Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par karu Ukrainā un tā ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi

(2022/C 290/01)

Juridiskais pamats	Reglamenta 35. pants
	Rezolūcija
Pieņemta plenārsesijā	24.3.2022
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	176/1/1

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA (EESK)

1.

stingri nosoda vienpusējo agresiju pret Ukrainu, kas tiek īstenota pēc Krievijas Federācijas prezidenta pavēles, un Baltkrievijas režīma iesaistīšanos; uzsver, ka Krievijas militāro spēku iebrukums Ukrainā pārkāpj spēkā esošos starptautiskos noteikumus un nolīgumus un apdraud Eiropas un globālo drošību; turklāt iebrukums ir tiešā pretrunā galvenajam ES mērķim – veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību;

2.

mudina Eiropas Savienību sniegt pilnu atbalstu, lai nodrošinātu, ka visi kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci tiek reģistrēti un izskatīti Starptautiskajā Krimināltiesā;

3.

godina milzīgo drosmi, ko parāda Ukrainas tauta, kura aizstāv Ukrainu pret Krievijas iebrucējiem; aicina brīvo pasauli visiem līdzekļiem atbalstīt tās cīņu par mieru un brīvību;

4.

aicina Eiropas Savienību un tās līdzīgi domājošos starptautiskos partnerus palikt vienotiem, arī turpmāk visiem solidāri reaģēt uz šo neattaisnojamo un neizprovocēto karu un rast diplomātisku veidu, kā pārtraukt karadarbību; uzsver, ka ir vajadzīga diplomātiska rīcība, lai nekavējoties panāktu pamieru un veidotu patiesu miera procesu, kurā aktīvi piedalītos ES iestādes. Šiem dalībniekiem būtu arī jāpastiprina spiediens uz Krievijas režīmu, nekavējoties nosakot vēl citas sankcijas, un jāizmanto visi pārējie to rīcībā esošie instrumenti, lai nekavējoties apturētu Krievijas militāro darbību Ukrainas teritorijā, pilnībā atvilktu Krievijas bruņotos spēkus, atjaunotu mieru, drošību un stabilitāti ES austrumu kaimiņvalstīs un atbalstītu to valstu sabiedrības, kurām ar mums ir kopīgas vērtības;

5.

uzskata, ka Eiropas Savienībai un starptautiskajai sabiedrībai ir ārkārtīgi svarīgi, lai ar militāriem līdzekļiem netiktu mainītas nekādas robežas un lai agresors negūtu nekādu labumu. Ir jāievēro tiesiskums, nevis “stiprākā tiesības”, un jāpanāk, ka Ukrainai tiek izmaksātas pilnas reparācijas;

6.

pauž atbalstu un piekrišanu galvenajiem vēstījumiem, kas pausti Eiropas Parlamenta 1. marta rezolūcijā par Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, tostarp tajā ierosinātajiem pasākumiem, ar kuriem nekavējoties atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus cīņā par neatkarību un brīvību;

7.

atzinīgi vērtē to Eiropas uzņēmumu rīcību, kuri ir nolēmuši izstāties no Krievijas tirgus, un mudina arī citus uzņēmumus dot priekšroku cilvēcībai un solidaritātei, nevis īstermiņa ekonomiskām interesēm;

8.

atkārtoti pauž viennozīmīgu atbalstu Ukrainas, citu Austrumu partnerības valstu, proti, Moldovas un Gruzijas, kā arī visu ES dalībvalstu suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei to starptautiski atzītajās robežās;

9.

pauž dziļas sēras par visiem agresijas upuriem – bērniem, sievietēm un vīriešiem –, par pilsētu un infrastruktūras iznīcināšanu, par neizmērojamām cilvēku ciešanām un kaitējumu videi; pauž nožēlu, ka miljoniem cilvēku bijuši spiesti pamest mājas un meklēt patvērumu drošākās vietās Ukrainā vai kaimiņvalstīs; uzstāj, ka agresori ir jāsauc pie atbildības par saviem noziegumiem;

10.

mudina pastiprināt pasākumus Ukrainas pozīcijas un suverenitātes stiprināšanai, kā arī humānās darbības, kas var palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem iegūt piekļuvi pirmās nepieciešamības lietām, it īpaši ūdenim, pārtikai, zālēm un elektroenerģijai; aicina visas valdības darīt visu, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu pārtikas piegādi un pārtikas nekaitīgumu, nogādājot pārtiku un tīru ūdeni karadarbības zonās; mudina Krieviju pavērt Ukrainas iedzīvotājiem iespēju piekļūt humānajai palīdzībai; brīdina, ka daudzi darba ņēmēji nesaņems algu un cilvēki nevarēs piekļūt saviem ietaupījumiem; šajā saistībā aicina veikt atbilstīgus tautsaimnieciskus pasākumus, lai nepieļautu ekonomikas sabrukumu;

11.

atzinīgi vērtē aktīvo nostāju, kādu ieņēmušas visu ES dalībvalstu valdības, it sevišķi Polijas, Ungārijas, Rumānijas, Bulgārijas un Slovākijas valdības, kā arī Moldovas valdība, kuras saglabā atvērtas savas robežas un nodrošina evakuācijas, pajumtes, ārkārtas palīdzības, medicīniskās palīdzības un patvēruma iespējas cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā un kuru vidū ir gan Ukrainas, gan citu valstu valstspiederīgie; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt papildu finansējumu šīm valstīm, jo tās ir pirmās, caur kurām Ukrainas bēgļi ieceļo Eiropas Savienībā, un mēnešiem ilgi tās arī paliks galvenās Ukrainas bēgļu mītnes valstis;

12.

atkārtoti aicina izstrādāt tādu imigrācijas politiku, kas nodrošinātu, ka neviena valsts neuzņemas nesamērīgu slogu un ka šāds slogs tiek vienlīdzīgi sadalīts starp dalībvalstīm;

13.

atbalsta ES apņemšanos palīdzēt bēgļiem no Ukrainas, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “Eiropas solidaritāte ar bēgļiem un citiem, kas bēg no kara Ukrainā” (1), un uzsver, ka līdzekļiem, kurus var saņemt no “Kohēzijas rīcības bēgļu atbalstam Eiropā” un no REACT (2), vajadzētu būt elastīgiem un nekavējoties pieejamiem; atzinīgi vērtē to, ka ES jau ir aktivizējusi ES civilās aizsardzības mehānismu un izveidojusi kaimiņvalstīs loģistikas centrus, lai novirzītu palīdzību Ukrainai;

14.

atzinīgi vērtē saviļņojošo solidaritāti, ko izrāda gan Eiropas Savienības, gan kaimiņvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un neatlaidīgo darbu, ko tās veic kopš paša Krievijas militārās agresijas sākuma, un uzsver, ka ES finansiālais atbalsts ir jādara pieejams gan valdībām, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas uz vietas;

15.

aicina solidāri un dalītā ES dalībvalstu atbildībā pilnībā īstenot Pagaidu aizsardzības direktīvu (kuru Eiropadome pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma pirmo reizi aktivizēja 2022. gada 4. martā), garantējot visas direktīvā paredzētās tiesības, tostarp piekļuvi darba tirgum, mājoklim, veselības aprūpei, izglītībai un sociālajam atbalstam visiem, kuriem uz šādu aizsardzību ir tiesības, un gādājot, ka tiek pienācīgi apmierinātas neaizsargāto grupu, sevišķi bērnu, sieviešu, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar invaliditāti, vajadzības; mudina uzņemošās valstis atbalstīt drošu humanitāro koridoru izveidi un to respektēšanu attiecībā uz visiem bēgļiem, kuri bēg no kara Ukrainā, neatkarīgi no viņu valstspiederības;

16.

atzīst, ka uzņēmējvalstīm var rasties grūtības ātri integrēt bēgļus savā darba tirgū; uzsver, ka ES ekonomikas spēj absorbēt cilvēku pieplūdumu no Ukrainas, ja pārmitināšana tiek pareizi vadīta; aicina izmantot tādus iekļaušanas mehānismus, kuros tiek ņemts vērā vecums un dzimums; aicina Eiropas Darba iestādi saskaņā ar savām pilnvarām uzraudzīt bēgļu integrāciju darba tirgū un regulāri ziņot par to; šajā nolūkā atgādina par sociālās un solidārās ekonomikas potenciālu labklājības valsts pakalpojumu ietvaros saglabāt darbvietas un pat palielināt to skaitu arī krīzes laikā un mudina dalībvalstis rast risinājumus, kā uzlabot Ukrainas bēgļu integrāciju savā darba tirgū; atzīst sieviešu un bērnu īpašo situāciju konflikta zonās un pēc ierašanās uzņēmējvalstīs, tostarp ekspluatācijas un ar dzimumu saistītas vardarbības – it īpaši seksuālas vardarbības un cilvēku tirdzniecības – risku; pieņem zināšanai, ka Eiropas Migrācijas forums turpinās uzraudzīt un ņemt vērā to Ukrainas pilsoņu situāciju, kuriem piešķirta pagaidu aizsardzība Eiropas Savienībā vai kuriem ir tiesības šādu statusu pieprasīt;

17.

prasa palielināt atbalstu Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai gan Ukrainā, gan ārpus tās; uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāapsver iespēja iesaistīt Ukrainas pilsonisko sabiedrību visās ar Ukrainu saistītajās diskusijās; Ukrainas pilsoniskā sabiedrība būs tieši iesaistīta kara seku mazināšanā un valsts sociālekonomiskās struktūras atjaunošanā; šajā kontekstā EESK aicina konsolidēt un uzlabot pašreizējās finansēšanas shēmas, kas paredzētas pilsoniskās sabiedrības atbalstam Ukrainā;

18.

pēc nesenajiem EK priekšsēdētājas paziņojumiem aicina ES iestādes un visas dalībvalstis pilnībā sadarboties ar Ukrainu un atvērt Ukrainai visus attiecīgos ES fondus un programmas;

19.

aicina ES iestādes pēc iespējas drīzāk sākt konkrētu dialogu ar Ukrainu par valsts pievienošanās procesu Eiropas Savienībai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu un pamatojoties uz sasniegto, un nekavējoties sniegt finansiālu atbalstu, lai Ukrainai nodrošinātu humāno palīdzību, kā arī mudina sākt tādu pašu dialogu arī ar citām valstīm, kas savu nākotni saista ar ES, piemēram, Gruziju un Moldovu, lai šīm valstīm garantētu stabilitāti un vienlīdzīgu attieksmi. Tas būtu jāveic tā, lai nekaitētu pašreizējam Rietumbalkānu pievienošanās procesam; tikmēr aicina turpināt darbu pie Ukrainas integrācijas ES vienotajā tirgū saskaņā ar asociācijas nolīgumu;

20.

pauž dziļas bažas par Krievijas valdības plaši izvērsto propagandu un dezinformāciju, ar ko tā cenšas attaisnot un maskēt savu agresiju pret Ukrainu; šajā saistībā uzsver, ka jāstiprina ES noturība pret kiberuzbrukumiem un jāizstrādā globāla stratēģija dezinformācijas apkarošanai; šajā ziņā Eiropas Savienībai jāuzņemas globāla līdera loma;

21.

uzsver nepieciešamību atbalstīt neatkarīgu Krievijas un Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un žurnālistus un saglabāt atvērtus kanālus, pa kuriem ar viņiem sazināties; asi nosoda represiju vilni Krievijā, kā arī miermīlīgo protestētāju arestus, plašsaziņas līdzekļu apklusināšanu un pilsoniskās sabiedrības viedokļa apspiešanu;

22.

aicina īstenot kopīgus solidaritātes pasākumus, lai boikotētu produktus un pakalpojumus no Krievijas; uzsver, ka ir jāpārtrauc sadarboties ar tiem Krievijas uzņēmumiem un organizācijām, kas atbalsta Putina politiku; nosoda centienus jebkāda veida labuma gūšanas nolūkā apiet kolektīvās boikota darbības;

23.

atzīst, ka karš un visi ar to saistītie pasākumi, proti, sankcijas, uz dalībvalstīm un kaimiņvalstīm atstās sociālekonomisku ietekmi, kam Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai; uzsver, ka krīze parāda nepieciešamību stiprināt iekšējo tirgu un tā darbību; norāda, ka ir svarīgi kompensēt zaudējumus tiem Eiropas uzņēmumiem, kurus ietekmē sankcijas, un ka jāveic rūpīga sankciju ietekmes analīze, lai sagatavotos mazināt ekonomiskās un sociālās sekas;

24.

norāda, ka vairākas rūpniecības nozares izjutīs smagu ietekmi; uzsver, ka līdztekus enerģijai Eiropas Savienība no Krievijas un Ukrainas importē nozīmīgu daļu metālu, piemēram, niķeli, varu un dzelzi, un tādas būtiskas izejvielas kā neons, palādijs, titāns un platīns, kas ir kritiski svarīgas vairākās stratēģiskās nozarēs, tostarp aizsardzības nozarē un mikroshēmu ražošanā;

25.

uzsver, ka jāpaātrina Eiropas stratēģiskās un tehnoloģiskās autonomijas pilnveidošana, un aicina ES līderus apstiprināt savu vienotību un apņēmību padarīt Eiropas Savienību par neatkarīgāku un suverēnāku spēku, uzlabojot mūsu aizsardzības spējas un ierobežojot mūsu atkarību enerģijas, kritiski svarīgu izejvielu un pārtikas jomā;

26.

norāda, ka ir svarīgi samazināt ES enerģētisko atkarību no trešām valstīm, īpaši no Krievijas; aicina izstrādāt dzīvotspējīgu plānu enerģijas avotu dažādošanai dalībvalstu energoresursu struktūrā un atzinīgi vērtē attiecīgos priekšlikumus, kas ietverti Versaļas deklarācijā (3); atzīst, ka energoapgādes drošību un ilgtspēju var pilnībā panākt tikai ilgtermiņā, veicinot mazoglekļa un bezoglekļa enerģijas avotu izmantošanu un vairāk izmantojot vietējus, atjaunīgus energoavotus; iestājas par ieguldījumu paātrināšanu pētniecībā ar mērķi izstrādāt jaunas, tīras tehnoloģijas, lai nodrošinātu noturīgu un ilgtspējīgu ES energosistēmas nākotni;

27.

uzsver, ka ir jādiferencē dalībvalstu fiskālās stratēģijas, lai saglabātu parāda atmaksājamību, īpaši dalībvalstīs ar lielu valsts parādu. Dalībvalstīm ar zemu un vidēju parāda līmeni par prioritāti būtu jānosaka publisko investīciju paplašināšana; norāda, ka publisko investīciju paplašināšanu ir svarīgi noteikt par prioritāti, lai uzlabotu ES ekonomikas noturību;

28.

pauž bažas par ārkārtas situāciju nozīmīgos transporta nozares segmentos un mudina Komisiju, kad tā izstrādā krīzes pagaidu regulējumu, kas minēts paziņojumā “Repower EU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” (4), pienācīgu uzmanību veltīt transporta nozares krīzei, kuru izraisījušas ārkārtīgi augstas degvielas un elektroenerģijas izmaksas, kā arī aicina ievērot piesardzību, mīkstinot regulatīvās procedūras, lai nodrošinātu, ka tādējādi netiek vājināti sociālie un vides standarti;

29.

norāda, ka konfliktam neizbēgami būs smagas sekas ES lauksaimniecības pārtikas nozarē, kam būs vajadzīgs papildu atbalsts; šajā nolūkā uzsver, ka Eiropas Savienībai jāstiprina apņēmība izveidot ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, vienlaikus garantējot kvalitatīvas pārtikas pieejamību ikvienam; piemēram, Eiropas Savienībai ir jāuzlabo sava nodrošinātība ar pārtiku, samazinot atkarību no svarīgāko lauksaimniecības produktu un izejvielu importa; turklāt patērētāji visās ES dalībvalstīs saskarsies ar ievērojamu pārtikas un enerģijas cenu pieaugumu, kas var paaugstināt nabadzības līmeni Savienībā;

30.

uzsver, ka Ukraina un Krievija ir nozīmīgas vairāku lauksaimniecības produktu, piemēram, graudu un eļļas augu, eksportētājas; norāda, ka eksporta traucējumi no šīm valstīm globālā mērogā jau ir radījuši milzīgu lauksaimniecības preču cenu pieaugumu un ka sekas sevišķi izjūt pasaules nabadzīgākās valstis un visvairāk cieš vistrūcīgākie;

31.

uzsver, ka kara ietekme nedrīkstētu kaitēt klimatrīcībai un ilgtspējai – mērķiem, kas paredzēti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, kura pirmām kārtām ir programma mieram, drošībai un nabadzības mazināšanai; norāda, ka ir nepieciešams turpināt ceļu uz ANO 2030. gada programmu un taisnīgu pārkārtošanos ar Eiropas zaļā kursa palīdzību, jo izņēmuma atkāpes var piešķirt tikai uz ierobežotu laiku;

32.

uzskata, ka konflikta ekoloģiskā ietekme, ko izraisa bombardēšana, naftas/gāzes noplūde, incidenti ķīmiskajās rūpnīcās vai kodolspēkstacijās, raisa lielas bažas gan Ukrainas, gan ES iedzīvotājos; uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāpalīdz aizsargāt un atjaunot vidi pēc kara radītajiem postījumiem un jāievieš sankcijas par noziegumiem pret vidi, jo tiem neizbēgami būs ilgstošas sekas;

33.

uzsver, ka ir jāsaglabā solidaritāte un jāturpina izstrādāt kopīgu Eiropas atbildi, lai dalītu ekonomiskās ietekmes slogu, un ierosina izveidot elastīgu Eiropas instrumentu; konstatē, ka visvairāk skartajām valstīm var būt nepieciešams apstrādāt vai pārskatīt nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, īpaši tāpēc, ka pastāv biedējošs stagflācijas risks; apzinās, ka iebrukums Ukrainā tieši ietekmēs visas ES dalībvalstis un to pilsoņus un ka cilvēciskā cena un ietekme uz ukraiņiem būs neizmērojama, tāpēc ir vajadzīga gan ES iekšējā solidaritāte, gan ES ilgtermiņa solidaritāte ar Ukrainu;

34.

atzinīgi vērtē Versaļas deklarācijā (5) pausto apņemšanos pastiprināti izmantot Eiropas Miera mehānisma instrumentu; uzsver, ka Eiropas Savienībai būtu jātiecas uz stingrāku politisko integrāciju, kura atbalstītu kopīgu ārpolitiku, un aicina dalībvalstis nekavējoties sākt darbu, lai ieviestu patiesi kopēju un efektīvu aizsardzības sistēmu, kas ievērojami stiprinātu Eiropas spēju pašai sevi aizstāvēt;

35.

atzīst, ka atomelektrostaciju okupācija rada bažas par kodoldrošību vietējiem iedzīvotājiem un Eiropai kopumā, un aicina pilnībā sadarboties ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, lai uzraudzītu situāciju un nepieļautu radioaktīvo vielu noplūdi;

36.

uzsver, ka politiskajiem līderiem ir jābūt atklātiem saziņā ar ES iedzīvotājiem un jāskaidro kara izmaksas; norāda, ka miers nav par velti un ka mums visiem ir jāmaksā šī cena, kas jāsadala starp dalībvalstīm;

37.

aicina ES un tās dalībvalstis sagatavot pienācīgu palīdzības un atveseļošanas plānu Ukrainai, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku un iznīcinātās infrastruktūras atjaunošanu; uzsver, ka Krievijas Federācijai ir jāuzņemas atbildība par Ukrainas infrastruktūras, tostarp civilo un dzīvojamo ēku, iznīcināšanu, kā arī par ievērojamiem saimnieciskiem zaudējumiem, un ka tai būs jāatlīdzina zaudējumi, ko radījusi tās agresīvā rīcība;

38.

apņemas cieši uzraudzīt situāciju, veicinot informācijas apmaiņu par Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstu uz vietas un ar savu pastāvīgo dialoga mehānismu palīdzību sekmējot patiesu dialogu ar Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp darba devēju organizācijām un arodbiedrībām; apņemas uzraudzīt bēgļu situāciju gan uz vietas, gan kaimiņvalstīs, sniedzot pilnīgu atbalstu Ukrainas tautai.

---

(1)  COM(2022) 107 final – “Eiropas solidaritāte ar bēgļiem un citiem, kas bēg no kara Ukrainā”.

(2)  COM(2022) 109 final – “Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā (CARE)”.

(3)  Versaļas deklarācija, pieņemta 2022. gada 10.–11. martā valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē https://www.consilium.europa.eu/media/54773/20220311-versailles-declaration-en.pdf.

(4)  COM(2022) 108 final – “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai”.

(5)  Versaļas deklarācija, pieņemta 2022. gada 10.–11. martā valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē https://www.consilium.europa.eu/media/54773/20220311-versailles-declaration-en.pdf.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES rīcības plāns laikposmam pēc Covid-19: labāka atveseļošanās ar sporta palīdzību”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 290/02)

Ziņotājs:

Pietro Vittorio BARBIERI

Pilnsapulces lēmums	23.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	24.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	148/0/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Pēc ilgā pandēmijas perioda, kas ir nopietni ietekmējis visu sporta nozari un it īpaši tautas sporta apvienības un novedis pie daudzu objektu slēgšanas, ir vajadzīga stratēģiska pieeja, lai atjaunotu un atzītu sporta un fiziskās aktivitātes vērtīgumu noturīgākas un ilgtspējīgākas sabiedrības veidošanā. Šāds lēmums būtu jāiekļauj daudz plašākajā ekonomikas un sociālās atveseļošanas procesā, cenšoties noteikt mērķus, kas ļautu stiprināt sporta nozares spēju reaģēt uz krīzēm, kuras sabiedrību skar arvien biežāk.

1.2.

Sports un fiziskā aktivitāte būs jāintegrē ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģijās un jāveido plašākas starpnozaru saiknes, it īpaši ar sabiedrības veselību, izglītību un sociālo iekļaušanu. Sports ir ceļš uz sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju, kas veicina atveseļošanu, radot jaunas nodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas, kuru pamatā ir sports. Vēl būs svarīgi, iesaistot sociālos partnerus, veicināt sociālo dialogu par labbūtību un fizisko aktivitāti darbavietā. Tādēļ EESK aicina veikt pētījumus, kas parādītu saikni starp sportošanu un iedzīvotāju vispārējo labbūtību.

1.3.

Tāpat kā skolā un dažādos izglītības posmos tiek mācīts, kā tikt galā ar kādu uzdevumu, kā mācīties un augt, meitenēm un zēniem ir jāmāca par dažādiem ķermeņa pratības aspektiem. Atsākt fizisko audzināšanu skolā ar rotaļām, atpūtas pasākumiem un daudzdisciplīnu pieeju nozīmē radīt ne ar ko nesalīdzināmu instrumentu, kas palīdzēs gūt rezultātus, veicināt nepiespiestu atmosfēru, līdzāspastāvēšanu un it īpaši panākumus mācībās, kā arī popularizēt veselīgu dzīvesveidu. Tas nozīmē atzīt, ka sports un fiziskā aktivitāte ir tikpat vērtīgi kā citi mācību priekšmeti, it īpaši jaunās paaudzes izglītībā, turklāt īpaši jāpievēršas iekšzemes teritorijām un nelabvēlīgā situācijā esošiem apgabaliem.

1.4.

Lisabonas līgumā tika iezīmēta sporta sociālās un ekonomiskās vērtības Eiropas dimensija. Pēc ārkārtas situācijas veselības jomā ES politikā ir jāpadara redzamākas tās vērtības, ko pārstāv sports un fiziskā aktivitāte, kā arī pilnībā jāatzīst to nozīme līdzvērtīgi citām ES politikas jomām. Tātad ir vajadzīga ne tikai kohēzijas politika, bet arī pilnvērtīgs emancipācijas process, proti, redzējums par īstenu sporta jomas pārkārtošanu, kurā tiek atzīts, cik vērtīga ir sporta ietekme uz cilvēku labbūtību un dzīves kvalitāti.

1.5.

Tāpēc ir lietderīgi:

1.5.1.

iekļaut sporta deprivācijas rādītāju, proti, rādītāju par atstumtību no nepieciešama labuma jeb tiesībām uz sporta nodarbībām, to Eurostat rādītāju sarakstā, ar kuriem mēra materiālo nenodrošinātību;

1.5.2.

panākt, lai sporta nozarei būtu pieejami visi gan tieši, gan netieši pārvaldītie ES līdzekļi 2021.–2027. gadam, uzskatot sportu un fizisko aktivitāti par ieguldījumu kopienu individuālajā un kolektīvajā labbūtībā;

1.5.3.

programmā Erasmus+ palielināt to finansējuma daļu, kas paredzēta sportam un starpnozaru sadarbībai, tostarp sportam. Tā kā finansējums sportam ir ievērojami samazināts, finansējums būtu jāpiešķir ne tikai no kohēzijas fondiem, bet arī no līdzekļiem, kas paredzēti dažādiem Atveseļošanas fonda segmentiem. Turklāt būtu vēlams labāk pārdalīt līdzekļus starp augstas veiktspējas profesionālo sportu un tautas sportu;

1.5.4.

izstrādāt plānus, tostarp krīžgatavības plānus, lai palīdzētu sporta nozarei krīzes un ārkārtas situācijās (ekonomikas, sociālajā un veselības jomā), izmantojot arī nepieciešamos administratīvās vienkāršošanas pasākumus, lai novērstu birokrātijas slogu, kas gulstas it īpaši uz tautas sporta klubiem. Tāpēc par prioritāti jāizvirza galvenokārt atbalsts tautas sportam, jo tieši tas ne tikai veicina būtisku starpkultūru mijiedarbību, bet arī pilda cilvēku ar invaliditāti un nestabilā un mazaizsargātā situācijā esošu cilvēku iekļaušanas funkciju;

1.5.5.

virzoties uz šiem mērķiem vietējā līmenī, veicināt atbalstu aktīva pilsoniskuma tīkliem, izmantojot partnerības un kopīgus projektus starp publisko politiku un tīkliem, lai aktivizētu sociālās inovācijas veidus, izmantojot dalītas pārvaldības un cirkulārās subsidiaritātes pieredzi; veicināt sociālo partneru un organizāciju līdzdalību.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Uz ieilgušās pandēmijas fona, kas turpina būt pārbaudījums sabiedrībai un liek cīnīties par cilvēku dzīvības glābšanu un iztikas līdzekļu saglabāšanu, nedrīkst aizmirst, ka sabiedrība atrodas izvēļu priekšā, kas noteiks ES sociālekonomisko sistēmu nākotni un ES iedzīvotāju dzīvi.

2.2.

Ārkārtas situācija veselības jomā ir parādījusi, ka sabiedrību nomācošo problēmu daudzdimensionālā rakstura dēļ nav iespējams sasniegt tādu noturības līmeni, kas spētu pilnībā pasargāt ES sociālekonomiskās sistēmas. Ir jārīkojas, lai mūsu sabiedrību padarītu noturīgu pret krīzēm un spējīgu pielāgoties pārmaiņām, veicinot tādus noturības modeļus, kuru pamatā ir spēja prognozēt krīzes un ar piemērotiem “instrumentiem” stāties tām pretī.

2.3.

Koronavīrusa pandēmija ir mainījusi ekonomisko, sociālo un veselības perspektīvu turpmākajiem gadiem, un līdz ar to ir mainījusies arī pieeja attīstības un kohēzijas stratēģijām. Tagad mums jāizvēlas, vai turpināt darīt to, ko esam darījuši līdz šim, vai arī mainīt un pielāgot attīstības un kohēzijas politikas pamatā esošo paradigmu, ņemot vērā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma atklātās problēmas un gūto pieredzi.

2.4.

Visā Eiropā Covid-19 krīze ir devusi smagu triecienu sporta jomai kopumā, taču jāuzsver, ka vislielākās problēmas un izaicinājumi skāruši tautas sportu. Krīzes ietekme sportā galvenokārt ir skārusi jauniešus, ierobežojot viņu “tiesības” nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm. Veselības krīze tāpat ir atstājusi ietekmi uz visu sporta apvienību sektoru un sporta industriju, un tās sekas šo jomu atveseļošanā izpaudīsies arī vidējā termiņā.

3.   Sporta nozīme attīstības un kohēzijas procesos

3.1.

Sports ļauj pilsoniskajai sabiedrībai konstruktīvi izmantot savas spējas un bagātina to ar pozitīvām vērtībām unikālā un daudzdimensionālā veidā, kas sekmē fizisko un garīgo labbūtību un mazina sociālās problēmas, pateicoties savai spējai vienot kultūras ziņā atšķirīgas kopienas. Šajā atzinumā izklāstītajos apstākļos sports ir sociālās, ekonomiskās un vides ilgtspējas sekmētājs; tas palīdz reģioniem un apgabaliem reģenerēties, vairo to pievilcību un veicina atveseļošanu, ļaujot radīt jaunas darba un uzņēmējdarbības iespējas saistībā ar sportu.

3.2.

Ekonomikas aspektā sports var stimulēt jaunu uzņēmējdarbības virzienu uzsākšanu vai esošo darbību nostiprināšanu, veicinot sociālo un tehnoloģisko inovāciju; ar sporta starpniecību var tikt radītas jaunas darba iespējas, tostarp izmantojot formālu un neformālu jauniešu apmācību; sports ir līdzeklis, ar kuru var uzlabot un stiprināt darbinieku veselību un prasmes, un, tā kā tas galvenokārt balstās uz cilvēku līdzdarbību, tas ir efektīva svira darbvietu radīšanai vietējā līmenī.

3.3.

Attiecībā uz sociālo dimensiju sportam ir raksturīga spēja mijiedarboties ar plašu sociālo grupu loku, pārvarēt atšķirības un vienot vietējās kopienas, kā arī iesaistīt sabiedrības dzīvē nestabilās un neaizsargātās situācijās esošās sociālās grupas. Turklāt sporta projekti var sekmēt sociālo revitalizāciju teritorijās ar nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, pilsētu nomalēs, lauku apvidos un ES reģionu iekšzemes teritorijās.

3.4.

Attiecībā uz vides dimensiju sports ir stratēģisks instruments to mērķu sasniegšanai, kas nosprausti kā atbilde uz izaicinājumiem cīņā pret klimata pārmaiņām. Sports ir instruments, ar ko veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un pilsētvides pārveidi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Ja sporta infrastruktūru pārbūvēs par gandrīz nulles enerģijas sporta objektiem (Nearly Zero-Energy Sports Facilities) (1), tā palīdzēs sasniegt vides ilgtspējas mērķus un pavērs iespēju rīkot pasākumus ar mazu oglekļa pēdas nospiedumu. Visbeidzot, sporta pasākumi ir lielisks līdzeklis, lai popularizētu un izplatītu pozitīvus vēstījumus par vides jautājumiem.

3.5.

Neraugoties uz to, ka visās svarīgākajās pārvalstiskajās stratēģijās (Programma 2030. gadam, Kohēzijas politika 2021.–2027. gadam, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Globālais fiziskās aktivitātes rīcības plāns 2018.–2030. gadam), sports ir minēts kā prioritārs instruments, ar kura palīdzību sasniegt attīstības, ilgtspējas un kohēzijas mērķus, diemžēl jākonstatē, ka daudzās dalībvalstīs šāda pieeja vēl nav pilnībā ieviesta: sportam un sporta aktivitātēm bieži vien joprojām tiek atvēlēta brīvā laika pavadīšanas un atpūtas funkcija.

3.6.

Attiecībā uz sportu Covid-19 ārkārtas situācija nozīmē, ka krīze samazinās sporta aktivitātes vai padarīs tās neiespējamas. Ja netiks veikti konkrēti un inovatīvi pasākumi, ar kuriem efektīvi pārvarēt problēmas un rast risinājumus, ķēdes reakcijai attiecībā uz sporta sociālo un ekonomisko dimensiju būs postoša ietekme, jo tiks ierobežotas dažas būtiskas darbības, kas nodrošina cilvēku dzīves kvalitāti, labbūtību un veselību. Šī situācija ne tikai apdraudēs daudzu sporta jomā darbojošos struktūru, apvienību un uzņēmumu “izdzīvošanu”, bet arī radīs sociālas problēmas saistībā ar cilvēku dzīves kvalitāti un ekonomiska rakstura problēmas, jo vairs nebūs ienākumu avota tiem, kas no šīm darbībām gūst iztiku. Tāpat krīzes izraisīto ekonomisko grūtību dēļ daudzi cilvēki nespēs segt sporta aktivitāšu izmaksas sev vai saviem bērniem, un tas negatīvi ietekmēs fizisko labbūtību un veselību.

3.7.

Dažām iedzīvotāju grupām, kas atrodas mazaizsargātā situācijā, piemēram, personām ar invaliditāti, sporta deprivācijas risks vēl vairāk saasinās jau tāpat kritiskās situācijas, kas dažās dalībvalstīs kļuvušas par sistēmiskiem ierobežojumiem. Runājot par garīgo veselību, pandēmija ir ievērojami samazinājusi specializēto pakalpojumu un nodaļu lietotāju, viņu ģimenes locekļu, darbinieku, pilsoņu un sporta apvienību aktīvu līdzdalību, liedzot cilvēkiem ar garīgas veselības problēmām nodarboties ar sportu kā līdzekli solidaritātē balstītu attiecību veidošanai un uzturēšanai, kuras palīdz novērst slimības dēļ radušos izolāciju un atstumtību. Kolektīvā labbūtība attiecas uz ikvienu, ne tikai uz aprūpētājiem un aprūpējamajiem.

3.8.

