KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par norādēm attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, profesionālajai izglītībai un apmācībai un pieaugušo izglītībai cilvēkiem, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu

(2022/C 233/01)

1.   IEVADS

Kopš pret Ukrainu vērstā Krievijas agresijas kara sākuma gandrīz 6,5 miljoni cilvēku no Ukrainas ir devušies bēgļu gaitās un nonākuši ES; aptuveni 3 miljoni ir reģistrējušies pagaidu aizsardzībai, un lielākā daļa ir sievietes ar bērniem (1). Saskaņā ar līdz šim pieejamo informāciju tikai salīdzinoši neliels skaits cilvēku darbspējīgā vecumā ir ienākuši ES darba tirgū vai reģistrējušies valstu nodarbinātības dienestos. Tas varētu būt saistīts ar fiziskām un psiholoģiskām traumām, aklimatizāciju uzņēmējās dalībvalstīs, informācijas trūkumu par pieejamajām iespējām vai citiem šķēršļiem (piemēram, valodas zināšanas un bērnu aprūpes pienākumi).

Neraugoties uz neskaidrību par to cilvēku skaitu, kuri varētu palikt ES, un izredzēm atgriezties Ukrainā, paredzams, ka palielināsies to cilvēku skaits, kuri vēlas iekļūt dalībvalstu darba tirgū.

Ātra un efektīva integrācija darba tirgū būs svarīga gan uzņēmējām kopienām, gan cilvēkiem, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, jo viņi spēs atsākt dzīvi no jauna un turpināt attīstīt savas prasmes. Tas nāks par labu attiecīgajām personām, ES un, galu galā, Ukrainas atjaunošanai.

Šajā paziņojumā ir sniegtas politikas norādes dalībvalstu rīcībai attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, profesionālajai izglītībai un apmācībai un pieaugušo izglītībai cilvēkiem, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu.

Šīs norādes balstās uz darbībām, kas ES līmenī jau veiktas ar mērķi atbalstīt tos, kuri ierodas ES, un tās papildina 2022. gada 4. martā tika pieņemts Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/382 (2), ar ko Direktīvas 2001/55/EK (“Pagaidu aizsardzības direktīva”) 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu (3). Komisija 21. martā nāca klajā ar operatīvajām vadlīnijām par šā lēmuma īstenošanu (4) (“operatīvās vadlīnijas”), 23. martā — Paziņojumu par to personu uzņemšanu, kuras bēg no kara Ukrainā (5) (“23. marta paziņojums”), kā arī 5. aprīlī ar Komisijas ieteikumu par kvalifikāciju atzīšanu cilvēkiem, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā (6) (“Ieteikums par kvalifikāciju atzīšanu”). Tieslietu un iekšlietu padomes ārkārtas sanāksmē 28. martā Komisija sadarbībā ar ES Padomes prezidentvalsti Franciju nāca klajā ar 10 punktu plānu ciešākai Eiropas koordinācijai no kara Ukrainā bēgošo cilvēku uzņemšanas jomā (7). Šie galvenie dokumenti vajadzības gadījumā tiks atjaunināti, lai atspoguļotu mainīgos apstākļus un ja būs noderīgas papildu norādes.

Pagaidu aizsardzības saņēmējiem ir tiesības piekļūt ES darba tirgum, profesionālajai izglītībai un apmācībai un pieaugušo izglītībai. Komisija 23. marta paziņojumā mudināja dalībvalstis piešķirt piekļuvi darba tirgum un attiecināt Pagaidu aizsardzības direktīvas 12. panta noteikumus arī uz personām, kas saņem pienācīgu aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā paredzēts Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/382 2. panta 2. punktā (“pienācīga aizsardzība saskaņā ar valsts tiesību aktiem”). Tāpat arī ar šo paziņojumu Komisija aicina dalībvalstis pēc iespējas paplašināt noteikumus, kas saistīti ar profesionālo izglītību un apmācību un pieaugušo izglītību saskaņā ar Pagaidu aizsardzības direktīvas 14. pantu, attiecinot tos arī uz personām, kas saņem pienācīgu aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tāpēc šis paziņojums attiecas uz cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu un kuriem ir tiesības uz pagaidu aizsardzību saskaņā ar Pagaidu aizsardzības direktīvu, kā arī uz cilvēkiem, kuriem ir tiesības uz pienācīgu aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Komisija, izmantojot plašu kanālu klāstu, apmainās ar valstu iestādēm, sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem, privāto sektoru un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas iesaistītas to personu uzņemšanā un integrēšanā, kuras bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu. Solidaritātes platforma (8) koordinē sadarbību starp dalībvalstīm, piemēram, attiecībā uz vajadzību, resursu, uzņemšanas spēju un pārcelšanas kartēšanu, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātāko personu, jo īpaši bērnu, vajadzībām. Komisija ir izveidojusi daudzvalodu tīmekļa vietni, kurā cilvēkiem, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, sniegta informācija par viņu tiesībām, iespējām un procedūrām, kas jāievēro pēc ierašanās ES (9). Turklāt virkne iniciatīvu ES līmenī nodrošina, ka dalībvalstis var pilnībā izmantot pieejamos ES līdzekļus, proti, izmantojot “Kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā”(CARE iniciatīva) (10).

Ieceļotāju pieplūduma mērogs un ātrums ir vēl nepieredzēts, un uz to ir efektīvi jāreaģē visos līmeņos. Šā dokumenta mērķis ir dalībvalstīm sniegt politikas norādes ar mērķi atvieglot no Ukrainas ieradušos cilvēku integrāciju darba tirgū. Tajā ir izklāstītas konkrētas darbības, ko dalībvalstis var veikt, pamatojoties uz pēdējos mēnešos un kopš 2015./2016. gada migrācijas krīzes gūto pieredzi un paraugpraksi. Sekmīga integrācija darba tirgū ir atkarīga arī no citās jomās veiktiem pasākumiem, piemēram, no piekļuves mājoklim, veselības aprūpei (arī garīgās un reproduktīvās veselības aprūpei), sociālajai aizsardzībai un pakalpojumiem, kā arī – vecākiem – agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei un skolas izglītībai. Darbības, ko Komisija veic visās šajās jomās (11), ir savstarpēji papildinošas.

Dalībvalstis tiek mudinātas šajā paziņojumā sniegtās norādes īstenot saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem (12), kas ir būtiski taisnīgiem un labi funkcionējošiem darba tirgiem un sociālās aizsardzības sistēmām Eiropā. Daudzi pasākumi, kas iekļauti Komisijas Rīcības plānā par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam (13), ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu. Uzmanība būtu jāpievērš arī diskriminācijas nepieļaušanai un konkrētām neaizsargātām grupām, kas pakļautas lielākam diskriminācijas riskam, to vidū romiem un personām ar rasu vai etnisko piederību minoritātei, personām ar invaliditāti un LGBTIK kopienai.

Lai atbalstītu pasākumus, kas nodrošina, ka cilvēki, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, var izmantot savas tiesības, ES turpinās sadarbību ar Ukrainas iestādēm. Īpaša nozīme, atbalstot tos, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, ir ukraiņu diasporai ES.

2.   PIEKĻUVE DARBA TIRGUM UN APMĀCĪBAI

2.1.   Nodarbinātība un pašnodarbinātība

Cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu un spēj un vēlas strādāt, ir ļoti svarīga ātra un efektīva piekļuve darba tirgum un integrācija tajā. Viņi var iesaistīties nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā, kas turklāt ļauj viņiem būt finansiāli neatkarīgiem, sākt dzīvi no jauna, kā arī sniegt ieguldījumu vietējā kopienā un integrēties tajā, kamēr viņi uzturas ES. Tas nāks par labu attiecīgajām personām, ES un, galu galā, Ukrainas atjaunošanai.

Pagaidu aizsardzības saņēmējiem ir atļauts iesaistīties algotā darbā vai pašnodarbinātībā, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz konkrēto profesiju. Sakarā ar darba tirgus politiku dalībvalstis var paredzēt priekšrocības ES pilsoņiem un to valstu pilsoņiem, kurām ir saistošs Nolīgums par Eiropas Ekonomikas zonu, kā arī likumīgi dzīvojošiem trešo valstu pilsoņiem, kas saņem bezdarbnieku pabalstu. Piemēro dalībvalstīs spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz darbinieku vai pašnodarbināto atalgojumu un pieeju sociālās nodrošināšanas sistēmai, kā arī citus nodarbinātības nosacījumus.

Komisija 23. marta paziņojumā ieteica dalībvalstīm pēc iespējas plašāk interpretēt Pagaidu aizsardzības direktīvā paredzētās tiesības piekļūt ES darba tirgum, izņēmumus attiecībā uz brīvu pārvietošanos iekšējā tirgū piemērojot tikai pienācīgi pamatotos apstākļos. Komisija mudina dalībvalstis piešķirt šādu piekļuvi savam darba tirgum arī cilvēkiem, kuri saņem pienācīgu aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ieteikumā par kvalifikāciju atzīšanu Komisija arī ieteica dalībvalstīm neieviest un neuzturēt prasību, ka uzņēmumiem, pirms tie pieņem darbā pagaidu aizsardzību saņēmušu personu, ir jāpierāda, ka tie nevar pieņemt darbā ES pilsoni.

Ir svarīgi arī izvairīties no ekspluatācijas un nedeklarēta darba. Lai cīnītos pret iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu vai darbaspēka ekspluatāciju, Eiropas Darba iestāde atbalsta paraugprakses apmaiņu, izmantojot Platformu nedeklarēta darba novēršanai (14). Pēdējos gados platforma ir veicinājusi visaptverošu pieeju, kurā apvienoti preventīvi pasākumi (piemēram, informētības palielināšana un informācijas sniegšana) un sankcijas pēc pārbaudēm darbvietā (15).

Valsts nodarbinātības dienestiem ir būtiska nozīme, integrējot cilvēkus darba tirgū, sniedzot informāciju tiem, kas ierodas, un darbojoties kā darba meklētāju un darba devēju kontaktu nodibinātājiem. Lai nodrošinātu savlaicīgu un mērķtiecīgu atbalstu, tie sadarbojas un koordinē darbības ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arī migrantu un ukraiņu diasporas organizācijām. Valsts nodarbinātības dienesti turklāt ir tie, kas galvenokārt sniedz EURES pakalpojumus (16), no kuriem dažus var izmantot tie, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu. Komisija ir gatava informācijas apmaiņu un sadarbību šajos jautājumos veicināt vēl vairāk, izmantojot Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīklu.

Valsts nodarbinātības dienestu apsekojums Komisija 2022. gada martā sāka valstu nodarbinātības dienestu apsekojumu, kas parādīja, ka tie ir ātri pielāgojuši attiecīgos procesus, izmantojot tiešsaistes informāciju vairākās valodās (dažkārt arī ukraiņu valodā) un īpašus konsultantus. Dažās valstīs valsts nodarbinātības dienesti ir izveidojuši specializētas biroju filiāles darba meklētājiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, un dažos gadījumos reklamē darba piedāvājumus, kas paredzēti īpaši viņiem. Daži valsts nodarbinātības dienesti jau darbojas atbalsta centros un dienestos, un daži ir iesaistīti kopīgās ārkārtas reaģēšanas grupās vai darba grupās cilvēkiem, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu. Daudzi valsts nodarbinātības dienesti pēdējos gados ir guvuši ievērojamu pieredzi, reģistrējot un profilējot patvēruma meklētājus un bēgļus un atbalstot viņu integrāciju darba tirgū, tāpēc tie tiek mudināti sadarboties un apmainīties ar labu praksi, izmantojot Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīklu.

Lai veicinātu to cilvēku integrāciju darba tirgū, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, Komisija sadarbojas arī ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem, izmantojot Eiropas Integrācijas partnerību (17). Dalībvalstis tiek mudinātas valsts līmenī pieņemt arī tādu pieeju, kurā iesaistītas daudzas ieinteresētās personas no ekonomisko un sociālo partneru aprindām, jo bez ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem nav iespējams faktiski radīt un darīt pieejamas nodarbinātības un pašnodarbinātības iespējas ar nepieciešamo atbalstu.

Komisija aicina dalībvalstis, veicot pasākumus attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai un pašnodarbinātībai: — padarīt pieejamu informāciju: — par pieejamo atbalstu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu. Tas pārsniedz juridisko pienākumu sniegt informāciju par viņu tiesībām un attiecas uz informāciju par atbalstu, piemēram, profesionālo orientāciju, konsultēšanu, mentorēšanu, aizsardzību pret diskrimināciju (jo īpaši grūtniecības laikā un neilgi pēc kļūšanas par jaunajiem vecākiem), kā arī pasākumiem darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai. Šāda veida informāciju varētu iekļaut dokumentā, kas jāiesniedz saskaņā ar Pagaidu aizsardzības direktīvas 9. pantu, ideālā gadījumā saņēmēja valodā, un to varētu darīt pieejamu arī īpaši tam paredzētās tīmekļa vietnēs, lietotnēs vai reklāmās. Dalībvalstis tiek mudinātas darīt pieejamu līdzīgu dokumentu un informācijas kopumu arī tiem, kas ir tiesīgi saņemt pienācīgu aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem; — par tādu personu, kas saņem pagaidu un pienācīgu aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tiesībām attiecībā uz integrācijas pakalpojumu centriem, vietējām iestādēm, sociālā nodrošinājuma iestādēm, potenciālajiem darba devējiem un sociālajiem partneriem. To var panākt ar informācijas un apmācības nodarbībām un mudinot dalībvalstis piedalīties ES līmeņa iniciatīvās, piemēram, Prasmju pilnveides paktā (18); — veicināt tādu personu integrāciju darba tirgū, kas saņem pagaidu aizsardzību un, attiecīgā gadījumā, pienācīgu aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem: — mudinot tos, kas ierodas ES, nekavējoties reģistrēties vietējos valsts nodarbinātības dienestos, piemēram, sniedzot šādu informāciju pēc ierašanās vai atbalsta centros un dienestos; — valsts iestāžu un valsts nodarbinātības dienestu darbā atspoguļojot to cilvēku vajadzības, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu: — pirmkārt, pievēršot īpašu uzmanību profesijām, kurās cilvēki, kas saņem pagaidu aizsardzību un, attiecīgā gadījumā, pienācīgu aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, var atbalstīt citus, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu (piemēram, ārsti, medmāsas, skolotāji un pasniedzēji, agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes darbinieki, darba tirgus konsultanti, kā arī valsts nodarbinātības dienestu birojos). To varētu nodrošināt, samazinot šķēršļus piekļuvei šādām profesijām un sadarbojoties ar Ukrainas iestādēm un ukraiņu diasporu, — pievēršot īpašu uzmanību sieviešu piekļuvei darba tirgum un prioritārā kārtā pievēršoties vajadzībām, kas ir aktuālas sievietēm ar bērniem, arī attiecībā uz viņu tiesībām uz piekļuvi agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei un skolas izglītībai, jo tas var palīdzēt viņām izmantot nodarbinātības iespējas, — veicinot darbā iekārtošanu nozarēs un profesijās, kurās uzņēmējās dalībvalstīs trūkst darbaspēka. Cedefop veiktā Eiropā izsludināto vakanču analīze (19) var palīdzēt dalībvalstīm izpētīt, kādas prasmes ir vajadzīgas un kur, ieskaitot reģionālo līmeni. Turklāt Eiropas Darba iestādes ziņojums par darbaspēka trūkumu un pārpalikumu (20) var palīdzēt dalībvalstīm apzināt vajadzības, — palielinot informētību par daudzveidību darbavietā un nodrošinot pilsoniskās/sociālās kultūras ievirzes kursus, kuros atspoguļotas konkrētu grupu (piemēram, sieviešu, personu ar invaliditāti, minoritāšu u. c.) vajadzības, un informējot tās par tiesībām uz nediskriminēšanu un par to, kā rīkoties šo tiesību pārkāpuma gadījumā; — stiprinot piekļuvi nodarbinātību un pašnodarbinātību veicinošam satvaram: — atbalstot darba devējus, kas pieņem darbā cilvēkus, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, un nodrošinot pabalstus jaunuzņēmumu izveidei. Integrācijas centienus var atbalstīt arī sociālās ekonomikas uzņēmumi un tīkli, — atverot uzņēmējdarbības atbalsta programmas cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, piemēram, apmācības, mentorēšanas, darbaudzināšanas un tīklošanas atbalsts, kā arī mikrofinansēšana vai finanšu un nefinanšu atbalsta pasākumu apvienojums. Šim nolūkam var izmantot Labākas uzņēmējdarbības politikas rīku (21), — veicinot Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta programmas, tādas kā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” (22) un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (23); — nodrošināt pēc iespējas plašāku piekļuvi darba tirgum tiem, kas veic algotu un pašnodarbinātu darbību: — risinot ekspluatācijas un nedeklarēta darba risku (24), veicinot sadarbību starp dažādiem dalībniekiem, to vidū tiesībaizsardzības un darba inspekcijām, saskaņā ar holistisko pieeju, ko pēdējos gados sekmējusi Platforma nedeklarēta darba novēršanai, ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadā (25) un Kopīgs cilvēku tirdzniecības apkarošanas plāns, lai novērstu cilvēku tirdzniecības riskus un atbalstītu potenciālos upurus, kas bēg no kara Ukrainā (26); — neizmantojot Pagaidu aizsardzības direktīvas 12. pantā paredzēto iespēju piešķirt priekšrocības attiecībā uz piekļuvi darba tirgum ES valstspiederīgajiem un to valstu valstspiederīgajiem, kurām ir saistošs Nolīgums par Eiropas Ekonomikas zonu, kā arī likumīgi dzīvojošiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas saņem bezdarbnieku pabalstu; — nodrošinot, ka pasākumi darba tirgū vienmēr ietver personu ar invaliditāti perspektīvu, nodrošinot informācijas un pakalpojumu pieejamību saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 17. principu un saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

Attiecīgo ES finansēto projektu piemēri ES finansētie projekti (27) var kalpot par iedvesmas avotu un demonstrēt labu praksi. Piemēram, “paātrinātās” integrācijas programmas ar divējādu uzsvaru – uz valodu un apmācību darbavietā – ir izrādījušās īpaši efektīvas patvēruma meklētāju un bēgļu integrācijā. Darba ņēmēju bēgļu iespēju veicināšana (FORWORK) (28) ir EaSI finansēts izmēģinājuma projekts, kura mērķis ir integrēt darba tirgū patvēruma meklētājus un bēgļus, kas izmitināti uzņemšanas centros (CAS) Pjemontā (Itālijā) un Albānijā. Projekts piedāvā prasmju novērtējumus un dzimumspecifiskas mentorēšanas pakalpojumus apvienojumā ar valodu un profesionālo apmācību individualizēta integrācijas plāna izstrādes nolūkā. Vēl viens EaSI finansēts izmēģinājuma projekts ir paātrināta rīcības stiprināšana (FAB) (29), kas bija vērsta uz pilsētu pieeju, lai paātrinātu bēgļu un viņu ģimeņu integrāciju darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot bēglēm sievietēm. Partnerība apvienoja Belgradu, Berlīni, Madridi, Milānu, Stokholmu un Vīni. Veiksmīgs daudzu ieinteresēto personu partnerību piemērs ir Labour INT projekts (30), kas veicina daudzpakāpju integrācijas ceļus (no ierašanās dienas līdz darbavietai un ietver izglītību, apmācību un iekārtošanu darbā) patvēruma meklētājiem un bēgļiem, pamatojoties uz uzņēmumu, rūpniecības un tirdzniecības palātu, arodbiedrību un migrantu apvienību interesēm un spējām. Piemēri ESF finansētiem projektiem, kas vērsti uz sieviešu migranšu integrāciju darba tirgū, ietver Stark im Beruf (31) (Vācija) migrantu izcelsmes mātēm, Mirjam (32) sievietēm, kas ierodas Zviedrijā, un CIAO (33) (Luksemburga) migrantu izcelsmes sievietēm.

