6.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/1

Komisijas Paziņojums par dažu tādu tiesību normu interpretāciju, kas ietvertas saskaņā ar ES Taksonomijas regulas 8. pantu pieņemtajā Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā un attiecas uz ziņošanu par piederīgām saimnieciskām darbībām un aktīviem

(2022/C 385/01)

Šā bieži uzdoto jautājumu (BUJ) dokumenta mērķis ir precizēt saskaņā ar ES Taksonomijas regulas 8. pantu pieņemtā Informācijas atklāšanas deleģētā akta (“Informācijas atklāšanas deleģētais akts”) (1) saturu, lai atvieglotu tā īstenošanu.

Šajā dokumentā ietvertie BUJ precizē noteikumus, kas jau ietverti piemērojamajos tiesību aktos. Tie nekādā veidā nepaplašina no šādiem tiesību aktiem izrietošās tiesības un pienākumus un nenosaka arī nekādas papildu prasības attiecīgajiem uzņēmējiem un kompetentajām iestādēm. BUJ ir paredzēti vienīgi, lai palīdzētu finanšu un nefinanšu uzņēmumiem īstenot attiecīgās tiesību normas. Autoritatīva Savienības tiesību aktu interpretācija ir vienīgi Eiropas Savienības Tiesas kompetencē. Šajā paziņojumā paustie viedokļi nevar skart nostāju, kādu Eiropas Komisija varētu ieņemt Savienības un valstu tiesās.

Komisija 2021. gada 20. decembrī publicēja 22 BUJ par to, kā finanšu un nefinanšu uzņēmumiem jāziņo par taksonomijai piederīgām saimnieciskajām darbībām un aktīviem saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu. Šis dokuments papildina minētos BUJ.

SATURS

Bieži uzdoti vispārēji jautājumi

Uz kuriem uzņēmumiem attiecas ziņošanas pienākums, kas noteikts Taksonomijas regulas 8. pantu papildinošajā deleģētajā aktā?

Kā Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā definēta “saimnieciska darbība”?

Kas ir taksonomijai piederīga saimnieciskā darbība?

Kas ir “veicinošas” un “pārejas” saimnieciskās darbības saistībā ar ziņošanu par piederību taksonomijai?

Kā noteikt ar pielāgošanos saistītu saimniecisko darbību piederību un ziņot par to?

Kā būtu jāizmanto NACE kodi, lai noteiktu taksonomijai piederīgas darbības saistībā ar ziņošanu par piederību?

Vai uzņēmumi, ziņojot par piederību taksonomijai, var sniegt kādu informāciju brīvprātīgi?

Nefinanšu uzņēmumi

Cik tālu savā vērtības ķēdē (gan augšupējā, gan lejupējā posmā) uzņēmumiem jāvērtē taksonomijai piederīgas darbības un jāziņo par tām?

Kā noteikt taksonomijai piederīgas darbības, kuru aprakstos ir ietverti kvalifikatori, piemēram, “mazoglekļa” un “ar klimatu saistīti apdraudējumi”?

10.

Vai uzņēmumiem jāziņo par piederības taksonomijai sadalījumu pa vides mērķiem?

11.

Kā saistībā ar ziņošanu par piederību taksonomijai definē apgrozījumu, CapEx un OpEx?

12.

Kāds ir Informācijas atklāšanas deleģētā akta I pielikumā minēto “citu tiešo izdevumu” tvērums?

13.

Kā saistībā ar ziņošanu par piederību taksonomijai uzņēmumiem jāuzskaita negatīvi ieņēmumi?

14.

Vai uzņēmumiem jāizvairās no dubultas ziņošanas par taksonomijai piederīgām darbībām?

15.

Vai struktūrai jāziņo par taksonomijai piederīgu apgrozījumu, ja saimniecisko darbību ir veikusi nevis pati struktūra, bet gan apakšuzņēmējs?

16.

Kā nefinanšu uzņēmumam jāziņo par produktiem un pakalpojumiem, kas tiek gan patērēti iekšēji, gan pārdoti ārējiem pircējiem?

17.

Kā nefinanšu uzņēmumiem, ziņojot par piederību taksonomijai, jāuzskaita nemateriālie aktīvi?

18.

Vai nefinanšu uzņēmumiem jāziņo par savu ārpussavienības darbību piederību taksonomijai?

19.

Kā nefinanšu uzņēmumiem jāuzrāda finanšu gada laikā dekonsolidēto piederīgo darbību apgrozījums?

Finanšu uzņēmumi

20.

Kas jāziņo finanšu uzņēmumiem, ja pamatā esošo struktūru informācija nav publiski pieejama?

21.

Kāda ir starpība starp segtajiem aktīviem un kopējiem aktīviem saistībā ar ziņošanu par piederību taksonomijai?

22.

Vai, ziņojot par piederību taksonomijai, būtu jāņem vērā naudas un tās ekvivalentu aktīvi?

Aktīvu pārvaldītāji

23.

Kā aktīvu pārvaldītāji var novērtēt savu līdzdalību portfelī, lai ziņotu par taksonomijai piederīgiem aktīviem?

24.

Vai hipotēkas var kvalificēt kā piederīgas (kā ieguldījumu) aktīvu pārvaldītājs, vai arī tās par piederīgām klasificējamas tikai tās bankas gadījumā, kas sākotnēji piešķīra aizdevumu?

Apdrošinātāji

25.

Kādas darbības apdrošinātājam un pārapdrošinātājam jāņem vērā, ziņojot par parakstīšanas darbībām saistībā ar ziņošanu par piederību taksonomijai?

Kredītiestādes

26.

Vai Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā noteiktie ziņošanas pienākumi attiecas uz lielu struktūru, kas nav kredītiestāde saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 4. pantu, bet ir uzskatāma par finanšu uzņēmumu saskaņā ar NFRD 19.a un 29.a pantu?

27.

Kā saistībā ar ziņošanu par piederību taksonomijai CapEx var sasaistīt ar vispārēja mērķa aizdevumiem?

28.

Kā kredītiestādei ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (FITD) ieguldījumu sabiedrības licenci jāziņo par savām taksonomijai piederīgajām saimnieciskajām darbībām?

Parāda instrumentu tirgus

29.

Kā novērtēt parāda aktīva, piemēram, obligācijas vai aizdevuma, piederību taksonomijai un ziņot par to?

30.

Vai ir neatkarīgi jāpārbauda visu ieņēmumu no parāda produktiem izlietojums, ja par tiem ziņo kā par taksonomijai piederīgiem?

31.

Vai par ārpussavienības struktūru zaļajiem parāda instrumentiem var ziņot kā par piederīgiem taksonomijai?

32.

Vai par zaļo valsts parādu var ziņot kā par piederīgu taksonomijai?

Mijiedarbība ar citiem noteikumiem

33.

Kā Informācijas atklāšanas deleģētais akts mijiedarbojas ar ierosinātajām prasībām par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu?

BIEŽI UZDOTI VISPĀRĒJI JAUTĀJUMI

1. Uz kuriem uzņēmumiem attiecas ziņošanas pienākums, kas noteikts Taksonomijas regulas 8. pantu papildinošajā deleģētajā aktā?

Deleģētajā aktā, kas papildina Taksonomijas regulas 8. pantu (Regula (ES) 2021/2178) (“Informācijas atklāšanas deleģētais akts”), ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz tādu uzņēmumu ziņošanu saistībā ar taksonomiju, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/95/ES (“Nefinanšu informācijas ziņošanas direktīva”) (2).

Proti, Regulas (ES) 2020/852 (3) (Taksonomijas regula) 8. panta 1. punktā ir ietverta savstarpēja norāde uz 19.a un 29.a pantu Direktīvā 2013/34/ES (4) (Grāmatvedības direktīva), kas tika ieviesti ar Direktīvu 2014/95/ES (Nefinanšu informācijas ziņošanas direktīva (NFRD)). Konkrētāk, Taksonomijas regulā ir precizēts, ka “jebkurš uzņēmums, kam, ievērojot Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pantu, ir pienākums publicēt nefinanšu informāciju, savā nefinanšu paziņojumā vai konsolidētajā nefinanšu paziņojumā iekļauj informāciju par to, kā un cik lielā mērā uzņēmuma darbības ir saistītas ar saimnieciskajām darbībām, kas uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām, kā noteikts šīs regulas 3. un 9. pantā”. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumiem, uz kuriem saskaņā ar Grāmatvedības direktīvu attiecas obligātas ziņošanas pienākums, ir šāds pienākums arī saskaņā ar Taksonomijas regulu.

Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantu pienākums publicēt nefinanšu informāciju ir šādiem uzņēmumiem: lieliem uzņēmumiem, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 4. punktā, kuri ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā definēts minētās direktīvas 2. panta 1) punktā, un kuros finanšu gada laikā vidēji ir vairāk nekā 500 darbinieku; sabiedriskas nozīmes struktūrām, kuras ir mātesuzņēmumi lielai grupai, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 7. punktā, un kurās, skatot konsolidēti, finanšu gada laikā vidēji ir vairāk nekā 500 darbinieku. Pamatojoties uz Taksonomijas regulas 8. panta 1. punktu, uz šādiem uzņēmumiem attiecas arī ar Taksonomijas regulu saistītie informācijas atklāšanas pienākumi.

Taksonomijas regulas 8. panta 1. punktā nav sniegta konkrēta atsauce uz valsts pasākumiem, ar kuriem transponē NFRD un, iespējams, paplašina tās piemērošanas jomu, attiecinot to arī uz citām mazāku uzņēmumu kategorijām. Tāpēc ziņošanas prasības saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. panta 1. punktu attiecas uz uzņēmumiem, kas tieši ietilpst NFRD darbības jomā. Tās nepiemēro uzņēmumiem, uz kuriem attiecas vienīgi valsts tiesību akti, ar kuriem transponē NFRD. Tomēr saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu uzņēmumi, uz kuriem attiecas vienīgi valsts tiesību akti, ar ko transponē NFRD, var brīvprātīgi ziņot par savu atbilstību taksonomijai.

2. Kā Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā definēta “saimnieciska darbība”?

Taksonomijas regulā ir noteikta vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācija. Šī klasifikācija lielā mērā balstās uz saimniecisko darbību nomenklatūru (NACE), kas ir saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija ES.

Saimnieciskā darbība tiek veikta, ja tādi resursi kā kapitāls, preces, darbaspēks, ražošanas metodes vai starpprodukti tiek apvienoti, lai ražotu konkrētas preces vai pakalpojumus. To raksturo resursu ieguldījums, ražošanas process un produkcijas (preču vai pakalpojumu) izlaide.

Regulā (ES) 2021/2139 (Klimata deleģētais akts) (5) kritēriji ir aprakstīti un piešķirti augstā līmenī. Tie attiecas ne tikai uz vienu konkrētu saimniecisko darbību, bet gan uz saimniecisko darbību kategorijām. Piemēram, ir noteikti kritēriji vispārējai kategorijai “Cementa ražošana”, nevis cementa ražošanai vienā konkrētā ražotnē, ko veic viens konkrēts uzņēmējs.

Klimata deleģētajā aktā atsauce uz NACE nozarēm ir tikai indikatīva un ne vienmēr izsmeļoša. Tāpēc saimnieciskā darbība varētu atbilst darbības aprakstam un tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas izklāstīti Klimata deleģētajā aktā (tā I un II pielikumā), pat ja uzņēmuma NACE nozare nav norādīta attiecīgajā Klimata deleģētā akta iedaļā.

3. Kas ir taksonomijai piederīga saimnieciskā darbība?

Informācijas atklāšanas deleģētā akta 1. panta 5. punktā piederīga saimnieciskā darbība ir definēta kā darbība, kas aprakstīta saskaņā ar Taksonomijas regulas 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos. Pārskata periodā, kas beidzas 2022. gadā (un attiecībā uz darbībām, kas veiktas 2021. gadā), šī definīcija atbilst saimnieciskajām darbībām, kas aprakstītas 2021. gada 4. jūnijā pieņemtajā Klimata deleģētajā aktā.

Konkrētāk, saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 1. panta 5. punktu saimnieciskā darbība ir piederīga neatkarīgi no tā, vai minētā saimnieciskā darbība atbilst kādam no Klimata deleģētajā aktā (un turpmākajos deleģētajos aktos) noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem vai tiem visiem. Tāpēc tas, ka saimnieciskā darbība ir taksonomijai piederīga, nesniedz nekādas norādes par šīs darbības vidisko veikumu un ilgtspēju.

Principā, ja uzņēmums rada apgrozījumu vai veic ieguldījumus kapitālizdevumos (CapEx) vai pamatdarbības izdevumos (OpEx), kas atbilst Klimata deleģētajā aktā aprakstītajai saimnieciskajai darbībai, šāda darbība būtu uzskatāma par taksonomijai piederīgu saimniecisko darbību, par ko jāatklāj informācija. Savukārt, ja darbība vēl nav iekļauta deleģētajā aktā, tā nav jāuzskata par piederīgu. Turklāt taksonomija ir dinamiska sistēma, kurā iekļauto darbību loks jāpalielina laika gaitā, jo īpaši — iekļaujot citus vides mērķus, kuriem attiecīgi jāpaplašina piederīgo darbību loks.

Praktiski taksonomijai piederīgu saimniecisko darbību noteikšana ir pirmais solis, lai novērtētu saimniecisko darbību atbilstību taksonomijas tehniskās pārbaudes kritērijiem. Piederīgās darbības ir tādu darbību bāzes kopums, kuras varētu atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem, tai skaitā kā pārejas vai veicinošas darbības.

Parasti ziņošanai par piederību saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. pantu jāpalīdz uzņēmumiem sagatavoties turpmākai informācijas atklāšanai par atbilstību (6).

Visbeidzot, Taksonomijas regulā, Klimata deleģētajā aktā un Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā nav nošķirtas saimnieciskas vai komerciālas pamatdarbības un darbības, kas nav pamatdarbības. Tāpēc uzņēmumiem jāziņo par visām savām saimnieciskajām darbībām, kas atbilst piederības definīcijai Informācijas atklāšanas deleģētā akta 1. panta 5. punktā, kā paskaidrots iepriekš.

Informācijas par piederību un atbilstību atklāšanas grafiks ir sīkāk aprakstīts 2021. gada 20. decembrī publicēto BUJ 2. jautājumā.

4. Kas ir “veicinošas” un “pārejas” saimnieciskās darbības saistībā ar ziņošanu par piederību taksonomijai?

Taksonomijas regulas 16. pantā un 10. panta 2. punktā ir definētas veicinošas un pārejas saimnieciskās darbības (7). Pārejas darbības ir tās, kurām vēl nav pieejamas mazoglekļa alternatīvas un kuru siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis atbilst labākajiem sektora vai nozares raksturlielumiem, un tās atbilst šādiem diviem nosacījumiem: i) nekavē mazoglekļa alternatīvu izstrādi un izmantošanu un ii) neizraisa oglekļietilpīgu aktīvu iesīksti, ņemot vērā šo aktīvu saimnieciskās izmantošanas ciklu. Savukārt veicinošas darbības ir tādas, kas tieši ļauj citām darbībām būtiski veicināt vides mērķa sasniegšanu.

Ziņojot par piederību saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. pantu, saimnieciskās darbības, kas definētas kā veicinošas vai pārejas darbības, nedrīkst uzskaitīt citādi nekā pārējās darbības. Ja darbības atbilst attiecīgajam aprakstam, tās jānorāda kā piederīgas.

Tomēr jānorāda, ka saskaņā ar ES taksonomiju saimnieciskā darbība ir pārejas vai veicinoša darbība tikai tad, ja tā atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas noteikti Klimata deleģētā akta I un II pielikuma attiecīgajā iedaļā. Tāpēc un jo īpaši pirmajā(-os) gadā(-os), kad tiek ziņots par piederību saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. pantu, minētās darbības var uzskatīt vienīgi par potenciālām pārejas darbībām vai potenciālām veicinošām darbībām, un par tām var brīvprātīgi ziņot, t. i., attiecīgi atzīmēt. Tas neatšķiras no ziņošanas par citu darbību piederību, ja piederība nesniedz norādes par darbības vidisko veikumu.

5. Kā noteikt ar pielāgošanos saistītu saimniecisko darbību piederību un ziņot par to?

Klimata deleģētā akta II pielikumā ir iekļauti divi dažādi darbību veidi, kas var būtiski veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām:

—	pielāgošanās darbības, t. i., darbības, kas ietver pielāgošanās risinājumus saskaņā ar Taksonomijas regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu (8),

—	veicinošas saimnieciskās darbības, t. i., darbības, kas nodrošina pielāgošanās risinājumus saskaņā ar Taksonomijas regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu (9).

Prasības ziņot par piederību atšķiras atkarībā no tā, vai Klimata deleģētā akta II pielikumā saimnieciskā darbība ir atzīmēta kā veicinoša darbība vai pielāgošanās darbība. Attiecībā uz pirmo kategoriju (veicinošās darbības) apgrozījumu un attiecīgos CapEx un OpEx var uzskatīt par piederīgām darbībām (10).

Attiecībā uz otru kategoriju (pielāgošanās darbības) ziņotājai struktūrai ir jāpierāda, ka ir veikts klimatriska un neaizsargātības novērtējums un ir izstrādāts izdevumu plāns, lai īstenotu pielāgošanās risinājumus, kas samazina darbības nozīmīgākos fiziskos klimatriskus, kā noteikts II pielikuma A papildinājumā. Tikai tad, ja šīs prasības ir izpildītas, ziņotāja struktūra var uzskatīt pielāgošanās darbības CapEx un OpEx par piederīgiem taksonomijai.

Svarīgi atzīmēt, ka apgrozījumu, kas gūts no produktiem un pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar pielāgotu darbību, nevar atzīt saistībā ar piederību taksonomijai. Tas tā ir tāpēc, ka pēc tam, kad darbība ir būtiski sekmējusi pielāgošanos klimata pārmaiņām (t. i., kad darbība ir padarīta noturīga pret klimata pārmaiņām), apgrozījums, kas atbilst šai darbībai, nav uzskatāms par piederīgu. Jāņem vērā, ka pielāgotā darbība var sniegt vai nesniegt ieguvumus vides jomā.

6. Kā būtu jāizmanto NACE kodi, lai noteiktu taksonomijai piederīgas darbības saistībā ar ziņošanu par piederību?

NACE ir produktu un saimniecisko darbību klasifikācijas sistēma. NACE kodi ir sistēma plaša statistikas datu klāsta vākšanai un sniegšanai ekonomikas jomās, pamatojoties uz saimniecisko darbību.

NACE tiek izmantoti četri līmeņi. Transponējot NACE kodus valstīs, dažkārt tiek izmantoti vairāk nekā četri līmeņi, taču pirmie četri līmeņi visās dalībvalstīs ir vienādi.

Visos Klimata deleģētā akta I un II pielikumā iekļautajos saimniecisko darbību aprakstos paredzēts, ka saimnieciskās darbības attiecīgajā kategorijā var atbilst vienam vai vairākiem konkrētiem NACE kodiem.

Turklāt Klimata deleģētā akta 6. apsvērumā ir precizēts, ka atsauces uz NACE kodiem jāsaprot kā indikatīvas. Novērtējums par piederību taksonomijai jāveic, ņemot vērā konkrēto darbības aprakstu, kas sniegts Klimata deleģētā akta pielikumos.

Konkrētāk, NACE kodiem jāpalīdz lietotājiem orientēties taksonomijā, jo īpaši tiem lietotājiem, kuri jau strādā ar NACE kodiem. NACE kodi var palīdzēt identificēt taksonomijai piederīgas darbības (kas nav atbilstīgas). Tomēr tikai konkrētā darbības aprakstā Klimata deleģētajā aktā ir noteikts precīzs aktā iekļauto darbību loks.

Praktiski tas nozīmē, ka:

—	ja NACE kods ir plašāks nekā darbības apraksts, apraksts prevalē pār NACE koda tvērumu,

—	ja saimnieciskajai darbībai nav NACE koda, bet tā atbilst darbības aprakstam, to var uzskatīt par piederīgu taksonomijai,

—	ja darbības apraksts pilnībā neatbilst uzņēmuma darbībai, varētu būt nepieciešams sadalīt uzņēmuma darbības tā, lai attiecīgās daļas atbilstu darbības aprakstam vai vairākām darbībām, kas aprakstītas atsevišķi,

—	ja saimnieciskās darbības NACE kods nav minēts Klimata deleģētajā aktā, bet saimnieciskā darbība atbilst darbības aprakstam, to var uzskatīt par piederīgu taksonomijai.

