20.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 278/8

Komisijas paziņojums, kas publicēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu lietā AT.40703 Amazon – Buy Box un lietā AT.40462 Amazon Marketplace

(C(2022) 5078)

(2022/C 278/06)

1. Ievads

(1)

Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa pārkāpuma izbeigšanu, un iesaistītās personas piedāvā uzņemties saistības, ar kurām tiek kliedētas bažas, ko Komisija paudusi savā provizoriskajā novērtējumā, tad saskaņā ar 9. pantu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1), Komisija var ar lēmumu padarīt šīs saistības attiecīgajiem uzņēmumiem saistošas. Šādu lēmumu var pieņemt uz noteiktu laiku, un tajā secina, ka Komisijas rīcībai vairs nav pamata. Saskaņā ar minētās regulas 27. panta 4. punktu Komisijai ir jāpublicē īss lietas kopsavilkums un saistību galvenais saturs. Ieinteresētās personas savus apsvērumus var iesniegt Komisijas noteiktajā termiņā.

2. Lietas kopsavilkums

(2)

Komisija 2020. gada 10. novembrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pantu pieņēma iebildumu paziņojumu lietā AT.40462 Amazon Marketplace par iespējamiem Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 102. panta un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) 54. panta pārkāpumiem, ko varētu būt izdarījuši Amazon.com, Inc., Amazon Europe Core Sarl, Amazon Services Europe Sarl un Amazon EU Sarl (visi kopā turpmāk “Amazon”) (“iebildumu paziņojums”).

(3)

Iebildumu paziņojumā bija pausts provizoriskais secinājums, ka Amazon varētu būt ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli, kas tam ir kā tirdzniecības vietas pakalpojumu sniedzējam pārdevējiem, un tādējādi pārkāpis Līguma 102. pantu, sistemātiski izmantodams apjomīgos nepubliskos datus, kurus tas iegūst no neatkarīgo pārdevēju darbības savā tirdzniecības vietā, par labu paša Amazon mazumtirdzniecības blokam, kas tiešā veidā konkurē ar minētajiem pārdevējiem.

(4)

Konkrētāk, Amazon automatizētās sistēmas un darbinieki, kas nodrošina mazumtirdzniecības darījumu norisi (“Amazon mazumtirdzniecības bloks”), šķiet, izmanto šādu neatkarīgo pārdevēju datus, lai apzinātu sortimentā iekļaujamos produktus, noteiktu to pārdošanas sākuma un beigu datumus, apzinātu piegādātājus, vienotos par vairumtirdzniecības cenām un noteikumiem, plānotu un pārvaldītu krājumus un noteiktu paša Amazon mazumtirdzniecības piedāvājumu cenas.

(5)

Iebildumu paziņojumā par problemātisku nav uzskatīta Amazon prakse izmantot neatkarīgo pārdevēju datus, lai uzlabotu savas tirdzniecības vietas darbību un tirdzniecības vietas pakalpojumus pārdevējiem.

(6)

Bez tam 2022. gada 15. jūnijā Komisija lietā AT.40703 Amazon Buy Box pieņēma provizorisko novērtējumu Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punkta nozīmē par iespējamiem Līguma 102. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpumiem, ko varētu būt izdarījis Amazon (“provizoriskais novērtējums”).

(7)

Provizoriskajā novērtējumā bija paustas provizoriskas bažas par to, ka Amazon varētu būt ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli un tādējādi pārkāpis Līguma 102. pantu, nepamatoti dodams priekšroku saviem mazumtirdzniecības piedāvājumiem un tādu tirdzniecības vietā darbojošos pārdevēju piedāvājumiem, kuri izmanto Amazon loģistikas un piegādes pakalpojumus (“Amazon pasūtījumu izpildes pakalpojumi”; angliski Fulfilment by Amazon jeb FBA), par sliktu citiem pārdevējiem un patērētājiem, i) izvēloties vienīgo Amazon produkta informācijas lapā uzskatāmi vizualizēto piedāvājumu (pirkšanas loga (Buy Box) pozīcijas ieguvējs) un ii) dodot pārdevējiem iespēju piedāvāt Amazon lojalitātes programmas (“Prime”) dalībniekiem produktus ar Prime marku.

(8)

Pirkšanas logs uzskatāmi vizualizē viena mazumtirgotāja piedāvājumu attiecībā uz konkrētu produktu un dod klientiem iespēju uzreiz ievietot konkrēto preci iepirkumu grozā. Pārdevējiem, kas darbojas Amazon tirdzniecības vietā, ir ļoti būtiski iegūt pirkšanas loga pozīciju, jo lielākais vairums patērētāju aplūko tikai pirkšanas logu un pirkumam izvēlas šajā pirkšanas logā vizualizēto piedāvājumu. Līdz ar to nevienlīdzīgie pirkšanas loga pozīcijas ieguvēja atlases nosacījumi un kritēriji var mākslīgi palielināt Amazon mazumtirdzniecības bloka un Amazon pasūtījumu izpildes pakalpojumus izmantojošo pārdevēju piedāvājumu aplūkošanu un attiecīgi preču iegādi, tādējādi kropļojot konkurenci Amazon tirdzniecības vietās.

(9)

Pārdevējiem ir svarīgi sasniegt Prime lietotājus, jo to skaits pastāvīgi aug, tie parasti ir lojālāki un Amazon tirdzniecības vietās iepērkas vairāk nekā Prime neizmantojošie pircēji, turklāt pārdevēju tiesības pārdot, izmantojot Prime programmu, ietekmē to spēju iegūt pirkšanas loga pozīciju. Šķiet, ka Amazon nosacījumi un kritēriji, kurus tas piemēro, atlasot pārdevējus un piedāvājumus, kas ir tiesīgi uz Prime marku, rada priekšrocības Amazon mazumtirdzniecības blokam un Amazon pasūtījumu izpildes pakalpojumus izmantojošajiem pārdevējiem, tādējādi kropļojot konkurenci Amazon tirdzniecības vietās. Nevienlīdzīgie Prime programmas nosacījumi un kritēriji ietver tos, kuri attiecas uz to loģistikas pakalpojumu sniedzēju izvēli, līguma noteikumiem un sniegumu, kuri sniedz pakalpojumus neatkarīgajiem pārdevējiem, kas vēlas izmantot Prime.

3. Piedāvāto saistību galvenais saturs

(10)

Procedūras dalībnieki nepiekrīt Komisijas iebildumu paziņojumam un provizoriskajam novērtējumam. Tomēr, lai kliedētu Komisijas bažas par konkurenci, tie piedāvāja uzņemties saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu. Minēto saistību galvenie elementi sniegti nākamajos punktos.

(11)

Lai kliedētu Komisijas bažas, kas norādītas iebildumu paziņojumā lietā AT.40462 Amazon Marketplace, Amazon apņemas paša Amazon mazumtirdzniecības bloka darbībā un konkurencei ar neatkarīgajiem pārdevējiem neizmantot nepubliskos datus, kurus tā tirdzniecības vietā sniedz neatkarīgie pārdevēji vai kuri tiek iegūti, neatkarīgajiem pārdevējiem izmantojot Amazon tirdzniecības vietas pakalpojumus vai tādus saistītus tirdzniecības vietas pakalpojumus kā maksājumu un pasūtījumu izpildes pakalpojumi, ja šie dati minētajiem neatkarīgajiem pārdevējiem nav pieejami.

(12)

Konkrētāk, Amazon apņemas šos neatkarīgo pārdevēju datus neizmantot ne ar Amazon automatizēto sistēmu, ne savu darbinieku starpniecību, neatkarīgi no tā, vai mērķis ir pārdot zīmola preces vai Amazon pašzīmola produktus. Konkrētie dati aptver neapstrādātus un apstrādātus agregētos, individuālos, anonimizētos un personas datus.

(13)

Lai kliedētu Komisijas bažas, kas norādītas provizoriskajā novērtējumā lietā AT.40703 Amazon Buy Box, Amazon apņemas:

i.	nosakot pirkšanās logā vizualizējamo piedāvājumu (“izceltais piedāvājums”), piemērot nediskriminējošus nosacījumus un kritērijus, kas attiektos uz visiem piemērojamiem parametriem un svērumiem, lai tādējādi radītu vienlīdzīgus apstākļus pārdevēju konkurencē par vietu pirkšanas logā;

ii.	līdzās izceltajam piedāvājumam vizualizēt vismaz vienu konkurējošu piedāvājumu, ja tāds ir un ja tas cenas / piegādes laika ziņā atšķiras no izceltā piedāvājuma. Šiem piedāvājumiem tiks līdzvērtīgi vizualizēta tā pati aprakstošā informācija, un pirkšanas iespēju ziņā tie funkcionēs pilnībā vienādi;

iii.	lai nodrošinātu visu pārdevēju paritāti, noteikt nediskriminējošus nosacījumus un kritērijus, saskaņā ar kuriem neatkarīgie pārdevēji un piedāvājumi var pretendēt uz Prime;

iv.	ļaut Prime pārdevējiem brīvi izvēlēties pārvadātājus un ar tiem vienoties par cenām un komercnoteikumiem;

v.	nekādus datus par neatkarīgo pārvadātāju noteikumiem vai sniegumu neizmantot paša Amazon loģistikas operāciju vajadzībām.

(14)

Amazon piedāvā uzņemties šīs saistības attiecībā uz visām Amazon pašreizējām un turpmākajām tirdzniecības vietām EEZ, izņemot 13. punktā norādītās saistības, kuras, ievērojot Itālijas konkurences iestādes 2021. gada 30. novembra lēmumu lietā A528, uz Itāliju neattiektos.

(15)

Saistību pilns teksts angļu valodā ir publicēts Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

https://ec.europa.eu/competition-policy/index_en.

4. Aicinājums iesniegt piezīmes

(16)

Komisija atkarībā no tirgus viedokļu noskaidrošanas rezultātiem plāno pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktu, ar ko šajā paziņojumā apkopotās un Konkurences ģenerāldirektorāta vietnē publicētās saistības tiktu atzītas par saistošām.

(17)

Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt savus apsvērumus par ierosinātajām saistībām. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 2022. gada 9. septembrī. Ieinteresētās trešās personas tiek lūgtas iesniegt arī savu piezīmju nekonfidenciālu versiju, kurā informācija, ko tās uzskata par komercnoslēpumiem un cita veida konfidenciālu informāciju, ir svītrota un aizstāta ar nekonfidenciālu kopsavilkumu vai ar vārdiem “komercnoslēpumi” vai “konfidenciāli”.

(18)

Atbildes un piezīmes vēlams pamatot un minēt tajās attiecīgos faktus. Ja kādā ierosināto saistību daļā konstatējat kādu problēmu, lūdzam ierosināt iespējamo risinājumu.

(19)

Apsvērumus Komisijai ar atsauces numuriem AT.40703 Amazon – Buy Box un AT.40462 Amazon Marketplace var nosūtīt pa e-pastu (COMP-GREFFE-ANTITRUST@ec.europa.eu un comp-c6-mail@ec.europa.eu) vai pa pastu uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Antitrust Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Kopš 2009. gada 1. decembra EK līguma 81. un 82. pants ir attiecīgi LESD 101. un 102. pants. Abi noteikumu kopumi būtībā ir identiski. Šajā paziņojumā atsauces uz LESD 101. un 102. pantu vajadzības gadījumā jāsaprot kā atsauces uz EK līguma 81. un 82. pantu.

20.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 278/11

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2022/C 278/07)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU VIENOTAJĀ DOKUMENTĀ

“Touraine”

PDO-FR-A0501-AM03

Pieteikuma iesniegšanas datums: 12.5.2022.

1. Grozījuma apraksts un pamatojums

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Apraksts un pamatojums

Ģeogrāfiskajā apgabalā un tiešās apkaimes apgabalā esošo pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora datiem.

Ģeogrāfiskā apgabala robežas nav mainītas.

Grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Apraksts un pamatojums

Noteikto zemesgabalu apgabala robežas apstiprinošo valsts kompetentās komitejas sanāksmju sarakstā pievienota 2022. gada 9. un 10. februāra sanāksme.

Šis grozījums izdarīts, lai norādītu datumu, kurā kompetentā valsts iestāde apstiprinājusi ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā ietilpstošā noteiktā zemesgabalu apgabala robežu izmaiņas. Zemesgabalu apgabala robežu noteikšana nozīmē ar attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā.

Attiecībā uz papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem “Oisly” un “Chenonceaux” tika pieteikta pāreja no zemesgabalu identifikācijas procesa uz šo zemesgabalu robežu noteikšanu, lai zemesgabalus, kuros var ražot aizsargātā nosaukuma “Touraine” produkciju, identificētu ar šiem papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

3. Agrovides noteikumi

Apraksts un pamatojums

Visiem zemesgabaliem, kuros ražo aizsargātā nosaukuma “Touraine” produkciju, tika piemērots šāds noteikums:

“Vispārēja nezāļu ķīmiskā apkarošana zemesgabalos ir aizliegta.”

Šī grozījuma nolūks ir ņemt vērā sabiedrības prasības samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un labāk ņemt vērā ar vidi saistītos apsvērumus.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

4. Atsauce uz pārbaudes struktūru

Apraksts un pamatojums

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Touraine”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Augstas kvalitātes dzirkstošais vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. Analītiskie standarti

ĪSS APRAKSTS

Šie vīni ir nedzirkstošie baltvīni, sarkanvīni un sārtvīni, un dzirkstošie baltvīni un sārtvīni. Nedzirkstošajiem baltvīniem, sarkanvīniem un sārtvīniem spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10 %.

