14.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 474/1

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Vadlīnijas par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par pārrobežu sadarbības programmu saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (2014.–2020. gada periodā) slēgšanu

(2022/C 474/01)

Šis Komisijas paziņojums aizstāj Komisijas paziņojumu, kas iepriekš publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī C 417 2021. gada 14. oktobrī.

Ņemot vērā to, cik svarīga ir savlaicīga un efektīva to darbības programmu slēgšana, kuras apstiprinātas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (arī sadarbības programmas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros), Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda plānošanas periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ieskaitot programmas, kurās izmantoti REACT-EU resursi, ir jānodrošina atbilstošas norādes par šo darbības programmu slēgšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (1) un uz tās pamata pieņemtajiem vispārīgi piemērojamajiem tiesību aktiem.

Šīs vadlīnijas attiecas arī uz pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II). IPA īstenošanas regulā ir gan vispārīgas atsauces uz KNR, gan atsauces uz konkrētiem tās noteikumiem. Tāpēc šīs vadlīnijas piemēro arī IPA II pārrobežu sadarbības programmām, ja vien nav norādīts citādi.

Ņemot vērā pieredzi saistībā ar 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada plānošanas periodu slēgšanu, vadlīnijās ir ierosinātas vienkāršotas procedūras, kuru mērķis ir balstīties uz paraugpraksi, kas apzināta minēto iepriekšējo periodu slēgšanā.

Vadlīnijās ņemta vērā nepieredzētā Covid-19 krīze 2020. un 2021. gadā un Krievijas Federācijas 2022. gada 24. februārī uzsāktā militārā agresija pret Ukrainu, kā arī ar to saistītā ietekme uz programmu īstenošanu.

Vadlīniju mērķis ir atvieglot slēgšanas procesu, paredzot metodisko satvaru, saskaņā ar kuru būtu veicama slēgšana, lai veiktu Savienības neizpildīto budžeta saistību finansiālo izpildi, samaksājot dalībvalstīm galīgo atlikumu attiecībā uz programmu un/vai atceļot saistības vai veicot tādu summu atgūšanu, kuras Komisija nepamatoti samaksājusi dalībvalstīm.

Līdz ar ikgadējās pārskatu pārbaudīšanas un akceptēšanas sistēmas ieviešanu slēgšanas procedūra tagad ir ievērojami vienkāršota. Tādēļ programmas galīgai slēgšanai būtu jābalstās vienīgi uz dokumentiem, kas saistīti ar pēdējo grāmatvedības gadu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu vai pēdējo gada īstenošanas ziņojumu.

ATRUNA

Šis ir Komisijas dienestu sagatavots darba dokuments. Balstoties uz piemērojamajiem ES tiesību aktiem, tajā sniegti tehniski norādījumi kolēģiem un struktūrām, kas iesaistītas Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda slēgšanā. Šie norādījumi neskar Tiesas un Vispārējās tiesas interpretācijas.

Satura rādītājs

VISPĀRĪGIE PRINCIPI

PRIEKŠLAICĪGAS SLĒGŠANAS IESPĒJA

SAGATAVOŠANĀS SLĒGŠANAI

3.1.

Programmu grozīšana

3.2.

Lielu projektu iesniegšana/paziņošana un grozījumi tajos

FINANŠU PĀRVALDĪBA

4.1.

Saistību atcelšana

4.2.

Sākotnējā un ikgadējā priekšfinansējuma dzēšana

4.3.

Galīgā atlikuma aprēķināšana

4.4.

Virsrezervēšana

RĀDĪTĀJU UN SNIEGUMA SATVARS SLĒGŠANAS BRĪDĪ

5.1.

Iznākumu rādītāju sasniegumu vērtību ziņošana

5.2.

Slēgšanai paredzētā snieguma satvara ietekme

NOTEIKTU DARBĪBU PAKĀPENISKA ĪSTENOŠANA DIVOS PLĀNOŠANAS PERIODOS

NEFUNKCIONĒJOŠAS DARBĪBAS

DARBĪBAS, KURAS IETEKMĒ NOTIEKOŠA NACIONĀLA LĪMEŅA IZMEKLĒŠANA VAI KURAS IR APTURĒTAS AR TIESVEDĪBU VAI ADMINISTRATĪVU PĀRSŪDZĪBU, KAM IR APTUROŠS EFEKTS

IZDEVUMI, KURUS IETEKMĒ NOTIEKOŠA OLAF IZMEKLĒŠANA, OLAF ZIŅOJUMI VAI KOMISIJAS VAI EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAS REVĪZIJAS

10.

PĀRKĀPUMI

10.1.

Rīcība pārkāpumu gadījumā pēdējā grāmatvedības gadā

10.2.

Atgūstamās summas un neatgūstamās summas

10.3.

Pārkāpumu risks, kura dēļ programmas iestādes veic papildu verifikāciju attiecībā uz izdevumiem, kuri Komisijai jau deklarēti

10.4.

Pēc slēgšanas atgūtās summas

11.

SLĒGŠANAS DOKUMENTU IESNIEGŠANA

11.1.

Slēgšanas dokumentu iesniegšanas termiņš

11.2.

Izmaiņu veikšana slēgšanas dokumentos pēc to iesniegšanas termiņa

11.3.

Dokumentu pieejamība

12.

SLĒGŠANAS DOKUMENTU SATURS

12.1.

Nobeiguma īstenošanas ziņojums

12.1.1.

Ziņošana par lieliem projektiem

12.1.2.

Akceptēšana un termiņi

12.2.

Pārskati

12.2.1.

Pārbaude un akceptēšana

12.3.

Pārvaldības deklarācija un gada kopsavilkums

12.4.

Revīzijas atzinums un kontroles ziņojums

12.4.1.

Finanšu instrumenti

12.4.2.

Datu ticamība

12.4.3.

Atbalsta saņēmējiem izmaksātā publisko izdevumu summa

13.

GALĪGĀ ATLIKUMA MAKSĀJUMS

14.

LIKUMĪBAS UN PAREIZĪBAS JAUTĀJUMI

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

III PIELIKUMS

IV PIELIKUMS

1. VISPĀRĪGIE PRINCIPI

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) (2) (tajā skaitā sadarbības programmas saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi) (3), Eiropas Sociālā fonda (ESF) (4), Kohēzijas fonda (5) (turpmāk “fondi”) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) (6) darbības programmas, ko īsteno saskaņā ar KNR 2014.–2020. gada plānošanas periodam (7), kā arī pārrobežu sadarbības programmas saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II), pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 (8), ko īsteno saskaņā ar Komisijas IPA II Īstenošanas regulu (ES) Nr. 447/2014 (9), slēdz saskaņā ar šīm vadlīnijām.

Šādu programmu slēgšana ietver Savienības neizpildīto budžeta saistību finansiālo izpildi, proti, dalībvalstīm (10) (11) tiek samaksāts galīgais atlikums, kas tām pienākas attiecībā uz kādu programmu, un/vai tiek atceltas saistības vai atgūtas summas, kuras Komisija nepamatoti samaksājusi dalībvalstīm. Programmu slēgšana neskar Komisijas pilnvaras piemērot finanšu korekcijas atbilstoši relevantajām KNR normām.

2. PRIEKŠLAICĪGAS SLĒGŠANAS IESPĒJA

Dalībvalstis var pieprasīt priekšlaicīgu slēgšanu, ja tās ir veikušas visas darbības saistībā ar programmas īstenošanu. Šajā nolūkā par programmas pēdējo grāmatvedības gadu uzskatāms agrāks grāmatvedības gads, nevis grāmatvedības gads no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam. Ja Komisija šādu pieprasījumu akceptē, dalībvalstij līdz tā gada 15. februārim, kurš seko attiecīgajam grāmatvedības gadam, jāiesniedz slēgšanas dokumenti, kas paredzēti KNR 141. pantā (“slēgšanas dokumenti”) (12). Priekšlaicīgai slēgšanai ir jāatbilst visiem noteikumiem, kuri ir noteikti attiecībā uz slēgšanu.

3. SAGATAVOŠANĀS SLĒGŠANAI

3.1. Programmu grozīšana

Lai nodrošinātu programmu pareizu īstenošanu un savlaicīgu sagatavošanos slēgšanai, pieprasījumi par programmas grozījumiem (13), arī par grozījumiem finanšu plānos nolūkā pārvietot līdzekļus starp tās pašas programmas prioritārajiem virzieniem tās pašas reģionu kategorijas un tā paša fonda ietvaros, dalībvalstīm jāiesniedz līdz 2023. gada 30. septembrim. Tas ļaus pieņemt lēmumus pirms 2023. gada 31. decembra, kas ir attiecināmības beigu termiņš. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai pārskatītās finanšu tabulas par nebūtiskiem pārvietojumiem saskaņā ar KNR 30. panta 5. un 6. punktu (14) un par grozījumiem, kas saistīti ar līdzfinansējuma likmi saskaņā ar KNR 30. panta 7. punktu (15), pirms attiecināmības beigu termiņa, proti, 2023. gada 31. decembra.

IPA II pārrobežu sadarbības programmas groza saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 31. panta 5. punktu. Programmu grozījumi, par kuriem nepieciešams oficiāls Komisijas lēmums, būtu jāiesniedz līdz 2023. gada 30. septembrim. Attiecībā uz pārvietojumiem starp prioritātēm piemēro IPA II īstenošanas regulas 31. panta 5.A punktu. Par šādiem pārvietojumiem būtu jāpaziņo līdz 2023. gada 31. decembrim.

KNR 92.a pantā (16) minēto REACT-EU resursu pārvietojumi starp ERAF un ESF saskaņā ar KNR 92.b panta 5. punkta desmito daļu (17) var attiekties tikai uz finansēšanas plāna kārtējo gadu vai finansēšanas plāna nākamajiem gadiem. Visi finansēšanas plānu grozījumu pieprasījumi, kuri ietekmē 2021. un 2022. gada plānošanai pieejamos resursus un kuri ir saistīti ar pārvietojumu starp ERAF un ESF, jāiesniedz līdz attiecīgā gada 15. novembrim, lai nodrošinātu pietiekamu laiku lēmumu pieņemšanai pirms 31. decembra. Gada budžeta saistības konkrētā gadā nevar mainīt pēc attiecīgā gada 31. decembra.

3.2. Lielu projektu iesniegšana/paziņošana un grozījumi tajos (18)

Tā kā lieliem projektiem ir nepieciešams apjomīgs fondu finansējums un tādējādi tie ir nozīmīgi vispārējai programmu darbībai, dalībvalstīm pieprasījums vai paziņojums par liela projekta apstiprināšanu vai grozīšanu būtu jāiesniedz līdz 2023. gada 30. septembrim. Tas ļaus pieņemt lēmumus pirms 2023. gada 31. decembra, kas ir attiecināmības termiņa beigu datums.

Lielu projektu iesniegšana un paziņošana jāveic saskaņā ar KNR 102. un 103. pantā izklāstītajām procedūrām un informācijas prasībām, kuras noteiktas KNR 101. pantā, Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/207 (19) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1011/2014 (20).

Attiecībā uz lielu projektu grozījumu pieprasījumiem jāievēro tā pati procedūra, ko izmanto, veicot sākotnējo paziņošanu vai iesniegšanu Komisijai (attiecīgi KNR 102. panta 1. punkts vai 102. pants 2. punkts). Lielu projektu grozījumi ietver pakāpeniskas īstenošanas pieprasījumus, tādu lielu projektu grozījumus, kuri jābeidz 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un lielu projektu atcelšanu.

4. FINANŠU PĀRVALDĪBA

4.1. Saistību atcelšana

Neizlietotās saistības, kas attiecas uz plānošanas perioda pēdējo gadu, slēgšanas laikā tiks atceltas (21). Ja Komisijai līdz 2025. gada 15. februārim vai līdz 2025. gada 1. martam (ja Komisija termiņu ir pagarinājusi) nebūs iesniegts kāds no slēgšanas dokumentiem, tad to saistību daļa, kas 2023. gada 31. decembrī vēl nebūs bijusi izpildīta, tiks atcelta (22).

Saskaņā ar KNR 92.b panta 8. punkta otro daļu (23) programmas, kurām dalībvalstis iedala REACT-EU resursus, aptver periodu līdz 2022. gada 31. decembrim, ievērojot minētā panta 4. punkta prasības. Neizlietotās saistības, kas attiecas uz REACT-EU resursiem, arī tiks atceltas programmu slēgšanas laikā (24).

4.2. Sākotnējā un ikgadējā priekšfinansējuma dzēšana

Komisija sākotnējā dalībvalstīm samaksātā priekšfinansējuma dzēšanu veic ne vēlāk kā programmas slēgšanas brīdī (25). Tas attiecas arī uz papildu priekšfinansējumu, kas maksāts no REACT-EU resursiem (26).

Summas, kas samaksātas kā sākotnējais priekšfinansējums, var tikt dzēstas tikai atbilstoši deklarētajiem attiecināmajiem izdevumiem. Tomēr sākotnējā priekšfinansējuma dzēšanu var uzsākt, tiklīdz programma maksājumos saņēmusi maksimālo fondu ieguldījuma apjomu, kas noteikts Komisijas pieņemtajā programmas apstiprināšanas lēmumā. Šajā gadījumā Komisija vispirms, aprēķinājusi no fondiem un EJZF pieprasāmo summu, pārskatos iekļautos attiecināmos izdevumus izmantos, lai dzēstu ikgadējo priekšfinansējumu, un pēc tam veiks sākotnējā priekšfinansējuma dzēšanu. Dzēšanu veiks pa programmām, fondiem un reģionu kategorijām pēc pārskatu akceptēšanas.

Summas, kuras par 2020. gadā iesniegtajiem pārskatiem Komisija 2020. gadā nebūs atguvusi, tiks dzēstas vai atgūtas slēgšanas laikā (27). Šīs summas tiks ņemtas vērā, aprēķinot programmas galīgo atlikumu.

4.3. Galīgā atlikuma aprēķināšana

Par pēdējo grāmatvedības gadu, tāpat kā par pārējiem grāmatvedības gadiem, Komisija atmaksās 90 % no dalībvalsts pieprasītās summas, starpposma maksājumu pieteikumos iekļautajiem attiecināmajiem izdevumiem pa prioritātēm piemērojot katras prioritātes līdzfinansējuma likmi, ar nosacījumu, ka programmas ietvaros ir pieejamas saistības, un atbilstoši pieejamajam finansējumam.

Summu, kas pieprasāma no fondiem un EJZF par pēdējo grāmatvedības gadu, Komisija noteiks saskaņā ar KNR 139. pantu. KNR 139. panta 6. punktā ir noteikts, ka, balstoties uz akceptētajiem pārskatiem, Komisija aprēķina summu, kas pieprasāma no fondiem un no EJZF par grāmatvedības gadu, ņemot vērā gan summas attiecīgajos pārskatos, gan attiecīgajā grāmatvedības gadā Komisijas veikto maksājumu kopējo summu.

Pēc tam, kad būs aprēķināta summa, kas pieprasāma no fondiem un EJZF, Komisija dzēsīs ikgadējo un/vai sākotnējo priekšfinansējumu. Saskaņā ar KNR 139. panta 7. punkta otro daļu (28) summas, kas ir atgūstamas, bet kuras Komisija par 2020. gadā iesniegtajiem pārskatiem nav atguvusi, tiks dzēstas vai atgūtas slēgšanas laikā.

Saskaņā ar KNR 130. panta 3. punktu (29) fondu vai EJZF ieguldījums, ko piešķir ar slēguma bilances jeb galīgā atlikuma maksājumiem, nedrīkst pārsniegt:

—

katras prioritātes līmenī pa fondiem un reģionu kategorijām:

—	vairāk kā par 15 % fondu vai EJZF ieguldījuma, kas katrai prioritātei pa fondiem un reģionu kategorijām noteikts Komisijas pieņemtajā programmas apstiprināšanas lēmumā;

—

programmas līmenī:

—	deklarētos attiecināmos publiskos izdevumus; vai

—	katra fonda un reģionu kategorijas ieguldījumu katrā programmā, kas noteikts Komisijas pieņemtajā programmas apstiprināšanas lēmumā, atkarībā no tā, kura summa ir mazāka.

