Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10780 – WATERLAND / KIDSFOUNDATION / PARTOU)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 281/01)

Komisija 2022. gada 29. jūnijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32022M10780. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10378 – VUB / SLOVENSKA SPORITELNA / TATRA BANKA / 365.BANK / CSOB / JV )

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 281/02)

Komisija 2022. gada 26. aprīlī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32022M10378. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2022. gada 21. jūlijs

(2022/C 281/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0199
JPY	Japānas jena	141,46
DKK	Dānijas krona	7,4446
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85545
SEK	Zviedrijas krona	10,4260
CHF	Šveices franks	0,9924
ISK	Islandes krona	139,70
NOK	Norvēģijas krona	10,1750
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,496
HUF	Ungārijas forints	400,13
PLN	Polijas zlots	4,7610
RON	Rumānijas leja	4,9391
TRY	Turcijas lira	18,0327
AUD	Austrālijas dolārs	1,4848
CAD	Kanādas dolārs	1,3178
HKD	Hongkongas dolārs	8,0056
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6479
SGD	Singapūras dolārs	1,4218
KRW	Dienvidkorejas vona	1 337,47
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,5195
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	6,9040
HRK	Horvātijas kuna	7,5200
IDR	Indonēzijas rūpija	15 342,25
MYR	Malaizijas ringits	4,5457
PHP	Filipīnu peso	57,512
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,660
BRL	Brazīlijas reāls	5,5777
MXN	Meksikas peso	20,9410
INR	Indijas rūpija	81,4510

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (1), 6. panta 4. punktā minēto atsauces summu, kas nepieciešamas, lai šķērsotu ārējās robežas, saraksta atjaunināšana

(2022/C 281/04)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (2), 6. panta 4. punktā minēto atsauces summu, kas nepieciešamas, lai šķērsotu ārējās robežas, saraksta atjaunināšanas publicēšana pamatojas uz informāciju, ko dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 39. pantu.

Papildus publikācijai Oficiālajā Vēstnesī regulārs atjauninājums ir pieejams Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

VALSTU IESTĀŽU NOTEIKTĀS ATSAUCES SUMMAS, KAS VAJADZĪGAS, ŠĶĒRSOJOT ĀRĒJĀS ROBEŽAS

ČEHIJAS REPUBLIKA

OV C 102, 24.3.2021., 8. lpp. publicētās informācijas grozījumi

Atsauces summas ir norādītas 13. sadaļā Aktā Nr. 326/1999 Coll. (ar grozījumiem) pār ārvalstnieku uzturēšanos Čehijas Republikas teritorijā saistībā ar 5. sadaļu Aktā Nr. 110/2006 Coll. (ar grozījumiem) par minimālo algu un iztikas minimumu. Tās ir atkarīgas no iztikas minimuma konkrētajā periodā un no paredzētās īstermiņa uzturēšanās ilguma Čehijas Republikas teritorijā:

—	uzturēšanās, kas nepārsniedz 30 dienas: 0,5 × iztikas minimums (patlaban, 2022. gada kopš jūlija, — 2 980 CZK) dienā, t. i., 1 490 CZK dienā;

—	uzturēšanās, kas nepārsniedz 30 dienas: 15 × iztikas minimums (patlaban, 2022. gada kopš jūlija, — 2 980 CZK) dienā, t. i., 44 700 CZK; šī summa tiek palielināta par iztikas minimumu divkāršā apmērā par katru veselo plānotās uzturēšanās mēnesi teritorijā, t. i., papildu 5 960 CZK mēnesī;

—	trešās valsts valstspiederīgais, kas ir jaunāks par 18 gadiem, saņem pusi no iepriekšminētās palielinātās summas.

Novērtējumu, vai iztikas līdzekļu ir pietiekami, var pamatot ar skaidru naudu, kredītkartēm vai ceļojumu čekiem, kas ir trešās valsts valstspiederīgā īpašumā, vai ar dokumentu, kurš apstiprina samaksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar uzturēšanos teritorijā, vai ar dokumentu, kurš apstiprina, ka pakalpojumi tiks sniegti bez maksas. Apliecinājums par pietiekamiem iztikas līdzekļiem var būt arī sponsoru deklarācijas un garantijas vēstules no cilvēkiem, pie kā trešās valsts valstspiederīgais apmetīsies (ielūguma veidā, kuru apliecinājusi Čehijas Republikas policija, sk. Šengenas rokasgrāmatas 33. pielikumu).

