Koncentrācijas paziņojuma atsaukšana

(Lieta M.10561 – CINTRA / ABERTIS / ITINERE / BIP & DRIVE)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 421/01)

Eiropas Komisija 2022. gada 7. oktobrī saņēma paziņojumu (1) par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (2) (“Apvienošanās regula”) 4. pantu.

Paziņojuma iesniedzēji 2022. gada 26. oktobrī informēja Komisiju par paziņojuma atsaukšanu.

---

(1)  OV C 395, 14.10.2022., 12. lpp.

(2)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Informācija, kuru Komisija sniedz saskaņā ar 8. panta otro daļu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (kodificēta redakcija) (1)

Statistikas dati par tehniskajiem noteikumiem, kas paziņoti 2021. gadāsaskaņā ar paziņošanas procedūru 2015/1535

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 421/02)

---

(1)  OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp. Turpmāk tekstā “Direktīva”.

(2)  Direktīvas 5. panta 2. punkts.

(3)  Direktīvas 6. panta 2. punkts.

(4)  EEZ Apvienotās komitejas 2019. gada 29. marta Lēmums Nr. 75/2019, ar ko groza II pielikumu (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija) un XI pielikumu (elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība), EEZ līgumā iekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīvu (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā. Tādēļ EBTA valstis, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, var sniegt komentārus par Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotajiem projektiem. Pamatojoties uz neoficiālu vienošanos par informācijas apmaiņu tehnisko noteikumu jomā, šādus komentārus var sniegt arī Šveice.

(5)  Direktīvā paredzētā paziņošanas procedūra tika attiecināta uz Turciju, saskaņā ar šo valsti noslēgtajā Asociācijas nolīgumā (Asociācijas nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju (OV P 217, 1964., 3687. lpp.), un EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumi Nr. 1/95 un Nr. 2/97).

(6)  Direktīvas 6. panta 3. punkts, saskaņā ar kuru dalībvalstis atliek paziņotā projekta (izņemot tādu tehnisko noteikumu projektus, kas attiecas uz Informācijas sabiedrības pakalpojumiem) pieņemšanu uz 12 mēnešiem no dienas, kad Komisija šo paziņojumu saņēmusi, ja Komisija paziņo par savu nodomu ierosināt vai pieņemt direktīvu, regulu vai lēmumu par šo jautājumu.

(7)  Direktīvas 6. panta 4. punkts, saskaņā ar kuru dalībvalstis atliek paziņotā projekta pieņemšanu uz 12 mēnešiem no dienas, kad Komisija šo paziņojumu saņēmusi, ja Komisija paziņo secinājumu, ka projekts attiecas uz jautājumu, kuru aptver direktīvas, regulas vai lēmuma priekšlikums, kas iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei.

(8)  Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (sk. 4. zemsvītras piezīmi) paredzēts, ka EBTA dalībvalstīm, kas ir līgumslēdzējas puses šajā līgumā, ir pienākums paziņot Komisijai par tehnisko noteikumu projektu.

(9)  Pamatojoties uz neoficiālu vienošanos par informācijas apmaiņu tehnisko noteikumu jomā (sk. 4. zemsvītras piezīmi), arī Šveice iesniedz savu tehnisko noteikumu projektu Komisijai.

(10)  Vienīgais atbildes veids, kas paredzēts Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (sk. 4. un 8. zemsvītras piezīmi), ir iespēja, ka Eiropas Savienība sniedz komentārus. Tādu pašu atbildes veidu var sniegt par Šveices paziņojumiem, pamatojoties uz neoficiālo vienošanos starp ES un šo valsti (sk. 4. un 9. zemsvītras piezīmi).

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Sinerģijas starp pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un ERAF programmām

(2022/C 421/03)

Satura rādītājs

IEVADS

8

SINERĢIJU VEIDI

9

1.

Izcilības zīmogs

9

2.

Pārvietojumi no ERAF uz pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”

14

3.

Kumulatīvais finansējums

18

4.

Eiropas partnerības

23

5.

Apvienotais finansējums (Teaming)

32

6.

Augšupēja un lejupēja sinerģija

33

1. PIELIKUMS

36

2. PIELIKUMS

39

3. PIELIKUMS

41

IEVADS

Tiesiskais regulējums 2021.–2027. gadam attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotiem kohēzijas politikas fondiem un tiešā pārvaldībā īstenotiem fondiem ļauj stiprināt sinerģiju starp šiem diviem ES finansējuma veidiem (1).

Relevantie mehānismi ir arī izcilības zīmogi, pārvietojumi, kumulatīvais finansējums (ko var izmantot arī nolūkā atbalstīt Eiropas partnerības, kas līdzfinansētas un institucionalizētas programmas “Apvārsnis Eiropa” (AE) ietvaros) un atbalsts komandsadarbības instrumentam Teaming. Šis vadlīniju dokuments attiecas uz šiem mehānismiem un “augšupējām/lejupējām sinerģijām”.

Šā dokumenta mērķis ir ieskicēt jaunās iespējas, kas pieejamas vadošajām iestādēm (VI), kuras īsteno kohēzijas politikas programmas, valstu AE kontaktpunktiem un AE projektu virzītājiem/iesniedzējiem. Šā dokumenta mērķis ir arī atvieglot iepriekšējā rindkopā minēto relevanto mehānismu izmantošanu. Galvenā uzmanība ir pievērsta sinerģijām starp AE un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmām (2).

Sinerģiju darbības dimensija, saistībā ar kuru ir panākts liels progress tiesību aktos, kas attiecas uz 2021.–2027. gadu, ir vienlīdz svarīga un papildina stratēģisko dimensiju. Regulāra viedokļu apmaiņa par sinerģijām starp dalībvalstu iestādēm, kas iesaistītas kohēzijas politikas programmās un AE īstenošanā, palīdzētu palielināt izpratni par sinerģiju piedāvātajām iespējām dalībvalstīs.

Stratēģiskais konteksts ES līmenī

ES politikas prioritāte ir veicināt inovatīvu, viedu un ilgtspējīgu ekonomikas pārveidi un stimulēt izcilību pētniecībā un inovācijā, vienlaikus arī mazinot un pārvarot pastāvīgo plaisu inovāciju jomā (plaisu starp dalībvalstu privātā sektora un publiskā sektora spēju ieviest inovācijas). AE un ERAF ir galvenie ES instrumenti, ko izmanto, lai sasniegtu rezultātus virzībā uz šiem savstarpēji saistītajiem mērķiem.

AE galvenā uzmanība ir pievērsta izcilas pētniecības un inovācijas atbalstam saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 179. pantu. Kohēzijas politikas mērķis ir veicināt un atbalstīt dalībvalstu un to reģionu vispārēju harmonisku attīstību saskaņā ar LESD 174. pantu, jo īpaši mazinot reģionālās atšķirības. Tālāk dotajā attēlā ir parādīti galvenie strukturālie elementi saistībā ar to atbalstu pētniecībai un inovācijai, kas tiek nodrošināts AE un kohēzijas politikas ietvaros.

Tāpēc kohēzijas politikas un AE tuvināšana pēdējos gados ir bijusi svarīga Komisijas prioritāte, jo īpaši gatavojoties 2021.–2027. gada periodam. Tās mērķis ir pastiprināt abu šo rīcībpolitiku ietekmi, radot papildināmību, jo īpaši mazāk attīstītos un perifēros reģionos. Veicinot integrētu pieeju un stiprinot sinerģijas starp šiem galvenajiem ES instrumentiem (un to attiecīgajiem pīlāriem un rīcībpolitikas mērķiem), var rasties jaunas, abpusēji izdevīgas situācijas, kurās ieguvēji būs visi. Piemēram, var veicināt ilgtspējīgas un viedas reģionālās ekonomikas attīstību, vienlaikus uzlabojot ES inovācijas ekosistēmu kopumā un ļaujot tai labāk reaģēt uz galvenajām sabiedrības problēmām, kā arī attīstīt galvenās stratēģiskās vērtību ķēdes.

Šī pieeja rada jaunas iespējas, kas palīdz sekmēt inovācijas visos reģionos un labāk integrēt mazāk attīstītus un perifērus reģionus Eiropas Pētniecības telpā (EPT) un Eiropas Inovācijas ekosistēmā (EIE).

Komisijas paziņojums “EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra” (3) iezīmēja svarīgu posmu EPT izveidē. EPT mērķis ir veidot izcilību, pārrobežu sadarbību starp pētniekiem, kritisko masu galvenajās stratēģiskajās jomās un iespējas pētniekiem pārcelties un galu galā izveidot atvērtu vienoto tirgu pētniecības un inovācijas jomā. Minētajā paziņojumā izklāstītajā jaunajā, uz nākotni vērstajā plānā ir ietverts vērienīgs četru rīcībpolitikas mērķu kopums: prioritāšu noteikšana investīcijām un reformām; izcilības pieejamības uzlabošana un pētniecības un inovācijas sistēmu stiprināšana visā ES; pētniecības un inovācijas rezultātu iedzīvināšana tautsaimniecībā; valstu rīcībpolitikas integrācijas padziļināšana.

Turklāt Komisija 2021. gada 16. jūlijā pieņēma priekšlikumu Padomes ieteikumam par Eiropas Pētniecības un inovācijas paktu (4). Minētajā ieteikumā ir noteiktas vairākas prioritārās jomas kopīgai rīcībai EPT atbalstam. Šeit ietilpst kopīgs darbs, reaģējot uz problēmām, kas saistītas ar digitālo un zaļo pārkārtošanos (piem., īstenojot misijas un Eiropas partnerības AE ietvaros).

Sinerģijas balstās uz VI, kas īsteno ar pētniecību un inovāciju saistītās programmas un pārzina citu VI darbību un programmas. Tās balstās arī uz valstu pētniecības un inovācijas jomas pārstāvjiem, kuri pārzina AE prioritātes un darbības (piem., jaunas misijas un partnerības) un reģionālās viedās specializācijas prioritātes. Šīs prioritātes un darbības ir lielisks atskaites punkts papildināmības pilnveidei. Sinerģijas starp pētniecības un inovācijas satvaru un kohēzijas programmām var palielināt pētniecības un inovācijas jomā veikto investīciju apjomu, kvalitāti un ietekmi, izstrādājot stratēģiskus, savstarpēji papildinošus plānus un izmantojot dažādas finansējuma plūsmas (atbilstoši katras programmas/fonda konkrētajiem mērķiem).

Viedās specializācijas stratēģijas (S3) ir ļoti svarīgas attiecībā uz sinerģijām ar viedās izaugsmes instrumentiem ES līmenī (jo īpaši saistībā ar AE). Augšupējai S3 prioritāšu noteikšanai vajadzētu atvieglot partneru atrašanu citās dalībvalstīs sadarbībai saistītos jautājumos un vērtību ķēdēs.

Attiecībā uz ERAF Kopīgo noteikumu regulas (KNR) (5) 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļā ir noteikts, ka dalībvalstīm savos stratēģiskās partnerības nolīgumos ir jānorāda: “papildināmība un sinerģijas starp fondiem, uz kuriem attiecas partnerības nolīgums, .. un citiem Savienības instrumentiem .. un attiecīgā gadījumā projektiem, ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa””. Līdzīgi, attiecībā uz katru kohēzijas politikas programmu KNR 22. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) daļā ir paredzēts, ka ir jāizklāsta galveno problēmu kopsavilkums, ņemot vērā “investīciju nepieciešamīb[u] un papildināmīb[u] un sinerģijas ar citiem atbalsta veidiem”.

Visos gadījumos VI pieņem lēmumu par to, vai izmantot sinerģijas mehānismus.

SINERĢIJU VEIDI

1.   Izcilības zīmogs

Izcilības zīmogs ir kvalitātes zīme, kuru Komisija piešķir priekšlikumam, kas iesniegts konkursa uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus saskaņā ar kādu ES instrumentu un atzīts par atbilstošu konkrētā ES instrumenta minimālajām kvalitātes prasībām, bet kuru nevar finansēt budžeta ierobežojumu dēļ. Izcilības zīmogs norāda, ka projekts varētu būt labs kandidāts atbalsta saņemšanai no citiem ES vai valstu finansējuma avotiem.

AE kontekstā izcilības zīmogs apliecina priekšlikuma vērtību un palīdz citām finansēšanas struktūrām izmantot AE izvērtēšanas procesa priekšrocības. To var piešķirt, piemēram, priekšlikumiem, kas iesniegti saskaņā ar tādiem instrumentiem kā AE Eiropas Inovāciju padomes (EIP) Accelerator (agrākais MVU instruments), EIP Transition, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA), Teaming un Eiropas Pētniecības padomes (EPP) Proof of Concept.

VI, kas īsteno kohēzijas politiku dalībvalstīs, var piemērot vienkāršotu atlases procedūru, lemjot par darbību, kurām piešķirts izcilības zīmogs (6), finansēšanu ERAF programmu ietvaros. Šādām darbībām ir jāatbilst trim kritērijiem:

—	pirmkārt, tām ir jāatbilst programmai (un relevantajām stratēģijām, kas ir programmas pamatā), kā arī ir jāsniedz rezultatīvs ieguldījums programmas konkrēto mērķu sasniegšanā;

—	otrkārt, atlasītajām darbībām, kas ir veicinošā nosacījuma darbības jomā, ir jāsaskan ar atbilstošajām stratēģijām un plānošanas dokumentiem, kas izveidoti minētā veicinošā nosacījuma izpildei;

—

treškārt, tām ir jāietilpst relevantā fonda darbības jomā un tās ir jāvar attiecināt uz intervences veidu (7). Relevantie tiesību akti KNR 2. panta 45) punkts, 73. panta 4. punkts, 61. apsvērums AE 2. panta 23. punkts, 15. panta 2. punkts, 24. panta 4. punkts, 48. panta 7. punkts Saistītie tiesību akti Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (VGAR) 25.a un 25.b pants (valsts atbalsts)

Politikas apsvērumi

Izcilības zīmogs ir kvalitātes zīme, ko piešķir projektu priekšlikumiem, kuri iesniegti AE (ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programma līdz 2027. gadam) un tās priekšgājējai programmai “Apvārsnis 2020”. Izcilības zīmogs apliecina šo priekšlikumu izcilību un nodrošina, ka tos augstāk vērtē iespējamās finansēšanas struktūras (privātās vai publiskās; valsts vai reģionālā līmenī; citstarp kohēzijas politikas fondu VI), kas ir ieinteresētas investēt daudzsološos pētniecības un inovācijas projektos. Tādējādi izcilības zīmogs palīdz šiem priekšlikumiem rast alternatīvu finansējumu.

Finansēšanas struktūras var arī izmantot vispāratzīto un kvalitatīvo AE izvērtēšanas procesu, lai veicinātu teritoriālo attīstību. Tas ļauj dalībvalstīm un reģioniem identificēt tādus izcilus pētniecības un inovācijas projektu priekšlikumus savā teritorijā, kas uzlabotu to pētniecības un inovācijas sniegumu un spējas, kā arī gūt labumu no tiem.

Projektu pieteikumu iesniedzēji, kuri saņēmuši pozitīvu vērtējumu AE uzaicinājumā un izcilības zīmogu, var pretendēt uz iespējamo ERAF finansējumu, ja projekts ir saskaņots ar projekta virzītāja dalībvalsts vai reģiona kohēzijas politikas programmu prioritātēm.

Izcilības zīmoga sertifikātā ir ietverta visa pamatinformācija par priekšlikumu, kas nepieciešama finansēšanas struktūrai, kura vēlas identificēt šo piedāvājumu un izprast tā galvenās iezīmes un vērtību (priekšlikuma nosaukums, atsauce uz uzaicinājumu/tēmu, kā arī priekšlikuma iesniedzēja juridiskās personas nosaukums un adrese). Tam, kā arī projekta priekšlikumam un izvērtējuma kopsavilkuma ziņojumam ir uzlikts digitālais zīmogs pret krāpšanu (tas ir norādīts šajos dokumentos). Visbeidzot, kohēzijas un reformu komisāres un inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāres paraksti apliecina viņu politisko apņemšanos mobilizēt alternatīvu finansējumu šiem projektiem.

Izcilības zīmogs ir īpaši piemērots vienīgā atbalsta saņēmēja AE komponentiem (tādi instrumenti kā EIP Accelerator un Transition, MSCA, EPP Proof of Concept, Teaming). Lai gan nākotnē varētu apsvērt arī iespēju izveidot izcilības zīmogus vairākiem atbalsta saņēmējiem, pašreizējais nolūks ir piešķirt izcilības zīmogu tikai vienīgā atbalsta saņēmēja komponentiem AE pirmajā posmā. Šis nosacījums būs jāprecizē relevantajā uzaicinājumā. Komponenti, kuriem piešķir izcilības zīmogu, tiks norādīti relevantajā darba programmā.

Komisija var arī piešķirt izcilības zīmogus projektu priekšlikumiem no trešām valstīm (jo īpaši no valstīm, kas ir AE asociētās valstis), kuru īstenošanai var izmantot citus finansējuma avotus, kas nav saistīti ar kohēzijas politiku.