Pēc fasēšanas visas vīna partijas atbilst šādiem analītiskajiem standartiem:

—	baltvīnos un sārtvīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 4 gramus uz litru un vīnskābē izteikts kopējais skābuma saturs ir lielāks par 3,5 gramiem uz litru;

—	sarkanvīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 2 gramus uz litru. Sarkanvīniem malolaktiskā fermentācija ir beigusies. Ābolskābes saturs nepārsniedz 0,3 gramus uz litru;

—

baltvīnos un sārtvīnos, kuri gatavoti nebagātinot un kuros faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 12,5 %, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 6 gramus uz litru. Šajā gadījumā fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) un vīnskābē izteikta kopējā skābuma satura starpība nedrīkst pārsniegt 1 gramu uz litru.

—

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija baltvīnos, sarkanvīnos un sārtvīnos nepārsniedz 12,5 %, bet dzirkstošajos baltvīnos un sārtvīnos – 13 % (ja ir bagātināta misa).

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Skābums

ĪSS APRAKSTS

Nedzirkstošajos baltvīnos un sārtvīnos gaistošais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tāds, kāds noteikts Savienības tiesību aktos. Nedzirkstošajos sarkanvīnos gaistošais skābums, kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tāds, kāds noteikts Savienības tiesību aktos.

Dzirkstošajos sārtvīnos un baltvīnos gaistošais skābums, kopējais skābums, kopējais sēra dioksīda saturs un oglekļa dioksīda saturs ir tāds, kāds noteikts Savienības tiesību aktos.

Visās nefasēta vīna partijās, kam varētu pievienot norādes “primeur” [agrīnais] vai “nouveau” [jaunais], gaistošā skābuma saturs nepārsniedz 10,2 miliekvivalentus uz litru.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Apraksts

ĪSS APRAKSTS

Vīniem, ko apzīmē ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Touraine”, ir sabalansēta garša ar svaigām un labi līdzsvarotām beigu notīm. Baltvīnu krāsa bieži vien ir bāli zeltaina, un to aromāta buķetē var just kā augļu notis, kas atgādina citrusaugļus vai eksotiskus augļus, tā ziedu notis, kas liek domāt par baltiem ziediem. Mutē paliek svaiga pēcgarša.

Sārtvīniem ir maigs aromāts, kas var atgādināt upenes, eksotiskus augļus vai citrusaugļus.

Sarkanvīniem, kas gatavoti no šķirnes “Gamay N” vīnogām (vīni ar norādi “gamay” vai vīni ar norādi “primeur” vai “nouveau”), nereti ir ķiršsarkana krāsa, un tie parasti izdala spēcīgu sarkano ogu smaržu, ko caurvij maigs tanīnu aromāts. Šajos sabalansētajos vīnos vieglums ir līdzsvarots ar izsmalcinātību. Vīni, kas no dažādu šķirņu vīnogu salikuma vai tikai no šķirnes “Cabernet franc N” vīnogām gatavoti uz rietumiem no Tūras [Tours] meridiāna, ir eleganti un spēcīgi, ar labu tanīnu struktūru, un to aromāta buķetē ir jūtamas gan sarkanogas, gan melnogas, bet krāsa var būt no tumši rubīnsarkanas līdz piesātināti granātsarkanai.

Dzirkstošo baltvīnu un sārtvīnu garšas buķetē dominē skābums, kas piešķir vīniem svaigumu un izsmalcinātību. Skābumu papildina augļainas notis, kam ar laiku var pievienoties briošas smaržas nianse.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

1. Īpašās vīndarības metodes

a. Īpašā vīndarības metode

—

Sārtvīnu gatavošanā atļauts izmantot vīndarības ogles atsevišķi vai preparātiem piejauktā veidā, tās pievienojot misām un vēl rūgstošiem jaunvīniem, kas iegūti vīnspiedē, līdz 15 % no sārtvīnu tilpuma, kurus attiecīgais vīndaris gatavo no konkrētās ražas, un ogļu maksimālā deva ir 60 gramu uz hektolitru.

—	Sarkanvīnu bagātināšanai ir atļauts izmantot iztvaicēšanas paņēmienus, un maksimālais daļējās koncentrācijas līmenis attiecībā pret izmantoto tilpumu ir 10 %.

—	Dzirkstošo vīnu gatavošanā izmanto tikai otrējo fermentāciju pudelēs.

—	Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija baltvīnos, sarkanvīnos un sārtvīnos nepārsniedz 12,5 %, bet dzirkstošajos baltvīnos un sārtvīnos – 13 % (ja ir bagātināta misa).

Līdztekus šeit iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti Savienības tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā [code rural et de la pêche maritime].

b. Audzēšanas prakse

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku uz hektāru, bet rindstarpu attālums nedrīkst pārsniegt 2,10 metrus. Atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir lielāks par vai vienāds ar 0,9 metriem.

Vīnkokus apgriež vai nu garus, vai īsus, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk kā 11 vīnstīgu pumpurus.

Neatkarīgi no apgriešanas veida, ja fenoloģiskajā fāzē, kas atbilst 11 vai 12 lapām, attiecīgā gada auglīgo zaru uz viena vīnkoka nav vairāk par 11, var atstāt divus papildu vīnstīgu pumpurus uz vīnkoku.

2. Maksimālais ražas iznākums

a.	Baltvīni 72 hektolitri no hektāra

b.	Sarkanvīni un sārtvīni 66 hektolitri no hektāra

c.	Dzirkstošie vīni 78 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīniem paredzētās vīnogas novāc, vīnus vinificē un gatavo un dzirkstošajiem vīniem paredzētās vīnogas novāc, vīnus vinificē, gatavo, kopj un fasē šādu pašvaldību teritorijās (saraksta pamatā ir 2021. gada oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators):

—

Endras un Luāras [Indre-et-Loire] departamentā: Amboise, Anché, Artannes-sur-Indre, Athée-sur-Cher, Avoine, Avon-les-Roches, Azay-le-Rideau, Azay-sur-Cher, Beaumont-en-Véron, Benais, Bléré, Bossay-sur-Claise, Bourgueil, Brizay, Candes-Saint-Martin, Cangey, Chambray-lès-Tours, Chançay, Chanceaux-sur-Choisille, La Chapelle-sur-Loire, Chargé, Cheillé, Chemillé-sur-Indrois, Chenonceaux, Chinon, Chisseaux, Chouzé-sur-Loire, Cinais, Cinq-Mars-la-Pile, Civray-de–Touraine, Coteaux-sur-Loire, Couziers, Cravant-les-Côteaux, La Croix-en-Touraine, Crouzilles, Dierre, Draché, Epeigné-les-Bois, Esvres, Fondettes, Francueil, Genillé, Huismes, L'Ile-Bouchard, Ingrandes-de Touraine, Joué-lès-Tours, Langeais (vienīgi par centrālo pašvaldību kļuvušās pašvaldības Langeais agrākajā teritorijā), Larçay, Lémeré, Lerné, Lignières-de-Touraine, Ligré, Limeray, Lussault-sur-Loire, Luynes, Luzillé, Marçay, Montlouis-sur-Loire, Montreuil-en-Touraine, Mosnes, Nazelles-Négron, Neuillé-le-Lierre, Noizay, Panzoult, Parçay-Meslay, Pocé-sur-Cisse, Pont-de-Ruan, Razines, Restigné, Reugny, Rigny-Ussé, Rivarennes, Rivière, La Roche-Clermault, Rochecorbon, Saché, Saint-Avertin, Saint-Benoît-la-Forêt, Saint-Etienne-de–Chigny, Saint-Germain-sur-Vienne, Saint-Martin-le-Beau, Saint-Nicolas-de-Bourgueil, Saint-Ouen-les-Vignes, Saint-Règle, Sainte-Maure-de-Touraine, Savigny-en-Véron, Savonnières, Sazilly, Seuilly, Souvigny-de-Touraine, Tavant, Theneuil, Thilouze, Thizay, Tours, Vallères, Véretz, Vernou-sur-Brenne, Villaines-les-Rochers, Vouvray;

—

Luāras un Šēras [Loir-et-Cher] departamentā: Angé, Blois, Chailles, Châteauvieux, Châtillon–sur–Cher, Chaumont-sur-Loire, Chémery, Chissay-en-Touraine, Choussy, Le Controis-en-Sologne (Contres un Thenay deleģētās pašvaldības teritorijā), Couddes, Couffy, Faverolles-sur-Cher, Mareuil-sur-Cher, Méhers, Mesland, Meusnes, Monteaux, Monthou-sur-Bièvre, Monthou-sur-Cher, Montrichard Val de Cher, Noyers-sur-Cher, Oisly, Pontlevoy, Pouillé, Rilly-sur-Loire, Saint-Aignan, Saint-Georges-sur-Cher, Saint-Julien-de-Chédon, Saint-Romain-sur-Cher, Sassay, Seigy, Soings-en-Sologne, Thésée, Valaire, Valencisse (deleģētos pašvaldību Chambon-sur-Cisse un Molineuf teritorijās) Vallières-les-Grandes, Valloire-sur-Cisse (Chouzy-sur-Cisse deleģētās pašvaldības teritorijā), Veuzain-sur-Loire (Onzain deleģētās pašvaldības teritorijā).

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Chardonnay B”

“Chenin B”

“Cot N – Malbec”

“Gamay N”

“Grolleau N”

“Grolleau gris G”

“Meunier N”

“Orbois B”

“Pineau d'Aunis N”

“Pinot gris G”

“Pinot noir N”

“Sauvignon B – Sauvignon blanc”

“Sauvignon gris G – Fié gris”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals ir lēzeni viļņots plato, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Parīzes baseina un atbilst upju sateces apgabalam, kurā Šēra, Endra un Vjenna ietek Luārā. Vīndārzs ierīkots aptuveni 100 kilometru garumā ielejās, izņemot Soloņas [Sologne] vīnkopības apgabalu austrumos, kurā vīndārzs izvietots uz plato starp Šēru un Luāru.

Ar papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem “Amboise” un “Mesland” saistītie ģeogrāfiskie apgabali atrodas to (mazāko) ieleju vidū, kas plešas no rietumiem uz austrumiem Luāras ielejā, savukārt ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Azay-le-Rideau” saistītais ģeogrāfiskais apgabals robežojas ar Endras ieleju. Ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Chenonceaux” saistītais apgabals atrodas Šēras ielejā upes lejtecē, savukārt papildu ģeogrāfiskais nosaukums “Oisly” attiecas uz austrumu plato starp Luāru un Šēru.

Ģeogrāfiskajā apgabalā, ko veido 143 pašvaldību teritorijas, augstums virs jūras līmeņa kopumā reti pārsniedz 100 vai 120 metrus.

Vīna vīnogas tiek audzētas uz zemesgabaliem, kuru robežas ir rūpīgi un precīzi noteiktas, ņemot vērā vēsturiskos ražošanas centrus. Šo zemesgabalu vidū ir:

—	zemesgabali ar augsnēm uz krama māla bāzes, kurām piejaukušās miocēna smiltis un kuras vietējie dēvē par “bournais perrucheux”;

—	zemesgabali ar augsnēm, kas veidojušās uz krama māla bāzes (“perruches”), vai ar akmeņainām mālaina kaļķakmens augsnēm uz kaļķakmens bāzes, kuras vietējie dēvē par “aubuis”. Šīs ir siltas un labi drenētas augsnes, kas sedz ieleju augstākās nogāzes jeb “côtes”;

—	zemesgabali ar ieleju augsnēm, kas sedz seno aluviālo nogulumu terases un ko vietējie dēvē par “graviers”.

Ģeogrāfiskajā apgabalā valda okeāna klimats, kura ietekme jūtami mazinās virzienā uz ģeogrāfiskā apgabala austrumu daļu, kas sākas no Tūras meridiāna. Par šā klimata ietekmes vājināšanos liecina temperatūra un nokrišņu daudzums: nokrišņu daudzums rietumos ir aptuveni 550 milimetri, bet austrumos tas sasniedz 650 milimetrus, turklāt austrumos ir lielāka temperatūras amplitūda – vēl viena pazīme, ka okeāna ietekme ir izteiktāk mazinājusies.

Kādas senas vīnogu spiedes atliekas, kas ir atrastas Šeijē [Cheillé] netālu no Azēlerido [Azay-le-Rideau] liecina, ka ar vīnkopību Turēnā [Touraine] nodarbojās jau 2. gadsimtā. Baznīcas ietekmē laikā no 8. līdz 12. gadsimtam vīnkopība piedzīvoja īstu uzplaukumu.

Karaliskā galma uzturēšanās Luāras ielejā (Šamboras, Šenonso pilīs) 16. gadsimtā ir būtiski sekmējusi kvalitatīvu vīnu ražošanas attīstību, kā arī vairojusi noteiktās teritorijās iegūtu vīnu (“cru”) reputāciju. Pēc tam kad tika pieņemts “Edikts par 20 vietām”, ar kuru aizliedza vīnkopības produktus iegūt ap galvaspilsētu, ražošana attīstījās, un parādījās “Gamay” grupas šķirnes, kas cēlušās Lionas reģionā.

Dabiskie pārvadājumu ceļi Luārā un Šērā likumsakarīgi ir devuši ierosmi tirgoties ar ģeogrāfiskā apgabala ražojumiem, tos attīstīt un eksportēt. Ar labākajiem vīniem galvenokārt tirgojas ar Holandi un Angliju, uz kurieni tos nogādā caur Engrandes pie Luāras [Ingrandes-sur-Loire] muitas robežpunktu netālu no Nantes [Nantes]. Šos kvalitatīvos vīnus to piemērotības pārvadāšanai dēļ dēvēja par “jūras vīniem”.

18. gadsimtā Šēras zemajā ielejā Blerē [Bléré], Tezē [Thésée], Monrišāras [Montrichard] un Šenonso [Chenonceaux] pilsētas apkārtnē izveidojās vīndārzs. Tajā izmantotās vīnogu šķirnes ir aprakstītas kādā lauksaimniecības apsekojumā XII (1804.) gadā. Šēras krastos visvairāk stādīto vīnogulāju aprakstā norādīts, ka šķirne “Côt” ir galvenā šķirne – “uz dienvidiem pavērstajā Šēras krastā stādīta visbiežāk un dod augstākās kvalitātes vīnu”.

