Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2022/C 398/01)

Jaunākā publikācija

OV C 389, 10.10.2022.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 380, 3.10.2022.

OV C 368, 26.9.2022.

OV C 359, 19.9.2022.

OV C 340, 5.9.2022.

OV C 326, 29.8.2022.

OV C 318, 22.8.2022.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Jauno Vispārējās tiesas locekļu zvēresta došana

(2022/C 398/02)

2022. gada 15. septembrī zvērestu Tiesai deva Goulielmos Valasidis, kurš ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2022. gada 27. aprīļa lēmumu (1) iecelts par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesi uz laikposmu no 2022. gada 1. septembra līdz 2028. gada 31. augustam.

2022. gada 15. septembrī zvērestu Tiesai deva Steven Verschuur, kurš ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2022. gada 29. jūnija lēmumu (2) iecelts par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesi uz laikposmu no 2022. gada 1. septembra līdz 2028. gada 31. augustam.

2022. gada 15. septembrī zvērestu Tiesai deva Elisabeth Tichy-Fisslberger, kura ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2022. gada 20. jūlija lēmumu (3) iecelta par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesi uz laikposmu no 2022. gada 1. septembra līdz 2028. gada 31. augustam.

---

(1)  OV L 126, 29.4.2022., 23. lpp.

(2)  OV L 173, 30.6.2022., 77. lpp.

(3)  OV L 198, 27.7.2022., 16. lpp.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja ievēlēšana

(2022/C 398/03)

2022. gada 16. septembra kopsapulcē Vispārējās tiesas tiesneši saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu ievēlēja tiesnesi Marc van der Woude par Vispārējās tiesas priekšsēdētāju uz laikposmu no 2022. gada 16. septembra līdz 2025. gada 31. augustam.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšana

(2022/C 398/04)

2022. gada 16. septembra kopsapulcē Vispārējās tiesas tiesneši saskaņā ar Reglamenta 9. panta 4. punktu ievēlēja tiesnesi Savvas Papasavvas par Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieku uz laikposmu no 2022. gada 16. septembra līdz 2025. gada 31. augustam.

Palātu priekšsēdētāju ievēlēšana

(2022/C 398/05)

2022. gada 19. septembrī Vispārējā tiesa saskaņā ar Reglamenta 9. panta 3. punktu un 18. panta 1. punktu par to palātu priekšsēdētājiem, kuras izskata lietas triju un piecu tiesnešu sastāvā, uz laikposmu no 2022. gada 19. septembra līdz 2025. gada 31. augustam ievēlēja:

—	D. Spielmann,

—	A. Marcoulli,

—	F. Schalin,

—	R. da Silva Passos,

—	J. Svenningsen,

—	M. J. Costeira,

—	K. Kowalik-Bańczyk,

—	A. Kornezov,

—	L. Truchot,

—	O. Porchia.

Palātu izveide un tiesnešu darbība palātās

(2022/C 398/06)

2022. gada 19. septembra kopsapulcē Vispārējā tiesa 54 tiesnešu sastāvā nolēma uz laikposmu no 2022. gada 19. septembra līdz 2025. gada 31. augustam izveidot astoņas piecu tiesnešu palātas, kas izskata lietas piecu un triju tiesnešu sastāvā, kuri darbojas sešos iztiesāšanas sastāvos, un divas sešu tiesnešu palātas, kas izskata lietas piecu un triju tiesnešu sastāvā, kuri darbojas desmit iztiesāšanas sastāvos. Katru no desmit Vispārējās tiesas palātu sastāviem vada palātas priekšsēdētājs, kurš vienlaikus ir ievēlēts par palātas, kas izskata lietas triju un piecu tiesnešu sastāvā, priekšsēdētāju.

2022. gada 23. septembra kopsapulcē pēc priekšsēdētāja priekšlikuma, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 13. panta 2. punktu, uz laikposmu no 2022. gada 23. septembra līdz 2025. gada 31. augustam Vispārējā tiesa nolēma tiesnešu darbību palātās noteikt, kā minēts turpmāk.

I palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā

Palātas, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā, paplašinātajā sastāvā ietilpst trīs tiesneši no iztiesāšanas sastāva, kuram lieta sākotnēji nodota izskatīšanai, un divi tiesneši, kurus pārmaiņus norīko no pārējo triju 1. palātas tiesnešu vidus.

1.  palāta, kas izskata lietas triju tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētājs D. Spielmann;

A sastāvs: tiesneši V. Valančius un R. Mastroianni;

B sastāvs: tiesneši V. Valančius un M. Brkan;

C sastāvs: tiesneši V. Valančius un I. Gâlea;

D sastāvs: tiesneši V. Valančius un T. Tóth;

E sastāvs: tiesneši R. Mastroianni un M. Brkan;

F sastāvs: tiesneši R. Mastroianni un I. Gâlea;

G sastāvs: tiesneši R. Mastroianni un T. Tóth;

H sastāvs: tiesneši M. Brkan un I. Gâlea;

I sastāvs: tiesneši M. Brkan un T. Tóth;

J sastāvs: tiesneši I. Gâlea un T. Tóth.

II palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā

Palātas, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā, paplašinātajā sastāvā ietilpst trīs tiesneši no iztiesāšanas sastāva, kuram lieta sākotnēji nodota izskatīšanai, un divi tiesneši, kurus pārmaiņus norīko no pārējo triju 2. palātas tiesnešu vidus.

2.  palāta, kas izskata lietas triju tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētāja A. Marcoulli;

A sastāvs: tiesneši S. Frimodt Nielsen un J. Schwarcz;

B sastāvs: tiesneši S. Frimodt Nielsen un V. Tomljenović;

C sastāvs: tiesneši S. Frimodt Nielsen un R. Norkus;

D sastāvs: tiesneši S. Frimodt Nielsen un W. Valasidis;

E sastāvs: tiesneši J. Schwarcz un V. Tomljenović;

F sastāvs: tiesneši J. Schwarcz un R. Norkus;

G sastāvs: tiesneši J. Schwarcz un W. Valasidis;

H sastāvs: tiesneši V. Tomljenović un R. Norkus;

I sastāvs: tiesneši V. Tomljenović un W. Valasidis;

J sastāvs: tiesneši R. Norkus un W. Valasidis.

III palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētājs F. Schalin, tiesneši P. Škvařilová-Pelzl, I. Nõmm, G. Steinfatt un D. Kukovec.

3.  palāta, kas izskata lietas triju tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētājs F. Schalin;

A sastāvs: tiesneši P. Škvařilová-Pelzl un I. Nõmm;

B sastāvs: tiesneses P. Škvařilová-Pelzl un G. Steinfatt;

C sastāvs: tiesneši P. Škvařilová-Pelzl un D. Kukovec;

D sastāvs: tiesneši I. Nõmm un G. Steinfatt;

E sastāvs: tiesneši I. Nõmm un D. Kukovec;

F sastāvs: tiesneši G. Steinfatt un D. Kukovec.

IV palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētājs R. da Silva Passos, tiesneši S. Gervasoni, N. Półtorak, I. Reine un T. R. Pynnä.

4.  palāta, kas izskata lietas triju tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētājs R. da Silva Passos;

A sastāvs: tiesneši S. Gervasoni un N. Półtorak;

B sastāvs: tiesneši S. Gervasoni un I. Reine;

C sastāvs: tiesneši S. Gervasoni un T. R. Pynnä;

D sastāvs: tiesneses N. Półtorak un I. Reine;

E sastāvs: tiesneses N. Półtorak un T. R. Pynnä;

F sastāvs: tiesneses I. Reine un T. R. Pynnä.

V palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētājs J. Svenningsen, tiesneši C. Mac Eochaidh, J. Laitenberger, J. Martín y Pérez de Nanclares un M. Stancu.

5.  palāta, kas izskata lietas triju tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētājs J. Svenningsen;

A sastāvs: tiesneši C. Mac Eochaidh un J. Laitenberger;

B sastāvs: tiesneši C. Mac Eochaidh un J. Martín y Pérez de Nanclares;

C sastāvs: tiesneši C. Mac Eochaidh un M. Stancu;

D sastāvs: tiesneši J. Laitenberger un J. Martín y Pérez de Nanclares;

E sastāvs: tiesneši J. Laitenberger un M. Stancu;

F sastāvs: tiesneši J. Martín y Pérez de Nanclares un M. Stancu.

VI palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētāja M. J. Costeira, tiesneši M. Kancheva, U. C. Öberg, P. Zilgalvis un E. Tichy-Fisslberger.

6.  palāta, kas izskata lietas triju tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētāja M. J. Costeira;

A sastāvs: tiesneši M. Kancheva un U. C. Öberg;

B sastāvs: tiesneši M. Kancheva un P. Zilgalvis;

C sastāvs: tiesneses M. Kancheva un E. Tichy-Fisslberger;

D sastāvs: tiesneši U. C. Öberg un P. Zilgalvis;

E sastāvs: tiesneši U. C. Öberg un E. Tichy-Fisslberger;

F sastāvs: tiesneši P. Zilgalvis un E. Tichy-Fisslberger.

VII palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētāja K. Kowalik-Bańczyk, tiesneši E. Buttigieg, G. Hesse, I. Dimitrakopoulos un B. Ricziová.

7.  palāta, kas izskata lietas triju tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētāja K. Kowalik-Bańczyk;

A sastāvs: tiesneši E. Buttigieg un G. Hesse;

B sastāvs: tiesneši E. Buttigieg un I. Dimitrakopoulos;

C sastāvs: tiesneši E. Buttigieg un B. Ricziová;

D sastāvs: tiesneši G. Hesse un I. Dimitrakopoulos;

E sastāvs: tiesneši G. Hesse un B. Ricziová;

F sastāvs: tiesneši I. Dimitrakopoulos un B. Ricziová.

VIII palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētājs A. Kornezov, tiesneši G. De Baere, D. Petrlík, K. Kecsmár un S. Kingston.

