Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2022/C 340/01)

Jaunākā publikācija

OV C 326, 29.8.2022.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 318, 22.8.2022.

OV C 311, 16.8.2022.

OV C 303, 8.8.2022.

OV C 294, 1.8.2022.

OV C 284, 25.7.2022.

OV C 276, 18.7.2022.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (virspalāta) 2022. gada 14. jūlija spriedums – Itālijas Republika, Comune di Milano/Eiropas Savienības Padome

(Apvienotās lietas C-59/18 un C-182/18) (1)

(Atcelšanas prasība - Institucionālās tiesības - Eiropas Savienības struktūras, biroji un aģentūras - Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) - Pilnvaras mītnesvietas noteikšanas jomā - LESD 341. pants - Piemērošanas joma - Lēmums, ko dalībvalstu valdību pārstāvji ir pieņēmuši ārpus Padomes sanāksmes ietvariem - Tiesas kompetence saskaņā ar LESD 263. pantu - Akta autors un juridiskais raksturs - Saistošu seku neesamība Savienības tiesību sistēmā)

(2022/C 340/02)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz C. Colelli, S. Fiorentino un G. Galluzzo, avvocati dello Stato), Comune di Milano (pārstāvji: M. Condinanzi, A. Neri un F. Sciaudone, avvocati)

Persona, kas iestājusies lietā Comune di Milano prasījumu atbalstam: Regione Lombardia (pārstāvji: M. Tamborino, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer, J. Bauerschmidt, F. Florindo Gijón un E. Rebasti)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. K. Bulterman un J. Langer), Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann, M. Konstantinidis un D. Nardi)

Rezolutīvā daļa

1)	Prasības noraidīt.

2)	Itālijas Republika, Comune di Milano un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

3)	Regione Lombardia, Nīderlandes Karaliste un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 94, 12.3.2018.

Tiesas (virspalāta) 2022. gada 14. jūlija spriedums – Itālijas Republika (C-106/19), Comune di Milano (C-232/19)/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Parlaments

(Apvienotās lietas C-106/19 un C-232/19) (1)

(Atcelšanas prasība - Institucionālās tiesības - Regula (ES) 2018/1718 - Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) atrašanās vietas noteikšana Amsterdamā (Nīderlande) - LESD 263. pants - Pieņemamība - Interese celt prasību - Locus standi - Tiešs un individuāls skārums - Lēmums, ko dalībvalstu valdību pārstāvji ir pieņēmuši ārpus Padomes sanāksmes ietvariem, lai noteiktu Savienības aģentūras mītnesvietu - Saistošu seku neesamība Savienības tiesību sistēmā - Eiropas Parlamenta prerogatīvas)

(2022/C 340/03)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz C. Colelli, S. Fiorentino un G. Galluzzo, avvocati dello Stato) (C-106/19), Comune di Milano (pārstāvji: J. Alberti, M. Condinanzi, A. Neri un F. Sciaudone, avvocati) (C-232/19)

Atbildētāji: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer, J. Bauerschmidt, F. Florindo Gijón un E. Rebasti), Eiropas Parlaments (pārstāvji: I. Anagnostopoulou, A. Tamás un L. Visaggio)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētāju prasījumu atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. K. Bulterman un J. Langer), Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann, D. Nardi un P. J. O. Van Nuffel)

Rezolutīvā daļa

1)	Prasības noraidīt.

2)	Itālijas Republika, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments savus tiesāšanās izdevumus lietā C-106/19 sedz paši.

3)	Comune di Milano, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments savus tiesāšanās izdevumus lietā C-232/19 sedz paši.

4)	Nīderlandes Karaliste un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 112, 25.3.2019.

Tiesas (virspalāta) 2022. gada 14. jūlija spriedums – Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-743/19) (1)

(Atcelšanas prasība - Institucionālās tiesības - Eiropas Savienības struktūras, biroji un aģentūras - Eiropas Darba iestāde (ELA) - Pilnvaras mītnesvietas noteikšanas jomā - LESD 341. pants - Piemērošanas joma - Lēmums, ko dalībvalstu valdību pārstāvji ir pieņēmuši ārpus Padomes sanāksmes ietvariem - Tiesas kompetence saskaņā ar LESD 263. pantu - Akta autors un juridiskais raksturs - Saistošu seku neesamība Savienības tiesību sistēmā)

(2022/C 340/04)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: I. Anagnostopoulou, C. Biz un L. Visaggio)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer, J. Bauerschmidt un E. Rebasti)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Beļģijas Karaliste (pārstāvji: J.-C. Halleux, M. Jacobs, C. Pochet un L. Van den Broeck), Čehijas Republika (pārstāvji: L. Březinová, D. Czechová, K. Najmanová, M. Smolek un J. Vláčil), Dānijas Karaliste (pārstāvji: M. Jespersen, V. Pasternak Jørgensen, J. Nymann-Lindegren un M. Søndahl Wolff), Īrija (pārstāvji: M. Browne, G. Hodge, A. Joyce un J. Quaney, pārstāvji, kuriem palīdz D. Fennelly, BL), Grieķijas Republika (pārstāvji: K. Boskovits un E.-M. Mamouna), Spānijas Karaliste (pārstāvji: S. Centeno Huerta un A. Gavela Llopis), Francijas Republika (pārstāvji: A. Daly, A.-L. Desjonquères, E. Leclerc un T. Stehelin), Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvji: A. Germeaux, C. Schiltz un T. Uri), Ungārija (pārstāvji: M. Z. Fehér un K. Szíjjártó), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. K. Bulterman, J. M. Hoogveld un J. Langer), Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna), Slovākijas Republika (pārstāves: E. V. Drugda un B. Ricziová), Somijas Republika (pārstāve: M. Pere)

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

3)	Beļģijas Karaliste, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Nīderlandes Karaliste, Polijas Republika, Slovākijas Republika un Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 399, 25.11.2019.

Tiesas (virspalāta) 2022. gada 21. jūnija spriedums (Cour constitutionnelle (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ligue des droits humains/Conseil des ministres

(Lieta C-817/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Personas datu apstrāde - Pasažieru datu reģistrs (PDR) - Regula (ES) 2016/679 - 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts - Piemērošanas joma - Direktīva (ES) 2016/681 - Aviolidojumu starp Eiropas Savienību un trešām valstīm pasažieru PDR datu izmantošana - Iespēja iekļaut Savienības iekšienē veikto aviolidojumu pasažieru datus - Šo datu automātiska apstrāde - Glabāšanas termiņš - Cīņa pret teroristiskiem nodarījumiem un smagiem noziegumiem - Spēkā esamība - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 7., 8. un 21. pants, kā arī 52. panta 1. punkts - Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru PDR sistēmas piemērošana tiek attiecināta arī uz cita veida transportēšanu Savienībā - Pārvietošanās brīvība Savienībā - Pamattiesību harta - 45. pants)

(2022/C 340/05)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa:

Cour constitutionnelle

Pamatlietas dalībnieki

Prasītāja: Ligue des droits humains

Atbildētāja: Conseil des ministres

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šī regula ir piemērojama personas datu apstrādei, kas ir paredzēta valsts tiesību aktos, ar kuriem valsts tiesībās ir transponētas gan Padomes Direktīvas 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu darīt zināmus datus par pasažieriem, gan Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK, gan Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/681 (2016. gada 27. aprīlis) par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem normas, attiecībā uz, pirmkārt, privātu operatoru veiktu datu apstrādi un, otrkārt, uz datu apstrādi, ko veic valsts pārvaldes iestādes, uz kurām attiecas vienīgi vai arī Direktīva 2004/82 vai Direktīva 2010/65. Savukārt minētā regula nav piemērojama šādos tiesību aktos, uz kuriem attiecas tikai Direktīva 2016/681, paredzēto datu apstrādei, ko veikusi pasažieru informācijas nodaļa (PIN) vai kompetentās iestādes šīs direktīvas 1. panta 2. punktā norādītajiem mērķiem.

2)

Tā kā Direktīvas 2016/681 interpretācija Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 21. panta, kā arī 52. panta 1. punkta gaismā nodrošina šīs direktīvas saderību ar šiem Pamattiesību hartas pantiem, izskatot otro līdz ceturto un sesto prejudiciālo jautājumu, nav konstatēts neviens elements, kas ietekmētu minētās direktīvas spēkā esamību.

3)

Direktīvas 2016/681 6. pants, skatīts Pamattiesību hartas 7. un 8. panta, kā arī 52. panta 1. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesību akts, kurā ir atļauta pasažieru datu reģistra datu (PDR datu), kuri ir savākti saskaņā ar šo direktīvu, apstrāde citiem mērķiem, kas nav tieši norādīti minētās direktīvas 1. panta 2. punktā.

4)

Direktīvas 2016/681 12. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesību akts, saskaņā ar kuru iestādei, kas ir izveidota kā pasažieru informācijas nodaļa (PIN), ir arī valsts kompetentās iestādes statuss, kura ir pilnvarota apstiprināt PDR datu izpaušanu sešus mēnešus pēc šo datu pārsūtīšanas PIN.

5)

Direktīvas 2016/681 12. panta 1. punkts, skatīts kopā ar Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu, kā arī 52. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesību akts, kurā paredzēts vispārējais PDR datu glabāšanas termiņš pieci gadi, kas ir vienādi piemērojams visiem aviopasažieriem, tostarp tiem, attiecībā uz kuriem ne šīs direktīvas 12. panta 6. punkta a) apakšpunktā norādītais iepriekšējais novērtējums, ne iespējamās pārbaudes minētās direktīvas 12. panta 2. punktā norādītajā sešu mēnešu periodā, ne kāds cits apstāklis nav parādījis, ka pastāvētu objektīvi elementi, kuri varētu radīt risku teroristisku nodarījumu vai smagu noziegumu jomā, kam būtu objektīva, kaut arī netieša, saikne ar pasažieru gaisa pārvadājumiem.

6)	Direktīva 2004/82 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nav piemērojama regulāriem vai neregulāriem lidojumiem, ko veic gaisa pārvadātājs no dalībvalsts teritorijas un kas nolaidīsies vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijā, nepiestājot trešās valsts teritorijā (ES iekšējie lidojumi).

7)

Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2016/681 2. pants, skatīts LES 3. panta 2. punkta, LESD 67. panta 2. punkta un Pamattiesību hartas 45. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir: — valsts tiesību akts, kurā, ja nav reālu un aktuālu vai paredzamu terorisma draudu, ar kuriem sastapusies attiecīgā dalībvalsts, ir paredzēta PDR datu par visiem ES iekšējiem lidojumiem un citā veidā Savienības iekšienē veiktajiem pārvadājumiem no šīs dalībvalsts vai uz to vai arī to šķērsojot, pārsūtīšanas, ko veic ceļojuma gaisa pārvadātāji, kā arī apstrādes, ko veic kompetentās iestādes, sistēma, lai cīnītos pret terorismu un smagiem noziegumiem. Šādā situācijā ar Direktīvu 2016/681 izveidotās sistēmas piemērošana ir jāierobežo ar PDR datu par lidojumiem un/vai pārvadājumiem attiecībā it īpaši uz noteiktiem savienojumiem vai ceļojumu plāniem vai arī noteiktām lidostām, stacijām vai ostām, par kurām pastāv norādes, kas pamato šo piemērošanu, pārsūtīšanu un apstrādi. Attiecīgajai dalībvalstij ir jāizvēlas ES iekšējie lidojumi un/vai cita veida pārvadājumi Savienības iekšienē, attiecībā uz kuriem ir šādas norādes un regulāri jāpārskata minētā piemērošana atkarībā no to nosacījumu attīstības, kuri ir to izvēles pamatā, lai nodrošinātu, ka šīs sistēmas piemērošana šiem lidojumiem un/vai šiem pārvadājumiem vienmēr ir ierobežota ar stingri nepieciešamo, un — valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta šāda minēto datu pārsūtīšanas un apstrādes sistēma, lai uzlabotu robežkontroli un cīņu ar nelegālo imigrāciju.

8)

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir tas, ka valsts tiesa ierobežo laikā valsts tiesību akta – saskaņā ar kuru gaisa, dzelzceļa un sauszemes pārvadātājiem, kā arī ceļojumu organizētājiem ir jāpārsūta PDR dati un kurā paredzēta šo datu apstrāde un glabāšana, kas nav saderīga ar Direktīvas 2006/681 normām, skatītām LES 3. panta 2. punkta, LESD 67. panta 2. punkta un Pamattiesību hartas 7., 8. un 45. panta, kā arī 52. panta 1. punkta gaismā,– prettiesiskuma atzīšanas, kas tai ir jāizdara saskaņā ar valsts tiesībām, sekas. Šādā veidā iegūto pierādījumu pieņemamība saskaņā ar dalībvalstu procesuālās autonomijas principu izriet no valsts tiesībām ar nosacījumu, ka tiek ievēroti it īpaši līdzvērtības un efektivitātes principi.

---

(1)  OV C 36, 3.2.2020.

Tiesas (virspalāta) 2022. gada 14. jūlija spriedums (Landesgericht Klagenfurt (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – GSMB Invest GmbH & Co. KG/Auto Krainer GesmbH

(Lieta C-128/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Regula (EK) Nr. 715/2007 - Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšana - 3. panta 10. punkts - 5. panta 1. un 2. punkts - Pārveidošanas ierīce - Mehāniskie transportlīdzekļi - Dīzeļdzinējs - Piesārņotāju emisijas - Emisiju kontroles sistēma - Dzinēja vadības blokā iegultā programmatūra - Izplūdes gāzu recirkulācijas vārsts (EGR vārsts) - Slāpekļa oksīdu (NOx) emisiju samazināšana, kas ierobežota ar “temperatūras logu” - Aizliegums lietot pārveidošanas ierīces, kas samazina emisiju kontroles sistēmu efektivitāti - 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Izņēmums no šī aizlieguma)

(2022/C 340/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Klagenfurt

Pamatlietas puses

Prasītāja: GSMB Invest GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Auto Krainer GesmbH

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai 3. panta 10. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ierīce, kas minētajā regulā paredzēto emisijas robežvērtību ievērošanu nodrošina tikai tad, kad āra temperatūra ir no 15 līdz 33 grādiem pēc Celsija un kad augstums, kurā notiek braukšana, ir zemāks nekā 1 000 metri virs jūras līmeņa, 3. panta 10. punkta izpratnē ir atzīstama par “pārveidošanas ierīci”.

2)

Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka uz pārveidošanas ierīci, kas garantē šajā regulā paredzēto emisijas robežvērtību ievērošanu tikai tad, kad āra temperatūra ir no 15 līdz 33 grādiem pēc Celsija un kad augstums, kurā notiek braukšana, ir zemāks nekā 1 000 metri virs jūras līmeņa, minētajā tiesību normā paredzētais izņēmums no aizlieguma lietot šādas ierīces nevar attiekties tādēļ vien, ka šī ierīce palīdz aizsargāt tādas detaļas kā izplūdes gāzu recirkulācijas vārsts, EGR dzesētājs un dīzeļdzinēja makrodaļiņu filtrs, izņemot gadījumu, ja ir konstatēts, ka minētā ierīce strikti atbilst nepieciešamībai izvairīties no tūlītējiem motora bojājuma vai negadījuma riskiem, kurus rada kādas no šīm detaļām nepareiza darbība un kuri ir tik smagi, ka izraisa konkrētu apdraudējumu ar minēto ierīci aprīkotā transportlīdzekļa braukšanas laikā. Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums katrā ziņā nevar attiekties uz pārveidošanas ierīci, kurai normālos braukšanas apstākļos būtu jādarbojas gada lielāko daļu, lai dzinējs tiktu aizsargāts pret bojājumiem vai negadījumiem un lai nodrošinātu transportlīdzekļa drošu darbību.

