Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2022/C 326/01)

Jaunākā publikācija

OV C 318, 22.8.2022.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 311, 16.8.2022.

OV C 303, 8.8.2022.

OV C 294, 1.8.2022.

OV C 284, 25.7.2022.

OV C 276, 18.7.2022.

OV C 266, 11.7.2022.

Šie teksti pieejami EUR-Lex:

http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 24. jūnija rīkojums (Wojewódzki Sąd Administracyjny w Krakowie (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Rzecznik Praw Obywatelskich

(Lieta C-2/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Savienības pilsonība - LESD 20. un 21. pants - Tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā - Dalībvalsts, kurā bērns ir piedzimis, izsniegta dzimšanas apliecība, kurā šim bērnam ir norādītas divas mātes - Vienas no šīm divām mātēm izcelsmes dalībvalsts atteikums šo dzimšanas apliecību reģistrēt valsts civilstāvokļa aktu reģistrā - Minētā akta reģistrēšana, kas ir nosacījums identitāti apliecinošu dokumentu izsniegšanai - Šīs izcelsmes dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā nav atzīti viena dzimuma vecāki)

(2022/C 326/02)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Wojewódzki Sąd Administracyjny w Krakowie

Pamatlietas puses

Prasītājs: Rzecznik Praw Obywatelskich

Pārējie lietas dalībnieki: K.S., S.V.D., Prokurator Prokuratury Okręgowej w Krakowie M.C. un Prokuratura Krajowa, Kierownik Urzędu Stanu Cywilnego w Krakowie

Rezolutīvā daļa

LESD 20. un 21. pants, lasot kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 24. pantu, kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 4. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz nepilngadīgu bērnu – Savienības pilsoni, kura dzimšanas apliecībā, ko izdevušas kādas dalībvalsts iestādes, kā viņa vecāki ir norādītas divas viena dzimuma personas, dalībvalstij, kuras pilsonis ir šis bērns, ir pienākums, pirmkārt, izsniegt viņam personas apliecību vai pasi, neprasot, lai pirms tam valsts civilstāvokļa aktu reģistrā būtu reģistrēta minētā bērna dzimšanas apliecība, kā arī, otrkārt, tāpat kā jebkurai dalībvalstij atzīt citas dalībvalsts izsniegtu dokumentu, kas ļauj šim pašam bērnam kopā ar katru no šīm divām personām netraucēti izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.

---

(1)  Iesniegšanas datums: 4.1.2021.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 23. martā OH iesniedza par Vispārējās tiesas 2020. gada 9. decembra rīkojumu lietā T-704/20 AJ, OH/Eiropas Cilvēktiesību tiesa

(Lieta C-692/21 P)

(2022/C 326/03)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: OH

Otra lietas dalībniece: Eiropas Cilvēktiesību tiesa

Ar 2022. gada 17. maija rīkojumu Tiesa (desmitā palāta) nolēma noraidīt OH apelācijas sūdzību acīmredzamas kompetences neesamības dēļ un nolemj, ka OH sedz savus tiesāšanas izdevumus pati.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 2. martā MO iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-587/20 MO/Padome

(Lieta C-165/22 P)

(2022/C 326/04)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: MO (pārstāve: A. Guillerme, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Ar 2022. gada 15. jūlija rīkojumu Tiesa (desmitā palāta) šo apelācijas sūdzību noraidīja kā – vienā tās daļā – acīmredzami nepieņemamu un – otrā daļā – acīmredzami nepamatotu un piesprieda prasītājam segt savus tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 8. aprīlīIgnacio Carrasco SL iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 23. februāra spriedumu lietā T-209/21 Ignacio Carrasco, SL/EUIPO, Santos Carrasco Manzano SA

(Lieta C-247/22 P)

(2022/C 326/05)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ignacio Carrasco SL (pārstāvis: J .L. Donoso Romero, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Santos Carrasco Manzano SA

Ar 2022. gada 14. jūlija rīkojumu Tiesas (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieņemamu un piesprieda Ignacio Carrasco, SL pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 20. aprīlī iesniedza Juzgado de Primera Instancia no 17 de Palma de Mallorca (Spānija) – ZR, PI/Banco Santander, SA

(Lieta C-265/22)

(2022/C 326/06)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia no 17 de Palma de Mallorca

Pamatlietas puses

Prasītāji: ZR un PI

Atbildētāja: Banco Santander, SA

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai, ņemot vērā, ka mainīgās procentu likmes, kas zināma kā “Finanšu iestāžu piešķirto hipotekāro aizdevumu ar vairāk nekā trīs gadu termiņu vidējā likme”, izstrādē ir ietvertas piemērotās komisijas maksas un maržas, kuras tādējādi ir iekļautas procentu likmē, kas patērētājam ir apgrūtinošāka nekā pārējās tirgus gada procentu likmes [GPL], un, ņemot vērā, ka saskaņā ar Spānijas Bankas apkārtrakstu Nr. 5/1994, kas ir regulatīvās iestādes normatīvs kritērijs, ir noteikts, ka ir jāpiemēro negatīva marža, ko finanšu iestādes nav minējušas un lielā mērā nav izpildījušas, regulatīvās iestādes normatīvā kritērija pilnīga neievērošana ir pretrunā Direktīvas 2005/29/EK (1) 5. un 7. pantam?

2)	Ja ir pierādīts, ka normatīvā kritērija neievērošana ir pretrunā Direktīvas 29/2005/EK 5. un 7. pantam, vai saskaņā ar Tiesas judikatūru lietā C-689/20 (2) šī negodīgā prakse ir elements, uz kuru balstīt vērtējumu par noteikuma negodīgumu, un vai tā ir pretrunā Direktīvas 93/13 (3) 3. un 4. pantam?

3)

Ja Spānijas Bankas apkārtraksts Nr. 5/1994, kas ir ierasts finanšu nozarei, bet kas nav zināms iedzīvotājiem, netika ņemts vērā vispār un šī neņemšana vērā ir atzīta par nesaderīgu ar Direktīvas 2005/29/EK 7. pantu, vai tā ir elements, kas ir jāņem vērā, izvērtējot noteikuma negodīgumu saskaņā ar Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktu, un attiecīgi ir jāveic šī indeksa, kas sastāv no “atsauces indeksa un maržas”, pārskatāmības pārbaude?

4)

Vai Direktīvas 93/13/EEK 3. panta 1. punkts un 4. un 5. pants nepieļauj valsts judikatūru, kuru ņemot vērā, IRPH īpašais regulējums ir negodīga prakse, jo netiek piemērota negatīva marža, neraugoties uz Spānijas bankas apkārtraksta preambulā noteikto pienākumu, jo [IRPH] ir neizdevīgāks nekā visas pastāvošās GPL un ir piedāvāts tā, it kā tas būtu tikpat izdevīgs kā EURIBOR, neņemot vērā nepieciešamību pieskaitīt negatīvu maržu, un tādējādi varētu izbeigt IRPH izmantošanu līgumos, uzskatot par spēkā neesošiem noteikumus, kuros ir noteikta tā piemērošana, un banku iestādēm nākotnē ir jāatturas no tā izmantošanas, jo šī pakalpojuma piedāvāšana mazāk aizsargātiem patērētājiem var ietekmēt to saimniecisko rīcību, un var tikt atzīts, ka tie nav iekļauti komerclīgumos, jo ir negodīgi, ņemot vērā, ka cenā ir ietverti procenti, kas ir pretrunā Direktīvai 2005/29/EK?

5)

Vai Direktīvas 93/13/EEK 6. panta 1. punkts nepieļauj slēpti piemērotas maržas ietveršanas līgumā un negodīguma pārbaudes neveikšanu, ņemot vērā, ka bankas piedāvājumā maržai ir jābūt negatīvai un ka patērētājs informācijas sniegšanas pirms līguma noslēgšanas posmā neapzinās aizdevumam piemērojamo procentu ekonomisko darbību, kas ir pretrunā Direktīvai 29/2005?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV 2005, L 149, 22. lpp.).

