Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2022/C 451/01)

Jaunākā publikācija

OV C 441, 21.11.2022.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 432, 14.11.2022.

OV C 424, 7.11.2022.

OV C 418, 31.10.2022.

OV C 408, 24.10.2022.

OV C 398, 17.10.2022.

OV C 389, 10.10.2022.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 6. oktobra spriedums (Riigikohus (Igaunija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – I. L./Politsei- ja Piirivalveamet

(Lieta C-241/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2008/115/EEK - Trešo valstu pilsoņu, kuri uzturas nelikumīgi, atgriešana - 15. panta 1. punkts - Aizturēšana - Aizturēšanas pamati - Vispārējs kritērijs, kas saistīts ar risku, ka tiks apdraudēta izraidīšanas faktiska izpilde - Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks - Pārkāpuma konstatēšanas un sankcijas piemērošanas sekas - Izraidīšanas procesa sarežģījumi - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. pants - Pamattiesību uz brīvību ierobežojums - Prasība pēc juridiskā pamata - Skaidrības, paredzamības un pieejamības prasības - Aizsardzība pret patvaļu)

(2022/C 451/02)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Riigikohus

Pamatlietas puses

Prasītājs: I. L.

Atbildētāja: Politsei- ja Piirivalveamet

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 15. panta 1. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

tas neļauj dalībvalstij izdot rīkojumu par trešās valsts valstspiederīgā, kurš dalībvalstī uzturas nelikumīgi, aizturēšanu, pamatojoties vienīgi uz vispārēju kritēriju, kas saistīts ar risku, ka tiks apdraudēta faktiska izraidīšanas izpilde, neizpildot kādu no īpašajiem aizturēšanas pamatiem, kas ir paredzēti un skaidri definēti tiesību aktos, ar kuriem valsts tiesībās transponē šo tiesību normu.

---

(1)  OV C 242, 21.6.2021.

Tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 6. oktobra spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Szef Krajowej Administracji Skarbowej/O. Fundusz Inwestycyjny Zamknięty reprezentowany przez O S.A.

(Lieta C-250/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - Pakalpojumu sniegšana par atlīdzību - Atbrīvojumi - 135. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Kredītu piešķiršana - Pakārtotas līdzdalības līgums)

(2022/C 451/03)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītājs: Szef Krajowej Administracji Skarbowej

Atbildētājs: O. Fundusz Inwestycyjny Zamknięty reprezentowany przez O S.A.

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. panta 1. punkta b) apakšpunkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

kredīta piešķiršanas jēdzienā šīs tiesību normas izpratnē ietilpst pakalpojumi, ko pakārtots līdzdalībnieks sniedz saskaņā ar pakārtotas līdzdalības līgumu un kas izpaužas kā finansiāla ieguldījuma nodošana iniciatora rīcībā apmaiņā pret ienākumu no šajā līgumā norādītajiem parādiem, kuri paliek iniciatora aktīvos, pārskaitīšanu.

---

(1)  OV C 289, 19.7.2021.

Tiesas (trešā palāta) 2022. gada 6. oktobra spriedums (Sofiyski gradski sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret HV

(Lieta C-266/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā transporta politika - Direktīva 2006/126/EK - 11. panta 2. un 4. punkts - Mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku - Vadītāja apliecība, ko izsniedz pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts apmaiņā pret citā dalībvalstī izsniegtu vadītāja apliecību - Pirmās dalībvalsts atteikums izpildīt otrās dalībvalsts lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku - Otrās dalībvalsts pienākums neatzīt tās teritorijā uz laiku atņemtās vadītāja apliecības derīgumu)

(2022/C 451/04)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski gradski sad

Pamata kriminālprocesa dalībnieks

HV

Piedaloties: Sofiyska gradska prokuratura

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta Direktīvas 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām 11. panta 2. punkta un 4. punkta otrās daļas noteikumi, lasot tos kopsakarā,

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

saskaņā ar tiem dalībvalstī, kurā ir šīs dalībvalsts izsniegtas vadītāja apliecības turētāja pastāvīgā dzīvesvieta, ir atļauts neatzīt un neizpildīt savā teritorijā lēmumu, ar kuru uz laiku tiek atņemtas tiesības vadīt mehānisko transportlīdzekli un kuru cita dalībvalsts ir pieņēmusi pret šo turētāju par šīs valsts teritorijā izdarītu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, tostarp, ja šī vadītāja apliecība ir izdota apmaiņā pret vadītāja apliecību, kas iepriekš izdota dalībvalstī, kurā izdarīts minētais ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums.

---

(1)  OV C 263, 5.7.2021.

Tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 6. oktobra spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – UAB “Vittamed technologijos”, likvidācijas procesā/Valstybinė mokesčių inspekcija

(Lieta C-293/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - PVN priekšnodokļa atskaitīšana - Preces un pakalpojumi, ko nodokļa maksātājs izmanto kapitālieguldījumu preču ražošanai - 184. līdz 187. pants - Atskaitījumu koriģēšana - Pienākums koriģēt PVN atskaitījumus šī nodokļa maksātāja likvidācijas un svītrošanas no PVN maksātāju reģistra gadījumā)

(2022/C 451/05)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: UAB “Vittamed technologijos”, likvidācijas procesā

Atbildētāja: Valstybinė mokesčių inspekcija

piedaloties: Kauno apskrities valstybinė mokesčių inspekcija

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 184.–187. pants

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

nodokļa maksātājam ir pienākums koriģēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa par tādu preču un pakalpojumu iegādi, kas paredzētas kapitālieguldījumu preču ražošanai, atskaitījumus, ja saražotās kapitālieguldījumu preces netika un nekad netiks izmantotas ar nodokli apliekamā saimnieciskā darbībā tāpēc, ka šī nodokļa maksātāja īpašnieks vai vienīgais akcionārs ir pieņēmis lēmumu par minētā nodokļa maksātāja likvidāciju, kā arī ir iesniegts lūgums svītrot šo pašu nodokļa maksātāju no PVN maksātāju reģistra. Iemesliem, kas var pamatot lēmumu par šī paša nodokļa maksātāja likvidāciju un tādējādi paredzētās ar nodokli apliekamās darbības neturpināšanu, – kā, piemēram, nepārtraukts zaudējumu pieaugums, pasūtījumu neesamība un nodokļa maksātāja akcionāra šaubas par paredzētās saimnieciskās darbības rentabilitāti, – nav nozīmes attiecībā uz nodokļa maksātāja pienākumu koriģēt attiecīgos PVN atskaitījumus, ja šim nodokļa maksātājam vairs nav nodoma, un šāds nodoms ir galīgs, izmantot minētās kapitālieguldījumu preces ar nodokli apliekamos darījumos.

---

(1)  OV C 289, 19.7.2021.

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 6. oktobra spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Agenzia delle Entrate/Contship Italia SpA

(Apvienotās lietas C-433/21 un C-434/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiešie nodokļi - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Nodokļu režīms fiktīvu sabiedrību izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanai - Ar nodokli apliekamo ienākumu noteikšana, pamatojoties uz prezumētajiem minimālajiem ienākumiem - Valsts regulēto tirgu sarakstos iekļautu sabiedrību un vienību izslēgšana no šī nodokļu režīma piemērošanas jomas)

(2022/C 451/06)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītāja: Agenzia delle Entrate

Atbildētāja: Contship Italia SpA

Rezolutīvā daļa

LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek ierobežota nodokļu režīma fiktīvu sabiedrību izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanai nepiemērošanas pamata piemērošana sabiedrībām, kuru vērtspapīrus tirgo valsts regulētajos tirgos, izslēdzot no šī izslēgšanas pamata piemērošanas jomas citas valsts vai ārvalstu sabiedrības, kuru vērtspapīrus netirgo valsts regulētajā tirgū, bet kuras kontrolē sabiedrības vai vienības, kas iekļautas ārvalstu regulēto tirgu sarakstos.

