Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2022/C 222/01)

Jaunākā publikācija

OV C 213, 30.5.2022.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 207, 23.5.2022.

OV C 198, 16.5.2022.

OV C 191, 10.5.2022.

OV C 171, 25.4.2022.

OV C 165, 19.4.2022.

OV C 158, 11.4.2022.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (devītā palāta) 2022. gada 18. janvāra rīkojums – Ungārija/Eiropas Komisija

(Lieta C-185/20 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Atcelšanas prasība - ELGF un ELFLA - No Eiropas Savienības finansējuma izslēgti izdevumi - Ungārijas izdevumi)

(2022/C 222/02)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ungārija (pārstāvji: Z. Fehér un G. Koós)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Bottka un J. Aquilina)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu.

2)	Ungārija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 262, 10.8.2020.

Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 3. marta rīkojums – Vienotā noregulējuma valde/Hypo Vorarlberg Bank AG

(Lieta C-663/20 P)) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 182. pants - Banku savienība - Vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) - Vienotais noregulējuma fonds (VNF) - Ex ante iemaksu par 2017. gadu aprēķināšana - Vienotā noregulējuma valdes (VNV) lēmuma autentiskuma apliecināšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Konfidenciāli dati)

(2022/C 222/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV) (pārstāvji: sākotnēji P. A. Messina un J. Kerlin un H. Ehlers, kam palīdz H.-G. Kamann un P. Gey, advokāti, un F. Louis, advokāts, vēlāk J. Kerlin un H. Ehlers, kam palīdz de H.-G. Kamann un P. Gey, advokāti, un F. Louis, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Hypo Vorarlberg Bank AG (pārstāvji: G. Eisenberger un A. Brenneis, advokāti)

Rezolutīvā daļa

1.	Atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 23. septembra spriedumu Hypo Vorarlberg Bank/VNV (T-414/17, nav publicēts, EU:T:2020:437).

2.	Atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 11. aprīļa izpildsesijā pieņemto lēmumu par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu aprēķināšanu (SRB/ES/SRF/2017/05), ciktāl tas attiecas uz Hypo Vorarlberg Bank AG.

3.

Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 11. aprīļa izpildsesijas lēmuma par ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu (SRB/ES/SRF/2017/05), ciktāl tas attiecas uz Hypo Vorarlberg Bank, iedarbība tiek saglabāta līdz saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, sākot no šī rīkojuma parakstīšanas brīža, spēkā stāsies jauns Vienotā noregulējuma valdes rīkojums par ex ante iemaksu noteikšanu šīs iestādes Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu.

4.	Vienotā noregulējuma valde sedz savus, kā arī tos tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā pirmajā instancē, kā arī apelācijas instancē, un tiesāšanās izdevumus, kas Hypo Vorarlberg Bank radušies tiesvedībā pirmajā instancē.

5.	Hypo Vorarlberg Bank pati sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību.

6.	Izbeigt tiesvedību par Spānijas Karalistes pieteikumu iestāties lietā Vienotās noregulējuma valdes prasījumu atbalstam.

---

(1)  OV C 44, 8.2.2021.

Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 3. marta rīkojums – Vienotā noregulējuma valde (VRV)/Portigon AG, Eiropas Komisija

(Lieta C-664/20 P)) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 182. pants - Banku savienība - Vienotais noregulējuma mehānisms (VNF) - Vienotais noregulējuma fonds (VNF) - Ex ante iemaksu par 2017. gadu aprēķināšana - Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmuma autentiskuma apliecināšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Konfidenciāli dati)

(2022/C 222/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV) (pārstāvji: sākotnēji P. A. Messina un J. Kerlin, kam palīdz H.-G. Kamann un P. Gey, advokāti, un F. Louis, advokāts, vēlāk K. Jakub, kam palīdz de H.-G. Kamann un P. Gey, advokāti, un F. Louis, advokāts)

Citi lietas dalībnieki: Portigon AG (pārstāvji: D. Bliesener, F. Geber un V. Jungkind, advokāti), Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Triantafyllou, A. Nijenhuis un A. Steiblytė)

Rezolutīvā daļa

1.	Atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 23. septembra spriedumu Portigon/VNV (T-420/17, nav publicēts, EU:T:2020:438).

2.	Atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 11. aprīļa izpildsesijā pieņemto lēmumu par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu aprēķināšanu (SRB/ES/SRF/2017/05), ciktāl tas attiecas uz Portigon AG.

3.

Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 11. aprīļa izpildsesijas lēmuma par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu aprēķinu (SRB/ES/SRF/2017/05), ciktāl tas attiecas uz Portigon AG, iedarbība tiek saglabāta līdz saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, sākot no šī rīkojuma parakstīšanas brīža, spēkā stāsies jauns Vienotās noregulējuma valdes rīkojums par ex ante iemaksu noteikšanu šīs iestādes Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu.

4.	Vienotā noregulējuma valde sedz savus, kā arī tos tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā pirmajā instancē, kā arī apelācijas instancē, un tiesāšanās izdevumus, kas Portigon AG radušies tiesvedībā pirmajā instancē.

5.	Portigon AG pati sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību.

6.	Izbeigt tiesvedību par Spānijas Karalistes pieteikumu iestāties lietā Vienotās noregulējuma valdes prasījumu atbalstam.

---

(1)  OV C 44, 8.2.2021.

Tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 31. janvāra rīkojums (Sąd Okręgowy w Łodzi (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – TM/EJ

(Lieta C-28/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu - Direktīva 2009/103/EK - 3. pants - Pienākums segt materiālos zaudējumus - Tvērums - Dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru no mehānisko transportlīdzekļu obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas seguma ir izslēgta negūtā peļņa)

(2022/C 222/05)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Łodzi

Pamatlietas puses

Prasītāja: TM

Atbildētāja: EJ

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta pirmā daļa ir interpretējama tādējādi, ka tā pieļauj valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru mehānisko transportlīdzekļu obligātā civiltiesiskā apdrošināšana nesedz zaudējumus, kas izpaužas kā negūtā peļņa, ja vien šis seguma ierobežojums ir piemērojams bez atšķirīgas attieksmes atkarībā no cietušās personas vai bojātā transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja rezidences dalībvalsts.

---

(1)  OV C 182, 10.5.2021.

Tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 9. februāra rīkojums (Varhoven kasatsionen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Konservinvest” OOD/“Bulkons Parvomay” OOD

(Lieta C-35/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas - Regula (ES) Nr. 1151/2012 - Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes - 9. pants - Valsts mēroga pagaidu aizsardzība - Ģeogrāfiskas izcelsmes norāde, ar kuru apzīmē lauksaimniecības produktu, kura ir reģistrēta saskaņā ar dalībvalsts tiesisko regulējumu un kura tiek aizsargāta valsts līmenī)

(2022/C 222/06)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven kasatsionen sad (Bulgārija)

Pamatlietas puses

Prasītāja: “Konservinvest” OOD

Atbildētāja: “Bulkons Parvomay” OOD

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir paredzēta kvalificētu ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējumu valsts reģistrācijas un aizsardzības sistēma tiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, un kuru ir paredzēts piemērot vienīgi strīdos par tiesību, kas izriet no šiem apzīmējumiem, pārkāpumiem šīs dalībvalsts uzņēmēju starpā, kas šīs dalībvalsts teritorijā ražo produktus, attiecībā uz kuriem minētie apzīmējumi ir reģistrēti saskaņā ar šo regulējumu.

---

(1)  OV C 98, 22.3.2021.

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 1. marta rīkojums (Court of Appeal (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kriminālprocess pret K.M.

(Lieta C-493/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99.pants - Kopējā zivsaimniecības politika - Regula (EK) Nr. 1224/2009 - Kontroles sistēma, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem - 89. pants - Pasākumi, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu - 90. pants - Kriminālsodi - Samērīguma princips - 2021. gada 11. februāra sprieduma K. M. (Kuģa kapteinim noteiktas sankcijas) (C-77/20, EU:C:2021:112) interpretācija)

(2022/C 222/07)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal

Pamata kriminālprocesa dalībnieki

Prasītājs: K.M.

piedaloties: Director of Public Prosecutions

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, 89. un 90.pants, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punktā paredzēto samērīguma principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesām, piemērojot Tiesas 2021. gada 11. februāra spriedumā K. M. (Kuģa kapteinim noteiktas sankcijas) (C-77/20, EU:C:2021:112) noteiktos novērtēšanas kritērijus, ir jāizvērtē, vai, ņemot vērā izdarīto pārkāpumu, tostarp, tā smagumu, obligātā uz attiecīgā kuģa klāja atrastas aizliegtas vai neatbilstošas nozvejas un zvejas rīku konfiskācija ir samērīga ar Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 227/2013 (2013. gada 13. marts), 32. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma attiecībā uz šķirošanas aprīkojumu likumīgā mērķa īstenošanu, un attiecīgajā gadījumā jāpārbauda vajadzība pielāgot, koriģēt vai mazināt lēmuma konfiscēt nozvejas un zvejas rīkus tvērumu.

---

(1)  OV C 401, 4.10.2021

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 1. marta rīkojums – Antonius Maria Vervloet, Cornelia Wilhelmina Vervloet-Mulder/Agència Estatal de Resolució d’Entitats Bancàries (AREB)

(Lieta C-526/21 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Prasība par pamatu skaidrību un precizitāti - Acīmredzama nepieņemamība)

(2022/C 222/08)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Antonius Maria Vervloet, Cornelia Wilhelmina Vervloet-Mulder (pārstāvis: P. Van der Veld, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Agència Estatal de Resolució d’Entitats Bancàries (AREB)

Rezolutīvā daļa

1.	Apelācijas sūdzību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2.	Antonius Maria Vervloet un Cornelia Wilhelmina Vervloet-Mulder sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

---

(1)  OV C 158, 11.04.2022.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 16. augustāBálint Krátky iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 22. jūnija rīkojumu lietā T-13/21 Krátky/Eiropas Parlaments u.c.