(2)  ECLI:EU:C:2021:791.

(3)  Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 26. aprīlī iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – Dyrektor Krajowej Informacji Skarbowej/P. w W.

(Lieta C-282/22)

(2022/C 326/07)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītājs: Dyrektor Krajowej Informacji Skarbowej

Atbildētāja: P. w W.

Prejudiciālie jautājumi

Vai komplekss pakalpojums, kas uzlādes punktos tiek sniegts elektrotransportlīdzekļu lietotājiem un kas sastāv no:

a)	piekļuves uzlādes iekārtām nodrošināšanas (tostarp lādētāja integrēšanas ar transportlīdzekļa vadības sistēmu),

b)	elektroenerģijas padeves nodrošināšanas atbilstoši parametriem, kas piemēroti elektrotransportlīdzekļa akumulatoriem, un

c)	transportlīdzekļu lietotājiem nepieciešamās tehniskās palīdzības sniegšanas,

d)

piekļuves speciālai platformai, tīmekļvietnei vai mobilai lietotnei nodrošināšanas, kas ļauj rezervēt atbilstošo uzlādes iekārtas savienojumu, skatīt realizēto darījumu un maksājumu vēsturi, un ļauj izmantot, tā dēvēto, e-portfeli, lai samaksātu par katru uzlādes sesiju, — ir preču piegāde Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 14. panta 1. punkta izpratnē, vai arī pakalpojumu sniegšana minētās direktīvas 24. panta 1. punkta izpratnē?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 29. aprīlī iesniedza Tribunal d’arrondissement (Luksemburga) – TP/Administration de l’Enregistrement, des Domaines et de la TVA

(Lieta C-288/22)

(2022/C 326/08)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal d’arrondissement

Pamatlietas puses

Prasītājs: TP

Atbildētāja: Administration de l’Enregistrement, des Domaines et de la TVA

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Luksemburgā reģistrētas komercsabiedrības valdes loceklis, kas ir fiziska persona, veic “saimniecisku” darbību Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 9. panta izpratnē un, konkrētāk, vai šīs personas saņemtais administratora atalgojums ir uzskatāms par atlīdzību, kas ir saņemta kā pretizpildījums par šai sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem?

2)	Vai Luksemburgā reģistrētas komercsabiedrības valdes loceklis, kas ir fiziska persona, veic savu darbību “patstāvīgi” Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 9. panta un 10. panta izpratnē?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 4. maijā iesniedza Tribunal da Concorrência, Regulação e Supervisão (Portugāle) – Banco BPN/BIC Português, SA, Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA filiāle Portugālē, Banco Português de Investimento SA (BPI), Banco Espírito Santo SA, likvidācijas procesā, Banco Santander Totta SA, Barclays Bank Plc, Caixa Económica Montepio Geral – Caixa Económica Bancária, SA, Caixa Geral de Depósitos, SA, Unión de Creditos Imobiliarios, SA – Estabelecimento Financeiro de Crédito SOC, Caixa Central de Crédito Agrícola Mútuo CRL, Banco Comercial Português SA/Autoridade da Concorrência

(Lieta C-298/22)

(2022/C 326/09)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Concorrência, Regulação e Supervisão

Pamatlietas puses

Pieteicējas: Banco BPN/BIC Português, SA, Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA filiāle Portugālē, Banco Português de Investimento SA (BPI), Banco Espírito Santo SA, likvidācijas procesā, Banco Santander Totta SA, Barclays Bank Plc, Caixa Económica Montepio Geral – Caixa Económica Bancária, SA, Caixa Geral de Depósitos, SA, Unión de Creditos Imobiliarios, SA – Estabelecimento Financeiro de Crédito SOC, Caixa Central de Crédito Agrícola Mútuo CRL, Banco Comercial Português SA

Atbildētāja: Autoridade da Concorrência

Piedaloties: Ministério Público

Prejudiciālie jautājumi

I.

Vai LESD 101. pants (bijušais EKL 81. pants) nepieļauj to, ka visaptveroša ikmēneša informācijas apmaiņa starp konkurentiem par darījumiem piemērojamiem noteikumiem (tostarp par aktuālajām un turpmākām kredītu procentu likmju starpībām un risku mainīgajiem lielumiem), kā arī par pakalpojumu sniegšanas rādītājiem (ikmēneša, individualizētiem un neapkopotiem) nekustamā īpašuma kredītu piedāvājumiem, kredītu piedāvājumiem uzņēmumiem un patēriņa kredītu piedāvājumiem, ar kuriem regulāri notiek savstarpēja apmaiņa banku mazumtirdzniecības nozarē koncentrēta tirgus apstākļos ar šķēršļiem ienākšanai tirgū, kas tādējādi mākslīgi palielinājuši pārskatāmību un samazinājuši nenoteiktību saistībā ar konkurentu stratēģisko rīcību, tiktu kvalificēta kā konkurences ierobežojums mērķa dēļ?

II.	Ja atbilde uz pirmo jautājumu būtu apstiprinoša, vai LESD 101. pants nepieļauj šādu kvalifikāciju, ja nav bijis iespējams apzināt vai konstatēt šīs informācijas apmaiņas izraisītu efektivitātes ieguvumu, neviennozīmīgu vai konkurenci veicinošu iedarbību?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 12. maijā iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – GE Infrastructure Hungary Holding Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-318/22)

(2022/C 326/10)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: GE Infrastructure Hungary Holding Kft.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīva 2009/133/EK (1) (2019. gada 19. oktobris) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (turpmāk tekstā – “Direktīva”), ir jāinterpretē tādējādi, ka tās 2. apsvērumam un 1. panta a) punktam atbilst tāds valsts tiesiskais regulējums (vai tiesību norma), vai minētā regulējuma (vai tiesību normas) interpretācija un piemērošana, atbilstoši kurai Direktīva neattiecas uz reorganizācijām vienas valsts iekšienē, bet tikai uz starptautiskām un pārrobežu reorganizācijām, ņemot vērā, ka Direktīvas normas tika pārņemtas ar A társasági adóról és osztalékadóról szóló 1996. évi LXXXI. törvény (1996. gada Likums LXXXI par uzņēmumu ienākuma nodokli un nodokli par dividendēm; turpmāk tekstā – “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums”) tādējādi, ka, lai gan minētais jautājums tiešā veidā nav regulēts ar Savienības tiesībām, valsts likumdevējs minētā likuma 31. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteicis, ka likuma mērķis ir veikt pielāgošanu Savienības tiesību aktiem tostarp Direktīvai?

2)

Vai Direktīvas 8. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir atbilstošs tāds valsts tiesiskais regulējums (vai tiesību norma), vai minētā regulējuma (vai tiesību normas) interpretācija un piemērošana, atbilstoši kurai uzņēmējsabiedrību, kas ir rezidentes vienā un tajā pašā dalībvalstī, daļējas sadalīšanas gadījumā pārvedamās uzņēmējsabiedrības akcionāram ir pienākums samazināt savu kapitāla daļu nominālvērtību pārvedamajā uzņēmējsabiedrībā (parakstīto kapitālu pārvedamajā uzņēmējsabiedrībā), lai savā grāmatvedībā samazinātu viņam piederošā uzņēmējsabiedrības kapitāla (kapitāla daļu) vērtību pārvedamajā uzņēmējsabiedrībā, nodokļu iestāde izvirza šādu prasību par grāmatvedības vērtības samazinājumu kā nosacījumu, lai saņemtu Direktīvas 8. panta 2. punktā paredzēto nodokļu režīmu arī tādā gadījumā, ja daļējas sadalīšanas rezultātā rodas zaudējumi pārvedamās uzņēmējsabiedrības akcionāram?