7. Vai uzņēmumi, ziņojot par piederību taksonomijai, var sniegt kādu informāciju brīvprātīgi?

Principā Informācijas atklāšanas deleģētais akts neliedz brīvprātīgi atklāt informāciju par uzņēmumu darbībām. Gluži pretēji, visi uzņēmumi, uz kuriem attiecas ziņošanas pienākums, tiek mudināti brīvprātīgi sniegt jebkādu būtisku papildu informāciju, ja tie uzskata, ka tā ir svarīga, lai ieguldītāji gūtu labāku izpratni par struktūras piederību taksonomijai.

Tomēr — un parasti tas attiecas uz visiem uzņēmumiem — brīvprātīga informācijas atklāšana nav daļa no Taksonomijas regulas 8. pantā noteiktās obligātās informācijas atklāšanas, un struktūrām vienmēr jāpaskaidro šādas informācijas atklāšanas iemesli.

Turklāt brīvprātīgi atklātai informācijai nevajadzētu būt pretrunā Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā noteiktajai obligātajai informācijai vai to sagrozīt. Brīvprātīgi atklātai informācijai arī nevajadzētu būt pamanāmākai nekā obligāti atklātā informācija. Ja uzņēmums ietver brīvprātīgi atklātu informāciju, tam jāpievieno papildu informācija, norādot (11):

—	šādas informācijas atklāšanas pamatojumu,

—	izmantotās informācijas sagatavošanas metodes, un

—	skaidru paskaidrojumu par to, kā tā atšķiras no obligātas ziņošanas.

Ilgtspējīga finansējuma platformas brīfingā (12) ir sniegti papildu ieteikumi par brīvprātīgas ziņošanas par piederību un brīvprātīgas veidņu izmantošanas paraugpraksi pirmajā(-os) pārskata gadā(-os).

NEFINANŠU UZŅĒMUMI

8. Cik tālu savā vērtības ķēdē (gan augšupējā, gan lejupējā posmā) uzņēmumiem jāvērtē taksonomijai piederīgas darbības un jāziņo par tām?

Parasti ziņošana par taksonomijai piederīgām darbībām neietver uzņēmuma vērtības ķēdes novērtējumu, jo vairumā gadījumu darbību aprakstos Klimata deleģētajā aktā nav ietverta atsauce uz vērtības ķēdi. Netiek arī gaidīts, ka uzņēmumi novērtēs savu piegādātāju ilgtspēju, jo īpaši piederības ziņošanas posmā.

Taksonomija nosaka kritērijus katrai nozarei un darbībai, nevis katrai produktu līnijai vai uzņēmumam. Uzņēmumiem, kas gūst ieņēmumus vairākās nozarēs viena produkta vērtības ķēdē, ir jāatklāj informācija par dažādajiem procesiem un vērtības ķēdes daļām visās šajās nozarēs un darbībās. Tas attiecas uz darbībām, ko veic ziņotāja struktūra, nevis tās piegādātāji. Uzņēmējiem, kas darbojas vairākās nozarēs viena produkta vai tehnoloģijas vērtības ķēdē, bet gūst ieņēmumus no šā produkta tikai vienas darbības ietvaros, ir jāatklāj informācija tikai par konkrēto darbību, kas rada ieņēmumus.

Ziņojot par apgrozījumu, aktīvi un procesi darbības vērtības ķēdē ir piederīgi tikai tad, ja tie ir skaidri iekļauti darbības aprakstā. Piemēram, ja apraksts attiecas tikai uz galaproduktu ražošanu, starpposma darbības vērtības ķēdē nav automātiski piederīgas. Attiecīgi konkrētu automobiļu un transportlīdzekļu sastāvdaļu ražošana nav automātiski piederīga iedaļā “mazoglekļa transporta tehnoloģiju ražošana”. No piegādātāja viedokļa tas nozīmē, ka tāda uzņēmuma darbība, kas ir piegādātājs taksonomijai piederīgai darbībai, pēc definīcijas nav piederīga taksonomijai, un konkrētu automobiļu sastāvdaļu ražošana nav pēc noklusējuma piederīga darbībai “mazoglekļa transporta tehnoloģiju ražošana”. Tas ir tāpēc, ka ES taksonomijā netiek izmantota visaptveroša pieeja augšupējā posma darbībām. Tā vietā tajā ir noteikti konkrēti kritēriji katrai iekļautajai darbībai, kā arī attiecīgie būtiska kaitējuma nenodarīšanas kritēriji.

Tomēr dažas galvenās sastāvdaļas, kas minētas atsevišķās iedaļās, piemēram, sastāvdaļas bateriju vai ūdeņraža iekārtu ražošanai (3.2. un 3.4. iedaļā), ir piederīgas. Turklāt sastāvdaļu ražošana var atbilst iedaļai “Citu mazoglekļa tehnoloģiju ražošana” (Klimata deleģētā akta I pielikuma 3.6. iedaļa), ja uz tām neattiecas citas iedaļas un ja tās atbilst darbības aprakstam. Tā kā darbības apraksts 3.6. iedaļā ir ļoti plašs, NACE kodi C22, C25, C26, C27 un C28 jāuzskata par ieteicamiem šīs darbības jomai. NACE kodi šai darbībai jo īpaši ietver riepas un pusvadītājus, ja šie produkti atbilst darbības aprakstam (skatīt arī 19. jautājumu). Turpretī kalnrūpniecība nebūtu iekļauta aprakstā.

Ziņojot par CapEx un OpEx, piederīgi ir arī visi tādu aktīvu un procesu vai pakalpojumu iepirkumi, kas ir būtiski konkrētas piederīgās darbības veikšanai. Sastāvdaļas, ko automobiļu ražotāji iegādājas, lai ražotu mazoglekļa automobiļus, ir piederīgas. Ziņojot par piederību, automobiļu vai transportlīdzekļu ražotājiem nav jāpārbauda savi piegādātāji un individuālie iepirkumi. Tiem ir tikai jānosaka, vai viņu pašu ražošanas process ir taksonomijai piederīga saimnieciska darbība. Ja pašu darbība ir uzskatāma par piederīgu taksonomijai, CapEx ieguldījumus būtiskos aktīvos vai sastāvdaļās, kas atbilst šai darbībai, uzskata par piederīgiem taksonomijai. Vēl viens piemērs ir tādas programmatūras iegāde, kas ir būtiska, lai izstrādātu vai izmantotu IKT risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai, ja šie risinājumi ir piederīgi 8.2. darbībai.

No klienta viedokļa taksonomijai piederīgu darbību produkcijas iegāde pēc definīcijas nav piederīga taksonomijai. Piemēram, atjaunīgās enerģijas iegāde pēc definīcijas nav uzskatāma par piederīgu taksonomijai (13). Taksonomijai piederīgas produkcijas iegāde ir piederīga tikai tad, ja to var paziņot kā vienu no dažādajiem CapEx vai OpEx veidiem, kas aprakstīti Informācijas atklāšanas deleģētā akta I pielikumā, jo īpaši, piemēram, saules enerģijas paneļu uzstādīšana uz ēkām, uz ko attiecas CapEx c) kategorija, kas minēta Informācijas atklāšanas deleģētā akta I pielikuma 1.1.2.2. iedaļā (skatīt arī 11. jautājumu).

9. Kā noteikt taksonomijai piederīgas darbības, kuru aprakstos ir ietverti kvalifikatori, piemēram, “mazoglekļa” un “ar klimatu saistīti apdraudējumi”?

Darbību apraksti Klimata deleģētajā aktā ir atsauces punkts, kas palīdz noteikt taksonomijai piederīgas darbības. Tomēr dažos aprakstos ir ietverti “kvalifikatori”, ko var saprast subjektīvi, piemēram, “mazoglekļa”, kas dažos gadījumos var ietekmēt piederību.

Piederība nav atkarīga no atbilstības tehniskās pārbaudes kritērijiem, bet tiek vērtēta, pamatojoties tikai uz darbības aprakstu. Tādus skaidri nedefinētus kvalifikatorus kā, piemēram, “mazoglekļa” transportlīdzekļi vai “mazoglekļa” kuģi, Klimata deleģētā akta I pielikuma 3.3. iedaļas (“mazoglekļa transporta tehnoloģiju ražošana”) nolūkā jāņem vērā tikai tādēļ, lai noteiktu atbilstību tehniskās pārbaudes kritērijiem, un tāpēc tie nav būtiski, ziņojot par piederību. Piemēram, automobiļu ražotājs varētu paziņot, ka visas viņa automobiļu ražošanas darbības, arī ar iekšdedzes dzinēju darbināmu automobiļu ražošana, ir piederīgas.

Taču darbības “citu mazoglekļa tehnoloģiju ražošana” (3.6. iedaļa) gadījumā darbības aprakstā ir norāde uz darbības mērķi. Darbība ietver tādu tehnoloģiju ražošanu, kuru mērķis ir būtiski samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas citās ekonomikas nozarēs. Lai jebkura darbība vai produkts varētu būt piederīgs klimata pārmaiņu mazināšanai saskaņā ar šo kategoriju, darbības vai produkta mērķim jābūt tādam, kas ļauj būtiski samazināt SEG emisijas citā ekonomikas nozarē. Tas nozīmē — ja tehnoloģija ir vislabākā savā nozarē, bet tās mērķis nav būtiski samazināt emisijas citā nozarē, tā nav piederīga. Piemēram, ļoti energoefektīvs skrūves ražošanas process, kura mērķis nav samazināt emisijas citā nozarē, nav piederīgs.

Līdzīgi Klimata deleģētā akta II pielikuma 10.1. darbība (“Nedzīvības apdrošināšana: ar klimatu saistītu apdraudējumu apdrošināšana”) attiecas uz “ar klimatu saistītiem apdraudējumiem”. Tie ir izklāstīti Klimata deleģētā akta II pielikuma A papildinājumā (“Klimatisko apdraudējumu klasifikācija”). Apdrošināšanas sabiedrības var uzskatīt uzņēmējdarbības virzienu par piederīgu taksonomijai tikai tad, ja tajā ir ietverta polise ar noteikumiem, kas saistīti ar klimatisko apdraudējumu novēršanu.

10. Vai uzņēmumiem jāziņo par piederības taksonomijai sadalījumu pa vides mērķiem?

Darbības, kas veicina gan klimata pārmaiņu mazināšanu, gan pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā definēts Klimata deleģētajā aktā, ietilpst pirmā(-o) pārskata gada(-u) tvērumā.

Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. panta 2. un 3. punktā nav prasīts izmantot pielikumos sniegtās ziņojumu veidnes, lai ziņotu par piederību. Tajos nav arī skaidri prasīts nošķirt vides mērķus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, ziņojot par piederību pirmajā(-os) gadā(-os).

Tomēr uzņēmumiem ir ieteikts brīvprātīgi izmantot veidnes, kas iekļautas Informācijas atklāšanas deleģētā akta pielikumos un kas paredz vides mērķu dalījumu ziņošanā par atbilstību.

Šis ieteikums ir pamatots ar to, ka, ziņojot par atbilstības taksonomijai galvenajiem darbības rādītājiem (GDR) saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu, uzņēmumiem būs jāsadala savas saimnieciskās darbības, pamatojoties uz to devumu vides mērķu sasniegšanā, kā norādīts Informācijas atklāšanas deleģētā akta pielikumu tabulās. Tādējādi būtu vieglāk salīdzināt ziņojumus par piederību taksonomijai un ziņojumus par atbilstību taksonomijai. Tas arī brīvprātīgā kārtā padarītu konsekventākus uzņēmumu ziņojumus par piederību pirmajā(-os) gadā(-os) un palīdzētu sagatavoties ziņošanai par atbilstību taksonomijai.

Attiecībā uz aptvertajām darbībām — klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām darbību joma liela mērā pārklājas. Tomēr attiecībā uz ziņošanu par atbilstības GDR jānorāda, ka starp abiem Klimata deleģētā akta pielikumiem pastāv dažas būtiskas atšķirības, ņemot vērā katra mērķa specifiku. Šīs atšķirības ir izklāstītas turpmākajās aizzīmēs.

—

Dažas darbības ir iekļautas tikai saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu (I pielikums) un nav iekļautas saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām (II pielikums), proti:

—	“Datvirzīti SEG emisiju samazināšanas risinājumi” (8.2. iedaļa),

—	“Pētniecība, izstrāde un inovācija saistībā ar CO2 uztveršanu tieši no gaisa” (9.2. iedaļa), un

—	“Profesionālie pakalpojumi, kas saistīti ar ēku energoefektivitāti” (9.3. iedaļa).

—

Dažas darbības ir iekļautas tikai saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām (II pielikums) un nav iekļautas saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu (I pielikums), proti:

—	“Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības” (8.2. iedaļa),

—	“Radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide” (8.3. iedaļa), un

—	“Inženierdarbības un ar tām saistītas tehniskās konsultācijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām” (9.1. iedaļa).

—

Turklāt darbības šādās nozarēs ir iekļautas tikai saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām:

—	apdrošināšana,

—	izglītība,

—	cilvēka veselība,

—	sociālais darbs, un

—	māksla, izklaide un atpūta.

—

Dažas darbības ir iekļautas abos Klimata deleģētā akta pielikumos, bet to nosaukumi un apraksti atšķiras. Tas jo īpaši attiecas uz noteiktu infrastruktūru transporta darbībām (6.15., 6.16. un 6.17. iedaļa) un noteiktām ražošanas darbībām (piemēram, 3.2. un 3.4. iedaļa). Šo darbību nosaukumi un apraksti tika pielāgoti attiecīgā mērķa specifikai.

—

Visbeidzot, ir ziņots par dažām neatbilstībām I un II pielikuma darbību nosaukumos un aprakstos. Piemēram, II pielikumā 6.5. darbības “Pārvadājumi ar motocikliem, vieglajiem automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem” nosaukumā un aprakstā trūkst vārdu “vieglajiem” un “noma”. Par šādām neatbilstībām jāinformē Komisija, kas veiks labojumus.

Ilgtspējīga finansējuma platformas brīfingā (14) ir sniegti papildu ieteikumi par brīvprātīgas ziņošanas par piederību paraugpraksi pirmajā(-os) pārskata gadā(-os).

11. Kā saistībā ar ziņošanu par piederību taksonomijai definē apgrozījumu, CapEx un OpEx?

Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā apgrozījuma, CapEx un OpEx galveno darbības rādītāju (GDR) definīcijas ir noteiktas attiecīgi I pielikuma 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3. iedaļā.

Nefinanšu uzņēmumiem jāatklāj tā neto apgrozījuma daļa (kā definēts Informācijas atklāšanas deleģētā akta I pielikuma 1.1.1. iedaļā), kas atbilst to taksonomijai piederīgajām saimnieciskajām darbībām.

Attiecībā uz informāciju par piederīgiem CapEx — saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta I pielikuma 1.1.3.2. iedaļu ziņojot galvenā uzmanība jāpievērš trim CapEx kategorijām:

a)	CapEx, kas saistīti ar aktīviem vai procesiem, kuri ir saistīti ar taksonomijai piederīgām saimnieciskajām darbībām;

b)	CapEx, kas ir daļa no plāna izvērst taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības vai ļaut taksonomijai piederīgām saimnieciskajām darbībām kļūt par taksonomijai atbilstīgām;

CapEx, kas minēti Informācijas atklāšanas deleģētā akta I pielikuma 1.1.2.2. iedaļas c) kategorijā un ir saistīti ar produkcijas iegādi no taksonomijai piederīgām saimnieciskajām darbībām un individuāliem pasākumiem, kas ļauj mērķa darbībām kļūt par mazoglekļa darbībām vai panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, jo īpaši darbībām, kas uzskaitītas Klimata deleģētā akta I pielikuma 7.3.–7.6. iedaļā, kā arī citām saimnieciskajām darbībām, kas uzskaitītas deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Taksonomijas regulas 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu.

Pasākumi, kas atbilst c) kategorijai, jāīsteno un tiem jāsāk darboties 18 mēnešu laikā.

CapEx c) kategorijas gadījumā novērtējumā galvenā uzmanība tiek pievērsta produkcijai un individuālajiem pasākumiem. Tā nav vērsta uz mērķa saimniecisko darbību, par kuru izdevumi ir radušies. Struktūrām jānovērtē, vai izdevumi ir kvalificējami kā:

—	taksonomijai piederīgas darbības produkcijas iegāde, vai

—	taksonomijā iekļauts individuāls pasākums energoefektivitātes uzlabošanai.

Citiem vārdiem sakot, šādai produkcijai un pasākumiem jābūt uzskaitītiem Klimata deleģētajā aktā. Izdevumi par aktīviem vai procesiem, kas varētu būt noderīgi, lai mērķa darbība kļūtu par mazoglekļa darbību, bet kas nav Klimata deleģētajā aktā uzskaitītās darbības, neietilpst c) kategorijā.

Nepiederīgas mērķa darbības, piemēram, tāda restorāna gadījumā, kas pērk un uzstāda saules enerģijas paneļus, šādi izdevumi varētu ietilpt c) kategorijā. Ēku renovācijas gadījumā c) kategorijā ietilpst tikai pasākumi, kas atbilst Klimata deleģētajā aktā uzskaitītajām darbībām (piemēram, noteikti energoefektīvi logi).

Ziņojot par OpEx Informācijas atklāšanas deleģētā akta īstenošanas pirmajā(-os) gadā(-os), jāievēro tāda pati pieeja. Ziņojot par 1.1.3.2. iedaļā minētajām trim kategorijām, galvenā uzmanība būtu jāpievērš to saimniecisko darbību piederībai, kurām atbilst šie izdevumi. Tāpēc trīs kategorijas a), b) un c), kas minētas 1.1.2.2. un 1.1.3.2. iedaļā saistībā ar attiecīgi CapEx un OpEx skaitītāju, attiecas uz ziņošanu par piederību Informācijas atklāšanas deleģētā akta īstenošanas pirmajā(-os) gadā(-os).

Piemēram, b) kategorijas gadījumā visi 2021. gadā veiktu (un 2022. gadā paziņotu) piederīgu darbību CapEx 2022. gada ziņojumā tiktu uzskatīti par piederīgiem. Tas nav atkarīgs no tā, vai termiņa beigās ieguldījumi saskaņā ar CapEx plānu atbildīs tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas noteikti Klimata deleģētajā aktā.

Līdzīgi arī OpEx b) kategorijas gadījumā — 2021. gadā veiktu (un 2022. gadā paziņotu) piederīgu darbību OpEx 2022. gada ziņojumā tiktu uzskatīti par piederīgiem. Tas nav atkarīgs no tā, vai attiecīgā saimnieciskā darbība atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem. Tas tā ir tāpēc, ka struktūrām nav jāziņo par savu saimniecisko darbību atbilstību pirmajā pārskata gadā.

Ilgtspējīga finansējuma platformas brīfingā (15) ir sniegti papildu ieteikumi par brīvprātīgas ziņošanas par piederību paraugpraksi pirmajā(-os) pārskata gadā(-os).

12. Kāds ir Informācijas atklāšanas deleģētā akta I pielikumā minēto “citu tiešo izdevumu” tvērums?

Informācijas atklāšanas deleģētā akta 1. pielikuma 1.1.3.1. iedaļā (“Saucējs”) ir noteikts, ka GDR saucējs, ziņojot par atbilstību taksonomijai, “ietver tiešās nekapitalizētās izmaksas, kas saistītas ar pētniecību un izstrādi, ēku renovācijas pasākumiem, īstermiņa nomu, uzturēšanu un remontu, un visus citus tiešos izdevumus, kas saistīti ar pamatlīdzekļu aktīvu ikdienas apkalpošanu, ko veic uzņēmums vai trešā persona, kurai šīs darbības ir nodotas ārpakalpojumā, un kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu šādu aktīvu nepārtrauktu un efektīvu darbību”.

Šajā ziņā OpEx kategorija ir cieši saistīta ar uzturēšanas un remonta izmaksām, kas jau ir skaidri minētas OpEx definīcijā I pielikuma 1.1.3.1. iedaļā.

Praktiski tas nozīmē, ka OpEx GDR saucējs, ziņojot par atbilstību taksonomijai, iekļauj/izslēdz turpmāk tabulā norādītās izmaksas.