---

(1)  OV C 271, 17.8.2020.

Tiesas (virspalāta) 2022. gada 14. jūlija spriedums (Landesgericht Eisenstadt (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – IR/Volkswagen AG

(Lieta C-134/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Regula (EK) Nr. 715/2007 - Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšana - 3. panta 10. punkts - 5. panta 1. un 2. punkts - Pārveidošanas ierīce - Mehāniskie transportlīdzekļi - Dīzeļdzinējs - Piesārņotāju emisijas - Emisiju kontroles sistēma - Dzinēja vadības blokā iegultā programmatūra - Izplūdes gāzu recirkulācijas vārsts (EGR vārsts) - Slāpekļa oksīdu (NOx) emisiju samazināšana, kas ierobežota ar “temperatūras logu” - Aizliegums lietot pārveidošanas ierīces, kas samazina emisiju kontroles sistēmu efektivitāti - 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Izņēmums no šī aizlieguma - Direktīva 1999/44/EK - Patēriņa preču pārdošana un saistītās garantijas - 3. panta 2. punkts - Transportlīdzekļa labošanas laikā uzstādītā ierīce)

(2022/C 340/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Eisenstadt

Pamatlietas puses

Prasītājs: IR

Atbildētāja: Volkswagen AG

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai 3. panta 10. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ierīce, kas minētajā regulā paredzēto emisijas robežvērtību ievērošanu nodrošina tikai tad, kad āra temperatūra ir no 15 līdz 33 grādiem pēc Celsija un kad augstums, kurā notiek braukšana, ir zemāks nekā 1 000 metri virs jūras līmeņa, 3. panta 10. punkta izpratnē ir atzīstama par “pārveidošanas ierīci”.

2)

Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka uz pārveidošanas ierīci, kas garantē šajā regulā paredzēto emisijas robežvērtību ievērošanu tikai tad, kad āra temperatūra ir no 15 līdz 33 grādiem pēc Celsija un kad augstums, kurā notiek braukšana, ir zemāks nekā 1 000 metri virs jūras līmeņa, minētajā tiesību normā paredzētais izņēmums no aizlieguma lietot šādas ierīces nevar attiekties tādēļ vien, kas šīs ierīces mērķis ir aizsargāt izplūdes gāzu recirkulācijas vārstu, izņemot gadījumu, ja ir konstatēts, ka minētā ierīce strikti atbilst nepieciešamībai izvairīties no tūlītējiem motora bojājuma vai negadījuma riskiem, kurus rada šīs detaļas nepareiza darbība un kuri ir tik smagi, ka izraisa konkrētu apdraudējumu ar minēto ierīci aprīkotā transportlīdzekļa braukšanas laikā. Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums katrā ziņā nevar attiekties uz pārveidošanas ierīci, kurai normālos braukšanas apstākļos būtu jādarbojas gada lielāko daļu, lai dzinējs tiktu aizsargāts pret bojājumiem vai negadījumiem un lai nodrošinātu transportlīdzekļa drošu darbību.

3)

Regulas Nr. 715/2007 5. panta 1. un 2. punkts, lasot tos kopsakarā ar šīs regulas 3. panta 10. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka apstāklim, ka pārveidošanas ierīce šīs pēdējās minētās tiesību normas izpratnē ir tikusi uzstādīta pēc transportlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā – t.i., labošanas laikā –, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/44/EK (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām 3. panta 2. punkta izpratnē nav nozīmes, izvērtējot, vai šīs ierīces lietošana ir aizliegta saskaņā ar šo 5. panta 2. punktu.

---

(1)  OV C 271, 17.8.2020.

Tiesas (virspalāta) 2022. gada 14. jūlija spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – DS/Porsche Inter Auto GmbH & Co KG, Volkswagen AG

(Lieta C-145/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Regula (EK) Nr. 715/2007 - Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšana - 5. panta 2. punkts - Pārveidošanas ierīce - Mehāniskie transportlīdzekļi - Dīzeļdzinējs - Emisiju kontroles sistēma - Dzinēja vadības blokā iegultā programmatūra - Izplūdes gāzu recirkulācijas vārsts (EGR vārsts) - Slāpekļa oksīdu (NOx) emisiju samazināšana, kas ierobežota ar “temperatūras logu” - Aizliegums lietot pārveidošanas ierīces, kas samazina emisiju kontroles sistēmu efektivitāti - 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Izņēmums no šī aizlieguma - Patērētāju aizsardzība - Direktīva 1999/44/EK - Patēriņa preču pārdošana un saistītās garantijas - 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts - Jēdziens “prece, kuras kvalitāte un sniegums ir tāds, kāds parasti piemīt šāda paša tipa precēm un kādu patērētājs var pamatoti sagaidīt, ievērojot preces raksturu” - Transportlīdzeklis, kam piešķirts EK tipa apstiprinājums - 3. panta 6. punkts - Jēdziens “nenozīmīga neatbilstība”)

(2022/C 340/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: DS

Atbildētājas: Porsche Inter Auto GmbH & Co KG, Volkswagen AG

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/44/EK (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka mehāniskā transportlīdzekļa, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai piemērošanas jomā, kvalitāte nav tāda, kāda parasti piemīt šāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti sagaidīt, gadījumā, ja – lai gan uz šo transportlīdzekli attiecas spēkā esošais EK tipa apstiprinājums un tādēļ tas var tikt izmantots ceļu satiksmē – šis transportlīdzeklis ir aprīkots ar pārveidošanas ierīci, kuras lietošana ir aizliegta ar šīs regulas 5. panta 2. punktu.

2)

Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka pārveidošanas ierīce, kas tostarp garantē šajā regulā paredzēto emisijas robežvērtību ievērošanu tikai tad, ja āra temperatūra ir no 15 līdz 33 grādiem pēc Celsija, var tikt attaisnota atbilstoši minētajai tiesību normai vienīgi ar nosacījumu, ka ir konstatēts, ka šī ierīce strikti atbilst nepieciešamībai izvairīties no tūlītējiem motora bojājumu vai negadījuma riskiem, kurus rada izplūdes gāzu recirkulācijas sistēmas sastāvdaļas nepareiza darbība un kuri ir tik smagi, ka izraisa konkrētu apdraudējumu ar minēto ierīci aprīkotā transportlīdzekļa braukšanas laikā. Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums katrā ziņā nevar attiekties uz pārveidošanas ierīci, kurai normālos braukšanas apstākļos būtu jādarbojas gada lielāko daļu, lai dzinējs tiktu aizsargāts no bojājumiem vai negadījuma un lai nodrošinātu transportlīdzekļa drošu darbību.

3)

Direktīvas 1999/44 3. panta 6. punkts ir interpretējams tādējādi, ka neatbilstība, kas izpaužas tā, ka transportlīdzeklis ir aprīkots ar pārveidošanas ierīci, kuras lietošana ir aizliegta ar Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punktu, nevar tikt kvalificēta kā “nenozīmīga” pat situācijā, kad patērētājs, ja viņš būtu zinājis par šīs ierīces esamību un tās darbības veidu, tomēr būtu iegādājies šo transportlīdzekli.

---

(1)  OV C 279, 24.8.2020.

Tiesas (piektā palāta) 2022. gada 14. jūlija spriedums – Eiropas Komisija/Dānijas Karaliste

(Lieta C-159/20) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Regula (ES) Nr. 1151/2012 - Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas - 13. pants - Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN) “Feta” izmantošana, lai apzīmētu sieru, kas ražots Dānijā un paredzēts eksportam uz trešām valstīm - LES 4. panta 3. punkts - Lojālas sadarbības princips)

(2022/C 340/09)

Tiesvedības valoda – dāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Konstantinidis, I. Naglis un U. Nielsen)

Atbildētāja: Dānijas Karaliste (pārstāvji: M. P. Brøchner Jespersen, J. Nymann-Lindegren, V. Pasternak Jørgensen, M. Søndahl Wolff un L. Teilgård)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Grieķijas Republika (pārstāvji: E.-E. Krompa, E. Leftheriotou, E. Tsaousi un A.-E. Vasilopoulou), Kipras Republika (pārstāvji: V. Christoforou un E. Zachariadou)

Rezolutīvā daļa

1)

Nenovēršot un neapturot to, ka Dānijas piensaimnieki izmanto aizsargāto cilmes vietas nosaukumu (ACVN) “Feta”, lai apzīmētu sieru, kas neatbilst šī ACVN specifikācijai, Dānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 13. panta 3. punktu.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Dānijas Karaliste sedz savus, kā arī atlīdzina četras piektdaļas no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem.

4)	Eiropas Komisija sedz vienu piektdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.

5)	Grieķijas Republika un Kipras Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

---

(1)  OV C 201, 15.6.2020.

Tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 14. jūlija spriedums (Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Asociación Estatal de Entidades de Servicios de Atención a Domicilio (ASADE)/Consejería de Igualdad y Políticas Inclusivas

(Lieta C-436/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 49. un 56. pants - Pilnīgi iekšēja situācija - Pakalpojumi iekšējā tirgū - Direktīva 2006/123/EK - Piemērojamība - 2. panta 2. punkta j) apakšpunkts - Publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršana - Direktīva 2014/24/ES - Jēdziens “publisks līgums” - 74. – 77. pants - Personai paredzētu sociālā atbalsta pakalpojumu sniegšana - Saskaņotas rīcības nolīgumi ar privātiem sociālās iniciatīvas subjektiem - Tādu subjektu izslēgšana, kuru mērķis ir peļņas gūšana - Subjekta iedibinājuma vieta kā atlases kritērijs)

(2022/C 340/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana

Pamatlietas puses

Prasītāja: Asociación Estatal de Entidades de Servicios de Atención a Domicilio (ASADE)

Atbildētāja: Consejería de Igualdad y Políticas Inclusivas

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18 76. un 77. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tikai privāto tiesību bezpeļņas organizācijām ir rezervēta iespēja – veicot to pieteikumu izvērtēšanu uz konkurenci balstītā kārtībā – noslēgt nolīgumus, saskaņā kuriem šīs organizācijas sniedz personai paredzētus sociālā atbalsta pakalpojumus, pretī saņemot atlīdzību par izmaksām, kuras tām rodas, neatkarīgi no šo pakalpojumu paredzamās vērtības, pat tad, ja šīs organizācijas neatbilst 77. pantā noteiktajām prasībām, ja vien, pirmkārt, likumiskais un līgumiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiek veikta šo subjektu darbība, faktiski sekmē sociālo mērķi, kā arī solidaritātes un budžeta efektivitātes mērķu sasniegšanu, uz kuriem ir balstīts šis tiesiskais regulējums, un, otrkārt, ir ievērots pārredzamības princips, kā tas it īpaši konkretizēts minētās direktīvas 75. pantā.

2)

Direktīvas 2014/24 76. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru, veicot publisko iepirkumu par šīs direktīvas XIV pielikumā paredzētajiem sociālajiem pakalpojumiem, ekonomikas dalībnieka iedibinājums vietā, kurā pakalpojumi ir jāsniedz, tiek izmantots kā ekonomikas dalībnieku atlases kritērijs pirms to piedāvājumu izvērtēšanas.

---

(1)  OV C 423, 7.12.2020.

Tiesas (piektā palāta) 2022. gada 14. jūlija spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – ÖBB-Infrastruktur Aktiengesellschaft/Lokomotion Gesellschaft für Schienentraktion mbH

(Lieta C-500/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Starptautiskie nolīgumi - Dzelzceļa pārvadājumi - Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) - Vienveida noteikumi attiecībā uz līgumu par infrastruktūras izmantošanu starptautiskajā dzelzceļa satiksmē (CUI) - 4. pants - Saistošais tiesību akts - 8. pants - Pārvaldītāja atbildība - 19. pants - Citas darbības - Tiesas kompetence - Bojājumi pārvadātāja lokomotīvēm pēc noiešanas no sliedēm - Aizstājošu lokomotīvju noma - Infrastruktūras pārvaldītāja pienākums atlīdzināt nomas izmaksas - Līgums, kurā paredzēta pušu atbildības paplašināšana, atsaucoties uz valsts tiesībām)

(2022/C 340/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: ÖBB-Infrastruktur Aktiengesellschaft

Atbildētāja: Lokomotion Gesellschaft für Schienentraktion mbH

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē atbilstoši LESD 267. pantam ir interpretēt 1980. gada 9. maija Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu, E papildinājuma “Vienveida noteikumi attiecībā uz līgumu par infrastruktūras izmantošanu starptautiskajā dzelzceļa satiksmē (CUI)” 4. pantu, 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 19. panta 1. punktu.

2)

1980. gada 9. maija Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu, E papildinājuma 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka infrastruktūras pārvaldītāja atbildība par mantisko zaudējumu neietver izmaksas, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam radušās saistībā ar aizstājošo lokomotīvju nomu bojāto lokomotīvju remonta laikā.

3)

1980. gada 9. maija Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu, E papildinājuma 4. pants un 19. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līguma puses var paplašināt savu atbildību, vispārīgi atsaucoties uz valsts tiesībām, saskaņā ar kurām infrastruktūras pārvaldītāja atbildības apjoms ir plašāks un atbildība ir atkarīga no vainas esamības.

---

(1)  OV C 19, 18.1.2021.

Tiesas (trešā palāta) 2022. gada 14. jūlija spriedums (College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sense Visuele Communicatie en Handel vof (darbojas arī ar nosaukumu De Scharrelderij)/Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(Lieta C-36/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā lauksaimniecības politika - Regula (ES) Nr. 1307/2013 - Tiešā atbalsta shēmas - Kopēji noteikumi - 30. panta 6. punkts un 50. panta 2. punkts - Pieteikums par maksājumtiesību piešķiršanu no valsts rezerves gados jauniem lauksaimniekiem - Valsts pārvaldes iestāde, kas sniegusi kļūdainu informāciju attiecībā uz personas kvalificēšanu par “gados jaunu lauksaimnieku” - Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips - Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas pamatota ar valsts tiesībās atzītā tiesiskās paļāvības aizsardzības principa neievērošanu)

(2022/C 340/12)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het bedrijfsleven

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sense Visuele Communicatie en Handel vof (darbojas arī ar nosaukumu De Scharrelderij)

Atbildētājs: Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Rezolutīvā daļa

Savienības tiesības, it īpaši tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neliedz personai saskaņā ar valsts tiesībās atzīto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un, pamatojoties tikai uz šīm tiesībām, atlīdzināt zaudējumus, kas radušies, valsts iestādei kļūdaini interpretējot konkrētu Savienības tiesību normu, ar nosacījumu, ka šāda atlīdzība nenozīmē priekšrocības piešķiršanu, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, nekaitē Savienības budžetam un nerada konkurences kropļojumus starp dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 14. jūlija spriedums – Universität Bremen/Eiropas Pētniecības izpildaģentūra (REA)

(Lieta C-110/21 P) (1)

(Apelācija - Atcelšanas prasība - Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. pants - Neprivileģēto lietas dalībnieku pārstāvība tiešajā prasībā Savienības tiesās - Augstskolas pasniedzējs - Pasniedzējs, kurš ir mācībspēks šajā prasībā pārstāvētajā augstskolā, kā arī veic projekta, kas ir strīda priekšmets, koordinatora un darba grupas vadītāja funkcijas - Nosacījums par neatkarību - Tiešas un personiskas ieinteresētības strīda atrisināšanā esamība)

(2022/C 340/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Universität Bremen (pārstāvis: C. Schmid)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Pētniecības izpildaģentūra (REA) (pārstāves: V. Canetti un S. Payan-Lagrou, kurām palīdz R. van der Hout, advocaat, un C. Wagner, Rechtsanwalt)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra rīkojumu Universität Bremen/REA (T-660/19, nav publicēts, EU:T:2017:633).