2.2.   Prasmju kartēšana un ātra kvalifikāciju atzīšana

Lai ātri integrētos darba tirgū, pagaidu aizsardzības un pienācīgas aizsardzības saskaņā ar valsts tiesību aktiem saņēmējiem jāspēj pierādīt, kādas prasmes un kvalifikācija viņiem ir. Vairākas dalībvalstis ievieš procedūras, lai novērtētu studiju un kvalifikāciju pielīdzināmību, kad dokumentācija ir pieejama, un, ja tās nav, – lai apstiprinātu prasmes, iepriekšējas mācības un pieredzi (piemēram, ar testiem, praktisko prasmju novērtējumu vai prasmju demonstrējumiem, intervijām vai tiešsaistes pašnovērtējumu). Ir svarīgi, lai šie pasākumi, piemēram, arī valodas prasības, neradītu nevajadzīgus šķēršļus faktiskai piekļuvei darba tirgum.

Lai piekļūtu reglamentētām profesijām, piemēram, dažādām veselības aprūpes un pedagoģisko profesiju grupām, parasti ir nepieciešams ārvalstu kvalifikācijas novērtējums un oficiāla atzīšana. Ieteikumā par kvalifikāciju atzīšanu ir sniegtas norādes un praktiski padomi, kā nodrošināt ātru, taisnīgu un elastīgu atzīšanas procesu, kā arī uzsvērts, cik svarīgi ir veicināt akadēmisko atzīšanu, piemēram, universitāšu diplomu atzīšanu. Tomēr lielākā daļa mācību programmu, arī uz darba tirgu un uz darba devēju balstītas mācības vai sertifikāti, nav saistītas ar reglamentētām profesijām. Turklāt daudziem cilvēkiem var būt arī prasmes, kas iegūtas darbā, uzņēmumā vai citā kontekstā, piemēram, brīvprātīgajā darbā. Šīs prasmes darba tirgū var būt ļoti vērtīgas, taču pastāv risks, ka tās netiks atzītas un tiks novērtētas pārāk zemu.

Komisija galalietotājiem un starpniekiem piedāvā vairākus ar prasmēm saistītus rīkus, piemēram, Prasmju profila noteikšanas rīku, kas paredzēts trešo valstu valstspiederīgajiem (34), kas tagad ir pieejams ukraiņu valodā. Šis rīks var atbalstīt ukraiņu valodā runājošus darba meklētājus un tos, kas vēlas turpināt mācības un studijas. Šis rīks kā daļu no strukturētas intervijas kartē prasmes un apkopo kvalifikācijas un pieredzes apliecinājumus. Lai atvieglotu Prasmju profila noteikšanas rīka un līdzīgu rīku izmantošanu, ko izmanto privātie īstenotāji, jūnijā ukraiņu valodā būs pieejama arī Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju daudzvalodu klasifikācija (ESCO) (35). Europass e-portfelis (36) ukraiņu valodā tika darīts pieejams 2022. gada aprīļa beigās. Komisija arī uzsāk ES talantu fonda izmēģinājuma iniciatīvu (37), izmēģinājuma kārtā izstrādājot ES mēroga tīmekļa portālu, kas ļautu cilvēkiem, kuri aizbēguši no Ukrainas, reģistrēt savas prasmes un interesi atrast darbu, un tādējādi atvieglotu šai kopienai pieejamo prasmju kartēšanu un iespējamo atbilsmju piemeklēšanu darba devējiem. Izmēģinājuma projekta izstrāde virzās uz priekšu diskusijās ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām.

Lai nodrošinātu, ka Ukrainas kvalifikācijas būtu vieglāk saprotamas pāri robežām gan darba devējiem, gan izglītības un apmācības sniedzējiem, Komisija ir sadarbojusies ar Eiropas Izglītības fondu (ETF), Ukrainas iestādēm (38) un ES dalībvalstīm nolūkā salīdzināt Ukrainas valsts kvalifikāciju ietvarstruktūru ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI). ETF ir izveidojis resursu centru (39), kura uzdevums ir palīdzēt tiem, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, ar informāciju par to, kā turpināt izglītību un apmācību un meklēt palīdzību nolūkā panākt savu kvalifikācijas atzīšanu, un citiem, kam vajadzīga palīdzība to interpretēšanā. Lai digitāli atkārtoti izsniegtu diplomus tiem, kuriem, bēgot no kara, nav vajadzīgo dokumentu, Komisija arī pēta Eiropas digitālo apliecinājuma dokumentu potenciālu.

Komisija aicina dalībvalstis, veicot pasākumus attiecībā uz prasmju kartēšanu un kvalifikāciju atzīšanu: — nodrošināt, ka vajadzības gadījumā cilvēku prasmes un kvalifikācijas var novērtēt, izvērtēt un ātri atzīt neatkarīgi no tā, vai dokumentācija ir vai nav pieejama, piemēram, sniedzot atbalstu CV sagatavošanā, prasmju pārbaudēs un trūkstošo kvalifikāciju atjaunošanā. Sadarbība starp valsts nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem, iestādēm, kas atbild par kvalifikāciju validēšanu un atzīšanu, piemēram, Nacionālajiem akadēmiskās atzīšanas informācijas centriem (40), kā arī ar Ukrainas iestādēm, ir neaizvietojama, lai atbalstītu prasmju un kvalifikāciju ātru, bezmaksas un vienkāršu kartēšanu un atzīšanu un nodrošinātu, ka informācija par šīm iespējām ir pieejama tiem, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu; — mudināt dienestus, kas ir atbildīgi par iepriekšējās pieredzes un mācību, arī neformālās un ikdienējās mācīšanās, novērtēšanu un atzīšanu, proaktīvi sadarboties ar cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, un ar organizācijām, kas tos atbalsta, lai cilvēkiem ar jebkādām kvalifikācijām nodrošinātu atbalstu nolūkā apzināt un kartēt viņu prasmes.

Attiecīgo ES finansēto projektu piemēri Beļģijā (Valonijā) “Prasmju validēšanas centri” (41), ko atbalsta ar ESF finansējumu, var palīdzēt cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu un kuriem ir darba pieredze, oficiāli un bez maksas validēt viņu prasmes. Oficiāla atzīšana palīdz pierādīt prasmes darba devējam, atsākt apmācību ar atbrīvojumu vai iegūt piekļuvi profesijai.

2.3.   Sākotnējā profesionālā izglītība un apmācība

Lai atbalstītu profesionālās izglītības un apmācības (PIA) audzēkņu mācību turpināšanu tiešsaistē, Komisija sadarbojas ar Eiropas Izglītības fondu Konkrētāk, Eiropas Izglītības fonds sadarbojas ar Ukrainas iestādēm un citiem partneriem, lai dalībvalstīs un partnervalstīs apzinātu un savāktu tiešsaistes mācību saturu un mācību resursus, piemēram, mikrokursus un īsus profesionālos moduļus, kurus varētu plaši izplatīt, lai nodrošinātu no Ukrainas pārvietotajiem izglītojamajiem mācību iespējas, kas ļautu iegūt specifiskas PIA kompetences un mikroapliecinājumus.

Ar PIA saistītu pasākumu apsekojums Lai iegūtu informāciju par dalībvalstīs līdz šim veiktajiem pasākumiem, kas saistīti ar PIA, un atbalstītu labas prakses apmaiņu, Komisija 2022. gada martā sāka apsekojumu, kurā piedalījās Arodmācību padomdevējas komitejas locekļi, ģenerāldirektori profesionālās izglītības un apmācības jautājumos, Eiropas PIA sniedzēju asociācijas un Prasmju pilnveides pakta locekļi (uzņēmumi, asociācijas, tirdzniecības palātas, apmācības sniedzēji u. c.). Provizoriskie rezultāti (42) sniedz pārskatu par dalībvalstu līdzšinējām darbībām un labas prakses piemērus, kas var kalpot par iedvesmas avotu citiem. Tie ietver paātrinātas procedūras, studiju un validācijas procedūru pielīdzināšanu, individuālus plānus, mentorēšanu un konsultācijas, mācīšanos darbavietā un sagatavošanas nodarbības, ka arī valodu un saskarsmes prasmes.

Komisija aicina dalībvalstis: — nodrošināt ātru piekļuvi sākotnējai PIA, arī māceklībai, un sadarbībā ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem paplašināt kvalitatīvas mācīšanās darbavietā un māceklības iespēju nodrošināšanu saskaņā ar Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (43), arī attiecībā uz atalgojumu; — atbalstīt PIA sniedzējus ar papildu finansējumu, lielāku elastību mācību programmu pielāgošanā to izglītojamo vajadzībām, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, un apsverot iespēju nodarbināt cilvēkus, kuri saņem pagaidu aizsardzību un pienācīgu aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kuri ir profesionālās izglītības skolotāji un pasniedzēji; — atzīt iepriekšējo mācību pieredzi un kvalifikācijas, izmantojot esošos validācijas procesus, lai pareizi iedalītu konkrētus mācību ceļus; un iesaistīt sociālos un ekonomiskos partnerus, lai palīdzētu jaunajiem izglītojamajiem no Ukrainas iziet profesionālo eksamināciju un saņemt uz kompetencēm balstītus profesionālos sertifikātus; — izpētīt iespējas pagarināt pašreizējo “Erasmus+” mobilitātes periodu profesionālās izglītības apguvējiem no Ukrainas, kuri nevar atgriezties mājās un kuri var lūgt pagaidu aizsardzību.

Attiecīgo ES finansēto projektu piemēri Ar First Room – Bukarestē bāzētu projektu, kuru līdzfinansējis ESF, – Konkordijas arodskola (44) sniedz apmācības un konsultāciju pakalpojumus ar mērķi atbalstīt to bērnu un jauniešu sociālo integrāciju, kuri nesen atradušies valsts aizsardzības sistēmā. Arodskola nodrošina viņu kompetenču sertifikāciju, kā arī nodarbinātību un profesionālo orientāciju. Integrētie pakalpojumi ir paredzēti arī tam, lai īrētu mājokļus un pieejamās telpas Konkordijas tranzīta centrā to jauniešu atbalstam, kuri pameta sistēmu Patlaban tā atbalsta arī cilvēkus, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu.

2.4.   Pieaugušo prasmju pilnveide un pārkvalifikācija nolūkā atvieglot piekļuvi darba tirgum

Pagaidu aizsardzības saņēmējiem ir jāsaņem piekļuve pieaugušo izglītības iespējām, profesionālai apmācībai un praktiskai darba pieredzei. Praktiska apmācība darbavietā ir izrādījusies ļoti efektīva migrantu un bēgļu integrācijā. Turklāt vispārīgo un speciālo prasmju (tostarp uzņēmējdarbības prasmju, pašattīstības un datorpratības) uzlabošana, jo īpaši valodu apmācība (arī izmantojot darbības darbvietā), ir būtisks elements sekmīgai dalībai darba tirgū un sabiedrībā (arī attiecībā uz migrantu informētību un savu tiesību apzināšanos un to izmantošanu). Turklāt, šodien ieguldot to cilvēku prasmēs, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, dalībvalstis var sniegt būtisku ieguldījumu Ukrainas rekonstrukcijā nākotnē.

Komisija aicina dalībvalstis, veicot pasākumus attiecībā uz izglītību un apmācību: — pēc iespējas ātrāk nodrošināt atbalsta saņēmējiem mērķtiecīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas, profesionālo izglītību un apmācību un/vai praktisku pieredzi darbavietā, ņemot vērā konkrētu grupu (piemēram, sieviešu, personu ar invaliditāti, minoritāšu) vajadzības un atbalstot viņus šādu iespēju pilnvērtīgā izmantošanā. Lai nodrošinātu, ka šīs iespējas atbilst darba tirgus vajadzībām un trūkstošajām prasmēm, dalībvalstis tiek mudinātas sadarboties ar izglītības un apmācības sniedzējiem, sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem un privāto sektoru; — nodrošināt atbalsta pasākumus un informēšanas pasākumus ar mērķi veicināt prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju izmantošanu, arī palīdzēt apzināt piemērotas programmas un finansiālu atbalstu (piemēram, apmācības kuponus un individuālus mācību kontus).

Attiecīgo ES finansēto projektu piemēri Omnia prasmju centrs (45) (Somija), ko atbalsta “Erasmus+”, imigrantiem Espo sniedz pakalpojumus, kuru nolūks ir uzlabot viņu profesionālās prasmes un veicināt nodarbinātību. Cita starpā tas organizē apmācību, darbaudzināšanu, konsultācijas un nodrošina somu valodas kursus. ESF finansētais projekts Brēmenes integrācijas kvalifikācija (46) (Vācija) ir vērsts uz piekļuvi mācībām un darba iespēju radīšanu imigrantiem vecumā no 18 līdz 26 gadiem, cita starpā izmantojot intensīvus valodu kursus. Šis projekts, ko pārvalda Sarkanais Krusts, jau sniedz atbalstu jauniešiem, kuri bēg no kara Ukrainā.

2.5.   Iespējas pieaugušajiem pabeigt izglītību

Dalībvalstis var dot piekļuvi vispārīgajai izglītības sistēmai pieaugušajiem, kas saņem pagaidu aizsardzību. Tas var būt noderīgi cilvēkiem, kuri nevarēja pabeigt formālo sākotnējo izglītību un iegūt vidusskolas kvalifikāciju vai kuriem iebrukuma dēļ bija jāpārtrauc augstākās izglītības studijas, vai cilvēkiem, kuriem nebija iespējas iegūt augstāko izglītību. Šie centieni dos labumu ne tikai attiecīgajām personām, bet arī ES un, galu galā, Ukrainai.

Komisija aicina dalībvalstis, veicot valsts pasākumus attiecībā uz pieaugušo izglītības pabeigšanu: — darīt pieejamas iespējas pieaugušajiem, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, piekļūt vispārējai izglītībai, arī izmantojot otrās iespējas mācības. Šīm iespējām vajadzētu būt elastīgām un mērķtiecīgām, ņemot vērā to cilvēku vajadzības, kas saņem pagaidu aizsardzību un pienācīgu aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šajā nolūkā dalībvalstis tiek aicinātas sadarboties ar ieinteresētajām personām, arī no pilsoniskās sabiedrības un kopienu vides, lai atbalstītu personas, kas pilnvērtīgi izmanto šādas iespējas; — nodrošināt iespējas pieaugušajiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu un kuri ir ieinteresēti iestāties augstākās izglītības iestādēs, pabeigt jau uzsāktās studijas vai sākt apgūt jaunas studiju programmas. Lai to panāktu, dalībvalstis var mudināt un atbalstīt augstākās izglītības iestādes tos uzņemt vai ļaut tiem turpināt studijas attālināti, arī, piemēram, veicinot sadarbību starp ES un Ukrainas augstākās izglītības iestādēm, lai vajadzības gadījumā veicinātu arī reintegrāciju Ukrainas sistēmā; — nodrošināt piekļuvi infrastruktūrai, piemēram, eksaminācijas centriem un IT aprīkojumam, un sadarboties ar Ukrainas iestādēm, lai pārvietotās personas varētu kārtot iestājeksāmenus, kuri dotu piekļuvi Ukrainas augstākajai izglītībai.

3.   ES FONDU ATBALSTS

Šajā paziņojumā izklāstītās darbības var saņemt atbalstu no dažādiem ES fondiem un iniciatīvām. Jaunākie grozījumi spēkā esošajās regulās ir vērsti uz 2014.–2020. gada plānošanas periodā neiztērētajiem līdzekļiem, jo īpaši uz Eiropas Sociālo fondu (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (EAFVP) un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF).

CARE iniciatīva (“Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā”), grozot regulas, kas reglamentē fondus (47), ir vērsta uz to, lai nodrošinātu lielāku elastību dalībvalstīm ātri mobilizēt ES Kohēzijas fondus, nemainot to darbības jomu.

CARE iniciatīva Galvenās izmaiņas, kas ieviestas ar CARE regulu: — astbalsts darbībām, ar kurām no 2022. gada 24. februāra risina Ukrainas krīzi, arī attiecībā uz pieprasījumiem, kas iesniegti pēc minētā datuma; — dalībvalstis var izmantot ESF vai ERAF, lai bez jebkādiem ierobežojumiem atbalstītu darbības, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no otra fonda. Piemēram, ERAF līdzekļus, kas paredzēti infrastruktūras projektiem, var pārdalīt sociālajai iekļaušanai, aprūpei un izglītībai ESF veida pasākumiem, savukārt ESF līdzekļus var izmantot, lai finansētu aprīkojumu un infrastruktūru bēgļiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu; — dalībvalstis var saņemt 100 % atlīdzinājumu par izdevumiem, kas Komisijai deklarēti līdz 2022. gada 30. jūnijam (48); — turklāt dalībvalstis krīzes risināšanas vajadzbām var plānot arī REACT-EU piešķīrumu (kopumā līdz 10 miljardiem EUR); — dalībvalstis saņēma papildu REACT-EU priekšfinansējumu 3,5 miljardu EUR apmērā (kas dod labumu jo īpaši tām dalībvalstīm, kuras uzņēma visvairāk cilvēku, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu (49)); — dalībvalstis var izmantot jaunas vienības izmaksas 40 EUR par nedēļu vienai personai, kas palīdzēs nodrošināt tūlītēju palīdzību, vienlaikus vienkāršojot noteikumus par izdevumu deklarēšanu (50).

