3.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 379/1

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2022. gada 9. augusts)

par priekšlikumu direktīvai attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu iniciēšanu, ko veic alternatīvie ieguldījumu fondi

(CON/2022/26)

(2022/C 379/01)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Komisija 2021. gada 25. novembrī publicēja tiesību aktu kopumu kapitāla tirgu savienības atbalstam, tostarp priekšlikumu direktīvai, ar kuru Direktīvu 2011/61/ES un Direktīvu 2009/65/EK groza attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu iniciēšanu, ko veic alternatīvi ieguldījumu fondi (1) (turpmāk – “ierosinātā direktīva”).

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir nolēmusi sniegt atzinumu par ierosināto direktīvu pēc savas iniciatīvas. ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā direktīva ietver noteikumus, kas ietekmē Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pamatuzdevumu noteikt un īstenot Savienības monetāro politiku saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punktu, ECBS uzdevumu palīdzēt kompetentajām iestādēm raiti īstenot politiku, kas attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti, saskaņā ar Līguma 127. panta 5. punktu un ECB uzdevumus saistībā ar statistiskās informācijas vākšanu saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 5. pantu.

ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

1. Ierosinātās direktīvas mērķi

1.1.

ECB atzinīgi vērtē ierosinātās direktīvas galveno mērķi novērst dažas regulatīvās nepilnības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (2) (turpmāk – “Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīva” jeb “AIFP direktīva”) darbībā, lai nodrošinātu saskaņotu uzraudzības pieeju riskiem, ko alternatīvo ieguldījumu fondi (AIF) rada finanšu sistēmai, un nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni, vienlaikus veicinot to integrāciju ES finanšu tirgū.

1.2.

ECB arī atbalsta ierosinātās direktīvas vispārējo mērķi labāk saskaņot AIFP direktīvas un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (3) (turpmāk – “Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu direktīva” jeb “PVKIU direktīva”) prasības attiecībā uz jautājumiem, kas vienlīdz attiecas uz abām direktīvām, piemēram, deleģēšanas kārtību un turēšanas pakalpojumiem. Tomēr šajā atzinumā galvenā uzmanība pievērsta ierosinātajiem grozījumiem AIFP direktīvā.

1.3.

Kā sīkāk izklāstīts tālāk, ECB būtu atzinīgi novērtējusi, ja ierosinātā direktīvas darbības jomā būtu ietverti arī jautājumi, kas nav aplūkoti AIFP direktīvā, piemēram, tādu makroprudenciālo instrumentu darbības uzsākšana un izstrāde, kurus piemēro ex ante, lai mazinātu AIF radītos riskus finanšu sistēmai, kā arī lai nodrošinātu, ka ECB un citām attiecīgajām ECBS centrālajām bankām tiek darīti pieejami detalizēti dati par atsevišķiem AIF.

Īpaši apsvērumi

2. Likviditātes pārvaldība un makroprudenciālie instrumenti

2.1.

ECB kopumā atzinīgi vērtē ierosinātās direktīvas mērķi saskaņot AIF pārvaldnieku (AIFP) pienākumus attiecībā uz likviditātes risku pārvaldību, jo īpaši tādu likviditātes pārvaldības instrumentu veidu ieviešanu, kas pieejami atvērtus AIF pārvaldošajiem AIFP, lai pārvaldītu fondu likviditātes riskus, piemēram, liela apjoma atpakaļpirkšanu, ko ieguldītāji veic īsā laikā, un atpakaļpirkšanu, kas koncentrēta konkrētā fondu segmentā. Tomēr ierosinātās direktīvas mērķim vajadzētu būt arī AIF aktīvu un pasīvu likviditātes neatbilstības mazināšanai, izmantojot pasākumus, kas vērsti konkrēti uz aktīviem vai pasīviem.

2.2.

Ierosinātās direktīvas noteikumi par likviditātes pārvaldības instrumentiem (4) ir pieticīgi. Šajā sakarā ierosinātā direktīva paredz, ka atvērtu AIF pārvaldošajiem AIFP jāizvēlas vismaz viens piemērots likviditātes pārvaldības instruments no ierosinātās direktīvas II pielikumā iekļautā saraksta, lai to varētu izmantot AIF ieguldītāju interesēs (5). Ierosinātā direktīva arī ļauj izņēmuma gadījumos uz laiku apturēt AIF ieguldījumu apliecību atpirkšanu vai atpakaļpirkšanu, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā AIF ieguldītāju intereses (6). Lai gan ierosinātajā direktīvā tādējādi noteikts vienots neobligātu likviditātes pārvaldības instrumentu kopums, ko var izmantot atvērtus AIF pārvaldošie AIFP, šādu AIF noturība pret likviditātes riskiem tiktu stiprināta, ja AIFP tiktu prasīts izvēlēties vismaz vairākus, nevis tikai vienu no uzskaitītajiem instrumentiem.

2.3.

Ierosinātā direktīva paredz, ka Komisijai 60 mēnešu laikā pēc ierosinātās direktīvas stāšanās spēkā jāsāk pārskatīt AIFP direktīvā paredzēto noteikumu darbība (7). ECB atbalsta ierosināto pārskatīšanu, jo īpaši tiktāl, ciktāl tā attiecas uz to prasību atbilstību, kas piemērojamas AIFP, kuri pārvalda aizdevumu izcelsmes fondus, ņemot vērā iespējamo risku finanšu stabilitātei šajā nozarē, kurā vērojama pastāvīga izaugsme. Tomēr ierosinātā pārskatīšana būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā divus papildu aspektus. Pirmkārt, pārskatīšanai būtu jāaptver norises saistībā ar makroprudenciālajiem instrumentiem likviditātes riska pārvaldībai, jo īpaši ex ante likviditātes pārvaldības instrumentu izmantošana, lai novērstu likviditātes neatbilstību. Dažus makroprudenciālos instrumentus (8) var pielāgot konkrētiem finanšu stabilitātes riskiem, kas var rasties AIF nozarē, un tos var īstenot pirms stresa apstākļu iestāšanās. Otrkārt, pārskatīšanā būtu īpaši jāietver tas, kā AIFP, kas pārvalda atvērtos AIF, kuri izmanto aizņemtus līdzekļus, nosaka saistību īpatsvara ierobežojumus un kā saskaņā ar AIFP direktīvu (9) kompetentās iestādes izmanto savas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz šādiem saistību īpatsvara ierobežojumiem. Novērtējot AIF pārvaldības aspektus dalībvalstīs, Komisijai būtu jāņem vērā arī izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos.

3. Pārskatu sniegšana

3.1.

Ierosinātās direktīvas mērķis ir atcelt dublējošas pārskatu sniegšanas prasības, kas noteiktas Savienības un nacionālajos tiesību aktos, tostarp jo īpaši dažos ECB pieņemtajos statistikas noteikumos (10), lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu administratīvo slogu AIFP (11). Šajā nolūkā ierosinātā direktīva pilnvaro Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) iesniegt Komisijai ziņojumu par integrētas uzraudzības datu vākšanas izstrādi, kurā cita starpā uzmanība tiktu pievērsta tam, kā samazināt dublēšanos un nekonsekvenci starp pārskatu sniegšanas sistēmām aktīvu pārvaldības sektorā un citos finanšu nozares sektoros. Direktīvā ierosināts, ka, sagatavojot šo ziņojumu, EVTI būtu cieši jāsadarbojas cita starpā ar ECB (12).

3.2.

Lai nodrošinātu saskaņotību ar citām ieguldījumu fondu pārskatu sniegšanas prasībām, ECB ir gatava sadarboties ar EVTI ziņojuma par integrētas uzraudzības datu vākšanas izstrādi sagatavošanā. ECB tomēr uzsver, ka pārskatu sniegšanas pamata infrastruktūras integrācija nedrīkst traucēt vai citādi ierobežot ECB kompetenci pieņemt statistikas noteikumus savām vajadzībām vai turpināt iekļaut visu attiecīgo statistikas pārskatu sniegšanas prasību kopumu attiecīgajos ECB noteikumos, piemēram, noteikumos attiecībā uz statistikas vākšanu par vērtspapīru turējumiem un par ieguldījumu fondu aktīviem un pasīviem (13).

4. ECBS piekļuve detalizētiem datiem par AIF nozari

4.1.

ECB norāda, ka atbilstoši AIFP direktīvas 25. panta 2. punktam AIFP izcelsmes dalībvalstu kompetentajām iestādēm (14) jānodrošina, ka visa saskaņā ar 24. pantu savāktā informācija par visiem to uzraudzītajiem AIFP un saskaņā ar 7. pantu savāktā informācija (turpmāk – “individuālu AIF dati”) pieejama citu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, EVTI un ESRB atbilstoši 50. pantā par uzraudzības sadarbību paredzētajai procedūrai. Tomēr ierosinātajā direktīvā nav būtisku izmaiņu ne attiecībā uz individuālu AIF datu veidiem, ko kompetentās iestādes pieprasa no AIFP, kurus tās uzrauga saskaņā ar AIFP direktīvas 24. pantu, ne arī attiecībā uz citām iestādēm, kurām kompetentajām iestādēm šādi dati jādara pieejami (15).

4.2.

Ierosinātajā direktīvā būtu jāparedz, ka EVTI, kas pašlaik saņem individuālu AIF datus no kompetentajām iestādēm, minētos datus dara pieejamus arī ECB un citām attiecīgajām ECBS centrālajām bankām, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus, tostarp tos, kas noteikti Līgumā, proti, definēt un īstenot monetāro politiku un veicināt finanšu sistēmas stabilitāti.

4.3.

Pirmkārt, attiecībā uz ECBS pamatuzdevumu noteikt un īstenot monetāro politiku un ECBS galveno mērķi nodrošināt cenu stabilitāti jānorāda, ka AIF ir pozīcijas vērtspapīru tirgū, jo īpaši fiksēta ienākuma produktos (16). Ieguldījumu stratēģiju ietvaros tās bieži ir saistību īpatsvara palielināšanas pozīcijas (17), tostarp tādas, kurās izmantoti atvasinātie instrumenti. Šādas stratēģijas var potenciāli pastiprināt pārmaiņas valdības obligāciju tirgos (18), tādējādi ietekmējot monetārās politikas transmisiju uz ekonomiku, jo valdības obligāciju peļņas likme ir uzņēmumu un mājsaimniecību finansēšanas nosacījumu atsauces likme. Pašreiz notiekošās monetārās politikas “normalizēšanās” laikā šāda mijiedarbība ar monetāro politiku ir īpaši svarīga divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, kā jau iepriekš minēts, AIF ieguldījumu stratēģijām ir potenciāls pastiprināt valdības obligāciju peļņas likmju svārstības, tādējādi izraisot to, ka privātā sektora finansēšanas nosacījumi kļūst nepamatoti stingrāki. Otrkārt, AIF var iesaistīties arī ieguldījumu stratēģijās, kas ietver noteiktu euro zonas valstu valdības obligāciju iegādi, vienlaikus pārdodot citu euro zonas valstu valdības obligācijas, tādējādi potenciāli sekmējot to, ka euro zonas valstu valdības obligāciju peļņas likmes atšķiras. Šāda pastiprināšanas ietekme uz valdības obligāciju tirgiem tika novērota Covid-19 (19) pandēmijas laikā, un ir paredzams, ka tā palielināsies, jo AIF nozare turpina pieaugt (20). AIF arī arvien vairāk piedalās reālās ekonomikas finansēšanā, jo tie ir nozīmīgi ieguldītāji uzņēmumu emitētajos vērtspapīros. Šajā sakarā ECB stratēģijas izvērtējumā (21) norādīts, ka finanšu struktūru attīstība, piemēram, nebanku sektora finanšu starpniecības pieaugums, radījusi izmaiņas monetārās politikas transmisijā.

4.4.

Otrkārt, piekļuve individuālu AIF datiem ļautu ECBS centrālajām bankām efektīvi pildīt savu uzdevumu – veicināt finanšu sistēmas stabilitāti. AIF radītie finanšu stabilitātes riski atklājās nesenā tirgus satricinājuma laikā 2020. gada martā, kad daudzi AIF piedzīvoja akūtu likviditātes stresu, ko izraisīja ievērojama līdzekļu aizplūde un grūtības pārdot aktīvus tirgos, kuros sekundārā tirdzniecība bija neliela vai tās vispār nebija. AIF reaģēja uz šo spiedienu uz likviditāti, veicot plaša mēroga aktīvu pārdošanu un naudas līdzekļu uzkrāšanu, un ievērojams daļa AIF pat pārtrauca atpakaļpirkšanu. Šī AIF rīcība pastiprināja spiedienu uz aktīvu novērtēšanu un tirgus likviditāti, kas veicināja stingrāku finansēšanas nosacījumu ieviešanu reālajā ekonomikā, un situācija galu galā tika atvieglota tikai tad, kad centrālās bankas veica ārkārtas politikas pasākumus (22). 2020. gada marta notikumi izgaismo to, kā ECBS galvenais mērķis, proti, cenu stabilitāte, un tās uzdevums veicināt finanšu stabilitāti ir savstarpēji saistīti, un viena no šīm darbībām ir otras darbības priekšnoteikums. Kā norādīts ECB stratēģijas izvērtējumā, ņemot vērā finanšu krīžu radītos cenu stabilitātes riskus, ir skaidrs, ka ECB, apspriežot monetāro politiku, jāņem vērā finanšu stabilitātes apsvērumi (23).

4.5.

Jāatzīmē, ka ECBS jau ir piekļuve dažādām datu kopām par nebanku struktūrām, ko kompetentās iestādes un darījumu reģistri vāc saskaņā ar Savienības noteikumiem (24), tādējādi atzīstot ECBS vajadzību piekļūt šīm datu kopām, lai tā īstenotu savas monetārās politikas un finanšu stabilitātes pilnvaras. ECB uzskata, ka šādi likumdošanas risinājumi, saskaņā ar kuriem vairākas iestādes piekļūst vienām un tām pašām datu kopām, ir lietderīgi datu kopīgošanai attiecīgo iestāžu starpā, jo tie novērš dublējošas pārskatu sniegšanas prasības, samazina datu vākšanas izmaksas un atvieglo datu kvalitātes pārbaudes. Tie arī veicina sadarbību starp iestādēm, kas savukārt atvieglo to attiecīgo pilnvaru izpildi. Turklāt datu kopās, kuras sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2365 (25) (turpmāk – “Vērtspapīru finansēšanas darījumu regula” jeb “SFTR”) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (26) (turpmāk – “Eiropas tirgus infrastruktūras regula” jeb “EMIR”), tiek reģistrēti atsevišķi atvasinātie instrumenti un nodrošinātie finanšu darījumi, un tie ir darījumi, kas tiek veikti tirgos, kuros AIF ir nozīmīgi dalībnieki. Lai izprastu atsevišķu AIF riska iezīmes (piemēram, saistību īpatsvaru, likviditātes neatbilstību, savstarpējo saistību un ieguldītāju bāzi) un to, cik lielā mērā šīs iezīmes (un to neviendabīgums) ietekmē AIF darbību iepriekš minētajos tirgos, visām attiecīgajām iestādēm jāspēj apvienot finanšu darījumu informāciju ar svarīgu tirgus dalībnieku bilancēm. AIF pastiprinātā iesaistīšanās un darbība šajos tirgos arvien vairāk ietekmē monetārās politikas transmisijas mehānismu un finanšu stabilitātes riskus, kas ECBS jānovērtē, lai efektīvi sasniegtu savu galveno mērķi, proti, cenu stabilitāti un pildītu tās uzdevumu veicināt finanšu stabilitāti.

