Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Tūrisms un transports / pārraudzība”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 275/01)

Ziņotājs:

Panagiotis GKOFAS

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.2.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.2.2022.
Plenārsesija Nr.	567
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	185/2/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē ES iestāžu īpašos kopējos centienus 2021. gadā un to, ka to politikas priekšlikumi un pasākumu ir vērsti uz to, lai palīdzētu uzņēmumiem atgūties un nodrošinātu darbvietas Eiropas tūrisma, transporta un ceļojumu nozarē, kas ir Covid-19 pandēmijas visvairāk skartās ekosistēmas (1). Tomēr pandēmijas ietekme un tās sekas ekonomikā un sabiedrībā vēl nav manāmas pilnībā. Jāpieliek lielas pūles, lai nodrošinātu, ka arī turpmākajos mēnešos tiek īstenota koordinēta ES pieeja, skaidri atbalstot MVU attiecībā uz kredītiem un finansējumu, kā arī lai sniegtu informāciju par vakcināciju un veiktu drošības pasākumus, lai nodrošinātu drošu tūrismu, ceļošanu un transportu un pakāpeniski atjaunotu tūristu plūsmu (īstenojot Eiropas tūrisma rādītāju sistēmu (ETIS) un drošību tūrismam (2)).

1.2.

Tūrisms neatgriezīsies pirmspandēmijas līmenī – globālā savstarpējā atkarība un zaļākas un digitālākas tendences patērētāju rīcībā noteiks jaunus uzņēmējdarbības modeļus. EESK uzskata, ka īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumi, kas vajadzīgi ES un dalībvalstu/reģionu līmenī, ir tālāk minētie.

1.2.1.

Īstermiņā — Jānodrošina, ka ES un dalībvalstu atveseļošanas plānos ir pienācīgi ņemta vērā viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HORECA) nozare un ļoti mazi MVU visā tūrisma spektrā, jo īpaši restorāni, lai nodrošinātu to izdzīvošanu. ES un valstu valdībām ir pilnībā jāatbalsta steidzami finansiālā atbalsta pasākumi, tiešā finansējuma iniciatīvas un valsts atbalsta pagaidu regulējums pēc 2022. gada. — Jānodrošina finansiālā atbalsta pasākumi mikrouzņēmumiem, it īpaši tiem, kas darbojas HORECA nozarē, un šajā nolūkā jāpagarina ES un valsts finansējumu tik ilgi, cik nepieciešams, un vēl pēc 2022. gada decembra, un nedrīkst pārāk zemu novērtēt pašreizējās personāla krīzes ietekmi uz atveseļošanās tempu. — Jāpagarina programma SURE līdz 2022. gadam un jāatliek visas nodokļu saistības, tostarp tās, kas radušās pandēmijas laikā, pirmām kārtām HORECA nozarē aktīviem mikrouzņēmumiem. — Jāparedz īpašs tūrisma budžets daudzgadu finanšu shēmā (DFS) un labāki nosacījumi un saskaņotas procedūras, kas ļauj piekļūt līdzekļiem saskaņā ar nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem, piemēram, digitalizēt un pārveidot infrastruktūru ilgtspējīgākā veidā, piemērot principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” un vienreizējas iesniegšanas principu, kā arī praksē iesaistīt mikrouzņēmumus, izmantojot ne pārāk birokrātiskas procedūras, un ieviest pārredzamus konkursus tūrisma uzņēmumiem un vietējām tūrisma iestādēm (3). — Jārada priekšnosacījumi, lai integrētu tūrisma un transporta mikrouzņēmumus banku sistēmā un finansētu nozari, izmantojot ES un ECB garantiju sistēmas. — Jāuzlabo koordinācija visā Eiropā, labāk jāsaskaņo (MVU draudzīgi) veselības un drošības protokoli, jāatvieglo ceļošana iedzīvotājiem un ES uzņēmumiem uz trešām valstīm, jāsaglabā atvērtas robežas, jāsamazina ierobežojumi ceļotājiem un jāpalielina ES un valstu valdību koordinācijas stratēģiju un plānu skaits, lai atjaunotu starptautiskās tūrisma plūsmas un ārvalstu tiešos ieguldījumus. — Jāmudina visas ES iestādes, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un pētniecības un akadēmiskās struktūras 2022. gadā piedalīties Ilgtspējīga tūrisma gada organizēšanā un popularizēt ES izstāžu un gadatirgu tīklu saistībā ar ilgtspējīgu tūrismu un transportu starptautiskajos tirgos. — Jāievieš “tūrisma līnija” visos TEN-T projektos – Eiropas transporta koridoros. — Jāievieš saskaņotas samazinātas PVN likmes sistēma visā viesmīlības un tūrisma nozarē, īpašas MVU labvēlīgas un pārredzamas procedūras, rīki un procedūras finansējuma saņemšanai (vienas pieturas aģentūra, tiešsaistes rīki, sadraudzības programmas ar MVU pārstāvošām organizācijām) un īpaša budžeta pozīcija mikrouzņēmumiem. — Jāparedz ombuds/iestāde, kas uzraudzītu ES atveseļošanas pasākumu īstenošanu un piekļuvi likviditātei, it īpaši mikrouzņēmumu un mazu uzņēmumu gadījumā tūrisma un transporta nozarē, un veiktu citus īpašus pienākumus (4). — Jāizveido ES mehānisms, lai uzraudzītu atbalsta sniegšanu mikrouzņēmumiem un MVU saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (2021.–2027. gadam).

1.2.2.

Vidējā termiņā — Jānovērš pārmērīgas parādsaistības un uzņēmumu kredītspējas zaudēšana (5). — Jāpilnvaro darba grupas, lai tās uzraudzītu atveseļošanas pasākumu īstenošanu un ietekmi, it īpaši tādu pasākumu gadījumā, kas paredzēti mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem tūrisma un transporta nozarē. — Jāpārrauga dalībvalstu nacionālie atveseļošanas un noturības plāni, nodrošinot, ka tajos ir iekļautas ar tūrismu saistītas reformas. — Jāizveido ES mehānisms, kas ļautu uzraudzīt atbalsta sniegšanu mikrouzņēmumiem un MVU saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (2021.–2027. gadam). — Jāparedz īpaša ES budžeta pozīcija tūrismam, atspoguļojot gan šīs ekosistēmas nozīmīgumu, gan tās vajadzības pēc Covid-19 krīzes. — Jārada spēcīga “Eiropas Tūrisma alianse”, lai apvienotu iniciatīvas un optimizētu finansējumu. Šajā aliansē ir jēgpilni jāiesaista EESK.

1.2.3.

Ilgtermiņā — Jāizstrādā ES tūrisma ilgtermiņa stratēģiskais plāns: jāpaātrina pāreja uz noturīgāku un ilgtspējīgāku tūrisma uzņēmējdarbības modeli, piemēram, publiskā un privātā sektora partnerībās iekļaujot MVU. — Prioritāte jāpiešķir MVU profesionālajai izglītībai un apmācībai valsts/reģionālajā līmenī, vienlaikus uzlabojot māceklības mobilitātes programmas tūrisma un transporta nozarē, galveno uzmanību pievēršot digitālajām un ilgtspējas prasmēm (6), it īpaši jaunos galamērķos un attālos reģionos; — Jāformulē ES “nākamās paaudzes” tūrisma un transporta politika, kas var nodrošināt paredzamību un radīt uzticēšanos ilgtspējīgai atveseļošanai. — Jārada jauni mikrouzņēmumu, it īpaši HORECA un sieviešu vadītu uzņēmumu, finansēšanas veidi, lai risinātu pašreizējās problēmas (7) un atgūtos no Covid-19 pandēmijas ietekmes, un jāizskata, kā vislabāk atbalstīt šādus uzņēmumus, kā to ierosinājusi Viņas Majestāte Nīderlandes karaliene Maksima un GPFI (8).

1.3.

EESK uzskata, ka lielākā daļa ieteikumu, kas izklāstīti tās 2020. gada 18. septembra atzinumā “Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam” (9), joprojām ir saskaņoti un atbilstīgi un ka Eiropas Komisija tos nav pietiekami ņēmusi vērā savos plānos un apspriešanās.

1.4.

EESK lūdz ES/dalībvalstu/reģionālās iestādes, sociālos partnerus un plašākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ja tās ir apņēmušās ilgtermiņā atsākt ieguldījumus, izmantojot visaptverošu pieeju, lai atbalstītu zilās ekonomikas satvara izveidi un kopēju tūrisma programmu 2030.–2050. gadam, noteikt piemērotas finansēšanas iespējas un palielināt kredītus, jo tūrisma nozares mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pēc pandēmijas nebūs naudas plūsmas. Šādos apstākļos MVU nav iespējams veikt ieguldījumus zilajā ekonomikā, kamēr tie nav atguvušies un spējīgi segt savas saistības.

1.5.

Ir ļoti svarīgi ieviest jaunu politiku, piešķirot pietiekamus finanšu resursus nozares glābšanai, un izstrādāt ilgtspējīgu, gudru un atbildīgu Eiropas tūrisma ilgtermiņa politiku. Turklāt EESK uzsver, ka ir svarīgi izveidot īpašu ES budžeta pozīciju tūrismam un nodrošināt pienācīgu pārvaldību, lai īstenotu stratēģiskus politikas pasākumus, tostarp izveidot Eiropas Tūrisma aģentūru, kas veiktu šādus uzdevumus: — izveidotu Eiropas kopējo datu telpu, lai varētu izmantot vairāk datu, — īstenotu Eiropas statistikas programmu, kurā apkopoti rādītāji, lai pienācīgi uzraudzītu tūrisma politiku, un veicinātu ES paraugprakses un mācību programmu apmaiņu ilgtspējīga tūrisma jomā (piem., ES MVU ilgtspējīga tūrisma akadēmija), — atsāktu ES starptautisko sadarbību ar ANO Pasaules Tūrisma organizāciju (UNWTO), ESAO un G20 darba grupu tūrisma jautājumos, izveidojot ES tūrisma akadēmiju, kas īpaši paredzēta MVU, un instruktoru apmācības programmas atbilstoši minēto organizāciju standartiem.

1.6.

EESK atbalsta visaptverošāku politikas pieeju un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu, lai aizsargātu tūrisma un transporta nākotni, pamatojoties uz šādām trim galvenajām prasībām un iespējām: — atjaunot uzticību un ļaut atveseļoties, lai veicinātu pakāpenisku ceļošanas atsākšanu un kopīgu transporta savienojamību ES teritorijā, kā arī ar trešām valstīm, — mācīties no pandēmijas laika pieredzes un ieviestās prakses, pieņemt īpašu (MVU labvēlīgu) rādītāju kopumu un saskaņot datus gan par pandēmijas ietekmi uz tūrisma un transporta nozari, gan par pandēmijas radītajām tendencēm šajā nozarē ES, reģionālajā un starptautiskā līmenī, — noteikt par prioritāti ilgtspējīgas attīstības programmu, lai sniegtu ilgtermiņa norādījumus turpmākajam ES/starptautiskajam tūrismam.

1.7.

EESK ierosina izveidot pastāvīgu ES vai valstu augsta līmeņa ekspertu grupu mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu likviditātes un ieguldījumu jautājumos, ietverot tūrisma un transporta ekosistēmas, jo tas varētu atvieglot un veicināt atveseļošanas pasākumu īstenošanu un darboties kā ES uzraudzības mehānisms ar nepieciešamajiem neatkarīgajiem un pārredzamajiem datiem par mikrouzņēmumu likviditātes plūsmām un to piekļuvi līdzekļiem.

1.8.

EESK mudina ES iestādes, dalībvalstis, reģionus un ES/valstu sociālos partnerus veikt rūpīgas pārdomas, ieviest kopīgas kvalitātes programmas un efektīvākus rescEU un katastrofu riska samazināšanas politikas instrumentus, kā arī apmainīties ar paraugpraksi par pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu krīžu pārvarēšanā un cilvēcisku un ekonomisku zaudējumu novēršanā (10).

1.9.

EESK uzskata, ka bez patērētāju uzticības tūrisma un ceļojumu nozare netiks līdzi vispārējai ekonomikas atveseļošanās tendencei. Svarīgs faktors, lai atgūtu uzticību un paļāvību, ir stingri aizsargāt patērētāju tiesības saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2302 par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem (Komplekso ceļojumu direktīva) (11), kuras pārskatīšanā galvenā uzmanība būtu jāpievērš trūkumu novēršanai ES tiesību aktos par ceļotāju tiesībām, kā to apliecināja pandēmija.

1.10.

Neraugoties uz ceļojumu jomā pieņemtajiem ES tiesību aktiem, kas ceļotājiem piešķir tiesības saņemt naudas atmaksu, daudzas dalībvalstis ir īstenojušas valsts ārkārtas pasākumus, kuri ir tiešā pretrunā šīm tiesībām, liekot patērētājiem pieņemt kuponus un/vai pagarinot likumiski noteiktos atmaksas termiņus. Ir būtiski svarīgi, lai ES tiesību akti tiktu gan ievēroti, gan izpildīti. Pēc gandrīz diviem gadiem pandēmijai ir bijusi tieša un postoša finansiāla ietekme arī uz tūrisma uzņēmumiem, it īpaši mikrouzņēmumiem.

1.11.

Tāpēc EESK aicina Komisiju izpētīt, vai ir iespējams izstrādāt priekšlikumu par direktīvas pielāgošanu tā, lai turpmākajos nepārvaramas varas/dabas spēku ietekmētas situācijas, piemēram, pandēmijas, gadījumos dalībvalstis izveidotu kolektīvo garantiju fondus, lai labāk ņemtu vērā tūrisma uzņēmumu izdzīvošanas intereses un vienlaikus patērētājiem nodrošinātu pienācīgu kompensāciju.

2.   Ievads un vispārīgas piezīmes

2.1.

ES un pasaules tūrisms neatgriezīsies pirmspandēmijas līmenī. Pandēmijas ietekme un tās sekas sabiedrībā un ekonomikā vēl nav manāmas pilnībā. Pirms Covid-19 pandēmijas tūrisms tieši vai netieši veidoja gandrīz 10 % no ES IKP, nodrošināja aptuveni 22,6 miljonus darbvietu un padarīja ES par pasaulē vadošo tūrisma galamērķi, kurā 2018. gadā ieradās 563 miljoni starptautisko ceļotāju un tika gūti 30 % no globālās peļņas. Uzņemot 30 % starptautisko tūristu, ES 2018. gadā bija visiecienītākais tūristu galamērķis pasaulē. ES 27 dalībvalstīs 2018. gadā bija vairāk nekā 600 000 tūrisma uzņēmumu, un naktsmītņu rezervāciju kopējais skaits bija 1 326 049 994 naktis.

2.2.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) aplēsa, ka tūrisma nozare veido vairāk nekā 6 % no ES kopējās nodarbinātības. Turklāt dažos reģionos tūrisms nodarbinātību veicina daudz vairāk un bieži vien ir vienīgais nodarbinātības veids mazkvalificētiem darba ņēmējiem. Piemēram, Krētā (Grieķija), Horvātijas piekrastes daļā, Aostas ielejas reģionā (Itālija) un Kanāriju salās (Spānija) tūrisms veido vairāk nekā 30 % no kopējās nodarbinātības attiecīgajā reģionā.

2.3.

Pēc vairākiem pēcpandēmijas viļņiem 2020. un 2021. gadā var manīt Covid-19 ietekmi uz nodarbinātību un postošās sociālās sekas tūrisma un transporta nozarēs – starptautiskā tūrisma trūkums, nepietiekams un nestabils pieprasījums pēc precēm/pakalpojumiem saistībā ar tūrismu (jo Covid-19 pandēmijas laikā tūrismā mainījās patēriņa modeļi un uzvedība), augošs uzņēmumu bankrotu skaits un arvien lielākas parādsaistības (ne tikai tūrisma uzņēmumiem), grūtības piekļūt likviditātes pasākumiem un neefektīva valsts pārvaldes iestāžu reakcija. Darbības apturēšanas un atsākšanas pasākumi, “zaļo caurlaižu” ierobežojumu ļaunprātīga izmantošana un neatkarīgu iestāžu nespēja garantēt saskaņotas tūristu/ceļotāju un uzņēmumu tiesības, uzticamas tūristiem paredzētās informācijas par faktisko vietējo veselības un drošības situāciju sarežģītība un bieži vien tās trūkums, kā arī sarežģītās birokrātiskās procedūras mobilitātei ES teritorijā arī nepalīdz atjaunot pārrobežu mobilitāti un stimulēt ekonomikas atveseļošanos.

2.4.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar neseno Eiropas Parlamentārās izpētes dienesta (EPRS) ziņojumu (12) Covid-19 pandēmijas ietekme uz dažādiem tūrisma galamērķiem Eiropas Savienībā ir “asimetriska un ļoti atkarīga no vietas”.

2.5.

Kā redzams EPRS ziņojuma 1. un 2. attēlā, pandēmijas laikā ievērojami samazinājās tūrisma devums attiecībā uz nodarbinātību un IKP. Piemēram, Itālijā tūrisma daļa IKP 2020. gadā samazinājās uz pusi (salīdzinājumā ar 2019. gadu), no 13,1 % noslīdot līdz 7 %, un tika zaudēti 337 000 darbvietu. Salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm vairākās ES dalībvalstīs (piemēram, Vācijā, Itālijā un Francijā) bija lielāki zaudējumi IKP izteiksmē, taču mazāka ietekme uz nodarbinātību.

2.6.

Divdesmit vienu mēnesi pēc pandēmijas sākuma Eiropā pasaules tūrisma un transporta ekosistēmas joprojām saskaras ar iepriekš nepieredzētu krīzi (13).

2.7.

Eiropas Savienībā radās arī “jauni” pārvietošanās un iepirkšanās modeļi pilsētu teritorijās, kas pielāgoti valdības noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem, piemēram, vairāk pastaigu, braucienu ar velosipēdu un automašīnu vai iepirkšanās tiešsaistē, samazinoties sabiedriskā transporta izmantošanai. Daudzās ES valstīs Covid-19 ierobežojumu dēļ gados vecāki cilvēki it īpaši bija tie, kas neveicināja pieprasījumu pēc sezonālā tūrisma un transporta.

2.8.

Arī braucieni ar vilcienu, kruīza un pasažieru kuģiem, kā arī ar lidmašīnām ir samazinājušies līdz ar 70 % kritumu starptautiskajā tūrisma pieprasījumā, kā rezultātā abās nozarēs un no tām atkarīgajās nozarēs (piemēram, rūpniecības un mazumtirdzniecības nozarēs) tika zaudēti ieņēmumi un darbvietas. Lai gan ietekme uz kravu pārvadājumiem līdz šim ir bijusi neliela, paredzams, ka tuvākajos gados šī nozare saruks, it īpaši, ja ekonomikā notiks lejupslīde. Tāpēc šīs nozares būtu pienācīgi jāņem vērā ES un dalībvalstu atveseļošanas plānos.

2.9.

Papildus visam minētajam nesenie ugunsgrēki Dienvideiropā un plūdi Ziemeļeiropā ne tikai radīja traģiskus zaudējumus cilvēku un ekonomikas ziņā, bet arī parādīja, ka tradicionālā politika un pašreizējais trauslais rescEU mehānisms nesniedz gaidītos rezultātus un ir izrādījies nepiemērots ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības modeļiem.

3.   ES tūrisma un transporta politikas “nākamā paaudze”

3.1.

Ir vajadzīga jauna “nākamās paaudzes” pieeja, kas ir saskaņotāka un balstīta uz Eiropas un valstu politikas iespējām attiecībā uz īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa noturību un tūrisma un transporta nozares darbības pilnīgu atjaunošanu. ES jaunās politiskās, sociālās un ekonomiskās programmas centrā jābūt svarīgākajiem kopīgajiem principiem, lai: — atjaunotu darba ņēmēju, iedzīvotāju, tūristu/ceļotāju un ES/globālo privāto un publisko ieguldītāju uzticēšanos ES tūrisma un transporta ekosistēmām (kuras galvenokārt veido mikrouzņēmumi un pašnodarbinātas personas), — palīdzētu pārdomāt esošās ES tūrisma un transporta nozares ekosistēmas, lai veicinātu noturību un atveseļošanos ceļā uz “trīskāršu pāreju” (veselība, digitālā joma, zaļā pārkārtošanās), — atjaunotu tādu pieprasījuma līmeni, kāds pastāvēja pirms Covid-19, un veicinātu jaunas investīcijas, kas ir cenas ziņā pieņemamas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un ilgtermiņa izaugsmi šajās nozarēs pēc 2021.–2027. gada perioda.

3.2.

Eiropas Komisijas nesen pieņemtais tiesību aktu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ļauj Eiropas Savienībai sasniegt kontinenta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus, kas noteikti Eiropas Klimata aktā. Tiesību aktu kopuma priekšlikumi ietekmē arī Eiropas transporta un tūrisma ekosistēmas. Ja šie pasākumi netiks izstrādāti, ņemot vērā pareizo politiku, priekšlikumi neradīs ES tūrisma un transporta politikas “nākamo paaudzi”. Gluži pretēji: ierosinātie pasākumi varētu ievērojami paaugstināt regulatīvās izmaksas gan lieliem, gan maziem ES uzņēmumiem un varētu mazināt to konkurētspēju iepretī trešo valstu transporta un tūrisma uzņēmumiem, kas atrodas pie ES robežām; tādējādi tiktu apdraudētas ES darbvietas šajās nozarēs. Līdz ar to īpaši smagi tiktu skarti ES reģioni, kas ir ļoti atkarīgi no tūrisma. Tāpēc jaunajā “nākamās paaudzes” pieejā uzmanība būtu jāpievērš šā tiesību aktu kopuma izmaksu ietekmei uz Eiropas transporta un tūrisma ekosistēmām un jānodrošina, ka netiks apdraudēta to (starptautiskā) konkurētspēja. Tikai tādā veidā var saglabāt Eiropas nodarbinātību un konkurētspēju, novērst oglekļa emisiju pārvirzi un garantēt jaunās “nākamās paaudzes” pieejas panākumus.

4.   Labs sākums – jauna ES izpratne

4.1.

Līdz 2022. gada beigām būtu jāgarantē tas, ka pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem varēs izmantot pilnīgi elastīgi, un tajā pašā laikposmā būtu jāsāk darboties svarīgajai bezdarba programmai SURE. Tomēr būtu vairāk jāiesaista sociālie dalībnieki un MVU organizācijas, lai tiesību aktu kopums attaisnotu cerības attiecībā uz ietekmi un efektivitāti.

4.2.

Ņemot vērā iepriekš minēto, likviditātes, finanšu un rekapitalizācijas shēmām, kas pieejamas mazajiem uzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem HORECA nozarē, joprojām ir steidzami nepieciešama politiska iejaukšanās, lai pagarinātu šos pasākumus un programmas līdz 2022.–2023. gada beigām.

4.3.

Kopā ar iesniegtajiem nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem un jauno daudzgadu finanšu shēmu (2021.–2027. gadam) ir nepieciešama pastiprināta un saskaņota kopējas metodoloģijas un politikas prakses apmaiņas sistēma (ietverot Eiropas pusgadu), lai nodrošinātu nepieciešamo simetrisko ES ekonomikas atveseļošanu, godīgu konkurenci starp publiskā un privātā sektora dalībniekiem (it īpaši restorāniem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem HORECA nozarē) valsts, reģionālā un vietējā līmenī, sociālo konverģenci un iekļaušanu.

4.4.

Nacionālie atveseļošanas un noturības plāni noteiks, kā līdzekļi tiks piešķirti un izlietoti pašreizējos termiņos. Atkarībā no ES dalībvalsts uz tūrismu attiecas vai nu tūrismam specifiski pasākumi, kas modernizē nozari, vai horizontāli pasākumi, kas ir piemērojami visām nozarēm. Šo iemeslu dēļ esam izstrādājuši īstermiņa un vidēja termiņa/ilgtermiņa satvaru ar četriem galvenajiem politikas pīlāriem, uz kuriem balstīsim savus galīgos secinājumus un ieteikumus.

4.5.   I PĪLĀRS. Likviditāte, nodarbinātības atveseļošana un uzņēmēju uzticības atjaunošana

4.5.1.

Tā kā nav skaidras un aktuālas informācijas par Eiropas Komisijas atveseļošanas programmā paredzētā Eiropas Investīciju fonda (EIF) piešķirtā finansiālā atbalsta paredzamo ietekmi uz mikrouzņēmumiem un MVU, EESK pauž bažas un ierosina: — izveidot darba grupu, lai uzraudzītu atveseļošanas pasākumu īstenošanu, it īpaši tādu pasākumu gadījumā, kas paredzēti mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem tūrisma un transporta nozarē, — pārraudzīt dalībvalstu nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, lai izvērtētu, vai tajos ir iekļautas ar tūrismu saistītas reformas, — izveidot ES mehānismu, lai uzraudzītu atbalsta sniegšanu mikrouzņēmumiem un MVU saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (2021.–2027. gadam), — paredzēt īpašu budžeta pozīciju tūrismam, atspoguļojot gan šīs ekosistēmas nozīmīgumu, gan tās vajadzības pēc Covid-19 krīzes, — īstenot otrās iespējas un agrīnās brīdināšanas shēmas tūrisma un mazajiem transporta uzņēmumiem un jaunu vienkārši lietojamu maksātspējas programmu, — šīs dažādās iniciatīvas un priekšlikumi būtu jāapvieno “Eiropas Tūrisma aliansē”, kas ļautu mērķtiecīgāk pievērsties problēmām, risinājumiem un finansējumam. EESK sniegs savu ieguldījumu, iesaistoties šīs alianses diskusijās un darbā.

4.6.   II PĪLĀRS. Datu zināšanu tīkli un sagatavotība, veselība un drošība, riska mazināšana

4.6.1.

Tūrisms ietekmē ekonomiku, dabisko un būvēto vidi, vietējos iedzīvotājus apmeklētajās vietās un pašus apmeklētājus. Politiku, kuras mērķis ir padarīt tūrismu ilgtspējīgāku un izmantot tā potenciālu, kas ļauj veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kavē statistikas trūkums par tūrisma ilgtspēju. Ja ilgtspēja tūrismā ir prioritāte, mums tā ir jāizvērtē kā prioritāte.

4.6.2.

Pasaules Tūrisma organizācija (UNWTO) sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas nodaļu (UNSD) palīdz vadošajām valstīm un iestādēm izstrādāt statistikas sistēmu tūrisma ilgtspējas novērtēšanai. Starptautiskās aģentūras uzsver, ka pieaug nepieciešamība novērtēt tūrisma ilgtspēju visos tās aspektos – ekonomiskajā, sociālajā un vides –, un ES varētu sniegt savu ieguldījumu, izmantojot valstu pieredzi, un šajā nolūkā varētu noteikt saskaņotus standartus.

4.7.   III PĪLĀRS. Vidēja termiņa/ilgtermiņa pārejas iespējas

4.7.1.

ES rūpniecības stratēģijai ir vēl vairāk jāpaātrina zaļā un digitālā pārkārtošanās un jāpalielina ES rūpniecības ekosistēmu noturība, kurās būtisku daļu veido mikrouzņēmumi un MVU, it īpaši tūrisma un transporta nozarē. Līdztekus tūrisma pārkārtošanās iespēju kopīgai radīšanai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem, visām valsts iestādēm un regulatoriem būtu jāizmanto visaptveroša pieeja, kas vajadzīga, lai salīdzinātu ilgtspējīgus scenārijus un pārdomātu tūrisma, HORECA nozares un transporta politikas risinājumus ES, valstu un reģionālajā līmenī.

4.8.

IV PĪLĀRS. Pārvaldība un resursi – pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma “nākamās paaudzes” ilgtspējīga tūrisma un transporta politikā (nacionālie atveseļošanas un noturības plāni).

4.9.

Eiropas Komisija ir noteikusi septiņas pamatiniciatīvas, attiecībā uz kurām tā mudina ES valstis ierosināt ieguldījumus un reformas. Vairākas no šīm pamatiniciatīvām, piemēram, turpmāk uzskaitītās, var veicināt ieguldījumus tūrismā: — atjaunošana – atjaunot tūrisma infrastruktūru, lai uzlabotu tās energoefektivitāti (gandrīz nulles enerģijas ēkas), pieejamību un resursu pārvaldību, kā arī izstrādāt aprites uzņēmējdarbības modeļus (piemēram, pārtikas un atkritumu apsaimniekošanai) un ilgtspējīgus ārvalstu/ES tiešos ieguldījumus, — pārkvalificēšanās un prasmju pilnveide – tūrisma uzņēmēju, it īpaši mikrouzņēmumu un MVU, darba ņēmēju un galamērķu pārvaldītāju, apmācības nodrošināšana, lai atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos, — modernizēšana – atbalstīt par tūrisma politiku atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu digitalizāciju un veicināt datu apmaiņu starp valsts pārvaldes iestādēm, galamērķu pārvaldītājiem un uzņēmumiem, — uzlāde un degvielas uzpilde – ieguldīt tīrā mobilitātē un uzlabot savienojamību ar tūrisma galamērķiem, it īpaši ar populārākajiem tūrisma galamērķiem (piemēram, ūdens transports, autobusi, sabiedriskais transports), — īpašas “tūrisma līnijas” ieviešana TEN-T projektos (Eiropas transporta koridoros) ļaus ņemt vērā tūrisma īpatnības.

4.10.

Dalībvalstīm un ES iestādēm būs vajadzīga spēcīga partnerības sistēma ar Eiropas/valsts/reģionālajiem un sociālajiem partneriem (sociālais dialogs). ES/valstu un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas tiks aicinātas uzņemties proaktīvu lomu ar pievienoto vērtību visos līmeņos (papildus pilnīgai līdzdalībai Eiropas pusgadā, tirgus uzraudzībai utt.) ar dažiem kopējiem ilgtermiņa mērķiem, kopējiem termiņiem un jaunu ekonomisko konverģenci, kas nodrošina sociālo iekļaušanu. Steidzami ir jāplāno tālāk un jārīkojas, veicot rūpīgu un atkārtotu novērtējumu, izstrādājot konkrētu kopēju politikas programmu un valstu saistības, lai veidotu ilgtspējīgāku, pievilcīgāku un savstarpēji saistītu tūrisma un transporta uzņēmējdarbības modeli, kas būs piemērots jaunajam globālā tirgus pieprasījumam un mainītajam dzīvesveidam.

---

(1)  Komisijas paziņojums “Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020) 456 final); kohēzijas politikas atbalsts 2021.–2027. gadam, kā arī veselības un drošības pasākumu kopums, piemēram, vakcinācijas politika, ES digitālais Covid sertifikāts, Eiropas tūrisma Covid-19 drošības zīmoga minimālais standarts un citi.

(2)  https://s3platform.jrc.ec.europa.eu/digitalisation-and-safety-for-tourism?p_l_back_url=%2Fsearch%3Fq%3Dtourism

(3)  Galvenās “tūrisma pārejas” interešu jomas mikrouzņēmumu organizācijām un plašākām ieinteresētajām personām ir: zaļāks tūrisms (aprites tūrisms, piekļūstams tūrisms visiem, oglekļneitrāla mobilitāte, ilgtspējas zināšanas, ilgtspējīgs patēriņš), digitalizācija (datu analītika un pieredzes pārvaldība reāllaikā, digitālais pastāvīgais tūrisms un virtuālā pieredze, ar tehnoloģijām saistīti galamērķi, vērtību kopradīšanas pārveide, digitālās iespējas un tūrisma pakalpojumu sniedzēju un patērētāju zināšanas) un noturība (mainīgās tūrisma pasaules spēja pielāgoties, kvalifikācijas celšana un kvalitatīva darba nodrošināšana tūrismā, galamērķu pārvaldība, lai atbalstītu labklājību visiem, kapitāla atbalsts, piekļūstamība un tūrisma sociālā ietekme uz klimata pārmaiņām, novecošanu un digitālo plaisu).

(4)  Pārējie pienākumi, ko veiktu ombuds/iestāde: uzraudzīt dalībvalstu darbības saistībā ar to atveseļošanas un noturības plāniem, lai novērtētu, vai ar tūrismu saistītās reformas ir īstenotas saskaņoti; pārraudzīt tūrisma un mazo transporta uzņēmumu “otrās iespējas” un “agrīnās brīdināšanas shēmas” un jaunu viegli lietojamu maksātspējas programmu MVU; radīt apstākļus konkrētai budžeta pozīcijai tūrismam, atspoguļojot gan šīs ekosistēmas nozīmi, gan tās vajadzības pēc Covid-19 krīzes.

(5)  Darbības: pārstrukturēt parādu kapitālu, stiprināt mikrouzņēmumu apvienošanas un klasteru kapacitāti, veicināt pašu kapitālu un nodrošināt nodokļu atvieglojumus privātiem ieguldītājiem, kā arī atbalstīt agrīnās brīdināšanas mehānismus mazajiem uzņēmumiem, kas pakļauti maksātnespējas riskam.

(6)  Padomes Ieteikums (2018. gada 15. marts) par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).

(7)  Viņas Majestāte karaliene Maksima, būdama ANO ģenerālsekretāra īpašā padomniece jautājumos par iekļaujošām finansēm attīstībai (UNSGSA), 2021. gada 31. oktobrī uzstājās ar runu G20 samitā Romā (www.unsgsa.org).

(8)  Globālā partnerība finansiālajai integrācijai ir iekļaujoša platforma visām G20 valstīm.

(9)  OV C 429, 11.12.2020., 219. lpp.

(10)  ANO Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam; MVU zināšanu tīkls un gatavības apliecināšanas centri, https://www.europeansmeacademy.eu/news/improving-preparednes-response-to-eu-natural-and-man-made-disasters/.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem (OV L 326, 11.12.2015., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta domnīca, Relaunching transport and tourism in the EU after COVID-19 (“Transporta un tūrisma nozares darbības atsākšana Eiropas Savienībā pēc Covid-19”) 2021. gada februāris.

(13)  Tā vissmagāk ir skārusi mazos uzņēmumus un pašnodarbinātas personas attiecīgajās vērtību un piegādes ķēdēs, kā arī darba ņēmējus un sabiedrību un viņu noturības spējas.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Covid-19 ietekme uz pamattiesībām un tiesiskumu Eiropas Savienībā un demokrātijas nākotne”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 275/02)

Ziņotājs:	José Antonio MORENO DÍAZ
Ziņotājs:	Cristian PÎRVULESCU

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.2.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.2.2022.
Plenārsesija Nr.	567
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	205/7/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK pauž dziļas bažas par to, kā Covid-19 ietekmē visu ES iedzīvotāju dzīvi, drošību, labklājību un cieņu. Komiteja ir arī ļoti nobažījusies par Covid-19 ietekmi uz indivīdiem un kopienām visā pasaulē, it īpaši valstīs, kurās trūkst pienācīgas veselības, sociālās un izglītības infrastruktūras, lai cīnītos ar pandēmiju.

1.2.

Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāreaģē uz Eiropas veselības infrastruktūras sistēmisko neaizsargātību, ņemot vērā augošo mobilitāti un bīstamu zoonozes slimību lielāku iespējamību. Turklāt pandēmijas apkarošanas centieniem būtu jāiet roku rokā ar pienācīgas sociālā un ekonomiskā atbalsta sistēmas ieviešanu, lai mazinātu pandēmijas postošās sekas.

1.3.

EESK jau iepriekš ir norādījusi, ka Eiropas Savienības pamatā ir kopīgas Eiropas vērtības, kas nekādā gadījumā nav apspriežamas: cilvēka cieņas un cilvēktiesību, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības un tiesiskuma ievērošana (1). Pat ja ES un tās dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju un tās izraisītajām ekonomiskajām, sociālajām un izglītības problēmām, šīs vērtības nedrīkst aizmirst. Lai gan reakcijai uz pašreizējo krīzi jābūt ātrai un ir nepieciešami daži ārkārtas un laikā ierobežoti pasākumi, tie nevar būt pretrunā tiesiskumam un apdraudēt demokrātiju, varas dalīšanu un Eiropas iedzīvotāju pamattiesības (2).