Atbalsts izcilības zīmogu saņēmuša projekta finansēšanai no ERAF programmas līdzekļiem ir brīvprātīgs un ir atkarīgs no VI lēmuma, un tas ir jāīsteno atbilstīgi šai programmai. Tādējādi sertifikāts automātiski nedod tiesības saņemt alternatīvu finansējumu. Pastāv iespēja, ka dalībvalsts vai reģions var nolemt izskatīt piedāvājumu, taču galīgo lēmumu pieņem relevantā VI.

Lai izvairītos no atbalsta saņēmēju un VI darba nevajadzīgas dublēšanās, iesniedzot, izvērtējot un atlasot darbības ERAF atbalstam, ir veikti šādi vienkāršojumi:

—	dalībvalstis, reģioni un atbalsta saņēmēji var piemērot AE kategorijas, maksimālās summas un attiecināmo izmaksu aprēķināšanas metodes, izmantojot piemērojamo ES valsts atbalsta noteikumu vienkāršošanu (VGAR);

—

tiek uzskatīts, ka AE sagatavotais tehniskais/satura izvērtējums ir derīgs. Tas nozīmē, ka ERAF programmas VI nav jāveic jauns novērtējums. Tomēr, pirms parakstīt ar atbalsta saņēmējiem dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi, VI ir jāpārbauda, vai šie projekti atbilst KNR un ERAF konkrētajām prasībām, uz kurām neattiecas AE izvērtējums. Tas ir jādara tāpēc, ka šie projekti ir formāli jāatlasa saskaņā ar KNR, t. i., ir jāņem vērā īpaši attiecināmības kritēriji (MVU, kas nonākuši grūtībās), pienesums alternatīvās finansēšanas programmas mērķiem, piemērojamie veicinošie nosacījumi un fonda darbības joma (sk. KNR 73. panta 2. punkta a), b) un g) apakšpunktu).

Galvenie procesa posmi

Sagatavošanās/plānošana	— Gada un divgadu AE darba programmās ir norādīti uzaicinājumi, attiecībā uz kuriem var piešķirt izcilības zīmogus. Šīs AE darba programmas var apskatīt un lejupielādēt finansējuma un konkursu portālā (https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/programmes/horizon). — Dalībvalstīm un reģioniem būtu jāinformē Komisija, vai tie vēlas atļaut ERAF programmām sniegt atbalstu projektiem ar AE izcilības zīmogu. Dalībvalstis vai reģioni var iekļaut šo informāciju partnerības nolīguma sadaļā par papildināmību un sinerģijām, kā arī konkrētā mērķa aprakstā relevantajā ERAF programmā. VI var pieņemt lēmumu atbalstīt izcilības zīmogu saņēmušu projektu priekšlikumus, pat ja tie nav nepārprotami minēti partnerības nolīgumā vai programmā. VI jebkurā gadījumā ir jānodrošina atlasīto projektu atbilstība minētajai programmai.
Kā Komisija piešķir izcilības zīmogus	— Izcilības zīmoga sertifikātu piešķir attiecināmiem priekšlikumiem un nosūta kopā ar vēstuli, kurā priekšlikumu iesniedzējus informē par izvērtējuma rezultātiem. AE darba programmās ir sniegta sīkāka informācija par izcilības zīmoga saņemšanas nosacījumiem un procesu.
Atbalsta piešķiršana	— Izcilības zīmoga turētājs piesakās tieši konkrētajā ERAF programmā. — Izcilības zīmogu saņēmušiem projektiem nav jāiziet parastais ERAF projektu atlases process. Tomēr ir jāveic vismaz to vienkāršots novērtējums saskaņā ar uzraudzības komitejas apstiprinātajiem atlases kritērijiem (atbilstība piemērojamajiem veicinošajiem nosacījumiem, fonda darbības joma un programmas mērķi kopā ar piemērojamiem ES valsts atbalsta noteikumiem), lai nodrošinātu darbību atbilstību KNR 73. panta 2. punkta a), b) un g) apakšpunktā izklāstītajām prasībām, kā noteikts KNR 73. panta 4. punktā. — Izcilības zīmogu saņēmušu projektu novērtējums ERAF finansējuma saņemšanai būtu jāveic kā vienkāršotais novērtējums (atbilstības pārbaude), taču valstu procedūras var atšķirties. VI var izvēlēties, ko tās uzskata par labāko variantu (izsludināt atklātu uzaicinājumu; piemērot rindas kārtības principu utt.; vai tieši atlasīt projektus, ja programma nodrošina šādu iespēju, ar nosacījumu, ka tiek ievērots diskriminācijas aizlieguma un pārredzamības princips). — Kohēzijas politikas atbalstam, izmantojot atlases kritērijus, VI var noteikt sliekšņus, kas ir augstāki par AE finansējumam nepieciešamo minimālo punktu skaitu. — Izcilības zīmoga tīmekļa vietnē ir norādīti dažādi piemēri (https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/funding/funding-opportunities/seal-excellence_en#how). — Tiek pausts aicinājums, lai ERAF programma informētu REGIO ĢD (relevanto ģeogrāfisko vienību) un specializēto izcilības zīmoga prakses kopienu (RTD-SEAL-OF-EXCELLENCE@ec.europa.eu) par savu atbalstu izcilības zīmogu saņēmušiem projektiem.
Īstenošana, uzraudzība un kontrole	— Atbalsta saņēmēji īsteno projektus atbilstīgi kohēzijas politikas noteikumiem un procedūrām. Priekšlikumi, kuriem piešķirts izcilības zīmogs, tiek līdzfinansēti saskaņā ar KNR noteikumiem un īpašajiem ERAF noteikumiem. Ja tas atbilst programmas noteikumiem, VI var piemērot noteiktas AE noteikumu kategorijas (piem., attiecībā uz attiecināmo izmaksu kategorijām, maksimālajām summām un aprēķina metodēm). VI šie elementi ir jānorāda dokumentā, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi. — Līdzfinansēšanas likme, ko piemēro projekta kopējam publiskajam finansējumam, nedrīkst pārsniegt finansēšanas likmi, kas noteikta saskaņā ar AE programmas noteikumiem, ja atbalsts tiek piešķirts valsts atbalsta veidā saskaņā ar VGAR 25.a vai 25.b pantu (sk. sadaļu par valsts atbalstu tālāk tekstā). — Attiecībā uz uzraudzību un kontroli piemēro tos pašus noteikumus, ko attiecībā uz citām relevantās ERAF programmas darbībām. — Publiskajā AE infopanelī ir sniegti apkopoti dati par izcilības zīmogu, vizualizējot to pēc valsts un reģiona.

Svarīga informācija

Kā šajā kontekstā piemēro ES valsts atbalsta noteikumus?

Ja atbalsta saņēmēji ir uzņēmumi, uz finansējumu no ERAF programmām var attiekties ES valsts atbalsta noteikumi. Šādos gadījumos finansējumam ir jābūt saderīgam ar iekšējo tirgu, balstoties uz piemērojamiem ES valsts atbalsta noteikumiem. Attiecībā uz projektiem, kas saņēmuši izcilības zīmogu, VGAR 25.a un 25.b pants (8) sniedz dalībvalstīm iespēju nodrošināt saderību ar iekšējo tirgu. Turklāt VGAR ir noteikti vairāki vispārīgi nosacījumi, kuriem ir jābūt izpildītiem, īstenojot visus atbalsta pasākumus saskaņā ar VGAR neatkarīgi no to mērķa. VGAR 25.a un 25.b pantā noteiktie īpašie nosacījumi ļauj piešķirt ERAF finansējumu projektiem, kas saņēmuši izcilības zīmogu, piemērojot tādu pašu finansējuma likmi un ar tādām pašām attiecināmajām AE izmaksām, pirms tam nesniedzot iepriekšēju oficiālu paziņojumu Komisijai un neveicot vēl vienu tehnisko izvērtējumu. Atbalsta piešķīrējai iestādei, piešķirot finansējumu, ir jāievēro piemērojamie vispārīgie un īpašie VGAR nosacījumi. Papildus sākotnējam AE pieteikumam izcilības zīmoga turētājam ir jāatbilst VI noteiktajiem atlases kritērijiem, ko piemēro izcilības zīmogu saņēmušiem projektiem, kā arī ir jāpārliecinās, ka tas atbilst piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem.

Kā mēs kā VI / cita finansēšanas struktūra varam būt informēti par notikumiem un paraugpraksi saistībā ar atbalstu izcilības zīmogu saņēmušajiem priekšlikumiem?

Īpašā izcilības zīmoga prakses kopiena arī turpmāk ļaus ieinteresētajām ERAF programmu VI un citām finansēšanas struktūrām apmainīties ar paraugprakses piemēriem par to, kā atbalstīt izcilības zīmogu saņēmušos priekšlikumus, kā arī būt informētām par jaunākajiem notikumiem un piekļūt visai relevantajai informācijai un datiem par izcilības zīmogu saņēmušajiem priekšlikumiem savos reģionos (skaits, pieprasītais finansējums utt.). Tam vajadzētu atvieglot alternatīvu finansēšanas shēmu plānošanu.

Kā mēs kā VI / cita finansēšanas struktūra varam būt informēti par tiem priekšlikumiem mūsu valstī/reģionā, kas ir saņēmuši izcilības zīmogu?

Izcilības zīmoga turētājiem ir jāsniedz piekrišana ierobežotu informācijas kopumu (t. i., kontaktinformāciju, piem., uzņēmuma nosaukumu, adresi un kontaktpersonas e-pasta adresi, kā arī priekšlikuma kopsavilkumu, pieprasītā finansiālā atbalsta summu un izmantotos atslēgvārdus) kopīgot ar VI, kas darbojas kohēzijas politikas jomā, un citām publiskām vai privātām struktūrām, kuras var būt ieinteresētas viņu uzņēmuma finansēšanā vai atbalstīšanā. VI varēs piekļūt šai informācijai un sazināties ar izcilības zīmoga turētāju. Izcilības zīmogam veltītajā tīmekļa vietnē ir sniegta papildu informācija par izcilības zīmoga izmantošanu un par to, kā atrast katras valsts VI kontaktinformāciju.

Ar kādiem nosacījumiem VI var finansēt projektus, kas tika pieteikti AE, bet netika izvēlēti AE finansējumam un nesaņēma izcilības zīmogu?

Lai kohēzijas politikas ietvaros varētu atbalstīt projektu, kuram nav piešķirts izcilības zīmogs, tam ir jāiziet standarta pilnais novērtējums, kas ir obligāts saskaņā ar kohēzijas politikas programmu (vienkāršotais novērtējums attiecas tikai uz projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmogs, un darbībām, kas atlasītas saskaņā ar programmu, kuru līdzfinansē AE).

Praktisks piemērs

Projekts, kuram piešķirts izcilības zīmogs, no AE EIP instrumenta Accelerator (EIP darba programma 2022. gadam, 74. lpp., ieskaitot 63. un 64. zemsvītras piezīmi)

MVU piesakās, atsaucoties uz AE uzaicinājumu, un iztur EIP gada darba programmā noteiktos posmus pirms žūrijas izvērtējuma (“GO”). Neskatoties uz projekta augsto kvalitāti, EIP žūrija konstatē, ka šo projekta priekšlikumu nevar finansēt, jo nav pieejami pietiekami līdzekļi. Parasti MVU saņemtu izcilības zīmogu (izņemot īpašus gadījumus, kas noteikti EIP darba programmā, piem., ja MVU nepiekrīt informācijas par tā priekšlikumu kopīgošanai).

MVU, kas ir izcilības zīmoga turētājs, pēc tam var vērsties pie citām finansēšanas struktūrām, piemēram, VI, kas īsteno kohēzijas politikas programmas. Ar pieteikuma iesniedzēja iepriekšēju atļauju Komisija var arī kopīgot pamatinformāciju par sekmīgo pieteikumu, jo īpaši kontaktinformāciju. Izvērtējuma rezultātu un citu sensitīvu datu paziņošana ieinteresētajām finansēšanas iestādēm ir iespējama, noslēdzot īpašus konfidencialitātes līgumus. Turklāt ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu Komisija var kopīgot informāciju ar citām organizācijām, kas var atbalstīt MVU, piemēram, ar Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (EEN). EEN var sniegt individuālus atbalsta pakalpojumus MVU, kuriem ir izcilības zīmogs, lai palīdzētu tiem gan identificēt relevantus alternatīvus finansējuma avotus (arī ERAF finansētās programmas), gan jebkurā pieteikšanās procesā (arī pielāgojot priekšlikumu, ja nepieciešams), spēju veidošanā saistībā ar pieteikšanās procesiem un prezentācijas prasmēm, kā arī lai nodrošinātu tiem saites uz citiem relevantiem atbalsta pakalpojumiem, piemēram, partneru meklēšanu un piemērotu biznesa partneru noteikšanu. EEN pakalpojumi, kas pielāgoti katra atsevišķā izcilības zīmoga turētāja vajadzībām, ir trīs līdz piecu dienu pakalpojumu kopumi, kas attiecīgajam MVU tiek nodrošināti bez maksas.

Izcilības zīmogu saņēmušu projektu atbalstam VI var nolemt, ka attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķināšanas metodes atbildīs AE noteikumiem, ja ir izpildīti VGAR 25.a pantā un 1. nodaļā noteiktie valsts atbalsta saderības nosacījumi. Tādā gadījumā tie var piemērot pamatprogrammā “Apvārsnis” noteiktos noteikumus attiecībā uz instrumentu Accelerator (“Accelerator dotācijas vai atmaksājamā avansa komponents nepārsniedz 70 % no atlasītās inovācijas darbības kopējām attiecināmajām izmaksām”, pamatprogrammas “Apvārsnis” regulas 48. panta 9. punkts) (9). Turklāt, kā paskaidrots īpašajā programmā “Apvārsnis” (1.1.2. punkts), “[f]inansējuma apvienojums un apjoms” saskaņā ar instrumentu Accelerator“tiks pielāgots uzņēmuma vajadzībām, tā lielumam un pakāpei, tehnoloģiju vai inovācijas būtībai un inovācijas cikla ilgumam” (10).

Ja tas ir paredzēts darba programmā, AE EIP izcilības zīmoga turētāji var gūt labumu no EIP uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumu ietvaros organizētiem partnerattiecību pasākumiem nolūkā savienot EIP novatoru kopienu, citstarp izcilības zīmoga turētājus, un investorus, partnerus un publiskos pircējus. EIP uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumi nodrošina arī virkni apmācību un mentoringa pakalpojumu, kā arī sniedz novatoriem piekļuvi potenciālo partneru, to vidū potenciālo industriālo partneru, starptautiskajiem tīkliem, lai papildinātu vērtību ķēdi, attīstītu tirgus iespējas un/vai atrastu investorus vai citus privātā vai korporatīvā finansējuma avotus (11).

EIP instrumenta Accelerator izcilības zīmogu saņēmušie priekšlikumi tiek reklamēti ne tikai ERAF programmu VI, bet arī privātajiem finansējuma avotiem (piem., izmantojot īpašus e-pārdošanas un partneru piemeklēšanas pasākumus, ko organizē izcilības zīmogam veltīti tīkli un kopienas, kā arī atzīmējot izcilības zīmogu InvestEU portālā).

2.   Pārvietojumi no ERAF uz pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”

Saskaņā ar KNR 26. panta 1. punktu dalībvalstis var pieprasīt pārvietot līdz 5 % no saviem resursiem, ko īsteno pēc dalītās pārvaldības principa, uz jebkuru(-iem) citu(-iem) ES fondu(-iem) vai instrumentu(-iem) tiešā vai netiešā pārvaldībā. Minēto 5 % robežu piemēro attiecīgā fonda sākotnējam valsts piešķīrumam, nevis konkrētai programmai vai reģionam (kategorijai). Pārvietotos resursus var izmantot tikai nākotnes budžeta saistību segšanai (t. i., nākamajos gados). Resursi ir jāizmanto attiecīgās dalībvalsts labā (12).

Šādas pārvietotās summas netiek ieskaitītas ERAF tematiskajā koncentrācijā.

Pamatprogramma AE ļauj visām tās daļām saņemt resursu pārvietojumus no dalītās pārvaldības programmām.

Relevantie tiesību akti	KNR	KNR 26. pants “Resursu pārvietošana” un 19. apsvērums
	“Apvārsnis Eiropa”	15. panta 5. un 6. punkts
Saistītie tiesību akti	KNR	24. pants “Programmu grozīšana”

Politikas apsvērumi

VI var izmantot pārvietojumus, lai nodrošinātu izciliem AE priekšlikumiem no savas dalībvalsts/reģiona iespēju piedalīties AE, t. i., gadījumos, kad budžeta ierobežojumi citādi neļautu tos izvēlēties AE atbalstam.

Pārvietojumi var radīt pievienoto vērtību, ja tie ir vērsti uz pētniecības un inovācijas jomām, kuras ir noteiktas kā prioritātes valsts un/vai reģionālajā S3 un kurās pieprasījumu skaits parasti ievērojami pārsniedz iespējas AE uzaicinājumos. Tomēr nav juridiskas prasības, ka investīcijām, uz kurām attiecas pārvietotie līdzekļi, ir jāatbilst viedās specializācijas prioritātēm.

