29.6.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/3

Euro maiņas kurss (1)

2022. gada 28. jūnijs

(2022/C 246/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0561
JPY	Japānas jena	143,67
DKK	Dānijas krona	7,4394
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86350
SEK	Zviedrijas krona	10,6543
CHF	Šveices franks	1,0101
ISK	Islandes krona	139,50
NOK	Norvēģijas krona	10,3370
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,726
HUF	Ungārijas forints	398,55
PLN	Polijas zlots	4,6905
RON	Rumānijas leja	4,9443
TRY	Turcijas lira	17,5891
AUD	Austrālijas dolārs	1,5210
CAD	Kanādas dolārs	1,3565
HKD	Hongkongas dolārs	8,2880
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6822
SGD	Singapūras dolārs	1,4645
KRW	Dienvidkorejas vona	1 361,75
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,9072
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,0775
HRK	Horvātijas kuna	7,5320
IDR	Indonēzijas rūpija	15 669,91
MYR	Malaizijas ringits	4,6432
PHP	Filipīnu peso	57,850
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	37,154
BRL	Brazīlijas reāls	5,5308
MXN	Meksikas peso	21,0880
INR	Indijas rūpija	83,4080

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

29.6.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/7

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu

(2022/C 246/06)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Cadillac”

PDO-FR-A0686-AM03

Paziņojuma datums: 1.4.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Administratīvi teritoriālo vienību oficiālais klasifikators

Ģeogrāfiskajā apgabalā un tiešās apkaimes apgabalā esošo pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora datiem.

Apgabala robežas nav mainītas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Iepildīšana tarā

Specifikācijas IX iedaļas 3. punkta a) apakšpunktā ir pievienota iespēja iepildīt vīnus hermētiskā un vakuuma tarā ar ietilpību ne vairāk kā 5 litri.

Šā grozījuma mērķis ir uzlabot taras atbilstību pieprasījumam, jo īpaši sabiedriskās ēdināšanas jomā.

Ir grozīts vienotā dokumenta 9. punkts.

3. Aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Ir svītrots 1. nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, kad atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

4. Atsauce uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Cadillac

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna(-u) apraksts

ĪSS APRAKSTS

Nosaukumu “Cadillac” izmanto tikai nedzirkstošajiem baltvīniem.

Šiem vīniem ir šādas īpašības:

—	minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 15 %,

—	fermentējamo cukuru saturs ir lielāks par vai vienāds ar 51 g/l.

Šos nedzirkstošos baltvīnus ar atlikumcukuriem iegūst no šķirnēm “Sémillon B”, kas ir plaši izplatīta, “Sauvignon B”, “Sauvignon gris G” un “Muscadelle B”.

To zeltītā nokrāsa laika gaitā lēnām iegūst dzintara toni. Šiem vīniem, kad tie ir jauni, bieži vien ir balto augļu un ziedu aromāti, bet, kad tie kļūst vecāki, tiem bieži veidojas cukurotu augļu un citrusaugļu aromāti, dažkārt ar grauzdējuma notīm, ja tos nogatavina mucās. Šie līdzsvarotie vīni apvieno maigumu un eleganci ar ļoti noturīgu aromātu. Tie ir izturēšanai piemēroti augstākās kvalitātes vīni.

Minimālais kopējais skābums un maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs atbilst ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	19
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	12
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	25
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Īpašā vīndarības metode

Bagātinot vīnu ar sauso cukuru vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu, nedrīkst pieļaut, ka kopējā spirta tilpumkoncentrācija pēc bagātināšanas pārsniedz 15 %. Bagātināšana, veicot vīndarībai paredzētu vīnogu misu daļēju koncentrēšanu, ir atļauta ar nosacījumu, ka ar šādu metodi bagātināta vīna tilpumkoncentrācija nepārsniedz 10 %. Šā procesa rezultātā spirta kopējā tilpumkoncentrācija drīkst palielināties līdz 19 tilp. %.

2. Stādījumu biezība un vīnogulāju apgriešana

Audzēšanas metode

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,80 metriem.

Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenca skalas). Vīnogulājus apgriež, to vainagu veidojot vienkāršā vai dubultā Gijo [Guyot] tipa vai jaukta tipa griezumā vai īsi apgriežot dzinumus, vai Ruajā kordona [Cordon de Royat] vai vēdekļa veidā, vai atstājot garus dzinumus, ne vairāk kā ar 12 vīnstīgu pumpuriem uz vienu stādu.

3. Ražas novākšana

Audzēšanas metode

Vīnus ražo no vīnogām, kuras novāktas pēc pārgatavošanās (vīnogas ar cēlo puvi un/vai pirms novākšanas vītinātas ogas). Vīnus ražo no vīnogām, kas novāktas manuāli vairākās secīgās šķirošanas reizēs.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	40 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija, vīna gatavošana, kopšana un iepildīšana tarā tiek veikta šādu Žirondas [Gironde] departamenta pašvaldību teritorijā, kāda tā noteikta Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora 2021. gada 1. janvāra redakcijā: Baurech, Béguey, Cadillac, Capian, Cardan, Donzac, Gabarnac, Haux, Langoiran, Laroque, Lestiac-sur-Garonne, Monprimblanc, Omet, Paillet, Rions, Saint-Germain-de-Grave, Saint-Maixant, Semens, Tabanac, Le Tourne, Verdelais un Villenave-de-Rions.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Muscadelle B”

“Sémillon B”

8. Saiknes apraksts

Kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Cadillac” ģeogrāfisko apgabalu raksturo izteikts un dažkārt pat stāvs reljefs (augstākās vietas sasniedz 120 metru augstumu virs jūras līmeņa). Daudzās ūdens tērces, Garonas [Garonne] pietekas, kas ir izgrauzušas savu gultni kaļķakmens pamatnē, lieliski apūdeņo šo teritoriju. “Cadillac” ģeogrāfiskajā apgabalā valda mērens klimats un Garonas ielejas un Atlantijas okeāna ietekme padara pavasara salu maigāku. Šis apgabals stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem 30 kilometru garumā, un tā centrā, 40 kilometru attālumā no Bordo [Bordeaux], atrodas Kadiljakas [Cadillac] cietoksnis, kas ir devis vārdu aizsargātajam nosaukumam. Apgabals ietver 22 pašvaldības Žirondas departamentā, kas robežojas ar Garonu, un tā teritorijā ir gan līdzenumi, gan kalnu pakājes, nogāzes un plakankalnes. Šī teritorija ir neatņemama daļa no nosaukuma “Premières Côtes de Bordeaux” apgabala dienviddaļas, tā plešas Garonas upes labajā krastā, Bordo aglomerācijas tuvumā un dienvidaustrumos no tās, bet neietver anklāvus Sainte-Croix-du-Mont un Loupiac.