REACT-EU resursi ir ārējie piešķirtie ieņēmumi, kurus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (30) 21. panta 1. punktu izmanto, lai finansētu konkrētus izdevumu posteņus. REACT-EU resursi tiek uzskaitīti specifiskās budžeta pozīcijās atsevišķi no budžeta pozīcijām, kurās ir uzskaitīti ERAF un ESF resursi, kas nav REACT-EU resursi. Tādēļ starp tiem nav iespējams piemērot 15 % elastības iespēju, jo tas nozīmētu izmaiņu veikšanu budžeta saistībās pēc gada, kurā tās uzņemtas. Līdz ar to REACT-EU gadījumā 15 % elastības iespēja tiks piemērota vienīgi starp REACT-EU prioritātēm viena fonda un tās pašas programmas ietvaros, piemēram, to varēs izmantot starp divām REACT-EU ERAF prioritātēm.

Programmas galīgais atlikums ir maksājamā/atgūstamā summa, kas aprēķināta saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem noteikumiem.

Piemērs, kā, aprēķinot programmas slēguma bilanci, piemērot 15 % elastību un publisko izdevumu ierobežojumu, ir sniegts šo vadlīniju IV pielikumā.

4.4. Virsrezervēšana

Virsrezervēšana ir prakse, kuras ietvaros dalībvalstis deklarē Komisijai attiecināmos izdevumus, kuri pārsniedz fondu maksimālo ieguldījumu, kas noteikts Komisijas pieņemtajā programmas apstiprināšanas lēmumā.

Tā kā maksājumu pieteikumi ir kumulatīvi vienīgi noteikta grāmatvedības gada ietvaros, ja maksimālais fondu ieguldījums, kas noteikts Komisijas pieņemtajā programmas apstiprināšanas lēmumā, kādai prioritātei tiek sasniegts pirms pēdējā grāmatvedības gada, tad Komisijai deklarēto izdevumu summa, kas pārsniedz minēto maksimālo fondu ieguldījumu konkrētajai prioritātei, uz nākamo grāmatvedības gadu pārnesta netiks.

Tādēļ sertifikācijas iestādes var pieņemt lēmumu, ka summas, kas ievadītas to grāmatvedības sistēmā kādā grāmatvedības gadā, tiek deklarētas Komisijai nākamajā grāmatvedības gadā vai pēdējā grāmatvedības gadā slēgšanas mērķiem.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un gadījumā, ja dalībvalstis vēlas, lai virsrezervētie izdevumi būtu pieejami pēdējā grāmatvedības gadā, tās var nedeklarēt Komisijai virsrezervētos izdevumus pirms pēdējā grāmatvedības gada un izmantot šos izdevumus atbilstoši programmas vajadzībām. Dalībvalstis var apsvērt virsrezervēto izdevumu deklarēšanu tikai pēdējā grāmatvedības gadā, izņemot tad, ja:

—	izdevumi ir jādeklarē agrākā grāmatvedības gadā, lai aizstātu konstatētās kļūdainās summas (nepārsniedzot fondu vai EJZF ieguldījumu konkrētajā prioritātē); vai

—	tās veic izmaiņas programmas finansēšanas plānā, lai palielinātu fondu vai EJZF ieguldījumu virsrezervētai prioritātei, saskaņā ar noteikumiem, kuri piemērojami programmas grozījumiem.

Ja virsrezervēti izdevumi nav nepieciešami pirms pēdējā grāmatvedības gada, dalībvalstis šādus izdevumus, arī izdevumus, kuri atbalsta saņēmējiem radušies un kurus atbalsta saņēmēji apmaksājuši iepriekšējos grāmatvedības gados, Komisijai deklarē tikai pēdējā grāmatvedības gadā (vai agrāk, ja dalībvalsts izvēlas priekšlaicīgas slēgšanas iespēju). Virsrezervētie izdevumi, kas Komisijai deklarēti pēdējā grāmatvedības gadā, tiks ņemti vērā slēgšanas laikā un pēc tās, lai aizstātu kļūdainas summas (kuras deklarētas kādā grāmatvedības gadā, arī pēdējā grāmatvedības gadā), un attiecībā uz 15 % elastības iespēju atbilstoši KNR 130. panta 3. punktam (31). Neskarot KNR 145. panta 7. punktu (32), kļūdainas summas, kuras tiek konstatētas pēc pārskatu par pēdējo grāmatvedības gadu iesniegšanas / pēc slēgšanas, dalībvalstis var aizstāt, izmantojot virsrezervētus izdevumus.

5. RĀDĪTĀJU UN SNIEGUMA SATVARS SLĒGŠANAS BRĪDĪ

Slēdzot EJZF finansētās programmas, rādītāju dati jānosūta programmas pēdējā gada īstenošanas ziņojumā, izmantojot 1., 2. un 3. tabulas veidlapas, kas ietvertas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1362/2014 (33) pielikumā.

Slēdzot ERAF, ESF un Kohēzijas fonda finansētās programmas, iznākumu un rezultātu rādītāju dati jānosūta programmas nobeiguma īstenošanas ziņojumā, izmantojot 1., 2., 3. un 4. tabulas veidlapas, kas ietvertas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/207 V pielikumā (34). Slejā “Novērojumi” dalībvalstīm (vajadzības gadījumā) jāsniedz paskaidrojums par 2023. gada sasniegumu vērtībām, jo īpaši gadījumos, ja tās ievērojami atšķiras no nospraustajiem mērķrādītājiem (t. i., novirze pārsniedz 20 %). Darbības rezultātu jeb snieguma satvaram atlasīto rādītāju dati ir jānorāda Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/207 V pielikuma 5. tabulā (35).

Dalībvalstīm nobeiguma īstenošanas ziņojumā ir jāietver šāda informācija par rādītājiem:

—	kumulatīvi (ESF gadījumā — gada griezumā): iznākumu un rezultātu rādītāju vērtības līdz 2023. gadam (ieskaitot). ERAF un Kohēzijas fonda gadījumā iznākumu rādītāju un ESF gadījumā iznākumu un rezultātu rādītāju vērtības attiecas uz darbībām, kuras līdzfinansē attiecīgā programma;

—	problēmas, kuras ietekmē programmas sniegumu, tajā skaitā mērķrādītāju sasniegšanu;

—

(ERAF un Kohēzijas fonda gadījumā) tādas 2023. gada vērtības programmu rezultātu rādītājiem, kuras iegūtas no statistikas datiem vai kuras nodrošinājuši informācijas avoti, kas ir specifiski konkrētajai prioritātei (piemēram, aptaujas), noteiktos laikposmos. Šādām vērtībām jāietver programmas devums un citu faktoru devums. Tās attiecas uz visiem potenciālajiem atbalsta saņēmējiem (tā pati analīzes vienība, kas izmantota bāzlīnijas definēšanai).

Dalībvalstīm tiek ieteikts mērķrādītājus pēc 2022. gada nepārskatīt, izņemot tad, ja pārskatīšana jāveic saistībā ar izmaiņām piešķīrumos konkrētas prioritātes gadījumā vai noteiktu darbību pakāpeniskas īstenošanas gadījumā. Mērķrādītāju sasniegšanu novērtē Komisija, ņemot vērā programmas nobeiguma īstenošanas ziņojumā sniegto informāciju, arī elementus un faktorus, kuri varēja nopietni ietekmēt noteikto mērķrādītāju sasniegšanu.

5.1. Iznākumu rādītāju sasniegumu vērtību ziņošana

Iznākumu rādītāju sasniegumu vērtībām, kas ziņotas programmas nobeiguma īstenošanas ziņojumā vai EJZF gadījumā pēdējā gada īstenošanas ziņojumā, ir jānorāda sasniegtais, ko nodrošinājušas darbības, kurām sniegts atbalsts programmas ietvaros. Lai gan rādītāju sasniegumu vērtībām jāatbilst situācijai 2023. gada 31. decembrī, praksē programmas nobeiguma īstenošanas ziņojumā vai programmas pēdējā gada īstenošanas ziņojumā (EJZF gadījumā) var ziņot par iznākumiem, ko līdzfinansētās darbības nodrošinājušas līdz minēto ziņojumu iesniegšanai. Programmas revīzijas iestādēm secinājumi par snieguma datu ticamību ir jāizdara gada kontroles ziņojumā par pēdējo grāmatvedības gadu.

Pakāpeniski īstenotu darbību gadījumā (sk. šo vadlīniju 6. iedaļu) programmas nobeiguma īstenošanas ziņojumā var ziņot tikai iznākumus, kuri faktiski nodrošināti posmā, kas ietverts 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Citi iznākumi (kopā ar saistītajiem izdevumiem) jāziņo 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros.

Nefunkcionējošu darbību gadījumā (sk. šo vadlīniju 7. iedaļu) programmas nobeiguma īstenošanas ziņojumā būtu jāziņo tikai par iznākumiem, kuri faktiski nodrošināti, balstoties uz programmas ietvaros deklarētajiem izdevumiem. Tas nozīmē, ka dažos gadījumos tiks ziņots par nulles iznākumu. Nefunkcionējušu darbību nodrošināti iznākumi tiks novērtēti pēc 2027. gada 15. februāra, kas ir termiņš, līdz kuram dalībvalstīm šādas darbības fiziski jāpabeidz vai pilnībā jāīsteno un jānodrošina, ka tās sniedz ieguldījumu relevanto prioritāšu mērķu sasniegšanā.

5.2. Slēgšanai paredzētā snieguma satvara ietekme

Komisija snieguma satvara rādītāju mērķvērtību sasniegšanu novērtēs, balstoties uz vērtībām, kuras ziņotas programmas nobeiguma īstenošanas ziņojumā vai pēdējā gada īstenošanas ziņojumā (EJZF gadījumā).

Pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, ekonomikas, vides un darba tirgus apstākļu būtisku izmaiņu gadījumos, un tad, ja ir notikušas izmaiņas konkrētas prioritātes piešķīrumos, dalībvalstis var ierosināt mērķrādītājus pārskatīt, izdarot programmā grozījumus (36). Dalībvalstis var ierosināt mērķrādītājus pārskatīt, izdarot grozījumus programmā, arī tad, ja dažas darbības tiek īstenotas pakāpeniski saskaņā ar šo vadlīniju 6. iedaļu.

Būtiska atpalicība no nospraustajiem mērķrādītājiem, kas ir saistīta vienīgi ar finanšu rādītājiem, iznākumu rādītājiem un galvenajiem īstenošanas posmiem, var izraisīt finanšu korekcijas, ja ir izpildīti KNR 22. panta 7. punktā noteiktie nosacījumi (37). Būtisku atpalicību (“nopietnu nepilnību”) novērtē pēc Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 215/2014 6. panta 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem (38).

Ja programmas iestāde pieņem lēmumu programmā ietvert nefunkcionējošas darbības, iznākumu trūkums var nelabvēlīgi ietekmēt snieguma satvaram atlasīto mērķrādītāju sasniegšanu. Ja programmā ietvertās nefunkcionējošās darbības izraisa būtisku atpalicību no snieguma satvaram atlasītajiem mērķrādītājiem, dalībvalsts apņemšanās līdz 2027. gada 15. februārim fiziski pabeigt vai pilnībā īstenot šādas darbības un nodrošināt, ka tās sniedz ieguldījumu relevanto prioritāšu mērķu sasniegšanā, tiks pielīdzināta KNR 22. panta 7. punktā minētajam korektīvajam pasākumam, ko veic, lai sasniegtu mērķrādītājus. Uz to attiecas nosacījums, ka vajadzīgie iznākumi ar attiecīgajām darbībām tiek nodrošināti papildu perioda laikā, kas piešķirts saskaņā ar šo vadlīniju 7. iedaļu. Finanšu korekciju var piemērot, ja iznākumi netiek nodrošināti līdz 2027. gada 15. februārim.

Ja dažu darbību pakāpeniska īstenošana izraisa būtisku atpalicību no snieguma satvaram atlasītajiem mērķrādītājiem, Komisija saskaņā ar KNR 22. panta 7. punktu var pieņemt lēmumu piemērot finanšu korekciju.

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 (39) 2. pantu finanšu korekcijas nosaka, balstoties uz vienotu likmi, ņemot vērā sasnieguma / līdzekļu apguves koeficientu, t. i., visu snieguma satvaram atlasīto iznākumu rādītāju un galveno īstenošanas posmu galīgo sasnieguma līmeņu vidējo vērtību, kas dalīta ar konkrētās prioritātes snieguma satvaram atlasītā finanšu rādītāja galīgo sasnieguma līmeni. Saskaņā ar minētās deleģētās regulas 3. panta 2. punktu vienotas likmes korekciju ieguldījumam no fonda piemēro, balstoties uz izdevumiem, kurus dalībvalsts deklarējusi konkrētajai prioritātei. Atbilstoši minētās deleģētās regulas 3. panta 4. punktam finanšu korekcijas līmenis, kas izriet no vienotās likmes piemērošanas, nedrīkst būt nesamērīgs.

Saskaņā ar KNR 92.b panta 13. punkta c) apakšpunktu (40) prasības par izpildes rezervi jeb snieguma rezervi un snieguma satvara piemērošanu neattiecas uz REACT-EU resursiem.

6. NOTEIKTU DARBĪBU PAKĀPENISKA ĪSTENOŠANA DIVOS PLĀNOŠANAS PERIODOS

Šīs iedaļas pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 118. pants (41), kurā paredzēti nosacījumi, lai veiktu “darbību atlasi tādu darbību otrajam posmam, kas atlasītas atbalsta saņemšanai un sāktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013”, un Regulas (ES) 2021/1060 118.a pants, kurā paredzēti nosacījumi “darbībām, uz kurām attiecas pakāpeniska īstenošana un kuras atbalsta saņemšanai atlasītas pirms 2022. gada 29. jūnija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013”, un konkrētu fondu regulas (42) (43).

Darbībām jābūt fiziski pabeigtām vai pilnībā īstenotām un jāveicina relevanto prioritāšu mērķu sasniegšana slēgšanas dokumentu iesniegšanas brīdī. Tomēr, tā kā dažreiz darbību īstenošanu ir grūti saskaņot ar plānošanas periodu un lai nodrošinātu, ka darbības tiek pabeigtas un veicina rīcībpolitikas mērķu sasniegšanu, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 118. pantu darbības ir iespējams īstenot pakāpeniski un pabeigt 2021.–2027. gada plānošanas periodā (izņemot finanšu instrumentus), ja ir izpildīti visi tālāk uzskaitītie nosacījumi:

—	darbība nav līdzfinansēta no fondiem vai EJZF 2007.–2013. gada plānošanas periodā;

—	darbības abu posmu kopējās izmaksas pārsniedz 5 miljonus EUR;

—	darbībai ir divi posmi, kuri ir nošķirami no finansiālā viedokļa;

—	izdevumiem ir detalizēta un pilnīga revīzijas taka, kura nodrošina, ka tie paši izdevumi netiek deklarēti Komisijai divas reizes;

—	darbības otrais posms ir tiesīgs saņemt līdzfinansējumu no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda vai EJZAF (44) 2021.–2027. gada plānošanas periodā un atbilst visiem 2021.–2027. gada plānošanas perioda piemērojamiem noteikumiem;

—	dalībvalsts nobeiguma īstenošanas ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar KNR 141. pantu, vai — EJZF gadījumā — pēdējā gada īstenošanas ziņojumā apņemas otro un pēdējo posmu pabeigt 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Tāpat neatkarīgi no Regulas (ES) 2021/1060 118. panta un saskaņā ar tās 118.a pantu (45) darbības, kuras atlasītas atbalsta saņemšanai un sāktas pirms 2022. gada 29. jūnija saskaņā ar KNR un konkrētu fondu regulām (46), 2021.–2027. gada plānošanas periodā tiek uzskatītas par atbalsttiesīgām arī saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 un attiecīgajām konkrētu fondu regulām (47). Tāpēc uz abiem šo pakāpeniski īstenojamo projektu posmiem attiecas visi 2014.–2020. gada plānošanas perioda attiecināmības nosacījumi. 2021.–2027. gada noteikumi par fondu tematisko koncentrāciju paliek nemainīgi.

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 73. panta 1. un 2. punkta, vadošā iestāde (48) var nolemt atbalstu šādām darbībām piešķirt saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 , ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

—	darbības abu posmu kopējās izmaksas pārsniedz 1 miljonu EUR;

—	darbībai ir divi posmi, kuri ir nošķirami no finansiālā viedokļa;

—	izdevumiem ir detalizēta un pilnīga revīzijas taka, kura nodrošina, ka tie paši izdevumi netiek deklarēti Komisijai divas reizes;

—	darbība ietilpst rīcībās, kas plānotas saskaņā ar relevantu konkrēto mērķi, un uz to ir attiecināts intervences veids saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 I pielikumu (49);

—	dalībvalsts nobeiguma īstenošanas ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar KNR 141. pantu, vai — EJZF gadījumā — pēdējā gada īstenošanas ziņojumā apņemas otro un pēdējo posmu pabeigt 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Dalībvalstīm kopā ar nobeiguma īstenošanas ziņojumu (vai EJZF gadījumā — ar pēdējo gada īstenošanas ziņojumu) jāiesniedz visu pakāpeniski īstenoto darbību saraksts (saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 118. pantu un/vai 118.a pantu), izmantojot šo vadlīniju I pielikumā sniegto veidni.