---

(1)  OV C 422, 18.10.2021.

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 6. oktobra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – flightright GmbH/American Airlines, Inc.

(Lieta C-436/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Aviotransports - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Piemērošanas joma - 2. panta f) – h) punkts - Jēdziens “biļete” - Jēdziens “rezervācija” - Jēdziens “savienotie lidojumi” - Rezervēšana ar ceļojumu aģentūras starpniecību - 7. pants - Kompensācija lidmašīnas pasažierim lidojuma ilgas kavēšanās gadījumā - Aviopārvadājums, kas sastāv no vairākiem lidojumiem, kurus veic dažādi apkalpojošie gaisa pārvadātāji - Savienotais lidojums ar izlidošanu no lidostas dalībvalsts teritorijā, pārsēšanos Šveicē un galamērķi trešā valstī)

(2022/C 451/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja un kasācijas sūdzības iesniedzēja: flightright GmbH

Atbildētāja un atbildētāja kasācijas tiesvedībā: American Airlines, Inc.

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 2. panta h) punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

jēdziens “savienotie lidojumi” ietver arī pārvadājumu, kas sastāv no vairākiem lidojumiem, kurus veic dažādi apkalpojošie gaisa pārvadātāji, ko nesaista konkrētas tiesiskās attiecības, ja šo lidojumu kombināciju ir izraudzījusies ceļojumu aģentūra, kura izrakstījusi vienu kopīgu rēķinu un izsniegusi vienotu biļeti šim pārvadājumam, un ka līdz ar to pasažieris, kas izlido no lidostas kādas dalībvalsts teritorijā un kas, ierodoties pēdējā lidojuma galamērķī, piedzīvo ilgu kavēšanos, var atsaukties uz šīs regulas 7. pantu, kurā paredzētas tiesības uz kompensāciju.

---

(1)  OV C 452, 8.12.2021.

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 6. oktobra spriedums – KN/Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK)

(Lieta C-673/21 P) (1)

(Apelācija - Institucionālās tiesības - Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) - Uzvedības kodekss - Apgalvojumi par psiholoģisku vardarbību pret EESK locekli - Izmeklēšana, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) - Lēmums atbrīvot locekli no pienākumu pildīšanas vadības un personāla pārvaldes jomā - Atcelšanas prasība un prasība atlīdzināt zaudējumus)

(2022/C 451/08)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: KN (pārstāvji: M. Aboudi un M. Casado García-Hirschfeld, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) (pārstāvji: X. Chamodraka, M. Pascua Mateo, L. Camarena Januzec un A. Carvajal García-Valdecasas, kam palīdz A. Duron, advokāte)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	KN sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 11, 10.1.2022.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 9. jūnijāSFD S.A. iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2022. gada 30. marta spriedumu lietā T-35/21 SFD/EUIPO – Allmax Nutrition (“ALLNUTRITION DESIGNED FOR MOTIVATION”)

(Lieta C-383/22 P)

(2022/C 451/09)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: SFD S.A. (pārstāvji: T. Grucelski, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Ar 2022. gada 17. oktobra rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda SFD S.A. pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

OVLūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 24. jūnijā iesniedza Szegedi Törvényszék (Ungārija) – NW/Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság, Miniszterelnöki Kabinetirodát vezető miniszter

(Lieta C-420/22)

(2022/C 451/10)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szegedi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītājs: NW

Atbildētāji: Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság, Miniszterelnöki Kabinetirodát vezető miniszter

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 2003/109/EK (1) (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, 10. panta 1. punkts kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantu, kā arī šajā konkrētajā lietā Hartas 7. un 24. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts iestādei, kas ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru, pamatojoties uz valsts drošības un/vai sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības apsvērumiem, ir uzdots atcelt iepriekš izsniegtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kā arī specializētajai iestādei, kura ir noteikusi konfidencialitāti, ir jāpārliecinās, ka ieinteresētajai personai, trešās valsts valstspiederīgajam, un tās juridiskajam pārstāvim katrā ziņā tiek nodrošinātas tiesības uzzināt vismaz būtisko konfidenciālo vai klasificēto informāciju un datus, ar kuriem ir pamatots lēmums, kura pamatā ir minētie apsvērumi, un izmantot šo informāciju vai datus ar šo lēmumu saistītajā procesā, tad, ja atbildīgā iestāde apgalvo, ka šādas informācijas vai datu sniegšana būtu pretrunā valsts drošības apsvērumiem?

2)	Apstiprinošas atbildes gadījumā – kas tieši ir jāsaprot ar “būtisko” konfidenciālo pamatojumu, kas ir šāda lēmuma pamatā, ņemot vērā Hartas 41. un 47. pantu?

3)

Vai, ņemot vērā Hartas 47. pantu, Direktīvas 2003/109 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesai, kas lemj par tāda specializētās iestādes atzinuma tiesiskumu, kura pamatojums ir saistīts ar konfidenciālu vai klasificētu informāciju, un par tāda ārvalstnieku tiesību jomā pēc būtības pieņemta lēmuma tiesiskumu, kas ir pieņemts, pamatojoties uz minēto atzinumu, ir jābūt kompetencei izvērtēt šīs konfidencialitātes tiesiskumu (tās nepieciešamību un samērīgumu), kā arī gadījumā, ja tiesas ieskatā konfidencialitāte ir prettiesiska, pašai noteikt, ka ieinteresētā persona un tās juridiskais pārstāvis var uzzināt un izmantot visu informāciju, uz kuru ir balstīts atzinums un administratīvo iestāžu lēmums, vai arī gadījumā, ja tiesa uzskata, ka konfidencialitātes noteikšana ir tiesiska, – ka ieinteresētā persona var uzzināt un ar ārvalstnieku tiesībām saistītajā tiesvedībā, kas ierosināta attiecībā uz viņu, izmantot vismaz konfidenciālās informācijas būtisko daļu?

4)

Vai Direktīvas 2003/109 9. panta 3. punkts un 10. panta 1. punkts kopsakarā ar Hartas 7. un 24. pantu, 51. panta 1. punktu un 52. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram ārvalstnieku tiesību jomā pieņemts lēmums, ar kuru ir uzdots atcelt iepriekš izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir lēmums bez pamatojuma, kas i) ir balstīts vienīgi uz automātisku atsauci uz specializētās iestādes saistošu un imperatīvu atzinumu, kurš arī nav pamatots un kurā ir noteikts, ka pastāv draudi vai apdraudējums valsts drošībai, sabiedrības drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, un ii) kas tātad ir pieņemts, neveicot padziļinātu pārbaudi par to, vai konkrētajā gadījumā pastāv valsts drošības, sabiedrības drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumi, un, neņemot vērā nedz individuālos apstākļus, nedz arī nepieciešamības un samērīguma prasības?

---

(1)  OV 2004, L 16. 44. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 28. jūnijā iesniedza Oberlandesgericht Wien (Austrija) – VK/N1 Interactive Ltd.

(Lieta C-429/22)

(2022/C 451/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītājs: VK

Atbildētāja: N1 Interactive Ltd.