1845. gadā arī grāfs Odārs [Odart] savā darbā “Ampélographie” min, ka šķirne “Cot N” ir “Šēras un Lo [Lot] krastos visvairāk audzētā šķirne”. Žils Gijo [Jules Guyot], kurš vienmēr sniedzis ļoti precīzus aprakstus, 1860. gadā raksta: “Vīnogas “Breton” (“Cabernet franc N”) galvenokārt audzē Burgēlā [Bourgueil], starp Šinonu [Chinon] un Somīru [Saumur], kur no tām iegūst izcilu vīnu, bet virzienā uz reģiona austrumiem tās vairs nav sastopamas un ir devušas vietu šķirnēm “Côt”, “Chardenet”, “Pinot noir”, “Beurot” un “Meunier” [..], kas dominē Luārā un Šērā [..]”.

Pēc vīnogu kaitēkļa filokseras izraisītās krīzes Turēnas vīnogulāji tika atjaunoti galvenokārt ar jaunām uzpotētajām šķirnēm, tādām kā “Gamay N” un “Sauvignon B”. Tā ģeogrāfiskais apgabals pamazām veidojās, iekļaujot vīnkopības nogabalus, no kuriem varētu iegūt labas kvalitātes vīnu, un neilgi pirms Otrā pasaules kara sākuma, 1939. gadā, tika atzīts kontrolētais izcelsmes vietas nosaukums “Coteaux de Touraine”.

Nosaukums “Touraine” tika galīgi pieņemts 1953. gadā.

Vīndārzs tad aizņēma 8 000 hektāru, un ražotāji, apvienojušies piecās kooperatīvās vīndarītavās, attīstīja no šķirņu “Sauvignon B” un “Gamay N” vīnogām iegūtu vīnu ražošanu. Šie vīni ieguva stabilu reputāciju restorānos, kur tos dēvēja vispārpieņemtajos nosaukumos par “Sauvignon de Touraine” un “Gamay de Touraine”.

Šēras ielejas ražotāji, apzinādamies savas apsaimniekotās teritorijas un izmantoto šķirņu potenciālu, kopš 1985. gada šķirņu “Côt N” un “Sauvignon B” vīnkokus iekopj augstāko nogāžu (“côtes”) zemesgabalos, savukārt Soloņas vīnkopības reģiona ražotāji šķirnes “Sauvignon B” vīnkokiem atvēl zemesgabalus ar smilšainām augsnēm.

Šo autentiskuma meklējumu rezultātā ir atzīti papildu ģeogrāfiskie nosaukumi “Chenonceaux” (no Šēras krastos audzētām vīnogām iegūtiem baltvīniem un sarkanvīniem) un “Oisly” (Soloņas vīnkopības reģionā iegūtiem baltvīniem).

2009. gadā vīndārzs aizņem 4 500 hektāru, kuros vīnogas audzē aptuveni 800 ražotāju. Tiek iegūts aptuveni 260 000 hektolitru vīna, no kuriem vairāk nekā 60 % ir baltvīns. Vīniem, ko apzīmē ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Touraine”, ir sabalansēta garša ar svaigām un labi līdzsvarotām beigu notīm.

Baltvīnu krāsa bieži vien ir bāli zeltaina, un to aromāta buķetē var just kā augļu notis, kas atgādina citrusaugļus vai eksotiskus augļus, tā ziedu notis, kas liek domāt par baltiem ziediem. Mutē paliek svaiga pēcgarša.

Sārtvīniem ir maigs aromāts, kas var atgādināt upenes, eksotiskus augļus vai citrusaugļus.

Sarkanvīniem, kas gatavoti no šķirnes “Gamay N” vīnogām (vīni ar norādi “gamay” vai vīni ar norādi “primeur”), nereti ir ķiršsarkana krāsa, un tie parasti izdala spēcīgu sarkanogu smaržu, ko caurvij maigs tanīnu aromāts. Šajos sabalansētajos vīnos vieglums ir līdzsvarots ar izsmalcinātību. Vīni, kas no dažādu šķirņu vīnogu sajaukuma vai tikai no šķirnes “Cabernet franc N” vīnogām ir eleganti un spēcīgi, ar labu tanīnu struktūru, un to aromāta buķetē ir jūtamas gan sarkanogas, gan melnogas, bet krāsa var būt no tumši rubīnsarkanas līdz piesātināti granātsarkanai. Dzirkstošo baltvīnu un sārtvīnu garšas buķetē dominē skābums, kas piešķir vīniem svaigumu un izsmalcinātību. Skābumu papildina augļainas notis, kam ar laiku var pievienoties briošas smaržas nianse. Nedzirkstošie vīni. Plašais upju tīkls, ko veido Luāra, Vjenna, Šēra un Endra, laika gaitā no kainozoja un mezozoja ēras mīkstajiem iežiem ir izveidojis viļņotu plato. Šādi izrobotās nogāzēs un plato malās baznīcas ietekmē viduslaikos tika sastādīti vīnkoki.

Ūdensteču tuvums jau renesansē izrādījās nozīmīgs ieguvums, kas veicināja Turēnas vīnu eksportu. Tādējādi pastāvīgais Engrandes pie Luāras muitas robežpunkts, caur kuru vīni tika eksportēti uz Holandi, un 1577. gadā pieņemtā “Edikta par 20 vietām” īstenošana ir ietekmējusi Luāras ielejas vīndārza attīstību un veicinājusi kvalitatīvu produktu ražošanu. Klimata dēļ ģeogrāfiskā apgabala rietumu daļā vīndārzā izmanto galvenokārt šķirnes “Chenin B” un “Cabernet franc N”, savukārt ģeogrāfiskā apgabala austrumu daļā priekšroka tiek dota šķirnēm “Sauvignon B”, “Cot N” un “Gamay N”. Šo atšķirīgo klimata zonu dabisko robežu iezīmē Tūras meridiāns. Ražotājiem pieejamajos dažādajos vīnkopības apstākļos dabiski ir nostiprinājušās tieši šīs šķirnes. Noteiktajā zemesgabalu apgabalā, no kura tiek iegūta vīnogu raža, atbilstīgi ieražām ir ietverti tikai tie zemesgabali, kuros ir labi drenētas augsnes, kas veidojušās galvenokārt uz turonas un senonas stāviem. Vidējo ieleju augsnes galvenokārt klāj krama māls, kas ir bagāts ar silicītiežiem. Kramam, kura augsnes virskārtā ir daudz, ir liela nozīme vīnogu nobriešanas laikā, jo tas palielina augsnes siltumapmaiņu. Šie apstākļi ļoti ietekmē baltvīnu un sarkanvīnu kvalitāti.

Šķirnes “Sauvignon B” vīnkoki labi aug tieši tādos zemesgabalos, kuros ir par “perruche” vai “aubuis” dēvētās augsnes. Tādas augsnes tiem sniedz nepieciešamo pamatu vienmērīgai nobriešanai gadu gaitā. Vīni, kas iegūti no šādās augsnēs un šādā klimatā audzētām vīnogām, ir svaigi un oriģināli. 2009. gadā šādi vīni veidoja divas trešdaļas no visiem saražotajiem vīniem, kam piemēro kontrolēto cilmes vietas nosaukumu. Tumšo vīnogu šķirni “Gamay N”, kas ieviesta, atjaunojot vīndārzu pēc filokseras izraisītās krīzes, audzē galvenokārt zemesgabalos, kuros ir krama māla augsnes, un no šīm vīnogām iegūtie vīni ir augļaini un spirgti. Uz austrumiem no Tūras meridiāna sarkanvīnu iegūšanai galvenokārt izmanto šķirnes “Cot N” vīnogas, savukārt uz rietumiem no meridiāna visplašāk izmantotā šķirne ir “Cabernet franc N”.

No šo šķirņu vīnogām iegūtajiem vīniem ir laba tanīnu struktūra.

Ir atzīti pieci papildu ģeogrāfiskie nosaukumi, kas pakārtoti ACVN “Touraine”.

“Amboise”

Mīkstā krīta plato raksturīgs diezgan izteikts reljefs, kura augstums virs jūras līmeņa ir robežās no 80 līdz 100 metriem. Ģeoloģisko un pedoloģisko apstākļu daudzveidība ir devusi ražotājiem iespēju katrai iekoptajai vīnogu šķirnei atrast apstākļus, kuros tās potenciālu var atraisīt vislabāk. Sārtvīni ir augļaini un svaigi, sarkanvīni, kam ir laba tanīnu struktūra, ir ar diezgan intensīvu aromātu, kas atgādina lielākoties sarkano augļu notis, un baltvīni parasti ir sausi, taču dažkārt tie var saturēt fermentējamos cukurus un tikt ierindoti pussauso, pussaldo vai saldo vīnu kategorijā. Sarkanvīnus kopjot, to tanīnu struktūra kļūst maigāka. Šādi kopjot baltvīnus, to aromātu buķete kļūst sarežģītāka.

“Azay-le-Rideau”

Šajā vīndārzā, kas atrodas starp Luāras un Endras ieleju, valda mērens klimats. Smilšainas grants pakalnos un terasēs aug šķirņu “Grolleau N” un “Chenin B” vīnkoki, no kuru ogām iegūst elegantus un svaigus baltvīnus un augļainus sārtvīnus. Lai panāktu tik augļainu vīnu, saskaņā ar ieražām sārtvīna ieguvē pirms fermentācijas vīnogas vienmēr izspiež ar tiešās spiešanas metodi. Baltvīni, kas dažkārt var saturēt fermentējamos cukurus, ir eleganti un minerāli.

“Chenonceaux”

Ģeogrāfiskais apgabals plešas pa Šēras abu krastu nogāzēm. Vīnkoki aug zemesgabalos, kuru augsnēs ir daudz krama. Baltvīnam parasti ir intensīvs aromāts, kas atgādina ziedu (vilkābeļu, akāciju utt.) smaržu un ietver arī augļainākas notis (citrusaugļi, žāvēti augļi utt.). Vīnu kopjot līdz vismaz 30. aprīlim nākamajā gadā pēc ražas novākšanas, iegūst sabalansētu un izsmalcinātu garšu. Sarkanvīniem ir laba tanīnu struktūra. To aromāts ir diezgan intensīvs un lielākoties atsauc atmiņā melnogu notis. Vīnu kopjot vismaz līdz 31. augustam nākamajā gadā pēc ražas novākšanas, iegūst kompleksu vīna aromātu un sabalansētu un maigu tanīnu struktūru.

“Mesland”

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Touraine” ģeogrāfiskā apgabala ziemeļaustrumos un ietver plato malu, kas ir vērsta pret Luāru. Šajā vietā visas augsnes satur kramu un miocēna smiltis. Plašākā temperatūras amplitūda un ģeogrāfiskie apstākļi ļauj pilnvērtīgi izmantot agrīnas šķirnes. Sarkanvīniem un sārtvīniem, kas iegūti lielākoties no šķirnes “Gamay N” vīnogām, ir koncentrēts sarkano ogu aromāts. Baltvīniem, kas dažkārt var saturēt fermentējamos cukurus, ir komplekss aromāts, kas atgādina ziedu (vilkābeļu, liepu, verbēnas utt.) smaržu un ietver arī augļainākas notis (citrusaugļi, bumbieri utt.). Pēc degustācijas mutē bieži vien paliek svaiguma sajūta.

“Oisly”

Šajā Soloņas vīnkopības reģiona centrā izvietotajā vīndārzā sausie baltvīni tiek iegūti tikai no šķirnes “Sauvignon B”, kas kontinentālajās smilšainajās un grants augsnēs un īpašajos “Soloņas veidojumos”, kuri sastāv no smilts, māla un ar gliemežvākiem bagātas smilts, īsteno visu savu potenciālu. Šā ģeogrāfiskā apgabala klimatam ir raksturīga pussausā sezona, kas ir vairāk izteikta nekā citur Turēnas reģionā. Šādos dabas apstākļos tiek iegūti svaigi vīni ar izsmalcinātu un maigu aromātu, kas atgādina citrusaugļus un baltus ziedus. Vīnu kopjot līdz vismaz 30. aprīlim nākamajā gadā pēc ražas novākšanas, iegūst sarežģītāku aromātu.

Turēna – karaļu izslavēto vīndārzu un ieleju mantiniece – arī mūsdienās ir viena no pērlēm ziemeļu reģionu vīndārzu vainagā, un tās joprojām zaļojošie kultūraugu lauki, kuros vīnkoki audzēti jau kopš senseniem laikiem, ir viens no iemesliem, kādēļ Luāras ieleja ir ierakstīta UNESCO vēsturiskā mantojuma sarakstā.

Dzirkstošie vīni

Dzirkstošie vīni tiek ražoti tādos pašos apstākļos, kā aprakstīts iepriekš. Konstatējuši, ka vīns pēc iepildīšanas pudelēs dažkārt vīna pagrabā uzrūgst no jauna, Turēnas ražotāji nolēma, ka būtu vērtīgi prast pārvaldīt šo “dabisko dzirkstošo vīnu” rašanās procesu un to izmantot savā labā. Tā radās “dzirkstošie vīni”, kas patērētājiem tiek piedāvāti jau kopš 19. gadsimta. Tufā izcirstu pagrabu pieejamība bija viens no faktoriem, kas palīdzēja pilnveidot šo vīnu gatavošanu, kurai ir nepieciešamas plašas vīna glabāšanas un apstrādes telpas ar mērenu temperatūru.