4.6.

ECB, kurai pašai nav pieejami dati par atsevišķiem AIF, pašlaik paļaujas uz komerciāliem datu avotiem, kas sniedz dārgus, nepilnīgus un nepārredzamus datus. Pretmetā obligātai datu sniegšanai saskaņā ar tiesisko regulējumu, AIF paši var izlemt, vai sniegt informāciju iekļaušanai komerciālo avotu datu kopās, tādējādi sniedzot ECBS nepilnīgu un, iespējams, izkropļotu priekšstatu par tirgu. Tādējādi monetārās politikas lēmumi un finanšu stabilitātes novērtējumi netiek pieņemti, balstoties uz pilnīgu informāciju. Turklāt ir grūti pārbaudīt komerciālo datu kopu datu kvalitāti. ECB principā varētu grozīt savus attiecīgos noteikumus par statistikas pārskatu sniegšanu (27), lai vāktu tādus pašus vai ļoti līdzīgus datus kā tie, ko vāc saskaņā ar AIFP direktīvu. Tomēr tas būtu pretrunā ierosinātās direktīvas mērķim atcelt dublējošas pārskatu sniegšanas prasības, kas noteiktas Savienības un nacionālajos tiesību aktos (28). Jāatzīmē arī, ka, veicot statistikas datu vākšanas uzdevumu saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 5.1. pantu, ECB jāievēro noteikti principi, kas ietver pārskatu sniedzēju sloga samazināšanu (29). Papildus izmaksām, kas rodas pārskatu sniedzējiem, dublējošas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz dažiem datu veidiem, kas nav iekļauti pašreizējās statistikas pārskatu sniegšanas prasībās, arī radītu ievērojamas izmaksas ECBS centrālajām bankām un ECB. No otras puses, praktiskās izmaksas, kas ECB rodas saistībā ar piekļuvi AIFP direktīvā paredzētajiem datiem, būtu ievērojami zemākas, jo dati jau tagad pieejami ECB datubāzēs un sistēmās, pateicoties tam, ka ECB sniedz statistikas un citādu atbalstu ESRK (30), lai gan ECB un ECBS centrālo banku darbinieki nevar piekļūt šiem datiem (31).

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto regulu, konkrēti redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments angļu valodā ir pieejams EUR-Lex.

Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 9. augustā

ECB prezidente

Christine LAGARDE

(1) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru Direktīvu 2011/61/ES un Direktīvu 2009/65/EK groza attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu iniciēšanu, ko veic alternatīvi ieguldījumu fondi COM(2021) 721 final.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(4) Sk. ierosinātās direktīvas 1. panta 6. punktu, ar ko AIFP direktīvas 16. pantā iekļauj 2.a-2.h punktu, un ierosinātās direktīvas II pielikumu, ar ko aizstāj AIFP direktīvas V pielikumu. Sk. arī ierosinātās direktīvas 2. panta 4. punktu attiecībā uz līdzvērtīgu grozījumu Direktīvā 2009/65/EK.

(5) Ierosinātās direktīvas 1. panta 6. punkts, ar ko AIFP direktīvas 16. pantā iekļauj 2.b punktu.

(6) Ierosinātās direktīvas 1. panta 6. punkts, ar ko AIFP direktīvas 16. pantā iekļauj 2.c punktu.

(7) Ierosinātās direktīvas 1. panta 21. punkts, ar ko AIFP direktīvā iekļauj 69.b pantu.

(8) Pilnvaras ietver šādus instrumentus – saistību īpatsvara ierobežojumu noteikšana uzraudzības ietvaros (AIFP direktīvas 25. pants, kas ietver nacionālās kompetentās iestādes pilnvaras noteikt saistību īpatsvara ierobežojumus AIF), atpakaļpirkšanas apturēšana sabiedrības interesēs (46. panta 2. punkts, kas ietver nacionālās kompetentās iestādes pilnvaras apturēt atpakaļpirkšanu sabiedrības interesēs) vai, iespējams, citi ierobežojumi, piemēram, kapitāla rezerves un kredīta/nodrošinājuma attiecība (LTV).

(9) Sk. AIFP direktīvas 25. panta 3. punktu, kas cita starpā attiecas uz AIFP izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes pilnvarām noteikt ierobežojumus saistību īpatsvaram, ko AIFP ir tiesīgs izmantot AIF pārvaldībā.

(10) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1011/2012 (2012. gada 17. oktobris) par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2012/24) (OV L 305, 1.11.2012., 6. lpp.) un Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1073/2013 (2013. gada 18. oktobris) par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/38) (OV L 297, 7.11.2013., 73. lpp.).

(11) Ierosinātās direktīvas 16. apsvērums.

(12) Ierosinātās direktīvas 16. apsvērums un 1. panta 21. punkts, ar ko AIFP direktīvā iekļauj 69.b pantu. Sk. arī ierosinātās direktīvas 2. panta 5. punktu, ar ko PVKIU direktīvā iekļauj 20.b pantu.

(13) Sk. 10. zemsvītras piezīmi iepriekš.

(14) AIFP direktīvas 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā “kompetentās iestādes” ir definētas kā iestādes, kam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir piešķirtas pilnvaras uzraudzīt AIFP.

(15) Sk. jo īpaši AIFP direktīvas 24. panta 2. punktu. Ierosinātās direktīvas 1. panta 10. punktā, ar ko groza AIFP direktīvas 24. pantu, noteikts, ka AIFP regulāri jāziņo tā izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm par tirgiem un instrumentiem, kurus AIFP tirgo pārvaldītā AIF vārdā. Minētais pants pilnvaro EVTI izstrādāt regulatīvos tehniskos standartus, kuros precizēta sniedzamā informācija. Ierosinātās direktīvas 2. panta 5. punkta 1. apakšpunkts, ar ko PVKIU direktīvā iekļauj jaunu 20.a pantu, ir līdzvērtīgs noteikums attiecībā uz PVKIU.

(16) ES alternatīvo ieguldījumu fondu 2022. gada statistikas ziņojums, pieejams EVTI interneta vietnē www.esma.europa.eu.

(17) Saskaņā ar AIFP direktīvas 4. panta 1. punkta v) apakšpunktu “saistību īpatsvara palielināšana” ir jebkura metode, ar ko AIFP palielina tā pārvaldītā AIF risku, aizņemoties naudu vai vērtspapīrus, palielinot to saistību īpatsvaru, kuras izriet no atvasināto finanšu instrumentu pozīcijām, vai jebkādā citā veidā.

(18) Sk., piemēram, Finanšu stabilitātes padomes publikāciju “Holistic review of the March market turmoil”, 2020. gada novembris, un tajā citēto literatūru, https://www.fsb.org/wp-content/uploads/P171120-2.pdf (30. lpp. un turpmākās lpp.).

(19) Sk. 18. zemsvītras piezīmē minēto Finanšu stabilitātes padomes publikāciju.

(20) Piemēram, novērtējot pēc to pārvaldītajiem aktīviem; sk. 16. zemsvītras piezīmē minēto EVTI ziņojumu. Sk. arī ECB speciālo pētījumu sērijas publikācijas “Non-bank financial intermediation in the euro area: implications for monetary policy transmission and key vulnerabilities” 4.-5. lpp., 2021. gada decembris, pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(21) Sk. 2022. gada ECB stratēģijas izvērtējumu, kas pieejams interneta vietnē

https://www.ecb.europa.eu/home/search/review/html/ecb.strategyreview_monpol_strategy_overview.en.html.

(22) Sk., piemēram, Finanšu stabilitātes pārskata 5.2. sadaļu, ECB, 2021. gada maijs, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(23) Sk. 2022. gada ECB stratēģijas izvērtējumu; sk. arī 2021. gada novembra ECB finanšu stabilitātes pārskata ielikumu “The role of financial stability in the ECB’s new monetary policy strategy”.

(24) Sk. 81. panta 3. punkta g) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.) un 12. panta 2. punkta f) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(27) Tie galvenokārt ietverti Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) Nr. 1011/2012 (2012. gada 17. oktobris) par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2012/24) (OV L 305, 1.11.2012., 6. lpp.) un Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (2013. gada 18. oktobris) par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/38) (OV L 297, 7.11.2013., 73. lpp.).

(28) ECB pēta, kā ECB noteikumi varētu pilnīgāk atbilst ECB datu vajadzībām šajā jomā, neradot papildu pārskatu sniegšanas pienākumu AIFP.

(29) 3.a pants Padomes Regulā (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).

(30) Sk. 10. apsvērumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(31) T. i., dati ECB nav pieejami citiem mērķiem kā vien šauram mērķim – sniegt statistikas atbalstu ESRK.

3.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 379/9

EIROPAS KOPIENU MIGRĒJOŠO DARBA ŅĒMĒJU SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA

Valūtu konversijas kursi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72

(2022/C 379/05)

Regulas (EEK) Nr. 574/72107. panta 1., 2. un 4. punkts

Atskaites periods: 2022. Jūlijs

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2022. Oktobris, novembris un decembris

juil-22	EUR	BGN	CZK	DKK	HRK	HUF	PLN
1 EUR =	1	1,95580	24,5939	7,44263	7,51850	404,098	4,76824
1 BGN =	0,511300	1	12,5748	3,80541	3,84421	206,615	2,43800
1 CZK =	0,0406606	0,0795239	1	0,302621	0,305706	16,4308	0,193879
1 DKK =	0,134361	0,262784	3,30446	1	1,01019	54,2950	0,640667
1 HRK =	0,133005	0,260132	3,27111	0,989909	1	53,7471	0,634201
1 HUF =	0,00247465	0,00483992	0,0608612	0,018418	0,0186057	1	0,0117997
1 PLN =	0,209721	0,410172	5,15784	1,56087	1,57679	84,7477	1
1 RON =	0,202446	0,395945	4,97894	1,50673	1,52209	81,8081	0,965313
1 SEK =	0,094561	0,184943	2,32563	0,703784	0,710959	38,2120	0,450891
1 GBP =	1,17709	2,30215	28,9492	8,76064	8,8499	475,659	5,61265
1 NOK =	0,098210	0,192079	2,41536	0,730939	0,738390	39,6863	0,468288
1 ISK =	0,00719156	0,0140653	0,176868	0,0535241	0,0540697	2,90609	0,034291
1 CHF =	1,012570	1,98039	24,9030	7,53618	7,61301	409,177	4,82818

juil-22	RON	SEK	GBP	NOK	ISK	CHF
1 EUR =	4,93958	10,57516	0,849553	10,18229	139,052	0,98759
1 BGN =	2,52561	5,40707	0,434376	5,20620	71,0972	0,504952
1 CZK =	0,200846	0,429992	0,034543	0,414017	5,65393	0,0401558
1 DKK =	0,663688	1,42089	0,114147	1,36810	18,6832	0,132693
1 HRK =	0,656990	1,40655	0,1129950	1,35430	18,4946	0,131354
1 HUF =	0,0122237	0,0261698	0,00210235	0,0251976	0,344105	0,00244393
1 PLN =	1,035933	2,21783	0,178169	2,13544	29,1621	0,207117
1 RON =	1	2,14090	0,171989	2,06137	28,1505	0,199933
1 SEK =	0,467093	1	0,0803348	0,96285	13,1489	0,093387
1 GBP =	5,81433	12,4479	1	11,9855	163,677	1,16248
1 NOK =	0,485115	1,038584	0,0834344	1	13,6563	0,096991
1 ISK =	0,035523	0,076052	0,00610961	0,0732265	1	0,00710228
1 CHF =	5,00167	10,70809	0,860232	10,31028	140,800	1

Avots: ECB

Piezīme: visus valūtas kursus, kas saistīti ar ISK, aprēķina, balstoties uz Islandes Centrālās bankas datiem par ISK/EUR kursu.

Atsauce: juil-22	EUR 1 valsts valūtā	1 v.v. vienība EUR
BGN	1,95580	0,51130
CZK	24,59386	0,04066
DKK	7,44263	0,13436
HRK	7,51850	0,13301
HUF	404,09762	0,00247
PLN	4,76824	0,20972
RON	4,93958	0,20245
SEK	10,57516	0,09456
GBP	0,84955	1,17709
NOK	10,18229	0,09821
ISK	139,05190	0,00719
CHF	0,98759	1,01257

Avots: ECB

Piezīme: ISK/EUR kurss balstīts uz Islandes Centrālās bankas datiem.

1.	Regulā (EEK) Nr. 574/72 ir noteikts, ka citā valūtā izteiktu summu konversijas kurss ir tas, kuru aprēķinājusi Komisija un kura pamatā ir Eiropas Centrālās bankas publicēto atsauces kursu mēneša vidējais rādītājs atskaites periodā, kas precizēts 2. punktā.

Atskaites periodi ir šādi:

—	janvāris – konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. aprīļa,

—	aprīlis – konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. jūlija,

—	jūlijs – konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. oktobra,

—	oktobris – konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. janvāra. Valūtas konversijas kursus publicē otrajā februāra, maija, augusta un novembra Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša (“C” sērija) izdevumā.

3.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 379/17

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu.

(2022/C 379/10)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Alsace grand cru Steinert”

PDO-FR-A0344-AM02

Paziņojuma datums: 20.7.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Papildu norāde

Specifikācijas I nodaļas II iedaļas 1. punkts papildināts ar šādiem vispārlietotiem nosaukumiem: “Sylvaner” un “Pinot noir”, kā arī atbilstošajām vīnogu šķirnēm, attiecīgi: “Sylvaner B” un “Pinot noir N”.

Vispārlietoto nosaukumu “Sylvaner” pievieno, lai novērstu specifikācijas pirmajā redakcijā pieļautu neuzmanības kļūdu. Šīs pirmās redakcijas I nodaļas X iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā precizēts, ka šo atļauto šķirņu vīni “var tikt raudzēti un tirgoti ar to attiecīgo nosaukumu”, taču atbilstošais vispārlietotais nosaukums nebija ierakstīts iespējamo vispārlietoto nosaukumu sarakstā. Ar valsts lēmumu, kas pieņemts pirms specifikācijas apstiprināšanas pirmajā redakcijā, šķirne “Sylvaner B” tika pievienota tām šķirnēm, no kurām atļauts ražot vīnus ar cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru Zotzenberg”, ņemot vērā vietējās paražas un šo vīnu atpazīstamību.