1.4.

ES būtu jāsaskaņo sava politika, stratēģijas un programmas, lai tiektos uz taisnīgu un visaptverošu atveseļošanos no krīzes ar mērķi nodrošināt medicīnas, sociālo, ekonomikas un demokrātijas standartu augšupēju konverģenci. Saistībā ar centieniem, izmantojot instrumentu NextGenerationEU, novērst koronavīrusa pandēmijas radīto tūlītējo ekonomisko un sociālo kaitējumu Komiteja atkārtoti pauž atbalstu Komisijas priekšlikumam par regulu, ar ko izveido jaunu instrumentu, kas ļautu veikt ekonomiskus korektīvos pasākumus attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras būtiski un pastāvīgi pārkāpj 2. pantā minētās vērtības (3). Turklāt ir vajadzīgs plašāks tiesiskuma jēdziens, kas ietver pamattiesību aizsardzību un garantē plurālistiskas demokrātijas aizsardzību. Tiesiskumu ar pamattiesībām un demokrātiju vieno savstarpēji atkarīgas, nedalāmas, trīspusējas attiecības.

1.5.

ES iestādēm un dalībvalstu valdībām būtu jāizmanto esošās sociālā un pilsoniskā dialoga institūcijas, lai pilnībā iesaistītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālos partnerus tādas plurālistiskas demokrātiskas telpas izveidē, kurā tiek pausti dažādi viedokļi un kritika, veicot aizsardzības pasākumus, lai ierobežotu viltus ziņu izplatīšanos, kā arī nepamatotu un neattaisnojamu pret cilvēktiesībām vērstu, uz sazvērestībām balstītu un ekstrēmistu diskursu.

1.6.

Valdībām būtu skaidri jānosaka pasākumu tiesiskais pamats. Jebkādai reformai spēkā esošajos veselības ārkārtas situāciju tiesību aktos un ar tiem saistītos noteikumos vai jaunu noteikumu ieviešanai, tostarp gatavojoties turpmākām pandēmijām, būtu jānosaka skaidri ierobežojumi un nosacījumi, kā arī skaidri jāparedz parlamentārā uzraudzība un pārskatīšana tiesā attiecībā uz pasākumu proporcionalitāti un to atbilstību vietējiem un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

1.7.

Ar Covid-19 saistītajiem noteikumiem un politikai jābūt skaidriem, saskaņotiem un, ciktāl iespējams, konsekventiem, nodrošinot savlaicīgu informācijas sniegšanu; noteikumu un politikas pasākumu izstrādē ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, tostarp sociālo partneri, un jāapspriežas ar tiem, kā arī jāiekļauj uz pierādījumiem balstīts pamatojums. Šim skaidrības principam būtu jānosaka arī prognozējamu mehānismu izveide, kas ietvertu visas nepieciešamās demokrātiskās materiālās un procesuālās garantijas, lai sagatavotos pienācīgi reaģēt uz iespējamām turpmākām pandēmijām, veselības krīzēm vai dabas katastrofām. Noteikumiem, politikas pasākumiem un jebkādai ar tiem saistītai informācijai vajadzētu būt pieejamai visām sabiedrības grupām, tostarp minoritāšu valodu grupām. Gadījumos, kad jāveic izmaiņas politikā, tās būtu jāpaziņo pietiekami savlaicīgi, izmantojot dažādus oficiālus un publiskus kanālus, lai dotu cilvēkiem laiku sagatavoties un attiecīgi pielāgot savu rīcību.

1.8.

Būtu jāprasa, lai par pandēmijas pasākumu ieviešanu atbildīgie valdības ministri regulāri atskaitītos parlamentam. Dalībvalstu parlamentiem būtu jāizveido komitejas, komisijas vai grupas, lai pārbaudītu ar Covid-19 saistītos pasākumus un sniegtu regulārus ziņojumus parlamentiem un vietējām un reģionālajām pārstāvju asamblejām. Lai nodrošinātu valdības rīcības uzraudzību, būtu arī jārīko parlamentārās debates par šiem ziņojumiem un valdības atbildēm. Valstīm būtu jānodrošina tiesu iestāžu pieejamība, garantējot neatkarīgu tiesu varu un dodot iespēju tiesām strādāt tiešsaistē un attālināti, kā arī sniedzot atbalstu tiesvedībā iesaistītām neaizsargātām personām, lieciniekiem vai personām, uz kurām attiecas kriminālprocess vai civilprocess.

1.9.

Pamattiesības, tiesiskums un demokrātijas ievērošana ir noteikta ES līgumā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un starptautisko tiesību saistībās, ko ir suverēni uzņēmušās visas ES dalībvalstis. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām katrai valstij ir pienākums ievērot, aizsargāt un atbalstīt cilvēktiesības. Šīs vērtības ir fundamentālas, savstarpēji atkarīgas un savstarpēji pastiprinošas. Tie ir starptautisko saistību, nevis ideoloģijas jautājumi. Tāpēc, lai gan ir racionāli rīkot debates par procedūrām vislabākajai cilvēktiesību īstenošanai, to ievērošanas princips nedrīkst būt apspriežams politiski. Tāpat iestāžu pienākums ir reaģēt uz sabiedrības veselības krīzēm. Iestādēm ir jānodrošina, ka to piedāvātās reakcijas tiek pakļautas pienācīgām demokrātiskām debatēm, sabiedriskajai apspriešanai un parlamentārajai uzraudzībai, kas ietver arī vajadzību risināt viltus ziņu problēmu, tostarp gadījumos, kad to pamatā ir nolūks graut politisku oponentu, jo tās var vājināt efektīvu reakciju uz pandēmijas izraisīto ārkārtas situāciju.

1.10.

EESK uzsver: neraugoties uz labākajiem nodomiem saistībā ar instrumentu Next Generation EU un nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem, kā arī Eiropas Komisijas gatavību iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālos partnerus un ieinteresētās personas, faktiskās līdzdalības līmenis joprojām ir lielā mērā nepietiekams, un procesi nav ļāvuši pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļiem radīt pietiekamu ietekmi (4). Pastāv risks, ka pat veiksmīgas īstenošanas gadījumā plāns sekmēs zaļo un digitālo pārkārtošanos, veicinot izaugsmi vidējā termiņā un ilgtermiņā, taču neuzlabos sarežģīto situāciju, kādā cilvēki pašlaik atrodas, saskaroties ar bezdarbu, ienākumu zudumu un veselības, dzīves līmeņa un darba apstākļu pasliktināšanos, kā arī nevienlīdzības palielināšanos. Noturības plāni būtu nekavējoties jāpakļauj sadalījuma ietekmes novērtējumiem, un rezultāti būtu jāapspriež ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām valstu un ES līmenī.

1.11.

EESK uzsver saikni starp demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzību un Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) izstrādi un īstenošanu. Kā iepriekš minēts, iedzīvotāju labklājība un pamattiesības būtu jābalsta uz kopīgu un konsekventu sociālo modeli, kas būtu pietiekami elastīgs, lai ņemtu vērā dažādās valstu tradīcijas un pieredzi atbilstīgi Līguma, pīlāra un tā atjauninātā un uz nākotni vērstā konsensa vērtībām, principiem un mērķiem (5). Uzraugot ESTP rīcības plāna īstenošanu, būtu jāņem vērā pandēmijas plašā un graujošā ietekme.

1.12.

Pandēmija ir globāla krīze, kurai noteikti būs ilgstošas, taču atšķirīgas sekas dažādās sabiedrības daļās. Saskaņā ar principu “nevienu neatstāt novārtā” kā prioritāte būtu jānosaka atbalsts neaizsargātām iedzīvotāju grupām, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargātiem darba ņēmējiem un ESTP 14. principa par minimālajiem ienākumiem ievērošanai. Jāpastiprina arī atbalsts pandēmijas skartajiem uzņēmumiem, it īpaši tiem, kurus tā ir skārusi nesamērīgi un kuriem joprojām ir grūtības turpināt darbību, piemēram, MVU. Ir jārisina arī ietekme uz sociālās ekonomikas uzņēmumiem, kurus ir smagi skārusi krīze (6).

1.13.

EESK uzskata, ka Eiropas Demokrātijas rīcības plānā būtu jāiekļauj plaša mēroga iniciatīva, kuras mērķis būtu veicināt izglītību par demokrātiju un pamattiesībām, jo šāda izglītošana ir ļoti svarīga demokrātisko vērtību un aktīva pilsoniskuma aizsardzībai. Šai iniciatīvai vajadzētu būt iekļaujošai un vērstai uz visiem iedzīvotājiem, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem.

2.   Tiesiskums

2.1.

Pastāv skaidri kritēriji, lai novērtētu jebkuras valsts rīcības atbilstību tiesiskuma principiem, un ir būtiski, lai šie principi tiktu ievēroti parastos apstākļos un vēl jo vairāk ārkārtas situācijās. Šie kritēriji ir likumība, juridiskā noteiktība, aizliegums patvaļīgi izmantot izpildvaru, kā arī valdību likumiskā atbildība, ko garantē tiesu un parlamentārā kontrole (7). Ārkārtas pilnvaru izmantošanai jābūt pamatotai ar nepieciešamību, proporcionālai un īslaicīgai, un tai vienmēr jāiekļaujas ne tikai valsts konstitucionālajās tiesībās noteiktajās robežās, bet arī Eiropas un starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos standartos.

2.2.

Covid-19 pandēmija ir radījusi sarežģītas problēmas visu dalībvalstu juridiskajām, politiskajām, sociālajām, veselības un izglītības sistēmām. Šādā sarežģītā vidē var šķist neiespējami saglabāt augstu tiesiskuma ievērošanas līmeni. Tomēr jauni fakti Eiropā un ārpus tās liecina, ka tajās valstīs, kuras politikā un likumdošanas procesā turpināja ievērot tiesiskumu, ir vērojama labāka veselības ārkārtas situācijas pārvaldība, zemāka mirstība un zemāks inficēšanās līmenis, kā arī augsta sabiedrības uzticēšanās valdībai, kas ir būtiski svarīgi, lai pēc iespējas efektīvāk reaģētu uz krīzi (8). Tiesiskuma principiem būtu jāvada ikviena demokrātiska valdība, lai likumīgi un efektīvi reaģētu uz pašreizējo veselības krīzi un, iespējams, uz līdzīgām krīzēm nākotnē.

2.3.

Attiecībā uz dalībvalstu reakciju uz pandēmiju ir materializējušās bažas saistībā ar trim galvenajiem principiem, kuri ir tiesiskuma pamatā: 1) likumības principu, 2) juridiskās noteiktības principu un 3) likumiskās atbildības principu (9).

2.4.

Attiecībā uz likumību ir konstatētas vairākas problēmas, kas saistītas ar valdības reakciju valsts un vietējā līmenī, tostarp šādas: rīcība bez juridiska pamata vai leģislatīvām pilnvarām; “ārkārtas situācijas” noteikšana un/vai paplašināšana, acīmredzami pārkāpjot valsts konstitucionālo sistēmu; juridiskā pamata izmantošana izpildvarā veidā, kāds nav paredzēts; un pamattiesību ierobežojumi, kas pieņemti, acīmredzami pārkāpjot konstitucionālos vai starptautiskos cilvēktiesību noteikumus.

2.5.

Attiecībā uz juridisko noteiktību valstu pasākumi, kas šajā ziņā ir problemātiski, ietver ierobežojošu pasākumu ieviešanu ar neskaidru interpretāciju; pretrunas starp valdības politiku un attiecīgajiem juridiskajiem pasākumiem; un pārāk biežas izmaiņas tiesību aktos, kuru dēļ vienkāršajiem iedzīvotājiem ir ārkārtīgi grūti saprast, ko viņi drīkst un ko nedrīkst. Ārkārtas situācijā palielinās risks un nenoteiktība, un sabiedrība no valdības un valsts iestādēm kopumā gaida skaidrus norādījumus par to, ko viņi likumīgi var un ko nevar darīt.

2.6.

Attiecībā uz likumisko atbildību parlamentārās un tiesu uzraudzības problēmas saistībā ar valdības rīcību Covid-19 kontekstā ir vērojamas parlamentu marginalizācijā. Līdz 2021. gada februārim mazāk nekā puse ES dalībvalstu bija izveidojušas specializētas parlamentārās komitejas, publicējušas ziņojumus vai ieplānojušas regulāras debates par pasākumiem saistībā ar Covid-19 un mazāk nekā trešdaļā gadījumu valdības pasākumi tika pārbaudīti (piemēram, ar debatēm vai parlamenta balsojumu) vai grozīti parlamentos (10). Tiesiskā pārbaude ir process, kurā tiesas nodrošina, ka valdības rīkojas likumīgi, un tas ir īpaši svarīgi krīzes laikā, kad pamattiesības var tikt būtiski ierobežotas. Visā Eiropas Savienībā ir paustas dažādas bažas par tiesiskās pārbaudes efektivitāti un tiesu iestāžu pieejamību Covid-19 pasākumu kontekstā (11). Tiesu slēgšana vai tiesu pieejamības ierobežošana, to atļaujot tikai atsevišķos tiesvedības veidos, ir nelabvēlīgi ietekmējusi iedzīvotāju spēju panākt strīdu izšķiršanu un mazinājusi tiesu iestāžu pieejamību, it īpaši gadījumos, kad pandēmijas dēļ ieviestie pasākumi nesamērīgi ietekmēja visneaizsargātākos sabiedrības locekļus. Lielākajā daļā dalībvalstu tiesu sistēmas nebija pietiekami sagatavotas krīzei to zemā digitalizācijas līmeņa dēļ un tāpēc, ka dažām sabiedrības daļām, it īpaši neaizsargātām grupām, trūka pietiekamas informācijas par to, kā darbojas tiesu sistēma, un tādējādi tās nevarēja tai piekļūt.

2.7.

Visbeidzot var secināt, ka tiesiskums var virzīt visefektīvāko rīcību, reaģējot uz ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā (12), un tā ir būtiska vērtība ne tikai parastos apstākļos, bet arī – un, iespējams, vēl jo vairāk – krīzes laikā. Saistībā ar centieniem, izmantojot instrumentu NextGenerationEU, novērst koronavīrusa pandēmijas radīto tūlītējo ekonomisko un sociālo kaitējumu Komiteja atkārtoti pauž atbalstu Komisijas priekšlikumam par regulu, ar ko izveido jaunu instrumentu, kas ļautu veikt ekonomiskus korektīvos pasākumus attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras būtiski un pastāvīgi pārkāpj 2. pantā minētās vērtības (13).

3.   Pamattiesības

3.1.

Covid-19 pandēmija ir radījusi milzīgu spiedienu uz visām iestādēm un infrastruktūru, kas atbalsta un aizsargā pamattiesības Eiropas Savienībā. Strauji pasliktinājušies medicīnas pakalpojumi un plaša mēroga sociālekonomiskā krīze apdraudēja dzīvību, veselību un labklājību lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju un palielināja nabadzības risku. It īpaši tas ir ietekmējis noteiktas grupas, kuras skāra konkrēti un pastāvīgi sociālo pakalpojumu traucējumi, ko izraisīja to ilgtermiņa nepietiekamais finansējums un sistēmas nepietiekama sagatavotība krīžu pārvarēšanai. Šajā saistībā EESK atkārtoti aicina izveidot saistošu Eiropas sistēmu pienācīga minimālā ienākuma nodrošināšanai Eiropā (14).

3.2.

ES un tās dalībvalstīm būtu jāpievēršas padziļinātām sabiedriskām pārdomām par krīzes pirmsākumiem un iemesliem, kuru dēļ pandēmijas rezultātā lielākā daļa Eiropas veselības sistēmu nonāca uz sabrukuma sliekšņa. Gadiem ilgās taupības politikas rezultātā ir izveidojusies vispārēja tendence neveikt ieguldījumus veselības nozarē un citos svarīgos sociālajos pakalpojumos (palīdzība apgādājamām un neaizsargātām personām, aprūpes iestādes utt.), radot bumbu ar laika degli, kura uzsprāga, saskaroties ar nopietnām problēmām veselības jomā. Turpinoties konferencei par Eiropas nākotni, visas iesaistītās personas būtu jāmudina mācīties no šīs krīzes, lai liktu pamatus labklājības valsts atjaunošanai. Noturība ir tukša skaņa, ja netiek veltītas visas pūles, lai veidotu atjaunotu Eiropas sabiedrisko modeli, kura centrā ir cilvēki. Eiropas Savienībai lēmumu pieņemšanas, pārredzamu procedūru, politikas un finanšu resursu ziņā jābūt sagatavotai turpmākām krīzēm.

3.3.

Pamattiesību hartā nostiprināto tiesību aizsardzību apdraudēja krīzes turpināšanās un politiskie risinājumi, it īpaši tie, kas saistīti ar veselības aprūpes nodrošināšanu, nediskriminēšanu, dzimumu līdztiesību, bērna tiesībām, vecāka gadagājuma cilvēku tiesībām un cilvēku ar invaliditāti tiesībām, kā arī ar taisnīgiem darba nosacījumiem, sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību. Diemžēl dzimumu līdztiesības jomā sievietes nebija pietiekami pārstāvētas ad hoc lēmumu pieņemšanas struktūrās, kas izveidotas Covid-19 apkarošanai, un daudzos ietekmes novērtējumos nebija pievērsta īpaša uzmanība dzimumu līdztiesībai. Ir arī skaidri jāatzīst pandēmijas un ar to saistīto pasākumu nesamērīgā ietekme dzimumu līdztiesības jomā.

3.4.

Bērna tiesības, it īpaši saistībā ar piekļuvi izglītībai un sociālajam atbalstam, Komitejai ir ļoti svarīgas. Kā EESK jau ierosināja, īpaša uzmanība būtu jāpievērš Covid-19 ietekmei uz tiesībām, labklājību un bērnu intelektuālo un emocionālo attīstību (15).

3.5.

EESK atkārto ieteikumu, ko tā pauda savā atzinumā “Stratēģija, lai stiprinātu Pamattiesību hartas piemērošanu ES”, proti, Komisijai 2022. gada ziņojumā galvenā uzmanība būtu jāpievērš Covid-19 ietekmei uz pamattiesībām, it īpaši tām, kas saistītas ar sociālekonomisko labklājību (16).

3.6.

Eiropas Savienībai ir svarīgs pienākums veicināt un aizsargāt cilvēktiesības visā pasaulē. Covid-19 pandēmijas kontekstā EESK arī uzskata, ka ES varētu darīt vairāk, lai palīdzētu pasaulei pārvarēt pandēmiju. EESK atzinīgi vērtē un atbalsta ES centienus steidzami reaģēt uz humānajām vajadzībām, stiprināt veselības aizsardzības, ūdensapgādes un sanitārijas sistēmas un mazināt pandēmijas sociālās un ekonomiskās sekas.

3.7.

Īstermiņā būtu jāiegulda vairāk resursu, lai nodrošinātu plašu un taisnīgu piekļuvi vakcīnām. Ar ES solītajiem 100 miljoniem vakcīnu nepietiek, lai apmierinātu neatliekamās vajadzības lielākajā daļā pasaules (17). Kā lielākajai vakcīnu eksportētājai pasaulē Eiropas Savienībai jābūt gatavai mainīt savu pieeju. Vakcīnas ir jāražo plašākā mērogā un lielākā skaitā, lai trešās valstis varētu sasniegt drošu vakcinācijas līmeni. Ņemot vērā iepriekš minēto vajadzību veidot jaunu Eiropas ekonomikas un sociālo modeli, visiem Eiropas dalībniekiem vajadzētu padziļināti apsvērt vienotā tirgus un ar to saistītās politikas galīgos mērķus. Šīm pārdomām vajadzētu būt vērstām uz cilvēku, un tajās būtu jāņem vērā tādi jēdzieni kā “sabiedriskais labums”, “kolektīvā veselība” un “alternatīvi labklājības novērtēšanas veidi”, tostarp pamatojoties uz sociālo partneru priekšlikumiem (18).

3.8.

Būtu jādara vairāk, lai veicinātu un aizsargātu sociālās pamattiesības, kas ir tiešs un efektīvs veids, kā novērst pandēmijas nevēlamās sekas veselības, sociālajā, ekonomikas un izglītības jomā. Eiropas sociālo tiesību pīlārs būtu jāuzskata par loģisku turpmāko politiku sociālo pamattiesību aizsardzībā.

3.9.

Pamattiesību aģentūras pilnvaras un EK ziņojumu par tiesiskumu darbības joma būtu jāpaplašina, lai pilnībā aptvertu un ļautu pienācīgi uzraudzīt šo sociālo pamattiesību ievērošanu.

3.10.

EESK uzsver saikni starp demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzību un Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) izstrādi un īstenošanu. Kā jau iepriekš minēts, iedzīvotāju labklājība un pamattiesības būtu jābalsta uz kopīgu un konsekventu sociālo modeli, kas būtu pietiekami elastīgs, lai ņemtu vērā dažādās valstu tradīcijas un pieredzi atbilstīgi Līguma, pīlāra un tā atjauninātā un uz nākotni vērstā konsensa vērtībām, principiem un mērķiem (19). Uzraugot ESTP rīcības plāna īstenošanu, būtu jāņem vērā pandēmijas plašā un graujošā ietekme.

4.   Demokrātijas nākotne

4.1.

Pandēmija ir globāla parādība, un arī tās politiskās un ar demokrātiju saistītās sekas ir globālas. Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu ietekme uz demokrātijas stāvokli ir ļoti nopietna un ietver šādas tendences: to valstu skaits, kuras virzās autoritārā virzienā, pārsniedz to valstu skaitu, kuras virzās demokrātiskā virzienā; demokrātijas lejupslīde, kas notiek dažās no lielākajām valstīm; vairākās valstīs tiek apšaubīta vēlēšanu integritāte; demokrātijas lejupslīde bieži vien gūst tautas atbalstu; autoritārisma padziļināšanās nedemokrātiskos režīmos; un ieilgusī veselības krīze, kas rada tendenci pamatbrīvību ierobežojumiem kļūt par normu (20). Eiropas Savienībai būtu jāņem vērā šīs globālās tendences, kuras ietekmē tās globālo un reģionālo politiku, un jārāda demokrātijas piemērs visā pasaulē.

4.2.

Demokrātijas un ES nākotne ir savstarpēji saistītas. ES tika veidota kā miera un sadarbības instruments un, kas ir ļoti svarīgi, kā demokrātijas instruments visos tās attīstības posmos. Mums ir jānodrošina, lai nekādas problēmas un spriedze, ko rada pandēmija, neietekmētu mūsu demokrātisko sistēmu kvalitāti un darbību un, kas ir ne mazāk svarīgi, apņēmību veidot integrētu, demokrātisku, sociālu un labklājīgu Eiropas Savienību. Cita starpā tas nozīmē, ka saskaņā ar Līgumiem Eiropas tiesību aktiem jābūt prioritāriem attiecībā pret valstu tiesību aktiem.

4.3.

Kopš 2020. gada sākuma, kad Eiropā sākās Covid-19 pandēmija un tās postošās sekas, pandēmijas apkarošanā ir izmantoti dažādi politikas instrumenti. Vairumā gadījumu medicīniskie, ārkārtas un administratīvie pasākumi tika īstenoti dažādos ārkārtas režīmos, kuru saturs un ilgums bija atšķirīgs.

4.4.

Vairākās ES valstīs tika paustas nopietnas bažas par šādu ārkārtas režīmu motīviem un sekām. Tās ietvēra parlamentāro un vietējo/reģionālo asambleju atstumšanu, izpildes darbību pārraudzības trūkumu, sabiedrības informēšanas ierobežojumus, pārredzamības, sociālā dialoga un līdzdalības trūkumu, nekontrolētus izdevumus un nepietiekamu atbalstu visvairāk skartajām personām, tostarp medicīnas darbiniekiem. Valstīs, kurās jau tāpat bija vērojama nopietna demokrātijas neaizsargātība, ārkārtas režīmi ir pastiprinājuši līdzšinējās tendences (21). Savukārt valstīs, kurās ir stabilas demokrātiskās sistēmas, tie ir radījuši jautājumus par spēju pielāgoties jauniem apstākļiem un par veikto pasākumu efektivitāti.

4.5.

Politiskie reaģēšanas pasākumi ir arī izraisījuši nepieredzētu maldinošas informācijas līmeni un pretestību veselības aizsardzības pasākumiem, sākot no pārvietošanās ierobežojumiem līdz ārstēšanai un vakcīnām. Lai gan Eiropas Savienībai kopumā veiksmīgi izdevās atbalstīt vakcīnu pētniecību, iegādi un izplatīšanu, tās nespēja skaidri informēt visus Eiropas iedzīvotājus ir veicinājusi viltus ziņu izplatīšanos, it īpaši pret vakcīnām noskaņotu grupu interesēs. Vēstījumi sociālajos medijos kļuva tik spēcīgi, ka ietekmēja sabiedrības uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai un tās speciālistiem un veicināja neapmierinātību, kas vērsta pret pētniekiem, politiķiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības līderiem, kuri atbalstīja PVO ieteikto reaģēšanas stratēģiju. Tie parasti ietvēra sazvērestības teorijas apvienojumā ar izteiktu neuzticēšanos medicīnas zinātnei un tehnoloģijai, it īpaši vakcīnām. Kopumā ESAO konstatēja, ka Covid-19 krīze ir paātrinājusi vispārēju sabiedrības uzticības samazināšanos institūcijām, izraisot dezinformāciju, polarizāciju un nevēlēšanos ievērot publisko politiku.

4.6.

Vairākās valstīs šāda attieksme ir palīdzējusi galēji labējām un eiroskeptiskajām partijām un organizācijām vēl vairāk nostiprināt sev atbalstu. Turpinoties medicīniskajām un sociālekonomiskajām krīzēm, vēl vairāk pastiprināsies to mobilizācija un ietekme (22).

4.7.

Visās valstīs veselības un ekonomikas krīzes radītajai spriedzei ir ievērojams potenciāls izraisīt šķelšanos starp dažādām grupām un sociālajām kategorijām. Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu pandēmijai un tās sekām ir bijusi atšķirīga ietekme uz jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem, kuri ziņo, ka ir ekonomiski cietuši, un tiem, kuri Covid-19 uzskata galvenokārt par sabiedrības veselības krīzi, kā arī tiem, kuri uzskata valsti par aizsargātāju, un tiem, kuri to uztver kā apspiedēju (23).

4.8.

ES un dalībvalstīm ir jāapzinās riski, ko radīs ilgstoša krīze. Galvenais izaicinājums, ar ko saskaras ES iestādes un dalībvalstu valdības, ir spēja stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības pandēmijas laikā, saskaroties ar apšaubīšanu un kritiku. Demokrātiskas stratēģijas mērķis nebūtu politisko un valdības elišu leģitimēšana, bet gan atbildes pasākumu efektivitātes saglabāšana, vienlaikus veicinot demokrātisku plurālismu, pienācīgu kontroli un līdzsvaru, kā arī racionālu, konstruktīvu un pilsonisku kritiku.

4.9.

Šajā sakarā ES iestādēm un dalībvalstu valdībām būtu jāizmanto esošās sociālā un pilsoniskā dialoga institūcijas, lai pilnībā un pārredzami iesaistītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālos partnerus un ieinteresētās personas plurālistiskas demokrātiskas telpas veidošanā, kurā tiek pausti dažādi viedokļi un kritika. EESK uzsver: neraugoties uz labākajiem nodomiem saistībā ar instrumentu NextGenerationEU un nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem, kā arī Eiropas Komisijas vēlmi iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālos partnerus un ieinteresētās personas, faktiskās līdzdalības līmenis joprojām ir lielā mērā nepietiekams, un esošie procesi nav ļāvuši to viedokļiem radīt pietiekamu ietekmi.

4.10.

Kā ieteikts atzinumā par Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, papildus jau iekļautajām jomām Eiropas demokrātijas veicināšanai būtu jāietver demokrātiskas līdzdalības veicināšana ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī; tajā būtu jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un jāietver visi demokrātijas aspekti un jomas, tostarp darba demokrātija. EESK arī uzskata, ka atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 11. pantam lielāks uzsvars ir jāliek uz pilsonisko dialogu, kas visās demokrātijās ir svarīgs priekšnoteikums tam, lai lēmumu pieņemšanas process un līdzdalība tajā sasniegtu iespējami augstāku kvalitāti (24).

4.11.

EESK uzskata, ka Eiropas Demokrātijas rīcības plānā būtu jāiekļauj plaša mēroga iniciatīva, kuras mērķis būtu veicināt izglītību par demokrātiju un pamattiesībām, jo šāda izglītošana ir ļoti svarīga demokrātisko vērtību un aktīva pilsoniskuma aizsardzībai. Šai iniciatīvai vajadzētu būt iekļaujošai un vērstai uz visiem iedzīvotājiem, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem.

---

(1)  Līguma par Eiropas Savienību 2. pants; Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja Luca Jahier un Pamattiesību un tiesiskuma grupas (FRRL) priekšsēdētāja José Antonio Moreno Díaz paziņojums, 2020. gada 15. aprīlis.

(2)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas deklarācija “ES reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu un nepieciešamība panākt nepieredzētu solidaritāti starp dalībvalstīm”, 2020. gada 6. aprīlis,

(3)  OV C 62, 15.2.2019., 173. lpp.

(4)  EESK rezolūcija “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne?”, 25.2.2021. (OV C 155, 30.4.2021., 1. lpp.).

(5)  OV C 374, 16.9.2021., 38. lpp.

(6)  Social Economy Europe, The Impact of COVID-19 on Social Economy Enterprises (Sociālā ekonomika Eiropā, Covid-19 ietekme uz sociālās ekonomikas uzņēmumiem), 2020. gada jūnijs.

(7)  Eiropas Padomes komisija “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisija), Respect for Democracy, Human Rights and the Rule of Law during States of Emergency: Reflections, Strasbūra, 2020. gada 19. jūnijs, CDL-AD(2020)014.

(8)  Sk., piemēram, globālos salīdzinošos pētījumus un datubāzes: CompCoRe ar apkopojumu, kas publicēts Jasanoff, Sheila, Hilgartner, Stephen, A Stress Test for Politics: Insights from the Comparative Covid Response Project (CompCoRe) 2020 (Verfassungsblog, 2021. gada 11. maijs), un Power and the COVID-19 Pandemic, Verfassungsblog Symposium, ar apkopojumu, kas publicēts J Grogan, Power, Law and the COVID-19 Pandemic: I daļa un II daļa, noslēdzot Verfassungsblog simpoziju Power and the COVID-19 Pandemic (2021).

(9)  J. Grogan, Extraordinary or extralegal responses? The rule of law and the COVID-19 crisis (Democracy Reporting International, 2021. gada maijs).

(10)  J. Grogan, Extraordinary or extralegal responses? The rule of law and the COVID-19 crisis (Democracy Reporting International, 2021. gada maijs).

(11)  J.Grogan, Extraordinary or extralegal responses? The rule of law and the COVID-19 crisis (Democracy Reporting International, 2021. gada maijs).

(12)  Grogan, J. un Weinberg, N., Principles to Uphold the Rule of Law and Good Governance in Public Health Emergencies (RECONNECT Policy Brief, 2020. gada augusts): https://reconnect-europe.eu/wp-content/uploads/2020/08/RECONNECTPB_082020B.pdf.

(13)  OV C 62, 15.2.2019., 173. lpp.

(14)  OV C 190, 5.6.2019., 1. lpp. Par šo EESK atzinumu tika iesniegts pretatzinums, kas tika noraidīts, tomēr par to balsoja vismaz viena ceturtdaļa klātesošo locekļu.

(15)  OV C 341, 24.8.2021., 50. lpp.

(16)  OV C 341, 24.8.2021., 50. lpp.

(17)  Eiropadomes secinājumi par Covid-19, 2021. gada 25. maijs.

(18)  Supplementing GDP as a welfare measure: proposed joint list by the European social partners, 3 March 2021.

(19)  OV C 374, 16.9.2021., 38. lpp.

(20)  International Institute for Democracy and Electoral Assistance (International IDEA), The Global State of Democracy Report 2021.

(21)  Sk. Petra Guasti, The Impact of the COVID-19 Pandemic in Central and Eastern Europe. The Rise of Autocracy and Democratic Resilience, Democratic Theory, 7. sējums, 2. izdevums, 2020. gada ziema: 47. lpp.

(22)  Sk., piemēram, José Javier Olivas Osuna un José Rama, COVID-19: A Political Virus? VOX’s Populist Discourse in Times of Crisis, Frontiers in Political Science, 2021. gada 18. jūnijs.

(23)  Ivan Krastev un Mark Leonard, Europe’s Invisible Divides: How COVID-19 is Polarizing European Politics, ECFR politikas pārskats, 2021. gada septembris

(24)  OV C 341, 24.8.2021., 56. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sociālie izaicinājumi jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta zaļināšanā”

(Pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 275/03)

Ziņotājs:

Pierre Jean COULON

Pilnsapulces lēmums	25.03.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	02.02.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.02.2022.
Plenārsesija Nr.	567
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	207/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atkārtoti pauž atbalstu atzinumu “FuelEU Maritime” (1) un “NAIADES III” (2) secinājumiem un ieteikumiem.

1.1.1.

“Lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīga cieša sadarbība ar visiem jūrniecības nozares un piegādes ķēdes dalībniekiem un ieinteresētajām personām”.

1.1.2.

Tas pats attiecas uz vajadzīgo ieinteresētību “veidot intermodālus termināļus”, kas dotu iespēju “attīstīt iekšējo ūdensceļu transportu pilsētās un uzlabot dzīves kvalitāti”.

1.2.

EESK uzskata, ka jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta zaļināšanā ir noteikti jāņem vērā to iedzīvotāju veselība un dzīves kvalitāte, kuri dzīvo kuģošanas maršrutu vai ostu tuvumā.

1.3.

Tāpēc ostu iestādēm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un transporta nozares dalībniekiem ir jāsadarbojas, lai pārskatītu pilsētu, ostu un transporta operatoru savstarpējo saikni.

1.4.

Pāreju uz zaļināšanu var sākt tikai pēc tam, kad darbinieki ir pienācīgi apmācīti.

1.5.

Šie ieteikumi ir neatņemami saistīti ar turpmāku zilās ekonomikas vērtības palielināšanu.

2.   Ievads

2.1.

Ar 2021. gada 24. jūnijā publicēto Eiropas Komisijas paziņojumu “NAIADES III” par iekšzemes ūdensceļu transporta modernizēšanu Eiropā un 2021. gada 14. jūlijā publicēto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atjaunīgo degvielu izmantošanu jūras transportā (t. s. “FuelEU Maritime”) tiek uzsākta šo nozaru dekarbonizācija.

2.2.

“NAIADES III” ir 35 punktu rīcības plāns iekšzemes ūdensceļu transporta pilnīgākai izmantošanai, kura pamatā ir ļoti vienkāršs transporta komisāres Adina Vălean konstatējums: iekšzemes ūdensceļu transports ir “viens no visekonomiskākajiem transporta veidiem CO2 emisiju ziņā, un iekšzemes ūdensceļiem var būt būtiska nozīme ES transporta sistēmu dekarbonizācijā”; tomēr tikai 6 % no ES kravām tiek pārvadātas pa Eiropas upēm un kanāliem, lai gan iekšzemes ūdensceļu tīkls ir 41 000 kilometru garš.

2.3.

Paziņojumā noteiktais mērķis ir nodrošināt lielāka preču apjoma pārvadāšanu pa Eiropas upēm un kanāliem un veicināt pāreju uz bezemisiju baržām līdz 2050. gadam.

2.4.