2)	Nodot lietu T-660/19 atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai.

3)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

---

(1)  OV C 182, 10.5.2021.

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 19. maija rīkojums (Notario del Ilustre Colegio Notarial de Andalucía (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Frontera Capital SARL

(Lieta C-722/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - LESD 267. pants - Notārs - Jēdziens “tiesa” - Kritēriji - Strīda neesamība iesniedzējiestādē - Acīmredzama nepieņemamība)

(2022/C 340/14)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Notario del Ilustre Colegio Notarial de Andalucía

Pamatlietas puses

Prasītāja: Frontera Capital SARL

Rezolutīvā daļa

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko notario del Ilustre Colegio Notarial de Andalucía (notārs, kas pieder Andalūzijas notāru kolēģijai, Spānija) iesniedzis ar 2021. gada 25. novembra lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

---

(1)  Iesniegšanas datums: 25.11.2021.

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 14. jūlija rīkojums (Bundesfinanzgericht (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – CM/Finanzamt Österreich

(Lieta C-25/22) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants - To iemeslu norādīšana, kas pamato nepieciešamību saņemt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem - Pietiekamu precizējumu neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2022/C 340/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: CM

Atbildētāja: Finanzamt Österreich

Rezolutīvā daļa

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Bundesfinanzgericht (Federālā finanšu tiesa, Austrija) iesniegusi ar 2021. gada 31. decembra lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

---

(1)  Iesniegšanas datums: 10.1.2022.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 4. martāMagic Box Int. Toys SLU iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-549/20 Magic Box Int. Toys/EUIPO – KMA Concepts

(Lieta C-194/22 P)

(2022/C 340/16)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Magic Box Int. Toys SLU (pārstāvis: J. L. Rivas Zurdo, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, KMA Concepts Ltd.

Ar 2022. gada 7. jūnija rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda Magic Box Int. Toys pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 4. aprīlīMeta Cluster GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2022. gada 26. janvāra spriedumu lietā T-233/21 Meta Cluster GmbH/EUIPO

(Lieta C-233/22 P)

(2022/C 340/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Meta Cluster GmbH (pārstāvis: H. Baumann, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Ar 2022. gada 15. jūlija rīkojumu Tiesas (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 3. maijāGovern d'Andorra iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2022. gada 23. februāra spriedumu lietā T-806/19 Govern d'Andorra/EUIPO

(Lieta C-300/22 P)

(2022/C 340/18)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Govern d'Andorra (pārstāvis: P. González-Bueno Catalán de Ocón, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Ar 2022. gada 12. maija rīkojumu Tiesas priekšsēdētāja vietnieks noraidīja apelācijas sūdzību kā nepieņemamu un piesprieda Govern d’Andorra pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 11. maijā iesniedza Landgericht Köln (Vācija) – Gesamtverband Autoteile-Handel e.V../Scania CV AB

(Lieta C-319/22)

(2022/C 340/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Köln

Pamatlietas puses

Prasītāja: Gesamtverband Autoteile-Handel e.V.

Atbildētāja: Scania CV AB

Prejudiciālie jautājumi

I.

Vai Regulas (ES) 2018/858 (1) 61. panta 1. punkta otrajā teikumā noteiktā prasība, atbilstoši kurai “[i]nformāciju sniedz viegli pieejamā veidā mašīnlasāma formāta un elektroniski apstrādājamās datu kopās”, attiecas uz visu transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju regulas 3. panta 48. punkta izpratnē, vai arī attiecīgā prasība attiecas tikai uz tā saukto rezerves daļu informāciju (“transportlīdzekļa daļ[as], [..] kuras var aizvietot ar rezerves daļām”) atbilstoši regulas X pielikuma 6.1. punktam?

II.

Vai Regulas (ES) 2018/858 61. panta 1. punkta otrais teikums, atbilstoši kuram informāciju “sniedz viegli pieejamā veidā mašīnlasāma formāta un elektroniski apstrādājamās datu kopās”, un 61. panta 2. punkta otrā daļa, atbilstoši kurai neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, kas nav remontētāji, “informāciju sniedz arī mašīnlasāmā formātā, ko var elektroniski apstrādāt ar izplatītiem informācijas tehnoloģiju rīkiem un programmatūru un kas neatkarīgajiem ekonomikas dalībniekiem ļauj sekundārā tirgus piegādes ķēdē īstenot ar viņu uzņēmējdarbību saistīto uzdevumu”, ir jāinterpretē tādējādi, ka transportlīdzekļa ražotājs atbilstošos pienākumus izpilda tikai tad, ja tas: 1. informāciju padara pieejamu internetā ar datorizēta vaicājuma palīdzību, izmantojot datu bāzes saskarni ar rezultātu lejupielādes iespēju, vai arī ir pietiekami, ja tas tīmekļvietnē ļauj vienīgi lietotājam (cilvēkam) ekrānā veikt manuālu meklēšanu un vaicājuma rezultāts aptver tikai ekrāna lapās redzamo saturu, un 2. dod iespēju meklēt visu datu bāzē pieejamo informāciju, kas saistīta ar tā transportlīdzekļu identifikācijas numuriem (turpmāk tekstā – “VIN”), izmantojot šos VIN, kuri tam ir jānorāda atsevišķi sagatavotā sarakstā, un, neatkarīgi no tā: — arī, izmantojot citus kritērijus transportlīdzekļu identifikācijai atbilstoši regulas X pielikuma 6.1. punkta trešajai daļai, — kā arī, izmantojot citus tā lietotos kategoriju jēdzienus (kā, piem., komponentu, rezerves daļu, remonta un apkopes instrukciju un tehnisko attēlu kategorijas) un citus ierakstus datu bāzē jebkādā sasaistē, vai arī ir pietiekami, ja ražotājs piedāvā meklēšanu tikai kā atsevišķu vaicājumu, izmantojot atsevišķa, konkrēta transportlīdzekļa VIN, vienlaicīgi nenodrošinot aktuālu sarakstu ar visiem savu transportlīdzekļu VIN, un 3. šīs datu kopas dara pieejamas datnēs, kuru formāts atbilstoši noteikumiem ir paredzēts tiešai ietverto datu kopu elektroniskai (turpmākai) apstrādei, norādot atbilstošo datu kopas aprakstu (tekstu un tabulu gadījumā), vai arī pietiek ar iespēju izgūt vienīgi ekrāna skatījumu jebkādā no izplatītajiem datņu formātiem, tādiem kā PDF datne?

III.

Vai Regulas (ES) 2018/858 61. panta 1. punkts transportlīdzekļa ražotājam izpratnē juridisku pienākumu Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, kas pamato VIN vai ar to saistītas informācijas nodošanu neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem kā citiem pārziņiem Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punkta izpratnē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV 2018, L 151, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 17. maijā iesniedza Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – Zamestnik izpalnitelen direktor na Darzhaven fond “Zemedelie”/IW

(Lieta C-329/22)

(2022/C 340/20)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Pamatlietas puses

Prasītājs: Zamestnik izpalnitelen direktor na Darzhaven fond “Zemedelie”

Atbildētājs: IW

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (1) (turpmāk tekstā – “Regula [ES] Nr. 1305/2013”) 29. panta 3. punkta 2. teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka tāds valsts tiesiskais regulējums kā Naredba No. 4 ot 24.02.2015 za prilagane na myarka 11 “Biologichno zemedelie” ot Programata za razvitie na selskite rayoni za perioda 2014-2020 [2015. gada 24. februāra rīkojums Nr. 4 par lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam 11. pasākuma “Bioloģiskā lauksaimniecība” piemērošanu] 11. panta 5. punkts (iepriekš 4. punkts), ierobežo iespēju saņemt finansiālu atbalstu bioloģiskajai ražošanai pārejas laikā līdz laikposmam, kas nepārsniedz minimālos pārejas periodus saskaņā Komisijas Regulas (EK) Nr. 889/2008 (2008. gada 5. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (2), 36. panta 1. punktu, 37. panta 1. punktu un 38. pantu?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 29. panta 3. punkta 2. teikums ir jāinterpretē tādejādi, ka dalībvalstis ir tiesīgas noteikt maksimālo piešķiršanas termiņu atbalstam pārejai uz bioloģisko lauksaimniecību tikai vadoties no ražošanas veida, nevis katra konkrētā gadījuma specifikas?

3)	Kā ir interpretējama frāze “dalībvalstis [var] noteikt īsāku sākotnējo laikposmu, kas atbilst pārejas laikposmam” (Regulas [ES] Nr. 1305/2013 29. panta 3. punkta 2. teikums)? Vai jēdzieni “sākotnējais laikposms” un “pārejas laikposms” tiek lietoti kā sinonīmi, vai arī tiem ir atšķirīga nozīme?

4)

Vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 29. panta 3. punkta 2. teikumā lietotā frāze “dalībvalstis [var] noteikt īsāku sākotnējo laikposmu, kas atbilst pārejas laikposmam” ir interpretējama tādejādi, ka visa pasākuma “bioloģiskā lauksaimniecība” ietvaros “pārejas” darbības uz bioloģisko lauksaimniecību var tikt pieteiktas un finansētas īsāku laika posmu, nekā noteikts regulas 29. panta 3. punkta 1. teikumā, vai tādējādi, ka vispārējo saistību par “bioloģisko lauksaimniecību” ietvaros ir noteikts sākotnējais laikposms darbībām, pārejot uz bioloģisko lauksaimniecību?

---

(1)  OV 2013, L 347, 487. lpp.

(2)  OV 2008, L 250, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 27. maijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – PT/VB

(Lieta C-343/22)

(2022/C 340/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Atbildētājs un revīzijas sūdzības iesniedzējs: PT

Pieteicējs un atbildētājs revīzijas tiesvedībā: VB

Prejudiciālais jautājums

Vai 2007. gada 30. oktobra Lugāno konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk tekstā – “Lugāno konvencija”) (1) 34. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasības pieteikums saistībā ar prasību par parāda samaksu, kas pēc tam, kad Šveicē iepriekš ir izdots maksājuma rīkojums, ir celta, neizvirzot prasījumu atzīt par nepamatotu pret maksājuma rīkojumu izvirzīto iebildumu, ir dokuments, ar ko celta prasība?

---

(1)  OV 2009, L 147, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 1. jūnijā iesniedza Rechtbank van eerste aanleg Oost-Vlaanderen, afdeling Gent (Beļģija) – BV Osteopathie Van Hauwermeiren/Belgische Staat

(Lieta C-355/22)

(2022/C 340/22)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg Oost-Vlaanderen, afdeling Gent

Pamatlietas puses

Prasītāja: BV Osteopathie Van Hauwermeiren

Atbildētāja: Belgische Staat

Prejudiciālie jautājumi

I.

Vai Tiesas 1976. gada 8. aprīļa spriedums lietā 43/75 Defrenne/SABENA (1) ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to valsts tiesai tiek piešķirta autonoma kompetence pēc savas iniciatīvas, neiesniedzot lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu, pamatojoties uz pilnībā iekšēju tiesību normu, attiecībā uz pagātni atstāt spēkā sekas, ko radījis valsts tiesiskais regulējums par medicīnisko un paramedicīnisko pakalpojumu atbrīvošanu no PVN, kuru tā (pēc tam, kad tā šajā sakarā tās pašas lietas ietvaros saskaņā ar LESD 267. pantu Tiesā ir iesniegusi trīs lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, uz kuriem Tiesa ir atbildējusi 2019. gada 27. jūnija spriedumā lietā C-597/17 (2)) ir atzinusi par nesaderīgu ar ES tiesībām un daļēji atcēlusi, atstājot spēkā tā sekas attiecībā uz pagātni un tādējādi pilnībā atņemot nodokļa maksātājam tiesības saņemt tādu PVN summu atmaksu, kas iekasētas, pārkāpjot ES tiesības?

II.

Vai valsts tiesai ir tiesības autonomi, neiesniedzot lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā LESD 267. pantu, attiecībā uz pagātni atstāt spēkā tāda valsts tiesiskā regulējuma sekas, par kuru ir konstatēts, ka tas ir pretrunā PVN direktīvai, kā pamatojumu norādot vispārīgu atsauci uz “nopietniem tiesiskās drošības apsvērumiem, kas izriet no visu iesaistīto publisko un privāto interešu kopuma”, un attiecībā uz apgalvojumu, ka pastāv “faktiska neiespējamība vēlāk atmaksāt nepamatoti iekasēto PVN nodokļu maksātāja piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu saņēmējiem vai pieprasīt, lai tie veic vēlāku samaksu prettiesiskas nodokļa neiekasēšanas gadījumā, it īpaši tad, ja ir iesaistīts liels skaits sīkāk neidentificētu personu vai attiecīgi nodokļu maksātājiem nav tādas grāmatvedības sistēmas, kas ļautu vēlāk identificēt attiecīgās piegādes vai pakalpojumus un to vērtību”, ja nodokļu maksātājam pat nav bijusi iespēja pierādīt, ka šāda “faktiska neiespējamība” nepastāv?

---

(1)  EU:C:1976:56.

(2)  EU:C:2019:544.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 1. jūnijā iesniedza Cour de cassation (Francija) – Bolloré logistics SA/Direction interrégionale des douanes et droits indirects de Caen, Recette régionale des douanes et droits indirects de Caen, Bolloré Ports de Cherbourg SAS

(Lieta C-358/22)

(2022/C 340/23)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bolloré logistics SA

Atbildētāji: Direction interrégionale des douanes et droits indirects de Caen,

Recette régionale des douanes et droits indirects de Caen,

Bolloré Ports de Cherbourg SAS

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1186/2009 (2009. gada 16. novembris), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (2), 195., 217. un 221. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas dienests nevar prasīt solidārajam galviniekam samaksāt muitas parādu, ja nodokļi nav parādniekam pienācīgi darīti zināmi?

2)

a) Vai tiesību uz aizstāvību, it īpaši tiesību iesniegt apsvērumus pirms jebkura akta, kas nelabvēlīgi ietekmē personu, ievērošana, kas ir Savienības tiesību pamatprincips, nozīmē, ka gadījumā, ja parādnieks nesamaksā muitas parādu noteiktajā termiņā un parāda piedziņa tiek vērsta pret galvinieku, muitas dienestam ir iepriekš jādod galviniekam iespēja noderīgi paust savu viedokli par apstākļiem, uz kuriem tas plāno balstīt savu lēmumu par parāda piedziņu? b) Vai fakts, ka muitas parāda parādniekam pašam tika dota iespēja paust savu viedokli pirms nodokļu paziņošanas, ietekmē atbildi uz 2.a) jautājumu? c) Ja atbilde uz 2.a) jautājumu ir apstiprinoša, pirms kura no lēmumiem, kas nelabvēlīgi ietekmē galvinieku, ir jānotiek pušu uzklausīšanai: pirms muitas dienesta lēmuma iegrāmatot nodokļus un darīt tos zināmus muitas parāda parādniekam, vai pirms lēmuma piedzīt maksājumu no galvinieka?

---

(1)  OV 1992, L 302, 1. lpp.

(2)  OV 2009, L 324, 23. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 7. jūnijā iesniedza Verwaltungsgericht Minden (Vācija) – J.B., S.B., F.B./Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-364/22)

(2022/C 340/24)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Minden

Pamatlietas puses

Prasītāji: J.B., S.B., F.B.