Prejudiciālais jautājums

Vai Regulas (EK) Nr. 593/2008 (1) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I regula), 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tās valsts tiesību akti, kurā ir patērētāja pastāvīgā mītnesvieta, nav piemērojami tad, ja saskaņā ar Roma I regulas 4. pantu piemērojamie tiesību akti, kuru piemērošanu lūdz prasītājs un kuri būtu piemērojami, ja prasītājam nebūtu patērētāja statusa, ir labvēlīgāki prasītājam?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV 2008, L 177, 6. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 8. augustā iesniedza Szegedi Törvényszék (Ungārija) – PQ/Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság, Miniszterelnöki Kabinetirodát vezető miniszter

(Lieta C-528/22)

(2022/C 451/12)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szegedi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītājs: PQ

Atbildētāji: Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság, Miniszterelnöki Kabinetirodát vezető miniszter

Prejudiciālie jautājumi

1)

a) Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 20. pants kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 7. un 24. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda dalībvalsts prakse, ar kuru tiek pieņemts lēmums, uzdodot atcelt iepriekš izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai noraidot pieteikumu par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu (šajā gadījumā viņa pieteikumu par valsts pastāvīgas uzturēšanās atļauju) trešās valsts valstspiederīgajam, kura nepilngadīgais bērns un kopdzīves partnere ir Savienības dalībvalsts pilsoņi un tajā dzīvo, iepriekš nepārbaudot, vai attiecīgajam ģimenes loceklim, kas ir trešās valsts pilsonis, ir tiesības uz atvasinātām uzturēšanās tiesībām saskaņā ar LESD 20. pantu? b) Vai LESD 20. pants kopsakarā ar Hartas 7. un 24. pantu, 51. panta 1. punktu un 52. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka, ciktāl saskaņā ar LESD 20. pantu ir piemērojamas atvasinātas uzturēšanās tiesības, Savienības tiesības nosaka, ka valsts administratīvajām un tiesu iestādēm ir jāpiemēro šīs pašas Savienības tiesības, pieņemot lēmumu ārvalstnieku tiesību jomā saistībā ar pieteikumu par pastāvīgās uzturēšanās tiesību pagarināšanu (šajā gadījumā pieteikumu par valsts pastāvīgas uzturēšanās atļauju), kā arī, piemērojot valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības izņēmumus, ar kuriem pamatots šis lēmums, un, ja šādi iemesli ir konstatēti, tām pārbaudot uzturēšanās tiesību ierobežojumu pamatojumu nepieciešamību un samērīgumu?

2)

Vai LESD 20. pants kopsakarā ar Hartas 47. pantu, kā arī šajā konkrētajā lietā Hartas 7. un 24. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts iestādei, kas ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru, pamatojoties uz valsts drošības un/vai sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības apsvērumiem, ir uzdots atcelt iepriekš izsniegtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai kura lemj par pieteikumu par pastāvīgās uzturēšanās tiesību pagarināšanu, kā arī specializētajai iestādei, kura ir noteikusi konfidencialitāti, ir jāpārliecinās, ka ieinteresētajai personai, trešās valsts valstspiederīgajam, un tās juridiskajam pārstāvim katrā ziņā tiek nodrošinātas tiesības uzzināt vismaz būtisko konfidenciālo vai klasificēto informāciju un datus, ar kuriem ir pamatots lēmums, kura pamatā ir minētie apsvērumi, un izmantot šo informāciju vai datus ar šo lēmumu saistītajā procesā, tad, ja atbildīgā iestāde apgalvo, ka šādas informācijas vai datu sniegšana būtu pretrunā valsts drošības apsvērumiem?

3)	Apstiprinošas atbildes gadījumā – kas tieši ir jāsaprot ar “būtisko” konfidenciālo pamatojumu, kas ir šāda lēmuma pamatā, ņemot vērā Hartas 41. un 47. pantu?

4)

Vai LESD 20. pants, ņemot vērā Hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesai, kas lemj par tāda specializētās iestādes atzinuma tiesiskumu, kura pamatojums ir saistīts ar konfidenciālu vai klasificētu informāciju, un par tāda ārvalstnieku tiesību jomā pēc būtības pieņemta lēmuma tiesiskumu, kas ir pieņemts, pamatojoties uz minēto atzinumu, ir jābūt kompetencei izvērtēt šīs konfidencialitātes tiesiskumu (tās nepieciešamību un samērīgumu), kā arī gadījumā, ja tiesas ieskatā konfidencialitāte ir prettiesiska, pašai noteikt, ka ieinteresētā persona un tās juridiskais pārstāvis var uzzināt un izmantot visu informāciju, uz kuru ir balstīts atzinums un administratīvo iestāžu lēmums, vai arī gadījumā, ja tiesa uzskata, ka konfidencialitātes noteikšana ir tiesiska, – ka ieinteresētā persona var uzzināt un ar ārvalstnieku tiesībām saistītajā tiesvedībā, kas ierosināta attiecībā uz viņu, izmantot vismaz konfidenciālās informācijas būtisko daļu?

5)

Vai LESD 20. pants kopsakarā ar Hartas 7. un 24. pantu, 51. panta 1. punktu un 52. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram ārvalstnieku tiesību jomā pieņemts lēmums, ar kuru ir uzdots atcelt iepriekš izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai ar kuru tiek lemts par pieteikumu par uzturēšanās tiesību pagarināšanu, ir lēmums bez pamatojuma, kas i) ir balstīts vienīgi uz automātisku atsauci uz specializētās iestādes saistošu un imperatīvu atzinumu, kurš arī nav pamatots un kurā ir noteikts, ka pastāv draudi vai apdraudējums valsts drošībai, sabiedrības drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, un ii) kas tātad ir pieņemts, neveicot padziļinātu pārbaudi par to, vai konkrētajā gadījumā pastāv valsts drošības, sabiedrības drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumi, un, neņemot vērā nedz individuālos apstākļus, nedz arī nepieciešamības un samērīguma prasības?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 9. augustā iesniedza Curtea de Apel Cluj (Rumānija) – Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Cluj-Napoca, Administraţia Judeţeană a Finaţelor Publice Cluj/SC Westside Unicat

(Lieta C-532/22)

(2022/C 451/13)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Pamatlietas puses

Prasītājas: Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Cluj-Napoca, Administraţia Judeţeană a Finaţelor Publice Cluj

Atbildētāja: SC Westside Unicat

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai PVN direktīvas (1) 53. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams arī tādiem pakalpojumiem, kādi tiek aplūkoti pamatlietā, proti, pakalpojumiem, ko tīmekļa vietnes pārvaldītājam sniedz videotērzēšanas studija un ko veido interaktīvi erotiski priekšnesumi, kas filmēti un pārraidīti reāl[laikā] internetā (digitāla satura straumēšana tiešraidē)?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai nolūkā interpretēt PVN direktīvas 53. pantā ietverto vārdkopu, proti, “vieta, kur faktiski notiek šie pasākumi”, nozīme ir vietai, kurā modeļi uzstājas tīmekļkameras priekšā, vietai, kurā reģistrēts priekšnesumu organizētājs, vietai, kurā klienti aplūko attēlus, vai arī ir jāņem vērā cita vieta, atšķirīga no iepriekš minētajām?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, l. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 22. augustā iesniedza Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) – SN un LN, ko pārstāv SN

(Lieta C-563/22)

(2022/C 451/14)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Pamatlietas puses

Prasītājas: SN und LN, ko pārstāv SN

Atbildētājs: Zamestnik-predsedatel na Darzhavnata agentsia za bezhantsite

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai no Direktīvas 2013/32/ES (1) 40. panta 1. punkta izriet, ka gadījumā, ja tiek pieņemts izskatīšanai turpmāks starptautiskās aizsardzības pieteikums, ko ir iesniedzis Palestīnas izcelsmes bezvalstnieks, pamatojoties uz viņa reģistrāciju UNRWA, tiesību normā noteiktais kompetento iestāžu pienākums ņemt vērā un pārbaudīt visus elementus, kas ir pamatā turpmākajiem paziņojumiem turpmākajā pieteikumā, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, ietver arī pienākumu, papildus jaunajiem elementiem vai apstākļiem, kas ir turpmākā pieteikuma priekšmets, pārbaudīt iemeslus, kuru dēļ persona ir pametusi UNRWA darbības teritoriju, ja tos interpretē kopsakarā ar Direktīvas 2011/95 (2) 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro teikumu? Vai minētā pienākuma izpilde ir atkarīga no tā, vai iemesli, kuru dēļ persona ir atstājusi UNRWA darbības teritoriju, jau ir tikuši pārbaudīti pirmā [starptautiskās] aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūrā, kas tika pabeigta ar galīgo lēmumu par atteikumu, bet kurā pieteikuma iesniedzējs nav nedz apgalvojis, nedz pierādījis savu reģistrāciju UNRWA?