Iekļauj

Izslēdz (16)

—	Uzturēšanas materiāli

—	Izmaksas, kas saistītas ar darbinieku veiktu mašīnas remontu

—	Izmaksas, kas saistītas ar darbinieku veiktu ražotnes uzkopšanu

—	Apkopei paredzētas IT

—	Pieskaitāmās izmaksas

—	Izejvielas

—	Izmaksas, kas saistītas ar darbinieku veiktu mašīnas ekspluatāciju

—	Pētniecības un izstrādes projektu pārvaldības izmaksas

—	Elektroenerģija, šķidrumi vai reaģenti, kas vajadzīgi pamatlīdzekļu ekspluatācijai

Ilgtspējīga finansējuma platformas brīfingā (17) ir sniegti papildu ieteikumi par brīvprātīgas ziņošanas par piederību paraugpraksi pirmajā(-os) pārskata gadā(-os).

13. Kā saistībā ar ziņošanu par piederību taksonomijai uzņēmumiem jāuzskaita negatīvi ieņēmumi?

Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā nav precizēts, kā uzskaitīt negatīvus ieņēmumus, ziņojot par piederību taksonomijai.

Ziņojot par piederību taksonomijai, negatīvus ieņēmumus varētu uzskaitīt ar 0 % vērtību. Tomēr uzņēmumi varētu ziņot par negatīvo vērtību naudas izteiksmē.

Ja struktūra vienas darbības ietvaros gūst negatīvus ieņēmumus, saucējs varētu būt pārējo darbību pozitīvā apgrozījuma absolūtā vērtība. To varētu izmantot, lai aprēķinātu piederīgo darbību proporcionālo daļu. Skatīt piemēru 2. tabulā.

2. tabula.

Piemērs tam, kā ziņot par taksonomijai piederīgu apgrozījumu, ja ieņēmumi ir negatīvi

Darbība	Piemērs: apgrozījuma absolūtā vērtība	Piemērs: apgrozījuma proporcionālā daļa
Darbība A	50 miljoni EUR	33 %
Darbība B	100 miljoni EUR	67 %
Darbība C	-50 miljoni EUR	0 %

14. Vai uzņēmumiem jāizvairās no dubultas ziņošanas par taksonomijai piederīgām darbībām?

Saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. panta 2. punktu uzņēmumiem jāizmanto I pielikuma 1.2. iedaļa, lai paziņotu informāciju par piederību taksonomijai, jo tā attiecas uz kvalitatīvas informācijas sniegšanu. I pielikuma 1.2.2.1. iedaļas c) punktā ir skaidri noteikts, ka uzņēmumiem jāpaskaidro, kā tie izvairās no dubultas ieskaitīšanas, attiecinot taksonomijai atbilstīgās apgrozījuma, CapEx un OpEx summas uz attiecīgo GDR skaitītāju. Šīs prasības mērķis ir nodrošināt uzticamību un konsekvenci ziņošanā par trim GDR.

Ir ierosināts, ka, ziņojot par savu piederību taksonomijai, uzņēmumi izmanto līdzīgu pieeju kā I pielikuma 1.2.2.1. iedaļā. Uzņēmumiem jāpaskaidro, kā tie ir izvairījušies no attiecīgo apgrozījuma un izdevumu summu dubultas ieskaitīšanas, ziņojot par piederīgām saimnieciskajām darbībām.

15. Vai struktūrai jāziņo par taksonomijai piederīgu apgrozījumu, ja saimniecisko darbību ir veikusi nevis pati struktūra, bet gan apakšuzņēmējs?

I pielikuma 1.1.1. iedaļā ir precizēts, ka paziņotajam taksonomijai atbilstīgo darbību apgrozījumam jāaptver ieņēmumi, kas atzīti saskaņā ar 82. punkta a) apakšpunktu 1. starptautiskajā grāmatvedības standartā, kurš pieņemts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (18).

Attiecībā uz ziņošanu par piederību taksonomijai — saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. pantu struktūras, kuras sniedz pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), tiek mudinātas izmantot ieņēmumus, kas uzskaitīti to finanšu pārskatos saskaņā ar SFPS, lai atklātu savu piederīgo darbību apgrozījumu.

Struktūrai vispirms jānosaka pamatā esošā saimnieciskā darbība saskaņā ar Klimata deleģētā akta I pielikumu, lai novērtētu, kā tai jāziņo par taksonomijai piederīgu darbību apgrozījumu, lai gan preces vai pakalpojumus ir nodrošinājis apakšuzņēmējs. Tas atbilst SFPS noteikumiem. Tad struktūrai jānosaka, vai tā kontrolē apakšuzņēmēja veikto saimniecisko darbību. “Kontrole” šajā kontekstā nozīmē to, vai struktūra kontrolē apstākļus, kādos darbojas apakšuzņēmējs.

Ilgtspējīga finansējuma platformas brīfingā (19) ir sniegti papildu ieteikumi par brīvprātīgas ziņošanas par piederību paraugpraksi pirmajā(-os) pārskata gadā(-os).

16. Kā nefinanšu uzņēmumam jāziņo par produktiem un pakalpojumiem, kas tiek gan patērēti iekšēji, gan pārdoti ārējiem pircējiem?

Informācijas atklāšanas deleģētā akta I pielikumā ir precizēts, ka uzņēmumiem, lai aprēķinātu savu taksonomijai atbilstīgo apgrozījumu, ir jāizmanto tie paši grāmatvedības principi, ko piemēro konsolidēto gada finanšu pārskatu sagatavošanā. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu salīdzināmību ar apgrozījumu, kas uzrādīts struktūras konsolidētajos finanšu pārskatos. Tādējādi, gatavojot konsolidēto nefinanšu pārskatu, konsolidācijas grāmatvedības principi izslēgtu pārdošanu starp uzņēmumiem un apgrozījumu no pašu patēriņa.

Tomēr informācijas atklāšanas deleģētā akta I pielikuma 1.2.3. iedaļā ir noteikts, ka nefinanšu uzņēmumi atklāj informāciju par “summām, kas saistītas ar taksonomijai atbilstīgām darbībām, ko nefinanšu uzņēmumi veic nolūkā izmantot iekšējam patēriņam”.

Tādējādi, ziņojot par piederību taksonomijai, struktūrai savā skaitītājā jāiekļauj tikai ārējās pārdošanas apgrozījums. “Iekšējās pārdošanas” apgrozījumu var atklāt brīvprātīgi, atsevišķi no informācijas, kas jāatklāj obligāti saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu (20).

Ilgtspējīga finansējuma platformas brīfingā (21) ir sniegti papildu ieteikumi par brīvprātīgas ziņošanas par piederību paraugpraksi pirmajā(-os) pārskata gadā(-os).

17. Kā nefinanšu uzņēmumiem, ziņojot par piederību taksonomijai, jāuzskaita nemateriālie aktīvi?

Saistībā ar ziņošanu par atbilstību taksonomijai nemateriālie aktīvi ir minēti Informācijas atklāšanas deleģētā akta divās iedaļās:

a)	1.1.1. iedaļā attiecībā uz apgrozījuma GDR; un

b)	1.1.2.1. iedaļā attiecībā uz CapEx GDR saucēju.

Tāpēc, ziņojot par CapEx saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. panta 2. punktu, ir jāietver nemateriālie aktīvi, kas atbilst piederīgām saimnieciskajām darbībām, kuras definētas Informācijas atklāšanas deleģētā akta 1. panta 5. punktā.

Tāda pati pieeja jāievēro, atklājot informāciju par piederīgu apgrozījumu. Tas nozīmē, ka neto apgrozījums no nemateriālajiem aktīviem jāskaita, ja tas atbilst piederīgām saimnieciskajām darbībām saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu.

Nemateriālie aktīvi nav iekļauti OpEx definīcijā. Tomēr OpEx GDR saucēja definīcijā 1.1.3.1. iedaļā ir atsauce uz “tiešām nekapitalizētām izmaksām” (skatīt 12. jautājumu iepriekš). Attiecīgi nemateriālos aktīvus, kas nav kapitalizēti saskaņā ar 38. starptautisko grāmatvedības standartu, neuzskata par aktīviem un tāpēc attiecina uz OpEx.

18. Vai nefinanšu uzņēmumiem jāziņo par savu ārpussavienības darbību piederību taksonomijai?

Nefinanšu uzņēmumiem, kas ietilpst NFRD darbības jomā, nefinanšu ziņojumos ir jāietver savas saimnieciskās darbības arī tad, ja tās notiek ārpus Savienības. Tāda pati pieeja attiecas uz ziņošanas pienākumu saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu un Informācijas atklāšanas deleģēto aktu (22).

Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. panta 2. punktā ir noteikti nefinanšu uzņēmumu ziņošanas pienākumi to pirmajā pārskata gadā. Nefinanšu uzņēmumiem, atklājot informāciju par savām piederīgajām darbībām, jāiekļauj apgrozījums, CapEx un OpEx, kas saistīti ar piederīgām ārpussavienības darbībām.

Nefinanšu uzņēmumiem arī aprakstošā veidā jāsniedz informācija par trešās valstīs veikto saimniecisko darbību novērtējumu, kas prasīts I pielikuma 1.2. iedaļā (Nefinanšu uzņēmumu GDR pievienotās informācijas atklāšanas specifikācija). Saskaņā ar šo iedaļu atklātajā informācijā lielākā uzmanība būtu vērsta uz saimniecisko darbību piederības novērtējumu.

19. Kā nefinanšu uzņēmumiem jāuzrāda finanšu gada laikā dekonsolidēto piederīgo darbību apgrozījums?

Attiecībā uz ziņošanu par piederību taksonomijai un saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. pantu struktūras, kuras sniedz pārskatus saskaņā ar SFPS, tiek mudinātas izmantot ieņēmumus, kas uzskaitīti to finanšu pārskatos saskaņā ar SFPS, lai atklātu savu piederīgo darbību apgrozījumu.

Saskaņā ar 10. SFPS 25. un B98. punktu, ja mātesuzņēmums zaudē kontroli pār meitasuzņēmumu, tam jāturpina savā peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīt visus ienākumus un izdevumus, kas radušies no šā meitasuzņēmuma līdz dekonsolidācijas dienai (t. i., kad meitasuzņēmums vairs nav mātesuzņēmuma/grupas daļa). Tomēr pēc dekonsolidācijas visu saistīto aktīvu un saistību atzīšana finanšu stāvokļa pārskatā ir jāpārtrauc.

Piemēram, meitasuzņēmums ir pārdots 30. jūnijā un līdz šim datumam ir radījis taksonomijai piederīgu apgrozījumu. Tāpēc 31. decembrī mātesuzņēmums, kas sniedz pārskatus saskaņā ar SFPS, vairs nekonsolidēs minētā meitasuzņēmuma aktīvus un saistības, jo tas zaudēja kontroli 30. jūnijā. Tomēr tas aizvien savā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzskaitīs taksonomijai piederīgo apgrozījumu, kas radies no bijušā meitasuzņēmuma līdz 30. jūnijam. Ziņojot saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu, tas nozīmē, ka taksonomijai piederīgie pārdošanas apjomi arī jāatzīst līdz 30. jūnijam.

FINANŠU UZŅĒMUMI

20. Kas jāziņo finanšu uzņēmumiem, ja pamatā esošo struktūru informācija nav publiski pieejama?

Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas NFRD, ir jāziņo par savu piederību taksonomijai savā nefinanšu pārskatā papildus gada pārskatiem. Dažādi uzņēmumi ziņo par saviem gada pārskatiem dažādos laikos visā fiskālajā gadā. Tāpēc finanšu uzņēmumiem var nebūt publiski pieejama visa informācija, kas ļautu tiem atklāt informāciju par pašu piederību pirmajā ziņošanas ciklā (2022. gadā) (23).

Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. panta 3. punkts neizslēdz Informācijas atklāšanas deleģētā akta 8. panta 4. punkta piemērošanu. Saskaņā ar minēto pantu finanšu uzņēmumiem, ziņojot par savu piederību, ir jāizmanto jaunākā pieejamā informācija, ko sniegusi pamatā esošā finanšu vai nefinanšu ieguldījumu saņēmēja struktūra vai darījumu partneris. Tas veicina konsekvenci starp ziņošanu par piederību taksonomijai un ziņošanu par atbilstību taksonomijai, kā arī starp uzņēmumiem.

Ja informācija nav viegli vai publiski pieejama, finanšu uzņēmumi tiek mudināti sazināties ar savām pamatā esošajām struktūrām, kas ietilpst NFRD darbības jomā. Tie varētu vai nu izmantot brīvprātīgi atklātu informāciju, vai apmainīties ar informāciju ar saviem pamatā esošajiem ieguldījumu saņēmējiem vai darījumu partneriem, lai sniegtu ar taksonomiju saistītu informāciju.

Finanšu uzņēmumi arī varētu izvēlēties aplēst savu par piederību atklājamo informāciju un brīvprātīgi sniegt informāciju atsevišķi no informācijas, kas jāatklāj obligāti saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu (24).

Ilgtspējīga finansējuma platformas brīfingā (25) ir sniegti papildu ieteikumi par brīvprātīgas ziņošanas par piederību paraugpraksi pirmajā(-os) pārskata gadā(-os).

21. Kāda ir starpība starp segtajiem aktīviem un kopējiem aktīviem saistībā ar ziņošanu par piederību taksonomijai?

Informācijas atklāšanas deleģētā akta pielikumos ir noteikts GDR tvērums attiecībā uz ziņošanu par atbilstību taksonomijai.

Piemēram, V pielikuma 1.1. iedaļā (“GDR tvērums”) ir noteikts, ka kredītiestāžu gadījumā segtie aktīvi ir kopējie bilances aktīvi, no kuriem atņemti tie aktīvi, kas izslēgti no zaļo aktīvu koeficienta aprēķina. Tas nozīmē, ka segtie aktīvi ir visi aktīvi aktīvu pārvaldītāja bilancē vai portfelī, izņemot riska darījumus ar centrālajām bankām, pārvalstiskiem emitentiem un centrālajām valdībām, kā noteikts Informācijas atklāšanas deleģētā akta 7. panta 1. punktā. Kredītiestāžu gadījumā tirdzniecības nolūkā turētie aktīvi, kas definēti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/451 (26) (FINREP), arī nav iekļauti GDR.

Saskaņā ar izņēmumiem, kas paredzēti 10. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā, finanšu uzņēmumiem, ziņojot par savu piederību, jāizmanto segto aktīvu tvērums, kas ir līdzīgs segto aktīvu tvērumam ziņošanai par atbilstību. Tādējādi būtu vieglāk salīdzināt ziņojumus par piederību taksonomijai un par atbilstību taksonomijai.

Tas nozīmē, ka finanšu uzņēmumam skaidri jānorāda:

—	aktīvi, kas ir izslēgti no taksonomijai piederīgo aktīvu koeficienta saucēja (piemēram, riska darījumi ar centrālajām valdībām, centrālajām bankām un pārvalstiskiem emitentiem; kredītiestāžu tirdzniecības portfelis), un

—	taksonomijai piederīgo segto aktīvu procentuālā daļa attiecībā pret kopējiem aktīviem.

22. Vai, ziņojot par piederību taksonomijai, būtu jāņem vērā naudas un tās ekvivalentu aktīvi?

Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. panta 3. punkts būtu jālasa saistībā ar 7. panta 1., 2. un 3. punktu. Naudas un tās ekvivalentu aktīvus neizslēdz no riska darījumiem, kas minēti 7. panta 1., 2. un 3. punktā.

Saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu un tā I pielikumu šie riska darījumi ir iekļauti finanšu iestāžu taksonomijai atbilstīgo GDR saucējā. Tomēr nešķiet iespējams novērtēt naudas un tās ekvivalentu aktīvu piederību, jo tie faktiski nefinansē saimniecisko darbību. Nav arī skaidrs, uz kuru saimniecisko darbību tiks attiecināti šie aktīvi. Par šiem aktīviem kā par finansējumam piederīgām darbībām var ziņot tikai pēc tam, kad līdzekļi ir attiecināti uz konkrētu darbību.

AKTĪVU PĀRVALDĪTĀJI

23. Kā aktīvu pārvaldītāji var novērtēt savu līdzdalību portfelī, lai ziņotu par taksonomijai piederīgiem aktīviem?

Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. panta 3. punktā nav prasīts izmantot pielikumos sniegtās pārskatu veidnes, lai ziņotu par piederību. Tomēr uzņēmumiem ir ieteikts brīvprātīgi izmantot veidnes, kas sniegtas Informācijas atklāšanas deleģētā akta pielikumos, lai sagatavotu pārskatus par savu piederību taksonomijai.

Šajā saistībā Informācijas atklāšanas deleģētā akta III pielikumā ir sniegta sīkāka informācija par aktīvu pārvaldītāju taksonomijai atbilstīgo GDR skaitītāju un saucēju.

Saskaņā ar III pielikuma 1. iedaļu (“Tā GDR saturs, kas jāatklāj aktīvu pārvaldītājiem”) piederības pārskati netiek vērtēti pēc līdzdalības uzņēmuma pašu kapitālā, parāda vai uzņēmuma vērtības, tostarp naudā. Tos vērtē pēc aktīvu pārvaldītāja riska darījumu vērtības kopējos aktīvos (skatīt skaitītāja definīciju III pielikuma 1.1. iedaļā).

Piemēram, ja aktīvu pārvaldītājam ir divi aktīvi:

—	100 miljonu EUR pašu kapitāls 100 % piederīgā uzņēmumā A,

—	100 miljonu EUR obligācijas 0 % piederīgā uzņēmumā B = kopējie aktīvi 200 miljoni EUR.

Tas nozīmē: 50 % kopējo aktīvu ir piederīgi = (100 * 100 % + 100 * 0 %)/200.

Ilgtspējīga finansējuma platformas brīfingā (27) ir sniegti papildu ieteikumi par brīvprātīgas ziņošanas par piederību paraugpraksi pirmajā(-os) pārskata gadā(-os).

24. Vai hipotēkas var kvalificēt kā piederīgas (kā ieguldījumu) aktīvu pārvaldītājs, vai arī tās par piederīgām klasificējamas tikai tās bankas gadījumā, kas sākotnēji piešķīra aizdevumu?

Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. panta 3. punkts būtu jālasa saistībā ar 7. panta 1., 2. un 3. punktu. Hipotēkas nav izslēgtas no riska darījumiem, kas minēti 7. panta 1., 2. un 3. punktā. Tāpēc hipotēkas kvalificējamas kā piederīgi aktīvi gan aktīvu pārvaldītāja, gan kredītiestāžu gadījumā.

APDROŠINĀTĀJI

25. Kādas darbības apdrošinātājam un pārapdrošinātājam jāņem vērā, ziņojot par parakstīšanas darbībām saistībā ar ziņošanu par piederību taksonomijai?

Klimata deleģētajā aktā ir izklāstītas darbības, uz kurām attiecas parakstīšana. Šīs darbības attiecas uz nedzīvības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbībām, kas ietver ar klimatu saistītu apdraudējumu parakstīšanu.

Piederīgās nedzīvības apdrošināšanas darbības ir norādītas Klimata deleģētā akta II pielikuma 10.1. iedaļas apakšiedaļas “Darbības apraksts” a)–h) punktā. Kā norādīts darbības nosaukumā, tā ne tikai jāveic noteiktā uzņēmējdarbības jomā, bet apdrošināšanas polises noteikumiem ir jānodrošina ar “klimatiskiem apdraudējumiem” saistīto risku segums, ņemot vērā Klimata deleģētā akta II pielikuma A papildinājumu, lai darbību varētu uzskaitīt kā piederīgu taksonomijai.

Piederīgo apdrošināšanas darbību pārapdrošināšanu arī var uzskaitīt kā piederīgu taksonomijai.

KREDĪTIESTĀDES

26. Vai Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā noteiktie ziņošanas pienākumi attiecas uz lielu struktūru, kas nav kredītiestāde saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 4. pantu, bet ir uzskatāma par finanšu uzņēmumu saskaņā ar NFRD 19.a un 29.a pantu?

Šāda situācija var rasties, ja specializēti finanšu uzņēmumi (piemēram, faktoringa vai garantiju uzņēmumi), kas nav kredītiestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (28) (Kapitāla prasību regula (KPR)) 4. pantu, ir uzskatāmi par tādiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ja struktūra neatbilst KPR 4. pantā noteiktajai kredītiestādes definīcijai, uz to Informācijas atklāšanas deleģētais akts parasti neattiecas.

