirkto Covid-19 vakcīnu efektivitāti, cenas, maksājuma modeli un daudzumus, līgumu klauzulu elementus, kā arī sarunu grupas atlases kritērijus nolūkā tos iekļaut izstrādātajās pamatnostādnēs;

—	ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veikt simulācijas, lai pārbaudītu visas atjauninātā pandēmijas iepirkuma sistēmas daļas un apzinātu trūkumus un jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi.

(13)

PASVĪTRO, ka ir svarīgi izdarīt secinājumus attiecībā uz Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Ņemot vērā globālās pandēmijas kontekstu, kura laikā tika apspriesti līgumi, un neskarot šo kontekstu, dalībvalstis uzsver, ka turpmākajos līgumos dalībvalstīm ir vajadzīga lielāka elastība, jo īpaši attiecībā uz iepirktajiem daudzumiem, piegādes grafikiem un maksājumiem pienākšanas brīdī atkarībā no piegādātajām vakcīnām, kā arī precīzāk jādefinē pieņemamie derīguma termiņi. Apzinoties ES lomu globālas atbildes reakcijas aktīvā veicināšanā ar vakcīnu ziedošanu, AICINA atvieglot ziedošanas nosacījumus, lai nodrošinātu ātru un tiešu piegādi uz trešām valstīm vai valsts devu ziedošanu.

(14)

PAUŽ NOŽĒLU par to, ka Komisija nav atbildējusi uz Revīzijas palātas informācijas pieprasījumiem attiecībā uz sākotnējām sarunām par 2021. gada 19. maijā ar Pfizer/BioNTech parakstīto līgumu, un AICINA Komisiju sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai Savienības iestādes un struktūras varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumiem.

(1) Pielikums Komisijas 2020. gada 18. jūnija Lēmumam C (2020) 4192 final.

(2) COM(2021) 577 final.

(3) 2021/0294 (NLE)

(4) 2022/0162 (COD)

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/18

Secinājumi par vakcināciju kā vienu no efektīvākajiem instrumentiem slimību profilaksei un sabiedrības veselības uzlabošanai

(2022/C 484/05)

Ievads

Vakcinācija tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem sabiedrības veselības aizsardzības instrumentiem infekcijas slimību profilaksē un to viskaitīgākās ietekmes mazināšanā. Vakcinācija ir svarīga ne tikai bērniem, bet arī visa dzīves gājuma perspektīvā. Vakcīnu izstrāde nozīmēja milzu pārmaiņas medicīnas vēsturē, un tā ir būtiski ietekmējusi sabiedrības veselību. Ar vakcinācijas palīdzību daudzas slimības ir novērstas, tādējādi samazinot slogu veselības aprūpes sistēmām un novēršot aptuveni 3,5–5 miljonus nāves gadījumu gadā (1). Kas attiecas uz bakām, šī slimība, pateicoties vakcinācijai, ir pat izskausta.

Tomēr mūsdienās vakcinācija ir kļuvusi par savu panākumu upuri. Ir cilvēki, kas vairs nesaskata to infekcijas slimību ietekmi, kuras vakcinācijas shēmu dēļ vairs nepastāv, un tāpēc ievērojams skaits cilvēku var pat apšaubīt vakcinācijas nozīmi. Vakcinācijas aptveres rādītāji daudzos ES reģionos ir krietni zemāki par ieteiktajiem līmeņiem. Šādos apstākļos infekcijas slimības var viegli atgriezties. Kā piemēru var minēt masalu epidēmiju, kas pēdējos gados ir uzliesmojusi vairākās Eiropas valstīs.

Pēdējās desmitgadēs cilvēku vēlme saņemt drošas, efektīvas, rekomendētas un pieejamas vakcīnas ir iedragāta. Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzskata, ka vakcīnneizlēmība ir viens no 10 lielākajiem veselības apdraudējumiem pasaules mērogā. Šī problēma arī atšķirīgi izpaužas atkarībā no attiecīgās vakcīnas konteksta, valsts un veida, un šā iemesla dēļ tā ir īpaši sarežģīta. Nav viena universāla risinājuma, un līdztekus mērķtiecīgām komunikācijas kampaņām ir jāpieliek pastāvīgi pūliņi, lai uzlabotu dialogu ar iedzīvotājiem, izprastu viņu bažas un izstrādātu pielāgotas vakcinācijas stratēģijas.

Covid-19 pandēmija ir vēl vairāk izgaismojusi šā jautājuma apmēru un tvērumu. Vilcināšanos vakcinēties pret Covid-19 būtiski ietekmēja dažādi faktori, kuru vidū galvenokārt izpaudās bažas par vakcīnas drošumu un efektivitāti. Lai gan dažās ES dalībvalstīs Covid-19 vakcinācijas kampaņu rezultātā panāktie vakcinācijas rādītāji nebija visai augsti, vietumis Eiropas Savienībā rezultāti bija iespaidīgi labi.

Pozitīvi ir tas, ka pandēmija ir arī virzījusi uz priekšu vairāku svarīgu risinājumu un instrumentu izstrādi, kurus mēs jau tagad varam izmantot. Būtiska attīstība ir notikusi, piemēram, digitalizācijā – līdz ar datu vākšanu un apmaiņu ES līmenī, kā arī ES digitālā Covid sertifikāta izveidi, kas ir svarīgs atskaites punkts, nosakot globālu standartu kā daļu no sabiedrības veselības pasākumiem pandēmijas izplatības ierobežošanai. ES stratēģija “Covid-19 vakcīnas” (2), kurai sekoja Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) izveide, arī ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai nodrošinātu medicīnisko pretlīdzekļu, piemēram, vakcīnu un terapijas līdzekļu, izstrādi, iepirkumu, iegādi un izplatīšanu ES līmenī. Vēl viens vienlīdz svarīgs sasniegums ir Eiropas veselības savienības izveide, kuras mērķis ir stiprināt galveno aģentūru gatavību krīzēm un reaģēšanu uz tām.