Ņemot vērā būtiskos sociālo kontaktu ierobežojumus, kas ir ievērojami ietekmējuši bērnus un jauniešus, būtu jāatjauno sporta un fizisko aktivitāšu, kā arī izglītības un apmācības iespējas, galveno uzmanību pievēršot nodarbību vietu drošumam bērnu un pusaudžu aizsardzības nolūkā. Sports ir sfēra, kurā katru dienu satiekas liels skaits bērnu un jauniešu, viņu instruktoru, tehnisko speciālistu un treneru. Šī vide ir viena no visvairāk aizsargājamām jomām sportojošo fiziskajai un garīgajai attīstībai, un tai ir vajadzīga īpaša politika, lai dotu viņiem iespēju izmantot visas priekšrocības, ko sports var sniegt aizsargātā vidē. Sports visiem nedrīkst nozīmēt sportu par katru cenu.

3.9.

Regulāra fiziskā aktivitāte ietekmē arī aktīvas vecumdienas, un tai var būt būtiska nozīme gados vecu cilvēku funkcionālo spēju un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Turklāt, ja veci cilvēki vienlaikus ir iesaistīti sociālās un produktīvās darbībās, fiziskās aktivitātes ietekme palielinās. Tāpēc sportam ir preventīva loma, lai darba ņēmēji kļūtu par veselīgiem un mundriem pensionāriem.

3.10.

Lai izvērstu fiziskās aktivitātes pasākumus iespējami lielākam iedzīvotāju skaitam, ir vajadzīgas arī sociālas un sabiedriskas nozīmes inovācijas, kuru iniciatoriem vajadzētu būt pirmām kārtām organizētai pilsoniskajai sabiedrībai un sociālajiem partneriem. Būtiska nozīme ir ikdienas aspektiem, pārdomām par darba ņēmēju, studentu un skolēnu dienas ritmu, kā arī spējai iedomāties vietas, kur vecāki var nodarboties ar sportu vienlaikus ar saviem bērniem, kurus atveduši uz nodarbību. Pandēmija ir ļāvusi no jauna atklāt sporta zāli svaigā gaisā, un tas var veicināt inovatīvas tendences, piemēram, sportu pilsētas un lauku vidē ar mērķi revitalizēt telpu un kopīgi izmantot tās sniegto elastību. Nepieciešamība pēc sociālās inovācijas ir milzīga, ir jāatzīst tās vērtīgums un tā jāstimulē, lai nepieļautu, ka lielākajai daļai iedzīvotāju trūkst laika nodarboties ar sportu, pat ja viņi to vēlētos.

3.11.

Izstrādājot kolektīvās programmas darba ņēmēju un visu iedzīvotāju labā, būtu jāuzsver vietējo privāto objektu (sporta centru) nozīme, jo tiem ir visas iespējas strādāt ar uzņēmumiem un citām pilsoniskās sabiedrības organizāciju struktūrām (piemēram, izmitināšanas centriem cilvēkiem ar invaliditāti).

3.12.

Šajā sakarā galvenais ir ieguldījums, ko veic pilsoniskā sabiedrība un visi sociālie partneri, kuri, stimulējot pilsonisko iesaisti un aktivizējot sociālo dialogu, var veicināt stratēģijas dzīves kvalitātes uzlabošanai darbavietā, tostarp koplīgumu ietvaros; ierosināt kampaņas ar mērķi aicināt darba ņēmējus pierakstīties sporta klubā un/vai sporta apvienībā; mudināt sporta nozares darbiniekus aizsargāt savas intereses; ieviest pārtraukumus darbā fiziskajām aktivitātēm. Būtu jāuzsver un jāstiprina veselības aprūpes speciālistu, kā arī skolotāju, kas strādā ar maziem bērniem, loma izpratnes veicināšanā un sporta popularizēšanā, lai veidotu jaunu kultūru, kā arī darba devēju stimulu nozīme sporta praktizēšanā.

3.13.

Attiecībā uz dzimumu dimensiju Eiropas harta par sieviešu tiesībām sportā (2) noteikti ir labs plāns darbam, kura mērķis ir turpmāk izglītot par atšķirībām, izmēģināt jaunas aktivitātes, turpināt dažādu dalībnieku dialogu un sadarbību, it īpaši par komunikācijas jautājumiem, kuriem jau ilgāku laiku ir raksturīgas ciešākas attiecības starp sievietēm un medijiem, veicināt cieņpilnu un uzmanīgu žurnālistikas valodu, sportu, kas vērsts pret jebkāda veida vardarbību, diskrimināciju un ekonomisko nevienlīdzību, kā arī arvien labvēlīgāku un iekļaujošāku kustību kultūru visiem sporta dalībniekiem un dalībniecēm.

4.   Sports Programmā 2030. gadam

4.1.

Sports ir universāla valoda, kas vieno cilvēkus, tautas un kultūras; sporta vērtības ir universāluma un harmonijas vērtības. Sports ir svarīgs instruments, ar kura palīdzību mūsu kopienas var pārveidot par apzinātākām un uz ilgtspēju orientētām “vidēm”; sports sniedz ieguldījumu Programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanā, apliecinot cieņas, izpratnes, integrācijas un dialoga principus, veicinot indivīda attīstību un pašrealizāciju neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izcelsmes, ticības un uzskatiem.

4.2.

Neraugoties uz sporta kā Programmā 2030. gadam minēto principu īstenošanas atbalsta instrumenta acīmredzamo transversālo raksturu, ir skaidrs, ka no Programmas 2030. gadam 17 mērķiem daži vairāk nekā citi var gūt labumu no sporta sniegtajām priekšrocībām.

4.3.

Sports ir joma, kurā ES kompetences ir salīdzinoši jaunas, proti, tās ir ieviestas tikai kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā. ES atbild par pierādījumos balstītas politikas izstrādi, kā arī sadarbības veicināšanu un iniciatīvu pārvaldību fiziskās aktivitātes un sporta atbalstam visā Eiropā. Laikposmā 2014.–2020. gadam programmas Erasmus+ (3) ietvaros pirmo reizi bija izveidota īpaša budžeta pozīcija projektu un tīklu atbalstam sporta jomā. ES pasākumi sporta atbalstam tiks saglabāti un pastiprināti 2021.–2027. gada periodā.

5.   Sports un kohēzijas politika

5.1.

ES cenšas īstenot mērķus par lielāku taisnīgumu un atklātību sporta sacensībās un labāk aizsargāt sportistu morālo un fizisko integritāti, vienlaikus ņemot vērā sporta specifiku. Konkrēti, sporta nozarē ES pārrauga trīs darbības jomas: 1) sporta sociālā loma; 2) sporta ekonomiskā dimensija; 3) nozares politiskais un juridiskais satvars. Šajās jomās līdztekus pasākumiem, ko ES atbalsta ar tieši pārvaldītiem finanšu instrumentiem, tā veicina kohēzijas politikas piedāvāto iespēju izmantošanu un papildināmību.

5.2.

Sports un fiziskā aktivitāte ir pierādījuši savu spēju mijiedarboties ar visdažādākajām sociālajām grupām, pārvarēt atšķirības un vienot vietējās kopienas, kā arī sabiedrības dzīvē iesaistīt atstumtas sociālās grupas. Turklāt sporta projekti var palīdzēt sasniegt virkni politikas mērķu: veicināt inovāciju, stimulēt pilsētvides atjaunošanu, atbalstīt lauku attīstību un sekmēt iekšējās investīcijas ES reģionos.

6.   Sports un PVO Globālais fiziskās aktivitātes rīcības plāns 2018.–2030. gadam

6.1.

Globālajā fiziskās aktivitātes rīcības plānā 2018.–2030. gadam (4) ir noteikti stratēģiskie mērķi, kas jāsasniedz ar politikas pasākumiem, lai līdz 2030. gadam pasaulē par 15 % samazinātu vispārējo fiziskās aktivitātes trūkumu pieaugušo un pusaudžu vidū. Plānā ir uzsvērta starpnozaru un holistiskas pieejas nepieciešamība un tas, cik svarīgi ir investēt sociālajā, kultūras, ekonomikas, vides, izglītības u. c. rīcībpolitikā, lai veicinātu fizisko aktivitāti un palīdzētu sasniegt daudzus ilgtspējīgas attīstības mērķus 2030. gadam. Plāna īstenošanas stratēģijās būtu jāņem vērā visi noteicošie faktori, kas ietekmē dzīvesveidu, un ar integrētu pieeju jātiecas īstenot efektīvus veselības veicināšanas pasākumus no starpnozaru perspektīvas.

6.2.

Fiziskās aktivitātes veicināšana ir komplekss jautājums, kurā nepieciešama spēcīga veselības nozares īstenota vadība un politiskā rīcība, kas ir izšķiroši svarīgi valsts līmenī, kā arī intensīva mijiedarbība ar citām nozarēm, piemēram, izglītību, kultūru, transportu, pilsētplānošanu un ekonomiku. Lai palielinātu fizisko aktivitāti un atturētu no mazkustīga dzīvesveida, būtiski ir risināt vides, sociālās un individuālās problēmas, kas saistītas ar fiziskās aktivitātes trūkumu, un īstenot efektīvus un ilgtspējīgus pasākumus, vairākām nozarēm sadarbojoties valsts, reģionālā un vietējā līmenī saskaņā ar starpnozaru pieeju, kas ļauj īstenot pasākumus, lai mainītu neveselīgu uzvedību, gan ietekmējot individuālo dzīvesveidu, gan radot vides un sociālos apstākļus, kas var veicināt nepareizas uzvedības maiņu.

7.   No stratēģijām līdz praksei

7.1.

Neraugoties uz viennozīmīgo ieguldījumu, ko sports un fiziskā aktivitāte var sniegt attīstības, ilgtspējas un kohēzijas mērķu sasniegšanā, joprojām ir ļoti grūti nodrošināt Eiropas fondu atbilstību un pieejamību sporta veicināšanas un popularizēšanas iniciatīvām. Galvenais šādas situācijas iemesls ir tas, ka regulās, kas ir 2021.–2027. gada kohēzijas politikas pamatā, sports nav skaidri minēts kā investīciju joma. Nepārprotama atsauce uz sportu kohēzijas politikas īstenošanas programmās ne tikai nolīdzinātu ceļu sporta finansējuma plūsmai, bet arī vienkāršotu fondu pārvaldības iestāžu darbu saistībā ar sporta un fiziskās aktivitātes projektu apstiprināšanu.

7.2.

Lai uzskatāmi parādītu sporta stratēģisko raksturu attīstības un kohēzijas stratēģiju īstenošanā, pielikumā ir analizēta Programmas 2030. gadam un 2021.–2027. gada kohēzijas politikas mērķu saskaņotība ar iespējamajiem pasākumiem, kas īstenojami ar sporta starpniecību.

---

(1)  Priekšlikums Padomes ieteikumam par izglītošanu vides ilgtspējas jomā.

(2)  Eiropas Harta par sieviešu tiesībām sportā.

(3)  Erasmus + Sniegums.

(4)  Globālais fiziskās aktivitātes rīcības plāns 2018.–2030. gadam.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jauns brīvās tirdzniecības nolīgumu, ekonomisko partnerattiecību un ieguldījumu nolīgumu satvars, kas garantē pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru reālu iesaistīšanos un nodrošina sabiedrības informētību”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 290/03)

Ziņotājs:

Stefano PALMIERI

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	215/1/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atkārtoti pauž atbalstu jaunajai atvērtai, ilgtspējīgai un pārliecinošai ES tirdzniecības stratēģijai un uzskata, ka ar šo stratēģiju īpaši svarīgi ir, no vienas puses, veicināt ES ražošanas nozaru un ekonomikas dalībnieku (lielo, vidējo un mazo uzņēmumu) konkurētspēju un, no otras puses, sekmēt ES vērtību un principu, jo īpaši demokrātijas, cilvēktiesību, sociālo un dzimumu tiesību, kā arī darba un vides tiesību popularizēšanu. Tādā veidā būs iespējams nodrošināt Eiropas Savienībai (ES) atbilstošus instrumentus, kas ļautu aizsargāt darba ņēmējus un uzņēmumus no negodīgas tirdzniecības prakses, bet patērētājus – no kaitīgiem un neilgtspējīgiem produktiem, tādējādi apvienojot uzņēmumu, patērētāju un darba ņēmēju intereses.

1.2.

EESK uzskata: lai īstenotu jauno, vērienīgo ES tirdzniecības stratēģiju, vajag paredzēt: — inovatīvu tirdzniecības sarunu stratēģiju (tirdzniecības nolīgumi, ekonomisko partnerattiecību nolīgumi, ieguldījumu nolīgumi), kas spēj nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru efektīvu līdzdalību un tādējādi panākt, ka tirdzniecības priekšrocības tiek garantētas visiem ES un partnervalstu dalībniekiem; — atbilstošu nolīgumu uzraudzības, novērtēšanas un īstenošanas instrumentu reformu: vietējās konsultantu grupas – VKG (Domestic Advisory Group – DAG).

1.3.

EESK uzskata, ka šis divējādais reformu process (tirdzniecības sarunu instrumenti un VKG) ļaus panākt patiesu piekrišanu un tādējādi arī sabiedrības izpratni par vērtību, kāda parakstītajiem tirdzniecības, partnerības un investīciju nolīgumiem ir to dalībnieku vidū, kurus šie nolīgumi ietekmē (uzņēmumi, darba ņēmēji, patērētāji utt.) abās nolīguma pusēs (ES un partnervalstīs).

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Eiropas Komisija 2021. gada februārī noteica vadlīnijas jaunai atvērtai, ilgtspējīgai un pārliecinošai (1) Eiropas tirdzniecības stratēģijai, kuras mērķis ir sasniegt trīs ES mērķus: i) atbalstīt ekonomikas atveseļošanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos; ii) saskaņot globālos noteikumus ar ilgtspējīgāku un taisnīgāku globalizāciju; iii) palielināt ES spēju aizstāvēt savas intereses un stiprināt savas tiesības.

2.1.1.

Šīs jaunās tirdzniecības stratēģijas izstrādi veicināja vairāki faktori. Pirmkārt, Covid-19 pandēmijas krīze, kuras rezultātā tika nopietni apsvērtas jaunas stratēģijas par veselības drošību, pārtikas nodrošinājumu, kritiski svarīgu izejvielu un produktu piegādi un par globālajām vērtības ķēdēm kopumā.

2.1.2.

Citi Komisijas ierosinātās jaunās tirdzniecības stratēģijas izstrādes noteicošie faktori ir saistīti ar: i) Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) krīzi; ii) problemātiskām attiecībām ar dažām valstīm vai tirdzniecības blokiem (Ķīna, Krievija, ASV); iii) sarežģītām sarunām ar Apvienoto Karalisti; iv) pašreizējo strupceļu, kurā atrodas daži tirdzniecības nolīgumi (sk. ES un Mercosur nolīgumu, Centrālāfrikas EPN vai ES un Austrumāfrikas valstu kopienas EPN).

2.1.3.

Komisijas ierosinātajā dokumentā vairākkārt norādīts, ka jaunajai Eiropas tirdzniecības stratēģijai līdztekus ES ražošanas nozaru konkurētspējas veicināšanai būtu jāpopularizē Eiropas vērtības un principi, jo īpaši demokrātija un cilvēktiesības, sociālās un dzimumu tiesības, kā arī darba un vides tiesības.

2.1.4.

Eiropas Parlaments (EP) atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumu un aicināja Komisiju rūpēties, lai nolīgumos, par kuriem tiek vestas sarunas, sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA) (TSD Chapters) palīdzētu nodrošināt, ka no tirdzniecības sniegtajām priekšrocībām labumu gūst visi dalībnieki (2).

2.1.5.

Nesenajos atzinumos EESK ir atkārtoti paudusi savu redzējumu par ES tirdzniecības politiku un sniegusi pārliecinošu atbalstu Komisijas priekšlikumam, uzsverot tā nozīmi, atbilstību un savlaicīgumu. Līdztekus EESK ir skaidri paudusi gaidas un attiecīgos ieteikumus vērienīgam tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) pārskatam (3).

2.1.6.

Tieši tāpēc, ka Komisijas ierosinātā jaunā stratēģija ir vērienīga, Komiteja uzskata, ka tās īstenošanai vajag paredzēt: — inovatīvu tirdzniecības sarunu stratēģiju (tirdzniecības nolīgumi, ekonomisko partnerattiecību nolīgumi, ieguldījumu nolīgumi), kas spēj nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru efektīvu līdzdalību un tādējādi panākt, ka tirdzniecības priekšrocības tiek garantētas visiem ES un partnervalstu dalībniekiem; — atbilstošu nolīgumu uzraudzības, novērtēšanas un īstenošanas instrumentu reformu: vietējās konsultantu grupas – VKG (Domestic Advisory Group – DAG).

2.1.6.1.

Šis divējādais reformu process (tirdzniecības sarunu instrumenti un VKG) ļaus panākt patiesu piekrišanu un tādējādi arī sabiedrības izpratni par vērtību, kāda parakstītajiem tirdzniecības, ekonomiskās partnerības un investīciju nolīgumiem ir to dalībnieku vidū, kurus šie nolīgumi ietekmē (uzņēmumi, darba ņēmēji, patērētāji utt.) abās nolīguma pusēs (ES un partnervalstīs).

3.   Pašreizējo tirdzniecības nolīgumu kritisks novērtējums

3.1.

Lai gan EESK pauž pārliecību, ka multilaterālismam ir būtiska nozīme tirdzniecībā un ka PTO pēc būtiskas reformas būtu jāatgriežas pie multilaterālisma garanta lomas, Komitejas skatījumā šajā konkrētajā kontekstā tirdzniecības nolīgumiem var būt izšķiroša nozīme. Tas attiecas ne tikai uz ES divpusējo tirdzniecību (kas jebkurā gadījumā veido vairāk nekā 30 % no ES preču un pakalpojumu tirdzniecības), bet – vissvarīgākais – uz tāda attīstības modeļa veicināšanu, kas ir ilgtspējīgs ekonomiskā, sociālā un vides ziņā Eiropas Savienībai un tās partneriem.

3.2.

Pēdējos gados EESK īpaši kritiski ir vērtējusi vairākus ES izmantotos tirdzniecības sarunu instrumentus (tirdzniecības nolīgumus, ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, ieguldījumu nolīgumus) (4).

3.3.

EESK uzskata, ka šie novērtējumi būtu jāizmanto, lai noteiktu, vai ir lietderīgi reformēt pašreizējos sarunu instrumentus un tādējādi nodrošināt Komisijas ierosinātās jaunās tirdzniecības stratēģijas mērķu sasniegšanu.

3.3.1.

Pirmais aspekts ir pārredzamības trūkums sarunu procesos par tirdzniecības nolīgumiem. Lai gan ir skaidrs, ka ir nepieciešama konfidencialitāte attiecībā uz apspriežamo līgumu saturu, EESK uzskata, ka šādai konfidencialitātei tomēr būtu jānodrošina, ka tirdzniecības sarunas notiek pārredzami, garantējot nepārtrauktu informācijas plūsmu iedzīvotājiem un sarunās ieinteresētajām personām.

3.3.1.1.

Komisija vienmēr ir skaidri iebildusi pret sarunu pilnīgas pārredzamības nodrošināšanu, atsaucoties uz spēkā esošajiem noteikumiem (5) un dažiem Tiesas spriedumiem (6) un pamatojot ar to, ka informācijas izplatīšana sarunu laikā kaitētu Eiropas Savienības interesēm.

3.3.1.2.

EESK atzīst, ka pēdējos gados Komisija ir izrādījusi nozīmīgu un vērā ņemamu atvērtību, uzlabojot pārredzamības līmeni un saistībā ar dažādiem tirdzniecības nolīgumiem sniedzot informāciju par ziņojumiem par dažādām sarunu kārtām, saņemtajām sarunu pilnvarām, dažādiem teksta priekšlikumiem, kā arī dialoga veidā organizējot sanāksmes ar pilsonisko sabiedrību un ekspertu grupu par tirdzniecības nolīgumiem.

3.3.1.3.

Neraugoties uz šiem uzlabojumiem, Padomes pieņemtajām sarunu pilnvarām vajadzētu būt vērienīgākām un sniegt Komisijai vairāk iespēju organizēt pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru līdzdalību, tādējādi nodrošinot to faktisku iesaistīšanos sarunu procesā. EESK ir arī prasījusi atjaunot ekspertu grupu, kuras pilnvaru termiņš ir beidzies (7).

3.3.1.4.

Lai gan EESK saprot, ka sarunās pastāv īstens kompromiss starp pārredzamību un konfidencialitāti, Komiteja atzīst, ka pārredzamība joprojām ir jautājums, kas izraisa vislielākās domstarpības starp ieinteresētajām personām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem.

3.4.

Cits aspekts, uz kuru vērsta kritika, ir fakts, ka ietekmes novērtējumi par nolīgumu ilgtspēju ir ierobežoti, tiek publicēti novēloti, kad sarunas jau ir beigušās, vai nolīgumu partnervalstīs to vispār nav.

3.4.1.

Vairākas nevalstiskās organizācijas iesniedza sūdzību Eiropas Ombudei tieši par novēloto ES un Mercosur nolīguma ilgtspējas ietekmes novērtējuma (Sustainability impact assessment, SIA) publicēšanu (8). Eiropas Ombude 2021. gada martā pauda šādu kritisku nostāju pret Eiropas Komisiju: “Eiropas Komisija nespēja nodrošināt ilgtspējas ietekmes novērtējuma pabeigšanu savlaicīgi, proti, pirms ES un Mercosur tirdzniecības sarunu beigām. Tas ir sliktas pārvaldības piemērs” (9).

3.4.2.

EESK atkārtoti uzsver, ka ietekmes novērtējumi par nolīgumu ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju ir nekavējoties jāpublicē sarunu sākumā un jāatjaunina sarunu laikā, kā arī regulāri jāiekļauj ex post novērtējumā nolīguma uzraudzības posmā. Šiem ietekmes novērtējumiem jāattiecas uz abām sarunu pusēm – Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un partnervalstīm pie sarunu galda (10).

3.5.

Vēl tirdzniecības nolīgumu kontekstā kritizēta bija nespēja efektīvi nodrošināt cilvēktiesību, sociālo tiesību, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju, kā arī vides un drošības standartu ievērošanu. Turklāt nolīgumi negarantē vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem (jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī dažām ražošanas nozarēm) (11).

3.6.

Papildus iepriekš minētajam tirdzniecības nolīgumos dažkārt netiek ņemtas vērā jaunattīstības valstu īpašās iezīmes, asimetrija starp ES un nolīguma partnervalstīm ar risku, ka esošās atšķirības netiks atrisinātas vai dažkārt padziļināsies (piemēram, taisnīga piekļuve dzīvību glābjošām zālēm vai vakcīnām); tāpat netiek ņemtas vērā arī tas, ka daudznacionālie uzņēmumi pēc tirdzniecības nolīgumu noslēgšanas varētu kļūt ļoti spēcīgi.

3.7.

Lai nodrošinātu organizētas pilsoniskās sabiedrības efektīvu un plašu iesaisti, VKG plaša īstenošana ir nepieciešama ne tikai visās turpmākajās tirdzniecības sarunās, bet it īpaši pašreizējos ekonomisko partnerattiecību nolīgumos Āfrikā, kur vietējo konsultantu grupu vispār nav. Notiekošie un gaidāmie pārskatīšanas procesi un jaunā ES un OEACP nolīguma īstenošana var sniegt efektīvu iespēju iekļaut vietējās konsultantu grupas spēkā esošajos tirdzniecības nolīgumos, kuros šāda instrumenta trūkst (piemēram, pārskatot EPN starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas attīstības kopienas (DAK) EPN grupu).

3.8.

Pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanās sarunās un ES parakstīto nolīgumu uzraudzībā zināmā mērā ir mainījusies salīdzinājumā ar to, kāda tā bija sākotnēji. EESK atzinīgi vērtē šajā jomā paveikto, un daudzos gadījumos Komiteja bija piedalījusies šajā procesā.

3.9.

EESK pieņem zināšanai rezultātus, kas gūti nesen veiktajā pētījumā “Study Reviewing the DG Trade Civil Society Dialogue” (12), kurā novērtēts dialogs ar pilsonisko sabiedrību ES un valstu līmenī. Lai gan EESK atbalsta dažus pētījuma secinājumus, Komiteja uzskata, ka būtu jāpanāk kvalitatīvs solis ceļā uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru reālu iesaistīšanu ES tirdzniecības politikā.

3.10.

EESK ir vairākkārt prasījusi visos tirdzniecības nolīgumu sarunu posmos reāli un vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus abās sarunu galda pusēs (Komisija un partnervalstis) (13).

3.11.

Visu šo iemeslu dēļ EESK uzskata, ka ir pienācis laiks izstrādāt jaunu un efektīvāku sarunu stratēģiju ar jauniem noteikumiem un procedūrām, kas nodrošinātu faktisku un efektīvu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru līdzdalību. Tas palīdzētu sasniegt jaunās ES tirdzniecības stratēģijas mērķus un nodrošinātu, ka tiek noslēgti nolīgumi, kas ir saderīgi ar abu sarunu pušu (ES un tirdzniecības nolīgumu partnervalstu) ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vidisko attīstību.

4.   Jauns satvars sarunām par tirdzniecības nolīgumiem

4.1.

EESK uzskata, ka jaunā ES tirdzniecības politika paver iespēju izvērtēt un uzlabot noteikumus, procedūras un kritērijus, kas ļautu daudz efektīvāk, pārredzamāk un iekļaujošāk iesaistīt organizētu pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus gan sarunu laikā, gan pēc tam nolīgumu uzraudzībā, novērtēšanā un eventuālajā īstenošanā.

4.2.

EESK uzskata, ka būtu lietderīgi izstrādāt jaunu sarunu metodiku, ar kuru varētu sagatavot jaunu ceļvedi, kas visos sarunu posmos nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru reālu iesaistīšanos. Šai metodikai būtu jāattiecas gan uz Eiropas Savienību, gan darījuma partnervalstīm pie sarunu galda.

4.3.

Sarunu ceļveža pirmajam solim būtu jāparedz saprašanās memoranda parakstīšana starp sarunu vedējiem (Komisiju un attiecīgajām partnervalstīm), tādējādi nodrošinot sarunu vedēju abpusēju apņemšanos: i) ievērot dažādus sarunu posmus; ii) iesaistīt dažādos sarunu posmos pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālos partnerus kā novērotājus īpašā ieinteresēto personu apvienotajā konsultatīvajā komitejā (AKK) ( Joint Consultative Committee of stakeholders – JCCS).

4.3.1.

Saprašanās memorandā paredzētie sarunu posmi attiektos gan uz vispārējo sarunu kārtu, gan uz eventuālajām tehniskajām kārtām, ja tās vajadzētu sākt.

4.3.2.

Ieinteresēto personu apvienotās konsultatīvās komitejas izveides pamatā vajadzētu būt tādai pašai pieejai kā pašreizējam partnerības principam kohēzijas politikā.

4.3.2.1.

Izmantojot partnerību, katra kohēzijas politikas programma tiek izstrādāta kolektīvā procesā, kurā ir iesaistījušās ES, reģionālā un vietējā līmeņa iestādes, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šī partnerība tiek piemērota visiem plānošanas procesa posmiem – no izstrādes līdz pārvaldībai un īstenošanai, kā arī uzraudzībai un novērtēšanai. Šāda pieeja palīdz nodrošināt, lai darbība būtu pielāgota visu ieinteresēto personu vietējām un reģionālajām vajadzībām un prioritātēm.

4.3.3.

Izvēloties novērotājus no pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru pārstāvjiem, būtu jābalstās uz pamatkritēriju par faktisku pārstāvību, neatkarību un taisnīgu sadalījumu starp ieinteresētajām personām. Attiecībā uz pārstāvību un neatkarību sociālajiem partneriem būtu jāatsaucas uz kritērijiem, ko pieņēmusi SDO Darba ņēmēju grupa un Darba devēju grupa, savukārt citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju gadījumā ir jāņem vērā to dalība starptautiskajās struktūrās. Ieinteresēto personu apvienotās konsultatīvās komitejas novērotājiem būtu jāievēro īpašs rīcības kodekss.

4.3.4.

Līdztekus pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem ieinteresēto personu apvienotajā konsultatīvajā komitejā kā ārējiem novērotājiem būtu jāpiedalās arī nozīmīgām starptautiskajām iestādēm, piemēram, Starptautiskajai Darba organizācijai (SDO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas Daudzpusējo vides nolīgumu sekretariātam (Multilateral Environmental Agreements Secretariat – United Nations Environment Programme).

4.3.4.1.

Rīcības kodeksā vajadzētu būt izklāstītiem šādiem aspektiem: i) tiesības un pienākumi novērotājiem, kas ir klātesoši ieinteresēto personu apvienotajā konsultatīvajā komitejā un piedalās sarunās pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru vārdā. Rīcības kodeksā būtu jāparedz īpašs konfidencialitātes protokols, kas attiektos uz konfidencialitātes principa ievērošanu: tas nozīmē pienākumu neizpaust informāciju, kas tiek izplatīta “konfidenciālajā” sarunu posmā un “agrīnās brīdināšanas” (early warning) posmā; ii) principi, ar kuriem saskaņā pārredzami un ņemot vērā viņu faktisko neatkarību un pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvību, tiek noteikti novērotāji ieinteresēto personu konsultatīvajā komitejā (sk. 4.3.3. punktu); iii) sarunu ceļvedī izklāstītie noteikumi un procedūras dažādiem sarunu posmiem. Rīcības kodekss būtu jāparaksta visiem sarunu dalībniekiem, kas tajās piedalās kā apvienotās konsultatīvās komitejas novērotāji.

4.4.

Sarunu ceļvedim būtu jāsastāv no šādiem posmiem, kuriem cikliski jāatkārtojas līdz sarunu beigām.

4.4.1.

Konfidenciālais sarunu posms. Šajā posmā piedalās gan sarunu galda dalībnieki (Komisija un tā ģeogrāfiskā apgabala valstis, kas ir sarunu puse), gan pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvji kā novērotāji, kas apņemas, parakstot rīcības kodeksa konfidencialitātes protokolu, garantēt šajā posmā to rīcībā esošās informācijas konfidencialitāti. Šajā posmā SDO būtu jāiesniedz pirmssarunu ziņojums par pamatkonvenciju ratifikācijas un īstenošanas stāvokli trešā valstī, un šim ziņojumam vajadzētu būt pieejamam visiem sarunu galda dalībniekiem (sarunu vedējiem un novērotājiem). Šis ziņojums nebūtu saistošs, bet tas palīdzētu parādīt, vai nolīgumā ieinteresētajās valstīs tiek vai netiek ievēroti sociālie standarti.

4.4.2.

Agrīnās brīdināšanas posms ar apvienoto konsultatīvo komiteju. Šajā posmā novērotāji konstatē sarunu sensitīvus jautājumus, par kuriem sarunās netiek rasti risinājumi, kurus pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri uzskatītu par apmierinošiem. Šis posms vēl ir “konfidenciāls posms”, kurā novērotāji tiek aicināti ievērot pilnīgu konfidencialitāti.

4.4.3.

Atklātās komunikācijas posms. Gan Komisija, gan ģeogrāfiskā apgabala valstis, kas ir sarunu partneres, regulāri iesniedz kopīgu, publisku informatīvu ziņojumu par sarunu gaitu. Izklāstot sensitīvos sarunu jautājumus, kas tika apzināti iepriekšējā agrīnās brīdināšanas posmā ar konsultatīvo komiteju, šajā posmā novērotāji var izteikt savus vērtējumus saskaņā ar Karaliskā starptautisko jautājumu institūta (Chatham House) noteikumu (14). Šis posms ir publisks posms, kurā tiek norādīti provizoriskie sarunu rezultāti. Tas ir posms, kas palielina sabiedrības informētību par pašreizējo stāvokli sarunās.

4.4.4.

Posms, kurā tiek iesniegts sākotnējais neatkarīgais ziņojums par tirdzniecības nolīguma ietekmes novērtējumu. Šajā posmā abas puses (Komisija un tā ģeogrāfiskā apgabala valstis, kas ir sarunu puse) iesniedz nolīguma sākotnējo neatkarīgo ietekmes novērtējumu. Tieši šajā posmā pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijas sniedz savus vērtējumus par nolīguma ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi, izmantojot arī savas neatkarīgas novērtējuma analīzes. Ārējiem novērotājiem būtu jāsniedz būtisks ieguldījums ziņojuma veidā, un šis ziņojums jādara pieejams visām pusēm un jāpublisko.

4.4.5.

Kad provizoriskā ietekmes ziņojuma iesniegšanas posms ir pabeigts, cikliski atsākas konfidenciālo sarunu posms, kam sekos agrīnās brīdināšanas posms ar konsultatīvo komiteju, pēc kura savukārt notiek atklātās komunikācijas posms un nobeigumā – tirdzniecības nolīguma ietekmes novērtējuma galīgā ziņojuma iesniegšanas posms. Sarunu cikls turpināsies līdz brīdim, kad nolīgumu būs parakstījuši vai nebūs parakstījuši Komisijas un tā ģeogrāfiskā apgabala valstu, kas ir sarunu puse, pārstāvji.

4.4.6.

Ja puses nolīgumu parafē, tās kopā ar konsultatīvās grupas pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru novērotājiem sagatavo īpašu protokolu, ar ko izveido vietējo konsultantu grupu (Eiropas Savienībai un partnervalstīm) un kurā būs iekļauti tās darbības noteikumi (sk. 5.5.2. punktu).