(Lieta C-503/21 P)

(2022/C 222/09)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bálint Krátky (pārstāvis: I. Kriston, ügyvéd)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

Ar 2022. gada 22. marta rīkojumu Tiesa (devītā palāta) noraidīja apelācijas sūdzību un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 8. septembrī iesniedza Visoki trgovački sud Republike Hrvatske (Horvātija) – Financijska agencija/HANN-INVEST d.o.o.

(Lieta C-554/21)

(2022/C 222/10)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Visoki trgovački sud Republike Hrvatske

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Financijska agencija

Otra lietas dalībniece: HANN-INVEST d.o.o.

Prejudiciālais jautājums

Vai var uzskatīt, ka Sudski poslovnik (Tiesu Reglaments) 177. panta 3. punkta pirmā teikuma otrajā daļā un otrajā teikumā ietvertais noteikums, kurā ir paredzēts, ka “otrās instances tiesā lietu uzskata par pabeigtu dienā, kad nolēmums tiek nosūtīts no tiesneša biroja pēc tam, kad lieta ir atsūtīta atpakaļ no reģistrācijas dienesta. Sākot no lietas saņemšanas dienas, reģistrācijas dienestam tā ir jānosūta atpakaļ tiesneša birojam pēc iespējas īsākā termiņā. Pēc tam nolēmums tiek nosūtīts [lietas dalībniekiem] astoņu dienu laikā”, ir saderīgs ar LES 19. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 7. oktobrī iesniedza Visoki trgovački sud Republike Hrvatske (Horvātija) – Financijska agencija/MINERAL-SEKULINE d.o.o.

(Lieta C-622/21)

(2022/C 222/11)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Visoki trgovački sud Republike Hrvatske

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Financijska agencija

Otra lietas dalībniece: MINERAL-SEKULINE d.o.o.

Prejudiciālais jautājums

Vai var uzskatīt, ka Sudski poslovnik (Tiesu Reglaments) 177. panta 3. punkta pirmā teikuma otrajā daļā un otrajā teikumā ietvertais noteikums, kurā ir paredzēts, ka “otrās instances tiesā lietu uzskata par pabeigtu dienā, kad nolēmums tiek nosūtīts no tiesneša biroja pēc tam, kad lieta ir atsūtīta atpakaļ no reģistrācijas dienesta. Sākot no lietas saņemšanas dienas, reģistrācijas dienestam tā ir jānosūta atpakaļ tiesneša birojam pēc iespējas īsākā termiņā. Pēc tam nolēmums tiek nosūtīts [lietas dalībniekiem] astoņu dienu laikā”, ir saderīgs ar LES 19. panta 1. punktu un Hartas 47. pantu?

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 9. novembrīEos Products Sàrl iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2021. gada 8. septembra spriedumu lietā T-489/20 Eos Products Sàrl/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-672/21 P)

(2022/C 222/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eos Products Sàrl (pārstāve: S. Stolzenburg-Wiemer, advokāte)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Ar 2022. gada 4. februāra rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 30. novembrī iesniedza Visoki trgovački sud Republike Hrvatske (Horvātija) – UDRUGA KHL MEDVEŠČAK ZAGREB

(Lieta C-727/21)

(2022/C 222/13)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Visoki trgovački sud Republike Hrvatske

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: UDRUGA KHL MEDVEŠČAK ZAGREB

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ir jāuzskata, ka Sudski poslovnik (Tiesu Reglaments; Narodne novine, br. 37/14, 49/14, 8/15, 35/15, 123/15, 45/16, 29/17, 33/17, 34/17, 57/17, 101/18, 119/18, 81/19, 128/19, 39/20 un 47/20) 177. panta 3. punkta pirmā teikuma otrajā daļā un otrajā teikumā ietvertais noteikums, kurā ir paredzēts, ka “otrās instances tiesā lietu uzskata par pabeigtu dienā, kad nolēmums tiek nosūtīts no tiesneša biroja pēc tam, kad lieta ir atsūtīta atpakaļ no reģistrācijas dienesta. Sākot no lietas saņemšanas dienas, reģistrācijas dienestam tā ir jānosūta atpakaļ tiesneša birojam pēc iespējas īsākā termiņā. Pēc tam nolēmums tiek nosūtīts [lietas dalībniekiem] astoņu dienu laikā”, ir saderīgs ar LES 19. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu?

2)

Vai Zakon o sudovima (Likums par tiesu sistēmas organizāciju) 40. panta 2. punkts, kurā ir paredzēts, ka “juridiskā nostāja, kas pieņemta Vrhovni sud Republike Hrvatske (Horvātijas Republikas Augstākā tiesa), Visoki trgovački sud Republike Hrvatske (Horvātijas Republikas Augstā komerclietu tiesa), Visoki upravni sud Republike Hrvatske (Horvātijas Republikas Augstā administratīvā tiesa), Visoki kazneni sud Republike Hrvatske (Horvātijas Republikas Augstā krimināllietu tiesa), Visoki prekršajni sud Republike Hrvatske (Horvātijas Republikas Augstā pārkāpumu tiesa) visu tiesnešu vai nodaļas sanāksmē un Županijski sud (apgabaltiesa, Horvātija) nodaļas sanāksmē, ir obligāta visām šīs nodaļas vai šīs tiesas palātām vai tiesnešiem, kas izskata lietu otrajā instancē”, ir saderīgs ar LES 19. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu?

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 1. decembrīCollibra iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 22. septembra spriedumu lietās T-128/20 un T-129/20 Collibra/EUIPO – Dietrich (“COLLIBRA” un “collibra”)

(Lieta C-730/21 P)

(2022/C 222/14)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Collibra (pārstāvji: A. Renck un A. Bothe, advokāti, un I. Junkar, advokāte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Hans Dietrich

Ar 2022. gada 23. marta rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda Collibra pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 16. decembrīDaw SE iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-32/21 Daw SE/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-781/21 P)

(2022/C 222/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Daw SE (pārstāvis: A. Haberl, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Ar 2022. gada 28. marta rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 21. decembrīLuís Miguel Novais iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2021. gada 25. oktobra rīkojumu lietā T-595/21 Novais/Portugāle

(Lieta C-816/21 P)

(2022/C 222/16)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luís Miguel Novais (pārstāvji: Á. Oliveira un C. Almeida Lopes, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Portugāles Republika

Ar 2022. gada 11. marta rīkojumu Tiesa (astotā palāta) nolēma, ka apelācijas sūdzība ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemama un ka Luís Miguel Novais sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 11. februārī iesniedza HC par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2021. gada 1. decembra spriedumu lietā T-804/19, HC/Komisija

(Lieta C-102/22 P)

(2022/C 222/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: HC (pārstāvji: D. Rovetta, V. Villante, avvocati)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 1. decembra spriedumu lietā T-804/19, HC/Eiropas Komisija, ECLI:EU:T:2021:849, kas HC tika paziņots 2021. gada 1. decembrī;

—	atzīt iebildi par nepieņemamību, kas pamatota ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 277. pantu, attiecībā uz aplūkoto Paziņojumu par konkursu saistībā ar tā valodu lietojumu par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt “otro strīdīgo lēmumu” pirmajā instancē, proti, 2019. gada 21. marta vēstuli/lēmumu, ar kuru EPSO noraidīja pārskatīšanas lūgumu, informējot apelācijas sūdzības iesniedzēju, ka atlases komisija ir apstiprinājusi EPSO lēmumu neuzaicināt viņu uz vērtēšanas centru;

—	piespriest izmaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam 50 000 EUR kā atlīdzību par nodarīto kaitējumu;

—	pakārtoti iepriekš minētajam, atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan šajā apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzējs pamatojas uz diviem galvenajiem apelācijas pamatiem.

Pirmais apelācijas pamats: Vispārējās tiesas kļūdaina faktu kvalificēšana un pierādījumu sagrozīšana tās vērtējumā un spriedumā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmajā instancē izvirzītā pirmā pamata otro daļu – Paziņojuma par konkursu pārkāpums. Apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot nepareizi kvalificējusi faktus, sagrozījusi pierādījumus un pārkāpusi viņam piemērojamo Paziņojumu par konkursu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja profesionālās pieredzes un akadēmisko kvalifikāciju novērtējumu.

Otrais apelācijas pamats: LESD 277. panta pārkāpums un kļūdaina interpretācija. 1958. gada 15. aprīļa Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (1), redakcijā, kāda šobrīd ir spēkā, 1.–4. panta pārkāpums. Civildienesta noteikumu 1.d panta un 28. panta, kā arī to III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums. Apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pārāk šauri interpretējusi prasību par “ciešu saikni” starp aplūkoto Paziņojumu par konkursu un lēmumu, kas pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lai celtu iebildi par nelikumību, pamatojoties uz LESD 277. pantu, attiecībā uz Paziņojumu par konkursu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šāda “cieša saikne” pastāv un tādēļ viņa iebilde par nelikumību, kas attiecas uz ierobežojumu kā konkursa otro valodu izmantot tikai franču vai angļu, ir pieņemama un pamatota.

