ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 244
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

65. gadagājums
2022. gada 27. jūnijs

Saturs

Lappuse

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Savienības Tiesa

2022/C 244/01

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

1

 

Vispārējā tiesa

2022/C 244/02

Tiesvedības darba turpināšana laikposmā no 2022. gada 1. līdz 15. septembrim

2

 

V   Atzinumi

 

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

 

Tiesa

2022/C 244/03

Apvienotās lietas C-451/19 un C-532/19: Tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Subdelegación del Gobierno en Toledo/XU (C-451/19), QP (C-532/19) (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 20. pants – Eiropas Savienības pilsonība – Savienības pilsonis, kurš nekad nav īstenojis savu pārvietošanās brīvību – Viņa ģimenes locekļa, trešās valsts valstspiederīgā, uzturēšanās atļaujas pieteikums – Noraidīšana – Savienības pilsonim noteiktais pienākums par pietiekamu finanšu līdzekļu esamību viņa rīcībā – Laulāto kopdzīves pienākums – Nepilngadīgs bērns, Eiropas Savienības pilsonis – Valsts tiesību akti un prakse – Savienības pilsoņiem piešķirto tiesību būtības faktiska izmantošana – Liegšana)

3

2022/C 244/04

Lieta C-54/20 P: Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums – Eiropas Komisija/Stefano Missir Mamachi di Lusignano u.c. (Apelācija – Civildienests – Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, pamatojoties uz to, ka iestāde nav izpildījusi pienākumu nodrošināt savu ierēdņu aizsardzību – Eiropas Komisijas delegācija Marokā – Nogalināts ierēdnis – Morālais kaitējums, kas nodarīts ierēdņa brālim un māsai – Tiesiskās aizsardzības līdzekļi – LESD 270., 268. un 340. pants – Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi – 40., 42.b, 55.a, 73., 90. un 91. pants – Jēdziens persona, uz kuru attiecas noteikumi – Pamatojums)

4

2022/C 244/05

Lieta C-83/20: Tiesas (pirmā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BPC Lux 2 Sàrl u.c./Banco de Portugal, Banco Espírito Santo SA, Novo Banco SA (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2014/59/ES – Banku savienība – Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošana un noregulējums – 36., 73. un 74. pants – Akcionāru un kreditoru aizsardzība – Daļēja ieviešana pirms transponēšanas termiņa beigām – Transponēšana pa posmiem – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 17. panta 1. punkts – Tiesības uz īpašumu)

4

2022/C 244/06

Lieta C-265/20: Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums Hof van beroep te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – FN/Universiteit Antwerpen u.c. (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Nepilna darba laika darbs – Direktīva 97/81/EK – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu – 4. klauzulas 1. punkts – Diskriminācijas aizlieguma princips – Nepilnu darba laiku nodarbināts akadēmiskais personāls – Automātiska iecelšana pastāvīgā amatā, kas attiecas tikai uz akadēmiskā personāla locekļiem, kuri mācībspēka amatā strādā pilnu darba laiku – Nepilna darba laika darbam atbilstošās pilna darba laika darba procentuālās daļas aprēķins – Prasību neesamība)

5

2022/C 244/07

Lieta C-405/20: Tiesas (pirmā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – EB, JS, DP/Versicherungsanstalt öffentlich Bediensteter, Eisenbahnen und Bergbau (BVAEB) (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – LESD 157. pants – 33. protokols – Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos – Direktīva 2006/54/EK – 5. panta c) punkts un 12. pants – Netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ aizliegums – Nodarbinātības sociālā nodrošinājuma sistēma, kas piemērojama pēc datuma, uz kuru attiecas minētais protokols un tā 12. pants – Ierēdņu vecuma pensijas – Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēta vecuma pensiju ikgadējā indeksācija – Degresīva indeksācija atkarībā no vecuma pensijas apmēra ar pilnīgu izslēgšanu, pārsniedzot noteiktu pensijas apmēru – Pamatojumi)

6

2022/C 244/08

Lieta C-410/20: Tiesas (trešā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Audiencia Provincial de La Coruña (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Banco Santander, SA/J.A.C., M.C.P.R. (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2014/59/ES – Kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību noregulējums – Vispārējie principi – 34. panta 1. punkts – Iekšējā rekapitalizācija – Sekas – 53. panta 1. un 3. punkts – Pašu kapitāla instrumentu norakstīšana – 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunkts – 73. – 75. pants – Akcionāru un kreditoru tiesību aizsardzība – Direktīva 2003/71/EK – Prospekts, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību – 6. pants – Nepareiza prospekta informācija – Prasība sakarā ar atbildību, kas celta pēc lēmuma par noregulējumu pieņemšanas – Prasība atzīt par spēkā neesošu līgumu par akciju iegādi, kas celta pret kredītiestādes, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par noregulējumu, vispārējo tiesību pārņēmēju)

7

2022/C 244/09

Lieta C-453/20: Tiesas (virspalāta) 2022. gada 3. maija spriedums (Úřad pro přístup k dopravní infrastruktuře (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – CityRail a.s./Správa železnic, státní organizace (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 267. pants – Jēdziens tiesa – Strukturāli un funkcionāli kritēriji – Ar tiesas spriešanu saistīto funkciju vai administratīvo funkciju īstenošana – Direktīva 2012/34/ES – 55. un 56. pants – Viena valsts regulatīvā iestāde dzelzceļa nozarē – Neatkarīga nozares regulatīvā iestāde – Tiesības rīkoties pēc savas ierosmes – Sodu piemērošanas pilnvaras – Lēmumi, kurus var apstrīdēt tiesā – Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamība)

8

2022/C 244/10

Lieta C-525/20: Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Association France Nature Environnement/Premier ministre, Ministre de la Transition écologique et solidaire (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 2000/60/EK – Sistēma Eiropas Savienības rīcībai ūdens resursu politikas jomā – 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Vides aizsardzības mērķi attiecībā uz virszemes ūdeņiem – Dalībvalstu pienākums neatļaut programmu vai projektu, kas var izraisīt virszemes ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanos – Virszemes ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanās jēdziens – 4. panta 6. un 7. punkts – Atkāpes no pasliktināšanās aizlieguma – Nosacījumi – Programma vai projekts, kam ir īslaicīga ietekme uz virszemes ūdens objekta stāvokli īsākā laikposmā bez sekām ilgtermiņā)

8

2022/C 244/11

Lieta C-714/20: Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Commissione tributaria provinciale di Venezia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – U.I. Srl/Agenzia delle dogane e dei monopoli – Ufficio delle dogane di Venezia (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Muitas savienība – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – 201. pants – Personas, kurām jāmaksā nodoklis – PVN par importu – Savienības Muitas kodekss – Regula (ES) Nr. 952/2013 – 77. panta 3. punkts – Netieša pārstāvja muitā un importētājas sabiedrības solidārā atbildība – Muitas nodokļi)

9

2022/C 244/12

Lieta C-638/21: Tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 28. aprīļa rīkojums (Okresný súd Prešov (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Rozhlas a televízia Slovenska/CI (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13/EEK – Piemērojamība – Tiesiskās attiecības starp valsts raidorganizāciju un fizisko personu, kas ir raidorganizācijas abonentmaksas maksātāja – Acīmredzama nepieņemamība)

10

2022/C 244/13

Lieta C-652/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 22. oktobrī iesniedza Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 2 – León (Spānija) – ACNC/Unicaja Banco, SA

10

2022/C 244/14

Lieta C-65/22 P: Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 1. februārīIndustria de Diseño Textil SA (Inditex) iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2021. gada 1. decembra spriedumu lietā T-467/20 Inditex/EUIPO – Ffauf Italia (ZARA)

11

2022/C 244/15

Lieta C-113/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 17. februārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) – DX, Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS)/Tesorería General de la Seguridad Social

11

2022/C 244/16

Lieta C-124/22 P: Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 21. februārīZoï Apostolopoulou un Anastasia Apostolopoulou-Chrysanthaki iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2021. gada 21. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-721/18 un T-81/19 Apostolopoulou un Apostolopoulou-Chrysanthaki/Komisija

12

2022/C 244/17

Lieta C-160/22 P: Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 3. martā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-795/19 HB/Eiropas Komisija

14

2022/C 244/18

Lieta C-161/22 P: Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 3. martā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-796/19 HB/Eiropas Komisija

15

2022/C 244/19

Lieta C-173/22 P: Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 3. martā MG iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-573/20 MG/Eiropas investīciju banka

15

2022/C 244/20

Lieta C-202/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 15. martā iesniedza Tribunal Judicial da Comarca do Porto Juízo Local Cível da Maia (Portugāle) – WH, NX/TAP – Transportes Aéreos Portugueses, SGPS, SA

16

2022/C 244/21

Lieta C-215/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 23. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Research Consorzio Stabile Scarl, kas rīkojas savā vārdā un kā veidojamās uzņēmumu pagaidu apvienības pilnvarots pārstāvis (Research-Cisa) u.c./Invitalia – Agenzia Nazionale per l’Attrazione degli Investimenti e lo Sviluppo di Impresa u.c.

17

2022/C 244/22

Lieta C-216/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 23. martā iesniedza Verwaltungsgericht Sigmaringen (Vācija) – A.A./Bundesrepublik Deutschland

18

2022/C 244/23

Lieta C-222/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 29. martā iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Vācija) – Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl

19

2022/C 244/24

Lieta C-244/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 6. aprīlī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) — NQ/Mara-Tóni Bt.

19

2022/C 244/25

Lieta C-262/22 P: Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 18. aprīlī QI, QJ, QL, QM, QN, QP, QQ, QT, QU, QW, QX iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2022. gada 9. februāra spriedumu lietā T-868/16 QI u.c./Komisija un ECB

20

2022/C 244/26

Lieta C-278/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 22. aprīlī iesniedza Upravni sud u Zagrebu (Horvātija) – ANTERA d.o.o./Hrvatska agencija za nadzor financijskih usluga

20

2022/C 244/27

Lieta C-279/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, 2022. gada 22. aprīlī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) — CH/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

21

 

Vispārējā tiesa

2022/C 244/28

Lieta T-242/19: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Giant Electric Vehicle Kunshan/Komisija (Dempings – Ķīnas izcelsmes velosipēdu ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru imports – Galīgais antidempinga maksājums – Īstenošanas regula (ES) 2019/73 – Kaitējuma konstatēšana – Regulas (ES) 2016/1036 3. panta 2., 3. un 6. punkts – Cenas samazinājuma aprēķins – Cēloņsakarība)

23

2022/C 244/29

Lieta T-243/19: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Giant Electric Vehicle Kunshan/Komisija (Subsīdijas – Ķīnas izcelsmes velosipēdu ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru imports – Galīgais kompensācijas maksājums – Īstenošanas regula (ES) 2019/72 – Kaitējuma konstatēšana – Regulas (ES) 2016/1037 8. panta 1., 2. un 5. punkts – Cenas samazinājuma aprēķins – Cēloņsakarība)

23

2022/C 244/30

Lieta T-4/20: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Sieć Badawcza Łukasiewicz – Port Polski Ośrodek Rozwoju Technologii/Komisija (Šķīrējklauzula – Dotācijas nolīgums, kas noslēgts atbilstoši Septītajai pamatprogrammai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007. – 2013. gads) – Attiecināmās izmaksas – Pieteikums par atmaksāšanu – Finanšu revīzija – OLAF izmeklēšana – Interešu konflikts ģimenes vai emocionālo saišu dēļ – Labas ticības princips – Nediskriminācijas civilstāvokļa dēļ princips – Tiesiskā paļāvība – Atcelšanas prasība – Debetnotas – Akti, kas nav nodalāmi no līguma – Nepārsūdzams akts – Tiesības efektīvi celt prasību tiesā – Nepieņemamība)

24

2022/C 244/31

Lieta T-327/20: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Group Nivelles/EUIPO – Easy Sanitary Solutions (Dušas noteka) (Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo dušas noteku – Agrāks dizainparaugs, kas ir iesniegts pēc pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu – Regulas (EK) Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts – Apelācijas padomes rīcības brīvība – Piemērošanas joma – Regulas (EK) Nr. 6/2002 63. panta 2. punkts – Mutvārdu process un pierādījumu savākšanas pasākumi – Regulas Nr. 6/2002 64. un 65. pants – Spēkā neesamības pamats – Individuāls raksturs – Regulas Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Agrāka dizainparauga identificēšana – Kompaktā agrākā izcelsme – Apstrīdēta dizainparauga iezīmju noteikšana – Visaptverošs salīdzinājums)

25

2022/C 244/32

Lieta T-516/20: Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – Mandelay/EUIPO – Qx World (QUEST 9) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes QUEST 9 reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme QUEX – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkts – Regulas 2017/1001 95. un 97. pants)

25

2022/C 244/33

Lieta T-568/20: Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – MF/eu-LISA (Civildienests – Pagaidu darbinieki – Ieņemtais amats, kam nepieciešama drošības pielaide – Valsts drošības iestādes atteikums dot pielaidi – Līguma izbeigšana – Lūguma tikt uzklausītam neesamība – Tiesības tikt uzklausītam Lēmuma 2015/444 11. panta 5. punkta b) apakšpunkta izpratnē)

26

2022/C 244/34

Lieta T-735/20: Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – Planistat Europe un Charlot/Komisija (Ārpuslīgumiskā atbildība – Eurostat lieta – OLAF ārējā izmeklēšana – Informācijas par apstākļiem, kas var būt iemesls krimināllietām, pārsūtīšana valsts tiesu iestādēm pirms izmeklēšanas beigām – Komisijas iesniegta sūdzība pirms izmeklēšanas beigām – Valsts kriminālprocess – Tiesvedības izbeigšana ar galīgu nolēmumu – Pietiekami būtiska tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpuma neesamība)

27

2022/C 244/35

Lieta T-57/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – Ungārija/Komisija (ELGF un ELFLA – No finansējuma izslēgti izdevumi – Pienākums palielināt pārbaužu uz vietas intensitāti – Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 35. pants – Komisijas darba dokumentu juridiskā vērtība – Pārbaužu uz vietas intensitātes palielināšanās aprēķina metode)

27

2022/C 244/36

Lieta T-103/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Boshab/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos – Tiesības tikt uzklausītam – Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

28

2022/C 244/37

Lieta T-104/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Kande Mupompa/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos – Tiesības tikt uzklausītam – Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

29

2022/C 244/38

Lieta T-105/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Kanyama/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos – Tiesības tikt uzklausītam – Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