Tādējādi dalībvalstis apņemas, ka šo vadlīniju I pielikumā minētās darbības būs funkcionējošas, t. i., fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas un veicinās relevanto prioritāšu mērķu sasniegšanu, līdz termiņam, kurā jāiesniedz apliecinājumu pakete par 2021.–2027. gada plānošanas perioda pēdējo grāmatvedības gadu. Šādā veidā pakāpeniski īstenota darbība tiek uzskatīta par vienotu kopumu un tiek uzskatīta par pabeigtu vienīgi tad, kad abi posmi ir fiziski pabeigti vai pilnībā īstenoti un ir veicinājuši relevanto prioritāšu mērķu sasniegšanu. Ja pakāpeniski īstenota darbība netiek pabeigta atbilstoši plānam, abiem darbības posmiem var tikt piemērotas finanšu korekcijas.

Lai oficiāli pieprasītu liela projekta pakāpenisku īstenošanu, dalībvalstīm ir vai nu jāiesniedz vai jāpaziņo liels projekts, kuru paredzēts īstenot pakāpeniski, proti, divos plānošanas periodos, vai jāpieprasa veikt tāda liela projekta grozījumus, kurš jau ir apstiprināts 2014.–2020. gadā (sk. šo vadlīniju 3.2. iedaļu).

Saskaņā ar šo vadlīniju 11.2. iedaļu pakāpeniski īstenoto darbību sarakstu, ko iesniedz kopā ar nobeiguma īstenošanas ziņojumu (vai EJZF gadījumā — ar pēdējo gada īstenošanas ziņojumu), izmantojot šo vadlīniju I pielikumā esošo veidni, pēc slēgšanas dokumentu iesniegšanas termiņa nevar mainīt, izņemot gadījumus, kad izmaiņas pieprasa Komisija, vai pārrakstīšanās kļūdu gadījumus.

7. NEFUNKCIONĒJOŠAS DARBĪBAS

Kā minēts iepriekš, slēgšanas dokumentu iesniegšanas brīdī dalībvalstīm jānodrošina, ka visas programmas darbības (arī pakāpeniski īstenotās darbības no 2007.–2013. gada plānošanas perioda) ir funkcionējošas, t. i., tās ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas un tās ir veicinājušas relevanto prioritāšu mērķu sasniegšanu (50).

Dalībvalstis tiek aicinātas no pārskatiem par pēdējo grāmatvedības gadu izslēgt izdevumus, kas radušies un samaksāti par darbībām, kuras nav fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas un/vai kuras neveicina relevanto prioritāšu mērķu sasniegšanu (“nefunkcionējošas darbības”). Tomēr dalībvalstis var pieņemt lēmumu šādus izdevumus pārskatos par pēdējo grāmatvedības gadu ietvert tad, ja:

—	katras nefunkcionējošās darbības kopējās izmaksas pārsniedz 1 miljonu EUR; un

—	nefunkcionējošo darbību kopējie izdevumi, kas apliecināti Komisijai, nepārsniedz 20 % no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem (ES un nacionālā līmenī), par ko izlemts programmas ietvaros.

Iekļaujot izdevumus par nefunkcionējošām darbībām pārskatos par pēdējo grāmatvedības gadu, dalībvalstis apņemas līdz 2027. gada 15. februārim fiziski pabeigt vai pilnībā īstenot visas šādas nefunkcionējošas darbības un nodrošināt, ka tās veicinās relevanto prioritāšu mērķu sasniegšanu, un attiecīgās summas atlīdzināt ES budžetā, ja minētās darbības līdz norādītajam datumam nebūs funkcionējošas.

Dalībvalstīm programmā ietverto nefunkcionējošo darbību saraksts būtu jāiesniedz kopā ar nobeiguma īstenošanas ziņojumu (vai EJZF gadījumā — ar pēdējo gada īstenošanas ziņojumu), izmantojot šo vadlīniju II pielikumā ietverto veidni. Dalībvalstīm nefunkcionējošās darbības jāuzrauga un līdz 2027. gada 15. februārim jāsniedz Komisijai nepieciešamā informācija par to, ka minētās darbības ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas un ka tās veicina relevanto prioritāšu mērķu sasniegšanu.

Ja darbības 2027. gada 15. februārī joprojām ir nefunkcionējošas, dalībvalstīm, ņemot vērā darbību pabeigtības un īstenošanas stāvokli, kā arī vispārējo mērķu sasniegšanu, jāiesniedz Komisijai informācija par koriģējamajām summām un pamatojums, kā attiecīgās summas aprēķinātas. Pēc šīs informācijas saņemšanas Komisija veiks attiecīgo summu atgūšanu. Visas kļūdainās summas var aizstāt, izmantojot virsrezervētos izdevumus (ja tādi ir).

Ja Komisija nepiekrīt koriģējamo summu aprēķinam, tā var lemt par finanšu korekcijas procedūras uzsākšanu.

Turklāt fakts, ka darbības līdz iepriekš minētajam termiņam nav fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas un/vai neveicina relevanto prioritāšu mērķu sasniegšanu, var kalpot par pamatu tam, ka tiek piemērotas finanšu korekcijas par būtisku atpalicību no snieguma satvaram atlasītajiem mērķrādītājiem (51).

8. DARBĪBAS, KURAS IETEKMĒ NOTIEKOŠA NACIONĀLA LĪMEŅA IZMEKLĒŠANA VAI KURAS IR APTURĒTAS AR TIESVEDĪBU VAI ADMINISTRATĪVU PĀRSŪDZĪBU, KAM IR APTUROŠS EFEKTS

Pirms slēgšanas dokumentu iesniegšanas dalībvalstīm jāizlemj, vai no pārskatiem par pēdējo grāmatvedības gadu pilnībā vai daļēji izslēgt izdevumus par darbībām, kuras ietekmē notiekoša nacionāla līmeņa izmeklēšana vai kuras ir apturētas ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturošs efekts.

Notiekoša nacionāla līmeņa izmeklēšana cita starpā ir izmeklēšana, kuru īsteno valsts struktūras, kas nav programmas iestādes (piemēram, policijas izmeklēšana, tiesas izmeklēšana vai kriminālizmeklēšana), un kuras iznākums var ietekmēt izdevumu likumību un pareizību.

Darbības apturēšana ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību nepagarina attiecināmo izdevumu rašanās galīgo termiņu, kas noteikts KNR 65. panta 2. punktā (52).

Par darbībām, kuras ir apturētas ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturošs efekts, pēc galīgā starpposma maksājumu pieteikuma iesniegšanas par pēdējo grāmatvedības gadu nevar deklarēt nekādus izdevumus.

Ja darbības, kuras ietekmē notiekoša nacionāla līmeņa izmeklēšana vai kuras ir apturētas ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturošs efekts, netiek izslēgtas no pārskatiem par pēdējo grāmatvedības gadu, dalībvalstīm kopā ar nobeiguma īstenošanas ziņojumu jāiesniedz šādu darbību saraksts, izmantojot šo vadlīniju III pielikumā ietverto veidni.

Dalībvalstīm par nacionāla līmeņa izmeklēšanas, tiesvedības vai administratīvo pārsūdzību iznākumu jāinformē (53) Komisija. Ja tiks konstatētas nelikumības jeb pārkāpumi, Komisija veiks attiecīgo summu atgūšanu. Visas kļūdainās summas var aizstāt, izmantojot virsrezervētos izdevumus (ja tādi ir).

9. IZDEVUMI, KURUS IETEKMĒ NOTIEKOŠA OLAF IZMEKLĒŠANA, OLAF ZIŅOJUMI VAI KOMISIJAS VAI EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAS REVĪZIJAS

Pirms slēgšanas dokumentu iesniegšanas dalībvalstis tiek aicinātas no pārskatiem par pēdējo grāmatvedības gadu izslēgt izdevumus, ko ietekmē iespējamie pārkāpumi, kuri konstatēti notiekošā OLAF izmeklēšanā (ja konkrētajā posmā dalībvalstīm ir zināms par šādu izmeklēšanu un attiecīgiem skartajiem izdevumiem), OLAF ziņojumos vai Komisijas vai Eiropas Revīzijas palātas revīzijās. Ja dalībvalstis apstrīd šādus konstatējumus vai attiecīgo skarto izdevumu summas un skartos izdevumus ietver pārskatos, Komisija turpina pretrunu procedūru, kuras rezultātā var tikt piemērota finanšu korekcija. Neskarot KNR 145. panta 7. punktu (54), visas kļūdainās summas var tikt aizstātas, izmantojot virsrezervētus izdevumus (ja tādi ir).

10. PĀRKĀPUMI

Pārskatos par jebkuru grāmatvedības gadu, arī pēdējo, katras prioritātes līmenī un attiecīgā gadījumā fonda un reģionu kategorijas līmenī ir jāietver šāda informācija:

—	grāmatvedības gadā atsauktās un atgūtās summas;

—	grāmatvedības gada beigās atgūstamās summas;

—	summas, kas atgūtas saskaņā ar KNR 71. pantu; kā arī

—	neatgūstamās summas (55).

Atsaukto un atgūto summu, atgūstamo summu, summu, kas atgūtas saskaņā ar KNR 71. pantu, un neatgūstamo summu ziņošanas formāts ir noteikts pārskatu paraugā, kas ietverts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1011/2014 VII pielikumā (attiecīgi 2., 3., 4. un 5. papildinājums) (56).

10.1. Rīcība pārkāpumu gadījumā pēdējā grāmatvedības gadā

Ņemot vērā, ka pēc galīgā pieteikuma par starpposma maksājumu, kas jāiesniedz līdz 2024. gada 31. jūlijam, maksājumu pieteikumus Komisijai iesniegt vairs nevar, visi nepieciešamie atskaitījumi (neraugoties uz to, ka tie var attiekties uz izdevumiem, kas deklarēti iepriekšējos grāmatvedības gados) jāveic pārskatos par pēdējo grāmatvedības gadu un jāziņo saskaņā ar pārskatu paraugu, proti, 1., 2. un 8. papildinājumu.

Tas neattiecas uz atgūstamajām summām, neatgūstamajām summām vai šo vadlīniju 8. un 9. iedaļā minētajām summām, kuru gadījumā dalībvalsts nolēmusi ietvert skartos izdevumus pārskatos.

Ja saskaņā ar KNR 137. panta 2. punktu (57) dalībvalsts nolemj no pārskatiem par pēdējo grāmatvedības gadu izslēgt izdevumus sakarā ar notiekošu novērtējumu par attiecīgo izdevumu likumību un pareizību un ja pēc tam tiek konstatēts, ka šādi izdevumi ir likumīgi un pareizi, tos nevar deklarēt atkārtoti, jo nebūs turpmāku pieteikumu par starpposma maksājumu, kuros tos iekļaut.

10.2. Atgūstamās summas un neatgūstamās summas

Pārskatos par pēdējo grāmatvedības gadu dalībvalstis var ziņot atgūstamās summas un neatgūstamās summas, kuras attiecas uz izdevumiem, kas deklarēti ne tikai iepriekšējos grāmatvedības gados, bet arī pēdējā grāmatvedības gadā (58). Dalībvalstis pārskatos par pēdējo grāmatvedības gadu var ziņot arī summas, kuras par atgūstamām summām vai neatgūstamām summām ir kļuvušas pēc pēdējā grāmatvedības gada beigām, bet pirms slēgšanas dokumentu iesniegšanas.

Summas, kuras ir ziņotas kā atgūstamas un neatgūstamas, Komisija no galīgā atlikuma aprēķināšanas izslēgs (59).

Komisija lēmumu, vai ziņotās summas atmaksāt no Savienības budžeta, pieņems, pamatojoties uz atgūšanas procesa iznākumu un/vai Komisijas novērtējumu par neatgūstamām summām, saskaņā ar Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/568 (60) paredzēto procedūru. Summas pārskatu 3. un 5. papildinājumā, kuras saistītas ar izdevumiem, kas deklarēti pēdējā grāmatvedības gadā, vajadzētu iekļaut arī pārskatu 1. papildinājumā, lai sniegtu iespēju tos nākotnē atmaksāt no Savienības budžeta, atkarībā no šādu procedūru vai novērtējumu iznākuma.

Dalībvalstij par notiekošā atgūšanas procesa iznākumu pēc iespējas ātrāk jāinformē Komisija.

Ja dalībvalsts secina, ka neatgūstamās summas ir jāsedz no Savienības budžeta, tā iesniedz pieprasījumu, lai Komisija apstiprina šādu secinājumu, izmantojot veidlapu, kas iekļauta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/568 pielikumā. To, vai neatgūstamās summas ir jāsedz no Savienības budžeta, Komisija noteiks saskaņā ar minētās regulas 3. pantā noteiktajiem noteikumiem. Tas attiecas uz neatgūstamām summām, kuras ziņotas programmas pārskatu 5. papildinājumā (“neatgūstamās summas”), kas ietverts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1011/2014 VII pielikumā, un arī summām, kuras ziņotas minētā pielikuma 3. papildinājumā (“atgūstamās summas”) kā atgūstamās summas, kuras var kļūt par neatgūstamām summām pēc tam, kad būs iesniegti pārskati par pēdējo grāmatvedības gadu.

10.3. Pārkāpumu risks, kura dēļ programmas iestādes veic papildu verifikāciju attiecībā uz izdevumiem, kuri Komisijai jau deklarēti

Ja ir konstatēts pārkāpumu risks, kura dēļ programmas iestādes veic papildu verifikāciju attiecībā uz izdevumiem, kuri Komisijai jau deklarēti, valstu iestādēm ir jāievēro šādi termiņi:

—

tādu izdevumu gadījumā, kas atskaitīti no tāda grāmatvedības gada pārskatiem, kas ir pirms pēdējā grāmatvedības gada, saskaņā ar KNR 137. panta 2. punktu, papildu verifikācija jāpabeidz tā, lai izdevumus varētu deklarēt ne vēlāk kā galīgajā pieteikumā attiecībā uz starpposma maksājumu par pēdējo grāmatvedības gadu, kuram iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 31. jūlijs;

—

tāda pārkāpumu riska gadījumā, kura dēļ veic tādu izdevumu papildu verifikāciju, ko deklarē pēdējā grāmatvedības gadā, lēmums par to likumību un pareizību un līdz ar to lēmums par to, vai šos izdevumus pārskatos par pēdējo grāmatvedības gadu saglabāt vai atskaitīt, jāpieņem pārskatu iesniegšanas brīdī, kam termiņš ir 2025. gada 15. februāris vai 2025. gada 1. marts, ja Komisija to ir pagarinājusi.

10.4. Pēc slēgšanas atgūtās summas

Ja dalībvalsts pārkāpumus attiecībā uz pārskatos iekļautajiem izdevumiem konstatē pēc slēgšanas, summas, kas ir atgūtas pēc slēgšanas, ir jāatmaksā Savienības budžetā. Visas kļūdainās summas var aizstāt, izmantojot virsrezervētos izdevumus (ja tādi ir).

11. SLĒGŠANAS DOKUMENTU IESNIEGŠANA

11.1. Slēgšanas dokumentu iesniegšanas termiņš

Slēgšanas dokumenti jāiesniedz līdz 2025. gada 15. februārim (61) (izņemot EJZF pēdējais gada īstenošanas ziņojums, kas jāiesniedz līdz 2024. gada 31. maijam (62)). Komisija pēc dalībvalsts paziņojuma šo termiņu saskaņā ar Finanšu regulas 63. panta 7. punktu var pagarināt līdz 2025. gada 1. martam.

Ja kāds no slēgšanas dokumentiem Komisijai nebūs iesniegts līdz 2025. gada 15. februārim (vai līdz 2025. gada 1. martam, ja Komisija termiņu ir pagarinājusi), tad to saistību daļu, kas 2023. gada 31. decembrī vēl nebūs bijusi izpildīta, Komisija automātiski atcels (63). Šādā gadījumā programmas slēgšanu veiks, balstoties uz pieejamo informāciju.

Slēgšanas dokumentu neiesniegšana var liecināt, ka programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiskas nepilnības, kuras pakļauj riskam Savienības ieguldījumu, kas programmai jau izmaksāts. Šādā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu piemērot finanšu korekciju.