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2013/32/ES (1) 33. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru turpmāks starptautiskās aizsardzības pieteikums ir noraidāms kā nepieņemams neatkarīgi no tā, vai attiecīgais pieteikuma iesniedzējs pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma noraidīšanas un pirms turpmāka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas ir atgriezies savā izcelsmes valstī?

2)	Vai, atbildot uz pirmo jautājumu, ir nozīme tam, vai attiecīgais pieteikuma iesniedzējs tika izraidīts uz savu izcelsmes valsti vai arī viņš tur ir atgriezies brīvprātīgi?

3)

Vai Direktīvas 2013/32 33. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstij tiek liegts noraidīt kā nepieņemamu turpmāku starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ja ar lēmumu par iepriekšējo pieteikumu gan netika lemts par alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanu, taču tika vērtēti piespiedu izraidīšanas aizliegumi un šis vērtējums pēc būtības ir pielīdzināms vērtējumam par alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanu?

4)

Vai vērtējums par piespiedu izraidīšanas aizliegumiem un vērtējums par alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu ir salīdzināmi, ja, vērtējot piespiedu izraidīšanas aizliegumus, kumulatīvi bija jāpārbauda, vai attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam valstī, uz kuru viņu ir jāizraida, draud: a) konkrēts spīdzināšanas vai necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas risks; b) nāves soda piemērošana vai tā izpilde; c) Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpums vai d) nopietns un konkrēts apdraudējums veselībai, dzīvībai vai brīvībai; vai arī viņš e) kā civiliedzīvotājs ir pakļauts nopietnam un individuālam apdraudējumam attiecībā uz veselību vai dzīvību saistībā ar starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 14. jūnijā iesniedza Okrazhen sad Burgas (Bulgārija) – Obshtina Pomorie/“Anhialo auto” OOD

(Lieta C-390/22)

(2022/C 340/25)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Okrazhen sad Burgas

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Obshtina Pomorie

Atbildētāja apelācijas tiesvedībā: “Anhialo auto” OOD

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (1) normas pieļauj, ka dalībvalsts ar saviem tiesību aktiem vai iekšējiem noteikumiem ievieš tādas papildu prasības un ierobežojumus attiecībā uz kompensācijas maksājumiem transporta uzņēmumam par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi, kādi šajā regulā nav paredzēti?

2)

Vai Regulas (EK) Nr. 1370/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts pieļauj kompensācijas maksājumu šim transporta uzņēmumam par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi, ja parametri kompensācijas maksājuma aprēķināšanai iepriekš ir noteikti nevis pakalpojumu valsts līgumā, bet gan vispārējos noteikumos, un ja neto finansiālā ietekme vai maksājamās kompensācijas apmērs ir noteikti atbilstoši Regulā (EK) Nr. 1370/2007 paredzētajai procedūrai?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV 2007, L 315, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 20. jūnijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – Ministre de l’Économie, des Finances et de la Relance/Manitou BF SA

(Lieta C-407/22)

(2022/C 340/26)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'Éta

Pamatlietas puses

Prasītājs: Ministre de l’Économie, des Finances et de la Relance

Atbildētājs: Manitou BF SA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam ir pretrunā dalībvalsts tiesību akti par vienotas aplikšanas ar nodokļiem sistēmu, saskaņā ar kuru mātesuzņēmums, kas izmanto šo sistēmu, ir tiesīgs piemērot neitralizāciju attiecībā uz izdevumu un izmaksu proporcijas atkārtotu iekļaušanu, saistībā ar dividendēm, ko šis mātesuzņēmums ir saņēmis no vienotās aplikšanas ar nodokļiem sistēmā iesaistītajiem uzņēmumiem rezidentiem, kā arī, lai ņemtu vērā 2015. gada 2. septembra spriedumu Groupe Steria SCA (C-386/14), saistībā ar dividendēm, kas tikušas saņemtas no meitasuzņēmumiem, kas reģistrēti citā dalībvalstī, uz kuriem, ja tie būtu bijuši rezidenti, objektīvi – pēc to izvēles – attiektos vienotas aplikšanas ar nodokļiem sistēmas piemērošana, bet saskaņā ar kuru nav tiesību uz šo neitralizāciju tādam meitasuzņēmumam rezidentam, kurš, neraugoties uz to, ka pastāv tādas ar kapitālu saistītas saiknes ar citām vienībām, kuras ir rezidentes, kas ļauj izveidot grupu, kas tiek vienoti aplikta ar nodokli, nav izvēlējies piederēt šādai grupai gan saistībā ar dividendēm, kuras tam izmaksā meitasuzņēmumi rezidenti, gan kuras tiek saņemtas no meitasuzņēmumiem, kas reģistrēti citās dalībvalstīs un kuri atbilst citiem vienotās aplikšanas ar nodokļiem sistēmas piemērošanas kritērijiem, kas nav rezidences kritērijs?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 20. jūnijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – Ministre de l’Économie, des Finances et de la Relance/Bricolage Investissement France SA

(Lieta C-408/22)

(2022/C 340/27)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītājs: Ministre de l’Économie, des Finances et de la Relance

Atbildētājs: Bricolage Investissement France SA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam ir pretrunā dalībvalsts tiesību akti par vienotas aplikšanas ar nodokļiem sistēmu, saskaņā ar kuru mātesuzņēmums, kas izmanto šo sistēmu, ir tiesīgs piemērot neitralizāciju attiecībā uz izdevumu un izmaksu proporcijas atkārtotu iekļaušanu, saistībā ar dividendēm, ko šis mātesuzņēmums ir saņēmis no vienotās aplikšanas ar nodokļiem sistēmā iesaistītajiem uzņēmumiem rezidentiem, kā arī, lai ņemtu vērā 2015. gada 2. septembra spriedumu Groupe Steria SCA (C-386/14), saistībā ar dividendēm, kas tikušas saņemtas no meitasuzņēmumiem, kas reģistrēti citā dalībvalstī, uz kuriem, ja tie būtu bijuši rezidenti, objektīvi – pēc to izvēles – attiektos vienotas aplikšanas ar nodokļiem sistēmas piemērošana, bet saskaņā ar kuru nav tiesību uz šo neitralizāciju tādam meitasuzņēmumam rezidentam, kurš, neraugoties uz to, ka pastāv tādas ar kapitālu saistītas saiknes ar citām vienībām, kuras ir rezidentes, kas ļauj izveidot grupu, kas tiek vienoti aplikta ar nodokli, nav izvēlējies piederēt šādai grupai gan saistībā ar dividendēm, kuras tam izmaksā meitasuzņēmumi rezidenti, gan kuras tiek saņemtas no meitasuzņēmumiem, kas reģistrēti citās dalībvalstīs un kuri atbilst citiem vienotās aplikšanas ar nodokļiem sistēmas piemērošanas kritērijiem, kas nav rezidences kritērijs?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 28. jūnijā iesniedza Szegedi Törvényszék (Ungārija) – SOLE-MiZo Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-426/22)

(2022/C 340/28)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szegedi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: SOLE-MiZo Zrt.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai – apstākļos, kad saskaņā ar dalībvalsts tiesībām procenti par atskaitāmā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – “PVN”) pārmaksas summu, kuru nav bijis iespējams atgūt “apmaksāto pirkumu” nosacījuma dēļ, (turpmāk tekstā – “PVN procenti”) tiek aprēķināti, piemērojot procentu likmi, kas neapstrīdami nosedz īstermiņa naudas tirgus aizņēmumu procentus un atbilst centrālās bankas bāzes likmei, kam pieskaitīti divi procentpunkti, par PVN pārskata periodu tādējādi, ka šie procenti tiek aprēķināti, sākot no nākamās dienas pēc tam, kad ir iesniegta PVN deklarācija, kurā nodokļu maksātājs ir norādījis PVN pārmaksu, kas “apmaksāto pirkumu” nosacījuma dēļ ir pārnesama uz nākamo pārskata periodu līdz nākamās PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa pēdējai dienai – Savienības tiesības, proti, Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) (turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 183. pants, kā arī efektivitātes, līdzvērtības, tiešās iedarbības un samērīguma principi un Tiesas 2020. gada 23. aprīļa spriedums apvienotajās lietās Sole-Mizo un Dalmandi Mezőgazdasági (C-13/18 un C-126/18) (turpmāk tekstā – “spriedums Sole-Mizo un Dalmandi Mezőgazdasági”) ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā tāda dalībvalsts prakse kā pamatlietā aplūkotā, kas nepieļauj, ka papildus PVN procentiem tiek aprēķināti arī procenti, kas ir paredzēti, lai kompensētu nodokļu maksātājam par attiecīgās summas naudas vērtības samazinājumu laika notecējuma rezultātā pēc minētā pārskata perioda līdz procentu faktiskai samaksai?

2)

Vai – ja atbilde uz iepriekšējo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša – tajā minētās Savienības tiesības un spriedums Sole-Mizo un Dalmandi Mezőgazdasági ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šīm tiesībām un šo spriedumu ir saderīgi tas, ka naudas vērtības samazinājuma gadījumā piemērojamo procentu likmi valsts tiesa nosaka inflācijas līmeņa rādītāja apmērā?

3)

Vai pirmajā prejudiciālajā jautājumā minētās Savienības tiesības un spriedums Sole-Mizo un Dalmandi Mezőgazdasági ir jāinterpretē tādējādi, ka šīm tiesībām un šim spriedumam ir pretrunā tāda dalībvalsts prakse, ka, aprēķinot naudas vērtības samazinājuma apmēru, tiek ņemts vērā arī tas, ka līdz “apmaksāto pirkumu” nosacījuma izpildei, proti, līdz preces vai pakalpojuma apmaksai attiecīgā nodokļu maksātāja rīcībā bija atlīdzība par pirkumu un attiecīgā nodokļa summa, un ka papildus naudas vērtības samazināšanās periodā konstatētajam inflācijas līmeņa rādītājam tiek izvērtēts arī tas, cik ilgu laiku nodokļu maksātājs nevarēja atgūt PVN (nevarēja prasīt tā atmaksu)?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 5. jūlijāLeon Leonard Johan Veen iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2022. gada 27. aprīļa spriedumu lietā T-436/21 Veen/Eiropols

(Lieta C-444/22 P)

(2022/C 340/29)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Leon Leonard Johan Veen (pārstāvis: M. Mandzák, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu pilnībā;

—	nodot lietu Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;

—	uzdot Vispārējai tiesai lemt par tiesāšanās izdevumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība kopā ietver četrus pamatus. Vispārējā tiesa esot kļūdaini novērtējusi lietu no juridiskā skatupunkta un kļūdaini piemērojusi materiālo tiesību aktus konkrēti attiecībā uz atbildētājas atbildību par nodarīto kaitējumu un tās pienākumu apstrādāt personas datus kontrolpārbaudes ietvaros. Vispārējā tiesa esot arī kļūdaini konstatējusi, ka nav cēloņsakarības starp atbildētājas rīcību un kaitējumu izraisījušo notikumu, kā arī neesot pienācīgi pamatojusi pārsūdzēto spriedumu.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 4. jūlijāLarko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2022. gada 4. maija spriedumu lietā T-423/14 RENV, Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE/Komisija

(Lieta C-445/22 P)

(2022/C 340/30)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE (pārstāvji: Ν. Korogiannakis, I. Dryllerakis un E. Rantos, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2022. gada 4. maija spriedumu lietā T-423/14 RENV, Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE (ECLI:EU:T:2022:268);

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem šajā lietā pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi šādu pamatu:

Apelācijas sūdzības pamats: LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums, jo Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka ar 2. pasākumu (2008. gada valsts garantija) prasītājai ir tikusi piešķirta priekšrocība.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vairākas tiesību kļūdas, secinot, ka ar 2. pasākumu (2008. gada valsts garantija) apelācijas sūdzības iesniedzējai ir tikusi piešķirta priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja it īpaši apgalvo, ka Vispārējās tiesas vērtējumā ir pieļauta, pirmkārt, paziņojuma attiecībā uz garantijām 3.2. punkta d) apakšpunkta kļūdaina interpretācija un, otrkārt, kļūdains pierādīšanas pienākuma sadalījums starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti, pārkāpjot Tiesas judikatūrā noteikto.

Turklāt apstrīdētajā spriedumā izdarītā secinājuma pamatā ir pilnīgi nepietiekami pierādījumu elementi, kas katrā ziņā nav radušies pirms 2. pasākuma piešķiršanas, pārkāpjot Tiesas 2020. gada 26. marta spriedumā C-244/18 P, Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE/Eiropas Komisija noteikto.

Visbeidzot apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka šis secinājums ir balstīts vienīgi uz negatīvu prezumpciju, kas ir pamatota ar tādu pierādījumu elementu neesamību, kuri ļautu izdarīt pretēju secinājumu, nepastāvot citiem elementiem, ar kuriem varētu pozitīvi pierādīt šādas priekšrocības esamību.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 5. jūlijāRobert Roos u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 27. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T-710/21, T-722/21 un T-723/21 Robert Roos u.c./Eiropas Parlaments

(Lieta C-458/22 P)

(2022/C 340/31)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Robert Roos u.c. (pārstāvji: P. de Bandt, advokāts, M. R. Gherghinaru, V. Heinen, advokātes)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, IC u.c.

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz Tiesu:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sprieduma, kas 2022. gada 27. aprīlī pasludināts lietās T-710/21, T-722/21 un T-723/21, rezolutīvās daļas 1. un 2. punktu;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedības Tiesā, ieskaitot izdevumus par advokātu pakalpojumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats, ar kuru tiek apgalvota tiesību kļūda, jo apstrīdētajam lēmumam nav derīga juridiskā pamata

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka Eiropas Parlamenta Reglamenta 25. panta 2. punkts ir derīgs juridiskais pamats, pirmkārt, lai sniegtu piekļuvi Eiropas Parlamenta ēkām vienīgi tām personām, kurām ir derīgs ES digitālais Covid sertifikāts, un, otrkārt, lai pamatotu apelācijas sūdzības iesniedzēju ļoti sensitīvu personas datu apstrādi. Pārsūdzētajā spriedumā it īpaši ir pārkāptas šādas tiesību normas un principi: (i) Hartas 8. pants 52. panta 1. un 3. punkts; (ii) Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 7. pants; (iii) Eiropas Parlamenta Lēmuma 2005/684/EK, Euratom (2005. gada 28. septembris), ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (1), 2. pants; (iv) Regulas 2018/1725 (2) 5. panta 2. punkts; (v) pienākums norādīt pamatojumu Vispārējās tiesas spriedumiem, kas paredzēts Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 36. pantā un 53. panta pirmajā daļā; (vi) formu paralēlisma vispārējais tiesību princips; un (vii) tiesību normu hierarhijas princips.

Otrais pamats, ar kuru tiek apgalvota tiesību kļūda, kas izriet no personas datu apstrādes mērķu ierobežošanas principa un tiesiskuma principa pārkāpuma

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka Eiropas Parlaments ir tiesīgs apstrādāt personas datus, kas ietverti apelācijas sūdzības iesniedzēju valstu Covid sertifikātos, lai ierobežotu piekļuvi Eiropas Parlamenta ēkām, lai gan šāds mērķis nav paredzēts Beļģijas tiesībās vai Francijas tiesībās. Vispārējā tiesa arī ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka uz personas datu apstrādi, ko ir veicis Eiropas Parlaments, attiecas Regulas 2018/1725 6. pantā paredzētais izņēmums.

Tādējādi pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauts šādu tiesību normu un vispārējo principu pārkāpums: (i) Regulas 2018/1725 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts un 5. un 6. pants; un (ii) pienākums norādīt pamatojumu Vispārējās tiesas spriedumiem, kas paredzēts Savienības Tiesas Statūtu 36. pantā un 53. panta pirmajā daļā.

