Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2022/C 380/01)

Jaunākā publikācija

OV C 368, 26.9.2022.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 359, 19.9.2022.

OV C 340, 5.9.2022.

OV C 326, 29.8.2022.

OV C 318, 22.8.2022.

OV C 311, 16.8.2022.

OV C 303, 8.8.2022.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 7. jūnijā iesniedza Cour de cassation (Beļģija) – IT/État belge

(Lieta C-365/22)

(2022/C 380/02)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītājs: IT

Atbildētāja: État belge

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 311. panta 1. punkta 1. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nolietoti mehāniskie transportlīdzekļi, kurus nolietotu transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vraku pārdošanas uzņēmums ir iegādājies no personām, kas minētas direktīvas 314. pantā, un kurus ir paredzēts pārdot “detaļām”, šīs detaļas no tiem nedemontējot, ir “lietotas preces” šīs tiesību normas izpratnē?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 22. jūnijā iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – Zakład Ubezpieczeń Społecznych Oddział w Toruniu/TE

(Lieta C-422/22)

(2022/C 380/03)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītāja: Zakład Ubezpieczeń Społecznych Oddział w Toruniu

Atbildētāja: TE

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai tās valsts iestādei, kura ir izsniegusi A1 sertifikātu un kura pēc savas iniciatīvas – bez attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma – vēlas atsaukt/atcelt vai anulēt izsniegto sertifikātu, ir pienākums veikt saskaņošanas procedūru ar citas dalībvalsts kompetento iestādi pēc analoģijas ar noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1) [..], 6. un 16. pantu?

2)

Vai saskaņošanas procedūra ir jāveic vēl pirms izsniegtā sertifikāta atsaukšanas/atcelšanas vai anulēšanas, vai arī šī atsaukšana/atcelšana vai anulēšana ir provizoriska (16. panta 2. punkts), un kļūst galīga, ja attiecīgā dalībvalsts iestāde neiebilst vai neizsaka atšķirīgu viedokli šajā jautājumā?

---

(1)  OV 2009, L 284, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 30. jūnijā iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) – Autoridade Tributária e Aduaneira/HPA – Construções SA

(Lieta C-433/22)

(2022/C 380/04)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Atbildētāja: HPA – Construções SA

Prejudiciālais jautājums

Vai PVN direktīvas (1) IV pielikuma 2. punktam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru samazināto PVN likmi var piemērot vienīgi būvdarbu līgumiem nolūkā atjaunot un remontēt nekustamos īpašumus privātos mājokļos, kuri šo darbību veikšanas brīdī ir apdzīvoti?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 5. jūlijā iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – P sp. z o.o./Dyrektorowi Izby Administracji Skarbowej w Lublinie

(Lieta C-442/22)

(2022/C 380/05)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītāja: P sp. z o.o.

Atbildētājs: Dyrektorowi Izby Administracji Skarbowej w Lublinie

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) [..] 203. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka – gadījumā, ja PVN maksātāja darbinieks, ir izrakstījis viltotu rēķinu, kurā norādīts PVN un kurā viņš kā nodokļa maksātāju ir norādījis darba devēju bez tā ziņas un piekrišanas,– par personu, kura norāda PVN rēķinā un kurai ir jāmaksā PVN, ir uzskatāms: — PVN maksātājs, kura dati tika nelikumīgi izmantoti rēķinā, vai — darbinieks, kurš nelikumīgi norādīja PVN rēķinā, izmantojot PVN maksātāja datus?

2)

Lai atbildētu uz jautājumu, kas Padomes Direktīvas 2006/112/EK 203. panta izpratnē ir uzskatāms par personu, kura PVN norāda rēķinā un kurai ir jāmaksā PVN tādos apstākļos, kādi aprakstīti [pirmajā jautājumā,] vai ir būtiski, ka PVN maksātājam, kas nodarbina tādu darbinieku, kurš PVN rēķinā nelikumīgi norāda datus par savu darba devēju, var pārmest, ka viņš nav ar pienācīgu rūpību uzraudzījis šo darbinieku?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 7. jūlijā iesniedza Raad van State (Nīderlande) – RTL Nederland BV un RTL Nieuws BV/otrs lietas dalībnieks: Minister van Infrastructuur en Waterstaat

(Lieta C-451/22)

(2022/C 380/06)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Pieteicējas: RTL Nederland BV un RTL Nieuws BV

Otrs lietas dalībnieks: Minister van Infrastructuur en Waterstaat

Prejudiciālie jautājumi

1)	Ko nozīmē ziņas par “atgadījumiem” un “pienācīga konfidencialitāte” Regulas Nr. 376/2014 (1) 15. panta 1. punkta izpratnē, ņemot vērā Hartas 11. pantā un ECPAK 10. pantā nostiprināto vārda un informācijas brīvību?

2)

Vai, ņemot vērā Hartas 11. pantā un ECPAK 10. pantā nostiprināto vārda un informācijas brīvību, Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir saderīgs ar tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkojamais, saskaņā ar kuru nedrīkst izpaust nekādu informāciju par ziņotajiem atgadījumiem?

3)

Ja atbilde uz otro jautājumu būtu noliedzoša, vai kompetentā valsts iestāde var piemērot vispārīgu valsts regulējumu par informācijas sniegšanu, saskaņā ar kuru informāciju nav izpaužama, ja vien šāda izpaušana nav svarīgāka par interesēm saistībā, piemēram, ar attiecībām ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām, valsts iestāžu veiktu pārbaudi, kontroli un uzraudzību, privātās dzīves neaizskaramību un izvairīšanos no nesamērīgām priekšrocībām vai nelabvēlīgiem apstākļiem fiziskām vai juridiskām personām?