Pārvietojumi citstarp ļauj:

—	stiprināt to atbalsta saņēmēju līdzdalību AE, kas pārstāv reģionus/dalībvalstis, kurās tradicionāli ir bijis zems līdzdalības un sekmju līmenis AE programmā;

—	veicināt projektus jomās, kas identificētas kā prioritāras, izmantojot viedo specializāciju;

—

saglabāt administratīvās spējas valsts/reģionālajā līmenī, veicot pētniecības un inovācijas projektu atlasi un uzraudzību, jo to darīs nevis VI saskaņā ar KNR noteikumiem, bet gan attiecīgā aģentūra saskaņā ar AE noteikumiem (jo īpaši tad, ja nav pietiekami daudz izcilu projektu, kas pamatotu pilnu aicinājumu valsts/reģionālā līmenī saskaņā ar KNR programmu; kad AE ir liels skaits šādu izcilu priekšlikumu vai kad KNR programmas VI vēlas dažādot savu atbalsta veidu).

Pārvietojumi ir īpaši piemēroti vienīgā atbalsta saņēmēja komponentiem. Pirmā AE fāze ļaus pārvietot resursus tikai attiecībā uz šiem komponentiem.

Pārvietotie resursi ir jāizmanto attiecīgās dalībvalsts labā. Dalībvalsts var ierobežot pārvietošanas teritoriālo tvērumu, attiecinot to uz konkrētu reģionu (t. i., reģionu, uz kuru attiecas kohēzijas politikas programma, no kuras pārvieto resursus).

Pārvietojumi var ļaut dalībvalstīm vai reģioniem ar zemu līdzdalības līmeni AE programmās veidot savas pētniecības un inovācijas spējas, palielinot savu juridisko personu līdzdalību AE programmā. Tas tā ir tāpēc, ka no pārvietošanas var gūt labumu tikai atbalsta saņēmēji no attiecīgās dalībvalsts/reģiona.

Pārvietošana uz AE var arī nodrošināt mācību iespējas projektu virzītājiem, piemēram, MVU vai universitātēm, jo tie varēs iesaistīties AE procesā, pateicoties papildu resursiem, kas AE ir kļuvuši pieejami, dalībvalstij vai reģionam veicot pārvietojumus. Projekts nonāks dotācijas sagatavošanas procesā, un uz to pilnībā attieksies AE noteikumi, to vidū finansējuma likmes. Relevantā Komisijas aģentūra uzraudzīs šādu projektu visā tā darbības laikā.

Galvenie procesa posmi

Sagatavošanās	— Pārvietojumi ir skaidri jānorāda partnerības nolīgumā (vai programmas grozījumu pieprasījumā, ja tam piekrīt uzraudzības komiteja) (13). Ja partnerības nolīgumā pārvietojumi sākotnēji nav norādīti, tos joprojām var pieprasīt jebkurā laikā vēlāk, iesniedzot pieprasījumu grozīt attiecīgo dalītās pārvaldības programmu (arī tās finansēšanas plānu). — Pārvietojumiem, izmantojot programmas grozījumus, ir nepieciešams uzraudzības komitejas iepriekšējs apstiprinājums. Turklāt, “[j]a pārvietojuma pieprasījums attiecas uz programmas grozījumu, var pārvietot tikai turpmāko kalendāro gadu resursus”. Plašāku informāciju par prasībām sk. KNR 24. un 26. pantā. — Pieprasot pārvietojumu, dalībvalstij/VI ir jāpaskaidro, kā pārvietojums dotu labumu pārvietotājai dalībvalstij vai (reģionālās programmas gadījumā) konkrētiem reģioniem un kā tas palīdzētu sasniegt saņēmēja instrumenta mērķus. Lai atvieglotu ieviešanu, pieprasījumā varētu norādīt AE komponentu (piem., EIP instruments Accelerator), uz kuru attiecas pārvietojums. — Lai definētu komponentu un pārvietojamo summu, Komisijas dienesti var sniegt aplēsi par summu, kas, visticamāk, tiks absorbēta attiecīgajā periodā, pamatojoties uz šīs dalībvalsts/reģiona sasniegumiem izvēlētajā komponentā.
Pieprasījumu novērtēšana, ko veic Komisija	— Komisijai ir jāiebilst pret pārvietojuma pieprasījumu, ja tas apdraudētu tās programmas mērķu sasniegšanu, no kuras resursi tiktu pārvietoti. — Ja Komisija apstiprina pārvietojumu, tas tiek oficiāli apstiprināts lēmumā par partnerības nolīguma vai programmas grozījuma apstiprināšanu. — Pārvietojuma pieprasījuma apstiprināšanas laiks ir norādīts zem šīs tabulas.
Atbalsta piešķiršana	— Kad pārvietojums ir apstiprināts, tas tā gada uzaicinājumiem kļūst pieejams AE nākamajā kalendārajā gadā. No tā laika pārvietojumu var izmantot attiecīgās dalībvalsts/reģiona labā. Tādējādi var atbalstīt priekšlikumus, kuri atrodas pārvietotājos reģionos/valstī un kurus pozitīvi ir novērtējuši neatkarīgi eksperti, bet kurus nebija iespējams pieņemt budžeta ierobežojumu dēļ. Pārvietojums atbalstu no sākotnējā AE budžeta nevis aizstāj, bet papildina. — Projektus atlasa, pamatojoties uz vērtējumu sarakstu, kas iegūts no AE izvērtējuma vai īpašiem noteikumiem (vienlaikus ievērojot pārvietotās summas valsts/reģionālo norobežošanu). EIP instrumenta Accelerator gadījumā pārvietotais budžets tiks piešķirts rindas kārtībā saskaņā ar termiņu plānošanu (atlases procesus uzsāk ik pēc 3 mēnešiem), līdz tas tiks izlietots. — AE noteikumi attiecas uz pārvietotajām summām, uz kurām attiecas tie paši projekta īstenošanas nosacījumi, kas attiecas uz jebkuru citu AE projektu. — Reģiona noteikšanai tiks izmantots NUTS 2 koda līmenis. Dati par finansētajiem projektiem (analizēti pa reģioniem) ir publiski pieejami AE infopanelī. Šajā infopanelī tiks norādīts, ka projekts tika atbalstīts, izmantojot pārvietotu naudu.
Īstenošana, uzraudzība un kontrole	— Pēc pārvietošanas īstenošanu (arī uzraudzību) atbilstīgi AE noteikumiem veic tikai Komisija, nevis dalītās pārvaldības programmu VI. Tomēr VI ir sava loma attiecībā uz pārvietojumiem atpakaļ uz kohēzijas politiku un programmas grozījumu iesniegšanu. — Pārvietojumam nav tiešas ietekmes uz projektu virzītājiem vai atbalsta saņēmējiem, kuri ievēro AE noteikumus un procedūras.

Pārvietošanas pieprasījumu grafiks

1. posms. Pieprasījums pārvietot līdzekļus no kohēzijas politikas instrumenta

1.1.   Pieprasījums pārvietot, izmantojot partnerības nolīgumu

1.2.   Programmas grozījumā iekļauts pārvietojuma pieprasījums

2. posms. Pārvietoto līdzekļu īstenošana, izmantojot AE

Svarīga informācija

Vai pārvietotos resursus var pārvietot atpakaļ uz to sākotnējo fondu?

Ja Komisija līdz (n+1). gada 31. augustam nav uzņēmusies juridiskas saistības par AE ietvaros pārvietoto naudu, attiecīgos neizmantotos resursus var pārvietot atpakaļ uz fondu, no kura tie sākotnēji tika pārvietoti. Pēc tam pēc dalībvalsts pieprasījuma tos var tālāk piešķirt vienai vai vairākām programmām (KNR 26. panta 7. punkts, AE 15. panta 6. punkts).

Tiek piemērota tāda pati programmas grozījumu pieprasīšanas procedūra (KNR 24. pants), un pieprasījums ir jāiesniedz Komisijai vismaz 4 mēnešus pirms (finanšu) saistību termiņa beigām (proti, līdz (n+1). gada 31. augustam).

Resursi, kas tikuši pārvietoti atpakaļ, tiks tālāk piešķirti saņēmējprogrammai(-ām), un uz tiem attieksies KNR noteikumi.

Ja Komisijai ir jāatgūst līdzekļi no AE atbalsta saņēmējiem, kuri ir saņēmuši pārvietojumu no ERAF, vai šie līdzekļi tiks atgriezti ERAF programmā?

Nē. Apropriācijas neatgriezīsies sākotnējā budžeta pozīcijā (ERAF), bet paliks relevantajā programmā. Šajā konkrētajā gadījumā tie paliktu AE programmā (uz kuru tie tika pārvietoti no ERAF).

Praktisks piemērs

Dalībvalsts nolemj daļu no konkrētās ERAF programmas resursiem nākamajiem kalendārajiem gadiem pārvietot uz AE (14), grozot programmu saskaņā ar KNR 24. pantu.

Komisija piekrīt, ka pārvietošana ir pienācīgi pamatota un atbilst tās programmas mērķiem, no kuras resursi tiks pārvietoti. Komisija apstiprina programmas grozījumu pēc tam, kad uzraudzības komiteja ir devusi piekrišanu. Dalībvalstis un Komisija apspriež arī ģeogrāfisko darbības jomu (ko nosaka pārvietotājas programmas teritorija), pārvietoto resursu paredzēto izlietojumu AE ietvaros (AE komponenta līmenī) un pārvietojamo summu, pamatojoties uz aplēsto “absorbcijas spēju” (piem., izmantojot vēsturisko statistiku par dalību līdzīgos attiecīgās valsts/reģiona uzaicinājumos).

Dalībvalsts plāno izmantot pārvietotos resursus, lai finansētu MVU priekšlikumus saskaņā ar EIP instrumenta Accelerator AE uzaicinājumu. Tā plāno to darīt, izmantojot dotāciju nolīgumus, kas ir jānoslēdz, vēlākais, līdz (n+1). gada beigām (t. i., nākamajā gadā pēc gada, kurā resursi tiek pārvietoti uz AE).

Resursus izmanto, lai finansētu EIP instrumenta Accelerator ietvaros iesniegtos MVU priekšlikumus, kas ir izvērtēti pēc dalībvalsts lēmuma par naudas pārvietošanu.

AE (pašlaik) sedz jebkādas papildu administratīvās izmaksas saistībā ar pārvietošanas izpildi. Novērtējums par to, vai šo pieeju var saglabāt, tiks veikts programmas vidusposma pārskatīšanas ietvaros.

Dalībvalsts var lūgt neizmantotos resursus pārvietot atpakaļ uz ERAF līdz 4 mēnešiem pirms (n+1). gada beigām (t. i., līdz 31. augustam). Tā to dara, pieprasot grozījumus programmā(-ās), kurā(-ās) šie resursi tiks iekļauti. Pieprasījums ir jāapstiprina Komisijai. Saistību atcelšanas noteikumu sāks piemērot no gada, kurā tiks uzņemtas attiecīgās budžeta saistības.

3.   Kumulatīvais finansējums

Kumulatīvais finansējums nozīmē, ka darbība/projekts vienam un tam pašam izmaksu/izdevumu postenim saņem atbalstu no vairākiem fondiem, programmām vai instrumentiem (to vidū gan dalīti, gan tieši pārvaldītos fondus). Tāpat kā citu sinerģijas mehānismu gadījumā, kumulatīvā finansējuma iespēja netiek piešķirta automātiski. Drīzāk tā ir iespēja, ko var izskatīt kohēzijas politikas programmu VI un tieši pārvaldītu ES programmu piešķīrējas iestādes. Kumulatīvo finansējumu var piemērot tikai tad, ja tam piekrīt visas iesaistītās puses (t. i., VI un piešķīrēja iestāde tieši pārvaldītajām ES programmām).

Relevantie tiesību akti	KNR	63. panta 9. punkts
	AE	15. panta 4. punkts
Saistītie tiesību akti	Programma “Digitālā Eiropa”	23. panta 1. punkts (15)

Politikas apsvērumi / iespējamie ieguvumi

Kumulatīvais finansējums ļauj sadalīt darbības finansiālo slogu un novērst iespējamos budžeta ierobežojumus (piem., tādus, kas izriet no instrumenta zemākām finansējuma likmēm), jo tas var ļaut sinerģijas projektu finansēt no ES budžeta līdz 100 % apmērā, ja tiek ievēroti relevantie valsts atbalsta noteikumi. Tas arī ļauj atbalstīt valstu ieguldījumus, jo īpaši mazāk attīstītajās dalībvalstīs un reģionos.

Kumulatīvais finansējums var arī apvienot resursus no dažādiem ES instrumentiem, uz kuriem attiecas gan tiešā, gan dalītā pārvaldība, un tas ļauj nodrošināt finansējumu 100 % apmērā no ES resursiem. Tāpēc kumulatīvais finansējums sniedz iespēju stiprināt saikni starp savstarpēji papildinošām prioritātēm pētniecības un inovācijas jomā AE uzaicinājumos un ERAF programmām (un saistītajām S3).