8.  palāta, kas izskata lietas triju tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētājs A. Kornezov;

A sastāvs: tiesneši G. De Baere un D. Petrlík;

B sastāvs: tiesneši G. De Baere un K. Kecsmár;

C sastāvs: tiesneši G. De Baere un S. Kingston;

D sastāvs: tiesneši D. Petrlík un K. Kecsmár;

E sastāvs: tiesneši D. Petrlík un S. Kingston;

F sastāvs: tiesneši K. Kecsmár un S. Kingston.

IX palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētājs L. Truchot, tiesneši H. Kanninen, R. Frendo, M. Sampol Pucurull un T. Perišin.

9.  palāta, kas izskata lietas triju tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētājs L. Truchot;

A sastāvs: tiesneši H. Kanninen un R. Frendo;

B sastāvs: tiesneši H. Kanninen un M. Sampol Pucurull;

C sastāvs: tiesneši H. Kanninen un T. Perišin;

D sastāvs: tiesneši R. Frendo un M. Sampol Pucurull;

E sastāvs: tiesneses R. Frendo un T. Perišin;

F sastāvs: tiesneši M. Sampol Pucurull un T. Perišin.

X palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētāja O. Porchia, tiesneši M. Jaeger, L. Madise, P. Nihoul un S. Verschuur.

10.  palāta, kas izskata lietas triju tiesnešu sastāvā

Palātas priekšsēdētāja O. Porchia;

A sastāvs: tiesneši M. Jaeger un L. Madise;

B sastāvs: tiesneši M. Jaeger un P. Nihoul;

C sastāvs: tiesneši M. Jaeger un S. Verschuur;

D sastāvs: tiesneši L. Madise un P. Nihoul;

E sastāvs: tiesneši L. Madise un S. Verschuur;

F sastāvs: tiesneši P. Nihoul un S. Verschuur.

Ceturtā, piektā, devītā un desmitā palāta izskata lietas, kuru pamatā ir nodarbinātības attiecības starp Eiropas Savienību un tās personālu, savukārt pirmā, otrā, trešā, sestā, septītā un astotā palāta izskata Reglamenta IV sadaļā paredzētās lietas attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām.

Vispārējā tiesa ir pieņēmusi arī šādus lēmumus:

—	priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks nevienā no palātām nedarbojas pastāvīgi,

—

katrā no palātām, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā, priekšsēdētāja vietnieks reizi tiesvedības gadā piedalās vienas lietas izskatīšanā katrā palātā, kas tiek izraudzīta saskaņā ar šādu kārtību: — pirmā lieta, kas saskaņā ar Vispārējās tiesas lēmumu ir nodota pirmās palātas, otrās palātas, trešās palātas, ceturtās palātas un piektās palātas paplašinātajam iztiesāšanas sastāvam, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā, — trešā lieta, kas saskaņā ar Vispārējās tiesas lēmumu ir nodota sestās palātas, septītās palātas, astotās palātas, devītās palātas un desmitās palātas paplašinātajam iztiesāšanas sastāvam, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā.

Gadījumos, kad priekšsēdētāja vietnieks tādējādi ietilpst piecu tiesnešu palātā, paplašinātajā iztiesāšanas sastāvā darbojas priekšsēdētāja vietnieks, tiesneši no triju tiesnešu iztiesāšanas sastāva, kuram lieta ir sākotnēji nodota izskatīšanai, kā arī viens no pārējiem attiecīgās palātas tiesnešiem, kuru nosaka, balstoties uz Reglamenta 8. pantā noteikto amata stāža rangu apvērsto secību.

Virspalātas sastāvs

(2022/C 398/07)

2022. gada 23. septembra kopsapulcē Vispārējā tiesa nolēma, ka laikposmā no 2022. gada 23. septembra līdz 2025. gada 31. augustam atbilstoši Reglamenta 15. panta 2. punktam virspalātas piecpadsmit tiesnešu sastāvs ir šāds: Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, divi rotācijas kārtībā izraudzīti palātu priekšsēdētāji, tiesneši no tā triju tiesnešu iztiesāšanas sastāva, kuram lieta sākotnēji ir nodota izskatīšanai, un divi tiesneši, kuri šo triju tiesnešu iztiesāšanas sastāvu papildina tad, ja lieta tiek nodota izskatīšanai piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvam, kā arī seši tiesneši, kuri rotācijas kārtībā tiek izraudzīti no visiem Vispārējās tiesas tiesnešiem, izņemot palātas priekšsēdētājus, pamīšus ievērojot saskaņā ar Reglamenta 8. pantu noteikto amata stāža rangu secību un to apgriezto secību.

Tiesneša, kas aizstāj prombūtnē esošu tiesnesi, norīkošanas kārtība

(2022/C 398/08)

Kritēriji lietu sadalei palātām

(2022/C 398/09)

2022. gada 23. septembra kopsapulcē Vispārējā tiesa saskaņā ar Reglamenta 25. pantu noteica kritērijus lietu sadalei palātām.

Šie kritēriji ir šādi:

1.	Lietas cik drīz vien iespējams pēc prasības pieteikuma iesniegšanas, neskarot vēlāku Reglamenta 28. panta piemērošanu, tiek sadalītas triju tiesnešu palātām.

2.

Civildienesta lietas, proti, lietas, kuru pamatā ir nodarbinātības attiecības starp Eiropas Savienību un tās personālu, tiek sadalītas četrām palātām, kas ir īpaši izraudzītas šim nolūkam lēmumā par tiesnešu darbību palātās, rotācijas kārtībā, kas noteikta atkarībā no lietu reģistrēšanas secības kancelejā.

3.	Reglamenta IV sadaļā paredzētās lietas attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām tiek sadalītas sešām palātām, kas ir īpaši izraudzītas šim nolūkam lēmumā par tiesnešu darbību palātās, rotācijas kārtībā, kas noteikta atkarībā no lietu reģistrēšanas secības kancelejā.

4.

Lietas, kas nav minētas 2. un 3. punktā, tiek sadalītas palātām atbilstoši divām dažādām rotācijas kārtībām, kas atkarībā no lietu reģistrēšanas secības kancelejā ir izveidotas: — attiecībā uz lietām, kuras saistītas ar uzņēmumiem piemērojamo konkurences tiesību normu, tiesību normu, kas attiecas uz valsts atbalstu, un tiesību normu, kas paredz tirdzniecības aizsardzības pasākumus, īstenošanu, — attiecībā uz visām pārējām lietām.

5.	Vispārējās tiesas priekšsēdētājs var atkāpties no 2., 3. un 4. punktā minētās rotācijas kārtības, ņemot vērā noteiktu lietu savstarpējo saistību vai lai nodrošinātu darba slodzes līdzsvarotu sadali.

6.	Iepriekš izklāstītie kritēriji lietu sadalei palātām tiek noteikti laikposmam no 2022. gada 23. septembra līdz 2025. gada 31. augustam.

Tiesas (virspalāta) 2022. gada 28. jūnija spriedums – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-278/20) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Dalībvalstu atbildība par privātpersonām radītajiem zaudējumiem Savienības tiesību pārkāpumu dēļ - Savienības tiesību pārkāpums, kurā vainojams valsts likumdevējs - Dalībvalsts konstitūcijas pārkāpums, kurā vainojams valsts likumdevējs - Līdzvērtības un efektivitātes principi)

(2022/C 398/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Baquero Cruz, I. Martínez del Peral un P. Van Nuffel)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji: L. Aguilera Ruiz, S. Centeno Huerta, A. Gavela Llopis un J. Rodríguez de la Rúa Puig)

Rezolutīvā daļa

1)

Spānijas Karaliste nav izpildījusi no efektivitātes principa izrietošos pienākumus, pieņemot un atstājot spēkā 2015. gada 1. oktobra Ley 40/2015 de Régimen Jurídico del Sector Público (Likums 40/2015 par tiesisko regulējumu publiskajā sektorā) 32. panta 3.–6. punktu un 34. panta 1. punkta otro daļu, kā arī 2015. gada 1. oktobra Ley 39/2015 del Procedimiento Administrativo Común de las Administraciones Públicas (Likums 39/2015 par vienoto administratīvo procesu) 67. panta 1. punkta trešo daļu, ciktāl ar šīm tiesību normām uz to zaudējumu atlīdzināšanu, ko Spānijas likumdevējs ir radījis privātpersonām Savienības tiesību pārkāpuma dēļ, ir attiecināms: — nosacījums, ka ir jāpastāv Tiesas nolēmumam, kurā piemērotā ar likuma spēku apveltītā tiesību norma ir atzīta par nesaderīgu ar Savienības tiesībām; — nosacījums, ka attiecībā uz privātpersonu, kurai ir nodarīts kaitējums, jebkurā instancē ir ticis taisīts galīgs nolēmums, ar kuru ir noraidīts pieteikums par zaudējumus radījušo administratīvo aktu, neparedzot izņēmumu gadījumos, kad zaudējumi tieši izriet no Savienības tiesībām pretrunā esoša likumdevēja tiesību akta vai bezdarbības, ja nav apstrīdama administratīva akta; — viena gada noilguma termiņš, sākot no tā Tiesas nolēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kurā atzīts, ka piemērotā ar likuma spēku apveltītā tiesību norma nav saderīga ar Savienības tiesībām, neaptverot gadījumus, kuros šāds nolēmums nepastāv, un — nosacījums, ka var atlīdzināt tikai tos zaudējumus, kas ir radušies piecu gadu laikā pirms šīs publikācijas dienas, ja vien šajā nolēmumā nav noteikts citādi.

2)	pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Eiropas Komisija un Spānijas Karaliste savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

---

(1)  OV C 271, 17.8.2020.

Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 1. septembra rīkojums (Supremo Tribunal Administrativo – (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Pharol, SGPS, SA/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-67/22) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - LESD 63. un 65. pants - Kapitāla brīva aprite - Juridisko personu ienākuma nodoklis - Dividendes, kas saņemtas no sabiedrības, kura reģistrēta saņemošās sabiedrības dalībvalstī - Dividendes, kas saņemtas no trešā valstī reģistrētas sabiedrības - Valsts tiesiskais regulējums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu - Atšķirīga attieksme - Ierobežojums - Pamatojums - Nodokļu kontroles efektivitāte - Līgumiska pienākuma sniegt nodokļu informāciju neesamība)

(2022/C 398/11)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Pharol, SGPS, SA

Otra puse kasācijas tiesvedībā: Autoridade Tributária e Aduaneira

Rezolutīvā daļa

LESD 63. un 65. pants ir interpretējami tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kura mērķis ir nodokļu divkāršu ekonomisko uzlikšanu dividendēm novēršana, un atbilstoši kuram attiecīgajā dalībvalstī rezidējoša sabiedrība no saviem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem var atskaitīt dividendes, ko tai ir izmaksājusi cita attiecīgajā dalībvalstī rezidējoša sabiedrība, bet nevar atskaitīt dividendes, ko izmaksājusi kādā trešajā valstī reģistrēta sabiedrība, jo to ar nodokļu uzlikšanas dalībvalsti nesaista nekāds līgumisks pienākums sniegt nodokļu informāciju, ja uz šo atskaitījumu attiecas nosacījums par izmaksājošās sabiedrības apliekamību ar nodokli šajā trešajā valstī, un ka, nepastāvot šīs trešās valsts līgumiskam pienākumam sniegt informāciju, ir neiespējami iegūt šādu informāciju no tās pašas valsts. Dalībvalstij nav pienākuma dot iespēju nodokļa maksātājam pašam sniegt pierādījumus, kas apliecina, ka nepieciešamie nosacījumi šī atskaitījuma saņemšanai ir izpildīti, ja šī līgumiskā pienākuma neesamības dēļ minētā valsts nevar pārbaudīt šo pierādījumu patiesumu.

---

(1)  Iesniegšanas datums: 2.2.2022.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 19. decembrīIoana-Felicia Rosca iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2021. gada 20. oktobra spriedumu lietā T-434/19, Rosca/Komisija

(Lieta C-802/21 P)

(2022/C 398/12)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ioana-Felicia Rosca (pārstāvis: L.-O. Tufler, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Tiesa (septītā palāta) ar 2022. gada 7. septembra rīkojumu noraidīja apelācijas sūdzību kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu, un piesprieda Ioana-Felicia Rosca atlīdzināt pašai savus tiesāšanās izdevumus.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 27. maijā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Gemeinde A/Finanzamt

(Lieta C-344/22)

(2022/C 398/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Gemeinde A

Atbildētāja: Finanzamt

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai tādos apstākļos kā pamatlietā pašvaldība, kas, pamatojoties uz pašvaldības nolikumu, iekasē “kūrorta nodokli” (noteiktas summas apmērā par uzturēšanās dienu) no apmeklētājiem, kuri uzturas pašvaldībā (kūrorta viesi), par kūrorta objektu (piemēram, kūrorta parks, kūrorta ēka, takas) nodrošināšanu, tādējādi, ka tā nodrošina šos kūrorta objektus kūrorta viesiem apmaiņā pret kūrorta nodokli, veic saimniecisko darbību Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē arī tad, ja kūrorta objekti jau tāpat ir brīvi pieejami ikvienam (un tāpēc arī, piemēram, iedzīvotājiem, kuri nav kūrorta nodokļa maksātāji, vai citām personām, kas nav kūrorta nodokļa maksātāji)?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai iepriekš minētajos pamatlietas apstākļos, pārbaudot, vai pašvaldības uzskatīšana par personu, kas nav nodokļa maksātājs, radītu “nozīmīgus konkurences izkropļojumus” Padomes Direktīvas 2006/112 13. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir tikai pašvaldības teritorija?

---

(1)  Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 12. jūlijā iesniedza Landgericht Hannover (Vācija) – MK/WB

(Lieta C-461/22)

(2022/C 398/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Hannover

Pamatlietas puses

Prasītājs: MK

Atbildētājs: WB

Prejudiciālie jautājumi

Vai atbilstoši likumam iecelts aizgādnis, kas šo darbību veic profesionāli, ir pārzinis Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (1) (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula – VDAR) 4. panta 7. punkta izpratnē?

Vai tam ir jāsniedz informācija saskaņā ar VDAR 15. pantu?

---

(1)  OV 2016, L 119, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 15. jūlijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Laudamotion GmbH/flightright GmbH

(Lieta C-474/22)

(2022/C 398/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Laudamotion GmbH

Atbildētāja: flightright GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai priekšnosacījums Regulas (EG) Nr. 261/2004 (1) 5., 6. un 7. pantā paredzētajām tiesībām saņemt kompensāciju sakarā ar lidojuma kavēšanos, kas ir ilgāka par trim stundām pēc plānotā ielidošanas laika, ir tas, ka pasažieris atbilstoši regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktam ierodas uz reģistrāciju laikā, ko norādījis gaisa pārvadātājs, ceļojuma rīkotājs vai pilnvarots ceļojuma aģents, bet vismaz 45 minūtes pirms norādītā izlidošanas laika, vai tomēr uz ilgas kavēšanās gadījumu minētajā izpratnē – analogi lidojuma atcelšanas gadījumam – šī prasība neattiecas?

2)

Ja nav tā, ka uz tiesībām saņemt kompensāciju neattiektos prasība par ierašanos uz reģistrāciju – tikai tādēļ, ka notikusi ilga kavēšanās minētajā izpratnē –, vai šī prasība uz pasažieri tomēr neattiecas tad, ja viņam bija pieejama pietiekami pārliecinoša informācija par to, ka lidmašīna ielidos ar ilgu kavēšanos minētajā izpratnē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 18. jūlijā – Eiropas Komisija/Īrija

(Lieta C-481/22)

(2022/C 398/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati un E. Sanfrutos Cano)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka, neveicot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzeramais ūdens atbilst minimālajām prasībām, kas piemērojamas parametru vērtībai attiecībā uz trihalometānu kopējo daudzumu un kas noteiktas Padomes Direktīvas 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (1) (turpmāk tekstā – “direktīva”) I pielikuma B daļā, 21 publiskajā ūdens piegādes zonā un 9 privātas grupas ūdens sistēmās, un, ka pēc iespējas ātrāk tiktu veikta korektīva rīcība, lai atjaunotu dzeramā ūdens kvalitāti iepriekš minētajās publiskajās ūdens piegādes zonās un privātas grupas ūdens sistēmās, un nepiešķirot prioritāti minētās rīcības īstenošanai, ņemot vērā, tostarp, attiecīgās parametra vērtības pārsniegšanas apjomu un iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai, Īrija nav izpildījusi Direktīvas 4. panta 1. punktā, lasot to kopsakarā ar tās I pielikuma B daļu, un 8. panta 2. punktā paredzētos pienākumus, un

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2003. gada 26. decembrī, un no 2008. gada 26. decembra ir piemērojamas stingrākas prasības.

---

(1)  OV L 330, 5.12.1998, 32. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 22. jūlijā iesniedza Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) – EI/SC Brink’s Cash Solutions SRL

(Lieta C-496/22)

(2022/C 398/17)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītājs: EI

Atbildētāja: SC Brink’s Cash Solutions SRL

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (1) 1. panta [1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktam] un 6. pantam, lasot tos kopā ar minētās direktīvas otro un sesto apsvērumu, ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas atļauj darba devējam neapspriesties ar darba ņēmējiem, kurus skar kolektīvās atlaišanas procedūra, jo viņiem nav jau ieceltu pārstāvju, nedz ir juridisks pienākums tos iecelt?

2)

Vai Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu 1. panta [1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts] un 6. pants, lasot tos kopā ar minētās direktīvas otro un sesto apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka iepriekš aprakstītajā gadījumā darba devējam ir pienākums informēt un apspriesties ar visiem darba ņēmējiem, kurus skar kolektīvās atlaišanas procedūra?

---

(1)  Padomes Direktīva 98/59/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV 1998, L 225, 16. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 29. jūlijā – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-516/22)

(2022/C 398/18)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, P.-J. Loewenthal, T. Maxian Rusche)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka Apvienotā Karaliste, atļaudama šķīrējtiesas lēmuma izpildi ICSID lietā Nr. ARB/05/20, nav izpildījusi savus pienākumus, jo: — saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu, lasot to kopsakarā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (1) (“Izstāšanās līgums”) 127. panta 1. punktu, lēma par LESD 351. panta 1. punkta interpretāciju un tā piemērošanu šķīrējtiesas lēmuma izpildei, kamēr šī pati lieta bija izlemta ar spēkā esošiem Komisijas lēmumiem un atradās izskatīšanā Savienības tiesās; — saskaņā ar LESD 351. panta 1. punktu, lasot to kopsakarā ar Izstāšanās līguma 127. panta 1. punktu, ir nepareizi interpretējusi un nepareizi piemērojusi jēdzienu “vienas vai vairāku trešo valstu [..] tiesības” un “līgumi ietekmē”; — saskaņā ar LESD 267. panta pirmās daļas a) un b) punktu, kā arī trešo daļu, lasot tos kopsakarā ar Izstāšanās līguma 127. panta 1. punktu, neuzdeva jautājumu par Komisijas 2014. gada 26. maija lēmuma, ar kuru Rumānijai tika aizliegts izpildīt šķīrējtiesas lēmumu (“2014. gada apturēšanas rīkojums”), un Komisijas 2014. gada 1. oktobra lēmuma, ar kuru tika sākta oficiāla izmeklēšanas procedūra par to, kā Rumānija īsteno šķīrējtiesas nolēmumu (2) (“2014. gada lēmums par procedūras sākšanu”), spēkā esamību un kā pēdējās instances tiesa neuzdeva jautājumu par Savienības tiesību interpretāciju, kas nebija nedz acte clair, nedz acte éclairé; — saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, lasot to kopsakarā ar Izstāšanās līguma 127. panta 1. punktu, lika Rumānijai pārkāpt tās Savienības tiesības, kas izriet no 2014. gada apturēšanas rīkojuma un 2014. gada lēmuma par procedūras sākšanu; — piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar 2020. gada 19. februāra spriedumu lietā Micula pret Rumāniju Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa lika izpildīt 2013. gada šķīrējtiesas lēmumu, kas pieņemts pret Rumāniju un kas ir labvēlīgs konkrētiem Zviedrijas ieguldītājiem, par to, ka Rumānija esot pārkāpusi 2003. gadā starp Zviedriju un Rumāniju noslēgto divpusējo ieguldījumu līgumu.