4)	Vai, piemērojot vispārīgo valsts regulējumu par informācijas sniegšanu, nozīmīgi ir tas, vai runa ir par informāciju no valsts datubāzes vai informāciju no (vai par) ziņojumiem, kas ietverti citos dokumentos, piemēram, politiskos dokumentos?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (OV 2014, L 122, 18. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 12. jūlijā iesniedza Oberlandesgericht München (Vācija) – DP/BMW Bank GmbH

(Lieta C-463/22)

(2022/C 380/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht München

Pamatlietas puses

Prasītāja: DP

Atbildētāja: BMW Bank GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai distances līgums Direktīvas 2002/65/EK (1) 2. panta a) punkta un Direktīvas 2011/83/ES (2) 2. panta 7) punkta izpratnē pastāv arī tad, ja līguma apspriešanas laikā personisks kontakts bija tikai ar kredīta starpnieku, kurš tirgotāja labā un tā uzdevumā sagatavo darījumus ar patērētājiem, bet kuram pašam nav pārstāvības tiesību noslēgt attiecīgos līgumus?

2)

Vai ir konstatējams ārpus uzņēmuma telpām noslēgts līgums Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 8) un 9) punkta izpratnē, ja līguma apspriešana notiek tāda kredīta starpnieka telpās, kurš tirgotāja labā un tā uzdevumā sagatavo darījumus ar patērētājiem, bet kuram pašam nav pārstāvības tiesību noslēgt attiecīgos līgumus?

3)	Vai ar patērētāju noslēgti transportlīdzekļa līzinga līgumi, kuros ir paredzēta nobraukuma uzskaite, ir līgumi par finanšu pakalpojumiem Direktīvas 2002/65/EK 2. panta b) punkta, kas ir ticis pārņemts Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 12) punktā, izpratnē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (OV 2002, L 271, 16. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV 2011, L 304, 64. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 20. jūlijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Bundesrepublik Deutschland/GS, kuru pārstāv vecāki

(Lieta C-484/22)

(2022/C 380/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Revīzijas sūdzības iesniedzēja: Bundesrepublik Deutschland

Atbildētājs: GS, kuru pārstāv vecāki

Lietas dalībniece: Federatīvās valsts interešu pārstāve Bundesverwaltungsgericht

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2008/115/EK (1) 5. panta a) un b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar tiem bez izņēmumiem prettiesisks ir tāds atgriešanas lēmums attiecībā uz nepilngadīgu trešās valsts valstspiederīgo, kurš ir pieņemts, vienlaikus noraidot viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu, un ar kuru viņam ir noteikts 30 dienu izceļošanas termiņš, sākot no tā spēkā stāšanās dienas, ja juridisku iemeslu dēļ uz nenoteiktu laiku neviens no vecākiem nevar tikt atgriezts uz kādu no Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 3. punktā minētajām valstīm un tāpēc arī no nepilngadīgā nevar tikt sagaidīts, ka viņš atstās dalībvalsti viņa aizsargājamās ģimenes dzīves dēļ (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (2) 7. pants un 24. panta 2. punkts, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants), vai arī pietiek ar to, ka, pamatojoties uz valsts likuma regulējumu, bērna intereses un ģimenes dzīve Direktīvas 2008/115/EK 5. panta a) un b) punkta izpratnē ir jāņem vērā, pēc atgriešanas lēmuma pieņemšanas apturot izraidīšanu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.).

(2)  OV 2000, C 364, 1. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 9. augustāAeris Invest Sàrl iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 1. jūnija spriedumu lietā T-628/17 Aeris Invest/Komisija un VNV

(Lieta C-535/22 P)

(2022/C 380/09)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Aeris Invest Sàrl (pārstāvji: R. Vallina Hoset, E. Galán Burgos un M. Varela Suárez, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Vienotā noregulējuma valde (VNV), Spānijas Karaliste, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Banco Santander, SA

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

i)

galvenokārt, atcelt Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 1. jūnija spriedumu lietā T-628/17 Aeris Invest/Komisija un VNV, EU:T:2022:315 un tādējādi: — atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija Lēmumu SRB/EES/2017/08 par noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, S.A.. — atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/1246 (2017. gada 7. jūnijs), ciktāl ar to ir apstiprināta Banco Popular Español, S.A. noregulējuma shēma; — atzīt, ka atbilstoši LESD 277. pantam nav piemērojams Regulas Nr. 806/2014 (1) 15. un 22. pants.

ii)	piespriest Eiropas Komisijai un Vienotajai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

iii)	pakārtoti iepriekšējam, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, šajā gadījumā atliekot lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza astoņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 296. pants, ciktāl pārsūdzētajā spriedumā ir apgalvots, ka lēmuma par noregulējumu pamatojums ir pietiekams un nav pretrunīgs.

Ar otro pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts Hartas 47. pants, ciktāl tajā ir apgalvots: i) ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir trešā persona, ii) ka lēmuma par noregulējumu, novērtējumu 1 un novērtējumu 2 konfidencialitāte esot pamatota, iii) ka pamatojums var tikt izpausts tikai pēc prasības celšanas un iv) ka lēmuma par noregulējumu pilnajam tekstam nav nozīmes strīda atrisināšanā.

Ar trešo pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts Regulas Nr. 806/2014 (turpmāk tekstā – “RMUR”) 18. pants, rūpības pienākums un LESD 296. pants, jo nav ņemti vērā atbilstošie elementi un pastāvēja alternatīvi risinājumi.

Ar ceturto pamatu tā apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta tiesību kļūda, ņemot vērā RMUR 14. un 20. pantu, rūpības pienākumu un LESD 296. pantu, jo i) uz pārdošanas cenas palielināšanu attiecas konkurences un pārskatāmības principi, ii) procedūra neatbilst noteiktajām prasībām un iii) sabiedrības intereses katrā ziņā neattaisno RMUR 14. panta pārkāpumu.

Ar piekto pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts rūpības pienākums, Hartas 17. pants, RMUR 14. pants un tiesības uz aizstāvību, ciktāl: i) apelācijas sūdzības iesniedzējai tiek pārmests, ka tā nav pierādījusi, kādā veidā ir sasniegti noregulējuma mērķi, lai gan minētie mērķi bija konfidenciāli, ii) Vienotā noregulējuma valde nebija atbilstoši sagatavojusies un iii) lēmums ir nesamērīgs, jo struktūra bija maksātspējīga.