Trešās valsts valstspiederīgais, kas teritorijā uzturēsies mācību nolūkā, pierādījumu par uzturēšanās vajadzībām pietiekamu līdzekļu pieejamību var iesniegt valsts iestādes vai juridiskas personas saistību raksta veidā par viņa/viņas uzturēšanās izmaksu segšanu, kas tiks nodrošināta, piešķirot līdzekļus, kas ir līdzvērtīgi iztikas minimumam (patlaban, 2022. gada kopš jūlija, — 2 980 CZK), kas nepieciešams plānotās uzturēšanās 1 mēnesim, vai tāda dokumenta veidā, kas apstiprina, ka visas ar viņa/viņas mācībām un uzturēšanos saistītās izmaksas sedz uzņemošā organizācija (skola). Ja saistību rakstā norādītā summa nav tik liela kā minētā summa, tad trešās valsts valstspiederīgais obligāti iesniedz dokumentu, kas pierāda, ka paredzētās uzturēšanās laikā viņam/viņai ir līdzekļi , kuru apjoms ir līdzvērtīgs starpībai starp iztikas minimumu (patlaban, 2022. gada kopš jūlija, summa ir 2 980 CZK) un saistību rakstā norādīto summu, tomēr nepārsniedzot iztikas minimumu seškārtējā apmērā (patlaban —17 880 CZK). Dokumentu par līdzekļu piešķiršanu personas uzturēšanās vajadzībām var aizstāt ar lēmumu vai nolīgumu par piešķīrumu, ko saņem saskaņā ar starptautisku līgumu, kas ir saistošs Čehijas Republikai.

Iepriekšējo publikāciju saraksts

OV C 247, 13.10.2006., 19. lpp.

OV C 77, 5.4.2007., 11. lpp.

OV C 153, 6.7.2007., 22. lpp.

OV C 164, 18.7.2007., 45. lpp.

OV C 182, 4.8.2007., 18. lpp.

OV C 57, 1.3.2008., 38. lpp.

OV C 134, 31.5.2008., 19. lpp.

OV C 331, 31.12.2008., 13. lpp.

OV C 33, 10.2.2009., 1. lpp.

OV C 36, 13.2.2009., 100. lpp.

OV C 37, 14.2.2009., 8. lpp.

OV C 98, 29.4.2009., 11. lpp.

OV C 35, 12.2.2010., 7. lpp.

OV C 304, 10.11.2010., 5. lpp.

OV C 24, 26.1.2011., 6. lpp.

OV C 157, 27.5.2011., 8. lpp.

OV C 203, 9.7.2011., 16. lpp.

OV C 11, 13.1.2012., 13. lpp.

OV C 72, 10.3.2012., 44. lpp.

OV C 199, 7.7.2012., 8. lpp.

OV C 298, 4.10.2012., 3. lpp.

OV C 56, 26.2.2013., 13. lpp.

OV C 98, 5.4.2013., 3. lpp.

OV C 269, 18.9.2013., 2. lpp.

OV C 57, 28.2.2014., 2. lpp.

OV C 152, 20.5.2014., 25. lpp.

OV C 224, 15.7.2014., 31. lpp.

OV C 434, 4.12.2014., 3. lpp.

OV C 447, 13.12.2014., 32. lpp.

OV C 38, 4.2.2015., 20. lpp.

OV C 96, 11.3.2016., 7. lpp.

OV C 146, 26.4.2016., 12. lpp.

OV C 248, 8.7.2016., 12. lpp.

OV C 111, 8.4.2017., 11. lpp.

OV C 21, 20.1.2018., 3. lpp.

OV C 93, 12.3.2018., 4. lpp.

OV C 153, 2.5.2018., 8. lpp.

OV C 186, 31.5.2018., 10. lpp.

OV C 264, 26.7.2018., 6. lpp.

OV C 366, 10.10.2018., 12. lpp.

OV C 459, 20.12.2018., 38. lpp.

OV C 140, 16.4.2019., 7. lpp.

OV C 178, 28.5.2020., 3. lpp.

OV C 102, 24.3.2021., 8. lpp.

OV C 486, 3.12.2021., 26. lpp.

OV C 139, 29.3.2022., 3. lpp.

OV C 143, 31.3.2022., 6. lpp.

OV C 258, 5.7.2022., 13. lpp.

---

(1)  Iepriekšējo publikāciju sarakstu sk. šā atjauninājuma beigās.

(2)  OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.10801 – INFRAFIBRE / DG FIBRE / DGN)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 281/05)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004, 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.10718 - KINGSPAN / ONDURA)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 281/06)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2022/C 281/07)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Salacgrīvas nēģi”

ES Nr.: PGI-LV-02507 – 2.5.2019

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums

“Salacgrīvas nēģi”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Latvija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.7. grupa. Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Salacgrīvas nēģi” ir anadromi apaļmutnieki, kuri pieder pie upes nēģu (Lampetra fluviatilis) sugas. Tos pārdod svaigus vai ceptus (želejā).

