7.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 466/1

PADOMES REZOLŪCIJA PAR ES 2023.–2026. GADA DARBA PLĀNU KULTŪRAS JOMĀ

(2022/C 466/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATZĪSTOT

—	to, ka kultūra ir bezgalīgs iedvesmas un inovācijas avots, cilvēces un estētikas, mūsu kopīgās valodas un mantojuma atspoguļojums un būtiska mūsu identitātes un kopienu daļa;

—	kultūras kā neatņemama ilgtspējīgas attīstības un pozitīvas sabiedrības pārveides elementa lomu;

—	ES vērtību, tostarp vārda un jaunrades brīvības, pieaugošo nozīmību;

—	kultūras un radošo nozaru ieguldījumu nodarbinātībā un ES ekonomikā;

—	kultūras lomu ES ārējās attiecībās un sadarbībā ar citām starptautiskām struktūrām, jo īpaši Eiropas Padomi un UNESCO;

—	Padomes līdzšinējos darba plānus kultūras jomā un gūtos rezultātus;

ŅEMOT VĒRĀ

—

to, ka notiekošais Krievijas karš pret Ukrainu – ES kandidātvalsti – ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums un uzbrukums cilvēktiesībām un ES pamatvērtībām un pamatprincipiem, tas draud iznīcināt Ukrainas bagātīgo kultūras dzīvi un mantojumu un ir izraisījis Eiropā kopš Otrā pasaules kara plašāko iedzīvotāju pārvietošanu un satraucošu enerģētisko krīzi;

—	Covid-19 pandēmijas nopietno ietekmi uz sabiedrību kopumā, uz katru indivīdu un daudzām ekonomikas nozarēm, jo īpaši kultūras un radošajām nozarēm, no kurām daudzas joprojām cieš no pandēmijas sekām;

—	klimata pārmaiņu tempa paātrināšanos, biodaudzveidības izzušanu un no tā izrietošo vajadzību pastiprināt uz ilgtspēju orientētu pārkārtošanos, ko kultūra var paātrināt ar izpratnes vairošanu, radošumu un inovāciju;

—	notiekošos procesus, piemēram, digitalizāciju, un pastāvīgus izaicinājumus, piemēram, mākslinieku, autoru un citu kultūras jomas darbinieku specifiskos darba apstākļus;

ATGĀDINOT

—	galvenos politikas atsauces dokumentus, kas izklāstīti šīs rezolūcijas II pielikumā;

—	to, ka ir svarīgi kultūras dimensiju integrēt visās attiecīgajās politikas jomās, programmās un iniciatīvās un ka ir vajadzīga lielāka sinerģija;

—	centienus, kas ieguldīti, lai izstrādātu un īstenotu stratēģisku ES pieeju starptautiskajām kultūras attiecībām;

VIENOJAS

par šādām visaptverošām prioritātēm, raugoties uz to pienesumu Eiropas kultūras sadarbības stiprināšanā, kultūras daudzveidības veicināšanā un Eiropas pievienotās vērtības nodrošināšanā un ņemot vērā to, ka ir nepieciešama kopīga rīcība nākamajos četros gados, pievēršot uzmanību galvenajiem izaicinājumiem un pienācīgi ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus:

a)	Mākslinieki un kultūras jomas darbinieki: sniegt plašākas iespējas kultūras un radošajām nozarēm

b)	Kultūra cilvēkiem: pastiprināt dalību kultūras dzīvē un kultūras lomu sabiedrībā

c)	Kultūra planētai: atraisīt kultūras potenciālu

d)	Kultūra līdzradīšanas partnerībām: pastiprināt kultūras dimensiju ES ārējās attiecībās

AICINA KOMISIJU UN SAVIENĪBAS AUGSTO PĀRSTĀVI ĀRLIETĀS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JAUTĀJUMOS, KATRU SAVĀ ATTIECĪGAJĀ KOMPETENCES JOMĀ UN PIENĀCĪGI ŅEMOT VĒRĀ SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU,

—	līdz 2026. gada aprīlim sagatavot darba dokumentu, kurā izklāstīti sākotnējie svarīgākie konstatējumi par šā ES darba plāna īstenošanu, pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgi iesniegtajiem rakstiskajiem komentāriem, un līdz 2026. gada jūnijam pieņemt galīgo ziņojumu;

—

pamatojoties uz iepriekšēju apspriešanos ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, apsvērt iespēju ierosināt kultūras jomas ES stratēģisko satvaru, kurā atspoguļosies I pielikumā izklāstītie pamatprincipi un kura mērķis būs kultūras politikas perspektīvu un kultūras vērtības stratēģiski integrēt visās attiecīgajās ES politikas jomās, programmās un iniciatīvās. ES darba plānos kultūras jomā arī turpmāk kā prioritāras izvirzīs un noteiks konkrētas darbības Eiropas līmeņa sadarbībai kultūras jomā.

I PIELIKUMS

I. PAMATPRINCIPI

ES kultūras darba plāns balstās uz turpmāk minētajiem pamatprincipiem.

—	Kultūrai, tostarp kultūras mantojumam, piemīt raksturīga vērtība, un tā palīdz stiprināt Eiropas identitāti.

—	Kultūras un valodu daudzveidība ir viena no ES pamatvērtībām, un tā ir jārespektē, jāpopularizē un jāstiprina, tostarp, izmantojot mobilitāti un darbu apriti.

—	Mākslinieciskās izpausmes brīvība un radošums ir būtiski, lai cilvēks spētu risināt problēmas, kritiski domāt, ieviest jauninājumus un radīt izgudrojumus, un tie ir jāveicina un jāatbalsta visos attiecīgajos veidos.

—

Kultūru daudzveidībai un kultūru dialogam ir būtiska nozīme cilvēktiesību popularizēšanā un aizsardzībā; tie veicina savstarpēju sapratni, palīdz novērst un atrisināt konfliktus un sekmē izlīgšanu, mieru un starptautisko stabilitāti, un jebkāda ļaunprātīga kultūras izmantošana ar mērķi izplatīt kara propagandu un dezinformāciju un kūdīt uz naidu ir nesaderīga ar ES pamatvērtībām un pamatprincipiem.

—	Kultūra sniedz būtisku ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, ekonomikā un sociālajā iekļaušanā, veicinot teritoriālo kohēziju.

—	Kultūrai piemīt potenciāls veicināt līdztiesību un savstarpēju cieņu, kā arī cīnīties pret visu veidu vardarbību, diskrimināciju, neiecietību un aizspriedumiem.

—	Īstenošana būtu jāatbalsta, optimāli izmantojot kvalitatīvus datus un statistiku.

II. PRIORITĀRĀS JOMAS

a) Mākslinieki un kultūras jomas darbinieki: sniegt plašākas iespējas kultūras un radošajām nozarēm

Kultūras un radošā ekosistēma nav iedomājama bez cilvēkiem, kuri neskaitāmos veidos rada kultūras saturu: mākslinieki un citi kultūras jomas un radošo nozaru darbinieki, iestādes un organizācijas. Tāpēc spēcīgas kultūras un radošās nozares (KRN) ir neaizstājamas. Taču tām ir raksturīga pašnodarbinātība, mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, liela konkurence un sadrumstaloti tirgi. Mākslinieku, kultūras jomas un radošo nozaru darbinieku darbs parasti ir balstīts uz projektiem, un viņi ļoti daudz pārvietojas. Viņu ienākumi bieži vien ir neregulāri un neparedzami un, lai nopelnītu iztiku, viņi apvieno vairākus darbus.

Covid-19 pandēmijas laikā KRN ir apliecinājušas lielu pielāgošanās spēju un novatorismu. Tomēr pandēmijas sekām ir bijusi un joprojām ir smaga ietekme uz tām.

Notiekošais Krievijas iebrukums Ukrainā un tā ietekme uz kultūras un radošo ekosistēmu izgaismo kultūras jomas aktoru būtisko lomu demokrātiskā sabiedrībā un to, cik svarīgi ir aizsargāt mākslinieciskās izpausmes brīvību, kas tiek pakļauta arvien lielākam spiedienam.

Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir steidzami jāturpina stiprināt KRN noturību, jāatbalsta to atveseļošana un daudzveidība, jāveicina to iesaiste ilgtspējas mērķu sasniegšanā, jāizmanto pandēmijas pastiprinātās jaunās tendences, tostarp digitālajā vidē, un jānodrošina taisnīgi darba apstākļi visiem kultūras jomas un radošo nozaru darbiniekiem, lai varētu sadzirdēt vairāk balsu no šīs neatkarīgās un dinamiskās nozares.

b) Kultūra cilvēkiem: pastiprināt dalību kultūras dzīvē un kultūras lomu sabiedrībā

Kultūrai, tostarp kultūras mantojumam, ir izšķiroša loma mūsu demokrātijā un cilvēku dzīvē. Dalība kultūras dzīvē un kultūras mantojuma, radošuma un mākslas jomā pozitīvi ietekmē visu vecumu un dažādas izcelsmes cilvēkus; tā uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti un vairo indivīdu un kopienu veselību un vispārējo labbūtību. Dalība kultūras dzīvē sekmē sociālo un teritoriālo kohēziju, vienlaikus veicinot cieņu pret kultūras un valodu daudzveidību un nodrošinot platformu atvērtam dialogam pilsoniskajā sabiedrībā.

Kultūras un valodu daudzveidība ir viena no Eiropas svarīgākajām vērtībām, un tāpēc tā ir jārespektē un jāpopularizē, īpašu uzmanību pievēršot mazāk lietotām valodām. Speciāla uzmanība ir jāpievērš tam, lai nodrošinātu bērnu un jauniešu dalību kultūras dzīvē un viņu lasītprasmi, veicinot viņu radošumu un bagātinot viņu pieredzi. Vienlīdz svarīga ir iekļaujoša pieeja neaizsargātām un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.

Kultūras iestādēm ir būtiska loma demokrātijas un sociālās labbūtības stiprināšanā, ko veic, uzrunājot visu kopienu, nodrošinot cenas ziņā pieejamu vai brīvu piekļuvi zināšanām un informācijai – pilnībā ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības –, uzlabojot medijpratību, veidojot kopīgu pamatu dialogam un debatēm un tādējādi stiprinot sociālo integrāciju un kopienu iesaisti, un galu galā palīdzot apkarot dezinformāciju, naida runu un viltus ziņas. Šī kultūras iestāžu loma ir vēl vairāk jāpastiprina.

Šajā sakarā pašreizējā darba plānā īpaša uzmanība ir pievērsta bibliotēku attīstības veicināšanai. Daudzas bibliotēkas arī nodrošina miermīlīgu un drošu vidi neaizsargātām personām, un patlaban tas ir īpaši svarīgi saistībā ar daudzajiem pārvietotajiem cilvēkiem no Ukrainas un viņu vajadzību pēc fiziska un garīga patvēruma.

c) Kultūra planētai: atraisīt kultūras potenciālu

Kultūras un radošās ekosistēmas Eiropā un ārpus tās saskaras ar nopietniem dabas un cilvēka radītiem draudiem, un jo īpaši klimata pārmaiņām ir ilgtermiņa ietekme uz Eiropas kultūras un radošajām nozarēm. Ir svarīgi, lai kultūras mantojums un KRN būtu gatavi nākotnes izaicinājumiem. Ir pienācis laiks rīkoties, lai nodrošinātu sagatavotību riskiem kultūras mantojuma jomā un stiprinātu kultūras mantojuma noturību pret klimata pārmaiņām. ES turpinās un pastiprinās cīņu pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību.

Kultūra, tostarp kultūras mantojums, veicina uz ilgtspēju orientētu pārkārtošanos, kas ir nepieciešama, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa un Programmas 2030. gadam mērķus. Šajā sakarā būtiska loma ir arī digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc vēl vairāk jāstiprina inovācija kultūras un radošajās nozarēs, digitālā pārveide un piekļuve kultūrai un kultūras mantojumam digitālajā telpā. Šajā ziņā būtiska loma būs EIT ZIK “Kultūra un radošums” (1). Ir arī jāīsteno līdzsvarota pieeja būvētajai videi. Iniciatīvas “Jaunais Eiropas “Bauhaus”” popularizēšana plašā mērogā varētu palīdzēt vairot izpratni par kvalitatīvas arhitektūras un būvētās vides nozīmību.