Komisija jau iepriekš konstatēja, ka šķīrējtiesas lēmuma īstenošana ir nelikumīgs un nesaderīgs valsts atbalsts, ko Rumānija ir piešķīrusi šiem ieguldītājiem. Tiesa ir konstatējusi, ka ar šo lēmumu ir pārkāptas Savienības tiesību pamatnormas un pamatprincipi, it īpaši LESD 267. un 344. pants, vispārējais autonomijas princips un savstarpējas uzticēšanās princips, kā arī nav ņemta vērā Savienības iestāžu darbība saskaņā ar Savienības konstitucionālo sistēmu.

Pamatojoties uz LESD 351. panta 1. punktu, Augstākā tiesa secināja, ka šķīrējtiesas lēmums ir jāizpilda Apvienotajā Karalistē, neraugoties uz to, ka tā izpilde bija pretrunā Savienības tiesībām. Šādi rīkodamās, Apvienotā Karaliste esot pārkāpusi LES 4. panta 3. punktu un LESD 108. panta 3. punktu, 267. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 3. punktu, un 351. panta 1. punktu, lasot tos kopsakarā ar Izstāšanās līguma 127. panta 1. punktu.

---

(1)  OV 2020, L 29, 7. lpp.

(2)  Valsts atbalsts – Rumānija – Valsts atbalsts SA.38517 (2014/C) (ex 2014/NN) – 2013. gada 11. decembra šķīrējtiesas nolēmuma Micula/Rumānija īstenošana – Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktu (OV 2014, C 393, 27. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 2. augustāEurobolt BV, Fabory Nederland BV un ASF Fischer BV iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2022. gada 18. maija spriedumu lietā T-479/20 Eurobolt u.c./Komisija

(Lieta C-517/22 P)

(2022/C 398/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Eurobolt BV, Fabory Nederland BV un ASF Fischer BV (pārstāvji: B. Natens un A. Willems, advocaten)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija un Stafa Group BV

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—

apmierināt pirmajā instancē celto prasību un atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/611 (2020. gada 30. aprīlis), ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 91/2009 noteikts dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, atkārtoti nosaka dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, ko veic, tos nosūtot no Malaizijas un deklarējot vai nedeklarējot kā Malaizijas izcelsmes ražojumus (1) (turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), ciktāl tā attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējām, un

—	piespriest Komisijai pašai segt savus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā, kā arī piespriest ikvienam citam lietas dalībniekam apelācijas tiesvedībā pašam segt savus tiesāšanās izdevumus, vai, pakārtoti,

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā pieņemšanu līdz galīgajam Vispārējās tiesas spriedumam un piespriest ikvienam citam lietas dalībniekam tiesvedībā pašam segt savus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza septiņus pamatus.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi LESD 266. pantu un atpakaļejoša spēka aizlieguma principu, konstatējot, ka ar apstrīdēto regulu varēja ar atpakaļejošu spēku atkārtoti noteikt pretapiešanas maksājumus un novērst to atmaksu.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi LESD 266. pantu, konstatējot, ka ar apstrīdēto regulu varēja “labot” būtiska procedūras noteikuma pārkāpumu antidempinga procesā.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi LESD 266. pantu un atpakaļejoša spēka aizlieguma principu, konstatējot, ka ar apstrīdēto regulu varēja “labot”2019. gada 3. jūlija spriedumā Eurobolt (C-644/17, EU:C:2019:555) konstatēto pārkāpumu.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi LESD 264. un 266. pantu, konstatējot, ka Komisija drīkst uzņemties Tiesas kompetenci, un līdz ar to esot pārkāpusi LESD 296. pantu.

Piektkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu, konstatējot, ka šis princips neprasa maksājumu pilnu atmaksu šajā lietā.

Sestkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (2), 13. panta 1. punktu, LES 5. panta 1. un 2. punktu, kā arī labas pārvaldības principu, konstatējot, ka apstrīdētajai regulai ir pienācīgs tiesiskais pamats.

Septītkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi LES 5. panta 1. un 2. punktu, konstatējot, ka ar apstrīdēto regulu varēja galīgi aizliegt to maksājumu atmaksu, kuri tika atzīti par spēkā neesošiem ar Eurobolt spriedumu.

---

(1)  OV 2020, L 141, 1. lpp.

(2)  OV 2016, L 176, 21. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 4. augustāAmer Foz iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 18. maija spriedumu lietā T-296/20 Foz/Padome

(Lieta C-524/22 P)

(2022/C 398/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Amer Foz (pārstāvis: L. Cloquet, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu – daļā, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēja prasība atcelt tajā norādītos 2021. gada aktus par atstāšanu sarakstā;

—	līdz ar to atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/855 (2021. gada 27. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (1), ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

—	līdz ar to atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/848 (2021. gada 27. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (2), ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

—

līdz ar to uzdot Padomei izslēgt apelācijas sūdzības iesniedzēja vārdu un uzvārdu no pielikumiem Padomes Lēmumam 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (3) un Padomes Regulai (ES) Nr. 36/2012 (2012. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (4); un

—	piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas sūdzības iesniedzēja norādītos.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumā apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza astoņus pamatus.

Pirmkārt, tiek apgalvots par pierādījumu un faktisko apstākļu sagrozīšanu saistībā ar pierādījumiem no Pro-Justice Blog.

Otrkārt, tiek apgalvots par pierādījumu un faktisko apstākļu sagrozīšanu saistībā ar pierādījumiem no Syria Report.

Treškārt, tiek apgalvots par pierādījumu un faktisko apstākļu sagrozīšanu saistībā ar pierādījumiem Reuters rakstos presē.

Ceturtkārt, tiek apgalvots par pierādījumu un faktisko apstākļu sagrozīšanu saistībā ar pierādījumiem no ASM International General Trading LLC (vietnes “Arab News” un “Al Arabiya”).

Piektkārt, tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi piemērodama Anbouba judikatūru (spriedumi, 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C-630/13 P, EU:C:2015:247, un 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C-605/13 P, EU:C:2015:248) un, konkrētāk, kritēriju par pietiekami konkrētu, precīzu un konsekventu norāžu kopumu.

Sestkārt, tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi piemērodama Lēmuma 2013/255/KĀDP, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu (KĀDP) 2015/1836 (5), 27. un 28. pantu un Regulu Nr. 36/2012, kas grozīta ar Regulu (ES) 2015/1828 (6), 15. pantu.

Septītkārt, tiek apgalvots par faktisko apstākļu sagrozīšanu saistībā ar saiknes neesamību starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un Samer Foz.

Astotkārt, tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi piemērodama noteikumus, kas reglamentē pierādīšanas pienākumu.

---

(1)  OV 2021, L 188, 90. lpp.

(2)  OV 2021, L 188, 18. lpp.

(3)  OV 2013, L 147, 14. lpp.

(4)  OV 2012, L 16I, 1. lpp.

(5)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1836 (2015. gada 12. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2015, L 266, 75. lpp.).

(6)  Padomes Regula (ES) 2015/1828 (2015. gada 12. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2015, L 266, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 10. augustā iesniedza Antonio Del Valle Ruíz, Alejandra Pérez Mina, Alejandro Finkler Kudler, Alonso de Garay Gutiérrez, Arantzazu Del Valle Diharce, Arturo Grinberg Kreimerman, Carlos Ruíz Sacristán, Edmundo Del Valle Diharce, Elias Abadi Cherem, Enrique Rojas Blásquez, Eugenio Santiago Clariond Reyes, Fernando Ramos González de Castilla, Gerardo Madrazo Gómez, Germán Larrea Mota Velasco, Jacobo Troice Jalife, Jaime Abadi Cherem, Jorge Esteve Recolons, José Eduardo Del Valle Diharce, José Manuel Fierro Von Mohr, José María Casanueva Y Llaguno, Juan Pablo Del Valle Perochena, Julio Andrés Maza Casas, Luís de Garay Russ, Luis Francisco Suinaga Aguilár, María de Guadalupe Del Valle Perochena, Rogelio Barrenechea Cuenca, Xochitl Montero De Garay, Inmobiliaria Asturval, SA de CV, Bauhaus Partners Ltd, DGFam Fund, LP, Eureka Global Pte Ltd, Fideicomiso 70385-0 Bancomer (Antonio Cosío y Familia), Tanoak Ltd, GBM Capital Bursátil, SA de CV, Fondo de Inversión de Renta Variable, GBM Fondo de Inversión Total, SA de CV, Fondo de Inversión de Renta Variable, GBM Global, SA de CV, Fondo de Inversión de Renta Variable, Grow Investments LP, Grupo Bursátil Mexicano, SA de CV, Casa de Bolsa, Hechos con Amor, SA de CV, Miura LP, Simple Investments LP, Terra Gamma Partners CV par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 1. jūnija spriedumu lietā T-510/17 Del Valle Ruíz u.c./Komisija un VNV

(Lieta C-539/22 P)

(2022/C 398/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Antonio Del Valle Ruíz, Alejandra Pérez Mina, Alejandro Finkler Kudler, Alonso de Garay Gutiérrez, Arantzazu Del Valle Diharce, Arturo Grinberg Kreimerman, Carlos Ruíz Sacristán, Edmundo Del Valle Diharce, Elias Abadi Cherem, Enrique Rojas Blásquez, Eugenio Santiago Clariond Reyes, Fernando Ramos González de Castilla, Gerardo Madrazo Gómez, Germán Larrea Mota Velasco, Jacobo Troice Jalife, Jaime Abadi Cherem, Jorge Esteve Recolons, José Eduardo Del Valle Diharce, José Manuel Fierro Von Mohr, José María Casanueva Y Llaguno, Juan Pablo Del Valle Perochena, Julio Andrés Maza Casas, Luís de Garay Russ, Luis Francisco Suinaga Aguilár, María de Guadalupe Del Valle Perochena, Rogelio Barrenechea Cuenca, Xochitl Montero De Garay, Inmobiliaria Asturval, SA de CV, Bauhaus Partners Ltd, DGFam Fund, LP, Eureka Global Pte Ltd, Fideicomiso 70385-0 Bancomer (Antonio Cosío y Familia), Tanoak Ltd, GBM Capital Bursátil, SA de CV, Fondo de Inversión de Renta Variable, GBM Fondo de Inversión Total, SA de CV, Fondo de Inversión de Renta Variable, GBM Global, SA de CV, Fondo de Inversión de Renta Variable, Grow Investments LP, Grupo Bursátil Mexicano, SA de CV, Casa de Bolsa, Hechos con Amor, SA de CV, Miura LP, Simple Investments LP, Terra Gamma Partners CV (pārstāvis: J. Pobjoy, Barrister-at-Law)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Vienotā noregulējuma valde (VNV), Spānijas Karaliste, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome, Banco Santander, SA