Galvenie procesa posmi

Sagatavošanās/plānošana	— Vieniem un tiem pašiem darbības izdevumiem ir iespējams kumulatīvs finansējums starp tiešo un dalīto pārvaldību, ja veic konkrētus pasākumus, kas nodrošina atbilstību KNR 63. panta 9. punktam un Finanšu regulas 191. panta 3. punktam. Programmas iestādēm būtu jāpievērš īpaša uzmanība šādai KNR 63. panta 9. punkta un Finanšu regulas 191. panta 3. punkta interpretācijai un jāievieš kumulatīvais finansējums saskaņā ar tālāk norādītajiem praktiskajiem posmiem. — KNR 63. panta 9. punkta pirmajā daļā ir paredzēts aizliegums divreiz deklarēt izdevumus saskaņā ar KNR, norādot, ka vienu un to pašu izdevumu posteni var atlīdzināt tikai no viena Savienības finansēšanas instrumenta un ka nevar būt dubults Savienības finansējums saistībā ar vienu un to pašu izdevumu posteni. Šis dubultās deklarēšanas aizliegums attiecas uz izdevumiem, ko vadošā iestāde deklarējusi maksājuma pieteikumā Komisijai, nevis uz maksājuma pieprasījumu, ko atbalsta saņēmējs iesniedzis valsts iestādēm par konkrētu darbību. — Šis noteikums atbilst Finanšu regulas 191. panta 3. punktam. Tomēr Finanšu regulā ir atļauts kumulatīvi piešķirt dotācijas no ES budžeta, ja tas ir atļauts pamataktos. Attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam lielākajā daļā pamataktu, arī programmā “Apvārsnis Eiropa”, ir atļauts akumulēt dotācijas ar nosacījumu, ka netiek atmaksāti vairāk kā 100 % no attiecināmajām izmaksām. — VI kohēzijas politikas programmā var norādīt savu nodomu atļaut kumulatīvo finansējumu un jomas, kurās šāds finansējums sniegtu ieguvumus. Pat ja programmā nav atsauces uz šo mehānismu, kumulatīvo finansējumu joprojām var piemērot, ja darbības atbilst programmas prioritātēm. — VI un Komisijas dienesti / piešķīrēja iestāde (attiecīgajai tieši pārvaldītajai ES programmai) var vienoties par koordinētu uzaicinājumu izsludināšanu. Šie uzaicinājumi: — būtu jākoordinē starp VI un Komisijas dienestiem / piešķīrēju iestādi, un ideālā gadījumā tie būtu jāizsludina vienlaikus; — tajos būtu jānorāda, ka gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs izvēlas iesniegt pieteikumus abu instrumentu uzaicinājumos un ja ir pieņemti abi pieteikumi, projekts var saņemt kumulatīvo finansējumu (t. i., atbalstu no abiem instrumentiem); — tajos būtu jānorāda, ka attiecībā uz katru dotāciju ir jāievēro piemērojamās procedūras un attiecināmības noteikumi; — tajos būtu jādefinē finansējuma likmes un nosacījumi, kas tiks piemēroti šādos trīs scenārijos: i) ja pieteikuma iesniedzējs izvēlas iesniegt pieteikumu abu instrumentu uzaicinājumos un abi pieteikumi tiek pieņemti; ii) ja pieteikuma iesniedzējs izvēlas iesniegt pieteikumu abu instrumentu uzaicinājumos, bet tikai viens pieteikums tiek pieņemts; iii) ja pieteikuma iesniedzējs izvēlas iesniegt pieteikumu tikai vienā no divu instrumentu uzaicinājumiem. Turklāt uzaicinājumos būtu jānorāda: — attiecināmības noteikumi (atkarībā no finansējuma avota var būt divi dažādi attiecināmības noteikumu kopumi), izmaksu attiecināmības periods, projekta ilgums, pārskata periodi, abu dotāciju apstiprināšanas termiņi (relevantajai VI un tieši pārvaldītās ES programmas piešķīrējai iestādei šos termiņus vajadzētu saskaņot iepriekš); — finansējuma likmes, kas tiks piemērotas saskaņā ar abiem instrumentiem (atbilstīgi attiecīgajiem tiesību aktiem). Apvienotās finansējuma likmes nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām, un tām ir jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem; — saturs, kuru pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu iekļaut savos priekšlikumos (plašāka informācija ir sniegta tālāk sadaļā “Atbalsta piešķiršana”).
Atbalsta piešķiršana	— Priekšlikumos būtu jāiekļauj visi elementi, ko VI un tieši pārvaldītās ES programmas piešķīrēja iestāde izvērtēs savos attiecīgajos atlases procesos. — Priekšlikumu atlase un izvērtēšana tiks veikta atsevišķi katram uzaicinājumam atbilstīgi katra instrumenta mehānismiem un noteikumiem. — Atlasīšana viena konkursa ietvaros negarantē atlasīšanu otra konkursa ietvaros. — Priekšlikumos ir jānorāda, vai pieteikuma iesniedzējs iesniegs pieteikumu otra instrumenta uzaicinājumā. Ja atbilde ir “jā”, nepieciešamība pēc finansēšanas instrumentu efektīvas koordinēšanas nozīmē, ka pieteikumā ir jānorāda arī tas, vai pieteikuma iesniedzējs plāno īstenot potenciāli līdzfinansēto projektu, ja projektu izvēlas i) tikai VI vai ii) tikai piešķīrēja iestāde saskaņā ar tieši pārvaldīto ES programmu. — Ja tikai viens no pieteikumiem ir sekmīgs, atbildīgā iestāde (VI vai piešķīrēja iestāde saskaņā ar tiešo pārvaldību) noslēdz ar atbalsta saņēmēju dotāciju nolīgumu atbilstīgi attiecīgā fonda/instrumenta noteikumiem. Piemēram, ja nolīgums ir noslēgts ar VI (par atbalstu kohēzijas politikas programmā), piemēro KNR un ES valsts atbalsta noteikumus un izsniedz dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi. — Ja pieteikums ir iesniegts un atlasīts abos uzaicinājumos, atbalsta saņēmējam būtu jānoslēdz divi atsevišķi dotāciju nolīgumi: viens ar VI, tā sauktais dokuments, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi, un otrs — ar piešķīrēju iestādi tieši pārvaldītajai ES programmai. Katrā dotāciju nolīgumā norāda i) attiecīgā fonda/instrumenta piemērojamos noteikumus un ii) saiti uz otro dotāciju. Dotāciju nolīgums saskaņā ar tieši pārvaldītu ES programmu datu lapā ir atzīmēts kā “sinerģijas darbība” (vai nu dotācijas sagatavošanas, vai dotācijas grozīšanas laikā), un tiks aktivizēti attiecīgie izvēles noteikumi. — Attiecīgajām iestādēm (VI un tieši pārvaldītu programmu piešķīrējām iestādēm) ir jānodrošina, lai darbības līmenī piemērotās apvienotās finansējuma likmes nepārsniegtu 100 % no attiecināmajām izmaksām. — Dalītas pārvaldības gadījumā finansējuma likme, ko piemēro darbības līmenī, un līdzfinansējuma likme relevantās prioritātes līmenī var atšķirties. Sinerģijas darbībās ir jāņem vērā līdzfinansējuma likme prioritātes līmenī, bet galu galā tā būs finansējuma likme darbības līmenī, kā noteikts dokumentā, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi, kas tiks izmantoti, lai saskaņotu ar finansējuma likmi tieši pārvaldītajā programmā un nodrošinātu, ka no Savienības budžeta tiek segts ne vairāk kā 100 %.
Īstenošana, uzraudzība un kontrole	Īstenošana — Lai nodrošinātu finansējumu no Savienības budžeta 100 % apmērā saskaņā ar sinerģijas darbību nodomu, par konkrēto sinerģijas projektu būtu jāiesniedz Komisijai vienota izdevumu deklarācija. Šī vienotā deklarācija dalītās pārvaldības iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai maksājuma pieteikumā (un tajā būtu jāaptver attiecināmās izmaksas, ko atbalsta saņēmējs deklarējis VI un ko VI pievieno kā papildu informāciju šajā maksājuma pieteikumā Komisijai). Tādā veidā, veicot maksājumus saskaņā ar dalītās pārvaldības principu, netiks pārkāpts KNR 63. panta 9. punktā ietvertais aizliegums divreiz deklarēt Komisijai izdevumus. — Tāpēc atbalsta saņēmējam vispirms ir jādeklarē visi attiecināmie izdevumi VI atbilstīgi dotācijas nosacījumiem. — VI informē atbalsta saņēmēju, kad izdevumi ir iekļauti maksājuma pieteikumā Komisijai saskaņā ar dalīto pārvaldību. Tas attiecas uz visiem maksājuma pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar KNR 91. pantu: attiecībā uz ERAF programmām dalībvalsts iesniedz ne vairāk kā sešus maksājuma pieteikumus par katru programmu, fondu un grāmatvedības gadu. Katru gadu laikposmos starp šādiem datumiem jebkurā brīdī var iesniegt vienu maksājuma pieteikumu: 28. februāris, 31. maijs, 31. jūlijs, 31. oktobris, 30. novembris un 31. decembris. — VI adresētās atbalsta saņēmēja deklarācijas kopija (kopā ar VI informācijas kopiju atbalsta saņēmējam, kas apliecina, ka izdevumi ir iekļauti maksājuma pieteikumā Komisijai) tiek pievienota kā apliecinošs dokuments maksājuma pieteikumam, kuru e-dotāciju platformā ievietojis atbalsta saņēmējs. — Nekādā gadījumā izmaksas nedrīkst vispirms iekļaut maksājuma pieteikumā tieši pārvaldītās dotācijas ietvaros, jo tādējādi tās nebūtu attiecināmas dalītās pārvaldības ietvaros. — Attiecībā uz VI iesniegto maksājuma pieteikumu Komisijai ERAF ieguldījums atbilst noteikumiem par līdzfinansēšanas likmēm un maksimālo atbalstu no fondiem katrai no KNR 112. pantā noteiktajām prioritātēm (līdzfinansējums prioritāšu līmenī). Ieguldījums no tieši pārvaldītās programmas netiek ieskaitīts šajā līdzfinansēšanas likmē un ir jāuzrāda kā valsts (publiskais) ieguldījums. — Jāatzīmē, ka maksājumu pieteikumi saskaņā ar dalītās pārvaldības principu tiek iesniegti prioritāšu līmenī, nevis par katru darbību. VI vajadzētu katrā maksājuma pieteikumā norādīt summas, kas saistītas ar sinerģijas projektiem katras prioritātes ietvaros. — Tiklīdz VI ir iekļāvusi izdevumus maksājuma pieteikumā Komisijai, atbalsta saņēmējs / koordinators augšupielādē e-dotāciju platformā VI iesniegtās deklarācijas kopiju (kopā ar VI informācijas kopiju atbalsta saņēmējam, kurā apstiprināts, ka izdevumi ir iekļauti maksājuma pieteikumā Komisijai) un sniedz informāciju par VI piemēroto / piemērojamo līdzfinansēšanas likmi darbības līmenī un prioritārā virziena līmenī, un vienlaikus ievada visu informāciju par darbības īstenošanu, kā prasīts tieši pārvaldītu programmu nosacījumos (izmantojot Finansējuma un iepirkumu portālu ES dotāciju elektroniskai pārvaldībai). — Tas nozīmē, ka atbalsta saņēmējam tiešās pārvaldības ietvaros nevarēs samaksāt, kamēr šī deklarācijas kopija nebūs iesniegta VI, proti, būs jāgaida ne ilgāk kā 2 mēnešus. — Abu piešķīrēju iestāžu rīcībā vajadzētu būt pietiekamai informācijai un pierādījumiem par citu esošo vai plānoto ES finansējumu, lai izvairītos no dubultas finansēšanas visā sinerģijas darbības dzīves ciklā. Kamēr ieguldījumiem ir noteikta maksimālā summa, pamatojoties uz saskaņotu attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, kopējais apvienotais ES atbalsts nepārsniegs kopējās izmaksas. — Tiek pārbaudīta atbildība par valsts atbalsta noteikumu ievērošanas nodrošināšanu. — Šīs pieejas īstenošanai programmas iestādēm, uz ko attiecas dalītā pārvaldība, nav jāveic nekādi papildu pasākumi, izņemot atbalsta saņēmēja informēšanu par datumu, kad relevantie izdevumi tiks deklarēti Komisijai. Uzraudzība — Attiecībā uz kumulatīvo finansējumu ERAF pārskatu sniegšanas vajadzībām atkāpes no noteikumiem nav paredzētas. Ir jāaizpilda KNR VII pielikumā dotā veidlapa un jāņem vērā ERAF ieguldījumi. — Maksājuma pieteikumu vajadzībām saskaņā ar KNR XXIII pielikumu ERAF ieguldījumus klasificē kā ES finansējumu. Turpretim ieguldījumi no tieši pārvaldītajiem instrumentiem ir jāuzrāda publiskajā (valsts) cilnē. — VI un tiešās pārvaldības piešķīrēja iestāde nosaka ziņošanas un maksājumu termiņus saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, lai varētu piemērot iepriekš aprakstīto secīgo pieeju (t. i., vispirms deklarācija VI (un tad VI iesniedz Komisijai), pēc tam kopija tieši pārvaldītajam instrumentam). — Atbalsta saņēmējiem ir jāievēro visu iesaistīto instrumentu/fondu īstenošanas, uzraudzības un kontroles noteikumi. Ja tieši pārvaldītās programmas/fonda piešķīrēja iestāde pieprasa finanšu pārskatu apliecinājumu (CFS) tieši pārvaldītajā dotācijā, CFS revidents var paļauties arī uz revīzijas apliecinājumiem par dalītās pārvaldības izdevumiem (ciktāl tie attiecas uz tām pašām izmaksām un identiskiem attiecināmības nosacījumiem). — Projekti var saņemt priekšfinansējumu vai avansa maksājumus saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām un iepriekš saskaņoto finansējuma likmi.

Svarīga informācija

Kā šajā kontekstā piemēro ES valsts atbalsta noteikumus?

Uz ERAF finansēto projekta daļu attiecas ES valsts atbalsta noteikumi. Ir arī jāpārbauda un pareizi jāpiemēro publiskā finansējuma kumulācijas noteikumi, kas izklāstīti ES valsts atbalsta noteikumos, ar kuriem nosaka projektam/aktivitātei iespējamo kopējo publisko finansējumu.

Vai kumulatīvā finansējuma gadījumā valsts finansēšanas struktūrai vai atbalsta saņēmējiem joprojām ir jāiemaksā daļa no finansējuma?

Tas ir atkarīgs no finansējuma likmēm, kas abiem finansējuma avotiem noteiktas projekta līmenī. ERAF gadījumā piemēro valsts atbalsta noteikumus un nosaka maksimālo pieļaujamo finansējuma likmi darbības līmenī. Lai pārliecinātos, ka ir ievērotas maksimāli pieļaujamās finansējuma likmes, ir jāņem vērā viss publiskais finansējums projekta līmenī, arī atbalsts, kas saņemts, piemēram, no ERAF un AE un jebkādā veidā.

4.   Eiropas partnerības

ERAF kā valsts ieguldījums līdzfinansētās un institucionalizētās Eiropas partnerībās

“Eiropas partnerība” ir iniciatīva, kurā ES un privātie un/vai publiskie partneri (piem., nozare, valsts struktūras vai fondi) apņemas kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas aktivitāšu programmas izstrādi un īstenošanu. Katras Eiropas partnerības pamatā ir stratēģiskā pētniecības un inovāciju programma, kas visiem partneriem ir kopīga un ko visi apņemas īstenot. Šis ilgtermiņa redzējums tiek pārvērsts konkrētās aktivitātēs, izmantojot gada darba programmas. Eiropas partnerībās ir jānorāda to konkrētie mērķi un mērķrādītāji, kā arī atbilstošo galveno darbības rādītāju kopums.

Saskaņā ar KNR 73. panta 4. punktu VI var nolemt tieši no ERAF sniegt atbalstu darbībām, kas atlasītas saskaņā ar AE līdzfinansētu programmu (piem., līdzfinansēta vai institucionalizēta Eiropas partnerība).

AE regulas 15. panta 3. punktā ir noteikts, ka ERAF programmu finanšu ieguldījumus (16) var uzskatīt par iesaistītās dalībvalsts ieguldījumu līdzfinansētā vai institucionalizētā Eiropas partnerībā, ja ir izpildīti KNR noteikumi. Struktūras, kas īsteno AE līdzfinansētas programmas, ir jāidentificē kā relevantās ERAF programmas starpniekstruktūras (KNR 71. panta 5. punkts). Tādējādi ir vieglāk koordinēt un sinhronizēt AE, relevanto ERAF programmu un valsts atbalstu. ERAF programmas var (daļēji) segt valsts ieguldījumu dalībai šādās Eiropas partnerībās. Lēmums par ieguldījumu partnerībā ir jāpieņem atlases procesā, kas atbilst kohēzijas politikas noteikumiem.

Turklāt, līdzīgi kā izcilības zīmogam, VI var sniegt šādu ieguldījumu tieši (bez konkursa uzaicinājuma un atsevišķas atlases procedūras) darbībām, kas ir atlasītas saskaņā ar programmu, kuru AE līdzfinansē saskaņā ar KNR 73. panta 4. punktu. Tomēr, tāpat kā izcilības zīmoga gadījumā, VI joprojām būtu jāveic vienkāršotais novērtējums, pārbaudot, vai šie projekti atbilst KNR 73. panta 2. punkta a), b) un g) apakšpunktā izklāstītajām prasībām. Šādām darbībām ir i) jāatbilst programmai, arī relevantajām programmas pamatā esošajām stratēģijām, un jāsniedz rezultatīvs ieguldījums programmas konkrēto mērķu sasniegšanā, ii) jāatbilst veicinošā nosacījuma piemērošanas jomai un atbilstošajām stratēģijām un plānošanas dokumentiem, kas izveidoti, lai izpildītu šo veicinošo nosacījumu, un iii) jāietilpst relevantā fonda darbības jomā un jābūt attiecināmām uz intervences veidu.

VI var līdzīgi piemērot arī AE šīm darbībām noteiktās attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķina metodes.

Atbilstību valsts atbalsta noteikumiem var nodrošināt, ievērojot VGAR 25.c pantā noteiktos saderības nosacījumus, kas piedāvā iespējas piemērot programmas “Apvārsnis Eiropa” attiecināmās izmaksas un finansējuma likmes programmas “Apvārsnis” līdzfinansētā programmā atlasītiem pētniecības un izstrādes projektiem, kuri atbilst minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

ERAF programmas ieguldījumiem Eiropas partnerībās ir jāatbilst KNR 63. panta 9. punktā paredzētajiem noteikumiem par izdevumu dubultas deklarēšanas aizliegumu. Nedrīkst vienas un tās pašas izmaksas deklarēt Komisijai divreiz. AE regulas 15. panta 3. punkta īstenošanas kontekstā ir svarīgi divi Eiropas partnerību veidi.

—

Līdzfinansētās Eiropas partnerības (tiek atbalstītas, izmantojot “programmas līdzfinansētu darbību”) ir balstītas dotāciju nolīgumā starp Komisiju un partneru konsorciju (parasti valstu ministrijas vai pētniecības un inovāciju finansēšanas aģentūras). Partneri apņemas veikt finansiālus ieguldījumus un ieguldījumus natūrā. Šajās partnerībās ir iesaistītas ES valstis ar valstu/reģionālajiem pētniecības finansētājiem un citām valsts iestādēm, kas ir šā konsorcija pamatā. ES nodrošina līdzfinansējumu programmai, ko īsteno struktūras, kuras pārvalda un finansē pētniecības un inovācijas aktivitātes. Galvenās līdzfinansēto Eiropas partnerību izstrādātās aktivitātes ietver kopīgus uzaicinājumus, ar kuru palīdzību finansē transnacionālus pētniecības un inovācijas projektus un kuros katrs partneris nodrošina budžetu savām struktūrām, kas piedalās projektos, savukārt ES nodrošina papildu finansējumu.

—

Institucionalizētās Eiropas partnerības ir pētniecības un inovācijas programmas. Tās var īstenot i) vairākas dalībvalstis (pamatojoties uz Padomes un Eiropas Parlamenta lēmumu saskaņā ar LESD 185. pantu), ii) struktūras, kas izveidotas ar Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 187. pantu (piem., kopuzņēmumi), vai iii) Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovāciju kopienas saskaņā ar EIT regulu un EIT stratēģisko inovāciju programmu. Paredzams, ka tām būs ilgtermiņa perspektīva un tās ietvers zināmu integrāciju.

Tālāk dotajā 1. attēlā ir sniegts pārskats par visām līdzfinansētajām, kopīgi plānotajām un institucionalizētajām Eiropas partnerībām saskaņā ar pirmo AE stratēģisko plānu 2019.–2024. gadam. Norādītās 20 līdzfinansētās un institucionalizētās Eiropas partnerības ar dalībvalstu līdzdalību ir būtiskas AE regulas 15. panta 3. punkta piemērošanas kontekstā.

1. attēls.

