Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 569. plenārsesija – Interactio, 18.5.2022.–19.5.2022.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos – kā to uzlabot?”

(2022/C 323/01)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja plenārajā sesijā, kas notika 2022. gada 18. un 19. maijā (18. maija sēdē), ar 197 balsīm par un 4 atturoties, pieņēma šo rezolūciju.

1. Ievads

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 2021. gada februāra rezolūcijā (1), balstoties uz apspriešanās rezultātiem, novērtēja sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādē un šīs iesaistes kvalitāti. Šos plānus dalībvalstis iesniedza Eiropas Komisijai, lai saņemtu atbalstu no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), kas ir pagaidu atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU (NGEU) pamatelements. Neraugoties uz ANM regulas (2) 18. panta 4. punkta q) apakšpunktu, EESK galvenais secinājums bija, ka organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste lielākajā daļā dalībvalstu bijusi lielā mērā nepietiekama. Turklāt izrādījās, ka apspriešanās, ko bieži sākuši sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, parasti tiek uzskatītas par vienkāršu formalitāti bez reālām iespējām ietekmēt plānu saturu. Komiteja mudināja Eiropas iestādes un valstu valdības plānu īstenošanas, uzraudzības un pielāgošanas posmā labot šīs nepilnības. Turklāt EESK joprojām uzsver, ka ir svarīgi arī organizētu pilsonisko sabiedrību labāk sagatavot reaģēšanai uz šo vajadzību paplašināt tās iesaisti.

1.2.

Minētajā rezolūcijā un vairākos atzinumos EESK arī pauda atbalstu ieguldījumu mērķiem un pamatnostādnēm attiecībā uz ANM finansētajām reformām, kurām vajadzētu būt vērstām uz ražošanas modeļa pārveidi atbilstoši klimatneitrālas un digitalizētas ekonomikas vajadzībām, veicot taisnīgu pārkārtošanos, kas nodrošina darba ņēmēju un attiecīgo reģionu aizsardzību, darba ņēmēju reintegrāciju darba tirgū un ražošanas struktūras rehabilitāciju un atjaunošanu. Komiteja uzskata, ka nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzētajiem ieguldījumiem un reformām būtu jāveicina uzņēmumu produktivitātes paaugstināšana un tautsaimniecības uzlabošana dalībvalstīs, novatoriskas rūpniecības struktūras stiprināšana, atbalstot MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumus, un sociālās kohēzijas veicināšana. To var panākt arī ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra izstrādi un īstenošanu.

1.3.

Eiropas ekonomika tikko bija sākusi atgūties no Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās lejupslīdes un sabiedrības veselības pasākumiem, kas tika veikti pandēmijas apkarošanai, un pārvarēt piegādes traucējumus un inflācijas spiedienu, kuru pandēmija radīja pasaules ekonomikā, un tad negaidīts ārējais satricinājums – Krievijas Federācijas armijas iebrukums Ukrainā – radīja jaunu politisku un ekonomisku situāciju ar daudzām grūtībām un riskiem. EESK stingri nosodīja šo iebrukumu, kas ir nopietns spēkā esošo starptautisko noteikumu un nolīgumu pārkāpums (3). Tas apdraud Eiropas un pasaules drošību, rada milzīgas cilvēku ciešanas, materiālu iznīcību un kaitējumu videi un radikāli maina Eiropas un pasaules ekonomikas sistēmu.

1.4.

Martā inflācija eurozonā salīdzinājumā ar attiecīgo iepriekšējā gada periodu sasniedza 7,5 %, kas ir augstākais rādītājs kopš euro ieviešanas, un enerģijas cenu inflācija sasniedza 44,7 %. Turklāt ieildzis karš Ukrainā varētu izraisīt fosilā kurināmā, no kura joprojām esam atkarīgi, un citu izejvielu un pārtikas produktu trūkumu, un tādēļ cenu un izaugsmes attīstība var kļūt neprognozējama, radot milzīgu ietekmi uz trūcīgākajām valstīm, t. i., Āfriku un Tuvajiem Austrumiem. Eiropas un citu pasaules reģionu ekonomikai reāli draud stagflācija. Iespējams, ka ietekmēti tiks arī zaļā kursa – Eiropas virzības uz klimatneitralitāti 2050. gadā – pasākumu un instrumentu mērķi. Kara ģeopolitiskās sekas ietekmēs visu pārtikas vērtības radīšanas ķēdi, rūpniecību, aizsardzību un tirdzniecību Eiropā un pasaulē, attiecīgos ES politikas pasākumus šajās un citās jomās, kā arī pašreizējās pārdomas par Eiropas nākotni un integrācijas līmeņiem, ko kopīgi vēlamies sasniegt kā Eiropas nācijas un pilsoņi. Tāpēc, ņemot vērā šo jauno situāciju, būtu jāapsver iespēja pārskatīt ES finanšu instrumentus. Situācija, ko radījis karš Ukrainā, arī ietekmēs nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu, kas būs jāveic saskaņā ar jaunajiem ekonomikas politikas mērķiem, kuri tiks izvirzīti, lai novērstu jaunās situācijas radītos riskus un problēmas. Situācijai pasliktinoties, ir vajadzīga spēcīgāka un vienotāka Eiropas reakcija. Eiropai jādara viss, “lai ko tas maksātu”.

1.5.

Ar šo rezolūciju EESK vēlas novērtēt, vai dalībvalstis ir novērsušas konstatētos trūkumus saistībā ar sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā un kā norit to līdzdalība plānu īstenošanā. Tāpēc EESK grupa “Eiropas pusgads” ar aptaujas anketu, kas tika nosūtīta grupas locekļiem, apkopoja organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokļus. Aptaujas anketā ir 21 jautājums par sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti nacionālo atveseļošanas un noturības plānu satura formulēšanā un īstenošanā un par zaļās un digitālās pārkārtošanās ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku un sabiedrību. Kopumā atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no 21 dalībvalsts (4). Turklāt šī apspriešanās notika arī apaļā galda sanāksmēs, kas no 2021. gada rudens līdz 2022. gada marta beigām tika organizētas sadarbībā ar organizētu pilsonisko sabiedrību un/vai valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm septiņās dalībvalstīs.

2. Metode

2.1.

Šim ziņojumam vajadzīgie dati un informācija tika vākti no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada aprīlim. Kopumā tika saņemti 23 valstu viedokļi (atbildes uz anketas jautājumiem un/vai apaļā galda sanāksmes rīkošana). Konsultācijās, kuru pamatā bija Komitejas locekļu īpašās zināšanas, piedalījās sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Dažās valstīs tika iesaistītas valstu ekonomikas un sociālo lietu padomes vai līdzvērtīgas struktūras, savukārt citās notika apspriešanās arī ar valdības pārstāvjiem.

2.2.

Dažādu iemeslu dēļ Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi visus nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, un dažas dalībvalstis apspriešanās laikā vēl nebija pārgājušas uz īstenošanas posmu. Tāpēc dažas dalībvalstis varēja tikai daļēji atbildēt uz anketas jautājumiem vai vispār nevarēja uz tiem atbildēt. Lai papildinātu trūkstošo informāciju, šajā rezolūcijā izmantoti arī ārēji avoti, piemēram, “ideju ģeneratoru” publikācijas, salīdzinoši pētījumi un valstīs rīkotas debates. Anketa tika nosūtīta arī dažām Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, EESK Sadarbības grupas (5) daļām un citiem triju EESK grupu pārstāvjiem. Papildu informācija, kuras mērķis ir nodrošināt pilnīgu priekšstatu par situāciju, ir skaidri nošķirta šajā rezolūcijā (6).

2.3.

21 jautājums, kas bija apspriešanās pamatā, apkopts šādās četrās sadaļās:

—	I sadaļa. Kāds ir organizētas pilsoniskās sabiedrības viedoklis par plānu saturu, ieguldījumu mērķiem un ierosinātajām reformām?

—	II sadaļa. Kā virzās plānu, tajos paredzēto ieguldījumu un reformu īstenošana?

—	III sadaļa. Iespējamā nacionālo atveseļošanas un noturības plānu ietekme uz dalībvalstu tautsaimniecību un sabiedrību.

—	IV sadaļa. Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana plāna īstenošanā.

3. Piezīmes par apspriešanās rezultātiem

3.1. I sadaļa. Kāds ir organizētas pilsoniskās sabiedrības viedoklis par plānu saturu, ieguldījumu mērķiem un ierosinātajām reformām?

3.1.1.

Runājot par organizētas pilsoniskās sabiedrības priekšlikumu iekļaušanu nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, Eiropas Komisija plānu analīzē norādīja uz konkrētiem ieinteresēto personu priekšlikumiem, kas patiešām ņemti vērā, piemēram, Čehijas Republikas (7), Vācijas (8), Kipras (9), Austrijas (10), Portugāles (11) un Slovākijas (12) plānā. Latvija līdztekus savam nacionālajam atveseļošanas un noturības plānam publicēja partneru ieteikumus un dažus iekļāva plānā. Ar šo rezolūciju saistītās konsultācijas parādīja, ka dalībvalstīs vairums pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzskata, ka plāns tiks sekmīgi īstenots, un atbalsta tā zaļos, digitālos un sociālos mērķus, tomēr bieži min, ka sociālā dimensija ir salīdzinoši neattīstīta. Tika arī paustas bažas par dalībvalstu spēju pārvaldīt Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus vai to darīt piemērotā termiņā, jo tas var kavēt plāna sekmīgu īstenošanu. Tas īpaši attiecas uz valstīm, kas saņem visvairāk līdzekļu. Vērtējums par plāna spēju stiprināt tautsaimniecības noturību ir neviendabīgs. It īpaši valstis, kas saņem salīdzinoši mazu finansējumu, necer, ka plāns vairos to tautsaimniecības ilgtermiņa noturību. Visbeidzot organizēta pilsoniskā sabiedrība pauž lielu nožēlu par to, ka tās viedoklis par prioritātēm, kas jāatspoguļo plānā, galīgajā redakcijā netika pietiekami ņemts vērā. Organizēta pilsoniskā sabiedrība arī atkārtoti norādīja, ka daudzas no nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos minētajām reformām jau bija paredzētas iepriekšējās valstu reformu programmās neatkarīgi no Atveseļošanas un noturības mehānisma un tā atbalstīto ieguldījumu un reformu mērķiem un ka tāpēc organizētai pilsoniskai sabiedrībai bija maz iespēju ietekmēt plāna saturu.

3.2. II sadaļa. Kā virzās plānu, tajos paredzēto ieguldījumu un reformu īstenošana?

3.2.1.

Komisija 2021. gada 15. decembrī nāca klajā ar ANM rezultātu pārskatu (13), kā paredzēts ANM regulā. Tajā sniegts pārskats par to, kā virzās ANM un nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošana, taču tajā netiek atspoguļots, cik lielā mērā dalībvalstis efektīvi novirza līdzekļus savu projektu finansēšanai. Tāpēc dažas dalībvalstis, piemēram, Austrija, Itālija, Latvija, Portugāle, Slovākija un Spānija, savās tīmekļa vietnēs publisko informāciju par to, kā tiek tērēti līdzekļi un kā tiek īstenoti pasākumi.

3.2.2.

Vairums ieinteresēto personu, ar kurām notika apspriešanās līdz 2022. gada aprīļa sākumam, norādīja, ka joprojām ir pāragri sniegt visaptverošu pārskatu par plāna īstenošanu un viņu iesaisti īstenošanas procesā. Dažās dalībvalstīs tas daļēji ir saistīts ar lēno īstenošanas procesu vai plāna īstenošanas un izpildes kavēšanos. Tomēr organizēta pilsoniskā sabiedrība norāda, ka tā jau ir paudusi viedokli par (iespējamajām) problēmām, kas radīsies īstenošanas posmā. Šajā saistībā viens no būtiskākajiem konstatētajiem trūkumiem ir dalībvalstu administratīvā spēja, it īpaši reģionālajā un vietējā līmenī (tas uzsvērts arī Eiropas politikas pētījumu centra (CEPS) 2022. gada martā publicētajā pārdomu dokumentā (14)). Tas īpaši attiecas uz valstīm, kas saņem visvairāk Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu. Tādēļ daudzi sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzstāj, ka vairāk jāiesaista vietējās un reģionālās kopienas. Tomēr vairums ieinteresēto personu uzskata, ka organizētas pilsoniskās sabiedrība iesaiste nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā reģionālajā un vietējā līmenī ir neefektīva. Otra bieži minētā nepilnība ir nepietiekamā informācijas apmaiņa starp valsts valdību un sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tā varētu nopietni apgrūtināt to iesaisti īstenošanas un uzraudzības posmā.

3.2.3.

Neraugoties uz šīm apzinātajām problēmām, Eiropas Parlamentārās izpētes dienesta (EPRS) 2022. gada martā publicētā padziļinātā analīze (15) liecina, ka, pirmkārt, vairākas dalībvalstis, piemēram, Beļģija, Kipra, Grieķija, Igaunija un Somija, ir paudušas vispārēju apņemšanos turpināt sadarbību ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas posmā, un, otrkārt, citas valstis, piemēram, Čehijas Republika, Francija, Itālija un Portugāle, norādījušas uz īpašu komiteju/struktūru, kas cita starpā būs atbildīga par progresa sasniegšanas monitoringu un uzraudzību, dažādo virzienu starpposma mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu, publicitātes darbībām un īstenošanas ziņojumu novērtēšanu.

3.3. III sadaļa. Iespējamā nacionālo atveseļošanas un noturības plānu ietekme uz dalībvalstu tautsaimniecību un sabiedrību

3.3.1.

Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījums liecina (16), ka ANM paātrinās publiskos ieguldījumus, uzsvaru liekot uz reālā ražošanas apjoma palielināšanu un centieniem radīt papildu fiskālo telpu, kam savukārt saskaņā ar papildināmības principu būtu jādod iespēja turpināt jau ieplānotos valstu izdevumus. ANM, pirmkārt, pieaugot publisko un privāto ieguldījumu pieprasījumam, radīs būtisku IKP pieaugumu īstermiņā un vidējā termiņā un tādējādi veidos kapitālu, kas ir vajadzīgs, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā, pieaugot nodarbinātībai, paaugstinoties ražīgumam un atalgojumam, kā arī ražošanas apjomam, radītu lielāku IKP.

3.3.2.

Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļi par atveseļošanas un noturības plānu iespējamo ietekmi uz valstu tautsaimniecību un sabiedrību ir diezgan sadrumstaloti. Šie viedokļi īpaši atšķiras atkarībā no tā, cik liels ir katrai dalībvalstij piešķirtā ANM finansējuma apmērs. Proti, dalībvalstīs, kas saņem lielas summas, ietekme tiek uztverta pozitīvāk nekā dalībvalstīs, kuras saņem salīdzinoši mazas summas salīdzinājumā ar to tautsaimniecības lielumu. Neraugoties uz šīm atšķirībām, organizēta pilsoniskā sabiedrība kopumā pozitīvi vērtē ANM līdzekļus un atveseļošanas un noturības plānos paredzēto ieguldījumu ietekmi uz reformām, jo tie stimulē divējādās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu.

3.4. IV sadaļa. Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana plāna īstenošanā

3.4.1.

Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste plāna īstenošanas posmā dažās dalībvalstīs, kurās tas faktiski ir sācies, ir notikusi dažādos veidos. Ieinteresēto personu sniegtajā informācijā bija minēti četri iesaistes veidi: 1) tiesību aktos paredzēta iesaiste; 2) iesaiste īpašās atveseļošanas un noturības plāna darba grupās; 3) iesaiste ieinteresēto personu sanāksmēs; 4) īpaši iesaistes veidi netiek paredzēti. Salīdzinājumā ar 2021. gadā izdarītajiem secinājumiem, ka plāna izstrādes posmā organizēta pilsoniskā sabiedrība nenoliedzami netiek iesaistīta, tās iesaiste īstenošanas posmā tiek vērtēta pozitīvāk, lai gan tā joprojām nebūt nav apmierinoša visās dalībvalstīs. Proti, tika norādīts, ka dažās valstīs tiek veicinātas iniciatīvas, kas īpaši paredzētas organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistei nacionālā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā. Turklāt, runājot par iespējamo atšķirību starp sociālajiem partneriem, no vienas puses, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, no otras puses, kopumā vērojamas divas tendences: dalībvalstīs netiek iesaistītas neviena no pusēm vai tiek iesaistītas abas puses, tās nešķirojot. Tomēr ieinteresētās personas trijās dalībvalstīs (Austrijā, Grieķijā un Portugālē) no 20, ar kurām notika apspriešanās, ziņoja, ka šo personu iesaistē vērojamas būtiskas atšķirības. Šajās valstīs sociālie partneri tiek iesaistīti vairāk nekā pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

3.4.2.

Šajā saistībā jānorāda uz BusinessEurope apsekojumu (17), kas tika veikts 2022. gada sākumā un liecina, ka sociālie partneri arvien vairāk tiek iesaistīti atveseļošanas plānos un ka to atspoguļo mazā (tikai 30 %) neapmierinātība ar savu līdzšinējo lomu plāna īstenošanā salīdzinājumā ar 71 %, kas pagājušajā gadā bija neapmierināti ar savu lomu plāna izstrādē. Turklāt Eurofound 2022. gada marta ziņojumā (18) norādīts, ka pēc plānu pieņemšanas sociālie partneri uzsvēra, cik svarīgi ir ziņojumi par valstīm, kurus Eiropas Komisija publicē Eiropas pusgada kontekstā (19) un kuri veido satvaru debatēm par valstu reformu un ieguldījumu īstenošanu, dodot sociālajiem partneriem iespēju apmainīties ar idejām un uz stabila pamata sniegt ieguldījumu nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

4. Secinājumi

4.1.

Kopumā plānu galīgais saturs tiek vērtēts pozitīvi. Organizētas pilsoniskās sabiedrības piezīmes dažos gadījumos tika atspoguļotas nacionālo atveseļošanas un noturības plānu galīgajā versijā. Organizēta pilsoniskā sabiedrība kopumā atbalsta nacionālo atveseļošanas un noturības plānu zaļos, digitālos un sociālos mērķus. Runājot par ieguldījumu zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā, tika pausti pozitīvi viedokļi, taču nacionālo atveseļošanas un noturības plānu ietekme, izņemot dažus gadījumus, tiek vērtēta kā ierobežota. Diemžēl bieži tika pausts viedoklis, ka plāna sociālā dimensija ir salīdzinoši neattīstīta, neraugoties uz to, ka tā ir svarīgs noturības aspekts. Tika pausts viedoklis, ka pārkārtošanās procesam ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi, it īpaši pašreizējās krīzes dēļ. Neraugoties uz to, ka dažās dalībvalstīs ir vērojami uzlabojumi, joprojām ir grūti atbildēt pārliecinoši, vai iesaiste īstenošanas posmā ir uzlabojusies, arī tāpēc, ka nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošana daudzās dalībvalstīs ir ievērojami aizkavējusies. Tomēr sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzsvēra, ka iestāžu sociālais dialogs šajā posmā ir uzlabojies. Piemēram, Spānijā sociālie partneri atzīst, ka ANM un nacionālā atveseļošanas un noturības plāna satvars ir veicinājis centienus trīspusējā sociālajā dialogā panākt svarīgas vienošanās par darba tirgus un pensiju reformām.

4.2.

Neraugoties uz kavēšanos daudzu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā, dažās dalībvalstīs apzināti labas prakses piemēri šo plānu īstenošanas un uzraudzības jomā. Piemēram, Austrijā, Francijā, Luksemburgā, Spānijā un Zviedrijā cieša un konstruktīva sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un valdības sadarbība, ko pastiprina pārredzamība un pastāvīgs dialogs, ir svarīgs instruments to iesaistei Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu apguvē. Savukārt Čehijas Republikā, Igaunijā, Somijā, Itālijā un Spānijā ir ieviesta ANM kampaņas tīmekļa vietne vai valdības portāls, kurā sabiedrībai ir pieejama pārredzama informācija. Itālijā, kas saņem visvairāk ANM līdzekļu, 2021. gada novembrī valdības līmenī tika radīta Pastāvīga apaļā galda partnerība (Tavolo permanente del partenariato), kurā izveidotas īpašas darba grupas, kas, ņemot vērā iedzīvotāju cerības, kritiski uzrauga nacionālā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas virzienu un kvalitāti. Šo struktūru vada Itālijas premjerministrs, un to koordinē Valsts ekonomikas un darba padomes (CNEL) priekšsēdētājs. Turklāt ar Itālijas Pašvaldību apvienību (ANCI) tika parakstīts īpašs strukturēts nolīgums par dialogu un strukturētu palīdzību īstenošanas posmos vietējā līmenī saistībā ar jautājumiem, kas ir pašvaldību kompetencē. Itālijā arī tiek veicināta pašvaldību un citu vietējo dalībnieku iesaiste tādā jomā kā administratīvās spējas. Horvātijā organizēta pilsoniskā sabiedrība tiek iesaistīta darba grupās, kas sagatavo konkursus nacionālā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai, kā arī nolīgumos ar Tūrisma ministriju par pasākumiem saskaņā ar tūrisma nozares plānu. Visbeidzot Portugālē organizēta pilsoniskā sabiedrība tiek iesaistīta nacionālā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas uzraudzībā, it īpaši plāna rezultātu un ietekmes novērtējuma ziņojumu analīzē. Šajā saistībā ir izveidota pārraudzības struktūra – Nacionālā uzraudzības komiteja (CNA), kurā cita starpā ietilpst sociālo partneru, universitāšu un sociālās jomas pārstāvji. Šāda labas prakses apmaiņa ir apsveicama un kalpo par piemēru pārējām dalībvalstīm.

4.3.

Daudzās dalībvalstīs izskan aicinājumi nacionālā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas posmā vairāk iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Organizēta pilsoniskā sabiedrība aicina uzlabot plānu īstenošanas un uzraudzības pārredzamību un lūdz nodrošināt informācijas publisku pieejamību un vēl vairāk veicināt ar nacionālo atveseļošanas un noturības plānu saistītus dialogus ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Ja tas tā nenotiks, pastāv iespēja, ka būtiskas problēmas netiks pienācīgi risinātas. Visbeidzot vairumā dalībvalstu vēl nav skaidrs, vai tiks būtiski uzlabota organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste plānu īstenošanas un uzraudzības posmos, kas pašlaik joprojām norit pārāk lēni vai ir aizkavējušies.

4.4.

Komiteja aicina to dalībvalstu valdības, kurās sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste (20) joprojām ir nepietiekama, steidzami labot šo situāciju un ievērot ANM regulas noteikumus. Komiteja aicina Komisiju un Eiropas Parlamentu panākt spēkā esošo noteikumu izpildi.

4.5.

EESK tomēr uzskata, ka organizētu pilsonisko sabiedrību patiešām izdosies efektīvi un kvalitatīvi iesaistīt ES ekonomikas pārvaldībā tikai tad, ja tiks veikta Eiropas pusgada reforma, kas to garantē ar direktīvu vai regulu. Komiteja vērš uzmanību uz to, ka par pienācīgu iesaisti varam runāt, kad oficiālos apspriešanās procesos, kuru pamatā ir gan tiesību normas, gan arī publiskas un pārredzamas procedūras, pilsoniskās sabiedrības organizācijas tiek pienācīgi informētas rakstiski, dodot tām pietiekami daudz laika analizēt valdības priekšlikumus un izstrādāt savus priekšlikumus, un kad šo priekšlikumu iekļaušanai vai noraidīšanai tiek pievienots pamatojums, kas tiek minēts publiskajos protokolos vai dokumentos.

4.6.

Ukrainā notiekošais karš un tā radītie tūlītējie draudi Eiropas un pasaules ekonomikai nedrīkst raisīt šaubas par nacionālo atveseļošanas un noturības plānu mērķiem, bet, gluži pretēji, Komiteja uzskata, ka šiem draudiem būtu jāmudina Eiropas iestādes un valstu valdības paātrināt plānu īstenošanu un izpildi, kā arī ar tiem saistītos ieguldījumus un reformas un virzīt uz priekšu ES zaļo kursu, lai saglabātu izaugsmi un paātrinātu energosistēmas dekarbonizāciju un Eiropas Savienības zaļās stratēģiskās autonomijas panākšanu. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībai ir jādara viss iespējamais, palīdzot Ukrainas valdībai un tautai nodrošināt pienācīgu aprūpi miljoniem cilvēku, kuri bijuši spiesti meklēt patvērumu ES valstīs, un palīdzot vistiešāk skartajām dalībvalstīm dažādās to ekonomikas nozarēs.

4.7.

Pirms kara kopējais valstu un NextGenerationEU (NGEU) līdzekļu apmērs nebija pietiekams, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus un īstenotu taisnīgu un iekļaujošu enerģētikas pārkārtošanu, it īpaši mērķi aizstāt fosilo kurināmo ar tīriem un atjaunojamiem enerģijas ražošanas avotiem saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ieteikumiem. Turklāt tagad esam saskārušies ar steidzamo ģeopolitisko nepieciešamību izbeigt ES enerģētisko atkarību no Krievijas. Tās dēļ arī tiks ievērojami palielināti ieguldījumi drošības un aizsardzības jomā, un tas negatīvi ietekmēs valstu budžetus.

4.8.

Tāpēc EESK iesaka:

a)	steidzami pieņemt jaunu ES enerģētikas stratēģiju, kas veicinātu enerģētikas tīklu efektīvu savienošanu, ātru fosilā kurināmā aizstāšanu ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, energoefektivitātes paaugstināšanu un enerģijas pieprasījuma samazināšanu;

b)	apsvērt iespēju nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzētos ieguldījumus novirzīt lielākām investīcijām tīrā un atjaunojamā enerģijā, vienlaikus nodrošinot ES stratēģisko autonomiju;

c)	visām dalībvalstīm izmantot savu nacionālā atveseļošanas un noturības plāna līdzekļu daļu, lai finansētu jaunas programmas šajā virzienā, piemēram, programmas ieguldījumiem ilgtspējīgā enerģētikā;

Eiropas iestādēm un valstu valdībām īstermiņā veikt visus vajadzīgos pasākumus gan ražošanas, gan patēriņa jomā ar mērķi valstu tautsaimniecību pasargāt no kara radītās kaskādes veida ietekmes uz ES ekonomiku, jo karš grauj pārtikas, enerģijas un finanšu tirgu, par ko liecina enerģijas cenu pieaugums un piegādes ķēdes traucējumi;

apsvērt iespēju izveidot jaunu finanšu ieguldījumu instrumentu un atbalstīt Eiropas Komisijas paziņojumā REpowerEU minēto priekšlikumu paātrināt enerģētikas nozares pārstrukturēšanu, lai nodrošinātu drošāku un ilgtspējīgāku ES stratēģisko autonomiju. Tāpēc būtu jāizmanto visatbilstošākais modelis, kas jāapzina, balstoties uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un ANM labas prakses piemēriem un rezultātiem.

4.9.

ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2022. gada secinājumi ir vēl viens nopietns atgādinājums par nepilnībām centienos ierobežot klimata pārmaiņas. EESK aicina Eiropas iestādes, pieņemot enerģētikas, rūpniecības un ekonomikas politikas iniciatīvas, ņemt vērā minētos secinājumus.

4.10.

EESK apzinās milzīgās grūtības, kas pašreizējos apstākļos rodas tādas ekonomikas politikas īstenošanā, kuras mērķis ir vienlaikus samazināt inflāciju un nodrošināt ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un publisko finanšu ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā. Eiropas iestādēm, valstu valdībām un ECB jārīkojas ciešā koordinācijā un jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ekspansīvās monetārās un fiskālās politikas pārtraukšana notiek tā, lai neradītu jaunu recesiju. EESK uzskata, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu reforma būtu jāveic, nosakot reālus deficīta un parāda mērķus, iekļaujot līdzsvarota budžeta normu attiecībā uz ieguldījumiem un izveidojot elastīgus, katras valsts apstākļiem atbilstošus risinājumus, lai sasniegtu valsts parāda mazināšanas mērķus.

4.11.

Lai nodrošinātu taisnīgu un iekļaujošu zaļo un digitālo pārkārtošanos, būtiska nozīme ir centieniem nodrošināt darba ņēmēju un visu iedzīvotāju izglītību un mūžizglītību. Prioritāte būtu jāpiešķir to darba ņēmēju apmācībai un profesionālajai orientācijai, kurus skar pārstrukturēšanas procesi, un to vajadzību prognozēšanai, kas izriet no dažādām ražošanas iekārtu tehnoloģiskajām pārmaiņām. Digitalizācijas procesā īpaša uzmanība jāvelta tiem cilvēkiem, kuriem sava vecuma vai citu apstākļu dēļ ir grūtāk piekļūt digitalizētiem pakalpojumiem. Jānodrošina šai iedzīvotāju grupai iespējas piekļūt apmācībai un īpašiem atbalsta pakalpojumiem, lai palīdzētu viņiem saņemt visu veidu pabalstus un pakalpojumus.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) EESK rezolūcija “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana valstu atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne?” (OV C 155, 30.4.2021., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(3) Karš Ukrainā un tā ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme (OV C 290, 29.7.2022., 1. lpp.).

(4) NB! Līdz 2022. gada 1. aprīlim Komisija apstiprināja 23 plānus (tostarp Zviedrijas plānu 2022. gada marta beigās, bet tas vēl jāapstiprina Padomei). Aprīļa sākumā Komisija apstiprināja arī Bulgārijas plānu, kas arī vēl jāapstiprina Padomei (t. i., 24 plāni, ko līdz šim apstiprinājusi Komisija, un 22 plāni, kurus līdz šim apstiprinājusi Padome).

(5) Sadarbības grupa ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem.

(6) Dalībvalstu ziņojumi tiek analizēti šīs rezolūcijas pielikumā. Visi materiāli ir pieejami Komitejas tīmekļa vietnē.

(7) SWD(2021) 211 final.

(8) SWD(2021) 163 final/2.

(9) SWD(2021) 196 final.

(10) SWD(2021) 160 final.

(11) SWD(2021) 146 final.

(12) SWD(2021) 161 final.

(13) Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

(14) Comparing and assessing recovery and resilience plans – otrais izdevums, Eiropas Politikas pētījumu centrs (CEPS).

(15) Recovery and Resilience Plans: stakeholders’ views.

(16) Recovery and Resilience Dialogue with the European Commission, 2022. gada 7. marts.

(17) BusinessEurope Reform Barometer 2022.

(18) Involvement of social partners in the national recovery and resilience plans.

(19) Ziņojums par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījuma nodarbinātības un sociālie aspekti.

(20) Un citas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, jauniešu organizācijas, kā EESK īpaši uzsvērusi atzinumā “Kā garantēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību jauniešiem un nodrošināt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iekļaušanu, izmantojot pienācīgi izstrādātus nacionālos atveseļošanas plānus” (OV C 152, 6.4.2022., 27. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 569. plenārsesija – Interactio, 18.5.2022.–19.5.2022.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/8

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem piemērojamie noteikumi par valsts atbalstu – Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi (VTNP) pēcpandēmijas apstākļos. Idejas un priekšlikumi attiecībā uz Komisijas novērtējumu saistībā ar 2012. gada tiesību aktu kopuma grozīšanu”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 323/02)

Ziņotājs:

Giuseppe GUERINI

Pilnsapulces lēmums	20.1.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	19.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	221/0/5

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka dažādi veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi, piemēram, personu aprūpe (tostarp aprūpe mājās), nelabvēlīgā situācijā esošu personu un cilvēku ar invaliditāti reintegrācija darba vidē, bērnu aprūpes pakalpojumi un sociālie mājokļi ir izšķiroši svarīgi, lai nodrošinātu sociālo kohēziju šajā pēcpandēmijas, ārkārtas humanitārās situācijas un starptautisko saspīlējumu periodā. Tāpēc būtiska nozīme ir ES noteikumiem par valsts atbalstu šādiem pakalpojumiem.

1.2.

EESK stingri atbalsta Komisijas lēmumu nozares regulējuma novērtējumā (1) veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus uzskatīt par “apakškategoriju” ar autonomām iezīmēm plašākā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) kontekstā.

1.3.

EESK uzsver, ka 2012. gada Almunia tiesību aktu kopums par valsts atbalstu, kas piemērojams VTNP nozarei, ir ieviesis pozitīvus modernizācijas un vienkāršošanas elementus salīdzinājumā ar iepriekšējo 2005. gada regulējumu. Tāpēc minētajā tiesību aktu kopumā izmantotā regulatīvā pieeja būtu jāsaglabā arī nākotnē, to papildinot ar turpmākas modernizācijas elementiem, ja Komisija pēc šobrīd notiekošās vērtēšanas izlemtu grozīt pašreizējo regulējumu.

1.4.

EESK konstatē, ka atsevišķās dalībvalstīs veselības aprūpes un, gandrīz pilnā apjomā, sociālās aprūpes pakalpojumiem ir reģionāla, provinces, pašvaldības dimensija vai lielākās pilsētās – pat municipalitātes iekšējā dimensija. Tas nozīmē, ka lietotāju iekšējā mobilitāte starp dažādiem valsts reģioniem un provincēm ir nenozīmīga, un tas vēl jo vairāk padara neiespējamu lietotāju pārrobežu mobilitāti. Pārrobežu nozīmes neesamība izslēgtu LESD 107. panta piemērojamību attiecībā uz valsts atbalstu sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem.

1.5.

EESK norāda, ka valstu pārvaldes iestādēm ir grūti iegūt specifisku pieredzi par pilnvarojuma aktu izstrādi, kas ir nepieciešams nosacījums, lai piemērotu Komisijas Lēmumu 2012/21/ES (2) (Lēmumu par atbrīvojumu attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem) un Komisijas Regulu (ES) Nr. 360/2012 (3) par de minimis atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Tāpēc būtu ļoti lietderīgi, ja Komisija izveidotu portālu, kurā būtu pieejami konkrēti likumīgu pilnvarojuma aktu piemēri attiecībā uz dažāda veida veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem.

1.6.

EESK atbalsta labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgas juridiskās tradīcijas attiecībā uz valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu nozarē, lai rosinātu efektīvāk izmantot rīcības brīvību, kas LESD 26. protokolā ir piešķirta valstu pārvaldes iestādēm VTNP izveidē un īstenošanā vietējā līmenī.

1.7.

EESK norāda, ka Lēmumā 2012/21/ES ietvertais noteikums, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nedrīkst pārsniegt summu, kas sedz izmaksas, izņemot samērīgu peļņu, ir jāprecizē: i) kā šī samērīgā peļņa tiek konkrēti noteikta attiecībā pret kapitālu, kas izmantots pakalpojuma sniegšanai, ņemot vērā operacionālo risku; ii) kā konkrēti kvantitatīvi noteikt fiksētās un strukturālās izmaksas, kuras ietilpst VTNP pārvaldības izmaksās; iii) ciktāl varētu izmantot sociālās ekonomikas struktūrām raksturīgo pakalpojumu un organizatorisko modeļu īpašās iezīmes, kad minētās struktūras pārvalda un sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus.

1.8.

EESK uzskata: kā izriet arī no Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas, sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem trīs fiskālo gadu laikā būtu jāpiemēro maksimālais de minimis robežlielums, kas būtu augstāks nekā robežlielums, kuru parasti garantē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 360/2012 (500 000 euro). Sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu loma sociālajā kohēzijā attaisno maksimālā apjoma paaugstināšanu salīdzinājumā ar pašreizējo.

2. Ievads un konteksts

2.1.

Jautājumu par valsts atbalstu uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un, saistībā ar šo atzinumu, organizācijām, kuras darbojas šaurākā – veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu – jomā, 2012. gadā reglamentēja t. s. Almunia tiesību aktu kopums. Ar minēto tiesību aktu kopumu tika aizstāts un modernizēts iepriekšējais 2005. gada tiesiskais regulējums (“Monti-Kroes tiesību aktu kopums”).

2.2.

Almunia tiesību aktu kopumā ir ietverti šādi tiesību akti:

—	Regula (ES) Nr. 360/2012 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi,

—	Lēmums 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi,

—	Komisijas paziņojums par Eiropas Savienības atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (4),

—	Komisijas paziņojums “Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011)” (5).

2.3.

Tādējādi nozares tiesiskais regulējums ir spēkā gandrīz desmit gadus, un saskaņā ar Komisijas skaidrojumu dalībvalstis to ir plaši izmantojušas kopš tā stāšanās spēkā, lai gan pastāv piemērošanas problēmas, kas varētu pamatot ES likumdevēja turpmāku rīcību, it īpaši ņemot vērā ievērojamo laiku, kas pagājis kopš pirmās apstiprināšanas.

2.4.

Šajā sakarā Komisija ir uzsākusi plašu apspriešanu ar ieinteresētajām personām, lai pārbaudītu spēkā esošā tiesiskā regulējuma efektivitāti, lietderību, pievienoto vērtību un pašreizējo atbilstību sākotnējiem mērķiem, it īpaši veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu jomā.

2.5.

Šī apspriešana notika no 2019. gada 31. jūlija līdz 2019. gada 14. decembrim, izmantojot Komisijas sagatavotu anketu, un tika saņemta 51 atbilde no uzņēmumiem, uzņēmējdarbības organizācijām, arodbiedrībām, NVO, privātpersonām un publiskās pārvaldes iestādēm.

2.6.

Ar šo pašiniciatīvas atzinumu EESK, būdama Eiropas ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvības struktūra, vēlas vērst Komisijas uzmanību uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar valsts atbalsta noteikumu piemērojamību veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, ņemot vērā šīs nozares valsts atbalsta noteikumu iespējamo pārskatīšanu nākotnē.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzīst, ka regulēt valsts atbalstu sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu jomā ES likumdevējam ir ļoti sarežģīti, ņemot vērā nepieciešamību panākt (un tas nav vienkārši) līdzsvaru starp publisko atbalstu darbībām, kurām ir kopīgi vispārējas nozīmes mērķi, un brīvas un neizkropļotas konkurences aizsardzību iekšējā tirgū. ES valsts atbalsta regulējumam būtu arī jānodrošina publiskās investīcijas, kas vajadzīgas tādas sociālās un veselības infrastruktūras attīstībai, kura atbilst Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteikto mērķu īstenošanai.

3.2.

EESK stingri atbalsta Komisijas lēmumu veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus uzskatīt par autonomu apakškategoriju plašākā VTNP kontekstā, ņemot vērā šo pakalpojumu īpašās iezīmes un konkrētos mērķus. Dokumentā par pašlaik spēkā esošo noteikumu izvērtējumu Komisija norāda, ka “valsts atbalsta aspektā veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi ir vispārējas (tautsaimnieciskas) nozīmes pakalpojumu apakšgrupa” (6).

3.3.

EESK uzsver, ka Almunia 2012. gada tiesību aktu kopums par valsts atbalsta noteikumiem, kas piemērojami VTNP nozarē, ir ieviesis pozitīvus modernizācijas elementus salīdzinājumā ar iepriekšējo – 2005. gada – regulējumu un samazinājis administratīvo un regulatīvo slogu valstu iestādēm, kuras plāno finansēt VTNP. Tāpēc minētajā tiesību aktu kopumā izmantotā regulatīvā pieeja būtu jāpiemēro arī nākotnē, to papildinot ar turpmākiem atjauninājumiem un precizējot dažus specifiskus aspektus.

3.4.

EESK uzskata, ka dažādi veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi, piemēram, personu aprūpe (tostarp aprūpe mājās), nelabvēlīgā situācijā esošu personu un cilvēku ar invaliditāti reintegrācija darba vidē, bērnu aprūpes pakalpojumi un sociālie mājokļi ir būtiski svarīgi sociālās kohēzijas nodrošināšanai iekšējā tirgū, jo tie ir dalībvalstu “kopīgās vērtības” saskaņā ar LESD 26. protokolu. Pašreizējā pēcpandēmijas periodā, kurai raksturīga starptautiskā spriedze un dalībvalstīs pieaugošais populisms, šiem pakalpojumiem ir vēl lielāka stratēģiskā nozīme un svars.

3.5.

EESK norāda, ka sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi dažos gadījumos valsts līmenī tiek nodrošināti ar darbībām, kas nav saimnieciskās darbības, un tas izslēdz ES valsts atbalsta noteikumu piemērošanu. Tomēr, ja šādus pakalpojumus sniedz, izmantojot saimniecisko darbību, tiem ir niecīga pārrobežu nozīme, jo tie aprobežojas ar vietējo līmeni un sekmē sociālo kohēziju attiecīgo valstu teritorijās.

3.6.

EESK norāda, ka veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi bieži vien tiek nodrošināti ar darbībām, kas nav saimnieciskās darbības, un tas izslēdz valsts atbalsta noteikumu piemērošanu (LESD 107. pants). Turklāt pat tad, ja veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi tiek sniegti tirgus vidē, tiem ir izteikta vietēja dimensija un trūkst patiesi vērā ņemama pārrobežu pieprasījuma. Sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu vietējā dimensija ir vēl izteiktāka, ja tos sniedz sociālās ekonomikas struktūras, iesaistot vietējās kopienas, lai stiprinātu sociālo kohēziju un sabiedrības interesēs.

3.7.

Tomēr Komisijas īstenotajā piemērošanas praksē un ES judikatūrā tiek uzskatīts, ka nevar a priori izslēgt sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pārrobežu nozīmi saistībā ar iespējamiem izkropļojumiem pārrobežu investīciju gadījumā. Lai arī EESK saprot iemeslus, kas ir šādas pieejas pamatā, kuras mērķis ir pilnībā aizsargāt Līgumos nostiprināto aprites brīvību, tā aicina Komisiju sniegt atbilstošas vadlīnijas par sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pārrobežu nozīmi. Faktiski šādiem pakalpojumiem būtu jāpiemēro mērķtiecīga un elastīga attieksme plašākajās debatēs par pārrobežu nozīmes jēdzienu kā valsts atbalsta jēdziena sastāvdaļu LESD 107. panta izpratnē.

3.8.

EESK uzskata, ka pat tad, ja sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem piemīt pārrobežu dimensija, kā tas ir ES 37 pilsētu pārrobežu teritorijās, kas minētas Pārrobežu veselības aprūpes direktīvā (7), tas ir saistīts ar pierobežas teritoriju savstarpējo fizisko tuvumu un atbilst teritoriālās subsidiaritātes principiem, tāpēc lielāks valsts atbalsts nenodarītu būtisku kaitējumu pārrobežu konkurencei starp uzņēmumiem.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK norāda, ka, neraugoties uz Almunia 2012. gada tiesību aktu kopumā ieviestajiem pozitīvajiem precizējumiem un vienkāršojumiem, juridiskās koncepcijas, kas jāpiemēro attiecībā uz VTNP, joprojām ir objektīvi sarežģītas, ņemot vērā arī ciešo saikni starp juridiskajiem un ekonomiskajiem apsvērumiem, kas raksturīgi VTNP nozarei.

4.2.

Šā iemesla dēļ EESK aicina Komisiju publicēt piemērošanas norādījumus, ar ko tiktu atjaunināts dokuments “Rokasgrāmata par Eiropas Savienības valsts atbalsta, publiskā iepirkuma un iekšējā tirgus noteikumu piemērošanu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem un jo īpaši vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem” (8), kas iepriekšējos gados nozares dalībniekiem ir bijis ļoti noderīgs.

4.3.

EESK uzskata, ka īpašo VTNP piemērojamo regulējumu gan iepirkuma, gan valsts atbalsta jomā valstu iestādes pārzina mazāk nekā attiecīgos standarta noteikumus par iepirkumu un valsts atbalstu. Tāpēc, lai uzlabotu šo pakalpojumu kvalitāti un palielinātu atbilstību ES tiesību aktiem, būtu lietderīgi veikt, atbilstošas investīcijas publiskās pārvaldes iestāžu darbinieku apmācībā, izmantojot arī ES resursus.

4.4.

EESK norāda, ka valstu pārvaldes iestādēm ir tehniskas un operatīvas grūtības iegūt specifisku un mūsdienīgu pieredzi pilnvarojuma aktu izstrādē, kuri ir nepieciešams priekšnosacījums, lai piemērotu Lēmumu par atbrīvojumu 2012/21/ES attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem un, kaut arī mazākā mērā, Regulu (ES) Nr. 360/2012 par valsts atbalstu (t. s. Super de minimis regula, kas paredz paaugstinātu robežvērtību 500 000 euro apmērā trīs fiskālo gadu laikā).

4.5.

Šajā saistībā būtu ļoti lietderīgi, ja Komisija izveidotu portālu, kurā būtu pieejami konkrēti pilnvarojuma aktu piemēri attiecībā uz dažādu veidu veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, kurus Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts uzskata par leģitīmiem un pienācīgi izstrādātiem. Ļoti lietderīga šajā ziņā varētu izrādīties arī labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgas juridiskās tradīcijas, rosinot efektīvāk izmantot rīcības brīvību, kas ar LESD 26. protokolu ir piešķirta valstu pārvaldes iestādēm VTNP izveidē un īstenošanā vietējā līmenī.

4.6.

Kā zināms, Lēmumā 2012/21/ES iekļautais noteikums paredz, ka kompensācija, kas pienākas operatoriem, kuriem uzticētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, nedrīkst pārsniegt summu, kas sedz izmaksas, izņemot “samērīgu peļņu”. Šādai koncepcijai nepieciešams padziļināts izklāsts, kas palīdzētu nodrošināt lielāku skaidrību attiecībā uz šādiem trim atsevišķiem punktiem: i) kā konkrēti noteikt samērīgo peļņu attiecībā pret kapitālu, kas izmantots pakalpojuma sniegšanai, ņemot vērā operacionālo risku; ii) kā kvantitatīvi noteikt fiksētās un strukturālās izmaksas, kuras ietilpst VTNP pārvaldības izmaksās; iii) ciktāl izmantot sociālās ekonomikas struktūrām raksturīgo pakalpojumu un organizatorisko modeļu īpašās iezīmes, kad minētās struktūras pārvalda un sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus.

4.7.

EESK norāda, ka, definējot “samērīgas peļņas” jēdzienu, būtu jāņem vērā atbalstu saņemošā uzņēmuma iezīmes, it īpaši tad, ja šis uzņēmums pastāvīgi reinvestē peļņu savā uzņēmējdarbībā un ir kvalificējams kā sociālās ekonomikas struktūra vai uzņēmums.

4.8.

EESK uzskata: no Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas nepārprotami izriet, ka sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem trīs fiskālo gadu laikā būtu jāpiemēro maksimālais de minimis robežlielums, kas būtu augstāks un atšķirtos no robežlieluma, kas attiecībā uz VTNP tiek garantēts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 360/2012 (500 000 euro). Šāds paaugstinājums būtu pamatots, jo sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem ir sabiedriska funkcija un vispārēja nozīme, un šo darbību ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm ir ierobežota. De minimis robežvērtības paaugstināšana sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem pavērtu lielākas iespējas piemērot Regulu (ES) Nr. 360/2012, atvieglojot minētās regulas izmantošanu un tās vienkāršoto formu piemērošanu.

4.9.

Sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu nozīmīgums sociālajā kohēzijā būtu attaisnojums augstākam maksimālajam robežlielumam, kas sniegtu trīskāršu ieguvumu: i) atļaut lielāku atbalstu saskaņā ar vienkāršotu un ātrāku de minimis atbalsta satvaru; ii) ņemt vērā inflācijas atgriešanos makroekonomikas līmenī, un tas nozīmētu to, ka trīs fiskālo gadu laikā robežlielums tiktu pārskatīts biežāk; iii) atzīt atbalstošo funkciju, ko pilda daudzas sociālās ekonomikas struktūras.

4.10.

EESK atzīst, ka liela nozīme un loma ir tiem MVU un privātajiem uzņēmumiem, kas iesaistīti sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi pārvaldībā, pamatojoties uz vietējo pašvaldību rīkotiem konkursiem. Arī tādēļ varētu būt noderīgi, ja valstu pārvaldes iestādes vāktu un izplatītu datus un informāciju par pakalpojumu sniedzēju atlases procedūrām, piešķirtajām kompensācijām un darbības rezultātiem.

4.11.

Visbeidzot, EESK atgādina: kā atzinusi Komisija savā rīcības plānā sociālās ekonomikas jomā (9), sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu jomu varētu atbalstīt arī netieši, paredzot sociālās ekonomikas organizācijām, kas ļoti aktīvi darbojas šajās nozarēs, labāku piekļuvi atbalsta pasākumiem, kas palīdz iegūt finansējumu un kredītu, kā arī īpašus stimulus nelabvēlīgā situācijā esošu darba ņēmēju un personu ar invaliditāti nodarbināšanai Vispārējās valsts atbalsta atbrīvojuma regulas izpratnē. Šajā saistībā ļoti lietderīgs būtu skaidrs un elastīgs ES regulējums, kas pieļautu dažādu stimulu saprātīgu kumulāciju un kombināciju attiecībā uz vienām un tām pašām darbībām.

Briselē, 2022. gada 19. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) ARES-2019-3858696.

(2) Komisijas Lēmums 2012/21/ES (2011. gada 20. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 7, 11.1.2012., 3. lpp.).

(3) Komisijas Regula (ES) Nr. 360/2012 (2012. gada 25. aprīlis) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 114, 26.4.2012., 8. lpp.).

(4) OV C 8, 11.1.2012., 4. lpp.

(5) OV C 8, 11.1.2012., 15. lpp.

(6) ARES-2019-3858696.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(8) SWD (2013) 53 final/2.

(9) COM(2021) 778 final.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/13

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju kā kopīgo interešu aizstāvju loma ES sabiedrības un ekonomikas atveseļošanā un rekonstrukcijā pēc pandēmijas”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 323/03)

Ziņotājs:

Ioannis VARDAKASTANIS

Pilnsapulces lēmums	28.4.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	189/1/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri palīdz pārvarēt plaisu starp politikas veidotājiem un viņu pārstāvēto iedzīvotāju faktiskajiem apstākļiem. Tādējādi iesaistīšanās dialogā ar šīm ieinteresētajām personām ir efektīvs veids, kā politikas veidotājiem izprast dažādām sociālajām grupām piederīgo iedzīvotāju atšķirīgās vajadzības. Turklāt pilsoniskā sabiedrība mudina visus iesaistīties tā dēvētajā pilsoniskajā demokrātijā, lai ietekmētu jautājumus, kas viņus skar.

1.2.

Eiropas Savienībā pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri darbojas dažādos līmeņos. Dažas organizācijas darbojas ES līmenī, citas – valsts līmenī, bet vēl citas – reģionālajā vai vietējā līmenī. Darbības jomas visos līmeņos viena otru papildina. Attiecībā uz interešu pārstāvības darbu ES uzmanības centrā esošos jautājumus salīdzinājumā ar valstu organizācijām bieži vien nosaka atkarībā no politisko kompetenču sadalījuma starp ES un valstu līmeni.

1.3.

Pilsoniskā sabiedrība, kas darbojas vietējā līmenī, var uzņemties noteiktu lomu jaunu rīcībpolitiku un iniciatīvu īstenošanas un ietekmes uzraudzībā. Tomēr pilsoniskā sabiedrība ne tikai ietekmē politiskos lēmumus, bet eksistē arī tāpēc, lai faktiski sniegtu pakalpojumus iedzīvotājiem, kurus tā pārstāv.

1.4.

Covid-19 pandēmijas laikā un Eiropai lēni atgūstoties no krīzes smagākā posma, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru loma bija jāpielāgo. Vēl lielāka uzmanība nekā iepriekš ir pievērsta būtiski svarīgu pakalpojumu sniegšanai, cilvēktiesību aizsardzībai un dzīvības glābšanai, vienlaikus risinot problēmas, ar kurām organizācijas saskārās, lai segtu finansējumu un atbalstītu pašas savus darbiniekus. Turklāt pandēmijas laikā tapa vairākas jaunas ES finansējuma iniciatīvas, kurām savukārt bija vajadzīga spēcīga interešu aizstāvība, lai panāktu, ka ieguldījumi sasniedz tos, kam tie ir visvairāk vajadzīgi.

1.5.

Pašlaik vērojam, kā Eiropas pilsoniskā sabiedrība no Covid-19 krīzes pāriet pavisam jaunā krīzē. Daudzi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki tagad koncentrējas uz to, lai novērstu sekas, ko izraisījis neizprovocēts Krievijas iebrukums Ukrainā. Piemēram, daudzas NVO tagad ņem vērā pandēmijas krīzes pārvaldībā gūto pieredzi un to izmanto, lai atbalstītu Ukrainas bēgļus, vāktu ārkārtas līdzekļus un palīdzētu viņiem bēgt no asinsizliešanas, kas pašlaik notiek viņu valstī. Tās arī vērš savu darbu uz pārējā ES daļā mītošajiem, kuri straujā degvielas cenu kāpuma un inflācijas dēļ ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam.

1.6.

Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana politikas veidošanas procesā nav nošķirama no ES vērtībām, jo Līguma par Eiropas Savienību 1. pantā noteikts, ka lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem. Sociālā dialoga un pilsoniskās sabiedrības dialoga apspiešanai Eiropas Savienībā nav vietas. Šo vērtību respektēšanai jābūt priekšnosacījumam, lai dalībvalstis būtu tiesīgas saņemt ES finansējumu.

1.7.

Eiropas Savienībai nevajadzētu izrādīt nekādu iecietību pret dalībvalstīm, kurās sašaurinās pilsoniskā telpa. Sistēma, kurā pilsoniskās sabiedrības, it īpaši to, kuri kritiski vērtē valdības darbību, balss tiek apklusināta, ir sistēma, kas aktīvi grauj dinamiku, kurā politikas veidotāji kalpo iedzīvotāju interesēm. Tā kļūst par sistēmu, kurā pie varas esošie rīkojas tikai savās interesēs. Šāda pieeja apdraud demokrātiju Eiropas Savienībā un nav savienojama ar Eiropas vērtībām, kas izklāstītas Kopenhāgenas kritērijos (1).

1.8.

Lai panāktu ES vērtību respektēšanu dalībvalstīs, nepietiek tikai ar atvērtību sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību – ir arī jāveicina pilsoniskās sabiedrības pastāvēšana pat tad, ja tā kritizē valsts politiku vai ir politiski noskaņota pretēji. Visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) Eiropas Savienībā jābūt brīvām un neatkarīgām. Dalībvalstis, kas, lai formāli ievērotu prasības, akceptē dialogu tikai ar īpaši atlasītām un valdībai simpatizējošām organizācijām, ir tikpat vainīgas nedemokrātiskā praksē kā valdības, kas ar pilsonisko sabiedrību nesadarbojas nemaz.

1.9.

Politikas veidotājiem būtu jānodrošina pilnvērtīga pilsoniskās sabiedrības līdzdalība ne tikai virspusēji. Tas nozīmē, ka tā ir jāiesaista visos lēmumu pieņemšanas procesa posmos. Tas nozīmē uzklausīt pilsoniskās sabiedrības viedokļus jaunu tiesību aktu, projektu vai iniciatīvu izstrādes laikā un regulāri apspriesties ar pilsonisko sabiedrību, kad tie tiek veidoti, pieņemti un pēc tam īstenoti. Pārāk bieži pilsoniskās sabiedrības viedoklis tiek prasīts tikai tad, kad tiesību akti vai projekti ir gandrīz pabeigti. Līdz ar to politikas veidotāji vairs nevar ņemt vērā ierosinājumus un rada precedentu, kad no pilsoniskās sabiedrības tiek vienkārši sagaidīts, ka tā apstiprinās iesniegtos priekšlikumus.

1.10.

Politikas veidotājiem visos līmeņos būtu jānodrošina, lai apspriešanās procesi būtu viegli atrodami un piekļūstami. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas sabiedriskās apspriešanas sistēmu, kas tā ir atvērta gan visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan arī individuāliem pilsoņiem, un to, ka visas apspriešanas tiek sistemātiski publicētas vienā un tajā pašā tīmekļa vietnē (2). No otras puses, ES līmeņa apspriešanas dažkārt var būt ierobežojošas attiecībā uz to, kāda veida ieguldījumu tās pieļauj.

1.11.

Pilsoniskajai sabiedrībai ir potenciāls palīdzēt politikas veidotājiem veikt tādus būtiskus uzdevumus kā uzraudzība. Tomēr, lai pilsoniskās sabiedrības lomu jaunas politikas un iniciatīvu īstenošanas uzraudzībā varētu uztvert nopietni, ES, valstu un vietējām iestādēm būtu jāatbalsta šādu organizāciju darbības izmaksas. Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā Covid radīto nenoteiktību saistībā ar finansējumu un projektu finansējumu, kā arī darbības izmaksu pieaugumu. Lai saņemtu viskvalitatīvāko un viskonstruktīvāko atbalstu no pilsoniskās sabiedrības, ir būtiski, lai finansējuma piedāvājums darbībai un spēju veidošanai neradītu šaubas par PSO neatkarību.

1.12.

Ir vairāki pasākumi, ko ES varētu veikt, lai pilnībā izmantotu pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu. Tā varētu sākt ar līdzdalības statusa definēšanu. Tā varētu arī vienoties par pamatnostādnēm un kopējiem standartiem attiecībā uz biedrošanās tiesībām un tiesībām uz pilsonisko dialogu, kas jāīsteno visos attiecīgajos procesos, kā arī pieņemt starpiestāžu nolīgumu par pilsonisko dialogu. Atzīt un veicināt asociāciju un nevalstisko organizāciju lomu Eiropas Savienības sistēmā būtu arī ļoti lietderīgi, lai uzlabotu partnerību starp politikas veidotājiem un pilsonisko sabiedrību ES līmenī.

1.13.

Arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir virkne pienākumu, kas jāveic labas politikas veidošanas interesēs. Pirmkārt, organizācijām ir pastāvīgi jāņem vērā to cilvēku reālie apstākļi, kurus tās pārstāv, un jānodrošina, lai viņu interešu aizstāvība būtu atbilstoša vajadzībām. Īpaši svarīgi ir veicināt jauniešu iesaistīšanos pilsoniskajā sabiedrībā un nodrošināt šīs kustības nākotni. Tāpat ir svarīgi, lai pilsoniskā sabiedrība sniegtu konstruktīvu ieguldījumu un skaidrus ieteikumus, lai palīdzētu veidot jaunas rīcībpolitikas tādā veidā, kādu tā uzskata par labāko savām pilsoniskās sabiedrības grupām. Pilsoniskās sabiedrības devumā būtu ne tikai jānorāda, kas tiek darīts slikti, bet arī jāierosina konkrēti uzlabojumi.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Šajā dokumentā apzīmējums “pilsoniskā sabiedrība” attiecas arī uz sociālajiem partneriem, lai gan jānorāda, ka sociālie partneri, aizsargājot tiesības, darbojas unikālā un īpašā veidā. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) aizstāv arī to grupu intereses, kuras nevar ietekmēt politiku ar balsstiesībām vēlēšanās, piemēram, bērnus, cilvēkus ar invaliditāti, kam ir liegtas balsstiesības, kā arī migrantus un bēgļus, un veicina viņu iesaisti demokrātijā. Tāpēc dialogs starp pilsonisko sabiedrību un politikas veidotājiem ir svarīgs, lai izprastu sabiedrības vajadzības un atrastu efektīvus politikas risinājumus.

2.2.

Neatkarīgas un informētas pilsoniskās sabiedrības organizācijas var sniegt nenovērtējamu ieguldījumu politikas veidošanā. Tām var būt arī nozīmīga loma esošās politikas un iniciatīvu efektivitātes uzraudzībā. Tomēr kritiski svarīgs ir atbalsts spēju veidošanai.

2.3.

Dažās Eiropas Savienības (ES) daļās krasi sarūk pilsoniskajai sabiedrībai atvēlētā telpa, un ES iestādēm ir stingri un bez kompromisiem jāreaģē uz šīm satraucošajām tendencēm. Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana politikas veidošanas procesā nav nošķirama no ES vērtībām, jo Līguma par Eiropas Savienību 1. pantā noteikts, ka lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem. Tās apspiešanai nedrīkst būt vietas.

2.4.

Nošķirot politikas kompetences starp ES un valstu, reģionālo un vietējo līmeni, ir radušies dažādi pilsoniskās sabiedrības pārstāvības līmeņi. Pastāv gan ES pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas specifiski nodarbojas ar tām politikas jomām, kurās ES pieņem tiesību aktus, gan citas, kas darbojas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

2.5.

Divi no galvenajiem šķēršļiem, ar kuriem pilsoniskā sabiedrība saskaras visos līmeņos, ir politikas veidotāju pretestība pret iesaistīšanos dialogā un jēgpilnas līdzdalības trūkums visos lēmumu pieņemšanas procesa posmos. Būtu jāievieš gan Eiropas, gan valsts līmeņa tiesiskais regulējums, lai novērstu šāda veida attieksmi.

2.6.

Valsts un ES līmeņa pilsoniskajai sabiedrībai ir izšķiroši svarīga loma Eiropas atveseļošanā pēc pandēmijas. Viena no jomām, kas tiek koordinēta abos līmeņos, ir tas, kā ES dalībvalstis iegulda Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļus, kam ir potenciāls ievērojami mainīt mūsu sabiedrību un ekonomiku turpmākajos gados un gadu desmitos. Taču šajā procesā atklājies, ka daudzās dalībvalstīs trūkst pietiekamas apņēmības pilnvērtīgi apspriesties ar pilsonisko sabiedrību, un daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir izslēgtas vai, labākajā gadījumā, tikai virspusēji iesaistītas nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (NANP) izstrādē. Tas tika izklāstīts EESK 2021. gada februāra rezolūcijā (3). Turklāt mēs pieredzam, ka apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību ir nepietiekama, neraugoties uz to, ka šādas apspriešanās pienākums ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 (4), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 18. pantā.

3. Kā pilsoniskās sabiedrības līdzdalība var nodrošināt viedāku politikas veidošanu?

3.1.

Visu līmeņu politikas veidotāju uzdevums ir kalpot iedzīvotāju interesēm, nevis otrādi. Demokrātija var darboties pareizi tikai tad, ja tie, kuri izstrādā un īsteno tiesību aktus, dzird vietējo līmeni un saprot, kas ir vajadzīgs viņu pārstāvētajiem cilvēkiem. Efektīvai un gudrai pārvaldībai ir būtiski svarīga pilsoniskās sabiedrības esamība, tās aktīva iesaistīšana un jēgpilna līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā visos līmeņos.

3.2.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir uzticēts nodot vēstījumus no cilvēkiem, kurus tās pārstāv, vai pievērst uzmanību jautājumiem, kas satrauc sabiedrību, un sniegt par tiem skaidrus un saskanīgus vēstījumus un politikas ieteikumus. Tādējādi iesaistīšanās dialogā ar pilsonisko sabiedrību ir efektīvs veids, kā politikas veidotājiem izprast dažādu sociālo grupu locekļu atšķirīgās vajadzības. Tas palīdz samazināt risku, ka politikas īstenošanā kādas problēmas varētu palikt nepamanītas, un sniegt atziņas un ekspertzināšanas, kas politikas veidotājiem citādi varētu nebūt pieejamas.

3.3.

Politikas veidotāji pievērš uzmanību tam, ko vēlas vēlētāji, taču viens no pilsoniskās sabiedrības svarīgajiem uzdevumiem ir pārstāvēt grupas, kurām nav balsstiesību. Tas it īpaši attiecas uz PSO, kas aizsargā bērnu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, kuriem ir liegtas balsstiesības, aizbildnībā esošas personas, kā arī imigrantus un bēgļus, kuriem nav tiesību balsot savā dzīvesvietas valstī. Pilsoniskajai sabiedrībai ir jāaizstāv tādu grupu intereses, kuras nevar paust viedokli vēlēšanās. Pilsoniskā sabiedrība arī mudina visus iedzīvotājus iesaistīties “pilsoniskajā demokrātijā”, lai ietekmētu jautājumus, kas viņus skar. Bez spēcīgas pilsoniskās sabiedrības esamības un tās spējas veicināt šādu grupu pārstāvju ieinteresētību pastāv risks, ka lēmumu pieņēmēji daudzus varētu arī turpmāk atstāt bez ievērības.

3.4.

PSO, kas darbojas vietējā līmenī, it īpaši valstu un vietējās PSO, var pildīt noteiktu funkciju jaunas politikas un iniciatīvu īstenošanas un ietekmes uzraudzībā. Taču uzraudzība ir darbietilpīgs uzdevums, kura veikšanai bieži ir vajadzīgas ļoti tehniskas zināšanas. Tāpēc ir svarīgi, lai ES un dalībvalstis atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, izmantojot finansējumu un tehnisko atbalstu, kas ļautu tām veidot spējas. Turklāt Komisijai būtu jāsāk izstrādāt stratēģiju, lai uzraudzītu, kā tiek izmantoti ES līdzekļi, un šis uzdevums, šķiet, pārsniedz Komisijas spēju izdarīt to vienai. Šādā stratēģijā būtu skaidri jāizklāsta, kā Komisija plāno atbalstīt partnerus, kas ar to sadarbojas uzraudzības pasākumu jomā.

4. ES līmeņa pilsoniskās sabiedrības loma atveseļošanā pēc pandēmijas

4.1.

ES līmeņa pilsoniskā sabiedrība ir dalībnieki, kuri pārstāv noteiktas intereses ES iestāžu priekšā un pārstāv cilvēkus visās 27 dalībvalstīs un bieži vien arī tālu ārpus tām. Tiem ir nozīmīga loma, nodrošinot interešu pārstāvību tajās ES kompetences jomās, kurās ir vajadzīgs dialogs ar ES līmeņa politikas veidotājiem.

4.2.

ES pilsoniskā sabiedrība visbiežāk darbojas turpmāk minētajās jomās. Tās ir politikas jomas, kurās ES var ierosināt tiesību aktus vai kurās dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus valsts līmenī tikai tad, ja tie nav pretrunā jau esošajiem ES tiesību aktiem: nodarbinātība un sociālās lietas; ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija; lauksaimniecība; zivsaimniecība; vide; patērētāju aizsardzība; transports; Eiropas komunikāciju tīkli; enerģētika; tiesiskums un pamattiesības; migrācija un iekšlietas; sabiedrības veselība; sadarbība attīstības jomā un humānā palīdzība. Pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri pašlaik arī koncentrējas uz ES līmeņa politikas iniciatīvām, piemēram, ES sociālo tiesību pīlāru (5) un Eiropas zaļo kursu (6).

4.3.

Attiecībā uz PSO interešu pārstāvību ES līmenī joprojām pastāv daudz šķēršļu. Kā norādīts EESK informatīvajā ziņojumā SOC/639 (7), ES atšķirībā no citām starptautiskām organizācijām vēl nav ieviesusi līdzdalības statusu Eiropas asociācijām un NVO. Taču Eiropas Pamattiesību harta garantē pulcēšanās un biedrošanās tiesības, it īpaši saistībā ar pilsoniskiem jautājumiem visos līmeņos, tostarp Eiropas līmenī (8).

Covid-19 seku pārvarēšanas kontekstā ES pilsoniskā sabiedrība ir ietekmējusi un uzraudzījusi to, kā ES līdzekļi tiek izmantoti, lai palīdzētu cilvēkiem izkļūt no krīzes.

4.4.

ES finansējuma, it īpaši 723,8 miljardu EUR no Atveseļošanas un noturības mehānisma (9), izmantošana var veicināt sociālo un ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes. Taču jautājums par to, kur nauda tiek ieguldīta, ir politiska izvēle. Dalībvalstis izstrādā savus plānus šo līdzekļu izmantošanai, savukārt Eiropas Komisija (EK) ir atbildīga par plānu novērtēšanu un apstiprināšanu. ES pilsoniskā sabiedrība ir vairākkārt brīdinājusi Eiropas Komisiju par apšaubāmiem finansējuma priekšlikumiem valstu plānos. Tā ir norādījusi uz esošajām sistēmiskajām problēmām, kuras pandēmija ir atklājusi un pastiprinājusi, piemēram, nepietiekami ieguldījumi sabiedrības veselības, sociālā nodrošinājuma un izglītības sistēmās, un mudinājusi ar ANM pievērsties šo problēmu risināšanai.

4.5.

Vairāki nacionālie atveseļošanas un noturības plāni pēc EK pieprasījuma tika pielāgoti, un daži plāni ir tikuši noraidīti vai arī to apstiprināšana ir iesaldēta (10). Pilsoniskā sabiedrība ir palīdzējusi pievērst uzmanību šīm problemātiskajām jomām (11). ES fondi ir jāizmanto jomās, kurās tika novērota vislielākā spriedze, visvairāk nāves gadījumu un vissatraucošākie cilvēku pamattiesību pārkāpumi pandēmijas laikā. Tas ietvers finansējumu pārejai uz aprūpi ārpus institucionālajām aprūpes iestādēm, it īpaši cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī labāku neatliekamās veselības aprūpes pakalpojumu gatavību un noturību, lai vairs nepieļautu šķirošanas sistēmu, kad noteiktām grupām tika atteikta palīdzība slimnīcās.

4.6.

ES fondi ir arī paredzēti tam, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu un to cilvēku atgriešanos darbā, kuri pandēmijas laikā zaudēja iztikas līdzekļus. Tiek lēsts, ka Covid-19 dēļ tikai Eiropas Savienībā vien ir zaudēti seši miljoni darbvietu (12). Tomēr darba zaudēšana ne visus cilvēkus skar vienādi. Sociālajiem partneriem ir nozīmīga loma tādas ekonomikas, darba un sociālās politikas veidošanā, kas veicina labi funkcionējošus darba tirgus un tādējādi aizsargā darba ņēmējus, tostarp tos, kuri visvairāk pakļauti ienākumu zaudēšanas riskam, kā arī darba devējus. ES līmeņa pilsoniskā sabiedrība ir arī strādājusi, lai nodrošinātu, ka ieguldījumi tiek novirzīti krīzes visvairāk skartajām personām. Pilsoniskajai sabiedrībai, kas pārstāv sieviešu, jauniešu, cilvēku ar invaliditāti un etnisko minoritāšu intereses, jāuzņemas īpaši spēcīga loma, lai panāktu, ka līdzekļi tiek novirzīti šo grupu pārkvalifikācijai un atbalstam. PSO kopā ar valstu un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām to ir darījušas, ietekmējot gan Eiropas Komisijas izvirzītās prioritātes un ieteikumus par līdzekļu izlietojumu, gan ES veikto nacionālo plānu novērtējumu, gan uzraudzību pār līdzekļu izlietojumu dalībvalstīs.

4.7.

ES ir sākusi arī Veselības savienības izveidi, kas nodrošinās labāku sagatavotību, saskaroties ar turpmākām krīzēm veselības jomā. Ar Veselības savienību tiks veiktas vairākas izmaiņas ES koordinācijā tādās jomās kā zāļu deficīta un uzkrājumu apsekošana, jaunu zāļu un ārstēšanas metožu testēšana un apstiprināšana un dzīvību glābjošu ierīču kopīga izmantošana pāri robežām atkarībā no vajadzības. Arī šajā ziņā ES līmeņa pilsoniskajai sabiedrībai ir savs uzdevums – nodrošināt, lai jaunais plāns labāk aizsargātu tās grupas, kurām ar pandēmiju saistītie ES un dalībvalstu atbildes pasākumi ir palīdzējuši vismazāk. Šie mērķi ir izklāstīti EESK atzinumā SOC/665 (13). Ir jānodrošina, lai Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) izveidotu Eiropas modeli taisnīgai, atbildīgai un pārredzamai zāļu cenu noteikšanai. Tas nozīmē arī panākt, lai Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram būtu pilnvaras un resursi nevienlīdzības mazināšanai veselības jomā un ES veselības aizsardzības pasākumu vēršanai uz tām personām, kuras tiek uzskatītas par visvairāk apdraudētām, un nodrošināt, lai jaunas krīzes gadījumā ES veselības kampaņas un sabiedrības veselības informācija būtu daudz pieejamāka un saprotamāka visiem cilvēkiem.