3)

Vai Direktīvas 8. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir atbilstošs tāds valsts tiesiskais regulējums (vai tiesību norma), vai minētā regulējuma (vai tiesību normas) interpretācija un piemērošana, atbilstoši kurai minētajā normā paredzētais uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms nav piemērojams daļējai sadalīšanai gadījumā, ja skartā pārvedamā uzņēmējsabiedrība ir vienas personas sabiedrība, proti, gadījumā, ja daļējas sadalīšanas gadījumā pārvedamās uzņēmējsabiedrības dibinātājs nemainīgi saglabā tam piederošo kapitāla daļu skaitu 100 % apmērā minētajā sabiedrībā, vai arī gadījumā, ja netiek veiktas izmaiņas pārvedamās uzņēmējsabiedrības parakstītajā kapitālā?

---

(1)  OV 2009, L 310, 34. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 20. maijā iesniedza Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) – Ligue des droits humains ASBL, BA/L'organe de contrôle de l’information policière

(Lieta C-333/22)

(2022/C 326/11)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītāji: Ligue des droits humains ASBL, BA

Atbildētāja: L'organe de contrôle de l’information policière

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā un 8. panta 3. punktā ir noteikts, ka jāparedz iespēja vērsties tiesā pret tādu neatkarīgu uzraudzības iestādi, kāda ir Policijas informācijas uzraudzības iestāde, ja tā īsteno datu subjekta tiesības attiecībā pret pārzini?

2)

Vai Direktīvas 2016/680 (1) 17. pants atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam un 8. panta 3. punktam, kā tos Tiesa ir interpretējusi, jo tajā uzraudzības iestādei – kas īsteno datu subjekta tiesības attiecībā pret pārzini – ir noteikts tikai pienākums šo personu informēt, ka tā “ir veikusi visas nepieciešamās pārbaudes vai pārskatīšanu”, un “par šīs personas tiesībām vērsties tiesā”, lai gan šāda informācija neļauj veikt nekādu kontroli a posteriori pār uzraudzības iestādes rīcību un novērtējumu saistībā ar datu subjekta datiem un pārzinim noteiktajiem pienākumiem?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV 2016, L 119, 89. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 23. maijā iesniedza Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) – A, SA/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-335/22)

(2022/C 326/12)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: A, SA

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 2008/7/EK (1) (2008. gada 12. februāris) 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu var interpretēt tādējādi, ka ar to nav atļauts piemērot imposto do selo (zīmognodeva) komisijas maksām par bankas sniegtajiem finanšu starpniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar dažādu komercsabiedrību emitētu pārvedamu vērtspapīru – obligāciju un komerciālu vērtspapīru – izvietošanu tirgū un ietver prasītāja pienākumu darīt visu iespējamo, identificējot ieguldītājus un sazinoties ar tiem, lai izplatītu vērtspapīrus, saņemtu parakstīšanās vai pirkšanas uzdevumus un atsevišķos gadījumos iegādātos vērtspapīrus, uz kuriem attiecas piedāvājums?

2)	Vai uz pirmo jautājumu ir jāsniedz cita atbilde atkarībā no tā, vai finanšu pakalpojumu sniegšana ir juridiski obligāta vai tikai fakultatīva?

---

(1)  Padomes Direktīva 2008/7/EK (2008. gada 12. februāris) par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 46, 11. lpp.)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 7. jūnijā iesniedza Pécsi Törvényszék (Ungārija) – Viterra Hungary Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-366/22)

(2022/C 326/13)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Pécsi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: Viterra Hungary Kft.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Savienības tiesības, konkrētāk, Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1821 (1), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ir interpretējama tādējādi, ka tai pretrunā ir dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru grauzdēšanas procesa veikšana, kas nepieciešama, lai no atlikuma, kas paliek pēc eļļas ekstrakcijas no sojas pupām, atdalītu šķīdinātāju heksānu (kas tika izmantots eļļas ekstrakcijā un ir kaitīgs dzīvnieku un cilvēka veselībai), tiek uzskatīta par galīgu pārstrādi, kas kalpo par pamatu šī produkta klasifikācijai nomenklatūras pozīcijā 2309 un kas izslēdz to klasificēšanu nomenklatūras pozīcijā 2304?

2)

Vai Savienības tiesības, konkrētāk, Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1821, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ir interpretējama tādējādi, ka ir jāuzskata, ka produkts ir “nederīgs lietošanai cilvēka uzturā”, ja: a) ir pilnībā izslēgta un ir neiespējama šī produkta izmantošana pārtikas rūpniecībā, proti, ja attiecīgo produktu nevar izmantot vai pārstrādāt pārtikas rūpniecībā un no tā nevar ražot produktu, ko cilvēks var lietot uzturā, vai b) šo produktu nevar lietot cilvēka uzturā tādā stāvoklī, kādā tas tika importēts, bet no šā produkta pēc izmantošanas vai pārstrādes pārtikas rūpniecībā var izgatavot produktu, ko cilvēks var lietot uzturā?

3)

Vai Savienības tiesības, konkrētāk, Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1821, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ir interpretējamas tādējādi, ka produktu arī uzskata par vērtīgu dzīvnieku barību gadījumā, ja produkts, kas ir importēts granulu veidā, ir fiziski jāsasmalcina un jāpievieno barības maisījumam, lai to varētu lietot uzturā dzīvnieki?

4)

Vai Savienības tiesības, konkrētāk, Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1821, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ir interpretējama tādējādi, ka Savienības tiesībām ir pretrunā dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru tas, ka produkts ir ģenētiski modificēts, izslēdz tā piemērotību cilvēka uzturam, proti, ka ģenētiski modificētus sojas miltus nevar izmantot pārtikas rūpniecībā?

5)

Vai Savienības tiesības, konkrētāk, Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1821, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ir interpretējama tādējādi, ka, klasificējot produktu nomenklatūras pozīcijā 2304 vai pozīcijā 2309, ir jāpārbauda a) produkta faktiskais pielietojums pēc importēšanas vai b) produkta objektīvās īpašības importēšanas brīdī, proti, vai produkts tajā stāvoklī, kādā tas ir importēšanas brīdī, var tikt izmantots cilvēka un/vai dzīvnieka uzturam?

6)

Vai Savienības tiesības, konkrētāk, Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1821, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ir interpretējama tādējādi, ka tas, ka sojas milti ir nederīgi lietošanai cilvēka uzturā, neizslēdz to klasifikāciju nomenklatūras pozīcijā 2304?

7)

Vai Savienības tiesības, konkrētāk, Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1821, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ir interpretējama tādējādi, ka sojas milti, par kādiem ir šī tiesvedība, proti, kuriem veic grauzdēšanas procesu, kas nepieciešams, lai atdalītu heksānu, ko izmanto eļļas ekstrakcijā un kas ir kaitīgs dzīvnieku un cilvēka veselībai, ietilpst nomenklatūras pozīcijā 2304 vai pozīcijā 2309?

---

(1)  OV, 2016 L 294, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 8. jūnijā iesniedza Conseil d'État (Beļģija) – XXX/Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides

(Lieta C-374/22)

(2022/C 326/14)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītājs: XXX

Atbildētājs: Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu 2. panta j) punkts un 23. pants ir jāinterpretē tādējādi (1), ka tie ir piemērojami divu Beļģijā dzimušu un tajā par bēgļiem atzītu bērnu tēvam, ja iepriekš minētajā 2. panta j) punktā ir precizēts, ka starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļi, uz ko attiecas Direktīva 2011/95/ES, ir ģimenes locekļi, “ciktāl šāda ģimene jau pastāvējusi izcelsmes valstī?