Ar sesto pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts Hartas 47. pants, Konvencijas 6. pants un sacīkstes princips, jo: i) dokumenti, ko Vispārējā tiesa ir pieprasījusi 2021. gada 12. maija lēmumā, netika izsniegti apelācijas sūdzības iesniedzējai, ii) tika liegta iespēja iegūt pierādījumus, kas ir vajadzīgi tiesībām uz aizstāvību, un iii) tai netika sniegta iespēja iepazīties ar dokumentiem, ar kuriem ir pamatoti atbildētāju argumenti, un apspriest tos.

Ar septīto pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāptas tiesības uz īpašumu, noraidot tās iebildi par prettiesiskumu, ciktāl: i) pastāv iejaukšanās tiesībās uz īpašumu; ii) maksātspējīgas bankas kapitāla amortizācija ir pretrunā nepieciešamības nosacījumam un patvaļas aizliegumam, iii) maksātspējīgas bankas parāda un kapitāla amortizācija ir nesamērīga un iv) nebija atbilstošas kompensācijas.

Ar astoto pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts Hartas 17. un 52. pants un Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punkts, jo, i) ņemot vērā tiesību uz īpašumu skārumu, netika analizēts, kāda bija procedūra un vai pasākums bija patvaļīgs, un ii) nebija atbilstošas kompensācijas.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūnijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 28. jūnijā – Landesbank Baden-Württemberg/VNV

(Lieta T-396/22)

(2022/C 380/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Landesbank Baden-Württemberg (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2022. gada 11. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2022/18) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2022. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I, II un III pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Vispārējā tiesa pieņemtu, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā atbildētājas nepareiza oficiālās valodas lietojuma dēļ un tāpēc atcelšanas prasība nav pieņemama, jo ir zudis tās priekšmets, prasītāja prasa

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

1.	Pirmais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 81. panta 1. punktam, to skatot kopsakarā ar Padomes Regulas Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis) (2) 3. pantu, jo tas neesot ticis sagatavots attiecībā uz prasītāju izvēlētajā valodā, proti, vācu valodā.

2.

Otrais prasības pamats: lēmumā neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, un pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību atbilstoši Hartas 47. panta 1. punktam, jo tajā esot nepilnības pamatojumā, it īpaši, kad atbildētāja ir likusi lietā likumā noteikto diskrecionāro varu, lēmumā neesot atklāti citu iestāžu dati un lēmuma pārskatīšana tiesā esot praktiski neiespējama.

3.

Trešais prasības pamats: prasītāja apgalvo, ka ar lēmumu esot pārkāpts Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. un 70. pants, kā arī Hartas 16., 17., 41. un 53. pants, jo atbildētāja esot nepareizi noteikusi gada mērķa summu; pakārtoti, prasītāja apgalvo, ka Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. un 70. pants esot pretrunā augstāka spēka tiesību aktiem.

4.	Ceturtais prasības pamats: Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (3) 7. panta 4. punkta otrais teikums esot pretrunā primārajām tiesībām, jo ar to būtībā neatbilstīgi un nesamērīgi ir pieļauta diferenciācija starp institucionālās aizsardzības shēmas (IAS) dalībniecēm, kā arī IPS rādītāja relativizēšana.

5.

Piektais prasības pamats: lēmumā neesot ievērots Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4) 113. panta 7. punkts un prasība par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, jo ar to prasītājai esot piemērots relatīvs IPS rādītāja reizinātājs. Iestāžu diferenciācija IPS rādītāja līmenī neesot saderīga ar sistēmu un esot patvaļīga IPS visaptverošas drošības ietekmes dēļ.

6.	Sestais prasības pamats: ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6., 7. un 9. pantu, kā arī I pielikumu tiekot pārkāptas primārās tiesības, jo tie tostarp esot pretrunā prasībai par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, samērīguma principam un prasībai pilnībā ņemt vērā lietas faktiskos apstākļus.

7.	Septītais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasītājas darījumdarbības brīvībai saskaņā ar Hartas 16. pantu un samērīguma principam, jo pamatā esošie riska korekcijas reizinātāji neesot saskanīgi ar vidēji labo prasītājas riska profilu.

8.	Astotais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Hartas 16. un 20. pantam, kā arī samērīguma principam un tiesībām uz labu pārvaldību, jo atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas, kad ir likusi lietā diskrecionāro varu.

9.	Devītais prasības pamats: Deleģētās regulas 20. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums esot pretrunā Direktīvas 2014/59/ES (5) 103. panta 7. punktam, kā arī prasībai par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

(2)  Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 1958, 17, 385. lpp.).

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 646/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 28. jūnijā – Bayerische Landesbank/VNV

(Lieta T-397/22)

(2022/C 380/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bayerische Landesbank (Minhene, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2022. gada 11. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2022/18) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2022. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I, II un III pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Vispārējā tiesa pieņemtu, ka apstrīdētais lēmums atbildētājas nepareiza oficiālās valodas lietojuma dēļ nav spēkā un tāpēc prasība atcelt tiesību aktu nav pieņemama, jo ir zudis tās priekšmets, prasītāja prasa

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz deviņiem pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-396/22 Landesbank Baden-Württemberg/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

Prasība, kas celta 2022. gada 28. jūnijā – Deutsche Bank/VNV

(Lieta T-398/22)

(2022/C 380/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Bank AG (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2022. gada 11. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2022/18) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2022. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I, II un III pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja savas prasības pamatojumam izvirza sešus pamatus.

1.

Pirmais prasības pamats: lēmumā neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, un pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību atbilstoši Hartas 47. panta 1. punktam, jo tajā esot nepilnības pamatojumā, it īpaši, kad atbildētāja liek lietā likumā noteikto diskrecionāro varu, lēmumā neesot atklāti citu iestāžu dati, un lēmuma pārskatīšana tiesā esot praktiski neiespējama.

2.

Otrais prasības pamats: prasītāja apgalvo, ka ar lēmumu esot pārkāpts Regulas (ES) 2015/81 (1) 4. pants, to skatot kopsakarā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 (2) 69. un 70. pantu, kā arī Hartas 16., 17., 41. un 52. pants, jo atbildētāja esot nepareizi noteikusi gada mērķa summu 14 253 573 821,46 EUR 2022. gadam; pakārtoti, prasītāja apgalvo, ka Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. un 70. pants esot pretrunā augstāka spēka tiesību aktiem.