Ar Regulu (ES) 2022/585, kas pieņemta 6. aprīlī (51), par vienu gadu (līdz 2024. gada jūnijam) pagarina Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) un Iekšējās drošības fonda (IDF) robežu, vīzu instrumenta un IDF policijas īstenošanas periodu un atbrīvo 2014.–2020. gada AMIF līdzekļus, kas iepriekš bija paredzēti konkrētiem mērķiem.

Lai dalībvalstīm palīdzētu maksimāli izmantot pieejamās finansēšanas iespējas un plānošanas kārtību, Komisija ir izveidojusi atbilstīgo pasākumu indikatīvo sarakstu saskaņā ar ESF, EAFVP, ERAF, AMIF un IDF robežu un vīzu instrumentu, kā arī izveidojusi jautājumu un atbilžu tīmekļa lapu (52), kas galvenokārt, bet ne tikai, ir pieejama programmu iestādēm un kuras nolūks ir sniegt dalībvalstīm ātras un koordinētas atbildes.

ESF var palīdzēt finansēt lielāko daļu iepriekšējās sadaļās izklāstīto pasākumu, tostarp mentorēšanu, profesionālo orientāciju, prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, darbā iekārtošanu, māceklību un stažēšanos, atbalstu valsts nodarbinātības dienestiem, kā arī kārtību, kas palīdzētu novērst diskrimināciju un nodrošināt informācijas pieejamību visiem darba ņēmējiem. ESF var arī finansēt personālu, kas vai nu pierobežā, vai citur dalībvalstīs strādā ar cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, kā arī izglītību bērniem un pieaugušajiem un piekļuvi veselības aprūpei, mājokļiem un sociālajiem pakalpojumiem.

Turklāt ERAF var atbalstīt piekļuvi nesegregētiem pamatpakalpojumiem izglītības, nodarbinātības un apmācības, mājokļu, veselības un sociālās aprūpes jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru (piemēram, būvniecību/atjaunošanu/paplašināšanu) un ar to saistīto aprīkojumu. AMIF, IDF robežu un vīzu instruments un IDF policijas līdzekļi var segt to cilvēku pirmās uzņemšanas vajadzības, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, kā arī — AMIF gadījumā — viņu integrāciju uzņēmējvalstīs.

Papildus pamatuzdevumam, proti, uzlabot nodarbinātības iespējas ilgtermiņā, ESF var atbalstīt ārkārtas pasākumus, piemēram, pārtikas un pamata materiālo palīdzību, izmitināšanas vai transporta izmaksas, ar nosacījumu, ka tie tiek apvienoti ar individuālu integrācijas ceļu valstī, kas sniedz palīdzību. EAFVP ir vēl plašāka darbības joma, un to var izmantot pamata materiālās palīdzības, piemēram, pārtikas, higiēnas preču, mazuļu un bērnu preču, u. c. vajadzībām neatkarīgi no saņēmēja statusa un dzīvesvietas.

Finansējumu no InvestEU, jo īpaši saskaņā ar Prasmju un izglītības garantiju, var izmantot arī tam, lai atbalstītu cilvēkus viņu prasmju uzlabošanā, vai izglītības un apmācības organizāciju vajadzībām, lai paplašinātu piedāvājumu, kā arī pašnodarbinātībā un atbalsta sniegšanā uzņēmumiem, kas pieņem darbā un apmāca pārvietotās personas. Turklāt tehniskā atbalsta instruments (53) pēc pieprasījuma varēs dalībvalstīm sniegt tehnisku atbalstu , kura nolūks ir atvieglot piekļuvi nodarbinātībai un apmācībai, sociālajai iekļaušanai un izglītībai.

Mobilizētas arī programmas “Erasmus+” finansējuma iespējas, pateicoties programmā iestrādātajai elastībai. Piemēram, skolotāji un pasniedzēji, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, var saņemt finansiālu atbalstu, kas atvieglos viņu integrāciju un palīdzēs viņiem iegūt prasmes, kuras vajadzīgas darbam ES izglītības sistēmās. Kvalificētu personālu uz laiku var nosūtīt uz reģioniem, kuros tiek izmitināti cilvēki, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu. Skolēnus var ātri uzņemt arī izglītības un apmācības iestādes, kas iesaistītas “Erasmus+” sadarbības projektos. Programmas “Erasmus+” sadarbības projektu finansējumu var elastīgi izmantot, lai veicinātu to bērnu integrāciju, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu.

Visbeidzot, visas vajadzības, kas saistītas ar atbalstu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, joprojām var ņemt vērā notiekošajā darbā pie 2021.–2027. gada kohēzijas programmu sagatavošanas. Pēc šo programmu pieņemšanas tās tiks izmantotas arī, lai to cilvēku atbalstam, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, finansētu pasākumus nodarbinātības, izglītības un apmācības, sociālās iekļaušanas, mājokļu, veselības un sociālās aprūpes, kā arī pārtikas un pamata materiālās palīdzības jomā (saistībā ar EAFVP iekļaušanu ESF+) (54). Šo programmu izdevumi ir attiecināmi no 2021. gada 1. janvāra.

Komisija aicina dalībvalstis: — pēc iespējas labāk izmantot pieejamos līdzekļus visām darbībām, par kurām šajā paziņojumā sniegtas norādes; — koordinēt dažādas atbildīgās iestādes, tostarp reģionālās un vietējās iestādes, lai nodrošinātu atbilstību un papildināmību; — koordinēt darbu ar Komisiju un izmantot iepriekš minēto jautājumu un atbilžu tīmekļa lapu.

4.   SECINĀJUMI UN TURPMĀKIE SOĻI

Dalībvalstis tiek aicinātas turpināt centienus atbalstīt tos, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, un veicināt viņu integrāciju darba tirgū saskaņā ar šajā paziņojumā sniegtajām norādēm un citām iniciatīvām, kas līdz šim iesniegtas ES līmenī. Lai nodrošinātu visaptverošu un koordinētu reakciju, tās tiek mudinātas sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un izmantot visu ES līmenī pieejamo atbalstu, arī finansējumu.

Komisija ir gatava turpināt darbu ar valstu iestādēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām un turpinās sniegt norādes, ņemot vērā situācijas attīstību, arī izmantojot Solidaritātes platformu, kā arī fondu jautājumu un atbilžu platformu. Komisija arī turpinās atbalstīt savstarpēju mācīšanos starp dalībvalstīm, apkopot informāciju par dalībvalstu veiktajām darbībām (55), jo īpaši izmantojot īpašus tīklus, piemēram, Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīklu un Arodmācību padomdevēju komiteju, un, izmantojot īpašu tīmekļa telpu (56) un sociālos plašsaziņas līdzekļus, sniegt attiecīgu informāciju tiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu. Katrs euro un visi centieni, kas šodien tiek veltīti to cilvēku potenciāla attīstībai, kuri bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, ir ieguldījums ES un Ukrainas nākotnē.

---

(1)  Jaunākie dati iegūti no ES migrācijas sagatavotības un krīzes pārvaldības mehānisma (plāna) tīkla.

(2)  OV L 71, 4.3.2022., 1. lpp

(3)  Kā noteikts operatīvajās vadlīnijās un 23. marta paziņojumā, Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/382 2. panta 1. punktā papildus Ukrainas valstspiederīgajiem ir paredzēts, ka trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kas Ukrainā saņēmuši starptautisko aizsardzību, un viņu ģimenes locekļiem būtu jāpiešķir pagaidu aizsardzība, ja viņi dzīvojuši Ukrainā 2022. gada 24. februārī vai pirms minētā datuma. Attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dzīvojuši Ukrainā 24. februārī vai pirms minētā datuma, pamatojoties uz derīgu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, un kuri nevar droši atgriezties savā izcelsmes valstī, dalībvalstis piemēro vai nu pagaidu aizsardzību, vai pienācīgu aizsardzību saskaņā ar saviem tiesību aktiem (Padomes Īstenošanas lēmuma 2. panta 2. punkts). Dalībvalstis pagaidu aizsardzību var arī piemērot citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturējās Ukrainā un kuri nespēj atgriezties savā izcelsmes valstī vai reģionā (Padomes Īstenošanas lēmuma 2. panta 3. punkts). Kā noteikts operatīvajās vadlīnijās, pagaidu aizsardzība, kas ieviesta ar Padomes Īstenošanas lēmumu, ilgst vienu gadu no lēmuma stāšanās spēkā, t. i., no 2022. gada 4. marta līdz 2023. gada 4. martam, saskaņā ar Direktīvas 2001/55/EK 4. panta 1. punktu. Ja šajā laikposmā Padome pēc Komisijas priekšlikuma nepieņem lēmumu izbeigt pagaidu aizsardzību, to automātiski pagarina par sešiem mēnešiem, t. i., līdz 2023. gada 4. septembrim, un vēlreiz par sešiem mēnešiem, t. i., līdz 2024. gada 4. martam.

(4)  Komisijas paziņojums par operatīvajām vadlīnijām, lai īstenotu Padomes Īstenošanas lēmumu 2022/382, ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu (OV C 126 I, 21.3.2022., 1. lpp).

(5)  COM(2022) 131 final.

(6)  Komisijas Ieteikums (ES) 2022/554 (2022. gada 5. aprīlis) par kvalifikāciju atzīšanu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā (OV L 107 I, 6.4.2022., 1. lpp).

(7)  Iekšlietu padome:10 punktu plāns (europa.eu).

(8)  Komisija izveidojusi, pamatojoties uz Pagaidu aizsardzības direktīvas 24.–27. pantu.

(9)  Informācija personām, kas bēg no kara Ukrainā, Eiropas Komisija (europa.eu).

(10)  Ukraina :kohēzijas rīcības bēgļu atbalstam Eiropā (CARE) galīgā pieņemšana, Eiropas Sociālais fonds Plus (europa.eu)

(11)  Šajās jomās darbs turpinās: sk., piemēram, iniciatīvas 10 punktu plāna īstenošanai, arī iniciatīvu “Drošas mājas”; izglītības jomā Komisija ir sagatavojusi Politikas vadlīnijas Ukrainas bēgļu iekļaušanas izglītībā atbalstam: apsvērumi, pamatprincipi un prakse (schoolgateway.eu)

(12)  Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Eiropas Komisija (europa.eu)

(13)  COM(2020) 758 final.

(14)  Eiropas platforma nedeklarēta darba novēršanai |Eiropas Darba iestāde (europa.eu)

(15)  ESF ir finansējis arī šādus projektus, sk., piemēram, Integrazione migranti Progetto PIU’ SUPREME (lavoro.gov.it).

(16)  EURES (europa.eu) ir Eiropas nodarbinātības dienestu sadarbības tīkls, kura mērķis ir atvieglot darbinieku brīvu pārvietošanos. Skatīt jo īpaši sadaļu “Dzīvošana un darbs”.

(17)  Eiropas Integrācijas partnerība (europa.eu). Partnerība ietver Eiropas Komisiju un piecas sociālo un ekonomisko partneru organizācijas (ETUC, Business Europe, Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācija, CEEP, Eurochambres). Kopš partnerības uzsākšanas 2017. gadā sociālie un ekonomiskie partneri ir īstenojuši plašu pasākumu klāstu darba tirgus integrācijas jomā vairāk nekā 20 ES valstīs. Eiropas Komisija ir līdzfinansējusi vairākus inovatīvus projektus, kuru mērķis ir palīdzēt bēgļiem un citiem migrantiem integrēties darba tirgū. Lai stiprinātu Eiropas integrācijas partnerību un nodrošinātu to cilvēku integrāciju darba tirgū, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, Komisija sadarbojas ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem.

(18)  Prasmju pilnveides pakts ir kopīgs iesaistes modelis prasmju attīstīšanai Eiropā. Komisija paktā ieinteresētās personas mobilizē, lai piedāvātu konkrētas apmācības un nodarbinātības iespējas tiem, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā.

(19)  Skills-OVATE | Cedefop (europa.eu).

(20)  Analīze par profesijām, kurās trūkst darbaspēka un kurās ir darbaspēka pārpalikums, 2021. |Eiropas Darba iestāde (europa.eu).

(21)  Mājaslapa |“Labākas uzņēmējdarbības politikas rīks”, ko izstrādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Komisija, ir tiešsaistes rīks, kas paredzēts politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām personām vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kuras vēlas izpētīt, kā sabiedriskā politika var: atbalstīt jauniešus, sievietes, migrantus un bezdarbniekus uzņēmumu izveidē un pašnodarbinātībā; atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību.

(22)  Erasmus jaunajiem uzņēmējiem (erasmus-entrepreneurs.eu): tā palīdz nodrošināt topošajiem Eiropas uzņēmējiem prasmes, kas vajadzīgas, lai Eiropā sāktu un/vai sekmīgi vadītu mazo uzņēmumu.

(23)  Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (europa.eu): tas palīdz uzņēmumiem ieviest jauninājumus un attīstīties starptautiskā mērogā. Tas ir pasaulē lielākais mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalsta tīkls.

(24)  Skatīt, piemēram, Early Warning Notification - War in Ukraine: refugees arriving to the EU from Ukraine at risk of exploitation as part of THB | Europol (europa.eu).

(25)  COM(2021) 171 final.

(26)  A new Anti-Trafficking Plan to protect people fleeing the war in Ukraine (europa.eu).

(27)  Projektu piemēri ir pieejami: ESF vietnē, ESF+ vietnē un Eiropas Integrācijas vietnē. Jaunākie labas prakses piemēri bēgļu un migrantu integrācijai ir apkopoti 2021., 2020. un 2019. gada Savstarpējās mācīšanās konferenču galīgajos un tematiskajos ziņojumos.

(28)  Forwork.

(29)  FAB.

(30)  Labour-INT.

(31)  Stark im Beruf

(32)  Mirjam.

(33)  CIAO.

(34)  Prasmju profila noteikšana (europa.eu): šis daudzvalodu rīks ir paredzēts organizācijām, kas piedāvā palīdzību trešo valstu valstspiederīgajiem. Šis rīks palīdz trešo valstu valstspiederīgajiem apzināt savas prasmes, kvalifikācijas un darba pieredzi un sniedz individualizētu padomu par turpmākajiem pasākumiem, piemēram, par diploma atzīšanu, prasmju validēšanu, turpmāko apmācību vai nodarbinātības atbalsta pakalpojumiem.

(35)  Mājaslapa (europa.eu): ESCO ir Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju daudzvalodu klasifikācija. Tā darbojas kā vārdnīca, kurā aprakstītas, identificētas un klasificētas profesijas, prasmes un kvalifikācijas, kas attiecas uz ES darba tirgu un izglītību un apmācību.

(36)  Mājaslapa | Europass: tas ir tiešsaistes rīku kopums, kas palīdz izveidot CV, pavadvēstules, kā arī palīdz lietotājiem atrast darbu un kursus ES.

(37)  Pasākumi izmēģinājuma projekta uzsākšanai ir izklāstīti Komisijas paziņojumā “Prasmju un talantu piesaistīšana ES”, 2022. gada 27. aprīlis (COM(2022) 657 final).

(38)  Piemēram, Izglītības ministrija, Valsts kvalifikāciju aģentūra, Valsts augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra, ENIC NARIC centrs.

(39)  Education and work information for Ukrainians and EU countries | ETF (europa.eu).

(40)  Enic-Naric: ENIC un NARIC tīkli (Eiropas Informācijas centru tīkls Eiropas reģionā un Nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri Eiropas Savienībā) izstrādāja projektu “Erasmus+ Q-entry” — datubāzi, kas aptver dalībvalstis un trešās valstis un sniedz informāciju par kvalifikācijām, kas iegūtas, skolu beidzot, un kas nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai.

(41)  CVDC | Site de la validation des compétences (validationdescompetences.be).

(42)  Provizoriskie rezultāti: Survey on integration of Ukrainian refugees in Vocational Education and Training (VET) – Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība – Eiropas Komisija (europa.eu)

(43)  Padomes Ieteikums (2018. gada 15. marts) par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp).

(44)  Commissioner Schmit visits ESF-funded projects in Romania supporting refugees from Ukraine |Eiropas Sociālais fonds Plus (europa.eu).

(45)  Imigrantu atbalsts un apmācība prasmju centrā Omnia | Omnia.

(46)  Creating pathways to employment for immigrants through language learning |Eiropas Sociālais fonds Plus (europa.eu).

(47)  Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp), un Regula (EK) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp).

(48)  Par pārskata periodu, kas sākas 2021. gada 1. jūlijā un beidzas 2022. gada 30. jūnijā.

(49)  Sākotnējā REACT-EU priekšfinansējuma palielinājums no 11 % līdz 15 % visām dalībvalstīm un līdz 45 % priekšposteņa dalībvalstīm (HU, PL, RO, SK) un tām, kurās ir vislielākais ieceļotāju skaits salīdzinājumā ar to iedzīvotāju skaitu (vairāk nekā 1 % no to iedzīvotāju skaita 23. martā: AT, BG, CZ, EE, LT).

(50)  Ukraine: making it easier and quicker for Member States to use cohesion funding to support immediate needs of refugees |Eiropas Sociālais fonds Plus (europa.eu). Tas attieksies uz katru personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība saskaņā ar Pagaidu aizsardzības direktīvu, un to izmanto ne ilgāk kā 13 nedēļas pēc viņu ierašanās.

(51)  Regula (ES) 2022/585, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, (ES) Nr. 516/2014, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, un (ES) 2021/1147, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu.

(52)  Tā ir daļēji publiska tīmekļa lapa, kas galvenokārt, bet ne tikai, ir pieejama programmu iestādēm.

(53)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu.

(54)  Lai veicinātu, ka migrantu izcelsmes personu integrācijas vajadzībām ERAF, ESF+ un AMIF tiek izmantoti papildinošā veidā, Komisija publicēja “Toolkit on the use of EU funds for the integration of people with a migrant background for the 2021–2027 programming period”

(55)  Izmantojot apsekojumus un turpmākas uzraudzības darbības, piemēram, tās, ko veic aģentūras Eurofound, Cedefop un ETF.