2)

Vai prasītāja tiesas sēdē minētais apstāklis, ka viņa bērni ir no viņa atkarīgi un ka, pēc prasītāja domām, bērna interešu prioritāte prasa, lai viņam tiktu piešķirta starptautiskā aizsardzība, saskaņā ar Direktīvas 2011/95/ES 18., 19. un 38. apsvērumu nozīmē, ka Direktīvā 2011/95/ES minētais jēdziens “starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļi” ir jāattiecina arī uz ģimeni, kas nebija nodibināta izcelsmes valstī?

3)	Ja uz pirmajiem diviem jautājumiem tiktu sniegta apstiprinoša atbilde, vai Direktīvas 2011/95/ES 23. pantam, kas nebija transponēts Beļģijas tiesībās, paredzot piešķirt uzturēšanās atļauju vai starptautisko aizsardzību Beļģijā dzimušu un tajā par bēgļiem atzītu bērnu tēvam, var būt tieša iedarbība?

4)

Apstiprinošas atbildes gadījumā, vai transponēšanas neesamības dēļ Beļģijā dzimušu un tajā par bēgļiem atzītu bērnu tēvam ar Direktīvas 2011/95/ES 23. pantu ir piešķirtas tiesības pieprasīt 24.–35. pantā minētās priekšrocības, tostarp uzturēšanās atļauju, kas ļauj viņam likumīgi uzturēties Beļģijā kopā ar viņa ģimeni, vai arī tiesības uz starptautisko aizsardzību, pat ja šis tēvs atsevišķi nekvalificējas starptautiskās aizsardzības saņemšanai?

5)

Vai Kvalifikācijas direktīvas 23. panta, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 18. un 24. pantu un Kvalifikācijas direktīvas 18., 19. un 38. apsvērumu, lietderīgā iedarbība nozīmē, ka dalībvalstij, kura nav pielāgojusi savus valsts tiesību aktus tādējādi, lai šāda statusa saņēmēja ģimenes locekļi [minētās direktīvas 2. panta j) punkta nozīmē vai attiecībā uz kuriem pastāv šāda individuāla atkarības situācija] varētu pieprasīt konkrētas priekšrocības, ja viņi atsevišķi nekvalificējas šī statusa saņemšanai, minētajiem ģimenes locekļiem ir jāatzīst tiesības uz atvasinātu bēgļa statusu, lai viņi varētu iegūt minētās priekšrocības ģimenes vienotības saglabāšanas nolūkā?

6)

Vai Kvalifikācijas direktīvas 23. pantā, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 18. un 24. pantu un Kvalifikācijas direktīvas 18., 19. un 38. apsvērumu, dalībvalstij, kura nav pielāgojusi savas valsts tiesības tādējādi, lai bēgļa vecāki varētu izmantot direktīvas 24.–35. pantā minētās priekšrocības, ir jāpiešķir atvasināta starptautiskā aizsardzība, lai ņemtu vērā bērna interešu prioritāti un nodrošinātu šī bērna bēgļa statusa efektivitāti?

---

(1)  OV 2011, L 337, 9. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 14. jūnijā iesniedza Pécsi Törvényszék (Ungārija) – Tüke Busz Közösségi Közlekedési Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-391/22)

(2022/C 326/15)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Pécsi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: Tüke Busz Közösségi Közlekedési Zrt.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālais jautājums

Vai ar Padomes Direktīvu 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (1), ir saderīgs Nemzeti Adó- és Vámhivatal (Valsts nodokļu un muitas administrācija) šajā lietā pieņemtais lēmums un šīs iestādes prakse, saskaņā ar ko “pasažieru regulāro pārvadājumu jēdzienā neietilpst ne nobraukums, kas vajadzīgs, lai veiktu pasažieru regulāro pārvadājumu transportlīdzekļu tehnisko apkopi, ne nobraukums, kas vajadzīgs, lai uzpildītu degvielu”?

---

(1)  OV 2003, L 283, 51. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 21. jūnijā iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – AB/Disziplinarrat der Österreichischen Apothekerkammer

(Lieta C-417/22)

(2022/C 326/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: AB

Atbildētāja: Disziplinarrat der Österreichischen Apothekerkammer

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2001/83/EK (1), kura grozīta ar Direktīvu 2004/27/EK (2), 87. panta 3. punkts un 90. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas aizliedz zāļu cenu reklāmu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/27/EK (2004. gada 31. marts), ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2004, L 136, 34. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 22. jūnijā iesniedza Augstākā tiesa (Senāts) (Latvija) – SIA “DOBELES AUTOBUSU PARKS”, AS “CATA”, SIA “VTU VALMIERA”, SIA “JELGAVAS AUTOBUSU PARKS”, SIA “Jēkabpils autobusu parks”/Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts SIA “Autotransporta direkcija”

(Lieta C-421/22)

(2022/C 326/17)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa (Senāts)

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējas: SIA “DOBELES AUTOBUSU PARKS”, AS “CATA”, SIA “VTU VALMIERA”, SIA “JELGAVAS AUTOBUSU PARKS”, SIA “Jēkabpils autobusu parks”

Pārējie lietas dalībnieki: Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts SIA “Autotransporta direkcija”

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (1), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Regulu (ES) 2016/2338 (2), 1. panta 1. punkta otrā daļa, 2.a. panta 2. punkts un 3. panta 2. punkts pieļauj tādu kompensāciju shēmu, kas neparedz kompetentajai iestādei pienākumu regulāras līgumcenas (kompensācijas apmēra) indeksācijas veidā kompensēt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam visu ar pakalpojuma sniegšanu saistīto izmaksu, kuras atrodas ārpus pakalpojuma sniedzēja kontroles, pieaugumu pilnā apmērā un kas tādējādi pilnībā nenovērš risku, ka pakalpojumu sniedzējam radīsies nekompensējami zaudējumi?

---

(1)  OV 2007, L 315, 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2338 (2016. gada 14. decembris), ar ko Regulu (EK) Nr. 1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu (OV 2016, L 354, 22. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 28. jūnijā iesniedza Kúria (Ungārija) – MOL Magyar Olaj- és Gázipari Nyrt./Mercedes-Benz Group AG

(Lieta C-425/22)

(2022/C 326/18)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: MOL Magyar Olaj- és Gázipari Nyrt.

Atbildētāja: Mercedes-Benz Group AG

Prejudiciālie jautājumi

1)

Ja mātesuzņēmums ceļ prasību par zaudējumu atlīdzību saistībā ar cita uzņēmuma pretkonkurences rīcību, lai saņemtu atlīdzību par zaudējumiem, kas šīs rīcības dēļ radušies tikai tā meitasuzņēmumiem, vai kompetento tiesu nosaka, ņemot vērā mātesuzņēmuma darījumdarbības vietu kā vietu, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk tekstā – “Briseles Ia regula”) 7. panta 2. punkta izpratnē? (1)

2)	Vai saskaņā ar Briseles Ia regulas 7. panta 2. punktu ir nozīme tam, ka laikā, kad tika veiktas dažādās tiesvedībā aplūkotās iegādes, ne visi meitasuzņēmumi piederēja mātesuzņēmuma uzņēmumu grupai?

---

(1)  OV 2012, L 351, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 1. jūlijā iesniedza Oberlandesgericht München (Vācija) – Generalstaatsanwaltschaft München/HF

(Lieta C-435/22)

(2022/C 326/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht München

Pamatlietas puses

Prasītāja: Generalstaatsanwaltschaft München

Atbildētājs: HF

Prejudiciālais jautājums

Vai 1990. gada 19. jūnijā parakstītās Konvencijas, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk tekstā – “Šengenas konvencija”), 54. pants kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (1) 50. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma nepieļauj, ka šīs konvencijas līgumslēdzējas valsts un ES dalībvalsts iestādes izdod trešai valstij trešās valsts pilsoni, kurš nav Savienības pilsonis LESD 20. panta izpratnē, ja šī persona jau citā dalībvalstī ar galīgu tiesas spriedumu ir notiesāta par tiem pašiem noziegumiem, uz kuriem attiecas izdošanas lūgums, un šis spriedums ir izpildīts, un ja lēmums atteikt šīs personas izdošanu trešai valstij būtu iespējams tikai tad, ja tiktu pieļauts ar šo trešo valsti noslēgtā divpusējā izdošanas nolīguma pārkāpums?