4.8.

Nākotnes krīzes, visticamāk, izraisīs ne tikai vīrusi, bet arī vai pat galvenokārt dabas katastrofas, kas notiek klimata pārmaiņu dēļ. Eiropas Savienībai jāuzņemas svarīga loma, lai palīdzētu dalībvalstīm samazināt savas CO2 emisijas, kā arī sagatavoties un kopīgi risināt augošās problēmas, ko esam pieredzējuši pēdējo gadu laikā, piemēram, plūdus un dabas ugunsgrēkus. Tāpēc savs uzdevums ir vides NVO, palīdzot politikas veidotājiem noteikt jomas, kurās visvairāk ir vajadzīgi ieguldījumi, un ierosinot risinājumus vides katastrofu labākai pārvaldībai tā, lai neviens netiktu atstāts novārtā.

5. Valstu un vietējās pilsoniskās sabiedrības loma uzlabojošā atjaunošanā

5.1.

ES kontekstā ir vairākas politikas jomas, kurās par interešu aizstāvību atbildīgas ir tieši valsts un vietējās PSO. Tāpat kā attiecībā uz ES līmeņa pilsonisko sabiedrību, tas ir atkarīgs no veida, kā ir sadalīta kompetence starp ES un dalībvalstīm. Valsts un vietējās PSO partnerībā ar ES pilsonisko sabiedrību nodrošina, ka tiek aptvertas visas politikas jomas.

5.2.

Tādējādi valstu un vietējās PSO parasti darbojas šādās jomās: sabiedrības veselība, rūpniecība, kultūra, izglītība, jaunatne un sports, sociālā aizsardzība, vides aizsardzība, sociālie pakalpojumi, juridiskais atbalsts cietušajiem, patvērums no vardarbības cietušajiem u. tml.

5.3.

Daudzas problēmas, kuras Covid-19 ir saasinājusi vēl vairāk, risina valsts, reģionālā un vietējā pilsoniskā sabiedrība Tieši valstu līmenī tika pieņemti lēmumi par noteikumiem vīrusa izplatības apturēšanai, par neatliekamās veselības aprūpes sniegšanu, vakcinācijas prioritāšu noteikšanu, izglītības turpināšanu visu vecumu izglītojamajiem un par ienākumu aizsardzību darba ņēmējiem, kuri zaudēja darbu. Pilsoniskās sabiedrības darbības ietvēra arī cīņu pret maldinošu informāciju par vakcīnām un uzmanības pievēršanu diskriminācijas riska un nabadzības pieaugumam noteiktās cilvēku grupās.

5.4.

Iespējams, ka tieši valsts un vietējai pilsoniskajai sabiedrībai ir vissvarīgākā loma, lai palīdzētu Eiropas Savienībai labāk atgūties, jo tā piedalās valsts un reģionālās politikas veidošanā un sniedz būtiski svarīgus pakalpojumus kopienām šādās jomās:

—	nodrošināt, lai pēc pandēmijas visi izglītojamie atsāktu izglītības ieguvi klātienē,

—	mazināt digitālo plaisu, it īpaši attiecībā uz marginalizētām grupām,

—	nodrošināt, lai politika atvieglotu to personu nodarbinātību, kurām pašlaik visvairāk draud izstumšana no darba tirgus, it īpaši jauniešu, sieviešu, imigrantu izcelsmes personu un cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību,

—	pastiprināt sociālās aizsardzības shēmas un to spēju atbalstīt visus cilvēkus pienācīga dzīves līmeņa uzturēšanā,

—	nodrošināt, lai valsts ilgtermiņa aprūpes un sociālo pakalpojumu politika būtu vērsta uz aprūpi kopienā un ģimenē kā alternatīvu institucionalizētajai aprūpei, kuras iestādēs pandēmijas laikā bija visvairāk nāves gadījumu,

—	atbalstīt politiku un ieguldījumus, kas veicina migrantu un bēgļu iekļaušanu darba tirgū un sociālās aizsardzības sistēmās,

—	pilsoniskajai sabiedrībai ir nozīmīga loma arī ekonomisko un politisko apstākļu uzlabošanā. Sociālie partneri pilda izšķirīgi svarīgu funkciju, ar koplīguma sarunām stiprinot ienākumu pietiekamību un taisnīgus darba apstākļus.

5.5.

Dažādās dalībvalstīs sistēma pilsoniskās sabiedrības formālai iesaistīšanai politikas veidošanā ir atšķirīga. Dažās dalībvalstīs darbojas EESK līdzīgas nacionālās struktūras, lai gan tām piešķirtās pilnvaras ir dažādas un pastāvīgi mainās. EESK struktūra, kas sastāv no locekļiem, kuri pārstāv trīs grupas: darba devējus, darba ņēmējus un grupu “Daudzveidība Eiropā”, ir tāda, ko varētu veiksmīgi pārņemt valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Sadarbībā ar ES līmeņa pilsonisko sabiedrību valstu PSO ir arī palīdzējušas noteikt, kā dalībvalstīs izmantot Atveseļošanas un noturības mehānismu.

5.6.

Savā informatīvajā ziņojumā SOC/639 (14) un rezolūcijā par valstu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (15) EESK atzinīgi novērtēja 2020. gada decembrī panākto Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanos par regulu, ar ko izveido ANM (16) un kuras 18. pantā ir uzsvērta nepieciešamība nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādē un īstenošanā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ar tām apspriežoties.

5.6.1.

Tomēr, neraugoties uz ANM regulā minēto norādi uz pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu, pilsoniskā sabiedrība ironiskā kārtā netika iesaistīta tās regulas daļas definēšanā, kas attiecas uz pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu procesā. Turklāt regulā PSO nekur nav skaidri minētas kā labumguvējas, atšķirībā, piemēram, no MVU. Tas ir radījis dažas problēmas attiecībā uz PSO iesaistīšanu īstenošanā. Tas ir paradoksāli, ņemot vērā, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām būs izšķiroša loma atveseļošanā pēc Covid-19.

5.6.2.

Turklāt praksē, neraugoties uz EK norādījumiem (17), valstu PSO bija lielas grūtības ietekmēt nacionālo atveseļošanas un noturības plānu rezultātus. Viens no šķēršļiem bija dažu valstu valdību šķietamā nevēlēšanās iesaistīt pilsonisko sabiedrību savu plānu izstrādē. Daudzas valdības pilsonisko sabiedrību neiesaistīja aktīvā veidā, liekot PSO atklāti prasīt valsts iestādēm tās iesaistīt. Pat ja tās tika iesaistītas, apspriešanai ar pilsonisko sabiedrību atvēlētais laiks lielākoties bija nepietiekams. Tas apgrūtināja vispusīgas debates un pilsoniskās sabiedrības ieguldījuma ņemšanu vērā nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Rezultātā, lai gan daudzas dalībvalstis ir pierādījušas, ka apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību zināmā mērā ir notikusi, tomēr pārāk bieži valstu pilsoniskā sabiedrība netika patiešām iesaistīta attiecīgo plānu izstrādē.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Pievienošanaš kritēriji, https:/ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/enlargement-policy/glossary/accession-criteria_lv.

(2) https://ec.europa.eu/info/consultations_lv

(3) https://www.eesc.europa.eu/lv/documents/resolution/involvement-organised-civil-society-national-recovery-and-resilience-plans-what-works-and-what-does-not

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānism (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(5) Eiropas sociālo tiesību pīlārs – Eiropas Komisija, https:/ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/economy-works-people/jobs-growth-and-investment/european-pillar-social-rights_lv.

(6) Eiropas zaļais kurss – Eiropas Komisija, https:/ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv.

(7) Eiropas apvienību un NVO statūtu izstrāde ar precīzu Eiropas apvienības un NVO definīciju (informatīvs ziņojums) – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, https:/www.eesc.europa.eu/lv/our-work/opinions-information-reports/information-reports/creation-european-statute-associations-and-ngos-incorporating-precise-definition-ngo-or-european-association-information.

(8) 12. pants.

(9) https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/recovery-coronavirus/recovery-and-resilience-facility_lv

(10) Bulgārijas plāns netika apstiprināts, un Ungārijas plāna apstiprināšana tika iesaldēta.

(11) OV C 517, 22.12.2021., 1. lpp.

(12) ES pētījums: Covid-19 jau ir iznīcinājusi sešus miljonus darbvietu – Jaunākais par koronavīrusa pandēmiju – Al Jazeera.

(13) OV C 286, 16.7.2021., 109. lpp.

(14) Eiropas apvienību un NVO statūtu izstrāde ar precīzu Eiropas apvienības un NVO definīciju (informatīvs ziņojums) – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, https:/www.eesc.europa.eu/lv/our-work/opinions-information-reports/information-reports/creation-european-statute-associations-and-ngos-incorporating-precise-definition-ngo-or-european-association-information.

(15) OV C 155, 30.4.2021., 1. lpp.

(16) OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(17) https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/document_travail_service_part1_v2_en.pdf

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/19

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Iepakojuma nozari padarīt drošu, cenas ziņā pieejamu un videi draudzīgu”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 323/04)

Ziņotājs:	Matteo Carlo BORSANI
Līdzziņotājs:	Dirk JARRÉ

Pilnsapulces lēmums	21.10.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	19.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	201/1/5

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Iepakojums ir viena no pamattehnoloģijām, kas ir būtiski svarīga vairumā piegādes ķēžu. Tā ietekme ir daudz plašāka par tā ekosistēmu kā tādu, tāpēc tas ir būtiski svarīgs Eiropas ekonomikai un tās vienotajam tirgum, kā arī, lai veicinātu atveseļošanu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. EESK iesaka ES Komisijai un valstu valdībām – apspriežoties ar visām iepakojuma nozares ieinteresētajām personām – īstenot iniciatīvas visā produktu aprites ciklā, lai veicinātu aprites ekonomikas procesus un ilgtspējīgu patēriņu, kā arī novērstu atkritumu rašanos un nodrošinātu to, ka izmantotos resursus ES ekonomikā izmanto pēc iespējas ilgāk.

1.2.

Ņemot vērā mūsdienu sabiedrības problēmas, rūpniecības un darba ņēmēju pārstāvības organizācijām, valdībām, publiskām struktūrām un nevalstiskajām organizācijām būtu jārod inovatīvi risinājumi, kā palielināt iepakojuma nozares ilgtspēju, ņemot vērā, ka aprites iepakojumam ir būtiska nozīme planētas aizsardzībā.

1.3.

Turklāt Komisijai būtu aktīvi jāveicina Eiropas sociālā dialoga izveide starp iepakojuma nozares arodbiedrību federācijām un darba devēju federācijām. Šāds Eiropas dialogs, kas labi saskaņots ar valsts līmeni un uzņēmuma līmeni, sniegtu Eiropas Komisijai atbalstu, kas nepieciešams, lai tā varētu izstrādāt un īstenot savas iniciatīvas, bet sociālajiem partneriem nodrošinātu platformu, kur vest sarunas par taisnīgu pārkārtošanos.

1.4.

EESK iesaka šādu jaunu pasākumu: attiecībā uz visiem iepakojumiem ieviest principu “mērķim piemērots” iepakojums, kas nozīmē, ka viss iepakojums būtu jāizstrādā saskaņā ar “ekodizaina” principiem: tas jāpielāgo produktam, balstoties uz minimāla tukšuma un svara kritērijiem, tādējādi novēršot iepakojumu pārmērību un nepietiekamību, kā arī ar to saistītos nevajadzīgos atkritumus un zudumus. Tas arī optimizētu iepakotu preču transportēšanas radīto oglekļa pēdu, ļaujot sasniegt Eiropas Komisijas noteiktos emisiju mērķus.

1.5.

Izmaiņas vēl nav pietiekamā mērā sasniegušas ieinteresētās personas, tāpēc EESK prasa, lai ES iestādes uzņemtos lielāku atbildību un vadību šā procesa pārvaldībā.

Tas ietver trūkstošo regulatīvo daļu izklāstu viegli saprotamā un īstenojamā veidā, kā arī atbalsta pasākumus visā ekosistēmā, īpašu uzmanību pievēršot visjutīgākajām struktūrām, piemēram, MVU un atsevišķām personām.

1.6.

Lai novērtētu iepakojuma vispārējo lomu un ietekmi, EESK aicina izmantot visaptverošu pieeju – koncentrēšanās tikai uz iepakojumu vien var nelabvēlīgi ietekmēt tiesisko regulējumu un likt uzņēmumiem izmantot dārgas, neefektīvas un galu galā mazāk ilgtspējīgas stratēģijas. Būtiski elementi, kas jāņem vērā, ir iepakoto produktu drošums un aizsardzība, īpaši attiecībā uz pārtiku un dzērieniem (1), lai iepakojums būtu gan ilgtspējīgs, gan efektīvs. Šajā saistībā jāatzīmē, ka uz ilgtspēju vērsta pieeja, ko izmanto iepakojuma dizainā, nedrīkst apdraudēt šīs funkcijas.

1.7.

Eiropas iestādēm būtu jāveicina standartu minimums, lai atbalstītu Eiropas iepakojuma uzņēmumus zaļās un taisnīgas pārkārtošanās mērķu sasniegšanā, šos standartus piemērojot arī visam iepakojumam, kas nonāk iekšējā tirgū no trešām valstīm. EESK aicina politikas veidotājus nodrošināt, ka tirdzniecības nolīgumos tiek ievēroti ilgtspējas kritēriji un ka imports ietver pārbaudes kritērijus attiecībā uz SDO konvenciju par cilvēktiesībām un darba ņēmēju tiesībām ievērošanu visā iepakojuma nozares vērtību ķēdē. Tas tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

1.8.

EESK mudina Komisiju veicināt izglītojošas, informatīvas un sensibilizācijas kampaņas ES līmenī, lai veicinātu izpratni par to, cik svarīga ir uz ilgtspēju vērsta prakse visos iepakojuma aprites cikla līmeņos un tādējādi orientētu kolektīvo rīcību vai nu uz ilgtspējīgu ražošanu un ilgtspējīgu pirkumu izvēli vai paraugpraksi iepakojuma apglabāšanā un pārstrādē.

1.9.

Turpmākie ES tiesību akti un rīcība būtu jāvērš ne tikai uz pašu iepakojumu, bet uz visu ražošanas ķēdi: ražošanu, patēriņu un atkritumu pārvaldību. EESK iesaka veicināt ieguldījumus tehnoloģiskajā inovācijā, atbalstot pieprasījumu pēc atjaunojamiem un kvalitatīviem pārstrādājamiem materiāliem un to piedāvājumu.

1.10.

Ar iepakojumu ir jāatbalsta aprites ekonomika, galveno uzmanību pievēršot ekodizainam, esošajām un vispāratzītajām reciklēšanas tehnoloģijām un dispersijas novēršanai. EESK iesaka noteikt efektīvas resursu pārvaldības stratēģijas, kas pielāgotas individuālo resursu veidam, pamatojoties uz kopējiem resursu pārvaldības, saglabāšanas un atjaunošanas principiem.

1.11.

Iepakojuma pienācīga savākšana un reciklēšana ir būtiski svarīga, lai samazinātu jebkādu resursu izšķērdēšanu. Šajā saistībā EESK iesaka turpmākajos ES tiesību aktos attiecībā uz iepakojumu stingri veicināt sabiedrisko politiku un rīcību, kuras mērķis būtu uzlabot izlietotā iepakojuma šķirošanu, savākšanu un likvidēšanu. Turklāt tas palīdzēs sasniegt ES mērķrādītājus attiecībā uz visu iepakojuma materiālu reciklējamību. EESK arī iesaka novērtēt iepakojuma depozīta sistēmas (DRS) iniciatīvas kā iespējamu veidu, kā pastiprināt iepakojuma reciklēšanas darbības dažās konkrētās nozarēs.

1.12.

EESK iesaka ieviest saskaņotus kritērijus iepakojuma reciklēšanas noteikumiem un savākšanas shēmām, ko dalībvalstīs izmanto vietējā līmenī, arī saskaņot kritērijus paplašinātas ražotāja atbildības maksas modulācijai un, visbeidzot, reciklējama iepakojuma marķēšanai. ES noteikumi par iepakojumu un iepakotām precēm jāizstrādā saskaņā ar vienotā tirgus principiem un ir jāatbalsta to saskaņota īstenošana visā ES. Ir būtiski, lai Eiropas Komisijai nodrošinātu, ka ilgtspējas regulatīvās prasības būtu vienlīdz piemērojamas un tiktu vienādi izpildītas visā ES teritorijā un tiktu novērsta sadrumstalotība un iekšējie tehniskie šķēršļi.

1.13.

Lai nodrošinātu vislabākos rezultātus vides jomā, ir vajadzīgi uz faktiem balstīti politikas pasākumi. Šajā ziņā EESK iesaka, ka ar gaidāmo iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvas (2) pārskatīšanu būtu jāveicina turpmāka inovācija – būtu jānosaka mērķrādītāji, kas būtu saskaņoti ar aprites cikla principiem, balstīti uz pārliecinošiem datiem un zinātniskiem faktiem un nodrošinātu vislabākos vispārējos rezultātus vides jomā; pienācīga uzmanība būtu jāpievērš arī jebkāda veida ietekmei uz iepakojumā esošajiem produktiem.

1.14.

Valstu un ES iestādēm būtu jāizmanto šajā nozarē tāda normatīvā pieeja, kas lēmumu pieņemšanā iesaista visas ieinteresētās personas. Ir būtiski svarīgi, lai spēkā esošais tiesiskais regulējums būtu uzticams un nodrošinātu juridisko noteiktību. Ja tā nav, uzņēmumi mēdz atlikt ieguldījumus vai var veikt ieguldījumus, kas neatbilst regulatīvajām prasībām. Tas neapšaubāmi apdraudētu vispārējos mērķus, kā arī izraisītu resursus izšķērdēšanu un darbvietu zaudēšanu nozarē.

1.15.

Būtu jāveicina pētniecība un inovācija jauno tehnoloģiju jomā, kā arī nozares darbinieku apmācība. Turklāt sociālajiem partneriem būtu jāsadarbojas, lai nozarē apzinātu jaunās vajadzīgās prasmes un kopā ar valsts iestādēm izstrādātu un veicinātu darbinieku apmācības programmas iepakojuma ražošanā un likvidēšanā.

1.16.

EESK iesaka turpmākajos tiesību aktos ņemt vērā arī digitalizācijas potenciālu iepakojuma nozares pārveidošanā.

1.17.

Ņemot vērā iepakojuma unikālo centrālo nozīmi visās ekonomikas nozarēs, Eiropas Komisijai būtu arī jāizveido ikgadējs forums iepakojuma un iepakojuma atkritumu jautājumos, kurā piedalītos ieinteresētās personas un Eiropas iestāžu pārstāvji un kura mērķis būtu uzraudzīt direktīvas īstenošanu, apmainīties ar informāciju par nozares attīstību un apzināt un veicināt labu praksi saistībā ar ilgtspējīga iepakojuma regulējumu.

1.18.

Eiropas Komisija tiek aicināta organizēt dialogu ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par šajā atzinumā izklāstīto ieteikumu īstenošanu un kopīgi apsvērt iespējas sadarboties saistībā ar attiecīgiem turpmākiem pasākumiem.

2. Iepakojuma ekosistēma un tiesiskais regulējums

2.1.

Iepakojuma nozare mūsu ikdienas dzīvē kalpo visdažādākajiem mērķiem – aizsardzībai, veicināšanai, informēšanai, ērtībai, izmantošanai, apstrādei un atkritumu daudzuma samazināšanai. Iepakojums, kas ir svarīga sabiedrības un uzņēmējdarbības infrastruktūra, ir nodrošinājusi sabiedrības labklājību un tirdzniecību un ir nepieciešams elements, lai atbalstītu atveseļošanu un veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

2.2.

Iepakojuma nozare darbojas arvien sarežģītākā ekosistēmā, kurā darbojas daudzi dalībnieki – no iepakojumā izmantoto izejvielu ražotājiem līdz mazumtirgotājiem, kuri pārdod iepakoto produktu, nozares darbiniekiem, patērētājiem, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm, kas apsaimnieko izlietoto iepakojumu tā ekspluatācijas laika beigās.

2.3.

ES iepakojuma nozare ir otrā lielākā pasaulē, un tā ietver stikla, melno metālu un alumīnija, plastmasas, koka un papīra iepakojuma produktu ražotājus un lietotājus, un Eiropā tajā ir nodarbināti vairāk nekā 6,5 miljoni cilvēku (3). Paredzams, ka 2021.–2026. gada prognožu periodā Eiropas patēriņa preču iepakojuma tirgū tiks reģistrēts kopējais gada izaugsmes rādītājs (CAGR) 4 % apmērā. Tehnoloģiskā inovācija, ilgtspēja un labvēlīga ekonomika ir daži no iemesliem, kāpēc ir paredzams ievērojams patēriņa preču iepakojuma pieaugums (4).

2.4.

Eiropas zaļais kurss (Eiropas Komisija, 2019) – papildus savam vispārējām mērķim samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas – paredz svarīgus politikas mērķus, lai vēl vairāk veicinātu iepakojuma vērtības ķēdes ilgtspējīgu pārkārtošanu, tostarp šādus:

—	nodrošināt, lai līdz 2030. gadam viss iepakojums ES tirgū būtu atkārtoti izmantojams vai reciklējams ekonomiski dzīvotspējīgā veidā,

—	noteikt pasākumus iepakojuma atkritumu samazināšanai,

—	veicināt stabilu vienoto tirgu otrreizēju izejvielu jomā, lai palielinātu reciklēšanu.

2.5.

Šie vispārējie mērķi ir sīkāk izklāstīti Aprites ekonomikas rīcības plānā 2.0 (5), kurā plānots pārskatīt Direktīvu par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (PPWD). PPWD, kas stājās spēkā 1994. gadā, ir pašreizējā tiesiskā regulējuma pamatā. Pašlaik Komisija šo direktīvu pārskata – skatīt attiecīgo apspriešanos (6) un attiecīgo ietekmes novērtējumu (7) – vispārējā nolūkā samazināt iepakojuma atkritumu daudzumu un aizstāt lineārās produktu un materiālu plūsmas (t. i., ražošana – izmantošana – atkritumi) ar aprites plūsmām.

3. Aprites ekonomikas veicināšana

3.1.

Iepakojuma nozarei ir izšķiroša nozīme Eiropas pārejā uz aprites ekonomiku, ņemot vērā tās spēju pārstrādāt materiālus. Arvien vairāk iepakojuma materiālu tiek reciklēti vai arī tos ražo no citās ražošanas nozarēs iegūtiem reciklētiem materiāliem. Vienlaikus tai piemīt spēja noslēgt aprites ekonomikas ciklu, novēršot apšaubāmu atkritumu eksportu (8) un liedzot Eiropas tirgū ienākt iepakojuma importētājiem, kas neievēro labāko vides aizsardzības praksi. Trešo valstu uzņēmumu negodīgā konkurence joprojām ir ievērojama problēma, it īpaši attiecībā uz MVU, kuri parasti pirmie izjūt ietekmi tirgū.

3.2.

Saskaņā ar Aprites ekonomikas rīcības plānu 2.0 līdz 2030. gadam viss iepakojums ir atkārtoti jāizmanto vai jāreciklē. Līdz ar to visi iepakojuma materiāli būtu jānovērtē, ņemot vērā aprites ekonomikas mērķus. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš ekodizainam, esošajām vispāratzītajām un jaunajām reciklēšanas tehnoloģijām un stingrākai izkliedes apkarošanai. Augošais iedzīvotāju skaits pasaulē kopā ar patēriņa pieaugumu uz vienu iedzīvotāju rada arvien lielāku spiedienu uz esošajiem resursiem.

3.3.

Iepakojums, kurā izmantotas šķiedras un citi dabiskie materiāli, var nodrošināt izaugsmi, kas ir atsaistīta no resursu izmantošanas. Tas ir izgatavots no atjaunojamiem materiāliem, taču tajā pašā laikā ir izturīgs, pievilcīgs, reciklējams un bioloģiski noārdāms. Neseni pētījumi liecina, ka no šķiedrām ražotu iepakojumu var reciklēt vairāk nekā 25 reizes, tā apliecinot, ka tas ir būtisks aprites ekonomikas elements.

3.4.

Arī alumīnijs un tērauds kā unikāli pastāvīgie materiāli var sniegt izšķirošu ieguldījumu aprites ekonomikas veicināšanā. Daudzkārtējas reciklēšanas rezultātā produkti un iepakojums, kas izgatavoti no pastāvīgiem materiāliem, piemēram, metāla un stikla, paliek materiālu aprites lokā un var kļūt par resursiem citiem produktiem un iepakojumam.

3.5.

Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai atbalstītu biobāzētu polimēru plašāku izmantošanu, jo tikai dažas dalībvalstis vēlas atbalstīt nepieciešamo infrastruktūru kompostējama iepakojuma savākšanai un kompostēšanai. Plastmasas jomā ir jāatbalsta projekti un ieguldījumi, kas saistīti ar jaunām, novatoriskām tehnoloģijām, piemēram, mehāniskās vai ķīmiskās plastmasas pārstrādi, vienlaikus gādājot, ka tādējādi aprites cikla perspektīvā tiek samazināta kopējā ietekme uz vidi..

3.6.

Mainās arī veids, kā patērētāji uztver un izmanto iepakojumu. Saskaņā ar pētījumu par to, kā patērētāji Eiropā uztver iepakojumu, ko pēc Pro Carton pasūtījuma 2021. gadā neatkarīgi veica Perspectus Global, gandrīz divas trešdaļas respondentu apgalvoja, ka iepakojuma apsvērumu dēļ ir izvēlējušies iegādāties citus produktus, un vēl lielāka daļa būtu gatavi maksāt vairāk par videi nekaitīgāku iepakojumu. Šīs tendences var pastiprināt, īstenojot izpratnes veicināšanas un informācijas kampaņas.

3.7.

Eiropā ir ievērojams potenciāls palielināt iepakojuma materiālu savākšanu, šķirošanu un reciklēšanu. Vienlaikus jānorāda, ka ilgtspējīgs iepakojums var radīt ievērojamu kaitējumu videi, ja tas netiek pareizi savākts, likvidēts vai reciklēts. Lai gan ir svarīgi iepakojuma nozari virzīt uz ilgtspējīgāku praksi, arī publiskās iestādes, atkritumu apsaimniekošanas struktūras, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un patērētāji būtu tieši jāiesaista atkritumu savākšanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes efektivitātes palielināšanā. Šis aspekts ir stingri jāveicina turpmākajos tiesību aktos un sabiedriskajā politikā, lai sasniegtu ES mērķus attiecībā uz visu iepakojuma materiālu reciklējamību, arī, lai palīdzētu samazināt CO2 emisijas, tādējādi sekmējot ES zaļās pārkārtošanās programmas īstenošanu.

3.8.

Daudzus no nepieciešamajiem pielāgojumiem nodrošinās digitalizācija. Digitālās tehnoloģijas sniedz iespēju īstenot transformatīvus uzlabojumus iepakojuma nozarē, jo ir iespējams optimizēt izsekojamību, ērtumu, kā arī konstatēt veiktas manipulācijas. Tas palīdz uzlabot darbības rezultātus, tādējādi nodrošinot spēju labāk apkalpot klientus un palīdzot izstrādāt apritīguma pieeju, kuras pamatelements ir viedais iepakojums, kas veidots saskaņā ar ilgtspējas apsvērumiem. Turklāt viedais iepakojums atvieglo reciklēšanu, ļaujot vieglāk piekļūt informācijai par iepakojumā izmantotajām izejvielām.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

Ilgtspējai arī turpmāk jābūt vienai no galvenajām ES iepakojuma nozares prioritātēm. Saskaņā ar jaunā aprites ekonomikas rīcības plāna (9) prasībām iepakojuma nozarei būtu jāuzņemas iniciatīvas visā produktu aprites ciklā.

4.2.

Tādējādi politika, kas ietekmē tiesisko regulējumu par iepakojuma nozares darbību, tostarp noteikumus par iepakojuma atkritumiem, ievērojami ietekmē visas nozares un sociālās darbības, kurās izmanto iepakojumu. Piemēram, pārtikas iepakojums nodrošina drošību un produktu aizsardzību, ļauj saglabāt pārtiku ilgāk un samazina pārtikas izšķērdēšanu, turklāt tas var palīdzēt nodrošināt, lai ikvienam būtu un saglabātos piekļuve cenas ziņā pieejamai pārtikai.

4.3.

Ņemot vērā mūsdienu sabiedrības problēmas, visām ieinteresētajām personām ir jārod inovatīvi risinājumi, lai palielinātu iepakojuma nozares ilgtspēju, ņemot vērā, ka aprites iepakojumam ir būtiska loma planētas aizsardzībā. Visiem sabiedrības dalībniekiem ir jāizveido skaidrs dialogs, ņemot vērā viņu lomu un kompetenci iepriekš minēto mērķu sasniegšanā.

4.4.

Ir būtiski svarīgi, lai iekšējos ES vienotajos tirgos tiktu nodrošināta ilgtspējas regulatīvo prasību vienāda piemērojamība un izpilde visā ES teritorijā, tādējādi novēršot sadrumstalotību un iekšējus tehniskos šķēršļus. ES noteikumi par iepakojumu un iepakotām precēm būtu jāizstrādā saskaņā ar vienotā tirgus principiem un ir jāatbalsta to saskaņota īstenošana visā ES. Šajā nolūkā tiesību aktos un to īstenošanas aktos ir jāiekļauj pamatprincipi, mērķrādītāji un skaidras definīcijas, jo tas, pirmām kārtām, novērstu atšķirīgus pasākumus dažādās valstīs. Nekādi valsts pasākumi – kas būtu nesamērīgi un/vai nevajadzīgi vides aizsardzības ziņā un varētu radīt negodīgus ES tirgus izkropļojumus – nedrīkstētu ietekmēt vienoto tirgu un līdz ar to radīt ierobežojumus iepakojuma un iepakoto preču brīvai apritei.

4.5.

Iepakojuma ieguldījums ekonomikas, vides un sociālajā ilgtspējā ir būtiski svarīgs. Iepakojuma jautājumu skatot nošķirti, var arī nelabvēlīgi ietekmēt tiesisko regulējumu. Paši produkti parasti ir daudz lielāks resurss, un tiem ir daudz lielāka piemītošā vērtība nekā iepakojumam, ko izmanto to aizsardzībai. Tādējādi produktu zudumi nepiemērota iepakojuma dēļ, visticamāk, radīs daudz lielāku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Piemēram, pārtikas nozarē 30 % (10) no visas pasaulē saražotās pārtikas tiek zaudēti vai izšķiesti piegādes ķēdē; viens no risinājumiem, kā samazināt šo līmeni, varētu būt optimizēts iepakojums. Pārtikas zudumi un atkritumi – piegādes ķēdēs un patērētāju radīti – veido aptuveni ceturto daļu no pārtikas jomas radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, proti, 6 % no kopējām globālajām emisijām (11).

4.6.

Atbalsts Eiropas iepakojuma nozarei ir svarīgs daudzu iemeslu dēļ. Piemēram, lai gan pastāv tiesību akti, kas nodrošina iepakojuma materiālu atbilstību vides standartiem, Eiropas iepakojuma nozares dalībnieki arī brīvprātīgi nolemj ievērot vairākas pamatnostādnes, piemēram, FSC sertifikāciju papīra, kartona vai koksnes iepakojumam, lai samazinātu emisijas un veicinātu paraugpraksi vides jomā. Kaut arī konkurentiem ārpus ES jānodrošina atbilstība ES tiesību aktiem, viņi var neievērot šos Eiropas uzņēmumu ievērotos brīvprātīgos kodeksus vai standartus.

Iepakojuma nozarē ir vajadzīgs augsti kvalificēts darbaspēks un lielāka pievilcība, lai piesaistītu jaunāko paaudzi. Nozarei ir jācenšas pastāvīgi uzlabot darba apstākļus, vienlaikus radot apmācības iespējas un koncentrējoties uz augsti kvalificētu un digitālās jomas speciālistu motivēšanu pievienoties nozarei.

4.7.

Tāpēc iepakojuma nozarē darbinieku apmācība, kā arī pastāvīga pienācīgas rūpības procesa atjaunināšana ir svarīga, un šie procesi būtu jāveicina.

4.8.

Tāpēc iepakojuma nozarē centrāla prioritāte būs arī divējādā pāreja, uz ko koncentrēsies ES ekonomika nākamajā gadā. Šajā saistībā jānorāda, ka jaunajā tiesiskā regulējuma pārskatīšanā būtu jāņem vērā taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā.

5. Īpašas piezīmes

5.1. Iepakojuma dizaina optimizācija palīdz novērst un samazināt izlietotā iepakojuma daudzumu

Iepakojuma dizains ir svarīgs, lai noteiktu tā vidisko sniegumu visā produkta aprites ciklā. Labi izstrādāts, atbildīgi iegūts un lietderīgi ražots iepakojums, kas tiek atbilstoši izmantots un efektīvi reciklēts, sniedz vairākus ieguvumus, samazinot kaitējumu produktiem, pagarinot to lietderīgās lietošanas laiku, atvieglojot efektīvu uzglabāšanu, transportēšanu un izplatīšanu, sniedzot drošu un ērtu piekļuvi precēm, piesaistot uzmanību un sniedzot patērētājiem svarīgu informāciju. Tāpēc iepakojumu nevar skatīt nošķirti no produkta, jo tā materiāls, formāts un dizains ir nesaraujami saistīts ar funkcijām, kas iepakojumam jāveic attiecībā uz katru konkrēto produktu. Tomēr, kaut arī atzīstot, ka iepakojuma funkcionalitāte ir būtiski svarīga, ir skaidrs, ka resursus taupošs un ilgtspējīgs iepakojums būtu jāveido saskaņā ar ekodizaina principiem. Tas ietver šādus principus:

—	izejvielu izmantošanas maksimāla samazināšana,

—	reciklējamu un reciklētu materiālu izmantošanas maksimāla palielināšana (vienlaikus ievērojot tiesību aktos noteiktās prasības),

—	ražošanas procesu efektivitātes palielināšana,

—	loģistikas pārvaldības optimizācija,

—	izpratnes veicināšana par iepakojuma vērtību un atkārtotu izmantojamību,

—	iepakojuma labāka savākšana, apstrāde un reciklēšana.

Ir būtiski svarīgi ņemt vērā gan iepakojuma ilgtspēju, gan funkcionalitāti.

Neatkarīgi no izmantotā iepakojuma veida nekad nevajadzētu pieļaut pārmērīgu iepakojumu, it īpaši e-komercijā un uz mājām piegādātos produktos, kam attiecība starp iepakojumu un produktiem ir 1:1. Šajā sakarā uzmanība būtu jāpievērš arī pētniecībai un inovatīviem risinājumiem, kas samazinātu piegādāto preču iepakojuma radīto slogu videi.

5.2. Lai nodrošinātu vislabākos rezultātus vides jomā, ir vajadzīgi uz faktiem balstīti politikas pasākumi.

Ar klimata pārmaiņām saistītie uzdevumi Eiropai sniedz iespēju veidot ilgtspējīgu un uz nākotni orientētu rūpniecisko pamatu. Iepakojuma jomā visas turpmākās politikas iniciatīvas būtu jābalsta uz zinātniskiem faktiem un labu izpratni par to reālo ietekmi uz vidi. Ir stratēģiski lietderīgi atbalstīt aprites cikla novērtējuma (LCA) metodoloģijas izmantošanu kā instrumentu, lai pārskatītu produktu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā.

5.3. Pilnībā reciklējami un atjaunojami iepakojuma materiāli veicina aprites ekonomikas attīstību.

Ar turpmākajiem ES tiesību aktiem un pasākumiem būtu jāatbalsta pieprasījums pēc atjaunojamiem un augsti kvalitatīviem reciklējamiem materiāliem, un tas veicina turpmākus ieguldījumus iepakojuma inovācijā. Konkrētāk, ES tiesību aktos un rīcībā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ne tikai pašam iepakojumam, bet visai ražošanas ķēdei, piemēram, tam, kā materiāli tiek iegūti un pārstrādāti, ražošanas procesā nepieciešamajiem resursiem un enerģijai un tam, cik vienkārši materiālu/produktu var reciklēt un kā tas tiek faktiski reciklēts. Eiropas Savienībai būtu jāpalielina reciklētā materiāla pieejamība un kvalitāte, galveno uzmanību pievēršot materiāla spējai pēc reciklēšanas saglabāt raksturīgās īpašības un spējai nākotnē aizstāt primārās izejvielas (12).

5.4. Vietējo savākšanas un reciklēšanas shēmu saskaņošana ir būtiski svarīga, lai sasniegtu iepakojuma reciklēšanas mērķrādītājus.

ES mērķis ir palielināt izlietotā iepakojuma reciklēšanas līmeni, taču tā sasniegšana būs atkarīga arī no tā, kā vietējās iestādes palielinās un uzlabos savākšanu.

Sadzīves atkritumu reciklēšanas apjomi Eiropas Savienībā ir ļoti atšķirīgi, un pat valstīs ar līdzīgiem reciklēšanas apjomiem savākšanas noteikumi un metodes ievērojami atšķiras. Ir vairāk jāsaskaņo reciklēšanas materiālu noteikumi un savākšanas shēmas, ko dalībvalstīs izmanto vietējā līmenī, kā arī jāsaskaņo kritēriji paplašinātas ražotāja atbildības maksas modulācijai un, visbeidzot, reciklējama iepakojuma marķēšanai.

Ļoti svarīgi ir novērtēt arī konkrētus savākšanas un reciklēšanas mērķus attiecībā uz dažām produktu kategorijām, piemēram, tādu komerciālu ēdināšanas pakalpojumu iepakojumu, kas nodrošina gan ēdināšanu uz vietas, gan sagatavo produktus līdzņemšanai. Nosakot skaidrus savākšanas un reciklēšanas mērķrādītājus mazumtirdzniecības, viesmīlības, ēdināšanas u. c. nozarēm, kā arī pašvaldībām, var samazināt iepakojuma radīto piegružojumu un līdz ar to palielināt reciklēšanas līmeni.

5.5. Iepakojuma depozīta sistēma (DRS)

DRS patiešām var stimulēt reciklēšanu un nodrošināt savākšanas efektivitāti tiem uzņēmumiem, kas var ievērojami samazināt piegružojumu, it īpaši attiecībā uz dažiem patēriņa produktu veidiem, piemēram, dzērieniem, ko pārdod plastmasas un stikla pudelēs.

5.6. Iepakojuma savākšanas kvalitātes uzlabošana veicina reciklēšanas nozares ilgtspēju.

Lai atbalstītu vietējās pašvaldības, ir būtiski svarīgi, apspriežoties ar reciklēšanas nozari, izstrādāt skaidras pamatnostādnes reciklēšanai un mērķtiecīgi informēt par to, kā mājsaimniecībām būtu efektīvi jāatdala reciklējami materiāli un tie jānodod savākšanai.

Briselē, 2022. gada 19. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Dažās nozarēs, piemēram, lauksaimniecības pārtikas nozarē, iepakojumam ir arī svarīga nozīme, lai novērstu pārtikas un dzērienu krustenisko kontamināciju, tādējādi novēršot ar to saistītos veselības riskus.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

(3) Eurostat.

(4) https://www.mordorintelligence.com/industry-reports/europe-consumer-packaging-market

(5) https://environment.ec.europa.eu/strategy/circular-economy-action-plan_en

(6) https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12263-Reducing-packaging-waste-review-of-rules_lv

(7) https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say_lv

(8) Piemēram, dažas Eiropas valstis plastmasas atkritumus eksportē ārpus Eiropas. No tā būtu jāizvairās, veicinot ES iekšējās pārstrādes shēmu, kas šos atkritumus pārvērstu vērtīgās reciklētās izejvielās (https://www.theguardian.com/environment/2021/jan/12/loophole-will-let-uk-continue-to-ship-plastic-waste-to-poorer-countries).

(9) https://environment.ec.europa.eu/strategy/circular-economy-action-plan_lv

(10) Gerber, P.J., Steinfeld, H., Henderson, B., Mottet, A., Opio, C., Dijkman, J., Tempio, G. (2013). Tackling climate change through livestock – A global assessment of emissions and mitigation opportunities Roma, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).

(11) Pārtikas atkritumi ir saistīti ar 6 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām, https://ourworldindata.org/food-waste-emissions.

(12) Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. februāra rezolūcija par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu (2020/2077(INI)) (OV C 465, 17.11.2021., 11. lpp.), 39. punkts.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 569. plenārsesija – Interactio, 18.5.2022.–19.5.2022.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/27

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Global Gateway”

(pašiniciatīvas atzinums)

(JOIN(2021) 30 final)

(2022/C 323/05)

Ziņotājs:	Dumitru FORNEA
Līdzziņotāja:	Violeta JELIĆ

Pilnsapulces lēmums	09.12.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
Juridiskais pamats	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	12.4.2022.
Pieņemts plenārsesijā	19.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	206/1/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē iniciatīvas Global Gateway uzsākšanu, būdama pārliecināta, ka ES un nevalstisko dalībnieku ieguldījumi un sadarbības projekti Eiropas Savienībā ir jāpadara plašāk pazīstami un jāpopularizē visā pasaulē.

1.2.

EESK apzinās: lai nodrošinātu globālās kritiskās infrastruktūras savstarpējo savienojamību, ir ļoti nepieciešami finanšu resursi, un šajā saistībā ir stingri pārliecināta, ka ES interesēs ir ar iniciatīvas Global Gateway palīdzību koordinēt ieguldījumu un attīstības sadarbību ar līdzīgām programmām valstīs, ar kurām mums ir kopīgas vērtības un kopīgas stratēģiskās intereses. Ir jāpanāk arī sinerģija ar ES stratēģiju attiecībā uz sadarbību Indijas un Klusā okeāna reģionā (1).

1.3.

EESK atzīmē, ka ir svarīgi darīt zināmus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, attiecīgās administratīvās procedūras, projektu īstenošanas posmu un ES un dalībvalstu rīcības rezultātus, un šajā saistībā, lai labāk izprastu izskatāmās iniciatīvas mērķus un pievienoto vērtību, ir svarīgi, lai Eiropas Komisija ierosinātu instrumentu kopumu, kas ļautu piekļūt pamatdatiem, kā arī noteiktu attiecīgo rādītāju parametrus, ar ko mērīt panākumus šīs stratēģijas īstenošanā.

1.4.

EESK uzskata, ka attiecīgajām Eiropas iestādēm sadarbībā ar dalībvalstīm un partnervalstīm būs jāveic prioritāro vajadzību analīze saistībā ar globālās infrastruktūras ieguldījumiem, ņemot vērā gan ES stratēģiskās un ekonomiskās intereses, gan arī ES saistības sociālajā, klimata un ekoloģijas jomā.

1.5.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi koncentrēties uz to, lai tiktu turpināta fizisko saikņu starp Eiropu un citām pasaules daļām funkcionēšana un attīstība. Būtiska nozīme ir infrastruktūrai, kas iedzīvotājiem nodrošina piekļuvi ūdenim, pārtikai un enerģijai, un ES iestāžu un dalībvalstu darbībā par prioritāti jāizvirza visa ekosistēma, kas ļauj panākt nodrošinātību ar pārtiku globālā līmenī.

1.6.

EESK ar bažām atzīmē, ka Ukrainas kara dramatiskā situācija liek pielāgot ES finanšu instrumentus tā, lai tie būtu pietiekami elastīgi un visaptveroši un tos varētu daudz ātrāk izmantot globālu krīžu gadījumos, it īpaši ES kaimiņvalstīs.

1.7.

EESK mudina ieguldījumus transporta, enerģētikas un elektronisko sakaru infrastruktūras prioritārajos koridoros balstīt uz ietekmes novērtējumiem, kuros izvērtēti ne tikai stratēģiski apsvērumi, tostarp pieredze, kas gūta bruņotos konfliktos Ukrainā, Kalnu Karabahā, Sīrijā, Osetijā, Lībijā u. c., bet arī citi jautājumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, vides aizsardzību, cilvēktiesībām un sociālo atbildību.

1.8.

EESK iesaka uzlabot ziņošanas sistēmu par pasākumiem un projektiem, ko īsteno ES valsts līmeņa un nevalstiskie dalībnieki, mudinot investīciju un projektu virzītājus brīvprātīgi reģistrēties Global Gateway portālā, kas būs jāizstrādā, pamatojoties uz jaunākajiem datu apstrādes un komunikācijas digitālajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.

1.9.

EESK savos atzinumos ir uzsvērusi, cik būtiskas ir līdzvērtīgu dalībnieku pārrobežu partnerības, kas var ierobežot atkarību, veidot saiknes un nodrošināt ilgstošu ekonomisko un sociālo labumu partnervalstu vietējām kopienām. Tas ir iespējams tikai tad, ja izmanto augšupēju pieeju, lai izveidotu spēcīgas vietējās pievienotās vērtības ražošanas ķēdes un stiprinātu vietējos tirgus partnervalstīs, radot augstas kvalitātes darbvietas, kā arī ilgtspējīgi nododot zinātību.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē ieceri piedāvāt taisnīgu finansējumu ar labvēlīgiem nosacījumiem, lai ierobežotu apgrūtinošu parādsaistību risku. Lai sasniegtu šo mērķi ilgtspējīgā veidā, ir jānodrošina, ka nerodas citu veidu atkarības.

1.11.

EESK aicina Eiropas iestādes un dalībvalstu valdības nodrošināt, lai, īstenojot projektus, kas reģistrēti ar zīmolu Global Gateway, tiktu respektētas un popularizētas Eiropas vērtības. Pamattiesību ievērošana, sociālās un vides ietekmes novērtējums, kā arī atbilstība pārredzamības un pienācīgas rūpības procedūrām ir jāatspoguļo sine qua non nosacījumos, lai uzsāktu jebkuru projektu, ko finansē ES valsts līmeņa un nevalstiskie dalībnieki.

1.12.

EESK piekrīt idejai, ka uzņēmumiem, kas ir ieinteresēti iesaistīties Global Gateway iniciatīvā, efektīvi jāsadarbojas ar dalībvalstu un ES diplomātisko korpusu, jāvienkāršo tiem piekļuve finanšu resursiem un attiecīgai informācijai reģionālā līmenī, kā arī, ja iespējams, jāizveido vienas pieturas aģentūras, lai atvieglotu ES privātā sektora ieguldījumus visā pasaulē.

1.13.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu izveidot valdi Global Gateway iniciatīvas koordinēšanai. Lai sasniegtu izskatāmās ieguldījumu stratēģijas kompleksos ierosinātos mērķus, ir vajadzīga profesionāla vadība; šajā saistībā, lai uzlabotu minētās valdes pieņemto lēmumu kvalitāti un atbilstību, jāiesaista citi locekļi, kas pārstāv pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp sociālie partneri, īpaši arodbiedrības, kā arī darījumdarbības vides pārstāvji.

1.14.

EESK norāda, ka skaidrāk jāizklāsta dažādie finansēšanas instrumenti, kas atbalsta saņēmējiem būs pieejami līdz 2027. gadam. Ņemot vērā to, cik sarežģīti dokumentā, kuru publicējis Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, ir aprakstīti līdzekļi, kas tiks piešķirti, izmantojot Global Gateway zīmolu, šķiet, ka ir vajadzīgs visaptverošs un inteliģents līdzekļu shematisks attēlojums, kas būtu saprotams visām ieinteresētajām personām.

2. Vispārīga informācija

2.1.

2013. gadā, apmeklējot Kazahstānu un Indonēziju, Ķīnas Tautas Republikas prezidents Xi Jinping uzsāka divas iniciatīvas sauszemes un jūras infrastruktūras transkontinentālajiem savienojumiem: “Zīda ceļa ekonomiskā josla” un “21. gadsimta Jūras zīda ceļš”. Vēlāk, 2014. gadā, pēc vairākiem mēģinājumiem izveidot integrētu zīmolu, tā kļuva pazīstama kā iniciatīva “Viena josla, viens ceļš” (2). Kā tas sākotnēji tika aprakstīts, iniciatīva “Viena josla, viens ceļš” ir ne tikai transporta koridors, bet arī teritorija, kurā tiek veicinātas Ķīnas investīcijas valstīs, kas piedalās šajā iniciatīvā.

2.2.

Pirmā uz Ķīnas iniciatīvu reaģēja Japāna, kas 2015. gadā ierosināja partnerību kvalitatīvai infrastruktūrai (PQI) (3) – iniciatīvu, kas paredzēta saņēmējiem Āzijā un kuras piecu gadu budžets ir 10 miljardi USD. 2016. gadā PQI tika paplašināta pasaules mērogā, un piešķirtais budžets tika palielināts līdz 200 miljardiem USD.

2.3.

Eiropas Savienība un G7 lielākās rūpnieciski attīstītās demokrātiskās valstis septiņus gadus bezpalīdzīgi un bez jebkādas reakcijas ir noskatījušās uz Ķīnas ekonomisko un politisko attiecību turpmāku nostiprināšanos visā pasaulē ar iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” palīdzību. Līdz 2021. gada jūnija G7 sanāksmei Kornvolā, Apvienotajā Karalistē (4), kurā tika nolemts izveidot globālu alternatīvu – iniciatīvu “Build Back Better World”, Ķīna jau bija ieguldījusi vairāk nekā pusi no saviem kopējiem iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” līdzekļiem, kas paredzēti laikposmam no šā brīža līdz 2027. gadam, t. i., 1,2–1,3 triljonus USD pēc Morgan Stanley Research aprēķiniem.

2.4.

Saistībā ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu divdesmit sesto konferenci (COP 26), kas notika 2021. gada novembrī Glāzgovā, Apvienotās Karalistes premjerministrs uzsāka “Clean Green Initiative” (5), ar kuru divkāršo ar Apvienotās Karalistes atbalstu finansētās zaļās investīcijas līdz vairāk nekā 3 miljardiem GBP piecu gadu laikā, kā arī sniedz jaunas garantijas tīras infrastruktūras projektu atbalstam, tostarp 200 miljonus GBP jaunam klimata inovāciju mehānismam. Apvienotā Karaliste ir paziņojusi par garantiju paketi daudzpusējām attīstības bankām, kam vajadzētu būtiski palielināt ieguldījumus ar klimatu saistītos projektos Indijā un Āfrikā. Gaidāms, ka jaunā garantija “Room to Run” Āfrikas Attīstības bankai (6) ļaus atbloķēt līdz pat 1,45 miljardiem GBP jaunu finansējumu projektiem visā šajā kontinentā, no kuriem puse palīdzēs valstīm pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei.

2.5.

Tikmēr Eiropas Savienībā Ārlietu padome pēc G7 sanāksmes 2021. gada 12. jūlijā nolēma rīkoties un aicināja Komisiju sagatavot globālu savienojamības stratēģiju (7), Eiropas komandā kopīgiem centieniem apvienojot dalībvalstis un Eiropas Savienību, ES iestādes un valstu finanšu iestādes. Šī stratēģija tika publicēta 2021. gada 1. decembrī ar nosaukumu Global Gateway.

2.6.

Eiropas Komisijas dokumentā teikts, ka Global Gateway atbalsta ieguldījumus tehniskā nodrošinājuma un programmatūras infrastruktūrā, kas atbilst Eiropas Savienības pamatprincipiem: demokrātiskas vērtības un augsti standarti; laba pārvaldība un pārredzamība; vienlīdzīgu dalībnieku partnerības; videi nekaitīga un tīra infrastruktūra; koncentrēšanās uz drošību; privātā sektora ieguldījumu veicināšana.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Eiropas Savienība pieņēma lēmumu palielināt savu ieguldījumu atpazīstamību ārpuskopienas valstīs visā pasaulē, izveidojot Global Gateway iniciatīvu – ekonomikas un ieguldījumu stratēģiju, kas veidota kā diplomātisks un komunikācijas instruments.

3.2.

ES pilsoniskās sabiedrības organizācijas atzinīgi vērtē šīs iniciatīvas mērķi piedāvāt taisnīgu finansējumu ar labvēlīgiem nosacījumiem, lai ierobežotu apgrūtinošu parādsaistību risku. Lai sasniegtu šo mērķi ilgtspējīgā veidā, ir jānodrošina, ka nerodas cita veida atkarības.

3.3.

Tā nav papildu struktūra; tā nav ne administratīva, ne finansiāla. Tas ir ZĪMOLS, kas, veidojot ieguldījumu projektus valstīs ārpus Eiropas Savienības, ir jāakceptē visām Eiropas finanšu iestādēm, attīstības aģentūrām un privātiem uzņēmumiem dalībvalstīs, un tiem ir jāatbilst uz ES pamatvērtībām balstītai prasību sistēmai. Jāizstrādā zīmola nosaukuma izmantošanas nosacījumi, tostarp gadījumos, kad tas ir aizliegts, un EESK ir gatava šajā jautājumā sniegt ieguldījumu.

3.4.

Atšķirībā no Ķīnas iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš”(BRI), ar kuru īsteno Ķīnas starptautisko infrastruktūras plānu, izmantojot galvenokārt valsts finansējumu, sadarbībā ar Ķīnas uzņēmumiem un īstenojot lejupēju stratēģiju, Global Gateway ir augšupēja pieeja. Tādējādi tā sākas ar patiesām ieguldījumu vajadzībām valstīs, kas nav ES partnervalstis un kas vēlas attīstīt savu infrastruktūru, vienlaikus ievērojot galvenos principus, kas ir šīs stratēģijas pamatā.

3.5.

Pēc vides un sociālās ietekmes novērtējuma tiek veicināti tikai kvalitatīvi projekti, vienlaikus ņemot vērā aprīkojuma kvalitātes līmeni visā aprites ciklā. Šī kvalitātes koncepcija aptver gan katra projekta materiālo aspektu (tehniskā nodrošinājuma sastāvdaļas, inženierija, būvniecības process, kvalificēts darbaspēks utt.), gan finansiālo aspektu ar pārredzamām konkursa procedūrām, gan ētisku finanšu procesu, kopā ar pienācīgām garantijām.

3.6.

Global Gateway ir pielīdzināma ASV iniciatīvai “Build Back Better” (8) un Lielbritānijas iniciatīvai “Clean and Green”. Vēl jāprecizē, vai abas minētās iniciatīvas ir uzskatāmas par konkurējošām vai papildinošām iniciatīvai Global Gateway, vai sadarbīgām ar to. No pilsoniskās sabiedrības viedokļa ir diezgan skaidrs, ka būtu jāveicina koordinācija starp Global Gateway un citām starptautiskām attīstības sadarbības stratēģijām, kuru pamatā ir vienas un tās pašas vērtības.

3.7.

Lai projekti būtu tiesīgi saņemt finansējumu, tie jāveido, pamatojoties uz ideju par labāku “savienojamību” starp attiecīgo valsti un ES, starp attiecīgās valsts iedzīvotājiem vai starp attiecīgo valsti un tās kaimiņvalstīm. Tas patiešām ir mērķis, kas atbilst mūsdienu prasībām, kā arī Eiropas Savienības spējām. No vienas puses, tīklu un maršrutu kontrole kļūst arvien svarīgāka salīdzinājumā ar teritoriju kontroli. No otras puses, pašai Eiropas Savienībai var būt svarīga loma progresīvas, taisnīgas starpvalstu partnerības nodrošināšanā un ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) (9) sasniegšanā. Šāda savienojamība aptvers vai nu tikai tehnisko nodrošinājumu – ceļus, dzelzceļu, ostas, lidostas utt. –, tehniskā nodrošinājuma un programmatūras kombināciju – sakaru kabeļu tīklus, vai galvenokārt programmatūru – izglītību, pētniecību un izstrādi.

3.8.

Savienojamības plašais jēdziens ietver, piemēram, visu veidu ieguldījumus ūdens resursos – jaunas akas, ūdens sadali, lauksaimniecības zemju apūdeņošanu un notekūdeņu apsaimniekošanu. Ūdens resursi būs būtiski arvien lielākam skaitam valstu, gan iedzīvotāju skaita pieauguma ietekmes, gan siltāka klimata dēļ. Ūdens savieno cilvēkus ne tikai ar ūdenssaimniecības infrastruktūru starpniecību, bet arī – un faktiski galvenokārt – ar ūdensceļu nodrošināšanu jūras un iekšzemes navigācijai.

3.9.

Global Gateway zīmols jeb iniciatīva nepapildinās ar naudu pašreizējos un dažādotos Eiropas finanšu ieguldījumu fondus un struktūras. Paredzams, ka ES zem šā nosaukuma laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam mobilizēs infrastruktūras attīstības ieguldījumus līdz 300 miljardiem EUR apmērā.

3.10.

Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) (10) būs galvenais finanšu instruments, ar ko Global Gateway ietvaros mobilizēt ieguldījumus līdz 135 miljardiem EUR apjomā, tostarp jaunu iniciatīvu kopā ar Eiropas Investīciju banku, kas varētu radīt papildu ieguldījumus 25 miljardu EUR apmērā papildus dotācijām līdz 18 miljardu EUR apmērā no ES ārējās palīdzības programmām.

3.11.

Papildus šiem līdzekļiem Eiropas finanšu un attīstības finansējuma iestādes plāno veikt ieguldījumus 145 miljardu EUR apmērā. Tādējādi sniegtās garantijas tiks izmantotas riska mazināšanas darbībām un privāto ieguldījumu piesaistei. To ciešā sadarbībā īstenos Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

3.12.

Sestajā Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības samitā (11) Briselē 2022. gada 17.–18. februārī Komisija paziņoja, ka no iniciatīvas Global Gateway kopējā budžeta 150 miljardi EUR ir atvēlēti Āfrikas-Eiropas ieguldījumu paketei (12), ar ko atbalstīs kopējos mērķus 2030. gadam un Āfrikas Savienības “Programmu 2063” (13) ar vispārēju mērķi veidot iekļaujošāku, daudzveidīgāku un noturīgāku ekonomiku.

3.13.

Papildus šai finanšu rīkkopai ES izskata iespēju izveidot Eiropas eksporta kredītu mehānismu (14), kas papildinātu pašreizējos dalībvalstu līmeņa eksporta kredītu noteikumus. Global Gateway nenosaka par prioritāriem noteiktus ģeogrāfiskos ieguldījumu apgabalus. Tomēr galvenās interešu jomas būs ES tuvākās kaimiņvalstis – tās austrumu daļa, Vidusjūras reģiona valstis un Āfrika, Melnā jūra un Vidusāzija, kā arī Klusā okeāna reģions.

3.14.

Labi projekti būs prioritāte salīdzinājumā ar atrašanās vietu, arī attiecībā uz PPP riska novērtēšanas modeli (PFRAM) (15) un publisko investīciju pārvaldības novērtēšanu (PIMA) (16), pamatojoties uz ES iestāžu sadarbību ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku un dažādo iniciatīvu īstenošanā izvairoties no dublēšanās.

3.15.

Global Gateway ir ES iniciatīva un prioritāte, bet noteiktos apstākļos varētu ņemt vērā partnerību ar trešām valstīm, piemēram, Šveici, Apvienoto Karalisti un Indiju.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta pamatojumu Padomes lēmumam uzsākt Eiropas stratēģiju, lai uzlabotu ES institucionālo, dalībvalstu un nevalstisko dalībnieku veikto konkrēto ieguldījumu un pasākumu atpazīstamību pasaules līmenī.

4.2.

EESK izprot uzmanības koncentrēšanu uz pandēmiju novēršanu un apkarošanu ar veselību saistītajās sadaļās un piekrīt, ka šie jautājumi šobrīd ir aktuāli. Tomēr prioritārai ir jābūt ilgtermiņa ietekmei, un svarīgs aspekts šajā jomā ir noturīgas un viegli pieejamas sociāli medicīniskās infrastruktūras izveide.

4.3.

Ukrainas kara dramatiskā situācija parāda, ka šie finanšu instrumenti jāizstrādā tā, lai tie būtu pietiekami elastīgi un visaptveroši un tos varētu ātri izmantot krīzes situācijās, kas rodas visā pasaulē un it īpaši Eiropas Savienības kaimiņvalstīs. Krīzes tiešā ES tuvumā tiek risinātas prioritārā kārtā, lai līdz minimumam samazinātu draudus dalībvalstu drošībai, un tas cita starpā nozīmē savlaicīgi piešķirt finanšu līdzekļus steidzamiem intervences pasākumiem, lai atjaunotu starpsavienojumu infrastruktūras un iedzīvotājiem svarīgu sabiedrisko pakalpojumu funkcionalitāti.

4.4.

Komiteja uzskata, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi koncentrēties uz to, lai saglabātu funkcionējošas un attīstītas fiziskās saites starp Eiropu un citām pasaules daļām. Būtiska nozīme ir arī infrastruktūrai, kas iedzīvotājiem nodrošina piekļuvi ūdenim, pārtikai un enerģijai, un ES iestāžu un dalībvalstu darbībā par prioritāti jāizvirza visa ekosistēma, kas ļauj panākt nodrošinātību ar pārtiku globālā līmenī.

4.5.

Krievijas un Ukrainas karš graujoši ietekmē labības un citu lauksaimniecības preču piegādes ķēdes lauksaimniecības pārtikas nozarē. Infrastruktūra, kas attīstīta ar Global Gateway ieguldījumu palīdzību, būtu jāsaskaņo arī ar ES stratēģiskajām interesēm bruņotu konfliktu vai citu dabas katastrofu gadījumā, un šādā perspektīvā svarīgāko izejvielu piegādes drošība ir jāpanāk arī ar pārdomāti plānotiem izplatīšanas tīkliem, loģistikas centriem un noliktavām.

4.6.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas centienus stiprināt mehānismus un instrumentus konkrētai rīcībai, lai Eiropas Savienību izvirzītu pasaules sociālekonomisko un politisko norišu priekšplānā. Šajā sakarā vairāki eksperti apgalvo, ka ir nepieciešama starptautiski koordinēta monetārā ekspansija (tieši un netieši) un atvērtās fiskālās telpas izmantošana, lai uzsāktu globālu ekonomikas attīstību, finansējot publiskās infrastruktūras ieguldījumus un publiskus vai privātus produktīvos ieguldījumus, kompensējot teritoriālo nevienlīdzību un nodrošinot sociālekonomisko un vides ilgtspēju (17).

4.7.

Kamēr nav pastāvīgas, ciešas koordinācijas starp attiecīgajiem dalībniekiem, pareiza un pilnīga ziņošana par visām ES darbībām dažādās pasaules valstīs ir izrādījies īsts izaicinājums. Saistībā ar Ķīnas iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” uzsākšanu un īstenošanu ir radusies vajadzība pēc labākas komunikācijas par ES devumu globālās starpsavienojumu infrastruktūras attīstībā.

4.8.

Lai labāk izprastu šīs iniciatīvas mērķus un pievienoto vērtību, ir svarīgi, lai nākamajā plānošanas periodā Eiropas Komisija ierosinātu instrumentu kopumu, kas ļautu piekļūt pamatdatiem, kā arī noteiktu attiecīgo rādītāju parametrus, ar ko mērīt panākumus šīs stratēģijas īstenošanā.

4.9.

Global Gateway ir iniciatīva, kas ļaus Eiropas komandai veidot labāku, visaptverošāku tēlu ārpasaulē. Lai konsolidētu Eiropas ieguldījumus trešās valstīs, Global Gateway rīcībā jābūt datubāzei, kas nodrošina labāku piekļuvi attiecīgajai informācijai par visiem iesaistītajiem projektiem, budžetiem un partneriem. Šajā saistībā pirmais solis būs izveidot un uzturēt Global Gateway tīmekļa vietni, lai nodrošinātu pienācīgu vidi saistīto pasākumu, rezultātu un ietekmes ilustrācijai.

4.10.

Lai ierobežotu atkarību, veidotu saiknes un tādējādi sniegtu ilgstošu ekonomisku un sociālu labumu vietējām kopienām partnervalstīs, ir būtiski veidot patiesas vienlīdzīgu dalībnieku partnerattiecības. To var panākt tikai tad, ja izmanto augšupēju pieeju, lai izveidotu noturīgas vietējās pievienotās vērtības ražošanas ķēdes un stiprinātu vietējos tirgus partnervalstīs, radot augstas kvalitātes darbvietas un ilgtspējīgi nododot zināšanas. Āfrikas gadījumā atbilstīgs solis varētu būt Āfrikas Kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas (AfCFTA) (18) izveides veicināšana. Lai nodrošinātu Eiropas vērtību respektēšanu, būtiska nozīme ir sociālās ietekmes novērtējumiem, un tos var veikt papildus līdzšinējiem pienācīgas rūpības pārbaudes procesiem.

4.11.

Eiropas iestādes atzīst privātā sektora lomu Global Gateway ieguldījumu līdzfinansēšanā. Lai stiprinātu privāto struktūru apņēmību iesaistīties vairāk un veicināt šīs stratēģijas konkrēto mērķu sasniegšanu un lai vairotu to ieinteresētību šādā darbībā, būtu ātri jāizveido mehānismi, kas atvieglotu to privātā sektora dalībnieku centienu sertifikāciju un atzīšanu, kuri ir iesaistīti šīs ES iniciatīvas īstenošanā.

4.12.

Uzņēmumiem, kas vēlas iesaistīties iniciatīvā Global Gateway, ir vajadzīga attiecīga informācija reģionālā līmenī, efektīva sadarbība ar dalībvalstu un ES diplomātisko korpusu un, ja iespējams, vienas pieturas aģentūras biroji, lai atvieglotu ES privātā sektora ieguldījumus visā pasaulē. Turklāt pēc tam, kad ir sekmīgi veikts ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes novērtējums, kā arī PFRAM un PIMA un novērtējums liecina par ilgtspējīgu pozitīvu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko vērtību Eiropas Savienībai un it īpaši partnervalstīm, sadarbojoties ar iesaistītajām finanšu iestādēm, privātajam sektoram vajadzētu iegūt vienkāršotu piekļuvei finanšu resursiem ar vislabvēlīgākajiem nosacījumiem.

4.13.

Eiropas Komisija ir paziņojusi par nodomu izveidot valdi iniciatīvas Global Gateway koordinēšanai. EESK atzinīgi vērtē šo priekšlikumu un ir pārliecināta, ka stratēģijas integrēta pārvaldība ir ļoti nepieciešama, lai nosacīti īsā laikā sasniegtu rezultātus. Lai uzlabotu valdes pieņemto lēmumu kvalitāti un atbilstību, jāiesaista citi locekļi, kas pārstāv pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp sociālie partneri, it īpaši arodbiedrības, kā arī darījumdarbības vides pārstāvji.

4.14.

Kopīgajā paziņojumā minētā darījumdarbības padomdevēja grupa varētu izmantot pārāk šauru pieeju, atstājot bez ievērības ekspertus tādās jomās kā attīstības sadarbība, veselības aprūpe, vides aizsardzība, izglītība un apmācība. Lai efektīvi aptvertu visus Global Gateway programmas jautājumus, šajā grupā jāiekļauj minēto attiecīgo jomu eksperti.

Briselē, 2022. gada 19. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) https://www.eeas.europa.eu/eeas/eu-strategy-cooperation-indo-pacific-0_en.

(2) https://www.ebrd.com/what-we-do/belt-and-road/overview.html.

(3) https://www.mofa.go.jp/files/000117998.pdf.

(4) https://www.g7uk.org/.

(5) https://www.gov.uk/government/news/pm-launches-new-initiative-to-take-green-industrial-revolution-global.

(6) https://www.afdb.org/en/news-and-events/african-development-bank-launches-landmark-us-500-million-credit-insurance-deal-with-african-trade-insurance-agency-and-uk-reinsurers-18600.

(7) https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2021/07/12/a-globally-connected-europe-council-approves-conclusions/.

(8) https://www.whitehouse.gov/build-back-better/.

(9) https://sdgs.un.org/goals.

(10) https://ec.europa.eu/eu-external-investment-plan/about-plan/how-it-works-finance_en.

(11) https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2022/02/18/sixth-european-union-african-union-summit-a-joint-vision-for-2030/.

(12) https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/stronger-europe-world/global-gateway/eu-africa-global-gateway-investment-package_en.

(13) https://au.int/en/agenda2063.

(14) https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2021/february/tradoc_159438.pdf.

(15) https://www.imf.org/external/np/fad/publicinvestment/pdf/PFRAM.pdf.

(16) https://www.imf.org/external/np/fad/publicinvestment/pdf/PIMA.pdf.

(17) https://www.longdom.org/open-access/relieving-inflation-or-palliative-selfdestruction-2168-9458-3-133.pdf.

(18) https://au.int/en/cfta.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/34

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauno problēmu risināšanai piemērota konkurences politika””

(COM(2021) 713 final)

(2022/C 323/06)

Ziņotāja:

Émilie PROUZET

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 20.12.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	19.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	223/1/6

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Paziņojumā uzsvērta konkurences politikas spēja pielāgoties jauniem tirgus apstākļiem, stratēģiskajām prioritātēm un patērētāju vajadzībām. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzīst, ka konkurences politika ir palīdzējusi saglabāt un veicināt ES ekonomisko labklājību un ka ES stingri atbalsta sociālās tirgus ekonomikas principus.

1.2.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas lēmumu pagarināt valsts atbalsta pagaidu regulējumu pēc pandēmijas. Tomēr Komiteja atzīst, ka šiem ārkārtējiem pasākumiem ir pārāk izteikts izņēmuma raksturs, tāpēc tie nevar kļūt pastāvīgi.

1.3.

2022. gadā Komisijai atkal ir izdevies ļoti īsā laikā pieņemt pagaidu regulējumu par Ukrainā notiekošo konfliktu, tomēr ir svarīgi pārliecināties, vai uzņēmumiem tiešām izdodas to izmantot savā labā. Krīzes pagaidu regulējumam ir jāvar papildināt tos valsts atbalsta instrumentus, kuri jau ir dalībvalstu rīcībā, kā arī mehānismus, kuri jau pastāv nacionālo noturības plānu ietvaros. EESK aicina Komisiju sniegt pamatnostādnes ar mērķi veicināt dalībvalstu valdību ātru atbalstu nozarēm, ko nopietni ietekmējušas ārkārtas situācijas, piemēram, izmantojot valsts atbalsta pasākumus, tādus kā garantēta tirdzniecības kredītu apdrošināšana un citi finanšu instrumenti EESK uzsver arī, ka jānodrošina tāda ES uzņēmumu piekļuve pagaidu pasākumiem, kura pirmām kārtām būtu atkarīga no izpildāmiem un neierobežojošiem atbilstības nosacījumiem attiecībā uz vissmagāk skartajiem uzņēmumiem.

1.4.

Ņemot vērā lielo nenoteiktību, EESK atbalsta tādas konkurences politikas īstenošanu, kas ir īpaši piemērota sekmīgai pārkārtošanai, kurai ir vajadzīga vērienīga tirdzniecības un ieguldījumu politika, ārkārtas publiskie un privātie ieguldījumi, inovācijas un labi funkcionējošs vienotais tirgus. Tagad Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāpanāk tāda juridiskā un finansiālā satvara izveide, kas tirgū radītu vienlīdzīgus nosacījumus, kas būtu izdevīgi visiem dalībniekiem, reģioniem un pilsoņiem. No šāda viedokļa EESK uzstāj, ka ir nepieciešams panākt reālu attieksmes vienlīdzību starp Eiropas operatoriem un pret globālajiem operatoriem. Mūsu iekšējā tirgus viengabalainība un nesadrumstalotība ir viens no tā būtiskākajiem priekšnoteikumiem.

1.5.

EESK uzskata, ka konkurences tiesībām arī turpmāk ir jābūt balstītām uz noteikumiem un faktiem un ir jāgarantē Komisijas neatkarība. Tomēr ES politikas nostādnes, ar kurām paredzēts nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos, būtu skaidrāk jāatspoguļo konkurences tiesību regulējuma noteikumos un kārtībā, kādā to piemēro lietu izskatītāji. EESK aicina Komisiju rīkoties, lai pēc iespējas vairāk veicinātu mūsu ekonomikas divējādo pārkārtošanos un mūsu aktivitātes jomu konkurētspēju ļoti nestabilā pasaules tirgū.