Savukārt, ja tā pati struktūra ir uzskatāma par lielu sabiedriskas nozīmes uzņēmumu, kurā ir vairāk nekā 500 darbinieku, uz to attiecas NFRD un tādējādi arī Informācijas atklāšanas deleģētais akts. Tad uz to attiecas arī Taksonomijas regula un ar to saistītie informācijas atklāšanas pienākumi. Turklāt šādas sabiedrības tiek mudinātas brīvprātīgi atklāt informāciju saskaņā ar VI pielikumu, ja tās uzskata, ka šis pielikums ir atbilstošāks, un arī tad, ja tās iesniedz uzraudzības pārskatus saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/451 (29) (FINREP) savai valsts kompetentajai iestādei (VKI).

27. Kā saistībā ar ziņošanu par piederību taksonomijai CapEx var sasaistīt ar vispārēja mērķa aizdevumiem?

Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. panta 2. un 3. punktā nav prasīts izmantot pielikumos sniegtās pārskatu veidnes, lai ziņotu par piederību. Tomēr uzņēmumiem ir ieteikts brīvprātīgi izmantot veidnes, kas sniegtas Informācijas atklāšanas deleģētā akta pielikumos, lai sagatavotu pārskatus par savu piederību taksonomijai.

Šajā saistībā Informācijas atklāšanas deleģētā akta V pielikumā ir sniegta sīkāka informācija par to, kā kredītiestādēm ir jāziņo par saviem atbilstības taksonomijai GDR.

Ja ieņēmumu izlietojums nav zināms, (i) aizdevumi un avansi (vispārējs mērķis), ii) parāda vērtspapīri (vispārējs mērķis), un iii) līdzdalība kapitālā, kas reģistrēta banku portfelī), taksonomijai atbilstīgie/piederīgie riska darījumi jāaprēķina divreiz. Tā ir kopējo aizdevumu un avansa maksājumu, parāda vērtspapīru un līdzdalības kapitālā bruto uzskaites vērtības summa, ja nefinanšu uzņēmumu ieņēmumu izlietojums nav zināms. Summai jābūt svērtai ar darījuma partnera taksonomijai atbilstīgo/piederīgo saimniecisko darbību attiecību, kas aprēķināta, pamatojoties uz:

—	darījuma partnera apgrozījuma GDR (taksonomijai atbilstīgā apgrozījuma daļa), un

—	darījuma partnera CapEx GDR (taksonomijai atbilstīgā CapEx daļa).

Tāpēc, lai ziņotu par atbilstības taksonomijai GDR, kredītiestādēm ir jāpiesaista pamatā esošā uzņēmuma publicētais CapEx GDR attiecīgajam vispārēja mērķa aizdevumam, parāda vērtspapīriem vai līdzdalībai kapitālā tādā pašā veidā kā apgrozījuma GDR (30).

Lai ziņotu par piederību, kredītiestādes varētu atklāt savu piederīgo vispārēja mērķa aktīvu proporcionālo daļu, pamatojoties uz:

—	pamatā esošās struktūras paziņoto piederīgo apgrozījumu,

—	un pamatā esošās struktūras paziņotajiem piederīgajiem CapEx.

Ilgtspējīga finansējuma platformas brīfingā (31) ir sniegti papildu ieteikumi par brīvprātīgas ziņošanas par piederību un brīvprātīgas pārskatu veidņu izmantošanas paraugpraksi pirmajā(-os) pārskata gadā(-os).

28. Kā kredītiestādei ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (FITD) ieguldījumu sabiedrības licenci jāziņo par savām taksonomijai piederīgajām saimnieciskajām darbībām?

Ja mātesuzņēmums ir klasificēts kā kredītiestāde (saskaņā ar KPR), bet veic ieguldījumu darbības, tam jāievēro prasības, kas kredītiestādēm noteiktas ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu.

Šajā saistībā Informācijas atklāšanas deleģētā akta VI pielikumā ir sniegtas veidnes, kas jāizmanto kredītiestādēm, ziņojot par savu ieguldījumu darbību būtiskākajiem atbilstības taksonomijai GDR. Tāpēc, lai ziņotu par piederību, kredītiestādes varētu brīvprātīgi atklāt savu piederīgo ieguldījumu darbību proporcionālo daļu.

Ilgtspējīga finansējuma platformas brīfingā (32) ir sniegti papildu ieteikumi par brīvprātīgas ziņošanas par piederību un brīvprātīgas pārskatu veidņu izmantošanas paraugpraksi pirmajā(-os) pārskata gadā(-os).

PARĀDA INSTRUMENTU TIRGUS

29. Kā novērtēt parāda aktīva, piemēram, obligācijas vai aizdevuma, piederību taksonomijai un ziņot par to?

Šajā saistībā Informācijas atklāšanas deleģētā akta V pielikumā ir sniegta sīkāka informācija par to, kā novērtēt aizdevumu un parāda instrumentu atbilstības taksonomijai GDR un ziņot par tiem. V pielikumā ir paskaidrots, ka vispārēja mērķa aizdevumiem un/vai parādam ir pamatā esošās struktūras (t. i., ieguldījumu saņēmēja vai darījuma partnera) taksonomijai piederīga apgrozījuma vai CapEx vērtība.

Lai aprēķinātu vispārēja mērķa parāda instrumentu piederību taksonomijai, ieteicams piemērot pamatā esošās struktūras piederības vērtību (apgrozījums un CapEx).

Ja visu parāda instrumenta ieņēmumu vai to daļas izmantošana ir piederīga taksonomijai, šīs vērtības paziņošana prevalētu pār emitenta līmeņa vērtību atbilstības taksonomijai GDR ietvaros. Šādus ieņēmumus var tieši attiecināt uz taksonomijai piederīgām darbībām, vai tie var būt daļa no CapEx vai OpEx plāna padarīt darbību vai aktīvu atbilstīgu taksonomijai.

Ziņojot par piederību taksonomijai, varētu uzskatīt, ka, piemēram, ja 50 % no parāda instrumenta ieņēmumiem ir attiecināti uz taksonomijai atbilstīgiem projektiem vai programmām, obligācijas taksonomijai piederīga apgrozījuma un CapEx vērtībai jābūt 50 %.

Šajā ziņā ne visu (zaļā) parāda instrumenta ieņēmumu izmantošana kopumā būtu piederīga taksonomijai. Tomēr piederīga būtu ieņēmumu daļa, ko var attiecināt uz taksonomijai piederīgām darbībām.

Ilgtspējīga finansējuma platformas brīfingā (33) ir sniegti papildu ieteikumi par brīvprātīgas ziņošanas par piederību paraugpraksi pirmajā(-os) pārskata gadā(-os).

30. Vai ir neatkarīgi jāpārbauda visu ieņēmumu no parāda produktiem izlietojums, ja par tiem ziņo kā par taksonomijai piederīgiem?

Nav prasības neatkarīgi pārbaudīt, vai ieņēmumi no parāda produktiem ir piederīgi taksonomijai. Šī atbilde neietekmē konkrētas prasības attiecībā uz ārēju pārbaudi vai pārliecības gūšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

31. Vai par ārpussavienības struktūru zaļajiem parāda instrumentiem var ziņot kā par piederīgiem taksonomijai?

Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. panta 3. punktā ir precizēts, ka finanšu uzņēmumiem jāatklāj informācija, ņemot vērā noteikumus Informācijas atklāšanas deleģētā akta 7. panta 3. punktā.

Saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 7. panta 3. punktu uzņēmumi, uz kuriem neattiecas NFRD (arī trešo valstu uzņēmumi), ir izslēgti no skaitītāja, bet iekļauti finanšu uzņēmumu GDR saucējā ziņošanai par atbilstību taksonomijai. Šī pieeja tiks pārskatīta līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Tomēr 7. panta 4. punktā ir teikts: “Neskarot 1. punktu, vides ziņā ilgtspējīgas obligācijas vai parāda vērtspapīrus, kuru mērķis ir finansēt specifiskas noteiktas darbības un kuras emitējis ieguldījumu saņēmējs, ietver galveno darbības rādītāju skaitītājā līdz tādu taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību pilnai vērtībai, kuras finansē ar ieņēmumiem no šīm obligācijām un parāda vērtspapīriem, pamatojoties uz ieguldījuma saņēmēja sniegto informāciju.”

Tāpēc, atklājot informāciju par piederību, finanšu uzņēmumi iekļauj skaitītājā taksonomijai piederīgus ieņēmumus no vides ziņā ilgtspējīgām obligācijām un parāda vērtspapīriem, kuru mērķis ir finansēt konkrētas darbības.

Saskaņā ar 7. panta 4. punktu parāda vērtspapīri ietver ārpussavienības emitentu ieņēmumu izmantošanas obligācijas un neietver ieņēmumu izmantošanas aizdevumus saskaņā ar definīcijām Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/451 (FINREP) (34).

Vispārīgi jānorāda, ka šīs izslēgšanas no GDR skaitītāja tvērums tiks pārskatīts 2024. gadā saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 9. pantu.

Turklāt Informācijas atklāšanas deleģētais akts neliedz finanšu uzņēmumiem brīvprātīgi iekļaut informāciju par saviem riska darījumiem ar trešo valstu struktūru ieguldījumiem, izmantojot ieņēmumus, kas uzskatāmi par piederīgiem. Šāda informācija vienmēr jāsniedz atsevišķi no informācijas, kas jāatklāj obligāti saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu (35).

Ilgtspējīga finansējuma platformas brīfingā (36) ir sniegti papildu ieteikumi par brīvprātīgas ziņošanas par piederību paraugpraksi pirmajā(-os) pārskata gadā(-os).

32. Vai par zaļo valsts parādu var ziņot kā par piederīgu taksonomijai?

7. panta 1. punkts izslēdz riska darījumus ar centrālajām valdībām, centrālajām bankām un pārvalstiskiem emitentiem no finanšu uzņēmumu GDR skaitītāja un saucēja aprēķina. Tāpēc saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. pantu finanšu uzņēmumi nedrīkst iekļaut riska darījumus ar valsti informācijā, ko tie atklāj par piederību taksonomijai.

Ilgtspējīga finansējuma platformas brīfingā (37) ir sniegti papildu ieteikumi par brīvprātīgas ziņošanas par piederību paraugpraksi pirmajā(-os) pārskata gadā(-os).

MIJIEDARBĪBA AR CITIEM NOTEIKUMIEM

33. Kā Informācijas atklāšanas deleģētais akts mijiedarbojas ar ierosinātajām prasībām par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu?

Ierosinātajai Direktīvai par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu (CSRD), ar ko groza spēkā esošās ziņošanas prasības, kuras Grāmatvedības direktīvā ieviestas ar NFRD, jāpapildina Informācijas atklāšanas deleģētais akts, kuram ir tāds pats obligātais tvērums kā Grāmatvedības direktīvas noteikumiem par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu (38). Ierosinātā CSRD paplašinās pašreizējo ziņošanas prasību tvērumu attiecībā uz personām, lai aptvertu:

—	visus lielos biržas sarakstos iekļautos un neiekļautos uzņēmumus, un

—	visus biržas sarakstos iekļautos MVU, izņemot mikrouzņēmumus.

Papildus ar taksonomiju saistītajām ziņošanas prasībām, kas pašlaik ir sīki izklāstītas Taksonomijas deleģētajā aktā, šiem uzņēmumiem savos vadības ziņojumos būs jāpublicē ilgtspējas informācija saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kurus Komisija pieņems, izmantojot deleģētos aktus.

Saskaņā ar CSRD priekšlikumu atbilstīgi jaunajām prasībām attiecīgajiem uzņēmumiem ilgtspējas informācija pirmo reizi būtu jāatklāj 2024. gadā par 2023. finanšu gadu. Saskaņā ar priekšlikumu biržas sarakstos iekļautie MVU varētu izmantot trīs gadu pārejas periodu, un tiem informācija pirmo reizi būtu jāatklāj 2027. gadā par 2026. finanšu gadu.

Principā un atkarībā no CSRD likumdošanas procesa iznākuma ziņošanas prasības saskaņā ar katru regulu tiks skaidri noteiktas, un tās būtu arī pēc iespējas jāvienkāršo un jāsaskaņo, lai uzņēmumi vienu un to pašu informāciju nesniegtu divreiz.

Saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu informācija jāsniedz vienā vadības ziņojumā uzņēmuma līmenī kopā ar pārējo informāciju par ilgtspēju, kas prasīta saskaņā ar ierosinātās CSRD noteikumiem. Uz šo informāciju attiektos tās pašas pārliecības gūšanas un digitalizācijas prasības, kas attiecas uz pārējo paziņoto informāciju par ilgtspēju.

(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei (OV L 443, 10.12.2021., 9. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(5) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp.).

(6) Skaidrības labad jānorāda, ka piederīgās darbības nav vienādas ar taksonomijas atbilstības GDR saucēju. Nefinanšu uzņēmumiem tiks izmantoti kopējie CapEx, OpEx un apgrozījums. Finanšu uzņēmumu GDR tiks izmantoti segtie aktīvi.

(7) Skatīt Taksonomijas regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktu un 16. pantu.

(8) Taksonomijas regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts attiecas uz darbībām, kuras ietver pielāgošanās risinājumus, kas vai nu būtiski mazina pašreizējā vai gaidāmā nākotnes klimata nelabvēlīgas ietekmes risku minētajai saimnieciskajai darbībai, vai būtiski mazina minēto nelabvēlīgo ietekmi, nepalielinot nelabvēlīgas ietekmes risku cilvēkiem, dabai vai aktīviem.

(9) Taksonomijas regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir minētas darbības, kuras nodrošina pielāgošanās risinājumus, kas līdztekus tam, ka tie atbilst 16. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, būtiski sekmē pašreizējā vai gaidāmā nākotnes klimata nelabvēlīgas ietekmes riska novēršanu vai mazināšanu cilvēkiem, dabai vai aktīviem, nepalielinot nelabvēlīgas ietekmes risku citiem cilvēkiem, dabai vai aktīviem.

(10) Saskaņā ar Klimata deleģētā akta 48. apsvērumu “tomēr, ja saimniecisko darbību — kas ir pielāgošanos veicinošas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu — pamatdarbība ir nodrošināt tehnoloģijas, produktus, pakalpojumus, informāciju vai praksi, kas palīdz palielināt citu cilvēku, dabas, kultūras mantojumam aktīvu vai citu saimniecisko darbību noturību pret fiziskajiem klimata riskiem, tad — papildus kapitālizdevumiem — apgrozījums no produktiem vai pakalpojumiem, kas saistīti ar minētajām saimnieciskajām darbībām, būtu jāuzskata par daļu no apgrozījuma, kas iegūts no produktiem vai pakalpojumiem, kuri saistīti ar saimnieciskām darbībām, kas kvalificējas kā vidiski ilgtspējīgas”.

(11) Skatīt arī 2021. gada 20. decembrī publicēto BUJ 12. jautājumu.

(12) Platformas apsvērumi par brīvprātīgas informācijas sniegšanu, ziņojot par piederību taksonomijai.

(13) To var pārskatīt laika gaitā, ņemot vērā paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un klimata mērķus, par kuriem vienojusies Padome un Eiropas Parlaments.

(14) Platformas apsvērumi par brīvprātīgas informācijas sniegšanu, ziņojot par piederību taksonomijai.

(15) Platformas apsvērumi par brīvprātīgas informācijas sniegšanu, ziņojot par piederību taksonomijai.

(16) Šis saraksts nav izsmeļošs, un tajā sniegti tādu izdevumu piemēri, kas neatbilst OpEx jēdzienam “apkope un remonts, un visi citi tiešie izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu aktīvu ikdienas apkalpošanu, ko veic uzņēmums vai trešā persona, kurai šīs darbības ir nodotas ārpakalpojumā, un kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu šādu aktīvu nepārtrauktu un efektīvu darbību” saskaņā ar I pielikuma 1.1.3.1. iedaļu. Parasti izdevumi, kas saistīti ar pieskaitāmajām izmaksām, jāizslēdz, lai pēc iespējas izvairītos no subjektivitātes, kas raksturīga šo pieskaitāmo izmaksu attiecināšanai uz konkrēto pamatlīdzekļu vienību.

(17) Platformas apsvērumi par brīvprātīgas informācijas sniegšanu, ziņojot par piederību taksonomijai.

(18) Komisijas Regula (EK) Nr. 1126/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).

(19) Platformas apsvērumi par brīvprātīgas informācijas sniegšanu, ziņojot par piederību taksonomijai.

(20) Brīvprātīgi atklātā informācija nedrīkst būt pretrunā Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā noteiktajai obligātajai informācijai vai to sagrozīt, un tā nedrīkst būt pamanāmāka par obligāti atklājamo informāciju. Ja uzņēmums ietver brīvprātīgi paziņotu informāciju, tam jāpievieno papildu informācija, kurā izklāstīts šādas informācijas atklāšanas pamats un metodes, kas izmantotas tās sagatavošanā, kā arī skaidrs paskaidrojums par to, kā tā atšķiras no obligāti atklājamās informācijas.

(21) Platformas apsvērumi par brīvprātīgas informācijas sniegšanu, ziņojot par piederību taksonomijai.

(22) Attiecībā uz finanšu uzņēmumiem Informācijas atklāšanas deleģētā akta 7. pantā ir precizēts, ka riska darījumus, kas neietilpst NFRD darbības jomā (arī ārpussavienības riska darījumus), neuzrāda GDR skaitītājā, taču tas var tikt pārskatīts saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 9. pantu.

(23) Sīkāku informāciju par ziņošanas pienākumiem skatiet 4. jautājumā (“Kā jāziņo jauktām grupām, kurās ir finanšu un nefinanšu uzņēmumi vai kurām ir daudzveidīgas un vairākas darbības jomas?”) publicētajos BUJ.

(24) Brīvprātīgi atklātai informācijai nevajadzētu būt pretrunā Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā noteiktajai obligātajai informācijai vai to sagrozīt. Tai arī nevajadzētu būt pamanāmākai kā obligāti atklātai informācijai. Ja uzņēmums ietver brīvprātīgi paziņotu informāciju, tam jāpievieno papildu informācija, kurā izklāstīts šādas informācijas atklāšanas pamats, metodes, kas izmantotas tās sagatavošanā, kā arī skaidrs paskaidrojums par to, kā tā atšķiras no obligāti atklājamās informācijas.

(25) Platformas apsvērumi par brīvprātīgas informācijas sniegšanu, ziņojot par piederību taksonomijai.

(26) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/451 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (OV L 97, 19.3.2021., 1. lpp.).

(27) Platformas apsvērumi par brīvprātīgas informācijas sniegšanu, ziņojot par piederību taksonomijai.

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(29) Regula (ES) 2021/451 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (OV L 97, 19.3.2021., 1. lpp.).

(30) Šī pieeja atbilst ziņošanas noteikumiem, kas izklāstīti Nefinanšu informācijas ziņošanas direktīvā (NFRD). Ja nav informācijas par emitentu, struktūra var izmantot mātesuzņēmuma sniegto informāciju, ja uz to attiecas NFRD.

(31) Platformas apsvērumi par brīvprātīgas informācijas sniegšanu, ziņojot par piederību taksonomijai.

(32) Platformas apsvērumi par brīvprātīgas informācijas sniegšanu, ziņojot par piederību taksonomijai.

(33) Platformas apsvērumi par brīvprātīgas informācijas sniegšanu, ziņojot par piederību taksonomijai.

(34) Skatīt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 V pielikumu un 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(35) Brīvprātīgi atklātai informācijai nevajadzētu būt pretrunā Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā noteiktajai obligātajai informācijai vai to sagrozīt. Tai arī nevajadzētu būt pamanāmākai kā obligāti atklātai informācijai. Ja uzņēmums ietver brīvprātīgi paziņotu informāciju, tam jāpievieno papildu informācija, kurā izklāstīts šādas informācijas atklāšanas pamats, metodes, kas izmantotas tās sagatavošanā, kā arī skaidrs paskaidrojums par to, kā tā atšķiras no obligāti atklājamās informācijas.

(36) Platformas apsvērumi par brīvprātīgas informācijas sniegšanu, ziņojot par piederību taksonomijai.

(37) Platformas apsvērumi par brīvprātīgas informācijas sniegšanu, ziņojot par piederību taksonomijai.