11.2. Izmaiņu veikšana slēgšanas dokumentos pēc to iesniegšanas termiņa

Dalībvalstis nedrīkst izdarīt izmaiņas slēgšanas dokumentos pēc to iesniegšanas termiņa, izņemot gadījumus, kad Komisijas pieprasa veikt izmaiņas, vai pārrakstīšanās kļūdu gadījumus.

11.3. Dokumentu pieejamība

Saskaņā ar KNR 140. panta 1. punktu (64) glabāšanas periodu, kurā nodrošina dokumentu pieejamību, var pārtraukt tiesvedības gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.

Ja dalībvalsts ir izvēlējusies darbību īstenot pakāpeniski divu plānošanas periodu laikā (atbilstoši šo vadlīniju 6. iedaļai), Komisija saskaņā ar KNR 140. panta 1. punkta ceturto daļu pieprasīs glabāšanas periodu šādas darbības pirmajam posmam pārtraukt, līdz sāksies glabāšanas periods darbības otrajam posmam.

Ja dalībvalsts izvēlējusies izmantot Komisijas piešķirto papildu laiku, kas vajadzīgs, lai fiziski pabeigtu vai pilnībā īstenotu nefunkcionējošo darbību un nodrošinātu, ka tā veicina relevanto prioritāšu mērķu sasniegšanu (saskaņā ar šo vadlīniju 7. iedaļu), Komisija saskaņā ar 140. panta 1. punkta ceturto daļu pieprasīs glabāšanas periodu šādai darbībai pārtraukt, līdz Komisija būs saņēmusi paziņojumu, ka darbība ir funkcionējoša, t. i., tā ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un tā veicina relevanto prioritāšu mērķu sasniegšanu.

Pārtraukšanu pamato fakts, ka Komisijas dienesti vai Eiropas Revīzijas palāta kopējo visas darbības (abu posmu) attiecināmību un funkcionēšanu var verificēt tikai pēc darbības pabeigšanas.

12. SLĒGŠANAS DOKUMENTU SATURS

12.1. Nobeiguma īstenošanas ziņojums

ERAF, ESF un Kohēzijas fonda atbalstītām programmām nobeiguma īstenošanas ziņojumā ietver informāciju, kas aprakstīta KNR 50. panta 2. un 5. punktā (mērķiem “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un “Eiropas teritoriālā sadarbība”, un IPA II programmām) (65) un KNR 111. panta 3. punktā (mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”) (66).

Nobeiguma īstenošanas ziņojuma struktūra ir izklāstīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/207 V pielikumā (mērķis “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”) un X pielikumā (mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība”) (67).

Saskaņā ar KNR 92.b panta 7. punkta trešo daļu (68) dalībvalstis nobeiguma īstenošanas ziņojumā ziņo par papildu sākotnējā priekšfinansējuma no REACT-EU resursiem izlietojumu, lai risinātu migrācijas problēmas, ar kurām saskārās Krievijas Federācijas militārās agresijas rezultātā, un par šā papildu sākotnējā priekšfinansējuma ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā.

Dalībvalstis nobeiguma īstenošanas ziņojumā ziņo arī par to, vai ir izpildīts KNR 98. panta 4. punkta ceturtajā daļā paredzētais nosacījums (69), saskaņā ar kuru gadījumos, kad programmā ir īpašs prioritārais virziens, lai finansētu darbības, ar kurām risina migrācijas problēmas, ko izraisījusi Krievijas Federācijas militārā agresija, izmantojot KNR 98. panta 4. punkta pirmajā un otrajā daļā paredzēto elastību, vismaz 30 % no minētā prioritārā virziena finanšu piešķīruma piešķir darbībām, kuru saņēmēji ir vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas vietējās kopienās. Ja šis nosacījums nav izpildīts, Komisijas atlīdzinājumu par attiecīgo prioritāro virzienu proporcionāli samazina, lai nodrošinātu, ka šis nosacījums tiek ievērots, aprēķinot slēguma bilances maksājumu, kas jāizmaksā programmai.

Nobeiguma īstenošanas ziņojumā papildus būtu jāietver šāda informācija:

—	visu pakāpeniski īstenoto darbību saraksts ar pirmā posma attiecināmo izdevumu summu, kuri radušies 2014.–2020. gada plānošanas periodā, saskaņā ar šo vadlīniju 6. iedaļu. Minētajam sarakstam jāizmanto šo vadlīniju I pielikumā ietvertā veidne;

—	visu nefunkcionējošo darbību saraksts saskaņā ar šo vadlīniju 7. iedaļu. Minētajam sarakstam jāizmanto šo vadlīniju II pielikumā ietvertā veidne;

—	visu tādu darbību saraksts, kuras ietekmē notiekoša nacionāla līmeņa izmeklēšana vai kuras ir apturētas ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturošs efekts, saskaņā ar šo vadlīniju 8. iedaļu. Minētajam sarakstam jāizmanto šo vadlīniju III pielikumā ietvertā veidne.

EJZF atbalstītajām programmām nobeiguma īstenošanas ziņojums nav nepieciešams. Tā vietā līdz 2024. gada 31. maijam ir jāiesniedz pēdējais gada īstenošanas ziņojums (kurā attiecīgā gadījumā jāiekļauj šo vadlīniju I, II un III pielikuma tabulas), un tajā jāiekļauj informācija, kas aprakstīta KNR 50. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 508/2014 114. pantā. Šāda gada īstenošanas ziņojuma struktūra ir izklāstīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1362/2014 pielikumā.

12.1.1. Ziņošana par lieliem projektiem (70)

Ja dalībvalsts nobeiguma īstenošanas ziņojumā iekļauj lielu projektu (Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/207 V pielikuma 12. tabula), tas nozīmē, ka lielais projekts ir fiziski pabeigts vai pilnībā īstenots un veicina relevanto prioritāšu mērķu sasniegšanu. Par nefunkcionējošiem vai pakāpeniski īstenotiem lieliem projektiem jāziņo saskaņā ar šo vadlīniju 6. un 7. iedaļu.

12. tabulas slejā “Novērojumi” dalībvalstīm jānorāda, vai lielais projekts ir īstenots saskaņā ar dokumentiem, kuri Komisijai iesniegti vai paziņoti saskaņā ar KNR 102. vai 103. pantu un uz kuriem balstīts Komisijas lēmums par projekta finansiālā ieguldījuma apstiprināšanu, lēmuma vai klusējot dotas piekrišanas formā. Dalībvalstīm jāapraksta un jāpaskaidro atšķirības lielā projekta īstenošanā salīdzinājumā ar iepriekš minētajā dokumentācijā norādīto informāciju.

Komisija novērtēs īstenotā lielā projekta atbilstību iesniegtajai vai paziņotajai dokumentācijai (un attiecīgā gadījumā — Komisijas lēmumam, ar ko tika apstiprināts finansiālais ieguldījums). Tādējādi Komisija ņems vērā iemeslus un sekas, kas saistīti ar īstenotā lielā projektu neatbilstību dokumentācijai, uz kuru balstīts Komisijas apstiprinājums, un tā var nolemt piemērot finanšu korekciju.

12.1.2. Akceptēšana un termiņi

Komisija pārbaudīs nobeiguma īstenošanas ziņojumu un piecu mēnešu laikā no tā saņemšanas datuma nosūtīs dalībvalstij apsvērumus (71). Ja Komisija minētajos termiņos apsvērumus nebūs sniegusi, ziņojumu uzskatīs par akceptētu.

Dalībvalstīm būs divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas apsvērumiem par nobeiguma īstenošanas ziņojumu. Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma šo termiņu var pagarināt par diviem mēnešiem. Nobeiguma īstenošanas ziņojums tiks akceptēts, ja Komisijai nebūs apsvērumu vai uz visiem Komisijas apsvērumiem būs sniegta apmierinoša atbilde.

12.2. Pārskati

Pārskatos par pēdējo grāmatvedības gadu, tāpat kā par jebkuru citu grāmatvedības gadu, jāiekļauj informācija, kas aprakstīta KNR 137. panta 1. punktā. Pārskatu struktūra ir izklāstīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1011/2014 VII pielikumā. Tie jāsagatavo, ņemot vērā īpašās prasības attiecībā uz pēdējo grāmatvedības gadu (sk. šo vadlīniju 10. iedaļu).

12.2.1. Pārbaude un akceptēšana

Pārskatus par pēdējo grāmatvedības gadu pārbauda un akceptē pēc tiem pašiem noteikumiem, kuri noteikti jebkuru citu grāmatvedības gadu pārskatu pārbaudes un akceptēšanas vajadzībām.

Komisija veiks pārskatu par pēdējo grāmatvedības gadu pārbaudes un akceptēšanas procedūras un līdz 2025. gada 31. maijam informēs dalībvalsti, vai tā akceptē, ka pārskati ir pilnīgi, pareizi un patiesi (72).

12.3. Pārvaldības deklarācija un gada kopsavilkums

Pēdējā grāmatvedības gada (tāpat kā citu grāmatvedības gadu) pārvaldības deklarācijas struktūra ir noteikta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/207 VI pielikumā (73).

12.4. Revīzijas atzinums un kontroles ziņojums

Pēdējā grāmatvedības gada (tāpat kā citu grāmatvedības gadu) revīzijas atzinuma struktūra ir noteikta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/207 VIII pielikumā (74).

Pēdējā grāmatvedības gada (tāpat kā citu grāmatvedības gadu) kontroles ziņojuma struktūra ir noteikta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/207 IX pielikumā (75).

Ja kopīga pārvaldības un kontroles sistēma attiecas vairāk nekā uz vienu programmu, dalībvalsts var izvēlēties nepieciešamo informāciju sniegt vienā kontroles ziņojumā, kas aptver visas attiecīgās programmas.

Kontroles ziņojumā par pēdējo grāmatvedības gadu jāiekļauj arī šāda informācija:

—	informācija par nenovērstiem trūkumiem, kas konstatēti Komisijas dienestu vai Eiropas Revīzijas palātas veiktajās revīzijās; šo informāciju sniedz kontroles ziņojuma 8. iedaļā “Cita informācija”;

—	apliecinājums par finanšu instrumentu izdevumu likumību un pareizību (KNR 41. un 42. pants);

—	apliecinājums par rādītāju datu ticamību;

—	apliecinājums, ka atbalsta saņēmējiem izmaksātā publisko izdevumu summa ir vismaz vienāda ar fondu un EJZF ieguldījumu, ko Komisija samaksājusi dalībvalstij (KNR 129. pants (76)).

12.4.1. Finanšu instrumenti (77)

Finanšu instrumentu gadījumā programmas revīzijas iestādēm jāgūst pārliecība, ka slēgšanas brīdī deklarētās galīgās summas ir attiecināmas. Šī informācija jāsniedz kontroles ziņojuma 9. iedaļā “Vispārējais garantētas ticamības līmenis” un, ja nepieciešams, citās ziņojuma iedaļās (4. iedaļā “Sistēmas revīzijas” un 5. iedaļā “Darbību revīzijas”).

Tādu finanšu instrumentu gadījumā, uz kuriem attiecas pakāpeniski starpposma maksājumu pieteikumi (avansa maksājumu daļas) (78), iepriekšējās darbību revīzijās var nebūt revidēta tādu izdevumu attiecināmība, kas saistīti ar pēdējo daļu, kā arī līdz 15 % no summām, kas iekļautas iepriekšējās daļās. Programmas revīzijas iestādēm pārliecība par šo izdevumu likumību un pareizību jāgūst pirms pārskatu iesniegšanas par pēdējo grāmatvedības gadu. Tomēr nav nepieciešams, lai galasaņēmējs līdz slēgšanas dokumentu iesniegšanai jau būtu pabeidzis īstenot investīcijas, kas tiek atbalstītas ar finanšu instrumentu. Par to, kā programmas revīzijas iestādes ir guvušas šo pārliecību, tās ziņo kontroles ziņojumā par pēdējo grāmatvedības gadu, kurā tās arī apstiprina Komisijai finanšu instrumentu kopējo izdevumu attiecināmību saskaņā ar KNR 42. pantu.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem slēgšanas brīdī programmas revīzijas iestādei ir ieteicams aptvert atlikušos attiecināmo izdevumu datu kopu, kuri netika revidēti iepriekšējo darbību revīziju ietvaros. Slēgšanas laikā nav jāveic visu finanšu instrumentu revīzija, taču nevienu finanšu instrumentu nedrīkst izslēgt no nejaušas atlases. Turklāt programmas revīzijas iestādes var pieņemt lēmumu atlasītos finanšu instrumentus revīzijas vajadzībām grupēt, ņemot vērā, ka iegūtie rezultāti attieksies uz visiem finanšu instrumentiem konkrētajā grupā.

Programmas revīzijas iestādēm jārevidē investīciju un pārvaldības izmaksu un maksu statistisks paraugs, un tās var uzskatīt šādus izdevumus par papildu paraugošanas periodu, lai izmantotu iepriekš veikto revīziju rezultātus (79).

12.4.2. Datu ticamība

Programmas revīzijas iestādēm kontroles ziņojumā par pēdējo grāmatvedības gadu ir jāizdara secinājumi par rādītāju datu ticamību, arī secinājums par 6. pamatprasību “Uzticama sistēma to datu vākšanai, reģistrēšanai un glabāšanai, kuri nepieciešami uzraudzības, novērtēšanas, finanšu vadības, pārbaužu un revīziju vajadzībām, tajā skaitā sasaiste ar elektronisko datu apmaiņas sistēmām ar atbalsta saņēmējiem”, kas noteikta Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 IV pielikuma (80) 1. tabulā. Minētajā 6. pamatprasības novērtējumā jāiekļauj apstiprinājums, ka Komisijai paziņotie apkopotie dati ir pareizi.

12.4.3. Atbalsta saņēmējiem izmaksātā publisko izdevumu summa

Sertifikācijas iestādei jānodrošina, ka, veicot aprēķinus noslēguma pārskatam, tiek ievērota atbilstība KNR 129. pantam. Valsts revīzijas iestādei šis aspekts ir jāiekļauj pārskatu par pēdējo grāmatvedības gadu revīzijā un par gūto pārliecību jāziņo noslēguma kontroles ziņojuma 6. nodaļā.

13. GALĪGĀ ATLIKUMA MAKSĀJUMS

Galīgo atlikumu izmaksā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kad akceptēti pārskati par pēdējo grāmatvedības gadu, vai vienu mēnesi pēc nobeiguma īstenošanas ziņojuma akceptēšanas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks (81).

Tas neskar Komisijas pilnvaras pārtraukt galīgā atlikuma maksājuma termiņu vai apturēt šādu maksājumu.

14. LIKUMĪBAS UN PAREIZĪBAS JAUTĀJUMI

Komisija pēc galīgā atlikuma maksājuma un programmas slēgšanas var izvirzīt jautājumus, kas saistīti ar pamatā esošo darījumu likumību un pareizību attiecībā uz izdevumiem akceptētos pārskatos.

Programmas slēgšana neskar Komisijas tiesības piemērot finanšu korekciju saskaņā ar KNR 85., 144. un 145. pantu (82) un papildus — EJZF gadījumā — Regulas (ES) Nr. 508/2014 105. pantu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (“KNR”)(OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013 (2013. gada 17. decembris) par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(7) Saskaņā ar KNR 92.b panta 8. punkta otro daļu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 23. decembra Regulu (ES) 2020/2221, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU) (OV L 437, 28.12.2020., 30. lpp.), programmas, kurām dalībvalstis piešķir REACT-EU līdzekļus, attiecas uz laikposmu līdz 2022. gada 31. decembrim, ievērojot minētā panta 4. punktu.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.) (“IPA II regula”).

(9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 447/2014 (2014. gada 2. maijs), ar ko paredz īpašos noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II), piemērošanu (OV L 132, 3.5.2014., 32. lpp.) (“IPA II īstenošanas regula”).

(10) Attiecībā uz sadarbības programmām, ko atbalsta ERAF saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, un pārrobežu sadarbības programmām, ko atbalsta IPA II, ar jēdzienu “dalībvalsts” šajās vadlīnijās jāsaprot dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde.

(11) Saskaņā ar 138. panta 1. punktu Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV C 384 I, 12.11.2019., 1. lpp.) (“Izstāšanās līgums”) attiecībā uz tādu Savienības programmu un darbību īstenošanu, par kurām notikusi saistību uzņemšanās 2014.–2020. gada DFS vai agrākajos finanšu plānos, piemērojamos Savienības tiesību aktus, arī noteikumus par finanšu korekcijām un grāmatojumu noskaidrošanu, Apvienotajai Karalistei turpina piemērot pēc 2020. gada 31. decembra, līdz minētās Savienības programmas un darbības tiek slēgtas, ja vien apvienotā komiteja nav pieņēmusi tehniskos pasākumus saskaņā ar Izstāšanās līguma 138. panta 5. punktu. Tomēr jānorāda, ka atbilstoši 154. panta piektajai daļai Kopīgo noteikumu regulā, kas grozīta ar Regulu (ES) 2020/2221, uz Apvienoto Karalisti neattiecas šo vadlīniju noteikumi par REACT-EU resursiem.