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā pieņemtu nolēmumu atbilstoši Tiesas juridiskajam vērtējumam, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus Tiesā un Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza divus pamatus.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu secinot, ka, pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēji varēja īstenot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu apstākļos, kuros atbildētājas nebija iesniegušas galvenos dokumentus, uz ko tās bija pamatojušies un/vai kam bija būtiska nozīme attiecībā uz lēmumiem, kuru atcelšana tika lūgta (VNV izpildsesijas 2017. gada 7. jūnija Lēmums SRB/EES/2017/08 par noregulējuma shēmas attiecībā uz Banco Popular Español, SA pieņemšanu un Komisijas Lēmums (ES) 2017/1246 (2017. gada 7. jūnijs), ar ko apstiprina Banco Popular Español S.A. noregulējuma shēmu (1)), tostarp VNV lēmuma nerediģēto versiju, ko apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz atcel, un, otrkārt, neņemot vērā un/vai nerīkojoties saskaņā ar prasībām, kuras saistītas ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu un pušu procesuālo tiesību vienlīdzību.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini secinājusi, ka, lai konstatētu, ka atbildētāji ir pieļāvuši acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apelācijas sūdzības iesniedzējiem ir jāiesniedz pietiekami pierādījumi, lai atbildētāju faktu vērtējumu varētu uzskatīt par “neticamu”.

---

(1)  OV 2017, L 178, 15. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 1. septembrī noregulējamā Anglo Austrian AAB AG iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 22. jūnija spriedumu lietā T-797/19 noregulējamā Anglo Austrian AAB AG/Eiropas Centrālā banka

(Lieta C-579/22 P)

(2022/C 398/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: noregulējamā Anglo Austrian AAB AG (pārstāvis: O. Behrends, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Centrālā banka un Belegging-Maatschappij “Far-East” BV

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

1.	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 22. jūnija spriedumu lietā T-797/19 Anglo Austrian ABB un Belegging-Maatschappij “Far-East”/ECB;

2.	atzīt par spēkā neesošu 2019. gada 14. novembra lēmumu, ar kuru ECB anulēja apelācijas sūdzības iesniedzējai piešķirto licenci kredītiestādes darbībai;

3.	pakārtoti – nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējai tiesā, ja vien Tiesa neuzskata par iespējamu taisīt spriedumu pēc būtības;

4.	piespriest ECB atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumā apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza septiņus pamatus.

Pirmkārt, tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa, ar tiešu formulējumu pati izlemdama strīdīgus Austrijas tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumus, ir pārsniegusi savu kompetenci un ir pārkāpusi Savienības tiesību normas, proti, LESD 263. pantu.

Otrkārt, tiek apgalvots, ka Vispārējai tiesai bija jānoliedz ECB kompetence,

a)	jo ECB neesot atbildīga par lēmumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju,

b)	jo ECB neesot tiesīga īstenot dalībvalsts tiesību normas,

c)	jo ECB esot tiesīga noteikt tikai sankcijas nolūkā panākt netieši piemērojamo Savienības tiesību normu īstenošanu un

d)	jo ECB īstenotā uzraudzība attiecoties tikai uz noguldījumu pieņemšanas un kreditēšanas kombināciju.

Treškārt, tiek apgalvots, ka Vispārējās tiesas pieņēmums, ka ir izpildīti FM-GWG (1) 31. panta 3. punkta 2. apakšpunkta un CRD IV (2) 67. panta 1. punkta o) apakšpunkta priekšnosacījumi, ir balstīts uz nepareizu izpratni par šo normu priekšnosacījumiem un turklāt uz nepareizu izpratni par Vispārējās tiesas pieņemtajiem dalībvalsts iestāžu un tiesu lēmumiem.

Ceturtkārt, tiek apgalvots, ka to pamatu noraidīšana, kuri balstīti uz pieņēmumu, ka ir konstatējams CRD IV 67. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais licences anulēšanas iemesls un kuri saskaņā ar pārsūdzēto spriedumu attiecas uz nebūtiskiem apsvērumiem par licences anulēšanu, liecina par maldību, kas atbilstot maldībai, kas aplūkota trešajā apelācijas sūdzības pamatā.

Piektkārt, tiek apgalvots, ka Vispārējās tiesas ir pieļāvusi, ka otrā, uz samērīguma principa neievērošanu balstītā prasības pamata izskatīšanas ietvaros šis prasības pamats netika izvērtēts konkrēti.

Sestkārt, tiek apgalvots, ka ceturtā pamata, ar kuru apgalvots par apelācijas sūdzības iesniedzējas aizstāvības tiesību neievērošanu, noraidīšana ir balstīta uz juridiskā ziņā maldīgo pieņēmumu, ka izšķiroši ir tikai apgalvoti pārkāpumi pagātnē, nevis stāvoklis licences anulēšanas brīdī.

Septītkārt, tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļautas kļūdas saistībā ar procesu, kuras aizskar apelācijas sūdzības iesniedzējas intereses. Konkrētāk, Vispārējā tiesa neesot apelācijas sūdzības iesniedzējai norādījusi uz fundamentālām izmaiņām tās nostājā par tiesisko stāvokli un pēc tam neesot devusi tai iespēju paust viedokli par tiem faktiskajiem un juridiskajiem skatpunktiem, kuri saskaņā ar minēto grozīto nostāju ir nozīmīgi.

---

(1)  Austrijas Bundesgesetz zur Verhinderung der Geldwäsche und Terrorismusfinanzierung im Finanzmarkt [Federālais likums par nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu].

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV 2013, L 176, 338. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 1. septembrīthyssenkrupp AG iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2022. gada 22. jūnija spriedumu lietā T-584/19 thyssenkrupp/Komisija

(Lieta C-581/22 P)

(2022/C 398/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: thyssenkrupp AG (pārstāvji: M. Klusmann, J. Ziebarth, O. Schley, Rechtsanwälte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu,

—	atcelt Komisijas Lēmumu C(2019) 4228 final (1) (2019. gada 11. jūnijs) lietā M.8713 – Tata Steel/thyssenkrupp/JV,

—	pakārtoti – nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā atbilstoši Tiesas spriedumam un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav īstenojusi tās atcelšanas prasības pietiekamu pārbaudi tiesā, veikdama tikai “vieglu pārbaudi” attiecībā uz izvirzītajiem pamatiem. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nepiemērodama pareizos materiālos standartus, lai definētu konkrētos tirgus apvienošanās lietās un atzītu tāda būtiska šķēršļa efektīvai konkurencei esamību, kas pamatotu lēmumu aizliegt apvienošanos, nepiemērodama piemērojamos pierādīšanas standartus, nepamatoti apvērsdama pierādīšanas pienākumu un sagrozīdama vai neņemdama vērā pieejamos pierādījumus, kā arī nelemdama par visiem izvirzītajiem pamatiem vai – pakārtoti – nenorādīdama pietiekamu pamatojumu sākotnējās atcelšanas prasības pilnīgajai noraidīšanai.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja būtībā norāda, ka Vispārējai tiesai, izspriežot šo lietu, esot bijis jāievēro tās iepriekš taisītais – 2020. gada 28. maija spriedums CK Telecoms UK Investments/Komisija (T-399/16, EU:T:2020:217), kurā tā ir noteikusi daudz stingrāku pārbaudes tiesā standartu apvienošanās lietās nekā tas, kuru tā ir piemērojusi šajā lietā.

1.

Ar pirmo apelācijas pamatu – kas ir sadalīts divās daļās – apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav īstenojusi pietiekami patstāvīgu atcelšanas prasībā izvirzīto pamatu materiālo pārbaudi, kontrolēdama tikai to, vai Komisija vispār ir izskatījusi konkrētus jautājumus, nevis patstāvīgi pārbaudīdama, vai izmantotie pierādījumi ir uzticami un pareizi interpretēti, kā arī vai Komisijas izdarītie secinājumi ir pareizi un pietiekami ilustrēti ar pierādījumiem arī pašas Vispārējās tiesas ieskatā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka atšķirībā no tās iepriekš taisītajiem spriedumiem – 2018. gada 10. jūlija sprieduma Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala (C-413/06 P, EU:C:2008:392) un 2020. gada 28. maija sprieduma CK Telecoms UK Investments/Komisija (T-399/16, EU:T:2020:217) – Vispārējā tiesa nav piemērojusi pareizo materiālo pārbaudi, lai konstatētu pietiekamu būtiska šķēršļa efektīvai konkurencei rašanās varbūtību pēc apvienošanās Komisijas izvērtētajos produktu tirgos.

2.

Ar otro apelācijas pamatu – kas ir sadalīts četrās daļās – apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un sagrozījusi pierādījumus, kļūdaini apstiprinādama pārāk šauras to vairāku konkrēto tērauda plakano izstrādājumu (konkrēti attiecībā uz autobūves HDG izstrādājumiem un iepakojumam paredzēto daudzslāņu tēraudu) produktu tirgu definīcijas, par kuriem Komisija bija atzinusi lielu būtiska šķēršļa efektīvai konkurencei rašanās varbūtību pēc paziņotās apvienošanās.

3.