Turklāt būtu jāuzlabo pētniecība un kultūras statistika, lai varētu labāk pārraudzīt KRN sniegumu un izstrādāt efektīvu pierādījumos balstītu politiku to atbalstam. Centrālu un arvien lielāku lomu vajadzētu uzņemties Eurostat sadarbībā ar citām starptautiskām un neatkarīgām organizācijām, kas darbojas KRN pētniecības un statistikas jomā.

d) Kultūra līdzradīšanas partnerībām: pastiprināt kultūras dimensiju ES ārējās attiecībās

Eiropas kultūras bagātība un brīvība, ES augšupējā pieeja, kas sakņojas pilsoniskajā sabiedrībā, un ES ciešā iesaiste līdzradīšanā ir spēcīgas vērtības starptautiskajās attiecībās, ņemot vērā ilgtspējīgu partnerību veidošanu uz vienlīdzīgiem pamatiem. Ļoti svarīgi ir pilnībā izmantot šo potenciālu, palielinot ne tikai kultūras sadarbības pasākumu un projektu skaitu, bet arī to pamanāmību un sasniegto cilvēku skaitu.

Krievijas karš pret Ukrainu skaidri apliecina to, ka pakāpeniski mainās ģeopolitiskā realitāte un ka kultūra un kultūras mantojums tiek ļaunprātīgi izmantoti, lai palīdzētu attaisnot militāro agresiju. Ņemot vērā minēto, kultūras līdzradīšana lielā daļā pasaules var patiesi balstīt mūsu Eiropas vērtības, tostarp mākslinieciskās izpausmes brīvību un kultūras tiesības, un ticami vēstīt par tām, un tādējādi palīdzēt ierobežot autoritāru sistēmu iespējas sasniegt sabiedrību.

Paturot prātā mūsu planētas nākotni un kopīgo ilgtspējas mērķi, ir nepieciešams plašāks kultūras ieceru vēriens virzībā uz pārmaiņām un intelektuālais dialogs, kas paver ceļu kopīgām pieejām “Jaunā Eiropas “Bauhaus”” garā (ilgtspējīgi, iekļaujoši, skaisti). Cieša koordinācija ES līmenī un kultūras integrācija visās attiecīgajās ES ārējās darbības jomās un atbilstošos finanšu instrumentos būs būtiska, lai stiprinātu kultūras lomu ES ārējās attiecībās.

III. ĪSTENOŠANA UN DARBA METODES

Padome aicina dalībvalstis, Komisiju un – saistībā ar ārējās darbības aspektiem – Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos sadarboties, lai saskaņā ar darba plānu īstenotu darbības, pamatojoties uz slīdošo grafiku, kas izklāstīts IV nodaļā un A pielikumā. A pielikumā iekļautais grafiks pēc būtības ir indikatīvs, un to vajadzības gadījumā īstenos nākamās prezidentvalstis.

Paredzams, ka ar regulāru dialogu un sadarbību starp dalībvalstīm, ES iestādēm, pilsonisko sabiedrību, starptautiskām organizācijām un trešo valstu partneriem tiks radīta holistiska pieeja, kas sekmēs sinerģiju un – attiecīgā gadījumā – politikas saskaņotību, veicinās savstarpēju mācīšanos un varēs dot labākus rezultātus.

Darba plāna realizēšanai un programmas “Radošā Eiropa” īstenošanai, izmantojot tās gada darba plānus un citas ar kultūru saistītas programmas un pasākumus, būtu vienai otra sinerģiski jāpapildina.

ES darba plāns kultūras jomā būtu jāpārrauga Padomes prezidentvalstij, un vajadzības gadījumā Padome to var koriģēt, ņemot vērā sasniegtos rezultātus un/vai attiecīgās politikas norises Eiropas vai starptautiskā līmenī.

Katras prioritārās jomas jautājumus risina ar vairākām darbībām (IV nodaļa), izmantojot piemērotāko(-ās) darba metodi(-es). Katras darbības galīgo iznākumu kopā ar atbilstīgu ziņojumu, kurā izklāstīti secinājumi un attiecīgā gadījumā ieteikumi, iesniegs Kultūras jautājumu komitejai (KJK) un attiecīgā gadījumā Audiovizuālo un mediju jautājumu darba grupai apspriešanai un, iespējams, lemšanai par turpmākiem pasākumiem.

Tas, cik elastīgi ir noteikumi ES darba plānā kultūras jomā un cik elastīga ir tā īstenošana, ir būtiski, lai varētu reaģēt uz pašreizējiem un turpmākiem izaicinājumiem un mainīgo politikas vidi.

Cita starpā var izmantot šādas darba metodes (2): atklāto koordinācijas metodi (AKM); ad hoc vai Komisijas vadītas ekspertu grupas un apaļā galda sanāksmes; pasākumus, kuros notiek mācīšanās no līdzbiedriem; eksperimentālas un izmēģinājuma darbības; domnīcas sanāksmes; pētījumus; konferences; izvērtēšanas seminārus vai citus izvērtēšanas formātus; dialogu ar pilsonisko sabiedrību; formālus un neformālus darbseminārus; kopīgas iniciatīvas ar Eiropas Padomi un citām starptautiskām organizācijām; Padomes secinājumus; kultūras ministriju un – attiecīgā gadījumā – citu ministriju ierēdņu neformālas sanāksmes.

IV. DARBĪBAS

Saistībā ar II un III nodaļā aprakstītajām prioritārajām jomām un darba metodēm tiks veiktas turpmāk minētās darbības.

a) Mākslinieki un kultūras jomas darbinieki: sniegt plašākas iespējas kultūras un radošajām nozarēm

— Mākslinieku un kultūras jomas un radošo nozaru darbinieku statuss un darba nosacījumi

Darba metodes: ar notiekošo AKM grupas darbu saistīti pēcpasākumi; tematiski darbsemināri; iespējams, konference.

Pamatojums: Kā viens no pēcpasākumiem saistībā ar AKM ekspertu grupu ir ierosināta tiešsaistes platformas izveide ar mērķi sniegt informāciju par mākslinieku un kultūras jomas un radošo nozaru darbinieku darba nosacījumiem ES dalībvalstīs. Platformas pamatā būs vērtīgi dati un materiāli, kas savākti arī sadarbībā ar sociālajiem partneriem, kuri pārstāvēti dažādās kultūras nozarēs, un tajā būtu pastāvīgi jāņem vērā atjauninājumi un jauni pasākumi. Turklāt tiks ņemti vērā arī tādi jautājumi kā daudzveidība, mobilitāte un dzimumperspektīva. Tas palīdzētu iegūt informāciju par darba nosacījumiem visā ES un labāk reaģēt uz administratīvām prasībām attiecībā uz sociālo nodrošinājumu un citiem aspektiem, piemēram, nodokļiem. Šajā jautājumā vērā būtu jāņem arī pieredzes apmaiņa attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM).

Gaidāmie rezultāti: tiešsaistes platforma, kas ļauj ieinteresētajām personām pastāvīgi apmainīties ar informāciju un labu praksi attiecībā uz to, kā uzlabot mākslinieku un radošo nozaru darbinieku darba nosacījumus; progresa izvērtējums un darbs pie konkrētiem ieteikumiem par mākslinieka statusu (3).

— Mākslinieciskās izpausmes brīvība

Darba metodes: konference; pēc tam ar to saistīti Padomes secinājumi.

Pamatojums: mākslinieciskās izpausmes brīvība ir būtiska kultūras darba daļa, un ir pierādījies, ka tās aizsardzība ir svarīgs elements kultūras un demokrātijas saiknes stiprināšanā. Mākslinieki un ieinteresētās personas kultūras nozarē saskaras ar jauniem un arvien grūtākiem izaicinājumiem. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir kopīgi centieni nodrošināt, lai mākslinieki un kultūras jomas aktori varētu brīvi strādāt savā profesijā visā ES. Šis jautājums ne tikai attiecas uz māksliniekiem paredzētiem noteikumiem un nosacījumiem, bet arī nosaka to, kuras balsis tiek sadzirdētas.

Gaidāmie rezultāti: ideju un paraugprakses apmaiņa, apspriežot dažādas perspektīvas un politikas izstrādi, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas.

— Stimulēt kultūras un radošo nozaru digitālo pārveidi

Darba metodes: konference; pēc tam, iespējams, ar to saistīti Padomes secinājumi.

Pamatojums: digitalizācija pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski pārveidojusi kultūras un radošās nozares. Tas ir būtiski mainījis veidu, kādā šo nozaru profesionāļi darbojas, un viņu savstarpējās attiecības, kā arī attiecības ar auditoriju. Tomēr centienu sadrumstalotība un sadarbības trūkums plašākā mērogā kavē spēcīgu un dinamisku pieeju digitālajai pārveidei.

Gaidāmie rezultāti: pieredzes apmaiņa nolūkā apzināt paraugpraksi, kuru var nodot tālāk, lai veicinātu saskaņotu un ilgtspējīgu digitālo pārveidi visās KRN.

— Stimulēt kultūras un radošo nozaru zaļo pārkārtošanos, īpašu uzmanību pievēršot enerģētiskajai krīzei

Darba metodes: darbseminārs(-i) / AKM; pasākums, kurā izvērtē enerģētisko krīzi, lai dalītos paraugpraksē.

Pamatojums: zaļās pārkārtošanās procesā KRN nedrīkst atstāt novārtā. Tām ir jāpastiprina savs ieguldījums ilgtspējīgā nākotnē un aktīvi jāiesaistās zaļās pārkārtošanās procesā, klimatrīcībā un Eiropas atveseļošanā, īpašu uzmanību pievēršot pašreizējai enerģētiskajai krīzei un vienlaikus ņemot vērā Savienības ģeogrāfisko daudzveidību un īpatnības. Jau ir izmēģināta dažāda prakse un dažādas iniciatīvas. Ar šo rīcību saistītajā darbā būtu jāatspoguļojas rezultātiem, kas AKM grupās gūti attiecībā uz kultūras dimensiju ilgtspējīgā attīstībā un to, kā tiek stiprināta kultūras mantojuma noturība pret klimata pārmaiņām. Šajā jautājumā vērā būtu jāņem arī pieredzes apmaiņa attiecībā uz ANM.

Gaidāmie rezultāti: pieredzes apmaiņa un tālāk nododamas paraugprakses apzināšana KRN (jo īpaši izpildītājmākslas, mūzikas, muzeju un kino industrijas jomā), tostarp CO2 kalkulatori; atbalsts KRN centieniem pielāgoties zaļās pārkārtošanās procesam.

— Kultūras un radošās dimensijas pastiprināšana Eiropas videospēļu nozarē

Darba metode: virkne apaļā galda diskusiju un/vai domnīcas sanāksme.

Pamatojums: kā pēcpasākums saistībā ar Padomes secinājumiem par Eiropas kultūras un radošo nozaru ekosistēmas stratēģiju un saistībā ar Eiropas Parlamenta iniciatīvas ziņojumu un izmēģinājuma projektu par videospēlēm, Eiropas līmenī rīkotās diskusijās var apzināt veidus, kā atbalstīt kultūras un radošo dimensiju Eiropas videospēļu nozarē, kura saistībā ar jaunu kultūras praksi digitālajā vidē ieņem vadošu pozīciju. Šajās diskusijās varētu arī izskatīt jautājumus, kas saistīti ar finansēšanas mehānismiem, jo īpaši attiecībā uz MVU un jaunuzņēmumiem; tādus jautājumus kā neatkarība, jaunrades brīvība un kultūras izpausmju daudzveidība; prasmes un apmācība; radošā un tehnoloģiskā inovācija; jauni videospēļu izmantošanas veidi, ar ko atbalsta piekļuvi kultūrai; videospēļu loma izglītojošos nolūkos utt.

Gaidāmie rezultāti: ieteikumi par atbalstu Eiropas videospēļu nozares kultūras un radošajai dimensijai un pastiprināt sadarbību starp Eiropas ieinteresētajām personām šajā jomā.

b) Kultūra cilvēkiem: pastiprināt dalību kultūras dzīvē un kultūras lomu sabiedrībā

— Kultūra un demokrātijas veicināšana: ceļā uz kultūras pilsoniskumu Eiropā

Darba metodes: mācīšanās no līdzbiedriem un, iespējams, konference, kurā pulcējas politikas veidotāji un attiecīgās ieinteresētās personas kultūras un izglītības jomā.