Dzirkstošo vīnu ražotājiem, kas smēlušies zināšanas vairāk nekā gadsimtu ilgajā pieredzē, nu ir visas nepieciešamās iemaņas savu vīnu sastāva veidošanai. Baltvīnu teritoriālo izcelsmi garantē prasība vismaz 60 % vīna iegūt no šķirņu “Chenin B” vai “Orbois B” vīnogām. Ilgu laiku kopjot vīnu pudelēs uz restēm, attīstās briošas aromāts un pieaug vīnu sarežģītība.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts:

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, pieļaujot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai un gatavošanai, kā arī dzirkstošo vīnu vinifikācijai, kopšanai un fasēšanai, veido šādu pašvaldību teritorija (saraksta pamatā ir 2021. gada oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators):

—	Endras [Indre] departamentā: Faverolles-en-Berry, Fontguenand, Lye, La Vernelle, Veuil, Villentrois;

—	Endras un Luāras [Indre-et-Loire] departamentā: Bréhémont, La Chapelle-aux-Naux, Chaveignes, Chezelles, Crissay-sur-Manse;

—	Luāras un Šēras [Loir-et-Cher] departamentā: Candé-sur-Beuvron, Cheverny, Cormeray, Fresnes, Le Controis-en-Sologne (deleģēto pašvaldību Feings, Fougères-sur-Bièvre un Ouchamps teritorijās), Les Montils, Mont-près-Chambord, Sambin, Selles-sur-Cher;

—	Mēnas un Luāras [Maine-et-Loire] departamentā: Brain-sur-Allonnes, Montsoreau.

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

—	Aiz kontrolētā cilmes vietas nosaukuma obligāti jāpievieno norāde “gamay” saskaņā ar specifikācijā izklāstītajiem noteikumiem.

—	Kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam saskaņā ar specifikācijā izklāstītajiem noteikumiem var pievienot kādu no šiem papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem: “Amboise,”“Azay-le-Rideau”, “Chenonceaux”, “Mesland”, “Oisly”.

—	Kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam var pievienot norādi “primeur” vai “nouveau” saskaņā ar specifikācijā izklāstītajiem noteikumiem.

—	Visas neobligātās norādes, kuru izmantošanu saskaņā ar Savienības noteikumiem var regulēt dalībvalstis, marķējumā atveido ar rakstzīmēm, kuras augstumā un platumā nav vairāk nekā divas reizes lielākas par tām, ar kādām atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

—	Ģeogrāfiskās vienības “Val de Loire” nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par divām trešdaļām no tiem burtiem, kādi izmantoti, atveidojot šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Papildu ģeogrāfiskie nosaukumi

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

—	Papildu ģeogrāfiskos nosaukumus “Amboise”, “Azay-le-Rideau” vai “Mesland” obligāti raksta aiz kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ar rakstzīmēm, kas ne augstumā, ne platumā nav lielākas par tām, ar kādām atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

—	Papildu ģeogrāfiskos nosaukumus “Chenonceaux” vai “Oisly” obligāti raksta zem kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ar rakstzīmēm, kas ne augstumā, ne platumā nav lielākas par tām, ar kādām atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

—

To baltvīnu marķējumā, kuriem piemēro papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Amboise”, “Mesland” vai “Azay-le-Rideau”, obligāti pievieno norādi “demi-sec” [pussausais] saskaņā ar analītiskajiem standartiem, kas šai norādei ir noteikti šajā specifikācijā, un norādi “moelleux” [pussaldais] vai “doux” [saldais] atbilstoši fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturam vīnā saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām robežām.

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

—

To sārtvīnu marķējumā, kuriem piemēro papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Mesland”, obligāti pievieno norādi “demi-sec” [pussausais] saskaņā ar analītiskajiem standartiem, kas šai norādei ir noteikti specifikācijā, un norādi “moelleux” [pussaldais] vai “doux” [saldais] atbilstoši fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturam vīnā saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām robežām.

—	Vīniem, uz kuriem varētu attiecināt norādi “primeur” vai “nouveau”, obligāti norāda arī ražas novākšanas gadu.

—	Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ar nosacījumu, ka:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta;

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

—	Norādi “gamay” atveido uzreiz zem kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ar rakstzīmēm, kuru platums un augstums ir vismaz divas trešdaļas no kontrolētā cilmes vietas nosaukuma rakstzīmju platuma un augstuma, bet nav lielāks par tiem.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-fb0f49d6-abf0-4a1d-954e-89dbe4bf31b3

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

20.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 278/21

(2022/C 278/08)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU VIENOTAJĀ DOKUMENTĀ

“Fiefs Vendéens”

PDO-FR-A0733-AM02

Pieteikuma iesniegšanas datums: 12.5.2022.

1. Grozījuma apraksts un pamatojums

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Apraksts un pamatojums

Ģeogrāfiskā apgabala pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Ģeogrāfiskā apgabala robežas nav mainītas.

Grozīts vienotā dokumenta 6. punkts.

2. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Apraksts un pamatojums

Pielikumā, kurā uzskaitītas sanāksmes, kurās kompetentā valsts komiteja apstiprinājusi noteiktā zemesgabalu apgabala robežas, ir pievienots datums – 2022. gada 9. un 10. februāris.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

3. Pārejas pasākumi

Apraksts un pamatojums

Pārejas pasākumi, kuru termiņš ir beidzies, ir svītroti.

Zemesgabalu, uz kuriem attiecas pārejas pasākumi, reģistra vešana tiek apturēta.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

4. Atsauce uz pārbaudes struktūru

Apraksts un pamatojums

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Fiefs Vendéens”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. Baltvīni un sārtvīni

ĪSS APRAKSTS

Vīni ir nedzirkstošie baltvīni, sārtvīni un sarkanvīni.

Vīniem ir šādas galvenās analītiskās īpašības.

—	Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija: baltvīnos 10 %, sārtvīnos 10,5 %, sarkanvīnos 10,5 %.

—	Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir: baltvīnos 12 %, sārtvīnos 12 %, sarkanvīnos 12,5 %.

—	Maksimālais gaistošais skābums: baltvīnos 11 miliekvivalenti uz litru, sārtvīnos 11 miliekvivalenti uz litru, sarkanvīnos 13 miliekvivalenti uz litru.

—	Maksimālais fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs: baltvīnos 3 grami uz litru, sārtvīnos 3 grami uz litru, sarkanvīnos 2,5 grami uz litru.

—	Maksimālais ābolskābes saturs: sarkanvīniem nepārsniedz 0,4 gramus uz litru.

Kopējais skābuma saturs, kopējais sēra dioksīda saturs un kopējā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir tāda, kā noteikts Kopienas tiesiskajā regulējumā. Baltvīniem raksturīga sabalansētība, kurā dominē svaigums. Šajos elegantajos un izsmalcinātajos vīnos ir kvalitatīva minerālvielu klātbūtne un raksturīga plaša ziedu un augļainuma nošu gamma.

Sārtvīnu krāsas nianses variē no gaiši sārtas krāsas līdz laškrāsai. Viegli skābeniem ar izteiktu svaigumu un krēmīgumu, visbiežāk tiem raksturīgas augļainuma notis.

Sarkanvīni izceļas ar stipri izteiktām augļainuma aromāta niansēm, kuras reizēm pavada maigas garšvielu, ādas vai lakricas notis.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	14,3
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Sarkanvīni

ĪSS APRAKSTS

Vīniem ir šādas galvenās analītiskās īpašības.

—	Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija: 11 %.

—	Maksimālais fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs: 2,5 grami uz litru.

—	Maksimālais ābolskābes saturs: sarkanvīniem nepārsniedz 0,4 gramus uz litru.

Kopējais skābuma, sēra dioksīda un faktiskais spirta saturs atbilst Eiropas Savienības tiesību aktos norādītajiem noteikumiem.

Sarkanvīni izceļas ar stipri izteiktām augļainuma aromāta niansēm, kuras reizēm pavada maigas garšvielu, ādas vai lakricas notis.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	16,3
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

1. Īpašās vīndarības metodes

a. Īpašā vīndarības metode

Sārtvīnu gatavošanā nedrīkst izmantot vīndarības ogles ne atsevišķi, ne kā preparātu sastāvdaļu.

Sarkanvīnu bagātināšanai ir atļauts izmantot iztvaicēšanas paņēmienus, un maksimālais daļējās koncentrācijas līmenis attiecībā pret izmantoto tilpumu ir 10 %.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija šajos vīnos nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības: baltvīnos 12 %, sārtvīnos 12 %, sarkanvīnos 12,5 %.

Papildus iepriekš minētajiem noteikumiem vīndarības praksē attiecībā uz vīniem tiek ievērotas arī prasības, kas noteiktas Kopienas tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā [code rural et de la pêche maritime].

b. Audzēšanas prakse

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 5 000 vīnkoku uz hektāru.

Rindstarpu attālums nedrīkst būt lielāks par 1,80 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir no 0,90 līdz 1,30 metriem.

Vīnkokus apgriež, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 10 vīnstīgu pumpuriem:

—	vai nu pēc vienkāršās vai dubultās Gijo [Guyot] metodes.

—	vai nu īsi, atstājot ne vairāk par 5 augļzariem uz vienu augu.

Apgriešana tiek pabeigta pirms 31. maija ražas ievākšanas gadā.

c. Ogles

Ražošanai piemērojamie ierobežojumi

Sārtvīnu ražošanā ir atļauts izmantot enoloģisko ogli vīnogu misai un jaunajiem vīniem fermentācijas procesā, nepārsniedzot 15 % no attiecīgā vīndara ražoto sārtvīnu apjoma attiecīgajā ražā un nepārsniedzot maksimālo devu 60 gramus uz hektolitru.

2. Maksimālais ražas iznākums

a. Baltvīni un sārtvīni

66 hektolitri no hektāra

b. Sarkanvīni

62 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīna izgatavošana notiek turpmāk minēto Vandejas [Vendée] departamenta pašvaldību teritorijā, ko kompetentās valsts komitejas 2011. gada 10. februāra sanāksmē apstiprinājis Izcelsmes un kvalitātes valsts institūts [Institut national de l’origine et de la qualité]. Dienā, kad kompetentā valsts komiteja apstiprināja šo specifikāciju, minētais apgabals, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, aptvēra šādu pašvaldību vai pašvaldību daļu teritoriju:

Auchay-sur-Vendée tikai deleģētās Auzay pašvaldības teritorijā, Brem-sur-Mer, Bretignolles-sur-Mer, Le Champ-Saint-Père, Chantonnay, Château-Guibert, La Couture, L’Ïle-d’Olonne, Longèves, Mareuil-sur-Lay-Dissais, Les Sables d’Olonne tikai deleģētās Olonne-sur-Mer pašvaldības teritorijā, Pissotte, Le Poiré-sur-Velluire, Rives de l’Yon, Rosnay, Le Tablier, Vairé, Vix.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Cabernet franc N”

“Chardonnay B”

“Chenin B”

“Négrette N”

“Pinot noir N”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas starp Vandejas [Vendée] mežieni [bocage] ziemeļos un Lisonas [Luçon] līdzenuma labības laukiem dienvidos. Armorikas masīva [Massif Armoricain] mala stiepjas no rietumiem uz austrumiem, no Les Sables-d’Olonne Atlantijas piekrastē līdz Fontenay-le-Comte. Vīndārzi atrodas sektoros, kur šo robežu šķērso strukturējošs hidroloģiskais tīkls, nogāzēs, kuru slīpums ir no 3 % līdz 5 % un kuru vērsums ir galvenokārt dienvidu vai dienvidrietumu virzienā. Dažādas ģeogrāfiskās vienības ir izvietotas šādi:“Brem” – ap Olonas [Olonne] tīreli, “Mareuil” un “Chantonnay” – gar Lay un Yon ielejām; “Vix” un “Pissotte” – uz Vandejas upes krastu nogāzēm. Šo ģeogrāfisko apgabalu veido 18 pašvaldību teritorija, kas atrodas Vandejas [Vendée] departamenta dienvidos.

No ģeoloģiskā viedokļa ģeogrāfiskā apgabala apvidus ir salīdzinoši viendabīgs un atrodas uz Armorikas masīva kristāliskā pagulslāņa nomales saskarē ar juras perioda kaļķakmens formācijām. Ģeogrāfiskā nosaukuma “Vix” apgabalā ģeoloģisko substrātu veido galvenokārt slāneklis un riolīts, vietām gneiss un amfibolīts, pat kaļķakmens. Tomēr šādu kaļķakmeni parasti klāj terciāra laikmeta upju smilšu un grants nogulšņu sanesas. Tāpēc zemesgabalos, kuru precīzi noteiktajās robežās paredzēts novākt vīnogu ražu, parasti ir skāba brūnzemes augsne ar lielu rupju elementu īpatsvaru tās sastāvā. Tās būtiski atšķiras no mežienes dziļajām smilšmāla augsnēm ziemeļos un līdzenumu auglīgajām māla augsnēm tālāk uz dienvidiem. Vandejas dienvidu mērenais okeāna klimats ir ievērojami siltāks, nekā tās klimats mežienē, kas atrodas tālāk uz ziemeļiem. Galvenokārt tajā mazāk līst un ir saulaināks, bet vasarās ir nokrišņu nepietiekamība (Olona un Larošela ir saulainākie reģioni Atlantijas okeāna piekrastē, kur saule spīd vidēji 1 430 stundas 6 mēnešos no jūnija līdz septembrim). Gada vidējā temperatūra svārstās no 12 °C līdz 12,5 °C un tās diapazons pieaug no rietumiem uz austrumiem, palielinoties augstumam virs jūras līmeņa un samazinoties jūras klimata ietekmei.

Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts

Daudzie dokumenti, kuros minētas ar vīnkopības produkciju saistītās nodevas, kas maksātas rajona abatijām un klosteriem, liecina par vīnkopības attīstību Vandejā jau kopš Viduslaikiem. Sākot ar 11. gadsimtu, ar Holandi izveidojās rosīga tirdzniecība ar vīnu, kas apzīmēts ar ģeogrāfisko nosaukumu “Brem”. No 12. līdz 15. gadsimtam ar ģeogrāfisko nosaukumu “Mareuil” apzīmētie vīni baržās vesti uz Saint-Benoist un Moricq-sur-le-Lay ostām, no kurām tie ceļoja tālāk uz Larošelu [La Rochelle], kur tos iekrāva kuģos, kas devās uz Angliju.

Tomēr ziņas par tā laika vīnogulāju šķirnēm savos rakstos sācis sniegt tikai Rablē [Rabelais], kurš Fontenēlekontā [Fontenay-le-Comte] un Maijezē [Maillezais] uzturējās no 1520. līdz 1528. gadam. Jau 16. un 17. gadsimtā visizplatītākā baltvīnam paredzēto vīnogu šķirne bija “Chenin B” (“Franc Blanc”“Brem” ģeogrāfiskajā apgabalā, “Blanc d’Aunis”“Vix” ģeogrāfiskajā apgabalā), bet sārtvīnu un sarkanvīnu ražošanā izmantojamo vīnogu šķirnes bija galvenokārt “Pinot noir N” un it īpaši “Négrette N” (ko “Brem” ģeogrāfiskajā apgabalā sauca par “Pinot rosé” jeb “Bourgogne”, “Mareuil” un “Chantonnay” ģeogrāfiskajos apgabalos – par “Ragoûtant”, bet “Vix” ģeogrāfiskajā apgabalā – par “Folle Noire”). “Cabernet franc N” vīnogu šķirnes ieviešana datējama ar 18. gadsimtu.

Vandejas vīnkopības ziedu laiki ir 19. gadsimts, kad 1880. gadā tā aizņēma 18 000 hektāru. Pēc filokseras epidēmijas Vandejas dienvidu vīnkopji specializējās un atjaunoja vīndārzus uz vissaulainākajām nogāzēm ar stādiem, kas potēti uz tradicionālajām vīnogu šķirnēm, kuras papildināja galvenokārt ar šķirnēm “Gamay N”, “Chardonnay B”,“Cabernet-sauvignon N”, un – atkarībā no apgabala – ar “Sauvignon blanc B” (“Vix”) un “Grolleau gris G” (“Brem”).

Pēc Otrā pasaules kara vīna ražotāji mēģināja saliedēt piecus vēsturiskos ražošanas centrus. 1953. gadā tika radīts nosaukums “Anciens Fiefs du Cardinal”, pieminot Rišeljē [Richelieu], kuru 1608. gadā iecēla par Lisonas [Luçon] bīskapu un kuram bija lieli nopelni ar ģeogrāfisko nosaukumu “Mareuil” apzīmēto vīnu popularizēšanā. Vīna ražošanas noteikumi ir kodificēti un kļuvuši stingrāki, ļaujot uzlabot kvalitāti, vienlaikus ievērojot vietējo vīnogulāju šķirņu izmantošanas specifiku. 1965. gadā “Vins des Fiefs Vendéens” tika atzīti par vienkārša cilmes vietas nosaukuma vīniem, 1974. gadā par vietējiem vīniem, bet 1984. gadā par ierobežota audzēšanas apgabala augstākās kvalitātes vīnu [appellation d’origine vin délimité de qualité supérieure]. Procedūra, ar kuru produktu atzīst par tādu, ko drīkst apzīmēt ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu, tika uzsākta 1991. gadā.

2009. gadā vīndārzi aizņem 480 hektārus, kurus kopj apmēram 40 vīnkopji un kuros gada produkcija vidēji ir 27 000 hektolitru, no kuriem 45 % ir sārtvīni, 40 % sarkanvīni un 15 % baltvīni. Baltvīniem raksturīga sabalansētība, kurā dominē svaigums. Šajos elegantajos un izsmalcinātajos vīnos ir kvalitatīva minerālvielu klātbūtne un raksturīga plaša ziedu un augļainuma nošu gamma.

Sārtvīnu krāsas nianses variē no gaiši sārtas krāsas līdz laškrāsai. Viegli skābeniem ar izteiktu svaigumu un krēmīgumu, visbiežāk tiem raksturīgas augļainuma notis.

Sarkanvīni izceļas ar stipri izteiktām augļainuma aromāta niansēm, kuras reizēm pavada maigas garšvielu, ādas vai lakricas notis. Sarkanvīniem, kas apzīmēti ar ģeogrāfiskajiem nosaukumiem “Brem” un “Pissotte”, bieži ir izteikta rubīna vai granāta krāsa, tie ir noapaļoti un izsmalcināti, turpretī “Mareuil”, “Chantonnay” un “Vix” vīniem var būt izteiktāka krāsa un strukturētāka garša. Vandejas dienvidpuses klimatam piemīt dienvidu reģioniem raksturīgas iezīmes ar dāsnu sauli, kura apvienojumā ar nogāžu seklo un akmeņaino, galvenokārt slānekļu vai riolītu izcelsmes augsni, ir devusi pamatu ilgai vīna ražošanas tradīciju attīstībai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, gatavojot galvenokārt sārtvīnus un sarkanvīnus, kuri veido vidēji 85 % no tās vīnu produkcijas apjoma, kuru apzīmē ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Vīndārzu ģeogrāfiskais novietojums starp Luāras ieleju [Val de Loire] un Dienvidrietumu reģionu ietekmē arī attiecīgo šķirņu izvēli, kas nostiprinājusies no paaudzes paaudzē. Tādējādi vīndārziem piemīt oriģināls vīnogulāju izmantojums, kurā manāma gan Luāras ielejas (“Chenin”, “Cabernet franc”, “Grolleau gris”), gan kontinenta (“Pinot noir”, “Gamay”), gan dienvidrietumu (“Négrette”, “Cabernet-sauvignon”) ietekme. Jebkurā gadījumā vīnogulāju šķirne “Chenin B” dominē baltvīnos, šķirnes “Pinot noir N” un “Gamay N” ir galvenās vīnogu šķirnes sārtvīniem, bet “Pinot noir N”, “Cabernet franc N” un “Négrette N” veido sarkanvīnu pamatu, nodrošinot šiem produktiem tipiskumu.

Tomēr katra ģeogrāfiskā nosaukuma unikālā vēsture atgādina, ka atsevišķi tirdzniecības kanāli ieviesti jau izsenis. Tādējādi ģeogrāfiskā nosaukuma “Brem” vīni ceļoja caur Saint-Martin-de-Brem ostu, “Mareuil” un “Chantonnay” vīni – pa Lē [Lay] upes ieleju, “Vix” un “Pissotte” vīni – pa Vandejas upes izteku. Ņemot vērā dabas faktoru (augsnes un klimata) variācijas, laika gaitā ražotāji ir lokāli orientējušies uz dažādām vīnogu šķirņu izvēles un vīnu maisījumu veidošanas tradīcijām, kuras izpaužas vīna garšas niansēs un kuras veicina ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu dažādību. Visu piecu ģeogrāfisko vienību vīnu jaukšana nekad nav tikusi veikta un joprojām nav vēlama.

Kopš 1985. gada kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Fiefs vendéens” reputācija ir stipri attīstījusies, un pārdoto vīnu daudzums ir gandrīz divkāršojies. Vīnu oriģinalitāti, svaigumu un augļaino aromātu īpaši novērtē atpūtnieki, kas apmeklē Vandejas piekrasti. To dažādība vienmēr ļauj tos lieliski apvienot ar vietējās gastronomijas veltēm.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

Kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam seko viens no šādiem papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem:

—

“Brem”;

—	“Chantonnay”;

—	“Mareuil”;

—	“Pissotte”;

—

“Vix”

vīniem, kuri atbilst specifikācijā noteiktajiem ražošanas nosacījumiem, kas ir izvirzīti attiecībā uz katru vīnu, kas apzīmēts ar kādu no šiem nosaukumiem.

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Val de Loire”, ievērojot specifikācijā izklāstītos noteikumus.

Visas neobligātās norādes uz marķējuma jāatveido ar burtiem, kuru izmērs augstuma, platuma un biezuma ziņā nepārsniedz divas reizes to burtu izmēru, ar kādiem atveidots šis aizsargātais cilmes vietas nosaukums.

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

Papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Brem”, “Chantonnay”, “Mareuil”, “Pissotte”, “Vix” burtu lielums gan augstuma, gan platuma un biezuma ziņā ir vienāds vai mazāks nekā to burtu lielums, ar kādiem atveidots šis kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Papildu ģeogrāfiskā nosaukuma“Val de Loire” burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par divām trešdaļām no tiem burtiem, kādi izmantoti, atveidojot šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Uz marķējuma, uz kura ir atveidotas visas obligātās norādes, jebkura atsauce uz vīnogu šķirni ir aizliegta.

Vīnu marķējumā var ietvert atsauci uz ražas gadu, ja to gatavošanai izmantotas tikai attiecīgajā gadā novāktās vīnogas.

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Fiefs Vendéens” apzīmētā vīna marķējumā var būt precizēta mazāka ģeogrāfiskā vienība ar nosacījumu, ka: ar to apzīmē kadastrā reģistrētu nosauktu vietu [lieu-dit]; šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā; kadastrā norādītās apdzīvotās vietas nosaukums ir minēts uzreiz zem nosaukuma un ka tas ir iespiests ar burtiem, kuru izmērs gan augstumā, gan platumā nav lielāks par pusi no to burtu izmēra, kādi izmantoti šā aizsargātā cilmes vietas nosaukuma atveidei. ”.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-ab074c84-057d-4f28-8501-8c98876fe25a

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

20.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 278/27

Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2022/C 278/09)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījumu apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“PIADINA ROMAGNOLA” / “PIADA ROMAGNOLA”

ES Nr.: PGI-IT-1067-AM01 – 12.11.2020

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Consorzio di Promozione e Tutela della Piadina Romagnola (Piadina Romagnola popularizēšanas un aizsardzības apvienība)

Piazza L. Tosi 4

47923 Rimini

Itālija

Tālr. +39 0541760227

Fakss +39 0541791734

Mob. tālr. +39 3661136514

E-pasts: consorziopiadinaromagnola@pec.it

Apvienību Consorzio di Promozione e Tutela della Piadina Romagnola veido produkta “Piadina Romagnola” ražotāji, un tai ir tiesības iesniegt grozījuma pieteikumu saskaņā ar Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas 2013. gada 14. oktobra Dekrēta Nr. 12511 13. panta 1. punktu.

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums

☐	Produkta nosaukums

☒	Produkta apraksts

☐	Ģeogrāfiskais apgabals

☐	Izcelsmes apliecinājums

☒	Ražošanas metode

☐

Saikne

☒

Marķējums

☒	Cits (pārbaudes)

4. Grozījuma veids

☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu

☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts

5. Grozījums vai grozījumi

Produkta apraksts

—

Specifikācijas 2. punkta daļa, kurā aprakstīts produkts:

Produktu “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” gatavo no mīksto kviešu miltiem, kas sajaukti ar ūdeni, taukiem, sāli un, ja vajadzīgs, dažām citām sastāvdaļām. Produktu piedāvājot tirdzniecībā, tam ir balta vai ziloņkaula krāsa ar raksturīgiem dažāda lieluma un toņu dzintarkrāsas plankumiem uz abām pusēm. Tam ir izteikta garša un raksturīga smarža, kas atgādina tikko no krāsns izņemtu maizi.

ir izteikta šādā redakcijā:

Produktu “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” gatavo no kviešu miltiem vai plēkšņu kviešu (farro) miltiem, kas sajaukti ar ūdeni, taukiem, sāli un, ja vajadzīgs, dažām citām sastāvdaļām. Produktu piedāvājot tirdzniecībā, tam ir ziloņkaula balta krāsa vai tumša dzintarkrāsa ar raksturīgiem dažāda lieluma un toņu dzintarkrāsas plankumiem uz abām pusēm. Tam ir izteikta garša un raksturīga smarža, kas atgādina tikko no krāsns izņemtu maizi.

Ar šo grozījumu izmantotajām sastāvdaļām pievieno citu veidu miltus, tādējādi ietekmējot arī ražošanas metodi.

—

Patērētāji augstu vērtē plēkšņu kviešu (farro) miltus, arī to zemā lipekļa satura dēļ, un tos bieži izmanto piadine pagatavošanā. Par to liecina vēsturiski avoti, kuros milti minēti vispārīgi. Plēkšņu kvieši (farro) ir viens no visagrāk audzētajiem graudaugiem (zināmi Itālijā kopš romiešu laikiem).

Citu veidu miltu — cieto kviešu miltu — izmantošana ļauj paplašināt izejvielu izvēli, iekļaujot arī graudus, kuriem veikta tradicionālā ģenētiskā selekcija un kuri pazīstami arī kā senie — gan cieto, gan mīksto kviešu — graudi.

—	Šāda veida miltu pievienošana ietekmē gatavā produkta izskatu, jo īpaši tā krāsu, kas tāpēc ir aprakstīta precīzāk, pievienojot vārdus “tumša dzintarkrāsa”. Šis grozījums attiecas uz vienotā dokumenta 3.2. un 5. punktu.

Ražošanas metode

—

Produkta specifikācijas 5. punktā ir uzskaitītas šādas obligātās sastāvdaļas:

Obligātās sastāvdaļas 1 000 gramiem mīksto miltu mīklas:

mīksto kviešu milti;

ūdens: viendabīgas mīklas iegūšanai vajadzīgais daudzums;

sāls: ne vairāk par 25 gramiem;

tauki: cūku tauki un/vai olīveļļa un/vai augstākā labuma neapstrādāta olīveļļa, nepārsniedzot 250 gramus.