3.

Trešais prasības pamats: ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (3) 6., 7. un 9. pantu, kā arī I pielikumu tiekot pārkāptas primārās tiesības tostarp tāpēc, ka tie esot pretrunā prasībai par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, samērīguma principam un prasībai pilnībā ņemt vērā lietas faktiskos apstākļus.

4.

Ceturtais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasītājas darījumdarbības brīvībai saskaņā ar Hartas 16. pantu un samērīguma principam, jo pamatā esošie riska korekcijas reizinātāji neesot saderīgi ar ļoti augsto prasītājas zaudējumu segšanas spēju, un tādēļ risks vērsties Vienotā noregulējuma fondā, ja prasītāja tiek likvidēta, esot ievērojami mazāks.

5.	Piektais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Hartas 16. un 20. pantam, kā arī samērīguma principam un tiesībām uz labu pārvaldību, jo atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas, īstenojot virkni rīcības brīvību.

6.	Sestais prasības pamats: Deleģētās regulas 20. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums esot pretrunā Direktīvas 2014/59/ES (4) 103. panta 7. punktam, kā arī prasībai par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu

---

(1)  Padomes Īstenošanas regula (ES) 2015/81 (2014. gada 19. decembris), ar ko nosaka vienādus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 piemērošanas nosacījumus attiecībā uz ex ante iemaksām vienotajā noregulējuma fondā (OV 2015, L 15, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 28. jūnijā – LandesbankHessen-Thüringen Girozentrale/VNV

(Lieta T-399/22)

(2022/C 380/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Landesbank Hessen-Thüringen Girozentrale (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2022. gada 11. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2022/18) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2022. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I, II un III pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Vispārējā tiesa pieņemtu, ka apstrīdētais lēmums atbildētājas nepareiza oficiālās valodas lietojuma dēļ nav spēkā un tāpēc atcelšanas prasība nav pieņemama, jo ir zudis tās priekšmets, prasītāja prasa

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

1.	Pirmais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 81. panta 1. punktam, to skatot kopsakarā ar Padomes Regulas Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis) (2) 3. pantu, jo tas neesot ticis sagatavots attiecībā uz prasītāju izvēlētajā valodā, proti, vācu valodā.

2.

Otrais prasības pamats: lēmumā neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, un pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību atbilstoši Hartas 47. panta 1. punktam, jo tajā esot nepilnības pamatojumā, it īpaši, kad atbildētāja liek lietā likumā noteikto diskrecionāro varu, lēmumā neesot atklāti citu iestāžu dati, un lēmuma pārskatīšana tiesā esot praktiski neiespējama.

3.

Trešais prasības pamats: prasītāja apgalvo, ka ar lēmumu esot pārkāpts Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. un 70. pants, kā arī Hartas 16., 17., 41. un 53. pants, jo atbildētāja esot nepareizi noteikusi gada mērķa summu; pakārtoti, prasītāja apgalvo, ka Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. un 70. pants esot pretrunā augstāka spēka tiesību aktiem.

4.	Ceturtais prasības pamats: Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (3) 7. panta 4. punkta otrais teikums esot pretrunā primārajām tiesībām, jo ar to būtībā neatbilstīgi un nesamērīgi esot pieļauta diferenciācija starp institucionālās aizsardzības shēmas (IAS) dalībniecēm, kā arī IPS rādītāja relativizēšana.

5.

Piektais prasības pamats: Lēmumā neesot ievērots Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4) 113. panta 7. punkts un prasība par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, jo ar to prasītājai esot piemērots relatīvs IPS rādītāja reizinātājs. Iestāžu diferenciācija IPS rādītāja līmenī neesot saderīga ar sistēmu institucionālas aizsardzības visaptverošas drošības ietekmes dēļ un esot patvaļīga.

6.	Sestais prasības pamats: ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6., 7. un 9. pantu, kā arī I pielikumu tiekot pārkāptas primārās tiesības, jo tie tostarp esot pretrunā prasībai par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, samērīguma principam un prasībai pilnībā ņemt vērā lietas faktiskos apstākļus.

7.

Septītais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasītājas darījumdarbības brīvībai saskaņā ar Hartas 16. pantu un samērīguma principam, jo pamatā esošie riska korekcijas reizinātāji neesot saskanīgi ar vidēji labo IPS kvalificēto Sparkassen-Finanzgruppe un Reservefonds Hessen-Thüringen riska profilu.

8.	Astotais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Hartas 16. un 20. pantam, kā arī samērīguma principam un tiesībām uz labu pārvaldību, jo atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas, īstenojot virkni rīcības brīvību.

9.	Devītais prasības pamats: Deleģētās regulas 20. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums esot pretrunā Direktīvas 2014/59/ES (5) 103. panta 7. punktam, kā arī prasībai par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

(2)  Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 1958, 17, 385. lpp.).

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 646/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 28. jūnijā – Berlin Hyp/VNV

(Lieta T-400/22)

(2022/C 380/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Berlin Hyp AG (Berlīne, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2022. gada 11. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2021/18) par prasītājas ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2022. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Vispārējā tiesa pieņemtu, ka apstrīdētais lēmums atbildētājas nepareiza oficiālās valodas lietojuma dēļ nav spēkā un tāpēc atcelšanas prasība nav pieņemama, jo ir zudis tās priekšmets, prasītāja prasa

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz deviņiem pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-396/22 Landesbank Baden-Württemberg/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

Prasība, kas celta 2022. gada 29. jūnijā – DVB Bank/VNV

(Lieta T-401/22)

(2022/C 380/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DVB Bank SE (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2022. gada 11. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2022/18) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2022. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I, II un III pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Vispārējā tiesa pieņemtu, ka apstrīdētais lēmums atbildētājas nepareiza oficiālās valodas lietojuma dēļ nav spēkā un tāpēc atcelšanas prasība nav pieņemama, jo ir zudis tās priekšmets, prasītāja prasa

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz deviņiem pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-396/22 Landesbank Baden-Württemberg/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