Mums ir jāmācās no Covid-19 pandēmijas, lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību turpmākām krīzēm sabiedrības veselības jomā. Pārvietoto personu plūsmas uz ES šajā sakarā var radīt sabiedrības veselības izaicinājumus, pirmkārt un galvenokārt, pašai pārvietotajai grupai, bet vienlaikus arī dalībvalstīm, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem visas šādas personas būtu jāiekļauj savās vakcinācijas stratēģijās. Turklāt mums būtu jākoncentrējas uz klimata pārmaiņu ietekmi uz sabiedrības veselību, – ietekmi, kas var būt tālejoša un radīt potenciālas izmaiņas infekcijas slimību, jo īpaši vektoru pārnēsātu slimību, piemēram, hantavīrusa, ērču encefalīta, Laimas slimību un malārijas, pārneses mērogos.

Paturot to prātā, dalībvalstīm būtu jāpastiprina kopīgie centieni, pamatojoties uz Padomes 2018. gada Ieteikumu par pastiprinātu sadarbību, kas vērsta pret vakcīnregulējamām slimībām (3), un pēdējos gados gūto pieredzi saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

Lai gan vakcinācijas pakalpojumi, programmas un rīcībpolitikas ir dalībvalstu kompetencē, ņemot vērā infekcijas slimību pārrobežu raksturu un kopīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaras valstu imunizācijas programmas, jo īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, migrāciju vai pērtiķu baku uzliesmojumu, dalībvalstis varētu būt ieguvējas no vēl koordinētākas ES pieejas epidēmiju un vakcīnregulējamu slimību izplatības novēršanai un ierobežošanai.

Cīņa pret vakcīnneizlēmību: maldinošas informācijas un dezinformācijas risks un nepieciešamība palielināt sabiedrības uzticēšanos vakcinācijai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINA, ka, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantu, Savienības rīcībai ir jāpapildina dalībvalstu politika un ir jābūt vērstai uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu fizisko un garīgo saslimšanu un slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai;

ATZĪST, ka, lai gan vakcinācijas programmas ir dalībvalstu kompetencē, ņemot vērā to, ka vakcīnregulējamām slimībām ir pārrobežu raksturs, labāk koordinētai ES pieejai kopumā var būt pievienotā vērtība;

ATZĪMĒ, ka vakcīnneizlēmībai ir dažādi pamatcēloņi. Dažādām situācijām, proti, regulārai vakcinācijai ar labi zināmām vakcīnām vai vakcinācijai veselības krīžu, piemēram, Covid-19 pandēmijas, laikā, kad tiek izmantotas nesen izstrādātas vakcīnas, ir vajadzīgi atšķirīgi risinājumi;

ATZĪST, ka Covid-19 pandēmija skaidri parādīja draudus un problēmas, ko maldinoša informācija un dezinformācija rada mūsu sabiedrībai. “Infodēmija” – pārāk daudz informācijas, tostarp nepatiesas vai maldinošas informācijas digitālajā un fiziskajā vidē slimības uzliesmojuma laikā (4) – bija viens no galvenajiem faktoriem, kas palielināja riskus cilvēku veselībai, veselības sistēmām un efektīvai krīzes pārvarēšanai;

ATGĀDINA 2018. gada 5. decembrī pieņemto Komisijas un Augstās Pārstāves kopīgo paziņojumu, ar ko uzsāk Rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai (5), 2018. gada 26. aprīlī pieņemto Komisijas paziņojumu “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē” (6), 2021. gada 26. maijā pieņemto Komisijas paziņojumu “Norādījumi par izvērstā Prakses kodeksa dezinformācijas jomā izstrādi” (7), 2018. gada 26. aprīlī pieņemto Komisijas paziņojumu par pastiprinātu sadarbību, kas vērsta pret vakcīnregulējamām slimībām (8), un 2020. gada 10. jūnijā pieņemto Komisijas un Augstā pārstāvja kopīgo paziņojumu “Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem” (9);

ATGĀDINA Padomes secinājumus par noturības stiprināšanu un hibrīddraudu, tostarp dezinformācijas, apkarošanu saistībā ar Covid-19 pandēmiju (10), Padomes Ieteikumu par pastiprinātu sadarbību, kas vērsta pret vakcīnregulējamām slimībām (11), kurā īpaša uzmanība pievērsta jautājumam par vakcīnneizlēmību un dezinformāciju, kas sabiedrības uzmanību no vakcinācijas ieguvumiem pārvirza uz neuzticēšanos zinātnei un bailēm no iespējamām blaknēm, un PIEŅEM ZINĀŠANAI Eiropas Komisijas ceļvedi (12) to rīcību īstenošanai, uz ko aicināja ieteikumā kopā ar darbībām, kas ietvertas Vienotajā rīcībā vakcinācijas jomā (13), kas sniedz ieteikumus un konkrētus instrumentus stingrākai reaģēšanai uz vakcinācijas izaicinājumiem, tostarp veicinot vakcīnu pieņemšanu;

ATGĀDINA 2020. gada 11. decembrī publicēto ziņojumu Komisijai par stāvokli attiecībā uz uzticēšanos vakcīnām ES un Apvienotajā Karalistē (14);

ATGĀDINA Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2021. gada 29. jūnijā publicēto ziņojumu “Maldinošas informācijas par vakcīnām izplatīšanas apkarošana tiešsaistē ES” (15), kurā izskatīta pierādījumu bāze tam, kā apkarot maldinošu informāciju par vakcīnām tiešsaistē ES, un IZCEĻ ECDC uzturēto Eiropas Vakcinācijas informācijas portālu (16), kurā sniegti precīzi un aktuāli pierādījumi par vakcināciju, kā arī pārskats par ES mehānismiem vakcīnu drošuma un efektivitātes nodrošināšanai;

ATGĀDINA par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (17), un arī ATZINĪGI VĒRTĒ ECDC vispārējo lomu un ieguldījumu, tostarp veicinot cīņu pret maldinošu informāciju un dezinformāciju par vakcināciju un palielinot uzticēšanos vakcīnām, piemēram, nodrošinot e-mācību kursus par to, kā rīkoties saistībā ar maldinošu informāciju par vakcināciju tiešsaistē (18);

10.

ATZINĪGI VĒRTĒ programmu “ES – veselībai”, kas vērienīgi veicina Savienības mēroga un starpnozaru krīžu novēršanu, īpašu uzmanību pievēršot vakcinācijas aptveres rādītāju uzlabošanai dalībvalstīs, jo īpaši nodrošinot finansējumu izpratnes veicināšanas kampaņām un komunikācijas pasākumiem, kas paredzēti gan plašai sabiedrībai, gan konkrētām grupām, lai novērstu vakcīnneizlēmību, maldinošu informāciju un dezinformāciju un risinātu to problemātiku;

11.