Šis saraksts ir papildināts šādi:

Obligātās sastāvdaļas 1 000 gramiem mīksto kviešu miltu vai plēkšņu kviešu (farro) miltu:

kviešu milti vai plēkšņu kviešu (farro) milti;

ūdens: viendabīgas mīklas iegūšanai vajadzīgais daudzums;

sāls: ne vairāk par 25 gramiem;

tauki: cūku tauki un/vai olīveļļa un/vai augstākā labuma neapstrādāta olīveļļa, nepārsniedzot 250 gramus.

Ar šo grozījumu sastāvdaļām pievieno cita veida kviešu miltus un plēkšņu kviešu (farro) miltus. Grozījuma pamatojums ir izklāstīts iedaļā par produkta aprakstu, kas ir cieši saistīts ar ražošanas metodi. Šis grozījums attiecas arī uz vienotā dokumenta 3.3. punktu.

—

Produkta specifikācijas 5. punktā iekļautajam fakultatīvo izejvielu sarakstam pievieno šādu tekstu:

svaigs vai ultrasterilizēts govs piens: ne vairāk par 300 mililitriem;

ziedu medus: ne vairāk par 20 gramiem;

tauki: kopējā tauku daļa var ietvert arī saulespuķu eļļu, bet tikai tad, ja to izmanto kopā ar neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu un ja tās daudzums ir mazāks par minētās olīveļļas daudzumu.

Daudzi ražotāji pamatsastāvdaļām pievieno citas sastāvdaļas, lai savu produktu padarītu personiskāku, līdzīgi kā tas tika darīts tad, kad produkts vēl lielākoties tika gatavots mājās un katra ģimene vai maza mēroga ražotājs pamatrecepti nedaudz pielāgoja; tas tagad ir atspoguļots specifikācijā. Piens un medus ir visplašāk izmantotās sastāvdaļas, kas visbiežāk minētas vēsturiskajos dokumentos.

Šis grozījums ļaus lielākam skaitam ražotāju — no kuriem lielākā daļa, bet ne visi ir ļoti nelieli uzņēmumi — sākt ar AĢIN “Piadina Romagnola” apzīmētā produkta ražošanu, jo receptes, ko tie ir izmantojuši jau ilgu laiku, ir saskaņotas ar produkta specifikāciju un AĢIN kontroles sistēmu.

Iespēja izmantot saulespuķu eļļu mazākā daudzumā nekā neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu, lai nemainītu specifikācijas būtību, pamatā ir pievienota tehnisku iemeslu dēļ, jo saulespuķu eļļa padara produktu mīkstāku un līdz ar to — vieglāk veltnējamu. Piadina veltnīši ir ļoti iecienīti patērētāju vidū, jo tos var baudīt dažādos veidos.

Šis grozījums attiecas arī uz vienotā dokumenta 3.3. punktu.

—

Visbeidzot, noteikums, kas norāda gatavošanas temperatūru:

Gatavošanas temperatūra ir no 200 līdz 250 °C, un produkts pannā nedrīkst palikt ilgāk par 4 minūtēm.

ir izteikta šādā redakcijā:

Gatavošanas temperatūra ir no 150 līdz 300 °C, un produkts pannā nedrīkst palikt ilgāk par 4 minūtēm.

Šo grozījumu pamatā ir vairāki tehniski iemesli. Izmantotās pannas ir dažāda izmēra, un dažkārt tās ir pakļautas gaisa plūsmām, kas var ietekmēt temperatūru. Arī tikko pagatavoto un tādējādi auksto produktu ievietošana pannā cepšanai var izraisīt temperatūras svārstības. Tāpēc temperatūras diapazons būtu jāpaplašina, lai gan vidējā temperatūra saglabāsies sākotnēji noteikto vērtību robežās.

Būtu jānorāda, ka šīs izmaiņas produkta gatavošanas veidā nekādi neietekmē noteikumus par ražošanas metodi, kuri saglabājas tādi, kādi paredzēti spēkā esošajā specifikācijā.

Šis grozījums attiecas arī uz vienotā dokumenta 3.4. punktu.

Marķējums

Produkta specifikācijas 8. punktā ir izklāstīti marķēšanas un iepakošanas noteikumi.

—

Marķēšanas noteikumiem, arī attiecībā uz krāsām, kas jāizmanto produkta logotipam, pievieno šādu teikumu:

Attēls var būt melnbalts, ja melnā un baltā ir vienīgās etiķetē izmantotās krāsas.

Grozījuma mērķis ir ļaut ražotājiem drukāt melnbaltas etiķetes, lai tiem atvieglotu produkta “Piadina Romagnola” tirdzniecību. Šis grozījums attiecas arī uz vienotā dokumenta 3.6. punktu.

—

Papildus tam šāds specifikācijas noteikums attiecībā uz marķējumā iekļaujamo formulējumu:

Ja vismaz trīs no šādiem ražošanas procesa posmiem veikti manuāli: mīklas sagatavošana, sadalīšana porcijās, izveltnēšana un cepšana, un ja nav pilnīgi aizdarīta iepakojuma, logotipam var pievienot norādi “tradicionāls ar rokām gatavots produkts”, kurai jāizmanto tāds pats fonts, krāsa un izmērs kā vārdam “Romagnola”.

ir izteikts šādā redakcijā:

Ja tiek izmantots ražošanas process, kurā sadalīšana porcijās un cepšana tiek veikta ar rokām, un ja netiek izmantots pilnīgi aizdarīts iepakojums, blakus logotipam var būt norāde “tradicionāls ar rokām gatavots produkts”, kurai jāizmanto tāds pats fonts, krāsa un izmērs kā vārdam “Romagnola”.

Jāņem vērā, ka specifikācija jau ļauj izmantot formulējumu “tradicionāls ar rokām gatavots produkts” daudzajiem mikrouzņēmumiem, kas darbojas izcelsmes apgabalā (kioskiem un dažādiem maziem veikaliem, kuri pārdod neiepakotu piadine tieši patērētājiem), lai atbalstītu šāda veida maza apjoma ražošanu. Darbības, ko šie uzņēmumi veic ar rokām, parasti ir tikai sadalīšana porcijās un cepšana, savukārt izveltnēšanas posmā bieži izmanto mehāniskas iekārtas, lai paātrinātu ražošanas procesu.

Tā kā šis procesa posms ar rokām tiek veikts tikai daļēji, norāde par izveltnēšanu būtu jāsvītro, lai izvairītos no pārpratumiem, taču ražotājiem joprojām būtu jāļauj izmantot šo formulējumu ar nosacījumu, ka sadalīšana porcijās un cepšana joprojām tiek veikta tikai ar rokām.

—

Visbeidzot, grozījums attiecībā uz marķēšanu ļauj izmantot šādu formulējumu:

Ja produkta “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” biezums ir 4–8 mm, etiķetē var būt vārdi “spessa” vai “la spessa” [biezs].

Šis grozījums ļauj bez slavinoša nolūka norādīt konkrētu produkta īpašību, lai uzsvērtu atšķirību starp diviem specifikācijā paredzētajiem veidiem (produkta “Piadina Romagnola” klasisko un alla Riminese paveidu) un informētu patērētājus, kad tie veic pirkumu.

Šis grozījums attiecas arī uz vienotā dokumenta 3.6. punktu.

Cits: pārbaudes

Produkta specifikācijas 7. punkts, kurā norādīta struktūra, kas atbild par produkta atbilstības specifikācijas prasībām pārbaudi, ir izteikts citā redakcijā, lai to saskaņotu ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta g) punktu.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“PIADINA ROMAGNOLA” / “PIADA ROMAGNOLA”“”

ES Nr.: PGI-IT-1067-AM01 – 12.11.2020

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Nosaukums

“Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

2.3. grupa. Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar nosaukumu “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” apzīmē mīklas izstrādājumu, ko iegūst, apstrādājot un pēc tam cepot uz plātēm mīklu, kas iemīcīta, izmantojot miltus, taukus un, ja vajadzīgs, dažas citas sastāvdaļas.

Produktu piedāvājot tirdzniecībā, tam ir apļa forma, ziloņkaula balta krāsa vai tumša dzintarkrāsa ar raksturīgiem dažāda lieluma un toņu dzintarkrāsas plankumiem uz abām pusēm Tam ir izteikta garša un raksturīga smarža, kas atgādina tikko no krāsns izņemtu maizi.

Produktam “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” raksturīgas šādas fizikālās īpašības:

forma: neregulāri apaļa;

izmēri:

—	diametrs 15–25 cm, bet variantam alla Riminese — 23–30 cm,

—	biezums 4–8 milimetri, bet variantam alla Riminese — līdz 3 milimetriem;

ārējais izskats: virsa viļņota un neregulāra ar dzintarkrāsas plankumiem vai dažāda lieluma uzpūtumiem, kas radušies cepšanas laikā;

organoleptiskās īpašības: izteikta garša un raksturīga smarža, kas atgādina tikko no krāsns izvilktu maizi.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Produkta “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” ražošanai paredzēts izmantot turpmāk uzskaitītos produktus.

3.3.1.

Obligātās sastāvdaļas 1 000 gramiem mīksto kviešu miltu vai plēkšņu kviešu (farro) miltu:

kviešu milti vai plēkšņu kviešu (farro) milti;

ūdens: viendabīgas mīklas iegūšanai vajadzīgais daudzums;

sāls: ne vairāk par 25 gramiem;

tauki: cūku tauki un/vai olīveļļa un/vai augstākā labuma neapstrādāta olīveļļa, nepārsniedzot 250 gramus.

3.3.2.

Fakultatīvās sastāvdaļas 1 000 gramiem mīksto kviešu miltu vai plēkšņu kviešu (farro) miltu:

irdinātāji: nātrija hidrogēnkarbonāts, dinātrija difosfāts, kukurūzas vai kviešu ciete, nepārsniedzot 20 gramus;

svaigs vai ultrasterilizēts govs piens: ne vairāk par 300 mililitriem;

ziedu medus: ne vairāk par 20 gramiem;

Konservantu, aromātvielu un/vai pārtikas piedevu izmantošana ir aizliegta.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Ģeogrāfiskajā apgabalā jānoris visiem ražošanas posmiem, un tie ir šādi:

mīklas sagatavošana (sastāvdaļas mīcot maisa ar ūdeni, līdz iegūst mīklu);

sadalīšana porcijās (mīklu ar rokām vai mehanizēti sadala klaipos vai lodītēs);

izveltnēšana (mīklas klaipu vai lodīšu saplacināšanu “Piadina Romagnola” jeb “Piada Romagnola” veidošanai veic vienīgi mehanizēti vai ar rokām);

cepšana (cepšanu veic, termiski apstrādājot abas mīklas plāceņa puses. Plāceni apvērš mehanizēti vai ar rokām. Gatavošanas temperatūra ir no 150 līdz 300 °C, un produkts pannā nedrīkst palikt ilgāk par 4 minūtēm;

atdzesēšana.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Apstrādes un iepakošanas darbības jāveic nepārtraukti, lai atdzesētais produkts nezaudētu savu konsistenci. Produkta turēšana tiešā saskarē ar gaisu ilgāk par laiku, kāds vajadzīgs tā dabiskajai atdzesēšanai, nelabvēlīgi ietekmē tā raksturīgās organoleptiskās īpašības, jo tas sažūst un sacietē.

Tirdzniecībā produktu “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” piedāvā, ietītu pārtikas produktiem izmantojamos papīra apvalkos vai audeklā — tūlītējam patēriņam —, vai arī pārtikas produktiem piemērotos un pilnīgi aizdarītos un aizzīmogotos maisiņos — vēlākai patērēšanai.

Iesaiņošana pārtikas produktiem piemērotos un pilnīgi aizdarītos un aizzīmogotos maisiņos vēlākai patērēšanai novērš ne tikai organoleptisko īpašību pasliktināšanos, bet arī ārējās vides iedarbības sekas, jo īpaši kaitējumu, ko nodara iespējamie miltu kaitēkļu (it sevišķi tā saukto miltu kožu) uzbrukumi.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Uz katra ar AĢIN “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” apzīmētā produkta iepakojuma ar skaidriem, neizdzēšamiem un labi salasāmiem drukātiem burtiem jānorāda šādi dati:

—	ES logotips,

—	nosaukums “Piadina Romagnola” vai “Piada Romagnola”, kam seko vārdi “Indicazione Geografica Protetta” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] vai attiecīgais akronīms “IGP” [AĢIN],

—	produkta logotips.

Uz produkta paveida “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola”alla Riminese iepakojuma obligāti jāpievieno vārdi “alla Riminese” ar skaidriem, neizdzēšamiem un labi salasāmiem drukātiem burtiem, kuru lielums ir tāds pats kā nosaukuma “Piadina Romagnola” vai “Piada Romagnola” burtu lielums, lai patērētājam nodrošinātu lielāku skaidrību.

Logotips ir šāds:

Izmanto brūnas krāsas 724 C toni un bēšas krāsas 728 C toni. Attēls var būt melnbalts, ja melnā un baltā ir vienīgās etiķetē izmantotās krāsas.

Ja produktu tieši un ekskluzīvi pārdod ražotājs pats, tad iepriekš minētās norādes un logotipu var piestiprināt blakus tirdzniecības vietas nosaukuma izkārtnei. Burtiem, ar kuriem norāda nosaukumu ““Piadina Romagnola” IGP” vai ““Piada Romagnola” IGP” vai citus datus, kas paredzēti šajā dokumentā, jābūt izvietotiem vienā un tajā pašā redzes laukā un rakstītiem ar skaidriem, salasāmiem, neizdzēšamiem un pietiekami lieliem burtiem, lai tie izceltos uz pārējā fona un lai tos varētu skaidri atšķirt no pārējām norādēm un/vai attēliem.