Prasība, kas celta 2022. gada 29. jūnijā – DZ Hyp/VNV

(Lieta T-402/22)

(2022/C 380/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DZ Hyp AG (Hamburga, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2022. gada 11. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2022/18) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2022. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I, II un III pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Vispārējā tiesa pieņemtu, ka apstrīdētais lēmums atbildētājas nepareiza oficiālās valodas lietojuma dēļ nav spēkā un tāpēc atcelšanas prasība nav pieņemama, jo ir zudis tās priekšmets, prasītāja prasa

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz deviņiem pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-396/22 Landesbank Baden-Württemberg/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

Prasība, kas celta 2022. gada 29. jūnijā – DZ Bank/VNV

(Lieta T-403/22)

(2022/C 380/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DZ Bank AG Deutsche Zentral-Genossenschaftsbank, Frankfurt am Main (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2022. gada 11. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2022/18) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2022. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I, II un III pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Vispārējā tiesa pieņemtu, ka apstrīdētais lēmums atbildētājas nepareiza oficiālās valodas lietojuma dēļ nav spēkā un atcelšanas prasība nav pieņemama, jo ir zudis tās priekšmets, prasītāja prasa

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz deviņiem pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-396/22 Landesbank Baden-Württemberg/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

Prasība, kas celta 2022. gada 29. jūnijā – Deutsche Kreditbank/VNV

(Lieta T-404/22)

(2022/C 380/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Kreditbank AG (Berlīne, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2022. gada 11. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2022/18) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2022. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I, II un III pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Vispārējā tiesa pieņemtu, ka apstrīdētais lēmums atbildētājas nepareiza oficiālās valodas lietojuma dēļ nav spēkā un tāpēc atcelšanas prasība nav pieņemama, jo ir zudis tās priekšmets, prasītāja prasa

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja savas prasības pamatojumam izvirza septiņus pamatus.

1.	Pirmais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 81. panta 1. punktam, to skatot kopsakarā ar Padomes Regulas Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis) (2) 3. pantu, jo tas neesot ticis sagatavots oficiālajā valodā, kādu ir lietojusi prasītāja – vācu valodā.

2.

Otrais prasības pamats: lēmumā neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, un pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību atbilstoši Hartas 47. panta 1. punktam, jo tajā esot nepilnības pamatojumā, it īpaši, kad atbildētāja liek lietā likumā noteikto rīcības brīvību, lēmumā neesot atklāti citu iestāžu dati, un lēmuma pārskatīšana tiesā esot praktiski neiespējama.

3.

Trešais prasības pamats: prasītāja apgalvo, ka ar lēmumu esot pārkāpts Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. un 70. pants, kā arī Hartas 16., 17., 41. un 53. pants, jo atbildētāja esot nepareizi noteikusi gada mērķa summu; pakārtoti, prasītāja apgalvo, ka Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. un 70. pants esot pretrunā augstāka spēka tiesību aktiem.

4.	Ceturtais prasības pamats: ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6., 7. un 9. pantu, kā arī I pielikumu tiekot pārkāptas primārās tiesības, jo tie tostarp esot pretrunā prasībai par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, samērīguma principam un prasībai pilnībā ņemt vērā lietas faktiskos apstākļus.

5.	Piektais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasītājas darījumdarbības brīvībai saskaņā ar Hartas 16. pantu un samērīguma principam, jo pamatā esošie riska korekcijas reizinātāji neesot saskanīgi ar vidēji labo prasītājas riska profilu.

6.	Sestais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Hartas 16. un 20. pantam, kā arī samērīguma principam un tiesībām uz labu pārvaldību, jo atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas, īstenojot virkni rīcības brīvības iespēju.

7.	Septītais prasības pamats: Deleģētās regulas 20. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums esot pretrunā Direktīvas 2014/59/ES (3) 103. panta 7. punktam, kā arī prasībai par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

(2)  Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 1958, 17, 385. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 12. jūlijā – PU/Eiropas Prokuratūra

(Lieta T-442/22)

(2022/C 380/19)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PU (pārstāvis: P. Yatagantzidis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Prokuratūra

Prasījumi:

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdētos lēmumus, proti: 1) atbildētājas kolēģijas 2022. gada 23. marta lēmumu Nr. 015/2022, ar kuru tiek noraidīta 2021. gada 3. decembra sūdzība par atbildētājas kolēģijas 2021. gada 8. septembra lēmumu Nr. 090/2021; b) atbildētājas kolēģijas 2021. gada 8. septembra lēmumu Nr. 090/2021; c) atbildētājas kolēģijas 2022. gada 30. maija lēmumu Nr. 021/2022, kā arī d) atbildētājas struktūrvienību jebkuru citu rīcību vai bezdarbību saistībā ar šiem lēmumiem;

—	piespriest atbildētājai izmaksāt summu 100 000 EUR apmērā kā atlīdzinājumu par prasītājam nodarīto nemateriālo kaitējumu; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza šādus pamatus.

1.

Pirmais pamats – procesuālo noteikumu pārkāpumi: — objektivitātes principa pārkāpums, vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums attiecībā uz procedūru, kas jāievēro, vērtējot Augstās tieslietu padomes izvirzītos kandidātus, būtisku procedūras noteikumu, kas paredzēti minētās kolēģijas Lēmuma Nr. 031/202 par Eiropas deleģēto prokuroru atlases procedūru 1.–3. pantā, pārkāpums, pienākuma sastādīt pārrunu protokolu pārkāpums un tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.