Pamatojums: saskaņā ar Portu Santu hartu un pamatojoties uz pētījumu, kas pasūtīts saistībā ar 2019.–2022. gada darba plānu kultūras jomā, ir jāpastiprina un jāpaplašina pilsoņu, jo īpaši jaunāko paaudžu, līdzdalība un jāleģitimizē lēmumu pieņemšanas procesi, kas lēmumu pieņemšanā, radīšanā, veidošanā, komunikācijā, starpniecībā un panākumu gūšanā iesaista visu kopienu. Ir jārada starpnozaru sinerģija starp skolām, kultūras organizācijām, pilsonisko sabiedrību un citiem aktoriem, lai varētu pilnībā izmantot kultūras pārveidojošo potenciālu demokrātijas stiprināšanai.

Gaidāmie rezultāti: pieredzes apmaiņa un paraugprakses piemēru atlase.

— Kultūra un veselība

Darba metodes: iespējams, konference; iespējams, kultūras ministriju un veselības ministriju ierēdņu neformālas sanāksmes; īstermiņa AKM grupa jautājumā par kultūras iekļaušanu veselības politikas pasākumos – labas prakses apmaiņa, īpašu uzmanību pievēršot garīgajai veselībai.

Pamatojums: ar kultūras pasākumiem var atbalstīt slimību profilaksi, veselības veicināšanu un slimību pārvaldību un ārstēšanu. Kultūras pasākumi piedāvā holistisku pieeju un pozitīvi ietekmē visu vecumu un dažādas izcelsmes cilvēkus, uzlabo viņu dzīves kvalitāti un vairo indivīdu un kopienu veselību un vispārējo labbūtību. Tam ir arī būtiska ekonomiskā ietekme. AKM var balstīties uz 2022. gada sagatavošanas darbības “Kultūra veselībai” rezultātiem un uz iepriekšējiem šajā jautājumā veiktajiem pētījumiem un darbu.

Gaidāmie rezultāti: izpratnes vairošana par kultūras pozitīvo ietekmi un ciešākas starpnozaru sadarbības veidošana starp lēmumu pieņēmējiem; ieteikumi par to, kā īstenot uz līdzdalību vērstu kultūras praksi, koncentrējoties uz garīgo veselību; turpināt labas prakses apzināšanu.

— Tiltu veidošana: stiprināt bibliotēku kā kultūras darbu, prasmju un Eiropas vērtību vārteju un pārnesēju daudzveidīgās lomas

Darba metodes: AKM grupa; darbsemināri; konference.

Pamatojums: bibliotēkām ir būtiska loma Eiropas demokrātiskajā, sociālajā, kultūras un izglītības vidē visos līmeņos. Tās sniedz būtisku ieguldījumu demokrātijas veidošanā, pilsoņu iesaistes un sabiedrības līdzdalības pasākumos visā ES, tostarp lauku un attālos apvidos, arī tālākajos reģionos. Tās ir pieejamas dažādām sabiedrības grupām, izstrādā programmas un pasākumus, kas atspoguļo pašreizējās sabiedrības problēmas, un nodrošina piekļuvi plurālistiskai un uzticamai informācijai un daudzveidīgam kultūras saturam drošā un piekļūstamā vidē. Tās ir būtiskas vārtejas uz vietējiem datiem, zināšanām, pētniecību un kultūru.

Gaidāmie rezultāti: sākt visaptverošas debates un izpētīt jomas bibliotēku popularizēšanai un stiprināšanai; apzināt dažādas dimensijas un jomas, kurām ir potenciāls, un izpētīt, kādas finansējuma iespējas sniedz ES programmas; pulcēt politikas veidotājus un bibliotēku jomas speciālistus; izpētīt speciālistu apmācības un turpmāko pasākumu iespējas.

— Bērnu un jauniešu aizsardzība pret kaitīgu saturu digitālajās platformās

Darba metodes: darbseminārs(-i)/apaļā galda diskusija(-as).

Pamatojums: mūsdienās digitālās platformas izmanto liels skaits bērnu un jauniešu, un tas sniedz milzīgu pozitīvo potenciālu. Tomēr tas arī palielina risku, ka neaizsargātas grupas var tikt pakļautas kaitīgam saturam vai maldinošai informācijai, kā arī palielina atkarības risku. Ir iespējams balstīties uz Eiropas stratēģiju “Bērniem labāks internets”, Digitālo pakalpojumu aktu (DPA) un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā (AVMPD) paredzētajiem noteikumiem par nepilngadīgo aizsardzību. Turklāt, lai aizsargātu bērnus un jauniešus pret kaitīgu saturu, īpaši svarīga un relevanta nozīme ir medijpratībai un kritiskai izpratnei par medijiem un platformām.

Gaidāmie rezultāti: paraugprakses apzināšana un tās atbalstīšana, lai tādējādi gan dalībvalstīs, gan ES līmenī nodrošinātu bērnu un jauniešu aizsardzību tiešsaistē un sniegtu viņiem tiešsaistē pilnvērtīgas iespējas.

— Daudzveidīga Eiropas kultūras satura atrodamība digitālajā vidē

Darba metodes: tehniskais pētījums un/vai darbseminārs.

Pamatojums: kultūras satura atrodamība ir atkarīga no tā, kā dati ir sagatavoti un dokumentēti, kā arī no satura pārvaldības, ko veic lielās platformas, kuras darbojas kā vārtziņi. Eiropas saturam ne tikai vienkārši ir jābūt pieejamam tiešsaistē – tam jābūt arī atrodamam. Ir būtiski balstīties uz pašreizējo darbu un konsultācijām (piemēram, Plašsaziņas līdzekļu perspektīva (“Media Outlook”), Eiropas Audiovizuālā observatorija, Europeana), labāk izprast satura prioritāšu noteikšanas prakses, algoritmisko ieteikumu un satura rediģēšanas stratēģiju ietekmi uz kultūras un valodu daudzveidību un rast kopīgus risinājumus, kā palielināt augstas kvalitātes Eiropas tiešsaistes satura, tostarp piemērotu uz datiem balstītu ienākumu modeļu, eksponētību.

Gaidāmie rezultāti: ieteikumi; inovatīvu projektu un specifisku rīku pārskatīšana, kā arī to grūtību pārskatīšana, kuras saistītas ar piekļuvi saturam (tostarp attiecībā uz personām ar invaliditāti vai zemākiem ienākumiem), īpašu uzmanību pievēršot mazāk izpētītām un mazāk regulētām jomām, piemēram, mūzikai vai grāmatām.

c) Kultūra planētai: atraisīt kultūras potenciālu

— Kultūras statistika – veidot noturību kultūrā un ar tās palīdzību

Darba metodes: virkne darbsemināru un/vai virkne pasākumu, kuros notiek mācīšanās no līdzbiedriem; diskusijas ar Eurostat un ES dalībvalstu statistikas birojiem.

Pamatojums: Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi vairākas strukturālas problēmas un neaizsargātību kultūras un radošajās nozarēs. Valstu un ES līmenī jau ir veikti svarīgi atbalsta pasākumi, bet vēl ir jāsper turpmāki soļi, piemēram, jāpalielina paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm un jāizstrādā uzticamas kultūras statistikas kopums, kas būtu salīdzināms visā ES, tostarp attiecībā uz dzimumu nevienlīdzību kultūras un radošajās nozarēs. Ir svarīgi balstīties uz 2022. gada izmēģinājuma projekta “Kultūras un radošo nozaru mērīšana Eiropā” (“Measuring the cultural and creative sectors in Europe”) rezultātiem un cieši sadarboties ar Eurostat.

Gaidāmie rezultāti: paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm; saskaņotas un salīdzināmas statistikas kopuma apzināšana un izstrāde visā ES, aptverot dzimumu līdztiesības aspektus, darba dimensiju, ekonomisko atbalstu nozarei un dalību kultūras dzīvē, ar attiecīgiem sociāldemogrāfiskiem sadalījumiem.

— Kultūras pārvaldība

Darba metodes: domnīcas sanāksme; pēc tam, iespējams, ar to saistīti Padomes secinājumi.

Pamatojums: pasaule pašlaik piedzīvo daudzas straujas pārmaiņas. Tādēļ ir vajadzīgi jauni domāšanas veidi un novatoriskas pieejas, un tiek uzskatīts, ka ir arī nepieciešamas tādas transversālas un integrētas pieejas kultūras pārvaldībai, kuru pamatā ir jaunākās norises, pētniecība un inovācija, lai tādējādi kultūru izvirzītu sabiedriskās dzīves centrā.

Gaidāmie rezultāti: jauna kultūras pārvaldības modeļa izstrāde, ierosinot uz nākotni vērstas pieejas nolūkā holistiski risināt pašreizējās problēmas.

— Klimatrīcība, izmantojot kultūru, tostarp mākslu un kultūras mantojumu

Darba metodes: turpmākie pasākumi pēc 2022. gada AKM ziņojumiem; darbsemināri; pēc tam, iespējams, ar tiem saistīti Padomes secinājumi.

Pamatojums: kultūrai, tostarp mākslai un kultūras mantojumam, var būt svarīga nozīme klimatrīcības ierosināšanā un ilgtspējīgu patēriņa un ražošanas modeļu veicināšanā. Kultūra var uzņemties aktīvu lomu klimatrīcībā, un tā var stimulēt pārmaiņas domāšanas veidā, kāds pastāv attiecībā uz klimata krīzi. Mūsu kultūras mantojumu var aizsargāt, apmainoties ar paraugpraksi mērķtiecīgu aizsardzības pasākumu jomā, un vienlaikus tas var būt labas prakses un zināšanu avots saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Sadarbībai būtu jābalstās uz AKM ziņojumiem “Kultūras mantojuma noturīguma stiprināšana klimata pārmaiņu apstākļos” (“Strengthening cultural heritage resilience for climate change”) un “Ilgtspējīgas attīstības kultūras dimensija” (“The cultural dimension of sustainable development”).

Gaidāmie rezultāti: apmaiņa ar zināšanām par inovatīvām mākslas un kultūras pieejām, tostarp pasākumiem saskaņā ar ANM, nolūkā reaģēt uz klimata krīzi un palīdzēt mainīt uzvedību, lai klimata krīzi novērstu; ES finansētas pētniecības par konkrēto tematu sekmēšana.

— Augstas kvalitātes dzīves vide ikvienam

Darba metodes: Eiropas arhitektūras politikas direktoru (EDAP) sanāksmes; Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) iniciatīvas veicināšana, laikā pēc AKM īstenojot viedokļu apmaiņu ekspertu tīklos; Eiropas konferences par arhitektūras politiku iespējama organizēšana.

Pamatojums: saskaņā ar ES dalībvalstu ekspertu AKM grupas darbu un tās 2021. gada ziņojumu “Ieguldījumi augstas kvalitātes arhitektūrā un dzīves vidē ikvienam” (“Investing in a high-quality architecture and living environment for everyone”) un saskaņā ar Padomes 2021. gada secinājumiem par kultūru, augstas kvalitātes arhitektūru un būvēto vidi kā JEB iniciatīvas galvenajiem elementiem – EDAP tiekas katras Padomes prezidentūras laikā, lai apsvērtu iespējamās iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt augstas kvalitātes dzīves vidi ikvienam, tostarp personām, kas dzīvo lauku un attālos reģionos, piemēram, tālākajos reģionos. EDAP sanāksmēs īpašu uzmanību varētu pievērst tādiem jautājumiem kā nākotnes mājokļu kvalitāte, kultūras mantojuma atjaunošana, renovēšana un pielāgota atkalizmantošana, kā arī arhitektūras konkursu un publiskā iepirkuma uzlabošana. Ir būtiski veidot sinerģijas ar JEB tīklu.

Gaidāmie rezultāti: labas prakses apmaiņa EDAP ietvaros; spēkā esošo tiesisko regulējumu un attiecīgo iniciatīvu šajā jomā izvērtēšana un, iespējams, procesa sākšana, lai uzraudzītu un atbalstītu augstas kvalitātes standartu iekļaušanu jaunās un pārskatītās politikas jomās un programmās; ar JEB saistīti pasākumi.

— Mantojuma aizsardzība pret dabas un cilvēka izraisītām katastrofām

Darba metodes: pasākumi, kuros notiek mācīšanās no līdzbiedriem (darbsemināri, apmeklējumi), un/vai konference.