1.6.

Šajos apstākļos nekad agrāk nav bijis tik svarīgi panākt mūsu stratēģisko autonomiju. EESK uzskata, ka pašreizējā konkurences tiesību aktu pārskatīšana būtu jāizvērtē, ņemot vērā vajadzības, ko Komisija apzinājusi darbā ar 14 stratēģiskajām Eiropas ekosistēmām.

1.7.

EESK uzskata, ka ir jāveic pašas tālejošākās reformas, lai konkrēti integrētu ilgtspējības, digitālos un noturības aspektus. Gan galvenās Eiropas konkurences tiesību koncepcijas (atbilstīga tirgus kategorija), gan specifiski satvari (tādi kā de minimis vai VGAR), kā arī šo noteikumu īstenošana būtu jāpielāgo Eiropas Savienības stratēģiskajām nostādnēm. Papildus tam EESK aicina Komisiju nodrošināties ar instrumentiem, kas ir nepieciešami, lai visa Eiropas ekonomiskā struktūra un konkrēti MVU un pakalpojumu joma varētu finansēt šo divējādo pārkārtošanos.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK un visas ieinteresētās personas ir vienisprātis, ka atkāpes no konkurences tiesību vispārējā regulējuma kopš 2019. gada un Covid-19 krīzes ir pierādījušas savu lietderību. Jāuzsver arī tas, cik ātri COMP ĢD pieņēma lēmumus, lai maksimāli novērstu traucējumus iekšējā tirgus darbībā.

2.2.

Mēs arī atbalstām Eiropas Komisijas rīcību ar mērķi nepieļaut domino efektu (cliff edge) uzņēmumiem, piemēram, atļaujot piemērot pagaidu regulējumu atveseļošanas pasākumiem.

2.3.

EESK ir gandarīta par šo jauno Komisijas pieņemto pagaidu regulējumu, kas paredzēts, lai novērstu smagākās sekas, kas saistītas ar Ukrainā notiekošo karu, kuru izraisījusi Krievijas agresija. Komiteja domā arī par to, kā šī jaunā krīze ietekmēs stabilitātes pakta pārskatīšanu un nepieciešamību pēc jauna atveseļošanas plāna.

2.4.

EESK arī atzīst, ka Komisijas paziņojums ir pamatots, jo tajā ir izklāstīts konkurences noteikumu pārskatīšanas vispārējais satvars, kā arī visaptveroša un stratēģiska turpmākā virzība šajā procesā.

2.5.

Taču šodien ES saskaras ar sekām, ko rada tās stratēģiskā atkarība no trešām valstīm. Mums ir jāatdzīvina mūsu iekšējais tirgus pēc Covid-19 krīzes un jādod Eiropas uzņēmumiem iespēja stiprināt savu noturību un veiksmīgi īstenot divējādo pārkārtošanos, kaut arī mums būs jāpārvar daudzējādas un neprognozējamas sekas, kas saistītas ar Ukrainā notiekošo karu, ko izraisījusi Krievijas agresija.

2.6.

Rezultatīvs vienotais tirgus un konkurences politika nodrošina piekļuvi plašam tirgum, kurā visi var cīnīties ar vienādiem instrumentiem. Tie stimulē efektivitāti un inovāciju un piedāvā vidi, kas dod iespēju spēcīgiem uzņēmumiem attīstīties un kļūt par pasaules čempioniem. Tāpēc EESK atgādina, ka iekšējā tirgus integritāte ir izšķiroši svarīgs mūsu atveseļošanas plāna elements. No šāda viedokļa mēs ar interesi sekosim līdzi tam, kā tiks ieviests vienotā tirgus ārkārtas instruments.

2.7.

ES uzņēmumu koncentrācijas kontroles režīms ar atrunu, ka nedrīkst tikt samazināta konkurence iekšējā tirgū, pašlaik reizumis kavē tādu globālu Eiropas uzņēmumu izveidi, kas spētu konkurēt ar ASV un Ķīnas uzņēmumiem. Publiskā atbalsta izmantošanas nosacījumi Eiropas uzņēmumiem ir daudz stingrāki nekā mūsu globālajiem konkurentiem un ir šķērslis reālai ekonomikas nozaru atbalsta politikai. Visbeidzot, aizliegtu vienošanos apkarošana un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums nav piemēroti jaunajiem digitālās ekonomikas un zaļās pārkārtošanās uzliktajiem uzdevumiem.

2.8.

Eiropas Komisija pašlaik pārskata konkurences politikas instrumentus (koncentrācijas, ar konkurenci nesaderīgas prakses un valsts atbalsta pasākumu kontrole), lai pārliecinātos, vai tie visi joprojām ir piemēroti paredzētajam mērķim un papildina esošo instrumentu kopumu. Pašreizējās nestabilitātes apstākļos ir maksimāli jāatbalsta mūsu klimatiskie un digitalizācijas mērķi. EESK aicina Komisiju īpaši rūpīgi pielāgot un izmantot visus konkurences politikas instrumentus zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam un izstrādāt instrumentus, kas vajadzīgi, lai šajos apstākļos spētu reaģēt uz ārvalstu konkurencei.

3. Konkurences tiesību pielāgošana un īstenošana mūsu tālejošo mērķu sasniegšanai

3.1.

EESK uzskata, ka konkurences regulējuma pārskatīšanas laikā, integrējot Eiropas ilgtspējas un digitalizācijas stratēģiskās pamatnostādnes, mēs neesam gājuši pietiekami tālu. Komiteja uzskata, ka mūsu konkurences tiesību pielāgošana jāīsteno gan definējot pamatprincipus, gan operatīvi novērtējot konkurenci ierobežojošo ietekmi, kā arī labvēlīgo ietekmi.

3.2.

Pirmkārt, ir jāpārskata galvenie principi. Vērtējums par to, vai kāds ar konkurences tiesībām saistītais pasākums vai vienošanās ir vai nav likumīgs, ir atkarīgs no tirgus dalībnieku tirgus daļas attiecīgajā tirgū. Jēdzieni “tirgus daļa” un “konkrētais tirgus” ir ļoti svarīgi, tādēļ EESK aicina ieinteresētās personas ievērot vislielāko piesardzību pašlaik notiekošajā pārskatīšanā, lai tie atspoguļotu mūsu aktivitātes sektoru darbības realitāti.

3.2.1.

Tāpēc ir jāizskata vairāki darba virzieni. “Preces/pakalpojuma aizstājamība” un “līdzvērtīgi konkurences apstākļi” ir jēdzieni, kas būtu jāpielāgo digitālā tirgus un tā dalībnieku raksturīgajām iezīmēm. Veicot šo “savstarpējas aizstājamības” novērtēšanu, varētu tikt ievērots arī produkta vidiskais aspekts.

3.3.

Otrais darba virziens: precizēt un stiprināt tāda atbalsta un prakses tvērumu, kas ir atbilstīgs vai tirdzniecību neietekmē, un tātad uz to konkurences tiesības neattiecas. Daži novērtējuma elementi ir jāpārskata, lai pēc iespējas lielāks skaits uzņēmēju juridiskas noteiktības apstākļos varētu veikt ieguldījumus un veikt koordināciju un bez nepieciešamības pildīt Eiropas paziņošanas procedūru. Būtu jāpārskata arī tā sauktais de minimis noteikums, lai uzlabotu tā atbilstību katras nozares, piemēram, sauszemes transporta un tirdzniecības, īpašībām.

3.3.1.

EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas ierosinātos Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR) grozījumus, jo tie atbilst daudzām uzņēmumu, īpaši MVU, vajadzībām finansiālā atbalsta piekļuves jomā. Šis atbalsts tiem ir nepieciešams, lai veiksmīgi darbotos ilgtspējīgas pārkārtošanās apstākļos.

3.4.

Pēdējais darba virziens piemērošanas un kontroles jomā: COMP ĢD un, it īpaši, lietu izskatītājiem būtu pilnībā jāapzinās pārkārtošanās risinājumi (transition pathways), kas ir izstrādāti 14 Eiropas stratēģiskajām ekosistēmām, ko apzinājusi Eiropas Komisija. Šajā kontekstā būtu jānoskaidro, vai konkrētā prakse vai vienošanās ierobežo konkurenci, iespējams, negatīvi ietekmējot cenu, ražošanu, inovāciju, kvalitāti vai preču un pakalpojumu daudzveidību attiecīgajā tirgū.

3.4.1.

Būtu jāpielāgo arī novērtēšanas parametri, no kuru izpildes ir atkarīga atbrīvojumu izmantošana vai apvienošanās līgumi. Šie nosacījumi galvenokārt attiecas uz ekonomiskajām priekšrocībām un ieguvumiem patērētājiem cenu ziņā, kā arī uz konkurences likvidēšanas risku. Ierobežojumu pozitīvā ietekme būtu plašāk jāvirza uz preču kvalitāti vides aspektā un efektivitātes uzlabošanu klimata aspektā, tomēr šiem elementiem ir jābūt vienveidīgi definētiem Eiropas līmenī.

3.4.2.

Jēdzienam “kvalitāte” attiecīgi būtu jāatspoguļo mūsu mērķi ilgtspējas jomā, un šādā nozīmē tam vajadzētu būt definētam Eiropas līmenī. Jēdziens “ilgtspējīgs produkts” arī būtu jānosaka Eiropas līmenī, jo tas veicinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem operatoriem un palīdzētu izbeigt zaļmaldināšanu. No šāda viedokļa EESK atbalsta Komisijas darbu kopīgas un pārredzamas zinātniskas metodoloģijas jomā, kuras mērķis ir definēt produktu, pakalpojumu, ēku u. c. ilgtspēju.

3.4.3.

Ieinteresēto personu atsauksmes par inovācijas kritērija ievērošanu ir atšķirīgas. COMP ĢD skatījumā inovācija ir būtisks tirgus testa parametrs. Ekonomikas dalībnieki uzskata, ka šis parametrs maz tiek ņemts vērā vai lielākoties tiek noraidīts. EESK aicina Komisiju izvērtēt, kā tās pēdējos lēmumos ir ievērotas Eiropas Savienības politiskās nostādnes.

3.4.4.

Turklāt ir svarīgi veicināt un nodrošināt uzņēmumu sadarbību vides projektos, kuros daudzos gadījumos paredzēts ietvert visu vērtību ķēdi. Tāpēc EESK aicina Komisiju precizēt jauno KLP atkāpi no pretmonopola noteikumiem (210. pants), kas lauksaimniekiem dod iespēju ar savu partneri vienoties par ilgtspējas jautājumiem.

3.4.5.

Arī vertikālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regulas (VBER) un horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regulas (HBER) noteikumi ir jāpielāgo, lai izprastu ilgtspējas mērķiem vajadzīgo ekosistēmu sarežģītību. Komisijai iespēju robežās būtu jānorāda, ar kāda veida ar ilgtspēju saistītu informāciju konkurenti var droši apmainīties.

4. Izstrādāt instrumentus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pārkārtošanos un reaģētu uz ārvalstu konkurenci

4.1.

EESK jau ir norādījusi (1), ka atvērtas stratēģiskās autonomijas stiprināšana nozīmē palielināt vienotā tirgus noturību, ieguldīt ES tehnoloģiskajās prasmēs un spējās un palielināt pētniecībai un izstrādei piešķirtos resursus, zaļināt ražošanas un piegādes ķēdes, nodrošināt digitālo suverenitāti, veidot stratēģiskos krājumus, veicināt un piesaistīt Eiropā ieguldījumus un ilgtspējīgu ražošanu, uzlabojot uzņēmumu darbības apstākļus, pētīt alternatīvus risinājumus un aprites ekonomikas modeļus, veicināt dalībvalstu rūpniecisko sadarbību plašā mērogā, panākt līderību tehnoloģiju jomā, kā tas uzsvērts Konkurētspējas padomes 2020. gada novembra sanāksmē.

4.2.

EESK vēlas noskaidrot, kādi līdzekļi ir paredzēti, lai veicinātu klimata un digitālās pārkārtošanās jomā vajadzīgos ieguldījumus noturīgā un šobrīd arī nestabilā tirgū. Lai veiksmīgi īstenotu šo pārkārtošanos, ir vajadzīgi milzīgi publiskā un privātā sektora ieguldījumi, taču ekonomiskā un politiskā situācija patlaban nav stabila. Mums ir jāveicina apjomīgi ieguldījumi, kas vajadzīgi mūsu stratēģiskajām ekosistēmām un visām mūsu uzņēmējdarbības nozarēm kopumā, turklāt tas vajadzīgs arī tāpēc, lai radītu tādus ekonomikas dalībniekus, kas būtu spējīgi attīstīties pasaules tirgū.

4.3.

Dažās nozarēs jau ir izstrādāti nozīmīgi ieguldījumu plāni, taču EESK vēlas uzzināt, kādi pasākumi paredzēti pakalpojumu nozarēs un lielākoties no MVU sastāvošajā Eiropas ekonomikas struktūrā vispār. ES valsts atbalsta noteikumiem būs svarīga nozīme šīs pārejas sekmīgā īstenošanā.

4.4.

Uzņēmumiem ir vajadzīgs arī atbalsts ieguldījumiem digitalizācijā, tostarp IT sistēmu modernizēšanā un jo īpaši informācijas sistēmu modernizācijai, automatizācijai, robotikai un mākslīgajam intelektam. MVU ir vajadzīgs atbalsts to digitālās klātbūtnes attīstīšanai. Vēl viens piemērs: valsts atbalsts platjoslas ieviešanai būs noteicošs teritoriālās kohēzijas politikas elements. Aicinām Komisiju Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā iekļaut papildu grozījumus, kas palīdzētu atbalstīt komercobjektu un darbību digitalizāciju.

4.5.

Ar svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (IPCEI), kā arī rūpnieciskām aliansēm – neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz akumulatoriem, pusvadītājiem vai veselības jomu, – ir jāveicina inovatīvu vērtības ķēžu veidošana ES teritorijā. Šā rīka pirmie lietojumi ir bijuši interesanti. EESK rūpīgi sekos līdzi, kā IPCEI atbilstoši pamatnostādņu projektam tiks atvērti maziem un vidējiem uzņēmumiem.

4.6.

Jānodrošina arī vienlīdzīgi konkurences apstākļi ar trešo valstu dalībniekiem; šajā jomā svarīga nozīme ir ārvalstu subsīdiju kontrolei.

Trešo valstu uzņēmumi saņem milzīgu valsts atbalstu. Šajā saistībā EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikums (2), kas attiecas uz publisko finansējumu no ārvalstu avotiem uzņēmumiem, kuri darbojas ES tirgū, un kas var kropļot tirgu, ir lietderīgs un svarīgs darbības instruments. Rezultātā vēlāk būs jāpilnveido daži regulatīvās iejaukšanās aspekti, kas pēc būtības ir sarežģīti un ilgi veidoti.

4.7.

EESK atzinīgi vērtē arī Digitālā tirgus akta pieņemšanu (Digital Markets Act), jo tā mērķis ir, izmantojot ex ante regulējumu, nodrošināt sāncensīgus un godīgus tirgus digitālajā nozarē. Šajā kontekstā, lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta regulas vienādu piemērošanu Eiropas Savienībā un tās efektivitāti, svarīga nozīme ir Eiropas līmeņa pārvaldībai. Turklāt, lai gan tajā ir noteikti datu kopīgošanas un piekļuves jautājumi, kuri attiecas uz vārtziņiem, vēl ir jāprecizē, kāda būs datu vieta ietekmes uz konkurenci novērtējumā.

4.8.

Visbeidzot, starptautiskajās un globālajās aliansēs Eiropas Savienībai jāspēj identificēt cilvēktiesību, pamatbrīvību, kā arī cilvēku un vides veselības un drošības pārkāpumus visā vērtības un piegādes ķēdē. EESK ņem vērā šajā nolūkā uzsāktās iniciatīvas, tostarp attiecībā uz spoguļklauzulām.

Briselē, 2022. gada 19. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) ES Padomes prezidentvalsts Francijas pieprasīts izpētes atzinums par tematu “Kā apzinātās rūpniecības ekosistēmas veicinās ES stratēģisko autonomiju un Eiropas iedzīvotāju labklājību?”, kas pieņemts 2022. gada 19. janvārī (OV C 194, 12.5.2022., 34. lpp.).

(2) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ārvalstu subsīdijām, kas kropļo iekšējo tirgu (COM(2021) 223 final – 2021/0114 (COD)).

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/38

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, veidošana. Rīcības plāns sociālajai ekonomikai””

(COM(2021) 778 final)

(2022/C 323/07)

Ziņotājs:

Giuseppe GUERINI

Apspriešanās	Komisija, 21.1.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	6.4.2022.
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	179/1/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Rīcības plānu sociālajai ekonomikai (RPSE), kurā ir iekļauti daudzi svarīgi jautājumi, kurus gadu gaitā (kopš atzinuma INT/447 pieņemšanas 2009. gadā (1)) Komiteja bija izvirzījusi. RPSE ir skaidri norādīts, ka ES iestādēm ir jāveicina un jāatzīst dažādās juridiskās formas, kas raksturo sociālās ekonomikas ekosistēmu, ņemot vērā arī tās īpašo funkciju, kas ļauj atbalstīt vietējo ekonomiku un tuvumu vietējām teritorijām un kopienām.

1.2.

Vardarbīgais agresijas karš pret Ukrainu un ar to saistītā bēgļu izceļošana liecina par Eiropas tautu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kas aktīvi darbojas bēgļu uzņemšanas un humānās palīdzības pārvaldības jomā, lielo vēlmi būt solidāriem, tādējādi apstiprinot sociālās ekonomikas svarīgo funkciju solidaritātes darbību organizēšanā humanitāro krīžu laikā.

1.3.

Daudzās dalībvalstīs sociālā ekonomika joprojām ir neizmantots potenciāls. Tāpēc RPSE ir jāpapildina ar vidēja termiņa un ilgtermiņa darbībām, kā arī jāievirza un jākoordinē nepieciešamie pasākumi un jānostiprina attiecīgais tiesiskais regulējums; šajā sakarā EESK pilnībā atbalsta darbības, kas paredz 2023. gadā ierosināt ES Padomes īpašu ieteikumu.

1.4.

Lai RPSE būtu lielāka ietekme, Komiteja ierosina to stiprināt ar mērķtiecīgiem priekšlikumiem četrās interešu jomās: i) sadarbība starp publiskās pārvaldes iestādēm un sociālās ekonomikas struktūrām; ii) valsts atbalsts; iii) investīcijas un finanšu instrumenti; iv) nodokļi. Tas veidotu ciešāku saikni starp RPSE un Eiropas stratēģiju 2030. gadam, īpašu uzmanību pievēršot sociālās ekonomikas iespējamajai lomai ekoloģiskās, digitālās un sociālās pārkārtošanās atbalstīšanā.

1.5.

EESK uzstāj, ka RPSE jāveicina nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem paredzēto ES resursu mērķtiecīgāka investēšana sociālās iekļaušanas, izglītības un nodarbinātības veicināšanas mērķu sasniegšanai, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, ģimenēm un neaizsargātiem cilvēkiem, un iesaka īpaši pievērsties nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku apmācībai digitālo prasmju jomā.

1.6.

Lai veicinātu publisko iestāžu un sociālās ekonomikas struktūru sadarbības paraugpraksi, EESK iesaka pielāgot uz sadarbību balstītas teritoriālās pārvaldības un kopīgas administrēšanas instrumentus, jo tas ir labākais veids, kā iesaistīt plašu ieinteresēto personu loku un tādējādi stiprināt subsidiaritātes kultūru.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē RPSE iekļauto priekšlikumu pastiprināt centienus, kas publisko iepirkumu un koncesijas orientētu uz sociālo un vides mērķu īstenošanu, un iesaka stiprināt publiskā un privātā sektora partnerības veidus.

1.8.

EESK mudina Komisiju saskaņā ar RPSE ietvertajām piezīmēm attiecībā uz nodokļiem īpašu uzmanību pievērst sociālās ekonomikas struktūru aplikšanai ar nodokļiem likumdošanas iniciatīvā “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu regulējums” (Business in Europe: Framework for Income Taxation jeb BEFIT), kura gaidāma turpmākajos mēnešos.

2. Vispārīgas piezīmes un konteksts

2.1.

Rīcības plānā sociālajai ekonomikai ir ierosināta daudzgadu perspektīva līdz 2030. gadam, un tam ir pievienoti divi darba dokumenti. Pirmajā dokumentā ir sniegti papildinoši norādījumi attiecībā uz paziņojumu “Ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, veidošana. Rīcības plāns sociālajai ekonomikai” atbilstīgi Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai. Savukārt otrais dokuments “Scenāriji pārejas līdzveidošanai ceļā uz noturīgāku, ilgtspējīgāku un digitālāku vietējo rūpniecisko ekosistēmu un sociālo ekonomiku” mijiedarbojas ar jauno ES industriālo stratēģiju, kurā sociālajai ekonomikai var būt inovācijas virzītājas loma ceļā uz godīgu un taisnīgu pārkārtošanos tādās stratēģiskās nozarēs kā digitālā un zaļā ekonomika.

2.2.

EESK atzinīgi vērtē lēmumu censties panākt rīcības plāna sociālajai ekonomikai (RPSE) konverģenci gan ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, gan ar jauno ES industriālo stratēģiju, kurā kā inovatīva izceļas izvēle ieviest konkrētu sociālās ekonomikas “ekosistēmu”. Šajā sakarā svarīgi ir vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus labāk precizēt arī pēc 2023. gada. Sociālā ekonomika var būt ļoti noderīga Eiropai svarīgu jautājumu risināšanā: nevienlīdzības mazināšana, demogrāfiskā spriedze, atbalsts jaunajai paaudzei, bēgļu un migrantu uzņemšanas pārvaldība, veselības sistēmu noturība un Eiropas labklājības modelis.

2.3.

EESK uzskata, ka RPSE ir jāveicina arī pasākumi, kas ir saskaņoti ar vienotā kapitāla tirgus plānu, kā ieteikts gan atzinumā ECO/533 (2), gan atzinumā INT/965 (3), kuros Komiteja aicina kapitāla tirgu savienībā ņemt vērā sociālās ekonomikas nozares finanšu instrumentu īpatnības.

2.4.

Lai gan rīcības plānā nav juridiski definēts sociālās ekonomikas jēdziens, tajā ir noteiktas tās dalībniekiem raksturīgās iezīmes: i) cilvēki un sociālie mērķi ir svarīgāki par peļņu; ii) visas peļņas vai tās lielākās daļas atkārtota investēšana, lai veiktu darbības, kas vērstas uz kolektīvajām interesēm vai asociēto dalībnieku un saņēmēju labā, ņemot vērā vispārējās intereses; iii) demokrātiska un līdzdalīga pārvaldība.

2.5.

EESK piekrīt šiem principiem un mudina Komisiju un dalībvalstis īstenot drosmīgākas un saskaņotākas iniciatīvas, lai izveidotu kopīgu un koordinētu sociālās ekonomikas tiesisko regulējumu, kas konsolidētu trīs iepriekš minētos principus, jo tas palīdzētu novērst neskaidrības un nenoteiktību. Turklāt definīcija, kurā būtu identificētas dažādas laika gaitā nostiprinājušās organizatoriskās un uzņēmējdarbības metodes, palīdzētu sasniegt mērķi piešķirt apvienībām, savstarpējās palīdzības sabiedrībām un fondiem Eiropas statusu, jo īpaši, ja tiem jādarbojas pārrobežu apstākļos.

2.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija piedāvā palīdzēt dalībvalstīm sociālās ekonomikas pasākumu izstrādē, lai atbalstītu ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un inovatīvāku ekonomikas un sociālās attīstības modeli. Jo īpaši Komisija plāno rīkoties vai nu tieši, vai kopā ar dalībvalstīm šādās trijās prioritārajās jomās: i) radīt piemērotus apstākļus sociālajai ekonomikai; ii) piedāvāt iespējas sākt un paplašināt tās darbību; iii) nodrošināt sociālās ekonomikas atzīšanu.

2.7.

Šajā kontekstā EESK atzinīgi vērtē to, ka rīcības plānā ir atgādināts par nepieciešamību izmantot daudzveidīgus politikas pasākumus, tostarp nodokļu politiku, publisko tirgu regulējumu, konkurenci un valsts atbalstu, pienācīgu darba apstākļu regulējumu, izglītību un pētniecību. Šajā sakarā Komiteja uzsver, ka ir jāveicina darbvietu kvalitāte un pilnīgāk jāizmanto procedūras darba ņēmēju informēšanai un iesaistīšanai stratēģiskajos lēmumos, kurus pieņem sociālās ekonomikas struktūras.

2.8.

Nozares, kurās darbojas sociālās ekonomikas struktūras, ietver sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpi, izglītību un apmācību, kultūru un vides aizsardzību un kopumā daudzus Eiropas sociālo tiesību pīlārā minētos vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus; tās ir nozares, kas rada arvien lielākas ekonomiskās vērtības un augstākus nodarbinātības rādītājus.

2.9.

Daudzās ES valstīs sociālās ekonomikas struktūras darbojas visās ekonomikas nozarēs: no rūpnieciskās un amatniecības ražošanas līdz aprites ekonomikai, no ilgtspējīga tūrisma līdz enerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem, no transporta līdz saziņas un informācijas pakalpojumiem; tāpēc tām ir izšķirīga loma sociālajā inovācijā un plašā tehnoloģiju tālāknodošanā nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju vai teritoriju interesēs. Juridisko un organizatorisko formu dažādība nozīmē, ka pieeja “viens der visiem” nav piemērota, taču šā iemesla dēļ nav jāatsakās no sava veida koordinācijas Komisijas vadībā.

2.10.

Sociālās ekonomikas uzņēmumi lielā mērā sakņojas vietējā līmenī, kur tie veicina sociālo kohēziju, padarot teritorijas noturīgākas un iekļaujošākas. Tuvums, kas ir raksturīgs sociālās ekonomikas uzņēmumiem, padara tos īpaši efektīvus, lai atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos, digitālās tehnoloģijas, jo īpaši pamattehnoloģijas, kas veicina personu ar invaliditāti dalību darba tirgū, padarot pieejamākas visiem cilvēkiem, tostarp visneaizsargātākajiem un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem.

2.11.

Turklāt īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī jauniešu iesaistīšanai un viņu potenciāla izmantošanai; jaunieši būtu jāatbalsta ar mācību pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt jaunākās paaudzes uzņēmējdarbības garu.

2.12.

Lai izmantotu šo potenciālu, ir jāpalielina sociālās ekonomikas struktūru piekļuve investīciju kapitālam, jo īpaši, lai labāk izvērstu investīcijas sociālajā infrastruktūrā (cenas ziņā pieejami mājokļi, veselība un ilgtermiņa aprūpe, izglītība un mūžizglītība, nabadzības mazināšana, piekļūstamības palielināšana). Šādas infrastruktūras ir jānostiprina, lai mazinātu nevienlīdzību un sociālo atstumtību, kas Eiropā pandēmijas rezultātā ir palielinājusies.

2.13.

Rīcības plāns ir iespēja izvērst sociālo ekonomiku, pilnveidojot rūpniecības politiku, un atzīt it īpaši kooperatīvu lomu ES pakalpojumos un rūpniecībā, kur tie veido arī nozīmīgas ražošanas kopas un parāda augstu inovācijas spēju.

2.14.

EESK uzskata, ka svarīga ir Komisijas apņemšanās veikt analīzes un pētījumus par sociālo ekonomiku ar mērķi 2023. gadā ierosināt ES Padomes ieteikumu; tāpat Komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka 2025. gadā paredzēts izvērtēt rīcības plāna īstenošanu. Tomēr, lai pētījumi un novērtējumi būtu efektīvi, RPSE būtu lietderīgi labāk precizēt vidējā termiņā un ilgtermiņā sasniedzamos mērķus, jo tas palīdzētu labāk izprast gaidāmo sociālo ietekmi, tostarp saistībā ar Eiropas stratēģiju 2030. gadam.

2.15.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas mērķus veicināt sociālās ekonomikas pārrobežu attiecības un internacionalizāciju un sekmēt un rosināt sociālās ekonomikas uzņēmumu līdzdalību ES partnerības platformās, izveidojot sociālās ekonomikas vārteju.

2.16.

Saistībā ar iniciatīvām uzņēmējdarbības kultūras veicināšanai un jo īpaši, lai palielinātu jauniešu iesaistīšanos jaunu uzņēmumu izveidē, vidusskolu un universitāšu mācību programmās būtiski ir uzlabot zināšanas par sociālās ekonomikas potenciālu. Tāpēc Komiteja atbalsta priekšlikumu izveidot jaunu Jauniešu uzņēmējdarbības politikas akadēmiju, kas ietver sociālo ekonomiku.

3. Īpašas piezīmes

3.1. Attiecības starp publiskās pārvaldes iestādēm un sociālās ekonomikas struktūrām

3.1.1.

Atzīstot sociālās ekonomikas potenciālu sociālās un rūpniecības politikas nākotnei, RPSE apstiprināts, cik svarīgas ir vispārējas nozīmes funkcijas, ko veicina sociālā ekonomika, un tāpēc svarīgi ir noteikt mērķus publisko pārvaldes iestāžu, sociālās ekonomikas struktūru un sociālā dialoga dalībnieku sadarbības uzlabošanai.

3.1.2.

Ņemot to vērā, EESK uzskata, ka ir jāinvestē dalītas pārvaldības stiprināšanā starp publiskajām iestādēm un sociālajiem uzņēmumiem, kas strādā, lai sasniegtu vispārējas nozīmes mērķus to attiecīgajās atbildības un kompetences jomās. Tāpēc būtu jāsekmē tādi plānošanas un izstrādes veidi, ar ko īsteno iekļaujošu pārvaldību, kurā atzīta sociālās ekonomikas struktūru nozīme, jo īpaši sociālās ekonomikas un vietējo pašvaldību teritoriālajās sadarbības sistēmās. Šādiem inovatīviem darbības veidiem noteikti jāatbilst prasībām par pārredzamību, vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, rentabilitāti un atvērtību dažādām ieinteresētajām personām, īstenojot subsidiaritātes principu.

3.1.3.

Šie sadarbības veidi šķiet īpaši efektīvi, kad runa ir par vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, jo tie ļauj atbilstīgāk pārvaldīt konkurētspēju, izvēršot un veicinot sadarbību un uz kopējo labumu orientētu pozitīvu sociālo ietekmi.

3.1.4.

Tāpēc EESK piekrīt Komisijas iecerei uzlabot sociālās ekonomikas struktūru piekļuvi publisko iepirkumu tirgum. Pateicoties 2014. gada publiskā iepirkuma direktīvu (4), šajā ziņā ir panākts liels progress. EESK tomēr vēlas, lai, pārskatot Publiskā iepirkuma direktīvu un jo īpaši tās 77. pantu par atviegloto režīmu sociālajiem pakalpojumiem, Komisija skaidrāk nošķirtu vispārēju vajadzību apmierināšanu un vienotā tirgus izveides pabeigšanu, tādējādi nodrošinot labāku juridisko pamatu sadarbības nolīgumu noslēgšanai starp publiskajam iestādēm un sociālo ekonomiku.

3.2. Valsts atbalsts

3.2.1.

Zināms, ka dažām nozarēm, kurās darbojas sociālās ekonomikas struktūras, jo īpaši sociālajai palīdzībai, veselības aprūpei, izglītībai un kultūras popularizēšanai, ir vajadzīgs pienācīgs publiskā sektora sniegts finansiālais atbalsts, kas jebkurā gadījumā būtu jāievieš, nekropļojot tirgus noteikumus, ja sociālās ekonomikas struktūru sniegtos pakalpojumus sniedz arī komercuzņēmumi.

3.2.2.

Valsts atbalsta kontrole cenšas saglabāt līdzsvaru starp atbalstiem un godīgu konkurenci. Rīcības plānā uzsvērts, ka publiskās iestādes un saņēmēji bieži vien iespējami labi neizmanto esošās iespējas attiecībā uz valsts atbalsta elastību. Tā, protams, ir taisnība, un varētu ierosināt mērķtiecīgas investīcijas specializētā apmācībā publiskās pārvaldes iestādēm, atsaucoties uz ES noteikumiem par valsts atbalstu, jo īpaši tiem, kas attiecas uz pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (PVTN).

3.2.3.

Tomēr konkurences noteikumi ne vienmēr ir piemēroti, lai risinātu tādus jautājumus kā sociālo pakalpojumu, it īpaši veselības un personīgās aprūpes pakalpojumu, pārvaldība, jo šie pakalpojumi atbilst nevis tirgus, bet gan solidaritātes loģikai. Atzinumā TEN/605 (5) EESK norāda, ka “noteiktības trūkums vai lielās izmaksas, kas saistītas ar prasību izpildi, rada šķēršļus, kuri nepamatoti liedz iestādēm pilnībā īstenot PVTN politiku”. RPSE vajadzētu izmantot kā izdevību uzlabot dialogu starp Komisiju, dalībvalstīm, vietējām iestādēm un sociālo partneru un sociālās ekonomikas pārstāvjiem.

3.2.4.

ES noteikumi, kas attiecas uz PVTN, nodrošina labu elastību attiecībā uz valsts atbalsta noteikumiem. Tomēr daudzas publiskās iestādes atsakās no iespējas piemērot tiesisko regulējumu par valsts atbalstu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem.

3.2.5.

Komisijas priekšlikums ar īpašiem tīmekļsemināriem un darbsemināriem nodrošināt piemērotu informāciju par piekļuves veidiem valsts atbalstam ir apsveicams, bet nepietiekams. Faktiski būtu vajadzīga izlēmīgāka reglamentējoša rīcība, tostarp ieteikuma tiesību izmantošana, lai precizētu piekļuves nosacījumus un valsts atbalsta apjomu, kas pieejams sociālās ekonomikas struktūrām, jo īpaši PVTN jomā, no vienas puses, un atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošu personu pieņemšanai darbā Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR) izpratnē, no otras puses.

3.2.6.

Turklāt subsīdijas, kas piešķirtas sociālās ekonomikas struktūrām, kuras sekmē vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, būtu jāatzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu; tādēļ būtu lietderīgi arī pārskatīt de minimis robežvērtības sociālās ekonomikas uzņēmumu atbalsta pasākumiem, ja šie uzņēmumi veic sociālās darbības un sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus.

3.3. Investīcijas un finanšu instrumenti

3.3.1.

Rīcības plānā lēsts, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā, izmantojot dažādas ES programmas un fondus, sociālās ekonomikas atbalstam no ES budžeta tika mobilizēti vismaz 2,5 miljardi euro. EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2021.–2027. gadā atbalstu palielināt vēl vairāk, samazinot šķēršļus sociālās ekonomikas struktūru piekļuvei ES fondiem.

3.3.2.

Šā iemesla dēļ svarīgs ir mērķis jau 2022. gadā ieviest jaunus finanšu produktus programmas InvestEU ietvaros, lai mobilizētu sociālās ekonomikas uzņēmumu vajadzībām pielāgotu privāto finansējumu.

3.3.3.

Papildus investīciju un finanšu instrumentu veicināšanai daudzām sociālās ekonomikas struktūrām grūtības joprojām rada vienkārši piekļuve banku kredītiem. Tāpēc EESK uzskata, ka ir vajadzīgi instrumenti, kas garantē piekļuvi kredītam un ir jau plaši pārbaudīti MVU kontekstā, un tie būtu sistemātiski jāattiecina arī uz sociālo ekonomiku.

3.3.4.

EESK ierosina mudināt katru dalībvalsti izveidot, tostarp izmantojot atbalstu no instrumenta InvestEU, īpašu garantiju fondu sociālās ekonomikas struktūrām, kas atbilstu īpašiem kredītspējas novērtēšanas kritērijiem; tas palīdzētu ieviest atbilstošus rādītājus investīciju sociālajā ekonomikā novērtēšanai, kas savukārt būtu lietderīgi, lai veicinātu inovatīvus finanšu instrumentus.

3.3.5.

EESK piekrīt RPSE paustajam pozitīvajam vērtējumam attiecībā uz pieredzi darbinieku veiktas uzņēmuma iegādes kontekstā (workers buyout), un atsaucei uz to kooperatīvu lomu, kurus izveido darba ņēmēji, kas pārņem uzņēmumu darbību krīzes situācijā un nodibina kooperatīvu. Šī pieredze ir veiksmīga, ja darbinieki, kas apvienojušies kooperatīvā, var paļauties uz īpašiem finansēšanas mehānismiem un fondu izveidi šo uzņēmumu kapitalizācijai. Taču līdztekus finanšu instrumentiem svarīgi ir, lai darba ņēmēji tiktu pienācīgi atbalstīti ar apmācību un prasmju veidošanu. EESK arī mudina Komisiju turpināt cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai apzinātu instrumentus un risinājumus šķēršļu novēršanai un paātrinātu juridiskās procedūras uzņēmuma īpašumtiesību nodošanai darbiniekiem pēc tā slēgšanas, izmantojot darbinieku kooperatīvus vai citus sociālās ekonomikas uzņēmumu veidus, kas pieder darba ņēmējiem.

3.4. Nodokļu politika, kas atzīst vispārējas nozīmes funkcijas

3.4.1.

Fiskālā sistēma, kuras ietvaros darbojas sociālās ekonomikas struktūras, ir sadrumstalota, un to lielā mērā nosaka dalībvalstis. EESK atzinīgi vērtē to, ka rīcības plānā ir atgādināts, ka sociālajai ekonomikai ir vajadzīga īpaša nodokļu politika, un norāda, ka tikai dažas dalībvalstis līdz šim ir izstrādājušas īpašu un saskaņotu nodokļu sistēmu sociālajiem uzņēmumiem.

3.4.2.

Koordinēta nodokļu saskaņošana, kuras pamatā ir dalībvalstu paraugprakse, būtu lietderīga un vēlama, jo īpaši attiecībā uz dažiem nodokļu atbrīvojumiem par nesadalīto peļņu, PVN likmju samazinājumiem, samazinātām sociālās apdrošināšanas izmaksām vai atbrīvojumiem no tām un nodokļu samazinājumiem par ziedojumiem.

3.4.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka RPSE ir ierosināts publicēt vadlīnijas, kas precizētu noteikumus par sabiedriskā labuma iniciatīvām paredzēto pārrobežu ziedojumu aplikšanu ar nodokli, un uzsākt īpašu pētījumu par labdarības ziedojumiem Eiropas Savienībā; šajā sakarā EESK uzskata, ka minētajās vadlīnijās būtu jāiekļauj ieteikumi dalībvalstīm par to, kā atpazīt gadījumus, kad rezidentu sabiedriskā labuma organizācijas var pielīdzināt organizācijām, kuru galvenā mītne atrodas citā ES valstī.

3.4.4.

Visbeidzot, svarīgi ir, lai Rīcības plāns sociālajai ekonomikai kļūtu par stratēģisku instrumentu, kas ietver konkrētas darbības sociālās ekonomikas struktūru un vietējo kopienu labā līdztekus nodokļu politikai, kas atbilst izvirzītajiem sociālajiem mērķiem.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV C 318, 23.12.2009., 22. lpp.

(2) OV C 155, 30.4.2021., 20. lpp.

(3) OV C 194, 12.5.2022., 39. lpp.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(5) OV C 345, 13.10.2017., 45. lpp.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/43

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES standartizācijas stratēģija. Globālo standartu noteikšana noturīga, zaļa un digitāla ES vienotā tirgus atbalstam””

(COM(2022) 31 final)

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Eiropas standartizācijas organizāciju lēmumiem par Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem groza Regulu (ES) Nr. 1025/2012”

(COM(2022) 32 final – 2022/0021(COD))

(2022/C 323/08)

Ziņotāja:

Sandra PARTHIE

Atzinuma pieprasījums

a)	Eiropas Komisija, 02.05.2022.

b)	Eiropas Parlaments, 14.02.2022.

c)	Padome, 17.02.2022.

Juridiskais pamats

a)	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

b)	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

05.05.2022.

Pieņemts plenārsesijā

18.05.2022.

Plenārsesija Nr.

569

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

186/1/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par ES standartizācijas nākotni globālajā kontekstā. Eiropas Komisijas priekšlikums labi atspoguļo starptautisko standartu izstrādi un reaģē uz notikušajām pārmaiņām. Attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (1) 10. pantā EESK atzinīgi vērtē pārvaldības pārskatīšanu. Eiropas standartizācijas organizāciju pārvaldībā jāņem vērā visu attiecīgo tirgus dalībnieku, patērētāju, sociālajā un vides jomā ieinteresēto personu, arodbiedrību, MVU un lielo uzņēmumu pārredzama, atvērta, iekļaujoša un taisnīga līdzdalība.

1.2.

Lai nodrošinātu plašu sabiedrības vienprātību, ir svarīgi garantēt iekļaujošu un līdzsvarotu pieeju, kas pilnībā ļauj piedalīties visām ieinteresētajām un skartajām personām. ES un dalībvalstu līmenī politikas un standartizācijas organizācijas cita citu atbalsta, veidojot pamatnosacījumus. Prasība, lai Eiropas standartizācijas stratēģija būtu iekļaujoša, pasaulē ir unikāla, un to ir vērts stiprināt. Starptautiskajā līmenī bažas rada iekļautības trūkums, kas ir starptautiskās standartizācijas stūrakmens.

1.3.

EESK uzskata, ka citos pasaules reģionos standartizācija ir kļuvusi par “rūpniecības politikas” instrumentu vai ģeopolitisku instrumentu. Eiropas Savienībai jābūt gatavai pielāgot savu pieeju, lai nodrošinātu un palielinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un patērētāju aizsardzību. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē ierosinātos 22 pasākumus, tostarp augsta līmeņa foruma izveidi, lai labāk koordinētu ieinteresēto personu intereses, galvenā standartizācijas speciālista amata radīšanu, aicinājumu veikt pārvaldības reformu Eiropas standartizācijas organizācijās, standartizācijas prioritāšu noteikšanu attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī standartizācijas procesu paātrināšanu.

1.4.

Lai izstrādātu kopējas Eiropas stratēģijas un saglabātu demokrātijas vērtības, ir jāapvieno uz tirgu orientētu standartu augšupēja pieeja un politiski stratēģiska lejupēja pieeja, ciešāk sadarbojoties valdībām/politikas veidotājiem, rūpniecībai un citām ieinteresētajām personām. Šajā nolūkā ir jānodrošina pastāvīga apmaiņa starp Eiropas Komisiju, Eiropas standartizācijas organizācijām, valstu standartizācijas iestādēm, rūpniecību un ieinteresētajām personām, kas pārstāv pilsoniskās sabiedrību.

1.5.

EESK arī atbalsta aicinājumu Eiropas standartizācijas organizācijām modernizēt savu pārvaldību, lai pilnībā pārstāvētu gan Eiropas sabiedrības intereses un demokrātijas vērtības, gan arī MVU, vides un sociālo dalībnieku, arodbiedrību, pilsoniskās sabiedrības un lietotāju intereses un atvieglotu piekļuvi standartiem.

1.6.

Eiropas standartizācijas stratēģijā ir minētas vairākas mācību un izglītības iniciatīvas, kas paredzētas pētniekiem, jaunajiem speciālistiem un praktiķiem un kuru mērķis ir veicināt prasmju attīstību standartizācijas jomā. EESK uzskata, ka šie priekšlikumi ir ļoti svarīgi, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem, kā arī tādēļ, lai izveidotu sistēmu ieguldījumiem talantos, un stingri atbalsta to plašu un ātru ieviešanu. Komiteja uzsver, ka jāpalielina Eiropas un valstu iestāžu finansējums visiem standartizācijas procesā iesaistītajiem, piemēram, arodbiedrībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uzņēmumiem, lai uzlabotu to spējas piedalīties standartizācijas darbā.

2. Komisijas priekšlikumu konteksts

2.1.

Standartiem ir centrāla nozīme ES vienotajā tirgū. Pēdējo 30 gadu laikā Eiropas standartizācijas sistēma ir izstrādājusi vairāk nekā 3 600 saskaņotu standartu, kas ļauj uzņēmumiem apliecināt atbilstību ES tiesību aktiem. Eiropas standarti ir snieguši lielu labumu, radot uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū un palielinot patērētāju uzticēšanos. Saturs ir noteikts tehniskajās komitejās, kurās valstij ir tiesības piedalīties, taču nav plašāku iejaukšanās tiesību. Dažās ES dalībvalstīs ir papildu noteikumi attiecībā uz sabiedriski nozīmīgu projektu apstrādi. Tā kā saskaņoti standarti ir daļa no ES tiesību aktiem (2), tie jānosaka saskaņā ar demokrātijas principiem, iesaistot visas ieinteresētās personas (tostarp pilsonisko sabiedrību, patērētājus, sociālās, vides un arodbiedrību intereses un MVU) un tādējādi nodrošinot līdzsvarotu lēmumu pieņemšanas procesu valstu, Eiropas (un starptautiskajās) standartizācijas organizācijās..

2.2.

Eiropas standartizācija darbojas arvien pieaugošas globālās konkurences apstākļos. Eiropas konkurētspēja, tehnoloģiskā suverenitāte, spēja mazināt atkarību un ES vērtību aizsardzība, kā arī mūsu sociālo un vides ieceru sasniegšana būs atkarīga no tā, cik sekmīgi Eiropas dalībnieki iesaistīsies standartizācijas procesos starptautiskā līmenī. Tam ir vajadzīgi resursi/zināšanas no Eiropas ieinteresētajām personām, bez kuriem nav iespējams saglabāt Eiropas vadošo lomu starptautiskajā standartizācijā.

2.3.

ES ieceres izveidot klimatneitrālu un noturīgu aprites ekonomiku nav iespējams īstenot bez Eiropas standartiem. Lai arī turpmāk noteiktu globālos standartus, ES jābūt spēcīgai globālajai ietekmei standartizācijas darbībās un jāvada darbs galvenajos starptautiskajos forumos un iestādēs.

2.4.

Standartizācijas stratēģijā (3) Komisija izklāsta savu pieeju standartiem gan vienotajā tirgū, gan pasaulē. Stratēģijai ir pievienots priekšlikums regulas par standartizāciju (4) grozījumiem, ziņojums par tās īstenošanu (5) un Savienības 2022. gada Eiropas standartizācijas darba programma (6). Stratēģijas mērķis ir uzlabot ES globālo konkurētspēju, lai nodrošinātu noturīgu, zaļu un digitālu ekonomiku un stiprinātu demokrātiskās vērtības tehnoloģiju izmantošanā.

2.5.

Attiecībā uz jaunajām un topošajām tehnoloģijām Eiropas standartizācijas sistēma bieži nedarbojas savlaicīgi, un tādējādi standartizācijas rezultātā tiek zaudēta svarīgā iniciatora priekšrocība. Stratēģijā ir ierosināts pasākumu kopums, lai nodrošinātu, ka standarti atkal veido noturīga, zaļa un digitāla ES vienotā tirgus pamatu, un stiprinātu Eiropas standartizācijas sistēmas globālo nozīmi. ES un dalībvalstu līmenī politikas un standartizācijas organizācijas cita citu atbalsta, veidojot šādus pamatnosacījumus. Šī sadarbība ir izrādījusies veiksmīga un ir bijusi pamatā Eiropas uzņēmumu ekonomiskajiem panākumiem un piekļuvei starptautiskajam tirgum.

2.6.

Komisija arī ierosina grozīt (7) Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, lai uzlabotu Eiropas standartizācijas sistēmas pārvaldību. Lai gan Eiropas sistēma paliks atvērta, pārredzama, iekļaujoša un objektīva, priekšlikumā paredzēts, ka Komisijas standartizācijas pieprasījumi Eiropas standartizācijas organizācijām ir jāizskata valstu standartizācijas iestādēm.

2.7.

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 Komisija ir publicējusi paziņojumu, kurā izklāstīta Eiropas Savienības 2022. gada darba programma Eiropas standartizācijas jomā. Programmā ir minētas darbības, kuras Komisija plāno sākt 2022. gadā, lai uzlabotu Eiropas standartizācijas sistēmas atvērtību, pārredzamību un iekļautību.

2.8.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 24. panta 3. punktu Komisija reizi piecos gados ziņo par tās īstenošanu. Komisija iesniedza otro ziņojumu (8), kas galvenokārt attiecas uz 2016.–2020. gadu, ar dažiem atjauninātiem faktiem un datiem par laiku līdz 2021. gadam. Tas liecina, ka dažos aspektos, piemēram, attiecībā uz jauniem IT rīkiem, Eiropas standartizācijas sistēma ir uzlabojusies, savukārt citās jomās vēl ir iespējami uzlabojumi. Tas jo īpaši attiecas uz iekļautību, valstu standartizācijas iestāžu lomu Eiropas standartizācijas sistēmā un saskaņoto Eiropas standartu (HEN) sniegšanas laiku Komisijai.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par ES standartizācijas nākotni globālajā kontekstā. Eiropas Komisijas priekšlikums labi atspoguļo starptautisko standartu izstrādi un reaģē uz notikušajām pārmaiņām. Tā mērķis ir nodrošināt spēcīgu Eiropas nostāju un aizsargāt Eiropas intereses standartu noteikšanas procedūrās un struktūrās. Ja Eiropa labi izmantos divējādās pārkārtošanās sniegtās iespējas, tā var kļūt par vadošo zaļās un digitālās standartizācijas jomā.

3.2.

Attiecībā uz priekšlikumu Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantā EESK atzinīgi vērtē pārvaldības pārskatīšanu. Eiropas standartizācijas organizāciju pārvaldībā jāņem vērā visu attiecīgo Eiropas tirgus dalībnieku, patērētāju, sociālajā un vides jomā ieinteresēto personu, arodbiedrību, MVU un lielo uzņēmumu pārredzama, atvērta, iekļaujoša un taisnīga līdzdalība. Tai ir jāatspoguļo standartizācijas likumīgā darbības joma, nepieļaujot demokrātiski leģitimizētu likumdošanas procesu vājināšanu un pārmērīgas standartizācijas prasības.

3.3.

Tradicionāli standartus ir izstrādājusi nozare. Lai nodrošinātu plašu sabiedrības vienprātību, ir būtiski garantēt līdzsvarotu pieeju, kas pilnībā ļauj piedalīties visām ieinteresētajām un skartajām personām. ES un dalībvalstu līmenī politikas un standartizācijas organizācijas cita citu atbalsta, veidojot pamatnosacījumus. Prasība, lai Eiropas standartizācijas stratēģija būtu iekļaujoša, pasaulē ir unikāla, un to ir vērts stiprināt. Starptautiskajā līmenī bažas rada iekļautības trūkums, kas ir starptautiskās standartizācijas stūrakmens.

3.4.

EESK vēlas norādīt uz Eiropas Komisijas jaunā tiesiskā regulējuma priekšrocībām, kas saistītas ar saskaņotu standartu izmantošanu, lai konkretizētu regulatīvās prasības. EESK vēlas uzsvērt, ka standarti nav paredzēti, lai regulatīvās pilnvaras pārnestu uz privāto sektoru. Sociāli politiskie apsvērumi, kas ir sociālo partneru un/vai regulatora kompetencē, nebūtu jārisina Eiropas standartizācijas organizācijām un starptautiskajām standartizācijas iestādēm. EESK uzsver, ka jo īpaši pakalpojumu standartizācijā ir rūpīgi jāņem vērā demokrātiskā leģitimizācija. Pakalpojumu saturs un sarežģītība ir ārkārtīgi daudzveidīgi, aptverot jomas, piemēram, no pasta pakalpojumiem līdz sarežģītiem intelektuālajiem pakalpojumiem, un starpnozaru standartos to nevar pienācīgi ņemt vērā.

3.5.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Standarti rada tirgus. EESK uzskata, ka Eiropas vienotais tirgus un trešo pušu piekļuves nodrošināšana šim tirgum ir arī stratēģiska priekšrocība. Lai nodrošinātu produktu un pakalpojumu sadarbspēju visā pasaulē un dažādās ekonomikas un sabiedrības sistēmās, ir jāsaglabā pamatprincips “viens standarts, viens tests, pieņemts visur”. Jānodrošina, lai standartizācijas procesi, kuru pamatā ir ekonomiskās vai trešo personu politiskās intereses, nepārkāptu demokrātiski pieņemtos tiesību aktus.

4.2.

EESK uzskata, ka starptautiskajos standartos, it īpaši, kad tie tiek transponēti Eiropas standartos, ir jāņem vērā Eiropas sociālās vērtības, nodrošinot, ka starptautiskā standartizācijas sistēma ir patiesi iekļaujoša. Šajā saistībā EESK aicina stingrāk piemērot Vīnes (9) un Frankfurtes (10) nolīgumus, kurus noslēgušas standartizācijas iestādes un kuru mērķis ir nepieļaut, ka Eiropas standarti konkurē vai pat ir pretrunā starptautiskajiem standartiem.

4.3.

Esošo standartizācijas saistību īstenošana ES tirdzniecības nolīgumos un sadarbība standartizācijas jomā ar līdzīgi domājošiem partneriem stratēģiskās jomās un starptautiskajās standartizācijas organizācijās ir būtiski svarīgi panākumu faktori. EESK uzskata, ka būtu jāpastiprina dialogs ar ASV, izmantojot sadarbību Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē, un ka digitālās partnerības ar Japānu, Singapūru un Dienvidkoreju, kā arī ar citām līdzīgi domājošām valstīm var būt lietderīgas.

4.4.

Lai izstrādātu kopējas Eiropas stratēģijas, ir jāapvieno uz tirgu orientētu standartu augšupēja pieeja un politiski stratēģiska lejupēja pieeja, ciešāk sadarbojoties valdībām/politikai, rūpniecībai un citām ieinteresētajām personām. Šajā nolūkā ir jānodrošina pastāvīga apmaiņa starp Eiropas Komisiju, Eiropas standartizācijas organizācijām, valstu standartizācijas iestādēm un nozari.

4.5.

EESK arī atbalsta aicinājumu Eiropas standartizācijas organizācijām un to dalīborganizācijām modernizēt savu pārvaldību, lai pilnībā pārstāvētu sabiedrības intereses un MVU, vides un sociālo dalībnieku, arodbiedrību, pilsoniskās sabiedrības un lietotāju intereses, kā arī atvieglotu piekļuvi standartiem. Tomēr ir jānodrošina, ka šāda pārskatīšana neaptur notiekošo standartizācijas darbu un nekavē produktu laišanu tirgū. Jautājums par standartiem, kas pieejami bez maksas, ir jāapspriež ar visiem iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.

4.6.

EESK vēlas uzsvērt, ka standarti ne tikai regulē produkta tehnisko aspektu, bet var ietekmēt arī cilvēkus. Tāpēc EESK aicina Eiropas Komisiju precīzāk noteikt, kā ES dalībvalstis būs atbildīgas par to, lai pilsoniskās sabiedrības apvienības varētu aktīvi piedalīties standartizācijas pasākumos. EESK aicina Eiropas Komisiju nodrošināt turpmākus finansiāla atbalsta pasākumus, kas palīdzētu MVU un ieinteresētajām sabiedrības grupām (piemēram, patērētāju organizācijām), kurām ir mazāk resursu, piedalīties standartizācijas procesos, lai nodrošinātu līdzsvarotu pārstāvību. Tie nodrošina plašu neatkarīgu ekspertīzi un pieredzi, kas attiecas uz standartizācijas procesiem. EESK arī vērš uzmanību uz to, ka, neraugoties uz to brīvprātīgo raksturu, standartu nepiemērošana var radīt ievērojamas nelabvēlīgās sekas, tostarp atbildības un atbilstības nodrošināšanas problēmas.

4.7.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai visas ieinteresētās personas, Eiropas standartizācijas organizācijas un citi partneri sadarbotos, lai nekavējoties risinātu konstatētās neatliekami risināmās problēmas standartizācijā, piemēram, tādas kā Covid-19 vakcīnu un zāļu ražošana, kritiski svarīgu izejvielu reciklēšana, tīra ūdeņraža vērtības ķēde, mazoglekļa cements, mikroshēmu sertifikācija un datu standarti. Tāpēc EESK aicina Komisiju pirms standartizācijas prioritāšu noteikšanas rīkot sarunas ar ES dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai pievērstu pienācīgu uzmanību svarīgiem standartiem. Tas nodrošinātu, ka jauni mērķi nepārtrauc notiekošo standartizācijas darbu.

4.8.

EESK pilnībā atbalsta standartu noteikšanas procedūru paātrināšanu un ierosina šajā procesa posmā iekļaut standartu juridisko pārbaudi tehnisko komiteju līmenī un ciešu sadarbību ar saskaņoto standartu konsultantiem.

4.9.

EESK brīdina, ka ierosinātā esošo standartu pārskatīšana, ņemot vērā Eiropas zaļā kursa mērķus un divējādo pārkārtošanos, nedrīkst novest pie standartu masveida pārstrādāšanas, kas aizkavētu tik ļoti nepieciešamo jaunu standartu izstrādi. Šādai pārskatīšanai būs vajadzīgi resursi, kas būtu jāiegūst ne tikai no plašās rūpniecības nozares, bet arī no valstu iestādēm, pētniecības institūtiem un vides un sociālajā jomā ieinteresētajām personām, tostarp arodbiedrībām.

4.10.

Šajā saistībā EESK uzsver iespēju izmantot “līdzvērtīgus alternatīvus risinājumus”. Šis jēdziens ir ārkārtīgi svarīgs, jo īpaši attiecībā uz inovāciju, un tas ir jānostiprina, jāīsteno un labāk jāskaidro, lai nepieļautu inovācijas kavēšanu iespējamu atbildības prasību dēļ. EESK tomēr vēlas uzsvērt, ka šos risinājumus nevajadzētu izmantot veselības aizsardzības un drošības jomā. “Līdzvērtīgi alternatīvi risinājumi” būtu jāņem vērā arī publiskajā iepirkumā kā instruments standartu ieviešanai.

4.11.

EESK atbalsta priekšlikumu izveidot augsta līmeņa forumu, kas palīdzēs Komisijai prognozēt gaidāmās standartizācijas prioritātes un sadarboties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu šo prioritāšu politisku saskaņošanu. Tomēr ir būtiski svarīgi nodrošināt rūpniecības un attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību šajā augsta līmeņa forumā un saskaņotību ar ES rūpniecības foruma un industriālo alianšu darbu. Tomēr EESK aicina Komisiju precizēt ierosinātā Standartu izcilības centra saistību ar citiem forumiem.

4.12.

Stratēģijā ir minētas vairākas mācību un izglītības iniciatīvas, kuras paredzētas pētniekiem, jaunajiem speciālistiem un praktiķiem un kuru mērķis ir veicināt prasmju attīstību standartizācijas jomā. Tās ietver standartizācijas veicināšanu, standartizācijas dienas universitātēs, attiecīgu materiālu izplatīšanu, ko veic ES Akadēmija, un standartizācijas projektu finansēšanu ārvalstīs. EESK uzskata, ka šie priekšlikumi ir ļoti svarīgi, it īpaši MVU un mikrouzņēmumiem, un lai izveidotu sistēmu ieguldījumiem talantos, un stingri atbalsta to plašu un ātru ieviešanu.

4.13.

EESK jo īpaši mudina veidot starptautisku sadarbību ES standartu jomā, izmantojot ES programmas un fondus (piemēram, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” un “Apvārsnis Eiropa”) un atbalstot ieinteresēto personu dalību starptautiskajā standartizācijā ārvalstīs (MVU, pilsoniskā sabiedrība, akadēmisko aprindu pārstāvji), piemēram, Āfrikā, kā pozitīvu iniciatīvu, lai līdzsvarotu citu reģionu darbības Āfrikas kontinentā. Standartizācijas stiprināšanai būtu jākļūst par vienu no galvenajiem elementiem ES iniciatīvā Global Gateway.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012, 12. lpp.).

(2) Sal. Komisijas paziņojums (2018) 764.

(3) COM(2022) 31.

(4) COM(2022) 32.

(5) COM(2022) 30.

(6) OV C 66, 8.2.2022., 1. lpp.

(7) COM(2022) 32.

(8) COM(2022) 30.

(9) https://isotc.iso.org/livelink/livelink/fetch/2000/2122/3146825/4229629/4230450/4230458/01__Agreement_on_Technical_Cooperation_between_ISO_and_CEN_(Vienna_Agreement).pdf?nodeid=4230688&vernum=-2.

(10) http://www.iec.ch/about/globalreach/partners/pdf/IEC-CENELEC_Frankfurt_Agreement%7B2016%7D.pdf.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/48

(COM(2021) 566 final)

“Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam”

(COM(2021) 569 final – 2021/0429 (APP))

un “Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu”

(COM(2021) 570 final – 2021/0430 (CNS))

(2022/C 323/09)

Ziņotājs:	Philip VON BROCKDORFF
Līdzziņotājs:	Antonio GARCÍA DEL RIEGO

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 1.3.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	6.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	144/2/7

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK norāda, ka ir nepieciešama vienprātība, lai pievienotu jaunus pašu resursus, kas segtu no iniciatīvas NextGenerationEU izrietošo aizņēmumu atmaksu, neapdraudot citu ES programmu un instrumentu budžetu vai būtiski nepalielinot uz nacionālo kopienākumu (NKI) balstīto iemaksu pašu resursos. Lai gan paziņojumā izklāstītie Komisijas priekšlikumi ir atzīti par nepieciešamiem, EESK uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai jaunās sistēmas izstrādes pamatā būtu tiekšanās uz taisnīgumu un godīgumu, efektivitāti, pārredzamību, vienkāršību un stabilitāti, īpašu uzmanību pievēršot konkurētspējai un solidaritātes piemērošanai tad, kad tā nepieciešama. Šajā saistībā EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi nepieciešamības gadījumā atbalstīt mājsaimniecības un uzņēmumus un ļoti iesaka veikt mērķtiecīgākus ietekmes novērtējumus par katru valsti atsevišķi, kā arī par konkrētām nozarēm, lai noteiktu jebkādu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz mājsaimniecībām un uz ES ekonomikas vispārējo konkurētspēju.

1.2.

Lai gan uz emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) balstīti pašu resursi ir būtisks instruments siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, EESK mudina Komisiju panākt tā izmantošanu, neradot satricinājumus un izmaksu ziņā lietderīgā veidā. Turklāt EESK konstatē, ka ETS ir paredzēts attiecināt arī uz jūrniecību, pakāpeniski palielināt aviācijas kvotas un ietvert arī autotransportu un ēku sektoru. EESK uzskata par iespējamu to, ka zināma daļa ETS ienākumu varētu pūst uz ES budžu. Jāatceras, ka šis ir Eiropas mēroga klimata instruments, kas palīdz panākt mērķu klimatneitralitāti un stiprina iekšējo tirgu. Tāpēc vajadzētu pietiekamu ieņēmumu daudzumu, lai atbalstītu nozares, kurām ir pienākums īstenot turpmākos klimata pārmaiņu novēršanas pasākumus. Turklāt EESK atkārtoti uzsver, ka princips “piesārņotājs maksā” ir jāpiemēro visās valstīs.

1.3.

Ņemot vērā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un oglekļa ievedkorekcijas mehānisma savstarpējo saikni, EESK uzskata, ka pret tiem vajadzētu attiekties līdzvērtīgi. Lai gan ES ETS var izraisīt oglekļa emisiju pārvirzi, oglekļa ievedkorekcijas mehānisms to novērstu, jo būtu jāmaksā par siltumnīcefekta gāzu emisiju saturu importā. Tomēr EESK aicina uzmanīties, lai, izstrādājot oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, Eiropas rūpniecības un citi uzņēmumi nenonāktu neizdevīgos konkurences apstākļos.

1.4.

EESK arī uzskata, ka ir jāgādā par prognozējamības un pārredzamības kritēriju aizsardzību, ņemot vērā, ka ieņēmumi no ES ETS un no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma varētu būt nepastāvīgi.

1.5.

Komisija arī ierosina pašu resursu trešo kategoriju: dalībvalstu nacionālās iemaksas ES budžetā, pamatojoties uz daudznacionālo uzņēmumu atlikušo peļņas daļu, kas pārdalīta katrai dalībvalstij. EESK uzskata, ka tā ir piemērota bāze ES pašu resursiem un atbilst taisnīguma kritērijiem, jo uzņēmumiem būtu jāmaksā peļņas daļa neatkarīgi no tā, kur tie darbojas un gūst peļņu. Tomēr EESK uzskata, ka starptautiskajā nodokļu sistēmā ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kas nekaitētu ES uzņēmumu konkurētspējai. ES jaunie noteikumi būtu jāīsteno vienlaikus ar tām valstīm, kuras ir tās galvenās tirdzniecības partneres un konkurentes. Turklāt jaunie noteikumi būtu jāpiemēro atbilstoši saskaņotām definīcijām un standartiem. EESK arī uzsver ar uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem saistītās svārstības un grūtības aplēst ieņēmumus, kas gaidāmi no šādiem pašu resursiem, kā arī to, ka nolīguma galīgā īstenošanas kārtība vēl tiek apspriesta. Šajā ziņā EESK uzskata, ka ir pāragri šos jaunos resursus uzskatīt par pastāvīgiem ES resursiem, it īpaši, ja ir jāapsver iespēja, ka ES dalībvalstīm daļa no nodokļu ieņēmumiem varētu būt jāmaksā trešām jurisdikcijām.

1.6.

EESK brīdina, ka valstu līmenī varētu būt vajadzīga nodokļu reforma un/vai kompensācijas mehānismi, lai neitralizētu iespējamo papildu nodokļu slogu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

1.7.

Visbeidzot, EESK uzskata, ka ir vajadzīga spēcīga politiskā griba padziļināt ES integrāciju un skaidrs ceļvedis Eiropas nākotnei, lai jaunā pašu resursu sistēma varētu tikt veiksmīgi izstrādāta un ieviesta. Vēl svarīgāk tas ir Ukrainā notiekošā kara apstākļos, un tāpēc Komisijas priekšlikumu var nākties pārskatīt. EESK ir apņēmusies pastāvīgi analizēt un uzraudzīt, kāda būs šī brutālā uzbrukuma humanitārā un materiālā ietekme, lai vajadzīgajā brīdī varētu izšķirties par vēlamāko darbības virzienu.

2. Konteksts

2.1.

Eiropas Komisija ierosina izveidot nākamo pašu resursu paaudzi ES budžetam un ierosina trīs jaunus ieņēmumu avotus – pirmo, kas pamatojas uz ieņēmumiem no pārskatītās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS), otro, kurā izmantoti ierosinātā ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisma radītie resursi, un trešo, kas balstīts uz daudznacionālu uzņēmumu atlikušās peļņas daļu, kura tiks pārdalīta ES dalībvalstīm saskaņā ar neseno, vēl finalizējamo, ESAO/G20 provizorisko vienošanos par nodokļu piemērošanas tiesību pārdali (“pirmais pīlārs”). Tiek lēsts, ka no 2026. līdz 2030. gadam šie jaunie ieņēmumu avoti ES budžetā radīs līdz pat 17 miljardiem EUR gadā.

2.2.

Jaunie pašu resursi palīdzēs atmaksāt līdzekļus, ko ES piesaistījusi NextGenerationEU dotācijas elementa finansēšanai. Konkrēti ir paredzēts, ka jaunā ETS papildinās Sociālā klimata fonda finansējumu, kā paredzēts paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Sociālā klimata fonda finansēšana ir svarīgs priekšlikuma mērķis. Iecerēts, ka šis fonds veicinās sociāli taisnīgu pārkārtošanos, atbalstīs neaizsargātas mājsaimniecības, transporta lietotājus un mikrouzņēmumus un finansēs ieguldījumus energoefektivitātē, jaunās apsildes un dzesēšanas sistēmās, tīrākā mobilitātē, kā arī vajadzības gadījumā – pagaidu tiešo ienākumu atbalstu.

2.3.

2021. gada jūlija paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” uzdevums ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas Eiropas Savienībā par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Šī pakete ietver ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanu, kas nākotnē attieksies arī uz jūrniecības nozari, tā dos iespēju palielināt aviācijas kvotu izsolīšanu un ieviest jaunu sistēmu ēkām un autotransportam.

2.4.

Gaidāms, ka jaunā ETS palīdzēs nodrošināt sekmīgu pāreju uz dekarbonizētu ekonomiku, kurā arī uzmanība tiks vērsta arī uz sabiedrības visneaizsargātākajām grupām. Pašlaik lielākā daļa ieņēmumu no emisiju kvotu izsolēm tiek ieskaitīti valstu budžetos. Ierosinātās jaunās sistēmas rezultātā 25 % no ES emisijas kvotu tirdzniecības ieņēmumiem nonāktu ES budžetā, un paredzamie vidējie ES budžeta ieņēmumi no 2026. līdz 2030. gadam būtu aptuveni 12,5 miljardi EUR gadā.

2.5.

Komisija arī ierosina oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM), kura mērķis ir samazināt risku saistībā ar oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi uz ES, un šajā nolūkā uzlikt tādu oglekļa cenu importam, kas atbilstu cenai, kāda tiktu maksāta, ja preces būtu ražotas ES. Šis mehānisms tiks piemērots konkrētām nozarēm, un Komisija to ir atzinusi par pilnībā atbilstošu PTO noteikumiem. Priekšlikumā paredzēts, ka oglekļa ievedkorekcijas mehānisma pakāpeniska ieviešana notiks vienlaikus ar ETS pārdales shēmas pakāpenisku izbeigšanu, jo tā jebkurā gadījumā vienmēr ir tikusi uzskatīta par pagaidu shēmu. Par Eiropas Savienībā importētajām precēm tiks maksāts nodoklis atbilstoši to “oglekļa saturam”, t. i., to ražošanā radītajām CO2 emisijām (kopējā cena par šīm CO2 emisijām būs tāda pati kā ES oglekļa cena). No otras puses, uz citām valstīm eksportētajām precēm netiks piemērota atlaide, kas atspoguļotu starpību starp oglekļa cenu, kas samaksāta par to ražošanu Eiropā, un oglekļa cenu galamērķa tirgū. Lai to kompensētu, Inovāciju fonds ar ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 450 miljonus ETS kvotu 2020.–2030. gadā, palīdzēs Eiropas rūpniecībai pielāgoties dekarbonizācijas procesam. Laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam fonds var sasniegt aptuveni 10 miljardus euro atkarībā no oglekļa cenas. Inovāciju fonds ir finansēšanas instruments, no kura lielā mērā atkarīga visu ES ekonomikas saistību izpilde saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un tas kalpo par balstu Eiropas Komisijas stratēģiskajam klimatneitrālas Eiropas redzējumam, kas jāīsteno līdz 2050. gadam, kā atzīts arī Eiropas zaļā kursa investīciju plānā.

2.6.

Komisija ierosina ES budžetam piešķirt 75 % no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma radītajiem ieņēmumiem, kas laikā no 2026. līdz 2030. gadam vidēji būtu aptuveni 1 miljards EUR gadā.

2.7.

Trešais ierosinātais ieņēmumu avots būtu pasaules lielāko daudznacionālo uzņēmumu “atlikušās peļņas” daļas aplikšana ar nodokli, par ko pagājušajā gadā vienojās ESAO/G20 nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā izveidotā iekļaujošā satvara locekļi un par ko sīkāka informācija vēl nav līdz galam sagatavota. Tas ietver divu pīlāru risinājumu, kura mērķis ir novērst nodokļu apiešanu, padarīt starptautiskos nodokļu noteikumus saskaņotākus un nodrošināt, lai peļņa tiktu aplikta ar nodokļiem vietā, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība un radīta vērtība. Komisija ierosina pašu resursus, kas atbilst 15 % no attiecīgo uzņēmumu atlikušās peļņas daļas, kas ir pārdalīta ES dalībvalstīm. Toties nav ņemta vērā nodokļu ieņēmumu pārdale trešām valstīm.