---

(1)  OV 1958, 17, 385. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 17. februārīHelene Hamers iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-159/20 Hamers/Cedefop

(Lieta C-111/22 P)

(2022/C 222/18)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Helene Hamers (pārstāvji: Vasileios Spiridon Christianos, Alexandros Politis un Michail Rodopoulos, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-159/20 Hamers/Cedefop, EU: T:2021:913,

—	vajadzības gadījumā nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā,

—	piespriest Cedefop atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pārsūdzētā sprieduma priekšmets ir zaudējumi, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai nodarīti Cedefop darbības un bezdarbības dēļ pirms valsts tiesvedības krimināllietā, tās laikā un pēc tās pabeigšanas Grieķijas tiesu iestādēs, kas attiecas uz Cedefop publisko iepirkumu līgumu piešķiršanas trešām personām likumību laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus apelācijas pamatus un apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma:

Pirmkārt, 55.–61. un 83. punktā esot pieļauta tiesību kļūda Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punkta interpretācijā, jo pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir apgalvojusi minētajos punktos, no vienas puses, Cedefop attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju neesot veicis objektīvu pārbaudi, un, no otras puses, ar Cedefop Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmumu netika novērsts trūkums, kurš pieļauts ar 2019. gada 3. jūlija lēmumu. Tāpat arī iepriekš minēto iemeslu dēļ Vispārējā tiesa iepriekš minētos punktus ir pamatojusi neatbilstoši.

Otrkārt, 65., 68.–75. un 83. punktā esot pieļauta tiesību kļūda, interpretējot apelācijas sūdzības iesniedzējas norādīto nevainīguma prezumpciju Hartas 48. panta 1. punkta izpratnē, ko pastiprina lojālas sadarbības principa pārkāpums Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punkta izpratnē. Tāpat arī iepriekš minēto iemeslu dēļ Vispārējā tiesa iepriekš minētos punktus ir pamatojusi neatbilstoši.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 28. februārī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – LACD GmbH/BB Sport GmbH & Co. KG

(Lieta C-133/22)

(2022/C 222/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Revīzijas sūdzības iesniedzēja: LACD GmbH

Atbildētāja revīzijas tiesvedībā: BB Sport GmbH & Co. KG

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai var pastāvēt cita ar atbilstību nesaistīta prasība Direktīvas 2011/83/ES (1) 2. panta 14. punkta izpratnē un cita ar atbilstību [līgumam] nesaistīta prasība Direktīvas (ES) 2019/771 (2) 2. panta 12. punkta izpratnē, ja garantētāja saistības rada patērētāja personiskie faktori, it īpaši viņa subjektīvā attieksme pret pirkuma priekšmetu (šajā gadījumā – patērētāja ziņā atstātā apmierinātība ar pirkuma priekšmetu), un šiem personiskajiem faktoriem nav jābūt saistītiem ar pirkuma priekšmeta stāvokli vai iezīmēm?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai tādu prasību neesamībai, kuru pamatā ir patērētāja personiskie faktori (šajā gadījumā – viņa apmierinātība ar iegādātajām precēm), ir jābūt konstatējamai, balstoties uz objektīviem apstākļiem?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV 2011, L 304, 64 .lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK (OV 2019, L 136, 28. lpp.), ar grozījumiem (OV 2019, L 305, 66. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 1. martā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – MO/SM kā maksātnespējas administrators pār G GmbH mantu

(Lieta C-134/22)

(2022/C 222/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Revīzijas sūdzības iesniedzējs: MO

Atbildētājs revīzijas tiesvedībā: SM kā maksātnespējas administrators pār G GmbH mantu

Prejudiciālais jautājums

Kāds mērķis ir Padomes Direktīvas 98/59/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu 2. panta 3. punkta otrajai daļai (1), saskaņā ar kuru darba devējs iesniedz kompetentajai valsts iestādei vismaz to sarakstes ar darba ņēmēju pārstāvjiem dokumentu kopijas, kas paredzēti pirmās daļas b) punkta i) – v) apakšpunktā?

---

(1)  OV 1998, L 225, 16. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 3. martā iesniedza Landesverwaltungsgericht Niederösterreich (Austrija) – RE/Bezirkshauptmannschaft Lilienfeld

(Lieta C-155/22)

(2022/C 222/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Niederösterreich

Pamatlietas puses

Prasītāja: RE

Atbildētāja: Bezirkshauptmannschaft Lilienfeld

Cits lietas dalībnieks: Arbeitsinspektorat NÖ Wald- und Mostviertel

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām ir saderīga valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru transporta uzņēmuma administratīvās atbildības subjekti var nodot fiziskai personai savu atbildību par ļoti smagiem Kopienas noteikumu pārkāpumiem transportlīdzekļa vadītāju vadīšanas un atpūtas laika jomā, noslēdzot savstarpēju vienošanos, ja šādas nodošanas rezultātā netiek veikta labas reputācijas pārbaude Regulas (EK) Nr. 1071/2009 (1) izpratnē, kas valsts tiesību normās ir paredzēta tikai gadījumā, ja atbildību nodevušie administratīvās atbildības subjekti tiek sodīti?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 17. februārī iesniedza Landgericht Stuttgart (Vācija) – TAP Portugal/flightright GmbH

(Lieta C-156/22)

(2022/C 222/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Stuttgart

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: TAP Portugal

Atbildētāja apelācijas tiesvedībā: flightright GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pastāv ārkārtēji apstākļi šīs tiesību normas izpratnē, ja reiss no lidostas, kas atrodas ārpus apkalpojošā gaisa pārvadātāja bāzes, tiek atcelts tāpēc, ka šajā reisā iesaistīts apkalpes loceklis (šajā gadījumā – otrais pilots), kurš prasītās regulārās medicīnas pārbaudes ir nokārtojis bez ierobežojumiem, īsi pirms lidojuma sākuma pēkšņi un gaisa pārvadātājam neparedzēti nomirst vai tik smagi saslimst, ka viņš nav spējīgs veikt lidojumu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 17. februārī iesniedza Landgericht Stuttgart (Vācija) – TAP Portugal/Myflyright GmbH

(Lieta C-157/22)

(2022/C 222/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Stuttgart

Pamatlietas puses

Prasītāja: TAP Portugal

Atbildētāja: Myflyright GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pastāv ārkārtēji apstākļi šīs tiesību normas izpratnē, ja reiss no lidostas, kas atrodas ārpus apkalpojošā gaisa pārvadātāja bāzes, tiek atcelts tāpēc, ka šajā reisā iesaistīts apkalpes loceklis (šajā gadījumā – otrais pilots), kurš prasītās regulārās medicīnas pārbaudes ir nokārtojis bez ierobežojumiem, īsi pirms lidojuma sākuma pēkšņi un gaisa pārvadātājam neparedzēti nomirst vai tik smagi saslimst, ka viņš nav spējīgs veikt lidojumu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 17. februārī iesniedza Landgericht Stuttgart (Vācija) – TAP Portugal/Myflyright GmbH

(Lieta C-158/22)

(2022/C 222/24)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Stuttgart

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: TAP Portugal

Atbildētāja apelācijas tiesvedībā: Myflyright GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pastāv ārkārtēji apstākļi šīs tiesību normas izpratnē, ja reiss no lidostas, kas atrodas ārpus apkalpojošā gaisa pārvadātāja bāzes, tiek atcelts tāpēc, ka šajā reisā iesaistīts apkalpes loceklis (šajā gadījumā – otrais pilots), kurš prasītās regulārās medicīnas pārbaudes ir nokārtojis bez ierobežojumiem, īsi pirms lidojuma sākuma pēkšņi un gaisa pārvadātājam neparedzēti nomirst vai tik smagi saslimst, ka viņš nav spējīgs veikt lidojumu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 4. martā iesniedza Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) – Groenland Poultry SRL, în lichidare/Agenţia de Plăţi şi Intervenţie pentru Agricultură – Centrul Judeţean Dâmboviţa

(Lieta C-169/22)

(2022/C 222/25)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bucureşt

Pamatlietas puses

Prasītāja – apelācijas sūdzības iesniedzēja: Groenland Poultry SRL, likvidācijas procesā

Atbildētāja – atbildētāja apelācijas tiesvedībā: Agenţia de Plăţi şi Intervenţie pentru Agricultură – Centrul Judeţean Dâmboviţa

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Komisijas Regulas (EK) Nr. 1974/2006 (2006. gada 15. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (1), 47. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu” gadījumi ietver arī gadījumus, kad atbalsta saņēmējs zaudē tiesības izmantot nomāto mantu pēc nomas līguma izbeigšanas nomātās mantas īpašnieka (iznomātāja) maksātnespējas dēļ?

2)

Vai samērīguma principa gaismā Komisijas Regulas (EK) Nr. 1974/2006 (2006. gada 15. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), 44. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja laikposmā, kurā bija spēkā saistības, kas ir nosacījums finansējuma piešķiršanai, saņēmēja saimniecība pilnīgi vai daļēji ir nodota kādai citai personai, un šis otrais saņēmējs, lai gan ir izpildījis ievērojamu saistību daļu, pārtrauc savas lauksaimniecības darbības un viņa pēctecim nav iespējams pārņemt saistības, otrajam saistību [rectius: atbalsta] saņēmējam ir jāatmaksā atbalsts, ko tas ir saņēmis (par laikposmu, kurā tas bija atbalsta saņēmējs), vai tam ir jāatmaksā arī pirmā atbalsta saņēmēja saņemtais atbalsts?

3)

Kādi nosacījumi valsts tiesai ir jāņem vērā, interpretējot Komisijas Regulas (EK) Nr. 1974/2006 (2006. gada 15. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), 44. panta 2. punkta a) apakšpunktu, lai izvērtētu, vai “pēctecim nav iespējams pārņemt saistības”?

---

(1)  OV 2006, L 368, 15. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 8. martā iesniedza Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) – kriminālprocess pret AR

(Lieta C-179/22)

(2022/C 222/26)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bucureşti

Persona, par kuru izdots Eiropas apcietināšanas orderis

AR

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Pamatlēmuma 2008/909/TI (1) 25. panta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesu iestādei, kurai jāpilda Eiropas [apcietināšanas] orderis, ja tā vēlas piemērot Pamatlēmuma 2002/584/TI (2) 4. panta 6. [punktu], nolūkā atzīt notiesājošo spriedumu, ir jāprasa taisītā sprieduma un izdotās apliecības [pārsūtīšana] saskaņā ar Pamatlēmumu 2008/909/TI, kā arī jāsaņem notiesāšanas valsts piekrišana saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/909/TI 4. panta 2. [punktu]?