Svaigam nēģim (garums 30–35cm) mugura un sānu augšdaļa ir tumši zilganpelēka vai zaļganbrūna, sānu apakšdaļa un vēders pelēcīgs vai balts. Garāki par 35 cm vai īsāki par 30 cm drīkst būt ne vairāk kā 15 % nēģu. Ģeogrāfiskā apgabala tuvums jūrai un “Salacgrīvas nēģu” zvejošanas paņēmiens ir tāds, ka svaigie nēģi upes ūdenī pavada minimālu laiku un tāpēc ir īpaši tīri, bez upes dūņu piemaisījumiem elpošanas sistēmā. Tiem raksturīga jūras un aļģu smarža.

Arī ceptie nēģi (želejā), kuru galvenā izejviela ir svaigie nēģi, nesatur nevēlamus upes dūņu piemaisījumus un ir bez dūņu piegaršas. To garša ir piesātināta, rūgteni salda un mēreni sāļa; konsistenci, kas ir viegli sadalāma, maiga un sulīga, saglabāt palīdz blīvā un elastīgā želeja. Gatavajā produktā želejas ir ne vairāk kā 30 %, cepto nēģu ne mazāk kā 70 %, bet sāls saturs ir 1,2–3,0 %. Ceptie nēģi ir pelēkbrūnā, bet želeja – gaišdzeltenā līdz gaišbrūnā krāsā.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Noteikumu attiecībā uz izmantoto barību un tās kvalitāti nav.

Gatavā produkta – cepto nēģu (želejā) – pamatizejviela ir svaigie nēģi, kurus zvejo Svētupē un Salacā Salacgrīvas pagasta un Salacgrīvas pilsētas teritorijā.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Svaigos “Salacgrīvas nēģus” zvejo no 1. augusta līdz 31. janvārim ar murdiem, kurus no tačiem izliek Svētupē un Salacā Salacgrīvas pagasta un Salacgrīvas pilsētas teritorijā.

Visi cepto nēģu (želejā) ražošanas posmi tiek veikti Salacgrīvas pagasta un Salacgrīvas pilsētas teritorijā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Salacgrīvas pagasts un Salacgrīvas pilsēta Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Mūsdienās tikai Salacgrīvas pagastā un Salacgrīvas pilsētā nēģu zvejā joprojām izmanto taci un murdus – unikālu zvejas paņēmienu ar gadsimtiem senu vēsturi. Tacis ir uz egles koka pāļiem būvēts īpašas konstrukcijas koka aizsprosts, kuru kopā sastiprina bez skrūvēm un naglām. Tieši šāds zvejas paņēmiens, kas ļauj bieži pārbaudīt murdus, un jūras ģeogrāfiskais tuvums upju nārsta vietām, kurās nēģi atgriežas pēc sālsūdenī pavadītas lielākās mūža daļas, ļauj samazināt laiku, ko nēģi pavada upes ūdenī, tādā veidā ierobežojot upes dūņu piemaisījumu uzņemšanu un nodrošinot produkta organoleptiskās īpašības, konkrēti tā garšu.

Produkta specifika

“Salacgrīvas nēģi” ir anadromi apaļmutnieki, kuri pieder pie upes nēģu (Lampetra fluviatilis) sugas. Tiem piemīt šādas pamatiezīmes:

—	svaigiem nēģiem ir jūras un aļģu smarža;

—	produkta specifiku nosaka tā organoleptiskās īpašības: ēdot jūtama produkta piesātinātā, rūgteni saldā un mēreni sāļā garša bez dūņu piegaršas.

Saikne

Produktu “Salacgrīvas nēģi” un tā ģeogrāfisko apgabalu vieno cēloniskā saikne, kuras pamatā ir produkta reputācija un īpašības.

Raksturīgākās specifiskās produkta īpašības, proti, piesātināto, rūgteni saldo un mēreni sāļo garšu un jūras un aļģu smaržu, nodrošina gan jūras ģeogrāfiskais tuvums upju vietām, kurās nēģi atgriežas uz nārstu, – tas samazina laiku, ko nēģi pavada upes ūdenī, tādā veidā ierobežojot upes dūņu piemaisījumu uzņemšanu –, gan arī pielietojamais zvejas paņēmiens, kas ļauj bieži pārbaudīt murdus.