4.4.7.

EESK uzskata, ka ierosinātais sarunu satvars būtu izaicinājums visām sarunās iesaistītajām pusēm. Izaicinājums, kas nozīme, ka katrs iesaistītais dalībnieks (Komisija, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālie partneri, ārējie novērotāji) apzinās savu lomu, un ka visiem iesaistītajiem dalībniekiem ir īpaši augsts profesionalitātes un sagatavotības līmenis. EESK uzskata, ka būtu lietderīgi vairāk iesaistīt Eiropas Parlamentu, jo tam vajadzētu būt lielākai lomai sarunu posmos par nolīgumiem un nolīgumu uzraudzībā. EESK ir arī pārliecināta, ka tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt visu dalībnieku, tostarp pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru, faktisku iesaistīšanos tirdzniecības sarunās, tādējādi panākot efektīvu atbalstu nolīguma saturam.

5.   Priekšlikums reformēt vietējās konsultantu grupas nolīgumu uzraudzībai, novērtēšanai un īstenošanai

5.1.

Pašlaik ES saskaras ar pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pieaugošu pieprasījumu pēc iekļaujoša un demokrātiska dialoga ne tikai tirdzniecības nolīgumu izstrādes laikā, bet arī to īstenošanas posmā (15). Lai gan EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus radīt iespējas diskusijām un līdzdalībai, Komiteja uzskata, ka ļoti svarīgi ir uzlabot šo nolīgumu uzraudzības, novērtēšanas un īstenošanas procedūras.

5.2.

EESK uzskata, ka konsultatīvie instrumenti (vietējās konsultantu grupas (VKG)), kas izveidoti, lai uzraudzītu tirdzniecības nolīgumu sadaļās par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA) (TSD Chapters) ietverto saistību īstenošanu un izpildi, bet turpmāk – veselus tirdzniecības nolīgumus, nepietiekami atbilst izvirzītajiem mērķiem. Šīm vietējām konsultantu grupām (VKG) (Domestic Advisory Groups – DAG) ir trūkumi gan attiecībā uz kritērijiem, kas nosaka to sastāvu, gan attiecībā uz skaidru to darbības noteikumu trūkumu.

5.3.

No politikas ieteikumiem, kas izklāstīti ES vietējo konsultantu grupu neoficiālajā dokumentā (16), un nesen veiktās analīzes par ES un partnervalstu vietējām konsultantu grupām (17) izriet, ka vietējās konsultantu grupas var novērtēt, pamatojoties uz četriem dažādiem panākumu līmeņiem, kuros ņemta vērā to spēja nodrošināt: 1) savu darbību; 2) informācijas apmaiņu; 3) nolīgumu uzraudzību; 4) politisko ietekmi.

5.3.1.

Attiecībā uz darbību vietējās konsultantu grupas tiek aktivizētas Eiropas Savienībā, pateicoties EESK veiktajai būtiskajai sekretariāta funkcijai, taču tās darbojas tikai dažās partnervalstīs (18). Partnervalstīs, kurās minētās grupas pastāv, tām ir acīmredzamas organizatoriskas problēmas, ko rada nepārprotams finanšu resursu trūkums (19), kā arī problēmas saistībā ar to dalīborganizāciju pārstāvību, taisnīgu sadalījumu starp ieinteresētajām personām un neatkarību (20).

5.3.2.

Ņemot vērā VKG dalībnieku spēju apmainīties ar informāciju, attiecībā uz vispārēju informācijas apmaiņu, šķiet, ka pastāv skaidra atšķirība starp ES VKG un partnervalstu VKG. Izņemot dažas pretrunas, ES VKG kopumā pastāv laba informācijas apmaiņa starp dialoga dalībniekiem, savukārt partnervalstu VKG jūtams saspīlējums starp uzņēmējdarbības pārstāvjiem un ar uzņēmējdarbību nesaistītiem dalībniekiem. Tomēr abās VKG pusēs joprojām ir neapmierinošas attiecības starp valdībām un attiecīgajām VKG (t. s. vertikālais dialogs). Ir arī aicinājums veidot strukturētāku un dziļāku transnacionālu dialogu starp ES un partnervalstu vietējām konsultantu grupām, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības ikgadējās transnacionālās sanāksmes laikā un rīkojot īpašas VKG sanāksmes tā paša nolīguma ietvaros.

5.3.3.

Lai gan nolīgumu uzraudzība ir VKG galvenais mērķis, jāatzīst, ka to konkrēti īstenot ir grūti. Nespēja uzraudzīt sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA) īstenošanu un izpildi galvenokārt ir izskaidrojama ar to, ka trūkst konkrētu resursu, kurus varētu paredzēt uzraudzībai, un ar valdību nevēlēšanos un pārskatatbildības trūkumu. Šajā sakarā noteikti ir atzinīgi jānovērtē Komisijas un ES VKG spiediens uz partnervalstu valdībām pārskatatbildības palielināšanas nolūkā uzraudzības posmā (21). Nesaistošs informatīvs ziņojums, ko iesniedz SDO un ESAO un kas būtu pieejams VKG, būtu uzticams pamats tirdzniecības nolīguma novērtēšanai.

5.3.4.

Nav šaubu, ka, ņemot vērā līdz šim konstatēto, politiskā ietekme, t. i., VKG spēja ietekmēt nolīgumu sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību īstenošanu ir pilnīgi nepietiekama. Komisijai būtu jānosaka vērienīgāki kritēriji, lai valdības ņemtu vērā VKG ieteikumus; turklāt, lai gan VKG saistības ir saistošas, trūkst efektīvas izpildes un šo grupu pastāvīgas iesaistes strīdu izšķiršanas procesā (22).

5.4.

Ņemot vērā šos apsvērumus, EESK uzskata, ka ir jāveic rūpīga VKG reforma, lai novērstu trūkumus, kas minēti 5.3.1.–5.3.4. punktā.

5.5.

EESK atkārtoti uzsver, ka attiecībā uz visiem apspriežamo nolīgumu veidiem ir jāizveido vienota struktūra pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru līdzdalībai (reformēta vietējā konsultantu grupa), kas varētu uzraudzīt nolīgumu īstenošanu un izpildi un novērtēt to rezultātus (23).

5.5.1.

Šai struktūrai vajadzētu būt kopīgai un pilnībā funkcionējošai abām nolīguma pusēm (ES un partnervalstīm), un tai būtu jāaptver visi nolīguma aspekti, prioritāti piešķirot visiem tiem līguma elementiem, kas ietekmē sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību īstenošanu.

5.5.2.

EESK uzskata, ka ikvienā parafētajā nolīgumā ir jāiekļauj protokols par vietējo konsultantu grupu darbību, ar ko varētu izveidot stabilu institucionalizētu satvaru, kurš spēj abām nolīguma pusēm (ES un partnervalstīm) noteikt darbības noteikumus, paredzot: a) kritērijus, pēc kuriem nosaka VKG locekļus, kas spēj nodrošināt viņu pārstāvību, taisnīgu sadalījumu starp ieinteresētajām personām un neatkarību (sk. 4.3.3. punktu); b) apņemšanos nodrošināt, ka Starptautiskā Darba organizācija (SDO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ņem dalību VKG kā ārējie novērotāji, lai tādējādi varētu uzraudzīt tās konvenciju īstenošanu brīvās tirdzniecības nolīgumos, izmantojot iekšējo uzraudzības mehānismu un iesniedzot sarunu pusēm īpašu ziņojumu par iespējamajām problēmām sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību sociālo standartu īstenošanā. Turklāt Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (ESAO) līdzdalība ļaus ar valstu kontaktpunktu un attiecīgo valdību starpniecību uzraudzīt, kā tiek īstenotas vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, jo īpaši piegādes ķēdes lejupējos posmos. Tomēr šo struktūru novērtējumi nebūs saistoši VKG ietvaros; c) uzticēt VKG patiesi aktīvu lomu strīdu izšķiršanas procedūru uzsākšanā visos nolīguma jautājumos, kurus VKG iesniegušas galvenajam tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugam (Chief Trade Enforcement Officer – CTEO); d) grafiku, kurā izklāstīti saistoši un izpildāmi ceļveži nolīgumā izklāstītajām saistībām, norādot skaidrus to ratifikācijas termiņus; e) atjaunināt norādes par nolīgumā noteikto saistību īstenošanu, izstrādājot kvalitatīvu un kvantitatīvu rādītāju kopumu nolīguma pastāvīgai uzraudzībai un ex post ietekmes novērtējumam; f) datumu, līdz kuram jāiesniedz nolīguma neatkarīgais ex post ietekmes novērtējums par katru no pusēm, kura ir ieinteresēta nolīgumā (ES un partnervalstis), ja puses uzskatīs par lietderīgu paātrināt paredzēto 5 gadu termiņu; g) sanāksmju skaitu, kas katrai vietējai konsultantu grupai gada laikā jāorganizē katrai nolīguma pusei (ES un partnervalstīm); h) pienākumu rīkot ikgadēju sanāksmi starp ES un partnervalsts VKG; i) apņemšanos nodrošināt ES un partnervalstu vietējo konsultantu grupu ikgadēju sanāksmi, kas notiktu Briselē un kurā aktīvi piedalītos visi VKG komponenti; j) apņemšanos izveidot tīmekļa platformu, kurā VKG dalībnieki varētu saprast, cik svarīgi ir vienai VKG mācīties no otras, apmainīties ar vajadzīgo informāciju, piemēram, par konkrētiem tematiem (darba tiesības, cilvēktiesības, bioloģiskās lauksaimniecības noteikumu ietekme uz tirdzniecību utt.), apmainīties ar iespējamo paraugpraksi, organizēt īpašus tiešsaistes apmācības kursus VKG dalībniekiem; k) sanāksmju grafiku, kas ļaus ziņot Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei par VKG darba gaitu; l) VKG darbībai nepieciešamos finanšu resursus; m) apņemšanos sagatavot gada ziņojumu par attiecīgo VKG darbību. Šajā ziņojumā VKG varēs noteikt prioritātes un ieteikumus sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību īstenošanai un Eiropas Komisijai šīs prioritātes un ieteikumi būs jāiekļauj ES prioritātēs sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību īstenošanas jomā vai jebkurā gadījumā jāpamato eventuālais noraidījums; n) apņemšanos uzticēt EESK organizēt ES vietējo konsultantu grupu un sniegt tehnisko palīdzību ES VKG un partnervalstu VKG transnacionālajā sanāksmē. Šajā kontekstā EESK sekretariāts sniegs tehnisko palīdzību partneru izvēlē partnervalstīs (kritēriji minēti 4.3.3. punktā), palīdzību VKG priekšsēdētājiem darba kārtības noteikšanā, sanāksmju pārvaldībā, ziņojumu sagatavošanā par tikšanās reizēm, ziņojumu sniegšanā ES iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī pārskatatbildībā par nepieciešamās informācijas sniegšanu.

5.5.3.

Pastāvīgas uzraudzības rādītājiem būs būtiska nozīme, jo tiem būs jānodrošina nolīgumā paredzēto saistību ievērošana un jāaptver šādas jomas: ekonomika/tirdzniecība, sociālā joma, vides joma un veselības drošība.

5.5.4.

EESK uzskata: pamatojoties uz VKG reformu procesu, EESK lomai būs būtiska nozīme, un tāpēc būs attiecīgi jāpielāgo tā cilvēkresursi un finanšu resursi. Tādēļ EESK atkārtoti aicina budžeta lēmējinstitūciju reformas laikā paredzēt papildu līdzekļus atbilstoši Komisijas plānotajiem kārtējiem izdevumiem, lai palīdzētu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi vietējām konsultantu grupām veikt paredzētās darbības.

---

(1)  COM(2021) 66 final.

(2)  Eiropas Parlamenta 2020. gada 26. novembra rezolūcija par ES tirdzniecības politikas pārskatīšanu (2020/2761(RSP)).

(3)  OV C 105, 4.3.2022., 148. lpp.; OV C 105, 4.3.2022., 40. lpp.; OV C 364, 28.10.2020., 53. lpp.; OV C 364, 28.10.2020., 160. lpp.; OV C 159, 10.5.2019., 28. lpp.

(4)  OV C 105, 4.3.2022., 148. lpp.; OV C 105, 4.3.2022., 40. lpp.; REX/530, “Novērtējums par pilsoniskās sabiedrības lomu līdzdalības struktūrās saistībā ar Eiropas Savienības/Kolumbijas/Peru/Ekvadoras nolīgumu”, ziņotājs: G. Iuliano; OV C 364, 28.10.2020., 160. lpp.; OV C 47, 11.2.2020., 38. lpp.; REX/503 “Virzība uz ES un Mercosur valstu asociācijas nolīguma noslēgšanu”, ziņotājs: J. Puxeu Rocamora, līdzziņotājs: M. Soares.

(5)  Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pants.

(6)  Vēstule, kurā Komisija atsaka organizācijai “Les Amis de la Terre” piekļuvi dokumentam. 2019 [b]: https://www.asktheeu.org/fr/request/7049/response/23196/attach/3/Signed%20letter.pdf?cookie_passthrough=1 Apskatīts: 30.7.2020. 2. lpp.

(7)  OV C 374, 16.9.2021., 73. lpp. Norādīts iepriekš.

(8)  ClientEarth, Fern, Veblen Institute, La Fondation Nicolas Hulot pour la Nature et l’Homme un Starptautiskās Cilvēktiesību federācija.

(9)  Lēmums lietā 1026/2020/MAS par to, ka Eiropas Komisija nespēja pabeigt atjauninātu “ilgtspējas ietekmes novērtējumu” pirms ES un Mercosur tirdzniecības sarunu slēgšanas.

(10)  OV C 47, 11.2.2020., 38. lpp. Norādīts iepriekš.

(11)  OV C 105, 4.3.2022., 148. lpp. Norādīts iepriekš; REX/532; OV C 364, 28.10.2020., 160. lpp. Norādīts iepriekš.

(12)  2021. gada marts, Eiropas Savienība, Study Reviewing DG Trade Civil Society Dialogue (pētījums, kurā tiek izvērtēts Tirdzniecības ĢD dialogs ar pilsonisko sabiedrību). Tetra Tech- Deloitte.

(13)  OV C 105, 4.3.2022., 40. lpp.; OV C 105, 4.3.2022., 148. lpp.; OV C 159, 10.5.2019., 28. lpp.

(14)  Šis noteikums paredz: “Ja sanāksme vai tās daļa notiek saskaņā ar Chatham House noteikumu, dalībnieki var brīvi izmantot saņemto informāciju, taču nedrīkst izpaust ne runātāja vai runātāju, ne kāda cita dalībnieka identitāti vai piederību”.

(15)  Nīderlandes un Francijas neoficiāls dokuments par tirdzniecību, sociālekonomiskajām sekām un ilgtspējīgu attīstību.

(16)  Neoficiāls dokuments Strengthening and Improving the Functioning of EU Trade Domestic Advisory Groups (ES tirdzniecības Vietējo konsultantu grupu stiprināšana un uzlabošana).

(17)  Martens, D., Potjomkina, D., Orbie, J., 2020, Domestic Advisory Groups in EU trade agreements – Stuck at the Bottom or Moving up the Ladder? Friederich Ebert Stiftung – Ģentes universitāte.

(18)  Viens piemērs ir Peru, kur, ņemot vērā Peru valdības nevēlēšanos izveidot atbilstīgu VKG, pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir izveidojušas “ēnu” VKG, ko diemžēl ES neatzīst. Martens u. c., 2020 Norādīts iepriekš.

(19)  “EESK nodrošina sekretariāta funkciju visām ES vietējo konsultantu grupām. Aptuveni 78 % (36/46) ES vietējo konsultantu grupu dalībnieku uzskata, ka sekretariāts labi sagatavo VKG sanāksmes. Tomēr lielākajai daļai trešo valstu VKG nav līdzīga atbalsta darbu organizēšanas un sagatavošanas jomā. Lielu daļu darba bieži veic priekšsēdētājs (un dažkārt priekšsēdētāja vietnieki), kura spēja veltīt laiku šiem pasākumiem ir ierobežota.”Martens, D., u. c. Op. cit., 16. lpp.

(20)  Piemēram, Dienvidkorejas VKG gadījums, kas ir guvusi ievērojamus panākumus, bet kurai joprojām trūkst pārstāvības un neatkarības. Martens, D. u. c., 2020, Op. cit.

(21)  Saistībā ar ES un Korejas nolīgumu politiskā spiediena rezultātā tika iesniegta oficiāla sūdzība, un ekspertu grupa lēma par valsts neatbilstību SDO konvencijām.

(22)  OV C 105, 4.3.2022., 40. lpp.

(23)  OV C 159, 10.5.2019., 28. lpp..

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kādiem jābūt nosacījumiem, lai enerģētikas pārkārtošana un pāreja uz mazoglekļa ekonomiku būtu sociāli pieņemama?”

(Izpētes atzinums pēc ES Padomes prezidentvalsts Francijas pieprasījuma)

(2022/C 290/04)

Ziņotājs:	Arnaud SCHWARTZ
Līdzziņotājs:	Pierre Jean COULON

Atzinuma pieprasījums	Padomes prezidentvalsts Francija, 20.9.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	224/6/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Lai nodrošinātu enerģētikas pārkārtošanas sociālo pieņemamību, ņemot vērā plānošanas un īstenošanas posmos gūto pieredzi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina visas ieinteresētās personas uzlabot šādus aspektus: procesa neatkarība, informācijas kvalitāte un pieejamība, brīva un daudzveidīga līdzdalība, skaidri noteikumi, pārskatatbildība un līdzdalības vērā ņemšana lēmumu pieņemšanas procesā, pārredzamība un plāna vai projekta uzraudzība “no šūpuļa līdz kapam”, kā arī pārkārtošanās pieņemamība cenas ziņā un funkcionālais aspekts (ar pieejamajiem risinājumiem, piemēram, pārdomāti izvietotiem elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktiem pietiekamā skaitā).

1.2.

EESK aicina ES daudz aktīvāk veicināt taisnīgu sadalījumu un ražojošu patēriņu, izmantojot finansiālus stimulus, jo tas ir faktors, kas visvairāk ietekmē atbalstu enerģētikas pārkārtošanai vietējā līmenī. Būtu jānodrošina pieejama informācija par šiem stimuliem un vienkārši procesi. Daudz straujāk nekā līdz šim ir jāīsteno enerģētikas savienības mērķis – politikas centrā izvirzīt iedzīvotājus un nodrošināt, ka viņi var viegli kļūt par enerģijas ražotājiem un gūt labumu no jaunajām tehnoloģijām. EESK arī norāda, ka ir svarīgi, lai domājamie projekta ieguvumi un paredzamās izmaksas būtu taisnīgi sadalītas kopienā.

1.3.

EESK ierosina Eiropas Savienībai apzināt un novērst šķēršļus, kas attiecīgā gadījumā izskaidro zemo sabiedrības līdzdalību un atbalstu. Parasti iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām dotā iespēja piedalīties projektu sagatavošanā un plānošanas lēmumu pieņemšanā palielina sabiedrības atbalstu tiem. Lai palielinātu līdzdalību, rīcības plānā būtu jāņem vērā laika, pilsoniskās izglītošanas un attiecīgo iestāžu pārskatatbildības trūkums, kā arī citi faktori.

1.4.

EESK vēlas, lai no plānošanas posma līdz pat pārkārtošanās īstenošanai vietējā līmenī notiktu plašāka apspriešanās un līdzveidošana ar sabiedrību, it īpaši sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un lai būtu nodrošināta mērķu un plānošanas cieša sasaiste visos teritoriālajos līmeņos. Tas ir priekšnoteikums, ja vēlamies panākt progresu ceļā uz lielāku sociālo pieņemamību un atbilstošā tempā sasniegt mūsu enerģētikas pārkārtošanas mērķus.

1.5.

EESK uzsver: lai iedzīvotāji un ieinteresētās personas vairāk atbalstītu pārkārtošanos un tās radītās tehniskās pārmaiņas, īpaša uzmanība jāpievērš tādiem pasākumiem kā mūžizglītība, darbaspēka pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana, atbalsts uzņēmējdarbībai un dažādām pārkārtošanās skartajām sabiedrības grupām paredzētas informācijas kampaņas. Informācijā jāuzsver galvenais vēstījums, ka enerģētikas pārkārtošana ir vajadzīga, jo gan individuālā, gan kolektīvā aspektā tā ir taisnīgāka un tīrāka un ilgtermiņā iedzīvotājiem lētāka.

1.6.

Tomēr EESK atkārtoti uzsver, ka enerģētikas pārkārtošanā iedzīvotājiem, uzņēmumiem, kopienām u. c. būs jāīsteno individuālas un kolektīvas pārmaiņas. Tā kā līdz šim enerģētikas politikā netika ņemta vērā fosilā kurināmā negatīvā ārējā ietekme, dekarbonizācija paaugstinās īstermiņā izmaksas ražotājiem un kāpinās cenas patērētājiem. Šajā jautājumā ir vajadzīga lielāka pārredzamība. Ņemot vērā pašreizējās enerģijas cenas, patērētājiem ir ļoti grūti brīvprātīgi pieņemt augstākas cenas. To ir svarīgi apzināties. Turklāt ir arī svarīgi informēt par taisnīgas pārkārtošanās jomā panākto progresu. Taču pašreizējās debatēs mēs pārāk bieži dzirdam negatīvus stāstus. Lai pārkārtošanās būtu sociāli pieņemama un sekmīga, svarīgs uzdevums ir saglabāt ES uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgū, tādējādi nepieļaujot lieku spiedienu uz ekonomiku un bezdarbu.

1.7.

EESK brīdina, ka vecie fosilā kurināmā nodokļi un jaunie zaļie nodokļi ir maksājumi, kas proporcionāli vairāk ietekmē to mājsaimniecību budžetu, kurām ir zemi ienākumi, nekā turīgu mājsaimniecību budžetu. Videi kaitīgas subsīdijas un nodokļi ir pakāpeniski, bet strauji jāatceļ, kā to nereti sola politiķi. Tāpēc ieņēmumi no šiem jaunajiem zaļajiem nodokļiem būtu jāizmanto, lai ieviestu jauninājumus sociālajā jomā, subsidētu enerģētikas pārkārtošanu mazāk aizsargātās mājsaimniecībās un saglabātu to pirktspēju.

1.8.

EESK arī norāda, ka taisnīgas pārkārtošanās koncepcijai ir jābūt centrālajam elementam pārdomās un rīcībā virzībā uz sabiedrību ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Taisnīga pārkārtošanās nedrīkst būt tikai politisko mērķu kopums, jo tā ir pamats tam, lai enerģētikas pārkārtošana būtu sabiedrībai pieņemama. Eiropas līmenī pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” būtu jāpapildina ar taisnīgas pārkārtošanās tiesisko regulējumu, kurā ietverti, piemēram, šajā atzinumā formulētie konkrētie priekšlikumi, kurus varētu iestrādāt nacionālajos enerģētikas un klimata plānos.

1.9.

EESK aicina atkārtoti izvērtēt paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, lai uzlabotu spējas risināt gan enerģijas cenu svārstīguma jautājumu, gan problēmas, kas saistītas ar ārkārtas apstākļiem, tostarp karu, un ieviest piemērotus noteikumus šādu situāciju risināšanai tā, ka galalietotājiem nerodas nevēlamas sekas.

2.   Konteksts un definīcijas elementi

2.1.

Cilvēce saskaras ar zemes resursu ierobežotību (1), biodaudzveidības izzušanu un globālo sasilšanu. Enerģētikas pārkārtošana ceļā uz oglekļneitrālu ekonomiku nozīmē konkrētu (proti, mainot (individuālos un kolektīvos) ieradumus) un progresīvu mūsu sabiedrības pārveidi. Ar enerģētikas pārkārtošanu ir jāpanāk, ka demokrātiskā un taisnīgā veidā un respektējot ekosistēmas (2) tiek samazinātas mūsu materiālās un enerģētiskās vajadzības, vienlaikus nodrošinot labklājību ikvienam (3).

2.1.1.

Fosilā kurināmā izmantošana tā, kā tas notiek tagad, nākamajās desmitgadēs vairs nebūs risinājums ne vides, ne piegādes, ne sociālo apsvērumu dēļ. Tas nozīmē, ka ir steidzami jāpāriet uz oglekļneitrālu sabiedrību.

2.1.2.

Tomēr saistībā ar zaļo izaugsmi (4) alternatīvajos enerģijas avotos veikto ieguldījumu zemā enerģētiskā atdeve draud sistēmiski sagraut mūsu ekonomiku, turklāt nedrīkst aizmirst arī kalnrūpniecības potenciāli postošo ietekmi uz vidi.

2.1.3.

Lai panāktu lielāku konsekvenci un sabiedrības atbalstu, vajadzēs — samazināt neapstrādātu minerālu pieprasījumu, uzlabojot to reciklēšanu, — veikt ietekmes novērtējumus, lai panāktu pāreju, kas ļaus labāk izvairīties no šādu izejvielu izmantošanas, samazināt to izmantošanu vai kompensēt to, — nodrošināt aprites ekonomiku atjaunojamo energoresursu nozarē, — stimulēt energoefektivitāti un ievērojami samazināt globālo enerģijas pieprasījumu, — atkārtoti izvērtēt paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumus, lai uzlabotu spējas risināt gan enerģijas cenu svārstīguma jautājumu, gan problēmas, kas saistītas ar ārkārtas apstākļiem, tostarp karu.

2.1.4.

Apzinoties ar tehnoloģisko risku, oglekļa piesaistītājsistēmu efektivitātes trūkumu un ar energoefektivitāti saistīto scenāriju ierobežojumus, vajadzēs ne tikai radīt konkrētas elastības iespējas saistībā ar sistēmisku energotaupību, mainot mūsu dzīvesveidu, bet arī panākt, lai plašāk tiktu atbalstīti pasākumu, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.

2.2.

Pēdējos gados zinātnē ir pētīti nosacījumi, kas nodrošinātu, lai šāda pārkārtošanās būtu sociāli pieņemama. EESK to ir izklāstījusi šajā atzinumā, kura mērķis cita starpā ir uzlabot praksi ES iestādēs un dalībvalstīs.

2.3.

Ar enerģētikas pārkārtošanu saistītā projekta sociālā pieņemamība ir ļoti sarežģīta. Tā aptver apsvērumus par ierosināto tehnoloģiju izpratni, saistītajiem (sociālajiem, veselības, ekonomiskajiem u. c.) riskiem, iespējamām alternatīvām, vēlamo risinājumu izmaksu un ieguvumu novērtējumu un konkrētās teritorijas apstākļus. Lai nodrošinātu sociālo pieņemamību, šādi projekti ir jāapspriež ar iedzīvotājiem un visām ieinteresētajām personām, kā arī plašāk jāaplūko teritorijas attīstība un tajā vēlamais dzīvesveids.

2.4.

Kā liecina pētījumi (5), arī EESK uzskata, ka galvenie sociālās pieņemamības virzītājspēki ir šādi: — uzticēšanās pārvaldībai un taisnīgas procedūras, — taisnīga un cenas ziņā pieejama pārkārtošanās, — ar atrašanās vietu un plānošanu saistīti apsvērumi, — sociāldemogrāfisko faktoru ietekme, — sociāltehniskās īstenošanas iespējas.

2.5.

Turpinājumā apskatīsim, ko šie jēdzieni nozīmē un kā mēs tos varētu izmantot kā nosacījumus, lai īstenotu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.

3.   Īstenošanas nosacījumi

3.1.   Uzticēšanās pārvaldībai un taisnīgas procedūras

3.1.1.

Daudzi pētījumi ir apliecinājuši, ka uzticēšanās ir izšķirošs faktors, kas nosaka sociālās pieņemamības līmeni. Taisnīgas procedūras, uzticēšanās un pārkārtošanās pieņemamības līmenis ir savstarpēji cieši saistīti. Pārredzama lēmumu pieņemšana un informācijas izplatīšana uzlabo projektu izstrādātāju un kopienu savstarpējo uzticēšanos.

3.1.2.

EESK atkārtoti uzsver, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš tiesiskumam, piemēram, saistībā ar dažādu ES fondu izmantošanu. Komiteja arī uzskata, ka Komisijai savi priekšlikumi bez kavēšanās būtu jāpublicē visās oficiālajās valodās, lai tie būtu saprotami, tādējādi nodrošinot plašu pieejamību un līdzdalību.

3.1.3.

Turklāt pētījumos norādīts, ka iedzīvotāju līdzdalība palīdz mazināt sabiedrības bažas un paaugstināt savstarpējās uzticēšanās līmeni. Informācijas izplatīšanai ir būtiska nozīme, lai mainītu jebkādu maldīgu priekšstatu par pārkārtošanos un darbībām vai instrumentiem, kas jāievieš tās konkrētai īstenošanai. Tādēļ ir svarīgi apspriesties par tādiem jautājumiem kā enerģētikas pārkārtošanas projektu atrašanās vieta, izmaksas un iespējamā negatīvā ietekme uz vidi, ekonomiku, veselību un sociālo jomu, kā arī aplūkot šo projektu radītās priekšrocības. Tas arī veicina sabiedrības atbalstu jaunu iekārtu būvniecībai attiecīgajā teritorijā.

3.1.4.

Lai kopiena atbalstītu projektu, EESK skatījumā ir svarīgi veidot dialogu ar iedzīvotājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām un panākt savstarpēju uzticēšanos, izmantojot atklātu saziņu un agrīnas iesaistīšanās iespējas ar enerģētikas pārkārtošanu saistītu darbību un projektu (6) izstrādē visos attiecīgajos teritoriālajos līmeņos, sākot no vietējā līmeņa līdz pat ES līmenim.

3.1.5.

Lai veicinātu līdzdalību un panāktu uzticēšanos, ir svarīgi balstīties uz vietējo atbalstu, it īpaši pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras publiski atbalsta pārkārtošanos, kas balstīta uz zinātni (7). Šāds vietējais tīkls var efektīvāk izplatīt informāciju publiskajā telpā un atspēkot izplatītos, iespējams, maldīgos priekšstatus.

3.1.6.

Līdzdalības demokrātija mūsdienās ir Eiropas pilsoniskuma modeļa galvenais elements. Lisabonas līgums nodrošina pārstāvības demokrātijas un līdzdalības demokrātijas savstarpējo papildināmību. Starptautiskajā aspektā informācijas pieejamība un sabiedrības līdzdalība plānošanā un izstrādē ir divi no trim Orhūsas konvencijas pīlāriem. Tomēr ir jāuzlabo abu minēto pīlāru, kā arī tiesu iestāžu pieejamības pīlāra īstenošana (8).

3.1.7.

Ir jāveicina tāds līdzdalības veids kā publiskās debates. Šādas debates jāvada pieredzes bagātai un neatkarīgai pilsoniskās līdzdalības speciālistu komisijai (9). Tas nodrošinās nepieciešamo uzticamību visās debatēs, kurās pilsoņi tiek iesaistīti galveno pasākumu izstrādē, kas paredzēti teritorijai, kurā viņi dzīvo. Publiskās debates nodrošina visām ieinteresētajām personām pilnīgu un pārredzamu informāciju par konkrēto plānu, izstrādājamo programmu vai projektu, dodot tām iespēju gan individuāli, gan organizētā grupā paust savu viedokli par ierosināto pasākumu piemērotību.

3.1.8.

Pēdējos gados iedzīvotāju uzticēšanos pakāpeniski mazina sabiedrības līdzdalības digitalizācija – bez pārskatatbildības vai debatēm ar trešo pušu starpniekiem, kas garantē metodi. Tomēr papildus informēšanai ir vajadzīgas tiešsaistes konsultācijas apvienojumā ar klātienes sanāksmēm (10), jo tas dod iespēju iesaistīt sabiedrību visos posmos un kopīgi lemt par risinājumu izvēli.

3.1.9.

Lai uzlabotu visu ieinteresēto personu dialogu, ar sabiedrības līdzdalību būtu, piemēram, jānodrošina, ka lēmumu pieņēmējiem vai par pārstāvības demokrātiju atbildīgajiem ir pienākums rakstiski norādīt, kā tiek ņemti vērā dažādi apkopotie viedokļi un no kādiem uzlabojumiem iedzīvotāji gūs labumu. Šāda pārskatatbildība palīdzētu labāk izprast viņu lēmumu pamatotību un uzlabotu uzticēšanos demokrātijai.

3.2.   Taisnīga un cenas ziņā pieejama pārkārtošanās

3.2.1.

Ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un ar mērķi līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti, ir izvirzīts vērienīgs uzdevums. Eiropas Komisija lēš, ka 2030. gadam izvirzīto ES mērķu sasniegšanai enerģijas ražošanas sistēmās vien būs vajadzīgi papildu ieguldījumi 350 miljardu euro apmērā gadā. EESK un, protams, sabiedrības skatījumā galvenais ir noskaidrot, kas maksās, kas investēs un kas gūs labumu, un vai līdzekļi būs pietiekami.

3.2.2.

Lai pārkārtošanās būtu taisnīga un cenas ziņā pieejama, taisnīgs sadalījums nodrošina, ka ne tikai izmaksas, bet arī ieguvumi no projekta tiek sadalīti taisnīgi. Tas ir galvenais sociālās pieņemamības faktors. Visspēcīgākais motivējošais faktors pārkārtošanās projekta atbalstam ir finansiāls stimuls, kas nav administratīvi vai tehniski sarežģīts. Tas mudinās privātpersonas, lauksaimniekus, MVU, energokopienas u. c. ar saviem ieguldījumiem un saistībām pievienoties jaunajai sistēmai, ar kuru paredzēts īstenot vajadzīgo pārkārtošanos.

