		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 257

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 4. jūlijs

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2022/C 257/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2022/C 257/02	Lieta C-573/19: Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums – Eiropas Komisija/Itālijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde – Vide – Direktīva 2008/50/EK – Apkārtējā gaisa kvalitāte – 13. panta 1. punkts un XI pielikums – Slāpekļa dioksīdam (NO2) noteiktās robežvērtības sistemātiska un ilgstoša pārsniegšana konkrētās Itālijas zonās un aglomerācijās – 23. panta 1. punkts – XV pielikums – Pēc iespējas īsāks pārsniegšanas laiks – Piemēroti pasākumi)	2
2022/C 257/03	Lieta C-730/19: Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums – Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde – Vide – Direktīva 2008/50/EK – Apkārtējā gaisa kvalitāte – 13. panta 1. punkts un XI pielikums – Attiecībā uz sēra dioksīdu (SO2) noteikto robežlielumu sistemātiska un ilgstoša pārsniegšana Bulgārijas zonā BG0006 (dienvidaustrumi) – 23. panta 1. punkts un XV pielikums – Pēc iespējas īsāks pārsnieguma laiks – Atbilstīgi pasākumi)	3
2022/C 257/04	Lieta C-260/20 P: Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums – Eiropas Komisija/Hansol Paper Co. Ltd, European Thermal Paper Association (ETPA) (Apelācija – Dempings – Īstenošanas regula (ES) 2017/763 – Konkrēts Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra imports – Galīgais antidempinga maksājums – Regula (ES) 2016/1036 – 6., 16. un 18. pants – Pierādījumi – Informācija, kas sniegta ārpus atbildes uz antidempinga anketu – Pārdevumu izsvēršana, kas ietekmē dempinga aprēķinu – 2. panta 1. un 3. punkts – Normālās vērtības aprēķināšana – Aprēķina metožu hierarhija – 3. panta 2. un 3. punkts – Kaitējums – Cenu samazinājuma starpības aprēķins – Pretapelācijas sūdzība – 2. panta 11. punkts – Dempinga faktiskais apmērs – 18. pants – Atbrīvojums no atbildes uz antidempinga anketu – Nesadarbošanās neesamība)	3
2022/C 257/05	Lieta C-377/20: Tiesas (piektā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Servizio Elettrico Nazionale SpA, ENEL SpA, Enel Energia SpA/Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato u.c. (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Konkurence – Dominējošs stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – LESD 102. pants – Prakses ietekme uz patērētāju labklājību un tirgus struktūru – Ļaunprātīgas izstumšanas prakse – Prakses spēja radīt izstumšanas iedarbību – Citu līdzekļu, kas nav uz sniegumu balstīta konkurence, izmantošana – Hipotētiska tikpat efektīva konkurenta nespēja atdarināt praksi – Pretkonkurences nodoma esamība – Elektroenerģijas pārdošanas tirgus atvēršana konkurencei – Komerciāli sensitīvas informācijas nodošana uzņēmumu grupas ietvaros, lai saglabātu mantoto likumīgā monopola dominējošo stāvokli – Meitasuzņēmuma rīcības attiecināšana uz mātesuzņēmumu)	4
2022/C 257/06	Lieta C-426/20: Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Tribunal Judicial da Comarca de Braga – Juízo do Trabalho de Barcelos (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – GD, ES/Luso Temp – Empresa de Trabalho Temporário SA (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Direktīva 2008/104/EK – Pagaidu darbs – 5. panta 1. punkts – Vienlīdzīgas attieksmes princips – 3. panta 1. punkta f) apakšpunkts – Jēdziens darba un nodarbinātības pamata apstākļi pagaidu darba aģentūru darbiniekiem – Atlīdzība par neizmantotajām ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienām un atbilstošo atvaļinājumu pabalstu darba attiecību izbeigšanas gadījumā)	5
2022/C 257/07	Lieta C-430/20 P: Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums – Christoph Klein/Eiropas Komisija (Apelācija – LESD 265. pants – Prasība sakarā ar bezdarbību – Direktīva 93/42/EEK – Medicīnas ierīces – 8. panta 1. un 2. punkts – Noteikuma par drošību procedūra – Dalībvalsts paziņojums par lēmumu aizliegt kādas medicīnas ierīces laišanu tirgū – Ilglaicīga Eiropas Komisijas nereaģēšana – Lēmuma neesamība – Pieņemamība – Locus standi – Termiņš prasības celšanai – Aicinājums rīkoties saprātīgā termiņā – Labas pārvaldības princips – Eiropas Savienības Vispārējās tiesas pienākums norādīt pamatojumu)	6
2022/C 257/08	Lieta C-505/20: Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Spetsializiran nakazatelen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tiesvedība, kuru ir sākuši RR, JG (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšana un konfiskācija Eiropas Savienībā – Direktīva 2014/42/ES – 4. pants – Konfiskācija – 7. pants – Iesaldēšana – 8. pants – Procesuālās garantijas – Kriminālprocesā neiesaistītai personai piederoša īpašuma iesaldēšana un konfiskācija – Valsts tiesiskais regulējums, kurā nav paredzēti trešo personu tiesību aizsardzības līdzekļi tiesvedībā un kurā nav paredzēta minētā īpašuma iespējama atdošana pirms kriminālprocesa beigām)	6
2022/C 257/09	Lieta C-556/20: Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Conseil d’État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Schneider Electric SE u.c./Premier ministre, Ministre de l’Economie, des Finances et de la Relance (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Direktīva 90/435/EEK – Kopēja nodokļu sistēma, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs – 4. pants un 7. panta 2. punkts – Ekonomiskas nodokļu dubultās uzlikšanas dividendēm novēršana)	7
2022/C 257/10	Lieta C-570/20: Tiesas (pirmā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret BV (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – Maksājamā nodokļa krāpnieciska slēpšana – Sodi – Valsts tiesību akti, kuros par vienu un to pašu nodarījumu ir paredzēts administratīvs sods un kriminālsods – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 49. pants – 50. pants – Ne bis in idem princips – 52. panta 1. punkts – Ne bis in idem principa ierobežojumi – Prasība paredzēt skaidrus un precīzus noteikumus – Iespēja ņemt vērā valsts tiesu veikto valsts tiesību aktu interpretāciju – Nepieciešamība paredzēt noteikumus, ar kuriem tiktu nodrošināts visu piemēroto sodu samērīgums – Dažāda veida sodi)	8
2022/C 257/11	Lieta C-644/20: Tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Sąd Okręgowy w Poznaniu (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – W. J./L. J. un J. J., kuru likumiskais pārstāvis ir A. P. (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, piemērojamie tiesību akti, nolēmumu atzīšana un izpilde uzturēšanas saistību lietās – Piemērojamo tiesību noteikšana – Hāgas protokols par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem – 3. pants – Kreditora pastāvīgā dzīvesvieta – Pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanas brīdis – Bērna nelikumīga aizturēšana)	8
2022/C 257/12	Lieta C-718/20 P: Tiesas (devītā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums – Zhejiang Jiuli Hi-Tech Metals Co. Ltd/Eiropas Komisija (Apelācija – Dempings – Noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu imports – Galīgā antidempinga maksājuma noteikšana)	9
2022/C 257/13	Lieta C-719/20: Tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Comune di Lerici/Provincia di La Spezia (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiski līgumi – Atkritumu apsaimniekošana – In house piešķiršana – Direktīva 2014/24/ES – 12. un 72. pants – Līdzīgas kontroles nosacījumu zaudēšana pēc uzņēmējdarbības apvienošanas – Iespēja dalībniekam, kurš aizstāj, turpināt pakalpojuma sniegšanu)	9
2022/C 257/14	Lieta C-101/21: Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – HJ/Ministerstvo práce a sociálních věcí (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Direktīva 2008/94/EK – Darba ņēmēju aizsardzība to darba devēja maksātnespējas gadījumā – 2. panta 2. punkts – Jēdziens darba ņēmējs – 12. panta a) un c) punkts – Garantiju iestāžu atbildības ierobežojumi – Persona, kas, pamatojoties uz darba līgumu, kurš noslēgts ar komercsabiedrību, veic šīs sabiedrības valdes locekļa un direktora amata pienākumus – Amatu apvienošana – Valsts judikatūra, atbilstoši kurai šai personai tiek atteiktas šajā direktīvā paredzētās garantijas)	10
2022/C 257/15	Lieta C-179/21: Tiesas (trešā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – absoluts-bikes and more- GmbH & Co. KG/the-trading-company GmbH (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Patērētāju tiesību aizsardzība – Direktīva 2011/83/ES – 6. panta 1. punkta m) apakšpunkts – Distances līgums starp patērētāju un tirgotāju – Tirgotāja pienākums informēt patērētāju par ražotāja komercgarantijas esamību un ar to saistītajiem nosacījumiem – Nosacījumi, ar kādiem rodas šāds pienākums – Patērētājam sniedzamās informācijas saturs par ražotāja komercgarantiju – Direktīvas 1999/44/EK 6. panta 2. punkta ietekme)	11
2022/C 257/16	Lieta C-189/21: Tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – R. R./Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) – Regula (ES) Nr. 1306/2013 – II pielikums – Tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības (SMR) 10 – Regula (ES) Nr. 1107/2009 – 55. panta pirmā daļa un otrās daļas pirmais teikums – Tiešā atbalsta shēmas – Kopēji noteikumi – Visa saskaņā ar KLP saņemtā atbalsta vai tā daļas samazināšana vai nepiešķiršana – Savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana – Tāda augu aizsardzības līdzekļa izmantošana, kurš attiecīgajā dalībvalstī nav atļauts vai vairs nav atļauts un – šajā otrajā gadījumā – kura izmantošanas beigu datums ir pārsniegts)	12
2022/C 257/17	Lieta C-218/21: Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Autoridade Tributária e Aduaneira/DSR – Montagem e Manutenção de Ascensores e Escadas Rolantes SA (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – Likmes – Pārejas perioda noteikumi dažiem darbietilpīgiem pakalpojumiem – IV pielikuma 2. punkts – Privātu mājokļu atjaunošana un remonts – Samazinātas PVN likmes piemērošana nekustamo īpašumu, kuri ir paredzēti dzīvošanai, liftu remonta un apkopes pakalpojumiem)	12
2022/C 257/18	Lieta C-242/21 P: Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums – Évariste Boshab/Eiropas Savienības Padome (Apelācija – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā – Regula (EK) Nr. 1183/2005 – 2.b pants un 9. panta 2. punkts – Lēmums 2010/788/KĀDP – 3. panta 2. punkts un 9. panta 2. punkts – Prasītāja iekļaušanas attiecīgo personu un vienību sarakstos atstāšana spēkā – Lēmums (KĀDP) 2018/1940 – Īstenošanas regula (ES) 2018/1931 – Tiesības tikt uzklausītam)	13
2022/C 257/19	Lieta C-787/21: Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 17. maija rīkojums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Estaleiros Navais de Peniche SA/Município de Aveiro, Navaltagus – Reparação e Construção Naval SA, Navalrocha – Sociedade de Construção e Reparações Navais SA (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 99. pants – Pārsūdzības procedūras piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma jomā – Direktīva 89/665/EEK – 1. panta 3. punkts – Interese celt prasību – Piekļuve pārsūdzības procedūrām – Pretendents, kas ar galīgu līgumslēdzējas iestādes lēmumu ir izslēgts tāpēc, ka tas nav apstrīdējis visus sava piedāvājuma noraidīšanas iemeslus – Intereses celt prasību neesamība)	14
2022/C 257/20	Lieta C-468/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 29. septembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Fastweb SpA u.c./Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni	14
2022/C 257/21	Lieta C-517/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 13. oktobrī iesniedza Tribunale di Ascoli Piceno (Itālija) – kriminālprocess pret OL	16
2022/C 257/22	Lieta C-705/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 21. decembrī iesniedza Income Tax Tribunal of Gibraltar (Apvienotā Karaliste) – Fossil (Gibraltar) Limited/Commissioner of Income Tax	17
2022/C 257/23	Apvienotās lietas C-529/21, C-530/21, C-531/21, C-532/21, C-533/21, C-534/21, C-535/21 un С-536/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 25. augustā iesniedza Rayonen sad Kula (Bulgārija) – OP, MN, KL, IJ, GH, EF, CD un AB/Glavna direktsia Pozharna bezopasnost i zashtita na naselenieto kam Ministerstvo na vatreshnite raboti	17
2022/C 257/24	Apvienotās lietas C-732/21, C-733/21, C-734/21, C-735/21, C-736/21, C-737/21 un C-738/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 30. novembrī iesniedza Rayonen sad Kula (Bulgārija) – AB, BC, CD, DE, EF, FG un GH/Glavna direktsia Pozharna bezopasnost i zashtita na naselenieto kam Ministerstvo na vatreshnite raboti	18
2022/C 257/25	Lieta C-764/21 P: Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 10. decembrīTUIfly GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2021. gada 29. septembra spriedumu lietā T-619/18 TUIfly GmbH/Eiropas Komisija	19
2022/C 257/26	Lieta C-55/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 28. janvārī iesniedza Landesverwaltungsgericht Vorarlberg (Austrija) – NK	19
2022/C 257/27	Lieta C-190/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 7. martā iesniedza Ufficio del Giudice di pace di Rimini (Itālija) – BL/Presidenza del Consiglio dei Ministri	19
2022/C 257/28	Lieta C-208/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 18. martā iesniedza Rechtbank Den Haag, zittingsplaats 's-Hertogenbosch (Nīderlande) – F/Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid	22
2022/C 257/29	Lieta C-210/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 18. martā iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) – Stappert Deutschland GmbH/Hauptzollamt Hannover	22
2022/C 257/30	Lieta C-220/22: Prasība, kas celta 2022. gada 25. martā – Eiropas Komisija/Portugāles Republika	23
2022/C 257/31	Lieta C-226/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 31. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Nexive Commerce Srl u.c./Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni u.c.	24
2022/C 257/32	Lieta C-231/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 1. aprīlī iesniedza Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) – État belge/Autorité de protection des données	25
2022/C 257/33	Lieta C-239/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 5. aprīlī iesniedza Cour de cassation (Beļģija) – État belge et Promo 54/Promo 54 et État belge	26
2022/C 257/34	Lieta C-242/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 6. aprīlī iesniedza Tribunal da Relação de Évora (Portugāle) – TL	26
2022/C 257/35	Lieta C-277/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 22. aprīlī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Global NRG Kereskedelmi és Tanácsadó Zrt./Magyar Energetikai és Közmű-szabályozási Hivatal	27
2022/C 257/36	Lieta C-285/22 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 24. februāra rīkojumu lietā T-442/21, Rhiannon Thomas un Michaël Julien/Eiropas Savienības Padome 2022. gada 22. aprīlī iesniedza Michaël Julien	28
2022/C 257/37	Lieta C-328/22: Prasība, kas celta 2022. gada 16. maijā – Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika	29
	Vispārējā tiesa
2022/C 257/38	Lieta T-423/14 RENV: Vispārējās tiesas 2022. gada 4. maija spriedums – Larko/Komisija (Valsts atbalsts – Grieķijas piešķirtais atbalsts – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Valsts atbalsta jēdziens – Priekšrocība – Privāta tirgus dalībnieka princips – Garantijas maksa – Grūtībās nonācis uzņēmums – Grieķijas iestāžu informētība – Komisijas paziņojums par valsts atbalstu garantiju veidā – Acīmredzama kļūda vērtējumā)	30
2022/C 257/39	Lieta T-384/20: Vispārējās tiesas 2022. gada 4. maija spriedums – OC/Komisija (Ārpuslīgumiskā atbildība – OLAF izmeklēšana – Paziņojums presei – Personas datu apstrāde – Nevainīguma prezumpcija – OLAF izmeklēšanas konfidencialitāte – Tiesības uz labu pārvaldību – Samērīgums – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)	30
2022/C 257/40	Lieta T-4/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 4. maija spriedums – Advanced Superabrasives/EUIPO – Adi (ASI ADVANCED SUPERABRASIVES) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes ASI ADVANCED SUPERABRASIVES reģistrācijas pieteikums – Agrākas Eiropas Savienības grafiska un vārdiska preču zīmes ADI – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Lietas nodošana atpakaļ Iebildumu nodaļai – Regulas 2017/1001 71. panta 1. punkts – Deleģētās regulas (ES) 2018/625 27. panta 3. punkta b) apakšpunkts)	31
2022/C 257/41	Lieta T-117/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 4. maija spriedums – Deichmann/EUIPO – Munich (Divu krustenisku svītru uz apava sāna attēlojums) (Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kuru veido krusts uz sporta apava sāna – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts) – Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkts)	32
2022/C 257/42	Lieta T-237/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 4. maija spriedums – Fidelity National Information Services/EUIPO – IFIS (FIS) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes FIS reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme IFIS – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))	32
2022/C 257/43	Lieta T-298/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 4. maija spriedums – Bodegas Beronia/EUIPO – Bodegas Carlos Serres (ALEGRA DE BERONIA) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes ALEGRA DE BERONIA reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts vārdiska preču zīme ALEGRO – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespējas neesamība – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	33
2022/C 257/44	Lieta T-237/22: Prasība, kas celta 2022. gada 29. aprīlī – Usmanov/Padome	33
2022/C 257/45	Lieta T-238/22: Prasība, kas celta 2022. gada 29. aprīlī – Narzieva/Padome	34
2022/C 257/46	Lieta T-256/22: Prasība, kas celta 2022. gada 13. maijā – Yanukovych/Padome	35
2022/C 257/47	Lieta T-257/22: Prasība, kas celta 2022. gada 13. maijā – Yanukovych/Padome	36
2022/C 257/48	Lieta T-258/22: Prasība, kas celta 2022. gada 12. maijā – BSW – management company of BMC holding/Padome	37
2022/C 257/49	Lieta T-259/22: Prasība, kas celta 2022. gada 12. maijā – Mostovdrev/Padome	38
2022/C 257/50	Lieta T-261/22: Prasība, kas celta 2022. gada 13. maijā – mBank/EUIPO – European Merchant Bank (EMBANK European Merchant Bank)	38
2022/C 257/51	Lieta T-263/22: Prasība, kas celta 2022. gada 13. maijā – CCCME u.c./Komisija	39
2022/C 257/52	Lieta T-265/22: Prasība, kas celta 2022. gada 13. maijā – PSCC 2012/EUIPO – Starwood Hotels & Resorts Worldwide (LA BOTTEGA W)	40
2022/C 257/53	Lieta T-267/22: Prasība, kas celta 2022. gada 16. maijā – Consulta/EUIPO – Karlinger (ACASA)	41
2022/C 257/54	Lieta T-270/22: Prasība, kas celta 2022. gada 17. maijā – Pumpyansky/Padome	41
2022/C 257/55	Lieta T-271/22: Prasība, kas celta 2022. gada 17. maijā – Melnichenko/Padome	42
2022/C 257/56	Lieta T-272/22: Prasība, kas celta 2022. gada 17. maijā – Pumpyanskaya/Padome	43
2022/C 257/57	Lieta T-276/22: Prasība, kas celta 2022. gada 17. maijā – Groz-Beckert/EUIPO (Pozīcijas preču zīme, ko veido balta, koši sarkana un tumši zaļa krāsa uz taisnstūra paralēlskaldņa formas iepakojuma)	44
2022/C 257/58	Lieta T-277/22: Prasība, kas celta 2022. gada 17. maijā – Groz-Beckert/EUIPO (Pozīcijas preču zīme, ko veido sarkana un balta krāsa uz taisnstūra paralēlskaldņa formas iepakojuma)	45
2022/C 257/59	Lieta T-282/22: Prasība, kas celta 2022. gada 18. maijā – Mazepin/Padome	45
2022/C 257/60	Lieta T-283/22: Prasība, kas celta 2022. gada 19. maijā – Moshkovich/Padome	46
2022/C 257/61	Lieta T-291/22: Prasība, kas celta 2022. gada 18. maijā – Pumpyanskiy/Padome	47
2022/C 257/62	Lieta T-293/22: Prasība, kas celta 2022. gada 19. maijā – PB/VNV	48
2022/C 257/63	Lieta T-295/22: Prasība, kas celta 2022. gada 20. maijā – Crush Series Publishing/EUIPO – Mediaproduccion (The Crush Series)	48
2022/C 257/64	Lieta T-297/22: Prasība, kas celta 2022. gada 20. maijā – BB Services/EUIPO – Lego Juris (Spēļu figūriņas ar izvirzījumu galvā forma)	49
2022/C 257/65	Lieta T-298/22: Prasība, kas celta 2022. gada 20. maijā – BB Services/EUIPO – Lego Juris (Spēļu figūriņas forma)	50
2022/C 257/66	Lieta T-301/22: Prasība, kas celta 2022. gada 23. maijā – Aven/Padome	51
2022/C 257/67	Lieta T-304/22: Prasība, kas celta 2022. gada 24. maijā – Fridman/Padome	52

IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Savienības Tiesa

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/1

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2022/C 257/01)

Jaunākā publikācija

OV C 244, 27.6.2022.

Iepriekšējās publikācijas

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

Tiesa

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/2

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-573/19) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Direktīva 2008/50/EK - Apkārtējā gaisa kvalitāte - 13. panta 1. punkts un XI pielikums - Slāpekļa dioksīdam (NO2) noteiktās robežvērtības sistemātiska un ilgstoša pārsniegšana konkrētās Itālijas zonās un aglomerācijās - 23. panta 1. punkts - XV pielikums - “Pēc iespējas īsāks” pārsniegšanas laiks - Piemēroti pasākumi)

(2022/C 257/02)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieces

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara un E. Manhaeve)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, kurai palīdz G. Palatiello un P. Pucciariello, avvocati dello Stato)

Rezolutīvā daļa

Itālijas Republika, nenodrošinot, ka netiek sistemātiski un ilgstoši pārsniegta slāpekļa dioksīdam (NO2) noteiktā gada robežvērtība,

—	no 2010. gada līdz 2018. gadam (ieskaitot) šādās teritorijās: IT0118 (Turīnas aglomerācija), IT0306 (Milānas aglomerācija), IT0307 (Bergāmo aglomerācija), IT0308 (Brešas aglomerācija), IT0711 (Dženovas komūna), IT0906 (Florences aglomerācija) un IT1215 (Romas aglomerācija);

—	no 2010. gada līdz 2017. gadam (ieskaitot) šādā teritorijā: IT0309 (A zona – izteikti urbanizēts līdzenums);

—	no 2010. līdz 2012. gadam un no 2014. līdz 2018. gadam (ieskaitot) šādā teritorijā: IT1912 (Katānijas aglomerācija), kā arī

—

no 2010. gada līdz 2012. gadam (ieskaitot) un no 2014. gada līdz 2017. gadam (ieskaitot) šādā teritorijā: IT1914 (rūpnieciskās zonas),

nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir saistoši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 13. panta 1. punktu un XI pielikumu, lasot tos kopsakarā, un, no 2010. gada 11. jūnija nepieņemot piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu NO2 noteiktās gada robežvērtības ievērošanu visās šajās teritorijās, un it īpaši, nenodrošinot, ka gaisa kvalitātes plānos tiek paredzēti piemēroti pasākumi, lai laiks, kurā šī robežvērtība tiek pārsniegta, būtu pēc iespējas īsāks, nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir saistoši saskaņā ar šīs direktīvas 23. panta 1. punktu, lasot to atsevišķi un kopsakarā ar tās XV pielikuma A iedaļu.

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 305, 9.9.2019.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/3

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums – Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika

(Lieta C-730/19) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Direktīva 2008/50/EK - Apkārtējā gaisa kvalitāte - 13. panta 1. punkts un XI pielikums - Attiecībā uz sēra dioksīdu (SO2) noteikto robežlielumu sistemātiska un ilgstoša pārsniegšana Bulgārijas zonā BG0006 (dienvidaustrumi) - 23. panta 1. punkts un XV pielikums - “Pēc iespējas īsāks” pārsnieguma laiks - Atbilstīgi pasākumi)

(2022/C 257/03)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: Y. Marinova un E. Manhaeve)

Atbildētāja: Bulgārijas Republika (pārstāvji: E. Petranova un T. Mitova)

Rezolutīvā daļa

Bulgārijas Republika,

nenodrošinādama to, lai zonā BG0006 (dienvidaustrumi) nenotiktu sistemātiska un ilgstoša, pirmkārt, attiecībā uz sēra dioksīdu (SO2) noteiktā stundas robežlieluma pārsniegšana laikposmā no 2007. līdz 2018. gadam, un, otrkārt, attiecībā uz šo piesārņojošo vielu noteiktā dienas robežlieluma pārsniegšana laikposmā no 2007. līdz 2018. gadam, izņemot 2010. un 2012. gadu, nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 13. panta 1. punktā kopsakarā ar tās XI pielikumu, un

neveikdama – kopš 2010. gada 11. jūnija – atbilstīgus pasākumus, ar kuriem tiktu nodrošināts, ka tiek ievēroti robežlielumi, kas šajā zonā noteikti attiecībā uz SO2 un, konkrētāk, nenodrošinādama to, lai gaisa kvalitātes plānos tiktu paredzēti atbilstīgi pasākumi, ar kuriem būtu iespējams panākt, ka šo robežlielumu pārsnieguma laiks ir pēc iespējas īsāks, nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti šīs direktīvas 23. panta 1. punktā kopsakarā ar tās XV pielikuma A iedaļu.

2)	Bulgārijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 399, 25.11.2019.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/3

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums – Eiropas Komisija/Hansol Paper Co. Ltd, European Thermal Paper Association (ETPA)

(Lieta C-260/20 P) (1)

(Apelācija - Dempings - Īstenošanas regula (ES) 2017/763 - Konkrēts Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra imports - Galīgais antidempinga maksājums - Regula (ES) 2016/1036 - 6., 16. un 18. pants - Pierādījumi - Informācija, kas sniegta ārpus atbildes uz antidempinga anketu - Pārdevumu izsvēršana, kas ietekmē dempinga aprēķinu - 2. panta 1. un 3. punkts - Normālās vērtības aprēķināšana - Aprēķina metožu hierarhija - 3. panta 2. un 3. punkts - Kaitējums - Cenu samazinājuma starpības aprēķins - Pretapelācijas sūdzība - 2. panta 11. punkts - Dempinga faktiskais apmērs - 18. pants - Atbrīvojums no atbildes uz antidempinga anketu - Nesadarbošanās neesamība)

(2022/C 257/04)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji J.-F. Brakeland un A. Demeneix, vēlāk – J.-F. Brakeland un G. Luengo)

Pārējie lietas dalībnieki: Hansol Paper Co. Ltd (pārstāvji: J.-F. Bellis, B. Servais un V. Crochet), European Thermal Paper Association (ETPA) (pārstāvji: H. Hobbelen, B. Vleeshouwers un K. Huyghebaert, advocaten, kā arī J. Rivas, abogado)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus saistībā ar pamata apelācijas sūdzību.

3)	European Thermal Paper Association (ETPA) atlīdzina tiesāšanās izdevumus saistībā ar pretapelācijas sūdzību.

(1) OV C 271, 17.8.2020.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/4

Tiesas (piektā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Servizio Elettrico Nazionale SpA, ENEL SpA, Enel Energia SpA/Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato u.c.

(Lieta C-377/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Konkurence - Dominējošs stāvoklis - Ļaunprātīga izmantošana - LESD 102. pants - Prakses ietekme uz patērētāju labklājību un tirgus struktūru - Ļaunprātīgas izstumšanas prakse - Prakses spēja radīt izstumšanas iedarbību - Citu līdzekļu, kas nav uz sniegumu balstīta konkurence, izmantošana - Hipotētiska tikpat efektīva konkurenta nespēja atdarināt praksi - Pretkonkurences nodoma esamība - Elektroenerģijas pārdošanas tirgus atvēršana konkurencei - Komerciāli sensitīvas informācijas nodošana uzņēmumu grupas ietvaros, lai saglabātu mantoto likumīgā monopola dominējošo stāvokli - Meitasuzņēmuma rīcības attiecināšana uz mātesuzņēmumu)

(2022/C 257/05)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: Servizio Elettrico Nazionale SpA, ENEL SpA, Enel Energia SpA

Atbildētāji: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato, ENEL SpA, Servizio Elettrico Nazionale SpA, Eni Gas e Luce Spa, Eni SpA, Axpo Italia SpA, Gala SpA, E.Ja SpA, Green Network SpA, Ass.ne Codici – Centro per i Diritti del Cittadino

piedaloties: Green Network SpA, Associazione Italiana di Grossisti di Energia e Trader – AIGET, Ass.ne Codici – Centro per i Diritti del Cittadino, Associazione Energia Libera, Metaenergia SpA

Rezolutīvā daļa

LESD 102. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu, ka prakse ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, pietiek ar to, ka konkurences iestāde pierāda, ka šī prakse var apdraudēt efektīvas konkurences struktūru attiecīgajā tirgū, ja vien attiecīgais dominējošais uzņēmums nepierāda, ka pretkonkurences sekas, kas var izrietēt no minētās prakses, līdzsvaro vai pat pārsniedz pozitīvās sekas attiecībā uz patērētājiem, it īpaši cenu, izvēles, kvalitātes un inovāciju ziņā.

LESD 102. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai izslēgtu dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcības ļaunprātīgo raksturu, ir jāuzskata, ka ar attiecīgā uzņēmuma iesniegto pierādījumu elementu vien nepietiek, lai pierādītu, ka šī rīcība nav radījusi konkrētas ierobežojošas sekas. Šis elements var būt norāde par attiecīgās rīcības nespēju radīt pretkonkurences sekas, tomēr, lai pierādītu šo nespēju, tas ir jāpapildina ar citiem elementiem.

LESD 102. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma ļaunprātīgas izstumšanas prakse ir jāvērtē, balstoties uz šīs rīcības spēju radīt pretkonkurences sekas. Konkurences iestādei nav jāpierāda attiecīgā uzņēmuma nodoms izstumt savus konkurentus, izmantojot citus līdzekļus vai resursus, nevis tos, kas regulē uz sniegumu balstītu konkurenci. Tomēr pierādījums par šādu nodomu ir faktiskais apstāklis, ko var ņemt vērā, lai noteiktu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

LESD 102. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar konkurences tiesībām nesaistīta likumīga prakse, ja to īsteno dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, var tikt kvalificēta kā “ļaunprātīga izmantošana” šīs tiesību normas izpratnē, ja tā var radīt izstumšanas sekas un ja tā ir balstīta uz citu, nevis uz sniegumu balstītai konkurencei atbilstošu līdzekļu izmantošanu. Ja šie abi nosacījumi ir izpildīti, attiecīgais dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums tomēr var izvairīties no LESD 102. pantā noteiktā aizlieguma, pierādot, ka attiecīgā prakse bija vai nu objektīvi attaisnota un samērīga ar šo pamatojumu, vai arī to līdzsvaro vai pat pārspēj priekšrocības efektivitātes ziņā, no kurām gūst labumu arī patērētāji.

LESD 102. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, gadījumā, kad dominējošo stāvokli ļaunprātīgi izmanto viens vai vairāki vienā ekonomiskā vienībā ietilpstoši meitasuzņēmumi, pietiek ar šīs vienības esamību, lai uzskatītu, ka par šo ļaunprātīgo izmantošanu ir atbildīgs arī mātesuzņēmums. Šādas vienības esamība ir jāpieņem, ja faktisko apstākļu iestāšanās brīdī viss šo meitasuzņēmumu kapitāls tieši vai netieši piederēja mātesuzņēmumam. Konkurences iestādei nav jāsniedz nekādi papildu pierādījumi, ja vien mātesuzņēmums nepierāda, ka tam nav pilnvaru noteikt savu meitasuzņēmumu rīcību, jo tie rīkojas autonomi.

(1) OV C 348, 19.10.2020.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/5

Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Tribunal Judicial da Comarca de Braga – Juízo do Trabalho de Barcelos (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – GD, ES/Luso Temp – Empresa de Trabalho Temporário SA

(Lieta C-426/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2008/104/EK - Pagaidu darbs - 5. panta 1. punkts - Vienlīdzīgas attieksmes princips - 3. panta 1. punkta f) apakšpunkts - Jēdziens “darba un nodarbinātības pamata apstākļi pagaidu darba aģentūru darbiniekiem” - Atlīdzība par neizmantotajām ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienām un atbilstošo atvaļinājumu pabalstu darba attiecību izbeigšanas gadījumā)

(2022/C 257/06)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Judicial da Comarca de Braga – Juízo do Trabalho de Barcelos

Pamatlietas puses

Prasītāji: GD, ES

Atbildētāja: Luso Temp – Empresa de Trabalho Temporário SA

Rezolutīvā daļa

Direktīvas 2008/104 104. panta 1. punkta pirmā daļa, lasot to kopā ar tās 3. panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru atlīdzība, kuru pagaidu darba aģentūru darbinieki, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar lietotājuzņēmumu, var pieprasīt par neizmantotajām ikgadējā atvaļinājuma dienām un par atbilstošo atvaļinājuma pabalstu, ir mazāka nekā atlīdzība, kuru šie darba ņēmēji varētu šādā pašā situācijā un uz tāda paša pamata pieprasīt, ja lietotājuzņēmums viņus tāda paša daba veikšanai tikpat ilgā laikposmā būtu pieņēmis darbā tieši.