Turklāt uz etiķetes līdztekus uzņēmumu nosaukumiem un zīmoliem var būt citas fakultatīvas norādes garantijas sniegšanai patērētājam un/vai uzturvērtības dati, ja vien tie nav cildinoši un nemaldina pircēju. Ja produkta “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” biezums ir 4–8 mm, etiķetē var būt vārdi “spessa” vai “la spessa” [biezs]. Produktam, kas paredzēts starptautiskiem tirgiem, norādi “indicazione geografica protetta” var izmantot, pārtulkojot to attiecīgās galamērķa valsts valodā.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produkta “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” gatavošanas un iepakošanas apgabalā ietilpst Romaņjas [Romagna] vēsturiskā teritorija, proti, visa Rimini [Rimini], Forli-Čezēnas [Forlì Cesena], un Ravennas [Ravenna] provinces teritorija un šādu Boloņas [Bologna] provinces pašvaldību teritorija: Borgo Tossignano, Casalfiumanese, Castel del Rio, Castel Guelfo, Castel San Pietro, Dozza, Fontanelice, Imola un Mordano.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Romaņjas teritorija aizņem Emīlijas-Romaņjas [Emilia-Romagna] reģiona austrumpuses apgabalu. Šis apgabals plešas no Adrijas jūras piekrastes austrumos līdz robežai ar Boloņas provinci rietumos un no Markes [Marche] reģiona robežas dienvidos līdz robežai ar Ferrāras [Ferrara] provinci ziemeļos. Apgabalā valda mērens subkontinentāls klimats, kas mainās, mainoties augstumam virs jūras līmeņa un attālumam no jūras krasta. Kaut arī Romanjas klimats pārāk neatšķiras no pārējās Ziemeļitālijas klimata, tam ir savas īpatnības, kas ir saistītas ar pakāpenisko līdzenuma joslas sarukumu.

Produkta “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” ražošana un patērēšana Romaņjā vēsturiski izplatījās kā alternatīva maizei, kuras pieejamība bija ierobežota, un nostiprinājās kā “romaņiešu [Romagnoli] nacionālā maize” — šādu nosaukumu tai piešķīris slavenais romaņiešu dzejnieks Giovanni Pascoli.

Šādas tradīcijas un īpašo gatavošanas paņēmienu nostiprināšanās gadsimtu gaitā bija par pamatu tam, ka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” sāka ražot pēc mājamatniecības paņēmieniem nelielās tirdzniecības vietās (kioskos), kur to pēc tam turpat pārdeva.

Tas, ka Romaņjā visur un plaši ir izplatīti kioski, kuros ražo un pārdod plāceņus tūlītējam patēriņam, ir raksturīga šā apgabala īpašība, kas labi pazīstama gan tās iedzīvotājiem, gan tūristiem, un uz šādas mājražošanas pamata vēlāk aizsākās “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” ražošana un iepakošana vēlākam patēriņam.

“Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” gatavošanā jāņem vērā Romaņjā pārmantotie ražošanas paņēmieni, kas piešķir produktam tipiskās īpašības. Sastāvdaļu maisīšanā būtu jāievēro precīza secība; mīkla nebūtu jāapstrādā pārāk ilgi, un jāpanāk, ka tai ir tāda konsistence, kas ļauj to izveltnēt; tā jācep norādītajā temperatūrā un norādīto laiku, vajadzīgajos brīžos rūpīgi apvēršot plāceni uz cepamās plātes, lai produkts iegūtu 3.2. punktā aprakstītās īpašības.

Šāds rūpīgums, kas izveidojies vietējo ražotāju zināšanu un ilgās pieredzes rezultātā, piešķir produktam “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” tam raksturīgās īpašības, kuras nav mainījušās kopš tā ražošanas sākuma un kuras ļāvušas laika gaitā saglabāt tā reputāciju.

“Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” ir vistipiskākais Romaņjas vietējais produkts. To tur var sastapt visur: Romaņjas pilsētu un ciematu ielās esošajos raksturīgajos krāsainajos kioskos, kuros to gatavojušas piadinare [piadina cepējas], restorānos un specializētos veikalos un pārtikas uzņēmumos. “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” ir tik slavens, ka to pazīst tālu aiz reģiona robežām.

“Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” ir produkts, kas iegūts no mīklas, kura sastāv no miltiem, ūdens, sāls, taukiem un dažām fakultatīvām sastāvdaļām un apstrādāta pēc senas tradīcijas. Produktam ir apļa forma, tas ir ziloņkaula baltā krāsā līdz tumšā dzintarkrāsā ar raksturīgiem dažāda lieluma un toņu dzintarkrāsas plankumiem abās pusēs, tam piemīt aromātiska garša un raksturīga smarža, kas atgādina tikko no krāsns izņemtu ceptu maizi.

“Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” reputācija ir cieši saistīta ar vēsturi, vietējām tradīcijām un pat ar vietējām valodas īpatnībām un tautas ticējumiem.

Termins piada kļuva par oficiālu vārdu, pateicoties dzejniekam Giovanni Pascoli — viņš pārtulkoja itāļu valodā romaņiešu vārdu piè. Kādā savā nelielā dzejolī, kas kļuvis slavens, dzejnieks cildina piadina — senu pārtikas produktu, kas ir “gandrīz tik sens kā cilvēks”, un nosauc to par “romaņiešu nacionālo maizi”, tādējādi radīdams nedalāmu vārdu pāri — Piadina un Romagna.

Daudzos darbos, kas bieži vien ir monogrāfijas, ir dokumentāri aprakstītas “Piadina Romagnola” īpašības, apliecinot tā sākotnējo izcelsmi ar vēsturiskiem avotiem, sīki aprakstot starpību starp abiem produkta veidiem un vairojot produkta pazīstamību ar ieteikumiem tā gatavošanai un padomiem par to, ar kādiem produktiem kopā tas patērējams. 1913. gadā periodiskajā izdevumā “Il Plaustro” kāda raksta autors Antonio Sassi definē piadine kā “tradicionālus un garšīgus romaņiešu plāceņus”.

Zanichelli izdevniecībā 1996. gadā izdotajā Adelmo Masotti vārdnīcā “Vocabolario Romagnolo Italiano”, piada definēta kā “Romaņjai tipisks, plāns neraudzētas kviešu maizes plācenis, kas cepts karstā māla traukā”.

Ir dažādi literatūras citāti, kuros aprakstīts, ka “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” no piadina alla Riminese paveida atšķiras pēc plāceņa diametra un biezuma. Piemēram var minēt Graziano Pozzetto publikācijas “Tradicionālais “Piadina Romagnola”” [La Piadina Romagnola Tradizionale], Panozzo Editore, Rimini, 2005, un “Romaņjas virtuve” [Cucina di Romagna], Ed. Franco Muzzio, 2004, kur aprakstīta starpība starp abiem šā produkta paveidiem.

Kādā 2004. gada publikācijā “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” recepte pirmo reizi izklāstīta arī arābu, franču, angļu, japāņu, ķīniešu, krievu, spāņu un vācu valodā.

Nosaukums “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” daudzkārt citēts gastronomiskos izdevumos un rokasgrāmatās.

Ceļvedī “Itālieši pie galda — gastronomijas ceļvedis” [Italia a tavola – Guida Gastronomica] (Touring Club italiano, 1984, 30. lpp.,), nodaļā ar nosaukumu “Kādreizējie tautas iecienītie ēdieni kļūst par populāriem šodienas patēriņa produktiem” minēts un aprakstīts produkts “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola”. Rakstā uzskaitītas tā ražošanai izmantotās sastāvdaļas, tā patērēšanas veidi — sagriezts šķēlēs, pildīts un salocīts —, kā arī aprakstīta tā raksturīgā plakana plāceņa forma.

Tūrisma ceļvedī “Gastronomiskais tūrisms Itālijā” [Turismo gastronomico in Italia] (Touring club italiano, 2001, 367.–368. lpp.), iedaļā par Emīlijas Romaņjas reģionu pēc nelielas iepazīstināšanas ar Rimini provinci minēta ar sālītiem gaļas produktiem un sieru pildīts “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” kā provincē iecienītākais ēdiens.

Grāmatā “Romaņja — ceļojums pa Itālijas reģioniem” [Romagna – viaggio attraverso le regioni italiane] (Finintenet S.p.A, 2002, 53. lpp.), nodaļā ar nosaukumu “Rimini — Piadina valstība” [Rimini, il regno della Piadina] aprakstīts produkts “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola”, tā pagatavošana un ēšana, proti, ar siera vai sālītas gaļas produktu pildījumu.

Produkts “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” pieminēts arī valsts televīzijas kanālu raidījumos. Piemēram var minēt televīzijas raidījumu “Zemes un garšas” [Terra e Sapori], ko 2008. gada 18. jūlijā kanāls RAI pārraidīja ar nosaukumu “Emīlija Romaņja — Piadina noslēpumi” [Emilia Romagna: i segreti della Piadina], sniedzot dokumentālu ieskatu par produkta “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” sastāvdaļām, recepti un pagatavošanas veidiem.

Visbeidzot, Romaņjā jau ilgu laiku norisinās produktam “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” veltīti notikumi, gastronomijas konkursi un pasākumi.

Kopš 1993. gada Cervia pilsētā Ravennas provincē, katru gadu notiek pasākums “Piadina d’Autore”, kurā piešķir prēmiju par labāko piadina, kas ražota apgabala kioskos.

Kopš 1998. gada Santarcagelo di Romagna notiek pasākums “Palio della Piadina”, kura mērķis ir saglabāt šā Romaņjas gastronomijas autentiskā produkta tradīciju.

Kādā rakstā, kas publicēts 2009. gada 6. jūlijā, paziņots par prēmijas piešķiršanu par labāko piadina: “Vislabākā piadina: piešķirta prēmija par izcilāko Romaņjai raksturīgā produkta recepti” [La miglior Piadina: assegnato il premio della ricetta romagnola per eccellenza].

Publicēts preses paziņojums par 2010. gada prēmiju ““Piadina Romagnola” prēmija, labākā piadina 2010” [Premio Piadina Romagnola, miglior piadina 2010]. Nesenāko pasākumu vidū minami:

“Piadina kāzas” [Lo Sposalizio della Piadina], kas 2002. gadā aizsācies Cesena ar mērķi cildināt “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” tradīciju,

“Piadina Days” — pasākums, kuru kopš 2010. gada organizē kā daļu no Emīlijas-Romaņjas reģiona vīna un pārtikas produktu festivāla “Wine Food Festival”, kad 2 dienas tiek pavadītas piadina veltītos pasākumos, izrādēs, koncertos un degustācijās visā Romaņjas apgabalā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

Ministrija ir sākusi valsts iebildumu procedūru, ar ACVN “Piadina Romagnola” / “Piada Romagnola” apzīmētā produkta specifikācijas grozījuma pieteikumu 2020. gada 1. oktobrī publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša [Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana] 243. numurā.

Produkta specifikācijas pilnais teksts pieejams tīmekļa vietnē http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai arī

tieši atverot Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas mājaslapu (www.politicheagricole.it), noklikšķinot uz “Qualità” (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz “Prodotti DOP IGP STG” (ekrāna kreisajā malā) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

20.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 278/35

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2022/C 278/10)

VIENOTAIS DOKUMENTS

“SAMOBORSKA ČEŠNJOVKA” / “SAMOBORSKA ČEŠNOFKA”

ES Nr.: PGI-HR-02790 – 23.7.2021

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātijas Republika

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids [norādīts XI pielikumā]

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” ir kūpināta desa, kas paredzēta turpmākai pagatavošanai un sastāv no maltas cūkgaļas, liellopa un/vai teļa gaļas un cūku taukiem, kā arī svaiga ķiploka un sausa baltvīna maisījuma. Desai pievieno maltus melnos piparus, maltu saldo papriku, sasmalcinātu aso papriku vai peperoni, kā arī vārāmo sāli un nitrītsāli. To pilda dabīgā cūku zarnu apvalkā, saliekot pa pāriem, un karsti kūpina.

Pēc kūpināšanas desas “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” (gatavā produkta) virsmai ir raksturīga gaiši līdz tumši sarkanbrūna krāsa. Šķērsgriezumā gaļa ir gaiši rozā krāsā, ar redzamiem tauku gabaliņiem. Šķērsgriezumā pildījums ir viendabīgs, blīvs un pielipis pie apvalka. Pēc kūpināšanas un atdzesēšanas konsistence ir mīkstāka.

Ķīmiskie parametri.

Kopējā gaļas olbaltumvielu daļa gatavajā produktā ir vismaz 16 %.

Tauku saturs gatavajā produktā nepārsniedz 30 %.

Gatavā produkta — viena atdzesētu desu pāra — svars ir 250–300 g.

Produktu “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” ēd vārītu, sautētu vai grilētu. Kad tas ir gatavs ēšanai, tam ir elastīga konsistence, un kožot tas ir stingrs un sulīgs. Tam ir termiski apstrādātas cūkgaļas garša, un tas ir nedaudz pikants, ar maigu, līdzsvarotu dūmu, ķiploka un vīna aromātu.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Aptuveni 55–60 % produkta “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” ražošanā izmantoto izejvielu ir cūkgaļas atgriezumi ar 20–25 % redzamo tauku un 20–25 % tīras cūkgaļas, kura iegūta no cūkas pleca bez priekškājām un kurā ir ne vairāk kā 5 % redzamo tauku.

Vēl 10–15 % veido liellopa un/vai teļa gaļa, kas iegūta no kakla, pleca bez priekškājām un kājas bez apakšstilba, un/vai liellopa un/vai teļa gaļas atgriezumi, kuros ir ne vairāk kā 5 % redzamo tauku.

Cūku taukus pievieno līdz 10 % apmērā no izejvielu daudzuma. Tie var būt cietie tauki no cūkas kakla un/vai muguras daļas un/vai puscietie tauki no cūkas kājas.