Vispārlietotais nosaukums “Pinot noir” ir pievienots specifikācijai, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar izcelsmes norādi “Alsace grand cru”. Sarkanvīnu atzīšanas pieprasījuma pamatā ir tradīcijas, atpazīstamība un īpašības, kas piemīt vīniem, kurus iegūst no “Pinot noir N” šķirnes vīnogām, kas tiek audzētas ar “Alsace grand cru” apzīmēto vīnu vajadzībām izraudzītajos zemesgabalos. Vīnogu šķirne “Pinot noir N” ir vienīgā atļautā vīnogu šķirne šiem sarkanvīniem.

Specifikācijas I nodaļas II iedaļas 1. punktā attiecībā uz smalko sēklu muskata vīnogu šķirnēm, kuru vispārlietotais nosaukums ir “Muscat”, tika pievienoti vārdi “blancs” un “roses”, lai novērstu specifikācijas iepriekšējā redakcijā pieļautu neuzmanības kļūdu.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

2. Produktu veidi

Specifikācijas I nodaļas III iedaļā teksts tika grozīts, lai norādītu, ka pašreizējā specifikācijā minētie kontrolētie cilmes vietu nosaukumi vairs neattiecas tikai uz nedzirkstošajiem baltvīniem.

Ir konkrēti norādīti ar “Alsace grand cru” apzīmētie kontrolētie cilmes vietu nosaukumi, kuri attiecas uz nedzirkstošajiem baltvīniem un sarkanvīniem, proti, “Alsace grand cru Hengst”, “Alsace grand cru Kirchberg de Barr”).

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3. Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 1. punktā ir pievienota rindkopa ar atsauci uz datumiem, kuros Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta [Institut national de l'origine et de la qualité (INAO)] kompetentā valsts komiteja ir apstiprinājusi aizsargātā nosaukuma ģeogrāfisko apgabalu, kā arī ar norādi uz definīcijas sistēmu, 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, kurš nosaka specifikācijā iekļautā apgabala robežas. Ar šo norādi ģeogrāfiskais apgabals ir juridiski definēts.

Atsauces iekļaušana uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru atjaunina pašvaldību nosaukumu sarakstu. Tādējādi ir dzēstas Kientzheim un Sigolsheim pašvaldības, jo to teritorija ietilpst Kaysersberg Vignoble pašvaldībā.

Šie redakcionālie grozījumi neietekmē attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Tāpat 1. punkts ir papildināts ar šādiem teikumiem:

“Uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļvietnē.

Pašvaldībai, kuras teritorija ģeogrāfiskajā apgabalā iekļauta daļēji, iesniegta karte, kurā skaidri norādītas ģeogrāfiskā apgabala robežas.”

Šo grozījumu rezultātā ir jāgroza vienotā dokumenta 6. punkts.

4. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 2. punktā:

—	lai novērstu iepriekš pieļautu neuzmanības kļūdu, pirmajā rindkopā ir pievienota informācija “2006. gada 6. un 7. septembris”, kas atbilst datumam, kad kompetentā valsts komiteja ir apstiprinājusi zemesgabalu apgabalu;

—	otrās rindkopas redakcija ir grozīta, lai ņemtu vērā pašvaldību nosaukumu izmaiņas IV iedaļas 1. punktā;

—	tabulā ir atjaunināta informācija slejā “Pašvaldības”, lai tā atbilstu IV iedaļas 1. punktā minētajiem nosaukumiem.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

5. Tiešās apkaimes apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 3. punkts ir grozīts ar norādi uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, kas nosaka specifikācijā iekļautā apgabala robežas. Ar šo norādi ģeogrāfiskais apgabals ir juridiski definēts.

Atsauces iekļaušana uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru atjaunina pašvaldību nosaukumu sarakstu. Tādējādi Kaysersberg pašvaldības nosaukums ir dzēsts un ir pievienots Kaysersberg Vignoble pašvaldības nosaukums ar norādi, ka apgabalā ietilpst tikai tā pašvaldības daļa, kura pieder pie deleģētās pašvaldības Kaysersberg.

Šie redakcionālie grozījumi neietekmē tiešās apkaimes apgabala robežas.

Šo grozījumu rezultātā ir jāgroza vienotā dokumenta 9. punkts.

6. Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes

Specifikācijas I nodaļas V iedaļas 1. punktā tika pievienoti vārdu savienojumi: “ – baltvīniem: ” un “– sarkanvīniem: no vīnogu šķirnes “Pinot noir N””, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar izcelsmes norādi “Alsace grand cru”. Vīnogu šķirne “Pinot noir N” ir vienīgā šiem sarkanvīniem atļautā vīnogu šķirne. Tāpat tā ir vienīgā atļautā vīnogu šķirne, no kuras atļauts ražot sarkanvīnu ar cilmes vietas nosaukumu “Alsace”.

Lai novērstu specifikācijas iepriekšējā redakcijā pieļautu kļūdu, V iedaļas 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā un V iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā smalko sēklu muskata vīnogu šķirnēm tika pievienoti vārdi “blancs” un “roses”.

Šie grozījumi vienoto dokumentu nemaina.

7. Stādījumu biezība

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā tika pievienoti vārdu savienojumi “baltvīna ražošanai” un “sarkanvīna ražošanai”, lai tādējādi nošķirtu uz baltvīniem un sarkanvīniem attiecināmo stādījumu minimālo biezību. Šī biezība ir norādīta attiecībā uz nosaukumiem, kas atļauti lietošanai sarkanvīniem.

Šie papildinājumi vienoto dokumentu nemaina.

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā tika precizēts noteikumu, kas attiecas uz iespēju pielāgot biezību ar izaršanu, faktiskais piemērošanas sākumdatums: “no 2011. gada 25. oktobra”, kas aizstāj redakciju “no pašreizējās specifikācijas apstiprināšanas datuma”.

Šā grozījuma rezultātā jāgroza vienotā dokumenta 5. punkts.

8. Apgriešanas noteikumi

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā ir dzēsts baltvīniem piemērojamais noteikums par vīnstīgu pumpuru skaitu uz augsnes virsmas kvadrātmetru, kurš atkarībā no vīnogu šķirnes bija atšķirīgs, un ieviests kopīgs noteikums par 18 vīnstīgu pumpuriem uz vīnkoka.

Šī tendence ļauj saskaņot formulējumu Elzasas cilmes vietas specifikācijās un vienkāršot pārbaudes metodes.

Ir grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

Ir pievienots teikuma sākums “Baltvīniem”, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar izcelsmes norādi “Alsace grand cru”.

Ir pievienoti apgriešanas noteikumi sarkanvīniem, maksimālais vīnstīgu pumpuru skaits uz vīnkoka ir 14 vīnstīgu pumpuri. Tas ir mazāks nekā baltvīnu ražošanai atļautais pumpuru skaits. Šie noteikumi ļauj nodrošināt konsekvenci ar ražas iznākumu un kvalitatīvu vīnogu ieguvi.

Pēdējie minētie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

9. Režģa jeb špaleru izmantošana un lapotnes augstums

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā ir dzēsts arkas nesošās konstrukcijas stiepļu maksimālais augstums un ir grozīta atsietas lapotnes augstuma mērīšanas metode.

Šie grozījumi ļauj veģetācijas perioda laikā konstatēt, kā tiek ievērots lapotnes augstums, savukārt iepriekš bija noteikta obligāta prasība attiecībā uz konstrukciju.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

10. Zemesgabala maksimālā vidējā noslodze

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta d apakšpunktā ir samazināta zemesgabala maksimālās vidējās noslodzes vērtība baltvīniem no 10 000 kg līdz 8 500 kg uz hektāru, jo ir samazinājies ražas iznākums šiem vīniem.

Sarkanvīniem ir noteikta vērtība, kas nepārsniedz baltvīniem noteikto vērtību, un tas ir darīts ar nolūku saskaņot šo vīnu ražas iznākumu.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

11. Vīnogu gatavība un spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija

Specifikācijas I nodaļas VII iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā ir grozīta tabula, ņemot vērā to, ka valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar izcelsmes norādi “Alsace grand cru”.

Šiem ar “Alsace grand cru” apzīmētajiem sarkanvīniem tika noteikts minimālais cukura līmenis vīnogu novākšanas brīdī un to spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija.

Šīs norādes vienoto dokumentu neietekmē.

Baltvīniem minimālais cukura daudzums vīnogām tika palielināts no 2 vai 3 gramiem uz litru nenorūgušas vīnogu misas, lai ievērotu tādu pašu spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas vērtību amplitūdu – 1 tilp. % –, kas bija norādīta specifikācijas iepriekšējā redakcijā. Aizsardzības un pārvaldības struktūra aprēķinos par cukura gramu pārveidošanos spirtā izvēlējusies izmantot vērtību 17 grami cukura uz 1 tilp. % baltvīniem, lai gan specifikācijas sākotnējā redakcijā bija norādīts, ka tā izmanto vērtību 16,83. Izstrādājot specifikācijas pirmo redakciju, Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta kompetentā valsts komiteja ieteica vērtību 17.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

12. Ražas iznākums

Specifikācijas I nodaļas VIII iedaļas 1. un 2. punktā ir samazināts ražas iznākums, kā arī sasniedzamais ražas iznākums, un tas baltvīniem un baltvīniem ar norādi “Vendanges tardives” [vēlīnā raža] ļauj nodrošināt labāku kvalitātes kontroli, saskaņoti ar Elzasas reģiona nosaukumu struktūras hierarhiju.

Vienotā dokumenta 5. punkts ir grozīts attiecībā uz maksimālo ražas iznākumu (sasniedzamo ražas iznākumu).

Vīniem bez norādes ir pievienots “baltvīni”, jo valsts līmenī tika izskatīts atzīšanas pieprasījums attiecībā uz dažiem nedzirkstošajiem sarkanvīniem ar izcelsmes norādi “Alsace grand cru”.

Sarkanvīniem ražas iznākums un sasniedzamais ražas iznākums ir noteikti saskaņoti ar Elzasas reģiona nosaukumu struktūras hierarhiju, kurā grand cru nosaukumiem atbilst zemākās vērtības.

Šie pēdējie grozījumi vienoto dokumentu negroza.

13. Malolaktiskā fermentācija, fermentējamo cukuru saturs sarkanvīniem

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā ir precizēts, ka sarkanvīniem tiek veikta malolaktiskā fermentācija.

Lai nodrošinātu šo noteikumu kontroli, tika noteikts, ka fasēšanas stadijā ābolskābes saturs nepārsniedz 0,4 gramus litrā.

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs pēc fermentācijas nepārsniedz 2 gramus litrā.

Vienotais dokuments nav grozīts.

14. Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšanas aizliegums sarkanvīniem

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā ir precizēts, ka sarkanvīniem nav pieļaujama bagātināšana. Šie ierobežojumi attiecībā uz vīndarību ir saskaņā ar vīnogu ieguves zemesgabalu parametriem, stādījumu minimālo biezību, apgriešanas noteikumiem un ražas iznākuma zemajām vērtībām.

Vienotais dokuments nav grozīts.

15. Vīna darītavas vinifikācijas jauda

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta g) apakšpunktā ir samazināts vīna darītavas vinifikācijas jaudas aprēķināšanas koeficients.

Attiecībai starp iepriekšējās ražas lielumu un vīna darītavas jaudu vairs nav jābūt tik lielai.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

16. Sarkanvīnu kopšanas beigu datums un datums, no kura vīnus var laist tirgū tiešam patēriņam

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 2. punktā ir noteikts minimālais sarkanvīnu kopšanas ilgums – līdz tā gada 1. oktobrim, kas seko ražas novākšanas gadam. Vīniem, kas izgatavoti no šajā reģionā audzētām “Pinot noir N” šķirnes vīnogām, minimālais kopšanas ilgums ir nepieciešams, lai pilnībā izpaustos tiem raksturīgās īpašības.

I nodaļas IX iedaļas 5. punkta a) apakšpunktā ir norādīts, ka, noslēdzoties kopšanas posmam, sarkanvīnus var laist tirgū tiešajam patēriņam ne agrāk kā ražas gadam sekojošā gada 1. oktobrī.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

17. Safasēta vīna partiju kontrole

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 3. punkta b) apakšpunktā ir dzēsts noteikums attiecībā uz parauga pudeļu glabāšanu safasēta vīna partiju kontroles vajadzībām.

Šis noteikums ir kontroles nodrošināšanas pasākums, kas ir pārnests ierakstīšanai kontroles plānā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

18. Fasētu vīnu uzglabāšana

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 4. punktā ir precizēti fasētu vīnu uzglabāšanas vietas raksturlielumi.

Tas ļauj uzņēmējiem labāk izprast šos noteikumus un atvieglo to kontroli.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

19. Saikni ar ģeogrāfisko apgabalu veidojošie cilvēkfaktori

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 1. punkta b) apakšpunkta redakcija ir grozīta, lai ņemtu vērā to, ka cilmes vietas nosaukumi “Alsace grand cru Hengst” un “Alsace grand cru Kirchberg de Barr” atzīti lietošanai nedzirkstošajiem sarkanvīniem:

—

kontrolētam cilmes vietas nosaukumam “Alsace grand cru Hengst” ir pievienota šāda informācija: atzīšana sarkanvīniem 2022. gadā, ir atļauta vienīgi vīnogu šķirne “Pinot noir N”, sarkanvīna ražošanai stādījumu minimālā biezība ir 5 500 vīnkoku uz hektāru platības, vīniem nedrīkst tikt veikta nekāda bagātināšana, vīnu minimālais kopšanas ilgums ir 10 mēneši;

—

kontrolētam cilmes vietas nosaukumam “Alsace grand cru Kircberg de Barr” ir pievienota šāda informācija: atzīšana sarkanvīniem 2022. gadā, ir atļauta vienīgi vīnogu šķirne “Pinot noir N”, sarkanvīna ražošanai stādījumu minimālā biezība ir 5 000 vīnkoku uz hektāru platības, vīniem nedrīkst tikt veikta nekāda bagātināšana, vīnu minimālais kopšanas ilgums ir 10 mēneši.

X iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā ir dzēsta informācija par to, ka šo divu cilmes vietas nosaukumu atzīšana attiecas uz balto vīnogu šķirnēm, savukārt vārds “baltvīniem” pievienots, kad tas ir nepieciešams teksta izpratnei.

Šie grozījumi vienoto dokumentu nemaina.

Lai novērstu specifikācijas iepriekšējā redakcijā pieļautu neuzmanības kļūdu, smalko sēklu muskata vīnogu šķirņu nosaukumos tika pievienoti vārdi “blancs” un “roses”. Šie papildinājumi vienoto dokumentu neietekmē. Šie papildinājumi vienoto dokumentu neietekmē.