(1) OV C 423, 7.12.2020.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/6

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums – Christoph Klein/Eiropas Komisija

(Lieta C-430/20 P) (1)

(Apelācija - LESD 265. pants - Prasība sakarā ar bezdarbību - Direktīva 93/42/EEK - Medicīnas ierīces - 8. panta 1. un 2. punkts - Noteikuma par drošību procedūra - Dalībvalsts paziņojums par lēmumu aizliegt kādas medicīnas ierīces laišanu tirgū - Ilglaicīga Eiropas Komisijas nereaģēšana - Lēmuma neesamība - Pieņemamība - Locus standi - Termiņš prasības celšanai - Aicinājums rīkoties saprātīgā termiņā - Labas pārvaldības princips - Eiropas Savienības Vispārējās tiesas pienākums norādīt pamatojumu)

(2022/C 257/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Christoph Klein (pārstāvji: H.-J. Ahlt, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji C. Hermes, F. Thiran un M. Jáuregui Gómez, vēlāk C. Hermes un F. Thiran)

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2020. gada 2. jūlija rīkojumu Klein/Komisija (T-562/19, EU:T:2020:300), ciktāl kā nepieņemamu tā ir noraidījusi Christoph Klein prasību, kura pamatota ar LESD 265. pantu un ar kuru tiek lūgts konstatēt, ka Eiropas Komisija ir prettiesiski atturējusies no rīcības saistībā ar noteikuma par drošību procedūru, ko 1998. gada 7. janvārī uzsāka Vācijas Federatīvā Republika, kā arī nav pieņēmusi lēmumu atbilstoši Padomes Direktīvai 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm attiecībā uz ierīci Inhaler Broncho Air®.

2)	Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai nolēmuma pieņemšanai pēc būtības.

3)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 371, 3.11.2020.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/6

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Spetsializiran nakazatelen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tiesvedība, kuru ir sākuši RR, JG

(Lieta C-505/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšana un konfiskācija Eiropas Savienībā - Direktīva 2014/42/ES - 4. pants - Konfiskācija - 7. pants - Iesaldēšana - 8. pants - Procesuālās garantijas - Kriminālprocesā neiesaistītai personai piederoša īpašuma iesaldēšana un konfiskācija - Valsts tiesiskais regulējums, kurā nav paredzēti trešo personu tiesību aizsardzības līdzekļi tiesvedībā un kurā nav paredzēta minētā īpašuma iespējama atdošana pirms kriminālprocesa beigām)

(2022/C 257/08)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Spetsializiran nakazatelen sad

Pamatlietas puses

Prasītāji: RR, JG

piedaloties: Spetsializirana prokuratura

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 8. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru, ja īpašums ir iesaldēts kā iespējams nozieguma rīks vai noziedzīgi iegūti līdzekļi, šī īpašuma īpašniekam – labticīgai trešai personai – kriminālprocesa iztiesāšanas stadijā nav nekādu tiesību vērsties kompetentajā tiesā ar lūgumu atdot minēto īpašumu.

Direktīvas 2014/42 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ir izslēgta labticīgai trešai personai piederoša īpašuma, kas tiek izmantots kā nozieguma rīks, konfiskācija tostarp tad, ja šī trešā persona šo īpašumu ir nodevusi apsūdzētā pastāvīgā lietošanā.

(1) OV C 9, 11.1.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/7

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Conseil d’État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Schneider Electric SE u.c./Premier ministre, Ministre de l’Economie, des Finances et de la Relance

(Lieta C-556/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Direktīva 90/435/EEK - Kopēja nodokļu sistēma, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs - 4. pants un 7. panta 2. punkts - Ekonomiskas nodokļu dubultās uzlikšanas dividendēm novēršana)

(2022/C 257/09)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d’État

Pamatlietas puses

Prasītāji: Schneider Electric SE, Axa SA, BNP Paribas SA, Engie SA, Orange SA, L’Air Liquide, société anonyme pour l’étude et l’exploitation des procédés Georges Claude

Atbildētāji: Premier ministre, Ministre de l’Economie, des Finances et de la Relance

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 90/435/EEK (1990. gada 23. jūlijs) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā ir noteikts, ka tad, ja mātesuzņēmums saviem akcionāriem pārdala peļņu, ko izmaksājuši tā meitasuzņēmumi un kas dod tiesības uz nodokļa kredītu, šim mātesuzņēmumam jāmaksā priekšnodoklis gadījumā, kad šī peļņa nav aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc pamatlikmes, ja summas, kas jāmaksā kā priekšnodoklis, pārsniedz šīs direktīvas 4. panta 2. punktā paredzēto maksimālo robežu 5 %. Uz šādu tiesisko regulējumu neattiecas minētās direktīvas 7. panta 2. punkts.

(1) OV C 9, 11.1.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/8

Tiesas (pirmā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret BV

(Lieta C-570/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - Maksājamā nodokļa krāpnieciska slēpšana - Sodi - Valsts tiesību akti, kuros par vienu un to pašu nodarījumu ir paredzēts administratīvs sods un kriminālsods - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 49. pants - 50. pants - Ne bis in idem princips - 52. panta 1. punkts - Ne bis in idem principa ierobežojumi - Prasība paredzēt skaidrus un precīzus noteikumus - Iespēja ņemt vērā valsts tiesu veikto valsts tiesību aktu interpretāciju - Nepieciešamība paredzēt noteikumus, ar kuriem tiktu nodrošināts visu piemēroto sodu samērīgums - Dažāda veida sodi)

(2022/C 257/10)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamata kriminālprocesa dalībnieki

piedaloties: Direction départementale des finances publiques de la Haute-Savoie

Rezolutīvā daļa

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pantā, lasot to kopā ar tās 52. panta 1. punktu, garantētās pamattiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās:

—

pieļauj to, ka kriminālvajāšanas un krimināltiesiska rakstura sodu kumulēšanas ierobežojums krāpnieciskas slēpšanas vai nepilnīgu nodokļu deklarāciju pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā iesniegšanas gadījumā, kas valsts tiesiskajā regulējumā paredzēta attiecībā uz smagākajiem gadījumiem, izriet tikai no iedibinātas judikatūras, kurā kumulācijas piemērošanas nosacījumi tiek interpretēti šauri, ar nosacījumu, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija iespējams saprātīgi paredzēt, ka par šo pārkāpumu var tikt piemērota kriminālvajāšanas un krimināltiesiska rakstura sodu kumulācija, tomēr

—	nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā naudas soda un brīvības atņemšanas kumulācijas gadījumā ar skaidriem un precīziem noteikumiem, kā tos vajadzības gadījumā ir interpretējušas valsts tiesas, nav nodrošināts, ka visi piemērotie sodi nepārsniedz konstatētā pārkāpuma smagumu.

(1) OV C 28, 25.1.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Sąd Okręgowy w Poznaniu (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – W. J./L. J. un J. J., kuru likumiskais pārstāvis ir A. P.

(Lieta C-644/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija, piemērojamie tiesību akti, nolēmumu atzīšana un izpilde uzturēšanas saistību lietās - Piemērojamo tiesību noteikšana - Hāgas protokols par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem - 3. pants - Kreditora pastāvīgā dzīvesvieta - Pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanas brīdis - Bērna nelikumīga aizturēšana)

(2022/C 257/11)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Poznaniu

Pamatlietas puses

Prasītājs: W. J.

Atbildētāji: L. J. un J. J., kuru likumiskais pārstāvis ir A. P.

Rezolutīvā daļa

Hāgas 2007. gada 23. novembra Protokola par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem, kas Eiropas Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2009/941/EK (2009. gada 30. novembris), 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, nosakot tiesību aktus, kas piemērojami nepilngadīga bērna, kuru viens no viņa vecākiem ir aizvedis uz dalībvalsts teritoriju, prasībai par uzturlīdzekļu piedziņu, apstāklis, ka šīs dalībvalsts tiesa atsevišķā tiesvedībā ir izdevusi rīkojumu par šī bērna atpakaļnodošanu uz valsti, kur viņš pastāvīgi dzīvojis kopā ar saviem vecākiem tieši pirms viņa aizvešanas, nav pietiekams, lai liegtu bērnam iegūt pastāvīgu dzīvesvietu šīs dalībvalsts teritorijā.

(1) OV C 53, 15.2.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/9

Tiesas (devītā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums – Zhejiang Jiuli Hi-Tech Metals Co. Ltd/Eiropas Komisija

(Lieta C-718/20 P) (1)

(Apelācija - Dempings - Noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu imports - Galīgā antidempinga maksājuma noteikšana)

(2022/C 257/12)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Zhejiang Jiuli Hi-Tech Metals Co. Ltd (pārstāvji: K. Adamantopoulos un P. Billiet, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Gustafsson, kā arī P. Němečková un E. Schmidt)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Zhejiang Jiuli Hi-Tech Metals Co. Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 98, 22.3.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/9

Tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Comune di Lerici/Provincia di La Spezia

(Lieta C-719/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiski līgumi - Atkritumu apsaimniekošana - In house piešķiršana - Direktīva 2014/24/ES - 12. un 72. pants - “Līdzīgas kontroles” nosacījumu zaudēšana pēc uzņēmējdarbības apvienošanas - Iespēja dalībniekam, kurš aizstāj, turpināt pakalpojuma sniegšanu)

(2022/C 257/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Comune di Lerici

Atbildētāja: Provincia di La Spezia

Piedaloties: IREN SpA un ACAM Ambiente SpA

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums vai prakse, saskaņā ar kuru publiskā iepirkuma līguma izpildi, kas sākotnēji, neizsludinot iepirkumu, ir piešķirts in house subjektam, pār kuru līgumslēdzēja iestāde kopīgi īstenoja līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām, automātiski turpina saimnieciskās darbības subjekts, kas šo subjektu iegādājies iepirkuma procedūrā, ja šai līgumslēdzējai iestādei nav šādas kontroles pār šo subjektu un tai nav nekādas līdzdalības tā kapitālā.

(1) OV C 79, 8.3.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/10

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – HJ/Ministerstvo práce a sociálních věcí

(Lieta C-101/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2008/94/EK - Darba ņēmēju aizsardzība to darba devēja maksātnespējas gadījumā - 2. panta 2. punkts - Jēdziens “darba ņēmējs” - 12. panta a) un c) punkts - Garantiju iestāžu atbildības ierobežojumi - Persona, kas, pamatojoties uz darba līgumu, kurš noslēgts ar komercsabiedrību, veic šīs sabiedrības valdes locekļa un direktora amata pienākumus - Amatu apvienošana - Valsts judikatūra, atbilstoši kurai šai personai tiek atteiktas šajā direktīvā paredzētās garantijas)

(2022/C 257/14)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší správní soud

Pamatlietas puses

Prasītājs: HJ

Atbildētāja: Ministerstvo práce a sociálních věcí

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/94/EK (2008. gada 22. oktobris) par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/1794 (2015. gada 6. oktobris), 2. panta 2) punkts un 12. panta a) un c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts tiesu judikatūra, saskaņā ar kuru personu, kas, pamatojoties uz atbilstīgi valsts tiesībām spēkā esošu darba līgumu, vienlaikus veic gan komercsabiedrības direktora, gan šīs sabiedrības statūtos paredzētas institūcijas locekļa amata pienākumus, nevar kvalificēt kā darba ņēmēju šīs direktīvas izpratnē un līdz ar to tā nevar saņemt minētajā direktīvā paredzētās garantijas.

(1) OV C 148, 26.4.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/11

Tiesas (trešā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – absoluts-bikes and more- GmbH & Co. KG/the-trading-company GmbH

(Lieta C-179/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Direktīva 2011/83/ES - 6. panta 1. punkta m) apakšpunkts - Distances līgums starp patērētāju un tirgotāju - Tirgotāja pienākums informēt patērētāju par ražotāja komercgarantijas esamību un ar to saistītajiem nosacījumiem - Nosacījumi, ar kādiem rodas šāds pienākums - Patērētājam sniedzamās informācijas saturs par ražotāja komercgarantiju - Direktīvas 1999/44/EK 6. panta 2. punkta ietekme)

(2022/C 257/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: absoluts-bikes and more- GmbH & Co. KG

Atbildētāja: the-trading-company GmbH

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, 6. panta 1. punkta m) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz ražotāja piedāvāto komercgarantiju pienākums sniegt informāciju, kas tirgotājam ir uzlikts ar šo tiesību normu, rodas nevis vienīgi tāpēc, ka šī garantija pastāv, bet gan tikai tad, ja patērētājam ir likumīga interese saņemt informāciju par minēto garantiju, lai varētu pieņemt lēmumu uzņemties līgumiskas saistības ar tirgotāju. Šāda likumīga interese it īpaši ir pierādīta, ja tirgotājs ražotāja komercgarantiju padara par sava piedāvājuma galveno vai izšķirošo elementu. Lai noteiktu, vai garantija ir šāds galvenais vai izšķirošais elements, ir jāņem vērā piedāvājuma saturs un vispārējā struktūra saistībā ar attiecīgo preci, atsauces uz ražotāja komercgarantiju nozīme pārdošanas vai reklāmas argumenta ziņā, vieta, ko šī atsauce ieņem piedāvājumā, kļūdas vai maldināšanas risks, ko minētā atsauce varētu izraisīt tāda vidusmēra patērētāja uztverē, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs saistībā ar dažādām garantijas tiesībām, ko viņš var izmantot, vai par garantētāja faktisko identitāti, paskaidrojumu par citām garantijām, kuras saistītas ar preci, esamība vai neesamība piedāvājumā, kā arī jebkurš cits faktors, kas var radīt objektīvu vajadzību pēc patērētāju aizsardzības.

Direktīvas 2011/83 6. panta 1. punkta m) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/44/EK (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām 6. panta 2. punkta otro ievilkumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka informācija, kas patērētājam ir jāsniedz par nosacījumiem attiecībā uz ražotāja komercgarantiju, ietver jebkādu informāciju, kas attiecas uz šādas garantijas piemērošanas un īstenošanas nosacījumiem, kuri ļauj patērētājam pieņemt lēmumu par līgumisku saistību ar tirgotāju uzņemšanos vai neuzņemšanos.

(1) OV C 242, 21.6.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/12

Tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – R. R./Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(Lieta C-189/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) - Regula (ES) Nr. 1306/2013 - II pielikums - Tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības (SMR) 10 - Regula (ES) Nr. 1107/2009 - 55. panta pirmā daļa un otrās daļas pirmais teikums - Tiešā atbalsta shēmas - Kopēji noteikumi - Visa saskaņā ar KLP saņemtā atbalsta vai tā daļas samazināšana vai nepiešķiršana - Savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana - Tāda augu aizsardzības līdzekļa izmantošana, kurš attiecīgajā dalībvalstī nav atļauts vai vairs nav atļauts un – šajā otrajā gadījumā – kura izmantošanas beigu datums ir pārsniegts)

(2022/C 257/16)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het bedrijfsleven

Pamatlietas puses

Prasītājs: R. R.

Atbildētājs: Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu, II pielikumā noteiktās tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības 10, kurās ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK, 55. panta pirmo daļu un otrās daļas pirmo teikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās attiecas arī uz tāda augu aizsardzības līdzekļa lietošanu, kurš attiecīgajā dalībvalstī nav atļauts vai vairs nav atļauts un – šajā pēdējā gadījumā – kura izmantošanas beigu datums ir pārsniegts.

(1) OV C 228, 14.6.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/12

Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Autoridade Tributária e Aduaneira/DSR – Montagem e Manutenção de Ascensores e Escadas Rolantes SA

(Lieta C-218/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - Likmes - Pārejas perioda noteikumi dažiem darbietilpīgiem pakalpojumiem - IV pielikuma 2. punkts - Privātu mājokļu atjaunošana un remonts - Samazinātas PVN likmes piemērošana nekustamo īpašumu, kuri ir paredzēti dzīvošanai, liftu remonta un apkopes pakalpojumiem)

(2022/C 257/17)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Atbildētāja: DSR – Montagem e Manutenção de Ascensores e Escadas Rolantes SA

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu IV pielikuma 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “privātu mājokļu atjaunošana un remonts” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst nekustamo īpašumu, kuri ir paredzēti dzīvošanai, liftu remonta un atjaunošanas pakalpojumi, izņemot šādu liftu apkopes pakalpojumus.