2)

Vai no Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrā teikuma izriet, ka tiesību normā ietvertā frāze “ja šāda aizsardzība vai palīdzība jebkādu iemeslu dēļ izbeigta” ir piemērojama Palestīnas izcelsmes bezvalstniekam, kurš bija reģistrēts UNRWA un kuram Gazas pilsētā UNRWA sniedza palīdzību ar pārtiku, veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītības pakalpojumiem, un kurš, nekam neliecinot par personiskiem draudiem šai personai, brīvprātīgi un likumīgi ir pametis Gazas pilsētu, ja ņem vērā lietā pieejamo informāciju: — vispārējā situācija pamešanas brīdī ir novērtēta kā vēl nepieredzēta humanitārā krīze, kas saistīta ar pārtikas, dzeramā ūdens, veselības aprūpes pakalpojumu, medikamentu trūkumu, kā arī ūdens un elektroenerģijas piegādes problēmām, ēku un infrastruktūras iznīcināšanu, bezdarbu; — UNRWA grūtības Gazā turpināt nodrošināt palīdzību un pakalpojumus, tostarp pārtikas un veselības aprūpes pakalpojumu veidā, ievērojama UNRWA budžeta deficīta un pastāvīga to cilvēku skaita pieauguma dēļ, kuri ir atkarīgi no organizācijas palīdzības, [apstāklis, ka] vispārējā situācija Gazā apdraud UNRWA darbību? Vai uz šo jautājumu ir sniedzama citāda atbilde tikai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs ir mazāk aizsargāta persona šīs direktīvas 20. panta 3. punkta izpratnē, proti, nepilngadīgs bērns?

3)

Vai Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka pieteikuma iesniedzējs, kurš lūdz starptautisko aizsardzību un ir UNRWA reģistrēts palestīniešu bēglis, var atgriezties UNRWA darbības teritorijā, kuru viņš ir atstājis, konkrēti, Gazas pilsētā, ja laikā, kad tiesā tiek izskatīta viņa prasība par noraidošo lēmumu, — nav pārbaudītas informācijas, ka šī persona varēja saņemt UNRWA palīdzību pārtikas, veselības aprūpes pakalpojumu, medikamentu un medicīniskās aprūpes, izglītības jomā, — informācija par vispārējo situāciju Gazas pilsētā un par UNRWA, kas sniegta 2022. gada marta UNHCR nostājā par atgriešanos Gazas joslā, tika novērtēta kā iemesli, lai pamestu UNRWA darbības teritoriju un tajā neatgrieztos, tostarp, – gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs atgrieztos, viņš tur varētu uzturēties cilvēka cienīgos dzīves apstākļos? Vai personas, kas lūdz starptautisko aizsardzību, personiskā situācija, ņemot vērā situāciju Gazas joslā attiecīgajā laikā, un ciktāl persona ir atkarīga no UNRWA sniegtās palīdzības attiecībā uz pārtiku, veselības aprūpes pakalpojumiem, medikamentiem un medicīnisko aprūpi, saistībā ar neizraidīšanas principa saskaņā ar Direktīvas 2011/95 21. panta 1. punktu, skatītu kopsakarā ar Hartas 19. pantu, piemērošanu un ievērošanu attiecībā uz šo pieteikuma iesniedzēju, ietilpst 2019. gada 19. marta sprieduma lietā Jawo (C-163/17, EU:C:2019:218) rezolutīvās daļas 4) punktā izklāstītās interpretācijas, kas attiecas uz ekstrēmu nabadzību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pantu, piemērošanas jomā? Vai, pamatojoties uz informāciju par vispārējo situāciju Gazas pilsētā un par UNRWA, jautājums par atgriešanos Gazas pilsētā, ņemot vērā bērna interešu ievērošanu, kā arī viņa labklājības un sociālās attīstības, viņa aizsardzības un viņa drošības garantēšanu, ir jārisina atšķirīgi tikai tāpēc vien, ka persona, kas lūdz aizsardzību, ir nepilngadīgs bērns?

4)

Atkarībā no tā, kā tiek atbildēts uz trešo jautājumu: Vai Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais teikums un it īpaši šajā tiesību normā ietvertā frāze “minētās personas paša šā fakta dēļ ir tiesīgas gūt labumu no šīs direktīvas” šajā gadījumā ir jāinterpretē tādējādi, ka: A) attiecībā uz personu, kas lūdz aizsardzību un ir UNRWA reģistrēts Palestīnas izcelsmes bezvalstnieks, ir piemērojams neizraidīšanas princips saskaņā ar Direktīvas 2011/95 21. panta 1. punktu, skatot to kopsakarā ar Hartas 19. panta 1. punktu, jo gadījumā, ja persona atgrieztos Gazas pilsētā, tā būtu pakļauta necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes riskam, jo tā varētu nonākt ekstrēmā nabadzībā, un alternatīvās aizsardzības piešķiršanas nolūkā uz to attiecas Direktīvas 2011/95 15. panta [b) punkta] piemērošanas joma, vai arī, ka: B) šī tiesību norma attiecībā uz personu, kas lūdz aizsardzību un ir UNRWA reģistrēts Palestīnas izcelsmes bezvalstnieks, prasa, lai šī dalībvalsts piešķirtu bēgļa statusu šīs direktīvas 2. panta c) punkta izpratnē un lai bēgļa statuss šai personai tiktu piešķirts pēc likuma, ja vien uz to neattiecas šīs direktīvas 12. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 2. un 3. punkta piemērošanas joma, saskaņā ar 2012. gada 19. decembra sprieduma lietā El Kott u.c. (C-364/11, EU:C:2012:826) rezolutīvās daļas 2) punktu, neņemot vērā elementus, kas saistībā ar šo personu ir būtiski, lai piešķirtu alternatīvo aizsardzību saskaņā ar Direktīvas 2011/95 15. panta [b) punktu]?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.)

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 30. septembrīGrail LLC iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-227/21 Illumina/Komisija

(Lieta C-625/22 P)

(2022/C 451/15)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grail LLC (pārstāvji: D. Little, Solicitor, J. Ruiz Calzado un J. Jiménez Laiglesia, abogados, A. Giraud, advokāts, S. Troch, advocaat)

Pārējie lietas dalībnieki: Illumina, Inc., Eiropas Komisija, Grieķija Republika, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste, EBTA Uzraudzības iestāde

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu,

—

atcelt Eiropas Komisijas 2021. gada 19. aprīļa Lēmumu C(2021) 2847 lietā COMP/M.10188 – Illumina/Grail, ar to saistītos Komisijas 2021. gada 19. aprīļa Lēmumus C(2021) 2848 final, C(2021) 2849 final, C(2021) 2851 final, C(2021) 2854 final un C(2021) 2855 final, un ar to saistīto Komisijas 2021. gada 11. marta lēmumu, ar ko Illumina un Grail tika informētas, ka Komisija ir saņēmusi lietas nodošanas pieprasījumu un ka tā juridiskās sekas atbilstoši Apvienošanās regulas (1) 22. panta 4. punkta otrajam teikumam ir tādas, ka atbilstoši tās 7. pantam Illumina un Grail ir aizliegts īstenot koncentrāciju,

—	piespriest Komisijai segt savus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā un