2.	Otrais pamats – apstrīdēto lēmumu pamatojuma trūkums.

3.	Trešais pamats – acīmredzama kļūda vērtējumā un novērtējuma brīvības robežu pārsniegšana.

4.	Ceturtais pamats – pilnvaru nepareiza izmantošana.

Prasība, kas celta 2022. gada 12. jūlijā – PV/Eiropas Prokuratūra

(Lieta T-443/22)

(2022/C 380/20)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PV (pārstāvis: P. Yatagantzidis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Prokuratūra

Prasījumi:

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdētos lēmumus, proti: 1) atbildētājas kolēģijas 2022. gada 23. marta lēmumu Nr. 015/2022, ar kuru tiek noraidīta 2021. gada 3. decembra sūdzība par atbildētājas kolēģijas 2021. gada 8. septembra lēmumu Nr. 090/2021; b) atbildētājas kolēģijas 2021. gada 8. septembra lēmumu Nr. 090/2021; c) atbildētājas kolēģijas 2022. gada 30. maija lēmumu Nr. 021/2022, kā arī d) atbildētājas struktūrvienību jebkuru citu rīcību vai bezdarbību saistībā ar šiem lēmumiem;

—	piespriest atbildētājai izmaksāt summu 100 000 EUR apmērā kā atlīdzinājumu par prasītājam nodarīto nemateriālo kaitējumu; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība tiek pamatota ar tādiem pašiem pamatiem kā lietā T-442/22 PU/Eiropas Prokuratūra izvirzītie.

Prasība, kas celta 2022. gada 20. jūlijā – PW/EĀDD

(Lieta T-448/22)

(2022/C 380/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PW (pārstāvji: S. Rodrigues un A. Champetier, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt atbildētāja 2021. gada 30. jūlija netiešo lēmumu, ar kuru tika atteikts veikt prasītāja ikgadējo ceļa izdevumu par 2022. gadu, kas attiecas uz viņa bērniem, atlīdzības aprēķina korekciju un, ciktāl nepieciešams atcelt atbildētāja 2022. gada 14. aprīļa lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītāja 2021. gada 28. oktobrī iesniegtā sūdzība atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus prasītāja tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. panta 1. punkta un 8. panta 1. punkta pārkāpums, kā arī labas pārvaldības principa pārkāpums.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots rūpības pienākuma pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 20. jūlijā – Evonik Operations/Komisija

(Lieta T-449/22)

(2022/C 380/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evonik Operations GmbH (Esene, Vācija) (pārstāvji: J.-P. Montfort un T. Delille, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/692 (2022. gada 16. februāris) par grozījumiem, ko izdara, zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, labojot šo regulu, ciktāl ar to ieviesta saskaņota klasifikācija un marķējums vielai silanamīns, 1,1,1-trimetil-N-(trimetilsilil)-, hidrolīzes ar silīciju produktiem; pirogēnisku, sintētiski amorfu silīcija dioksīdu nanoformā ar apstrādātu virsmu (turpmāk tekstā – “viela” vai “SAS-HMDS”) (CAS Nr. 68909-20-6) (turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”) (1);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus un

—	veikt citus tiesvedībai nepieciešamos pasākumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto regulu, tika pārkāptas vairākas CLP regulas (2) normas, tostarp 36. un 37. pants un I pielikuma 3.9. iedaļa. Konkrētāk, Riska novērtēšanas komiteja (RAC) neesot pierādījusi, ka tika ievēroti kritēriji vielas klasificēšanai par STOT RE 2, un līdz ar to tā atzinums nav derīgs pamatojums apstrīdētajai klasifikācijai. Līdz ar to Komisijai īstenībā neesot bijis iespējams, balstoties uz RAC atzinumu, konstatēt, ka apstrīdētā klasifikācija būtu atbilstīga. Līdz ar to, pieņemdama apstrīdēto regulu, Komisija ir pārkāpusi CLP regulas 37. panta 5. punktu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka RAC nav ievērojusi CLP regulas 37. panta 4. punktā izklāstīto procedūru un ir pārkāpusi šīs normas dažādā ziņā. Pirmkārt, RAC neesot pieņēmusi savu atzinumu likumā paredzētajā 18 mēnešu termiņā. Otrkārt, RAC nedeva attiecīgajām personām formālu iespēju komentēt tās atzinumu, lai gan CLP regula ietver šādu konkrētu prasību.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pienācīgi izpildījusi savus pienākumus, kas izriet no 37. panta 5. punkta, proti, tā neesot pienācīgi pārliecinājusies, vai saskaņotās klasificēšanas un marķēšanas (SKM) procedūra ir noritējusi pienācīgi un atbilstoši CLP regulai. Līdz ar to Komisijai īstenībā neesot bijis iespējams konstatēt, ka apstrīdētā klasifikācija būtu atbilstīga, un tā apstrīdētās regulas pieņemšanā neesot ievērojusi CLP regulas 37. panta 5. punktu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemdama apstrīdēto regulu bez iepriekšēja ietekmes novērtējuma veikšanas un dokumentēšanas, Komisija neesot izpildījusi savu apņemšanos Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu un neesot ievērojusi labas pārvaldības principu.

---

(1)  OV 2022, L 129, 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 353, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 8. augustā – QN/eu LISA

(Lieta T-484/22)

(2022/C 380/23)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: QN (pārstāvis: H. Tagaras, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	apmierināt prasību;

—	atcelt apstrīdētos tiesību aktus;

—	piespriest atbildētājai samaksāt zaudējumu atlīdzību 3 000 EUR apmērā;

—	noteikt tikai atbildētājai pienākumu atlīdzināt tiesāšanās uzdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojot prasību atcelt Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) 2021. gada 22. decembra lēmumu neiekļaut prasītāja vārdu to darbinieku sarakstā, kas 2021. pārklasificēšanas gadā ir tikuši pārklasificēti AD 10 pakāpē, prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz tiesību kļūdu, interpretējot un piemērojot atbildētājas tiesību instrumentu, kurā ir regulēta pārklasificēšana, proti, valdes [Management Board] Lēmumu 2016–016, ciktāl, kā norāda atbildētāja, šajā lēmumā pārklasificēšanai katrā pakāpē ir izvirzīts nosacījums par vidējo minimālo darba stāžu pakāpē, kas būtu jāizpilda pārklasificējamiem darbiniekiem un kas prasītāja gadījumā pakāpē AD 9 bija četri gadi. Prasītājs atsaucas uz to, ka ir ieguvis ļoti lielu pārklasifikācijas punktu skaitu un to, ka viņa pakāpe un pakāpe AD 10 ir vienīgās pakāpes, kurām tiek piemērots nosacījums par darba stāžu.