(1) OV C 252, 28.6.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/13

Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums – Évariste Boshab/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-242/21 P) (1)

(Apelācija - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Regula (EK) Nr. 1183/2005 - 2.b pants un 9. panta 2. punkts - Lēmums 2010/788/KĀDP - 3. panta 2. punkts un 9. panta 2. punkts - Prasītāja iekļaušanas attiecīgo personu un vienību sarakstos atstāšana spēkā - Lēmums (KĀDP) 2018/1940 - Īstenošanas regula (ES) 2018/1931 - Tiesības tikt uzklausītam)

(2022/C 257/18)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Évariste Boshab (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, T. Payan un A. Guillerme, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji J.-P. Hix un S. Lejeune, vēlāk – S. Lejeune)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Évariste Boshab sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 217, 7.6.2021

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/14

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 17. maija rīkojums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Estaleiros Navais de Peniche SA/Município de Aveiro, Navaltagus – Reparação e Construção Naval SA, Navalrocha – Sociedade de Construção e Reparações Navais SA

(Lieta C-787/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Pārsūdzības procedūras piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma jomā - Direktīva 89/665/EEK - 1. panta 3. punkts - Interese celt prasību - Piekļuve pārsūdzības procedūrām - Pretendents, kas ar galīgu līgumslēdzējas iestādes lēmumu ir izslēgts tāpēc, ka tas nav apstrīdējis visus sava piedāvājuma noraidīšanas iemeslus - Intereses celt prasību neesamība)

(2022/C 257/19)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Estaleiros Navais de Peniche SA

Atbildētājas: Município de Aveiro, Navaltagus – Reparação e Construção Naval SA, Navalrocha – Sociedade de Construção e Reparações Navais SA

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, redakcijā ar grozījumiem, kas tajā izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), 1. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka pretendents, kas ar galīgu līgumslēdzējas iestādes lēmumu ir izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras, varētu apstrīdēt lēmumu par šā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka izslēgtais pretendents apgalvo, ka gadījumā, ja šā lēmuma atcelšanas rezultātā līgumslēdzēja iestāde nolemtu rīkot jaunu iepirkuma procedūru, tam iespējami tiktu piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.

(1) Iesniegšanas datums: 16.12.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 29. septembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Fastweb SpA u.c./Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

(Lieta C-468/20)

(2022/C 257/20)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Fastweb SpA, Tim SpA, Vodafone Italia SpA un Wind Tre SpA

Atbildētāja apelācijas tiesvedībā: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

Prejudiciālie jautājumi

Vai pareiza LESD 267. panta interpretācija nosaka, ka valsts tiesai, kuras nolēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nevar pārsūdzēt, ir pienākums lūgt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar jautājumu par pamatlietas kontekstā būtisku [Eiropas Savienības] tiesību interpretāciju pat tad, ja var izslēgt šaubas par attiecīgās Eiropas tiesību normas nozīmes interpretāciju – ņemot vērā [Eiropas Savienības] tiesībām raksturīgo terminoloģiju un nozīmi, kas ir attiecināmas uz šo tiesību normu veidojošajiem vārdiem, Eiropas regulatīvo vidi, kurā tā ir iekļauta, un tās pamatā esošos aizsardzības mērķus, ņemot vērā Eiropas tiesību attīstības stadiju laikā, kad attiecīgā tiesību norma ir jāpiemēro valsts tiesvedības ietvaros – taču subjektīvi, pamatojoties uz citu tiesu rīcību, nav iespējams detalizēti pierādīt, ka iesniedzējtiesas sniegtā interpretācija ir tāda pati kā tā, ko varētu sniegt citu dalībvalstu tiesas un Tiesa, saskaroties ar tādu pašu jautājumu?

Vai pareiza LESD 49. un 56. panta, kā arī saskaņotā tiesiskā regulējuma, kas ir ietverts Direktīvās 2002/19/EK (1), 2002/20/EK (2), 2002/21/EK (3) un 2002/22/EK (4) un it īpaši Direktīvas 2002/21/EK 8. panta 2. un 4. punktā redakcijā ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2009/140/EK (5), Direktīvas 2002/20/EK 3. pantā redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/140/EK, un Direktīvas 2002/22/EK 20., 21. un 22. pantā redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/136/EK (6), interpretācija nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kas izriet no D. Lgs. n. 259/03 [Likumdošanas dekrēta Nr. 259/03] 13., 70. un 71. panta, L. n. 481/1995 [Likuma Nr. 481/1995] 2. panta 12. punkta, h) un l) apakšpunkta un L. n. 249/1997 [Likuma Nr. 249/1997] 1. panta 6. punkta 2. apakšpunkta apvienotajiem noteikumiem, ar kuriem valsts regulatīvajai iestādei elektronisko sakaru nozarē tiek piešķirtas pilnvaras noteikt: i) attiecībā uz mobilo telefoniju – piedāvājumu atjaunošanas un norēķinu biežumu ne mazāku kā četras nedēļas, vienlaicīgi nosakot tiem komersantiem, kuri izmanto piedāvājumu atjaunošanas un norēķinu biežumu, pamatojoties uz starplaiku, kas nav mēnesis, pienākumu nekavējoties informēt lietotāju, nosūtot īsziņu, par piedāvājuma atjaunošanu; ii) attiecībā uz fiksēto telefoniju – piedāvājumu atjaunošanu un norēķinus katru mēnesi vai reizi vairākos mēnešos; iii) ar fiksēto telefoniju apvienotu piedāvājumu gadījumā – ar fiksēto telefoniju saistītā biežuma piemērošanu?

Vai samērīguma principa pareiza interpretācija un piemērošana kopsakarā ar LESD 49. un 56. pantu, kā arī ar saskaņoto tiesisko regulējumu, kas ir ietverts Direktīvās 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un it īpaši Direktīvas 2002/21/EK 8. panta 2. un 4. punktā redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/140/EK, Direktīvas 2002/20/EK 3. pantā redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/140/EK, un Direktīvas 2002/22/EK 20., 21. un 22. pantā redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/136/EK, nepieļauj regulatīvos pasākumus, ko ir pieņēmusi valsts regulatīvā iestāde elektronisko sakaru nozarē, lai uzliktu: i) attiecībā uz mobilo telefoniju – piedāvājumu atjaunošanas un norēķinu biežumu ne mazāku kā četras nedēļas, vienlaicīgi nosakot tiem komersantiem, kuri izmanto piedāvājumu atjaunošanas un norēķinu biežumu, pamatojoties uz starplaiku, kas nav mēnesis, pienākumu nekavējoties informēt lietotāju, nosūtot īsziņu, par piedāvājuma atjaunošanu; ii) attiecībā uz fiksēto telefoniju – piedāvājumu atjaunošanu un norēķinus katru mēnesi vai reizi vairākos mēnešos; iii) ar fiksēto telefoniju apvienoto piedāvājumu gadījumā – ar fiksēto telefoniju saistītā biežuma piemērošanu?

Vai nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu pareiza interpretācija un piemērošana kopsakarā ar LESD 49. un 56. pantu, kā arī ar saskaņoto tiesisko regulējumu, kas izteikts Direktīvās 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un it īpaši Direktīvas 2002/21/EK 8. panta 2. un 4. punktā redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/140/EK, Direktīvas 2002/20/EK 3. pantā redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/140/EK, un Direktīva 2002/22/EK 20., 21. un 22. pantā redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/136/EK, nepieļauj regulatīvos pasākumus, ko pieņēmusi valsts regulatīvā iestāde elektronisko sakaru nozarē, lai uzliktu: i) attiecībā uz mobilo telefoniju – piedāvājumu atjaunošanas un norēķinu biežumu ne mazāku kā četras nedēļas, vienlaicīgi nosakot tiem komersantiem, kuri izmanto piedāvājumu atjaunošanas un norēķinu biežumu, pamatojoties uz starplaiku, kas nav mēnesis, pienākumu nekavējoties informēt lietotāju, nosūtot īsziņu, par pakalpojuma atjaunošanu; ii) attiecībā uz fiksēto telefoniju – piedāvājumu atjaunošanu un norēķinus katru mēnesi vai reizi vairākos mēnešos; iii) ar fiksēto telefoniju apvienoto piedāvājumu gadījumā – ar fiksēto telefoniju saistītā biežuma piemērošanu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (Piekļuves direktīva) (OV 2002, L 108, 7. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva) (OV 2002, L 108, 21. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts), par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (Pamatdirektīva) (OV 2002, L 108, 33. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV 2002, L 108, 51. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/140/EK (2009. gada 25. novembris, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2009, L 337, 37. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/136/EK (2009. gada 25. novembris), ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (OV 2009, L 337, 11. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 13. oktobrī iesniedza Tribunale di Ascoli Piceno (Itālija) – kriminālprocess pret OL

(Lieta C-517/20)

(2022/C 257/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Ascoli Piceno

Apsūdzētais pamata kriminālprocesā

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 49., 56. un 106. pantā minētajiem brīvības veikt uzņēmējdarbību, nediskriminācijas un konkurences aizsardzības principiem, kā arī tajos ietvertajai saprātīguma prasībai ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru – saskaņā ar kādu valsts noteikumu vai aktu, kam ir likuma spēks –tiek pagarinātas konkursu rezultātā vai procedūras atļaujas trūkumu novēršanai saņemšanas rezultātā (bez konkursa) saņemtās vecās koncesijas vai citas derību likmju pieņemšanas tiesības, kuru parastais termiņš jau bija noteikts 2016. gada jūnijā?

2)	Vai LESD 49., 56. un 106. pantam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas, izmantojot tiešās piešķiršanas tehniku, ko īsteno ar pagarināšanas aktu, pirms kura pieņemšanas nav veikta konkursa procedūra, īsteno nepienācīgu valsts tirgus aizvēršanu?

Vai LESD 49., 56. un 106. pantam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas – ja nav vienlaicīgi pabeigta jauna konkursa procedūra –, atļauj valsts tirgū darboties visām koncesijām, kas ar vēlāk taisītiem ES Tiesas spriedumiem ir atzītas par prettiesiskām, un neļaujot tirgū ienākt jauniem ārvalstu komersantiem?

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 21. decembrī iesniedza Income Tax Tribunal of Gibraltar (Apvienotā Karaliste) – Fossil (Gibraltar) Limited/Commissioner of Income Tax

(Lieta C-705/20)

(2022/C 257/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Income Tax Tribunal of Gibraltar (Apvienotā Karaliste)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Fossil (Gibraltar) Limited

Atbildētājs: Commissioner of Income Tax

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar nodokļa atvieglojumu, ko Ienākuma nodokļa komisārs ir piešķīris saskaņā ar 2010. gada ITA saistībā ar nodokli, kas ASV tika samaksāts par prasītāja autoratlīdzības ienākumiem, tiek pārkāpts lēmums (1), vai arī ar to minētais atvieglojums ir aizliegts citu iemeslu dēļ?

(1) Komisijas Lēmums (ES) 2019/700 (2018. gada 19. decembris) par valsts atbalstu SA.34914 (2013/C), ko īstenojusi Apvienotā Karaliste saistībā ar Gibraltāra uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu (izziņots ar Nr. C(2018) 7848; OV 2019, L 119, 151. lpp.)

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 25. augustā iesniedza Rayonen sad Kula (Bulgārija) – OP, MN, KL, IJ, GH, EF, CD un AB/Glavna direktsia “Pozharna bezopasnost i zashtita na naselenieto” kam Ministerstvo na vatreshnite raboti

(Apvienotās lietas C-529/21, C-530/21, C-531/21, C-532/21, C-533/21, C-534/21, C-535/21 un С-536/21)

(2022/C 257/23)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Rayonen sad Kula

Pamatlietas puses

Prasītāji: OP, MN, KL, IJ, GH, EF, CD un AB

Atbildētāja: Glavna direktsia “Pozharna bezopasnost i zashtita na naselenieto” kam Ministerstvo na vatreshnite raboti

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīva 2003/88/EK (1) ir piemērojama, ja tā ir nenovēršamā pretrunā dažu valsts dienestu darbības īpatnībām, piemēram, bruņotajos spēkos vai policijā, vai konkrētām īpašām darbībām civilās aizsardzības dienestā, ņemot vērā, ka

Direktīvas 2003/88/EK 1. panta 3. punktā ir noteikts, ka tā attiecas uz visām valsts un privātas darbības nozarēm Direktīvas 89/391/EEK (2) 2. panta izpratnē;

Direktīvas 89/391/EEK 2. panta 2. punktā ir noteikts, ka tā nav piemērojama, ja tā ir nenovēršamā pretrunā dažu valsts dienestu darbības īpatnībām, piemēram, bruņotajos spēkos vai policijā, vai konkrētām īpašām darbībām civilās aizsardzības dienestā?

Vai, izvērtējot to, vai tādu darbinieku kategorijai, kuri veic nakts darbu un kuru nakts darba ilgums nepārsniedz 7 stundas 24 stundu laikposmā, un tādu darbinieku kategorijai, kuri arī veic nakts darbu un kuru nakts darba ilgums nepārsniedz 8 stundas, bet kuriem tiek sniegtas tādas priekšrocības kā papildu atvaļinājumi, agrāka pensionēšanās, lielāki pensionēšanās pabalsti, lielākas piemaksas pie algas par darba stāžu, paredzētie aizsardzības līdzekļi ir līdzvērtīgi Direktīvas 2003/88/EK 12. panta b) punkta izpratnē, ir jāņem vērā priekšrocības, kuras bauda otrā darbinieku kategorija?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV 2003, L 299, 9. lpp.).

(2) Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV 1989, L 183, 1. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 30. novembrī iesniedza Rayonen sad Kula (Bulgārija) – AB, BC, CD, DE, EF, FG un GH/Glavna direktsia “Pozharna bezopasnost i zashtita na naselenieto” kam Ministerstvo na vatreshnite raboti

(Apvienotās lietas C-732/21, C-733/21, C-734/21, C-735/21, C-736/21, C-737/21 un C-738/21)

(2022/C 257/24)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Rayonen sad Kula

Pamatlietas puses

Prasītāji: AB, BC, CD, DE, EF, FG un GH

Atbildētāja: Glavna direktsia “Pozharna bezopasnost i zashtita na naselenieto” kam Ministerstvo na vatreshnite raboti

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīva 2003/88/EK (1) ir piemērojama, ja tā ir nenovēršamā pretrunā dažu valsts dienestu darbības īpatnībām, piemēram, bruņotajos spēkos vai policijā, vai kādā īpašā civilās aizsardzības dienestā, jo

Direktīvas 2003/88/EK 1. panta 3. punktā ir noteikts, ka to piemēro visām darbību nozarēm, gan valsts, gan privātajām, Direktīvas 89/391/EEK (2) 2. panta nozīmē;

Direktīvas 2003/88/EK 2. panta 2. punktā ir noteikts, ka tā nav piemērojama, ja tā ir nenovēršamā pretrunā dažu valsts dienestu darbības īpatnībām, piemēram, bruņotajos spēkos vai policijā, vai kādā īpašā civilās aizsardzības dienestā?

Vai, vērtējot atbilstošo līdzekļu līdzvērtību Direktīvas 2003/88/EK 12. panta b) punkta izpratnē to darba ņēmēju kategorija, kuri veic nakts darbu un kuru nakts darba ilgums nepārsniedz 7 stundas 24 stundu periodā, salīdzinājumā ar citu darba ņēmēju kategoriju, kuri arī veic nakts darbu un kuru nakts darba ilgums nepārsniedz 8 stundas, bet kuriem ir tādas priekšrocības kā papildu brīvdienas, lielāks pensionēšanās pabalsts un piemaksa par lielāku darba stāžu, ir jāņem vērā priekšrocības, kas ir piešķirtas otrās minētās kategorijas darba ņēmējiem?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV 2003, L 299, 9. lpp.).

(2) Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV 1989, L 183, 1. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/19

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 10. decembrīTUIfly GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2021. gada 29. septembra spriedumu lietā T-619/18 TUIfly GmbH/Eiropas Komisija

(Lieta C-764/21 P)

(2022/C 257/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: TUIfly GmbH (pārstāvji: L. Giesberts un D. Westarp, Rechtsanwälte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Eiropas Savienības Tiesa (desmitā palāta) ar 2022. gada 19. maija rīkojumu apelācijas sūdzību noraidīja kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 28. janvārī iesniedza Landesverwaltungsgericht Vorarlberg (Austrija) – NK

(Lieta C-55/22)

(2022/C 257/26)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Vorarlberg

Pamatlietas puses

Pieteicējs: NK

Atbildētāja iestāde: Bezirkshauptmannschaft Feldkirch

Prejudiciālais jautājums

Vai [ne] bis in idem princips, kāds tas ir garantēts Hartas 50. pantā, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts kompetentā administratīvā tiesībsargājošā iestāde nedrīkst uzlikt personai naudas sodu par tiesību normas azartspēļu jomā pārkāpumu, ja iepriekš pret to pašu personu par citas tiesību normas azartspēļu jomā (vai vispārīgāk: tās pašas tiesību jomas tiesību normas?) pārkāpumu veikts administratīvā pārkāpuma process, kura pamatā bija tie paši fakti, pēc lietas izskatīšanas mutvārdos un pierādījumu iegūšanas ir ticis izbeigts ar galīgu spēku?