20. Vīna vai vīnu apraksts

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 2. punktā ir pievienots baltvīnu vizuālā izskata apraksts, un tas darīts ar nolūku tos labāk raksturot.

Attiecībā uz diviem pirmajiem aprakstītajiem vīna veidiem: “Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat zeltaini dzeltenai.”

Attiecībā uz diviem pēdējiem aprakstītajiem vīna veidiem: “Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat dzintaraini dzeltenai.”

Ir grozīts vienotā dokumenta 4. punkts.

Cilmes vietas nosaukumiem “Alsace grand cru Hengst” un “Alsace grand cru Kirchberg de Barr” ir pievienots sarkanvīnu galveno organoleptisko īpašību apraksts.

Ar šiem aprakstiem vienoto dokumentu negroza.

21. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 3. punktā attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru Hengst” teksts par saikni ar ģeogrāfisko apgabalu un vīnu īpašībām, ko var attiecināt arī uz šā nosaukuma sarkanvīniem, ir papildināts ar informāciju, kas raksturīga sarkanvīniem.

Vienotais dokuments nav grozīts.

22. Pārejas pasākumi

Specifikācijas I nodaļas XI iedaļas 2. punktā konsekvencei ar grozījumiem I nodaļas VI iedaļā ir dzēsts nesošās konstrukcijas stiepļu augstums un ir samazināts maksimālais vīnstīgu pumpuru skaits uz vienu vīnkoku.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

23. Marķējumā iekļaujamā obligātā norāde par cukura saturu un cita papildinformācija par baltvīniem

Specifikācijas I nodaļas XII iedaļas 2. punkta d) apakšpunktā ir iekļauts jauns teksts, ar kuru patlaban brīvprātīgā norāde par cukuru saturu padarīta par obligātu, kā tas ir paredzēts Regulā (ES) 2019/33.

Šī norāde sniedz patērētājam lielāku skaidrību par vīna veidu.

Šis jaunais noteikums neattiecas uz vīniem ar tradicionālajām norādēm “Vendanges tardives” [vēlīnā raža] un “Sélection de grains nobles” [dižciltīgu vīnogu izlase].

Ir papildināts vienotā dokumenta 9. punkts.

XII iedaļas 2. punkta sākotnējais d apakšpunkts kļūst par e) apakšpunktu.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

24. Iepriekšēja deklarācija par zemesgabala izmantošanu

Specifikācijas II nodaļas I iedaļas 1. punktā ir pievienots precizējums noteikumiem attiecībā uz iepriekšēju deklarāciju par zemesgabala izmantošanu, ko uzņēmējs iesniedz cilmes nosaukuma “Alsace grand cru” aizsardzības un pārvaldības struktūrai gadījumā, ja tas atsakās no šā nosaukuma vīna ražošanas.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Alsace grand cru Steinert

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Šie vīni ir nedzirkstošie baltvīni.

Vīnu spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer Rs” un “Pinot gris G” ir 12,5 %, bet citām vīnogu šķirnēm – 11 %. Vīnu spirta kopējā tilpumkoncentrācija pēc bagātināšanas nepārsniedz15 % vīniem, kas iegūti no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer B” un “Pinot gris G”, un 14 % vīniem, kas iegūti no citām vīnogu šķirnēm.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Baltvīni ir piemēroti ilgstošai uzglabāšanai, tiem raksturīgs izteikts svaigums, ko tiem piešķir vīnskābes dominance apvienojumā ar vīnogu labu gatavības pakāpi. Cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar vispārlietotajiem nosaukumiem, ja vīns ir izgatavots vienīgi no tām vīnogu šķirnēm, kuras ar attiecīgo nosaukumu var apzīmēt. Tie ir pilnmiesīgi, sarežģīti, ļoti aromātiski, ar daudzveidīgām niansēm. Vīniem piemīt ilga pēcgarša, laika gaitā tie kļūst sarežģītāki.

Pastāv divi to galvenie veidi: sausi vīni ar mineralitātes notīm un aromātiski, pilnmiesīgi, bagātīgi vīni ar augļu notīm. Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat zeltaini dzeltenai.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Ar norādi “Vendanges Tardives” [vēlīnā raža] papildināts nosaukums

ĪSS APRAKSTS

Vīniem no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer Rs” un “Pinot gris G” spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 16 %, bet no citām vīnogu šķirnēm iegūtajiem vīniem — 14,5 %.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vīniem ar norādi “Vendanges Tardives” bieži piemīt ļoti eksotiski aromāti, ogu ievārījuma notis ar svaiguma notīm noslēgumā. Tie ir visai piesātināti, ar ļoti noturīgiem aromātiem. Šiem vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat dzintaraini dzeltenai.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Nosaukumu papildina “Sélection de grains nobles” [dižciltīgu vīnogu izlase]

ĪSS APRAKSTS

Vīniem no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer Rs” un “Pinot gris G” spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 18,2 %, bet no citām vīnogu šķirnēm iegūtajiem vīniem — 16,4 %.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vīni ar norādi “sélection de grains nobles” ir piesātinātāki, spēcīgāki, tiem bieži piemīt marmelādes notis. Tiem ir piesātināta garšas buķete un ļoti noturīgi aromāti. Šiem vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat dzintaraini dzeltenai.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Vīnogulāju kopšanas veidi: stādījumu biezība

Audzēšanas metode

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku uz hektāru platības.

Vīnkoku rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2 metrus.

Vīnkoku rindstarpu platums ir ne mazāks par 0,75 metriem un ne lielāks par 1,50 metriem.

Sākot no 2011. gada 25. oktobra, rindstarpu platums, ko iegūst, zemesgabalā izarot vīnkoku rindas, nedrīkst pārsniegt 3 metrus.

2. Vīnogulāju kopšanas veidi: apgriešanas noteikumi

Audzēšanas metode

Ja vīnogulāji veidoti pēc Gijo [Guyot] metodes vienpleca vai divplecu formā, tad uz katra vīnkoka atstāj ne vairāk par 18 vīnstīgu pumpuriem.

3. Ražas novākšana

Audzēšanas metode

Vīni ir gatavoti no vīnogām, kuras novāktas ar rokām.

4. Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšana

Īpašā vīndarības metode

Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšana nedrīkst pārsniegt:

0,5 tilp. % vīniem, kas iegūti no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer B” un “Pinot gris G”,

1,5 tilp. % vīniem, kas iegūti no citām vīnogu šķirnēm.

Vīniem, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “vendanges tardives” vai “sélection de grains nobles”, nav pieļaujama nekāda bagātināšana.

5. Ražošana

Vīnu gatavošanā piemērojamais ierobežojums

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta.

6. Vīna kopšana

Īpašā vīndarības metode

Vīnus kopj vismaz līdz tā gada 1. jūnijam, kas seko ražas novākšanas gadam.

Vīnus, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “vendanges tardives” vai “sélection de grains nobles”, kopj vismaz līdz ražas novākšanas gadam sekojošā otrā gada 1. jūnijam.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. Nosaukumu papildina vai nepapildina “vendanges tardives”

60 hektolitri no hektāra

2. Nosaukumu papildina “sélection de grains nobles”

48 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija, vīna gatavošana un kopšana tiek nodrošināta šādu pašvaldību teritorijā, pamatojoties uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru:

—

Augšreinas departaments — šādu pašvaldību teritorija pilnībā: Ammerschwihr, Beblenheim, Bennwihr, Bergheim, Bergholtz, Eguisheim, Gueberschwihr, Guebwiller, Hattstatt, Hunawihr, Ingersheim, Katzenthal, Mittelwihr, Niedermorschwihr, Orschwihr, Pfaffenheim, Ribeauvillé, Riquewihr, Rodern, Rouffach, Saint-Hippolyte, Soultzmatt, Thann, Turckheim, Vieux-Thann, Voegtlinshoffen, Westhalten, Wettolsheim, Wintzenheim, Wuenheim, Zellenberg.

Apgabalā daļēji ietilpst Kaysersberg Vignoble pašvaldība, konkrētāk, tikai deleģēto pašvaldību Kientzheim un Sigolsheim teritorija.

—	Lejasreinas departaments: Andlau, Barr, Bergbieten, Blienschwiller, Dahlenheim, Dambach-la-Ville, Eichhoffen, Kintzheim, Marlenheim, Mittelbergheim, Molsheim, Nothalten, Scharrachbergheim-Irmstett, Wolxheim.

Pašvaldībai, kuras teritorija ģeogrāfiskajā apgabalā iekļauta daļēji, iesniegta karte, kurā skaidri norādītas ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļvietnē.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Gewurztraminer Rs”

“Muscat Ottonel B” - “Muscat”, “Moscato”

smalko sēklu muskata vīnogu šķirnes “Blancs B” - “Muscat”, “Moscato”

smalko sēklu muskata vīnogu šķirnes “Roses Rs” - “Muscat”, “Moscato”

“Pinot gris G”

“Riesling B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ņemot vērā labvēlīgo klimatu, kas raksturīgs Elzasas vīndārziem, ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru Steinert ” apzīmētie vīni top vienā no labākajām atrašanās vietām. Elzasas gleznainajā ainavā izvietotie vīndarzi ļauj iegūt izteiksmīgus vīnus ar īpatnēju raksturu un unikālu īpašību kopumu.

Apvienojumā ar mezoklimatu, kam ir nosliece uz sausumu, šis faktoru kopums rada spēcīgus, tīrus un pilnmiesīgus vīnus ar vidēji izteiktu skābumu. Aromātā jūtamas galvenokārt augļu un ziedu notis ar garšvielu un mentola notīm.

Izcilie klimatiskie apstākļi sezonas beigās, kas ir labvēlīgi koncentrācijai uz celmiem un dižciltīgās puves attīstībai, ļauj ražot vīnus, kas iegūti no pārgatavojušos vīnogu ražas.

Specifikācijā paredzētā kopšana ļauj šiem vīniem uzlaboties.

Pieņemot stingrus ražošanas noteikumus, piemēram, par lielas lapotnes virsmas saglabāšanu un ražas novākšanu ar rokām, Elzasas reģiona vīnkopji nemainīgi uztur šiem vīniem piemītošo raksturu (šie vīni ir plaši atzīti gan savas sarežģītības dēļ, gan tamdēļ, ka ir piemēroti ilgai glabāšanai).

Tie pieder pie šī reģiona augstākās kategorijas vīniem. Šie vīni ir augstāk novērtēti nekā vīni ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Alsace”.

Jau 1958. gada tapušajā Médard Barth darbā “Der Rebbau des Elsass und die Absatzgebieten seiner Weine” ir minēta saikne starp šo reģionu un Muri abatiju, kas kopš 1058. gada ir saistīta ar Hābsburgu dinastiju.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai, gatavošanai un kopšanai, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—

Augšreinas departaments — šādu pašvaldību teritorija pilnībā: Bergholtz-Zell, Berrwiller, Buhl, Cernay, Colmar, Gundolsheim, Hartmanswiller, Herrlisheim, Houssen, Husseren-les-Châteaux, Jungholtz, Leimbach, Obermorschwihr, Osenbach, Ostheim, Rorschwihr, Soultz, Steinbach, Uffholtz, Walbach, Wattwiller, Wihr-au-Val, Zimmerbach.

Apgabalā daļēji ietilpst Kaysersberg Vignoble pašvaldība, konkrētāk, tikai deleģētās pašvaldības Kaysersberg teritorija.

—

Lejasreinas departaments: Albé, Avolsheim, Balbronn, Bernardswiller, Bernardvillé, Bischoffsheim, Boersch, Bourgheim, Châtenois, Cleebourg, Dachstein, Dangolsheim, Dieffenthal, Dorlisheim, Epfig, Ergersheim, Ernolsheim- Bruche, Fessenheim-le-Bas, Flexbourg, Furdenheim, Gertwiller, Gimbrett-Berstett, Goxwiller, Heiligenstein, Itterswiller, Kienheim, Kirchheim, Kuttolsheim, Mittelhausen, Mutzig, Nordheim, Oberhoffen-les-Wissenbourg, Obernai, Odratzheim, Orschwiller, Osthoffen, Ottrott, Petersbach, Reichsfeld, Riedseltz, Rosenwiller, Rosheim, Rott, Saint-Nabor, Saint-Pierre, Scherwiller, Seebach, Soultz-les-Bains, Steinseltz, Stotzheim, Strasbourg, Traenheim, Villé, Wangen, Westhoffen, Wissembourg, Zellwiller.

Iepildīšana apgabalā

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Iepildīšana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Kopš 1972. gada 5. jūlija lēmuma stāšanās spēkā Lejasreinas un Augšreinas departamentu vīni ir obligāti jāpilda “Vin du Rhin” flautas veida pudelēs, kas aprakstītas 1955. gada dekrētā.

Ražas gada norādīšana

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ražas gads kopā ar cilmes vietas nosaukumu ir jānorāda ražas un uzglabāšanas deklarācijās, pavaddokumentos, reklāmās, prospektos, uz etiķetēm, rēķinos, uz dažādu veidu taras.

Vispārlietotais nosaukums

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar vispārlietotajiem nosaukumiem ar nosacījumu, ja vīns ir izgatavots vienīgi no tām vīnogu šķirnēm, kuras var apzīmēt ar attiecīgo nosaukumu.

Ir aizliegts izmantot divus vai vairākus vispārlietotos nosaukumus uz vienas un tās pašas etiķetes.

Ir šādi vispārlietotie nosaukumi:

“Gewurztraminer”;

“Muscat”;

“Muscat Ottonel”;

“Pinot gris”;

“Riesling”.

Tradicionālās norādes “Vendanges tardives” un “Sélection de grains nobles”

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Vīniem, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “Vendanges tardives” vai “Sélection de grains nobles”, obligāti ir jāiekļauj:

—	ražas gada norāde;

—	viens no vispārlietotajiem nosaukumiem.

Norāde par cukuru saturu

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Baltvīnus, kurus saskaņā ar šo specifikāciju apzīmē ar kādu no 51 kontrolēta cilmes vietas “Alsace Grand Cru – lieu-dit” nosaukuma, izņemot vīnus ar norādēm “Vendanges tardives” un “Sélection de grains nobles”, drīkst publiski piedāvāt, nosūtīt, laist tirdzniecībā vai tirgot vienīgi tad, ja reklāmās, prospektos, uz etiķetēm, rēķinos un uz dažādu veidu taras ar labi pamanāmām rakstzīmēm ir dota Eiropas regulējumā paredzētā norāde par cukuru saturu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-4cec3ff9-abd4-4253-a1db-245ddd809faa

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

3.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 379/29

(2022/C 379/11)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Alsace grand cru Zotzenberg”

PDO-FR-A0916-AM02

Paziņojuma datums: 20.7.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Papildu norāde

Vispārlietoto nosaukumu “Sylvaner” pievieno, lai novērstu specifikācijas pirmajā redakcijā pieļautu neuzmanības kļūdu. Šīs pirmās redakcijas I nodaļas X iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā precizēts, ka šo atļauto šķirņu vīni “var tikt raudzēti un tirgoti ar to attiecīgo nosaukumu”, taču atbilstošais vispārlietotais nosaukums nebija ierakstīts iespējamo vispārlietoto nosaukumu sarakstā. Ar valsts lēmumu, kas pieņemts pirms pirmās specifikācijas apstiprināšanas, šķirne “Sylvaner B” tika pievienota tām šķirnēm, no kurām atļauts ražot vīnus ar cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru Zotzenberg”, ņemot vērā vietējās paražas un šo vīnu atpazīstamību.