2.	Otrais pamats, kas izvirzīts pakārtoti, attiecas uz iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz iepriekš minēto lēmumu, jo tas neesot saderīgs ar daudziem civildienesta tiesību noteikumiem un principiem, it īpaši par pārklasificēšanu, pamatojoties uz nopelniem.

3.

Trešais pamats, kas izvirzīts pakārtoti minētajam, attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes principa un tiesību veidot karjeru principa pārkāpumu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl visām AD pakāpēm, izņemot prasītāja pakāpi un pakāpi AD 10, pārklasificēšana notika, neņemot vērā to, ka nebija izpildīts nosacījums par vidējo minimālo darba stāžu.

Prasība, kas celta 2022. gada 2. augustā – Zviedrija/Komisija

(Lieta T-485/22)

(2022/C 380/24)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zviedrijas Karaliste (pārstāvji: H. Shev un F.-L. Göransson)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/908 (2022. gada 8. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus izdevumus, kuri dalībvalstīm radušies Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) satvarā (1), ciktāl lēmumā Zviedrijai ir noteikta vienotas likmes korekcija 5 % apmērā, kas atbilst 13 856 996,64 EUR, attiecībā uz atbalstu, kurš Zviedrijai izmaksāts attiecībā uz 2017., 2018. un 2019. pieprasījumu gadu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, kā uzskata prasītāja, neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo Komisija neesot skaidri izklāstījusi nedz argumentāciju, balstoties uz kuru tā pieņēmusi lēmumu, nedz Zviedrijai pārmestos trūkumus. Tāpēc nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu, vai apstrīdētais lēmums ir pamatots.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 1306/2013 (2) 52. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (3), 28. un 29. pantu, jo Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, konstatēdama, ka kontrolpārbaužu veikšanā pastāv sistēmiski trūkumi, kas ietekmē ZGIS atjauninājumu kvalitāti, un tas tiek uzskatīts par galvenās kontroles vājo punktu. Tas tā ir tāpēc, ka 1) ZGIS atjauninājumu kvalitāti var novērtēt tikai saistībā ar zemesgabalu datubāzi kopumā, 2) zemesgabalu izlase, ko Komisija ir izvēlējusies izmeklēšanas veikšanai, ir pārāk maza, lai varētu pierādīt sistēmiskus trūkumus, un 3) Komisijas secinājums par to zemesgabalu skaitu, kuros pastāv trūkumi, un kļūdas īpatsvaru – kas acīmredzami bija pamats Komisijas vērtējumam, ka ZGIS atjauninājumos pastāv sistēmiski trūkumi – ir nepareizs.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktu un Pamatnostādnes par to, kā aprēķināmas finanšu korekcijas grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas un finansiālās noskaidrošanas procedūrā (C(2015) 3675, 2015. gada 8. jūnijs). Ņemot vērā šīs pamatnostādnes un samērīguma principu, kas ir minēts arī Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktā, ir skaidrs, ka noteiktā vienotas likmes korekcija nav ne pamatota, ne samērīga. Ne apgalvotā pārkāpuma tvērums, ņemot vērā tā raksturu un apmēru, ne finanšu zaudējumi, kurus pārkāpums varētu būt radījis Eiropas Savienībai, nevar pamatot vienotas likmes korekciju 5 % apmērā, kas ir aprēķināta, pamatojoties uz visām ganībām, kurās tika veikta attēlu atjaunināšana 2016.–2018. gadā, un kas atbilst 13 856 996,64 EUR. Tāpēc apstrīdētajā lēmumā noteiktā vienotas likmes korekcija nav saderīga ne ar iepriekš minētajām tiesību normām, ne ar samērīguma principu.

---

(1)  OV 2022, L 157, 15. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

(3)  OV 2014, L 227, 69. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 8. augustā – Zitro International/EUIPO – e-gaming (Smaidiņš ar cilindra cepuri)

(Lieta T-491/22)

(2022/C 380/25)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zitro International Sàrl (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis: A. Canela Giménez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: e-gaming s. r. o. (Prāga, Čehijas Republika)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīga strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes (Smaidiņa ar cilindra cepuri attēls) reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 884 680

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 30 maija lēmums lietā R 2005/2021-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un ikvienam lietas dalībniekam, kas iebilst pret prasību šajā lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 10. augustā – Cecoforma un Sopexa/REA

(Lieta T-493/22)

(2022/C 380/26)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Conception, études et coopération de formation (Cecoforma) (Ljēža, Beļģija), Société pour l’expansion des ventes des produits agricoles et alimentaires (Sopexa) (Parīze, Francija) (pārstāvji: B. Schutyser un R. Meylemans, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Pētniecības izpildaģentūra (REA)

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Eiropas Pētniecības izpildaģentūras lēmumu, kas nav datēts un kas Cecoforma tika paziņots 2022. gada 20. jūlijā, piešķirt publiskā līguma (REA/2021/OP/0002) par reklāmas pasākumu un kampaņu, un tirgus izpētes organizēšanu trešās pasaules valstīs lauksaimniecības pārtikas nozarē slēgšanas tiesības attiecībā uz 1. daļu One (Gopa Com, Edelman Public Relations Worldwide SA, Opera Business Dreams SL), nevis Cecoforma un Sopexa;

—	piespriest Eiropas Pētniecības izpildaģentūrai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 296. panta otrās daļas, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta, Finanšu regulas (1) 170. panta 3. punkta un Finanšu regulas I pielikuma 23. un 31. punkta, vispārējo pārskatāmības, diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums, kā arī acīmredzama kļūda vērtējumā. Prasītājas šajā ziņā norāda, ka vai nu aģentūra nav izvērtējusi pretendenta, kam tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, piedāvājuma pirmšķietami pārmērīgi zemo cenu, vai tā ir uzskatījusi, ka pretendenta piedāvājumam nebija pārmērīgi zema cena, vai arī ir pieņēmusi pretendenta sniegto pamatojumu un uzskatījusi, ka tā piedāvājumam nebija pārāk zema cenas