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 7. martā iesniedza Ufficio del Giudice di pace di Rimini (Itālija) – BL/Presidenza del Consiglio dei Ministri

(Lieta C-190/22)

(2022/C 257/27)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Ufficio del Giudice di pace di Rimini

Pamatlietas puses

Prasītāja: BL

Atbildētājs: Presidenza del Consiglio dei Ministri

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības tiesības un it īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15., 20., 30. un 47. pants, UNICE, CEEP un EAK noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas transponēts ar Padomes Direktīvu 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) (1), 2. un 4. klauzula, Eiropas tiesnešu neatkarības un neatceļamības pamatprincips, kā tas ir interpretēts Tiesas judikatūrā spriedumā lietā C-658/18 UX/Governo della Repubblica italiana (EU:C:2020:572), nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā 2017. gada 13. jūlija Likumdošanas dekrēta Nr. 116 (turpmāk tekstā – “Likumdošanas dekrēts Nr. 116/2017”) 29. pants, ar ko miertiesnese prasītāja darba apstākļu ziņā salīdzinājumā ar salīdzināmiem profesionāliem tiesnešiem bez objektīviem iemesliem tiek diskriminēta šādos faktiskajos apstākļos:

—	prasītāja ir strādājusi par miertiesnesi nepārtraukti kopš 2002. gada un nav sasniegusi 70 gadu vecumu, kuru viņa sasniegs 2022. gadā, un 2017. gada 15. augustā nav uzkrājusi vairāk kā 16 gadu faktiskā darba stāžu kā goda tiesnese;

—

tāpēc, lai gan saskaņā ar valsts tiesību normu (Likumdošanas dekrēta Nr. 116/2017 29. panta 1. punkts) prasītājai ir atļauts turpināt pildīt tiesas spriešanas funkcijas līdz 70 gadu vecumam, viņa nevar piedalīties pirmajā vērtēšanas procedūrā apstiprināšanai štata goda tiesneša amatā, ko Consiglio superiore della magistratura [Augstākā tieslietu padome] rīkos 2022. gadā, saskaņā ar Likumdošanas dekrēta Nr. 116/2017 29. panta 3. punktu;

—

līdz ar to, tā kā prasītāja nevar iesniegt pieteikumu dalībai 2022. gadā paredzētajā vērtēšanas procedūrā apstiprināšanai štata amatā, viņa – ņemot vērā, ka saskaņā ar agrāk spēkā esošo tiesisko regulējumu 2021. gada 31. decembrī beidza pildīt tiesas spriešanas funkcijas, jo bija sasniegusi 68 gadu vecumu –, vairs nevar atsākt pildīt amata pienākumus no 2022. gada 1. janvāra, jo, lai gan jaunajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēta amata pienākumu izpildes turpināšana līdz 70 gadu vecumam tiem, kuri 2017. gada 15. augustā pildīja amata pienākumus, tajā ir paredzēta arī amata pienākumu pildīšanas izbeigšana tiem, kuri nevar iesniegt pieteikumu apstiprināšanai amatā (Likumdošanas dekrēta Nr. 116/2017 29. panta 9. punkts);

—

saskaņā ar minēto valsts tiesisko regulējumu, prasītāja saņems no Itālijas valdības vienīgi zaudējumu atlīdzību no 1 500 EUR līdz 2 500 EUR gadā par katru amata pienākumu pildīšanas gadu, atkarībā no gadā noturēto tiesas sēžu skaita, nepārsniedzot maksimālo ierobežojumu 50 000 EUR apmērā, turklāt atsakoties no visām tiesībām uz atalgojumu, normatīvajos aktos paredzētajām tiesībām un sociālā nodrošinājuma tiesībām, kuras tiek pieprasītas tiesvedībā TAR Emilia Romagna [Emīlijas Romanjas Reģionālajā Administratīvajā tiesā] un kuras Savienības tiesībās ir garantētas par tiesas spriešanas funkcijām, kas veiktas darbinieka statusā, kuru Itālijas valdība neatzīst, ieskaitot darba tiesisko attiecību sociālo apdrošināšanu un izrietošos pensijas pabalstus;

—

TAR Emilia Romagna ar 2022. gada 9. februāra lēmumu par pagaidu noregulējumu, piemērojot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu UX un pretēji valsts tiesiskajam regulējumam un Consiglio superiore della magistratura 16.–17. februāra atzinumam, uzlika atjaunot prasītāju miertiesneses amatā līdz 70 gadu vecumam;

—	Tribunale di Rimini [Rimini tiesas] priekšsēdētājs, izpildot TAR Emilia Romagna lēmumu par pagaidu noregulējumu, ar 2022. gada 1. marta dekrētu lika nekavējoties atjaunot prasītāju amatā;

—

šajā tiesā kā zaudējumu atlīdzība par Itālijas valdības izdarīto Savienības tiesību goda tiesnešu juridiskā statusa un tiesību jomā klaju un pastāvīgu pārkāpumu tiek pieprasīta summa – kas atbilst atalgojumam, kuru prasītājai būtu jāsaņem par laikposmu no 2022. gada 10. līdz 28. februārim, tādā apmērā kā salīdzināmam profesionālajam tiesnesim – kuras juridiskais pamats ir TAR Emilia Romagna lēmums par atjaunošanu amatā pagaidu noregulējuma kārtībā, bet kas ir pretrunā valsts tiesiskajam regulējumam, kurā, lai gan atzīstot Savienības tiesību neizpildi, pirmkārt, tiek liegta jebkāda iespēja līdz 70 gadu vecumam atjaunot amatā goda tiesnesi prasītāju, kura pret savu gribu 2021. gada 31. decembrī beidza pildīt amata pienākumus saskaņā ar Consiglio di Stato [Valsts padomes] pagaidu noregulējuma kārtībā pieņemto nolēmumu, kas ir ticis pieņemts, pārkāpjot Tiesas spriedumu lietā UX, un, otrkārt, prasītājai nodarīto zaudējumu atlīdzība tiek ierobežota ar iepriekš noteiktu fiksētu summu, kura ir ievērojami mazāka nekā faktiskie zaudējumi, kuri tika nodarīti, pārkāpjot Savienības garantētās tiesības?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, to skatot kopā ar LESD 267. pantu, UNICE, CEEP un EAK noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas transponēts ar Padomes Direktīvu 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs), 2. un 4. klauzulu, Eiropas tiesnešu neatkarības un neatceļamības pamatprincipu, nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā 2017. gada 13. jūlija Likumdošanas dekrēta Nr. 116 21. pants, saskaņā ar kuru Itālijas valsts, kas ir puse tiesvedībā pamatlietā, iestādes, piemēram, Consiglio superiore della magistratura un Ministero della giustizia [Tieslietu ministrija], bez sacīkstes un bez disciplinārās procedūras, kas bija paredzēta pirms Likumdošanas dekrēta Nr. 116 stāšanās spēkā, var automātiski izbeigt tiesas spriešanas funkcijas, kādas ir iesniedzējtiesas miertiesnesim, kurš faktiski nav juridiski, ekonomiski un sociāli aizsargāts un kurš vēlas piemērot Savienības tiesības, kā tās ir interpretētas Tiesas spriedumā lietā UX, nepiemērojot valsts tiesību normas, kuras liedz atzīt prasīto aizsardzību?

Ņemot vērā apstiprinošo atbildi uz pirmajiem diviem jautājumiem, vai jēdziens “tiesiskums” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (2) 2. panta a) punktā definētajā izpratnē ir pārkāpts Itālijas valstī esošā situācijā, kurā:

—

prasītājai miertiesnesei, kā arī kopskaitā vēl 4769 goda tiesnešiem, tostarp šīs iesniedzējtiesas [mier]tiesnesim, kuri 2017. gada 15. augustā pildīja amata pienākumus, nav juridiskās, ekonomiskās un sociālā nodrošinājuma aizsardzības darba apstākļu ziņā salīdzinājumā ar salīdzināmiem profesionāliem tiesnešiem, un tātad tie nevar pildīt tiesas spriešanas funkciju neatkarības un neatceļamības apstākļos;

—

Itālijas valdība un “darba devējs” – Ministero della giustizia, valsts parlaments, Consiglio superiore della magistratura, Suprema Corte di Cassazione [Augstākā kasācijas tiesa] un Consiglio di Stato sistemātiski atsakās atzīt Savienības tiesību pārākumu un piemērot Tiesas judikatūru juridiskā statusa un ES tiesiskajā regulējumā nodrošināto tiesību jomā miertiesnesei prasītājai, kā arī kopskaitā vēl 4769 goda tiesnešiem, apstākļos, kas ir identiski tiem, kādos tiesas spriešanas funkcijas pilda profesionāli tiesneši;

—

kopskaitā 4769 goda tiesnešiem, ieskaitot šīs iesniedzējtiesas [mier]tiesnesi un izņemot prasītāju, kuri 2017. gada 15. augustā pildīja amata pienākumus, būs jāatsakās no visām Savienības tiesībās garantētajām tiesībām, ja, lai turpinātu pildīt amata pienākumus, tie piedalīsies jaunajā vērtēšanas procedūrā, lai pozitīva iznākuma gadījumā turpinātu pildīt tiesas spriešanas funkciju līdz 70 gadu vecumam, lai gan saskaņā ar pirms 2021. gada 31. decembra spēkā esošo tiesisko regulējumu visi minētie goda tiesneši ir saņēmuši no Consiglio superiore della magistratura un Ministero della giustizia lēmumu par apstiprināšanu amatā līdz 2024. gada 31. maijam un katrā ziņā līdz automātiskas amata pilnvaru izbeigšanās vecuma dēļ dienai, apstākļos, kad pēc amata atzīšanas par “pastāvīgu” tiek saglabāti “pastāvīga” goda tiesneša neatkarības un neatceļamības pārkāpšanas apstākļi;

—

no Savienības budžeta finansējamajos finanšu pasākumos Itālijas civillietu un krimināllietu tiesu reformai ar mērķi nodrošināt taisnīgu tiesu īsos procesuālos termiņos, kas ir definēti [Itālijas] Valsts atveseļošanas un noturības plānā [PNRR (Piano Nazionale di Ripresa e Resilienza)], nav paredzēts nekāds pasākums goda tiesnešu atbalstam, un pasākumi galvenokārt ir vērsti uz tādu 16 500 administratīvo darbinieku pieņemšanu darbā uz noteiktu laiku, kuri ir saucami par “tiesvedības biroja referentiem”, tie ir pieņemti darbā Ministero della giustizia padotībā ar tādiem pašiem ekonomiskiem nosacījumiem kā “pastāvīgie” goda tiesneši, bet ar tādiem neatceļamības nosacījumiem disciplinārā ziņā visā attiecību laikā, kuri goda tiesnešiem nav atzīti pat pēc viņu amata atzīšanas par “pastāvīgu”?

Vai, ņemot vērā apstiprinošo atbildi uz pirmajiem trīs jautājumiem, Līguma par Eiropas Savienības darbību 278. pants un Tiesas Reglamenta 160. pants ir prettiesiski, jo pārkāpj Līguma [par Eiropas Savienību] 2., 6. un 19. pantu, daļā, kurā saskaņā ar LESD 267. pantu ierosinātās prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ietvaros Eiropas Savienības Tiesai nav atļauts noteikt nepieciešamos pagaidu pasākumus, ieskaitot tādu valsts tiesību aktu darbības apturēšanu, kuri kaitē tiesiskumam un Savienības finanšu interesēm, ņemot vērā Regulā 2020/2092 minētos principus un nosacījumus?

(1) Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.).

(2) (OV 2020, L 433I, 1. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 18. martā iesniedza Rechtbank Den Haag, zittingsplaats 's-Hertogenbosch (Nīderlande) – F/Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

(Lieta C-208/22)

(2022/C 257/28)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag, zittingsplaats 's-Hertogenbosch

Pamatlietas puses

Prasītājs: F

Atbildētājs: Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

Prejudiciālie jautājumi

Vai, ņemot vērā Dublinas regulas (1) 3., 32. un 39. apsvērumu, regula, skatot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1., 4., 18., 19. un 47. pantu, ir jāinterpretē un jāpiemēro tādējādi, ka valstu savstarpējas uzticēšanās princips ir nedalāms, tādēļ nopietni un sistemātiski Savienības tiesību normu pārkāpumi, ko potenciāli atbildīgā dalībvalsts pirms pārsūtīšanas veic attiecībā pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri (vēl) nav atbilstoši Dublinas regulai atgrieztās personas, nepieļauj pārsūtīšanu uz šo dalībvalsti pilnībā?

Ja atbilde uz [pirmo] jautājumu ir noliedzoša, vai Dublinas regulas 3. panta 2. punkts, skatot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1., 4., 18., 19. un 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja potenciāli atbildīgā dalībvalsts nopietni un sistemātiski pārkāpj Savienības tiesību normas, pārsūtītāja dalībvalsts nevar automātiski piemērot valstu savstarpējas uzticēšanās principu, bet gan tai ir jākliedē visas šaubas par to, ka pieteikuma iesniedzējs pēc pārsūtīšanas nokļūs situācijā, kas ir pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pantam, vai arī tai ir ticami jāpierāda, ka tas nenotiks?

Ar kādiem pierādījumiem pieteikuma iesniedzējs var pamatot savus argumentus, ka Dublinas regulas 3. panta 2. punkts nepieļauj viņa pārsūtīšanu, un kādi pierādīšanas kritēriji šajā sakarā ir jāpiemēro? Vai, ņemot vērā Dublinas regulas apsvērumos ietvertās atsauces uz ES tiesību aktu kopumu, pārsūtītājai dalībvalstij ir pienākums sadarboties un/vai pienākums pārliecināties, un, vai nopietnu un sistemātisku trešo valstu valstspiederīgo pamattiesību pārkāpumu gadījumā no atbildīgās dalībvalsts ir jāpieprasa individuālas garantijas, ka pieteikuma iesniedzēja pamattiesības pēc pārsūtīšanas (noteikti) tiks ievērotas? Vai atbilde uz šo jautājumu atšķiras, ja pieteikuma iesniedzējam nav pierādījumu, jo viņš sniegto konsekvento un detalizēto informāciju nevar pierādīt ar dokumentu palīdzību, kas, ņemot vērā sniegtās informācijas veidu, nevar tikt sagaidīts?

4)	Vai atbilde uz trešo jautājumu ir atšķirīga, ja pieteikuma iesniedzējs ticami pierāda, ka sūdzību iesniegšana atbildīgās dalībvalsts iestādēs un/vai tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošana atbildīgajā dalībvalstī nav iespējama un/vai nav efektīva?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV 2013, L 180, 31. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 18. martā iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) – Stappert Deutschland GmbH/Hauptzollamt Hannover

(Lieta C-210/22)

(2022/C 257/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Stappert Deutschland GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Hannover

Prejudiciālie jautājumi

Vai jēdziens “dobie profili” SMK Deleģētās regulas (1) 22-01. pielikuma HS apakšpozīcijas 7304 41 izcelsmes noteikumā, kurā izcelsmes iegūšana ir pakārtota “maiņ[ai] no apakšpozīcijas 7304 49 dobajiem profiliem” (turpmāk tekstā – “dobo profilu izcelsmes noteikums”), attiecas uz HS apakšpozīcijā 7304 49 ietilpstošu karsti apstrādātu materiālu, taisnu un ar vienmērīgu sieniņu biezumu, kas neatbilst tehniskā standarta prasībām attiecībā uz bezšuvju karsti apstrādātām nerūsējošā tērauda caurulēm, un no kura, izmantojot auksto apstrādi, tiek ražotas caurules ar citu šķērsgriezumu un citu sieniņu biezumu?

Ja uz pirmo jautājumu ir jāatbild noliedzoši vai uz to nav jāatbild – vai dobo profilu izcelsmes noteikums pārkāpj SMK (2) 60. panta 2. punktu, 284. pantu un LESD 290. pantu, jo:

a)	tam trūkst pamatojuma,

b)	tas ir pārāk neskaidrs, vai

c)	no izcelsmes pamatojuma ir izslēgtas apstrādes darbības, kas saskaņā ar SMK 60. panta 2. punktu būtu izcelsmi nosakošas[?]

Ja atbilde uz otro prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša – vai HS apakšpozīcijā 7304 41 ietilpstošo preču izcelsmes iegūšanu pamatlietā nosaka, pamatojoties uz HS apakšpozīcijā 7304 41, kas ietilpst SMK Deleģētās regulas 22-01. pielikumā, minēto izcelsmes noteikumu “PM”, HS 73. nodaļas, kas ietilpst SMK Deleģētās regulas 22-01. pielikumā, palīgnoteikumu vai SMK 60. panta 2. punktu?