2.8.

Pēc tam, tiklīdz būs zināmas visas ESAO/G20 iekļaujošā pamatnolīguma par pirmo pīlāru detaļas, Komisijai būs jāsagatavo ES direktīvas projekts. Šis process papildina Otrā pīlāra direktīvu, par kuru Komisija nesen pieņēma atsevišķu priekšlikumu (1). Ja vienošanās tiks noslēgta, ES budžeta ieņēmumi gadā varētu sasniegt 2,5 līdz 4 miljardus EUR.

2.9.

Lai ierosinātos jaunos pašu resursus iekļautu ES budžetā, ES būs jāgroza divi svarīgi tiesību akti. Pirmkārt, Komisija ierosina grozīt Pašu resursu lēmumu, lai pašreizējiem resursiem pievienotu ierosinātos trīs jaunos resursus. Otrkārt, Komisija arī ierosina īpašu grozījumu regulā par pašreizējo ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam. Šī regula zināma arī kā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) regula. Grozījums paver juridisku iespēju jau pašreizējās DFS laikā sākt atmaksāt aizdevumus NextGenerationEU. Vienlaikus Komisija ierosina palielināt attiecīgos DFS izdevumu maksimālos apjomus 2025.–2027. gadam, lai papildu izdevumus saskaņotu ar Sociālo klimata fondu.

2.10.

Pašu resursu lēmums pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ir vienprātīgi jāapstiprina Padomē. Lēmums var stāties spēkā, tiklīdz to būs apstiprinājušas visas ES dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām. DFS regula Padomei ir jāpieņem vienprātīgi pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma saņemšanas.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Nav šaubu, ka to līdzekļu atmaksāšanai, ko ES ir piesaistījusi NextGenerationEU un Sociālā klimata fonda dotācijas elementa finansēšanai, ir vajadzīgs pašu resursu finanšu modelis. Taču šāda finanšu modeļa īstenošana joprojām ir problemātiska. EESK arī norāda, ka Komisijas priekšlikums stabilizē noteikumu kopumu, saskaņā ar kuru dalībvalstu papildu iemaksas paredzēts ieskaitīt ES budžetā. Deficīta gadījumā arī turpmāk tiks piemērota pašreizējā uz nacionālo kopienākumu balstītā sadales sistēma. Tomēr EESK konstatē, ka 2023. gadā Komisija ierosinās jaunu pašu resursu kopumu.

3.2.

Jebkurā gadījumā EESK skatījumā apsveramais priekšlikums sasaucas ar pašreizējo ieņēmumu iekasēšanas sistēmu, un tā arī turpmāk lielā mērā būs atkarīga no dalībvalstu iemaksām. Tomēr EESK atzīst, ka pašu resursu modeļa paplašināšana nodrošinātu līdzekļus, kas dotu iespēju efektīvāk reaģēt uz ekonomikas satricinājumiem un atbalstīt ilgtspējīgas izaugsmes iniciatīvu finansēšanu un ekonomikas atveseļošanu.

3.3.

Visumā pašu resursu modelis stiprinātu arī ekonomiskās un monetārās savienības fiskālo spēju un, iespējams, palielinātu ekonomisko konverģenci un mazinātu asimetriskus makroekonomiskos satricinājumus. Izmantojot pašu resursus, vēl vairāk tiktu stiprināta politikas efektivitāte, jo finansējums būtu cieši saistīts ar ES mērķiem klimata pārmaiņu un ekonomiskās ilgtspējas jomā. Izvēloties pašu resursu veidus, saikne starp ES politikas mērķiem un tās finansējuma avotiem ir svarīgs apsvērums, un EESK to atbalsta.

3.4.

EESK atzīst, ka pašu resursu izvēle ir sarežģīts uzdevums un ka risinājumi, kas tiek izskatīti, var ietvert trūkumus (tie var skart pietiekamību, stabilitāti vai efektivitāti). Tāpēc, kā ierosinājusi Komisija, ir vajadzīga sistēma, kurā dažādi pašu resursi tiktu kombinēti tā, lai, piemēram, samazinātu pašu resursu pieplūduma svārstības. Dažādu pašu resursu kopums arī veicina taisnīgāku finanšu sloga sadalījumu starp dalībvalstīm.

3.5.

EESK arī uzskata, ka būtiski svarīga ir pašu resursu pārvaldības efektivitāte. Tomēr visos posmos ir jānodrošina arī efektivitāte un izdevumu lietderība. Tas jo īpaši attiecas uz Sociālā klimata fonda izdevumiem (2), jo šā fonda mērķis ir mazināt nelabvēlīgās sociālās sekas, ko rada augstākas oglekļa cenas transporta un ēku apkures sistēmās. Šajā ziņā EESK jau ir paudusi satraukumu par emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas izmaksām ēkām un transportam, kuru negatīvā ietekme varētu pārsniegt iecerētos ieguvumus un izraisīt nekontrolētu cenu kāpumu. EESK ir arī norādījusi, ka ir ārkārtīgi sarežģīti izveidot efektīvu un taisnīgu kompensācijas mehānismu ES 27 dalībvalstīs, kurās bieži vien ļoti atšķirīgi sociālekonomiskie un klimata apstākļi.

3.6.

EESK norāda, ka pašlaik dalībvalstis ETS izsoles ieņēmumus ir izmantojušas klimatrīcībai un ieguldījumu palielināšanai emisijas kvotu tirdzniecības nozarēs, tādējādi paātrinot emisiju samazināšanu. Ja daļa ETS ienākumu tiks izmantoti, lai atmaksātu NextGeneration EU dotācijas elementu, EESK brīdina, ka varētu rasties finansiālas problēmas, kas varētu tālāk mazināt atbalstu Eiropas ekonomikai un iedzīvotājiem pārejā uz oglekļneitrālu ekonomiku.

3.7.

EESK atzinīgi vērtē šo Inovāciju fondu un tā mērķi palīdzēt uzņēmumiem veikt ieguldījumus tīrā enerģijā un tīrā rūpniecībā. Tomēr EESK ir paudusi šaubas par to, vai šis fonds uzturēs ES rūpniecības pozīcijas un palīdzēs tās stiprināt tā, lai tās būtu konkurētspējīgas.

3.8.

Lai gan EESK visumā atbalsta Komisijas ierosinātos trīs jaunos ieņēmumu avotus, EESK brīdina par ietekmi, ko šie papildu ieņēmumi var radīt uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tāpēc, uzliekot papildu nodokļu slogu, varētu būt nepieciešams veikt arī nodokļu reformu vai valstu līmenī izveidot kompensācijas mehānismus. Papildus tam EESK brīdina, ka Ukrainā notiekošā kara dēļ mājsaimniecības un uzņēmumus skars arī enerģijas cenu pieaugums. Šīs papildizmakas un to sociālā un ekonomiskā ietekme varētu kļūt par Komisijas priekšlikuma klupšanas akmeni. Vēl svarīgāk tas ir Ukrainā notiekošā kara apstākļos, un tāpēc Komisijas priekšlikumu var nākties pārskatīt. EESK ir apņēmusies pastāvīgi analizēt un uzraudzīt, kāda būs šī brutālā uzbrukuma humanitārā un materiālā ietekme, lai tad, kad būs pienācis laiks, varētu izšķirties par vēlamāko darbības virzienu.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Lai gan EESK piekrīt, ka finansējuma avoti ir nepieciešami, lai efektīvi atmaksātu NextGenerationEU līdzekļus, finansējuma avotiem jābūt stabiliem, sociāli taisnīgiem un uzņēmējdarbībai labvēlīgiem. Absolūts priekšnoteikums ir stabilitāte, tāpat kā vienkāršība un noteiktība. Konkrētāk, būtu jāpanāk, lai ieviestās sistēmas, jo īpaši ETS un oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, būtu noturīgas pret ekonomikas satricinājumiem. Jānovērš arī papildu slogs mājsaimniecībām un uzņēmumiem, un EESK paturēs iespēju spriest par to, kā finansējuma avoti varētu ietekmēt gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus. Šajā saistībā EESK iesaka veikt mērķorientētākus ietekmes novērtējumus par katru valsti atsevišķi, kā arī par konkrētām nozarēm, lai noteiktu jebkādu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz mājsaimniecībām un uz ES uzņēmumu vispārējo konkurētspēju. Svarīgi būtu arī novērtēt NextGenerationEU ietvaros izmaksātos līdzekļus.

4.2.

Lai gan EESK piekrīt tam, ka pēc ESAO nodokļu reformas dalībvalstis zināmu atlikušo nodokļu ienākumu daļa pārdalītu Komisijai kā pašu resursus, šāda pārvešana nedrīkst radīt jaunu slogu mājsaimniecībām vai uzņēmumiem. Vajadzības gadījumā EESK iesaka papildus šādai pārvešanai veikt nodokļu reformu citos līmeņos, lai neiekasētu nekādus papildu maksājumus no mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

4.3.

EESK uzskata, ka ESAO starptautiskais uzņēmumu ienākuma nodokļa priekšlīgums ir ievērojams sasniegums, kas palīdzēs panākt, lai globālajiem korporatīvajiem uzņēmumiem nodokļi tiktu piemēroti vietā, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība un radīta vērtība. EESK arī uzskata, ka jaunie noteikumi var nodrošināt stabilitāti un konsekvenci starptautiskajā nodokļu sistēmā. Tomēr mēs uzskatām, ka vienlīdzīgi konkurences apstākļi starptautiskajā nodokļu sistēmā būtu jāuztur visu laiku. ES jaunie noteikumi būtu jāīsteno vienlaikus ar tām valstīm, kuras ir tās galvenās tirdzniecības partneres un konkurentes. Turklāt jaunie noteikumi būtu jāpiemēro atbilstoši saskaņotām definīcijām un standartiem. EESK arī uzsver ar uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem saistītās svārstības un grūtības aplēst ieņēmumus, kas gaidāmi no šādiem pašu resursiem, kā arī to, ka nolīguma galīgā īstenošanas kārtība vēl tiek apspriesta. Šajā ziņā EESK uzskata, ka ir pāragri šos jaunos resursus uzskatīt par pastāvīgiem ES resursiem, it īpaši, ja ir jāapsver iespēja, ka ES dalībvalstīm daļa no nodokļu ieņēmumiem varētu būt jāmaksā trešām jurisdikcijām.

4.4.

EESK uzskata, ka priekšlikums pārcelt ETS ieņēmumus no valsts resursiem uz pašu resursiem ir drosmīgs. EESK satrauc fakts, ka šajā priekšlikumā nav stimulu krasai piesārņojuma samazināšanai un sistemātiskai principa “piesārņotājs maksā” ievērošanai. Turklāt EESK uzskata, ka princips “piesārņotājs maksā” būtu jāpiemēro visās dalībvalstīs. Joprojām aktuāls ir jautājums par to, kā šādus ieņēmumus atkārtoti ieguldīt tā, lai ieguvējas būtu kopienas. Ideālā gadījumā priekšlikuma ietekme uz tādām nozarēm kā nekustamā īpašuma tirgus ir jānovērtē katrā valstī vai reģionā atsevišķi, jo plānošanas noteikumi bieži vien ir atšķirīgi un energoefektivitātes izmaksas varētu palielināt nekustamā īpašuma cenas. EESK atzinīgi vērtē solidārās pielāgošanas pagaidu mehānismu, kas, piemērojot augstāko un zemāko robežu attiecībā uz nacionālā kopienākuma atslēgu, palīdz nodrošināt taisnīgu visu dalībvalstu ieguldījumu pašu resursos. Līdz ar to nav iespējams, ka dažas dalībvalstis veiktu lielumam un ekonomikai neproporcionālas iemaksas ES budžetā laikā, kad dalībvalstis pāriet uz ilgtspējīgāku ekonomiku. No otras puses, EESK pauž bažas par to, ka gadījumā, ja ETS sistēma tiktu īstenota tikai daļēji, Sociālais klimata fonds būtu apdraudēts. Komiteja saskata risku, ka dalībvalstīm rastos iegansts par nepopulāriem pasākumiem vainot Eiropu.

4.5.

EESK arī uzskata, ka ierosinātajiem jaunajiem pašu resursiem ir jāatbalsta ES politikas mērķi, jo īpaši attiecībā uz vienoto tirgu, konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaikus uzlabojot ES iedzīvotāju labklājību.

4.6.

Vēl viens būtisks apsvērums ir tas, ka priekšlikumu finansiālajam slogam jābūt taisnīgi sadalītam starp dalībvalstīm. EESK norāda uz dalībvalstu strukturālajām atšķirībām, kuru dēļ jebkurš priekšlikums dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. EESK atzinīgi vērtē to, kā Sociālais klimata fonds tiks sadalīts pa valstīm, pamatojoties uz relatīvo labklājību katrā valstī un reģionā. Tomēr pilnīgi noteikti ir jāpanāk, lai priekšlikumi visā ES tiktu īstenoti taisnīgi. Tikpat svarīgi ir, lai jauno pašu resursu aprēķināšana, pārvešana un kontrole neradītu pārmērīgu administratīvo slogu Eiropas Komisijai, ES iestādēm un valstu pārvaldes iestādēm.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Priekšlikums Padomes direktīvai par globāla minimālā nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā (COM(2021) 823 final).

(2) OV C 152. 6.4.2022., 158. lpp.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/54

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par 8. kohēzijas ziņojumu “Kohēzija Eiropā 2050. gada perspektīvā””

(COM(2022) 34 final)

(2022/C 323/10)

Ziņotājs:	Krzysztof BALON
Līdzziņotājs:	Gonçalo LOBO XAVIER

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 2.5.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	6.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	19.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	132/0/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzsver, ka sociālā, ekonomiskā un teritoriālā kohēzija ir mērķis, kas noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un ka ilgtermiņā šā mērķa sasniegšana būs būtiska, lai līdz 2050. gadam kontinents kļūtu klimatneitrāls. Savukārt īstermiņā un vidējā termiņā visnopietnākie izaicinājumi, tostarp kohēzijas politikas jomā, ir Krievijas agresija pret Ukrainu, kas faktiski ir arī agresijas akts pret Eiropas Savienību.

1.2.

Šajā sakarā, ņemot vērā to, ka Ukraina ir pieteikusies dalībai Eiropas Savienībā un ka Ukrainas pilsoniskā sabiedrība stingri atbalsta pēc iespējas drīzāku integrāciju Eiropā, EESK aicina panākt pēc iespējas drīzāku Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai un turpmākajos gados kohēzijas politiku un tās finanšu instrumentus pielāgot tā, lai risinātu šīs valsts pēckara atjaunošanas izaicinājumus. Šajā nolūkā Komiteja ierosina ātri izveidot atsevišķu Eiropas Savienības fondu Ukrainas atjaunošanai un attīstībai.

1.3.

1.4.

Vēl viens svarīgs izaicinājums ir pašreizējās pandēmijas krīzes seku pārvarēšana. Konkrēti kohēzijas politikā ir jāņem vērā tas, ka pandēmijas negatīvā ietekme kopumā ir bijusi lielāka mazāk attīstītajos reģionos un nelabvēlīgā situācijā esošu sociālo grupu vidū. Šāda situācija attaisno “pozitīvu diskrimināciju” lēmumos par ieguldījumiem un Eiropas Savienības līdzekļu sadali.

1.5.

EESK piekrīt secinājumiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojuma 5. nodaļā, konkrēti attiecībā uz nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu klimata politikas kontekstā, investīciju palielināšanu izglītībā, kā arī pētniecībā un inovācijā, efektīvu reaģēšanu uz demogrāfiskajām pārmaiņām, pārrobežu sadarbības stiprināšanu, tostarp infrastruktūras jomā, plašas piekļuves nodrošināšanu vispārējas nozīmes pakalpojumiem arī lauku apvidos, fondu darbības vienkāršošanu un elastīgu pārvaldību, kā arī partnerības principa konsekventu ievērošanu, it īpaši attiecībās ar organizētu pilsonisko sabiedrību.

1.6.

EESK iestājas par papildināmības principa piesardzīgu piemērošanu un ex ante nosacījumu īstenošanu tā, lai netiktu diskriminēti reģioni, kuriem nav alternatīvu finansējuma avotu; ekonomiskajai un sociālajai konverģencei vajadzētu nozīmēt pielīdzināšanos labākajiem.

1.7.

EESK uzskata, ka ir vajadzīga jauna fiskālās politikas pieeja, kas tiek veicināta Eiropas līmenī un stiprina noteiktos kohēzijas mērķus. Lai to panāktu, ir jāveicina tāda fiskālā politika, kurā ņemta vērā pašreizējās konkurences izbeigšana starp Eiropas valstīm. Pretējā gadījumā pastāvošās atšķirības starp dalībvalstu fiskālo politiku var palielināt “divu ātrumu Eiropas” risku. Turklāt ir nepieciešama padziļināta fiskālo noteikumu reforma, galveno uzmanību pievēršot dalībvalstu valsts parāda ilgtspējai, Eiropas ekonomikas pārvaldības mehānismiem un taisnīgākai un progresīvākai Eiropas nodokļu iekasēšanai.

1.8.

Pandēmijas krīze ir parādījusi, ka teritoriālā, ekonomiskā un sociālā kohēzija būtu jāpapildina arī ar politisko kohēziju. Krīzes situācijās ir jāpalielina ES iestāžu koordinējošā loma arī jomās, kurās ES kompetences Līgumos nav paredzētas. Tas ir svarīgs jautājums gan vienotā tirgus darbībai, gan atveseļošanai un noturības palielināšanai, gan ES solidaritātes un identitātes atbalstīšanai.

1.9.

Kohēzijas politika būtu jāīsteno tā, lai nodrošinātu ES attīstības un klimata mērķu sasniegšanu. Tomēr tikpat lielā mērā kohēzijas politikai būtu pilnībā un konsekventi jāīsteno visi 20 Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) principi. Lai īstenotu klimata politiku, ir ne tikai efektīvi jāizmanto Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļi, bet reģionālajā līmenī, izmantojot sociālo dialogu, jāveic arī papildinošas darbības, kuras aizsargātu darbvietas un nodrošinātu to augstu kvalitāti. Sociālās aizsardzības sistēmas ir jākonsolidē arī kā instrumenti cīņai pret nabadzību un atstumtību, vienlaikus uzlabojot sociālo kohēziju.

1.10.

Kohēzijas politikas panākumi ir atkarīgi no sociālās ekonomikas dalībnieku pēc iespējas plašākas iesaistes tās īstenošanā, it īpaši to dalībnieku, kas sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti un citām sociāli nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un kas sadarbībā ar darba ņēmējiem un brīvprātīgajiem nodrošina augstu sociālās līdzdalības un taisnīguma līmeni, kā arī atbalsta digitālo pārkārtošanu un vides aizsardzību. Šīm struktūrām būtu jānodrošina labvēlīgi attīstības nosacījumi, izmantojot īpašu finansiālu atbalstu no ES fondiem un nodrošinot labvēlīgu attieksmi publiskā iepirkuma noteikumos, kā arī noteikumu vienkāršošanu, nepamatotu kontroles darbību ievērojamu samazināšanu un birokrātisko prasību atcelšanu atsevišķās dalībvalstīs.

1.11.

Digitalizācijas progress ir būtisks kohēzijas politikas elements. Digitalizācijai būtu jāveicina ne tikai ekonomikas produktivitātes pieaugums, bet arī visu Eiropas Savienībā iedzīvotāju, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, izglītības līmeņa palielināšanās un sociālās līdzdalības uzlabošana. Šajā nolūkā ir jānodrošina vispārēja piekļuve platjoslas internetam kā bezmaksas sabiedriskajam pakalpojumam.

1.12.

EESK norāda, ka ir vajadzīgas arī citas infrastruktūras sastāvdaļas, lai efektīvi izmantotu tehnoloģijas visā sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Dalībvalstīm tas ir jārisina, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem.

1.13.

EESK aicina dalībvalstis un ES reģionus pēc iespējas plašāk un patiesi iesaistīt sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas kohēzijas politikas veidošanā un tās ietekmes uzraudzībā. Šāda iesaiste palīdzēs noteikt, cik lielā mērā ir sasniegti kohēzijas politikas mērķi, kuriem nav jābalstās tikai uz kvantitatīviem rādītājiem, bet arī uz kvalitātes rādītājiem (ne vien izaugsmes, bet arī attīstības novērtējums). Ārkārtīgi svarīgi ir, lai Eiropas Komisija pastāvīgi uzraudzītu partnerības principa īstenošanu dalībvalstīs, jo šā principa pilnīgai un pārredzamai īstenošanai ir pozitīva ietekme uz efektīvāku un lietderīgāku ES budžeta izmantošanu.

1.14.

Neatkarīgi no pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pašas EESK līdzdalības regulāri rīkotajos kohēzijas forumos Komiteja ierosina līdztekus Eiropadomes sanāksmei rīkot kohēzijas politikas īstenošanai veltītu ikgadēju pasākumu, kurā piedalītos sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par 8. kohēzijas ziņojumu “Kohēzija Eiropā 2050. gada perspektīvā”. Ziņojums ir ļoti vajadzīgs informācijas avots par centieniem panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un par problēmām, kas saistītas ar kohēzijas īstenošanu. Jaunais dokuments ir vēl jo svarīgāks, ņemot vērā to, ka kopš iepriekšējā – septītā ziņojuma publicēšanas ir pagājuši vairāk nekā četri gadi. Sakarā ar tā publicēšanas brīdi Komisijas paziņojumā nav ņemtas vērā sekas, ko radījusi pret Ukrainu vērstā Krievijas agresija, kas būtībā ir agresijas akts pret Eiropas Savienību un visnopietnākais izaicinājums kohēzijas politikai īstermiņā un vidējā termiņā gan saistībā ar bēgļu krīzi, gan Ukrainas pēckara atjaunošanu un integrāciju Eiropā.

2.2.

Ņemot vērā Ukrainas vairākkārt pausto vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai, Ukrainas pilsoniskās sabiedrības izteikti proeiropeisko nostāju un tās oficiālo lūgumu Eiropas Savienībai šajā jautājumā, Komiteja stingri atbalsta pēc iespējas drīzāku Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai un šajā sakarā aicina turpmākajos gados attiecīgi pielāgot kohēzijas politiku un tās finanšu instrumentus, tostarp ātri izveidot atsevišķu fondu Ukrainas atjaunošanai un attīstībai.

2.3.

Vienlaikus Komiteja aicina dalībvalstis, ES reģionus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas pēc iespējas ātrāk un efektīvāk izmantot iespējas, kuras Ukrainas bēgļu atbalstīšanas jomā tiks sniegtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE) (3), ko Eiropas Komisija ierosināja 2022. gada 8. martā. Ir vajadzīga arī rīcība, kas ļautu ātri un elastīgi novirzīt 2014.–2021. gada finanšu shēmā gūtos ietaupījumus un REACT EU instrumentu tiešam atbalstam bēgļiem, it īpaši valstīs, kas robežojas ar Ukrainu, un šim nolūkam izveidot atsevišķu fondu, ja pašlaik pieejamie līdzekļi nav pietiekami. Ar CARE instrumentu būtu jānodrošina līdzekļi sociālo partneru un citu iesaistīto pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības spēju uzlabošanai, lai tās varētu pārstāvēt Ukrainas bēgļus viņu ceļā uz integrāciju darba tirgū.

2.4.

Šajā sakarā Komiteja ļoti atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu (4) grozīt REACT-EU regulu, lai lielāku daļu no palielinātajiem priekšfinansējuma līdzekļiem piešķirtu tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar vislielāko to personu skaitu, kuras kā bēgļi tajās ieceļojušas no Ukrainas vai nu kā tranzīta valstīs, vai kā galamērķa valstīs.

2.5.

Ņemot vērā līdzšinējo milzīgo ieguldījumu, ko sniegušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas no ES dalībvalstīm, kuras robežojas ar Ukrainu, lai Ukrainas bēgļiem sniegtu atbalstu, kas ievērojami pārsniedz publisko iestāžu sniegto palīdzību, EESK aicina dalībvalstis ievērojami palielināt organizatorisko un finansiālo atbalstu šīm organizācijām, tostarp no Eiropas Savienības līdzekļiem.

2.6.

Pašreizējās pandēmijas krīzes pārvarēšana arī ir ļoti nopietns izaicinājums. Ziņojumā uzsvērts, ka pandēmija ir izraisījusi vislielāko recesiju kopš 1945. gada, it īpaši ar cilvēku kontaktiem saistītajos sektoros (piemēram, tūrisma nozarē), drastiski mainījusi darba, izglītības un sociālās dzīves kvalitāti, kā arī situāciju pierobežas reģionos. Kopumā pandēmijas negatīvā ietekme bija lielāka mazāk attīstītos reģionos, un tas palēnināja konverģences tempu.

2.7.

EESK uzskata, ka kohēzijas politikai būtu jāaptver visas būtiskās politikas jomas, tostarp fiskālā politika. Šajā sakarā EESK norāda, ka pašreizējās atšķirības starp dalībvalstu fiskālo politiku ir faktors, kas veicina divu attīstības ātrumu pastāvēšanu Eiropā. Nodokļu politikai, kas vērsta uz kohēziju, ir jāizbeidz konkurence starp 27 dažādām dalībvalstu nodokļu sistēmām, kas ļauj starptautiskiem uzņēmumiem gūt maksimālu peļņu, tādējādi veicinot hronisku nevienlīdzību. Tādēļ ir nepieciešama padziļināta fiskālo noteikumu reforma, galveno uzmanību pievēršot dalībvalstu valsts parāda ilgtspējai, Eiropas ekonomikas pārvaldības mehānismiem un taisnīgākai un progresīvākai Eiropas nodokļu iekasēšanai.

2.8.

Turklāt Komiteja pauž bažas par to, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta galveno noteikumu atkārtota ieviešana, kas plānota 2023. gadā, negatīvi ietekmēs kohēziju.

2.9.

EESK uzskata, ka Komisijas paziņojumā izklāstītais kohēzijas politikas izaicinājumu apraksts ir visaptverošs un precīzs. Komiteja piekrīt paziņojuma 5. nodaļā ietvertajiem secinājumiem. EESK uzskata, ka īpaši svarīgi ir:

2.9.1.

mazināt spiedienu uz demokrātiju un tās vērtībām, cita starpā attīstot līdzdalības demokrātiju un ekonomiskās un sociālās attīstības plānošanā aktīvi iesaistot vietējos dalībniekus, tostarp sociālās ekonomikas dalībniekus, sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī konsekventi piemērojot partnerības principus kohēzijas politikā;

2.9.2.

paplašināt Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, it īpaši risinot sociālās izmaksas saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, tostarp cīnoties pret nabadzību un sociālo atstumtību ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

2.9.3.

vairāk ieguldīt prasmēs, veicināt cilvēku radošumu un uzņēmējdarbību visa mūža garumā, it īpaši ar izglītību, prasmju pilnveidi un mūžizglītību, kas vērsta uz tehnoloģiskās, zaļās un digitālās pārkārtošanas procesiem, un izlēmīgi uzlabot formālās izglītības līmeni reģionos, kuros tas vēl nav apmierinošs, tostarp lauku apvidos un nelabvēlīgā situācijā esošos reģionos. To darot, īpaša uzmanība būtu jāpievērš mūžizglītības situācijas uzlabošanai mazajos un vidējos uzņēmumos un attiecībā uz neatbilstīgiem darba ņēmējiem;

2.9.4.

palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, tādējādi atbalstot inovāciju, kas var sekmēt attīstību mazāk attīstītos reģionos, kā arī vispārējo sistēmu to atbalstam reģionālajā līmenī, kā tas paredzēts pārdomātas specializācijas stratēģijās (5);

2.9.5.

efektīvi reaģēt uz demogrāfiskajām pārmaiņām, cita starpā atbalstot to cilvēku nodarbinātību, kuri pieder pie grupām ar zemākiem nodarbinātības rādītājiem, piemēram, jauniešus bez pietiekamas darba pieredzes, gados vecākus cilvēkus, cilvēkus ar vājākām profesionālajām prasmēm, migrantus un migrantes no valstīm ārpus ES;

2.9.6.

stiprināt pārrobežu un reģionu sadarbību, it īpaši saistībā ar klimatam draudzīgas dzelzceļa infrastruktūras attīstību pierobežas teritorijās un atvērtu robežu konsekventu uzturēšanu starp dalībvalstīm, tostarp krīžu laikā;

2.9.7.

stiprināt saikni starp pilsētām un laukiem, tostarp lai nodrošinātu, ka visiem ES iedzīvotājiem un iedzīvotājām ir pieejami vispārējas nozīmes pakalpojumi, kas bieži vien tiek koncentrēti pilsētu teritorijās;

2.9.8.

nodrošināt, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu izmantošana ir pilnībā saderīga ar kohēzijas politikas īstenošanu, kas saistīta ar resursu pareizu izmantošanu, tostarp cieši koordinējot dažādu fondu resursu izmantošanu;

2.9.9.

uzlabot kohēzijas politiku saņēmējiem, vienkāršojot un elastīgi izmantojot līdzekļus, kas paredzēti minētās politikas mērķu sasniegšanai. Ir arī jāizmanto pieredze, kas gūta, piemērojot vienkāršojumus Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros, un īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka mazas pilsoniskās sabiedrības organizācijas var vieglāk apgūt un īstenot kohēzijas politikas finansētus projektus un atskaitīties par tiem.

2.10.

Valstīs, kuras vēl nav Šengenas zonā un kuras ievēro visas juridiskās prasības, Šengenas zonas paplašināšana tieši ietekmēs ES attīstības papildināmību, konkurētspēju un kohēziju, it īpaši Austrumeiropā.

3. Īpašas piezīmes

3.1. Nevienmērīgs progress konverģences jomā: divu ātrumu Eiropa?

3.1.1.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai pandēmijas krīzes dēļ konverģences kontekstā neveidotos tā dēvētā divu ātrumu Eiropa. Tāpēc papildināmības princips būtu jāpiemēro piesardzīgi. Turklāt ex ante nosacījumi, kas 2021.–2027. gada plānošanas periodā nosaka virkni kritēriju, kuri jāizpilda, lai varētu izmantot līdzekļus, nedrīkst izraisīt to reģionu izslēgšanu, kuros nav iespējams alternatīvs finansējums ekonomikas izaugsmei, klimata politikai un sociālajai attīstībai.

3.1.2.

Resursu pārvedumi no bagātākiem reģioniem uz nabadzīgākiem reģioniem joprojām ir vajadzīgi. Ekonomiskajai un sociālajai konverģencei vajadzētu nozīmēt pielīdzināšanos labākajiem.

3.2. Jauni riski kohēzijas politikai

3.2.1.

ANO ir brīdinājusi, ka bēgļu pārvietošanās klimata pārmaiņu dēļ kļūs arvien biežāka. Ir vajadzīgs jauns tiesiskais regulējums un jauna politika, kas ļautu viņiem apmesties uzņēmējvalstīs un garantētu nodarbinātību un sociālo aizsardzību. Nesenajā regulas priekšlikumā par krīzes un nepārvaramas varas situācijām (6) nav izskatītas šādas vides krīzes situācijas, kuru dēļ miljoniem cilvēku varētu doties uz ES vai pārvietoties pat ES ietvaros.

3.2.2.

Straujais pārtikas cenu pieaugums radīs papildu risku neaizsargātiem ES reģioniem un personām un kohēzijas politikas problēmu.

3.3. Nepieciešamība stiprināt Eiropas Savienības iestāžu koordinējošo lomu

3.3.1.

Pandēmijas krīze ir parādījusi, ka, lai padziļinātu teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju, ir jāpalielina ES iestāžu koordinējošā loma, tostarp jomās, kurās Līgumos nav paredzētas ES kompetences. Tas it īpaši attiecas uz krīzes situācijām. Lai gan Eiropas Komisijai bija ļoti pozitīva loma Covid-19 vakcīnu piegādē dalībvalstīm, dalībvalstis pašas, parasti bez divpusējas apspriešanās vai apspriešanās ES līmenī, noteica pārvietošanās ierobežojumus Šengenas zonā un visā ES. Arī kritēriji šiem ierobežojumiem tika noteikti valsts līmenī. EESK jau ir kritizējusi šādu praksi (7), uzsverot, ka atvērtu robežu saglabāšana Šengenas zonā ir būtisks jautājums gan kopējā tirgus darbībai, gan noturības atjaunošanai un palielināšanai, kā arī Eiropas solidaritātes un identitātes veicināšanai. Komiteja uzskata, ka pandēmijas krīze ir parādījusi, ka teritoriālā, ekonomiskā un sociālā kohēzija būtu jāpapildina arī ar politisko kohēziju.

3.4. Sociālā iekļaušana kā kohēzijas politikas panākumu priekšnoteikums

3.4.1.

Pandēmijas krīzes rezultātā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits Eiropas Savienībā 2020. gadā palielinājās par pieciem miljoniem. Tas nopietni apdraud sociālo kohēziju un tādējādi arī ES attīstības un klimata mērķu sasniegšanu. Ir acīmredzams, ka kohēzijas politikai arī turpmāk vajadzētu kalpot šiem mērķiem, kā arī veicināt ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Tomēr tikpat lielā mērā kohēzijas politikai būtu pilnībā un konsekventi jāīsteno visi 20 Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) principi. ESTP īstenošana būtu jāapvieno ar sociālā dialoga un pilsoniskā dialoga attīstību, kā arī darba devēju un darba ņēmēju sociālo iesaisti. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš atbalstam bērniem un jauniešiem, tostarp izglītības jomā.

3.4.2.

EESK uzsver, cik svarīga ir sociālā nodrošinājuma sistēmu ietekme, kas, neraugoties uz strukturālajām atšķirībām dalībvalstīs, ir būtisks faktors, lai panāktu sociālo kohēziju un iedzīvotāju sociālo iekļaušanu. Turklāt sociālā nodrošinājuma stiprināšana ir daļa no nabadzības un atstumtības apkarošanas, un tās pamatā ir kopīgas ES vērtības.

3.5. Sociālās ekonomikas, brīvprātīgā darba un vispārējas nozīmes pakalpojumu loma kohēzijas politikas īstenošanā

3.5.1.

Komiteja jau ir uzsvērusi (8), ka sociālās ekonomikas dalībnieki rada un uztur kvalitatīvas darbvietas, veicina vienlīdzīgas iespējas, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti un citām sociāli nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, nodrošina augstu sociālās līdzdalības un taisnīguma līmeni, kā arī atbalsta digitālo pārveidi un vides aizsardzību.

3.5.2.

Tas, ka sociālā ekonomika ir stratēģisks sabiedrotais sociālās dimensijas stiprināšanas procesā Eiropā un tādējādi arī sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanā, kļuva īpaši skaidri redzams pandēmijas krīzes laikā. Tāpēc sociālās ekonomikas pasākumi būtu īpaši jāatbalsta no ES fondiem kohēzijas politikas ietvaros.

3.5.3.

Bezpeļņas sociālie uzņēmumi un līdzīgas bezpeļņas organizācijas būtu jāstiprina, tostarp publiskā iepirkuma noteikumos nodrošinot tām īpašu attieksmi salīdzinājumā ar publiskiem vai komerciāliem pretendentiem. Tam būtu jāattiecas uz publisko iepirkumu vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā, it īpaši attiecībā uz veselības aprūpes, sociālajiem un izglītības pakalpojumiem, jo vairāk tāpēc, ka viens no sociālo uzņēmumu un bezpeļņas organizāciju darbības pīlāriem ir bieži vien neapmaksāta brīvprātīgo iesaistīšanās, kas dažās dalībvalstīs veido vairāk nekā 2 % no IKP.

3.5.4.

No sociālās kohēzijas viedokļa jāuzsver arī tas, ka “[b]rīvprātīgais darbs kā viena no skaidrākajām solidaritātes izpausmēm ir vērtīgs indivīdiem, kopienām, videi, ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Tas veicina un atvieglo sociālo iekļaušanu, veido sociālo kapitālu un pārveido sabiedrību.” (9)

3.6. Kohēzijas politika, klimatiskā pārkārtošanās un nodarbinātība

3.6.1.

Pēc Covid-19 pandēmijas krīzes Eiropas Savienībai un pārējai pasaulei ir jārisina ārkārtas situācija klimata un vides jomā. Ja pandēmijas krīzes nebūtu bijis, cīņa pret ārkārtas situāciju vides jomā būtu Eiropas Savienības galvenais mērķis Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu ietvaros (10). Nesenajā pašiniciatīvas atzinumā (11), kas gan veltīts izglītības jomai, EESK atgādināja Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, ka tām ir labāk jāsaista vides politika ar nodarbinātības politiku.

3.6.2.

Tomēr pārkārtošanās uz dekarbonizētu ekonomiku nozīmē arī pasākumus, kas atvieglo taisnīgu pārkārtošanos visneaizsargātākajām grupām un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, jo ārkārtas situācija klimata jomā ir augsta riska faktors kohēzijas ziņā, ņemot vērā tās neviendabīgo ietekmi uz dažādiem Eiropas ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Pārkārtošanās uz ekoloģiskāku ražošanas modeli, kas ir sociāli izdevīgs, tiks panākta tikai tad, ja tiks veicināta uzņēmumu, darba metožu un darba tirgus kopumā zaļā pārkārtošanās. Šie centieni radīs pienācīgas nodarbinātības iespējas, palielinās resursu izmantošanas efektivitāti un ilgtermiņā veidos ilgtspējīgu mazoglekļa sabiedrību.

3.6.3.

Visu šo iemeslu dēļ ir jāņem vērā politikas jomas, ieteikumi un pamatnostādnes, kas var palīdzēt uzlabot dalībvalstu spējas, to tiesību aktus un politiku tā, lai izmantotu iespējas un risinātu izaicinājumus saistībā ar zaļo pārkārtošanos un dekarbonizāciju, pateicoties Taisnīgas pārkārtošanās stratēģijai, kas kalpo par rīcības ceļvedi, lai optimizētu ieguvumus un mazinātu riskus attiecībā uz nodarbinātību, darba apstākļiem un sociālo aizsardzību.

3.6.4.

Jaunatnei un ES ilgtspējīgas attīstības nākotnei ir svarīgi tādi aspekti kā cenas ziņā pieejami mājokļi, spēja nodrošināt pienācīgu dzīvi jauniešiem un viņu ģimenēm, darba un privātās dzīves ētiska līdzsvara nodrošināšana, stabilas nodarbinātības iespējas, atbilstoši darba apstākļi un finansiālā un digitālā iekļautība.

3.6.5.

Tomēr ir jāveic vairāk darbību, kas papildinātu Taisnīgas pārkārtošanās fondu, it īpaši reģionālā līmenī, un kuras ļautu saglabāt darbvietas un garantēt to kvalitāti. Šajā sakarā ļoti svarīga ir sociālā dialoga loma un sociālo partneru pilnīga iesaistīšana, tostarp slēdzot koplīgumus. Kohēzijas politikā būtu arī jāizmanto tādi instrumenti kā darba koplīguma slēgšanas sarunas, lai mazinātu nevienlīdzību un atbalstītu ilgtspējīgu attīstību.

3.7. Digitālā pārkārtošanās un digitālā izglītība

3.7.1.

Kohēzijas politika arvien lielākā mērā būs saistīta ar digitālo pārkārtošanos. Tomēr, kā uzsvērts Komisijas ziņojumā, ļoti ātrdarbīgi interneta savienojumi ir pieejami tikai diviem no trim pilsētas iedzīvotājiem un vienam no sešiem lauku iedzīvotājiem. EESK jau ir uzsvērusi (12), ka digitālās pārkārtošanās mērķis ir ne vien veicināt produktivitātes pieaugumu, bet arī uzlabot izglītību visiem ES iedzīvotājiem, tostarp arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, sociālās atstumtības riskam pakļautiem cilvēkiem un citām neaizsargātām grupām, un palielināt viņu līdzdalību politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Tāpēc EESK atkārtoti prasa visiem ES iedzīvotājiem nodrošināt vispārēju piekļuvi platjoslas ātrdarbīgajam internetam kā sabiedriskajam pakalpojumam, kas sniegts bez maksas. Jāatzīmē, ka viens no digitālās pārkārtošanās panākumu garantiem ir vispārēja piekļuve internetam un ar to saistītajām izglītības iespējām. Bezmaksas piekļuve internetam ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu pienācīgu izglītības darbību lauku apvidos, jo daudzās dalībvalstīs tā nesasniedz to izglītības iestāžu līmeni, kuras darbojas pilsētās.

3.8. Kohēzijas politika, pārvaldības kvalitāte un tiesiskums

3.8.1.

Jau vairākus gadus Komiteja norāda, ka dažās dalībvalstīs ir jāuzlabo koordinācija reģionālā līmenī vai arī ir vajadzīga efektīva reģionālā pārvaldība kā tilts starp valsts pārvaldi un vietējo pašpārvaldi, lai varētu noteikt reģionālās stratēģijas, kas ir svarīgas reģionālajai attīstībai un konverģencei. Centrālās valdības bieži vien nespēj interpretēt reģionu vajadzības un prioritātes, un dažos gadījumos tās nepiešķir vajadzīgās pilnvaras reģionālajām pašvaldībām, kas tikai atkārto valsts politiskās pārvaldības norādījumus, neradot nekādu pievienoto vērtību reģionam (13). Šajā sakarā būtu arī labāk jāizmanto Eiropas Savienības līdzekļi, lai veidotu vietējo un reģionālo pašvaldību spējas.

3.8.2.

Turklāt daudzos gadījumos sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā ir nenozīmīga: apspriešanā netiek ņemti vērā to subjektu viedokļi, kuri vislabāk pārzina reālo situāciju un problēmas.

3.8.3.

Vēl viena problēma, uz ko norāda arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, ir tiesiskuma pasliktināšanās dažās dalībvalstīs, un tas netieši ietekmē kohēzijas politikas pasākumu kvalitāti un efektivitāti.

3.8.4.

3.9. Kohēzijas politikas fondu un projektu pārvaldība

3.9.1.

Iepriekš minētie apsvērumi attiecas arī uz to programmu plānošanu, īstenošanu un uzraudzību, kas saistītas ar kohēzijas politikas īstenošanu, kā arī uz īstenojamo projektu atlases procesu. Šajā sakarā uzmanība būtu jāpievērš pieaugošajai publiskās politikas sadrumstalotībai, kas ir pretrunā visaptverošai, augšupējai pieejai problēmu risināšanā, izmantojot starpnozaru projektus. Sociālajā un pilsoniskajā dialogā iesaistītajām personām reģionālajā un vietējā līmenī vajadzētu būt nozīmīgai lomai plānošanā un koordinēšanā, jo viņi zina, kādas ir reālās vajadzības un kā tās var apmierināt. Projekti būtu jāplāno tā, lai nodrošinātu elastību to mērķu sasniegšanā, un šo projektu pārvaldītājiem vajadzētu būt pieejamiem efektīviem komunikācijas kanāliem ar Eiropas Savienības līdzekļu turētājiem. Lai varētu nodrošinātu līdzekļu pienācīgu apguves līmeni, būtu jārada skaidra sinerģija starp finansēto projektu un jauno ekonomisko realitāti, proti, enerģijas un izejvielu cenu pieaugumu.

3.9.2.

2021.–2027. gada plānošanas periodā būtu jāveicina, labāk jāfinansē un jāpaplašina tādi instrumenti kā integrēti teritoriālie ieguldījumi.

3.9.3.

Turklāt būtu jāveic pasākumi, kas ļautu samazināt birokrātiju, it īpaši kontrolējot sasniegtos rezultātus, nevis veidu, kādā tie tiek sasniegti, jo birokrātija ietver sarežģītas administratīvās procedūras gan saņēmējiem, gan publiskās pārvaldes iestādēm. Šajā sakarā EESK aicina Eiropas Komisiju pārliecināties, ka tās regulārais novērtējums par administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar ES līdzekļu pārvaldību konkrētās dalībvalstīs, un ar to saistītie novērtējumi par nepamatotu finansējuma izmantošanas prasību (pārmērīgas reglamentēšanas) pieaugumu valsts vai reģionālā līmenī rada sekas šīm dalībvalstīm un reģioniem.

3.10. Partnerības principa īstenošana

3.10.1.

Ārkārtīgi svarīgi ir, lai Eiropas Komisija pastāvīgi uzraudzītu partnerības principa īstenošanu dalībvalstīs. Šā principa juridiskais pamats ir jaunās pamatregulas (14) 8. pants, un tā īstenošanas veids ir aprakstīts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 240/2014 (15) par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību. Principa pamatā ir cieša sadarbība starp dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēm, plānojot un īstenojot Eiropas Savienības līdzfinansētās programmas ar plašu partneru loku, it īpaši sociālajiem partneriem un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību. Šā principa pilnīga un pārredzama piemērošana pozitīvi ietekmē lielāku sabiedrības iesaisti un pilsoniskās sabiedrības aktivizēšanu, kā arī mērķtiecīgāku un papildinošāku darbību plānošanu un tādējādi efektīvāku un lietderīgāku ES budžeta izmantošanu. Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi dokumentu par partnerības principa īstenošanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, lai pārskatītu Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību.

3.11. Kohēzijas forums

3.11.1.

Komiteja atzinīgi vērtē 2022. gada 17. un 18. martā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pašas EESK līdzdalību notikušā 8. Kohēzijas foruma rezultātus.

3.11.2.

EESK ir vairākkārt ierosinājusi (16), ka kohēzijas politika un ES fondi, ar kuriem tiek atbalstīta tās īstenošana, katru gadu būtu jāizvērtē šim jautājumam veltīta ES samita ietvaros. Šajā sakarā Komiteja pauž gatavību rīkot ikgadēju pasākumu, kas veltīts kohēzijas politikas īstenošanai un kurā līdztekus Eiropadomes sanāksmei piedalītos sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) COM(2022) 109 final.

(2) COM(2022) 145 final.

(3) COM(2022) 109 final.

(4) COM(2022) 145 final.

(5) https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/informat/2014/smart_specialisation_en.pdf

(6) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā (COM(2020) 613 final).

(7) OV C 155, 30.4.2021., 45. lpp.

(8) OV C 429, 11.12.2020., 131. lpp.

(9) EESK atzinums “Brīvprātīgie – pilsoņi, kas veido Eiropas nākotni” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 152, 6.4.2022., 19. lpp.).

(10) https://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/

(11) EESK atzinums “Ceļā uz ES stratēģiju zaļo prasmju un kompetenču vispārējai uzlabošanai” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 56, 16.2.2021., 1. lpp.).

(12) OV C 155, 30.4.2021., 45. lpp.

(13) OV C 248, 25.8.2011., 68. lpp.

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(15) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 (2014. gada 7. janvāris) par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).

(16) OV C 248, 25.8.2011., 68. lpp., OV C 242, 23.7.2015., 43. lpp.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/62

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes ieteikumam par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā”

(COM(2021) 770 final)

un “Priekšlikums Padomes ieteikumam par individuālajiem mācību kontiem”

(COM(2021) 773 final)

(2022/C 323/11)

Ziņotāja:	Tatjana BABRAUSKIENĖ
Līdzziņotāja:	Mariya MINCHEVA

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 21.1.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	204/2/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK vēlreiz aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis stiprināt pieaugušo izglītības politiku, lai visiem pieaugušajiem nodrošinātu tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu pieaugušo izglītību, tādējādi gadā sasniedzot un pārsniedzot 60 % mērķrādītāju attiecībā uz dalību pieaugušo izglītībā. Lai efektīvi īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP), ir jānovērš arī prasmju neatbilstība un jāuzlabo pieaugušo izglītības pārvaldība un finansējums, tostarp darbinieku apmācība. Svarīgi ir arī tas, ka ieguldījumi, nepieciešamās reformas un efektīvs sociālais dialogs, kura mērķis ir veicināt prasmju attīstību saskaņā ar ESTP pirmo principu par tiesībām uz apmācību un mūžizglītību, ir iekļauti Eiropas pusgada kontekstā.

1.2.

EESK atgādina, cik svarīgi ir iepriekšējie atzinumi par mūžizglītības programmu un pieaugušo izglītību saistībā ar iniciatīvām par individuālajiem mācību kontiem un mikroapliecinājumiem. EESK jo īpaši uzsver, ka prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir ārkārtīgi svarīga nozīme nozaru zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstīšanā; tā ir jāuztver kā sociāla un ekonomiska atbildība, lai nodrošinātu iekļaujošu apmācību, kas nepieciešama kvalitatīvām darbvietām, un tāda pārkārtošanās, kas ir taisnīga pret ikvienu. Lai atbalstītu darbaspēka prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanos, ir vajadzīgas uz nākotni orientētas rūpnieciskās stratēģijas, tostarp efektīva prasmju politika. Tās var palīdzēt nodrošināt godīgu un sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, līdzsvarojot darba tirgu tā, lai tas veicinātu iekļaujošu digitalizāciju un darbvietu kvalitāti. Uzņēmumiem ir vajadzīgs efektīvs atbalsts, lai tie varētu stiprināt un finansēt savas darbaspēka prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas stratēģijas, kas nepieciešamas inovācijas veicināšanai. Vienlaikus jāievēro vispārējās ekonomiskās un sociālās intereses. Koplīgumos būtu jānosaka dažādu apmaksātu mācību atvaļinājumu pieejamība darba ņēmēju personīgajām un profesionālajām vajadzībām (1). Ja sociālie partneri nav vienojušies par apmaksātu atvaļinājumu un tas tiek piešķirts pēc valdības iniciatīvas, tas jāfinansē no valsts līdzekļiem.

1.3.

Straujā jauno tehnoloģiju izgudrošana un izplatīšanās ir jāpapildina ar efektīvu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. Ieguldījumiem pieaugušo izglītībā un prasmju pilnveidē var būt izšķiroša nozīme ekonomikas atveseļošanā un sociālas Eiropas veidošanā. Individuālie mācību konti var būt tikai viena no pieejām un viens no finanšu instrumentiem, ko apsver ES dalībvalstis un sociālie partneri. Ar ierosinātajiem pasākumiem nevajadzētu aizstāt darba devēju, valsts un privāto nodarbinātības dienestu sniegto apmācību, kā arī valsts atbalstu izglītības un apmācības iestādēm vai cita veida atbalstu. It īpaši mācību fondi, ko pārvalda sociālie partneri, ir efektīvs veids, kā nodrošināt apmācību, reaģējot uz valstu un nozaru līmenī konstatētajām vajadzībām.

1.4.

Pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšana un uzlabota nodarbināmība ir svarīgs nosacījums, lai uzņēmumi un sabiedrība varētu plaukt, attīstīties un nodarbināt cilvēkus, kā arī veicināt Eiropas Savienības noteikto politikas mērķu sasniegšanu. Jau tagad vairākās nozarēs un reģionos ir vērojama prasmju neatbilstība un darbaspēka trūkums, un šī atšķirība palielināsies. Šajā ziņā dalībvalstīm un darba devējiem ir svarīga loma, finansējot un stimulējot dalību apmācībā. Prasmes ir jāattīsta atbilstoši darba tirgus vajadzībām, ja Eiropa vēlas stiprināt savu ilgtermiņa konkurētspēju un spēju veicināt inovāciju, kas ir svarīgi gan uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem.

1.5.

Darba ņēmēji saskaras ar daudziem šķēršļiem, kas kavē piekļuvi apmācībai. Ja personām tiek dota lielāka kontrole pār savu apmācību, ir svarīgi nodrošināt, ka viņi saņem efektīvus norādījumus un atbalstu, lai varētu izvēlēties un piekļūt apmācības kursiem, kas atbilst viņu vajadzībām. Tas arī nodrošinātu optimālus ieguldījumus apmācībā, jo apmācība būtu cieši saistīta ar katra indivīda apzinātajām vajadzībām. Attiecībā uz mācībām, kas vērstas uz darba specifiku, pilnībā individualizēta pieeja var vājināt saikni starp finansējumu un mācību saturu, tādējādi, iespējams, radot situāciju, ka apmācība ir mazāk orientēta uz darbu un tādējādi nepietiekami pielāgota darba devēju vajadzībām.

1.6.

EESK piekrīt trīspusējam Arodmācību padomdevējas komitejas atzinumam, kurā norādīts, ka piekļuves apmācībai un tiesību uz apmācībām nosacījumi jāpielāgo dažādām situācijām un realitātei, izmantojot atbilstošu pasākumu kopumu. EESK aicina Komisiju ievērot kompetenču sadalījumu un subsidiaritātes principu, kā arī katras dalībvalsts īpatnības un tiesisko regulējumu. Pieņemot un īstenojot priekšlikumus attiecībā uz mācību kontiem un mikroapliecinājumiem, tiem jābūt saderīgiem ar jau esošajām dalībvalstu tālākās profesionālās izglītības un apmācību sistēmām, ar darba koplīgumu slēgšanu, darba nosacījumu regulējumu un darbinieku tiesībām uz atvaļinājumu.

1.7.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis ievērot spēkā esošos valstu un nozaru instrumentus un finansēšanas shēmas un nošķirt jēdzienu “tiesības”, kas dažās valstīs un nozarēs vēl nav definētas tiesību aktos vai koplīgumos, no jēdziena “mācību konts”. EESK prasa, lai priekšlikumi nodrošinātu, ka visiem pieaugušajiem, it īpaši no visneaizsargātākajām grupām, būtu tiesības piekļūt efektīvai, kvalitatīvai un iekļaujošai darbinieku apmācībai, apmaksātam mācību atvaļinājumam, pilnīgai kvalifikācijai, neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai, kā arī ievirzei un konsultācijām. Dalībvalstis tiek aicinātas vajadzības gadījumā uzlabot savas pieaugušo izglītības un tālākās profesionālās izglītības un apmācības sistēmas pēc efektīva sociālā dialoga un apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. EESK atzinīgi vērtē to, ka individuālos mācību kontus var izmantot apmācībai, validēšanai un karjeras konsultēšanai.

1.8.

EESK uzsver, ka apmācību tirgū svarīgi ir kvalitātes standarti, jo īpaši attiecībā uz mikroapliecinājumiem, un dažādu pieeju iespējamās priekšrocības un trūkumi pieaugušo izglītības (piemēram, individuālo mācību kontu) finansēšanā, ietverot izmaksu un ieguvumu attiecību, administratīvo slogu un izmaksas, panākto statusa maiņu (augstāks oficiālās kvalifikācijas līmenis), kvalitātes nodrošināšanu, darba tirgum būtiskus rezultātus, pievienoto vērtību karjeras attīstībai un galvenās mērķa grupas – mazkvalificēto – līdzdalības līmeni. EESK pauž nožēlu, ka Komisija nav veikusi ietekmes novērtējumu par mikroapliecinājumiem, jo priekšlikums var ietekmēt esošos valstu pasākumus, īpaši attiecībā uz kvalifikācijām un koplīgumiem. Šajā saistībā ir jānodrošina efektīvs sociālais dialogs un efektīva apspriešanās, tostarp ar organizētu pilsonisko sabiedrību, par to, vai un kā Eiropas iniciatīvas par individuālajiem mācību kontiem un mikroapliecinājumiem var sniegt pievienoto vērtību valstu un nozaru apmācību sistēmu uzlabošanā.

1.9.

EESK uzsver, ka, iesaistot sociālos partnerus un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējus, būtu jāizveido PIA pakalpojumu sniedzēju mikroapliecinājumu katalogs, kura pamatā ir piedāvājuma kvalitātes standarti. Katalogā būtu jāiekļauj mikroapliecinājumu mācību rezultāti un to atzīšana no citu izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju un darba devēju puses.

1.10.

EESK atgādina, cik svarīgs ir apmaksāts mācību atvaļinājums (2), arī saskaņā ar SDO 140. pantu (ko ratificējušas 11 dalībvalstis (3)), un norāda, ka priekšlikumam par individuālajiem mācību kontiem vajadzētu būt saderīgam ar valstu sistēmām, kad dalībvalstīm tiek prasīts izstrādāt individuālo mācību kontu sistēmas tikai darba tirgus vajadzībām, jo vairākās dalībvalstīs apmaksātu mācību atvaļinājumu var izmantot arī personīgās izaugsmes nolūkos vai studiju programmas pabeigšanai (piemēram, universitātes grāda iegūšanai).

1.11.

EESK atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka būtiski svarīga ir sociālo partneru efektīva iesaistīšana pieaugušo izglītības pārvaldībā, darba ņēmēju apmācībā un apmaksāta mācību atvaļinājuma sistēmās, kā arī sociālo partneru kopīgas rīcības veicināšana. Komiteja arī uzsver, ka par pieaugušo izglītību ir svarīgi apspriesties ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

1.12.

EESK aicina Komisiju atbalstīt paraugprakses apmaiņu un savstarpēju mācīšanos starp dalībvalstīm, iesaistot sociālos partnerus. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā vislabāk nodrošināt efektīvu piekļuvi apmācībai un kā uzlabot dalībvalstu pieaugušo izglītības sistēmas un jo īpaši prasmju stratēģijas, kā arī to finanšu mehānismus un apmācību veidus, tostarp mikroapliecinājumus. EESK arī aicina iesaistīt trīspusējo Arodmācību padomdevēju komiteju turpmākajā darbā saistībā ar priekšlikumiem un tai uzņemties aktīvu lomu ziņošanā par iniciatīvu īstenošanu un uzraudzības sistēmas izveidē sadarbībā ar Nodarbinātības komiteju.

1.13.

EESK aicina dalībvalstis iniciatīvas par individuālajiem mācību kontiem un mikroapliecinājumiem sasaistīt ar Padomes 2016. gada 19. decembra Ieteikuma “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (4) īstenošanu. Tas nodrošinātu, ka visi mazprasmīgie un mazkvalificētie pieaugušie varētu pilnveidot savas pamatprasmes un profesionālās iemaņas un ka viņi tiktu vadīti un motivēti piedalīties apmācībās, lai uzlabotu savu dzīvi un nodarbināmību, un nodrošinātu, ka 80 % pieaugušo ir digitālās pamatprasmes.

1.14.

EESK atkārtoti uzsver, ka individuālajiem mācību kontiem un līdzīgām finanšu sistēmām ir jāatbalsta piekļuve atzītiem un validētiem mācību kursiem un jāļauj darba ņēmējiem piedalīties procesos, lai validētu savas prasmes un darba pieredzi. Attiecīgajām iestādēm, iesaistot sociālos partnerus, ir jāatzīst mikroapliecinājumi. EESK aicina efektīvi īstenot Padomes ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (5) un piešķirt pietiekamu publisko finansējumu validēšanas sistēmām katrā ES valstī. Nodrošinot apmācības atzīšanu, darba devēji un arodbiedrības var palīdzēt darba ņēmējiem uzlabot savu kvalifikāciju un veicināt gan viņu karjeras attīstību, gan taisnīgu pārkārtošanos darba tirgū.

1.15.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai iniciatīvas pievērstos pieaugušo un darbaspēka (darba ņēmēju/darbinieku/pašnodarbinātu personu) prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas vajadzībām, kā arī citām mērķgrupām (piemēram, ilgstošiem bezdarbniekiem, neaktīvām personām un it īpaši personām, kas atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (6), personām ar invaliditāti, pensionāriem, sievietēm, jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem un jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu). Steidzami un pienācīgi ir jārisina nestandarta darba ņēmēju un pašnodarbināto personu īpašā situācija, ņemot vērā sociālo partneru būtisko lomu darba ņēmēju apmācībā. Būtiski svarīga loma savu darbinieku apmācības atbalstīšanā ir uzņēmumiem, kā arī dalībvalstīm, nodrošinot resursus piekļuvei pieaugušo izglītībai. Tā kā 90 % ar darbu saistīto apmācību Eiropas Savienībā finansē darba devēji (7), ES ir pilnībā jāatzīst un jāatbalsta viņu apņemšanās un pozitīvā loma prasmju attīstībā.

1.16.

EESK aicina dalībvalstis izpētīt iespējamos instrumentus individuālo mācību kontu pārnesamībai, piemēram, noslēgt divpusējus nolīgumus. EESK aicina pārvaldības sistēmu ar sociālo partneru iesaistīšanu iekļaut ES mikroapliecinājumu kvalitātes standartos un aicina mikroapliecinājumus ņemt vērā līdztekus pilnīgai kvalifikācijai un darbinieku apmācībai. EESK aicina apmācību pakalpojumu sniedzējus publicēt piedāvāto mikroapliecinājumu katalogus, tostarp mācību rezultātus un savu politiku attiecībā uz mikroapliecinājumu atzīšanu, ko veic citi pakalpojumu sniedzēji un uzņēmumi. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi pilnvērtīgām studiju programmām un kvalifikācijām, ir svarīgi uzlabot visu izglītojamo, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošo un neaizsargāto grupu, piekļuvi visu veidu kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un apmācībām (tostarp mikroapliecinājumiem). Jānodrošina efektīvs atbalsts (finansiāls un nefinansiāls) nestandarta darba veidos strādājošiem cilvēkiem, lai viņi varētu piekļūt profesionālās izaugsmes un mobilitātes kursiem, tostarp mikroapliecinājumiem, nodrošinot apmācības materiālu un rīku pieejamību un izmantojamību neatkarīgi no tā, vai tie ir virtuāli vai nē un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2102 (8).

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Eiropas Komisija 2021. gada 10. decembrī publicēja Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam par individuālajiem mācību kontiem (9) un Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam par mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā (10). Šo iniciatīvu mērķis ir atbalstīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, kurā noteikts jauns mērķrādītājs – līdz 2030. gadam vismaz 60 % no visiem pieaugušajiem katru gadu jāpiedalās apmācībā. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību (1. princips), neatkarīgi no darba attiecību veida un ilguma (5. princips), tostarp tiesības pārnest mācību tiesības profesionālās pārejas laikā (4. princips). Svarīgi ir arī tas, ka ieguldījumi, nepieciešamās reformas un efektīvs sociālais dialogs, kura mērķis ir veicināt prasmju attīstību saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) pirmo principu par tiesībām uz apmācību un mūžizglītību, ir iekļauti Eiropas pusgada kontekstā.

2.2.

Lai sniegtu ieguldījumu priekšlikumā par individuālajiem mācību kontiem, trīspusējā valdību un sociālo partneru Arodmācību padomdevēja komiteja 2021. gada 16. augustā pieņēma atzinumu par individuālajiem mācību kontiem un apmācību pakalpojumu sniegšanas stiprināšanu visā Eiropā (11). Trīspusējā atzinumā atkārtoti pausts, ka “Covid-19 pandēmija, digitalizācija un dekarbonizācija būtiski ietekmē Eiropas ekonomiku, nozares un Eiropas darbaspēku, kam ir ļoti grūti pielāgoties strauji mainīgajam darbam. Pandēmija ir paātrinājusi strukturālas pārmaiņas daudzās nozarēs, palielinot zaļās un digitālās pārkārtošanās tempu. Tas ir saistīts ar pašreizējām demogrāfisko pārmaiņu problēmām, jaunām apmācību vajadzībām un prasmju neatbilstību”. Trīspusējā atzinumā arī uzsvērts, ka “ņemot vērā visus darba tirgus reālos apstākļus, (..) piekļuves apmācībai un tiesību uz apmācībām nosacījumi jāpielāgo dažādām situācijām un realitātei, izmantojot atbilstošu pasākumu kopumu”.

2.3.

Eiropas sociālo partneru 2021. gada projektā prasmēm, inovācijai un apmācībai cita starpā arī konstatēts, ka “uzņēmumiem un darbiniekiem ir būtiski svarīga loma inovācijā un jaunu prasmju un kompetenču veidošanā, kas sniegtas darba ņēmēju apmācībās un kas ir būtiski svarīgas, lai pielāgotos mainīgajai videi. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt darbinieku piekļuvi apmācībām, kas atbilst darba devēju un darbinieku vajadzībām veidot inovatīvas tehnoloģijas un uzņēmējdarbības modeļus un kas ļauj darba ņēmējiem atrast un saglabāt darbvietas atbilstoši viņu prasmēm, vēlmēm un kompetencēm” (12). Šajā nolūkā galvenais uzdevums ir darīt pieejamus dažādus instrumentus, tostarp apliecinošus dokumentus, apmaksātus mācību atvaļinājumus (saskaņā ar tiesību aktiem vai koplīgumiem), personīgos mācību kontus vai mācību līdzekļus (starpnozaru vai nozaru), tos padarīt savstarpēji izmantojamus un saskaņotus ar konkrētās valsts institucionālo sistēmu (13).

2.4.

Valsts tiesību akti un/vai koplīgumi dažās dalībvalstīs nodrošina indivīda tiesības uz izglītību un apmācību, tostarp pieaugušo izglītību un apmācību, kā arī apmaksātu mācību atvaļinājumu ar darbu saistītām mācībām. Visā Eiropā sociālajiem partneriem, sociālajam dialogam un koplīguma sarunām ir svarīga loma, lai katrā valstī dažādos veidos veicinātu efektīvu darba ņēmēju piekļuvi apmācībām. Tie var uzskatīt, ka esošais valsts un/vai nozares līmenis vai citas alternatīvas pieejas individuālo mācību kontu modelim ir labāk piemērotas, lai veicinātu apmācību nodrošināšanu valsts kontekstā. Šajā saistībā būtu jāievēro un jānodrošina efektīva valstu un nozaru sociālo partneru iesaiste.

2.5.

Dažādās tiesiskās un/vai koplīgumu sarunu sistēmas atspoguļo katras dalībvalsts izvēli pieņemt un īstenot savu apmācības politiku un izmantot esošos finansēšanas mehānismus. Šādā veidā individuālie mācību konti var būt tikai viena no pieejām un finanšu instrumentiem, ko apsver ES dalībvalstis un sociālie partneri. Vienota pieeja, kas der visiem, nedarbosies, un ir jāievēro dalībvalstu atšķirīgās apmācību sistēmas un atšķirīgās nozaru iezīmes. Lēmumam par to, vai pieņemt individuālos mācību kontus kā vienu no mehānismiem mācību nodrošināšanai un finansēšanai, pilnībā jāpaliek dalībvalstu kompetencē tādā pašā veidā, kā mācību tirgus tiek regulēts valsts līmenī. EESK uzsver, ka dalībvalstīm, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, ir arī brīva izvēle nepieņemt individuālo mācību kontu pieeju un tā vietā pielāgot vai pilnveidot savas esošās pieejas apmācību sniegšanai.

2.6.

EESK atgādina, ka ar šajā ieteikumā paredzētajiem pasākumiem nevajadzētu aizstāt darba devēju, valsts un privāto nodarbinātības dienestu sniegto apmācību, kā arī valsts atbalstu izglītības un apmācības iestādēm vai cita veida atbalstu (14). EESK piekrīt, ka ieteikumam “nebūtu jāattur [dalībvalstis] no augstāka līmeņa noteikumu pieņemšanas attiecībā uz pieaugušo izglītību/apmācību, nekā ieteikts šajā priekšlikumā” (15), un ka “ieteikumam nevajadzētu ierobežot sociālo partneru autonomiju, ja tie ir atbildīgi par apmācības shēmu izveidi un pārvaldību” (16).

2.7.

EESK atsaucas uz savu neseno atzinumu (17), kurā tā norāda, ka “straujā jauno tehnoloģiju izgudrošana un izplatīšanās ir jāpapildina ar efektīvu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. EESK uzsver, ka Covid-19 krīzes ietekme uz Eiropas sabiedrību un ekonomiku ir vēl vairāk apliecinājusi efektīvas izglītības un apmācības politikas un kvalitatīvu darbvietu nozīmīgumu ilgtspējīgas un taisnīgas sociālās un saimnieciskās atveseļošanas un noturības atbalstīšanā, kas ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropa vieglāk pārvarētu pandēmijas sekas. Ieguldījumiem pieaugušo izglītībā un prasmju pilnveidē var būt izšķiroša nozīme ekonomikas atveseļošanā un sociālas Eiropas veidošanā”.

2.8.

EESK atgādina, ka pieaugušo un darba ņēmēju piekļuvei apmācībai ir daudz šķēršļu, tostarp laika trūkums, nepietiekams finansējums, motivācija, kvalitatīva palīdzība un konsultācijas, dažkārt pieejamas kvalitatīvas apmācības trūkums, atbalsts no darba vietas (aizstāšana), jo īpaši MVU, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvara neievērošana. Ir svarīgi ļaut indivīdiem uzņemties vadību attiecībā uz savu apmācību, ja ir nodrošināts efektīvs atbalsts, lai viņi varētu piekļūt ar darba tirgu saistītai apmācībai un to turpināt. Tas ietver atbalstu personām, sniedzot konsultācijas un norādījumus par piemērotiem apmācības veidiem. Darba ņēmējiem ir vajadzīga piekļuve apmācībai uzņēmumā, un mazprasmīgiem darba ņēmējiem ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts, jo īpaši saistībā ar apmācību tiešsaistē. “Tiešsaistes apmācība piedāvā daudz iespēju paplašināt piekļuvi pieaugušo izglītībai, taču mazprasmīgiem darba ņēmējiem var trūkt prasmju, lai maksimāli izmantotu šāda veida apmācību, un viņiem var būt vajadzīgs papildu atbalsts” (18).

2.9.

Lai novērstu dažādus šķēršļus, kas kavē piekļuvi apmācībai, un palielinātu pieaugušo motivāciju piedalīties apmācībā, šķēršļi būtu jāaplūko arī indivīda nodarbinātības un izglītības statusa aspektā. Instruments būtu jāatbalsta, nodrošinot efektīvu palīdzību un konsultācijas. Jāpilnveido iesaistes stratēģija. Lai samazinātu esošo prasmju neatbilstību, apmācību vajadzības ir jānosaka iepriekš un pienācīgi jāorientē mācību kursi. Ir arī vajadzīgas visaptverošas mācību atbalsta sistēmas, lai nodrošinātu spēcīgāku sinerģiju starp finansiāliem stimuliem, konsultāciju pakalpojumiem un piekļuvi validācijas un atzīšanas procedūrām (19).

2.10.

EESK ir pārliecināta, ka pilnībā individualizēta pieeja var vājināt saikni starp finansējumu un mācību saturu, tādējādi, iespējams, radot situāciju, ka apmācība ir mazāk orientēta uz darbu un tādējādi nepietiekami pielāgota darba devēju vajadzībām. Tā kā 90 % ar darbu saistīto apmācību Eiropas Savienībā finansē darba devēji (20), ES ir pilnībā jāatzīst un jāatbalsta viņu apņemšanās un pozitīvā loma prasmju attīstībā. Sociālajiem partneriem ir svarīga loma, lai kopīgi veicinātu apmācību nodrošināšanu un līdzdalību. Jo īpaši mācību fondi, ko pārvalda sociālie partneri, ir efektīvs veids, kā nodrošināt apmācību, reaģējot uz valstu un nozaru līmenī konstatētajām vajadzībām. Būtu jāatzīst un jāatbalsta privātpersonu finansiālais un nefinansiālais ieguldījums.

2.11.

EESK atzīst papildinošo lomu, kas mikroapliecinājumiem var būt piekļuves paplašināšanā prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, vienlaikus ņemot vērā mainīgās darba tirgus vajadzības. EESK arī atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis tiek mudinātas sasaistīt mikroapliecinājumus ar savu nodarbinātības politiku, tostarp aktīvu darba tirgus politiku, lai palīdzētu samazināt prasmju neatbilstību nozarēs un reģionos, vienlaikus ievērojot piekļuvi pilnīgai kvalifikācijai. Attiecībā uz mikroapliecinājumu “uzkrājamību” EESK uzsver, ka mikroapliecinājumi nav jāuzskata par pilnīgas kvalifikācijas aizstājējiem. Tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina iekļaut mikroapliecinājumus valsts kvalifikācijas sistēmās. Sociālie partneri būtu jāiesaista, lai to izstrādātu valstu līmenī un apsvērtu, kā mikroapliecinājumus varētu atzīt un pievienot daļējai kvalifikācijai.