29

2022/C 244/39

Lieta T-106/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Kazembe Musonda/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos – Tiesības tikt uzklausītam – Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

30

2022/C 244/40

Lieta T-107/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Amisi Kumba/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos – Tiesības tikt uzklausītam – Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

31

2022/C 244/41

Lieta T-108/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Ilunga Luyoyo/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi – Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību – Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

31

2022/C 244/42

Lieta T-109/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Mutondo/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos – Tiesības tikt uzklausītam – Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

32

2022/C 244/43

Lieta T-110/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Kampete/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos – Tiesības tikt uzklausītam – Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

33

2022/C 244/44

Lieta T-112/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Numbi/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos – Tiesības tikt uzklausītam – Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

33

2022/C 244/45

Lieta T-119/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Ramazani Shadary/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos – Tiesības tikt uzklausītam – Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

34

2022/C 244/46

Lieta T-120/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Ruhorimbere/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos – Tiesības tikt uzklausītam – Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

35

2022/C 244/47

Lieta T-181/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – LG Electronics/EUIPO –Anferlux-Electrodomésticos (SmartThinQ) (Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības grafiska preču zīme SmartThinQ – Agrāka valsts grafiska preču zīme SMARTTHING – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Ar agrāko preču zīmi aptverto preču klāsta tulkojums tiesvedības valodā – Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana)

35

2022/C 244/48

Lieta T-210/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Vintae Luxury Wine Specialists/EUIPO – R. Lopez de Heredia Viña Tondonia (LOPEZ DE HARO) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes LOPEZ DE HARO reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme LOPEZ DE HEREDIA – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

36

2022/C 244/49

Lieta T-506/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – Saure/Komisija (Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Līgumi, kurus Komisija noslēgusi dalībvalstu vārdā saistībā ar Covid-19 vakcīnu piegādi – Vēstules ar ielūgumiem uz vadības komitejas sanāksmēm – Daļējs piekļuves atteikums – Izņēmums saistībā ar privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību – Nepieciešamības nosūtīt personas datus, lai sasniegtu konkrētu mērķi sabiedrības interesēs, neesamība – Regulas (ES) 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

37

2022/C 244/50

Lieta T-680/21: Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – Funline International/EUIPO (AMSTERDAM POPPERS) (Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes AMSTERDAM POPPERS reģistrācijas pieteikums – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīme, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts – Aprakstošs raksturs – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja – Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts)

37

2022/C 244/51

Lieta T-182/22: Prasība, kas celta 2022. gada 11. aprīlī – Deutsche Bank u.c./ECB

38

2022/C 244/52

Lieta T-205/22: Prasība, kas celta 2022. gada 15. aprīlī – Naass and Sea Watch/Frontex

39

2022/C 244/53

Lieta T-227/22: Prasība, kas celta 2022. gada 27. aprīlī – Cylus Cyber Security/EUIPO – Cylance (CYLUS)

39

2022/C 244/54

Lieta T-240/22: Prasība, kas celta 2022. gada 2. maijā – Lacapelle/Parlaments

40

2022/C 244/55

Lieta T-241/22: Prasība, kas celta 2022. gada 2. maijā – Juvin/Parlaments

40

2022/C 244/56

Lieta T-243/22: Prasība, kas celta 2022. gada 3. maijāPshonka/Padome

41

2022/C 244/57

Lieta T-244/22: Prasība, kas celta 2022. gada 3. maijā – Pshonka/Padome

42

2022/C 244/58

Lieta T-248/22: Prasība, kas celta 2022. gada 6. maijā – Mordashov/Padome

42

2022/C 244/59

Lieta T-249/22: Prasība, kas celta 2022. gada 6. maijā – Ponomarenko/Padome

43

2022/C 244/60

Lieta T-250/22: Prasība, kas celta 2022. gada 6. maijā – Indetec/Komisija u.c.

44

2022/C 244/61

Lieta T-252/22: Prasība, kas celta 2022. gada 9. maijā – Timchenko/Padome

45

2022/C 244/62

Lieta T-254/22: Prasība, kas celta 2022. gada 10. maijā – ANITA Grzegorz Mordalski/EUIPO – Anita Food (ANITA)

46

2022/C 244/63

Lieta T-260/22: Prasība, kas celta 2022. gada 12. maijā – Freixas Montpelt u.c./Reģionu komiteja

47

2022/C 244/64

Lieta T-264/22: Prasība, kas celta 2022. gada 13. maijā – Suicha/EUIPO – Michael Kors (Switzerland) International (MK MARKTOMI MARKTOMI)

47

LV

 

IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Savienības Tiesa

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/1

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2022/C 244/01)

Jaunākā publikācija

OV C 237, 20.6.2022.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 222, 7.6.2022.

OV C 213, 30.5.2022.

OV C 207, 23.5.2022.

OV C 198, 16.5.2022.

OV C 191, 10.5.2022.

OV C 171, 25.4.2022.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Vispārējā tiesa

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/2

Tiesvedības darba turpināšana laikposmā no 2022. gada 1. līdz 15. septembrim

(2022/C 244/02)

2022. gada 1. jūnijā Vispārējās tiesas plēnums nolēma, ka jaunie Vispārējās tiesas tiesneši zvērestu Tiesā nodos 2022. gada 15. septembrī, un tādējādi apstiprina, ka saskaņā ar Protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 5. panta trešo daļu līdz brīdim, kad amatā stāsies jaunie Vispārējās tiesas tiesneši:

—

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs priekšsēdētājs M. van der Vaude [M. van der Woude],

—

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus pildīs priekšsēdētāja vietnieks S. S. Papasavs [S. S. Papasavvas],

—

piecu un trīs tiesnešu palātu priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs palātu priekšsēdētāji H. Kanninens [H. Kanninen], V. Tomljenoviča [V. Tomljenović], S. Žervazonī [S. Gervasoni], D. Špīlmans [D. Spielmann], A. Markulli [A. Marcoulli], R. da Silva Pasošs [R. da Silva Passos], J. Svenningsens [J. Svenningsen], M. Ž. Kosteira [M. J. Costeira], A. Kornezovs [A. Kornezov] un Ģ. De Bāre [G. De Baere],

—

joprojām būs piemērojams 2019. gada 30. septembra lēmums par palātu izveidi, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2022. gada 13. janvāra lēmumu (OV 2022, C 52, 1. lpp.), 2019. gada 4. oktobra lēmums par tiesnešu darbību palātās, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2022. gada 13. janvāra lēmumu (OV 2022, C 52, 1. lpp.), 2019. gada 10. aprīļa lēmums par virspalātas sastāvu (OV 2019, C 172, 2. lpp.), 2019. gada 10. jūlija lēmums par tiesneša, kas aizstāj prombūtnē esošu tiesnesi, norīkošanas kārtību (OV 2019, C 263, 2. lpp.) un 2019. gada 4. oktobra lēmums par kritērijiem lietu sadalei palātām (OV 2019, C 372, 2. lpp.).

V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

Tiesa

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Subdelegación del Gobierno en Toledo/XU (C-451/19), QP (C-532/19)

(Apvienotās lietas C-451/19 un C-532/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 20. pants - Eiropas Savienības pilsonība - Savienības pilsonis, kurš nekad nav īstenojis savu pārvietošanās brīvību - Viņa ģimenes locekļa, trešās valsts valstspiederīgā, uzturēšanās atļaujas pieteikums - Noraidīšana - Savienības pilsonim noteiktais pienākums par pietiekamu finanšu līdzekļu esamību viņa rīcībā - Laulāto kopdzīves pienākums - Nepilngadīgs bērns, Eiropas Savienības pilsonis - Valsts tiesību akti un prakse - Savienības pilsoņiem piešķirto tiesību būtības faktiska izmantošana - Liegšana)

(2022/C 244/03)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha

Pamatlietas puses

Prasītāja: Subdelegación del Gobierno en Toledo

Atbildētāji: XU (C-451/19), QP (C-532/19)

Rezolutīvā daļa

1)

LESD 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj to, ka dalībvalsts noraida pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos – kas iesniegts attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kas ir tāda Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kuram ir šīs dalībvalsts valstspiederība un kurš nekad nav īstenojis savu pārvietošanās brīvību –, motivējot tikai ar to, ka šim Savienības pilsonim nav pietiekamu līdzekļu sev un šim viņa ģimenes loceklim, lai nekļūtu par slogu valsts sociālās palīdzības sistēmai, neizvērtējot, vai starp minēto Savienības pilsoni un šo viņa ģimenes locekli nepastāv tāda veida atkarības attiecības, ka gadījumā, ja šim pēdējam tiek atteiktas atvasinātās uzturēšanās tiesības, pats šis Savienības pilsonis būtu spiests pilnībā atstāt Eiropas Savienības teritoriju un tādējādi viņam tiktu liegta tiesību, kuras piešķir viņa Savienības pilsoņa statuss, būtības faktiska izmantošana.

2)

LESD 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, pirmkārt, ka atkarības attiecības, kas var pamatot atvasināto uzturēšanās tiesību piešķiršanu saskaņā ar šo pantu, nepastāv tikai tādēļ vien, ka pilngadīgam dalībvalsts valstspiederīgajam, kurš nekad nav īstenojis savu pārvietošanās brīvību, un viņa pilngadīgajam laulātajam, trešās valsts valstspiederīgajam, ir jādzīvo kopā, balstoties uz pienākumiem, kuri izriet no laulības saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras valstspiederīgais ir Savienības pilsonis un kurā ir tikusi noslēgta laulība, un, otrkārt, ka nepilngadīga Savienības pilsoņa gadījumā tādu atkarības attiecību, kas var pamatot atvasināto uzturēšanās tiesību piešķiršanu saskaņā ar minēto pantu šī bērna vecākam, trešās valsts valstspiederīgajam, esamības vērtējumam bērna labāko interešu vārdā ir jābūt balstītam uz visu lietas apstākļu ņemšanu vērā. Tad, kad šis vecāks pastāvīgi dzīvo kopā ar otru šī nepilngadīgā bērna vecāku, Savienības pilsoni, šādas atkarības attiecības tiek vienkārši prezumētas.

3)

LESD 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka atkarības attiecības – kas var pamatot atvasināto uzturēšanās tiesību piešķiršanu saskaņā ar šo pantu tāda Savienības pilsoņa, kurš nekad nav īstenojis savu pārvietošanās brīvību, laulātā, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, nepilngadīgajam bērnam, kurš arī ir trešās valsts valstspiederīgais – pastāv tad, kad šī Savienības pilsoņa un viņa laulātā kopdzīvē ir piedzimis bērns, Savienības pilsonis, kurš nekad nav īstenojis savu pārvietošanās brīvību, un kad šis bērns būtu spiests pilnībā atstāt Savienības teritoriju, ja nepilngadīgais bērns, trešās valsts valstspiederīgais, būtu spiests atstāt attiecīgās dalībvalsts teritoriju.

(1)  OV C 432, 23.12.2019.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/4

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums – Eiropas Komisija/Stefano Missir Mamachi di Lusignano u.c.

(Lieta C-54/20 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, pamatojoties uz to, ka iestāde nav izpildījusi pienākumu nodrošināt savu ierēdņu aizsardzību - Eiropas Komisijas delegācija Marokā - Nogalināts ierēdnis - Morālais kaitējums, kas nodarīts ierēdņa brālim un māsai - Tiesiskās aizsardzības līdzekļi - LESD 270., 268. un 340. pants - Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi - 40., 42.b, 55.a, 73., 90. un 91. pants - Jēdziens “persona, uz kuru attiecas noteikumi” - Pamatojums)

(2022/C 244/04)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Schima, T. S. Bohr un G. Gattinara)

Pārējie lietas dalībnieki: Stefano Missir Mamachi di Lusignano Maria Letizia Missir Mamachi di Lusignano (pārstāvji: F. Di Gianni, G. Coppo un A. Scalini, avvocati) Anne Jeanne Cécile Magdalena Maria Sintobin, Carlo Amadeo Missir Mamachi di Lusignano, Giustina Missir Mamachi di Lusignano, Tommaso Missir Mamachi di Lusignano, Filiberto Missir Mamachi di Lusignano

Rezolutīvā daļa

1)

Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)

Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina Stefano Missir Mamachi di Lusignano un Maria Letizia Missir Mamachi di Lusignano tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 209, 22.6.2020.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/4

Tiesas (pirmā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BPC Lux 2 Sàrl u.c./Banco de Portugal, Banco Espírito Santo SA, Novo Banco SA

(Lieta C-83/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2014/59/ES - Banku savienība - Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošana un noregulējums - 36., 73. un 74. pants - Akcionāru un kreditoru aizsardzība - Daļēja ieviešana pirms transponēšanas termiņa beigām - Transponēšana pa posmiem - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 17. panta 1. punkts - Tiesības uz īpašumu)

(2022/C 244/05)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītājas: BPC Lux 2 Sàrl, BPC UKI LP, Bennett Offshore Restructuring Fund Inc., Bennett Restructuring Fund LP, Queen Street Limited, BTG Pactual Global Emerging Markets and Macro Master Fund LP, BTG Pactual Absolute Return II Master Fund LP, CSS LLC, Beltway Strategic Opportunities Fund LP, EJF Debt Opportunities Master Fund LP, TP Lux HoldCo Sàrl, VR Global Partners LP, CenturyLink Inc. Defined Benefit Master Trust, City of New York Group Trust, Dignity Health, GoldenTree Asset Management Lux Sàrl, GoldenTree High Yield Value Fund Offshore 110 Two Ltd, San Bernardino County Employees Retirement Association, EJF DO Fund (Cayman) LP, Massa Insolvente da Espírito Santo Financial Group SA

Atbildētājas: Banco de Portugal, Banco Espírito Santo SA, Novo Banco SA

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu saistībā ar konkrētu noregulējuma darbību piemērojamu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurš principā atļauj nodrošināt šīs noregulējuma darbības saimniecisko neitralitāti un kura nolūks ir izveidot pagaidu iestādi un aktīvu nodalīšanas instrumentu, bet kurš neietver tieši formulētas normas par:

—

noregulējamās kredītiestādes aktīvu un saistību objektīvas, piesardzīgas un reālistiskas vērtēšanas veikšanu pirms attiecīgās noregulējuma darbības apstiprināšanas;

—

no iepriekšējā ievilkumā minētās vērtēšanas atkarīga eventuāla pretizpildījuma samaksu noregulējamajai iestādei vai attiecīgā gadījumā akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu turētājiem;

—

noregulējamās iestādes akcionāru tiesībām saņemt summu, kas nav mazāka par to, kuru viņi būtu tiesīgi saņemt gadījumā, ja šī iestāde būtu tikusi pilnīgi likvidēta parastajā likvidācijas procesā, tomēr šo aizsardzības mehānismu paredzot vienīgi kreditoriem, kuru prasījumi netika nodoti, un

—

citu, no pirmajā ievilkumā minētās vērtēšanas neatkarīgu, vērtēšanu, ar kuru paredzēts noskaidrot, vai attieksme pret akcionāriem un kreditoriem būtu bijusi labvēlīgāka, ja attiecībā pret noregulējamo iestādi būtu sākts parastais likvidācijas process.