Tāpēc Komisija ierosina pārskatīt 1992. gada Direktīvu par intermodāliem pārvadājumiem (3), kas ir vienīgais ES juridiskais instruments, kurš tieši atbalsta pāreju no kravu autopārvadājumiem uz mazemisiju transporta veidiem (iekšzemes ūdensceļi, jūras transports un dzelzceļš), bet kura efektivitāti ir negatīvi ietekmējusi neapmierinoša transponēšana dalībvalstīs. Galvenais iemesls šādai nepilnīgai transponēšanai ir tas, ka 2018. gada mobilitātes tiesību aktu kopumā bija reāla pretruna starp mērķi panākt autotransporta uzņēmumu un darba ņēmēju godīgu konkurenci iekšējā tirgū (ierobežojot kabotāžas pārvadājumus uz intermodāliem termināļiem un no tiem), no vienas puses, un pāreju no modāla transporta uz intermodālu transportu, samazinot tā izmaksas, no otras puses.

2.5.

Priekšlikums regulai par jūras satiksmi ir daļa no politikas un tiesību aktu paketes, t. s. paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 55 %. Priekšlikums ir galvenokārt vērsts uz emisiju samazināšanas mērķiem un nosaka pārvadātājiem pienākumu ziņot par kuģu tipu un izmantoto degvielu. Tātad priekšlikums nav pārāk saistošs. Tas ir izskaidrojams ar to, ka Eiropas Komisija uzskata, ka jūras transports kopumā rada tikai 10 % ar transportu saistīto emisiju Eiropas Savienībā.

2.6.

EESK stingri atbalsta Eiropas Komisijas ierosināto jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta zaļināšanas politiku.

2.7.

Šādu nostāju Komiteja pauda nesen pieņemtajā atzinumā par tematu “FuelEU Maritime” (4) un “NAIADES III” (5); EESK vēlas arī izmantot šo iespēju, lai iepazīstinātu ar dažām pārdomām par sabiedriskas nozīmes uzdevumiem saistībā ar jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta zaļināšanu, un vērstu pilsoniskās sabiedrības uzmanību tam, ka jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta zaļināšana ietver arī jūras telpisko plānošanu nolūkā pielāgot transportu klimata pārmaiņām “zilās ekonomikas” perspektīvā (6).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Šajā pašiniciatīvas atzinumā ir divas daļas, kurās apskatīti divi dažādi jautājumi: pirmajā daļā apskatīti galvenokārt upju transporta veidi un ostas, bet otrajā – sociālie jautājumi, kas skar jūras un upju transporta darbiniekus. EESK uzsver, ka jūras transports ir nozaru tirgus, kas ietver vietējos prāmju pārvadājumus līdz pilsētām un arhipelāgiem pa upēm un īsiem jūras kuģošanas maršrutiem un tālus jūras maršrutus ar prāmjiem, beramkravu kuģiem, konteinerkuģiem un kruīza kuģiem. Šajā atzinumā nav skatītas visas minētās nozares, bet gan ar vietējā un reģionālā transporta jautājumiem saistītā sociālā dimensija.

3.2.

Lai zaļinātu iekšzemes ūdensceļu un jūras transportu, ir vajadzīga integrēta pieeja, jo nākotnes transporta infrastruktūrā būs jāņem vērā arī apsvērumi, kas saistītas ar vietējo iedzīvotāju un darba ņēmēju veselību.

3.3.

Šajā pašiniciatīvas atzinumā par jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta zaļināšanas sabiedriskas nozīmes uzdevumiem EESK norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi panākt, lai Komisijas rīcībā būtu pamatoti pētījumi par upju un jūras ostu darbības ietekmi uz veselību. Šādos pētījumos būtu jāaptver plaša mēroga vides pārvaldības sistēmu analīze un jāiekļauj ieteikumi iekšzemes ūdensceļu un jūras ostu ekspluatācijai, ņemot vērā ar veselību saistītos jautājumus.

3.4.

Jūras kabotāžai ir būtiska nozīme ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, jo īpaši salu teritorijās. Jūras kabotāžā priekšroka tiek dota mazoglekļa politikai, tā samazina ietekmi uz vidi un veicina multimodalitātes principu.

3.5.

Gaisa kvalitātes uzlabošana ostās un tās ietekme uz piekrastes iedzīvotāju veselību ir sensitīvs jautājums. EESK uzskata, ka ir lietderīgi turpināt attīstīt krasta elektroapgādes sistēmas upju un jūras ostās, kā to darījusi Roterdamas osta, lai kuģi, neatkarīgi no to lieluma, piestājot krastā varētu izslēgt dzinējus, jo tas palīdzētu aizsargāt piekrastes iedzīvotāju un darba ņēmēju veselību. Tas attiecas arī uz kruīza kuģiem, kas bieži vien ir noenkurojušies centrālajās ostas teritorijās.

3.6.

Nedrīkst ignorēt jūras ostu darbības radīto trokšņa piesārņojumu, jo tas skar iedzīvotāju dzīves kvalitāti un darba ņēmēju veselību. Tas pats attiecas uz iedzīvotājiem, kas dzīvo iekšzemes ūdensceļu tuvumā. Iekšzemes ūdensceļu transporta rādītāju uzlabošana ir cieši saistīta ar iekšzemes teritoriju sociālekonomisko attīstību; tomēr šai attīstībai nevajadzētu notikt uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes rēķina, kaut arī iekšzemes ūdensceļu transports rada mazāk traucējumu nekā autotransports.

3.7.

Pievēršoties iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta zaļināšanai, ir jāskata arī jautājumi, kas saistīti ar personāla apmācību, nodarbinātības perspektīvām un atšķirīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem šajās nozarēs, un jāņem vērā sabiedriskas nozīmes uzdevumi, kas saistīti ar būtiskajām pārmaiņām, ko rada amatu digitalizācija un automatizācija.

3.8.

Lai samazinātu iekšzemes ūdensceļu transporta atkarību no fosilā kurināmā, ir jāatjauno flote. Tomēr šo nozari galvenokārt veido mazo kuģu kapteiņi un MVU, kas patlaban saskaras ar ekonomiskām grūtībām (apgrozījums samazinājies par aptuveni 2,7 miljardiem EUR, bet pasažieru pārvadājumi – vismaz par 70 %). Lai nepieciešamā flotes atjaunošana būtu sociāli pieņemama, ir vajadzīgs mazo kuģu kapteiņu atbalsts, un to varēs nodrošināt tikai tad, ja ar investīcijām un ilgtermiņa finansiālu atbalstu tiks panākta viņu uzticēšanās.

3.9.

Tāpēc pārejā uz bezemisiju iekšzemes ūdensceļu transportu ir vajadzīgs ne tikai finansiāls atbalsts pašreizējiem kapteiņiem, bet arī lielāki centieni kuģu pašreizējo un turpmāko apkalpju apmācības jomā. Iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta zaļināšanas panākumi ir atkarīgi arī no nozares spējas pārvaldīt pārmaiņas nodarbinātības un prasmju jomā.

4.   Īpašas piezīmes

Ostas

4.1.

Saistībā ar jūras transporta zaļināšanas politiku ir jāpārskata pilsētu saikne ar ostām. Līdz ar plānošanas projektiem, kuru pamatā ir XX gadsimta otrās puses naftas ekonomika un globalizēta “superkonteinerizācija”, ostas tiek veidotas ārpus pilsētām, jo ostu teritorijas tajās kļuvušas par mazu, un tiek izveidotas industriālas ostu teritorijas perifērijā. Tomēr liela ostas vai pilsētvides projekta pieņemamībai jābūt gandrīz vienprātīgai, un tas nozīmē, ka jāņem vērā bieži vien ļoti sarežģīts argumentu kopums, kurā apvienotas sabiedriskās un individuālās intereses. Šīs pilsoniskās un sabiedriskās prasības ir diezgan jauna parādība tūkstošgadīgās pilsētas un ostas attiecībās.

4.2.

Ostas pārvaldes iestāde un pašvaldības var spēlēt vienā komandā vai būt opozīcijā, taču sabiedriskā un vides dimensijas turpmāk būs neaizstājamas (7). Ostas pilsētās, kur vērojama kuģu, piekrastes iedzīvotāju, nozaru, uzņēmumu un tūrisma darbību līdzāspastāvēšana, vides kvalitāte un traucējumu avoti kļūst par iedzīvotāju mobilizācijas faktoriem. Piemēram, kuģi darbina dzinējus gan dienā, gan naktī: gaisa piesārņojums ir kļuvis par ikdienas likstu iedzīvotājiem, kas dzīvo daudzu Eiropas ostu tuvumā.

4.3.

Jaukta tipa kravas kuģi un prāmji daudzos maršrutos piesārņo gaisu ar gāzi un smalkām daļiņām. Dzinēju radītais troksnis ir arī nepanesams traucēklis, jo tas ir pastāvīgs troksnis, kas pastiprinās naktī.

4.4.

Problēma rodas tāpēc, ka tikai dažas kuģu piestātnes ostās ir aprīkotas ar krasta elektropadevi. Tādēļ dažiem kuģiem nākas darbināt savus ģeneratorus.

4.5.

Gaisa kvalitātes uzlabošana ostās un tās ietekme uz vietējo iedzīvotāju veselību ir sensitīvs temats. Sabiedrības pieprasījums pēc preventīviem un koriģējošiem gaisa kvalitātes pasākumiem ostu tuvumā kļūst arvien uzstājīgāks, īpaši sociālās tīklošanās vietnēs.

4.6.

Tas pats sakāms par ostu darbības radīto trokšņa piesārņojumu. EESK uzskata, ka jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta zaļināšanas nolūkā ir jāapzina un jānovērtē ostu ietekme uz vidi, it īpaši pilsētas un ostas saskarnes zonās. Tas būtu pirmais solis pirms jebkādu pasākumu pieņemšanas, un tas nodrošinātu pārdomātu pilsētas un ostas saskarnes pārvaldību, ko varētu veicināt upju iekšzemes ostu attīstība.

4.7.

Lēmumu par jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta zaļināšanu nevar pieņemt, ja iepriekš nav novērtēta kuģu radīto gāzes emisiju (arī mazoglekļa emisijas) izplatīšanās ietekme, ostas teritorijas topogrāfiskais profils, iedzīvotāju sadalījums ostas darbības skartajās teritorijās, kā arī meteoroloģisko staciju esamība, jo laikapstākļi ietekmē gāzu izplatīšanos vai stagnāciju gaisā, un piesārņojuma un trokšņa līmeņa mērīšanas sensoru esamība.

Jūrniecības nozares darbinieki

4.8.

Nedrīkstētu arī ignorēt vēl vienu svarīgu sabiedriskas nozīmes uzdevumu, proti, nodarbinātību un jūrnieku apmācību jaunajās profesijās. Kaut arī trūkst pieejamu, precīzu un salīdzināmu datu par jūrniekiem, ir vispāratzīts, ka jūrniecības nozarē ir prasmju nepietiekamība un ka ir grūti aizpildīt amata vietas un noturēt jūrniekus.

4.9.

Šīs profesionālās nozares zināms pievilcības trūkums cita starpā ir saistīts ar to, ka kuģošana jūrā vairs netiek uzskatīta par iespēju apskatīt pasauli; mūsdienās ceļošana ir kļuvusi lētāka un vienkāršāka. Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma sagatavotajā neatkarīgā pētījumā norādīts, ka šo nozari uzskata arī par nesaderīgu ar tā saukto normālo sociālo un ģimenes dzīvi un ka nozarē ir slikti darba apstākļi un sliktas profesionālās izaugsmes perspektīvas, kaut arī 2006. gada Konvencijā par darbu jūrniecībā (jeb “MLC 2006”) ir noteikts darba un dzīves nosacījumu minimums pasaules tirdzniecības flotes jūrniekiem (8).

4.10.

Tomēr daži Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācijas ziņojuma dati liecina, ka atsevišķās sabiedrības grupās kuģniecība tiek uzskatīta par prestižu un cieņpilnu nodarbošanos, pateicoties, piemēram, publiskajām informācijas kampaņām, stipendijām utt.

Sieviešu pārstāvība transporta nozarē

4.11.

Jūras transporta nozarē sieviešu pārstāvība joprojām ir salīdzinoši zema un tajā nodarbināto sieviešu skaits ir mazs, un laika gaitā ir maz pazīmju, kas liecinātu par uzlabojumiem. Izņemot dažas Ziemeļvalstis un Nīderlandi, sievietes šajā nozarē strādā zemākos un mazāk apmaksātos amatos nekā vīrieši.

4.12.

EESK ir iesaistīta Eiropas žūrijā, kuras mērķis ir iekļaut un atbalstīt sievietes transporta profesijās kopumā, arī jūras un iekšzemes ūdensceļu transportā. Kā liecina no 2019. gada 7. oktobra līdz 29. novembrim veiktā Eiropas Transporta darbinieku federācijas tiešsaistes aptauja, tikai 22 % no visiem transporta nozarē nodarbinātajiem ir sievietes (9). Šajā pētījumā norādīts, ka nozarē joprojām pastāv daudzi šķēršļi, kas saistīti ar dzimumu nevienlīdzību un stereotipiem. Jūras transports vienmēr ir bijusi nozare, kurā nodarbināti vīrieši, un EESK uzskata, ka tas ir jāmaina, lai sasniegtu sabiedriski nozīmīgo mērķi – palielināt šajā nozarē nodarbināto sieviešu skaitu.

4.13.

Jūras transporta zaļināšana varētu būt tāda iespēja. EESK uzskata, ka ar zaļināšanu saistītā tehnoloģiju attīstība varētu radīt nodarbinātības dinamiku jūras transportā un mainīt priekšstatu par to, jo tradicionālās darbvietas jūrā tiks pārveidotas par darbvietām ar augstu pievienoto vērtību uz sauszemes, un tas ļaus pieņemt darbā vairāk sieviešu.

4.14.

Pienācīgi kvalificētiem jūrniekiem ir būtiska nozīme, lai kuģošana būtu droša un videi draudzīga. Šīs dinamiskās nozares dzīvotspēja ir atkarīga no spējas arī turpmāk piesaistīt pietiekamu skaitu jaunu kvalificētu speciālistu un noturēt pieredzējušos jūrniekus, tostarp sievietes un citas nepietiekami pārstāvētās grupas.

4.15.

EESK uzskata: lai panāktu gan nozīmīgus, gan dzīvotspējīgus risinājumus jūras transporta zaļināšanā, ir vajadzīga visu ieinteresēto personu, to skaitā sociālo partneru, iesaiste (10).

Jūrnieki

4.16.

Tomēr kuģu automatizācijas rezultātā varētu tikt samazinātas kuģu apkalpes un personāla skaits, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc jūrniekiem un vienlaikus palielinot darba slodzi un atbildību tiem, kas jau strādā. Maz ticams, ka bezdarbnieka statusa piešķiršanas vai pārkvalifikācijas perspektīva būs sociāli pieņemama.

4.17.

Turklāt digitalizācija un automatizācija var uzlabot darba apstākļus augsti kvalificētiem kuģa apkalpes locekļiem, kuriem ir IT un elektrotehniskās prasmes. Digitalizācija un automatizācija samazinās arī administratīvo slogu, kas bieži minēts kā kuģa apkalpes noguruma cēlonis, un ļaus attīstīt gandrīz autonomas operētājsistēmas, un tas ietekmēs darba laiku un jūrniecības pievilcību.

4.18.

Digitalizācija un automatizācija jūras transporta zaļināšanas kontekstā būtiski mainīs nozari. Tas nenotiks īstermiņā, jo kuģu īpašnieki tam vēl nav pilnībā gatavi. Taču šīs jaunās tehnoloģijas ir pielāgotas esošajiem kuģiem. Šo vilcināšanos rada arī flotes atjaunošanas izmaksas.

4.19.

Nedrīkst ignorēt arī risku, ka jauno prasmju pieprasījums var kaitēt nodarbinātībai, atstājot novārtā dažus jūrniekus vai pienācīgi neapmācot nākotnes jūrniekus. Jūrskolām tas ir liels izaicinājums, ar kuru var tikt galā tikai jūrskolas, kuras cieši sadarbojas ar jūrniecības nozari ar mērķi pielāgoties tās vajadzībām.

4.20.

Turklāt jūrnieku tālākizglītībai ir svarīga nozīme, lai atjauninātu viņu prasmes un veicinātu pāreju no darbvietām jūrā uz darbvietām uz sauszemes, kas, visticamāk, būs vajadzīga jūras transporta zaļināšanai. Šis aspekts ir būtisks, lai pozitīvi ietekmētu sabiedrību kopumā.

4.21.

Kvalificētāki darbinieki nozīmē darbaspēka izmaksu pieaugumu, sociālā dempinga risku, kas kaitē vismazāk kvalificētajam personālam, un negodīgu konkurenci darba tirgū; tāpēc ir jāaizsargā Eiropas jūrnieku nodarbinātība. Lietderīgi būtu atsaukties uz 2018. gada pētījumu “Seafarers and digital disruption” (11). Tomēr šķiet, ka jūrnieku skaits samazinās, viņu vecums pieaug, un tas rada jautājumu par to, vai viņi ir konkurētspējīgi ar jūrniekiem ārpus ES. Tas ir atsevišķs temats, tomēr šajā pašiniciatīvas atzinumā vēlējāmies to pieminēt.

4.22.

Sociālajiem partneriem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka jūras transportā tiek ievēroti vai pat paaugstināti darba standarti. Tomēr uz kuģa piemērojamo darba tiesību atšķirību dēļ koplīguma sarunas var tikt apdraudētas, un pārrobežu apgabalos tās var būt sarežģītas darba tiesību piemērošanas dēļ, jo trūkst saziņas, sadarbības un koordinācijas starp dažādām iestādēm, kas ir atbildīgas par darba apstākļu uzraudzību.

Iekšējo ūdensceļu transports

4.23.

Dažus no minētajiem apsvērumiem par darba ņēmējiem jūras transporta nozarē dažkārt var ekstrapolēt uz iekšzemes ūdensceļu transportu, izņemot to, ka, ņemot vērā sociālo, ekonomisko un kultūras faktoru kombināciju, iekšzemes ūdensceļu transporta darba tirgu veido galvenokārt gados vecāki pašnodarbinātie operatori (12). Jāatzīmē, ka novecošana ietekmē arī darba ņēmēju kategoriju, jo jaunieši labprātāk izvēlas strādāt uz sauszemes ar regulāru darba laiku un iespēju pavadīt nedēļas nogales mājās. Piemēram, šim faktoram ir ļoti svarīga nozīme Rietumeiropā, kur aptuveni 80 % iekšzemes ūdensceļu kravu pārvadājumu uzņēmumu pieder neatkarīgajiem īpašniekiem-operatoriem, kuru darba laiks nav regulārs. Tas rada darbaspēka trūkumu iekšzemes ūdensceļu kuģošanā gan iekšzemes ūdensceļu pasažieru, gan kravu pārvadājumu tirgū, un tas vērojams attiecībā uz kvalificētu personālu vadības līmenī un kvalificētiem kuģu vadītājiem šķidro kravu segmentā.

4.24.

EESK norāda, ka šis trūkums ir izskaidrojams arī ar tehniskiem faktoriem; tā kā apkalpes locekļu darbs ir arvien tehniskāks, iekšzemes ūdensceļu transporta uzņēmumi meklē specializētus profilus, taču tos ir grūti atrast.

4.25.

Lai piesaistītu nozarei jauno paaudzi, ir jāpieņem fundamentāli pasākumi, konkrēti, sociāli, kultūras un sabiedriskas nozīmes pasākumi, piemēram, kooperatīvu izveide, lai labāk saskaņotu ekonomiskās vajadzības (efektivitāte, rentabilitāte, liela darba slodze) ar sociālajiem, kultūras un sabiedriskas nozīmes aspektiem (privāto un sabiedrisko dzīvi, ģimeni utt.).

4.26.

Nobeigumā EESK norāda, ka jau tagad jūtamās Covid-19 krīzes sekas varēs kvantitatīvi vērtēt turpmākajos gados, vēl jo vairāk tāpēc, ka nozares zaļināšanas rezultātā arī iekšzemes ūdensceļu transporta darba tirgum būs jāpārveidojas.

---

(1)  EESK atzinums par tematu “FuelEU Maritime” (OV C 152, 6.4.2022., 145. lpp.).

(2)  EESK atzinums par tematu “NAIADES III” (OV C 194, 12.5.2022., 102. lpp.).

(3)  Padomes 1992. gada 7. decembra Direktīva 92/106/EEK par kopīgu noteikumu ieviešanu dažiem kombinētā kravas transporta veidiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.).

(4)  EESK atzinums par tematu “FuelEU Maritime” (OV C 152, 6.4.2022., 145. lpp.).

(5)  EESK atzinums par tematu “NAIADES III” (OV C 194, 12.5.2022., 102. lpp.).

(6)  EESK atzinums par tematu “Jauna pieeja ilgtspējīgai zilajai ekonomikai Eiropas Savienībā”, ziņotājs Simo Tiainen (OV C 517, 22.12.2021., 108. lpp.) un “Inovācija zilās ekonomikas jomā”, ziņotājs Séamus Boland (OV C 12, 15.1.2015., 93. lpp.).

(7)  Daudet, B. et Alix, Y., “Gouvernance des territoires ville-port: empreintes locales, concurrences régionales et enjeux globaux”, Organisations et Territoires, 2012. g.

(8)  Coffey, Consultores em Transportes Inovacāo e Sistemas, Oxford Research et World Maritime University, Study on social aspects within the maritime transport sector [Pētījums par jūras transporta nozares sociālajiem aspektiem], Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020. g.

(9)  https://www.etf-europe.org/make-transport-fit-for-women-to-work-in-etf-sounds-alarm-over-industrys-growing-gender-divide/.

(10)  https://www.ecsa.eu/index.php/etf-ecsa-declaration-enhanced-participation-women-european-shipping.

(11)  https://www.ics-shipping.org/wp-content/uploads/2018/10/ics-study-on-seafarers-and-digital-disruption.pdf.

(12)  Reinas kuģniecības centrālā komisija, Rapport thématique sur le marché du travail dans le secteur de la navigation intérieure européenne[Tematisks ziņojums par darba tirgu ES iekšzemes kuģošanas nozarē], 2021. gada februāris.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes ieteikumam par Eiropas Pētniecības un inovācijas paktu”

(COM(2021) 407 final – final 2021/230 (NLE))

(2022/C 275/04)

Ziņotājs:	Paul RÜBIG
Līdzziņotājs:	Panagiotis GKOFAS

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 2.5.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 182. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.2.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.2.2022.
Plenārsesija Nr.	567
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	219/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Pētniecības un inovācijas paktā ir izklāstītas kopīgi pieņemtas vērtības un principi pētniecības un inovācijas jomā, kā arī vispārīgā līmenī noteiktas jomas, kurās dalībvalstis kopīgi izstrādās prioritārus pasākumus. Tādējādi pakts atbalsta jauno Eiropas Pētniecības telpu (EPT), vienlaikus ņemot vērā, ka pētniecība un inovācija lielā mērā ir valstu kompetencē.

1.2.

Padomes ieteikums ir sadalīts galvenajās daļās, kas skatītas šādās iedaļās: 1) vērtības un principi; 2) kopīgās rīcības prioritārās jomas; 3) prioritāri ieguldījumi pētniecībā un attīstībā; 4) politikas koordinācija, uzraudzība un ziņošana.

1.3.

Nākotnē Eiropas pētniecības un izstrādes rezultāti būtu jāpārvērš Eiropas vērtības radīšanā, uzņēmējdarbībā un kvalitatīvās darbvietās. Viens no ļoti svarīgiem instrumentiem, ar kuru Eiropa pētniecības un izstrādes rezultātus var izmantot uzņēmējdarbībā, gūt peļņu un radīt darbvietas, ir intelektuālā īpašuma tiesības. Punktā par vērtības radīšanu būtu jāiekļauj intelektuālā īpašuma tiesību un patentu būtiskā nozīme, un saistībā ar paktu par jauno EPT būtu jāizstrādā skaidra intelektuālā īpašuma tiesību stratēģija Eiropai. Šāda aktīva un pasīva ES patentu politika un patentu stratēģija būtu jāpapildina ar aktīvu un pasīvu licenču stratēģiju un pārredzamu globālās neto patentu un licenču bilances uzraudzības sistēmu.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē pakta skaidro aicinājumu padziļināt EPT, proti, pāriet no valstu politikas koordinēšanas uz dziļāku politikas integrāciju, kā arī aicinājumu paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Līdz šim pētniecības un inovācijas darbs ES 27 dalībvalstīs galvenokārt ir veikts paralēlā un savstarpēji nesaistītā veidā. Šis darbs tagad ir jāsavieno ar visaptverošu “komunikāciju”, kam, kā uzskata EESK, jābūt vienam no galvenajiem pakta mērķiem.

1.5.

EESK uzskata: ņemot vērā to, cik lielus ieguldījumus pētniecībā, tehnoloģijās un inovācijā veic Āzija (Ķīna, Koreja utt.), Eiropas Savienībai ir ievērojami jāpaātrina pētniecības un izstrādes centieni, it īpaši attiecībā uz pētniecības un izstrādes rezultātu strauju pārveidi inovatīvos produktos un pakalpojumos, jo Eiropa šajā ziņā atpaliek, kā skaidri norādīts paziņojumā COM(2020) 628.

1.6.

EESK vēlas norādīt, ka pētniecība un inovācija Eiropas Savienībā ir jāpaātrina un ka digitālā pārkārtošanās ir jāīsteno ātri. Nesen publicētais EK ziņojums “2021. gada ES rūpniecības pētniecības un izstrādes ieguldījumu rezultātu pārskats” liecina, ka Ķīna no 2020. līdz 2021. gadam ir palielinājusi ieguldījumus pētniecībā un izstrādē par 18,1 %, ASV tajā pašā laikposmā šādus ieguldījumus ir palielinājušas par 9,1 %, savukārt 27 ES dalībvalstis savus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē ir samazinājušas par 2,2 %. Šiem pārkārtošanās procesiem ir jābūt taisnīgiem un godīgiem, un nedrīkst atstāt novārtā nevienu pilsoniskās sabiedrības grupu, it sevišķi neaizsargātus iedzīvotājus, eiropiešus, kuri dzīvo attālos reģionos, un sociālos partnerus.

1.7.

Kā norādīts jaunajā EPT un paktā, Eiropas Savienībai patiešām ir vajadzīgs jauns redzējums, t. i., jauns kurss ES Eiropas Pētniecības telpai. Ja ES vienkārši “mazliet aktīvāk” rīkosies pēc iepriekšējās pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas, tad pētniecībā un izstrādē tā joprojām atpaliks no ASV un Āzijas (Ķīnas, Korejas utt.).

1.8.

Līdz šim tikai neliela daļa ES iedzīvotāju (tikai ierastie ar pētniecību un inovāciju saistītie dalībnieki) ir iesaistījušies ES pētniecības un inovācijas politikā. Taču mūsdienu sociālekonomiskie pētījumi skaidri parāda, cik svarīga nozīme ir triādei “zinātne, tehnoloģija un sabiedrība”, ja vēlamies, lai stabili darbotos pētniecības un inovācijas joma. Lai palīdzētu īstenot mērķi par spēcīgāku Eiropas Savienību pasaules arēnā, EESK aicina piemērotā veidā iekļaut gan Eiropas Savienības un nacionālā līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas, gan sociālekonomiskos partnerus (īpaši MMVU pārstāvības organizācijas) Eiropas Komisijas uzraudzībā pār pasākumiem, ko 2022. gadā jau sācis veikt jaunais EPT forums, un radniecīgām iniciatīvām, piemēram, jaunajām Eiropas pilsoņu paneļdiskusijām, kuras darbojas saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni. Tā sauktais zināšanu trīsstūris (augstākā izglītība, fundamentālie un lietišķie pētījumi, jaunu tehnoloģiju komercializācija rūpniecībā), uz ko priecājamies redzēt atsauces arī Komisijas Pētniecības un inovācijas paktā, ir svarīgs pētniecības un inovācijas veicināšanai. Šajā ES pilsoniskās sabiedrības līdzdalības koncepcijā ir svarīgi iekļaut arī rūpnīcu darbiniekus, tāpat kā neaizsargātās ES iedzīvotāju grupas.

1.9.

Saskaņā ar jauno ES Pētniecības un inovācijas paktu ir jāsagatavo augsne uzņēmējdarbības gara stimulēšanai, lai veicinātu riska uzņemšanos un inovācijas uzņēmumos – gan MMVU, gan jaunuzņēmumos. Labi zināmais sauklis “Bez riska nav prieka” inovācijā nozīmē “Bez riska nav jaunu uzņēmumu un nav jaunu, kvalitatīvu darbvietu”.

1.10.

Pētniecībai un inovācijai ir veltīti daudzi Komisijas dokumenti un programmas. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija precizē saiknes starp visiem saviem dokumentiem pētniecības un inovācijas jomā, tostarp pētniecības un inovācijas paktu, jauno EPT, Eiropas misijām, ES atveseļošanas un noturības plānu un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” kopumā.

1.11.

Visbeidzot, EESK vēlas uzsvērt, ka ES pētniecības un inovācijas pakts un tā jaunā EPT ir jāizstrādā un jāīsteno saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), ar kuriem ir paredzēts līdz 2030. gadam nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi uz veselīgas planētas.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Komisijas pamatdokuments, kurš ir pakta pamatā un uz kuru tajā ir atsauce, ir COM(2020) 628 “EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra”.

2.2.

EESK 2021. gada martā publicēja atzinumu (1)“EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra” (2). Daudzi no minētajā EESK atzinumā ietvertajiem secinājumiem, ieteikumiem un vispārīgajām piezīmēm ir attiecināmi arī uz paktu, un daži no tiem ir iekļauti šajā dokumentā.

2.3.

Šo pētniecības un inovācijas elementu apvienošana vienā tiesību aktā vēlreiz apstiprinās dalībvalstu politisko apņemšanos mobilizēt savu pētniecības un inovācijas politiku, lai risinātu problēmas, ar kurām Eiropa pašlaik saskaras, proti: a) divējādā pārkārtošanās (digitālā pārkārtošanās un zaļais kurss); b) atveseļošana pēc pandēmijas; c) aizvien spēcīgāka globālā konkurence pētniecības, tehnoloģijas, inovācijas (PTI) jomā, it īpaši Āzijā (Ķīnā, Korejā utt.). Visas šīs problēmas ir jārisina taisnīgi un godīgi, nevienu neatstājot novārtā, it īpaši tos ES iedzīvotājus, kas ir mazāk aizsargāti.

2.4.

Globālie PTI reitingi un pētījumi liecina, ka globālās konkurences ziņā ES 27 valstis PTI jomā atpaliek no ASV un Āzijas, jo īpaši no Ķīnas un Korejas, īpaši attiecībā uz svarīgajām pamattehnoloģijām (KET) (piemēram, mākslīgo intelektu, mašīnmācīšanos, robotiku, digitālajiem uzņēmējdarbības modeļiem utt.). Problēmas a) un b) ir minētas Komisijas paziņojumā COM(2021) 407. Problēmu c) “globālā konkurence PTI jomā, jo īpaši Āzijā (Ķīnā, Korejā utt.)” EESK pievienoja ar nolūku, jo uzskata, ka ES, ja tā sekmīgi nerisinās šo problēmu, atdos Āzijai miljoniem kvalificētu darbvietu un tādējādi zaudēs arī Eiropas iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti. PTI joma ir galvenā kvalitatīvu darbvietu radītāja nākotnē. Ja tehnoloģiskā līderpozīcija daudzās nozarēs pārcelsies uz Āziju, uz turieni pāries arī kvalitatīvas darbvietas.

2.5.

Arī Eiropas Pētniecības padome (EPP) jau ir sniegusi atzinumu par paktu un jauno EPT. EPP arī ļoti skaidri uzsver, ka Eiropas Savienība salīdzinājumā ar Āziju, it īpaši Ķīnu, pētniecības un inovācijas jomā atpaliek, un norāda, ka “pētniecības un inovācijas pakts var būt ES pēdējā iespēja beidzot sasniegt sākotnējās EPT mērķus – nostiprināt Eiropas kā pētniecības un inovācijas līdera pozīciju” (3).

2.6.

Ķīna ir ne tikai apsteigusi ES attiecībā uz pētniecības un izstrādes rezultātiem un patentu produkciju, bet aptuveni piecus gadus ir arī ļoti agresīvi uzņēmusies pasaules līdera lomu tehnoloģisko rūpniecības standartu noteikšanā. Daudzus gadu desmitus ASV un Eiropa bija monopolizējušas rūpniecības standartu noteikšanu. Tehnoloģiju nozares standartu noteikšanai ir ļoti spēcīga loma globālajā PTI, kas nozīmē, ka valstij, kura nosaka šos standartus, ir konkurences priekšrocības. Tāpēc EESK stingri iesaka Komisijai paktā noteikt skaidrus pasākumus, lai saglabātu Eiropas spēcīgo pozīciju pasaules tehnoloģiju nozares standartu noteikšanā.

2.7.

EESK uzskata: ņemot vērā to, cik lielus ieguldījumus pētniecībā, tehnoloģijās un inovācijā veic Āzija (Ķīna, Koreja utt.), Eiropas Savienībai ir ievērojami jāpaātrina pētniecības un izstrādes centieni, it īpaši attiecībā uz pētniecības un izstrādes rezultātu strauju pārveidi inovatīvos produktos un pakalpojumos. Nesen publicētais EK ziņojums “2021. gada ES rūpniecības pētniecības un izstrādes ieguldījumu rezultātu pārskats” liecina, ka Ķīna no 2020. līdz 2021. gadam ir palielinājusi ieguldījumus pētniecībā un izstrādē par 18,1 %, ASV tajā pašā laikposmā šādus ieguldījumus ir palielinājušas par 9,1 %, savukārt 27 ES dalībvalstis savus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē ir samazinājušas par 2,2 %. ES pasākumi, kuru mērķis ir paātrināt pētniecību un inovāciju, ir jāorientē uz daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuru galvenā mītne atrodas Eiropas Savienībā, tāpat kā uz MMVU, it īpaši tāpēc, ka arī mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī mikrouzņēmumus apdraud Āzijas radītā konkurence, un tāpēc, ka lielāko daļu nodarbinātības pieauguma Eiropā rada MMVU un jaunuzņēmumi, nevis lielie uzņēmumi.

2.8.

EESK atzinīgi vērtē paktā pausto skaidro aicinājumu padziļināt EPT, proti, pāriet no valstu politikas koordinēšanas uz politikas dziļāku integrāciju, kā arī aicinājumu paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Līdz šim pētniecības un inovācijas darbs ES 27 dalībvalstīs galvenokārt ir veikts paralēlā un savstarpēji nesaistītā veidā. Šis darbs tagad ir jāsavieno ar visaptverošu “komunikāciju”, kam, kā uzskata EESK, jābūt vienam no galvenajiem pakta mērķiem. Komunikācija un sadarbība ir vienas no galvenajām pētniecības un inovācijas virzītājām.

2.9.

Kā norādīts jaunajā EPT un paktā, Eiropas Savienībai patiešām ir vajadzīgs jauns redzējums, t. i., jauns kurss ES Eiropas Pētniecības telpai. Ja ES vienkārši “mazliet aktīvāk” rīkosies pēc iepriekšējās pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas, tad pētniecībā un izstrādē tā joprojām atpaliks no ASV un Āzijas (Ķīnas, Korejas utt.).

2.10.

Daudzos pētījumos secināts, ka zināšanu nodošana pētniecības un inovācijas jomā galvenokārt notiek ar cilvēku starpniecību, t. i., ar darbvietu rotāciju starp pētniecības un inovācijas organizācijām, kā arī starp ES dalībvalstīm plašā mērogā. EESK iesaka ievērojami palielināt zināšanu pārnesi no cilvēka uz cilvēku, t. i., darbvietu rotāciju un pētnieku mobilitātes programmas visās divdesmit septiņās ES dalībvalstīs un plašā mērogā. Zināšanu nodošana pētniecības un inovācijas jomā nenotiek ar lieliem dokumentiem: zināšanas par pētniecības un izstrādes darbu, ko piecus gadus veicis kāds pētnieks, nevar nodot ar 500 lappuses garu pētniecības un izstrādes ziņojumu.