---

(1)  OV 2000, C 364, 1. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 5. jūlijā – Eiropas Komisija/Īrija

(Lieta C-439/22)

(2022/C 326/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: U. Małecka, L. Malferrari, E. Manhaeve, J. Samnadda)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—

konstatēt, ka, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (1) prasības, vai jebkurā gadījumā nepaziņojot Komisijai par šādiem aktiem, Īrija nav izpildījusi savus pienākumus atbilstoši Direktīvas 124. panta 1. punktam vai ka jebkurā gadījumā, nedarot zināmus šos aktus Komisijai, Īrija nav izpildījusi savus pienākumus atbilstoši Direktīvai;

—	piespriest Īrijai samaksāt Komisijai sodanaudu, kas aprēķināta 5 544,9 EUR apmērā par katru dienu, par minimālo sodanaudu nosakot 1 376 000 EUR.

—

ja pirmajā daļā minēto pienākumu neizpilde turpinās līdz sprieduma pasludināšanas dienai šajā tiesvedībā, piespriest Īrijai samaksāt Komisijai kavējuma naudu 24 942,9 EUR apmērā par katru dienu no sprieduma pasludināšanas šajā tiesvedībā līdz dienai, kad tiks ievēroti Direktīvā noteiktie pienākumi; un

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi ir izklāstīti noteikumi par telesakaru tirgiem. Ar Direktīvas 124. panta 1. punktu 2020. gada 21. decembris ir noteikts par transponēšanas termiņu dalībvalstīm.

2021. gada 3. februārī Komisija, ņemot vērā, ka tā no Īrijas nebija saņēmusi nevienu paziņojumu par Direktīvas prasību izpildei nepieciešamo aktu pieņemšanu, nosūtīja Īrijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Ar 2021. gada 23. septembra vēstuli Komisija, joprojām neesot saņēmusi nevienu paziņojumu par Direktīvas transponēšanu, nosūtīja Īrijai argumentētu atzinumu. Tomēr Īrija vēl nav pieņēmusi transponēšanas pasākumus, un katrā ziņā Komisijai par tiem nav paziņots.

---

(1)  OV 2018, L 321, 36. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 7. jūlijā – Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-449/22)

(2022/C 326/21)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Caro de Sousa, U. Małecka, L. Malferrari un E. Manhaeve)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasījumi

—

atzīt, ka Portugāles Republika līdz 2020. gada 21. decembrim nav pieņēmusi normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa (EECC) izveidi prasības, vai katrā ziņā nav paziņojusi Komisijai par šo aktu pieņemšanu, tādējādi neizpildot šīs direktīvas 124. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Portugāles Republikai maksāt fiksētu naudas sodu 5 181,3 EUR apmērā dienā par laiku no 2020. gada 22. decembra līdz brīdim, kad Portugāles Republika izpildīs savu pienākumu vai tiks pasludināts spriedums saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu, un vismaz 1 286 000 EUR apmērā;

—	piespriest Portugāles Republikai maksāt kavējuma naudu 23 307,3 EUR apmērā dienā par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz brīdim, kad Portugāles Republika izpildīs savu pienākumu.

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/1972 (1) tiek izveidots Eiropas Elektronisko sakaru kodekss (EECC). Šī direktīva bija jātransponē Portugāles tiesību sistēmā līdz 2020. gada 21. decembrim, un Portugāles Republikai bija jāpaziņo Komisijai par pieņemtajiem transponēšanas pasākumiem.

2021. gada 3. februārī Komisija nosūtīja Portugāles Republikai brīdinājuma vēstuli. Pēc tam, 2021. gada 23. septembrī Portugāles Republikai tika nosūtīts argumentēts atzinums. Portugāles Republika joprojām nav pieņēmusi šīs direktīvas prasību izpildei vajadzīgos normatīvos un administratīvos aktus vai katrā ziņā nav paziņojusi Komisijai par šo aktu pieņemšanu.

---

(1)  OV 2018, L 321, 36. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 8. jūlijā – Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-452/22)

(2022/C 326/22)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieces

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Malferrari, E. Manhaeve un U. Małecka)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi

Komisija lūdz Tiesu:

(1)

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (1), vai katrā ziņā, neinformējot Komisiju par šādiem aktiem, Polijas Republika nav izpildījusi saskaņā ar šo direktīvu tai saistošos pienākumus;

(2)	piespriest Polijas Republikai samaksāt Komisijai naudas sodu saskaņā ar dienas likmi 13 180,5 EUR dienā, nosakot, ka minimālais naudas sods ir 3 270 000 EUR;

(3)

ja 1. punktā norādīto pienākumu neizpilde turpināsies līdz sprieduma pasludināšanas dienai šajā lietā, piespriest Polijas Republikai samaksāt Komisijai kavējuma naudu 59 290,5 EUR par katru dienu no sprieduma pasludināšanas dienas šajā lietā līdz brīdim, kad tā ir izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus; un

(4)	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 izveido tiesisko regulējumu telekomunikāciju nozarē. Direktīvas transponēšanas termiņš ir 2020. gada 21. decembris.

Komisija 2021. gada 3. februārī Polijas Republikai nosūtīja oficiālu brīdinājuma vēstuli. 2021. gada 23. septembrī Komisija Polijas Republikai nosūtīja argumentētu atzinumu. Neraugoties uz to, Polijas Republika vēl nav veikusi transponēšanas pasākumus un katrā ziņā par tiem nav paziņots Komisijai.

---

(1)  OV 2018, L 321, 36. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 7. jūlijā – Eiropas Komisija/Latvijas Republika

(Lieta C-454/22)

(2022/C 326/23)

Tiesvedības valoda – latviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Malferrari, E. Manhaeve, U. Małecka un A. Sauka)

Atbildētāja: Latvijas Republika

Prasītājas prasījumi

—

konstatēt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (1) 124. panta 1. punktu, vai katrā ziņā nepaziņojot šos noteikumus Komisijai, Latvijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Latvijas Republikai maksāt sodanaudu EUR 1 145,34 dienā ar minimālo sodanaudu EUR 316 000 apmērā;

—

ja 1. punktā konstatētā pienākumu neizpilde būs turpinājusies līdz sprieduma pasludināšanai šajā lietā, piespriest Latvijas Republikai samaksāt Komisijai kavējuma naudu EUR 1 145,34 apmērā par katru kavējuma dienu no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas līdz dienai, kad Latvijas Republika būs izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Direktīvu; un

—	piespriest Latvijas Republika atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi nosaka tiesisko regulējumu telesakaru nozarei. Direktīvas transponēšanas termiņš ir 2020. gada 21. decembris.

Komisija 2021. gada 3. februārī nosūtīja Latvijas Republikai oficiālā paziņojuma vēstuli. 2021. gada 23. septembrī Komisija nosūtīja Latvijas Republikai argumentēto atzinumu. Tomēr Latvijas Republika vēl nav pieņēmusi transponēšanas pasākumus un katrā ziņā tie nav paziņoti Komisijai.