2)

Tas, ka dalībvalsts savā tiesiskajā regulējumā par kredītiestāžu noregulējumu vairākas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012, normas ir daļēji transponējusi pirms tās transponēšanas termiņa beigām, principā nevar būtiski apdraudēt minētajā direktīvā paredzētā rezultāta sasniegšanu 1997. gada 18. decembra sprieduma Inter-Environnement Wallonie (C-129/96, EU:C:1997:628) izpratnē.

(1)  OV C 247, 27.7.2020.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/5

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums Hof van beroep te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – FN/Universiteit Antwerpen u.c.

(Lieta C-265/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Nepilna darba laika darbs - Direktīva 97/81/EK - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu - 4. klauzulas 1. punkts - Diskriminācijas aizlieguma princips - Nepilnu darba laiku nodarbināts akadēmiskais personāls - Automātiska iecelšana pastāvīgā amatā, kas attiecas tikai uz akadēmiskā personāla locekļiem, kuri mācībspēka amatā strādā pilnu darba laiku - Nepilna darba laika darbam atbilstošās pilna darba laika darba procentuālās daļas aprēķins - Prasību neesamība)

(2022/C 244/06)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Antwerpen

Pamatlietas puses

Prasītājs: FN

Atbildētāji: Universiteit Antwerpen, Vlaamse Autonome Hogeschool Hogere Zeevaartschool, PB, ZK, NG, ZN, UM

Rezolutīvā daļa

1)

1997. gada 6. jūnijā noslēgtā Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu, kas ir ietverts pielikumā Padomes Direktīvai 97/81/EK (1997. gada 15. decembris) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu, kura grozīta ar Padomes Direktīvu 98/23/EK (1998. gada 7. aprīlis), 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums un prakse, saskaņā ar kuru akadēmiskā personāla loceklis, kurš ir pilna darba laika mācībspēks, tiek automātiski iecelts pastāvīgā amatā bez cita objektīva pamata kā vien šis pilna darba laika darbs, bet akadēmiskā personāla loceklis, kas strādā par mācībspēku nepilnu darba laiku, var tikt iecelts pastāvīgā amatā vai pieņemts pagaidu amatā.

2)

1997. gada 6. jūnijā noslēgtais Pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu, kas ir ietverts pielikumā Direktīvai 97/81, kura grozīta ar Direktīvu 98/23, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā darba devējam, kurš pieņem darbā darbinieku uz nepilnu darba laiku, nav paredzētas nekādas prasības attiecībā uz tās procentuālās daļas aprēķināšanas metodi, ko nepilna darba laika slodze veido no salīdzināmas pilna darba laika slodzes.

(1)  OV C 313, 21.9.2020.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/6

Tiesas (pirmā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – EB, JS, DP/Versicherungsanstalt öffentlich Bediensteter, Eisenbahnen und Bergbau (BVAEB)

(Lieta C-405/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - LESD 157. pants - 33. protokols - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos - Direktīva 2006/54/EK - 5. panta c) punkts un 12. pants - Netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ aizliegums - Nodarbinātības sociālā nodrošinājuma sistēma, kas piemērojama pēc datuma, uz kuru attiecas minētais protokols un tā 12. pants - Ierēdņu vecuma pensijas - Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēta vecuma pensiju ikgadējā indeksācija - Degresīva indeksācija atkarībā no vecuma pensijas apmēra ar pilnīgu izslēgšanu, pārsniedzot noteiktu pensijas apmēru - Pamatojumi)

(2022/C 244/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāji: EB, JS, DP

Atbildētāja: Versicherungsanstalt öffentlich Bediensteter, Eisenbahnen und Bergbau (BVAEB)

Rezolutīvā daļa

1)

LESD pievienotais Protokols (Nr. 33) par LESD 157. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, 5. un 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šajās tiesību normās paredzētais vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principa iedarbības laikā ierobežojums nav piemērojams valsts tiesiskajam regulējumam, kuras ir paredzēta tādu vecuma pensiju ikgadēja indeksācija, kas tiek maksātas atbilstoši nodarbinātības sociālā nodrošinājuma sistēmai, kas ir piemērojama pēc minētajās tiesību normās paredzētā datuma.

2)

LESD 157. pants un Direktīvas 2006/54 5. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta degresīva valsts ierēdņu vecuma pensiju ikgadēja indeksācija atkarībā no to apmēra ar pilnīgu indeksācijas izslēgšanu, pārsniedzot noteiktu pensijas apmēru, gadījumā, ja šis tiesiskais regulējums nelabvēlīgi ietekmē būtiski lielāku daļu vīriešu nekā sieviešu, ja vien ar minēto tiesisko regulējumu saskaņoti un sistemātiski netiek īstenoti mērķi nodrošināt vecuma pensiju ilgstošu finansēšanu un samazināt starpību starp valsts finansēto pensiju līmeņiem, nepārsniedzot to, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

(1)  OV C 378, 9.11.2020.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/7

Tiesas (trešā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Audiencia Provincial de La Coruña (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Banco Santander, SA/J.A.C., M.C.P.R.

(Lieta C-410/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2014/59/ES - Kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību noregulējums - Vispārējie principi - 34. panta 1. punkts - Iekšējā rekapitalizācija - Sekas - 53. panta 1. un 3. punkts - Pašu kapitāla instrumentu norakstīšana - 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunkts - 73. – 75. pants - Akcionāru un kreditoru tiesību aizsardzība - Direktīva 2003/71/EK - Prospekts, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību - 6. pants - Nepareiza prospekta informācija - Prasība sakarā ar atbildību, kas celta pēc lēmuma par noregulējumu pieņemšanas - Prasība atzīt par spēkā neesošu līgumu par akciju iegādi, kas celta pret kredītiestādes, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par noregulējumu, vispārējo tiesību pārņēmēju)

(2022/C 244/08)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de La Coruña

Pamatlietas puses

Prasītāja: Banco Santander, SA

Atbildētāji: J.A.C., M.C.P.R.

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012, 34. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas 53. panta 1. un 3. punktu un 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj to, ka pēc kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības, kas pakļauta noregulējuma procedūrai, pamatkapitāla akciju pilnīgas norakstīšanas personas, kuras ir iegādājušās šīs akcijas publiskā parakstīšanās piedāvājumā, ko izdevusi šī iestāde vai sabiedrība pirms šādas noregulējuma procedūras sākšanas, var celt prasību sakarā ar atbildību pret šo iestādi vai sabiedrību vai pret tās saistību pārņēmēju vienību par prospektā sniegto informāciju, kā tas paredzēts 6. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem, kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/11/EK (2008. gada 11. marts), vai prasību par šo akciju parakstīšanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu atbilstoši valsts tiesībām, kura, ņemot vērā tās atpakaļejošo spēku, izraisītu šo akciju vērtības atmaksāšanu, kam pieskaita procentus, sākot no līguma noslēgšanas dienas.

(1)  OV C 423, 7.12.2020.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/8

Tiesas (virspalāta) 2022. gada 3. maija spriedums (Úřad pro přístup k dopravní infrastruktuře (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – CityRail a.s./Správa železnic, státní organizace

(Lieta C-453/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 267. pants - Jēdziens “tiesa” - Strukturāli un funkcionāli kritēriji - Ar tiesas spriešanu saistīto funkciju vai administratīvo funkciju īstenošana - Direktīva 2012/34/ES - 55. un 56. pants - Viena valsts regulatīvā iestāde dzelzceļa nozarē - Neatkarīga nozares regulatīvā iestāde - Tiesības rīkoties pēc savas ierosmes - Sodu piemērošanas pilnvaras - Lēmumi, kurus var apstrīdēt tiesā - Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamība)

(2022/C 244/09)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Úřad pro přístup k dopravní infrastruktuře

Pamatlietas puses

Prasītāja: CityRail a.s.

Atbildētāja: Správa železnic, státní organizace

Piedaloties: ČD Cargo, a.s.

Rezolutīvā daļa

Úřad pro přístup k dopravní infrastruktuře (Transporta infrastruktūras piekļuves pārvalde, Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nepieņemams.

(1)  OV C 62, 22.2.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/8

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 5. maija spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Association France Nature Environnement/Premier ministre, Ministre de la Transition écologique et solidaire

(Lieta C-525/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Direktīva 2000/60/EK - Sistēma Eiropas Savienības rīcībai ūdens resursu politikas jomā - 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Vides aizsardzības mērķi attiecībā uz virszemes ūdeņiem - Dalībvalstu pienākums neatļaut programmu vai projektu, kas var izraisīt virszemes ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanos - Virszemes ūdens objekta stāvokļa “pasliktināšanās” jēdziens - 4. panta 6. un 7. punkts - Atkāpes no pasliktināšanās aizlieguma - Nosacījumi - Programma vai projekts, kam ir īslaicīga ietekme uz virszemes ūdens objekta stāvokli īsākā laikposmā bez sekām ilgtermiņā)

(2022/C 244/10)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Association France Nature Environnement

Atbildētāji: Premier ministre, Ministre de la Transition écologique et solidaire

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm, kad tās novērtē konkrētas programmas vai projekta saderību ar mērķi novērst ūdens kvalitātes pasliktināšanos, nav atļauts neņemt vērā īslaicīgu ietekmi uz to īsākā laikposmā bez sekām ilgtermiņā, ja vien nav acīmredzams, ka šāda ietekme uz attiecīgo ūdens objektu stāvokli pēc būtības ir tikai neliela un ka šī ietekme nevar izraisīt tā “pasliktināšanos” minētās tiesību normas izpratnē. Ja programmas vai projekta atļaujas piešķiršanas procedūrā kompetentās valsts iestādes noteic, ka programma vai projekts var izraisīt šādu pasliktināšanos, šo programmu vai projektu, pat ja pasliktināšanās ir īslaicīga, var atļaut tikai tad, ja ir izpildīti minētās direktīvas 4. panta 7. punktā paredzētie nosacījumi.

(1)  OV C 35, 1.2.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/9

Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 12. maija spriedums (Commissione tributaria provinciale di Venezia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – U.I. Srl/Agenzia delle dogane e dei monopoli – Ufficio delle dogane di Venezia

(Lieta C-714/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 201. pants - Personas, kurām jāmaksā nodoklis - PVN par importu - Savienības Muitas kodekss - Regula (ES) Nr. 952/2013 - 77. panta 3. punkts - Netieša pārstāvja muitā un importētājas sabiedrības solidārā atbildība - Muitas nodokļi)

(2022/C 244/11)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria provinciale di Venezia

Pamatlietas puses

Prasītāja: U.I. Srl

Atbildētāja: Agenzia delle dogane e dei monopoli – Ufficio delle dogane di Venezia

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 77. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā tikai ar šo tiesību normu netiešajam pārstāvim muitā ir jāmaksā vienīgi tie muitas nodokļi, kas jāmaksā par precēm, kuras tas ir deklarējis muitā, un nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par importu attiecībā uz šīm pašām precēm.

2)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 201. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka netieša pārstāvja muitā atbildība par pievienotās vērtības nodokļa par importu samaksu solidāri ar importētāja atbildību nevar tikt noteikta, ja nav valsts tiesību normu, kurās tas būtu skaidri norādīts vai kurās šāds pārstāvis ir atzīts par šī nodokļa maksātāju.

(1)  Iesniegšanas datums: 24/12/2020

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/10

Tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 28. aprīļa rīkojums (Okresný súd Prešov (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Rozhlas a televízia Slovenska/CI

(Lieta C-638/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants - Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos - Direktīva 93/13/EEK - Piemērojamība - Tiesiskās attiecības starp valsts raidorganizāciju un fizisko personu, kas ir raidorganizācijas abonentmaksas maksātāja - Acīmredzama nepieņemamība)

(2022/C 244/12)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Okresný súd Prešov

Pamatlietas puses

Prasītāja: Rozhlas a televízia Slovenska

Atbildētājs: CI

Rezolutīvā daļa

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Okresný súd Prešov (Prešov rajona tiesa, Slovākija) iesniegusi ar 2021. gada 8. septembra lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

(1)  Iesniegšanas datums: 19.10.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 22. oktobrī iesniedza Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 2 – León (Spānija) – ACNC/Unicaja Banco, SA

(Lieta C-652/21)

(2022/C 244/13)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 2 – León

Pamatlietas puses

Prasītāja: ACNC

Atbildētāja: Unicaja Banco, SA

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ir uzskatāms, ka Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punktam atbilst tas, ka pilnīgas atlīdzināšanas pienākums ir izpildīts jau ar to summu atmaksu, kuras ir nepamatoti samaksātas saskaņā ar negodīgu noteikumu? Vai tomēr tas ir uzskatāms par izpildītu tikai tad, ja šīm summām ir pieskaitīti to radītie attiecīgie likumiskie procenti, kā tas ir noteikts valsts tiesībās?

2)

Ja atbilde par likumisko procentu iekļaušanu pilnīgā atlīdzināšanā ir apstiprinoša:

2.1.

Vai ar Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1) (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu netiek pieļauti valsts tiesību civilprocesa principi – dispozitivitātes princips un princips par sprieduma atbilstību petitum, ja prasības petitum nav prasīts pilnībā atmaksāt likumiskos procentus, kuri uzkrājušies par summām – atlīdzināšanas priekšmetu?

2.2.

Vai ar Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu netiek pieļauts tas, ka valsts tiesa izspriež atbilstoši petitum, kurā nav pieprasīti visi likumiskie procenti, ko radījušas summas – atlīdzināšanas priekšmets?

2.3.

Vai ar Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punktā noteikto efektivitātes principu netiek pieļauts tas, ka valsts tiesa atsakās piešķirt daļu no procentiem, ko radījušas minētās summas – atlīdzināšanas priekšmets, ja prasītājs tos nav pieprasījis?