2.11.

Paktā ir atsauce uz EPT tehnoloģiju ceļvežiem. Saskaņā ar pašreizējām EESK zināšanām ir pieejams EPT ceļvedis 2015.–2020. gadam, taču EESK nav zināms neviens EPT tehnoloģiju ceļvedis laikposmam pēc 2020. gada. Tehnoloģiju stratēģijas ir jāplāno ilgtermiņā, jo jaunas tehnoloģijas netiek radītas vienas dienas laikā. Tehnoloģiju ceļvežiem ir vajadzīgs vismaz 10 gadu ilgs izstrādes laiks. Tāpēc EESK mudina Komisiju pēc jaunās EPT publicēšanas izstrādāt tehnoloģiju ceļvežus gan starpposmam (2020.–2030. gadam), gan ilgtermiņam (2020.–2050. gadam).

2.12.

EESK atzinīgi vērtē atsauci uz tā dēvētā “zināšanu trīsstūra” (augstākās izglītības, fundamentālo un lietišķo pētījumu un jaunu tehnoloģiju komercializācijas) būtisko nozīmi (4).

2.13.

Kaut arī pētniecība un [augstākā] izglītība patiešām ir galvenie zināšanu radīšanas virzītājspēki, EESK uzskata, ka tie nav galvenais virzītājspēks inovācijai. Inovācija pēc definīcijas nozīmē pētniecības un izstrādes rezultātu pārveidošanu inovatīvos produktos un uzņēmējdarbībā. Inovatīvu produktu izstrāde un uzņēmējdarbība nav augstskolu un pētniecības institūtu uzdevums. Šajā punktā nav minēti uzņēmumi, it īpaši jaunuzņēmumi un uzņēmēji, un tajā ir jāiekļauj to svarīgā nozīme inovācijas procesā. Šajā sakarā svarīga nozīme ir Eiropas Inovācijas padomei, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu zināšanu un inovāciju kopienām (EIT ZIK) un citām inovācijas shēmām.

2.14.

Saskaņā ar profesora Ansoff slaveno diagrammu tikai neliela daļa pētniecības un izstrādes projektu (mazāk nekā 25 %) galu galā rada veiksmīgus tehniskos produktus tirgū. Tādējādi vienam no galvenajiem uzsvariem ES Pētniecības un inovācijas paktā un stratēģijā ir jābūt pētniecības un inovācijas efektivitātei un lietderībai. Ja ar saprātīgiem līdzekļiem, kas nodrošinātu pētniecības un inovācijas efektivitāti un lietderību, tās panākumu līmeni var palielināt no 25 % līdz, piemēram, 28 %, tas Eiropai būtu milzīgs panākums. Pētniecības un inovācijas efektivitāte un lietderība, ja vienlaikus tiktu saglabāta stingrā ES prasība par izcilību pētniecībā, varētu Eiropas pētniecību un inovāciju arī ievērojami paātrināt, un tas ir ārkārtīgi nepieciešams.

2.15.

Attiecībā uz vērtībām un principiem EESK piekrīt, ka šajā nodaļā minētās vērtības ir svarīgas, taču, lai nepieļautu to, ka pasaules mēroga pētniecības un inovācijas konkurencē ES atpaliek no ASV un Āzijas, ir vajadzīgi papildu principi. Jaunajā EPT ir noteikts, ka Eiropas Savienībai ir jāpaātrina pētniecības un izstrādes rezultātu pārvēršana inovatīvos produktos un pakalpojumos pasaules tirgiem. Lai panāktu šo akūti nepieciešamo paātrinājumu, citu vērtību un kompetenču vidū ir vajadzīgs arī uzņēmējdarbības gars. Daudzi starptautiski pētījumi liecina, ka uzņēmējdarbības ziņā ES būtiski atpaliek salīdzinājumā ar ASV un Āziju (piemēram, attiecībā uz inovatīviem digitāliem uzņēmējdarbības modeļiem).

2.16.

Kas attiecas uz vērtības radīšanu, EESK pilnīgi piekrīt, ka “zināšanas” (t. i., pētniecības un izstrādes rezultātus) ir ļoti svarīgi pārveidot inovatīvos, ilgtspējīgos produktos un pakalpojumos. Paktā ir norādīts uz fundamentālo pētījumu svarīgo nozīmi revolucionāru atklājumu un zināšanu radīšanā. Tomēr, lai radītu “vērtību Eiropai”, ar revolucionāriem atklājumiem vien nepietiek; diemžēl ir daudz piemēru, kad Eiropas pētnieki ir veikuši revolucionārus atklājumus, savukārt uzņēmēji un inovatīvi uzņēmumi ASV un Āzijā ir nodarbojušies ar uzņēmējdarbību un guvuši peļņu no Eiropas pētniecības un izstrādes rezultātiem, darbvietām no Eiropas tiekot pārceltām uz ASV un Āziju. Eiropai nevajadzētu pieļaut, ka tas atkārtojas.

2.17.

Nākotnē Eiropai savi pētniecības un izstrādes rezultāti būtu jāpārvērš vērtībā, uzņēmējdarbībā un kvalitatīvās darbvietās. Viens no ļoti svarīgiem instrumentiem, ar kuru Eiropa pētniecības un izstrādes rezultātus var izmantot uzņēmējdarbībā, gūt peļņu un radīt darbvietas, ir patenti. Punktā par vērtības radīšanu būtu jāiekļauj intelektuālā īpašuma tiesību būtiskā nozīme, un saistībā ar jaunās EPT paktu būtu jāizstrādā skaidra intelektuālā īpašuma tiesību stratēģija Eiropai. Šāda aktīva un pasīva ES patentu politika un patentu stratēģija būtu jāpapildina ar aktīvu un pasīvu licenču stratēģiju un pārredzamu globālās neto patentu un licenču bilances uzraudzības sistēmu.

2.18.

Priekšlikumā Padomes ieteikumam (2. punktā) (5) ir noteiktas prioritārās jomas ES pētniecībai un inovācijai. Arī dokumentā COM(2020) 628 ir noteiktas šādas prioritārās jomas pētniecībā un inovācijā: — mākslīgais intelekts, — mikroelektronika, — kvantiskā datošana, — 5G, — atjaunīgā enerģija, — ūdeņraža tehnoloģijas, — bezemisiju un viedā mobilitāte.

2.19.

EESK vēlas atkārtoti uzsvērt, ka šīs septiņas prioritārās jomas ir ļoti nozīmīgas (6), taču būtu jāpievieno arī šādas svarīgas tehnoloģijas un nozares: — kosmosa tehnoloģijas, — tīrs ūdens un sanitārija, — jauni augsto tehnoloģiju materiāli ar lielu nākotnes potenciālu Eiropas Savienībai, piemēram, grafēns, — tehnoloģijas preču un pārtikas ražošanai, — klīnisko pētījumu, farmācijas un biotehnoloģiju nozares, — digitālie uzņēmējdarbības modeļi kopumā, — tehnoloģijas (aparatūra un programmatūra) gatavībai ārkārtas situācijām (elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, digitālo sakaru traucējumiem, piemēram, kibernoziedzības dēļ utt.);

2.20.

Diemžēl no visām 27 ES dalībvalstīm daudzi izcili pētnieki emigrē uz ASV un arvien vairāk arī uz Āziju. Šī intelektuālā darbaspēka emigrācija ir jāaptur un jāpārvērš par intelektuālā darbaspēka imigrāciju. Lai PTI gūtu izcilus un ātrus rezultātus, kas turklāt būtu pasaules līmenī, ļoti svarīgi ir šādi principi: — izcilu pētnieku, it īpaši pētnieču, atzīšana un taisnīga atalgošana 27 ES dalībvalstīs (sk. dzimumu līdzsvara problēmas pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas jomā 27 ES dalībvalstīs), — efektīva komunikācija, sadarbība un kopdarbība (trīs svarīgi inovācijas elementi), — ES un valsts finansējuma palielināšana pētniecības centriem un augstskolām, pamatojoties uz konkurētspējīgiem konkursa procesiem, ar mērķi garantēt, ka naudu saņem paši labākie pētnieki (nevis finansējuma “izkaisīšana” visiem pētniecības centriem);

2.21.

viens no galvenajiem ES jaunās EPT mērķiem ir vērtības radīšana. Tāpēc EESK uzskata, ka ļoti svarīgs ir punkts “Zināšanu vērtības celšana”. Šajā punktā ir uzsvērts, ka liela nozīme ir sadarbībai un savstarpējām saiknēm starp visiem pētniecības un inovācijas dalībniekiem. Tas ir svarīgi, taču “zināšanu vērtības celšanai” ar to ir par maz.

2.22.

Tikpat svarīgi jautājumi attiecībā uz vērtību radīšanu Eiropai ir šādi: — apņemšanās strauji pārvērst pētniecības un izstrādes rezultātus inovatīvos produktos, pakalpojumos un, visbeidzot, vērtībās, uzņēmējdarbībā un kvalitatīvās darbvietās. Šajā nolūkā Eiropā cita starpā ir vajadzīgs daudz lielāks uzņēmējdarbības gars, kā arī pozitīva attieksme pret riska uzņemšanos: ātra inovatīvu produktu laišana tirgū vienmēr rada arī riskus. Labi zināmais sauklis “Bez riska nav prieka” inovācijā nozīmē “Bez riska nav uzņēmumu un nav jaunu darbvietu”, — skaidrs tehnoloģiju ceļvedis, īpaši attiecībā uz svarīgajām pamattehnoloģijām un uz nākotnes un jaunajām tehnoloģijām, — skaidra intelektuālā īpašuma tiesību stratēģija jaunajai EPT.

2.23.

kas attiecas uz sadaļu “Patiesi funkcionējoša zināšanu iekšējā tirgus padziļināšana”, zināšanas neapšaubāmi ir ļoti svarīgas, jo 21. gadsimts ir zināšanu gadsimts. Tomēr ļoti svarīgi ir arī dot jaunu stimulu visa tehniskā nodrošinājuma ražošanai Eiropā. Pirms 20 gadiem ES uzskatīja, ka preču ražošanu var pārcelt uz Āziju, ar ražošanu saistīto pētniecību un izstrādi saglabājot Eiropā. Tā izrādījās kļūda. Agrāk vai vēlāk, taču pētniecība un izstrāde vienmēr seko ražošanai. Tādējādi Eiropas Savienībai ir jāpieliek lielas pūles, lai ražošana un ar to saistītās darbvietas no Āzijas vismaz daļēji atgrieztos Eiropā Tas arī dotu lielu ieguldījumu bezdarba problēmas risināšanā; dažās Dienvideiropas valstīs šī ir īpaši smaga problēma.

2.24.

Vēl viena mācība, ko Eiropa ir guvusi no koronavīrusa pandēmijas, ir tāda, ka pēdējo 20 vai 30 gadu laikā gandrīz visu pamata zāļu un vakcīnu ražošana ir pārcelta no Eiropas uz Āziju. Eiropa ir zaudējusi suverenitāti attiecībā uz daudziem svarīgiem produktiem un zālēm. Mikroshēmas ir vēl viens piemērs jomai, kurā Eiropas rūpniecība, it īpaši autobūves nozare, pašlaik saskaras ar lielām grūtībām. Citi piemēri tam, ka Eiropa diemžēl ir gandrīz pilnībā atkarīga no Āzijas, ir elektrisko transportlīdzekļu akumulatori un ūdeņraža tehnoloģijas. (Kamēr Eiropas automobiļu ražotāji joprojām eksperimentē ar ūdeņraža automobiļu prototipiem, Toyota, Honda un Hyundai tos jau masveidā ražo un regulāri tirgo). Āzija ir neapšaubāma līdere arī tādās jomās kā optiskās tehnoloģijas, 5G sakaru tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās, robotika un daudzas citas svarīgas pamattehnoloģijas, kā arī NJT (nākotnes un jaunās tehnoloģijas). Eiropas Pētniecības un inovācijas paktā par skaidru prioritāti jānosaka suverenitātes atgūšana galveno tehnoloģiju jomā.

2.25.

Eiropā, no vienas puses, ir augsts bezdarbs jauniešu vidū, it īpaši dažās Dienvideiropas valstīs, bet, no otras puses, augsti kvalificētu absolventu trūkums STEM jomās (zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā) un it sevišķi liels inženieru trūkums visās IKT nozarēs, kā arī jomās, kas saistītas ar digitalizāciju, e-mobilitāti un atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām. Bieži tiek aizmirsts, ka galvenokārt tieši inženieri ir tie, kuri pētnieku gūtos pētniecības un izstrādes rezultātus pārvērš tehniskos produktos. Demogrāfisko pārmaiņu (sabiedrības novecošanās) dēļ un tāpēc, ka lielākā daļa Eiropas valstu nespēj piesaistīt vairāk sieviešu inženierzinātņu studijām, šī problēma tuvākajā nākotnē palielināsies. Protams, Eiropas Savienībā ir jāpastiprina pasākumi, lai piesaistītu vairāk sieviešu inženierzinātņu studijām. Turklāt ar Pētniecības un inovācijas paktu ir jāveido gudras programmas, lai piesaistītu augsti kvalificētus inženierus no trešām valstīm. Globālā PTI konkurence arvien vairāk kļūs par globālu cīņu par talantiem, un līdz šim ES rezultāti šajā globālajā cīņā par talantiem salīdzinājumā, piemēram, ar ASV, ir bijuši vāji.

2.26.

Visbeidzot, EESK vēlas uzsvērt, ka ES Pētniecības un inovācijas pakts un tā jaunā EPT ir jāizstrādā un jāīsteno saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ar kuriem ir paredzēts līdz 2030. gadam visiem nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi uz veselīgas planētas.

---

(1)  EESK atzinums par tematu “EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra” (OV C 220, 9.6.2021., 79. lpp.).

(2)  COM(2020) 628.

(3)  Avots: https://erc.europa.eu/news/pact-research-innovation-foundations-european-research-area-still-valid-and-unavoidable.

(4)  Kā uzsvērts priekšlikumā Padomes ieteikumam (COM(2021) 407), 2. punkta h) apakšpunktā. Dokumenta h) punktā ir teikts: “Pētniecība un inovācija un (augstākā) izglītība ir galvenie inovācijas un zināšanu radīšanas, izplatīšanas un izmantošanas virzītājspēki”.

(5)  COM(2021) 407

(6)  Kā norādīts dokumentā COM(2020) 628.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas misijām”

(COM(2021) 609 final)

(2022/C 275/05)

Ziņotājs:	Paul RÜBIG
Līdzziņotāja:	Małgorzata Anna BOGUSZ

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 1.12.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.2.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.2.2022.
Plenārsesija Nr.	567
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	214/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK piekrīt, ka paziņojumā minētās piecas misijas ir būtiskas Eiropas Savienības prioritātes, taču tā uzskata, ka arī turpmāk minētie pieci uzdevumi un mērķi Eiropai ir ļoti svarīgi.

Izstrādāt un īstenot misijas un pasākumus, lai:

1)	ietu kopsolī ar ASV un Āziju globālajā konkurencē pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas jomā;

2)	risinātu problēmas, kas saistītas ar ES sabiedrības novecošanu;

3)	noteiktu, ar kādām stratēģijām sekmīgi integrēt daudzos migrantus, kas ierodas Eiropas Savienībā;

4)	uzlabotu gatavību ārkārtas situācijām;

5)	nodrošinātu Covid-19 pandēmijas skarto nepārnēsājamo slimību pacientu vajadzības, īpaši to pacientu vajadzības, kuri cieš no sirds un asinsvadu slimībām.

1.2.

Paziņojumā ir uzskaitītas un aplūkotas piecas ES prioritārās misijas: 1) pielāgošanās klimata pārmaiņām; 2) vēzis; 3) līdz 2030. gadam atjaunot okeāna un ūdeņu stāvokli (tostarp sanitārija); 4) 100 klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030. gadam, tostarp viedie ciemati; 5) augsnes kurss Eiropai.

1.3.

EESK stingri atbalsta iespēju paplašināšanu 150 Eiropas reģioniem, kas cenšas nodrošināt klimatnoturību. Tomēr tam būs vajadzīgs milzīgs pētniecības un izstrādes budžets. Tāpēc EESK visnotaļ iesaka palielināt pētniecībai un izstrādei atvēlēto ES reģionālo budžetu no pašreizējiem 5 % līdz vismaz 10 %.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ES pievēršas vēža apkarošanai kā vienam no vissvarīgākajiem veselības jautājumiem, un vēlas mudināt ES iestādes veikt līdzīgus pasākumus attiecībā uz sirds un asinsvadu slimībām, kas ir izplatītākais Eiropas un pasaules iedzīvotāju nāves cēlonis.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

ES misijas palīdzēs gūt rezultātus, saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” piešķirot jaunu nozīmi pētniecībai un inovācijai un to apvienojot ar visus iesaistošu pieeju un jaunām attiecībām ar iedzīvotājiem. Misijas pilnā mērā mobilizēs un iesaistīs publiskos un privātos partnerus, piemēram, ES dalībvalstis, reģionu un pašvaldību iestādes, pētniecības institūtus, uzņēmējus un publiskos un privātos investorus, lai kopīgi radītu reālu un ilgstošu ietekmi.

2.2.

EESK vēlas uzsvērt, ka Eiropas rūpniecības konkurētspējai ir ļoti liela nozīme ES misiju īstenošanā. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē norādi uz jauno rūpniecības konkurētspējas programmu. Vienlaikus EESK norāda, ka ir svarīgi uzmanību pievērst ietekmei uz ES iedzīvotājiem, un mudina Komisiju darbības cieši saistīt ar sociālo politiku un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, it īpaši ņemot vērā vecāka gadagājuma un neaizsargātu ES iedzīvotāju īpašās vajadzības.

2.3.

EESK vēlas atzīmēt, ka Eiropas misiju galvenais mērķis ir piešķirt jaunu un lielāku nozīmi pētniecībai un inovācijai un tādā veidā sasniegt Eiropas Savienībai nozīmīgus rezultātus, taču svarīga loma šajās Eiropas misijās ir arī ekonomiskajai (globālā konkurence, kvalitatīvi augstvērtīgas darbvietas utt.) un sociālajai dimensijai. Runājot par sociālo dimensiju, EESK vēlas uzsvērt, ka līdztekus sociālo tiesību nozīmībai un visu darba ņēmēju sociālajam nodrošinājumam un taisnīgu darba apstākļu nodrošināšanai īpaša uzmanība Eiropas Savienībā jāpievērš neaizsargāto grupu (vecāka gadagājuma cilvēku, slimu cilvēku utt.) īpašajām vajadzībām.

2.4.

EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka pētniecība un inovācija nepārprotami ir ES misiju dokumenta pamattemats. EESK ir pārliecināta, ka sarežģītas problēmas, ar ko saskarsies Eiropas Savienība, var risināt galvenokārt ar pētniecību un inovāciju.

2.5.

EESK 2021. gada martā pieņēma atzinumu par tematu “EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra” (1) un 2022. gada februārī pieņēma atzinumu par tematu “Eiropas pētniecības un inovācijas pakts” (2), un ir pieņēmusi atzinumu “Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam” (3). Šis atzinums ir jāskata ciešā saistībā ar minētajiem trim aktuālajiem EESK atzinumiem.

2.6.

EESK pilnībā piekrīt, ka pašreizējo problēmu dēļ “turpināt kā līdz šim nav risinājums”. Eiropai ir vajadzīga “jauna veida pētniecības un inovācijas politika” – ja ES turpinās īstenot tādu pašu “veco” pētniecības un inovācijas politiku, tā nespēs risināt milzīgās problēmas, ar kurām tā saskaras, proti, nespēs uzvarēt sīvajā konkurencē ar Āzijas valstīm. Uz to EESK ļoti skaidri norādīja atzinumā par tematu “EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra”.

2.7.

Par uzņēmumiem paziņojumā teikts, ka Eiropas misijas pilnībā mobilizēs un iesaistīs publiskās un privātās ieinteresētās personas, piemēram, ES dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes, pētniecības institūtus, uzņēmējus, publiskos un privātos ieguldītājus, ES iedzīvotājus un pilsonisko sabiedrību, lai radītu reālu un ilgstošu ietekmi, ņemot vērā rūpniecību un uzņēmumus, it īpaši mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus.

2.8.

To tehnoloģiju konkurētspēja, ko ES rūpniecība izmanto elektroenerģijas ieguves dekarbonizācijai, kā arī tērauda rūpniecības un citu oglekļietilpīgu nozaru konkurētspēja ir izšķirošs faktors centienos īstenot ES 1. misiju – “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”. Ja ES negūs panākumus, tā zaudēs miljoniem darbvietu šajās nozarēs.

2.9.

EESK arī pilnībā piekrīt, ka ES misijām jābūt pilnībā saskaņotām ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM).

2.10.

EESK atzīst, ka šīs piecas misijas ir būtiskas Eiropas Savienības prioritātes, taču uzskata, ka arī 4. punktā minētie pieci uzdevumi un mērķi Eiropai ir ļoti svarīgi.

2.11.

EESK iesaka Eiropas Komisijai noteikt par prioritāti arī misijas un pasākumus, kas rada jaunas kvalitatīvi augstvērtīgas darbvietas, uzņēmumus, ienākumus, labklājību un augstu dzīves kvalitāti ES iedzīvotājiem. Kā piemēru var minēt misiju saglabāt Eiropas tehnoloģisko produktu spēju uzvarēt arvien sīvākajā globālajā konkurencē (it īpaši ar Ķīnu, Dienvidkoreju utt.).

2.12.

Būtisku daļu Eiropas darbvietu un labklājības nodrošina Eiropas tehnoloģisko produktu (transportlīdzekļu, iekārtu, materiālu utt.) eksports. Vēl viens svarīgs jaunu darbvietu avots Eiropā ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, novatoriski jaunuzņēmumi, augoši uzņēmumi un augstākā izglītība.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   1. misija – Pielāgošanās klimata pārmaiņām

3.1.1.

Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem cilvēces izaicinājumiem 21. gadsimtā. Politikas veidotājiem būs jāprognozē gaidāmās pārmaiņas, lai aizsargātu visvairāk apdraudētās nozares un grupas, ņemot vērā arī nodarbinātību.

3.1.2.

Ar gandrīz visiem zaļā kursa pasākumiem pieaugs elektroenerģijas, kurināmā, mājokļu apkures un citas cenas, kas jāmaksā ES iedzīvotājiem. Šis cenu pieaugums ES dalībvalstīs īpaši ietekmē simtiem miljonu cilvēku ar maziem un vidējiem ienākumiem un kopumā visus neaizsargātos cilvēkus, kas bieži ir maznodrošināti ES iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka visiem zaļā kursa pasākumiem ir būtiska sociāla ietekme un tie ir jāīsteno piesardzīgi. Tiem ir jāvairo labklājība, nevis jāatstumj tie, kam vajadzīgs atbalsts, lai tiktu galā ar pārmaiņām.

3.1.3.

Jaunu tehnoloģiju piemēri, kam noteikti būs ļoti liela nozīme CO2 emisiju samazināšanā, ir: — elektroenerģijas ražošanas dekarbonizācija, — dekarbonizācija nozarēs, kas izdala CO2, piemēram, tērauda rūpniecībā, cementa rūpniecībā utt., — oglekļa uztveršana un uzglabāšana un, piemēram, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, — elektroenerģijas uzglabāšana lielos apjomos ar zemām īpašajām izmaksām, — e-mobilitāte, — viedie tīkli un augstsprieguma elektrotīkli, — viedās pilsētas utt.

3.1.4.

Šīs tehnoloģijas ir viegli uzskaitīt uz papīra, bet to ieviešana neapšaubāmi ir milzīgs izaicinājums, ņemot vērā mērogu, kas vajadzīgs visām 27 ES dalībvalstīm, kā arī visām pārējām pasaules valstīm.

3.1.5.

Viena no galvenajām problēmām šajā globālajā jauno tehnoloģiju konkurencē būs liela pētnieku un inženieru skaita pieejamība. Tas noteikti ir milzīgs izaicinājums Eiropai. Āzijas valstis pēdējos 20 gados ir būtiski palielinājušas studentu skaitu fizikas, IKT un inženierzinātņu jomā, savukārt Eiropā šis skaits ir vairāk vai mazāk nemainīgs. Eiropas misijām būtu ne tikai jāveicina šo studentu skaita pieaugums, bet Eiropas Savienībai būtu jāpanāk, ka augsti kvalificētu cilvēku, proti, intelektuālā darbaspēka pašreizējā emigrācija pārvēršas par intelektuālā darbaspēka imigrāciju uz Eiropas Savienību.

3.1.6.

EESK visnotaļ iesaka Komisijai noteikt pasākumus, lai nākamajos 20 gados Eiropā būtiski uzlabotu pamatprasmes un palielinātu fizikas, IKT un inženierzinātņu, kā arī medicīnas un farmakoloģijas studentu skaitu. Bez šāda inženiertehniskā intelektuālā fonda Eiropa turpinās atpalikt visās tehnoloģijās, kas vajadzīgas klimata pārmaiņu ierobežošanai.

3.2.   2. misija – Vēzis

3.2.1.

ES-27 pastāvīgi pieaug vēža gadījumu skaits. ES-27 ir jāsadarbojas, lai uzlabotu diagnostiku, terapiju, personalizētu zāļu pieejamību, ārstēšanu un profilaksi, kā jau uzsvērts EESK 2021. gada jūnija atzinumā par tematu “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns” (4). Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka ar vēža profilaksi un ārstēšanu saistītā pētniecība ir minēta kā viena no piecām ES misijām.

3.2.2.

EESK vēlas skaidri uzsvērt, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem būs izlīdzināt valstu atšķirības vēža ārstēšanas pieejamībā. EESK iesaka īpašu uzmanību pievērst neaizsargātām grupām Eiropas Savienībā.

3.2.3.

Kā jau minēts EESK atzinumā par tematu “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns”, unikāla nozīme ir novatoriskāko terapiju un vakcinācijas kampaņu pieejamībai, kas dos iespēju samazināt vīrusu infekciju izraisīto vēža gadījumu skaitu.

3.2.4.

EESK vēlas uzsvērt, ka ir vajadzīga aktīvāka pieeja arodvēža profilaksei. Kā uzsvērts atzinumā “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns”, EESK aicina veikt vairāk pētījumu gan par kancerogēnu, mutagēnu un endokrīno disruptoru iedarbību darbavietā, gan par arodvēža cēloņiem.

3.2.5.

EESK vēlas uzsvērt, ka sociālajiem partneriem, pacientu aizstāvības grupām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir neaizstājama loma centienos izplatīt labas prakses piemērus un sniegt attiecīgu informāciju par vēža cēloņiem un par īpašām problēmām, kas saistītas, piemēram, ar dzimumu vai neaizsargātām grupām.

3.3.   3. misija – Līdz 2030. gadam atjaunot mūsu okeāna un ūdeņu stāvokli

3.3.1.

Tīrs ūdens ir ļoti svarīgs ES iedzīvotājiem, lauksaimniecībai un zivsaimniecības nozarei. Arī šajā gadījumā liela nozīme ir pētniecībai un tīra ūdens tehnoloģijām, tostarp notekūdeņu ieguvei, sanitārijai un notekūdeņu attīrīšanai.

3.3.2.

Tīra ūdens pieejamība turklāt joprojām ir daudzu iedzīvotāju problēma. EESK mudina Komisiju juridiski īstenot cilvēktiesības uz ūdeni un sanitāriju.

3.4.   4. misija – 100 klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030. gadam

3.4.1.

Vairāk nekā 65 % pasaules iedzīvotāju dzīvo lielās pilsētās, un šis īpatsvars turpina palielināties. Šīs lielās pilsētas rada arvien lielākas problēmas infrastruktūras (ūdensapgāde un notekūdeņi, transports, energoapgāde utt.) un dzīves kvalitātes jomā. Daudzas problēmas var atrisināt tikai ar pētniecību un augsto tehnoloģiju risinājumiem. Lai plānotu šīs viedās augsto tehnoloģiju pilsētas un ciematus, nākotnē būs vajadzīgi daudz prasmīgāki inženieri.

3.4.2.

Vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars pilsētās strauji pieaug (“novecojoša sabiedrība”). Vecāka gadagājuma cilvēkiem un neaizsargātiem cilvēkiem ir atšķirīgas vajadzības nekā jauniešiem: viņiem ir vajadzīga plašāka medicīniskā aprūpe, sociālā aprūpe utt. Sabiedrības demogrāfisko pārmaiņu dēļ tuvākajā nākotnē nebūs pietiekami daudz jauniešu, lai sniegtu visus šos pakalpojumus, un tas nozīmē, ka viediem risinājumiem (piemēram, robotiem) būs jāuzņemas daļa no šiem pakalpojumiem vecāka gadagājuma cilvēkiem.

3.4.3.

Daudzas ārkārtas situācijas pēdējo gadu laikā liecina, ka mūsdienu sabiedrība ir salīdzinoši neaizsargāta, un tāpēc ir ļoti svarīgi ar pētniecību un izstrādi uzlabot gatavību ārkārtas situācijām: — Fukušimas, Černobiļas, Trīs jūdžu salas u. c. kodolspēkstaciju katastrofas, — elektroapgādes un sakaru pārtraukumi, — visu enerģijas avotu, tostarp dabasgāzes, trūkums un straujš cenu pieaugums, — negaisi un milzīgi plūdi, kuros gājuši bojā vairāki simti cilvēku, — pandēmijas, piemēram, Covid-19 pandēmija, Zikas vīrusslimība un turpmākās pandēmijas, — kiberuzbrukumi (līdz ar masveidā pieaugošo digitalizāciju visā sabiedriskajā dzīvē, privātajā dzīvē un uzņēmējdarbībā kiberuzbrukumu draudi strauji pieaug).

3.4.4.

Austrumeiropa un Dienvideiropa 2021. gada 8. janvārī tikai par mata tiesu izvairījās no milzīga elektroapgādes pārtraukuma. Eiropas energoapgādes pieaugošās neaizsargātības galvenais iemesls ir pieaugošais neprognozējamas un neplānojamas atjaunojamās elektroenerģijas, piemēram, vēja turbīnu un saules enerģijas, īpatsvars. Eiropa nav īpaši labi sagatavojusies elektroapgādes pārtraukumiem: elektroapgādes pārtraukuma gadījumā nekavējoties tiek pārtraukta energoapgāde privātām mājsaimniecībām un rūpniecībai, dažu minūšu vai stundu laikā tiek pārtraukta komunikācija, īsā laikā tiek pārtraukta dzeramā ūdens piegāde. Atgūties no būtiska elektroapgādes pārtraukuma nav viegls uzdevums.

3.5.   5. misija – Augsnes kurss Eiropai

3.5.1.

Līdztekus tīram ūdenim, kā minēts iepriekš, veselīga augsne pārtikas pamatvielu audzēšanai ir viens no svarīgākajiem resursiem visām dzīvajām radībām, tostarp cilvēkiem un dzīvniekiem. Pasaules iedzīvotāju skaits pieaug: līdz gadsimta beigām mums ilgtspējīgā veidā būs jāpabaro aptuveni 10 miljardi cilvēku. Tradicionālā pārtika un lauksaimniecība ir viens no avotiem, kas rada visvairāk siltumnīcefekta gāzu CO2 un metāna. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga aktīva pētniecība un izstrāde, lai pētītu un izstrādātu klimatneitrālas lauksaimniecības metodes ilgtspējīgai pārtikas ražošanai 10 miljardiem pasaules cilvēku. Pašlaik aptuveni 10 % no lauksaimniecībai un zemkopībai paredzētā ES budžeta tiek tērēti pētniecībai un izstrādei; EESK iesaka palielināt šo apmēru līdz 20 %, lai veicinātu pētniecību un izstrādi saistībā ar jaunām, ilgtspējīgām lauksaimniecības tehnoloģijām, tostarp it īpaši robotiku lauksaimniecības tehnoloģiju un pārtikas jomā.

4.   Piecas papildu misijas

4.1.

EESK uzskata, ka paziņojumā minētās piecas misijas ir ļoti nozīmīgas ES prioritātes, taču norāda, ka arī turpmāk minētie un aprakstītie uzdevumi un misijas ir ļoti svarīgas.

4.2.   ES 1. papildu misija – Iešana kopsolī ar ASV un Āziju globālajā konkurencē pētniecības un tehnoloģiju jomā

4.2.1.

Ir svarīgi definēt un īstenot misijas un pasākumus, lai novērstu to, ka ES atpaliek no Āzijas pētniecības, tehnoloģiju, inovāciju un patentu jomā, it īpaši salīdzinājumā ar Ķīnu un Dienvidkoreju. Tas ir fakts, ka aptuveni kopš 2000. gada ES arvien straujāk atpaliek no Ķīnas un Dienvidkorejas pētniecības, tehnoloģiju, inovāciju un patentu jomā (5).

4.2.2.

Ja ES pētniecības, tehnoloģiju, inovāciju un patentu jomā turpinās atpalikt no ASV un Āzijas, Eiropa ilgtermiņā (20–50 gados) zaudēs miljoniem darbvietu un būtisku labklājības līmeni. Nepilnības ES-27 valstīs patiešām ir būtiskas, it īpaši svarīgo pamattehnoloģiju un nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā, piemēram, tādās kā mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās, mašīnu dziļā mācīšanās, robotika, gēnu inženierija, komunikācijas tehnoloģijas (piemēram, 5G), mikroshēmu ražošana, galveno e-mobilitātes komponentu (piemēram, bateriju, kurināmā elementu un ūdeņraža) ražošana utt. Jauni materiāli vienmēr ir bijuši un būs inovācijas virzītājspēks: piemēram, Eiropā inovācijai grafēna ražošanas un izmantošanas jomā un un tā plašai rūpnieciskai izmantošanai ir būtisks pētniecības un inovācijas potenciāls.

4.3.   ES 2. papildu misija – ES novecojošās sabiedrības problēmu risināšana

4.3.1.

ES sabiedrība strauji noveco, un tas radīs vairākas jaunas problēmas visām ES dalībvalstīm.

4.3.2.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem un neaizsargātiem cilvēkiem ir no jauniešiem atšķirīgas vajadzības: viņiem ir nepieciešams vairāk jaunu zāļu (demence, Alcheimera slimība utt.), vairāk medicīniskās aprūpes, vairāk sociālās aprūpes, kā arī īpaša apmācība un izglītība, kas paredzēta tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem un neaizsargātiem cilvēkiem.

4.3.3.

Pētniecībai un inovācijai (medicīnā, farmācijā, sociālajās zinātnēs, inženierzinātnēs, īpašu apmācības kursu sagatavošanā utt.) neapšaubāmi būs liela nozīme centienos risināt tādu problēmu kā ES sabiedrības novecošana.

4.3.4.

Eiropas sabiedrībai kopumā ir vajadzīga vērienīga stratēģija aprūpes jomā.

4.4.   ES 3. papildu misija – Stratēģijas ar mērķi sekmīgi integrēt daudzos migrantus, kas ierodas Eiropas Savienībā

4.4.1.

Eiropas Savienībai ir jāizstrādā misijas un pasākumi šo daudzo migrantu integrācijai ES dalībvalstīs. Tā kā ES sabiedrība strauji noveco, tai vajag vairāk jaunu un labi izglītotu cilvēku. Tāpēc ir vajadzīgas novatoriskas migrantu izglītošanas un apmācības koncepcijas. Sociālekonomiskie pētījumi var palīdzēt veidot labāku izpratni par to, kas ir vajadzīgs šo miljonu cilvēku veiksmīgai integrācijai.

4.5.   ES 4. papildu misija – Gatavība ārkārtas situācijām

4.5.1.