Savu lielisko reputāciju Latvijas iedzīvotāju vidū produkts bauda jau vairākus gadsimtus, un par to stāsta vēstures liecības – “Salacgrīvas nēģi” tiek zvejoti un apstrādāti kopš 18. gadsimta. To zvejas paņēmieni un gatavošanas receptes tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Salacgrīvas muzeja arhīvā glabājas Johana Kristofa Broces 1780. gada zīmējums, kurā redzams Salacas upē pie Vecsalacas muižas izbūvēts tacis.

Ar 1867. gadu datēti Latvijas valsts vēstures arhīva dokumenti vēsta, ka Vecsalacas pagastā ar nēģu zveju tolaik nodarbojušās 14 saimniecības. Arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā nēģu zvejošana Salacas upē bija plaši izplatīta. Vairāksolīšanā tika iznomātas zvejas tiesības 12 gabalos jeb robos. Ar nēģu zvejošanu un apstrādi 1920. un 1930. gados visai vērienīgi nodarbojās arī Salacgrīvas “Upesjennu” toreizējais saimnieks Bernhards Skuja. 1920. gadu otrajā pusē viņš pat uzbūvēja īpašu nēģu ceptuvi. Ēka ir saglabājusies līdz pat mūsdienām un liecina par rūpnieciskas nēģu apstrādes aizsākšanos Vidzemē.

Pēc Otrā pasaules kara nēģu zvejošanas un apstrādes rūpalu Salacgrīvā pārņēma zvejnieku kolhozs “Brīvais vilnis”. Žurnāla “Zvaigzne” 21. numurā (1956. gads) publicēts E. Dumbrāja raksts par Salacas nēģu zvejniekiem un to, kā tiek ražoti ceptie nēģi želejā. Rakstā atrodamā recepte tiek izmantota vēl šodien.

Produkta reputāciju apliecina arī Rīgas kinostudijas 1974. gadā uzņemtā dokumentālā filma “Mēs un jūra” (scenārija autori: Daina Avotiņa, Jānis Peters), kurā izteikti svarīgi vārdi: “Nēģi ir Salacas zelts!”

Svarīgi atzīmēt, ka pēdējos septiņus gadus oktobra otrajā sestdienā tradicionāli tiek svinēta Salacgrīvas Nēģu diena. Nēģu dienā notiek “Salacgrīvas nēģu” zupas vārīšana, nēģu cepšana, tiek pirkti un pārdoti ceptie nēģi želejā. Tūkstošiem apmeklētāju uzzina, kā nēģus zvejo, un nogaršo nēģu produktus, uz mājām pie ģimenes un draugiem aiznesot līdzi arī stāstus par Salacgrīvas nēģu zvejniekiem un cepējiem.

Salacgrīvas pagasta un Salacgrīvas pilsētas tūrisma maršrutos ir iespēja iepazīties ar šo unikālo, gadsimtiem seno zvejas paņēmienu un nogaršot nēģu produktus. Nēģu zvejošana ar taci ir tāds zvejas paņēmiens, kas ļauj tūristiem vērot procesu un piedalīties tajā. Arī Salacgrīvas muzeja patstāvīgā ekspozīcija “Zutiņš murdā” ļauj labāk iepazīt “Salacgrīvas nēģu” zvejošanas un apstrādes vēsturi un reputāciju līdz pat mūsdienām. Muzeja eksponātu vidū ir arī nēģu tača konstruktors, kas ļauj apmeklētājiem pašiem uzbūvēt taci no koka detaļām. Interesenti var noskatīties filmu “No eglēm līdz nēģiem”, kas dod priekšstatu par nēģu zveju Salacā.

“Salacgrīvas nēģu” teicamo reputāciju augstu novērtējis starptautiskās “Slow Food” kustības aizsācējs Latvijā šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. 2018. gada 28. oktobrī savā televīzijas raidījumā “Tuč, tuč Rītiņš” slavenais pavārs miljonu auditorijai rādīja “Salacgrīvas nēģu” tradicionālo zvejas paņēmienu un demonstrēja, kā nēģi tiek apstrādāti pēc sentēvu metodēm.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://www.pvd.gov.lv/lv/lauksaimniecibas-un-partikas-produktu-norazu-registracija

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2022/C 281/08)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Κατσικάκι φφμνου/Katsikaki Limnou”

ES Nr.: PGI-GR-02792 – 27.7.2021

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   AĢIN nosaukums vai nosaukumi

“Κατσικάκι φφμνου/Katsikaki Limnou”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Grieķija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produkts “Katsikaki Limnou” ir gaļa, ko iegūst no kazlēniem, kuri nokauti 60–90 dienu vecumā un sver vairāk nekā 8 kg. Ar nosaukumu “Katsikaki Limnou” apzīmēto gaļu iegūst no tādu dzīvnieku liemeņiem, kuri dzimuši Limnas (Limnos) un Ajosefstratijas (Agios Efstratios) salās (Limnas reģionālā vienība). Tie ir dzimuši tradicionāli audzētām un šīm salām pielāgotām kazām, kas barojas ar skaidri noteiktā (salu) ģeogrāfiskā apgabala veģetāciju.