---

(1)  OV 2018, L 321, 36. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 8. jūlijā – Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika

(Lieta C-457/22)

(2022/C 326/24)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieces

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Kocjan, L. Malferrari, E. Manhaeve, U. Małecka)

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Prasītājas prasījumi

Komisija lūdz Tiesu:

—

atzīt, ka, tā kā Slovēnijas Republika nav pieņēmusi visus normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (1), vai katrā ziņā nav par tiem paziņojusi Komisijai, Slovēnijas Republika nav izpildījusi tai saskaņā ar šīs direktīvas 124. panta 1. punktu saistošos pienākumus;

—	piespriest Slovēnijas Republikai saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu samaksāt kavējuma naudu 6 256,17 EUR dienā, sākot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas, jo tā nav izpildījusi pienākumu paziņot par Direktīvas (ES) 2018/1972 transponēšanas pasākumiem;

—	piespriest Slovēnijas Republikai saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu samaksāt naudas sodu 1 390,77 EUR dienā, kas reizināta ar to dienu skaitu, kuru laikā pārkāpums turpinās, nosakot, ka minimālais naudas sods ir 383 000 EUR; un

—	piespriest Slovēnijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi ir noteikts tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniegšanas brīvību Savienības līmenī. Šīs direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2020. gada 21. decembrī.

Pēc minētā termiņa šīs direktīvas transponēšanai beigām Slovēnijas Republika nav paziņojusi Komisijai nevienu pasākumu tās transponēšanai. Šī pēdējā minētā 2021. gada 4. februārī attiecīgi paziņoja Slovēnijas Republikai par oficiālu brīdinājuma vēstuli un 2021. gada 23. septembrī nosūtīja Slovēnijas Republikai argumentētu atzinumu. Neraugoties uz to, Slovēnijas Republika joprojām nav veikusi pasākumus, kas nepieciešami, lai šo direktīvu transponētu valsts tiesību sistēmā, un katrā ziņā nav par tiem paziņojusi Komisijai.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija). Dokuments attiecas uz EEZ (OV 2018, L 321, 36. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 12. jūlijāAiroldi Metalli SpA iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 2. maija rīkojumu lietā T-328/21 Airoldi Metalli/Komisija

(Lieta C-467/22 P)

(2022/C 326/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Airoldi Metalli SpA (pārstāvji: M. Campa, M. Pirovano, V. Villante, D. Rovetta un P. Gjørtler, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto rīkojumu un atzīt Airoldi Metalli SpA prasību par pieņemamu;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izskatītu Airoldi Metalli SpA prasību pēc būtības;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus galvenos apelācijas sūdzības pamatus.

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvota tiesību kļūda, kas esot pieļauta, interpretējot LESD 263. panta ceturtās daļas pēdējo teikuma daļu un reglamentējoša akta, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem, nosacījumu un jēdzienu, kā arī nepareiza faktu kvalifikācija un pierādījumu sagrozīšana.

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvota tiesību kļūda, kas esot pieļauta, interpretējot LESD 263. panta ceturto daļu, it īpaši nosacījumu par “tiešo un individuālo skārumu”, kā arī nepareiza faktu kvalifikācija.

Prasība, kas celta 2022. gada 1. jūnijā – Danske Fragtmænd/Komisija

(Lieta T-334/22)

(2022/C 326/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Danske Fragtmænd A/S (Åbyhøj, Dānija) (pārstāvis: L. Sandberg-Mørch, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt Komisijas 2021. gada 10. septembra Lēmumu (ES) 2022/459 (1) un

—	piespriest Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir kļūdījusies, uzskatīdama, ka 2017. gada oktobra nolīgumā paredzētā 5,67 miljardu SEK piešķiršana Post Danmark sastāv no vairākiem atsevišķiem pasākumiem, proti, i) 1,683 miljardi SEK, ko Dānija piešķīrusi Post Danmark darbinieku atlaišanu saistīto izmaksu segšanai, ii) 267 miljoni SEK, kurus Dānija piešķīrusi PostNord AB (pārskaitīšanai uz Post Danmark); iii) 400 miljonu SEK, ko Zviedrija piešķīrusi PostNord AB apmērā (pārskaitīšanai uz Post Danmark), un iv) PostNord Group ieguldījums Post Danmark pašu kapitālā 2 339 miljardu DKK (3,3 miljardi SEK) apmērā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pat, ja PostNord Group ieguldījums Post Danmark pašu kapitālā 2 339 miljardu DKK (3,3 miljardi SEK) apmērā varētu tikt uzskatīts par atsevišķu pasākumu (quod non), Komisija ir kļūdījusies, konstatēdama, ka PostNord Group ieguldījums Post Danmark pašu kapitālā nerada Post Danmark nekādas priekšrocības.

---

(1)  Komisijas Lēmums (ES) 2022/459 (2021. gada 10. septembris) par valsts atbalstu SA.49668 (2019/C) (ex 2017/FC) un SA.53403 (2019/C) (ex 2017/FC), ko īstenojusi Dānija un Zviedrija PostNord AB un Post Danmark A/S labā (izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 6568) (OV 2022, L 93, 146. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 24. jūnijā – Heßler/Komisija

(Lieta T-369/22)

(2022/C 326/27)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Michael Heßler (Mannebach, Vācija) (pārstāve: I. Steuer, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2022. gada 25. marta lēmumu par sūdzību;

—	uzlikt atbildētajai par pienākumu atbilstoši Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 3. panta 4. punkta otrajai daļai, kā noteikts administratīvā vadītāja Atzinumā Nr. 222/04, ciktāl ir izpildīti nosacījumi, turpināt piemērot atbrīvojumu no nodokļa ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. augusta;

—	neveiktajiem maksājumiem piemērot procentus saskaņā ar Finanšu regulu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kā norādīts lēmumā par sūdzību, prasītājs, kurš saistībā ar Regulas Nr. 260/68 (1) interpretāciju atsaucas uz administratīvā vadītāja Atzinumu Nr. 222/04, ignorējot jauno judikatūru 2020. gada 12. marta spriedumā XB/ECB (T-484/18, nav publicēts, EU:T:2020:90). Turklāt atzinumam individuālā gadījumā neesot nekāda saistoša spēka. Tādēļ administrācijai to neesot bijis jāpiemēro, jo galu galā visi lēmumi bija individuāli lēmumi. Tas, ka prasītāja situācija neesot salīdzināma ar prasītāja situāciju lietā T-484/18, neesot svarīgi, jo tikai apgādājamā bērna pabalsta saņemšana dodot tiesības uz atbrīvojuma no nodokļa piešķiršanu.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza šādus četrus pamatus.

1.

Pirmais pamats: Administrācijas bezdarbība Prasītājs esot – kā līdz šim – iesniedzis divus pieteikumus, lai abiem viņa bērniem, kuri sasnieguši 26 gadu vecumu, tiktu turpināta atbrīvojuma no nodokļa piešķiršana saskaņā ar Regulas Nr. 260/68 3. panta 4. punkta otro daļu, kā tas sīkāk ir noteikts administratīvā vadītāja atzinumā Nr. 222/04. Pēc tam administrācija esot viņam nosūtījusi divas e-pasta vēstules, kas esot nodēvētas par informāciju, darot zināmu, ka, pamatojoties uz spriedumu lietā T-484/18, atbrīvojums no nodokļa vēl tiek piešķirts tikai tad, ja prasītājs saņem apgādājamā bērna pabalstu. Par šādu informāciju viņš nevarot iesniegt sūdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. pantu, jo tā neesot lēmums. Līdz ar to administrācija neesot pieņēmusi lēmumu par viņa pieteikumu.

2.

Otrais pamats: Nepareizs lēmuma par sūdzību priekšmets Sūdzības priekšmetam neesot nekādas saistības ar lēmumu. Prasītājs esot iesniedzis sūdzību atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, jo neesot saņemta atbilde. Tomēr 2022. gada 25. martā prasītāja apgalvotais pieteikums par faktiski nepieņemto lēmumu atcelšanu esot ticis noraidīts, norādot, ka tie ir pareizi.

3.