Pārskats par četrām Eiropas partnerību kopām

Vērts zināt Kopīgi plānoto Eiropas partnerību pamatā ir saprašanās memorands, kas parakstīts starp Komisiju un partneriem trešās valstīs. Šīs partnerības nav tiesīgas izmantot ERAF kā valstu ieguldījumu, jo nav finansējuma apvienošanas iespējas (iespējams tikai paralēlais vai secīgais finansējums). Šāda veida partnerībām var izmantot ERAF kā valsts ieguldījumu partnerību papildu darbībās, ja tās ir norādītas papildu aktivitāšu plānā. Eiropas atvērtās zinātnes mākonis pašlaik ir vienīgā kopīgi plānotā Eiropas partnerība, kurā piedalās dalībvalstis.

Relevantie tiesību akti	KNR	63. panta 9. punkts, 71. panta 5. punkts, 73. panta 4. punkts, 61. apsvērums
	“Apvārsnis Eiropa”	15. panta 3. punkts
Saistītie tiesību akti	VGAR	25.c un 25.d pants (valsts atbalsts)

Politikas apsvērumi / iespējamie ieguvumi

ES prioritāšu īstenošanai izveido Eiropas partnerības. Sadarbojoties gan ar publisko, gan privāto sektoru, tās ļauj risināt globālas problēmas, kurām nepieciešama kritiskā masa un ilgtermiņa redzējums, par ko partneri vienojas un ko apņemas īstenot. Partnerības ne tikai izsludina kopīgus uzaicinājumus, bet arī veic dažādas papildu aktivitātes nolūkā atbalstīt pētniecības un inovācijas rezultātu ieviešanu sabiedrībā, tirgū un normatīvajos aktos.

Eiropas partnerības ir galvenais sinerģijas virzītājspēks, jo tās ļauj apvienot un koordinēt dažādos ES un valstu instrumentos, programmās un fondos pieejamo resursu izmantošanu. Tās arī palīdz stiprināt EPT, stimulējot pārrobežu sadarbību, saskaņojot pētniecības un inovācijas plānus, uzlabojot prasmes un palielinot Eiropas uzņēmumu absorbcijas spēju. Eiropas partnerības ar dalībvalstu līdzdalību konkrētais mērķis ir panākt valsts pētniecības programmu zinātnisku, vadības un finansiālu integrāciju attiecīgajā jomā. Dalībvalstu, kas piedalās paplašināšanas pasākumos, dalība ES pētniecības un inovācijas partnerībās pagātnē bija ierobežota, jo trūka pieredzes vai pieejamā finansējuma transnacionālai sadarbībai. Eiropas partnerību mērķis ir ES prioritāšu risināšana, tāpēc ir svarīgi stiprināt nepietiekami pārstāvēto valstu līdzdalību, uzlabot papildināmību visā ES un dalīties ar izrietošajiem ieguvumiem. Tas ir īpaši svarīgi, jo dažas AE prioritātes tiek risinātas tikai Eiropas partnerību ietvaros. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāpiedalās, lai to struktūras varētu piedalīties uzaicinājumos un citās partnerību uzsāktajās aktivitātēs.

Atļaujot ERAF programmu ieguldījumus atzīt par valstu ieguldījumiem AE partnerībās, tiek radīts nozīmīgs stimuls transnacionālai sadarbībai. Tādējādi arī tiek palielināta dažādu ES fondu pētniecības un inovācijas investīciju ietekme, saskaņojot investīcijas ar kopējām ES prioritātēm.

Jaunie noteikumi atvieglo ERAF un AE līdzekļu apvienošanu līdzfinansētajās programmas “Apvārsnis” partnerībās, tādējādi radot iespējas reģioniem sadarboties ar citām ES valstīm un reģioniem, lai risinātu saistītās viedās specializācijas prioritātes. Galvenais ieguvums ir iespēja palielināt mazāk attīstīto reģionu un dalībvalstu līdzdalību transnacionālā sadarbībā partnerības ietvaros.

Līdzfinansējums, ko ES nodrošina, izmantojot partnerības, var radīt īpašu pievienoto vērtību, ja AE un S3 noteiktās prioritātes savstarpēji atbilst vai papildina viena otru.

Galvenie procesa posmi. Līdzfinansētas Eiropas partnerības

Sagatavošanās/plānošana

— Valstu iestādēm / ieinteresētajām personām vajadzētu uzsākt dialogu ar savām VI labu laiku pirms tam, kad tiek uzsāktas oficiālās sarunas par programmu ar Komisiju. — VI un valstu/reģionālajām ieinteresētajām personām ir jānosaka pētniecības un inovācijas prioritātes programmās atbilstīgi S3 prioritātēm, jāplāno atbilstoši kohēzijas politikas fonda pasākumi un jāuzsāk dialogs ar līdzfinansētās Eiropas partnerības koordinatoriem/kontaktpunktiem, lai izprastu, kāda veida aktivitātes un resursi ir jāplāno. — Līdzfinansētajām Eiropas partnerībām viss tiek saskaņots dotāciju nolīguma kontekstā, arī ES attiecināmo izmaksu atmaksas likme un kopējais budžets visam partnerības darbības laikam. Ikgadējā darba plānā, kas ir jāapstiprina Komisijai, tiek aprakstītas partnerības aktivitātes. Konsorcijs pats izlemj, kā sadalīt ES finansējumu, ievērojot noteikumus, kas definēti dokumentā, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi. — Kopējo ES ieguldījumu aprēķina procentos no kopējām attiecināmajām izmaksām. AE finansējuma likme līdzfinansētajām Eiropas partnerībām parasti ir 30 % (izņēmuma gadījumos 50 %). Konsorcijam ir pilnīga rīcības brīvība, lemjot par to, kā sadalīt ES ieguldījumu plānotajai partnerībai starp atbalsta saņēmējiem, kas ir AE dotāciju nolīguma puses, un tā rezultātā konkrētām aktivitātēm un/vai atbalsta saņēmējiem var tikt noteiktas augstākas vai zemākas finansējuma likmes. Ja ERAF programma atbilstīgi tās mērķiem nodrošina ERAF atbalstu programmai, ko līdzfinansē AE, struktūras, kuras īsteno no AE līdzfinansētās programmas izrietošās aktivitātes (piem., valsts finansēšanas struktūras), būtu jāieceļ par starpniekstruktūrām relevantajām programmām. Saskaņā ar KNR 71. panta 3. punktu vienošanās starp VI un starpniekstruktūru(-ām) ir jāreģistrē rakstiski. — ERAF programmas ieguldījums būs paredzēts konkrētam projektam, ko finansē valsts vai reģionālā līmenī, un šā ieguldījuma saņēmējs būtu šā projekta atbalsta saņēmējs (termins “darbība” tiek lietots kohēzijas politikas kontekstā). — Plāni ieguldīt Eiropas partnerību ietvaros atlasītajos projektos ar zināmu valsts ieguldījumu ir jāizklāsta ERAF programmā kopā ar paskaidrojumu. — ERAF programmas ieguldījumam Eiropas partnerībā ir jāietilpst piemērojamā veicinošā nosacījuma (t. i., S3) piemērošanas jomā un ir jāatbilst attiecīgajiem programmas specifiskajiem mērķiem un darbības jomai. Ieguldījumu Eiropas partnerībā var identificēt arī agrīnā stadijā, relevantajā S3, kā pasākumu sadarbības uzlabošanai prioritārajās jomās ar partneriem ārpus konkrētās dalībvalsts.

Atbalsta piešķiršana

— Attiecībā uz darbībām, kas atlasītas saskaņā ar AE līdzfinansētu aktivitāšu programmu, VI var nolemt tieši piešķirt atbalstu no ERAF programmas, ja tā atbilst KNR 73. panta 4. punktā noteiktajām prasībām (attiecībā uz atbilstību programmas mērķiem, fonda darbības jomu un piemērojamajiem veicinošajiem nosacījumiem). VI var piemērot arī AE noteiktās attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķina metodes (tās nosaka dokumentā, kurā tiek noteikti atbalsta nosacījumi). — Līdzfinansētās Eiropas partnerības finanšu pārvaldība ir tāda pati kā jebkuram citam AE projektam (t. i., atbalsta saņēmēji, kas gūst labumu no dotāciju nolīguma, īsteno aktivitātes un ziņo par izmaksām Komisijai). — Uzrādītajām izmaksām ir jāatbilst AE izmaksu attiecināmības noteikumiem un konkrētajiem programmas līdzfinansējuma darbību noteikumiem, kas izklāstīti dotāciju nolīguma paraugā (piem., ir jāievēro transnacionālu projektu atlases noteikumi). Ir iespējami ieguldījumi gan natūrā, gan finansiāli, ja tie ir attiecināmi saskaņā ar kohēzijas politikas fondu un programmas “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem. — AE attiecināmās izmaksas tiek atlīdzinātas saskaņā ar piemērojamo finansējuma likmi (tie parasti ir 30 % no kopējās konsorcija piesaistītās summas, kas var ietvert “finanšu ieguldījumus programmās, kuras līdzfinansē ERAF” saskaņā ar AE regulas 15. panta 3. punktu). — AE ieguldījums tiek pārvietots, iesaistot koordinatoru, uz valsts finansēšanas struktūru un izmantots kā papildu finansējums aktivitāšu programmai. — Konsorcijs, kas īsteno programmas līdzfinansētās darbības, ES ieguldījumu pārvalda autonomi un lemj (piem., savā konsorcija nolīgumā), kā piešķirt un sadalīt līdzekļus aktivitātēm un atbalsta saņēmējiem. Programmas līdzfinansētās darbības atbalsta saņēmēji (valsts finansēšanas struktūras) ziņo VI par savām attiecināmajām izmaksām. Deklarācijas kopija tiek nosūtīta AE piešķīrējai iestādei. — Ja ERAF programma veic ieguldījumu, tiek piemērots tāds pats process kā kumulatīvā finansējuma gadījumā (sk. iepriekš).

Praktisks piemērs

—	Dalībvalsts vai reģions piedalās valsts finansēšanas struktūru konsorcijā līdzfinansētas Eiropas partnerības ietvaros.

—	Dalībvalsts vai reģions plāno izmantot ERAF programmu, lai segtu daļu no valsts ieguldījuma līdzfinansētajā Eiropas partnerībā.

—	Valsts finansēšanas struktūra (t. i., ERAF programmas starpniekstruktūra) ziņo AE, ka tā sniedz finansiālu atbalstu / finansējumu saviem atbalsta saņēmējiem 100 miljonu EUR vērtībā. Valsts finansēšanas struktūra saņem 30 % atlīdzību no AE (30 miljoni EUR).

—	Atlikušos 70 miljonus EUR var līdzfinansēt no ERAF programmas (piem., ar līdzfinansējuma likmi 50 %; ir jāievēro programmas prioritātes līdzfinansējuma likme, sk. KNR 112. pantu).

—	Tādējādi kopējās izmaksas 100 miljonu EUR apmērā tiktu segtas šādi: 30 miljoni EUR no AE, 35 miljoni EUR no ERAF un 35 miljoni EUR no valsts budžeta.

—	Izdevumi un izmaksas būtu jādeklarē un par tiem būtu jāziņo saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem kumulatīvā finansējuma noteikumiem.

2. attēls.

Kā darbojas līdzfinansēta Eiropas partnerība?

Praktiski piemēri: transnacionāls kopīgs uzaicinājums, atbalsta saņēmēju valsts līmenī izvēlējusies valsts finansēšanas aģentūra. Tālāk izklāstītie piemēri ir hipotētiski. Galīgo lēmumu pieņem relevantā dalībvalsts. Katra dalībvalsts, kas iesaistīta līdzfinansētā Eiropas partnerībā, parasti finansē savus dalībniekus valsts līmenī, piemērojot savas valsts procedūras un ievērojot savus valsts noteikumus. Raugoties no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” līdzfinansētās partnerības dotāciju nolīguma parauga perspektīvas, tas tiks uzskatīts par “trešās personas finansiālā atbalsta” saņēmēju. No valsts viedokļa raugoties, šis valsts atbalsta saņēmējs var būt viens no tālāk minētajiem. 1. Pilnībā finansēts no ERAF līdzfinansētas programmas — Valsts atbalsta saņēmējs ar valsts finansēšanas aģentūru paraksta tikai vienu valsts dotāciju nolīgumu. Tajā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem valsts finansēšanas aģentūra izmaksās ERAF naudu. — Valsts finansēšanas aģentūra tiek uzskatīta par starpniekstruktūru (KNR nozīmē), un tā ziņo par savām izmaksām (t. i., ERAF finansējumu, ko tā ir piešķīrusi valsts atbalsta saņēmējam) gan AE piešķīrējai iestādei[1], gan tās kompetentajai VI. Pēc tam tās abas ziņo Komisijai. 2. Līdzfinansēts no ERAF un cita(-iem) valsts avota(-iem), ko pārvalda tā pati valsts finansēšanas aģentūra — Valsts atbalsta saņēmējs paraksta vienu valsts dotāciju nolīgumu, kurā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem valsts finansēšanas aģentūra izmaksās ERAF naudu. Pēc tam valsts atbalsta saņēmējs paraksta vēl vienu valsts dotāciju nolīgumu, kurā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem valsts finansēšanas aģentūra izmaksās atlikušo summu no valsts avota naudas. — Valsts finansēšanas aģentūra tiek uzskatīta par starpniekstruktūru (KNR nozīmē), un tā ziņo gan: — par ERAF finansējuma piešķiršanas izmaksām valsts atbalsta saņēmējam (tā ziņo kompetentajai VI); — gan par kopējām izmaksām[2] , kas radušās gan ERAF finansējuma, gan cita valsts finansējuma nodrošināšanai, ko valsts finansēšanas aģentūra piešķīrusi valsts atbalsta saņēmējam (par to ziņo AE piešķīrējai iestādei[3]). Abos iepriekš minētajos gadījumos valsts finansēšanas aģentūrai ir jāievēro kumulatīvā finansējuma piešķiršanas procedūra (sk. 3. sadaļu iepriekš par kumulatīvo finansējumu) un e-dotāciju platformā ir jāaugšupielādē atbalsta saņēmēja VI iesniegtās deklarācijas kopija (kopā ar VI informācijas kopiju atbalsta saņēmējam, kas apliecina, ka izdevumi ir iekļauti maksājuma pieteikumā Komisijai) kā iesniegto maksājuma pieteikumu apliecinošs dokuments. [1] AE līdzfinansētās Eiropas partnerības parauga dotāciju nolīguma izmaksu kategorijā “trešās personas finansiāls atbalsts”. [2] AE līdzfinansētās Eiropas partnerības parauga dotāciju nolīguma izmaksu kategorijā “trešās personas finansiāls atbalsts”. [3] AE līdzfinansētās Eiropas partnerības parauga dotāciju nolīguma izmaksu kategorijā “trešās personas finansiāls atbalsts”.

Svarīga informācija

Kā tiek īstenoti AE ieguldījumi un saistības?

Saistības un ieguldījumi līdzfinansētajās Eiropas partnerībās tiek īstenoti piecos posmos:

1.	indikatīvas sākotnējās saistības,

2.	vispārējas saistības, parakstot dotāciju nolīgumu,

3.	gada saistības, definējot gada darba programmu (piem., definējot budžeta ieguldījumu uzaicinājumā),

4.	galīgās saistības, piekrītot vērtējuma/atlases sarakstam un parakstot dotāciju nolīgumus,

5.	ieguldījums (t. i., finansējuma izmaksa).

Ja partnerība kļūst par starpniekstruktūru ERAF programmā saskaņā ar KNR 71. panta 5. punktu, rakstiskās vienošanās (partnerības) dokumentā starp VI un šo starpniekstruktūru ir skaidri jānorāda katras puses pienākumi attiecībā uz to uzdevumu izpildi, ko VI ir deleģējusi šai starpniekstruktūrai.

Galvenie procesa posmi. Institucionalizētas Eiropas partnerības (LESD 185. un 187. pants)

Sagatavošanās/plānošana

— Ieguldījumi un aktivitātes ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā (LESD 185. pants) vai Padomes regulā (LESD 187. pants). ES ieguldījumam ir jābūt vismaz tādam pašam kā trešās valsts partnera ieguldījumam. — Ja ERAF programma saskaņā ar tās mērķiem sniedz atbalstu partnerībai, ko līdzfinansē arī AE, relevantās programmas VI izraugās kopuzņēmumu (LESD 187. pants) vai decentralizētu īstenošanas struktūru (LESD 185. pants) (17) kā starpniekstruktūru saskaņā ar KNR 71. panta 5. punktu. Saskaņā ar KNR 71. panta 3. punktu vienošanās starp VI un starpniekstruktūru(-ām) ir jāreģistrē rakstiski. — Ieguldījums no ERAF programmas tiek veikts konkrētam projektam. Šāda ERAF ieguldījuma saņēmējs ir projekta atbalsta saņēmējs (projekts kohēzijas politikas kontekstā tiek saukts par darbību). — Ieguldījums institucionalizētā Eiropas partnerībā būtu jāizklāsta kopā ar pamatojumu sadaļā par programmas sinerģijām un papildināmību. — Ieguldījumam institucionalizētā Eiropas partnerībā ir jāatbilst piemērojamā veicinošā nosacījuma kritērijiem (t. i., S3), kā arī attiecīgajam programmas mērķim un darbības jomai saskaņā ar KNR 73. panta 4. punktu. Ieguldījumu institucionalizētā Eiropas partnerībā var identificēt arī agrīnā stadijā, relevantajā S3, kā pasākumu sadarbības uzlabošanai prioritārajās jomās ar partneriem ārpus konkrētās dalībvalsts. Rakstiskās vienošanās dokumentā starp VI un starpniekstruktūru (partnerība) skaidri nosaka atbildību par šo uzdevumu veikšanu.