“Katsikaki Limnou” gaļa parasti ir maiga un sulīga, ar izteiktu aromātu un garšu. Gaļas krāsa ir galvenokārt no sarkanas līdz gaiši sārtai, audi ir iesārti, bet tauki pilnīgi balti.

Organoleptiskās īpašības ietver arī zemādas taukus un attīstītu muskuļu masu. Tauku slānis ir biezs, kas padara produktu maigu un ar izteiktu garšu.

“Katsikaki Limnou” gaļas ēdamo audu ķīmiskais sastāvs ir norādīts nākamajā tabulā.

Produkts		Olbaltumvielas		Tauki
“Katsikaki Limnou”		18,4  % līdz 26,4  %		4,1  % līdz 11,1  %

“Katsikaki Limnou” gaļu pārdod svaigu šādos veidos:

—	viss liemenis;

—	pusliemenis;

—	izcirtņi pēc svara.

“Katsikaki Limnou” gaļas ēdamo audu ķīmiskais sastāvs atšķiras no kazlēnu ēdamo audu ķīmiskā sastāva citās Grieķijas daļās, kur vidējais tauku saturs ir 1,2 % salīdzinājumā ar 6,9 % “Katsikaki Limnou” gadījumā.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Kazlēni ir dzimuši laikposmā no novembra beigām līdz februāra beigām. Tie zīdāmi 45 līdz 60 dienas. Šā perioda beigās kazlēnus pieradina ēst rupjo lopbarību, izmantojot adaptīvo barību, kas sastāv no rupjiem pārtikas produktiem, piemēram, uz vietas ražota labības un pākšaugu siena. Pēc atšķiršanas no mātes parasti 1 vai 2 mēnešus pavasarī kazlēni atrodas ganībās kopā ar pieaugušajām kazām.

Limnā un Ajosefstratijā audzētās kazas ir cēlušās no vietējām populācijām, kas iegūtas, dabiski krustojot Grieķijas vietējo šķirni “Capra prisca”. Kazas ir mazas un pielāgotas Limnosas un Ajosefstratijas salu mikroklimatam un videi.

Kazu barības pamatā ir pārsvarā tas, ko tās atrod, brīvi ganoties noteiktā ģeogrāfiskā apgabala ganībās. Barībā ietilpst arī papildu maisījumi, kas parasti satur no labības iegūtus produktus, pākšaugus, labības (galvenokārt cieto kviešu) salmus, āboliņu un eļļas augu produktus, kuri pārsvarā ražoti noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, vitamīnus un mikroelementus.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Apzīmējumu “Katsikaki Limnou” var izmantot tikai un vienīgi kazlēniem, kas dzimuši, audzēti un nokauti noteiktajā apgabalā. Tas ietver atasiņošanu, dīrāšanu un ķidāšanu. Arī kazas, kurām dzimuši kazlēni, ir dzimušas un audzētas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Papildus valsts un ES tiesību aktos noteikto marķēšanas prasību ievērošanai neatkarīgi no tā, kā produkts tiek piedāvāts pārdošanai (vesela liemeņa, pusliemeņa vai izcirtņu veidā), “Katsikaki Limnou” gaļai piestiprina šādu īpašu logotipu:

Iepriekš norādītajam logotipam jāpievieno koda numurs, kas identificē dzīvnieku un liemeņa izcelsmes saimniecību, kā arī kaušanas datumu. Koda numuru veido šādi elementi:

—	ciparu kods, kas atbilst saimniecībai, kurā dzīvnieki audzēti;

—	liemenim atbilstīgā dzīvā dzīvnieka identifikācijas kods;

—	kaušanas datums.

Piemēram, liemenim, kas iegūts saimniecībā ar koda numuru EL8330**** no dzīva dzīvnieka ar numuru 002, kurš nokauts 01.12.2020., tiktu piešķirts unikālais kods 8330****002-01/12/2020.