(38) Paredzams, ka ar ierosināto Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu (CSRD) tiks grozīti Grāmatvedības direktīvas noteikumi, kas ieviesti ar Nefinanšu informācijas ziņošanas direktīvu, atkarībā no sarunu par priekšlikumu procesa iznākuma. Skatīt priekšlikumu — Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014 (COM(2021) 189 final).

6.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/29

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu

(2022/C 385/10)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Alsace grand cru Kessler”

PDO-FR-A0414-AM02

Paziņojuma datums: 20.7.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Papildu norāde

Specifikācijas I nodaļas II iedaļas 1. punkts papildināts ar šādiem vispārlietotiem nosaukumiem: “Sylvaner” un “Pinot noir”, kā arī atbilstošajām vīnogu šķirnēm, attiecīgi: “Sylvaner B” un “Pinot noir N”.

Vispārlietoto nosaukumu “Sylvaner” pievieno, lai novērstu specifikācijas pirmajā redakcijā pieļautu neuzmanības kļūdu. Šīs pirmās redakcijas I nodaļas X iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā precizēts, ka šo atļauto šķirņu vīni “var tikt raudzēti un tirgoti ar to attiecīgo nosaukumu”, taču atbilstošais vispārlietotais nosaukums nebija ierakstīts iespējamo vispārlietoto nosaukumu sarakstā. Ar valsts lēmumu, kas pieņemts pirms specifikācijas apstiprināšanas pirmajā redakcijā, šķirne “Sylvaner B” tika pievienota tām šķirnēm, no kurām atļauts ražot vīnus ar cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru Zotzenberg”, ņemot vērā vietējās paražas un šo vīnu atpazīstamību.

Vispārlietotais nosaukums “Pinot noir” ir pievienots specifikācijai, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar izcelsmes norādi “Alsace grand cru”. Sarkanvīnu atzīšanas pieprasījuma pamatā ir tradīcijas, atpazīstamība un īpašības, kas piemīt vīniem, kurus iegūst no “Pinot noir N” šķirnes vīnogām, kas tiek audzētas ar “Alsace grand cru” apzīmēto vīnu vajadzībām izraudzītajos zemesgabalos. Vīnogu šķirne “Pinot noir N” ir vienīgā atļautā vīnogu šķirne šiem sarkanvīniem.

Specifikācijas I nodaļas II iedaļas 1. punktā attiecībā uz smalko sēklu muskata vīnogu šķirnēm, kuru vispārlietotais nosaukums ir “Muscat”, tika pievienoti vārdi “blancs” un “roses”, lai novērstu specifikācijas iepriekšējā redakcijā pieļautu neuzmanības kļūdu.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

2. Produktu veidi

Specifikācijas I nodaļas III iedaļā teksts tika grozīts, lai norādītu, ka pašreizējā specifikācijā minētie kontrolētie cilmes vietu nosaukumi vairs neattiecas tikai uz nedzirkstošajiem baltvīniem.

Ir konkrēti norādīti ar “Alsace grand cru” apzīmētie kontrolētie cilmes vietu nosaukumi, kuri attiecas uz nedzirkstošajiem baltvīniem un sarkanvīniem, proti, “Alsace grand cru Hengst”, “Alsace grand cru Kirchberg de Barr”.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3. Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 1. punktā ir pievienota rindkopa ar atsauci uz datumiem, kuros Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta [Institut national de l'origine et de la qualité (INAO)] kompetentā valsts komiteja ir apstiprinājusi aizsargātā nosaukuma ģeogrāfisko apgabalu, kā arī ar norādi uz definīcijas sistēmu, 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, kurš nosaka specifikācijā iekļautā apgabala robežas. Ar šo norādi ģeogrāfiskais apgabals ir juridiski definēts.

Atsauces iekļaušana uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru atjaunina pašvaldību nosaukumu sarakstu. Tādējādi ir dzēstas Kientzheim un Sigolsheim pašvaldības, jo to teritorija ietilpst Kaysersberg Vignoble pašvaldībā.

Šie redakcionālie grozījumi neietekmē attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Tāpat 1. punkts ir papildināts ar šādiem teikumiem:

“Uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļvietnē.

Pašvaldībai, kuras teritorija ģeogrāfiskajā apgabalā iekļauta daļēji, iesniegta karte, kurā skaidri norādītas ģeogrāfiskā apgabala robežas.”

Šo grozījumu rezultātā ir jāgroza vienotā dokumenta 6. punkts.

4. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 2. punktā:

—	lai novērstu iepriekš pieļautu neuzmanības kļūdu, pirmajā rindkopā ir pievienota informācija “2006. gada 6. un 7. septembris”, kas atbilst datumam, kad kompetentā valsts komiteja ir apstiprinājusi zemesgabalu apgabalu;

—	otrās rindkopas redakcija ir grozīta, lai ņemtu vērā pašvaldību nosaukumu izmaiņas IV iedaļas 1. punktā;

—	tabulā ir atjaunināta informācija slejā “Pašvaldības”, lai tā atbilstu IV iedaļas 1. punktā minētajiem nosaukumiem.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

5. Tiešās apkaimes apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 3. punkts ir grozīts ar norādi uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, kas nosaka specifikācijā iekļautā apgabala robežas. Ar šo norādi ģeogrāfiskais apgabals ir juridiski definēts.

Atsauces iekļaušana uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru atjaunina pašvaldību nosaukumu sarakstu. Tādējādi Kaysersberg pašvaldības nosaukums ir dzēsts un ir pievienots Kaysersberg Vignoble pašvaldības nosaukums ar norādi, ka apgabalā ietilpst tikai tā pašvaldības daļa, kura pieder pie deleģētās pašvaldības Kaysersberg.

Šie redakcionālie grozījumi neietekmē tiešās apkaimes apgabala robežas.

Šo grozījumu rezultātā ir jāgroza vienotā dokumenta 9. punkts.

6. Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes

Specifikācijas I nodaļas V iedaļas 1. punktā tika pievienoti vārdu savienojumi: “ – baltvīniem: ” un “– sarkanvīniem: no vīnogu šķirnes “Pinot noir N””, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar izcelsmes norādi “Alsace grand cru”. Vīnogu šķirne “Pinot noir N” ir vienīgā šiem sarkanvīniem atļautā vīnogu šķirne. Tāpat tā ir vienīgā atļautā vīnogu šķirne, no kuras atļauts ražot sarkanvīnu ar cilmes vietas nosaukumu “Alsace”.

Lai novērstu specifikācijas iepriekšējā redakcijā pieļautu neuzmanības kļūdu, V iedaļas 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā un V iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā smalko sēklu muskata vīnogu šķirnēm tika pievienoti vārdi “blancs” un “roses”.

Šie grozījumi vienoto dokumentu nemaina.

7. Stādījumu biezība

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā tika pievienoti vārdu savienojumi “baltvīna ražošanai” un “sarkanvīna ražošanai”, lai tādējādi nošķirtu uz baltvīniem un sarkanvīniem attiecināmo stādījumu minimālo biezību. Šī biezība ir norādīta attiecībā uz nosaukumiem, kas atļauti lietošanai sarkanvīniem.

Šie papildinājumi vienoto dokumentu nemaina.

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā tika precizēts datums, kurā faktiski sāk piemērot noteikumu, kas attiecas uz iespēju pielāgot biezību ar izaršanu, – “no 2011. gada 25. oktobra” aizstāj redakciju “no pašreizējās specifikācijas apstiprināšanas datuma”.

Šā grozījuma rezultātā jāgroza vienotā dokumenta 5. punkts.

8. Apgriešanas noteikumi

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā ir dzēsts baltvīniem piemērojamais noteikums par vīnstīgu pumpuru skaitu uz augsnes virsmas kvadrātmetru, kurš atkarībā no vīnogu šķirnes bija atšķirīgs, un ieviests kopīgs noteikums par 18 vīnstīgu pumpuriem uz vīnkoka.

Šī tendence ļauj saskaņot formulējumu Elzasas cilmes vietas specifikācijās un vienkāršot pārbaudes metodes.

Ir grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

Ir pievienots teikuma sākums “Baltvīniem”, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar izcelsmes norādi “Alsace grand cru”.

Ir pievienoti apgriešanas noteikumi sarkanvīniem, maksimālais vīnstīgu pumpuru skaits uz vīnkoka ir 14 vīnstīgu pumpuri. Tas ir mazāks nekā baltvīnu ražošanai atļautais pumpuru skaits. Šie noteikumi ļauj nodrošināt konsekvenci ar ražas iznākumu un kvalitatīvu vīnogu ieguvi.

Pēdējie minētie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

9. Režģa jeb špaleru izmantošana un lapotnes augstums

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā ir dzēsts arkas nesošās konstrukcijas stiepļu maksimālais augstums un ir grozīta atsietas lapotnes augstuma mērīšanas metode.

Šie grozījumi ļauj veģetācijas perioda laikā konstatēt, kā tiek ievērots lapotnes augstums, savukārt iepriekš bija noteikta obligāta prasība attiecībā uz konstrukciju.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

10. Zemesgabala maksimālā vidējā noslodze

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta d apakšpunktā ir samazināta zemesgabala maksimālās vidējās noslodzes vērtība baltvīniem no 10 000 kg līdz 8 500 kg uz hektāru, jo ir samazinājies ražas iznākums šiem vīniem.

Sarkanvīniem ir noteikta vērtība, kas nepārsniedz baltvīniem noteikto vērtību, un tas ir darīts ar nolūku saskaņot šo vīnu ražas iznākumu.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

11. Vīnogu gatavība un spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija

Specifikācijas I nodaļas VII iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā ir grozīta tabula, ņemot vērā to, ka valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar izcelsmes norādi “Alsace grand cru”.

Šiem ar “Alsace grand cru” apzīmētajiem sarkanvīniem tika noteikts minimālais cukuru līmenis vīnogu novākšanas brīdī un to spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija.

Šīs norādes vienoto dokumentu neietekmē.

Baltvīniem minimālais cukuru daudzums vīnogām tika palielināts no 2 vai 3 gramiem uz litru nenorūgušas vīnogu misas, lai ievērotu tādu pašu spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas vērtību amplitūdu – 1 tilp. % –, kas bija norādīta specifikācijas iepriekšējā redakcijā. Aizsardzības un pārvaldības struktūra aprēķinos par cukuru gramu pārveidošanos spirtā izvēlējusies izmantot vērtību 17 grami cukuru uz 1 tilp. % baltvīniem, lai gan specifikācijas sākotnējā redakcijā bija norādīts, ka tā izmanto vērtību 16,83. Izstrādājot specifikācijas pirmo redakciju, Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta kompetentā valsts komiteja ieteica vērtību 17.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

12. Ražas iznākums

Specifikācijas I nodaļas VIII iedaļas 1. un 2. punktā ir samazināts ražas iznākums, kā arī sasniedzamais ražas iznākums, un tas baltvīniem un baltvīniem ar norādi “Vendanges tardives” [vēlīnā raža] ļauj nodrošināt labāku kvalitātes kontroli, saskaņoti ar Elzasas reģiona nosaukumu struktūras hierarhiju.

Vienotā dokumenta 5. punkts ir grozīts attiecībā uz maksimālo ražas iznākumu (sasniedzamo ražas iznākumu).

Vīniem bez norādes ir pievienots “baltvīni”, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar izcelsmes norādi “Alsace grand cru”.

Sarkanvīniem ražas iznākums un sasniedzamais ražas iznākums ir noteikti saskaņoti ar Elzasas reģiona nosaukumu struktūras hierarhiju, kurā grand cru nosaukumiem atbilst zemākās vērtības.

Šie pēdējie grozījumi vienoto dokumentu negroza.

13. Malolaktiskā fermentācija, fermentējamo cukuru saturs sarkanvīniem

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā ir precizēts, ka sarkanvīniem tiek veikta malolaktiskā fermentācija.

Lai nodrošinātu šo noteikumu kontroli, tika noteikts, ka fasēšanas stadijā ābolskābes saturs nepārsniedz 0,4 gramus litrā.

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs pēc fermentācijas nepārsniedz 2 gramus litrā.

Vienotais dokuments nav grozīts.

14. Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšanas aizliegums sarkanvīniem

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā ir precizēts, ka sarkanvīniem nav pieļaujama bagātināšana. Šie ierobežojumi attiecībā uz vīndarību ir saskaņā ar vīnogu ieguves zemesgabalu parametriem, stādījumu minimālo biezību, apgriešanas noteikumiem un ražas iznākuma zemajām vērtībām.

Vienotais dokuments nav grozīts.

15. Vīna darītavas vinifikācijas jauda

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta g) apakšpunktā ir samazināts vīna darītavas vinifikācijas jaudas aprēķināšanas koeficients.

Attiecībai starp iepriekšējās ražas lielumu un vīna darītavas jaudu vairs nav jābūt tik lielai.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

16. Sarkanvīnu kopšanas beigu datums un datums, no kura vīnus var laist tirgū tiešam patēriņam

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 2. punktā ir noteikts minimālais sarkanvīnu kopšanas ilgums – līdz tā gada 1. oktobrim, kas seko ražas novākšanas gadam. Vīniem, kas izgatavoti no šajā reģionā audzētām “Pinot noir N” šķirnes vīnogām, minimālais kopšanas ilgums ir nepieciešams, lai pilnībā izpaustos tiem raksturīgās īpašības.

I nodaļas IX iedaļas 5. punkta a) apakšpunktā ir norādīts, ka, noslēdzoties kopšanas posmam, sarkanvīnus var laist tirgū tiešajam patēriņam ne agrāk kā ražas gadam sekojošā gada 1. oktobrī.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

17. Safasēta vīna partiju kontrole

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 3. punkta b) apakšpunktā ir dzēsts noteikums attiecībā uz parauga pudeļu glabāšanu safasēta vīna partiju kontroles vajadzībām.

Šis noteikums ir kontroles nodrošināšanas pasākums, kas ir pārnests ierakstīšanai kontroles plānā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

18. Fasētu vīnu uzglabāšana

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 4. punktā ir precizēti fasētu vīnu uzglabāšanas vietas raksturlielumi.

Tas ļauj uzņēmējiem labāk izprast šos noteikumus un atvieglo to kontroli.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

19. Saikni ar ģeogrāfisko apgabalu veidojošie cilvēkfaktori

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 1. punkta b) apakšpunkta redakcija ir grozīta, lai ņemtu vērā to, ka cilmes vietas nosaukumi “Alsace grand cru Hengst” un “Alsace grand cru Kirchberg de Barr” atzīti lietošanai nedzirkstošajiem sarkanvīniem:

—

kontrolētam cilmes vietas nosaukumam “Alsace grand cru Hengst” ir pievienota šāda informācija: atzīšana sarkanvīniem 2022. gadā, ir atļauta vienīgi vīnogu šķirne “Pinot noir N”, sarkanvīna ražošanai stādījumu minimālā biezība ir 5 500 vīnkoku uz hektāru platības, vīniem nedrīkst tikt veikta nekāda bagātināšana, vīnu minimālais kopšanas ilgums ir 10 mēneši;

—

kontrolētam cilmes vietas nosaukumam “Alsace grand cru Kircberg de Barr” ir pievienota šāda informācija: atzīšana sarkanvīniem 2022. gadā, ir atļauta vienīgi vīnogu šķirne “Pinot noir N”, sarkanvīna ražošanai stādījumu minimālā biezība ir 5 000 vīnkoku uz hektāru platības, vīniem nedrīkst tikt veikta nekāda bagātināšana, vīnu minimālais kopšanas ilgums ir 10 mēneši.

X iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā ir dzēsta informācija par to, ka šo divu cilmes vietas nosaukumu atzīšana attiecas uz balto vīnogu šķirnēm, savukārt vārds “baltvīniem” pievienots, kad tas ir nepieciešams teksta izpratnei.

Šie grozījumi vienoto dokumentu nemaina.

Lai novērstu specifikācijas iepriekšējā redakcijā pieļautu neuzmanības kļūdu, smalko sēklu muskata vīnogu šķirņu nosaukumos tika pievienoti vārdi “blancs” un “roses”. Šie papildinājumi vienoto dokumentu neietekmē. Šie papildinājumi vienoto dokumentu neietekmē.

20. Vīna vai vīnu apraksts

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 2. punktā ir pievienots baltvīnu vizuālā izskata apraksts, un tas darīts ar nolūku tos labāk raksturot.

Attiecībā uz diviem pirmajiem aprakstītajiem vīna veidiem: “Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat zeltaini dzeltenai.”

Attiecībā uz diviem pēdējiem aprakstītajiem vīna veidiem: “Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat dzintaraini dzeltenai.”

Ir grozīts vienotā dokumenta 4. punkts.

Cilmes vietas nosaukumiem “Alsace grand cru Hengst” un “Alsace grand cru Kirchberg de Barr” ir pievienots sarkanvīnu galveno organoleptisko īpašību apraksts.

Ar šiem aprakstiem vienoto dokumentu negroza.

21. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 3. punktā attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru Hengst” teksts par saikni ar ģeogrāfisko apgabalu un vīnu īpašībām, ko var attiecināt arī uz šā nosaukuma sarkanvīniem, ir papildināts ar informāciju, kas raksturīga sarkanvīniem.

Vienotais dokuments nav grozīts.

22. Pārejas pasākumi

Specifikācijas I nodaļas XI iedaļas 2. punktā konsekvencei ar grozījumiem I nodaļas VI iedaļā ir dzēsts nesošās konstrukcijas stiepļu augstums un ir samazināts maksimālais vīnstīgu pumpuru skaits uz vienu vīnkoku.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

23. Marķējumā iekļaujamā obligātā norāde par cukuru saturu un cita papildinformācija par baltvīniem

Specifikācijas I nodaļas XII iedaļas 2. punkta d) apakšpunktā ir iekļauts jauns teksts, ar kuru patlaban brīvprātīgā norāde par cukuru saturu padarīta par obligātu, kā tas ir paredzēts Regulā (ES) 2019/33.

Šī norāde sniedz patērētājam lielāku skaidrību par vīna veidu.

Šis jaunais noteikums neattiecas uz vīniem ar tradicionālajām norādēm “Vendanges tardives” [vēlīnā raža] un “Sélection de grains nobles” [dižciltīgu vīnogu izlase].

Ir papildināts vienotā dokumenta 9. punkts.

XII iedaļas 2. punkta sākotnējais d apakšpunkts kļūst par e) apakšpunktu.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

24. Iepriekšēja deklarācija par zemesgabala izmantošanu

Specifikācijas II nodaļas I iedaļas 1. punktā ir pievienots precizējums noteikumiem attiecībā uz iepriekšēju deklarāciju par zemesgabala izmantošanu, ko uzņēmējs iesniedz cilmes nosaukuma “Alsace grand cru” aizsardzības un pārvaldības struktūrai gadījumā, ja tas atsakās no šā nosaukuma vīna ražošanas.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Alsace grand cru Kessler

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Šie vīni ir nedzirkstošie baltvīni.

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīniem no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer Rs” un “Pinot gris G” ir 12,5 %, bet no citām vīnogu šķirnēm iegūtajiem vīniem – 11 %. Spirta kopējā tilpumkoncentrācija pēc bagātināšanas nepārsniedz 15 % vīniem, kas iegūti no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer B” un “Pinot gris G”, un 14 % vīniem, kas iegūti no citām vīnogu šķirnēm.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Baltvīni ir piemēroti ilgstošai uzglabāšanai, tiem raksturīgs izteikts svaigums, ko tiem piešķir vīnskābes dominance apvienojumā ar vīnogu labu gatavības pakāpi. Cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar vispārlietotajiem nosaukumiem, ja vīns ir izgatavots vienīgi no tām vīnogu šķirnēm, kuras ar attiecīgo nosaukumu var apzīmēt. Tie ir pilnmiesīgi, sarežģīti, ļoti aromātiski, ar daudzveidīgām niansēm. Vīniem piemīt ilga pēcgarša, laika gaitā tie kļūst sarežģītāki.