ATZINĪGI VĒRTĒ “Apvārsnis 2020” darbības, kas vērstas pret maldinošu informāciju par vakcīnām, un instrumentu izstrādi, lai uzlabotu vakcinācijas rādītājus, un “Apvārsnis Eiropa” darbības, kuru mērķis ir sniegt pierādījumus, lai labāk vērstos pret maldinošu informāciju un dezinformāciju;

12.

ATZINĪGI VĒRTĒ Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada 1. aprīlī publicēto imunizācijas programmu 2030. gadam (19), kuras mērķis ir novērst vakcīnneizlēmību, izstrādājot stabilas, inovatīvas stratēģijas, lai mazinātu maldinošu informāciju par vakcīnām, kā arī tās izplatīšanos un negatīvo ietekmi;

13.

UZSVER, ka ir pastāvīgi jāanalizē un jāpublisko ar vakcināciju saistītie individuālie riski un ieguvumi dažādās riska grupās un to personu vidū, kurām trūkst informācijas avotu, piemēram, sociālu, kultūras vai valodas problēmu dēļ;

14.

AICINA DALĪBVALSTIS:

—

izmantot starpnozaru speciālo zināšanu kopumu (tostarp sabiedrības veselības ekspertus, digitālās veselības ekspertus, komunikācijas speciālistus, sociālo mediju ekspertus un uzvedības ekspertus), lai pastiprinātu centienus apkarot maldinošu informāciju un dezinformāciju attiecībā uz vakcīnām, un piemērot spēcīgāku, uz pierādījumiem balstītu un stratēģiskāku pieeju komunikācijai par vakcīnām, iesaistītajām pusēm nodrošinot saskaņotu ziņapmaiņu;

15.

AICINA KOMISIJU:

—

nedublējot esošās iniciatīvas un līdz minimumam samazinot administratīvo slogu dalībvalstīm, izveidot ekspertu forumu vakcīnneizlēmības jautājumos, lai nodrošinātu platformu visu attiecīgo jomu ekspertu sapulcināšanai nolūkā apspriest, apmainīties ar paraugpraksi, veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Vienotās rīcības vakcinācijas jomā pasākumiem ārpus paša projekta un, jo īpaši, atvieglot un paātrināt saziņu ar ES aģentūrām, lai sniegtu norādījumus par to, kā palielināt vakcinācijas aptveres rādītājus visā Eiropas Savienībā;

—	attiecīgā gadījumā stiprināt koordināciju starp ES vakcinācijas politiku un dezinformācijas apkarošanas politiku, lai atbalstītu efektīvāku holistisku pieeju, tostarp izdodot Komisijas paziņojumu par vēršanos pret vakcīnneizlēmību;

—	kopā ar ECDC pēc pieprasījuma un ņemot vērā valstu īpatnības, sniegt dalībvalstīm nesaistošus, pielāgotus ieteikumus un pamatnostādnes par to, kā novērst vakcīnneizlēmību;

—	pēc dalībvalsts pieprasījuma konsultēt par valsts imunizācijas programmām atbildīgās personas dalībvalstīs par visu attiecīgo ES programmu un instrumentu izmantošanu mērķtiecīgām vakcinācijas kampaņām un par to, kā novērtēt šīs kampaņas;

16.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU:

—

izstrādāt apmācības iespējas (apmācību komunikācijas un sociālo mediju jomā), lai veselības aprūpes speciālisti un veselības jomas komunikācijas eksperti varētu labāk apgūt efektīvus paņēmienus un instrumentus, ar ko apkarot maldinošu informāciju un dezinformāciju, tostarp tiešsaistē, attiecībā uz vakcīnām, nolūkā izstrādāt komunikācijas stratēģijas vai nodrošināt efektīvu komunikāciju starp veselības aprūpes speciālistiem un iedzīvotājiem par vakcinācijas priekšrocībām (kopīga lēmumu pieņemšana), iesaistot Vakcinācijas koalīciju un veselības aprūpes speciālistu un studentu apvienības valsts līmenī;

—	veicināt izpratnes veicināšanas pasākumus par vakcinācijas priekšrocībām, tostarp izmantojot partnerības ar izglītības nozari, sociālos partnerus un rīcību, kas vērsta uz plašsaziņas līdzekļiem, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot sociālo mediju platformu pienākumiem un lomai;

—	atbalstīt valsts politiku, kas nodrošinās taisnīgu, pieejamu un pievilcīgu vakcinācijas pakalpojumu sniegšanu visiem cilvēkiem, kam pienākas tos saņemt, nodrošinot, ka vakcinācija nekļūst par neizmantotu iespēju;

ES sadarbības stiprināšana, lai sagatavotos gaidāmajiem izaicinājumiem: izmantot paraugpraksi un gūto pieredzi

17.

ATZĪMĒ, ka Covid-19 pandēmija ir būtiski un vēl nepieredzēti ietekmējusi vakcinācijas politiku Eiropas un valstu līmenī. Lai gan dažās dalībvalstīs Covid-19 vakcīnas pieņemšanas rādītājs bija augsts, daudzās dalībvalstīs tas nebija pietiekamā līmenī. Tā ir arī paātrinājusi jaunu instrumentu un risinājumu izstrādi, uz kuriem ES var balstīties, lai veicinātu sadarbību vakcinācijas stratēģiju un imunizācijas programmu jomā;

18.

PASVĪTRO ieguvumus, ko neuzticēšanās vakcīnām novēršanā un vakcinācijas aptveres veicināšanā sniedz pastiprināta ES sadarbība; saprotot, ka būtiski atšķirīgas pieejas, lai gan to pamatā ir vieni un tie paši zinātniskie dati, dažos gadījumos var negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos vakcinācijai;

19.

ATGĀDINA Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 (2021. gada 14. jūnijs) par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru, kam bija lieli panākumi ES;

20.

ATGĀDINA Komisijas 2020. gada 17. jūnijā iesniegto ES vakcīnu stratēģiju Covid-19 vakcīnu izstrādes, ražošanas un ieviešanas paātrināšanai, kas ļāva dalībvalstīm kopīgi iepirkt un nodrošināt savlaicīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām;

21.