Gatavība ārkārtas situācijām ietver misiju un pasākumu izstrādi un īstenošanu ar mērķi nodrošināt stabilu energoapgādi un nepieļaut energoapgādes pārtraukumus, kā arī vienlaikus dekarbonizēt ES energosistēmu. Šajā sakarā skatīt 3.4.4. punktu, kurā aplūkots jautājums par gatavību ārkārtas situācijām, it īpaši tāda problēma kā elektropadeves un sakaru pārtraukumi. Arī šajā gadījumā pētniecībai un inovācijai, galvenokārt inženierzinātnēs, ir liela nozīme šo problēmu risināšanā.

4.5.2.

Citas ārkārtas problēmas ir plūdi, sausums, pandēmijas, kā arī ārkārtas situācijas ekonomikā, piemēram, globālo piegādes ķēžu bloķēšana (piemēram, Suecas kanāla bloķēšana 2021. gadā utt.).

4.6.   ES 5. papildu misija – Centieni apmierināt to Covid-19 pandēmijas skarto pacientu vajadzības, kas slimo ar nepārnēsājamām slimībām, it īpaši ar sirds un asinsvadu slimībām, kuras ir izplatītākais Eiropas un pasaules iedzīvotāju nāves cēlonis

4.6.1.

Pēc pandēmijas lielāka uzmanība jāpievērš nepārnēsājamām slimībām. Eiropas Savienībā ir 60 miljoni cilvēku, kas slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, kuras ir izplatītākais Eiropas iedzīvotāju nāves cēlonis. Gados, kad nebija Covid-19, sirds un asinsvadu slimības bija izplatītākais novēršamo nāves gadījumu cēlonis Eiropas Savienībā. Pandēmijas laikā daudzi no šiem pacientiem tiek diagnosticēti pārāk vēlu un daudziem nav iespēju tikt diagnosticētiem.

4.6.2.

Mums būtu jāanalizē, vai Eiropas Savienībā veselības aprūpei ir raksturīga vienlīdzības dimensija, un jāaplūko dzimumorientētas medicīnas aspekti, tādējādi atbalstot nevienlīdzības mazināšanu veselības jomā. Lai arī šai iniciatīvai būtu jākoncentrējas uz veicināšanu un profilaksi, tai būtu jāatbalsta arī zināšanu uzlabošana un dati, skrīnings un agrīna atklāšana, diagnostika un ārstēšanas pārvaldība, kā arī pacientu dzīves kvalitāte. Vēl būtu jāizvirza tāds mērķis kā palīdzība ES valstīm labas prakses piemēru nodošanā, pamatnostādņu izstrādē un novatorisku risinājumu pārņemšanā. Tas nozīmē arī to, ka Eiropas Savienībai būtu jānosauc vēl viena Eiropas misija, proti, veidot veselības aprūpes sistēmas, kas ir noturīgākas pret pandēmijām, kad (tāpat kā vēža misijas centienu gadījumā) runa ir par sirds un asinsvadu slimībām, un galu galā jāpievēršas abām nepārnēsājamām slimībām, kuras rada vislielāko slogu Eiropas iedzīvotājiem. Komiteja arī uzskata, ka ir jāvēršas pret citām slimībām, it īpaši tām, kas smagi ietekmē Eiropas IKP, piemēram, balsta un kustību aparāta slimībām.

---

(1)  OV C 220, 9.6.2021., 79. lpp.

(2)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Padomes Ieteikums par Eiropas pētniecības un inovācijas paktu”(COM(2021) 407 final – final 2021/230 (NLE)) (OV C 275, 18.7.2022., 24. lpp.).

(3)  OV C 286, 16.7.2021., 59. lpp.

(4)  OV C 341, 24.8.2021., 76. lpp.

(5)  Sīkāka informācija pieejama, piemēram, ESAO 2015. gada un 2017. gada ziņojumā par zinātni, tehnoloģijām un rūpniecību.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2001/20/EK un Direktīvu 2001/83/EK groza attiecībā uz atkāpēm no noteiktiem pienākumiem saistībā ar noteiktām cilvēkiem paredzētām zālēm, ko dara pieejamas Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju, kā arī Kiprā, Īrijā un Maltā”

(COM(2021) 997 final – 2021/0431 (COD))

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 536/2014 groza, lai paredzētu atkāpi no noteiktiem pienākumiem saistībā ar pētāmām zālēm, ko dara pieejamas Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju, kā arī Kiprā, Īrijā un Maltā”

(COM(2021) 998 final – 2021/0432 (COD))

(2022/C 275/06)

Ziņotājs:

Martin SCHAFFENRATH

Apspriešanās	a) Eiropas Parlaments, 20.1.2022. b) Padome, 3.2.2022.
Juridiskais pamats	a) Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants b) Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants un 168. panta 4. punkta c) apakšpunkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.2.2022.
Pieņemts plenārsesijā	24.2.2022.
Plenārsesija Nr.	567
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	180/0/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Lai pacientiem nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību, būtiska nozīme ir nepārtrauktai kvalitatīvi augstvērtīgu, efektīvu un drošu zāļu piegādei. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) tāpēc atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 2021. gada 17. decembrī ierosināto pasākumu kopumu, kura mērķis ir, pirmkārt, ilgtermiņā nodrošināt zāļu pastāvīgu piegādi no Apvienotās Karalistes uz Ziemeļīriju un, otrkārt, savlaicīgi novērst zāļu trūkumu, kas vēl vērojams Kiprā, Īrijā un Maltā un daļēji izskaidrojams ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.

1.2.

EESK atzīmē, ka it īpaši mazākās ES dalībvalstis – Kipra, Īrija un Malta – vēsturiski ir ļoti atkarīgas no Apvienotās Karalistes piegādātajām zālēm un pētāmajām zālēm.

1.3.

EESK uzskata, ka ar pasākumu kopumu veiktie grozījumi, ar kuriem ievieš atkāpes no konkrētiem pienākumiem attiecībā uz zālēm un pētāmām zālēm, ko dara pieejamas Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju, kā arī Kiprā, Īrijā un Maltā, ir jēgpilni, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un ar to saistītos pamatnosacījumus, un tāpēc EESK pilnībā atbalsta minētos grozījumus.

1.4.

EESK īpaši uzsver, ka ļoti būtiska loma ir funkcionējošam, taisnīgam un efektīvam iekšējam tirgum. Prioritārs uzdevums ir nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem, kas attiecas uz zālēm un pētāmajām zālēm, it īpaši uz attiecīgo zāļu kvalitāti un drošumu. Vienlaikus EESK atzinīgi vērtē pasākumu kopumā paredzētās iesaiņojuma prasības attiecībā uz Apvienotās Karalistes produktiem, lai izvairītos no papildu iesaiņošanas, kas papildu izmaksu un procesa sarežģītības dēļ varētu izraisīt zāļu izņemšanu no Ziemeļīrijas tirgus.

1.5.

Runājot par pagaidu atkāpēm Kiprai, Īrijai un Maltai, EESK norāda, ka ir vajadzīgs savlaicīgs un ilgtspējīgs risinājums, kas būtu jāizstrādā saistībā ar Eiropas Zāļu stratēģiju, lai nodrošinātu Eiropas Savienībā atļautu zāļu ilgtermiņa piegādi pacientiem iepriekš minētajās dalībvalstīs.

2.   Komisijas priekšlikumu konteksts

2.1.

Saskaņā ar Līgumam par izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas pievienoto protokolu par Īriju/Ziemeļīriju (1), zālēm, ko laiž tirgū Ziemeļīrijā, jābūt derīgai tirdzniecības atļaujai, kuru attiecībā uz Ziemeļīriju izsniegusi Komisija (ES mēroga atļaujas) vai Apvienotā Karaliste. Šīm nacionālajām atļaujām jāatbilst ES tiesību normām attiecībā uz zālēm. Arī pētāmo zāļu imports no trešām valstīm uz Savienību vai Ziemeļīriju var notikt tikai ar ražošanas un importa atļauju. Tām jāatbilst ES acquis prasībām attiecībā uz klīniskajām pārbaudēm.

2.2.

Kipra, Īrija, Malta un Ziemeļīrija vēsturiski ir paļāvušās uz zāļu, tostarp pētāmo zāļu piegādi no citām Apvienotās Karalistes daļām, kas nav Ziemeļīrija, vai caur tām, un šo tirgu piegādes ķēdes vēl nav pilnībā pielāgotas ES tiesību normām un situācijai, kuru mainīja Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.

2.3.

Komisijas 2021. gada 25. janvāra paziņojumā (2) ir paredzēts viena gada (līdz 2021. gada decembra beigām) labvēlības periods, lai varētu turpināt partiju testēšanu un ražošanu/loģistiku tajās Apvienotās Karalistes daļās, kas nav Ziemeļīrija, un tādā veidā nodrošināt zāļu nepārtrauktu piegādi Ziemeļīrijai, Kiprai, Īrijai un Maltai. Minēto paziņojumu piemēro arī pētāmo zāļu importa prasībām, lai nodrošinātu zāļu nepārtrauktu piegādi Ziemeļīrijai, Kiprai, Īrijai un Maltai.

2.4.

Neraugoties uz to, ka noteikts pārejas periods, dažiem ekonomikas dalībniekiem, kas pašlaik darbojas citās Apvienotās Karalistes daļās, kuras nav Ziemeļīrija, joprojām ir ļoti grūti pielāgoties protokola prasībām. Galvenie iemesli ir pārāk augstās pielāgošanās izmaksas salīdzinājumā ar Ziemeļīrijas tirgus mazo apmēru, kas veido 3 % no Apvienotās Karalistes tirgus, un sarežģītā loģistika, kuras nodrošināšanai Ziemeļīrijā nav atrasti piemēroti alternatīvi loģistikas centri.

2.5.

Minēto priekšlikumu mērķis ir, pirmkārt, risināt problēmas, kas saistītas ar cilvēkiem paredzētajām zālēm, novērst zāļu trūkumu un nodrošināt pienācīgu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni Ziemeļīrijā, Kiprā, Īrijā un Maltā. Otrkārt, mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar pētāmajām zālēm, lai novērstu negatīvu ietekmi uz to piegādi un tādējādi uz to klīnisko pārbaužu veikšanu, kas atļautas Ziemeļīrijā, Kiprā, Īrijā un Maltā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 536/2014 (3).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē minēto pasākumu kopumu. Zāļu piegādes nodrošināšana un sabiedrības veselības aizsardzība ir Komitejai nozīmīgi jautājumi.

3.2.

EESK uzskata, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības rada ļoti lielus sarežģījumus un grūtības. Nav noliedzams, ka ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgums (4) un tā Protokols par Īriju/Ziemeļīriju (5) reglamentē lielāko daļu turpmāko attiecību starp abām pusēm. Tā kā paredzētais viena gada pārejas periods, lai pielāgotos jaunajām prasībām un lai nodrošinātu zāļu un pētāmo zāļu nepārtrauktu piegādi Ziemeļīrijai, Kiprai, Īrijai un Maltai, ir izrādījies nepietiekams, tagad jārīkojas mērķtiecīgi un ātri, lai varētu mazināt ietekmi uz ekonomiku un veselību.

3.3.

EESK uzskata, ka īpaši būtu jāizceļ šādi pasākumu kopuma elementi: — nepārtraukta Ziemeļīrijas apgāde ar zālēm no Apvienotās Karalistes, ja vien tās atbilst ES tiesību aktiem, — iecere arī turpmāk atzīt partiju testēšanu, ko veic kvalificēta persona, kura darbojas Apvienotās Karalistes daļās, kas nav Ziemeļīrija, un kura ir atbildīga par partiju testēšanu un farmakovigilanci, lai tādā veidā turpmāk izvairītos no darba dublēšanās, — iecere neliegt Ziemeļīrijai un Apvienotajai Karalistei paredzētā iepakojuma saglabāšanu, vienlaikus nodrošinot iespēju iesniegt pieteikumu tirdzniecības atļaujas saņemšanai, izmantojot decentralizēto vai nacionālo atļaujas piešķiršanas procedūru, — atbilstoši pasākumi, kuru mērķis ir pielāgot tā dēvētās Viltoto zāļu direktīvas 2011/62/ES (6) prasības, lai arī turpmāk nemazinātu zāļu drošumu Ziemeļīrijā un novērstu šo zāļu izplatīšanu pārējā ES teritorijā.

3.4.

Saistībā ar ES vienoto tirgu EESK uzsver, ka pasākumu kopuma īstenošanai obligāti ir jānodrošina, ka attiecīgās zāles un pētāmās zāles no Apvienotās Karalistes paliek Ziemeļīrijā un nenonāk tirdzniecībā citās iekšējā tirgus daļās, ja vien kādas dalībvalsts kompetentā iestāde tās nav atļāvusi saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tas pats attiecas uz trīs gadu pārejas periodu, kas paredzēts Kiprai, Īrijai un Maltai. Šajā gadījumā jāievēro pamatprincips, ka šīs zāles un pētāmās zāles kalpo tikai to pacientu aprūpei, kuri dzīvo šajās valstīs.

3.5.

Šajā saistībā EESK īpaši atzinīgi vērtē arī pārredzamības principu, kas pieprasa Ziemeļīrijas un attiecīgo ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm izveidot un publicēt attiecīgo zāļu un pētāmo zāļu sarakstu, lai nodrošinātu veselības aizsardzību Savienībā un nepieļautu šo zāļu ievešanu citās dalībvalstīs.

3.6.

EESK arī īpaši atbalsta ierosinātās atkāpes no tā dēvētās Viltoto zāļu direktīvas 2011/62/ES, kuru mērķis ir dot ražotājiem iespēju saglabāt Savienībai vajadzīgos zāļu unikālos identifikatorus, pat ja citas ES dalībvalstis tos caur Apvienoto Karalisti ieved Ziemeļīrijā, kā arī trīs gadus – Kiprā, Īrijā un Maltā. EESK arī atbalsta ierosināto mehānismu, kas nodrošina, ka Eiropas Zāļu verifikācijas sistēma informē Savienības (izņemot Ziemeļīrijas, Kipras, Īrijas un Maltas) farmaceitus un slimnīcas, tiklīdz tiek skenētas Apvienotajā Karalistē apstiprinātas zāles, kuras paredzētas Ziemeļīrijai. Tādā veidā galalietotājiem var skaidri norādīt, ka šāds zāļu iepakojums nav paredzēts piegādei Savienībā.

3.7.

Runājot par iespējamiem pārejas risinājumiem, lai nodrošinātu, ka pacienti Ziemeļīrijā ir tādā pašā situācijā kā pārējā Apvienotajā Karalistē, EESK atzinīgi vērtē arī ierosināto atkāpi attiecībā uz tādu jaunu patentētu un Apvienotajā Karalistē atļautu zāļu pagaidu importu līdz brīdim, kad Savienība arī būs piešķīrusi tirdzniecības atļauju.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK uzskata, ka visas ieinteresēto personu bažas ir pilnībā ņemtas vērā, lai nodrošinātu zāļu un pētāmo zāļu nepārtrauktu piegādi Ziemeļīrijai un citām mazākām ar šo problēmu saistītām dalībvalstīm. EESK tomēr turpinājumā ierosina dažus precizējumus, kurus var iekļaut pievienotās pamatnostādnēs.

4.2.

It īpaši uzsverams ir ierosinātās direktīvas 7. apsvērums, kurā sniegts svarīgs precizējums par regulatīvo prasību saglabāšanu attiecībā uz to partiju testēšanu un farmakovigilanci Apvienotajā Karalistē, kas tiek eksportētas uz Ziemeļīriju. Svarīgi ir precizēt, ka visas reglamentējošās funkcijas, kas tiek pildītas visās Apvienotās Karalistes daļās, kuras nav Ziemeļīrija, un kas saistītas ar tirdzniecības atļaujām Apvienotās Karalistes daļā Ziemeļīrijā var gan pašlaik, gan turpmāk izmantot nacionālo tirdzniecības atļauju piešķiršanai, kā arī šādu atļauju piešķiršanai ar decentralizēto procedūru vai savstarpējas atzīšanas procedūru. Tas ir stingri jānostiprina gan direktīvas priekšlikumā, gan attiecīgajās pamatnostādnēs.

4.3.

EESK īpaši norāda uz Eiropas Komisijas ierosinātā direktīvas priekšlikuma 2. pantu (ar ko Direktīvā 2001/83/EK ievieš 5.a pantu) par atbrīvojumiem no dažiem pienākumiem attiecībā uz dažām Apvienotajā Karalistē pieejamām cilvēkiem paredzētām zālēm. Obligāti jānodrošina, lai attiecīgās zāles, ko no Apvienotās Karalistes eksportē uz Ziemeļīriju (un trīs gadu pārejas periodā – uz Kipru, Īriju un Maltu), paliktu šajos tirgos un nenonāktu tirdzniecībā citās iekšējā tirgus daļās.

4.4.

EESK uzskata, ka arī vajadzīgs sīkāks skaidrojums par direktīvas priekšlikuma 2. panta 4. punktā (Direktīvas 2001/83/EK 20. panta grozījums) paredzēto kvalitātes pārbaudi zālēm, kas atļautas, izmantojot Savienības centralizēto procedūru, bet ražotas Apvienotajā Karalistē (izņemot Ziemeļīriju), nevis kādā ES dalībvalstī, un no Apvienotās Karalistes tiek tieši importētas uz Ziemeļīriju.

4.5.

EESK arī iesaka precizēt direktīvas priekšlikuma 2. panta 5. punktu (Direktīvas 2001/83/EK 40. panta grozījums) par vairumtirdzniecības licenci, kas uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību kādā Apvienotās Karalistes daļā, kas nav Ziemeļīrija, ir vajadzīga, lai nodarbotos ar eksportēšanu/importēšanu uz Ziemeļīriju. Jānorāda, ka iespēja ar Apvienotās Karalistes iestādes izsniegtu vairumtirdzniecības atļauju importēt zāles no Apvienotās Karalistes uz Ziemeļīriju būtu jānodrošina arī turpmāk.

4.6.

Komiteja atbalsta arī 2. panta 9. punktu, kas dod uzņēmumiem iespēju organizēt darbu tā, ka partiju testēšanas un farmakovigilances jomā kvalificētā persona var atrasties citās Apvienotās Karalistes daļās, kas nav Ziemeļīrija. EESK tomēr aicina, iespējams, vēl nepieņemtās pamatnostādnēs precizēt, kā minētais noteikums īstenojams praktiski.

4.7.

Visbeidzot EESK uzsver, ka īpaši svarīgi ir skaidri nošķirt Komisijas 2021. gada 25. janvāra paziņojumu (7), kas uz laiku ļauj attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem turpināt zāļu un pētāmo zāļu piegādi Ziemeļīrijai, un atzinumā aplūkotā pasākumu kopuma noteikumus. Komiteja aicina Savienību nodrošināt augstu juridiskās noteiktības līmeni tirdzniecības atļauju turētājiem, vairumtirgotājiem un farmaceitiem šajā pārejas periodā starp iepriekš minēto atkāpi un direktīvas vai regulas priekšlikumā paredzēto grozījumu pieņemšanu un īstenošanu.

---

(1)  OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

(2)  Komisijas paziņojums “Savienības farmācijas jomas acquis piemērošana tirgos, kas vēsturiski ir atkarīgi no zāļu piegādes no Lielbritānijas vai caur Lielbritāniju, pēc pārejas perioda beigām” (OV C 27, 25.1.2021., 11. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK (OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.).

(4)  Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 444, 31.12.2020., 14. lpp.).

(5)  OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

(6)  OV L 174, 1.7.2011., 74. lpp.

(7)  Komisijas paziņojums “Savienības farmācijas jomas acquis piemērošana tirgos, kas vēsturiski ir atkarīgi no zāļu piegādes no Lielbritānijas vai caur Lielbritāniju, pēc pārejas perioda beigām” (OV C 27, 25.1.2021., 11. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā””

(COM(2021) 251 final)

(2022/C 275/07)

Ziņotājs:

Krister ANDERSSON

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 1.7.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Komitejas Biroja lēmums	8.6.2021.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.2.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.2.2022.
Plenārsesija Nr.	567
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	216/00/07

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ilgi gaidīto Komisijas iniciatīvu par uzņēmējdarbības nodokļu stratēģiju 21. gadsimtā. EESK stingri atbalsta un atzinīgi vērtē to, ka Komisija savu darbu saskaņo ar starptautiskajām debatēm un nolīgumiem.

1.2.

EESK uzsver, ka jāveicina pārrobežu ieguldījumi un jāmazina atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, vienlaikus zaļinot un digitalizējot Eiropas ekonomiku.

1.3.

EESK mudina Komisiju ņemt vērā EESK atzinumu par tematu “Tiesību aktu kopums taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei” (1) un turpināt pūliņus īstenot Rīcības plānu taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju (2).

1.4.

EESK atzinīgi vērtē G20 finanšu ministru atbalstu nolīgumam, ko 2021. gada 8. oktobrī iekļaujošā satvarā parakstīja 136 no 140 valstīm, lai panāktu globālu un vienprātībā balstītu risinājumu kopumu nodokļu tiesību sadalei valstu starpā. Vienlaikus EESK uzsver šādu vērienīgu mērķu sarežģītības ietekmi un aicina vienoti, globāli saskaņoti un koordinēti īstenot 1. un 2. pīlāru (“tiesību aktu kopums”).

1.5.

EESK uzsver, ka nodokļu tiesību aktu kopums vienlaikus ir jāīsteno gan Eiropas Savienībā, gan lielākajās tirdzniecības partnervalstīs. Ja 1. pīlārs vienlaikus netiks īstenots ASV un citās valstīs, kas ir lielākās tirdzniecības partneres, Eiropas uzņēmumi var nonākt neizdevīgos konkurences apstākļos.

1.6.

EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropā attiecībā uz 2. pīlāru un faktisko minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli tiktu piemēroti tieši tādi paši sarežģīti noteikumi, par kādiem panākta vienošanās globālā nolīguma ietvaros. Tāpēc pirms direktīvas pieņemšanas dalībvalstīm būtu jāatvēl pietiekami daudz laika, lai būtu iespējams iepazīties ar galīgo saskaņoto tekstu.

1.7.

Faktiskās nodokļa likmes aprēķināšanas mērķis ir noteikt, vai konkrētās starptautiskā uzņēmumu grupas faktiskā nodokļa likme ir augstāka vai zemāka par minimālo nodokļa likmi attiecīgajā jurisdikcijā. EESK uzsver: lai nepalielinātu administratīvās izmaksas, faktisko nodokļa likmju aprēķināšanas prasībām jāatbilst saskaņotajai vispārējai pieejai.

1.8.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu sniegt ieteikumu dalībvalstīm, lai zaudējumus varētu kompensēt ar pārnesi uz iepriekšējo periodu.

1.9.

EESK atbalsta Komisijas centienus apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai paredzētu čaulas sabiedrību ļaunprātīgu izmantošanu, privātpersonu un uzņēmumu agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. EESK cer paust viedokli par konkrētu priekšlikumu, kas vērsts pret čaulas sabiedrību ļaunprātīgu izmantošanu.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot atvieglojumu tādu stimulu samazināšanai, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos (DEBRA). Ieguldījumi jaunās un videi draudzīgākās tehnoloģijās ir saistīti ar augstu risku ieguldītājam. Šādās situācijās pamatkapitāla finansējums ir īpaši svarīgs, un ir jāmazina ar pamatkapitāla finansēšanu saistītā neobjektivitāte, kas raksturīga nodokļu sistēmām.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē jauno satvaru “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu regulējums” (BEFIT), kas būs vienots uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu kopums, un pauž cerību, ka varēs izvērtēt sīki izstrādātu priekšlikumu.

1.12.

EESK mudina Komisiju pievērst uzmanību pārrobežu attālinātā darba situācijām, kas ir uzņēmējdarbības nodokļu stratēģijas neatņemama daļa.

1.13.

Vēl viena joma, kas jāpārskata, ir PVN piemērošanas joma. Izņēmumi un nepilnības rada sarežģījumus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī liedz gūt nodokļu ieņēmumus. EESK mudina Komisiju pārskatīt PVN sistēmas piemērošanas jomu.

2.   Komisijas priekšlikums

2.1.

Komisijas paziņojuma “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā” mērķis ir risināt vairākas būtiskas problēmas, kas gadu gaitā ir radušās līdztekus Covid-19 uzliesmojumam.

2.2.

Eiropas Savienībai ir vajadzīgs stabils, efektīvs un taisnīgs nodokļu regulējums, kas atbilst publiskā finansējuma vajadzībām un vienlaikus atbalsta ekonomikas atveseļošanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos, nodrošinot vidi, kas veicina taisnīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kā arī ieguldījumus, lai varētu radīt nodarbinātības iespējas.

2.3.

Paredzams, ka nodokļi veicinās plašāku ES politikas pasākumu īstenošanu piemēram, Eiropas zaļo kursu, Komisijas ierosināto Digitālizācijas programmu, jauno ES industriālo stratēģiju un kapitāla tirgu savienību. Arī nodokļiem būs jāpalīdz veicināt digitālo pārkārtošanos, nodrošinot vidi, kurā var uzplaukt digitālā uzņēmējdarbība.

2.4.

Komisijas paziņojumā pienācīgi ņemti vērā projekta “Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana” (BEPS) rezultāti un aplūkota ESAO vadītā un G20 atbalstītā starptautiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējuma reforma. Reformu pakete sastāv no diviem pīlāriem. Pirmā pīlāra mērķis ir starptautiskos nodokļu noteikumus pielāgot jaunajiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas dod uzņēmumiem iespēju veikt uzņēmējdarbību bez fiziskas klātbūtnes (3).

2.5.

Savukārt otrais pīlārs samazinās nodokļu konkurenci, paredzot minimālo faktisko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15 procentu apmērā (4).

2.6.

Kad būs panākta vienošanās daudzpusējā konvencijā, tiesību aktu kopuma piemērošana kļūs obligāta, un Komisija ierosinās direktīvu tā īstenošanai Eiropas Savienībā.

2.7.

Komisija arī nāks klajā ar jaunu priekšlikumu par faktiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes ikgadēju publicēšanu noteiktiem lielajiem uzņēmumiem, kuri veic darbību Eiropas Savienībā un uz kuriem attiecas 2. pīlārs, un izmantos saskaņoto metodiku 2. pīlāra aprēķinu veikšanai.

2.8.

Ar savu pārredzamības programmu ES arī turpinās cīņu pret čaulas sabiedrību, t. i., uzņēmumu, kuriem nav būtiskas klātbūtnes vai tā ir minimāla un kuriem nav reālas saimnieciskās darbības, ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām, īstenojot jaunu likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis ir novērst agresīvu nodokļu plānošanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai privātpersonu un uzņēmumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

2.9.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā ar Komisijas stratēģiju tiks risināta tāda problēma kā labvēlīgākā attieksme pret aizņēmuma finansējumu un mazāk labvēlīgā attieksme pret pašu kapitāla finansējumu. Ar atvieglojumu sistēmu (DEBRA), kas veicina finansēšanu, izmantojot jaunu pašu kapitālu, paredzēts nodrošināt labvēlīgāku attieksmi pret ieguldījumi, kuri finansēti no pašu kapitāla.

2.10.

Tiklīdz tiks iesniegts jauns priekšlikums iekšējā tirgus stiprināšanai, Komisija gatavojas atsaukt savus vēl nepieņemtos priekšlikumus attiecībā uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (5). Tiks ierosināta jauna sistēma ienākumu nodokļu uzlikšanai uzņēmumiem Eiropā (Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu regulējums jeb BEFIT).

2.11.

BEFIT priekšlikums balstīsies uz 1. pīlāru un 2. pīlāru. Sagatavojot šo priekšlikumu, Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, ņemot vērā arī Eiropas Parlamenta viedokli un konsultējoties ar uzņēmējiem un pilsoniskās sabiedrības grupām.

2.12.

Komisijas stratēģijā ietverts ieteikums dalībvalstīm ļaut kompensēt zaudējumus ar pārnesi uz iepriekšējo periodu, lai uzlabotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā Savienībā. Ieteikums attiecas uz 2020. un 2021. fiskālo gadu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē ilgi gaidīto Komisijas iniciatīvu par uzņēmējdarbības nodokļu stratēģiju 21. gadsimtā. EESK stingri atbalsta un atzinīgi vērtē to, ka Komisija savu darbu saskaņo ar starptautiskajām debatēm un nolīgumiem.

3.2.

EESK atbalsta Komisijas ieceri panākt, ka ES nodokļu programma palīdz sasniegt vispārējo mērķi nodrošināt taisnīgu un ilgtspējīgu izaugsmi, atbalstot plašākus ES politikas pasākumus, piemēram, Eiropas zaļo kursu, Komisijas ierosināto Digitalizācijas programmu, jauno Eiropas industriālo stratēģiju un kapitāla tirgu savienību.

3.3.

EESK uzsver, ka jāveicina pārrobežu ieguldījumi un jāmazina atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, vienlaikus zaļinot un digitalizējot Eiropas ekonomiku.

3.4.

EESK pauž bažas par nodokļu atšķirībām, neraugoties uz to, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi attiecībā pret IKP pēdējā desmitgadē ir bijuši stabili vai pat pieauguši.

3.5.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka valdības ir pieņēmušas dažādus pasākumus, kas vērsti pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ka šie pasākumi ir vēl vairāk sarežģījuši pašreizējo situāciju. EESK aicina izveidot stabilu, efektīvu un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas palīdzētu īstenot iniciatīvas nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā.

3.6.

EESK aicina Eiropas Komisiju izvērtēt ietekmi, ko radījis pēdējos sešus gadus īstenotais tiesību aktu kopums, kura mērķis ir nodokļu apiešanas novēršana.

3.7.

EESK mudina Komisiju ņemt vērā EESK atzinumu par tematu “Tiesību aktu kopums taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei” (6) un turpināt centienus īstenot Rīcības plānu taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju (7). EESK uzskata, ka ir svarīgi paaugstināt Eiropas ekonomikas produktivitāti vismaz līdz konkurentu ekonomikas līmenim. Nodokļi ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē produktivitāti, taču tas ir svarīgs faktors (8).

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē G20 finanšu ministru atbalstu nolīgumam, ko 2021. gada 8. oktobrī iekļaujošā satvarā parakstīja 136 no 140 valstīm, lai panāktu globālu un vienprātībā balstītu risinājumu kopumu nodokļu tiesību sadalei valstu starpā (9). Vienlaikus EESK uzsver šādu vērienīgu mērķu sarežģītības ietekmi un aicina vienoti, globāli saskaņoti un koordinēti īstenot 1. un 2. pīlāru. Šajā saistībā ES priekšlikumos ir jāņem vērā ES tiesību aktos minēto prasību īpatnības, piemēram, tādas kā brīvība veikt uzņēmējdarbību un nediskriminācija.

4.2.

EESK atzīmē: lai panāktu detalizētu vienošanos, ir jāiegulda daudz vairāk darba. Ārkārtīgi svarīgi ir noslēgt nolīgumus par daudziem tehniskiem aspektiem. Ja noteikumus īsteno ES līmenī, uzņēmumi, kuru galvenā mītne atrodas ES, nedrīkst būt neizdevīgos konkurences apstākļos salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem konkurentiem citās lielākajās jurisdikcijās (10).

4.3.

EESK uzsver, ka nodokļu tiesību aktu kopums jāīsteno ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī lielākajās tirdzniecības partnervalstīs. Ja 1. pīlārs vienlaikus netiks īstenots ASV un citās valstīs, kas ir lielākās tirdzniecības partneres, Eiropas uzņēmumi var nonākt neizdevīgos konkurences apstākļos. Tādēļ ar tirdzniecības partneriem ir jākoordinē gan daudzpusējās konvencijas īstenošana, gan izmantošana.

4.4.

EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai noteikumi tiktu transponēti un lai attiecībā uz 2. pīlāra direktīvu un faktisko minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli tiktu piemēroti tieši tādi paši sarežģīti noteikumi, par kādiem panākta vienošanās globālā nolīguma ietvaros. Tāpēc pirms direktīvas pieņemšanas dalībvalstīm būtu jāatvēl pietiekami daudz laika, lai būtu iespējams iepazīties ar galīgo saskaņoto tekstu (11).

4.5.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu sniegt ieteikumu dalībvalstīm, lai zaudējumus varētu kompensēt ar pārnesi uz iepriekšējo periodu. Tomēr šādi noteikumi ir svarīgi ne tikai pandēmijas gadījumā, bet arī normālos apstākļos. Uzņēmuma tīrā peļņa laika gaitā būtu jāapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

4.6.

EESK atbalsta Komisijas centienus apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai paredzētu čaulas sabiedrību ļaunprātīgu izmantošanu, privātpersonu un uzņēmumu agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. EESK cer paust viedokli par konkrētu priekšlikumu, kas vērsts pret čaulas sabiedrību ļaunprātīgu izmantošanu.

4.7.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu paredzēt nodokļu atlaidi, kas kalpotu kā stimuls, kurš nesekmē parādsaistību uzņemšanos, bet veicina finansēšanu no pašu kapitāla. Ieguldījumi jaunās videi draudzīgākās tehnoloģijās ir saistīti ar augstu risku ieguldītājam. Šādās situācijās pašu kapitāla finansēšana ir īpaši svarīga, un ir jāmazina ar pašu kapitāla finansēšanu saistītā neobjektivitāte, kas raksturīga nodokļu sistēmām (12).

4.8.

EESK atzīmē, ka gan uzņēmumu līmenī, gan arī akcionāru līmenī varētu mazināties nelabvēlīgā attieksme pret pašu kapitāla finansēšanu. Ir svarīgi, lai nodokļu režīms neradītu stimulus novirzīt līdzekļus no viena līmeņa uz otru.

4.9.

Turklāt ir vērts atzīmēt, ka, palielinoties tiesību aktos noteiktajām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm, palielinās atskaitīto nodokļu procentu vērtība un uzņēmumam ekonomiski izdevīgāk ir veikt ieguldījumus, izmantojot aizdevumus. Līdzīga ietekme būtu augstākam inflācijas līmenim un/vai procentu likmēm, tādējādi pastiprinot pašreizējos stimulus aizņemties (13). Tā kā šāda attīstība ir iespējama, gaidāmās Komisijas iniciatīvas nozīme ir vēl jo atzinīgāk vērtējama un svarīga.

4.10.

EESK atzinīgi vērtē BEFIT mērķus un pauž cerību, ka varēs izvērtēt sīki izstrādātu priekšlikumu. Priekšlikumā būtu jāņem vērā īpašie juridiskie režīmi, ko piemēro atsevišķiem kooperatīvu un savstarpējās apdrošināšanas sabiedrību veidiem un ko vēsturiski ir pieņēmušas dažādas dalībvalstis. EESK mudina Komisiju debatēs iesaistīt ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību, lai varētu panākt progresu un atbalstu.

5.   Dažas papildu jomas, kurām jāpievēršas saistībā ar 21. gadsimta nodokļu politiku

5.1.

EESK uzskata, ka pandēmija daudziem ir mainījusi darba apstākļus un turpmākajos gados attālinātais darbs tiks izmantots arvien biežāk. Pārrobežu tāldarba (vai attālinātā darba) ietekme uz nodokļiem rada jautājumus par to piemērošanu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Uzņēmumiem var neplānoti veidoties pastāvīgas darījumdarbības vietas, radot ietekmi uz nodokļu jautājumiem. Personas var saskarties ar nodokļu prasībām no vairākām valstīm, un tas var negatīvi ietekmēt sociālos pabalstus un aizsardzību. Var tikt skartas arī tiesības uz pensiju.

5.2.

EESK mudina Komisiju pievērst uzmanību pārrobežu darba situācijām, kas ir uzņēmējdarbības nodokļu stratēģijas neatņemama daļa.

5.3.

Vēl viena joma, kas jāpārskata, ir PVN piemērošanas joma. Izņēmumi un nepilnības rada sarežģījumus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī liedz gūt nodokļu ieņēmumus. EESK mudina Komisiju pārskatīt PVN sistēmas piemērošanas jomu.