—	veikt jebkādus citus pasākumus, ko Tiesa uzskata par piemērotiem.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai GRAIL izvirza trīs pamatus. Pirmais pamats attiecas uz tiesību kļūdām, kas ietvertas spriedumā veiktajā Apvienošanās regulas 22. panta vēsturiskajā, kontekstuālajā un teleoloģiskajā interpretācijā, kurā secināts, ka saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalsts var iesniegt lietas nodošanas pieprasījumu, neievērojot tās valsts tiesību aktu apvienošanās kontroles jomā tvērumu. Otrais pamats attiecas uz tiesību kļūdām, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, spriedumā i) neizdarot nekādus juridiskus secinājumus no pareizā konstatējuma, ka Komisijas uzaicinājuma vēstules visām dalībvalstīm attiecībā uz koncentrāciju, ar ko Illumina iegūtu pilnīgu kontroli pār GRAIL, izsūtīšana prasījusi “nepamatoti ilgu laiku”, un ii) veicot vērtējumu, kurā izdarīts secinājums, ka Komisija nav pārkāpusi pušu tiesības uz aizstāvību procedūrā, kuras noslēgumā sagatavota uzaicinājuma vēstule un beigās pieņemts Komisijas Lēmums C(2021) 2847. Visbeidzot, trešais pamats attiecas uz tiesību kļūdām pārsūdzētajā spriedumā veiktajā vērtējumā par tiesisko paļāvību un tiesisko drošību, kas izriet no konkurences komisāres/Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieces sniegtā beznosacījumu un konkrētā solījuma par to, kad un kā Komisija īstenos Apvienošanās regulas 22. panta piemērošanas pārvērtējumu.

---

(1)  Padomes Regula (EK) (2004. gada 20. janvāris) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (OV 2004, L 24, 1. lpp.).

Vispārējās tiesas 2022. gada 13. septembra rīkojums – Ben Ali/Padome

(Lieta T-170/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā - Prasītāja nāve - Tiesvedības neatsākšana no tiesību pārņēmēju puses - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2022/C 451/16)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mehdi Ben Tijani Ben Haj Hamda Ben Haj Hassen Ben Ali (Saint-Étienne-du-Rouvray, Francija) (pārstāvis: A. de Saint Remy, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: L. Vétillard un V. Piessevaux)

Priekšmets

Ar savu prasību prasītājs, pirmkārt, pamatojoties uz LESD 263. pantu, lūdz atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/55 (2021. gada 22. janvāris), ar ko groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV 2021, L 23, 22. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/49 (2021. gada 22. janvāris), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV 2021, L 23, 5. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz viņu, un, otrkārt, pamatojoties uz LESD 268. pantu, lūdz piespriest atlīdzināt kaitējumu, kas viņam esot nodarīts ar šo aktu pieņemšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 217, 7.6.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 12. septembra rīkojums – Biologische Heilmittel Heel/EUIPO – Esi (“TRAUMGEL”)

(Lieta T-130/22)) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “TRAUMGEL” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Traumeel” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Preču līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2022/C 451/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biologische Heilmittel Heel GmbH (Bādenbādene, Vācija) (pārstāvis: J. Künzel, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Ringelhann un J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Esi Srl (Albisola Superiore, Itālija)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu prasītāja lūdz daļēji atcelt un daļēji grozīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 20. decembra lēmumu lietā R 813/2021-4.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu.

2)	Biologische Heilmittel Heel GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 171, 25.4.2022.

Prasība, kas celta 2022. gada 13. septembrī – QZ/EIB

(Lieta T-569/22)

(2022/C 451/18)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: QZ (pārstāvji: L. Levi un P. Baudoux, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas 2021. gada 5. oktobra un 2022. gada 8. marta lēmumus, kuros atbildētāja apgalvo, ka trijos strīdīgos laikposmos prasītājs atradās neattaisnotā prombūtnē;

—	atcelt atbildētājas 2022. gada 3. jūnija lēmumu, ar ko noraidīts prasītāja iesniegums par administratīvu pārskatīšanu un ar ko apstiprināts, ka trijos strīdīgos laikposmos prasītājs atradās neattaisnotā prombūtnē;

—	piespriest atbildētājai samaksāt atlīdzinājumu par prasītajam nodarīto kaitējumu un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītājs izvirza šādus pamatus.

1.

Attiecībā uz pirmo strīdīgo laikposmu prasītājs izvirza trīs pamatus, ar kuriem tiek apgalvots, ka nav ievērots tiesiskās drošības princips, ir pārkāpts darbiniekiem piemērojamo administratīvo noteikumu X pielikuma 3.6. pants, nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, nav ievērotas tiesības uz labu pārvaldību un nav izpildīts rūpības pienākums.

2.	Attiecībā uz otro strīdīgo laikposmu prasītājs izvirza divus pamatus, ar kuriem tiek apgalvots, ka nav ievērots rūpības pienākums un ka ir pārkāpts darbiniekiem piemērojamo administratīvo noteikumu X pielikuma 2.1.C pants.

3.	Attiecībā uz trešo strīdīgo laikposmu prasītājs izvirza vienu pamatu, ar kuru tiek apgalvots, ka atbildētāja nebija tiesīga apstrīdēt prasītājam izsniegto medicīnisko izziņu.

Prasība, kas celta 2022. gada 12. septembrī – Herbert Smith Freehills/Komisija

(Lieta T-570/22)

(2022/C 451/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Herbert Smith Freehills LLP (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: P. Wytinck, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt Eiropas Komisijas 2022. gada 3. jūlija Lēmumu C(2022) 4816 final saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) īstenošanas noteikumu 4. pantu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. un 3. punkts, jo Komisija nav nodrošinājusi piekļuvi informācijai no attiecīgajām datubāzēm, kas kvalificējama kā dokumenti, uz kuriem attiecas prasītājas lūgumi, un Komisija nav identificējusi un nodrošinājusi piekļuvi visiem dokumentiem, uz kuriem attiecas prasītājas lūgumi, tostarp starpdokumentiem, kuros ietverta no attiecīgajām datubāzēm iegūtā informācija.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums, kā tas ir prasīts LESD 296. pantā.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

Prasība, kas celta, 2022. gada 15. septembrī – Sberbank Europe/VNV

(Lieta T-571/22)

(2022/C 451/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sberbank Europe AG (Vīne, Austrija) (pārstāvis: O. Behrends, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt VNV 2022. gada 5. jūlija lēmumu (SRB/EES/2022/37), ar kuru VNV noteica izdevumus saistībā ar prasītājas Horvātijas meitasuzņēmuma noregulējumu un uzdeva Horvātijas Valsts bankai atskaitīt šos izdevumus no prasītājai maksājamās pirkuma cenas;

—	piespriest VNV atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā ir pieļautas procesuālas kļūdas, kā arī kļūdas pēc būtības šādu konkrētu pārsūdzētā lēmuma trūkumu dēļ: — Ar pārsūdzēto lēmumu ir pārkāpts VNMR 22. panta 6. punkts un VNMR (1) 28. panta 2. punkts, jo a) izmaksas nav saprātīgi izdevumi, kas pienācīgi radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu vai pilnvaru izmantošanu; b) VNV nav pieņēmusi atbilstīgu lēmumu attiecībā uz veidu, kādā tā atgūst izmaksas, un tai bija jāuzliek izmaksas noregulējamai iestādei un tādējādi netieši pircējam; c) saskaņā ar VNMR 28. panta 2. punktu VNV ir tikai pilnvarota dot norādījumus valsts noregulējuma iestādēm attiecībā uz noregulējuma shēmas izpildes aspektiem, savukārt pārsūdzētajā lēmumā minētās izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar procedūru, kuras rezultātā tiek pieņemts noregulējuma lēmums; un d) ar VNMR netiek radīts pilnvarojums VNV saņemt juridiskas vai citas konsultācijas uz uzraudzītās iestādes vai tās akcionāru rēķina. — Ārējo padomdevēju iesaistīšana ir pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantam, kas paredz ikvienas personas tiesības, lai tās jautājumus izskatītu Savienības iestādes un struktūras, nevis ārējie padomdevēji. — Ar pārsūdzēto lēmumu prasītājai uzliktās izmaksas katrā ziņā tiktu segtas no katras uzraudzītās iestādes regulārajām iemaksām VNV administratīvajiem izdevumiem. — No īpašajiem noteikumiem, kas ļauj atgūt izdevumus par juridiskajiem konsultantiem noteiktos apstākļos, e contrario izriet, ka šādas izmaksas parasti nevar atgūt. — Izmaksas nav radušās pareizi un pamatoti. — Dažas izmaksas attiecas uz Horvātijas tiesību jautājumiem. Tikai valsts iestādes un tiesas ir atbildīgas par Horvātijas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu. — Dažas izmaksas attiecas uz sankciju jautājumiem, kas arī nav VNV kompetencē.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētais lēmums ir balstīts uz procesuāli un pēc būtības prettiesisku noregulējuma lēmumu, kas pašlaik tiek pārskatīts lietā T-524/22.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