ATZINĪGI VĒRTĒ Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) izveidi, kurai būtu jāstrādā, lai medicīnisko pretlīdzekļu jomā uzlabotu sagatavotību nopietniem pārrobežu apdraudējumiem un reaģēšanu uz tiem, un, to darot, būtu cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm. Uzmanība būtu jāpievērš ar medicīnisko pretlīdzekļu piegādi saistīto problēmu risināšanai;

22.

ATZĪMĒ, ka ir pastiprinājusies starptautiskā mobilitāte un migrācija, tāpēc sadarbībai vakcinācijas jomā vienmēr vajadzētu būt ar globālu dimensiju;

23.

ATGĀDINA 2022. gada 23. martā pieņemto Komisijas paziņojumu “To personu uzņemšana, kuras bēg no kara Ukrainā: Eiropas sagatavošana vajadzību apmierināšanai”, kurā uzsvērta nepieciešamība palielināt vakcinācijas aptveri pārvietoto ukraiņu vidū, īpašu uzmanību pievēršot bērnu vakcinācijas programmām;

24.

ATGĀDINA ECDC2022. gada 8. martā publicētās pamatnostādnes “Operatīvie sabiedrības veselības apsvērumi attiecībā uz infekcijas slimību profilaksi un kontroli, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu”;

25.

NORĀDA, ka arī citas globālas problēmas un krīzes, jo īpaši klimata pārmaiņas, varētu ietekmēt infekcijas slimību sastopamību ES, kas, visticamāk, palielinās ērču encefalīta un citu vektoru pārnēsātu slimību, piemēram, Rietumnīlas drudža vai denges drudža, izplatīšanos;

26.

ATZĪST darbu, ko veicis Eiropas zāļu regulatīvais tīkls saistībā ar vakcīnām, nodrošinot zāļu kvalitāti, iedarbīgumu un drošumu Eiropas Savienībā. Regulatīvā tīkla darbs ietver zinātnisko tīklu izveidi, salīdzinošo novērtēšanu un ciešu sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm, kas veicina padziļinātas zinātniskās atziņas par vakcīnām un palielina uzticamību Eiropas iedzīvotāju vidū;

27.

AICINA DALĪBVALSTIS:

—	veicināt pieaugušo vakcinācijas kampaņas, lai nodrošinātu aizsardzību pret pārnēsājamām infekcijas slimībām, kas var būt saistītas ar smagu iznākumu, piemēram, masalām, difteriju, stingumkrampjiem vai poliomielītu;

—	turpināt bērnu vakcinācijas kampaņas un nodrošināt aizsardzību pret pārnēsājamām infekcijas slimībām bērniem, kuri vēl nav aizsargāti ar vakcināciju, t. i., veikt vakcinācijas kampaņas;

—	atbalstīt veselības aprūpes sistēmas digitalizāciju un izpētīt iespēju attīstīt medicīnas iestāžu spēju uzglabāt elektronisku informāciju par iedzīvotāju vakcinācijas statusu;

—	kā labu veselības praksi visplašākajai sabiedrībai –veidot un uzturēt atbilstošu veselības nozares darbaspēku, kas spēj ātri un efektīvi reaģēt uz veselības apdraudējumiem, kā arī uzlabot vakcinācijas aptveri veselības aprūpes speciālistu vidū;

—	veicināt veselības izglītību un veselībpratību visa dzīves gājuma perspektīvā;

28.

AICINA KOMISIJU:

—

nodrošinot veselības datu aizsardzību, izpētīt pievienoto vērtību un iespējas pārvarēt juridiskos un tehniskos šķēršļus valsts vai vietējā līmeņa imunizācijas informācijas sistēmu, ja tādas pastāv, sadarbspējai, izmantojot iespējas, ko piedāvā esošie vai turpmākie pārrobežu veselības datu apmaiņas mehānismi, un izpētīt vakcinācijas sertifikātu digitālās versijas pievienoto vērtību, ņemot vērā pieredzi ar Eiropas digitālajām infrastruktūrām un citiem esošajiem instrumentiem, piemēram, starptautisko vakcinācijas vai profilakses sertifikātu;

—	īpašu uzmanību pievērst pētniecībai un inovācijai un izskatīt iespējas atbalstīt jaunu vakcīnu izstrādi pret atkārtotiem vai jauniem infekcijas draudiem, īpaši koncentrējoties uz vektoru pārnēsātām slimībām;

—	aicināt ECDC, ņemot vērā spēkā esošās valstu sabiedrības veselības pamatnostādnes, atjaunināt sabiedrības veselības norādījumus par infekcijas slimību skrīningu un vakcināciju pret tām nesen ES/EEZ ieceļojušu migrantu vidū;

29.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU:

—

pamatojoties uz labo praksi un pieredzi, kas gūta ar instrumentu “Bazaar”, kurš izstrādāts Covid-19 vakcīnu iepirkumu jautājumos kompetentās valdes vajadzībām, izstrādāt virtuālu datubāzi, lai atvieglotu uz brīvprātības pamata veiktu informācijas apmaiņu par pirmās nepieciešamības vakcīnu iespējamiem pārpalikumiem un trūkumu, tādējādi ļaujot dalībvalstīm veikt tālākpārdošanu vai ziedošanu;

—	attiecīgā gadījumā izmantot iespējas kopīgi veikt vakcīnu iepirkšanu, vienlaikus ņemot vērā nopietnos pārrobežu veselības apdraudējumus, ko atzīst Savienības līmenī, un dalībvalstu faktiskās vajadzības;

—	atbalstīt Eiropas Zāļu regulatīvo tīklu, izmantojot ar pietiekamiem resursiem apveltītu un elastīgu mehānismu, lai konsolidētu tā darbu un ilgtermiņā nodrošinātu tīkla ieguldījuma ilgtspēju.

(1) https://www.who.int/health-topics/vaccines-and-immunization#tab=tab_

(2) COM/2020/245 final

(3) COM/2018/244 final.