2.12.

Mikroapliecinājumi var būt svarīgi, lai palīdzētu pieaugušajiem pilnveidot prasmes un pārkvalificēties vai izmantot jaunas darba iespējas, ja mikroapliecinājumu kvalitātes standarti ir skaidri noteikti un darīti zināmi izglītojamajiem. Lai gan mikroapliecinājumi varētu būt apmācību veids, kam var piekļūt, izmantojot potenciālu individuālo mācību kontu, tie būtu jāuzskata par atsevišķu individuālā mācību konta daļu un par daļu no pastāvīgā mācību procesa papildu rīku kopuma. EESK atzinīgi vērtē arī to, ka mikroapliecinājumu sniedzēju vidū ieteikuma projektā ir atzīti sociālie partneri, un aicina dalībvalstis veicināt tādu mikroapliecinājumu izstrādi, kurus sociālā dialogā veidotu un apstiprinātu darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji.

3. Īpašas piezīmes

3.1.

Darba ņēmēju brīva pārvietošanās var palīdzēt risināt problēmas, kas saistītas ar prasmju neatbilstību un trūkumu. Noteikumiem par kvalifikācijas prasībām arī turpmāk jābūt valstu kompetencē, iesaistot sociālos partnerus, piemēram, prasmju, tostarp mikroapliecinājumu, validēšanā un vienlaikus samazinot reglamentēto profesiju skaitu. Svarīga var būt arī kvalificētu trešo valstu valstspiederīgo labāka atbilstība brīvajām darbvietām dažādos kvalifikācijas līmeņos un darba pieredzes ilguma ziņā. Šajā ziņā liela nozīme var būt gaidāmajai Komisijas Prasmju un talantu paketei (21), tostarp iespējamiem ES talantu fonda scenārijiem.

3.2.

Koplīgumi ir svarīgs līdzeklis, ar kura palīdzību apmaksāta mācību atvaļinājuma nodrošināšana var veicināt darba ņēmēju piekļuvi ar darba tirgu saistītai apmācībai. Šādi nolīgumi ir īpaši svarīgi, lai noteiktu veidus, kā darbiniekiem MVU, kam darbinieku prombūtne apmācību dēļ parasti vairāk samazina darba jaudu, piekļūt apmaksātam mācību atvaļinājumam. Ir svarīgi uzsvērt, ka tiesību aktu iniciatīvas ES vai valstu līmenī nedrīkst apdraudēt koplīgumu slēgšanas procesu vai sociālo partneru autonomiju, rodot risinājumus jautājumiem, kas ir svarīgi, lai valstu darba tirgi darbotos labi, tostarp risinājumus prasmju pilnveidošanai un pārejai, kā arī kvalitatīvas darbvietas darba ņēmējiem taisnīgas pārkārtošanās kontekstā.

3.3.

EESK uzsver, ka apmācību tirgū svarīgi ir kvalitātes standarti, jo īpaši attiecībā uz mikroapliecinājumiem un dažādu pieeju iespējamām priekšrocībām un trūkumiem pieaugušo izglītības (piemēram, individuālo mācību kontu) finansēšanā, ietverot izmaksu un ieguvumu attiecību, administratīvo slogu un izmaksas, panākto statusa maiņu (augstāks oficiālās kvalifikācijas līmenis), kvalitātes nodrošināšanu, darba tirgum būtiskus rezultātus, pievienoto vērtību karjeras attīstībai un galvenās mērķa grupas – mazkvalificēto – līdzdalības līmeni. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu sociālo dialogu un efektīvu apspriešanos, tostarp ar organizētu pilsonisko sabiedrību, par to, vai un kā Eiropas iniciatīvas par individuālajiem mācību kontiem un mikroapliecinājumiem var sniegt pievienoto vērtību valstu un nozaru apmācību sistēmu uzlabošanā. EESK uzsver, ka, iesaistot sociālos partnerus un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējus, būtu jāizveido PIA pakalpojumu sniedzēju mikroapliecinājumu katalogs, kura pamatā ir piedāvājuma kvalitātes standarti. Katalogā būtu jāiekļauj mikroapliecinājumu mācību rezultāti un to atzīšana no citu izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju un darba devēju puses.

3.4.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai iniciatīvas pievērstos pieaugušo un darbaspēka kopumā (strādājošie/darba ņēmēji/pašnodarbinātās personas), kā arī citu mērķgrupu (piemēram, ilgtermiņa bezdarbnieki, neaktīvas personas, cilvēki ar invaliditāti, pensionāri, kā arī jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas vajadzībām, lai arī viņiem būtu piekļuvei kvalitatīvai, efektīvai un iekļaujošai apmācībai, kas uzlabo viņu nodarbināmību. Šajā ziņā būtisks ir dalībvalstu atbalsts, lai nodrošinātu resursus piekļuvei pieaugušo izglītībai. Vienlaikus būtiski svarīga loma darbinieku atbalstīšanā ar darbu saistītās apmācībās joprojām ir uzņēmumiem. Steidzami un pienācīgi ir jārisina nestandarta darba ņēmēju un pašnodarbināto personu īpašā situācija, ko nevar atrisināt ar individuālajiem mācību kontiem un mikroapliecinājumiem vien, vienlaikus ņemot vērā sociālo partneru būtisko lomu darba ņēmēju apmācībā.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV C 374, 16.9.2021., 16. lpp.

(2) OV C 374, 16.9.2021., 16. lpp.

(3) SDO oficiālie dati pieejami šeit: https://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:11300:0::NO::p11300_instrument_id:312285

(4) OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.

(5) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(6) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/658190/IPOL_STU(2020)658190_EN.pdf

(7) Kopsavilkuma ziņojums par pieaugušo izglītības statistiku, EK, 2020/082020.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(9) COM(2021) 773 final.

(10) COM(2021) 770 final.

(11) https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=1223&furtherNews=yes&newsId=10081

(12) BusinessEurope, “Skills, innovation and the provision of, and access to training”.

(13) Cedefop pieaugušo izglītības finansēšanas datubāze.

(14) COM(2021) 773 final.

(15) COM(2021) 773 final.

(16) COM(2021) 773 final.

(17) OV C 374, 16.9.2021., 16. lpp.

(18) ESAO: “Building back better: enhancing equal access to opportunities for all”.

(19) Cedefop (2020), Empowering people to cope with change.

(20) Kopsavilkuma ziņojums par pieaugušo izglītības statistiku, EK, 2020/082020.

(21) Paredzēts 2022. gada aprīlī.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/69

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI”

(COM(2021) 782 final – 2021/0411 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz datu automatizētu apmaiņu policijas sadarbībai (“Prīme II”) un ar ko groza Padomes Lēmumus 2008/615/TI un 2008/616/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818”

(COM(2021) 784 final – 2021/0410 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā”

(COM(2021) 890 final – 2021/0427 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām”

(COM(2021) 891 final – 2021/0428 (COD))

(2022/C 323/12)

Ziņotājs:

Krzysztof BALON

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 2.5.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	210/3/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, ES ārējo robežu tiešā tuvumā, ir neparedzams pavērsiens. Ņemot vērā tā visaptverošo un droši vien ilglaicīgo ietekmi visos līmeņos, kā rezultātā ir izveidojies arī vēl nepieredzēts bēgļu skaits – lielākais kopš Otrā pasaules kara –, ir radīti vislielākie jebkad pieredzētie draudi Šengenas zonas darbībai un visai Eiropas Savienības drošībai.

1.2.

EESK ļoti atzinīgi vērtē Padomes Direktīvas 2001/55/EK (1) (“Pagaidu aizsardzības direktīva”) pirmo aktivizēšanu saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu (2). Turklāt EESK vēlas mudināt Komisiju apsvērt iespēju paplašināt direktīvas piemērošanu un aktivizēšanu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem turpmākās smagās un neatliekamās krīzes situācijās. Direktīvas pašreizējo aktivizēšanu varētu izmantot, lai izstrādātu solidaritātes mehānismus starp dalībvalstīm.

1.3.

Šajā saistībā EESK stingri atbalsta nepieciešamību pēc efektīviem, īstiem, humāniem – un humanitāriem – kopīgiem Eiropas noteikumiem par migrācijas, patvēruma un drošības sadarbību atvērtā, taču vienlaikus arī drošā Šengenas zonā, pilnībā ievērojot Pamattiesību hartu. Komiteja īpaši atbalsta labāku apstākļu nodrošināšanu visiem bēgļiem.

1.4.

Kara sekas rada draudus arī Eiropas sociālās tirgus ekonomikas modelim, kā arī ES pilsoņu un citu iedzīvotāju brīvībai un tiesībām. EESK mudina saglabāt un novērtēt Šengenas zonu tādu, kāda tā patlaban ir veidota, lai garantētu ne tikai cilvēku brīvu pārvietošanos, bet arī vienotā tirgus darbību.

1.5.

Covid-19 krīzes laikā daudzas dalībvalstis ieviesa robežkontroli un citus pārvietošanās brīvības ierobežojumus bez jebkādiem centieniem koordinēt un pienācīgi pamatot šādus ierobežojumus Eiropas līmenī, lai gan atvērtu robežu saglabāšana, kā norādīts vienā no iepriekšējiem atzinumiem, ir būtiski svarīga pilnvērtīgai vienotā tirgus darbībai, noturības atgūšanai un uzlabošanai, kā arī Eiropas solidaritātes un identitātes veicināšanai. Tas arī apliecina, ka krīzes situācijās ir vajadzīgs “reāllaika” lēmumu pieņemšanas mehānisms starpiestāžu līmenī. Jebkurā gadījumā EESK pilnībā atbalsta Komisijas nostāju, ka iekšējām robežām jāpaliek atvērtām pat krīzes situācijās. Visi krīzes situāciju izraisītie ceļošanas ierobežojumi starp Šengenas valstīm būtu nosakāmi tikai uz laiku, un tie nedrīkstētu būt stingrāki par varbūtējiem iekšējiem dalībvalstu ceļošanas ierobežojumiem.

1.6.

EESK pilnībā piekrīt Komisijas nostājai, ka policijas pārbaudes un sadarbība, tostarp informācijas apmaiņas un komunikācijas nolūkā, var dot tādus pašus rezultātus kā iekšējo robežu pagaidu kontrole un mazāk traucēt personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti. Šajā saistībā Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota neformāla ekspertu grupa, kuras sastāvā ir eksperti no katras dalībvalsts, lai konsultētu un atbalstītu Komisiju direktīvas par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm uzraudzībā un piemērošanā; EESK ierosina šīs neformālās ekspertu grupas darbā iesaistīt attiecīgās pilsonisko sabiedrību pārstāvošās organizācijas, kā arī pašu Komiteju.

1.7.

Šajā saistībā EESK arī uzsver, ka noteikti ir jāsaglabā tiesu iestāžu neatkarība, it īpaši gadījumos, kad tiesu iestādes fiziski atrodas vienotā kontaktpunkta atrašanās vietā. Turklāt pilsoniskās sabiedrības organizācijām (it īpaši uzraugošajām un tām, kas darbojas neaizsargātu grupu, tostarp migrantu, aizsardzības jomā) būtu jānodrošina īpaša aizsardzība attiecībā uz informācijas sniegšanu ar vienoto kontaktpunktu starpniecību.

1.8.

EESK apzinās vērienīgos datu vākšanas pasākumus, kas dalībvalstīm jāizstrādā sistēmas “Prīme II” ietvaros. Salīdzinājumā ar “Prīmi I”“Prīme II” ir plašs solis uz priekšu, jo liek dalībvalstīm izveidot tehniskas iekārtas seju profilēšanai. Šajā saistībā Komiteja pauž bažas par digitālo datu apmaiņas ietekmēšanas risku, it sevišķi ņemot vērā aktuālo nepārredzamo kara situāciju Eiropā.

1.9.

EESK aicina ieviest pamatīgākus un biežākus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu augstus ētikas standartus, Eiropolam vācot un uzglabājot datus, it īpaši attiecībā uz trešām valstīm, kā arī noteikt skaidrus termiņus šo datu glabāšanai. EESK iesaka ieviest regulāru Eiropola darbības uzraudzību, ko veiktu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citi attiecīgie dalībnieki, kurus šī darbība var skart.

1.10.

EESK pilnībā atzīst to cilvēku pamattiesības, kuri ierodas uz Eiropas un Šengenas zonas robežām, kā arī viņu principiālās tiesības lūgt atļauju ieceļot un tiesības lūgt patvērumu. Komiteja vēlreiz vēlas atgādināt par neizraidīšanas tiesību ievērošanu.

1.11.

EESK aicina dalībvalstis uzņemties kopēju atbildību, kā tas paredzēts jaunā Migrācijas un patvēruma pakta elastīgajā solidaritātes mehānismā. Katrai dalībvalstij vajadzētu proaktīvi solidarizēties ar citām dalībvalstīm, it sevišķi krīzes situācijās.

1.12.

EESK īpaši ņem vērā attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju būtiski svarīgo pozitīvo lomu, jo tās sniedz humāno palīdzību trešo valstu instrumentalizētiem migrantiem un turklāt atbalsta migrantu un patvēruma meklētāju tiesības, kā arī sniedz informāciju par tām. Vienmēr būtu jāgarantē organizāciju piekļuve migrantiem un patvēruma meklētājiem skartajās pierobežas teritorijās. Šādām organizācijām vajadzētu būt tiesīgām saņemt efektīvu un vienkāršotu finansiālo atbalstu no Eiropas līdzekļiem, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ārkārtas palīdzību.

1.13.

EESK ierosina ieviest plaša mēroga izglītošanas un informēšanas programmas, lai veicinātu sabiedrības izpratni par migrāciju kā uzņemošajai sabiedrībai kopumā labvēlīgu parādību, to koordinējot centralizēti un īstenojot katrai dalībvalstij.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Šis atzinums tiek izstrādāts laikā, kad Šengenas zonas darbībai un Eiropas Savienības drošībai pastāv vēsturiski lielākais apdraudējums, ko rada Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, ES ārējo robežu tiešā tuvumā. Šī kara situācija, kas izraisījusi arī nepieredzēti lielu migrantu un bēgļu pieplūdumu – visvairāk kopš Otrā pasaules kara – vēlreiz uzsver ārējo robežu drošības un Šengenas zonas stabilitātes ārkārtīgo nozīmīgumu kā priekšnosacījumu iekšējai drošībai un turklāt vajadzību pēc efektīviem, patiesiem, humāniem – un humanitāriem – kopējiem Eiropas noteikumiem migrācijas un patvēruma jomā.

2.2.

Šengenas zonas 26 valstīs dzīvo vairāk nekā 420 miljoni cilvēku. Iekšējo robežu kontroles atcelšana starp Šengenas zonas dalībvalstīm ir neatņemama Eiropas dzīvesveida daļa – gandrīz 1,7 miljoni cilvēku dzīvo vienā Šengenas dalībvalstī, bet strādā citā. Cilvēki ir veidojuši savu dzīvi, izmantojot brīvības, ko piedāvā Šengenas zona, – 3,5 miljoni cilvēku ik dienu šķērso robežas starp Šengenas zonas dalībvalstīm.

2.3.

Komiteja 2021. gada 20. oktobrī pieņēma atzinumu par Komisijas stratēģiju pilnībā funkcionējošai un noturīgai Šengenas zonai (3). Šo stratēģiju Komiteja novērtēja atzinīgi un pauda viedokli, ka Komisijai būtu jāieņem stingrāka nostāja un jāatbalsta ceļošana Eiropā bez robežām. EESK uzsvēra, ka dalībvalstu drošības problēmas labāk var risināt, pastiprinot sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, nevis atjaunojot kontroli uz iekšējām robežām.

2.4.

Vienlaikus Komiteja vēlas atkārtoti paust bažas par to, ka tādām dalībvalstīm kā Rumānija, Bulgārija un Horvātija Šengenas acquis joprojām netiek piemērots pilnībā. Komiteja kopā ar Komisiju aicina Padomi ātri un izlēmīgi rīkoties šajā saistībā. Turklāt Komiteja vēlas mudināt Komisiju pabeigt Šengenas acquis piemērošanas novērtēšanu arī Kiprā. Komiteja arī atgādināja, ka, īstenojot ES politiku robežu pārvaldības, sadarbspējas, migrācijas un patvēruma pārvaldības jomā, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm vienmēr ir saistoša Pamattiesību harta.

2.5.

Saistībā ar stratēģijas īstenošanu Eiropas Komisija 2021. gada decembrī ierosināja atjauninātus noteikumus, lai stiprinātu Šengenas zonas pārvaldību (4). Mērķtiecīgās izmaiņas nodrošinās labāku ES koordināciju un labāk sagatavos dalībvalstis, lai tās varētu risināt jaunas problēmas gan uz ES kopējām ārējām robežām, gan iekšējo robežu pārvaldībā Šengenas zonā. Atjauninājuma mērķis ir nodrošināt, lai iekšējās robežkontroles atjaunošana joprojām saglabātos kā galējais līdzeklis. Ar jaunajiem noteikumiem, pamatojoties uz Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, tiek ieviesti arī kopēji instrumenti efektīvākai ārējās robežas pārvaldībai sabiedrības veselības krīzes gadījumā. Arī migrantu instrumentalizācijas jautājums ir risināts, uzlabojot Šengenas noteikumus, kā arī izstrādājot paralēlu priekšlikumu par pasākumiem, ko dalībvalstis šādā situācijā var veikt patvēruma un atgriešanas jomā (5).

2.6.

Atjauninātie noteikumi tika publicēti kā pieci priekšlikumi par drošības savienību un Šengenas nolīgumu. Ņemot vērā to, ka viens no priekšlikumiem ir neleģislatīvs, šajā atzinumā galvenā uzmanība pievērsta četriem priekšlikumiem, proti, Direktīvai par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm (6), Regulai par datu automatizētu apmaiņu policijas sadarbībai (7), Regulai, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā (8), un Regulai, ar ko groza Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (9).

2.7.

Tomēr EESK ir stingri pārliecināta, ka papildinošie, konkrētie un pagaidu pasākumi un grozījumi, kas ieviesti visās Šengenas tiesību aktu kopuma daļās un vērsti uz robežu efektīvu pārvaldību, būs atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktajām tiesībām un principiem, it īpaši pārvietošanās un uzturēšanās brīvībai (45. pants), kā arī patvēruma tiesībām (18. pants) un neizraidīšanas principam (19. pants), kā skaidri uzsvērts priekšlikumos.

2.8.

Kā norādīts citur (10), ierosinātajos dokumentos ietvertais migrācijas un drošības skatījums ir jāpārveido piesardzīgi. Migrācijas kā apdraudējuma raksturošana un tāds diskurss, kurā migranti tiek atspoguļoti kā apdraudējums, dehumanizē cilvēkus un ir izdevīgs tikai tiem, kuri vēlas izmantot migrantus ģeostratēģisku vai nacionālpolitisku apsvērumu dēļ. Migrācija ir jāuztver pozitīvi. Imigranti ir kļuvuši neaizstājami un ir arvien svarīgāki mūsu sabiedrībai un ekonomikai.

3. Īpašas piezīmes par drošības savienības tiesību aktu kopumu

3.1. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm (COM(2021) 782 final)

3.1.1.

Šā priekšlikuma vispārējais mērķis ir pieņemt tiesību aktus par organizatoriskajiem un procesuālajiem aspektiem informācijas apmaiņā starp tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas Savienībā, lai veicinātu rezultatīvu un efektīvu šādas informācijas apmaiņu, tādējādi aizsargājot pilnībā funkcionējošu un noturīgu Šengenas zonu.

3.1.2.

EESK pilnībā piekrīt Komisijas nostājai, ka policijas pārbaudes un sadarbība, tostarp informācijas apmaiņa un komunikācija, var dot tādus pašus rezultātus kā iekšējo robežu pagaidu kontrole, toties mazāk traucēt personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti. Vienlaikus EESK atbalsta Komisijas viedokli, ka šādiem pasākumiem ir pilnībā jāatbilst pamattiesībām, tostarp datu aizsardzības prasībām saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem. Kā minēts iepriekš (11), būtu jāuzlabo līdzsvars starp personu pamattiesībām, kas noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un nepieciešamību nodrošināt labāku to tiesību aktu piemērošanu, kas saistīti ar noziedzības apkarošanu un kriminālvajāšanu ar mērķi Savienības līmenī garantēt drošību un tiesiskumu. ES aģentūrām un ārējiem dalībniekiem būtu jāveic rūpīga uzraudzība un jāziņo par ikvienu līdzsvara trūkumu vai pamattiesību pārkāpumu.

3.1.3.

Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē to, ka tiek izveidota neformāla ekspertu grupa, ietverot ekspertus no katras dalībvalsts, lai konsultētu un atbalstītu Komisiju direktīvas uzraudzībā un piemērošanā, tostarp Komisijas vadlīniju dokumentu sagatavošanā. Šajā saistībā EESK ierosina neformālās ekspertu grupas darbā iesaistīt attiecīgās pilsonisko sabiedrību pārstāvošās organizācijas, kā arī pašu EESK.

3.1.4.

EESK vēlas atkārtoti rosināt datu apmaiņas uzraudzībā apsvērt un iekļaut sniedzamo bāzes informāciju – [smaga] noziedzīga nodarījuma definīcijas (12) –, kā arī gādāt, ka visas puses – gan pieprasītājs, gan atbildes sniedzējs – ievēro vienotas definīcijas un vienotas atsauces vērtības.

3.1.5.

Ņemot vērā vienoto kontaktpunktu iespējas, tostarp to rīcībā esošās tiesu iestādes, kuru kompetencē ir jebkurā laikā piešķirt nepieciešamās atļaujas, EESK uzsver absolūto vajadzību un pienākumu saglabāt tiesu iestāžu neatkarību. Praksē tas var būt īpaši svarīgi gadījumos, kad tiesu iestādes vai to pārstāvji fiziski atrodas vienotajā kontaktpunktā.

3.1.6.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām, it īpaši uzraugošajām, un organizācijām, kas darbojas neaizsargātu grupu, tostarp migrantu, aizsardzībā, būtu jāpiešķir īpaša aizsardzība attiecībā uz informācijas sniegšanu ar vienoto kontaktpunktu starpniecību, jo pastāv liela iespēja nodarīt nepamatotu kaitējumu šādu juridisku personu būtiski svarīgajām interesēm.

3.2. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par datu automatizētu apmaiņu policijas sadarbībai (“Prīme II”) (COM(2021) 784 final)

3.2.1.

Pamatojoties uz pašreizējo Prīmes sistēmu (Padomes Lēmums 2008/615/TI (13) un 2008/616/TI (14), tostarp Prīmes līgums), Prīmes II priekšlikuma mērķis ir “stiprināt un modernizēt sistēmu un nodrošināt sadarbspēju ar citām ES informācijas sistēmām”. Ar šo iniciatīvu būtu jārada jauna arhitektūra, kas “dalībvalstīm ļauj vieglāk un ātrāk apmainīties ar datiem un nodrošina pamattiesību aizsardzības augstu līmeni”.

3.2.2.

EESK apzinās vērienīgos datu vākšanas pasākumus, kas dalībvalstīm jāizstrādā. Balstoties uz Prīmes I īstenošanā gūto pieredzi, ir redzams, cik intensīvā laikā dalībvalstīm ir jāizveido vajadzīgie datu vākšanas rīki. Prīme II ir ievērojams solis uz priekšu, jo liek dalībvalstīm izveidot sejas profilēšanas tehniskās iekārtas, kas dalībvalstīs patlaban ieviestas tikai daļēji. Lai visās dalībvalstīs nodrošinātu datu vākšanu salīdzināmā līmenī, var paiet daudz laika un rasties grūtības saistībā ar sadarbspējas nodrošināšanu, uz ko ir norādīts jau iepriekš (15). Turklāt, ņemot vērā pašreiz aktuālo, haotisko un nepārredzamo kara situāciju Eiropā, Komiteju īpaši satrauc iespējamā ietekme uz digitālo datu apmaiņu.

3.2.3.

Kā minēts iepriekš (16), personas datu aizsardzība saskaņā ar atbilstošo tiesisko regulējumu vienmēr ir jārespektē, it īpaši, kad runa ir par ļoti sensitīviem personas datiem, kā tas paredzēts Prīmes lēmumos. ES un EESK ir izteikušās par vispārējām nostādnēm attiecībā uz pietiekami sensitīvu datu apstrādi Eiropā (17).

3.2.4.

EESK uzsver, ka pret obligāto sejas profilēšanas datu banku izveidi ES mērogā un šādu datu apmaiņu, pat ierakstu numuru veidā un šifrētā formātā, ir jāizturas ārkārtīgi uzmanīgi. Eiropas Parlaments rezolūcijā 2020/2016(INI) (18) ieteica atkāpties un būt piesardzīgiem attiecībā uz sejas profilēšanas rīkiem, īpaši tāpēc, ka, reģistrējot un kopīgojot privātpersonu sejas attēlus, apdraudētas personas kļūst atpazīstamas. Tāpēc EESK ar lielu satraukumu uztver priekšlikumu par sejas attēlu valsts datu banku izveidi, kā arī par to apmaiņu starp iesaistītajām dalībvalstīm ES mērogā. Komiteja aicina veikt augsta līmeņa pārbaudi attiecībā uz proporcionalitāti un konfidencialitāti personas datu aizsardzības jomā. Lai gan EESK pilnībā atzīst šā priekšlikuma vispārējo nolūku, kas izriet no Līgumā noteiktā mērķa veicināt iekšējo drošību Eiropas Savienībā, sejas profilēšanas piemērošanu varētu uzskatīt par neobligātu.

3.2.5.

EESK pauž bažas arī par priekšlikumu veikt policijas ierakstu apmaiņu starp visām dalībvalstīm, pat ja tie ir daļēji anonimizēti attiecībā uz ierakstu numuriem un tiek pārsūtīti šifrēti. Acīmredzot tiesībaizsardzības iestādēm dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi standarti aizdomās turēto un noziedznieku definēšanai un reģistrēšanai. Tādējādi datu apmaiņa pēc pieprasījuma var būt atkarīga no attiecīgo policijas ierēdņu vērtējuma. Tas var radīt situācijas, kad aizdomās turētie vienā dalībvalstī, piemēram, saistībā ar darbībām bēgļu tiesību jomā, nonāk citas dalībvalsts sodu reģistrā. Šajā gadījumā piekļuves un glabāšanas tiesībām jābūt skaidri konfidenciālām un ierobežotām, lai nesamērīgi neapdraudētu pamattiesības. Turklāt būtu jānosaka stingri un kopīgi kritēriji [smagu] noziegumu un aizdomās turēto noziedznieku definēšanai. Šajā saistībā ir jāievēro un jāīsteno jau pieņemtie noteikumi (19).

3.2.6.

EESK atbalsta pamatīgāku un biežāku kontroles mehānismu ieviešanu, lai Eiropola datu vākšana, it īpaši saistībā ar trešām valstīm, un glabāšana notiktu ētiski, kā arī skaidru laika ierobežojumu noteikšanu šādu datu glabāšanai. Kā minēts iepriekš, Eiropola centrālā loma Eiropas sistēmā, galvenokārt pārrobežu noziedzības novēršanā un noziedzības apkarošanā, tostarp attiecībā uz datu apmaiņu, ir vērtējama atzinīgi; tomēr šī loma ir neatkarīgi jāpārskata un jāizvērtē, tostarp pilsoniskajai sabiedrībai, sociālajiem partneriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, it īpaši tām grupām un personām, kuru dzīvi var nepamatoti vai neattaisnoti ietekmēt tiesībaizsardzības pasākumi (20). Eiropolam vairākkārt ir pārmesta aizdomās turēto un noziedznieku datu izmantošana kopā ar citu privātpersonu datiem (21). Īpaši ir jārūpējas, lai netiktu pieļauta neatbilstoša pārklāšanās ar migrācijas un patvēruma jautājumiem. EESK iesaka nodrošināt regulāru Eiropola darbības uzraudzību, ko veiktu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citi attiecīgie dalībnieki, kurus šī darbība var skart, un turklāt ierosina ieviest pārredzamības mehānismus.

4. Īpašas piezīmes par Šengenas tiesību aktu kopumu

4.1. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (COM(2021) 891 final)

4.1.1.

Šengenas zona aptver telpu, kurā Eiropas Savienības pilsoņi un trešo valstu pilsoņi, kas likumīgi dzīvo šajā teritorijā, var ceļot bez iekšējas robežkontroles un kurā var notikt brīva preču un pakalpojumu aprite. Šengena ir būtisks brīvības, drošības un tiesiskuma telpas elements, kā arī vienotā tirgus darbībai svarīgs elements. Tās izveide ir sniegusi Eiropas sabiedrībai ievērojamas sociālas un ekonomiskas priekšrocības.

4.1.2.

Lai gan plaša mēroga ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā, piemēram, pandēmijas, var uzskatīt par nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, tās nav uzskatāmas par iemeslu robežkontroles atjaunošanai Šengenas zonā. Šāda rīcība nešķiet konstruktīvs pasākums. Tas pats būtu jāattiecina uz policijas vai citu publisko struktūru pilnvaru īstenošanu iekšējās pierobežas teritorijās, kura de facto ir līdzvērtīga robežkontrolei. Nekādi ceļošanas ierobežojumi starp Šengenas valstīm, kurus izraisījusi plaša mēroga ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā, nedrīkstētu būt stingrāki par varbūtējiem iekšējiem dalībvalstu ceļošanas ierobežojumiem. Pretējā gadījumā cietīs pati ideja par zonu bez kontroles pie iekšējām robežām, kura ir daļa no Eiropas “DNS” (22). Turklāt šādi noteikumi var vājināt ieguldījumu kopējās Eiropas veselības politikas īstenošanā, it īpaši epidēmiju kontroles jomā.

4.1.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas mēģinājumu ieviest jaunas procesuālās garantijas gadījumā, ja tiktu vienpusēji atjaunota kontrole uz iekšējām robežām. Priekšlikuma mērķis ir precizēt un paplašināt to elementu sarakstu, kas dalībvalstīm ir jānovērtē, pieņemot lēmumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu vai tās turpināšanu. Komisijai būs jāsniedz atzinums par šādu lēmumu proporcionalitāti un nepieciešamību un jāuzsāk apspriešanās process ar dalībvalstīm. EESK aicina precizēt ieviestās procesuālās garantijas, pirmkārt, nosakot skaidru termiņu iespējamiem pagarinājumiem.

4.1.4.

Šajā saistībā EESK uzskata, ka ievērojamu apdraudējumu Šengenas zonas pamatiem rada arī nošķīrums starp “būtisku” un “nebūtisku” ceļošanu Šengenas zonā.

4.1.5.

EESK pilnībā atbalsta Komisijas nostāju un piekrīt, ka robežšķērsošanas vietu vai to darba laika ierobežošanā pilnībā jāņem vērā to trešo valstu valstspiederīgo tiesības, kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību. Jānodrošina efektīva piekļuve robežpunktiem, kā arī efektīva patvēruma tiesību aizsardzība.

4.1.6.

Tas ir saistīts ar EESK rūpēm par to, lai pret personām, kas aizturētas uz iekšējām robežām, tiktu ievērota cieņa, lai tās saņemtu informāciju par savām tiesībām un lai netiktu legalizēti dažādi iekšējās izstumšanas veidi. Šāda pieeja rada augstu risku, ka var sākties nekontrolējama rasu profilēšana. Par vissvarīgāko prioritāti būtu jānosaka personu brīvas pārvietošanās nodrošināšana Šengenas zonā. Kontroli drīkst veikt tikai atbilstoši apmācīti un pilnvaroti darbinieki. Viņu rīcība būtu neatkarīgi jāuzrauga izlases veidā.

4.1.7.

EESK uzsver, ka būtu jāpārbauda, cik samērīgas ir bijušas ar uzraudzības un pārraudzības tehnoloģijām veiktās pārbaudes gan iekšējo, gan ārējo robežu apgabalos. Pilsoņu tiesību organizācijas varētu atbalstīt pārskatīšanas un uzraudzības pasākumus.

4.1.8.

Komiteja izprot Komisijas mērķi attiecībā uz 13. pantu izveidot kopēju procedūru, lai dalībvalstis varētu kontrolēt un uzraudzīt savas ES ārējās robežas un Šengenas zonas robežas. Taču nekas nav minēts ne par piekļuvi likumīgai procedūrai, lai meklētu patvērumu, ne par alternatīviem migrantu piekļuves veidiem, ne arī par jebkādām saistītām juridiskajām konsultācijām. EESK mudina vienmēr ievērot to cilvēku pamattiesības, kuri ierodas uz Eiropas un Šengenas zonas robežām, kā arī viņu principiālās tiesības lūgt atļauju ieceļot un tiesības lūgt patvērumu. Īpaši piesardzīgi ir jāuzņem un potenciāli jāpārsūta neaizsargātas personas, cilvēki, kam nepieciešama medicīniska aprūpe, un nepilngadīgie. Kā minēts iepriekš, EESK pauž lielas bažas par pārkāpumiem, kas konstatēti uz ārējām robežām (23), un vienlaikus atzinīgi vērtē Komisijas pastiprinātās uzraudzības darbības (24).

4.1.9.

EESK atkārtoti mudina Komisiju aktīvi izmantot savas Līgumos paredzētās izpildes pilnvaras situācijās, kad netiek veikti turpmāki pasākumi saistībā ar trūkumiem, kas konstatēti Šengenas izvērtējumos (25). Prioritāri vērība būtu jāpievērš sistēmiskai praksei, kas pārkāpj pamattiesību normas. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz neaizsargātiem migrantiem. Proti, Komisijai nevajadzētu paļauties tikai uz Šengenas izvērtēšanas mehānisma konstatējumiem, bet arī pašai aktīvi uzraudzīt situāciju pamattiesību jomā, atsaucoties uz starptautiskajām tiesībām un ar pilsonisko tiesību organizāciju atbalstu. Turklāt, lai uzraudzītu pamattiesību ievērošanu, pie ārējām robežām būtu aktīvi jādarbojas Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (EUAA) un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) darbiniekiem.

4.2. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā (COM(2021) 890 final) (26)

4.2.1.

Ņemot vērā krīzes uz dažām ES ārējās robežas daļām 2021. gadā un iepriekš, šā priekšlikuma mērķis ir izstrādāt īpašu ārkārtas procedūru migrācijas un patvēruma pārvaldībai, vajadzības gadījumā paredzot atbalsta un solidaritātes pasākumus, lai pienācīgi, humāni un cieņpilni pārvaldītu trešās valsts instrumentalizēto personu ierašanos, pilnībā ievērojot pamattiesības. EESK atzīst īpašos apstākļus, kādēļ Eiropas Komisijai bija jārīkojas efektīvi, tomēr atkārtoti pauž bažas par straujo pasākumu ieviešanu un normalizēšanu attiecībā uz neaizsargātiem migrantiem bez pietiekama laika un telpas viņu tiesību nodrošināšanai (27).

4.2.2.

Turklāt pārskatītajos Šengenas noteikumos ir atzīts, ka visu dalībvalstu un visas Eiropas Savienības vārdā dalībvalstīm ir svarīga loma uz ārējām robežām situācijās, kad migranti tiek izmantoti politiskos nolūkos. EESK atzīst šo lomu, taču uzsver, ka dalībvalstis vien nevar nodrošināt ES vai Šengenas robežu aizsardzību pie ārējām robežām. Komiteja aicina dalībvalstis aktīvi atbalstīt ierosināto solidaritātes mehānismu, bet galvenokārt uzņemties kopēju atbildību, kā paredzēts jaunā Migrācijas un patvēruma pakta elastīgajā solidaritātes mehānismā.

4.2.3.

Lai gan Komiteja atzīst vajadzību sniegt konkrētus norādījumus par īpašām situācijām, jāuzsver, ka ierosinātā “instrumentalizācijas” definīcija joprojām ir diezgan neskaidra. Komiteja aicina šo pieeju rūpīgi izvērtēt, lai nepieļautu, ka šis jēdziens tiek ļaunprātīgi izmantots, to piemērojot pārāk plaši. Turklāt EESK atgādina, ka konkrētajos līgumos par patvērumu un krīzes situācijām ir paredzētas pamatvadlīnijas un pasākumi. EESK stingri uzsver, ka jebkurā gadījumā ir jāievēro personu pamattiesības un it sevišķi neizraidīšanas princips.

4.2.4.

EESK uzsver, ka ad hoc veidā veiktu patvēruma procedūras kvazieksternalizāciju līdz ES ārējai robežai var būt grūti pietiekami rūpīgi uzraudzīt un īstenot, izmantojot uz pamattiesībām vērstu pieeju, īpaši attiecībā uz dalībvalstu spējām veikt pirmsieceļošanas pārbaudes, kas jau ir tikušas kritizētas (28). Jānodrošina, lai attiecīgajai dalībvalstij būtu vajadzīgās spējas un iekārtas, lai pienācīgi pārvaldītu ārkārtas situāciju. Tāpēc citu dalībvalstu atbalsts, ko sniedz solidaritātes mehānisms no centrālajām ES aģentūrām, galvenokārt Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras, kā arī no NVO un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, UNHCR, būtu jāpiedāvā un jāpieņem proaktīvi, nevis tikai pēc skartās dalībvalsts pieprasījuma.

4.2.5.

EESK īpaši ņem vērā to pilsoniskās sabiedrības organizāciju būtiski svarīgo pozitīvo lomu, kuras sniedz humāno palīdzību trešo valstu instrumentalizētiem migrantiem, tostarp pārtiku, ūdeni, apģērbu, pienācīgu medicīnisko aprūpi un pagaidu patvērumu, un turklāt atbalsta migrantu un patvēruma meklētāju tiesības, kā arī sniedz informāciju par tām. Skartajās pierobežas teritorijās vienmēr būtu jāgarantē šo organizāciju piekļuve migrantiem un patvēruma meklētājiem. Šādām organizācijām vajadzētu būt tiesīgām saņemt efektīvu un vienkāršotu finansiālo atbalstu no Eiropas līdzekļiem, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ārkārtas palīdzību.

4.2.6.

Šajā saistībā ārkārtīgi svarīgi ir nevis mīkstināt neizraidīšanas principu, bet nodrošināt cilvēku tiesības un piekļuvi juridiskajam atbalstam un uz tiesībām balstītai procedūrai, ko īsteno zinošs un spējīgs personāls UNHCR un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras uzraudzībā. Kā norādīts citur, Komiteja ar lielām bažām uztver Komisijas orientēšanos uz neatbilstīgu migrāciju un tā dēvēto brīvprātīgo vai piespiedu atgriešanu (29).

4.2.7.

Turklāt būtu jāpanāk, lai tiktu ņemti vērā alternatīvi ieceļošanas iemesli, piemēram, ģimenes atkalapvienošanās.

4.2.8.

EESK pauž bažas par migrantu un patvēruma meklētāju izmitināšanas aspektu, it īpaši viņu reģistrēšanās procesa laikā. Ir jāpanāk, lai dalībvalstis spētu uzņemt cilvēkus vispiemērotākajā un cieņpilnākajā veidā un lai viņi netiktu sistemātiski aizturēti. Nedrīkstētu pieļaut, ka masveidā tiek ierobežota attiecīgo personu pārvietošanās brīvība. Uzraudzības nolūkos piekļuve būtu jānodrošina pilsoniskajai sabiedrībai un humānās palīdzības organizācijām.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).

(2) Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/382 (2022. gada 4. marts), ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu (OV L 71, 4.3.2022., 1. lpp.).

(3) COM(2021) 277 final.

(4) COM(2021) 891 final.

(5) COM(2021) 890 final.

(6) COM(2021) 782 final.

(7) COM(2021) 784 final.

(8) COM(2021) 890 final.

(9) COM(2021) 891 final.

(10) SOC/707 (OV C 290, 29.7.2022., 90. lpp.).

(11) OV C 367, 10.10.2018., 84. lpp.

(12) OV C 367, 10.10.2018., 84. lpp., 4.3. punkts.

(13) Padomes Lēmums 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.).

(14) Padomes Lēmums 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.).

(15) OV C 105, 4.3.2022., 108. lpp.

(16) OV C 105, 4.3.2022., 108. lpp.

(17) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020) 66 final), pieņemts, 2020. gada 18. septembrī; un EESK atzinums (OV C 429, 11.12.2020., 290. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. oktobra rezolūcija par mākslīgo intelektu krimināltiesībās un policijas un tiesu iestāžu īstenoto mākslīgā intelekta izmantošanu krimināllietās (2020/2016(INI)) (OV C 132, 24.3.2022., 17. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.) (“Tiesībaizsardzības direktīva”); un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.) (“TID direktīva”).

(20) OV C 341, 24.8.2021., 66. lpp.

(21) A data “black hole”: Europol ordered to delete vast store of personal data, Fotiadis, Apostolis et al., The Guardian, 2022. gada 10. janvāris, https://www.theguardian.com/world/2022/jan/10/a-data-black-hole-europol-ordered-to-delete-vast-store-of-personal-data.

(22) Paziņojums “Stratēģija pilnībā funkcionējošai un noturīgai Šengenas zonai” (COM(2021) 277 final).

(23) OV C 105, 4.3.2022., 108. lpp.

(24) OV C 105, 4.3.2022., 108. lpp.

(25) OV C 105, 4.3.2022., 108. lpp.

(26) Sīkāku diferenciāciju sk. EESK atzinumā REX/554.

(27) OV C 123, 9.4.2021., 15. lpp.

(28) OV C 123, 9.4.2021., 15. lpp.

(29) OV C 517, 22.12.2021., 86. lpp.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/77

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā”

(COM(2021) 759 final – 2021/0394 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/8/EK, Padomes Pamatlēmumus 2002/465/TI, 2002/584/TI, 2003/577/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI, 2008/947/TI, 2009/829/TI un 2009/948/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju”

(COM(2021) 760 final – 2021/0395 (COD))

(2022/C 323/13)

Ziņotājs:

Maurizio MENSI

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 2.5.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	19.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	198/0/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK piekrīt Komisijas pieejai un regulas priekšlikuma mērķiem. Tomēr Komiteja uzskata, ka ir jānodrošina pienācīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz šādiem aspektiem: a) drošība un konfidencialitāte, ņemot vērā dažādās sēdēs izskatāmo jautājumu sensitīvo raksturu; b) atvērts tiesiskums (Open Justice), t. i., paredzētajai sistēmai ir jānodrošina atbilstība atvērta tiesiskuma principam attiecībā uz līdzdalību, novērošanu un pieejamību; un c) digitālā plaisa saistībā ar to, lai visiem nodrošinātu piekļuvi atbalsta pasākumiem un tehnoloģijām. Tas ir vajadzīgs, lai novērstu, ka vājas digitālās prasmes, ierobežota piekļuve tehnoloģijām un zems juridiskās pratības un zināšanu līmenis vairo šķēršļus piekļuvei digitālajiem pakalpojumiem un kavē izvirzīto mērķu sasniegšanu.

1.2.

Izmantoto tehnoloģisko sistēmu drošība un attiecīgo datu, it īpaši personas datu, konfidencialitāte ir būtiska, ņemot vērā dažu tiesas sēžu veidu sensitīvo raksturu. Ļoti svarīgi ir arī precīzi novērtēt izmantojamo tiešsaistes platformu.

1.3.

No vienas puses, ir jānodrošina, ka par sistēmas komponentu operatīvo pārvaldību atbildīgā vienība neveic datu apstrādi un, no otras puses, ka ir pieejams atbilstošs joslas platums, jo mazākais pārtraukums vai nekonsekvence var kavēt sistēmas spēju sniegt atbilstošu pakalpojumu.

1.4.

Būtiski ir pienācīgi aizsargāt sistēmas, tīklus un datus pret eventuāliem kiberuzbrukumiem un nodrošināt pārsūtīto un uzglabāto datu integritāti, pamatojoties uz spēkā esošajiem noteikumiem par personas datu aizsardzību un kiberdrošību. Attiecīgajām IT sistēmām un digitālās saziņas tehnoloģijām jābūt arī pieejamām saskaņā ar prasībām, kas izvirzītas Eiropas Piekļūstamības direktīvā (1) un Direktīvā par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (2) un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

1.5.

Paredzētajai sistēmai ir jānodrošina atvērta tiesiskuma principa ievērošana (attiecībā uz līdzdalību, novērošanu un pieejamību) gan attiecībā uz piekļuvi tiesu sistēmai kopumā, gan īpaši attiecībā uz atklātām tiesas sēdēm. Tāpēc piekļūstamība tehnoloģiju un atbalsta pasākumu ziņā ir jānodrošina visiem.

1.6.

Būtiski ir, lai fiziskās un juridiskās personas saglabā iespēju izmantot papīra saziņas kanālu un lai informācija tiek sniegta pieejamā veidā, tādējādi nodrošinot tiesu iestāžu piekļūstamību visiem, tostarp neaizsargātām personām, bērniem un personām, kurām nepieciešama tehniskā palīdzība, kuras dzīvo attālos apgabalos vai kurām nav pieejami digitālie līdzekļi vai nepieciešamās prasmes.

1.7.

Juridisko profesiju pārstāvju apmācība ES tiesību jomā ir būtisks instruments, kas ļauj nodrošināt pareizu un efektīvu regulas piemērošanu. Šajā nolūkā savlaicīgi būtu jāorganizē mērķtiecīgi apmācības pasākumi, kas paredzēti visiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kuri iesaistīti regulas priekšlikumā paredzētajās darbībās. Konkrēti ir vajadzīga īpaša apmācība, kas vērsta uz aizdomās turēto, apsūdzēto, liecinieku vai neaizsargātu cietušo vajadzībām, lai viņiem nodrošinātu tiesu iestāžu pienācīgu pieejamību, izmantojot digitālus līdzekļus.

1.8.

Būtībā ierosinātā darbība varētu būt paredzēta, lai uzlabotu tiesu sistēmas efektivitāti, samazinot un vienkāršojot administratīvo slogu, samazinot lietu izskatīšanas laiku un izmaksas, un tai ir jānodrošina labāka un vienlīdzīgāka tiesu iestāžu pieejamība. Šajā sakarā EESK uzskata: neskarot iepriekš minēto, ierosinātā rīcība var sniegt labumu pārrobežu tirdzniecībai un ES ekonomikas un sociālās sistēmas konkurētspējai.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1. Regulas saturs

2.1.1.

Ar regulas priekšlikumu izveido tiesisko satvaru elektroniskajai saziņai saistībā ar tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības procedūrām civillietās, komerclietās un krimināllietās un tiesu iestāžu pieejamību civillietās un komerclietās ar pārrobežu ietekmi saskaņā ar spēkā esošajos tiesību aktos paredzēto.

2.1.2.

Regulas priekšlikumā arī paredzēti noteikumi par elektronisko uzticamības pakalpojumu izmantošanu un atzīšanu, par elektronisko dokumentu juridiskajām sekām, par videokonferenču vai citu pieejamu distances saziņas tehnoloģiju izmantošanu personu uzklausīšanai civillietās, komerclietās un krimināllietās. Tomēr regula neattiecas uz pierādījumu iegūšanas kārtību civillietās un komerclietās un neievieš jaunas procedūras.

2.1.3.

Lai regula būtu droša un uzticama, tā balstās uz decentralizētu IT sistēmu, ko veido sadarbspējīgas IT sistēmas un piekļuves punkti, par kuru darbību un pārvaldību ir atbildīga katra dalībvalsts, ES aģentūras un struktūras un ar kuru starpniecību notiek pārrobežu apmaiņa starp attiecīgajām dalībvalstu iestādēm.

2.1.4.

Eiropas e-tiesiskuma portālā ir paredzēts Eiropas elektroniskās piekļuves punkts, kas ir daļa no šīs decentralizētās IT sistēmas un ko ar vienlīdzīgiem nosacījumiem var izmantot jebkura fiziska un juridiska persona elektroniskai saziņai ar tiesām un iestādēm, kas ir kompetentas civillietās un komerclietās ar pārrobežu ietekmi.

2.1.5.

Tādēļ dalībvalstu tiesām un kompetentajām iestādēm būs pienākums tiesvedībā pieņemt elektronisko saziņu, kas tiek uzskatīta par līdzvērtīgu saziņai papīra formā. Tomēr fiziskas personas var brīvi izvēlēties elektroniskus vai papīra formāta saziņas līdzekļus, kurus kompetentās iestādes nevar noraidīt.

2.1.6.

Regulā ir paredzēti arī nosacījumi videokonferenču vai citu distances saziņas tehnoloģiju izmantošanai pārrobežu civillietās un komerclietās. Turklāt regulā ir paredzēti arī noteikumi par aizdomās turēto, apsūdzēto vai notiesāto personu, kā arī nepilngadīgo uzklausīšanu, izmantojot videokonferenci vai citas distances saziņas tehnoloģijas.

2.2. Vispārīga informācija

2.2.1.

Regulatīvās iniciatīvas pamatā ir pieņēmums, ka fiziskām un juridiskām personām ir jāspēj īstenot savas tiesības un pildīt savus pienākumus ātri, efektīvi un pārredzami bez jebkādas diskriminācijas. Faktiska tiesu iestāžu pieejamība saprātīgā termiņā ir arī būtisks aspekts tiesībās uz taisnīgu tiesu, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā (3).

2.2.2.

ES līmenī jau pastāv vairāki instrumenti, kas paredz stiprināt tiesu iestāžu sadarbību un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās. To vidū ir instrumenti, kas attiecas uz saziņu starp iestādēm, tostarp dažos gadījumos saziņu ar ES aģentūrām un struktūrām, kas nodarbojas ar tieslietu un iekšlietu (TI) jautājumiem. Tomēr lielākā daļa šo instrumentu neparedz digitālās saziņas izmantošanu, un pat tad, ja šāda iespēja ir paredzēta, trūkst drošu un uzticamu kanālu vai nav paredzēta elektronisko dokumentu, parakstu un zīmogu atzīšana.

2.2.3.

Ārkārtas situācija veselības jomā ir arī parādījusi, ka nepārvaramas varas izraisīti notikumi ietekmē dalībvalstu tiesu sistēmu pareizu darbību, jo pilnībā tiek ierobežota iedzīvotāju pārvietošanās. Arī tiesu iestāžu sadarbība un tiesu iestāžu pieejamība ES pārrobežu strīdos bija atkarīga no ārkārtas situācijas veselības jomā, un tas skaidri parādīja nepieciešamību garantēt drošu, nepārtrauktu un noturīgu saziņu, tostarp lai neapdraudētu raitu ekonomiskās darbības veikšanu.

2.2.4.

Šajā sakarā priekšlikumā ietverto noteikumu mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu pieejamību uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, kā arī ar ES tiesu iestāžu sadarbību saistīto saziņas plūsmu efektivitāti un noturību. Digitālo tehnoloģiju izmantošana samazina tiesu sistēmu administratīvo slogu un saīsina lietu izskatīšanas laiku, padarot saziņu drošāku un uzticamāku un automatizējot lietu pārvaldību.

2.2.5.

Komisijas iniciatīva izriet arī no nepieciešamības izvairīties no tā, ka IT risinājumu izstrāde valstu līmenī noved pie sadrumstalotiem risinājumiem, kas nav saderīgi ar prasību nodrošināt vienotu rīcību ES līmenī.

2.2.6.

Pirms regulas priekšlikuma 2020. gada decembrī tika pieņemts paziņojums par tiesu sistēmas digitalizāciju Eiropas Savienībā, ar ko tika modernizēts tiesiskais regulējums par ES pārrobežu procedūrām civillietās, komerclietās un krimināltiesībās saskaņā ar principu “digitāls pēc noklusējuma”, atzīstot nepieciešamību izvairīties no jebkāda veida sociālās atstumtības. Turklāt šis priekšlikums papildina regulas priekšlikumu par datorizētu sistēmu saziņai pārrobežu civilprocesos un kriminālprocesos (tā dēvēto e-CODEX sistēmu) (4) un atbilst eIDAS regulai (5), ciktāl ievieš noteikumus par uzticamības pakalpojumu izmantošanu. Komisija 2021. gada jūnijā pieņēma arī priekšlikumu, ar ko groza eIDAS regulu ar mērķi izveidot Eiropas digitālās identitātes satvaru (6).

2.3. Īpašas piezīmes

2.3.1.

EESK piekrīt Komisijas pieejai un mērķiem. Komiteja arī uzskata, ka būtiski ir nodrošināt un garantēt turpmāk minētos aspektus.

2.4. Datu apstrāde un kiberdrošība

2.4.1.

Lai īstenotu regulu, ir jāizveido un jāuztur decentralizēta IT sistēma, ko veido valstu IT sistēmu tīkls un sadarbspējīgi piekļuves punkti, kuri darbojas katras dalībvalsts, ES iestādes vai aģentūras atbildībā un pārvaldībā ar mērķi veikt drošu un uzticamu pārrobežu informācijas apmaiņu. Svarīgi ir nodrošināt, ka par sistēmas komponentu operatīvo pārvaldību atbildīgā vienība nesaglabā vai neapstrādā datus un ka izmantotā aparatūra ir piemērota IT sistēmas atbalstam. EESK atzinīgi vērtē priekšlikumā paredzēto noteikumu, ka gadījumos, kad dalībvalstis vēl nav izstrādājušas atbilstošas valsts IT sistēmas, Komisija darīs pieejamu references īstenošanas programmatūru, ko dalībvalstis varēs izmantot.

2.4.2.

Svarīga ir atbilstoša joslas platuma pieejamība (dārgs videosaites pakalpojumu komponents). Ieteicamais joslas platums ir vismaz 1,5–2 Mb/s IP tīkliem (vai vismaz 384 Kb/s Integrēto pakalpojumu cipardatu tīkliem (ISDN)). Videosaites sistēmas būtu jāprojektē ar maksimālo joslas platumu, un būtu jāņem vērā tīkla savienojuma uzticamība un veiktspēja arī sistēmām ar vislielāko jaudu, jo mazākais pārtraukums vai nekonsekvence var kavēt sistēmas spēju nodrošināt labu pakalpojumu.

2.4.3.

Tāpēc EESK norāda, ka, no vienas puses, ir jānodrošina izmantotās digitālās saziņas tehniskā piemērotība un, no otras puses, jāaizsargā sistēmas, tīkli un dati pret kiberuzbrukumiem, ņemot vērā to, ka abu paredzēto sistēmu, proti, papīra formātā (personiski) un ar datu starpniecību (digitālajā režīmā), ievainojamība ir pilnīgi atšķirīga un ka sistēmas un tīkli ir jāaizsargā un jānodrošina tajos pārraidīto un uzglabāto datu integritāte, pamatojoties uz spēkā esošajiem noteikumiem par personas datu aizsardzību. Attiecīgajām IT sistēmām un digitālās saziņas tehnoloģijām jābūt arī pieejamām saskaņā ar prasībām, kas izvirzītas Eiropas Piekļūstamības direktīvā un Direktīvā par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību.

2.4.4.

Kā EESK jau ir norādījusi savā 2018. gada 23. maija atzinumā SOC/573 “Sadarbspējas tiesību aktu kopums” (7), ņemot vērā apmaiņas ceļā iegūtās informācijas sensitīvo raksturu, svarīgi ir nodrošināt, no vienas puses, personas datu aizsardzības noteikumu ievērošanu un, no otras puses, visu iesaistīto datu un sistēmu drošību.

2.4.5.

Ne tikai kriminālprocesā, bet arī civillietās un komerclietās videopārraides būtu jāpadara drošas pret trešo personu veiktu nelikumīgu pārtveršanu, izmantojot attiecīgajai lietai samērīgus tehniskos līdzekļus. Šajā sakarā būtu jānodrošina spēkā esošo kiberdrošības noteikumu, kā arī ierosinātās TID 2 (Tīklu un informācijas sistēmu drošības) direktīvas (8) satura ievērošana.

2.5. Apmācība

2.5.1.

EESK uzsver, ka juridisko profesiju pārstāvju apmācība ES tiesību jomā ir būtisks instruments, kas ļauj nodrošināt pareizu un efektīvu regulas piemērošanu. Lai juridisko profesiju pārstāvjus sagatavotu nākotnes izaicinājumiem, Komisija ir turklāt pieņēmusi Eiropas tiesiskās apmācības stratēģiju 2021.–2024. gadam (9), lai viņus apmācītu digitālo instrumentu izmantošanā ikdienas darbā. Šajā nolūkā būtiski ir savlaicīgi organizēt mērķtiecīgus apmācības pasākumus, kas paredzēti visiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kuri iesaistīti regulas priekšlikumā paredzētajās darbībās.

2.5.2.

Konkrēti, ir vajadzīga īpaša apmācība, kas vērsta uz aizdomās turēto, apsūdzēto, liecinieku vai neaizsargātu cietušo vajadzībām, lai nodrošinātu viņiem faktisku tiesu iestāžu pieejamību, izmantojot digitālus līdzekļus.

2.6. Digitālās un papīra saziņas instruments

2.6.1.

Regulas priekšlikuma mērķis ir dot iespēju fiziskām un juridiskām personām bez jebkādas diskriminācijas digitāli sazināties ar tiesām un kompetentajām iestādēm un piedalīties uzklausīšanās, izmantojot videokonferenci vai citu pieejamu distances saziņas tehnoloģiju bez īpašām papildu izmaksām, izņemot tām, kas saistītas ar datora un piekļuves internetam lietošanu.

2.6.2.

EESK uzskata, ka svarīgi tomēr ir, lai fiziskās un juridiskās personas saglabā iespēju izmantot papīra saziņas kanālu un lai jebkurā gadījumā informācija tiek sniegta pieejamos veidos, tādējādi nodrošinot tiesu iestāžu pieejamību visiem, tostarp neaizsargātām personām, bērniem un personām, kurām nepieciešama tehniskā palīdzība, kuras dzīvo attālos apgabalos vai kurām nav pieejami digitālie līdzekļi vai nepieciešamās prasmes.

2.6.3.

Attiecībā uz videokonferencēm, kas tiek sistemātiski ieviestas daudzās valstīs, tostarp tiesu iestāžu sadarbības nolūkā, ir jānorāda, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) viedokli tās izmantošanai ir jābūt leģitīmam mērķim (10), lai gan atbildētāja piedalīšanās tiesvedībā, izmantojot videokonferenci, nav pretrunā Konvencijai. Tāpēc tiesām, kas izmanto videokonferences, būtu jāturpina uzlabot videokonferenču kvalitāti un jāpiemēro videosignāla šifrēšana, lai izvairītos no pārtveršanas. Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome (CCJE) Atzinumā Nr. 14 (2011) “Tieslietas un informācijas tehnoloģijas (IT)” uzsver, ka IT ieviešana Eiropas tiesās nedrīkstētu apdraudēt tieslietu cilvēciskās un simboliskās vērtības. Ja lietotāji tieslietas uztver kā tīri tehnisku procesu, bez tās faktiskās funkcijas un pamatfunkcijas, pastāv risks, ka tās tiks dehumanizētas.

2.6.4.

Amerikas Savienotajās Valstīs videosaites galvenokārt tiek izmantotas tā dēvētajām tiesas uzklausīšanām pret drošības naudu, lai ietaupītu izmaksas un novērstu riskus, kas saistīti ar apsūdzēto nogādāšanu no cietuma uz tiesu. Ziemeļrietumu Universitātes pētnieki izpētīja drošības naudas summu, kas noteikta pirms un pēc videokonferences ieviešanas, un secināja, ka līdz ar videokonferencēm drošības nauda palielinājās vidēji par 51 % (11). Video pārraidei ir dehumanizējošs efekts un tā rada apsūdzētajam neizdevīgu redzes un dzirdes stāvokli. Tiesas uzklausīšanā par imigrācijas jautājumiem, ja cilvēki parādās video, viņiem ir lielāka iespēja tikt izraidītiem nekā tad, kad viņi ierodas personīgi, un tas pats attiecas uz patvēruma meklētājiem. Svarīgi ir arī tas, ko cilvēki tiesā var redzēt un dzirdēt. Dažu videokonferenču tehnoloģiju audio funkcijā izmanto vidēja joslas platuma filtru, kas, kā izklāstīts ASV Tieslietu departamenta finansētajā 2015. gada ziņojumā par uzklausīšanu videokonferencē, samazina zemas un augstas balss frekvences, ko parasti izmanto emociju pārraidīšanai.

2.6.5.

Attiecībā uz izmantoto programmatūru jānorāda: tādu atklātā pirmkoda programmatūras risinājumu pieejamība, kas uzticamības un precizitātes ziņā ir salīdzināmi ar labākajiem rūpniecības produktiem, ir priekšrocība, jo tā ļauj tieši darboties datu centros un tīklos vai vismaz infrastruktūrās, kuras kolektīvi pārvalda publiskā pārvalde vai kuras tiek pārvaldītas kopā ar to. Šāds risinājums novērstu pārrobežu plūsmu riskus Eiropas Savienībā vai ārpus tās saistībā ar mākoņrisinājumiem, kurus piedāvā uzņēmumi ārpus ES (tādējādi izvairoties no ASV Mākoņdatošanas likuma piemērošanas).

2.7. Efektivitātes un konkurētspējas uzlabošana

2.7.1.

EESK piekrīt Komisijai, ka digitālās saziņas instrumenta izmantošana starp dalībvalstu tiesām un kompetentajām iestādēm neapšaubāmi var palīdzēt uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti, jo tā mērķis ir samazināt kavējumus un administratīvo slogu, palielināt vienkāršošanu un paātrināt informācijas apmaiņu starp iestādēm, tādējādi samazinot lietu izskatīšanas laiku un izmaksas. Jāpatur prātā, ka attālinātā saziņa ārkārtas situācijas laikā ir ļāvusi turpināt nodrošināt tiesu iestāžu pieejamību, palīdzējusi garantēt tās kvalitāti, efektivitāti un neatkarību, kas ir būtiski elementi, uz kuriem balstās tiesiskums un Eiropas Savienības pamatvērtības.

2.7.2.

EESK arī uzskata, ka efektīvas tiesu sistēmas ir būtiskas ES tiesību īstenošanai, kā uzsvērts Eiropas Komisijas 2019. gada 26. aprīļa paziņojumā par 2019. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, kurā sniegts ikgadējs pārskats par rādītājiem, kas attiecas uz tiesu sistēmu neatkarību, kvalitāti un efektivitāti, pamatojoties uz Eiropas Padomes Tiesu sistēmas efektivitātes komisijas (CEPEJ) datiem.

2.7.3.

Šajā sakarā Komiteja uzskata: iespēja pārrobežu darījumos iesaistītām fiziskām un juridiskām personām gūt labumu no labākas un vienlīdzīgākas tiesu iestāžu pieejamības, zemākām izmaksām un ātrākas tiesvedības savu tiesību īstenošanai dod ieguvumus pārrobežu tirdzniecībai un uzlabo ekonomikas sistēmas konkurētspēju kopumā.

2.8.

Noslēgumā EESK norāda, ka priekšlikumā būtu jāparedz pienācīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz šādiem aspektiem:

a)	izmantotās tehnoloģijas drošība. Drošība un konfidencialitāte ir būtiska, ņemot vērā dažu tiesas uzklausīšanu sensitīvo raksturu, kā arī izmantojamās tiešsaistes platformas precīzs novērtējums, ko veic IT eksperti;

b)	atvērtas tiesu iestādes (Open Justice). Paredzētajai sistēmai ir jānodrošina atvērtu tiesu iestāžu principa ievērošana (attiecībā uz līdzdalību, novērošanu un pieejamību);

c)	digitālā plaisa. Vājas digitālās prasmes, ierobežota piekļuve tehnoloģijām un zems juridiskās pratības un zināšanu līmenis var palielināt šķēršļus piekļuvei digitālajiem pakalpojumiem un kavēt izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tāpēc pieejamība tehnoloģiju un atbalsta pasākumu ziņā ir jānodrošina visiem.

Briselē, 2022. gada 19. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(3) Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.).

(4) COM(2020) 712 final.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(6) COM(2021) 281 final.

(7) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums SOC/573 – “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (robežas un vīzas) un groza Padomes Lēmumu 2004/512/EK, Regulu (EK) Nr. 767/2008, Padomes Lēmumu 2008/633/IT, Regulu (ES) 2016/399 un Regulu (ES) 2017/2226” (COM(2017) 93 final – 2017/0351 (COD)), “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (policijas un tiesu iestāžu sadarbība, patvērums un migrācija)” (COM(2017) 794 final – 2017/0352 (COD)) (OV C 283, 10.8.2018., 48. lpp.).

(8) COM(2020) 823 final.

(9) COM(2020) 713 final.

(10) ECT 2006. gada 5. oktobra spriedums lietā Marcello Viola pret Itāliju. Tiesības uz taisnīgu tiesu – apsūdzētās personas klātbūtnes nozīme procesā.

(11) Kirchner, L., How fair is Zoom-Justice, The Markup, 2020. gada 9. jūnijs.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/83

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Iekļaujošāka un aizsargājošāka Eiropa: ES noziegumu jomu saraksta paplašināšana, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumu””

(COM(2021) 777 final)

(2022/C 323/14)

Ziņotājs: Cristian PÎRVULESCU

Līdzziņotāja: Milena ANGELOVA

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 1.3.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	211/1/5

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK pauž dziļas bažas par naida runas un naida noziegumu pieaugumu Eiropā pēdējo desmit gadu laikā. Daudzi pētījumi un apspriešanās liecina, ka ievērojami palielinās incidentu skaits un arvien vairāk indivīdu un grupu saskaras ar naidīgiem uzbrukumiem. Arī Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības darbs liecina par šīm pieaugošajām tendencēm – notiek vēršanās pret pašām organizācijām, un tām arvien biežāk nākas palīdzēt un aizsargāt apdraudētās personas un kopienas.

1.2.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu un mudina Padomi un Parlamentu pilnībā sadarboties, lai aizstāvētu ES pamatvērtības. EESK uzskata, ka naida runa un naida noziegumi ir noziegumu joma, kas atbilst LESD 83. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Padomes lēmums to kā tādu definēt ļaus vēlāk noteikt minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu šajā noziegumu jomā.

1.3.

Konkrētāk, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, EESK uzskata, ka naida noziegumu pieaugums ir nozīmīgs un satraucošs, ka pastāv skaidra pārrobežu dimensija virzītājspēku, veicinātāju un ietekmes līmenī un ka šāda veida noziegumus nevar efektīvi novērst un apkarot bez likumdošanas un institucionālās rīcības ES līmenī.

1.4.

Līdz ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu EESK uzskata, ka gadījumā, ja darbības, kas ir smagi noziedzīgi nodarījumi, ir vērstas pret personas fizisko vai garīgo neaizskaramību, tikai efektīvi krimināltiesību mehānismi var nodrošināt pienācīgu aizsardzību un kalpot kā atturošs faktors.

1.5.

Naida runa un naida noziegumi ir jāapkaro neatkarīgi no tā, kur tiek pausti naidīgi izteikumi vai veiktas naidīgas darbības, t. i., vai tas notiek darba, hobiju, privātu vai publisku pakalpojumu kontekstā u. tml. Var apsvērt mērķtiecīgākas darbības jomās, kurās naida incidentu iespējamība ir lielāka. Plašāks mērķis, izmantojot dažādus līdzekļus un instrumentus, būtu padarīt publisko telpu Eiropā brīvu no naida runas un naida noziegumiem.

1.6.

EESK aicina Komisiju pievērst uzmanību un izpētīt arī naida runas un naida noziegumu tiešo un netiešo ietekmi uz uzņēmējdarbības un nodarbinātības nosacījumiem un to ietekmi uz ekonomisko un sociālo attīstību.

1.7.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī to profesiju pārstāvju informētībai un prasmēm, kuriem ir būtiska loma naida runas un naida noziegumu apkarošanā, piemēram, skolotājiem, žurnālistiem un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. Attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, ievērojot ES dalībvalstu paraugpraksi, būtu jāparedz obligāta informēšana un apmācība, un tai vajadzētu būt daļai no vispārējas stratēģijas iesaistīto iestāžu spēju stiprināšanai.

1.8.

Būtu pienācīgi jāgarantē cietušo piekļuve informācijai un īpašajiem aizsardzības pasākumiem, kas saskaņā ar direktīvu par cietušo tiesībām ir noteikti visneaizsargātākajiem noziegumos cietušajiem.

1.9.

Būtiska loma naida runas un naida noziegumu apkarošanā ir arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sociālajiem partneriem – no vienas puses, kā sabiedrības sargiem un, no otras puses, kā uz vērtībām balstītas rīcības veicinātājiem pašiem savā darbībā. Tās būtu jāaizsargā un jāatbalsta, ņemot vērā to lomu dažādu vietu, kopienu, grupu, organizāciju un plašsaziņas līdzekļu aizsardzībā pret naidu un diskrimināciju, tostarp veicinot brīvprātīgus rīcības kodeksus un apmainoties ar labu praksi. Ir vajadzīgs lielāks finansējums, lai mobilizētu to spējas un zināšanas šajā jomā.

1.10.

Būtu jāuzsver, ka ir svarīga droša saziņa tiešsaistē. Sociālo mediju platformu un tiešsaistes forumu attīstība ir radījusi telpu, kurā – kā daži uzskata – var rīkoties nesodīti. Ir steidzami jāsadarbojas ar valstu regulatoriem un sociālo mediju platformām, lai nodrošinātu, ka naids tiešsaistē tiek ātri identificēts, novērsts un šādi gadījumi tiek izmeklēti.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzīst, ka cieņas, pamattiesību un līdztiesības aizsardzība ir neatņemama daļa ES un dalībvalstu demokrātiskajos režīmos. Demokrātija un pati ES nav iespējama, ja cilvēki dzīvo bailēs un izjūt kaunu, ja viņi tiek aizskarti vai viņiem uzbrūk, dzīvojot, strādājot, mācoties vai piedaloties sabiedrībā un politikā. Līdz ar sociālo mediju izplatību arī naids un stigmatizācija izplatās vieglāk un ātrāk, un risks bērniem un jauniešiem pastāvīgi pieaug. Nav citas iespējas, kā vien stingri un aktīvi novērst un apkarot naida runas un naida noziegumu izplatību.

2.2.

Saistībā ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu – ko EESK pilnībā nosoda – palielinās dezinformācijas un naida runas izplatība Eiropā. Šī parādība nav jauna, un, saskaroties ar to, ES dalībvalstīs ir uzlabojusies informētība un noturība. Krievijas Federācija cenšas radīt apjukumu, izplatīt propagandu un deleģitimizēt atbalstu demokrātijai un cilvēktiesībām. Tādējādi naida runas un naida noziegumu novēršana un apkarošana ir eksistenciāla ES un dalībvalstu atbildība.

2.3.

Lai efektīvi apkarotu naida runu un naida noziegumus, ir nepieciešams kopējs pamats. Eiropas sabiedrības ir savstarpēji saistītas, un pārvietošanās brīvība rada arvien integrētāku sociālo un publisko sfēru. Dalībvalstīm ir galvenie instrumenti, lai cīnītos pret naida runu un naida noziegumiem, taču to panākumi ir maz ticami bez skaidras apņemšanās, sadarbības un sinerģijas ar piemērotiem ES tiesību aktiem un saskaņotām definīcijām, pieejām un iespējām politikas apguvei un nodošanai. Visos šajos centienos būtu jāievēro pamattiesības, kas nostiprinātas ES Hartā.

2.4.

EESK vairākkārt ir norādījusi, ka ES un dalībvalstīm ir jārīkojas izlēmīgāk, lai aizsargātu pamattiesības un cīnītos pret jebkādu diskriminējošu un naidīgu rīcību. Šajā ziņā EESK iesaka Komisijai priekšlikumu saskaņot ar citiem svarīgiem politikas dokumentiem, piemēram, ar jauno stratēģiju Pamattiesību hartas īstenošanai, Līdztiesības savienību – ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam, dzimumu un LGBTIQ līdztiesības stratēģiju, stratēģisko satvaru romu jautājumos, ES stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam, Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju un stratēģiju par cietušo tiesībām.