(12) KNR 141. pantu piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 5. punktu.

(13) KNR 30. panta 1. punkts.

(14) Grozījumi izdarīti ar 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 2020/460 un FAST CARE regulu (ES) 2022/2039.

(15) Grozījumi izdarīti ar FAST CARE regulu (ES) 2022/2039.

(16) Grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2020/2221.

(17) Grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2020/2221.

(18) EJZF atbalstītām programmām lieli projekti nav relevanti. Ar ETS un IPA II programmām lieli projekti nav tikuši atbalstīti.

(19) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/207 (2015. gada 20. janvāris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz progresa ziņojuma paraugiem, informācijas par lielu projektu iesniegšanu, kopīgo rīcības plānu, īstenošanas ziņojumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, pārvaldības deklarāciju, revīzijas stratēģiju, revīzijas atzinumu un gada kontroles ziņojumu, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzes izpildes metodiku un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īstenošanas ziņojumu paraugu saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 38, 13.2.2015., 1. lpp.).

(20) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1011/2014 (2014. gada 22. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz paraugiem, saskaņā ar kuriem iesniedz noteiktu informāciju Komisijai, un sīki izstrādātiem noteikumiem saistībā ar informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un vadošajām iestādēm, sertifikācijas iestādēm, revīzijas iestādēm un starpniekstruktūrām (OV L 286, 30.9.2014., 1. lpp.).

(21) KNR 86. panta 2. punkts; piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 4. punktu.

(22) KNR 86. panta 4. punkts un 136. panta 2. punkts; piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 4. punktu.

(23) Grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2020/2221.

(24) 92.b panta 5. punkta piektā daļa Kopīgo noteikumu regulā, kas grozīta ar Regulu (ES) 2020/2221.

(25) KNR 82. pants; piemēro IPA II saskaņā ar IPA II regulas 46. panta 2. punktu.

(26) 92.b panta 7. punkta trešā daļa Kopīgo noteikumu regulā, kas grozīta ar Regulu (ES) 2020/2221.

(27) 139. panta 7. punkts Kopīgo noteikumu regulā, kas grozīta ar 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 2020/460; piemēro IPA II saskaņā ar IPA II regulas 46. panta 5. punktu.

(28) Grozījumi izdarīti ar 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 2020/460.

(29) Grozījumi izdarīti ar 2020. gada 23. aprīļa Regulu (ES) 2020/558 un FAST CARE regulu (ES) 2022/2039; piemēro IPA II saskaņā ar IPA II regulas 46. panta 2. punktu.

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.) (“Finanšu regula”).

(31) Grozījumi izdarīti ar 2020. gada 23. aprīļa Regulu (ES) 2020/558 un FAST CARE regulu (ES) 2022/2039.

(32) Piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 6. punktu.

(33) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1362/2014 (2014. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus par vienkāršotu procedūru, kas izveidota noteiktu grozījumu apstiprināšanai darbības programmās, kuras finansē no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, un ar ko nosaka struktūru un izklāstu gada ziņojumiem par minēto programmu īstenošanu (OV L 365, 19.12.2014., 124. lpp.).

(34) Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/207 X pielikuma 1. un 2. tabula attiecībā uz ETS un IPA II (saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 42. panta 1. punktu).

(35) Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2015/207 X pielikuma 3. tabula attiecībā uz ETS un IPA II.

(36) KNR II pielikuma 5. punkts; piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 34. panta 1. punktu un ETS regulas 8. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta v) punktu.

(37) KNR 22. panta 7. punkts un 144. panta 4. punkts; pēdējais no minētajiem tiek piemērots IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 6. punktu.

(38) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 215/2014 (2014. gada 7. marts), ar kuru paredz noteikumus, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, attiecībā uz metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam, starpposma mērķu un galamērķu noteikšanu darbības rezultātu satvarā un intervences kategoriju nomenklatūru Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 69, 8.3.2014., 65. lpp.). Regulas (ES) Nr. 215/2014 6. pantu piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 34. panta 1. punktu un ETS regulas 8. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta v) punktu.

(39) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014 (2014. gada 3. marts), ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.). Regulas (ES) Nr. 480/2014 2. un 3. pantu piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 34. panta 1. punktu un ETS regulas 8. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta v) punktu.

(40) Grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2020/2221.

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar FAST CARE regulu (ES) 2022/2039.

(42) Regulas, kas minētas 2.–6. zemsvītras piezīmē.

(43) Neattiecas uz pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II).

(44) 2021.–2027. gada plānošanas periodā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) nosaukums ir mainīts uz Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu (EJZAF).

(45) Grozījumi izdarīti ar FAST CARE regulu (ES) 2022/2039.

(46) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2014/508.

(47) Regulas (ES) 2021/1060 118.a pants, kas ieviests ar FAST CARE regulu (ES) 2022/2039.

(48) ETS [un IPA II] gadījumā — uzraudzības komiteja.

(49) Grozījumi izdarīti ar FAST CARE regulu (ES) 2022/2039.

(50) Darbību, kura atbilda KNR 71. panta prasībai, bet kura programmas slēgšanas brīdī vairs nav funkcionējoša, nevajadzētu uzskatīt par nefunkcionējošu darbību.

(51) KNR 22. panta 7. punkts.

(52) IPA II īstenošanas regulas 43. panta 1. punktā ir noteikts, ka IPA II pārrobežu sadarbības programmām samaksāto izdevumu attiecināmības galīgais termiņš ir 2023. gada 31. decembris.

(53) Neskarot pārkāpumu paziņošanas pienākumus saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1970 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 293, 10.11.2015., 1. lpp.). Pamatojoties uz KNR 122. panta 2. punktu, Regulu (ES) 2015/1970 piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 6. punktu.

(54) Piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 6. punktu.

(55) KNR 137. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

(56) Pamatojoties uz KNR 137. panta 3. punktu, VII pielikumu piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 5. punktu.

(57) Piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 5. punktu.

(58) Lai ļautu dalībvalstīm izmantot KNR paredzēto iespēju attiecībā uz tādām atgūstamām summām, kuras ir saistītas ar plānošanas perioda pēdējo grāmatvedības gadu, atgūstamās summas slēgšanas brīdī vai pēc slēgšanas deklarēt kā neatgūstamas.

(59) Tādējādi pozitīva galīgā atlikuma gadījumos maksājamā vai dzēšamā summa tiks samazināta vai gadījumos, kuros galīgais atlikums ir atgūstama summa, atgūstamā summa tiks palielināta.

(60) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/568 (2016. gada 29. janvāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz nosacījumiem un procedūrām, kas jāpiemēro, lai noteiktu, vai dalībvalstīm ir jāatlīdzina neatgūstamās summas attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 97, 13.4.2016., 1. lpp.). Pamatojoties uz KNR 122. panta 2. punktu, Regulu (ES) 2016/568 piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 6. punktu.

(61) KNR 138. pants un 141. panta 1. punkts un Finanšu regulas 63. panta 5. punkts. KNR noteikumus piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 5. punktu.

(62) 114. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(63) KNR 136. panta 2. punkts; piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 4. punktu.

(64) Piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 5. punktu.

(65) Piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 42. pantu.

(66) ETS regulas 14. pantu piemēro arī IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 42. panta 1. punktu.

(67) Piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 42. panta 1. punktu.

(68) Grozījumi izdarīti ar 2022. gada 12. aprīļa Regulu (ES) 2022/613.

(69) Grozījumi izdarīti ar FAST CARE regulu (ES) 2022/2039. 98. pants attiecas tikai uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”.

(70) EJZF atbalstītām programmām lieli projekti nav relevanti. Ar ETS un IPA II programmām lieli projekti nav tikuši atbalstīti.

(71) KNR 50. panta 7. punkts; piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 42. panta 1. punktu, kurā savukārt sniegta atsauce uz KNR 50. pantu.

(72) KNR 139. pants; piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 5. punktu.

(73) Pamatojoties uz KNR 125. panta 4. punktu, VI pielikumu piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 37. panta 1. punktu.

(74) Pamatojoties uz KNR 127. panta 5. punktu, VIII pielikumu piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 37. panta 3. punktu.

(75) Pamatojoties uz KNR 127. panta 5. punktu, IX pielikumu piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 37. panta 3. punktu.

(76) Piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 2. punktu.

(77) Neattiecas uz ETS programmām un nav piemērojams pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar IPA II.

(78) KNR 41. pants.

(79) Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti ar KNR 38. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu, un finanšu instrumentiem, kuri izveidoti ar tā paša panta b) apakšpunktu, un kurus īsteno Eiropas Investīciju banka (EIB) vai cita starptautiska finanšu iestāde, pārvaldības izmaksas un maksas, kuras iekasē EIB / Eiropas Investīciju fonds (EIF) vai cita starptautiska finanšu iestāde, revidē EIB/EIF ārējie revidenti. Turklāt EIB/EIF ārējie revidenti pārbauda visas pārvaldības izmaksas un maksas, kuras iekasē finanšu starpnieki, kurus valstu līmenī izvēlas EIF, attiecībā uz aizdevumiem un kapitāla instrumentiem.

(80) Pamatojoties uz KNR 144. panta 6. punktu, IX pielikumu piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 6. punktu.

(81) KNR 141. panta 2. punkts; piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 5. punktu.

(82) Šos trīs noteikumus piemēro IPA II saskaņā ar IPA II īstenošanas regulas 46. panta 6. punktu.

I PIELIKUMS

VISU TO DARBĪBU SARAKSTS, KURAS ĪSTENO PAKĀPENISKI 2014.–2020. GADA UN 2021.–2027. GADA PERIODĀ

(pievieno nobeiguma īstenošanas ziņojumam (1))

PROGRAMMAS NOSAUKUMS

CCI NUMURS

PRIORITĀTE / FONDS / REĢIONU KATEGORIJA	DARBĪBAS ATSAUCE	DARBĪBAS NOSAUKUMS	KLUSĒJOT DOTAS PIEKRIŠANAS / KOMISIJAS APSTIPRINĀJUMA DATUMS [UN NUMURS] (JA LIELS PROJEKTS)	PAKĀPENISKI ĪSTENOTAS DARBĪBAS SASKAŅĀ AR 118. PANTU	PAKĀPENISKI ĪSTENOTAS DARBĪBAS SASKAŅĀ AR 118.a PANTU	DARBĪBAS KOPĒJĀS IZMAKSAS (EUR)		PIRMĀ POSMA KOPĒJIE APLIECINĀTIE IZDEVUMI (EUR)	PIRMĀ POSMA PUBLISKAIS IEGULDĪJUMS (EUR)	OTRĀ POSMA PLĀNOTAIS/GALĪGAIS PABEIGŠANAS DATUMS (GADS, CETURKSNIS)	2021.–2027. GADA PROGRAMMA, KURAS IETVAROS DARBĪBA TIKS/TIKA PABEIGTA (2)
PRIORITĀTE / FONDS / REĢIONU KATEGORIJA	DARBĪBAS ATSAUCE	DARBĪBAS NOSAUKUMS		PAKĀPENISKI ĪSTENOTAS DARBĪBAS SASKAŅĀ AR 118. PANTU	PAKĀPENISKI ĪSTENOTAS DARBĪBAS SASKAŅĀ AR 118.a PANTU	Kopā (abos posmos, galīgā vai aplēstā summa)	Otrajā posmā (galīgā vai aplēstā summa)	PIRMĀ POSMA KOPĒJIE APLIECINĀTIE IZDEVUMI (EUR)	PIRMĀ POSMA PUBLISKAIS IEGULDĪJUMS (EUR)

(1) EJZF gadījumā pievieno pēdējam gada īstenošanas ziņojumam.

(2) Tās 2021.–2027. gada plānošanas perioda programmas nosaukums, atbilstoši kurai tiks/tika pabeigts darbības otrais posms.

II PIELIKUMS

NEFUNKCIONĒJOŠU DARBĪBU SARAKSTS

(pievieno nobeiguma īstenošanas ziņojumam (1))

PROGRAMMAS NOSAUKUMS

CCI NUMURS

PRIORITĀTE / FONDS / REĢIONU KATEGORIJA	DARBĪBAS ATSAUCE	DARBĪBAS NOSAUKUMS	ATBALSTA SAŅĒMĒJA NOSAUKUMS	DARBĪBAS KOPĒJĀS IZMAKSAS (EUR)	KOPĒJIE APLIECINĀTIE IZDEVUMI (EUR)	PUBLISKAIS IEGULDĪJUMS (EUR)

(1) EJZF gadījumā pievieno pēdējam gada īstenošanas ziņojumam.

III PIELIKUMS

TĀDU DARBĪBU SARAKSTS, KURAS IETEKMĒ NOTIEKOŠA NACIONĀLA LĪMEŅA IZMEKLĒŠANA / KURAS IR APTURĒTAS AR TIESVEDĪBU VAI ADMINISTRATĪVU PĀRSŪDZĪBU, KAM IR APTUROŠS EFEKTS

(pievieno nobeiguma īstenošanas ziņojumam (*1))

PROGRAMMAS NOSAUKUMS

CCI NUMURS

PRIORITĀTE / FONDS / REĢIONU KATEGORIJA	DARBĪBAS ATSAUCE	DARBĪBAS NOSAUKUMS	ATBALSTA SAŅĒMĒJA NOSAUKUMS	KOPĒJIE IETEKMĒTIE APLIECINĀTIE IZDEVUMI (EUR)	IETEKMĒTAIS PUBLISKAIS IEGULDĪJUMS (EUR)	DARBĪBAS, KURAS IETEKMĒ NOTIEKOŠA NACIONĀLA LĪMEŅA IZMEKLĒŠANA*	DARBĪBAS, KURAS IR APTURĒTAS AR TIESVEDĪBU VAI ADMINISTRATĪVU PĀRSŪDZĪBU, KAM IR APTUROŠS EFEKTS*

(*1) EJZF gadījumā pievieno pēdējam gada īstenošanas ziņojumam. Ieraksta “X” attiecīgajā slejā.

IV PIELIKUMS

PIEMĒRS ELASTĪBAS UN PUBLISKO IZDEVUMU IEROBEŽOJUMA PIEMĒROŠANAI, APRĒĶINOT VIENA FONDA PROGRAMMAS GALĪGO ATLIKUMU

14.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 474/31

Padomes secinājumi par cīņu pret nesodāmību attiecībā uz noziegumiem, kas pastrādāti saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu

(2022/C 474/08)

I. Ievads

Tūlīt pēc bruņotā uzbrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Eiropadome visstingrākajā veidā nosodīja neprovocēto un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kurš ir rupjš starptautisko tiesību un ANO Statūtu principu pārkāpums un kā rezultātā milzīgs skaits civiliedzīvotāju ir zaudējuši dzīvību un guvuši ievainojumus.

2022. gada 1. un 2. martā 39 Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu (“Romas statūti”) dalībvalstis, tostarp visas Eiropas Savienības dalībvalstis, vērsās ar iesniegumu Starptautiskajā Krimināltiesā (SKT), lūdzot SKT prokuroru izmeklēt situāciju Ukrainā. 2022. gada 2. martā SKT prokurors paziņoja, ka ir sācis izmeklēšanu par situāciju Ukrainā, balstoties uz saņemtajiem iesniegumiem. Pēc tam četras citas Romas statūtu dalībvalstis vērsās SKT saistībā ar situāciju Ukrainā, tādējādi kopējais to dalībvalstu skaits, kas to izdarījušas, bija 43.

Eiropadome 2022. gada 24. un 25. marta secinājumos norādīja, ka “Krievija vērš uzbrukumus pret civiliedzīvotājiem un mērķtiecīgi uzbrūk civilajiem objektiem, tostarp slimnīcām, medicīnas iestādēm, skolām un patvertnēm. Šie kara noziegumi ir nekavējoties jāizbeidz. Atbildīgie un viņu līdzdalībnieki tiks saukti pie atbildības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām”.