Pamatojums: saistībā ar dabas un cilvēka izraisītām katastrofām un krīzēm (piemēram, klimata pārmaiņām, Covid-19 pandēmiju un Krievijas karu pret Ukrainu) ir vajadzīgas pastiprinātas riska novērtēšanas prasmes, labāka sagatavotība katastrofām un koordinētas darbības transversālā pieejā, lai aizsargātu kultūras mantojumu, tostarp nemateriālo kultūras mantojumu. Balstoties uz pašreizējo darbu, ir nepieciešams kultūras mantojumu vēl vairāk integrēt plašākās politikas jomās un iniciatīvās visos līmeņos un izmantot esošās kopīgās Eiropas platformas un izvēršanas stadijā esošos projektus (piemēram, Eiropas kultūras mantojuma sadarbības mākonis, HEREIN), lai tādējādi apmainītos viedokļiem, diskutētu un dalītos zināšanās un speciālajās zināšanās par riskgatavību un kultūras mantojuma pārvaldību, atveseļošanu un rehabilitāciju.

Gaidāmie rezultāti: ieinteresēto personu spēju un prasmju veidošana; visaptveroša pārskata par attiecīgām rokasgrāmatām, pamatnostādnēm un metodiku sagatavošana Eiropas līmenī, lai veicinātu to, ka dalībvalstis efektīvi izstrādā un īsteno ar riskgatavību un gatavību ārkārtas situācijām saistītus pasākumus.

— Informācijas apmaiņa starp kultūras mantojuma speciālistiem un kultūras priekšmetu jomā kompetentajām iestādēm par cīņu pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību

Darba metodes: virkne darbsemināru, kas papildina gaidāmo ES rīcības plānu 2023.–2027. gadam cīņai pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, un/vai virkne pasākumu, kuros notiek mācīšanās no līdzbiedriem.

Pamatojums: ES tiesību akti par kultūras priekšmetu importu un eksportu kultūras mantojuma aizsardzības sakarā pievēršas problēmām, kas saistītas ar pārrobežu nelikumīgu tirdzniecību. Kompetentās iestādes saskaras ar vairākām problēmām (verifikācijas metodes, dokumentācija, datu analīze, izpratne par to, kā darbojas mākslas tirgus, tostarp tā pāreja uz internetu utt.). Ir būtiski nodrošināt efektīvu sadarbību starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp kultūras ministrijām, reģionālajām un vietējām iestādēm, kultūras mantojuma speciālistiem, tiesībaizsardzības iestādēm, īpašajiem policijas spēkiem, muitas un tiesu iestādēm un profesionāliem mākslas tirgus speciālistiem.

Gaidāmie rezultāti: iesaistīto dalībnieku sadarbības novērtēšana un uzlabošana; savstarpēja ieskata darba metodēs gūšana; risku un problēmu apzināšana; un darbs pie iespējamiem ieteikumiem uzlabojumu veikšanai.

d) Kultūra līdzradīšanas partnerībām: pastiprināt kultūras dimensiju ES ārējās attiecībās

— ES stratēģiskās pieejas starptautiskajām kultūras attiecībām un satvara pārvaldīšana

Darba metodes: īstermiņa AKM, augstāko amatpersonu sanāksmes.

Pamatojums: kultūras loma ārējās attiecībās ir nostiprināta vairākos nesenos ļoti svarīgos ES dokumentos. Tomēr koordinācija un atšķirību novēršana starp dažādām īstenošanā iesaistītajām ieinteresētajām personām joprojām ir problēma visos līmeņos – gan ES, gan dalībvalstīm. Tādēļ ir jāstrukturē sadarbība starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem un jāpastiprina interešu, tostarp mākslinieku un kultūras jomas darbinieku interešu, vienlīdzība. Paturot prātā līdzradīšanas principu ES ārējās attiecībās, ir pastāvīgi jāpielāgo darba metodes attiecībā uz saskaņotu lēmumu izstrādi, tostarp reģionālo un tematisko prioritāšu noteikšanu (piemēram, partnerību ar kandidātvalstīm sakarā) vai nozīmīgu ES darbību sagatavošanu (piemēram, grāmatu gadatirgi, pasaules izstādes, gadatirgi, festivāli utt.).

Gaidāmie rezultāti: transversāla un iekļaujoša metodika, tostarp priekšlikumi par turpmākām darba struktūrām un metodēm, kas starptautiskajās kultūras attiecībās nodrošinātu pastiprinātu, saskaņotu un ilgāka termiņa sadarbības procesu kultūras jomā, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas.

— Kultūras mantojuma saglabāšana un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana vietējām KRN Ukrainā

Darba metodes: Komisijas vadītu ekspertu grupu vai domnīcu sanāksmes, kā arī pasākumi, kuros notiek mācīšanās no līdzbiedriem / mācību pasākumi; sanāksmes ar pastāvīgajām pārstāvniecībām.

Pamatojums: Krievijas karš pret Ukrainu ir nesis iznīcību un postījumus Ukrainas kultūras mantojumam un kultūras iestādēm, minēto mantojumu un kultūras iestādes pakļāvis ievērojamiem turpmākas iznīcības un postījumu draudiem, kā arī padarījis tos par nelikumīgas tirdzniecības upuriem. Tādēļ būtu jāatbalsta saglabāšanas un aizsardzības centieni. Atjaunošanas un atveseļošanas process būtu jāveic, stiprinot Ukrainas spējas un speciālās zināšanas, un tam būtu jābalstās uz valsts, starptautiskām un Eiropas normām, uz standartu noteikšanas dokumentiem, principiem (piemēram, JEB) un gūtajām atziņām, un tam būtu jāatbilst Eiropas kvalitātes principiem, ko piemēro ES finansētiem intervences pasākumiem, kuri var ietekmēt kultūras mantojumu (4). Tāpat atbalsts ir vajadzīgs arī Ukrainas kultūras un radošo nozaru dalībniekiem un profesionāļiem, jo viņi savā darbībā joprojām saskaras ar daudzām grūtībām. Tāpēc līdzradīšanas garā kultūras jomā īstenotajai sadarbībai ar Ukrainu vajadzētu būt vērstai uz to, lai stiprinātu KRN noturību, kā arī KRN spēju uzturēt aktīvu kultūras un mākslas ainu.

Gaidāmie rezultāti: iespējamo kopīgo pasākumu, sinerģiju un paraugprakses novērtēšana nolūkā saglabāt, aizsargāt un atjaunot Ukrainas kultūras mantojumu un kultūras iestādes un atbalstīt Ukrainas kultūras un radošo nozaru dalībniekus.

— Kultūras un kultūras jomas darbinieku loma demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā nestabilās situācijās

Darba metodes: iespējamas kopīgas sanāksmes ar attiecīgajām Padomes darba grupām; kopīga situācijas izvērtējuma konference / seminārs ar Eiropas Parlamentu, Eiropas Padomi, UNESCO un pilsonisko sabiedrību.

Pamatojums: EĀDD 2021. gada ziņojumā par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē ir norādīts uz demokrātijas lejupslīdes un plaši izplatīto starptautisko cilvēktiesību pārkāpumu globālo kontekstu. Tas skar arī tos kultūras un radošo nozaru darbiniekus trešās valstīs, kuri iesaistās demokrātijas, cilvēktiesību, mākslinieciskās izpausmes brīvības utt. aizsardzībā. Lai gan ES jau veicina to, lai trešās valstīs tiktu ievērotas kultūras tiesības un daudzveidība, varētu apzināt mērķtiecīgāku un sistemātiskāku atbalstu, paturot prātā Eiropas Padomes, UNESCO un Eiropas Parlamenta ietekmi šajā jomā.

Gaidāmie rezultāti: visaptverošs pārskats par situācijām, kādās atrodas kultūras cilvēktiesību aizstāvji, par viņu vajadzībām utt.

(1) Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopiena (https://eit.europa.eu/eit-community/eit-culture-creativity).

(2) Vispārīgas pamatnostādnes attiecībā uz darba metodēm ir izklāstītas B pielikumā.

(3) https://en.unesco.org/creativity/governance/status-artist.

(4) https://www.icomos.org/en/about-icomos/committees/regional-activities-europe/58799-european-quality-principles-for-eu-funded-interventions-with-potential-impact-upon-cultural-heritage.

A PIELIKUMS

ES kultūras darba plāna 2023.–2026. gadam indikatīvais grafiks

Prioritāte

Darbība

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

1. pusgads

2. pusgads

1. pusgads

2. pusgads

1. pusgads

2. pusgads

1. pusgads

2. pusgads

a)	Mākslinieki un kultūras jomas darbinieki: pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana KRN

Mākslinieku un kultūras jomas un radošo nozaru darbinieku statuss un darba nosacījumi

Platforma (EK)

Tematiskais

darbseminārs

Tematiskais

darbseminārs

Tematiskais darbseminārs

vai

Iesp., konference

Mākslinieciskās izpausmes brīvība

Prezidentvalsts konference

Padomes secinājumi

Stimulēt KRN digitālo pārveidi

Prezidentvalsts konference

Iesp., Padomes secinājumi

Stimulēt KRN zaļo pārkārtošanos, īpašu uzmanību pievēršot enerģētikas krīzei

Situācijas izvērtējums – enerģētikas krīze

AKM vai darbsemināri

Kultūras un radošās dimensijas pastiprināšana Eiropas videospēļu nozarē

Apaļā galda diskusijas un/vai domnīcas sanāksme

Padomes secinājumi par kultūras un radošo nozaru atveseļošanu, noturību un ilgtspēju

Situācijas izvērtējums

Padomes secinājumi par starpkultūru sakaru stiprināšanu, izmantojot mākslinieku un kultūras un radošo profesionāļu mobilitāti, kā arī daudzvalodību digitālajā laikmetā

Situācijas izvērtējums

b)	Kultūra cilvēkiem: pastiprināt dalību kultūras dzīvē un kultūras lomu sabiedrībā

Kultūra un demokrātijas veicināšana: ceļā uz kultūras pilsoniskumu Eiropā

(EK 2022. gada pētījuma prezentācija – iepriekšējā darba programma)

Mācīšanās no līdzbiedriem

Iesp., konference

Kultūra un veselība

Iesp., konference

Iesp., amatpersonu neoficiāla sanāksme

(īstermiņa) AKM grupa

Tiltu veidošana: stiprināt bibliotēku kā kultūras darbu, prasmju un Eiropas vērtību vārteju un pārnesēju daudzveidīgo lomu

Darbseminārs

AKM grupa

Darbseminārs

Konference

Bērnu un jauniešu aizsardzība pret kaitīgu saturu digitālajās platformās

Darbseminārs

Daudzveidīga Eiropas satura atrodamība digitālajā vidē

Pētījums

Iesp., darbseminārs

c)	Kultūra planētai: atraisīt kultūras potenciālu

Kultūras statistika – veidot noturību kultūrā un ar tās palīdzību

Darbsemināri / mācīšanās no līdzbiedriem un diskusijas ar Eurostat un ES dalībvalstu statistikas birojiem

Kultūras pārvaldība

Domnīcas sanāksme

Iesp., Padomes secinājumi

Klimatrīcība, izmantojot kultūru, tostarp mākslu un kultūras mantojumu

Iesp., darbseminārs

Darbseminārs

Iesp., Padomes secinājumi

ES finansētas pētniecības par konkrēto tematu sekmēšana

Augstas kvalitātes dzīves vide ikvienam

EDAP sanāksmes

Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas veicināšana

Iesp., konference

Mantojuma aizsardzība pret dabas un cilvēka izraisītām katastrofām

Mācīšanās no līdzbiedriem

Iesp., konference

Informācijas apmaiņa starp kultūras mantojuma speciālistiem un kultūras priekšmetu jomā kompetentajām iestādēm par cīņu pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību

Darbseminārs / mācīšanās no līdzbiedriem

d)	Kultūra līdzradīšanas partnerībām: pastiprināt kultūras dimensiju ES ārējās attiecībās

ES stratēģiskās pieejas starptautiskajām kultūras attiecībām un satvara pārvaldīšana

Augstāko amatpersonu sanāksmes

Īstermiņa AKM

Kultūras mantojuma saglabāšana un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana vietējām kultūras un radošajām nozarēm Ukrainā

Komisijas vadītu ekspertu grupu vai domnīcu sanāksmes

Pasākumi, kuros notiek mācīšanās no līdzbiedriem / mācību pasākumi

Sanāksmes ar pastāvīgajām pārstāvniecībām

Kultūras un kultūras jomas darbinieku loma demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā nestabilās situācijās

Kopīga situācijas izvērtējuma konference / seminārs (ar EP, Eiropas Padomi, UNESCO, pilsonisko sabiedrību)

Kopīga sanāksme ar attiecīgo Padomes darba grupu

B PIELIKUMS

Pamatnostādnes attiecībā uz visām darba metodēm

Vispārējās pamatnostādnes

—	Darba plānā paredzētās darba metodes ir elastīgas un neaprobežojas tikai ar tām, kuras uzskaitītas III nodaļas 7. punktā.