Atbalsta piešķiršana

— VI var nolemt tieši piešķirt atbalstu no ERAF programmas, ja tas atbilst KNR 73. panta 4. punktā noteiktajām prasībām. VI var piemērot arī AE noteiktās attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķina metodes (nosaka dokumentā, kurā tiek noteikti atbalsta nosacījumi). — Finansējums, ko iesaistītās valstis nodrošina savām valsts struktūrām kopuzņēmumu projektos, tiek uzskatīts par finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumā. Saskaņā ar relevantajiem noteikumiem par iesaistīto valstu ieguldījumu pārvaldību (18) iesaistītajām valstīm līdz katra gada 31. janvārim ir jāziņo valdei par indikatīvajiem finanšu ieguldījumiem, kas veicami attiecīgajā finanšu gadā. To darot, iesaistītajām valstīm būtu jānorāda, kāda daļa no šiem ieguldījumiem nāk no kohēzijas politikas fondiem. — Ja finanšu ieguldījumi tiek pārvaldīti centralizēti (ja atbalsta saņēmējs paraksta vienotu dotāciju nolīgumu ar kopuzņēmumu, kas īsteno ES un valstu ieguldījumus), ERAF programmas resursi tiek izmaksāti īstenošanas struktūrai pēc tam, kad ir atlasīti priekšlikumi un identificēti valsts/reģionālie ieguldījumi. Šajā gadījumā spēkā ir tikai AE noteikumi — gan uzaicinājuma vērtēšanas un atlases, gan izmaksas posmos. — Ja maksājumi tiek koordinēti, valsts iestāde nepārskaita līdzekļus īstenošanas struktūrai, bet atmaksā tos atbalsta saņēmējiem tieši, pamatojoties uz valsts dotāciju nolīgumu. Valsts vai ERAF finansējuma noteikumi attiecas uz visu valsts ieguldījumu. Tomēr uz uzaicinājumu, vērtēšanu un atlasi attiecas tikai AE noteikumi. Neatkarīgi no ieguldījuma īstenošanas veida viena un tā paša uzaicinājuma ietvaros darbības var tikt finansētas no ERAF līdzekļiem kopā ar AE vai programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļiem.

Galvenie procesa posmi. Piemēro gan līdzfinansētām, gan institucionalizētām Eiropas partnerībām (LESD 185. vai 187. pants)

Sagatavošanās/plānošana

— Jaunās Eiropas partnerības tiek identificētas AE stratēģiskās plānošanas un ar to saistītā stratēģiskās koordinācijas procesā. Dalībvalstis ir pilnībā iesaistītas atbilstīgi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašās programmas 6. panta 5. punktam.

Īstenošana, uzraudzība un kontrole

— Partnerībām ir jāizveido uzraudzības sistēma atbilstīgi AE regulas 45. pantā, III pielikumā un V pielikumā noteiktajām prasībām. Šie dati būtu jāievada tajā pašā datu bāzē, kurā ir iekļauti citi AE komponenti. Tādējādi apkopotie dati, kas saistīti ar priekšlikumiem un projektiem, kuri tiek finansēti saskaņā ar Eiropas partnerībām, būs pieejami, izmantojot eCORDA un programmas “Apvārsnis” infopaneli. Papildus galvenajiem AE ietekmes ceļiem ir izstrādāts kopīgu rādītāju kopums Eiropas partnerībām, lai uzraudzītu to darbību atbilstoši juridiskajā pamatā noteiktajiem kritērijiem (piem., papildināmība, atvērtība un sinerģijas). Uzraudzībai būtu jāļauj laika gaitā novērtēt sasniegumus un virzību uz ietekmi, kā arī noteikt iespējamo nepieciešamību īstenot korektīvus pasākumus. Šīs uzraudzības rezultāti tiks izmantoti visu Eiropas partnerību un AE izvērtēšanas ciklu divgadu uzraudzībā. — Saskaņā ar KNR 72. panta 1. punktu VI vāc datus par darbībām, arī partnerību atlasītajiem atbalsta projektiem.

Svarīga informācija

Cik lielu daļu no valsts ieguldījumiem var segt ERAF programma?

Ieguldījums no ERAF programmas var segt valsts ieguldījumus saskaņā ar noteikumiem par līdzfinansējumu un maksimālo atbalsta summu no fondiem katrai KNR 112. pantā un Finanšu regulas 190. pantā noteiktajai prioritātei, ar nosacījumu, ka ir izpildītas KNR 63. panta 9. punktā izklāstītās prasības.

VGAR 25.c pantā ir paredzēti valsts atbalsta saderības nosacījumi, lai varētu piemērot AE attiecināmās izmaksas un finansējuma likmes pētniecības un attīstības projektiem, kas atbalstīti Eiropas partnerības ietvaros.

Vai ERAF programma var segt visus valsts ieguldījumus projektā, ņemot vērā to, ka mēs plānojam valsts līdzfinansējumu atbilstoši prioritātei, nevis projektam?

Jā. Ieguldījumu nodrošina relevantā programma, uz kuru attiecas līdzfinansēšanas noteikumi. Tomēr, tā kā līdzfinansējums ir noteikts prioritāšu līmenī, nevis darbības līmenī, no ES budžeta var segt visus valsts ieguldījumus konkrētai darbībai.

Vai ERAF programmas var izmantot ieguldījumam “natūrā”, nevis projektu finansēšanai?

ERAF programmas var izmantot, lai segtu to dalībvalstu ieguldījumus, kuras piedalās Eiropas partnerībās. Nav svarīgi, vai šādi ieguldījumi ir finansiāli vai natūrā. Iesaistītās dalībvalstis neveic ieguldījumus natūrā institucionalizētām Eiropas partnerībām.

Kā ERAF programmas VI var nodrošināt, ka līdzfinansēta darbība sekmē programmā noteikto rādītāju sasniegšanu?

Eiropas partnerību atlasītos projektus var atbalstīt, ja tie atbilst KNR 73. panta 2. punkta a), b) un g) apakšpunktā noteiktajām prasībām. Tāpēc tiem ir jāveicina programmas rādītāju sasniegšana.

Vai līdzekļus var izmantot citiem mērķiem, ja tie nav iztērēti partnerības projektu finansēšanai?

Šie ieguldījumi tiks novirzīti identificētiem projektiem pēc tam, kad tos būs izvērtējusi un atlasījusi Eiropas partnerības valde. Tāpēc tos nebūs iespējams atgriezt.

Kā šajā kontekstā piemēro ES valsts atbalsta noteikumus?

Valsts atbalsta noteikumus piemēro, ja no dalībvalsts resursiem, to vidū ERAF, piešķirtā publiskā finansējuma atbalsta saņēmējs ir uzņēmums (un ja ir izpildīti visi pārējie LESD 107. panta 1. punktā minētie kumulatīvie nosacījumi valsts atbalsta piešķiršanai). Saskaņā ar VGAR 25.c pantā izklāstītajiem nosacījumiem līdzfinansētie pētniecības un izstrādes projekti var gūt labumu no AE attiecināmajām izmaksām un finansējuma likmēm. Tas attiecas arī uz uzaicinājumiem, ko izsludinājušas partnerības, pamatojoties uz LESD 185. vai 187. pantu, un uzaicinājumiem, kas izsludināti saskaņā ar programmas līdzfinansējuma darbībām. Projektiem ir jābūt transnacionāliem (kurus īsteno vismaz trīs dalībvalstis vai alternatīvi divas dalībvalstis un vismaz viena asociētā valsts), un tiem ir jābūt atlasītiem tādos centralizēti organizētos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, uz kuriem attiecas AE finansēšanas noteikumi (VGAR 25.c panta 3. punkts par attiecināmo izmaksu kategorijām, maksimālajām summām un aprēķina metodēm). Ja ir izpildīti visi VGAR noteiktie piemērojamie nosacījumi, iestādei, kura piešķir atbalstu, nav jāveic atsevišķs valsts atbalsta novērtējums, kā arī nav jāziņo Komisijai par šo atbalstu. Ja uz finansējumu attiecas valsts atbalsta noteikumi un tas neatbilst visiem VGAR 25.c pantā izklāstītajiem nosacījumiem, šiem projektiem nepiemēro vienkāršotu režīmu atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem.

Kādas ir veto tiesības institucionalizētajās Eiropas partnerībās?

Saskaņā ar AE regulas 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu vienas iesaistītās dalībvalsts ieguldījumi ir jāizmanto, lai finansētu šajā iesaistītajā dalībvalstī reģistrētu struktūru līdzdalību. Tāpēc iesaistītās dalībvalstis joprojām kontrolē savus valsts ieguldījumus, jo tām ir veto tiesības attiecībā uz valsts līdzekļu piešķiršanu konkrētam atbalsta saņēmējam (izņēmuma kārtā un pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ), neietekmējot priekšlikuma tiesības saņemt ES finansējumu.

Vai ERAF programmas var atbalstīt biedra naudu / dalības maksu segšanu citās ES struktūrās vai tīklos (piem., EIT partnerībās)?

ERAF līdzfinansētai darbībai ir jāiekļaujas ERAF regulas piemērošanas jomā. Saskaņā ar ERAF regulas 5. panta 1. punkta f) apakšpunktu ERAF ir atļauts atbalstīt tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu un aktivitātes, kurās iesaistītas inovāciju kopas (to vidū tās, kas apvieno uzņēmumus, pētniecības organizācijas un valsts iestādes). Šādu sadarbību var veicināt, iesaistot starptautisku organizāciju.

Saskaņā ar KNR 63. panta 4. punktu visu darbību vai tās daļu var īstenot ārpus dalībvalsts, arī ārpus ES, ja šī darbība veicina programmas mērķu sasniegšanu.

Līdz ar to starptautisko organizāciju biedra naudas neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem un saistībā ar tām nav tiesības saņemt ERAF atbalstu, jo starptautisko organizāciju izvirzītie mērķi parasti ir pārāk plaši, lai atbilstu konkrētai darbībai, ar kuru tiek īstenoti finansēšanas programmas mērķi.

Turpretim dalības maksas parasti atbilst konkrētākām un īpašām aktivitātēm un tāpēc saistībā ar tām var pretendēt uz ERAF atbalstu, ja tās atbilst konkrētai starptautiskas organizācijas darbībai, kas ietilpst ERAF regulas piemērošanas jomā un sniedz pienesumu finansējuma programmas mērķa(-u) sasniegšanā.

5.   Apvienotais finansējums (Teaming)

Ir svarīgi optimizēt un maksimāli palielināt ieguvumus, ko pētniecība un inovācijas var sniegt sabiedrībai, videi un ekonomikai kopumā, kā arī to pienesumu ES mērķu sasniegšanā. Tāpēc ES finansējumam ir jābūt saskaņotam un ir jāizmanto iespējamās sinerģijas. Tas jo īpaši attiecas uz komandsadarbības instrumenta Teaming darbību, kas atbalsta izcilības centra izveidi vai modernizāciju valstī, kura piedalās paplašināšanās pasākumos, proti, veidojot komandsadarbību ar vadošo pētniecības iestādi (progresīvo partneri) citā valstī. Tam ir nepieciešams papildu finansējums no valsts, reģionāla, ES vai privāta avota. Tādēļ šāda darbība AE darba programmā ir apzīmēta kā “sinerģijas” darbība. Paredzams, ka Teaming darbības kļūs par ietekmīgu un jēgpilnu tiltu, jo īpaši starp S3 un izcilību pētniecības un inovācijas jomā, tādējādi stiprinot EPT.

Saistītie tiesību akti

VGAR 25.d pants (valsts atbalsts)

Galvenie procesa posmi

Sagatavošanās/plānošana	AE darba programmā Teaming darbības ir apzīmētas kā “sinerģijas” darbības. Kohēzijas politikas programmas var nodrošināt papildu finansējumu Teaming projektam, lai segtu tādu attiecināmo izmaksu kopumu, kas ir nošķirtas no AE segtajām izmaksām, ja ir izpildītas KNR 73. panta 4. punktā izklāstītās prasības.
Atbalsta piešķiršana	Tiek izsludināti divi atsevišķi uzaicinājumi (ERAF un AE). AE priekšlikumā ir jāiekļauj skaidrs apraksts par papildinošo projektu, ko atbalsta ERAF vai citi finansējuma avoti. Attiecīgā gadījumā šajā aprakstā būtu jāiekļauj izmaksu kategorijas, tehniskās infrastruktūras specifikācijas, provizoriskais ēku un iekārtu plānojums, izmaksu un ieguvumu analīze utt. Šo aprakstu izvērtēs arī neatkarīgi eksperti saskaņā ar AE noteikumiem un atlases kritērijiem.
Īstenošana	ERAF programma atbalsta pētniecības un inovācijas projektus, kas papildina AE, lai gan ar atšķirīgu attiecināmo izmaksu kopumu. Grozītajā VGAR 25.d pantā ir definēti saderības nosacījumi, kuriem ir jābūt izpildītiem, lai varētu piešķirt valsts atbalstu (arī no ERAF resursiem) līdzfinansētiem pētniecības un inovācijas projektiem, kas papildina Teaming darbības (šādos gadījumos piemēro AE attiecināmās izmaksas un finansējuma likmes). Turklāt saskaņā ar grozīto VGAR 25.d pantu ar publisku investīciju atbalstu ir atļauts segt pat 70 % no tādām investīcijām infrastruktūrā, kas veiktas Teaming darbības ietvaros (arī ievērojot noteiktus nosacījumus). Tiek veikts projekta priekšlikuma vienots izvērtējums, kas aptver abas projekta daļas (t. i., AE daļu un daļu, kas attiecas uz izvēlētu papildu finansējuma avotu, piem., kohēzijas politikas programmu). Tas ir nepieciešams, lai varētu piemērot grozīto VGAR 25.d pantu, saskaņā ar kuru papildu finansējuma avota pārvaldītājiem ir atļauts attiecīgajai darbībai piemērot AE noteiktās attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķina metodes.

6.   Augšupēja un lejupēja sinerģija

Augšupējā/lejupēja sinerģija rodas, ja ES atbalsts nodrošina (galvenokārt ar AE un ERAF programmām) saskaņotu un vienmērīgu sistēmu visos pētniecības un inovācijas procesa posmos (no spēju veidošanas un fundamentālajiem pētījumiem līdz komercializācijai un inovatīvu risinājumu ieviešanai privātos uzņēmumos). Šādas sinerģijas sniedz īpašu pievienoto vērtību, ja tās rodas jomās, kas saistītas ar galvenajiem ES politikas mērķiem un piedāvā iespēju veikt būtiskus uzlabojumus ekonomikā plašākā mērogā.

Šādu sinerģiju attīstībai ir nepieciešama cieša sadarbība starp relevantajiem dalībniekiem, jo īpaši ES un valstu iestādēm, kas iesaistītas AE un ERAF atbalsta plānošanā un īstenošanā.

Piemēram, AE misijas (19) nodrošina jaunus veidus misijās identificēto problēmu risināšanai un transformatīvus risinājumus, kas var palīdzēt paātrināt labāko pieejamo tehnoloģiju ieviešanu. Praktiski piemēri iespējamām piecu ES misiju sinerģijām ar ERAF ir izklāstīti šā dokumenta pielikumā.

Lai veicinātu šo izplatību, jaunā programmas “Apvārsnis” izplatīšanas un izmantošanas stratēģija veicinās integrētu pieeju, veidojot un uzturot misiju rezultātu portfeļus un apvienojot tos ar integrētu pakalpojumu ekosistēmu (piem., platforma Horizon Results (“Apvāršņa” rezultāti) un pakete Horizon Results Booster (“Apvāršņa” rezultātu atbalsts)) un iniciatīvām (piem., pasākumiem un darbsemināriem). Tādējādi valsts un reģionālo investoru un politikas veidotāju uzmanība tiks pievērsta nepārprotamam pētniecības un inovācijas rezultātu kopumam. Jaunajā programmas “Apvārsnis” izplatīšanas un izmantošanas stratēģijā ir uzsvērtas arī AE darba programmas tēmas, lai uzaicinājuma pieteikuma iesniedzēji apsvērtu to, vai viņi var izmantot iespējamās sinerģijas ar citām ES programmām.

Pieņemot lēmumu par to, kā piemērot AE pētniecības un inovācijas rezultātus, izmantojot Interreg programmas (kā papildu veidu, kā palielināt reģionu piekļuvi kvalitatīviem pētniecības un inovācijas rezultātiem), tiks ņemta vērā pieredze, kas gūta ceturtajā Interreg Centrāleiropas uzaicinājumā izmantot esošo projektu rezultātus saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” (un citām ES programmām). Turpmākiem centieniem šajā virzienā pienesumu sniegs zināšanas un pieredze, kas iegūta partneru piemeklēšanas iniciatīvās (piem., jaunais programmu “Apvārsnis” un Interreg sinerģiju kartēšanas rīks, kas apvieno tematisko un reģionālo informāciju, lai identificētu iespējamās sinerģijas starp šīm divām finansējuma plūsmām).