2)

Vai Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 6. [punkta] noteikumi kopsakarā ar Pamatlēmuma 2008/909/TI 25. pantu un 4. panta 2. [punktu] ir jāinterpretē tādējādi, ka atteikuma izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots nolūkā izpildīt brīvības atņemšanas sodu un atzīt notiesājošo spriedumu, bez faktiskas izpildes ar notiesātās personas ievietošanu cietumā, jo ir notikusi apžēlošana un soda izpilde ir apturēta atbilstoši izpildes valsts tiesību aktiem, un nesaņemot notiesāšanas valsts piekrišanu atzīšanas procedūras ietvaros, [rezultātā] notiesāšanas valsts zaudē tiesības veikt soda izpildi atbilstoši Pamatlēmuma 2008/909 22. panta 1. [punktam]?

3)

Vai Pamatlēmuma 2002/584/TI 8. panta 1. [punkta] c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka savu izpildāmību zaudē notiesājošs spriedums, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods un uz kura pamata ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis, kura izpilde ir atteikta saskaņā ar [tā paša pamatlēmuma] 4. panta 6. [punktu], atzīstot spriedumu, bet bez faktiskas izpildes ar notiesātās personas ievietošanu cietumā, jo ir notikusi apžēlošana un soda izpilde ir apturēta atbilstoši izpildes valsts tiesību aktiem, un nesaņemot notiesāšanas valsts piekrišanu atzīšanas procedūras ietvaros?

4)

Vai Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 5. [punkta] noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka spriedums, ar kuru tiek atteikts izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots nolūkā pildīt brīvības atņemšanas sodu un atzīt notiesājošo spriedumu saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 6. [punktu], bet bez faktiskas izpildes ar notiesātās personas ievietošanu cietumā, jo ir notikusi apžēlošana un soda izpilde ir apturēta atbilstoši izpildes valsts (ES dalībvalsts) tiesību aktiem, un nesaņemot notiesāšanas valsts piekrišanu atzīšanas procedūras ietvaros, ir “trešās valsts taisīts notiesājošs spriedums par tiem pašiem nodarījumiem”? Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša,

5)

Vai Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 5. [punkta] noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka spriedums, ar kuru tiek atteikts izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots nolūkā pildīt brīvības atņemšanas sodu un atzīt notiesājošo spriedumu saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 6. [punktu], apturot soda izpildi atbilstoši izpildes valsts tiesību aktiem, ir “spriedums izpildes stadijā”, ja notiesātās personas uzraudzība vēl nav sākta?

---

(1)  Padomes Pamatlēmums 2008/909/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (OV 2008, L 327, 27. lpp.).

(2)  Padomes Pamatlēmums (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV 2002, L 190, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 9. martā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Finanzamt Hamm/Harry Mensing

(Lieta C-180/22)

(2022/C 222/27)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Revīzijas sūdzības iesniedzēja: Finanzamt Hamm

Atbildētājs revīzijas tiesvedībā: Harry Mensing

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai tādos apstākļos kā pamatlietā, kad nodokļu maksātājs, balstīdamies uz spriedumu Mensing (1), apgalvo, ka arī tādu mākslas darbu piegādēm, kurus viņš iepriekš iegādājies no autora (vai tā tiesību pārņēmējiem) no nodokļa atbrīvotas piegādes Kopienas iekšienē ietvaros, ir piemērojams Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2) (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311. un nākamajos pantos paredzētais peļņas daļas režīms, saskaņā ar minētā sprieduma 49. punktu nosakot nodokļa bāzi tikai un vienīgi uz Savienības tiesību akta pamata, un līdz ar to nav pieļaujams, ka valsts pēdējās instances tiesa interpretē valsts tiesību normas (šajā gadījumā – Umsatzsteuergesetz (Apgrozījuma nodokļa likums) 25.a panta 3. punkta trešo teikumu) tādējādi, ka nodoklis par iegādēm Kopienas iekšienē nav daļa no nodokļa bāzes?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311. un nākamie panti ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad peļņas daļas režīms tiek piemērots tādu mākslas darbu piegādēm, kas iepriekš Kopienas iekšienē ir iegādāti no autora (vai viņa tiesību pārņēmējiem), nodoklis par iegādi Kopienas iekšienē samazina peļņas daļu (starpību), vai arī šajā ziņā Savienības tiesībās pastāv neplānots robs, ko nevar novērst tiesību tālākveidošanas ceļā, bet var novērst vienīgi likumdevējs?

---

(1)  Spriedums, 2018. gada 29. novembris, Mensing (С-264/17, EU:C:2018:968).

(2)  Padomes Direktīva (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 11. martā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – FI/Bayerische Motoren Werke AG

(Lieta C-192/22)

(2022/C 222/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: FI

Atbildētājs: Bayerische Motoren Werke AG

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2003/88/EK (1) 7. pantam vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punktam ir pretrunā tāda valsts tiesību normas – kā Bundesurlaubsgesetz (Vācijas likums par atvaļinājumu) 7. panta 3. punkts – interpretācija, saskaņā ar kuru darba ņēmēja tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, kas iegūtas, pastāvot nepilna laika nodarbinātības attiecībām vecuma dēļ, atbrīvojuma periodā ir zudušas nākamā atsauces gada beigās vai pēc tam? Ja Tiesa uz šo jautājumu atbildētu noliedzoši:

2)

Vai Direktīvas 2003/88/EK 7. pantam vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punktam ir pretrunā tāda valsts tiesību normas – kā Bundesurlaubsgesetz (Vācijas likums par atvaļinājumu) 7. panta 3. punkts – interpretācija, saskaņā ar kuru iepriekš neizmantotās tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu darba ņēmējam, kurš atsauces gada laikā, pastāvot nepilna laika nodarbinātības attiecībām vecuma dēļ, pāriet no darba perioda uz atbrīvojuma periodu, ir zudušas nākamā atsauces gada beigās vai pēc tam, ja darba devējs, pirms tam neizpildot savu pienākumu sadarboties atvaļinājuma tiesību īstenošanā, uz iesnieguma pamata ir piešķīris darba ņēmējam visu ikgadējo atvaļinājumu par laikposmu tieši pirms atbrīvojuma perioda sākuma, taču atvaļinājuma tiesību īstenošana – vismaz daļēji – nevarēja notikt, jo darba ņēmējs pēc atvaļinājuma piešķiršanas kļuva darbnespējīgs slimības dēļ?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV 2003, L 299, 9. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 14. martā iesniedza Curtea de Apel Alba Iulia (Rumānija) – Vantage Logistics S.R.L./Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Alba, Auto Help Alba S.R.L., Banca Transilvania S.A., BRD – Groupe Société Générale S.A., S.C. Croma S.R.L., S.C. Polaris M.Holding, S.C. Elit România Piese Auto Originale S.R.L., S.C. Nedo Auto Service S.R.L., CH Insolvency I.P.U.R.L. kā S.C. Nedo Auto Service S.R.L. maksātnespējas procesa administrators

(Lieta C-200/22)

(2022/C 222/29)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Alba Iulia

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Vantage Logistics S.R.L.

Pārējie lietas dalībnieki: Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Alba, Auto Help Alba S.R.L., Banca Transilvania S.A., BRD – Groupe Société Générale S.A., S.C. Croma S.R.L., S.C. Polaris M.Holding, S.C. Elit România Piese Auto Originale S.R.L., S.C. Nedo Auto Service S.R.L. un CH Insolvency I.P.U.R.L. kā S.C. Nedo Auto Service S.R.L. maksātnespējas procesa administrators

Prejudiciālais jautājums

Vai Savienības tiesību aktus, tiesību uz privātīpašumu ievērošanas un aizsardzības principu, kas izriet no [Eiropas Savienības Pamattiesību] hartas 17. panta, Savienības tiesību pārākuma pār valsts tiesībām principu un it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) (1) 9. panta 6. punkta pirmo teikumu var interpretēt tādējādi, ka tie nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā aplūkotie [Likuma Nr. 85/2014 139. panta 1. punkta C [apakšpunkts]], kas maksātnespējas procesa ietvaros [ļauj] uzskatīt reorganizācijas/restrukturizācijas plānu par pieņemtu, ja, pastāvot divu vai četru prasījumu kategorijām, par to nobalso vismaz puse no kategorijām, ar nosacījumu, ka viena no neizdevīgā stāvoklī esošām kategorijām pieņem plānu un ka vismaz 30 % no visa kreditoru kopuma, ņemot vērā prasījumu vērtību, pieņem šo plānu?