Eiropadome 2022. gada 30. un 31. maija secinājumos mudināja Krieviju nekavējoties pārtraukt neselektīvos uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai. Tā norādīja, ka “[n]eizsakāmas ir zvērības, ko pastrādā Krievijas spēki, kā arī radītās ciešanas un nodarītie postījumi”. Eiropadome arī norādīja, ka tā pauž atzinību visiem, kas palīdz vākt pierādījumus un izmeklēt kara noziegumus un citus vissmagākos noziegumus, un ka tā atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas prokurora intensīvo darbu šajā jomā. Tā arī atzinīgi novērtēja darbu, ko veic Ukrainas ģenerālprokurors ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu sniegto finansiālo un spēju veidošanas atbalstu. Tā pauda gandarījumu par kopējas izmeklēšanas grupas izveidi, ko koordinē Eurojust, kura loma ir pastiprināta, un par Eiropola sniegto operatīvo atbalstu.

Eiropadome 2022. gada 23. un 24. jūnija secinājumos uzsvēra, ka “Krievija, Baltkrievija un visi tie, kas atbildīgi par kara noziegumiem un citiem vissmagākajiem noziegumiem, tiks saukti pie atbildības par savu rīcību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām”.

Eiropadome 2022. gada 20. un 21. oktobra secinājumos norādīja: “Pret ukraiņiem pastrādātie kara noziegumi, par kuriem ir arvien vairāk pierādījumu, un pastāvīgā civilās infrastruktūras iznīcināšana ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums. Eiropas Savienība atkārtoti apliecina savu stingro apņemšanos saukt pie atbildības Krieviju un visus izpildītājus un līdzdalībniekus un pauž stingru atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas prokurora veiktajai izmeklēšanai. Eiropadome atzīst Ukrainas centienus nodrošināt, ka tiek panākta atbildības uzņemšanās, tostarp par agresijas noziegumu pret Ukrainu. Tā aicina Augsto pārstāvi un Komisiju izpētīt iespējas, kā nodrošināt, ka tiek panākta pilnīga atbildības uzņemšanās.”

Pēc tam Eiropadome 2022. gada 20. un 21. oktobra secinājumos aicināja Komisiju nākt klajā ar iespējamiem risinājumiem saskaņā ar ES un starptautiskajām tiesībām attiecībā uz to, kā izmantot iesaldētos aktīvus Ukrainas atjaunošanas atbalstam. Eiropadome šajā sakarā atgādināja par saviem 2022. gada 30. un 31. maija secinājumiem. Ukrainas atjaunošana nāktu par labu arī Ukrainā izdarītajos noziegumos cietušajiem.

Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos (“Romas statūti”) ir atgādināts, ka “visnopietnākie noziegumi, par kuriem kopumā ir nobažījusies starptautiskā sabiedrība, nedrīkst palikt nesodīti, un ka to efektīva izskatīšana ir jānodrošina kā valsts līmenī, tā arī stiprinot starptautisko sadarbību”.

Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām (1) galvenā atbildība par to personu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, kuras ir atbildīgas par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, kā minēts Romas statūtu 5. pantā, gulstas uz valstīm.

Padomes Lēmumā 2011/168/KĀDP (2) tika atgādināts, ka smagie noziegumi, kas ir Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā, rada bažas visai starptautiskajai kopienai un jo īpaši Savienībai un tās dalībvalstīm, un tika apstiprināta apņēmība izbeigt minēto noziegumu izdarītāju nesodāmību, īstenojot iniciatīvas vai pasākumus, lai nodrošinātu papildināmības principa īstenošanu valsts līmenī, un pastiprinot starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu viņu efektīvu kriminālvajāšanu.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu steidzami jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz tiem, kas izdara galvenos starptautiskos noziegumus Ukrainā, tiek veikta izmeklēšana, kriminālvajāšana un saukšana pie atbildības tiesā.

Eiropadome jau ir atzinīgi novērtējusi Starptautiskās Krimināltiesas prokurora lēmumu sākt izmeklēšanu. Vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes ir arī sākušas izmeklēšanu par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, kas, kā apgalvots, izdarīti Ukrainā.

Lai nodrošinātu sekmīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, ir vajadzīga ciešāka sadarbība un koordinācija starp visām kompetentajām iestādēm starptautiskā un valsts līmenī, jo īpaši, lai vāktu, uzglabātu un nodrošinātu pierādījumus, kurus vēlāk var izmantot tiesā.

Eurojust un Eiropols ir svarīgi aktori brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Abām aģentūrām ir ekspertzināšanas un pieredze, lai atbalstītu pārrobežu noziegumu, tostarp galveno starptautisko noziegumu un ar tiem saistītu noziedzīgu nodarījumu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem, un tās ir gatavas saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām veicināt efektīvu apmaiņu ar savāktajiem pierādījumiem. Eurojust un Eiropols koordinē savus attiecīgos uzdevumus un darbības galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanas atbalstam.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/838, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eurojust veiktu tādu pierādījumu saglabāšanu, analīzi un uzglabāšanu, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem (3), tika pieņemta 2022. gada 30. maijā.

2022. gada 25. martā ar Eurojust palīdzību tika izveidota kopēja izmeklēšanas grupa, kuras mērķis ir koordinēt visu to noziegumu izmeklēšanu, kurus Krievija izdarījusi kara pret Ukrainu laikā. Kopējā izmeklēšanas grupa cenšas uzlabot tiesu iestāžu sadarbību starp kompetentajām iestādēm, kas ir iesaistītas galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā par tiem valsts un starptautiskā līmenī. Kopējās izmeklēšanas grupas sastāvā sākotnēji bija Ukrainas, Lietuvas un Polijas tiesu iestādes, un vēlāk tai pievienojās Igaunijas, Latvijas, Slovākijas un Rumānijas tiesu iestādes. Starptautiskās Krimināltiesas prokurora birojs 2022. gada 25. aprīlī arī paziņoja par savu kā dalībnieka iesaistīšanos kopējā izmeklēšanas grupā.

Lai atvieglotu tādas informācijas analīzi, kas attiecas uz iespējamiem pierādījumiem par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, Eiropols ir izveidojis īpašu analītisko projektu par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem.

Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš arī galvenajos starptautiskajos noziegumos cietušo situācijai. Attiecībā uz viņiem būtu jānodrošina tiesiskums.

Eiropas sakaru punktu tīklam genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem (“Genocīda apkarošanas tīkls”) ir nozīmīgas ekspertzināšanas galveno starptautisko noziegumu jomā. Tas ļoti palīdz atvieglot informācijas, zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp valstu praktiķiem (4).

2022. gada 21. septembrīEurojust, Genocīda apkarošanas tīkls un SKT prokurora birojs publicēja pamatnostādnes pilsoniskās sabiedrības organizācijām “Starptautisko noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu dokumentēšana nolūkā saukt pie kriminālatbildības”.

Uz vietas Ukrainā atbalstu Ukrainas iestādēm sniedz ES padomdevēja misija Ukrainā (EUAM Ukraine) . EUAM Ukraine pilnvaras tika grozītas 2022. gada 13. aprīlī (5), lai, izmantojot stratēģiskas konsultācijas un apmācību, sniegtu atbalstu Ukrainas iestādēm, kas iesaistītas starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā par tiem. Misija šajā jomā cieši sadarbojas ar Starptautisko Krimināltiesu un piedalās Padomdevējas grupas zvērīgu noziegumu izmeklēšanas jautājumos darbībās.

Ņemot vērā minēto, Padome ir pieņēmusi šādus secinājumus:

II. Padome aicina dalībvalstis:

pieņemt vajadzīgos likumdošanas pasākumus, lai:

i)	pilnībā īstenotu Romas statūtos noteikto galveno starptautisko noziegumu un atbildības veidu definīciju;

ii)	ļautu īstenot universālu jurisdikciju vai cita veida iekšzemes jurisdikciju attiecībā uz galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, kas izdarīti ārvalstīs; un

iii)

veicinātu ciešu tiesu iestāžu sadarbību ar Starptautisko Krimināltiesu un, ciktāl to ļauj valsts tiesību akti, ar citiem izmeklēšanas vai pārskatatbildības mehānismiem, piemēram, ANO Cilvēktiesību padomes izveidoto Neatkarīgo starptautisko izmeklēšanas komisiju Ukrainas jautājumā, tostarp attiecīgā gadījumā kopējas izmeklēšanas grupas ietvaros;

b)	atbalstīt Ukrainas Ģenerālprokuratūru, lai uzlabotu Ukrainas spējas izmeklēt galvenos starptautiskos noziegumus un veikt kriminālvajāšanu par tiem saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

c)	apsvērt iespēju aktīvi piedalīties rotācijas modelī, ko koordinē Starptautiskā Krimināltiesa;

stiprināt tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm un ar Ukrainu, citām trešām valstīm, kā arī Starptautisko Krimināltiesu, lai nodrošinātu galveno starptautisko noziegumu sekmīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem, tostarp, atbalstot starptautisko iniciatīvu sarunām par daudzpusēju līgumu par savstarpēju tiesisko palīdzību un izdošanu zvērīgu noziegumu iekšzemes kriminālvajāšanas procesā;

atvieglot dalībvalstu kompetentajām iestādēm un citām ieinteresētajām personām, piemēram, Starptautiskajai Krimināltiesai, kopējo izmeklēšanas grupu izmantošanu, lai atsevišķos gadījumos uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību un galveno starptautisko noziegumu sekmīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem valsts un starptautiskā līmenī;

f)	sadarboties ar Padomdevēju grupu zvērīgu noziegumu izmeklēšanas jautājumos un attiecīgā gadījumā veicināt ciešu koordināciju starp Padomdevēju grupu zvērīgu noziegumu izmeklēšanas jautājumos un kopējo izmeklēšanas grupu, kas izveidota starp Ukrainu un dažām dalībvalstīm;

stiprināt sadarbību ar ES ieinteresētajām personām, piemēram, Eurojust, Eiropolu, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, Genocīda apkarošanas tīklu, EUAM Ukraine un valstu ekspertu tīklu saistībā ar kopējām izmeklēšanas grupām (KIG tīkls), lai uzlabotu sekmīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem;

h)	vēl vairāk stiprināt EUAM Ukraine spējas, norīkojot valsts ekspertus ar attiecīgām zināšanām;

turpināt sniegt pienācīgu juridisko, operatīvo un finansiālo atbalstu tādu specializētu vienību izveidei un pienācīgai darbībai, kas paredzētas galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, valsts līmenī tajās iestādēs, kuras ir kompetentas tiesībaizsardzības, kriminālvajāšanas, savstarpējas tiesiskās palīdzības un cietušo liecību vākšanas jautājumos, kā arī attiecīgā gadījumā – imigrācijas dienestos;

informēt valstu tiesu iestādes, kas izmeklē galvenos starptautiskos noziegumus, par kompetenci, kas Eurojust piešķirta ar Regulu (ES) 2022/838, un uzsvērt palīdzību, ko var sniegt gan Eurojust sadarbībā ar Genocīda apkarošanas tīklu, gan Eiropols, lai ātri un efektīvi pārbaudītu informāciju un atklātu iespējamās saiknes starp dažādās dalībvalstīs izmeklētajām lietām;

racionalizēt informācijas vākšanu un apmaiņu ar to starp attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām, kuras nonāk saskarē ar kara noziegumos cietušajiem, pamatojoties uz speciālajām zināšanām, ko jo īpaši guvis Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras Izslēgšanas tīkls, Genocīda apkarošanas tīkls un ES Cietušo tiesību platforma;

l)	piešķirt pietiekamus resursus spēju veidošanas un apmācības pasākumiem valsts iestādēm, kas iesaistītas galvenajos starptautiskajos noziegumos cietušo un to liecinieku identificēšanā;

m)	iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp, izmantojot ES Cietušo tiesību platformu, jo īpaši, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un informēšanas centienus, kas vērsti uz cietušajiem un skartajām kopienām;

n)	attiecīgā gadījumā veicināt sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām pierādījumu vākšanā par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem un, ciktāl to pieļauj valsts tiesību akti, atvieglot šādu pierādījumu pieņemamību tiesā;

o)	palielināt Ukrainas bēgļu kopienas informētību par iespēju dalībvalstīs sniegt liecību par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, kuros viņi varētu būt cietušie un/vai kuru liecinieki viņi varētu būt bijuši, un vienlaikus ņemt vērā viņu neaizsargāto stāvokli un vajadzību pēc atbalsta;

p)	stiprināt galvenajos starptautiskajos noziegumos cietušo līdzdalību, informēšanu, atbalstu un aizsardzību kriminālprocesā, kā paredzēts Direktīvā 2012/29/ES par cietušo tiesībām, tostarp, apmainoties ar pieredzi un paraugpraksi saistībā ar atbalstu cietušajiem un viņu aizsardzību.

III. Padome aicina Komisiju:

turpināt cieši sadarboties ar Padomes prezidentvalsti, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Padomes Ģenerālsekretariātu un Starptautisko Krimināltiesu, lai nodrošinātu Savienības un, ja iespējams, dalībvalstu darbību koordināciju, atbalstot saukšanas pie atbildības centienus, kurus vada Ukrainas Ģenerālprokuratūra;

b)	turpināt darbu Cietušo tiesību platformā, lai palielinātu informētību par nepieciešamību nodrošināt atbalstu un aizsardzību galvenajos starptautiskajos noziegumos cietušajiem saskaņā ar viņu specifiskajām vajadzībām un saskaņā ar Direktīvu par cietušo tiesībām;

atbalstīt specializētu apmācību un spēju veidošanas pasākumus tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm un citām attiecīgām iestādēm, pamatojoties uz esošo struktūru, piemēram, Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla (EJTN), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) un EUAM Ukraine darbu un speciālajām zināšanām un uz Genocīda apkarošanas tīkla izstrādātajām esošajām mācību programmām;

d)	uzlabot finansiālo, loģistikas, tehnisko un materiālo atbalstu, kas dalībvalstīm pieejams to centienos efektīvi izmeklēt un vākt pierādījumus par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, tostarp, palielinot kopējo izmeklēšanas grupu finansējumu;

e)	veicināt paraugprakses, zināšanu un speciālo zināšanu apmaiņu Genocīda apkarošanas tīklā, tostarp, izmantojot apmaiņas programmas un praktiķu mācību apmeklējumus, un šim nolūkam piešķirt atbilstošus resursus;

f)	turpināt atbalstīt valstu un starptautiskos izmeklēšanas un pierādījumu vākšanas mehānismus, jo īpaši attiecībā uz kaujaslaukā gūtiem pierādījumiem.

IV. Padome aicina Eurojust:

a)	turpināt veikt nepieciešamos pasākumus, lai ātri īstenotu Regulu (ES) 2022/838 nolūkā saglabāt, analizēt un centralizētā uzglabāšanas vietā glabāt pierādījumus par minētajā regulā norādītajiem galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem;

b)	turpināt sniegt materiālus un norādījumus par to, kā vākt un nosūtīt pierādījumus par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem;

c)	ja iespējams, vēl vairāk uzlabot sadarbību ar trešām valstīm nolūkā atvieglot pierādījumu vākšanu un apmaiņu par attiecīgajiem galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu.

V. Padome aicina Eurojust un Eiropolu:

vēl vairāk uzlabot sadarbību starp šīm divām aģentūrām, pamatojoties uz to papildinošo lomu un operatīvajām spējām, ar ko atbalsta galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanu, un saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, vienlaikus cenšoties izvairīties no centienu dublēšanās, lai dalībvalstīm varētu sniegt vēl labāku palīdzību galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā par tiem;

b)	informēt Padomi par pašreizējo stāvokli un turpmākajiem pasākumiem to sadarbībā attiecībā uz galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem.

VI. Padome aicina Genocīda apkarošanas tīklu:

a)	turpināt veidot ekspertzināšanas galveno starptautisko noziegumu jomā;

b)	turpināt atbilstoši savām pilnvarām atvieglot informācijas, zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp valstu praktiķiem.

VII. Padome aicina EUAM Ukraine:

a)	turpināt izvērst atbalstu Ukrainas iestādēm nolūkā atvieglot galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem;

b)	turpināt pastiprināt sadarbību ar Eiropolu, Eurojust un CEPOL nolūkā Ukrainā nodrošināt apmācību un tiešu atbalstu galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem.

VIII. Padome aicina attiecīgās Eiropas Savienības iestādes:

a)	turpināt Ukrainai efektīvi sniegt palīdzību un to uzlabot;

b)	turpināt sniegt atbalstu dalībvalstīm to centienos efektīvi vākt pierādījumus par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, vienlaikus izskatot iespējamās sinerģijas un izvairoties no dublēšanas;

c)	palielināt centienus dezinformācijas apkarošanā un vēstures pārrakstīšanas mēģinājumu novēršanā.

IX. Padome aicina Ukrainu:

pievienoties Romas statūtiem.