(56)  Informācija personām, kas bēg no kara UkraināEiropas Komisija (europa.eu).

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2022. gada 24. marts)

par priekšlikumu grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz prasībām kredītriskam, kredīta vērtības korekcijas riskam, operacionālajam riskam, tirgus riskam un pašu kapitāla minimālajai robežvērtībai

(CON/2022/11)

(2022/C 233/02)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2022. gada 20. janvārī un 2022. gada 21. janvārī saņēma attiecīgi Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes lūgumus sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz prasībām kredītriskam, kredīta vērtības korekcijas riskam, operacionālajam riskam, tirgus riskam un pašu kapitāla minimālajai robežvērtībai (1) (turpmāk – “ierosinātie KPR grozījumi”).

ECB norāda, ka ierosinātie KPR grozījumi cieši saistīti ar citu priekšlikumu, par kuru ECB saņēma apspriešanās lūgumu, proti, priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz uzraudzības pilnvarām, sankcijām, trešo valstu filiālēm un vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem un ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES (2) (turpmāk – “ierosinātie KPD grozījumi”).

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātie KPR grozījumi ietver normas, kas skar ECB uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību saskaņā ar Līguma 127. panta 6. punktu un Līguma 127. panta 5. punktā minēto Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) palīdzību sekmīgi īstenot politiku attiecībā uz finanšu sistēmas stabilitāti. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

ECB atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus, ar kuriem īsteno vēl neveiktās Bāzeles III reformas (3) Eiropas Savienībā, stiprina ES vienoto noteikumu kopumu un uzlabo kredītiestāžu uzraudzības sistēmu dažādās jomās.

ECB uzsver, ka ir svarīgi laikus, pilnībā un uzticami pabeigt Bāzeles III reformu īstenošanu ES. Šīs reformas novērš galvenos spēkā esošā regulējuma trūkumus, kas tika konstatēti iepriekšējā analīzē, kuru veica gan Eiropas, gan starptautiskās struktūras arī attiecībā uz Eiropas bankām, un tādēļ šīs reformas ir būtiskas, lai nodrošinātu Eiropas banku nozares stabilitāti.

Lai ātri novērstu šādus trūkumus, ir svarīgi laikus īstenot Bāzeles III reformas. Tāpēc ECB mudina Savienības likumdevējas iestādes pabeigt likumdošanas procesu nekavējoties un bez nepamatoti gariem īstenošanas periodiem. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka bankas var izturēt turpmākas krīzes.

ECB arī uzskata, ka ir svarīgi Bāzeles III standartus īstenot pilnībā. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikums aptver visus Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātos elementus, par kuriem 2017. gada decembrī vienojās Centrālo banku un uzraudzības iestāžu vadītāju grupa.

Visbeidzot, ECB ir ļoti svarīga Bāzeles III reformu precīza īstenošana. Tas ir svarīgi finanšu stabilitātei, kā arī ES starptautiskajai uzticamībai. Šo reformu konsekventa īstenošana kalpo tam, lai uzsvērtu ES apņemšanos veicināt starptautisko sadarbību finanšu jomā, tādējādi palīdzot nostiprināt pasaules finanšu sistēmas darbību un uzticēšanos ES bankām. Tajā pašā laikā precīza īstenošana sniedz vislabāko iespējamo garantiju stabilai banku sistēmai, savukārt ierosinātās novirzes un īstenošanas izvēles iespējas atstātu vietu nepietiekamai riska jautājumu risināšanai banku sektorā. Kā paskaidrots turpmāk, šie riski galvenokārt rodas ierosinātajā prudenciālajā režīmā attiecībā uz riska darījumiem ar nekustamo īpašumu, kredītrisku, ko rada komercsabiedrības bez reitinga, darījuma partnera kredītrisku, kapitāla vērtspapīru riska darījumiem un operacionālo risku.

Turpmākajās atzinuma iedaļās sniegts detalizēts viedoklis par priekšlikuma galvenajiem elementiem un par riskiem, kas varētu būt nepietiekami segti, ja ES nolemtu atkāpties no Bāzeles III standartiem.

Ir arī svarīgi, lai prudenciālais regulējums joprojām atbilstu paredzētajam mērķim, novēršot konstatētos trūkumus un turpinot inovāciju. Komisijas ierosinātās jaunās palīgpakalpojumu uzņēmumu un finanšu iestāžu galveno jēdzienu definīcijas vērtējamas atzinīgi, jo tās precizē regulatīvās robežas. ECB arī atzinīgi vērtē Komisijai uzticētajām pilnvarām iesniegt ziņojumu par jaunu priekšlikumu attiecībā uz kriptoaktīvu prudenciālo režīmu.

ECB arī piekrīt Komisijas viedoklim, kas pausts priekšlikuma paskaidrojuma rakstā, ka kompetentajām iestādēm nav jāpiešķir papildu uzraudzības pilnvaras, lai noteiktu ierobežojumus kredītiestāžu peļņas sadalei nopietnu ekonomikas traucējumu ārkārtas apstākļos. Vienlaikus ECB norāda, ka šādos ekonomikas un finanšu grūtību periodos kredītiestādes varētu nevēlēties izmantot savas kapitāla rezerves (4). Raugoties nākotnē, ECB uzskata, ka būtu jāturpina apsvērt, kā novērst šķēršļus kapitāla rezervju izmantošanai.

1.   Kapitāla minimālās robežvērtības ieviešana

1.1

Kapitāla minimālā robežvērtība ir svarīgs Bāzeles III reformu elements. Tā samazina riska svērto aktīvu nepamatotu mainīgumu dažādās iestādēs, tādējādi stiprinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un stiprinot prudenciālo regulējumu. ECB ļoti atzinīgi vērtē to, ka Komisija attiecībā uz kapitāla minimālās robežvērtības ieviešanu izvēlējusies tā saukto vienota kopuma pieeju, saskaņā ar kuru bankām ir tikai viens veids, kā izmērīt savus riska svērtos aktīvus (5).

1.2

ECB tomēr atzīmē, ka priekšlikumā iekļauti arī nozīmīgi pārejas pasākumi, kuru rezultātā dažās konkrētās jomās riska svērumi ir zemāki par Bāzeles standartos paredzētajiem, proti, i) mājokļa nekustamā īpašuma riska darījumi ar nelieliem vēsturiskiem zaudējumiem, ii) riska darījumi ar komercsabiedrībām bez reitinga un iii) darījuma partnera kredītriska kalibrēšana saistībā ar atvasināto instrumentu riska darījumiem. ECB uzskata, ka šīs novirzes no Bāzeles III standartiem nav pamatotas no prudenciālās un finanšu stabilitātes perspektīvas un var dažus riskus atstāt bez ievērības.

1.3

Tostarp bažas rada pārejas režīms mājokļa nekustamā īpašuma (MNĪ) riska darījumiem. Pārejas noteikumi vājinātu atbalsta mehānisma funkciju, kas piemīt kapitāla minimālajai robežvērtībai attiecībā uz aizdevumiem mājokļu nekustamo īpašumu jomā, kas ir joma, kura var apdraudēt finanšu stabilitāti, kā to apliecina nesenie ESRK (6) un ECB (7) ziņojumi. Vairākās ES dalībvalstīs pieaug mājsaimniecību parādsaistības un MNĪ pārvērtēšana, un tas palielina neaizsargātību vidējā termiņā un bažas par parādu radītu mājokļu burbuli. Tas savukārt varētu radīt situāciju, kurā dažām bankām ir pašu kapitāls, kas nav samērojams ar iespējamiem zaudējumiem, kas izriet no šo risku materializēšanās. Pārejas noteikumi var arī izraisīt turpmāku sadrumstalotību ES banku tirgū, ciktāl atkarībā no īstenošanas dalībvalstīs iestādēm saistībā ar līdzīgiem riskiem var piemērot atšķirīgas kapitāla prasības. Ņemot vērā šos apsvērumus, ECB uzskata, ka šādai preferenciālai attieksmei pret MNĪ nevajadzētu tikt noteiktai. Ja šis mehānisms tiek saglabāts, tam vajadzētu būt pagaidu un laikā ierobežotam pasākumam.

1.4

Turklāt ECB pauž bažas arī par pārejas noteikumiem, kas attiecas uz komercsabiedrībām bez reitinga. Saskaņā ar Bāzeles standartiem aizdevumiem šādām komercsabiedrībām ir augstāks riska svērums, kas atspoguļo lielāku nenoteiktību par to faktisko risku. Riska pakāpes samazināšana, pamatojoties uz pašas bankas riska aplēsēm, vājina kapitāla minimālās robežvērtības mērķi, kas ir aizsargāt pret iestāžu pašu modeļu risku pārāk zemu novērtējumu, jo iestādes varētu paļauties uz savām saistību neizpildes varbūtības (PD) aplēsēm, lai komercsabiedrībām piešķirtu zemāku riska pakāpi. Komisija ierosina 65 % riska pakāpes piemērošanu padarīt atkarīgu no lēstās saistību neizpildes varbūtības viena gada laikā, kas varētu sasniegt 0,5 %. ECB uzskata, ka tas ir pārāk plaši, jo tas varētu attiekties uz komercsabiedrībām ar paaugstinātu riska profilu. Tāpēc, ņemot vērā saistītos riskus, ECB uzskata, ka šāds izņēmums attiecībā uz komercsabiedrībām bez reitinga nebūtu jāpiemēro. Ja šis mehānisms tiek saglabāts, tam arī turpmāk vajadzētu būt pagaidu un laikā ierobežotam pasākumam. Visbeidzot, ECB pilnībā atbalsta centienus palielināt Eiropas komercsabiedrību reitingu tvērumu vidējā termiņā un ilgtermiņā, kas varētu sniegt papildu ieguldījumu kapitāla tirgu savienības projektā.

1.5

ECB aicina būt uzmanīgiem attiecībā uz jebkādām izmaiņām pieejā darījuma partnera kredītriskam, kas saistīts ar atvasināto instrumentu riska darījumiem, kapitāla minimālās robežvērtības kontekstā, neatkarīgi no tā, vai izmaiņas ir pagaidu vai pastāvīgas. ECB pauž bažas par to, ka jebkādas izmaiņas standartizētās pieejas kalibrēšanā darījuma partnera kredītriska darījumu novērtēšanai (“SA-CCR”) atstātu nesegtus dažus prudenciālos riskus un pārāk zemu novērtētu darījuma partnera kredītriska riska darījumu vērtību.

1.6

Attiecībā uz kapitāla minimālās robežvērtības piemērošanas līmeni Komisija ierosinājusi to piemērot augstākajā konsolidācijas līmenī. Banku grupās tas tiek saistīts ar pārdalīšanas mehānismu attiecībā uz ietekmi, kas rodas augstākajā konsolidācijas līmenī mātesuzņēmumā un meitasuzņēmumos (8). Šis mehānisms ļauj ES banku grupām, kurām ir saistoša kapitāla minimālā robežvērtība, efektīvāk pārdalīt kapitālu grupas ietvaros salīdzinājumā ar piemērošanu individuālā līmenī, vienlaikus joprojām atspoguļojot grupas klātbūtnes riskantumu katrā attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr īpašu prasību ieviešana attiecībā uz kapitāla minimālo robežvērtību dalībvalsts subkonsolidētā līmenī joprojām var stimulēt banku grupas reorganizēt darbību tā, lai līdz minimumam samazinātu ietekmi uz atsevišķām grupas daļām veidā, kas, iespējams, varētu neatbilst izveidotajām organizatoriskajām struktūrām vai pareizai riska pārvaldībai. Turklāt tas iesaldētu vairāk kapitāla vietējā līmenī, kas būtu pretrunā mērķim nodrošināt kapitāla brīvu apriti Eiropas banku grupās, kas ir svarīgs finanšu integrācijas priekšnoteikums. Alternatīvs risinājums būtu piemērot kapitāla minimālo robežvērtību gan ES augstākajā konsolidētajā līmenī, gan dalībvalsts subkonsolidētā līmenī, neizmantojot sadales mehānismu. Tas jau vienkāršotu bankām piemēroto regulējumu salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu un nodrošinātu pienācīgu kapitalizāciju katrā dalībvalstī, lai gan tas kapitālu ierobežotu arī šajā subkonsolidētajā līmenī. Otrs risinājums būtu piemērot kapitāla minimālo robežvērtību tikai augstākajā konsolidācijas līmenī, kas būtu saistīts ar banku un kompetento iestāžu pienākumu nodrošināt, ka atsevišķu vienību kapitalizācija ir adekvāta (9). Šī pieeja būtu ne tikai vienkāršāka un samazinātu Eiropas banku sektora sadrumstalotību, bet arī pienācīgi atspoguļotu faktu, ka kapitāla minimālā robežvērtība tika kalibrēta, lai samazinātu riska svērto aktīvu nepamatotu mainīgumu banku grupas līmenī, nevis katras vienības līmenī. ECB dod priekšroku šai pēdējai pieejai.

1.7

Visbeidzot, ECB atzīmē, ka KPD priekšlikumā iekļauti noteikumi par mijiedarbību starp kapitāla minimālo robežvērtību, uzraudzības prasībām un makroprudenciālajām kapitāla rezervēm. Šie jautājumi tiks aplūkoti atsevišķā atzinumā par ierosinātajiem KPD grozījumiem (10).

2.   Kredītriska regulējums – standartizētā pieeja

2.1

ECB atzinīgi vērtē priekšlikumus ieviest jaunu standartizēto pieeju kredītriskam, jo tādējādi iestādes, kas nepaļaujas uz iekšējiem modeļiem, kļūs noturīgākas pret risku, bet to kapitāla prasības – uz risku vairāk orientētas. Tomēr ECB ar bažām atzīmē, ka priekšlikumā iekļautas arī vairākas jaunas atkāpes no Bāzeles III standartiem, jo īpaši attiecībā uz i) specializētās kreditēšanas riska darījumiem, ii) kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, iii) riska darījumiem ar privātpersonām un iv) nodrošinājuma vērtēšanas metodiku riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu. Turklāt saglabātas dažas esošās atkāpes (piem., attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un infrastruktūru), kuras likumdevējiem būtu jāizvērtē atkārtoti. ECB uzskata, ka šīs atkāpes kopumā var mazināt jaunās standartizētās pieejas konsekvenci un drošību un atstāt nesegtus noteiktus riskus. Tas savukārt varētu atstāt bankas bez pietiekama pieejamā kapitāla, riskiem iestājoties šajos tirgus segmentos. Konkrētāk, Bāzeles III regulējums tika kalibrēts, lai atspoguļotu specializētās kreditēšanas riska darījumu risku, un jebkādas izmaiņas, piem., jaunas kategorijas izveide augstas kvalitātes objektu finansēšanai vai izmaiņas augstas kvalitātes projektu finansēšanas kritērijos, varētu atstāt nesegtus riskus, jo īpaši projektu pirmsdarbības posmā, un tādējādi samazināt banku aizsardzību. Turklāt standartizēto riska svērumu pamatā nevajadzētu būt iestāžu vienīgajam vērtējumam bez modeļa apstiprinājuma par to, vai objektu finansēšana varētu atbilst “augstas kvalitātes” kritērijiem, kas ir līdzīgi uz iekšējiem reitingiem balstītai iedalījuma pieejai.

2.2

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi pēc būtības ir riskantāki, jo saistību neizpildes gadījumā tie pēc definīcijas ir pakārtoti visiem pārējiem prasījumiem. Bāzeles III priekšlikumi to atspoguļo, pieprasot augstākas kapitāla prasības kapitāla vērtspapīru riska darījumiem. Tāpēc ECB ir nobažījusies par atkāpēm no šā stabilā principa vairākās jomās, jo tas varētu pakļaut bankas lielākam bilances riskam. Tas jo īpaši attiecas uz i) kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ar citiem tās pašas grupas dalībniekiem, tostarp līdzdalību finanšu sektora sabiedrībās, kuras bankām atļauts neatskaitīt no pašu kapitāla, ii) institucionālās aizsardzības shēmām un iii) ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas ilgst jau sešus gadus vai ilgāk un kas arī ietekmē riska pakāpju atbilstību konsolidētā līmenī. Tas ne tikai fiksētu esošās ļoti zemās riska pakāpes, kas neatspoguļo kapitāla vērtspapīru riska darījumiem raksturīgo risku, bet arī paildzinātu to, ka grupā nav samērīgas zaudējumu absorbcijas spējas. Turklāt iv) ECB uzskata, ka zemāka riska pakāpe kapitāla vērtspapīru riska darījumiem saskaņā ar likumdošanas programmām būtu jāpiemēro, ja to papildina Bāzeles prasība par ieguldījumu ierobežojumiem (11), ko var ņemt vērā arī šo programmu visaptverošā novērtējumā. Turklāt v) pārejas noteikums, ko piemēro kapitāla vērtspapīru riska darījumiem saskaņā ar uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju, rada nepamatotus ieguvumus, jo bankas var piemērot riska pakāpes, kas ir ne tikai zemākas par pašlaik piemērotajām, bet pagaidām pat zemākas par tām, kas galu galā būs nepieciešamas. Tāpēc ECB ierosina izvairīties no šī ārkārtas pašu kapitāla prasību pārejas posma samazinājuma to iestāžu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kurām ir atļauja izmantot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju, zem līmeņa, kas būs pastāvīgi nepieciešams nākotnē (12).

2.3

ECB uzskata, ka zemāka riska pakāpe riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU būtu jāattiecina tikai uz fiziskām personām, kuru kopējie riska darījumi ir mazāki par 1 milj. EUR, kas būtu jānosaka, ņemot vērā naudu, ko klienti jau ir parādā, kā arī neizmantotās kredītlīnijas. Turklāt nevajadzētu vēl vairāk aizkavēt nepieciešamo korekciju pašu kapitāla prasībās attiecībā uz beznosacījuma anulējamām kredītlīnijām.