(4) https://www.who.int/health-topics/infodemic#tab=tab_1

(5) JOIN/2018/36 final

(6) COM/2018/236 final

(7) COM/2021/262 final

(8) COM/2018/245 final

(9) JOIN/2020/ 8 final

(10) ST 14064/20

(11) COM/2018/244 final

(12) https://health.ec.europa.eu/system/files/2022-07/2019-2022_roadmap_en.pdf

(13) https://eu-jav.com/

(14) https://health.ec.europa.eu/system/files/2022-11/2020_confidence_rep_en.pdf

(15) https://www.ecdc.europa.eu/en/news-events/ecdc-launches-report-countering-online-vaccine-misinformation-eueea

(16) https://vaccination-info.eu/en

(17) 2020/0320(COD)

(18) https://www.ecdc.europa.eu/en/news-events/e-learning-how-address-online-vaccination-misinformation

(19) https://www.who.int/publications/m/item/immunization-agenda-2030-a-global-strategy-to-leave-no-one-behind

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/24

Euro maiņas kurss (1)

2022. gada 19. decembris

(2022/C 484/06)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0598
JPY	Japānas jena	144,65
DKK	Dānijas krona	7,4382
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87118
SEK	Zviedrijas krona	11,0063
CHF	Šveices franks	0,9884
ISK	Islandes krona	151,90
NOK	Norvēģijas krona	10,5025
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,233
HUF	Ungārijas forints	403,18
PLN	Polijas zlots	4,6853
RON	Rumānijas leja	4,9107
TRY	Turcijas lira	19,7676
AUD	Austrālijas dolārs	1,5794
CAD	Kanādas dolārs	1,4472
HKD	Hongkongas dolārs	8,2428
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6632
SGD	Singapūras dolārs	1,4378
KRW	Dienvidkorejas vona	1 377,17
ZAR	Dienvidāfrikas rands	18,3074
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3901
HRK	Horvātijas kuna	7,5395
IDR	Indonēzijas rūpija	16 506,72
MYR	Malaizijas ringits	4,6912
PHP	Filipīnu peso	58,649
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,923
BRL	Brazīlijas reāls	5,6327
MXN	Meksikas peso	20,9743
INR	Indijas rūpija	87,5321

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/25

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/07)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Beļģija

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Beļģija

Piemiņas monētas tematika: veselības aprūpes nozare, atzinīgi vērtējot tās izcilo darbu Covid-19 pandēmijas laikā

Dizainparauga apraksts: dizainparaugā monētas vidusdaļā attēlots veselības aprūpes darbinieks. Kreisajā pusē redzams uzraksts “Danke – Merci – Dank u” un dažādas ar veselības aprūpes nozari saistītas piktogrammas. Secībā no augšas uz leju tās ir šādas: krusts, stetoskops, sirds, šļirce, ratiņkrēsls un ķīmisks maisījums. Labajā malā ir dizaina autora Luc Luycx iniciāļi. Tā kā monētas tiks kaltas Nīderlandes Karaliskajā monētu kaltuvē, apakšējā daļā ir attēlota gan Utrehtas monētu kaltuves zīme (kaducejs), gan Beļģijas kaltuves meistara zīme (Herzeles pašvaldības ģerbonis), kā arī valsts kods “BE” un gadskaitlis “2022”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:2 000 000

Emisijas datums: 2022. gada pavasaris

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2) Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/26

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/08)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Grieķija

Emitentvalsts: Grieķija

Piemiņas monētas tematika: 200 gadu kopš pirmās Grieķijas konstitūcijas pieņemšanas

Dizainparauga apraksts: dizainparaugā attēlots Asklēpija templis Epidaurā ar Asklēpija statuju tā vidū. Šī tematika ir pārņemta no piemiņas medaļas reversa, kura veltīta grieķu dumpinieku Epidaurā rīkotajai pirmajai nacionālajai asamblejai un kuru karaļa Oto valdīšanas laikā pasniedza asamblejas dalībniekiem. Apkārt izvietoti uzraksti “GRIEĶIJAS REPUBLIKA” un “PIRMĀ GRIEĶIJAS KONSTITŪCIJA”, gadskaitļi “1822” un “2022”, palmete (Grieķijas monētu kaltuves zīme) un mākslinieka (George Stamatopoulos) monogramma.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:750 000

Emisijas datums: 2022. gada jūlijs

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/27

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/09)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Spānija

Emitentvalsts: Spānija

Piemiņas monētas tematika: ceļojuma apkārt pasaulei piecsimtgade

Dizainparauga apraksts: ekspedīcija tika sākta Seviļā 1519. gadā, un to pabeidza 1522. gadā pēc tam, kad bija veikts pirmais brauciens apkārt pasaulei. Dizainparaugā redzami divi attēli: viens ir globuss fonā, un otrs — Huana Sebastjana Elcāno portrets. Portreta apakšējā daļā ar lielajiem burtiem rakstīts “JUAN SEBASTIÁN ELCANO” un “PRIMUS CIRCUMDEDISTI ME” (Pirmais, kas apbrauca man apkārt), un uz pleca minēts šā brauciena apkārt pasaulei sākums un beigas (1519. un 1522. gads). Labajā pusē ar lielajiem burtiem norādīta emitentvalsts “ESPAÑA” un monētas kalšanas gads “2022”. Kreisajā pusē redzama monētu kaltuves zīme.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:1 000 000

Emisijas datums: 2022. gada pirmais ceturksnis

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/28

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/10)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Spānija

Emitentvalsts: Spānija

Piemiņas monētas tematika: UNESCO: Garahonajas nacionālais parks

Dizainparauga apraksts: Garahonajas nacionālais parks atrodas Gomeras salas vidū, Kanāriju salu arhipelāgā, un to iekļāva Pasaules mantojuma vietu sarakstā kā izcilu labi saglabātu laurisilva (lauru meža) paraugu; šāds mežs ir unikālas seno mitro tropu un subtropu mežu ekosistēmas relikts; šie meži klāja lielu daļu Eiropas un Ziemeļāfrikas terciārā perioda laikā.