Šā grozījuma rezultātā ir jāgroza vienotā dokumenta 9. punkts.

Šie divi pēdējie grozījumi nekādus grozījumus vienotajā dokumentā neietver.

2. Produkta veidi

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3. Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 1. punktā ir pievienota rindkopa ar atsauci uz datumiem, kuros Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta [Institut national de l'origine et de la qualité (INAO)] kompetentā valsts komiteja ir apstiprinājusi aizsargātā nosaukuma ģeogrāfisko apgabalu, kā arī ar norādi uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, kurš nosaka specifikācijā iekļautā apgabala robežas. Ar šo norādi ģeogrāfiskais apgabals ir juridiski definēts.

Tāpat apstiprināšanas datumi ir pievienoti oficiālajā tekstā, kurā definēts cilmes vietas nosaukums.

Šie redakcionālie grozījumi neietekmē attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Tāpat 1. punkts ir papildināts ar šādiem teikumiem:

“Uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļvietnē.

Pašvaldībai, kuras teritorija ģeogrāfiskajā apgabalā iekļauta daļēji, iesniegta karte, kurā skaidri norādītas ģeogrāfiskā apgabala robežas.”

Šā grozījuma rezultātā ir jāgroza vienotā dokumenta 6. punkts.

4. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 2. punktā:

—	lai novērstu iepriekš pieļautu neuzmanības kļūdu, pirmajā rindkopā ir pievienota informācija “2006. gada 6. un 7. septembris”, kas atbilst datumam, kad kompetentā valsts komiteja ir apstiprinājusi zemesgabalu apgabalu;

—	otrās rindkopas redakcija ir grozīta, lai ņemtu vērā pašvaldību nosaukumu izmaiņas IV iedaļas 1. punktā;

—	tabulā ir atjaunināta informācija slejā “Pašvaldības”, lai tā atbilstu IV iedaļas 1. punktā minētajiem nosaukumiem.

—	Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

5. Tiešās apkaimes apgabals

Šie redakcionālie grozījumi neietekmē tiešās apkaimes apgabala robežas.

Šā grozījuma rezultātā ir jāgroza vienotā dokumenta 9. punkts.

6. Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes

Šie grozījumi vienoto dokumentu nemaina.

7. Stādījumu biezība

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punktā tika pievienoti vārdu savienojumi: “baltvīna ražošanai” un “sarkanvīna ražošanai”, lai tādējādi nošķirtu uz baltvīniem un sarkanvīniem attiecināmo stādījumu minimālo biezību. Šī biezība ir norādīta attiecībā uz nosaukumiem, kas atļauti lietošanai sarkanvīniem.

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā tika precizēts datums, kurā faktiski sāk piemērot noteikumu, kas attiecas uz iespēju pielāgot biezību ar izaršanu: “no 2011. gada 25. oktobra” aizstāj redakciju “no pašreizējās specifikācijas apstiprināšanas datuma”.

Šā grozījuma rezultātā jāgroza vienotā dokumenta 5. punkts.

8. Apgriešanas noteikumi

Šī tendence ļauj saskaņot formulējumu Elzasas cilmes vietas specifikācijās un vienkāršot pārbaudes metodes.

Ir grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

Šie pēdējie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

9. Režģa jeb špaleru izmantošana un lapotnes augstums

Šie grozījumi ļauj veģetācijas perioda laikā konstatēt, kā tiek ievērots lapotnes augstums, savukārt iepriekš bija noteikta obligāta prasība attiecībā uz konstrukciju.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

10. Zemesgabala maksimālā vidējā noslodze

Sarkanvīniem ir noteikta vērtība, kas nepārsniedz baltvīniem noteikto vērtību, un tas ir darīts ar nolūku saskaņot šo vīnu ražas iznākumu.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

11. Vīnogu gatavība

Šiem ar “Alsace grand cru” apzīmētajiem sarkanvīniem tika noteikts minimālais cukura līmenis vīnogu novākšanas brīdī un to spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija.

Šīs norādes vienoto dokumentu neietekmē.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

12. Ražas iznākums

Sarkanvīniem ražas iznākums un sasniedzamais ražas iznākums ir noteikti saskaņoti ar Elzasas reģiona nosaukumu struktūras hierarhiju, kurā grand cru nosaukumiem atbilst zemākās vērtības.

Vienotā dokumenta 5. punkts ir grozīts attiecībā uz maksimālo ražas iznākumu (sasniedzamo ražas iznākumu).

13. Malolaktiskā fermentācija, fermentējamo cukuru saturs

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā ir precizēts, ka sarkanvīniem tiek veikta malolaktiskā fermentācija.

Lai nodrošinātu šo noteikumu kontroli, tika noteikts, ka fasēšanas stadijā ābolskābes saturs nepārsniedz 0,4 gramus litrā.

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs pēc fermentācijas nepārsniedz 2 gramus litrā.

Vienotais dokuments nav grozīts.

14. Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšanas aizliegums sarkanvīniem

Vienotais dokuments nav grozīts.

15. Vīna darītavas vinifikācijas jauda

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta g) apakšpunktā ir samazināts vīna darītavas vinifikācijas jaudas aprēķināšanas koeficients.

Attiecībai starp iepriekšējās ražas lielumu un vīna darītavas jaudu vairs nav jābūt tik lielai.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

16. Sarkanvīnu kopšanas beigu datums un datums, no kura vīnus var laist tirgū tiešam patēriņam

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 2. punktā ir noteikts minimālais sarkanvīnu kopšanas ilgums – līdz tā gada 1. oktobrim, kas seko ražas novākšanas gadam. Vīniem, kas izgatavoti no šajā apgabalā audzētām “Pinot noir N” vīnogām, minimālais laika periods ir nepieciešams, lai pilnībā izpaustos tiem raksturīgās īpašības.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

17. Safasēta vīna partiju kontrole

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 3. punkta b) apakšpunktā ir dzēsts noteikums attiecībā uz parauga pudeļu glabāšanu safasēta vīna partiju kontroles vajadzībām.

Šis noteikums ir kontroles nodrošināšanas pasākums, kas ir pārnests ierakstīšanai kontroles plānā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

18. Fasētu vīnu uzglabāšana

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 4. punktā ir precizēti fasētu vīnu uzglabāšanas vietas raksturlielumi.

Tas ļauj uzņēmējiem labāk izprast šos noteikumus un atvieglo to kontroli.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

19. Saikni ar ģeogrāfisko apgabalu veidojošie cilvēkfaktori

—

Šie grozījumi vienoto dokumentu nemaina.

Lai novērstu specifikācijas iepriekšējā redakcijā pieļautu neuzmanības kļūdu, X iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā smalko sēklu muskata vīnogu šķirnēm tika pievienoti vārdi “blancs” un “roses”. Šie papildinājumi vienoto dokumentu neietekmē.

20. Vīna vai vīnu apraksts

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 2. punktā ir pievienots baltvīnu vizuālā izskata apraksts, un tas darīts ar nolūku tos labāk raksturot.

Attiecībā uz diviem pirmajiem aprakstītajiem vīna veidiem: “Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat zeltaini dzeltenai.”

Attiecībā uz diviem pēdējiem aprakstītajiem vīna veidiem: “Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat dzintaraini dzeltenai.”

Ir grozīts vienotā dokumenta 4. punkts.

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 2. punktā cilmes vietas nosaukumiem “Alsace grand cru Hengst” un “Alsace grand cru Kirchberg de Barr” ir pievienots sarkanvīnu galveno organoleptisko īpašību apraksts.

Šie papildinājumi vienoto dokumentu nemaina.

21. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 3. punktā cilmes vietas nosaukumam “Alsace grand cru Hengst” ir pievienots šāds teikums: “Šī merģeļa kaļķakmens augsne apvienojumā ar unikālu mikroklimatu ļauj panākt nevainojamu gatavību vīnogām, no kurām ražo sarkanvīnus, kuri izceļas ar zīdainiem tanīniem.”

Šis elements papildina iepriekš doto informāciju par saikni starp ģeogrāfisko apgabalu un vīnu īpašībām, ko var attiecināt arī uz šā nosaukuma sarkanvīniem.

Šis papildinājums vienoto dokumentu nemaina.

22. Pārejas pasākumi

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

23. Marķējumā iekļaujamā obligātā norāde par cukura saturu un cita papildinformācija par baltvīniem

Šī norāde sniedz patērētājam lielāku skaidrību par vīna veidu.

Šis jaunais noteikums neattiecas uz vīniem ar tradicionālajām norādēm “Vendanges tardives” [vēlīnā raža] un “Sélection de grains nobles” [dižciltīgu vīnogu izlase].

Ir papildināts vienotā dokumenta 9. punkts.

XII iedaļas 2. punkta sākotnējais d apakšpunkts kļūst par e) apakšpunktu.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

24. Iepriekšēja deklarācija par zemesgabala izmantošanu

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

25. Tradicionālās norādes “vendanges tardives” un “sélection de grains nobles” un vispārlietotais nosaukums

Vienotā dokumenta 9. iedaļā “Papildu nosacījumi” veikti turpmāk uzskaitītie grozījumi.

—

Iedaļa “Vispārlietotais nosaukums” ir grozīta, lai ņemtu vērā vispārlietotā nosaukuma “Sylvaner” pievienošanu un tādu vispārlietoto nosaukumu dzēšanu, kuri attiecas uz muskata vīnogu šķirnēm, kas nav atļautas cilmes nosaukumam “Alsace grand cru Zotzenberg”. Ar šo dzēšanu labo specifikācijas iepriekšējā redakcijā pieļautu pārrakstīšanās kļūdu.

—	Iedaļa “Tradicionālās norādes” ir grozīta, lai precizētu vispārlietotos nosaukumus, kuriem atļauts izmantot norādes “vendanges tardives” un “sélection de grains nobles” , jo iedaļai “Vispārlietotais nosaukums” ir pievienots nosaukums “Sylvaner”.

Vīnogu šķirni “Sylvaner B” nav atļauts izmantot tādu vīnu ražošanai, kuriem tiek izmantotas tradicionālās norādes.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Alsace grand cru Zotzenberg

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. VĪNA VAI VĪNU APRAKSTS

ĪSS APRAKSTS

Šie vīni ir nedzirkstošie baltvīni.

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīniem no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer Rs” un “Pinot gris G” ir 12,5 %, bet no citām vīnogu šķirnēm iegūtajiem vīniem– 11 %. Spirta kopējā tilpumkoncentrācija pēc bagātināšanas nepārsniedz 15 % vīniem, kas iegūti no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer B” un “Pinot gris G”, un 14 % vīniem, kas iegūti no citām vīnogu šķirnēm.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Baltvīni ir piemēroti ilgstošai uzglabāšanai, tiem raksturīgs izteikts svaigums, ko tiem piešķir vīnskābes dominance apvienojumā ar vīnogu labu gatavības pakāpi. Cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar vispārlietotajiem nosaukumiem, ja vīns ir izgatavots vienīgi no tām vīnogu šķirnēm, kuras var apzīmēt ar attiecīgo nosaukumu. Tie ir pilnmiesīgi, sarežģīti, ļoti aromātiski, ar daudzveidīgām niansēm. Vīniem piemīt ilga pēcgarša, laika gaitā tie kļūst sarežģītāki. Pastāv divi to galvenie veidi: sausi vīni ar mineralitātes notīm un aromātiski, pilnmiesīgi, bagātīgi vīni ar augļu notīm. Šo divu veidu vīniem ir izteikta krāsa, līdz pat zeltaini dzeltenai.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Ar norādi “Vendanges Tardives” [vēlīnā raža] papildināts nosaukums

ĪSS APRAKSTS

Vīniem no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer Rs” un “Pinot gris G” spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 16 %, bet no citām vīnogu šķirnēm iegūtajiem vīniem — 14,5 %.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Nosaukumu papildina “Sélection de grains nobles” [dižciltīgu vīnogu izlase]

ĪSS APRAKSTS

Vīniem no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer Rs” un “Pinot gris G” spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 18,2 %, bet no citām vīnogu šķirnēm iegūtajiem vīniem — 16,4 %.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas Kopienas tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Vīnogulāju kopšanas veidi: stādījumu biezība

Audzēšanas metode

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku uz hektāru platības.

Vīnkoku rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2 metrus.

Vīnkoku rindstarpu platums ir ne mazāks par 0,75 metriem un ne lielāks par 1,50 metriem.

Sākot no 2011. gada 25. oktobra, rindstarpu platums, ko iegūst, zemesgabalā izarot vīnkoku rindas, nedrīkst pārsniegt 3 metrus.

2. Vīnogulāju kopšanas veidi: apgriešanas noteikumi

Audzēšanas metode

Ja vīnogulāji veidoti pēc Gijo [Guyot] metodes vienpleca vai divplecu formā, tad uz katra vīnkoka atstāj ne vairāk par 18 vīnstīgu pumpuriem.

3. Ražas novākšana

Audzēšanas metode

Vīni ir gatavoti no vīnogām, kuras novāktas ar rokām.

4. Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšana

Īpašā vīndarības metode

Spirta dabiskās minimālās tilpumkoncentrācijas palielināšana vīnos, kas iegūti no vīnogu šķirnēm “Gewurztraminer B” un “Pinot gris G”, nedrīkst pārsniegt 0,5 %, bet vīnos, kas iegūti no citām vīnogu šķirnēm, tā nedrīkst pārsniegt 1,5 %.

Vīniem, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “vendanges tardives” vai “sélection de grains nobles”, nav pieļaujama nekāda bagātināšana.

5. Ražošana

Vīnu gatavošanā piemērojamais ierobežojums

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta.

6. Vīna kopšana

Īpašā vīndarības metode

Vīnus kopj vismaz līdz tā gada 1. jūnijam, kas seko ražas novākšanas gadam.

Vīnus, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “vendanges tardives” vai “sélection de grains nobles”, kopj vismaz līdz ražas novākšanas gadam sekojošā otrā gada 1. jūnijam.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	Nosaukumu papildina vai nepapildina “vendanges tardives” 60 hektolitri no hektāra

2.	Nosaukumu papildina “Sélection de grains nobles” 48 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

—

Apgabalā daļēji ietilpst Kaysersberg Vignoble pašvaldība, konkrētāk, tikai deleģēto pašvaldību Kientzheim un Sigolsheim teritorija.