2.4.

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punktā noteiktie efektivitātes un pilnīgas atlīdzināšanas principi atļauj vai pieprasa valsts tiesai nolemt kvantitatīvi paplašināt petitum līdz prasītāja nepieprasītajām summām pilnīgas atlīdzināšanas izpildei, ieskaitot minētajā petitum neiekļautos likumiskos procentus, ja tas tiek darīts patērētāja labā?

3)

Ja atbilde uz 2.4. jautājumu ir noliedzoša, vai Direktīvas 13/93 6. panta 1. punktu netiek pieļauti valsts tiesību civilprocesa principi par faktu izvirzīšanas noilgumu un res judicata, lai paturētu tiesības kādā vēlākā tiesvedībā celt prasību par likumiskajiem procentiem, kuri ir uzkrājušies, bet nav pieprasīti [pirmajā] prasībā?

(1)  OV 1993, L 95, 29. lpp.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/11

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 1. februārīIndustria de Diseño Textil SA (Inditex) iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2021. gada 1. decembra spriedumu lietā T-467/20 Inditex/EUIPO – Ffauf Italia (“ZARA”)

(Lieta C-65/22 P)

(2022/C 244/14)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Industria de Diseño Textil SA (Inditex) (pārstāvji: C. Duch Fonoll un S. Sáenz de Ormijana Rico, abogadas)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Ffauf Italia SpA

Ar 2022. gada 6. maija rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda Industria de Diseño Textil SA (Inditex) pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 17. februārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) – DX, Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS)/Tesorería General de la Seguridad Social

(Lieta C-113/22)

(2022/C 244/15)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Galicia

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: DX, Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS)

Atbildētāja apelācijas instancē: Tesorería General de la Seguridad Social

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Spānijas Valsts sociālā nodrošinājuma iestādes (INSS) Juridiskās organizācijas un palīdzības apakšģenerāldirektorāta (Subdirección General de Ordenación y Asistencia Jurídica) Skaidrojumā (Criterio de Gestión) 1/2020 paredzētā prakse, kas izpaužas tādējādi, ka pārvaldības iestāde vienmēr atsaka strīdīgo piemaksu vīriešiem un liek viņiem to pieprasīt tiesas ceļā, kā tas notika ar prasītāju šajā tiesvedībā, ir uzskatāma – saskaņā ar Padomes Direktīvu 79/7/EEK (1) (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos – par minētās direktīvas administratīvu neizpildi, kas atšķiras no Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 12. decembra spriedumā WA (C-450/18) (2) izvērtētās normatīvās neizpildes, tādējādi, ka pati par sevi šī administratīvā neizpilde ir diskriminācija dzimuma dēļ, ievērojot apstākli, ka saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu vienlīdzīgas attieksmes princips tiek definēts kā tas, ka nepastāv nekāda – ne tieša, ne netieša – diskriminācija dzimuma dēļ, un ka saskaņā ar tās 5. pantu dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek atcelti normatīvi un administratīvi akti, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam?

2)

Vai, ievērojot atbildi uz iepriekšējo jautājumu un ņemot vērā Direktīvu 79/7 (it īpaši tās 6. pantu un līdzvērtības un efektivitātes principus saistībā ar Savienības tiesību neizpildes juridiskajām sekām), datumam, no kura iestājas sekas tiesas konstatējumam par tiesībām uz piemaksu, ir jābūt pieteikuma iesniegšanas datumam (ar trīs mēnešu atpakaļejošu spēku), vai šim seku iestāšanās datumam ir jābūt ar atpakaļejošu spēku datumam, kad tika taisīts vai publicēts Eiropas Savienības Tiesas spriedums WA, vai arī tā notikuma datumam, kas ir bijis pamats piešķirt pastāvīgas darbnespējas pabalstu, uz ko attiecas strīdīgā piemaksa?

3)

Vai, ievērojot atbildi uz iepriekšējiem jautājumiem un ņemot vērā piemērojamo direktīvu (it īpaši tās 6. pantu un līdzvērtības un efektivitātes principus saistībā ar Savienības tiesību neizpildes juridiskajām sekām), būtu jāpiespriež izmaksāt atlīdzību, kura sedz faktiski nodarītos zaudējumus un kurai ir preventīva iedarbība, jo šie zaudējumi nav segti, nosakot atbilstošu datumu, no kura iestājas sekas tiesas konstatējumam par tiesībām uz piemaksu, un katrā ziņā vai šādā atlīdzībā ir jāiekļauj tiesāšanās izmaksas un advokāta honorāri saistībā ar tiesvedību Juzgado de lo Social (Darba un sociālo lietu tiesā) un šajā Sala de lo Social (Darba un sociālo lietu palātā)?

(1)  OV 1979, L 6, 24. lpp.

(2)  EU:C:2019:1075.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/12

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 21. februārīZoï Apostolopoulou un Anastasia Apostolopoulou-Chrysanthaki iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2021. gada 21. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-721/18 un T-81/19 Apostolopoulou un Apostolopoulou-Chrysanthaki/Komisija

(Lieta C-124/22 P)

(2022/C 244/16)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Zoï Apostolopoulou un Anastasia Apostolopoulou-Chrysanthaki (pārstāvis: Dionysios Gkouskos, dikigoros)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-721/18 un T-81/19 (1);

—

pilnībā apmierināt prasības apvienotajās lietās T-721/18 un T-81/19;

—

piespriest otrai lietas dalībniecei atlīdzināt apelācijas sūdzību iesniedzēju tiesāšanās izdevumus abās instancēs – pirmajā instancē un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza piecus (5) pamatus.

1.    Pirmais pamats: pretrunīgs un kļūdains pamatojums attiecībā uz to, ka Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības principu

Apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzējas kritizē spriedumu tiktāl, ciktāl ar to tika noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzēju arguments par labas pārvaldības principa pārkāpumu, norādot, ka abās apvienotajās prasībās nav izklāstīti faktiskie un tiesiskie apstākļi, ar kuriem ir pamatots attiecīgais apgalvojums, un ka tādējādi [Vispārējās tiesas] pamatojums esot kļūdains un pretrunīgs, ciktāl: 1. Vispārējā tiesa pati esot nospriedusi, ka celtās prasības bija precīzas, skaidras un detalizētas pēc to satura, un noraidījusi Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību, kas pamatota ar prasību neprecizitāti (pārsūdzētā sprieduma 73. punkts); 2. Vispārējā tiesa pati esot atzinusi (pārsūdzētā sprieduma 124. punkts), ka Komisija procesuālajos dokumentos attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējām faktiski ir sniegusi nepatiesus apgalvojumus, kuru dēļ apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza tādu elementu esamību, kas veido labas pārvaldības principa pārkāpumu. Tādējādi ne vien esot bijuši norādīti nepieciešamie faktiskie un tiesiskie apstākļi (kā tas turklāt izrietot no vienkāršas iepazīšanās ar prasības pieteikumu dokumentiem), bet arī pati Vispārējā tiesa par tiem jau esot lēmusi. 3. Pats fakts, ka Vispārējā tiesa atzīst, ka Komisija esot izvirzījusi nepatiesus apgalvojumus par apelācijas sūdzības iesniedzējām tiesvedības ietvaros, nolūkā atgūt summas, kuras tā NEvarēja iekasēt no apelācijas sūdzības iesniedzējām, esot acīmredzams labas pārvaldības principa pārkāpums, ko ir pieļāvusi Komisija. Pretējā gadījumā būtu jāpieņem, ka tas, ka Savienības iestāde sniedz nepatiesu informāciju valsts tiesā, kaitējot Savienības pilsoņiem, faktiski atbilst labas pārvaldības kritērijiem.

2.    Otrais pamats: neleģitīms pamatojums, kas balstīts uz apgalvojumiem, kas nav tikuši izvirzīti, un prasītāju prasību neizskatīšana attiecībā uz prasījumiem par tāda morālā kaitējuma atlīdzību, kas izriet no faktiskas nepatiesas informācijas un apmelojošiem Komisijas apgalvojumiem

Vispārējā tiesa, tā vietā, lai pārbaudītu faktisko nepatieso informāciju un apmelojošos apgalvojumus, kā arī atsevišķus teksta fragmentus, ko Komisija it kā bija iekļāvusi savos procesuālajos rakstos attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējām, kas veidoja faktiskos apstākļus un vērtējumus, kuri bija abu prasību priekšmets, lai izlemtu, vai tie nozīmē prasītāju personisko tiesību pārkāpumu un pamato prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kā to apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo abās savās prasībās, esot atzinusi, ka Komisija neesot vainojusi apelācijas sūdzības iesniedzējas krāpšanā, un, pamatojoties uz šo vērtējumu, noraidījusi prasījumus par kaitējuma atlīdzību. Tomēr šāds vērtējums neatbilst prasības pieteikuma dokumentu saturam, jo apelācijas sūdzības iesniedzējas savās prasībās nepieprasa kaitējama atlīdzību tādēļ, ka Komisija tās ir vainojusi krāpšanā. Ar šo vērtējumu Vispārējā tiesa esot pasludinājusi spriedumu, pamatojoties uz apgalvojumiem, kurus apelācijas sūdzības iesniedzējas nav paudušas, un šā iemesla dēļ tas neesot uzskatāms par leģitīmu pamatojumu. Tādējādi Vispārējā tiesa, no vienas puses, neesot lēmusi par prasībām apvienotajās lietās un, no otras puses, savā lēmumā nesot norādījusi leģitīmu pamatojumu.

3.    Trešais pamats: apelācijas sūdzības iesniedzēju apgalvojumu sagrozīšana un pretrunīgs vērtējums saistībā ar procesuālā taisnīguma principa un tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu

Vispārējā tiesa, lai gan tā pamatoti norādīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas ir apgalvojušas, ka lietā T-81/19 Komisijai pārmestā rīcība ir pretrunā gan pienākumam ievērot patiesumu un lietas dalībnieku vienlīdzību, kas ir kopīgs dalībvalstu tiesību princips, gan ar vispārīgam pareizas tiesvedības pamatprincipam (tiesības uz taisnīgu tiesu), pilnīgi pretrunīgi turpinājumā norādīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas, iespējams, nav apgalvojušas Savienības tiesību normu pārkāpumu. Tomēr to var secināt, vienkārši iepazīstoties ar viņu prasībām. Tādējādi Vispārējā tiesa neesot lēmusi par šo prasības daļu lietā T-81/19 un esot sniegusi pretrunīgu un neleģitīmu pamatojumu.

4.    Ceturtais pamats: prasību satura sagrozīšana un kļūdaina LESD 299., 268. un 340. panta interpretācija un piemērošana

Vispārējā tiesa esot kļūdaini atzinusi, ka: 1. apgalvotais tiesvedības priekšmets bija Komisijas ierēdņu (kā juridisko pārstāvju) rīcība, lai gan otra tiesvedības puse, kurai jāmaksā kompensācija ārpuslīgumiskās atbildības gadījumā, bija pati Komisija; 2. Komisijas veiktais pienākuma sniegt patiesu informāciju pārkāpums un apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums ietilpstot īstenošanas pasākumu tiesiskuma pārbaudes jomā, kas esot valsts tiesu kompetencē, turpretī prasībās izvirzītie apgalvojumi par Komisijas pieļautajiem pārkāpumiem esot Savienības pilsoņu pamattiesību pārkāpums, ko izdarījusi Savienības iestāde un no kā izriet tiesības uz kaitējuma atlīdzību ārpuslīgumiskās atbildības ietvaros, kas saskaņā ar LESD 268. un 340. pantu esot vienīgi Vispārējās tiesas jurisdikcijā; un 3. apelācijas sūdzības iesniedzējas atsaucas uz valsts procesuālo tiesību normu pārkāpumu, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējas atsaucas uz dalībvalstīm kopīgu tiesību principu, Savienības tiesību pamatprincipu un indivīda pamattiesību, ko aizsargā Savienības tiesības, pārkāpumu, kā tas izrietot no vienkāršas iepazīšanās ar prasības pieteikumiem un citām norādēm, kam Vispārējā tiesa pati ir piekritusi savā spriedumā.

5.    Piektais pamats: kļūdaina LESD 299., 317. un 325. panta interpretācija un piemērošana

Vispārējā tiesa, pilnībā apmierinot apgalvojumu par Komisijas pret apelācijas sūdzības iesniedzējām vērstajiem “NEPATIESAJIEM apgalvojumiem”, pilnībā patvaļīgi esot paplašinājusi Komisijas tiesības panākt prasījuma izpildi, paradoksālā kārtā un līdz šim tiesību doktrīnā nepieredzētā veidā neņemot vērā faktu, ka Komisija nevarēja īstenot savas apgalvotās neatņemamās tiesības, melojot un pārkāpjot indivīda pamattiesības, kādas ir apelācijas sūdzības iesniedzējām, kas veido minimālo demokrātisko šķērsli jebkādai ES iestāžu prettiesiskai rīcībai.

(1)  ECLI:EU:T:2021:933.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/14

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 3. martā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-795/19 HB/Eiropas Komisija

(Lieta C-160/22 P)

(2022/C 244/17)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Baquero Cruz, J. Estrada de Solà un B. Araujo Arce)

Otra lietas dalībniece: HB

Prasījumi

—

Atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedumu (lieta T-795/19), ciktāl tā ir noraidījusi kā nepieņemamu prasību, kurā lūgts atcelt Komisijas 2019. gada 15. oktobra lēmumu C(2019) 7319 final (rezolutīvās daļas 1) punkts), un ciktāl tā piespriedusi Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību (rezolutīvās daļas 3) punkts);

—

Nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai izskatīšanai pēc būtības.