---

(1)  OV 2019, L 172, 18. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 16. martā iesniedza Verwaltungsgericht Wien (Austrija) – CK

(Lieta C-203/22)

(2022/C 222/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītāja: CK

Atbildētājas: Dun & Bradstreet Austria GmbH, Magistrat der Stadt Wien

Prejudiciālie jautājumi

1)

Kādas ir satura prasības, kurām ir jāatbilst sniegtai informācijai, lai to varētu atzīt par pietiekami “jēgpilnu” Vispārīgā datu aizsardzības regulas (VDAR) (1) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē? Vai – ja nepieciešams, aizsargājot pastāvošu komercnoslēpumu – profilēšanas gadījumā pārzinim, informējot par “ietverto loģiku”, lai nodrošinātu automatizēta lēmuma rezultāta izsekojamību, konkrētajā gadījumā ir jāatklāj arī būtiska informācija, kas it īpaši ietver: 1) datu subjekta apstrādāto datu atklāšanu, 2) to algoritma daļu atklāšanu, uz kurām balstās profilēšana un kuras ir nepieciešamas izsekojamības nodrošināšanai, un 3) attiecīgo informāciju, lai noteiktu saikni starp apstrādāto informāciju un veikto novērtējumu? Vai gadījumos, kad notiek profilēšana, personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ir jāatklāj šāda informācija par konkrēto apstrādi, kas attiecas uz šo personu, pat ja tā ir komercnoslēpums, lai šī persona varētu aizsargāt savas tiesības saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 22. panta 3. punktu: a) visas, ja nepieciešams, pseidoanonimizētas informācijas sniegšana, it īpaši par datu subjekta datu apstrādes veidu, kas ļauj pārbaudīt atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasībām, b) profilēšanai izmantoto ievades datu pieejamības nodrošināšana, c) parametri un ieejas mainīgie, kas izmantoti novērtējuma noteikšanā, d) šo parametru un ieejas mainīgo ietekme uz aprēķināto novērtējumu, e) informācija par parametru vai ieejas mainīgo rašanos, f) paskaidrojums, kāpēc personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ir piešķirts konkrēts novērtējuma rezultāts, un paskaidrojums, kāds apgalvojums ir saistīts ar šo novērtējumu, g) profila kategoriju uzskaitījums un paskaidrojums, kāds novērtējuma apgalvojums ir saistīts ar katru profila kategoriju?

2)

Vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunktā piešķirtās piekļuves tiesības kopā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 22. panta 3. punktā garantētajām tiesībām paust savu viedokli un apstrīdēt pieņemtu automatizētu lēmumu saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 22. pantu tiktāl, ciktāl tādas informācijas apjoms, kura ir jāsniedz, pamatojoties uz informācijas pieprasījumu Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ir pietiekami “jēgpilns” tikai tad, ja persona, kas pieprasa informāciju, un datu subjekts Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē spēj reāli, pilnībā un efektīvi izmantot savas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 22. panta 3. punktā garantētās tiesības paust savu viedokli un apstrīdēt pieņemto automatizēto lēmumu, kas uz viņu attiecas, saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 22. panta 3. punktu?

3)

a) Vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par “jēgpilnu informāciju” šīs normas izpratnē runa ir tikai tad, ja šī informācija ir tik plaša, ka persona, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, spēj konstatēt, vai šī sniegtā informācija arī atbilst faktiem, proti, vai konkrēti pieprasītais automatizētais lēmums patiešām ir balstīts uz jau atklāto informāciju? b) Ja atbilde ir apstiprinoša, kā ir jārīkojas, ja pārziņa sniegtās informācijas pareizību var pārbaudīt tikai tā, ka personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ir jāsaņem arī trešo personu dati, ko aizsargā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) (“melnā kaste”)? Vai šo pretrunu starp piekļuves tiesībām Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta izpratnē un trešo personu datu aizsardzības tiesībām var atrisināt arī, atklājot tai pašai profilēšanai pakļauto trešo personu datus, kas vajadzīgi pareizības pārbaudei, tikai iestādei vai tiesai, lai šī iestāde vai tiesa patstāvīgi pārbaudītu, vai atklātie šo trešo personu dati atbilst faktiem? c) Ja atbilde ir apstiprinoša, kādas tiesības katrā ziņā ir jāpiešķir personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ja ir jānodrošina citu personu tiesību aizsardzība Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 4. punkta izpratnē, izveidojot trešā jautājuma b) daļā minēto “melno kasti”? Vai šajā gadījumā citu personu dati, kas pārzinim Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē katrā ziņā ir jāatklāj personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, lai būtu iespējams pārbaudīt lēmuma pieņemšanas procesa pareizību, ir jāatklāj pseidoanonimizētā formā?

4)

a) Kā ir jārīkojas, ja sniedzamā informācija Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē atbilst arī komercnoslēpuma prasībām Zinātības direktīvas (2) 2. panta 1. punkta izpratnē? Vai pretrunu starp Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunktā garantētajām piekļuves tiesībām un tiesībām neizpaust komercnoslēpumu, ko aizsargā Zinātības direktīva, var atrisināt, atklājot informāciju, kas ir uzskatāma par komercnoslēpumu Zinātības direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē, tikai iestādei vai tiesai, lai šī iestāde vai tiesa patstāvīgi pārbaudītu, vai ir jāņem vērā komercnoslēpums Zinātības direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē un vai informācija, ko sniedzis pārzinis Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta izpratnē, atbilst faktiem? b) Ja atbilde ir apstiprinoša, kādas tiesības katrā ziņā ir jāpiešķir personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ja ir jānodrošina citu personu tiesību aizsardzība Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 4. punkta izpratnē, izveidojot ceturtā jautājuma a) daļā minēto “melno kasti”? Vai (arī) šādā gadījumā, kad ir neatbilstība starp informāciju, kas izpaužama iestādei vai tiesai, un informāciju, kas izpaužama personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, profilēšanas gadījumos personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, katrā ziņā ir jāatklāj šāda informācija par konkrēto apstrādi, kas attiecas uz šo personu, lai tā varētu pilnībā aizsargāt savas tiesības saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 22. panta 3. punktu: a) visas, ja nepieciešams, pseidoanonimizētas informācijas sniegšana, it īpaši par datu subjekta datu apstrādes veidu, kas ļauj pārbaudīt atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasībām, b) profilēšanai izmantoto ievades datu pieejamības nodrošināšana, c) parametri un ieejas mainīgie, kas izmantoti novērtējuma noteikšanā, d) šo parametru un ieejas mainīgo ietekme uz aprēķināto novērtējumu, e) informācija par parametru vai ieejas mainīgo rašanos, f) paskaidrojums, kāpēc personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ir piešķirts konkrēts novērtējuma rezultāts, un paskaidrojums, kāds apgalvojums ir saistīts ar šo novērtējumu, g) profila kategoriju uzskaitījums un paskaidrojums, kāds novērtējuma apgalvojums ir saistīts ar katru profila kategoriju?

5)

Vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 4. punkta noteikums jebkādā veidā ierobežo saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 15. panta 1. punkta h) apakšpunktu sniedzamās informācijas apjomu? Ja atbilde ir apstiprinoša, kādā veidā Vispārīgās datu aizsardzības regulas 15. panta 4. punkts ierobežo šīs piekļuves tiesības un kā attiecīgā gadījumā ir jānosaka šā ierobežojuma apjoms?

6)

Vai Datenschutzgesetz [Datu aizsardzības likuma] 4. panta 6. punkta noteikums, saskaņā ar kuru “datu subjektam saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. pantu attiecībā uz pārzini, neskarot citus likumā noteiktos ierobežojumus, parasti nav tiesību piekļūt informācijai tad, ja šīs informācijas sniegšana apdraudētu pārziņa vai trešo personu rūpniecisko vai komercnoslēpumu[”], ir saderīgs ar prasībām, kas paredzētas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punktā, lasot to kopā ar tās 22. panta 3. punktu? Ja atbilde ir apstiprinoša, ar kādiem nosacījumiem pastāv šāda saderība?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV 2016, L 157, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 24. martā iesniedza Tribunale ordinario di Bologna (Itālija) – OV/Ministero dell’Interno – Unità Dublino

(Lieta C-217/22)

(2022/C 222/31)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale ordinario di Bologna

Pamatlietas puses

Prasītājs: OV

Atbildētājs: Ministero dell’Interno – Unità Dublino

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs) (1) 4. un 5. pants, arī ņemot vērā šīs pašas regulas 27. pantā noteiktās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, ir jāinterpretē tādējādi, ka prasītājs, kurš pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesā ir apstrīdējis pārsūtīšanas lēmumu, ko pieņēmis šīs valsts Dublinas birojs saistībā ar atpakaļuzņemšanas procedūru saskaņā ar 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir tiesīgs apgalvot, ka prasījuma saņēmēja valsts ir pārkāpusi regulas 4. pantā paredzēto informēšanas pienākumu vai 5. pantā paredzēto pienākumu veikt personisku sarunu ar pieteikuma iesniedzēju un, apstiprinošas atbildes gadījumā, kāda ir šī pārkāpuma nozīme?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV 2013, L 180, 31. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 5. aprīlī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 26. janvāra spriedumu lietā T-286/09 RENV Intel Corporation/Komisija

(Lieta C-240/22 P)

(2022/C 222/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Castillo de la Torre, N. Khan, M. Kellerbauer un C. Sjödin)

Pārējie lietas dalībnieki: Intel Corporation Inc., Association for Competitive Technology, Inc., Union fédérale des consommateurs – Que choisir (UFC – Que choisir)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu, izņemot tā rezolutīvās daļas 3) punktu;

—	nodot lietas atpakaļ izskatīšanai Vispārējai tiesai;

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza sešus pamatus.

Par pirmo apelācijas sūdzības pamatu: pārsūdzētajā spriedumā pārbaudot lēmumā (1) ietvertā vērtējuma, kas attiecas uz seguma un ilguma kritērijiem, tvērumu, ir pieļauta ultra petita. Turklāt pārsūdzētā spriedumā esot pieļauta tiesību kļūda, ciktāl tajā esot noraidīts jebkurš visaptverošs vērtējums attiecībā uz Intel rīcības spēju ierobežot konkurenci, ņemot vērā visus būtiskos lietas apstākļus, un kļūdaini interpretētas šajā ziņā Vispārējās tiesas 2017. gada 6. septembra spriedumā Intel/Komisija (C-413/14 P, EU:C:2017:632) sniegtās vadlīnijas.

Par otro apelācijas sūdzības pamatu: pārsūdzētajā spriedumā pārbaudot lēmumā veikto “tikpat efektīva konkurenta” testu (turpmāk tekstā – “TEK tests”), esot pārkāptas Komisijas tiesības uz aizstāvību.