Uz monētas attēlota “Roque de Agando” klints un daži lauru meža koki. Labajā pusē ar lielajiem burtiem rakstīts “ESPAÑA” un minēts monētas izkalšanas gads “2022”. Labajā pusē augšā redzama monētu kaltuves zīme.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:1 000 000

Emisijas datums: 2022. gada pirmais ceturksnis

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/29

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/11)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Igaunija

Emitentvalsts: Igaunija

Piemiņas monētas tematika: Igaunijas literātu biedrības dibināšanas 150. gadskārta

Dizainparauga apraksts: dizainparaugā attēlotas grāmatas lappuses un rakstāmspalvas galiņš. Augšā pusaplī izkārtots uzraksts “EESTI KIRJAMEESTE SELTS” un minēts emisijas gads “2022”. Uz grāmatas lappusēm rakstīts “KUI ME EI SAA SUUREKS RAHVAARVULT, PEAME SAAMA SUUREKS VAIMULT”, un tas nozīmē —“Ja mēs nevaram būt liela nācija skaitļos, mums jābūt lieliem garā”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:1 000 000

Emisijas datums: 2022. gada pirmais ceturksnis

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/30

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/12)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Portugāle

Emitentvalsts: Portugāle

Piemiņas monētas tematika: 100. gadskārta, kopš Gagu Kutiņu un Sakadura Kabrāls 1922. gadā pārlidoja Atlantijas okeāna dienvidu daļu

Dizainparauga apraksts: okeāna šķērsošanai izmantoja tikai iekšējos navigācijas līdzekļus — modificētu sekstantu un kursa korektoru. Dizainparaugā attēlots viens no trim “Fairey III” divplākšņiem, ar kuriem tika veikts lidojums no Lisabonas uz Riodežaneiro. Malā redzams uzraksts “TRAVESSIA DO ATLÂNTICO SUL” (“Dienvidatlantijas šķērsošana”). Zem lidaparāta izvietots uzraksts “PORTUGAL 1922–2022”. Monētu kaltuves zīme ir uzraksts “CASA DA MOEDA”, Portugāles monētu kaltuves nosaukums.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:1 000 000

Emisijas datums: 2022. gada marts

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/31

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/13)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Slovākija

Emitentvalsts: Slovākija

Piemiņas monētas tematika: 300. gadskārta, kopš kontinentālajā Eiropā uzbūvēts pirmais augstspiediena tvaika dzinējs raktuvju meliorācijas vajadzībām

Dizainparauga apraksts: dizainparaugā attēlots augstspiediena tvaika dzinējs, ko izmantoja ūdens aizvadīšanai no raktuvēm un uzbūvēja kalnrūpniecības pilsētā Nova Baņā 1722. gadā. Tas bija pirmais šāds dzinējs kontinentālajā Eiropā. To konstruēja un uzbūvēja angļu inženieris Īzaks Poters, kura paraksta faksimils divās rindās vertikāli izvietots dizainparauga kreisās puses apakšā. Dzinēja attēla labajā pusē vertikāli minēta emitentvalsts “SLOVENSKO” un no tās pa labi — gadskaitļi “1722” un “2022”, kurus atdala centrēts punkts. Blakus monētas vidusdaļas kreisajai malai attēlota Kremnicas monētu kaltuves (Mincovňa Kremnica) zīme, kas sastāv no burtiem “MK”, kuri izvietoti starp divām spiednēm, un zem tās — stilizēti monētas valsts puses dizaina autora Petera Valaha iniciāļi.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:1 000 000

Emisijas datums: 2022. gada oktobris

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/32

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/14)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Andora

Emitentvalsts: Andora

Piemiņas monētas tematika: leģenda par Kārli Lielo

Dizainparauga apraksts: pēc nostāstiem Andoru nodibināja imperators Kārlis Lielais 805. gadā un piešķīra tās iedzīvotājiem atsevišķu juridisku statusu. Monētas dizainparaugā attēlota šī Andoras vēsturē un kultūrā dziļi sakņotā leģenda. Fonā redzama ainava ar kalniem un upi, kas raksturo šīs zemes bagātīgo dabu, kā arī attēlots emitentvalsts nosaukums “ANDORRA”. Priekšplānā atainots Kārļa Lielā portrets, kas ir daļa no Albrehta Dīrera gleznotā plaši pazīstamā portreta, kā arī minēts emisijas gads “2022”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:70 000

Emisijas datums: 2022. gada pēdējais ceturksnis

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/33

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/15)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Andora

Emitentvalsts: Andora

Piemiņas monētas tematika: 10 gadu, kopš stājies spēkā Monetārais nolīgums starp Andoru un Eiropas Savienību

Dizainparauga apraksts: dažādu formu un lielumu mozaīkmīklas gabaliņi, kas attēloti monētas apakšdaļā, simbolizē Andoras Firstisti un Eiropas Savienības dalībvalstis. Monētas augšējā daļā zvaigznes ap Eiropas kopīgās valūtas simbolu raksturo to, ka visas šīs valstis ir daļa no euro pasaules. Blakus redzams emitentvalsts nosaukums (“ANDORRA”) un svarīgie gadskaitļi “2012” un “2022”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:70 000

Emisijas datums: 2022. gada pēdējais ceturksnis

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/34

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/16)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Vatikāna Pilsētvalsts

Emitentvalsts: Vatikāna Pilsētvalsts

Piemiņas monētas tematika: pāvesta Pāvila VI dzimšanas 125. gadskārta

Dizainparauga apraksts: dizainparaugā attēlots pāvesta Pāvila VI portrets. Augšā kreisajā pusē pusaplī ir uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”, savukārt labajā pusē — “PAPA PAOLO VI”. No portreta pa kreisi minēti gadskaitļi “1897” un “2022”, un zem tiem attēlota monētu kaltuves zīme “R”. Apakšā kreisajā pusē norādīts mākslinieka vārds “D. LONGO”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:84 000

Emisijas datums: 2022. gada marts

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/35

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/17)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Vatikāna Pilsētvalsts

Emitentvalsts: Vatikāna Pilsētvalsts

Piemiņas monētas tematika: Mātes Terēzes no Kalkutas nāves 25. gadadiena

Dizainparauga apraksts: dizainparaugā attēlots Mātes Terēzes portrets ar bērnu. Augšā pusaplī izvietots uzraksts “MADRE TERESA DI CALCUTTA” un apakšā — emitentvalsts nosaukums “CITTÀ DEL VATICANO”. No portreta pa labi ir monētu kaltuves zīme “R” un zem tās — gadskaitļi “1997” un “2022”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:84 000

Emisijas datums: 2022. gada septembris

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/36

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/18)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Igaunija