—	Komisija attiecīgā gadījumā nodrošinās speciālās zināšanas (tostarp pētījumus un citus ekspertu ieguldījuma veidus) un loģistikas atbalstu attiecībā uz ierosinātajām darba metodēm saskaņā ar šo darba plānu.

—	Dalība ir brīvprātīga un attiecīgā gadījumā balstīta uz dalībvalstu izvirzītajām nominācijām. Uz Komisijas ekspertu grupām un apaļā galda sanāksmēm attiecas īpaši noteikumi (sk. turpmāk).

—

Saistībā ar atlasītajām darba metodēm Komisija nodrošinās virtuālu telpu (saziņai un dokumentu apmaiņai), ja tas ir nepieciešams, iespējams un prasīts, lai eksperti tādējādi varētu uzturēt sakarus un apspriest attiecīgos jautājumus. Šī virtuālā telpa būs pieejama nominētajām personām no visām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā no citām iesaistītajām valstīm.

—	Pēc pieprasījuma KJK tiks informēta par progresu, kas gūts saistībā ar darba plānā paredzētajām darbībām.

—	Saistībā ar visiem galīgajiem rezultātiem, kuri izriet no katras darba plānā paredzētās darba metodes, attiecīgā gadījumā tiks ierosināts plāns par izplatīšanu un paziņošanu Eiropas, valstu un reģionālā līmenī.

—	Ieteikumus, kas izriet no katras darba metodes, apspriedīs KJK un attiecīgā gadījumā citās attiecīgajās darba sagatavošanas struktūrās un vajadzības gadījumā iesniegs Padomei.

—	Komisija publicēs galīgos ziņojumus par katru darba metodi un attiecīgā gadījumā visās oficiālajās ES valodās iztulkos kopsavilkumu, kurš nepārsniedz četras lappuses.

Atvērtā koordinācijas metode (AKM)

—	AKM nodrošina satvaru sadarbībai, labas prakses apmaiņai un kopīgošanai starp dalībvalstīm saistībā ar konkrētiem kopīgiem jautājumiem un ļauj izstrādāt nesaistošus ieteikumus.

—	Pamatojoties uz Komisijas ierosināto pilnvarojuma projektu, AKM pilnvarojuma izstrāde tiks pabeigta KJK, attiecīgā gadījumā izmantojot Audiovizuālo un mediju jautājumu darba grupas ieguldījumu.

—	Pilnvarojumā var ierosināt, ka uz AKM grupu var tikt uzaicinātas trešās personas, tostarp trešās valstis (1).

—	Katra AKM grupa būs atbildīga par to, lai pirmajā ekspertu grupas sanāksmē tiktu iecelts priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji.

—	Atkarībā no temata AKM grupu varētu mudināt izveidot mazākas mērķgrupas un attiecīgā gadījumā izmantot līdzdalības metodes.

Pasākumi, kuros notiek mācīšanās no līdzbiedriem

—

Pasākumiem, kuros notiek mācīšanās no līdzbiedriem, būtu jāļauj attiecīgajiem politikas veidotājiem, praktiķiem un/vai attiecīgajām ieinteresētajām personām apmainīties ar idejām un zināšanām par praksi, rīkiem un darba metodēm valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Tiem būtu jānotiek praktiskā kontekstā, izmantojot stingri pragmatisku pieeju.

—	Atsevišķas dalībvalstis vai dalībvalstu grupa var uzņemties iniciatīvu un sniegt vai lūgt speciālās zināšanas par šo darba metodi.

—	Komisija var arī organizēt valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa praktiķiem paredzētus pasākumus, kuros notiek mācīšanās no līdzbiedriem.

Domnīcu sanāksmes

—	Domnīcu sanāksmēm būtu jānodrošina telpa jaunu, aktuālu vai inovatīvu tematu apspriešanai, kā arī ideju apmaiņai par plāniem vai stratēģijām. Debatēm vajadzētu būt atklātām un – visādā ziņā – neformālām.

—	Atsevišķas dalībvalstis vai dalībvalstu grupa sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām var uzņemties iniciatīvu un sniegt speciālās zināšanas un loģistikas atbalstu saistībā ar šo darba metodi.

—	Atkarībā no ierosinātājas struktūras priekšlikuma – metode var ietvert vienu sanāksmi vai sanāksmju virkni.

Izvērtējuma pasākumi

—	Izvērtējuma pasākumu mērķis ir pārskatīt un novērtēt norises un sasniegumus saistībā ar tematu, par kuru panākta vienošanās KJK. Turklāt tie nodrošinās forumu visām diskusijā iesaistītajām personām.

—	Izvērtējuma pasākumi var tikt īstenoti jebkurā piemērotā formā, piemēram, kā ekspertu tiešsaistes sanāksme, anketa, konference utt.

Komisijas vadītas ekspertu grupas un apaļā galda sanāksmes

—	Komisijas vadītas ekspertu grupas ir konsultatīvas struktūras, ko Komisija izveidojusi, lai sniegtu konsultācijas saistībā ar tiesību aktu un politikas iniciatīvu sagatavošanu (2). Iesaistītos ekspertus atlasa saskaņā ar Komisijas iekšējiem noteikumiem.

—	Komisija var arī rīkot apaļā galda sanāksmes ar atlasītiem dalībniekiem par tematu, par kuru panākta vienošanās ES kultūras darba plānā.

(1) Šajā darba plānā “trešās valstis” ir valstis, kas minētas programmas “Radošā Eiropa” 9. un 10. panta noteikumos (Regula (ES) 2021/818, OV L 189, 28.5.2021.,34 lpp.).

(2) Komisijas ekspertu grupu reģistrs: https://ec.europa.eu/transparency/expert-groups-register/screen/home?lang=lv.

II PIELIKUMS

Galvenie politikas atsauces dokumenti

—	Jauna ES Stratēģiskā programma 2019.–2024. gadam (pieņemta 2019. gada 20. jūnijā)

—	Komisijas paziņojums “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai”, 2018. gada 22. maijs (COM(2018) 267 final)

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē: Rīcības plāns atlabšanas un pārmaiņu atbalstam” (COM(2020) 784 final)

—	Koncepcija par kultūras mantojumu konfliktos un krīzēs. Miera un drošības komponents Eiropas Savienības ārējā darbībā (2021. gada aprīlis)

—	Konference par Eiropas nākotni, ziņojums par galīgo rezultātu (2022. gada maijs)

—	Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, īpašu uzmanību pievēršot LESD 8., 10. un 167. pantam (OV C 202, 2016. gada 7. jūnijā., 47. lpp.)

—	Konvencija par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām (2017)

—	Padomes secinājumi “Eiropas mediji digitālajā desmitgadē: rīcības plāns atveseļošanas un pārkārtošanās atbalstam” (OV C 210, 3.6.2021., 1. lpp.)

—	Padomes secinājumi par ES stratēģisko pieeju starptautiskajām kultūras attiecībām un rīcības satvars (OV C 192, 7.6.2019., 6. lpp.)

—	Padomes secinājumi “Eiropas kultūras un radošo industriju ekosistēmas stratēģijas veidošana” (OV C 160, 13.4.2022., 13. lpp.)

—	Padomes secinājumi par kultūras pārvaldību (OV C 393, 19.12.2012., 8. lpp.)

—	Padomes secinājumi par kultūru, augstas kvalitātes arhitektūru un būvēto vidi kā Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas galvenajiem elementiem (OV CI 501, 13.12.2021., 13. lpp.)

—	Padomes secinājumi par ES pieeju kultūras mantojumam konfliktos un krīzēs (dokuments 9837/21)

—	Padomes secinājumi par starpkultūru sakaru stiprināšanu, izmantojot mākslinieku un kultūras un radošo profesionāļu mobilitāti, kā arī daudzvalodību digitālajā laikmetā (OV C 160, 13.4.2022., 20. lpp.)

—	Padomes secinājumi par riska pārvaldību kultūras mantojuma jomā (OV C 186, 5.6.2020., 1. lpp.)

—	Padomes secinājumi par kultūras un radošo nozaru atveseļošanu, noturību un ilgtspēju (OV C 209, 2.6.2021., 3. lpp.)

—	Padomes secinājumi par kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam (OV C 460, 21.12.2018., 12. lpp.) un Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Kultūras darba plānu (2019–2022) (COM/2022/317 final)

—	Padomes secinājumi par jaunām radošām paaudzēm (OV C 189, 5.6.2019., 34. lpp.)

—	Davosas deklarācija – Ceļā uz augstas kvalitātes būvkultūru (Baukultur) Eiropā, 2018. gada 20.–22. janvāris

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/864 (2017. gada 17. maijs) par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018), (OV L 131, 20.5.2017., 1. lpp.)

—	Par kultūru, audiovizuālo jomu un medijiem atbildīgo Eiropas ministru deklarācija pēc 2022. gada 7. un 8. martā notikušās Anžē sanāksmes

—	ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam (JOIN/2020/5 final)

—	Eiropas kultūras mantojuma zaļā grāmata, “Eiropas kopīgā mantojuma nostādīšana Eiropas zaļā kursa centrā” (2021. gada marts)

—	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par Eiropas kultūras atveseļošanu (2020/2708(RSP))

—	Eiropas Parlamenta 2021. gada 20. oktobra rezolūcija par mākslinieku situāciju un kultūras nozares atveseļošanu ES (2020/2261(INI))

—	Vispārējā konvencija par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai (Faru konvencija, 2005)

—	G20 Romas līderu deklarācija

—	Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana” (JOIN/2016/029 final)

—	Ministru deklarācija par kultūru Covid-19 krīzes laikā (2020. gada aprīlis)

—	Portu Santu harta (2021)

—	Ieteikums CM/Rec (2017) dalībvalstīm par Eiropas kultūras mantojuma stratēģiju 21. gadsimtam (2017)

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/818 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021.–2027. gads), OV L 189, 28.5.2021., 34. lpp.

—	Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par ilgtspējīgas attīstības kultūras dimensiju (OV C 410, 6.12.2019., 1. lpp.)

—	Romas harta (2020)

—	Pārveidosim mūsu pasauli: ANO ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam (A/RES/70/1)

—	UNESCO 2005. gada Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu

—	UNESCO Konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un noteikumi par konvencijas izpildi (Hāga, 1954. gada 14. maijs)

—	UNESCO Mondiacult deklarācija par kultūru (Mehiko, 2022. gada 30. septembris)

—	Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcija 2347 (UNESCO digitālā bibliotēka, 2017, CL/4210)

7.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 466/30

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu.

(2022/C 466/11)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Pouilly-Fumé / Blanc Fumé de Pouilly”

PDO-FR-A0824-AM01

Paziņojuma datums: 23.9.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiska apgabala un tiešās apkaimes apgabala pašvaldības ir aktualizētas ar oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Apgabalam saglabājas līdzšinējās robežas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Apgriešana

Specifikācijā precizē, ka vīnogulājus apgriež pirms fenoloģiskās fāzes, kas atbilst 2 līdz 3 izplaukušām lapām vai 9. fenoloģiskajai fāzei pēc Eichborn un Lorenz skalas.

Grozījumu veic, lai padarītu skaidrāku pārbaudi. Būtībā precizējums ar sasniedzamo fāzi vai apgriešanu ļauj visiem uzņēmējiem noteikt kopējas prasības un īstenot pārbaudes vislabākajos apstākļos.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

3. Režģu izmantošana

Specifikācijā precizē, ka režģus izmanto pirms fenoloģiskās fāzes, kas atbilst vīnogu ķekaru formēšanai vai 32. fenoloģiskajai fāzei pēc Eichborn un Lorenz skalas. Precizē režģu izmantošanas veidu.

“—	Tas sastāv no vismaz divām apakšējām stieplēm un vienas augšējās stieples vīnogulājiem, kas apgriezti pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā formā vai veidojot Ruajā [Royat] kordonu, vai divām apakšējām stieplēm vīnogām, kas apgrieztas kausveida formā vai vēdekļveidā.

—	Apakšējās stieples tiks paceltas virs ķekaru līmeņa.

—	Piesietās lapotnes augstums atbilst vismaz rindstarpas platumam, kas reizināts ar 0,6. Piesietās lapotnes augstumu mēra starp punktu, kas ir vismaz 0,10 metru augstumā virs piesiešanai paredzētās stieples, un stāda augstumu.”