---

(1)  OV 2005, L 262, 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV 2018, L 295, 39. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 14. jūlijā OC iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2022. gada 4. maija spriedumu lietā T-384/20 OC/Komisija

(Lieta C-479/22 P)

(2022/C 340/32)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieces

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: OC (I. Ktenidis, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2022. gada 4. maija sprieduma lietā T-384/20 OC/Eiropas Komisija (ECLI:EU: T:2022:273) atcelšana

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu pilnībā;

—	pieņemt galīgo spriedumu lietā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan apelācijas tiesvedībā, gan tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus:

1.

Pirmais pamats: Regulas 2018/1725 (1) 3. panta 1. punkta kļūdaina interpretācija attiecībā uz, pirmkārt, “identificējamas” fiziskas personas jēdzienu, un, otrkārt, pamatotas iespējamības izmantot līdzekļus, lai identificētu fizisku personu, jēdzienu, kā arī pierādījumu par konkrētas personas veiktu apelācijas sūdzības iesniedzējas identificēšanu sagrozīšana.

2.	Otrais pamats: Regulas Nr. 883/2013 (2) 9. panta 1. punkta un Hartas 48. panta 1. punkta, lasot tos kopsakarā ar ECPAK 6. panta 2. punktu, kļūdaina interpretācija attiecībā uz nevainīguma prezumpcijas tvērumu.

3.	Trešais pamats: Pierādījumu par tiesību uz labu pārvaldību Hartas 41. panta izpratnē pārkāpumu sagrozīšana.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (Dokuments attiecas uz EEZ), OV 2018, L 295, 39. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV 2013, L 248, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2022. gada 11. maija spriedumu lietā C –151/20 Čehijas Republika/Komisija, ko Eiropas Komisija iesniegusi 2022. gada 22. jūlijā

(Lieta C-494/22 P)

(2022/C 340/33)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-P. Keppenne, T. Materne, P. Němečková)

Pārējās lietas dalībnieces: Čehijas Republika, Beļģijas Karaliste, Polijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 11. maija sprieduma Čehijas Republika/Komisija (T-151/20, EU:T:2022:281) rezolutīvās daļas 1) punktu;

—	noraidīt prasību lietā T-151/20 vai, pakārtoti, nosūtīt lietu to prasījumu jaunai izskatīšanai Vispārējā tiesā, kas līdz šim nav pārbaudīti;

—

ja Vispārējā tiesa pieņem lēmumu izbeigt tiesvedību šajā lietā, piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Eiropas Savienības Vispārējā tiesā un Tiesā, vai gadījumā, ja lieta tiek nosūtīta jaunai izskatīšanai Vispārējā tiesā – atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu līdz galīga lēmuma pieņemšanai lietā.

Prasījumi un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus:

1.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretējot Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (1) (2000. gada 22. maijs) ar grozījumiem 6. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 17. panta 2. punktu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, kad tā, interpretējot minētās regulas 6. panta 3. punktu, nolēma, ka summas, kas atbilst budžeta ieņēmumu prasījumiem, kuri noteikti saskaņā ar šīs regulas 2. pantu B kontos, noteikšana ir tikai grāmatvedības darbība, un termiņš šādai noteikšanai tāpēc ir jāaprēķina nevis no dienas, kurā bija jānosaka strīdīgie budžeta ieņēmumu prasījumi saskaņā ar Regulas Nr. 1150/2000 2. pantu, bet no dienas, kad Čehijas Republikas kompetentās iestādes tos faktiski noteica. Tāpēc Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu arī, nolemjot, ka Čehijas Republika var atsaukties uz iespēju tikt atbrīvotai no pienākuma nodot strīdīgo summu Komisijai, pamatojoties uz minētās regulas 17. panta 2. punktu (prasījums attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 85.–93. punktu).

2.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu arī, interpretējot Regulas Nr. 1150/2000 2. panta 1. punktu un 17. panta 1. punktu, saistībā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2) 217. panta 1. punktu, kā arī LESD 325. pantu, kuros dalībvalstīm ir noteikts pienākums cīnīties pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, jo tā ir nolēmusi, ka Čehijas Republika attiecīgos muitas nodokļus nav noteikusi ar nokavēšanos situācijā, kad tā neveica šo noteikšanu uzreiz pēc Čehijas Republikas muitas iestādes pārstāves, kura piedalījās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) revīzijas misijā Laosā 2007. gada novembrī, atgriešanās (prasījums attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 94.–126. punktu). Turklāt Vispārējā tiesa esot kļūdaini novērtējusi tiesību aktu piemērošanu, uzskatot, ka Čehijas Republikai bija paredzēta iespēja gaidīt tik ilgi, kamēr OLAF darīs pieejamus misijas laikā savāktos pierādījumus (tādējādi neizpildot pienākumu noteikt Savienības pašu resursu prasījumus), kaitējot Savienības finanšu interesēm. Vispārējai tiesai esot jāinterpretē piemērojamās Savienības tiesības tādējādi, ka atbilstoši pienācīgas rūpības principam Čehijas Republikai bija pienākums pieprasīt OLAF – uzreiz pēc tās pārstāves atgriežas no revīzijas misijas – šīs misijas laikā savāktos pierādījumus, kas ļautu tai noteikt Savienības pašu resursu prasījumus uzreiz pēc Čehijas Republikas pārstāves atgriešanās no revīzijas misijas Laosā.

---

(1)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV 2000, L 130, 1. lpp.).

(2)  OV 1992, L 302, 1. lpp.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – ABLV Bank/VNV

(Lieta T-280/18) (1)

(Ekonomikas un monetārā savienība - Banku savienība - Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) - Noregulējuma procedūra, kas piemērojama gadījumā, ja vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga - VNV lēmums nepieņemt noregulējuma shēmu - Atcelšanas prasība - Nelabvēlīgs akts - Interese celt prasību - Locus standi - Daļēja pieņemamība - Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. pants - Akta izdevēja kompetence - Tiesības tikt uzklausītam - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme)

(2022/C 340/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ABLV Bank AS (Rīga, Latvija) (pārstāvis: O. Behrends, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (pārstāvji: J. De Carpentier, E. Muratori un H. Ehlers, kuriem palīdz J. Rivas Andrés, advokāts un B. Heenan, solicitor)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: R. Ugena, A. Witte un A. Lefterov)

Priekšmets

Ar prasību, kas celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2018. gada 23. februāra lēmumus attiecībā uz kredītiestādēm ABLV Bank AS un ABLV Bank Luxembourg SA nepieņemt noregulējuma shēmu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.), 18. panta 1. punkta izpratnē.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	ABLV Bank AS sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Vienotās noregulējuma valdes (VNV) tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Centrālā banka (ECB) savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

---

(1)  OV C 259, 23.7.2018.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – Puigdemont i Casamajó un Comín i Oliveres/Parlaments

(Lieta T-388/19) (1)

(Institucionālās tiesības - Parlamenta loceklis - Parlamenta priekšsēdētāja atteikums atzīt ievēlētiem kandidātiem Eiropas Parlamenta deputāta statusu un ar šo statusu saistītās tiesības - Atcelšanas prasība - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2022/C 340/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Carles Puigdemont i Casamajó (Vaterlo, Beļģija) un Antoni Comín i Oliveres (Vaterlo) (pārstāvji: P. Bekaert, G. Boye, S. Bekaert, advokāti, un B. Emmerson, QC)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz, T. Lukácsi un C. Burgos)

Lietas dalībniece, kas iestājies lietā atbildētāja prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāve: A. Gavela Llopis)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāji lūdz atcelt, pirmkārt, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 29. maija rīkojumu, ar ko viņiem atteikta gan iespēja izmantot jaunajiem Eiropas Parlamenta deputātiem paredzētos uzņemšanas un atbalsta pakalpojumus, gan pagaidu akreditācijas piešķiršana, un, otrkārt, Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 27. jūnija vēstulē ietverto atteikumu atzīt viņiem Eiropas Parlamenta deputāta statusu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Carles Puigdemont i Casamajó un Antoni Comín i Oliveres sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamentam radušos, tostarp ar lietām T-388/19 R, C-646/19 P(R) un T-388/19 R-RENV saistītos, tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

---

(1)  OV C 270, 12.8.2019.

Vispārējās tiesas 2022. gada 13. jūlija spriedums – Design Light & Led Made in Europe un Design Luce & Led Made in Italy/Komisija

(Lieta T-886/19) (1)

(Konkurence - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Aizliegtas vienošanās - Apgaismošanas ar LED lampām nozare - Patenta licencēšanas programma (Patent Licensing Program) - Lēmums par sūdzības noraidīšanu - Regulas (EK) Nr. 773/2004 7. pants - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pienākums norādīt pamatojumu - Savienības interešu neesamība - Pārkāpuma pastāvēšanas pierādīšanas iespējamība)

(2022/C 340/36)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Design Light & Led Made in Europe (Milāna, Itālija) un Design Luce & Led Made in Italy (Roma, Itālija) (pārstāvji: M. Maresca, D. Maresca un S. Pelleriti, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Ernst, C. Sjödin un J. Szczodrowski)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Signify Holding BV (Eindhoven, Nīderlande) (pārstāvji: R. Snelders, R. Lepetska un N. Van Belle, avocats)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājas lūdz atcelt Komisijas 2019. gada 25. oktobra Lēmumu C(2019) 7805 final, ar kuru tika noraidīta to sūdzība par, iespējams, Koninklijke Philips N.V. izdarītajiem LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem (lieta AT.39913 – LED).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Design Light & Led Made in Europe un Design Luce & Led Made in Italy atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

3)	Signify Holding BV sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 61, 24.2.2020.

Vispārējas tiesas 2022. gada 13. jūlija spriedums – Tartu Agro/Komisija

(Lieta T-150/20) (1)

(Valsts atbalsts - Lauksaimniecība - Nomas līgums par lauksaimniecības zemi Igaunijā - Lēmums, ar ko atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un ir uzdots to atgūt - Priekšrocība - Tirgus cenas noteikšana - Privātā komersanta princips - Sarežģīti ekonomiski vērtējumi - Pārbaude tiesā - Visu atbilstošo apstākļu ņemšana vērā - Pienākums ievērot pienācīgu rūpību)

(2022/C 340/37)

Tiesvedības valoda – igauņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tartu Agro AS (Tartu, Igaunija) (pārstāvji: T. Järviste, T. Kaurov, M.  Valberg un M. Peetsalu, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Bottka un E. Randvere)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 252 final (2020. gada 24. janvāris) par valsts atbalstu SA.39182 (2017/C) (ex 2017/NN) (ex 2014/CP) – Aizdomas par nelikumīgu atbalstu AS Tartu Agro.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 252 final (2020. gada 24. janvāris) par valsts atbalstu SA.39182 (2017/C) (ex 2017/NN) (ex 2014/CP) – Aizdomas par nelikumīgu atbalstu AS Tartu Agro.

2)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Tartu Agro tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

---

(1)  OV C 175, 25.5.2020.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – JP/Komisija

(Lieta T-179/20) (1)

(Civildienests - Atklāts konkurss - Paziņojums par konkursu EPSO/AD/363/18, lai pieņemtu darbā administratorus nodokļu jomā (AD 7) - Neiekļaušana rezerves sarakstā - Atlases komisijas sastāvs - Stabilitāte - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Atbildība)

(2022/C 340/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: JP (pārstāvji: S. Rodrigues un A. Champetier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Lilamand, D. Milanowska un A.-C. Simon)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītāja lūdz, pirmkārt, atcelt 2019. gada 10. decembra lēmumu, ar kuru konkursa EPSO/AD/363/18 atlases komisija pēc pārskatīšanas atteicās iekļaut viņas uzvārdu veiksmīgo kandidātu rezerves sarakstā, un, otrkārt, atlīdzināt viņai šī lēmuma dēļ nodarīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	JP atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 209, 22.6.2020.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – Aerospinning Master Franchising/EUIPO – Mad Dogg Athletics (“SPINNING”)

(Lieta T-246/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SPINNING” - Preču zīme, kas ir kļuvusi par sugas vārdu tirdzniecībā precei vai pakalpojumam, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Konkrētā sabiedrības daļa)

(2022/C 340/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aerospinning Master Franchising s. r. o. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāve: K. Labalestra, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Walicka un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Mad Dogg Athletics, Inc. (Venisa, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: J. Steinberg, advokāts)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 26. februāra lēmumu lietā R 369/2019-4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp prasītāju un personu, kas iestājusies lietā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Aerospinning Master Franchising s. r. o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 215, 29.6.2020.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – Zhejiang Hangtong Machinery Manufacture un Ningbo Hi-Tech Zone Tongcheng Auto Parts/Komisija

(Lieta T-278/20) (1)

(Dempings - Ķīnas izcelsmes tērauda riteņu imports - Galīgā antidempinga maksājuma ieviešana un pagaidu maksājuma galīgā iekasēšana - Regulas (ES) 2016/1036 17. panta 4. punkts, 18. un 20. pants - Nesadarbošanās - Komisijai paziņotās informācijas nepietiekamība)

(2022/C 340/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Zhejiang Hangtong Machinery Manufacture Co. Ltd (Taidžou, Ķīna), Ningbo Hi-Tech Zone Tongcheng Auto Parts Co. Ltd (Ninbo, Ķīna) (pārstāvji: K. Adamantopoulos un P. Billiet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Blanck un G. Luengo)

Priekšmets

Ar savām prasībām, kas pamatotas ar LESD 263. pantu, prasītājas lūdz daļēji atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/353 (2020. gada 3. marts), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda riteņu importam (OV 2020, L 65, 9. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Zhejiang Hangtong Machinery Manufacture Co. Ltd un Ningbo Hi-Tech Zone Tongcheng Auto Parts Co. Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 222, 6.7.2020.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – MZ/Komisija

(Lieta T-631/20) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Konkurss EPSO/AD/363/18 administratoru nodokļu jomā pieņemšanai darbā - Otrās valodas, kurā notiek pārbaudījumi, izvēles ierobežošana - Neiekļaušana rezerves sarakstā - Iebilde par prettiesiskumu - Pieņemamība - Diskriminācija valodas dēļ - Ieņemamo amatu īpašais raksturs - Pamatojums - Dienesta intereses - Samērīgums)

(2022/C 340/41)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MZ (pārstāve: M. Velardo, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Lilamand, D. Milanowska un A.-C. Simon, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītāja lūdz atcelt 2019. gada 10. decembra lēmumu, ar kuru konkursa EPSO/AD/363/18 atlases komisija pēc pārskatīšanas atteicās iekļaut viņas uzvārdu rezerves sarakstā administratoru AD 7 pakāpē pieņemšanai darbā nodokļu jomā.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt 2019. gada 10. decembra lēmumu, ar kuru atklātā konkursa EPSO/AD/363/18 atlases komisija, veikusi pārskatīšanu, atteicās iekļaut MZ uzvārdu rezerves sarakstā AD 7 pakāpes administratoru pieņemšanai darbā nodokļu jomā.

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 423, 7.12.2020.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – OC/EĀDD

(Lieta T-681/20) (1)

(Atbildība - Civildienests - EĀDD personāls, kas norīkoti darbā trešā valstī - Ziņošana par pārkāpumiem - Pārbaudes ziņojums - Pārcelšana citā amatā - Nelabvēlīgi akti - Bezlēmuma rīcība - Ar pirmstiesas procedūru saistīto prasību ievērošana - Trauksmes cēlēju aizsardzība - Civildienesta noteikumu 22.a pants - Rūpības pienākums - Pamattiesību hartas 7. un 8. pants - Privātās dzīves neaizskaramība - Personas datu aizsardzība)

(2022/C 340/42)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: OC (pārstāves: L. Levi un A. Champetier, advokātes)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (pārstāvji: S. Marquardt un R. Spáč)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītāja lūdz piespriest atlīdzināt kaitējumu, kas viņai esot nodarīts ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) darbībām un rīcību.