2.4

Komisijas priekšlikumā arī ierosinātas dažas izmaiņas nekustamā īpašuma pārvērtēšanas metodēs, kas neatbilstu Bāzeles standartiem. ECB uzskata, ka šādas pārvērtēšanas būtu jāveic pamatoti, lai pienācīgi atspoguļotu nekustamā nodrošinājuma vērtēšanas izmaiņas. Statistisko metožu piemērošana īpašuma novērtēšanai (nevis paļaušanās uz kvalificētu neatkarīgu vērtētāju) varētu radīt nepamatotu drošības sajūtu. Tas varētu izraisīt ne tikai atsevišķu īpašumu, bet visa portfeļa, uz kuru attiecas pārvērtēšana, faktiskās vērtības strukturālu pārvērtēšanu, kas savukārt mazina banku noturību pret nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanu. Turklāt īpašuma vērtības palielināšana, pamatojoties uz iepriekšējām vidējām vērtībām, var neapdomīgi ļaut bankām turpināt paļauties uz īpašuma vērtības pieaugumu, kas varētu nebūt ilgtspējīgs. Tas, piemēram, nepārprotami attiecas uz pašreizējo pārvērtēšanas pieauguma situāciju. Šīs izmaiņas palielinātu pārejas mehānisma nevēlamo ietekmi attiecībā uz zema riska hipotekārajiem kredītiem saistībā ar pašu kapitāla minimālo robežvērtību (kā minēts 1.3. punktā) un varētu vēl vairāk palielināt banku neaizsargātību nekustamā īpašuma tirgos.

2.5

Bāzeles III regulējums ir no jauna kalibrējis pieeju MVU un infrastruktūras ieguldījumu specifikai, piemērojot riska pakāpes, kas empīriski kalibrētas uz datiem dažādās iestādēs. Tāpēc ECB uzskata, ka ES būtu jāievēro pārskatītā kalibrēšana.

3.   Operacionālais risks

3.1

ECB atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu īstenot jauno standartizēto pieeju operacionālajam riskam saskaņā ar Bāzeles III regulējumu, kura mērķis ir palielināt pašu kapitāla prasību aprēķināšanas salīdzināmību un vienkāršību.

3.2

Lai gan ECB atzīst, ka Bāzele III regulējums piedāvā iespēju neņemt vērā vēsturiskos zaudējumus, aprēķinot kapitāla prasības operacionālajiem riskiem, tā pauž nožēlu, ka Komisija nav izvēlējusies atzīt šos zaudējumus. ECB uzskata, ka iestādes zaudējumu vēstures ņemšana vērā nozīmētu lielāku riska jutīgumu un zaudējumu segumu attiecībā uz kapitāla prasībām, novēršot iestāžu riska profilu atšķirības ļoti jutīgos jautājumos, piemēram, tādos kā rīcības risks, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai kiberincidenti, un nodrošinot iestādēm lielākus stimulus uzlabot to operacionālā riska pārvaldību. Tādējādi ECB dotu priekšroku īstenošanai, ar kuru tiek pakāpeniski ieviests iekšējo zaudējumu reizinātājs, ko nosaka iestādei radušies vēsturiskie zaudējumi.

3.3

ECB norāda, ka uzraudzības iestādēm jau tagad, nosakot riska profilu un kapitāla prasības saskaņā ar Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (UPNP), jāņem vērā riska pārvaldības kvalitāte, tostarp zaudējumu vēsture. Šajā sakarā ierosinātā šaurais uzraudzības iestāžu pienākums vismaz reizi trijos gados uzraudzīt vēsturisko zaudējumu iekasēšanas kvalitāti būtu jānovērtē, ņemot vērā šo vēsturisko zaudējumu galīgo izmantošanu sistēmā, ņemot vērā arī to, ka datu kvalitāte ir tikai viens no galvenajiem operacionālā riska pārvaldības apsvērumiem.

4.   Tirgus risks

4.1

Savā 2017. gada 8. novembra atzinumā par grozījumiem kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla prasību Savienības regulējumā (13) (14) ECB aicināja uz pietiekami ilgu posmu Bāzeles standartu attiecībā uz tirgus risku, kas izriet no tirdzniecības portfeļa pamatīgas pārskatīšanas, īstenošanai, ņemot vērā arī turpmākas izmaiņas Bāzeles standartos. Tā kā starptautiski saskaņoti noteikumi tagad ir pabeigti, ECB atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pašreizējo pārskatu sniegšanas prasību pārvērst pašu kapitāla prasībās.

4.2

ECB atzīmē, ka priekšlikums ļauj Komisijai mainīt kapitāla prasību kalibrēšanu saskaņā ar jauno tirgus riska regulējumu, kā arī atlikt šīs sistēmas īstenošanu vēl par diviem gadiem. Tas varētu ļaut samazināt kapitāla prasības, tādējādi atšķiroties no Bāzeles III standartiem. ECB atbalsta šo priekšlikumā noteikto pilnvaru ierobežošanu. ECB uzskata, ka ir svarīgi, lai šie standarti tiktu konsekventi piemēroti starptautiskā līmenī, un aicina šos starptautiski saskaņotos standartus īstenot līdz 2025. gadam. Tas būtu svarīgi, lai iestādēm sniegtu skaidrību un nodrošinātu ES vienotā noteikumu kopuma stabilitāti, vienlaikus izvairoties no negatīvas ietekmes uz iestāžu iekšējiem īstenošanas plāniem un iekšējo modeļu piemērošanas un apstiprināšanas procesu. Neierobežojot iepriekš minēto, varētu uzskatīt, ka Komisijas ziņojums par tirdzniecības portfeļa fundamentālās pārskatīšanas īstenošanu citās jurisdikcijās 2025. gadā varētu kalpot par pamatu Savienības likumdevējiem sagatavot iespējamus turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē.

4.3

ECB atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumā sniegto skaidrību par minimālo biežumu, kas piemērojams saskaņā ar caurskatāmības pieeju, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi iekļaujot iekšējos modeļos. Tajā pašā laikā ECB ir bažas par to, ka šāda pieeja varētu izraisīt to, ka daži riski netiek iekļauti iekšējā modelī, un tādēļ ierosina pievienot atsevišķu prasību identificēt, izmērīt un uzraudzīt attiecīgos riskus gadījumos, kuros netiek izmantota ikdienas caurskatāmības pieeja.

5.   Kredīta vērtības korekcijas (CVA) risks

5.1

ECB ar bažām norāda, ka Komisijas priekšlikumā nav pārskatīti spēkā esošie Savienības pieņemtie atbrīvojumi, un atgādina, ka Bāzeles komitejas iepriekšējā regulatīvās konsekvences novērtēšanas programmā 2014. gadā šie atbrīvojumi tika novērtēti kā būtiska neatbilstība (15). ECB uzskata, ka šīs novirzes no prudenciālā viedokļa nav pamatotas un ka iestādes ir pakļautas nesegtiem riskiem, ko rada to atvasināto instrumentu darījumi ar darījuma partneriem, kuriem piemērots atbrīvojums (16).

5.2

ECB tomēr atzīst Komisijas centienus risināt jautājumus, kas izriet no atvērtajām riska ierobežošanas pozīcijām attiecībā uz darījumu partneru, kuriem noteikts atbrīvojums ES, CVA, ļaujot iestādēm brīvprātīgi iekļaut šos darījuma partnerus savās regulatīvajās CVA (17) un nosakot jaunas pārskatu sniegšanas prasības darījumu partneriem, kuriem noteikts atbrīvojums ES. Lai gan tas varētu palīdzēt iestādēm veicināt labāku riska pārvaldības praksi, tas neuzlabos to prudenciālo situāciju un neveicinās tirgus disciplīnu. Lai to panāktu, būtu jāīsteno informācijas atklāšanas prasība. Ja Savienības likumdevējas iestādes izvēlas saglabāt esošos atbrīvojumus, šie priekšlikumi palīdz nedaudz mazināt šādu atbrīvojumu negatīvo ietekmi, lai gan tie būtiski nesamazina riskus, ko šie riska darījumi rada banku bilancēm.

6.   IRB pieeja

6.1

ECB atzinīgi vērtē ierosinātās izmaiņas IRB pieejā attiecībā uz kredītrisku saskaņā ar galīgo Bāzeles III paketi (18), jo tās tiek uzskatītas par nepieciešamām, lai saglabātu riska jutīgumu, vienlaikus ievērojami samazinot nepamatotās riska darījumu riska svērtās vērtības (RWEA) mainīguma iespējas. ECB atbalsta priekšlikumu noraidīt i) progresīvās IRB (“A-IRB”) pieejas izmantošanu riska darījumiem ar lielām komercsabiedrībām, riska darījumiem ar kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī finanšu iestādēm, kuras uzskata par komercsabiedrībām, un ii) IRB izmantošanu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem. Tāpat ECB atbalsta riska ievadparametru minimālās robežvērtības ieviešanu, kas nodrošinās minimālo piesardzības līmeni modeļa parametros, vienlaikus samazinot nepamatotu RWEA mainīgumu.

6.2

Turklāt ECB atbalsta papildu precizējumus un uzlabojumus saistībā ar PD, saistību nepildīšanas zaudējumu (LGD) un kredīta korekcijas koeficientu (CCF) aplēsēm.

6.3

Tomēr ECB vēlas uzsvērt dažas neatbilstības priekšlikumā, kas var kavēt prasību vispārēju pareizu īstenošanu. Jo īpaši, lai samazinātu nepareizas interpretācijas risku, ECB iesaka dažādos grozītās KPR pantos vēl vairāk saskaņot terminus, ko izmanto, lai identificētu korporatīvo parādnieku lielumu, piemēram, “apgrozījums”, “ieņēmumi” un “pārdošana” (19).

6.4

Turklāt jānodrošina konsekvence starp saistību neizpildes definīciju un riska parametru novērtēšanu un īstenošanu. Jo īpaši attiecībā uz IRB pieejas īstenošanu riska darījumu kategorijas līmenī, kas ieviesta ar grozīto 148. pantu, ECB vēlas uzsvērt, ka attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU šīs izmaiņas rada iespēju izmantot IRB pieeju vismaz vienā no riska darījumu kategorijām, kas minētas 147. panta 2. punkta jaunajā d) apakšpunkta i) punktā, d) apakšpunkta ii) punktā, d) apakšpunkta iii) punktā un d) apakšpunkta iv) punktā. Vienlaikus attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām un MVU ECB atzīmē, ka pašreizējais 178. panta 1. punkts ļauj iestādēm piemērot saistību neizpildes definīciju individuālas kredītiespējas līmenī, nevis attiecībā uz kredītņēmēja kopējām saistībām. Šajā sakarā, ja saistību neizpildes definīcija riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU definēta parādnieku līmenī, ECB iesaka ierobežot iespēju izmantot IRB pieeju vai nu visām, vai nevienai no 147. panta 2. punkta d) apakšpunkta i), ii), iii) un iv) punktā minētajām riska darījumu kategorijām, neskarot iespēju pieprasīt pastāvīgu daļēju izmantošanu saskaņā ar 150. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

6.5

Turklāt saistībā ar jaunajām prasībām attiecībā uz PD aplēsēm ECB uzskata, ka reitingu piešķiršanas termiņa turpmāka precizēšana, kā ierosināts galīgajos Bāzeles III standartos, nodrošinātu pienācīgu riska diferenciāciju, neraugoties uz nelabvēlīgiem ekonomiskajiem apstākļiem, un palielinātu riska svērto aktīvu salīdzināmību starp iestādēm. Turklāt priekšlikumā ieviestas dažas atšķirības starp prasībām PD aplēsēm riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU un prasībām PD aplēsēm riska darījumiem ar komercsabiedrībām un iestādēm, kas var kavēt pareizu interpretāciju no iestāžu puses. Šajā kontekstā ECB iesaka vēl vairāk saskaņot prasības attiecībā uz šiem riska darījumu veidiem.

7.   III pīlāra informācijas atklāšana un pārskatu sniegšana

7.1

ECB atzinīgi vērtē Eiropas Banku iestāde (EBI) pārvaldītā jaunā integrētā centra mērķi attiecībā uz III pīlāra informācijas atklāšanu, ko veic kredītiestādes, kura uzdevums ir samazināt slogu iestādēm un atvieglot III pīlāra informācijas izmantošanu visām ieinteresētajām personām. Uzraudzības iestādes gūtu labumu no centralizēta informācijas atklāšanas centra, jo tas atvieglotu to lomu III pīlāra informācijas kvalitātes nodrošināšanā. Tomēr ECB norāda, ka priekšlikumā izmantotas dažādas pieejas attiecībā uz mazu un mazāk sarežģītu iestāžu (turpmāk – “SNCI”) un lielāku iestāžu kvantitatīvo publisko informāciju. Attiecībā uz SNCI EBI izmantos uzraudzības pārskatus, lai apkopotu attiecīgo kvantitatīvo publisko informāciju, pamatojoties uz iepriekš noteiktu kartēšanu. Attiecībā uz lielākām iestādēm būtu jāizstrādā jauns pārskatu sniegšanas process attiecībā uz informācijas atklāšanu, kas radītu dubultu pārskatu sniegšanu par datu punktiem, jo III pīlāra datu prasības pārklājas ar uzraudzības pārskatu sniegšanu. Pēc tam EBI saņems šīs jaunās veidnes “elektroniskā formātā”, un tai tās būs jāpublicē tajā pašā dienā, kurā tā tās saņems. ECB uzskata, ka SNCI pieeju kvantitatīvai informācijas atklāšanai varētu piemērot visām iestādēm neatkarīgi no to lieluma un sarežģītības, lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu visām iestādēm. ECB arī norāda, ka termiņš, kurā EBI jāpublicē III pīlāra informācija centralizētajā informācijas atklāšanas centrā, neļauj veikt saskaņošanu starp uzraudzības pārskatu sniegšanu un III pīlāra informācijas atklāšanu, kas varētu radīt papildu darba slodzi uzraudzības iestādēm un neskaidrības ieguldītājiem un citiem III pīlāra informācijas lietotājiem. Ievērojot tos pašus apsvērumus, konsekvences nodrošināšanas nolūkā politikai attiecībā uz datu atkārtotu iesniegšanu EBI, kas paredzēta grozītajā 434.a pantā, nebūtu jāaprobežojas tikai ar informācijas atklāšanu, bet tai būtu jāattiecas arī uz uzraudzības pārskatu sniegšanu.

7.2

Turklāt kvalitatīvās informācijas atklāšanu un atsevišķas kvantitatīvās informācijas atklāšanu (20) nevar iegūt no uzraudzības pārskatiem, pamatojoties uz iepriekš noteiktu kartēšanu. Šis jautājums attiecas gan uz SNCI, gan citām iestādēm. Tāpēc būtu jāprecizē process šādas informācijas iesniegšanai EBI. Turklāt ECB paredz, ka informācijas nestrukturētā rakstura dēļ EBI varētu rasties grūtības apkopot un salīdzināt kvalitatīvo informāciju.

7.3

ECB norāda, ka ierosinātie KPD grozījumi paredz grozīt KPD 106. pantu, lai pilnvarotu kompetentās iestādes pieprasīt, lai iestādes, kas nav SNCI, sniedz informāciju EBI publicēšanai centralizētā EBI interneta vietnē. Šis KPD grozījums kļūtu lieks, ja KPR teksts tiktu grozīts 7.1. punktā ierosinātajā virzienā.

8.   Vides, sociālie un pārvaldības riski

8.1

Lai palielinātu banku sektora noturību, ir būtiski ciešāk integrēt vides, sociālos un pārvaldības (VSP) riskus prudenciālajā sistēmā. ECB apsvērumi par priekšlikumiem attiecībā uz VSP riskiem tiks sniegti tās atzinumā par ierosinātajiem grozījumiem Kapitāla prasību direktīvā (21). Jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem KPR grozījumiem ECB atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest saskaņotas VSP risku definīcijas un vērtības un paziņoto nodomu saskaņot definīcijas ar definīcijām, ko EBI ierosinājusi savā ziņojumā par VSP risku pārvaldību un uzraudzību kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (22). Tomēr ECB konstatē dažas atšķirības ierosināto definīciju formulējumā salīdzinājumā ar EBI izmantoto formulējumu. EBI definīcijas ir plašākas, aptverot jebkādu negatīvu ietekmi, nevis tikai zaudējumus. Tādējādi tās precīzāk atspoguļo VSP risku būtību, kas cita starpā izpaužas kā stratēģisks un reputācijas risks. Šie riski, piemēram, var samazināt uzņēmējdarbības apjomu un ietekmēt iestādes ilgtspēju un dzīvotspēju. Tāpēc ECB ierosina precizēt definīciju formulējumu, lai nodrošinātu ciešāku saskaņotību ar EBI ierosinātajām definīcijām.

8.2

ECB atzinīgi vērtē priekšlikumu grozīt 430. pantu, kurā noteikts, ka iestādēm jāziņo kompetentajām iestādēm par savu pakļautību VSP riskiem. Tā kā attiecīgās kvalitatīvās un kvantitatīvās informācijas sniegšana par VSP riskiem atvieglo šo risku uzraudzību, ECB aicina Savienības likumdevējas struktūras un EBI nodrošināt, ka ierosinātā pārskatu sniegšanas prasība tiek īstenota pēc iespējas ātrāk. ECB norāda, ka uz šādiem pārskatiem attieksies proporcionalitātes princips, kā noteikts ierosināto KPR grozījumu 40. apsvērumā.

8.3

ECB piekrīt ierosināto KPR grozījumu 40. apsvērumam, kurā minēts, ka pakļautība VSP riskiem ne vienmēr ir proporcionāla iestādes lielumam un sarežģītībai. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai tirgi un uzraudzības iestādes neatkarīgi no to lieluma iegūtu pienācīgus datus no visām iestādēm, kas pakļautas šiem riskiem. Tāpēc ECB stingri atbalsta priekšlikumu visām iestādēm piemērot informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz VSP riskiem saskaņā ar 449.a pantu. ECB atbalsta Komisijas priekšlikumu pielāgot informācijas atklāšanas prasību biežumu un detalizētību iestāžu lielumam un sarežģītībai, lai pienācīgi ņemtu vērā proporcionalitātes principu. ECB norāda, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu konsekvenci starp iestādēm noteiktajām informācijas par VSP riskiem atklāšanas prasībām un citām iniciatīvām informācijas atklāšanas jomā (piem., direktīvai par korporatīvo ilgtspējības ziņojumu sniegšanu), proti, šādām iniciatīvām būtu jānodrošina iestādēm labākas iespējas pienācīgi novērtēt savus riskus un izpildīt savus informācijas atklāšanas pienākumus.