—

Piespriest HB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumā Komisija izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda juridiskajā kvalifikācijā: Komisijas pieņemtā lēmuma noteikumus par tās publiskās varas prerogatīvu īstenošanu līgumu noslēgšanas jomā kvalificēdama kā līgumtiesiskus un kā tādus, kas ietilpst civillietu tiesas kompetencē, Vispārējā tiesa šos noteikumus esot ignorējusi un padarījusi neiedarbīgus. Šī kļūdainā juridiskā kvalifikācija skarot pārsūdzētā sprieduma 67.–90. punktu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda juridiskajā kvalifikācijā attiecībā uz lēmuma 1. pantu (sprieduma 67.–78. punkts) un ka ir sagrozīti fakti. Kvalificējot lēmuma 1. pantu, kurā atzīta HB atbildība par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā izdarītu pārkāpumu, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus un 1. pantu kļūdaini kvalificējusi kā būtībā līgumtiesisku.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda juridiskajā kvalifikācijā attiecībā uz lēmuma 2. un 3. pantu (sprieduma 79.–86. punkts). Noteikdama samazinātu līgumisko cenu 0 euro apmērā un atgūdama jau samaksātās summas, Komisija neesot rīkojusies līgumtiesību ietvaros, bet gan esot īstenojusi tās publiskās varas prerogatīvas. Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, šo pantu normas pielīdzinādama sekām, kas izriet no darījuma atcelšanas viltus vai maldības dēļ.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/15

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 3. martā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-796/19 HB/Eiropas Komisija

(Lieta C-161/22 P)

(2022/C 244/18)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Baquero Cruz, J. Estrada de Solà un B. Araujo Arce)

Otra lietas dalībniece: HB

Prasījumi

—

Atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedumu (lieta T-796/19), ciktāl tā ir noraidījusi kā nepieņemamu prasību, kurā lūgts atcelt Komisijas 2019. gada 15. oktobra lēmumu C(2019) 7318 final (rezolutīvās daļas 1) punkts), un ciktāl tā piespriedusi Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību (rezolutīvās daļas 3) punkts);

—

Nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai izskatīšanai pēc būtības.

—

Piespriest HB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumā Komisija izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda juridiskajā kvalifikācijā: Komisijas pieņemtā lēmuma noteikumus par tās publiskās varas prerogatīvu izmanošanu līgumu noslēgšanas jomā kvalificēdama kā līgumtiesiskus un kā tādus, kas ietilpst civillietu tiesas kompetencē, Vispārējā tiesa šos noteikumus esot ignorējusi un padarījusi neiedarbīgus. Šī kļūdainā juridiskā kvalifikācija skarot pārsūdzētā sprieduma 62.–87. punktu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda juridiskajā kvalifikācijā attiecībā uz lēmuma 1. pantu (sprieduma 62.–73. punkts) un ka ir sagrozīti fakti. Kvalificējot lēmuma 1. pantu, kurā atzīta HB atbildība par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā izdarītu pārkāpumu, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus un 1. pantu kļūdaini kvalificējusi kā būtībā līgumtiesisku.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda juridiskajā kvalifikācijā attiecībā uz lēmuma 2. un 3. pantu (sprieduma 74.–83. punkts). Noteikdama samazinātu līgumisko cenu 0 euro apmērā un atgūdama jau samaksātās summas, Komisija neesot rīkojusies līgumtiesību ietvaros, bet gan esot īstenojusi tās publiskās varas prerogatīvas. Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, šo pantu normas pielīdzinādama sekām, kas izriet no darījuma atcelšanas viltus vai maldības dēļ.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/15

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 3. martā MG iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-573/20 MG/Eiropas investīciju banka

(Lieta C-173/22 P)

(2022/C 244/19)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: MG (pārstāve – L. Levi, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka

Prasījumi

—

atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-573/20;

—

līdz ar to apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus pirmajā instancē un tātad:

—

atcelt EIB 2018. gada 11. oktobra lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējam tika atteikti ģimenes pabalsti (it īpaši ieskaitot izmaksas par bērnu dārzu un CPE [bērnu aprūpes centru], ko EIB esot nepamatoti atskaitījusi no apelācijas sūdzības iesniedzēja atalgojuma par 2019. gada novembri) un atvasinātās finansiālās tiesības (it īpaši ieskaitot nodokļu atlaides un medicīnisko izdevumu atmaksu par apelācijas sūdzības iesniedzēja apgādībā esošajiem bērniem);

—

ciktāl nepieciešams, atcelt 2019. gada 7. janvāra vēstuli/lēmumu, ar kuru ir noraidīti visi apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumi;

—

ciktāl nepieciešams, atcelt EIB 2020. gada 30. jūlija lēmumu, kurā ir piefiksēta izlīguma neesamība un apstiprināts 2018. gada 11. oktobra lēmums;

—

atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja mantiskos zaudējumus un morālo kaitējumu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savā apelācijas sūdzībā tās iesniedzējs izvirza šādus pamatus:

—

pārsūdzētajā spriedumā esot pārkāpts tiesību tikt uzklausītam jēdziens;

—

pārsūdzētajā spriedumā neesot ievērots piemērojamais tiesiskais regulējums saistībā ar pienākumu norādīt pamatojumu;

—

pārsūdzētajā spriedumā esot sagrozīti lietas materiāli un esot pārkāpts acīmredzamas kļūdas vērtējumā jēdziens. Tajā esot pārkāpti arī vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principi, noraidot iebildi par prettiesiskumu saistībā ar administratīviem noteikumiem par ģimenes pabalstiem;

—

pārsūdzētajā spriedumā neesot ievērots pamērojamais tiesiskais regulējums (Regulas Nr. 260/68 (1) 3.4 pants);

—

pārsūdzētajā spriedumā esot sagrozīti lietas materiāli, noraidot piekto pamatu, pārkāpts Vispārējās tiesas Reglamenta 85. pants un esot kļūdaini kvalificēti fakti. Vispārējā tiesa neesot izskatījusi visus izvirzītos iebildumus un neesot izpildījusi savu pienākumu sniegt pamatojumu.

(1)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV 1968, L 56, 8. lpp.).

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 15. martā iesniedza Tribunal Judicial da Comarca do Porto Juízo Local Cível da Maia (Portugāle) – WH, NX/TAP – Transportes Aéreos Portugueses, SGPS, SA

(Lieta C-202/22)

(2022/C 244/20)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Judicial da Comarca do Porto Juízo Local Cível da Maia

Pamatlietas puses

Prasītāji: WH, NX

Atbildētāja: TAP – Transportes Aéreos Portugueses, SGPS, SA

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai, ņemot vērā Regulas Nr. 261/2004 (1) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 6. panta 1. punktu, 7. panta 1. punktu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, gaisa pārvadātājam, kuram ir pienākums nodrošināt lidojumu pasažieriem, kas nokavējuši savienoto avioreisu, ir jāmaksā kompensācija par piedāvātā autobusa novēlotu pienākšanu galamērķī tāpat kā par avioreisu kavēšanos?

2)

Vai, ņemot vērā Regulas Nr. 261/2004 14. apsvērumu un 7. panta 3. punktu, minētā autobusa sabojāšanās ceļā uz galamērķi un nepieciešamība to nomainīt ir ārkārtējs apstāklis, kas atbrīvo pārvadātāju no pienākuma maksāt kompensāciju pasažieriem par ilgu kavēšanos salīdzinājumā ar paredzēto vai paredzamo autobusa pienākšanas laiku galamērķī?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 – OV 2004, L 46, 1. lpp.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 23. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Research Consorzio Stabile Scarl, kas rīkojas savā vārdā un kā veidojamās uzņēmumu pagaidu apvienības pilnvarots pārstāvis (Research-Cisa) u.c./Invitalia – Agenzia Nazionale per l’Attrazione degli Investimenti e lo Sviluppo di Impresa u.c.

(Lieta C-215/22)

(2022/C 244/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājas: Research Consorzio Stabile Scarl, kas rīkojas savā vārdā un kā veidojamās uzņēmumu pagaidu apvienības pilnvarots pārstāvis (Research-Cisa); C.I.S.A. SpA, kas rīkojas savā vārdā un kā tās pašas pagaidu apvienības galvenā uzņēmuma pārstāvis (Research-Cisa); Debar Costruzioni SpA, kas rīkojas savā vārdā un kā veidojamās uzņēmumu pagaidu apvienības kopā ar Consorzio Stabile COM Scarl, C.N. Costruzioni Generali SpA un Edil.Co. Srl pilnvarots pārstāvis; Invitalia – Agenzia Nazionale per l’Attrazione degli Investimenti e lo Sviluppo di Impresa

Atbildētājas: Invitalia – Agenzia Nazionale per l’Attrazione degli Investimenti e lo Sviluppo di Impresa; Debar Costruzioni SpA, kas rīkojas savā vārdā un kā veidojamās uzņēmumu pagaidu apvienības kopā ar Consorzio Stabile COM Scarl, C.N. Costruzioni Generali SpA un Edil.Co. Srl pilnvarots pārstāvis; Consorzio Stabile Scarl, kas rīkojas savā vārdā un kā veidojamās uzņēmumu pagaidu apvienības pilnvarots pārstāvis (Research-Cisa); C.I.S.A. SpA, kas rīkojas savā vārdā un kā tās pašas pagaidu apvienības galvenā uzņēmuma pārstāvis (Research-Cisa)

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (1) (2014. gada 26. februāris) 63. un 71. pants, kā arī brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības principi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. un 56. pantā, nepieļauj tādu Itālijas valsts tiesību aktu par nepieciešamo apakšlīgumu slēgšanu interpretāciju, saskaņā ar kuru pretendents, kuram nav obligātās kvalifikācijas vienā vai vairākās apakškategorijās, nevar izpildīt šo trūkstošo prasību, izmantojot vairākus apakšuzņēmējus, vai apvienojot summas, par kādām iepriekšminētie apakšuzņēmēji ir kvalificēti?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 23. martā iesniedza Verwaltungsgericht Sigmaringen (Vācija) – A.A./Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-216/22)

(2022/C 244/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Sigmaringen

Pamatlietas puses

Prasītājs: A.A.

Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland

Prejudiciālie jautājumi

1.

a.

Vai ar Direktīvas 2013/32/ES (1) 33. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 40. panta 2. punktu ir saderīga valsts tiesību norma, kas turpmāku pieteikumu atzīst par pieņemamu tikai tad, ja faktiskie un tiesiskie apstākļi, kuri ir bijuši par pamatu sākotnējam lēmumam par atteikumu, vēlāk ir mainījušies par labu pieteikuma iesniedzējam?

b.

Vai Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 40. panta 2. punkts nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kurā Eiropas Savienības Tiesas spriedums (šeit – prejudiciāla nolēmuma procedūrā saskaņā ar LESD 267. pantu) netiek uzskatīts par “jaunu elementu” vai attiecīgi “jaunu apstākli” vai “jaunu faktu”, ja spriedumā nav konstatēta valsts tiesību normas nesaderība ar Savienības tiesībām, bet gan tajā ir tikai sniegta Savienības tiesību interpretācija? Kādi nosacījumi attiecīgajā gadījumā ir spēkā, lai Eiropas Savienības Tiesas spriedums, kurā tikai tiek sniegta Savienības tiesību interpretācija, būtu jāņem vērā kā “jauns elements” vai attiecīgi “jauns apstāklis” vai “jauns fakts”?

2.

Ja atbilde uz pirmā jautājuma a) un b) daļu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 40. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kā “jauns elements” vai attiecīgi “jauns apstāklis” vai “jauns fakts” ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedums, ar kuru ir atzīts, ka pastāv spēcīgs pieņēmums, ka atteikums veikt militāro dienestu Direktīvas 2011/95/ES (2) 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā precizētajos apstākļos ir saistīts ar vienu no pieciem šīs direktīvas 10. pantā uzskaitītajiem iemesliem?

3.

a.

Vai Direktīvas 2013/32/ES 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesiskā aizsardzība tiesā saistībā ar atbildīgās iestādes lēmumu par pieteikuma nepieņemamību Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta d) apakšpunkta un 40. panta 5. punkta izpratnē nozīmē tikai pārbaudi, vai atbildīgā iestāde ir pareizi prezumējusi nosacījumus attiecībā uz to, ka turpmāku patvēruma pieteikumu saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 40. panta 2. un 5. punktu var uzskatīt par nepieņemamu?

b.

Ja atbilde uz trešā jautājuma a) daļu ir noliedzoša, vai Direktīvas 2013/32/ES 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesiskā aizsardzība tiesā saistībā ar lēmumu par pieteikuma nepieņemamību nozīmē arī pārbaudi, vai ir izpildīti nosacījumi starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai Direktīvas 2011/95/ES 2. panta b) punkta izpratnē, ja tiesa, veicot izvērtējumu, konstatē, ka nav izpildīti nosacījumi, lai turpmāku patvēruma pieteikumu noraidītu kā nepieņemamu?

c.

Ja atbilde uz trešā jautājuma b) daļu ir noliedzoša, vai šāds tiesas spriedums nozīmē, ka ir jābūt izpildītam nosacījumam, ka pieteikuma iesniedzējam pirms tam ir tikušas piešķirtas īpašas procesuālās garantijas, kā tas ir noteikts Direktīvas 2011/95/ES 40. panta 3. punkta trešajā teikumā, skatot to kopsakarā ar II nodaļas noteikumiem? Vai tiesa pati var īstenot šo procedūru vai arī tai šī procedūra – vajadzības gadījumā pēc tiesvedības apturēšanas – ir jādeleģē atbildīgajai iestādei? Vai pieteikuma iesniedzējs var atteikties no šo procesuālo garantiju ievērošanas?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.).

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 29. martā iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Vācija) – Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl

(Lieta C-222/22)

(2022/C 244/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl

Atbildētājs: JF

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (1), 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru ārvalstniekam, kurš iesniedz turpmāku pieteikumu, parasti nepiešķir personas ar patvēruma tiesībām statusu, ja vajāšanas riska pamatā ir apstākļi, kurus pieteikuma iesniedzējs radījis kopš izcelsmes valsts atstāšanas, izņemot, ja tās ir Austrijā atļautas darbības, par kurām ir konstatēts, ka tās izsaka un turpina izteikt jau izcelsmes valstī bijušo pārliecību?

(1)  OV 2011, L 337, 9. lpp.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 6. aprīlī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) — NQ/Mara-Tóni Bt.

(Lieta C-244/22)

(2022/C 244/24)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītājs: NQ

Atbildētāja: Mara-Tóni Bt.

Trešās personas: Foudre Kft. un Tasavill Bt.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2008/104/EK (1) 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomā ietilpst uzņēmums, kas bez valsts iestāžu atļaujas nodarbina darbiniekus, kas patiesībā strādā tās pasūtītājam kā darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam?

2)

Vai Direktīvas [2008/104] 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomā ietilpst darbinieki, kuri ir darba tiesiskajās attiecībās ar uzņēmumu, kurš uzņēmuma līguma ietvaros tos norīko darbam citā uzņēmumā, ja šis uzņēmums, kurā tie strādā, viņiem gan nodrošina izejmateriālus un rīkus, gan sniedz norādījumus, kas vajadzīgi darba izpildei?