Prasība, kas celta, 2022. gada 15. septembrī – Sberbank Europe/VNV

(Lieta T-572/22)

(2022/C 451/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sberbank Europe AG (Vīne, Austrija) (pārstāvis: O. Behrends, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt VNV 2022. gada 5. jūlija lēmumu (SRB/EES/2022/36), ar kuru VNV noteica izdevumus saistībā ar prasītājas Slovēnijas meitasuzņēmuma noregulējumu un uzdeva Slovēnijas Valsts bankai atskaitīt šos izdevumus no prasītājai maksājamās pirkuma cenas;

—	piespriest VNV atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā ir pieļautas procesuālas kļūdas, kā arī kļūdas pēc būtības šādu konkrētu pārsūdzētā lēmuma trūkumu dēļ: — Ar pārsūdzēto lēmumu ir pārkāpts VNMR 22. panta 6. punkts un VNMR (1) 28. panta 2. punkts, jo a) izmaksas nav saprātīgi izdevumi, kas pienācīgi radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu vai pilnvaru izmantošanu; b) VNV nav pieņēmusi atbilstīgu lēmumu attiecībā uz veidu, kādā tā atgūst izmaksas, un tai bija jāuzliek izmaksas noregulējamai iestādei un tādējādi netieši pircējam; c) saskaņā ar VNMR 28. panta 2. punktu VNV ir tikai pilnvarota dot norādījumus valsts noregulējuma iestādēm attiecībā uz noregulējuma shēmas izpildes aspektiem, savukārt pārsūdzētajā lēmumā minētās izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar procedūru, kuras rezultātā tiek pieņemts noregulējuma lēmums; un d) ar VNMR netiek radīts pilnvarojums VNV saņemt juridiskas vai citas konsultācijas uz uzraudzītās iestādes vai tās akcionāru rēķina. — Ārējo padomdevēju iesaistīšana ir pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantam, kas paredz ikvienas personas tiesības, lai tās jautājumus izskatītu Savienības iestādes un struktūras, nevis ārējie padomdevēji. — Ar pārsūdzēto lēmumu prasītājai uzliktās izmaksas katrā ziņā tiktu segtas no katras uzraudzītās iestādes regulārajām iemaksām VNV administratīvajiem izdevumiem. — No īpašajiem noteikumiem, kas ļauj atgūt izdevumus par juridiskajiem konsultantiem noteiktos apstākļos, e contrario izriet, ka šādas izmaksas parasti nevar atgūt. — Izmaksas nav radušās pareizi un pamatoti. — Dažas izmaksas attiecas uz Slovēnijas tiesību jautājumiem. Tikai valsts iestādes un tiesas ir atbildīgas par Slovēnijas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu. — Dažas izmaksas attiecas uz sankciju jautājumiem, kas arī nav VNV kompetencē.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētais lēmums ir balstīts uz procesuāli un pēc būtības prettiesisku noregulējuma lēmumu, kas pašlaik tiek pārskatīts lietā T-523/22.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 4. oktobrī – CMB/Komisija

(Lieta T-619/22)

(2022/C 451/22)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CMB Colorex Master Batches BV (Helmond, Nīederlande) (pārstāvis: M. Wolf, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	Atcelt Komisijas 2022. gada 5. augusta lēmumu C(2022) 5829 final, ar ko 2022. gada 16. augustāCMB Colorex Master Batches tika uzdots atmaksāt parāda pamatsumu 125 166,68 EUR apmērā, nokavējuma procentus 24 592,68 EUR apmērā, proti, kopā 149 759,36 EUR.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Prasījums jau esot zaudējis spēku.

2.	Līguma vai tā izpildei piemērojamas tiesību normas pārkāpums. — Prasījums atbilstoši piemērojamajām Savienības tiesību normām esot noildzis.

3.	Nepareizs prasījuma aprēķins. — Apstrīdētais lēmums neesot pieņemts ar pienācīgu rūpību.

Prasība, kas celta 2022. gada 10. oktobrī – Vi.ni.ca./EUIPO – Venica & Venica (“agricolavinica. Le Colline di Ripa”)

(Lieta T-627/22)

(2022/C 451/23)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vi.ni.ca. Srl – soc. agr. (Ripalimosani, Itālija) (pārstāvis: S. Di Pardo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Venica & Venica di Gianni e Giorgio Venica Ss soc. agr. (Dolegna del Collio, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “agricolavinica. Le Colline di Ripa” baltā, melnā, sarkanā un zaļā krāsā – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 18 196 079

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 11. jūlija lēmums lietā R 90/2022-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt vai katrā ziņā grozīt apstrīdēto lēmumu, atzīstot apstrīdētās preču zīmes “agricolavinica. Le Colline di Ripa” spēkā esamību, ciktāl tā nav vizuāli, fonētiski vai konceptuāli līdzīga agrākai preču zīmei “VENICA” un ciktāl starp minētajām preču zīmēm nepastāv nekāda sajaukšanas iespēja;

—	piespriest atbildētājam un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 10. oktobrī – LAICO/Padome

(Lieta T-629/22)

(2022/C 451/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Libyan African Investment Co. (LAICO) (Tripole, Lībija) (pārstāvji: A. Bahrami un N. Korogiannakis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2022/1315 (2022. gada 26. jūlijs), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (1), ciktāl ar to Libyan African Investment Company (LAICO) nosaukums ir atstāts Padomes Lēmuma (KĀDP) 2015/1333 (2015. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Lēmumu 2011/137/KĀDP (2), IV pielikumā paredzētajā vienību sarakstā;

—

atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/1308 (2022. gada 26. jūlijs) (3), ar ko īsteno 21. panta 2. punktu Regulā (ES) 2016/44 (2016. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 204/2011 (4), ciktāl ar to LAICO nosaukums ir atstāts Regulas (ES) 2016/44 III pielikumā paredzētajā vienību sarakstā;

—	piespriest Padomei atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus un citas izmaksas, kas radušās saistībā ar šo prasības pieteikumu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1333 (2015. gada 31. jūlijs) un Padomes Regula (ES) Nr. 2016/44 (2016. gada 18. janvāris).

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts Padomes pienākums piemērot visiem ierobežojošajiem pasākumiem pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka tie joprojām veicina ar tiem noteikto mērķu sasniegšanu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda vērtējumā vai pakārtoti – acīmredzama kļūda vērtējumā, atstājot prasītājas nosaukumu vienību sarakstā, kurām tiek piemēroti ierobežojošie pasākumi. Iemesls prasītājas nosaukuma atstāšanai strīdīgajos sarakstos neatbilstot vispārējam iekļaušanas sarakstā kritērijam. Padome neesot ievērojusi savu pienākumu nodrošināt, lai iemesls prasītājas nosaukuma atstāšanai vienību sarakstā, kurām tiek piemēroti ierobežojošie pasākumi, atbilstu vispārējam iekļaušanas sarakstā kritērijam, kas noteikts Padomes Lēmuma (KĀDP) 2015/1333 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka pamatojums nav pietiekams un tajā ir veiktas pretrunīgas izmaiņas: nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, ir pārkāpts LESD 296. pants, nav ievērotas būtiskas formas prasības un ir aizskartas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

---

(1)  Padomes Īstenošanas lēmums (KĀDP) 2022/1315 (2022. gada 26. jūlijs), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (OV 2022, L 198, 19. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1333 (2015. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Lēmumu 2011/137/KĀDP (OV 2015, L 206, 34. lpp.).