(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV 2015, L 343, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/23

Prasība, kas celta 2022. gada 25. martā – Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-220/22)

(2022/C 257/30)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji I. Melo Sampaio un M. Noll-Ehlers)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasījumi

—

atzīt, ka Portugāle – kopš 2010. gada 1. janvāra sistemātiski un nemitīgi pārsniegdama NO2 robežlielumu šādās zonās: PT-3001 Lisboa Norte, PT-1004 Porto Litoral un PT-1009 Entre Douro e Minho (agrāk – PT-1001 Braga) – nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (1) 13. panta 1. punktu, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas XI pielikuma B daļu;

—

atzīt, ka attiecībā uz visām šīm zonām Portugāle nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti ar Direktīvas 2008/50/EK 23. panta 1. punktu gan pašu par sevi, gan lasot to kopsakarā ar minētās direktīvas XV pielikuma A daļu, un it īpaši tai no 23. panta 1. punkta otrās daļas izrietošo pienākumu veikt piemērotus pasākumus, lai pārsnieguma laiks būtu pēc iespējas īsāks;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Portugāles sniegtā informācija liecina, ka kopš 2010. gada 1. janvāra attiecībā uz zonām Porto Litoral (PT-1004), Entre Douro e Minho (PT-1009) un Lisboa Norte (PT-3001) šī dalībvalsts nepilda pienākumus, kas tai ir uzlikti ar Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punktu, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas XI pielikuma B daļu.

Turklāt Portugāles iestādes nav pieņēmušas vai neīsteno visus pienācīgos un vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka periods, kad zonās Lisboa Norte (PT-3001), Porto Litoral (PT-1004) un Entre Douro e Minho (PT-1009) tiek pārsniegts ikgadējais NO2 robežlielums – kas paredzēts Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punktā, lasot to kopsakarā ar XI pielikuma B daļu – būtu pēc iespējas īsāks, kā prasīts minētās direktīvas 23. panta 1. punktā.

(1) OV 2008, L 152, 1. lpp.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 31. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Nexive Commerce Srl u.c./Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni u.c.

(Lieta C-226/22)

(2022/C 257/31)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Nexive Commerce Srl, Nexive Scarl, Nexive Services Srl, Nexive Network Srl, Nexive SpA, BRT SpA, A.I.C.A.I. Associazione Italiana Corrieri Aerei Internazionali, DHL Express (Italy) Srl, TNT Global Express Srl, Fedex Express Italy Srl, United Parcel Service Italia Srl, General Logistics Systems Enterprise Srl, General Logistics Systems Italy SpA, Federal Express Europe Inc. Filiale Italiana

Atbildētājas apelācijas instancē: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni, Presidenza del Consiglio dei Ministri, Ministero dell'Economia e delle Finanze, Ministero dello Sviluppo Economico

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (1), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/6/EK (2008. gada 20. februāris), ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi (2), 9. panta 2. punkta otrās daļas ceturtais ievilkums, 9. panta 3. punkts un 22. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums kā attiecīgais Itālijas tiesiskais regulējums (noteikts ar 2005. gada 23. decembra Likuma Nr. 266 1. panta 65. un 66. punktu un 2017. gada 24. aprīļa Dekrētlikuma Nr. 50, kas ar grozījumiem pārveidots par 2017. gada 21. jūnija Likumu Nr. 96, 65. pantu), kas ļauj noteikt tikai pasta pakalpojumu sniedzējiem, tostarp tiem, kuri nesniedz universālo pakalpojumu piemērošanas jomā ietilpstošos pakalpojumus, pienākumu finansiāli piedalīties pasta nozares regulatīvās iestādes darbības izmaksu segšanā, tādējādi atzīstot iespēju izslēgt jebkādu publiskā līdzfinansējuma no valsts budžeta formu?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/6/EK (2008. gada 20. februāris), ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi, 9. panta 2. punkta otrās daļas ceturtais ievilkums un 22. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj iekļaut finansējamo darbības izmaksu, kas jāfinansē pasta pakalpojumu sniedzējiem, sarakstā arī tās izmaksas, kas rodas par regulatīvajām darbībām, kuras attiecas uz pasta pakalpojumiem, kuri neietilpst universālo pakalpojumu piemērošanas jomā, kā arī izmaksas par administratīvajām struktūrām un politiskās ievirzes struktūrām (tā sauktajām “transversālajām” struktūrām), kuru darbība, kaut arī nav tieši orientēta uz pasta pakalpojumu tirgu regulēšanu, tomēr ir funkcionāla visu Iestādes institucionālo kompetenču īstenošanai, no kā izriet iespēja piešķirt tās netieši un daļēji (pro quota) pasta pakalpojumu nozarei?

Vai samērīguma principam, nediskriminācijas principam, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/6/EK (2008. gada 20. februāris), ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi, 9. panta 2. punkta otrās daļas ceturtais ievilkumam, 9. panta 3. punktam un 22. pantam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā attiecīgais Itālijas tiesiskais regulējums (noteikts ar 2005. gada 23. decembra Likuma Nr. 266 1. panta 65. un 66. punktu un 2017. gada 24. aprīļa Dekrētlikuma Nr. 50, kas ar grozījumiem pārveidots par 2017. gada 21. jūnija Likumu Nr. 96, 65. pantu), kas liek noteikt pasta pakalpojumu sniedzējiem pienākumu piedalīties pasta nozares regulatīvās iestādes finansējumā, bez iespējas nošķirt kurjerpasta pakalpojumu sniedzēju situāciju no universālo pasta pakalpojumu situācijas un tātad bez iespējas izvērtēt [Autorità italiana per le Garanzie nelle Comunicazioni] regulatīvās darbības atšķirīgo intensitāti attiecībā uz dažādām pasta pakalpojumu tipoloģijām?

(1) OV 1998, L 15, 14. lpp.

(2) OV 2008, L 52, 3. lpp.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 1. aprīlī iesniedza Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) – État belge/Autorité de protection des données

(Lieta C-231/22)

(2022/C 257/32)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītāja: État belge

Atbildētāja: Autorité de protection des donné

Prejudiciālie jautājumi

Vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas (1) 4. panta 7. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pārziņa statuss ir tādam dalībvalsts oficiālajam laikrakstam, kuram ir uzticēts publisko pakalpojumu uzdevums publicēt un arhivēt oficiālus dokumentus un kuram saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir pienākums citu publisko iestāžu uzdevumā publicēt oficiālus aktus un dokumentus tādus, kādus šīs iestādes ir iesniegušas pēc tam, kad tās pašas ir apstrādājušas personas datus, ja valsts likumdevējs šim laikrakstam nav piešķīris rīcības brīvību attiecībā uz publicējamo dokumentu saturu, publicēšanas nolūku un līdzekļiem?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par šajā tiesību normā pārzinim paredzēto pienākumu izpildi ir atbildīgs tikai attiecīgais oficiālais laikraksts, izslēdzot citas publiskas iestādes, kuras iepriekš ir apstrādājušas datus, kas ietverti oficiālajos aktos un dokumentos, kurus tās ir uzdevušas publicēt, jeb šie pienākumi ir kumulatīvi attiecināmi uz katru nākamo pārzini?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 5. aprīlī iesniedza Cour de cassation (Beļģija) – État belge et Promo 54/Promo 54 et État belge

(Lieta C-239/22)

(2022/C 257/33)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītājas: État belge, Promo 54

Atbildētājas: Promo 54, État belge

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) 12. panta 1. un 2. punkts un 135. panta 1. punkta j) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja dalībvalsts nav definējusi pirmreizējās izmantošanas kritērija piemērošanas kārtību ēku pārbūvei, tad piegāde pēc tādas ēkas pārbūves, kura pirms pārbūves ir bijusi pirmreizēji izmantota, Direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta vai 12. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē joprojām ir atbrīvota no pievienotās vērtības nodokļa?

(1) Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopēju pievienotās vērtības nodokļu sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 6. aprīlī iesniedza Tribunal da Relação de Évora (Portugāle) – TL

(Lieta C-242/22)

(2022/C 257/34)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Relação de Évora

Pamatlietas puses

Otra lietas dalībniece: Ministério Público

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (1) 1.–3. pantu un Direktīvas 2012/13/ES (2) 3. pantu atsevišķi vai kopsakarā ar ECK 6. pantu var interpretēt tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāda valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru mutiskā tulka un būtisku procesuālu dokumentu tulkojuma nenodrošināšana apsūdzētajam, kurš nesaprot procesa valodu, ir relatīvs pamats procesuālo darbību spēkā neesamībai – kas ir atkarīga no attiecīgas iebildes celšanas – un saskaņā ar kuru šādi trūkumi var tikt novērsti ar laika ritumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (OV 2010, L 280, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/13/ES (2012. gada 22. maijs) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (OV 2012, L 142, 1. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 22. aprīlī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Global NRG Kereskedelmi és Tanácsadó Zrt./Magyar Energetikai és Közmű-szabályozási Hivatal

(Lieta C-277/22)

(2022/C 257/35)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Pieteicēja: Global NRG Kereskedelmi és Tanácsadó Zrt.

Atbildētāja: Magyar Energetikai és Közmű-szabályozási Hivatal

Ieinteresētā puse, kas ir iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: FGSZ Földgázszállító Zrt.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (1) (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (turpmāk tekstā – “Direktīva”) 41. panta 17. punkts Pamattiesību hartas 47. panta gaismā ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram šīs dalībvalsts regulatīvās iestādes procedūrās, kurās tiek noteikti tarifi tīkla lietošanai, tarifi pakalpojumiem, kurus var sniegt tīkla pārvaldītāji par speciāliem tarifiem, un pieslēguma tarifi, nosacījumu par tieši skartu personu var izpildīt vienīgi tīkla pārvaldītājs un vienīgi tam šādā statusā ir tiesības apstrīdēt tiesā [šādā] procedūrā pieņemto lēmumu?

Ja Tiesa sniedz apstiprinošu atbildi uz pirmo jautājumu, vai Direktīvas 41. panta 17. punkts Pamattiesību hartas 47. panta gaismā ir jāinterpretē tādējādi, ka, piemērojot minēto tiesību normu tādā lietā kā pamatlietā, dabasgāzes tirgus dalībnieks – kas atrodas tādā situācijā kā pieteicēja, no kuras tīkla pārvaldītājs saskaņā ar dalībvalsts regulatīvās iestādes lēmumu, ar kuru noteikti tarifi tīkla lietošanai, tarifi pakalpojumiem, kurus var sniegt tīkla pārvaldītāji par speciāliem tarifiem, un pieslēguma tarifi, iekasē tarifu par tāda veida pakalpojumu, kuru var sniegt par speciālu tarifu –, ir uzskatāms par personu, kuru skar minētais lēmums un līdz ar to par personu, kurai ir tiesības apstrīdēt tiesā šo lēmumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV 2009, L 211, 94. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/28

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 24. februāra rīkojumu lietā T-442/21, Rhiannon Thomas un Michaël Julien/Eiropas Savienības Padome 2022. gada 22. aprīlī iesniedza Michaël Julien

(Lieta C-285/22 P)

(2022/C 257/36)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Michaël Julien (pārstāvji: J. Fouchet un J.-N. Caubet-Hilloutou, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt rīkojumu T-442/21, ko Eiropas Savienības Vispārējā tiesa izdevusi 2022. gada 24. februārī;

—

atcelt Eiropas Savienības Padomes 2021. gada 29. aprīlī pieņemto Lēmumu 2021/689 (1), ciktāl ar to ir apstiprināts Tirdzniecības nolīguma, ko 2020. gada 30. decembrī parakstījusi Eiropas Savienības Padome un Apvienotā Karaliste, Comprov16. pants un ciktāl šajā nolīgumā nav saglabāta Apvienotās Karalistes pilsoņu, kuriem ir ciešas ģimenes vai īpašuma saiknes Eiropas Savienības teritorijā, brīva pārvietošanās;

—	piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt visas tiesvedības izmaksas, tostarp advokāta izmaksas 5 000 EUR apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības kārtība esot ierobežojoša attiecībā uz personu tiesībām, un ka apstāklis, ka Tirdzniecības nolīgumā neesot ņemtas vērā privātpersonu tiesības, ietekmē viņa kā Lielbritānijas pilsoņa ar Francijas izcelsmi, kuram Francijā ir ģimene un Francijā pieder nekustamais īpašums, kurā viņš regulāri uzturas vairāk nekā 90 dienas, situāciju.

Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzējam esot interese, no kuras izriet viņa locus standi attiecībā uz lēmumu noslēgt Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, un Vispārējā tiesa, to neatzīdama, esot pārkāpusi LESD 263. pantu, kā rezultātā Tiesai esot jāatceļ tās rīkojums un jāizskata lieta pēc būtības.

It īpaši Vispārējā tiesa, izvērtējot LESD 263. panta ceturtajā daļā noteiktos prasības pieņemamības kritērijus, esot pieļāvusi tiesību kļūdas. Pirmkārt, pārsūdzētie akti kā vispārpiemērojami akti, kurus nepieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ir reglamentējoši akti, otrkārt – tā kā Tirdzniecības nolīgumā nekas nav paredzēts attiecībā uz Lielbritānijas pilsoņiem, kuriem ir saglabājušās ciešas personiskās, ģimenes vai īpašuma saiknes Eiropas Savienībā, šajā nolīgumā attiecībā uz tiem nav ietverts neviens īstenošanas pasākums.

Turklāt pat apelācijas iesniedzēja individuālās situācijas tieša skāruma kritērijs esot izpildīts, jo Tirdzniecības nolīgumā viņam ir atņemtas tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, tiesisko drošību un brīvu un mierīgu savu tiesību uz īpašumu izmantošanu, kas ir atkarīgas no viņa brīvas pārvietošanās, tā kā šajā nolīgumā nekas nav paredzēts attiecībā uz šauro personu loku, kuras ir šādā pašā situācijā.

Tādējādi trūkumi Tirdzniecības nolīgumā attiecībā uz to Lielbritānijas pilsoņu brīvu pārvietošanos, kuriem Eiropas Savienības teritorijā ir saglabājušas ciešas personiskās, ģimenes un īpašuma saiknes, pietiekami individuāli ietekmējot apelācijas sūdzības iesniedzēja situāciju.

(1) Padomes Lēmums (ES) 2021/689 (2021. gada 29. aprīlis) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (OV 2021, L 149, 2. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/29

Prasība, kas celta 2022. gada 16. maijā – Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika

(Lieta C-328/22)

(2022/C 257/37)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieces

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Rous Demiri un E. Sanfrutos Cano)

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Prasītājas prasījumi

Komisija lūdz Tiesu:

atzīt, ka, nenodrošinot atbilstošas komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas

—	saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1) 4. pantu Kočevjes, Trbovļes, Lokas un Ļubļanas aglomerācijās,

—	saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK 5. pantu Kočevjes, Trbovļes un Lokas aglomerācijās un

—	saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK 15. pantu, kā arī I pielikuma B un D daļu Ļubļanas un Ptujas aglomerācijās,

Slovēnijas Republika nav izpildījusi attiecīgos pienākumus, kuri tai ir saistoši saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 4., 5. un 15. pantu, kā arī I pielikuma B un D daļu;

2.	piespriest Slovēnijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī lieta attiecas uz Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu ieviešanu Slovēnijā. Šī strīda pamatā ir ilga un sarežģīta procedūra, lai konstatētu Savienības tiesībās paredzēto pienākumu neizpildi, kura ilga no 2014. gada un kurā Komisija konstatēja vairākus pārkāpumus.

Pārkāpumu priekšmets ir notekūdeņu konkrētās aglomerācijās neatbilstība direktīvai un neatbilstoša uzraudzība attiecībā uz komunālo notekūdeņu apstrādes iekārtu radītajiem atkritumiem. To aglomerāciju skaits, kuras nav nodrošinājušas atbilstību, procedūras laikā mainījās, jo attiecīgajā laikposmā vairāki pārkāpumi tika novērsti, savukārt citās aglomerācijās tie joprojām pastāv un veido šīs prasības pamatu.

(1) Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 40. lpp.).

Vispārējā tiesa

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/30

Vispārējās tiesas 2022. gada 4. maija spriedums – Larko/Komisija

(Lieta T-423/14 RENV) (1)

(Valsts atbalsts - Grieķijas piešķirtais atbalsts - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Valsts atbalsta jēdziens - Priekšrocība - Privāta tirgus dalībnieka princips - Garantijas maksa - Grūtībās nonācis uzņēmums - Grieķijas iestāžu informētība - Komisijas paziņojums par valsts atbalstu garantiju veidā - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2022/C 257/38)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji: I. Drillerakis, E. Rantos un N. Korogiannakis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvis: A. Bouchagiar)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Lēmumu 2014/539/ES (2014. gada 27. marts) par valsts atbalstu SA.34572 (13/C) (ex 13/NN), ko Grieķija piešķīrusi uzņēmumam Larco General Mining & Metallurgical Company SA (OV 2014, L 254, 24. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus lietās T-423/14 un T-423/14 RENV, kā arī lietā C-244/18 P.