Pastāv divi to galvenie veidi: sausi vīni ar mineralitātes notīm un aromātiski, pilnmiesīgi, bagātīgi vīni ar augļu notīm. Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat zeltaini dzeltenai.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Ar norādi “Vendanges Tardives” [vēlīnā raža] papildināts nosaukums

ĪSS APRAKSTS

Vīniem no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer Rs” un “Pinot gris G” spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 16 %, bet no citām vīnogu šķirnēm iegūtajiem vīniem — 14,5 %.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vīniem ar norādi “Vendanges Tardives” bieži piemīt ļoti eksotiski aromāti, ogu ievārījuma notis ar svaiguma notīm noslēgumā. Tie ir visai piesātināti, ar ļoti noturīgiem aromātiem. Šiem vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat dzintaraini dzeltenai.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Nosaukumu papildina “Sélection de grains nobles” [dižciltīgu vīnogu izlase]

ĪSS APRAKSTS

Vīniem no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer Rs” un “Pinot gris G” spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 18,2 %, bet no citām vīnogu šķirnēm iegūtajiem vīniem — 16,4 %.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vīni ar norādi “sélection de grains nobles” ir piesātinātāki, spēcīgāki, tiem bieži piemīt marmelādes notis. Tiem ir piesātināta garšas buķete un ļoti noturīgi aromāti. Šiem vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat dzintaraini dzeltenai.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Vīnogulāju kopšanas veidi: stādījumu biezība

Audzēšanas metode

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku uz hektāru platības.

Vīnkoku rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2 metrus.

Vīnkoku rindstarpu platums ir ne mazāks par 0,75 metriem un ne lielāks par 1,50 metriem.

Sākot no 2011. gada 25. oktobra, rindstarpu platums, ko iegūst, zemesgabalā izarot vīnkoku rindas, nedrīkst pārsniegt 3 metrus.

2. Vīnogulāju kopšanas veidi: apgriešanas noteikumi

Audzēšanas metode

Ja vīnogulāji veidoti pēc Gijo [Guyot] metodes vienpleca vai divplecu formā, tad uz katra vīnkoka atstāj ne vairāk par 18 vīnstīgu pumpuriem.

3. Ražas novākšana

Audzēšanas metode

Vīni ir gatavoti no vīnogām, kuras novāktas ar rokām.

4. Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšana

Īpašā vīndarības metode

Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšana nedrīkst pārsniegt:

0,5 tilp. % vīniem, kas iegūti no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer B” un “Pinot gris G”,

1,5 tilp. % vīniem, kas iegūti no citām vīnogu šķirnēm.

Vīniem, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “vendanges tardives” vai “sélection de grains nobles”, nav pieļaujama nekāda bagātināšana.

5. Ražošana

Vīnu gatavošanā piemērojamais ierobežojums

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta.

6. Vīna kopšana

Īpašā vīndarības metode

Vīnus kopj vismaz līdz tā gada 1. jūnijam, kas seko ražas novākšanas gadam.

Vīnus, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “vendanges tardives” vai “sélection de grains nobles”, kopj vismaz līdz ražas novākšanas gadam sekojošā otrā gada 1. jūnijam.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. Ar “vendanges tardives” papildināts vai nepapildināts nosaukums

60 hektolitri no hektāra

2. Ar “Sélection de grains nobles” papildināts nosaukums

48 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija, vīna gatavošana un kopšana tiek nodrošināta šādu pašvaldību teritorijā, pamatojoties uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru:

—

Augšreinas departaments — šādu pašvaldību teritorija pilnībā: Ammerschwihr, Beblenheim, Bennwihr, Bergheim, Bergholtz, Eguisheim, Gueberschwihr, Guebwiller, Hattstatt, Hunawihr, Ingersheim, Katzenthal, Mittelwihr, Niedermorschwihr, Orschwihr, Pfaffenheim, Ribeauvillé, Riquewihr, Rodern, Rouffach, Saint-Hippolyte, Soultzmatt, Thann, Turckheim, Vieux-Thann, Voegtlinshoffen, Westhalten, Wettolsheim, Wintzenheim, Wuenheim, Zellenberg;

apgabalā daļēji ietilpst Kaysersberg Vignoble pašvaldība, konkrētāk, tikai deleģēto pašvaldību Kientzheim un Sigolsheim teritorija;

—	Lejasreinas departaments: Andlau, Barr, Bergbieten, Blienschwiller, Dahlenheim, Dambach-la-Ville, Eichhoffen, Kintzheim, Marlenheim, Mittelbergheim, Molsheim, Nothalten, Scharrachbergheim-Irmstett, Wolxheim.

Pašvaldībai, kuras teritorija ģeogrāfiskajā apgabalā iekļauta daļēji, iesniegta karte, kurā skaidri norādītas ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļvietnē.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Gewurztraminer Rs”

“Muscat Ottonel B” - “Muscat”, “Moscato”

smalko sēklu muskata vīnogu šķirnes “Blancs B” - “Muscat”, “Moscato”

smalko sēklu muskata vīnogu šķirnes “Roses Rs” - “Muscat”, “Moscato”

“Pinot gris G”

“Riesling B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ņemot vērā labvēlīgo klimatu, kas raksturīgs Elzasas vīndārziem, ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru Kessler” apzīmētie vīni top vienā no labākajām atrašanās vietām. Elzasas gleznainajā ainavā izvietotie vīndārzi ļauj iegūt izteiksmīgus vīnus ar īpatnēju raksturu un unikālu īpašību kopumu.

Substrāta viendabīgums ļauj dažādu vīnogu šķirņu īpašībām izpausties pilnībā, tādējādi tiek iegūti sausie vīni ar mineralitātes notīm, dzīvīgumu un noturīgiem un harmoniskiem ziedu un augļu aromātiem.

Izcilie klimatiskie apstākļi sezonas beigās, kas ir labvēlīgi vīnogu dabiskajai izžūšanai un dižciltīgās puves attīstībai, ļauj ražot vīnus, kas iegūti no pārgatavojušos vīnogu ražas.

Specifikācijā paredzētā kopšana ļauj šiem vīniem uzlaboties.

Tie pieder pie šī reģiona augstākās kategorijas vīniem. Šie vīni ir augstāk novērtēti nekā vīni ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Alsace”.

Šī mūsdienās atzītā vieta ir aprakstīta jau 1958. gada tapušajā Médard Barth darbā “Der Rebbau des Elsass und die Absatzgebieten seiner Weine”.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai, gatavošanai un kopšanai, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—

Augšreinas departaments — šādu pašvaldību teritorija pilnībā: Bergholtz-Zell, Berrwiller, Buhl, Cernay, Colmar, Gundolsheim, Hartmanswiller, Herrlisheim, Houssen, Husseren-les-Châteaux, Jungholtz, Leimbach, Obermorschwihr, Osenbach, Ostheim, Rorschwihr, Soultz, Steinbach, Uffholtz, Walbach, Wattwiller, Wihr-au-Val, Zimmerbach;

apgabalā daļēji ietilpst Kaysersberg Vignoble pašvaldība, konkrētāk, tikai deleģētās pašvaldības Kaysersberg teritorija;

—

Lejasreinas departaments: Albé, Avolsheim, Balbronn, Bernardswiller, Bernardvillé, Bischoffsheim, Boersch, Bourgheim, Châtenois, Cleebourg, Dachstein, Dangolsheim, Dieffenthal, Dorlisheim, Epfig, Ergersheim, Ernolsheim- Bruche, Fessenheim-le-Bas, Flexbourg, Furdenheim, Gertwiller, Gimbrett-Berstett, Goxwiller, Heiligenstein, Itterswiller, Kienheim, Kirchheim, Kuttolsheim, Mittelhausen, Mutzig, Nordheim, Oberhoffen-les-Wissenbourg, Obernai, Odratzheim, Orschwiller, Osthoffen, Ottrott, Petersbach, Reichsfeld, Riedseltz, Rosenwiller, Rosheim, Rott, Saint-Nabor, Saint-Pierre, Scherwiller, Seebach, Soultz-les-Bains, Steinseltz, Stotzheim, Strasbourg, Traenheim, Villé, Wangen, Westhoffen, Wissembourg, Zellwiller.

Iepildīšana apgabalā

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Iepildīšana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Vīnus iepilda “Vin du Rhin” tipa pudelēs, kas atbilst 1955. gada 20. maija dekrēta Nr. 55-673, 1959. gada 13. maija lēmuma un 1963. gada 19. marta dekrēta noteikumiem, ar ko izslēdz citu veidu pudeļu izmantošanu.

Kopš 1972. gada 5. jūlija lēmuma stāšanās spēkā Lejasreinas un Augšreinas departamentu vīni ir obligāti jāpilda “Vin du Rhin” flautas veida pudelēs, kas aprakstītas 1955. gada dekrētā.

Ražas gada norādīšana

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ražas gads kopā ar cilmes vietas nosaukumu ir jānorāda ražas un uzglabāšanas deklarācijās, pavaddokumentos, reklāmās, prospektos, uz etiķetēm, rēķinos, uz dažādu veidu taras.

Vispārlietotais nosaukums

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar vispārlietotajiem nosaukumiem ar nosacījumu, ja vīns ir izgatavots vienīgi no tām vīnogu šķirnēm, kuras var apzīmēt ar attiecīgo nosaukumu.

Ir aizliegts izmantot divus vai vairākus vispārlietotos nosaukumus uz vienas un tās pašas etiķetes.

Ir šādi vispārlietotie nosaukumi:

“Gewurztraminer”;

“Muscat”;

“Muscat Ottonel”;

“Pinot gris”;

“Riesling”.

Tradicionālās norādes “Vendanges tardives” un “Sélection de grains nobles”

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Vīniem, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “Vendanges tardives” vai “Sélection de grains nobles”, obligāti ir jāiekļauj:

—	ražas gada norāde;

—	viens no vispārlietotajiem nosaukumiem.

Norāde par cukuru saturu

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Baltvīnus, kurus saskaņā ar šo specifikāciju apzīmē ar kādu no 51 kontrolēta cilmes vietas “Alsace Grand Cru – lieu-dit” nosaukuma, izņemot vīnus ar norādēm “Vendanges tardives” un “Sélection de grains nobles”, drīkst publiski piedāvāt, nosūtīt, laist tirdzniecībā vai tirgot vienīgi tad, ja reklāmās, prospektos, uz etiķetēm, rēķinos un uz dažādu veidu taras ar labi pamanāmām rakstzīmēm ir dota Eiropas regulējumā paredzētā norāde par cukuru saturu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-4cec3ff9-abd4-4253-a1db-245ddd809faa

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

6.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/40

(2022/C 385/11)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Alsace grand cru Kanzlerberg”

PDO-FR-A0410-AM02

Paziņojuma datums: 20.7.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Papildu norāde

Vispārlietotais nosaukums “Pinot noir” ir pievienots specifikācijai, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru”. Sarkanvīnu atzīšanas pieprasījuma pamatā ir tradīcijas, atpazīstamība un īpašības, kas piemīt vīniem, kurus iegūst no “Pinot noir N” šķirnes vīnogām, kas tiek audzētas ar “Alsace grand cru” apzīmēto vīnu vajadzībām izraudzītajos zemesgabalos. Vīnogu šķirne “Pinot noir N” ir vienīgā atļautā vīnogu šķirne šiem sarkanvīniem.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

2. Produktu veidi

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3. Ģeogrāfiskais apgabals

Šie redakcionālie grozījumi neietekmē attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Tāpat 1. punkts ir papildināts ar šādiem teikumiem:

“Uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļvietnē.

Pašvaldībai, kuras teritorija ģeogrāfiskajā apgabalā iekļauta daļēji, iesniegta karte, kurā skaidri norādītas ģeogrāfiskā apgabala robežas.”

Šo grozījumu rezultātā ir jāgroza vienotā dokumenta 6. punkts.

4. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 2. punktā:

—	lai novērstu iepriekš pieļautu neuzmanības kļūdu, pirmajā rindkopā ir pievienota informācija “2006. gada 6. un 7. septembris”, kas atbilst datumam, kad kompetentā valsts komiteja ir apstiprinājusi zemesgabalu apgabalu;

—	otrās rindkopas redakcija ir grozīta, lai ņemtu vērā pašvaldību nosaukumu izmaiņas IV iedaļas 1. punktā;

—	tabulā ir atjaunināta informācija slejā “Pašvaldības”, lai tā atbilstu IV iedaļas 1. punktā minētajiem nosaukumiem.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

5. Tiešās apkaimes apgabals

Šie redakcionālie grozījumi neietekmē tiešās apkaimes apgabala robežas.

Šo grozījumu rezultātā ir jāgroza vienotā dokumenta 9. punkts.

6. Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes

Specifikācijas I nodaļas V iedaļas 1. punktā tika pievienoti vārdu savienojumi: “ – baltvīniem: ” un “– sarkanvīniem: no vīnogu šķirnes “Pinot noir N””, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru”. Vīnogu šķirne “Pinot noir N” ir vienīgā šiem sarkanvīniem atļautā vīnogu šķirne. Tāpat tā ir vienīgā atļautā vīnogu šķirne, no kuras atļauts ražot sarkanvīnu ar cilmes vietas nosaukumu “Alsace”.

Šie grozījumi vienoto dokumentu nemaina.

7. Stādījumu biezība

Šie papildinājumi vienoto dokumentu nemaina.

Šā grozījuma rezultātā jāgroza vienotā dokumenta 5. punkts.

8. Apgriešanas noteikumi

Šī tendence ļauj saskaņot formulējumu Elzasas cilmes vietas specifikācijās un vienkāršot pārbaudes metodes.

Ir grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

Ir pievienots teikuma sākums “Baltvīniem”, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru”.

Pēdējie minētie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

9. Režģa jeb špaleru izmantošana un lapotnes augstums

Šie grozījumi ļauj veģetācijas perioda laikā konstatēt, kā tiek ievērots lapotnes augstums, savukārt iepriekš bija noteikta obligāta prasība attiecībā uz konstrukciju.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

10. Zemesgabala maksimālā vidējā noslodze

Sarkanvīniem ir noteikta vērtība, kas nepārsniedz baltvīniem noteikto vērtību, un tas ir darīts ar nolūku saskaņot šo vīnu ražas iznākumu.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

11. Vīnogu gatavība un spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija

Šiem ar “Alsace grand cru” apzīmētajiem sarkanvīniem tika noteikts minimālais cukuru līmenis vīnogu novākšanas brīdī un to spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija.

Šīs norādes vienoto dokumentu neietekmē.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

12. Ražas iznākums

Vienotā dokumenta 5. punkts ir grozīts attiecībā uz maksimālo ražas iznākumu (sasniedzamo ražas iznākumu).

Vīniem bez norādes ir pievienots “baltvīni”, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru”.

Sarkanvīniem ražas iznākums un sasniedzamais ražas iznākums ir noteikti saskaņoti ar Elzasas reģiona nosaukumu struktūras hierarhiju, kurā grand cru nosaukumiem atbilst zemākās vērtības.

Šie pēdējie grozījumi vienoto dokumentu negroza.

13. Malolaktiskā fermentācija, fermentējamo cukuru saturs sarkanvīniem

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā ir precizēts, ka sarkanvīniem tiek veikta malolaktiskā fermentācija.

Lai nodrošinātu šo noteikumu kontroli, tika noteikts, ka fasēšanas stadijā ābolskābes saturs nepārsniedz 0,4 gramus litrā.

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs pēc fermentācijas nepārsniedz 2 gramus litrā.

Vienotais dokuments nav grozīts.

14. Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšanas aizliegums sarkanvīniem

Vienotais dokuments nav grozīts.

15. Vīna darītavas vinifikācijas jauda

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta g) apakšpunktā ir samazināts vīna darītavas vinifikācijas jaudas aprēķināšanas koeficients.

Attiecībai starp iepriekšējās ražas lielumu un vīna darītavas jaudu vairs nav jābūt tik lielai.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

16. Sarkanvīnu kopšanas beigu datums un datums, no kura vīnus var laist tirgū tiešam patēriņam

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

17. Safasēta vīna partiju kontrole

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 3. punkta b) apakšpunktā ir dzēsts noteikums attiecībā uz parauga pudeļu glabāšanu safasēta vīna partiju kontroles vajadzībām.

Šis noteikums ir kontroles nodrošināšanas pasākums, kas ir pārnests ierakstīšanai kontroles plānā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

18. Fasētu vīnu uzglabāšana

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 4. punktā ir precizēti fasētu vīnu uzglabāšanas vietas raksturlielumi.

Tas ļauj uzņēmējiem labāk izprast šos noteikumus un atvieglo to kontroli.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

19. Saikni ar ģeogrāfisko apgabalu veidojošie cilvēkfaktori

—

Šie grozījumi vienoto dokumentu nemaina.

20. Vīna vai vīnu apraksts

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 2. punktā ir pievienots baltvīnu vizuālā izskata apraksts, un tas darīts ar nolūku tos labāk raksturot.

Attiecībā uz diviem pirmajiem aprakstītajiem vīna veidiem: “Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat zeltaini dzeltenai.”

Attiecībā uz diviem pēdējiem aprakstītajiem vīna veidiem: “Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat dzintaraini dzeltenai.”

Ir grozīts vienotā dokumenta 4. punkts.

Cilmes vietas nosaukumiem “Alsace grand cru Hengst” un “Alsace grand cru Kirchberg de Barr” ir pievienots sarkanvīnu galveno organoleptisko īpašību apraksts.

Ar šiem aprakstiem vienoto dokumentu negroza.

21. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Vienotais dokuments nav grozīts.

22. Pārejas pasākumi

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

23. Marķējumā iekļaujamā obligātā norāde par cukuru saturu un cita papildinformācija par baltvīniem

Šī norāde sniedz patērētājam lielāku skaidrību par vīna veidu.

Šis jaunais noteikums neattiecas uz vīniem ar tradicionālajām norādēm “Vendanges tardives” [vēlīnā raža] un “Sélection de grains nobles” [dižciltīgu vīnogu izlase].

Ir papildināts vienotā dokumenta 9. punkts.

XII iedaļas 2. punkta sākotnējais d apakšpunkts kļūst par e) apakšpunktu.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

24. Iepriekšēja deklarācija par zemesgabala izmantošanu

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Alsace grand cru Kanzlerberg

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Šie vīni ir nedzirkstošie baltvīni.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Ar norādi “Vendanges Tardives” [vēlīnā raža] papildināts nosaukums

ĪSS APRAKSTS

Vīniem no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer Rs” un “Pinot gris G” spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 16 %, bet no citām vīnogu šķirnēm iegūtajiem vīniem — 14,5 %.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Ar norādi “Sélection de grains nobles” [dižciltīgu vīnogu izlase] papildināts nosaukums

ĪSS APRAKSTS

Vīniem no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer Rs” un “Pinot gris G” spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 18,2 %, bet no citām vīnogu šķirnēm iegūtajiem vīniem — 16,4 %.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vīni ar norādi “Sélection de grains nobles” ir piesātinātāki, spēcīgāki, tiem bieži piemīt marmelādes notis. Tiem ir piesātināta garšas buķete un ļoti noturīgi aromāti. Šiem vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat dzintaraini dzeltenai.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Vīnogulāju kopšanas veidi: stādījumu biezība

Audzēšanas metode

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku uz hektāru platības.

Vīnkoku rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2 metrus.

Vīnkoku rindstarpu platums ir ne mazāks par 0,75 metriem un ne lielāks par 1,50 metriem.

Sākot no 2011. gada 25. oktobra, rindstarpu platums, ko iegūst, zemesgabalā izarot vīnkoku rindas, nedrīkst pārsniegt 3 metrus.

2. Vīnogulāju kopšanas veidi: apgriešanas noteikumi

Audzēšanas metode

Ja vīnogulāji veidoti pēc Gijo [Guyot] metodes vienpleca vai divplecu formā, tad uz katra vīnkoka atstāj ne vairāk par 18 vīnstīgu pumpuriem.

3. Ražas novākšana

Audzēšanas metode

Vīni ir gatavoti no vīnogām, kuras novāktas ar rokām.

4. Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšana

Īpašā vīndarības metode

Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšana nedrīkst pārsniegt:

0,5 tilp. % vīniem, kas iegūti no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer B” un “Pinot gris G”,

1,5 tilp. % vīniem, kas iegūti no citām vīnogu šķirnēm.

Vīniem, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “Vendanges tardives” vai “Sélection de grains nobles”, nav pieļaujama nekāda bagātināšana.

5. Ražošana

Vīnu gatavošanā piemērojamais ierobežojums

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta.

6. Vīna kopšana

Īpašā vīndarības metode

Vīnus kopj vismaz līdz tā gada 1. jūnijam, kas seko ražas novākšanas gadam.