Rezolutīvā daļa

1)	Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) atlīdzina OC 10 000 EUR par viņai nodarīto nemantisko kaitējumu.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EĀDD sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no OC tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 19, 18.1.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – VI/Komisija

(Lieta T-20/21) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pieņemšana darbā - Atklātais konkurss EPSO/AD/363/18 - Neiekļaušana rezerves sarakstā - Vienlīdzīga attieksme - Stabilitāte atlases komisijas sastāvā)

(2022/C 340/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: VI (pārstāvji: D. Rovetta un V. Villante, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Lilamand, D. Milanowska un A.-C. Simon)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītājs lūdz, pirmām kārtām, atcelt, pirmkārt, konkursa EPSO/AD/363/18 atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņu konkursa rezerves sarakstā, otrkārt, šīs pašas komisijas lēmumu noraidīt prasītāja lūgumu pārskatīt sākotnējo lēmumu, treškārt, Komisijas 2019. gada 20. augusta lēmumu, ar ko tika noraidīta viņa sūdzība, ceturtkārt, 2018. gada 11. oktobra paziņojumu par konkursu EPSO/AD/363/18, kas rīkots, lai izveidotu divus rezerves sarakstus, no kuriem Komisija pieņem darbā administratorus (AD 7) muitas un nodokļu jomā, un, piektkārt, konkursa rezerves sarakstu, kā arī, otrām kārtām, atlīdzināt kaitējumu, kas esot nodarīts prasītājam.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt pēc pārskatīšanas pieņemto atklātā konkursa EPSO/AD/363/18 atlases komisijas 2020. gada 27. februāra lēmumu neiekļaut VI vārdu minētā konkursa rezerves sarakstā.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – Colombani/EĀDD

(Lieta T-129/21) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - EĀDD personāls - Eiropas Savienības delegācijas Kanādā vadītāja amats - Vadītāja amats Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas jautājumos - Kandidatūras noraidīšana)

(2022/C 340/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-Marc Colombani (Auderghem, Beļģija) (pārstāve: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (pārstāvji: S. Marquardt un R. Spáč, kam palīdz M. Troncoso Ferrer un F.-M. Hislaire, advokāti)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītājs lūdz atcelt 2020. gada 17. aprīļa lēmumu, ar ko Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) noraidīja viņa kandidatūru vadītāja amatam Ziemeļāfrikas un Tuvo jautājumos (paziņojums par vakanci 2020/48), un 2020. gada 6. jūlija lēmumu, ar ko EĀDD noraidīja viņa kandidatūru Eiropas Savienības delegācijas Kanādā vadītāja amatam (paziņojums par vakanci 2020/134).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Jean-Marc Colombani atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 182, 10.5.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – Zdút/EUIPO – Nehera u.c. (“nehera”)

(Lieta T-250/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “NEHERA” - Absolūts spēkā neesamības pamats - Ļaunticības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2022/C 340/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ladislav Zdút (Bratislava, Slovākija) (pārstāve: Y. Echevarría García, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Citi procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieki, personas, kas iestājušās lietā Vispārējā tiesā: Isabel Nehera (Sutton, Ontārio, Kanāda), Jean-Henri Nehera (Burnaby, Britu Kolumbija, Kanāda), Natacha Sehnal (Montferrier-sur-Lez, Francija) (pārstāvis: W. Woll, advokāts)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2021. gada 10. marta lēmumu lietā R 1216/2020-2.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2021. gada 10. marta lēmumu lietā R 1216/2020-2.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Ladislav Zdút tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas ir radušies apelācijas procesā Apelācijas padomē.

3)	Isabel Nehera, Jean-Henri Nehera un Natacha Sehnal sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

---

(1)  OV C 278, 12.7.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 13. jūlija spriedums – Tigercat International/EUIPO – Caterpillar (“Tigercat”)

(Lieta T-251/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Tigercat” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “CAT” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2022/C 340/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tigercat International Inc. (Kembridža, Ontārio, Kanāda) (pārstāvji: B. Führmeyer un E. Matthes, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: P. Georgieva, D. Gája un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Caterpillar Inc. (Peoria, Ilinoisa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: A. Renck un S. Petivlasova, advokāti)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt un pārskatīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2021. gada 25. februāra lēmumu lietā R 16/2020-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp personu, kas iestājusies lietā, un prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Tigercat International Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 263, 5.7.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 13. jūlija spriedums – Pejovič/EUIPO – ETA živilska industrija (“TALIS”)

(Lieta T-283/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “TALIS” - Absolūts spēkā neesamības pamats - Ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2022/C 340/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Edvin Pejovič (Pobegi, Slovēnija) (pārstāvis: U. Pogačnik, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: ETA živilska industrija d.o.o. (Kamnika, Slovēnija) (pārstāvis: J. Sibinčič, advokāts)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt un grozīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 23. marta lēmumu lietā R 888/2020-4.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 23. marta lēmumu lietā R 888/2020-4.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Edvin Pejovič šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

4)	ETA živilska industrija d.o.o. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 278, 12.7.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 13. jūlija spriedums – Pejovič/EUIPO – ETA živilska industrija (“RENČKI HRAM”)

(Lieta T-284/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “RENČKI HRAM” - Absolūts spēkā neesamības pamats - Ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2022/C 340/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Edvin Pejovič (Pobegi, Slovēnija) (pārstāvis: U. Pogačnik, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: ETA živilska industrija d.o.o. (Kamnika, Slovēnija) (pārstāvis: J. Sibinčič, advokāts)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt un grozīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 23. marta lēmumu lietā R 1050/2020-4.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 23. marta lēmumu lietā R 1050/2020-4.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Edvin Pejovič šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

4)	ETA živilska industrija d.o.o. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 278, 12.7.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 13. jūlija spriedums – Pejovič/EUIPO – ETA živilska industrija (“RENŠKI HRAM”)

(Lieta T-286/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “RENŠKI HRAM” - Absolūts spēkā neesamības pamats - Ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2022/C 340/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Edvin Pejovič (Pobegi, Slovēnija) (pārstāvis: U. Pogačnik, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: ETA živilska industrija d.o.o. (Kamnika, Slovēnija) (pārstāvis: J. Sibinčič, advokāts)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt un grozīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 23. marta lēmumu lietā R 679/2020-4.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 23. marta lēmumu lietā R 679/2020-4.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Edvin Pejovič šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

4)	ETA živilska industrija d.o.o. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 278, 12.7.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 13. jūlija spriedums – Pejovič/EUIPO – ETA živilska industrija (“SALATINA”)

(Lieta T-287/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SALATINA” - Absolūts spēkā neesamības pamats - Ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2022/C 340/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Edvin Pejovič (Pobegi, Slovēnija) (pārstāvis: U. Pogačnik, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: ETA živilska industrija d.o.o. (Kamnika, Slovēnija) (pārstāvis: J. Sibinčič, advokāts)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt un grozīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 23. marta lēmumu lietā R 889/2020-4.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 23. marta lēmumu lietā R 889/2020-4.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Edvin Pejovič šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

4)	ETA živilska industrija d.o.o. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 278, 12.7.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – ALO jewelry CZ/EUIPO – Cartier International (“ALOve”)

(Lieta T-288/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ALOve” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska grafiska preču zīme “LOVe” - Relatīvs atteikuma pamats - Netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts))

(2022/C 340/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ALO jewelry CZ s.r.o. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis: K. Čermák, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Capostagno)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Cartier International AG (Steinhausen, Šveice) (pārstāve: A. Zalewska, advokāte)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2021. gada 18. marta lēmumu lietā R 2679/2019-5.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	ALO jewelry CZ s.r.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 278, 12.7.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – HB/Komisija

(Lieta T-408/21) (1)

(Publiski pakalpojumu līgumi - Tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšana Augstajai tiesu padomei un Ukrainas iestādēm - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras pārkāpumi - Nepamatoti izmaksāto summu atgūšana - Lēmumi, kas ir izpildes rīkojumi - LESD 299. pants - Akta izdevēja kompetence - Savienības ārpuslīgumiskā atbildība)

(2022/C 340/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: HB (pārstāve – L. Levi, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Araujo Arce, J. Estrada de Solà un J. Baquero Cruz)

Priekšmets

Ar šo prasību prasītāja lūdz, pirmkārt, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt Komisijas Lēmumu C(2021) 3339 final (2021. gada 5. maijs) par prasījuma summas 4 241 507,00 EUR apmērā atgūšanu no tās saskaņā ar līgumu ar atsauces numuru TACIS/2006/101-510, un Komisijas Lēmumu C(2021) 3340 final (2021. gada 5. maijs) par prasījuma summas 1 197 055,86 EUR apmērā atgūšanu no tās saskaņā ar līgumu ar atsauces numuru CARDS/2008/166-429, un, otrkārt, pamatojoties uz LESD 268. pantu, atmaksāt visas summas, ko Eiropas Komisija varētu būt atguvusi, pamatojoties uz minētajiem lēmumiem, pieskaitot nokavējuma procentus pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktās likmes, pieskaitot 7 procentpunktus, kā arī simboliski samaksāt 1 EUR kā zaudējumu atlīdzību, ar iespēju to vēl mainīt, lai atlīdzinātu tai nodarīto morālo kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas Lēmumu C(2021) 3339 final (2021. gada 5. maijs) par prasījuma summas 4 241 507 EUR apmērā atgūšanu no HB un Komisijas Lēmumu C(2021) 3340 final (2021. gada 5. maijs) par prasījuma summas 1 197 055,86 EUR apmērā atgūšanu no HB.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	HB un Eiropas Komisija katra pati sedz savus tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

---

(1)  OV C 338, 23.8.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – Les Éditions P. Amaury/EUIPO – Golden Balls (“BALLON D’OR”)

(Lieta T-478/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “BALLON D’OR” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Daļēja atcelšana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Faktiskas izmantošanas pierādījums - Pierādījumu novērtēšana - Pakalpojumu kvalificēšana)

(2022/C 340/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Les Éditions P. Amaury (Boulogne-Billancourt, Francija) (pārstāvji: T. de Haan un M. Laborde, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Chylińska un J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Golden Balls Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: M. Hawkins, solicitor, T. Dolde un V. Pati, advokāti)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 7. jūnija lēmumu lietā R 1073/2020-4.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 7. jūnija lēmumu lietā R 1073/2020-4, ciktāl ar to tika apstiprināts Anulēšanas nodaļas lēmums, ar kuru preču zīme tika atzīta par atceltu attiecībā uz pakalpojumiem “izklaide”, “televīzijas izklaide” un “organizēšana un konkursi (izklaide)”, kas ietilpst 41. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 382, 20.9.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedums – YF/EFCA

(Lieta T-664/21) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums - Līguma izbeigšana - Nepietiekama profesionālā kompetence - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Labas pārvaldības princips)

(2022/C 340/54)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: YF (pārstāvis: M. Casado García – Hirschfeld, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (pārstāvis: S. Steele, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītājs lūdz atcelt Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) 2021. gada 18. februāra lēmumu, ar ko tika izbeigts viņa uz nenoteiktu laiku noslēgtais līgums.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	YF atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 502, 13.12.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. jūlija spriedums – RT France/Padome

(Lieta T-125/22) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā - Pārraides pagaidu aizliegums un dažu plašsaziņas līdzekļu satura pārraides atļaujas apturēšana - Iekļaušana to vienību sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi - Padomes kompetence - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības tikt uzklausītam - Vārda un informācijas brīvība - Samērīgums - Darījumdarbības brīvība - Nediskriminācijas pilsonības dēļ princips)

(2022/C 340/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: RT France (Boulogne-Billancourt, Francija) (pārstāvji: E. Piwnica un M. Nguyen Chanh, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Lejeune, R. Meyer un S. Emmerechts)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Beļģijas Karaliste (pārstāvji: C. Pochet, M. Van Regemorter un L. Van den Broeck), Igaunijas Republika (pārstāvji: N. Grünberg un M. Kriisa), Francijas Republika (pārstāvji: A.-L. Desjonquères, J.-L. Carré, W. Zemamta un T. Stéhelin), Latvijas Republika (pārstāvji: K. Pommere, J. Davidoviča, I. Hūna, D. Ciemiņa un V. Borodiņeca), Lietuvas Republika (pārstāvji: K. Dieninis un V. Kazlauskaitė-Švenčionienė), Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna un A. Miłkowska,), Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Calleja Crespo, V. Di Bucci, J.-F. Brakeland un M. Carpus Carcea) un Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (pārstāvji: F. Hoffmeister, L. Havas un A. De Almeida Veiga)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/351 (2022. gada 1. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2022, L 65, 5. lpp.), un Padomes Regulu (ES) 2022/350 (2022. gada 1. marts), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2022, L 65, 1. lpp.), ciktāl šie akti uz to attiecas.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	RT France sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību.

3)	Beļģijas Karaliste, Igaunijas Republika, Francijas Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Polijas Republika, Eiropas Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

---

(1)  OV C 148, 4.4.2022.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija rīkojums – JP/Komisija

(Lieta T-638/20) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Civildienests - Atklāts konkurss - Paziņojums par konkursu EPSO/AD/363/18, lai pieņemtu darbā administratorus nodokļu jomā (AD 7) - Neiekļaušana rezerves sarakstā - Lis pendens - Acīmredzama nepieņemamība)

(2022/C 340/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: JP (pārstāvji: S. Rodrigues un A. Champetier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Milanowska un T. Lilamand)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītājs lūdz, pirmkārt, atcelt 2019. gada 10. decembra lēmumu, ar kuru konkursa EPSO/AD/363/18 atlases komisija pēc pārskatīšanas atteicās iekļaut viņas uzvārdu minēta konkursa veiksmīgo kandidātu rezerves sarakstā, un, otrkārt, atlīdzināt viņai šī lēmuma dēļ nodarīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	JP atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 433, 14.12.2020.