Trešais pamats: Jēdziena “apgādājams bērns” nepareiza interpretācija Administrācija uzskatot, ka tikai bērni, kuriem pienākas apgādājamā bērna pabalsts, esot apgādājami. Tā kā prasītāja bērni esot sasnieguši 26 gadu vecumu, prasītājam vairs neesot apgādājamu bērnu un attiecīgi neesot tiesību uz atbrīvojumu no nodokļa. Tādējādi administrācija nenošķirot apgādājama bērna jēdzienu no papildu nosacījumiem apgādājamā bērna pabalsta saņemšanai].

4.

Ceturtais pamats: Atbrīvojuma no nodokļa nosacījumu nepareiza interpretācija — Prasītājs uzskata, ka administratīvā vadītāja pašreizējais atzinums esot bijis daļa no Civildienesta noteikumu 2004. gada reformas, un tāpēc tie esot jāvērtē šajā kopējā kontekstā. Administrācija nevarot atsevišķas daļas vienkārši aplūkot atrauti no reformas kopuma sev finansiāli izdevīgā veidā. — Attiecīgajā spriedumā T-484/18 esot atsauce uz 1980. gada 27. novembra sprieduma Sorasio-Allo u.c./Komisija (81/79, 82/79 un 146/79, EU:C:1980:270) pamatojumu, un tāpēc tas nevarot būt jauna judikatūra. Šajā spriedumā Tiesa neesot ņēmusi vērā visas valodu versijas. Tās toreizējo secinājumu, ka atbrīvojums no nodokļa esot apgādājamā bērna pabalsta papildinājums, Regulas Nr. 260/68 citu valodu versijas neapstiprinot. Tam tomēr līdz šim neesot bijis nozīmes, jo par atbrīvojuma no nodokļa piešķiršanu gados vecākiem bērniem gadu desmitus neesot bijis domstarpību. — Arī no satura ziņā gandrīz identiskās iepriekšējās Regulas 32 (EEK), 12 (EAEK) (2) vēsturiskās interpretācijas neizrietot apgādājamā bērna pabalsta papildinājums atbrīvojuma no nodokļa veidā par apgādājamu bērnu. Kā savienojums izmantotais vārds “turklāt” viennozīmīgi attiecoties uz iepriekšējā daļā minēto izdevumu, kas saistīti ar saimniecisko darbību, fiksēto summu, nevis uz apgādājama bērna pabalstu. — Veicot salīdzinošu interpretāciju, atbrīvojuma no nodokļa piešķiršana par apgādājamu personu apgādību kā ārkārtas apgrūtinājums esot standarts, kuru Padome, pieņemot Regulu 260/68, visdrīzāk ir izmantojusi kā paraugu. — Abos gadījumos – gan apgādājama bērna pabalstam, gan atbrīvojumam no nodokļa –- ir nepieciešams apgādājams bērns; lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa, nav nepieciešams, lai būtu apgādājama bērna pabalsts. Tā esot formālās loģikas kļūda, kurā cēlonis un sekas ir nepamatoti samainīti vietām.

---

(1)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru(EWG, Euratom, EGKS) (OV 1968, L 56, 8. lpp.).

(2)  Regula Nr. 32 (EEK), Nr. 12 (EAEK), ar ko paredz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Ekonomikas kopienā un Eiropas Atomenerģijas kopienā 12. panta pirmajā daļā paredzētā Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV 1962, 45, 1461. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 21. jūnijā – Izuzquiza u.c./Parlaments

(Lieta T-375/22)

(2022/C 326/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Luisa Izuzquiza (Berlīne, Vācija), Arne Semsrott (Berlīne), Stefan Wehrmeyer (Berlīne) (pārstāvis: J. Pobjoy, Barrister-at-Law)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt, pamatojoties uz LESD 263. pantu, Eiropas Parlamenta 2022. gada 8. aprīļa galīgo lēmumu ar numuru A(2021)10718C, ciktāl tajā Eiropas Parlaments secināja, ka tam ir tiesības atsaukties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 (1) (i) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu un/vai (ii) 4. panta 6. punktu, lai pamatotu pilnīgu vai daļēju atteikumu sniegt piekļuvi prasītāju 2022. gada 28. februāra atkārtotajā pieteikumā pieprasītajiem dokumentiem; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības atbalstam prasītāji izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Parlaments esot pārkāpis Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2.	Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Parlaments esot pārkāpis Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 29. jūnijā – Cayago Tec/EUIPO – iAqua (Ūdens motocikli, motorlaivas)

(Lieta T-377/22)

(2022/C 326/29)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cayago Tec GmbH (Bad Salzuflen, Vācija) pārstāvis: J. Güell Serra, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: iAqua (Shenzen) Ltd (Shenzen, Ķīna)

Informācija par procesu EUIPO

Apstrīdētā dizainparauga īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Apstrīdētais dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs (Ūdens motocikli, motorlaivas) – Kopienas dizainparaugs Nr. 6 611 570-0001

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2022. gada 19. aprīļa lēmums lietā R 951/2021-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar minētās regulas 4. un 6. pantu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 4. jūlijā – PAN Europe/Komisija

(Lieta T-412/22)

(2022/C 326/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pesticide Action Network Europe (PAN Europe) (Beļģija, Brisele) (pārstāvis: A. Bailleux, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2022. gada 27. aprīļa lēmumu noraidīt prasītājas pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu attiecībā uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/2068 (1), ciktāl ar to atlikta dimoksistrobīna apstiprinājuma perioda izbeigšanās;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības atbalstam prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu – galvenokārt – tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, jo tas esot balstīts uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (turpmāk tekstā – “AAL regula”) 17. panta prettiesisku interpretāciju (2). — Apstrīdētais lēmums esot balstīts uz AAL regulas 17. panta interpretāciju, kas neesot saderīga ar: — būtiskajām prasībām, kas noteiktas AAL regulas 4., 5. un 21. pantā, kā arī tās II pielikuma 3.6.5. punktā un ietvertas LESD 9., 11., 168. un 191. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. un 37. pantā; — ātruma prasībām, kas ir ietvertas AAL regulas 7., 9., 12., 14. un 15. pantā.

2.

Ar otro pamatu – pakārtoti – tiek apgalvots, ka atbilstoši LESD 277. pantam AAL regulas 17. pants nav jāpiemēro, jo tas ir pretrunā piesardzības principam, LESD 9., 11., 168. un 191. pantam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. un 37. pantam. — Ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka apstrīdētais lēmums (un Komisijas Īstenošanas regula) ir balstīts uz pareizu AAL regulas 17. panta interpretāciju, šī tiesību norma nebūtu jāpiemēro konkrētajā tiesvedībā saskaņā ar LESD 277. pantu, jo tas būtu pretrunā piesardzības principam, LESD 9., 11., 168. un 191. pantam un Hartas 35. un 37. pantam. Tādējādi 17. pants nevarētu būt atbilstošs juridiskais pamats apstrīdētajam lēmumam, tāpēc šis lēmums jāatceļ.

---

(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2068 (2021. gada 25. novembris), ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām benfluralīnam, dimoksistrobīnam, fluazināmam, flutolanilam, mekopropam-P, mepikvatam, metirāmam, oksamilam un piraklostrobīnam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV 2021, L 421, 25. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309,1. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 4. jūlijā – Kipra/EUIPO – Fontana Food (“GRILLOUMI”)

(Lieta T-415/22)

(2022/C 326/31)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kipras Republika (pārstāvji: S. Malynicz, Barrister-at-Law, un C. Milbradt, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Fontana Food AB (Tyresö, Zviedrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GRILLOUMI” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 963 291

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 13. aprīļa lēmums lietā R 1284/2018-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Apelācijas padome esot pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kļūdaini analizējot sertifikācijas preču zīmju sajaukšanas iespēju;

—	Apelācijas padome tāpat esot pārkāpusi Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, veicot kļūdainu preču un pakalpojumu līdzības analīzi šajā lietā;

—	Apelācijas padome arī esot pieļāvusi kļūdu saistībā ar Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, apsverot atšķirtspējas lomu attiecībā uz sertifikācijas zīmēm.