3)

Vai – gadījumā, ja, ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājs un elektriķi ir kvalificējami par darbiniekiem, kurus darbam ir norīkojusi pagaidu darba aģentūra – viņi ir uzskatāmi par vienu ekonomisku vienību, noteiktu darbaspēka kopumu, kas pastāvīgi veic saimniecisko darbību vairākos vienam personu lokam piederošos uzņēmumos, lai arī šiem uzņēmumiem nav valsts iestāžu atļaujas, lai likumīgi nodarbotos ar pagaidu darba aģentūru darbinieku norīkošanu darbam uz laiku vai izmantotu šādu darbinieku darbu, un ņemot vērā arī to, ka apstākļos, kad pagaidu darba aģentūra norīko darbiniekus darbam uz laiku, principā šīs aģentūras mantas nodošana cita subjekta rīcībā nenotiek?

4)

Vai minētie darbinieki – gadījumā, ja tie kā noteikts darbaspēka kopums ir kvalificējami par vienu ekonomisku vienību – ietilpst Direktīvas 2001/23/EK (2) 1. panta 1. punkta piemērošanas jomā, lai arī viņi ir pagaidu darba aģentūru darbam uz laiku norīkoti darbinieki?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/104/EK (2008. gada 19. novembris) par pagaidu darba aģentūrām (OV 2008, L 327, 9. lpp.).

(2)  Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV 2001, L 82, 16. lpp.).

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/20

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 18. aprīlī QI, QJ, QL, QM, QN, QP, QQ, QT, QU, QW, QX iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2022. gada 9. februāra spriedumu lietā T-868/16 QI u.c./Komisija un ECB

(Lieta C-262/22 P)

(2022/C 244/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: QI, QJ, QL, QM, QN, QP, QQ, QT, QU, QW, QX (pārstāvji: S. Pappas, A. Pappas, avocats)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Savienības Padome, Eiropadome, QK, QO, QR, QS, QV

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—

nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—

piespriest atbildētājiem segt pašiem savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā apelācijas sūdzībā tās iesniedzēji lūdz Tiesu pārskatīt un atcelt pārsūdzēto spriedumu divu iemeslu dēļ:

—

pirmkārt, tāpēc, ka Vispārējā tiesa esot nepienācīgi izvērtējusi trešo prasības pieteikumā izvirzīto prettiesiskuma pamatu, kurā apgalvots pietiekami nopietns Hartas 17. panta 1. punktā garantēto tiesību uz īpašumu pārkāpums. Savukārt šīs nepienācīgās izvērtēšanas rezultātā esot nepareizi piemērotas un pārkāptas apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības uz īpašumu.

—

otrkārt, tāpēc, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi samērīguma principu.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 22. aprīlī iesniedza Upravni sud u Zagrebu (Horvātija) – ANTERA d.o.o./Hrvatska agencija za nadzor financijskih usluga

(Lieta C-278/22)

(2022/C 244/26)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Upravni sud u Zagrebu

Pamatlietas puses

Pieteicēja: ANTERA d.o.o.

Atbildētāja: Hrvatska agencija za nadzor financijskih usluga

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai operatīvā līzinga un/vai ilgtermiņa auto nomas pakalpojumi ietilpst Direktīvas 2006/123/EK (Pakalpojumu direktīva) (1) piemērošanas jomā, kā norādīts [Eiropas Komisijas] Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta 2008. gada 13. marta Pakalpojumu direktīvas ieviešanas rokasgrāmatā? Vai subjekts, kas nodarbojas ar operatīvo līzingu (bet ne finanšu līzingu) un/vai ilgtermiņa auto nomu, ir uzskatāms par finanšu iestādi Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 4. panta 1. punkta 26. apakšpunkta izpratnē?

2)

Ja atbilde uz pirmo no iepriekš minētajiem jautājumiem ir apstiprinoša, bet uz otro jautājumu ir noliedzoša, vai apstāklis, ka saskaņā ar Līzinga likuma 6. panta 1. punktu Hrvatska agencija za nadzor financijskih usluga (Horvātijas Finanšu pakalpojumu uzraudzības aģentūra) (HANFA) ir pilnvarota uzraudzīt operatīvā līzinga un/vai ilgtermiņa auto nomas pakalpojumu sniegšanu, kā arī noteikt uzņēmumiem, kas veic šādu darbību, papildu prasības un ierobežojumus, ir saderīgs ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantu, lasot to kopsakarā ar Direktīvas 2006/123/EK 9.–13. pantu?

3)

Vai – tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie, proti, kad kādas dalībvalsts mātesuzņēmums vēlas ar sava meitasuzņēmuma starpniecību citā dalībvalstī sniegt tāda paša veida pakalpojumus, kādus tas sniedz pirmajā minētajā dalībvalstī, – Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pants un Direktīvas 2006/123/EK 9.–13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj to, ka ar valsts likumu (Līzinga likums) meitasuzņēmumam tiek noteiktas papildu prasības un ierobežojumi un tādējādi attiecīgās darbības veikšana tiek apgrūtināta vai padarīta mazāk pievilcīga?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.).

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, 2022. gada 22. aprīlī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) — CH/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-279/22)

(2022/C 244/27)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: CH

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága (Valsts nodokļu un muitas administrācijas Sūdzību nodaļa)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2013/34/ES (1) 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tā piemērošanas jomā neietilpst nodokļu maksātāji-privātpersonas, bet ietilpst tikai komercsabiedrības un citu veidu uzņēmumi, kuru uzskaitījums ir rodams minētās direktīvas I un II pielikumā?

2)

Vai – gadījumā, ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši – tas šajā situācijā nozīmē, ka tiesību normas, kas Direktīvā 2013/34/ES nosaka pienākumus, nav piemērojamas privātpersonām, proti, ka tās piemērošanas jomā ietilpstošajiem uzņēmumiem uzlikto pienākumu izpilde nav prasāma no nodokļu maksātājiem–privātpersonām un uz šiem pienākumiem nevar atsaukties, izvērtējot šo personu nodokļu saistības?

3)

Vai – gadījumā, ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši – ar grāmatvedības uzskaites pamatprincipiem un publicēšanas pienākuma mērķi un funkciju, kas noteikti Direktīvas 2013/34/ES 4., 30. un 33. pantā, kā arī tiesībām uz taisnīgu tiesu – kas kā vispārējais tiesību princips ir nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā – un vispārējiem tiesiskās drošības un samērīguma principiem ir saderīgi, ka dalībvalsts nodokļu administrācija, pamatojoties uz Grāmatvedības likumā noteikto, uzliek nodokļu maksātājam–privātpersonai pienākumu samaksāt nodokļa parādu tāpēc vien, ka šis nodokļu maksātājs nav spējis iesniegt nodokļu administrācijai visu kādas ar šo nodokļu maksātāju nesaistītas komercsabiedrības grāmatvedības dokumentāciju, lai apliecinātu, ka viņš šīs sabiedrības kā darba devēja interesēs ir izmantojis skaidras naudas summas, ko viņš ir pārvaldījis, ievērojot savu darba pienākumu izpildē saņemtos norādījumus vai pilnvarojumus, un tā rezultātā nodokļu administrācija šo nodokļu maksātāju vaino kādu tādu dokumentu neesamībā, kuriem vai nu nav jābūt viņa rīcībā, var arī kurus viņam nav izdevies iegūt objektīvu iemeslu dēļ, ja turklāt šie dokumenti ir publiski pieejami, jo uzņēmumiem ir jāpublicē gada finanšu pārskati?

4)

Vai Direktīvas 2013/34/ES tiesību normas —konkrēti, tās apsvērumus un 4., 6., 30. un 33. pantu— ir jāinterpretē tādējādi, ka šajos pantos noteikto pienākumu izpilde rada juridisku prezumpciju par gada finanšu pārskatos ietvertās informācijas atbilstību grāmatvedības pamatprincipiem, konkrēti, patiesa atspoguļojuma principam un pamatotības principam?

5)

Vai ar Direktīvas 2013/34/ES 4., 6., 30. un 33. pantu, kā arī Hartas 47. pantā nostiprinātajām tiesībām uz taisnīgu tiesu un vispārējo tiesiskās drošības principu ir saderīgi, ka nodokļu administrācija, neatspēkojot ar Direktīvas 2013/34/ES noteikumu izpildi saistīto juridisko prezumpciju un neizvērtējot deklarācijas saturu, neatzīst, ka sabiedrības publicētie gada finanšu pārskati būtu pierādījums tajos ietvertajai informācijai, norādot, ka šie finanšu pārskati paši par sevi ir nepietiekami, lai ticami pierādītu šādu informāciju, konkrēti to, ka nodokļu maksātājs ir atdevis komercsabiedrībai summas, ko tas bija paņēmis, jo tālab ir vajadzīga visa šīs sabiedrības grāmatvedības dokumentācija?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV 2013, L 182., 19. lpp.).

Vispārējā tiesa

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/23

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Giant Electric Vehicle Kunshan/Komisija

(Lieta T-242/19) (1)

(Dempings - Ķīnas izcelsmes velosipēdu ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru imports - Galīgais antidempinga maksājums - Īstenošanas regula (ES) 2019/73 - Kaitējuma konstatēšana - Regulas (ES) 2016/1036 3. panta 2., 3. un 6. punkts - Cenas samazinājuma aprēķins - Cēloņsakarība)

(2022/C 244/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Giant Electric Vehicle Kunshan Co. Ltd (Kunshan, Ķīna) (pārstāvji: P. De Baere un J. Redelbach, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Luengo un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/73 (2019. gada 17. janvāris), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam (OV 2019, L 16, 108. lpp., labojums OV 2019, L 16 I, 1. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/73 (2019. gada 17. janvāris), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam, ciktāl tā attiecas uz Giant Electric Vehicle Kunshan Co. Ltd.

2)

Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Giant Electric Vehicle Kunshan tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 206, 17.6.2019.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/23

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Giant Electric Vehicle Kunshan/Komisija

(Lieta T-243/19) (1)

(Subsīdijas - Ķīnas izcelsmes velosipēdu ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru imports - Galīgais kompensācijas maksājums - Īstenošanas regula (ES) 2019/72 - Kaitējuma konstatēšana - Regulas (ES) 2016/1037 8. panta 1., 2. un 5. punkts - Cenas samazinājuma aprēķins - Cēloņsakarība)

(2022/C 244/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Giant Electric Vehicle Kunshan Co. Ltd (Kunshan, Ķīna) (pārstāvji: P. De Baere un J. Redelbach, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Luengo un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/72 (2019. gada 17. janvāris), ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam (OV 2019, L 16, 5. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/72 (2019. gada 17. janvāris), ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam, ciktāl tā attiecas uz Giant Electric Vehicle Kunshan Co. Ltd.

2)

Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Giant Electric Vehicle Kunshan tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 206, 17.6.2019.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/24

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Sieć Badawcza Łukasiewicz – Port Polski Ośrodek Rozwoju Technologii/Komisija

(Lieta T-4/20) (1)

(Šķīrējklauzula - Dotācijas nolīgums, kas noslēgts atbilstoši Septītajai pamatprogrammai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007. – 2013. gads) - Attiecināmās izmaksas - Pieteikums par atmaksāšanu - Finanšu revīzija - OLAF izmeklēšana - Interešu konflikts ģimenes vai emocionālo saišu dēļ - Labas ticības princips - Nediskriminācijas civilstāvokļa dēļ princips - Tiesiskā paļāvība - Atcelšanas prasība - Debetnotas - Akti, kas nav nodalāmi no līguma - Nepārsūdzams akts - Tiesības efektīvi celt prasību tiesā - Nepieņemamība)

(2022/C 244/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sieć Badawcza Łukasiewicz – Port Polski Ośrodek Rozwoju Technologii (Vroclava, Polija) (pārstāvis: M. Ł. Stępkowski, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Araujo Arce un J. Estrada de Solà)

Priekšmets

Ar savu prasību prasītāja Sieć Badawcza Łukasiewicz – Port Polski Ośrodek Rozwoju Technologii galvenokārt, pamatojoties uz LESD 272. pantu, lūdz konstatēt Eiropas Komisijas līgumiskā prasījuma neesamību, kas minēts 2019. gada 13. novembrī izdotās sešās debetnotās par kopējo summu 180 893,90 EUR, ietverot pamatsummu 164 449 EUR un zaudējumu atlīdzību 16 444,90 EUR, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt summas, kuras bija ietvertas šajās debetnotās, un pakārtoti – pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt tai adresēto Komisijas 2019. gada 12. novembra vēstuli.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Sieć Badawcza Łukasiewicz – Port Polski Ośrodek Rozwoju Technologii atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 87, 16.3.2020.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/25

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Group Nivelles/EUIPO – Easy Sanitary Solutions (Dušas noteka)

(Lieta T-327/20) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo dušas noteku - Agrāks dizainparaugs, kas ir iesniegts pēc pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu - Regulas (EK) Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts - Apelācijas padomes rīcības brīvība - Piemērošanas joma - Regulas (EK) Nr. 6/2002 63. panta 2. punkts - Mutvārdu process un pierādījumu savākšanas pasākumi - Regulas Nr. 6/2002 64. un 65. pants - Spēkā neesamības pamats - Individuāls raksturs - Regulas Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Agrāka dizainparauga identificēšana - Kompaktā agrākā izcelsme - Apstrīdēta dizainparauga iezīmju noteikšana - Visaptverošs salīdzinājums)

(2022/C 244/31)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Group Nivelles NV (Gingelom, Beļģija) (pārstāvis: J. Jonkhout, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Folliard-Monguiral un G. Predonzani)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Easy Sanitary Solutions BV (Oldenzaal, Nīderlande) (pārstāvis: F. Eijsvogels, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 17. marta lēmumu lietā R 2664/2017-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Group Nivelles un Easy Sanitary Solutions.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Group Nivelles NV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 240, 20.7.2020.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/25

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – Mandelay/EUIPO – Qx World (“QUEST 9”)

(Lieta T-516/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “QUEST 9” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “QUEX” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkts - Regulas 2017/1001 95. un 97. pants)