Rudeņos ģeogrāfiskajā apgabalā valda īpašs mezoklimats. Šajās atklātajās kalnu nogāzēs mitro rīta miglu, kas paceļas virs Garonas līkumiem, nomaina ļoti karsti un saulaini periodi. Pateicoties šiem apstākļiem, atklātajās kalnu nogāzēs uz vīnogu miziņām viegli attīstās “cēlā puve” (Botrytis cinerea), kuru izraisa mikroskopiska sēne, kas noteiktos vides apstākļos ļauj iegūt augstākās kvalitātes saldos vīnus.

Izņemot tos zemesgabalus, kas atrodas uz mūsdienu sanesumiem, neviens konkrēts augsnes tips nav a priori izslēgts no ražošanas zemesgabalu apgabala. Tomēr izslēgtas ir ieleju apakšas, ja zemesgabaliem, kas robežojas ar ūdens tērcēm vai atrodas to tuvumā, ir nepietiekams slīpums vai tajos veidojas ieplakas, kas neļauj ūdenim viegli aizplūst. Tāpat nosaukuma apgabals neietver arī hidromorfus zemesgabalus, kuros dabiskā notece nav pietiekama. Izslēgtas ir teritorijas ar ļoti blīvu pilsētapbūvi un bez stādījumiem.

Ainavai ir raksturīgs dažāda veida apmežojums. No ražošanas zemesgabalu apgabala ir izslēgtas ieleju apakšējā daļā izpletušās mežaines, kas veido ūdens tērcēm paralēlu joslu un kur vīnkopībai nav vēsturisku sakņu. Senlaicīgās lapkoku audzes ir neatņemama “Cadillac” ainavas sastāvdaļa un tāpēc arī ir izslēgtas.

Šādi ierobežojumi paredz, ka vīnogulāji jāapsaimnieko optimāli, kontrolējot to dzīvīgumu un ražošanas potenciālu. Būtībā “Cadillac” vīnus iegūst no pārgatavām vīnogām. Tādēļ ķekaru skaits uz vienu vīnkoku ir ierobežots. Stādījumu biezība ir diezgan liela, un maksimālā noslodze katrā zemesgabalā pirms vīnogu pārgatavošanās tiek ierobežota. Nobriedušās vīnogas, ko klāj Botrytis pūkas, lēnām izžūst, un tajās koncentrējas cukuri un aromāti. Pēc tam vīnogu vācēji manuāli atlasa šīs ar puvi klātās ogas no katra vīnkoka — tā ir pirmā šķirošana. Tai seko vēl divas vai trīs šķirošanas reizes, ko nosaka klimatisko apstākļu mija, kura veicina sēnes attīstību un vīnogu koncentrācijas pastiprināšanos. Pēc tam saspiestās vīnogas ļoti lēnām rūgst, un to bagātīgais saturs noved pie tā, ka, spirtam iznīcinot raugus, vīnu rūgšana dabiskā veidā apstājas, kamēr tie vēl ir pilni ar cukuriem.

Šos nedzirkstošos baltvīnus ar atlikumcukuriem iegūst no šķirnēm “Sémillon B”, kas ir plaši izplatīta, “Sauvignon B”, “Sauvignon gris G” un “Muscadelle B”.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

iepildīšana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Vīnus kopj vismaz līdz nākamā gada 15. martam pēc ražas novākšanas.

Lai saglabātu vīnu pamatīpašības un autentiskumu, tos iepilda vai nu stikla pudelēs, vai hermētiskā un vakuuma tarā, kuras ietilpība nepārsniedz 5 litrus. Iepildīšana tarā jāveic vinifikācijas un vīna kopšanas vietā.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinifikāciju, vīna gatavošanu, kopšanu un iepildīšanu tarā, pamatojoties uz 2021. gada 1. janvāra Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, veido šādu Žirondas departamenta pašvaldību teritorija: Arbanats, Artigues-près-Bordeaux, Ayguemorte-les-Graves, Baigneaux, Baron, Barsac, Beautiran, Bellebat, Bellefond, Beychac-et-Caillau, Blésignac, Bommes, Bonnetan, Bouliac, Branne, La Brède, Budos, Cabara, Cadarsac, Cadaujac, Camarsac, Cambes, Camiac-et-Saint-Denis, Camblanes-et-Meynac, Camiran, Carignan-de-Bordeaux, Casseuil, Castelviel, Castres-Gironde, Caudrot, Cénac, Cérons, Cessac, Coirac, Courpiac, Créon, Croignon, Cursan, Daignac, Dardenac, Daubèze, Escoussans, Espiet, Les Esseintes, Faleyras, Fargues, Fargues-Saint-Hilaire, Frontenac, Génissac, Gironde-sur-Dropt, Gornac, Grézillac, Guillac, Illats, Isle-Saint-Georges, Izon, Jugazan, Ladaux, Landiras, Langon, Léogeats, Léognan, Lignan-de-Bordeaux, Loupes, Loupiac, Lugaignac, Lugasson, Madirac, Martillac, Martres, Mazères, Montignac, Morizès, Moulon, Mourens, Naujan-et-Postiac, Nérigean, Le Pian-sur-Garonne, Podensac, Pompignac, Porte-de-Benauge, Portets, Le Pout, Preignac, Pujols-sur-Ciron, Quinsac, Rauzan, Roaillan, Romagne, Sadirac, Saint-André-du-Bois, Saint-Aubin-de-Branne, Saint-Brice, Saint-Caprais-de-Bordeaux, Saint-Exupéry, Saint-Félix-de-Foncaude, Saint-Genès-de-Lombaud, Saint-Genis-du-Bois, Saint-Germain-du-Puch, Saint-Hilaire-du-Bois, Saint-Laurent-du-Bois, Saint-Laurent-du-Plan, Saint-Léon, Saint-Loubert, Saint-Loubès, Saint-Macaire, Saint-Martial, Saint-Martin-de-Sescas, Saint-Médard-d’Eyrans, Saint-Michel-de-Rieufret, Saint-Morillon, Saint-Pierre-d’Aurillac, Saint-Pierre-de-Bat, Saint-Pierre-de-Mons, Saint-Quentin-de-Baron, Saint-Selve, Saint-Sulpice-de-Pommiers, Saint-Sulpice-et-Cameyrac, Saint-Vincent-de-Paul, Sainte-Croix-du-Mont, Sainte-Foy-la-Longue, Sallebœuf, Sauternes, La Sauve, Soulignac, Targon, Tizac-de-Curton, Toulenne, Tresses un Virelade.