3.2.3.

Skaidrs, ka pamata priekšnoteikums sociāli pieņemamai un sekmīgai pārejai uz bezoglekļa ekonomiku ir tāds, ka Eiropas uzņēmumiem ir jāsaglabā konkurētspēja pasaules tirgū, lai nedz ekonomika, nedz bezdarbs netiktu pakļauti liekai spriedzei.

3.2.4.

Jebkāda veida finansiāli stimuli (piemēram, zemāki enerģijas tarifi vai ienākumu gūšanas iespējas, atbalsts vietējai ekonomikai, tālākizglītībai vai pārkvalifikācijai) ir spēcīgs stimuls projekta pieņemamībai un atbalstīšanai vietējā līmenī.

3.2.5.

Projekta pieņemamību vietējā līmenī var veicināt arī izpratne par tā ieguvumiem. Piemēram, darbvietu izveide vietējā līmenī, it īpaši konkrētā darba tirgus enerģētiskajā pārkārtošanā, tiek uzskatīta par ieguvumu sabiedrībai, un tas var veicināt projekta pieņemamību.

3.2.6.

Piemēram, no vēja un saules enerģijas ražošanas iekārtām iegūtā elektroenerģija daudzviet kļūst vai jau ir kļuvusi par cenas ziņā pieejamāko un ilgtspējīgāko elektroenerģiju. Šādas lētas elektroenerģijas ražošana un pieejamība visiem vietējiem iedzīvotājiem paver iespēju mainīt iedzīvotāju lomu, no patērētājiem kļūstot par ražojošiem patērētājiem. Ir jāstiprina un jāgarantē viņu tiesības. Šāda pieeja ir vēl jo svarīgāka tāpēc, ka pieaug transporta un siltumapgādes nozares elektrifikācija.

3.2.7.

Teorētiski klimata mērķu sasniegšanā nav svarīgi, kas būvē un ekspluatē fotoelementu vai vēja enerģijas iekārtas, taču šim jautājumam ir būtiska nozīme no pieņemamības viedokļa vietējā līmenī un reģionālās ekonomikas viedokļa. Konkrēti, ir jāpieliek īpašas pūles, lai šāda veida līdzdalība būtu iespējama.

3.2.8.

EESK uzskata, ka ražojošo patērētāju skaits un pārkārtošanās sociālā pieņemamība varētu strauji palielināties, ja tiktu īstenoti šādi pasākumi: a) Kopienas enerģētiskā neatkarība: ja patērētāji koplieto sistēmas un tajās saražotā elektroenerģija tiek patērēta uz vietas, tad tā būtu jāuzskata par individuālas izcelsmes elektroenerģiju. b) Enerģijas koplietošana: atjaunojamās enerģijas kopienās vajadzētu piemērot pazeminātu tīkla maksu elektroenerģijai, ko var koplietot ražotāji. c) Virtuāla neto uzskaite: tā dos iespēju cilvēkiem, kuri nedzīvo atjaunojamo energoresursu sistēmas tiešā tuvumā, iesaistīties tajā un nepastarpināti izmantot saražoto elektroenerģiju. Lai to panāktu, virtuālā tīkla uzskaite būtu jāuzskata par jaunu likumīgi paredzētu iespēju, kur katra elektroenerģijas kilovatstunda, kas saražota sistēmā, kurā ir iesaistīts patērētājs, tiek kompensēta ar kilovatstundu, ko patērētājs iegūst no cita avota citā laikā. Šāda uzskaite jau ir ieviesta, piemēram, Grieķijā, Polijā un Lietuvā.

3.2.9.

Vietējais ražojošais patēriņš ir interesants arī saistībā ar viedajiem skaitītājiem, kas apstrādā tirgus cenu signālus un nodrošina tīklam atbilstošu patēriņu un elastību, ko var kompensēt. Šāda kombinācija var palīdzēt samazināt slodzi tīklā un tādējādi mazināt vajadzību paplašināt tīklu.

3.2.10.

Turpmāko politikas pasākumu centrā ir jābūt jautājumiem par enerģijas izmaksu pieaugumu un dalībvalstu spēju tās mazināt. EESK ne tikai atbalsta ārkārtas pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut smagas sociālās sekas, bet arī stingri atbalsta tirgus novērtējumus, ar kuriem tiek pārbaudīta enerģijas tirgus dalībnieku rīcība. Vienlaikus Komiteja atgādina par LESD pievienotajā 26. protokolā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem uzskaitītajām Savienības kopīgajām vērtībām attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 14. panta nozīmē. Tas varētu palielināt efektivitāti un novērst tirgus nepilnības. Iestādēm ir efektīvāk jākontrolē tirgus.

3.2.11.

EESK aicina atkārtoti izvērtēt paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, lai uzlabotu spējas risināt gan enerģijas cenu svārstīguma jautājumu, gan tās problēmas, kas saistītas ar ārkārtas apstākļiem, tostarp karu, tādā veidā, ka galalietotājiem nerodas nevēlamas sekas, un šajā nolūkā ieviest atbilstīgus mehānismus, kuri ļautu izvairīties no pārmērīgu cenu noteikšanas, piemēram, īslaicīgi nepiemērot ETS sistēmu.

3.2.12.

Tajā pašā laikā būs jānodrošina sociālais taisnīgums un jānovērš Eiropas iedzīvotāju pieaugošā enerģētiskā nabadzība (11). Eiropas Komisija uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ietver reālu nevienlīdzības pastiprināšanās risku, un tādēļ ir jāīsteno mērķtiecīgas valsts politikas. Konkrētāk, ir jāstiprina apmācība un profesionālā pārkvalifikācija un jāuzrauga atsevišķu cenu kāpums mājsaimniecībām, kuras saskaras ar enerģētisko nabadzību (12). Sociāli pieņemamāka ir enerģētikas pārkārtošana, kurā tiek radītas darbvietas un saglabāta maznodrošināto mājsaimniecību pirktspēja (13).

3.2.13.

Lai veicinātu pārkārtošanās pieņemamību, tika apsvērti (piemēram, konsorcija Locomotion simulācijās) vairāki scenāriji, kuros vairāk līdzekļu piešķirts maznodrošinātām mājsaimniecībām. Tomēr EESK atkārtoti uzsver, ka būtu jāpaplašina Sociālais klimata fonds un ES Taisnīgas pārkārtošanās fonds (14), iekļaujot tajā visas atstumtības un marginalizācijas dimensijas, tādējādi reāli garantējot, ka neviens netiek atstāts novārtā.

3.2.14.

Lai palīdzētu, piemēram, vistrūcīgākajām personām konkrēti īstenot enerģētikas pārkārtošanu, būtu lietderīgi izstrādāt un pilnveidot pārdales politikas un šajā nolūkā izmēģināt tādus inovatīvus risinājumus (15) kā vispārējais pamatienākums, nodokļu kredīti, īsākas darba nedēļas, darbvietas dalīšana, nodarbinātības garantiju programmas, nozīmīgāka darba ņēmēju vieta korporatīvajā pārvaldībā.

3.2.15.

Šie un citi iepriekš minētie pasākumi var palielināt pārkārtošanās pieņemamību. Tie gūs labumu no tā, ja tiks nekavējoties pārorientētas subsīdijas, finansējums un nodokļu priekšrocības, kas joprojām tiek piešķirtas fosilajam kurināmajam. Ir svarīgi radīt finansējuma avotus ilgtspējīgiem ieguldījumiem.

3.2.16.

Tagad, kā solīts jau sen, ir jāplāno tuvākajā nākotnē atcelt videi kaitējošu finansējumu un izstrādāt zaļos nodokļus saskaņā ar mērķtiecīgu fiskālo pieeju (16), t. i., virzīt finansējumu uz pārkārtošanos. Tas palīdzēs ikvienam saprast un atbalstīt publisko rīcību šajā jomā.

3.2.17.

Lai zaļie nodokļi būtu sociāli pieņemami, ir vajadzīga kompensācija, kurā ņemti vērā mājsaimniecību ienākumi un enerģētiskā nabadzība (sabiedriskā transporta trūkums, zema mājokļu siltumizolācija, zema apkures sistēmas efektivitāte, īpašumā esošā transportlīdzekļa tips utt.), lai palīdzētu mājsaimniecībām (17) ilgtermiņā ietaupīt, izmantojot iekārtas, kas patērē mazāk enerģijas.

3.2.18.

Būtu jāizmēģina arī oglekļa karte (18), ar kuru paredzēts piešķirt individuālas netirgojamas emisiju kvotas, lai noskaidrotu ne tikai to, vai tās izglītojošais potenciāls var praktiski palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un izvērst enerģētikas pārkārtošanu vietējā līmenī, bet arī to, vai ar šāda līdztiesības rīka palīdzību var palielināt enerģētikas pārkārtošanas pieņemamību.

3.2.19.

Publiskā sektora ieinteresēto personu priekšzīme (papildus to īstenotajiem praksei un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt energotaupību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, līdzdalības demokrātiju, pilsoniskās infrastruktūras finansēšanu un mūžizglītības pasākumus pārkārtošanās jautājumos) būs atkarīga no to spējas risināt finansējuma jautājumu un panākt, lai tas būtu nepārtraukts, piemēram, izmantojot energorenovācijas finansēšanas daudzgadu programmu, kas ietver pienākumu sasniegt rezultātus.

3.2.20.

Jaunas subsīdijas un jaunie nodokļu pasākumi ir jāpapildina ar standartiem, kas ir jāievēro visiem, jo līdzīgi kā pasākumi, kas īstenojami, lai panāktu progresu pārkārtošanos veicinošā spoguļmijiedarbībā, tie arī dos iespēju veidot tādu pasauli, kādā mēs vēlamies dzīvot.

3.3.   Atrašanās vieta un plānošana

3.3.1.

Daudzas problēmas, kas saistītas ar enerģētikas pārkārtošanai noderīgu projektu atrašanās vietu, rodas šo projektu īpašo fizisko iezīmju dēļ. Lai risinātu šādas problēmas, ir vajadzīgi papildu centieni, piemēram, izplatot informāciju, kas palīdz atspēkot nepatiesu informāciju, un īstenojot paraugpraksi šo problēmu atrisināšanai.

3.3.2.

Tas nozīmē, ka ir jāņem vērā pagātnes kultūras un pilsētvides mantojums (tirdzniecības un rūpniecības zonas, kas mainījušas piepilsētu ainavu, auglīgās teritorijās ierīkotas autostāvvietas, privātmāju rajoni un daudzdzīvokļu ēkas piepilsētā, kas rada atkarību no automašīnas u. c.). Mūsdienās enerģētikas pārkārtošanas ieguvumi atsver ietekmi uz “ainavu”. Lai tā būtu ilgtspējīga, mums, cik vien iespējams, ir jāizvairās no negatīvās ietekmes, kas saistīta ar pārkārtošanai nepieciešamajām zemes platībām, vai jāmazina un jākompensē šāda negatīvā ietekme.

3.3.3.

Tas jāpanāk, izvietojot infrastruktūru vietās, kur tā netraucē lauksaimniecībai, dabas aizsardzībai un kultūras mantojumam. Kā vienu no risinājumiem var minēt objektu izvietošanu pašreizējās pilsētu vai rūpnieciskās teritorijās vai mazauglīgas zemes platībās ar niecīgu produktīvu vai ainavisku vērtību.

3.3.4.

Ja tomēr objekts ir jāizvieto produktīvas zemes platībā, tam, cik vien iespējams, būtu jāiekļaujas lauksaimniecības sistēmā, nevis vienkārši jāattīra un/vai jāaizņem zemes platības.

3.3.5.

Turklāt, lai pienācīgi informētu sabiedrību un panāktu uzticēšanos, vajadzētu sistemātiski veikt nopietnus vidiskās ietekmes novērtējumus gan par iekārtām, gan visiem ar enerģētiku saistītiem valstu un Eiropas mērķiem un plāniem.

3.3.6.

Lai sabiedrība būtu iesaistīta nepārtrauktas uzlabošanas dinamikā, svarīga nozīme ir arī ex post novērtējumiem. Papildus būtu jāveido visu teritoriālo līmeņu dialogs, kā arī jāievieš efektīvi politikas uzraudzības un īstenošanas rīki, kas maksimāli palīdzētu izvairīties no zemes izmantošanas un “vides problēmu pārvietošanas”, kā to iesaka, piemēram, Eiropas Vides aģentūra (19).

3.3.7.

Ar enerģētikas pārkārtošanu saistīto darbību un projektu ex post novērtējumā atspoguļojot kvantitatīvo ietekmi uz vietējo ekonomiku, varētu nodrošināt sociālo pieņemamību.

3.3.8.

Papildu risinājums problēmai, ko rada grūtības atrast vietas enerģijas ražošanai Eiropā, būtu importēt kaimiņvalstīs ražotu zaļo elektroenerģiju sašķidrinātā veidā, izmantojot ūdeņraža nesēju. Attiecībā uz sociālo pieņemamību tas ir jāsaprot kā šo reģionu līdzattīstības dimensija (20).

3.4.   Sociāldemogrāfiskie faktori

3.4.1.

Papildus šiem apsvērumiem sabiedrības skatījumā svarīga nozīme ir arī vispārējai demogrāfijai. Iepriekš sagatavotie demogrāfiskie pētījumi, kuros noskaidrots, cik liela ir mērķauditorija, kas varētu iebilst pret projektu, un kāds ir tās sastāvs, palīdzētu labāk formulēt stratēģiju, kas veicinātu projekta pieņemamību. Šiem pētījumiem vajadzētu būt pieejamiem visām ieinteresētajām personām.

3.4.2.

Augstāks pieņemšanas līmenis ir saistīts ar augstāku izglītības līmeni un jaunāku vecumu. Tādēļ ir svarīgi attīstīt mūžizglītību (arī uzņēmumos un profesionālās izglītības centros) par energotaupību, pilsonisko līdzdalību un ieguldījumiem kopīgos pārkārtošanās pasākumos.

3.4.3.

EESK ierosina izpratnes veicināšanas kampaņās pārkārtošanās jomā par paraugu izmantot BIMBY (Build in My Backyard), kas līdzīga NIMBY (Not In My Back Yard), uzsverot pozitīvus sociālās atdarināšanas piemērus un labumu sabiedrībai, sagatavojot pozitīvu vēstījumu sarakstu, kurā iekļautas no dažādiem reģioniem un valstīm saņemtas konkrētas atsauksmes un veiksmes stāsti, ar kuriem ikviens varētu identificēties.

3.4.4.

Tas viss varētu veicināt pieņemamību un radīt vēlmi kopīgi virzīties uz šādu jaunu dzīvesveidu, kas pašreiz ir absolūti nepieciešams, lai aizstātu fosilo kurināmo. Būtu jāparedz līdzekļi izpratnes veicināšanas pasākumiem, kurus varētu efektīvi īstenot dažādas ieinteresētās personas.

3.4.5.

Nav vienprātības par konkrētu sociāldemogrāfisko faktoru tiešo ietekmi, jo dažādās valstīs un dažādos politiskajos apstākļos to ietekme ir atšķirīga. Tomēr tiem ir neapstrīdama ietekme uz pārkārtošanās plānu un projektu pieņemamību vietējā līmenī. Tāpēc EESK uzskata, ka sadarbībā ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jāatbalsta sākotnējās izglītības un tālākizglītības pasākumi, kas virzīti uz enerģētikas pārkārtošanu.

3.4.6.

Tomēr, runājot par sociālo pieņemamību, dažkārt atbildība par attiecīgo tehnoloģiju ieviešanu vai noliegumu tiek pārnesta uz mērķauditoriju. Tas liek domāt, ka tehnoloģiju potenciāla apguve ir atkarīga tikai no sociālās dimensijas. Tomēr atturēšanās no jaunu rīku iegādes vai izmantošanas var būt sarežģītāka (21).

3.5.   Sociāltehniskās īstenošanas iespējas (22)

3.5.1.

Konkrētā aprīkojuma ieviešanu kavē arī tehniskie aspekti. Tie ir saistīti, piemēram, ar grūtībām dalīties ar mazāk energoietilpīga patēriņa kultūru sabiedrībā, kura, paradoksāli, aicina patērēt arvien vairāk, un tas ir pretrunā vēstījumiem par energotaupību.

3.5.2.

Sociālā pieņemamība ir saistīta ar sarežģītu situāciju, kurā līdzāspastāv tehnoloģija un lietotāji. Tomēr pieņemamība nenozīmē pieņemšanu. (Sk., piemēram, viedos skaitītājus, kuru pieņemamība ir teorētiski nodrošināta, taču tie nav pieņemti un cilvēki atsakās tos uzstādīt). Pirms pieņemšanas ir vajadzīga zināma tehnoloģijas “normalizācija”. Tehnoloģija vairs netiek apspriesta, tā ir pierādījusi savu lietderību un ir viena no tehnoloģiskām alternatīvām, taču tas vēl nenozīmē, ka tā tiek pieņemta. Lai tehnoloģija būtu pieņemta, tā ir jāizmanto ikdienas dzīvē un tai jākļūst vajadzīgai un neaizstājamai.

3.5.3.

Ierobežojumi pārkārtošanās tehnoloģiju ieviešanas jomā ir saistīti arī ar to, ka tehnoloģijas parasti ir izstrādātas, pamatojoties uz pieņēmumu, ka lietotāji tās izmantos atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

3.5.4.

Ir pieņemts uzskatīt, ka lietotāji atbalsta uz šīm tehnoloģijām balstītus projektus pirms to potenciāla izmantošanas pilnā apjomā. Tomēr daudzas aptaujas liecina, ka pat mūsu ikdienas dzīves tehniskie priekšmeti lielākoties netiek pietiekami izmantoti, jo lietotāji nezina to faktiskās iespējas un to, kā tos izmantot.

3.5.5.

Sociāltehniskās īstenošanas iespējas var uzskatīt par sociālās iekļaušanas un izplatīšanas procesu, kas iekļaujas laika periodā, kurā ir nepieciešami vairāki posmi. Pirmais posms ir ļoti svarīgs, jo tas attiecas uz pētniecības un izstrādes un pretrunu periodu (23), t. i., laiku pirms pārmaiņām, kas saistītas ar jaunās tehnoloģijas ieviešanu. Otrajā posmā tiek iegūtas pirmās atsauksmes. Tieši šajā posmā izstrādes koncepcijas tiek salīdzinātas ar paredzamo lietojumu un tehnoloģiju spēju iekļauties sabiedrībā. Trešais posms ir ilgstošs normalizācijas posms. Šajā posmā projekts vai nu tiek noraidīts, vai nu pieņemts, un, ja tas tiek pieņemts, notiek tā atbalstīšana un tiek izstrādāti noteikumi tā sociālajai iekļaušanai.

3.5.6.

Šajā posmā notiek mobilizēšanās vietējā līmenī: teritorijas mēģina (vai nemēģina) ar šo tehnoloģiju palīdzību risināt atsevišķas problēmas. Līdz ar to sociālā iekļaušana atbilst makrosociālajām pārmaiņām, ko rada šo tehnoloģiju ieviešana.

3.5.7.

Ar kādas tehnoloģijas izmantošanu var būtiski mainīties attieksme pret pasauli, sociālās attiecības un priekšstati. Tas ir iespējams tikai tad, ja tehnoloģija netiek ieviesta “pati par sevi”, bet ja tā dod pielāgošanās un jaunu lietojumu iespējas. EESK uzskata, ka šajā ziņā sociālo pieņemamību palīdzētu uzlabot zinātnes atziņās balstīta tehnoloģiju neitralitāte, godīga konkurence un iespēja testēt un apspriest dažādu tehnoloģiju piemērotību.

3.5.8.

Sīkāk analizējot debates par enerģētikas pārkārtošanu, jāsecina, ka tās nav orientētas vienīgi uz tehnisku pieeju, bet tiek virzītas uz sociāli centrētu pieeju. Tā kā dažkārt ar sociālās pieņemamības jēdzienu atbildība par mūsu energoietilpīgo dzīvesveidu tiek novirzīta vienīgi uz patērētājiem, šis jēdziens ir jāprecizē, iekļaujot to plašākā sociāltehniskās īstenošanas iespēju klāstā, kas liek noskaidrot metožu būtību un politisko izvēli enerģētikas jomā.

---

(1)  https://www.footprintnetwork.org/our-work/ecological-footprint/.

(2)  https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2021/07/IPBES_IPCC_WR_12_2020.pdf.

(3)  https://doughnuteconomics.org/about-doughnut-economics.

(4)  https://eeb.org/library/decoupling-debunked/; https://www.eea.europa.eu/publications/growth-without-economic-growth.

(5)  Trends in Social Acceptance of Renewable Energy Across Europe – A Literature Review, 2020. gada 8. decembris.

(6)  Apvienība “France Nature Environnement” to iesaka savās publikācijās (par metanizāciju, vēja enerģiju u. c.).

(7)  https://www.fondation-nicolas-hulot.org/sondage-science-et-transition-ecologique-en-qui-les-francais-ont-il-confiance/ (tikai franču valodā).

(8)  OV C 123, 9.4.2021., 66. lpp.

(9)  Piemēram, Commission nationale du débat public [Francijas publisko debašu komisija].

(10)  Sk. Valsts padomes 2011. gada publisko ziņojumu “Consulter autrement, participer effectivement”, La Documentation française, 2011. g.

(11)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas informatīvais ziņojums par tematu “Eiropas enerģētikas savienības novērtējums – enerģētikas pārkārtošanas sociālā un sabiedriskā dimensija”.

(12)  Saistībā ar enerģētisko nabadzību ir vērojamas tādas parādības kā zādzības (pieslēdzoties tīkliem, kas pieder citiem) neatkarīgi no tā, vai zādzības iemesls ir nabadzība vai pilsoniskā nepakļaušanās elektroenerģijas tirdzniecības sistēmai.

(13)  OV C 152, 6.4.2022., 158. lpp.

(14)  OV C 311, 18.9.2020., 55. lpp.

(15)  https://eeb.org/library/escaping-the-growth-and-jobs-treadmill/.

(16)  OV C 62, 15.2.2019., 8. lpp.

(17)  Eurofound, 2015. g., Access to social benefits: reducing non-take-up, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga. EVA Eurofound politikas pārskats “Exploring the social challenges of low-carbon energy policies in Europe” ef22004en.pdf.

(18)  https://www.socialter.fr/article/carte-carbone-plutot-qu-une-taxe-un-quota-pour-chaque-citoyen-1 (tikai franču valodā).

(19)  https://www.eea.europa.eu/themes/energy/renewable-energy/eu-renewable-electricity-has-reduced.

(20)  OV C 123, 9.4.2021., 30. lpp.

(21)  Piemēram, elektroautomobiļa iegāde nozīmē mainīt autovadītāja ieradumus, jo pārnesumsviras vietā būs jāizmanto automātiskā pārnesumsvira, un tas var būt atturošs faktors.

(22)  https://www.larevuedelenergie.com/les-energies-renouvelables-en-transition-de-leur-acceptabilite-sociale-a-leur-faisabilite-sociotechnique/ (tikai franču valodā).

(23)  Skatīt, piemēram, ar enerģētikas pārkārtošanu nesaistītu jomu – viedtālruņus, kas ir plaši atzīti un pieņemt).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES civilās aizsardzības konsolidācija: “Kā uzlabot ES spēju reaģēt uz ārkārtējiem notikumiem, tostarp ārpus savas teritorijas””

(izpētes atzinums pēc Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Francijas pieprasījuma)

(2022/C 290/05)

Ziņotājs:	Christophe QUAREZ
Līdzziņotāja:	Violeta JELIĆ

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Francija, 21.9.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	24.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	211/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Savienības civilās aizsardzības mehānisms (UCPM jeb “Mehānisms”) vairs nav nedz pietiekami spējīgs, nedz pietiekami plašs, lai reaģētu uz katastrofām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un daudzējādiem riskiem, un tas attiecas uz tā dažādiem aspektiem – novēršanu, sagatavotību, brīdināšanu, plānošanu un operatīvajām spējām Savienības teritorijā un ārpus tās.

1.2.

Papildus vispāratzītajai darbībai attiecībā uz dabas katastrofām UCPM uzdevums ir novērst arī citus riskus, piemēram, pandēmijas, sniegt palīdzību iedzīvotājiem kara zonās, novērst lielus rūpnieciskos riskus, liela mēroga jūras piesārņojumu, kiberuzbrukumu sekas attiecībā uz elektroenerģijas vai dzeramā ūdens tīkliem un visu būtisko infrastruktūru, vai nodrošināt ar imigrāciju saistītu humanitāro krīžu pārvaldību.

1.3.

Ir labāk jāveido un jākoordinē saikne starp civilo aizsardzību (īstermiņa operācijas) un humāno palīdzību (ilgtermiņa pārvaldība).

1.4.

EESK uzskata, ka ir jāturpina apzināt un pilnveidot ES pasākumi pēc katastrofām, kas saistītas ar notikumiem ārpus tās teritorijas.

1.5.

EESK uzsver, ka ārkārtīgi svarīgi ir attīstīt operatīvo sadarbību, saskaņojot apmācību, materiālu un aprīkojuma savietojamību, kā arī komandķēžu skaidrību un efektivitāti.

1.6.

EESK uzskata, ka ir jāapsver nepieciešamība izveidot Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības aģentūru, kas būtu praktisks mehānisms stingrāku ārpolitikas pasākumu īstenošanai.

1.7.

EESK vērš uzmanību uz nepieciešamo progresu, kas jāpanāk attiecībā uz intervences lēmumu pieņemšanas procesu, kas attiektos uz teritoriju ārpus ES.

1.8.

EESK uzskata, ka Eiropas civilās aizsardzības diplomātiskā dimensija nav pietiekami attīstīta. Ārējo attiecību jomā un saistībā ar ES reakciju uz ārkārtējiem notikumiem EESK uzsver, ka ir svarīgas šādas darbības. — Noturīgākā veidā koncentrēties uz novēršanas, sagatavotības un atveseļošanas procedūrām; sadarboties ar ANO saistībā ar katastrofu riska mazināšanas stratēģijām un īstenot ANO Sendai rīcības pamatprogrammas prioritāti “atjaunot, lai būtu labāks”, lai stiprinātu noturību Eiropas Savienībā un ārpus tās, to uzskatot par ilgtspējīgu pieeju, kas pielāgota IAM. — Uzlabot zināšanu apmaiņu, speciālās zināšanas un gūtās pieredzes apmaiņu, kopīgu apmācību un mācības visā pasaulē, iesaistot arī pilsonisko sabiedrību vietējā līmenī. — Uzsvērt saikni starp civilo aizsardzību un humāno palīdzību, it īpaši izolētos pasaules reģionos tad, kad notiek katastrofas. — Iekļaut kultūras izpratni kā nozīmīgu civilās aizsardzības apmācības jautājumu, lai uzlabotu UCPM darbības (atbalsta sniegšanas) efektivitāti katastrofas teritorijā visā pasaulē.

1.9.

EESK apšauba noteikto UCPM ģeogrāfisko amplitūdu un iesaistīto valstu atlases kritērijus.

1.10.

Lai uzlabotu UCPM darbību, ir jāveicina atbilstoša komunikācija starptautiskās sabiedriskās domas veidošanai.

1.11.

EESK atbalsta ideju veidot kopīgas starptautiskas pirmās reaģēšanas grupas katastrofu pārvarēšanai, izmantojot pašu resursus, kopīgas mācības un resursu un aprīkojuma standartizāciju.

1.12.

EESK mudina izstrādāt priekšlikumu tiesību akta grozījumam, lai Mehānisma ietvaros atļautu automātisku un tūlītēju reaģēšanu uz cilvēces mēroga katastrofu ES teritorijā un ārpus tās, neprasot iepriekšēju pieprasījumu no attiecīgās dalībvalsts un saglabājot dalībvalstij tiesības atteikt šādu palīdzību. Šāds resurss (darba grupas veidā) var palīdzēt stiprināt ES attiecību ārējo dimensiju, izmantojot civilo aizsardzību.

1.13.

EESK atbalsta brīvprātības stiprināšanu civilās aizsardzības jomā, iesakot izstrādāt brīvprātīgā darba programmu standartus ar noteikumiem, kas garantē brīvprātīgo cilvēktiesības un darba tiesības, un izveidojot kopēju sertifikācijas sistēmu brīvprātīgām civilās aizsardzības grupām.

1.14.

EESK norāda, ka trūkst elastīga ātras reaģēšanas finanšu instrumenta, lai skartajiem iedzīvotājiem pēc pieprasījuma nodrošinātu tiešu finansējumu zaudējumu kompensēšanai.

1.15.

EESK atbalsta sabiedrības informēšanas pasākumu stiprināšanu attiecībā uz UCPM darbību, izmantojot mūsdienīgus komunikācijas veidus (piemēram, sociālos medijus), un organizētu brīvprātīgā darba organizāciju aktīvo lomu.

1.16.

EESK norāda, ka ir jāturpina operatīvās reaģēšanas jomā stiprināt Savienības sadarbību ar humānās palīdzības organizācijām un pilsonisko sabiedrību, lai labāk izmantotu palīdzību uz vietas.

1.17.

EESK uzsver, ka jāturpina apsvērt MVU darbības nepārtrauktības nodrošināšana pēc katastrofas.

1.18.

EESK iesaka UCPM trauksmes un profilakses procesā vairāk iesaistīt zinātnieku aprindas, izmantojot ES Civilās aizsardzības zināšanu tīklu un stiprinot DRM zināšanu centru.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Savienības civilās aizsardzības mehānisms, kas ir pamatā Eiropas sadarbībai katastrofu riska pārvaldības jomā, nodrošina savstarpējas palīdzības un solidaritātes tīklu Eiropas Savienības iekšienē un ārpus tās.

2.2.

Mehānisms apvieno 33 valstis – 27 ES dalībvalstis un 6 citas iesaistītās valstis: Islande, Norvēģija, Serbija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne un Turcija. To izmanto novēršanai, plānošanai un operatīvai reaģēšanai, un tas nodrošina koordinētu palīdzību katastrofu un humanitāro krīžu situācijās. Jebkura pasaules valsts, kas saskaras ar liela mēroga katastrofu, var pieprasīt palīdzību, izmantojot Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centru (ERCC) kā ES ārpolitikas mehānismu.

2.3.

UCPM politikas satvars tika pastiprināts jau 2019. gadā, izveidojot papildu spēju rezervi un izmantojot Eiropas Civilās aizsardzības zināšanu tīklu, kā arī tika turpmāk stiprināts ar jauniem tiesību aktiem, kas publicēti 2021. gada 20. maijā. Pārskatītais UCPM tagad ietver starpnozaru un pārrobežu pieeju risku un katastrofu pārvaldībai, pamatojoties uz “noturības pret katastrofām mērķiem”, kā arī plānošanu ES līmenī. Pēc Eiropas Parlamenta priekšlikuma mehānismā ir iekļauti arī klimata pārmaiņu un biodaudzveidības jēdzieni.

2.4.

Tomēr pēdējos gados notikušās lielās dabas katastrofas (meža masīvu ugunsgrēki Dienvideiropā 2017. un 2021. gadā, plūdi Centrāleiropā un Ziemeļeiropā 2014. un 2021. gadā, zemestrīces Haiti 2010. un 2021. gadā u. c.) ir kļuvušas arvien biežākas un intensīvākas, apgrūtinot esošos reaģēšanas mehānismus, piemēram, UCPM, kas vienlaikus saskaras arī ar sarežģītām (migrācijas, veselības, humanitārām) krīzēm. Jaunākie notikumi Ukrainā liecina, ka ir nepieciešams šo mehānismu stiprināt un padarīt konsekventāku saikni starp civilo aizsardzību un humāno palīdzību.

2.5.

Šā iemesla dēļ Francijas iestādes ir lūgušas EESK pievērsties jautājumam par Eiropas reakciju uz klimata pārmaiņām, izmantojot trīs galvenās pētījumu jomas: i) agrīno brīdināšanu un sabiedrības informēšanu; ii) prognozēšanu un plānošanu un iii) reaģēšanas spējas.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Operatīvā ziņā UCPM ir pastiprināts ar vairākiem savstarpēji papildinošiem instrumentiem, piemēram, rescEU resursu rezervi, Copernicus satelītu pakalpojumu (satelītu riska kartēšanas sistēmu), Eiropas civilās aizsardzības rezervi (ECPP) un ES Civilās aizsardzības zināšanu tīklu (KN).

3.2.

2019. gadā izveidotais rescEU nodrošināja jaunu papildu resursu rezervi (rescEU rezervi), kurā ietilpst ugunsdzēsības lidmašīnu un helikopteru flote, glābšanas aprīkojums, medicīniskās evakuācijas lidmašīnas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības un medicīniskā aprīkojuma krājumi un lauka slimnīcas, kas spēj reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā un ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un nukleāriem incidentiem. RescEU papildina UCPM tādās jomās kā ugunsdzēsība, medicīniskā palīdzība un pētniecība.

3.3.

Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs (ERCC) ir UCPM darbības pamatā. Tas centralizē un koordinē dažāda veida palīdzību, ko nosūta valstis, un atbild par ārkārtas palīdzības ātru izvēršanu katastrofu skartajos apgabalos.

3.4.