8.4

ECB arī stingri atbalsta priekšlikumu noteikt termiņu, līdz kuram EBI saskaņā ar 501.c pantu jāiesniedz ziņojums par prudenciālo režīmu riska darījumiem, kas pakļauti vides un/vai sociālo faktoru ietekmei. ECB stingri atbalsta šo darbu un uzskata, ka šā ziņojuma iesniegšana vēl vairāk atbalstītu ES ieguldījumu starptautiskajās politikas debatēs par šiem jautājumiem. Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosinātos KPR grozījumus, konkrētais redakcionālais priekšlikums ir izklāstīts atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments angļu valodā ir pieejams EUR-Lex.

---

(1)  COM(2021) 664 final.

(2)  COM(2021) 663 final.

(3)  Bāzeles III reformas, kas pazīstamas arī kā Bāzeles III standarti, ir Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BBUK) pieņemtie standarti. Konsolidētie standarti pieejami Starptautisko norēķinu bankas interneta vietnē www.bis.org

(4)  Sk. Eiropas Centrālās bankas Atzinumu CON/2020/16 (2020. gada 20. maijs) par grozījumiem Savienības prudenciālajā regulējumā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju (OV C 180, 29.5.2020., 4. lpp.). Visi ECB atzinumi tiek publicēti EUR-Lex.

(5)  Lai iegūtu papildu informāciju par “vienota kopuma” pieeju uz risku balstītām kapitāla prasībām, sk. Komisijas jautājumus un atbildes.

(6)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Vulnerabilities in the residential real estate sectors of the EEA countries, 2022. gada februāris.

(7)  Eiropas Centrālā banka, Financial Stability Review, 2021. gada novemberis.

(8)  Sk. Komisijas paskaidrojuma rakstu.

(9)  Saskaņā ar Bāzeles SCO 10 nodaļu.

(10)  Sk. atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz uzraudzības pilnvarām, sankcijām, trešo valstu filiālēm un vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem un ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES.

(11)  Sk. Bāzeles CRE 20.59 nodaļu.

(12)  Banku vadītu finanšu konglomerātu kapitāla prasības ietekmē arī iii) un v) apakšpunkta noteikumi tā sauktā Dānijas kompromisa dēļ, saskaņā ar kuru banku līdzdalībai kapitāla instrumentos, ko emitējušas apdrošināšanas sabiedrības, kuras pieder vienam finanšu konglomerātam, var drīzāk noteikt riska svērumu, nevis to atskaitīt.

(13)  Sk. SCO30.5 1. zemsvītras piezīmi.

(14)  Sk. Eiropas Centrālās bankas Atzinumu CON/2017/46 (2017. gada 8. novembris) par grozījumiem kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla prasību Savienības regulējumā (OV C 34, 31.1.2018., 5. lpp.).

(15)  Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (2014) Regulatory Consistency Assessment Programme (RCAP) - Assessment of Basel III regulations - European Union, pieejams Starptautisko norēķinu bankas interneta vietnē www.bis.org

(16)  To uzsvērusi arī Eiropas Banku iestāde (2019) Policy advice on the Basel III reforms on credit valuation adjustment (CVA) and market risk, CVA2 ieteikums, CVA atbrīvojumi, 9. lpp., pieejams EBI interneta vietnē www.eba.europa.eu

(17)  Sk. Komisijas paskaidrojuma rakstu.

(18)  Sk. jo īpaši Basel III: Finalising post-crisis reforms (bis.org).

(19)  Piem., 142. panta 1. punkta 5.a apakšpunktā jēdziens “liels uzņēmums” definēts, atsaucoties uz rādītāju “pārdošana”, savukārt jaunajā 5. panta 8. punktā “mazs un vidējs uzņēmums” ir definēts, atsaucoties uz rādītāju “apgrozījums”.

(20)  Piem., attiecībā uz ESG un IRRBB informācijas atklāšanu.

(21)  Sk. iepriekš 10. piezīmi.

(22)  Eiropas Banku iestāde (2021), EBA Report on management and supervision of ESG risks for credit institutions and investment firms (EBA/REP/2021/18), pieejams EBI interneta vietnē www.eba.europa.eu

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2022. gada 11. aprīlis)

atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148

(CON/2022/14)

(2022/C 233/03)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Komisija 2020. gada 16. decembrī apstiprināja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (1) (turpmāk – “ierosinātā direktīva”). Eiropas Savienības Padome 2021. gada 3. decembrī vienojās par vispārīgo pieeju attiecībā uz ierosināto direktīvu (2). Eiropas Centrālās bankas (ECB) kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punkta otro daļu, jo ierosinātā direktīva ietver noteikumus, kas ir ECB kompetences jomās, jo īpaši tādās kā maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšana, palīdzība kompetentām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz finanšu tirgus sistēmas stabilitāti, un ECB uzdevumi attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punkta ceturto ievilkumu, 127. panta 5. punktu un 127. panta 6. punktu. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

ECB stingri atbalsta ierosinātās direktīvas mērķus palielināt kibernoturības līmeni visās attiecīgajās nozarēs, samazināt neatbilstības iekšējā tirgū un uzlabot situācijas apzināšanos un kolektīvās spējas sagatavoties un reaģēt, nodrošinot efektīvu sadarbību Savienībā.

ECB atzīst, ka ir svarīgi saglabāt ciešu saikni starp ierosināto direktīvu un finanšu sektoru, kam arī turpmāk vajadzētu būt daļai no tīklu un informācijas sistēmu (TIS) ekosistēmas, lai veicinātu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) saistīto risku konsekventu novērtēšanu visā Savienībā un veicinātu efektīvu starpnozaru informācijas apmaiņu un sadarbību kiberdraudu gadījumos. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm saskaņā ar ierosināto Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par finanšu sektora digitālās darbības noturību (3) (turpmāk – “DORA”) vajadzētu būt iespējai piedalīties TIS sadarbības grupas stratēģiskajās politikas diskusijās un tehniskajā darbā, kā arī apmainīties ar informāciju un turpināt sadarbību ar vienotajiem kontaktpunktiem un nacionālajām datordrošības incidentu reaģēšanas vienībām, kas minētas ierosinātajā direktīvā (4).

1.   Ierosinātās direktīvas darbības joma

1.1

ECB saprot, ka attiecībā uz finanšu sektora vienībām DORA tiks uzskatīta par nozarei specifisku tiesību aktu, ar ko ievieš tādas kiberdrošības riska pārvaldības un incidentu paziņošanas prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas ierosinātajā direktīvā noteiktajām prasībām (5). Tāpēc ierosinātās direktīvas noteikumi, kas attiecas uz kiberdrošības riska pārvaldību, ziņošanas pienākumiem, informācijas apmaiņu un uzraudzību un izpildi, neattieksies uz finanšu vienībām, uz kurām attiecas DORA (6). Kā paskaidrots ierosinātās direktīvas apsvērumos, ierosinātās direktīvas vietā būtu jāpiemēro DORA noteikumi, kas attiecas uz IKT riska pārvaldības pasākumiem, ar IKT saistītu incidentu pārvaldību un ziņošanu par incidentiem, digitālās darbības noturības testēšanu, informācijas apmaiņas kārtību un trešo personu risku (7).

1.2

ECB arī norāda, ka Padome savā vispārīgajā pieejā attiecībā uz ierosināto direktīvu ierosina grozījumu, lai no ierosinātās direktīvas piemērošanas jomas izslēgtu “vienības, kas veic darbības tiesu iestāžu, parlamentu vai centrālo banku jomā” (8). ECB saprot, ka ierosinātais grozījums attiektos uz visiem Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pamatuzdevumiem un kompetencēm, kā noteikts Līguma 127. panta 2. punktā un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 3.1. pantā, piemēram, maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanu. Šajā sakarā tiek uzskatīts, ka uz Eurosistēmai piederošām un pārvaldītām finanšu tirgus infrastruktūrām, piemēram, TARGET2 un TARGET2 vērtspapīriem, attiecas Padomes ierosinājums izslēgt centrālās bankas no ierosinātās direktīvas piemērošanas jomas.

2.   ECBS un Eurosistēmas pārraudzības kompetence

2.1

Līdztekus ECBS galvenajam mērķim saglabāt cenu stabilitāti un saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punktu viens no ECBS pamatuzdevumiem ir veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību (9). Pildot šo pamatuzdevumu, ECB un nacionālās centrālās bankas var dot iespējas, un ECB var izdot regulas, lai Savienībā un attiecībās ar citām valstīm nodrošinātu efektīvas un stabilas ieskaita un maksājumu sistēmas (10). Pildot pārraudzības funkcijas, ECB pieņēma Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 795/2014 (ECB/2014/28) (11) (turpmāk – “SNMS regula”), ar kuru CPSS-IOSCO finanšu tirgus infrastruktūru principi (12) tiek pārvērsti tieši piemērojamos tiesību aktos. SNMS regulā noteiktas prasības gan liela apjoma, gan neliela apjoma maksājumu sistēmām, kurām ir sistēmiska nozīme, neatkarīgi no tā, vai tās ir publiskas vai privātas. SNMS regulas prasības cita starpā jau ietver operacionālā riska pārvaldību un kibernoturības sistēmas izveidi (13).

2.2

Papildus sistēmiski nozīmīgām maksājumu sistēmām Eurosistēmas pārraudzība aptver nesistēmiski svarīgas maksājumu sistēmas, elektroniskos maksājumu instrumentus, shēmas un mehānismus, kā arī citas infrastruktūras un kritiski svarīgu pakalpojumu sniedzējus, kā noteikts Eurosistēmas pārraudzības politikas regulējumā (14). Maksājumu sistēmas un citi mehānismi, uz kuriem attiecas Eurosistēmas pārraudzība, nav skaidri iekļauti ierosinātās direktīvas darbības jomā (15). Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka ierosinātā direktīva ir minimālās saskaņošanas instruments (16), iespējams, ka dalībvalstu pieņemtie īstenošanas tiesību akti varētu pārklāties ar Eurosistēmas pārraudzības kompetenci. Lai to novērstu, ierosinātās direktīvas apsvērumos būtu skaidri jāatzīst ECBS kompetence saskaņā ar Līgumu un ECBS Statūtiem, kā arī Eurosistēmas kompetence saskaņā ar SNMS regulu un Eurosistēmas pārraudzības politikas regulējumu kopumā.

3.   Trešo personu IKT risks, plaša mēroga incidentu un krīžu pārvaldība, informācijas sniegšana un nacionālā kiberdrošības stratēģija

3.1   Trešo personu IKT riska pārvaldība

3.1.1

Ierosinātā direktīva pilnvaro kompetentās iestādes, īstenojot savas izpildes pilnvaras attiecībā uz būtiskām vienībām, izdot saistošus norādījumus vai rīkojumus, pieprasot minētajām vienībām novērst konstatētos trūkumus vai ierosinātajā direktīvā noteikto pienākumu pārkāpumus (17). Tajā pašā laikā saskaņā ar DORA ieceltais “vadošais pārraugs” var sniegt ieteikumus kritiski svarīgām trešām personām, kas sniedz IKT pakalpojumus, lai pārvaldītu iespējamos sistēmiskos riskus, ko rada ārpakalpojumu prakse un trešo personu koncentrācija IKT jomā (18).

3.1.2

Ņemot vērā to, ka būtisku vienību saskaņā ar ierosināto direktīvu var izraudzīties arī par kritiski svarīgu trešo personu, kas sniedz IKT pakalpojumus, saskaņā ar DORA, ECB atkārtoti uzsver (19), ka būtu jāizvairās no pretrunīgu ieteikumu un saistošo norādījumu sniegšanas. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē Padomes vispārīgo pieeju attiecībā uz ierosināto direktīvu. Saskaņā ar šo pieeju kompetentajām iestādēm jāinformē saskaņā ar DORA izveidotais “Pārraudzības forums” gadījumos, kuros tās īsteno savas uzraudzības un izpildes pilnvaras attiecībā uz būtisku vienību, kura saskaņā ar DORA izraudzīta kā kritiski svarīga trešā persona, kas sniedz IKT pakalpojumus (20).

3.2   Plaša mēroga incidentu un krīžu pārvaldība

3.2.1

Saskaņā ar ierosināto direktīvu (21) dalībvalstīm jāizraugās viena vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par plaša mēroga incidentu un krīžu pārvaldību. Kā paskaidrots ierosinātās direktīvas apsvērumos, plaša mēroga incidentam vajadzētu nozīmēt incidentu, kam ir būtiska ietekme uz vismaz divām dalībvalstīm vai kura izraisītie darbības traucējumi pārsniedz dalībvalsts spēju uz to reaģēt. Plaša mēroga incidenti var kļūt par pilntiesīgām krīzēm, kas traucē iekšējā tirgus pienācīgu darbību (22).

3.2.2

Lai gan saskaņā ar DORA izraudzītās kompetentās iestādes joprojām ir atbildīgas par tādu kiberdrošības incidentu pārvaldību, kas attiecas uz finanšu vienībām, sadarbībai ar struktūrām un iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar ierosināto direktīvu, būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu koordinētu reaģēšanu visā Savienībā. Šajā nolūkā ECB atzinīgi vērtētu saskaņā ar DORA izraudzīto kompetento iestāžu, t. sk. ECB, dalību Eiropas Kiberkrīžu sadarbības organizāciju tīklā (EU-CyCLONe) (23) gadījumos, kuros liela mēroga kiberdrošības incidenti un krīzes skar finanšu sektoru.

3.3   Informācijas sniegšana

3.3.1

Kā norādīts iepriekš, ECB stingri atbalsta saskaņā ar DORA izraudzīto kompetento iestāžu sadarbību ar struktūrām un iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar ierosināto direktīvu. Jo īpaši informācijas apmaiņa starp iestādēm var veicināt starpnozaru apmācību, palīdzēt novērst un efektīvi pārvaldīt kiberuzbrukumus un veicināt ar IKT saistīto risku konsekventu novērtēšanu visā Savienībā. Tomēr ECB uzsver, ka informācijas sniegšanai būtu jānotiek, pastāvot skaidri noteiktiem klasifikācijas un informācijas sniegšanas mehānismiem, ko papildina atbilstīgi aizsardzības pasākumi konfidencialitātes nodrošināšanai (24) ECB atzinīgi vērtē Padomes vispārīgo pieeju attiecībā uz ierosināto direktīvu, kurā ierosināta regulāra attiecīgās informācijas apmaiņa starp iestādēm (25),sadarbības mehānismu izveide, nosakot informācijas sniegšanas mehānismu (26), un automātiska un tieša incidentu paziņojumu nosūtīšana (27). Šajā sakarā būtu jānodrošina, ka ar informāciju, kas ir konfidenciāla saskaņā ar DORA (28) paredzētajiem noteikumiem par dienesta noslēpumu vai attiecīgajiem nozaru tiesību aktiem (29), ar ierosinātajā direktīvā minētajām kompetentajām iestādēm var apmainīties tikai tad, ja šāda apmaiņa ir vajadzīga, lai kompetentās iestādes varētu piemērot ierosinātās direktīvas noteikumus (30).

3.4   Nacionālā kiberdrošības stratēģija

3.4.1

Saskaņā ar ierosināto direktīvu dalībvalstīm jāpieņem nacionālās kiberdrošības stratēģijas, lai noteiktu stratēģiskos mērķus un piemērotus politikas un regulatīvos pasākumus nolūkā sasniegt un uzturēt augstu kiberdrošības līmeni (31). Kā paskaidrots ierosinātās direktīvas apsvērumos, dalībvalstīm būtu jāturpina finanšu sektoru iekļaut savās attiecīgajās kiberdrošības stratēģijās (32). Indikatīvi, savas nacionālās kiberdrošības stratēģijas ietvaros dalībvalstīm būtu jāpieņem politikas nostādnes, kas attiecas uz kiberdrošību IKT produktu un pakalpojumu piegādes ķēdē, ko vienības izmanto savu pakalpojumu sniegšanai. Ciktāl tas attiecas uz finanšu sektoru, nacionālajām kiberdrošības stratēģijām vajadzētu būt saskaņotām ar no DORA izrietošo tiesisko regulējumu. Šajā sakarā ECB uzskata, ka vajadzīgi papildu precizējumi, lai nodrošinātu, ka nacionālās kiberdrošības stratēģijas atbilst nozaru tiesību aktiem. Gadījumā, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto direktīvu, konkrētais redakcionālais priekšlikums ir izklāstīts atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments angļu valodā ir pieejams EUR-Lex.

---

(1)  COM(2020) 823 final.

(2)  Pieejams Padomes interneta vietnē www.consilium.europa.eu

(3)  COM(2020) 595 final.

(4)  Sk. 1.5. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2021/20 (2021. gada 4. jūnijs) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu sektora digitālās darbības noturību (OV C 343, 26.8.2021., 1. lpp.). Visi ECB atzinumi tiek publicēti EUR-Lex. DORA 17. panta 5. punkts un 42. pants; ierosinātās direktīvas 11. pants.

(5)  Ierosinātās direktīvas 2. panta 6. punkts.

(6)  Ierosinātās direktīvas 13) apsvērums un 2. panta 6. punkts.

(7)  Ierosinātās direktīvas 13) apsvērums.

(8)  Padomes vispārīgās pieejas attiecībā uz ierosināto direktīvu 2. panta 3.a punkta pirmās daļas b) apakšpunkts.

(9)  LESD 127. panta 2. punkts, kas atspoguļots ECBS Statūtu 3.1. pantā.

(10)  ECBS Statūtu 22. pants.

(11)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES)Nr. 795/2014 (2014. gada 3. jūlijs) par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzību (ECB/2014/28) (OV L 217, 23.7.2014., 16. lpp.).

(12)  Sk. Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) Maksājumu un norēķinu sistēmu komitejas (CPSS) un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) Tehniskās komitejas Finanšu tirgus infrastruktūru principi (Principles for Financial Market Infrastructures), 2012. gada aprīlis, pieejami Starptautisko norēķinu bankas interneta vietnē www.bis.org. Tajos noteiktā D atbildība paredz, ka “no visiem CPSS un IOSCO locekļiem tiek sagaidīts, ka tie attiecīgajām to jurisdikcijā esošajām FTI principus piemēros pēc iespējas lielākajā mērā, ko pieļauj to jurisdikcijas tiesiskais regulējums”.

(13)  Regulas (ES) Nr. 795/2014 (ECB/2014/28) 15. pants.

(14)  Eurosistēmas pārraudzības politikas regulējums (Eurosystem oversight policy framework), pārskatītā versija (2016. gada jūlijs), pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(15)  Ierosinātās direktīvas 2. pants un ierosinātās direktīvas I un II pielikums.