Apgabalā daļēji ietilpst arī šādas pašvaldības teritorija:

Castets et Castillon — tikai bijušās pašvaldības Castets-en-Dorthe teritorija, kas 2017. gada 1. janvārī apvienojās ar pašvaldību Castillon-de-Castets.

Marķējums: neobligātās norādes

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

visas neobligātās norādes, kuru izmantošanu saskaņā ar ES noteikumiem var regulēt dalībvalstis, uzraksta uz etiķetēm ar rakstzīmēm, kuru lielums ne augstumā, ne platumā nav lielāks par divkāršu to rakstzīmju lielumu, kas veido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Marķējums: lielāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt lielākas ģeogrāfiskās vienības — “Vin de Bordeaux” vai “Grand Vin de Bordeaux” — nosaukumu.

Šīs lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no to rakstzīmju lieluma, kuras izmantotas, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-dea6e836-191b-42a7-b58d-c62e78a39b38

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

29.6.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/12

(2022/C 246/07)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Coteaux du Loir”

PDO-FR-A0299-AM01

Paziņojuma datums: 1.4.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Administratīvi teritoriālo vienību oficiālais klasifikators

Ģeogrāfiskajā apgabalā un tiešās apkaimes apgabalā esošo pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora datiem.

Apgabala robežas nav mainītas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Noteikto zemesgabalu delimitāciju apstiprinājušās valsts kompetentās komitejas sanāksmju sarakstā ir pievienots tās rakstveida apspriešanās datums, kas noslēdzās 2021. gada 15. decembrī.

Šis grozījums ir izdarīts, lai pievienotu datumu, kurā kompetentā valsts iestāde apstiprināja ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpstošā noteiktā zemesgabalu apgabala robežu izmaiņas. Zemesgabalu noteikšana nozīmē ar attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmēta produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

3. Aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Ir svītrots 1. nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, kad atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

4. Atsauce uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Coteaux du Loir

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna(-u) apraksts

1. Sārtvīni

ĪSS APRAKSTS

Sārtvīnu dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 9,5 %.

Sārtvīniem, kuru fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs pārsniedz 12 g/l, minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 12,5 %.

Pēc iepildīšanas tarā vīni atbilst šādiem analītiskajiem standartiem — sausajos sārtvīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir mazāks par vai vienāds ar 8 gramiem uz litru.

—	Kopējais skābums, kas izteikts vīnskābes gramos uz litru, nav mazāks par cukuru saturu vairāk kā par 2 gramiem uz litru.

—	Gaistošais skābums ir mazāks par vai vienāds ar: — 12,2 miliekvivalentiem uz litru līdz nākamā gada 31. decembrim pēc ražas novākšanas, — 15,3 miliekvivalentiem uz litru līdz nākamā gada 31. decembrim.

Pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12,5 %.

Kopējais sēra dioksīda saturs baltvīnos un sārtvīnos ir tāds, kā noteikts ES tiesību aktos.

Sārtvīni ir viegli, ar izsmalcinātu smaržu un atsvaidzinoši. To krāsa ir gaiša, bieži vien ar laškrāsas lāsumiem. Aromāts ir dāsns, un tajā bieži vien dominē piparu smarža. Garša pārsvarā ir viegla un izsmalcināta.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Sarkanvīni

ĪSS APRAKSTS

Sarkanvīniem spirta minimālā dabiskā tilpumkoncentrācija ir 9,5 %. Pēc iepildīšanas tarā vīni atbilst šādiem analītiskajiem standartiem:

—	sarkanvīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 2 gramus uz litru,

—	kopējais skābums, kas izteikts vīnskābes gramos uz litru, nav mazāks par cukuru saturu vairāk kā par 2 gramiem uz litru,

—	gaistošais skābums ir mazāks par vai vienāds ar: — 12,2 miliekvivalentiem uz litru līdz nākamā gada 31. decembrim pēc ražas novākšanas, — 15,3 miliekvivalentiem uz litru līdz nākamā gada 31. decembrim.

Malolaktiskā fermentācija sarkanvīnos ir pabeigta, ābolskābes saturs ir mazāks par vai vienāds ar 0,3 gramiem uz litru.

Pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12,5 %.

Kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs sarkanvīnos ir tādi, kādi tie noteikti ES tiesību aktos.

Sarkanvīniem ir rubīnsarkana krāsa un kompleksa aromātu palete, kurā parasti dominē pikanti aromāti, kas saistīti ar ļoti nobriedušu ogu smaržām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Baltvīniem minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 10 %. Baltvīniem un sārtvīniem, kuru fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs pārsniedz 12 g/l, minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 12,5 %.

Pēc iepildīšanas tarā vīni atbilst šādiem analītiskajiem standartiem:

— sausajos baltvīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir mazāks par vai vienāds ar 8 gramiem uz litru,

—	kopējais skābums, kas izteikts vīnskābes gramos uz litru, nav mazāks par cukuru saturu vairāk kā par 2 gramiem uz litru,

—	gaistošais skābums ir mazāks par vai vienāds ar: — 12,2 miliekvivalentiem uz litru līdz nākamā gada 31. decembrim pēc ražas novākšanas, — 15,3 miliekvivalentiem uz litru līdz nākamā gada 31. decembrim.

Pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12,5 %.

Kopējais sēra dioksīda saturs baltvīnos ir tāds, kā noteikts ES tiesību aktos.

Baltvīni lielākoties ir sausie vīni, un tādā gadījumā to marķējumā obligāti jāparādās apzīmējumam “sec” (“sauss”). Kad šie vīni ir jauni, tiem bieži vien ir augļu un ziedu aromāti. To potenciāls izpaužas līdz ar novecošanu. Tā kā tajos ir fermentējamie cukuri, tie kopumā ir kompleksāki un ar lielāku izturēšanas potenciālu, tāpēc tos var uzglabāt līdz pat vairākiem gadu desmitiem. Nekas neparasts nav arī bagātākas eksotisko augļu notis vai saldākas žāvētu augļu notis, kas bieži vien izpaužas laika gaitā.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1.	Īpašā vīndarības metode

Sārtvīnu izstrādē nedrīkst izmantot vīndarības ogles, ne atsevišķi, ne arī maisījumos.

Sarkanvīnu bagātināšanai ir atļauts izmantot subtraktīvos paņēmienus, un maksimālais daļējās koncentrācijas līmenis attiecībā pret izmantoto tilpumu ir 10 %. Pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12,5 %. Vīniem, kuros fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs pārsniedz 12 gramus uz litru, ir aizliegtas visas bagātināšanas metodes. Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

Audzēšanas metode

—

Vīnogulāju kopšanas veidi

a)	Stādījumu biezība — vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 5 000 vīnkoku uz hektāru, bet rindstarpu attālums nedrīkst pārsniegt 2 metrus. Attālums starp vienas un tās pašas rindas vīnkokiem ir mazāks par vai vienāds ar 1 metru.

b)	Apgriešanas noteikumi melnogu šķirnēm

—

Vispārīgie noteikumi: vīnogulājus apgriež tā, lai uz katru vīnkoku būtu ne vairāk kā 11 vīnstīgu pumpuru. Vīnogu šķirņu “Cot N”, “Gamay N”, “Grolleau N” un “Pineau d’Aunis N” (vīnogulāji, kas nav vecāki par 40 gadiem) vīnogulājus apgriež īsi, atstājot īsus augļzarus; katram augļzaram ne vairāk par 3 vīnstīgu pumpuriem. Vīnogu šķirnes “Cabernet franc N” vīnogulājus apgriež vienkāršā Gijo [Guyot] tipa griezumā ar vienu garu dzinumu, kam ir ne vairāk kā 7 vīnstīgu pumpuri, un 2 augļzariem, kam ir ne vairāk kā 2 vīnstīgu pumpuri.

—

Īpašie noteikumi: vīnogu šķirnes “Pineau d’Aunis N” (vīnogulāji, kas vecāki par 40 gadiem) vīnogulājus var apgriezt vienkāršā Gijo tipa griezumā ar vienu garu dzinumu, kam ir ne vairāk kā 7 vīnstīgu pumpuri, un 2 augļzariem, kam ir ne vairāk kā 2 vīnstīgu pumpuri. Baltogu šķirnes “Chenin B” vīnogulājus apgriež īsi, atstājot augļzarus ar ne vairāk kā 13 vīnstīgu pumpuriem uz katru vīnkoku; katram augļzaram ne vairāk par 3 vīnstīgu pumpuriem.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	65 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vīninifikācija, vīna gatavošana un kopšana tiek nodrošināta šādu pašvaldību teritorijā (saraksts izstrādāts, pamatojoties uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru):

—	Endras un Luāras [Indre-et-Loire] departamentā: Bueil-en-Touraine, Saint-Aubin-le-Dépeint, Saint-Christophe-sur-le-Nais, Saint-Paterne-Racan un Villebourg,

—	Sartas [Sarthe] departamentā: Beaumont-sur-Dême, Chahaignes, La Chartre-sur-le-Loir, Chenu, Dissay, Flée, Lhomme, Loir en Vallée (deleģēto pašvaldību Poncé-sur-le-Loir un Ruillé-sur-Loir teritorija), Marçon, Montval-sur-Loir, Nogent-sur-Loir, Saint-Germain-d’Arcé un Saint-Pierre-de-Chevillé.

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Cabernet franc N”

“Chenin B”

“Cot N” — “Malbec”

“Gamay N”

“Grolleau N”

“Pineau d’Aunis N”

8. Saiknes apraksts

Apraksts par dabas faktoriem, kas veicina saikni

Ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas triju provinču — Turēnas [Touraine], Mēnas [Maine] un Anžū [Anjou] — robežās, aptuveni 40 kilometrus uz ziemeļiem no Tūras [Tours] pilsētas, sniedzas aptuveni 30 kilometru garumā abās pusēs Luāra upes [Loir] ielejai un tās pieteku ielejām. Šajā vietā Luārs un šīs upes pietekas izvago augstieni, kas atrodas aptuveni 100 metrus virs jūras līmeņa, un izgrauž dziļas ielejas ar 50 metru dziļu kritumu. Ar šīm ielejām robežojas klintis, kas vērstas lielākoties no austrumiem uz rietumiem, bet arī no ziemeļiem uz dienvidiem. Šajās klintīs izraktie pagrabi sniedzas no 15 līdz 20 metriem zem zemes un dažkārt sasniedz pat vairāk nekā 150 metru garumu.

Platā Luāra ieleja veido atklātu ainavu, savukārt mazākās ielejas ir šaurākas un noslēgtākas. Ģeogrāfiskais apgabals aptver 21 pašvaldības teritoriju, no kurām 16 atrodas Sartas departamenta dienvidaustrumos, bet 5 — Endras un Luāras departamenta ziemeļrietumos.

Konkrētie vīnogu audzēšanai noteiktie zemesgabali lielākoties ir izvietoti kalnu nogāzēs un augstienes malās, tajos ir akmeņainas un veselīgas augsnes, ko veido turona tufs un senona krama māli. Dažos zemesgabalos augsnes ir radušās no eocēna detritālajiem veidojumiem vai ietver elementus no Luāra aluviālajām terasēm.