Valstis paziņo par līdzekļiem, ko tās spēj nodrošināt pieprasītājai valstij, izmantojot Kopīgo ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmu (CECIS). Šī platforma nodrošina ierakstus tiešsaistē, un tajā ERCC var sīki izklāstīt pieprasījumu iesniegušo valstu vajadzības, kā arī palīdzību sniedzošās valstis var konkretizēt līdzekļus, ko tās plāno darīt pieejamus.

3.5.

Turklāt dalībnieki var piešķirt valstu resursus Eiropas civilās aizsardzības rezervei (ECPP) reaģēšanai ārkārtas situācijās. Šī rezerve ļauj labāk plānot un koordinēt reaģēšanas pasākumus Eiropas un valstu līmenī, un tas nodrošina ātrāku un uzticamāku ES reakciju katastrofu gadījumos.

3.6.

Atbalstot novēršanas un sagatavotības pasākumus, ES arī ir palielinājusi finansiālo atbalstu spējām, kas reģistrētas ECPP. Finansiālo atbalstu var izmantot spēju pielāgošanai un remontam, kā arī darbības izmaksu (ES iekšienē) un transporta izmaksu (ārpus ES) segšanai, ja tās tiek izvērstas UCPM ietvaros.

3.7.

Mehānisms tika iedarbināts vairākas reizes kā daļa no ES krīzes pārvarēšanas satvara Covid-19 pandēmijas laikā. Pieredze liecina, ka ES ir jābūt labāk sagatavotai reaģēšanai uz liela mēroga ārkārtas situācijām un ka būtu jāpastiprina spēkā esošais tiesiskais regulējums veselības un civilās aizsardzības jomā.

3.8.

Finansiāli Mehānisms – papildus iesaistīto valstu iemaksām – saņem arī finansējumu no ES daudzgadu budžeta 2021.–2027. gadam. Konkrētāk, finansējums mehānisma īstenošanai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam būs 1 263 000 000 EUR. Turklāt tajā pašā laikposmā mehānisma īstenošanai tiks piešķirti arī ārējie piešķirtie ieņēmumi no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta līdz 2 056 480 000 EUR apmērā.

3.9.

ES Civilās aizsardzības zināšanu tīkls (KN), kas ir jauna platforma apmaiņai ar zināšanām, paraugpraksi un pieredzi, ko guvuši civilās aizsardzības eksperti un ārkārtas situāciju pārvaldības personāls, ir instruments, ar kura palīdzību ES plāno stiprināt Eiropas katastrofu riska pārvaldību.

3.10.

Zināšanu tīkla mērķis ir veicināt spēcīgāku sinerģiju starp praktiķiem, politikas veidotājiem un zinātniekiem, izmantojot pīlārus spēju veidošanai un zinātnei jomās, kur tiek uzsāktas, plānotas, izstrādātas un īstenotas attiecīgās darbības. Zināšanu tīkls darbības ietver kopīgas mācības, divpusējas un daudzpusējas apmaiņas, sadarbību un kopīgus projektus.

3.11.

Attiecībā uz civilo aizsardzību ārpus ES svarīgi ir minēt NATO Eiroatlantisko katastrofu seku likvidēšanas koordinācijas centru (EADRCC), kas piedāvā palīdzību galvenokārt dabas un cilvēka izraisītu katastrofu gadījumos, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Katastrofu novērtēšanas un koordinācijas (UNDAC) vienību, kas piedāvā palīdzību pēkšņas ārkārtas situācijas pirmajā posmā.

3.12.

Eiropā Savienības Vidusjūrai (SV) platforma – daudzpusēja partnerība, kas vērsta uz Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu, tostarp Turcijas, reģionālās integrācijas un kohēzijas potenciāla palielināšanu, – apstiprināja rīcības plānu par gatavošanos efektīvai savstarpējai palīdzībai Eiropas un Vidusjūras reģionā. Ierosināto darbību vidū bija ātrā reaģēšana. Svarīgākie faktori ir publisko neatliekamās palīdzības dienestu darbības stiprināšana, izmantojot brīvprātīgos, un iedzīvotāju iesaiste dzīvību glābšanā.

3.13.

Laikposmā no 2007. līdz 2020. gadam UCPM tika aktivizēts 382 reizes. 2020. gadā tas tika aktivizēts 102 reizes – par 82 aktivizācijām vairāk nekā iepriekšējā gadā. No 102 aktivizācijas gadījumiem 36 bija ES iekšienē un 66 – ārpus ES, savukārt 85 no visiem aktivizācijas gadījumiem bija saistīti ar Covid-19.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

UCPM lielums novēršanas, brīdināšanas, plānošanas, prognozēšanas un darbības spēju ziņā vairs nav pietiekams, lai reaģētu uz dabas katastrofām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām.

4.2.

ES civilās aizsardzības mehānismam būtu vairāk jāpievēršas tādām jomām kā jūras piesārņojums, rūpnieciskie riski un katastrofu ietekme uz elektroenerģijas un dzeramā ūdens tīkliem.

4.3.

EESK uzskata, ka Eiropas civilās aizsardzības diplomātiskā dimensija nav pietiekami attīstīta attiecībā uz ES tuvākajām kaimiņvalstīm (it īpaši Balkānos) vai Ziemeļāfrikas un Āfrikas valstīm, lai papildinātu ES attīstības politiku. Šī UCPM diplomātiskā dimensija būtu jāizvērš vairākos veidos, proti, i) stiprinot kandidātvalstu pirmspievienošanās procesu ES, vienlaikus ievērojot visus pievienošanās kritērijus; ii) samazinot Ķīnas un Krievijas ietekmi dažās valstīs un ģeogrāfiskajos apgabalos (Āfrikā, Gruzijā, Ukrainā); iii) veicinot diplomātiskās attiecības ar dažām naidīgām valstīm (piemēram, palīdzība mežu ugunsgrēku dzēšanā Krievijā vai Turcijā); iv) pabeidzot izstrādāt Eiropas Savienības attīstības palīdzības politiku; v) sadarbojoties ar valstīm, kuras ir tiešā Krievijas ietekmē, piemēram, Eiropas enerģētikas partnervalsti Kazahstānu, un kuras ir lielas un pakļautas lielam riskam (piemēram, meža ugunsgrēkiem).

4.4.

EESK apšauba noteikto UCPM ģeogrāfisko amplitūdu un iesaistīto valstu atlases kritērijus. Piemēram, kandidātvalstīm, Šveicei un Moldovai būtu jāpievienojas UCPM, lai tas iegūtu patiesi kontinentālu dimensiju.

4.5.

Attiecībā uz ārējām operācijām, ko koordinē Eiropas Komisija, ja palīdzību lūdz trešās valstis, ir jāprecizē nosacījumi un lēmumu pieņemšanas process šādu darbību uzsākšanai, īpašu uzmanību pievēršot pārredzamībai.

4.6.

EESK arī iesaka katrā ES pastāvīgajā pārstāvniecībā iecelt civilās aizsardzības jautājumu korespondentu, lai sistemātiski informētu trešās valstis par iespējamo ES palīdzību smagas katastrofas gadījumā un nodrošinātu nepieciešamo koordināciju ar pašas valsts civilās aizsardzības spēkiem.

4.7.

EESK vērš Komisijas uzmanību uz lielajām atšķirībām, kas pašlaik pastāv starp dažādām civilās aizsardzības struktūrām, un uzsver, ka ir jāsaskaņo veids, kādā šie spēki tiek organizēti, jo īpaši attiecībā uz personāla apmācību, procedūrām un aprīkojumu (piemēram, ugunsdzēsības iekārtu diametrs dažādās valstīs ir atšķirīgs). Šīs atšķirības var novērst, katrā ES valstī organizējot un standartizējot standarta moduļus. Šie standarta moduļi jau ir ieviesti, tomēr ir aktīvi jāveicina to skaita palielināšana un standartizācijas uzlabošana. Piemēram, meža ugunsdzēsības moduļi vienā valstī var aprīkoti ar autotransporta līdzekļiem, bet citā valstī – ar apvidus transportlīdzekļiem.

4.8.

Turklāt būtu jāstiprina cieša sadarbība starp valstu civilās aizsardzības iestādēm, universitātēm un pētniekiem. ES Civilās aizsardzības zināšanu tīkla īstenošana, izmantojot spēju attīstības un zinātnes pīlārus, kā arī DRM zināšanu centra stiprināšana nodrošina telpu un līdzekļus šīs sadarbības pastiprināšanai.

4.9.

Attiecībā uz resursu nodrošināšanas spēju vēl viena prioritāte ir resursu steidzama izvietošana tūkstošiem vai pat desmitiem tūkstošu kilometru lielos attālumos. Ārkārtas situācijās bieži vien ir jāizmanto gaisa satiksmes resursi. Ja personāla transportēšanu veic aviokompānijas, tad aprīkojuma pārvadāšanai būtu vajadzīgas piemērotas lielas ietilpības transportlidmašīnas.

4.10.

Transporta jaudas nodrošināšanas jautājumu, iespējams, varētu risināt, izmantojot militāros, nacionālos vai NATO gaisa kuģus. Tomēr to izmantošanai ir nepieciešama attiecīga procedūra, un tā ietver plānošanu, kas nav savienojama ar ārkārtas situācijām. Vēl viens piemērotāks risinājums būtu apsvērt īpašu floti, kurā būtu lieli Airbus A330 gaisa kuģi, vai precīzi pielāgotu nomu ar specializētiem uzņēmumiem. Šķiet, ka triju gaisa kuģu gaisa vienība atbilstu ekspertu vēlmēm. Šīs vienības ir daudzpusīgas, un to pārveidošana ir tehniski iespējama, piemēram, izmantošanai tādām darbībām kā antipirēnu pielietošana meža ugunsgrēku dzēšanai un ritošā sastāva transportēšana.

4.11.

Šo gaisa projekcijas aktīvu iegādi un pārvaldību varētu izpētīt rescEU ietvaros.

4.12.

Attiecībā uz pārvaldību EESK aicina izveidot Eiropas civilās aizsardzības un humānās palīdzības aģentūru. Laika gaitā bieži tiek pieprasīta rīcība vienās un tajās pašās vietās, lai sniegtu palīdzību tiem pašiem iedzīvotājiem. Civilā aizsardzība parasti tiek sniegta īslaicīgi – dienu vai nedēļu laikā, bet humānā palīdzība var turpināties vairākus mēnešus vai ilgāk.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums. ES spēja rīkoties un rīcības brīvība””

(COM(2021) 750 final)

(2022/C 290/06)

Ziņotāja:

Sandra PARTHIE

Atzinuma pieprasījums	Komisija, 1.3.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	199/3/0

1.   Preambula

1.1.

Tā kā Eiropas Komisijas ziņojums un šis atzinums tika izstrādāti pirms Krievijas agresijas, kara Ukrainā un no tā izrietošās humanitārās krīzes, to sekas atzinumā nav atspoguļotas. EESK uzsver, ka šie traģiskie notikumi acīmredzami smagi ietekmēs mūsu dzīvesveidu, tādēļ tā mudina Kopīgā pētniecības centra (JRC) un Eiropas Komisijas pašreizējos stratēģiskās prognozēšanas pasākumos, kas tiek veikti saistībā ar nākamā stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma izstrādi, daudz lielāku uzmanību, nekā iepriekš plānots, veltīt šo stratēģisko pārmaiņu ģeopolitiskajai ietekmei, kas cita starpā sniedzas no enerģijas cenu kāpuma līdz lielākiem izdevumiem drošībai un aizsardzībai, jaunām migrācijas plūsmām un piegāžu nedrošībai ne tikai Eiropā, bet arī ārpus tās.

2.   Secinājumi un ieteikumi

2.1.

EESK joprojām ļoti atzinīgi vērtē prognozēšanas metodikas iekļaušanu ES politikas veidošanas procesā. Tā kā stratēģiskā prognozēšana ir līdzdalības process, EESK joprojām cer, ka, pamatojoties uz iepriekš minēto, ciešāka kļūs gan sinerģija, gan visu ES iestāžu, tostarp EESK, strukturālā iesaiste. Šajā saistībā EESK uzsver, ka Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēma (ESPAS) ir labs piemērs ES iestāžu savstarpējai sadarbībai.

2.2.

EESK uzskata, ka četras galvenās globālās tendences ir saistītas ar būtisko jautājumu par ES spēju rīkoties un rīcības brīvību. Tās atspoguļo mūsdienu visaptverošās megatendences, kas arī turpmāk būs būtiski svarīgas Eiropas politikas veidošanā. Tomēr to attīstība joprojām ir plaša un skar dažādus aspektus, lai gan atsevišķos apakštematos trūkst dziļuma. EESK pauž īpašu nožēlu par to, ka nav pietiekami ņemta vērā sociālā dimensija, kā arī par to, ka nav ņemti vērā jaunatnes un starppaaudžu taisnīguma jautājumi, neraugoties uz to, ka šie jautājumi ir aplūkoti Kopīgā pētniecības centra (JRC) ziņojumā “ES atvērtās stratēģiskās autonomijas veidošana un nodrošināšana līdz 2040. gadam un pēc tam” (1).

2.3.

EESK piekrīt, ka 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumam izraudzītais temats ir politiski ļoti nozīmīgs un spēj radīt vajadzīgos pamatnosacījumus labi pārvaldītai savstarpējai atkarībai un atvērtai stratēģiskai autonomijai, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, kohēzija, spēcīga daudzpusēja pārvaldība un uz noteikumiem balstīta sadarbība. Tomēr Komiteja mudina pienācīgi izmantot prognozēšanas procesa metodes, lai noteiktu turpmākos tematus. Ir svarīgi novērtēt notikumu attīstību laika gaitā, proti, pašreizējie ieguldījumi pētniecībā un izstrādē vai patentu skaits ir jāsalīdzina ne tikai ar Ķīnu vai ASV, bet arī ar iepriekšējiem līmeņiem, lai gūtu skaidru priekšstatu par to, vai dodamies pareizajā virzienā.

2.4.

Lai gan netiek apšaubīta stratēģiskās prognozēšanas izmantošanas pieeja un ziņojuma tematiskais fokuss, joprojām nav skaidrs, kas padara 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu par patiesu prognozēšanas resursu. Trūkst skaidras saiknes starp tendenču izvēli, apsvērto nākotni un loģiskajiem secinājumiem par ziņojuma galveno jautājumu.

Papildus acīmredzamam prognozēšanas metodoloģijas trūkumam Komisijas otrais stratēģiskās prognozēšanas ziņojums, kas nācis klajā 2021. gadā, nenodrošina loģisku, saskaņotu un uz rīcību vērstu satvaru ES politikas veidošanai, kurš ļautu politikas veidotājiem noteikt stratēģiskās prioritātes un rīkoties.

2.5.

Ļoti svarīgs temats padziļinātai izpētei ir nevalstisko dalībnieku, it īpaši starptautisko uzņēmumu, loma mūsdienu pārvaldības sistēmās. Komiteja uzskata, ka stratēģiskā autonomija ir jāpalielina vismaz attiecībā uz tiem dalībniekiem, kuriem de facto ir noteikumu un standartu noteikšanas statuss, piemēram, lieliem tehnoloģiju uzņēmumiem, globāli strādājošām bankām un finanšu dalībniekiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

2.6.

Ziņojuma prognozēšanas aspekts būs pilnībā noderīgs ES politikas veidotājiem tikai tad, ja tas pamatā būs veidots kā atklāts un plurālistisks, kā arī daudzveidīgs starpnozaru pasākums, iesaistot organizētus sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, it īpaši EESK, visos prognozēšanas procesa posmos, lai sagatavotu (turpmākos) stratēģiskās prognozēšanas ziņojumus.

2.7.

Šajā saistībā EESK īpaši aicina Kopīgo pētniecības centru pilnībā iesaistīt Komiteju tā prognozēšanas ciklā un tai palīdzēt izvērtēt pašreizējos prognozēšanas pasākumus, ko veic pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arodbiedrības un uzņēmumu apvienības. EESK arī ierosina atbalstīt ES pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai tās strukturēta procesa ietvaros varētu attīstīt zināšanas prognozēšanas jomā un īstenot prognozēšanas pasākumus; to varētu veikt kopā ar Kopīgo pētniecības centru – piemēram, īstenojot pilotprojektu, kurā iesaistīti arī EESK locekļi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

2.8.

Lai gan līdzšinējie centieni ir pilnībā atbalstāmi, nākamajos prognozēšanas ziņojumos vēl ir daudz iespēju uzlabojumiem šādos aspektos: — ziņojumā ir labāk jāsasaista megatendences un stratēģiskie pamatelementi saskaņotības, varbūtības un nozīmīguma ziņā, — prognozēšanas procesā, gatavojot nākamo ziņojumu, būtu jāparedz konkrētas iespējas EESK, kā arī citiem iesaistītajiem dalībniekiem mācīties no tā, sniegt savu ieguldījumu un uzlabot tā kvalitāti, — EESK jau ir izstrādājusi vairākus atzinumus par gaidāmo 2022. gada prognozēšanas ziņojumu, t. i., par divējādo – zaļo un digitālo – pārkārtošanos (2), — šajā saistībā EESK ierosina Komisijai sadarbībā ar JRC izstrādāt ikgadēju konsultāciju ciklu, lai palīdzētu sagatavot ikgadējo prognozēšanas ziņojumu. Komisijai būtu jāiesaista EESK un Reģionu komiteja, kā arī citas ES iestādes, piemēram, piedāvājot regulārus, specializētus darbseminārus un iesaistot EESK locekļus JRC ĢD un ģenerālsekretariāta attiecīgajos prognozēšanas pasākumos, — būtu jāizveido fokusa grupa ar sociālajiem partneriem / pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, lai apspriestu, kā šī mērķgrupa var gūt labumu no Komisijas stratēģiskās prognozēšanas ziņojumiem un kā varētu veidot turpmākos ziņojumus, lai tiem sniegtu vislielāko vērtību, — Komisijas prasība ministriju tīklam iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus tīkla pasākumos saistībā ar prognozēšanu.

2.9.

EESK ierosina pārveidot pašas Komitejas darba procesus saistībā ar ikgadējiem prognozēšanas ziņojumiem, lai jau ex ante sniegtu ieskatu, speciālās zināšanas un konkrētus priekšlikumus, t. i., attiecīgo ziņojumu sagatavošanas procesā, nevis tikai sniegtu ex post novērtējumu. Komiteja uzskata, ka tas uzlabos informāciju, kas paredzēta ikgadējiem prognozēšanas ziņojumiem, jo EESK locekļiem ir cieša un dziļa saikne ar viņu pārstāvētajām sabiedrības un ekonomikas nozarēm un viņiem ir labākas iespējas atklāt būtiskus tā dēvētos “vājos signālus” attiecīgajās norisēs. Turklāt EESK var nodot tālāk un izplatīt prognozēšanas rezultātus un atziņas, tādējādi palīdzot valstu pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem labāk izprast ES pieņemtos politiskos lēmumus.

2.10.

Visbeidzot, EESK mudina Komisiju turpināt ES stratēģiskās prognozēšanas programmas izstrādi. EESK ir pārliecināta, ka prognozēšanas turpmāka integrēšana ES lēmumu pieņemšanā ir pareizais ceļš, un atkārtoti piedāvā palīdzēt Komisijai un citām ES iestādēm sasniegt šo mērķi.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK pilnībā atbalsta ziņojumā uzsvērto, cik svarīgs ir atvērts, konkurētspējīgs un pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus, jo tas ļauj uzņēmumiem attīstīties tiktāl, lai tie spētu konkurēt globālā līmenī. Tas attiecas arī uz ziņojumā pausto ieteikumu pilnībā īstenot kapitāla tirgu savienību un banku savienību, kas saskaņā ar EESK uzskatiem tieši veicina ES noturību pret finanšu krīzēm, noguldītāju aizsardzību, kā arī spēcīgu un stabilu ekonomikas atveseļošanu (3).

3.2.

EESK atzinīgi vērtē pārskatīto labāka regulējuma pamatnostādņu publicēšanu un instrumentu kopumu, kas paredzēts tam, lai noteiktu, kā stratēģiskā prognozēšana būtu jāizmanto ietekmes un citos novērtējumos. Lai nodrošinātu veiksmīgu piemērošanu, ir svarīgi, lai Komisija nodrošinātu atbilstīgu apmācību un resursus saviem darbiniekiem, kuri sagatavo ietekmes un citus novērtējumus.

3.3.

Reaģējot uz sarežģītākiem apstākļiem pārvaldības jomā, ziņojumā uzsvērta vajadzība pēc līdzdalīgas un iekļaujošas pārvaldības, lai veicinātu uzticēšanos un leģitimitāti visos līmeņos, palielinot tādu platformu kā EESK nozīmīgumu. Komiteja uzskata, ka vēl nekad nav bijis tik svarīgi pilsoniskajai sabiedrībai dot iespējas paust viedokli ES mērogā, lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību 21. gadsimtā un rastu plašus un ilgtspējīgus, nevis tikai vienkāršus risinājumus.

3.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir veikusi turpmākus pasākumus (4) saistībā ar EESK atzinumu par 2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu “Iezīmējam kursu uz noturīgāku Eiropu” (5), un uzskata, ka tai ir jāreaģē uz aspektiem, kurus tā joprojām uzskata par svarīgiem, jo tie nav pietiekami skatīti 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā: — pārraudzības dokumentā apgalvots, ka prognoze bija iekļauta 2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā. Tomēr EESK uzskata, ka trūkst pārredzamības par to, kā izmantoti prognozēšanas principi un metodika, lai izdarītu ziņojuma secinājumus, un par to, kā ārēji dalībnieki tika iesaistīti prognozēšanas darbībās. Piemēram, EESK nav tikušas piedāvātas skaidras iespējas piedalīties, — pārraudzības dokumentā norādīts, ka atsevišķi jautājumi ir jāizskata sīkāk un jāprecizē, kā to pieprasa EESK, un tie būtu jāiekļauj politikas priekšlikumos, un ka prognozēšanas ziņojums ir tikai sākumpunkts pārdomām. EESK uzskata, ka pašreizējais ziņojuma formāts nav ne piemērots, lai izstrādātu politikas priekšlikumus, ne arī sniedz konkrētus sākumpunktus pārdomām, — pārraudzības dokumentā arī uzsvērts, cik svarīgi prognožu analīzē ir raksturot pašreizējo situāciju un status quo. EESK piekrīt, ka tradicionāli tas ir pats pirmais solis prognožu analīzē. Tomēr papildus tam veidam, kā tas pašreiz tiek izmantots stratēģiskās prognozēšanas ziņojumos, tam būtu jākļūst par sākumpunktu uz nākotni vērstai analīzei, jo tas būtu lietderīgāks veids, kā EESK locekļi varētu izstrādāt ieteikumus rīcībai.

3.5.

Attiecībā uz desmit jomām, kurās ES varētu stiprināt savu atvērto stratēģisko autonomiju un globālo vadību, lai gan tās ir vispārēji nozīmīgas, EESK uzskata, ka tās nav izklāstītas kā loģiski stratēģiski secinājumi, kas izriet no sistēmas, aptverot tendences un nenoteiktību. Tāpēc nevar pieņemt, ka, raugoties no prognozēšanas perspektīvas, tie ir holistiski un precīzi stratēģiskie pamatelementi.

3.6.

EESK uzskata, ka Komisijas pašreizējā darbā netrūkst prognozēšanas un stratēģiskās plānošanas darbību. EESK uzskata, ka patiesais jautājums ir tas, ka ES lēmumu pieņēmējiem trūkst politiskās gribas pārvērst prognozēšanas atziņas par tālejošiem priekšlikumiem. Ja politiskās gribas nav, pat prognozēšana nenovedīs pie vēlamajiem soļiem.

3.7.

Uzsverot noslēgta prognozēšanas procesa ar ierobežotu apspriešanos nepilnības, EESK norāda, ka nav pieminēta inflācijas palielināšanās, kā arī enerģijas cenu pieaugums, kas saskaņā ar EESK uzskatiem ir būtiski svarīgi stratēģiskās autonomijas aspekti. Tā kā EESK ir padomdevēja iestāde, tā jau gatavo uz nākotni vērstus atzinumus (6), lai veicinātu ES spēju labāk integrēt prognozēšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

3.8.

Turklāt ziņojumā nav minēta sociālā nodrošinājuma sistēmu loma, tostarp labklājības valsts attīstība. Kopumā šī jautājuma sociālajiem aspektiem netiek pievērsta īpaša uzmanība salīdzinājumā ar tehnoloģiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem. ES pilsoņi no valsts gaida augstu sociālā nodrošinājuma un labklājības līmeni. Tāpēc, ņemot vērā stratēģisko autonomiju, neatbildēts paliek jautājums par to, kā turpmāk tiks finansētas sociālā nodrošinājuma sistēmas. Komiteja ļoti novērtētu tādu padziļinātu analīzi par šo tematu, kurā izmantoti prognozēšanas instrumenti.

3.9.

2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā ir iekļauts visaptverošs problēmu saraksts. Tomēr tajā nav sniegtas skaidras norādes par prioritātēm un prioritārajām darbībām vai priekšlikumi par to, kā uzņēmumi vai darba ņēmēji varētu vai kā viņiem vajadzētu sagatavoties šiem izaicinājumiem. Daudzas tendences var vienlaicīgi ietekmēt iedzīvotājus un uzņēmumus. Tā ir zaudēta iespēja, ko EESK varētu palīdzēt kompensēt, ņemot vērā tās nozīmīgumu augsta līmeņa problēmu risināšanā un ierosināto risinājumu ieviešanā ikdienas dzīvē, it īpaši attiecībā uz darba devējiem un darba ņēmējiem.

3.10.

Ziņojums pašlaik neatbilst savam nosaukumam, jo neatbilst prognozēšanas dokumenta principiem, piemēram, saskaņā ar bijušā EPSC“Prognozēšanas ābeci” (7). Labas prakses piemērs metodoloģiski pārredzamiem prognozēšanas ziņojumiem ir atrodams Apvienotās Karalistes valdības prognozēšanas dienesta pasūtītajā ziņojumā “Aptaukošanās problēmu risināšana: izvēles nākotnē” (8).

3.11.

Ziņojums īpaši attiecas uz ES Prognozēšanas tīklu “nākotnes ministriem” un ar to saistīto prognozēšanas spēju pilnveidošanu valstu līmenī. Komiteja aicina Komisiju arī šajā tīklā nodrošināt, lai tādi dalībnieki kā EESK tiek aktīvi ņemti vērā, īstenojot prognozēšanas pasākumus, nevis tikai iepazīstināti ar to rezultātiem.

3.12.

EESK mudina Komisiju turpināt ES stratēģiskās prognozēšanas programmas izstrādi. Kā norādīts atzinumā, ir vajadzīgas vairākas izmaiņas. Tomēr EESK ir pārliecināta, ka prognozēšanas turpmāka integrēšana ES lēmumu pieņemšanā ir pareizais ceļš, un atkārtoti piedāvā palīdzēt Komisijai un citām ES iestādēm sasniegt šo mērķi un ar tām sadarboties. Prognozēšana sasniegs noteiktos mērķus tikai tad, ja tā būs atvērta un plurālistiska, kā arī daudzveidīga starpnozaru darbība, kurā visos prognozēšanas procesa posmos ir iesaistīti organizēti sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība, it īpaši EESK.

---

(1)  https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC125994/open_strategic_autonomy_2040_online_1.pdf

(2)  EESK atzinumi: OV C 311, 18.9.2020., 36. lpp.; OV C 364, 28.10.2020., 143. lpp.; OV C 440, 18.12.2020., 99. lpp.; OV C 429, 11.12.2020, 268. lpp.; OV C 429, 11.12.2020, 51. lpp.; OV C 429, 11.12.2020, 66. lpp.; OV C 429, 11.12.2020, 187. lpp.; OV C 429, 11.12.2020, 259. lpp.; OV C 374, 16.9.2021., 84. lpp.

(3)  https://www.eesc.europa.eu/en/policies/policy-areas/financial-services-and-capital-markets

(4)  187.–200. lpp. https://www.eesc.europa.eu/sites/default/files/files/04_eesc_follow-up_report_april_2021_gri.pdf

(5)  OV C 220, 9.6.2021., 67. lpp.

(6)  Sk. dažus jaunākos uz nākotni vērstos EESK atzinumus:

—	OV C 374, 16.9.2021., 73. lpp.,

—	OV C 129, 11.4.2018., 36. lpp.,

—	CCMI/184 – Strukturālo un nozaru pārmaiņu prognozēšana un rūpniecības kultūru pārveidošana – virzība uz jaunu atveseļošanās perspektīvu un noturības līmeni dažādās Eiropas daļās;

—	OV C 220, 9.6.2021., 118. lpp.,

—	OV C 341, 24.8.2021., 1. lpp. EESK arī organizē pasākumus, kas veicina uz nākotni vērstas debates, piemēram:

—	ECO konference par tematu “Stratēģiskās prognozēšanas ekonomiskie aspekti un ES lēmumu pieņemšana” (2021. gada jūnijs),

—	REX konference par tematu “Eiropas zaļā kursa ģeopolitika. Transversāls ieskats Eiropas zaļā kursa ģeopolitiskajās sekās” (2021. gada decembris),

—	REX debates specializētās nodaļas sanāksmē par tematu “Stratēģiskā prognozēšana – Eiropas nākotnes redzējums” (2022. gada februāris).

(7)  “Kas nav stratēģiskā prognozēšana? Tā nav ziņojums – rūpīgi izstrādāta un mērķtiecīga iejaukšanās. Stratēģiskā prognozēšana ir mācību process, kas lēmumu pieņēmējiem sniedz jaunu un oriģinālu skatījumu uz pašreizējo situāciju, kas bieži vien ir mulsinoša, sociāli sarežģīta un nenoteikta. Nenoteiktība tajā tiek uztverta kā draugs, nevis kā ienaidnieks. Tas nav ziņojums, bet gan līdzeklis kāda cita mērķa sasniegšanai. Rūpīgi izstrādātā un mērķtiecīgā iejaukšanās vērš sociālo mācību procesu uz konkrētām izmantotāju grupām un viņu vajadzībām (t. i., to lietojuma prognozēšanu).”, Eiropas Komisija, Eiropas Politiskās stratēģijas centrs, Wilkinson, A., Strategic Foresight Primer, Publikāciju birojs, 2017, iegūts 2022. gada 16. janvārī no https://data.europa.eu/doi/10.2872/71492

(8)  Aptaukošanās problēmu risināšana: izvēles nākotnē – projekta ziņojums (Tackling obesities: Future choices– project report). Informācija iegūta 2022. gada 14. janvārī, avots: https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/287937/07-1184x-tackling-obesities-future-choices-report.pdf

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz prasībām kredītriskam, kredīta vērtības korekcijas riskam, operacionālajam riskam, tirgus riskam un pašu kapitāla minimālajai robežvērtībai”

(COM(2021) 664 final – 2021/0342 (COD))

(2022/C 290/07)

Ziņotājs:

Bogdan PREDA

Atzinuma pieprasījumi	Eiropas Parlaments, 17.1.2022. Eiropas Savienības Padome, 20.1.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	154/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta pārdomātu, līdzsvarotu un uz nākotni vērstu kapitāla politiku ar riska svērumiem, kas balstīti uz faktiskajiem stabilitātes riskiem, vienlaikus arī ņemot vērā nepieciešamību uzlabot ES banku konkurētspēju un palielināt ilgtspējīgas izaugsmes finansējumu. Tāpēc EESK aicina Komisiju vēl rūpīgāk izvērtēt, kādā mērā priekšlikumi risina minētās problēmas.

1.2.

Gan izvēlētā laika, gan satura ziņā EESK atzinīgi vērtē to, ka tiek īstenoti atlikušie starptautisko standartu elementi, par kuriem vienojusies Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (“Bāzeles III standarti”) (1), jo tie ir paredzēti, lai uzlabotu ES finanšu tirgus stabilitāti un tādējādi nepakļautu Eiropas iedzīvotājus lielākiem finanšu tirgus riskiem.

1.3.

EESK uzsver, ka finanšu tirgus stabilitāte ir būtiski svarīgs priekšnoteikums vispārējai ekonomikas stabilitātei, savukārt banku nozares pareiza regulēšana un uzraudzība ir būtiski svarīga, lai novērstu satricinājumu un krīzes risku. Prudenciālās kapitāla prasības ir nepieciešamas, lai sasniegtu iepriekš minētos priekšnoteikumus, taču EESK aicina likumdevējus gādāt, ka priekšlikumos ir pienācīgs līdzsvars starp diviem savstarpēji papildinošiem mērķiem, proti, i) nodrošināt, ka ES bankas kļūst noturīgākas, un ii) garantēt nozares finansiālo stabilitāti un konkurētspēju, tostarp no līdzsvarota kapitāla prasību satvara viedokļa, lai atbalstītu banku lomu reālās ekonomikas finansēšanā.

1.4.

EESK aicina Komisiju periodiski novērtēt priekšlikumu faktisko ietekmi, lai saprastu, vai to īstenošana veicina finanšu tirgus stabilitāti un banku nozares noturību, vienlaikus ņemot vērā arī ES banku konkurētspēju. EESK arī atzīst, ka stabili un līdzsvaroti kapitāla rādītāji veicina konkurētspēju.

1.5.