Ja “Katsikaki Limnou” gaļa ir sadalīta un iepakota, iepriekš minēto etiķeti pārliek vai nu uz atsevišķiem gaļas izcirtņiem, vai uz ārējā apvalka, ja produkts jau ir iepakots, lai attiecīgā informācija tiktu nodota galapatērētājam.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfisko apgabalu, kurā ražo produktu “Katsikaki Limnou”, nosaka Limnas un Ajosefstratijas salu ģeogrāfiskās robežas.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Produkta un noteiktā apgabala saiknes pamatā ir gaļas kvalitātes īpašības. “Katsikaki Limnou” gaļa ir slavens produkts. Tam piemīt labas organoleptiskās īpašības, ko rada tradicionālās kazlēnu un kazu audzēšanas metodes un to barība, kuras pamatā pārsvarā ir noteiktā ģeogrāfiskā apgabala ganību bagātīgā veģetācija.

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Limnas un Ajosefstratijas salas pieder pie Egejas jūras ziemeļaustrumu salu grupas. Limna lielākoties sastāv no līdzeniem bezmežu plašumiem un līdzenumiem. Daži no ainavas galvenajiem elementiem ir kviešu un labības lauki, vīndārzi, krūmāji un plašas ganības, kas aizņem vairāk nekā pusi salas. Ajosefstratijas (jeb Ai Stratis) salā ir līdzīga aina.

Abas salas ir nesaraujami saistītas gan sociālajā un kultūras ziņā, gan arī ekonomiski un ar tirdzniecības starpniecību. Gadu gaitā abu salu starpā ir tirgoti un pārvadāti daudzi produkti. Šī nepārtrauktā lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošana ietvēra arī kazu pārvadāšanu, kas veicināja to viendabīgo attīstību abās salās. Ajosefstratijas salai ir regulāras piekrastes kuģu satiksmes līnija tikai ar Limnu.

Dabas faktori

Tāpat kā pārējā Grieķijā, arī šajā apgabalā valda tipisks Vidusjūras klimats. Ziemas ir maigas un mitras. Vasaras ir diezgan karstas un sausas, un gandrīz visu gadu te ir ilgstoši saulesgaismas periodi. Tomēr klimats šajā apgabalā ir sausāks, dažkārt ar spēcīgiem vējiem un retiem nokrišņiem.

Limna un Ajosefstratija kā Egejas jūras salas nodrošināja nozīmīgu ceļu vietējo augu sugu pakāpeniskai migrācijai uz Grieķiju no austrumiem, jo tuvumā atradās Mazāzijas izcelsmes augi.

Abu salu kazas lielākoties barojas ar bagātīgo zālaugu veģetāciju, kurā ietilpst aromātisko augu un krūmu šķirnes. Pētījumi liecina, ka Limnas dabisko veģetāciju veido 756 augu sugas, pārsvarā terofīti (55 %). To vidū ir astoņas sugas, kas ir endēmiskas Grieķijā, viena — endēmiska Egejas jūras ziemeļaustrumu daļā un viena — endēmiska Limnā. Turklāt, neraugoties uz Ajosefstratijas nelielo izmēru, tajā sastopamas 438 dažādas augu sugas.

Kopumā Limnas un Ajosefstratijas salās plaši izplatīta ir gariga (krūmājs). Krūmājs aizņem 25 % apgabala ganību platības. Tipiskas garigas sugas ir šādas: Kermes ozols (Quercus coccifera), brūnvālīte (Sarcopoterium spinosum), timiāns (Coridothymus capitatus), parastā raudene (Origanum vulgare), dzeloņainā irbulene (Genista acanthoclada), verbēna (Verbena officinalis), salvija (Salvia verbenaca, Salvia virgata), pērkonamoliņš (Anthyllis hermanniae), dievkrēsliņš (Euphorbia acanthothamnos), klinšu roze (Cistus creticus, Cistus parviflorus, Cistus salviifolius) un izops (Hyssopus officinalis). Apgabalā sastopami arī šādi augi: Vidusjūras dievkrēsliņš (Euphorbia characias), jānītis (Dittrichia viscosa) un zīlaine (Ballota acetabulosa).

Makijā — abu salu mežainajā veģetācijā — ietilpst arī šādas sugas: Jūdaskoks (Cercis siliquastrum), pūkainā kalikotoma (Calicotome villosa), doņu spartija (Spartium junceum), mastikas koks (Pistacia lentiscus), zaļais olīvkoks (Phillyrea latifolia), savvaļas olīvkoks (Olea europaea subsp. oleaster), rozmarīns (Rosmarinus officinalis), savvaļas sparģelis (Asparagus acutifolius), ruskuss (Ruscus aculeatus) un citi.

Apgabalā ir arī kāpas ar veģetāciju, ko veido sklerofītu krūmājs.

Papildus tam abu salu veģetācijā bieži ir sastopami zālaugu un pākšaugu sugām piederoši dabiskie zālaugi un pākšaugi, kas ir piemērotākās kazu ganīšanai.