Ar trešo apelācijas pamatu – kas ir sadalīts četrās daļās – apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējās tiesas apstiprinātie konkurences novērtējumi attiecībā uz prezumētajiem konkrētajiem autobūves HDG produktu tirgiem ir maldīgi, jo Vispārējā tiesa ir kļūdaini vienlaikus piemērojusi divas savstarpēji izslēdzošas kaitējuma teorijas (viena uzņēmuma dominējošs stāvoklis un nekoordinēta ietekme oligopolos tirgos), nedefinēdama piemērotus kritērijus, pieņemot, ka Tata Steel ir “būtisks konkurences spēks”, un attiecībā uz prezumēto “konkurences ciešumu”, sagrozīdama pierādījumus attiecībā uz importa izraisītajiem ierobežojumiem, neatzīdama, ka Komisijas lēmumu pieņemšanā nozīme ir bijusi nepareiziem HHI aprēķiniem un pilnībā nelemdama par prasībā izvirzītajiem pamatiem attiecībā uz šiem jautājumiem.

4.

Ar ceturto apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus un nav ievērojusi tās tiesības uz aizstāvību, nepareizi atspoguļodama izvirzīto pamatu attiecībā uz jaunu kaitējuma teoriju, ko Komisija ir ierosinājusi apstrīdētā lēmuma 1095. punktā, iepriekš nesniedzot apelācijas sūdzības iesniedzējai iespēju tikt uzklausītai šajā jautājumā, un piemērodama nepareizu materiālo pārbaudi attiecībā uz ArcelorMittal kā galvenā konkurenta hipotētisko rīcību tirgū, ko Vispārējā tiesa izšķiroši ņēma vērā, noraidot sākotnējo pamatu.

5.

Ar piekto apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav lēmusi par septīto atcelšanas prasības pamatu, jo ir nepareizi iztulkojusi pamatu, uz kuru tas bija balstīts un ar kuru tika apgalvots, ka Komisija ir sagrozījusi pierādījumus, pamatodama statistiskus argumentus uz nejaušām un nepilnīgām trešo personu atbildēm uz informācijas pieprasījumiem, nenodrošinot izlases neobjektivitātes neesamību.

---

(1)  Kopsavilkums Komisijas lēmumam (2019. gada 11. jūnijs), ar ko koncentrāciju atzīst par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta M.8713 – Tata Steel/thyssenkrupp/JV) (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 4228) (OV 2021, C 24, 23. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 8. septembrī — Eiropas Komisija/Ungārija

(Lieta C-587/22)

(2022/C 398/24)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Sipos un E. Sanfrutos Cano)

Atbildētāja: Ungārija

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)

atzīt, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (1) 3. un 4. pantu, tos interpretējot kopsakarā ar šīs direktīvas 10. pantu, jo Ungārija nav nodrošinājusi, ka Kéthely, Marcali, Zalaegerszeg, Keszthely, Zalakaros, Soltvadkert, Pilisvörösvár, Szécsény, Tolna, Köröm, Nagykőrös, Veresegyház, Kiskunhalas, Tököl, Szigetszentmiklós, Hódmezővásárhely, Szentendre, Mezőtúr, Békés, Dabas, Dunavarsány un Szentes aglomerācijās ir kanalizācijas sistēmas komunālajiem notekūdeņiem un tās ir šīm sistēmām pieslēgtas, vai ka individuālās sistēmas vai citas piemērotas sistēmas nodrošina to pašu vides aizsardzības līmeni kā kanalizācijas un attīrīšanas sistēmas, kā arī – ka komunālie notekūdeņi, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas tiek attīrīti atkārtoti vai tam līdzvērtīgā veidā;

2)

atzīt, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 5. pantu, to interpretējot kopsakarā ar šīs direktīvas 10. pantu, jo Ungārija nav nodrošinājusi, ka Kéthely, Marcali, Zalaegerszeg, Keszthely un Zalakaros aglomerācijās komunālie notekūdeņi tiek pakļauti attīrīšanai, kas ir stingrāka nekā atkārtota attīrīšana;

3)

atzīt, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 15. pantu, jo tā nav nodrošinājusi novadīšanas no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām kontroli attiecībā uz Kéthely, Marcali, Zalaegerszeg, Keszthely, Zalakaros, Soltvadkert, Pilisvörösvár, Szécsény, Tolna, Köröm, Nagykőrös, Veresegyház, Kiskunhalas, Tököl, Szigetszentmiklós, Hódmezővásárhely, Szentendre, Mezőtúr, Békés, Dabas, Dunavarsány un Szentes aglomerācijām;

4)	piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par to, ka Ungārija nav pienācīgi piemērojusi Padomes Direktīvu 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Šī direktīva attiecas uz komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu un atsevišķu rūpniecības sektoru notekūdeņu attīrīšanu un novadīšanu. Direktīvas mērķis ir aizsargāt vidi no minēto notekūdeņu novadīšanas kaitīgās ietekmes saistībā ar atsevišķiem rūpniecības sektoriem un aglomerācijām ar cilvēkekvivalentu vairāk nekā 2 000.

Komisija uzskata, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no direktīvas, saistībā ar kopumā 22 aglomerācijām (Kéthely, Marcali, Zalaegerszeg, Keszthely, Zalakaros, Soltvadkert, Pilisvörösvár, Szécsény, Tolna, Köröm, Nagykőrös, Veresegyház, Kiskunhalas, Tököl, Szigetszentmiklós, Hódmezővásárhely, Szentendre, Mezőtúr, Békés, Dabas, Dunavarsány un Szentes), uz kurām attiecas divi Pievienošanās līgumā noteiktie starptermiņi (2008. gada 31. decembris un 2010. gada 31. decembris).

Galvenais prettiesiskās situācijas iemesls ir, ka šajās aglomerācijās ir ļoti zems skaits pieslēgumu jau pastāvošajām kanalizācijas sistēmām. Problēma ir arī tas, ka šajās aglomerācijās nepamatoti un pārmērīgi daudztiek izmantotas individuālas sistēmas vai citas piemērotas sistēmas, kas nenodrošina direktīvā noteikto vides aizsardzības līmeni.

---

(1)  OV 1991, L 135, 40. lpp.

Vispārējās tiesas 2022. gada 7. septembra spriedums – JCDecaux Street Furniture Belgium/Komisija

(Lieta T-642/19) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsts, ko Beļģija sniegusi JCDecaux Street Furniture Belgium - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un ar kuru uzdots to atgūt - Priekšrocība - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2022/C 398/25)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: JCDecaux Street Furniture Belgium (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: A. Winckler, G. Babin un B. Cambier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Braga da Cruz, C. Georgieva un D. Recchia)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Clear Channel Belgium (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: P. de Bandt, M. Gherghinaru un L. Panepinto, advokāti)

Priekšmets

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Komisijas Lēmumu C(2019) 4466 final (2019. gada 24. jūnijs) par valsts atbalstu SA.33078 (2015/C) (ex 2015/NN), ko Beļģija sniegusi JCDecaux Belgium Publicité.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	JCDecaux Street Furniture Belgium sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Clear Channel Belgium sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 383, 11.11.2019.

Vispārējās tiesas 2022. gada 17. augusta rīkojums – Batchelor/Komisija

(Lieta T-85/18) (1)

(Atcelšanas prasība - Pārstāvība ar tāda advokāta palīdzību, kuram nav no prasītāja neatkarīgas trešās personas statusa - Nepieņemamība)

(2022/C 398/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Edward William Batchelor (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: B. Hoorelbeke, advokāts, un M. Healy, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Konstantinidis un C. Ehrbar)

Priekšmets

Ar prasību, kas celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 5. decembra lēmumu C(2017) 8430 final, ciktāl viņam tajā atteikta piekļuve iestādes administratora ētikas paziņojumam un norādīts, ka Komisijas rīcībā nav neviena no pārējiem dokumentiem, kuriem viņš pieprasījis piekļuvi.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Edward William Batchelor atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 152, 30.4.2018.

Vispārējās tiesas 2022. gada 2. augusta rīkojums – Kakuzo/EUIPO – Rauch Fruchtsäfte (“Kakuzo”)

(Lieta T-592/21)) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2022/C 398/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kakuzo GmbH (Berlīne, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un D. Mienert, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: I. Harrington un D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Rauch Fruchtsäfte GmbH (Rankweil, Austrija)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2021. gada 8. jūlija lēmumu lietā R 356/2021-5.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Kakuzo GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 502, 13.12.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 2. augusta rīkojums – Puma/EUIPO – SMB Swisspour (“PUMA”)

(Lieta T-622/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2022/C 398/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Puma SE (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvji: M. Schunke un P. Trieb, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Schäfer un E. Markakis)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: SMB Swisspour GmbH (Wildau, Vācija)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 8. jūlija lēmumu lietā R 2493/2019-1.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Puma SE sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 471, 22.11.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 1. augusta rīkojums – Preventicus/EUIPO (“NIGHTWATCH”)

(Lieta T-742/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Apstrīdētā lēmuma atsaukšana - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2022/C 398/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Preventicus GmbH (Jēna, Vācija) (pārstāvis: J. Zecher, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: E. Markakis)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 9. septembra lēmumu lietā R 1241/2020-4.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sedz savus, kā arī atlīdzina Preventicus GmbH tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 37, 24.1.2022.

Vispārējās tiesas 2022. gada 29. jūlija rīkojums – Santos/EUIPO (Citrusaugļu sulas spiedes forma)

(Lieta T-51/22) (1)

(Atcelšanas prasība - Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Citrusaugļu sulas spiedes forma - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Lēmums, kas pieņemts pēc iepriekšējā lēmuma atsaukšanas - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2022/C 398/30)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Santos (Voanvelīna, Francija) (pārstāve: C. Bey, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 29. novembra lēmumu lietā R 281/2020-1.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu.