EESK ļoti atzinīgi vērtē Komisijas centienus padarīt ES ekonomiku zaļāku un noturīgāku, tostarp pārskatot un pastāvīgi novērtējot pašreizējos instrumentus, kas paredzēti ilgtspējīgai finansējuma apguvei. Finanšu nozare var kļūt par ļoti svarīgu dalībnieku oglekļa nulles emisiju ekonomikas veidošanā. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas pieeju — pastiprināti koncentrēties uz vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) riskiem prudenciālajā sistēmā (saskaņā ar starptautiskajiem darba virzieniem, proti, “Bāzeli III”), tostarp precīzāk reģistrēt tos finanšu tirgus riskus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē arī darbu, ko saistībā ar VSP informācijas (2) atklāšanu veic Eiropas Banku iestāde (EBI) un kura mērķis ir pienācīgi novērtēt banku vides riskus un to finanšu stratēģiju pārejai uz oglekļa nulles emisiju ekonomiku. EESK arī aicina EBI paātrināt pārbaudes darbu saistībā ar pirmā pīlāra satvaru, lai noteiktu, vai tas pietiekami atspoguļo unikālās klimata risku iezīmes. Makroprudenciāls politikas regulējums, tostarp kapitāla jomā, var būtiski palīdzēt integrēt finanšu tirgus riskus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Turklāt EESK aicina EBI aktīvāk censties novērst trūkumus pašreizējā VSP informācijas atklāšanā ES līmenī – tostarp par tādiem aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, un tādiem, uz ko attiecas gan hroniskas, gan akūtas klimata pārmaiņu norises –, tādējādi stimulējot būtisku pieaugumu attiecībā uz banku ilgtspējīgu finanšu stratēģijām.

2.   Ievads

2.1.

Šis atzinums ir sagatavots par Eiropas Komisijas priekšlikumu i) regulai, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (3) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm groza attiecībā uz prasībām kredītriskam, kredīta vērtības korekcijas riskam, operacionālajam riskam, tirgus riskam un pašu kapitāla minimālajai robežvērtībai (KPR priekšlikums), un ii) direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (4) attiecībā uz uzraudzības pilnvarām, sankcijām, trešo valstu filiālēm un vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (KPD priekšlikums).

2.2.

Kā izklāstīts paskaidrojuma rakstā, abus normatīvos aktus pamato vajadzība īstenot “Bāzeles III” standartus, vienlaikus risinot arī vairākus jautājumus, kas ir svarīgi finanšu stabilitātei un stabilai ekonomikas finansēšanai saistībā ar ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes. To vidū ir uz risku balstītas kapitāla sistēmas stiprināšana, uzmanības pievēršana vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem uzraudzības sistēmā, kā arī uzraudzības pilnvaru un instrumentu turpmāka saskaņošana.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzsver, ka finanšu tirgus stabilitāte ir būtisks priekšnoteikums vispārējai ekonomikas stabilitātei, tāpēc tā ir vispārējās sabiedrības interesēs. Lai novērstu satricinājumu un krīzes draudus, ļoti svarīgi ir pareizi regulēt un uzraudzīt banku nozari, savukārt prudenciālās kapitāla prasības vajadzīgas, lai nepieļautu, ka grūtībās nonākušu banku glābšanai tiek izmantoti publiskie līdzekļi.

3.2.

Eiropas uzņēmumiem un darbvietām ir svarīgi, lai “Bāzeles III” standarti tiktu ievēroti pareizi, bet taisnīgi, taču vienlaikus ir svarīgi veicināt piekļuvi mājokļu īpašumtiesībām un stimulēt uz eksportu orientētu ES ekonomiku, kas ļoti daudziem uzņēmumiem ir nepieciešama izaugsmei, bet ļoti daudziem iedzīvotājiem – darbam. Turklāt šie starptautiskie standarti tiek īstenoti tādā ES banku modelī, kam raksturīga lielāka nevēlēšanās uzņemties risku un mazāka atkarība no kapitāla tirgiem nekā citās jurisdikcijās.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus ieviest atlikušos “Bāzeles III” standartu elementus, kas paredzēti, lai ierobežotu regulējuma arbitrāžas risku, kā arī radītu pārliecību un prognozējamību ieguldītājiem un regulatoriem. EESK atzīst, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgi noteikumi, lai paveiktu nopietnos uzdevumus (t. i., atveseļošanas, klimata un digitalizācijas uzdevumus), ņemot vērā specifiskās iezīmes (to, ka banku kredīts neapšaubāmi ir galvenais ES ekonomikas finansēšanas kanāls) un mērķus (kapitāla tirgu savienību un zaļo kursu). No otras puses, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji nebūtu pakļauti lielākiem finanšu tirgus krīzes riskiem; tāpēc ir jāpanāk pareizs līdzsvars starp iepriekš minētajiem uzdevumiem un “Bāzeles III” standartu būtību un iespējām. Tādēļ ESSK aicina Komisiju turpināt izvērtēt īpašās Eiropas banku iezīmes un attiecīgo ietekmi uz tām un uz ES ekonomiku, lai panāktu, ka tiesību aktu priekšlikumi nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp pareizu “Bāzeles III” standartu īstenošanu, šajos standartos paredzēto valsts rīcības brīvības izmantošanu un nepieciešamību nākt klajā ar pielāgojumiem, kas atspoguļotu gan ES ekonomikas, gan ES banku īpatnības.

3.4.

EESK norāda, ka, īstenojot šos priekšlikumus, būtu jānodrošina finanšu tirgus stabilitāte, taču nedrīkstētu nepamatoti palielināt kapitāla prasības ES bankām, pārsniedzot to, kas paredzēts Komisijas novērtējumā. Tāpēc EESK aicina Komisiju gādāt, lai ietekme uz kapitāla prasībām, tostarp mazām kooperatīvajām bankām un mazajām bankām, nebūtu pārāk apgrūtinoša un tādējādi neietekmētu to konkurētspēju, kā arī vienlaikus rūpēties par finanšu tirgus stabilitātes nodrošināšanu.

3.5.

EESK arī pilnībā apzinās, ka pašreizējās kapitāla prasības ir būtiski palīdzējušas padarīt banku sistēmu noturīgāku pret krīzēm, kā bija manāms arī pandēmijas situācijā, kad pašreizējais kapitalizācijas līmenis ļāva Eiropas bankām labi pārvarēt pandēmiju un turpināt finansēt un atbalstīt Eiropas ekonomiku, lai pretotos Covid-19 pandēmijas izraisītajam ievērojamajam ekonomikas satricinājumam. EESK arī norāda uz Eiropas Centrālās bankas izšķirošo lomu, jo tā ir īstenojusi ļoti atbalstošu politiku, tādējādi veicinot banku noturību Covid-19 krīzes apstākļos.

3.6.

Tāpēc EESK aicina Komisiju nodrošināt, ka pašreizējie priekšlikumi uzlabo pašreizējos noteikumus, īpaši kapitāla prasību jomā, lai arī turpmāk novērstu pārmērīgu riska uzņemšanos, augstas saistības un spekulatīvu rīcību. Ņemot vērā aktuālo ekonomisko un sociālo kontekstu, pastāv daudzi būtiski riski, kas vēl nav pienācīgi novērsti, piemēram, klimata riski un ienākumus nenesoši aizdevumi. Kapitāla prasībām vajadzētu būt pietiekami augstām, lai novērstu bankrota, kā arī finanšu tirgus svārstību un krīzes risku, taču tām nevajadzētu būt pārmērīgām. Vienlaikus EESK atzīst, ka ES bankām ir izšķiroša nozīme gan reālās ekonomikas finansēšanā, gan digitālas un ilgtspējīgas pārkārtošanās atbalstīšanā, kas netieši ietekmē nodarbinātību un dzīves līmeni. Šie aspekti jāņem vērā reglamentējošajās normās, kas saistītas ar kapitāla prasībām.

3.7.

Saistībā ar vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem EESK norāda, ka finanšu tirgiem ir gan spējas, gan pienākums atbalstīt un veicināt pāreju uz ilgtspējīgāku un zaļāku ekonomiku, taču banku sektors vien nevar nodrošināt šādas paliekošas pārmaiņas. Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Revīzijas palātas pārskatiem vairāk nekā puse ES dalībvalstu fosilo kurināmo joprojām subsidē vairāk nekā atjaunojamos energoresursus (5), un “ES atbalsts ieguldījumiem labāk jāpielāgo ilgtspējīga finansējuma principiem” (6). Šajā saistībā EESK aicina gādāt, lai rūpniecības politika un attiecīgais ES un valstu tiesiskais regulējums pilnībā atbilstu šādām nostādnēm: i) ilgtspējīgu ieguldījumu iespēju veicināšanai ar mērķi ietekmēt saimniecisko resursu piešķiršanu šajā ziņā, un ii) subsīdiju atcelšanai fosilajam kurināmajam, kā arī klimata mērķu sasakņošanai ar sociālajām vajadzībām. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka tiesību aktu priekšlikumos ir stiprināti vides, sociālie un pārvaldības noteikumi, taču aicina Komisiju precizēt, cik piemērojami ir noteikumi par uzraudzītāju pilnvarām “samazināt riskus, ko rada iestāžu neatbilstība attiecīgajiem Savienības politikas mērķiem un plašākām pārkārtošanās tendencēm saistībā ar vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem”, lai būtu skaidrs, kā šīs pilnvaras īstenot.

3.8.

Līdzās informācijas atklāšanai un klimata stresa testam makroprudenciāla politika, tostarp uz kapitālu balstīti pasākumi, var palīdzēt pareizi reģistrēt ar VSP saistītos banku riskus un atvieglot kredītu plūsmu sadali starp nozarēm, kas var atbalstīt pāreju uz oglekļa nulles emisiju ekonomiku. Tāpēc EESK iesaka EBI un ECB paātrināt darbu šādās jomās: (i) pirmā pīlāra sistēmā, lai noteiktu, cik lielā mērā pašreizējais tiesiskais regulējums pienācīgi aptver VSP riskus un vajadzības gadījumā attiecīgi nepieciešamos pasākumus; (ii) pareizā un savlaicīgā VSP risku stresa testu kalibrēšanā.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē Komisijai piešķirtās pilnvaras pārraudzīt standartu īstenošanu citās jurisdikcijās, lai nodrošinātu konsekvenci saistībā ar ietekmes uz attiecīgajām ieinteresētajām personām laiku un nozīmīgumu, tostarp kapitāla prasību palielināšanas ziņā. Tomēr EESK brīdina arī par regulatīvo standartu pakāpenisku pazemināšanos vai vēl ilgāku kavēšanos ar standartu stāšanos spēkā, norādot, ka dažās jurisdikcijās atsevišķi noteikumi tiek īstenoti vājāk. Tas var nopietni apdraudēt globālo stabilitāti.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK īpaši atzinīgi vērtē šādus Komisijas priekšlikumā iekļautos ierosinājumus, taču iesaka vairākus tehniskus papildu uzlabojumus, kas būtu analizējami: i) pašu kapitāla minimālās robežvērtības (OF (Output Floor)) piemērošana augstākajā konsolidācijas līmenī ar uz risku balstītu pārdales mehānismu (lai Eiropas Savienībā nodrošinātu meitasuzņēmumu pienācīgu kapitalizāciju) katrai banku grupai, jo tas ne tikai nodrošinātu konsekvenci starptautiskā mērogā, bet arī novērstu nevēlamo ietekmi, ko radītu piemērošana atsevišķu vienību līmenī; ii) īpašie uzlabojumi specializētajā kreditēšanā attiecībā uz OF (495.b pants) tiek vērtēti atzinīgi, taču būtu precīzāk izvērtējami saistībā ar to, kā panākt lielāku konsekvenci attiecībā uz ievadparametru minimālajām robežvērtībām, ņemot vērā specializētās kreditēšanas apakškategoriju specifiku, savukārt saskaņā ar standartizēto pieeju parametru minimālās robežvērtības neatbilst faktiskajiem riskiem un neatspoguļo šo finansēšanas veidu stabilitāti; iii) MVU un infrastruktūras atbalsta koeficientu saglabāšana kopā ar izņēmumiem kredīta vērtības korekcijā (501./501.a pants) ir ļoti atzinīgi vērtējama, jo tie ir svarīgi instrumenti, lai bankas varētu turpināt atbalstīt nozīmīgus Eiropas ekonomikas segmentus, it īpaši saistībā ar atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas. Tomēr EESK aicina Komisiju izvērtēt iespēju sīkāk precizēt un vienkāršot ISF kritērijus, lai palielinātu infrastruktūras finansēšanu, vienlaikus ņemot vērā arī attiecīgos riskus un nodrošinot finanšu stabilitāti; iv) caurskatāmības pieejas racionalizēšana attiecībā uz ieguldījumu fondiem (KIU) principā ir labi veidota, taču EESK uzskata, ka ir vajadzīga papildu korelācija starp saistītajiem pārvaldības noteikumiem un ierobežojumiem (piemēram, paļaušanās uz trešo personu sniegtajiem datiem kapitāla prasības aprēķināšanā attiecībā uz tirgus risku pret KIU); v) ir jāsaglabā 100 % riska svērums ilgtermiņa stratēģiskajiem banku ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros, taču EESK uzskata, ka tas būtu taisnīgi jāpiemēro visām bankām neatkarīgi no tā, vai tās darbojas saskaņā ar standartizētu pieeju vai iekšējo modeļu pieeju; vi) lai finansētu zaļo pārkārtošanos, ir svarīgi stimulēt bankas novirzīt resursus uz oglekļa nulles emisiju ekonomiku un iesaistīt klientus. Šajā saistībā EESK uzskata: šādas nepieciešamas pārejas paātrināšanas un veicināšanas labad ir svarīgi, lai ES un dalībvalstis būtiski mainītu gan pozitīvos, gan negatīvos stimulus ekonomikai, kā tas ir transponēts rūpniecības politikā un attiecīgajā regulējumā. EESK aicina Komisiju turpināt izvērtēt ar VSP saistītos noteikumus KPR un KPD priekšlikumā, ņemot vērā iepriekš minēto.

4.2.

Tajā pašā laikā EESK norāda uz vairākiem jautājumiem, kas priekšlikumos būtu jāpārskata. Šajā kontekstā EESK uzsver, ka sabiedrības kopējās intereses — nodrošināt finanšu tirgus stabilitāti – ir viena no galvenajām prioritātēm un ka šajā saistībā ir jāpanāk pienācīgs līdzsvars ar citiem politikas mērķiem, vienlaikus nekādā ziņā neriskējot ar finanšu stabilitāti. “Bāzeles III” standartu pieņemšana Eiropas Savienībā nedrīkst apdraudēt mērķi palielināt finanšu tirgus stabilitāti, lai labāk nodrošinātos pret nākotnes ekonomikas satricinājumiem un krīzēm. Turklāt ar ierosinātajiem pasākumiem jebkurā gadījumā būtu jāpanāk, ka banku kapitalizācija tiek vēl vairāk stiprināta, vienlaikus nodrošinot arī to konkurētspēju: i) likvidēt nosacījumus, kuru pamatā ir reitingu izmantošana kā pārejas risinājums, lai samazinātu pašu kapitāla minimālās robežvērtības ietekmi uz komercsabiedrībām, kam nav piešķirts kredītreitings (465. panta 3. punkts). Tas ir saistīts ar ārējo reitingu zemo segumu ES tirgū un ar to, ka – saskaņā ar Kredītreitingu aģentūru direktīvu – nevajadzētu pārmērīgi paļauties uz ārējiem reitingiem; ii) attiecībā uz pārejas režīmu mājokļa hipotekāro kredītu pašu kapitāla minimālajai robežvērtībai EESK aicina Komisiju izvērtēt iespēju to pārskatīt no vairākiem aspektiem (aizdevuma un vērtības attiecības, riska noteikšanas metožu asimetrijas, riska jutīguma), lai mājokļa hipotekāro kredītu piekļūstamībā nerastos neparedzētas sekas. Tomēr, pārskatot šo jautājumu, būtu jāpatur prātā arī tas, ka nav pieļaujams nekāds nekustamā īpašuma burbuļu risks; iii) vēlreiz pārskatīt noteikumus par uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju (IRB pieeju), ļaujot izmantot reālus termiņus, nevis fiksētus termiņus, lai atspoguļotu reālo iegulto risku; iv) kredīta korekcijas pakāpes (CCF) saglabāt 20 % līmenī ar darījumiem saistītiem iespējamiem posteņiem (piemēram, izpildes garantijām, piedāvājuma nodrošinājumiem, garantijām), lai nodrošinātu atbilstību reālajiem saistību nepildīšanas datiem attiecīgajā tirgū, jo tam ir būtiska nozīme ES ekonomikā; v) vēl rūpīgāk izvērtēt kapitāla tirgus noteikumus, lai novērstu risku, ka tiks nesamērīgi ietekmētas valstu un uzņēmumu riska ierobežošanas, likviditātes un finansēšanas izmaksas, un tādējādi palielinātu ES korporatīvo ieguldījumu banku spēju konkurēt Eiropas Savienībā un starptautiskajos tirgos; vi) grozīt veidu, kā tiek aprēķinātas mazākuma līdzdalības daļas faktiskās iemaksas konsolidētajā kapitālā, jo pašlaik tas ir pretrunā kapitāla tirgu savienības mērķiem un vājina interesi par biržā kotētiem uzņēmumiem.

4.3.

EESK uzsver, ka klimata pārmaiņas rada riskus, kas jau tagad ietekmē bankas un kas var būtiski mainīt banku finanšu stabilitāti, ja šī problēma netiks pienācīgi risināta gan regulējuma, gan banku līmenī. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē Bāzeles komitejas un Eiropas iestāžu darbu attiecībā uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu, nosakot iespējamās nepilnības pašreizējā regulējumā un apsverot iespējamos pasākumus šo nepilnību novēršanai. Turklāt EESK aicina Komisiju nodrošināt, ka, turpinot izstrādāt pienācīgu sistēmu, kā finansēt pāreju uz zaļāku ekonomiku, tiek pilnībā ievērots dubultā būtiskuma princips.

4.4.

EESK aicina Komisiju izvērtēt proporcionalitātes principa piemērojamību attiecībā uz bankām, kuru lielums, loma un pakļautība sistēmiskiem riskiem ir neliela (atbilstoši maza un nesarežģīta uzņēmuma definīcijai Kapitāla prasību regulā), taču kurām joprojām ir jāievēro sarežģītākas prasības, tostarp attiecībā uz informācijas atklāšanu un kapitāla prasībām, jo tās ir “nozīmīgo” banku grupā. Tomēr, izvērtējot proporcionalitātes principu, vienmēr jāņem vērā, ka mazākām bankām, ja tās ir daļa no kādas nozīmīgas banku grupas, ir vairāk resursu, lai izpildītu informācijas atklāšanas un kapitāla prasības.

---

(1)  https://www.bis.org/bcbs/basel3.htm.

Bāzele III ir starptautiski noteiktu pasākumu kopums, ko Bāzeles Banku uzraudzības komiteja izstrādāja, reaģējot uz 2007.–2009. gada finanšu krīzi. Pasākumu mērķis ir stiprināt banku regulējumu, uzraudzību un risku pārvaldību. Tāpat kā visi Bāzeles komitejas standarti, “Bāzeles III” standarti ir minimālās prasības, kas attiecas uz starptautiski aktīvām bankām. Dalībnieki ir apņēmušies Komitejas noteiktajā termiņā īstenot un piemērot standartus savā jurisdikcijā.

(2)  https://www.eba.europa.eu/regulation-and-policy/transparency-and-pillar-3.

(3)  Pazīstama kā Kapitāla prasību regula.

(4)  Pazīstama kā Kapitāla prasību direktīva.

(5)  https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=60760.

(6)  https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR21_22/SR_sustainable-finance_LV.pdf.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus ar mērķi novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām un groza Direktīvu 2011/16/ES”

(COM(2021) 565 final – 2021/0434 (CNS))

(2022/C 290/08)

Ziņotājs:	Benjamin RIZZO
Līdzziņotājs:	Javier DOZ ORRIT

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 10.2.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	206/1/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu attiecībā uz čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām un tā mērķus. Nodrošināt efektīvu un taisnīgu nodokļu uzlikšanu visā vienotajā tirgū ir ļoti svarīgi, lai veicinātu reālu ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas uzsākto plašo sabiedrisko apspriešanu, kas būs atvērta visām ieinteresētajām personām, kā arī mērķtiecīgāku apspriešanos ar valstu ekspertiem, kuri tika iesaistīti, pateicoties viņu īpašajām zināšanām. Šīs apspriešanās ir devušas ieinteresētajām personām iespēju sniegt jēgpilnu ieguldījumu, un tās būtu jāiesaista arī turpmākajās diskusijās.

1.3.

EESK atbalsta izvēli par labu direktīvai, kuras mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm kopīgu tiesiskā regulējuma pamatu. Reglamentējamā jautājuma būtība un izvirzītie mērķi nozīmē, ka dalībvalstis savās attiecīgajās tiesību sistēmās to nevar risināt ar atsevišķām iniciatīvām.

1.4.

EESK uzskata, ka priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas nepārsniedz iekšējā tirgus nepieciešamā aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, radot acīmredzami saprātīgu ietekmi uz uzņēmumiem.

1.5.

EESK uzskata: lai pareizi veiktu ar priekšlikumu saistītās nepieciešamās pārbaudes un apmainītos ar iegūto informāciju, Komisijai un valstu nodokļu iestādēm jābūt ar pienācīgām spējām prasmju un resursu veidā.

1.6.

EESK pauž cerību, ka pēc tam, kad būs uzsākta un pabeigta izmeklēšana attiecībā uz čaulas uzņēmumiem, tās iznākums tiks publiskots, darot zināmus direktīvas īstenošanas rezultātus.

1.7.

EESK uzskata, ka atbilstošas pārbaudes būtu jāveic ne tikai attiecībā uz uzņēmumu ienākumiem, bet arī uz aktīviem, ņemot vērā, ka nodokļus var iekasēt pat tad, ja šie aktīvi nerada nekādus ienākumus, piemēram, īpašuma nodokļu gadījumā.

1.8.

EESK uzsver, ka jāizstrādā kopīgi un skaidri noteikumi par uzņēmumiem prasīto deklarāciju konkrēto saturu. Būtu jāizvairās no pārmērīgi detalizētiem ziņojumiem, kas pārsniedz to, ko nosaka direktīvas mērķi, un ar to saistītajām atbilstības nodrošināšanas izmaksām.

1.9.

EESK iesaka citā tiesību aktā nostiprināt mērķtiecīgus noteikumus par to, kā novērst “profesionālo veicinātāju” darbību, tādējādi izmantojot ESAO pieeju šim jautājumam. EESK uzskata, ka nolūkā apkarot ļaunprātīgu praksi un iespējamas noziedzīgas darbības, ko veic “profesionāli veicinātāji” (professional enablers), ļoti vērtīga būtu profesionālu uzraudzības struktūru sadarbība.

1.10.

EESK atkārtoti uzsver, ka cita starpā ir vajadzīgs pilnīgs un plašs ES saraksts ar tādām jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas un atrodas ārpus Eiropas Savienības, lai ES uzņēmumi varētu pārliecināties, vai to pārvaldītie līdzekļi un aktīvi varētu būt saistīti ar čaulas vienībām, kas atrodas ārpus ES.

1.11.

EESK ierosina Komisijai izdot atbilstīgas pamatnostādnes attiecībā uz direktīvā noteikto “satura testu”, īpaši pievēršoties tādu konkrētu terminu nozīmei kā “rezidence”, “rezidējošais direktors” un “telpas” nozīmei.

1.12.

EESK atzīmē, ka čaulas uzņēmumus var arī veidot un izmantot, lai veicinātu nedeklarētu darbu un izvairītos no sociālā nodrošinājuma iemaksām. Tādēļ EESK ierosina Komisijai apsvērt iespēju risināt šādus jautājumus citos ES tiesību aktos papildus izskatāmajam priekšlikumam, kas ir tikai nodokļu direktīva.

2.   Eiropas Komisijas sniegtā pamatinformācija

2.1.

Eiropas Komisijas 2021. gada 18. maijā pieņemtajā Paziņojumā par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā ir noteikti gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķi, kā atbalstīt ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 uzliesmojuma un nodrošināt pienācīgus publiskos ieņēmumus nākotnē.

2.2.

Ierosinātā Komisijas direktīva par čaulas vienībām ir viena no paziņojumā minētajām specifiskajām īstermiņa iniciatīvām, kuras mērķis ir uzlabot pašreizējo nodokļu sistēmu, īpaši pievēršoties taisnīgas un efektīvas nodokļu uzlikšanas nodrošināšanai.

2.3.

Juridiskas vienības bez minimāla satura un saimnieciskās darbības var tikt izmantotas neatbilstīgiem nodokļu mērķiem, piemēram, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un apietu nodokļus, vai pat nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Tādēļ ir jānovērš situācijas, kurās personas, kam nodokļi būtu jāmaksā, izvairās no nodokļu maksāšanas vai apiet nodokļus, izmantojot uzņēmumus, kas neveic nekādu faktisku saimniecisko darbību. Čaulas uzņēmumi varētu radīt vidi negodīgai nodokļu sloga sadalei, kā arī negodīgai jurisdikciju konkurencei nodokļu jomā.

2.4.

Komisijas ierosinātais priekšlikums attiecas uz visiem uzņēmumiem, kurus uzskata par nodokļu rezidentiem un kuri ir tiesīgi saņemt nodokļu rezidenta apliecību kādā no ES dalībvalstīm. Kad jaunie noteikumi direktīvas formā būs pieņemti, tie līdz 2023. gada 30. jūnijam būs jātransponē dalībvalstu dažādajās tiesību sistēmās, un tie pilnībā stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

2.5.

Ir daudz Eiropas tiesību aktu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju – noziegumu, kam priekšroku bieži dod konkrēti čaulas uzņēmumi,– kas Komisijas priekšlikumam varētu nodrošināt noderīgu kontekstu. Īpaši būtu jāatsaucas uz Komisijas 2021. gada jūlijā ierosināto tiesību aktu paketi, kurā ir trīs regulas un direktīva (1).

3.   Eiropas Komisijas priekšlikumi

3.1.

Direktīva attiecas uz shēmām, ko izmanto, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas vai apietu nodokļus. Shēma pret kuru vēršas priekšlikums, ietver tādu uzņēmumu dibināšanu Eiropas Savienībā, kuri šķietami veic reālu saimniecisko darbību, bet faktiski šādu saimniecisko darbību neveic. Patiesais iemesls, kādēļ daži no šiem uzņēmumu veidiem tiek izveidoti, ir sniegt konkrētas nodokļu priekšrocības to faktiskajam īpašniekam vai grupai, pie kuras tas pieder.

3.2.

Lai novērstu šādas shēmas, ierosinātajā direktīvā ir noteikts tests, kas palīdzēs dalībvalstīm identificēt uzņēmumus, kuri šķietami veic likumīgu darbību, bet kuriem nav minimāla saimnieciskā satura un kuri tādēļ, iespējams, tiek ļaunprātīgi izmantoti, lai iegūtu nepamatotas nodokļu priekšrocības. Šo testu sauc par “satura testu”.

3.3.

Pirmajā posmā dažādie uzņēmumu veidi tiek iedalīti tādos, kuriem ir satura trūkuma un ļaunprātīgas izmantošanas nodokļu vajadzībām risks pretstatā tādiem uzņēmumiem, kuriem šāds risks ir zems. Riska gadījumi ir tādi, kam vienlaikus piemīt vairākas iezīmes, kuras parasti tiek identificētas uzņēmumiem bez satura (“ieejas kritēriji”). Turpretī zema riska gadījumi ir tādi gadījumi, kuros neizpildās neviens vai izpildās tikai daži no šiem kritērijiem un neizpildās visa ieejas kritēriju kopa vienlaikus.

3.4.

Saskaņā ar attiecīgajiem kritērijiem par riskantiem uzskata tādus uzņēmumus, kuriem nav piešķirts īpašs atbrīvojums saskaņā ar direktīvu un kuri iesaistās pārrobežu darbībās, kas ir ģeogrāfiski mobilas, un turklāt izmanto citus uzņēmumus savām administrācijas vajadzībām (it īpaši profesionālus pakalpojumu sniedzējus, kas ir trešās personas). Zema riska gadījumi, kas neatbilst ieejas kritēriju kopai, nav būtiski direktīvas mērķiem.

3.5.

Vispirms uzņēmumiem jāveic pašnovērtējums, un, ja tie ir uzskatāmi par riskantiem, tiem tiek prasīts nodokļu deklarācijās sniegt informāciju par savu saturu. Ziņošana par saturu nozīmē sniegt konkrētu informāciju, lai atvieglotu uzņēmuma veiktās darbības novērtēšanu.

3.6.

Otrajā posmā satura testa rezultātu nosaka trīs elementi: i) telpas, kas pieejamas vienīgi uzņēmuma lietošanai; ii) vismaz viens savs un aktīvs bankas konts Eiropas Savienībā; iii) vismaz viens direktors, kas dzīvo uzņēmuma tuvumā un piesaistīts tā darbībai, vai, alternatīvi, pietiekams skaits uzņēmuma darbinieku, kuri dzīvo uzņēmuma tuvumā un nodarbojas ar tā “pamatdarbību, kas rada ienākumus”.

3.7.

Testa trešajā posmā ir noteikts, kā pareizi jāizvērtē informācija par saturu, ko uzņēmums ir paziņojis otrajā posmā. Uzņēmums, kurš ir riska gadījums, jo tas atbilst ieejas kritēriju kopai, un kura sniegtās informācijas rezultātā arī tiek konstatēts, ka tam nav vismaz viena no būtiskajiem elementiem, kas raksturo saturu, būtu jāuzskata par “čaulu” jaunās direktīvas izpratnē un tādējādi – par uzņēmumu, kuram trūkst satura un kuru varbūtēji ļaunprātīgi izmanto nodokļu vajadzībām.

3.8.

Savukārt uzņēmums, kurš ir “riska gadījums”, bet kura sniegtā informācija liecina, ka tam ir visi būtiskie satura elementi, nebūtu jāuzskata par “čaulu” direktīvas izpratnē. Tomēr šī prezumpcija neizslēdz iespēju, ka nodokļu administrācija var uzskatīt, ka šāds uzņēmums ir čaula šajā direktīvas darbības jomā neietilpstošu iemeslu dēļ.

3.9.

Ceturtais posms ietver tāda uzņēmuma, kurš, domājams, ir čaula un tiek ļaunprātīgi izmantots, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas direktīvas izpratnē, tiesības pierādīt pretējo, t. i., pierādīt, ka tam ir saturs, izmantojot konkrētus pierādījumus (“atspēkošana”). Tādējādi attiecīgajiem uzņēmumiem būs faktiskas tiesības iesniegt apgalvojumu, ka tie nav čaula direktīvas izpratnē.

3.10.

Tiklīdz uzņēmums tiek uzskatīts par “čaulu” direktīvas izpratnē un neatspēko šādu prezumpciju, būtu atbilstīgi jāiestājas fiskālajām sekām. Šīm sekām vajadzētu liegt jebkādas nodokļu priekšrocības, kuras ir vai varētu tikt iegūtas.

3.11.

Ņemot vērā, ka nolūkā būt tiesīgam saņemt nodokļu nolīgumā paredzētos ieguvumus, uzņēmumam parasti ir jāiesniedz nodokļu rezidenta apliecība, dalībvalsts, kurā ir čaulas nodokļu rezidence, vai nu vispār neizdos nodokļu rezidenta apliecību, vai arī izdos apliecību ar brīdinājuma paziņojumu, kas nozīmē iekļaut skaidru paziņojumu, lai liegtu uzņēmumu izmantot iepriekš minēto priekšrocību gūšanai.

3.12.

Ja uzņēmumam piešķirtās nodokļu priekšrocības tiek liegtas, būtu jānosaka, kā faktiski būtu jāapliek ar nodokli uzņēmuma ienākošā un izejošā ienākumu plūsma, kā arī visi uzņēmumam piederošie aktīvi. Piešķirot nodokļu uzlikšanas tiesības, būtu jāņem vērā visas jurisdikcijas, kuras var ietekmēt darījumi, kuros iesaistīta “čaula”.

3.13.

Direktīvas noteikumi noteikti skar tikai dalībvalstis, jo trešās valstis neietilpst ES tiesību aktu darbības jomā. Šādos gadījumos attiecībā uz nodokļu uzlikšanas tiesību piešķiršanu būtu pienācīgi jāievēro nolīgumi starp dalībvalsti un trešo valsti par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Ja šādu nolīgumu nav, iesaistītā dalībvalsts piemēros savus tiesību aktus.

3.14.

Visām dalībvalstīm jebkurā laikā un bez vajadzības to pieprasīt būs piekļuve direktīvā minētajām informācijas sniedzējām vienībām. Šajā nolūkā dalībvalstis apmainīsies ar informāciju no pirmā posma, kad uzņēmums ir klasificēts kā pakļauts riskam saskaņā ar izskatāmo direktīvu. Šim nolūkam tiks izveidots reģistrs vai datubāze.

3.15.

Saskaņā ar ierosināto tiesību aktu dalībvalstis nosaka sankcijas, ko piemēro par direktīvā nostiprināto un valsts tiesību aktos transponēto informācijas sniegšanas pienākumu pārkāpumiem. Sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

3.16.

Minimālais koordinācijas līmenis starp dalībvalstīm tiek sagaidīts, nosakot minimālo finansiālo sankciju saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem finanšu nozarē. Sankcijām būtu jāietver administratīvs naudas sods vismaz 5 % apmērā no uzņēmuma apgrozījuma.

4.   Vispārīgas EESK piezīmes

4.1.