—

Lejasreinas departaments: Andlau, Barr, Bergbieten, Blienschwiller, Dahlenheim, Dambach-la-Ville, Eichhoffen, Kintzheim, Marlenheim, Mittelbergheim, Molsheim, Nothalten, Scharrachbergheim-Irmstett, Wolxheim.

Pašvaldībai, kuras teritorija ģeogrāfiskajā apgabalā iekļauta daļēji, iesniegta karte, kurā skaidri norādītas ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļvietnē.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Gewurztraminer Rs”

“Pinot gris G”

“Riesling B”

“Sylvaner B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ņemot vērā labvēlīgo klimatu, kas raksturīgs Elzasas vīndārziem, ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Alsace grand cru Zotzenberg” apzīmētie vīni top vienā no labākajām atrašanās vietām. Elzasas gleznainajā ainavā izvietotie vīndarzi ļauj iegūt izteiksmīgus vīnus ar īpatnēju raksturu un unikālu īpašību kopumu.

Blīvie māli augsnē ļauj ražot pilnmiesīgus un bagātīgus vīnus ar elegantu sāļumu un izsmalcinātu aromātu.

Specifikācijā paredzētā kopšana ļauj šiem vīniem uzlaboties.

Tie pieder pie šī reģiona augstākās kategorijas vīniem. Šie vīni ir augstāk novērtēti nekā vīni ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Alsace”.

Šī mūsdienās atzītā vieta ir aprakstīta jau 1958. gada tapušajā Médard Barth darbā “Der Rebbau des Elsass und die Absatzgebieten seiner Weine”.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

—

Apgabalā daļēji ietilpst Kaysersberg Vignoble pašvaldība, konkrētāk, tikai deleģētās pašvaldības Kaysersberg teritorija.

—

Iepildīšana apgabalā

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Iepildīšana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Vīnus iepilda “Vin du Rhin” tipa pudelēs, kas atbilst 1955. gada 20. maija dekrēta Nr. 55-673, 1959. gada 13. maija lēmuma un 1963. gada 19. marta dekrēta noteikumiem, ar ko izslēdz citu veidu pudeļu izmantošanu. Kopš 1972. gada 5. jūlija lēmuma stāšanās spēkā Lejasreinas un Augšreinas departamentu vīni ir obligāti jāpilda “Vin du Rhin” flautas veida pudelēs, kas aprakstītas 1955. gada dekrētā.

Ražas gada norādīšana

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ražas gads kopā ar cilmes vietas nosaukumu ir jānorāda ražas un uzglabāšanas deklarācijās, pavaddokumentos, reklāmās, prospektos, uz etiķetēm, rēķinos, uz dažādu veidu taras.

Vispārlietotais nosaukums

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar vispārlietotiem nosaukumiem ar nosacījumu, ka vīns ir izgatavots vienīgi no tās vīnogu šķirnes, kuras var apzīmēt ar attiecīgo nosaukumu.

Ir aizliegts izmantot divus vai vairākus vispārlietotos nosaukumus uz vienas un tās pašas etiķetes.

Ir šādi vispārlietotie nosaukumi:

“Gewurztraminer”;

“Pinot gris”;

“Riesling”;

“Sylvaner”.

Tradicionālās norādes “Vendanges tardives” un “Sélection de grains nobles”

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Vīniem, kurus drīkst apzīmēt ar norādēm “Vendanges tardives” vai “Sélection de grains nobles”, obligāti ir jāiekļauj:

—	ražas gada norāde;

—	viens no šiem vispārlietotajiem nosaukumiem: “Gewurztraminer”, “Pinot gris”, “Riesling”.

Norāde par cukuru saturu

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-4cec3ff9-abd4-4253-a1db-245ddd809faa

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

3.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 379/41

Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijas grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. Pantu

(2022/C 379/12)

Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMA PIETEIKUMS

“Colli Bolognesi Classico Pignoletto”

PDO-IT-A0284-AM02

Pieteikuma iesniegšanas datums: 2014. gada 28. augusts

1. Grozījumam piemērojamie noteikumi

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pants — grozījums, kas nav maznozīmīgs

2. Grozījuma apraksts un pamatojums

2.1. ACVN “Colli Bolognesi Classico Pignoletto” aizstāšana ar nosaukumu “Colli Bolognesi Pignoletto”

ACVN “Colli Bolognesi Classico Pignoletto” tiek mainīts, svītrojot vārdu “Classico” un iegūstot nosaukumu “Colli Bolognesi Pignoletto”.

Nosaukuma izmaiņas ieviestas saistībā ar diviem specifikācijas grozījumiem — pirmais grozījums ietver jaunu produktu kategoriju iekļaušanu (dzirkstošais vīns un kvalitatīvs dzirkstošais vīns), kuru gadījumā aizliegts izmantot tradicionālo nosaukumu “Classico”. Saskaņā ar konkrētiem valsts un Eiropas Savienības tiesību aktiem un minētā aizsargātā tradicionālā termina definīciju vārdu “Classico” var izmantot produktiem, kas nav dzirkstošie vīni, kuri ražoti visvecākajā izcelsmes apgabalā. Otrais iemesls ir saistīts ar pirmo iemeslu un ietver ražošanas teritoriju, un tiks aprakstīts turpmāk. Ar šo grozījumu paplašina visvecāko izcelsmes apgabalu, kam var piemērot tradicionālo terminu Classico, ietverot arī citus apgabalus ar tādu pašu augsni, klimatiskajiem un audzēšanas apstākļiem, kuros saskaņā ar minētā tradicionālā termina definīciju to nevarēja izmantot.

Tradicionālo terminu Classico var lietot tikai tādam produktu veidam kategorijā “vīns”, ko ražo sākotnējā apgabalā, kurš definēts šim nolūkam. Tāpēc bija jāmaina nosaukums, dzēšot terminu Classico.

Šīs nosaukuma izmaiņas piemēro visai produkta specifikācijai un vienotajam dokumentam visos gadījumos, kad tiek minēts cilmes nosaukums.

2.2. Jaunu vīnkopības produktu kategoriju ieviešana

Produktu kategorijas “pusdzirkstošais vīns”, “dzirkstošais vīns” un “kvalitatīvs dzirkstošais vīns” ir iekļautas papildus kategorijai “vīns”.

Iepriekšējais ACVN “Colli Bolognesi Classico Pignoletto”, kam piemēroja specifisku Itālijas tradicionālo terminu Denominazione di Origine Controllata e Garantita (kontrolēts un garantēts cilmes vietas nosaukums jeb DOCG), ietvēra tikai kategoriju “vīns”. Tomēr galvenās šķirnes “Pignoletto” vīnogas vēsturiski ir audzētas lielākā teritorijā, par ko liecina literatūras avoti un šīs ražošanas teritorijas pārklāšanās ar citu atzītu cilmes vietas nosaukumu ražošanas teritoriju. Citi vīna veidi ar nosaukumu “Pignoletto” tradicionāli ir ražoti un joprojām tiek ražoti no šīm vīnogām. Tāpēc papildus vienīgajai kategorijai “vīns”, kas sākotnēji bija iekļauta ACVN “Colli Bolognesi Classico Pignoletto”, tika iekļautas arī citas produktu kategorijas.

Papildu kategorijas ir “pusdzirkstošais vīns”, “dzirkstošais vīns” un “kvalitatīvs dzirkstošais vīns” Tāpēc, ņemot vērā jaunās kategorijas, pilnīgs vīna veidu saraksts ir šāds: - kategorija “vīns”, Superiore veids; - kategorija “vīns”, Classico Superiore veids; - kategorija “pusdzirkstošais vīns”; - kategorija “dzirkstošais vīns”; - kategorija “kvalitatīvs dzirkstošais vīns”. Mēs arī norādām, ka kategorijas “vīns”Superiore tipam, kam jaunajā produkta specifikācijā norādīts Classico, ražošanas un kvalitātes īpašības nemainās salīdzinājumā ar iepriekšējo specifikāciju. Jaunieviestos veidus (kategorijas “pusdzirkstošais vīns”, “dzirkstošais vīns” un “kvalitatīvs dzirkstošais vīns”) tradicionāli audzēja noteiktajā apgabalā, un tos izveidoja, pateicoties ražotāju un patērētāju augstajam novērtējumam. Tradicionālais termins Superiore ir piešķirts produktiem kategorijā “vīns” (“Colli Bolognesi Pignoletto” un “Colli Bolognesi Pignoletto Classico”), kam ir augsta kvalitāte saskaņā ar valsts tiesību aktos šim terminam paredzētajām prasībām, jo ir īpaši stingri tā ražošanas nosacījumi.

Šis grozījums attiecas uz visu produkta specifikāciju un tām vienotā dokumenta daļām, kurās minētas un reglamentētas jaunās vīna kategorijas (jo īpaši 1.3. un 1.4. iedaļā).

2.3. Izmantoto vīnogu šķirņu kombinācijas paplašināšana

Jaunajiem vīna veidiem ir aprakstīta vīnogu šķirņu kombinācija, īpaši atsaucoties uz papildu vīnogu šķirnēm, ja vien galvenā vīnogu šķirne visām produktu kategorijām ir “Pignoletto”, ko sauc arī par “Grechetto Gentile”. Šīs papildu šķirnes, kuru īpatsvars vīna ražošanā nedrīkst pārsniegt 15 %, ietver citas nearomātiskās balto vīnogu šķirnes, kas piemērotas audzēšanai Emīlijas-Romanjas reģionā. Šajā 15 % daļā var iekļaut arī vīnogu šķirnes “Pinot Nero” un “Pinot Grigio” , lai gan tām ir cita krāsa. Šīs šķirnes, kas jāpārstrādā baltvīnā, to specifisko īpašību dēļ uzskata par īpaši piemērotām pusdzirkstošo un dzirkstošo vīnu ražošanai.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. punktu un nemaina vienoto dokumentu.

2.4. Ražošanas teritorijas paplašināšana

Salīdzinājumā ar iepriekšējo produkta specifikāciju ražošanas teritorijas paplašināšana pamatojas uz faktu, ka vīnogu šķirne “Pignoletto” vēsturiski ir audzēta, pārstrādāta vīnā un pildīta pudelēs Boloņas un Modēnas provinču kaimiņreģionu lielākā teritorijā ar līdzīgām fizikālajām un klimata iezīmēm.

Turklāt pēc attiecīgā ACVN ražošanas teritorijā iekļauto piecu pašvaldību (Bazzano, Castello di Serravalle, Crespellano, Monteveglio un Savigno) apvienošanas 2014. gadā, lai izveidotu jaunu pašvaldību Valsamoggia, ražošanas teritorijas un tās robežu apraksts ir ticis attiecīgi mainīts.

Ražošanas teritorijas paplašināšanu pamato fakts, ka visai noteiktajai teritorijai ir tādi paši augsnes un klimatiskie apstākļi, kas ir īpaši labvēlīgi vīnogu šķirnes “Pignoletto” vīnogulāju audzēšanai. Tāpēc šajā grozījumā vienā specifikācijā attiecībā uz ACVN “Colli Bolognesi Pignoletto” ir iekļauti visi vīna veidi, ko ražo no šīs vīnogu šķirnes, — attiecīgajā kalnainajā apvidū šiem vīniem ir visaugstākā kvalitāte, tāpēc tiem var izmantot tradicionālo itāļu apzīmējumu Denominazione di Origine Controllata e Garantita. Šajā kontekstā termins Classico ir piemērojams tikai kategorijai “vīni” un tikai produktiem no visvecākās ražošanas teritorijas, kam izmanto tradicionālo itāļu terminu. Grozījuma mērķis ir arī izvairīties no patērētāju un ražotāju iespējamām neskaidrībām un panākt, ka tie spēj pareizi identificēt vīnu, kuru klasificē kā “Pignoletto” un kura visi veidi tiek ražoti no “Pignoletto” šķirnes vīnogām, skaidrāk parādot, ka šis vīns ir daudzveidīgs, ņemot vērā visus tā tradicionāli ražotos veidus.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 3. punktu un vienotā dokumenta 1.6. punktu (noteiktais ģeogrāfiskais apgabals), kā arī 1.8. punktu (saikne ar ģeogrāfisko apgabalu).

2.5. Vīnogulāju audzēšanas noteikumu pielāgošana

Ir iekļauti jaunieviesto vīna veidu ražošanas noteikumi un daži audzēšanas paņēmienu jauninājumi. Šajā ziņā ir atļautas tikai dārza režģu un vienkāršās vai dubultās atbalsta metodes; nav pieļaujama “stara” atbalsta metode. Turklāt, lai noteiktu ražošanas noteikumus jaunieviestajiem vīna veidiem, ir iekļauti attiecīgie ražošanas parametri (vīnogu ražība no viena hektāra).

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. punktu un vienotā dokumenta 1.5.2. punktu.

2.6. Vīndarības standartu atjaunināšana

Noteikumi par dažādu vīnkopības produktu kategoriju ražošanu un apstrādi ir grozīti, lai padarītu tos skaidrākus. Tas pats attiecas uz saistītajām atkāpēm šādu darbību veikšanai tiešā ražošanas teritorijas apkaimē vai kaimiņu administratīvajās teritorijās saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem.

Šie noteikumi ir atjaunināti, lai ņemtu vērā jauna veida vīnu iekļaušanu specifikācijā. Proti, pusdzirkstošā, dzirkstošā un kvalitatīvā dzirkstošā vīna apstrāde var notikt visā noteiktajā ražošanas teritorijā, kā arī tiešā apkaimē (visā Boloņas pašvaldības teritorijā) un kaimiņu administratīvajā apgabalā (visā Castelvetro di Modena pašvaldības teritorijā).

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 5. punktu un vienotā dokumenta 1.9. punktu (Papildu nosacījumi — atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā).

2.7. Ķīmisko, fizikālo un organoleptisko īpašību iekļaušana jauniem vīna veidiem un izmaiņas minimālajā kopējā skābumā Classico tipa vīnam

Ir aprakstītas ķīmiskās, fizikālās un organoleptiskās īpašības jaunajiem vīna veidiem, kas iekļauti specifikācijā. Turklāt Classico tipa vīnam minimālais kopējais skābums ir samazināts no 4,5 g/l līdz 4 g/l.