Par trešo apelācijas sūdzības pamatu: pārsūdzētajā spriedumā pārbaudot lēmumā veikto TEK testu saistībā ar Dell, esot pieļauta kļūda attiecībā uz pierādījumu standartu, izkropļota pierādījumu skaidra nozīme, piemērota pretrunīga argumentācija un pārkāptas Komisijas tiesības uz aizstāvību.

Par ceturto apelācijas sūdzības pamatu: pārsūdzētajā spriedumā pārbaudot lēmumā veikto TEK testu saistībā ar Hewlett-Packard Company, esot pielauta kļūda attiecībā uz pierādījumu standartu, pārkāptas Komisijas tiesības uz aizstāvību un pieļautas vairākas citas tiesību kļūdas.

Par piekto apelācijas sūdzības pamatu: pārsūdzētajā spriedumā pārbaudot lēmumā veikto TEK testu saistībā ar Lenovo, esot pieļauta kļūda attiecībā uz TEK testa un LESD 102. panta interpretāciju, sagrozīti pierādījumi un pārkāptas Komisijas tiesības uz aizstāvību.

Par sesto apelācijas sūdzības pamatu: ciktāl pārsūdzētais spriedums – nolūkā daļēji atcelt lēmumu – balstīts uz lēmumā veiktā TEK testa pārbaudi, minētajā spriedumā neesot pienācīgi apsvērta tajā ietverto atziņu ietekme uz TEK testu.

---

(1)  Komisijas 2009. gada 13. maija Lēmums C(2012) 3726, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [LESD 102.] pantu un EEZ līguma 54. pantu (Lieta COMP/C–3/37.990 – Intel).

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 15. aprīlīArysta LifeScience Great Britain Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2022. gada 9. februāra spriedumu lietā T-740/18, Taminco un Arysta LifeScience Great Britain/Komisija

(Lieta C-259/21 P)

(2022/C 222/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Arysta LifeScience Great Britain Ltd (pārstāvji: C. Mereu, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Taminco BVBA

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu un

—

atcelt apstrīdēto regulu (1) un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai segt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas tiesvedību un tiesvedību Vispārējā tiesā vai arī piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai segt šīs apelācijas tiesvedības tiesāšanās izdevumus un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējai tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

1.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību aprobežojas ar Regulas Nr. 844/2012 12. panta 3. punktā un 14. panta 1. punktā izklāstītajiem īpašajiem noteikumiem. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, neatzīstot, ka vielu apstiprinājuma atjaunošanas procedūra ir administratīva rakstura un tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja drīkst īstenot tiesības uz aizstāvību, pārsniedzot attiecīgā tiesiskā regulējuma (piemēram, Regulas Nr. 1107/2009 (2) un Regulas Nr. 844/2012 (3)) noteikumus, kuros šīs tiesības ir konkrēti paredzētas.

2.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja no paziņojuma dokumentācijas nevar atsaukt vienu no reprezentatīvajiem lietojumiem. Atbilstoši Regulai Nr. 1107/2009 un Regulai Nr. 844/2012 brīvība izvēlēties reprezentatīvos lietojumus atjaunošanas procedūras sākumā atspoguļo un noteikti arī ietver brīvību tos atsaukt šīs procedūras laikā. Vispārējā tiesa arī esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka ir piemērojamas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Administratīvās vadlīnijas. Atjaunošana ir vienota procedūra, kas ietver divus savstarpēji saistītus posmus. Tādēļ neesot svarīgi, ka EFSA Administratīvās vadlīnijas attiecas uz procedūru, kas sākas ar “pieteikuma iesniegšanu un beidzas ar EFSA secinājuma pieņemšanu un publicēšanu”, un ka līdz ar to atsaukšana var notikt tikai pirmajā posmā, kas norisinās EFSA.

3.

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un/vai sagrozījusi pierādījumus, tādējādi nonākot pie nepareiza juridiska secinājuma, atsaucoties uz vielas lietojumu lapu apsmidzināšanai, lai pamatotu secinājumu par izmantošanu sēklu apstrādē. Tā ir pretrunīgi atsaukusies uz problēmām saistībā ar izmantošanu lapu apsmidzināšanai – ko apelācijas sūdzības iesniedzēja bija atsaukusi – lai secinātu, ka “Komisijai nebija pienākuma balstīt apstrīdēto īstenošanas regulu vienīgi uz pamatojumu par tirama izmantošanu sēklu apstrādē”. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu un/vai sagrozījusi pierādījumus, atzīdama, ka Komisija ir pareizi grozījusi apstrīdēto regulu, lai atspoguļotu lietojuma lapu apsmidzināšanai atsaukumu. Apstrīdētā regula joprojām liecinot par tirama apstiprinājuma neatjaunošanu saistībā ar problēmām lietošanā lapu apsmidzināšanai (piemēram, apstrīdētās regulas 8. apsvērumā ir teikts: “Iestāde konstatēja, ka augstu akūtu risku patērētājiem un strādniekiem rada tirama izmantošana augu lapu apsmidzināšanā”), ko apelācijas sūdzības iesniedzējs bija atsaucis.

4.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, sagrozījusi pierādījumus un/vai balstījusi savus secinājumus uz nesaskanīgu pamatojumus un/vai nesniedzot pietiekamu pamatojumu, kad tā atzina, ka metabolītam M1 ir nozīme, izvērtējot lietojumu sēklu apstrādē. Jebkāda atsauce uz metabolītu M1, kas ir tieši saistīts ar lietošanu lapu apsmidzināšanā, Vispārējai tiesai esot bijusi jāignorē, jo šis lietojums bija atsaukts. Tāpat Vispārējā tiesa bija rīkojusies, atzīstot, ka pastāv risks saistībā ar lietojumu sēklu apstrādei metabolīta DMCS klātbūtnes dēļ. Attiecībā uz metabolītu DMCS no lietojuma sēklu apstrādei izrietošais risks ir jāuzskata par pieņemamu, jo tā līmeņi sēklu apstrādē ir krietni zemāki un tikuši konstatēti zem bažu robežvērtībām.

5.

Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi piesardzības principu un/vai pieļāvusi tiesību kļūdu un/vai sagrozījusi reģistrētos pierādījumus, tādējādi nonākot pie nepareiza juridiska secinājuma, atzīstot, ka Komisija ir veikusi pietiekamu ietekmes novērtējumu, ievērodama piesardzības principu. Komisija neesot veikusi nekādu ietekmes novērtējumu, bet tikai secinājusi, ka “aplūkotie riski un problēmas prevalē pār vielas iespējamās noārdīšanās ietekmi”. Komisija būtu vismaz varējusi konkretizēt, kādus elementus tā esot ņēmusi vērā, lai nonāktu pie šāda secinājuma.

---

(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1500 (2018. gada 9. oktobris) par darbīgās vielas tirama apstiprinājuma neatjaunošanu un tādu sēklu izmantošanas un tirdzniecības aizliegšanu, kuras apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur tiramu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV 2018, L 254, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309, 1. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (OV 2012, L 252, 26. lpp.).

Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 11. marta rīkojums – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-57/20) (1)

(2022/C 222/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 87, 16.3.2020.

Tiesas trešās palātas priekšsēdētāja, kurš pilda devītās palātas priekšsēdētāja pienākumus, 2022. gada 4. marta rīkojums (Landesgericht Korneuburg (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Airhelp Limited/Austrian Airlines AG

(Lieta C-164/20) (1)

(2022/C 222/35)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas devītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 230, 13.7.2020.

Tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2022. gada 1. februāra rīkojums – ViaSat, Inc./Eiropas Komisija, Inmarsat Ventures SE, iepriekš Inmarsat Ventures Ltd

(Lieta C-235/20 P) (1)

(2022/C 222/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Tiesas otrās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 9, 11.1.2021.

Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 4. februāra rīkojums – Čehijas Republika/Polijas Republika, persona, kas iestājusies prasītājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija

(Lieta C-121/21) (1)

(2022/C 222/37)

Tiesvedības valoda – poļu

Tiesas virspalātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 138, 14.4.2021.

Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 18. janvāra rīkojums (Cour d’appel de Mons (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ryanair DAC/Happy Flights Srl, iepriekš Happy Flights Sprl

(Lieta C-386/21) (1)

(2022/C 222/38)

Tiesvedības valoda – franču

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 382, 20.9.2021.

Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 11. marta rīkojums (Verwaltungsgericht Stade (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Antragsteller 1, Antragsteller 2, Antragsteller 3, Antragsteller 4, Antragsteller 5/Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-504/21) (1)

(2022/C 222/39)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 490, 6.12.2021.

Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 25. janvāra rīkojums (Verwaltungsgericht Wiesbaden (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – FT/Land Hessen, piedaloties: SCHUFA Holding AG

(Lieta C-552/21) (1)

(2022/C 222/40)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 2, 3.1.2022.

Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 11. marta rīkojums (Landesgericht Salzburg (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – PJ/Eurowings GmbH

(Lieta C-751/21) (1)

(2022/C 222/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 95, 28.2.2022.

Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 15. februāra rīkojums (Győri Járásbíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – JH/Wizz Air Hungary Légiközlekedési Zrt. (Wizz Air Hungary Zrt.)

(Lieta C-771/21) (1)

(2022/C 222/42)

Tiesvedības valoda – ungāru

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 128, 21.3.2022.

Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 11. marta rīkojums – Nec Corp./Eiropas Komisija

(Lieta C-786/21) (1)

(2022/C 222/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 84, 21.2.2022.

Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 15. februāra rīkojums – European Union Copper Task Force/Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-88/21 P) (1)

(2022/C 222/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 73, 14.2.2022.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – Cilem Records International/EUIPO – KVZ Music (“HALIX RECORDS”)

(Lieta T-118/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “HALIX RECORDS” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas un grafiskas preču zīmes “HALIX RECORDS” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punkts) - Regulas (EK) Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. un 2. punkts (tagad Deleģētās regulas (ES) 2018/625 7. panta 1. un 2. punkts))

(2022/C 222/45)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cilem Records International UG (Augsburga, Vācija) (pārstāvis: E. Hecht, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Eberl un D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: KVZ Music Ltd (Sofija, Bulgārija) (pārstāvis: D. Stechern, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 28 janvāra lēmumu lietā R 1060/2020-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Cilem Records International un KVZ Music.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Cilem Records International UG sedz savus, kā arī atlīdzina EUIPO tiesāšanās izdevumus.

3)	KVZ Music Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 6. aprīļa spriedums – Biogena/EUIPO – Alter Farmacia (“NUTRIFEM AGNUBALANCE”)

(Lieta T-370/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “NUTRIFEM AGNUBALANCE” - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “NUTRIBEN” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2022/C 222/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biogena GmbH & Co KG (Zalcburga, Austrija) (pārstāvis: I. Schiffer, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. F. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Alter Farmacia, SA (Madride, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 22. aprīļa lēmumu lietā R 1208/2020-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Alter Farmacia un Biogena.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2021. gada 22. aprīļa lēmumu lietā R 1208/2020-5 daļā, kurā tas attiecas uz 5. klasē ietilpstošajām precēm atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nīcas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, kā arī 30. klasē ietilpstošajiem “žāvētiem augiem; konservētām garšvielām un garšaugiem”.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 329, 16.8.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 25. marta rīkojums – Saure/Komisija

(Lieta T-151/21) (1)

(Atcelšanas prasība - Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Komisijas sarakste par Covid-19 vakcīnas BioNTech SE piegādes daudzumiem un termiņiem - Sākotnējs atteikums - Nepārsūdzams akts - Lūgumi pielāgot prasījumus - Prasības pieņemamības vērtējums tās celšanas brīdī - Acīmredzama nepieņemamība)

(2022/C 222/47)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hans-Wilhelm Saure (Berlīne, Vācija) (pārstāvis: C. Partsch, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Spina, K. Herrmann un G. Gattinara)

Priekšmets

Ar prasību, kas balstīta uz LESD 263. pantu, prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2021. gada 27. janvāra vēstuli, ar ko noraidīts sākotnējais pieteikums par piekļuvi noteiktiem dokumentiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	Hans-Wilhelm Saure sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus saistībā ar lūgumiem pielāgot prasības pieteikumu, un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar prasības pieteikumu.

---

(1)  OV C 189, 17.5.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 30. marta rīkojums – Scania CV/EUIPO (“V8”)

(Lieta T-327/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Apstrīdētā lēmuma atsaukšana - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2022/C 222/48)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Scania CV AB (Sēdertelje, Zviedrija) (pārstāvji: C. Langenius, P. Sundin un S. Falkner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Bosse un D. Hanf)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 20. aprīļa lēmumu lietā R 1868/2020-1 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “V8” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sedz savus, kā arī atlīdzina Scania CV AB tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 297, 26.7.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 23. marta rīkojums – Bambu Sales/EUIPO (“BAMBU”)

(Lieta T-342/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Apstrīdētā lēmuma atsaukšana - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2022/C 222/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bambu Sales, Inc. (Sekaukusa, Ņūdžersija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: T. Stein, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 20. aprīļa lēmumu lietā R 1702/2020-1 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “BAMBU” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sedz savus, kā arī atlīdzina Bambu Sales, Inc. tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 329, 16.8.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 25. marta rīkojums – Alcogroup un Alcodis/Komisija

(Lieta T-691/21) (1)

(Atcelšanas prasība - Konkurence - Izlīguma procedūra - Komisijas vēstule, kurā uzņēmumi tiek aicināti paust interesi atsākt izlīguma procedūru - Nepārsūdzams akts - Sagatavojošs akts - Starppasākums - Nepieņemamība)

(2022/C 222/50)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Alcogroup (Brisele, Beļģija), Alcodis (Brisele) (pārstāvji: P. de Bandt, C. Binet un M. Nuytten, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Berghe, T. Baumé un F. Jimeno Fernández)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu un Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2021. gada 27. oktobrī, prasītāji lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2021. gada 17. septembra vēstuli, ar ko tā prasītājus ir aicinājusi divu nedēļu laikā darīt zināmu savu iespējamo interesi atsākt izlīguma procedūru grozītās Komisijas Regulas (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. aprīlis) par lietas izskatīšanu saskaņā ar [LESD 101. un 102. pantu], ko vada Komisija (OV 2004, L 123, 18. lpp.), 10.a panta izpratnē saistībā ar iespējamu LESD 101. panta pārkāpumu, ko prasītājas esot izdarījušas kopā ar citiem uzņēmumiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Alcogroup un Alcodis atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 513, 20.12.2021.

Prasība, kas celta 2022. gada 2. martā – Grodno Azot un Khimvolokno Plant/Padome

(Lieta T-117/22)

(2022/C 222/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Grodno Azot AAT (Grodno, Baltkrievija) un Khimvolokno Plant (Grodno) (pārstāvji: N. Tuominen un L. Engelen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2021/2125 (2021. gada 2. decembris), ar ko īsteno Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā (1), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/2124 (2021. gada 2. decembris), ar kuru īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (2) (kopā saukti – “apstrīdētie pasākumi”); un

—	piespriest Padomei atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, iekļaudama prasītājas apstrīdēto pasākumu pielikumos, Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Proti, prasītājas norāda, ka apstrīdētajos pasākumos esot norādīti nenozīmīgi, faktu ziņā nepareizi un nepamatoti iemesli tā noteikšanai. Turklāt nepilnīgi norādītais nepierādot pietiekami būtisku saikni ar pasākumu tvērumu.

2.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie pasākumi neatbilstot pierādījumu standartam individuālu sankciju noteikšanai. Padome esot piemērojusi nelikumīga veida pasākumu, mēģinādama izmantot individuālus pasākumus, lai sasniegtu mērķi ierobežot ārvalstij piederoša uzņēmuma uzņēmējdarbību un peļņu.

---

(1)  OV, 430 I, 16. lpp.

(2)  OV 430 I, 1. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 30. martā – Seifert/Padome

(Lieta T-166/22)

(2022/C 222/52)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evgenia Seifert (Minhene, Vācija) (pārstāvis: T. Seifert, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Regulas (ES) 2022/328 (2022. gada 25. februāris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 1. panta 9) punktu;

—	piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp prasītājas nepieciešamos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja uzskata, ka Padomes Regulas (ES) 2022/328 (2022. gada 25. februāris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (1), 1. panta 9) punktā viņa tiekot diskriminēta savas izcelsmes dēļ kā Krievijas valstspiederīgā un tādējādi tiekot pārkāpta Eiropas Konvencija par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību saistībā ar tiesībām, kas izriet no Eiropas Konvencijas par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību 8. panta 1. punkta. Turklāt Padome nevarot atsaukties uz ārkārtas stāvokli saskaņā ar šīs konvencijas 15. panta 1. punktu un uz atkāpi šīs konvencijas 15. panta 3. punkta izpratnē.

---

(1)  OV 2022, L 49, 1. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 4. aprīlī – Mellish/Komisija

(Lieta T-176/22)

(2022/C 222/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Philip Mellish (Uccle, Beļģija) (pārstāve: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt prasītāja algas lapu par 2021. gada jūniju un Komisijas Personālnodaļas 2021. gada 14. jūnija paziņojumu, ar ko viņu informē, ka no 2021. gada saistībā ar Brexit viņš vairs nesaņems vienreizējo maksājumu par ceļa izdevumiem līdz izcelsmes vietai;

—	atcelt 2021. gada 22. decembra lēmumu, ar ko noraida 2021. gada 1. septembra sūdzību, ciktāl tiek uzskatīts, ka ar to tiek sniegts apstrīdētā lēmuma papildu pamatojums;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) teleoloģisko un lietderīgo piemērošanu, tiesību kļūdu, ko pieļāvuši dienesti, Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. panta 4. punkta pārkāpumu un to, ka ar vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem attiecībā uz izcelsmes vietu tiekot pārkāpti Civildienesta noteikumi.

2.	Otrais pamats attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu un neattaisnotu diskrimināciju, iebildi par prettiesiskumu un noteikuma nepiemērošanu par to, ka pilsonības zaudēšanas gadījumā netiek pilnīgi atcelta atlīdzība.

3.

Trešais pamats, kas izvirzīts pakārtoti, attiecas, pirmām kārtām, uz to, ka Eiropas Savienība ir solījusi elastīgumu Civildienesta noteikumu plašā interpretācijā attiecībā uz Lielbritānijas pilsoņiem un piemērošanu atbilstoši iekšējiem noteikumiem, un, otrām kārtām, uz darbinieka ekspatriācijas statusa principa aizskārumu.

Prasība, kas celta 2022. gada 4. aprīlī – Chambers u.c./Komisija

(Lieta T-177/22)

(2022/C 222/54)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Alexander Chambers (Barselona, Spānija) un deviņi citi prasītāji (pārstāvis: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt prasītāju algas aprēķinus par 2021. gada jūniju, jo tajos esot atspoguļots lēmums par vienotas likmes kompensācijas, kas maksājama par ceļošanas izdevumiem no dienesta vietas līdz izcelsmes vietai, atcelšanu;

—	atcelt 2021. gada 22. decembra lēmumu, ar ko noraida 2021. gada 30. augusta sūdzību, ciktāl tajā tiek sniegts apstrīdētā lēmuma papildu pamatojums;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāji izvirza trīs pamatus, kuri būtībā ir identiski vai līdzīgi tiem pamatiem, kas norādīti lietā T-177/22 Mellish/Komisija.