(1) Sk. Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, 1948. gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to; četras 1949. gada Ženēvas konvencijas un trīs papildprotokolus; 1954. gada Hāgas konvenciju un tās Otro papildprotokolu; 1976. gada Starptautisko konvenciju par aparteīda noziegumu izskaušanu un sodu par tiem; 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem; 2006. gada Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu.

(2) Padomes Lēmums 2011/168/KĀDP (2011. gada 21. marts) par Starptautisko Krimināltiesu un par Kopējās nostājas 2003/444/KĀDP atcelšanu (OV L 76, 22.3.2011., 56. lpp.).

(3) OV L 148, 31.5.2022., 1. lpp.

(4) Padomes Lēmums 2002/494/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas sakaru punktu tīklu izveidošanu attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem (OV L 167, 26.6.2002., 1. lpp.); Padomes Lēmums 2003/335/TI (2003. gada 8. maijs) par genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem (OV L 118, 14.5.2003., 12. lpp.).

(5) Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/638 (2022. gada 13. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2014/486/KĀDP par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) (OV L 117, 19.4.2022., 38. lpp.).

14.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 474/38

Eiropas savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju, kā arī korekcijas koeficientu, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām, pārskatīšana 2022. gadā (1)

(2022/C 474/10)

1.1

Civildienesta noteikumu 66. pantā minētā tabula, kurā norādīta mēneša pamatalga katrai pakāpei un līmenim funkciju grupās AD (administratoru funkciju grupa) un AST (asistentu funkciju grupa) un kuru piemēro no 2022. gada 1. jūlija:

1.7.2022.	LĪMENIS
PAKĀPE	1	2	3	4	5
16	20 856,62	21 733,04	22 646,29
15	18 433,77	19 208,39	20 015,53	20 572,40	20 856,62
14	16 292,34	16 976,99	17 690,38	18 182,55	18 433,77
13	14 399,73	15 004,82	15 635,33	16 070,35	16 292,34
12	12 726,95	13 261,75	13 819,04	14 203,49	14 399,73
11	11 248,49	11 721,16	12 213,70	12 553,51	12 726,95
10	9 941,81	10 359,56	10 794,90	11 095,21	11 248,49
9	8 786,88	9 156,12	9 540,89	9 806,31	9 941,81
8	7 766,14	8 092,48	8 432,53	8 667,15	8 786,88
7	6 863,97	7 152,41	7 452,95	7 660,31	7 766,14
6	6 066,59	6 321,53	6 587,16	6 770,43	6 863,97
5	5 361,87	5 587,18	5 821,96	5 983,94	6 066,59
4	4 739,00	4 938,12	5 145,63	5 288,80	5 361,87
3	4 188,45	4 364,48	4 547,89	4 674,40	4 739,00
2	3 701,91	3 857,46	4 019,56	4 131,40	4 188,45
1	3 271,87	3 409,35	3 552,61	3 651,48	3 701,91

Civildienesta noteikumu 66. pantā minētā tabula, kurā norādīta mēneša pamatalga katrai pakāpei un līmenim funkciju grupā AST/SC (sekretāru un kancelejas darbinieku funkciju grupa) un kuru piemēro no 2022. gada 1. jūlija:

1.7.2022.	LĪMENIS
PAKĀPE	1	2	3	4	5
6	5 319,31	5 542,85	5 775,76	5 936,43	6 018,46
5	4 701,38	4 898,94	5 105,53	5 246,82	5 319,31
4	4 155,24	4 329,84	4 511,80	4 637,32	4 701,38
3	3 672,53	3 826,85	3 987,69	4 098,60	4 155,24
2	3 245,90	3 382,31	3 524,45	3 622,49	3 672,53
1	2 868,84	2 989,40	3 115,02	3 201,66	3 245,90

To korekcijas koeficientu tabula, kurus piemēro Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam un pensijām un kuri minēti Civildienesta noteikumu 64. pantā; tabula satur:

—	korekcijas koeficientus, kas minēti Civildienesta noteikumu 64. pantā un kas piemērojami no 2022. gada 1. jūlija ierēdņu un pārējo darbinieku algām (norādīti turpmākās tabulas 2. ailē);

—	korekcijas koeficientus, kurus saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 3. punktu no 2023. gada 1. janvāra piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku norīkotajiem pārskaitījumiem (norādīti turpmākās tabulas 3. ailē);

—

korekcijas koeficientus, kurus saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20. panta 1. punktu no 2022. gada 1. jūlija piemēro pensijām (norādīti turpmākās tabulas 4. ailē).

	Atalgojums	Pārskaitījums	Pensija
Valsts / vieta	1.7.2022.	1.1.2023.	1.7.2022.
Bulgārija	65,0	60,9
Čehija	95,5	82,8
Dānija	134,7	136,5	136,5
Vācija	100,6	100,6	100,6
Karlsrūe	95,6
Minhene	112,2
Igaunija	94,1	98,1
Īrija	136,3	129,0	129,0
Grieķija	89,4	84,8
Spānija	97,4	93,4
Francija	116,8	107,7	107,7
Horvātija	80,0	69,9
Itālija	94,7	94,1
Varēze	92,0
Kipra	82,6	82,9
Latvija	85,9	80,9
Lietuva	87,4	76,6
Ungārija	69,6	58,8
Malta	92,1	94,7
Nīderlande	109,8	110,7	110,7
Austrija	108,8	110,6	110,6
Polija	71,7	62,0
Portugāle	95,5	89,7
Rumānija	70,1	59,1
Slovēnija	87,1	83,6
Slovākija	81,3	80,9
Somija	117,3	118,9	118,9
Zviedrija	124,9	114,3	114,3
Apvienotā Karaliste			125,4

4.1.

Civildienesta noteikumu 42.a panta otrajā daļā minētā bērna kopšanas pabalsta apmērs, kas piemērojams no 2022. gada 1. jūlija, ir 1 123,91 EUR.

4.2.

Civildienesta noteikumu 42.a panta trešajā daļā minētā bērna kopšanas pabalsta apmērs, kas piemērojams no 2022. gada 1. jūlija, ir 1 498,55 EUR.

5.1.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 1. punktā minētā mājsaimniecības pabalsta pamatsumma, kas piemērojama no 2022. gada 1. jūlija, ir 210,20 EUR.

5.2.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 1. punktā minētā pabalsta par apgādājamo bērnu apmērs, kas piemērojams no 2022. gada 1. jūlija, ir 459,32 EUR.

5.3.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktā minētā pabalsta izglītībai apmērs, kas piemērojams no 2022. gada 1. jūlija, ir 311,65 EUR.

5.4.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 2. punktā minētā pabalsta izglītībai apmērs, kas piemērojams no 2022. gada 1. jūlija, ir 112,21 EUR.

5.5.

Civildienesta noteikumu 69. pantā un VII pielikuma 4. panta 1. punkta otrajā daļā minētā ekspatriācijas pabalsta minimālais apmērs, kas piemērojams no 2022. gada 1. jūlija, ir 623,01 EUR.

5.6.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 134. pantā minētā ekspatriācijas pabalsta apmērs, kas piemērojams no 2022. gada 1. jūlija, ir 447,87 EUR.

6.1.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. panta 2. punktā paredzētā piemaksa par attālumu, kas piemērojama no 2022. gada 1. jūlija, ir šāda:

0 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 0 līdz 200 km
0,2317 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 201 līdz 1 000 km
0,3863 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 1 001 līdz 2 000 km
0,2317 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 2 001 līdz 3 000 km
0,0771 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 3 001 līdz 4 000 km
0,0372 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 4 001 līdz 10 000 km
0 EUR par kilometru,	ja attālums pārsniedz 10 000 km.

6.2.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. panta 2. punktā minētā vienotās likmes piemaksa par attālumu, kas piemērojama no 2022. gada 1. jūlija, ir šāda:

—	115,86 EUR, ja ģeogrāfiskais attālums starp 1. punktā minētajām vietām ir no 600 km līdz 1 200 km,

—	231,72 EUR, ja ģeogrāfiskais attālums starp 1. punktā minētajām vietām pārsniedz 1 200 km.

7.1.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 2. punktā minētā piemaksa par attālumu, kas piemērojama no 2023. gada 1. janvāra, ir šāda:

0 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 0 līdz 200 km
0,4672 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 201 līdz 1 000 km
0,7787 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 1 001 līdz 2 000 km
0,4672 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 2 001 līdz 3 000 km
0,1556 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 3 001 līdz 4 000 km
0,0751 EUR par kilometru,	ja attālums ir no 4 001 līdz 10 000 km
0 EUR par kilometru,	ja attālums pārsniedz 10 000 km.

7.2.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 2. punktā minētā vienotas likmes piemaksa par attālumu, kas piemērojama no 2023. gada 1. janvāra, ir šāda:

—	233,58 EUR, ja ģeogrāfiskais attālums starp dienesta vietu un izcelsmes vietu ir robežās no 600 km līdz 1 200 km,

—	467,12 EUR, ja ģeogrāfiskais attālums starp dienesta vietu un izcelsmes vietu pārsniedz 1 200 km.

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. panta 1. punktā minētās dienas naudas apmērs, kas piemērojams no 2022. gada 1. jūlija, ir šāds:

—	48,28 EUR ierēdnim, kuram ir tiesības uz mājsaimniecības pabalstu,

—	38,94 EUR ierēdnim, kuram nav tiesību uz mājsaimniecības pabalstu.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 24. panta 3. punktā minētā iekārtošanās pabalsta minimālais apmērs, kas piemērojams no 2022. gada 1. jūlija, ir šāds:

—	1 374,47 EUR darbiniekam, kuram ir tiesības uz mājsaimniecības pabalstu,

—	817,25 EUR darbiniekam, kuram nav tiesību uz mājsaimniecības pabalstu.

10.1.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 3. punkta otrajā daļā minētā bezdarbnieka pabalsta zemākā un augstākā robeža, kas piemērojama no 2022. gada 1. jūlija, ir šāda:

—	1 648,40 EUR (zemākā robeža),

—	3 296,81 EUR (augstākā robeža).

10.2.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 7. punktā minētā standarta pabalsta apmērs, kas piemērojams no 2022. gada 1. jūlija, ir

—	1 498,55 EUR.

11.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 93. pantā paredzētā pamatalgu skalas tabula, kas piemērojama no 2022. gada 1. jūlija:

FUNKCIJU GRUPA	1.7.2022.	LĪMENIS
FUNKCIJAS	PAKĀPE	1	2	3	4	5	6	7
IV	18	7 189,80	7 339,32	7 491,93	7 647,74	7 806,79	7 969,13	8 134,84
	17	6 354,54	6 486,67	6 621,57	6 759,28	6 899,84	7 043,32	7 189,80
	16	5 616,29	5 733,08	5 852,31	5 974,01	6 098,26	6 225,09	6 354,54
	15	4 963,81	5 067,04	5 172,43	5 279,99	5 389,80	5 501,87	5 616,29
	14	4 387,16	4 478,39	4 571,53	4 666,59	4 763,67	4 862,69	4 963,81
	13	3 877,47	3 958,12	4 040,42	4 124,46	4 210,22	4 297,78	4 387,16
III	12	4 963,75	5 066,96	5 172,35	5 279,89	5 389,68	5 501,76	5 616,17
	11	4 387,13	4 478,34	4 571,47	4 666,52	4 763,57	4 862,63	4 963,75
	10	3 877,46	3 958,09	4 040,40	4 124,43	4 210,19	4 297,75	4 387,13
	9	3 427,03	3 498,29	3 571,04	3 645,32	3 721,12	3 798,48	3 877,46
	8	3 028,92	3 091,91	3 156,21	3 221,83	3 288,84	3 357,23	3 427,03
II	7	3 426,95	3 498,24	3 570,98	3 645,25	3 721,10	3 798,48	3 877,47
	6	3 028,79	3 091,76	3 156,08	3 221,72	3 288,72	3 357,13	3 426,95
	5	2 676,85	2 732,52	2 789,36	2 847,38	2 906,59	2 967,06	3 028,79
	4	2 365,82	2 415,03	2 465,27	2 516,55	2 568,88	2 622,31	2 676,85
I	3	2 914,51	2 974,99	3 036,75	3 099,76	3 164,08	3 229,76	3 296,81
	2	2 576,55	2 630,02	2 684,61	2 740,32	2 797,20	2 855,26	2 914,51
	1	2 277,79	2 325,07	2 373,31	2 422,56	2 472,85	2 524,17	2 576,55

12.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 94. pantā minētā iekārtošanās pabalsta minimālais apmērs, kas piemērojams no 2022. gada 1. jūlija, ir šāds:

—	1 033,84 EUR darbiniekam, kuram ir tiesības uz mājsaimniecības pabalstu,

—	612,96 EUR darbiniekam, kuram nav tiesību uz mājsaimniecības pabalstu.

13.1.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 96. panta 3. punkta otrajā daļā minētā bezdarbnieka pabalsta zemākā un augstākā robeža, kas piemērojama no 2022. gada 1. jūlija, ir šāda:

—	1 236,30 EUR (zemākā robeža),

—	2 472,57 EUR (augstākā robeža).

13.2.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 96. panta 7. punktā minētā standarta pabalsta apmērs, kas piemērojams no 2022. gada 1. jūlija, ir 1 123,91 EUR.

13.3.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 136. pantā minētā bezdarbnieka pabalsta zemākā un augstākā robeža, kas piemērojama no 2022. gada 1. jūlija, ir šāda:

—	1 087,66 EUR (zemākā robeža),

—	2 559,24 EUR (augstākā robeža).

14.

Padomes Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (2) 1. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētie pabalsti par maiņu darbu ir šādi:

—	471,12 EUR,

—	711,08 EUR,

—	777,48 EUR,

—	1 059,95 EUR.

15.

No 2022. gada 1. jūlija Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (3) 4. pantā minētajām summām piemēro koeficientu 6,8007.

16.

Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 8. panta 2. punktā noteikto summu tabula, kas piemērojama no 2022. gada 1. jūlija:

1.7.2022.	LĪMENIS
PAKĀPE	1	2	3	4	5	6	7	8
16	20 856,62	21 733,04	22 646,29
15	18 433,77	19 208,39	20 015,53	20 572,40	20 856,62	21 733,04
14	16 292,34	16 976,99	17 690,38	18 182,55	18 433,77	19 208,39	20 015,53	20 856,62
13	14 399,73	15 004,82	15 635,33	16 070,35	16 292,34
12	12 726,95	13 261,75	13 819,04	14 203,49	14 399,73	15 004,82	15 635,33	16 292,34
11	11 248,49	11 721,16	12 213,70	12 553,51	12 726,95	13 261,75	13 819,04	14 399,73
10	9 941,81	10 359,56	10 794,90	11 095,21	11 248,49	11 721,16	12 213,70	12 726,95
9	8 786,88	9 156,12	9 540,89	9 806,31	9 941,81
8	7 766,14	8 092,48	8 432,53	8 667,15	8 786,88	9 156,12	9 540,89	9 941,81
7	6 863,97	7 152,41	7 452,95	7 660,31	7 766,14	8 092,48	8 432,53	8 786,88
6	6 066,59	6 321,53	6 587,16	6 770,43	6 863,97	7 152,41	7 452,95	7 766,14
5	5 361,87	5 587,18	5 821,96	5 983,94	6 066,59	6 321,53	6 587,16	6 863,97
4	4 739,00	4 938,12	5 145,63	5 288,80	5 361,87	5 587,18	5 821,96	6 066,59
3	4 188,45	4 364,48	4 547,89	4 674,40	4 739,00	4 938,12	5 145,63	5 361,87
2	3 701,91	3 857,46	4 019,56	4 131,40	4 188,45	4 364,48	4 547,89	4 739,00
1	3 271,87	3 409,35	3 552,61	3 651,48	3 701,91

17.

Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 18. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā izmantotais nemainīgais pabalsts, kas minēts Civildienesta noteikumu VII pielikuma bijušajā 4.a pantā un kas bija spēkā līdz 2004. gada 1. maijam, no 2022. gada 1. jūlija ir šāds:

—	162,53 EUR mēnesī C4 vai C5 pakāpes ierēdņiem,

—	249,19 EUR mēnesī C1, C2 vai C3 pakāpes ierēdņiem.

18.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 133. pantā paredzētā pamatalgu skalas tabula, kas piemērojama no 2022. gada 1. jūlija:

Pakāpe	1	2	3	4	5	6	7
Pamatalga, strādājot pilnu slodzi	2 071,92	2 413,79	2 617,04	2 837,43	3 076,35	3 335,44	3 616,32
Pakāpe	8	9	10	11	12	13	14
Pamatalga, strādājot pilnu slodzi	3 920,88	4 251,04	4 609,01	4 997,14	5 417,97	5 874,21	6 368,88
Pakāpe	15	16	17	18	19
Pamatalga, strādājot pilnu slodzi	6 905,20	7 486,70	8 117,17	8 800,70	9 541,84

19.