Vīnus, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “Vendanges tardives” vai “Sélection de grains nobles”, kopj vismaz līdz ražas novākšanas gadam sekojošā otrā gada 1. jūnijam.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. Ar “Vendanges tardives” papildināts vai nepapildināts nosaukums

60 hektolitri no hektāra

2. Ar norādi “Sélection de grains nobles” papildināts nosaukums

48 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

—

Apgabalā daļēji ietilpst Kaysersberg Vignoble pašvaldība, konkrētāk, tikai deleģēto pašvaldību Kientzheim un Sigolsheim teritorija.

—	Lejasreinas departaments: Andlau, Barr, Bergbieten, Blienschwiller, Dahlenheim, Dambach-la-Ville, Eichhoffen, Kintzheim, Marlenheim, Mittelbergheim, Molsheim, Nothalten, Scharrachbergheim-Irmstett, Wolxheim.

Pašvaldībai, kuras teritorija ģeogrāfiskajā apgabalā iekļauta daļēji, iesniegta karte, kurā skaidri norādītas ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļvietnē.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Gewurztraminer Rs”

“Muscat Ottonel B” - “Muscat”, “Moscato”

smalko sēklu muskata vīnogu šķirnes “Blancs B” - “Muscat”, “Moscato”

smalko sēklu muskata vīnogu šķirnes “Roses Rs” - “Muscat”, “Moscato”

“Pinot gris G”

“Riesling B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ņemot vērā labvēlīgo klimatu, kas raksturīgs Elzasas vīndārziem, ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru Kanzlerberg” apzīmētie vīni top vienā no labākajām atrašanās vietām. Elzasas gleznainajā ainavā izvietotie vīndārzi ļauj iegūt izteiksmīgus vīnus ar īpatnēju raksturu un unikālu īpašību kopumu.

Kanzlerberg dārza vīnogulāji apskauj kalna nogāzi, kurā vīnogas aug dāsnā vasaras saulē un karstumā, šo mikroklimatu atvēsina Bergenbach strauta svaigums, kā arī viegls jūras vējš, kas pūš no ielejas. Raža ir regulāra. Fizioloģisko pilngatavību ogas sasniedz bez jebkādām grūtībām, turklāt praktiski vienmēr tās ir spējīgas sasniegt pārgatavību.

Vīndārza “Grand cru Kanzlerberg” izcila atrašanās vieta un ģeoloģiskās iezīmes, merģelis un ģipsis augsnes virskārtā, nogulumieži ar daudziem kristāliem augsnes apakškārtā, visi šie faktori padara vīnus ļoti spēcīgus un vīnu skābuma un mineralitātes profilam veido niansētu un sarežģītu pamatu. Taču jauni vīni ir diskrēti un eleganti, to sarežģītība un svaigums dāsni izpaužas pēc dažiem izturēšanas gadiem.

Specifikācijā paredzētā kopšana ļauj šiem vīniem uzlaboties.

Pieņemot stingrus ražošanas noteikumus, piemēram, par lielas lapotnes virsmas saglabāšanu un ražas novākšanu ar rokām, Elzasas reģiona vīnkopji nemainīgi uztur šiem vīniem piemītošo raksturu (šie vīni ir plaši atzīti gan savas sarežģītības dēļ, gan tamdēļ, ka ir piemēroti ilgai glabāšanai). Šie vīni ir apveltīti ar unikālu un ļoti lielu izturēšanas potenciālu, to kvalitāte attīstās vairākas desmitgades, kuru laikā vīni saglabā savu vitalitāti un šā reģiona vīndārziem raksturīgo spēku.

Tie pieder pie šī reģiona augstākās kategorijas vīniem. Kanzlerberg vīni ir vieni no visvairāk novērtētajiem vīniem, ko ražo Elzasas vīndārzos.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

—

Apgabalā daļēji ietilpst Kaysersberg Vignoble pašvaldība, konkrētāk, tikai deleģētās pašvaldības Kaysersberg teritorija.

—

Iepildīšana apgabalā

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Iepildīšana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Ražas gada norādīšana

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ražas gads kopā ar cilmes vietas nosaukumu ir jānorāda ražas un uzglabāšanas deklarācijās, pavaddokumentos, reklāmās, prospektos, uz etiķetēm, rēķinos, uz dažādu veidu taras.

Vispārlietotais nosaukums

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ir aizliegts izmantot divus vai vairākus vispārlietotos nosaukumus uz vienas un tās pašas etiķetes.

Ir šādi vispārlietotie nosaukumi:

“Gewurztraminer”;

“Muscat”;

“Muscat Ottonel”;

“Pinot gris”;

“Riesling”.

Tradicionālās norādes “Vendanges tardives” un “Sélection de grains nobles”

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Vīniem, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “Vendanges tardives” vai “Sélection de grains nobles”, obligāti ir jāiekļauj:

—	ražas gada norāde;

—	viens no vispārlietotajiem nosaukumiem.

Norāde par cukuru saturu

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-4cec3ff9-abd4-4253-a1db-245ddd809faa

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

6.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/52

(2022/C 385/12)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Alsace grand cru Rangen”

PDO-FR-A0386-AM02

Paziņojuma datums: 20.7.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Papildu norāde

Vispārlietotais nosaukums “Pinot noir” ir pievienots specifikācijai, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru”. Sarkanvīnu atzīšanas pieprasījuma pamatā ir tradīcijas, atpazīstamība un īpašības, kas piemīt vīniem, kurus iegūst no “Pinot noir N” šķirnes vīnogām, kas tiek audzētas ar “Alsace grand cru” apzīmēto vīnu vajadzībām izraudzītajos zemesgabalos. Vīnogu šķirne “Pinot noir N” ir vienīgā atļautā vīnogu šķirne šiem sarkanvīniem.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

2. Produktu veidi

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3. Ģeogrāfiskais apgabals

Šie redakcionālie grozījumi neietekmē attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Tāpat 1. punkts ir papildināts ar šādiem teikumiem:

“Uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļvietnē.

Pašvaldībai, kuras teritorija ģeogrāfiskajā apgabalā iekļauta daļēji, iesniegta karte, kurā skaidri norādītas ģeogrāfiskā apgabala robežas.”

Šo grozījumu rezultātā ir jāgroza vienotā dokumenta 6. punkts.

4. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 2. punktā:

—	lai novērstu iepriekš pieļautu neuzmanības kļūdu, pirmajā rindkopā ir pievienota informācija “2006. gada 6. un 7. septembris”, kas atbilst datumam, kad kompetentā valsts komiteja ir apstiprinājusi zemesgabalu apgabalu;

—	otrās rindkopas redakcija ir grozīta, lai ņemtu vērā pašvaldību nosaukumu izmaiņas IV iedaļas 1. punktā;

—	tabulā ir atjaunināta informācija slejā “Pašvaldības”, lai tā atbilstu IV iedaļas 1. punktā minētajiem nosaukumiem.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

5. Tiešās apkaimes apgabals

Šie redakcionālie grozījumi neietekmē tiešās apkaimes apgabala robežas.

Šo grozījumu rezultātā ir jāgroza vienotā dokumenta 9. punkts.

6. Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes

Specifikācijas I nodaļas V iedaļas 1. punktā tika pievienoti vārdu savienojumi: “ – baltvīniem: ” un “– sarkanvīniem: no vīnogu šķirnes “Pinot noir N””, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru”. Vīnogu šķirne “Pinot noir N” ir vienīgā šiem sarkanvīniem atļautā vīnogu šķirne. Tāpat tā ir vienīgā atļautā vīnogu šķirne, no kuras atļauts ražot sarkanvīnu ar cilmes vietas nosaukumu “Alsace”.

Šie grozījumi vienoto dokumentu nemaina.

7. Stādījumu biezība

Šie papildinājumi vienoto dokumentu nemaina.

Šā grozījuma rezultātā jāgroza vienotā dokumenta 5. punkts.

8. Apgriešanas noteikumi

Šī tendence ļauj saskaņot formulējumu Elzasas cilmes vietas specifikācijās un vienkāršot pārbaudes metodes.

Ir grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

Pēdējie minētie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

9. Režģa jeb špaleru izmantošana un lapotnes augstums

Šie grozījumi ļauj veģetācijas perioda laikā konstatēt, kā tiek ievērots lapotnes augstums, savukārt iepriekš bija noteikta obligāta prasība attiecībā uz konstrukciju.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

10. Zemesgabala maksimālā vidējā noslodze

Sarkanvīniem ir noteikta vērtība, kas nepārsniedz baltvīniem noteikto vērtību, un tas ir darīts ar nolūku saskaņot šo vīnu ražas iznākumu.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

11. Vīnogu gatavība un spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija

Šiem ar “Alsace grand cru” apzīmētajiem sarkanvīniem tika noteikts minimālais cukuru līmenis vīnogu novākšanas brīdī un to spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija.

Šīs norādes vienoto dokumentu neietekmē.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

12. Ražas iznākums

Vienotā dokumenta 5. punkts ir grozīts attiecībā uz maksimālo ražas iznākumu (sasniedzamo ražas iznākumu).

Sarkanvīniem ražas iznākums un sasniedzamais ražas iznākums ir noteikti saskaņoti ar Elzasas reģiona nosaukumu struktūras hierarhiju, kurā grand cru nosaukumiem atbilst zemākās vērtības.

Šie pēdējie grozījumi vienoto dokumentu negroza.

13. Malolaktiskā fermentācija, fermentējamo cukuru saturs sarkanvīniem

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā ir precizēts, ka sarkanvīniem tiek veikta malolaktiskā fermentācija.

Lai nodrošinātu šo noteikumu kontroli, tika noteikts, ka fasēšanas stadijā ābolskābes saturs nepārsniedz 0,4 gramus litrā.

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs pēc fermentācijas nepārsniedz 2 gramus litrā.

Vienotais dokuments nav grozīts.

14. Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšanas aizliegums sarkanvīniem

Vienotais dokuments nav grozīts.

15. Vīna darītavas vinifikācijas jauda

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta g) apakšpunktā ir samazināts vīna darītavas vinifikācijas jaudas aprēķināšanas koeficients.

Attiecībai starp iepriekšējās ražas lielumu un vīna darītavas jaudu vairs nav jābūt tik lielai.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

16. Sarkanvīnu kopšanas beigu datums un datums, no kura vīnus var laist tirgū tiešam patēriņam

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

17. Safasēta vīna partiju kontrole

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 3. punkta b) apakšpunktā ir dzēsts noteikums attiecībā uz parauga pudeļu glabāšanu safasēta vīna partiju kontroles vajadzībām.

Šis noteikums ir kontroles nodrošināšanas pasākums, kas ir pārnests ierakstīšanai kontroles plānā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

18. Fasētu vīnu uzglabāšana

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 4. punktā ir precizēti fasētu vīnu uzglabāšanas vietas raksturlielumi.

Tas ļauj uzņēmējiem labāk izprast šos noteikumus un atvieglo to kontroli.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

19. Saikni ar ģeogrāfisko apgabalu veidojošie cilvēkfaktori

—

Šie grozījumi vienoto dokumentu nemaina.

20. Vīna vai vīnu apraksts

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 2. punktā ir pievienots baltvīnu vizuālā izskata apraksts, un tas darīts ar nolūku tos labāk raksturot.

Attiecībā uz diviem pirmajiem aprakstītajiem vīna veidiem: “Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat zeltaini dzeltenai.”

Attiecībā uz diviem pēdējiem aprakstītajiem vīna veidiem: “Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat dzintaraini dzeltenai.”

Ir grozīts vienotā dokumenta 4. punkts.

Cilmes vietas nosaukumiem “Alsace grand cru Hengst” un “Alsace grand cru Kirchberg de Barr” ir pievienots sarkanvīnu galveno organoleptisko īpašību apraksts.

Ar šiem aprakstiem vienoto dokumentu negroza.

21. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Vienotais dokuments nav grozīts.

22. Pārejas pasākumi

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

23. Marķējumā iekļaujamā obligātā norāde par cukuru saturu un cita papildinformācija par baltvīniem

Šī norāde sniedz patērētājam lielāku skaidrību par vīna veidu.

Šis jaunais noteikums neattiecas uz vīniem ar tradicionālajām norādēm “Vendanges tardives” [vēlīnā raža] un “Sélection de grains nobles” [dižciltīgu vīnogu izlase].

Ir papildināts vienotā dokumenta 9. punkts.

XII iedaļas 2. punkta sākotnējais d apakšpunkts kļūst par e) apakšpunktu.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

24. Iepriekšēja deklarācija par zemesgabala izmantošanu

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Alsace grand cru Rangen

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Šie vīni ir nedzirkstošie baltvīni.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Pastāv divi to galvenie veidi:

—	sausi vīni ar mineralitātes notīm un aromātiski,

—	pilnmiesīgi, bagātīgi vīni ar augļu notīm.

Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat zeltaini dzeltenai vai viegli dzintarainai krāsai, kas ir raksturīga vecinātam zeltam.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Ar norādi “Vendanges Tardives” [vēlīnā raža] papildināts nosaukums

ĪSS APRAKSTS

Vīniem no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer Rs” un “Pinot gris G” spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 16 %, bet no citām vīnogu šķirnēm iegūtajiem vīniem — 14,5 %.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Ar norādi “Sélection de grains nobles” [dižciltīgu vīnogu izlase] papildināts nosaukums

ĪSS APRAKSTS

Vīniem no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer Rs” un “Pinot gris G” spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 18,2 %, bet no citām vīnogu šķirnēm iegūtajiem vīniem — 16,4 %.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Vīnogulāju kopšanas veidi: stādījumu biezība

Audzēšanas metode

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku uz hektāru platības.

Vīnkoku rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2 metrus.

Vīnkoku rindstarpu platums ir ne mazāks par 0,75 metriem un ne lielāks par 1,50 metriem.

Sākot no 2011. gada 25. oktobra, rindstarpu platums, ko iegūst, zemesgabalā izarot vīnkoku rindas, nedrīkst pārsniegt 3 metrus.

2. Vīnogulāju kopšanas veidi: apgriešanas noteikumi

Audzēšanas metode

Ja vīnogulāji veidoti pēc Gijo [Guyot] metodes vienpleca vai divplecu formā, tad uz katra vīnkoka atstāj ne vairāk par 18 vīnstīgu pumpuriem.

3. Ražas novākšana

Audzēšanas metode

Vīni ir gatavoti no vīnogām, kuras novāktas ar rokām.

4. Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšana

Īpašā vīndarības metode

Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšana nedrīkst pārsniegt:

0,5 tilp. % vīniem, kas iegūti no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer B” un “Pinot gris G”,

1,5 tilp. % vīniem, kas iegūti no citām vīnogu šķirnēm.

Vīniem, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “Vendanges tardives” vai “Sélection de grains nobles”, nav pieļaujama nekāda bagātināšana.

5. Ražošana

Vīnu gatavošanā piemērojamais ierobežojums

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta.

6. Vīna kopšana

Īpašā vīndarības metode

Vīnus kopj vismaz līdz tā gada 1. jūnijam, kas seko ražas novākšanas gadam.

Vīnus, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “Vendanges tardives” vai “Sélection de grains nobles”, kopj vismaz līdz ražas novākšanas gadam sekojošā otrā gada 1. jūnijam.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. Ar “Vendanges tardives” papildināts vai nepapildināts nosaukums

60 hektolitri no hektāra

2. Ar norādi “Sélection de grains nobles” papildināts nosaukums

48 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

—

Apgabalā daļēji ietilpst Kaysersberg Vignoble pašvaldība, konkrētāk, tikai deleģēto pašvaldību Kientzheim un Sigolsheim teritorija.

—	Lejasreinas departaments: Andlau, Barr, Bergbieten, Blienschwiller, Dahlenheim, Dambach-la-Ville, Eichhoffen, Kintzheim, Marlenheim, Mittelbergheim, Molsheim, Nothalten, Scharrachbergheim-Irmstett, Wolxheim.

Pašvaldībai, kuras teritorija ģeogrāfiskajā apgabalā iekļauta daļēji, iesniegta karte, kurā skaidri norādītas ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļvietnē.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Gewurztraminer Rs”

“Muscat Ottonel B” - “Muscat”, “Moscato”

smalko sēklu muskata vīnogu šķirnes “Blancs B” - “Muscat”, “Moscato”

smalko sēklu muskata vīnogu šķirnes “Roses Rs” - “Muscat”, “Moscato”

“Pinot gris G”

“Riesling B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ņemot vērā labvēlīgo klimatu, kas raksturīgs Elzasas vīndārziem, ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru Rangen” apzīmētie vīni top vienā no labākajām atrašanās vietām. Elzasas gleznainajā ainavā izvietotie vīndārzi ļauj iegūt izteiksmīgus vīnus ar īpatnēju raksturu un unikālu īpašību kopumu.

Pateicoties grand cru kategorijas vīnadārza vulkāniskajai dabai, ko nosaka izcilie ģeogrāfiskie apstākļi, vīni iegūst zeltainu krāsu, izteiktu minerālitāti, patīkamu skābumu un rūgtenumu. Tiem ir raksturīga noturīga pēcgarša un izsmalcināts un nobriedis skābums.

Specifikācijā paredzētā kopšana ļauj šiem vīniem uzlaboties.

Tie pieder pie šī reģiona augstākās kategorijas vīniem. Šie vīni ir augstāk novērtēti nekā vīni ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Alsace”.

Pētot vīnkopības vēsturi, konstatēts, ka jau kopš 12. gadsimta Rangen ticis daudzkārt minēts un atzinīgi novērtēts dažādos rakstiskajos darbos un tekstos. Vairāki 16. gadsimta dekrēti aizliedza vīnu Rangen sajaukt ar citiem vīniem, lai tādējādi uz etiķetēm varētu norādīt tikai un vienīgi nosaukumu “Rangen”. Tajā pašā laikposmā Thann pilsētā tika piemēroti noteikumi par vīndārzā Rangen atļautajām vīnogu šķirnēm. 1548. un 1581. gada dekrētos vairākas daļas bija veltītas dažiem šā vīna ražošanas noteikumiem.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vinifikācijai, vīnu gatavošanai un kopšanai, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—

Apgabalā daļēji ietilpst Kaysersberg Vignoble pašvaldība, konkrētāk, tikai deleģētās pašvaldības Kaysersberg teritorija.

—

Iepildīšana apgabalā

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Iepildīšana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Ražas gada norādīšana

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ražas gads kopā ar cilmes vietas nosaukumu ir jānorāda ražas un uzglabāšanas deklarācijās, pavaddokumentos, reklāmās, prospektos, uz etiķetēm, rēķinos, uz dažādu veidu taras.

Vispārlietotais nosaukums

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ir aizliegts izmantot divus vai vairākus vispārlietotos nosaukumus uz vienas un tās pašas etiķetes.

Ir šādi vispārlietotie nosaukumi:

“Gewurztraminer”;

“Muscat”;

“Muscat Ottonel”;

“Pinot gris”;

“Riesling”.

Tradicionālās norādes “Vendanges tardives” un “Sélection de grains nobles”

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Vīniem, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “Vendanges tardives” vai “Sélection de grains nobles”, obligāti ir jāiekļauj:

—	ražas gada norāde;

—	viens no vispārlietotajiem nosaukumiem.

Norāde par cukuru saturu

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-4cec3ff9-abd4-4253-a1db-245ddd809faa

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

6.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/64

Grozītās produkta specifikācijas publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas publicē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2022/C 385/13)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar šā maznozīmīgā grozījuma apstiprināšanas pieteikumu var iepazīties Komisijas datubāzē eAmbrosia.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA GARANTĒTU TRADICIONĀLO ĪPATNĪBU GADĪJUMĀ

“Rögös túró”

ES Nr.: TSG-HU-1113-AM01 – 1.6.2022

Dalībvalsts vai trešā valsts: Ungārija

1. Reģistrējamais nosaukums

“Rögös túró”

2. Produkta veids

1.3. grupa. Sieri

3. Reģistrācijas pamatojums

3.1. Produkts:

☒	iegūts ar minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu;

☐	ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām.

“Rögös túró” ražošanas metode krasi atšķiras no citu svaigpiena sieru ražošanas metodes. Lieko sūkalu daudzumu no recekļa, kas no pamatsastāvdaļas — piena — iegūts, sarecinot to ar pienskābi vai jauktas recināšanas procesā, atdala uzmanīgi, ar gravitācijas nodrošinātu pašnoteci, un dekantējot, t. i., ar pašpresēšanās paņēmienu, nodrošinot — arī sadalīšanas un iepakošanas posmā —, lai saglabātos produkta drupanā, kunkuļainā, ziedkāpostus atgādinošā konsistence.