Prasība, kas celta 2022. gada 13. aprīlī – Polynt/ECHA

(Lieta T-192/22)

(2022/C 222/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polynt SpA (Scanzorosciate, Itālija) (pārstāvji: C. Mereu un S. Abdel-Qader, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras lēmumu (FUP- DEV-01-21200655590-58-0000-CCH-1-2_FTR_NOTIF), kas tika nosūtīts ar 2022. gada 4. februāra vēstuli un ar kuru tika paziņots, ka nav sniegta atbilde uz dokumentu izvērtēšanas lēmumu;

—	atzīt vai uzdot ECHA pieņemt jaunu lēmumu, kurā ir atzīts, ka prasītāja ir atbrīvota no pienākuma sniegt jebkādu informāciju ECHA pēc konkrētās vielas ražošanas izbeigšanas un no tās izrietošās nepieejamības nepārvaramas varas apstākļu dēļ; un

—	piespriest ECHA atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi nepārvaramas varas principu, uzskatīdama, ka vielas 1,3-diokso-2-benzofurān-5-karbonskābes ar nonān-1-olu (EC Nr. 941-303-6; turpmāk tekstā – “viela”) ražošanas izbeigšana pēc gala atbilstības pārbaudes lēmuma pieņemšanas nepārvaramas varas apstākļu dēļ neatbrīvo prasītāju no pienākuma sniegt sākotnējā atbilstības pārbaudes lēmumā par vielu pieprasīto informāciju.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (1) (“REACH regula”) 50. panta 2. punktu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi REACH regulas 5. un 6. pantu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi samērīguma principu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 14. aprīlī – Zelmotor/EUIPO – B&B Trends (“zelmotor”)

(Lieta T-194/22)

(2022/C 222/56)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zelmotor sp. z o.o. (Rzeszów, Polija) (pārstāvis: M. Rumak, radca prawny)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: B&B Trends, SL (Santa Perpetua de Mogoda, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “zelmotor” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 980 225

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 4. februāra lēmums lietā R 927/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 4. februāra lēmumu lietā R 927/2021-2 daļā, kura attiecas uz spēkā neesamības atzīšanu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 7., 9. un 35. klasē, izņemot 7. klasē ietilpstošos darbratus un statorus;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 18. aprīlī – Ioulia and Irene Tseti Pharmaceutical Laboratories/EUIPO – Arbora & Ausonia (“InterMed Pharmaceutical Laboratories eva intima”)

(Lieta T-197/22)

(2022/C 222/57)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ioulia and Irene Tseti Pharmaceutical Laboratories SA (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji: C. Chrysanthis, P. Chardalia un A. Vasilogamvrou, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Arbora & Ausonia, SLU (Madride, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO:

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “InterMed Pharmaceutical Laboratories eva intima” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 127 265

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2022. gada 1. marta lēmums lietā R 1244/2021-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu tā apstrīdētajā daļā;

—	piespriest EUIPO un Arbora & Ausonia SLU, ja tā kļūs par personu, kas iestājusies lietā, atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 18. aprīlī – Ioulia and Irene Tseti Pharmaceutical Laboratories/EUIPO – Arbora & Ausonia (“InterMed Pharmaceutical Laboratories eva intima”)

(Lieta T-198/22)

(2022/C 222/58)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ioulia and Irene Tseti Pharmaceutical Laboratories SA (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji: C. Chrysanthis, P. Chardalia un A. Vasilogamvrou, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Arbora & Ausonia, SLU (Madride, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO:

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “InterMed Pharmaceutical Laboratories eva intima” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 127 266

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2022. gada 1. marta lēmums lietā R 1245/2021-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu tā apstrīdētajā daļā;

—	piespriest EUIPO un Arbora & Ausonia SLU, ja tā kļūs par personu, kas iestājusies lietā, atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 13. aprīlī – Perfetti Van Melle/EUIPO (Cilindriska trauka ar viļņotām sānu līnijām attēls)

(Lieta T-199/22)

(2022/C 222/59)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Perfetti Van Melle SpA (Lainate, Itālija) (pārstāves: P. Testa un C. Pappalardo, advokātes)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes (Cilindriska trauka ar viļņotām sānu līnijām attēls) reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 355 641

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 10. februāra lēmums lietā R 1530/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 13. aprīlī – TA Towers/EUIPO – Wobben Properties (Būvmateriāli)

(Lieta T-201/22)

(2022/C 222/60)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TA Towers ApS (Odense, Dānija) (pārstāvis: L. Andersen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Wobben Properties GmbH (Aurich, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs Nr. 6 352 332-0002 (Būvmateriāli)

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2022. gada 11. februāra lēmums lietā R 2491/2020-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt Anulēšanas nodaļas 2020. gada 20. novembra lēmumu lietā ICD 108 310;

—	piespriest EUIPO un pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējai atlīdzināt izdevumus, kas radušies Anulēšanas nodaļā, Apelācijas padomē un Vispārējā tiesā.

Izvirzītie pamati:

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 8. panta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 62. panta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 13. aprīlī – TA Towers/EUIPO – Wobben Properties (Būvmateriāli)

(Lieta T-202/22)

(2022/C 222/61)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TA Towers ApS (Odense, Dānija) (pārstāvis: L. Andersen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Wobben Properties GmbH (Aurich, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs Nr. 6 352 332-0001 (Būvmateriāli)

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2022. gada 11. februāra lēmums lietā R 2493/2020-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt Anulēšanas nodaļas 2020. gada 20. novembra lēmumu lietā ICD 108 309;

—	piespriest EUIPO un pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējai atlīdzināt izdevumus, kas radušies Anulēšanas nodaļā, Apelācijas padomē un Vispārējā tiesā.

Izvirzītie pamati:

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. panta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 8. panta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 62. panta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 14. aprīlī – Rimini Street/EUIPO – (“OTHER COMPANIES DO SOFTWARE WE DO SUPPORT”)

(Lieta T-204/22)

(2022/C 222/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rimini Street, Inc. (Lasvegasa, Nevada, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: E. Ratjen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO:

Attiecīgā strīdus preču zīme: preču zīmes “OTHER COMPANIES DO SOFTWARE WE DO SUPPORT” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – reģistrācijas pieteikums Nr. 1 559 651

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2022. gada 14. februāra lēmums lietā R 1389/2021-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 7. panta 2. punktu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 21. aprīlī – Procter & Gamble/EUIPO (“Safeguard”)

(Lieta T-210/22)

(2022/C 222/63)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Procter & Gamble Company (Sinsinati, Ohaio, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: M. Körner, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Safeguard” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 457 075

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2022. gada 21. februāra lēmums lietā R 1753/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta, to aplūkojot kopsakarā ar 7. panta 2. punktu, pārkāpums.

Prasības, kas celta 2022. gada 22. aprīlī – Synesis/Padome

(Lieta T-215/22)

(2022/C 222/64)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Synesis TAA (Minska, Baltkrievija) (pārstāvji: G. Lansky un A. Egger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

prasība saskaņā ar LESD 263. pantu apturēt Padomes Lēmuma 2012/642/KĀDP (2022. gada 24. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV L 46, 97. lpp.), kā arī Padomes Īstenošanas regulas (ES) 2022/300 (2015. gada 24. februāris), ar ko īsteno 8.a pantu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā (OV L 46, 3. lpp.), piemērošanu, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Reglamenta 134. pantam.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu apgalvojumu par apstrīdēto tiesību aktu prettiesiskumu, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un it īpaši neesot izpildījusi pārbaudīšanas pienākumus. Padome neesot sniegusi konkrētus pierādījumus, lai varētu pamatot prasītājas nosaukuma iekļaušanas sarakstā attiecīgajos aktos tiesiskumu.

Prasība, kas celta 2022. gada 22. aprīlī – Shatrov/Padome

(Lieta T-216/22)

(2022/C 222/65)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alexander Evgenevich Shatrov (Minska, Baltkrievija) (pārstāvji: G. Lansky un A. Egger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/307 (2022. gada 24. februāris), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā (OV L 46, 97. lpp.), kā arī Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/300 (2022. gada 24. februāris), ar ko īsteno 8.a pantu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā (OV L 46, 3. lpp.), ciktāl tie skar prasītāju;

—	piespriest Padomei saskaņā Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantu segt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs, lai pamatotu apstrīdēto tiesību aktu – ciktāl tie viņu skar – prettiesiskumu, izvirza vienu pamatu, apgalvojot, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un it īpaši nav izpildījusi pārbaudes pienākumus. Padome neesot sniegusi konkrētus pierādījumus, lai pamatotu prasītāja iekļaušanas apstrīdēto tiesību aktu sarakstos spēkā esamību.

Vispārējās tiesas 2022. gada 1. aprīļa rīkojums – Classen Holz Kontor/EUIPO – Deutsche Steinzeug Cremer & Breuer (“DRYTILE”)

(Lieta T-307/21) (1)

(2022/C 222/66)

Tiesvedības valoda – vācu

Otrās palātas priekšsēdētāja ir izdevusi rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 289, 19.7.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 1. aprīļa rīkojums – Classen Holz Kontor/EUIPO – Deutsche Steinzeug Cremer & Breuer (“new type tiling DRYTILE”)

(Lieta T-308/21) (1)

(2022/C 222/67)

Tiesvedības valoda – vācu

Otrās palātas priekšsēdētāja ir izdevusi rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 289, 19.7.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 31. marta rīkojums – lastminute foundation/EUIPO – Scai Comunicazione (“B Heroes”)

(Lieta T-587/21) (1)

(2022/C 222/68)

Tiesvedības valoda – itāļu

Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 462, 15.11.2021.