Grozījumu veic, lai padarītu skaidrāku pārbaudi. Uzņēmējiem ir arvien lielākas grūtības pieņemt pastāvīgā darbā vīndārzos algotus darbiniekus un tie izmanto ārpakalpojumu sniedzējus, kuri ne vienmēr ir specializējušies vīnkopības jomā. Specifikācijā ieviestajiem precizējumiem attiecībā uz režģu izmantošanu ir pedagoģisks nolūks, izskaidrojot sagaidāmo rezultātu. Tāpat tie ir iespēja norādīt ražošanas apstākļus, kas ļauj iegūt kvalitatīvas vīnogas, kuras veido kvalitatīvas izejvielas.

Vienotais dokuments nav grozīts.

4. Agroekoloģiskie noteikumi

Ir pievienota prasība ražotājam pievērst īpašu uzmanību erozijas problēmām.

Klimatisko apstākļu svārstības (galvenokārt spēcīgas lietavas) var izraisīt eroziju vai izskalojumus vīndārzā, kas atrodas ļoti stāvā nogāzē. Šīs prasības iekļaušana izglīto ražotājus par šo risku, padarot vienkāršākas pārbaudes gadījumā, ja tas netiek ņemts vērā.

Ir pievienoti tālāk esošie agroekoloģiskie noteikumi.

“—

Zemesgabalā, kas paredzēts vīnu ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu ražošanai, ir aizliegti jebkādi būtiski pārveidojumi augsnes apakškārtas, aramkārtas vai to elementu morfoloģijā, kas ļauj garantēt integritāti un ilgtspēju, izņemot tradicionālus dziļrakšanas darbus.

Pastāvīgas zāles segas uzturēšana zemesgabala robežās (apgriešanās joslās un teritorijā starp zemesgabaliem, kas nav apstādīta un netiek apstrādāta) ir obligāta. Šis pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad atjauno apgriešanās joslas pēc erozijas vai pēc ārkārtēju laikapstākļu radītām sekām.

—	Ķīmiskā nezāļu iznīcināšana uz zemesgabala ir aizliegta vismaz 25 % no starprindu apjoma.

—	Ķīmiskā nezāļu iznīcināšana uz zemesgabala ir aizliegta laikā no fenoloģiskās fāzes, kas atbilst vīnogu nogatavošanās laikam vai 36. fenoloģiskajai fāzei pēc Eichborn un Lorenz skalas, līdz 1. februārim gadā, kas seko ražas novākšanai.”

Šie grozījumi ir veikti, lai labāk ņemtu vērā apkārtējo vidi.

Zāles segas uzturēšana apgriešanās joslās bija iekļauta specifikācijā. Redakcija tika grozīta, izmantojot loģisku pieeju specifikāciju saskaņošanai.

Lai samazinātu herbicīdu lietošanu, tika iekļauti divi noteikumi: pilnīgas nezāļu iznīcināšanas aizliegums, kas saistīts ar minimālo starprindu laukumu, kurā netiek veikta ķīmiska nezāļu iznīcināšana, un ķīmiskas nezāļu iznīcināšanas aizliegums rudenī vai ziemā.

Vienotais dokuments nav grozīts.

5. Laistīšana

Dzēsts laistīšanas aizliegums.

Laistīšanas aizliegums paliek spēkā no 1. maija līdz ražas novākšanai.

Vienotais dokuments nav grozīts.

6. Analītiskie standarti

Precizē, ka partijās, kas gatavas laišanai tirgū nefasētā veidā vai kad vīnus iepilda pudelēs, gaistošo skābju saturs ir mazāks par vai vienāds ar 14,5 miliekvivalentiem uz litru.

Šis saturs ir noteikts pēc ACVN vīnu vērtību daudzgadu izpētes. Tas ļauj garantēt ražoto vīnu kvalitāti un ņemt vērā ACVN raksturīgās īpašības.

Partijās, kas gatavas laišanai tirgū nefasētā veidā vai kad vīnus iepilda pudelēs, kopējais SO2 saturs ir mazāks par vai vienāds ar 150 mg uz litru.

Šis noteikums ir loģisks solis pesticīdu lietošanas samazināšanai, vienlaikus saglabājot vīnu kvalitāti.

Grozīts vienotā dokumenta 4. punkts.

7. Tvertņu termoregulācija

Ir ieviests obligāts pienākums vīna raudzēšanas tvertnēm, kuru tilpums pārsniedz 30 hl, nodrošināt termoregulāciju.

Šī pienākuma ieviešana ļauj ieviest kvalitātes procedūras un praksi, kas saistīti ar baltvīnu termoregulāciju.

Vienotais dokuments nav grozīts.

8. Aizliegtais materiāls

Rūpējoties par kvalitāti, ir aizliegti tālāk minētie materiāli:

—	horizontālas spiedes ar plāksnēm, kas aprīkotas ar ķēdēm un riņķiem;

—	vīnogu novākšanas mašīnas ar automātiskas iztukšošanas funkciju, kuras aprīkotas ar centrbēdzes sūkni.

ACVN vajadzībām jau tiek izmantoti kvalitātes ziņā visefektīvākie materiāli. Ar grozījumiem specifikācijā iespējams garantēt to izmantošanu.

Vienotais dokuments nav grozīts.

9. Vīndarītavas jauda

Vīndarītavas jauda ir palielināta, lai tā no 1,4 līdz 1,6 reizēm pārsniegtu to vīnogu apjomu, kas pārstrādāts, par pamatu ņemot bāzes ražu.

Šis noteikums ļauj regulēt tirgu un vīndarītavu pārdošanas apjomus, lai mazinātu cenas samazināšanās riskus, jo īpaši pirms ražas novākšanas.

Vienotais dokuments nav grozīts.

10. Aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Svītrots 1. nodaļas IX iedaļas 4. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, kad atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Vienotais dokuments nav grozīts.

11. Paziņošanas pienākums

Ir pievienota deklarācija par atteikšanos no ražošanas un deklarācija par iznīkušiem un trūkstošiem vīnkokiem.

Šīs divas deklarācijas padara vienkāršākas ražošanas apstākļu pārbaudes.

Deklarācijas par nosaukuma lietošanu vēlākais saņemšanas datums pārcelts no 25. novembra uz 10. decembri.

Tāpat arī deklarācijas par nosaukuma lietošanu beigu termiņš iestājas vienlaikus ar ražas deklarācijas beigu termiņu.

Vienotais dokuments nav grozīts.

12. Galvenie pārbaudāmie parametri

3. nodaļa ir pārskatīta, lai saskaņotu galveno pārbaudāmo parametru redakciju Val de Loire zemju zonu specifikācijās.

Vienotais dokuments nav grozīts.

13. Atsauces uz pārbaudes struktūru

Ir pārskatīta atsauces uz pārbaudes struktūru redakcija, lai saskaņotu tās redakciju ar citu cilmes vietu specifikācijām. Šīs ir vienīgi redakcionālās izmaiņas.

Vienotais dokuments nav grozīts.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Pouilly-Fumé

Blanc Fumé de Pouilly

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Vīni ir nedzirkstoši baltvīni ar tālāk minētajām īpašībām: - spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija: 10,5 % — partijās, kas gatavas laišanai tirgū nefasētā veidā vai kad vīnus iepilda pudelēs: fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs tajos ir mazāks par vai vienāds ar 4 gramiem uz litru; - pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %; gaistošo skābju saturs ir mazāks par vai vienāds ar 14,5 miliekvivalentiem uz litru; kopējais SO2 saturs ir mazāks par vai vienāds ar 150 mg uz litru.

- kopējais skābums ir tāds, kāds tas noteikts Kopienas tiesību aktos. Vīni ir sausi, nedzirkstoši baltvīni, kuru nokrāsa var būt no bāli dzeltenas līdz zeltainai. Aromātu buķetē var būt augļu notis, kas atgādina citrusaugļus, ziedu notis, kas atgādina baltos ziedus, šķirnei raksturīgas notis un mineralitāte. Šajos vīnos izpaužas daudzveidība, izsmalcinātība, bagātīgums un svaigums.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Īpašā vīndarības metode

Ir aizliegta jebkāda ražas termiska apstrāde, kas saistīta ar temperatūru, kas pārsniedz 40 °C, ja tai seko tūlītēja cietvielas fāzes un šķidrās fāzes atdalīšana. Ir aizliegts izmantot koksnes gabalus. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %. Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

2. Audzēšanas prakse

Apsaimniekošanas veidi

a)	Stādījumu biezība Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 6 000 vīnkoku stādu uz hektāru. Vīnkoku rindstarpu attālums nedrīkst būt lielāks par 1,30 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir no 0,80 līdz 1,20 metriem.

Apgriešanas noteikumi Specifikācijā precizē, ka vīnogulājus apgriež pirms fenoloģiskās fāzes, kas atbilst 2 līdz 3 izplaukušām lapām vai 9. fenoloģiskajai fāzei pēc Eichborn un Lorenz skalas ar šādām metodēm: - pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā formā ar ne vairāk par 10 vīnstīgu pumpuriem vienam vīnkokam, kuram ir ne vairāk par astoņiem vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un viens vai divi īsi augļzari ar ne vairāk par diviem vīnstīgu pumpuriem; - pēc īsas apgriešanas metodes (veidojot Ruajā [Royat] kordonu) ar ne vairāk par 14 vīnstīgu pumpuriem vienam vīnkokam ar vienkāršu vai divkāršu struktūru, uz kuras ir augļzari ar ne vairāk par diviem vīnstīgu pumpuriem. Kordona izveidošanas periods nedrīkst pārsniegt 4 gadus. Šajā periodā ir atļauta vīnkoku apgriešana vienīgi pēc Gijo [Guyot] metodes ar ne vairāk par astoņiem vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara. Zemesgabalā ar vīnkokiem atjaunošana, veidojot Ruajā [Royat] kordonu, nedrīkst pārsniegt 20 % esošo vīnkoku gadā.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	75 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana tiek nodrošināta šādu Nièvre departamenta pašvaldību teritorijā: Garchy, Mesves-sur-Loire, Pouilly-sur-Loire, Saint-Andelain, Saint-Laurent-l’Abbaye, Saint-Martin-sur-Nohain, Tracy-sur-Loire (saraksts izveidots saskaņā ar 2020. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru).

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Sauvignon B - Sauvignon blanc”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.

Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts Ģeogrāfiskais apgabals robežojas ar Parīzes baseina dienvidaustrumiem un stiepjas divdesmit kilometrus gar Luāras upes labo krastu. Ar augstāko punktu 270 metru augstumā tas atrodas vairāk nekā 100 metru augstumā virs ielejas, veidojot ainavu ar izteiktu kontrastu attiecībā pret galvenokārt ziemeļaustrumu/dienvidrietumu virzienā vērstajām dziļajām ielejām, kas paveras Luāras ielejas lejas daļā.

Vīndārzs atrodas 7 pašvaldībās, kas izvietotas ap ģeogrāfiskā apgabala augstāko punktu — Saint-Andelain pakalnu.

Tas aptver dažādu veidu ģeoloģisko apakšaugsni un tos zemesgabalus, kas ir atlasīti un paredzēti vīnogu ražas novākšanai, iekļaujoties šajā daudzveidībā. Jo īpaši priekšroka tiek dota šiem augsnes veidiem: - kimeridža merģelis vai balti kaļķakmeņi, kas sastopami ģeogrāfiskā apgabala centrālajā daļā Pouilly-sur-Loire un Saint-Andelain pašvaldībās: šīs ir visbiežāk sastopamās augsnes vīnkoku stādījumiem; - oksfordas posma kaļķakmeņi, kas veido izteikti akmeņainas augsnes, kas vietējā mērogā tiek sauktas par “caillottes”: tās ir ļoti bieži sastopamas ģeogrāfiskā apgabala ziemeļaustrumos; - krama pārpalikumi sajaukumā ar mālu lielākā vai mazākā apmērā ir parādījušies pēc krīta perioda erozīvā posma un kas sastopami galvenokārt Saint-Andelain pašvaldības teritorijā; - ar silīciju bagātas augsnes sajaukumā ar mālu lielākā vai mazākā apmērā ir galvenokārt ģeogrāfiskā apgabala tālākajā rietumu daļā Tracy-sur-Loire pašvaldības teritorijā.