Attiecībā uz darbiniekiem, kas pārskata periodā norīkoti Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā, Spānijā, Horvātijā, Itālijā (Varēze), Kiprā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Zviedrijā, visas atsauces uz 2022. gada 1. jūliju iepriekš 1.–18. punktā būtu jālasa kā atsauces uz 2022. gada 16. maiju saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

20.

Attiecībā uz darbiniekiem, kas pārskata periodā norīkoti Čehijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā un Portugālē, visas atsauces uz 2022. gada 1. jūliju iepriekš 1.–18. punktā būtu jālasa kā atsauces uz 2022. gada 1. maiju saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

21.

Attiecībā uz pensionāriem, kas pārskata periodā dzīvo Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Grieķijā, Ungārijā, Horvātijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Zviedrijā, visas atsauces uz 2022. gada 1. jūliju iepriekš 1.–18. punktā būtu jālasa kā atsauces uz 2022. gada 16. maiju saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

22.

Attiecībā uz pensionāriem, kas pārskata periodā dzīvo Čehijā, Latvijā, Lietuvā un Slovākijā, visas atsauces uz 2022. gada 1. jūliju iepriekš 1.–18. punktā būtu jālasa kā atsauces uz 2022. gada 1. maiju saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(1) Eurostat2022. gada 28. oktobra ziņojums par ES ierēdņu atalgojuma un pensiju ikgadējo pārskatīšanu 2022. gadā atbilstoši Civildienesta noteikumu 64. un 65. pantam un XI pielikumam, kurus piemēro Eiropas Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ar ko no 2022. gada 1. jūlija koriģē aktīvi nodarbināto darbinieku atalgojumu un pensionēto darbinieku pensijas un no 2022. gada 1. jūlija pārskata korekcijas koeficientus, kurus piemēro aktīvi nodarbinātajiem darbiniekiem, kas strādā nodarbinātības vietās Eiropas Savienībā un ārpus tās, pensionēto darbinieku pensijām atbilstoši viņu dzīvesvietas valstij un pensiju pārskaitījumiem (Ares(2022)7485371).

(2) Padomes Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (1976. gada 9. februāris), ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt pabalstus par maiņu darbu, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus (OV L 38, 13.2.1976., 1. lpp.). Regula papildināta ar Regulu (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 1307/87 (OV L 124, 13.5.1987., 6. lpp.).

(3) Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV L 56, 4.3.1968., 8. lpp.).

14.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 474/44

To koeficientu (“korekcijas koeficientu”) ikgadējā pārskatīšana, kuri piemērojami trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam (1)

(2022/C 474/11)

Valsts	Ekonomiskā paritāte, 2022. gada jūlijs	Valūtas maiņas kurss, 2022. gada jūlijs (*1)	Koeficients, 2022. gada jūlijs (*2)
Afganistāna (*3)
Albānija	68,08	119,410	57,0
Alžīrija	93,80	153,500	61,1
Angola	872,8	452,977	192,7
Argentīna	112,9	130,663	86,4
Armēnija	510,7	430,540	118,6
Austrālija	1,634	1,52560	107,1
Azerbaidžāna	1,825	1,78789	102,1
Bangladeša	83,59	97,7555	85,5
Barbadosa	2,603	2,10791	123,5
Baltkrievija	2,179	3,58200	60,8
Benina	635,1	655,957	96,8
Bolīvija	5,907	7,26725	81,3
Bosnija un Hercegovina	1,167	1,95583	59,7
Botsvāna	9,312	12,8866	72,3
Brazīlija	5,159	5,51630	93,5
Burkinafaso	595,4	655,957	90,8
Burundija	2 118	2 142,91	98,8
Kambodža	4 098	4 298,50	95,3
Kamerūna	585,5	655,957	89,3
Kanāda	1,455	1,35130	107,7
Kaboverde	75,85	110,265	68,8
Centrālāfrikas Republika	669,4	655,957	102,0
Čada	617,1	655,957	94,1
Čīle	654,6	958,614	68,3
Ķīna	6,157	7,03820	87,5
Kolumbija	3 082	4 343,38	71,0
Kongo	714,7	655,957	109,0
Kostarika	586,1	725,326	80,8
Kuba (*1)	1,261	1,05170	119,9
Kongo Demokrātiskā Republika	2934	2 119,50	138,4
Džibutija	214,2	187,203	114,4
Dominikānas Republika	46,43	57,6144	80,6
Ekvadora (*1)	0,938	1,05170	89,2
Ēģipte	14,8	19,7916	74,8
Salvadora (*1)	0,8715	1,05170	82,9
Eritreja	17,49	15,7755	110,9
Svatini	11,10	16,9295	65,6
Etiopija	42,10	55,5546	75,8
Fidži	1,677	2,32883	72,0
Gabona	696,1	655,957	106,1
Gambija	56,43	58,0200	97,3
Gruzija	2,571	3,09540	83,1
Gana	7,019	7,61620	92,2
Grenlande	8,598	7,43920	115,6
Gvatemala	8,420	8,16098	103,2
Gvineja	11 607	9 076,32	127,9
Gvineja-Bisava	460,7	655,957	70,2
Gajāna	212,6	220,180	96,6
Haiti	117,5	119,499	98,3
Hondurasa	23,26	25,6586	90,7
Honkonga	9,922	8,25320	120,2
Islande	187,9	139,900	134,3
Indija	82,22	83,0370	99,0
Indonēzija	11 466	15 612,6	73,4
Irāna	100 442	44 171,4	227,4
Irāka (*3)
Izraēla	4,208	3,63440	115,8
Kotdivuāra	572,1	655,957	87,2
Jamaika	178,9	159,461	112,2
Japāna	133,1	143,530	92,7
Jordānija	0,7095	0,74566	95,2
Kazahstāna	384,4	496,940	77,4
Kenija	125,6	123,735	101,5
Kosova	0,5623	1	56,2
Kuveita	0,2979	0,32214	92,5
Kirgizstāna	74,41	83,6105	89,0
Laosa	9 551	15 763,8	60,6
Libāna (*3)
Lesoto	10,80	16,9295	63,8
Libērija	225,4	160,478	140,5
Lībija (*3)
Madagaskara	3 700	4 254,16	87,0
Malāvija	746,6	1 079,01	69,2
Malaizija	3,843	4,62720	83,1
Mali	607,6	655,957	92,6
Mauritānija	31,62	37,8648	83,5
Maurīcija	36,31	47,3136	76,7
Meksika	14,34	21,1375	67,8
Moldova	16,13	20,2534	79,6
Mongolija	2 362	3 293,69	71,7
Melnkalne	0,6066	1	60,7
Maroka	8,507	10,6027	80,2
Mozambika	75,60	67,5700	111,9
Mjanma	1 428	1 945,65	73,4
Namībija	13,14	16,9295	77,6
Nepāla	95,19	132,330	71,9
Jaunkaledonija	115,7	119,332	97,0
Jaunzēlande	1,441	1,68710	85,4
Nikaragva	34,03	37,7087	90,2
Nigēra	501,8	655,957	76,5
Nigērija	397,3	441,345	90,0
Ziemeļmaķedonija	30,81	61,6950	49,9
Norvēģija	13,26	10,3065	128,7
Pakistāna	149,1	218,700	68,2
Panama (*1)	1,156	1,05170	109,9
Papua-Jaungvineja	3,847	3,70317	103,9
Paragvaja	5007	7 213,66	69,4
Peru	3,684	3,97963	92,6
Filipīnas	50,98	57,7730	88,2
Katara	4,379	3,82819	114,4
Krievija	84,07	53,8580	156,1
Ruanda	950,9	1 081,71	87,9
Santome un Prinsipi	24,37	24,5000	99,5
Saūda Arābija	3,863	3,94388	97,9
Senegāla	552,3	655,957	84,2
Serbija	73,76	117,429	62,8
Sjerraleone	13 593	13 833,2	98,3
Singapūra	1,711	1,46070	117,1
Somālija (*3)
Dienvidāfrika	11,25	16,9295	66,5
Dienvidkoreja	1 229	1 364,02	90,1
Dienvidsudāna	256,3	521,049	49,2
Šrilanka	230,4	382,425	60,2
Sudāna (*3)
Šveice (Berne)	1,343	1,00050	134,2
Šveice (Ženēva)	1,343	1,00050	134,2
Sīrija (*3)
Taivāna	26,41	31,1691	84,7
Tadžikistāna	8,512	11,1115	76,6
Tanzānija	2 494	2 431,71	102,6
Taizeme	26,64	36,9250	72,1
Austrumtimora (*1)	0,8645	1,05170	82,2
Togo	627,6	655,957	95,7
Trinidāda un Tobāgo	7,319	7,26330	100,8
Tunisija	2,405	3,22400	74,6
Turcija	7,340	17,4998	41,9
Turkmenistāna	5,079	3,68095	138,0
Uganda	2 956	3 984,18	74,2
Ukraina	26,62	30,7674	86,5
Apvienotie Arābu Emirāti	3,625	3,86200	93,9
Apvienotā Karaliste	0,9421	0,86461	109,0
Amerikas Savienotās Valstis (Ņujorka)	1,195	1,05170	113,6
Amerikas Savienotās Valstis (Sanfrancisko)	1,099	1,05170	104,5
Amerikas Savienotās Valstis (Vašingtona)	1,099	1,05170	104,5
Urugvaja	40,14	41,5190	96,7
Uzbekistāna	8 342	11 383,1	73,3
Venecuēla (*3)
Vjetnama	18 459	24 441,5	75,5
Rietumkrasts — Gazas josla	4,208	3,63440	115,8
Jemena (*3)
Zambija	16,72	18,0940	92,4
Zimbabve (*3)

Papildu informācija par metodiku ir pieejama Eurostat tīmekļa vietnē (“Statistics Database” > “Economy and finance” > “Prices” > “Correction coefficients”).

(*1) 1 EURO = x vietējās valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Ekvadora, Salvadora, Panama un Austrumtimora).

(*2) Brisele un Luksemburga = 100.

(*3) Skaitļi nav pieejami, ņemot vērā vietējo nestabilo situāciju vai datu ticamības trūkumu.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 474

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 14. decembris

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 474/01	Komisijas Paziņojums – Vadlīnijas par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par pārrobežu sadarbības programmu saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (2014.–2020. gada periodā) slēgšanu	1
2022/C 474/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10349 – AMAZON / MGM) ( 1 )	25
2022/C 474/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10800 – AHLSELL / SANISTAL) ( 1 )	26
2022/C 474/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10897 – PREDICA / VAUBAN / TELEFONICA / BLUEVIA) ( 1 )	27
2022/C 474/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10943 – ENEL / CVC CAPITAL PARTNERS / GRIDSPERTISE) ( 1 )	28
2022/C 474/06	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10955 – KIRK / LFI / ATP / FERROSAN MEDICAL DEVICES) ( 1 )	29
2022/C 474/07	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10931 – OPENTEXT / MICRO FOCUS) ( 1 )	30

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2022/C 474/14	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10903 – CIRCLE K / SCHIBSTED / ELTON MOBILITY) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	53
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2022/C 474/15	Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	55

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0545
JPY	Japānas jena	144,85
DKK	Dānijas krona	7,4391
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85753
SEK	Zviedrijas krona	10,8965
CHF	Šveices franks	0,9869
ISK	Islandes krona	151,10
NOK	Norvēģijas krona	10,4679
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,287
HUF	Ungārijas forints	409,65
PLN	Polijas zlots	4,6938
RON	Rumānijas leja	4,9298
TRY	Turcijas lira	19,6649
AUD	Austrālijas dolārs	1,5553
CAD	Kanādas dolārs	1,4341
HKD	Hongkongas dolārs	8,2033
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6464
SGD	Singapūras dolārs	1,4288
KRW	Dienvidkorejas vona	1 378,75
ZAR	Dienvidāfrikas rands	18,6855
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3637
HRK	Horvātijas kuna	7,5495
IDR	Indonēzijas rūpija	16 521,81
MYR	Malaizijas ringits	4,6704
PHP	Filipīnu peso	58,852
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,707
BRL	Brazīlijas reāls	5,5784
MXN	Meksikas peso	20,9435
INR	Indijas rūpija	87,2965

Valsts	Ekonomiskā paritāte, 2022. gada februāris	Valūtas maiņas kurss, 2022. gada februāris (*)	Koeficients, 2022. gada februāris (**)
Centrālāfrikas Republika	693,0	655,957	105,6
Alžīrija	96,76	158,249	61,1
Šrilanka	168,9	228,258	74,0
Turcija	5,970	15,1424	39,4
Haiti	112,9	113,097	99,8
Moldova	15,54	20,2731	76,7
Dienvidsudāna	239,0	482,766	49,5

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2022/C 474/08	Padomes secinājumi par cīņu pret nesodāmību attiecībā uz noziegumiem, kas pastrādāti saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu	31
	Eiropas Komisija
2022/C 474/09	Euro maiņas kurss – 2022. gada 13. decembris	37
2022/C 474/10	Eiropas savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju, kā arī korekcijas koeficientu, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām, pārskatīšana 2022. gadā	38
2022/C 474/11	To koeficientu (korekcijas koeficientu) ikgadējā pārskatīšana, kuri piemērojami trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam	44
2022/C 474/12	To koeficientu (korekcijas koeficientu) starpposma pārskatīšana, kuri piemērojami trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam	49
	Revīzijas palāta
2022/C 474/13	Īpašais ziņojums 27/2022: ES atbalsts pārrobežu sadarbībai ar kaimiņvalstīm: vērtīgs atbalsts, bet īstenošana tika uzsākta ļoti vēlu, un ir jārisina koordinācijas problēmas	52

Valsts	Ekonomiskā paritāte, 2022. gada marts	Valūtas maiņas kurss, 2022. gada marts (*)	Koeficients, 2022. gada marts (**)
Ruanda	862,0	1 149,90	75,0
Mozambika	71,95	72,4150	99,4
Mali	584,6	655,957	89,1
Kolumbija	2 861	4 404,80	65,0

Valsts	Ekonomiskā paritāte, 2022. gada aprīlis	Valūtas maiņas kurss, 2022. gada aprīlis (*)	Koeficients, 2022. gada aprīlis (**)
Brazīlija	4,802	5,28080	90,9
Sjerraleone	12 756	13 195,4	96,7
Etiopija	40,84	56,6299	72,1
Burundija	2 116	2 211,60	95,7
Gana	6,321	7,81335	80,9
Šrilanka	182,1	324,247	56,2
Turcija	6,384	16,3296	39,1
Krievija	82,85	96,0085	86,3
Kuba	1,190	1,11260	107,0
Salvadora	0,8273	1,11260	74,4
Dienvidsudāna	264,7	477,775	55,4
Bosnija un Hercegovina	1,166	1,95583	59,6
Mjanma	1 403	1 975,98	71,0

Valsts	Ekonomiskā paritāte, 2022. gada maijs	Valūtas maiņas kurss, 2022. gada maijs (*)	Koeficients, 2022. gada maijs (**)
Uganda	2 892	3 800,80	76,1
Ruanda	912,2	1 086,62	83,9
Botsvāna	8,948	12,8535	69,6
Gana	6,667	7,58150	87,9
Trinidāda un Tobāgo	7,246	7,47185	97,0
Šrilanka	200,5	359,779	55,7
Turcija	6,718	15,5362	43,2
Argentīna	106,7	120,420	88,6
Gvineja	11 126	9 354,39	118,9
Jamaika	172,1	165,329	104,1
Panama	1,146	1,04850	109,3
Paragvaja	4 890	7 168,07	68,2
Dienvidsudāna	282,8	450,738	62,7

Valsts	Ekonomiskā paritāte, 2022. gada jūnijs	Valūtas maiņas kurss, 2022. gada jūnijs (*)	Koeficients, 2022. gada jūnijs (**)
Tanzānija	2 495	2 463,43	101,3
Svatini	10,98	16,6480	66,0
Kenija	125,2	123,869	101,1
Gajāna	209,0	223,085	93,7
Pakistāna	148,5	213,970	69,4
Šrilanka	222,2	384,892	57,7
Indija	82,10	83,4750	98,4
Mauritānija	31,29	38,2667	81,8
Kolumbija	3 032	4 294,66	70,6
Kuba	1,252	1,07640	116,3
Irāna	98 909	45 208,8	218,8


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.