(1) OV C 292, 1.9.2014.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/30

Vispārējās tiesas 2022. gada 4. maija spriedums – OC/Komisija

(Lieta T-384/20) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - OLAF izmeklēšana - Paziņojums presei - Personas datu apstrāde - Nevainīguma prezumpcija - OLAF izmeklēšanas konfidencialitāte - Tiesības uz labu pārvaldību - Samērīgums - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2022/C 257/39)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: OC (pārstāvji: P. Yatagantzidis un V. Cheirdaris, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Baquero Cruz un T. Adamopoulos)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kurš prasītājam esot nodarīts ar OLAF2020. gada 5. maija paziņojuma presei Nr. 13/2020 publicēšanu, jo tajā esot prettiesiski apstrādāti viņa personas dati un sniegta nepatiesa informācija par viņu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	OC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 279, 24.8.2020.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/31

Vispārējās tiesas 2022. gada 4. maija spriedums – Advanced Superabrasives/EUIPO – Adi (“ASI ADVANCED SUPERABRASIVES”)

(Lieta T-4/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ASI ADVANCED SUPERABRASIVES” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības grafiska un vārdiska preču zīmes “ADI” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Lietas nodošana atpakaļ Iebildumu nodaļai - Regulas 2017/1001 71. panta 1. punkts - Deleģētās regulas (ES) 2018/625 27. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

(2022/C 257/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Advanced Superabrasives, Inc. (Mars Hill, Ziemeļkarolīna, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: D. Piróg un A. Rytel, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Adi Srl (Thiene, Itālija) (pārstāve: B. Saguatti, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 23. oktobra lēmumu lietā R 2713/2019-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Adi un Advanced Superabrasives.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Advanced Superabrasives, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 62, 22.2.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/32

Vispārējās tiesas 2022. gada 4. maija spriedums – Deichmann/EUIPO – Munich (Divu krustenisku svītru uz apava sāna attēlojums)

(Lieta T-117/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kuru veido krusts uz sporta apava sāna - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkts)

(2022/C 257/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deichmann SE (Esene, Vācija) (pārstāve: C. Onken, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Gája un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Munich, SL (La Torre de Claramunt, Spānija) (pārstāvji: J. Güell Serra un M. Guix Vilanova, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 7. decembra lēmumu lietā R 2882/2019-4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Deichmann un Munich.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Deichmann SE atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) un Munich, SL.

(1) OV C 128, 12.4.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/32

Vispārējās tiesas 2022. gada 4. maija spriedums – Fidelity National Information Services/EUIPO – IFIS (“FIS”)

(Lieta T-237/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “FIS” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “IFIS” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2022/C 257/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fidelity National Information Services, Inc. (Džeksonvilla, Florida, Amerikas Savienotās valstis) (pārstāvis: P. Wilhelm, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: T. Frydendahl un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Banca IFIS SpA (Mestre, Itālija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 26. februāra lēmumu lietā R 1460/2020-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Banca IFIS un Fidelity National Information Services.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Fidelity National Information Services, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 252, 28.6.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/33

Vispārējās tiesas 2022. gada 4. maija spriedums – Bodegas Beronia/EUIPO – Bodegas Carlos Serres (“ALEGRA DE BERONIA”)

(Lieta T-298/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “ALEGRA DE BERONIA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “ALEGRO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2022/C 257/43)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bodegas Beronia, SA (Oljauri, Spānija) (pārstāvis: J. Mora Cortés, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: R. Raponi un J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Bodegas Carlos Serres, SL (Aro, Spānija) (pārstāvji: F. Pérez Álvarez un J. Pérez Itarte, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 12. marta lēmumu lietā R 2013/2020-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Bodegas Carlos Serres un Bodegas Beronia.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 12. marta lēmumu lietā R 2013/2020-1.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no Bodegas Beronia, SA tiesāšanās izdevumiem, tostarp pusi no tās nepieciešamajiem izdevumiem procesā EUIPO Apelācijas padomē.

3)	Bodegas Carlos Serres, SL, sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no Bodegas Beronia tiesāšanās izdevumiem, tostarp pusi no tās nepieciešamajiem izdevumiem procesā EUIPO Apelācijas padomē.

(1) OV C 278, 12.7.2021.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/33

Prasība, kas celta 2022. gada 29. aprīlī – Usmanov/Padome

(Lieta T-237/22)

(2022/C 257/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alisher Usmanov (Taškenta, Uzbekistāna) (pārstāvis: J. Grand d’Esnon, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	galvenokārt:

—	atcelt Padomes 2022. gada 28. februāra Lēmumu (KĀDP) Nr. 2022/337 (1), ciktāl tas attiecas uz A. Usmanov;

—	atcelt Padomes 2022. gada 28. februāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2022/336 (2), ciktāl tā attiecas uz A. Usmanov;

—	atcelt Padomes 2022. gada 25. februāra Lēmumu (KĀDP) Nr. 2022/329 (3);

—	atcelt Padomes 2022. gada 25. februāra Regulu (ES) Nr. 2022/330 (4);

—	pakārtoti,

—	atcelt Padomes 2022. gada 28. februāra Lēmumu (KĀDP) Nr. 2022/337, ciktāl tas attiecas uz A. Usmanov;

—	atcelt Padomes 2022. gada 28. februāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2022/336, ciktāl tā attiecas uz A. Usmanov;

—	atcelt Padomes 2022. gada 25. februāra Lēmuma (KĀDP) Nr. 2022/329 1. panta 2. punkta f) un g) apakšpunktu;

—	atcelt Padomes 2022. gada 25. februāra Regulas (ES) Nr. 2022/330 1. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktu un,

—	katrā ziņā,

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei samaksāt A. Usmanov summu 20 000 EUR apmērā, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 140. panta b) punktu, kā tiesāšanās izdevumus, kas tam radušies savu interešu aizstāvībai.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza deviņus pamatus, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-234/22 Ismailova/Padome izvirzītajiem.

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/337 (2022. gada 28. februāris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 59, 1. lpp.).

(2) Padomes Īstenošanas regula (ES) 2022/336 (2022. gada 28. februāris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 58, 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/329 (2022. gada 25. februāris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 50, 1. lpp.).

(4) Padomes Regula (ES) 2022/330 (2022. gada 25. februāris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 51, 1. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/34

Prasība, kas celta 2022. gada 29. aprīlī – Narzieva/Padome

(Lieta T-238/22)

(2022/C 257/45)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Saodat Narzieva (Taškenta, Uzbekistāna) (pārstāvis: J. Grand d’Esnon, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

galvenokārt, atcelt:

—	Padomes 2022. gada 8. aprīļa Lēmumu (KĀDP) Nr. 2022/582 (1), ciktāl tas attiecas uz S. Narzieva;

—	Padomes 2022. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2022/581 (2), ciktāl tā attiecas uz S. Narzieva;

—	Padomes 2022. gada 25. februāra Lēmumu (KĀDP) Nr. 2022/329 (3);

—	Padomes 2022. gada 25. februāra Regulu (ES) Nr. 2022/330 (4),

—

pakārtoti, atcelt:

—	Padomes 2022. gada 8. aprīļa Lēmumu (KĀDP) Nr. 2022/582, ciktāl tas attiecas uz S. Narzieva;

—	Padomes 2022. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2022/581, ciktāl tā attiecas uz S. Narzieva;

—	Padomes 2022. gada 25. februāra Lēmuma (KĀDP) Nr. 2022/329 1. panta 2. punkta f) un g) apakšpunktu;

—	Padomes 2022. gada 25. februāra Regulas (KĀDP) Nr. 2022/330 1. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktu;

—	katrā ziņā piespriest Eiropas Savienības Padomei samaksāt S. Narzieva summu 20 000 EUR apmērā, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 140. panta b) punktu, kā tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies savu interešu aizstāvībai.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza astoņus pamatus, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-234/22 Ismailova/Padome izvirzītajiem.

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/582 (2022. gada 8. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 110, 55. lpp.).

(2) Padomes Īstenošanas regula (ES) 2022/581 (2022. gada 8. aprīlis), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 110, 3. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/35

Prasība, kas celta 2022. gada 13. maijā – Yanukovych/Padome

(Lieta T-256/22)

(2022/C 257/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Viktor Fedorovych Yanukovych (Rostova pie Donas, Krievija) (pārstāvji: B. Kennelly, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/376 (2022. gada 3. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, (1) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/375 (2022. gada 3. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (2), ciktāl tie attiecas uz prasītāju; un

—	piespriest Padomei atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav pārliecinājusies un arī nevarēja pārliecināties par to, ka Ukrainas iestāžu lēmumi, uz kuriem tā balstījusies, prasītāju iekļaujot sarakstā, tika pieņemti, ievērojot Savienības pamattiesības uz aizstāvību un uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome, konstatējot, ka ir izpildīts kritērijs iekļaušanai sarakstā, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Konkrētāk, Padome esot pieņēmusi Ukrainas iestāžu iesniegtos materiālus bez pienācīgas pārbaudes veikšanas un/vai neņemot vērā prasītāja konstatētās neprecizitātes. Padomei esot bijušas jāveic papildu pārbaudes un jāpieprasa, lai Ukrainas iestādes sniegtu papildu pierādījumus, ņemot vērā prasītāja iesniegtos apsvērumus un viņa sniegtos attaisnojošos pierādījumus, taču Padome esot uzdevusi mazāk jautājumu nekā bijis nepieciešams. Līdz ar to 2022. gada sankcijas neesot balstītas uz pietiekami pārliecinošiem faktiem.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas prasītājam ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktu garantētās tiesības uz īpašumu, jo ar ierobežojošiem pasākumiem šīs tiesības tiekot neattaisnoti, nevajadzīgi un nesamērīgi ierobežotas, proti: i) trūkstot jebkādu norāžu par to, ka naudas līdzekļi, kurus apgalvoti piesavinājies prasītājs, būtu pārskaitīti ārpus Ukrainas; ii) jau Ukrainas iekšzemes pasākumi vien būtu adekvāti un pietiekami; un iii) ierobežojošie pasākumi ir bijuši spēkā jau astoņus gadus, un tie vēlreiz ir tikuši piemēroti, balstoties uz pirmstiesas izmeklēšanu, kas īstenībā acīmredzot ir izbeigta un/vai vismaz pilnīgi stagnē un attiecībā uz izmeklēšanu vienā no lietām, uz kurām Padome divos iepriekšējos gados nav mēģinājusi balstīties.

(1) OV 2022, L 70, 7. lpp.

(2) OV 2022, L 70, 4. lpp.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/36

Prasība, kas celta 2022. gada 13. maijā – Yanukovych/Padome

(Lieta T-257/22)

(2022/C 257/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oleksandr Viktorovych Yanukovych (Sanktpēterburga, Krievija) (pārstāvji: B. Kennelly, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest Padomei atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav pārliecinājusies un arī nevarēja pārliecināties par to, ka Ukrainas iestāžu lēmumi, uz kuriem tā balstījusies, prasītāju iekļaujot sarakstā, tika pieņemti, ievērojot Savienības pamattiesības uz aizstāvību un uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome, konstatēdama, ka ir izpildīts kritērijs iekļaušanai sarakstā, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Konkrētāk, Padome esot pieņēmusi Ukrainas iestāžu iesniegtos materiālus bez pienācīgas pārbaudes veikšanas un/vai neņemot vērā prasītāja konstatētās neprecizitātes. Padomei esot bijušas jāveic papildu pārbaudes un jāpieprasa, lai Ukrainas iestādes sniegtu papildu pierādījumus, ņemot vērā prasītāja iesniegtos apsvērumus un viņa sniegtos attaisnojošos pierādījumus, taču Padome esot uzdevusi mazāk jautājumu nekā bijis nepieciešams. Līdz ar to 2022. gada sankcijas neesot balstītas uz pietiekami pārliecinošiem faktiem.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas prasītājam ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktu garantētās tiesības uz īpašumu, jo ar ierobežojošiem pasākumiem šīs tiesības tiekot neattaisnoti, nevajadzīgi un nesamērīgi ierobežotas, proti: i) trūkstot jebkādu norāžu par to, ka naudas līdzekļi, kurus apgalvoti piesavinājies prasītājs, būtu pārskaitīti ārpus Ukrainas; ii) jau Ukrainas iekšzemes pasākumi vien būtu adekvāti un pietiekami; un iii) ierobežojošie pasākumi ir bijuši spēkā jau astoņus gadus, un tie ir tikuši piemēroti, balstoties uz pirmstiesas izmeklēšanu, kura īstenībā acīmredzot ir izbeigta un/vai vismaz pilnīgi stagnē un uz kuru Padome divos iepriekšējos gados nav mēģinājusi balstīties.

(1) OV 2022, L 70, 7. lpp.

(2) OV 2022, L 70, 4. lpp.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/37

Prasība, kas celta 2022. gada 12. maijā – BSW – management company of “BMC” holding/Padome

(Lieta T-258/22)

(2022/C 257/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AAT Byelorussian Steel Works – management company of “Byelorussian Metallurgical Company” holding (BSW – management company of “BMC” holding) (Zhlobin, Baltkrievija) (pārstāvji: N. Tuominen un L. Engelen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/356 (2022. gada 2. marts), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā (1), un Padomes Regulu (ES) 2022/355 (2022. gada 2. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 (2), kopumā, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos aktos nav ievērots pienākums norādīt pamatojumu, tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdētos aktus, nav ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips un ir nepareizi izmantotas pilnvaras.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie akti ir nesamērīgi un skar Savienības likumdošanas kompetenci, un tajos nav ievērotas prasītājas pamattiesības.

(1) OV 2022, L 67, 103. lpp.

(2) OV 2022, L 67, 1. lpp.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/38

Prasība, kas celta 2022. gada 12. maijā – Mostovdrev/Padome

(Lieta T-259/22)

(2022/C 257/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AAT Mostovdrev (Mosty, Baltkrievija) (pārstāvji: N. Tuominen un L. Engelen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos aktos nav ievērots pienākums norādīt pamatojumu, tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdētos aktus, nav ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips un ir nepareizi izmantotas pilnvaras.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie akti ir nesamērīgi un skar Savienības likumdošanas kompetenci un ka tajos nav ievērotas prasītājas pamattiesības.

(1) OV 2022, L 67, 103. lpp.

(2) OV 2022, L 67, 1. lpp.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/38

Prasība, kas celta 2022. gada 13. maijā – mBank/EUIPO – European Merchant Bank (“EMBANK European Merchant Bank”)

(Lieta T-261/22)

(2022/C 257/50)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: mBank S.A. (Varšava, Polija) (pārstāvji: E. Skrzydło-Tefelska un M. Stępkowski, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: European Merchant Bank UAB (Viļņa, Lietuva)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “EMBANK European Merchant Bank” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 18 048 966

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 22. februāra lēmums lietā R 1845/2020-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	grozīt apstrīdēto lēmumu un pilnībā apmierināt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā EUIPO.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 60. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 2. punkta kopsakarā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 27. panta 4. punktu pārkāpums.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/39

Prasība, kas celta 2022. gada 13. maijā – CCCME u.c./Komisija

(Lieta T-263/22)

(2022/C 257/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products (CCCME) (Pekina, Ķīna) un 8 citi prasītāji (pārstāvji: R. Antonini, E. Monard un B. Maniatis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/191 (2022. gada 16. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam imports (1), ciktāl tā attiecas uz CCCME, atsevišķiem uzņēmumiem un attiecīgajiem to locekļiem, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāji izvirza deviņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, nosakot normālo vērtību, Komisija esot pārkāpusi Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu un labas pārvaldības principu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka dempinga noteikšanā Komisija neesot veikusi taisnīgu salīdzinājumu, pārkāpjot Pamatregulas 2. panta 10. punktu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, izmantojot par darbaspēku pieejamos faktus, Komisija esot pārkāpusi Pamatregulas 18. pantu un PTO Antidempinga nolīguma 6.8. pantu un II pielikumu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Pamatregulas 9. panta 6. punktu, nosakot dempinga starpību attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neesot veikusi objektīvu kaitējuma un cēloņsakarības pārbaudi, kas ir balstīta uz tiešiem pierādījumiem, pārkāpjot Pamatregulas 3. panta 2., 3., 5. un 6. punktu, kopsakarā ar tās 4. panta 1. punktu.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas cenu samazinājuma analīze esot pretrunā Pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktam un 9. panta 4. punktam.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neesot veikusi taisnīgu salīdzinājumu, novērtējot cenu ietekmi, tādējādi pārkāpdama Pamatregulas 3. panta 2., 3. un 6. punktu un 9. panta 4. punktu.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neesot veikusi objektīvu pārbaudi, kas balstīta uz tiešiem pierādījumiem attiecībā uz kaitējuma rādītājiem, pārkāpjot Pamatregulas 3. panta 2. un 5. punktu.

9.	Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Pamatregulas 6. panta 7. punktu, 19. panta 1., 2. un 3. punktu un 20. panta 2. un 4. punktu, kā arī tiesības uz aizstāvību.