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. jūlija rīkojums – IN.PRO.DI/EUIPO – Aiello (“CAPRI”)

(Lieta T-203/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Apstrīdētā lēmuma atsaukšana - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2022/C 340/57)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: IN.PRO.DI – Inghirami produzione distribuzione SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvis: V. Piccarreta, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Capostagno)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Antonino Aiello (Neapole, Itālija) (pārstāvis: L. Manna, advokāts)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 3. februāra lēmumu lietā R 49/2020-1.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 217, 7.6.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 12. jūlija rīkojums – LW/Komisija

(Lieta T-728/21) (1)

(Civildienests - Prasītājs, kurš vairs neatbild uz Vispārējās tiesas lūgumiem - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2022/C 340/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LW (pārstāvji: L. Levi un N. Flandin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Hohenecker un T. Lilamand)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītāja lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Komisijas 2021. gada 8. janvāra lēmumu, ar kuru viņa tika pārcelta citā amatā tajā pašā nodaļā, un, ciktāl nepieciešams, Komisijas 2021. gada 29. jūlija lēmumu, ar ko noraidīta sūdzība, kura, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, tika iesniegta par iepriekš minēto lēmumu, un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kas viņai esot nodarīts ar šiem lēmumiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	LW sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 11, 10.1.2022.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija rīkojums – ClientEarth/Komisija

(Lieta T-792/21) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Orhūsas konvencija - Regula (EK) Nr. 1367/2006 - Ietekmes novērtējuma ziņojums un citi dokumenti, kuri saistīti ar likumdošanas iniciatīvu vides jomā - Netiešs piekļuves atteikums - Tiešs lēmums, kas pieņemts pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2022/C 340/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ClientEarth AISBL (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: F. Logue, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Ehrbar un A. Spina)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2021. gada 12. oktobra netiešo lēmumu, ar kuru ir noraidīts atkārtotais piekļuves pieteikums vairākiem dokumentiem saistībā ar Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 84, 21.2.2022.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija rīkojums – Perez Lopes Pargana Calado/Eiropas Savienības Tiesa

(Lieta T-31/22) (1)

(Publiski pakalpojumu līgumi - Apstrīdēto lēmumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2022/C 340/60)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ana Teresa Perez Lopes Pargana Calado (Lisabona, Portugāle) (pārstāve: M. Marques Matias, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Tiesa (pārstāvji: J. Inghelram un Á. Almendros Manzano)

Priekšmets

Ar prasību, kas būtībā ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Tiesas lēmumus, ar kuriem tiek noraidīti viņas pieteikumi dalībai iepirkuma procedūrā juridisku tekstu tulkošanai no noteiktām Eiropas Savienības oficiālajām valodām uz portugāļu valodu.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Tiesa sedz savus, ka arī atlīdzina Ana Teresa Perez Lopes Pargana Calado tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 158, 11.4.2022.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 14. jūlija rīkojums – Telefónica de España/Komisija

(Lieta T-170/22 R)

(Pagaidu noregulējums - Publiski pakalpojumu līgumi - Eiropas pārvaldes iestāžu drošas saziņas tīkla pakalpojumi (TESTA) - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Steidzamības neesamība)

(2022/C 340/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Telefónica de España, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji: F. González Díaz, J. Blanco Carol, advokāti, un P. Stuart, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. André un M. Ilkova)

Priekšmets

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 278. un 279. pantu, prasītāja lūdz, pirmkārt, apturēt Eiropas Komisijas 2022. gada 21. janvāra lēmuma saistībā ar iepirkuma procedūru DIGIT/A3/PR/2019/RP/010 ar nosaukumu “Eiropas pārvaldes iestāžu drošas saziņas tīkla pakalpojumi (TESTA)”, ar kuru prasītājai tika paziņots, ka tās piedāvājums nav izvēlēts iepirkuma procedūrā, un darīts zināms, ka uzreiz tiek parakstīts līgums ar izvēlēto kandidātu, izpildi, un, otrkārt, izdot rīkojumu Komisijai apturēt šī līguma parakstīšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Atcelt 2022. gada 1. aprīļa rīkojumu Telefónica de España/Komisija (T-170/22 R).

3)	Par BT Global Services Belgium BV pieteikumu par iestāšanos lietā nav jālemj.

4)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt, izņemot saistībā ar izdevumiem, kas radušies sabiedrībai BT Global Services Belgium BV. Pēdējā minētā sabiedrība sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā.

Prasība, kas celta 2022. gada 3. jūnijā – Stöttingfjällets Miljöskyddsförening/Komisija

(Lieta T-345/22)

(2022/C 340/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Stöttingfjällets Miljöskyddsförening (Lycksele, Zviedrija) (pārstāvis: G. Byrne, Barrister-at-Law)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas lēmumu, ar ko kā nepieņemams noraidīts prasītājas 2021. gada 15. decembra lūgums veikt iekšēju pārskatīšanu, un kas prasītājai ir paziņots ar 2022. gada 1. aprīļa vēstuli, Līgumu pārkāpuma dēļ;

—	papildus vai pakārtoti atzīt, ka Komisija ir prettiesiski atturējusies no rīcības atbilstoši LESD 265. pantam, kad prasītājs uz to aicināja 2021. gada 15. decembra vēstulē, un/vai nav noteikusi savu nostāju attiecībā uz tajā ietverto prasītājas sūdzību;

—

atzīt, ka apstākļos, kādos Zviedrijas 2020. gada janvāra Integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns (turpmāk tekstā – “Zviedrijas INEKP”) neatbilst Orhūsas konvencijai, Komisija to ir prettiesiski novērtējusi un/vai pieņēmusi un/vai publicējusi, un tāpēc tas pārkāpj ES un starptautiskās tiesības un/vai ir prettiesisks;

—

atzīt, ka apstākļos, kādos notika un turpinājās nopietni vides tiesību pārkāpumi, Komisija nepildīja savus pozitīvos pienākumus atbilstoši Savienības un starptautiskajām tiesībām, lai veiktu tādus pasākumus, kas ir nepieciešami un atbilstoši Zviedrijas INEKP neatbilstības Orhūsas konvencijai problēmas risināšanai un/vai novēršanai;

—	atzīt, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (1) Orhūsas konvencija, tostarp tās 7. pants, netiek īstenots, tādēļ tā neatbilst ES un starptautiskajām vides tiesībām, un tāpēc ir prettiesiska.

—	saistībā ar INEKP un it īpaši Zviedrijas INEKP neatbilstību Orhūsas konvencijai atzīt, ka Komisijas Regulā (ES) 2018/1999 paredzēto pienākumu neizpilde ir minētās regulas pārkāpums, konvencijas pārkāpums un turklāt Līgumos paredzēto Komisijas pozitīvo pienākumu neizpilde;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums, kas prasītājai tika paziņots 2022. gada 1. aprīļa vēstulē, esot atceļams. Prasītāja iesniedza Komisijai lūgumu ar 2021. gada 15. decembra vēstuli. Atbildot uz prasītājas lūgumu, kas iekļauts minētajā vēstulē, Komisija uzskatīja prasītājas atbildi par nepieņemamu. Prasītāja apgalvo, ka Komisijas lēmums šajā ziņā ir būtiski nepilnīgs, ir uzskatāms par ES un starptautisko vides tiesību pārkāpumu, un pārkāpj Līgumus. Prasītāja apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi savus pozitīvos pienākumus atbilstoši Līgumiem un starptautiskajām tiesībām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija) 3., 6. un 7. pantam. Turklāt prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto Komisijas lēmumu ir pārkāpti ES sekundārie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1367/2006 9. un 10. pants. (2) Prasītāja apgalvo, ka ar Komisijas lēmumu tiek pārkāptas prasītājas tiesības vērsties tiesā atbilstoši Orhūsas konvencijai un Regulai Nr. 1367/2006. Tāpat prasītāja apgalvo, ka Komisijas administratīvais akts, kā tas ir definēts Regulā Nr. 1367/2006, pārkāpj Līgumus.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka papildus vai pakārtoti pirmajam pamatam Komisija nav rīkojusies LESD 265. panta izpratnē attiecībā uz INEKP, kurus novērtēja, pieņēma un publicēja Komisija, tostarp it īpaši apstrīdēto Zviedrijas INEKP. Nerīkojoties uz prasītājas lūguma veikt iekšēju pārskatīšanu, kas iesniegts saskaņā ar LESD 265. pantu, pamata, Komisija nav izpildījusi savus pozitīvos pienākumus, kas paredzēti Līgumos, tostarp it īpaši LES 3. pantā un LESD 191. pantā. Šis pārkāpums atspoguļo arī klaju starptautisko un Eiropas paražu un līgumu tiesību pārkāpumu, tostarp Orhūsas konvencijas 3., 6., un 7. panta, Regulas Nr. 1367/2006 9. un 10. panta un Lēmuma VII/8f, ko 2021. gada 21. oktobrī pieņēma Orhūsas konvencijas pušu sanāksme, par to, kā Eiropas Savienība pilda savus konvencijā (ar grozījumiem) noteiktos pienākumus, pārkāpumu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka tas, ka Komisija nav nodrošinājusi Zviedrijas INEKP pilnīgu atbilstību Orhūsas konvencijai, nozīmē, ka minētais INEKP ir un visā attiecīgajā laikā ir bijis novērtēts, pieņemts un publicēts, acīmredzami pārkāpjot ES un starptautiskās tiesības, un tādēļ tas ir prettiesisks. Šajā ziņā prasītāja attiecībā uz minēto INEKP izvirza iebildi par prettiesiskumu atbilstoši LESD 277. pantam.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar Regulu (ES) 2018/1999 Orhūsas konvencija, tostarp tās 7. pants, netiek īstenots, un tā neatbilst ES un starptautiskajām vides tiesībām. Attiecīgi prasītāja apgalvo, ka Regula (ES) 2018/1999 pārkāpj Līgumus un būtu jāatzīst par prettiesisku.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV 2018, L 328, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 30. jūnijā – Good Services/EUIPO – ITV Studios Global Distribution (“EL ROSCO”)

(Lieta T-381/22)

(2022/C 340/63)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Good Services ltd. (Slīma, Malta) (pārstāve: L. Alonso Domingo, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: ITV Studios Global Distribution Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiska preču zīme “EL ROSCO” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 17 907 312

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2022. gada 20. aprīļa lēmums lietā R 959/2021-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu un apstiprināt Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 17 907 312 reģistrāciju attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kuri bija tās [reģistrācijas] piešķiršanas priekšmets, vai, pakārtoti, nodot lietu atpakaļ EUIPO Apelācijas padomei lietas turpmākai izskatīšanai pēc Vispārējās tiesas norādījumiem;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī agrākos procesos EUIPO.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	judikatūras, kurā interpretēts minētais pants un ļaunticības jēdziens, kā arī brīdis, kurā tā jāizvērtē, neievērošana.

Prasība, kas celta 2022. gada 30. jūnijā – Good Services/EUIPO – ITV Studios Global Distribution (“EL ROSCO”)

(Lieta T-382/22)

(2022/C 340/64)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Good Services ltd. (Slīma, Malta) (pārstāve: L. Alonso Domingo, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: ITV Studios Global Distribution Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiskā preču zīme “EL ROSCO” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 13 265 021

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2022. gada 20. aprīļa lēmums lietā R 957/2021-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu un apstiprināt Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 13 265 021 reģistrāciju attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kuri bija tās [reģistrācijas] piešķiršanas priekšmets, vai, pakārtoti, nodot lietu atpakaļ EUIPO Apelācijas padomei lietas turpmākai izskatīšanai pēc Vispārējās tiesas norādījumiem;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī agrākos procesos EUIPO.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	judikatūras, kurā interpretēts minētais pants un ļaunticības jēdziens, kā arī brīdis, kurā tā jāizvērtē, neievērošana.

Prasība, kas celta 2022. gada 30. jūnijā – Good Services/EUIPO – ITV Studios Global Distribution (“EL ROSCO”)

(Lieta T-383/22)

(2022/C 340/65)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Good Services ltd. (Slīma, Malta) (pārstāve: L. Alonso Domingo, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: ITV Studios Global Distribution Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiska preču zīme “EL ROSCO” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 13 265 483

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2022. gada 20. aprīļa lēmums lietā R 958/2021-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu un apstiprināt Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 13 265 483 reģistrāciju attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kuri bija tās [reģistrācijas] piešķiršanas priekšmets, vai, pakārtoti, nodot lietu atpakaļ EUIPO Apelācijas padomei lietas turpmākai izskatīšanai pēc Vispārējās tiesas norādījumiem;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus, kas radušies agrākos procesos EUIPO.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	judikatūras, kurā interpretēts minētais pants un ļaunticības jēdziens, kā arī brīdis, kurā tā jāizvērtē, neievērošana.

Prasība, kas celta 2022. gada 1. jūlijā – Productos Ibéricos Calderón y Ramos/EUIPO – Hijos de Rivera (“ESTRELLA DE CASTILLA”)

(Lieta T-384/22)

(2022/C 340/66)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Productos Ibéricos Calderón y Ramos, SL (Salamanca, Spānija) (pārstāvis: J. C. Erdozain López, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Hijos de Rivera, SA (La Coruña, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ESTRELLA DE CASTILLA” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 992 941

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 13. aprīļa lēmums lietā R 1576/2021-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un gadījumā, ja tā iestāsies lietā un iebilst pret šo prasību, personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 24. jūnijā – Carmeuse Holding/Komisija

(Lieta T-385/22)

(2022/C 340/67)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carmeuse Holding SRL (Brașov, Rumānija) (pārstāvji: S. Olaru, R. Ionescu un R. Savin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt Komisijas Lēmumu 2022/C 160/09 (2022. gada 14. februāris), ar ko Eiropas Savienības darījumu žurnāla centrālo administratoru instruē Eiropas Savienības darījumu žurnālā ievadīt izmaiņas Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Lietuvas, Ungārijas, Rumānijas, Slovēnijas, Somijas un Zviedrijas valsts kvotu iedales tabulās (1), ciktāl tajā ir noteikts nepareizs bezmaksas kvotu skaits, kas piešķiramas prasītājas iekārtām Valea Mare Pravat un Fieni 2021.-2025. gadam, un samazina: — 5 355 bezmaksas kvotas Carmeuse Holding SRL – Valea Mare Pravat iekārtai, kas atrodas Valea Mare Pravat, Arges apgabalā, Rumānijā, ar Identifikācijas Nr. 55 Savienības reģistrā katram gadam 2021.-2025. gadā; — 4 569 bezmaksas kvotas Carmeuse Holding SRL – Fieni iekārtai, kas atrodas Fieni, Garii ielā Nr. 2, Dambovita apgabalā, Rumānijā, ar Identifikācijas Nr. 56 Savienības reģistrā katram gadam 2021.–2025. gadā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai radušies šajā tiesvedībā;

—	veikt tādus citus vai turpmākus pasākumus, kurus Vispārējā tiesa uzskatītu par nepieciešamiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini aprēķināts Carmeuse iekārtām piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu skaits.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, pieņemot apstrīdēto lēmumu, ir pārkāpusi vairākus Savienības tiesību pamatprincipus, proti, vienlīdzības principu, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu, kā arī Carmeuse tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz aizstāvību, kā rezultātā Carmeuse iekārtām ir piešķirts mazāks bezmaksas emisijas kvotu skaits.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir nepietiekami pamatots attiecībā uz Carmeuse iekārtām piešķirto bezmaksas emisijas kvotu skaitu, jo tajā nav sīki izklāstīts ne lēmuma pieņemšanas process, ne iemesli, kuru dēļ ir noraidīti Carmeuse argumenti, un tajā nav minēti būtiski iemesli, kuru dēļ ar Komisijas piemēroto formulu tiek aizstāti saistošie tiesību akti.