2.5.

Komisijas priekšlikumā ir visaptveroši noteiktas pazīmes, kas var būt kopīgas indivīdiem un grupām, kuras saskaras ar naida runas un naida noziegumu risku: rase, etniskā piederība, valoda, reliģija, tautība, vecums, dzimums, seksuālā orientācija, dzimtiskā identitāte, dzimuma pašizpausme, dzimuma iezīmes vai jebkāda cita būtiska iezīme vai šādu iezīmju apvienojums. Šim uzskaitījumam būtu jāpievieno arī ideoloģiski un politiski iemesli, kā arī citi ar pārliecību saistīti uzskati un vērtības. EESK uzskata, ka riski un apdraudējumi būtu jānosaka un jānovērš arī saistībā ar to sociālo un kultūras kontekstu. Esošie un jaunie pētījumi varētu norādīt, kādās situācijās visbiežāk tiek pausta naida runa un notiek naida noziegumi.

2.6.

Naida runa un naida noziegumi var būt vērsti pret uzņēmējiem vai pret uzņēmuma darbiniekiem, piemēram, tiem, kuri apkalpo klientus. Tas postoši ietekmē gan indivīdus, gan attiecīgo uzņēmumu. Naida runa un naida noziegumi var arī netieši nelabvēlīgi ietekmēt vispārējo uzņēmējdarbības un ekonomikas vidi, palielinot nenoteiktību, nestabilitāti un konfliktus.

2.7.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi veidot izpratni un izglītot par naida runas un naida noziegumu sekām un nopietnību, kā arī par to konstatēšanu un apkarošanu ikdienā. Tas attiecas uz visu vecumu cilvēkiem – gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem. Visa izpratnes veicināšana un izglītība (informatīvie materiāli, apmācība, produkti) būtu jānodrošina piekļūstamos formātos.

2.8.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī to profesiju pārstāvju informētībai un prasmēm, kuriem ir būtiska loma naida runas un naida noziegumu apkarošanā Piemēram, skolotājiem ir svarīga loma skolēnu uzvedības veidošanā. Žurnālistiem ir īpaša loma vārda brīvības aspektā. Tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, policijai, prokuroriem, tiesnešiem un civildienesta ierēdņiem ir svarīga loma lietu izskatīšanā un preventīva tiesiskā regulējuma un citu pasākumu izstrādē.

2.9.

Politiķi ir galvenie atbildīgie par vispārējo tiesiskuma un pamattiesību sistēmu. Viņu atbildība sākas no brīža, kad viņi lūdz iedzīvotāju atbalstu, un diemžēl daži politiķi un partijas to dara, izplatot bailes un vēršoties pret minoritātēm un sociālajām grupām. Šāda veida ar vēlēšanām saistīta mobilizācija ir bīstama un ir jāierobežo. Izraisot vēl nopietnākas sekas, daži politiķi, kaut arī ieņem valsts amatu, varētu mēģināt izmantot institucionālus un juridiskus instrumentus, lai atbalstītu diskrimināciju vai izvairītos no tās apkarošanas. EESK mudina visus politiskos līderus un partijas rīkoties atbildīgi, ievērojot iekļaujošas demokrātijas principus un garu.

2.10.

Šajā saistībā politisko partiju vadītāji vai pat valdību vadītāji, kuru uzdevums būtu garantēt sabiedriskās telpas civilitāti, ir iesaistījušies arī apvainojumos un verbālos uzbrukumos žurnālistiem, riskējot izraisīt vardarbību pret žurnālistiem. EESK mudina politiskos līderus un partijas cienīt žurnālistus un plašsaziņas līdzekļu organizācijas un norāda, ka četri starptautiskie īpašie referenti vārda brīvības jautājumos ir oficiāli atzinuši šā jautājuma nopietnību.

2.11.

2.12.

EESK uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu naida noziegumu novēršanā un apkarošanā. Tās ir vistuvāk kopienām un var uzraudzīt, vai šādi riski un incidenti varētu kļūt par realitāti. Tās ar centrālo valdību, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru atbalstu var izmantot arī solidaritātes un empātijas spēku, izmantojot kopienu un izglītības programmas.

2.13.

Valstu pienākums ir radīt labvēlīgu vidi tiesībām uz vārda brīvību, vienlīdzību un nediskrimināciju. Valstis var veikt pozitīvus politikas pasākumus, lai novērstu diskrimināciju un novērstu naida pamatcēloņus.

3. Īpašas piezīmes

3.1.

Komisijas paziņojumā izklāstītie fakti un argumenti šķiet derīgi, lai novērtētu, vai naida runa un naida noziegumi atbilst ES noziegumu kritērijiem, tostarp to smaguma pakāpei, apjomam un attīstībai, kā arī pārrobežu dimensijai.

3.2.

Paziņojumā pareizi ir izklāstīts naida runas un naida noziegumu nopietnais raksturs, pamatojoties uz to, ka tie ir pretrunā ES kopējām vērtībām un pamattiesībām, kā arī ņemot vērā to kaitīgo ietekmi uz indivīdiem, kopienām un sabiedrību kopumā. ES vērtības darbojas atvērtas sabiedrības labā, kas ir svarīga cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām. Līdztiesība ir dziļi iesakņojusies ES vērtībās, un vienlīdzīgas iespējas ir sociālā progresa pamatā. Daudzveidība un plurālisms ir tās neatņemama daļa. Līdztiesība darbojas kā inovāciju avots un rada ekonomisku pievienoto vērtību.

3.3.

Ņemot vērā dalībvalstu augošos centienus savās krimināltiesībās novērst naida runu un naida noziegumus un vajadzību nepieļaut sadrumstalotību starp dalībvalstīm un uzlabot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES, kopējs ES krimināltiesību regulējums šķiet pieņemams, lai vērstos pret naida runu un naida noziegumiem, vienlaikus respektējot valstu juridiskās sistēmas un Līguma 2. pantu.

3.4.

Tajā pašā laikā ir jāievēro ES kompetence krimināltiesību jomā, kas ļauj ar direktīvām, kuras jāievieš valstu tiesību aktos, noteikt noteikumu minimumu.

3.5.

EESK uzskata, ka ir lietderīgi naida runu un naida noziegumus uzskatīt par tādu noziegumu jomu, kurai ir kopēja “būtība”, kuras pamatā ir aizspriedumu izraisīts naidu pret personām vai grupām. Tas liek skatīt naida runu un naida noziegumus holistiski un nepieļaut izolētu pieeju dažādiem naida veidiem vai mērķiem, jo īpaši attiecībā uz atšķirībām starp dalībvalstīm. EESK arī aicina skatīt naida runu un naida noziegumus saistībā ar ES vērtībām un pamattiesībām kopumā. Turklāt tā aicina konstatēt naida runas un naida noziegumu saiknes ar pašreizējiem ES noziegumiem. Šajā saistībā būtu jāpastiprina informācijas apmaiņa starp tiesībaizsardzības iestādēm un valdībām..

3.6.

EESK sagaida, ka nākamais solis būs naida runas un naida nozieguma definīcijas noteikšana, un vēlas sniegt ieguldījumu konsultācijās starp iestādēm. Šāda definīcija ir būtiska ne tikai juridiskās noteiktības, bet arī pamattiesību aizsardzības un stabilas vispārējās komunikācijas nodrošināšanā. Padomes Pamatlēmums par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm ir piemērots sākumpunkts, lai noteiktu definīciju, ko varētu piemērot šādā plašākā kontekstā, vienlaikus arī izmantojot Eiropas Padomes lietotās definīcijas.

3.7.

Naida runas un naida noziegumu definīcijām būtu jāaptver visas attiecīgās aizsargātās iezīmes, kas balstītas ES pamattiesībās, tostarp dzimums/dzimte, rases vai etniskā izcelsme, reliģija vai pārliecība, invaliditāte, vecums un seksuālā orientācija, kā arī ar ideoloģiju un pārliecību saistīti uzskati. Lai gan aizsargātās iezīmes savā starpā atšķiras, definīcijai būtu jāattiecas uz dažādām iezīmēm saskaņā ar vieniem un tiem pašiem principiem. Jāizvairās arī no sadrumstalotas pieejas attiecībā uz dažādām minoritātēm un grupām un tā vietā jāizmanto vispārīgi apzīmējumi, kas piemērojami visā attiecīgās aizsargātās iezīmes spektrā. Turklāt definīcijai jābūt pietiekami iekļaujošai, lai reaģētu uz jauna veida parādībām, kas sabiedrībā rodas laika gaitā.

3.8.

Definīcijām būtu jāattiecas uz jebkādu darbības un izteiksmes veidu, mutisku vai rakstisku, neatkarīgi no tā, kur tiek pausts izteikums vai notiek darbība, t. i., vai tas ir darba, publisku manifestāciju vai piekļuves privātiem vai publiskiem pakalpojumiem kontekstā u. tml. Definīcijām būtu jāattiecas arī uz izteikumiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

3.9.

Lai gan definīcijām vajadzētu būt visaptverošām, tās nevar būt viennozīmīgi nevainojamas, un tās vienmēr būtu jāvērtē, pamatojoties uz faktiem attiecīgajā īstenošanas kontekstā. Kopēji norādījumi par faktoriem, kas šajā ziņā jāņem vērā, būtu viens no veidiem, kā veicināt definīciju un noteikumu vienotu īstenošanu.

3.10.

Ir arī svarīgi nodrošināt, ka definīcijas un noteikumi nedarbojas pretēji to mērķim. Piemēram, nevajadzētu stigmatizēt vārdus, kas tradicionāli ir lietoti neitrāli. Tas ir saistīts arī ar mērķi izstrādāt kopējus noteikumus jebkādu grupu aizsardzībai, nevis īpaši norādīt uz konkrētām grupām.

3.11.

Definējot naida runu un noziegumus, kā arī attiecīgās sankcijas, ir svarīgi precizēt to saistību ar pamattiesībām kopumā. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz vārda un informācijas brīvību, tostarp nosacījumiem, kas pamato indivīdu un mediju vārda brīvības ierobežošanu. Attiecīgi varētu būt nepieciešams precizējums arī attiecībā uz citām pamattiesībām.

3.12.

Lai gan naida runu un naida noziegumus var uzskatīt par atsevišķu noziegumu jomu, tie zināmā mērā pārklājas ar esošajām ES noziegumu jomām. Tomēr esošās ES noziegumu jomas neaptver visus naida runas un noziegumu veidus, ņemot vērā šīs noziegumu jomas dažādos veidus un daudzveidīgo saturu. To labi raksturo tā dēvētā “naida piramīda”, kas sākas ar aizspriedumos balstītu runu un darbībām, pārejot pie diskriminācijas un pēc tam arī pie fiziskas vardarbības un pat terorisma.

3.13.

Kā minēts paziņojumā, naida runas un naida noziegumu novēršana ir ne tikai jautājums pēc būtības, bet arī procedūras jautājums. Tādēļ pienācīga uzmanība jāpievērš jautājumiem, kas saistīti ar piekļuvi informācijai, tiesiskumu un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Lai gan naida noziegumi un naida runa tiek atzīta un regulēta valsts līmenī, ir daudz nepilnību īstenošanā/ziņošanā/izmeklēšanā. Ja par šādiem noziegumiem netiek ziņots un tie netiek pienācīgi izmeklēti kā uz aizspriedumiem balstīti noziegumi, dati par to izplatību dalībvalstīs ES līmenī nav ticami.

3.14.

Naida noziegumu un naida runas iekļaušana ES noziegumu jomu sarakstā ir būtiski svarīga cietušo tiesību aizsardzībai. Ja netiek atzīti naida incidentu iemesli, piemēram, invaliditāte, tad ne vienmēr ir piemērojami ES direktīvas par cietušo tiesībām noteikumi (attiecībā uz noziegumos cietušajiem). Saskaroties ar arvien biežākiem incidentiem, lielāka uzmanība būtu jāpievērš cietušo aizsardzībai. Tāpēc būtu pienācīgi jāgarantē cietušo piekļuve informācijai un īpašajiem aizsardzības pasākumiem, kas saskaņā ar direktīvu par cietušo tiesībām ir noteikti visneaizsargātākajiem noziegumos cietušajiem.

3.15.

Tāpat kā pamatlēmuma gadījumā, ko visas dalībvalstis ir transponējušas savos tiesību aktos, lai noteiktu kriminālatbildību par naida runu, var konstatēt, ka ne visas valstis virzās uz priekšu vienādā tempā. Transponēšana un īstenošana ne vienmēr ir bijusi pareiza vai pilnīga, liekot Komisijai uzsākt pārkāpuma procedūras pret dažām dalībvalstīm. Šāds scenārijs var atkārtoties. Lai nodrošinātu sadarbību un apņemšanos, ir vairāk jāsadarbojas ar dalībvalstu valdībām, parlamentiem un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem.

3.16.

Būtu jāuzsver, ka ir svarīga droša saziņa tiešsaistē. Sociālo mediju platformu un tiešsaistes forumu attīstība ir radījusi telpu, kurā – kā daži uzskata – var rīkoties nesodīti. Kā norādīts dažādos izpētes ziņojumos, pastāv tieša saikne starp naida runu tiešsaistē un naidīgas rīcības izplatīšanos bezsaistē. Ir steidzami jāsadarbojas ar valstu regulatoriem un sociālo mediju platformām, lai nodrošinātu, ka naids tiešsaistē tiek ātri identificēts, novērsts un šādi gadījumi tiek izmeklēti.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/88

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru”

(COM(2022) 18 final – 2022/0009 (COD))

(2022/C 323/15)

Ziņotāja:	Milena ANGELOVA
Līdzziņotāja:	Małgorzata BOGUSZ

Atzinuma pieprasījums	Padome, 11.3.2022. Eiropas Parlaments, 7.3.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants.
Atbildīgā specializēta nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	202/1/5

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru (EUDA), kā paredzēts stratēģiskajā satvarā, kurš iekļauts ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā 2021.–2025. gadam (1), un ES Rīcības plānā narkotiku jomā 2021.–2025. gadam (2). Komiteja atbalsta aģentūras pilnvaru pastiprināšanu, kuras mērķis ir ātri, koordinēti un efektīvi reaģēt uz pieaugošajām problēmām, kas saistītas ar narkotiku un nelikumīgu vielu izplatību; šis tirgus ir ārkārtīgi noturīgs. EESK aicina izlēmīgi rīkoties, lai ne tikai izskaustu šādu vielu tirdzniecību, bet arī darītu visu iespējamo, lai novērstu to lietošanu, un – tikpat svarīgi – lai palīdzētu cietušajām vai atkarīgajām personām ārstēties un no jauna integrēties sabiedrībā, lai neviens netiktu atstāts novārtā.

1.2.

EESK uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi un aktīvu iekļaušanu izglītībā, apmācībā un pienācīgas kvalitātes darbvietās, jo atzīst, ka jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, bezdarbnieki un atstumti cilvēki ir narkotiku tirgotājiem visvieglāk sasniedzamās mērķauditorijas. EESK uzsver, ka kopīgiem sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pasākumiem ir svarīga nozīme šajā procesā ne tikai valstu, bet arī reģionālajā un vietējā līmenī, un aicina šādus pasākumus veicināt, atbalstīt un finansēt.

1.3.

EESK uzsver sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības lomu visos narkotiku un nelegālo vielu izplatības un lietošanas apkarošanas posmos, īpaši informācijas un izpratnes veidošanas kampaņās, kas palīdz cilvēkiem iegūt vispusīgu informāciju par narkotiku lietošanas kaitīgo ietekmi, par riskiem, kas saistīti ar šādu vielu lietošanu, un par to, kur un kā saņemt palīdzību un atbalstu, ja viņus skārusi šī problēma vai ja viņi cieš no atkarības.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē topošās ES Narkotiku aģentūras apņemšanos aktīvāk darboties koordinācijas un novēršanas jomā un norāda, ka būtiska loma šajā darbā ir valstu kontaktpunktiem (VKP). EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu VKP pietiekamus organizatoriskos, tehniskos un finanšu resursus to paplašināto pienākumu efektīvai izpildei. Lai nodrošinātu aktuālu un uzticamu datu vākšanu, EESK iesaka izstrādāt un pieņemt vienotu metodiku un pieeju.

1.5.

EESK uzsver, ka ir svarīgi izveidot tiesu medicīnas un toksikoloģijas laboratoriju tīklu, ciešāk apvienojot valstu laboratorijas. Tīkls veicinātu informācijas apmaiņu par jaunākajām norisēm un tendencēm un datu apriti, kā arī palīdzētu apmācīt tiesu medicīnas speciālistus narkotiku jomā. Apjomradītu ietaupījumu panākšanas nolūkā EESK atbalsta ideju par virtuālo laboratoriju tīklu, ko varētu veidot arī dalībvalstu kopas, pamatojoties uz to ģeogrāfisko tuvumu vai līdzīgiem riska profiliem attiecībā uz narkotiku importu un izplatību.

2. Vispārīga informācija (3)

2.1.

Narkotiku tirgus, kura mazumtirdzniecības vērtība tiek lēsta vismaz 30 miljardi EUR gadā, ir būtisks ienākumu avots organizētās noziedzības grupām Eiropas Savienībā. Papildus ekonomiskajai ietekmei, ar narkotiku lietošanu saistītiem nāves gadījumiem un cita veida kaitējumam sabiedrības veselībai narkotiku tirgus darbībai ir plašākas sekas, piemēram, saikne ar plašākām noziedzīgām darbībām un terorismu, negatīvā ietekme uz likumīgo ekonomiku, vardarbība kopienās, kaitējums videi, turklāt arvien svarīgāks kļūst jautājums par to, kā narkotiku tirgus, iespējams, veicina korupciju un apdraud pārvaldību.

2.2.

Eiropā tiek lietots plašs narkotisko vielu klāsts, kurā ir, piemēram,

—	marihuāna (kanabiss) – lietošana saglabājas stabili augstā līmenī,

—	kokaīns – ir satraucoši signāli par to, ka palielinās iespējamais kaitējums veselībai,

—	amfetamīns – pieprasījums saglabājas stabils,

—	metamfetamīns – ražošana un nelikumīga tirdzniecība liecina, ka lietojums Eiropā var pieaugt,

—	MDMA produkti – sevišķi produkti ar augstu koncentrāciju, kas nopietni apdraud veselību,

—	jaunas psihoaktīvas vielas – 2020. gada beigās EMCDDA novēroja aptuveni 830 jaunas psihoaktīvās vielas,

—	LSD, DMT, sēnes, ketamīns un GHB – retāk lietoti, taču arī rada arvien lielākas problēmas sabiedrības veselībai,

—	heroīns un citi opioīdi – novērots, ka lietojums var pieaugt.

2.3.

Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā vairāk nekā 83 miljoni pieaugušo dzīves laikā ir izmēģinājuši nelikumīgas narkotiskās vielas. 2019. gadā Eiropas Savienībā tika konstatēti vismaz 5 150 pārdozēšanas izraisīti nāves gadījumi, kuru skaits kopš 2012. gada katru gadu ir pastāvīgi pieaudzis, tai skaitā starp pusaudžiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Stimulantu lietošanas apjoms un biežāk sastopamie veidi dažādās valstīs ir atšķirīgi, un dažās dalībvalstīs dažas “maigās” vielas var iegādāties bez ierobežojumiem. Ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka to cilvēku skaits, kuri injicē stimulantus, iespējams, pieaug. Kopumā visas narkotikas vairāk lieto vīrieši, un šo atšķirību bieži pastiprina intensīvāki vai regulārāki lietošanas modeļi.

2.4.

Ziņojumi liecina, ka visu 2020. gadu marihuānas audzēšana un sintētisko narkotiku ražošana Eiropas Savienībā turpinājās pirmspandēmijas līmenī. Eiropas Savienības narkotiku tirgus dzinējspēks ir organizētās noziedzības grupējumi, šim tirgum ir arī ciešas globālas saiknes, un to spēcīgi aktivizē narkotiku ražošana Dienvidamerikā, Āfrikā, Afganistānā, Ķīnā, Marokā, Turcijā un Rietumbalkānu reģionā. Liela nozīme ir Āfrikai, jo tā kļūst par narkotiku tirdzniecības un tranzīta zonu, un tas var negatīvi ietekmēt stabilitāti, drošību un pārvaldību, kā arī palielināt narkotiku problēmas reģionā. Tāpēc EESK uzsver, ka ir svarīgi stiprināt starptautiskās koordinācijas darbu jaunu nelikumīgu vielu atklāšanā un to tirdzniecības un izplatības novēršanā.

2.5.

Dati skaidri parāda, cik lielā mērā situācija narkotiku jomā pēdējos 25 gados ir mainījusies. Pēdējo gadu notikumi arī liecina, ka pieaug vajadzība pēc ātras reaģēšanas, tādēļ Eiropas Savienībai ir vajadzīga lielāka jauda, lai spētu jau laikus atpazīt draudus, ko rada arvien dinamiskāks un pielāgoties spējīgāks narkotiku tirgus.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Saskaņā ar savu iepriekš pausto nostāju šajā jautājumā (4) EESK pauž gandarījumu un aicinājumu nekavējoties īstenot ES stratēģiju narkotiku jomā 2021.–2025. gadam, kuras mērķis ir aizsargāt un uzlabot sabiedrības un katra indivīda labklājību un sabiedrības veselību, panākt augstu sabiedrības drošības līmeni un uzlabot veselībpratību. EESK atzinīgi vērtē to, ka stratēģijā ir piemērota uz pierādījumiem balstīta, integrēta, līdzsvarota un vairākdisciplīnu pieeja narkotiku parādībai valstu, ES un starptautiskajā līmenī. EESK ir gandarīta, ka tajā iekļauta arī dzimumu līdztiesības perspektīva un jautājums par vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei, kas ir svarīgi, lai noteiktu jaunu kursu cīņā pret narkomāniju un ar to saistītajām problēmām.

3.2.

Gaidāms, ka līdz 2025. gadam ar šo stratēģiju (5) koordinētās prioritātes un darbības nelikumīgu narkotiku jomā kopumā ietekmēs dažus svarīgus narkotiku parādības aspektus Eiropas Savienībā. Ar saskaņotu, efektīvu un iedarbīgu pasākumu īstenošanu būtu jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības, sociālās stabilitātes un drošības līmenis, kā arī jāveicina izpratnes veidošana. Būtu jāsamazina jebkādas iespējamās neparedzētās negatīvās sekas, kas saistītas ar pasākumu īstenošanu, un būtu jāveicina un jāievēro cilvēktiesības un ilgtspējīga attīstība. Pamatojoties uz šiem principiem, EESK atbalsta pieeju, ar kuru paredzēts noteikt atsevišķu uzdevumu cīņai pret nelikumīgu narkotisko vielu izplatību un novērst to brīvprātīgu lietošanu un jebkāda veida atkarību no tām.

3.3.

Narkotiku parādība ir daļa no veselības un drošības problēmām, ar kurām patlaban saskaras Eiropa. Tā kā narkotiku vide pastāvīgi mainās un tirgū regulāri ienāk jaunas neklasificētas vielas, narkotiku parādība kļūst arvien sarežģītāka un izplatītāka. Gūtie ieņēmumi arī būtiski stimulē korupciju, vardarbību un citas nelikumīgas darbības. Šajā situācijā ir vajadzīga aktīvāka rīcība ES līmenī.

3.4.

EESK piekrīt secinājumam (6), ka narkotiku tirgi ir bijuši ārkārtīgi noturīgi pret Covid-19 pandēmijas izraisītajiem traucējumiem. Narkotiku tirgotāji ir aktīvi pielāgojušies ceļošanas ierobežojumiem un robežu slēgšanai. Lielapjoma tirdzniecības līmenī tas izpaužas ar izmaiņām maršrutos un metodēs, pieaugot kontrabandai, vairāk izmantojot intermodālos konteinerus un komerciālās piegādes ķēdes un mazāk – narkotiku kurjerus.

3.5.

Lai gan sākotnējo pārvietošanās ierobežojumu laikā tika traucēta narkotiku mazapjoma tirdzniecība ielās un bija vērojams lokalizēts narkotiku trūkums, narkotiku pārdevēji un pircēji, šķiet, ir pielāgojušies, plašāk izmantojot šifrētas ziņapmaiņas pakalpojumus, sociālās plašsaziņas līdzekļu lietojumprogrammas, tiešsaistes avotus, piegādes pakalpojumus pa pastu un uz mājām (7). Tas rada bažas, ka viena no iespējamām pandēmijas ilgtermiņa sekām būs narkotiku tirgu turpmāka nostiprināšana ar digitālu rīku palīdzību.

3.6.

Covid-19 pandēmijas sākumā bija vērojama strauja narkotiku tirgu pārkārtošana, un pandēmijas laikā dažās narkotiku tirdzniecības jomās paātrinājās dinamika, piemēram, pieauga kravu apjoms, biežāk tika izmantotas privātas lidmašīnas, vairāk tika izmantoti ūdensceļi un bezkontakta metodes narkotiku piegādei tiešajiem patērētājiem. Minētās tendences rada lielākas problēmas tiesībaizsardzības iestādēm, un ir vajadzīga plašāka preventīvo pasākumu koordinācija. Iespējamie reaģēšanas pasākumi varētu būt saistīti ar (8) ciešāku starptautisko sadarbību narkotiku tirdzniecības apkarošanā, plašāku tiesībaizsardzības informācijas, efektīvu aizlieguma pieeju un paraugprakses apmaiņu un nodošanu, starptautisku pārskatatbildības un transporta mehānismu ieviešanu, reāllaika datu un uzraudzības sistēmu izvēršanu, lai ātri noteiktu pārmaiņas tirgū un reaģētu uz tām. EESK ir gandarīta, ka visi šie elementi ir iekļauti priekšlikumā, ar kuru paredzēts paplašināt topošās ES Narkotiku aģentūras pārskatītās pilnvaras.

3.7.

EESK uzskata, ka topošās ES Narkotiku aģentūras pilnvaras būtu skaidrāk jāformulē, lai

—	tajās ietvertu plašas saistības attiecībā uz kontrolējamo narkotisko vielu prekursoriem (9). Tā ir iespēja reāli aizstāvēt sabiedrības intereses un nodrošināt taisnīgumu cīņā pret narkotikām valsts, ES un starptautiskajā līmenī,

—	pievērstu uzmanību ne tikai narkotiku piedāvājuma izskaušanai, bet arī narkotiku pieejamības novēršanai, palīdzībai atkarības pārvarēšanā un atkarīgo personu rehabilitācijai un reintegrācijai sabiedrībā.

4. Narkotiku un nelikumīgu vielu lietošana

4.1.

EESK uzsver, ka ir jāņem vērā vairāki pieņēmumi, kas saistīti ar narkotiku un nelikumīgu vielu lietošanu, kas var kaitēt cilvēku veselībai, piemēram, ja tās lieto bez medicīniska iemesla un uzraudzības, regulāri un ilgstoši. Tā kā šāda rīcība var izraisīt atkarību, attiecīgajām personām ir ļoti grūti pašām atrisināt šo problēmu, un tāpēc ir nepieciešams specializētu struktūru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegtais atbalsts.

4.2.

Dažas zāles, ko ārsti izraksta veselības problēmu un slimību ārstēšanai, piemēram, benzodiazepīni vai opiāti/narkotiskas zāles, var radīt atkarību, ja tās netiek lietotas saskaņā ar ārsta norādēm. Tas var novest pie krāpšanas gadījumiem, piemēram, nelikumīgu recepšu vai zāļu tirdzniecības, un jaunās ES Narkotiku aģentūras pilnvaras attiecas arī uz šādiem gadījumiem. Pēdējo gadu laikā ir palielinājies jaunu benzodiazepīnu skaits un pieejamība narkotiku tirgū Eiropā un arī Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Kopš 2021. gada 28. februāra Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ar ES agrīnās brīdināšanas sistēmas palīdzību ir uzraudzījis 30 jaunus benzodiazepīnus. Vairāk nekā 80 % no tiem pirmo reizi tika konstatēti no 2014. līdz 2020. gadam (10). Opiātus – zāles, ko ārsti izraksta sāpju mazināšanai, – lietotāji bieži jauc ar nelikumīgām narkotikām, un tas var radīt ne tikai atkarību, bet arī lielu veselības apdraudējumu un pat dzīvībai bīstamas komplikācijas. Tas var izraisīt arī krāpšanas gadījumus, piemēram, recepšu vai zāļu tirdzniecību (gan likumīgu, gan nelikumīgu).

4.3.

Ņemot vērā pašreizējos ASV klīniskos pētījumus ar vielām, kas patlaban saskaņā ar ES tiesību aktiem ir klasificētas kā narkotikas (piemēram, MDMA, psilocibīns, LSD), Eiropas Savienības Narkotiku aģentūrai būtu jāpievērš īpaša uzmanība sadarbībai ar Eiropas Zāļu aģentūru, jo 2–3 gadu laikā Eiropas Savienībā var izveidoties narkotiku tirgus (narkotiku kā tādu, nevis to atvasinājumu) vielām, kas reģistrētas kā zāles. Tas var radīt duālu situāciju, kad konkrēta pacientu grupa lietos likumīgi pieejamus ārstnieciskus līdzekļus, kas reģistrēti kā zāles, savukārt cita grupa izdarīs noziedzīgu nodarījumu, lietojot tos nelikumīgi. Tas var radīt situāciju, kad veseli cilvēki, kuri vēlēsies iegādāties zāles no likumīga avota, kas ražots saskaņā ar LRP noteikumiem, imitēs psihiatriskās slimības, attiecībā uz kurām medikaments (narkotika) ir oficiāli reģistrēts.

4.4.

ES pašlaik saskaras ar būtiskām problēmām, jo ir salīdzinoši viegli izstrādāt un laist tirgū neklasificētas vielas, kas var radīt atkarību un kaitēt cilvēka veselībai, turklāt ir daudz vielu, kuru lietošana un pārdošana ir nelikumīga, piemēram, marihuāna, heroīns, kokaīns un amfetamīni.

4.5.

Narkotiku tirgotāji ir ļoti novatoriski un turpina radīt jaunas vielas. ES Narkotiku aģentūras pilnvarās ir paredzēts arī apzināt, atklāt, aprakstīt un novērst šo vielu parādīšanos, izplatīšanos un lietošanu. Tagad Eiropas Savienībā ir plaši izplatīta arī vairāku vielu vienlaicīga lietošana, un tai ir kaitīga ietekme uz sabiedrības veselību. Jaunajai ES Narkotiku aģentūrai būtu jāvēršas pret visām pārējām atkarībām no vielām, ja tās tiek lietotas kopā ar nelikumīgām narkotikām.

4.6.

Narkotiku un nelegālu vielu lietošana skar ikvienu, jo tā rada atkarības risku, kas var ne tikai sagraut cilvēka veselību, bet arī izpostīt visu dzīvi, jo cilvēks nokļūst uz narkotikām orientētā apburtā lokā, kurā nav vietas sabiedriskajai dzīvei, ģimenei, izglītībai, darbam vai kam citam. Atkarības risks ir lielāks gados jauniem, mazāk pieredzējušiem un mazāk izglītotiem cilvēkiem, kā arī neaktīviem cilvēkiem un bezdarbniekiem.

4.7.

Būtu jāievieš stingrāka interneta uzraudzība, lai personas, kas cieš no atkarības, nevarētu iegūt informāciju par tādas garīgas slimības simptomiem, kuras gadījumā varētu tikt indicēta zāļu (narkotiku) terapija. Pašlaik, izmantojot internetā pieejamo informāciju, ir iespējams iegūt receptes medikamentiem, ko lieto dažu slimību, piemēram, UDHS un depresijas, ārstēšanai. To iegūšanas likumības pamatā ir tikai saruna ar pacientu un psiholoģiskās pārbaudes, kurām ikviens var viegli sagatavoties, izmantojot publiski pieejamu informāciju.

4.8.

Tāpēc, ņemot vērā to, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri lieto zāles ar atkarību izraisošām vielām, šķiet pamatoti piešķirt Eiropas Savienības Narkotiku aģentūrai plašāku kompetenci darbībām, kas saistītas ar šāda veida medikamentu publisko finansējumu. Publisks finansējums narkotiskajām zālēm laikā, kad sociālajos medijos ikviens var atrast padomus par to, kā izturēties psiholoģiskajās pārbaudēs, lai iegūtu šāda veida zāles, bez papildu uzraudzības pasākumiem novedīs pie tā, ka tiks ļaunprātīgi izmantota kompensējamo medikamentu (narkotisko vielu) sistēma, jo tas būs lētāk nekā iegādāties no tirgotāja.

5. Īpašas piezīmes

5.1.

EESK piekrīt konstatējumam (11), ko apstiprina regulāri kontakti ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA) un tā ieinteresētajām personām, proti, palielinās plaisa starp narkotiku parādības sarežģītību un EMCDDA pašreizējo pilnvaru noteikumiem. EMCDDA izveides regula neatspoguļo narkotiku parādības pašreizējo realitāti un neatbilst pienākumiem, kas ES Narkotiku aģentūrai noteikti, lai risinātu ar narkotiku parādību saistītās problēmas un reaģētu uz tās galveno ieinteresēto personu pieprasījumiem.

5.2. ES Narkotiku aģentūras pilnvaru pārskatīšana

5.2.1.

Kā jau norādīts vienā no iepriekšējiem atzinumiem, EESK atbalsta pasākumus cīņai pret nelikumīgu narkotiku nelikumīgu izplatīšanu un lietošanu un ir gatava atbalstīt jebkādas šajā nolūkā paredzētas preventīvas kampaņas un pasākumus. EESK pauž nožēlu, ka priekšlikumā nav atspoguļoti Komitejas iepriekšējie ieteikumi par ieinteresēto personu, t. i., pilsoniskās sabiedrības organizāciju, ciešu iesaisti ES Narkotiku aģentūras darbā.

5.2.2.

EESK uzsver nepieciešamību paplašināt ES Narkotiku aģentūras pilnvaras, paredzot tai mūsdienīgākas un tālredzīgākas pieejas un rīkus, un atbalsta visas septiņas jaunās papildu kompetences jomas. EESK pauž nožēlu, ka nav skaidrāk formulēta informācijas sniegšana, izpratnes veicināšanas kampaņas, palīdzības pasākumi atkarības pārvarēšanai un preventīvie pasākumi un ka priekšlikumā nav paredzēta pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana, kaut arī tās rada pievienoto vērtību un sinerģiju.

5.2.3.

Eiropas Savienības Narkotiku aģentūras un Eiropas Zāļu aģentūras dalītā kompetence attiecībā uz medikamentu receptēm būtu jāpaplašina arī attiecībā uz apmācību izstrādi ārstiem, kuri izraksta tādas zāles, kas saskaņā ar ES tiesību aktiem ir klasificētas kā narkotikas.

5.2.4.

EESK ierosina katram no septiņiem konkrētajiem mērķiem pievienot šādus elementus:

—

lai efektīvāk reaģētu uz politoksikomāniju, t. i., vairāku citu atkarību izraisošo vielu lietošanu vienlaicīgi ar narkotikām, un koncentrētu uzmanību šīs parādības uzraudzībai, ES Narkotiku aģentūrai būtu jāuzskata, ka vairāku vielu vienlaicīga lietošana ir plaši izplatīta narkotiku lietotāju vidū un ka tā kaitē sabiedrības veselībai. Lai veiksmīgi apkarotu šo parādību, ir vajadzīga cieša sadarbība reģionālajā un vietējā līmenī un tieša pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste,

—

valstu kontaktpunktiem ir vajadzīgs papildu atbalsts, lai sagatavotu novērtējumus un rīkus, kas ļautu darbiniekus, kuri kontaktējas ar narkotiku lietotājiem, informēt par apdraudējumu, ko var radīt jaunās tendences narkotiku jomā un kas var negatīvi ietekmēt sabiedrības veselību, drošumu un drošību, jo šie kontaktpunkti ir pirmie, kas palīdz Eiropas Savienībai sagatavoties reaģēšanai uz jauniem apdraudējumiem,

—

izveidot tiesu medicīnas un toksikoloģijas laboratoriju tīklu, kurā apvienotas valstu laboratorijas. Tīkls veicinātu informācijas apmaiņu par jaunākajām norisēm un tendencēm un atbalstītu tiesu medicīnas toksikoloģijas speciālistu apmācību. Lai panāktu apjomradītus ietaupījumus, EESK atzinīgi vērtē ideju par virtuālo laboratoriju tīklu, ko varētu veidot arī dalībvalstu kopas, pamatojoties uz savu ģeogrāfisko tuvumu vai līdzīgu narkotiku importa un izplatīšanas riska profilu,

—

būtu jāstiprina Eiropas Narkotiku un narkomānijas informācijas tīkla (Reitox) loma, lai nodrošinātu stabilu datubāzi efektīvu informācijas un profilakses stratēģiju izstrādei, un tam būtu jādod iespēja izdot brīdinājumus, ja tirgū kļūst pieejamas īpaši bīstamas vielas. EESK uzskata, ka tā būtu iespēja optimizēt datu vākšanas procesu dalībvalstīs, ieviešot vienotu zinātnisko metodiku, tostarp automatizētu procedūru dalībvalstu datu iesniegšanai, kā arī savienojot attiecīgos reģistrus un datubāzes,

—

izstrādāt ES līmenī profilakses un izpratnes veicināšanas kampaņas saistībā ar nelikumīgām narkotikām, lai ES Narkotiku aģentūra varētu rīkoties, pamatojoties uz ES sagatavotajām analīzēm. ES Narkotiku aģentūrai būtu arī jāatbalsta dalībvalstis nacionālo kampaņu sagatavošanā, un ciešā sadarbībā ar Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) tā varētu izstrādāt standarta vizuālās norādes, kuras būtu obligātas uz narkotiskās vielas saturošu zāļu iepakojuma,

—	nodrošināt pētniecību un atbalstu ne tikai ar veselību saistītos jautājumos, bet arī saistībā ar narkotiku tirgiem un piegādēm, lai vispusīgāk skatītu narkotiku jautājumu,

—	uzņemties lielāku starptautisko lomu un atbalstīt ES vadošo lomu narkotiku apkarošanas politikas jomā daudzpusējā līmenī.

5.3. Risinājumi ES Narkotiku aģentūras netraucētas darbības nodrošināšanai

5.3.1.

Jaunajai ES narkotiku aģentūrai ir jāpārskata dalībvalstu budžeta līdzekļu piešķiršana, un tie būtu jāizvērtē, pamatojoties uz atzītu un ieteicamu pakalpojumu pieejamību un kapacitāti narkotiku jomā. Lai varētu īstenot paplašinātās pilnvaras, valstu kontaktpunktiem vajadzētu būt pārliecībai, ka tie saņems pietiekamus finanšu resursus paredzamā un stabilā veidā, nevis konkurējot, lai saņemtu dotācijas.

5.3.2.

Informācijas un profilakses pasākumi, kas norādīti LESD 168. panta 1. punkta trešajā daļā, būtu jāattiecina arī uz konkrētām vietējo kopienu darbībām, un ar tiem būtu jāveicina tādas vides izveide, kurā narkotiku lietotājiem tiktu sniegts atbalsts, lai viņi varētu saņemt palīdzību vietējā līmenī savas atkarības pārvarēšanā. Ir svarīgi, lai vietējās kopienas saņemtu darba plānus un būtisku atbalstu no publiskajām iestādēm un ES Narkotiku aģentūras.

5.3.3.

EESK uzsver, ka atkarība no narkotikām ir cieši saistīta ar garīgās veselības problēmām un pagātnes traumām; lai tās pārvarētu, ir jānovērš cēloņi un jāizstrādā ES Narkotiku aģentūras rīcības plāns, kas balstīts uz psiholoģisko darbu ar atkarības riska grupām.

5.3.4.

Dati liecina, ka papildus cilvēkiem, kuriem ir vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts iepriekšējās traumatiskās pieredzes dēļ, ir arī cilvēku grupa, kuri, ja viņi nebūtu bijuši inficēti ar Covid-19, visticamāk, nebūtu kļuvuši atkarīgi. Tāpēc EESK iesaka paplašināt ES Narkotiku aģentūras pilnvaras, lai tiktu ņemta vērā pieaugošā atkarības tendence Covid-19 ilgtermiņa smago seku dēļ.

5.3.5.

Lai tiktu faktiski ievērots nelikumīgu narkotiku aizliegums, vienlaikus ir vajadzīgs efektīvs darbs sabiedrības pamatu līmenī, lai cilvēki ar atkarību netiktu atstāti novārtā, bet gan tiktu atbalstīti savā izvēlē pārtraukt narkotiku lietošanu. Neraugoties uz to, ka narkotiku tirdzniecības apkarošanai tiek tērēti arvien lielāki publiskie līdzekļi, joprojām ir ļoti grūti palīdzēt cilvēkiem pārvarēt atkarību. Tādēļ ES Narkotiku aģentūra, ņemot vērā ES dalībvalstu labas prakses piemērus, varētu nozīmīgāku sava darba daļu pārorientēt uz narkotiku lietošanas psiholoģiskajiem cēloņiem.

5.3.6.

Lai īstenotu globālu un reģionālu pieeju narkotiku tirgum Eiropas Savienībā, ir jāseko līdzi un cieši jāuzrauga tendences narkotiku un nelikumīgu vielu ražošanā reģionos, kas tradicionāli rada riskus, piemēram, Dienvidamerikā, Afganistānā, Āfrikā, Ķīnā, Turcijā un Rietumbalkānos. Ņemot vērā organizētās noziedzības grupu aktīvo un nepārtraukti mainīgo lomu narkotiku piegādes un tirdzniecības dinamikas izmaiņās, visām attiecīgajām struktūrām, īpaši tiesībaizsardzības un robežkontroles struktūrām, ir jāveic pastāvīgi un koordinēti pasākumi starptautiskā līmenī. Tikai cieša sadarbība var palīdzēt kartēt narkotiku koridorus, lai tos patiešām slēgtu.

5.4. Valstu kontaktpunkti

5.4.1.

Būtu jāpaplašina valstu kontaktpunktu loma un funkcijas. To darbs dažādās ES valstīs ir ļoti atšķirīgs. Daži VKP veic informēšanas, analīzes, zinātniskās pētniecības, ekspertu konsultāciju un publikāciju darbības. VKP galvenajos mērķos būtu jāietver metodiskāka uzraudzība, standartizēta datu vākšana, izvērtēšana un klasificēšana, kā arī informācijas par narkotiku pieprasījumu un piedāvājumu Eiropas Savienībā apstrāde, glabāšana, analīze un izplatīšana. VKP būtu jāizstrādā risinājumi narkomānijas apkarošanas politikas jomā un konkrēti pasākumi reaģēšanai uz situāciju šajā jomā. Tiem būtu jāstrādā, lai sniegtu informāciju, atbalstītu valstu valdību rīcību un izstrādātu valsts politiku narkotiku un narkomānijas jomā.

5.4.2.

Valstu kontaktpunktiem ir būtiska nozīme ES Narkotiku aģentūras jauno pilnvaru efektīvā un ātrā īstenošanā. Tikai spēcīgs un labi koordinēts VKP tīkls var ne tikai retrospektīvi, bet arī efektīvi sniegt noderīgus datus par jaunu kaitīgu vielu parādīšanos, to atklāšanu un identificēšanu, iespējamiem izplatīšanas kanāliem utt. Tā kā šajā nolūkā ir vajadzīgas nopietnas laboratoriju spējas, būtu jāveicina reģionālo apvienību un klasteru veidošana sadalījumā pa augsta riska zonām, piemēram, pie ES ārējām robežām, netālu no tradicionālajiem narkotiku importa maršrutiem utt.

5.4.3.

Cik vien efektīvi iespējams, ir jāatbalsta VKP un jānodrošina tiem kopīgas pamatnostādnes un metodika, kas palīdzētu vākt salīdzināmus datus un rādītājus, uz kuru pamata varētu īstenot pāreju no tādas pieejas, kuras pamatā ir vienīgi cīņa pret narkotiku un nelikumīgu vielu izplatību, uz tādu pieeju, kurā ņemti vērā drošuma un drošības jautājumi.

5.4.4.

Dalībvalstis būtu jāmudina piešķirt VKP vairāk resursu, tostarp informāciju, tehnoloģijas, finansējumu utt. Ir jādara viss, lai palīdzētu VKP stiprināt savu spēju īstenot jaunās, paplašinātās pilnvaras un uzņemties lielāku lomu.

5.4.5.

Būtu jāatceras, ka ES Narkotiku aģentūrai būtu ne tikai jāizstrādā vietējo kopienu mehānismi atkarības apkarošanai, bet arī sadarbībā ar dalībvalstīm jāveido valstu sadarbības sistēmas, kas palīdzētu izstrādāt un atbalstīt kopīgas atbalsta programmas grupām, kuras varētu būt pakļautas narkotiku atkarības riskam. Tikai vietējā kopienā izveidota cieša saikne var palīdzēt samazināt narkotiku lietošanu. Viens no piemēriem, ko varētu izmantot ES Narkotiku aģentūra, ir Portugāles valdības īstenotie risinājumi, kas jau ir devuši pozitīvus rezultātus.

5.4.6.

EESK uzskata, ka VKP ziņošanas sistēmu ir iespējams uzlabot, lai nevajadzētu ieguldīt papildu laiku un resursus dubultā ziņošanā, jo pašlaik tiem ir noteikts pienākums ziņot gan topošajai ES Narkotiku aģentūrai, gan ANO.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV C 102 I, 24.3.2021., 1. lpp.

(2) OV C 272, 8.7.2021., 2. lpp.

(3) Pamatojoties uz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) datiem, Eiropas 2021. gada ziņojums par narkotikām, www.emcdda.europa.eu.

(4) OV C 56, 16.2.2021., 47. lpp.; OV C 34, 2.2.2017., 182. lpp.; OV C 177, 11.6.2014., 52. lpp.; OV C 229, 31.7.2012., 85. lpp.; OV C 69, 21.3.2006., 22. lpp.

(5) Pirmkārt un galvenokārt, stratēģijas pamatā ir ES tiesību pamatprincipi, un tajā visos aspektos ir atzītas ES pamatvērtības: cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, līdztiesības, solidaritātes, tiesiskuma un cilvēktiesību respektēšana. Tā ir balstīta arī uz starptautiskajām tiesībām, attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konvencijām, kas nodrošina starptautisku tiesisko regulējumu cīņai pret nelikumīgu narkotiku parādību, kā arī uz Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Stratēģijā ņemti vērā politiskie pasākumi daudzpusējā līmenī, un tā sekmē to ātrāku īstenošanu.

(6) Viens no galvenajiem secinājumiem 2021. gada Eiropas ziņojumā par narkotikām. https://www.emcdda.europa.eu/edr2021_en

(7) Eiropas 2021. gada ziņojums par narkotikām.

(8) Eiropas 2021. gada ziņojums par narkotikām.

(9) Kopš 1988. gada kontrolējamo narkotisko vielu prekursori ir iekļauti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti. ANO ir ieviesusi sīki izstrādātus noteikumus un prasības attiecībā uz tādu prekursoru kontroli, kurus izmanto atkarību izraisošu narkotiku ražošanai. Eiropas Parlaments un Padome 2004. gada 11. februārī pieņēma Regulu (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem (OV L 47, 18.2.2004., 1. lpp.).

(10) Pārskats “Jauni benzodiazepīni Eiropā” – Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs, 2021. gads. ISBN 978-92-9497-641-3.

(11) Eiropas Komisijas 2018./2019. gada novērtējums, kas iekļauts Komisijas dienestu darba dokumentā par ietekmes novērtējumu.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/95

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Ilgtspējīgi oglekļa aprites cikli””

(COM(2021) 800 final)

(2022/C 323/16)

Ziņotājs: Arnold PUECH D’ALISSAC

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 21.1.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	19.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	221/0/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata: lai atrisinātu jautājumu par ES oglekļneitralitāti, ir vienlaikus jāsamazina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, jāpalielina oglekļa piesaistītāji un ES ekonomikā jāatrod alternatīvas fosilajam ogleklim. Tāpēc EESK piekrīt Eiropas Komisijas paziņojumā paustajai nostājai par to, ka šā mērķa sasniegšanai būs jāapvieno visi līdzekļi un risinājumi.

1.2.

EESK atbalsta Komisijas paziņojumu, kurā ir izvirzīti divi risinājumi, kas ļautu oglekli piesaistīt un sekvestrēt: dabā balstīti risinājumi (t.s. oglekļa sekvestrēšana) un industriāli tehnoloģiskie risinājumi.

1.3.

EESK uzskata, ka zemes sektors (piemēram, lauksaimniecība, mežsaimniecība, kūdrāji u. c.) var aktīvi piedalīties cīņā pret globālo sasilšanu un vienlaikus sekmēt vispārēju pārtikas līdzsvaru, ikvienam nodrošinot pietiekamu daudzumu pārtikas, kura būtu arī pietiekami kvalitatīva un par pieņemamām cenām, un garantējot peļņu ražotājiem.

1.4.

EESK uzsver, ka jautājums par ilgtspējīgiem oglekļa aprites cikliem ir jāskata holistiski. Patiešām, lai palielinātu oglekļa piesaistītājus un maksimāli aizstātu fosilo oglekli, noteikti būs jāpalielina saražotā biomasa, un tas ietekmēs zemes sektoru.

1.5.

Tā kā lauksaimniecības nozare, protams, rada emisijas, EESK uzskata, ka tādas prakses ieviešana, kas rada mazāk emisiju, būs tieši saistīta ar ilgtspējīga oglekļa aprites cikla sekmīgu attīstību. Visbeidzot, lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas un izvērstu ilgtspējīgu oglekļa aprites ciklu nākotnē, lauksaimniecības nozare noteikti jāpielāgo klimata pārmaiņām.

1.6.

Tāpēc EESK uzskata, ka oglekļa sekvestrēšana būtu jāuzskata ne tikai par komerciālu iespēju, bet arī par pamatelementu nākotnes ES lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un par instrumentu klimatrīcībai, kurš veicina lauku apvidu noturību saskaņā ar ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ES lauku apvidiem (1).

1.7.

EESK uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) viena pati nespēs sasniegt oglekļneitralitātes mērķus: KLP būs jānosaka politikas satvars pārejai uz mazoglekļa lauksaimniecību (lauksaimniecība, kas rada mazāk emisiju un sekvestrē vairāk); ieguldījumu atbalsts KLP var un tam vajadzētu finansiāli atalgot oglekļa uzglabāšanu kā ekopakalpojumu un ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, taču oglekļa uzglabāšanai nevajadzētu būt KLP vispārējam nosacījumam; EESK uzskata, ka vēl jo svarīgāk ir veicināt oglekļa tirgus turpmāko attīstību.

1.8.

Oglekļa kredītiem ir jāatlīdzina par sniegto pakalpojumu, proti, par atmosfēras oglekļa sekvestrēšanu, un ar tiem ir arī jāatbalsta pāreja uz mazoglekļa lauksaimniecību. Tāpēc ir jāinvestē oglekļa kredītos, izmantojot pārredzamu un uzticamu sistēmu, kas ļautu nozarē apmierināt sekvestrēšanas un SEG emisiju mazināšanas vajadzības. Uzticēšanās pamatā būs sertifikācija, kas ņem vērā valsts apstākļus un ir pielāgota katras valsts teritoriālajai pieejai.

1.9.

Oglekļa sekvestrēšanas attīstībai būs vajadzīgs skaidrs tiesiskais regulējums, kas ir kopīgs dalībvalstīm, ņemot vērā ar sertificētiem oglekļa sekvestrēšanas projektiem saistītās problēmas, kas izklāstītas EK paziņojumā.

1.10.

EESK brīdina par faktu, ka dalībvalstu spējas investēt un atbalstīt oglekļa sekvestrēšanu nav vienādas un ka dalībvalstīm ir atšķirīgas finansiālās un pārvaldības spējas.

1.11.

Tā kā oglekļa ievedkorekcijas pasākumi nepietiekami aizsargā lauksaimniecības nozari, EESK iesaka ņemt vērā arī importētos produktus un nodrošināt, ka gan jaunie, gan esošie tirdzniecības darījumi liek eksportētājvalstīm iesaistīties ilgtspējīgos oglekļa aprites ciklos.

1.12.

Attiecībā uz industriālajiem risinājumiem, piemēram, CO2 pastāvīgu uzglabāšanu ģeoloģiskos veidojumos vai oglekļa mineralizāciju inovatīvos agregātos, EESK uzskata, ka šiem risinājumiem jābūt ilgtspējīgiem un jānovērš negatīva ietekme uz biodaudzveidību, ekosistēmām un kopienām.

1.13.

Priekšlikumam par oglekļa sekvestrēšanu jābūt daļai no plašākas pārejas uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu.

1.14.

Lai lauksaimnieki un darba ņēmēji iesaistītos pārejā uz mazoglekļa ekonomiku un lai tā izdotos, būtu jāņem vērā darba ņēmēju labbūtība, karjeras un darba apstākļu prognozējamība lauksaimniecības nozarē, kā arī taisnīga atalgojuma nepieciešamība.

2. Vispārīgas piezīmes

Oglekļneitralitāte līdz 2050. gadam: risinājums Parīzes nolīguma īstenošanai

2.1.

Kopš industriālās revolūcijas siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas atmosfērā eksponenciālais pieaugums ir izraisījis planētas globālās temperatūras pieaugumu. Zinātnieki ir vienisprātis, ka līdz 2050. gadam ir steidzami jāpanāk neto nulles globālās emisijas un ka globālo emisiju maksimums ir jāsasniedz līdz 2025. gadam, lai globālo sasilšanu ierobežotu līdz 1,5 oC (2).

2.2.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) uzskata, ka pieaugums par 2 oC varētu radīt ļoti lielu risku pārtikas piegādei dažās pasaules daļās. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem laikposmā no 2009. līdz 2050. gadam pārtikas vajadzības palielināsies par 70 %, jo būs jāpabaro 9 miljardi cilvēku.

2.3.

Tā kā pārtikas ražošana būtībā ir atkarīga no klimata, ārkārtas situācija gan klimata, gan pārtikas jomā nozīmē, ka ir jāpielāgojas.

2.4.

Parīzes nolīguma mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 oC, bet ne vairāk kā līdz 2 oC. Tāpēc Eiropas Savienība pieņēma zaļo kursu un Klimata aktā iekļāva mērķi līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti. Šajā nolūkā tā ir pieņēmusi divas galvenās iniciatīvas:

—	līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas vismaz par 55 %, izmantojot priekšlikumu par tiesību aktu kopumu “Gatavi mērķrādītājam 55 %”,

—	oglekļa reciklēšana no atkritumu plūsmām, ilgtspējīgiem biomasas avotiem vai atmosfēras (aprites ekonomika, ilgtspējīga bioekonomika, oglekļa uztveršanas un izmantošanas (CCU) tehnoloģijas).

Nepieciešamība palielināt oglekļa piesaistījumu

2.5.

Ņemot vērā šos apstākļus, EESK piekrīt Eiropas Komisijas paziņojumam, kurā ierosināti divi risinājumi oglekļa piesaistei un sekvestrēšanai: dabā balstīti risinājumi (t. s. oglekļa sekvestrēšana) un industriāli tehnoloģiskie risinājumi, kuru pamatā ir oglekļa uztveršana no gaisa un uzglabāšana, izmantojot tādas metodes kā “tiešā oglekļa uztveršana no gaisa un uzglabāšana” (DACCS) vai “bioenerģijas ražošana ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu” (BECCS).

2.6.

Tā kā lauksaimniecība dabiski rada 11 % no ES emisijām, tā veicina ne tikai emisijas, bet arī SEG samazināšanu, jo tā piesaista oglekli un veicina bioekonomiku, piegādājot nefosilu oglekli.

2.7.

Tāpēc ir skaidrs, ka zemes sektora mērķi ir piedalīties cīņā pret globālo sasilšanu un dot ieguldījumu vispārējā pārtikas līdzsvarā, ikvienam nodrošinot pietiekamu daudzumu pārtikas, kura būtu arī pietiekami kvalitatīva un par pieņemamu cenu, radot stabilas un ļoti kvalitatīvas darbvietas un vienlaikus garantējot peļņu ražotājiem (sk. it īpaši atzinumu par pārtikas nodrošinājumu un ilgtspējīgām pārtikas sistēmām (3) un atzinumu par taisnīgu pārtikas piegādes ķēdi (4)).

2.8.

Tāpēc cīņā pret klimata pārmaiņām būs vajadzīgi pārkārtošanās instrumenti, kas ir taisnīgi un pieejami visām dalībvalstīm un visiem lauksaimniekiem.

3. Īpašas piezīmes

Zemes sektora mērķi: mazināšana, sekvestrēšana un pārtika

3.1.

Lai atrisinātu jautājumu par ES oglekļneitralitāti, ir vienlaikus jāsamazina SEG emisijas, jāpalielina oglekļa piesaistītāji un ES ekonomikā jāatrod alternatīvas fosilajam ogleklim. Tāpēc EESK piekrīt Eiropas Komisijas paziņojumā paustajai nostājai par to, ka šā mērķa sasniegšanai būs jāapvieno visi līdzekļi un risinājumi.

3.2.

Kā norādīts priekšlikumā grozīt ZIZIMM (zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības) regulu (5), kas ir daļa no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, oglekļsaistīgai lauksaimniecībai būtu jāatbalsta 2030. gadam nospraustā neto piesaistījumu mērķrādītāja sasniegšana, proti, 310 Mt CO2 ekvivalenta zemes sektorā. EESK norāda, ka ir dažādi veidi, kā palielināt oglekļa sekvestrēšanu, tostarp zemes apsaimniekošana, mežu un citu dabisko ekosistēmu atjaunošana (sk. Komitejas atzinumu par šo jautājumu (6)).

Dabā balstīti risinājumi

3.3.

Augsnēs tiek uzkrāts vairāk oglekļa nekā augos vai atmosfērā. Tomēr emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšanas, rūpnieciskajiem procesiem un zemes izmantošanas maiņas kumulējas okeānos un ievērojami palielina CO2 koncentrāciju atmosfērā, kas ir galvenā problēma.

3.4.

Ar oglekļa piesaisti no gaisa augu materiālā, organisko vielu bioakumulāciju augsnē, biomateriāliem un no vietēji audzētas biomasas iegūtas enerģijas izmantošanu lauksaimnieciskās darbības reciklē daļu no emitētā oglekļa.

3.5.

Oglekļsaistīga lauksaimniecība koncentrējas uz CO2 samazināšanu atmosfērā, taču ir arī citas ar lauksaimniecību saistītas SEG emisijas, kurām ir jāpievēršas (piemēram, metāna un N2O emisijas, kas rada salīdzinoši vairāk siltuma (uz 1 kg) nekā CO2!): lopkopība ļauj nodrošināt organisko mēslojumu augkopībai un, ciktāl liellopi tiek baroti ar vietēji audzētu zāli, tas sekmē apritīgu pārtikas sistēmu, kā izklāstīts atzinumā par ekstensīvās lopkopības un organisko mēslošanas līdzekļu priekšrocībām Eiropas zaļā kursa kontekstā (7).

3.6.

Ņemot vērā šīs problēmas un dažādos risinājumus, ko piedāvā zemes sektors, šķiet, ka ilgtspējīgu oglekļa aprites ciklu temats ir jāskata holistiski, ņemot vērā lauksaimniecības augsnes sniegto ekosistēmu pakalpojumu daudzveidību papildus oglekļa sekvestrēšanai, kā arī oglekļa sekvestrēšanas spēju dažādību atkarībā no pedoklimatiskajiem un bioloģiskajiem parametriem. Patiešām, lai palielinātu oglekļa piesaistītājus un maksimāli aizstātu fosilo oglekli, noteikti būs jāpalielina saražotā biomasa.

3.7.

Tā kā lauksaimniecības nozare ir dabiska emisiju radītāja, tādas prakses ieviešana, kas rada mazāk emisiju, veicinās klimata pārmaiņu mazināšanu un ilgtspējīgu oglekļa aprites ciklu. Turklāt emisiju samazināšana, oglekļa sekvestrēšanas uzlabošana un reaģēšana uz pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas, vienlaikus pielāgojoties klimata pārmaiņām (piemēram, klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei uz ražām), rada vairākas problēmas, kuru risināšanai ir vajadzīga inovācija un atbalsts nozarei.

3.8.

Tāpēc EESK uzskata, ka priekšlikumam grozīt ZIZIMM regulu būs būtiska nozīme ilgtermiņa klimatiskajam līdzsvaram un ka oglekļa sekvestrēšanas loma nebūtu jāuzskata tikai par komerciālu iespēju, bet arī par ES lauksaimniecības nākotnes pamatelementu.

3.9.

Uzturot globālo nodrošinātību ar pārtiku, oglekļa nozīmes palielināšanai ir trīs dažādi izaicinājumi:

—	atmosfēras oglekļa sekvestrēšana augsnē,

—	SEG emisiju mazināšana,

—	lauksaimniecības nozares pielāgošana klimata pārmaiņām.

3.10.

Oglekļa sekvestrēšanu ļauj uzlabot vairākas zemes apsaimniekošanas metodes, tostarp:

—	pirmreizēja un atkārtota apmežošana,

—	agromežsaimniecība un citi polikultūras veidi, kurā kokaugu veģetācija apvienota ar kultūraugu vai dzīvnieku audzēšanas sistēmām,

—	starpkultūru, segkultūru un saglabāšanas kultūru izmantošana,

—	aramzemes atstāšana papuvē vai kā ilggadīgus zālājus,

—	kūdrāju un mitrāju atjaunošana.

3.11.

Potenciāls ir būtisks, piemēram: Francijas Nacionālā Lauksaimniecības, pārtikas un vides pētniecības institūts (INRAE) ar iniciatīvu “4/1000” parādīja, ka Francijas līmenī maksimālais papildu lauksaimniecības krājumu potenciāls ir 8,43 miljoni tonnu oglekļa gadā no augsnes pirmajiem 30 centimetriem.

3.12.

Saistībā ar ES Augsnes stratēģijā noteikto mērķi līdz 2050. gadam pilnībā apturēt zemes platību aizņemšanas neto pieaugumu (8) un lai nodrošinātu šo oglekļa piesaistītāju un biomasas ražošanas funkciju, EESK iesaka pienācīgi aizsargāt aramzemi un ar gandarījumu norāda, ka dažas dalībvalstis pie tā strādā (piemēram, Igaunijā tiek izstrādāti tiesību akti par zemi).

3.13.

Paziņojumā ir identificētas dažas problēmas saistībā ar sertificētiem oglekļa sekvestrēšanas projektiem, bet nav sniegta atbilde, kā risināt tādus jautājumus kā:

—	nepastāvība: ogleklis, kas sekvestrēts un uzglabāts augsnē un biomasā, var tikt izdalīts atmosfērā, tādējādi anulējot klimata pārmaiņu mazināšanas ieguvumus,

—	uztvertā oglekļa monitorings, ziņošana un verifikācija joprojām ir izaicinājums: ir precīzi jānosaka faktisko papildu izmaksu skaitliskā vērtība,

—	oglekļa sekvestrēšanas un lauksaimniecības radīto SEG emisiju mazināšanas prakses izmaksu ņemšana vērā.

3.14.

Visbeidzot, nevajadzētu aizmirst par emisiju samazināšanu lauksaimniecības nozarē, izmantojot pielāgotu praksi vai jaunās tehnoloģijas, jo prioritāte ir taupība un SEG emisiju samazināšana.

Risinājumi, kuru pamatā ir rūpnieciska oglekļa uztveršana, izmantošana un uzglabāšana

3.15.

Paziņojumā ierosināti šādi mērķi: līdz 2028. gadam par katru tonnu CO2, ko industriāli uztver, transportē, izmanto un uzglabā, jāziņo un tā jāuzskaita pēc fosilās, biogēniskās vai atmosfēriskās izcelsmes; līdz 2030. gadam vismaz 20 % no oglekļa, ko izmanto ķīmiskajos un plastmasas produktos, vajadzētu būt no ilgtspējīgiem nefosiliem avotiem; un līdz 2030. gadam no atmosfēras ik gadu būtu jāpiesaista 5 miljoni tonnu CO2, kas būtu jānovieto pastāvīgā uzglabāšanā, izmantojot līderprojektus.

3.16.

Fosilais ogleklis būs jāaizstāj ar ilgtspējīgākām reciklēta oglekļa plūsmām – no atkritumiem, ilgtspējīgi iegūtas biomasas un tieši no atmosfēras.

3.17.

Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sesto ziņojumu (9) līdz XXI gadsimta beigām ir jālikvidē 100–1 000 Gt CO2. Lielākajai daļai pašreizējo un potenciālo oglekļa piesaistīšanas pasākumu varētu būt ievērojama ietekme uz zemi, enerģiju, ūdeni vai barības vielām, ja tos īstenotu plašā mērogā. EESK uzskata, ka ir vajadzīga efektīva pārvaldība, lai izvairītos no konkurences zemes izmantošanā, kas var būtiski ietekmēt lauksaimniecības un pārtikas sistēmas, biodaudzveidību un citas ekosistēmu funkcijas un pakalpojumus.

3.18.

Pastāv dažādi tehnoloģiskie risinājumi rūpnieciskai oglekļa uztveršanai, izmantošanai un uzglabāšanai (biomasas izmantošana ēkās, BECCS, DACCS, oglekļa uztveršana un izmantošana (CCU) utt.), bet katram no tiem ir priekšrocības un trūkumi. Tāpēc EESK norāda, ka nav viena risinājuma, kas būtu izceļams (10).

3.19.

Piemēram, BECCS tehnoloģija ļauj piesaistīt oglekli no atmosfēras, vienlaikus nodrošinot siltumu un enerģiju. Tomēr ir jāņem vērā izmantotās biomasas ilgtspējas ierobežojumi. Projekti par tiešo uztveršanu no gaisa Islandē un Skotijā ir dārgi un šobrīd joprojām ir ļoti energoietilpīgi.

3.20.

Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir galvenie bioekonomikas dalībnieki. Šī “fotosintēzes ekonomika” tieši atspoguļo augu unikālo spēju ražot nefosilo oglekli no oglekļa dioksīda atmosfērā.

3.21.

Šīm oglekļa piesaistes tehnoloģijām vajadzētu samazināt piesaistes izmaksas un nodrošināt nepārtrauktu oglekļa uzglabāšanu un piesaisti. Oglekļa uztveršanas tehnoloģijas var būt ļoti energoietilpīgi procesi. Tehnoloģijām būs jāizmanto atjaunīgie energoresursi, jābūt ilgtspējīgām un jānovērš negatīva ietekme uz biodaudzveidību, ekosistēmām un zemes pieejamību.

4. Instrumenti oglekļa sekvestrēšanas attīstībai Eiropā

Eiropas Savienība: noteikt bāzlīniju mazoglekļa lauksaimniecībai

4.1.

Komisijas paziņojumā apgalvots, ka valstu KLP instrumentu (nacionālie stratēģiskie plāni) izmantošana, kā arī ZIZIMM regulā noteikto mērķu sasniegšana var dot tikai labumu. ZIZIMM regulas uzdevums un mērķi ir tādi, ka ir jāizvērš visi risinājumi.

4.2.

Tādējādi KLP var dot iespēju attiecīgajā teritoriālajā līmenī noteikt bāzlīniju emisiju mazināšanai, oglekļa sekvestrēšanai un nozares pielāgošanai, piemēram, aizsargājot ilggadīgos zālājus vai agroekoloģiskās infrastruktūras. KLP 2023. gada reforma ļaus arī ar ekoshēmu starpniecību paplašināt klimatrīcību līdzīgi kā tā nodrošināja sociālo nosacījumu sistēmu.

4.3.

Tomēr, ņemot vērā šos daudzos mērķus, EESK uzskata, ka KLP nespēs viena pati sasniegt oglekļneitralitātes mērķus. KLP būtu jānosaka politikas satvars, kas paver iespēju veikt pārkārtošanos uz mazoglekļa lauksaimniecību, kura rada mazāk emisiju un sekvestrē vairāk. EESK uzskata, ka ieguldījumu atbalsts KLP var un tam vajadzētu finansiāli atalgot oglekļa uzglabāšanu kā ekopakalpojumu un ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, taču oglekļa uzglabāšanai nevajadzētu būt vienam no KLP vispārējiem nosacījumiem; EESK uzskata, ka vēl jo svarīgāk ir veicināt oglekļa tirgus turpmāko attīstību.

Oglekļa kredīti: investīcijas, kas vajadzīgas, lai izmantotu lauksaimniecības augšņu potenciālu

4.4.

Lauksaimniecības pielāgošanai klimata pārmaiņām un to seku mazināšanai pastāv risinājumi, bet tie rada izmaksas, riskus un dažkārt ietekmē ilgtermiņa rentabilitāti.

4.5.

EESK uzskata, ka ir nepieciešams taisnīgs atalgojums lauksaimniekiem un darba ņēmējiem lauksaimniecības nozarē, kā arī ilgtermiņa piekļuve zemes īpašumtiesībām vai nomas līgumiem, lai viņi iesaistītos un sekmīgi īstenotu mazoglekļa pārkārtošanos.

4.6.

EESK uzskata, ka klimatam draudzīgas lauksaimniecības prakses radītās pozitīvās ārējās ietekmes kvantitatīva noteikšana var palielināt tās vērtību brīvprātīgos tirgos slēgto privāto līgumu ietvaros, tostarp arī izsniedzot tirgū izmantojamus oglekļa kredītus.

4.7.

Oglekļa kredītu izsniegšanai būs vajadzīga ciešāka sadarbība ar lauksaimniekiem, un tajā būs jāņem vērā starptautiskais konteksts. Citas valstis jau ir izveidojušas savu oglekļa kredītu sistēmu: Ķīnas nesen emitēto oglekļa kvotu cena 2021. gadā bija 5,20 EUR/t, un 2030. gadā tā varētu sasniegt 20,50 EUR/t (salīdzinājumā ar plāniem par vidēji 30 EUR/t vai pat 40 EUR/t Eiropā oglekļa sekvestrēšanas jomā) (11).

4.8.

Tāpēc šie ES oglekļa kredīti būs jāpadara pievilcīgi konkurētspējīgā tirgū, vienlaikus saglabājot vidisko integritāti. Bez ekonomiska un politiska instrumenta ES būs grūtības finansēt un pārdot dārgāku sekvestrēto un novērsto vietējo oglekli. Būs jāpiešķir ekonomiska vērtība pozitīviem ārējiem faktoriem, piemēram, Francijas mazoglekļa marķējumam (12).

4.9.

Francijas mazoglekļa marķējums atlīdzina gan sekvestrēto oglekli, gan novērstās oglekļa emisijas (lauksaimniecības emisijas CO2, CH4 un N2O, kas izteiktas oglekļa ekvivalentā). Tas ļauj visus lauksaimniekus iesaistīt mazoglekļa un agroekoloģiskās pārkārtošanās dinamikā. Francijas mazoglekļa marķējuma gadījumā pāreja uz praksi, kas ievērojami samazina minerālo slāpekļa mēslošanas līdzekļu izmantošanu, tiek tādējādi kompensēta ar sertificētu oglekļa kredītu. Tas dos efektīvus rezultātus, jo šis kredīts ļauj atlīdzināt arī N2O emisiju mazināšanu.

4.10.

EESK uzskata, ka oglekļa kredītiem ir jāatlīdzina par sniegto pakalpojumu, proti, par atmosfēras oglekļa sekvestrēšanu, un ar tiem ir arī jāatbalsta pāreja uz mazoglekļa lauksaimniecību, kā arī jānodrošina darba ņēmēju labbūtība, karjeras prognozējamība un darba apstākļi lauksaimniecības nozarē.

4.11.

Tāpēc EESK iesaka investēt oglekļa kredītos, izmantojot pārredzamu un uzticamu sistēmu, kas ļautu nozarē apmierināt sekvestrēšanas un SEG emisiju mazināšanas vajadzības. Jāņem vērā pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru lomas stiprināšana, it īpaši oglekļa kredītu sociālās ietekmes novērtēšanā.