Prasība, kas celta 2022. gada 6. jūlijā – MEDEX/EUIPO – Gerrit Cornelis Johan Stein (“medex”)

(Lieta T-419/22)

(2022/C 326/32)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MEDEX, živilska industrija, d.o.o. (Ļubļana, Slovēnija) (pārstāve: N. Čuden, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Gerrit Cornelis Johan Stein (Elp, Nīderlande)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīga strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “medex” sarkanbrūnā, dzeltenā un baltā krāsā – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 307 494

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 3. maija lēmums lietā R 1361/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	pienākuma norādīt pamatojumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punktam neizpilde;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta, it īpaši 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 58. panta 2 punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 11. jūlijā – Coljnar/EUIPO – Barbarian Sports Wear (“Barbarian Fashion”)

(Lieta T-427/22)

(2022/C 326/33)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nataly Coljnar (Maribor, Slovēnija) (pārstāvis: A. Pregelj, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Barbarian Sports Wear Inc. (Kitchener, Ontario, Kanāda)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Barbarian fashion” reģistrācijas pieteikums – Reģistrācijas pieteikums Nr. 18 180 380

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 12. maija lēmums lietā R 1953/2021-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un sabiedrībai Barbarian Sports Wear Inc. segt pašai savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 6. jūlijā – Laboratorios Ern/EUIPO – Arrowhead Pharmaceuticals (“TRiM”)

(Lieta T-428/22)

(2022/C 326/34)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laboratorios Ern, SA (Barselona, Spānija) (pārstāve: S. Correa Rodríguez, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Arrowhead Pharmaceuticals, Inc. (Pasadena, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiskas preču zīmes “TRiM” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 411 062

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 12. aprīļa lēmums lietā R 1158/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt preču zīmes “TRIM” starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 411 062 attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem;

—	piespriest atbildētājam un gadījumā, ja Arrowhead Pharmaceuticals, Inc nolemj iestāties šajā lietā, piespriest Arrowhead Pharmaceuticals, Inc. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 8. jūlijā – Oatly/EUIPO – D’s Naturals (“Wow no cow!”)

(Lieta T-429/22)

(2022/C 326/35)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Oatly AB (Malme, Zviedrija) (pārstāvis: M. Johansson, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: D’s Naturals LLC (Cincinnati, Ohaijo, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīga strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Wow no cow!” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 12 862 331

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 2. maija lēmums lietā R 1539/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	noraidīt personas, kas iestājusies lietā, pieteikumu par preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu un attiecīgi saglabāt Eiropas Savienības preču zīmes “Wow no cow!” Nr. 12 862 331 reģistrāciju attiecībā uz visām precēm;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, kā arī segt savus tiesāšanās izdevumus pašam.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 8. jūlijā – Spreewood Distillers/EUIPO – Radgonske gorice (“STORK”)

(Lieta T-433/22)

(2022/C 326/36)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spreewood Distillers GmbH (Schlepzig, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker un D. Mienert, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Radgonske gorice d.o.o. (Gornja Radgona, Slovēnija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīga strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “STORK” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 170 885

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 10. maija lēmums lietā R 1782/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 11. jūlijā – Topas/EUIPO – Tarczyński (“VEGE STORY”)

(Lieta T-434/22)

(2022/C 326/37)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Topas GmbH (Mesingene, Vācija) (pārstāvji: S. Hofmann un W. Göpfert, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Tarczyński S.A. (Tšebņica, Polija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “VEGE STORY” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 213 582

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 10. maija lēmums lietā R 1977/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tika atcelts 2021. gada 29. septembra lēmums par iebildumiem un tie tika noraidīti pilnībā;

—	piespriest pretējai pusei atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē un Iebildumu nodaļā.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 12. jūlijā – Pascoe pharmazeutische Präparate/EUIPO – Novartis Pharma (“PASCELMO”)

(Lieta T-435/22)

(2022/C 326/38)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pascoe pharmazeutische Präparate GmbH (Gīsene, Vācija) (pārstāvji: M. Kinkeldey, S. Brandstätter un S. Clotten, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Novartis Pharma AG (Bāzele, Šveice)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiskas preču zīmes “PASCELMO” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 516 387

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 4. maija lēmums lietā R 1890/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam un otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 12. jūlijā – Vanhove/EUIPO – Aldi Einkauf (“bistro Régent”)

(Lieta T-437/22)

(2022/C 326/39)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vanhove (Bordo, Francija) (pārstāvis: N. Castagnon, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG (Esene, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “bistro Régent” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 136 358

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 18. maija lēmums lietā R 1113/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	reģistrēt Eiropas Savienības preču zīmi attiecībā uz norādītajiem “vīniem” 33. klasē;

—	piespriest EUIPO un – tās iestāšanās lietā gadījumā – personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 47. panta 2. un 3. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 14. jūlijā – Rada Perfumery/EUIPO – Prada (“RADA PERFUMES”)

(Lieta T-439/22)

(2022/C 326/40)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rada Perfumery SRL (Cluj-Napoca, Rumānija) (pārstāvis: E.-M. Dicu, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Prada SA (Luksemburga, Luksemburga)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “RADA PERFUMES” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 186 386

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 12. aprīļa lēmums lietā R 1610/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atceltu apstrīdēto lēmumu un līdz ar to noraidīt iebildumu un tādējādi reģistrēt Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 18 186 386.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 18. jūlijā – Columbus Stainless/Komisija

(Lieta T-445/22)

(2022/C 326/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Columbus Stainless (Pty) Ltd (Middleburg, Dienvidāfrika) (pārstāvji: L. Catrain González un F. Pili, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/664 (2022. gada 21. aprīlis), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu pret konkrētu tērauda ražojumu importu (1), vai nu kopumā, vai arī tiktāl, ciktāl tā skar prasītāju;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu, kuram ir divas daļas, tiek apgalvots, ka Komisija pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas nav publicējusi paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu un turpināšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (2). Prasītāja apgalvo, ka šā Komisijas pienākuma neizpilde ir uzskatāma par smagu Savienības tiesību normu pārkāpumu, jo tādējādi, pirmkārt, nav ievēroti Aizsargpasākumu pamatregulas noteikumi un pamatprincipi, kas interpretēti, ņemot vērā PTO noteikumus (pirmā pamata pirmā daļa), un, otrkārt, nav ievērotas prasītājas pamattiesības uz aizstāvību (pirmā pamata otrā daļa).

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā regulā sniegtais Komisijas pamatojums neatbilst LESD 296. pantā un pastāvīgajā judikatūrā noteiktajiem standartiem, proti, ka norādītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgajam pasākumam un ka tam nepārprotami un viennozīmīgi ir jāatspoguļo attiecīgās iestādes argumentācija.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas vērtējums par nosacījumiem, ar kādiem ieviešami aizsargpasākumi attiecībā pret preču importu no Dienvidāfrikas, ir balstīts uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā parnozīmīgajiem faktiem, kuri izraisīja apstrīdēto aktu pieņemšanu.

---

(1)  OV 2022, L 121, 12. lpp.

(2)  OV 2015, L 83, 16. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 19. jūlijā – Corver/EUIPO (“CHR ME”)

(Lieta T-446/22)

(2022/C 326/42)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Serge-Paul Corver (Lanaken, Beļģija) (pārstāvis: C. König, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “CHR ME” – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 016 792

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 28. marta lēmums lietā R 2082/2021-2

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir noraidīta apelācijas sūdzība;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.