(2022/C 244/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mandelay Magyarország Kereskedelmi Kft. (Mandelay Kft.) (Szigetszentmiklós, Ungārija) (pārstāvji: V. Luszcz, C. Sár un É. Ulviczki, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Ivanauskas un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Qx World Kft. (Budapešta, Ungārija) (pārstāvji: Á. László un B. Mező, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 3. jūnija lēmumu lietā R 1900/2019-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp QX WORLD un Mandelay.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Mandelay Magyarország Kereskedelmi Kft. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un QX WORLD Kft. tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 339, 12.10.2020.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/26

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – MF/eu-LISA

(Lieta T-568/20) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Ieņemtais amats, kam nepieciešama drošības pielaide - Valsts drošības iestādes atteikums dot pielaidi - Līguma izbeigšana - Lūguma tikt uzklausītam neesamība - Tiesības tikt uzklausītam Lēmuma 2015/444 11. panta 5. punkta b) apakšpunkta izpratnē)

(2022/C 244/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: MF (pārstāve: L. Levi, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (pārstāvji: M. Chiodi, pārstāvis, kuram palīdz A. Duron un D. Waelbroeck, advokāti)

Priekšmets

Prasībā, kas celta, pamatojoties uz LESD 270. pantu, un Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2020. gada 4. septembrī, prasītājs lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) 2019. gada 29. oktobra lēmumu par viņa darba līguma izbeigšanu un, otrkārt, – ciktāl tas varētu būt vajadzīgs – atcelt eu-LISA2020. gada 26. maija lēmumu par viņa 2020. gada 29. janvāra sūdzības noraidīšanu.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

MF atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 399, 23.11.2020.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/27

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – Planistat Europe un Charlot/Komisija

(Lieta T-735/20) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - “Eurostat” lieta - OLAF ārējā izmeklēšana - Informācijas par apstākļiem, kas var būt iemesls krimināllietām, pārsūtīšana valsts tiesu iestādēm pirms izmeklēšanas beigām - Komisijas iesniegta sūdzība pirms izmeklēšanas beigām - Valsts kriminālprocess - Tiesvedības izbeigšana ar galīgu nolēmumu - Pietiekami būtiska tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpuma neesamība)

(2022/C 244/34)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Planistat Europe (Parīze, Francija), Hervé-Patrick Charlot (Parīze) (pārstāvis: F. Martin Laprade, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Baquero Cruz un F. Blanc)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 268. pantu, prasītāji prasa, pirmkārt, atlīdzināt Hervé Patrick Charlot morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts, jo Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pārsūtījis valsts iestādēm informāciju par faktiem, kurus var kvalificēt kā kriminālpārkāpumu, un Eiropas Komisija minētajām iestādēm ir iesniegusi sūdzību; otrkārt, atlīdzināt zaudējumus, kas tiem radušies starp Planistat un Komisiju noslēgto līgumu uzteikuma dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Planistat Europe un Hervé-Patrick Charlot sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1)  OV C 53, 15.2.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/27

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – Ungārija/Komisija

(Lieta T-57/21) (1)

(ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Pienākums palielināt pārbaužu uz vietas intensitāti - Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 35. pants - Komisijas darba dokumentu juridiskā vērtība - Pārbaužu uz vietas intensitātes palielināšanās aprēķina metode)

(2022/C 244/35)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ungārija (pārstāvji: M. Fehér un G. Koós)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Aquilina, A. Sauka un Z. Teleki)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1734 (2020. gada 18. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2020, L 390, 10. lpp.), tikai ciktāl, ņemot vērā nepietiekama skaita pārbaužu uz vietas veikšanu, Eiropas Komisija 4 334 068,02 EUR ir izslēgusi no finanšu atbalsta summas, kas Ungārijai no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) bija piešķirta attiecībā uz 2018. finanšu gadu.

Rezolutīvā daļa

1)

Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1734 (2020. gada 18. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), tikai ciktāl, ņemot vērā nepietiekama skaita pārbaužu uz vietas veikšanu, Eiropas Komisija 4 334 068,02 EUR ir izslēgusi no finanšu atbalsta summas, kas Ungārijai no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) bija piešķirta attiecībā uz 2018. finanšu gadu, atcelt.

2)

Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 88, 15.3.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/28

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Boshab/Padome

(Lieta T-103/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

(2022/C 244/36)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Évariste Boshab (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvis: S. Lejeune)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 30. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 5. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Évariste Boshab atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/29

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Kande Mupompa/Padome

(Lieta T-104/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

(2022/C 244/37)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alex Kande Mupompa (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvis: S. Lejeune)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 30. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 5. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Alex Kande Mupompa atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/29

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Kanyama/Padome

(Lieta T-105/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

(2022/C 244/38)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Célestin Kanyama (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M.-C. Cadilhac un H. Marcos Fraile)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 30. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 5. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Célestin Kanyama atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/30

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Kazembe Musonda/Padome

(Lieta T-106/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

(2022/C 244/39)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-Claude Kazembe Musonda (Lubumbashi, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvis: S. Lejeune)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 30. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 5. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Jean-Claude Kazembe Musonda atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/31

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Amisi Kumba/Padome

(Lieta T-107/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

(2022/C 244/40)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gabriel Amisi Kumba (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: B. Driessen un H. Marcos Fraile)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 30. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 5. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Gabriel Amisi Kumba atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/31

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Ilunga Luyoyo/Padome

(Lieta T-108/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi - Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

(2022/C 244/41)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ferdinand Ilunga Luyoyo (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M.-C. Cadilhac un H. Marcos Fraile)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs Ferdinand Ilunga Luyoyo lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 30. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 5. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie akti”), ciktāl šie akti attiecas uz viņu.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku, ciktāl šie akti attiecas uz Ferdinand Ilunga Luyoyo.

2)

Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/32

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Mutondo/Padome

(Lieta T-109/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

(2022/C 244/42)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kalev Mutondo (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: B. Driessen un H. Marcos Fraile)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 30. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 5. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Kalev Mutondo atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/33

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Kampete/Padome

(Lieta T-110/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

(2022/C 244/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ilunga Kampete (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: B. Driessen un H. Marcos Fraile)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 30. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 5. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Ilunga Kampete atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/33

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Numbi/Padome

(Lieta T-112/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

(2022/C 244/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: John Numbi (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M.-C. Cadilhac un H. Marcos Fraile)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 30. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 5. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

John Numbi atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/34

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Ramazani Shadary/Padome

(Lieta T-119/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

(2022/C 244/45)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Emmanuel Ramazani Shadary (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvis: S. Lejeune)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 30. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 5. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Emmanuel Ramazani Shadary atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/35

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Ruhorimbere/Padome

(Lieta T-120/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās)

(2022/C 244/46)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Éric Ruhorimbere (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvis: M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 30. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 5. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Éric Ruhorimbere atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/35

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – LG Electronics/EUIPO –Anferlux-Electrodomésticos (“SmartThinQ”)

(Lieta T-181/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “SmartThinQ” - Agrāka valsts grafiska preču zīme “SMARTTHING” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Ar agrāko preču zīmi aptverto preču klāsta tulkojums tiesvedības valodā - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana)

(2022/C 244/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LG Electronics, Inc. (Seula, Dienvidkoreja) (pārstāve: M. Graf, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: M. Capostagno)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Anferlux-Electrodomésticos, Lda (Vilanova de Monsarros, Portugāle)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 3. februāra lēmumu lietā R 1657/2020-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Anferlux-Electrodomésticos un LG Electronics.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

LG Electronics, Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 217, 7.6.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/36

Vispārējās tiesas 2022. gada 27. aprīļa spriedums – Vintae Luxury Wine Specialists/EUIPO – R. Lopez de Heredia Viña Tondonia (“LOPEZ DE HARO”)

(Lieta T-210/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “LOPEZ DE HARO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “LOPEZ DE HEREDIA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2022/C 244/48)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vintae Luxury Wine Specialists SLU (Logronjo, Spānija) (pārstāvji: L. Broschat García un L. Polo Flores, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Palmero Cabezas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: R. Lopez de Heredia Viña Tondonia SA (Aro, Spānija) (pārstāve: A. Sanz Cerralbo, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 16. februāra lēmumu lietā R 1741/2020-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp R. Lopez de Heredia Viña Tondonia un Vintae Luxury Wine Specialists.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Vintae Luxury Wine Specialists SLU atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 228, 14.6.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/37

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – Saure/Komisija

(Lieta T-506/21) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Līgumi, kurus Komisija noslēgusi dalībvalstu vārdā saistībā ar Covid-19 vakcīnu piegādi - Vēstules ar ielūgumiem uz vadības komitejas sanāksmēm - Daļējs piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību - Nepieciešamības nosūtīt personas datus, lai sasniegtu konkrētu mērķi sabiedrības interesēs, neesamība - Regulas (ES) 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2022/C 244/49)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hans-Wilhelm Saure (Berlīne, Vācija) (pārstāvis: C. Partsch, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann, G. Gattinara un A. Spina)

Priekšmets

Ar prasību, kas celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2021. gada 9. jūnija lēmumu, ar kuru viņam ir daļēji liegta piekļuve konkrētiem dokumentiem.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Hans-Wilhelm Saure atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 412, 11.10.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/37

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – Funline International/EUIPO (“AMSTERDAM POPPERS”)

(Lieta T-680/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “AMSTERDAM POPPERS” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Preču zīme, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts - Aprakstošs raksturs - Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja - Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts)

(2022/C 244/50)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Funline International (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāve: Y. Echevarría García, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota uz LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt un grozīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2021. gada 20. augusta lēmumu lietā R 439/2021-2.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Funline International atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 502, 13.12.2021.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/38

Prasība, kas celta 2022. gada 11. aprīlī – Deutsche Bank u.c./ECB

(Lieta T-182/22)

(2022/C 244/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Deutsche Bank AG (Frankfurte pie Mainas, Vācija), BHW Bausparkasse AG (Hameln, Vācija), Norisbank GmbH (Bonna, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

daļēji atcelt ECB 2022. gada 2. februāra lēmumu un tā I un II pielikumu, ciktāl tie attiecas uz prasītājām Lēmuma 1.3. punktā izvirzītajām prasībām; un

—

piespriest ECB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi Savienības tiesības, pārsniedzot Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (1) 4. un 16. pantā piešķirtās pilnvaras un pārkāpjot Savienības tiesību pamatprincipus, jo Savienības tiesībās neesot tiesību normas, kas ļautu pieņemt apstrīdētā lēmuma 1.3. punktu par prudenciālā režīma piemērošanu neatsaucamām maksājumu saistībām (turpmāk tekstā – “NMS prasība”), ECB nav veikusi individuālu un metodoloģiski precīzu prasītāju situācijas pārbaudi un NMS prasība ir balstīta uz neprecīziem faktiem un vairākām acīmredzamām kļūdām vērtējumā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi samērīguma principu, jo tā pieprasīja visu neatsaucamo maksājumu saistību summu atskaitīt no prasītāju pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET 1) konsolidētā līmenī un/vai individuāli, neņemdama vērā prasītāju individuālo situāciju un nenoteikdama atskaitījumu, kas būtu atbilstošs prasītāju individuālajam riska profilam un likviditātes līmenim, kā arī pienācīgi neizvērtēdama atbildību mīkstinošus apstākļus.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi labas pārvaldības principu un tiesiskās drošības principu, kā arī kļūdaini piemērojusi Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 16. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 2. punkta d) apakšpunktu, nosakot NMS prasību pirmajai un trešajai prasītājai individuāli. Pirmajai un trešajai prasītājai atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 7. panta 1. punktam tika paredzēta nepiemērošana un tādēļ tām nepiemēro prudenciālā kapitāla prasību individuāli.

(1)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.).

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/39

Prasība, kas celta 2022. gada 15. aprīlī – Naass and Sea Watch/Frontex

(Lieta T-205/22)

(2022/C 244/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Marie Naass (Berlīne, Vācija), Sea Watch eV (Berlīne) (pārstāvji: I. Van Damme un Q. Declève, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Frontex2022. gada 7. februāra Lēmumu DGSC/TO/PAD-2021-00350;

—

piespriest Frontex atlīdzināt prasītāju tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājas izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Frontex tās 2022. gada 7. februāra Lēmumā DGSC/TO/PAD-2021-00350 neesot atbilstoši norādījusi iemeslus atteikumam atklāt noteiktus dokumentus, kuri attiecas uz konkrētu notikumu Vidusjūrā 2021. gada 30. jūlijā, atsaucoties uz izņēmumu par valsts drošību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu (1).

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar 2022. gada 7. februāra Lēmumā DGSC/TO/PAD-2021-00350 ietverto atteikumu daļējai piekļuvei pieprasītajiem dokumentiem esot pārkāpts Regulas 1049/2001 4. panta 6. punkts.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001 L 145, 43. lpp.)

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/39

Prasība, kas celta 2022. gada 27. aprīlī – Cylus Cyber Security/EUIPO – Cylance (“CYLUS”)

(Lieta T-227/22)

(2022/C 244/53)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cylus Cyber Security Ltd (Telaviva, Izraēla) (pārstāvis: S. Bailey, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Cylance, Inc. (Irvine, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīga strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “CYLUS” pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 801 952

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 21. februāra lēmums lietā R 692/2022-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/40

Prasība, kas celta 2022. gada 2. maijā – Lacapelle/Parlaments

(Lieta T-240/22)

(2022/C 244/54)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-Lin Lacapelle (Parīze, Francija) (pārstāvis: F.-P. Vos, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas 2022. gada 3. marta lēmumu D-301937 par Jean-Lin Lacapelle pilnīgu izslēgšanu no dalības Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijās līdz viņa deputāta pilnvaru termiņa beigām (2019.–2024. gads);

—

piespriest Eiropas Parlamentam samaksāt prasītājam naudas summu 3 000 EUR apmērā, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 87. un turpmākajiem pantiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-196/22 Mariani/Padome izvirzītajiem pamatiem.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/40

Prasība, kas celta 2022. gada 2. maijā – Juvin/Parlaments

(Lieta T-241/22)

(2022/C 244/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hervé Juvin (Parīze, Francija) (pārstāvis: F.-P. Vos, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas 2022. gada 3. marta lēmumu D-301936 par Hervé Juvin pilnīgu izslēgšanu no dalības Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijās līdz viņa deputāta pilnvaru termiņa beigām (2019.–2024. gads);

—

piespriest Eiropas Parlamentam samaksāt prasītājam naudas summu 3 000 EUR apmērā, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 87. un turpmākajiem pantiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-196/22 Mariani/Padome izvirzītajiem pamatiem.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/41

Prasība, kas celta 2022. gada 3. maijāPshonka/Padome

(Lieta T-243/22)

(2022/C 244/56)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Artem Viktorovych Pshonka (Kramatorsk, Ukraina) (pārstāvis – M. Mleziva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/376 (2022. gada 3. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, kā arī Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/375 (2022. gada 3. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl apstrīdētais lēmums un apstrīdētā regula attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu

—

Prasītājs savu prasību tostarp pamato ar to, ka Eiropas Savienības Padome, pieņemot apstrīdēto lēmumu, neesot ievērojusi vajadzīgo rūpību, jo pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tā neesot ņēmusi vērā prasītāja apgalvojumus, kā arī viņa iesniegtos pierādījumus, kas liecina viņam par labu, bet balstījusies galvenokārt uz Ukrainas valdības sniegto informāciju un neesot pieprasījusi papildu informāciju par izmeklēšanas gaitu Ukrainā.