Ir sīki aprakstītas to jauno vīna veidu ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, kas tiek ražoti ar ACVN “Colli Bolognesi”, iegūstot šo informāciju no minētās specifikācijas un padarot šīs īpašības skaidrākas attiecībā uz uztveramajiem ziedu un augļu aromātiem. Turklāt tika uzskatīts, ka Classico tipa vīnam bija jāsamazina minimālais kopējais skābums līdz 4 g/l, jo pēdējā desmitgadē reģistrēto klimata pārmaiņu dēļ bija augsta temperatūra, kas, kā zināms, sekmē kopējā skābuma samazināšanos. Šo grozījumu arī veica, jo produkta specifikācijā ir paredzēts pienākums attiecībā uz vīnogām ar minimālo dabisko spirta saturu 12 tilp. %.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 6. punktu un vienotā dokumenta 1.4. punktu (Vīna(-u) apraksts).

2.8. Marķējuma un noformējuma noteikumu atjaunināšana

Ir iekļautas marķējuma un noformējuma izmaiņas attiecībā uz jaunieviestajām produktu kategorijām (pusdzirkstošais vīns, dzirkstošais vīns un kvalitatīvs dzirkstošais vīns). Turklāt saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir iekļauts obligātais marķēšanas noteikums saistībā ar attiecīgās kategorijas “pusdzirkstošais vīns” norādi “otrējā raudzēšana pudelē”, lai informētu patērētājus par iespējamo duļķainību sekundārās fermentācijas atlieku dēļ.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 7. un 8. punktu un vienotā dokumenta 1.9. punktu (Papildu nosacījumi — marķēšanas papildu nosacījumi).

2.9. Saiknes ar ģeogrāfisko apgabalu atjaunināšana

Saiknes apraksts ir grozīts, iekļaujot sīkāku tās vides iezīmju un to cilvēkfaktoru aprakstu, kas vīniem nodrošina to īpašās iezīmes saistībā ar dažādām iekļautajām produktu kategorijām. Saiknes apraksts ir atjaunināts, lai ņemtu vērā jaunu produktu kategoriju (pusdzirkstošais vīns, dzirkstošais vīns un kvalitatīvs dzirkstošais vīns) iekļaušanu un ražošanas teritorijas paplašināšanu. Ir arī sīkāk aprakstītas vīnu īpašās iezīmes, izvairoties no vispārējiem terminiem un katrai produktu kategorijai norādot tās saikni ar ģeogrāfisko apgabalu (ieskaitot dabas un cilvēka radītus faktorus).

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 9. punktu un vienotā dokumenta 1.8. punktu (Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu).

2.10. Iepakošana noteiktajā apgabalā

Veicot redakcionālu grozījumu, vienotā dokumenta attiecīgā 1.9. iedaļa tagad ietver tādu pienākumu pildīt pudelēs vīnu norādītajā apgabalā, kas jau bija iekļauts iepriekšējā produkta specifikācijā, bet ko kļūdas pēc neiekļāva vienotajā dokumentā.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

Colli Bolognesi Pignoletto

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4.	Dzirkstošais vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

8.	Pusdzirkstošais vīns

4. Vīnu apraksts

“Colli Bolognesi Pignoletto”Superiore (kategorija “vīns”)

Krāsa: vidējas intensitātes salmu dzeltena, dažkārt ar zaļganu nokrāsu, vai tumši salmu dzeltena.

Smarža: izsmalcināta, ar balto ziedu (maijpuķīšu, jasmīnu) un gatavu dzelteno augļu (bumbieru un ābolu, dažkārt ananāsu) notīm.

Garša: no sausas līdz vidēji sausai, harmoniska, ar mandeļu un citrusaugļu notīm, dažkārt viegli rūgtena.

Minimālais kopējais spirta saturs tilpuma %: 11,5 % tilp.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 15 g/l.

Ja tabulā vērtības nav norādītas, attiecīgie analītiskie parametri atbilst robežvērtībām, kuras noteiktas valsts un ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	izteikts vīnskābē — 4 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)

“Colli Bolognesi Pignoletto”Classico Superiore (kategorija “vīns”)

Krāsa: dažādas intensitātes salmu dzeltena, arī tumši salmu dzeltena, dažkārt ar zaļu nokrāsu.

Smarža: intensīva, izsmalcināta, balto ziedu (maijpuķīšu, jasmīnu) un gatavu dzelteno augļu (bumbieru un ābolu, dažkārt ananāsu) toņi.

Garša: sausa, silta, harmoniska, ar mandeļu un citrusaugļu, dažkārt vaniļas, toņiem.

Minimālais kopējais spirta saturs tilpuma %: 12 % tilp.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 16 g/l.

Ja tabulā vērtības nav norādītas, attiecīgie analītiskie parametri atbilst robežvērtībām, kuras noteiktas valsts un ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	izteikts vīnskābē — 4 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)

“Colli Bolognesi Pignoletto”, kategorija “pusdzirkstošais vīns”.

Putas: smalkas un gaistošas.

Krāsa: salmu dzeltena,

Smarža: viegli aromātiska, balto ziedu (vilkābeles) un viegli gatavu dzelteno augļu (bumbieru un ābolu) toņi.

Garša: sausa, harmoniska, svaiga, skābena, ar citrusaugļu pēcgaršu, dažkārt viegli rūgtena.

Minimālais kopējais spirta saturs tilpuma %: 11 % tilp.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 15 g/l.

Ja tabulā vērtības nav norādītas, attiecīgie analītiskie parametri atbilst robežvērtībām, kuras noteiktas valsts un ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	izteikts vīnskābē — 4 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)

“Colli Bolognesi Pignoletto”, kategorija “dzirkstošais vīns” un “kvalitatīvs dzirkstošais vīns”.

Putas: smalkas, noturīgas.

Krāsa: dažādas intensitātes salmu dzeltena, arī tumši salmu dzeltena.

Smarža: viegli aromātiska, izsmalcināta, balto ziedu (vilkābeles, maijpuķīšu, jasmīnu) un viegli gatavu dzelteno augļu (bumbieru un ābolu) toņi, intensīvāka kategorijā “kvalitatīvs dzirkstošais vīns”.

Garša: piesātināta, harmoniska, svaiga, skābena ar citrusaugļu pēcgaršu, diapazonā no bruta līdz ekstra sausai.

Minimālais kopējais spirta saturs tilpuma %: 11 % tilp.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 13 g/l.

Ja tabulā vērtības nav norādītas, attiecīgie analītiskie parametri atbilst robežvērtībām, kuras noteiktas valsts un ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	izteikts vīnskābē — 5 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)

5. Vīndarības metodes

a. Galvenās vīndarības metodes

Pusdzirkstošā vīna ražošana — otrējā raudzēšana

Īpašās vīndarības metodes

Pusdzirkstošos vīnus ražo, izmantojot otrējo spirta raudzēšanu, — galvenokārt autoklavēšanu (Charmat/Martinotti paņēmiens). Tomēr otrējā spirta raudzēšana tiek veikta arī pudelē. Šajā gadījumā vīns var būt duļķains fermentācijas atlieku dēļ.

Dzirkstošā vīna / kvalitatīva dzirkstošā vīna ražošana — otrējā raudzēšana

Īpašās vīndarības metodes

Šos vīnus apstrādā, ar otrējo spirta raudzēšanu (galvenokārt ar autoklavēšanu — Charmat metodi) iegūstot dzirkstošos vīnus. Tomēr saskaņā ar ES tiesību aktiem otrējā spirta raudzēšana notiek arī pudelē (tradicionālais paņēmiens).

b. Maksimālā raža

“Colli Bolognesi Pignoletto”Classico Superiore (kategorija “vīns”)

58,5 hektolitri no hektāra

“Colli Bolognesi Pignoletto”Superiore (kategorija “vīns”)

77 hektolitri no hektāra

“Colli Bolognesi Pignoletto”, kategorija “pusdzirkstošais vīns”, “dzirkstošais vīns” un “kvalitatīvs dzirkstošais vīns”

84 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

ACVN “Colli Bolognesi Pignoletto” ražošanas teritorijas ietver:

Boloņas provincē — Marzabotto, Monte San Pietro, Pianoro, Sasso Marconi, Bologna, Casalecchio di Reno, Monterenzio, San Lazzaro di Savena, Valsamoggia un Zola Predosa pašvaldību;

Modēnas provincē — Savignano sul Panaro pašvaldību.

ACVN “Colli Bolognesi Pignoletto”Superiore, ko apzīmē ar tradicionālo terminu Classico, ražošanas teritorija ietver:

Boloņas provincē — Monte San Pietro, Casalecchio di Reno, Sasso Marconi, Valsamoggia un Zola Predosa pašvaldību;

Modēnas provincē — Savignano sul Panaro pašvaldību.

7. Galvenā(-ās) vīna vīnogu šķirne(-es)

Pignoletto B. — Grechetto Gentile

8. Saiknes apraksts

8.1. “Colli Bolognesi Pignoletto”, kategorija “vīns”, “pusdzirkstošais vīns”, “dzirkstošais vīns” un “kvalitatīvs dzirkstošais vīns”

Saiknei būtiskie dabas faktori

Ražošanas teritorijas paugurainais reljefs ietver pakalnu piekāji un vidusdaļu no Val Samoggia ielejas rietumos līdz lielajai Reno upes ielejai un mazākām Samodžas un Lavino straumju ielejām, kā arī Idičes upei austrumos. Ieleju novietojums ziemeļu–dienvidu virzienā sekmē vēju plūsmu un nodrošina vīna dārzu pamata ekspozīciju austrumu/dienvidaustrumu virzienā. Tāpēc vīna dārzi atrodas vējainā un gaišā vietā, kas ir īpaši piemērota vīnogulāju augšanai.

Šī teritorija ietver turpmāk norādītos galvenos ģeoloģiskos laukus.

Contrafforti e Rupi (atradzes un klinšu bluķi) — īpaši plašs lauks, kas ietver Lavino un Reno ielejas, kurām raksturīgs izteikts reljefs, plakani klinšu bluķi vai formas, ko veido merģeļa un drupu iežu slāņi.

I Colli con Frane e Calanchi (pakalni ar zemes nogruvumiem un aizām) — pa kreisi no Lavino, kur ir izteikts kontrasts starp lēzenām, apstrādātām nogāzēm un ieplakveida aizām ar bieži notiekošiem zemes nogruvumiem. Augsne galvenokārt sastāv no krama māliem, mālu struktūrām ar kaļķveida, smilšakmens, merģeļa un drupu iežu akmeņiem.

I Primi Colli (pauguru pakāje) — lauks pa kreisi no Reno starp pauguriem un līdzenumu. Lēzens profils ar garām pārkarēm, kuras pazeminās ielejas virzienā. Ielejas nav dziļas un ar dzeltenām smiltīm grēdās.

Piana dei Fiumi Appenninici (Apenīnu upju līdzenums): lauks, kas ietver ieleju apakšējās daļas un upju iztekas. Augsne lielākoties nav īpaši smalka un sastāv no rupjiem materiāliem.

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā vīnogulāju audzēšana ir plaši izplatīta. Tā parasti notiek 50 līdz 400 metrus virs jūras līmeņa, smalkās augsnēs ar dažādu kaļķakmens saturu, kas parasti atrodas raupjās nogāzēs ar krama mālu un pakalnu piekājē, kā arī vidēji smalkās augsnēs ar lielu sanesu un kaļķakmens daudzumu, kas atrodas Colli con Frane e Calanchi un Primi Colli laukos. Kas attiecas uz klimatu, šajā teritorijā vidējais gada nokrišņu daudzums ir no 800 mm līdzenumā līdz 1 200 mm pakalnu augšējā daļā, bet vidējā temperatūra — no 14 °C līdz 12 °C. Pakalnu apakšējā daļā ir vidējs ūdens trūkums (līdz 350 mm gadā), ko var uzskatīt par pozitīvu faktoru vīna ražošanas kvalitātes nodrošināšanai, ņemot vērā, ka zināms ūdens trūkuma radītais stress vasarā palielina cukura koncentrāciju un aromātvielu izstrādi vīnogās, kas nogatavojas. Tomēr aptuveni 400 metrus virs jūras līmeņa ir daudz liekā ūdens.

Siltuma daudzums ir diapazonā no 4 500 līdz 4 900 grāddienām pakalnu apakšējā daļā, lai gan augstumā, kas ir 400 m virs jūras līmeņa, šis rādītājs ir mazāks par 4 500. Šajā teritorijā Winkler rādītājs nepārsniedz aptuveni 2 100 zonās ar zemāku augstumu virs jūras līmeņa.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, vīnu iezīmes ir cieši saistītas ar vidi, kam raksturīgas māla un kaļķakmens augsnes, izteiktas temperatūras atšķirības naktī un dienā, starjauda un pietiekama nokrišņu daudzuma un ūdens stresa periodi, kas seko cits citam. Šādi apstākļi ir labvēlīgi vīnogulāju attīstībai un vīnogu nogatavošanās procesam un nodrošina pienācīgu skābumu un cukura saturu. Papildus citām “Pignoletto” šķirnes kvalitatīvajām un organoleptiskajām īpašībām minētais var ietekmēt vīnus.

Proti, vīnogu šķirņu kombinācija vīna dārzos ietver galveno vīnogu šķirni “Pignoletto”, ko parasti audzē noteiktajā teritorijā. Citas šajā teritorijā tradicionāli audzētas sekundārās vīnogu šķirnes arī izmanto ražošanā, piemēram, “Pinot Bianco”, “Chardonnay”, “Sauvignon”, “Riesling Italico”, “Pinot Grigio” un “Pinot Nero”, no kā ražo baltvīnu, raudzējot miziņas.

8.2. “Colli Bolognesi Pignoletto”, kategorija “vīns”, “pusdzirkstošais vīns”, “dzirkstošais vīns” un “kvalitatīvs dzirkstošais vīns”

Saiknei būtiskie vēsturiskie faktori un cilvēkfaktori

Senās Romas impērijas laikā “Colli Bolognesi Pignoletto” vīnu ražošanas teritorijā vīnogulāju rindas tika piesietas pie augošiem kokiem saskaņā ar etrusku ieviesto tradīciju, ko vēlāk attīstīja galli. Ir skaidri pierādījumi par to, ka paugurainā zeme uz dienvidiem no Bononia (tagad Boloņa) tika piešķirta zināmajā pasaulē notikušo militāro kampaņu veterāniem, kas šo zemi apstrādāja; to apliecina senie vīna glabāšanas trauki, kas atrasti dažās vietās teritorijā, kura tagad ietilpst Valsamoggia pašvaldībā.

Ar m. ē. 937. gadu datētā dokumentā, kurā Boloņas bīskaps Alberto nodod Parmas bīskapam abatiju un aptuveni 30 vīna dārzus, ir minēti arī vīnogulāji, kas aug Monteveglio pakalnos. Turklāt ir arī vairākas biogrāfijas no viduslaiku sākuma, kas apliecina lauku mūku centienus un apņēmību attīstīt vīnogulāju audzēšanu.