(1) OV 2022, L 36, 1. lpp.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/40

Prasība, kas celta 2022. gada 13. maijā – PSCC 2012/EUIPO – Starwood Hotels & Resorts Worldwide (“LA BOTTEGA W”)

(Lieta T-265/22)

(2022/C 257/52)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PSCC 2012 Srl (Roma, Itālija) (pārstāvji: P. Alessandrini un E. Montelione, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Starwood Hotels & Resorts Worldwide LLC (Bethesda, Mērilenda, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “LA BOTTEGA W” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 592 581

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 24. februāra lēmums lietā R 621/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt un grozīt apstrīdēto lēmumu un noraidīt pieteikumu par preču zīmes “LA BOTTEGA W” spēkā neesamības atzīšanu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 60. un 8. panta pārkāpums;

—	Apelācijas padomes Reglamenta 42. panta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/41

Prasība, kas celta 2022. gada 16. maijā – Consulta/EUIPO – Karlinger (“ACASA”)

(Lieta T-267/22)

(2022/C 257/53)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Consulta GmbH (Cham, Šveice) (pārstāvji: M. Kinkeldey un S. Brandstätter, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Mario Karlinger (Sölden, Austrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ACASA” – Eiropas Savienības vārdiska preču zīme Nr. 7 587 165

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2022. gada 24. janvāra lēmums lietā R 487/2021-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 72. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar 94. panta 1. punktu, pārkāpums;

—	Eiropas Savienības Vispārējās tiesas judikatūras principu par šo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 noteikumu interpretāciju pārkāpums.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/41

Prasība, kas celta 2022. gada 17. maijā – Pumpyansky/Padome

(Lieta T-270/22)

(2022/C 257/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dmitry Alexandrovich Pumpyansky (Jekaterinburga, Krievija) (pārstāvji: G. Lansky, P. Goeth un A. Egger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

saskaņā ar LESD 263. pantu atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/397 (2022. gada 9. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1), kā arī Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/396 (2022. gada 9. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (2) (turpmāk tekstā – “apstrīdētie akti”), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju; un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Reglamenta 134. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot prettiesiski pārkāptas prasītāja pamattiesības, tostarp tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību, kā arī tiesības uz īpašumu.

—	Ar apstrīdētajiem aktiem iekļaudama prasītāju sarakstā, Padome neesot ievērojusi samērīguma principu atbilstoši Pamattiesību hartas 52. pantam.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, jo ir iekļāvusi prasītāja vārdu apstrīdēto aktu pielikumos.

—	Padomes pamatojums prasītāja iekļaušanai sarakstā būtībā esot kļūdains.

—	Padome neesot norādījusi individuālu, specifisku un konkrētu pamatojumu, kura dēļ prasītājam tika piemēroti ierobežojoši pasākumi, turklāt norādītais pamatojums neesot pietiekami detalizēts, kas ir pretrunā Padomes pienākumiem.

—	Iesniegtie pierādījumi neesot pietiekami, lai ar apstrīdētajiem aktiem pamatotu prasītāja iekļaušanu sarakstā.

(1) OV 2022, L 80, 31. lpp.

(2) OV 2022, L 80, 1. lpp.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/42

Prasība, kas celta 2022. gada 17. maijā – Melnichenko/Padome

(Lieta T-271/22)

(2022/C 257/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Andrey Melnichenko (Sankmorica, Šveice) (pārstāvji: G. Lansky, P. Goeth un A. Egger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Reglamenta 134. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

—	Ar apstrīdētajiem aktiem iekļaudama prasītāju sarakstā, Padome neesot ievērojusi samērīguma principu atbilstoši Pamattiesību hartas 52. pantam.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi kļūda vērtējumā, jo ir iekļāvusi prasītāja vārdu apstrīdēto aktu pielikumos.

—	Padomes pamatojums prasītāja iekļaušanai sarakstā būtībā esot kļūdains.

—	Padome neesot norādījusi individuālu, specifisku un konkrētu pamatojumu, kura dēļ prasītājam tika piemēroti ierobežojoši pasākumi, turklāt norādītais pamatojums neesot pietiekami detalizēts, kas ir pretrunā Padomes pienākumiem.

—	Iesniegtie pierādījumi neesot pietiekami, lai ar apstrīdētajiem aktiem pamatotu prasītāja iekļaušanu sarakstā.

(1) OV 2022, L 80, 31. lpp.

(2) OV 2022, L 80, 1. lpp.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/43

Prasība, kas celta 2022. gada 17. maijā – Pumpyanskaya/Padome

(Lieta T-272/22)

(2022/C 257/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Galina Evgenyevna Pumpyanskaya (Jekaterinburga, Krievija) (pārstāvji: G. Lansky, P. Goeth un A. Egger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Reglamenta 134. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi kļūda vērtējumā, jo ir iekļāvusi prasītājas vārdu apstrīdēto aktu pielikumos.

—	Padomes pamatojums prasītājas iekļaušanai būtībā esot kļūdains.

—	Padome neesot norādījusi individuālu, specifisku un konkrētu pamatojumu, kura dēļ prasītājai tika piemēroti ierobežojoši pasākumi, turklāt norādītais pamatojums neesot pietiekami detalizēts, kas ir pretrunā Padomes pienākumiem.

—	Iesniegtie pierādījumi neesot pietiekami, lai konstatētu pārliecinošu saikni starp prasītāju un prasītājas vīru, jo saskaņā ar apstrīdētajos aktos noteikto “saistības” elementu ir nepieciešama saikne, kas pārsniedz tikai ģimenes attiecības.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot prettiesiski pārkāptas prasītājas pamattiesības, tostarp tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību, kā arī tiesības uz īpašumu.

—	Ar apstrīdētajiem aktiem iekļaudama prasītāju sarakstā, Padome neesot ievērojusi samērīguma principu un esot pamatojusi savu lēmumu ar tiesību aktiem, kuri neatbilst paredzamības prasībai saskaņā ar Pamattiesību hartas 52. pantu.

—	Pret prasītāju patvaļīgi piemērotais pasākums ir nevienlīdzīga un diskriminējoša attieksme pret prasītāju.

(1) OV 2022, L 80, 31. lpp.

(2) OV 2022, L 80, 1. lpp.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/44

Prasība, kas celta 2022. gada 17. maijā – Groz-Beckert/EUIPO (Pozīcijas preču zīme, ko veido balta, koši sarkana un tumši zaļa krāsa uz taisnstūra paralēlskaldņa formas iepakojuma)

(Lieta T-276/22)

(2022/C 257/57)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Groz-Beckert KG (Albstadt, Vācija) (pārstāvji: M. Nielen un U. Kaufmann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: pozīcijas preču zīmes, ko veido balta, koši sarkana un tumši zaļa krāsa uz taisnstūra paralēlskaldņa formas iepakojuma, reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 243 039

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 2. marta lēmums lietā R 1447/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 1. punkta pirmā teikuma pārkāpums.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/45

Prasība, kas celta 2022. gada 17. maijā – Groz-Beckert/EUIPO (Pozīcijas preču zīme, ko veido sarkana un balta krāsa uz taisnstūra paralēlskaldņa formas iepakojuma)

(Lieta T-277/22)

(2022/C 257/58)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Groz-Beckert KG (Albstadt, Vācija) (pārstāvji: M. Nielen un U. Kaufmann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: pozīcijas preču zīmes, ko veido sarkana un balta krāsa uz taisnstūra paralēlskaldņa formas iepakojuma, reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 243 038

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 2. marta lēmums lietā R 1444/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 1. punkta pirmā teikuma pārkāpums.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/45

Prasība, kas celta 2022. gada 18. maijā – Mazepin/Padome

(Lieta T-282/22)

(2022/C 257/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dmitry Arkadievich Mazepin (Maskava, Krievija) (pārstāvji: D. Rovetta, M. Campa, M. Moretto un V. Villante, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/397 (2022. gada 9. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/396 (2022. gada 9. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (2), un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, esot pārkāpts LESD 296. pants un Pamattiesību hartas 41. pants, kā arī neesot ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, neesot izpildīts pierādīšanas pienākums, neesot ievēroti kritēriji iekļaušanai sarakstā, kas noteikti Padomes Lēmuma 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) 1. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta a) un g) apakšpunktā un Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) 3. panta 1. punkta a) un g) apakšpunktā – abi dokumenti ir par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērots samērīguma princips un prasītāja pamattiesības uz īpašumu, kā arī darījumdarbības brīvība (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pants).

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērots diskriminācijas aizlieguma pamatprincips.

(1) OV 2022, L 80, 31. lpp.

(2) OV 2022, L 80, 1. lpp.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/46

Prasība, kas celta 2022. gada 19. maijā – Moshkovich/Padome

(Lieta T-283/22)

(2022/C 257/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Vadim Nikolaevich Moshkovich (Tambova, Krievija) (pārstāvji: D. Rovetta, M. Campa, T. Bontinck, A. Guillerme, L. Burguin, M. Moretto, V. Villante un M. Pirovano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, kā arī neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un esot pārkāpts LESD 296. pants.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un neesot ievēroti sarakstā iekļaušanas kritēriji, kas noteikti Padomes Lēmuma 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, 1. panta 1. punktā un 2. panta 1. punktā, un Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, 3. panta. 1. punktā.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērots samērīguma princips un prasītāja pamattiesības uz īpašumu un darījumdarbības brīvība (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pants).

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērots diskriminācijas aizlieguma princips.

(1) OV 2022, L 80, 31. lpp.

(2) OV 2022, L 80, 1. lpp.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/47

Prasība, kas celta 2022. gada 18. maijā – Pumpyanskiy/Padome

(Lieta T-291/22)

(2022/C 257/61)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alexander Dmitrievich Pumpyanskiy (Ženēva, Šveice) (pārstāvji: T. Bontinck, A. Guillerme un L. Burguin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/397 (1) (2022. gada 9. marts), ciktāl tā pielikuma 719. punktā ir iekļauts prasītājs;

—	atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/396 (2) (2022. gada 9. marts), ciktāl tās I pielikuma 719. punktā ir iekļauts prasītājs;

—	piespriest Padomei izmaksāt pagaidu summu 100 000 EUR apmērā par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un izpildīts administrācijas pienākums norādīt pamatojumu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā saistībā ar Padomes izvirzīto pamatojumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērots samērīguma princips un pamattiesības saistībā ar ierobežojošu pasākumu noteikšanu prasītājam, un esot notikusi nepamatota iejaukšanās prasītāja pamattiesībās, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips un tiesiskās drošības princips attiecībā uz “saistīto” personu kritērija piemērošanu personām, kas iekļautas to personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi.

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/397 (2022. gada 9. marts) ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 80, 31. lpp.).

(2) Padomes Īstenošanas Regula (ES) 2022/396 (2022. gada 9. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 80, 1. lpp.).

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/48

Prasība, kas celta 2022. gada 19. maijā – PB/VNV

(Lieta T-293/22)

(2022/C 257/62)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PB (pārstāve: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt VNV priekšsēdētājas 2021. gada 16. jūlija lēmumu nepārklasificēt prasītāju 2021. pārkvalificēšanas gadā;

—	vajadzības gadījumā atcelt VNV 2022. gada 14. februāra lēmumu, ar ko noraidīta prasītāja 2021. gada 15. oktobra sūdzība par lēmumu viņu nepārklasificēt;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.

1.	Pirmais pamats attiecas uz to procesuālo normu pārkāpumu, kas ir piemērojamas pārklasificēšanas īstenošanai atbilstoši Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 54. panta Vispārīgo īstenošanas noteikumu (turpmāk tekstā – “VĪN”) 5. pantam.

2.	Otrais pamats attiecas uz VĪN 4. panta kļūdainu analīzi un atbildības līmeņu kļūdainu vērtējumu, par pamatu ņemot amatu, nevis pakāpi.

3.	Trešais pamats attiecas uz Pārklasificēšanas jauktās komitejas procesuālo noteikumu pārkāpumu un pienākuma izstrādāt ziņojumu par katru novērtējuma procedūru neizpildi.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz tiesību piekļūt dokumentiem pārkāpumu un pārskatāmības, paredzamības un tiesiskās drošības principu neievērošanu, kā arī uz neobjektivitāti informācijas trūkuma dēļ vairākos procesa posmos.

5.	Piektais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi un kļūdām, kas pieļautas izvērtēto faktoru sarakstā.

6.	Sestais pamats attiecas uz VĪN II pielikuma pārkāpumu un vidējā noteiktā mērķa neievērošanu.

7.	Septītais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu prasītāja personāllietas, viņa nopelnu un darba stāža vērtējumā salīdzinājumā ar viņa kolēģiem, kas strādā tajā pašā direkcijā.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/48

Prasība, kas celta 2022. gada 20. maijā – Crush Series Publishing/EUIPO – Mediaproduccion (“The Crush Series”)

(Lieta T-295/22)

(2022/C 257/63)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Crush Series Publishing s.r.o. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāve: D.-M. Belciu, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Mediaproduccion SLU (Barselona, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO:

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīga strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “The Crush Series” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 119 385

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 15. marta lēmums lietā R 1303/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	noraidīt iebildumu un atļaut reģistrēt Eiropas Savienības preču zīmes “The Crush Series” reģistrācijas pieteikumu Nr. 18 119 385;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt šīs tiesvedības izdevumus un izdevumus procesā EUIPO Apelācijas padomē.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 1. punkta pārkāpums.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/49

Prasība, kas celta 2022. gada 20. maijā – BB Services/EUIPO – Lego Juris (Spēļu figūriņas ar izvirzījumu galvā forma)

(Lieta T-297/22)

(2022/C 257/64)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BB Services GmbH (Flörsheim am Main, Vācija) (pārstāvis: M. Krogmann, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Lego Juris A/S (Billund, Dānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme (Spēļu figūriņas ar izvirzījumu galvā forma) – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 50 450

Process EUIPO: anulēšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 16. marta lēmums lietā R 1355/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un atzīt Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 50 450 par spēkā neesošu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pārkāpums.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/50

Prasība, kas celta 2022. gada 20. maijā – BB Services/EUIPO – Lego Juris (Spēļu figūriņas forma)

(Lieta T-298/22)

(2022/C 257/65)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BB Services GmbH (Flörsheim am Main, Vācija) (pārstāvis: M. Krogmann, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Lego Juris A/S (Billund, Dānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme (Spēļu figūriņas forma) – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 50 518

Process EUIPO: anulēšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 16. marta lēmums lietā R 1354/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un atzīt Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 50 518 par spēkā neesošu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pārkāpums.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/51

Prasība, kas celta 2022. gada 23. maijā – Aven/Padome

(Lieta T-301/22)

(2022/C 257/66)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Petr Aven (Virginia Water, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: T. Marembert un A. Bass, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu 2022/337 (1) (2022. gada 28. februāris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/336 (2) (2022. gada 28. februāris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās uzdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota kļūda vērtējumā. Prasītājs norāda, pirmkārt, ka neviens no Padomes izvirzītajiem pierādījumu elementiem neatbilst Eiropas [Savienības Tiesas] judikatūras prasībām attiecībā uz pierādījumu standartu un kvalitāti un, otrkārt, ka neviens apgalvojums Padomes pamatojumā nav pierādīts un tātad neatbilst Lēmuma 2014/145/KĀDP pašlaik spēkā esošajā redakcijā a) un d) kritērijam, kas ir kritēriji, uz kuriem Padome skaidri atsaucas savā pamatojumā.

Ar otro pamatu tiek izvirzīta iebilde par minētā kritērija prettiesiskumu, jo ar to divkārši ir pārkāpts samērīguma princips. Prasītāja ieskatā, pirmkārt, kritērijs, uz kuru atsaucas Padome, ir acīmredzami nepiemērots attiecībā pret sasniedzamo mērķi un, otrkārt, pastāvēja iespēja izmantot mazāk ierobežojošus līdzekļus.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvota juridiskā pamata neesamība, jo nav pierādīta pietiekama saikne starp to personu kategoriju, uz kuru ir attiecināts šis kritērijs, un Krievijas Federāciju.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvota kļūda vērtējumā, jo Padome nav pierādījusi ne to, ka prasītājs ir ievērojams uzņēmējs, ne to, ka viņš ir ietekmīgs, ne to, ka viņš darbojas tādos ekonomikas sektoros, kas ir būtisks ienākumu avots Krievijas Federācijas valdībai.

4.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/52

Prasība, kas celta 2022. gada 24. maijā – Fridman/Padome

(Lieta T-304/22)

(2022/C 257/67)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mikhail Fridman (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: T. Marembert un A. Bass, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu 2022/337 (1) (2022. gada 28. februāris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvota juridiskā pamata neesamība, jo nav pierādīta pietiekama saikne starp to personu kategoriju, uz kuru ir attiecināts šis kritērijs, un Krievijas Federāciju.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvota kļūda vērtējumā, jo Padome nav pierādījusi ne to, ka prasītājs ir ievērojams uzņēmējs, ne to, ka viņš ir ietekmīgs, ne to, ka viņš darbojas tādos ekonomikas sektoros, kas ir būtisks ienākumu avots Krievijas Federācijas valdībai.