---

(1)  Komisijas Lēmums (2022. gada 14. februāris), ar ko Eiropas Savienības darījumu žurnāla centrālo administratoru instruē Eiropas Savienības darījumu žurnālā ievadīt izmaiņas Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Lietuvas, Ungārijas, Rumānijas, Slovēnijas, Somijas un Zviedrijas valsts kvotu iedales tabulās (2022/C 160/09-C/2022/968) (OV 2022, C 160, 27. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 1. jūlijā – Fresenius Kabi Austria u.c./Komisija

(Lieta T-416/22)

(2022/C 340/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Fresenius Kabi Austria GmbH (Grāca, Austrija) un 14 citi prasītāji (pārstāvji: W. Rehmann un A. Knierim, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2022. gada 24. maija Lēmumu C(2022) 3591, ciktāl ar to Eiropas Savienības dalībvalstīm ir uzdots apturēt valsts tirdzniecības atļaujas tā I pielikumā norādītajām zālēm;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	pakārtoti un piesardzības labad – atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2022. gada 24. maija Lēmumu C(2022) 3591, ciktāl ar to Eiropas Savienības dalībvalstīm ir uzdots apturēt valsts tirdzniecības atļaujas tā I pielikumā norādītajiem pretendentiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītāji izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (1) 116. panta prasības, kas attaisnotu hidroksietilcieti saturošām zālēm piešķirto tirdzniecības atļauju apturēšanu. Līdz ar to Komisija nevar pieņemt lēmumu, ar ko dalībvalstīm uzdots, izpildot šo lēmumu, apturēt attiecīgās tirdzniecības atļaujas.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums ir pretrunā piesardzības principam.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka hidroksietilcieti saturošām zālēm piešķirtās tirdzniecības atļaujas apturēšana nav nedz atbilstīga, nedz samērīga, lai ar tās palīdzību varētu risināt no zāļu patēriņa pētījuma izrietošās bažas par drošumu. Nereglamentēta lietošana nevarot būt iemesls tam, lai apturētu lietošanu atbilstoši indikācijām, kuras labvēlīgā iedarbība ir pienācīgi dokumentēta, it īpaši tādēļ, ka nav konstatēti nekādi jauni signāli par kaitīgu ietekmi uz drošumu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka lēmums ir iekšēji pretrunīgs un tātad neietver pietiekamu pamatojumu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001 L 311, 67. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 11. jūlijā – D’Agostino un Dafin/ECB

(Lieta T-424/22)

(2022/C 340/69)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Vincenzo D’Agostino (Neapole, Itālija), Dafin Srl (Casandrino, Itālija) (pārstāve: M. De Siena, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB), ko pārstāv tās prezidente Christine Lagarde, ir ārpuslīgumiska atbildība par to, ka: a) tā ir radījusi Vincenzo D’Agostino turēto vērtspapīru ar nosaukumu SI FTSE.COPERP vērtības samazināšanos, no kā izriet kopējie ieguldītā kapitāla zaudējumi 450 596,28 EUR apmērā, jo Christine Lagarde2020. gada 12. martā, būdama ECB prezidente, ir izteikusi slaveno frāzi: “tas nav ECB uzdevums mazināt procentu likmju atšķirības atsevišķu valstu vidū”, kas provocēja būtisku vērtspapīru vērtības samazinājumu visās pasaules biržās un 16,92 % samazinājumu Milānas biržā, kas ir tāda procentuāla daļa, kura šīs biržas un arī citi biržu vēsturē visā pasaulē vēl nav bijusi sasniegta, un turklāt viņa preses konferencē informēja visu pasauli par to, ka ECB vairs nevar saglabāt aizdevumu, kuri izsniegti grūtībās nonākušām valstīm, vērtību, un tādējādi paziņoja par pilnīgu virziena maiņu monetārajai politikai, kurai ECB bija sekojusi prezidenta Mario Draghi, kura pilnvaras beidzās 2019. gada novembrī, laikā. b) tā ar šo rīcību, kuras dēļ notika iepriekš minētais krasais indeksa kritums Milānas biržā, radīja prasītājam kapitāla vērtības samazinājumu; c) tā ir likusi prasītājam viņa ievērojamā un būtiskā kapitāla vērtības samazinājuma dēļ – lai izlīdzinātu kapitāla vērtības samazinājumu un kā Banca Fideuram SpA sabiedrībai Dafin Srl piešķirtās kredītlīnijas garantijas sniedzējam – paplašināt šīs kredītlīnijas izmantoto daļu, no kuras viņš saņem nepieciešamos līdzekļus, lai īslaicīgi pārdotu citus viņam piederošus vērtspapīrus, no kā viņš cieta zaudējumus 2 534 422,16 EUR apmērā 2020. gadā un vēl 336 517,30 EUR laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 15. aprīlim un tādējādi kopējos zaudējumus 2 870 939,30 EUR apmērā; d) tā ir radījusi mantiskos zaudējumus no negūtās peļņas 1 013 074,00 EUR apmērā; e) tā kopumā ir radījusi mantiskos zaudējumus 4 334 609,28 EUR apmērā.

—

piespriest ECB tās prezidentes personā: — atlīdzināt mantiskos zaudējumus, kas ietver faktiskos zaudējumus un negūto peļņu, nemantisko kaitējumu un zaudējumus, kuri prasītājam Vincenzo D’Agostino radušies saistībā ar iespējas zaudēšanu, kas ir novērtēti atbilstoši šīs prasības nodaļās un iedaļās izklāstītajiem kritērijiem, ar šādu summu maksājumiem: 1) 4 334 609,28 EUR par mantiskajiem zaudējumiem, 2) 1 000 000 EUR par morālo kaitējumu; 3) un tādējādi maksājums kopumā 5 321 535 EUR; — pakārtoti, samaksāt dažādas atsevišķas summas, kas tiks noteiktas tiesvedības laikā, ciktāl to nosaka tiesa, arī ar Vispārējās tiesas noteiktu ekspertīzi tās reglamenta 70. panta izpratnē; — samaksāt citas summas, kuras Vispārējā tiesa noteiks un novērtēs, ievērojot taisnīguma principu, par zaudējumiem un iespējas zaudēšanu; — katrā ziņā pieskaitot nokavējuma procentus sākot no 2020. gada 12. marta, notikuma datuma, kurā radies kaitējums, līdz faktiskai atlīdzināšanai.

—	piespriest atbildētājai segt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvota ECB atbildība, kas izriet no LESD 340. panta trešās daļas un Itālijas Codice civile (Civilkodekss) 2043. panta, par prasītājam pašam un kā Dafin Srl kapitāldaļu turētājam nodarīto mantisko un morālo kaitējumu.

2.

Otrais pamats attiecas uz principiem, kas izklāstīti Eiropas Savienības tiesu judikatūrā, it īpaši 2021. gada 28. oktobra spriedumā Vialto Consulting/Komisija, C-650/19 P, 2022. gada 9. februāra spriedumā QI u.c./Komisija un ECB, T-868/16, un 2014. gada 21. janvāra spriedumā Klein/Komisija, T-309/10. Tiek ilustrēti nosacījumi, kuriem ir jāpastāv, lai iestātos Eiropas iestādes ārpuslīgumiskā atbildība attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoni, un tiek apstiprināts, ka šie nosacījumi pastāv.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ECB ir pārkāpusi Eiropas Savienības primāros un sekundāros tiesību aktus un prezidente ir ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras. Tiek apgalvots, ka ECB tās prezidentes personā 2020. gada 12. martā ir pārkāpusi LESD 127. panta “Monetārā politika” 1. punktu, Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 3., 10., 11., 12., 13., 38. pantu, kā arī Reglamenta, kas apstiprināts ar ECB 2004. gada 19. februāra lēmumu (1), 17. panta 17.2 un 17.3 punktu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek skaitliski noteikts, pamatots un dokumentēts prasītājiem nodarītais mantiskais kaitējums (faktiskie zaudējumi un negūtā peļņa).

---

(1)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums 2004/257/EK (2004. gada 19. februāris), ar ko pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (ECB/2004/2) (OV 2004, L 80, 33. lpp.), kas grozīts ar Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 22. janvāra Lēmumu ECB/2014/1 (OV 2014, L 95, 56. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 6. jūlijā – Nordea Bank/VNV

(Lieta T-430/22)

(2022/C 340/70)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nordea Bank Oyj (Helsinki, Somija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt VNV 2022. gada 11. aprīļa lēmumu, dokumenta Nr. SRB/ES/2022/18, ieskaitot I, II un III pielikumu, ciktāl tas skar prasītājas ex-ante iemaksas;

—	piespriest VNV atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka VNV ir pārkāpusi Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 69. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 17., 41. un 52. pantu, izmantojot dinamisku pieeju, lai noteiktu ex-ante iemaksu mērķa līmeni.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka VNV apstrīdētajā lēmumā noteiktajā mērķa līmenī ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā attiecībā uz paredzamo segto noguldījumu pieauguma tempu un pašreizējā uzņēmējdarbības cikla novērtējumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka VNV ir pārkāpusi Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 2. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 17. un 52. pantu, jo, nosakot gada mērķa līmeni, tā nav piemērojusi saistošo 12,5 % ierobežojumu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. un 70. pantu ir pārkāpts uz risku orientētas iemaksu noteikšanas princips un samērīguma princips, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 17. un 52. pantu, ja mērķa līmenis ir nosakāms dinamiski un nav jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 2. punktā paredzētā maksimālā robeža, kā tas būtu, ja apstrīdētais lēmums tiktu apstiprināts.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 12. jūlijā – Machková/EUIPO – Aceites Almenara (“ALMARA SOAP”)

(Lieta T-436/22)

(2022/C 340/71)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Veronika Machková (Šestajovice, Čehijas Republika) (pārstāvis: M. Balcar, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Aceites Almenara, SL (Puebla de Almenara, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīga strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ALMARA SOAP” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 198 833

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2022. gada 25. aprīļa lēmums lietā R 1613/2021-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu attiecībā uz visām apstrīdētajām precēm;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ EUIPO jaunā novērtējuma sniegšanai;

—	piespriest, lai Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 18 198 833 tiktu ierakstīts reģistrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 51. panta 1. punktu;

—	piespriest Aceites Almenara atlīdzināt iebildumu procesā radušos izdevumus – 620 EUR;

—	piespriest Aceites Almenara atlīdzināt procesā Apelācijas padomē radušos izdevumus – 720 EUR;

—	piespriest Aceites Almenara atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 10. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 13. jūlijā – International British Education XXI/EUIPO – Saint George’s School (“IBE ST. GEORGE’S”)

(Lieta T-438/22)

(2022/C 340/72)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: International British Education XXI SL (Madride, Spānija) (pārstāvis: N. Fernández Fernández-Pacheco, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Saint George’s School SL (Fornells De La Selva, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “IBE ST. GEORGE’S” – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 020 505

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 11. maija lēmums lietā R 2226/2020-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piešķirt reģistrāciju Eiropas Savienības preču zīmei Nr. 18 020 505 “IBE ST. GEORGE’S” attiecībā uz visām pieteiktajām precēm un pakalpojumiem;

—	piespriest personai, kas iestājusies lietā, un atbildētājam, ja piemērojams, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus, kas radušies gan procesos EUIPO, gan tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Izvirzītais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 19. jūlijā – Hofmeir Magnetics/EUIPO – Healthfactories (“Hofmag”)

(Lieta T-452/22)

(2022/C 340/73)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hofmeir Magnetics Ltd (Witney, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: S. Baur, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Healthfactories GmbH (Saaldorf-Surheim, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Hofmag” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 107 493

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 3. maija lēmums lietā R 1367/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Prasītājas nereģistrētās preču zīmes “HOFMAG” nepareiza ierobežošana kā norādes, kas neatbilst kritērijam “plašākā nekā tikai vietējas nozīmes” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punkta izpratnē;

—	Tas, ka nav ticis ņemts vērā apzīmējums “Hofmag” kā komerciāla norāde (kā atbilstošs apzīmējums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punkta izpratnē) attiecībā uz Vāciju/Austriju.

Prasība, kas celta 2022. gada 22. jūlijā – Sky/EUIPO – Skyliners (“SKYLINERS”)

(Lieta T-454/22)

(2022/C 340/74)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sky Ltd (Isleworth, Apvienotā Karaliste) (pārstāve: A. Zalewska-Orabona, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Skyliners GmbH (Frankfurte pie Mainas, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “SKYLINERS” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 570 915

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 27. aprīļa lēmums lietā R 0006/2022-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei gadījumā, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 8. panta 5. punkta un 8. panta 4. punkta, lasot kopsakarā ar tās 41. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu un 8. panta 2. punktu, pārkāpums;

—	Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 27. panta 4. punkta, lasot kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 2. punktu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 21. jūlijā – Laboratorios Ern/EUIPO – Biolark (“BIOLARK”)

(Lieta T-459/22)

(2022/C 340/75)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laboratorios Ern, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvis: S. Correa Rodríguez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Biolark, Inc. (San Diego, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes “BIOLARK”, starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 453 505

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 22. aprīļa lēmums lietā R 1234/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt starptautiskās preču zīmes Nr. 1 410 505, ko attiecina uz Eiropas Savienību, reģistrāciju attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem;

—	piespriest atbildētājam un gadījumā, ja BIOLARK INC. nolemtu iestāties lietā, – BIOLARK INC. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 20. jūlijā – Millennium BCP Participações un BCP África/Komisija

(Lieta T-462/22)

(2022/C 340/76)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Millennium BCP Participações, SGPS, SU, Lda (Funšala, Portugāle), BCP África, SGPS, Lda (Funšala) (pārstāvji: B. Santiago, L. do Nascimento Ferreira, P. Gouveia e Melo, D. Oda un A. Queiroz Martins, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 88. panta 1. un 2. punktu un 89. panta 3. punkta d) apakšpunktu uzdot Eiropas Komisijai iesniegt pievienošanai lietas materiāliem 2006. gada 28. jūlija vēstuli, kurā Portugāles iestādes Komisijai pieteica “III shēmas” pasākuma projektu saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, t.sk. visus šīs vēstules pielikumus;

—

atcelt Komisijas 2020. gada 4. decembra Lēmuma C(2020)8550 final“Par valsts atbalsta shēmu SA.21259 (2018/C) (ex 2018/NN), ko Portugāle īstenojusi par labu Madeiras Brīvajai zonai (MBZ) – III shēma”, 1. pantu un 4. panta 1. punktu, ciktāl tie attiecas uz tādām Estatuto dos Beneficios Fiscais (Noteikumi par nodokļu atvieglojumiem) 36. panta 8. punktā minētajām pārvaldītājsabiedrībām (sociedades gestoras de participações sociais – SGPS) kā prasītājas;

—	piespriest atbildētājai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats: tiesību kļūda, jo neesot izpildīts LESD 296. pantā noteiktais pienākums norādīt pamatojumu.

Otrais pamats: tiesību kļūda, jo LESD 108. panta 3. punkts esot pārkāpts ar to, ka Komisijas 2020. gada 4. decembra Lēmumā C(2020)8550 final“Par valsts atbalsta shēmu SA.21259 (2018/C) (ex 2018/NN), ko Portugāle īstenojusi par labu Madeiras Brīvajai zonai (MBZ) – III shēma”, pārvaldītājsabiedrības (sociedades gestoras de participações sociais – SGPS) ir ietvertas to saņēmēju lokā, no kuriem atbalsts ir jāatgūst gadījumā, ja netiek izpildīts nosacījums par darbavietu radīšanu.

Trešais pamats: tiesību kļūda, jo esot pārkāpti tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principi.

Vispārējās tiesas 2022. gada 15. jūlija rīkojums – FV/Padome

(Lieta T-542/19) (1)

(2022/C 340/77)

Tiesvedības valoda – franču

Ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 337, 7.10.2019.

Vispārējās tiesas 2022. gada 8. jūlija rīkojums – Agentur für Globale Gesundheitsverantwortung/EMA

(Lieta T-713/21) (1)

(2022/C 340/78)

Tiesvedības valoda – vācu

Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 73, 14.2.2022.

Vispārējās tiesas 2022. gada 13. jūlija rīkojums – Dado Ceramica u.c./EUIPO – Italcer (Flīzes)

(Lieta T-40/22) (1)

(2022/C 340/79)

Tiesvedības valoda – itāļu

Devītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 128, 21.3.2022.

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. jūlija rīkojums – Dehaen/EUIPO – National Geographic Society (“NATIONAL GEOGRAPHIC”)

(Lieta T-157/22) (1)

(2022/C 340/80)

Tiesvedības valoda – angļu

Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 207, 23.5.2022.

Vispārējās tiesas 2022. gada 14. jūlija rīkojums – Dehaen/EUIPO – National Geographic Society (“NATIONAL GEOGRAPHIC”)

(Lieta T-158/22) (1)

(2022/C 340/81)

Tiesvedības valoda – angļu

Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 207, 23.5.2022.