2.

Otrais pamats attiecas uz prasītāja tiesību uz īpašumu pārkāpumu

—

Šajā ziņā prasītājs apgalvo, ka viņam noteiktie ierobežojumi neesot samērīgi un esot pārmērīgi, kā arī pārkāpjot viņa tiesību uz īpašumu starptautiskās aizsardzības garantijas.

3.

Trešais pamats attiecas uz to, ka nav ievērotas prasītāja pamattiesības, kas ir garantētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā

—

Šajā ziņā prasītājs apgalvo, ka ierobežojumu noteikšana viņam pārkāpjot viņa tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcijas principu, tiesības uz aizstāvību, kā arī tiesības uz privātīpašuma aizsardzību.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/42

Prasība, kas celta 2022. gada 3. maijā – Pshonka/Padome

(Lieta T-244/22)

(2022/C 244/57)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Viktor Pavlovych Pshonka (Kijiva, Ukraina) (pārstāvis M. Mleziva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/376 (2022. gada 3. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, kā arī Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/375 (2022. gada 3. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl apstrīdētais lēmums un apstrīdētā regula attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu

—

Prasītājs savu prasību tostarp pamato ar to, ka Eiropas Savienības Padome, pieņemot apstrīdēto lēmumu, neesot ievērojusi vajadzīgo rūpību, jo pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tā neesot ņēmusi vērā prasītāja apgalvojumus, kā arī viņa iesniegtos pierādījumus, kas liecina viņam par labu, bet balstījusies galvenokārt uz Ukrainas valdības sniegto informāciju un neesot pieprasījusi papildu informāciju par izmeklēšanas gaitu Ukrainā.

2.

Otrais pamats attiecas uz prasītāja tiesību uz īpašumu pārkāpumu

—

Šajā ziņā prasītājs apgalvo, ka viņam noteiktie ierobežojumi neesot samērīgi un esot pārmērīgi, kā arī pārkāpjot viņa tiesību uz īpašumu starptautiskās aizsardzības garantijas.

3.

Trešais pamats attiecas uz to, ka nav ievērotas prasītāja pamattiesības, kas ir garantētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā

—

Šajā ziņā prasītājs apgalvo, ka ierobežojumu noteikšana viņam pārkāpjot viņa tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcijas principu, tiesības uz aizstāvību, kā arī tiesības uz privātīpašuma aizsardzību.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/42

Prasība, kas celta 2022. gada 6. maijā – Mordashov/Padome

(Lieta T-248/22)

(2022/C 244/58)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alexey Mordashov (Cherepovets, Krievija) (pārstāvji: T. Bontinck, A. Guillerme un L. Burguin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes 2022. gada 28. aprīļa Lēmumu (KĀDP) 2022/337/KĀDP (1), ciktāl ar to prasītājs ir iekļauts šī lēmuma pielikuma 695. punktā;

—

atcelt 2022. gada 28. februāra Īstenošanas regulu (ES) 2022/336 (2), ciktāl ar to prasītājs ir iekļauts šīs regulas pielikuma 695. punktā;

—

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

turklāt prasītājs sev patur tiesības prasīt atlīdzināt mantiskos zaudējumus un morālo kaitējumu, kas tam nodarīts apstrīdēto aktu nelikumības dēļ.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz efektīvas tiesību aizsardzības tiesā un pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu.

2.

Otrais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu novērtējumā.

3.

Trešais pamats attiecas uz samērīguma principa un pamattiesību pārkāpumu.

(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/329 (2022. gada 28. februāris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 59, 1. lpp.).

(2)  Padomes Īstenošanas regula (ES) 2022/336 (2022. gada 28. februāris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 58, 1. lpp.).

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/43

Prasība, kas celta 2022. gada 6. maijā – Ponomarenko/Padome

(Lieta T-249/22)

(2022/C 244/59)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alexander Ponomarenko (Maskava, Krievija) (pārstāvji: M. Komuczky, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/337 (2022. gada 28. februāris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 59, 1. lpp.), kā arī Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/336 (2022. gada 28. februāris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 58, 1. lpp.), ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—

atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantam piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz šādiem pieciem pamatiem.

1.

Pirmais prasības pamats: procesuāla kļūda.

—

Padome neesot izpildījusi pārbaudes pienākumu, jo pamats, kas dokumentos norādīts iekļaušanai sarakstā, neatbilstot pamatojumam.

—

Iesniegtie pierādījumi neesot atbilstoši arī laika ziņā un īsajā laikposmā tos neesot varēts pārbaudīt tik pamatīgi, kā apgalvots.

—

Turklāt Padomes pieņemtie fakti, pat tad, ja tie būtu patiesi, neesot piemēroti, lai pamatotu apstrīdēto tiesību aktu pieņemšanu.

2.

Otrais prasības pamats: acīmredzama kļūda vērtējumā.

—

Padomes izmantotie fakti neesot pareizi. Prasītājs esot veiksmīgs uzņēmējs un nekādā ziņā neesot iesaistīts Padomes minētajos pasākumos.

—

Tie laika ziņā esot notikuši arī krietni sen, lai pamatotu tagadnes formā formulēto pamatu iekļaušanai sarakstā, uz kuru balstās Padome.

—

Padomes iesniegtie pierādījumi esot balstīti tikai uz nedrošiem avotiem, kuros nav pārbaudīti tās apgalvojumi. Tie esot arī savstarpēji pretrunīgi un neatbilstot patiesajiem faktiskajiem apstākļiem. Turklāt tie esot notikuši pārāk sen, lai tiem būtu jebkāda nozīme.

3.

Trešais pamats: samērīguma principa pārkāpums.

Padomes pieņemtie pasākumi, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, neesot samērīgi, jo tie neesot piemēroti, lai sasniegtu Padomes izvirzīto mērķus.

4.

Ceturtais pamats: pamattiesību uz īpašumu pārkāpums.

Ar apstrīdētajiem tiesību aktiem esot pārkāptas prasītāja pamattiesības uz īpašumu. Pārkāpums neesot arī pamatots.

5.

Piektais pamats: vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.

Tā kā prasītājs esot iekļauts sarakstā, kamēr citi uzņēmēji līdzīgā situācijā tajā neesot iekļauti, ar apstrīdētajiem tiesību aktiem esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/44

Prasība, kas celta 2022. gada 6. maijā – Indetec/Komisija u.c.

(Lieta T-250/22)

(2022/C 244/60)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ingeniería para el Desarrollo Tecnológico, SL (Indetec) (Valensija, Spānija) (pārstāvis: J. Navas Marqués, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Komisija, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA), Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūra (EISMEA)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt 2022. gada 10. marta Lēmumu ar atsauces numuru Ares (2022) 1775149, ko pieņēmusi Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) (vēlāk pārdēvēta par “EASME”), kas darbojās Eiropas Komisijas pilnvarojumā;

—

pamatojoties uz LESD 272. pantu, atzīt, ka prasītāja ir pareizi piemērojusi Vispārīgo nosacījumu II.9.1. klauzulu, kas ietverta Programmas LIFE (1) Dotāciju nolīgumā, kuru 2016. gada 10. jūnijā ar EASME noslēdza tostarp prasītāja, kuru šīs noslēgšanas vajadzībām pienācīgi pārstāvēja dotācijas saņēmēja-koordinatore INNOTECNO;

—

piespriest Eiropas Komisijai – tās pārraudzībā esošās EASME aģentūras personā – samaksāt prasītājai summu 335 900,00 euro apmērā, lai izpildītu tās līgumsaistības, kas izriet no Programmas LIFE Dotāciju nolīguma, kuru 2016. gada 10. jūnijā ar EASME noslēdza tostarp prasītāja, kuru šīs noslēgšanas vajadzībām pienācīgi pārstāvēja dotācijas saņēmēja-koordinatore INNOTECNO;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Pirmais pamats – Līguma par Eiropas Savienības darbību, konkrēti, tā 298. panta pārkāpums un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta (Tiesības uz labu pārvaldību) pārkāpums.

2.

Otrais pamats – Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (2) 202. panta 4. panta pārkāpums.

3.

Trešais pamats – samērīguma principa pārkāpums.

4.

Ceturtais pamats – tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

5.

Piektais pamats – Dotācijas nolīguma Vispārīgo nosacījumu II.9.1. klauzulas pārkāpums.

(1)  Eiropas Savienības Vides un klimata pasākumu programma.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp.).

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/45

Prasība, kas celta 2022. gada 9. maijā – Timchenko/Padome

(Lieta T-252/22)

(2022/C 244/61)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gennady Nikolayevich Timchenko (Ženēva, Šveice) (pārstāvji: T. Bontinck, A. Guillerme, L. Burguin, S. Bonifassi un E. Fedorova, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes 2022. gada 28. februāra Lēmumu (KĀDP) 2022/337/KĀDP (1), ciktāl ar to prasītājs ir iekļauts šī lēmuma pielikuma 694. punktā;

—

atcelt 2022. gada 28. februāra Īstenošanas regulu (ES) 2022/336 (2), ciktāl ar to prasītājs ir iekļauts šī lēmuma pielikuma 694. punktā;

—

piespriest Padomei provizoriski samaksāt 1 000 000 EUR kā atlīdzību par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu;

—

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu.

2.

Otrais pamats attiecas uz samērīguma principa un pamattiesību pārkāpumu.

3.

Trešais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, tostarp saistībā ar pamatu, kas balstīts uz prasītāja attiecībām ar prezidentu V. Putinu, prasītāja akcionāra statusu Volga Group un viņa akcionāra statusu Bank Rossiya.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

5.

Piektais pamats attiecas uz Līgumu, tostarp Eiropas Savienības pilsoņu brīvas pārvietošanās principa un noteikumu par piemērojamo juridisko pamatu, pārkāpumu.

(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/337 (2022. gada 28. februāris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 59, 1. lpp.).

(2)  Padomes Īstenošanas regula (ES) 2022/336 (2022. gada 28. februāris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 58, 1. lpp.).

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/46

Prasība, kas celta 2022. gada 10. maijā – “ANITA” Grzegorz Mordalski/EUIPO – Anita Food (“ANITA”)

(Lieta T-254/22)

(2022/C 244/62)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: “ANITA” Grzegorz Mordalski (Działoszyn, Polija) (pārstāvis: A. Korbela, radca prawny)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Anita Food, SA (Lima, Peru)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ANITA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 8 291 056

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 3. marta lēmums lietā R 1616/2021-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 3. marta lēmumu lietā R 616/2021-4,

—

atcelt EUIPO Anulēšanas nodaļas 2021. gada 26. jūlija lēmumu lietā Nr. 000047106 C (pieņemts pirms iepriekš minētā lēmuma), kā arī

—

uzdot EUIPO no jauna izskatīt 2020. gada 1. novembra pieteikumu, ar ko lūgts atzīt par spēkā neesošu Eiropas Savienības preču zīmes “ANITA” reģistrāciju Nr. 008291056, kura pieteikta aizsardzībai 2009. gada 11. maijā, kura bija spēkā līdz 2019. gada 11. maijam un kuras īpašniece bija Anita Food S.A., Carretera Central Nr 869, Santa Anita Lima 43, Peru.

Izvirzītais pamats:

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 nepareiza interpretācija, kuras rezultātā ir secināts, ka nav iespējams atzīt par spēkā neesošām ES preču zīmes, kuras jau nav spēkā.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/47

Prasība, kas celta 2022. gada 12. maijā – Freixas Montpelt u.c./Reģionu komiteja

(Lieta T-260/22)

(2022/C 244/63)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: David Freixas Montpelt (Berchem-Sainte-Agathe, Beļģija), Gustavo Lopez Cutillas (Woluwé Saint Pierre, Beļģija), Valeria Schirru (Brisele, Beļģija), Svetlozar Andreev (Brisele) (pārstāvji: L. Levi un P. Baudoux, advokāti)

Atbildētāja: Reģionu komiteja

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

līdz ar to, atcelt to ierēdņu sarakstu, kas ir tiesīgi tikt paaugstināti amatā 2021. gadā, jo šajā sarakstā nav ietverts D. Freixas Montpelt attiecībā uz AST5 pakāpi, G. Lopez Cutillas – uz AD6 pakāpi, V. Schirru – uz SC2 pakāpi un S. Andreev – attiecībā uz AD10 pakāpi;

—

atcelt, ja nepieciešams, atbildētājas 2022. gada 11. februāra lēmumu par prasītāju sūdzību noraidīšanu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

1.

Pirmais pamats ir par iebildi par 2021. gada 16. jūnija lēmuma prettiesiskumu, ar kuru esot pārkāpts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts.

2.

Otrais pamats ir par iebildi par 2021. gada 16. jūnija lēmuma prettiesiskumu, ar kuru esot pārkāpts nediskriminācijas princips.

27.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/47

Prasība, kas celta 2022. gada 13. maijā – Suicha/EUIPO – Michael Kors (Switzerland) International (“MK MARKTOMI MARKTOMI”)

(Lieta T-264/22)

(2022/C 244/64)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lin Suicha (Zhejiang, Ķīna) (pārstāvis: J. Donoso Romero, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Michael Kors (Switzerland) International GmbH (Manno, Šveice)

Informācija par procesu EUIPO:

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “MARKTOMI MARKTOMI” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 17 946 599

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2022. gada 10. marta lēmums lietā R 1899/2021-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

pilnībā noraidīt spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu;

—

piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkta kopsakarā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu pārkāpums.