---

(1)  OV C 155, 30.4.2021., 8. lpp.

(2)  COM(2020) 312 final.

(3)  Darbības jomā ietilpstošie uzņēmumi ir starptautiski uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums pārsniedz 20 miljardus EUR un kuru ienesīgums pārsniedz 10 % (t. i., peļņa pirms nodokļu nomaksas/ieņēmumi), ko aprēķina, izmantojot vidējošanas mehānismu ar apgrozījuma slieksni, kuru samazina līdz 10 miljardiem EUR, atkarībā no veiksmīgas īstenošanas, tostarp nodokļu noteiktības, ar nosacījumu, ka attiecīgā pārskatīšana sākas septiņus gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā un tiek pabeigta ne vēlāk kā viena gada laikā. Ieguves rūpniecības uzņēmumi un regulētu finanšu pakalpojumu sniedzēji darbības jomā nav iekļauti. https://www.oecd.org/tax/beps/statement-on-a-two-pillar-solution-to-address-the-tax-challenges-arising-from-the-digitalisation-of-the-economy-october-2021.pdf.

(4)  Otro pīlāru veido: a) divi savstarpēji saistīti iekšējie noteikumi (kopā ar globālajiem noteikumiem, kas vērsti pret nodokļu bāzes samazināšanu (GloBE)), proti, i) ienākumu iekļaušanas noteikums (IIR), ar ko mātesuzņēmumam uzliek papildu nodokli attiecībā uz sastāvā esošas vienības ienākumiem, kuriem piemēro zemu nodokli, un ii) noteikums par maksājumiem ar pārāk zemiem nodokļiem (UTPR), ar ko aizliedz atskaitījumus vai kam nepieciešama līdzvērtīga korekcija, ciktāl uz sastāvā esošas vienības ienākumiem, kuriem uzliek zemu nodokli saskaņā ar IIR, neattiecas nodoklis; kā arī b) uz līgumu balstīts noteikums (noteikums par nodokļa piemērošanu – STTR), kas ļauj izcelsmes jurisdikcijām piemērot ierobežotu nodokli izcelsmes vietā konkrētiem saistīto pušu maksājumiem, kuriem piemēro nodokļa likmi, kas ir zemāka par minimālo nodokļa likmi. Saskaņā ar noteikumu par nodokļa piemērošanu aprēķinātie nodokļi GloBE satvarā būs jāpieskaita kā aptvertie nodokļi. GloBE noteikumi attieksies uz starptautiskiem uzņēmumiem, kas atbilst 750 miljonu EUR robežvērtībai, kā noteikts BEPS 13. darbībā (ziņojumi par katru valsti atsevišķi). Valstis var piemērot IIR starptautiskiem uzņēmumiem, kuru galvenā mītne atrodas to valstī, pat ja tie neatbilst noteiktajai robežvērtībai. Minimālā nodokļa likme, ko izmanto IIR un UTPR vajadzībām, būs 15 %. https://www.oecd.org/tax/beps/statement-on-a-two-pillar-solution-to-address-the-tax-challenges-arising-from-the-digitalisation-of-the-economy-october-2021.pdf.

(5)  COM(2016) 685 final un COM(2016) 683 final.

(6)  OV C 155, 30.4.2021., 8. lpp.

(7)  COM(2020) 312 final.

(8)  Ir daudz ziņojumu, kuros secināts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa ietekme uz izaugsmi un produktivitāti ir īpaši kaitīga. Šādu secinājumu daudzkārt izdarījusi ESAO, sk., piemēram, ESAO Ekonomikas departamenta darba dokumentu Nr. 620 “Tax and Economic Growth” vai “Tax Policy Reform and Economic Growth”, ESAO (2010. gads). Uzņēmumu ienākuma nodokļa novirzīšana uz darba ņēmējiem, it īpaši uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem, kā arī negatīva ietekme uz ieguldījumiem ir svarīgi izdarītā secinājuma faktori. Arī citi nodokļi, piemēram, darbaspēka ienākuma nodokļi, var kavēt izaugsmi un produktivitātes pieaugumu.

(9)  Nodokļu noteikumi attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas pārsniedz noteiktu robežlieluma līmeni, un neatkarīgi no sektora, kurā tie darbojas. Tā dēvētie digitālās uzņēmējdarbības modeļi vai uz patērētājiem orientētie uzņēmumi nav vienīgie, uz ko noteikumi attiecas.

(10)  Ja nebūtu UTPR noteikuma un ja IIR neattiektos uz iekšzemes apstākļiem, rastos situācija, kad ārvalstu starptautisko uzņēmumu grupas, tostarp ASV uzņēmumu grupas, piemērotu minimālo faktisko nodokļa likmi tikai pārrobežu situācijām. Tādējādi to iekšzemes meitasuzņēmumi tiktu aizsargāti pret minimālo faktisko nodokļa likmi, un šādā gadījumā ASV/ārzemju mātesuzņēmuma vietējie meitasuzņēmumi, kuriem piemēro zemu nodokli, turpinātu gūt labumu, piemēram, no nodokļu atlaidēm pētniecībai un izstrādei un maksātu nodokļus ar likmi, kas ir zemāka par saskaņoto minimālo likmi, savukārt ES mātesuzņēmuma un tā iekšzemes meitasuzņēmumu nodokļu atlaides pētniecībai un izstrādei tiktu neitralizētas ar papildu nodokli, ja tie samazinātu savu iekšzemes faktisko nodokļa likmi zem saskaņotā minimuma.

(11)  Ja laikā, kad dalībvalstis vienojas par direktīvu, nav zināmi visi ESAO/Iekļaujošā pamatnolīguma noteikumi, ir jāuzsāk direktīvas grozīšanas process, lai panāktu vispārējā nolīguma transponēšanu ES nolīgumā. Dažas dalībvalstis, iespējams, iebildīs pret šādiem direktīvas grozījumiem. Lai panāktu pareizu un pilnīgu transponēšanu, vispārējam nolīgumam jābūt pilnībā izstrādātam un zināmam, pirms tiek panākta vienošanās par direktīvu.

(12)  Skatīt EESK atzinumu par tematu “Uzņēmumu ienākuma nodokļu nozīme korporatīvajā pārvaldībā” (OV C 152, 6.4.2022., 13. lpp.).

(13)  Sk. Mervyn King un Don Fullerton publikāciju “The Taxation of Income from Capital”, The University of Chicago Press un NBER, 1984.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/138/EK attiecībā uz proporcionalitāti, uzraudzības kvalitāti, pārskatu sniegšanu, ilgtermiņa garantiju pasākumiem, makroprudenciālajiem instrumentiem, ilgtspējas riskiem, grupas un pārrobežu līmeņa uzraudzību”

(COM(2021) 581 final – 2021/0295 (COD))

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2009/138/EK, (ES) 2017/1132 un Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 648/2012”

(COM(2021) 582 final – 2021/0296 (COD))

(2022/C 275/08)

Ziņotājs:	Jörg Freiherr FRANK VON FÜRSTENWERTH
Līdzziņotājs:	Christophe LEFÈVRE

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 22.11.2021. Eiropas Savienības Padome, 26.11.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.2.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.2.2022.
Plenārsesija Nr.	567
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	169/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) piekrīt Eiropas Komisijas atziņai, ka “Maksātspēja II” regulējums, kas balstās uz trim pīlāriem (kvantitatīvās prasības pašu kapitālam; uzņēmējdarbības organizācija, uzraudzība; ziņošana, pārredzamība), ir pierādījis savu vērtību. Tomēr, ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar valsts parāda krīzi, ņemot vērā zemo procentu likmju politiku un sākotnējo ietekmi, ko radījusi Covid-19 pandēmija, kas nebūt nav beigusies, un zināšanas par to, ka būs citas krīzes, tiesiskais regulējums ir jāpielāgo.

1.2.

EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija vēlas risināt jautājumu par sistēmiskajiem riskiem apdrošināšanas nozarē. Apdrošinātāju riska profils mainās. Klimata krīzes apstākļos apdrošināšanas nozare izjūt lielu spiedienu, it īpaši saistībā ar apdrošināšanu pret klimata pārmaiņu sekām un jauniem vides riskiem (piemēram, biodaudzveidības jomā). Lielākus riskus apdrošinātājiem rada arī viņu arī kā ieguldītāju loma. It īpaši nav pienācīgi novērtēti materiālie, atbildības un pārejas riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.

1.3.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas mērķi izveidot tiesisko regulējumu, kurā apdrošināšanas nozarei būs piešķirta (vēl) lielāka loma kā ieguldītājam, kas palīdz finansēt pārkārtošanās procesu uz ilgtspējīgu ekonomiku un cīņu pret Covid-19 sekām. Vienlaikus EESK uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti svarīga finanšu nozares stabilitāte, un tādēļ aicina apdrošināšanas nozarē nodrošināt stabilu pašu kapitāla pietiekamību un riskgatavību. Apdrošināšanas nozares nestabilitāte ievērojami negatīvi ietekmētu centienus pārvarēt klimata krīzi un pandēmiju.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.   Komisijas priekšlikums

2.1.1.

EESK piekrīt Eiropas Komisijas atziņai, ka “Maksātspēja II” regulējums, kas balstās uz trim pīlāriem (kvantitatīvās prasības pašu kapitālam; uzņēmējdarbības organizācija, uzraudzība; ziņošana, pārredzamība), ir pierādījis savu vērtību. Tas Eiropas apdrošināšanas nozarei ir palīdzējis sekmīgi pārvarēt valsts parāda krīzes, darboties ieilgušās zemo procentu likmju politikas apstākļos un palīdzējis pārvarēt sākotnējo Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, kura nebūt nav beigusies. EESK uzskata, ka, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot noteikumus, noteikti ir lietderīgi izdarīt vajadzīgos secinājumus. Jo īpaši tas attiecas uz proporcionalitāti, kapitāla pietiekamības noteikumiem un riskgatavību. Tieši abi pēdējie punkti ir izšķiroši, lai būtu iespējams nodrošināt uzņēmumiem vajadzīgo kapitālu un tādējādi arī apdrošinātāji varētu kļūt par produktu nodrošinātājiem un ieguldītājiem ekonomikā.

2.2.   Saskanība ar citām ES politikas jomām

2.2.1.

Eiropas zaļā kursa īstenošana un Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšana ir galvenā prioritārā politika, kuras īstenošanai būs vajadzīgi lieli publiskā un privātā kapitāla ieguldījumi. Eiropas apdrošināšanas nozare ar ieguldījumu portfeli, kas 2020. gadā pārsniedza 10 biljonus EUR, kā ilgtermiņa investors varētu sniegt ievērojami lielāku ieguldījumu nekā patlaban, lai finansētu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, infrastruktūras projektus un mājokļus par pieņemamu cenu. Nozares spējas šajā jomā ievērojamā mērā noteiks “Maksātspēja II” sistēmā paredzētie noteikumi attiecībā uz kapitāla pietiekamību un riskgatavību.

2.2.2.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas mērķi izveidot tiesisko regulējumu, kurā apdrošināšanas nozarei būs piešķirta (vēl) lielāka kā ieguldītājam, kas palīdz finansēt pārkārtošanās procesu uz ilgtspējīgu ekonomiku un cīņu pret Covid-19 sekām. Vienlaikus EESK uzsver, ka nedrīkst apdraudēt “Maksātspēja II” sistēmas aizsardzības mērķus, proti, apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto personu aizsardzību un finanšu stabilitātes saglabāšanu. Tomēr šāds apdraudējums varētu rasties, ja, atbalstot Eiropas zaļo kursu, tiktu mīkstināti stingrie ieguldījumu riska novērtēšanas noteikumi, ko piemēro apdrošinātājiem. “Maksātspēja II” sistēmā paredzētajos patērētāju aizsardzības noteikumos būtu jāiekļauj apdrošināšanas nozares ieguldījumi un darbības nozarēs, kurās apdrošinātāji iegulda līdzekļus, izpildot iestāžu vai valdības prasības. Pēc tam par šiem ieguldījumiem var piemērot attiecīgu atlīdzību vai sodu. Jebkurā gadījumā visiem ieguldījumiem saistībā ar Eiropas zaļo kursu vai, piemēram, NextGenerationEU ir jāveic tāds pats riska novērtējums kā jebkuriem citiem ieguldījumiem. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu apdrošināšanas uzraudzību, ir jāveic ar faktiem pamatots riska novērtējums un no tā izrietošs kapitāla novērtējums. EESK pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas nodomu pārskatīt spēkā esošos noteikumus par kapitāla pietiekamību, lai noteiktu, kādos gadījumos tie ir izraisījuši neatbilstošu (pārmērīgu vai nepietiekamu) kapitāla pietiekamību. Eiropas Komisijas priekšlikumi parāda, kādu rīcības brīvību tas var radīt. Tomēr, ja kapitāla prasības ir pārāk zemas (piemēram, ar klimata pārmaiņām saistītie riski), tās ir jāpalielina, lai nodrošinātu nozares stabilitāti.

2.2.3.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas turpmākos centienus ievērojami paātrināt kapitāla tirgu savienības izveidi. Izveidojot vienoto tirgu, būtu vieglāk finansēt gan Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanas iespējas, gan zaļo kursu. To veicinātu jau vien tas tas, ja patērētāji redzētu, ka sekmīgi turpinās patiesa finanšu tirgu iekšējā tirgus izveide, lai gan joprojām ir daudzi juridiski un faktiski šķēršļi, kas kavē kapitāla tirgu savienības izveidi.

2.2.4.

EESK atzinīgi vērtē ierosinājumu apdrošināšanas nozari intensīvāk iesaistīt zaļās pārkārtošanās finansēšanā. Apdrošināšanas nozarei būtu arī jācenšas mazināt visu tās ieguldījumu un apdrošināšanas darbību negatīvo ietekmi uz vidi un sociālo jomu. Šajā ziņā ir lietderīga piesaiste ES taksonomijai. EESK aicina sistemātiski ņemt vērā arī sociālos ilgtspējas mērķus. Galu galā darba ņēmēju tiesību un cilvēktiesību neievērošana var paaugstināt riskus.

2.2.5.

Abos priekšlikumos dažādos punktos ir paredzēta “Maksātspēja II” sistēmas vienkāršošana. Tas ir vērtējams atzinīgi. Tāpēc nav atbalstāms un ir noraidāms ierosinājums, ka tagad iekšējo modeļu lietotājiem būs jāsniedz arī pārskati saskaņā ar standarta formulu. Dubulta ziņošana ir jāizslēdz.

2.3.   Deleģētie akti

2.3.1.

EESK apzinās, ka Eiropas Komisijai ir tiesības izdot deleģētos aktus, ar kuriem nosaka konkrētus, galvenokārt tehniskus, noteikumus. Komisija ir izvirzījusi virkni priekšlikumu, kurus tā ir paredzējusi īstenot ar deleģētajiem aktiem. Šie priekšlikumi ir ļoti svarīgi, un tiem ir liela ekonomiska nozīme. Jāpiemin, piemēram, svārstīguma pielāgojums, atbilstības pielāgojums un ekstrapolācija, kā arī ļoti politisks lēmums par to, cik lielā mērā būtu jāatvieglo zaļā kursa finansēšana un kādi ierobežojumi būtu jāpiemēro ar to saistīto ieguldījumu riska novērtējumā. Tāpat kā citās jomās EESK atbalsta svarīgu ekonomikas politikas jautājumu pieņemšanu parastā likumdošanas kārtībā, iesaistot Parlamentu un apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, nevis pieņemšanu deleģēto aktu veidā. Pirms “Maksātspēja II” paketes pieņemšanas Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un EESK vajadzētu būt skaidram priekšstatam par deleģēto aktu saturu un ietekmi.

2.4.   Pārkalibrēšanas novērtējums – Ietekmes novērtējumi: konkurētspēja

2.4.1.

EESK ierosina turpmākajos gados pilnībā izvērtēt “Maksātspēja II” sistēmas loģiku. Pamatnosacījumi daudzējādā ziņā ir mainījušies un arī turpmāk mainīsies, padarot šādu novērtējumu nepieciešamu. Šajā kontekstā konkurētspējas pārbaude varētu noderēt, lai noteiktu grozīto noteikumu ietekmi uz Eiropas apdrošināšanas nozares konkurētspēju pasaules tirgū.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   Proporcionalitāte un robežvērtības

3.1.1.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas centienus stiprināt proporcionalitātes principa ievērošanu. Ļoti sarežģītā un apgrūtinošā tiesiskā regulējuma vienkāršošana īpaši svarīga ir mazākiem apdrošinātājiem, kuriem ir mazāki riski un kuri ir svarīga reģionālās daudzveidības daļa. Ir pareizi, ka “Maksātspēja II” prasības attiecībā uz risku pārvaldību un ziņošanu ir jāpārskata un jāpielāgo, pamatojoties uz noteikumiem. Tomēr Komiteja pauž nožēlu par to, ka joprojām noteicošais ir uzņēmuma lielums, nevis uzraudzības prasību apjoma saskaņošana ar apdrošinātāja uzņēmējdarbības modelī iespējamajiem faktiskajiem riskiem.

3.1.2.

Svarīga Eiropas apdrošināšanas tirgus priekšrocība ir lielu un mazu apdrošinātāju daudzveidība. Apdrošinātāji, kas darbojas starptautiskā mērogā, un apdrošinātāji, kuriem ir stabils stāvoklis reģionos. Tieši tikpat daudzveidīgas to kā akciju sabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību juridiskās formas. Šo daudzveidību nedrīkst apdraudēt, uzliekot apdrošinātājiem pārmērīgu birokrātisko slogu.

3.2.   Ilgtermiņa garantijas

3.2.1.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas ieceri nodrošināt apdrošināšanas nozarei iespēju vairāk iesaistīties Eiropas zaļā kursa īstenošanas, cīņas pret klimata pārmaiņām un to sekām un Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanas finansēšanā, izmantojot attiecīgu kapitāla pietiekamību. Eiropas zaļā kursa īstenošanu nedrīkst kavēt nepietiekams finansējums pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku, un ilgtspējīgas attīstības mērķus nedrīkst apdraudēt nepietiekamas kapitāla prasības, kas vidi spēcīgi piesārņojošas darbības mākslīgi pārvērš ienesīgos ieguldījumos. Šo jautājumu risināšanā izšķiroša nozīme būs noteikumu par nepieciešamajām kapitāla prasībām pārskatīšanai. EESK uzskata, ka “Maksātspēja II” noteikumus drīkst grozīt tikai tā, lai neapdraudētu apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto personu aizsardzības uzraudzības mērķus un finanšu stabilitātes saglabāšanas mērķi. Mērķim jābūt panākt pareizo līdzsvaru starp, no vienas puses, stimuliem apdrošinātājiem ieguldīt līdzekļus darbībās, kas vērstas uz sociāliem un vides mērķiem, un, no otras puses, uzraudzības prasībām. Tas vēl nav nodrošināts.

3.2.2.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumus, kuros ilgtermiņa ieguldījumu svārstīgumu paredzēts mazināt ar ierosināto svārstīguma pielāgojumu. Tomēr vienlaikus Komisija palielina svārstīgumu, pārejot uz relatīvo riska korekciju (procentuālo atvilkumu no starpības). Tas nav lietderīgs risinājums. Nav skaidrs, kāpēc arī turpmāk nav iespējams izmantot jau spēkā esošo riska korekciju.

3.2.3.

Eiropas Komisijas priekšlikumi attiecībā uz riska rezerves pārveidošanu (piemēri: kapitāla izmaksu 5 % likme un likviditātes faktora neievērošana), procentu likmju risku, kā arī starpības un procentu likmju risku korelāciju ir lietderīgi, neapdraudot “Maksātspēja II” paredzētos aizsardzības mērķus. Tomēr īpaša uzmanība ir jāpievērš 2. līmeņa dokumentiem, jo priekšlikumiem, kas rada vispārējus uzlabojumus, var būt arī negatīva ietekme uz mazo un vidējo apdrošinātāju ieguldījumu portfeļiem.

3.2.4.

EESK pamatā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus pārskatīt atbilstības kritērijus ilgtermiņa kapitālieguldījumu aktīvu kategorijai, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti. Tādējādi apdrošināšanas sabiedrības varēs izmantot labvēlīgu kapitāla režīmu, nodrošinot ilgtermiņa kapitāla resursus ekonomikai, ar nosacījumu, ka šis kapitāls tiek ieguldīts saskaņā ar sociālajiem un vides mērķiem. Ir jāizvairās no pārāk sarežģītiem noteikumiem. Arī šajā gadījumā galīgo novērtējumu var veikt tikai tad, ja ir zināmi 2. līmeņa- priekšlikumi.

3.2.5.

Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka vēlas ierosināt jaunu ekstrapolācijas metodi. Ekstrapolācija ir aprēķinu metode, kuru izmantojot, var izveidot rezerves tādiem apdrošināšanas līgumiem, kuru termiņš ir ilgāks nekā uzticama kapitāla tirgus informācija par bezriska procentu likmēm. Šī metode ir svarīgs faktors, lai aprēķinātu rezerves un tādējādi nepieciešamo pašu kapitālu. Ekstrapolācija ir īpaši svarīga dzīvības apdrošināšanas jomā, bet ne tikai. Eiropas Komisija paziņojumā COM(2021) 580 final pati ir paziņojusi, ka priekšlikums, kuru tā vēlāk precizēs deleģētajā aktā, “būtiski ietekmēs apdrošinātāju kapitāla resursus vairākos tirgos”. Ņemot vērā līdzšinējos priekšstatus nedzīvības apdrošināšanas nozarē, šī būtiskā ietekme nozīmēs papildu kapitāla prasību vairāk nekā 10 % apmērā un tādējādi būs pretrunā iespējamiem efektiem, kas varētu atbrīvot apdrošinātāju kapitālu. EESK uzskata, ka par šādiem iejaukšanās pasākumiem ar tālejošu ietekmi jālemj, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.

3.3.   Klimata scenāriju analīze un EAAPI (1) pilnvaras attiecībā uz ilgtspējas riskiem

3.3.1.

EESK pilnībā atbalsta to, ka apdrošinātājiem jānovērtē jebkāda materiāla pakļautība klimata pārmaiņu riskiem un jānovērtē vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekme uz savu uzņēmējdarbību. EESK iesaka šo scenāriju analīzi attiecināt arī uz visiem vides riskiem un šīm prasībām piemērot “dubultā būtiskuma” jēdzienu. Attiecībā uz apdrošinātājiem būtu arī jānosaka prasība novērtēt un vajadzības gadījumā mazināt savu darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām un plašāku vidi.

3.3.2.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu uzticēt EAAPI, apspriežoties ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, līdz 2023. gada 28. jūnijam sagatavot ziņojumu, kurā ieteikti iespējamie kapitāla prasību pielāgojumi attiecībā uz ilgtspējas riskiem. Ir pareizi, ka par šādiem visaptverošiem jautājumiem apspriežas empīriski. Tomēr EESK uzskata, ka ziņojuma iesniegšanas termiņš ir noteikts pārāk piesardzīgi. Lai mazinātu klimata pārmaiņas, ir jārīkojas ātri. EESK jau tagad norāda, ka atziņas, kas gūtas no šiem priekšlikumiem, attieksies uz fundamentāliem jautājumiem saistībā ar Eiropas zaļā kursa finansēšanu. Tāpēc tie būs nevis tehniski, bet gan politiski, un EESK uzskata, ka tie ir jāizskata parastajā likumdošanas procedūrā, piedaloties Eiropas Parlamentam.

3.4.   Grupu uzraudzība

3.4.1.

Uzraudzības prakse grupu uzraudzībā ir atklājusi regulatīvās nepilnības. EESK atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumus apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības tieši iekļaut ES prudenciālā regulējuma darbības jomā. No patērētāja viedokļa ir svarīgi nodrošināt, lai grupas ārējā informācija par tās atbildību būtu pārskatāma.

3.5.   Apdrošināšanas sabiedrību loma pandēmijas apstākļos un saistībā ar citiem notikumiem, kas izraisa lielus ekonomikas traucējumus

3.5.1.

EESK piekrīt Eiropas Komisijas novērtējumam, ka pandēmija ir pierādījusi, ka jo īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības pārtraukumiem un ceļojumu apdrošināšanu patērētājiem ir vajadzīga skaidrāka un vienkāršāka informācija par apdrošināšanas segumu un garantiju noteikumiem, it īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības pārtraukuma un ceļojumu apdrošināšanu, un ka pastāvīgi ir jānodrošina, lai apdrošināšanas produkti arī turpmāk būtu atbilstīgi patērētāju vajadzībām. Tikpat svarīgi ir, lai patērētāji varētu panākt savu prasību ievērošanu. Acīmredzot līdzšinējā apdrošināšanas produktu uzraudzības prakse nav bijusi pietiekami iedarbīga. EESK aicina Komisiju mudināt EAAPI iesniegt konkrētus priekšlikumus, kā labāk varētu atrisināt šo aprakstīto, jau ilgstoši zināmo problēmu.

3.5.2.

Pandēmija, klimata pārmaiņu sekas, kas Eiropā vēl nebijušā apmērā izpaužas kā mežu ugunsgrēki, sausums, mežu degradācija, lietusgāzes un plūdi, kā arī tādi jauni un nopietni riski kā kiberdrošības riski izvirza jautājumu par apdrošināšanas seguma pieejamību attiecībā uz šādiem notikumiem, kas noteikti nebūs vienīgie. EESK noteikti atbalsta Eiropas Komisijas plānu līdz 2022. gadam atjaunot dialogu par klimatnoturību, kas apvienotu apdrošinātājus, pārapdrošinātājus, publiskās iestādes un citas ieinteresētās personas. EESK ierosina šajā dialogā jau pašā sākumā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

3.6.   Apdrošināšanas garantiju sistēmas (IGS), atveseļošana un noregulējums un jauni uzraudzības pasākumi

3.6.1.

Eiropas Komisija nav izvirzījusi priekšlikumu par daudzveidīgo apdrošināšanas garantiju sistēmu saskaņošanu. Komisija to nav izdarījusi, lai gan apdrošināšanas garantiju sistēma ir svarīga apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto personu aizsardzības pēdējā instance. Eiropas mēroga apdrošināšanas garantiju sistēma, kurā vienlaikus ir ņemti vērā gan apdrošināšanas produktu veidi un tādējādi patērētāju aizsardzība, ievērojami uzlabotu uzticēšanos Eiropas apdrošināšanas iekšējam tirgum. EESK uzskata, kā to ieteikusi arī EAAPI, ka steidzami ir jāvienādo vismaz virkne apdrošināšanas garantiju sistēmas pamatprincipu. No otras puses, EESK arī uzskata, kā norāda arī Eiropas Komisija, ka to dažu dalībvalstu apdrošināšanas tirgiem, kurām vēl nav apdrošināšanas garantiju sistēmu, tas varētu radīt ievērojamu finansiālo slogu, ko patlaban atveseļošanās posmā pēc Covid-19 krīzes tās nespēs panest. EESK aicina Eiropas Komisiju vispirms ātri iesniegt priekšlikumu par apdrošināšanas garantiju sistēmu minimālo regulējumu, kas ar atbilstīgu pārejas periodu risinātu šo problēmu, nepārslogojot tirgus.

3.6.2.

Izvirzot priekšlikumu par atveseļošanu un noregulējumu (2), Eiropas Komisija paplašina prudenciālā režīma instrumentus, kas uzņēmumu krīzes gadījumā un galvenokārt potenciālās krīzes gadījumā uzraudzības iestādēm nodrošinās iespēju iejaukties ātrāk un efektīvāk. Šie instrumenti cita starpā ir arī tādi pasākumi kā preventīva atveseļošana un noregulējuma plāns, attiecīgi arī iesaistot grupas līmeni. Instrumenti un pilnvaras attiecībā uz noregulējumu tiks definēti. Tomēr nav skaidras nošķiršanas no spēkā esošajiem “Maksātspēja II-” uzraudzības pasākumiem. Kopumā daudzviet tiek apšaubītas sevi pierādījušās tā dēvētās intervences shēmas, jo jaunām intervences pilnvarām būtu jāstājas spēkā jau pirms tiek pārkāptas maksātspējas kapitāla prasības (SCR). EESK uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai ierosinātie pasākumi atbilstu intervences shēmu noteikumiem. Noregulējuma noteikumiem būtu jāveicina saskaņota pieeja grupas līmenī, it īpaši jauktu finanšu grupu gadījumā.

3.6.3.

Kā pretarguments šiem priekšlikumiem tiek minēts, ka Covid-19 pandēmija un galvenokārt zemo procentu likmju politika ir parādījusi, ka “Maksātspēja II” instrumentu kopums ir bijis pietiekams, lai atrisinātu sarežģītas situācijas. Lai gan lielākoties tā ir bijis, EESK nepiekrīt šim pamatojumam. EESK uzskata, ka, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, pārvarot iepriekšējās finanšu krīzes, uzņēmumu līmenī — jau pat pirms minimālo kapitāla prasību nesasniegšanas — steidzami ir jāuzsāk pakāpeniski krīzes intervences pasākumi, ja ir skaidras norādes, ka situācija pasliktinās. EESK norāda, ka, izstrādājot un īstenojot noteikumus, ļoti svarīgi būs skaidri definēt un skaidri norobežot EAAPI un valstu uzraudzības iestāžu uzdevumus.

---

(1)  Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI).

(2)  COM(2021) 582 final.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums””

(COM(2021) 740 final)

(2022/C 275/09)

Ziņotāja:

Judith VORBACH

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 21.1.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.2.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.2.2022.
Plenārsesija Nr.	567
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	140/5/38

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Nelabvēlīgas norises un krīzes ir ietekmējušas Eiropas Savienību jau ilgi pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma. 2020. gadā Eiropas Savienībā sākās visdziļākā ekonomikas recesija tās vēsturē, turklāt vēl ne tuvu nebija atrisinātas arī esošās problēmas. ES veica bezprecedenta atbalsta pasākumus, lai mazinātu triecienu un novērstu nestabilitāti. Tomēr pandēmiju var ierobežot tikai starpvalstu līmenī, un EESK aicina uz tālredzīgu sadarbību ES veselības politikas jomā, vakcinācijas līmeņa paaugstināšanu un globālas pieejas pieņemšanu, lai ES līmenī rīkotu atklātas debates par pagaidu un brīvprātīgu TRIPS atcelšanu.

1.2.

EESK atbalsta uz labklājību vērstu politiku un ES “konkurētspējīgas ilgtspējas” programmu. Četrām tās dimensijām – vides ilgtspējai, ražīgumam, taisnīgumam un makroekonomikas stabilitātei, kā arī konkurētspējai – būtu jāpiešķir vienlīdz liela nozīme, lai panāktu iecerēto pastiprinošo ietekmi un sekmīgu pārveidi. Piemēram, taisnīgums un sociālā ilgtspēja ir būtiski konkurētspējas elementi, un arī otrādi. Jo vājāka ir parlamentu, sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste, jo lielāka ir iespēja, ka atšķirības palielināsies un atbalsts samazināsies, īpaši attiecībā uz ekonomikas pārveidošanu ar mērķi panākt klimatneitralitāti.

1.3.

Viens no mūsu uzdevumiem ir pēc iespējas nošķirt ekonomisko labklājību no vides degradācijas. Arī šajā ziņā ir vajadzīga holistiska pieeja, kurā būtu ņemts vērā jebkāda veida kaitējums videi. Apņemšanās aizsargāt sociālo labklājību nedrīkst kļūt par tukšu lozungu. Ļoti svarīgi ir arī nodrošināt ar pārkārtošanos saistītā darba un ieguvumu taisnīgu sadali. EESK uzsver, ka Eiropā ir svarīgi saglabāt stabilu uzņēmējdarbības vidi un spēcīgas rūpnieciskās vērtības ķēdes, un aicina Eiropas rūpniecībai uzņemties vadošo lomu, tiecoties uz ilgtspēju. Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms ir jāizstrādā efektīvi, un valsts atbalsta pasākumi ir jāsaista ar kvalitatīvu darbvietu radīšanu un darba ņēmēju tiesību un fiskālo pienākumu ievērošanu. Visbeidzot, EESK uzsver, ka vides nodokļu ieviešana nekādā veidā nedrīkstētu radīt ne regresīvu distributīvo ietekmi, ne enerģētisko nabadzību.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus attiecībā uz reformām, ieguldījumiem un taisnīga vienotā tirgus veicināšanu, kas ļautu nodrošināt stabilu ekonomisko pamatu. Lai varētu stimulēt inovāciju un ražīgumu, būtiska nozīme ir vienotā tirgus veicināšanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem. Turklāt taisnīga ražīguma pieeja ir izšķirošs konkurētspējas un augšupējas konverģences virzītājspēks ilgtermiņā. Tomēr vienas no pamattiesībām ir sociālās un darba ņēmēju tiesības, taču tās nepieder pie konstitucionāli aizsargātām iekšējā tirgus brīvībām. EESK aicina nākt klajā ar atbilstīgiem priekšlikumiem par to, kā garantēt valstu noteikumus, kas nav aizsargāti ar Līgumu. EESK iesaka mīkstināt enerģijas cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz ražošanu un sadali un atzinīgi vērtē ciešāku klimata krīzes radīto finanšu tirgus risku uzraudzību. Kapitāla tirgu savienības un banku savienības padziļināšana varētu konsolidēt finansēšanas kanālus, veicināt investīciju centienus un palielināt noturību.

1.5.

EESK uzsver, ka centieni vienlaikus panākt godīgu un taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, kam vajadzīgi ilgtspējīgi sociālie apstākļi, būs pamats turpmākai labklājībai un noturībai. Labi izstrādāta darba tirgus politika un sociālās aizsardzības sistēmas ir noturības un iekļaujošas izaugsmes pamats. EESK pilnībā piekrīt, ka dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni uzlabot mācību rezultātus visās izglītības un apmācības sistēmās un ka būtu jānodrošina mūžizglītības pieejamība. EESK aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un NextGenerationEU izmaksu sadales ietekmi un gādāt, ka tās veicina gan zaļākas un digitalizētas ekonomikas attīstību, gan augšupēju sociālo konverģenci.

1.6.

Ekonomikas atveseļošana un stabila, iekļaujoša izaugsme ir priekšnosacījumi ilgtspējīgam publiskajam budžetam. Politikā arī turpmāk ir jānodrošina atbalsts un gatavība reaģēt uz ilgstošiem satricinājumiem. EESK atzinīgi vērtē vispārējās izņēmuma klauzulas turpināšanu. To atceļot, būs jāņem vērā ekonomiskās aktivitātes līmenis, kā arī nodarbinātības un nabadzības rādītāji salīdzinājumā ar līmeni pirms krīzes. Turklāt EESK aicina Komisiju nākt klajā ar pamatnostādnēm pārejas periodam, pirms stājas spēkā modernizēts regulējums. EESK brīdina neatbalstīt tādu politiku, kas samazina pašreizējos izdevumus sociālajām, izglītības un veselības aprūpes izmaksām, un aicina īstenot taisnīgu ieņēmumu politiku. Turklāt, lai gan uzraudzībā, kas veikta makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) ietvaros, nav pietiekami ņemta vērā mijiedarbība starp jaunām ekonomikas problēmām, EESK aicina uzraudzīt arī sociālo nelīdzsvarotību.

1.7.