Ģeogrāfiskā apgabala klimats ir mīkstināts okeāna klimats, kas veidojas okeāna un kontinentālās ietekmes krustcelēs. Luārs darbojas kā siltuma regulators, tāpat kā ielejas, kas izvada auksto gaisu no kalnu nogāzēm. Nokrišņu daudzums gadā sasniedz aptuveni 680 milimetrus.

Apraksts par cilvēkfaktoriem, kas veicina saikni

Saskaņā ar mutvārdu tradīciju vīnogulājus Sartas dienvidos Marsonas [Marçon] miesta apkaimē 6. gadsimtā iestādīja Svētais Lezēns [Saint Lézin], toreizējais Anžē [Angers] bīskaps. Tieši šajā miestā mūki nodibināja Svētā Lezēna prioriju, kuru pārraudzīja Tūras Svētā Žiljēna [Saint-Julien] abatija, kam šī priorija piegādāja noteiktu daudzumu vīna. Viņi savos laukos Šaeņā [Chahaignes] iestādīja šķirni “Pineau d’Aunis”, ko biežāk gan sauca par “Plant de Mayet”, “Gros Véronais”, “Mançais noir” vai “Plant d’Aunis”. Luārs jau tolaik bija iecienītākā transporta maģistrāle dažādiem pārtikas produktiem, kurus sūtīja uz Ziemeļeiropas valstīm, un šis ceļš, tālāk turpinādamies pa Luāras upi, veda uz Nanti [Nantes].

Dzīves baudas un Luāra ielejas vīnus jau no 16. gadsimta apdziedāja Plejādes [La Pléiade] grupas dzejnieki ar Pjēru de RONSĀRU priekšgalā, un šie vīni bieži tika pieminēti tā laika rakstos un memuāros.

Piemēram, RABLĒ savā “Pantagriēlā” rakstīja, ka Šartras [Chartre] miestu ir pārpludinājuši vīna tirgotāji, RONSĀRS apdziedāja Luāra vīnus, bet ANRĪ IV, kurš medīja Bersē [Bercé] mežā Šatodiluārā [Château-du-Loir], gribēja redzēt uz sava galda tikai vietējo vīnu.

Grāfs ROŠEKOTS [Comte de ROCHECOTTE] (1769–1797) savos memuāros norādīja, ka Luāra ielejā, kalna nogāzē, kas vērsta uz dienvidiem, Šaeņas un Šartrsīrluāras [Chartre-sur-le-Loir] miestā dara vīnus, no kuriem vairāki ir plaši izslavēti. Žils GIJO [Jules GUYOT] savā “Pētījumā par Francijas vīna dārziem” [Etude des vignobles de France] (1876) atzīmēja, ka “Sartas klimats pieder pie tās mērenās klimata joslas daļas, kur saldie augļi iegūst maksimālu izsmalcinātību, vīnogas ir garšīgas un ražotie vīni ir izcili. Sartā audzē divas galvenās vīnogu šķirnes — sarkanvīniem “Pineau” [“Pineau d’Aunis N”] un baltvīniem “Pineau de la Loire” [“Chenin B”]”.

Pjērs VJALA [Pierre VIALA], ampelogrāfs un vīnogulāju slimību speciālists, filoksēras krīzes pilnbriedā uzņēmās misiju vīnkopības nozarē, lai veiktu ļoti detalizētu Sartas vīndārzu izpēti. Pēc tam viņš ieteica “audzēt vecās Sartas vīnogu šķirnes, kuras ir sevi apliecinājušas un padarījušas jūsu vīnus slavenus”. Pieņemšanā pie Šatodiluāras prefekta un pilsētas mēra viņš paziņoja: “Jūsu rokās ir dārgums, kuru nedrīkst palaist vējā. Jums ar lepnumu jātiecas tālajos ziemeļos spodrināt vienu no skaistākajām pērlēm Francijas vīna vainagā, lai tā spīdētu spožāk nekā jebkad agrāk.”

Tolaik lielākoties tika slavēti “Pineau de la Loire” baltvīni (vīnogu šķirne “Chenin B”), jo īpaši augstu vērtējot 1837., 1870. un 1893. gada ražu. Sarkanvīni guva atzinību 20. gadsimta sākumā, un īpašu iespaidu atstāja 1911., 1921., 1934. un 1937. gada raža. 1948. gadā kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Coteaux du Loir” tika atzīts dažādās vīnu kategorijās un ar tādu pašu ģeogrāfisko apgabalu, kāds tika noteikts 2010. gadā.

2009. gadā vīndārzu platības aizņēma vairāk nekā 80 hektārus, ko izmantoja aptuveni 25 ražotāji, saražojot aptuveni 4 000 hektolitru. Sarkanvīni un baltvīni katrs veido aptuveni 40 % apjoma, bet sārtvīni — 20 %. Baltvīni lielākoties ir sausie vīni, un tādā gadījumā to marķējumā obligāti jāparādās apzīmējumam “sec” (“sauss”). Kad šie vīni ir jauni, tiem bieži vien ir augļu un ziedu aromāti. To potenciāls izpaužas līdz ar novecošanu. Tā kā tajos ir fermentējamie cukuri, tie kopumā ir kompleksāki un ar lielāku izturēšanas potenciālu, tāpēc tos var uzglabāt līdz pat vairākiem gadu desmitiem. Nekas neparasts nav arī bagātākas eksotisko augļu notis vai saldākas žāvētu augļu notis, kas bieži vien izpaužas laika gaitā.

Sarkanvīniem ir rubīnsarkana krāsa un kompleksa aromātu palete, kurā parasti dominē pikanti aromāti, kas saistīti ar ļoti nobriedušu ogu smaržām. Luārs bija viens no noteicošajiem faktoriem “Coteaux du Loir” vīnu plašajā izplatībā un atpazīstamībā. Šī upe, kas Anžē saplūst ar Luāras upi, ļāva laiviniekiem ar plakandibena laivām, ko sauca par “gabarām”, nogādāt pārtikas preces, piemēram, vīnu, uz Nanti. Tādējādi Luārs ir bijis tikpat nozīmīgs kā Luāra, kas atrodas apmēram 30 kilometrus tālāk uz dienvidiem, — veicinājis gan vīna transportēšanu, gan vīndārzu ierīkošanu transporta ceļu tuvumā un labvēlīgos topogrāfiskos apstākļos.