2)	Santos atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 119, 14.3.2022.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 4. augusta rīkojums – Biogen Netherlands/Komisija

(Lieta T-269/22 R)

(Pagaidu noregulējums - Cilvēkiem paredzētas zāles - Regula (EK) Nr. 726/2004 - Tirdzniecības atļauja zālēm “Dimethyl fumarate Polpharma - dimetilfumarāts” - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2022/C 398/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biogen Netherlands BV (Badhoevedorp, Nīderlande) (pārstāve: C. Schoonderbeek, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Haasbeek un A. Sipos)

Priekšmets

Pieteikumā, kas pamatots ar LESD 278. un 279. pantu, prasītāja lūdz apturēt Komisijas 2022. gada 13. maija Īstenošanas lēmuma C(2022) 3253 (final) ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 726/2004 piešķir tirdzniecības atļauju cilvēkiem paredzētām zālēm “Dimethyl fumarate Polpharma – dimetilfumarāts” piemērošanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 4. augusta rīkojums – Biogen Netherlands/Komisija

(Lieta T-278/22 R)

(Pagaidu noregulējums - Cilvēkiem paredzētas zāles - Regula (EK) Nr. 726/2004 - Tirdzniecības atļauja zālēm “Dimethyl fumarate Neuraxpharm - dimetilfumarāts” - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2022/C 398/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biogen Netherlands BV (Badhoevedorp, Nīderlande) (pārstāve: C. Schoonderbeek, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Haasbeek un A. Sipos)

Priekšmets

Pieteikumā, kas pamatots ar LESD 278. un 279. pantu, prasītāja lūdz apturēt Eiropas Komisijas 2022. gada 13. maija Īstenošanas lēmuma C(2022) 3254 (final), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 726/2004 piešķir tirdzniecības atļauju cilvēkiem paredzētām zālēm “Dimethyl fumarate Neuraxpharm – dimetilfumarāts” piemērošanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 4. augusta rīkojums – Biogen Netherlands/Komisija

(Lieta T-279/22 R)

(Pagaidu noregulējums - Cilvēkiem paredzētas zāles - Regula (EK) Nr. 726/2004 - Tirdzniecības atļauja zālēm “Dimethyl fumarate Mylan - dimetilfumarāts” - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2022/C 398/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biogen Netherlands BV (Badhoevedorp, Nīderlande) (pārstāve: C. Schoonderbeek, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Haasbeek un A. Sipos)

Priekšmets

Pieteikumā, kas pamatots ar LESD 278. un 279. pantu, prasītāja lūdz apturēt Eiropas Komisijas 2022. gada 13. maija Īstenošanas lēmuma C(2022) 3252 (final), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 726/2004 piešķir tirdzniecības atļauju cilvēkiem paredzētām zālēm “Dimethyl fumarate Mylan – [dimetilfumarāts]” piemērošanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Prasība, kas celta 2022. gada 21. jūlijā – Ryanair/Komisija

(Lieta T-458/22)

(2022/C 398/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: E. Vahida, F.-C. Laprévote, V. Blanc, D. Pérez de Lamo un S. Rating, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Lēmumu (ES) C(2021) 9941 final (2021. gada 21. decembris) par valsts atbalstu SA.60165 (2021/C, ex 2021/N), ko Portugāle plāno īstenot par labu TAP SGPS (1); un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

1.	Pirmais pamats ir par to, ka nav konstatēts TAP atbalsttiesīgums.

2.	Otrais pamats ir par to, ka Eiropas Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā par svarīga pakalpojuma pārtraukšanas riska un TAP sistēmiskās nozīmes pierādīšanu.

3.	Trešais pamats ir par to, ka apstrīdētajā lēmumā nav pierādīts, ka pāstrukturēšanas plāns ir reālistisks, saskaņots un tālejošs, un piemērots TAP ilgtermiņa darbotiesspējas atjaunošanai, saprātīgā laikposmā neizmantojot atkārtotu valsts atbalstu.

4.	Ceturtais pamats ir par to, ka lēmumā nav pierādīta valsts iejaukšanās nepieciešamība un tās stimulējošā ietekme (proti, nav veikts salīdzinājums ar ticamu alternatīvu scenāriju bez valsts atbalsta iesaistes un nav pierādīts, ka TAP ir izsmēlusi visas tirgus sniegtās iespējas).

5.	Piektais pamats ir par to, ka lēmumā nav pierādīta valsts atbalsta piemērotība.

6.	Sestais pamats ir par to, ka lēmumā nav pierādīts atbalsta samērīgums.

7.	Septītais pamats ir par to, ka lēmumā nav pietiekami analizēta valsts atbalsta negatīvā ietekme.

8.	Astotais pamats ir par to, ka ar lēmumu ir pārkāpti īpašie LESD noteikumi un vispārējie diskriminācijas aizlieguma, pakalpojumu sniegšanas brīvības un uzņēmējdarbības brīvības principi.

9.	Devītais pamats ir par to, ka Eiropas Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

---

(1)  OV 2022, C 139, 19. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 1. augustā – Imasa, Ingeniería y Proyectos/Komisija un citi

(Lieta T-474/22)

(2022/C 398/35)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Imasa, Ingeniería y Proyectos, SA (Oviedo, Spānija) (pārstāvis: J. Álvarez González, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka, Vienotā noregulējuma valde

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pieņemt spriedumu, kurā tiek atzīta Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība Eiropas Komisijas, Vienotā noregulējuma valdes un Eiropas Centrālās bankas nelikumīgas un nolaidīgas rīcības dēļ par prasības pieteikumā norādītajām faktiem;

—

piespriest Eiropas Savienībai maksāt prasītājai atlīdzību 186 195,66 EUR apmērā atbilstoši prasības pieteikuma pielikumā esošajā eksperta ziņojumā ietvertajiem aprēķiniem, tai pieskaitot likumiskos procentus; papildus minētajam tieši tiek prasīts piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvota Vienotā noregulējuma valdes nelikumīga rīcība, kas izpaužas satraucošu publisku paziņojumu sniegšanā un darbībās (it īpaši informācijas noplūdēs), kas uzskatāmas par bezatbildīgu rīcību, kura izraisīja tūlītēju Banco Popular Español, S.A akciju cenas sabrukumu, paātrinot tās noregulējumu.

2.

Ar otro prasības pamatu tiek apgalvota Vienotā noregulējuma valdes un Eiropas Komisijas nolaidīga rīcība, pieņemot un apstiprinot noregulējumu Banco Popular Español, S.A., nepārbaudot un nepārliecinoties atbilstoši Eiropas Savienības normatīvam regulējumam, vai ir ievērotas prasības un nepieciešamie priekšnoteikumi, lai piemērotu minēto noregulējuma shēmu, un, to apstiprinot, neievērojot nedz Eiropas Savienības normatīvo regulējumu par noregulējuma procedūru, nedz Bankas akciju īpašnieku un/vai ieguldītāju tiesības.

3.	Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots Eiropas Centrālās bankas rūpības trūkums uzraudzībā, pārraudzībā, prognozēšanā, regulēšanā un nepieciešamo mehānismu izveidē, lai nodrošinātu Banco Popular Español, S.A. likviditāti un novērstu attiecīgu noregulējumu.

Prasība, kas celta 2022. gada 1. augustā – Fundación Pedro Barrié de la Maza, Conde de Fenosa/Komisija un citi

(Lieta T-475/22)

(2022/C 398/36)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fundación Pedro Barrié de la Maza, Conde de Fenosa (La Coruña, Spānija) (pārstāve: B. Fernández García, advokāte)

Atbildētājas: Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka, Vienotā noregulējuma valde

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pieņemt spriedumu, kurā tiek atzīta Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība Eiropas Komisijas, Vienotā noregulējuma valdes un Eiropas Centrālās bankas nelikumīgas un nolaidīgas rīcības dēļ par prasības pieteikumā norādītajām faktiem;

—

piespriest Eiropas Savienībai maksāt prasītājai atlīdzību 47 513 972,73 EUR apmērā atbilstoši prasības pieteikuma pielikumā esošajā eksperta ziņojumā ietvertajiem aprēķiniem, tai pieskaitot likumiskos procentus; papildus minētajam tieši tiek prasīts piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvota Vienotā noregulējuma valdes nelikumīga rīcība, kas izpaužas satraucošu publisku paziņojumu sniegšanā un darbībās (it īpaši informācijas noplūdēs), kas uzskatāmas par bezatbildīgu rīcību, kura izraisīja tūlītēju Banco Popular Español, S.A akciju cenas sabrukumu, paātrinot tās noregulējumu.

2.

Ar otro prasības pamatu tiek apgalvota Vienotā noregulējuma valdes un Eiropas Komisijas nolaidīga rīcība, pieņemot un apstiprinot noregulējumu Banco Popular Español, S.A., nepārbaudot un nepārliecinoties atbilstoši Eiropas Savienības normatīvam regulējumam, vai ir ievērotas prasības un nepieciešamie priekšnoteikumi, lai piemērotu minēto noregulējuma shēmu, un, to apstiprinot, neievērojot nedz Eiropas Savienības normatīvo regulējumu par noregulējuma procedūru, nedz Bankas akciju īpašnieku un/vai ieguldītāju tiesības.

3.	Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots Eiropas Centrālās bankas rūpības trūkums uzraudzībā, pārraudzībā, prognozēšanās, regulēšanā un nepieciešamo mehānismu izveidē, lai nodrošinātu Banco Popular Español, S.A. likviditāti un novērstu attiecīgu noregulējumu.

Prasība, kas celta 2022. gada 1. augustā – Calatrava Real State 2015/Komisija un citi

(Lieta T-477/22)

(2022/C 398/37)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Calatrava Real State 2015, SL (Madride, Spānija) (pārstāve: B. Fernández García, advokāte)

Atbildētājas: Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka, Vienotā noregulējuma valde

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pieņemt spriedumu, kurā tiek atzīta Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība Eiropas Komisijas, Vienotā noregulējuma valdes un Eiropas Centrālās bankas nelikumīgas un nolaidīgas rīcības dēļ saistībā ar prasības pieteikumā norādītajām faktiem;

—

piespriest Eiropas Savienībai maksāt prasītājai atlīdzību 713 320,65 EUR apmērā atbilstoši prasības pieteikuma pielikumā esošajā eksperta ziņojumā ietvertajiem aprēķiniem, tai pieskaitot likumiskos procentus; papildus minētajam tieši tiek prasīts piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvota Vienotā noregulējuma valdes nelikumīga rīcība, kas izpaužas satraucošu publisku paziņojumu sniegšanā un darbībās (it īpaši informācijas noplūdēs), kas uzskatāmas par bezatbildīgu rīcību, kura izraisīja tūlītēju Banco Popular Español, S.A akciju cenas sabrukumu, paātrinot tās noregulējumu.

2.