(16)  Ierosinātās direktīvas 3. pants.

(17)  Ierosinātās direktīvas 29. panta 4. punkta b) apakšpunkts.

(18)  DORA 31. pants.

(19)  Sk. Atzinuma CON/2021/20 1.2. punktu.

(20)  Padomes vispārīgās pieejas attiecībā uz ierosināto direktīvu 29. panta 10. punkts.

(21)  Ierosinātās direktīvas 7. panta 1. punkts.

(22)  Ierosinātās direktīvas 27) apsvērums.

(23)  Ierosinātās direktīvas 14. pants.

(24)  Sk. Atzinuma CON/2021/20 1.5. punktu.

(25)  Padomes vispārīgās pieejas attiecībā uz ierosināto direktīvu 11. panta 5. punkts.

(26)  Padomes vispārīgās pieejas attiecībā uz ierosināto direktīvu 23.a) apsvērums.

(27)  Padomes vispārīgās pieejas attiecībā uz ierosināto direktīvu 13) apsvērums.

(28)  DORA 49. pants.

(29)  53.–62. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(30)  Ierosinātās direktīvas 2. panta 5. punkts un 11. panta 4. punkts.

(31)  Ierosinātās direktīvas 5. pants.

(32)  Ierosinātās direktīvas 13) apsvērums.

PADOMES LĒMUMS

(2022. gada 13. jūnijs),

ar ko ieceļ amatā četrus Eiropas Zāļu aģentūras valdes locekļus

(2022/C 233/04)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Savienības procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (1), un jo īpaši tās 65. panta 1. punktu,

ņemot vērā kandidātu sarakstu, ko Padomei 2022. gada 27. janvārī iesniedza Eiropas Komisija,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta viedokļus, kas pausti 2022. gada 24. maija vēstulē,

tā kā:

(1)

Ievērojot Regulas (EK) 726/2004 65. panta 4. punktu to Eiropas Zāļu aģentūras valdes (“valde”) esošo locekļu pilnvaru laiks beigsies 2022. gada 14. jūnijā. Tie valdes locekļi, kuru pilnvaru laikam jāsākas 2022. gada 15. jūnijā, jāieceļ saskaņā ar nominācijas un iecelšanas procedūru, kas izklāstīta Regulā (EK) 726/2004.

(2)	Regulas (EK) Nr. 726/2004 65. panta 1. punktā noteikts, ka valdē ir arī divi pacientu organizāciju pārstāvji, viens ārstu organizācijas pārstāvis un viens veterinārārstu organizācijas pārstāvis.

(3)	Minētie locekļi Padomei ir jāieceļ apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto sarakstu, kurā ir ievērojami vairāk vārdu nekā aizpildāmo amatu. Viņu pilnvaru termiņam ir jāilgst trīs gadus, un to var pagarināt.

(4)

Komisija ir sagatavojusi un 2022. gada 27. janvārī iesniegusi Padomei kandidātu sarakstu. Komisijas iesniegtajā sarakstā iekļautie kandidāti ir atlasīti pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību un pamatojoties uz viņu speciālistu kvalifikāciju, plašu attiecīgās kompetences spektru, kā arī viņu attiecīgo kompetenci pārvaldībā un pieredzi cilvēkiem paredzēto vai veterināro zāļu jomā.

(5)

Komisijas iesniegtais kandidātu saraksts ir izskatīts ar mērķi iecelt visus četrus valdes locekļus, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniegusi Komisija, un ņemot vērā Eiropas Parlamenta paustos viedokļus. Minēto locekļu iecelšana ar šo lēmumu vēl vairāk nodrošina to, ka valdē ir pieejams visaugstākais speciālistu kvalifikācijas līmenis, plašs attiecīgās kompetences spektrs un iespējami plašākais ģeogrāfiskais sadalījums Savienībā, kā arī attiecīga kompetence pārvaldībā un pieredze cilvēkiem paredzēto vai veterināro zāļu jomā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

---

(1)  OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2022. gada 15. jūnijs

(2022/C 233/05)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0431
JPY	Japānas jena	140,49
DKK	Dānijas krona	7,4392
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86328
SEK	Zviedrijas krona	10,6278
CHF	Šveices franks	1,0435
ISK	Islandes krona	137,50
NOK	Norvēģijas krona	10,3868
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,703
HUF	Ungārijas forints	397,96
PLN	Polijas zlots	4,6690
RON	Rumānijas leja	4,9427
TRY	Turcijas lira	18,0465
AUD	Austrālijas dolārs	1,5051
CAD	Kanādas dolārs	1,3498
HKD	Hongkongas dolārs	8,1883
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6706
SGD	Singapūras dolārs	1,4519
KRW	Dienvidkorejas vona	1 346,86
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,7111
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,0013
HRK	Horvātijas kuna	7,5245
IDR	Indonēzijas rūpija	15 361,97
MYR	Malaizijas ringits	4,6037
PHP	Filipīnu peso	55,627
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,529
BRL	Brazīlijas reāls	5,3164
MXN	Meksikas peso	21,4763
INR	Indijas rūpija	81,5142

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Kopsavilkums par Eiropas Komisijas lēmumiem, kuri attiecas uz licencēm, kas nepieciešamas, lai laistu tirgū un/vai lietotu vielas, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XIV pielikumā

(Publicēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (1) 64. panta 9. punktu)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 233/06)

Lēmums, ar ko piešķir licenci

Atsauce uz lēmumu (2)	Lēmuma datums	Vielas nosaukums	Licences īpašnieks	Licences numurs	Licencētais lietojums	Pārskatīšanas perioda beigu datums	Lēmuma pamatojums
C(2022) 3678	2022. gada 9. jūnijs	Hroma trioksīds EK Nr. 215-607-8, CAS Nr. 1333-82-0 Nātrija dihromāts EK Nr. 234-190-3, CAS Nr. 7789-12-0, 10588-01-9	Tata Steel IJmuiden B.V., Wenckebachstraat 1, 1951 JZ Velsen-Noord, Nīderlande	REACH/22/24/0	Hroma trioksīda izmantošana elektrolītisko plākšņu (ETP) pasivēšanai	2027. gada 31. decembris	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktu sociālekonomiskie ieguvumi no šīs vielas lietošanas ir lielāki par tās radīto risku cilvēka veselībai un nav piemērotu alternatīvu vielu vai tehnoloģiju.
				REACH/22/24/1	Nātrija dihromāta izmantošana elektrolītisko plākšņu (ETP) pasivēšanai

---

(1)  OV L 396, 30.12.2006. , 1. lpp.

(2)  Lēmums pieejams Eiropas Komisijas tīmekļvietnē: Licencēšana (europa.eu).

Kopsavilkums par Eiropas Komisijas lēmumiem, kuri attiecas uz licencēm, kas nepieciešamas, lai laistu tirgū un/vai lietotu vielas, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XIV pielikumā

(Publicēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (1) 64. panta 9. punktu)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 233/07)

Lēmums, ar ko piešķir licenci

Atsauce uz lēmumu (2)	Lēmuma datums	Vielas nosaukums	Licences īpašnieks	Licences numurs	Licencētais lietojums	Pārskatīšanas perioda beigu datums	Lēmuma pamatojums
C(2022) 3685	2022. gada 9. jūnijs	Hroma trioksīds EK Nr. 215-607-8, CAS Nr. 1333-82-0	Safran Aircraft Engines, 2 Boulevard General Martial Valin, 75724 Paris cedex 15, Francija	REACH/22/25/0	Uz hroma trioksīdu bāzētu maisījumu rūpnieciska izmantošana militāro gaisa kuģu dzinēju senāku rezerves daļu virsmas apstrādē, tai skaitā drošībai nozīmīgās daļās, kuru atteice apdraud lidojumderīgumu	2029. gada 31. decembris	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktu sociālekonomiskie ieguvumi no šīs vielas lietošanas ir lielāki par tās radīto risku cilvēka veselībai un nav piemērotu alternatīvu vielu vai tehnoloģiju.

---

(1)  OV L 396, 30.12.2006. , 1. lpp.

(2)  Lēmums pieejams Eiropas Komisijas tīmekļvietnē: Licencēšana (europa.eu).

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

(2022/C 233/08)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) ar šo groza šādi.

405. lappusē iekļauj šādu paskaidrojošu piezīmi:

---

(1)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2)  OV C 119, 29.3.2019., 1. lpp.

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

(2022/C 233/09)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras (2) skaidrojumus ar šo groza šādi.

394. lappusē iekļauj šādu paskaidrojošu piezīmi:

352. lappusē iekļauj šādu paskaidrojošu piezīmi:

---

(1)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2)  OV C 119, 29.3.2019., 1. lpp.

Paziņojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju 13. pantu par Sberbank Europe AG darbības izbeigšanu un sekojošo likvidāciju (Austrijas kredītiestādes likvidācija)

(2022/C 233/10)

UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRASĪBU. IEVĒROT TERMIŅUS

2022. gada 21. aprīļa kopsapulcē saskaņā ar Federālā likuma par akciju sabiedrībām (Aktiengesetz — AktG) 203. panta 1. punkta 2. apakšpunktu tika pieņemts lēmums likvidēt Sberbank Europe AG (galvenais birojs un juridiskā adrese: Wien 1010, Schwarzenbergplatz 3; Austrijas Republikas komercreģistra numurs FN 161285i). Minētā kredītiestāde, kurai Vācijā ir filiāle ar nosaukumu Sberbank Direct, pašlaik ir likvidācijas procesā saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem.

Valdes līdzšinējie locekļi — Sonja Sarközi, Pavel Barchugov, Alexander Witte un Aleksei Mikhailov — paliek savos amatos, taču veic tikai likvidatoru funkcijas.

Sabiedrības kreditori tiek aicināti iesniegt prasību likvidatoriem Sonja Sarközi, Pavel Barchugov, Alexander Witte un Aleksei Mikhailov (visi atrodas 1010 Wien, Schwarzenbergplatz 3).

PAZIŅOJUMS PAR ATKLĀTO KONKURSU

(2022/C 233/11)

Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) rīko atklāto konkursu

EPSO/AD/400/22 — Administratori (AD 7) un eksperti (AD 9) aizsardzības rūpniecības jomā un kosmosa jomā

Paziņojums par konkursu ir publicēts 24 valodās Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā 233 A 2022. gada 16. jūnijā .

Papildu informācija pieejama EPSO tīmekļa vietnē: https://epso.europa.eu/

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.10748 – MACQUARIE / BCI / NATIONAL GRID / NATIONAL GRID GAS)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 233/12)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004, 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2022/C 233/13)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“Scalogno di Romagna”

ES Nr. PGI-IT-1539-AM01- 11.1.2021

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Grupa: Consorzio Scalogno di Romagna (produkta “Scalogno di Romagna” aizsardzības apvienība)

Adrese: C/o Comune di Riolo Terme, Via Aldo Moro 2, 48025 Riolo Terme – Ravenna, Italy

E-pasts: consorzioscalognodiromagna@gmail.com

“Consorzio Scalogno di Romagna” ir tiesības iesniegt grozījuma pieteikumu atbilstīgi Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas 2013. gada 14. oktobra Dekrēta Nr. 12511 13. panta 1. punktam.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☒	Produkta apraksts

☒	Ģeogrāfiskais apgabals

☒	Izcelsmes apliecinājums

☒	Ražošanas metode

☒

Saikne

☒

Marķējums

☒	Cits [norādīt]

4.   Grozījuma vai grozījumu veids

☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5.   Grozījums vai grozījumi

Produkta apraksts

2. punkts

ir grozīts un papildināts šādi:

Ar šiem grozījumiem precīzāk apraksta produkta veidu, kuru pārstāv Romanjas ekotips, kas ir iekļauts arī Emīlijas-Romanjas [Emila Romagna] reģiona integrētajā ražošanas specifikācijā.

Papildinājumi attiecas uz īpašībām, kas produktu “Scalogno di Romagna” padara viegli atpazīstamu un skaidri atšķir no jebkura cita veida šalotes sīpoliem.

Šīs īpašības vienmēr ir bijušas specifiskas produktam un ir dokumentētas arī fotouzņēmumu veidā. Tagad tās tiek labāk aprakstītas, lai patērētājiem būtu vieglāk atpazīt šalotes sīpolus un par kvalitātes kontroli atbildīgajai personai būtu vieglāk veikt kvalitātes kontroles uzdevumu.

Šis grozījums attiecas arī uz kopsavilkuma 5. punkta b) apakšpunktu un vienotā dokumenta 3.2. punktu.

Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijā ir iekļauts mainītais Forli provinces nosaukums; tā ir pārdēvēta par Forli-Čezēnas [Forlì-Cesena] provinci; šīs izmaiņas ražošanas apgabalu neietekmē.

Šis grozījums attiecas arī uz kopsavilkuma 5. punkta c) apakšpunktu un vienotā dokumenta 4. punktu.

Izcelsmes apliecinājums

Sākotnējā 5. punkta tekstā ir minēti tiesību akti, kas vairs nav spēkā; tāpēc punkts par izcelsmes apliecinājumu ir aizstāts ar šādu:

Ražošanas metode

—	Ir kodolīgāk aprakstīti nosacījumi attiecībā uz aizliegumu sīpolus stādīt rugainē.

Ar teikumu “Lai “Scalogno” varētu audzēt šādā zemesgabalā, jābūt pagājušiem vismaz pieciem gadiem” pietiek, lai šo aizliegumu izteiktu. Tāpēc frāze “Stādīšana rugainē nav atļauta” ir lieka un ir svītrota.

—

Ir sniegts precizējums par augsekas praksi, lai izvairītos no iespējamām šaubām tās interpretācijā, skaidrāk pārformulējot specifikācijā norādīto, proti, to, ka “Scalogno di Romagna” nevar secīgi audzēt ar nakteņu dzimtas augiem, bietēm un kāpostiem. Pārformulētais teikums ir šāds: “To aizliegts secīgi audzēt arī ar nakteņu dzimtas augiem, bietēm un kāpostiem.”

—

Attiecībā uz stādīšanas metodēm — Allium ascalonicum sugas Romanjas ekotipa sīpolu izmantošana ir obligāta, jo saskaņā ar iedaļā par saikni ar izcelsmes apgabalu norādīto “Scalogna di Romagna” var audzēt, tikai atkārtoti stādot konkrētā ekotipa sīpolus. Tāpēc teikumu “Stādīšanai jānotiek no novembra līdz decembrim, bet ražu novāc no nākamā gada jūnija” papildina šādi: “Stādīšanai jānotiek no novembra līdz decembrim, izmantojot Allium ascalonicum sugas Romanjas ekotipa sīpolus, bet ražu novāc no nākamā gada jūnija.”

—	Visbeidzot, lai atvieglotu pārbaužu veikšanu, ir precīzi noteikts maksimālais vienības produkcijas apjoms (8 tonnas no hektāra), kas iepriekš bija noteikts 6–8 tonnas no hektāra apmērā.

Šis grozījums attiecas arī uz kopsavilkuma 5. punkta e) apakšpunktu.

Saikne ar vidi

Pašreizējā 1997. gada specifikācijā nav iekļauts teksts par saikni ar vidi. Tāpēc ir sagatavots teksts, kurā aprakstīta saikne ar vidi, kas jau iekļauta DOOR iesniegtajos dokumentos, un saiknes apraksts ir papildināts ar citu vēsturisku informāciju par “Scalogno di Romagna” reputāciju.

Turklāt papildus informācijai, kas jau sniegta specifikācijā un kopsavilkumā, norādām, ka “Scalogno di Romagna” raksturīga būtiskā iezīme ir ziedkopu neveidošanās.

Tāpēc specifikācijas teksts ir papildināts šādi:

“Scalogno di Romagna” audzēšanai piemērotā zeme ir kalnaina, ar vidējas struktūras līdz mālainām augsnēm, sausa, bagāta ar kāliju un organisko vielu, ar labu vērsumu un labi drenēta. Šīs augsnes ir raksturīgas krīta grēdai, kas pazīstama kā “La Vena dei Gessi Romagnola” (“Romanjas krīta dzīsla”) un stiepjas cauri lielai ražošanas apgabala daļai, kā arī ir raksturīga visam apgabalam un to ietekmē, padarot augsnes zināmā mērā sārmainas. Ražošanas apgabala teritorija ir zināma arī kā dziedniecisko ūdeņu apgabals, ko raksturo sēra komponenti augsnē un ūdenī.

Tādējādi šīs sēra komponentu vides īpašības ietekmē liliju dzimtas augu aromātiskās īpašības.

Augsnes mikroflora, kuras fermentatīvā darbība turpinās uzglabāšanas vai žāvēšanas laikā, rada “Scalogno di Romagna” raksturīgo saldo un maigo aromātu, kā arī sīvo smaržu.

“Scalogno di Romagna” īpatnība ir tā, ka tas neveido ziedkopas; tāpēc vienīgā iespējamā un atļautā audzēšanas metode ir sīpolu atkārtota stādīšana. Šīs īpašības dēļ gadsimtu gaitā ir saglabājies specifiskā ekotipa ģenētiskais mantojums un īpašības, jo nenotiek ziedputekšņu dabiska vai piespiedu apmaiņa ar citām sugām, un tas nozīmē, ka nav notikusi krustošanās vai ģenētiska iejaukšanās, kas tipiska pārējām tirgū esošajām šķirnēm.

“Scalogno di Romagna” nekad nav sastapts savvaļā, un tas nozīmē to, ka ķelti, kuri to atgādāja uz Romanju, audzēja oriģinālu un autentisku produktu, kas nekādā veidā nevarēja tikt apmainīts, sajaukts vai aizstāts ar citiem liliju dzimtas sīpoliem.

Pastāv skaidra saikne starp “Scalogno di Romagna” un vietējo apgabalu, un to veido šā produkta ražotāji, ieskaitot tos, kas šalotes sīpolus audzē dažu kvadrātmetru platībā savā piemājas dārzā; arī pateicoties viņiem, nav zaudēta spēja šo vērtīgo dāvanu nodot dāsnajai Romanjas zemei. Ražotāju prasmes ir ļoti svarīgas arī sīpolu atlasē; to viņi dara ļoti meistarīgi. Daļa novākto sīpolu ir paredzēti patēriņam; vidēja izmēra un izliektākas formas sīpolus parasti izmanto stādīšanai.