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 296. panta otrās daļas, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta, Finanšu regulas 167. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta 6. punkta, Finanšu regulas I pielikuma 30.2. punkta c) apakšpunkta un vispārējo pārskatāmības, diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums. Prasītājas uzskata, ka vai nu aģentūra nav veikusi piedāvājumu likumības vērtējumu, vai arī tā ir kļūdaini uzskatījusi, ka izraudzītā pretendenta piedāvājums bija likumīgs.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, (OV 2018, L 193, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 11. augustā – UGA Nutraceuticals/EUIPO – BASF (“OMEGOR”)

(Lieta T-495/22)

(2022/C 380/27)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UGA Nutraceuticals Srl (Gubbio, Itālija) (pārstāvji: M. Riva, J. Graffer un A. Ottolini, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: BASF AS (Oslo, Norvēģija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: preču zīmes “OMEGOR” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 409 659

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 10. jūnija lēmums lietā R 1168/2021-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest pretējām pusēm atlīdzināt šīs tiesvedības tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 11. augustā – UGA Nutraceuticals/EUIPO – BASF (“OMEGOR VITALITY”)

(Lieta T-496/22)

(2022/C 380/28)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UGA Nutraceuticals Srl (Gubbio, Itālija) (pārstāvji: M. Riva, J. Graffer un A. Ottolini, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: BASF AS (Oslo, Norvēģija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “OMEGOR VITALITY” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 082 021

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 10. jūnija lēmums lietā R 1200/2021-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest pretējām pusēm atlīdzināt šīs tiesvedības tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 18. augustā – Levantur/EUIPO – Fantasia Hotels & Resorts (“Fantasia BAHIA PRINCIPE HOTELS & RESORTS”)

(Lieta T-504/22)

(2022/C 380/29)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Levantur, SA (Mursija, Spānija) (pārstāvji: G. Marín Raigal, E. Armero Lavie un C. Caballero Pastor, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Fantasia Hotels & Resorts, SL (Saragosa, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiska preču zīme “Fantasia BAHIA PRINCIPE HOTELS & RESORTS” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 17 365 016

Process EUIPO: anulēšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2022. gada 20. maija lēmums lietā R 1000/2021-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un attiecīgā gadījumā personai, kas iestājusies lietā – (FANTASÍA HOTELS & RESORTS, SL) – atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar šo prasību Vispārējā tiesā;

—	piespriest pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējai – FANTASÍA HOTELS & RESORTS, SL – atlīdzināt izdevumus, kas radušies saistībā ar apelācijas procesu R 1000/2021-1 un anulēšanas procesu Nr. 36483 C.

Izvirzītie pamati:

—	Komisijas deleģētās regulas (ES) 2018/625 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 7.panta 2. punkta d) apakšpunkta, 8. panta 5. punkta un 27. panta 4. punkta pārkāpums, kā arī tiesiskās drošības principa un labas pārvaldības principa pārkāpums;

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 8. panta 4. punkta, 95. panta 1. punkta un 97. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums, Komisijas deleģētās regulas (ES) 2018/625 7. panta 2. punkta d) apakšpunkta un 10. panta 3. un 4. punkta pārkāpums, kā arī pastāvīgās judikatūras neievērošana;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta, 60. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 8. panta 4. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 18. augustā – Levantur/EUIPO – Fantasia Hotels & Resorts (“LUXURY BAHIA PRINCIPE FANTASIA Don Pablo Collection”)

(Lieta T-505/22)

(2022/C 380/30)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Levantur, SA (Mursija, Spānija) (pārstāvji: G. Marín Raigal, E. Armero Lavie un C. Caballero Pastor, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Fantasia Hotels & Resorts, SL (Saragosa, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiska preču zīme “LUXURY BAHIA PRINCIPE FANTASIA Don Pablo Collection” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 16 020 547

Process EUIPO: anulēšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2022. gada 20. maija lēmums lietā R 1973/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un attiecīgā gadījumā personai, kas iestājusies lietā – FANTASÍA HOTELS & RESORTS, SL – atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar šo prasību Vispārējā tiesā;

—	piespriest pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējai – FANTASÍA HOTELS & RESORTS, SL – atlīdzināt izdevumus, kas radušies saistībā ar apelācijas procesu R 1973/2020-1 un anulēšanas procesu Nr. 36444 C.

Izvirzītie pamati:

—	Komisijas deleģētās regulas (ES) 2018/625 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 7.panta 2. punkta d) apakšpunkta, 8. panta 5. punkta un 27. panta 4. punkta pārkāpums, kā arī tiesiskās drošības principa un labas pārvaldības principa pārkāpums;

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 8. panta 4. punkta, 95. panta 1. punkta un 97. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums, Komisijas deleģētās regulas (ES) 2018/625 7. panta 2. punkta d) apakšpunkta un 10. panta 3. un 4. punkta pārkāpums, kā arī pastāvīgās judikatūras neievērošana;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta, 60. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 8. panta 4. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 22. augustā – Sastela/EUIPO – Zenergo (“Tante Mitzi Caffè CAFFÈ – STRUDEL – BARETTO”)

(Lieta T-510/22)

(2022/C 380/31)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sastela, proizvodnja peciva in tort, d.o.o. (Ļutomera, Slovēnija) (pārstāvji: U. Pogačnik, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Zenergo d.o.o. (Zgorņa Polskava, Slovēnija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Tante Mitzi Caffè CAFFÈ – STRUDEL – BARETTO” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 425 394

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas padomes otrās padomes 2022. gada 13. jūnija lēmums lietā R 1413/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	apmierināt prasību šajā lietā, grozīt apstrīdēto lēmumu, apmierinot prasītājas apelācijas sūdzību Apelācijas padomei, un grozīt Anulēšanas padomes lēmumu, noraidot apstrīdētās preču zīmes atcelšanas pieteikumu;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ EUIPO turpmākai izlemšanai;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 24. augustā – Vitromed/EUIPO – Vitromed Healthcare (“VITROMED Germany”)

(Lieta T-514/22)

(2022/C 380/32)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vitromed GmbH (Jena, Vācija) (pārstāvis: M. Linß, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Vitromed Healthcare (Jaipur, Indija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “VITROMED Germany” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 209 244

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 2. jūnija lēmums lietā R 1670/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	iebildumus kopumā noraidīt;

—	piespriest iebildumu iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.