Ar otro prasības pamatu tiek apgalvota Vienotā noregulējuma valdes un Eiropas Komisijas nolaidīga rīcība, pieņemot un apstiprinot noregulējumu Banco Popular Español, S.A., nepārbaudot un nepārliecinoties atbilstoši Eiropas Savienības normatīvam regulējumam, vai ir ievērotas prasības un nepieciešamie priekšnoteikumi, lai piemērotu minēto noregulējuma shēmu, un, to apstiprinot, neievērojot nedz Eiropas Savienības normatīvo regulējumu par noregulējuma procedūru, nedz Bankas akciju īpašnieku un/vai ieguldītāju tiesības.

3.	Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots Eiropas Centrālās bankas rūpības trūkums uzraudzībā, pārraudzībā, prognozēšanā, regulēšanā un nepieciešamo mehānismu izveidē, lai nodrošinātu Banco Popular Español, S.A. likviditāti un novērstu attiecīgu noregulējumu.

Prasība, kas celta 2022. gada 16. augustā – Portugāle/Komisija

(Lieta T-512/22)

(2022/C 398/38)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji: P. Barros da Costa, H. Almeida, N. Domingues un G. Gomes)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/908 (2022. gada 8. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus izdevumus, kuri dalībvalstīm radušies Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) satvarā (izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 3543), ciktāl no finansējuma ir izslēgta summa 117 066 097,40 EUR apmērā, kas ir saistīta ar izdevumiem, kurus Portugāles Republika ir deklarējusi saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmu par 2016., 2017., 2018. un 2019. finanšu gadu,

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda attiecībā uz faktiskajiem un juridiskajiem priekšnosacījumiem, jo Komisija ir secinājusi, ka Portugāles valdībai pirms 2015. finanšu gada esot bijis jāpiemēro ģeotelpisko pieteikumu sistēma – esot pārkāpts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (1) 17. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2) 72. panta 3. punkts, jo Komisija esot balstījusies uz kļūdainu pieņēmumu un pieļāvusi kļūdu attiecībā uz faktiskajiem un juridiskajiem priekšnosacījumiem, secinādama, ka Portugāles iestādes neesot pareizi novērtējušas summas, kas ir samaksātas par 2016.–2019. finanšu gadu, tādējādi radīdamas risku fondam.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka “Finanšu korekcijas aprēķinā” esot pārkāpts samērīguma princips to veidojošo atbilstības principu un nepieciešamības principu izpratnē, kā arī lojālas sadarbības princips – esot pārkāpts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pants un 4. panta 3. punkts, jo Komisija esot piemērojusi vienotas likmes korekciju, kas pārsniedz tiesību aktos izvirzītos mērķus, un nav ņēmusi vērā valsts iestāžu iesniegto pamatoto aprēķinu, kas bija veikts un pārbaudīts atbilstoši Komisijas pamatnostādnēm.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta tiesību kļūda, esot norādīts pretrunīgs pamatojums un esot pārkāpts samērīguma princips – esot pārkāpts Regulas Nr. 1306/2013 52. pants un LES 5. pants, ņemot vērā, ka valsts iestādes esot konstatējušas, ka maksājumi, ar kuriem ir saistīti iespējamie trūkumi, bija maksājumi, kas veikti saistībā ar 2016. un 2017. gadu, jo “Omnibus” regula stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, un ka valsts iestāžu piedāvātā kopējā summa 31 843 249,44 EUR apmērā būtiski atšķīrās no Komisijas piemērotās finanšu korekcijas vērtības.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka neesot norādīts pamatojums – neesot ievērots Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (3) ratio legis un mērķis, jo Komisijas paziņojumā esot norādīts neprecīzs pamatojums saistībā ar ģenerālkopām 12 % un 66 % apmērā no atbalsttiesīgās platības klasisko pārbaužu uz vietas un pārbaužu no attāluma veikšanai, kurās tika ekstrapolēti attiecīgie dati, lai aprēķinātu risku fondam un atbilstošo piemērojamo finanšu korekciju.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts samērīguma princips – esot pārkāpts LES 5. pants, jo Komisijas noteiktā summa saistībā ar risku fondiem 2016.–2019. finanšu gadā ir pārmērīga, līdz ar to no finansējuma izslēgtās summas esot nesamērīgas.

---

(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV 2014, L 227, 69. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV 2014, L 255, 18. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 25. augustā – Deutsche Glasfaser Wholesale/EUIPO – O2 Worldwide (“brightblue”)

(Lieta T-516/22)

(2022/C 398/39)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Glasfaser Wholesale GmbH (Borkena, Vācija) (pārstāvji: A. Doepner-Thiele un U. Kelp, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: O2 Worldwide Ltd (Kembridža, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “brightblue” – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 913 265

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 21. jūnija lēmums lietā R 0024/2022-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 1. punkta un 95. panta 2. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 26. augustā – GKP/EUIPO – Cristalfarma (“TIARA RUBIS”)

(Lieta T-518/22)

(2022/C 398/40)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GKP GmbH (Ehrenhausen an der Weinstraße, Austrija) (pārstāvis: I. Hödl, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Cristalfarma Srl (Milāna, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “TIARA RUBIS” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 205 571

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 2. jūnija lēmums lietā R 1878/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 2. punktu;

—	pilnībā apstiprināt apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 1. punktu, un

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies iepriekšējās procesa stadijās.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums attiecībā uz noteiktiem pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē, un noteiktiem pakalpojumiem.

Prasība, kas celta 2022. gada 29. augustā – Société des produits Nestlé/EUIPO – European Food (“FITNESS”)

(Lieta T-519/22)

(2022/C 398/41)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société des produits Nestlé SA (Veveja, Šveice) (pārstāvji: A. Jaeger-Lenz, A. Lambrecht un A.-C. Salger, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: European Food SA (Draganesti, Rumānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “FITNESS” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 2 470 326

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2022. gada 27. jūnija lēmums lietā R 894/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 103. panta 1. punkta kopsakarā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 70. pantu pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 72. panta 6. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta kopsakarā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 70. pantu pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 1. septembrī – NZ/Komisija

(Lieta T-535/22)

(2022/C 398/42)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NZ (pārstāvis: H. Tagaras, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	noteikt procesa organizatoriskos pasākumus, kas lūgti [prasības pieteikuma] 30. punktā, un pasākumu [prasības pieteikuma] 42., 43. un 59. punktā izklāstīto jautājumu izskaidrošanai; un procedūras rezultātā:

—	atcelt apstrīdētos lēmumus; kā arī, jebkurā gadījumā,

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu prasību, kas celta par Eiropas Komisijas 2022. gada 10. februāra lēmumu, kurš pieņemts, izpildot 2021. gada 6. oktobra spriedumu NZ/Komisija (T-668/20, nav publicēts, EU:T:2021:667), ar kuru atstāts negrozīts lēmums neiekļaut viņas uzvārdu iekšējā konkursa COM/1/AD 10/18 rezerves sarakstā, prasītāja izvirza septiņus pamatus.

1.	Pirmais pamats ir par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, pilnvaru nepareizu izmantošanu, LESD 266. panta pārkāpumu tostarp tādēļ, ka atbildētāja atteikusies veikt pasākumus, kas ļautu patiesi izpildīt iepriekš Vispārējās tiesas pasludināto spriedumu, ar kuru atcelts tiesību akts.

2.	Otrais pamats ir par konkursa paziņojuma pārkāpumu tostarp tādēļ, ka atlases komisija ir piemērojusi ļoti atšķirīgus koeficientus diviem mutiskajiem pārbaudījumiem.

3.	Trešais pamats ir par vienlīdzīga attieksmes pārkāpumu tādēļ, ka atlases komisijas sastāvs bija mainīgs.

4.

Ceturtais pamats ir par atlases komisijas un konsultatīvās atlases komitejas darbības noteikumu pārkāpumu, proti: — atlases komisijā – lielākajā sastāvu daļā – ietilpa tikai vietnieki, kuri izvērtēja kandidātus, tostarp prasītāju; — visu pārbaudījumu laikā kandidātiem tika uzdoti identiski jautājumi; — kandidātu vērtēšanas noteikumi nebija pārskatāmi un saskaņoti; — atlases komisijas sastāvs bija mainīgs.

5.	Piektais pamats ir par acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

6.	Sestais pamats ir par Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 27. panta pārkāpumu otrajā pamatā izklāstītā pārkāpuma dēļ.

7.	Septītais pamats ir par rūpības pienākuma neievērošanu.

Prasība, kas celta 2022. gada 2. septembrī — Francija/VNV

(Lieta T-540/22)

(2022/C 398/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji: T. Stehelin, J.-L. Carré un E. Timmermans)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes Pārsūdzību izskatīšanas grupas 2022. gada 8. jūnija Lēmumu 3/2021;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības atcelt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) Pārsūdzību izskatīšanas grupas 2022. gada 8. jūnija Lēmumu 3/2021, ar kuru apstiprināts VNV lēmums attiecīgajai banku grupai nepiešķirt atbrīvojumu attiecībā uz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats ir vērsts uz to, ka apstrīdētajā lēmumā Pārsūdzību izskatīšanas grupa kļūdaini esot uzskatījusi, ka VNV ir pareizi interpretējusi un piemērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 255, 1. lpp.), 12.h pantu un ka tā nav pārsniegusi diskrecionārās varas robežas.

2.	Otrais pamats ir vērsts uz to, ka Pārsūdzību izskatīšanas grupa kļūdaini esot uzskatījusi, ka VNV nav pārkāpusi tiesiskās drošības principu.

3.	Trešais pamats ir vērsts uz to, ka Pārsūdzību izskatīšanas grupa kļūdaini esot uzskatījusi, ka VNV ir izpildījusi LESD 296. pantā noteikto pienākumu norādīt pamatojumu.

Vispārējās tiesas 2022. gada 31. augusta rīkojums – Virbac/Komisija

(Lieta T-138/21) (1)

(2022/C 398/44)

Tiesvedības valoda – franču

Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 206, 31.5.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 29. augusta rīkojums – Mellish/Komisija

(Lieta T-176/22) (1)

(2022/C 398/45)

Tiesvedības valoda – franču

Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 222, 7.6.2022.