Šīs pieejas un risinājumi var arī palīdzēt valsts pārvaldes iestādēm attīstīt jaunas spējas un sniegt jaunus pakalpojumus. Tas ir īpaši svarīgi mazāk attīstītiem un perifēriem reģioniem, kuri mazākā apjomā spēj absorbēt jaunas tehnoloģijas un pārvaldīt sistēmiskas pārmaiņas.

Tāpēc daudzi no šiem reģioniem var paplašināt demonstrējumus, inovāciju un tehnoloģiju nodošanas pasākumus, izmantojot kohēzijas politikas resursus, lai palīdzētu sasniegt programmas mērķus. Reģioni, kas ir identificējuši prioritātes stratēģijās, kuras saistītas ar konkrētu misijas jomu, var attīstīt sinerģijas ar šo misiju (20), lai atbalstītu jaunu pieeju transformatīvo ceļu attīstībai izstrādi un/vai lejupēju ieviešanu. Piemēram, AE misijas var nodrošināt virzieniskumu; veicināt reģionālo attīstību; sekmēt starpdisciplināru un daudzlīmeņu pārvaldību; iesaistīt plašu sabiedrību un vietējā/reģionālā līmeņa ieinteresētās personas; publiskot kohēzijas politikas investīciju un piekļuvi jauniem tīkliem, politikas mācību platformām un finansēšanas instrumentiem.

Reģioniem ir svarīga loma ūdeņraža ekonomikas uzsākšanā, jo īpaši Ūdeņraža ielejās (21). Tie nodrošina ūdeņraža ražošanu, transportēšanu, uzglabāšanu un izmantošanu reģionālā vai vietējā līmenī, un tie ir būtiski REPowerEU mērķu sasniegšanai (22). Tīra ūdeņraža kopuzņēmumam ir ilggadīga pieredze, atbalstot Ūdeņraža ieleju izveidi ES. Šīs veiksmīgās koncepcijas tālākai ieviešanai visās dalībvalstīs būs nepieciešama ievērojama resursu apvienošana.

Piemēram, atjaunīgajam ūdeņradim būs izšķiroša nozīme, lai aizstātu dabasgāzi, ogles un naftu grūti dekarbonizējamās nozarēs un transportā. REPowerEU nosaka mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt, ka iekšzemē tiek saražoti 10 miljoni tonnu atjaunīgā ūdeņraža un 10 miljoni tonnu atjaunīgā ūdeņraža tiek importēti. Reģioniem ir svarīga loma ūdeņraža ekonomikas uzsākšanā ES, jo īpaši Ūdeņraža ielejās. Ūdeņraža ielejas nodrošina ūdeņraža ražošanu, transportēšanu, uzglabāšanu un izmantošanu reģionālā vai vietējā līmenī, un tās ir būtiskas REPowerEU mērķu sasniegšanas kontekstā. Tīra ūdeņraža kopuzņēmumam un tā priekšgājējiem ir ilggadīga pieredze, atbalstot Ūdeņraža ieleju izveidi ES. Pašlaik ES ir 23 Ūdeņraža ielejas desmit dalībvalstīs. Šīs veiksmīgās koncepcijas tālākai ieviešanai visās dalībvalstīs būs nepieciešama ievērojama resursu apvienošana.

Piemērs. Sinerģijas saistībā ar jauno Eiropas inovāciju programmu

Sinerģijas var atbalstīt jaunās Eiropas inovāciju programmas un jo īpaši 3. pamatiniciatīvas īstenošanu, kuras mērķis ir stiprināt un savstarpēji savienot reģionālās inovāciju ekosistēmas un mazināt inovāciju plaisu.

---

(1)  Tas var attiekties arī uz netiešā pārvaldībā īstenotiem ES fondiem.

(2)  Ņemot vērā tieši pārvaldīto Savienības programmu (piem., AE, “Digitālā Eiropa” (DEP), Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)) noteikumu saskaņošanu attiecībā uz sinerģijām ar programmām, ko īsteno pēc dalītās pārvaldības principa, šajā dokumentā aplūkotos elementus var uzskatīt par vadlīnijām sinerģiju īstenošanai starp šādām tieši pārvaldītām Savienības programmām un ERAF programmām, vienlaikus rūpīgi apsverot katra piemērojamā juridiskā pamata specifiku un rīcībpolitikas apsvērumus, kas attiecināmi uz katru no šīm programmām.

(3)  COM(2020) 628 final, 2020. gada 30. septembrī.

(4)  COM(2021) 407 final.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(6)  Lai gan šajā dokumentā galvenā uzmanība ir pievērsta programmā “Apvārsnis Eiropa” paredzētajiem izcilības zīmogiem, iespēja piešķirt izcilības zīmogus ir noteikta arī 14 citu ES daudzgadu finanšu shēmas programmu (“Digitālā Eiropa”, Vienotā tirgus programma, LIFE, “Radošā Eiropa”, Erasmus+, kosmosa programma, Eiropas Solidaritātes korpuss, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, programma “Tiesiskums”, programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, Euratom, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, Integrētās robežu pārvaldības fonds un Iekšējās drošības fonds) pamatdokumentos.

(7)  Sk. KNR 73. panta 2. punkta a), b) un g) apakšpunktu un 73. panta 4. punktu.

(8)  Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp., ar grozījumiem). Grozītās regulas teksta konsolidētā redakcija Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē ir pieejama tikai informatīvos nolūkos; https://ec.europa.eu/competition-policy/state-aid/legislation/regulations_en.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013.

(10)  Padomes Lēmums (ES) 2021/764 (2021. gada 10. maijs), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un atceļ Lēmumu 2013/743/ES.

(11)  EIP 2022. gada darba programma.

(12)  Ir iespējama arī pārvietošana uz citām tieši pārvaldītām programmām, sk., piem., EISI regulas 4. panta 14. punktu, ko piemēro digitālajam sektoram, un regulas, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” (DEP regula), 9. panta 5. punktu.

(13)  Sk. 4.2. tabulu partnerības nolīguma paraugā (KNR II pielikums) “Pārvietojumi uz instrumentiem, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība”, kurā ir paredzēts identificēt konkrēto instrumentu, uz kuru tiek pārvietotas ERAF summas.

(14)  KNR 26. panta 1. punktā noteiktajās robežās.

(15)  Būtu jāņem vērā, ka DEP regulas 23. panta 1. punktā, kā arī, piem., EISI 2 regulas 19. panta 1. punktā ir ietverti noteikumi, kas ir identiski AE regulas 15. panta 4. punktā izklāstītajiem noteikumiem. Tas savukārt ļauj salāgot īstenošanas pasākumus attiecībā uz kumulatīvo finansējumu starp šīm programmām.

(16)  Šajā vadlīniju dokumentā galvenā uzmanība ir pievērsta sinerģijai starp AE un ERAF programmām, bet līdzīgu loģiku piemēro arī citām programmām, kas uzskaitītas 15. panta 3. punktā.

(17)  AE ir tikai viena LESD 185. panta iniciatīva: Eiropas metroloģijas partnerība, kuru vada EURAMET.

(18)  Padomes Regulas (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, 12. pants.

(19)  Sīkāku informāciju par ES misijām pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” sk. vietnē https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/funding/funding-opportunities/funding-programmes-and-open-calls/horizon-europe/eu-missions-horizon-europe_en#what.

(20)  ES misijas ir jaunums pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2027. gadam. ES misijas ir Komisijas koordinēti centieni apvienot nepieciešamos resursus attiecībā uz finansēšanas programmām, politiku un noteikumiem, kā arī citām aktivitātēm. To mērķis ir arī mobilizēt un aktivizēt publiskā un privātā sektora dalībniekus, piem., ES dalībvalstis, reģionālās un vietējās pašvaldības, pētniecības institūtus, lauksaimniekus un zemes apsaimniekotājus, uzņēmējus un investorus, lai radītu reālu un ilgstošu ietekmi. Misijas sadarbosies ar plašu sabiedrību nolūkā veicināt jaunu risinājumu un pieeju ieviešanu sabiedrībā. Pastāv piecas ES misijas (“Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, “Uzveikt vēzi”, “Mūsu okeānu un ūdeņu atjaunošana līdz 2030. gadam”, “100 klimatneitrālas viedpilsētas līdz 2030. gadam”, “Augsnes kurss Eiropai”).

(21)  Ūdeņraža ieleju viedās specializācijas partnerība un ūdeņraža pilotprojekts (Ūdeņraža ielejas. Viedās specializācijas platforma (europa.eu).

(22)  REPowerEU (COM(2022) 230 final) nosaka mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt, ka iekšzemē tiek saražoti 10 miljoni tonnu atjaunīgā ūdeņraža un 10 miljoni tonnu atjaunīgā ūdeņraža tiek importēti.

Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām (1):

2,00 % 2022. gada 1. novembris

Euro maiņas kurss (2)

2022. gada 3. novembris

(2022/C 421/04)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	0,9753
JPY	Japānas jena	144,58
DKK	Dānijas krona	7,4433
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87228
SEK	Zviedrijas krona	10,9320
CHF	Šveices franks	0,9889
ISK	Islandes krona	144,90
NOK	Norvēģijas krona	10,3543
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,539
HUF	Ungārijas forints	407,87
PLN	Polijas zlots	4,7090
RON	Rumānijas leja	4,9013
TRY	Turcijas lira	18,1602
AUD	Austrālijas dolārs	1,5517
CAD	Kanādas dolārs	1,3452
HKD	Hongkongas dolārs	7,6560
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6957
SGD	Singapūras dolārs	1,3878
KRW	Dienvidkorejas vona	1 391,75
ZAR	Dienvidāfrikas rands	18,0173
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,1367
HRK	Horvātijas kuna	7,5375
IDR	Indonēzijas rūpija	15 400,20
MYR	Malaizijas ringits	4,6271
PHP	Filipīnu peso	57,463
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,091
BRL	Brazīlijas reāls	5,0262
MXN	Meksikas peso	19,2363
INR	Indijas rūpija	80,8845

---

(1)  Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.

(2)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

(2022/C 421/05)

Saskaņā ar 35. panta 3. punktu Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), ir pieņemts lēmums aizliegt zveju, kā noteikts tabulā.

Aizlieguma datums un laiks	28.9.2022.
Ilgums	28.9.2022.–31.12.2022.
Dalībvalsts	Itālija
Krājums vai krājumu grupa	ARS/GF8-11
Suga	Sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea)
Zona	8., 9., 10., 11. ĢAA
Zvejas kuģu tips	—
Atsauces numurs	09/TQ110

---

(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

Paziņojums par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu

(2022/C 421/06)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums (1) par spēkā esošo konkrēta Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam noteikto antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām, atbilstīgi 11. panta 2. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (2) (“pamatregula”), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu. .

1.   Pārskatīšanas pieprasījums

Pieprasījumu 2022. gada 2. augustā iesniedza Tech-Fab Europe (“pieprasījuma iesniedzējs”) Savienības konkrētu stikla šķiedras sieta audumu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē.

Dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām, iekļauta pieprasījuma atklātā versija un analīze par to, cik liels ir Savienības ražotāju atbalsts pieprasījumam. Šā paziņojuma 5.6. punktā ir sniegta informācija par piekļuvi lietas materiāliem, kas pieejami ieinteresētajām personām.

2.   Pārskatāmais ražojums

Pārskatāmais ražojums ir konkrēti stikla šķiedras sieta audumi (izņemot stikla šķiedras diskus), kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm, kas sver vairāk nekā 35 g/m2 (“pārskatāmais ražojums”) un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7019 63 00, ex 7019 64 00, ex 7019 65 00, ex 7019 66 00 un ex 7019 69 90 (TARIC kodi 7019630019, 7019640019, 7019650018, 7019660018 un 7019699019). KN un TARIC kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

3.   Spēkā esošie pasākumi

Patlaban ir spēkā galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1993 (3), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/788 (4).

4.   Pārskatīšanas pamatojums

Pieprasījums ir pamatots ar to, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums.

4.1.    Apgalvojums par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

4.1.1.   Apgalvojums par dempinga no ĶTR turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

Lai pamatotu apgalvojumus par nozīmīgiem kropļojumiem, pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz informāciju, kas ietverta Komisijas dienestu 2017. gada 20. decembrī sniegtajā ziņojumā par valsti, kurā aprakstīti konkrētie tirgus apstākļi ĶTR (5). Konkrētāk, pieprasījuma iesniedzējs norādīja uz tādiem kropļojumiem kā valsts klātbūtne kopumā un uz konkrētākiem kropļojumiem, kas ietekmē ķīmijas nozari, kā arī uz nodaļām par izejmateriāliem un enerģētiku. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs izmantoja publiski pieejamu informāciju, konkrētāk, Ķīnas Tautas Republikas Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības 14. piecgades plānu un Ilgtermiņa mērķu izklāstu 2035. gadam. Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs balstījās arī uz Komisijas konstatējumiem nesenās antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās (6).

Tādēļ, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, apgalvojums par dempinga no ĶTR atkārtošanos ir balstīts uz salīdzinājumu starp salikto normālo vērtību, kam pamatā ir ražošanas un pārdošanas izmaksas, kuras atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības atbilstošā reprezentatīvā valstī, un pārskatāmā ražojuma eksporta cenu (EXW līmenī), kad to pārdod eksportam uz konkrētām trešām valstīm, ņemot vērā to, ka TARIC kodu līmenī patlaban importa apjoms no ĶTR Savienībā nav liels.

Pamatojoties uz iepriekš minēto salīdzinājumu, kas liecina par dempingu, pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka dempings no ĶTR varētu atkārtoties.

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvo – tas, ka TARIC kodu līmenī importa apjoms no ĶTR Savienībā nav liels, neatbilst tā rīcībā esošajai informācijai par importa no Ķīnas klātbūtni Savienības tirgū. Šajā sakarā pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvo, ka dempings turpinās. Apgalvojums ir balstīts uz salīdzinājumu starp salikto normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kuras atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvā valstī, un pārskatāmā ražojuma eksporta cenu (EXW līmenī), kad to pārdod eksportam uz Savienību.

Šādi aprēķinātās dempinga starpības ĶTR ir ievērojamas.

Ņemot vērā pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka, ievērojot pamatregulas 5. panta 9. punktu, ir pietiekami pierādījumi, kas liek domāt, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ, kuri ietekmē cenas un izmaksas, nav atbilstoši izmantot iekšzemes cenas un izmaksas attiecīgajā valstī, un tādējādi ir pamatoti sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

Ziņojums par valsti ir iekļauts dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē (7).

4.2.    Apgalvojums par kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka kaitējums no attiecīgās valsts varētu turpināties vai atkārtoties.

Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka tad, ja pasākumus vairs nepiemērotu, pārskatāmā ražojuma pašreizējais importa apjoms no attiecīgās valsts uz Savienību varētu palielināties. Tas ir saistīts ar ievērojamas neizmantotas jaudas esību attiecīgajā valstī un Eiropas Savienībs tirgus pievilcīgumu izmēra un cenu ziņā.

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka pastāv iespējamība, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, no attiecīgās valsts būtiski palielinoties importam par dempinga cenām, var tikt radīts turpmāks kaitējums vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

5.   Procedūra

Pēc apspriešanās ar komiteju, kura izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami dempinga un kaitējuma iespējamības pierādījumi, kas pamato termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, Komisija ar šo sāk pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

Pārskatīšanā tiks noteikts, vai pasākumu beigšanās varētu izraisīt ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma dempinga turpināšanos vai atkārtošanos un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

Komisija arī vērš ieinteresēto personu uzmanību uz publicēto Paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (8), kas varētu būt piemērojams šai procedūrai.

5.1.    Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvers laika posmu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvers laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

5.2.    Piezīmes par pieprasījumu un izmeklēšanas sākšanu

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas sniegt piezīmes par pieprasījumu (arī par jautājumiem, kas attiecas uz kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos un uz cēloņsakarību) vai jebkādiem aspektiem attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu (arī to, cik lielā mērā šis pieprasījums tiek atbalstīts), tas jāizdara 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (9).

Visi uzklausīšanas pieprasījumi par izmeklēšanas sākšanu jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

5.3.    Dempinga turpināšanās un atkārtošanās iespējamības noteikšanas procedūra

Komisija termiņbeigu pārskatīšanā pārbauda eksportu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikts uz Savienību, un neatkarīgi no eksporta uz Savienību apsver, vai to uzņēmumu situācija, kuri ražo un pārdod pārskatāmo ražojumu attiecīgajā valstī, ir tāda, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, ir iespējama eksporta par dempinga cenām uz Savienību turpināšanās vai atkārtošanās.

Tādēļ Komisijas veiktajā(-ajās) izmeklēšanā(-ās) tiek aicināti piedalīties visi pārskatāmā ražojuma ražotāji (10) attiecīgajā valstī, ieskaitot tos, kas nepiedalījās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi.