Ģeogrāfiskā apgabalā valda netipisks okeāna klimats. Gada nokrišņu daudzums vidēji ir 600 milimetri, un Luārai ir būtiska loma temperatūras nodrošināšanā un aukstā gaisa aizplūšanā no perpendikulāri esošajām ielejām.

Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts Vīnkopības rašanās pēdas ir atrodamas, sākot no V gadsimta, kad pastāvēja gallu un romiešu saimniecība “Pauliacum” (Paulusa saimniecība). 680. gadā bīskaps VIGILE savā testamentā novēl Notre-Dame-d’Auxerre abatijai savu saimniecību Pouilly un savus vīnkokus. Ģeogrāfisko apgabalu šķērsojošais romiešu ceļš ir šī perioda pēdas un liecība, kas vienlaikus atspoguļo arī saimniecisko darbību jau tālā senatnē.

Pateicoties Charité-sur-Loire benediktiešu ordeņa mūkiem, vīndārzs līdz ar to piedzīvoja patiesu uzplaukumu. Vienā no nogāzēm ar skatu uz Luāru par šo paplašināšanās laiku liecina aptuveni 4 hektārus plašs zemesgabals, ko dēvē par “Loge aux Moines” (mūku loža).

Sākot no XVI gadsimta, kuģošana Luārā atvieglo vīnu izplatīšanu, un 1642. gadā Briāra kanāla atklāšana, kas Luāru savieno ar Sēnu, pavērš saimniecisko darbību Parīzes virzienā. Tādējādi “Pouilly” vīni nonāk Anglijā pēc līgumu noslēgšanas Ruānas [Rouen] gadatirgos. XVII gadsimta beigās tiek radītas Saint-Vincent vīnogulāju audzētāju brālības.

Visa XVIII gadsimta garumā “Pouilly” vīns tiek sūtīts uz Montaržī, Fontenblo, Parīzi, Versaļu. Līdz ar to vīndārzā 2 000 hektāru platībā jau tika audzētas dažādas vīnogu šķirnes: “Melon B”, “Meslier Saint-François B”, “Sauvignon B”, “Chasselas B”.

XIX gadsimta otrajā pusē iezīmējas pārtraukums attiecībā uz lielu daļu vīnu ražošanu, tā vietā ražojot galda vīnogas (“Chasselas B”), kas pa dzelzceļu tiek nogādātas uz Parīzes tirgu, kur pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, līdz pat filoksēras izraisītajai krīzei 1890. gadā.

XX gadsimta sākumā par galveno vīndārzā audzēto šķirni kļuva “Sauvignon B”, vietējā mērogā dēvētu par “blanc fumé” (dūmakaini baltā), jo nogatavojušās vīnogas klāj dūmakaini pelēks slānītis.

1923. gadā tiek pieņemts spriedums lietot nosaukumu “Pouilly-Fumé” vīniem, kurus iegūst no vīnogu šķirnes “Sauvignon B”. Ražotāji 1948. gadā apvienojas Pouilly saimniecības kooperatīvā, pēc tam brālībā “Baillis”, kuras mērķis ir sekmēt plašākas zināšanas par “Pouilly” vīniem. Kopš tā laika liela daļa saražotās produkcijas tiek tirgota Francijas teritorijā un eksportēta uz vairāk nekā 90 valstīm.

2009. gadā ražošanas apjoms ir aptuveni 59 000 hektolitri no 1 220 hektāriem vīnkoku stādījumu, ko galvenokārt apstrādā ģimenes uzņēmumi.

8.2.

Vīni ir sausi, nedzirkstoši baltvīni, kuru nokrāsa var būt no bāli dzeltenas līdz zeltainai.

Aromātu buķetē var būt augļu notis, kas atgādina citrusaugļus, ziedu notis, kas atgādina baltos ziedus, šķirnei raksturīgas notis un mineralitāte. Šajos vīnos izpaužas daudzveidība, izsmalcinātība, bagātīgums un svaigums. Netipisks okeāna klimats apvienojumā ar atrašanās vietu, kas pasargāta no austrumu vējiem, un Luāras tuvums, kam ir izšķiroša loma temperatūras nodrošināšanā, rada šajā ģeogrāfiskajā apgabalā izcilus klimatiskos apstākļus vīnogu šķirnes “Sauvignon B” audzēšanai.

Temperatūra, kuras ietekme tiek mīkstināta vīnkoku veģetatīvā cikla laikā, nodrošina regulāru vīnogu nogatavošanos, savukārt tas, ka karstas dienas mijas ar vēsām naktīm visa vīnogu nogatavošanās perioda laikā, saglabā svaigumu un attīsta vīnu aromātus.

Šajā reģionā, kas piedzīvojis būtiskas pārmaiņas gadsimtu gaitā, vienmēr ir tikušas saglabātas tā vīnkopības tradīcijas. Situācijas ar augstu kvalitatīvo potenciālu, kur vīnkoki ir guvuši izteiktu pārsvaru pār citām kultūrām pēdējo gadsimtu laikā, arvien vairāk ir nostiprinājušas vīnkopības jomu.

Šī lietojuma nostiprināšana ir notikusi ar noteiktu zemesgabalu apgabalu, kurā ir vienīgi zemesgabali ar seklu augsni, bieži vien tie atrodas ļoti stāvā nogāzē. Šīs situācijas pieprasa optimālu stāda kopšanu un tā ražošanas potenciāla kontroli, kas izpaužas palielinātā stādīšanas biezībā, vīnkoka apsaimniekošanā un tā stingrā apgriešanā. Šī kopšana ilustrē zinātību, ko no saviem senčiem pārņēmusi sabiedrības grupa, kas pieķērusies savām vīnkopības tradīcijām un ainavai, kurai raksturīga vīnkopība, ar to apstiprinot XVII gadsimtā radīto brālību noturību.

Šī zinātība izpaužas arī ražotāju spējā, kas iegūta līdz ar vairāku paaudžu pieredzi, parādīt dabiskās vides oriģinalitāti un bagātību: spēcīgus vīnus, kas nāk no baltu kaļķakmeņu augsnēm un kuriem ir citrusaugļu starpnotis, elegantus vīnus, kas nāk no akmeņainām augsnēm (“caillottes”) un kuriem ir balto ziedu notis, svaigus vīnus, kas nāk no augsnēm ar kramu un kuriem nobeigumā jūtami minerāli un svaigums.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai un gatavošanai, pamatojoties uz 2020. gada oficiālo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—	Cher departamentā: Bannay, Bué, Crézancy-en-Sancerre, Jalognes, Menetou-Râtel, Ménétréol-sous-Sancerre, Montigny, Neuvy-deux-Clochers, Saint-Satur, Sainte-Gemme-en-Sancerrois, Sancerre, Sury-en-Vaux, Thauvenay, Veaugues, Verdigny, Vinon;

—	Loiret departamentā: Beaulieu-sur-Loire, Bonny-sur-Loire, Briare, Gien, Ousson-sur-Loire, Saint-Brisson-sur-Loire, Thou;

—	Nièvre departamentā: Alligny-Cosne, Bulcy, Cosne-Cours-sur-Loire, La Celle-sur-Loire, Myennes, Neuvy-sur-Loire, Pougny, Saint-Loup, Saint-Père.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

Visas neobligātās norādes uz etiķetēm norāda ar rakstzīmēm, kuru lielums ne augstumā, ne platumā, ne rakstzīmju stila ziņā ne vairāk kā divas reizes pārsniedz to rakstzīmju lielumu, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Papildu ģeogrāfiskajā nosaukumā “Val de Loire” izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no to rakstzīmju lielumu, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Ar cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta;

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-c8e782e2-9df9-46eb-b243-3eff89c512ec

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

7.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 466/37

(2022/C 466/12)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 5. punktu (1)

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Pouilly-sur-Loire”

PDO-FR-A0825-AM01

Paziņojuma datums: 23.9.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiska apgabala un tiešās apkaimes apgabala pašvaldības ir aktualizētas ar oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Apgabalam saglabājas līdzšinējās robežas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Apgriešana

Specifikācijā precizē, ka vīnogulājus apgriež pirms fenoloģiskās fāzes, kas atbilst 2 līdz 3 izplaukušām lapām vai 9. fenoloģiskajai fāzei pēc Eichborn un Lorenz skalas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

3. Režģu izmantošana

“-	Tas sastāv no vismaz divām apakšējām stieplēm un vienas augšējās stieples vīnogulājiem, kas apgriezti pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā formā vai veidojot Ruajā [Royat] kordonu, vai divām apakšējām stieplēm vīnogām, kas apgrieztas kausveida formā vai vēdekļveidā.

-	Apakšējās stieples tiks paceltas virs ķekaru līmeņa.

-	Piesietās lapotnes augstums atbilst vismaz rindstarpas platumam, kas reizināts ar 0,6. Piesietās lapotnes augstumu mēra starp punktu, kas ir vismaz 0,10 metru augstumā virs piesiešanai paredzētās stieples, un stāda augstumu.”

Vienotais dokuments nav grozīts.

4. Agroekoloģiskie noteikumi

Ir pievienota prasība ražotājam pievērst īpašu uzmanību erozijas problēmām.

Ir pievienoti tālāk esošie agroekoloģiskie noteikumi.

“-

Zemesgabalā, kas paredzēts vīnu ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu ražošanai, ir aizliegti jebkādi būtiski pārveidojumi augsnes apakškārtas, aramkārtas var to elementu morfoloģijā, kas ļauj garantēt integritāti un ilgtspēju, izņemot tradicionālus dziļrakšanas darbus.

-	Ķīmiskā nezāļu iznīcināšana uz zemesgabala ir aizliegta vismaz 25 % no starprindu apjoma.

-	Ķīmiskā nezāļu iznīcināšana uz zemesgabala ir aizliegta laikā no fenoloģiskās fāzes, kas atbilst vīnogu nogatavošanās laikam vai 36. fenoloģiskajai fāzei pēc Eichborn un Lorenz skalas, līdz 1. februārim gadā, kas seko ražas novākšanai.”

Šie grozījumi ir veikti, lai labāk ņemtu vērā apkārtējo vidi.

Zāles segas uzturēšana apgriešanās joslās bija iekļauta specifikācijā. Redakcija tika grozīta, izmantojot loģisku pieeju specifikāciju saskaņošanai.

Vienotais dokuments nav grozīts.

5. Laistīšana

Dzēsts laistīšanas aizliegums.

Laistīšanas aizliegums paliek spēkā no 1. maija līdz ražas novākšanai.

Vienotais dokuments nav grozīts.

6. Analītiskie standarti

Precizē, ka partijās, kas gatavas laišanai tirgū nefasētā veidā vai kad vīnus iepilda pudelēs, gaistošo skābju saturs ir mazāks par vai vienāds ar 14,5 miliekvivalentiem uz litru.

Šis saturs ir noteikts pēc ACVN vīnu vērtību daudzgadu izpētes. Tas ļauj garantēt ražoto vīnu kvalitāti un ņemt vērā ACVN raksturīgās īpašības.

Partijās, kas gatavas laišanai tirgū nefasētā veidā vai kad vīnus iepilda pudelēs, kopējais SO2 saturs ir mazāks par vai vienāds ar 150 mg uz litru.

Šis noteikums ir loģisks solis pesticīdu lietošanas samazināšanai, vienlaikus saglabājot vīnu kvalitāti.

Ir grozīts vienotā dokumenta 4. punkts.

7. Tvertņu termoregulācija

Ir ieviests obligāts pienākums vīna raudzēšanas tvertnēm, kuru tilpums pārsniedz 30 hl, nodrošināt termoregulāciju.

Šī pienākuma ieviešana ļauj ieviest kvalitātes procedūras un praksi, kas saistīti ar baltvīnu termoregulāciju.

Vienotais dokuments nav grozīts.

8. Aizliegtais materiāls

Rūpējoties par kvalitāti, ir aizliegti tālāk minētie materiāli:

—	horizontālas spiedes ar plāksnēm, kas aprīkotas ar ķēdēm un riņķiem;

—	vīnogu novākšanas mašīnas ar automātiskas iztukšošanas funkciju, kuras aprīkotas ar centrbēdzes sūkni.

ACVN vajadzībām jau tiek izmantoti kvalitātes ziņā visefektīvākie materiāli. Ar grozījumiem specifikācijā iespējams garantēt to izmantošanu.

Vienotais dokuments nav grozīts.

9. Vīndarītavas jauda

Vīndarītavas jauda ir palielināta, lai tā no 1,4 līdz 1,6 reizēm pārsniegtu to vīnogu apjomu, kas pārstrādāts, par pamatu ņemot bāzes ražu.