EESK uzskata, ka mēs ieejam jaunā ekonomikas politikas posmā un ka 2022. gada Eiropas pusgads ir iespēja uzlabot saimniecisko, vidisko un sociālo ilgtspēju. Konkurētspējīgas ilgtspējas programmas līdzsvarotā pieeja būtu jāatspoguļo gaidāmajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI), un plašāka sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana jau sen bija nepieciešama. Ja paziņoto reformu ievērošana būs padarīta par nosacījumu ANM dotāciju izmaksai, konkrētām valstīm adresētie ieteikumi iegūs lielāku politisko nozīmi. Lai gan pastiprināta koncentrēšanās uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem ir vērtējama atzinīgi, joprojām nav skaidrs, kādā mērā tā tiks atspoguļota KVAI un atveseļošanas un noturības plānos. Ekonomikas pārvaldība ir jāintegrē Eiropas pusgada procesā, lai nodrošinātu parlamentu, sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības demokrātisko iesaistīšanos.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Ar nelabvēlīgām ekonomiskām un sociālām norisēm un krīzēm ES saskārās jau pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma. Pēc ilgstošas ekonomikas lejupslīdes, ko bija izraisījusi 2008. gada finanšu tirgus krīze, ES ekonomika 2014. gadā beidzot uzplauka un pēc tam piedzīvoja izaugsmes un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanās periodu. Taču publiskie ieguldījumi bija samazinājušies zem tā līmeņa, kas nepieciešams, lai saglabātu stabilu publiskā pamatkapitāla apjomu kā daļu no IKP. Lai gan saskaņā ar globālajiem standartiem ES kopumā ir salīdzinoši pārtikusi, sabiedrībā joprojām pastāv atšķirības starp valstīm un reģioniem, kā arī nevienlīdzība un dzimumu nelīdztiesība. Klimata krīzes draudi un tehnoloģisko pārmaiņu radītās problēmas jau bija manāmas.

2.2.

Situāciju 2020. gada martā krasi mainīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanas pasākumi. Eiropas Savienībā sākās “visdziļākā ekonomikas recesija tās vēsturē” (1), turklāt vēl ne tuvu nebija atrisinātas arī iepriekšējās problēmas. Taču ne tikai pandēmija un tās ietekme bija bezprecedenta – ES arī veica bezprecedenta solidaritātes pasākumus, lai mazinātu grūtības, tostarp izmantoja vispārējo izņēmuma klauzulu un SURE instrumentu (2). Piemēram, EESK atzinīgi vērtē to, ka tik smagas krīzes laikā Eiropas Savienībai izdevās izstrādāt un pieņemt tik plašu iniciatīvu kā NextGenerationEU. Šai iniciatīvai būtu ne tikai jāpalīdz pārvarēt krīzi, bet arī – gluži pamatoti – īstenot pārkārtošanās procesu. Vispārējās atbalstošās un saliedējošās politikas pieejas uzticību veicinošā ietekme ir veiksmīgi mazinājusi krīzes radītās sociālekonomiskās sekas, kas pretējā gadījumā varētu būt izraisījušas ekonomikas un politisko destabilizāciju.

2.3.

Ciešā saikne starp ekonomiku un pandēmiju kļuva manāma arī ekonomikas atlabšanā, ko izraisīja epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās 2021. gada vidū. 2021. gada rudens prognoze paredz pāreju no atveseļošanās uz paplašināšanos un izaugsmi 4,3 % apmērā 2022. gadā, un ir gaidāms, ka šim pieaugumam sekos jaunu darbvietu rašanās (3). Ņemot vērā jauno pandēmijas uzliesmojumu un omikrona variantu, šī pozitīvā prognoze diemžēl var nepiepildīties. EESK norāda uz lielo nenoteiktību un pandēmijas būtisko ietekmi uz ekonomisko aktivitāti.

2.4.

Pandēmijas ierobežošanu un jaunu vīrusa variantu novēršanu nevar panākt valstu līmenī vien. Tā vietā ir vajadzīga starptautiska pieeja. EESK aicina cieši un tālredzīgi sadarboties ES veselības politikas jomā, jo tas palīdzēs ne tikai pārvarēt veselības krīzi, bet arī mazināt tās ietekmi uz ekonomiku. EESK iesaka saglabāt vakcinācijas līmeņu palielināšanu kā vienu no galvenajām prioritātēm, un aicina izmantot globālu pieeju, jo pietiekams vakcīnu piedāvājums visā pasaulē ir arī pašas ES interesēs. Tāpēc EESK aicina Komisiju ES līmenī rīkot atklātas debates par pagaidu un brīvprātīgu TRIPS atbrīvojumu Covid-19 vakcīnām, ārstēšanas līdzekļiem un testiem (4).

2.5.

EESK atzinīgi vērtē “konkurētspējīgas ilgtspējas” programmas daudzdimensionālo pieeju, kas izklāstīta ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā. Tas atbilst uz labklājību vērstai politikas pieejai, kam EESK ir paudusi atbalstu jau iepriekšējos atzinumos, vēršot uzmanību uz vairākiem mērķiem: vides un sociālo ilgtspēju, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, pilnīgu nodarbinātību un augstas kvalitātes darbu, taisnīgu sadali, veselību un dzīves kvalitāti, finanšu tirgus stabilitāti, cenu stabilitāti, līdzsvarotu tirdzniecību, kuras pamatā ir taisnīga un konkurētspējīga rūpniecības un ekonomikas struktūra, un stabilām publiskajām finansēm. Šie mērķi saskan arī ar tiem mērķiem, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, un savstarpēji tie ir cieši saistīti. Piemēram, tāda ilgtspējīgas izaugsmes pieeja, kas ir plašāka par vienkāršu IKP izaugsmi kā vienīgo mērķi, ir ļoti svarīga klimatneitrālas ekonomikas sasniegšanai 2050. gadā.

2.6.

Turklāt visas četras konkurētspējīgas ilgtspējas programmas dimensijas (vides ilgtspēja, ražīgums, taisnīgums un makroekonomiskā stabilitāte) ir savstarpēji cieši saistītas un vienlīdz svarīgas. Tie visi ir vienas mozaīkas gabali, un neviens no tiem nevar pastāvēt bez pārējiem, tādējādi neviens nav mazsvarīgāks par kādu citu. Komisija visnotaļ pamatoti uzsver, ka šiem aspektiem būtu jābūt savstarpēji pastiprinošiem. EESK to vērtē atzinīgi, taču brīdina, ka tam var būt bremzējoša ietekme. Jo vājāka būs parlamentu, sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste, jo lielāka ir iespēja, ka pastāvēs atšķirības starp minētajiem četriem aspektiem.

2.7.

EESK arī norāda, ka šīs četras dimensijas ir ne vien savstarpēji saistītas, bet ka cieši saistīta ar tām un vienlīdz svarīga ir arī konkurētspēja, kā arī līdzsvarota tirdzniecība, kas ir viens no galvenajiem ekonomikas mērķiem. Piemēram, taisnīgums un sociālā ilgtspēja ir būtiski konkurētspējas elementi, un arī otrādi. Eiropas sociālais modelis un it īpaši Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir būtiski svarīgi ES konkurētspējas elementi. Tāpat arī otrādi: līdzsvarota tirdzniecība, kuras pamatā ir taisnīga, konkurētspējīga rūpniecības un ekonomikas struktūra, ir svarīgs priekšnoteikums iekļaujošai ES izaugsmei, taisnīgumam un sociālajai ilgtspējai.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   Vidiskā ilgtspēja

3.1.1.

Viens no galvenajiem šā gadsimta uzdevumiem ir pēc iespējas nošķirt ekonomisko labklājību no apdraudējumiem videi vai tās iznīcināšanas. EESK pilnīgi piekrīt Komisijai, ka klimata pārmaiņas un vides degradācija liek rīkoties nekavējoties. Lai gan EESK pilnībā atbalsta mērķi cīnīties pret klimata krīzi, Komiteja aicina izmantot holistisku pieeju, kurā vienlīdz būtu ņemts vērā visu veidu kaitējums videi, piemēram, apdraudējums bioloģiskajai daudzveidībai, ūdenim un augsnei, gaisa piesārņojums, kodolatkritumi un citi toksiskie atkritumi.

3.1.2.

Komisija gluži pareizi norāda uz šīs pārkārtošanās sociālo un ekonomisko dimensiju un to, ka ir svarīgi saglabāt labklājību un labbūtību. EESK uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šīs tēzes nekļūtu par tukšiem saukļiem, un aicina Komisiju sniegt detalizētu kartējumu un analīzi par pārejas ietekmi uz nodarbinātību un prasmēm (5). Ļoti svarīgi ir arī nodrošināt ar pārkārtošanos saistītā darba un ieguvumu taisnīgu sadali. EESK uzsver: lai to panāktu, būtiska nozīme ir sociālajam dialogam, pilnīgai sociālo partneru autonomijas ievērošanai, koplīguma sarunu pastiprināšanai, pareizai korporatīvai pārvaldībai un darba ņēmēju iesaistīšanai tajā (6), kā arī sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai politikas veidošanā. Tas nodrošinās ne tikai līdzatbildību, bet – vissvarīgākais – ļaus garantēt līdzsvarotu un iekļaujošu pārkārtošanās procesu.

3.1.3.

Šāda iesaistīšanās īpaši ir jāpastiprina dokumentu kopumā “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kurā ir daudz tālejošu politikas priekšlikumu. EESK uzsver, ka Eiropā ir svarīgi saglabāt spēcīgas rūpnieciskās vērtības ķēdes, un aicina Eiropas rūpniecībai uzņemties vadošo lomu, tiecoties uz ilgtspēju. Priekšlikums par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu var padarīt nodarbinātību klimatam nekaitīgākos pārveidotos uzņēmumos stabilāku, tāpēc tas ir būtisks un jāveido efektīvi. Saistībā ar jebkādu vides nodokļu sistēmas ieviešanu, piemēram, nodokļu iekasēšanu par piesārņojošām darbībām, nekādā ziņā nedrīkst pieļaut regresīvu distributīvo ietekmi un enerģētisko nabadzību. Šajā sakarā būtu jārisina darbaspēka nodokļu jautājums.

3.1.4.

Komisija norāda, ka ES vērienīgās zaļā kursa programmas īstenošanai būs vajadzīgi ievērojami ieguldījumi aptuveni 520 miljardu EUR apmērā gadā. Būs vajadzīgi papildu ieguldījumi, lai atbalstītu darba tirgus pārkārtošanu. Šajā ziņā EESK norāda uz nepieciešamību pēc papildu ieguldījumiem saistībā ar digitālo pārkārtošanos, kā arī veselības aprūpē, izglītībā un apmācībā, sociālajā aizsardzībā un pētniecībā un izstrādē. EESK uzsver: lai nodrošinātu pietiekamu ieguldījumu līmeni, ir būtiski gan novirzīt, gan palielināt privātos un publiskos ieguldījumus. Tomēr vides ilgtspējas nodrošināšana ir sabiedrisks labums, kas rada tirgus nepilnību risku.

3.1.5.

Privātajiem ieguldījumiem ir izšķiroša nozīme ekonomikas apritē, jo tie veicina ekonomikas attīstību un rada darbvietas. Privātā sektora ieguldījumi un inovācija ir sevišķi nepieciešami vidiskās ilgtspējas mērķu sasniegšanai, piemēram, tādās jomās kā jauni automobiļu akumulatori un nulles CO2 tērauda ražošana. EESK uzsver, ka ir vajadzīga stabila uzņēmējdarbības vide, un atzinīgi vērtē centienus novirzīt privāto finansējumu klimatnoturībai un vidiskajai ilgtspējai, kā paredzēts jaunajā ilgtspējīga finansējuma stratēģijā (7). EESK atbalsta arī nostādni, ka publiskajam sektoram – it īpaši InvestEU un attiecīgajiem NextGeneratio EU pasākumiem – ir liela nozīme privāto ieguldījumu stimulēšanā ar mērķtiecīgu atbalstu stingrā saskaņā ar LESD 107. pantu. Tomēr EESK aicina valsts atbalsta pasākumus saistīt ar kvalitatīvu darbvietu radīšanu un darba ņēmēju tiesību, vides standartu un fiskālo pienākumu ievērošanu.

3.2.   Ražīgums

3.2.1.

Ražīgums nozīmē ekonomiskās ražošanas efektivitāti, un to galvenokārt nosaka izlaides un ražošanas resursu attiecība. Taisnīgs un ilgtspējīgs ražīguma pieaugums ilgtermiņā veicina konkurētspēju, labklājību un augšupēju konverģenci. Taču centieni panākt ražīgumu netaisnīgā un neilgtspējīgā veidā var radīt lielāku spiedienu uz darba ņēmējiem un darba devējiem, pasliktināt vides ilgtspēju, kropļot konkurenci, palielināt nevienlīdzību un kavēt pārejas procesu. Ņemot vērā minēto, EESK atzinīgi vērtē Komisijas pieeju paaugstināt ražīgumu uz labklājību orientētā veidā, veicinot progresīvas tehnoloģijas un inovācijas, nostiprinot cilvēku prasmes, pastiprinot apmācību un izglītību, stiprinot zināšanu nodošanu un novērtēšanu un sekmējot resursu efektīvu izmantošanu. EESK norāda, ka svarīgs taisnīga ražīguma pieejas elements ir arī sociālā ilgtspēja.

3.2.2.

EESK uzsver, ka ir vajadzīgi jauni ieguldījumi gan kopumā, gan it sevišķi digitālajā nozarē, un nepārprotami atbalsta Komisijas aicinājumu atveseļošanas un noturības plānos pievērsties arī aktuālāko digitālo spēju veidošanai un plašākai izmantošanai. Ar Atveseļošanas un noturības mehānismu tik tiešām var un vajag palīdzēt dalībvalstīm veikt ieguldījumus un reformas, kas cita starpā padara iespējamu mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas skaitļošanu, kiberdrošību, mikroelektronikas un elektronikas komponentus un drošu savienojamību. Līdzās digitālo prasmju nostiprināšanai visos līmeņos tas nodrošinās stabilu pamatu ražīguma un konkurētspējas uzlabošanai un tādējādi veicinās spēcīgu ekonomisko pamatu un labklājību ilgtermiņā.

3.2.3.

Taisnīgs un labi funkcionējošs vienotais tirgus veicina gan ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, gan nodarbinātību. EESK piekrīt Komisijai, ka tiesiskuma ievērošana, kvalitatīvas un efektīvas tiesu sistēmas, efektīvas sistēmas korupcijas apkarošanai, efektīva pārvaldība, tostarp nodokļu administrēšana, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un krāpšanas apkarošanas sistēmas ir svarīgi faktori uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un godīgas konkurences nodrošināšanā starp uzņēmumiem. Diemžēl joprojām ir vērojama nelīdzsvarotība starp ekonomiskajām brīvībām un sociālajām un darba tirgus tiesībām. Sociālās un darba ņēmēju tiesības ir vienas no pamattiesībām, taču tās nepieder pie konstitucionāli aizsargātām iekšējā tirgus brīvībām. Darba ņēmēju tiesības uz valsts aizsardzību dažkārt klasificē kā administratīvus šķēršļus tirgum. Tāpēc iekšējo tirgu daudzi darba ņēmēji uzskata par apdraudējumu. EESK aicina nākt klajā ar atbilstīgiem priekšlikumiem par to, kā šo nelīdzsvarotību novērst un kā garantēt valstu noteikumus, kas nav aizsargāti ar Līgumu. Turklāt EESK stingri iesaka konsekventi turpināt pūliņus īstenot iniciatīvu “IKP un ne tikai” (8).

3.2.4.

EESK ļoti iesaka pievērsties enerģijas cenu pieauguma nelabvēlīgajai ietekmei uz ekonomiku un distributīvajai ietekmei. Cenu kāpums varētu būt saistīts ar spēcīgu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos un traucējumiem piedāvājuma pusē, un tas var izlīdzināties, kad ekonomikas attīstība kļūs stabilāka. Tomēr tas rada tūlītēju slogu ražošanai un rūpniecības konkurētspējai. Turklāt enerģijas vairumtirdzniecības augstās cenas, visticamāk, ietekmēs arī mazumtirdzniecības cenas, tādējādi radot vēl lielāku spiedienu uz pārtikas cenām. Pat ja šī ietekme ir pārejoša, tā var radīt lejupēju spiedienu uz algu nodrošināto pirktspēju, tādējādi mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem varētu tikt pakļautas nabadzības riskam. EESK atbalsta centienus vērsties pret šādām tendencēm.

3.3.   Taisnīgums

3.3.1.

Vāja sociālā aizsardzība, nelīdzsvarotība un nevienlīdzība radīja problēmas jau ilgi pirms Covid-19 krīzes. Tā kā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti daudz vairāk nekā 20 % ES iedzīvotāju, ECB 2016. gadā secināja, ka neto bagātības sadalījums ir “ļoti asimetrisks” (9). Pasaules Bankas ziņojumā par nabadzību pasaulē (2018. gads) (10) norādīts, ka tikai nedaudz vairāk kā miljards cilvēku pēdējo trīs desmitgažu laikā ir izkļuvuši no absolūtas nabadzības, galvenokārt tāpēc, ka nabadzība ir mazinājusies Ķīnā. Pandēmija šo pozitīvo attīstības tendenci ir palēninājusi. Tomēr bagātība joprojām ir koncentrēta augstākajā slānī, un ļoti bagātie pēdējo 25 gadu laikā ir ieguvuši vēl vairāk bagātības (11). Komisija pamatoti norāda uz pieaugošo nevienlīdzību pandēmijas dēļ. Nevienlīdzība ir ne tikai problēma pati par sevi, bet arī ierobežo ekonomikas attīstību, samazinot privāto pieprasījumu un veidojot labvēlīgu augsni sociālajai spriedzei. Tādējādi kvalitatīvu darbvietu, pienācīga atalgojuma un darba apstākļu uzlabošana, nodarbinātība nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un tiesības uz koplīgumu slēgšanu ir būtiski faktori. EESK uzsver, ka, veicinot šādu politiku, ir svarīgi ievērot valstu sociālo partneru attiecības un sociālo partneru autonomiju.

3.3.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas apgalvojumu, ka ekonomikas atveseļošanas pamatā jābūt taisnīgumam. Ņemot vērā problemātisko nevienlīdzību, satraucošos nabadzības rādītājus un politisko spriedzi, sociālā ilgtspēja, dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība, nediskriminēšana un sadales taisnīgums ir svarīgi mērķi paši par sevi. Tādēļ EESK ļoti iesaka vērst uzmanību ne tikai uz tā dēvēto divējādo – zaļo un digitālo – pārkārtošanos, bet tajā pašā laikā arī tiekties uz sociālo ilgtspēju. EESK uzsver, ka centieni vienlaikus panākt godīgumu un taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, kam vajadzīgi ilgtspējīgi sociālie apstākļi, būs pamats turpmākai labklājībai un noturībai.

3.3.3.

Labi izstrādāta aktīva darba tirgus politika, valsts nodarbinātības dienesti un sociālās aizsardzības sistēmas, kas palīdz cilvēkiem saglabāt dzīves līmeni ekonomikas satricinājumu laikā, kā arī individuālu vajadzību gadījumā, ir noturības un iekļaujošas izaugsmes pamats. Darbvietu saglabāšanas pasākumi, piemēram, saīsināta darba laika shēmas, nepārprotami ir palīdzējuši novērst krīzes negatīvo ietekmi uz darba tirgiem. Tomēr, lai gan ienākumu atbalsts un sociālās drošības tīkli novērsa ienākumu būtisku samazināšanos, Covid-19 pandēmija atklāja arī trūkumus piekļuvē sociālajai aizsardzībai. EESK aicina panākt augšupēju sociālo konverģenci, kas stiprinātu vispārējo ES noturību pret krīzēm.

3.3.4.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī digitālās pārkārtošanās sociālajai ietekmei, īpaši tāpēc, ka pandēmija šo procesu ir paātrinājusi. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija cita starpā norāda uz nevienlīdzīgo piekļuvi tiešsaistes mācībām, kas var radīt ilgtermiņa sekas, tostarp zemu pamatprasmju līmeni, un kas tādējādi var palielināt nevienlīdzību izglītībā. EESK pilnībā piekrīt, ka dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni uzlabot mācību rezultātus visās izglītības un apmācību sistēmās. Lai novērstu prasmju neatbilstību un pieaugošās sociālās atšķirības, ir jāatzīst tiesības uz mūžizglītību un jānodrošina tās pieejamība. Šie centieni ir jāatbalsta ar publiskiem līdzekļiem, lai palīdzētu atbildīgiem uzņēmumiem nodrošināt kvalitatīvu mūžizglītību. Nolūkā mazināt digitālo plaisu īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai digitālajiem pakalpojumiem varētu piekļūt cilvēki ar invaliditāti un gados vecākie.

3.3.5.

Jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un NextGenerationEU, un konkrēti Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), apmērs ir 1,824 triljoni EUR, kas palīdzēs dalībvalstīm risināt pašreizējās problēmas. EESK aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt, vai izsludinātie politikas pasākumi tiek pienācīgi īstenoti, lai, piešķirot līdzekļus, tiktu manāmi veicināti zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķi. Pats galvenais, jau plānotie izdevumi nebūtu jāpieņem kā daļa no nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem. Tas arī palīdzētu izvairīties no nepieciešamības palielināt valstu iemaksas vai samazināt izdevumus no ES budžeta.

3.3.6.

Turklāt rūpīgi jāuzrauga arī fondu izmaksu sadales ietekme un to sociālās sekas, lai nodrošinātu to ieguldījumu augšupējā sociālajā konverģencē. Komisija pienācīgi norāda uz dažādiem krīzes asimetriskās ietekmes aspektiem dažādās iedzīvotāju grupās, nozarēs un reģionos. Tāpēc EESK aicina pielikt īpašas pūles, lai aizsargātu mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem un neaizsargātus iedzīvotājus, kurus krīze un pārkārtošanās process ietekmē visvairāk. Ieguldījumi būtu jāfinansē ar nosacījumu, ka tie rada neto darbvietas un atbilst darba ņēmēju tiesībām. Kopumā ir svarīgi, lai nākamajām paaudzēm pašreizējie izdevumi atmaksātos.

3.4.   Makroekonomikas stabilitāte

3.4.1.

Pandēmijas radītais satricinājums ir ne tikai radījis vēl lielāku neaizsargātību un izraisījis līdzsvara samazināšanos starp dalībvalstīm, bet arī palielinājis neskaidrību. Tāpēc ekonomikas un monetārajai politikai ir ne tikai jāpaliek atbalstošai, bet arī jābūt elastīgai un gatavai reaģēt uz jebkādiem sarežģījumiem vai satricinājumiem un nodrošināt ES noturību. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē vispārējās izņēmuma klauzulas turpināšanu. Kad tā tiks atcelta, būs jāņem vērā ekonomiskās aktivitātes līmenis, kā arī nodarbinātības un nabadzības rādītāji salīdzinājumā ar līmeni pirms krīzes. Turklāt fiskālā politika valstu un ES līmenī, tāpat kā monetārā politika, būtu jākoordinē piesardzīgi, lai savstarpēji pastiprinātu paredzēto atbalstošo un stabilizējošo ietekmi.

3.4.2.

EESK aicina pārorientēties uz tādu ekonomikas pārvaldību, kas vērsta uz labklājību, kā norādīts vairākos atzinumos (12). Tālab pēc pandēmijas izraisītās piespiedu apturēšanas ir pēdējais laiks atsākt ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu, lai veicinātu tādu fiskālo politiku, kas derētu gan labos, gan sliktos laikos. Pašreizējā fiskālā regulējuma trūkumi bija skaidri manāmi jau 2020. gadā, un krīze rada vēl nopietnākas problēmas. Analīze liecina, ka deficīta kritēriju neizpildīs 23 dalībvalstis, savukārt parāda kritēriju – 13 dalībvalstis.

3.4.3.

EESK piekrīt Komisijai, ka ir jāatturas uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru pret jebkuru dalībvalsti un ka dalībvalstīm būtu jāturpina fiskālā atbalsta sniegšana, vienlaikus saglabājot fiskālo stabilitāti vidējā termiņā, kad to ļauj ekonomiskie apstākļi. Tas saskan ar EESK aicinājumu atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi, tādējādi ļaujot stiprināt publiskās finanses (13). Tomēr EESK arī aicina atzīt, ka ir steidzami jāpalielina ieguldījumi, lai īstenotu pārejas procesu. Turklāt, pirms pārskatītā sistēma stājas spēkā, Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes pārejas periodam, kura laikā nevajadzētu uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un tiktu paredzēta arī iespēja izmantot “ārkārtēju apstākļu klauzulu”, katrai valstij pieejot individuāli (14).

3.4.4.

EESK piekrīt Komisijai, ka uzraudzībā saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP), iespējams, nav pietiekami ņemta vērā mijiedarbība starp jaunām ekonomikas problēmām, piemēram, vides noslogojums (15). Turklāt ir jāuzrauga sociālā nelīdzsvarotība, lai nepieļautu pārlieku lielu fiskālo un makroekonomisko prasību pārsvaru (16). Sociālajai un nodarbinātības nelīdzsvarotībai var būt negatīva pārrobežu ietekme, tāpēc ir svarīgi to atklāt un novērst jau agrīnā posmā. Visbeidzot, EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas darbu zaļā budžeta plānošanā.

3.4.5.

Ekonomikas atveseļošana un stabila, iekļaujoša izaugsme ir priekšnosacījumi ilgtspējīgam publiskajam budžetam un fiskālo rezervju veidošanai. Valsts finansētiem publiskajiem ieguldījumiem liela nozīme būs arī turpmāk, tāpēc ir svarīgi piemērot “zelta likumu”, neapdraudot ne fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā, ne euro vērtību, lai pārkārtošanās process izdotos veiksmīgi. Taču, ņemot vērā lielo nenoteiktību, EESK arī brīdina nesamazināt pašreizējos izdevumus saistībā ar sociālajām, izglītības un veselības aprūpes izmaksām. Labi funkcionējoši automātiskie stabilizatori ir būtiski, lai novērstu sociālās grūtības, kā arī stabilizētu pieprasījumu un noturību pret jebkuru krīzi. No otras puses, negodīga nodokļu politika ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu apdraud fiskālo rīcības brīvību, kas vajadzīga, lai reaģētu uz satricinājumiem un īstenotu pārkārtošanās procesu. Tāpēc Komisijas apsvērumi attiecībā uz ieņēmumiem ir vērtējami atzinīgi. Tas pats sakāms arī par ANM kontekstā ierosinātajām reformām attiecībā uz nodokļu administrēšanas efektivitātes palielināšanu nolūkā uzlabot nodokļu iekasēšanu un samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.

3.4.6.

Svarīgs makroekonomiskās stabilitātes aspekts ir finanšu tirgu stabilitāte. Kapitāla tirgu savienības un banku savienības padziļināšanai būtu jākoncentrējas uz finansēšanas kanālu stiprināšanu un privātā sektora devumu ieguldījumu veicināšanā. Šajā saistībā EESK aicina rast pareizo līdzsvaru starp riska dalīšanu un riska samazināšanu un atzinīgi vērtē centienus pastiprināt klimata krīzes radīto sistēmisko risku uzraudzību. Turklāt ir arī svarīgi ņemt vērā sociālās ilgtspējas riskus, kas arvien augošās sadalījuma nevienlīdzības dēļ apdraud sociālo kohēziju. Bez tam finanšu tirgus regulējumā prioritārai jābūt efektivitātei, nevis sarežģītībai, un ir jānodrošina augsts patērētāju aizsardzības līmenis.

3.5.   Eiropas pusgads pilnveidojas

3.5.1.

EESK uzsver, ka ar NextGenerationEU ES sasniedz jaunu ekonomikas politikas posmu un sper ievērojamu soli ceļā uz solidaritāti. Jaunais 2022. gada Eiropas pusgads ir iespēja uzlabot ekonomisko, vides un sociālo ilgtspēju. EESK aicina apņemties veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pilnīgu nodarbinātību un kvalitatīvu darbvietu radīšanu, kā arī apņēmīgi stiprināt demokrātisko nostāju. Turklāt pusgada procesā jau sen pienācis laiks vairāk iesaistīt sociālos partnerus un organizētu pilsonisko sabiedrību.

3.5.2.

ANM iekļaušana pusgada procesā padara pusgadu daudz saturīgāku. Turklāt, ja atbilstības nodrošināšana tiek sasaistīta ar reformām, kas noteiktas nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (NRRP) un lielā mērā balstītas uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI), un ja tiek izmaksātas dotāciju daļas, palielinās arī KVAI politiskā nozīme. Tas nozīmē, ka sociālie partneri un organizēta pilsoniskā sabiedrība obligāti ir ciešāk jāiesaista NANP izstrādē un īstenošanā. EESK aicina šādai apspriešanai noteikt minimālos standartus (17). Par pamatu ANM procedūrās vajadzētu izmantot vismaz tikpat stingrus noteikumus par apspriešanos ar ieinteresētajām personām – un it sevišķi partnerības principu – kā tie, kurus lieto kohēzijas politikā (18).

3.5.3.

Vairākos empīriskos pētījumos uzsvērts, ka vairums iepriekšējo KVAI ir vērsti uz konkurētspējas palielināšanu un valsts un pašvaldību budžeta konsolidāciju. EESK aicina Komisiju turpināt konkurētspējīgas ilgtspējas programmas līdzsvaroto pieeju arī attiecībā uz gaidāmajiem KVAI. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš reformu ieteikšanai, piemēram, attiecībā uz aktīvu un iekļaujošu darba tirgus politiku un mūžizglītības shēmām, tostarp pārkvalifikācijas un atbalsta programmām karjeras maiņas kontekstā, arī nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

3.5.4.

EESK atzinīgi vērtē Portu sociālā samita rezultātus, proti, ka pārskatītais sociālo rezultātu pārskats varētu palīdzēt uzraudzīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanas sekmes un šīs uzraudzības iekļaušanu Eiropas pusgada procesā. Tāpēc ir atzinīgi vērtējams tas, ka 2022. gada vienotajā nodarbinātības ziņojumā lielāka uzmanība ir pievērsta pīlāra principiem un ka tajā analizēti 2030. gada pamatmērķi un pārskatītā sociālo rezultātu pārskata pamatrādītāji. Tomēr joprojām nav skaidrs, kādā mērā šie secinājumi tiks atspoguļoti KVAI un atveseļošanas un noturības plānos. Turklāt kā atskaites punkts būtu jāizmanto ilgtspējīgas attīstības mērķi.

3.5.5.

EESK arī aicina veikt reformas, kas garantē ES līdzekļu apguves efektivitāti, piemēram, palielināt publiskās pārvaldes iestāžu tehniskās spējas pārvaldīt ieguldījumu projektus, ieviest publiskā iepirkuma sistēmas, kuru pamatā ir princips “ekonomiski visizdevīgākais, nevis lētākais piedāvājums”, tādējādi ņemot vērā darba, sociālos un vides aspektus, kā arī veikt reformas, kuru mērķis būtu novērst citus nemonetārus šķēršļus efektīvai ieguldījumu politikai. EESK it īpaši aicina Komisiju novērst jebkādu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un korupciju.

3.5.6.

Ekonomikas pārvaldība un it sevišķi fiskālās politikas noteikumi ir jāiekļauj Eiropas pusgada procesā tā, lai tiktu nodrošināta Eiropas Parlamenta, valstu parlamentu, sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības demokrātiska līdzdalība. Turklāt tā būtu arī jāreformē, lai veicinātu daudzpusēju un demokrātisku dialogu par makroekonomikas, sociālajām un vides problēmām un atbalstītu politikas koordināciju.

---

(1)  Eiropas Komisijas 2020. gada pavasara ekonomikas prognoze.

(2)  Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā.

(3)  2021. gada rudens prognoze.

(4)  EESK atzinums “Pandēmiju pārvarot, kļūt stiprākiem. Agrīnās no Covid-19 pandēmijas gūtās atziņas” (OV C 152, 6.4.2022., 116. lpp.).

(5)  EESK atzinums par tematu ““Gatavi mērķrādītājam 55 %”: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti” (OV C 275, 18.7.2022., 101. lpp.).

(6)  EESK atzinums par tematu “Sociālais dialogs kā būtisks ekonomiskās stabilitātes pīlārs” (OV C 10, 11.1.2021., 14. lpp.).

(7)  EESK atzinums par tematu “Atjaunināta ilgtspējīgas finansēšanas stratēģija” (OV C 152, 6.4.2022., 97. lpp.).

(8)  Konteksts: “Ne tikai IKP”, Eiropas Komisija.

(9)  Eiropas Centrālā banka, The Household Finance and Consumption Survey: results from the second wave, Nr. 18 / 2016. gada decembris.

(10)  Pasaules Bankas grupa: Poverty and shared prosperity 2018. Piecing together the poverty puzzle. Overview,1. attēls; 2. lpp.

(11)  2022. gada ziņojumā par nevienlīdzību pasaulē sniegti visjaunākie un pilnīgākie dati par nevienlīdzību visā pasaulē.

(12)  EESK atzinums par tematu “Ekonomikas pārvaldības pārskats 2020” (OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp.) un “ES fiskālās sistēmas pārveide ilgtspējīgai atveseļošanai un taisnīgai pārejai” (OV C 105, 4.3.2022., 11. lpp.).

(13)  EESK atzinums “Ekonomikas pārvaldības pārskats 2020” (OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp.).

(14)  EESK atzinums “ES fiskālās sistēmas pārveide ilgtspējīgai atveseļošanai un taisnīgai pārejai” (OV C 105, 4.3.2022., 11. lpp.).

(15)  COM(2021) 662 final.

(16)  EESK atzinums par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (OV C 286, 16.7.2021., 13. lpp.)

(17)  EESK rezolūcija “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne?” (OV C 155, 30.4.2021., 1. lpp.).

(18)  EESK atzinums “Kohēzijas politikas loma nevienlīdzības apkarošanā – savstarpējā papildināmība/pārklāšanās ar ANM” (OV C 517, 22.12.2021., 1. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes HERA izveide””

(COM(2021) 576 final)

(2022/C 275/10)

Ziņotājs:

Ioannis VARDAKASTANIS

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 28.10.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.2.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.2.2022.
Plenārsesija Nr.	567
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	230/3/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka ir vajadzīga labāka Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu koordinācija, lai risinātu sabiedrības veselības krīzes gan pirms to rašanās, gan to laikā, gan pēc tām. Eiropas iedzīvotāji Eiropas Savienības, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī ir novērojuši nepilnības attiecībā uz gatavību pandēmijai un reaģēšanu uz to. Kad pandēmija izplatījās visā Eiropā, ES iestādes un struktūras nebija spējīgas pienācīgi saskaņot darbības ar dalībvalstīm un ātri un efektīvi īstenot pasākumus, lai aizsargātu cilvēku dzīvības.

1.2.

Izveidojot Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA) un tās lēmumu centrā izvirzot sabiedrības veselību un taisnīgumu, ES un tās dalībvalstis spēs panākt labāku gatavību pašreizējām un turpmākajām pārrobežu veselības apdraudējuma ārkārtas situācijām un spēju reaģēt uz tām.

1.3.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir operatīvi izveidojusi HERA, pilnveidojot bioaizsardzības sagatavotības plānu, kas 2021. gada februārī tika izveidots kā HERA inkubators (1). Bija nepieciešama ātra rīcība, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmijas izplatību un ietekmi, tostarp daudzajiem infekciju un hospitalizācijas gadījumiem, ar kuriem saskaras visas dalībvalstis un kuri joprojām ir realitāte.

1.4.

Tomēr ātri veicami pasākumi nedrīkst kaitēt demokrātijai un taisnīgumam veselības jomā. Tādas jaunas, pastāvīgas ES struktūras izveidei, kas izmanto publisko budžetu ievērojamā apjomā, nevajadzētu balstīties uz ārkārtas klauzulām, kas paredzētas akūtām krīzēm. EESK īpaši pauž bažas par ļoti ierobežoto lomu, kādu HERA piešķir Eiropas Parlamentam, reģionālajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sociālajiem partneriem, piemēram, arodbiedrībām, kas pārstāv veselības aprūpes nozares darbiniekus, kā arī sabiedrības veselības aizsardzības organizācijām, pacientu un līdztiesības organizācijām, pakalpojumu sniedzējiem un bezpeļņas infrastruktūrai, un nekomerciālām pētniecības iestādēm. EESK uzskata, ka šīs ieinteresētās personas ir aktīvi jāiesaista HERA darbā. Konkrēti, EESK norāda uz to, ka būtiskākā nozīme cīņā ar Covid-19 pandēmiju ir priekšplāna darbiniekiem, it īpaši veselības aprūpes nozarē strādājošajiem un brīvprātīgajiem.