Lauksaimniecības dzīvnieki

Kopš seniem laikiem mazo atgremotāju audzēšana, kā arī lauksaimniecība un zivsaimniecība ir bijusi Limnas un Ajosefstratijas ģeogrāfiskā apgabala iedzīvotāju galvenā nodarbošanās. Faktiski tradicionālā lauksaimniecības metode ir gan veids, kā saglabāt apgabala ekosistēmu un biodaudzveidību, gan vienlaikus arī vietējā kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa.

Parasti kazu un kazlēnu uzturs palīdz iegūt gaļu ar raksturīgu taukskābju profilu. Gaļas tauku sastāvs ir saistīts ar pietiekamu augos esošo polinepiesātināto taukskābju proporciju, ko uzskata par ļoti vēlamu, jo tā ir saistīta ar iegūtās gaļas īpašo garšu. Turklāt dzīvnieku brīvās ganīšanās dēļ gaļā palielinās arī citu vēlamo mikroelementu, piemēram, vitamīnu un dabisko antioksidantu, koncentrācija.

Cilvēkfaktori

Dzīvnieku audzēšanas tradicionālās metodes pamatā ir dzīvnieku turēšana tipiskos aplokos (mantres) netālu no ganībām. Audzēšanas metodei bija sevišķi svarīga nozīme produkta “Katsikaki Limnou” gaļas garšas veidošanā, jo gaļas kvalitāte ir nesaraujami saistīta ar ganību izmantošanu un zināšanām par tām.

Produkta “Katsikaki Limnou” īpašības ietekmē lopkopju izmantotās tradicionālās metodes. Konkrēti, vēlīnā kazlēnu atšķiršana (aptuveni 60 dienu vecumā) veicina veselīgu kazlēnu augšanu un bagātīgus tauku nogulsnējumus to ķermenī. Papildus tam ganāmpulki tiek pārvaldīti, izmantojot tradicionālās audzēšanas aplokos metodes. Tas nodrošina, ka kazām un kazlēniem nav jāpārvar lieli attālumi, lai atrastu barību, jo ganības atrodas netālu no aplokiem un attālumi salās ir nelieli. Tāpēc dzīvniekiem gandrīz nav jāpiepūlas, un tie var uzkrāt daudz vairāk starpmuskuļu tauku nekā citi līdzīgi dzīvnieki un attīstīt muskuļu masu.

Cik vien iespējams, līdz atšķirto kazlēnu kaušanas brīdim tiem kopā ar pieaugušajiem dzīvniekiem ir pastāvīga piekļuve ganībām. Pieauguši dzīvnieki un kazlēni atrodas ganībās visu gadu, un, tā kā tiek izmantota daļēji ekstensīvas lauksaimniecības metode, tiem ir tieša piekļuve ganībām ar ļoti daudzveidīgiem aromātiskajiem ēdamajiem augiem un garšaugiem. Augi veido aromātiskas sastāvdaļas taukaudos un veicina produkta patīkamās organoleptiskās īpašības. Šādu īpašību vidū ir garša, kas apvienota ar gaļas maigumu, kuru rada lielais starpmuskuļu tauku daudzums.

Daļēji ekstensīvā lauksaimniecības metode, kuras pamatā ir apgabala dabiskās ekosistēmas maksimāla izmantošana ganību veidā, laika gaitā ir attīstīta, ņemot vērā specifiskos apkārtējās vides apstākļus. Faktiski tas ir gan veids, kā saglabāt apgabala ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību, gan vienlaikus arī vietējā kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa.

Kazkopības prasme ir pārmantota no paaudzes paaudzē, lopkopības metodes un pieredzi nododot gados jaunākiem lauksaimniekiem. Viņi līdz šai dienai turpina ražot produktu “Katsikaki Limnou”, kas ir slavens ar savu labo kvalitāti. Gadsimtiem ilgi ganāmpulkus pārvalda pieredzējuši kehagiades — kā lopkopjus dēvē vietējie ļaudis —, izmantojot tradicionālo audzēšanas aplokos sistēmu. Tā ir izveidojies dzīvotspējīgs un ilgtspējīgs daļēji ekstensīvas kazkopības modelis.

Produkta specifika

“Katsikaki Limnou” gaļa ir produkts ar izteikti bagātīgu garšu. Tā ir maiga, sulīga un mīksta ar labām organoleptiskajām īpašībām. Kopējais tauku saturs ēdamajos audos ir augstāks nekā līdzīgos produktos. Tas pozitīvi ietekmē produkta garšu un maigumu.