5.3.1.   Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem attiecīgajā valstī

Ņemot vērā, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā varētu būt iesaistīts liels skaits valsts ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ar šo tiek aicināti 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas sniegt Komisijai informāciju par saviem uzņēmumiem. Šī informācija jāsniedz, izmantojot elektronisko platformu TRON.tdi: https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/tdi/form/R781_SAMPLING_FORM_FOR_EXPORTING_PRODUCER. Informācija par piekļuvi elektroniskajai platformai Tron ir pieejama 5.6. un 5.9. punktā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju izlases izveidei, tā sazināsies arī ar attiecīgās valsts iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju apvienībām attiecīgajā valstī.

Ja ir vajadzīga izlase, tad ražotāji tiks atlasīti, ņemot vērā uz Eiropas Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo ražošanas, pārdošanas vai eksporta apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem attiecīgajā valstī, attiecīgās valsts iestādēm un ražotāju apvienībām vajadzības gadījumā ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Pēc tam, kad Komisija būs saņēmusi informāciju, kas vajadzīga ražotāju izlases izveidei, tā informēs attiecīgās personas, vai tā ir izlēmusi šīs personas iekļaut izlasē. Ja vien nav norādīts citādi, izlasē iekļautajiem ražotājiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par to iekļaušanu izlasē, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajām personām, Komisija pievienos paziņojumu par izveidoto izlasi. Piezīmes par izveidoto izlasi jāsaņem 3 dienu laikā no dienas, ka paziņots lēmums par izlasi.

Attiecīgās valsts ražotājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2633.

Neskarot iespējamu pamatregulas 18. panta piemērošanu, uzņēmumi, kuri piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, tiks uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojās.

5.3.2.   Papildu procedūra attiecībā uz ĶTR, kas ir pakļauta būtiskiem izkropļojumiem

Visas ieinteresētās personas ar šo tiek aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Komisija jo īpaši aicina visas ieinteresētās personas paziņot savu viedokli par pieprasījumā norādītajiem izejresursiem un harmonizētās sistēmas (HS) kodiem, ierosināt atbilstošu(-as) izmeklējamā ražojuma reprezentatīvo(-ās) valsti(-is) un norādīt pārskatāmā ražojuma ražotājus šajās valstīs. Minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu, Komisija tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas ar paziņojumu lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, informēs izmeklēšanā iesaistītās personas par attiecīgajiem avotiem, kurus tā plāno izmantot, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu noteiktu normālo vērtību ĶTR. Tiks izmantoti visi avoti, tostarp vajadzības gadījumā tiks izvēlēta arī atbilstoša reprezentatīva trešā valsts. Izmeklēšanā iesaistītajām personām atvēl 10 dienas piezīmju sniegšanai no dienas, kurā šis paziņojums pievienots lietas materiāliem.

Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju attiecībā uz ĶTR pieprasījuma iesniedzēja ieteiktās iespējamās reprezentatīvās trešās valstis ir Krievija un Indija. Lai galu galā izvēlētos atbilstošo reprezentatīvo trešo valsti, Komisija pārbaudīs, vai ir tādas valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR, kurās ražo un pārdod pārskatāmo ražojumu un kurās attiecīgie dati ir viegli pieejami. Ja ir vairāk par vienu šādu valsti, priekšroku attiecīgā gadījumā dos valstīm ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

Saistībā ar attiecīgajiem avotiem Komisija aicina visus ĶTR ražotājus 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas sniegt informāciju par pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantotajiem materiāliem (neapstrādātiem un pārstrādātiem) un enerģiju. Šī informācija jāsniedz, izmantojot elektronisko platformu TRON.tdi: https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/tdi/form/R781_INFO_ON_INPUTS_FOR _EXPORTING_PRODUCER_FORM. Informācija par piekļuvi elektroniskajai platformai Tron ir pieejama 5.6. un 5.9. punktā.

Turklāt faktu informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu izmaksas un cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, jāiesniedz 65 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Šādai faktu informācijai jābūt ņemtai tikai no publiski pieejamiem avotiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumu par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tā anketu darīs pieejamu arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai.

5.3.3.   Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (11) (12)

Šajā izmeklēšanā tiek aicināti piedalīties nesaistīti pārskatāmā ražojuma importētāji Savienībā no attiecīgās valsts, ieskaitot tos, kas nepiedalījās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi.

Ņemot vērā, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kuri darbojas to vārdā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Šīm personām tas jāizdara 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas, sniedzot Komisijai šā paziņojuma pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto attiecīgās valsts izcelsmes pārskatāmā ražojuma lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajā personām, Komisija pievienos arī paziņojumu par izveidoto izlasi. Piezīmes par izveidoto izlasi jāsaņem 3 dienu laikā no dienas, ka paziņots lēmums par izlasi.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem darīs pieejamas anketas. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē.

Nesaistītiem importētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2633.

5.4.    Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības noteikšanas procedūra un izmeklēšanas procedūra attiecībā uz Savienības ražotājiem

Lai noteiktu, vai varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei, Komisija aicina izmeklēšanā piedalīties Savienības ražotājus, kas ražo pārskatāmo ražojumu.

Ņemot vērā, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā ir iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase notiek saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Komisija ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Sīkāka informācija atrodama dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām.

Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Turklāt citiem Savienības ražotājiem (vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā), kuri uzskata, ka būtu pamatoti viņus iekļaut izlasē, ieskaitot Savienības ražotājus, kas nesadarbojās izmeklēšanā(-ās), kuras/kuru rezultātā tika pieņemti spēkā esošie pasākumi, ir jāsazinās ar Komisiju 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas. Ja vien nav norādīts citādi, visas piezīmes par provizorisko izlasi jāsaņem 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Komisija paziņos visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai Savienības ražotāju apvienībām, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Ja vien nav norādīts citādi, atlasītajiem Savienības ražotājiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par to iekļaušanu izlasē, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Savienības ražotājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2633.

5.5.    Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks apstiprināts, ka dempings un kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties, tad saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm.

Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, lietotāji un to pārstāvju apvienības, arodbiedrības un patērētāju pārstāvju organizācijas tiek aicinātas sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm.

Ja vien nav norādīts citādi, informācija, kas attiecas uz Savienības interešu novērtējumu, jāiesniedz 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu.

Anketas, arī izmeklējamā ražojuma lietotājiem aizpildāmā anketa, ir iekļautas lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2633. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem, kuri apliecina tās pamatotību.

5.6.    Ieinteresētās personas

Lai piedalītos izmeklēšanā, ieinteresētajām personām, piemēram, ražotājiem attiecīgajā valstī, Savienības ražotājiem, importētājiem un to pārstāvju apvienībām, lietotājiem, arodbiedrībām un to pārstāvju apvienībām, arodbiedrībām un patērētāju pārstāvju organizācijām vispirms ir jāpierāda, ka pastāv objektīva saikne starp to darbībām un pārskatāmo ražojumu.

Ja ražotāji attiecīgajā valstī, Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, dara pieejamu informāciju saskaņā ar 5.3.1., 5.3.3. un 5.4. punktā aprakstītajām procedūrām, tie tiks uzskatīti par ieinteresētajām personām ar noteikumu, ka pastāv objektīva saikne starp to darbībām un pārskatāmo ražojumu.

Citas personas varēs piedalīties izmeklēšanā ieinteresēto personu statusā tikai no brīža, kad tās piesakās, un ja pastāv objektīva saikne starp to darbībām un pārskatāmo ražojumu. Personas atzīšana par ieinteresēto personu neskar pamatregulas 18. panta piemērošanu.

Ieinteresētajām personām pieejamajiem dokumentiem var piekļūt lapā Tron.tdi: https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI. Lai saņemtu piekļuves tiesības, lūdzam sekot norādījumiem minētajā lapā (13).

5.7.    Cita rakstiski sniedzama informācija

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

5.8.    Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iesniegšanas iemesli, kā arī kopsavilkums par to, ko ieinteresētā persona uzklausīšanā vēlas apspriest. Uzklausīšanā tiks aplūkoti tikai tie jautājumi, ko ieinteresētās personas būs iepriekš iesniegušas rakstiski.

Principā uzklausīšanā nevar sniegt faktu informāciju, kas vēl nav iekļauta lietas materiālos. Tomēr labas pārvaldības labad un lai Komisijas dienesti varētu turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas var tikt aicinātas iesniegt jaunu faktu informāciju pēc uzklausīšanas.

5.9.    Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas nepārprotami ļauj Komisijai a) šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visa rakstiska iesniegta informācija, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi Sensitive (14). Personas, kas šīs izmeklēšanas gaitā iesniedz informāciju, ir aicinātas pamatot savu pieprasījumu saglabāt konfidencialitāti.

Personām, kuras sniedz informāciju ar norādi Sensitive, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsniedz tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi For inspection by interested parties. Minētajiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nenorāda pamatotu iemeslu, kāpēc tā lūdz saglabāt konfidencialitāti, vai nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, Komisija šādu informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju, ieskaitot pieprasījumus tikt reģistrētam par ieinteresēto personu, skenētas pilnvaras un izziņas, un pieprasījumus sniegt elektroniskajā platformā TRON.tdi (https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI). Ja ieinteresētās personas atbild elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami informācijas elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: https://circabc.europa.eu/ui/group/2e3865ad-3886-4131-92bb-a71754fffec6/library/c8672a13-8b83-4129-b94c-bfd1bf27eaac/details. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums / vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Iepriekš minētajos norādījumos par saziņu ar ieinteresētajām personām ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, kā arī ar principiem, kas piemērojami elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu sūtāmai informācijai.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate G

Office: CHAR 04/039

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

TRON.tdi: https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/tdi

E-pasts:

—	Par dempinga jautājumiem: TRADE-OPEN-MESH-R781-DUMPING@ec.europa.eu

—	jautājumiem par kaitējumu un Savienības interesēm, kā arī, lai nosūtītu aizpildītu pielikumu, kas pievienots šim paziņojumam: TRADE-OPEN-MESH-R781-INJURY@ec.europa.eu

6.   Izmeklēšanas grafiks

Ievērojot pamatregulas 11. panta 5. punktu, izmeklēšanu parasti pabeidz 12 mēnešu laikā un katrā ziņā ne vēlāk kā 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas.

7.   Informācijas iesniegšana

Parasti ieinteresētās personas var iesniegt informāciju tikai termiņā, kas precizēts šā paziņojuma 5. punktā.

Lai izmeklēšanu pabeigtu obligātajā termiņā, Komisija vairs nepieņems dokumentus no ieinteresētajām personām pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par izpausto galīgo informāciju, vai attiecīgā gadījumā pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par papildus izpausto galīgo informāciju.

8.   Iespēja iesniegt piezīmes par citu personu iesniegto informāciju

Lai nodrošinātu tiesības uz aizstāvību, ieinteresētajām personām būtu vajadzīga iespēja sniegt piezīmes par informāciju, ko iesniegušas citas ieinteresētās personas. To darot, ieinteresētās personas var aplūkot tikai tos jautājumus, kas jau apskatīti pārējo ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā, un nevar izvirzīt jaunus jautājumus.

Ja vien nav norādīts citādi, piezīmes par informāciju, ko, reaģējot uz izpaustajiem galīgajiem konstatējumiem, sniegušas citas ieinteresētās personas, jāiesniedz 5 dienu laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par galīgajiem konstatējumiem. Ja tiek izpausta galīgā papildinformācija, tad piezīmes, ko, reaģējot uz izpausto papildinformāciju, sniedz citas ieinteresētās personas, jāiesniedz 1 dienas laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par izpausto papildinformāciju, ja vien nav norādīts citādi.

Noteiktais laikposms neskar Komisijas tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos no ieinteresētajām personām pieprasīt papildu informāciju.

9.   Šajā paziņojumā noteikto termiņu pagarināšana

Ikviena šajā paziņojumā noteikta termiņa pagarinājumu var pieprasīt tikai ārkārtas apstākļos, un pagarinājums tiek piešķirts tikai ar pienācīgu pamatojumu. Katrā ziņā pagarinājums termiņam, kurā jāsniedz atbildes uz anketu jautājumiem, parasti nepārsniedz 3 dienas un principā nepārsniedz 7 dienas. Tā termiņa pagarinājums, kurā iesniedzama pārējā šajā paziņojumā par procedūras sākšanu norādītā informācija, nepārsniedz 3 dienas, ja vien netiek pierādīts, ka ir bijuši ārkārtas apstākļi.

10.   Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai, nesniedz to noteiktajā termiņā vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai būtu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

11.   Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var pieprasīt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietas materiāliem, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņus un visus pārējos pieprasījumus par ieinteresēto personu un trešo personu tiesībām uz aizstāvību, kuri varētu rasties procedūras gaitā.

Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu un mediāciju starp ieinteresēto(-ajām) personu(-ām) un Komisijas dienestiem, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Uzklausīšanas amatpersona izskatīs pieprasījumu pamatojumu. Šādai uzklausīšanai būtu jānotiek tikai tad, ja pienācīgā laikā jautājumi nav atrisināti ar Komisijas dienestiem.

Lai neapdraudētu pareizu procedūras norisi, pieprasījumi jāiesniedz laikus un bez kavēšanās. Tālab ieinteresētajām personām uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās būtu jāpieprasa iespējami agri pēc notikuma, kura dēļ vajadzīga šāda iesaistīšanās. Ja uzklausīšanas pieprasījumi ir iesniegti ar novēlotiem termiņiem, uzklausīšanas amatpersona, pienācīgi ņemot vērā labas pārvaldības intereses un izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu, izskatīs šādu kavētu pieprasījumu iemeslus, izvirzīto jautājumu raksturu un šo jautājumu ietekmi uz aizstāvības tiesībām.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

https://policy.trade.ec.europa.eu/contacts/hearing-officer_en

12.   Iespēja pieprasīt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu

Šī termiņbeigu pārskatīšana ir sākta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, tāpēc tās konstatējumu dēļ spēkā esošie pasākumi netiks grozīti, bet atbilstoši pamatregulas 11. panta 6. punktam tiks atcelti vai saglabāti.

Ja kāda ieinteresētā persona uzskata, ka ir pamats pārskatīt pasākumus tā, lai būtu iespējams tos grozīt, attiecīgā persona var pieprasīt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

Personas, kuras vēlas pieprasīt šādu pārskatīšanu, kas tiktu veikta neatkarīgi no šajā paziņojumā minētās termiņbeigu pārskatīšanas, var sazināties ar Komisiju, izmantojot iepriekš norādīto adresi.

13.   Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā savāktos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (15).

Paziņojums par datu aizsardzību, ar ko visas personas tiek informētas par personas datu apstrādi Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbību ietvaros, ir pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē

https://policy.trade.ec.europa.eu/enforcement-and-protection/trade-defence_en

---

(1)  OV C 63, 7.2.2022., 11. lpp.

(2)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1993 (2017. gada 6. novembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, attiecinot to arī uz konkrētu stikla šķiedras sieta audumu importu, ko nosūta no Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Taivānas un Taizemes, deklarējot vai nedeklarējot minēto valstu izcelsmi (OV L 288, 7.11.2017., 4. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/788 (2018. gada 30. maijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/1993, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, attiecinot to arī uz konkrētu stikla šķiedras sieta audumu importu, ko nosūta no Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Taivānas un Taizemes, deklarējot vai nedeklarējot minēto valstu izcelsmi (OV L 134, 31.5.2018., 5. lpp.).

(5)  Komisijas dienestu darba dokuments On Significant Distortions in the Economy of the People's Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations, 2017. gada 20. decembrī., SWD(2017) 483 final/2, pieejams: https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2017/december/tradoc_156474.pdf

(6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/492 (2020. gada 1. aprīlis), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam (OV L108, 6.4.2020., 1. lpp.). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/776 (2020. gada 12. jūnijs), ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/492, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam (OV L 189, 15.6.2020., 1. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/870 (2020. gada 24. jūnijs), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu kompensācijas maksājumu, kas noteikts Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam, un piemēro galīgo kompensācijas maksājumu Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu reģistrētajam importam (OV L 201, 25.6.2020., 10. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/328 (2021. gada 24. februāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam (OV L 65, 25.2.2021., 1. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2287 (2021. gada 17. decembris), ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārveidotās alumīnija folijas importam un groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/2170, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārveidotās alumīnija folijas importam (OV L 458, 22.12.2021., 344. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/72 (2022. gada 18. janvāris), ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus Ķīnas Tautas Republikas optiskas šķiedras kabeļu importam un groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/2011, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu importam (OV L 12, 19.1.2022., 34. lpp.).

(7)  Pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma iespējams iepazīties ar ziņojumā par valsti minētajiem dokumentiem.

(8)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52020XC0316%2802%29

(9)  Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz šā paziņojuma publicēšanu ir atsauces uz šā paziņojuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(10)  Ražotājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo pārskatāmo ražojumu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās pārskatāmā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(11)  Izlasē var iekļaut tikai tos importētājus attiecīgajā valstī, kuri nav saistīti ar ražotājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem aizpildāmās anketas I pielikums. Saskaņā ar 127. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(12)  Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(13)  Tehnisku problēmu gadījumā sazinieties ar Trade Service Desk pa e-pastu trade-service-desk@ec.europa.eu vai pa tālruni +32 22979797.

(14)  Dokumentu ar norādi Sensitive uzskata par konfidenciālu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).