Šis noteikums ļauj regulēt tirgu un vīndarītavu pārdošanas apjomus, lai mazinātu cenas samazināšanās riskus, jo īpaši pirms ražas novākšanas.

Vienotais dokuments nav grozīts.

10. Aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Svītrots 1. nodaļas IX iedaļas 4. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, kad atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Vienotais dokuments nav grozīts.

11. Paziņošanas pienākumi

Ir pievienota deklarācija par atteikšanos no ražošanas un deklarācija par iznīkušiem un trūkstošiem vīnkokiem.

Šīs divas deklarācijas padara vienkāršākas ražošanas apstākļu pārbaudes.

Deklarācijas par nosaukuma lietošanu vēlākais saņemšanas datums pārcelts no 25. novembra uz 10. decembri.

Tāpat arī deklarācijas par nosaukuma lietošanu beigu termiņš iestājas vienlaikus ar ražas deklarācijas beigu termiņu.

Vienotais dokuments nav grozīts.

12. Galvenie pārbaudāmie parametri

3. nodaļa ir pārskatīta, lai saskaņotu galveno pārbaudāmo parametru redakciju Val de Loire zemju zonu specifikācijās.

Vienotais dokuments nav grozīts.

13. Atsauces uz pārbaudes struktūru

Ir pārskatīta atsauces uz pārbaudes struktūru redakcija, lai saskaņotu tās redakciju ar citu cilmes vietu specifikācijām. Šīs ir vienīgi redakcionālās izmaiņas.

Vienotais dokuments nav grozīts.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Pouilly-sur-Loire

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Vīni ir nedzirkstoši baltvīni ar tālāk minētajām galvenajām īpašībām: - spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija: 9,5 % — partijās, kas gatavas laišanai tirgū nefasētā veidā vai kad vīnus iepilda pudelēs: fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs tajos ir mazāks par vai vienāds ar 4 gramiem uz litru; Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12 %. - kopējais skābums ir tāds, kāds tas noteikts Kopienas tiesību aktos.

Partijās, kas gatavas laišanai tirgū nefasētā veidā vai kad vīnus iepilda pudelēs, gaistošo skābju saturs ir mazāks par vai vienāds ar 14,5 miliekvivalentiem uz litru.

Partijās, kas gatavas laišanai tirgū nefasētā veidā vai kad vīnus iepilda pudelēs, kopējais SO2 saturs ir mazāks par vai vienāds ar 150 mg uz litru.

Vīni ir sausi, nedzirkstoši baltvīni, kuru nokrāsa var būt no bāli dzeltenas līdz zeltainai. Tie ir patīkami viegli, tīri un atspirdzinoši. Tajos bieži ir minerālu, balto ziedu, žāvētu augļu notis ar nedaudz noapaļotu garšu.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Īpašā vīndarības metode

Ir aizliegta jebkāda ražas termiska apstrāde, kas saistīta ar temperatūru, kas pārsniedz 40 °C, ja tai seko tūlītēja cietvielas fāzes un šķidrās fāzes atdalīšana. Ir aizliegts izmantot koksnes gabalus. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12 %. Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

2. Audzēšanas prakse

Apsaimniekošanas veidi

a)	- Stādījumu biezība Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 6 000 vīnkoku stādu uz hektāru. Vīnkoku rindstarpu attālums nedrīkst būt lielāks par 1,30 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir no 0,80 līdz 1,20 metriem.

Apgriešanas noteikumi Specifikācijā precizē, ka vīnogulājus apgriež pirms fenoloģiskās fāzes, kas atbilst 2 līdz 3 izplaukušām lapām vai 9. fenoloģiskajai fāzei pēc Eichborn un Lorenz skalas ar šādām metodēm: - pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā formā ar ne vairāk par 10 vīnstīgu pumpuriem vienam vīnkokam, kuram ir ne vairāk par astoņiem vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un viens vai divi īsi augļzari ar ne vairāk par diviem vīnstīgu pumpuriem; - pēc īsas apgriešanas metodes (veidojot Ruajā [Royat] kordonu) ar ne vairāk par 14 vīnstīgu pumpuriem vienam vīnkokam ar vienkāršu vai divkāršu struktūru, uz kuras ir augļzari ar ne vairāk par diviem vīnstīgu pumpuriem. Kordona izveidošanas periods nedrīkst pārsniegt 4 gadus. Šajā periodā ir atļauta vīnkoku apgriešana vienīgi pēc Gijo [Guyot] metodes ar ne vairāk par astoņiem vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara. Zemesgabalā ar vīnkokiem atjaunošana, apgriežot tos Ruajā [Royat] kordonā, nedrīkst pārsniegt 20 % esošo vīnkoku gadā. - īsa apgriešana (kausveida formā vai vēdekļveidā) ar ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem vienam vīnkokam, ar diviem īsajiem augļzariem ar ne vairāk kā diviem vīnstīgu pumpuriem.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

75 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Chasselas B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.

- Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts Ģeogrāfiskais apgabals robežojas ar Parīzes baseina dienvidaustrumiem un stiepjas divdesmit kilometrus gar Luāras upes labo krastu. Ar augstāko punktu 270 metru augstumā tas atrodas vairāk nekā 100 metru augstumā virs ielejas, veidojot ainavu ar izteiktu kontrastu attiecībā pret galvenokārt ziemeļaustrumu/dienvidrietumu virzienā vērstajām dziļajām ielejām, kas paveras Luāras ielejas lejas daļā.

Vīndārzs atrodas 7 pašvaldībās, kas izvietotas ap ģeogrāfiskā apgabala augstāko punktu — Saint-Andelain pakalnu.

- Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts Vīnkopības rašanās pēdas ir atrodamas, sākot no V gadsimta, kad pastāvēja gallu un romiešu saimniecība “Pauliacum” (Paulusa saimniecība). 680. gadā bīskaps VIGILE savā testamentā novēl Notre-Dame-d’Auxerre abatijai savu saimniecību Pouilly un savus vīnkokus. Ģeogrāfisko apgabalu šķērsojošais romiešu ceļš ir šī perioda pēdas un liecība, kas vienlaikus atspoguļo arī saimniecisko darbību jau tālā senatnē.

1923. gadā tiek pieņemts spriedums lietot nosaukumu “Pouilly-sur-Loire” vīniem, kurus iegūst no vīnogu šķirnes “Chasselas B”. Ražotāji 1948. gadā apvienojas Pouilly saimniecības kooperatīvā, pēc tam brālībā “Baillis”, kuras mērķis ir sekmēt plašākas zināšanas par “Pouilly” vīniem. Kopš tā laika liela daļa saražotās produkcijas tiek tirgota Francijas teritorijā un eksportēta uz vairāk nekā 90 valstīm.

2009. gadā ražošanas apjoms ir aptuveni 1 000 hektolitri no 30 hektāriem vīnkoku stādījumu, ko galvenokārt apstrādā ģimenes uzņēmumi. Vīni ir sausi, nedzirkstoši baltvīni, kuru nokrāsa var būt no bāli dzeltenas līdz zeltainai.

Tie ir patīkami viegli, tīri un atspirdzinoši. Tajos bieži ir minerālu, balto ziedu, žāvētu augļu notis ar nedaudz noapaļotu garšu. Netipisks okeāna klimats apvienojumā ar atrašanās vietu, kas pasargāta no austrumu vējiem, un Luāras tuvums, kam ir izšķiroša loma temperatūras nodrošināšanā, rada šajā ģeogrāfiskajā apgabalā izcilus klimatiskos apstākļus vīnogu šķirnes “Chasselas B” audzēšanai.

8.2.

Šī zinātība izpaužas arī ražotāju spējā, kas iegūta līdz ar vairāku paaudžu pieredzi, parādīt dabiskās vides oriģinalitāti un bagātību: “Pouilly-sur-Loire” vīnus visā to izsmalcinātībā.

“Pouilly-sur-Loire” baltvīni, kurus jau XII gadsimtā atklāja Charité-sur-Loire mūku, pēc tam [Francijas] Trešās republikas pārstāvis Guy COQUILLE XVI gadsimtā, kurš atzīmēja, ka šī reģiona vīni ir pārstāvēti uz galmam tuvu stāvošu personu galdiem un kurš nepārstāja ticēt to reputācijai. To lieliski atspoguļo šo vīnu nonākšana starptautiskā tirdzniecībā.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai un gatavošanai, pamatojoties uz 2020. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—	Cher departamentā: Bannay, Bué, Crézancy-en-Sancerre, Jalognes, Menetou-Râtel, Ménétréol-sous-Sancerre, Montigny, Neuvy-deux-Clochers, Saint-Satur, Sainte-Gemme-en-Sancerrois, Sancerre, Sury-en-Vaux, Thauvenay, Veaugues, Verdigny, Vinon;

—	Loiret departamentā: Beaulieu-sur-Loire, Bonny-sur-Loire, Briare, Gien, Ousson-sur-Loire, Saint-Brisson-sur-Loire, Thou;

—	Nièvre departamentā: Alligny-Cosne, Bulcy, Cosne-Cours-sur-Loire, La Celle-sur-Loire, Myennes, Neuvy-sur-Loire, Pougny, Saint-Loup, Saint-Père.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja: - tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta; - šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-c8e782e2-9df9-46eb-b243-3eff89c512ec

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 466

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 7. decembris

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Padome
2022/C 466/01	Padomes Rezolūcija par ES 2023.–2026. gada darba plānu kultūras jomā	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 466/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10895 – ATHORA / AXA CUSTOMER SOLUTIONS) ( 1 )	19
2022/C 466/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10942 – PHO P / STORA ENSO MAXAU) ( 1 )	20

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2022/C 466/04	Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums saistībā ar Regulu (ES) 2022/2379 par to, cik svarīgi ir visās dalībvalstīs izveidot valsts kompetento iestāžu reģistru par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu lauksaimniecībā	21
	Eiropas Komisija
2022/C 466/05	Euro maiņas kurss – 2022. gada 6. decembris	22
2022/C 466/06	Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 par notiekošo darbu, lai nodrošinātu , ka informācija, kas saskaņā ar Regulas (EK) Eiropas Parlamenta un Padomes Nr 1107/2009 67. panta 1. punktu jāglabā profesionāliem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, ir pieejama elektroniskā formātā	23
2022/C 466/07	Atzīto organizāciju saraksts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates	24
	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
2022/C 466/08	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 389/2012 attiecībā uz informācijas apmaiņu, kas tiek uzturēta elektroniskajos reģistros par uzņēmējiem, kuri pārvieto akcīzes preces starp dalībvalstīm komerciālos nolūkos [Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē https://edps.europa.eu]	25
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2022/C 466/09	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	27

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0516
JPY	Japānas jena	143,33
DKK	Dānijas krona	7,4380
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86170
SEK	Zviedrijas krona	10,8890
CHF	Šveices franks	0,9872
ISK	Islandes krona	148,90
NOK	Norvēģijas krona	10,4408
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,316
HUF	Ungārijas forints	415,08
PLN	Polijas zlots	4,6975
RON	Rumānijas leja	4,9130
TRY	Turcijas lira	19,6010
AUD	Austrālijas dolārs	1,5625
CAD	Kanādas dolārs	1,4326
HKD	Hongkongas dolārs	8,1813
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6583
SGD	Singapūras dolārs	1,4263
KRW	Dienvidkorejas vona	1 386,39
ZAR	Dienvidāfrikas rands	18,2068
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3494
HRK	Horvātijas kuna	7,5563
IDR	Indonēzijas rūpija	16 441,49
MYR	Malaizijas ringits	4,6223
PHP	Filipīnu peso	58,782
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,827
BRL	Brazīlijas reāls	5,5113
MXN	Meksikas peso	20,6884
INR	Indijas rūpija	86,6485

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2022/C 466/10	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10837 – ASTARA WESTERN EUROPE / MITSUBISHI CORPORATION / ISUZU MOTORS LIMITED / ISUZU SALES DEUTSCHLAND) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	28
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2022/C 466/11	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu.	30
2022/C 466/12	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	37

Aizlieguma datums un laiks	19.11.2022.
Ilgums	19.11.2022.–31.12.2022.
Dalībvalsts	Portugāle
Krājums vai krājumu grupa	RJU/9-C.
Suga	Cirtainā raja (Raja undulata)
Zona	Savienības ūdeņi 9. zonā
Zvejas kuģu tips	--
Atsauces numurs	12/TQ109


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.