4.12.

Sociāli taisnīga pāreja uz mazoglekļa ekonomiku

4.13.

EESK brīdina par faktu, ka dalībvalstu un lauksaimnieku spējas investēt un atbalstīt oglekļa sekvestrēšanu nav vienlīdzīgas. Turklāt karš Ukrainā ir smagi skāris dažas dalībvalstis, un tas ietekmēs to spēju atbalstīt turpmākās investīcijas oglekļa sekvestrēšanā.

4.14.

EESK aicina atbalstīt uzņēmumus un palīdzēt tiem darbinieku apmācībā, lai šie uzņēmumi spētu īstenot pāreju uz jauniem, nākotnes mazoglekļa modeļiem. Tādējādi svarīgi būtu sociālos nosacījumus iekļaut valsts atbalstā investīcijām oglekļa jomā, lai saskaņā ar SDO konvencijām novērstu slikti apmaksātus, neaizsargātus un nestabilus darba apstākļus. Ir jāņem vērā piekļuve inovācijai un paraugprakses nodošana.

4.15.

EESK uzsver, ka būtiska nozīme ir lauksaimnieku un lauksaimniecības nozares darba ņēmēju apmācībai un atbalstīšanai.

Briselē, 2022. gada 19. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Sk. konkrēti darbību “Klimata politika kūdrājos, izmantojot oglekļsaistīgu lauksaimniecību” pamatiniciatīvā “Noturīgi lauku apvidi” (https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/new-push-european-democracy/long-term-vision-rural-areas_en).

(2) Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) izvērtējuma sestā ziņojuma otrā sadaļa, publicēts 2022. gada 28. februārī: https://www.ipcc.ch/report/sixth-assessment-report-cycle/.

(3) OV C 194, 12.5.2022., 72. lpp.

(4) OV C 517, 22.12.2021., 38. lpp.

(5) COM(2021) 554 final.

(6) EESK atzinums “Zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM) radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušana” (OV C 152, 6.4.2022., 192. lpp.).

(7) EESK informatīvs ziņojums “Ekstensīvās lopkopības un organisko mēslošanas līdzekļu priekšrocības Eiropas zaļā kursa kontekstā”.

(8) EESK atzinums “Jauna ES Augsnes stratēģija” (OV C 290, 29.7.2022., 131. lpp.).

(9) https://www.ipcc.ch/report/sixth-assessment-report-working-group-ii/

(10) Plašāku informāciju šajā sakarā skatīt pašiniciatīvas atzinumā CCMI/190 “Oglekļa piesaistes loma Eiropas rūpniecības dekarbonizācijā” (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

(11) https://www.citepa.org/fr/2021_07_b05/

(12) https://www.ecologie.gouv.fr/label-bas-carbone

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/101

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942”

(COM(2021) 805 final/2 – 2021/0423 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu”

(COM(2021) 804 final – 2021/0424 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu, dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu”

(COM(2021) 803 final – 2021/0425 (COD))

(2022/C 323/17)

Ziņotājs:

Udo HEMMERLING

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 17.2.2022. un 7.3.2022. Eiropas Savienības Padome, 23.2.2022. un 3.3.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 1. punkts, 194. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	19.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	184/2/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un tā dēļ noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju ES tiecas paātrināti pielāgot savu enerģētikas politiku, it īpaši attiecībā uz dabasgāzi. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar paziņojumu REPowerEU par neatkarības panākšanu no Krievijas fosilā kurināmā 2030. gadā, un pirmie lielie soļi ir plānoti jau 2022. gadā. EESK kopumā atbalsta šādu ambiciozu pieeju un iesaka Komisijai izstrādāt atjauninātu priekšlikumu par šo gāzes tirgus paketi, ņemot vērā jauno situāciju.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nolūku paātrināt pāreja uz atjaunīgām gāzēm, kas ir steidzami nepieciešama klimata pārmaiņu dēļ. To izmantošana būtu jākoncentrē nozarēs, kuras ir grūti dekarbonizēt vai kurās alternatīvi tehnoloģiju risinājumi, piemēram, galapatēriņa tieša elektrifikācija, nav vēl pieejami.

1.3.

Priekšlikumā gāze un ūdeņraža sistēma ir definētas kā divas atsevišķas sistēmas. Noteikumi, kas izklāstīti gāzes tirgus paketē, nozīmētu, ka prasības ir ļoti atšķirīgas. EESK uzskata, ka šādas atšķirīgas un ierobežojošas prasības abām sistēmām ir neproporcionālas. Būtu jāizmanto sinerģijas iespēja, ko pavērtu kopējs regulējums un kopīga abu sistēmu izstrāde, darbība un uzturēšana.

1.4.

EESK uzskata, ka atjaunīgām gāzēm būtu jābūt pilnībā tirgojamām kopējā tirgū. Tāpēc jau no paša sākuma būtu jāievieš vienota, ES mēroga gāzes kvalitātes un ilgtspējas standartu sistēma.

1.5.

EESK uzsver biometāna īpašo nozīmi plašāka atjaunīgās gāzes piedāvājuma attīstībā, aprites ekonomikā un reģionālās pievienotās vērtības nodrošināšanā. Tas nāktu par labu arī ilgtspējīgai lauksaimniecībai, samazinot SEG emisijas.

1.6.

Par fosilā metāna emisijām tiek ziņots nepietiekami. EESK labi apzinās, ka lielākā daļa metāna noplūžu notiek ārpus ES, un šā iemesla dēļ regulā ir nepieciešams noteikt ES metāna veiktspējas standartu importam.

2. Eiropas Komisijas priekšlikumu pārskats

2.1.

Eiropas Komisijas trīs 2021. gada decembra priekšlikumi ir daļa no “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pieejas, proti, paātrināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam un virzību uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Mērķis ir pielāgot ES gāzes tirgus noteikumus pārejai uz atjaunīgām un mazoglekļa gāzēm un paplašināt šos noteikumus, lai aptvertu ES ūdeņraža tirgu.

2.2.

Tiesiskais regulējums kopējam gāzes tirgum iepriekšējo reizi būtiski tika pielāgots 2009. gadā. Līdz šim galvenā uzmanība ir pievērsta regulatīviem jautājumiem saistībā ar efektivitāti, tirdzniecību, tīkliem, konkurenci un patērētāju informēšanu. Tie tagad tiek radikāli paplašināti, lai ietvertu noteikumus, kas reglamentē pāreju uz atjaunīgo enerģiju.

2.3.

Priekšroka tiek dota atjaunīgām, oglekli piesaistošām, bezoglekļa un/vai mazoglekļa gāzēm, kas pieejamas tirgū.

2.4.

Saskaņā ar ES gāzes tirgus noteikumiem tiks izstrādāts un pilnveidots ūdeņraža iekšējais tirgus un tīkls. Tomēr Komisija ierosina, ka esošo gāzes tīklu un plānoto ūdeņraža tīklu nedrīkst pārvaldīt viens vienīgs operators. Šī ierosinātā pieeja (t.s. horizontālā nodalīšana) tiks izmantota pat tad, ja kāds jau esošs gāzes tīkla operators attīstīs arī ūdeņraža tīklu.

2.5.

Turklāt pirmo reizi tiek ierosināta regula par metāna emisiju samazināšanu gāzes nozarē. Tādējādi ES metāna stratēģijas mērķis – pārraudzīt un samazināt metāna emisijas enerģētikas nozarē – tiks pārveidots konkrētos noteikumos.

3. Nepieciešams atjauninājums pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu

3.1.

Krievijas iebrukums Ukrainā rada lielas ciešanas Ukrainas iedzīvotājiem. Ir jāatbalsta viņu civilā un militārā pretošanās. Ņemot vērā sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, ir jāpārskata Eiropas Savienības enerģētikas politika, it īpaši attiecībā uz dabasgāzes importu no Krievijas.

3.2.

Eiropas Komisija 2022. gada martā izklāstīja jaunu plānu, kā līdz 2030. gadam panākt neatkarību no Krievijas fosilā kurināmā, – REPowerEU. Eiropas ekonomikai un sabiedrībai būs ārkārtīgi sarežģīti līdz šā gada beigām par divām trešdaļām samazināt pieprasījumu pēc Krievijas gāzes. Paziņojumā aplūkotas daudzas jaunas prioritātes attiecībā uz energoapgādes drošību, gāzes krātuvēm, enerģijas cenām un biometānu, kas saistītas ar 2021. gada decembra gāzes tirgus paketi. Būtu jādiskutē par obligātu instrumentu atjaunīgās gāzes, tostarp biometāna, plašākai izmantošanai.

3.3.

Attiecībā uz saskanīgu gāzes tirgus politiku EESK iesaka Komisijai sagatavot atjauninātu priekšlikumu par šo gāzes tirgus paketi. Tajā būtu jāietver priekšlikums paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras gāzes un ūdeņraža infrastruktūrai.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nolūku paātrināt pāreju uz atjaunīgām gāzēm, kas ir steidzami nepieciešama klimata pārmaiņu dēļ. Gāzes nozarei jādod būtisks ieguldījums dekarbonizācijā un nozaru sasaistē saskaņā ar zaļo kursu. Šīs pārejas nolūkā ir nepieciešamas arī mazoglekļa gāzes, un šajā saistībā ir jāievēro augstas prasības ilgtspējas jomā. To izmantošana būtu jākoncentrē nozarēs, kuras ir grūti dekarbonizēt vai kurās vēl nav pieejami alternatīvi tehnoloģiju risinājumi, piemēram, galapatēriņa tieša elektrifikācija.

4.2.

EESK apzinās klimatneitralitātes saistības, ko ES ir iestrādājusi Klimata aktā. Pamatojoties uz šo apņemšanos, ES politikā būtu jāņem vērā elektroenerģijas sistēmu un gāzes sistēmu īpašās priekšrocības. Elektrotīkli var transportēt atjaunojamo saules un vēja enerģiju ar zemiem pārveidošanas zudumiem. Gāzes tīkli var izmantot lielas krātuves un nodrošināt pārvadājumus lielos attālumos. Attiecībā uz gāzi priekšroka jādod atjaunīgām un – mazākā mērā – mazoglekļa gāzēm, kas pieejamas tirgū. Ūdeņradim būtu jābūt svarīgākajam nozarēs, kuras ir grūti dekarbonizēt, piemēram, tērauda, cementa, keramikas vai tālsatiksmes transporta nozarē.

4.3.

CO2 paliek atmosfērā ilgu laiku, tāpēc ir jānodrošina ES Klimata aktā nostiprinātais saistošais mērķrādītājs – klimatneitralitāte 2050. gadā. Ja turpmākajos gados šis mērķis netiks sasniegts, būs jāveic papildu pasākumi, it sevišķi tad, ja izrādīsies, ka metāna emisijām enerģētikas nozarē ir lielāka ietekme uz klimatu, nekā pašlaik tiek lēsts.

4.4.

Ir vajadzīgi efektīvi gāzes tīkli un uzglabāšana – un nākotnē arī ūdeņraža tīkli un uzglabāšana –, jo tie ir svarīgs drošas un cenas ziņā pieejamas energoapgādes elements. Tie būtu jāattīsta tā, lai papildinātu elektroenerģijas sistēmu. Tādējādi gāzes un ūdeņraža nozare var palīdzēt samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.

4.5.

Ātrāka pāreja uz atjaunīgām gāzēm var palīdzēt dažādot gāzes piegādi Eiropas Savienībā. Oglekļa cenas fosilajam kurināmajam veicinās pāreju uz atjaunīgām gāzēm.

4.6.

Eiropas Komisijas priekšlikumi ir paredzēti, lai kopējā tirgū atvieglotu un paplašinātu tirgus piekļuvi attiecībā uz atjaunīgām un mazoglekļa gāzēm, tostarp ūdeņradi. EESK uzskata, ka šāda pieeja ir lietderīga. Taču vai ar to pietiek, lai veicinātu atjaunīgo gāzu strauju izplatību? Tāpēc EESK ierosina arī apsvērt iespēju noteikt nepārprotamu juridisku prioritāti atjaunīgo gāzu ievadīšanai tīklos. Līdzīgi tarifu prioritātes noteikumi dažās dalībvalstīs pastāv elektroenerģijas nozarē un varētu kalpot kā pārejas modelis.

4.7.

EESK uzskata, ka esošā gāzes infrastruktūra ir jāizmanto un jāattīsta pēc vajadzības, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi. Komiteja atbalsta to, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta ūdeņraža tirgus un tīkla izveidei. Šajā saistībā EESK apšauba nepieciešamību stingri nodalīt dabasgāzes un ūdeņraža tīklus saskaņā ar konkurences tiesībām.

4.8.

Priekšlikumā ir noteiktas divas atsevišķas sistēmas: gāzes sistēma, kurā būtu jāpāriet no fosilās enerģijas uz atjaunīgo gāzi, un ūdeņraža sistēma. Noteikumi, kas izklāstīti gāzes tirgus paketē, nozīmētu, ka prasības, kas piemērojamas abām sistēmām, ir ļoti atšķirīgas. Tā rezultātā tiktu bloķēta abu sistēmu tehniskā un ekonomiskā sinerģija. EESK šaubās, vai atšķirīgās un ierobežojošās prasības abām sistēmām ir nepieciešamas un proporcionālas. Būtu jāīsteno iespējamās sinerģijas abu sistēmu kopīgā izstrādē, darbībā un uzturēšanā, izmantojot kopēju regulējumu. Būtu jārada iespēja reāli savienot atsevišķus vietējā tīkla posmus.

4.9.

Eiropas Komisijas priekšlikumu mērķis ir nodrošināt strauju tirgus attīstību tā dēvētajam mazoglekļa ūdeņradim, kā arī patiesi atjaunīgam ūdeņradim. Šādas plašas pieejas mērķis ir nodrošināt strauju un konkurētspējīgu ūdeņraža tirgus paplašināšanos. EESK uzskata, ka ir jāgādā, lai patiesi atjaunīgam ūdeņradim joprojām būtu prioritāte attiecībā pret tādu ūdeņradi, kas ražots, izmantojot fosilo kurināmo.

4.10.

Pazīstamākie un visplašāk izmantotie ūdeņraža ražošanas ķīmiskie procesi ir elektrolīze un tvaika riformings. Var izmantot arī pirolīzi un bioloģiskos procesus (fermentāciju), kā arī biogēno CO2 no biogāzes pārstrādes. Atjaunīgā ūdeņraža ražošanai atkarībā no procesa var izmantot dažādus enerģijas avotus vai ievadresursus, piemēram, atjaunīgo elektroenerģiju, atjaunīgo gāzi vai pat ilgtspējīgu biomasu. Tādēļ tiek gaidīts, ka ūdeņraža ekonomikas izveide radīs dažādas tehnoloģijas un dažāda lieluma iekārtas. Vēl viena iespēja, kas būtu jāņem vērā, ir ūdeņraža ieguve no kosmosa.

4.11.

Principā EESK iesaka izmantot atvērtā tirgus modeli ūdeņraža ekonomikas attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tas nozīmē, ka atjaunīgo gāzi vai ūdeņradi var ražot uz vietas no ārpustīkla atjaunīgās elektroenerģijas, biogēnām atliekām un atkritumiem vai reciklētiem materiāliem. Tādēļ ir vajadzīga vienlīdzīga piekļuve tīkliem un tirgiem. Turklāt īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazākiem operatoriem un jauniem tirgus dalībniekiem (tostarp energokopienām), kas ražo atjaunīgās gāzes, piemēram, biometānu. Gan maziem, gan jauniem gāzes tirgus dalībniekiem ir vajadzīgs īpašs atbalsts, jo tiem ir jāveic lieli ieguldījumi ar salīdzinoši zemu rentabilitāti. Šiem operatoriem būtu jāgarantē vismaz piekļuve sadales tīkliem.

4.12.

EESK uzsver biometāna īpašo nozīmi plašāka atjaunīgās gāzes piedāvājuma attīstībā. Eiropas Komisija 2022. gada martā noteica jaunu mērķi – līdz 2030. gadam nodrošināt 35 miljardus kubikmetru biometāna. Joprojām ir daudz neizmantotu biomasas avotu, kas nekonkurē ar ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu. Lauksaimniecības blakusproduktu un atlieku izmantošana biometāna ražošanai palīdzēs samazināt klimata emisijas nozarē. Tas lauksaimniekiem arī nodrošinās papildu mēslojumu un ir vēl viens solis ceļā uz aprites ekonomiku un reģionālo pievienoto vērtību.

4.13.

Lai aizsargātu darba ņēmējus un vidi, jau ir noteikti augsti gāzes un ūdeņraža drošības standarti. Nākotnē, palielinoties ūdeņraža izmantošanai, preventīvo pasākumu nozīme kļūs vēl svarīgāka.

5. Īpašas piezīmes

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu, dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu

5.1.

Direktīvas 2. pantā sniegta jauna definīcija mazoglekļa ūdeņradim. Mazoglekļa gāzes un mazoglekļa degvielas definīciju pamatā ir Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktās definīcijas. Ir jāsasniedz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas slieksnis, kas noteikts 70 % apmērā. Būtu jāpārskata mazoglekļa ūdeņraža definīcija, lai noskaidrotu, vai tas nekavē pāreju uz atjaunīgām gāzēm. No vienas puses, tā dēvētais zilais ūdeņradis (t. i., ūdeņradis, ko iegūst no dabasgāzes, izmantojot oglekļa uztveršanu) šķiet nepieciešams, lai ātri nodrošinātu ūdeņraža ražošanu ievērojamā daudzumā. No otras puses, vajadzībai attīstīt “patiesi” atjaunīga ūdeņraža ražošanu nedrīkst radīt šķēršļus vai to aizkavēt, dodot priekšroku mazoglekļa ūdeņradim. Abi varianti būtu jānodrošina direktīvā. Līdz ar to prioritāte būtu jāpiešķir atjaunīgām gāzēm.

5.2.

Direktīvas 8. pantā paredzēta atjaunīgo un mazoglekļa gāzu sertifikācija. Saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu tas tiks darīts, izmantojot masas bilances sistēmu, kas jau ir izveidota attiecībā uz atjaunīgām degvielām transporta nozarē. Gāzes nozarē pastāv uzskats, ka valstu pārbaudes sistēmu atšķirības rada šķēršļus atjaunīgo gāzu pārrobežu tirdzniecībai. EESK uzskata, ka ir nepieciešama atjaunīgo gāzu pilnīga sertificēšana (no gala līdz galam), tādēļ ierosina jau no paša sākuma ieviest vienotu ES mēroga gāzes kvalitātes un ilgtspējas standartu sistēmu. Tajā būtu jāiekļauj atjaunināti izcelsmes apliecinājumi, kas ietvertu arī informāciju par siltumnīcefekta gāzēm un ilgtspējas kritērijus. Tas uzlabos gāzes tirgus likviditāti, kamēr tajā notiek dekarbonizācija.

5.3.

Direktīvas 13. un 14. pantā pirmo reizi ir paredzēti noteikumi attiecībā uz “aktīviem patērētājiem” (ražojošiem patērētājiem) un energokopienām. EESK ir gandarīta, ka tās nostāju Komisija ir ņēmusi vērā (1). Patērētājiem tas nodrošina daudzveidīgu gāzes apgādes portfeli un lielāku konkurenci gāzes tirgū. Turklāt ražojošie patērētāji un energokopienas stimulē reģionālo un lauku attīstību un virza enerģētikas nozares digitalizāciju.

5.4.

Direktīvas 27. pantā ir noteikts, ka fosilās gāzes piegādes līgumi ir jāizbeidz līdz 2049. gadam vai ka tie nedrīkst būt spēkā pēc šī termiņa. EESK šaubās, vai ir lietderīgi tiesību aktos noteikt termiņu atsevišķiem privātā sektora piegādes līgumiem, jo tas var būt pretrunā tirgus ekonomikas principam par piedāvājumu un pieprasījumu. No otras puses, saskaņā ar saistošo klimatneitralitātes mērķrādītāju, kas nostiprināts ES Klimata aktā, un ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu ilgo noturību atmosfērā, 2049. gads ir pārāk novēlots termiņš. Ja Komisija nolems, ka jānosaka līgumu beigu datums, minētajam beigu datumam vajadzētu būt aptuveni desmit gadus agrākam, lai ES spētu izpildīt saistības vides jomā, it īpaši ņemot vērā REPowerEU iniciatīvu, par prioritāti izvirzot nepieciešamo pāreju uz atjaunīgo enerģiju.

5.5.

Direktīvā (62. pants un turpmākie panti) paredzēta arī ražotāju, tirgotāju, tīkla operatoru un ūdeņraža tīklu krātuves operatoru nodalīšana saskaņā ar gāzes tīkla noteikumiem. EESK atbalsta šādu konkurētspējīgu pieeju, taču norāda, ka tas varētu traucēt īstenot neatliekamas iniciatīvas attiecībā uz ūdeņraža tīklu izveidi. Direktīvā paredzēti izņēmuma noteikumi, kas piemērojami līdz 2030. gada beigām; tādēļ būtu jāizvērtē turpmāks pagarinājums. Ja gāzes tīkla operatorus un ūdeņraža tīkla operatorus juridiski nodalītu, būtu grūtāk pārveidot un izveidot infrastruktūru, kas vajadzīga klimata mērķu sasniegšanai. Viens no veidiem, kā dekarbonizēt gāzes nozari, ir pielāgot esošo gāzes infrastruktūru un to pārveidot tīra ūdeņraža transportēšanai. Tāpēc EESK uzskata, ka būtu vērts apspriest izņēmumus ūdeņraža tīkla nodalīšanas noteikumos. Tāpat kā attiecībā uz gāzes tīkla regulām, arī ūdeņraža tīkla regulās būtu jānošķir pārvades un sadales tīkla līmeņi un jānosaka īpašas nodalīšanas prasības.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

5.6.

Pārskatītās Gāzes regulas 4. pantā ir noteikums par to, ka dalībvalsts var atļaut finanšu pārskaitījumus starp regulētiem gāzes un ūdeņraža pakalpojumiem. EESK šādu pieeju var atbalstīt.

5.7.

Regulā (6. pants un turpmākie panti) paredzēta nediskriminējoša tirgus piekļuve ūdeņraža tīkliem un krātuvēm saskaņā ar gāzes tīkla noteikumiem. EESK atbalsta šādu pieeju.

5.8.

Regulas 16. pantā ir paredzētas tīkla tarifu atlaides atjaunīgām un mazoglekļa gāzēm. EESK to atbalsta.

5.9.

Regulas 20. pantā ir noteikts, ka, pārvadot gāzi starp dalībvalstīm, pieļaujamais ūdeņraža saturs nedrīkst pārsniegt 5 %. EESK uzskata, ka būtu atkārtoti jāizvērtē, vai maisīts saturs var pārsniegt 5 %, vienlaikus nodrošinot tīkla netraucētu darbību tehniskajā aspektā. Tas veicinātu atjaunīgo gāzu tirgus izaugsmi, tās sajaucot.

5.10.

Regulā (39. pants un turpmākie panti) paredzēts pakāpeniski izveidot ūdeņraža tīklu operatoru Eiropas tīklu (ENNOH). Ņemot vērā iespējamo sinerģiju starp gāzi un ūdeņradi, tas būtu jāorganizē ciešā sadarbībā ar esošo gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (ENTSOG). EESK uzsver, ka šim tīklam ir svarīga nozīme ES iekšējā ūdeņraža tirgus izveidē. Šajā ziņā ir jānodrošina, ka tīkls ir atvērts jauniem dalībniekiem. Ir jāievēro MVU īpašās konkurences intereses.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas nozarē

5.11.

Kopumā ES rada tikai 5 % no pasaules metāna emisijām (2). Lielākā daļa metāna emisiju no dabasgāzes importa rodas ārpus ES. Starptautiska pieeja, kas ietver enerģijas importu, joprojām ir būtiski svarīga, lai cīnītos pret metāna emisijām enerģētikas nozarē.

5.12.

EESK uzskata, ka ES sistēma metāna emisiju ierobežošanai vai samazināšanai enerģētikas nozarē ir laba ideja. Būtu jāgādā par to, lai monitoringa prasības gāzes nozarē būtu izpildāmas, piemēram, mērot, ziņojot un verificējot emisiju datus. Tam būtu jāietver piemērotu inspekcijas termiņu noteikšana iekārtām, nošķirot tās pēc tehniskā stāvokļa un vecuma. Būtu jāņem vērā esošās nozares iniciatīvas emisiju samazināšanai (Naftas un gāzes sektora metāna emisiju partnerība (OGMP)), kā arī vajadzība veicināt starptautisko sadarbību tādās iniciatīvās kā metāna emisiju mazināšanas solījums un Klimata un tīra gaisa koalīcija.

5.13.

Patlaban ziņojumos neatspoguļojas liela daļa no datiem par fosilā metāna emisijām. EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus par uzraudzību, ziņošanu un verifikāciju, it īpaši attiecībā uz noplūžu novēršanu gāzes cauruļvados. Būtu jāracionalizē un par prioritārām jānosaka tādas iniciatīvas kā Starptautiskais metāna emisiju novērošanas centrs, kā arī satelītu tehnoloģiju izmantošana šādu noplūžu atklāšanai. Eiropas Savienībā būtu jāaizliedz nepamatota novadīšana atmosfērā un sadedzināšana. Šā noteikuma izņēmumi būtu jāpieļauj tikai ārkārtas gadījumos un tādās situācijās, kas saistītas ar drošību. Attiecībā uz biometānu vairākas ES dalībvalstis jau ir īstenojušas tehniskus un regulatīvus uzraudzības un novēršanas pasākumus. Tas varētu palīdzēt novērtēt metāna emisijas fosilā kurināmā izmantošanas laikā.

5.14.

EESK labi apzinās, ka lielākā daļa metāna noplūžu notiek ārpus ES, un šā iemesla dēļ ir nepieciešams īstenot un izpildīt ES metāna veiktspējas standartu importam attiecībā uz gāzes importu. Šādam importa standartam būtu jānosaka kritērijs pieņemamām augšupējām emisijām. Šis standarts jau būtu jāizstrādā saskaņā ar šo regulu. Turklāt būtu jāapsver iespēja CO2 cenu noteikšanas sistēmā iekļaut augšposma metāna emisijas.

5.15.

Priekšlikumā par metāna emisiju samazināšanu galvenā uzmanība ir pievērsta enerģētikas nozarei. EESK atkārtoti uzsver, cik svarīgas ir lauksaimniecības radītās metāna emisijas. Kā norādīts Komisijas metāna stratēģijā, būtu jāpalīdz lauksaimniekiem samazināt metāna emisijas. Kopējā lauksaimniecības politikā varētu ietvert pilnvaras veikt pasākumus, ar kuriem lauksaimniekiem atlīdzina metāna emisiju samazinājumus.

Briselē, 2022. gada 19. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Atzinums TEN/761 – Enerģijas cenas (OV C 275, 18.7.2022., 80. lpp.).

(2) Skatīt atzinumu TEN/725 “Metāna stratēģija” (OV C 220, 9.6.2021., 47. lpp.).

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/107

(COM(2021) 811 final)

(2022/C 323/18)

Ziņotājs: Mateusz SZYMAŃSKI

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 21.1.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.4.2022.
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	203/1/8

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) paziņojuma “Jaunais ES pilsētmobilitātes satvars” publicēšanu. Dokuments tiek publicēts savlaicīgi, ņemot vērā izaicinājumus, kas saistīti ar vajadzību rūpēties par vidi, kā arī izaicinājumus Covid-19 pandēmijas kontekstā, kura maina veidu, kā tiek uztverta mobilitāte un plašāk – dzīve un darbs pilsētā. Ir jāpanāk pareizais līdzsvars starp vides aizsardzību un pilsētu mobilitātes iekļautību. Nepieciešamība samazināt emisijas nedrīkst izraisīt mobilitātes samazināšanos un transporta nepieejamības izraisītu atstumtību.

1.2.

Komiteja vērš uzmanību uz to, ka tiesības uz mobilitāti būtu jāatzīst par cilvēka pamattiesībām, kas ir iekļautas arī Eiropas sociālo tiesību pīlārā. Tādēļ tā aicina īstenot vērienīgu ES rīcību, lai padarītu pilsētas transportu iekļaujošu. Mobilitāte būtu jāuzskata par faktoru, kas var veicināt līdztiesību, tostarp galvenokārt vienlīdzīgas iespējas.

1.3.

EESK aicina dažādu līmeņu publisko iestāžu pārstāvjus sadarboties, iesaistot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un iedzīvotājus, lai uzlabotu mobilitāti ne tikai pilsētās, bet plašākā nozīmē pilsētu funkcionālajās teritorijās (tostarp piepilsētu un lauku apvidos). Pirmām kārtām Komiteja aicina izstrādāt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus (angl. sustainable urban mobility plan (SUMP)), ilgtspējīgas pilsētu loģistikas plānus (angl. sustainable urban logistics plan (SULP)) un telpiskās plānošanas plānus, kuru tvēriens sniegsies tālāk par pilsētu robežām. Tas būtu jāņem vērā, strādājot pie Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pārskatīšanas, ciktāl tas attiecas uz pilsētu mezgliem. EESK uzskata, ka uz šiem mezgliem būtu jāattiecina vienas pieturas aģentūras koncepcija.

1.4.

Turklāt EESK aicina plānošanas procesā izmantot līdzdalības pieeju. Komiteja uzskata, ka tikai visu pilsētas transporta nozarē ieinteresēto dalībnieku iesaistīšana var novest pie izmaiņām vēlamajā virzienā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir priekšlikums mainīt Pilsētmobilitātes ekspertu grupas sastāvu un atvērt to cilvēkiem ārpus valsts pārvaldes. EESK ierosina paplašināt grupas sastāvu, iekļaujot tajā dažādu sociālo grupu un aprindu, it īpaši jauniešu, pārstāvjus. Komiteja pauž arī vēlmi piedalīties šīs struktūras darbā. Vienlaikus Komiteja uzskata, ka šāda pieeja varētu veicināt SUMP un SULP popularizēšanu. EESK vēlas arī uzsvērt, ka svarīgi ir pasākumi, ar kuriem vairot pasažieru un uzņēmumu informētību par pilsētu mobilitātes un loģistikas piedāvājumiem, it īpaši optimālas automašīnu izmantošanas ziņā. Ļoti svarīga ir izglītība un plaša sadarbība starp dažādām iestādēm un organizācijām.

1.5.

Ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt pienācīgu ilgtermiņa finansējumu ar mobilitāti saistītām darbībām. Komiteja mudina ES dalībvalstis un vietējās pašvaldības mobilizēt pašu līdzekļus; līdztekus SUMP un SULP sagatavošanai tas apliecinātu politisko gribu veikt izmaiņas izskatāmajā jomā. ES fondu ietvaros būtu jāapsver īpašu resursu piešķiršana transporta infrastruktūras attīstībai.

1.6.

EESK uzsver, ka būtu jāveic pasākumi, lai nodarbinātību pilsētu mobilitātes jomā padarītu pievilcīgāku, jo īpaši sabiedriskajā transportā, kur trūkst personāla un darbinieki noveco. Ir jāizstrādā risinājumi, kas ar sociālā dialoga starpniecību ļautu uzlabot nodarbinātības apstākļus. Tas attiecas arī uz darba ņēmējiem, kas strādā, izmantojot digitālās platformas, kuras piedāvā ar mobilitāti saistītus pakalpojumus. EESK atgādina par Komisijas priekšlikumu uzlabot darba apstākļus tiešsaistes platformās. Būtu jānodrošina direktīvas efektīva īstenošana.

1.7.

EESK atzīst sabiedriskā transporta īpašo nozīmi pilsētu un piepilsētu mobilitātes uzlabošanā. Šim transporta veidam vajadzētu izcelties ar augsti kvalitatīviem pakalpojumiem un pieejamību. Pašreizējā veselības situācijā drošība nav maznozīmīga. Tāpēc EESK aicina veikt vērienīgus pasākumus sabiedriskā transporta stiprināšanai. Jo vairāk tāpēc, ka sabiedriskajam transportam ir īpaša ietekme uz vienlīdzīgu iespēju palielināšanu.

1.8.

Digitalizācijas attīstība rada jaunas iespējas un riskus. EESK atzīst digitālo risinājumu potenciālu un atbalsta to izstrādi. Tomēr ir jānodrošina, ka jaunu mobilitātes instrumentu parādīšanās neierobežo piekļuvi mobilitātei tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar vai nespēj tos izmantot. Tāpēc īpaši svarīgi ir uzlabot digitālās prasmes un drošību digitālajā vidē. Turklāt Komiteja aicina ievērot pārredzamības un demokrātiskas pārvaldības principus attiecībā uz datiem, kas iegūti, izmantojot digitālās lietojumprogrammas.

1.9.

EESK atbalsta centienus izveidot uzticamu un salīdzināmu mobilitātes rādītāju datubāzi. Komiteja iesaka prioritārā kārtā izmantot ANO 11. ilgtspējīgas attīstības mērķī (IAM) iekļautos rādītājus. Ir jāapzinās, ka datu vākšana un apkopošana administrācijai rada ievērojamu slogu. Tādēļ Komiteja mudina šajā procesā atbalstīt dažādu līmeņu pārvaldes iestādes.

2. Ievads

2.1.

Statistikas dati par mobilitāti pilsētās parāda, cik lieli ir izaicinājumi, kas saistīti ar mobilitātes paradumu un izvēles maiņu (1). Pilsētas iedzīvotāji ir piesaistīti automašīnai. Tam ir sociālas, ekonomiskas un vidiskas sekas. Eiropas Revīzijas palāta savā ziņojumā ir uzsvērusi arī to, cik liels ir izaicinājums virzīties uz ilgtspējīgu mobilitāti, un ir arī norādījusi, ka “nav nekādas skaidras tendences ilgtspējīgāku transporta veidu virzienā” (2).

2.2.

Paziņojumā EK iepazīstina ar ierosinātajām darbībām, kas ļautu izlēmīgāk mainīt pilsētu mobilitātes organizēšanas principus. Kā norāda Komisija, mērķis ir pāriet no netraucētas satiksmes plūsmas pieejas uz ilgtspējīgāku personu pārvietošanos un preču apriti.

2.3.

Komisija uzskata, ka tas nozīmētu kolektīvā transporta, tostarp sabiedriskā transporta, struktūras stiprināšanu, labākas iespējas aktīvai mobilitātei, bezemisiju pilsētu loģistiku, kas būtu efektīva, un pēdējā kilometra piegādi. Būtiska nozīme ir multimodalitātei, ko īsteno, pateicoties digitalizācijas sasniegumiem. Mērķis ir labāk savienot pilsētu un piepilsētu teritorijas, kā arī uzlabot efektivitāti.

2.4.

Paziņojums būtu jāskata saistībā ar divējādo – enerģētikas un digitālo – pārkārtošanos. Lai sekmētu šo divējādo pārkārtošanos, transporta kontekstā ir vajadzīga pastiprināta pieeja TEN-T pilsētu mezgliem, tostarp multimodalitātes veicināšana gan pasažieru transportā, gan kravu pārvadājumos. Tas nozīmē arī to, ka ir pilnībā jāizmanto digitalizācijas piedāvātās iespējas.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK piekrīt Komisijas apsvērumiem un ieteikumiem. Pilsētām un pilsētmobilitātei ir jāattīstās un jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Pilsētmobilitāte pamatoti tiek uzskatīta par plašu jēdzienu, kas aptver pilsētas dzīvi kopumā un kam būtu jānodrošina ekonomisko, sociālo un vides mērķu sasniegšana. Tas ir svarīgi, ņemot vērā grūtības, ar kurām transporta nozare saskaras Covid-19 pandēmijas dēļ. Vienlaikus EESK uzskata, ka sabiedriskais transports ir daļa no politikas, kuras mērķis ir mazināt nevienlīdzību, jo īpaši iespēju nevienlīdzību.

3.2.

EESK atzīst, ka mobilitāte ir viena no pamattiesībām. Tas izriet no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, kurā noteikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi pārvietoties. Svarīgi ir arī atgādināt par Eiropas sociālo tiesību pīlāru – satvaru, ar kuru saskaņā “[i]kvienam ir tiesības uz piekļuvi labas kvalitātes pamatpakalpojumiem, tostarp (..) transporta (..) pakalpojumiem (..)”. Tomēr EESK norāda, ka pašreizējā pilsētmobilitātes infrastruktūra nav vienlīdz pieejama visiem. Būtu jārūpējas, lai transports būtu pēc iespējas iekļaujošāks.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē EK lomu pilsētmobilitātes uzlabošanas procesā. Tomēr Komiteja apzinās, ka galvenais lēmumu pieņemšanas slogs gulstas uz vietējām pašvaldībām un dalībvalstīm. Tādēļ Komiteja aicina aktīvi rīkoties, lai izvērstu mobilitāti, tostarp izstrādātu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus (SUMP) un ilgtspējīgus pilsētu loģistikas plānus (SULP). To izstrādi cita starpā mēdz kavēt politiskās gribas trūkums. EESK uzsver, ka pārvaldes iestādēm ir jāsadarbojas dažādos lēmumu pieņemšanas līmeņos, citstarp iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un iedzīvotājus. Tajā pašā laikā dalībvalstis tiek aicinātas piešķirt pašu līdzekļus mobilitātes infrastruktūras izvēršanai un uzturēšanai pilsētās. ES fondu ietvaros būtu jāapsver īpašu resursu piešķiršana transporta infrastruktūras attīstībai.

3.4.

EESK piekrīt EK viedoklim par SUMP un SULP. Diemžēl daudzām ES pilsētām joprojām nav šādu plānu, un tas varētu liecināt par to, ka to izstrādes process prasa ievērojamus finansiālus un organizatoriskus pūliņus. EK priekšlikumi ir vērsti pareizajā virzienā. EESK arī veiks šo instrumentu veicināšanas pasākumus. EESK arī mudina popularizēt šos plānus uzņēmumos. Svarīgi ir, lai šie plāni atbilstu pašreizējām tendencēm. Ja situācija ilgtermiņā būtiski neuzlabosies, būtu jāapsver iespēja noteikt, ka“ ņemot vērā subsidiaritātes principu, SUMP un SULP izstrāde ir obligāta.

3.5.

Paziņojumā liela uzmanība pievērsta vides aizsardzības problēmai saistībā ar transporta attīstību pilsētās. Šajā jomā būtu jāsaglabā pienācīgs līdzsvars. Nepieciešamība samazināt emisijas nedrīkst izraisīt mobilitātes samazināšanos un transporta nepieejamības izraisītu atstumtību. EESK ierosina pirmām kārtām izmantot risinājumus, kas veicina mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanu un sniedz atbalstu uzņēmumiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un patērētājiem šādu transportlīdzekļu iegādē. Vienlaikus būtu jāiepazīstina ar pilnu spektru, ko piedāvā mobilitātes iespējas, kuras pilnībā vai daļēji samazinās nepieciešamību pārvietoties ar privāto automašīnu.

3.6.

Būtiska nozīme ir atbilstošai telpiskajai plānošanai. Būtu jāpārrauga ar mobilitāti saistītās tendences un jāveido atbilstīgas telpas rezerves jaunu pārvietošanās veidu izvēršanai, kā arī publisko sakaru tīklu attīstībai. Lai dzīves kvalitāte no pilsētu centriem attālos rajonos būtu apmierinoša, ir jānodrošina atbilstoša infrastruktūra šo teritoriju iedzīvotāju vajadzībām. Svarīgi ir, lai uzņēmējdarbības modeļi jauniem mobilitātes veidiem ir pielāgoti pilsētu infrastruktūrai. Ja pilsētu potenciāls nav pietiekams, būtu jāveicina pilsētmobilitātes tendenču uzraudzībai paredzētas partnerības, tostarp ES un pasaules līmenī. EESK atbalstīs šāda veida darbības.

3.7.

Ieteicama ir pilsētu, piepilsētu un lauku apvidu sadarbība, lai sagatavotu SUMP un SULP plašām funkcionālajām teritorijām. Mērķim vajadzētu būt cīņai pret urbāno izplešanos un telpisko haosu.

3.8.

EESK piekrīt tam, cik liela nozīme paziņojumā tiek piešķirta TEN-T pilsētu mezglu stiprināšanai saistībā ar pasažieru un kravu pārvadājumiem, un atbalsta nostāju, ka šie aspekti būtu jāiekļauj TEN-T regulas (3) pārskatīšanā. Šajā kontekstā EESK vēlas uzsvērt, ka pilsētas nevar attīstīties atrauti no apkārtējām teritorijām. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir, lai starp pilsētu, piepilsētu un lauku apvidiem būtu transporta savienojumi, kas ļautu ērti pārvietoties un pilnībā izmantot dažādu teritoriju un to iedzīvotāju potenciālu. EESK uzskata, ka uz šiem mezgliem būtu jāattiecina vienas pieturas aģentūras koncepcija. Tiem vajadzētu kalpot ne tikai, lai mainītu pārvietošanās veidus šā vārda tiešā nozīmē, bet arī nodrošinātu visaptverošus transporta pakalpojumus, kā arī informāciju pasažieriem, pakalpojumus un produktus, kas saistīti ar transportu, tostarp kravu pārvadājumiem. EESK uzskata, ka dzelzceļa stacijām šajā ziņā var būt īpaša nozīme.

3.9.

EESK piekrīt nepieciešamībai dekarbonizēt kravu pārvadājumu loģistiku, piemēram, izstrādājot SULP, kuros uzsvars būtu uz ilgtspējīgu risinājumu izstrādi, kā arī multimodalitātes uzlabošanu bezemisiju risinājumu, tehnoloģiju un transportlīdzekļu perspektīvā. EESK uzsver, ka šajā procesā svarīgi ir iesaistīt publiskā un privātā sektora dalībniekus un pienācīgi risināt pārejas posma problēmas.

3.10.

Nozares izaicinājums būs darbinieku piesaiste. Viena no konstatētajām problēmām ir augsts darba ņēmēju vidējais vecums. Tajā pašā laikā vērojams intereses trūkums par darbu pilsētas sabiedriskajā transportā. Līdz ar to trūkst darbinieku, un tas ietekmē sniegto pakalpojumu kvalitāti. Turklāt Covid-19 pandēmija ir skaidri parādījusi, ka šīs nozares darba ņēmējiem ir svarīga loma un viņi nodrošina visas sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību. Tāpēc darba pievilcība šajā nozarē būtu jāpalielina, nodrošinot pienācīgus un taisnīgus nodarbinātības apstākļus. Turklāt ir ļoti svarīgi skolu mācību programmās un darbā ar jaunatni iekļaut izglītību par ilgtspējīgu mobilitāti un padarīt izglītības programmas pievilcīgākas un interaktīvākas jauniešiem, piemēram, ar programmas Erasmus+ starpniecību. Risinājumi šajā jomā būtu jāizstrādā, izmantojot sociālā dialoga mehānismus.

3.11.

Izvēloties labāko piedāvājumu, pilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumu publiskā iepirkuma sistēmā būtu jāņem vērā virkne sociālo un vides kritēriju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1370/2007 (4) noteiktajām prasībām.

3.12.

Sabiedriskajam transportam ir izšķiroša nozīme mobilitātes attīstībā. Tādēļ tā attīstība būtu jāatbalsta, cita starpā nosakot sabiedriskā transporta mērķus turpmākajiem gadiem. Nedrīkst aizmirst arī par tādiem elementiem kā piekļūstamība, pieejamība cenas ziņā, drošības sajūta, uzticamība un punktualitāte. Tajā pašā laikā ir jāpalielina uzticēšanās pilsētu transportam kā veselībai drošam transportam, jo īpaši tādu veselības krīžu laikā kā Covid-19 pandēmija. Tāpat svarīgi ir, lai ceļošana, kuras nolūkā izmanto šo transporta veidu, nesaistītos ar nabadzību. Turklāt nedrīkst atstāt novārtā sabiedriskā transporta nozīmi vienlīdzīgu iespēju, tostarp dzimumu līdztiesības, nodrošināšanā. EESK aicina izveidot satvaru, kura mērķis būtu ilgtermiņā finansiāli atbalstīt sabiedriskā transporta infrastruktūru.

3.13.

Paziņojumā ir uzsvērti jautājumi, kas saistīti ar mobilitātes kā pakalpojuma (MaaS) izmantošanu. Šo jomu būtu vēlams attīstīt, jo tai ir milzīgs potenciāls radīt lielu datu apjomu. Tomēr pastāv bažas par to, vai lietojumprogrammu apstrādātie dati netiks izmantoti neatļautā veidā. Būtu jāparedz atbilstošs tiesiskais regulējums, kas nodrošinātu, ka pilsētas transporta pārvaldībā tiek ievēroti demokrātiskie pārredzamības principi. Šajā jomā ir vajadzīga publiskā kontrole. Turklāt vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vajadzīgs atbalsts mākslīgā intelekta tehnoloģiju izvēršanai. EESK uzsver, ka modernu digitālo rīku izstrāde mobilitātes jomā nedrīkst izraisīt to personu izslēgšanu, kuras nevar vai nespēj izmantot šādus risinājumus. Ir jāattīsta sabiedrības digitālās prasmes.

3.14.

EESK uzsver, ka svarīgi ir veicināt izpratni par moderno mobilitāti un izglītot šajā jautājumā. Iedzīvotājiem būtu jāparāda priekšrocības, ko sniedz atteikšanās no privātajām automašīnām par labu citiem pārvietošanās veidiem. Īpaši svarīga ir optimāla automobiļu izmantošana. Šajā ziņā svarīga loma ir ne tikai ES struktūrām un iniciatīvām, bet arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem (5). Veiksmīgs piemērs ir CIVITAS iniciatīva. EESK arī rosina veicināt urbāno tūrismu, kas ietver ilgtspējīgu mobilitātes veidu izmantošanu.

3.15.

EESK vēlas paust ieinteresētību piedalīties Pilsētmobilitātes ekspertu grupas darbā. Komiteja piekrīt, ka ir jāmaina šīs grupas sastāvs un darbības noteikumi. Solis pareizajā virzienā ir iesaistīšanās piedāvāšana dalībniekiem, kas nav administrācijas pārstāvji. Komiteja mudina padarīt daudzveidīgāku šīs grupas sastāvu tā, lai tiktu pārstāvētas dažādas sociālās grupas un aprindas. Iepriekš minētos apsvērumus var attiecināt arī uz citām mobilitātes struktūrām dažādos līmeņos.

3.16.

EESK atbalsta arī EK priekšlikumus uzlabot saskaņotus pilsētmobilitātes rādītājus. Šajā sakarā ir vērts atzīmēt, ka paziņojumā ir atsauce uz 11. IAM, kurā paredzēts līdz 2030. gadam pilsētas un apdzīvotās vietas padarīt iekļaujošas, drošas, noturīgas un ilgtspējīgas. Jāuzsver, ka konkrētie mērķi var būt par pamatu ES politikai šajā jomā un rādītāju izstrādei. Būtu jānodrošina to salīdzināmība un aktualitāte. Tāpēc EESK aicina atbalstīt dienestus, kas atbild par datu vākšanu un statistikas sagatavošanu dažādos līmeņos. Komiteja mudina izmantot SUMI (6) kā pamatu turpmākam darbam un ņemt vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar šā instrumenta izstrādi.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK vērš uzmanību arī uz to, ka visiem pasažieriem pieejamai pasažieru informācijai vajadzētu būt neatņemamai sabiedriskā transporta pakalpojumu sastāvdaļai. Daudzie tarifi, zonas un tām piemērojamo biļešu daudzveidība apgrūtina netraucētu ceļošanu. Tas jo īpaši skar tos ceļotājus, kas ierodas pilsētās īstermiņa uzturēšanās nolūkā. EESK mudina izveidot vienkāršas un skaidras tarifu sistēmas.

4.2.

Daudziem jauniešiem prioritāte ir visaptverošas perspektīvas izmaiņas, kas vērstas uz veselīgu, klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu mobilitāti (7). Tāpēc EESK atbalsta centienus, kas vērsti uz to, lai jauniešus strukturētāk iesaistītu klimata un ilgtspējas jomā, veidojot ES politiku un pieņemot lēmumus (8), un turpināt tādas iniciatīvas kā DiscoverEU.

4.3.

Paziņojumā EK pamatoti atsaucas uz darbu digitālajās platformās, piemēram, mobilitātes jomā. Pēdējos gados šajā sakarā ir konstatētas vairākas problēmas un izaicinājumi, tostarp problēmas saistībā ar nodarbinātības nosacījumiem. EESK atgādina par Komisijas priekšlikumu uzlabot darba apstākļus tiešsaistes platformās. Būtu jānodrošina direktīvas efektīva īstenošana.

4.4.

EESK vērš uzmanību uz mazumtirdzniecības nozari, kas var sniegt būtisku ieguldījumu pilsētmobilitātes mērķu sasniegšanā, ja vien tiek ņemti vērā apsvērumi par tuvienes mazumtirdzniecības modeli, jo īpaši attiecībā uz pirmās nepieciešamības precēm. Vietējai tirdzniecībai būtu jāveicina ilgtspējīgu risinājumu plašāka izmantošana. Būtu arī jāseko līdzi jaunajām tendencēm, piemēram, gaisa mobilitātei, kas pakalpojumiem mobilitātes jomā var piešķirt jaunu kvalitāti.

4.5.

Paziņojumā ir minēta iekšzemes ūdensceļu transporta nozīme, jo tas var arī veicināt gan pilsētas, gan “pēdējā kilometra” kravu pārvadājumu zaļināšanu. Šajā sakarā EESK vēlas atsaukties uz savu atzinumu par NAIADES III (9), kurā sniegti ieteikumi risinājumiem šajā jomā. Šajā atzinumā cita starpā minēta nepieciešamība radīt konkrētus apstākļus iekšzemes ūdensceļu transporta attīstībai pilsētās. Runa ir, piemēram, par atbilstošas infrastruktūras izveidi un tāda paša preferenciāla režīma nodrošināšanu sabiedriskajam ūdens transportam kā sabiedriskajam sauszemes transportam.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) https://www.eiturbanmobility.eu/

https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Passenger_mobility_statistics#Distance_covered

(2) Revīzijas palāta, Īpašais ziņojums Nr. 06/2020 “Sustainable Urban Mobility in the EU: No substantial improvement is possible without Member States’ Commitment”.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).

(5) Piemēram, EIT Urban Mobility vai arī pilsētu apvienības.

(6) https://civitas.eu/tool-inventory/sumi-sustainable-urban-mobility-indicators

(7) Youth Position Paper, Vīne, 2021. gads, https://www.klimaaktiv.at/service/publikationen/mobilitaet/the-pep.html.

(8) OV C 429, 11.12.2020., 44. lpp.

(9) OV C 194, 12.5.2022., 102. lpp.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/112

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2021. gada ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli – Ieguldījums Eiropas zaļajā kursā un Savienības atveseļošanā (saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību)””

(COM(2021) 950 final)

(2022/C 323/19)

Ziņotāja:

Alena MASTANTUONO

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 20.12.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	19.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	184/4/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Sarežģītā situācija, ko pašlaik ir izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, skaidri parāda, ka riski ES energoapgādes drošībai un aizsardzībai un ar to saistītie jautājumi nav pienācīgi novērtēti ne 6. gada ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli, ne vēl jo vairāk reālajos apstākļos. Pašreizējā traģiskā situācija liecina, ka paļaušanās uz intensīvu ES un Krievijas ekonomisko sadarbību enerģētikas jomā bija liktenīga kļūda, ko stingri atbalstīja daudzi kādreizējie augsta līmeņa politiķi no dažām ES dalībvalstīm.

1.2.

Tagad ir atklājies, cik liels risks var būt saistīts ar ES energosistēmas atkarību no enerģētikas nozarei vajadzīgo Krievijas izejvielu importa, kurš palielinājās pēc Krimas aneksijas, tāpēc Eiropas Savienībai ir jārīkojas steidzami.

1.3.

EESK ir uzticīga zaļā kursa mērķiem un iesaka pastiprināt centienus, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu noteiktos mērķrādītājus un samazinātu ES atkarību no fosilā kurināmā. Tomēr vispārējais zaļā kursa īstenošanas scenārijs ir jāpielāgo tā, lai pašreizējos apstākļos tas būtu īstenojams un reālistisks.

1.4.

Attiecībā uz enerģētikas savienību EESK ir stingri pārliecināta, ka tagad galvenā uzmanība jāpievērš tās pirmajam pīlāram – drošība, solidaritāte un uzticēšanās. Vienlaikus vēl vairāk ir jāstiprina sinerģija starp tās pīlāriem, kā arī visi attiecīgie atbalsta instrumenti (finansējums, nodokļi, taksonomija, emisijas kvotas un reglamentējošie noteikumi).

1.5.

EESK uzsver, ka 6. gada ziņojums par stāvokli enerģētikas savienībā nav pilnībā līdzsvarots. Ietekmējoties no sekām, kādas piedāvājuma satricinājumi radīs enerģijas tirgū, uzmanība ziņojumā lielā mērā vērsta uz enerģijas cenām un instrumentiem oglekļa emisiju samazināšanai, taču tādi jautājumi kā piegādes drošība vai inovācija un izpēte ir aptverti tikai virspusēji. EESK vēlas plašāku un labi strukturētu pārskatu par finanšu avotiem enerģētikas savienības stiprināšanai, kā arī labākus veidus, kādos enerģētikas savienības progress veicina inovatīvas darbības un konkurētspēju.

1.6.

Īpašu neizpratni EESK pauž par to, ka Eiropas enerģētikas savienības galvenie mērķi šajā ziņojumā – tāpat kā iepriekšējos ziņojumos – atkal netiek aplūkoti vai tiek aplūkoti, tikai garām ejot. Jāatgādina, ka mēs vēlējāmies samazināt atkarību no importa, izvirzīt iedzīvotājus Enerģētikas savienības centrā un padarīt ES par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā. Varētu domāt, ka gada ziņojumos par stāvokli šie nozīmīgākie jautājumi arī būs analīzes centrā un ka skaidri tiks minēti iespējamie trūkumi, lai vajadzības gadījumā izstrādātu jaunas iniciatīvas. Šis ziņojums ir tālu no minētās vēlmes, piemēram, Komitejai nozīmīgais jautājums par attīstību iedzīvotāju ražotās enerģijas jomā, diemžēl, tiek ignorēts. EESK pauž cerību, ka Komisija 2022. gada ziņojumā šiem jautājumiem veltīs īpašas sadaļas, kurās būs pausts skaidrs viedoklis.

1.7.

EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka atjaunojamie energoresursi ir kļuvuši par galveno ES enerģijas avotu – tas ir ļoti nozīmīgi, lai labāk samazinātu lielo atkarību no ES enerģijas importa un atbalstītu ES energoapgādes drošību. Tomēr Komiteja uzskata, ka ir vajadzīgi konkrētāki pasākumi, lai patērētāji varētu aktīvi iesaistīties tirgū un gūt labumu no decentralizētākām un ilgtspējīgākām apgādes struktūrām.

1.8.

EESK piekrīt ziņojumā paustajam viedoklim par iekšējā enerģijas tirgus attīstības potenciālu, kas vēl nav pilnībā īstenots attiecībā uz tirgus vidi, iestādēm, regulatīvajiem noteikumiem un savienojamību starp dalībvalstīm. Pārkārtošanās būs pārbaudījums enerģētikas infrastruktūrai, un ir jāmobilizē visi līdzekļi, lai infrastruktūru sagatavotu pārmaiņām un padarītu to noturīgu pret turpmākiem satricinājumiem.

1.9.

2021. gada rudenī pieredzētais enerģijas cenu pieaugums un pašreizējā situācija rāda, ka ir cieši jāuzrauga enerģijas cenu izmaiņas un jāizstrādā integrētāka pieeja tam, kā racionāli risināt problēmu – augsto enerģijas cenu ietekmi uz nabadzību.

1.10.

ES enerģētikas savienības attīstība ir nonākusi posmā, kurā ir nepieciešami pārliecinoši rezultāti drošības uzlabošanā. Lielāks uzsvars jāliek arī uz solidaritāti un uzticēšanos. Ļoti iespējams, ka nākamajā ziemā krīzes pārvaldības tests būs neizbēgams, un tas liek sagatavoties, lai pēc iespējas samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz enerģijas sadali un līdz ar to arī uz ekonomikas sniegumu un dzīves līmeni.

1.11.

Eiropas Savienībai arī jāapzinās, ka pašreizējā enerģijas piegāžu sistēma no Krievijas uz ES nodrošina finanšu plūsmas Krievijas valsts režīmam un ka šie finanšu resursi tiek izmantoti, lai finansētu tā militārās aktivitātes. Pēc iespējas ātrāk ir jāatrod alternatīvi veidi, kā nodrošināt energoapgādi, dažādojot piegādātājus no dažādām valstīm, izmantojot dažādus enerģijas avotus un vienlaikus veicinot solidaritāti Eiropas Savienībā. Tas attiecas arī uz ES importētajām izejvielām.

1.12.

EESK ļoti atzinīgi vērtētu stingrāku politisko nostāju un ietekmes novērtējumu par enerģētikas un digitālās jomas saikni, tāpat kā par enerģētikas savienības un Eiropas jaunās industriālās stratēģijas saikni, kā arī dažas prognozes par pašreizējās riskantās situācijas ietekmi uz ES enerģētikas nozari, uzņēmējdarbību un sabiedrību.

1.13.

Ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli būtu vērts iekļaut arī īpašu sadaļu par centieniem panākt taisnīgu pārkārtošanos, tostarp ar dalībvalstu un Eiropas līmeņa paraugprakses piemēriem, kā ES finansējums tiek izmantots, lai finansiāli stimulētu zaļās pārkārtošanās īstenošanai vajadzīgo pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi. EESK uzsver, ka taisnīga pārkārtošanās nenozīmē tikai pārkārtošanās finansēšanu. Tā ietver arī mērķi, iesaistot sociālos partnerus, radīt pienācīgas kvalitātes nodarbinātības iespējas un kvalitatīvas darbvietas, kā arī sociālo nodrošinājumu, un tālab ir vajadzīgi īpaši pasākumi reģionālā līmenī.

1.14.

Eiropas Savienībai pietrūkst publisko ieguldījumu tīras enerģijas pētniecībā un inovācijā, tāpēc tā atpaliek no saviem globālajiem partneriem un līdz ar to var zaudēt savas pozīcijas svarīgu nākotnes tehnoloģiju jomā un tirgos. EESK mudina Eiropas Komisiju izstrādāt stratēģisku plānu tīras enerģijas nozarēm, lai veicinātu šo nozaru attīstību Eiropas Savienībā.

2. Vispārīga informācija

2.1.

Eiropas Komisijas 6. gada ziņojumā ir sniegts pārskats par panākumiem, kas gūti, īstenojot Eiropas Savienības enerģētikas un klimata politiku, tostarp enerģētikas savienību tās piecos pīlāros. Tajā arī uzsvērts, kā ES jaunie klimata mērķrādītāji, kas noteikti Eiropas Klimata aktā, ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir pārveidoti nozīmīgos tiesību aktu priekšlikumos. Zaļā pārkārtošanās tiek uzskatīta par daļu no risinājuma ceļā uz klimatneitralitāti un par atbildi uz Covid-19 krīzes sekām.

2.2.

Ziņojums apstiprina pozitīvu tendenci ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanā. 2020. gadā ES SEG emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu samazinājās par 31 % saistībā ar pandēmijas ietekmi uz enerģijas patēriņu, kā arī pateicoties ilgstošām dekarbonizācijas tendencēm. Dalībvalstu 2021. gadā iesniegtās prognozes norāda, ka pašreizējie pasākumi līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā ļautu samazināt SEG neto emisijas par 34 %, savukārt papildu pasākumi dotu 41 % samazinājumu iepretī vismaz 55 % SEG samazinājumu, kas paredzēts Eiropas Klimata aktā.

2.3.

Atjaunojamie energoresursi 2020. gadā pirmo reizi apsteidza fosilos kurināmos kā ES galvenais enerģijas avots (38 % no ES elektroenerģijas, savukārt fosilie kurināmie – 37 % un kodolenerģija – 25 %). Paredzams, ka atjaunojamo energoresursu daļa kopējā ES energoresursu struktūrā būs sasniegusi vismaz 22 %, kaut arī dažās dalībvalstīs nacionālā saistošā mērķrādītāja sasniegšana ir apdraudēta. Atjaunojamo energoresursu izmantošanu 2020. gadā sekmēja ieguldījumi 48,8 miljardu EUR apmērā salīdzinājumā ar 32,9 miljardiem EUR 2019. gadā. Tomēr attiecībā uz dažādām tehnoloģijām situācija bija atšķirīga.

2.4.

Šis ziņojums ir publicēts laikā, kad strauji kāpj gāzes un elektroenerģijas cenas. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas gada laikā ir pieaugušas par 230 %, bet ietekme uz mazumtirdzniecības cenām līdz 2021. gada septembrim ir bijusi mērenāka (ES vidējais rādītājs ir + 11 %). Cenu šoku lielā mērā izraisīja negatīvās elektroenerģijas cenas 2020. gadā, jo tās samazināja ekonomikas lejupslīde.

2.5.

To lielākoties veicināja augošās gāzes cenas, kurām bija deviņreiz lielāka ietekme uz elektroenerģijas cenu nekā tajā pašā laikposmā novērotajam oglekļa cenas pieaugumam. Gāzes uzglabāšanas apjomi ir zemi, un kopumā ES saskaras ar pēdējos 30 gados augstāko atkarības līmeni no neto enerģijas importa (60,6 % 2019. gadā salīdzinājumā ar 58,2 % 2018. gadā un 56 % 2000. gadā). Šādu secinājumu nākas izdarīt, neraugoties uz to, ka nepārprotams enerģētikas savienības mērķis bija un ir samazināt šo atkarību. Ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli būtu ne tikai jāmin šādi negatīvi skaitļi, bet arī jāpaskaidro, kāpēc mērķis mazināt atkarību no importa ne tuvu nav sasniegts.

2.6.

Enerģijas cenu pieaugums pamudināja Eiropas Komisiju izdot rīcības un atbalsta instrumentu kopumu, lai ātri palīdzētu neaizsargātām grupām. 2019. gadā enerģētiskā nabadzība Eiropas Savienībā skāra līdz pat 31 miljonam cilvēku. Tas norāda, cik svarīgi ir pasargāt neaizsargātās grupas no cenu lēciena un nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

2.7.

Ziņojumā Komisija uzdeva Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) novērtēt pašreizējā elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus uzbūves ieguvumus un trūkumus, tostarp tā spēju risināt ekstrēma cenu svārstīguma situācijas gāzes tirgos.

2.8.

Atjaunojamo energoresursu subsīdijas sasniedza 78 miljardus EUR. Savukārt fosilā kurināmā subsīdijas 2020. gadā nedaudz samazinājās līdz 52 miljardiem EUR. Taču līdz ar pašreizējo ekonomikas izaugsmi tās varētu palielināties. Saskaņā ar 6. ziņojumu deviņas dalībvalstis ir pakāpeniski atteikušās no oglēm, 13 ir uzņēmušās valstiskas saistības to izdarīt līdz konkrētam datumam, četras apsver iespējamos datumus, un tikai viena vēl nav valsts līmenī sākusi diskusijas par pakāpenisku atteikšanos.

2.9.

Samazinājuma gaita 2019. gadā virzībā uz 2030. gada mērķrādītājiem bija apmierinoša tikai saistībā ar primārās enerģijas patēriņu. ES primārās enerģijas patēriņš 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājās par 1,9 % un enerģijas galapatēriņš – par 0,6 %. Ir jādara daudz vairāk, lai samazinātu pastāvošo enerģijas galapatēriņa mērķrādītāju un piepildītu vērienīgās ieceres, kas izklāstītas ierosinātajā Energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanā.

2.10.

Ziņojums palīdz noteikt jomas, kurās turpmāk ir nepieciešama rīcība un lielāka apņēmība. Papildus nepieciešamībai pēc ieguldījumiem ziņojumā uzsvērta arī nepieciešamība likvidēt administratīvos šķēršļus atjaunīgo energoresursu izmantošanai un paātrināt atļauju izsniegšanas procedūras.

2.11.

ES meklē veidus, kā palielināt energoapgādes drošību un drošumu, kā arī garantēt labāku savstarpējo savienojamību viscaur Eiropas Savienībā. Krīze ir parādījusi, ka ir jāgādā par piegādes drošību un jāmeklē stabilāki piegādes avoti.

2.12.

Publiskie tīrās enerģijas pētniecības un inovācijas izdevumi dalībvalstīs joprojām ir zemāki nekā 2010. gadā, tomēr valstu un ES atveseļošanas finansējums, kas attiecas uz tīrās enerģijas pētniecību un inovāciju, var to daļēji kompensēt. 2021.–2027. gada ES budžets sniegs ievērojamu atbalstu Eiropas zaļā kursa īstenošanai un enerģētikas pārkārtošanai visā Eiropas Savienībā. Piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds piešķirs attiecīgi vismaz 30 % un 37 % pieejamā finansējuma šī mērķa sasniegšanai. Turklāt zaļā pārkārtošanās tiks finansēta ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu vai InvestEU.

2.13.

Līdz 2021. gada 5. oktobrim plānoto apvienoto, ar klimatu saistīto investīciju apjoms 22 nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir aptuveni 177 miljardi EUR, kas veido 40 % no kopējā šīm dalībvalstīm piešķirtā ANM finansējuma 445 miljardu EUR apmērā.

2.14.

Paziņojumam ir pievienoti šādi pieci ziņojumi:

—	Enerģijas subsīdijas ES,

—	2021. gada klimatrīcības progresa ziņojums,

—	Progress tīrās enerģijas tehnoloģiju konkurētspējā,

—	Ziņojums par degvielas kvalitāti,

—	Ziņojums par oglekļa tirgus darbību (emisijas kvotu tirdzniecības sistēma).

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka Krievijas militārais iebrukums Ukrainā ir ne tikai šausminoša situācija Ukrainai un tās iedzīvotājiem, bet arī milzīgs satricinājums enerģētikas savienības drošībai, darbībai un veiktspējai. Tas ir lielākais drošības apdraudējums Eiropas integrācijas vēsturē. Ir jāpārdefinē un jāpielāgo ES stratēģiskās un drošības prioritātes un pēc iespējas drīzāk jāsagatavo piemēroti instrumenti šo prioritāšu īstenošanai.

3.2.

EESK aicina ES iestādes būt tālredzīgākām attiecībā uz drošības apdraudējumiem nākotnē un pievērst lielāku uzmanību piegādes drošībai un diversifikācijai, kā arī nodrošināt lielāku solidaritāti starp ES dalībvalstīm. Drošības apdraudējums ir atklājis arī nepieciešamību paātrināt atjaunīgo energoresursu izvēršanu, lai samazinātu ES atkarību no fosilā kurināmā un nodrošinātu zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

3.3.

EESK ņem vērā Eiropas Komisijas sīki izstrādāto ziņojumu par pārmaiņām un progresu Eiropas Savienības enerģētikas un klimata politikas īstenošanā. Komiteja ir gandarīta par ES progresu klimata mērķrādītāju sasniegšanā un atzinīgi vērtē to, ka ir apzinātas jomas, kurās vajadzīgs lielāks progress. Covid-19 pandēmija 2020. gadā diezgan pozitīvi ietekmēja CO2 emisiju samazinājumu, jo tās dēļ samazinājās enerģijas patēriņš un līdz ar to arī ražošana. Tomēr ekonomikas izaugsme 2021. gadā palielināja pieprasījumu, kas kopā ar citiem elementiem ietekmēja enerģijas cenu kāpumu. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas paziņojums par enerģijas cenām (1) ir devis iespēju ātri sniegt palīdzību un atbalstu neaizsargātajiem, lai novērstu cenu satricinājuma nelabvēlīgās sekas, un vērš uzmanību uz savu atzinumu TEN 761 (2).

3.4.

EESK mudina Eiropas Komisiju ļoti rūpīgi sekot līdzi enerģijas cenu situācijai un ierosina nākamajā ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli iekļaut statistiku par enerģijas cenu izmaiņām. Šajā saistībā Komiteja norāda, ka ir vajadzīgi konsekventāki dati, kas var sniegt precīzu priekšstatu par tirgu.

3.5.

Tāpat kā iepriekšējos ziņojumos, EESK uzsver, ka zaļā pārkārtošanās ir jāveic taisnīgi, nevienu neatstājot novārtā. Pārkārtošanās ir ne tikai tehnisks, bet arī ekonomisks un sociāls process. Regulārs dialogs ar iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību, tostarp ar sociālajiem partneriem, it īpaši reģionos, kuros notiek pārveide, nodrošinās, ka klimata un enerģētikas politikas mērķi tiek uztverti kā sociāli pievilcīgi un tiek sasniegti ar minimālām sociālekonomiskajām izmaksām. Vismaz tikpat svarīgi kā padziļināt dialogu ir pildīt arī solījumu aktīvi integrēt iedzīvotājus tirgū, padarīt viņus par ražojošiem patērētājiem un pavērt viņiem jaunas vērtības radīšanas iespējas. Šajā ziņā izšķiroša nozīme būs atsevišķu instrumentu darbības nodrošināšanas un finansēšanas kvalitātei, kā arī to konkrētajai īstenošanai valsts līmenī. Tāpēc sociālo partneru viedokļu iekļaušanai ir jābūt svarīgam mērķim turpmākajos dialogos un galvenajam priekšnoteikumam, lai pārkārtošanās izdotos veiksmīgi un taisnīgi.

3.6.

Ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli būtu jāiekļauj arī sadaļa par darbu, kas ieguldāms taisnīgas pārkārtošanās īstenošanā, un jāietver dalībvalstīs un Eiropas līmenī veiksmīgi īstenoto pasākumu piemēri. EESK uzsver, ka taisnīga pārkārtošanās nenozīmē tikai pārkārtošanās finansēšanu. Tā ietver arī mērķi radīt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un kvalitatīvas darbvietas, kā arī sociālo nodrošinājumu, tālab ir nepieciešami īpaši pasākumi reģionālā līmenī.

3.7.

EESK vēlētos, lai 6. gada ziņojumā tiktu izmantota līdzsvarotāka pieeja attiecībā uz konkrētajām enerģētikas savienības jomām. Ziņojumā vispusīgi ir aplūkota energoefektivitāte un dekarbonizācija, kas pašlaik ir galvenās politiskās prioritātes. Tomēr uzmanība, kas pievērsta tādiem jautājumiem kā drošība, solidaritāte, pārliecība, pētniecība, inovācija un konkurētspēja, kā arī ar šīm jomām saistītajām problēmām un sasniegumiem, varētu būt nepietiekama.

3.8.

3.9.

EESK ir gandarīta, ka dalībvalstis aktīvāk strādā pie pašreizējo 2020. gada mērķrādītāju sasniegšanas atjaunīgās enerģijas jomā, kas turpmāk būs galvenais elektroenerģijas avots. Komiteja mudina tās dalībvalstis, kuras šo mērķrādītāju nesasniedz, galveno uzmanību pievērst atjaunīgo energoresursu atbalsta labākai izmantošanai un/vai iesaistīties nolīgumos par statistikas nodošanu. Šajā saistībā EESK vēlas norādīt – kā liecina Komisijas pētījums (3) –, ka fosilās enerģijas izmantošanas pakāpeniska pārtraukšana ir saistīta ar ārējo izmaksu (piemēram, veselības un vides izmaksu, kas jāsedz sabiedrībai) ievērojamu samazināšanos. Ilustratīvs piemērs: elektroenerģijas ražošanas jomā fosilo degvielu tehnoloģijām ir visaugstākās ārējās izmaksas – vidēji 68–177 EUR/MWh ES-27 valstīs. Kodolenerģijas un atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām ir šādas ārējās izmaksas: 3–17 EUR/MWh, ar vēja un hidroenerģiju, sasniedzot līmeņus zem 5 EUR/MWh.