Emitentvalsts: Igaunija

Piemiņas monētas tematika: Ukraina un brīvība

Dizainparauga apraksts: dizainparaugā attēlots sievietes siluets, kura rokā tur putnu, un kviešu vārpa. Augšējā kreisajā pusē ir teksts “SLAVA UKRAINI”. Apakšējā kreisajā pusē ir norādīts emitentvalsts nosaukums “EESTI” un emisijas gads “2022”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:2 000 000

Emisijas datums: 2022. gada ceturtais ceturksnis

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/37

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/19)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Somija

Emitentvalsts: Somija

Piemiņas monētas tematika: klimata pētniecība Somijā

Dizainparauga apraksts: Uz monētas redzams stilizēts ķērpis — bārdainā usneja, kuras struktūra, kas atgādina sakni, reljefa nospieduma veidā ir atveidota monētas iekšējās daļas centrā. Gar monētas iekšējās daļas ārējām malām kreisajā pusē ir izvietoti vārdi “KLIMATA PĒTNIECĪBA” somu valodā un labajā pusē — “KLIMATA PĒTNIECĪBA” zviedru valodā. Monētas iekšējās daļas apakšpusē ir uzraksts “2022 FI”. Monētas iekšējās daļas augšpusē ir attēlota Somijas monētu kaltuves zīme.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:400 000

Emisijas datums: 2022. gada rudens

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/38

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/20)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Somija

Emitentvalsts: Somija

Piemiņas monētas tematika: Somijas Nacionālajam baletam aprit 100 gadi

Dizainparauga apraksts: dizainparaugā attēlotas dejotājas spēcīgās un brīvās kustības viegla, gaisīga auduma aizsegā, kas akcentē dejas pozas skaistumu un plastiskumu. Tajā ir norādīts arī emisijas gads “2022” un augšpusē — emitentvalsts norāde “FI” un kaltuves zīme.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:400 000

Emisijas datums: 2022. gada pavasaris

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/39

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/21)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Luksemburga

Emitentvalsts: Luksemburga

Piemiņas monētas tematika: 10. gadadiena kopš lielhercoga troņmantinieka Gijoma (Guillaume) un viņa sievas troņmantinieces Stefānijas (Stéphanie) laulības noslēgšanas

Dizainparauga apraksts: dizainparaugā attēlotas lielhercoga troņmantinieka Gijoma un viņa sievas Stefānijas ģīmetnes. Blakus ģīmetnēm puslokā izvietoti troņmantinieku attiecīgie vārdi. Pa kreisi no gadskaitļa 2022 attēloti divi laulību gredzeni. Dizainparauga apakšējā daļā ir norādīts emitentvalsts nosaukums “LËTZEBUERG”, kā arī kāzu datums “20. Oktober 2012”. Monogramma (burts “H” ar kroni) simbolizē lielhercogu Anrī.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:500 000

Emisijas datums: 2022. gada aprīlis

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/40

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/22)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Malta

Emitentvalsts: Malta

Piemiņas monētas tematika: UNESCO Pasaules mantojuma objekts “Ħal Saflieni pazemes komplekss”

Dizainparauga apraksts: dizainparaugā attēlota aizvēsturiskā objekta daļa. Augšējā kreisajā pusē ir norādīts emitentvalsts nosaukums “MALTA” un zem tā emisijas gads “2022”. Apakšējā daļā ir uzraksts “ĦAL – SAFLIENI HYPOGEUM” un zem tā uzraksts “4 000 – 2 500 BC”. Apakšējā labajā pusē ir dizainparauga autora Noel Galea Bason iniciāļi “NGB”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:192 000

Emisijas datums: 2022. gada maijs

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/41

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/23)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Malta

Emitentvalsts: Malta

Piemiņas monētas tematika: Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1325 par sievietēm, mieru un drošību 22. gadadiena.

Dizainparauga apraksts: dizainparaugā attēlotas trīs sieviešu sejas. Augšējā kreisajā pusē ir uzraksti “WOMEN”, “PEACE”, “SECURITY”, emisijas gads “2022” un emitentvalsts nosaukums “MALTA”. Centrā zem seju attēla ir uzraksti “UNSCR” un “1325”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:65 500

Emisijas datums: 2022. gada oktobris.

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/42

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/24)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Lietuva

Emitentvalsts: Lietuva

Piemiņas monētas tematika: 100 gadi basketbolam Lietuvā

Dizainparauga apraksts: dizainparauga centrā attēlotas Lietuvas kartes aprises ar basketbola laukuma līnijām, simbolizējot faktu, ka basketbols Lietuvā tiek spēlēts jau 100 gadus. Izkārtoti pusaplī ap monētas centru ir arī uzraksti “LIETUVA”, “1922–2022” un Lietuvas monētu kaltuves logotips.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:750 000

Emisijas datums: 2022. gada otrais ceturksnis

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/43

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/25)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Lietuva

Emitentvalsts: Lietuva

Piemiņas monētas tematika: Lietuvas etnogrāfiskie reģioni — Suvalkija

Dizainparauga apraksts: dizainparaugā uz ģerboņa vairoga ir attēlots taurs, bet vairogu no abām pusēm ieskauj sudraba ozolzari ar zīlēm. Zari apakšā ir savienoti ar sudraba lenti, uz kuras ir uzraksts “VIENYBĖ TEŽYDI” (LAI ZIED VIENOTĪBA). Ozolkoka zari simbolizē reģiona bagāto vēsturi, kas iesniedzas līdz pat Lietuvas valsts pirmskristietības periodam. Iepriekš taurs bija visplašāk izplatītais dzīvnieks šajā reģionā. Kompozīciju no augšpuses ietver uzraksts “LIETUVA” un emisijas gads “2022”, bet no apakšpuses — uzraksts “SUVALKIJA” un Lietuvas kaltuves zīme.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:500 000

Emisijas datums: 2022. gada ceturtais ceturksnis

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/44

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2022/C 484/26)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Latvija

Emitentvalsts: Latvija

Piemiņas monētas tematika: Latvijas Bankas simtgade — finanšu pratība

Dizainparauga apraksts: finanšu pratība ir svarīga spēja izprast un efektīvi izmantot dažādas finanšu prasmes, tostarp spēja pārvaldīt personīgās finanses, plānot budžetu un veikt ieguldījumus. Finanšu pratība ir pamats mūsu attiecībām ar naudu, un tas ir mācību ceļš, kas ilgst visu mūžu. Dizainparaugā attēlots koks, kas simbolizē finanšu pratības un attiecīgo zināšanu nozīmīgumu. Apakšpusē redzams emisijas gads “2022” un zem tā — emitentvalsts nosaukums “LATVIJA”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms:415 000

Emisijas datums: 2022. gada aprīlis–maijs

(1) Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/45

Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

(2022/C 484/27)

Saskaņā ar 35. panta 3. punktu Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), ir pieņemts lēmums aizliegt zveju, kā noteikts tabulā.