(3)  Padomes Īstenošanas Regula (ES) 2022/1308 (2022. gada 26. jūlijs), ar ko īsteno Regulu (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (OV 2022, L 198, 1. lpp.).

(4)  Padomes Regula (ES) Nr. 2016/44 (2016. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 204/2011 (OV 2016, L 12, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 12. oktobrī – Fridman u.c./Padome

(Lieta T-635/22)

(2022/C 451/25)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Mikhail Fridman (Londona, Apvienotā Karaliste), Petr Aven (Virginia Water, Apvienotā Karaliste), German Khan (Londona) (pārstāvji: T. Marembert un A. Bass, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Regulu (ES) 2022/1273 (2022. gada 21. jūlijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1), ciktāl tā attiecas uz prasītājiem; un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka trūkstot juridiskā pamata. Prasītāju ieskatā Padome nevar noteikt pozitīvus pienākumus – it īpaši tik apgrūtinošus – personām, kurām tā piemēro sankcijas.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka trūkstot juridiskā pamata un esot pārkāpts LES 4., 5., 25. un 40. pants un LESD 3., 4., 82., 83. un 215. pants. Šajā ziņā prasītāji uzsver, ka Padome, kura apzinās, ka 25 no 27 dalībvalstīm sankciju apiešanu uzskata par noziedzīgu nodarījumu, pieprasot dalībvalstīm par sankciju apiešanu uzskatīt jebkuru tās noteiktā pienākuma deklarēt īpašumus pārkāpumu, ir kļuvusi par krimināltiesību normu radītāju.

---

(1)  OV 2022, L 194, 1. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 12. oktobrī – U. I. Lapp/EUIPO – Labkable Asia (“Labkable Solutions for cables”)

(Lieta T-636/22)

(2022/C 451/26)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: U. I. Lapp GmbH (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji: R. Ingerl un M. Ringer, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Labkable Asia Ltd (Kowloon, Honkonga, Ķīna)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Labkable Solutions for cables” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 123 696

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 22. jūlija lēmums lietā R 1894/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	mainīt apstrīdēto lēmumu tā, lai apelācijas sūdzība, ko iesniegusi otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, tiktu noraidīta;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pirmā teikuma pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 13. oktobrī – Westpole Belgium un Unisys Belgium/Parlaments

(Lieta T-640/22)

(2022/C 451/27)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Westpole Belgium (Vilvoorde, Beļģija), Unisys Belgium (Machelen, Beļģija) (pārstāvji: A. Vercruysse, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

galvenokārt – atcelt prasītāja lēmumus: — piešķirt līgumslēgšanas tiesības attiecībā uz 7. daļu iepirkumā “PE/ITEC-ITS19-External Provision of IT Services” pirmajiem trim turpinājumā minētajiem pretendentiem: — 1. kārtas numurs: OneCode, saimnieciskās darbības subjektu grupa, kuras priekšgalā ir NTT Data Spain S.L.U. Beļģias filiāle, un pārējie līgumslēdzēji – ARHS Developments S.A., SWORD Technologies S.A. un SOGETI Luxembourg S.A.; saimnieciskās darbības subjektu grupas juridiskā adrese: B-1000 Bruxelles (Beļģija), rue de Spa 8; — 2. kārtas numurs: Consortium APC, saimnieciskās darbības subjektu grupa, kuras priekšgalā ir uzņēmums Atos Luxembourg PSF, un pārējie līgumslēdzēji – PWC EU Services un Computer Resources International Luxembourg; saimnieciskās darbības subjektu grupas juridiskā adrese: L-3364 Leudelange (Luksemburga), rue du Château d’Eau 12; — 3. kārtas numurs: FACI2T Consortium? – saimnieciskās darbības subjektu grupa, kuras priekšgalā ir CTG IT Solutions S.A., un pārējie līgumslēdzēji – Fujitsu Technology Solutions N.V./S.A., Netcompany Intrasoft S.A., un AXIANSEU – DIGITAL SOLUTIONS S.A., saimnieciskās darbības subjektu grupas juridiskā adrese: L-8070 Bertrange (Luksemburga), rue des Mérovingiens 7; — nepiešķirt šīs līgumslēgšanas tiesības konsorcijam InfraExpert, kurā ietilpst iepriekš minētās prasītājas un kas tika izveidots, lai iesniegtu piedāvājumu strīdīgajā iepirkuma procedūrā, kā arī lai parakstītu un īstenotu pamatlīgumu un konkrētus nolīgumus, kas varētu tikt parakstīti pēc līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas (lēmums par atteikumu piešķirt līgumslēgšanas tiesības prasītājām ir paziņots ar 2022. gada 3. oktobra vēstuli, atsauce GEDA (2022) 27063);

—	pakārtoti – pirms lietas izspriešanas, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka tai nepieciešams vairāk informācijas:

—

uzdot iepriekš minētajam atbildētājam iesniegt šādus dokumentus: — lēmums(i) par “nestandarta apstākļiem, kas saistīti ar vairāku pretendentu iespējamas izslēgšanas situāciju”, uz kuriem norādīts lūgumos par piedāvājumu spēkā esamības pagarināšanu, kurus prasītājs ir iesniedzis strīdīgajā iepirkuma procedūrā; — konsorcija OneCode un/vai NTT Data Spain S.L.U. Beļģijas filiāles pašdeklarācija; — pamatojums EVERIS S.L.U. izslēgšanai no strīdīgā iepirkuma 3. un 8. daļas; — izraudzīto strīdīgā iepirkuma pretendentu atbilde uz Tehnisko specifikāciju C daļu “Tehnisko rādītāju novērtējuma anketa”; — izraudzīto pretendentu atbildes (anketa + Excel cenu tabula) uz Tehnisko specifikāciju II pielikumu “Cenu novērtējuma formulārs (1.–10. daļa)” – vismaz attiecībā uz atbilstošajiem izvilkumiem par 7. daļu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

1.	Pirmais pamats ir par Regulas Nr. 2018/1046 (1) 136. un 140. panta iespējamu pārkāpumu. Prasītājas apgalvo, ka atbildētājs nav ņēmis vērā administratīvus un tiesu nolēmumus par tāda konsorcija locekli, kuram bija piešķirts pirmais kārtas numurs no izraudzītajiem pretendentiem.

2.	Otrais pamats ir par Regulas Nr. 2018/1046 160. panta pārkāpumu. Prasītājas uzskata, ka, nenoraidīdams vismaz vienu nepamatoti lētu piedāvājumu, atbildētājs ir prettiesiski noraisījis prasītāju piedāvājumu.

3.

Trešais pamats ir par atrunām saistībā ar tehnisko novērtējumu un iespējamu Regulas 2018/1046 160. panta pārkāpumu arī šajā aspektā. Prasītājas it īpaši apgalvo, ka piedāvājumu tehniskais novērtējums, kas līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju svērumā veido 70 %, ir pārāk balstīts uz subjektīviem vērtējumiem, lai Vispārējā tiesa to nopietni varētu pārbaudīt.