EESK pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu un tā vispārējos mērķus. Ir izšķiroši svarīgi nodrošināt efektīvu un taisnīgu nodokļu uzlikšanu visā vienotajā tirgū, lai veicinātu reālu ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas. Pietiekami nodokļu ieņēmumi patiešām ir būtisks faktors, lai dalībvalstis spētu veicināt publiskos ieguldījumus, kuru mērķis ir veidot zaļāku un digitalizētāku vienoto tirgu. EESK ir nedaudz nobažījusies par to, ka satura prasībās nav atzīts digitālais aspekts un ir uzsvērta tikai materiālo aktīvu nozīme. Tas varētu radīt problēmas nākotnē.

4.2.

Tāpēc Komisijas priekšlikums pilnībā atbilst Paziņojumam par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā, kā rezultātā tiek īstenota konkrēta un konsekventa rīcība, kuras mērķis ir apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, tādējādi nodrošinot taisnīgu nodokļu vidi visā Eiropā.

4.3.

EESK atzīmē, ka Komisijas priekšlikums ir saskanīgs ar iepriekšējām likumdošanas iniciatīvām, ko uzsāka ES iestādes, piemēram, Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu (NAND) un Direktīvu par administratīvu sadarbību (DAS) starp nodokļu iestādēm. Lai izvairītos no nevēlamiem iznākumiem, ir ārkārtīgi svarīgi censties panākt konsekvenci starp dažādiem nodokļu noteikumiem, starp kuriem ir paredzama pastāvīga mijiedarbība.

4.4.

Komisijas priekšlikums papildina neseno priekšlikumu par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā (pazīstams kā “2. pīlārs”), neraugoties uz abu direktīvu atšķirīgo piemērošanas jomu, ņemot vērā to, ka 2. pīlārs tiks piemērots uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 750 miljonu EUR slieksni, savukārt direktīvā par čaulas uzņēmumiem šādi ierobežojumi nav paredzēti.

4.5.

EESK atzinīgi vērtē sabiedrisko apspriešanu, ko Komisija uzsāka pirms priekšlikuma publicēšanas. Šajā apspriešanā bija iekļauti 32 jautājumi, kuru mērķis cita starpā bija noskaidrot problēmu un tās cēloņus, kā arī noteikt piemērotu ES rīcības veidu. Tādējādi ieinteresētajām personām ir dota nozīmīga iespēja pirms jauno noteikumu izstrādes izteikt savus apsvērumus un bažas. EESK pauž nožēlu, ka šo iespēju ir izmantojušas tikai nedaudzas ieinteresētās personas (50).

4.6.

EESK atbalsta arī papildu konsultēšanos ar valstu ekspertiem, kuri tika mērķtiecīgi iesaistīti savu konkrēto ekspertzināšanu dēļ. Plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām apvienojumā ar detalizētāku apspriešanos ar kvalificētiem ekspertiem ļauj panākt labu līdzsvaru un nodrošināt gan līdzdalības, gan tehniski progresīvu likumdošanas procesu.

4.7.

Pati ar direktīvu reglamentējamā jautājuma būtība un izvirzītie mērķi – apkarot pārrobežu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu – liek noteikt kopīgu satvaru, kas dalībvalstīm būs jāievieš.

4.8.

Pienācīgu un efektīvu kopīgu satvaru patiešām nebija iespējams panākt ar atsevišķiem pasākumiem, ko katra dalībvalsts īstenoja, ņemot vērā savas attiecīgās tiesību sistēmas. Tādā gadījumā pašreizējā sadrumstalotība turpinātos un, veicot daudzas nesaskaņotas darbības valstu līmenī, iespējams, situācija pasliktinātos vēl vairāk.

4.9.

Ir jāpanāk dalībvalstīs izveidoto čaulas uzņēmumu atbilstība direktīvas noteikumiem, un dalībvalstu administratīvo iestāžu sadarbība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, lai izvairītos no visas ES fiskālās spējas noārdīšanās. Lai pareizi veiktu pārbaudes un apmainītos ar informāciju, Komisijai jābūt atbilstošām spējām un pietiekamiem resursiem.

4.10.

EESK uzskata, ka priekšlikums atbilst arī proporcionalitātes principam, jo tas nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai nodrošinātu minimālo nepieciešamo iekšējā tirgus aizsardzības līmeni, radot acīmredzami saprātīgu ietekmi uz uzņēmumiem. Faktiski, lai sasniegtu direktīvas mērķus, iecerēts panākt dalībvalstu nodokļu sistēmu minimālu aizsardzību, nodrošinot saskaņotības pamatlīmeni Eiropas Savienībā.

4.11.

No otras puses, arī ietekme uz uzņēmumiem šķiet samērīga, panākot atbilstošu līdzsvaru starp dažādiem mērķiem un vērtībām, tostarp šādām: i) efektivitāte čaulas vienību ļaunprātīgas izmantošanas samazināšanā; ii) nodokļu guvumi publiskajām finansēm; iii) atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem un nodokļu administrācijām; iv) netieša ietekme uz vienoto tirgu un konkurenci starp uzņēmumiem.

4.12.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka efektīva un pārredzama informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm ir būtiski svarīga, lai apkarotu čaulas uzņēmumu neatbilstošu izmantošanu un kopumā nodrošinātu taisnīgu un efektīvāku nodokļu vidi. Šis punkts ir jāievēro ļoti rūpīgi, lai nodrošinātu sadarbību starp dalībvalstīm, kurās čaulas uzņēmums veic darījumus, kuros iesaistītas divas dalībvalstis. Tiklīdz izmeklēšana attiecībā uz čaulas uzņēmumiem ir pabeigta, tās iznākums ir jāpublisko. Eiropas un valstu iestādēm būtu jādara zināmi direktīvas īstenošanas rezultāti.

4.13.

Čaulas uzņēmumus, uz kuriem attiecas izskatāmā direktīva, var izmantot gan nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas, gan apiet nodokļus, un atsevišķos gadījumos pat noziegumu izdarīšanai, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, ar ko tie bieži ir saistīti. Tāpēc ir ļoti svarīgi saskaņot tiesību aktus un koordinēt par šo noziegumu apkarošanu atbildīgo uzraudzības iestāžu darbību gan valstu, gan Eiropas līmenī. Ar UNSHELL direktīvas palīdzību nodokļu iestādēm tiks nodrošināta piekļuve papildu informācijai, kas tām ļaus salīdzināt šo jauno informācijas kopumu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāžu sniegto informāciju. Valsts un Eiropas iestādēm jānodrošina, lai izskatāmās direktīvas piemērošana neradītu problēmas nevienam tāda veida uzņēmumam, kas veic savu darbību saskaņā ar tiesību aktiem.

4.14.

Zināšanas par čaulas uzņēmumu un to aktīvu faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par to veikto darījumu faktiskajiem īpašniekiem ir būtiski svarīgas, lai atklātu to darbības patieso raksturu un izprastu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mērogu. Faktisko īpašnieku slēpšana, izmantojot čaulas uzņēmumu ķēdes, ko pārvalda “profesionāli veicinātāji”, ir raksturīga to noziedzīgajiem mērķiem. Rīki faktisko īpašnieku apzināšanai ir paredzēti tiesību aktos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Tomēr ierosinātajā un apspriežamajā direktīvā nav minētas atsauces uz šo jautājumu. EESK uzskata, ka šis aspekts un citas nepilnības abu tiesību aktu savstarpējā sasaistīšanā būtu jānovērš, vai nu šajā direktīvā izskaidrojot, kā to panākt, vai arī steidzami virzot Eiropas ietvarlikumu šā jautājuma risināšanai.

4.15.

Ārpus izskatāmās direktīvas darbības jomas daži čaulas uzņēmumi tiek veidoti un izmantoti nedeklarēta darba nolūkos un lai izvairītos no sociālā nodrošinājuma iemaksām. EESK ierosina, ka Komisijai vajadzētu analizēt iespēju risināt šo jautājumu ar Eiropas tiesību aktiem.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumā kumulatīvu rādītāju veidā ieviestais “ieejas kritērijs” ir pamatots un atbilstošs. Šajā saistībā EESK atzīmē, ka vienībām, kuras tur aktīvus privātai lietošanai, piemēram, nekustamo īpašumu, jahtas, lidmašīnas, mākslas darbus, vai arī tikai pašu kapitālu, ilgāku laiku var nebūt ienākumu, bet tās var tomēr radīt ievērojamas nodokļu priekšrocības vienībām, kuras tos kontrolē.

5.2.

Tāpēc Komiteja uzskata, ka būtu jāpārbauda ne tikai ienākumi, bet arī aktīvi, jo nodokļus var iekasēt pat tad, ja šie aktīvi nerada ienākumus, piemēram, īpašuma nodokļus attiecīgā gadījumā. EESK uzskata: lai pareizi veiktu šīs pārbaudes un apmainītos ar informāciju, Komisijai jābūt ar pienācīgām spējām un pietiekamiem resursiem.

5.3.

EESK ierosina Komisijai izdot atbilstīgas pamatnostādnes attiecībā uz direktīvā noteikto “satura testu”, īpaši pievēršoties tādu konkrētu terminu nozīmei kā “rezidence”, “rezidējošais direktors” un “telpas”. Izmantojot šo pieeju, varētu samazināt vai labāk novērst valstu atšķirības un dažādas interpretācijas, kas varētu kaitēt iekšējam tirgum. EESK īpaši aicina Komisiju šajā saistībā pienācīgi ņemt vērā jaunos digitālos uzņēmējdarbības modeļus.

5.4.

EESK uzskata, ka uzņēmumu iesaistīšanās pārrobežu darbībās būtu rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā šādu uzņēmumu veikto darījumu faktisko raksturu, no vienas puses, un to īpašumus un aktīvus, no otras puses. Direktīva nebūtu jāpiemēro uzņēmumiem, kas nodrošina atbilstīgu pārredzamības līmeni un nerada reālu risku, ka tiem trūkst saimnieciskā satura ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas vai apiet nodokļus.

5.5.

UNSHELL direktīva ir balstīta uz spēkā esošajiem ES un starptautiskajiem standartiem. EESK iesaka Komisijai nodrošināt saderību ar attiecīgajiem spēkā esošajiem starptautiskajiem un kopīgajiem ES standartiem, it īpaši ar “saturīgas saimnieciskās darbības” koncepciju, kas izstrādāta saistībā ar preferenciāliem nodokļu režīmiem un plaši apspriesta Kaitējošas nodokļu prakses jautājumu forumā. Vēl viens svarīgs jautājums, kas jārisina, ir izveidot kopīgus un skaidrus noteikumus par uzņēmumiem prasīto deklarāciju konkrēto saturu. Būtu jāizvairās no pārmērīgi detalizētiem ziņojumiem, kas pārsniedz to, ko nosaka direktīvas mērķi, un ar to saistītajām atbilstības nodrošināšanas izmaksām.

5.6.

EESK mudina īpašu uzmanību pievērst tā dēvēto “profesionālo veicinātāju” lomai – jautājumam, kas nav minēts direktīvas priekšlikumā. EESK iesaka noteikumus par “profesionālo veicinātāju”, kuriem bieži vien ir būtiska loma arī čaulas uzņēmumu jomā (2), darbību nostiprināt citā tiesību aktā atbilstīgi kritērijiem, ko attiecībā uz šo tematu noteikusi ESAO.

5.7.

ESAO, kas ir aprakstījusi profesionālās kategorijas, kuru pārstāvji pārvalda čaulas kompāniju ķēdes vai sadarbojas ar tām, uzskata, ka ir svarīgi koncentrēties uz “profesionāliem veicinātājiem”, lai apkarotu to uzņēmumu noziedzīgās darbības, kas izveidoti nelikumīgiem mērķiem, tostarp ar nolūku izvairīties no nodokļu maksāšanas. Likumpaklausīgi profesionāļi būtu pienācīgi jānodala no nelielā skaita tādu praktiķu, kuri savas prasmes nodokļu tiesību aktu un korporatīvās grāmatvedības jomā izmanto, lai aktīvi veicinātu praksi, kas saistīta ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

5.8.

Tāpēc EESK uzsver, ka jāvēršas pret “profesionālajiem veicinātājiem”, kuri aktīvi piedāvā iespējas izmantot nelikumīgu praksi, kas ļauj veikt fiskālos un finanšu noziegumus. Ar šādu rīcību būtu iespējams pārtraukt būtisku faktoru, kas saistīts ar nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu. Samazināt iespējas izvērst negodīgu fiskālo praksi ir būtisks solis ceļā uz to pašu mērķu sasniegšanu, kas izvirzīti Komisijas priekšlikumā.

5.9.

EESK uzskata, ka nolūkā apkarot ļaunprātīgu praksi un iespējamas noziedzīgas darbības, ko veic “profesionāli veicinātāji”, ļoti vērtīga būtu profesionālu regulējošo vai uzraudzības struktūru sadarbība. Tas būtu interesants virziens, kā attīstīt Eiropas sociālo un politisko paktu pret fiskālajiem un ekonomiskajiem noziegumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju, ko Komiteja ir atbalstījusi vairākos atzinumos.

5.10.

EESK arī ierosina Komisijas direktīvas priekšlikumu saskaņot ar spēkā esošajiem noteikumiem par transfertcenu noteikšanu, jo čaulas uzņēmumu izmantošana nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas varētu mijiedarboties ar šādu praksi visā Eiropas Savienībā, tādēļ šajā saistībā tā būtu īpaši jāņem vērā. Arī šeit EESK uzskata, ka būtu jāapsver iespēja izstrādāt direktīvu par transfertcenu noteikšanu.

5.11.

Komiteja uzskata, ka to uzņēmumu saraksts, kuriem nav jāsniedz informācija (6. panta 2. punkts), ir pienācīgi jāpamato un jāizvērtē, lai nodrošinātu, ka tie negūst labumu no nepamatotām nodokļu priekšrocībām un netiek izmantoti, lai pārkāptu tiesību aktu noteikumus.

5.12.

EESK arī uzskata, ka būtu aktīvāk jārīkojas gadījumos, kad ārpus ES esošs uzņēmums vai vienība veic uzņēmējdarbību ar ES biržu sarakstos iekļautu uzņēmumu vai vienību. Ir jāsaprot, kādi pasākumi varētu būt pieejami ES biržu sarakstos iekļautiem uzņēmumiem vai vienībām, lai pārliecinātos, ka pārvaldītie līdzekļi vai aktīvi nenāk no čaulas vienības, kas atrodas ārpus ES.

5.13.

Lai varētu efektīvi vērsties pret uzņēmumiem, kas veic darījumus ar uzņēmumiem, kuru mītne atrodas jurisdikcijās, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, Komiteja atkārtoti uzsver, ka ES sarakstam ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, jābūt pēc iespējas efektīvākam un visaptverošākam.

---

(1)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Tiesību aktu kopums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai” (OV C 152, 6.4.2022., 89. lpp.).

(2)  Ending the Shell Game: Cracking down on the Professionals who enable Tax and White Collar Crimes, ESAO, Parīze, 2021. gads.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā”

(COM(2021) 823 final – 2021/0433 (CNS))

(2022/C 290/09)

Ziņotājs:	Krister ANDERSSON
Līdzziņotājs:	Petru Sorin DANDEA

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padome, 10.2.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	197/1/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir Eiropas Savienībā transponēt GloBE paraugnoteikumus, kas iekļauti ESAO un G20 Iekļaujošā satvara 2. pīlārā. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija strādā pilnībā saskaņā ar starptautiskajām diskusijām un nolīgumiem, un stingri atbalsta Komisijas mērķus.

1.2.

EESK piekrīt Komisijai, ka “globālās minimālo nodokļu reformas efektivitāte un taisnīgums ir ļoti atkarīgi no tās īstenošanas visā pasaulē”. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai sarunas būtu veiksmīgas un tiktu pabeigtas laikus. Lai noteikumi būtu efektīvi un neradītu konkurences izkropļojumus, būtiska ir to kopīga īstenošana visā pasaulē, izvairoties no pārmērīgas reglamentēšanas.

1.3.

EESK pilnībā piekrīt Komisijai, ka ir “obligāti jānodrošina ESAO paraugnoteikumu vienveidīga īstenošana ES” un ka “to var panākt tikai tad, ja tiesību akti tiek īstenoti centralizēti un tiek transponēti vienveidīgi”.

1.4.

Lai gan ir svarīgi, lai ES līmenī jau notiktu tehniskās diskusijas un sagatavošanās darbi, EESK atzīmē, ka ESAO joprojām strādā pie detalizētākiem noteikumiem un precizē definīcijas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpievērš uzmanība notiekošajām ESAO sarunām un jāiekļauj visi tajās izteiktie ieteikumi un gūtie darba rezultāti.

1.5.

EESK atbalsta visus centienus, kuru mērķis ir samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas Eiropas uzņēmumiem un nodokļu iestādēm, izstrādājot jauno sistēmu. Pilnīga 2. pīlāra īstenošana būs sarežģīta, un gan uzņēmumiem, gan nodokļu iestādēm būs jāiegulda ilgs laiks un jāpieliek ievērojamas pūles. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos ESAO nāks klajā ar svarīgiem noteikumiem attiecībā uz “drošām zonām”, vienkāršotu administratīvo iesniegšanu utt., kas varētu atvieglot jaunā nodokļu režīma īstenošanu gan uzņēmumiem, gan nodokļu iestādēm. Šie noteikumi būtu jāiekļauj direktīvā.

1.6.

EESK uzskata, ka paraugnoteikumi nedrīkstētu neitralizēt īpašus nodokļu noteikumus, ko dalībvalstu parlamenti pieņēmuši kā apzinātus stimulus ieguldījumu un nodarbinātības veicināšanas centieniem. Ir svarīgi veicināt zaļākas un digitalizētākas ekonomikas izveidi, un nodokļiem šajā procesā jābūt būtiskai nozīmei.

1.7.

EESK aicina direktīvā iekļaut noteikumu, kas ļautu direktīvu piemērot tādu strīdu izšķiršanai, kas izcēlušies starp vismaz divām dalībvalstīm un ir saistīti ar 2. pīlāru.

1.8.

Komiteja piekrīt sodu piemērošanai par noteikumu neievērošanu un aicina dalībvalstis veikt rūpīgas nodokļu revīzijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību direktīvas noteikumiem.

1.9.

EESK aicina saistībā ar nodokļu tiesību aktu kopumu pārskatīt ES sarakstu ar trešām valstīm, kas nesadarbojas.

1.10.

EESK vēlas uzsvērt, ka taisnīga nodokļu uzlikšana starptautiskiem uzņēmumiem ir sen izteikta sabiedrības prasība, un sagaida, ka ES un visā pasaulē drīz tiks panākta vienošanās par 2. pīlāru.

2.   Komisijas priekšlikuma priekšvēsture

2.1.

Komisijas priekšlikuma direktīvai par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā mērķis ir transponēt ESAO paraugnoteikumus par globāla minimālā nodokļa piemērošanu vietējā līmenī (ESAO / Iekļaujošais satvars (paraugnoteikumi)) Eiropas Savienībā, izmantojot vienotus noteikumus un vienveidīgu īstenošanu (1).

2.2.

Gadsimtu vecie valstu un starptautiskie nodokļu noteikumi vairs nav piemēroti dažiem jaunajiem, mūsdienās izmantotajiem uzņēmējdarbības modeļiem. Daudzi uzņēmumi nav fiziski pārstāvēti daudzās valstīs un nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokļus šajās jurisdikcijās tādā pašā apmērā kā uzņēmumi, kas ir fiziski pārstāvēti (2).

2.3.

Pēc 2008.–2009. gada finanšu krīzes valstu budžeti bija pakļauti spiedienam. Visi šie faktori veicināja procesa, kura mērķis bija novērst nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), uzsākšanu ESAO.

2.4.

Pēc tam, kad tika pabeigta 2015. gada ESAO BEPS projekta īstenošana, G20 un ESAO Iekļaujošā satvara (IS) dalībnieki vienojās par risinājumu, kā pievērsties aizvien pieaugošajām ar nodokļiem saistītajām problēmām, kas izriet no ekonomikas digitalizācijas.

2.5.

Paketē, par kuru panākta vienošanās, ir divi pīlāri, kas aptver uzņēmumus visās nozarēs. 2. pīlārs attiecas uz uzņēmumu grupām, kuru grupas apgrozījums ir vismaz 750 miljoni euro; 1. pīlārs paredz daļēji pārdalīt nodokļu uzlikšanas tiesības – attiecībā uz virspeļņu – tirgus jurisdikcijām, savukārt 2. pīlārs paredz ieviest minimālo efektīvo nodokļa likmi 15 % apmērā (3). ESAO paraugnoteikumus veido 70 lappuses ļoti sarežģītu un tehnisku noteikumu, kā arī 10 lappuses definīciju, lai nodrošinātu “kopīgu pieeju” globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanai.

2.6.

2. pīlārs sastāv no diviem vietējiem noteikumiem – i) ienākuma iekļaušanas noteikuma (IIR) un ii) tā atbalsta noteikuma, proti, nepietiekami apliktu maksājumu noteikuma (Under Taxed Payments Rule (UTPR)), kas kopā zināmi kā Globālie nodokļu bāzes samazināšanas novēršanas (GloBE) paraugnoteikumi, un nolīgumā balstīta noteikuma – aplikšanas ar nodokli noteikuma (Subject to Tax Rule).

2.7.

Priekšlikums paredz, ka galīgajam mātesuzņēmumam (GMU) ir jāmaksā virsnodoklis, t. i., visas grupas iztrūkums tajā jurisdikcijā, kurā tā ir rezidents. Tādējādi šī jurisdikcija iekasēs nodokļu ieņēmumus, kas nozīmē, ka nodokļu uzlikšana un nodokļu ieņēmumi ir citā jurisdikcijā. Valstīm nav pienākuma paaugstināt savu nodokļu likmi līdz minimālajam līmenim.

2.8.

Ja GMU atrodas valstī, kas nav ieviesusi atbilstošu IIR, tiek piemērots UTPR, pieprasot jurisdikcijām, kurās attiecīgais starptautiskais uzņēmums (SU) darbojas, veikt līdzvērtīgu korekciju saskaņā ar paraugnoteikumiem, lai grupas uzņēmumu nodokļu saistības tiktu koriģētas tā, ka tiktu iekasēts kopējais virsnodoklis.

2.9.

Kopējo virsnodokli starp jurisdikcijām sadala, pamatojoties uz grupas darbinieku kopējo skaitu attiecīgajā jurisdikcijā un materiālo pamatlīdzekļu apjomu jurisdikcijās, kas ir ieviesušas UTPR noteikumus.

2.10.

Virsnodokļa aprēķins katrai jurisdikcijai ietver izņēmumu, kas paredz izslēgšanu pēc satura, kas savukārt ļauj noteiktu ienākumu summu aplikt ar nodokli zem minimālās faktiskās likmes. Izslēgtie ienākumi sākotnēji ir noteikti 10 % apmērā no vietējām algu izmaksām un 8 % apmērā no vietējā mērogā izmantoto materiālo pamatlīdzekļu vērtības, ko desmit gadu laikā samazina līdz 5 % no katras minētās pamatlikmes.

2.11.

ESAO paraugnoteikumi paredz finanšu kontu izmantošanu par pamatu faktisko nodokļu likmju aprēķināšanai ar sarežģītām korekcijām. Tajos ir arī paredzēta iespēja jurisdikcijai ieviest vietējo minimālā virsnodokļa aprēķinu, un tādā gadījumā virsnodokli iedala šai jurisdikcijai un to iekasē šī jurisdikcija, un tāpēc nekādi nodokļu ieņēmumi netiek pārvietoti no vienas jurisdikcijas uz citu.

2.12.

ESAO jau ir apsolījusi 2022. gada pirmajā ceturksnī sniegt komentārus par paraugnoteikumiem, lai precizētu noteikumu interpretāciju un izstrādātu turpmākus norādījumus/skaidrojumus par drošajām zonām un administratīvajiem norādījumiem. Ir iespējama arī papildu skaidrojumu sagatavošana.

2.13.

Vienota noteikumu un īstenošanas globāla interpretācija, kas ir vienāda satura un laika ziņā, ir ārkārtīgi svarīga, lai izvairītos no izkropļojumiem un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un Eiropas konkurētspēju (4).

2.14.

Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā”, Komisijas priekšlikumā ietverti tikai GloBE paraugnoteikumi, kas iekļauti ESAO un G20 Iekļaujošā satvara 2. pīlārā. 1. pīlārs nav tik labi izstrādāts kā 2. pīlārs. Uz šo tiesību aktu kopuma daļu arī var attiecināt ES direktīvu (5).

2.15.

Direktīvu piemēro grupas sastāvā esošām vienībām, kas atrodas Savienībā un ir tādas SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībnieces, kuras gada ieņēmumi tās konsolidētajos finanšu pārskatos vismaz divos no pēdējiem četriem secīgiem gadiem pārsniedz 750 miljonus EUR.

2.16.

Direktīva paredz, ka apstākļos, kad GMU atrašanās vieta ir ārpus ES tādā jurisdikcijā, kas nepiemēro atbilstošu kvalificētu IIR, uz visām tā sastāvā esošajām vienībām jurisdikcijās ar atbilstošu UTPR satvaru attieksies UTPR. Šādā gadījumā SU grupas sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir kādā dalībvalstī, šajā dalībvalstī piemēro virsnodokli, ko sadala, pamatojoties uz divu faktoru formulu, veicot aprēķinus attiecībā uz SU grupas sastāvā esošo vienību zemu nodokļu ienākumiem.

2.17.

Direktīvā ir ietverti noteikumi par to, kā noteikt “kvalificētos ienākumus”, t. i., koriģētos ienākumus, kas tiks ņemti vērā efektīvās nodokļa likmes aprēķināšanai. Lai aprēķinātu šos ienākumus, ir jāņem vērā sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi attiecīgajā fiskālajā gadā. Tiek veiktas noteiktas korekcijas, lai novērstu atšķirību starp finanšu grāmatvedību un nodokļu grāmatvedību, un tās ir ļoti sarežģītas. Galvenās korekcijas ir saistītas ar prasībām, kas paredz, ka ir jāziņo par ienākumiem/izmaksām, bet, piemēram, patentiem labvēlīgs nodokļu režīms netiek atzīts, savukārt pamatlīdzekļu paātrinātas amortizācijas nosacījumi tiek atzīti.

2.18.

Direktīvā ir izklāstīti noteikumi par to, kā aprēķināt sastāvā esošas vienības “koriģētos aptvertos nodokļus” par noteiktu fiskālo gadu. Galvenais princips aptverto nodokļu sadalē ir attiecināt tos uz jurisdikciju, kurā gūta pamatā esošā peļņa, kam piemēro šos nodokļus. Lai nodrošinātu šā principa piemērošanu, direktīva arī paredz īpašus noteikumus par pārrobežu nodokļiem vai pastāvīgās pārstāvniecības (PP), caurskatāmas vienības, kontrolēta ārvalstu uzņēmuma, hibrīdvienības gadījumā, vai dividenžu nodokļiem.

2.19.

Direktīva nosaka, ka efektīvo likmi aprēķina, grupas sastāvā esošo vienību koriģētos aptvertos nodokļus dalot ar grupas sastāvā esošo vienību gūtajiem koriģētajiem ienākumiem konkrētā jurisdikcijā par fiskālo gadu. Saskaņā ar globālo vienošanos un nolūkā nodrošināt transponēšanu direktīva nosaka, ka minimālā efektīvā nodokļa likme GloBE paraugnoteikumu vajadzībām ir 15 %.

2.20.

Lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas zema riska situācijās, izņēmumu piemēro minimālajām summām, ievērojot de minimis pieeju. Tas nozīmē, ka SU grupas sastāvā esošo vienību peļņa attiecīgajā jurisdikcijā ir mazāka par vienu miljonu EUR un ieņēmumi ir mazāki par 10 miljoniem EUR.

2.21.

Īpaši noteikumi ir piemērojami apvienošanās, pārņemšanas, kopuzņēmumu un vairāku mātesuzņēmumu SU grupu gadījumā. Tajos ir paredzēta konsolidētas ieņēmumu robežvērtības piemērošana grupas locekļiem apvienošanās vai atdalīšanās situācijā. Ja sastāvā esošu vienību iegādājas vai pārdod SU grupa atbilstoši noteikumu piemērošanas jomai, šāda sastāvā esoša vienība būtu jāuzskata par daļu no abām grupām attiecīgajā gadā, piemērojot noteiktas korekcijas to nodokļus ietekmējošo faktoru vērtībām, kas izmantoti GloBE paraugnoteikumu darbībai (aptvertie nodokļi, atbilstīgās algas, atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi vai GloBE atliktā nodokļa aktīvi).

2.22.

Direktīva ietver noteikumus par nodokļu neitralitātes režīmiem un sadales nodokļa sistēmām. Lai izvairītos no nevēlamiem iznākumiem, piemēram, nesamērīgām UTPR virsnodokļa saistībām SU grupā, direktīva paredz īpašus noteikumus par galīgā mātesuzņēmuma ienākumu aprēķināšanu, ja šāda vienība ir caurplūsmas vienība vai tai piemēro atskaitāmu dividenžu režīmu (6).

2.23.

Direktīva nosaka pienākumu SU grupas – kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī – sastāvā esošai vienībai iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju, ja vien šādu deklarāciju neiesniedz SU grupa citā jurisdikcijā, no kuras attiecīgā dalībvalsts ir saņēmusi kvalificētas kompetentās iestādes piekrišanu, kas ļauj automātiski apmainīties ar gada nodokļu informācijas deklarāciju. Deklarācija jāiesniedz 15 mēnešu laikā pēc tā fiskālā gada beigām uz kuru tā attiecas.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas direktīvas priekšlikumu, kura mērķis ir transponēt 2. pīlāru ES tiesību sistēmā un visā iekšējā tirgū. EESK stingri atbalsta un atzinīgi vērtē to, ka Komisija savu darbu saskaņo ar starptautiskajām diskusijām un nolīgumiem. EESK norāda, ka nolīgums neskar uzņēmumus, kas nesasniedz noteiktas robežvērtības, un ka noteikumi ir vispārīgi un saskaņā ar ESAO datiem attieksies uz simtiem uzņēmumu. Katrai uzņēmumu grupai, kas ietilpst priekšlikuma darbības jomā, var būt vairākas pastāvīgās pārstāvniecības un meitasuzņēmumi.

3.2.

EESK atzīmē, ka četras no visām valstīm, kas piedalās sarunās par Iekļaujošo satvaru, nav piekritušas tiesību aktu kopumam, savukārt 137 valstis ir parakstījušas globālo nolīgumu. ES direktīva par minimālo nodokli var nodrošināt turpmākus aizsardzības pasākumus pret kaitīgu BEPS praksi, un EESK atbalsta un vienmēr ir atbalstījusi BEPS projekta mērķus, lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju ES.

3.3.

EESK piekrīt Komisijai, ka “globālās minimālo nodokļu reformas efektivitāte un taisnīgums ir ļoti atkarīgi no tās īstenošanas visā pasaulē”. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai sarunas būtu veiksmīgas un tiktu pabeigtas laikus. Lai noteikumi būtu efektīvi un neradītu konkurences izkropļojumus, būtiska ir to kopīga īstenošana visā pasaulē.

3.4.

EESK uzskata, ka ESAO un G20 Iekļaujošā satvara 1. un 2. pīlārs būtu jāuzskata par visaptverošu un savstarpēji integrētu tiesību aktu kopumu. Abu pīlāru konsekventa īstenošana ir ārkārtīgi svarīga. EESK mudina dalībvalstis un Komisiju ar ESAO starpniecību pastiprināt sarunu centienus, lai 1. pīlārs pēc iespējas ātrāk tiktu īstenots visā pasaulē.

3.5.

EESK piekrīt Komisijai, ka ir nepieciešama rīcība ES līmenī un ka ir “obligāti jānodrošina ESAO paraugnoteikumu vienveidīga īstenošana ES”. Turklāt EESK piekrīt, ka “to var panākt tikai tad, ja tiesību akti tiek īstenoti centralizēti un tiek transponēti vienveidīgi” (7). EESK uzsver, ka direktīvā jāievēro pamatbrīvības un Līgumā noteiktie pienākumi un kompetences jomas.

3.6.

Tas, ka visas dalībvalstis piedalījās ESAO/IS apspriedēs vai kopš tā laika ir piekritušas to iznākumam, atvieglo ES darba procesu. EESK vēlas uzsvērt, ka taisnīga nodokļu uzlikšana starptautiskiem uzņēmumiem ir sen izteikta sabiedrības prasība, un sagaida, ka ES un visā pasaulē drīz tiks panākta vienošanās par 2. pīlāru.

3.7.

Lai gan ir svarīgi, ka ES līmenī jau notiek tehniskās diskusijas un sagatavošanās darbi, EESK atzīmē, ka ESAO joprojām strādā pie detalizētākiem noteikumiem un precizē definīcijas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpievērš uzmanība notiekošajām ESAO sarunām un jāiekļauj visi tajās izteiktie ieteikumi un gūtie darba rezultāti, jo būtu vēlams izvairīties no direktīvas grozīšanas vai mainīšanas procesa. Tāpat ir svarīgi, lai ES rūpīgi apsvērtu īstenošanas laiku trešo valstu jurisdikcijās.

3.8.

EESK atbalsta Komisijas izvēli izmantot plašo sagatavošanas darbu, kas veikts starptautiskā mērogā, izskatāmā priekšlikuma izstrādei izmantojot ESAO veikto ietekmes novērtējumu un tādējādi izvairoties no dubulta darba un jauna ietekmes novērtējuma veikšanas. Tomēr EESK vēlētos, lai tiktu veikts ietekmes novērtējums tām direktīvas daļām, kas nodrošina tās atbilstību ES tiesību aktiem. EESK aicina veikt šādu analīzi un darīt to publiski pieejamu.