“Rögös túró” atšķiras no citu veidu biezpiensiera galvenokārt pēc konsistences, ko tam piešķir recināšanas un sūkalu atdalīšanas procesi.

Nevienam citam svaigsieram vai piena produktam nav konsistences, kuru veido vaļīgi kunkuļi, kas, pateicoties šādai ražošanas metodei, atgādina ziedkāpostus.

Šo produktu, kas ir izgatavots bez aromatizētājiem, laiž pārdošanā nedaudz skābenā, raksturīgi mitrā un drupanā stāvoklī, un tas atšķiras no citu veidu svaigsiera, ko pārdod tirgū un ko ražo, izmantojot termisku apstrādi un mīcīšanu vai kā, piemēram, saldumu un krēmveida kūku vai konditorejas izstrādājumu pamatsastāvdaļu.

“Rögös túró” uzskata par vienu no ungāru virtuves pamatelementiem. Daudzus klasiskus ēdienus var pagatavot, izmantojot tikai “Rögös túró”.

3.2. Vai nosaukums:

☒	ir tradicionāli lietots attiecībā uz īpašo produktu;

☐	identificē produkta tradicionālo raksturu vai specifiskās iezīmes.

Vārds “rögös” [kunkuļains] nosaukumā izsaka produkta īpašo raksturu: tas apzīmē produkta konsistenci, ko veido biezpiena graudi, kas atgādina ziedkāpostus. Vārds “túró”, ko ir grūti tulkot citās valodās, norāda uz svaigsieru ar patīkami skābenu, atsvaidzinošu un aromātisku garšu.

4. Apraksts

4.1. Ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta apraksts, tostarp tā galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības, kas ir produkta specifikas pamatā (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

“Rögös túró” ir ziloņkaula vai dzeltenīgi baltas krāsas piena produkts, kas sava kunkuļainuma dēļ atgādina ziedkāpostus, un tam ir patīkami skābena un svaiga garša, ko pavada smaržīgums un aromātiskums. Ražošanas laikā kunkuļi paliek veseli; tie netiek iebojāti vai sadrupināti.

Kunkuļu virsmu klāj sūkalu plēvīte. Mitruma sadale kunkuļos ir tik vienmērīga, ka tie ir mitri arī iekšienē.

Fizikālās un ķīmiskās prasības

Taukainuma pakāpe	Minimālais sausnas saturs, % (m/m)	Tauku saturs sausnā, % (m/m)		Skābums (°SH)
ļoti trekns	40,0	vismaz	60,0	60 –100
trekns	35,0	vismaz	45,0
trekns	35,0	zemāks par	60,0
daļēji nokrejots	25,0	vismaz	25,0
daļēji nokrejots	25,0	zemāks par	45,0
ar zemu tauku saturu	20,0	vismaz	10,0
ar zemu tauku saturu	20,0	zemāks par	25,0
nokrejots	15,0	zemāks par	10,0	60 –90

Organoleptiskās prasības

Izskats	Vienmērīgā ziloņkaula krāsā vai — ja tas ir trekns vai ļoti trekns — dzeltenīgi baltā krāsā.
Konsistence	Elastīgu kunkuļu sakupums (4–20 mm lielumā), kurš atgādina ziedkāpostus un kurā var būt nedaudz sūkalu. Ja šādi produkti ir iepakoti mehanizēti, tie iepakojumā var izskatīties kā viendabīgs bloks, kas var sadalīties vaļīgu kunkuļu sakupumos, kuri atgādina ziedkāpostus. Ēdot produkta konsistence ir izteikti kunkuļaina, taču tā netraucē norīt kumosu.
Aromāts	Patīkami skābens, aromātisks, tīrs, bez neraksturīgām smakām.
Garša	Patīkami skābena, svaiga un aromātiska, ar smaržīgumu, tīra, bez neraksturīgām niansēm.

4.2. Apraksts (vajadzības gadījumā ar norādījumiem par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu raksturu un īpašībām) par ražošanas metodi, kas jāievēro ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta ražotājiem, un par produkta sagatavošanas metodi (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Vielas un instrumenti, ko var izmantot

Vielas, kas atbilst spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā noteiktajiem kvalitātes standartiem:

a)	svaigs vai pasterizēts govs piens — no vājpiena līdz pilnpienam;

b)	krējums, kas ir vai nav homogenizēts;

c)	pienskābes kultūra (piemēram, masveidā ražota kultūra vai dziļi sasaldēta vai liofilizēta piena ierauga kultūra);

d)	himozīns (jaukta tipa sarecināšanai).

Ražošanas metode

“Rögös túró” var ražot, izmantojot jauktu, lēnas vai straujas recināšanas metodi. “Rögös túró”, kas ražoti, izmantojot šīs trīs metodes, pēc kvalitātes parametriem neatšķiras.

Lai gan posmi ir vieni un tie paši, tehnoloģiskos procesus paātrina, paaugstinot temperatūru un palielinot pievienotās pienskābes kultūras (himozīna) daudzumu. Straujas sarecināšanas metodes galvenais mērķis ir palielināt efektivitāti un labāk izmantot ražošanas traukus.

1. Priekšnogatavināšana

Šis process attiecas tikai uz straujās sarecināšanas metodi. Izmantojot lēnās sarecināšanas metodi, govs pienam nav jābūt iepriekš nogatavinātam.

Straujajā recināšanā govs piena priekšnogatavināšana saīsina sarecināšanas ilgumu. Priekšnogatavināšanas laikā pienu, kas pasterizēts, kad tā skābums ir 6,0–7,2 °SH, priekšnogatavina, līdz tas sasniedz 9–11 °SH. Priekšnogatavināšana notiek 12–15 °C temperatūrā un ilgst 6–8 stundas.

Piens tiek priekšnogatavināts (iepriekš paskābināts) siera vannās vai piena tvertnēs. Pēc tam priekšnogatavināto pienu pēc iespējas drīzāk ievieto recināšanas ierīcē (mucā).

2. Tauku satura koriģēšana

Ja vajadzīgs koriģēt tauku saturu, govs pienam pievieno pilnpienu vai homogenizētu krējumu atkarībā no galīgās treknuma pakāpes, kāda vajadzīga attiecīgajam “Rögös túró”.

3. Ierauga pievienošana

Lēnās recināšanas laikā govs pienu sarecina 22–32 °C temperatūrā, izmantojot 0,5–1,5 % lielu daudzumu pienskābes kultūras (vai līdzvērtīgu daudzumu pulverveida vai saldētas pienskābes kultūras).

Straujās recināšanas laikā priekšnogatavināto pienu sarecina 30–32 °C temperatūrā, izmantojot 4–5 % lielu daudzumu pienskābes kultūras.

4. Recekļa iegūšana

Pienu, kam pievienotas ierauga kultūras, ievieto recināšanas tvertnē un recina 12–20 stundas (lēnās recināšanas gadījumā) vai 4–6 stundas (straujās recināšanas gadījumā), līdz tā skābums sasniedz 30–38° SH. Lēnā recināšana notiek 22–32 °C temperatūrā, bet straujā recināšana noris 30–32 °C temperatūrā. Kad skābums sasniedz prasīto vērtību, receklis lūzt vienmērīgi un ir vērojama neliela sūkalu atdalīšanās. Jauktajā recināšanā izmanto arī himozīnu.

5. Recekļa apstrāde

Mērķis ir samazināt ūdens saturu receklī, līdz panāk, ka tas atbilst saturam, kāds produktam ir tipisks. Šo procedūru veido pirmās presēšanas, karsēšanas un otrās presēšanas posms. Tā kā receklis ir samērā drupans, tā apstrāde jāveic ar pienācīgu rūpību.

Pirmajā presēšanas posmā recekli sagraiza, izmantojot ierīci, kas nodrošina saudzīgu sagraizīšanu, kas to viegli sadala; tad recekli sakapā, samaisa un vajadzības gadījumā atstāj atpūtināt. Šajā posmā mērķis ir nodrošināt, lai sūkalas no recekļa izdalītos (t. i., lai sinerēze notiktu) ātri. Sakapāšanas laikā sacietējušo recekli, kas atpūtināts dažas minūtes (apstākļos, kad tā skābums ir 30–38 °SH), sakapā apmēram valrieksta (2–3 cm) lieluma graudos. Pēc sakapāšanas daļa no sūkalām jānotecina. Nākamajā posmā, lai pasargātu recekli no sadrupšanas, graizīšanas ierīcē ievieto aizsargvairogu vai graizīšanas ierīces vietā lieto lāpstiņas. Sakapātie recekļa kunkuļi, kas joprojām peld sūkalās, tiek saglabāti kustībā, tos maisot. Ja recekļa kunkuļi nesacietē pietiekami ātri, lai iegūtu vajadzīgo “Rögös túró” konsistenci, sacietināšanas procesu var veicināt, neilgu laiku atstājot tos atpūtināt. Pēc īsa atpūtināšanas brīža recekļa kunkuļi jāmaisa atkal, lai tie nesaliptu kopā.

Pēc pirmā presēšanas posma seko karsēšana. Tās mērķis ir panākt, ka recekļa kunkuļi sarūk vēl vairāk, un atbrīvot sūkalas. Recekli karsē ar intensitāti 1 °C 2,5 minūtēs, nepārtraukti maisot, līdz temperatūra sasniedz 30–40 °C (lēnās recināšanas gadījumā) vai 36–48 °C (straujās recināšanas gadījumā).

Otrās presēšanas laikā sūkalainais receklis jāmaisa nepārtraukti un jāatstāj atpūtināt, līdz tas sasniedz vēlamo blīvumu. Lēnās recināšanas gadījumā otrās presēšanas posmu var izlaist.

6. Atdzesēšana un notecināšana

Mērķis ir novērst sakapātā un sasildītā recekļa pārlieku paskābināšanu un jebkādu mikrobioloģisko kontaminantu izplatīšanos, apturēt recekļa kunkuļu salipšanu kopā un regulēt tā sablīvēšanos. Recekli atdzesē recināšanas ierīcē (mucā vai tvertnē), ievērojot 3–4 °C minūtē lielu intensitāti, līdz tā temperatūra sasniedz 18–22 °C.

Dzesēšanas vide var būt pašas mucas vai tvertnes sūkalas, kurām jāļauj pārvietoties pa plākšņu siltummaini, kas ir iebūvēts notecināšanas ierīcē, un jābūt atdzesētām līdz temperatūrai, kas ir zemāka par 5 °C. Kad sūkalas notecinātas, dzesēšanai var izmantot arī dzeramo ūdeni. Dzesēšanas kamerā veikta atdzesēšana sniedz arī pietiekamu drošību. No pārmērīgas paskābināšanās pasargā arī mūsdienīgas mikroorganismu kultūras.

“Rögös túró” sūkalu un recekļa maisījumu no recināšanas ierīces notecina ar gravitācijas palīdzību vai izmanto sūkni, kas saglabā recekļa konsistenci.

7. Sūkalu atdalīšana

No recekļa notecinātās sūkalas šajā posmā ir jāatdala. Galvenais kunkuļainās konsistences veidošanas posms ir sūkalu atdalīšanas (dekantēšanas) metodes izmantošana. Atdalot sūkalas, recekli ik palaikam saudzīgi pakustina, lai nodrošinātu, ka saglabājas tā ziedkāpostus atgādinošā konsistence. Atdalīšana turpinās, līdz sausnas un skābju saturs sasniedz vajadzīgajai treknuma pakāpei atbilstīgo vērtību.

8. Pārliešana, iepakošana, marķēšana un uzglabāšana

Pārliešanas un iepakošanas posmā ir svarīgi nodrošināt, lai produkta kunkuļainā konsistence netiktu salauzīta vai bojāta. Iepakošanas laikā var izmantot inertu aizsarggāzi. Uz iepakojuma jānorāda 4.1. punktā minētais tauku saturs.

“Rögös túró” jāuzglabā temperatūrā, kas nepārsniedz 10 °C, izmantojot metodi, kas izslēdz jebkādu mehānisku ietekmi.

Pārbaudes prasību minimums

Ņemot vērā produkta “Rögös túró” specifiskumu, ir īpaši jāpārbauda šādi tā aspekti:

ražošanā izmantojamo sastāvdaļu (govs piena, krējuma, tīro pienskābes baktēriju kultūru) specifiskās kvalitātes īpašības. Minētās sastāvdaļas ir:

—	svaigs govs piens, kura maksimālais skābums ir 7,2° SH,

—	krējums, kura plazmas maksimālais skābums ir 7,2° SH,

—	pienskābes kultūra, kas satur paskābinātājas un aromatizētājas pienskābes baktērijas ar pietiekami labu paskābināšanas spēju — no 36° SH līdz 40° SH (piemēram, masveidā ražota kultūra vai dziļi sasaldēta vai liofilizēta piena ierauga kultūra).

Ražošanas procesā jāievēro 4. punkta noteikumi, jo īpaši:

—	recekļa iegūšanā: skābums (30–36° SH) un sarecināšanas laiks (4–20 stundas),

—	recekļa apstrādē: recekļa blīvuma pārbaudīšana (tam jābūt krēmīgam pēc taustes, un jābūt iespējai izņemt recekli no ierīces ar vajadzīgo precizitāti, ja skābums ir 32–38° SH),

—	recekļa atdzesēšana (līdz tas ar 3–4 °C minūtē lielu intensitāti sasniedz 18–22 °C),

—	sūkalu atdalīšana (saudzīgi, ar notecināšanu bez presēšanas, t. i., ar gravitācijas palīdzību).

Gatavā produkta kvalitāte:

—	pārbaudot fizikālās un ķīmiskās prasības (treknuma pakāpe, sausnas saturs, tauku saturs, skābums), jāievēro 4. punkta noteikumi,

—	pārbaudot organoleptiskās prasības (izskats, konsistence, garša un smarža), jāievēro 4. punkta noteikumi.

4.3. Apraksts par galvenajiem elementiem, kas nosaka produkta tradicionālās īpašības (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

18.–20. gadsimtā biezpiensieri tika patērēti svaigi vai konservēti, sasmalcinot tos dabiskajā stāvoklī līdz graudu vai lazdu riekstu lieluma gabaliņiem (Magyar Néprajz nyolc kötetben, Akadémiai Kiadó, Magyar Tudományos Akadémia).

Viena no vēsturiskajām atsaucēm uz biezpiensiera kunkuļainumu datējama ar laiku pēc Pirmā pasaules kara. Tajā teikts, ka “biezpiensieru sasmalcina līdz lazdu riekstu lieluma gabaliņiem (..), jo smalkāks ir biezpiensiers, jo ilgāk tas saglabājas svaigs” (O. Gratz, A tej és tejtermékek, 294.–296. lpp., 1925. gads).

Žurnāls “Tejgazdasági Szemle” 1925. gadā rakstīja, ka biezpiensieram pēc taustes ir graudaina vai smalkgraudaina konsistence (A. Törs, 1925. gads, Tejgazdasági Szemle és Tejgazdasági Könyvtár (Tejgazdasági Szemle kiadása)).

Mihály Balatoni runā par “recekļa kunkuļiem, smalku, vaļīgu, rupjgraudainu, ziedkāpostus atgādinošu konsistenci, pikām un kunkuļiem, kas atgādina ziedkāpostus” (Mihály Balatoni, 1960. gads, Étkezési Túró gyártása).

1979. gadā zinātņu doktori Sándor Szakály un Gábor Tomka publicēja datus par šā ziedkāpostiem līdzīgas konsistences biezpiensiera patēriņu no 1970. gada līdz 1977. gadam (Tejipar, 28. sējums, Nr. 1, 1979. gads).

Saskaņā ar Dr. Sándor Szakály teikto Ungārijā “pie kunkuļainā paveida pieder 80 % no visas biezpiensiera produkcijas. “Rögös túró” būtiski atšķiras no pārējiem trim veidiem ar to, ka produkta ražošanā izmantojamo pienu drīkst recināt, lietojot tikai bioloģiskās paskābināšanas paņēmienu (..)” (Dr S. Szakály, 1980. gads, A rögös állományú étkezési túró korszerű gyártása, Magyar Tejgazdasági Kutató Intézet, Pécs).

Saskaņā ar Dr. Sándor Szakály“Rögös túró”, kas pazīstams tikai Centrāleiropā, ir sens Ungārijas piena produkts, kura izcelsme ir teritorijā uz rietumiem no Urālu kalniem, un to jau vairākus gadsimtus ražo mājās no svaigpiena (Tejgazdaságtan, 2001. gads).

Par “Rögös túró” tradicionālo raksturu liecina atsevišķa nodaļa, kas tam veltīta krājumā “Hagyományok-Ízek-Régiók” [“Tradīcijas, garšas, reģioni”], ko 2002. gadā publicēja Lauksaimniecības ministrija un Agrármarketing Centrum. Krājumā ietilpst vienīgi produkti, kuriem ir tāda vēsture, ko var dokumentēt atbilstoši attiecīgajiem kritērijiem. Lai produktu šajā krājumā varētu iekļaut, ir jāpierāda, ka tas gatavots vismaz divu paaudžu laikā (50 gadus), un tam jābūt labi pazīstamam, izslavētam un ar nostiprinājušos ražošanu un izplatīšanu.

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 385

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 6. oktobris

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 385/01	Komisijas Paziņojums par dažu tādu tiesību normu interpretāciju, kas ietvertas saskaņā ar ES Taksonomijas regulas 8. pantu pieņemtajā Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā un attiecas uz ziņošanu par piederīgām saimnieciskām darbībām un aktīviem	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 385/02	Euro maiņas kurss — 2022. gada 5. oktobris	20
	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2022/C 385/03	Valsts atbalsts – lēmums necelt iebildumus	21
2022/C 385/04	EBTA Uzraudzības iestādes paziņojums par valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko EBTA valstīm piemēro no 2022. gada 1. jūlija – Publicēts saskaņā ar Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu VII daļā minētajiem noteikumiem par atsauces un diskonta likmēm un Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmuma Nr. 195/04/COL 10. pantu	22
2022/C 385/05	Valsts atbalsts — lēmums necelt iebildumus	23

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	0,9915
JPY	Japānas jena	143,18
DKK	Dānijas krona	7,4388
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87340
SEK	Zviedrijas krona	10,8376
CHF	Šveices franks	0,9756
ISK	Islandes krona	141,30
NOK	Norvēģijas krona	10,4858
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,524
HUF	Ungārijas forints	423,60
PLN	Polijas zlots	4,7910
RON	Rumānijas leja	4,9385
TRY	Turcijas lira	18,4201
AUD	Austrālijas dolārs	1,5380
CAD	Kanādas dolārs	1,3493
HKD	Hongkongas dolārs	7,7831
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7419
SGD	Singapūras dolārs	1,4124
KRW	Dienvidkorejas vona	1 406,71
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,6228
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,0555
HRK	Horvātijas kuna	7,5255
IDR	Indonēzijas rūpija	15 061,81
MYR	Malaizijas ringits	4,5911
PHP	Filipīnu peso	58,212
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,102
BRL	Brazīlijas reāls	5,1575
MXN	Meksikas peso	19,8625
INR	Indijas rūpija	80,9090

	Islande	Lihtenšteina	Norvēģija
1.7.2022. –	3,90	-0,57	1,17

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2022/C 385/06	2022. gada 9. jūnija lūgums EBTA Tiesai sniegt konsultatīvu atzinumu lietā Landsréttur Verkfræðingafélag Íslands, Stéttarfélag tölvunarfræðinga og Lyfjafræðingafélag Íslands pret Islandes valsti (Lieta E-9/22)	24
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2022/C 385/07	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10904 – CVC / MATICMIND / SIO) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	25
2022/C 385/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10697 – ARAMCO OVERSEAS COMPANY / LOTOS SPV 1) ( 1 )	27
2022/C 385/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10857 — CINVEN / ZURICH SANDER VERMÖGENSVERWALTUNG) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	28
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2022/C 385/10	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu	29
2022/C 385/11	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	40
2022/C 385/12	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	52
2022/C 385/13	Grozītās produkta specifikācijas publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas publicē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu	64

	Labojumi
	Labojums Eiropas Centrālās bankas noteiktajā procentu likmē tās refinansēšanas operācijām: 0,50 % 2022. gada 1. oktobris – Euro maiņas kurss (2022/C 381/04) ( OV C 381, 4.10.2022. )	69


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.