---

(1)  Eiropas parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 12. oktobrī – Portigon/VNV

(Lieta T-641/22)

(2022/C 451/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portigon AG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji: D. Bliesener, V. Jungkind un F. Geber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas 2022. gada 25. jūlija lēmumu par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu aprēķināšanu (Lieta: SRB/ES/2022/41), ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	apturēt tiesvedību saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 69. panta c) un d) punktu tik ilgi, kamēr tiesvedībās lietās T-413/18 (1), T-481/19 (2), T-339/20 (3) un T-424/20 (4), un T-360/21 (5) stājas spēkā nolēmums vai tās tiek citādi izbeigtas;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar šādiem deviņiem pamatiem.

1.

Pirmais prasības pamats: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (6), Padomes Īstenošanas regulas Nr. 2015/81 (7) un LESD pārkāpums, piesaistot prasītāju iemaksām fondos. — Atbildētāja nepamatoti esot noteikusi prasītājai iemaksu pienākumu, jo Regulā Nr. 806/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (8) neesot paredzēts iemaksu pienākums iestādēm, kas atrodas likvidācijā. — Tā kā nav saistības ar iekšējo tirgu, likumdevējs neesot bijis tiesīgs iemaksu pienākumu balstīt uz LESD 114. pantu. Savienības līmenī harmonizēti iemaksu noteikumi neatvieglojot pamatbrīvību īstenošanu un arī nenovēršot ievērojamos konkurences izkropļojumus attiecībā uz iestādēm, kas pamet tirgu. — Atbildētāja nepamatoti esot noteikusi prasītājai pienākumu veikt iemaksas, jo iestāde neesot pakļauta riskam, likvidācija atbilstoši Regulai Nr. 806/2014 esot izslēgta un iestāde neietekmējot finanšu sistēmas stabilitāti. — Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (9) esot pretrunā LESD 114. pantam, kā arī Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktam kā būtiskam regulējumam (LESD 290. panta 1. punkta otrais teikums).

2.	Otrais prasības pamats: Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 47. panta pārkāpums, jo aprēķināšanas process neatļaujot pilnīgu iemaksas aprēķina pamatojumu. Deleģētā regula (ES) 2015/63 daļēji esot neefektīva.

3.	Trešais prasības pamats: Hartas 16. un 20. panta pārkāpums, jo prasītājas īpašās situācijas dēļ pārsūdzētais lēmums pārkāpjot vispārējo vienlīdzības principu un darījumdarbības brīvību.

4.	Ceturtais prasības pamats: Tiesiskās drošības principa pārkāpums, jo neesot pieļaujama pārsūdzētā lēmuma retroaktīva pieņemšana.

5.	Piektais prasības pamats: Būtisku formas noteikumu pārkāpums, jo atbildētāja pirms pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas neesot pietiekami uzklausījusi prasītāju un neesot pietiekami pamatojusi savu lēmumu.

6.	Sestais prasības pamats (pakārtoti): neesot saprotama atbildētājas veiktā triju grupu izveide rādītāja “dalība ar iestādi saistītā aizsardzības sistēmā” ietvaros.

7.	Septītais prasības pamats (pakārtoti): Regulas Nr. 806/2014 70. panta 2. punkta, skatīta kopā ar Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktu, pārkāpums, jo atbildētājai, aprēķinot iemaksu lielumu, no attiecīgajām saistībām esot bijis jāizņem saistības, kas nerada risku.

8.	Astotais prasības pamats (pakārtoti): Regulas Nr. 806/2014 70. panta 6. punkta, skatīta kopā ar Deleģētās regulas 2015/63 5. panta 3. un 4. punktu, pārkāpums, jo atbildētāja prasītājas iemaksas nepamatoti esot aprēķinājusi, pamatojoties uz bruto pieeju atvasināto instrumentu līgumiem.

9.	Devītais prasības pamats (pakārtoti): Regulas Nr. 806/2014 70. panta 6. punkta, skatīta kopā ar Deleģētās regulas 2015/63 6. panta 8. punkta a) apakšpunktu, pārkāpums, jo atbildētāja nepamatoti esot uzskatījusi prasītāju par iestādi, kas tiek reorganizēta.

---

(1)  OV 2018, C 294, 41. lpp.

(2)  OV 2019, C 305, 60. lpp.

(3)  OV 2020, C 240, 34. lpp.

(4)  OV 2020, C 279, 70. lpp.

(5)  OV 2021, C 320, 53. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

(7)  Padomes Īstenošanas regula (ES) 2015/81 (2014. gada 19. decembris), ar ko nosaka vienādus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 piemērošanas nosacījumus attiecībā uz ex ante iemaksām vienotajā noregulējuma fondā (OV 2015, L 15, 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 OV 2014, L 173, 190. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 14. oktobrī – Yanukovych/Padome

(Lieta T-642/22)

(2022/C 451/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oleksandr Viktorovych Yanukovych (Sanktpēterburga, Krievija) (pārstāvis: B. Kennelly, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/1355 (2022. gada 4. augusts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, (1) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/1354 (2022. gada 4. augusts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, (2) ciktāl tie attiecas uz prasītāju. Prasītājs lūdz arī piespriest atlīdzināt viņa tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītājs izvirza vienu pamatu, ar ko tiek apgalvots, ka Padome, konstatēdama, ka viņš atbilst kritērijam iekļaušanai sarakstā, ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Konkrēti, Padome esot nekritiski un bez mēģinājumiem pārliecināties par ticamību izmantojusi nepamatotas un lielā mērā novecojušas norādes, apgalvojumus un pat viedokļus no dažādām apšaubāmas ticamības publikācijām plašsaziņas līdzekļos. Padome esot šos apgalvojumus un apsūdzības pasniegusi kā faktus, lai gan – kā prasītājs norādījis savos apsvērumos – tajos ir konstatējamas daudzas neprecizitātes un nekonsekvence. Padomei esot vajadzējis veikt papildu izmeklēšanu un pienācīgu pārbaudi par tās izmantoto materiālu pietiekamību un ticamību, taču tas neesot noticis. Tātad 2022. gada augusta sankcijas neesot balstītas uz pietiekoši ticamu informāciju par faktiskajiem apstākļiem, un tādēļ tās esot jāatceļ.

---

(1)  OV 2022, L 204 I, 4. lpp.

(2)  OV 2022, L 204 I, 1. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 14. oktobrī – Yanukovych/Padome

(Lieta T-643/22)

(2022/C 451/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Viktor Fedorovych Yanukovych (Rostova pie Donas, Krievija) (pārstāvis: B. Kennelly, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/1355 (2022. gada 4. augusts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, (1) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/1354 (2022. gada 4. augusts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, (2) ciktāl tie attiecas uz prasītāju. Prasītājs lūdz arī piespriest atlīdzināt viņa tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītājs izvirza vienu pamatu, ar ko tiek apgalvots, ka Padome, konstatēdama, ka viņš atbilst kritērijam iekļaušanai sarakstā, ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Konkrēti, Padome esot nekritiski un bez mēģinājumiem pārliecināties par ticamību izmantojusi nepamatotas un lielā mērā novecojušas norādes, apgalvojumus un pat viedokļus no dažādām apšaubāmas ticamības publikācijām plašsaziņas līdzekļos. Padome esot šos apgalvojumus un apsūdzības pasniegusi kā faktus, lai gan – kā prasītājs norādījis savos apsvērumos – tajos ir konstatējamas daudzas neprecizitātes un nekonsekvence. Padomei esot vajadzējis veikt papildu izmeklēšanu un pienācīgu pārbaudi par tās izmantoto materiālu pietiekamību un ticamību, taču tas neesot noticis. Tātad 2022. gada augusta sankcijas neesot balstītas uz pietiekoši ticamu informāciju par faktiskajiem apstākļiem, un tādēļ tās esot jāatceļ.

---

(1)  OV 2022, L 204 I, 4. lpp.

(2)  OV 2022, L 204 I, 1. lpp.

Vispārējās tiesas 2022. gada 4. oktobra rīkojums – Interfloat un GMB/Komisija

(Lieta T-530/20) (1)

(2022/C 451/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Sestās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 329, 5.10.2020.