14. gs. Pier de’ Crescenzi visnozīmīgākajā viduslaiku agronomijas izdevumā Liber Ruralium commodorum (XII sējumā) aprakstīja tajā laikā patērētā baltvīna organoleptiskās īpašības. Šis vīns bija zināms kā vīns ar patīkamu garšu un bagātīgām, zeltainām putām. Tas liecina, ka pusdzirkstošie vīni jau bija labi zināmi un plaši izplatīti vēsturiski ražotie vīni. 16. gs. ir vairākas atsauces uz uve pignole (“Pignoletto” vīnogas), kas bija plaši zināmas to īpašību dēļ, un uz aktīvo tirdzniecību. Šā vīna vēsturisko raksturu arī apliecina 1881. gada izdevums Bullettino Ampelografico, kurā norādīts, ka “Pignoletto” vīns tiek ražots no vīnogām, kas aug pakalnos uz dienvidiem no Boloņas. To līdzība pašreizējai “Pignoletto” vīnogu šķirnei ir pārsteidzoša.

Laika gaitā zinātniskais un tehnoloģiskais progress ir palīdzējis konsolidēt un uzlabot tradicionālos paņēmienus, ko izmantoja “Colli Bolognesi Pignoletto” vīnu ražošanai. Pieredzi, ko cilvēki guvuši, gadsimtiem ilgi apstrādājot šos pakalnus, papildina būtiska vīndarīšanas un agronomijas attīstība. Šo faktoru rezultātā audzētāji ir izvēlējušies režģa, divu trošu un guyot atbalsta metodes, īsi apgriežot atvases, un šīs metodes ir izrādījušās vispiemērotākās kvalitatīvu produktu iegūšanai. Pat šobrīd audzēšanas paņēmieni, stādīšanas attālumi un apgriešanas sistēmas ir tradicionālas un paredzētas, lai panāktu vīna dārzu vislabāko un visracionālāko izmantošanu nolūkā atvieglot audzēšanu un nodrošināt lapu racionālu kontroli. Arī vīndarīšanas metodes ir tradicionālās metodes, kas lietotas tādu parasto, pusdzirkstošo vai dzirkstošo baltvīnu veidu ražošanai izmantotajās tradicionālajās teritorijās, kas izklāstīti specifikācijā. Kas attiecas uz vīndarību, šajā teritorijā vienmēr ir ražots ievērojams daudzums baltvīna — šī prakse ir kļuvusi aizvien izplatītāka vairāku desmitgažu laikā attiecībā uz pusdzirkstošajiem vīniem, kas ir tikai dabiski, ņemot vērā bagātīgo vietējo virtuvi ar samērā lielu tādu ēdienu īpatsvaru, kur ir liels tauku saturs. Tomēr laika gaitā ir attīstījušies izmantotie paņēmieni, proti, seno otrējās raudzēšanas pudelē praksi ir aizstājusi modernā fermentācija tvertnēs atbilstoši Martinotti-Charmat metodei. Pēdējo desmitgažu laikā tas ir ļāvis uzlabot raugu izvēles un dzidrināšanas procesa efektivitāti, uzlabojot smaržas īpašības un ļaujot iegūt patīkamāku galaproduktu.

8.3. “Colli Bolognesi Pignoletto”, kategorija “vīns”

Informācija par produkta kvalitāti/iezīmēm, kas tieši saistāmas ar ģeogrāfisko izcelsmi, un saikne ar ģeogrāfisko apgabalu.

“Colli Bolognesi Pignoletto” (kategorija “vīns”) ķīmiskās un organoleptiskās īpašības ir cieši saistītas ar vides īpašībām māla augsnēs, jo īpaši kaļķainās augsnēs, kas dod šim produktam tā īpašo minerālu sastāvu. Nedzirkstošo vīnu galvenokārt iegūst no vīnogulājiem, kas ir sasnieguši vismaz 15 gadu vecumu, kad vīnogu sastāvs ir koncentrētāks un ir mazāka ražība no hektāra. Šīm ielejām raksturīgās temperatūras izmaiņas ļauj panākt izteiktāku aromātu, bet dienas un nakts temperatūras pārmaiņas nogatavošanās periodā un optimāla vīna dārzu ekspozīcija palīdz pastiprināt vīnogu aromātiskās īpašības un ļauj tām īpaši labi uzkrāt cukurus, kuri ietekmē vīnu īpašības. Lai saglabātu konkrētas organoleptiskās “Pignoletto” vīnogu īpašības, vīnogu spiešanas ciklus un fermentācijas temperatūru un ilgumu rūpīgi pārvalda, lai iegūtu vīnus ar aprakstītajām īpašībām, tādējādi papildinot iepriekš aprakstīto vides faktoru un dažādu cilvēkfaktoru mijiedarbības rezultātu, kurš gūts tās pieredzes un zināšanu rezultātā, ko vīna nozares uzņēmumi ir pakāpeniski uzlabojuši.

8.4. “Colli Bolognesi Pignoletto”, kategorija “pusdzirkstošais vīns”, “dzirkstošais vīns” un “kvalitatīvs dzirkstošais vīns”

Informācija par produkta kvalitāti/iezīmēm, kas tieši saistāmas ar ģeogrāfisko izcelsmi, un saikne ar ģeogrāfisko apgabalu.

Ģeogrāfiskā vide, kā arī cilvēkfaktori, kas tradicionāli ietekmējuši vīnogu enoloģiskās īpašības, un apstrādes tehnoloģijas nosaka pusdzirkstošo, dzirkstošo un kvalitatīvo dzirkstošo vīnu ķīmiskās, fizikālās un organoleptiskās īpašības.

Kontinentālais klimats, ar oļiem un sanesām bagātīgās augsnes, labas drenāžas īpašības, pietiekama ūdens pieejamība un dienas un nakts temperatūras izmaiņas (galvenokārt vasarā) ļauj ķekariem nobriest un vīnogām saglabāt aromātu un skābumu, kad dod tām tipiski svaigo garšu. Šīs teritorijas augsnes un klimata iezīmes padara to piemērotu vīnogu ar vidēju cukura daudzumu un pievilcīgu skābuma līmeni ražošanai. Šos vīnus galvenokārt ražo no jaunākiem un tāpēc aktīvāk augošiem vīnogulājiem, kas iestādīti bagātīgās augsnēs, kuras ir mazāk vērstas pret dienvidiem un tāpēc ne tik labvēlīgas vīnogu pilnīgai nobriešanai. Tas garantē lielāku skābumu, kas ir izcili piemērots pusdzirkstošo, dzirkstošo un kvalitatīvo dzirkstošo vīnu ražošanai.

Tehnoloģiskās inovācijas dēļ senā otrējās raudzēšanas pudelēs metode, ko izmantoja līdz pat pagājušajam gadsimtam, ir aizstāta ar ražošanu tvertnēs (Charmat paņēmiens), lai iegūtu vīnu ar lielāku spiedienu, ko izraisa dabiskās fermentācijas rezultātā radies oglekļa dioksīds. Otrējās raudzēšanas rezultātā pusdzirkstošais vīns var būt duļķains, pateicoties fermentācijas atliekām. Nesen popularitāti atkal ir guvusi otrējā raudzēšana, ko bieži reklamē kā jaunu paņēmienu, kurš apvieno revolucionāras tehnoloģijas un teritorijas senās tradīcijas. Tas apstiprina, ka vīnu unikālās īpašības izriet no sinerģijas starp noteiktās vīnogu šķirnes un ražošanas teritorijas konkrētajām īpašībām un cilvēku centieniem un pieredzes, ļaujot iegūt vīnus ar kompleksu un patīkamu garšu un aromātu.

9. Būtiski papildu nosacījumi

Atkāpe attiecībā uz vīndarību un pārstrādi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Atbilstoši atkāpei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 607/2009 6. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, kā arī noteiktajā ražošanas teritorijā vīndarības procesa laikā pusdzirkstošā, dzirkstošā un kvalitatīvā dzirkstošā vīna apstrāde var arī notikt tiešā apkaimē (visā Boloņas pašvaldības teritorijā) un kaimiņu administratīvajā apgabalā (visā Castelvetro di Modena pašvaldības teritorijā).

Šādi ņem vērā tradicionālo un konsolidēto ražošanu, ko šajās teritorijās veic uzņēmēji.

Pildīšana pudelēs noteiktajā apgabalā

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

pildīšana pudelēs noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Iepildīšanu pudelēs veic tikai norādītajā teritorijā, jo ir jāaizsargā ACVN “Colli Bolognesi Pignoletto” vīnu kvalitāte, jāgarantē to izcelsme un jānodrošina, ka kontrole notiek atbilstošajā laikā, ir iedarbīga un rentabla.

Ir pamats uzskatīt, ka transportēšana un pildīšana pudelēs ārpus ražošanas apgabala var apdraudēt “Colli Bolognesi Pignoletto” vīnu kvalitāti, jo tie var tikt pakļauti redoksreakcijām, pēkšņām temperatūras izmaiņām un mikrobioloģiskam piesārņojumam, kas var negatīvi ietekmēt to fizikāli ķīmiskās īpašības (minimālo kopējo skābumu, minimālo bezcukuru ekstraktu utt.) un organoleptiskās īpašības (krāsu, smaržu un garšu).

Šie riski palielinās, palielinoties transportēšanas attālumam.

Savukārt pildīšana pudelēs izcelsmes apgabalā, kad vīna partiju pārvadā tikai nelielā attālumā (ja šos vīnus vispār pārvadā), palīdz saglabāt šā produkta iezīmes un kvalitāti.

Minētie aspekti, kā arī pieredze un dziļas tehniskās un zinātniskās zināšanas par vīnu īpašajām iezīmēm, ko gadu gaitā ieguvuši ACVN “Colli Bolognesi Pignoletto”produkta ražotāji, nodrošina, ka pildīšanu pudelēs var veikt izcelsmes apgabalā, izmantojot vislabākos tehnoloģiskos piesardzības pasākumus, lai saglabātu visas šajā specifikācijā izklāstīto vīnu fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības.

Vēl viens mērķis, kura dēļ pildīšanai pudelēs jānotiek ražošanas apgabalā, ir nodrošināt, ka kompetentā struktūra savus uzraudzības pienākumus var veikt pēc iespējas efektīvāk, rezultatīvāk un izmaksu ziņā lietderīgāk. Ārpus ražošanas apgabala šo prasību izpildi nevar nodrošināt tādā pašā mērā.

Ražošanas teritorijā kontroles iestāde var plānot savas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tā savlaicīgi ierodas pārbaudes vizītēs visos attiecīgajos uzņēmumos, kad tiek pildīts pudelēs ACVN “Colli Bolognesi Pignoletto” vīns, pamatojoties uz piemērojamo kontroles plānu.

Mērķis ir nodrošināt, ka sistemātiski tiek iepildīts pudelēs tikai ACVN “Colli Bolognesi Pignoletto” vīns. Tas, radot vien nelielas izmaksas ražotājiem, ļauj sasniegt labākus rezultātus pārbaužu rezultativitātes ziņā ar mērķi nodrošināt patērētājiem maksimālas vīna autentiskuma garantijas.

Turklāt saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, kā arī esošo tiesību aizsardzībai fasēšanas uzņēmumi var pieprasīt atkāpi, lai turpinātu iepildīšanu pudelēs savā ražotnēs, kas atrodas ārpus norādītās teritorijas. To var izdarīt, iesniedzot attiecīgu pieteikumu Zemkopības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijai, kā arī dokumentāciju, kas apliecina, ka tie ir pildījuši pudelēs vīnus vismaz divus no pieciem gadiem (nav obligāti jābūt diviem secīgiem gadiem) tieši pirms “Colli Bolognesi Pignoletto” atzīšanas par ACVN.

Pienākums iekļaut terminu “otrējā raudzēšana” attiecībā uz “Colli Bolognesi Pignoletto” pusdzirkstošo vīnu

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību aktos.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

Termins rifermentazione in bottiglia (atkārtota fermentācija pudelē) ir obligāti jānorāda “Colli Bolognesi Pignoletto”Frizzante (pusdzirkstošā vīna) etiķetē, ja šā vīna atkārtotā fermentācija notiek pudelē.

Šīs nosacījums atbilst valsts tiesību aktiem (2016. gada 12. decembra Likuma Nr. 238 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts), jo īpaši, lai informētu patērētājus par vīna duļķainību, jo pudelē ir fermentācijas atliekas.

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/14865

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 379

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 3. oktobris

Saturs		Lappuse
	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA
2022/C 379/01	Eiropas Centrālās Bankas Atzinums (2022. gada 9. augusts) par priekšlikumu direktīvai attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu iniciēšanu, ko veic alternatīvie ieguldījumu fondi (CON/2022/26)	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 379/02	Euro maiņas kurss — 2022. gada 30. septembris	6
2022/C 379/03	Kopsavilkums par Eiropas Komisijas lēmumiem, kuri attiecas uz licencēm, kas nepieciešamas, lai laistu tirgū un/vai lietotu vielas, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XIV pielikumā (Publicēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 64. panta 9. punktu) ( 1 )	7
2022/C 379/04	Kopsavilkums par Eiropas Komisijas lēmumiem, kuri attiecas uz licencēm, kas nepieciešamas, lai laistu tirgū un/vai lietotu vielas, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XIV pielikumā (publicē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 64. panta 9. punktu) ( 1 )	8
2022/C 379/05	Eiropas Kopienu Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma Administratīvā komisija – Valūtu konversijas kursi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72	9

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	0,9748
JPY	Japānas jena	141,01
DKK	Dānijas krona	7,4365
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88300
SEK	Zviedrijas krona	10,8993
CHF	Šveices franks	0,9561
ISK	Islandes krona	140,90
NOK	Norvēģijas krona	10,5838
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,549
HUF	Ungārijas forints	422,18
PLN	Polijas zlots	4,8483
RON	Rumānijas leja	4,9490
TRY	Turcijas lira	18,0841
AUD	Austrālijas dolārs	1,5076
CAD	Kanādas dolārs	1,3401
HKD	Hongkongas dolārs	7,6521
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7177
SGD	Singapūras dolārs	1,4001
KRW	Dienvidkorejas vona	1 400,69
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,5353
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	6,9368
HRK	Horvātijas kuna	7,5240
IDR	Indonēzijas rūpija	14 863,26
MYR	Malaizijas ringits	4,5201
PHP	Filipīnu peso	57,276
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,823
BRL	Brazīlijas reāls	5,2584
MXN	Meksikas peso	19,6393
INR	Indijas rūpija	79,4250

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2022/C 379/06	Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām	11
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2022/C 379/07	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10901 – OAKTREE / ARES / VECTOR / NEOVIA) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	12
2022/C 379/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10712 – APOLLO MANAGEMENT / TENNECO) ( 1 )	14
2022/C 379/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10763 – NORDEA / TOPDANMARK LIV HOLDING) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	15
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2022/C 379/10	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu.	17
2022/C 379/11	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu	29
2022/C 379/12	Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijas grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. Pantu	41


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.