3.9.

EESK atzīmē un izprot nepieciešamību ievērot ES tiesību aktu prasības. Vienkāršākā – bet ne vienmēr vienīgā – metode ir attiecināt IIR noteikumus arī uz pilnībā vietējām situācijām.

3.10.

EESK piekrīt Komisijai, ka ir vēlams iesaistīt ierobežotu skaitu nodokļu maksātāju un ka robežvērtība 750 miljonu EUR apmērā ir “saderīga ar ESAO paraugnoteikumiem, kā arī ES tiesību aktu prasībām” (8), tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu. EESK atzīmē, ka robežvērtība atbilst noteikumiem par pārskatu sniegšanu par katru valsti un Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvai.

3.11.

EESK piekrīt Komisijai, ka ESAO un G20 Iekļaujošā satvara par BEPS saskaņotā 15 % minimālā nodokļa likme “atspoguļo līdzsvaru starp uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm visā pasaulē” (9). Ir svarīgi ievērot valdību panākto vienošanos un transponēt noteikumus, kā arī noteikt, ka uzņēmumiem, uz kuriem attiecas nolīguma darbības joma, ir jāmaksā virsnodoklis. EESK atbalsta arī izņēmuma, kas paredz izslēgšanu pēc satura, iekļaušanu attiecībā uz algu izmaksām un materiālajiem pamatlīdzekļiem saskaņā ar ESAO nolīgumu un piekrīt Komisijas novērtējumam, ka “BEPS prakse, visticamāk, neattīstītos” situācijās, kad tiek veikta reāla saimnieciskā darbība (10).

3.12.

EESK atbalsta visus iespējamos centienus, kuru mērķis ir samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas Eiropas uzņēmumiem un nodokļu iestādēm, izstrādājot jauno sistēmu. Pilnīga 2. pīlāra īstenošana būs sarežģīta un prasīs daudz laika un pūļu. Nodokļu iestādēm būs jāizstrādā sistēmas un kārtība, lai aprēķinātu jaunās nodokļu saistības un iekasētu nodokļus. Turklāt, lai nodrošinātu ātru īstenošanu, būs vajadzīgs atbilstošs un apmācīts personāls, vienlaikus nodrošinot resursus citu starptautisko saistību izpildei nodokļu jomā, piemēram, iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu (APA) ievērošanai un strīdu izšķiršanas mehānismiem. EESK mudina nodokļu iestādes sākt vai turpināt šo sagatavošanas darbu, lai izdotos izpildīt īstenošanas grafiku (2023. gada janvāris).

3.13.

EESK aicina direktīvu par strīdu izšķiršanu piemērot tādu strīdu izšķiršanai, kas izcēlušies starp vismaz divām dalībvalstīm un ir saistīti ar 2. pīlāru. Šos jaunos noteikumus par strīdu izšķiršanu nodokļu jomā piemēro kopš 2019. gada 1. jūlija. Tie ir noteikti Padomes Direktīvā (ES) 2017/1852 (11) un ievērojami uzlabo strīdu izšķiršanu nodokļu jomā, jo nodrošina, ka uzņēmumi un iedzīvotāji var ātrāk un efektīvāk izšķirt strīdus, kas saistīti ar nodokļu līgumu interpretāciju un piemērošanu.

3.14.

EESK atbalsta ESAO nolīguma noteikumiem atbilstošo de minimis izņēmumu, kas ļauj atbrīvot SU grupas sastāvā esošu vienību, ja tās peļņa ir mazāka par vienu miljonu EUR un ieņēmumi ir mazāki par 10 miljoniem EUR. Šie griesti laika gaitā var būt jāpārskata.

3.15.

EESK uzskata, ka ir svarīgi pietiekami savlaicīgi iepazīstināt ar paredzētajiem “drošās zonas” noteikumiem, lai tos varētu transponēt galīgajā direktīvā. Tas ir svarīgi, lai novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām.

3.16.

EESK piekrīt nodomam, ka direktīvā būtu jāparedz, ka Komisija izvērtē IIR līdzvērtības kritērijus, kā arī iekļauj to trešo valstu jurisdikciju sarakstu, kuras atbilst līdzvērtības kritērijiem. Šis saraksts tiktu grozīts ar deleģēto aktu.

3.17.

EESK atzīmē ES Padomes prezidentvalsts Francijas izziņoto nodomu noslēgt diskusijas pirms gaidāmajām vēlēšanām Francijā 2022. gada aprīlī, ja vien tas būs iespējams. ES būtu jāmudina tirdzniecības partneri būt tikpat ambicioziem.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Ir svarīgi, lai ar paraugnoteikumiem netiktu neitralizēti citi nodokļu noteikumi, ko dalībvalstu parlamenti pieņēmuši kā apzinātus stimulus ieguldījumu un nodarbinātības veicināšanas centieniem. Nekādi nedrīkstētu traucēt tādu ilgu laiku spēkā esošo noteikumu piemērošanu, kas ļauj, piemēram, paātrināti amortizēt ieguldījumus pamatlīdzekļos, stimulēt pētniecības un izstrādes pasākumus vai īstenot jaunas iniciatīvas, lai veicinātu zaļākas un digitalizētākas ekonomikas attīstību. Tas attiecas gan uz ekonomikas atveseļošanas iniciatīvām saistībā ar pandēmiju, gan arī uz nākotnes tehnoloģiju attīstību, kas būtu jāveicina.

4.2.

GloBE paraugnoteikumu īstenošana ES ietekmēs pašreizējos Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas (ATAD) noteikumus un, konkrētāk, kontrolētu ārvalstu sabiedrību (CFC) noteikumus, kas varētu mijiedarboties ar IIR kā 2. pīlāra pamatnoteikumu. Komisijas paziņojumā “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā” (12) norādīts, ka valdības ir iesaistījušās tādu dažādu pasākumu pieņemšanā, ar ko novērš nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ka šie pasākumi ir palielinājuši sarežģītību (13). Pat ja ATAD nav jāgroza (14), kombinēto noteikumu efektivitātes un ar tiem saistītā administratīvā sloga pārskatīšana varētu būt izdevīga gan nodokļu administrācijām, gan uzņēmumiem.

4.3.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka GloBE paraugnoteikumu transponēšanai Eiropas Savienībā vajadzētu radīt iespēju vienoties par neizskatīto priekšlikumu Procentu un honorāru maksājumu direktīvas (IRD) pārstrādāšanai.

4.4.

EESK aicina rūpīgi uzraudzīt noteikumu efektivitāti un administratīvās izmaksas. Dalībvalstīm būtu jāizvairās no nodokļu nolēmumu pārmērīgas izmantošanas, ja tie kaitē globālā nolīguma noteikumiem.

4.5.

EESK piekrīt sodu piemērošanai par noteikumu neievērošanu un aicina dalībvalstis veikt rūpīgas nodokļu revīzijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību direktīvas noteikumiem.

4.6.

EESK aicina pārskatīt ES sarakstu ar trešām valstīm, kas nesadarbojas, ņemot vērā apstiprinātā ESAO nodokļu tiesību aktu kopuma īstenošanu.

4.7.

EESK vēlas uzsvērt, ka taisnīga nodokļu uzlikšana starptautiskiem uzņēmumiem ir sen izteikta sabiedrības prasība, un sagaida, ka ES un visā pasaulē drīz tiks panākta vienošanās par 2. pīlāru.

---

(1)  Padomes Direktīva par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā, COM(2021) 823 final.

(2)  Tas, cik lielā mērā daži tā dēvētie “digitālie” uzņēmumi maksā uzņēmumu ienākuma nodokli un kurās valstīs tie to maksā, cita starpā ir analizēts Matthias Bauer pētījumā “Digital Companies and Their Fair Share of Taxes: Myths and Misconceptions”, ECIPE, 2018. gada februāris, https://ecipe.org/publications/digital-companies-and-their-fair-share-of-taxes/?chapter=all.

(3)  OECD/G20 Base Erosion and Profit Shifting Project as Tax Challenges Rising from the Digitalisation of the Economy Global Anti-Base Erosion Model Rules (Pillar Two) Inclusive Framework on BEPS, https://www.oecd.org/tax/beps/tax-challenges-arising-from-the-digitalisation-of-the-economy-global-anti-base-erosion-model-rules-pillar-two.pdf. Pārskatu skatīt arī Jefferson VanderWolk, Squire Patton Boggs, Global Minimum Taxation for Large Multinationals, https://www.linkedin.com/feed/update/urn:li:activity:6884197871441207296/.

(4)  ASV ir savs vispārējais minimālo nodokļu režīms – vispārējais minimālo nemateriālo ienākumu nodoklis (Global Intangible Low Tax Income – GILTI) –, taču pašreizējais likums, pēc Komisijas domām, neatbilst IRR noteikumiem. ASV patlaban reformē savu GILTI, lai panāktu tā saderību ar 2. pīlāru. ESAO apspriedīsies ar ASV un Iekļaujošā satvara dalībvalstīm par nosacījumiem, kas jāizpilda, lai reformētais GILTI atbilstu 2. pīlāra noteikumiem. Kamēr par šādiem nosacījumiem vienošanās nav panākta, Eiropas uzņēmumiem var būt neizdevīgi konkurences apstākļi, pat ja UTPR noteikumu īstenošana sniegtu zināmu segumu.

(5)  “Lai nodrošinātu tā konsekventu īstenošanu visās ES dalībvalstīs, arī tajās, kuras nav ESAO dalībvalstis un nepiedalās iekļaujošajā satvarā, Komisija ierosinās direktīvu par 1. pīlāra īstenošanu ES.” COM(2021) 251 final, 9. lpp.

(6)  Attiecībā uz ieguldījumu vienībām pastāv īpaši noteikumi par FNL noteikšanu, virsnodokli, iespēju uzskatīt šīs vienības par caurskatāmām vienībām nodokļu vajadzībām un iespēju piemērot ar nodokli apliekama sadalījuma metodi.

Attiecībā uz sadales nodokļa sistēmām direktīva paredz, ka katru gadu, izmantojot iespēju, kas paredz, ka iesniedzēja vienība izraugās sastāvā esošās vienības, kurām piemēro atbilstīgu sadales nodokļa sistēmu, attiecīgo sastāvā esošo vienību koriģēto aptverto nodokļu aprēķinā iekļauj domājamu sadales nodokli.

(7)  COM(2021) 823 final, 3. lpp.

(8)  COM(2021) 823 final, 3. lpp.

(9)  COM(2021) 823 final, 16. lpp.

(10)  COM(2021) 823 final, 16. lpp.

(11)  OV C 173, 31.5.2017., 29. lpp.

(12)  COM(2021) 251 final.

(13)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā”. Vēl nav publicēts.

(14)  COM(2021) 823 final, 2. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju

(COM(2021) 723 final – 2021/0378 (COD))

un

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas”

(COM(2021) 724 final – 2021/0379 (COD))

un

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas regulas”

(COM(2021) 725 final – 2021/0380 (COD))

(2022/C 290/10)

Ziņotājs:

Florian MARIN

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padome, 9.2.2022. (COM(2021) 724 final un COM(2021) 725 final), 15.2.2022. (COM(2021) 723 final) Eiropas Parlaments, 14.2.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 50.,114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	215/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP), kas ir instruments, kurš veicina ilgtspējīgāku, digitālāku un iekļaujošāku ekonomiku, digitālās suverenitātes stiprināšanu un kapitāla tirgu labāku integrāciju.

1.2.

EESK uzskata, ka ESAP jābūt vērienīgākam un ka tam jārada lielāka pievienotā vērtība, ne tikai darbojoties kā neapstrādātas informācijas vākšanas rīkam ar vienotu piekļuves punktu, bet arī šo informāciju apstrādājot. Datu, kā arī nozaru un teritoriālo ziņojumu un analīžu apkopošana un pārveidošana būtu jāveic, izmantojot ESAP.

1.3.

EESK ierosina ESAP veidot kā elastīgu instrumentu un paredzēt iespēju pievienot jaunas datu kategorijas un sazināties ar valstu reģistriem vai Eurostat, ņemot vērā dažādus tehnoloģiju veidus. ESAP būtu jānodrošina skaidra sinerģija starp ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un zaļā kursa rādītājiem.

1.4.

EESK uzskata, ka būtu jāapsver iespēja izveidot konsultatīvo padomi, kurā būtu jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri, pamatojoties uz pārredzamu atlases procesu, un kura lemtu par ESAP nākotni un stratēģiskām pārmaiņām.

1.5.

Svarīgi ir samazināt “baltās zonas”, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi ESAP. ESAP būtu arī jānodrošina funkcionalitāte, lai cilvēki ar invaliditāti varētu izmantot pienācīgu piekļuvi, netiekot diskriminēti.

1.6.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ESAP nodrošinātu standarta procedūras, pārredzamību, datu integritāti un informācijas avota uzticamību, lietotājiem ērtu automātisku datu validāciju un datu vākšanas struktūras pienācīgu kontroli datu aizsardzības nolūkos. Tuvākajā nākotnē būs svarīgi nodrošināt finanšu un vides, sociālo un pārvaldības (VSP) datu sniedzēju pienācīgu uzraudzību.

1.7.

Būtu jāapsver iespēja subsidēt datu vākšanas, sagatavošanas un pārvaldības izmaksas MVU, atbrīvot MVU no jebkādām maksām neatkarīgi no sniegto datu daudzuma un nodrošināt pienācīgus darba apstākļus darba ņēmējiem, kas ir atbildīgi par datu sniegšanu un pārvaldību.

1.8.

ESAP būtu jānodrošina skaidra atšķirība starp finanšu un nefinanšu datiem, kam jābūt vienlīdz nozīmīgiem, kā arī jāpiedāvā iespēja brīvprātīgi publicēt sociālos datus par katra uzņēmuma darbību, tā vadību un darbiniekiem, pamatojoties uz konkrētiem kritērijiem.

1.9.

EESK uzskata, ka ir nepieciešams īpašs palīdzības dienests, kas palīdzētu iesniegt informāciju pareizā formātā un nodrošinātu tās tehnisko izmantojamību, kā arī apmācību finanšu un digitālās pratības jomā. Lai nodrošinātu labāku un plašāku izmantošanu, ESAP varētu ietvert ekonomikas galveno darbības rādītāju minimālo kopumu, kas noteikts ES līmenī, izmantojot kopēju metodoloģiju.

2.   Konteksts

2.1.

Eiropas Komisija ievieš vienotu piekļuves punktu, kas nodrošinās centralizētu elektronisku piekļuvi informācijai saistībā ar kapitāla tirgiem un finanšu pakalpojumiem (tostarp ar ilgtspēju saistītai informācijai), kura jāpublisko saskaņā ar ES tiesību aktiem, kā arī cita veida informācijai saistībā ar kapitāla tirgiem un finanšu pakalpojumiem, kuru uzņēmumi brīvprātīgi nolemj publicēt. ESAP ir daļa no kapitāla tirgu savienības (KTS) rīcības plāna (1).

2.2.

Informācija tiks vākta dažādās datu vākšanas struktūrās, kuru pienākums cita starpā ir veikt automatizētu validāciju un sniegt tehnisko palīdzību vienībām, kas ir iesniegušas informāciju. Komisija ir paziņojusi par savu nodomu palielināt pieejamo datu apjomu izmantošanai ekonomikā un sabiedrībā, tostarp par Eiropas datu telpu radīšanu. Tās mērķis ir augsti kvalitatīvus publiskā sektora datus, tostarp uzņēmumu datus, padarīt pieejamus atkalizmantošanai, padarot šos datu kopumus pieejamus vienkāršāk un bez maksas (2). Tāpēc Komisijas likumdošanas iniciatīva attiecībā uz ESAP tapusi piemērotā laikā un ir ļoti būtiska.

2.3.

ESAP bez maksas nodrošinās nediskriminējošu piekļuvi informācijai, paredzot iespēju ieviest maksu par konkrētiem pakalpojumiem, piemēram, ja tiek publicēts liels datu apjoms. Automatizēta validācija, lai pārbaudītu, vai datu vākšanas struktūru iesniegtā informācija atbilst prasībām, tiks veikta, pamatojoties uz Komisijas izveidoto un apstiprināto tehnisko sistēmu. ESAP būs pieejams vismaz 95 % laika katru mēnesi.

2.4.

ESAP neglabās ar persondatiem saistītu informāciju – ar dažiem izņēmumiem – un ESAP tiks pārraudzīts, ņemot vērā šādus rādītājus: — apmeklētāju un meklējumu skaits; — to meklējumu procentuālā daļa, kuru rezultātā veikts skatījums vai lejupielāde; — ESAP sistēmā pieejamās mašīnlasāmās informācijas daudzums un procentuālā daļa; — mašīnlasāmo skatījumu un lejupielāžu skaits un procentuālā daļa; — paziņojumu īpatsvars saskaņā ar automatizēto validāciju.

2.5.

ESAP nodrošinās tādas funkcijas kā lietotājiem ērta saskarne visās ES valodās, meklēšanas funkcija, lejupielādes pakalpojums, inovatīva pieeja tulkošanas pakalpojumu sniegšanai un paziņošanas pakalpojums, kas informē lietotājus par jebkādu jaunu pieejamu informāciju. ESAP tiks novērtēts, pamatojoties uz informācijas piekļūstamību, kvalitāti un izmantojamību, kā arī uz galalietotāju apmierinātību un spēju sasniegt savus mērķus. Lai īstenotu ESAP, tiek grozītas vairākas direktīvas un regulas.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu izveidot ESAP. ES nozīmīgas prioritātes ir sagatavot ekonomiku digitālajai nākotnei, stiprināt digitālo suverenitāti, palielināt informācijas plūsmas ātrumu un noteikt kopējus standartus, īpašu uzmanību pievēršot datiem, tehnoloģijām un infrastruktūrai. ESAP veicina uz datiem balstītas finanses un ievērojami uzlabo uzņēmumu un finanšu iestāžu piekļuvi datiem un struktūru informācijai. ESAP veicinās ilgtspējīgākas, digitālākas un iekļaujošākas ekonomikas izveidi, kā arī kapitāla tirgu labāku integrāciju. Atzinumā par tematu “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns” EESK norāda, ka Eiropas vienotais piekļuves punkts ir prioritārs, lai uzlabotu kapitāla tirgu savienības efektivitāti (3).

3.2.

EESK piekrīt tam, ka ESAP nerada jaunus ziņošanas pienākumus un ka tajā tiek izmantotas spēkā esošās prasības atklāt informāciju, kas noteiktas ES tiesību aktos. ESAP ir instruments, kas ļaus labāk novērtēt, kā Eiropas sabiedrības veicina ilgtspējas un klimata mērķrādītāju sasniegšanu. Ar ilgtspēju saistītā informācija ir būtiska, lai novirzītu ieguldījumus uz projektiem, kas veicinās zaļo pārkārtošanos, kā ieinteresētās personas uzsvēra konsultācijā par atjaunoto ilgtspējīga finansējuma stratēģiju (4).

3.3.

ESAP uz laiku sniedz piekļuvi informācijai, tostarp vēsturiskajai informācijai, kas ir svarīga, lai nodrošinātu pienācīgus lēmumu pieņemšanas procesus kapitāla tirgos. Finanses Eiropā ir problemātisks jautājums, jo tās rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus – finansēšanas izmaksas, ar kurām saskaras uzņēmumi, lielā mērā ir atkarīgas no to reģistrācijas valsts, jaunuzņēmumiem ar ierobežotu nodrošinājumu ir grūti saņemt jebkādu finansējumu, un patēriņš nav pasargāts no vietējiem ekonomikas satricinājumiem (5). Ekonomikas un ilgtspējas rādītāju izsekošana būs izšķiroša kapitāla tirgiem un turpmākiem lēmumiem par ieguldījumiem.

3.4.

ESAP top laikā, kad ES finanšu nozarē notiek dziļas pārmaiņas divu būtisku pārkārtošanās procesu – digitālās un zaļās pārkārtošanās – ietekmē. Tiks zaudētas darbvietas, jāapgūst jaunas prasmes, darbinieku pienākumi mainās, tiks atlaisti darbinieki vai ieviesti jauni darba organizatoriskie modeļi. ESAP varētu būt instruments, ar ko pozitīvi pārvaldīt dažas no ES finanšu pārveides procesu sarežģītajām sekām.

3.5.

ESAP var būt nozīmīgs attīstībai un ieguldījumiem. MVU, kas vēlas palielināt savu redzamību, varētu tikt mudināti publicēt datus, lai piesaistītu turpmākus ieguldījumus un tirgus. EESK ierosina ņemt vērā programmatūras starpnieku lomu, jo daži uzņēmumi, galvenokārt MVU, sadarbosies ar šāda veida uzņēmumiem, lai samazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar datu pārvaldību un glabāšanu. ESAP palīdz samazināt ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesa izmaksas un palielināt MVU redzamību.

3.6.

ESAP būtu jānodrošina efektīva sadarbspēja ar Eurostat un valstu reģistriem. Sabiedrības un tirgus interešu dinamika attiecībā uz pārredzamību un datiem būtu jāintegrē, radot iespēju nākotnē pievienot jaunas datu kategorijas. ESAP būtu jāveido kā datu instruments, kas ir elastīgs attiecībā uz dažādām nozarēm un Eiropas iniciatīvām. Saziņa starp dažādām tehnoloģijām ir svarīga. Jaunu datu pievienošanas izmaksas būtu jāizvērtē, ņemot vērā to ietekmi uz kapitāla tirgiem un no datu pārvaldības viedokļa.

3.7.

Lai visiem uzņēmumiem būtu piekļuve ESAP un lai novērstu diskrimināciju, ir svarīgi nodrošināt pienācīgu interneta pieslēgumu visā Eiropas Savienībā. Ir būtiski ieguldīt “balto zonu” samazināšanā un nodrošināt, ka visiem iedzīvotājiem un kapitāla tirgus dalībniekiem ir piekļuve ESAP.

3.8.

ESAP būtu jānodrošina datu integritāte un to vākšanas struktūrām sniegtās informācijas avota uzticamība. Automatizētai informācijas novērtēšanai vajadzētu būt vienkāršai un ērti lietojamai. Piekļuves sniegšana derīgai un atbilstīgai informācijai un patērētāju aizsardzība ir jāsaglabā kā prioritātes. Būtu pienācīgi jāuzrauga arī datu vākšanas struktūras, un datu aizsardzībai arī būtu jābūt starp pastāvīgajām prioritātēm.

3.9.

Labākas finansēšanas iespējas uzņēmumiem radīs jaunas iespējas ES tirgum un jaunas darba iespējas. ESAP būtu jāņem vērā visu veidu ieguldījumi un tirgus dalībnieki, tostarp sociālās ekonomikas vai kolektīvās finansēšanas jomā, kas pozitīvi ietekmē sabiedrības intereses, it īpaši attiecībā uz neaizsargātām personām. ESAP būtu jāparedz funkcijas, kas cilvēkiem ar invaliditāti sniedz pienācīgu piekļuvi.

3.10.

EESK atbalsta ESAP izmantošanu un atsevišķas informācijas sniegšanu bez maksas. Taču licenču vai datu vākšanas, sagatavošanas un pārvaldības izmaksas varētu būt augstas. Būtu jārada fiskāli stimuli un subsīdijas MVU, lai samazinātu datu sniegšanas izmaksas, it īpaši saistībā ar obligātajiem ziņojumiem. Uzņēmumu un citu kapitāla tirgus dalībnieku ieguldījumi programmatūrā un aparatūrā ir jāatbalsta no ES fondiem, lai varētu pienācīgi izmantot ESAP un ar to mijiedarboties. Šajā saistībā ir vajadzīga lielāka iesaiste dalībvalstu līmenī. MVU būtu jāatbrīvo no jebkādām maksām neatkarīgi no publicētās informācijas apjoma. Maksām, ja tādas tiek piemērotas, vajadzētu būt pārredzamām, un tās būtu jānosaka tiešā saistībā ar datu pārvaldības izmaksām.

3.11.

ESAP būtu jāpiemēro vienāda attieksme gan pret biržas sarakstā iekļautiem, gan neiekļautiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas. ESAP būtu jākļūst par instrumentu, kas rada pievienoto vērtību, palielinot ziņošanas, pārredzamības un datu pārvaldības efektivitāti.

3.12.

ESAP pārvaldības pamatā būtu jābūt pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, un tai jāietver šādi divi pārvaldības struktūras līmeņi: — konsultatīvā padome, kurā būtu jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri, pamatojoties uz pārredzamu atlases procesu un kura lemtu par ESAP nākotni un stratēģiskām pārmaiņām; — valde, kas nodrošina tehniskos standartus un ESAP pienācīgu darbību.

3.13.

Situācijā, kurā banku pakļautība riskam ir augsta, ieguldītāju uzticība un lēmums ieguldīt uzņēmumos, izmantojot kapitāla tirgus, ir atkarīgs no viegli pieejamas, kvalitatīvas un salīdzināmas informācijas. Lai izveidotu efektīvas un visaptverošas attiecības starp emitentiem un ieguldītājiem, EESK apstiprina, ka būtiski svarīgas ir standarta procedūras. Standartizācijai jāietver vienādi informācijas sniegšanas termiņi un metodika attiecībā uz datiem, kas publicēti saskaņā ar principu “vienāda darbība, vienāds risks, vienādi noteikumi”.

3.14.

Covid-19 krīze un vajadzība pēc ilgtspējīgas un iekļaujošas atveseļošanas, kas nevienu neatstāj novārtā, ir palielinājusi spiedienu paātrināt kapitāla tirgu savienības rīcības plāna īstenošanu. Līdzekļi un ieguldījumi uzņēmumiem ir vajadzīgi vairāk nekā jebkad.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK skatījumā kapitāla tirgu savienība nevar būt fakultatīvs mehānisms, kas būtu izdevīgs tikai dažiem. Gluži pretēji – tai jākļūst par konkrētu realitāti visās ES dalībvalstīs. Ir jāpiešķir pienācīgi finanšu un cilvēkresursi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu ESAP izmantošanu. Dalībvalstu un valstu uzraudzības iestāžu iesaistīšanai un atbalstīšanai, lai nodrošinātu, ka ESAP tiek atzīts par svarīgu Eiropas datu instrumentu uzņēmumiem, ieguldītājiem un finanšu starpniekiem, būtu jābūt prioritārai. ESAP, tā sniegtie ieguvumi un nozīmīgums būtu jāpopularizē visās dalībvalstīs. Šajā nolūkā varētu izmantot sociālos medijus.

4.2.

EESK atbalsta to, ka Komisija ir gatava nodrošināt lielāku pārredzamību, palielināt pieejamo datu apjomu (6) un atbalstīt finanšu digitālo pārveidi turpmākajos gados, kā minēts Digitālā finansējuma stratēģijā (7). ESAP būtu jāintegrē iespēja apkopot datus un sagatavot ziņojumus (8). Būtu jāpastāv salīdzināšanas un biļetenu funkcijām. ESAP varētu ietvert ieinteresēto personu forumu diskusijām, paskaidrojumiem un labāko prakšu apmaiņai.

4.3.

EESK ierosina izveidot īpašu atbalsta dienestu, kas palīdzētu iesniegt informāciju pareizā formātā un nodrošinātu tās tehnisko izmantojamību. Sniegtajai palīdzībai būtu jāietver kopējas procedūras un sistēma, kas nodrošina datu konsekvenci, salīdzināmību un izmantojamību. Visbeidzot, lai nodrošinātu izmaksu ziņā lietderīgu procesu, ESAP būtu jāstrādā ar visbiežāk izmantotajiem dokumentu formātiem, piemēram, XBRL, PDF, XML, HTML, CSV, TXT un XLS.

4.4.

EESK uzskata, ka digitalizācija un centralizēti dati pozitīvi ietekmēs ziņošanu. Tā rezultātā tiks uzlaboti dažādi stresa testi un klimata analīze, kā arī uzlabosies finanšu iestāžu portfeļu noteikšana un pārraudzība attiecībā uz Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām mērķrādītājiem. ESAP būs instruments, kas palīdzēs identificēt iespējamos riskus un radīt iespējas uzņēmumiem. ESAP var būt arī instruments, kas palīdzēs veicināt MVU pētniecību Eiropas līmenī.

4.5.

EESK ierosina nodrošināt vienādu redzamību un pamatojumu gan attiecībā uz finanšu, gan nefinanšu datiem. Nefinanšu informācijā brīvprātīgi būtu jāiekļauj sociālie dati par katra uzņēmuma un tā darbinieku darbību. Nevajadzētu izslēgt datus par uzņēmuma vadību un darbiniekiem (darbinieku skaits, dzimums u. tml.), ko sniedz pēc brīvprātības principa. Šajā nolūkā varētu noteikt konkrētus kritērijus attiecībā uz sociālo informāciju.

4.6.

EESK uzskata, ka ESAP vajadzētu būt vērienīgākam. Konkrētāk, būtu jāpievieno papildu mērķi, kas neaprobežojas tikai ar neapstrādātu datu vākšanu, un būtu jārada lielāka pievienotā vērtība, ESAP ne tikai darbojoties kā informācijas vākšanas rīkam ar vienotu piekļuves punktu, bet arī šo informāciju apstrādājot. EESK atzinīgi vērtē to, ka ESAP būs pieejams visās oficiālajās ES valodās. ESAP uzdevums un nozīmīgums ir būtiski svarīgs, lai nodrošinātu pētniekiem, sociālajiem partneriem, NVO, akadēmiķiem un analītiķiem plašāku, pienācīgu, taisnīgu, vienlīdzīgu un tūlītēju piekļuvi informācijai. ESAP varētu atbalstīt jaunu privātu informācijas apstrādes platformu rašanos, taču to izmantošanas izmaksas un piekļuve kapitāla tirgiem joprojām būs problemātiska, it īpaši maziem ieguldītājiem kā privātpersonām.

4.7.

Lielo datu, mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta izmantošana ļaus efektīvāk izmantot informāciju, lai izveidotu integrētākus kapitāla tirgus, un padarīs ES ekonomiku noturīgāku. Turpmākajiem ESAP izmantotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot nozaru, teritoriālos ziņojumus un analīzes. Joprojām pastāvīga uzmanība jāpievērš datu derīguma pārbaudei un nodrošināšanai. Pārklāšanās datu ziņošanā un pārvaldībā ir rūpīgi jāuzrauga. Tomēr EESK uzskata, ka neapstrādātas informācijas sniegšana nav tik vērienīga un ir nepietiekama jauniem ieguldītājiem, kuriem ar kapitāla tirgiem nav pieredzes un kuri apsver iespēju tajos ieguldīt.

4.8.

ESAP ir jāievieš, lai sasniegtu ne tikai kapitāla tirgus mērķi, bet arī papildinošus politikas mērķus, piemēram, attiecībā uz uzņēmumu ieguldījumu ANO IAM rādītāju sasniegšanā. Ļaujot trešām valstīm piekļūt datiem, nākotnē varētu palīdzēt nodrošināt papildu ieguldījumus ES uzņēmumiem. ESAP būtu jāseko InvestEU portāla piemēram, un tas varētu veicināt sekmīgu kapitāla tirgu savienības īstenošanu (9).

4.9.

EESK uzskata, ka jānodrošina finanšu (KTS rīcības plāna 7. darbība) un digitālā pratība. Ir arī vajadzīgs ceļvedis finanšu pratības un datu jomā. Varētu izstrādāt un popularizēt īpašas pamatnostādnes, kas palīdz izprast datu nozīmīgumu, kā arī regulēt datu izmantošanu un apmaiņu. Šajā nolūkā varētu izmantot ESF+ līdzekļus. Pastāvīgi būtu jāgādā par to, lai darbiniekiem, kas iesaistīti datu vākšanā un pārvaldībā no dažādiem uzņēmumiem vai ieinteresētajām personām, būtu pienācīgi un atbilstīgi darba apstākļi.

4.10.

Lai nodrošinātu labāku un plašāku izmantošanu, EESK ierosina, ka ESAP varētu ietvert ekonomikas galveno darbības rādītāju minimālo kopumu, kas noteikts ES līmenī, izmantojot kopēju metodoloģiju. Jānodrošina skaidra sinerģija ar ES ilgtspējas taksonomijas (10) 8. pantu, jo ESAP ietver ilgtspējas datus. ESAP būtu jāietver īpaša sadaļa zaļā kursa statistikai un uzņēmumu ieguldījumam zaļā kursa rādītājos.

4.11.

Visbeidzot EESK vēlas, lai Eiropas Komisija novērtētu priekšrocības, ko sniedz finanšu un VSP datu sniedzēju pienācīga un samērīga regulēšana un uzraudzība, jo tad, kad ESAP sāks darboties, tiem arī turpmāk būs svarīga nozīme gan augšupējā, gan lejupējā informācijas plūsmā.

---

(1)  1. darbība. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns”, 24.9.2020., COM(2020) 590 final.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

(3)  OV C 155, 30.4.2021., 20. lpp.

(4)  Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (2020), Ziņojums par ilgtspējīgām finansēm un par vērtspapīru regulatoru un IOSCO lomu.

(5)  https://blogs.imf.org/2019/09/10/a-capital-market-union-for-europe-why-its-needed-and-how-to-get-there.

(6)  COM(2020) 66 final.

(7)  COM(2020) 591 final.

(8)  Līdzīgi Eiropas atvērtās zinātnes mākonim.

(9)  OV C 155, 30.4.2021., 20. lpp.

(10)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32020R0852&from=LV.