Produktam “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” pievieno arī 2–4 % svaiga ķiploka un sausa baltvīna maisījuma (svaigs, notīrīts un sasmalcināts ķiploks, kas vārīts sausā baltvīnā un ūdenī; ķiploka, baltvīna un ūdens attiecība ir 1:1:1). Kā pēdējās sastāvdaļas pievieno maltus melnos piparus (0,1–0,3 %), maltu saldo papriku (0,25–0,5 %), sasmalcinātu aso papriku (0,1–0,2 %) vai peperoni (0,2–0,5 %), vārāmo sāli (1 %) un nitrītsāli (1 %). Cukura izmantošana ir aizliegta.

Produktu “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” pilda dabīgā cūkas zarnu apvalkā, kuru diametrs ir 32/34 mm.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem produkta “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” ražošanas posmiem — sastāvdaļu un pildījuma sagatavošanai, pildījuma iepildīšanai apvalkā, pildījuma stabilizēšanai un sarkanīgā krāsojuma iegūšanai, kūpināšanai un atdzesēšanai — jānotiek 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Ja produktu “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” laiž mazumtirdzniecībā bez iepakojuma, katrs desu pāris ir jāmarķē.

Ja produkts “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” ir paredzēts uzņēmumiem, kuri to sagatavo galapatērētāju patēriņam, katrs pāris atsevišķi nav jāmarķē. Tā vietā uz virsējā iepakojuma jāatrodas etiķetei, kurā kopā ar norādāmo informāciju minēts arī iepakojumā esošo pāru skaits.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produktu “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” ražo Samoboras [Samobor] pilsētas un šādu tai blakus esošo apdzīvoto vietu administratīvajās robežās: Beder, Bobovica, Braslovje, Bratelji, Bregana, Breganica, Budinjak, Bukovje Podvrško, Celine Samoborske, Cerje Samoborsko, Domaslovec, Drežnik Podokićki, Dubrava Samoborska, Falašćak, Farkaševec Samoborski, Galgovo, Gradna, Grdanjci, Hrastina Samoborska, Jarušje, Javorek, Kladje, Klake, Klokočevec Samoborski, Konšćica, Kotari, Kostanjevec Podvrški, Lug Samoborski, Mala Jazbina, Mala Rakovica, Mali Lipovec, Manja Vas, Medsave, Molvice, Noršić Selo, Novo Selo Žumberačko, Osredek Žumberački, Osunja, Otruševec, Pavučnjak, Petkov Breg, Podgrađe Podokićko, Podvrh, Poklek, Prekrižje Plešivičko, Rakov Potok, Rude, Samoborski Otok, Savršćak, Selce Žumberačko, Sječevac, Slani Dol, Slapnica, Slavagora, Smerovišće, Stojdraga, Sveti Martin pod Okićem, Šimraki, Šipački Breg, Tisovac Žumberački, Velika Jazbina, Velika Rakovica, Veliki Lipovec, Višnjevec Podvrški, Vratnik Samoborski, Vrbovec Samoborski un Vrhovčak; tās atrodas Horvātijas ziemeļrietumos, Samoboras kalnu — kas ir daļa no Žumberak kalniem — austrumu nogāzēs, kur Gradna ietek Savas ielejā.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Produkta “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” saiknes ar ģeogrāfisko apgabalu pamatā ir reputācija, ko šai desai radījusi ražotāju zinātība sastāvdaļu atlasē un sagatavošanā, kā arī dažādos ražošanas procesa posmos, no kuriem atkarīga produkta savdabīgā garša un aromāts (gaļas atgriezumu atlase, svaiga ķiploka un vīna maisījuma sagatavošana, desas pāru izveidošana, malkas sagatavošana kūpināšanai).

Gaļas produktu un desu, īpaši “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka”, ražošana ir sena Samoboras reģiona ģimeņu tradīcija, jo katrā mājsaimniecībā tur cūkas, pēc kuru nokaušanas uzglabā to gaļu un desas. Agrāk produkta “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” ražošanas apgabala zemāk izvietoto daļu iedzīvotāji sēja labību un lopbarības kultūraugus vai — kalnu nogāzēs — iekopa vīndārzus vai augļu dārzus, savukārt daudzās ganības bija labvēlīgas liellopu, cūku un zirgu audzēšanai. Šis apgabals ir labi zināms vīnkopības un vīndarības reģions, tāpēc vīns bija svarīga izejviela iedzīvotāju ikdienas dzīvē un tika izmantots desu ražošanā.

Pirmie rakstveida ieraksti par “češnjovka/češnofka” [ķiploku desu] ir datēti ar 1915. gadu (“Samobor narodni život i običaji” [“Samoboras dabiskā dzīve un paradumi”], Milan Lang, Zagreba, 1915, 105.–107. lpp.), kad Milan Lang aprakstīja produkta kvalitāti un tā ražošanā izmantotās izejvielas un cilvēku prasmes, nosaucot to par “smalkāko desu”. Šie ieraksti liecina, ka “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” ražošana lauku saimniecībās aizsākās cūku kaušanas sezonā, un tolaik tika izmantotas tikai vietējās sastāvdaļas, piemēram, cūkgaļa, vīns un ķiploki, un — saskaņā ar Lang teikto — desas gatavoja galvenokārt sievietes.

Produktu “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” sāka ražot miesnieki. 1934. gadā Zvonimir Tkalčić-Zvonček — klaidonis, bet citādi izglītots rakstnieks no Samoboras — uzrakstīja karnevālam veltītu dzejoli, kurā aprakstīta Samoboras miesnieku — kas viņu nodrošināja ar pārtiku — dzīvi un darbu, pieminot arī “češnofka” (“Samoborska salamijada 20 godina” [“Samoboras salami festivālam 20 gadi”, Robert Škiljan (redaktors), Samobora, 2007, 16. lpp.).

Produkta “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” specifikas pamatā ir tā ražošanā izmantotās rūpīgi atlasītās un sagatavotās kvalitatīvās izejvielas un sastāvdaļas.

Pagatavotā produkta “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” kumosa sulīgumu rada atlasītie cūkgaļas atgriezumi, kuros muskuļaudus caurauguši tauki. Tā kā produkta “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” kvalitāti nodrošina standartizēti dažādu anatomisko daļu atgriezumi, tad, griežot liemeni, miesniekmeistars no dažādām anatomiskajām daļām (kājas, pleciem, kakla un muguras) atdala noteiktas muskuļu grupas. Pēc to vizuālas novērtēšanas viņš no šiem atgriezumiem atdala liekos taukus. Atgriezumu sagatavošanas un atlases procesā ir apvienotas prasmes un zināšanas par to, kā sagriezt liemeni un kādas kulinārās īpašības piemīt gaļai, un tas ir daudzu gadu pieredzes rezultāts. Īsumā — “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” ir produkts, kura kvalitātes pamatā ir augstas kvalitātes atgriezumi, nevis liesa, nesajaukta gaļa.

Vēl viena produkta “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” specifiska īpašība, kas atkarīga no miesniekmeistara prasmes, ir desu pāru izveidošana. Tas ir process, kurā desas ar rokām sasien pāros, izmantojot nelielu koka nūjiņu. Veidojot pārus, tiek iegūta pareizā ģeometriskā forma, caur kuru dūmi vienādā koncentrācijā izplūst pa produkta virsmu un piešķir produktam “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” viendabīgu krāsu. Pāru veidošanai vajadzīga ievērojama pieredze.

Svaiga ķiploka un sausa baltvīna maisījums produktam “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” piešķir tā raksturīgo maigo ķiploku un vīna garšu. Miesniekmeistari zina, kā būtu jāgaršo un jāsmaržo svaigam ķiplokam. Viņi zina, kā no dažādām šķirnēm izvēlēties ķiplokus maisījuma pagatavošanai.

Peperoni vai sasmalcinātā asā paprika piedod produktam “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” maigu pikantumu.

Stabilizācijas posmā pildījuma sastāvdaļas tiek vairāk sablīvētas, radot “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” līdzsvaroto garšu.

Produkta “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” raksturīgā garša rodas kūpināšanas laikā. Kūpināšanai izmantojamo malku sagatavo, atlasot nebojātus baļķus, kuriem noņem mizu. Malku aizdedzina no kūpinātavas atsevišķā zonā. Pēc sarkanīgā krāsojuma iegūšanas posma desas sakarina kūpinātavā, zem tām novieto ogļu kārtu, ko pārkaisa ar zāģu skaidu kārtu, un desas kūpina saskaņā ar produkta specifikācijas prasībām. Produkts “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” atkarībā no kūpināšanas ilguma un temperatūras iegūst gaiši līdz tumši sarkanbrūnu krāsu.

Produkta “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” nozīmi ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā to ražo, un tā reputāciju vislabāk apliecina “Samoborska češnofka” festivāls, ko Samoboras pilsēta pēdējos 10 gadus ir rīkojusi kā daļu no pavasara gadatirgus (afišā tas dēvēts par “Samoborska češnofka” 10. festivālu). Kā apliecina daudzi raksti (2010. gada 2. aprīļa un 2019. gada 10. maija vietējā laikrakstā “Glasnik Samobora i Svete Nedelje”), šā festivāla mērķis ir iepazīstināšana ar produkta “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” tradicionālo ražošanas metodi un oriģinālo recepti un tā popularizēšana.

Samobora un tās apkaime ir tūristu galamērķis, kurā svarīga nozīme ir ēdināšanai. Produkts “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” jau sen ir būtiska daļa no gastronomiskā piedāvājuma reģiona restorānos, kalnu namiņos un ģimeņu saimniecībās (brošūra “Samoborska vinska cesta” [“Samoboras vīna maršruts”], Samoboras vīna maršruta asociācija, Samoboras pilsēta, 2017, 26. un 33. lpp., un restorāna “Samoborska pivnica” ēdienkarte), kā arī dažādos tradicionālajos pasākumos, piemēram, slavenajā Samoboras karnevālā un Samoboras salami festivālā.

Žurnālā “Meso” 2009. gadā publicētajā rakstā “Samoborska salamijada” [“Samoboras salami festivāls”] stāstīts par ķiploku desas, salami un citu sālītas gaļas produktu gatavošanas tradīciju Samoboras apgabalā. Produkta “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” reputāciju un saikni ar Samoboras apgabalu apliecina šādi teikumi: “Samobora ir plaši zināma ar delikatešu pārpilnību, kas to padara par vienu no vietām ar visbagātīgāko kulinārijas piedāvājumu. “Muštarda”, “bermet”, “kremšnite”, medījumi, “Samoborska češnjovka” un citi produkti ir pamatoti iemantojuši “gastronomijas ikonu” statusu.” (žurnāls “Meso”, Samoboras salami festivāls, XI sēj., Nr. 1, 2009, 2–3. lpp.).

Produkts “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” ir plaši izmantota sastāvdaļa tradicionālajos ēdienos. Portālā “Dobar život” ir recepte puravu sautējumam ar ķiploku desu, un tajā ir norādīts, ka “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” ir augstu vērtēts produkts (portāls “Dobar život”, 2015, Puravu sautējums ar ķiploku desu).

Samoboras pilsētas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā par Samoboras apgabala gastronomiju produkts “Samoborska češnjovka” / “Samoborska češnofka” ir minēts kā viens no atpazīstamākajiem ēdieniem, norādot, ka tas ir “vēl viens mūsu reģiona pasaules klases produkts, kas jau vairāk nekā gadsimtu ir nodrošinājis Samoborai tās labo reputāciju un padarījis to par arvien pievilcīgāku tūrisma un gastronomijas galamērķi”. Šis apgalvojums skaidri parāda produkta reputāciju un nesaraujamo saikni ar Samoboras reģionu (Samoboras pilsētas tīmekļvietnes sadaļas par gastronomiju apakšsadaļas par Samoboras salami un ķiploku desu).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://poljoprivreda.gov.hr/UserDocsImages/dokumenti/hrana/proizvodi_u_postupku_zastite-zoi-zozp-zts/SPECIFIKACIJA_Samoborska_%C4%8De%C5%A1njovka_.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 278

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 20. jūlijs

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 278/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9286 – SEGRO / PSPIB / WROCLAW SITE) ( 1 )	1
2022/C 278/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10764 – SAGARD / BPIFRANCE / ADIT JV) ( 1 )	2

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2022/C 278/03	Padomes Lēmums, (2022. gada 18. jūlijs), ar ko pieņem Padomes nostāju par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2 projektu	3
	Eiropas Komisija
2022/C 278/04	Euro maiņas kurss — 2022. gada 19. jūlijs	5

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0245
JPY	Japānas jena	141,01
DKK	Dānijas krona	7,4449
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85303
SEK	Zviedrijas krona	10,4964
CHF	Šveices franks	0,9918
ISK	Islandes krona	138,90
NOK	Norvēģijas krona	10,1760
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,555
HUF	Ungārijas forints	397,45
PLN	Polijas zlots	4,7598
RON	Rumānijas leja	4,9395
TRY	Turcijas lira	18,0180
AUD	Austrālijas dolārs	1,4869
CAD	Kanādas dolārs	1,3264
HKD	Hongkongas dolārs	8,0423
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6456
SGD	Singapūras dolārs	1,4269
KRW	Dienvidkorejas vona	1 340,33
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,4570
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	6,9064
HRK	Horvātijas kuna	7,5093
IDR	Indonēzijas rūpija	15 344,49
MYR	Malaizijas ringits	4,5590
PHP	Filipīnu peso	57,583
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,492
BRL	Brazīlijas reāls	5,5454
MXN	Meksikas peso	20,8552
INR	Indijas rūpija	81,8980

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2022/C 278/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10805 – MDP / HPS / PREMFINA / iGO4) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	6
2022/C 278/06	Komisijas paziņojums, kas publicēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu lietā AT.40703 Amazon – Buy Box un lietā AT.40462 Amazon Marketplace (C(2022) 5078)	8
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2022/C 278/07	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	11
2022/C 278/08	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	21
2022/C 278/09	Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	27
2022/C 278/10	Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	35


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.