3.10.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem ziņojumiem Komiteja atzinīgi vērtē to, ka liela uzmanība ir pievērsta ražojošajiem patērētājiem. Komiteja vēlreiz uzsver, ka vissvarīgākais mērķis ir nodrošināt, lai enerģētikas savienības centrā būtu iedzīvotāji (4). Patērētājiem jābūt iespējai izvēlēties un aktīvi iesaistīties tirgū. Tomēr ES tiesību aktos ir jāparedz konkrēti pasākumi, lai šo koncepciju ātri īstenotu praksē.

3.11.

Iekšējais enerģijas tirgus joprojām nav līdz galam izveidots. Tas nedod pietiekami daudz labuma mazajiem atjaunīgās enerģijas ražotājiem. Turklāt enerģijas cenu kāpums ir parādījis enerģijas tirgus trūkumus. Tas ir atklājis, ka daži enerģijas piegādātāji nav kompetenti veikt šo uzdevumu un ka tiem nav pietiekamas kapitāla bāzes. Būtu jāstiprina tirgus pilnveidošana, tā attiecīgais regulējums, nepieciešamo prasību radīšana atsevišķiem dalībniekiem un saprātīga patērētāju aizsardzība.

3.12.

Komiteja pauž nožēlu, ka ne tikai nav uzklausīts tās aicinājums samazināt stratēģisko atkarību no trešām personām, bet ka šāda atkarība faktiski ir palielinājusies. 2021. gadā ES sasniedza pēdējo trīs desmitgažu laikā augstāko atkarību no enerģijas importa. Arī tas ir ietekmējis enerģijas cenu pieaugumu. Šajā saistībā atgādinām savu nostādni, ka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizvairās no turpmāka importa pieauguma un jāuztver šis jautājums nopietni, norādot uz ūdeņradi un citiem energoavotiem kā dekarbonizācijas dzinējspēku, jo tas var vēl vairāk palielināt importu. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ir svarīgi ne tikai īstenot stratēģiju, lai samazinātu augošo ES enerģētisko atkarību, bet arī nodrošināt iespējamu enerģijas piegāžu un sadales teritoriālo dažādošanu bez ģeopolitiskiem riskiem.

3.13.

Dalībvalstis ir pierādījušas, ka vēlas atbalstīt zaļo pārkārtošanos, un ar klimatu saistītām investīcijām atvēlētā izdevumu daļa no 22 ANM, kas atbilst 40 % no kopējā budžeta, apstiprina, cik zaļā pārkārtošanās ir un būs dārga. Tomēr ES publisko investīciju līmenis tīrās enerģijas tehnoloģijās, kuras ir vajadzīgas dekarbonizācijai, ir zemākais lielo ekonomiku vidū un mazina mūsu konkurences priekšrocības attiecībā pret globālajiem partneriem. Mums ir arī jāgādā, lai enerģētikas politikas centrā būtu iedzīvotāji. Ja viņi spēj ieguldīt un gūt labumu no saviem ieguldījumiem, šajā nozarē var ieplūst vērā ņemami privātie līdzekļi.

3.14.

Ātra deleģētā akta apstiprināšana attiecībā uz noteikumiem, kas definē ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, varētu būt svarīgs signāls, lai dalībvalstīs darītu pieejamus publiskos izdevumus tīras enerģijas pētniecībai un inovācijai. EESK cer, ka tas arī palīdzēs samazināt ieguldījumus fosilā kurināmā ražošanas jaudā un ar to saistītajās subsīdijās.

3.15.

2021. gada ziņojums par oglekļa tirgu ir pierādījums tam, ka ES ETS ir devusi ievērojamu ieguldījumu dekarbonizācijā. Laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam tā radīja izsoles ieņēmumus, kas pārsniedza 68 miljardus EUR. EESK norāda, ka 75 % no ES ETS ieņēmumiem tikuši izmantoti klimatrīcībai un ar enerģiju saistītiem mērķiem, kas ievērojami pārsniedz dalībvalstīm noteikto 50 % robežvērtību. Šajā saistībā EESK mudina dalībvalstis šo daļu vēl vairāk palielināt, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.

3.16.

ES nav vientuļa sala. Tās sadarbība starptautiskajā arēnā ir ārkārtīgi svarīga, tāpat arī koordinācija ar globālajiem partneriem attiecībā uz klimata politiku. Eiropas Savienībai būtu jātiecas uz klimatneitralitātes mērķi, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju un energoapgādes drošību par pieņemamām cenām uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

3.17.

Atzinīgi vērtējams ir tas, ka ziņojumā ir iekļauti dati par nodarbinātību tīras enerģijas nozarē, tai pieaugot par 2 % gadā. Eiropas Savienībā ir pārāk daudz brīvu zaļo darbvietu, kas kļūs vēl izteiktāk līdz ar paātrinātu zaļo pārkārtošanos, ko virza ieguldījumi renovācijā. Ir jānodrošina, lai cilvēki ar atbilstošām prasmēm varētu ātri iekļūt darba tirgū un lai jaunās darbvietas, ko radīs zaļā pārkārtošanās, būtu darbvietas ar labiem darba nosacījumiem un pienācīgu atalgojumu. Ir svarīgi ieguldīt pēc iespējas vairāk pūļu, lai pilnveidotu apmācību un kvalifikāciju energorenovācijas jomā.

3.18.

Pašreizējā situācija enerģijas tirgū liecina par to, ka vairāki energoapgādes drošības aspekti nav pienācīgi novērtēti; īpaši tas attiecas uz gāzes piegādi Eiropas Savienībai un uz nepilnīgi novērstu lielo un pat augošo ES atkarību no enerģijas importa. Tas atspoguļo arī nepietiekamo solidaritāti starp ES dalībvalstīm, lai šo problēmu efektīvi atrisinātu, tostarp iespējamu uzticēšanās trūkumu, kas neļauj panākt vienprātību.

3.19.

EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka no 2021.–2027. gada ES daudzgadu finanšu shēmas un NextGenerationEU tiek saņemts milzīgs finanšu līdzekļu apjoms, kas īpaši paredzēts ar enerģētikas savienības mērķiem saistīto problēmu risināšanai.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Neraugoties uz ES apņemšanos pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā subsīdijas, tās nesamazinās pietiekami. Ziņojuma pielikumā ir redzams neliels fosilā kurināmā subsīdiju samazinājums, taču līdz ar ekonomikas izaugsmi varam gaidīt to pieaugumu. Laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam fosilā kurināmā subsīdijas Eiropas Savienībā palielinājās par 4 % un 2020. gadā ievērojami samazinājās. Enerģētikas nozarē tās samazinājās par 10 % un rūpniecībā – par 4 %, savukārt transporta nozarē tās pieauga par 25 % un mājsaimniecībās, kas gūst labumu no subsīdijām šķidrā kurināmā un dabasgāzes patēriņam, – par 13 %. Subsīdijas ir svarīgas sociālajā jomā, jo, pateicoties tām, pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku notiek taisnīgi.

4.2.

EESK pauž nožēlu, ka ziņojumā nav analizēta saikne starp enerģētiku un digitālo pārkārtošanos. Digitalizācija paver iespējas ietaupīt enerģiju, samazināt energointensitāti, kā arī labāk pārvaldīt enerģētikas infrastruktūru. Ziņojumā varētu padziļināti izstrādāt risinājumus augošajam pieprasījumam pēc elektrifikācijas un vajadzībai pēc stabiliem un ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem. Pārkārtošanās būs pārbaudījums enerģētikas infrastruktūrai, un ir jāmobilizē visi līdzekļi, lai infrastruktūru sagatavotu pārmaiņām un padarītu to noturīgu pret turpmākiem satricinājumiem.

4.3.

Liela nozīme zaļās pārkārtošanās procesā būs pārkvalifikācijai un kvalifikācijas celšanai. Lai izstrādātu konkrētas stratēģijas, kas orientētas uz elektroenerģijas nozares darbinieku prasmju apguves, pilnveides un pārkvalifikācijas vajadzību uzraudzību un prognozēšanu, EESK norāda sociālo partneru projekta The Skills2Power rezultātiem. Ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli varētu arī izvērtēt, kā tiek izmantots ES finansējums, piemēram, ANM, Erasmus+ un kohēzijas fondi, lai sniegtu finansiālu atbalstu pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei zaļās pārkārtošanās nolūkā.

4.4.

EESK iesaka ļoti rūpīgi pārraudzīt iespējamos problemātiskos posmus izejvielu piegādes ķēdēs energotehnoloģijām, kuras ir kritiski svarīgas enerģētiskajai drošībai un pārejai uz tīru enerģiju. Komiteja ierosina pēc iespējas dažādot kritiski svarīgu izejvielu piegādi, uzsākot starptautiskas sarunas ar globālajiem partneriem un sagatavojot scenāriju alternatīviem risinājumiem.

4.5.

Eiropas Savienībai ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi tīras enerģijas pētniecībā un inovācijā. ES publisko ieguldījumu līmenis tīras enerģijas tehnoloģijās 2019. gadā bija 0,027 % no IKP. Kā varam nopietni tiekties uz tīras enerģijas ieviešanu, ja mums ir viszemākais rādītājs starp lielākajām ekonomikām? Lai gan ES saglabā spēcīgu pozīciju vēja enerģijas nozarē, tā atpaliek no globālajiem partneriem vairākās citās nozarēs, tostarp saules fotoelementu, atjaunīgā ūdeņraža, siltumsūkņu un atjaunojamā kurināmā nozarē (5). EESK mudina Eiropas Komisiju izstrādāt stratēģisku plānu katrai nozarei, lai veicinātu tīras enerģijas nozaru attīstību Eiropas Savienībā.

4.6.

Lai pārraudzītu, kuras dalībvalstis ir visaktīvākās pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā, EESK ierosina regulāri publicēt rezultātu pārskatu. Tas varētu attiekties ne tikai uz ES pārvaldītajām programmām, bet arī uz kohēzijas politiku un ANM, jo jau pastāv ANM rezultātu pārskats un ilgtermiņa kohēzijas politikas rezultātu pārskats (6).

4.7.

EESK stingri iesaka padarīt ES ETS sistēmu pārredzamāku un piemērot saprātīgu iejaukšanās pasākumu sistēmu, kas ļautu pielāgot kvotu cenu vēlamajam mērķim un novērst pēkšņās cenu svārstības, kas novērotas pēdējā gada laikā (vispirms milzīgs pieaugums līdz vairāk nekā 100 EUR un tagad straujš kritums līdz aptuveni 55 EUR dažu dienu laikā).

4.8.

EESK iesaka enerģētikas savienības pārvaldībai un vadībai intensīvāk apsvērt iespēju veidot sinerģiju ar jauno ES industriālo stratēģiju (kā noteikts Komisijas 2020. gada marta paziņojumā).

4.9.

Attiecībā uz mērķrādītājiem, kas saistīti ar dekarbonizāciju, EESK uzsver, ka visi instrumentu veidi, proti, reglamentējošie noteikumi, ES ETS sistēma, vides nodokļi un taksonomija, ir jākoordinē un jāsaskaņo labi pielāgotā un funkcionējošā sistēmā.

Briselē, 2022. gada 19. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) COM(2021) 660 final.

(2) OV C 275, 18.7.2022., 80. lpp.

(3) Komisijas uzdevumā veikts pētījums par enerģijas izmaksām, nodokļiem un valdības intervences ietekmi uz ieguldījumiem – EnergyVille.

(4) OV C 220, 9.6.2021., 38. lpp.

(5) COM(2021) 952 final.

(6) https://cohesiondata.ec.europa.eu/; https://ec.europa.eu/economy_finance/recovery-and-resilience-scoreboard/index.html#

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/119

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2003/25/EK groza attiecībā uz uzlabotu stabilitātes prasību iekļaušanu un to saskaņošanu ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas noteiktajām stabilitātes prasībām”

(COM(2022) 53 final – 2022/0036 (COD))

(2022/C 323/20)

Ziņotājs:

Mateusz SZYMAŃSKI

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 7.3.2022. Eiropas Savienības Padome, 1.3.2022.
Juridiskais pamats	LESD 100. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	182/1/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu grozīt spēkā esošos noteikumus par bojātā stāvoklī esošu ro-ro pasažieru kuģu drošību. Komiteja stingri atbalsta visaugstāko iespējamo drošības standartu saglabāšanu jūras transportā. Tas ir īpaši svarīgi attiecīgajiem kuģiem, kas savu īpatnību dēļ ir neaizsargātāki nekā cita veida kuģi.

1.2.

Turklāt EESK atzinīgi vērtē centienus saskaņot starptautiskos noteikumus, šajā gadījumā pielāgojot tos starptautiskajiem noteikumiem, kurus izstrādājusi SJO. Komiteja arī atzinīgi vērtē centienus vienkāršot tiesību aktus, lai atvieglotu to izmantošanu un piemērošanu. Komiteja pozitīvi raugās uz metodi, ar kādu tika strādāts pie projekta, it īpaši padziļinātas konsultācijas ar šīs jomas ekspertiem.

1.3.

Tomēr EESK vēlas uzsvērt, ka šā priekšlikuma izskatīšana ir ārkārtīgi sarežģīta, jo teksta formulējums ir komplicēts un neskaidrs. Šādi izstrādāti noteikumi un to skaidrojumi de facto ir pretrunā priekšlikuma mērķim, proti, kā iepriekš jau tika minēts, atvieglot tiesību aktu izmantošanu un piemērošanu. Komiteja iesaka palielināt priekšlikuma pārredzamību, tostarp grafiski attēlojot mērķtiecīgus risinājumus un sniedzot atbilstīgus paskaidrojumus.

1.4.

EESK pauž šaubas par priekšlikumā paredzētajām pagaidu alternatīvām jaunbūvētiem kuģiem, kas sertificēti 1 350 cilvēku vai mazāk pārvadāšanai, un par ierosinājumu desmit gadus pēc pārskatīto prasību ieviešanas izvērtēt šos divus variantus, kā arī par paziņoto direktīvas pārskatīšanu pēc novērtējuma.

1.5.

EESK konstatē, ka divu alternatīvu ieviešana jaunbūvētiem kuģiem nozīmē to, ka netiks pilnībā sasniegts priekšlikuma mērķis “mazināt sarežģītību, tehnisko un administratīvo slogu attiecībā uz ilgizturības prasībām, kam par iemeslu galvenokārt ir divi dažādi režīmi bojātā stāvoklī esošu ro-ro pasažieru kuģu ilgizturības izvērtēšanai”. Ir ierosinātas divas alternatīvas sistēmas uz 10 gadu pagaidu periodu.

1.6.

1.7.

EESK uzskata, ka noteikums par stabilitātes prasību alternatīvu pagaidu piemērošanu būtu jāaizstāj, norādot vienu stabilitātes prasību alternatīvu attiecībā uz jaunbūvētiem kuģiem 1 350 vai mazāk cilvēku pārvadāšanai, lai neradītu turpmākas problēmas ar noteikumu konsekvenci un skaidrību un izvairītos no to pagaidu rakstura.

1.8.

Komiteja iesaka ieviest periodisku novērtējumu ar noteiktu laika intervālu, piemēram, ik pēc 10 gadiem. Tomēr novērtējuma secinājumi nedrīkstētu ietekmēt likumdošanas darbības. Komiteja ierosina pastāvīgi apspriesties ar iestādēm, kas regulē šos jautājumus, kuri paredzēti drošības uzlabošanai.

1.9.

Turklāt, lai uzlabotu priekšlikuma saprotamību un atvieglotu jauno noteikumu piemērošanu, Komiteja ierosina grozīt priekšlikuma saturu tā, lai iepriekš būvētiem nesertificētiem kuģiem tiktu piemēroti standarti, kuri līdz šim bija spēkā iepriekš būvētiem sertificētiem (vai jauniem) kuģiem. Pārējiem kuģiem būtu jāpiemēro jaunas alternatīvas.

2. Komisijas priekšlikuma kopsavilkums un atzinuma konteksts

2.1.

Komisijas priekšlikums attiecas uz grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/25/EK (1) par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem.

Tas ir saistīts ar juridiskās pārskatīšanas sākšanu 2017. gadā Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) ietvaros. Toreiz tika grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2108, (ES) 2017/2109 un (ES) 2017/2110 (2).

2.2.

Atbilstības pārbaudē tika iekļauta arī Direktīva 2003/25/EK, kas reglamentē īpašas stabilitātes prasības ro-ro pasažieru kuģiem. Sakarā ar diskusijām, kas paralēli notika Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) forumā par noturības standartiem kuģiem bojātā stāvoklī, tika nolemts atlikt attiecīgās direktīvas grozīšanu. Galu galā SJO ar Rezolūciju MSC.421(98) pieņēma pārskatītus īpašus noteikumus noturības standartiem pasažieru kuģiem bojātā stāvoklī, ko piemēro arī ro-ro pasažieru kuģiem. Tāpēc minētās izmaiņas ir jāņem vērā un ES noteikumi un prasības jāpielāgo Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencijā) noteiktajiem risinājumiem attiecībā uz ro-ro pasažieru kuģiem, kuri veic starptautiskos reisus.

2.3.

Komisija uzskata, ka pārskatīšanas visaptverošais mērķis ir nodrošināt skaidru, vienkāršu un mūsdienīgu tiesisko regulējumu, kuru ir vieglāk īstenot, uzraudzīt un izpildīt, tādējādi paaugstinot vispārējo drošības līmeni.

2.4.

Turklāt ES pasažieru kuģu drošības jomā pieņemto tiesību aktu pārskatīšanas mērķis ir vienkāršot un standartizēt esošo tiesisko regulējumu. Šīs rīcības mērķis ir saglabāt ES noteikumus, ja tie ir nepieciešami un samērīgi. Komisija arī cenšas nodrošināt to pareizu īstenošanu un novērst iespējamo pienākumu dublēšanos un nekonsekvenci starp saistītajiem tiesību aktiem. Jāatzīmē arī tas, ka ierosinātā pārskatīšana paredz mazināt sarežģītību, tehnisko un administratīvo slogu attiecībā uz ilgizturības prasībām, kam par iemeslu galvenokārt ir divi dažādie režīmi bojātā stāvoklī esošu ro-ro pasažieru kuģu ilgizturības izvērtēšanai, kā arī racionalizēt aprēķinu slogu kuģu būves uzņēmumiem un operatoriem.

2.5.

Kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, kuri ietver maršrutus starp divām dalībvalstīm, piemēro starptautiskas konvencijas (SJO kompetences ietvaros, it īpaši Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvenciju)) un attiecīgos ES noteikumus. Papildus starptautiskajām prasībām pasažieru kuģiem, ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas kuģiem piemēro īpašus ES noteikumus.

2.6.

Direktīvā 2003/25/EK izklāstītas stabilitātes prasības ro-ro pasažieru kuģiem bojātā stāvoklī, kas piemērojamas visiem ro-ro pasažieru kuģiem, kas neatkarīgi no to karoga nodrošina regulāru satiksmi starptautiskos reisos uz kādas dalībvalsts ostu vai no tās. Mērķis ir nodrošināt to noturību jeb stabilitāti pēc bojājumu gūšanas, uzlabojot šāda tipa kuģu ilgizturību pēc bojājumu gūšanas sadursmē. Direktīva ir 1996. gada Stokholmas vienošanās rezultāts. ES īpašās stabilitātes prasības papildina SOLAS konvencijas bojātā stāvoklī esošu kuģu ilgizturības prasības.

2.7.

Ierosinātā pārskatīšana izvērtē iespēju saskaņot ES regulatīvo pieeju attiecībā uz īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem ar starptautiskajiem tiesību aktiem, paredzot, ka tiek uzturēts vismaz Direktīvā 2003/25/EK noteiktais spēkā esošais drošības līmenis.

2.8.

Darbs pie priekšlikuma norisinājās mērķorientētas apspriešanās veidā. Pasažieru kuģu drošības ekspertu grupas ietvaros notika apspriešanās ar valstu ekspertiem. Apspriešanās rezultātā tika izstrādāta bojātā stāvoklī esošu kuģu ilgizturības prasību struktūra atbilstoši kuģu kapacitātei.

2.9.

Priekšlikumā tiek ieviestas pagaidu alternatīvas jaunbūvētiem kuģiem, kas sertificēti 1 350 vai mazāk cilvēku pārvadāšanai. Alternatīvu pamatā ir šādi kritēriji: pēc datuma, kad ielikts kuģu ķīlis vai kad kuģi atradās līdzīgā būvēšanas stadijā, kā arī atbilstoši kuģu spējai pārvadāt pasažierus.

2.10.

Priekšlikumā paredzēts ieviest uzraudzīšanas un ziņošanas kārtību. Galvenie dati par jaunbūvētiem kuģiem un bojātā stāvoklī esošu kuģu ilgizturības aprēķini tiks apkopoti un izvērtēti ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) palīdzību. Desmit gadus pēc pārskatīto prasību ieviešanas tiks veikts izvērtējums un direktīva tiks pārskatīta.

2.11.

Priekšlikumā ir noteikti arī ro-ro kuģu sertifikācijas principi, ņemot vērā grozītās prasības.

3. Piezīmes

3.1.

Transporta drošība ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem, un drošības prasības arvien pieaug. Dažādu regulējumu pastāvēšana ļoti apgrūtina paredzēto noteikumu īstenošanu un izpildi.

3.2.

Ro-ro kuģi tiek uzskatīti par neaizsargātākiem nekā citi kuģi. Tas ir saistīts ar to konstrukcijas specifiku, kas pielāgota transportlīdzekļu un pasažieru pārvadājumiem. Salīdzinoši neliela iegrime un augsts smaguma centrs var radīt stabilitātes problēmas. Citi riska faktori ir augsti brīvsāni, kravas nodalījuma iekraušanas durvju kā rampas izmantošana, starpsienu trūkums, glābšanas laivu un plostu augsta atrašanās vieta, iespējamās kļūdas saistībā ar kravas izvietošanu, kā arī nevienmērīgu iekraušanu.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē centienus saskaņot starptautiskos noteikumus, šajā gadījumā pielāgojot tos starptautiskajiem noteikumiem, kurus izstrādājusi SJO. Komiteja arī atzinīgi vērtē centienus vienkāršot tiesību aktus, lai atvieglotu to izmantošanu un piemērošanu.

3.4.

Tomēr Komiteja negatīvi vērtē dokumenta saprotamības un skaidrības trūkumu. Priekšlikuma analizēšana, kā izrādās, ir ārkārtīgi sarežģīta pat ekspertiem teksta struktūras un izvēlēto risinājumu izklāsta veida dēļ. Šādi izstrādāti noteikumi un to skaidrojumi de facto ir pretrunā priekšlikuma mērķim, proti, kā iepriekš jau tika minēts, atvieglot tiesību aktu izmantošanu un piemērošanu. Komiteja iesaka iesniegtajam priekšlikumam pievienot grafisku prezentāciju, piemēram, pielikumā pievienotās tabulas veidā, kā arī izstrādāt attiecīgas vadlīnijas un skaidrojumus.

3.5.

EESK vēlas paust gandarījumu par darba metodi, kas tika izmantota, strādājot pie izskatāmā priekšlikuma. Nozares ekspertu un ieinteresēto personu viedokļa ņemšana vērā projekta izstrādē ir pareizā prakse, kas veicina jebkuras likumdošanas iniciatīvas mērķu sasniegšanu. Vienlaikus sagaidāms, ka paredzētā tehnisko definīciju kodifikācija un juridisko formulējumu ieviešana tiks pienācīgi īstenota un piemērota.

3.6.

3.7.

EESK norāda, ka divu alternatīvu ieviešana jaunbūvētiem kuģiem nozīmē to, ka netiks sasniegts priekšlikuma mērķis, proti, mazināt sarežģītību un tehnisko un administratīvo slogu. Kā norāda Komisija, priekšlikums ir atbilde uz jaunajām alternatīvām, kas ieviestas SOLAS konvencijā, un tas cenšas saskaņot divus paralēlus noteikumu kopumus. Neraugoties uz šiem mērķiem, ir ierosināts pagaidu risinājums – divas alternatīvas sistēmas uz 10 gadu periodu un paziņots par to pārskatīšanu pēc minētā laikposma.

3.8.

EESK uzskata, ka šādu pagaidu alternatīvu ieviešana nākotnē radīs nenoteiktību un turpmākas problēmas. Jāuzsver, ka investīcijām flotē šajā transporta nozarē ir ilgtermiņa raksturs. Komiteja vērš uzmanību uz to, ka ro-pax tipa kuģu vidējais vecums ir 26 gadi un ka ro-ro tipa preču pārvadāšanas kuģu vidējais vecums ir vairāk nekā 15 gadi (3). Tādējādi priekšlikumā izklāstītajā perspektīvā būtu jāņem vērā nozares realitāte.

3.9.

3.10.

EESK atbalsta uzraudzības un periodiskas novērtēšanas mehānismus, taču, ņemot vērā iepriekš minēto, iesaka mainīt šādas pieejas formulējumu un loģiku. Komiteja ierosina ieviest periodisku novērtējumu ar noteiktu laika intervālu, piemēram, ik pēc 10 gadiem. Tomēr novērtējuma secinājumi nedrīkstētu ietekmēt likumdošanas darbības. Svarīgi ir, lai novērtējums tiktu veikts, iesaistot ieinteresētās personas, kuras visvairāk piemēro šos noteikumus praksē. Tāpēc Komiteja ierosina pastāvīgi apspriesties ar iestādēm, kas regulē šos jautājumus saistībā ar drošības uzlabošanu. Tas ir svarīgi, ņemot vērā klimata pārmaiņas, kas izraisa spēcīgākas laika apstākļu svārstības un līdz ar to arī biežu kuģošanas pakļaušanu ekstremāliem apstākļiem.

3.11.

Turklāt, lai uzlabotu priekšlikuma saprotamību un atvieglotu jauno noteikumu piemērošanu, Komiteja ierosina grozīt priekšlikuma saturu tā, lai iepriekš būvētie kuģi var atbilst esošajiem standartiem neatkarīgi no sertifikācijas. Pārējiem kuģiem būtu jāpiemēro jaunas alternatīvas. Savukārt pēc pārejas perioda noteikumi būtu pilnībā jāsaskaņo.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/25/EK (2003. gada 14. aprīlis) par īpašām stabilitātes prasībām ro–ro pasažieru kuģiem (OV L 123, 17.5.2003., 22. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2108 (2017. gada 15. novembris), ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 315, 30.11.2017., 40. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2109 (2017. gada 15. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām (OV L 315, 30.11.2017., 52. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2110 (2017. gada 15. novembris) par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK un atceļ Padomes Direktīvu 1999/35/EK (OV L 315, 30.11.2017., 61. lpp.).

(3) EMSA, European Maritime Transport, Environmental Report 2021, Luksemburga, 2021. gads.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/123

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai””

(COM(2022) 108 final)

(2022/C 323/21)

Ziņotāji:

Thomas KATTNIG

Alena MASTANTUONO

Simo TIAINEN

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 2.5.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants.
Atbildīgā specializēta nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	159/3/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, akcentē energoapgādes drošības nozīmi, un šajos apstākļos skan aicinājumi palielināt ES enerģētisko neatkarību un autonomiju. EESK pilnībā atbalsta mērķi pārtraukt Krievijas enerģijas izmantošanu, kas jāīsteno pēc iespējas ātrāk.

1.2.

Eiropas Savienība arī pagājušajā gadā saskārās ar nepieredzētu enerģijas cenu kāpumu. Šo attīstības tendenci vēl vairāk pastiprina Krievijas agresijas sekas Ukrainā, un tā ir radījusi nepanesamu slogu Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

1.3.

Tāpēc ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai nodrošinātu energoapgādes drošību un mazinātu augsto cenu ietekmi uz mājsaimniecībām, lauksaimniekiem, uzņēmumiem un rūpniecību. Paziņojumā “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” paredzēti jauni pasākumi, lai palielinātu zaļās enerģijas ražošanu, dažādotu piegādes avotus un samazinātu pieprasījumu pēc Krievijas gāzes, jo tirgus manipulācijas dēļ tas ir izraisījis ievērojamu cenu pieaugumu elektroenerģijas tirgū.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu REPowerEU, jo tajā ir piedāvāti risinājumi, kas atbilst zaļā kursa un Eiropas enerģētikas savienības mērķiem. EESK brīdina, ka Eiropai, plānojot resursus, lai aizstātu Krievijas gāzi, jābūt īpaši piesardzīgai, jo jāņem vērā tādi aspekti kā šo resursu ietekme uz vidi, kā arī jauna atkarība no trešām valstīm, kurām nav Eiropas vērtību.

1.5.

EESK ar nožēlu atzīmē, ka tās aicinājumu (1) samazināt stratēģisko atkarību no neuzticamām trešām pusēm politiskie līderi ne tikai nav pārvērtuši rīcībā, bet tieši pretēji – šī atkarība ir palielinājusies. Ja Eiropa nebūtu tik lielā mērā atkarīga no Krievijas fosilā kurināmā importa, pašreizējā enerģijas cenu krīze Eiropas iedzīvotājus un uzņēmumus neietekmētu tik ļoti smagi.

1.6.

Eiropas Savienībai ir konsekventi jāievēro visi savas enerģētikas politikas pamatmērķi: piegādes drošība, samērīgas izmaksas un cenas, kā arī oglekļneitralitāte. Tādēļ ir ļoti svarīgi koncentrēties uz pasākumiem, kas gan pašreizējā akūtajā situācijā, gan ilgtermiņā sniedz vislielākos ieguvumus virzībā uz visiem mērķiem.

1.7.

EESK piekrīt Eiropas Komisijai, ka jāvirzās uz mērķi panākt neatkarību no Krievijas gāzes, taču norāda, ka Eiropas ekonomikai un sabiedrībai būs ārkārtīgi grūti līdz šā gada beigām par divām trešdaļām samazināt pieprasījumu pēc Krievijas gāzes. Tas nozīmē diversifikāciju – no vienas puses, un galvenokārt īstermiņā, izmantojot sašķidrinātu dabasgāzi (LNG) un biometānu, un, no otras puses, īstenojot energoefektivitātes pasākumus un izvēršot atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Piegādes maiņa no viena piegādātāja un enerģijas avota, kam ES energoresursu struktūrā ir liels īpatsvars, ir sarežģīts jautājums, ko nevar atrisināt vienā dienā. Īstermiņā tas nozīmē, ka, lai izvairītos no pārrāvumiem un sociāliem nemieriem, bez aizspriedumiem jāizmanto visi pieejamie enerģijas avoti, prioritāti piešķirot pieejamajiem atjaunīgajiem energoresursiem.

1.8.

Lai nodrošinātu enerģijas cenas, kas ir sabiedrībai pieņemamas, vienlaikus saglabājot ES līderpozīcijas atjaunīgās enerģijas izvēršanas jomā, EESK aicina:

—	racionalizēt un paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgo energoresursu jomā, jo šīs procedūras tiek uzskatītas par galveno šķērsli, kas kavē atjaunīgās enerģijas ātrāku izvēršanu;

—	stimulēt dalībvalstis noteikt īpaši piemērotas teritorijas (“go-to” teritorijas), lai palielinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu;

—

izvērtēt esošos birokrātiskos noteikumus, kas attiecas uz atjaunīgo energoresursu iekārtu uzstādīšanu un šīs enerģijas tirdzniecību/pašpatēriņu, un likvidēt visus nevajadzīgos šķēršļus, lai pilnībā atraisītu iedzīvotāju un kopienu potenciālu enerģijas jomā, koncentrējoties uz mazākām iekārtām un elastīguma iespējām;

—

apsvērt, kā varētu veicināt siltumsūkņu izmantošanas ātrāku izvēršanu. Lai gan paātrināta virzība uz siltumsūkņu uzstādīšanas mērķi, kā ierosināts REPowerEU, ir vērtējama atzinīgi, ir jāraugās, lai visā Eiropā izvairītos no elektriskās maksimumslodzes pārvaldības problēmām. Būtu jāapsver arī iespējas izmantot hibrīdsiltumsūkņus;

—	izpētīt un stimulēt konkrētus pasākumus biometāna ražošanas veicināšanai, kā ierosināts REPowerEU plānā;

—	palielināt ieguldījumus ģeotermālajā enerģijā un centralizētajā siltumapgādē.

1.9.

EESK piekrīt, ka būs nepieciešami dalībvalstu pasākumi – gan fiskāli, gan regulatīvi –, lai galapatērētājiem nodrošinātu pieņemamas cenas un novērstu enerģētisko nabadzību. Turklāt EESK mudina Komisiju un Padomi veikt turpmākus pasākumus ar mērķi ES enerģētikas sistēmā stabilizēt cenas tā, lai varētu izvairīties no negaidīta pēkšņa cenu pieauguma. Tomēr politikas veidotājiem būtu jānodrošina, ka tie nekavē iekšējā enerģijas tirgus darbību, neapdraud dekarbonizācijas un energoefektivitātes centienus un nerada nenoteiktību attiecībā uz ieguldījumiem enerģētikas nozarē. Par visiem pasākumiem – gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī – būtu plaši jāapspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem.

1.10.

Iekšējais enerģijas tirgus nav pilnīgs, un krīzes laikā ļoti svarīgs ir solidaritātes aspekts. Ir jāuzlabo infrastruktūra, lai pielāgotos pārejai uz zaļo pārkārtošanos un arī uz diversificētiem gāzes avotiem, vienlaikus caur pārvades starpsavienojumiem nodrošinot enerģijas plūsmu starp dalībvalstīm.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumus par to failu, kas saistīti ar valsts atbalstu, izskatīšanas laiku (līdz vasarai).

1.12.

EESK stingri atbalsta Komisijas priekšlikumu par gāzes uzglabāšanu un mudina iestādes:

—	papildināt to ar īstermiņa ieguldījumu instrumentu, lai atbalstītu ieguldījumus infrastruktūrā, kas gatava iekļaut ūdeņradi, piemēram, starpsavienojumos un uzglabāšanas iekārtās;

—	apsvērt iespēju izmantot gāzes krātuves trešās valstīs, kas robežojas ar ES, tostarp Ukrainā;

—	izstrādāt plānus atsevišķām dalībvalstīm, lai izvairītos no nelīdzsvarotas sloga sadales reģionālā mērogā.

1.13.

Daudzpusīga enerģijas ražošanas palete ir daļa no energoapgādes drošības. Tāpēc papildus vēja un saules enerģijai ir svarīgi izmantot dažādus mazoglekļa enerģijas avotus, kas ekonomiski un ekoloģiski iederas energosistēmā. Kamēr tiks pabeigta ES enerģijas dažādošana, EESK atzinīgi vērtētu tādu stabilu un cenas ziņā pieejamu enerģijas avotu praktisku izmantošanu, kas atbilst prasībām par zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

1.14.

EESK pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nav minēta stabilu mazoglekļa avotu loma energoapgādes stabilitātē.

2. Vispārīga informācija un konteksts

2.1.

Ņemot vērā Krievijas iebrukuma Ukrainā tiešās sekas un reakciju uz to, Eiropas Komisija 2022. gada martā paziņoja un ierosināja plāna projektu, kura mērķis ir jau krietnu laiku pirms 2030. gada panākt ES neatkarību no Krievijas fosilajiem kurināmajiem, nekavējoties sākot ar gāzi.

2.2.

Papildus tam uzmanība vērsta arī uz to, kā pakāpeniski var izbeigt atkarību no Krievijas naftas un oglēm, kuras ES var saņemt no plašāka potenciālo alternatīvo piegādātāju loka. ES importē 90 % no patērētās gāzes, un Krievija nodrošina vairāk nekā 40 % no ES kopējā gāzes patēriņa. No Krievijas tiek importēti arī 27 % naftas un 46 % ogļu.

2.3.

Plānā aprakstīts arī pasākumu kopums, kuru mērķis ir reaģēt uz enerģijas cenu pieaugumu un nodrošināt gāzes krājumu papildināšanu nākamajai ziemai. Līdztekus enerģijas cenu rīkkopai plānā dalībvalstīm ir sniegti papildu norādījumi, apstiprinot iespēju regulēt cenas ārkārtas apstākļos un nosakot, kā dalībvalstis ieņēmumus no lielas peļņas, ko gūst enerģijas nozare, un ieņēmumus no emisiju tirdzniecības var pārdalīt patērētājiem. ES valsts atbalsta noteikumi sniedz dalībvalstīm arī iespējas nodrošināt īstermiņa atbalstu uzņēmumiem, kurus skar augstās enerģijas cenas, un palīdzēt mazināt to pakļautību enerģijas cenu svārstībām vidējā termiņā un ilgtermiņā. Šajā saistībā Komisija izskatīs visus iespējamos ārkārtas pasākumu variantus, lai ierobežotu gāzes cenu domino efektu uz elektroenerģijas cenām.

2.4.

REPowerEU plāna mērķis ir dažādot gāzes piegādes un apgādi ar to, paātrinot gāzes ražošanu no atjaunīgajiem energoresursiem un arī paredzot apkures un elektroenerģijas ražošanas vajadzībām izmantojamās gāzes aizstāšanu. Šie visi pasākumi ir paredzēti, lai līdz 2022. gada beigām Eiropas Savienība pieprasījumu pēc Krievijas gāzes samazinātu par divām trešdaļām.

2.5.

ES energoapgāde kopumā ir jādažādo, īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir:

a)	dažādot gāzes piegādes avotus, palielinot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un gāzes importu pa citu valstu (nevis Krievijas) piegādātāju cauruļvadiem;

palielināt no atjaunīgiem energoresursiem iegūta biometāna un ūdeņraža ražošanas un importa apjomu; ātrāk samazināt fosilā kurināmā izmantošanu mājsaimniecībās, ēkās, rūpniecībā un energosistēmā; paaugstināt energoefektivitāti; palielināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu; veicināt elektrifikāciju; un novērst šķēršļus infrastruktūrā.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK saprot, ka REPowerEU plāns ir ārkārtējs un steidzams solis, ko izraisījusi Krievijas agresijas eskalācija un tās ietekme uz ES enerģijas tirgus darbību un tā drošību nākotnē. Komiteja arī piekrīt, ka šādam solim jābūt stingram un tas jāīsteno praksē pēc iespējas ātrāk. Pašreizējā situācija ir jautājums ne tikai par stratēģisko preču importa cenām, bet arī par ES ekonomikas un sabiedrības funkcionēšanai nepieciešamā piedāvājuma pielāgošanu.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu REPowerEU, jo tajā ir piedāvāti risinājumi, kas atbilst zaļā kursa un Eiropas enerģētikas savienības mērķiem. Tomēr Komiteja brīdina, ka Eiropai, plānojot resursus, lai aizstātu Krievijas gāzi, jābūt īpaši piesardzīgai, jo jāņem vērā tādi aspekti kā šo resursu ietekme uz vidi, kā arī jauna atkarība no trešām valstīm, kurām nav Eiropas vērtību.

3.3.

Jaunās realitātes apstākļos krasi jāpaātrina pāreja uz tīru enerģiju un jāpalielina ES enerģētiskā neatkarība un autonomija. Ir jāuzlabo infrastruktūra, lai pielāgotos pārejai uz zaļo pārkārtošanos virzībā uz zaļā kursa mērķiem un arī pārejai uz diversificētiem gāzes avotiem, vienlaikus caur pārvades starpsavienojumiem nodrošinot enerģijas plūsmu starp dalībvalstīm. Savā dokumentā Komisija aicina nodrošināt ūdeņraža saderību, un EESK to atbalsta.

3.4.

REPowerEU plāns ir arī saistīts ar visaptverošo sankciju kopumu, ko ES un citas Rietumu pasaules daļas pieņēmušas attiecībā uz Krieviju, un to var attiecīgi koordinēt un pielāgot, jo ir sagaidāms, ka sankciju apmērs un intensitāte laika gaitā varētu mainīties. Tomēr REPowerEU plāna galīgajai būtībai – ES neatkarība no Krievijas piegādātām stratēģiskām precēm un no tās iejaukšanās Eiropas enerģijas tirgū – vajadzētu būt stingrai un nemainīgai.

3.5.

Tajā pašā laikā EESK pauž nožēlu par to, ka tās daudzos aicinājumus samazināt stratēģisko atkarību no neuzticamām trešām pusēm politiskie līderi ne tikai nav pārvērtuši rīcībā, bet, gluži pretēji, šī atkarība palielinājās. Pašreizējā enerģijas cenu krīze Eiropas iedzīvotājus un uzņēmumus ne tuvu neietekmētu tik smagi, ja Eiropa nebūtu tik lielā mērā atkarīga no Krievijas fosilā kurināmā importa; šī situācija izveidojusies tāpēc, ka dažas dalībvalstis pēdējā desmitgadē enerģētikas jomā pieņēma tuvredzīgus lēmumus.

3.6.

Krīzes laikā ir jāpatur prātā vispārējie mērķi, nevis tikai jācenšas atrisināt neatliekamās problēmas. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā paziņojumā piemēro šādu pieeju. Tāpēc Eiropas Savienībai ir konsekventi jāievēro savas enerģētikas politikas un enerģētikas sistēmu pamatmērķi: piegādes drošība, samērīgas izmaksas un cenas, kā arī oglekļneitralitāte. Tā kā pašlaik ir apdraudēti visi šie pamatmērķi, Eiropas Savienībai būtu jākoncentrējas uz pasākumiem, kas sniedz vislielāko labumu visam mērķu kopumam un visefektīvākajā veidā veicina pašreizējo akūto problēmu risināšanu un ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

3.7.

3.8.

EESK pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nav minēta stabilu mazoglekļa avotu loma energoapgādes stabilitātē.

3.9.

EESK piekrīt Eiropas Komisijai, ka jāvirzās uz mērķi panākt neatkarību no Krievijas gāzes, taču norāda, ka Eiropas ekonomikai un sabiedrībai būs ārkārtīgi grūti līdz šā gada beigām par divām trešdaļām samazināt pieprasījumu pēc Krievijas gāzes. Tas nozīmē diversifikāciju – no vienas puses, un galvenokārt īstermiņā, izmantojot sašķidrinātu dabasgāzi (LNG) un biometānu, un, no otras puses, īstenojot energoefektivitātes pasākumus un izvēršot atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Piegādes maiņa no viena piegādātāja un enerģijas avota, kam ES energoresursu struktūrā ir liels īpatsvars, ir sarežģīts jautājums, ko nevar atrisināt vienā dienā. Lai izvairītos no pārrāvumiem un sociāliem nemieriem, ir jāaktivizē visi enerģijas avoti.

3.10.

EESK piekrīt, ka būs nepieciešami dalībvalstu pasākumi – gan fiskāli, gan regulatīvi –, lai galapatērētājiem nodrošinātu pieņemamas cenas un novērstu enerģētisko nabadzību. Turklāt EESK mudina Komisiju un Padomi veikt turpmākus pasākumus ar mērķi ES enerģētikas sistēmā stabilizēt cenas tā, lai varētu izvairīties no negaidīta pēkšņa cenu pieauguma. Tomēr politikas veidotājiem būtu jānodrošina, ka tie nekavē iekšējā enerģijas tirgus darbību, neapdraud dekarbonizācijas un energoefektivitātes centienus un nerada nenoteiktību attiecībā uz ieguldījumiem enerģētikas nozarē. Visi pasākumi gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī būtu jāveic, cieši apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem.

3.11.

Augstas enerģijas cenas rada lielu peļņu daudziem naftas uzņēmumiem, kā arī dažiem enerģijas piegādātājiem un tirgotājiem. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra lēš, ka šī tā sauktā negaidītā papildu peļņa Eiropas Savienībā ir aptuveni 200 miljardi EUR, un ierosina šo peļņu samazināt ar nodokļu palīdzību un to pārdalīt kā finansiālu kompensāciju enerģijas patērētājiem, piemēram, neaizsargātām mājsaimniecībām, energoietilpīgiem uzņēmumiem, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, un to izmantot atjaunīgās enerģijas ražošanas un nepieciešamās tīkla infrastruktūras izvēršanai. EESK uzsver, ka uzliekot jebkādus negaidītus papildu nodokļus, ir jārūpējas par to, lai enerģētikas uzņēmumus neatturētu no ieguldījumiem mazoglekļa risinājumos tieši laikā, kad Eiropai tiek lūgts tos paātrināt, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus.

3.12.

Visiem atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt krīzi, vajadzētu būt pagaidu pasākumiem un labi orientētiem uz tiem, kas cieš visvairāk, neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz iedzīvotājiem, MVU vai energoietilpīgām nozarēm. Jaunu ES instrumentu vietā būtu jāizmanto esošie fondi, piemēram, Atveseļošanas un noturības fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds un lielākie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas.

3.13.

Ja Krievijas piegādes tiktu pilnībā pārtrauktas, Eiropa gada otrajā pusē ziemā nespētu apmierināt pieprasījumu pēc gāzes. Tādēļ ir jāapsver, kā varētu organizēt pieprasījumu un palielināt piedāvājumu. Pirmkārt, ir jāorganizē pieprasījums, un Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) šajā saistībā ir nākusi klajā ar priekšlikumiem, kas samazinātu ES atkarību no Krievijas gāzes (energoefektivitāte, organizēts energosistēmas atslodzes plāns). Otrkārt, ir jāaktivizē visas iespējas dažādot gāzes piegādi, importējot LNG (to importējot pēc iespējas piepildīt krātuves, vienlaikus palielinot arī LNG importa jaudu).

3.14.

Ne visām dalībvalstīm ir piekļuve LNG termināļiem, un šajā situācijā ir vajadzīgi ārkārtēji solidaritātes pasākumi starp dalībvalstīm un jāpaātrina pārvades starpsavienojumu izveide. Visas šīs izmaiņas radīs milzīgas papildu izmaksas nepieciešamo ieguldījumu dēļ. Būtu jāizstrādā šādu pasākumu un ieguldījumu praktiskās īstenošanas grafiks. Saprotams, ka paies zināms laiks, iespējams, daži gadi, lai pabeigtu ieguldījumus vajadzīgajā infrastruktūrā.

3.15.

Infrastruktūras izvēršana būs nepieciešama arī tāpēc, ka palielinās atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošana, un ieguldījumi šajā jomā būtu vairāk jāstimulē, nevis jākavē. Sadales tīkli ir svarīgi, lai integrētu lielus zaļās elektroenerģijas apjomus, un tie ir attiecīgi jāpaplašina un jādigitalizē. Lai izvairītos no balasta izmaksām, šie ieguldījumu lēmumi ir rūpīgi jāapsver un jāplāno nākotnes prasībām atbilstošā veidā.

3.16.

Pašreizējie tirgus apstākļi nestimulē gāzes uzglabāšanu vasarā. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija gāzes uzglabāšanu uzskata par kritisko infrastruktūru. EESK pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu par gāzes uzglabāšanu. Komiteja mudina iestādes:

—	papildināt to ar īstermiņa ieguldījumu instrumentu, lai atbalstītu ieguldījumus infrastruktūrā, kas gatava iekļaut ūdeņradi, piemēram, starpsavienojumos un uzglabāšanas iekārtās;

—	apsvērt iespēju izmantot gāzes krātuves trešās valstīs, kas robežojas ar ES, tostarp Ukrainā;

—	izstrādāt plānus atsevišķām dalībvalstīm, ņemot vērā uzglabāšanas apjomu, patēriņu attiecīgajā valstī un krātuvju spēju apgādāt citas reģiona valstis, lai izvairītos no nelīdzsvarotas sloga sadales reģionālā mērogā;

—	ieviest agrīnas īstenošanas mehānismu, kas ļaus valsts regulatīvajām iestādēm pēc iespējas ātrāk uzsākt sagatavošanas darbu attiecībā uz obligātās sertifikācijas procesu.

Tā kā dažādās dalībvalstīs sistēmas ir atšķirīgas, jābūt arī iespējai izpildīt gāzes uzglabāšanas saistības, izmantojot alternatīvus kurināmos.

3.17.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu par ūdeņraža paātrinātu izmantošanu un jaunos mērķus (+ 15 miljoni tonnu līdz 2030. gadam), taču ir vajadzīga reālistiska pieeja. Ūdeņraža izvēršanā ir vajadzīgs elastīgums (piemēram, papildināmība), un atbalsta sniegšanā vajadzīgs pragmatisms (un lēmumi par IPCEI/valsts atbalstu jāpieņem pēc iespējas ātrāk), un jālikvidē nevajadzīgi ierobežojumi, kas var kavēt ieguldījumus. Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumus par to failu, kas saistīti ar valsts atbalstu, izskatīšanas laiku (līdz vasarai).

3.18.

EESK vēlreiz uzsver, ka vissvarīgākais mērķis ir nodrošināt, lai enerģētikas savienības centrā būtu iedzīvotāji (2). Joprojām ES tiesību aktos ir jāparedz konkrēti pasākumi, lai šo koncepciju ātri īstenotu praksē un ES vairs nebūtu atkarīga no Krievijas. Tas, ka patērētājiem ir apgrūtināta piekļuve pašu ražotai atjaunīgajai enerģijai un ir apgrūtināta tās koplietošana, kavē šo patērētāju aizsardzību pret enerģijas cenu pieaugumu. EESK aicina izvērtēt esošos birokrātiskos noteikumus, kas attiecas uz atjaunīgo energoresursu iekārtu uzstādīšanu un šīs enerģijas tirdzniecību/pašpatēriņu, un likvidēt visus nevajadzīgos šķēršļus, lai pilnībā atraisītu iedzīvotāju un kopienu potenciālu enerģijas jomā, koncentrējoties uz mazākām iekārtām un elastīguma iespējām.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK aicina Eiropas Komisiju izveidot darba grupu, kas būtu atbildīga par pastāvīgu plāna praktiskās īstenošanas uzraudzību, kā arī tā īstenošanas iespēju un iespējamo risku novērtēšanu. Apstākļi var krasi mainīties, un REPowerEU plāna mērķi ir jāizpilda un sekmīgi jāīsteno svarīgu stratēģisku iemeslu dēļ.

4.2.

Neraugoties uz nepieciešamību steidzami rīkoties, ir svarīgi arī turpināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, pienācīgi ņemot vērā pieaugošo nepieciešamību rast risinājumus ar enerģētiku saistīto ģeoekonomisko, sociālo un vides risku un problēmu pārvaldībai.

4.3.

REPowerEU plānā ierosināts palielināt biometāna ražošanu, līdz 2030. gadam sasniedzot 35 miljardus kubikmetru. Lai gan šis mērķis ir vērtējams atzinīgi, tas ir ļoti vērienīgs, un EESK aicina izmantot konkrētus pasākumus un stimulus šā mērķa sasniegšanai.

4.4.

Siltumsūkņu uzstādīšanas mērķim vajadzētu divkāršoties līdz diviem miljoniem gadā. Tas var ievērojami samazināt apkurei izmantojamās gāzes patēriņu, proti, līdz 2030. gadam par aptuveni 35 miljardiem kubikmetru. Būtu jāizpēta veidi, kā veicināt siltumsūkņu izmantošanas ātrāku izvēršanu. Tomēr būtu jāraugās, lai Eiropā neradītu elektriskās maksimumslodzes pārvaldības problēmas, kā arī jāapsver iespējas izmanot hibrīdsiltumsūkņus. Lai reaģētu uz lielāku elektrifikācijas pieprasījumu, pašreizējā infrastruktūra būs jāmodernizē, izmantojot viedtīklus.

4.5.

Ieguldījumu paātrināšanai ir vajadzīga labvēlīga un droša ieguldījumu vide. Priekšlikums paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras ir vērtējams atzinīgi, bet vienlaikus ir svarīgi nekaitēt pienācīgas apspriešanās procesam ar ieinteresētajām personām. Tajā pašā laikā straujais ieguldījumu pieaugums rada daudzas problēmas, kas arī ir jārisina, tostarp saistībā ar kvalificēta darbaspēka un nepieciešamo materiālu un aprīkojuma pieejamību.

4.6.

Dalībvalstis būtu jāstimulē noteikt īpaši piemērotas teritorijas (“go-to” teritorijas), lai palielinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Pastāv neizmantots potenciāls panākt sinerģiju saistībā ar tādu iespēju kā atjaunīgo energoresursu izvēršana kopā ar citām sociāli un ekonomiski lietderīgām darbībām, piemēram, degradētu teritoriju pārveidi vai atjaunojamo energoresursu apguves potenciāla pilnīgu izmantošanu dzīvojamo ēku nozarē un komercnozarēs.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) EESK atzinums “Enerģijas cenas” (OV C 275, 18.7.2022., 80. lpp.).

(2) OV C 220, 9.6.2021., 38. lpp.

26.8.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/129

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem”

(COM(2022) 135 – 2022/0090 (COD))

(2022/C 323/22)

Galvenais ziņotājs:

Marcin NOWACKI

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 4.4.2022. Eiropas Savienības Padome, 4.4.2022.
Juridiskais pamats	LESD 194. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	160/1/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK nosoda Krievijas valdības īstenoto nepamatoto un neizprovocēto iebrukumu Ukrainā un pauž solidaritāti ar Ukrainas tautu, aicinot šajā satraucošajā laikā izlēmīgi rīkoties vienotības garā gan ES, gan valstu līmenī. Krievijas agresija ir izraisījusi globālu ģeopolitisku krīzi, kuras ietekme uz Eiropas Savienību eksponenciāli pieaug. Atkarība no primārās enerģijas, kas iegūta trešās valstīs, ir kļuvusi par tiešu apdraudējumu ES drošībai un stabilitātei.

1.2.

EESK stingri atbalsta regulas priekšlikumu, atzinīgi vērtē lēmumu piemērot paātrināto procedūru un ir gandarīta par Eiropas iestāžu ātro reakciju (1) (2). Labi piepildītu gāzes krātuvju esamība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu drošu ziemu (2022./2023. gadā), aizsargātu pret cenu satricinājumiem, pasargātu Eiropas iedzīvotājus no enerģētiskās nabadzības un nodrošinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Komiteja norāda, ka bezdarbības izmaksas pašreizējos apstākļos ievērojami pārsniegtu Komisijas iecerēto īstermiņa pasākumu izmaksas.

1.3.

Komiteja mudina iestādes ieviest īstermiņa ieguldījumu instrumentu, kas uzlabotu ES enerģētisko neatkarību, un uzsver, ka tikai ar pašreizējo plānu paātrināšanu nepietiek, lai garantētu Eiropas energoapgādes drošību.

1.4.

Sadarbība ar trešām valstīm ir papildinošs pasākums ieguldījumiem jaunā infrastruktūrā, kas palielinās Eiropas energoapgādes drošību. EESK mudina Padomi un Parlamentu apsvērt iespēju izmantot robežojošās trešās valstīs esošas gāzes krātuves, kas radīs pievienoto vērtību piegādes drošības garantēšanai, it īpaši Ukrainā.

1.5.

Komiteja atbalsta plānu piepildīt gāzes krātuves, ņemot vērā krātuvju tilpumu, valsts patēriņu un uzglabāšanas iekārtu spēju apkalpot citas reģiona valstis, lai novērstu nelīdzsvarotu sloga sadali reģionālā mērogā.

1.6.

Komiteja norāda, ka galīgais lēmums par gāzes uzglabāšanas sistēmu operatoru obligāto sertifikāciju prasīs vairākus gadus, ņemot vērā pārsūdzības iespēju valstu tiesās. Tādēļ Komiteja iesaka ieviest agrīnas īstenošanas mehānismu, kas ļaus valstu regulatīvajām iestādēm sākt sagatavošanas darbus, pirms regula būs pilnībā stājusies spēkā.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Pēdējo mēnešu laikā “nelīdzsvarots gāzes tirgus ir izraisījis strauju gāzes cenu kāpumu” (3). Apkures sezonā, kas pašlaik tuvojas beigām, ES krātuvju piepildījuma līmenis bija ievērojami zemāks nekā iepriekšējos gados, atšķirībai pārsniedzot 20 procentpunktus salīdzinājumā ar 2020. gadu un gandrīz 30 procentpunktus salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Tabula

Piepildījuma līmeņu salīdzinājums Eiropā

	2019	2020	2021
Februāris	51,98 %	71,19 %	50,85 %
Jūlijs	73,31 %	80,71 %	47,84 %
Oktobris	96,92 %	94,62 %	74,93 %
Decembris	94,23 %	87,68 %	67,21 %

Avots: Reuters (4)

2.2.

ES kopējā pazemes krātuvju jauda ir 101,1 mljrd. m3, kas sadalīta 160 objektos 18 dalībvalstīs (5). Aptuveni 10 % no Eiropas kopējās pazemes gāzes krātuvju jaudas (6) pieder Gazprom, un tam ir ietekme pār gandrīz vienu trešdaļu no visām gāzes krātuvēm Vācijā, Austrijā un Nīderlandē (7).

2.3.

Komisija novēroja, ka Gazprom piederošo krātuvju piepildījuma līmenis bija ievērojami zemāks par vidējo (8). 2021. gada oktobrī valstīs, kurās Gazprom nepieder krātuves, piemēram, Francijā un Itālijā, glabātās gāzes līmenis tajā pašā gada laikā bija tuvu parastajam. Tomēr Gazprom piederošā Rēdenes dabasgāzes krātuve Vācijā, kas nodrošina gandrīz piekto daļu no valsts uzglabāšanas jaudas, saskaņā ar Gas Infrastructure Europe datiem bija piepildīta mazāk nekā 10 % līmenī kopš maksimāla piepildījuma 2019. gada oktobrī. Haidahas krātuve Austrijā, kuras operators arī ir Gazprom un kas ir viena no lielākajām pazemes krātuvēm Centrāleiropā, ir bijusi piepildīta tikai 20 % apmērā (9).

2.4.

Ņemot vērā Gazprom rīcību, ir kļuvis skaidrs, ka Eiropas enerģijas tirgus, iespējams, atrodas pārmērīgā trešo valstu ietekmē un ka pret to ir jāveic izlēmīgi pasākumi. Tāpēc Komiteja atbalsta plānu piepildīt gāzes krātuves bez Krievijas gāzes.

2.5.

Neskarot regulā ierosinātos pasākumus, ES energoapgādes drošību var uzlabot, atceļot ierobežojumus gāzes pārvadei un tirdzniecībai starp dalībvalstīm, kā arī uz laiku atsākot neizmantotu (apturētu) resursu ieguvi Eiropas Savienībā. ES energoapgādes drošību un enerģijas cenu stabilitāti var vēl vairāk uzlabot, veicot kopīgus gāzes iepirkumus.

3. Īpašas piezīmes

3.1. Obligātie piepildījuma mērķrādītāji un trajektorija

3.1.1.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu par obligātajiem piepildījuma mērķrādītājiem. Regulā noteiktos mērķus nevar uzskatīt par pārmērīgiem. Tomēr, lai izvairītos no turpmāka enerģijas cenu pieauguma, Komiteja stingri iesaka turpmāk nepaaugstināt noteiktos mērķrādītājus vēl vairāk.

3.1.2.

Neskarot regulas kvalitāti, praksē kopēju un efektīvu gāzes uzglabāšanas politiku nav iespējams īstenot bez stabilām gāzes pārvades sistēmām. Lai ilgtermiņā palielinātu Eiropas noturību, būtiski ir ieguldīt infrastruktūrā, tostarp ūdeņradim pielāgotā infrastruktūrā, it īpaši starpsavienojumos un uzglabāšanas iekārtās. Komiteja mudina iestādes ieviest īstermiņa ieguldījumu instrumentu, kas uzlabotu ES enerģētisko neatkarību, un uzsver, ka ar pašreizējo plānu paātrināšanu nepietiek, lai garantētu Eiropas drošību.

3.1.3.

Ja dalībvalsts nevar sasniegt piepildījuma mērķrādītāju konkrētu tehnisku parametru dēļ, dalībvalsts līdz 1. novembrim informē Komisiju, norādot aizkavēšanās iemeslus. EESK uzskata, ka novembra termiņš, līdz kuram jāpaziņo par kavēšanos, ir pārāk vēlu. Novembrī apkures sezona jau ir sākusies, un kavēšanās jebkurā dalībvalstī var apdraudēt Eiropas centienus un izraisīt cenu satricinājumus. Tāpēc EESK iesaka pārcelt termiņu, līdz kuram jāpaziņo par kavēšanos, lai tas nebūtu vēlāks par oktobri. Tajā pašā laikā dalībvalstis būtu jāmudina ievērot obligātos mērķrādītājus, tiklīdz tas ir tehniski iespējams, nevis līdz decembrim.

3.1.4.

Vienlaikus EESK uzsver, cik svarīga ir sadarbība ar Enerģētikas kopienu, un mudina Komisiju, Padomi un Parlamentu apsvērt iespēju izmantot robežojošās trešās valstīs esošas gāzes krātuves, kas radīs pievienoto vērtību piegādes drošības garantēšanai, it īpaši Ukrainā.

3.1.5.

Sadarbība ar trešām valstīm ir papildinošs pasākums ieguldījumiem jaunā infrastruktūrā, lai ātri nodrošinātu pienācīgu gāzes uzglabāšanas līmeni, un tādēļ tā būtu jāuzskata par augstu prioritāti.

3.2. Īstenošana, uzraudzība un izpilde

3.2.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka obligāto mērķrādītāju ieviešanu papildina efektīvu īstenošanas, uzraudzības un izpildes pasākumu ieviešana gan no dalībvalstu, gan Eiropas Komisijas puses.

3.2.2.

Vienlaikus EESK norāda, ka nav skaidrības attiecībā uz atbildību par noteikto pienākumu neizpildi. Tā kā gāzes uzglabāšanas sistēmu operatori nav brīvi no trešo valstu ietekmes, Komiteja uzskata, ka juridiskais slogs būtu jāuzņemas dalībvalstīm. Turklāt EESK aicina regulu papildināt ar efektīvu sankciju kopumu, ko Komisija varētu piemērot tām dalībvalstīm, kuras neievēro saistības.

3.2.3.

6.a panta 8. punkts ir jāgroza, pievienojot treknrakstā izcelto tekstu: “Ja novirzes no piepildījuma trajektorijām vai piepildījuma mērķrādītāja ir būtiskas un ilgstošas, veic šādus pasākumus”. Uzglabāšanas objekta piepildīšanas procesā piepildījuma mērķis objektīvu apstākļu dēļ būtu jāpārskata. Saskaņā ar iepriekšminēto būtu jāgroza 6.c pants attiecībā uz taisnīgu sloga sadali.

3.2.4.

EESK pieņem zināšanai, ka Komisijas pilnvaras ir ievērojami paplašinātas, un pozitīvi vērtē to, ka tās ir ierobežotas laikā.

3.3. Finanšu stimuli tirgus dalībniekiem

EESK atbalsta atbrīvojumus no pārvades tarifiem uzglabāšanas objektu ieejas vai izejas punktos. No otras puses, Komiteja uzsver augošo inflāciju un iespējamo ietekmi, ko radītu papildu finansiālu stimulu un valsts atbalsta piešķiršana tirgus dalībniekiem. EESK iesaka atkārtoti izvērtēt esošo ES līdzekļu izlietojumu, it īpaši nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, lai tos pielāgotu pašreizējai situācijai un daļu līdzekļu varētu piešķirt šiem mērķiem.

3.4. Sloga sadales mehānisms

3.4.1.

EESK norāda, ka nelīdzsvarots pienākumu sadalījums attiecībā uz krātuvju piepildījumu ir ļoti problemātisks. Komiteja aicina Komisiju papildināt regulu ar atsevišķām dalībvalstīm paredzētiem plāniem, kuros būtu ņemts vērā krātuves tilpums, valsts patēriņš un uzglabāšanas iekārtas spēja apkalpot citas reģiona valstis, lai izvairītos no nelīdzsvarotas sloga sadales, riskiem un izmaksām. EESK pauž bažas, ka labas koordinācijas trūkums var būtiski ietekmēt reģionālo gāzes tirgu.

3.4.2.

Piemēram, regulas īstenošanā var izmantot reģionālu pieeju, proti, Inčukalna krātuvi varētu uzskatīt par dabasgāzes krātuvi Baltijas reģionā un Somijā ar atrašanās vietu Latvijā.

3.5. Uzglabāšanas sistēmu operatoru obligātā sertifikācija

3.5.1.

EESK atbalsta uzglabāšanas sistēmu operatoru obligātu sertifikāciju. Tomēr EESK norāda, ka, ņemot vērā iespēju pārsūdzēt nelabvēlīgu lēmumu par sertifikāciju, galīgais lēmums par uzglabāšanas iekārtu operatoru licences atņemšanu prasītu vairākus gadus atkarībā no tā, cik laikietilpīgi ir valstu tiesas procesi. Tāpēc obligāta uzglabāšanas sistēmu operatoru sertifikācija ir instruments, kas uzlabos ES energoapgādes drošību ilgtermiņā, nevis īstermiņā.

3.5.2.

Tādēļ Komiteja iesaka ieviest agrīnas īstenošanas mehānismu, kas ļaus valstu regulatīvajām iestādēm sākt sagatavošanas darbus, pirms regula būs pilnībā stājusies spēkā.

3.5.3.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komiteja mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar sertifikācijas procedūru pamatnostādnēm, lai valstu regulatīvās iestādes varētu tās savlaicīgi izvērtēt. Vienlaikus EESK uzsver, cik svarīgas ir Komisijas pamatnostādnes regulas saskaņotai piemērošanai visās dalībvalstīs un, visbeidzot, gāzes uzglabāšanas politikas veiksmīgai īstenošanai.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20220405IPR26703/meps-back-urgency-procedure-to-refill-gas-reserves-before-next-winter

(2) https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/QANDA_22_1937

(3) Regulas priekšlikuma paskaidrojuma raksts.

(4) https://www.reuters.com/business/energy/europe-would-struggle-refill-gas-storage-without-russian-supplies-2022-03-30/

(5) https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/QANDA_22_1937

(6) https://www.martenscentre.eu/blog/how-gazprom-manipulated-the-eu-gas-market/

(7) https://www.ft.com/content/576a96f7-e41d-4068-a61b-f74f2b2d3b81

(8) https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/E-9-2021-004781-ASW_EN.html#ref1

(9) https://www.ft.com/content/576a96f7-e41d-4068-a61b-f74f2b2d3b81

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 323

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 26. augusts

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 569. plenārsesija – Interactio, 18.5.2022.–19.5.2022.
2022/C 323/01	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos – kā to uzlabot?	1
	ATZINUMI
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 569. plenārsesija – Interactio, 18.5.2022.–19.5.2022.
2022/C 323/02	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem piemērojamie noteikumi par valsts atbalstu – Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi (VTNP) pēcpandēmijas apstākļos. Idejas un priekšlikumi attiecībā uz Komisijas novērtējumu saistībā ar 2012. gada tiesību aktu kopuma grozīšanu (pašiniciatīvas atzinums)	8
2022/C 323/03	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Pilsoniskās sabiedrības organizāciju kā kopīgo interešu aizstāvju loma ES sabiedrības un ekonomikas atveseļošanā un rekonstrukcijā pēc pandēmijas (pašiniciatīvas atzinums)	13
2022/C 323/04	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Iepakojuma nozari padarīt drošu, cenas ziņā pieejamu un videi draudzīgu (pašiniciatīvas atzinums)	19

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 569. plenārsesija – Interactio, 18.5.2022.–19.5.2022.
2022/C 323/05	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Global Gateway (pašiniciatīvas atzinums) (JOIN(2021) 30 final)	27
2022/C 323/06	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Jauno problēmu risināšanai piemērota konkurences politika(COM(2021) 713 final)	34
2022/C 323/07	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, veidošana. Rīcības plāns sociālajai ekonomikai(COM(2021) 778 final)	38
2022/C 323/08	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ES standartizācijas stratēģija. Globālo standartu noteikšana noturīga, zaļa un digitāla ES vienotā tirgus atbalstam(COM(2022) 31 final), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Eiropas standartizācijas organizāciju lēmumiem par Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem groza Regulu (ES) Nr. 1025/2012(COM(2022) 32 final – 2022/0021(COD))	43
2022/C 323/09	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Jaunās paaudzes pašu resursi ES budžetam(COM(2021) 566 final), Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(COM(2021) 569 final – 2021/0429 (APP)) un Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(COM(2021) 570 final – 2021/0430 (CNS))	48
2022/C 323/10	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par 8. kohēzijas ziņojumu Kohēzija Eiropā 2050. gada perspektīvā(COM(2022) 34 final)	54
2022/C 323/11	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Padomes ieteikumam par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā(COM(2021) 770 final) un Priekšlikums Padomes ieteikumam par individuālajiem mācību kontiem(COM(2021) 773 final)	62
2022/C 323/12	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI(COM(2021) 782 final – 2021/0411 (COD)), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz datu automatizētu apmaiņu policijas sadarbībai (Prīme II) un ar ko groza Padomes Lēmumus 2008/615/TI un 2008/616/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818(COM(2021) 784 final – 2021/0410 (COD)), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā(COM(2021) 890 final – 2021/0427 (COD)), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām(COM(2021) 891 final – 2021/0428 (COD))	69
2022/C 323/13	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā(COM(2021) 759 final – 2021/0394 (COD)), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/8/EK, Padomes Pamatlēmumus 2002/465/TI, 2002/584/TI, 2003/577/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI, 2008/947/TI, 2009/829/TI un 2009/948/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju(COM(2021) 760 final – 2021/0395 (COD))	77
2022/C 323/14	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Iekļaujošāka un aizsargājošāka Eiropa: ES noziegumu jomu saraksta paplašināšana, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumu(COM(2021) 777 final)	83
2022/C 323/15	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru(COM(2022) 18 final – 2022/0009 (COD))	88
2022/C 323/16	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Ilgtspējīgi oglekļa aprites cikli(COM(2021) 800 final)	95
2022/C 323/17	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942(COM(2021) 805 final/2 – 2021/0423 (COD)), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu(COM(2021) 804 final – 2021/0424 (COD)), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu, dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu(COM(2021) 803 final – 2021/0425 (COD))	101
2022/C 323/18	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Jaunais ES pilsētmobilitātes satvars(COM(2021) 811 final)	107
2022/C 323/19	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai 2021. gada ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli – Ieguldījums Eiropas zaļajā kursā un Savienības atveseļošanā (saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību)(COM(2021) 950 final)	112
2022/C 323/20	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2003/25/EK groza attiecībā uz uzlabotu stabilitātes prasību iekļaušanu un to saskaņošanu ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas noteiktajām stabilitātes prasībām(COM(2022) 53 final – 2022/0036 (COD))	119
2022/C 323/21	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai(COM(2022) 108 final)	123
2022/C 323/22	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem(COM(2022) 135 – 2022/0090 (COD))	129
2022/C 323/23	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) 2016/1628 groza, lai pagarinātu Komisijas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus(COM(2022) 113 final – 2022/0080 (COD))	133
2022/C 323/24	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 223/2014 groza attiecībā uz lielāku priekšfinansējumu no REACT–EU (COM(2022) 145 final – 2022/0096 (COD));Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Regulā (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz palielinātu priekšfinansējumu no REACT–EU resursiem(COM(2022) 162 final – 2022/0096 (COD))	134
2022/C 323/25	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 508/2014 groza un labo attiecībā uz konkrētiem pasākumiem, kuri veicami, lai vājinātu sekas, ko Krievijas militārā agresija pret Ukrainu atstāj uz zvejas darbībām, un mazinātu minētās militārās agresijas radīto tirgus traucējumu ietekmi uz zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdi(COM(2022) 179 – 2022/0118 COD)	135

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padome, 24.3.2022. Eiropas Parlaments, 23.3.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	199/2/1

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 25.3.2022. un 4.4.2022. Eiropas Parlaments, 4.4.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta 3. punkts, 177. un 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	179/0/4

Apspriešanās	Padome, 25.4.2022. Eiropas Parlaments, 2.5.2022.
Juridiskais pamats	LESD 43. panta 2. punkts, 175. un 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	188/2/2