Ņemot vērā kaušanai izvēlēto vecumu, liemeņi ir salīdzinoši smagi un pārsniedz 8 kg. Liemeņa tauki lielākoties ir starpmuskuļu tauki.

Cēloniskā saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta specifiskajām īpašībām

“Katsikaki Limnou” ir gaļa ar labām organoleptiskajām īpašībām. Tas ir ļoti plaši izplatīts produkts, kas daudzus gadus ir nepārtraukti ražots abās salās. Specifiskie vides faktori un cilvēku izmantotās metodes, kas ilgstoši dominējušas Limnas un Ajosefstratijas salu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir ļāvuši izveidot produktu ar labām īpašībām, kas “Katsikaki Limnou” padara atšķirīgu no citiem līdzīgiem produktiem.

Mazo atgremotāju audzēšana ir lopkopības pamats abās salās. Limnā ir plašas ganību platības, kas aizņem 35,74 % no kopējās salas platības. Aptuveni 25 % salas ganību veido krūmāji. Veģetācija šajos apgabalos ir zema, reta un izkaisīta. Dominē brūnvālīte, timiāns un daudz aromātisko augu.

Limnas un Ajosefstratijas ganībām ir ievērojama kapacitāte, un tās labvēlīgi ietekmē tajās sastopamo aromātisko augu daudzveidība. Pateicoties tam, gaļas produktos esošie tauki iegūst organoleptiskās īpašības, ko veido ganību daudzveidīgie aromātiskie un citi augi. Tāpēc produkta kvalitāte un organoleptiskās īpašības ir atkarīgas no dzīvnieku plašās piekļuves ganībām.

Noteiktā apgabala lēzenais reljefs ar zemajiem līdzenumiem nodrošina vieglu piekļuvi ganībām, kas atrodas netālu no tradicionālajām novietnēm. Tāpēc dzīvniekiem gandrīz nav jāpiepūlas, un tie var uzkrāt daudz vairāk tauku nekā citi līdzīgi dzīvnieki un attīstīt muskuļu masu.

Jo īpaši kazas, kas ganās Limnas un Ajosefstratijas salās, barojas ar ļoti daudzveidīgiem aromātiskajiem ēdamajiem augiem un garšaugiem.

Ņemot vērā klimatiskos apstākļus, dzīvnieki var visu gadu dzīvot ārā — ganībās, nevis mājdzīvnieku novietnēs. Tāpēc pēc perioda, kurā kazlēni barojušies tikai ar pienu, tiem līdz nokaušanai ir pieejamas ganības. Kazlēnu ganīšanas periods ir no 1 līdz 2 mēnešiem, galvenokārt pavasarī.

Dzīvnieka barība lielā mērā sastāv no tā, ko tas atrod, brīvi ganoties. Ņemot vērā maigos klimatiskos apstākļus, dzīvnieki var visu gadu dzīvot ārā — ganībās, nevis mājdzīvnieku novietnēs, un var ganīties visu gadu. Tāpēc pēc perioda, kurā kazlēni barojušies tikai ar pienu, tiem līdz nokaušanai ir pieejamas ganības.

Pieaugušām kazām, tāpat kā kazlēniem, laikposmā no to atšķiršanas līdz nokaušanai, ganības ir pieejamas gandrīz visu gadu. Tas kopā ar ilgo zīdīšanas periodu piešķir gaļai raksturīgās īpašības, un rezultātā tiek iegūti liemeņi ar pietiekamu daudzumu muskuļu masas un starpmuskuļu tauku.

Starpmuskuļu tauku daudzums “Katsikaki Limnou” gaļā tieši ietekmē gaļas mitruma saturu un tekstūru, kā arī tās garšu un gatavošanas laikā izdalītos aromātus.

Ar nosaukumu “Katsikaki Limnou” apzīmētā produkta identitātes pamatā ir daļēji ekstensīva lauksaimniecības metode, brīva ganīšanās un lopkopju izmantotās tradicionālās metodes. Pieprasījums pēc produkta “Katsikaki Limnou”, kam piemīt aprakstītās labās īpašības, ir stimuls šo lopkopības metožu saglabāšanai, lai garantētu minētās īpašības.

Viss iepriekš minētais veicina “Katsikaki Limnou” gaļas labo kvalitāti un patīkamās organoleptiskās īpašības, kas veidojušas tās reputāciju. Produkts ir saistīts ar kulinārijas tradīciju salās, kur vietējie ēdieni, piemēram, “kaspakino” kazlēna gaļa, ir vieni no iecienītākajiem gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu vidū.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

http://www.minagric.gr/images/stories/docs/agrotis/POP-PGE/2021/prodiagrafes_katsikaki_limnou150222.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.