1.5.

Lai gan EESK atzīst, ka rūpniecībai ir svarīga nozīme, lai risinātu ārkārtas situācijas veselības jomā, ir jānodrošina taisnīgs līdzsvars, lai panāktu, ka sabiedrības veselība un neaizsargātāko grupu intereses būtu ES gatavības un reaģēšanas politikas pamatā. EESK aicina Komisiju nodrošināt Eiropas Parlamenta, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju jēgpilnu iesaistīšanos HERA valdē un konsultatīvajā padomē. EESK aicina izveidot HERA konsultatīvās padomes apakšgrupu, kas būtu līdzvērtīga Kopīgajam rūpnieciskās sadarbības forumam. EESK un Reģionu komitejai vajadzētu būt pārstāvētām šajā apakšgrupā.

1.6.

EESK īpašas bažas rada pārredzamības un atklātības trūkums HERA pašreizējā struktūrā. Lai gan Komisija formalizē pandēmijas laikā ieviestos ad hoc pasākumus, tā nenodrošina lielāku pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā. Publiskā finansējuma un sadarbības ar privātā sektora partneriem pārredzama pārvaldība ir būtiska, lai veidotu uzticēšanos un atbalstu ārkārtas situāciju pārvaldībai veselības jomā. EESK iesaka pievērst lielāku uzmanību tam, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību attiecībā līdzekļiem, kas tiek piešķirti un ko HERA izlieto un kas tiek izlietoti ar tās starpniecību, atvērtību līgumu slēgšanā un iespēju iesaistīt pilsonisko sabiedrību iestādes finanšu aspektu uzraudzībā.

1.7.

Arī citi faktori ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka gatavības un reaģēšanas pasākumi, tostarp medicīnisko pretlīdzekļu izvēršana, dalībvalstīs būtu sekmīgi. EESK uzskata, ka HERA būtu jānodrošina labāka koordinācija attiecībā uz komunikācijas kampaņām, kas saistītas ar sabiedrības veselības ārkārtas situāciju novēršanu un reaģēšanu uz tām, un šajā nolūkā būtu jāpievēršas cilvēkiem, kuri ir visvairāk pakļauti riskam, un jāsadarbojas ar vietējām pašvaldībām, tostarp saistībā ar izglītošanu un apmācību zinātnes atziņu un vakcinācijas jomā.

1.8.

Jārisina arī jautājums par pārrobežu veselības apdraudējumu starptautisko dimensiju. EESK uzskata, ka HERA ir jāuzņemas svarīga loma globālajā rīcībā, kas vērsta pret pārrobežu veselības apdraudējumiem un pandēmijām, it īpaši izmantojot COVAX, kā arī jaunas kandidātzāles un terapijas, kā arī stiprinot un atbalstot globālo veselības drošības arhitektūru. HERA būtu arī jāapņemas sadarboties ar dalībniekiem visā pasaulē, tostarp Pasaules Veselības organizāciju, apmainīties ar informāciju un atbalstīt vispārēju piekļuvi vakcīnām un citiem medicīniskajiem pretlīdzekļiem. EESK aicina Eiropas Komisiju rīkot atklātas Eiropas līmeņa debates par pagaidu brīvprātīgu atbrīvojumu no TRIPS attiecībā uz Covid-19 vakcīnām, terapiju un testiem, lai varētu paplašināt vakcīnu ražošanu pasaules mērogā un samazināt izmaksas, gādājot par piekļuves nodrošināšanu cilvēkiem visā pasaulē.

1.9.

HERA ir paredzēta kā elastīga struktūra, kas tiks pielāgota pēc vajadzības, un 2025. gadā ir paredzēts to padziļināti pārskatīt. Ir ļoti svarīgi, lai pēc iespējas drīzāk tiktu novērstas bažas par HERA struktūru, darbību un rūpīgu pārbaudi un lai iestādes veikto pasākumu ietekme pašreizējās pandēmijas saistībā tiktu regulāri uzraudzīta. EESK iesaka Komisijai 2025. gada pārskatīšanas laikā apsvērt iespēju pārveidot HERA par neatkarīgu publisku iestādi ārpus Komisijas, izmantojot likumdošanas procedūru, kurā Eiropas Parlaments ir viens no likumdevējiem, un pēc apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sociālajiem partneriem.

1.10.

Visbeidzot EESK aicina Komisiju nodrošināt, lai finanšu centieni, kas saistīti ar HERA finansēšanu, nesamazinātu ieguldījumus citos programmas “ES – veselībai” mērķos, it īpaši Vēža uzveikšanas plānā. Pēc gadiem ilgiem taupības pasākumiem veselības politikai un veselības aprūpes sistēmām joprojām nepieciešami lieli ieguldījumi.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atbalsta Eiropas iestāžu, tostarp Komisijas, apņemšanos un iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot situāciju Eiropas Savienībā veselības jomā un nodrošināt tās iedzīvotāju ilgtspējīgu labklājību. Uz iedzīvotāju interesēm balstīta starpnozaru līmeņa holistiska pieeja veselības aizsardzības nozarei ir būtisks aspekts, lai īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru un tā rīcības plānu, Sociālās ekonomikas rīcības plānu un konferences par Eiropas nākotni atziņas.

2.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir operatīvi izveidojusi HERA un nodrošinājusi tās darbību. Jaunā struktūra HERA ir izveidota ar mērķi stiprināt Eiropas spēju novērst, atklāt un ātri reaģēt uz pārrobežu ārkārtas situācijām veselības jomā, liekot uzsvaru uz būtiskāko zāļu un medicīnisko pretlīdzekļu izstrādi, ražošanu, iepirkumu un analoģisku sadali.

2.3.

Covid-19 pandēmija un tās secīgie uzliesmojuma viļņi ir apliecinājuši vajadzību stiprināt Eiropas spēju novērst, atklāt un ātri reaģēt uz pārrobežu ārkārtas situācijām veselības jomā, liekot uzsvaru uz būtiskāko zāļu un medicīnisko pretlīdzekļu izstrādi, ražošanu, iepirkumu un taisnīgu un analoģisku sadali. EESK norāda, ka papildus pandēmijas tūlītēji redzamajām sekām ir vēl citas – klusās pandēmijas blaknes, proti, nepārnēsājamu slimību (tostarp vēža) aprūpes atlikšana, sociālās nevienlīdzības saasināšanās veselības jomā, garīgās veselības pasliktināšanās un saikne starp veselību un vidi ekosistēmiskā skatījumā (pieeja “Viena veselība”).

2.4.

EESK konstatē, ka kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir zaudētas miljoniem cilvēku dzīvības un ka tā joprojām skar vēl miljoniem cilvēku. Komiteja atzīst priekšplāna darbinieku, it īpaši veselības aprūpes darbinieku un brīvprātīgo, reģionālo un vietējo pašvaldību, veselības apdrošināšanas struktūru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp sociālo partneru, pakalpojumu sniedzēju un līdztiesības organizāciju, svarīgo nozīmi ātras reaģēšanas un vienlīdzības nodrošināšanā veselības jomā.

2.5.

HERA ir viens no mehānismiem, ar ko nodrošināt konsolidētu un pastiprinātu Eiropas un starptautisku sadarbību, koordināciju un solidaritāti. Tā ir jāintegrē daudzu ieinteresēto personu un daudzlīmeņu pārvaldības satvarā. Ilgtspējīgu un noturīgu sadarbību saistībā ar HERA var panākt tikai tad, ja dalībvalstis sadarbosies Savienības līmenī ar mērķi novērst turpmākas pandēmijas, operatīvi pieņemot- lēmumus un aktivizējot ārkārtas pasākumus. Vienlaikus jāiesaista dažādi dalībnieki, tostarp Eiropas Parlaments, reģionālās pašvaldības, veselības apdrošināšanas struktūras un organizētā pilsoniskā sabiedrība, tostarp sociālie partneri – piemēram, arodbiedrības, kas pārstāv veselības aprūpes nozares darbiniekus –, kā arī sabiedrības veselības aizsardzības, pacientu un līdztiesības organizācijas, pakalpojumu sniedzēji un bezpeļņas infrastruktūras un nekomerciālas pētniecības iestādes.

2.6.

Atzinumā “Eiropas veselības savienības veidošana”, kas pieņemts 2021. gada aprīlī, EESK jau ir paudusi savu viedokli un ieteikumus par nākotnes ārkārtas situāciju reaģēšanas iestādes izveidi (2). EESK aicina veikt turpmākus pasākumus saistībā ar secinājumiem, ko Eiropadome pieņēma ceturtdien, 2021. gada 16. decembrī, par darbu, lai stiprinātu kolektīvo gatavību, reaģēšanu un noturību pret turpmākām krīzēm, kas Eiropas Savienībai ir svarīga transversāla politiska prioritāte. Padome atbalstīja ieceri “stiprināt ES reaģēšanu uz krīzes situācijām un gatavību tām, izmantojot visu apdraudējumu pieeju” un “veidot un uzraudzīt noturību un pievērsties tām jomām, kurās mēs esam pakļauti riskam” (3).

3.    HERA institucionālā un darbības regulējuma pārskatīšana

3.1.

Komisija 2021. gada septembrī paziņoja par HERA izveidi un tūlītēju tās darbības sākšanu. Jaunā iestāde ir izveidota kā Komisijas struktūra, kurai ir trīs pamatuzdevumi: a) stiprināt veselības drošības koordināciju ES gatavībai un reaģēšanai uz krīzēm un apvienot dalībvalstis, nozari un attiecīgās ieinteresētās personas kopīgos centienos; b) risināt neaizsargātības un stratēģiskās atkarības problēmas ES saistībā ar medicīnisko pretlīdzekļu izstrādi, ražošanu, iepirkšanu, uzkrāšanu un izplatīšanu; un c) palīdzēt stiprināt vispārējo struktūru saistībā ar gatavību un reaģēšanu uz ārkārtas situācijām veselības jomā.

3.2.

EESK uzsver, ka Komisijas lēmumam – ko ietekmēja steidzamība – izvēlēties “iestādi” kā Komisijas iekšējo struktūru, nevis “aģentūru”, nevajadzētu izslēgt iespējamu pārskatīšanu un virzību uz neatkarīgu iestādi vai pat Eiropas aģentūru. Uz to būtu jākoncentrē uzmanība ikgadējos novērtējumos un padziļinātajā novērtējumā 2025. gadā.

3.3.

Viena no HERA dimensijām ir tās dažādie uzdevumi gatavības un krīzes situāciju posmos. “Gatavības režīmā” tās ieguldījumi un rīcība būs virzīti uz profilakses stiprināšanu, gatavību un sagatavotību jaunām sabiedrības veselības ārkārtas situācijām. “Krīzes posmā” iestādei HERA būs iespējams izmantot lielākas pilnvaras operatīvai lēmumu pieņemšanai un ārkārtas pasākumu īstenošanai. Abos režīmos tās darbības būs vērstas uz ātru piekļuvi drošiem un iedarbīgiem medicīniskajiem prelīdzekļiem vajadzīgajā mērogā. Gatavības un pandēmijas programmas būtu jāīsteno kopā ar dalībvalstīm, jo tas ir kopīgs darbs un būtisks priekšnosacījums, lai HERA varētu pilnībā veikt savu uzdevumu.

3.4.

Lai gan ES bija steidzami jāizveido atsevišķa iestāde veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas jomā un jānodrošina tās darbība, lai nekavējoties atbalstītu reaģēšanu uz Covid-19, kas joprojām izplatās Eiropā un pasaulē, ir jāgarantē, ka HERA ir aprīkota, lai efektīvi stiprinātu gatavības un reaģēšanas pasākumu koordināciju un pienācīgi aizsargātu ES iedzīvotāju veselību un dzīvību sabiedrības veselības ārkārtas situācijās. Šajā nolūkā ir jānodrošina, ka HERA struktūra un darbība ir pārredzama un ka to var pārbaudīt, tostarp, lai uzraudzītu ietekmi uz sabiedrības veselību. Pārredzama pārvaldība un lēmumu pieņemšanas procesi ir būtiski, lai nodrošinātu publisko kontroli, vairotu uzticēšanos pētniecības un izstrādes sistēmai un nodrošinātu pārskatatbildību.

3.5.

EESK atzīmē, ka viena no pamatnostādnēm, kas mums ir jāveicina viedokļu apmaiņā starp Eiropas un valstu komitejām un konferences par Eiropas nākotni dalībniekiem, ir veselības demokrātija. Ņemot vērā sarežģītos jautājumus, ko aktualizē ārkārtas situācijas veselības jomā un nepieciešamību nodrošināt veselības aizsardzības sistēmu noturību, EESK iesaka ieviest obligātu konsultāciju mehānismu kā lēmumu pieņemšanas priekšnoteikumu. Mērķis ir pēc iespējas ciešāk iesaistīt visas ieinteresētās personas lēmumu pieņemšanas procesā veselības nozarē.

3.6.

EESK uzsver, ka HERA veiktajam darbam jāstiprina un jāpapildina citu ES struktūru, piemēram, Eiropas Zāļu aģentūras (EMA), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Eiropas Vides aģentūras (EVA), darbība.

4.    HERA pilnvaras un to īstenošanas kārtība

4.1.

EESK īpaši atzinīgi vērtē koordinācijas uzdevumu, ko HERA veiks, lai nodrošinātu medicīnisko pretlīdzekļu izstrādi, ražošanu, iepirkumu, uzkrājumus un taisnīgu sadali. Šajā ziņā HERA aizpildīs būtisku plaisu ES veselības sistēmā. Medicīnisko pretlīdzekļu izstrādei un ražošanai būs vajadzīgi ievērojami ieguldījumi. Krājumu veidošanai būs nepieciešama atbilstoša plānošana un augsta līmeņa kompetence, lai nodrošinātu gan ES iedzīvotāju aizsardzību nākotnē, gan ekonomisko ilgtspēju. Vienmēr pastāv izšķērdēšanas risks, kam būtu nepārprotami negatīvs ekonomiskais iznākums. Lai garantētu medikamentu drošumu un neatkarīgumu, ir svarīgi arī izveidot to aktīvo vielu sarakstu, kas ir nepieciešamas ES ražojamām zālēm.

4.2.

EESK norāda uz Komisijas paziņojumu “Agrīnās no Covid-19 pandēmijas gūtās atziņas” (4), kura mērķis ir pastiprināt rīcību ES un valstu līmenī un kurš būtu jāpapildina un jāsistematizē divas reizes gadā HERA vadībā. Attiecībā uz paplašināšanu, lai gūtu pilnīgu pārskatu, ir jāorganizē augšupēja apspriešanās ar daudzām ieinteresētajām personām.

4.3.

EESK uzskata, ka pašreizējām HERA pilnvarām trūkst pienācīga vēriena. Saskaņā ar pašreizējo regulējumu HERA nav iespējas patiesi aizstāvēt sabiedrības intereses un garantēt taisnīgumu laikā, kad jānodrošina gatavība un reaģēšana krīzes situācijās. Lai gan Komisija paziņoja, ka HERA būs datu vākšanas, analīzes un apmaiņas mehānismu spējas, netika pausta apņemšanās, ka tiks nodrošināta labāka sadalītu datu vākšana par neaizsargātākajām grupām. Šādi dati ir priekšnosacījums nevienlīdzības apkarošanai veselības jomā, un ECDC tos pašlaik neapkopo. HERA arī neapņemas nodrošināt nediskrimināciju un vienlīdzību medicīnisko pretlīdzekļu izplatīšanā. Savā atzinumā “Eiropas veselības savienības veidošana” EESK jau ir uzsvērusi, ka ES reakcijā uz turpmākajām pandēmijām ir svarīgi pievērst uzmanību nediskriminācijai un ka šajā saistībā HERA varētu sniegt ievērojamu atbalstu (5).

4.4.

EESK uzskata, ka HERA ir jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka tās darbs veicina vienlīdzību ārkārtas situācijās veselības jomā, tostarp pārrobežu gadījumos. Ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas laikā trūkst koordinētu un pieejamu komunikācijas kampaņu, kas saistītas ar pārrobežu veselības krīžu novēršanu un reaģēšanu uz tām, HERA varētu palīdzēt nodrošināt labāku koordināciju šajā ziņā, it īpaši attiecībā uz cilvēkiem, kas ir visvairāk pakļauti riskam, un neaizsargātākajām grupām. HERA būtu jāpievēršas arī jautājumam par piekļuvi pārrobežu veselības aprūpei pandēmiju un citu pārrobežu veselības ārkārtas situāciju laikā. Pārvietošanās brīvība ir Savienības pamatprincips, un tā būtu jāgarantē arī pacientiem, cita starpā, lai nodrošinātu lielāku vienlīdzību veselības jomā.

4.5.

Būtu jāapsver arī turpmākā rīcība attiecībā uz HERA starptautisko dimensiju, lai palīdzētu stiprināt globālo struktūru saistībā ar gatavību un reaģēšanu uz ārkārtas situācijām veselības jomā. Paziņojumā par HERA nav iekļauta prasība dalīties zinātībā, datos un tehnoloģijās, kas izveidotas, izmantojot publisko finansējumu pētniecībai, kā arī saprātīga cenu noteikšanas klauzula. HERA starptautiskā dimensija ir īpaši svarīga, sākot no gatavības līdz reaģēšanai uz pārrobežu veselības apdraudējumiem. Pašreizējā Covid krīze pierāda, ka pārrobežu veselības krīzes nevar atrisināt, nenodrošinot ātru un efektīvu starptautisku reaģēšanu, tostarp piekļuvi individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un vakcinācijai. HERA būtu arī jāapņemas sadarboties ar dalībniekiem visā pasaulē, apmainīties ar informāciju un atbalstīt vispārēju piekļuvi vakcīnām un citiem medicīniskajiem pretlīdzekļiem.

4.6.

Ja HERA koncentrēsies uz veselības drošības situācijas uzlabošanu un uz to attieksies līdzsvara un atsvara sistēma, dalībvalstis varēs būtiski palielināt savu veselības aprūpes sistēmu noturību un spēju reaģēt uz veselības krīzēm. Tāpēc valstu valdībām un Komisijai būtu jācenšas stiprināt HERA struktūru un paplašināt tās darbības jomu nākotnē.

4.7.

EESK arvien pauž bažas par iespējamu pārklāšanos ar citu struktūru darbu, tostarp EMA un ECDC. Dažās jomās – piemēram, gatavība krīzēm, pētniecība, dati un zāļu un medicīnas ierīču koordinēta izplatīšana – pievienotā vērtība aizvien vēl ir neskaidra, ņemot vērā priekšlikumus paplašināt ECDC un EMA pilnvaras un Regulas par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem darbības jomu. Piemēram, atzinumā “Eiropas veselības savienības veidošana” (6) EESK pauda neizpratni par to, vai gadījumā, ja ES tiktu pasludināta epidēmija, HERA ieteikumiem būtu lielāka prioritāte nekā EMA ieteikumiem. Tāpēc koordinācijai ir acīmredzama nozīme, lai novērstu pārklāšanos un vienlaikus atspoguļotu Eiropas vērtības, iedibinot sadarbību, kuras pamatā ir pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes principi.

4.8.

HERA valdei būs pilnvaras “rūpēties par to, lai nepieļautu pārklāšanos ar citām tādām nozīmīgām struktūrām kā Veselības drošības komiteja, Vakcīnu koordinācijas padome un attiecīgās komitejas, kas iesaistītas ES programmu pārvaldībā, un tāpēc būs vajadzīgi cieši kontakti” (7). EESK apšauba, vai ar šo apņemšanos pietiks, lai novērstu dažādu ES struktūru darba pārklāšanos.

4.9.

EESK arī aicina precizēt HERA kompetenci attiecībā uz rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) kā apdraudējumu globālajai veselībai, kas turpina pasliktināties, neraugoties uz pieaugošo izpratni par problēmas nopietnību un mērogu. Lai gan AMR ir sarežģīts starpnozaru līmeņa jautājums, neskaidras pilnvaras apdraud skaidru nodalījumu attiecībā uz pienākumiem un politikas iniciatīvām. AMR ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, lai īstenotu pieeju “Viena veselība”.

5.    HERA funkcijas un rūpīga pārbaude

5.1.

EESK pauž bažas par HERA struktūru un nepietiekamu neatkarību. Iestādi sākotnēji iedvesmoja ASV BARDA (ASV Biomedicīnas progresīvās pētniecības un attīstības iestādes) piemērs (8), un to plānoja kā neatkarīgu un autonomu aģentūru. Tā vietā HERA ir izveidota kā struktūra, kas atrodas Komisijas pārziņā. Šķiet, ka HERA ir galvenokārt tehniska iestāde, un tai joprojām trūkst stratēģiska, uz nākotni vērsta (perspektīvas) komponenta, kas vajadzīgs, lai pievērstos noteicošajiem pārrobežu apdraudējumu faktoriem.

5.2.

EESK pauž neizpratni par apspriežu trūkumu un to, ka HERA izveides sagatavošanas procesā un izveidē nebija iesaistīts Eiropas Parlaments. Komiteja pauž bažas arī par to, ka pašreizējā struktūrā Eiropas Parlamenta loma ir ierobežota līdz vienkāršam balsojumam par budžetu un novērotāja statusam HERA valdē. Lai gan Komisija apņemas veikt regulāru informācijas apmaiņu ar Eiropas Parlamentu par HERA darbu, tas nav noteikts prasības veidā, un Komisijas paziņojumā nav sniegti nekādi papildu precizējumi. EESK atgādina, ka sabiedrības veselības politikas izstrādē būtiska nozīme ir demokrātiskai uzraudzībai, kas nav iespējama bez Eiropas Parlamenta aktīvas līdzdalības HERA darbā.

5.3.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem un it īpaši arodbiedrībām, kas pārstāv attiecīgo nozaru darbiniekus, kā arī sabiedrības veselības, pacientu un līdztiesības organizācijām un pakalpojumu sniedzējiem ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu, ka sabiedrības intereses tiek izvirzītas sabiedrības veselības politikas un pasākumu centrā, ko ES un tās dalībvalstis veic saistībā ar krīžu novēršanu un reaģēšanu uz tām. Proti, pilsoniskā sabiedrība var sniegt atsauksmes par to, cik pieņemami ir sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi, un sniegt informāciju par neaizsargāto grupu vajadzībām. EESK ir īpaši norūpējusies par organizētās pilsoniskās sabiedrības, tostarp sociālo partneru, neiekļaušanu HERA struktūrā un darbībā. Saskaņā ar pašreizējo struktūru organizētā pilsoniskā sabiedrība var sniegt ieguldījumu tikai HERA konsultatīvās padomes darbā, kopā ar citām ārējām ieinteresētajām personām, tostarp nozari un akadēmiskajām aprindām. Piemēram, pilsoniskajai sabiedrībai nav piešķirta nekāda loma HERA valdē un Veselības krīzes padomē, kas koordinēs steidzamus pasākumus krīzes posmā.

5.4.

Salīdzinājumam, HERA piešķir lielāku nozīmi nozarei. Komisijas paziņojumā par HERA ir paredzēta ciešāka sadarbība ar nozari attiecībā uz apdraudējuma atklāšanu un rūpniecības noturības stiprināšanu ES un ārpus tās. Tajā arī paziņots, ka tiks izveidots Kopīgais rūpnieciskās sadarbības forums kā konsultatīvās padomes apakšgrupa, un tajā ietilptu nozares pārstāvji. Lai gan EESK atzīst, ka rūpniecībai ir svarīga nozīme, lai risinātu ārkārtas situācijas veselības jomā, tā pauž bažas par to, ka HERA pašreizējā struktūra varētu nebūt pietiekama, lai nodrošinātu, ka sabiedrības veselība un neaizsargātāko grupu intereses ir ES gatavības un reaģēšanas politikas pamatā; tā vietā tiek veicināta rūpniecības politika. Jebkurā gadījumā ilgtspējīgai rūpniecības politikai ir jāatbilst HERA mērķiem un proaktīvi jāiesaista visas ieinteresētās puses. Tādēļ Kopīgajā rūpnieciskās sadarbības forumā jāiesaista ne tikai rūpniecības pārstāvji, bet arī arodbiedrības, lai veicinātu darba ņēmēju līdzdalību (9).

5.5.

EESK iesaka izveidot konsultatīvās padomes apakšgrupu, kas būtu līdzvērtīga Kopīgajam rūpnieciskās sadarbības forumam. Apakšgrupā būtu jāiekļauj pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, pacientu un sabiedrības veselības organizācijas, veselības apdrošināšanas iestādes, sociālie partneri, tostarp veselības nozares arodbiedrības, un bezpeļņas infrastruktūras un nekomerciālas pētniecības iestādes. Arī EESK un Reģionu komiteju vajadzētu iesaistīt šajā apakšgrupā.

5.6.

Vēl viena problēma saistībā ar HERA pašreizējo struktūru ir pārredzamība. Piemēram, nav pietiekamas atklātības attiecībā uz publiskā finansējuma piešķiršanu vai iepirkuma nolīgumiem, līgumu saturu vai saņēmējiem uzņēmumiem, tostarp, piemēram, vakcīnu cenām. Publiskā finansējuma un sadarbības ar privātā sektora partneriem pārredzama pārvaldība ir būtiska, lai veidotu uzticēšanos un atbalstu ārkārtas situāciju pārvaldībai veselības jomā. EESK iesaka pievērst lielāku uzmanību tam, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību attiecībā līdzekļiem, kas tiek piešķirti un ko HERA izlieto un kas tiek izlietoti ar tās starpniecību, atvērtību līgumu slēgšanā un iespēju iesaistīt pilsonisko sabiedrību iestādes finanšu aspektu uzraudzībā (10).

5.7.

Lai gan EESK atzinīgi vērtē to, ka no daudzgadu finanšu shēmas un NextGenerationEU budžeta līdz 2027. gadam ir piešķirti 6 miljardi EUR un 24 miljardi EUR tiks ieguldīti no citām ES programmām, piemēram, Atveseļošanas un noturības mehānisma, REACT-EU un sadarbības instrumentos, EESK uzskata, ka ir vajadzīga rūpīgāka pārbaude un demokrātija, lai šie ieguldījumi būtu lietderīgi.

5.8.

EESK aicina, lai šie finansiālie centieni HERA labā nekaitētu citiem programmas “ES – veselībai” mērķiem, it īpaši Vēža uzveikšanas plānam. EESK atzinumā par programmu “ES – veselībai” paustie ieteikumi joprojām ir aktuāli. Pēc gadiem ilgiem taupības pasākumiem veselības politika un veselības aprūpes sistēmas prasa lielus ieguldījumus.

6.    HERA nākotne

6.1.

HERA ir izveidota kā elastīga struktūra, ko pēc vajadzības varēs vēl pielāgot. Tās ieviešanas un darbības, tostarp struktūras un pārvaldības, pārskatīšana ir paredzēta 2025. gadā.

6.2.

EESK uzskata, ka pēc iespējas ātrāk būtu jāpārskata HERA pārvaldība, lai nodrošinātu labāku rezultātu pārbaudi un pārstāvību. Konkrēti, būtu: — jānodrošina lielāka Eiropas Parlamenta loma, — jāpalielina pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp sociālo partneru, loma un sadarbība ar tiem, — jānodrošina, lai rūpniecības nozares iesaiste būtu līdzsvarota un rūpīgi izvērtēta.

6.3.

EESK iesaka Komisijai apsvērt iespēju HERA pārveidot par neatkarīgu publisku iestādi ārpus Komisijas struktūras, izmantojot likumdošanas procedūru (11), kurā iesaistīts Eiropas Parlaments kā viens no likumdevējiem. Ir arī būtiski, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība tiktu iesaistīta jebkādās turpmākās apspriedēs par HERA struktūru un pilnvarām, kā arī tās padziļinātajā pārskatīšanā 2025. gadā.

6.4.

Pārskatītajā HERA ir jāpievērš lielāka uzmanība sabiedrības veselībai un gatavībai, kā arī reaģēšanai uz krīzi, lai palīdzētu ES iedzīvotājiem. EESK uzskata, ka HERA ir jāuzņemas loma pasākumos, kuru mērķis ir novērst nevienlīdzību veselības jomā veselības pārrobežu ārkārtas situācijās, kā arī pasākumos, kuru mērķis ir nākotnē novērst veselības ārkārtas situāciju ietekmi gan uz augsta riska sociālajām grupām, gan arī veselības jomas un aprūpes darbiniekiem. To var panākt, piemēram, šādā veidā.

6.4.1.

Pilsoniskās sabiedrības labākas iekļaušanas nodrošināšana: ir jāpārskata HERA struktūra, lai attiecīgajās lēmumu- pieņemšanas struktūrās un procesos iekļautu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas pārstāv sabiedrības veselības organizācijas, pacientus, līdztiesības organizācijas un darba ņēmējus un viņu arodbiedrības. Piemēram, papildus priekšlikumam par konsultatīvās padomes apakšgrupu HERA varētu izveidot īpašu darba grupu, kas konkrēti pievērstos riska grupām un neaizsargātākajām grupām.

6.4.2.

Labāk sadalītu datu vākšana: tā kā labāk sadalītu datu vākšana par neaizsargātām grupām un daudzajiem veselības aprūpes darbiniekiem ir priekšnoteikums nevienlīdzības apkarošanai veselības jomā un tam, lai sasniegtu atbilstošu uz vajadzībām balstītu darbinieku skaitu, EESK uzskata, ka HERA būtu jāveic ieguldījums datu vākšanā un apkopošanā.

6.4.3.

Komunikācijas kampaņu koordinācija: EESK atgādina par savu priekšlikumu uzticēt HERA koordinēt komunikācijas kampaņas veselības ārkārtas situācijās, lai nodrošinātu, ka cilvēki labāk saprot, kā sevi pasargāt, kādi pielāgojumi viņiem ir jāveic savās ikdienas darbībās, lai tās būtu drošas, un kā piekļūt ārstēšanai, ja – un kad – tā ir pieejama. Gatavības veidošanas posmā HERA varētu arī nodrošināt komunikāciju saistībā ar pandēmijas novēršanu un sagatavot ES iedzīvotājus turpmākiem veselības apdraudējumiem.

6.4.4.

Izstrādāt uzticamu, pārbaudītu, daļēji specializētu informāciju iedzīvotāju izpratnes veidošanai un izglītošanai, iesaistot dalībvalstu veselības aizsardzības iestādes un veselības jomas dalībniekus (pilsonisko sabiedrību, sociālo ekonomiku, tostarp savstarpējās sabiedrības), lai viņi uzticētos zinātnes atziņām un vairāk pielāgotos vakcinācijas pieņemšanai ne tikai pandēmijas izraisītas krīzes, bet arī endēmijas gadījumā. HERA būtu arī jāapsver īpaša ES mācību programma, kas piedāvājama sabiedrības veselības aizsardzības darbiniekiem un veselības aprūpes speciālistiem, lai veicinātu un atbalstītu vispārējo ES kultūru zinātnes attīstībā un saskaroties ar pašreizējiem un turpmākiem veselības apdraudējumiem.

6.4.5.

Organizēt augšupējas apspriedes ar daudzām ieinteresētajām personām, lai divreiz gadā sagatavotu Eiropas mēroga ziņojumus un valstu gada ziņojumus.

6.5.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas specializējas zāļu un medicīnas produktu jomā, turpmākajās pandēmijās jāuztic būtiska loma, un HERA satvarā būtu jāizveido noteikti stimuli un protokoli, lai nodrošinātu šiem uzņēmumiem instrumentus un finansējumu, kas vajadzīgi, lai nosegtu visus turpmāko pandēmiju un endēmisko slimību, kuras varētu kļūt par pandēmijām, aspektus.

6.6.

Īsts ekonomisks stimuls MVU būtu veicināt to līdzdalību stratēģiskajā plānā 2020.–2024. gadam un jo īpaši programmā InvestEU (2021–2027), kuras mērķis ir sniegt papildu stimulu ilgtspējīgiem ieguldījumiem, inovācijai, digitālajai pārveidei un darbvietu radīšanai Eiropā.

6.7.

Vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu saražošana bija pietiekama, lai vakcinētu vairāk nekā 75 % pieaugušo iedzīvotāju (12) un pusi no saražotās produkcijas eksportētu cīņai pret globālo pandēmiju (13). Tomēr, lai glābtu dzīvības, joprojām ir svarīgi nodrošināt vakcinācijas pieejamību 25 % iedzīvotāju, kuri vēl pašlaik nav vakcinēti. HERA būtu jāturpina vadīt pasaules mēroga rīcību pret pārrobežu veselības apdraudējumiem un pandēmijām, tostarp nodrošinot vispārēju vienlīdzību vakcīnu jomā. EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai jāturpina konsekventi un globāli reaģēt uz krīzi, it īpaši izmantojot mehānismu COVAX, kā arī jaunās kandidātzāles un terapijas, un jāstiprina un jāatbalsta globālā veselības drošības struktūra. Jāstiprina arī ES loma Pasaules Veselības organizācijā. Šajā saistībā, reaģējot uz steidzamajām jaunattīstības valstu vajadzībām, EESK joprojām aicina Eiropas Komisiju rīkot atklātas Eiropas līmeņa debates par pagaidu brīvprātīgu atbrīvojumu no TRIPS attiecībā uz Covid-19 vakcīnām, terapiju un testiem, lai varētu paplašināt vakcīnu ražošanu pasaules mērogā un samazināt izmaksas, gādājot par piekļuves nodrošināšanu cilvēkiem visā pasaulē (14).

6.8.

Efektīvi mehānismi, ar ko nodrošināt vispārēju piekļuvi vakcīnām un terapijai, kas izstrādātas par publiskajiem līdzekļiem, ir un būs izšķiroši svarīgi, lai novērstu pašreizējo nevienlīdzību vakcīnu jomā pasaulē, kur aptuveni 60 % cilvēku, kas dzīvo valstīs ar augstiem ienākumiem, ir saņēmuši vismaz vienu devu, salīdzinot ar tikai 24 %, kas to saņēmuši valstīs ar vidējiem ienākumiem, un mazāk nekā 2 % – valstīs ar zemiem ienākumiem. ES ir jāņem vērā zinātniski pierādītā patiesība, ka “neviens nav drošs, kamēr visi nav droši”.

---

(1)  COM(2021) 78 final, 2021. gada 12. februāris.

(2)  OV C 286, 16.7.2021., 109. lpp.

(3)  https://www.consilium.europa.eu/media/53575/20211216-euco-conclusions-en.pdf

(4)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52021DC0380&qid=1656405689524&from=LV

(5)  OV C 286, 16.7.2021., 109. lpp.

(6)  OV C 286, 16.7.2021., 109. lpp.

(7)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52021DC0576&qid=1656405924431

(8)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/SPEECH_20_1655

(9)  Skatīt, piemēram, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, kurā Komisija veicinājusi lielāku darba ņēmēju līdzdalību.

(10)  EESK atzinumā “ES fiskālās sistēmas pārveide ilgtspējīgai atveseļošanai un taisnīgai pārejai” uzsvēra, ka “lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju, ir vajadzīga arī ieņēmumu un izdevumu pārredzamība, atklāta līgumslēgšana un pastāvīga pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana publisko finanšu pārvaldības uzraudzībā” (OV C 105, 4.3.2022, 11. lpp.).

(11)  OV C 286, 16.7.2021., 109. lpp.

(12)  https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/coronavirus-response/safe-covid-19-vaccines-europeans_lv

(13)  https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/coronavirus-response/safe-covid-19-vaccines-europeans/global-response-coronavirus_lv#covax

(14)  EESK atzinums “Pandēmiju pārvarot, kļūt stiprākiem” (OV C 152, 6.4.2022., 116. lpp.).