Aizlieguma datums un laiks	1.10.2022.
Ilgums	1.10.2022.–31.12.2022.
Dalībvalsts	Itālija
Zvejas piepūles grupas kods	EFF2/MED2_TR3
Krājumu grupa	Sarkanā milzu garnele 8., 9., 10. un 11. ĢAA
Zvejas kuģu tips	Kuģi, kuru lielākais garums ir ≥ 18 m un < 24 m
Atsauces numurs	13/TQ110

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/46

PAZIŅOJUMS, KAS SNIEGTS SASKAŅĀ AR CIVILDIENESTA NOTEIKUMU 29. PANTA 2. PUNKTU

Sludinājums par ģenerāldirektora vietnieka amata vakanci Informātikas ģenerāldirektorātā (AD 15 pakāpe), Brisele

COM/2022/10422

(2022/C 484/28)

Eiropas Komisija ir publicējusi paziņojumu par vakanci (atsauce COM/2022/10422) ģenerāldirektora vietnieka amatam (AD 15 pakāpe) Informātikas ģenerāldirektorātā.

Lai aplūkotu paziņojuma par vakanci tekstu 24 valodās un iesniegtu pieteikumu, apmeklējiet šo īpašo tīmekļa lapu Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: https://europa.eu/!Rqbd8Y

20.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/47

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.10560 – SIKA / MBCC GROUP)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 484/29)

Komisija 2022. gada 12. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu.

Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

—	Sika International AG (“Sika”, Šveice), kas ir SIKA AG (“Sika AG”, Šveice) 100 % meitasuzņēmums,

—	LSF11 Skyscraper Holdco S.à.r.l. (“MBCC”, Luksemburga), kas ir uzņēmuma MBCC Group galvenā mātessabiedrība.

Uzņēmums Sika Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūs pilnīgu kontroli pār uzņēmumu MBCC.

Koncentrācija tiek veikta, iegādājoties daļas.

Par to pašu koncentrāciju Komisijai jau tika paziņots 2022. gada 7. jūnijā (2), taču paziņojums pēc tam tika atcelts 2022. gada 4. jūlijā (3).

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—

Sika ir uzņēmumu grupa, kura darbojas pasaules mērogā un izstrādā, ražo un piegādā ķīmiskos maisījumus, javas, hermētiķus un līmvielas, vibrāciju slāpēšanas un stiprināšanas materiālus, strukturālās stiprināšanas sistēmas, rūpnieciskos grīdas segumus, kā arī jumta un ūdensnecaurlaidības sistēmas, ko izmanto ēku sektorā un apstrādes rūpniecībā,

—

MBCC ir uzņēmumu grupa, kuru veido divas uzņēmējdarbības vienības, kas darbojas pasaules mērogā, proti, i) “ķīmiski maisījumi”, kas piedāvā risinājumus klientiem betona ražošanas, cementa un pazemes būvniecības nozarēs, un ii) “būvniecības sistēmas”, kas piedāvā risinājumus ēku un būvju aizsardzībai un remontam.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:

M.10560 – SIKA / MBCC GROUP

Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu, pa faksu vai pa pastu. Lūdzam izmantot šādu kontaktinformāciju:

E-pasts: COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu

Fakss +32 22964301

Pasta adrese:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2) OV C 234, 17.6.2022., 5. lpp.

(3) OV C 265, 11.7.2022., 8. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 484

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 20. decembris

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Padome
2022/C 484/01	Padomes Ieteikums (2022. gada 8. decembris) par pirmsskolas izglītību un aprūpi: Barselonas mērķrādītāji 2030. gadam	1
	Eiropas Centrālā banka
2022/C 484/02	Eiropas Centrālās bankas ieteikums (2022. gada 13. decembris) Eiropas Savienības Padomei par Oesterreichische Nationalbank ārējiem revidentiem (ECB/2022/44)	13

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 484/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10913 – SADCO / HACP / JV) ( 1 )	14

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2022/C 484/04	Secinājumi par Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2022: Covid-19 vakcīnu iepirkums: pēc sākotnējām problēmām nodrošināts pietiekams skaits devu, taču procesa sniegums nav pietiekami vērtēts	15
2022/C 484/05	Secinājumi par vakcināciju kā vienu no efektīvākajiem instrumentiem slimību profilaksei un sabiedrības veselības uzlabošanai	18
	Eiropas Komisija
2022/C 484/06	Euro maiņas kurss – 2022. gada 19. decembris	24
2022/C 484/07	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	25
2022/C 484/08	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	26
2022/C 484/09	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	27
2022/C 484/10	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	28
2022/C 484/11	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	29
2022/C 484/12	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	30
2022/C 484/13	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	31
2022/C 484/14	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	32
2022/C 484/15	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	33
2022/C 484/16	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	34
2022/C 484/17	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	35
2022/C 484/18	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	36
2022/C 484/19	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	37
2022/C 484/20	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	38
2022/C 484/21	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	39
2022/C 484/22	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	40
2022/C 484/23	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	41
2022/C 484/24	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	42
2022/C 484/25	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	43
2022/C 484/26	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	44
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2022/C 484/27	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	45

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2022/C 484/28	PAZIŅOJUMS, KAS SNIEGTS SASKAŅĀ AR CIVILDIENESTA NOTEIKUMU 29. PANTA 2. PUNKTU – Sludinājums par ģenerāldirektora vietnieka amata vakanci Informātikas ģenerāldirektorātā (AD 15 pakāpe), Brisele – COM/2022/10422	46
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2022/C 484/29	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10560 – SIKA / MBCC GROUP) ( 1 )	47


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.