Ražotāju tradicionāli izvēlētie zemesgabali atrodas kalnu nogāzēs un augstienes malās, un augsnes tajos ir kā nosētas ar lieliem akmeņiem. Tādējādi šīs augsnes nodrošina lielisku drenāžu un pareizu ūdens apriti un fizioloģiskos procesus vīnogulājos.

Turklāt Luāra ielejas klimatiskais stāvoklis un vīndārzos sastādītās vīnogu šķirnes, kas lielākoties ir “Pineau d’Aunis N” un “Chenin B”, attiecīgi otrā vēlīnā perioda un trešā agrīnā perioda šķirnes, prasa optimālu dzīvīguma un ražošanas potenciāla kontroli, ko nodrošina rūpīga vīnogulāju apsaimniekošana un “Chenin B” vīnkoku īsa apgriešana. Ražošanas gada efekts, kas īpaši izteikts ģeogrāfiskajā apgabalā, ir licis ražotājiem jau paaudzēm ilgi pielāgoties dažādiem vīnogu nobriešanas apstākļiem. Tādējādi atkarībā no ražas gada situācijas un klimatiskajiem apstākļiem novāktās baltās vīnogas ir vairāk vai mazāk bagātas ar cukuriem. Izmantojot šo dabas bagātību, tiek ražoti dažādi vīnu veidi. Ja klimatiskie apstākļi ražas novākšanas laikā ir īpaši labvēlīgi, no bagātākajām vīnogām tiek ražoti vīni ar fermentējamiem cukuriem. Kalnu nogāzes, ko klāj tufa krīta kārtas un caurumo daudzie pagrabi, kurus izmanto vinifikācijai un vīna uzglabāšanai, veicina vīnu uzturēšanas potenciāla izmantošanu, un specifikācijā to raksturo attiecīgs vīna kopšanas periods.

Žils GIJO savā darbā “Pētījums par Francijas vīna dārziem” (1876), nodaļā, kas veltīta Sartai, piesauc “Luāra ieleju, kas ir tik piemērota labām vīnogu šķirnēm un labiem vīniem,” un atzīmē šejienes vīnu labo reputāciju: “Žiljēns piemin arī vīnus no Žanjēras, Šatodiluāras (..) kā vīnus ar labu un senu reputāciju; varu apstiprināt vismaz to, ka vīni no Žanjēras, Marsonas Šartras kantonā un vīni no Vuvrē[-sīrluāras], Malikornas, Montabonas un Šatodiluāras ir daudz labāki, nekā liecina to reputācija, kas jau tāpat ir laba.”

Sākot no 16. gadsimta, ANRĪ IV, RABLĒ un RONSĀRS katrs ar savu izjūtu un kaisli slavina “Coteaux du Loir” vīnus. Ar tādu pašu kaisli ražotāji jau paaudzēm ilgi ir spējuši pielāgoties dažādiem apstākļiem, kādos nobriest vīnogas, kas pieder pie šķirnēm “Pineau d’Aunis N” un “Chenin B”, tādējādi veicinot šā ģeogrāfiskā apgabala vīnu oriģinalitāti.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

a)	Visas neobligātās norādes, kuru izmantošanu saskaņā ar ES noteikumiem var regulēt dalībvalstis, uzraksta uz etiķetēm ar rakstzīmēm, kuru lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz divkāršu to rakstzīmju lielumu, ar kurām atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

b)	Ģeogrāfiskās vienības “Val de Loire” nosaukumā izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no to rakstzīmju lieluma, ar kurām atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

c)	Norādei “sec” (“sauss”) noteikti jābūt to baltvīnu marķējumā, kuros fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir mazāks par vai vienāds ar 8 gramiem uz litru.

d)	Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu ar nosacījumu, ka: — tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta, — šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinifikāciju, vīnu gatavošanu un kopšanu, veido šādu pašvaldību teritorija (saraksts izstrādāts, pamatojoties uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru):

—	Endras un Luāras [Indre-et-Loire] departamentā: Epeigné-sur-Dême,

—	Luāras un Šēras [Loir-et-Cher] departamentā: Montoire-sur-le-Loir,

—	Sartas departamentā: Vancé.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-d69c4f1e-c73e-4b04-8d00-6964f653d72a

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

29.6.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/19

(2022/C 246/08)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Jasnières”

PDO-FR-A0393-AM01

Paziņojuma datums: 1.4.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Administratīvi teritoriālo vienību oficiālais klasifikators

Ģeogrāfiskajā apgabalā un tiešās apkaimes apgabalā esošo pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora datiem.

Apgabala robežas nav mainītas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Noteikto zemesgabalu delimitāciju apstiprinājušās valsts kompetentās komitejas sanāksmju sarakstā ir pievienots tās rakstveida apspriešanās datums, kas noslēdzās 2021. gada 15. decembrī.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

3. Aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Ir svītrots 1. nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, kad atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

4. Atsauce uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Jasnières

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna(-u) apraksts

ĪSS APRAKSTS

Šie vīni ir nedzirkstošie baltvīni. Sausajiem vīniem minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 10 %. Vīniem, kuru fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs pārsniedz 12 g/l, minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 12,5 %.

Pēc iepildīšanas tarā vīni atbilst šādiem analītiskajiem standartiem — sausajos vīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir mazāks par vai vienāds ar 8 gramiem uz litru. Kopējais skābums, kas izteikts vīnskābes gramos uz litru, nav mazāks par fermentējamo cukuru saturu vairāk kā par 2 gramiem uz litru. Gaistošais skābums ir mazāks par vai vienāds ar:

—	12,2 miliekvivalentiem uz litru līdz nākamā gada 31. decembrim pēc ražas novākšanas,

—	15,3 miliekvivalentiem uz litru līdz nākamā gada 31. decembrim.

Pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12,5 %.

Kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tādi, kādi tie noteikti ES tiesību aktos. Sausajiem vīniem, kad tie ir jauni, parasti ir augļu un ziedu aromāti. To pēcgarša ir svaiga. To potenciāls izpaužas līdz ar novecošanu, dodot vietu saldām brieduma notīm, kas atgādina, piemēram, medu vai vītušu rozi. Tā kā tajos ir fermentējamie cukuri, kopumā tie ir kompleksāki un ar lielāku izturēšanas potenciālu.

Bieži tajos parādās bagātīgākas eksotisko augļu notis vai saldākas žāvētu augļu notis, ko novecošanas laikā bieži vien papildina grauzdētu mandeļu vai cidoniju piegarša.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Īpašā vīndarības metode

Vīniem, kuros fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs pārsniedz 12 gramus uz litru, ir aizliegtas visas bagātināšanas metodes. Pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12,5 %. Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

2. Audzēšanas metode

a)	Stādījumu biezība — vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 5 500 vīnkoku uz hektāru, bet rindstarpu attālums nedrīkst pārsniegt 1,80 metrus. Attālums starp vienas un tās pašas rindas vīnkokiem ir mazāks par vai vienāds ar 1 metru.

b)	Apgriešanas noteikumi — vīnogulājus apgriež, atstājot augļzarus ar ne vairāk kā 3 vīnstīgu pumpuriem uz katra. Kopējais vīnstīgu pumpuru skaits uz vienu vīnkoku nedrīkst pārsniegt 13.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	63 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija, vīna gatavošana un kopšana tiek nodrošināta šādu Sartas [Sarthe] departamenta pašvaldību teritorijā (saraksts izstrādāts, pamatojoties uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru): Lhomme un Loir en Vallée (deleģētās pašvaldības Ruillé-sur-Loir teritorija).

7. Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Chenin B”

8. Saiknes apraksts

Apraksts par dabas faktoriem, kas veicina saikni

Kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Jasnières” ģeogrāfiskais apgabals atrodas Luāra [Loir] ielejas vidienē, un tā ir ļoti stāva kalnu nogāze, kas ir vērsta uz dienvidiem un aptver pašvaldības Ruillé-sur-Loir un Lhomme aptuveni 5 kilometru garumā šīs ielejas labajā krastā. Nosaukums “Jasnières” ir aizgūts no simboliskas vietas, un vēlāk ar to apzīmēja visu kalnu nogāzi un tajā saražotos vīnus. Aptuveni 300 metru plato kalnu nogāzi šķērso trīs ielejas, kas būtiski ietekmē ainavu. Vīnogu ražas novākšanai noteiktie zemesgabali atrodas šīs kalnu nogāzes stāvākajā daļā ar aptuveni 15 % slīpumu, no 70 līdz 120 metru augstumā virs jūras līmeņa, un tie aptver aptuveni 50 hektārus. Šādā situācijā erozija ir atkailinājusi augsnes apakšējo kārtu, un tās ietekmē augsnes ir virspusējas, akmeņainas un ātri sasilst. Tās lielākoties ir uzslāņojušās uz turona tufa veidojumiem un senona krama māliem. Vietām tās var būt radušās no eocēna detritālajiem veidojumiem vai ietvert elementus no Luāra aluviālajām terasēm.

Ģeogrāfiskā apgabala klimats ir mīkstināts okeāna klimats, kas veidojas okeāna un kontinentālās ietekmes krustcelēs. Luāra upe darbojas kā siltuma regulators, tāpat kā ielejas, kas izvada auksto gaisu no kalnu nogāzes. Nokrišņu daudzums gadā sasniedz aptuveni 680 milimetrus.

Apraksts par cilvēkfaktoriem, kas veicina saikni

Saskaņā ar mutvārdu tradīciju vīnogulāju stādījumus viduslaikos Luāra ielejā sāka veidot Senlezēnas [Saint-Lézin] klosteris Marsonā [Marçon]. Šīs ielejas vidienē vīnkopji ātri atklāja īpašo Žanjēras [Jasnières] nogāzi, kurā vīnogu šķirne “Chenin B”, kas aug tās kultivēšanas apgabala galējos ziemeļos, ļauj iegūt oriģinālus vīnus. Žanjēras vīna vinifikācijā un uzglabāšanā par veicinošu faktoru kalpoja daudzie vīna pagrabi, kas bija izrakti, lai tos izmantotu vīna darīšanai. Luāra baltvīni 16. gadsimtā tika regulāri pieminēti. Tā, piemēram, Rablē savā grāmatā “Pantagriēls” norādīja, ka miestā La Chartre, kas atrodas Luāra ielejas vidienē un tieši Žanjēras nogāzes pakājē, pulcējās daudzi vīna tirgotāji; Ronsārs apdziedāja Luāra vīnus, un Anrī IV, ceļojot zirga mugurā no La Flèche uz Vendôme, atklāja “Jasnières” vīnus un lika tos pasniegt karaļa pilī Saint-Germain-en-Laye. Pēc tam, līdz pat 19. gadsimta beigām, holandiešu pārpircēji, ceļojot augšup pa Luāra upi un tās pietekām, iepirka baltvīnus no Luāra un Žanjēras un veda tos uz Ziemeļeiropas valstīm, kur īpaši iecienīti bija Luāras ielejā no vīnogu šķirnes “Chenin B” ražotie baltvīni. Luāram bija patiešām liela nozīme — pateicoties šīs upes savienojumam ar Luāras upi [Loire], bija iespējams eksportēt Sartā ražotos pārtikas produktus un vīnus.

Žils Gijo [Jules Guyot] savā “Pētījumā par Francijas vīna dārziem” [Etude des vignobles de France] (1876) atzīmēja, ka “Sartas klimats pieder pie tās mērenās klimata joslas daļas, kur saldie augļi iegūst maksimālu izsmalcinātību, vīnogas ir garšīgas un ražotie vīni ir izcili”. Tieši 19. gadsimtā Žanjēras baltvīni izpelnījās labu reputāciju plašākā sabiedrībā, un īpaši lielu iespaidu atstāja 1837., 1870. un 1893. gada vīni. 20. gadsimta sākuma izcilais gastronomijas kritiķis Kurnonskis [Curnonsky], saukts arī par “gastronomu princi”, tolaik norādīja: “Trīs reizes šajā gadsimtā “Jasnières” ir bijis izcilākais no visiem pasaules baltvīniem.”