Šo produktu min vairāki rakstnieki, piemēram, Corrado Contoli, kurš dzimis un dzīvojis Lugo. Viņa 1963. gada grāmatas “Guida alla veritiera cucina romagnola” (“Ceļvedis īstenajā Romanjas virtuvē”) nodaļā “Cūkgaļas ēdieni” ir slavināti šalotes sīpoli, kas ir gan novatoriski, gan atmiņas raisoši. Graziano Pozzetto savā 2001. gadā publicētajā grāmatā “Lo scalogno di Romagna. Cibo per Venere” (“Scalogno di Romagna. Ēdiens Venērai”) min citas liecības par produkta aprakstu un izmantošanu neskaitāmās receptēs, kas tapušas pagājušā gadsimtā. Vairāki vietējie šefpavāri ir izmantojuši “Scalogno di Romagna” dažādu ēdienu gatavošanā; to darīja arī bijušā restorāna “Gigiolè”, kas atradās Brisighella, šefpavārs Tarcisio Raccagni, kura mērķis bija “atdzīvināt” viduslaiku virtuvi vakariņās, kas tika organizētas slavenajiem viduslaiku festivāliem Brisighella.

Arī tiešsaistē, piemēram, tīmekļvietnēs “Giallo Zafferano”, “La Gazzetta del Gusto”, “Buonissimo”, “Geisha Gourmet” un “Taccuini Gastrosofici”, ir atrodamas norādes, kas apliecina “Scalogno di Romagna” reputāciju un izmantošanu par garšvielu dažādu ēdienu gatavošanā vai to konservēšanu eļļā.

“Scalogno di Romagna” stāsts ir skaists un priekšzīmīgs, un šā stāsta veidošanā galvenā nozīme bijusi apvienībai “Proloco di Riolo Terme”, kura 1993. gadā organizēja pirmo “Fiera dello Scalogno di Romagna” — festivālu, kas joprojām notiek katru gadu jūlija beigās.”

Šis grozījums attiecas arī uz kopsavilkuma 5. punkta f) apakšpunktu un vienotā dokumenta 5. punktu.

Pārbaudes

Teksts par pārbaudēm, kas pašreizējā specifikācijā nav iekļautas, ir izteikts šādā redakcijā:

Šis grozījums attiecas arī uz kopsavilkuma 5. punkta g) apakšpunktu.

Marķējums

Specifikācijas 7. punkts ir grozīts šādi:

1.

—

Teikums

ir izteikts šādā redakcijā:

Oriģinālajā tekstā itāļu valodā vārds “contenitore” (“trauks”) ir aizstāts ar piemērotāku vārdu “confezione” (“iepakojums”).

—	Teikums “Uz trauka jābūt vārdiem “Scalogno di Romagna”, pēc kuriem uzreiz ir tāda paša izmēra vārdi “Indicazione Geografica Protetta” (“aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”).”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

Tagad ir spēkā pienākums visu veidu iepakojumam izmantot informāciju saturošu etiķeti. Etiķete satur vajadzīgo informāciju un ir viegli pielāgojama specifikācijā paredzētajam dažādu veidu iepakojumam.

—	Teikums “Attiecībā uz katru iepakojuma veidu jāsaņem atļauja no Emīlijas-Romanjas reģiona.”

ir svītrots, jo tas nav saderīgs ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

—	Teikums “Pēc attiecīgo ražotāju pieprasījuma var izmantot grafisku simbolu. Šis simbols atbilst figurālā vai specifiskā un nepārprotamā logotipa grafiskajam attēlam, arī visām standartkrāsām, un tas vienmēr jāizmanto kopā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.”

ir izteikts šādā redakcijā:

Tāpēc ir obligāti jāizmanto grafisks simbols, ieskaitot tehnisko dokumentāciju, kurā aprakstītas tā īpašības.

—	Teikums “Uzrakstam “Prodotto in Italia” (“Ražots Itālijā”) jābūt arī uz eksportam paredzētajām partijām.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

Vārdu “Ražots Itālijā” izmantošana etiķetēs ir obligāta visām — ne tikai eksportam paredzētajām — partijām, lai uzsvērtu — arī Itālijas patērētāju interesēs —, ka tas ir Itālijā audzēts produkts.

Šis grozījums attiecas arī uz kopsavilkuma 5. punkta h) apakšpunktu un vienotā dokumenta 3.6. punktu.

Cits

Iepakojums

2.

6. punkts “Produktu “Scalogno di Romagna” nododot patēriņam, tam jāpiemīt šādām īpašībām: A) svaigs produkts: aptuveni 500 g saišķi, kas virs sīpola sasieti ar rafiju; B) kaltēts produkts: 1) sīpolu saišķu svars: aptuveni 500 g. Saišķiem jāsastāv no vienādiem liela izmēra sīpoliem. Tie sīpola augšdaļā ir ļoti cieši sasieti ar rafiju, un lapas ir nogrieztas 5 cm virs sējuma vietas; 2) pīnes: sīpoliem jābūt sašķirotiem un sapītiem pīnē, vai nu izmantojot tikai lapas, vai rafiju; 3) kaltēti sīpoli nelielā plastmasas tīkliņā pa 100 g.”

ir izteikts šādā redakcijā:

“Produktu “Scalogno di Romagna” nododot patēriņam, tam jāpiemīt šādām īpašībām:

A)	svaigs produkts: — 100 g līdz 1 kg saišķi, sasieti ar rafiju vai citu augu izcelsmes šķiedru;

B)

kaltēts produkts: 1) 100 g līdz 1 kg saišķi, galā sasieti ar rafiju vai citu augu izcelsmes šķiedru. Saišķiem jāsastāv no vienādiem sīpoliem. Sīpolu augšdaļā tiem jābūt ļoti cieši sasietiem ar rafiju, un lapām jābūt nogrieztām 5 cm virs sējuma vietas; 2) vienāda izmēra atlasītu sīpolu pīnes, kas sapītas, vai nu izmantojot tikai sīpolu lapas, vai rafiju, vai citu augu izcelsmes šķiedru; 3) aizzīmogoti tīkliņi, maisiņi vai redeļu kastes: dažāda izmēra kaltētus sīpolus bez saknēm var iepakot aizzīmogotos tīkliņos, maisiņos vai redeļu kastēs, kuri izgatavoti no pārtikas produktu iepakošanai piemērota materiāla un kuros ietilpst 100 g līdz 5 kg produkta.

Iepriekš aprakstītos produktus var nodot patēriņam arī iepakojumā, kas izgatavots no koka, plastmasas, papīra, kartona vai dabīga augu izcelsmes materiāla saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Tirdzniecības vietā produktu atļauts pārdot arī pa daļām no aizzīmogota iepakojuma vai redeļu kastēm, ja produkts ir novietots īpašos nodalījumos vai traukos, uz kuriem skaidri norādīta tā pati informācija, kas jānorāda uz iepakojuma un minēta produkta specifikācijā.

Pārstrādei paredzētos sīpolus var piegādāt arī neiepakotus vai iepakojumos vai traukos, kas atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem un vismaz vienā pusē ir salasāmi un redzami marķēti ar vārdiem “AĢIN “Scalogno di Romagna”, pārstrādei paredzēts produkts”.”

Punkts par iepakojumu ir atjaunināts, lai to pielāgotu pašreizējām tirgus prasībām, vienkāršotu noformēšanas procedūru un atļautu izmantot saišķus, kuru svars ir no 100 g līdz 1 kg, kā arī pievienotu iespēju produktu iepakot tīkliņos, maisiņos vai redeļu kastēs.

Papildus uz iepakojuma sniedzamajai informācijai, kuras formāts ļauj patērētājam izmantot vairāku veidu iepakojumu, ir vienkāršota tāda produkta pārvietošana, kas paredzēts tikai pārstrādei. Produktu “Scalogno di Romagna” patiešām ir ierasts izmantot konservētu eļļā vai kā sastāvdaļu, ar ko bagātina dažus pārtikas produktus vai izstrādājumus. Šis grozījums nodrošina, ka pārstrādei paredzētais produkts var būt neiepakots.

Šis grozījums attiecas arī uz kopsavilkuma 5. punkta h) apakšpunktu un vienotā dokumenta 3.5. punktu.

Redakcionāli grozījumi

—	Specifikācijā ir iekļauti punktu nosaukumi, lai labāk noteiktu katra punkta saturu.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Scalogno di Romagna”

ES Nr. PGI-IT-1539-AM01 – 11.1.2021

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Scalogno di Romagna”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Norāde “Scalogno di Romagna” attiecas tikai uz Allium ascalonicum sugas Romanjas ekotipa sīpoliem.

“Scalogno di Romagna” sīpoliem ir iegarena, kolbai līdzīga forma, cieta ārējā miza, kuras krāsa var būt no dzeltenas līdz dzeltenbrūnai, brūnai vai pelēkai, savukārt gaļīgā iekšējā daļa ir baltā līdz svītraini violetā krāsā.

Romanjas ekotipam ir garas salocījušās saknes un gaiši zaļas smailas lapas.

Pēc sīpolu ražas novākšanas tos sasien saišķī, kas sastāv no dažāda skaita sīpolu, kuri salikti kopā ar saknēm.

Tiem ir sīva smarža. Garša ir salda un maiga, vairāk atgādina sīpolu nekā ķiploku. To aromātiskās īpašības ir līdzīgas liliju dzimtas augu īpašībām, un tos ietekmē ievērojamais sēra — mezoelementa, kas raksturo to garšu un smaržu, — daudzums, kuru tie absorbē no augsnes.

Tos patērē svaigus vai kaltētus un bieži — konservētus eļļā.

Visas minētās īpašības tos skaidri atšķir no citu veidu šalotes sīpoliem.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādes produktiem)

—

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi “Scalogno di Romagna” ražošanas posmi līdz produkta ražas novākšanai jāveic vienīgi 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produktu “Scalogno di Romagna” nododot patēriņam, tam jāpiemīt šādām īpašībām:

A)	svaigs produkts: — 100 g līdz 1 kg saišķi, sasieti ar rafiju vai citu augu izcelsmes šķiedru;

B)

kaltēts produkts: 1) 100 g līdz 1 kg saišķi, galā sasieti ar rafiju vai citu augu izcelsmes šķiedru. Saišķiem jāsastāv no vienādiem sīpoliem. Sīpolu augšdaļā tiem jābūt ļoti cieši sasietiem ar rafiju, un lapām jābūt nogrieztām 5 cm virs sējuma vietas; 2) vienāda izmēra atlasītu sīpolu pīnes, kas sapītas, vai nu izmantojot tikai sīpolu lapas, vai rafiju, vai citu augu izcelsmes šķiedru; 3) aizzīmogoti tīkliņi, maisiņi vai redeļu kastes: dažāda izmēra kaltētus sīpolus bez saknēm var iepakot aizzīmogotos tīkliņos, maisiņos vai redeļu kastēs, kuri izgatavoti no pārtikas produktu iepakošanai piemērota materiāla un kuros ietilpst 100 g līdz 5 kg produkta.

Iepriekš aprakstītos produktus var nodot patēriņam arī iepakojumā, kas izgatavots no koka, plastmasas, papīra, kartona vai dabīga augu izcelsmes materiāla saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Tirdzniecības vietā produktu atļauts pārdot arī pa daļām no aizzīmogota iepakojuma vai redeļu kastēm, ja produkts ir novietots īpašos nodalījumos vai traukos, uz kuriem skaidri norādīta tā pati informācija, kas jānorāda uz iepakojuma un minēta produkta specifikācijā.

Pārstrādei paredzētos sīpolus var piegādāt arī neiepakotus vai iepakojumos vai traukos, kas atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem un vismaz vienā pusē ir salasāmi un redzami marķēti ar vārdiem “AĢIN “Scalogno di Romagna”, pārstrādei paredzēts produkts”.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Produktu “Scalogno di Romagna” tirgojot patēriņam, tam jābūt iepakotam tā, lai pie iepakojuma varētu piestiprināt jebkādas īpašas zīmes. Jebkurā gadījumā iepakojumam jābūt noslēgtam tā, lai tā saturu nevarētu izņemt, iepakojumu nesabojājot.

Uz iepakojuma, pie pīnēm vai saišķiem jābūt piestiprinātai etiķetei ar vārdiem “Scalogno di Romagna”, pēc kuriem uzreiz ir tāda paša izmēra vārdi “Indicazione Geografica Protetta” (“aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”).

Tajā pašā redzamības laukā jāatrodas arī iepakotāja vārdam un uzvārdam, uzņēmuma nosaukumam un adresei, kā arī sākotnējam bruto svaram.

Vārdus “Indicazione Geografica Protetta”, arī kā akronīmu I.G.P. (AĢIN), var atkārtoti norādīt arī jebkurā citā vietā uz trauka vai etiķetē.

Turpmāk norādītajam īpašajam logotipam jābūt attēlotam atbilstīgi norādītajam grafiskajam attēlam.

Jābūt arī uzrakstam “Ražots Itālijā”.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ražošanas apgabalā ietilpst Emīlijas-Romanjas reģiona daļa, kas piemērota Allium ascalonicum sīpolu audzēšanai, un to veido šādu pašvaldību teritorija:

—	Ravennas [Ravenna] province: Brisighella, Càsola Valsenio, Castelbolognese, Faenza, Riolo Terme un Solarolo,

—	Forli-Čezēnas [Forlí-Cesena] province: Modigliana un Tredozio,

—	Boloņas [Bologna] province: Borgo Tossignano, Casalfiumanese, Castel del Rio, Castel Guelfo di Bologna, Dozza, Fontanelice, Imola un Mordano.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Produkta “Scalogno di Romagna” saikne ar ģeogrāfisko apgabalu balstīta produkta reputācijā. “Scalogno di Romagna” ir īpašs šalotes sīpolu ekotips ar savām īpašībām, kas atšķiras no citu tirgū pieejamo šalotes sīpolu veidu īpašībām.

“Scalogno di Romagna” audzēšanai piemērotā zeme ir kalnaina, ar vidējas struktūras līdz mālainām augsnēm, sausa, bagāta ar kāliju un organisko vielu, ar labu vērsumu un labi drenēta. Šīs augsnes ir raksturīgas krīta grēdai, kas pazīstama kā “La Vena dei Gessi Romagnola” (“Romanjas krīta dzīsla”) un stiepjas cauri lielai ražošanas apgabala daļai, kā arī ir raksturīga visam apgabalam un to ietekmē, padarot augsnes zināmā mērā sārmainas. Ražošanas apgabala teritorija ir zināma arī kā dziedniecisko ūdeņu apgabals, ko raksturo sēra komponenti augsnē un ūdenī.

Tādējādi šīs sēra komponentu vides īpašības ietekmē liliju dzimtas augu aromātiskās īpašības.

Augsnes mikroflora, kuras fermentatīvā darbība turpinās uzglabāšanas vai žāvēšanas laikā, rada “Scalogno di Romagna” raksturīgo saldo un maigo aromātu, kā arī sīvo smaržu.

“Scalogno di Romagna” īpatnība ir tā, ka tas neveido ziedkopas; tāpēc vienīgā iespējamā un atļautā audzēšanas metode ir sīpolu atkārtota stādīšana. Šīs īpašības dēļ gadsimtu gaitā ir saglabājies specifiskā ekotipa ģenētiskais mantojums un īpašības, jo nenotiek ziedputekšņu dabiska vai piespiedu apmaiņa ar citām sugām, un tas nozīmē, ka nav notikusi krustošanās vai ģenētiska iejaukšanās, kas tipiska pārējām tirgū esošajām šķirnēm.

“Scalogno di Romagna” nekad nav sastapts savvaļā, un tas nozīmē to, ka ķelti, kuri to atgādāja uz Romanju, audzēja oriģinālu un autentisku produktu, kas nekādā veidā nevarēja tikt apmainīts, sajaukts vai aizstāts ar citiem liliju dzimtas sīpoliem.

Pastāv skaidra saikne starp “Scalogno di Romagna” un vietējo apgabalu, un to veido šā produkta ražotāji, ieskaitot tos, kas šalotes sīpolus audzē dažu kvadrātmetru platībā savā piemājas dārzā; arī pateicoties viņiem, nav zaudēta spēja šo vērtīgo dāvanu nodot dāsnajai Romanjas zemei. Ražotāju prasmes ir ļoti svarīgas arī sīpolu atlasē; to viņi dara ļoti meistarīgi. Daļa novākto sīpolu ir paredzēti patēriņam; vidēja izmēra un izliektākas formas sīpolus parasti izmanto stādīšanai.

Šo produktu min vairāki rakstnieki, piemēram, Corrado Contoli, kurš dzimis un dzīvojis Lugo. Viņa 1963. gada grāmatas “Guida alla veritiera cucina romagnola” (“Ceļvedis īstenajā Romanjas virtuvē”) nodaļā “Cūkgaļas ēdieni” ir slavināti šalotes sīpoli, kas ir gan novatoriski, gan atmiņas raisoši. Graziano Pozzetto savā 2001. gadā publicētajā grāmatā “Lo scalogno di Romagna. Cibo per Venere” (“Scalogno di Romagna. Ēdiens Venērai”) min citas liecības par produkta aprakstu un izmantošanu neskaitāmās receptēs, kas tapušas pagājušā gadsimtā. Vairāki vietējie šefpavāri ir izmantojuši “Scalogno di Romagna” dažādu ēdienu gatavošanā; to darīja arī bijušā restorāna “Gigiolè”, kas atradās Brisighella, šefpavārs Tarcisio Raccagni, kura mērķis bija “atdzīvināt” viduslaiku virtuvi vakariņās, kas tika organizētas slavenajiem viduslaiku festivāliem Brisighella.

Arī tiešsaistē, piemēram, tīmekļvietnēs “Giallo Zafferano”, “La Gazzetta del Gusto”, “Buonissimo”, “Geisha Gourmet” un “Taccuini Gastrosofici”, ir atrodamas norādes, kas apliecina “Scalogno di Romagna” reputāciju un izmantošanu par garšvielu dažādu ēdienu gatavošanā vai to konservēšanu eļļā.

“Scalogno di Romagna” stāsts ir skaists un priekšzīmīgs, un šā stāsta veidošanā galvenā nozīme bijusi apvienībai “Proloco di Riolo Terme”, kura 1993. gadā organizēja pirmo “Fiera dello Scalogno di Romagna” — festivālu, kas joprojām notiek katru gadu jūlija beigās.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.