1937. gadā kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Jasnières” bija viens no pirmajiem, kas tika atzīts dažādās vīnu kategorijās.

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Jasnières” apzīmētie vīndārzi 2009. gadā aizņēma vairāk nekā 50 ha lielu platību, kuru apstrādāja aptuveni 25 vīnkopji, un viņu produkcijas apjoms tuvojās 2 500 hektolitriem. Sausajiem vīniem, kad tie ir jauni, parasti ir augļu un ziedu aromāti. To pēcgarša ir svaiga.

To pēcgarša ir svaiga. To potenciāls izpaužas līdz ar novecošanu, dodot vietu saldām brieduma notīm, kas atgādina, piemēram, medu vai vītušu rozi.

Kad vīnos ir fermentējamie cukuri, parasti to aromāti ir kompleksāki un tiem piemīt lielāks izturēšanas potenciāls. Bieži tajos parādās bagātīgākas eksotisko augļu notis vai saldākas žāvētu augļu notis, ko novecošanas laikā bieži vien papildina grauzdētu mandeļu vai cidoniju piegarša. “Jasnières” ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atrodas pie “Chenin B” — izcilas vēlīnās “Val de Loire” vīnogu šķirnes — audzēšanas klimatiskā apgabala robežas, kalnu nogāzē, kas vērsta tieši uz dienvidiem, veidojas īpaši labvēlīgi dabas apstākļi, kas vīnos izpaužas kā oriģināls aromāts un izteikts līdzsvars.

Šī oriģinālā izpausme vīnos nav iespējama bez vīnogulāju dzīvīguma un ražošanas potenciāla optimālas pārvaldības, proti, rūpīgas vīnogulāju kopšanas un īsas apgriešanas.

Noteiktajā zemesgabalu apgabalā, kas paredzēts vīnogu ražas iegūšanai, atbilstīgi ieražām ir iedalīti tikai tie zemesgabali, kuru augsnē ir piemēroti ūdens un siltuma apstākļi.

Ražošanas gada efekts, kas vīna nozarē ir īpaši izteikts, jau sen ir ļāvis cilvēkiem savā labā izmantot dažādus vīnogu nobriešanas apstākļus. Tādējādi atkarībā no attiecīgā gada situācijas un klimatiskajiem apstākļiem novāktajām vīnogām ir lielāka vai mazāka dabiskā piesātinātība ar cukuru, un no tām var saražot dažādu veidu vīnus. Ja klimatiskie apstākļi ražas novākšanas laikā ir īpaši labvēlīgi, no ražas, kas novākta pēc tam, kad vīnogās palielināta cukuru koncentrācija, tās vītinot pirms novākšanas vai uz tām iedarbojoties cēlajai puvei, var iegūt vīnus ar augstu atlikumcukuru saturu, ko pēc tam var uzglabāt vairākus gadu desmitus. Plašie pagrabi, kas izrakti tufā, ļauj kopt vīnus tā, lai varētu izpausties to aromātiskās īpašības; šī darbība specifikācijā ir noteikta kā obligāta.

Karaļu un spožāko prātu jau no 16. gadsimta pieminētie “Jasnières” vīni plašākai sabiedrībai kļuva pazīstami 19. gadsimta otrajā pusē, un tie joprojām ieņem īpašu vietu Luāras ielejas ziemeļu baltvīnu ražošanā.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts attiecībā uz vinifikāciju, vīna gatavošanu un kopšanu, veido šādu pašvaldību teritorija (saraksts izstrādāts, pamatojoties uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru):

Endras un Luāras [Indre-et-Loire] departamentā: Bueil-en-Touraine, Épeigné-sur-Dême, Saint-Aubin-le-Dépeint, Saint-Christophe-sur-le-Nais, Saint-Paterne-Racan un Villebourg;

Luāras un Šēras [Loir-et-Cher] departamentā: Montoire-sur-le-Loir;

Sartas departamentā: Beaumont-sur-Dême, Chahaignes, La Chartre-sur-le-Loir, Chenu, Dissay-sous-Courcillon, Flée, Loir en Vallée (deleģētās pašvaldības Poncé-sur-le-Loir teritorija), Marçon, Montval-sur-Loir, Nogent-sur-Loir, Saint-Germain-d’Arcé, Saint-Pierre-de-Chevillé un Vancé.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

a)	Visas neobligātās norādes, kuru izmantošanu saskaņā ar ES noteikumiem var regulēt dalībvalstis, uzraksta uz etiķetēm ar rakstzīmēm, kuru lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz divkāršu to rakstzīmju lielumu, ar kurām atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

b)	Ģeogrāfiskās vienības “Val de Loire” nosaukumā izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no to rakstzīmju lieluma, ar kurām atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

c)	Norādei “sec” (“sauss”) noteikti jābūt to vīnu marķējumā, kuros fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir mazāks par vai vienāds ar 8 gramiem uz litru.

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu ar nosacījumu, ka:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta,

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-e4328415-66c5-43e9-917a-85b9aca21caa

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 246

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 29. jūnijs

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 246/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10782 – PLD / NBIM / SANT BOI DE LLOBREGAT ASSET) ( 1 )	1
2022/C 246/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10723 – BROOKFIELD / JINDAL GROUP / JINDAL PLASTIC FILMS BUSINESS) ( 1 )	2

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 246/03	Euro maiņas kurss — 2022. gada 28. jūnijs	3
	Revīzijas palāta
2022/C 246/04	Īpašais ziņojums 16/2022 – Dati kopējā lauksaimniecības politikā: lielo datu potenciāls politikas izvērtēšanā nav izmantots	4

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2022/C 246/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10663 – ORANGE / VOO / BRUTÉLÉ) ( 1 )	5
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2022/C 246/06	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu	7
2022/C 246/07	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu.	12
2022/C 246/08	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	19

	Labojumi
	Komisijas paziņojumā Tehniskie norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā( OV C 373, 16.9.2021. )	24


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.